Pavasara versija 2026
413 577 šķirkļi
biete
biete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.bietebietes
Ģen.bietesbiešu
Dat.bieteibietēm
Akuz.bietibietes
Lok.bietēbietēs
1.Uzturā lietojams dārzenis ar tumši sarkanu, paresninātu sakni.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
svikls1 — Parastā biete ("Beta vulgaris").
Hiperonīmi
dārzenis1 — Lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā.
sakņaugi1 — Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas.
1.1.Šī auga sakne.
Saistītās nozīmessakne.
Hiperonīmi
dārzenis1.1 — Šī lakstauga daļas, kas lietojamas uzturā.
sakne2 formā: daudzskaitlis — Uzturā lietojamās sakņaugu saknes, retāk lapas, augļi; sakņaugi.
2.formā: daudzskaitlis; joma: botānika Balandu dzimtas ģints ("Beta"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi, 11-13 sugu.
Stabili vārdu savienojumiBiešu cukurs. Biešu kapracis. Galda biete.
  • Biešu cukurs vārdkoptermins — saharoze
  • Biešu kapracis taksons — biešvabole
  • Galda biete taksons — sarkanā galda biete
  • Lapu biete taksons — parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi
  • Lopbarības biete — biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa")
  • Parastā biete taksons — biešu suga ("Beta vulgaris"), kuras varietātes Latvijā audzē kā pārtikas un lopbarības augus
  • Sarkanā galda biete taksons — biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta esculenta" un "Beta rubra")
3.sarunvaloda Muļķis.
Saistītās nozīmesdulburis, lohs, ambālis, āmurgalva, āmurs.
Sinonīmi
dulburis1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
lohs2 vienkāršruna — Muļķis, nepraša.
ambālis1 — Muļķis.
āmurgalva1 — Muļķis.
āmurs2 sarunvaloda — Muļķis.
dulliķis1 — Muļķis.
dunduks1 — Muļķis.
duraks1 — Muļķis.
dumiķis1 — Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
glupiķis1 — Muļķis; nejēga.
kāpostgalva2 sarunvaloda — Muļķis.
kokapauris1 — Muļķis.
mūjābelis1 — Muļķis.
muļķadesa1 — Muļķis.
pampaks2 — Muļķis.
pālis1 — Muļķis.
petuhs3 — Muļķis.
tukšpauris1 — Tukšgalvis.
ēzelis2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Muļķis.
pāķis1.1 — Muļķis; nemākulis; naivs cilvēks.
nejēga1 — Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
nelga1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
zābaks1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
Jānis no Mūjāņiem1 — Muļķis.
auns2 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
nesapraša1 — Nesaprātīgs cilvēks.
aplamis1 — Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
tukšpakausis1 — Muļķis.
mazprātiņš1 — Muļķis, plānprātiņš.
trulprātiņš1 — Muļķis.
stulbiķis1 — Stulbenis.
stulburis1 — Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
aunapiere2 sarunvaloda — Muļķis.
aitasgalva1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitaspiere1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
ambals1 — Muļķis.
ēzeļgalva1 — Muļķis.
losis1 — Neapķērīgs cilvēks; muļķis, stulbenis, nejēga.
lunis1 — Muļķis.
muļķis1 — Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
negudrinieks1 — Muļķis.
negudris1 — Muļķis.
nejēgulis1 — Muļķis, nepratējs.
tāpiņš1 — Vientiesis, nejēga.
teļapakausis1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
teļapauris1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
tukšprātiņš1 — Muļķis.
tukšgalvis1 — Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
tupaks1 — Muļķis.
stulbenis1 — Stulbs (negudrs) cilvēks.
āpsis3 vienkāršruna — Muļķis.
idiots2 vienkāršruna — Muļķis; nejēga.
cirvis2 vienkāršruna — Muļķis.
ambīlis2 sarunvaloda — Muļķis.
dubris2 vienkāršruna — Muļķis.
aita1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīgs, arī naivs cilvēks.
ģeķis1 sarunvaloda — Muļķis; nelga.
Antonīmi
sapraša1 — Saprātīgs cilvēks, tāds, kas ātri saprot.
Hiponīmi
zoss4 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.
Saistīts ar
antiņš1 — Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
aplamnieks1 — Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
bērns1.3 pārnestā nozīmē — Naivs, vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
biezgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietpauris1 — Cietgalvis; stūrgalvis.
dievadots cilvēks1 — Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.
lētticis1 — Vientiesis.
naiviķis1 — Vientiesis.
naivulis1 — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, kas viegli uzticas.
nerrs1.1 pārnestā nozīmē — Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
vientiesīgs1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Vientiesis.
vientiesis1 — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
Tulkojumifool, sap, saphead, muggins, tomfool, yokel, rube.
(LV plašāka nozīme) fool, sap, saphead, muggins, tomfool
a person who lacks good judgment
(LV plašāka nozīme) yokel, rube, hick, yahoo, hayseed, bumpkin, chawbacon
a person who is not very intelligent or interested in culture
fool, sap, saphead, muggins, tomfool
a person who lacks good judgment
[Princeton WordNet 3.0]
4.sarunvaloda Kautrīga meitene, kura bieži sarkst.
4.1.Nosarcis cilvēks.
5.apvidvārds Nepatikšanas, nelaime, neveiksme.
6.apvidvārds Stampa, bliete klona vai kaļķu blietēšanai.
7.sarunvaloda Nesimpātiska meitene.
8.sarunvaloda Vieninieks (atzīme skolā).
Stabili vārdu savienojumiDabūt pa bieti. Iesist bietē. Ieskriet bietē. Nosarkst kā biete. Sarkans kā biete.
Avoti: LLVV, KnV, Aug2, ME, VeAT, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • * Pavisam maziem bērniem ieteicams degunā pilināt svaigi pagatavotu biešu sulu.
  • Kā vēsta leģendas, Afrodīte ēda bietes, lai saglabātu skaistumu.
  • Neviens bērns negrib garas stundas pavadīt biešu vagā, tās ravējot.
  • Bietes vāru atsevišķi un zupā lieku īsi pirms vārīšanās laika beigām.
  • Svaigas bietes sarīvēju uz rupjās rīves, lieku pannā eļļā apcepināties.
Vairāk piemēru resursā korpuss.lv ...

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Lūdzu, aizpildiet informāciju par jaunu vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi, kuru iesakāt pievienot Tēzauram!

Ieteikuma papildinformācija (neobligāta, bet var noderēt)

Paldies

Paldies, jūsu ieteikums ir saņemts!

Leksikogrāfi ieteikumu izskatīs, precizēs informāciju, izveidos šķirkli, un pozitīva lēmuma gadījumā tas nonāks Tēzaurā.