biete | Tēzaurs

biete

Lietojuma biežums :

biete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	biete	bietes
Ģen.	bietes	biešu
Dat.	bietei	bietēm
Akuz.	bieti	bietes
Lok.	bietē	bietēs

1.Uzturā lietojams dārzenis ar tumši sarkanu, paresninātu sakni.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

svikls₁ — Parastā biete ("Beta vulgaris").

Hiperonīmi

dārzenis₁ — Lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā.

sakņaugi₁ — Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas.

1.1.Šī auga sakne.

Saistītās nozīmessakne.

Saistītās nozīmes

Hiperonīmi

dārzenis_1.1 — Šī lakstauga daļas, kas lietojamas uzturā.

sakne₂ formā: daudzskaitlis — Uzturā lietojamās sakņaugu saknes, retāk lapas, augļi; sakņaugi.

2.joma: botānika; formā: daudzskaitlis Balandu dzimtas ģints ("Beta"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi augi, 11-13 sugu.

Stabili vārdu savienojumiBiešu cukurs. Biešu kapracis. Galda biete.

Stabili vārdu savienojumi

Biešu cukurs vārdkoptermins — saharoze.
Biešu kapracis taksons — biešvabole.
Galda biete taksons — sarkanā galda biete.
Lopbarības biete — biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa").
Parastā biete taksons — biešu suga ("Beta vulgaris"), kuras varietātes Latvijā audzē kā pārtikas un lopbarības augus.
Sarkanā galda biete taksons — biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta esculenta" un "Beta rubra").

3.sarunvaloda Muļķis.

Saistītās nozīmesaitasgalva, aitaspiere, āmurs, ambālis, ambals.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

aitasgalva₁ — Neattapīgs, dumjš cilvēks.

aitaspiere₁ — Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.

āmurs₂ sarunvaloda — Muļķis.

ambālis₁ — Muļķis.

ambals₁ — Muļķis.

āmurgalva₁ — Muļķis.

dulliķis₁ — Muļķis.

dumiķis₁ — Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.

duraks₁ — Muļķis.

dulburis₁ — Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.

dunduks₁ — Muļķis.

ēzeļgalva₁ — Muļķis.

glupiķis₁ — Muļķis; nejēga.

kāpostgalva₂ žargonisms — Muļķis.

kokapauris₁ — Muļķis.

mūjābelis₁ — Muļķis.

negudris₁ — Muļķis.

nejēga₁ — Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).

nejēgulis₁ — Muļķis, nepratējs.

muļķis₁ — Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.

muļķadesa₁ — Muļķis.

pampaks₂ — Muļķis.

petuhs₃ — Muļķis.

teļapakausis₁ — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.

teļapauris₁ — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.

tāpiņš₁ — Vientiesis, nejēga.

tukšgalvis₁ — Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.

tukšprātiņš₁ — Muļķis.

tukšpauris₁ — Tukšgalvis.

tupaks₁ — Muļķis.

stulbenis₁ — Stulbs (negudrs) cilvēks.

āpsis₃ žargonisms — Muļķis.

idiots₂ sarunvaloda — Muļķis; nejēga.

ambīlis₂ žargonisms — Muļķis.

dubris₂ žargonisms — Muļķis.

cirvis₂ žargonisms — Muļķis.

auns₂ pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.

nesapraša₁ — Nesaprātīgs cilvēks.

aplamis₁ — Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.

nelga₁ — Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.

tukšpakausis₁ — Muļķis.

mazprātiņš₁ — Muļķis, plānprātiņš.

trulprātiņš₁ — Muļķis.

stulbiķis₁ — Stulbenis.

stulburis₁ — Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.

zābaks_1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.

ēzelis₂ sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Muļķis.

aita_1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīgs, arī naivs cilvēks.

aunapiere₂ sarunvaloda — Muļķis.

ģeķis₁ sarunvaloda — Muļķis; nelga.

Jānis no Mūjāņiem₁ — Muļķis.

Antonīmi

sapraša₁ — Saprātīgs cilvēks, tāds, kas ātri saprot.

Hiponīmi

zoss₄ pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.

Saistīts ar

antiņš₁ — Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.

aplamnieks₁ — Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.

bērns_1.3 pārnestā nozīmē — Naivs, vientiesīgs, nenopietns cilvēks.

biezgalvis₁ — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).

cietgalvis₁ — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).

cietpauris₁ — Cietgalvis; stūrgalvis.

dievadots cilvēks₁ — Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.

lētticis₁ — Vientiesis.

naiviķis₁ — Vientiesis.

naivs_1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.

naivulis₁ — Naivs cilvēks.

nerrs_1.1 pārnestā nozīmē — Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.

vientiesīgs_1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Vientiesis.

vientiesis₁ — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.

Tulkojumifool, sap, saphead, muggins.

Tulkojumi

fool, sap, saphead, muggins, tomfool

a person who lacks good judgment

[Princeton WordNet 3.0]

4.sarunvaloda Kautrīga meitene, kura bieži sarkst.

4.1.Nosarcis cilvēks.

5.apvidvārds Nepatikšanas, nelaime, neveiksme.

6.apvidvārds Stampa, bliete klona vai kaļķu blietēšanai.

7.sarunvaloda Nesimpātiska meitene.

8.sarunvaloda Vieninieks (atzīme skolā).

Stabili vārdu savienojumiDabūt pa bieti. Iesist bietē. Ieskriet bietē. Nosarkst kā biete. Sarkans kā biete.

Stabili vārdu savienojumi

Dabūt pa bieti sarunvaloda, idioma — saņemt sitienu pa galvu, arī seju.
Iesist bietē sarunvaloda, slengs, idioma — iegaumēt.
Ieskriet bietē sarunvaloda, idioma — 1. Nosarkt.2. Iekļūt nepatikšanās
Nosarkst kā biete sarunvaloda, frazēma — ļoti nosarkst.
Sarkans kā biete sarunvaloda, frazēma — ļoti nosarcis.

Avoti: LLVV, KnV, Aug2, ME, VeAT, SLG

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

* Pavisam maziem bērniem ieteicams degunā pilināt svaigi pagatavotu biešu sulu.
Kā vēsta leģendas, Afrodīte ēda bietes, lai saglabātu skaistumu.
Neviens bērns negrib garas stundas pavadīt biešu vagā, tās ravējot.
Bietes vāru atsevišķi un zupā lieku īsi pirms vārīšanās laika beigām.
Svaigas bietes sarīvēju uz rupjās rīves, lieku pannā eļļā apcepināties.

Vairāk piemēru ...