Paplašinātā meklēšana
Meklējam zust.
Atrasts vārdos (20):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (231):
- aizmaisīties aizdoties, nozust.
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
- šļūkt Aiziet, pazust.
- aiziet garo ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka.
- aiziet garu ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka.
- aizkliņģēties Aizklīst, nozust.
- bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
- pavilnīt Atkārtoti parādīties un pazust.
- šmaugt Ātri pazust.
- pazust kokos ātri, veikli nozust.
- apsikt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- aizsmaidīt Attālināt, likt pazust ar glāstiem un glaimiemm.
- aizmiglot Attālināties, izzust (par miglu).
- laisties krūmos bēgt, nozust.
- šļūkt pa diegu bēgt, pazust.
- mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā).
- lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
- čibēt Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem).
- jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- dzist Beigties, zust (piemēram, par slavu).
- aizblandīties Blandoties aizklīst; nozust.
- glabāties Būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos.
- glabāt Būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust.
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
- pačākstēt Daļēji izzust, iznīkt, izbeigties.
- meisterzingeri Dzejnieki un dziesminieki vācu pilsētās kuri savienojās sevišķos pulciņos un skolās ar saviem statūtiem; 17. gadsimtenī viņi sāka izzust, bet beidzamo skolu slēdza tikai 1839. gadā Ulmā.
- aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust.
- izdzīt Dzīšanas procesā izzust (par slimības radītu audu bojājumu, par slimību, kas rada audu bojājumu).
- pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā, atmiņā, uztverē (piemēram, par psihisku stāvokli, sajūtām, atmiņām).
- salūzt Izbeigt eksistēt, izzust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
- izjukt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu).
- izkvēlēt Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
- izkvēlot Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
- izplēnēt Izbeigties, izzust (parasti par psihiskām norisēm, to izpausmi).
- sairt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli, uzskatiem).
- izputēt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli); nerealizēties (par cerībām, plāniem u. tml.).
- aizgrimt Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.).
- pajukt Izbeigties, izzust, arī pavājināties (par attiecībām starp cilvēkiem).
- pārvērsties (arī sadegt) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- sadegt (arī pārvērsties) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- izčūkstēt Izbeigties; izzust.
- izplēvēt Izgaist, izklīst, izzust, izsīkt.
- izplēvēties Izgaist, izklīst, izzust, izsīkt.
- izgaisēt Izgaist, pazust.
- izsaust Izgarot, izzust (par mitrumu, ūdeni).
- gaist Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.).
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- pagaist Izklīst, izzust (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.); izgaist (1).
- izgaist Izklīst, izzust (par miglu, putekļiem u. tml.).
- atplaišķīties Izklīst, mazināties, zust.
- izkrītāties Izklīst, nozust, pazust.
- krītāties Izklīst, nozust, pazust.
- izgludināties Izlīdzināties, izzust, tikt izlīdzinātam (par rievām, grumbām u. tml.).
- nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā); izzust (2).
- izšvīkstēt Izšķiest, pazust.
- atkāpties Izzust (par jūtām, domām, sajūtām).
- izaskaidrāties Izzust (par mākoņiem); kļūt skaidram (par debesīm, laikapstākļiem).
- izkust Izzust (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- izkūpēt Izzust (par psihisku stāvokli).
- izgarot Izzust (par smaržu).
- izklīst Izzust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli).
- iziet Izzust (parasti par smaku, smaržu).
- pūpēt Izzust gaisā, izgaist.
- izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
- nojukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai starp (kā) daļām.
- izkust Izzust skatienam (piemēram, tumsā, miglā).
- pagaist Izzust, izbeigties (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.); izgaist (2).
- aiziet nebūtībā izzust, izbeigties.
- izkūpēt Izzust, izgaist (par miglu, mākoņiem u. tml.).
- izpīkt Izzust, izgaist.
- izplāvāties Izzust, izgaist.
- izgaist Izzust, izgarot (par smaržu).
- izčākstēt Izzust, iznīkt, arī izbeigties.
- izgaist Izzust, kļūt nesaskatāmam (par parādībām dabā).
- pagaist Izzust, kļūt nesaskatāmam (par parādībām dabā).
- nodzist Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs).
- sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
- izdzist Izzust, pārstāt būt (atmiņā, apziņā).
- pagaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām); izgaist (3).
- izgaist Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām).
- izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu).
- anihilēt Izzust, sadursmē ar antidaļiņām pārvērsties citās elementārdaļiņās.
- nobālēt Izzust, samazināties (piemēram, par slavu).
- apsikt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni).
- apsīkt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni).
- pazust izzust; beigt pastāvēt
- izzusties Izzust.
- oreksija Izzustspējīga primitīva uzvedības forma.
- aizmiglāt Kā miglai pazust, aizskriet prom.
- aizmiglīt Kā miglai pazust, aizskriet prom.
- izbālēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, pamanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); izbalēt (2); izzust.
- izbalēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); izbālēt (2); izzust.
- noplakt Kļūt klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
- atkrist Kļūt liekam, nevajadzīgam; arī izzust.
- nodzist Kļūt ļoti blāvam (par krāsām), kļūt ļoti neskaidram, nesalasāmam, izzust (par rakstu); arī izdzist (2).
- izsīkt Kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.).
- izslābt Kļūt mazākam, arī izzust (piemēram, par satūkumu, augoni); samazināties vai izzust satūkumam vai augonim (ķermeņa daļā).
- nogrimt Kļūt neaktuālam, tikt aizmirstam, izzust (par parādībām sabiedrībā).
- izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, daļēji izzust (piemēram, par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu).
- izgaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- pagaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- nogrimt Kļūt nesaskatāmam, pazust aiz apvāršņa (par to, no kā kāds attālinās).
- aizmigloties Kļūt neskaidram, zust (par apziņu, domām).
- nojukt Kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm).
- iesīkt Kļūt sīkam un izzust (pazust).
- atsaieties Kļūt veselam (par ķermeņa daļu); pāriet, izzust (par iekaisumu, slimību).
- saplakt Kļūt, parasti ievērojami, klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
- klimbins Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu.
- klindzins Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu.
- aizkūpēt Kūpot attālināties, izzust, izgaist; izkūpēt.
- izkūpēt Kūpot izzust, izgaist (par dūmiem, tvaiku u. tml.).
- atkust Kūstot pazust (no kādas virsmas) - par ledu, sniegu; nokust.
- nozudināt Ļaut pazust.
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
- atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni).
- aptumšoties Mazināties, zust (par prieku, laimi u. tml.).
- sīkt Mazināties, zust (piemēram, par spēku).
- izzibt Mirgojot izzust.
- aiziet latatā nebūt (vairs); pazust.
- nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem); pazust (1).
- iztumst Nemanāmi izzust.
- aizšūties Nemanāmi pazust no kompānijas vai no notikuma vietas.
- izgarēt Nepamanot nozust.
- palikt Nezust, saglabāties (piemēram, par domu, attieksmi).
- pazust kā iecavā nogrimt, pazust uz visiem laikiem.
- noziedēt Nozust (par cilvēkiem).
- nosvīst Nozust (par cilvēku).
- noiet Nozust (par veidojumiem uz ādas, iedegumu); izbeigties (par ādas slimībām).
- izplīkšēt Nozust, izklīst.
- iznikt Nozust, pazust.
- noplaukt Nozust.
- izbūt Paiet, izzust.
- izslīdēt Pakāpeniski izsīkt, izzust (piemēram, par vērtībām, jūtām).
- iznīkt Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt (parasti par parādībām sabiedrībā).
- atmirt Pakāpeniski izzust, zaudēt nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- nirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā); pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā); atkārtoti parādīties un pazust skatienam.
- rietēt Pakāpeniski zust, pārstāt eksistēt, pastāvēt.
- izsāpēt Pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.).
- izplēnēt Pamazām izzust (piemēram, par miglu, dūmiem u. tml.).
- izdzist Pamazām izzust, kļūt nesaskatāmam (piemēram, par pēdām).
- nonīkt Pamazām izzust, vairs neizraisīties, nepastāvēt (par jūtām, spējām u. tml.).
- klīst Pamazām zust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli).
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nozust no (kā) virsmas, ārpuses.
- atrofēties Panīkt, notrulināties, arī zust (par psihiskām īpašībām, spējām).
- pažvikstēt Parādīties uz īsu brīdi un pazust.
- atpult Pāriet, nozust.
- nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); izzust (3).
- izlīt Pārvēršoties lietū, samazināties, izzust (par mākoņiem).
- (kā) zemē ielīst paslēpties, pazust.
- atdzist Pavājināties, arī izzust (par jūtām).
- atplakt Pavājināties, izzust (par jūtām).
- izmirst Pavisam izzust no atmiņas.
- aizzust Pazust (aiz kā).
- atjemt Pazust (par runas spēju).
- paputēt Pazust (parasti par priekšmetu).
- aiziet garu ceļu pazust (piemēram, par aizmirstu vai aizdotu priekšmetu).
- iekrist kā dzelmē pazust bez vēsts.
- aizčibēt Pazust no acīm.
- pazūd kā adata siena kaudzē pazust pēkšņi, negaidīti, tā, ka neviens nevar atrast.
- izgaist Pazust tā, ka nav atrodams (parasti par cilvēku).
- nogrimt kā atvarā pazust tā, ka nekas vairs nav uzzināms.
- pazust bez miņas pazust tā, ka nekas vairs nav zināms.
- pazust bez pēdām (arī bez miņas) pazust tā, ka nekas vairs nav zināms.
- pazust ar galiem pazust tā, ka vairs nav atrodams, tā, ka vairs nav nekādas informācijas.
- satīt makšķeri pazust, aizbēgt.
- nolikstīties Pazust, iet bojā.
- izčibēties Pazust, izgaist.
- pagaist Pazust, nebūt vairs sastopamam, arī vairs neeksistēt (parasti par cilvēku); aizmirst.
- nobēgt Pazust, noslēpties.
- izputēt Pazust, nozust (parasti par cilvēku).
- aizgaist Pazust, pagaist.
- aiziet Pazust, pāriet (par parādībām, kas saistītas ar atsevišķa indivīda dzīvi, ar viņa pārdzīvojumiem).
- nogaist Pazust, pazaudēt.
- aizklīst Pazust.
- iekrist Pazust.
- izčibēt Pazust.
- nošībēt Pazust.
- pačabēt Pazust.
- pačibēt Pazust.
- pasēties Pazust.
- prapult Pazust.
- zūdība Pazust.
- iegrimt (biežāk iekrist) kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pareti pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
- iekrist kā ūdenī (arī kā akā, ugunī, zemē), arī pazust kā ūdenī (arī kā mārkā), retāk iegrimt kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
- pazust kā mārkā pēkšņi pazust, nebūt atrodamam.
- iekrist kā mārkā pēkšņi pazust, nebūt atrodamam.
- pazust kā ūdenī (arī kā mārkā) pēkšņi pazust.
- zudums Rezultāts --> zust (1).
- zudums Rezultāts --> zust (2).
- zudums Rezultāts --> zust (3).
- zudums Rezultāts --> zust (4).
- pept sabojāties, pazust.
- sajukt Sadalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu); izzust, parasti pilnīgi, parastajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- izjukt Sadalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopu), izzust kārtībai starp (priekšmetu kopas) daļām.
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, parasti daļēji (par priekšmetu kopumu), izzust kārtībai, parasti daļēji, starp (priekšmetu kopas) daļām.
- pasašķirties Sadaloties izzust (par mākoņiem, miglu).
- paklīst Sadaloties izzust (par miglu, mākoņiem u. tml.); izklīst (4).
- izklīst Sadaloties izzust (parasti par mākoņiem, miglu).
- izdzīvot Saglabāties, neizzust (piemēram, par tradīciju).
- stāvēt Saglabāties, nepārvērsties, neizzust (par parādībām dabā).
- sabēgt samazināties, īsākam kļūt, zust.
- aizplūst Samazināties, izzust (parasti par sajūtām, jūtām).
- savirt savārīties (vāroties izzust vai zaudēt sākotnējo izskatu).
- zustin Savienojumā ar "zust" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- zudība Savienojumos "iet zudībā", "aiziet zudībā": tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām).
- nedalāma vārdkopa stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
- nomudīties Steidzīgi noslēpties, pazust.
- aiztraukt Strauji izzust, arī nomainīties (par domām).
- grūt Strauji pasliktināties, zust (par kādu stāvokli).
- aizsūkties Sūcoties izzust.
- bez pēdām tā, ka nav atrodams (pazust, aizbēgt u. tml.).
- zūdīgs Tāds, kas mēdz viegli vai bieži pazust.
- nogrimt Lētē tikt aizmirstam, izzust bez pēdām.
- izplaiksnīties Tikt aizpūstam, izzust, pāriet.
- paklīst Tikt noliktam pavirši, tā, ka nevar atrast; pazust.
- nojukt Tikt pazaudētam, arī izzust kādos apstākļos (par pēdām).
- iet zudumā tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
- aiziet zudumā tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
- nospīdēt Uz īsu brīdi parādīties un pazust.
- tumst Vājināties, arī zust (par psihisku stāvokli); zaudēt spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu).
- satumst Vājināties, parasti ievērojami, arī izzust (par psihisku stāvokli); zaudēt, parasti ievērojami, spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu).
- aizvizēt Vizot attālināties, izzust (par gaismu, par ko spožu, gaišu).
- grimt kapā zust, gaist (piemēram, par sapņiem, cerībām, nodomiem).
- pīkt zust, gaist.
- šķibēt zust, pajukt.
zust citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV