Paplašinātā meklēšana
Meklējam tik.
Atrasts vārdos (626):
- tik:2
- tik:4
- tik:5
- tik:3
- tik:1
- tika:2
- tika:3
- tika:1
- tiki:1
- tiks:3
- tiks:1
- tiks:2
- tikt:2
- tikt:1
- tiku:2
- tiku:1
- itik:1
- štik:1
- štik:2
- tikai:1
- tikam:1
- tikām:1
- tikāt:1
- tikāt:2
- tikīn:1
- tikiņ:1
- tikkā:1
- tikkā:2
- tikko:1
- tikle:1
- tikls:1
- tikmē:1
- tikos:1
- tikrā:1
- tikrs:1
- tikus:1
- tikva:1
- šitik:1
- atika:1
- Atika:1
- ētika:1
- tikais:1
- tikala:1
- tikals:1
- tikams:1
- tikāms:1
- tikari:1
- tikdau:1
- tikets:1
- tikiem:1
- tikiņa:1
- tikiņu:1
- tiklab:1
- tikļam:1
- tikmēr:1
- tikmet:1
- tikpaš:1
- tikpat:2
- tikpat:1
- tiksnā:1
- tikšēt:1
- tikšņa:1
- tiktāl:1
- tiktāļ:1
- tiktik:1
- tiktin:1
- tikums:1
- tikuši:1
- tikvis:1
- čuttik:1
- divtik:1
- labtik:1
- otrtik:1
- pustik:1
- aptikt:1
- Artika:1
- Astiki:1
- attika:1
- attikt:1
- batika:1
- batiks:1
- botiki:1
- butiks:1
- datikt:1
- gotika:1
- ietikt:1
- ietikt:2
- tikāmēr:1
- tikāmet:1
- tikāmēt:1
- tikatne:1
- tikdrīz:1
- tikilgš:1
- tikkārt:1
- tiklība:1
- tiklīdz:1
- tiklīgs:1
- tiklums:1
- tikmert:1
- tikmērt:1
- tikomet:1
- tikonds:1
- tikreiz:1
- tikrums:1
- tikšķēt:1
- tikšķis:1
- tikšķis:2
- tiktālu:1
- tiktāļu:1
- tikties:2
- tikties:1
- tiktoks:1
- tikvien:1
- četrtik:1
- otratik:1
- piectik:1
- trīstik:1
- -istika:1
- aiztika:1
- aiztikt:1
- aiztikt:2
- Arktika:1
- batikot:1
- Buntiki:1
- čaltiks:1
- Čeltika:1
- diētika:1
- erotika:1
- guļtiki:1
- guļtiks:1
- haptika:1
- hektika:1
- tikainās:1
- tikainēs:1
- tikāmets:1
- tikbiksi:1
- tikdaudz:1
- tiki-tak:1
- tikilgst:1
- tikkatrs:1
- tikmērām:1
- tikšanās:1
- tikšiens:1
- tikšināt:1
- tiktikko:1
- tikumība:1
- tikumīgs:1
- akustika:1
- Antikira:1
- artiklis:1
- artikuls:1
- aseptika:1
- atlētika:1
- befstiks:1
- bioētika:1
- cistiko-:1
- Čeltikči:1
- Dītikona:1
- divtikam:1
- eidētika:1
- ekistika:1
- eksotika:1
- elastiks:1
- eristika:1
- estētika:1
- fonētika:1
- frīštiks:1
- genetika:1
- gliptika:1
- ģenētika:1
- iepatikt:1
- tikriskas:1
- tikšķiens:1
- tikšķināt:1
- tikumisks:1
- pusotrtik:1
- aistētika:1
- aiztikšēt:1
- aiztikums:1
- amnēstika:1
- analītika:1
- anaptikse:1
- Antikleja:1
- Antikosti:1
- antikvārs:1
- antikvārs:2
- aporētika:1
- apstiknēt:1
- aptikeris:1
- aptikerka:1
- aptikties:1
- artikulēt:1
- attikties:1
- balistika:1
- biomātika:1
- bonistika:1
- dalmatika:1
- dentikuli:1
- dianētika:1
- didaktika:1
- dietētika:1
- diurētika:1
- dižgotika:1
- dogmatika:1
- džoistiks:1
- džojstiks:1
- eibiotika:1
- eitektika:1
- eitektiks:1
- eklektika:1
- eklēptika:1
- ekliptika:1
- emotikons:1
- enklītika:1
- erotikoni:1
- eubiotika:1
- eutektiks:1
- galaktika:1
- grafētika:1
- gramatika:1
- gromātika:1
- grūstikņi:1
- ģeomātika:1
- hepatiko-:1
- hidrotika:1
- hromatika:1
- iestiklot:1
- ietikties:1
- ietikties:2
- tikainieši:1
- tiklastiks:1
- tikpatīnās:1
- tikumīgums:1
- tikumnieks:1
- aerobātika:1
- aizstiklot:1
- aiztikšķēt:1
- akrobātika:1
- analgētika:1
- anglistika:1
- Antarktika:1
- antikatods:1
- antikodols:1
- antikodons:1
- antikrists:1
- Antikrists:1
- apodiktika:1
- apofantika:1
- arābistika:1
- arhaistika:1
- aritmētika:1
- ārpolitika:1
- artikulēts:1
- atomistika:1
- atribūtika:1
- automātika:1
- ballistika:1
- baltistika:1
- biblistika:1
- biostatika:1
- blāvstikls:1
- būvstatika:1
- Čezenatiko:1
- čikstiklis:1
- diaitētika:1
- dialektika:1
- dianoētika:1
- dimetikons:1
- ekseģētika:1
- eksomatika:1
- enerģētika:1
- enkaustika:1
- fantastika:1
- faunistika:1
- floristika:1
- fonemātika:1
- grammatika:1
- ģeostatika:1
- ģimnastika:1
- heiristika:1
- heuristika:1
- hodēgētika:1
- Holarktika:1
- homilētika:1
- idiomātika:1
- idiotikons:1
- tikumiskums:1
- aeronautika:1
- aerostatika:1
- agripnotika:1
- akrostikons:1
- aksiomātika:1
- akvanautika:1
- aloplastika:1
- amfibiotika:1
- anakamptika:1
- analeptikas:1
- anālerotika:1
- anamnēstika:1
- anaplastika:1
- anestētikas:1
- anoplastika:1
- antiklināle:1
- antiklināls:1
- antikosmoss:1
- antikritika:1
- antiseptika:1
- apologētika:1
- apoloģētika:1
- aptikeriene:1
- arhivistika:1
- atikotomija:1
- atsatikties:1
- Augstikalni:1
- autokritika:1
- Baščiftikla:1
- batikardija:1
- bioakustika:1
- biokinētika:1
- blatikatsja:1
- bruņustikls:1
- caurtikšana:1
- cementikuls:1
- civilistika:1
- diagnostika:1
- diastaltika:1
- diplomātika:1
- divertikuls:1
- dokimastika:1
- ekoģenētika:1
- eksornatika:1
- emblemātika:1
- eufosstikls:1
- faleristika:1
- fillostikta:1
- filostiktas:1
- flintstikls:1
- flutikazons:1
- fonotaktika:1
- glosemātika:1
- ģeoakustika:1
- ģeognostika:1
- ģeopolitika:1
- haristikija:1
- hebraistika:1
- hidrooptika:1
- humoristika:1
- iepatikties:1
- ietikšēties:1
- informātika:1
- tiksotropija:1
- tikšķinātājs:1
- abartikulārs:1
- aeroakustika:1
- agatobiotika:1
- aiztikšēties:1
- akustooptika:1
- alloplastika:1
- anakreontika:1
- antibiotikas:1
- antiketogēns:1
- antiklimakss:1
- antikorozīvs:1
- antiksēnisks:1
- antikvariāts:1
- antikvitātes:1
- antipirētika:1
- antiseptikas:1
- apokaliptika:1
- apstikmīties:1
- apstiknīties:1
- artikulācija:1
- artikulators:1
- astronautika:1
- atmokaustika:1
- autoplastika:1
- autosatiksme:1
- avioakustika:1
- aviosatiksme:1
- balkānistika:1
- beletristika:1
- biokosmētika:1
- bizantistika:1
- ceroplastika:1
- citoģenētika:1
- citoretikuls:1
- diahromatika:1
- ekokosmētika:1
- etnopolitika:1
- eucharistika:1
- fenoģenētika:1
- filoģenētika:1
- gastroptikse:1
- geniplastika:1
- ginoplastika:1
- grafostatika:1
- ģeniplastika:1
- ģeosintētika:1
- ģermānistika:1
- halālpārtika:1
- hermeneitika:1
- hermeneutika:1
- hidrostatika:1
- hiperkritika:1
- hiroplastika:1
- homoplastika:1
- hortikultūra:1
- iekšpolitika:1
- iestiklojums:1
- ietikšķēties:1
- imūnģenētika:1
- afrikānistika:1
- agrārpolitika:1
- aizsargstikls:1
- aizstiknīties:1
- aiztikšķēties:1
- angioplastika:1
- antidiurētika:1
- antiklerikāls:1
- antiklinorijs:1
- antikoloniāls:1
- antikomunisms:1
- antikomunists:1
- anuloplastika:1
- aortoplastika:1
- apakaļtikšana:1
- aperistaltika:1
- Argosorestika:1
- artroplastika:1
- atstiklošanās:1
- belletristika:1
- bioenerģētika:1
- biokinemātika:1
- biomatemātika:1
- biostatistika:1
- bradistaltika:1
- chrēmatistika:1
- ciklometikons:1
- cistikorāfija:1
- cistikotomija:1
- cistoplastika:1
- dekortikācija:1
- dekortikators:1
- dermoplastika:1
- diagnostikums:1
- divertikulīts:1
- divertikuloze:1
- domestikācija:1
- elektrooptika:1
- etnosemantika:1
- fainoģenētika:1
- falloplastika:1
- fizioplastika:1
- fleboplastika:1
- flupentiksols:1
- folkloristika:1
- frenoplastika:1
- genioplastika:1
- glosoplastika:1
- gnatoplastika:1
- ģestikulācija:1
- harpaktikoīdi:1
- heiloplastika:1
- helkoplastika:1
- hidroakustika:1
- hidroplastika:1
- iepasatikties:1
- imunoģenētika:1
- indosinistika:1
- akustikofobija:1
- akvaenerģētika:1
- amerikānistika:1
- antikoagulanti:1
- antikontagiozs:1
- antikserotisks:1
- Atlantiksitija:1
- atomenerģētika:1
- atpakaļtikšana:1
- balanoplastika:1
- bronhoplastika:1
- deartikulācija:1
- dzimumsatiksme:1
- eiperistaltika:1
- ekvilibristika:1
- elektrostatika:1
- embrioģenētika:1
- enteroplastika:1
- fascioplastika:1
- fonostilistika:1
- gastroplastika:1
- gornapštikneri:1
- ģenitoplastika:1
- ģeoantiklināle:1
- ģeoinformātika:1
- ģeolingvistika:1
- halinoplastika:1
- hepatikorāfija:1
- hepatikotomija:1
- heteroplastika:1
- himēnoplastika:1
- hlorprotiksēns:1
- homoioplastika:1
- hondroplastika:1
- agrārstatistika:1
- antikarcinogēns:1
- antikatafilakse:1
- antikomplements:1
- antropoģenētika:1
- ārpusgalaktikas:1
- arterioplastika:1
- batrahoplastika:1
- blefaroplastika:1
- citodiagnostika:1
- dermatoplastika:1
- diskontpolitika:1
- disperistaltika:1
- dizartikulācija:1
- duodenoplastika:1
- eksartikulācija:1
- elektroakustika:1
- elektrokaustika:1
- elektrokinētika:1
- etnolingvistika:1
- ezofagoplastika:1
- farmakokinētika:1
- fleksorplastika:1
- gadījumnotikums:1
- galvanokaustika:1
- galvanoplastika:1
- gingivoplastika:1
- glanuloplastika:1
- glikokortikoīdi:1
- helioenerģētika:1
- hepatikostomija:1
- hidroenerģētika:1
- imūndiagnostika:1
- interartikulārs:1
- intraartikulārs:1
- abdominoplastika:1
- antikatalizators:1
- antiklerikālisms:1
- antikoloniālisms:1
- antikomunistisks:1
- antikonsumerisms:1
- antiperistaktika:1
- antiperistaltika:1
- antroatikotomija:1
- areāllingvistika:1
- atikoantrotomija:1
- bradidiastaltika:1
- brahiantiklināle:1
- datorlingvistika:1
- dokumentālistika:1
- ekstraartikulārs:1
- Elstike-Stenlese:1
- epidermoplastika:1
- epiglotoplastika:1
- fotožurnālistika:1
- holedohoplastika:1
- imunodiagnostika:1
- indoeiropeistika:1
- interlingvistika:1
- aneirismoplastika:1
- autocistoplastika:1
- bradiperistaltika:1
- elektroenerģētika:1
- elektroģimnastika:1
- geniheiloplastika:1
- gramatikalizācija:1
- ģeniheiloplastika:1
- hemidekortikācija:1
- hepatolentikulārs:1
- hiperhermeneutika:1
- hiperperistaltika:1
- homoosteoplastika:1
- hortikulturālisms:1
- ileocistoplastika:1
- Ilnava-Efretikona:1
- adrenokortikotrops:1
- atrioseptoplastika:1
- autokeratoplastika:1
- blefarofriplastika:1
- cistikolitektomija:1
- divertikulektomija:1
- divertikulopeksija:1
- ekspresdiagnostika:1
- elektrodiagnostika:1
- epidermatoplastika:1
- farmakodiagnostika:1
- genioheiloplastika:1
- hepatikolitotomija:1
- heteroautoplastika:1
- homokeratoplastika:1
- iliofemoroplastika:1
- antikoloniālistisks:1
- antikonstitucionāls:1
- autoantikomplements:1
- cistikolitotripsija:1
- dermatoautoplastika:1
- enterocistoplastika:1
- gastrocistoplastika:1
- heteroosteoplastika:1
- hiposimpatikotonuss:1
- adrenokortikotropīns:1
- cistikoenterostomija:1
- elektrokortikogramma:1
- gastroenteroplastika:1
- heilostomatoplastika:1
- hepatikolitotripsija:1
- hetero-osteoplastika:1
- heterokeratoplastika:1
- hondrosternoplastika:1
- dehidrokortikosterons:1
- dermatoheteroplastika:1
- dezoksikortikosterons:1
- elektrokortikogrāfija:1
- enteroureteroplastika:1
- epizioperineoplastika:1
- hepatikoenterostomija:1
- hepatikogastrostomija:1
- hepatikojejunostomija:1
- diferenciāldiagnostika:1
- hepatikoduodenostomija:1
- adrenokortikotropiskais:1
- hepatikoholedohostomija:1
- angioretikulosarkomatoze:1
Atrasts vārdu savienojumos (37):
- (tik) tumšs, ka vai acī (arī acīs) duras
- cik (arī tik) gudri bijām (arī atnācām), tik gudri palikām (arī aizgājām)
- cik (tik, arī vien) patīk
- cik (tik) uziet
- cik (tik) vēderā lien
- cik garš, tik plats
- cik īkss, tik gars
- cik vien tik ādā lien
- esi (arī esiet) tik laipns (arī laipni), arī vai (kāds) nebūtu tik laipns
- ne tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga
- ne tik, cik melns aiz naga
- ne tik, cik vistas kājai (arī kājā) gaļas
- noiet (arī nonāk) tik tālu
- noiet (arī nonāk) tik tālu, arī cik tālu noiet (arī nonāk)
- nolaisties tik zemu
- nonāk (arī noiet) tik tālu
- nonāk (arī noiet) tik tālu, arī cik tālu nonāk (arī noiet)
- nonākt (arī noiet) tik tālu
- nonākt (arī noiet) tik tālu, arī cik tālu nonākt (arī noiet)
- novest (kādu) tik tālu
- par tik
- tā (arī tās) tik (arī tikai) (vēl) trūkst
- tā (tik) ir manta
- tā kā tā, arī tik un tā, retāk tā, vai tā
- ta tev tiks tie bulki
- tas tik(ai) ir numurs
- tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga
- tik ko
- tik pat
- tik tikko
- tik un tā (arī tā kā tā, retāk tā vai tā)
- tik vai tā
- tik vien
- tik, cik kaķis uz astes var aiznest (ari panest)
- tik, cik kaķis uz astes var aiznest (arī panest)
- tik, cik kaķis uz astes var panest (arī aiznest)
- To (tik) es saprotu!
Atrasts skaidrojumos (9998):
- paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
- PostScript fonts _PostScript_ lappušu apraksta valodā definēts fonts, kurš var tikt izdrukāts ar _PostScript_ printeri.
- artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
- melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
- MRA "Morālā pārbruņošanās" (saīs. no angļu "Moral Re-Armament") - kristīga, antikomunistiska kustība.
- maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
- causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
- divide et impera "skaldi un valdi" (seno romiešu un citu iekarotāju politikas princips).
- Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
- Mērfija likums “Ja kaut kas var saiet grīstē, tā arī notiks.”.
- (būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā) (būt, notikt) ļoti tuvu.
- (ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
- pro hac vice (tikai) šim gadījumam.
- izpildīt [Aizstāt]{s:1334}, tikt izmantotam (kā vietā).
- zelta bulla 1. Svarīgs Romas pāvesta vai kāda viduslaika valdnieka izdots dokumentus, kam tika pievienots zelta zīmogs. 2. Kārļa IV (1355.-1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam.
- Mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
- Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
- Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
- anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
- cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- romānisms 16. gs. nīderlandiešu mākslas virziens, kuram raksturīga renesanses elementu izmantošana, zināma eklektika un manierisms.
- ASV Neatkarības deklarācija 1776. g. 4. jūlijā pieņemts dokuments, ar kuru tika pasludināta ASV kā neatkarīgas valsts nodibināšana.
- jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
- panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
- demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
- kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
- katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
- difuzionisms 19. un 20. gs. mijā radies virziens etnogrāfijā un arheoloģijā, saskaņā ar kuru kultūras elementi pasaulē radušies tikai dažviet vai pat vienviet un izplatījušies difūzijas ceļā.
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
- Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
- Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
- Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- urbānisms 20. gs. mākslā - ar lielas mūsdienu pilsētas dzīvesveidu saistīta tematika.
- modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
- monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
- LGS A/s "Latvijas Gaisa satiksme".
- AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi).
- aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam.
- MISEP Abpusēja informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos ("mutual information system on employment policies").
- krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai.
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums.
- kabinetu politika absolūtisma laikmeta ārpolitika, kurai raksturīga nerēķināšanās ar kārtu viedokli un sabiedrisko domu.
- dekstroklinācija Abu acu vertikālo meridiānu augšējo polu rotācija pa labi.
- unilaterālais nistagms acābola svārstības tikai vienā pusē.
- vertikālais nistagms acābolu svārstības vertikālā plaknē.
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības.
- varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
- lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes.
- tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu.
- Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene.
- Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās.
- Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos.
- Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
- Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā.
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
- komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis.
- kapilaroskopija Ādas kapilāru mikroskopiska izmeklēšana diagnostikas nolūkā.
- vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas.
- izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam.
- maucenis Adīts uzrocis, izšūts ar stikla pērlītēm.
- forstmeisters Administratīva amata persona mežsaimniecībā dažās R-Eiropas valstīs, vai arī tikai tituls.
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
- Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas.
- Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā.
- naukrārija Administratīvs senās Atikas iedalījums nodokļu ievākšanai, katrā no 4 filām tādas bija 12.
- adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā.
- AKTH Adrenokortikotropiskais hormons, ko izdala hipofīzes priekšējā daiva.
- dibenamīns Adrenolītiska un simpatikolītiska viela ("N, N-dibenzyl-betachloraethylaminum"), spazmolītisks (pretspazmu) līdzeklis.
- atgaļošana Ādu apstrādes process: zemādas atdalīšana no tikko nodīrātas, skalotas vai mērcētas jēlādas.
- aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas.
- akalkūlija Afāzijas veids, nespēja izrēķināt vienkāršus matemātikas uzdevumus.
- interfikss Afikss, kas saista divas morfēmas, bet kam parasti nav savas semantikas.
- cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
- filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe.
- afrikānists Afrikānistikas speciālists.
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu.
- kaķa durvis agrāk durvīs ierīkota sprauga, pa kuru kaķim ietikt telpā.
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos.
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
- valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms.
- bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma.
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
- koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru.
- mērgavot Aiz skopuma liegt sev nepieciešamo pārtiku.
- Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli.
- potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers.
- aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā.
- nabašnieks Aizgājējs (2) - cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris.
- aizseperēt Aiziet (par bērniem, kas tikko sāk staigāt).
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
- tērestība Aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties.
- pusaizkari Aizkari, kas nosedz tikai loga apakšējo pusi.
- ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula.
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- aiztverties Aizkavēties, tikt apturētam.
- aizmālēt Aizkrāsot ar kosmētikas līdzekļiem.
- contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt.
- datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama).
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
- defensīva Aizsardzība, aizstāvēšanās; aizsardzības, aizstāvēšanās taktika.
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus.
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā.
- palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
- ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas.
- apknakstīt Aizskart ar netikliem pieskārieniem, aizķeršanu.
- piedurt nagus aizskart ar rokām, aiztikt, tuvoties, uzmākties.
- palaist nagus aizskart ar rokām, aiztikt, uzmākties.
- atakierēt Aizskart, aiztikt.
- pieskart Aizskārt, aiztikt.
- izlāpīties Aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, mazāk derīgu), iztikt.
- anticipēt Aizsteigties notikumiem priekšā, tos paredzot vai nojaušot.
- kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai.
- aizšķaudīt Aizšķaudīt prom tikko izteikto vēlēšanos.
- žabrēties Aiztikt (atkārtoti) kaut ko (maigi ar rokām).
- dūzelēt Aiztikt ar rokām, nelikt mierā (par cilvēkiem).
- apknabināt Aiztikt pa jokam (kutinot).
- ķebināt Aiztikt, aizkart.
- aizjemt Aiztikt, kaitināt.
- piedurt nagus aiztikt, paņemt ko, sākt ko darīt.
- piecipt Aiztikt, piegrūst.
- capstīt Aiztikt, turēt.
- o tempora, o mores! ak, laiki, ak, tikumi!
- akats Akacis, nepārejama vieta purvā, kur aug tikai sūna un purva zāle, bet ne koki un krūmi.
- Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki.
- personāla akcija akcija, kuru iegūst tikai akciju sabiedrības darbinieki.
- trilīts Akmens laikmeta vai vēlā bronzas laikmeta piemineklis; divi vertikāli akmeņi, kuriem pārlikts trešais.
- atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene.
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs.
- hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti.
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas.
- zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga.
- blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē.
- ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā.
- pasāža Akrobātikā, cirkā - divu voltižieru apmainīšanās vietām vingrojuma gaitā.
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
- Seiferta galaktika aktīvā galaktika, kuras centrā ir mazs, spožs kodols un tā spektrā intensīvas emisijas līnijas.
- līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
- sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko); stingri iebilst (pret ko).
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta.
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums.
- kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
- klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama.
- viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu.
- radiometrs Akustikā - skaņas intensitātes mērīšanas ierīce.
- muzikālā akustika akustikas nozare, kas pēta mūzikas skaņu un instrumentu īpatnības.
- vispārējā akustika akustikas nozare, kas pēta skaņas rašanos, izplatīšanos un mērīšanu.
- elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
- arhitektūras akustika akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās.
- hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
- fizioloģiskā akustika akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
- ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
- akustiķis Akustikas speciālists.
- toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
- lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos.
- pīte Ala, dobums (tikai dziesmu grāmatā).
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
- strupala Ala, kurai ir tikai viena izeja.
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
- nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze; urtikārija.
- naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus.
- grupu teorija algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
- algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
- sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa.
- kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi.
- kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas.
- tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem.
- Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
- algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes.
- sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu.
- Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta.
- peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās.
- stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
- kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus.
- kasieris amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, satiksmes līdzeklī u. tml.).
- nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam; Amerikas nēģeri.
- hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā.
- heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu.
- lielā ammija ammiju suga ("Ammi majus"), Latvijā konstatēta kā adventīva suga tikai vienu reizi.
- briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā).
- zaņķis Amorāla uzvedība, netiklība, uzdzīve; vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli.
- nelabi Amorāli, netikumiski.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā.
- ausbunds Anabaptistu garīgu dziesmu krājums, sastādāts 1971, bet sastopams vairs tikai 1583 izdevumā.
- anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi).
- analizators Analizators optikā - iekārta, ar ko konstatē un pētī gaismas polarizāciju.
- portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai.
- blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts.
- apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas.
- izoperistaltiska anastomoze anastomoze, ko izveido starp divām gremošanas trakta daļām tā, lai tajās sakristu peristaltikas virzieni.
- baš Anašas (narkotikas) porcija (0,2-0,3 g).
- bašs Anašas (narkotikas) porcija (0,2-0,3 g).
- androstandions Androgēns hormons, iegūts no testikuliem, testosterona izomērs.
- lātitūdinārieši Anglijā 17. gs. reliģisko strīdu laikā ļaudis, kas centās satikt ar visām partijām, un bija ļoti iecietīgi pret citām ticībām.
- testakts Anglijas parlamenta likums (1673. g.), saskaņā ar kuru valsts amatus varēja ieņemt tikai personas, kas zvērēja uzticību anglikāņu baznīcai.
- homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija.
- sir Angļu baronetu un bruņinieku tituls, ko lieto tikai kopā ar vārdu.
- Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi.
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
- FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations").
- Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast.".
- hamsa Anšovs - sīka siļķveidīgo kārtas jūras zivs, izmanto pārtikas rūpniecībā.
- AQ Antarktika, teritorijas divburtu kods.
- CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ("Comission for the Conservation of Antarctic marine Living Resources").
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- levomicetīns Antibiotika, ko izstrādā starainās sēnes.
- antibiotiskās vielas antibiotikas.
- antibiotiķi Antibiotikas.
- nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota.
- ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri).
- enkomija Antīkajā dzejā slavinājuma dziesma kādai noteiktai personai vai notikumam.
- hematinons Antīkajos laikos bieži izmantota sarkana stikla masa, kas satur varu.
- Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
- brahiantiklināle Antiklināla slāņu kroka, kuras garums ne vairāk kā 2-3 reizes pārsniedz platumu.
- omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā.
- antiprotrombīns Antikoagulants, kas kavē protrombīna pārvēršanos trombīnā.
- hirudīns Antikoagulants, ko izdala medicīniskās dēles.
- autoantikomplements Antikomplements, kas radiesorganismā un spēj neitralizēt paša seruma komplementu.
- ideoloģiskā diversija antikomunistiska propaganda vai informācija par patieso stāvokli komunistiskā režīma valstīs (šajās valstīs lietots apzīmējums).
- pretkristus Antikrists.
- lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai.
- senumnieks Antikvārs, senlietu pārzinātājs.
- mitokarcīns Antineoplastiska antibiotika, iegūta no "Streptomyces" sugām.
- pretdrudža līdzekļi antipirētikas - vielas, kas pazemina ķermeņa temperatūru; parasti satur salicilskābes vai pirazolona atvasinājumus.
- antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības.
- antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem.
- antisimpatotonisks Antisimpatotoniskie līdzekļi - adrenoblokatori, kas ietekmē tikai asinsrites centra alfa adrenoreceptorus smadzenēs.
- bucenes Ap vertikālo asi grozāmas vējdzirnavas, kas darbojas nostādot pret vēju.
- rotācijas galds ap vertikālu asi griežams galds.
- peridivertikulīts Ap zarnas divertikulu esošo audu iekaisums.
- spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ.
- rags apaļi stikla trauciņi ar biezām, gludām malām, ko liek uz noteiktām ķermeņa vietām, bankas 2(1).
- Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās.
- martinbomis Apaļkoks, ar kuru novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
- stampštoks Apaļkoks, kuru izmantojot novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
- kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis.
- cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas.
- smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei.
- gastrogrāfs Aparāts kuņģa peristaltikas un intragastrālā spiediena grafiskai reģistrācijai.
- farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
- fermentators Aparāts mikroorganismu kultivēšanai un dažādu vielu (antibiotiku, aminoskābju, fermentu) mikrobioloģiskai sintēzei.
- kimogrāfs Aparāts skaņu līknes pierakstīšanai eksperimentālajā fonētikā.
- kolonna Aparāts, mehānisms, kam ir cilindriska, parasti vertikāla, forma.
- šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu.
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
- sačurināt apcept tik stipri, ka izplūst daudz tauku.
- applēsties Apdīrāties (savainoties), pie kam atsevišķas ķermeņa daļas var tikt saplosītas.
- Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug.
- kaskadieris Apdrošināšanas aģents (sākotnēji tikai kasko apdrošinājumu).
- apdrošinātais risks apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
- Abrupe Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās.
- Bērlina Apdzīvota vieta ASV ("Berlin"), Konnektikutas štatā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Betela Apdzīvota vieta ASV ("Bethel"), Konnektikutas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brukfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Brookfield"), Konnektikutas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Konnektikutas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Konnektikutas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dariena Apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Konnektikutas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dērbi Apdzīvota vieta ASV ("Derby"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Konnektikutas štatā, 61300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fārmingtona Apdzīvota vieta ASV ("Farmington"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Glastonberija Apdzīvota vieta ASV ("Glastonbury"), Konnektikutas štatā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granbi Apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.). Apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Konnektikutas štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grotona Apdzīvota vieta ASV ("Groton"), Konnektikutas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Konnektikutas štatā, 18250 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mančestra Apdzīvota vieta ASV ("Manchester"), Konnektikutas štatā, 58100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mensfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Mansfield"), Konnektikutas štatā, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monro Apdzīvota vieta ASV ("Monroe"), Konnektikutas štatā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orindža Apdzīvota vieta ASV ("Orange"), Konnektikutas štatā, 13950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oksforda Apdzīvota vieta ASV ("Oxford"), Konnektikutas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pleinvila Apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Konnektikutas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plimuta Apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Konnektikutas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sīmora Apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Konnektikutas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vērnona Apdzīvota vieta ASV ("Vernon"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Votertauna Apdzīvota vieta ASV ("Watertown"), Konnektikutas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestona Apdzīvota vieta ASV ("Weston"), Konnektikutas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viltona Apdzīvota vieta ASV ("Wilton"), Konnektikutas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinčestera Apdzīvota vieta ASV ("Winchester"), Konnektikutas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinzora Apdzīvota vieta ASV ("Windsor"), Konnektikutas štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Halštate Apdzīvota vieta Austrijā ("Hallstatt"), sāls raktuves, kas tika izmantotas jau dzelzs laikmetā.
- Agrja apdzīvota vieta Grieķijā (_Αγριά_), Tesālijā, Egejas jūras Pagasitikas līča krastā.
- Būtiņģe Apdzīvota vieta Lietuvā, Palangas pilsētas daļa, bijusī Latvijas teritorija, kas 1921. g. tika nodota Lietuvai.
- Leikplesida Apdzīvota vietas ASV ("Lake Placid"), Ņujorkas štata ziemeļaustrumu daļā 572 m vjl., 2500 iedzīvotāju (2014. g.), šeit ir notikušas divas Ziemas Olimpiskās spēles: 1932. un 1980. g.
- homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē.
- aplinot Apgādāt ar liniem un pārtikas dāvanām.
- izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus); izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku).
- zīļot Apgādāt, rotāt ar stikla pērlītēm, spīguļiem.
- cēlais mežonis apgaismības laika priekšstats, ka "mežoņu" tautas ir tikumiski šķīstas.
- laterna Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu.
- galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
- kāpt uz kakla apgrūtināt, uzbāzties, aiztikt; neklausīt.
- kankari Apģērbs, kas (dažādu cēloņu dēļ kādam) neizraisa patiku.
- bumbuļu apiosa apiosu suga ("Apios tuberosa"), kāpelētājaugs, tā bumbuļi savulaik bija svarīgs Ziemeļamerikas indiāņu pārtikas produkts.
- klaidoņi Apkārtceļojošas ģimenes un to radinieki, kas pārtika no tirgošanās, zirgu pārdošanas u. c., paši sevi dēvēja par ceļotājiem; bieži tika jaukti ar čigāniem.
- nokrellēties Apkārties ar stikla pērlītēm.
- negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
- apvaislot Aplekties, kopoties, tikt apaugļotam.
- apl. Aploksne (tikai skaņu ierakstu un audiovizuālo materiālu aprakstos).
- cirkularitāte apļveida argumentācija, kas pieņem, ka kāda notikuma cēlonis pastāv pašā notikumā vai ir no tā izrietošs.
- tehnoloģiskā vizūra apmēram 1 m plata stiga, pa kuru pievelk cirsmā sagatavotos kokmateriālus līdz tehnoloģiskajam koridoram; parasti ieplāno tikai tad, ja izstrādā platas slejas.
- izlīdzēties Apmierināties, iztikt, pietikt (ar ko).
- pārtikt Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli); iztikt.
- apstulbt Apmulst, tikt apmātam, apstulbinātam.
- apoloģija Apoloģētika (1).
- ieprecēties Apprecoties iekļūt, tikt ievestam (kādās mājās, ģimenē).
- aptvankt Apputēt, aplipt ar sodrējiem; tikt ilgstoši apdūmotam.
- ideomotoriskā apraksija apraksija, kurā atsevišķas kustības var tikt izpildītas pareizi, bet sarežģītā darbībā tās kļūst nepareizas.
- žvingš Apraksta skaņu, kas rodas pļaujot ar izkapti vai saplēšot stiklu.
- apbērt Aprakt; tikt apraktam (kam grūstot).
- pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- kontūrstrāvu aprēķina metode aprēķina metode, pēc kuras izmanto tikai otro Kirhofa likumu, vispirms aprēķinot fiktīvās kontūrstrāvas.
- ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.
- lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā.
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
- simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
- stāji Apstāji, zirga netikums.
- iemesls apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
- sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
- bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
- izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks.
- konstelācija Apstākļu sagadīšanās; apstākļi, kam jāsagadās, lai kaut kas notiktu.
- likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
- konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
- iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
- ķīmiskās pulēšanas dekorēšana apstrāde ar fluorūdeņražskābi; aizvācot produktus, kas izveidojušies, stikla komponentiem reaģējot ar fluorūdeņražskābi, iegūst caurspīdīgu virsmu.
- aizsērēt Apsūbēt (par stiklu).
- privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis.
- pozamentists Apšuvumu, uzpleču, bārkšu un pušķu pagatavotājs vai pārdevējs, kas tirgojas tikai ar pozamentiem.
- izlases aptauja aptaujas veids, kurā piedalās nevis visa grupa, bet tikai noteikts grupas dalībnieku skaits.
- aptapt Aptikt.
- minējumaprēķins Aptuvens aprēķins, pamatots tikai uz minējumiem.
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
- apvēdināties Apvēdināt sevi; tikt apvēdinātam.
- vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- kontaminēt Apvienot, arī sajaukt (divus vai vairākus notikumus, parādības u. tml.).
- dziesmu svētki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem; Latvijā notikuši 1. vispārējie - 1873. g.; 2. - 1880; 3. - 1888; 4. - 1895; 5. - 1910; 6. - 1926; 7. - 1931; 8. - 1933; 9. - 1938; 10. - 1948; 11. - 1950; 12. - 1955; 13. - 1960; 14. - 1965; 15. -1970; 16. - 1973; 17. - 1977; 18. - 1980; 19. - 1985; 20. - 1990; 21. - 1993; 22. - 1998; 23. - 2003; 24. - 2008; 25. - 2013; 26. - 2018; 27. - 2023.
- personības organizācijas līmenis apzīmē personības traucējumu pakāpi, ko diagnostikā izmanto psihoanalītiskajā psihoterapijā un psihodinamiskajā pieejā; tiek nodalīti trīs līmeņi: neirotiskais, robežstāvokļa un psihotiskais līmenis.
- A pārtinama kinofilma apzīmējums 16 mm kinofilmas perforācijas novietojumam; 16 mm kinofilmas perforācija novietota tikai vienā lentes malā, savukārt dažādiem kopētāju modeļiem ir dažāds pārtinējmehānisma novietojums.
- ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
- tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu.
- VTOL Apzīmējums lidmašīnai, kas spēj pacelties un nolaisties vertikāli (angļu "verical take-off and landing").
- allegri Apzīmējums mantu loterijai, kurā izlozes notika tūlīt pēc biļetes nopirkšanas.
- slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi.
- dieviņš Apzīmējums tikai aptuveni zināmajam.
- perpendikulārais stils apzīmējums vēlai gotikai Anglijā, kurai raksturīgas uzsvērtas vertikālas līnijas un dekoratīvas velvju formas.
- dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību.
- eksplicītā atmiņa apzinātas atmiņas par pagātnē piedzīvoto notikumu vai faktu.
- apsteidzošā atspoguļošana apziņas spēja telpā un laikā apsteigt realitātes procesus, prognozēt nākotnes notikumus.
- aloplastisks Ar aloplastiku saistīts.
- apdrošināšanas gadījums ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
- basātne Ar basām kājām; bez zeķēm, tikai ar apaviem kājās.
- nosašaravāties Ar bēršanu tikt notīrītam.
- nosacirsties Ar cirtienu vai cirtieniem tikt nogalinātam.
- partikulārisms Ar dievišķo predestināciju saistīta mācība, kas pestīšanu sola tikai Dieva izredzētajiem.
- fotoplate Ar fotoemulsiju pārklāta stikla plate fotografēšanai.
- plate Ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai: fotoplate.
- fotografika Ar fotogrāfiskiem paņēmieniem izgatavots attēls, kurā ir tikai divi toņi - melnais un baltais.
- godināt Ar goddevību pieminēt (kādu notikumu).
- pārķeberēties Ar grūtībām tikt mājās.
- izvelties Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
- pārvelties Ar grūtībām, negribīgi, lēnām tikt izteiktam.
- (kā) aiz matiem izvilkt ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
- izvilkties Ar grūtībām, tik tikko izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
- burbuļsakta Ar izciļņiem (burbuļiem), krāsainiem stikla akmeņiem vai kaldinātiem augu motīviem rotāta liela sakta.
- sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm.
- rēpt ar labpatiku ēst ne sevišķi garšīgu, pašķidru putru.
- mīlēt Ar labpatiku lietot (ko).
- nosaēsties Ar labpatiku paēst (ko garšīgu).
- gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piemēram, saulē, pie uguns).
- gozēties Ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns).
- garši Ar labpatiku.
- ar saldu (arī gardu) muti ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
- ar gardu (arī saldu) muti ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
- gards Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert); kāri.
- garšīgs Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert); kāri.
- ar garšu ar labu ēstgribu, patiku (ēst, dzert).
- uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
- vilkt garu ar lielām grūtībām spēt iztikt, izdzīvot; būt ļoti vārgam.
- kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
- kārs Ar lielu patiku, ar spēcīgu juteklisku baudu.
- mīļuprāt Ar lielu patiku, ļoti labprāt.
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
- glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
- glausties Ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā) - par acīm, skatienu.
- pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
- šmucīgs Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgā ceļā iegūts.
- izmučīt Ar nepatiku (ko) izdarīt.
- smulēt ar nepatiku ēst.
- FLAIR Ar pārtiku saistīta agrorūpnieciskā pētniecība ("food-linked agro-industrial research").
- irag Ar partikulu -g pastiprināts "ira" jautājamos teikumos.
- irāg Ar partikulu -g pastiprināts "ira" jautājamos teikumos.
- iriek Ar partikulu "-iek" pastiprināts "ir" jautājuma teikumos.
- jeb Ar partikulu "vai" ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus.
- pamielot acis ar patiku apskatīt, aplūkot.
- pasvaidelēties Ar patiku atkārtoti svaidīt (ne tālu).
- izrēpt Ar patiku izēst.
- cienīt Ar patiku lietot (ko).
- (pa)mielot acis ar patiku skatīties, redzēt.
- mielot acis ar patiku skatīties, redzēt.
- šļepstināties Ar patiku un apetīti ēst.
- garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
- neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
- labprāt Ar patiku; arī neiebilstot.
- noveikt Ar piepūli tikt galā (ar ko).
- plastikāts Ar plastikāciju, plastifikāciju iegūta viela, materiāls.
- baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
- noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
- apurķēties Ar pūlēm tikt apkārt (parasti braucot).
- apmocīties Ar pūlēm tikt garām, aptikt apkārt.
- apkruities Ar pūlēm tikt kaut kam apkārt.
- Geislera stobrs ar retinātu gāzi pildīta stikla caurulīte ar ielodētiem elektrodiem, ko izmanto gāzu spektru pētīšanai.
- gāzpildītais stabilitrons ar retinātu gāzi pildīts stikla balons, kura darba laikā notiek mirdzizlāde.
- mudmi ar rokām austs taizemiešu zīds vai kokvilna, kas austs no iepriekš batikotas dzijas, var būt audu, velku vai divkāršā krāsojuma (raksta) audums.
- māķoties Ar rokām plātīties, žestikulēt.
- māties Ar rokām plātīties, žestikulēt.
- uzurķēties Ar rūpību un čaklumu tikt uz augšu.
- sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
- pulsometrs Ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos.
- drāma Ar satricinošiem pārdzīvojumiem saistīts notikums.
- mīlināties Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu.
- ieriebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas; sagādāt (kādam) nepatikšanas.
- nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
- sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
- aizriebt Ar savu rīcību, izturēšanos radīt kādā nepatiku, dusmas.
- ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
- nosaspardīties Ar spērienu vai spērieniem tikt ievainotam (parasti par zirgiem).
- piesadzīties Ar spiedienu, triecienu tikt pievirzītam (piemēram, par ledus gabaliem).
- cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem.
- smeldžots Ar stikla krellītēm (smeldzēm 2) izrakstīts.
- zīļu vainags ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
- zīlēts Ar stikla pērlītēm un krellēm rotāts.
- stiklpapīrs Ar stikla putekļiem pārklāts papīrs slīpēšanai un pulēšanai.
- ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties.
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
- pārsviesties Ar sviedienu, tikt pārvirzītam (pāri kam, pār ko).
- nodibināt faktu ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus.
- anālerotika Ar tūpli un sēžu saistītā erotika.
- tvikšnās Ar tvitera palīdzību organizēts pasākums (piemēram, interešu grupu tikšanās, preses konference, jaunu produktu demonstrācija).
- ūdensnesējhorizonts Ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi.
- izskalāt Ar ūdens plūsmu tikt izvirzītam krastā.
- stāvstrīpām Ar vertikālām svītrām, joslām.
- svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_.
- krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
- arābists Arābistikas speciālists.
- zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli.
- sirat Arābu literatūrā - bruņinieku dzīves epizode, stāsts par vēsturiskiem notikumiem, leģendāri un romantiski vēstījumi.
- el- Arābu val. noteiktais artikuls, bieži lieto pie personu vārdiem, arī al.
- al Arābu valodā noteiktais artikuls.
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā.
- humanitārā intervence ārējas darbības, kas tiek vērstas pret kādu valsti, lai ietekmētu tās iekšpolitiku vai mainītu valstī pastāvošo režīmu; intervenci var iniciēt cita valsts, valstu alianse vai starptautiska organizācija.
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei.
- orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa).
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
- entrelacs Arhitektūrā un ornamentikā loku vai citādu ģeometrisku līniju savstarpēji caurvijumi.
- klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus.
- korintiskais orderis arhitektūras ordera tips, līdzīgs joniskajam orderim, tikai atšķiras ar bagātīgāk dekorētu kapiteli, kas sastāv no vairākās pakāpēs kārtotām stilizētām akanta lapām.
- neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku".
- plataresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā ar vijīgu, plastisku, filigrānu ornamentiku.
- plateresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā, raksturīga vijīga, plastiska, filigrāna ornamentika.
- gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem.
- subtrahends Aritmētikā skaitlis, kas no otra skaitļa jāatskaita.
- krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību.
- likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- ČP Ārkārtējs notikums (krievu "črezvičainoje proisšestvije").
- zili (arī zili zaļi, debess) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
- Bryum arcticum Arktikas samtīte.
- Cepphus grylle arktikas svilpējalks.
- Arevamanuks armēņu mitoloģijā - mednieks (tulkojumā: "saules jauneklis"), kurš vainoja sauli medību neveiksmēs, par ko saule viņu sodījusi tā, ka dienā viņš bija miris un tikai naktī atdzīvojās.
- uruakani armēņu mitoloģijā - mirušo gari, pie tiem pieder arī gornapštikneri.
- ogļplasti Armētas plastmasas, kas pildītas ar oglekļa šķiedras kūļiem, lenti, audumu; viegls un mehāniski ļoti izturīgs konstrukciju materiāls; lieto tehnikā, kosmonautikā, sporta piederumu ražošanai u. c.
- teritoriālarmija Armija, kuras sastāvdaļas papildina tikai no zināmu valsts daļu iedzīvotājiem, arī franču zemessargu armija.
- sjoguns Armijas virspavēlnieks feodālajā Japānā, 1192.-1867. g. sjogunam piederēja faktiskā vara, imperators bija tikai garīgais vadītājs.
- namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas.
- benzoskābe aromātiska skābe C~6~H~6~COOH, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā, pārtikas piedeva E210, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, neirotoksiska viela.
- toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks.
- mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastikss (2).
- mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastika (2).
- piparmētru eļļa aromātviela, ko iegūst no šīs mētru sugas, izmanto zobu pastās, skūšanās losjonos, arī pārtikā un dzērienos, cigaretēs, var izraisīt alerģiskas reakcijas, siena drudzi, izsitumus uz ādas, alerģisku kontakta dermatītu.
- aizaarties Arot tikt aizpildītam, apklātam.
- ārpakalpojums Ārpakalpojums ir akts, kad viens uzņēmums slēdz līgumu ar citu uzņēmumu, lai veiktu pakalpojumus, kas citādi varētu tikt veikti arī pašā uzņēmumā, taču daudzos gadījumos tas ir finansiāli neizdevīgi.
- aukstais karš ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
- ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
- paranoija Ārprātības veids, kas izpaužas tādējādi, ka apziņā iesakņojas murgainas idejas, kamēr gara spējas un domāšana paliek gandrīz neaiztiktas; paranoja.
- Habla likums ārpusgalaktikas objektu attālināšanās radiālais ātrums ir lineāri proporcionāls attālumam līdz šiem objektiem.
- rīdbergs ārpussistēmas mērvienība, ko lieto atomfizikā un optikā; 1 Ry = 13,60 eV un ir vienāds ar ūdeņraža atoma jonizācijas enerģiju.
- fiziomedikālisms Ārstēšana, kurā izmanto tikai netoksiskus augu izcelsmes līdzekļus.
- lobelīna hidrogēnhlorīds ārstniecisks līdzeklis, ko lieto elpošanas stimulēšanai saindēšanās, infekcijas, jaundzimušo afiksijas gadījumā, arī par diagnostikas līdzekli asinsrites ātruma noteikšanai.
- leprologs Ārsts lepras diagnostikas un ārstēšanas speciālists.
- pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
- izturējums Artikulācijā - skaņas izrunas vidējā, galvenā daļa, kurā runas orgāni ir konkrētās skaņas izrunai raksturīgajā stāvoklī.
- kinēma Artikulācijas atšķirības pazīme, viena runas orgāna darbība, izrunājot fonēmu; piem., skaņa "p" sastāv no vienas labiālas kinēmas, "b" - no divām kinēmām (labiālas un guturālas), "m" - no trim kinēmām (labiālas, guturālas un nazālas).
- ekskursija artikulācijas sākums.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām.
- subkortikālā afāzija artikulētas runas spējas zaudējums, lai gan saglabāta spēja lasīt, rakstīt un saprast teiktās frāzes; novēro subkortikālo nervu šķiedru bojājumu gadījumos.
- logoplēģija Artikulētas runas spējas zudums.
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- aftenksija Artikulētu skaņu vāja vai neskaidra izruna.
- valoda Artikulētu zīmju sistēma - cilvēku sazināšanās un domāšanas līdzeklis.
- noteiktais artikuls artikuls, kas norāda, ka priekšmets teksta autoram ir pazīstams vai iepriekš tekstā minēts.
- nenoteiktais artikuls artikuls, kas norāda, ka priekšmets teksta autoram nav pazīstams un nav iepriekš tekstā minēts vai arī ietilpst līdzīgu priekšmetu grupā.
- artiklis Artikuls.
- kvadrants Artilērijā - ierīce leņķu mērīšanai vertikālā tēmējumā (šaujot no aizsega).
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas.
- uzbrukšana asas, naidīgas, kritikas, nosodījuma paušana
- asepticisms Aseptikas principu ievērošana ķirurģijā.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- hemoperfūzija Asins attīrīšanas metode, ko izmanto, ja notikusi saindēšanās, piemēram, ar organiskiem šķīdinātājiem, insekticīdiem, salicilātiem vai sēnēm.
- plazmaferēze Asins nolaišana no vēnas antikoagulanta šķīdumā, centrifugācija, eritrocītu skalošana un suspendēšana fizioloģiskajā šķīdumā un reinfūzija (bez plazmas) donora asinsritē.
- elektrohemostāze Asiņošanas apturēšana ar elektrokoagulāciju vai elektrokaustiku.
- isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī.
- terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem.
- kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas.
- lodveida sferofora asku ķērpju klases kalīciju rindas suga, Latvijā atrasta tikai vienreiz (1870), aizsargājama.
- kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- dotīdeja Asku ķērpju klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatēti tikai pleosporu dzimtas ķērpji.
- kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai.
- aspartāms-acesulfāms Aspartāma-acesulfāma sāls - pārtikas piedeva E962, mākslīgs saldinātājs, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
- atskarpe Ass negludums uz stikla, metāla u. c. izstrādājumu malām vai uz mēbeļu virsmas.
- skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu).
- lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
- astere Asteru rinda - divdīgļlapju klases asteru apakšklases taksons ("Asterales"), kurā ir tikai kurvjziežu dzimta.
- Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā.
- astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās.
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
- ārpusgalaktikas astronomija astrofizikas nozare, kurā pēta pie mūsu Galaktikas nepiederošus debess objektus, galvenokārt galaktikas.
- zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija.
- ekliptiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir ekliptikas plakne un pamatvirziens – ekliptikas ass; koordinātas ir ekliptiskais garums un ekliptiskais platums; lieto, analizējot Saules sistēmas debess ķermeņu kustību.
- galaktiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir Galaktikas ekvatora plakne un pamatvirziens – Galaktikas ass.
- horizontālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir matemātiskā horizonta plakne un pamatvirziens – vertikālās līnijas virziens; horizontālās koordinātas ir azimuts un leņķiskais augstums, tās noteic tiešos mērījumos un lieto novērotāja ģeogrāfisko koordinātu un novērojumu laika momenta noteikšanai.
- bīti ASV 20. gs. 50.-60. gadu jauno dzejnieku paaudze, ko raksturo tradīciju laušana un arī utopiski "beatific" (svētlaimes) meklējumi narkotikās, seksā u. c. spēcīgās izjūtās.
- Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi. Ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti.
- NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (angļu "National Aeronautics and Space Administration").
- jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas.
- spoils-system ASV politisks ieradums, pēc kura publiskos amatos ieceļami tikai vēlēšanās uzvarējušās partijas locekļi (uzvarētājam pieder laupījums).
- Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā.
- Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu.
- Jaunais kurss ASV valdības sociālo un ekonomisko pasākumu sistēma, kas tika īstenota no 1933. g. līdz 1938. g.
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis.
- atveidot Atainot psihē (kādu notikumu, parādību u. tml.).
- atveidoties Atainoties psihē (par kādu notikumu, parādību u. tml.).
- sociālais atbalsts atbalstošas mijiedarbības process indivīda formālajā un neformālajā sociālajā sistēmā; var tikt sniegts tieši un netieši un ietvert daudzveidīgus atbalsta veidus – praktisku, finansiālu, emocionālu, psiholoģisku.
- antikritika Atbilde uz kritiku, pretkritika.
- tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos; patikt 1(2).
- tikties Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos; tikt 2 (2).
- sagatavošanās atbilstoša noskaņojuma, attieksmes radīšana sevī (gaidāmam notikumam, situācijai)
- labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
- atdēties Atbrīvooties, tikt vaļā.
- izveņķēties Atbrīvoties, ar pūlēm tikt ārā.
- attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām).
- atbrivāties Atbrīvoties, tikt vaļā.
- atbalss Atcere (par kādiem notikumiem), tās izraisītā noskaņa.
- nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost); tikt novilktam (nost).
- ietikties Atgadīties, notikt.
- nākt priekšā Atgadīties, notikt.
- kliebties Atgadīties, notikties; kliepties.
- kliepties Atgadīties, notikties.
- Skaistas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Skaistas pagasta ziemeļu daļā tika nodibināts tagadējais Skaistas pagasts, bet dienvidu daļā izveidots Kalniešu pagasts.
- atdzīvināt Atjaunot atmiņā, priekšstatos (kādus notikumus).
- atzelt Atjaunoties, arī tikt atjaunotam.
- atzaļot Atjaunoties, tikt atjaunotam.
- dei Atkārtojumā "dei dei" - tikko.
- atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
- vienpusīgā atkārtotā izlase atkārtotā izlase, ko lieto tikai vienas vecākformas uzlabošanai.
- aizticināt Atkārtoti pieskarties, aiztikt.
- ķerstelēties Atkārtoti tvert, aiztikt.
- paķārstīties Atkārtoti vienam otru ķert, tvert, aiztikt.
- sekundāra viktimizācija atkārtots traumējošā notikuma pārdzīvojums, kuru cietušajam izraisa nodarījuma apstākļu izvērtēšanas un izmeklēšanas process.
- Lielā Laņģu ala atklāta 1989. g., ir viena no garākajām Latvijā, tās kopgarums - 48 m, ieeja šaura, iekšpusē līdz 6 m plata un tikai 1,5 m augsta telpa, alas grīdas laukums - 85 kvadrātmetri.
- susnabki Atkritumi, atliekas no pārtikas, graudaugiem, koka u. tml.
- EURO<26 Atlaižu karte "Euro<26" - personalizēta jauniešu atlaižu karte, kas pieejama personām līdz 26 gadu vecumam, to izsniedz 35 Eiropas valstīs, tā ir derīga vienu gadu un var tikt atjaunota ik gadu.
- nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles.
- pielaist Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu).
- fizisko personu datu apstrāde atļauta, ievērojot likumā noteiktos datu apstrādes principus fizisko personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, un kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai.
- pastāvīgā atmiņa atmiņa, no kuras informāciju var tikai nolasīt; lasāmatmiņa; ROM.
- pieprasījumlapošana Atmiņas iekārtas tehnika, kurās lappuses no palīgatmiņas tiek pārsūtītas uz pamatatmiņu tikai tad, kad šīs lappuses ir vajadzīgas uzdevuma izpildei.
- deklaratīvā atmiņa atmiņas par faktiem un notikumiem.
- pseidomnēzija Atmiņas traucējums, kad slimniekam šķiet, ka viņš atceras notikumus, kas nekad nav bijuši.
- memoāri Atmiņas; kāda darboņa nostāsts par notikumiem, kuros viņš piedalījies vai arī bijis tikai acu liecinieks.
- atmosfēras akustika atmosfēras fizikas un akustikas nozare, kurā pēta skaņas izplatīšanos un ģenerācijas īpatnības reālā atmosfērā un pēta atmosfēru ar akustikas metodēm.
- vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis.
- Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika.
- kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
- retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas.
- Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm.
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas.
- Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās.
- atplātīt Atraidīt ar rokām žestikulējot.
- snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
- torčaķ Atrasties alkohola vai narkotiku reibumā.
- stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
- nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
- kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- pieskarties Atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to).
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt uz ceļiem atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem.
- stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
- stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem.
- slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.
- sēdēšana Atrašanās stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- ferotipija Ātrfotogrāfija, kur uz gaismas jūtīgas melni lakotas dzelzs skārda plates iegūst negatīvu attēlu, kas uz melnā pamata dod pozitīva iespaidu (tikai ar ačgārni apgrieztām priekšmeta pusēm).
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1.
- šķīst Ātri tikt izdotam (par naudu).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
- aizgūtnēm Ātri, lielā steigā; tā, ka tik tikko pagūst.
- pazust ātri, strauji tikt ieņemtam (mutē), tikt norītam (par ko ēdamu).
- nospītēt Atriebties, radīt nepatiku.
- Daudu dzižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē.
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta.
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta.
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
- Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas.
- Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija.
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
- Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus.
- Grumma-Gržimailo šļūdonis atrodas Jazgulemas grēdā, Istiklola nogāzē, Tadžikistānā, garums - 36,7 km, platums 3-0,5 km, platība - 160 kvadrātkilometru, noslīd līdz 3620 m vjl.
- Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss.
- Lielais kanjons atrodas Kolorādo upes vidustecē lejpus Litlkolorādo ietekas (angļu val. “Grand Canyon”), Kolorādo plato, ASV, garums — 446 km, dziļums — līdz 1600 m, platums — 8-25 km (upes līmenī 120-1000 m), sienas vietām vertikālas.
- Stikinas plato atrodas Kordiljeros ("Stikine Plateau"), Stikinas un Taku baseinā, Kanādā, augstums 750-1800 m, kontinentāls klimats, taiga.
- Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā.
- Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca.
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres.
- Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem.
- Īdeņu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņu ciemā, pilskalnam stāvas ziemeļu un rietumu nogāzes, bet dienvidos un dienvidaustrumos tas ir tikai dažus metrus augsts, plakumam (35 x 35 m) ir nedaudz augstāka centrālā daļa, pilskalns izmantots lauksaimniecībā un noarts.
- Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes.
- Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs.
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku.
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam.
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka.
- Mērsraga osta atrodas Talsu novada Mērsragā, sāka veidoties 1842. g., kad tika izrakts kanāls, kas pie Mērsraga savieno Engures ezeru ar Rīgas līci, izbūvēti 2 moli, no 1994. g. attīstās kā eksportosta, var uzņemt līdz 125 m garus kuģus ar iegrimi līdz 6,2 m.
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
- Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- Stiklu Dižpurvs atrodas Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, Stiklu purvu dabas lieguma teritorijā, platība - 724 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m.
- Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases.
- ekspresautobuss Ātrs regulāras satiksmes autobuss, kas pietur tikai maršruta galapunktos vai dažās pieturās.
- vidējais paātrinājums ātruma vektora izmaiņa laika vienībā; taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
- rezonanse Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums); atbalss (2).
- atbalss Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums).
- atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst (ko) - par vietu, parādību, notikumu u. tml.
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- stikšķiens Atsevišķa skaņa, kas rodas stikšķinot.
- loceklis Atsevišķa vienība (parādību, notikumu, priekšmetu u. tml.) grupā.
- demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti.
- spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu.
- kazas sprediķis atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne, kam ir redeles (caur kurām kazas vai aitas var tikt pie siena).
- ākstiens Atsevišķs notikums vai epizode ar ākstīgu saturu.
- epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, arī nejaušs blakus apstāklis, notikums.
- kolonna atsevišķs vertikāls balsts, kas paredzēts slodzes uzņemšanai no pārseguma un jumta konstrukcijām.
- bruņuveste Atsevišķu karavīru kategoriju aizsargbruņojums: neilona (stiklaplastikāta) "veste" vai tērauda krūšusargs.
- stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai.
- politipi Atsevišķu uzrakstu (rēķins, akcija, kupons u. c.) klišejas, kas tika izplatītas vispārējai lietošanai.
- contre-coup Atsitiens, pretsitiens: netiešā nozīmē notikums, kas izcēlies kā kāda agrāka notikuma sekas.
- apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
- asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
- retrospektīvisms Atskats uz bijušo, uz pagātnē radītām vērtībām; pagātnes notikumu, populāru paraugu un stilu tēlojums un apcere mākslā, arhitektūrā un liteartūrā.
- retrospektīvais skatījums atskats uz bijušo; pagātnes notikumu tēlojums un apcere literatūrā (mākslā).
- zaļais Atslēgvārds vides aizsardzības, ekoloģiskajai tematikai: zaļā domāšana, zaļais pagrieziens, zaļā ekonomika, zaļā pārtika, zaļā politika, zaļā revolūcija utt.
- pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
- uzlikt (savu) zīmogu atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
- čūpīties Atstāt tikai spēlēties ar rotaļlietām, bez kāda darba.
- diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības.
- strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies); tikt atslābinātam (par ko savilktu).
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
- bāriskā kāpe attālums metros pa vertikāli, kurā atmosfēras spiediens mainās par 1 vienību.
- lidojuma absolūtais augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz vidējam jūras līmenim; nosaka ar barometrisko augstuma mērītāju, zinot atmosfēras spiedienu virs jūras līmeņa.
- gaisakuģa augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz zemes virsmai (patiesais augstums) vai līdz noteiktam līmenim (relatīvais augstums), vai līdz vidējam jūras līmenim (absolūtais augstums).
- absolūtais augstums attālums pa vertikāli no kāda Zemes virsmas punkta līdz okeāna līmenim; absolūtā atzīme.
- dekalkomānija Attēla pārnešana no papīra vai plastikāta, kas gruntēts ar līmi, uz citu materiālu.
- digitālais konverters attēla standarta pārveidotājs, kurā izvērses lauka un (vai) rindu konversija notiek tikai ar digitāliem līdzekļiem.
- piekrāsot Attēlot (laktus, notikumus) mazliet labākus, nekā (tie) ir īstenībā.
- papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (kādu laktu, notikumu u. tml.).
- ilustrēt Attēlot, atspoguļot mākslinieciski pasīvi, bez dziļākas problemātikas.
- virtuālais ekrāns attēlu lauks, kas paplašināts ārpus fiziskā monitora ekrāna robežām; ar peles starpniecību ritinot liela apjoma dokumentu vai arī ritinot vienlaicīgi vairākus dokumentus, virtuālais ekrāns ļauj manipulēt ar dokumentiem, kuri monitora ekrānā redzami tikai daļēji.
- laso Attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta. Vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies.
- demogrāfiskā notikuma varbūtība attiecība starp aplūkojamā demogrāfiskā notikumā iesaistīto cilvēku skaitu kādā periodā un cilvēku skaitu perioda sākumā, kuri varēja būt iesaistīti šajā notikumā; tā raksturo demogrāfisko procesu intensitāti.
- saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- smadzenes attiecīgais dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
- idioneirāls Attiecīgs tikai uz vienu nervu vai vienīgi uz nervu sistēmu.
- homofils Attiecīgs uz antivielu, kura reaģē tikai ar homoloģisku antigēnu.
- homofermentatīvs Attiecīgs uz baktērijām, kas spēj ražot tikai vienu fermentācijas produktu, piem., no glukozes u. c. cukuriem tikai pienskābi.
- homociklisks Attiecīgs uz ciklisku savienojumu, kura gredzenā ir tikai viena elementa atomi, parasti oglekļa.
- hemofils Attiecīgs uz mikroorganismiem, kas aug tikai barotnēs, kurās ir asinis vai hemoglobīns.
- materiālisms Attieksme pret īstenību tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
- nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
- brucelergīns Attīrīts brucellu kultūras nukleoproteīnu komplekss, kom lieto ādas raudzēm brucelozes diagnostikā.
- perspektīva Attīstība, virzība nākotnē, tālākā nākotne (notikumam, darbībai, procesam).
- vēsture attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
- hipostomija Attīstības traucējums, kad anomāli maza mutes atvere atrodas nevis horizontāli, bet vertikāli.
- attīstīšanas pārtraukšana attīstītāja neitralizācija, lai pasargātu fotoemulsiju no krāsainu laukumu vai joslu izveidošanās, kas var notikt, ja fotomateriālu tieši no attīstītāja pārliek fiksāžā.
- noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
- briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- abstencionisms Atturēšanās; neiejaukšanās politikā.
- seksuālā atturība atturība, kas ietver sevī atteikšanostiklab no seksuālā kontakta ar mīlas partneriem, kā arī no masturbācijas.
- atdzimt Atveidoties (atmiņā) - par pagātnes notikumiem.
- attēloties Atveidoties (atmiņā); tikt radītam (iztēlē).
- nosliekt Atvēlēt, atdot (kādam, piemēram, daļu no pārtikas).
- SVH Atzīme telegrammās, kas sūtītas cilvēku dzīvības glābšanai jūras un gaisa satiksmē (fr. "securite vie humaine" - cilvēka dzīvības drošība).
- apmazgāt Atzīmēt (kādu notikumu) ar iedzeršanu.
- aplaistīt Atzīmēt (kādu pirkumu vai notikumu) ar iedzeršanu.
- piekrišana Atzinība sabiedrībā, patika, kas izpaužas aktīvā rīcībā, darbībā.
- audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta.
- elektrorezekcija Audu izgriešana ar elektrokoagulācijas vai elektrokaustikas palīdzību.
- kineplastika Audu plastika amputācijas stumbrā, veidojot no atsevišķiem muskuļiem cilpas un kanālus, ar kuru palīdzību var panākt protēzes atsevišķu daļu kustības.
- atlass Auduma raksts, kur audumu sējuma pamatrūtiņā ikviens diegs krustojas tikai vienu reizi.
- organdīns Audums no smalkiem kokvilnas diedziņiem, līdzīgs muslīnam, tikai blīvāk austs un stīvāk apretēts.
- stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem; lieto stiklplastu stiegrošanai, elektroizolācijas lenšu ražošanai, filtriem, ugunsdrošiem aizkariem.
- retikuloendotelioma Audzējs, kas cēlies no retikuloendoteliālās sistēmas šūnām.
- retikuloma Audzējs, kas sastāv no retikuloendoteliālām šūnām (monocītiem).
- retikuloplazmocitoma Audzējs, kurā ir retikulocīti un plazmocīti.
- attīstītājaudzināšana Audzināšana, kas paredz ne tik daudz atkārtojumu un iegaumēšanu, cik dod bērnam iespēju ar katru jaunu darbību paplašināt savu priekšmetisko un sociālo spēju loku, patstāvību un gribu.
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra.
- pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašneauglība.
- pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes; pašsterilitāte.
- augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu).
- endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
- eitrofiskie augi augi, kas aug tikai trūdvielām un minerālvielām bagātā augsnē.
- epifīti augi, kas aug uz citiem augiem, parasti kokiem, nebūdami to parazīti, bet izmantojot šos augus tikai par piestiprināšanās vietu.
- gaismas augi augi, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
- monokarpiski augi augi, kas zied un ražo augļus tikai vienreiz un pēc tam iet bojā.
- niktofiti Augi, kuru ziedi atveras vai smaržo tikai pa nakti.
- hemiencefālis Auglis, kam ir tikai viena galvas smadzeņu puslode.
- ābeļdārzs Augļu dārzs, kurā aug tikai vai lielākoties ābeles.
- pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
- cauraugt Augot (kam), tikt viscaur pārņemtam (ar to).
- divmājnieks augs, kam ir tikai sievišķie vai vīrišķie ziedi; t. i. atšķirīgā dzimuma ziedi atrodas uz diviem dažādiem auga eksemplāriem.
- krūmine Augs, kas aug tikai krūmos.
- gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
- tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
- masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
- ģenerāladmirālis Augstākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas flotē, ko piešķīra tikai cara ģimenes locekļiem, laikā no 1796. līdz 1908. gadam.
- tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
- samits Augstākā līmeņa sanāksme, valstu vadītāju tikšanās.
- Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte.
- pentakosiomedimni Augstākā no 4 materiālā cenza klasēm, kurās bij iedalīti Atikas iedzīvotāji Solona laikā, pie tiem piederēja visi tie, kuru gada ienākums bij ne mazāks par 500 medimniem (258 hektolitriem) miežu vai 500 metrētiem (194 hektolitriem) vīna vai olīvu eļļas.
- tautas tribūns augstākā plebeju vēlētā amatpersona senajā Romā (no 494. g. p. m. ē.), kam bija tiesības uzlikt aizliegumu (veto) senāta rīkojumiem; uz gadu tika ievēlēti divi, vēlāk - četri un desmit tribūni; tribūnu persona bija neaizskarama; impērijas periodā zaudēja savu nozīmi.
- valsts augstākā sistemātikas vienība bioloģijā.
- galaktiku superkopa augstākas kārtas sistēma, kuru veido galaktiku grupas un kopas.
- difernciālrēķini Augstākās matemātikas nozare, kas pētī atvasinājumu un diferenciāļu īpašības un to izlietojumu.
- nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta.
- vimpergs Augsts, smails frontons, kas noslēdz gotikas celtņu portālus vai logailas; parasti rotāts ar ažūriem vai reljefētiem ornamentāliem griezumiem, plastiskiem rotājumiem.
- cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
- pritikinieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Pritikini" iedzīvotāji.
- efedrīns Augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām.
- leukoplasts Augu hromatofors, sīks plazmas ķermenis augu šūnās, dzīvā to sastāvdaļa, tomēr bez krāsas, un tikai pa daļai gaismā var kļūt zaļš.
- seismonastijas Augu kustības, morfoloģiski vai tikai fizioloģiski dorsiventrāliem orgāniem saliecoties un atliecoties, ko izraisa ārēji grūdieni un satricinājumi.
- Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- klase Augu sistemātikā - rindu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- rinda Augu sistemātikā - tuvu radniecīgu dzimtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
- lopbarības konservēšana augu un dzīvnieku izcelsmes un pārtikas rūpniecības blakusproduktu izkaltēšana, ieskābēšana ar bioloģiskiem ieraugiem vai ķīmiskiem konservantiem, sasaldēšana vai konservēšana ar ogļskābo gāzi.
- apakšģints Augu un dzīvnieku sistemātikā - ģints sīkāks iedalījums, lielākas sugu dažādības gadījumos.
- ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā - sugu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- triba Augu un dzīvnieku sistemātikā - taksons starp ģinti un apakšdzimtu, radniecīgu ģinšu grupa.
- sīksuga Augu un dzīvnieku sistemātikā atsevišķos gadījumos lietots termins sugas varietātes apzīmēšanai.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā; pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
- augi Augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu).
- gneti Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu.
- iesavilkties Aujot tikt ievirzītam (par kājām apavos).
- sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
- aukstumtehnoloģija Aukstuma lietošana tautas saimniecībā (pārtikas, ķīmiskajā, farmaceitiskajā, naftas un gāzes rūpniecībā, celtniecībā).
- korrobori Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot.
- Bizantija Austrumromas impērija - Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā, kas pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija; nosaukums radies no grieķu kolonijas Bizantijas, kuras vietā tika uzcelta Konstantinopole; Bizantijas impērija.
- pūķis austrumslāvu mitoloģijā - Mājas gara palīgi, pēc izskata līdzīgi kaķiem, pēc dienvidkrievu ticējumiem, tie nes savam saimniekam no citām mājām pārtikas līdzekļus un naudu.
- Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē.
- omfals Austrumu mistikas simbols, lai izteiktu visu lietu sintēzi.
- defrostieris Automašīnas ierīce, kas pasargā priekšējā loga stiklu no apledošanas.
- ATTS Automātiskie tālsatiksmes telefona sakari.
- autosatiksme Automobiļu satiksme.
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
- sprieguma invertors autonomais invertors, kura izejas spriegums periodiski lēcienveidā pārmetas no pozitīvas vērtības uz tikpat lielu negatīvu vērtību un atpakaļ.
- Eurolines Autosabiedriba "Eurolines" - Eiropas starptautiskās autobusu regulāras satiksmes tīkls, kurā ir ietverta arī Latvija.
- salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus.
- sējas auza auzu suga ("Avena sativa"), kas tiek kultivēta kā pārtikas un lopbarības augs.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- Pennisetia hylaeiformis avenāju stiklspārnis.
- amešaspenta Avestu grāmatās nosauktie Zaratustras reliģijas dieva Ormazda 6 palīgi, labie gari: tie ir personificēti tikumi un abstrakti jēdzieni.
- fontanella Avotiņš, maziem bērniem sprauga starp galvas kausa kauliem, kura pārvilkta tikai saišķaudiem.
- derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta.
- totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta.
- mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks.
- šušters Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa dziļas bēdas, bet ne tik dziļas kā humajuns.
- badainīgs Badīgs - tāds (laiks, laika posms), kad ir pārtikas trūkums, bads, neraža.
- badenāties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu.
- badinēties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu.
- nosabadīties Badoties tikt nonāvētam.
- polivitaminizēt Bagātināt (pārtikas produktu) ar vairākiem vitamīniem.
- vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
- simbolofobija Bailes no notikumiem ar slēptu jēgu un kurus uztver kā nelabvēlīgas pazīmes.
- homilofobija Bailes no satiksmes ar cilvēkiem.
- tehnofobija Bailes no tehnikas, nepatika pret tehniku.
- gravidofobija Bailes satikt grūtnieci.
- tafefobija Bailes tikt apraktam dzīvam.
- ačka Baiļu vai nepatikas izsauciens.
- kūts mikroflora baktērijas, kas raksturīgas tikai noteiktai kūtij, to populāciju sastāvs atkarīgs no ēkas sienām, mikroklimata, pakaišiem, mēsliem, barības un citiem apstākļiem.
- donors Baktēriju ģenētikā - šūna, kuras dezoksiribonukleīnskābe dzimumvairošanās (konjugācijas) procesā pāriet uz otru šūnu.
- recipients baktēriju ģenētikā - šūna, uz kuru dzimumvairošanās (konjugācijas) procesā no citas šūnas - t. s. donora - pāriet dezoksiribonukleīnskābe.
- dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem.
- virulentie bakteriofāgi bakteriofāgi, kas var izraisīt tikai lītisko ciklu un nevar pāriet profāga stadijā.
- figurants Baletā - dejotājs, kas dejo tikai kordebaletā.
- piruete Baletā, akrobātikā - pilns ķermeņa apgrieziens ap savu asi.
- Māhendradata Bali salas valdniece (11. gs.), kas tika izraidīta trimdā par buršanu un kas varētu būt mītiskās ļaunās valdnieces Rangdas prototips.
- balistika Ballistika.
- skaistaugļu balodene balodeņu suga ("Atriplex calotheca"), sastopama tikai Ziemeļjūras un Baltijas ūras piekrastē, gandrīz vienīgi liedagā un kāpu zonā, Latvijā reti, aizsargājama, 30-100 cm augsts lakstaugs.
- laringāls līdzskanis balsenē artikulēts līdzskanis.
- laringālis Balsenē artikulēts līdzskanis.
- fonācija Balss aparāta vienlaicīgo artikulāciju kopums; runas skaņu izrunāšana.
- kustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim pārvietoties pa pieskari kontakta virsmām, pieļaujot tikai normālo reakciju.
- luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni.
- borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
- odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā.
- skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos.
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti.
- Acta Baltica Baltijas institūta gadagrāmata, publīcēja pētījumus par Baltijas valstīm, 1962.-1980. g. iznāca 19 laidieni, neregulāri tika izdota arī vēlāk.
- baltoloģija Baltistika.
- baltists Baltistikas speciālists.
- Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
- pienstikls Balts stikls ar zemu caurspīdīguma pakāpi.
- Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai.
- ceļojošā balva balva, kas uzvarētājam paliek tikai līdz nākamajām sacensībām.
- ceturtdaļtonneru kauss balva, ko izcīna tikai šīs klases jahtas savā starpā.
- Pulicera prēmija balva, ko katru gadu (kopš 1917. g.) maijā Amerikas Savienotajās Valstīs pasniedz par sasniegumiem žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un citās - kopskaitā 30 - jomās.
- Pritikava Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Pritikova" nosaukuma variants.
- balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā.
- paradīzes banāns banānu suga ("Musa paradisiaca"), ko visvairāk izmanto pārtikā, izveidotas daudzas šķirnes.
- bankomātkarte Bankas izsniegta plastikāta karte, ko lieto kā atslēgu dažādu finanšu operāciju veikšanai ar bankas automāta starpniecību.
- sūkalbārda Bārda, kuras vietā aug tikai atsevišķas spalviņas.
- balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē.
- dot (arī sadot) pa kaklu Bargi (iz)rāt; izteikt bargu kritiku.
- cibārijas Barība, pārtika, ēdamas lietas.
- trēza Bāriens, sods, nepatikšanas.
- augstlabdzimis Baronu un netitulētās muižniecības uzrunas forma Vācijā, kas tika lietota arī Baltijā.
- mist Barot, baroties, pārtikt.
- mitēties Baroties, pārtikt.
- barotans Barots; tikt barotam, ilgstoši barojams.
- videobārs bārs, kura apmeklētājiem tik demonstrātas videofilmas.
- likt pretī bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
- laimiņu basija basiju suga ("Bassia sedoides syn. Echinopsilon sedoides"), Latvijā atrasta tikai 1960. g. Šķirotavas dzelzceļa stacijā Rīgā.
- batialā Batialā zona - dziļš jūras ūdens slānis (apmēram 200 līdz 2000 m dziļumā), kur vāja ūdens kustība, diezgan pastāvīga temperatūra un kur gaisma iekļūst tikai šā slāņa augšējā daļā.
- Gumbjerna kalns bazalta horsts Grenlandes austrumu malā ("Guunbjorn"), Votkinsa grēdā, Arktikā - 3700 m vjl., piekājē šļūdoņi.
- gigantbruģis Bazalta, retāk andezīta lavas plato virsma, kas saposmota vertikālām plaisām.
- baznīcu vizitācija baznīcu un draudžu darbības pārbaude, pirmās notika 4. gs., tās veica baznīcas amatpersonas - bīskapi, arhibīskapi, superintendenti vai īpašas vizitācijas komisijas.
- gore Bēdas nepatikšanas; tā sauc arī nepatīkamu, apnicīgu cilvēku.
- jambasts Bēdas, nepatikšanas.
- sliktums Bēdas, nepatikšanas.
- bēdzināt Bēgošajam, skrejošajam palīdzēt tikt cauri.
- izbēgt Bēgot tikt projām (no kā); bēgot panākt, ka nenotver.
- Sardanapāls beidzamais asīriešu valdnieks, kurš bija izlutināts, izšķērdīgs un netikls.
- uzgali Beidzot, pēdīgi, pēc visa notikušā.
- sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
- mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
- vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu.
- likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.).
- belletristika Beletristika.
- B Bels (mērvienība akustikā, elektrotehnikā, radiotehnikā).
- Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai.
- ielas bērns bērns, kuram iela (plašā nozīmē arī avārijas stāvoklī esošas būves, pagrabi, pamestas dzīvojamās, saimniecības ēkas vai automašīnas, stacijas, metro, parki) kļuvusi par dzīvesvietu un iztikas ieguves vietu.
- apgādājamais bērns bērns, kurš kādai personai(-ām) vai valstij jānodrošina ar iztiku un jāaudzina.
- čābulis Bērns, kurš tikko sāk staigāt.
- takainis Bērns, kurš tikko sāk staigāt.
- kapsētnieki Bēru viesi, kas piedalās tikai pavadīšanas ceremonijā kapsētā.
- frikatīvs līdzskanis berzenis - līdzskanis, kuru izrunājot divi runas orgāni nonāk tik tuvu, ka gaisa plūsma starp tiem rada berzes troksni, starp runas orgāniem ir sašaurinājums, bet nav pilnīga slēguma.
- Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā.
- izavazāties Bez atļaujas tikt paņemtam, aiznestam, izmētātam.
- bez garšas bez ēstgribas, bez patikas (ēst, dzert).
- tādai Bez papildu piepūles; tikai tāpat.
- ļurināt Bez patikas (niekojoties) dzert maziem malkiem (par mājlopu).
- žēpslot Bez patikas ēst.
- ķērnāties Bez patikas un enerģijas strādāt.
- (ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
- basātnē Bez zeķēm vai autiem (par kājām), tikai ar apaviem.
- bezakotu lāčauza bezakotu zaķauza, zaķauzu suga ("Bromopsis inermis syn. Bromus inermis"), kas pēc senākas klasifikācijas tika uzskatīta par lāčauzu sugu.
- bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle.
- bazuka Bezatsitiena amerikāņu parauga reaktīvā šautene ar lielu bruņu caursites spēju, tika izmantota 2. pasaules kara laikā.
- mikroatspoļu stelles bezatspoļu stelles, kurās audu šķīrienā ievada ar speciālām mikroatspolēm, kas nenes audu uztinumu, bet satver tikai tā galu un ievada šķīrienā.
- čalada Bezbēdīga triekšana, runāšanās ar patiku, bez steigas.
- slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu.
- libertināža Bezdievība, izlaidība, paradumu un tikumu neievērošana.
- potenciālā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu var aplūkot tikai līdz ar algoritmu tās elementu konstruēšanai, saistot to ar algoritma izpildes procesu.
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
- alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos.
- simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā.
- agnatha Bezžokleņi - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums, pie kura no recentajiem dzīvniekim pieder tikai apaļmutnieki.
- Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana.
- pazudušais dēls Bībelē, Jaunajā Derībā, līdzība ar jaunekli, kurš pameta savu tēvu un devās prom, lai dzīvotu grēkā, bet, kad atgriezās tēva mājās, viņam tika piedots
- Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā.
- Jēkabs Bībelē, Jaunajā Derībā, viens no divpadsmit apustuļiem, kurš pēc ķēniņa Hēroda Agripas I pavēles tika sodīts ar nāvi.
- Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem.
- antilegomeni Bībeles Jaunās Derības grāmatas, kuru iekļaušana kanonā tikusi apstrīdēta, jo apšaubīta to apustuliskā izcelsme.
- priekšmetošana Bibliotēkas priekšmetu kataloga iedaļas jeb rubrikas noteikšana un tās formulēšana kataqloga vajadzībām; arī tematikas jeb "priekšmeta" noteikšana grāmatai, lai ievietotu tās aprakstu priekšmetu katalogā.
- trijkāja trepes bīdāmās kāpnes, kam nav vajadzīgs vertikālais atbalsts.
- burzīties biedroties, satikties
- tusēt Biedroties, satikties.
- tusēties Biedroties, satikties.
- tusoties Biedroties, satikties.
- parastā biete biešu suga ("Beta vulgaris"), kuras varietātes Latvijā audzē kā pārtikas un lopbarības augus.
- spārnis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos; pluds.
- pluds Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos.
- pluģis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos.
- spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls; stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu.
- ņuks Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
- nukucis Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
- atēdināt Bieži, daudz dodot ēst (kādu ēdienu), izraisīt nepatiku (pret šo ēdienu).
- starainā bifora biforu suga ("Bifora radians"), Latvijā adventīva, atrasta tikai vienreiz.
- Jelgavas cukurfabrika bija pārtikas ražošanas uzņēmums, akciju sabiedrība, kas ražoja no cukurbietēm cukuru. Uzņēmums atradās Cukura ielā 22, Jelgavā, dibināts 1926. gadā kā privāta akciju sabiedrība, nākamajā gadā tas kļuva par valsts uzņēmumu, 1995. gadā ieguva akciju sabiedrības statusu, kas beidza pastāvēt 2007. g.
- Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas.
- Brīvie arāji bijušie dzimtļaudis Krievijā, kas tika atbrīvoti no dzimtbūšanas atkarības 1803. g. un tika iekļauti valsts zemnieku kategorijā 1848. g.
- mēnešbiļete Biļete braukšanai satiksmes līdzekļos vienu mēnesi.
- retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
- Greja kods binārs blokkods, kura blakusvārdi atšķiras tikai vienā pozīcijā, t. i., to Heminga attālums vienāds ar vienu.
- klads Bioloģiskās klasifikācijas taksonomiskā grupa jeb taksons kladistikā.
- biostatistika Biometrijas nozare, kas nodarbojas ar cilvēku dzimstību, mirstību un saslimstību; vitālā statistika.
- piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- piebirt Birstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
- apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam.
- piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
- bezkrāsaina listra bismuta oksīda listra, kas veido ļoti spožu stikla vai glazūras virsmu.
- stāvkocis Bišu mājoklis - izdobts, vertikāli novietots koka bluķis.
- cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem.
- regresīvā asimilācija blakus vai tuvu esošu valodas skaņu artikulācijas savstarpēja pielāgošanās ŗunas plūsmai pretējā virzienā.
- bakšķi Blēņas, nieki; nepatiesi notikumi, fakti.
- pieblīst Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam.
- pieblīzt Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam.
- optiskais blīvums blīvums, kas raksturo materiāla gaismas absorbciju, gaismai izejot caur vielu; nosaka stikliem, šķīdumiem u. c.
- ischnopsyllus Blusu kārtas ģints, kas parazitē tikai uz sikspārņiem.
- piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
- ģendēties Bojāties, zaudēt kvalitātu (par pārtiku).
- Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- Bakaroro Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi rietumos, bet viņa dvīņubrālis Itubori -austrumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
- fumarole Borskābi saturoši ūdens tvaiki kopā ar dažādām gāzēm, kas plūst no zemes Itālijā, Toskānā; no tiem iztvaicējot tika iegūta borskābe.
- fraternizēt Brālīgi satikties, brāļoties.
- pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
- fra Brālis, ordeņbrālis; partikula, kuru Itālijā lieto katoļu mūka vārda priekšā.
- iesabraukties Braucot tikt ieveidotam, radītam (piemēram, par ceļu, pēdām).
- braukšanas josla brauktuves daļa, kas paredzēta vienai braucošu satiksmes līdzekļu rindai; parasti joslasas norobežo, apzīmējot ar garenvirziena līnijām.
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- breikdānss Breiks - dinamiska deja ar akrobātikas elementiem, radās 20. gs. 80. gadu vidū ASV afroamerikāņu vidē; hiphopa kultūras elements.
- vienkontūras bremžu pievads bremžu pievads, kurā pēc bremžu krāna vai galvenā bremžu cilindra ir tikai viena ar visiem bremžu mehānismiem savienota kontūra.
- lāpstknābītis Bridējputns, kas ligzdo Krievijā, bet ziemo Dienvidāzijā, ļoti apdraudēts, iespējams atlikuši tikai 100 pāru, kas vairotos; 2011. g. uzsākts glābšanas plāns izveidojot Anglijā nebrīvē augošu populāciju.
- briesmu lietas Briesmīgi notikumi, fakti.
- briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
- sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- glābt savu ādu briesmu brīdī glābties, rīkoties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā.
- lorņons Brilles stikls vienai acij (monoklis).
- brīnuma darbi brīnumaini, neticami notikumi.
- piacere brīvi, pēc patikas, pēc vēlēšanās.
- vaļība Brīvība; arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas.
- voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris.
- brucelīns Brucellu kultūras filtrāts, ko lieto brucelozes diagnostikā.
- aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam.
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
- izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta.
- diktiotes Brūnaļģu nodalījuma rinda, aug siltās jūrās; Havaju salās audzē pārtikai.
- Muižniecības konvents bruņniecības pārstāvju sanāksme landtāgu starplaikos Vidzemē un Sāmsalā, kas notika līdz 1920.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- sautrantika Budisma pamatvirziena hinajanas filozofiskās skolas virziens, kas postulēja, ka pastāv labā un ļaunā sēklas, kas mīt cilvēkos, bet uzdīgst tikai labvēlīgos apstākļos.
- pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja).
- Pāli kanons budistu svēto rakstu pamatvaloda; theravādas budisti atzīst tikai šos rakstus.
- kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
- bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker".
- hoboba Bukšu dzimtas augs (krūms), kas izplatīts Meksikā un ASV dienvidrietumos; no sēklām iegūst eļļu, ko izmanto kosmētikā un ziežvielu ražošanā.
- ekvivalence Būla algebras bināra operācija, kuras rezltāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, ja abu operandu vērtības ir vienādas.
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
- vidējās bungas bungas, kas pēc apjoma un nenoteiktā augstuma skanējuma zonas ir pa vidu starp lielajām un mazajām bungām; parasti garenas, vairāk pastieptas, taču - īpaši mūsdienās - arī pēc formas tādas pašas, kā lielās bungas, tikai mazākas.
- priekšējā līķa liekums buras priekšējās malas izliekums, kas ir tik liels, cik lielu vēlas buras "vēderu".
- ziemeļu burātājs burātāju dzimtas suga ("Oceanodroma leucorhoa"), Latvijā ļoti rets ieceļotājs, reģistrēts tikai dažas reizes.
- justorijs Burtlējēja līdzulis - 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem.
- elektrotipogrāfs Burtu lejamā un saliekamā mašīna 19. gs. beigās, līdzīga Lenstona monotipam, kas tomēr praktiski nav tikusi lietota.
- krustvārdu mīkla burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- motora buru jahta buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) ar motoru varētu pārvietoties tikpat labi kā ar visām burām burāšanai piemērotos laikapstākļos.
- buru jahta ar motoru buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) varētu pārvietoties ar motoru tikpat labi kā labos laikapstākļos ar visām burām.
- šķirt Būt (parasti starp diviem notikumiem, norisēm) - par laikposmu.
- būt uz bāni būt (situācijā, stāvoklī), kad kas gatavojas notikt, realizēties.
- kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) būt bez pārtikas, uztura.
- (pa)kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) būt bez pārtikas, uztura.
- pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
- stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) būt ieslēgtam; tikt sargātam, slēptam (no kā).
- (pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
- turēties Būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam (par kā kopumu).
- pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
- dusēt Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju.
- snaust Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
- ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
- mēslos līdz ausīm būt lielās nepatikšanās.
- būt cieši pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- būt pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- cieši pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- stāvēt pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- turēties cieši pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- turēties pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
- ēsties Būt nepatikai, dusmām.
- kosties Būt nepatikai, dusmām.
- vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
- nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
- nogāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
- iegāzt Būt par cēloni tam, ka rodas nepatikšanas, ka nonāk nelabvēlīgā stāvoklī.
- sakāpt galvā būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- (sa)kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml).
- apreibināt Būt par cēloni, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slava u. tml.).
- sagaidīt Būt paredzamam, gaidāmam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
- norauties Būt pieķertam neatļautā rīcībā; iekulties nepatikšanās; saņemt sodu.
- karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
- atbildēt ar savu galvu būt pilnīgi atbildīgam; būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
- erģelēties Būt pretīgam, nepatikt.
- korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
- kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu; atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
- atpalikt Būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem.
- magnetizēties Būt tādam, kam rodas magnētiskas īpašības; tikt magnetizētam.
- savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
- mīlēt Būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko); arī mēgt.
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
- pievilkt Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
- palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā būt tādam, ko ar patiku atceras.
- saglabāties (arī būt, palikt u. tml.) labā atmiņā būt tādam, ko ar patiku atceras.
- garšot Būt tādam, ko ar patiku ēd vai dzer.
- samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju); būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ii grūti radīt (parasti par smaidu).
- spoguļoties Būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma; tikt atstarotam (par gaismu).
- neredzēt gaismas būt tik ļoti nodarbinātam ar kaut ko, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam.
- atlikt Būt tikai vienai iespējai (ko darīt).
- vīdēt Būt tikko manāmam, redzamam (par smaidu).
- identificēties Būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam; tikt uzskatītam par vienu un to pašu.
- iznākt Būt, arī kļūt iespējamam (piemēram, par kādu darbību, notikumu).
- nobūt Būt, notikt (kam) un paiet, izbeigties.
- stāvēt (arī būt) priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- pieredzēties Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā); pārdzīvot, izjust (ko).
- būt atvērtām durvīm, arī atvērties durvīm būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- skaitīties būt, tikt uzskatītam (par ko).
- pavērst Būtiski pārmainīt, pārveidot (piemēram, dzīvi, notikumus).
- svētās čūskas būtnes, kas bieži tikušas asociētas ar dievieti māti, īpaši mīnojiskajā reliģijā; čūskas nomet ādu, tāpēc tās simbolizē nemirstību, tās asociē arī ar gudrību un dziedniecību.
- sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
- stāvbūve Būve ar vertikālām nesošām konstrukcijām, elementiem.
- sēdināties Būvējot tikt novietotam (par baļķiem guļbūves ēkā).
- stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots vertikāli.
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas).
- stikla pakete būvmateriāls, kas sastāv no divām vai vairākām stikla plāksnēm, kuras savienotas pa perimetru rāmī tā, ka starp tām veidojas hermētiski noslēgta telpa ar sausu gaisu.
- caureja Būvniecībā maza satiksmes telpa starp lielākām telpām; arī ieeja no āra trepju telpā.
- triamcinolons C~21~H~27~FO~6~, sintētisks glikokortikoidu grupas preparāts, pretiekaisuma un imūndepresīvs līdzeklis; lieto gk. aizstājterapijai virsnieru mazspējas gadījumā.
- rimeksolons C~24~H~34~O~3~, kortikosteroīds; lieto oftalmoloģijā pēcoperācijas iekaisuma ārstēšanai, kā arī uveīta gadījumā.
- ursolskābe C~30~H~48~O~3~, triterpēnskābe augļu kutikulā un dažu augu lapās; emulsijas līdzeklis farmācijā.
- rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā.
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- rifamīds C~43~H~58~N~2~O~13~, pussintētiska rifamicīnu grupas antibiotika; piemīt rifamicīniem raksturīgā aktivitāte; lieto elpceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi koki, kā arī žultsceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi un gramnegatīvi mikroorganismi.
- rifampīns C~43~H~58~N~4~O~12~, pusssintētiska rifamicīnu grupas antibiotika, kam piemīt rifamicīnu grupas antibiotiku antibakte-riāla darbība; lieto par tuberkulostatisku līdzekli.
- vanililmandeļskābe C~9~H~10~O~5~, primārs kateholamīnu metabolisma galaprodukts, kas tiek izvadīts ar urīnu un liecina par dažādiem patoloģiskiem procesiem; koncentrāciju urīnā noteic feohromocitomas ekspresdiagnostikā.
- linalools C10H18O, terpenalkohols, ļoti izplatīts kā ēterisko eļļu sastāvdaļa, kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, izmanto smaržās, odekolonos, smaržīgās ziepēs, pēcskūšanās līdzekļos, losjonos rokām, matu lakās, var izraisīt alerģiskas reakcijas, sejas psoriāzi, viegli toksisks ieēdot, var radīt ādas un acu kairinājumus, var ietekmēt aknas.
- izoparafīns C13-14 izoparafīns - kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto mitrinātājos, ziepēs, skūšanas līdzekļos, sauļošanās aizsarglīdzekļos, tīru parafīnu uzskata par nekaitīgu ādai, bet piemaisījumi var izraisīt ekzēmu vai kairinājumu.
- sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā.
- varfarīns C19H6O4, sintētisks kumarīnu grupas antikoagulants; lieto grauzēju iznīcināšanai, bet lielāka deva izraisa letālu asiņošanu jebkuram zīdītājam.
- pregnēns C21H34, nepiesātināts ogļūdeņradis; tā atvasinājumi ir progesterons un kortikosteroīdi.
- pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu.
- reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
- pārkrievošana Cariskās Krievijas un PSRS valdības politika, kas bija vērsta uz nekrievu tautību piespiedu asimilāciju.
- karameļu masa caurspīdīga stiklveida masa karameļu gatavošanai, ko iegūst, ietvaicējot cukura šķīduma maisījumu ar cietes sīrupu vai invertcukuru līdz 1,0–3,0% mitrumam.
- diafānija Caurspīdīgs attēls uz stikla, to iegūst ar dekalkomānijas palīdzību.
- Kanādas balzams caurspīdīgs balzama baltegles sveķu šķīdums ksilolā; lieto optisko stiklu līmēšanai, plānslīpējumu izgatavošanai.
- kuņģa zonde caurule, ko pa barības vadu ievada kuņģī diagnostikas nolūkā vai lai izskalotu kuņģi saindēšanās gadījumā.
- komunikācija cauruļu, vadu un ierīču sistēma elektriskās strāvas, ūdens, gāzes pārvadei, kanalizācijai; satiksmes ceļi.
- dobķieģelis Caurumotais ķieģelis - apdedzināta māla būvmateriāls ar vertikāliem apaļas formas dobumiem.
- neatvasināts celms celms, ko veido tikai sakne bez afiksiem.
- pirmatnīgs celms celms, ko veido tikai sakne, bez afiksiem; primārs celms.
- Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta.
- Bīriņu pils celta pēc arhitekta F. V. Hesa projekta, tā ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu, vienu lielu torni un dekoratīviem tornīšiem apjoma stūros, ēka būvēta neogotikas stilā.
- slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
- jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
- sēšanās Celtniecībā - pamatu un visas celtnes vertikāla pārvietošanās, ko izraisa grunšu deformācijas pamatnes aktīvajā zonā.
- plākšņu stikls celtniecības stikls, ko ražo dažāda biezuma plākšņu veidā (logu stikls, vitrīnstikls, krāsainais, pārvilktais krāsainais, rakstainais u. c. stikli).
- kabestāns Celtnis ar vertikālu vārpstu; lieto uz upju kuģiem un dzelzceļa transportā.
- Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta.
- apvedceļš Ceļa posms tranzītsatiksmei gar pilsētas vai apdzīvotas vietas malu.
- melnais punkts ceļa posms vai krustojums, kur notiek īpaši daudz satiksmes negadījumu.
- ceļa garenprofils ceļa zemes klātnes vertikālais griezums pa ceļa asi.
- būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā; griežamais celtnis.
- turpatpakaļceļojums Ceļojums, kura laikā tiek apmeklēta tikai viena tūrisma vieta (galamērķis) un kurš beidzas tajā pašā vietā, kur sācies.
- ciparkanāls Ceļš, pa kuru sakaru tīklā tiek pārraidīti tikai ciparsignāli.
- jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
- ceļu mezgli ceļu krustojumi (ja satiksmes plūsmas satiekas vienā līmenī) un škērsojumi (ja satiksmes plūsmas šķērsojas divos vai vairākos līmeņos).
- balisāža Ceļu marķēšana ar blāvu signāluguņu sistēmu, kas tumsā ļauj transportlīdzekļiem pārvietoties ar gandrīz tikpat lielu ātrumu kā dienā.
- CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija.
- CSN Ceļu satiksmes noteikumi.
- fibrobetona ceļa sega cementbetona ceļa sega, kas stiegrota ar (metāla, stiklšķiedru, polimēru u. c.) fibrām.
- mākslīgie silikātmateriāli cements, stikls, keramika, porcelāns u. c.
- CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
- atķepurāties Censties atkal tikt uz kājām.
- kapīties Censties atvairīties, tikt vaļā.
- sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi
- izlīst cauri censties kādam pārāk izpatikt, izdabāt.
- koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
- meklēt pakaļ censties noskaidrot (ko notikušu).
- pakaļmeklēties Censties noskaidrot (ko notikušu).
- tivēt Censties tikt klāt.
- izcensties Censties tikt uz augšu.
- ķepurāt Censties tikt uz kājām.
- spīrināties Censties tikt uz priekšu.
- kratīties nost (arī vaļā) censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- kratīties vaļā (arī nost) censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot.
- CĢL Centrālā ģenētikas laboratorija (spec.).
- ātrijs Centrālā halle, virs kuras ir stiklots jumts.
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku vides aizsardzībā, reģionālajā attīstībā, tūrismā, būvniecībā un ģeoloģijā.
- Zemkopības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.
- Satiksmes ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku sauszemes transporta, jūrniecības, aviācijas, sakaru un informācijas nozarē.
- CSP Centrālā statistikas pārvalde.
- Ekonomikas ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku tautsaimniecībā.
- dispečeru sistēma centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
- ARAS Centrtiecīga, retikulāra aktivizēšanas sistēma smadzenēs.
- skaurēties Cepināties; tikt cepinātam.
- apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
- dacept Cepties, tikt ceptam līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
- makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
- saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti.
- iesacirstiēs Cērtot tikt ievainotam.
- iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
- bamalips Ceturtās slēdziena figūras pirmais modus: virsteikums un apakšteikums vispār apstiprinošs, slēdziens partikulāri apstiprinošs.
- Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā.
- apalis Ciems, kurā 8 ēku bloki grupēti vadža veidā ap kopēju laukumu, no kura ir tikai viena izeja.
- norauties Ciest nepatikšanas.
- būt dimbā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas; būt bezizejas situācijā; pagalam.
- būt pizdā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
- (būt) dirsā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
- pipelē ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas.
- sajozt ciešāk jostu (siksnu, arī vēderu) ciest pārtikas trūkumu.
- sajozt ciešāk siksnu (jostu, arī vēderu) ciest pārtikas trūkumu.
- sajozt ciešāk vēderu (arī jostu, siksnu) ciest pārtikas trūkumu.
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
- pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
- kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs.
- kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem.
- cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku; tika izmantots arī kā pasažieru gaisa satiksmes līdzeklis starp Eiropu un ASV 1918.-1937. g.
- ik Cik - tik; katru reizi, kad.
- quot homines, tot sententiae cik cilvēku, tik viedokļu.
- tikiņ Cik, nedaudz, tikko.
- plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
- riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
- plastiskais ciklīts ciklīts ar fibrozu izsvīdumu acs ābola priekšējā kamerā un stiklveida ķermenī.
- mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
- mensūra Cilindrisks stikla vai porcelāna trauks šķidrumu mērīšanai.
- burka Cilindrveida (parasti stikla) trauks.
- perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
- radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
- alter ego cilvēka otra personība; kādam tik tuvu stāvošs cilvēks, ka var izpildīt tā vietu; _burtiski_: "otrais es".
- apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti.
- parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
- stereotipizācija Cilvēka, sociālās grupas, parādības vai notikuma uztveršana, kvalificēšana un vērtēšana atbilstoši noteiktiem shematiskiem priekšstatiem jeb stereotipiem (2).
- kulēži Cilvēki, kas klaušu laikā ņēma savu pārtiku no viena maizes maisa.
- haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku.
- maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
- vaibstīķis Cilvēks ar kustīgiem sejas pantiem, arī tāds, kam patīk žestikulēt.
- glāžacis Cilvēks ar stikla aci.
- dīvānu eksperts cilvēks bez pieredzes tajā jomā, kas izsaka savu viedokli internetā, visbiežāk par kādu šovu, filmu vai notikumu.
- stoiķis Cilvēks, kam ir raksturīga tikumība, pašsavaldība.
- pelēkais kardināls cilvēks, kam kādā struktūrā pieder patiesā vara, lai gan šķietami viņš tik nozīmīgu amatu neieņem; patiesais stāvokļa noteicējs.
- mēms Cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja.
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
- netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs cilvēks.
- katodonts Cilvēks, kam zobi ir tikai apakšžoklī.
- skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (kādu darbību, notikumu).
- zombijs Cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju.
- smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
- papagajs Cilvēks, kas atkārto tikai svešas domas un vārdus.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (nealkoholisku) dzērienu.
- rīkotājs cilvēks, kas dara nepieciešamo, lai notiktu (pasākums, svinības), organizētājs
- politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā; politisks darbinieks.
- ēdājs Cilvēks, kas ēd, kas patērē pārtiku.
- sholasts cilvēks, kas iepazinies tikai ar kādas zinātnes ārējo - formālo pusi un neredz tās īsto saturu un uzdevumu; burta kalps.
- maišelnieks Cilvēks, kas iepērk pārtikas produktus, lai ar tiem spekulētu.
- līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
- liecinieks Cilvēks, kas ir klāt notikumā.
- neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts draudzē, tikko iesvētīts garīdznieku kārtā vai par mūku.
- ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas; rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
- pielūdzējs Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
- taktiķis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka taktiku (3).
- rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
- starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
- tikumnieks Cilvēks, kas mēdz klaji, arī uzmācīgi paust tikumiskus uzskatus un pamācīt.
- grēcinieks Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu; cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
- narkokurjers Cilvēks, kas nelegāli pārvadā, ieved valstī narkotikas.
- kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
- faleristiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar faleristiku.
- florists Cilvēks, kas nodarbojas ar floristiku.
- kazuists Cilvēks, kas nodarbojas ar kazuistiku (2).
- kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar preču (piem., grāmatu) pārdošanu, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām, satiksmes līdzekļiem.
- velorasts cilvēks, kas pārvietojas ar velosipēdu un nespēj ievērot visus satiksmes noteikumus.
- šņauknāsis Cilvēks, kas pauž, izrāda nepatiku pret netīru darbu, mēdz izvairīties no darba.
- pirtinieks Cilvēks, kas peras, mazgājas pirtī; cilvēks, kas tikko pārnācis no pēršanās pirtī.
- stikla pūtējs cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- pazudusī avs cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi, pārkāpj, neievēro kādu noteikumu, likumu; kristīgais, kas grēko (reliģijā).
- noklīdusi avs Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi; cilvēks, kas pārkāpj, neievēro kādu noteikumu.
- grēkpagale Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
- nespējnieks Cilvēks, kas slimības vai vecuma dēļ nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
- svētdienaspīpmanis Cilvēks, kas smēķē reti, tikai dažreiz.
- pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
- atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes).
- jaunpilsonis Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību.
- jaunatbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir atbraucis.
- jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību.
- gurķis cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
- jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
- jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
- jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
- jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
- jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi.
- nomirušs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris.
- jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
- materiālists Cilvēks, kas visu vērtē tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
- paviršs paziņa cilvēks, ko pazīst tikai nepilnīgi, virspusīgi.
- ne dzīvotājs, ne mirējs cilvēks, kura materiālie līdzekļi tik tikko nodrošina eksistenci.
- dialektiķis Cilvēks, kura pasaules izziņas metode ir dialektiska; dialektikas piekritējs.
- līpiķis Cilvēks, kurš ar glaimiem grib iemantot otra labpatikšanu; lipiķis.
- lipiķis Cilvēks, kurš ar glaimiem grib iemantot otra labpatikšanu.
- grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
- publicists Cilvēks, kurš nodarbojas ar publicistiku vai kura darbiem ir publicistisks raksturs.
- žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
- vegāns Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā; vegans.
- veganietis Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
- teicējs Cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
- simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
- kidnepers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnapers.
- kidnapers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnepers.
- opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
- kohorta cilvēku kopums (grupa), kurā indivīdiem noteiktā laika posmā (parasti gadā) ir bijis viens un tas pats demogrāfiska rakstura notikums.
- astroloģija Cilvēku likteņa un notikumu pareģošana pēc debess spīdekļu stāvokļiem.
- dzimumaudzināšana cilvēku vairošanās un seksualitātes visu aspektu izskaidrošana; mācību priekšmets skolās, kurš apskata dzimumdzīves bioloģiju, higiēnu un ētiku.
- evakuācija Cilvēku, materiālo vērtību un tehnisko iekārtu izvešana no apdraudētiem apvidiem vai notikuma vietas.
- dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
- naģele Cimds, kuram noadīta tikai puse no pirkstiem nepieciešamā garuma.
- liet (savas) asinis cīnīties (karā), tikt ievainotam, krist (kaujā), atdot dzīvību.
- (iz)liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
- palaistrika Cīņas māksla, vingrošana, ģimnastika.
- izdedzinātās zemes taktika Cīņas taktika, kad ienaidnieka iebrukuma laikā tiek iznīcināti apgabali pašu zemē, lai aizkavētu pretinieka virzīšanos uz priekšu.
- pamatjoslas pārraide cipardatu pārraides metode, kas noteiktā laika posmā paredz datu vidē tikai viena kanāla izveidi un viena signāla pārraidi; vairumā gadījumu tieši šī metode tiek izmantota datu pārraidei starp datoru un tā ārējām iekārtām, to izmato vairumā datoru tīklu, kā arī datu pārraides, kur izmantoti modemi.
- nullis Cipars apļa veidā, pats neko nenozīmē, bet tikai rāda, ka viņa ieņemtā vieta ir tukša un tur nav attiecīgās šķiras skaitļa.
- tenomioplastika Cīpslas un muskuļa kombinēta plastika, cīpslas un muskuļa pārstādīšana.
- akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
- ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
- bakors Cirkoniju saturošs ugunturis; lieto stikla kausēšanas krāšņu oderēšanai.
- granulofilocīts Cirkulējošs retikulocīts.
- ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
- kārnīt Cirst (kokus kādā platībā, veidojot līdumu); līst; art (tikko nolīstu līdumu).
- selektīvā mežaudzes kopšanas tehnoloģija cirtes veids, kurā izcērt tikai tos kokus, kas no mežkopības viedokļa nav perspektīvi.
- apakšprogramma Citas datorprogrammas izpildei izmantojama datora programma, kas veic patstāvīgu informācijas apstrādes posmu un var tikt izmantota vairākkārt un no dažādām citām programmām.
- poligīnija Citoģenētikā - viena spermatozoīda kodola savienošanās ar vairākiem olšūnas kodoliem.
- C Citozīns (ģenētikā).
- auripigments citrondzeltens minerāls As~2~S~3~, arsēna sulfīds; no tā iegūst arsēna trioksīdu, ko izmanto stikla atkrāsošanai, ādu un kažokādu konservēšanai.
- Ķīnas citronliāna citronliānu suga ("Schisandra chinensis"), ko Latvījā audzē kā krāšņumaugu vertikālu sienu nosegšanai, vasarzaļa, līdz 7 m gara vienmājas un divmāju liāna ar eliptiski iegarenām vai olveidīgām lapām.
- kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā.
- juridiskas atbildības iestāšanās nosacījumi civiltiesībās tie ir fakti (notikumi, darbības), kas ir nepieciešami tam, lai rastos parādnieka atbildība, ja viņš nav pildījis savas saistības.
- cūknātre Cūknātru dzimtas ģints ("Scrophularia"), lakstaugi, retāk nelieli puskrūmi, \~150 sugu, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, konstatētas 2 sugas.
- karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
- melis Cukura šķirne, rafinēts cukurs, kas tomēr nav tik tīrs kā rafināde, no kuras atšķiras pēc garšas un mazliet krāsainu šķīdumu.
- amata dzīres cunftes locekļu kopīgie svētki viduslaiku pilsētās, notika pēc cunftes sapulces 1-2 reizes gadā.
- ticīgs Čakls, darbīgs, kārtīgs; arī tikumīgs, uzticīgs; ticis.
- sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem.
- dziedenīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Sanicula"), daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs, \~40 sugas, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi.
- četrtik Četrreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
- tetradrahma Četru drahmu monēta Atikas-Atēnu valstī, kalta 165.-164. g. p. m. ē.
- kama Četru graudaugu milti, tradicionāls igauņu pārtikas produkts.
- Gvahajoke Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kapu dievība, ļauns dēmons, kuram tika upurēti cilvēki, lai novērstu epidēmijas un dabas kataklizmas.
- Neilsona domna čuguna kausēšanas krāsns ar uzlabotu tehnoloģiju, izmantojot šim nolūkam karstā gaisa padevi; krāsns no augšas tika aizpildīta ar koksu, dzelzs rūdu un kaļķakmeni; patentēta 1828. gadā.
- kanēļalkohols Dabā atrodams tikai esteru veidā, piem., storakā, lieto parfimērijā.
- netore Daba, raksturs, tikums.
- Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala.
- biokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokosmētika.
- ekokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
- stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- grupālā izlase dabiskās izlases veids, kurā priekšrocības nosaka ne tik daudz īpatņu individuālās pazīmes un īpašības, kā īpatņu sadarbība grupās
- reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā.
- homogenizācija Dabisko (piem., piena) un mākslīgo (piem., majonēzes) pārtikas emulsiju dispersijas pakāpes palielināšana pārtikas rūpniecībā.
- saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojumu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko).
- dabūt vēju Dabūt bargu rājienu, kritiku.
- noraut masā dabūt pa seju, tikt piekautam
- dabūt piparus dabūt pērienu, bārienu, tikt kritizētam.
- dabūt pa purnu dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- dabūt pa purslām dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- dabūt pa kaklu Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- dabūt pa zobiem dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam.
- dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam.
- dabūt pa kaklu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
- dabūt pa mizu (arī pa ādu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
- dabūt pa sprandu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
- dabūt pa mizu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
- kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija.
- divīzija Dalīšana, viena no 4 aritmētikas pamatdarbībām.
- poloskatsja Dalīties pārtikā.
- struktūrfondi daļa no Kopienas strukturālās politikas, kuras mērķis ir attīstības atšķirību mazināšana starp Eiropas Savienības reģioniem un dalībvalstīm, tādējādi sekmējot sociālo kohēziju.
- kvalitātes nodrošināšana daļa no kvalitātes vadības sistēmas, kas ļauj pārliecināties, ka kvalitātes prasības tiks izpildītas
- vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- Hruščova "atkusnis" daļēja PSRS staļiniskās politikas un ekonomiskās sistēmas liberalizācija 20. gs. 50. gadu 2. pusē un 60. gadus sākumā.
- preservi Daļēji (bez sterilizācijas) konservēti pārtikas produkti ar ierobežotu uzglabāšanas laiku.
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- homeoloģiskās hromosomas daļēji homoloģiskas hromosomas, kurām tikai daļa gēnu izvietota vienādi.
- pusjēls Daļēji, nepilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml. (par pārtikas produktiem).
- pusmīksts Daļēji, nepilnīgi izvārīts, izcepts, izsautēts (par pārtikas produktiem).
- eritrohloropija Daļējs krāsu aklums, kura gadījumā skaidri atšķir tikai zaļo un sarkano krāsu.
- hemianopsija Daļējs redzes zudums: cilvēks ar katru aci redz tikai pusi redzes lauka.
- meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu.
- kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās.
- dāmons Dāmons un Fintijs, divi sengrieķi Sirākūzās, kuru draudzība bija tik liela, ka tā tikusi par sakāmu vārdu.
- dantonisti Dantona piekritēji franču lielās revolūcijas laikā, pēc žirondistu gāšanas mēģināja darīt galu teroram, bet paši 1794. g. aprīlī tika nonāvēti uz ešafota.
- instruktāža darba vietā darba devējs nodrošina, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un apmācību un tiktu apmācīts darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu.
- drošība darba tirgū darba tiesību, nodarbinātības un darba aizsardzības politiku īstenošanas pasākumu rezultāts.
- žestikulācija Darbība --> žestikulēt; žestu (1) kopums.
- teātris darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi; nepatiesa rīcība, izlikšanās.
- triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
- sinhronizācija darbība, kas nodrošina noteiktu notikumu sakrišanu laikā divu vai vairāku asinhronu procedūru izpildes gaitā.
- hermetizēšana darbība, kas vērsta uz hermētiskuma nodrošināšanu, telpas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzes vai šķidruma apmaiņu ar apkārtējo vidi; to veic ar detaļu ciešu savienošanu, hermetizējošiem materiāliem (ziedes, mastikas) vai papildus blīvējošām detaļām (blīves, gumijas starplikas).
- iztikšana Darbība, process --> iztikt.
- rustikalizācija Darbība, process --> rustikalizēt(1).
- rustikalizācija Darbība, process --> rustikalizēt(2).
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1); radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
- sociālās aktivitātes darbības sociālās labklājības uzlabošanai, pārveidojot vai pilnveidojot sociālās institūcijas, sociālās politikas programmas u. c. sociālās dzīves izpausmes.
- saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
- īstenības izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka darbības vārda izteiktā darbība reāli notiek, ir notikusi vai notiks.
- vienkāršā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
- vienkāršā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiks pēc runas momenta.
- saliktā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti nākotnē.
- saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti pagātnē.
- saliktā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti tagadnē.
- deponents darbības vārds darbības vārds, kam ir tikai ciešamās kārtas formas, bet darāmās vai vidējās kārtas nozīme.
- vienpersonas darbības vārds darbības vārds, kas tiek lietots tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā, parasti kopā ar darbības veicēju.
- bezpersonas darbības vārds darbības vārds, kura nosauktai darbībai parasti nav veicēja un kuru lieto tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā.
- tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi.
- palīdzība ģimenei darbības, kas atbalsta un veicina dažādu pakalpojumu sniegšanu ģimenes vajadzību apmierināšanai; finansiāla palīdzība ģimenēm, kas parasti tiek sniegta, pamatojoties uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu.
- sišana Darbības, kas nerada cilvēka organisma audu, orgānu un to sistēmu anatomiskus bojājumus, bet izraisa tikai fiziskas sāpes.
- bauda Darbības, norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
- neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst.
- svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
- Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru.
- caurvilkšanas mašīna darbmašīna caurvilkšanai ar horizontālu vai vertikālu caurvilča pārvietošanu (visbiežāk ar hidropiedziņu); ir horizontālās un vertikālās caurvilkšanas mašīnas.
- lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai).
- daļēja nodarbinātība darbs (nodarbošanās), kas aizņem tikai daļu no darba dienas vai darba nedēļas.
- fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ).
- termiņdarījums Darījums, kurā pircājs un pārdevējs vienojas, ka tas tiks īstenots līgumā paredzētajā datumā.
- pārņemšana Darījums, kurā viena firma iegādājas tik daudz citas firmas akciju, lai kļūtu par faktisko tās kontrolētāju.
- nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu; sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
- salest darīt (ko) no viena, un no otra gala, lai vidū satiktos.
- celt akmeni uz akmens darīt jebkuru citu darbu, tikai ne to kas tiek darīts, vai jādara.
- rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, sagādāt nepatikšanas, apzināti kaitēt.
- dārzeņkopība dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam (pārtikai un lopbarībai); attiecīgā augkopības nozare.
- stigošana Dārzkopības paņēmiens augļu koku stumbru mizas pasargāšanai no plīšanas - stumbra mizā ar dārza naža asmens galu izdara 8-12 cm garus vertikālus iegriezumus.
- privātie dati dati, kas pieder un kurus izmanto tikai kāda atsevišķa persona, personu grupa vai organizācija.
- koplietojamā datne datne, ko vienlaicīgi var izmantot vairāki datori vai vairākas datu apstrādes sistēmas, un kas var tikt izmantota šo datoru vai sistēmu apvienošanai.
- datu datne datne, kura atšķirībā no instrukciju (komandu) vai programmu datnes satur tikai datus.
- teksta datne datne, kurā ir tikai _ASCII_ rakstzīmes.
- aizsargātā datne datne, kuras ierakstiem var piekļūt tikai uzrādot paroli.
- virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
- petaflops Datora ātrdarbības mērvienība - kvadriljons (miljons miljardu = 1 000 000 000 000 000) flopu jeb kvadriljons peldošā komata darbību sekundē; 2011. gadā ar superdatoru "K Computer" tika sasniegta 10,51 petaflopu ātrdarbība.
- privileģētā instrukcija datora instrukcija, kuru nevar izmantot lietojumprogrammās. Šo instrukciju izmanto tikai operētājsistēmas programmas.
- brīvpiekļuves atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā uzglabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša piekļuve no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni. Atšķirībā no otra primārās atmiņas komponenta - lasāmatmiņas - no brīvpiekļuves atmiņas centrālais procesors var ne tikai nolasīt datus, bet var datus tajā arī ierakstīt.
- diagnostikas bloks datora vai kādas iekārtas sastāvdaļa, kas kalpo kļūdu vai bojājumu diagnostikai.
- panoramēšana Datorgrafikas attēlošanas veids, kad pārskates logs pa displeja ekrānu tiek bīdīts horizontāli vai vertikāli, lai redzes lokā pakāpeniski ienestu attiecīgā attēla daļas, kas ekrānā nav redzamas.
- lemmatizācija Datorlingvistikā - vārda pamatformas elektroniska noteikšana.
- lemmatizēšana Datorlingvistikā - vārda pamatformas elektroniska noteikšana.
- kompjūtertomogrāfija Datortomogrāfija - diagnostikas metode dažādu orgānu slāņu attēlu ieguvei ar datora palīdzību.
- reāllaika sistēma datoru sistēma, kas ieejas signālus apstrādā tik ātri, ka spēj nodrošināt operāciju izpildi ar prasīto ātrumu.
- tīkla vadība datoru tīkla vadības funkcijas, kas saistītas ar staciju, datu pārraides kanālu, termināļu pievienošanu un atvienošanu, bojājumu diagnostiku, statistiku datu vākšanu, pārskatu sastādīšanu u. c. darbībām.
- homogēnais tīkls datoru tīkls, kas apvieno tikai viena tipa datorus, operētājsistēmas, tīklu kartes un kas izmanto vienu tīkla protokolu.
- privātais tīkls datoru tīkls, kas iekārtots un darbojas tikai vienas organizācijas ietvaros vai apkalpo tikai vienu lietotāju grupu.
- zvaigžņtīkls Datoru tīkls, kurā katra stacija ir savienota ar centrmezglu un kurā datu apmaiņa notiek tikai starp staciju un centrmezglu.
- gredzentopoloģija Datoru tīklu topoloģijas paveids, kurā katrs mezgls ir saistīts ar diviem zariem un starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai divi ceļi.
- maģistrāles tīkls datoru tīklu topoloģijas variants, kurā visi tīkla mezgli (stacijas) ir pievienoti vienam kabelim, pārsūtītais ziņojums vienlaikus nonāk visos tīkla mezglos; ziņojumu pieņem tikai tas mezgls vai tie mezgli, kuriem ziņojums adresēts.
- datorizēta programminženierija datoru un specializētas programmatūras izmantošana programmu sastādīšanai, kas nodrošina ne tikai šo programmu izstrādāšanu, bet arī sastādāmo programmu funkcionālo pārbaudi, to kodēšanu, nepieciešamās dokumentācijas izveidi un citas ar programmatūras izstrādāšanu saistītas darbības.
- fon Neimana mašīna datoru uzbūves veids, kurā lineāri adresējama atmiņa ir kopēja programmām un datiem un ka vienlaicīgi var izpildīt tikai vienu procesu, t. i., instrukcijas tiek secīgi analizētas un attiecīgi apstrādātas.
- izplātās datnes datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas glabā, organizē un izgūst informāciju vienlaicīgi tikai no vienas datnes. Šādām programmām nepiemīt relāciju datu bāzu pārvaldības iespējas.
- datu ievadforma datu bāzes pārvaldības sistēmā - displeja ekrānā attēlojamo datu forma, kas atvieglo datu ievadīšanu un rediģēšanu, jo vienlaicīgi ekrānā tiek izspīdināts tikai viens ieraksts.
- pagaidu datu kopa datu kopa, kura tiek izveidota tikai darba izpildes gaitā un kas eksistē līdz darba izpildes izbeigšanai.
- datu bloks datu kopums, kuru kā vienotu veselumu pārsūta starp dažādiem datora funkcionāliem blokiem vai datoru tikla komponentiem.
- datu modelis datu loģiskās struktūras organizācija datu bāzē. Datu bāzes pārvaldības sistēma parasti uztur tikai vienu datu modeli.
- vairākpunktu līnija datu pārraides līnija, kas datoru tīklā savieno vairāk nekā divas stacijas (termināļus), kurām katrai ir sava adrese, vienlaicīgi var raidīt tikai viena stacija, bet pārraides kārtību nosaka tīkla vadības protokols.
- ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju.
- multipleksēšana Datu pārraides tehnoloģija, ar kuru diviem vai vairākiem datu avotiem var izmantot kopīgu pārraides vidi tā, lai katra datu avota rīcībā tiktu nodots atsevišķs kanāls.
- šķiedru optika datu pārraides vide, kas izgatavota no smalkām stikla vai plastmasas šķiedrām, kas ļauj pārsūtīt lielu daudzumu ar gaismas ātrumu un ir nejūtīga pret elektriskiem traucējumiem.
- IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu.
- datu straume datu plūsma no datu avota uz kādu noteiktu satekni. Straume parasti pārvietojas pa kādu noteiktu kanālu atšķirībā no paketēm, kas tiek adresētas un var tikt neatkarīgi maršrutētas vairākiem saņēmējiem. Straumes nodrošināšanai parasti nepieciešams kāds mehānisms, kas izveido kanālu (savienojumu) starp datu nosūtītāju un saņēmēju.
- diena Datums, ko katru gadu atzīmē par godu kādam notikumam.
- sēkuls Daudz gadu; cilvēka mūžs; laikmets; paaudze; laika gars un viņa tikumi; laicīgā dzīve.
- bražāt Daudz, ar patiku bradāt.
- aitusuņi Daudzas suņu šķirnes, kas sākotnēji tika izmantotas ganāmpulka uzraudzīšanai un pārdzīšanai, piemēram, kolliji, vācu aitusuņi u. c.
- partitūra Daudzbalsīga instrumentāla, vokāla vai vokāli instrumentāla skaņdarba nošu pieraksts, kur katra instrumenta vai balss partija rakstīta cita zem citas tā, lai vienlaikus atskaņojamās notis atrastos vienā vertikālē.
- insula Daudzdzīvokļu māja Senajā Romā, kuras pirmajā stāvā bija darbnīcas, veikali vai krodziņi, otrajā stāvā mitinājās mājas īpašnieks, bet augstākajos stāvos esošās telpas tika izīrētas.
- vasarzaļie augi daudzgadīgie augi, kam lapas ir zaļas tikai vienu veģetācijas periodu.
- automātiska atkalzvanīšana daudziem modemiem piemītoša spēja turpināt iezvanīšanos tik ilgi, kamēr tiek nodibināts savienojums.
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- dauža Dauzoņa; netikle.
- pretdevas Dāvanas, kas tika kāzās pret "veltēm" dotas.
- cellofans Dažāda biezuma stiklveidīgas, spīdīgas, krāsainas vai bezkrāsainas filmu plēves loksnēs vai ruļļos.
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
- Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem.
- profesionālās sankcijas dažāda veida ierobežojumi (smagākos gadījumos arī sods) par profesionālās ētikas kodeksos nostiprināto normu pārkāpumiem.
- pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai.
- veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
- ārstnieciskās dūņas dažādas izcelsmes nogulas, ko var izmantot ārstniecībā; Latvijā izmantojamas tikai sulfīdu un bezsulfīdu kūdras dūņas.
- cūku būšana dažādas nebūšanas, nepatikšanas
- endoskops dažādi konstruētas caurulītes ar optiku un apgaismošanu dobumorgānu un cauruļveida orgānu apskatei.
- gabali Dažādi neticami notikumi.
- alankāra Dažādu formas rotājumu (metaforas, salīdzinājumi, epiteti, vārdu un skaņu spēles, vārdformas u. tml.) teorija indiešu poētikā, kas izveidojās 7.-9. gs.
- enerģētika Dažādu valsts vai reģiona dabas enerģijas veidu ieguves, pārvades, pārveidošanas un izmantošanas komplekss; enerģētikā ietilpst elektroenerģētika, siltumenerģētika, hidroenerģētika, atomenerģētika, saules un vēja enerģijas izmantošana u. c.
- sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums kā pārtikas produkts.
- karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
- levitēt Dažās Austrumu reliģijās, mistikā, spiritismā -- cilvēka ķermeņa pacelšanās gaisā; ķermeņu vai priekšmetu iekustināšana ar domas spēku.
- Telaviva-Jafa Dažkārt lietots Telavivas nosaukums, kas norāda, ka senākā pilsēta Jafa tika pievienota Telavivai 1950. g.
- pēdelis Dažos apvidos tikai par dzīvniekiem: pēdējais izšķiltais cālis, atlēkušais sivēns u. tml.
- psihodēlisms Dažu jauniešu grupu uzskati un dzīvesveids, kura pamatā ir narkotiku un psihi stimulējošu vielu lietošana, raksturīga seksuāla brīvība, visatļautība, sabiedrības morāles ignorēšana.
- piedvesums dažu skaņu artikulācijā - izelpas radīta, dvesmai līdzīga skaņa; aspirācija^1^.
- tirkšķi Dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti.
- ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
- pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam.
- vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam.
- gollisti De Golla un viņa politikas piekritēji, orgnizēti vairākās partijās, no 1976 RPR (franču "Rassemblement pour la Republigue").
- Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta.
- Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa.
- zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kuras centrālā līnija ir ekliptika.
- kolūrs Debess sfēras lielais riņķis, kas iet caur ekliptikas poliem.
- matemātiskais horizonts debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
- ekliptikas ass debess sfēras līnija, kas perpendikulāra ekliptikas plaknei un iet caur debess sfēras centru.
- Galaktikas ass debess sfēras līnija, kas perpendikulāra Galaktikas ekvatoram un iet caur debess sfēras centru.
- rudens punkts debess sfēras punkts (viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem), kurā Saules diska centrs atrodas rudens ekvinokcijā.
- pavasara punkts debess sfēras punkts, viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem; punkts, kurā Saules diska centrs atrodas pavasara ekvinokcijā.
- nadīrs Debess sfēras un vertikālās līnijas krustpunkts zem horizonta diametrāli pretī zenītam.
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī.
- aksiomātiskā metode deduktīvā metode, zinātniskas teorijas uzbūves paņēmiens, kas balstās uz aksiomātiku.
- normāls degmaisījums degmaisījums, kurā viena daļa degvielas sajaukta ar 15 daļām gaisa, t. i., tieši tik daudz, cik tas nepieciešams degvielas pilnīgai sadegšanai.
- piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
- piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
- nonarkoties Degradēties narkotiku lietošanas rezultātā.
- gruzdēt Degt lēnām, bez liesmām; tikko degt.
- bekonāze Degunā ievadāms prethistamīna kortikosteroīdu preparāts alerģisko iesnu ārstēšanai.
- Javas degunradzis degunradžu suga ("Rhinoceros sondaicus"), kas saglabājusies tikai Javas salā.
- hialoze Deģeneratīvas stiklveida ķermeņa pārmaiņas.
- aplombs Dejā - noturīgums, vertikālās līnijas (no galvas līdz kājām) ievērošana.
- spoku deja deja, kas radās 19. gs. 70. gados Ziemeļamerikas indiāņu reliģiskas kustības ietvaros; tika uzskatīts, ka ar šo deju var panākt visu mirušo indiāņu atdzimšanu uz zemes, kura kļūs brīva no slimībām un nāves.
- makijāža Dekoratīvā kosmētika.
- fiale Dekoratīvs arhitektonisks elements: piramidāls tornītis, kura noslēgumā atrodas rotājums - t. s. krabji un krusta roze (stilizēti augu motīvi); izmantots gotikas arhitektūrā un lietišķajā mākslā.
- slīpēšanas dekorēšana dekorēšana, ar dažāda profila slīpripām uz stikla izstrādājuma virsmas izveidojot dažādu elementu (riņķu, ovālu, staru u. c.) kompozīcijas; viens no slīpēšanas veidiem ir skaldņošana.
- netiklīte Dem. --> netikle.
- stikliņš Dem. --> stikls.
- tikiņa Dem. --> tika 2.
- vitālā statistika demogrāfisko notikumu - dzimstības, mirstības, noslēgto un šķirto laulību, abortu statistika; parasti netiek ietverta iedzīvotāju migrācijas statistika.
- iedzīvotāju līknes demogrāfisko notikumu (dzimšanas, laulību noslēgšanas u. c.) biežuma atkarībā no indivīdu vecuma grafisks atspoguļojums, retāk - iedzīvotāju skaita dinamika grafiskā formā.
- demogrāfiskās tabulas demogrāfisko notikumu intensitātes izmaiņu skaitliskie modeļi atkarībā no attiecīgo procesu izmaiņām kohortās vai nosacītās paaudzēs; parasti mirstības, dzimstības un laulātības tabulas.
- atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai).
- eksogēnā depresija depresijas veids, kad slimības attīstība ir saistīta ar cilvēka reakciju uz ārējiem faktoriem; var izraisīt tādi dzīves notikumi kā šķiršanās, vardarbības traumatiska pieredze, diskriminējoša attieksme, nabadzība, bezdarbs.
- jēldesas Desas, ko pagatavojot tikai drusku apžāvē un tāpat ēd; bet plašākā nozīmē tā apzīmēja visas tās desas, ko pagatavojot nevāra, bet tikai žāvē.
- desmittiek Desmit reizes tik daudz.
- jama Desmit tantrisma baušļi: nevardarbība, patiesīgums, nesavtība, tiklība, iecietība, izturība, līdzcietība, godīgums, sātība, tīrība.
- vienkāršā destilācija destilācija, kurā iegūst tikai vienu produktu.
- liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem.
- kontaktdetektori Detektori, kuros izmantota dažu materiālu kontakta pretestības īpatnība savas saskaršanās vietai laist elektrisko strāvu cauri tikai vienā virzienā.
- izlaidumu tests diagnostikā izmantota teikumu papildināšanas metode.
- buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem.
- videodiagnostika Diagnostika, kas veikta, vērtējot ar televīzijas starpniecību nosūtītu rentgenogrammu.
- reliabilitāte Diagnostikas instrumentu mērīšanas precizitāte.
- validitāte Diagnostikas instrumentu pazīmju precizitāte.
- rentgendatortomogrāfija Diagnostikas metode ar ko iegūst atsevišķu izmeklējamā objekta slāņu attēlu rentgenstarojumā.
- reoencefalogrāfija Diagnostikas metode asinsplūsmas noteikšanai galvas smadzeņu asinsvados.
- dupleksā skenēšana diagnostikas metode kāju vēnu un nieru asinsvadu izmeklēšanai.
- osteodensitometrija Diagnostikas metode kaulaudu blīvuma noteikšanai.
- elektronrentgenogrāfija Diagnostikas metode, ar ko, attīstot sākotnējo neredzemo elektronattēlu, kurš iegūts uz caurspīdīga materiāla virsmas, rentgenstarojuma fotoniem plūstot cauri gāzei ar lielu atomnumuru, iegūst melnbaltu redzamo attēlu.
- magnētiskā rezonanse diagnostikas metode, kas ar spēcīga magnētiskā lauka palīdzību iegūst orgānu un audu attēlus vairākās plaknēs.
- magnetorezonanse Diagnostikas metode, kas dod iespēju iegūt orgānu un sistēmu asu attēlu vairākās plaknēs.
- doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt.
- pārlēcienu tests diagnostikas programma, ko izmanto disku un lenšatmiņas testēšanai un kas sevi atkārtoti iekopē atmiņas vidē.
- lumbālpunkcija Diagnostikas un ārstēšanas metode - punkcija ar speciālu adatu starp 3. un 4. jostas skriemeli.
- subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka.
- caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
- hromodiagnoze Diagnoze, ko noteic, pamatojoties uz krāsas maiņu, uz krāsvielu parādīšanos sekrētā vai ekskrētā vai uz krāsas pārbaudi, lietojot krāsainus stikliņus vai krāsaina želatīna plātnītes.
- fonētiskais dialektisms dialektisms, kurš no literārās valodas ekvivalenta atšķiras tikai pēc skanējuma.
- dialektometrija Dialektoloģijas datu sintēze, izmantojot statistikas metodes.
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš".
- didaktiķis Didaktikas (1) speciālists.
- gundega Didīgļlapju klases augu dzimta ("Ranunculaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, krūmi, puskrūmi, liānas; Latvijā tikai lakstaugi.
- liekātnis Diegi (pavedieni), kas aužot netika ieausti audumā, bet palika uz auduma virsmas.
- gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma.
- pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
- strēļi Dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks. Dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros. Karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas.
- rācija Diennakts pārtikas deva; arī pārtikas deva noteiktam laikposmam.
- diena Diennakts, arī diennakts daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
- gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju.
- aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
- banisterīns Dienvidamerikas liānas "Banisteria caapi" alkaloīds, subkortikāls sedatīvs līdzeklis, līdzīgs bulbokapnīnam.
- Zduhāčs Dienvidslāvu mitoloģijā - cilvēks, kuram ir pārdabisks spēks, kas izpaužas tikai viņam guļot.
- arctocephalus Dienvidu kotiki.
- Božičs Dienvidu slāvu mitoloģijā - tēls, kas saistīts ar meteņu rituāliem, reizēm tika uzskatīts par jaunā gada personificējumu.
- antropoteoloģija Dieva atziņa, izejot no cilvēka tikumiskām īpašībām.
- Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai.
- Amjēnas katedrāle Dievmātes katedrāle Amjēnas pilsētā, kas ir lielākā baznīca Francijā, izcils franču gotikas paraugs; celtniecību uzsāka 1220. g., pabeidza 16. gs. un restaurēja 1874. g.; telpas garums - 143 m, augstums - 43 m.
- līnijvirsma Diferenciālģeometrijā - virsma, ko veido visu to taišņu (veiduļu) kopa, kuras katra krusto līniju (vaduli) vienā un tikai vienā punktā.
- brīvnedēļa Dīkā nedēļa - no klaušām brīvā nedēļa tiem saimniekiem, kas muižai klaušas deva tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu.
- ovālais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix ovata"), čaulas augstums 2,4 cm, mīt ne tikai piekrastē, bet arī dziļāk ūdenī.
- miliķis Dīķu dambjos ierīkoto slūžu (no trīs vertikāliem kokiem) vidējais, paceļamais koks.
- glazoks Dimants stikla griešanai.
- ferbams Dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, 20% preparātu lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai, izmanto arī puķu slimību apkarošanai zemstikla kultūrās.
- breiks Dinamiska deja ar akrobātikas elementiem; populāra 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; breikdānss; breikdenss.
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
- dispečera norādījumi direktīvidirektīvi gaisa satiksmes vadības dienesta dispečera norādījumi pilotam attiecībā uz konkrētu darbību veikšanu.
- izplātais datņu direktorijs direktorijs, kurā nav apakšdirektoriju, bet ir tikai datņu saraksts.
- gaiskuģis Dirižablis vai cits gaisa satiksmes līdzeklis, kas vieglāks par gaisu.
- vienpusēja diskete diskete vai cietais disks, kurā datus var ierakstīt un uzglabāt tikai vienā tās (tā) pusē.
- vienpusējs disks diskete vai cietais disks, kurā datus var ierakstīt un uzglabāt tikai vienā tās (tā) pusē.
- grafu teorija diskrētās matemātikas nozare, kas pētī grafu kombinatoriskās un topoloģiskās īpašības.
- kombinatorika Diskrētās matemātikas nozare, kurā pēta galīgu kopu uzbūvi, to elementu un apakškopu izvēles un sakārtojuma paņēmienus.
- bīdījums Dislokācija, kurā gar šķeltni jeb plaisu notikusi slāņu kompleksa pabīdīšanās.
- kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem.
- brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
- Magelāna Mākoņi divas neregulāras formas galaktikas (Lielais un Mazais Magelāna Mākonis), kas atrodas vistuvāk mūsu Galaktikai (160000 ly attālumā) un ir tās pavadoņi.
- dubultvadība Divas savstarpēji savienotas vadības ierīces, piem., satiksmes lidmašīnās, māc. lidmašīnās un māc. automobiļos; vadība iespējama no divām vietām.
- labris Divasmeņu cirvis ar plānu izliektu asmeni, senās Krētas reliģijas svarīgs simbols, kas tika uzskatīts par Lielās Dievietes Mātes emblēmu.
- artikulēts Divd. --> artikulēt.
- izticis Divd. --> iztikt.
- pārticis Divd. --> pārtikt.
- pietiekošs Divd. --> pietikt (1).
- pietiekams Divd. --> pietikt 1.
- stiklots Divd. --> stiklot.
- pagātnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms teikuma galvenās darbības.
- nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips.
- daļēji lokāmais divdabis divdabis, ko latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot piedēkli _-dam-_, un kam ir tikai vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas.
- simarubacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, koki un krūmi, kādas 125 sugas 30 ģintīs gandrīz tikai siltākā Āzijā un Amerikā un Madagaskarā.
- stirakacejas Divdīgļlapju augu dzimta, kokaugi ar ziediem, kur auglenīca tikai apakšdaļā sadalīta 3-5 apcirkņos, lapas ar veselu vai zāģzobotu malu, auglis - kaulenis vai pogaļa, kādas 110 sugas Amerikā un Austrumāzijā.
- plantaginales Divdīgļlapju augu rinda, kopziedlapaiņi, tikai viena, ceļmalu lapu dzimta, lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, ar 3 ģintīm, >220 sugu.
- bezslavīte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases dispaku rindas dzimta ("Adoxaceae"), kurā tikai 1 ģints.
- neļķe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Caryophyllaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 89 ģintis, >2100 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatēas 23 ģintis, 66 sugas.
- dievkrēsliņš Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Euphorbiaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi (Latvijā tikai lakstaugi).
- limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas.
- sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
- ķirbis Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Cucurbitales"), kurā ir tikai 1 dzimta.
- bezsalvītes Divdīgļlapju klases dzimta ("Adoxaceae") un ģints ("Adoxa"), kurā ir tikai 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā.
- amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
- arālija Divdīgļlapju klases dzimta ("Araliaceae"), 80-85 ģintis, 800-850 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga - Baltijas efeja, introducētas 6 ģintis.
- raglape Divdīgļlapju klases dzimta ("Ceratophyllaceae"), peldoši, ūdenī iegrimuši, daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi bez sakņu sistēmas, tikai 1 ģints.
- atālene Divdīgļlapju klases dzimta ("Parnassiaceae"), 2 ģintis, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
- prīmula divdīgļlapju klases dzimta ("Primulaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai puskrūmi, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 9 ģintis, 16 sugu.
- plūškoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Sambucaceae"), nodalīta no kaprifoliju dzimtas, tikai 1 ģints.
- cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas).
- āmulis divdīgļlapju klases dzimta ("Viscaceae"), 8 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
- rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas.
- lotoss Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases rinda ("Nelumbonales"), kurā ir tikai viena dzimta.
- divertikulopeksija Divertikula atdalīšanas operācija no apkārtējiem audiem un piešūšana pie kāda blakus orgāna.
- divertikulīts Divertikula iekaisums.
- divertikulektomija Divertikula izgriešana.
- ziemciete Divgadīgās ziemcietes - dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
- ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
- daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu.
- frančmaizes Divi kopā sacepti, pārgrieztu virsu veģīši jeb rundštiki, cepti no vienkāršas baltmaizes mīklas.
- Eda Divi senislandiešu literārie darbi: Vecākā Eda - 9.-12. gs. mitoloģisko dziesmu un varoņdziesmu krājums; Jaunākā Eda - 13. gs. sacerējums par islandiešu poētiku.
- komparaskops Diviem mikroskopiem pievienota ierīce vienlaicīgai divu dažādu priekšmetstiklu salīdzināšanai.
- biastigmatisms Divkāršs, t. i. korneālais un lentikulārais astigmatisms.
- dubulti Divkārt, divtik; pa divi kopā.
- dubultīgi Divkārt, divtik; pa divi kopā.
- gads Divpadsmit mēnešu ilgs posms, skaitot no 1.janvāra, kurā īpaši raksturīga ar apzīmētāju nosauktā parādība (visa posma garumā vai tikai parādībai raksturīgajā laika posmā).
- bilaterālā simetrija divpusējā simetrija (caur objektu var novilkt tikai vienu simetrijas plakni).
- dupleksie sakari divpusīgie elektrosakari starp 2 punktiem; katrā no tiem ziņojumu pārraide un uztveršana var notikt vienlaikus.
- otrtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.); divkārtīgi.
- divtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
- motocikls divriteņu vai trīsriteņu satiksmes līdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura tilpums pārsniedz 50 m^3^.
- dipteri Divspārņi - kukaiņu kārta, kuriem attīstīts tikai pirmais spārnu pāris (odi, mušas, moskīti u. c.).
- divtiek Divtik - divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
- divtikam Divtik.
- sinoikija Divu dzīvnieku sadošanās tādā kopdzīvē, kur labumu gūst tikai viens no tiem, tomēr nenodarot otram neko ļaunu.
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija.
- sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise; divu vai vairāku apstākļu, laktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
- kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
- Dumuzi Divupes lopkopības un auglības dievs, kas tika identificēts ar grieķu dievu Adonīdu; Tammuzs.
- pusduplekss Divvirzienu datu apmaiņa starp attāliem datoriem, kas var tikai pārmaiņus, bet nevis vienlaicīgi pārsūtīt viens otram datus.
- aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes.
- Stiklu ezers Dižiere, viens no Stiklu ezeriem.
- kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula.
- stikla bloks dobs stikla izstrādājums ar apmēram 50% gaismcaurlaidību un labām siltumizolācijas īpašībām; izgatavo, sametinot divus presētus pusblokus; lieto celtniecībā.
- rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas (krāsa paliek tikai iespiedformas padziļinājumos).
- sātanoloģija Dogmatiska mācība par sātanu, resp. velnu, kas dibinās Jaunās Derības uzskatos par sātanu kā grēka pirmsācēju, meli un cilvēku slepkavu, kārdinātāju uz neticību un netiklību utt.
- kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
- kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
- hronika Dokumentālu materiālu kopa par aktuāliem notikumiem (presē, radio, televīzijā, kino).
- tīri papīri Dokumenti, kuros viss kārtībā, kuri nerada sarežģījumus, nepatikšanas.
- biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
- turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ.
- valodas specifikācija dokuments, kurā aprakstīta programmēšanas valodas sintakse un semantika.
- rakstāmautomāts Dokumentu apstrādes līdzeklis, kas tika izmantots automatizētai vairāku dokumenta eksemplāru vai vairāku līdzīgu dokumentu izgatavošanai, tekstu ierakstot perfolentē vai magnētiskā informācijas nesējā.
- domāt tikai par savu ādu domāt tikai par sevi, savu drošību.
- G Dominantā alēle (ģenētikā).
- baroka glezniecība dominēja virtuozas, dinamiskas, dekoratīvas kompozīcijas ar reliģisku un mitoloģisku tematiku, alegoriskiem motīviem, reprezentatīvi portreti, tajos ieviesās košas krāsas un brīvs, plašs otas triepiens.
- sirdsdziļums Domu un izjūtu dziļums, morālais, tikumiskais dziļums.
- reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē); tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
- piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
- birt Dot ražu; tikt iekultam (par labību).
- kuidēt Dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana.
- ķuidēt Dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana.
- kuidīt Dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana.
- ķuidīt Dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana.
- transpozīcija doto elementu pārstatīšana, mainot vietām tikai divus elementus, piemēram, 456 kļūst par 654, ja tiek veikta elementu 4 un 6 transpozīcija.
- anagnostiķis Drāmas rakstnieks, kas savus darbus raksta tikai lasīšanai.
- HACCP Draudu analīze un kritiskie kontroles punkti - pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma. (angļu "Hasard Analysis and Critical Control Points").
- zaočņica Draudzene, ar kuru tikai apmainās vēstulēm.
- pastorāls Draudzes gana amatam piedienīgs; tāds, kas saistīts ar garīdzniecību, piem., pastorālā ētika.
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
- ceļa trasēšana drošas satiksmes kustības prasībām atbilstoša autoceļa mērķtiecīga iekļaušana apkārtnes ainavā.
- tumšvēdera drozofila drozofilu suga ("Drosophila melanogaster"), kas tiek izmantota par ģenētikas pētījumu objektu, jo tai ir ļoti īss attīstības cikls, un tā labi attīstās mākslīgās barotnēs.
- pochissimo Drusciņ, mazliet, tikko, ļoti maz.
- diferenciālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas veids neiestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas.
- inkrementālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas.
- inkrementālais dublējums dublējums, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublēšanas; šis dublējuma tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas.
- ahromatiskā lēca dubultlēca, kuras katra daļa gatavota no tāda optiska stikla, kas neitralizē otra stikla sadalošo efektu, neietekmējot refrakciju.
- astrometriskā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras vājākais komponents spīd tik vāji, ka nav saskatāms; tā klātbūtni konstatē pēc periodiskām novirzēm spožākā komponenta zvaigznes īpatnējā kustībā; neredzamais pavadonis.
- Daugavas dumbrainis dumbraiņu suga ("Helodes pseudominutus"), atrodams tikai Daugavas senlejā.
- plaukstainis Dūrainis, kulainis; cimds, kam atsevišķi izveidots tikai īkstis (pretstatā pirkstainim).
- sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm.
- pneimocentēze Dūriens plaušās diagnostikas vai terapijas nolūkā.
- paceļamās durvis durvis, kuras atver vai aizver, tās pārvietojot vertikālā plaknē.
- skurma Dusmas, nepatiksme.
- omfalozīts Dvīņauglis; parazīts bez sirds, dzīvotnespējīgs pēc piedzimšanas; nomirst, tiklīdz nosien nabassaiti.
- heterodīms Dvīņu kroplības veids, kurā parazītam izveidota tikai galva, kakls un ribenis, kas piestiprināti autozīta vēdera sienai.
- badadzegoze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- badadzeguse Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- badadzeguze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- badadzegūze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- baddzegoze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- baddzeguse Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- baddzeguze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- baddzegūze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- meisterzingeri Dzejnieki un dziesminieki vācu pilsētās kuri savienojās sevišķos pulciņos un skolās ar saviem statūtiem; 17. gadsimtenī viņi sāka izzust, bet beidzamo skolu slēdza tikai 1839. gadā Ulmā.
- ass Dzēlīgs, nesaudzīgs (par satīru, kritiku, polemiku u. tml.).
- briesmīgais molohs dzelkšņiem klāta, bet tikai 15 cm gara ķirzaka ("Moloch horridus"), pārtiek no skudrām, sastopama Austrālijā.
- sidērīns Dzeltena krāsa gleznošanai un kausēta stikla krāsošanai.
- kolofonijs dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- monoetanolamīns Dzeltenīgs, viskozs šķidrums ar vāju amonjaka smaku, izmanto par degazējoša šķīduma komponentu; izmanto arī kosmētikā, ziepēs, mazgāšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, kancerogēno nitrozamīnu veidošanos.
- kurkumīns Dzeltens pigments, ko iegūst no kurkuma un lieto kā garšvielu, tinktūru kā indikatoru (sārmainā vidē kļūst brūna); pārtikas uzlabotājs E100, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas kairinājumu.
- eufosstikls Dzeltenzaļš aizsargstikls ultraviolēto staru aizturēšanai, strādājot stiprā gaismā.
- apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
- Atgāzene Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava 5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, Ģimnastikas ielā, stacija atklāta 1928. g.
- ambarkadēra Dzelzceļa satiksmē - dažāda veida platformas.
- vagonu parks dzelzceļa tiklā ejošais vagonu kopums.
- viēdukts Dzelzceļa vai cits kāds tilts, kas vilkts pāri ielām un ceļiem un kur pa apakšu arī uztur satiksmi; viadukts.
- krateklis Dzelzceļa vilciens; satiksmes līdzeklis.
- kratulis Dzelzceļa vilciens; satiksmes līdzeklis.
- tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam.
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
- moka Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- izdzerties Dzert (kādu dzērienu) daudz, tik, cik gribas.
- slorpāt dzert, malkot bez patikas, šļakstināt šķidrumu, meklēt biezumus (par liellopiem).
- priecas pilieni dzidra šķidruma pilieni, ko rīta agrumā izdala jaunu vīriešu erotisku sapņu eriģētais dzimumloceklis, pirms notikusi ejakulācija.
- Nikola prizma dzidra, caurspīdīga kalcīta prizma, kas laiž cauri tikai vienā plaknē polarizētu gaismu.
- iezvanīties Dzidri, viegli ieskanēties (parasti par stikla, porcelāna, sīkiem metāla priekšmetiem).
- lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
- optiskais stikls dzidrs, optiski viendabīgs, caurspīdīgs, ķīmiski izturīgs stikls (kronstikls un flintstikls) optisku sistēmu caurspīdīgo elementu izgatavošanai.
- vokalizācija Dziedāšana bez vārdiem, izmantojot tikai patskaņus.
- līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās (piemēram, kādā notikumā).
- ksenofobija Dziļa nepatika pret svešiniekiem, sveštautiešu nīšana; bailes no nepazīstamām personām; nepatika pret svešo.
- sirdspatika Dziļa patika.
- sirdsskaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirds skaidrība.
- sirds skaidrība dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirdsskaidrība.
- sirdsgudrība Dziļi tikumiska gudrība, par kuru mēdz teikt, ka tā nāk no sirds.
- apakšdzimta Dzimtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- kārta Dzimtu grupa (dzīvnieku sistemātikā).
- gonochronisms Dzimuma (kārtu) šķirtība, kad īpatnim ir tikai vai nu vīrišķie vai arī tikai sievišķie dzimuma dziedzeri.
- heterotallisms Dzimumšķirtība zemākiem augiem haploīdajā paaudzē; tā neizpaužas ārēji, bet parādās tikai dzimumprocesā.
- froterisms Dzimumtieksmes novirze - baudas gūšana no dzimumlocekļa rīvēšanas pret citu personu (pūlī, satiksmes līdzeklī u. tml.).
- natūrisms Dzīves veids un filozofija - kaila ķermeņa kulta sludināšana apvienojumā ar videi draudzīga dzīves veida popularizēšanu, nūdisma paveids, kura piekritēji arī uzturā cenšas patērēt pārtikas produktus, kas ir izaudzēti un saražoti, izmantojot videi draudzīgu tehnoloģiju.
- biomatemātika Dzīvības parādību pētīšanā pielietotā matemātika.
- aborigēni Dzīvie organismi, kas radušies tikai kādā apvidū un ir sastopami tur arī patlaban, autohoni.
- fizioloģiskā vaislas gatavība dzīvnieka fizioloģiskais stāvoklis, kad parādās dzimumdziņa, bet dzīvnieks vel nav tik nobriedis, lai radītu pilnvērtīgus pēcnācējus, sev nekaitējot.
- šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
- stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
- hiroteriji Dzīvnieki, kas dzīvojuši paleozoja beigās un mezozoja sākumā; pazīstami tikai pēc pēdu nospiedumiem, kas līdzīgi cilvēka rokas nospiedumam.
- maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
- indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi).
- vasarnieks Dzīvnieks, kas tikai vasaru pavada kādā vietā.
- mīļdzīvnieks Dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai.
- zoofaģija Dzīvnieku gaļas lietošana pārtikā.
- plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu.
- emu eļļa dzīvnieku izcelsmes kosmētikas sastāvdaļa, bioloģiska piedeva, izmanto roku krēmos un kosmētikā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- klase Dzīvnieku sistemātikā - kārtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- koraļļi Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu tipa klase ("Anthozoa"), ko iedala 2 apakšklasēs (astoņstarainie un sešstarainie koraļļi), jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi, Latvijā konstatētas tikai fosilijas.
- Burtnieku nams dzīvojamais nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 38, tika uzcelts 1907. g. par uzņēmēja un mecenāta A. Dombrovska līdzekļiem, lai tajā ierādītu dzīvokļus ievērojamiem latviešu kultūras un mākslas darbiniekiem.
- pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
- sadzīvāt Dzīvojot kopā (ar kādu), būt draudzīgās, biedriskās attiecībās (ar to); satikt.
- piedzīvot Dzīvojot sagaidīt, pieredzēt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
- elpēt Dzīvot, iztikt.
- dzīvot no rokas mutē dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem; dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
- dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības) dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- Nērona lāpa dzīvu cilvēku sadedzināšana stabu galos; viens no veidiem, kā tika sodīti kristieši Nērona valdīšanas laikā.
- tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties.
- Reguēls Ebreju mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, kurš viduslaikos tika uzskatīts par maģijas eņģeli un praktiskās Kabalas aizsācēju.
- karuseļecēšas Ecēšas, kas sastāv no rotoriem ar vertikālām tapām, kuri novietoti blakus cits citam šķērsām traktora kustības virzienam.
- bīte Ēdamā, pārtikas sainītis.
- pārtikums Ēdamais, barība, iztika.
- košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- staks ēdiens no kartupeļiem un kaņepēm vai tikai kaņepēm; stečkis.
- stečkis ēdiens no kartupeļiem un kaņepēm vai tikai kaņepēm; stoks.
- abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas.
- balstiņas Ēdiens, ko vārīja no balandām un vēja kaņepēm; vēlāk tikai no baltām balandām ("balandu kāposti").
- kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
- koste Ēdiens, pārtika, uzturs; iztika.
- ēšana Ēdiens; pārtika; uzturs.
- kniede Ēdiens; pārtika.
- gardināties Ēdot visādi izrādīt patiku par gardumu.
- Iaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, svētlaimīgā valstība, sākotnēji vieta, kur nokļūst vienīgi mirušais faraons, vēlāk tika uzskatīts, ka tur nonāk visi taisnīgie un tikumīgie.
- sarisimi Einuhi Jūdejā, kas sevi kastrēja, lai sasniegtu pilnību un tiktu uzskatīti par gudrajiem.
- melnā vārna Eirāzijas vārnas pasuga ("Corvus corone corone"), Latvijā konstatēta tikai dažas reizes.
- Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita.
- Koptirgus Eiropas Ekonomiskās kopienas neoficiāls nosaukums, tika lietots arī Eiropas Kopienas apzīmēšanai un reizēm apzīmē arī Eiropas Savienību.
- elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem.
- Reitox Eiropas Narkotiku un narkomānijas informācijas tīkls.
- EMCDDA Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction").
- EFSA Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ("European Food Safety Authority").
- CARE Eiropas Savienības satiksmes negadījumu datubāze.
- Eurostat Eiropas Savienības statistikas birojs.
- ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession").
- Eiropas Savienības politiku instrumenti Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par Eiropas Savienību noteikto mērķu sasniegšanai.
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
- vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija Eiropas statistikas birojā "Eurostat" 1990. g. izveidota klasifikācija (franču "Nomenclature generale des activites dans les Communautes Europeennes", NACE).
- Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā.
- ekijs Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit", ECU), balstījās uz dalībvalstu bruto nacionālo produktu un tirdzniecību; tā vērtība citu valstu valūtās tika aprēķināta un publicēta ik dienas; 1999. g. to aizstāja ar eiro
- ECU Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit"), ekijs; tika lietots Eiropas Kopienas valstu bezskaidras naudas norēķinos no 1979. g. 13. marta līdz 1999. 1. janvārim.
- eitektiks Eitektika.
- koncertnams Ēka ar koncertiem nepieciešamu akustiku.
- Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
- eklēptika Ekliptika.
- ekliptiskais platums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no ekliptikas pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; tas mainās robežās no –90° līdz 90°.
- ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°.
- Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā.
- ekonometrika Ekonomikas nozare, kas cenšas ekonomisko problēmu pētīšanas nolūkos izmantot statistiku un matemātiskās metodes; ekonometrija.
- frītrēderisms Ekonomikas teorijas un ekonomiskās politikas virziens, kam raksturīga prasība pēc brīvas tirdzniecības un valsts neiejaukšanās privātuzņēmēju darbībā.
- sociālā ekonomika ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī sociālekonomisko rādītāju saturu un dinamiku valstī un tās reģionos, valsts sociālo politiku, iedzīvotāju reālos ienākumus kopumā un atsevišķās sociālās grupās, kā arī maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas iespējas un sociālo nodrošināšanu.
- merkantilisms Ekonomiska mācība un politika 16.-17. gs., kuras pamatā bija nostādne, ka valstij rosīgi jāiejaucas saimnieciskajā dzīvē, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu, eksporta pārsvaru pār importu u. tml.
- kara komunisms ekonomiskā politika Krievijā pilsoņu kara laikā 1918.-1921. g., kas ietvēra uzņēmumu nacionalizāciju, pārtikas rekvizīciju sistēmu, vispārēju darba klausību, preču - naudas apgrozības sfēras sašaurināšanu
- ksenoparazīts Ekozīts, kas kļūst parazītisks tikai tad, ja pavājinās saimniekorganisma pretestība.
- fliterekrāns Ekrāns, kura virsmā iestrādātas mazas stikla lodītes, tāpēc attēls ir gaišs arī tad, ja projektora gaismas avots ir mazjaudīgs.
- sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
- palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves).
- spedicija Ekspedīcija (3); loģistika 2.
- žiroplāns Eksperimentāls lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības ar propelleru virzes kustības nodrošināšanai, bet lāpstiņas, kas rotē tikai pretī nākošās gaisa plūsmas iespaidā, nodrošina stabilitāti un planēšanas spējas vai pat lēnu vertikālu nosēšanos dzinēja apstāšanās gadījumā.
- turbolidnis Eksperimentāls vertikālās pacelšanās lidaparāts bez aerodinamiskajām nesošajām, stabilizējošajām un vadības virsmām; cēlējspēku tam dod turboreaktīvais dzinējs, horizontālo kustību regulē ar vilces vektora atliekšanu, vada ar strūklas gāzes stūrēm.
- lamatmīna Eksplozīva vai neeksplozīva ierīce vai cits materiāls, kas ar nolūku novietots tā, lai, aizskarot pēc izskata nekaitīgu objektu vai veicot parasti drošu darbību, tiktu radīti personāla zaudējumi.
- ekspluatatīvā diagnostika ekspluatācijas diagnostika
- ekspress Ekspresis - satiksmes līdzeklis, kas brauc ar palielinātu ātrumu.
- daudzpols Elektriskā ķēde vai tās daļa, kam citu ķēdi var pieslēgt tikai noteiktos punktos (polos).
- elektriskā ķēde ar koncentrētiem parametriem elektriskā ķēde, kuras aprēķinos var neievērot tās elementu patiesos izmērus un pieņemt, ka elektriskie un magnētiskie lauki pastāv tikai atsevišķos ķēdes elementos, kam piemīt kapacitāte un induktivitāte, bet enerģijas pārveidošana notiek elementos, kam piemīt aktīvā pretestība.
- ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai.
- mikromašīna Elektriskā mašīna ar jaudu no vata daļām līdz dažiem simtiem vatu; izmanto automātikas, telemehānikas, skaitļošanas tehnikas iekārtās (servodzinējus, soļu elektrodzinējus, selsinus, griežtransformatorus u. c.), sadzīves mazjaudas mehānismu elektriskajai piedziņai u. tml.
- multivibrators Elektrisko svārstību ģenerators, kura radītie impulsi ir gandrīz taisnstūrveidīgi un parasti tikpat ilgi kā to atstarpes.
- luksofors elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa; palīgkrāsas – zila un mēness balta) un ko izmanto satiksmes regulēšanai.
- pseidokvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids: klausītāju telpā iekārto četrus atšķirīgu signālu kanālus ar skaļruņiem, bet tikai divus pārraides vai ierakstes kanālus.
- elektroapgāde Elektroenerģētikas nozare, kas aptver jautājumus, saistītus ar elektriskās enerģijas piegādi un sadali dažādiem objektiem un ietaisēm.
- indukcijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu mainīgu magnētisko lauku mijiedarbība ar virpuļstrāvām, ko šie lauki inducē mēraparāta kustīgajā daļā (alumīnija diskā); izmanto tikai maiņstrāvas ķēdēs par elektroenerģijas skaitītājiem.
- magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem).
- dolbijs Elektroniska ierīce trokšņu slāpēšanai elektroakustikā; Dolbija sistēma.
- Dolbija sistēma elektroniska ierīce trokšņu slāpēšanai elektroakustikā.
- diode Elektroniska ierīce, kas vada strāvu tikai vienā virzienā.
- UN-NE elements elektroniska loģiskā shēma, kuras izejas signāls atbilst loģiskajai 0 (aplams) tad un tikai tad, kad uz visām tā ieejām signāli atbilst loģiskajam 1 (patiess); visos citos gadījumos tās izejā parādās signāls 1.
- VAI elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls atbilst loģiskajai 0 (aplams) tad un tikai tad, kad visās tās ieejās signāli atbilst loģiskajai 0.
- VAI-NE elements elektroniska loģiskā shēma, kuras izejas signāls atbilst loģiskajam 1 (patiess) tad un tikai tad, kad uz visām tās ieejām signāli atbilst loģiskajai 0 (aplams).
- ekskluzīvā VAI-NE elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad tās ieejas signālu vērtības ir vienādas. Pretējā gadījumā izejas signāls ir vienāds ar loģisko 0 (aplams). Šī shēma realizē loģiskās ekvivalences operāciju.
- ekskluzīvā VAI elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad viens no tās ieejas signāliem vienāds ar loģisko 1, bet visi pārējie - ar loģisko 0 (aplams); pretējā gadījumā izejas signāls vienāds ar loģisko 0. Šī shēma realizē loģisko ekskluzīvā VAI operāciju.
- paketapstrāde Elektroniskā skaitļotāja (lieldatora) darba režīms, kurā vairākas programmas tiek ievadītas un apstrādātas secīgi (pretstatā dialogrežīmam), tiklīdz atbrīvojas nepieciešamie resursi.
- norēķinu karte elektroniskais dokuments - plastikāta kate -, kurā ierakstīta informācija par personas bankas konta stāvokli.
- surogātpasts Elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu.
- drošs elektroniskais paraksts elektroniskais paraksts, kas atbilst visām sekojošām prasībām: tas ir piesaistīts vienīgi parakstītājam; tas nodrošina parakstītāja personas identifikāciju; tas ir radīts ar drošiem elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem, kurus var kontrolēt tikai parakstītājs; tas ir saistīts ar parakstīto elektronisko dokumentu tā, lai vēlākas izmaiņas šajā dokumentā būtu pamanāmas; tas ir apliecināts ar kvalificētu sertifikātu.
- UN elements elektronisks loģiskais elements, kura izejā parādās signāls, kas atbilst loģiskajam 1 (patiess) tad un tikai tad, kad uz visām tā n ieejām (n>2) padoti signāli, kas atbilst loģiskajam 1; ja kaut uz vienu no ieejām padots signāls, kas atbilst loģiskajai 0 (aplams), tad šī elementa izejā būs signāls, atbilstošs loģiskajai 0.
- zonu teorija elektronu enerģētiskā spektra kvantu teorija, pēc kuras spektrs sastāv no citas citai sekojošām atļautām un aizliegtām enerģiju zonām; katrā no atļautajām enerģētiskajām zonām ir galīgs skaits elektronu kvantu stāvokļu, proti, zona var tikt pilnīgi aizpildīta ar elektroniem.
- deģenerētā elektronu gāze elektronu gāze, kuras statistiskajai aprakstei nevar lietot klasisko statistiku, bet jāizmanto kvantu statistika.
- videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
- Kulona likums elektrostatikas pamatlikums, pēc kura nekustīgu punktveida lādiņu savstarpējās mijiedarbības spēks ir tieši proporcionāls šo lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to attāluma kvadrātam un vides dielektriskajai caurlaidībai.
- semantiskie reizinātāji elementāras jēdzieniskas vienības, kuras lieto, aprakstot vārdu jēgu, nozīmi matemātiskajā lingvistikā; pie tām pieder gramēmas un tādas nozīmes, kuras izsaka ar saknēm, vārdveidojošiem afiksiem un pilnnozīmes vārdiem.
- bozons Elementārdaļiņa vai kvazidaliņa, kuras spins ir vesels skaitlis (0, 1, 2...); pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai, Bozes daļiņa; svarīgākie bozoni ir fotons un gamma kvants (spins ir 1) un mezons (spins ir 0).
- eliptiskā galaktika elipsoidāla galaktika, kurā ir tikai vecas zvaigznes, nav gāzu un putekļu mākoņu, nav spirālzaru.
- bronhofibroskopija Elpvada un bronhu bronhofibroskopiskā diagnostika.
- menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā.
- pamatemalja Emaljas slānis, ko uzklāj tieši uz metāla; tam jānodrošina laba stikla saistība ar metālu.
- katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību.
- svinīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kam raksturīga pacilāta, saviļņojoša izteiksme un kas rada lasītājā vai klausītājā apbrīnu par kādu parādību, notikumu, personu vai rīcību.
- oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, kas izsaka lietišķu attieksmi un ko izmanto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās un sarunās, publicistikas oficiālajos žanros.
- vilinājums emocionāls stāvoklis - patika, interese, vēlēšanās, tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot)
- dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
- dinamiskā atmiņa energoatkarīga atmiņa, kurā dati ilgstoši saglabājas, pateicoties tikai to periodiskai reģenerācijai.
- energoapgāde Enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību.
- enerģija enerģētikas likuma izpratnē: prece ar noteiktu vērtību - iegūtā elektroenerģija vai siltumenerģija, kā arī gāze
- turbīnbūve Enerģētikas mašīnbūves nozare, kas ražo tvaika un hidrauliskās turbīnas, gāzturbīnas u. tml.
- elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektriskās enerģijas ražošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
- helioenerģētika enerģētikas nozare, kas izstrādā metodes, ar kurām iespējams izmantot Saules starojuma enerģiju rūpnieciskām un sadzīves vajadzībām.
- termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
- siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
- enerģētiķis Enerģētikas speciālists.
- OPET Enerģētikas tehnoloģiju veicināšanas organizācija ("Organisation for the Promotion of Energy Technologies").
- elektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (eV) fizikā (optikā, atomfizikā, kodolfizikā, elementārdaļiņu fizikā), kas skaitliski vienāda ar enerģiju, kuru iegūst elektrons, tam paātrinoties elektriskajā laukā ar potenciālu starpību 1 V; 1 eV=1,60217·10^-12^ ergu=1,60217·10^-19^ džoulu (J).
- enkurs pie visīsākā enkurķēdes garuma enkurķēdes vai enkurtroses minimālais garums, kad tā maksimāli nostiepta un vertikāli iet uz leju tieši zem peldlīdzekļa, bet enkurs nav "uzlauzts".
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums; šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- primārtektoģenēze Epizodiskas tektoniskās kustības, kas ne vienmēr noved pie kalnāju rašanās, bet rada struktūras, kas var tikt izceltas reljefā tikai vēlāk.
- četrkājērce Ērču kārtas kohorta ("Tetrapodili"), ļoti sīkas, savdabīgas ērces ar tārpveidīgu, līdz 0,2 mm garu ķermeni, tikai 2 pāri kāju un tās atrodas ķermeņa priekšgalā, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
- miltērces Ērču virsdzimta, sīkas, bezkrāsainas ērces (ķermeņa garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo augsnē, uz augu un dzīvnieku atliekām, pārtikas produktos, \~200 sugu, Latvijā \~20 sugu, no tām 5 ir noliktavu kaitēkļi.
- dihidroergotamīns Ergotamīna hidrogenizācijas produkts; neietekmē dzemdes tonusu; darbojas simpatikolītiski, pazeminot simpātiskās nervu sistēmas tonusu.
- Comext ES Ārējās tirdzniecības statistikas datubāze.
- PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis.
- izēsties Ēst (ko) daudz, tik, cik gribas.
- lupīt iekšā ēst ar lielu patiku, apetīti.
- ēst ar gardu (arī saldu) muti ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.
- ēst laizīdamies ēst ar lielu patiku.
- komsāt Ēst ar patiku, ar lielu apetīti.
- ēst (ar) gariem zobiem ēst bez patikas, bez apetītes.
- niekāties Ēst bez patikas, bez apetītes.
- skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
- komiskais Estētikas kategorija, kas raksturo smieklīgo, izsmiekla veidā atsedz, vērtē, nosoda estētiskajam ideālam neatbilstošas parādības.
- traģiskais Estētikas kategorija, konflikts starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt, tā izraisītie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja.
- traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģiskais.
- traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģisms (1).
- komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā; komiskais.
- komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā; komisms (1).
- skaistais Estētikas kategorija; universāla estētētiskā vērtība.
- mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
- flečerisms Ēšanas metode, kas paredz ēst tikai tad, kad ir īsta ēstgriba, un barību košļāt ilgi un lēni, līdz tā pati norijas.
- egoicisms Ētikas mācība, ka mēs meklējam tikai savu apgaismoto pašlabumu un ka visas mūsu vēlmes attiecas uz mums pašiem.
- hēdonisms Ētikas mācība, kas baudu uzskata par dzīves augstāko mērķi.
- deontoloģija Ētikas nozare, kurā aplūko pienākuma, jābūtības, morālo prasību un profesionālās ētikas problēmas.
- konfidencialitāte ētikas princips, saskaņā ar kuru sociālais darbinieks vai cits profesionālis nedrīkst atklāt informāciju par klientu (klienta identitāti, sarunu saturu, profesionālo viedokli par klientu, ierakstu materiālus utt.) bez paša klienta piekrišanas.
- epikūrisms Ētikas sistēma, kas kā tikumības pamatu sludina tieksmi pēc laimes un prieka, ko sniedz draudzība, miers un kontemplācija.
- emotīvisms Ētikas teorija, saskaņā ar kuru morālie vērtējumi ir tīri emotīvi, tie nav ne patiesi, ne aplami.
- eidemonisms Ētikas virziens, kas atzīst, ka laime ir cilvēka dzīves augstākais mērķis un viņa darbības vadmotīvs.
- acetonitrils Etiķskābes nitrils, šķīdinātājs, kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kā mākslīgo nagu noņēmēju, var radīt ādas kairinājumu, toksiska gremošanas orgāniem un aknām, nervu sistēmas inde.
- samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas.
- suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
- Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva.
- Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību.
- Tēzana etrusku mitoloģijā - rītausmas dieviete, kuras vārds saglabājies uz trim etrusku spoguļiem un uz mūmijas apbedīšanas plīvura, tika attēlota kā jauna, pievilcīga sieviete.
- šepings Ēvelējoša metālgriešanas darbmašīna, kurā galveno kustību veic grieznis, kas iestiprināts slīdņa suporta griežņu turētājā; horizontālo šķērspadeves kustību izdara galds ar apstrādājamo detaļu, vertikālo padeves kustību, ja tā nepieciešama - suports ar griezni.
- tēšana Ēvelēšanai analoģisks griešanas process ar tēsējinstrumenta virzes (parasti vertikālu) kustību; izmanto neapaļas formas caurumu, iekšējo rievu un zobu virsmu apstrādei.
- peldošais ezerrieksts ezerriekstu ģints suga (“Trapa natans”), viengadīgs ūdensaugs ar garu lokanu stublāju, Latvijā sastopams tikai dažos ezeros, aizsargājams
- Baltais ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, uz Baltkrievijas robežas, 159,5 m vjl., platība — 41,3 ha (Latvijā 35,3 ha), garums — 1,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs ezers, aizaugums — tikai 8%; Belojes ezers.
- Balts Ezers Dagdas pauguraines nolaidenumā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā, 163,6 m vjl., platība – 58,2 ha, garums – 2,0 km, lielākais platums – 0,3 km, vidējais dziļums – 7,1 m, lielākais dziļums – 24,3 m, aizaugums – tikai 5%, bagāts zivīm; Balta; Baltais; Baltas ezers; Bolta ezers.
- Koriba ezers ezers Īrijas rietumu daļā ("Lough Corrib"), platība - 170 kvadrātkilometru, garums - 44 km, platums - līdz 10 km, bet sažmaugā tikai 1,5 km, dziļums - līdz 50 m.
- Tosmares ezers ezers Piejūras zemienē, Liepājas pilsētas teritorijā, uz robežas ar Medzes pagastu, 0,4 m vjl., platība — 405-415 ha (gandrīz pilnīgi aizaudzis, ūdens spoguļlaukums tikai \~50 ha), garums — 5,85 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 1,2 m.
- Ummis Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 2,9 m vjl., platība - 25,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 6,2 m, viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem, aizaugums - tikai \~6%; Ummas ezers; Umu ezers.
- Sitas ezers ezers Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, Latvijā tikai tā ziemeļu gals 43,1 ha platībā, kopējā platība - 186 ha, garums - 3,8 km, vidējais dziļums - 5,3 m.
- Seklene Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 13 ha, garums - \~650 m, lielākais platums - \~400 m; Seklenes ezers; Sēklenes ezers.
- Dižiere Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 20,5 ha, T veida ezerdobe, garums \~900 m, lielākais platums - \~800 m; Dižieres ezers; Lielais ezers; Stiklu ezers; Pils ezers.
- Dziļene Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 6,9 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m; Dzilene; Dziliņa ezers; Dziliņu ezers; Dziļņezers.
- Velnezers Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,4 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~150 m.
- Maziere Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Mazais ezers; Mazieres ezers; Mazais ezers; Pirts ezers.
- Zutene Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Ozoliņa ezers; Ozoliņu ezers; Zuteņu ezers.
- Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers.
- noterus Ezervaboļu dzimtas nosaukums senākā klasifikācijā, kad tā tika uzskatīta par airvaboļu dzimtas ģinti.
- anātma Ezoterismā - "ilūziju pasaule" jeb šīs pasaules dzīve, kurā cilvēki domā, ka vērtība ir tikai materiālām lietām.
- ičhāšakti Ezoterismā apzīmē gribas spēku, kas dod iespēju raudzīties nākotnē, kā arī ierobežotā veidā iepriekš noteikt nākotnes notikumus.
- rāga Ezoterismā jūtas, patika un prieks, kas parasti saistās ar atmiņām par kādu patīkamu objektu, ideju vai personu.
- adharma Ezoterismā norāda uz tikumu un godprātības trūkumu.
- dveša Ezoterismā riebums, nepatika, pretstats patikai.
- čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni.
- āgama Ezoterisma Svētie raksti jeb Tibetā - Tantra; vārds var tikt lietots arī, lai apzīmētu jebkuru rīcību, kas saistīta ar mistisku jeb metafizisku kultu.
- riši Ezoterismā svēts, tikumīgi dzīvojošs cilvēks ar medija spējām.
- nijana Ezoterismā tādu tikumu pieņemšana kā fiziskā un garīgā tīrība.
- kofaktors Faktors, kuram jāsavienojas ar citu faktoru, lai notiktu funkcija.
- sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
- signālfalle Falle, kas paredzēta tikai signālzīmju (karogi, figūras u. c.) pacelšanai.
- fufeļ Falsificēta narkotika.
- fufeļs Falsificēta narkotika.
- fuflo Falsificēta narkotika.
- brīnums fantastisks notikums, kas norisinās pārdabisku spēku ietekmē
- aizsapņoties Fantazējot nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.).
- Imhoteps Faraona Džosera (27. gs. p. m. ē.) arhitekts, priesteris un ministrs, vēsturiska persona, kas tika pielūgts kā pusdievs, gudrības, ārstniecības un maģijas aizgādnis.
- laukšpatīdi Feldšpatīdi, minerālu grupa, ar SiO2, nepiesātināti alumosilikāti izvirdumiežos; izmanto keramikas un stikla rūpniecībā, alumīnija, kālija, cēzija ieguvei, kā arī par apdares akmeņiem.
- fainoģenētika Fēnoģenētika.
- holopi feodāli atkarīgo iedzīvotāju kategorija Krievijā 10.-18. gs. (gūstekņi, parādu kalpi u. tml.), kas tika nodarbināti gk. feodālajās saimniecībās, militārajā un administratīvajā dienestā; 1722. g. tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem.
- papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
- enzīms Ferments, lielmolekulāra viela, kas katalizē ķīmiskas reakcijas un darbojas tikai noteiktos apstākļos un reaģē uz noteiktu vielu.
- fermions Fermi daļiņa - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spina kvantu skaitlis (spins) ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2. ...); pakļaujas Fermi-Dirraka statistikai; fermioni ar spinu s=1/2 ir elektrons, protons, neitrons, mions, daudzi hiperoni un kodoli ar nepāra nuklonu skaitu (arī to antidaļiņas).
- Fermi gāze fermionu gāze, kas pakļaujas Fermi–Diraka statistikai; pie tās pieder elektroni metālos un pusvadītājos, nukloni smagos atomu kodolos un citas kvazidaliņas ar pusveselu spinu.
- fakts Fiksēta informācija par kādu pazīmi, parādību, notikumu u.c.
- phyllosticta Fillostiktas.
- Phyllosticta antirrhini fillostiktu suga.
- Phyllosticta begoniae fillostiktu suga.
- Phyllosticta briardi fillostiktu suga.
- Phyllosticta cucurbitacearum fillostiktu suga.
- Phyllosticta grossulariae fillostiktu suga.
- Phyllosticta hedericola fillostiktu suga.
- Phyllosticta mali fillostiktu suga.
- Phyllosticta spaethiana fillostiktu suga.
- papīrkopijas Filmu oriģinālnegatīvu kopijas uz papīra, kas tika uzkrātas ASV Kongresa bibliotēkā līdz 1907. g., kad ASV autortiesību likumdošana neattiecās uz filmā fiksētu attēlu, bet attiecās tikai uz attēlu, kas fiksēts uz papīra.
- road movie filmu žanrs, kurās sižets ir saistīts galvenokārt ar notikumiem ceļā.
- letistika filoloģijas nozare, kas aptver latviešu valodu, literatūru, folkloru, literatūrzinātni un folkloristiku saistībā ar tautas dzīvi, kultūru un vēsturi; latvistika.
- hjūmisms Filozofa D. Hjūma un viņa piekritēju mācība, kam raksturīgs skepticisms, empīrisms, bet ētikā - utilitārisms.
- tihisms Filozofijā apzīmējums uzskatam, pēc kura pasaulē valdot nejaušība, notikumi ar gadījuma raksturu.
- sofija Filozofijas jēdziens, kurš apzīmē zinātni, gudrību un augstākās pakāpes iemaņas, kas pilnā mērā pieejamas tikai dieviem, turpretī cilvēks var tikai pēc tām tiekties.
- emerdžentā evolūcija filozofijas mācība, kas aplūko attīstību kā lēcienveida procesu; materiālistiskās dialektikas pretstats.
- džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, ētikas pamatprasība ir līdzcietīgi izturēties pret visām dzīvajām būtnēm.
- dialektiskais materiālisms filozofisku uzskatu sistēma, ka apziņu rada matērija (materiālisms) un ka viss mainās (dialektika).
- privātzinātnieks Finansiāli neatkarīgs zinātnieks, kurš nodarbojas ar pētījumiem tikai sava prieka pēc.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālās institūcijas izsniedz vietējām institūcijām ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo institūciju līdzekļi.
- meklētājprogramma Infoseek firmas _Infoseek Corporation_ izveidota meklētājprogramma globālajam tīmeklim, kas ne tikai nodrošina tekstu meklēšanu, bet var atrast arī tīmekļa vietnēs noteiktus kategoriju sarakstus.
- Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_.
- mikroprocesors Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_.
- aktīvas straumēšanas formāts firmas "Microsoft" izstrādāts straumēšanas formāts, kas nodrošina audio, video, diapozitīvu (slīdu) un sinhronizētu notikumu pārraidi.
- fundamentālās mijiedarbības fizikā pieņemta un eksperimentāli pierādīta koncepcija, pēc kuras visus dabā pastāvošos spēkus attiecina uz vienu no četrām fundamentālām (tālāk nereducējamām) mijiedarbībām; 20. gs. 60–70. g. tika izveidota vienota leptonu un kvarku elektrovājā mijiedaŗbību teorija (pārējās ir stiprā mijiedarbība, elektromagnētiskā mijiedarbība, vājā mijiedarbība).
- dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks.
- sakaru līnija fizikālā vide un tehnisko līdzekļu komplekss informatīvā signāla pārraidei no raidītāja līdz uztvērējam; fizikālā vide var būt gaisa vadi, metāliskās un stikla šķiedras kabeļlīnijas, vilņvadi un ēters.
- molekulārā akustika fizikālās akustikas nozare, kas ar akustiskām metodēm pētī vielas uzbūvi un īpašības.
- aktīvo masu likums fizikālas ķīmijas likums; saskaņā ar šo likumu ķīmiskās reakcijas līdzsvara stāvoklī reakcijas produktu un izejvielu koncentrāciju reizinājumu attiecība ir konstants skaitlis, kas atkarīgs tikai no temperatūras.
- molekulārā optika fizikālās optikas nozare, kas pētī gaismas mijiedarbību ar vielu.
- frekvence fizikāls lielums, kas vienāds ar identisku notikumu (sistēmas stāvokļu) skaitu laika vienībā.
- neatgriezenisks process fizikāls process, kurš patstāvīgi var norisēt tikai vienā noteiktā virzienā (piem., difūzija, siltumvadītspēja) un kur novēro orientētu vielas, enerģijas, impulsa plūsmu.
- stikla kausējums fizikālu procesu un ķīmisku reakciju rezultātā no mehāniska stikla izejvielu maisījuma iegūta šķidrā fāze ar noteiktām fizikālķīmiskām īpašībām.
- fizmati Fizikas un matemātikas fakultāte.
- fizmati Fizikas un matemātikas fakultātes studenti.
- akustooptika Fizikas un tehnikas nozare, kuras pamatā ir gaismas un akustikas viļņu mijiedarbība vielā.
- pēcbriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu izmaiņu kopums, kas uzlabo tikko novāktu sēklu dīgtspēju.
- svārstmigrants Fiziska persona, kura regulāri (parasti katru dienu) ceļo uz darbu un atpakaļ, viens no migrācijas veidiem, kas vērojams starp lielpilsētām un to piepilsētām, apkārtējiem lauku rajoniem; tos neiekļauj tūristu un apmeklētāju skaitā un neuzskaita tūrisma statistika.
- trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.
- kravas saņēmējs fiziskā vai juridiskā persona, kurai tiek piegādāts Latvijā kontrolējamo narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos iekļauto augu, vielu vai zāļu sūtījums; šī persona var nebūt saņemto augu, vielu vai zāļu lietotāja.
- ritmplastika Fizisku vingrinājumu sistēma, kas veicina ritma izjūtu, ķermeņa plastiku un kustību koordināciju.
- FAD Flavonadenīndinukleotīds (ģenētikā).
- flintglāze Flintstikls.
- melanoflokulācija Flokulācijas reakcija serumā malārijas diagnostikai; par antigēnu lieto tīklenes ekstraktu, kas satur melanīnu.
- ciprofloksacīns fluorhinolonu grupas antibiotika, ko lieto vairāku bakteriālu infekciju ārstēšanai.
- betametazons Fluorizēts kortikosteroīdu savienojums, sintezēts medikaments, kas ietekmē ogļhidrātmaiņu un olbaltumvielmaiņu.
- polējamā skābe fluorūdeņraža skābes un sērskābes maisījums, ko lieto slīpētu stikla virsmu pulēšanai.
- fluorūdeņražskābe Fluorūdeņraža ūdens šķīdums, vienīgā skābe, kas šķīdina stiklu un smiltis.
- centrēšanās fokusēšanās tikai uz vienu situācijas aspektu.
- F Fokuss (optikā).
- aģents fona programma, kuras darbību parasti izsauc kāds īpašs notikums; datoru tīklos tā ir tīkla pārvaldības sistēmas daļa (pārvaldības elements), kas atrodas darbstacijās vai citās tīkla ierīcēs un kas vāc un nodod informāciju par šo ierīču darbību tīkla pārvaldības sistēmai.
- nebalsīgs līdzskanis fonētikā - līdzskanis, kuru izrunā bez balss saišu vibrācijas.
- akomodācija fonētikā - līdzskaņa un patskaņa artikulācijas daļēja pielāgošanās, parasti tiem atrodoties blakus.
- redukcija fonētikā - process, kurā segments vai segmentu virkne vājinās, t. i., reducējas, piemēram, īsa neuzsvērta patskaņa zudums.
- protēze Fonētikā - segmenta pievienošana vārda sākumā.
- balsīgs līdzskanis fonētikā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunai raksturīga balss sišu vibrācija.
- minimālais pāris fonētikā - vārdu pāris, kurā atšķiras tikai viens segments vienā un tajā pašā pozīcijā, bet pārējiem segmentiem sakrīt arī to secība.
- aptuvenais minimālais pāris fonētikā - vārdu pāris, kurā fonētiskā apkaime ap pētāmo parādību ir līdzīga, bet ne identiska.
- skaņu mācība fonētika.
- instrumentālā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā ar mehāniskiem, elektriskiem elektroniskiem instrumentiem un ierīcēm pēta valodas skaņas un citus runas līdzekļus, piemēram, uzsvaru, intonāciju.
- eksperimentālā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā eksperimentos pēta valodas skaņas un citus runas līdzekļus.
- vispārīgā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas aparāta veidotās skaņas un to izmantošanas daudzveidīgās iespējas dažādās valodās.
- artikulārā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas orgānus un to darbību valodas skaņu vai citu runas līdzekļu, piemēram, intonācijas, uzsvara u. tml. veidošanā.
- akustiskā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta valodas skaņu intensitāti jeb stiprumu, svārstību biežumu jeb frekvenci un ilgumu.
- fonoloģija Fonētikas nozare, kas pētī skaņu funkcijas valodā.
- prosodija Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
- fonētiķis Fonētikas speciālists.
- akustiskā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrejpazīme, kas primāri balstās uz segmenta akustisko, nevis artikulāro raksturojumu.
- artikulārā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrējpazīme, kas primāri balstās uz segmenta artikulāro (nevis akustisko) raksturojumu (latviešu valodas fonooloģijā - labiāls, nazāls, priekšējs).
- konsonantizēšanās Fonoloģisks process, kurā galazilbes artikulācijas procesā otrais divskaņa komponents, kas to tuvina līdzskanim jeb konsonanatam vai pilnīgi pārvērš par to.
- pagaidu fonts fonts, kas pēc ielādēšanas lāzera printerī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr to nomaina lietotājs vai programmatūra.
- permanentfonts Fonts, kas pēc ielādēšanas lāzerprinterī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr printeris pieslēgts barošanas avotam.
- valoda LOTOS formāla valoda, ko izmanto Starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādāto atvērto sistēmu sadarbības protokolu specifikācijās, lai aprakstītu notikumu norisi laikā.
- puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis.
- burta kalps formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļu, notikumu) būtībā.
- programmas korektuma pierādījums formāls matemātisks pierādījums tam, ka programmas semantika atbilst tām prasībām, kas ietvertas programmas specifikācijā.
- sūdzību izskatīšanas kārtība formāls process, kurā tiek izskatīts mutisks vai rakstisks iesniegums, priekšlikums vai sūdzība par situāciju vai notikumu, kas saistīts ar konkrētas iestādes vai organizācijas darbību vai bezdarbību.
- Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta.
- laika prioritāte fotoaparāta automātikas funkcija noteikt diafragmas atvērumu, vadoties pēc noteikta ekspozīcijas laika.
- momentslēdzējs Fotoaparāta gaismas slēdzis, kas dod iespēju ļaut gaismai iedarboties tikai 1/25-1/3000 sekundes daļu.
- elektroniskais fotoaparāts fotoaparāts ar elektronisku slēdzi, kas darbojas tikai ar elektrisko strāvu.
- infrasarkanā fotogrāfija fotogrāfija, kurā izmanto infrasarkano starojumu – objektu fotografē caur tumšsarkano vai speciālo infrasarkano gaismas filtru uz infrahromatiskiem fotomateriāliem; izmanto astronomijā, spektroskopijā, mikroskopijā, medicīnā, kriminālistikā u. c. zinātnēs.
- opalotipija Fotogrāfiska kopija uz opālstikla vai porcelāna plāksnes.
- autohroms Fotogrāfisks materiāls un apstrādes process tiešu krāsainu diapozitīvu iegūšanai uz stikla fotoplates.
- fotoobjektīva dzidrinājums fotoobjektīva gaismas caurlaides palielināšana, pārklājot lēcas ar plānu plēvi, kurai ir mazāka gaismas laušanas spēja nekā optiskajam stiklam.
- bajonete Fotoobjektīva un fotoaparāta korpusa savienošanas mezgls operatīvai optikas nomainīšanai, kā arī mehāniskai vai elektroniskai informācijas pārnesei no kameras uz fotoobjektīva mehānismiem.
- kalotisti Francijā 1702. g. dibināta biedrība, kuras mērķis bija zem ākstību un joku maskas kritizēt sadzīves un sabiedrības netikumus.
- gabelle Francijā sākumā nodokļi vispār, tad - nodokļi no precēm un pārtikas līdzekļiem, no 16. gs. - sāls nodoklis.
- Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.).
- ATF Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes, teritorijas trīsburtu kods.
- neofovisti Franču mākslinieki, kas 20. gs. 20. gados atspoguļoja tikai dzīves gaišās parādības.
- simbolofideisms Franču reformatoru teoloģijas virziens, kas atzīst reliģisku atziņu par subjektīvu, teoloģisku un simbolisku un uzskata tās jēdzienus tikai par reliģijas transcedentās pasaules simboliem.
- flamboyant Franču un angļu vēlās gotikas nosaukums.
- esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci.
- nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
- nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
- Fuko Fuko Žans Bernārs Leons (1819.-1868. g.) - franču fiziķis, darbi optikā, mehānikā, elektromagnētismā.
- rekursīvā funkcija funkcija, kas definēta, izmantojot pati sevi; to izmanto lietišķajā matemātikā, lai pētītu funkciju izskaitļošanas efektivitāti.
- kortikalizācija Funkcijas kortikalizācija - organismu vēsturiskās attīstības procesā radusies centrālās nervu sistēmas (it īpaši galvas smadzeņu garozas) dominējošā nozīme dzīva organisma funkciju regulēšanā.
- minimizācija funkcijas minimuma atrašana, ko izmanto skaitļošanas matemātikā, matemātiskajā programmēšanā, optimālajā plānošanā un vadībā.
- sākumnosacījumi Funkcijas un tās atvasinājumu sakumvērtību kopa, kas nepieciešama, lai no dotā diferenciālvienādojuma vispārīgā atrisinājuma iegūtu partikulām atrisinājumu.
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- literārā sarunvaloda funkcionālās valodas paveids jeb stils - sarunvaloda, kurā visos valodas līmeņos (fonētikā, gramatikā, leksikā) ievēro literārās valodas normas.
- kinezioneiroze Funkcionāli nervu un muskuļu darbības traucējumi, piem., tiks, spazma.
- hidrogrāfs gadā, sezonā vai kādā citā periodā notikušo ūdens krājuma pārmaiņu grafisks attēlojums, kas uzskatāmi raksturo maksimālo, minimālo un vidējo ūdens līmeni ūdenstilpēs, noteces apjomu, līmeņa kāpuma un krituma tempu.
- Markova ķēde gadījumprocess ar ne vairāk par sanumurējamu skaitu parametru, kurā katra parametra vērtība ir atkarīga tikai no visu parametru vērtībām iepriekšējā momentā.
- pašemisija Gadījums, kad jaunizlaisto akciju, obligāciju, konvertiblo bonu vai citu vērtspapīru novietošana publikā tiktāl nodrošināta, ka pati emisija var norisināties bez sevišķa emisionāra starpniecības.
- incidents Gadījums, notikums (parasti nepatīkams).
- nelaimes gadījums gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
- gadienis Gadījums, notikums.
- gadiens Gadījums, notikums.
- aizķerties Gadīties kļūmei, likstai; notikt negadījumam.
- samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā); tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
- nokaitēt Gadīties, notikt (par saslimšanu).
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- nolēkties Gadīties, notikt.
- ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
- dabūt garu degunu gaidītā, cerātā vietā saņemt atteikumu, tikt noraidītam.
- zemules Gaileņaugu ģints, sīki, tikai 3-8 cm gari zāļaugi, pamīšus lapotu stublāju, sīkiem, baltiem vai iesārtiem ziediņiem, pa vienam lapu žākļos.
- bruņniekpieši Gaiļpieši - gundegaugu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām, ziedi nekārtni ķekaros vai skarās, \~360 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama suga.
- pneimoperitonejs Gaisa ievadīšana vēderplēves dobumā diagnostikas vai terapijas nolūkā.
- vietējie vēji gaisa masu plūsmas, kas raksturīgas tikai noteiktam apvidum, kur tās bieži atkārtojās un rada specifiskus klimatiskos apstākļus; vietējiem vējiem ir doti vietējie nosaukumi.
- krimšana Gaisa rīšana zirgiem, netikums ko tie mācās viens no otra, īpaši, ja tiem par maz rupjas barības; noved pie kuņģa-zarnu slimībām.
- aero- Gaisa, gaisa satiksmes (piem., aerogrāfs, aerodroms).
- paleciennosēšanās Gaisakuģa nosēšanās ar lielu vertikālo ātrumu, kā rezultātā notiek viens vai vairāki īslaicīgi palēcieni; "āzis".
- pretapledošanas ierīce (sistēma) gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu.
- pretapledošanas ierīce gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu.
- luminiscences spuldze gaismas avots, kurā luminofors ultravioleto starojumu pārvērš redzamajā gaismā; parasti ultravioleto starojumu rada elektriskā izlāde dzīvsudraba tvaikos stikla caurulē, kuras iekšsienām uzklāts luminofors.
- Fabrī-Pero etalons gaismas interferometrs, kas sastāv no divām savstarpēji paralēlām dažu milimetru vai centimetru attālumā novietotām stikla plāksnēm; šādā interferometrā veidojas šauras interferences joslas, ko izmanto gaismas viļņa garuma mērīšanai.
- difūzija Gaismas izkliede, atstarojoties no nelīdzenas virsmas vai izplatoties caur noteiktiem materiāliem, piem., matētu stiklu.
- Snelliusa likums gaismas laušanas likums, kas nosaka, kā gaismas stars tiks lauzts uz robežvirsmas starp divām vidēm; sin i/sin i'=n'/n (i ir gaismas krišanas leņķis, i' – gaismas laušanas leņķis, n – tās vides laušanas koeficients, no kuras gaisma krīt, n' – tās vides laušanas koeficients, kurā gaisma tiek lauzta).
- nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana.
- liparīts gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam; riolīts.
- kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus.
- attīstība gaita, norise (notikumam, darbībai, procesam); risinājums (sižetam).
- gājots Gājējs (tikai par zirgu).
- lāpu gājiens gājiens, parasti tumsā, ar aizdegtām lāpām (par godu kādai personai, notikumam u. tml.).
- radiogalaktika Galaktika, kurai ir raksturīgs ļoti spēcīgs radiostarojums.
- spirālveida galaktika galaktika, kurai ir spožs centrālais sablīvējums, no vecām zvaigznēm sastāvošs sfērisks halo un no jaunām zvaigznēm, gāzes un putekļiem sastāvošs disks; diskā atrodas spirālzari.
- neregulārā galaktika galaktika, kurai raksturīga neregulāra forma un haotisks dažāda vecuma zvaigžņu izvietojums.
- vārpstveida galaktika galaktika, kuras fotoattēls atgādina vārpstu.
- aktīvā galaktika galaktika, kuras kodols izstaro spēcīgu elektromagnētisko starojumu plašā viļņu garumu intervālā.
- Galaktikas disks Galaktikas blīvākā daļa, kas līdzīga abpusēji izliektai lēcai, kuras centrā atrodas paresninājums, ko sauc par Galaktikas cedntrālo sablīvējumu, no kura atzarojas spirālzari.
- normālās spirālveida galaktikas galaktikas kurām ir sfērisks centrālais sablīvējums.
- Galaktikas ekvatora plakne Galaktikas redzamā zvaigžņu sadalījuma simetrijas plakne, kas ar debess ekvatora plakni veido apm. 63° leņķi; tās projekcija uz debess sfēras veido Galaktikas ekvatoru.
- Galaktikas halo Galaktikas sfēriskā sastāvdaļa, ko veido vecas, izklaidus izvietotas zvaigznes un lodveida zvaigžņu kopas.
- zvaigžņu populācija galaktikas veidojošo zvaigžņu tips, ko nošķir pēc telpiskā sadalījuma, kustības īpatnībām un stāvokļa Hercšprunga–Rasela diagrammā.
- mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku.
- šķērsotās spirālveida galaktikas galaktikas, kurām ir izstiepts centrālais sablīvējums, t. s. šķērsis, kura galos sākas spirālzari.
- galaktiku grupa galaktiku grupējums, kurā ietilpst vairākas galaktikas vai daži desmiti galaktiku.
- superkopa Galaktiku grupu un galaktiku kopu sakopojums, kas ir vienots telpisks veidojums.
- galaktiku klasifikācija galaktiku iedalījums pēc to formas un īpašībām; mūsdienās visplašāk lieto Habla galaktiku klasifikāciju, kurā visas galaktikas iedalītas eliptiskās galaktikās, lēcveida galaktikās, neregulārās galaktikās un spirālveida galaktikās.
- Krabja miglājs galaktiskais emisijas miglājs Vērša zvaigznājā; 1054. g. notikušā supernovas uzliesmojuma atliekas.
- galaktiskais platums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita no Galaktikas ekvatora pa platuma riņķi – debess sfēras lielo riņķi, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli, – līdz spīdeklim; mainās robežās no –90° līdz 90°.
- galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°.
- tepujs Galda kalns - Dienvidamerikā sastopami kalni ar vertikālām klintīm un plakanām virsotnēm.
- Barova rags galējais Aļaskas ziemeļu punkts ("Point Barrow"), 6,4 km gara smilšu strēle, ciemats \~2000 iedzīvotāju, Arktikas zinātniski pētnieciskā stacija.
- ekstrēmisms Galēju uzskatu un rīcības metožu piedāvāšana vai lietošana (galvenokārt politikā).
- senprovansieši Gallijas dienvidu daļas iedzīvotāji, kas lietoja vulgārās latīņu valodas attīstības ap 10. gs. izveidojušos divus (dienvidu un ziemeļu) dialektus, kas tika lietoti attiecīgi līdz 13. gs. un 15. gs., tomēr tautā dialekti uzglabājās un tika izmantoti arī dažos 19. gs. literatūras darbos.
- kenaba Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces; karnūti.
- karnūti Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces.
- galvanotipija Galvanoplastikas nozare, ar kuras palīdzību sagatavoja iespiedumam reljefu kopiju no kokgriezumiem utt.
- kranioskopija Galvaskausa apskate diagnostikas nolūkā.
- maģistrāle Galvenā satiksmes līnija.
- ģenerāllīnija Galvenā, vadošā, arī obligātā nostādne (parasti politikā).
- maģistrāls Galvenais (par satiksmes līnijām, ielām).
- Pačakamaks Galvenais dievs inku reliģijā, kuram par godu tika uzcelts lielais templis, kas atrodas netālu no mūsdienu Peru galvaspilsētas Limas.
- Icamna Galvenais maiju dievs; debesu dievs, kura vārds nozīmē "ķirzaka", viņš tika attēlots kā vecs vīrs ar garu degunu; zināšanu un medicīnas patrons, rakstības izgudrotājs.
- pamatkurss Galvenais, nozīmīgākais virziens politikā.
- ass Galvenais, svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
- kalmārs galvkāju klases kārta ("Teuthida"), jūras gliemis (ap 350 sugu), kas pieder pie desmittaustekļu galvkāju apakškārtas; izmanto pārtikā.
- košergaļa Gaļa, kura iegūta no dzīvnieka, kas kauts pēc ebreju reliģijas noteikumiem un ņemta tikai no šī dzīvnieka ķermeņa priekšdaļas (līdz krusta vietai).
- halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
- giross Gaļas ēdiens, ko cep uz rotējoša vertikāla iesma; porcijas griež no malas.
- rāts Gandrīz, tikko.
- až Gandrīz; tikpat kā.
- ažnet Gandrīz; tikpat kā.
- Kibuka Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - kara dievs, dieva Mukasa jaunākais brālis, kas tika nosūtīts uz zemi palīdzēt karā.
- nooloģija Gara dzīve; dažkārt tā tika dēvēta arī psiholoģija.
- bauda Garīga patika, gandarījums, dziļš apmierinājums.
- atdzimšana Garīgs notikums, kad cilvēks ticībā evaņģēlijam un kristīdamies kļūst par jaunu radījumu - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam.
- masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai).
- gusto Garša, patika, smalka gaume.
- bišuzāle Garšaugs, no kura pārtikā lieto lapas, bišu zāle, melisa, citronmētra; bišumētra.
- aršīna Garuma mērvienība - 0,71119 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Afganistānā tikai vilnas audumiem - 1,120 m, pārējiem - 1,025 m; Bulgārijā - 0,670 m.
- darīt Gatavot (pārtikas produktus).
- Lorupes grants atradne Gaujas senā alūvija un fluvioglaciālās deltas nogulumu iegula Siguldas novadā, 8 km uz rietumiem no Siguldas, derīgā slāņa biezums - 5,3 m, grants derīga betonam, tika izmantota līdz 1979. g.
- gout Gaume, patika.
- tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- lelošana Gavilēšanai līdzīgs ganu dziedāšanas veids, senāk pazīstams tikai Kursā un Zemgalē.
- spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām.
- starpzvaigžņu vide gāze, putekļi, magnētiskais lauks un kosmiskais starojums, kas piepilda telpu starp zvaigznēm un miglājiem mūsu Galaktikā un citās galaktikās.
- impala Gazeļu apakšdzimtas suga ("Aepyceros melampus"), antilope ar liras veidā izliektiem ragiem (ragi ir tikai tēviņiem), sarkanbrūna, ar baltu vēderu; dzīvo baros savannās Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā; skrienot graciozi lec (līdz 10 m tālu).
- reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā).
- burbuļainums Gāzes pūslīšu ieslēgumi cietu izstrādājumu masā, piem., stiklā.
- baktericīdspuldze Gāzizlādes ultravioletā starojuma avots, lieto ūdens, pārtikas produktu, operāciju telpu u. c. sterilizēšanai.
- figūrrati Gāzpūtēja vai pneimomotora rotori, līdzīgi zobratiem, kuriem zobu vietā ir tikai divi vai trīs izciļņi.
- dzidrināšana gāzu ieslēgumu izdalīšana no stikla masas kausējuma.
- baktericīdā lampa gāzu izlādes zema spiediena dzīvsudraba spuldze ar stikla cauruli (dezinfekcijai ar ultravioletajiem stariem, arī ārstēšanai).
- gāzkondensāts Gāzveida un viegli gaistošo naftas ogļūdeņražu maisījums, kas Zemes dzīlēs atrodas gāzes fāzē, bet Zemes virspusē, samazinoties temperatūrai, sašķidrinās; izmanto enerģētikā.
- nogāzt Gāžot panākt, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml).
- nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā (kur, uz kā u. tml.).
- monotropija Gēna izpausme, kas skar tikai vienu pazīmi.
- limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes.
- patvērums ostā glābšanās ostā, kurā peldlīdzeklis ieiet, lai pārlaistu vētru vai saņemtu nepieciešamo palīdzību, un nekavējoties to atstāj, tiklīdz vētra pierimusi un palīdzība saņemta.
- pestīt glābt, palīdzēt (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
- glemūrs Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums, ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy".
- glamour Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamy"; glemūrs.
- glamy Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; glemūrs.
- miksglāze Glāze kokteiļa pagatavošanai, to tikai samaisot.
- irizācija glazūras vai stikla virsmas pārklāšana ar plānu varavīkšņainu metālu oksīdu kārtiņu.
- krakelūra Gleznas krāsu slāņa plaisājums, kas rodas gk. tikko pabeigtā darbā, nevienmērīgi žūstot krāsai, un aptver visu gleznas virsmu.
- emaljas glezniecība glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot
- monohromija Gleznojuma veids, kurā tiek izmantota tikai viena krāsa.
- kamajē Gleznojums, kas imitē cilni un ir izpildīts tikai vienas krāsas dažādos notonējumos.
- dižgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Unionidae"), čaulas iekšpusē perlamutra slānis, tikai saldūdeņos, kosmopolīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
- stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta.
- gliptotēka Gliptikas darbu vai skulptūru krājums.
- intalja Gliptikas paveids - gemma ar iegrieztiem, iedobtiem attēliem.
- Galileo International globāla informācijas un rezervēšanas sistēma, kas 1992. gadā tika izveidota sadarbojoties sistēmām "Galileo" un "Apollo".
- privātā tīmekļa vietne globālā tīmekļa vietne, pie kuras var piekļūt tikai noteiktas organizācijas iekštīkla lietotāji.
- splains Gluda gabaliem polinomiāla funkcija, ko definē kā polinomu (vai cita veida funkciju) katrā no dotā intervāla daļām; izmanto skaitļošanas matemātikas uzdevumos.
- hialomukoīds Glukoproteīns stiklķermeņa šķidrumā.
- mononātrija glutamāts glutamīnskābes mononātrija sāls, atrodams tomātos, sierā un citos pārtikas produktos; arī garšas pastiprinātājs (E621).
- afanotēces Gļotainas aļģes no zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Aphanothece"), 22 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas,kuras visas Latvijātiek identficētas tikai pēc to latīniskajiem nosaukumiem.
- pneumatiķis Gnosticisma klasifikācijā kam nav tikai vielisks vai dvēselisks, bet arī garīgs raksturs, kas padarot to spējīgu atzīt Dievu.
- dokēti Gnostiska sekta kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā.
- kārtīgs Godīgs, krietns, ar augstām morālām īpašībām; arī tikumīgs.
- ķītrība Godīgums, tikumiskums.
- gredzens nenokritīs gods netiks aizskarts; nekāda vaina nebūs.
- gotiskais stils gotika, viduslaikos arhitektūra ar augstiem torņiem, smailiem spraišļiem utt.
- dīnsts Gotikas pīlāru stiebrveidīgs izlaidums; atkarībā no tā, vai izlaidums sagatavo pāreju uz spriešļu ribu, jeb tas vairāk dekoratīvas nekā funkcionālas dabas, izšķir galvenos un palīga izlaidumus.
- jaunpiengove Govs, kas ir tikko vai nesen atnesusies.
- jaunpiengovs Govs, kas ir tikko vai nesen atnesusies.
- ādenīca Govs, ķēve, vai citu dzīvnieku mātīte, kuras vienīgā vērtība ir vēl tikai ādā.
- nosagrābties Grābjot tikt noņemtam (par kādu daļu).
- incidenču matrica grafa attēlojums matricas M veidā: 1) neorientēta grafa gadījumā matricas M elements m~ij~=1 tad un tikai tad, ja grafā ir šķautne, kas savieno virsotnes i un j; 2)orientēta grafa gadījumā m~ij~=1, ja loks savieno virsotni i ar j, m~ij~=-1, ja loks savieno virsotni j ar i, m~ij~=0 visos pārējos gadījumos.
- priekšskatījums Grafikas vai teksta lappuses parādīšana displeja ekrānā tādā izpildījumā, kādā tā tiks izdrukāta.
- demogrāfiskais tīkliņš grafiska konstrukcija koordinātu plaknē sakarību attēlošanai starp dzimšanas momentu un precīzu vecumu kāda demogrāfiska notikuma brīdī.
- vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis.
- gaisakuģa formulārs grāmata, ko sāk aizpildīt, būvējot gaisakuģi, un beidz ar ierakstu par tā norakstīšanu; ieraksta visus notikumus ekspluatācijas laikā.
- amata grāmata grāmata, kurā tika ierakstīti cunftes sapulču lēmumi, reģistrēti vadības vēlēšanu rezultāti, ziņas par jaunu locekļu uzņemšanu cunftē, mācekļu pieņemšanu un atlaišanu pēc apmācības.
- anopistografiskas grāmatas grāmatas, kuru lapas apdrukātas tikai no vienas, priekšējās puses (parasti dēļ plāna papīra, kas laida cauri krāsu).
- duālis Gramatikā - divskaitlis.
- elatīvs Gramatikā - locījums (virzības lokatīvs, piemēram, somu valodā), kas atbild uz jautājumu "no kurienes ārā?".
- diaireze Gramatikā šķirtne starp 2 līdzās stāvošiem patskaņiem (vokāļiem), kas izrunājami atsevišķi.
- neutrum Gramatikā vidējā dzimte (lat. "nekatrs" ne viens, ne otrs).
- kontekstatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulas (atšķirībā no kontekstneatkarīgās gramatikas) ir šādas: zaz-->xyz, kur a - palīgsimbols, bet x, y, z - patvaļīgas pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdītes; ķēdītes x un z var būt arī tukšas (t. i. nesaturēt nevienu simbolu.
- kontekstneatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulu kreisajā pusē var būt tikai viens atsevišķs palīgsimbols, bet labajā - pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdīte.
- grammatika Gramatika.
- gramatiķis Gramatikas (1) speciālists.
- ģeneratīvā gramatika gramatikas apakšnozare, kurā cenšas izzināt un formulēt likumus, pēc kuriem runātāji veido sintaktiskas struktūras.
- pieļāvums gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
- grammatika Gramatikas mācību grāmata.
- morfoloģija Gramatikas nozare, kas pētī vārdu gramatisko struktūru, vārdu formas un to gramatiskās nozīmes, vārdu pārmaiņu likumus un līdzekļus.
- sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
- elektrotipija Grāmatrūpniecībā galvanoplastikas nozare ar kuras palīdzību sagatavoja iespiedumam reljefu kopiju no kokgriezumiem utt.
- formas pakļaušanas saturam princips grāmatvedības pamatnostādne: uzņēmuma darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo finanšu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, ne tikai juridisko formu.
- piesardzības princips grāmatvedības pamatnostādne: uzskaitē ieņēmumi jānorāda tikai tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumi (zaudējumi) jāreģistrā jau tad, kad paredzama to iespējamība.
- G Granīns (ģenētikā).
- iesēklis Graudi, sēkla, ko sargā no izlietošanas pārtikā, lai nodrošinātu sējas materiālu pavasarī.
- paātrinātā graudu kondicionēšana graudus 20–40 sekundes silda ar ūdens tvaiku līdz 45–60 °C temperatūrai, atdzesē, kaltē līdz 15–16% mitrumam un 3 stundas iztur 20–25 °C temperatūrā; ar karsto un paātrināto paņēmienu kondicionē tikai kviešus.
- korakans Graudzāļu dzimtas eleizīnu ģints lakstaugs, tropos un subtropos, arī kultivē pārtikai (milti, putraimi) un lopbarībai.
- eragroste Graudzāļu dzimtas ģints ("Eragrostis"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- kukurūza Graudzāļu dzimtas ģints ("Zea"), tās vienīgā suga pazīstama tikai kultūrā.
- tuskarora Graudzāļu dzimtas ģints ("Zizania"), 0,8-2 m augsti lakstaugi, Ziemeļamerikā, Ausrtumāzijā, 3 sugas, pārtikas un lopbarības augi, Latvijā introducēta 1 suga.
- cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura.
- restēt Grauzdēt (pārtikas produktus).
- galaktiku kopa gravitācijas spēku saistīts galaktiku kopojums, kura ietilpst vairāki simti līdz vairāki tūkstoši galaktiku.
- Gomora grēku pilsēta, netikumības perēklis.
- sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs.
- bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem.
- fonts Griba; patika; vēlēšanās.
- Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs (grieķu val.: "Αθήνα"), atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un pīrejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.).
- EDA Grieķijas Vienotā demokrātiskā kreisā partija (grieķu "Eniaia Dēmokratikē Aristera").
- spiritus grieķu gramatikā dvesmas skaņas "h" apzīmējums.
- proklitiki Grieķu gramatikā vārdi, kas savu akcentu met uz sekojošo vārdu.
- krāsis Grieķu gramatikā viena vārda beigu patskaņa savilkums ar sekojošā vārda sākuma patskani.
- grajas Grieķu mitoloģijā - 2, vēlāk 3 dēmoni, gorgonu māsas, vecuma personifikācija, viņām kopā bija tikai viens zobs un viena acs, ko tās izmantoja pēc kārtas.
- Ifigenija Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kura bija jāupurē Artemīdai, taču tika pasaudzēta un pēc tam kļuva par priesterieni Artemīdas templī Taurīdā (Krimā).
- Taltibijs grieķu mitoloģijā - Agamemnona vēstnesis, kas kopā ar Agamemnonu piedalījās Trojas karā un izpildīja viņa uzdevumus un tika uzskatīts par aizbildni vēstnešiem kas veica valsts sūtņu misiju.
- Ērigone Grieķu mitoloģijā - Aigista un Klitaimnēstras meita, ko no Oresta atriebības izglāba Artemīda, kļuva par dievietes priesterieni Atikā; pēc citas versijas, kļuva Oresta mīļākā un dzemdēja viņam dēlu Tīsamenu.
- Amfoters grieķu mitoloģijā - Akarnāna brālis; atriebjot tēva nāvi viņi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu.
- Kēiks grieķu mitoloģijā - Alkiones vīrs, ar kuru viņi viens otru mīlēja tik ļoti, ka tad, kad viņš neatgriezās no jūras ceļojuma, Alkione metās viļņos.
- Aktainons grieķu mitoloģijā - Apollopna un Kirēnas mazdēls, kaislīgs mednieks, kurš nejauši redzēja dievieti Artemīdu peldamies, tāpēc tika pārvērsts par briedi, kuru saplosīja paša medību suņi.
- Danaja Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Akrisija meita; tika ieslodzīta tornī, bet Zevs to slepus apmeklēja zelta lietus veidā, un Danajai piedzima dēls Persejs.
- Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Aristomaha dēls, viens no Hērakleidu paaudzes, pēc uzvaras pār Agamemnona pēcnācējiem viņam tika Agrosa, kuru viņš nodeva savai meitai Hirneto un viņas vīram Dēifontam, ignorējot savus dēlus.
- Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli.
- Egejs grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieks, Pandīona un Tēseja tēvs, kurš ieguva augstāko varu Atēnās, bet ielēca jūrā, kad Tēsejs pēc uzvaras atgriežoties no Krētas steigā bija aizmirsis nomainīt buras; jūra vēlāk tika nodēvēta pa Egejas jūru.
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, kas Delfos pie orākula sargājis svēto avotu, viņam audzināšanā tika nodots zemes radītais briesmonis Tīfons, bet viņu nogalināja Apollons
- Amfiktions grieķu mitoloģijā - Deikaliona un Pirras dēls, Atikas valdnieka Kranaja meitas vīrs, sākumā valdīja Termopilās, vēlāk gāza savu sievastēvu un 12 gadus valdīja Atēnās.
- daktili grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas tika uzskatītas par Rejas (Kibeles) pavadoņiem, dzīvoja Idas kalnā Frīģijā (vai Krētas salā), tiem tika piedēvēta dzelzs apstrādes izgudrošana.
- Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte).
- pierīdas Grieķu mitoloģijā - deviņas māsas, kurām bija brīnišķīgas balsis, bet dēļ iedomības tika pārvērstas par žagatām.
- Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā.
- Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta.
- Astraja Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete, kas "zelta laikmetā" mita cilvēku vidū, vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu tikumību, tā pameta cilvēkus un pacēlās debesīs, kur kļuva par Jaunavas zvaigznāju.
- Aglaura Grieķu mitoloģijā - divu personāžu (mātes un meitas) vārds: 1) Atikas zemes radītā Atēnu valdnieka Kekrops sieva; 2) viņu meita, kas kopā ar māsām saņēma glabāšanā lādi ar tajā noslēptu jaundzimušo.
- Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi.
- Kēfejs grieķu mitoloģijā - etiopu valdnieks, Bēla dēls, Kasiopejas vīrs un Andromedas tēvs, kad Persejs izglāba Andromedu, pēc Atēnas lēmuma viņš tika pārvērsts par zvaigzni.
- Arēte Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka Alkinoja sieva, kas bija pirmā pie kuras pēc palīdzības griezās Odisejs, kad viņa kuģis tika sadragāts un viļņi viņu izskaloja Sherijas krastā; savas tautas vidū viņa bija augsti godāta un cienīta.
- Tihe Grieķu mitoloģijā - gadījuma dieviete, kas simbolizē pasaules mainību un nepastāvīgumu, dzīves notikumu gadījuma raksturu.
- Stentors grieķu mitoloģijā - grieķu karavīrs, saucējs Trojas karā, kas spējīgs kliegt tikpat skaļi, cik skaļi kliedz vienlaikus 50 cilvēki.
- Aiols grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Deikaliona mazdēls, kurš kļuva par valdnieku Tesālijā, un viņa vārdā tika dēvētas arī viņa pēcnācēju aioliešu ciltis, kas pamazām iepletās pa visu Balkānu pussalu un Egejas jūras salām.
- Dors grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Ksūta un Aiola brālis, kurš mantoja zemi "pretī Peleponēsai", kuras iedzīvotāji tika nosaukti par doriešiem.
- Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši.
- Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds.
- Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu.
- Lāodike grieķu mitoloģijā - hiperboju zemes meitene, kas uz Dēlas salu atveda Apollona kulta priekšmetus un tur tika godāta kā viena no Apollona tempļa iedibinātājām.
- Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju.
- Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs).
- Aktaions Grieķu mitoloģijā - kaislīgs mednieks, kas reiz medījot nejauši ieraudzīja dievieti Artemīdu peldamies kailu, par sodu viņš tika pārvērsts par briedi, ko saplosīja paša suņi.
- Septiņi pret Tēbām grieķu mitoloģijā - karagājiens pret Tēbām, kura galvenais iemesls bija naids starp Edipa dēliem Polineiku un Eteoklu, viens no svarīgākajiem notikumiem pirms Trojas kara.
- Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala.
- Īksions Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks Tesālijā, kas mēģināja iegūt dievu valdnieka Zeva sievu Hēru, bet tika apmānīts ar mākoni, no kā radās kentauri.
- Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās.
- Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju.
- Linkejs Grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieku Afareja un Arēnes dēls, viens no argonautiem, kuram bija tik asa redze, ka viņš spēja redzēt cauri zemei.
- lotofagi grieķu mitoloģijā - miermīlīga cilts, kas pārtika no lotosu augļiem, pie viņu zemes vētra piedzina Odiseja kuģus un nosūtītie izlūki tika laipni uzņemti un cienāti ar saldajiem lotosiem, kas lika viņiem aizmirst dzimteni un pienākumus, līdz Odisejam nācās tos ar varu nogādāt uz kuģiem un piesiet pie soliem.
- laistrīgoni grieķu mitoloģijā - mītiska mežonīga, cilvēkēdāju milžu tauta, ar kuriem satikās Odisejs un viņa pavadoņi, kad viņu kuģi piebrauca pie "augstās pilsētas" Lamas.
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieka Likurga sieva, Ofelta (Arhemora) māte (viņam par godu tika iedbinātas Nemejas spēles).
- Ēho Grieķu mitoloģijā - nimfa, ar kuras vārdu saistās atbalss izcelšanās: Hēras nosodīta par pļāpību viņa spēja izrunāt tikai vārdu beigas, nezinot to sākumu.
- Akarnāns grieķu mitoloģijā - nimfas Kallirojas un Alkmaiona dēls, tēbiešu varoņa - gaišreģa Amfiarāja mazdēls, kas kopā ar brāli atriebjot tēva nāvi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu.
- Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi.
- Eirilohs Grieķu mitoloģijā - Odiseja ceļabiedrs, kurš tāpat kā Odisejs netika pārvērsts par cūku burves Kirkes salā, atšķirībā no pārējiem ceļabiedriem.
- Ausons grieķu mitoloģijā - Odiseja dēls, ko dzemdējusi nimfa Kalipso vai burve Kirke, tika uzskatīts par dienvidrietumu Itālijas senākās cilts - ausonu ciltstēvu.
- Eirials grieķu mitoloģijā - Odiseja un Eiipes (Ēpeiras valdnieka Tirimma meitas) dēls, kurš piedzima pēc Odiseja aizceļošanas, jau pieaudzis devās uz Itaku, kur tika nogalināts.
- Melantejs grieķu mitoloģijā - Odiseja vergs, kurš nepazina Odiseju, kad tas skrandās ģērbies atgriezās no klejojumiem, apvainoja Odiseju un iesita viņam, par ko tika cietsirdīgi sodīts sacērtot gabalos un izbarojot suņiem.
- Pallantīdi grieķu mitoloģijā - Pallanta 50 dēli, Pandīona mazdēli, Tēseja brālēni, kuri zaudēja Tēsejam cīņā par varu un tika nogalināti.
- Kalhants Grieķu mitoloģijā - pareģis, kas pavadīja grieķus karagājienā uz Troju un izteica vairākus pareizus parģojumus par Trojas karu, pēc viņa padoma tika izveidots koka zirgs un ar viltu ieņemta Troja.
- Leikips grieķu mitoloģijā - Peloponēsas valdnieka Oinomaja dēls, kas bija iemīlējies nimfā Dafnē un pārģērbies sieviešu drānās to vajāja, taču viņa viltība tika atklāta un pēc Apollona pavēles nimfas pavadones viņu nogalināja.
- Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
- Hrīss grieķu mitoloģijā - priesteris dienvidrietumu Frīģijā, kura meitu Hriseīdu bija sagūstījuši ahajieši un atteicās atdot, tāpēc viņiem tika uzsūtīts mēris.
- Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni.
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
- Kikns grieķu mitoloģijā - Stenelāja dēls, ligūru valdnieks, Faetona draugs, kurš tā apraudāja draugu, ka tika pārvērsts par gulbi un pārvietots uz debesīm, kļūstot par Gulbja zvaigznāju.
- Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss.
- Dirke grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lika sieva, kas vajāja Zeva iemīļoto Antiopi, bet tika sodīta ar nāvi - viņu piesēja mežonīgam vērsim pie ragiem.
- Tartars grieķu mitoloģijā - telpa, kas atrodas kosmosa dziļumā zem Aīda valstības, tikpat tālu no Aīda valstības, kā zeme no debesīm.
- Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības.
- Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība.
- Eibūlejs grieķu mitoloģijā - Triptolema brālis un no Agras uz Atiku bēgošā Dēmetras priestera Trohila dēls.
- Poliksene Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, kura pēc Trojas kara beigām tika upurēta uz sava līgavaiņa Ahileja kapa.
- Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam.
- Likurgs Grieķu mitoloģijā - valdnieks Trāķijā, kas vērsies pret dieva Dionīsa kulta ieviešanu, par ko tika sodīts ar vājprātu un nogalināja savu dēlu.
- Talojs Grieķu mitoloģijā - vara milzis, kas sargāja Krētas salu, viņam bija tikai viena dzīsla, kas pildīta ar dievu asinīm; tiek uzskatīts arī par pirmo robotu pasaulē.
- Kranajs grieķu mitoloģijā - viens no pirmajiem Atikas valdniekiem, kas valdījis pēc Kekropa, autohtons ("zemes radītais"), viņa laikā notika grēku plūdi, bija precējies ar Peliādi no Lakedaimonas.
- Kekrops Grieķu mitoloģijā - zemes dievība, puscilvēks, pusčūska, kuru dzemdējusi zemes dieviete Gaja, bijis pirmais valdnieks Atikā.
- Mīnojs grieķu mitoloģijā - Zeva dēls, Krētas salas valdnieks, likumdevējs; pēc nāves tiesā mirušos Aīdā; mīti par Mīnoju saistīti ar vēsturiskiem notikumiem Krētā 17.-15. gs. p. m. ē.
- Trojas karš grieķu mitoloģijā tiešais kara iemesls bija Spartas valdnieka Menelāja sievas Helenas nolaupīšana un jau sākotnēji bija pareģots, ka Troju izdosies ieņemt tikai kara desmitajā gadā.
- apoksiomens Grieķu tēlnieka Līsipa ievērojamais bronzas atlēta tēls, kura Marmora kopija atrodas Vatikānā.
- persiešu kari grieķu-persiešu kari notika starp Persiju un grieķu polisām 490-449 pr. Kr.
- blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
- stiklgrieznis Grieznis stikla griešanai.
- sasagriezties Griežot celu dēlīti ar ievērtu dziju tikt austam (par jostām).
- aizagriezties Griežot tikt aizdarītam.
- iesagriezties Griežot tikt ieveidotam (par robiem, zīmēm).
- sējas griķi griķu suga ("Fagopyrum esculentum", arī "Polygonum fagopyrum"), kas Latvijā kopš 16. gs. tiek kultivēta kā pārtikas augs un nektāraugs.
- aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos.
- komandas supervīzija grupas supervīzijas veids, kura fokusā ir komandas attīstība; sociālajā darbā tā ir organizācijas darbinieku vai starpprofesionāļu tikšanās supervīzijā, lai atjaunotu, uzlabotu vai pārstrukturētu sadarbības formas ar mērķi uzlabot darba kvalitāti un efektivitāti.
- GTTS Grupveida tālsatiksmes telefona sakari.
- piegrūt Grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, aizbērtam (ar to).
- pagrūt Grūstot tikt pilnībā apbērtam.
- aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam.
- kroņstikls Grūti kūstošs, pilnīgi bezkrāsains kālija silikātu stikls ar borskābes vai fosforskābes piedevu, ko izmanto optisko rīku un ķīmisko laboratoriju trauku izgatavošanai.
- ciets Grūti sakožams (par pārtikas produktiem).
- neskaidrs Grūti uztverams, parasti apgrūtinātas artikulācijas dēļ (par runu).
- karažas Grūtības, nepatikšanas; kavēklis ceļā.
- birkšķi Gruzdoši vai tikai karsti pelni; birkstis.
- birkstes Gruzdoši vai tikai karsti pelni; birkstis.
- kolhi Gruzīnu ciltis, dzīvoja Melnās jūras DA un A piekrastē Kolhīdā, 6. gs. p. m. ē. tika izveidota Kolhīdas valsts.
- adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas pamatiedzīvotāji, runā gruzīnu valodā (sadzīvē - dialektā), turku varas laikā (XVI gs. 2. puse - 1878. g.) tika pakļauti varmācīgai pārturkošanai, pieņēma islāmu.
- Giorgi Gruzīnu mitoloģijā - zemkopības aizgādnis, debesu uguns un pērkona pavēlnieks, mednieks, kas iznīcina meža zvērus, pēc kristietības ieviešanas tika pielīdzināts svētajam Georgam.
- pamattikumi Gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība; kardināltikumi.
- gaišs Gudrs, attīstīts; arī tikumisks; arī izglītots.
- Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji.
- Vorkutlag gulaga struktūrvienība Krievijas Komi APSR, dibināta 1938. g., centrs atradās Vorkutā, pēc Baltijas valstu okupācijas te nonāca daudzi šo valstu pilsoņi, 1948. un 1953. g. notika iesodzīto sacelšanās, ko nežēlīgi apspieda
- Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku.
- guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos).
- pārkariski Gulēt balstoties tikai uz vēdera.
- suņakoja Guļasvieta starp kokpita vertikālo sānsienu un jahtas bortu.
- zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- tikt pie kāda gala gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā); tikt skaidrībā (par ko).
- tikt pie gala gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā); tikt skaidrībā (par ko).
- burušaski Ģenealoģiski izolēta valoda Indostānas ZR, fonētikā sarežģīta līdzskaņu un vienkārša patskaņu sistēma; rakstības nav.
- japāņu valoda ģenealoģiski izolēta valoda; oficiālā valoda Japānā; lieto īpašu japāņu rakstu - ideogrāfiskā (no ķīniešu raksta aizgūti hieroglifi) un zilbju raksta apvienojumu; raksta vertikālās rindās, tās kārtojot no labās puses uz kreiso.
- transformatīvā gramatika ģeneratīvās gramatikas paveids, kurā, par galveno valodas vienību atzīstot teikumu, konstatē regulārās atbilsmes starp teikumu abstrakto dziļo struktūru un konkrēto virsējo struktūru, kas, izmantojot transformācijas likumus, tiek radīta no dziļās struktūras.
- morfotaktika Ģeneratīvās un strukturālās gramatikas apakšnozare, kurā pēta morfēmu lineāro izkārtojumu, morfēmu savienošanās fonoloģiskās un strukturālās likumības.
- bāzes slodzes ģeneratoragregāts ģeneratoragregāts, kuru paredzēts darbināt ar nominālai slodzei tuvu slodzi tik ilgi, cik tas ir ekonomiski izdevīgi.
- nonsenss Ģenētikā - mutācija, kas izraisa kādas aminoskābes kodona aizstāšanu ar terminējošo kodonu.
- amplifikācija Ģenētikā - neiedzimstoša daudzkārtēja (bieži tūkstoškārtēja) atsevišķa genoma rajona (gēna vai plazmīdas) replicēšanās.
- testers Ģenētikā - populācija (līnija), ko lieto citas populācijas (līnijas) īpašību pārbaudei.
- homeostāze Ģenētikā - relatīva populācijas ģenētiska sastāva stabilitāte, kas nodrošina iepriekšējā stāvokļa atjaunošanos populācijā pēc vides apstākļu vai izlases izraisītām pārmaiņām.
- inbreds Ģenētikā - tāds, kas iegūts radnieciskas krustošanas ceļā.
- hiasma Ģenētikā - x veida figūra, kura rodas mejozes profāzē, notiekot apmaiņai (krosingoveram) starp divām homologām hromatidām.
- dicentrisks Ģenētikā anomāla hromosoma ar divām centromērām.
- mozaīka Ģenētikā blakusesoši audi, kam mutācijas vai cita cēloņa dēļ izveidojusies atšķirīga ģenētiskā konstitūcija; embrioloģijā teorija, ka apaugļota olšūna agrīnā attīstības stadija ar savu citoplazmu determinē daļas, kas attīstās vēlāk.
- matromorfija Ģenētikā gadījums, kad īpatnis ir matromorfs, t. i. pilnīgi līdzīgs mātei.
- multifaktoriāls Ģenētika tāds, kura rašanos nosacījusi vairāku gēnu mijiedarbība un bieži arī neģenētisku faktoru darbība.
- epistāzija Ģenētikā viena gēna pazīmju dominēšana pār otra, nealelomorfā pāra gēna pazīmēm.
- mendelisms Ģenētikas nozare, kas ar ģenētiskās analīzes metodi pētī pazīmju iedzimšanu.
- imunoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī antigēno īpašību un citu ar organisma imūnajām reakcijām saistītu pazīmju iedzimtību.
- antropoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī cilvēku organismu iedzimtību un mainību, to mehānismus un likumsakarības.
- genoģeogrāfija Ģenētikas nozare, kas pētī gēna dažādo alēļu ģeogrāfisko izvietojumu noteiktas sugas izplatības areālā.
- ekoloģiskā ģenētika ģenētikas nozare, kas pētī gēnu izpausmes atkarību no ārējās vides apstākļiem.
- disģēnika Ģenētikas nozare, kas pētī laulības ar defektīvu iedzimtību.
- disgēnika Ģenētikas nozare, kas pētī laulību ar defektīvu iedzimtību.
- mutaģenēze Ģenētikas nozare, kas pētī mutāciju (1) rašanās procesu.
- imūnģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī organisma imūnsistēmu attīstību un ģenētisko determināciju, piem., asins grupu iedzimšanu, mātes un augļa nesaderību, audu nesaderību, pret patogēniem mikroorganismiem vērstu aizsardzības sistēmu veidošanos organismā u. tml.
- embrioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī organismu pazīmju veidošanos embrioģenēzē, kā arī mātes un augļa imunoloģiskās nesaderības cēloņus un teratogēnu izraisītās izmaiņas.
- radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
- filoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī visas ģenētiska materiāla un tā elementu pārvērtības, sākot ar ģenētiskā materiāla pārkombinēšanos dzimumvairošanās procesā un mutācijām un beidzot ar ģenētiskā sastāva pārmaiņām populācijās.
- citoģenētika Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības likumsakarības kopsakarībā ar šūnu struktūrelementu, galvenokārt hromosomu, uzbūvi un funkcijām.
- populāciju ģenētika ģenētikas nozare, kurā pēta populāciju ģenētisko struktūru un tās pārmaiņu likumsakarības.
- ģenētiķis Ģenētikas speciālists.
- fenoģenētika Ģenētikas virziens, kas pētī organisma idiotipa izpausmi ontoģenēzē.
- ģenētiskie resursi ģenētiskais materiāls ar pašreizējo vai potenciālo vērtību, kurā ieskaitāma jebkura ģenētiskā daudzveidība; tajā ietilpst kā konkrētās sugas ģenētiski atšķirīgie indivīdi, tā arī kultūraugiem radnieciskās savvaļas formas, no kurām ģenētiskais materiāls varētu tikt ievadīts kultūrformās.
- seismoakustika Ģeofizikas un akustikas nozare, kas pētī dabīgos un mākslīgi radītos akustiskos viļņus un to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē.
- ģeognosija Ģeognostika, plašākā nozīmē ģeoloģija, šaurākā ģeoloģijas daļa, kas pēta zemes garozas sastāvu un uzbūvi.
- Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija.
- ģeohronoloģiska vienība ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
- Prahovas klintis ģeoloģiskais rezervāts Čehijas ziemeļos, pie Jičinas, vertikālās formās sadēdējis kaļķakmens un smilšakmens ar alām ("klinšu pilsētas") mežainā nolaidenumā, platība - 12500 ha, aizsargājams objekts kopš 1955. g.
- Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; Ērgļu klintis; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi.
- Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai.
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m.
- Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem.
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, salaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi.
- Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens.
- stratifikācija Ģeoloģisko veidojumu daļu stāvoklis vertikālā griezumā.
- paralēļu aksioma ģeometrijas aksioma: katrai taisnei plaknē caur punktu ārpus tās var novilkt tikai vienu taisni, kas to nekrusto; pieņemot vai noraidot šo aksiomu, izveidojas attiecīgi Eiklīda vai neeiklīda ģeometrija.
- longimetrija Ģeometrijas daļa, kas apskata tikai punktus uz ņemtās taisnes.
- gaismas stars ģeometriskajā optikā - šaurā joslā virzīta gaisma.
- dioptrika Ģeometriskās optikas nozare, kas pētī gaismas staru izplatīšanos caurspīdīgās vidēs.
- masverks Ģeometriski veidots gotikas celtņu aiļu ornaments.
- ģeopolitiķis Ģeopolitikas piekritējs.
- krokojuma apgabals ģeosinklināles daļa, kurā krokošanās notikusi vienlaikus.
- tektoniskā inversija ģeosinklinālo struktūru pārveidošanās ģeoantiklinālēs un ģeoantiklināļu pārveidošanās ģeosinklinālēs.
- ģermānists Ģermānistikas speciālists.
- Nanna Ģermāņu mitoloģijā - dieva Baldra meita, kura no bēdām nomira, kad Baldrs tika nonāvēts.
- pusģimene Ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem; nepilna ģimene.
- paplašināta ģimene ģimenes modelis, kur kopā dzīvo un vienu mājsaimniecību veido ne tikai laulāts pāris vai partneri un viņu bērni, bet arī citi radinieki.
- ģimenes vajadzības ģimenes un tās atsevišķu locekļu prasība pēc konkrēto vērtību realizēšanas garīgajā (izziņas, tikumiskās un estētīskās vajadzības), materiālajā un sociālajā jomā.
- reālā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
- reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
- dzimta Ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- tiosērskābe H~2~S~2~O~3~, brīvā veidā nav pagatavojama, pazīstama tikai ļoti atšķaidītos ūdens šķīdumos un sāļu (tiosulfātu) veidā.
- Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977.
- metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- trifluoretiķskābe halogēnkarbonskābe CF~3~COOH, bezkrāsains, gaisā kūpošs šķidrums ar asu smaku, stipra skābe, inerta pret stiklu; izmanto anhidrīda ražošanā, organiskajā sintēzē.
- fluorīts halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls, kalcija fluorīds CaF~2~; izmanto metalurģijā (par kusni), optikā, fluora ieguvei, krāsainos paveidus – juvelierizstrādājumiem.
- multiks Halucinogēna narkotika.
- harpakticīdi harpaktikoīdi.
- harpacticoida Harpaktikoīdi.
- ectinosoma Harpaktikoīdu apakškārtas ģints.
- harpacticus Harpaktikoīdu apakškārtas ģints.
- tachidius Harpaktikoīdu apakškārtas ģints.
- triāde Hēgeļa dialektikā - triju dialektiskās attīstības pakāpju (tēzes, antitēzes, sintēzes) kopums.
- heuristika Heiristika.
- heuristisks Heiristikai piederīgs.
- kvadrokopters Helikoptera paveids ar četriem vertikālajiem propelleriem, kas izvietoti četrstūra veidā, parasti radiovadāms un neliels.
- pseidoskleroze Hepatolentikulārajai deģenerācijai simptomatoloģiski līdzīga slimība, ko raksturo intencijas trīce, muskulatūras rigiditāte, nervu darbības traucējumi un redzes nerva atrofija.
- hiperhermeneutika Hermeneutikas apakšgadījums, kad interprets izlasa vai nu vairāk vai mazāk nekā domājis autors.
- pneimotērps Hermētisks plastikāta tērps darbam atmosfērā, kurā ir radioaktīvas gāzes un radioaktīvi putekļi; gaisa spiediens pneimotērpā nedaudz pārsniedz atmosfēras spiedienu.
- smeks Heroīns; narkotikas.
- hidroakustiķis Hidroakustikas speciālists.
- metālizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, alumīnija folija, kas no abām pusēm pārklāta ar bitumena mastiku, to izmanto pagrabu, baseinu, rezervuāru u. c. būvju hidroizolācijai.
- lizocīms Hidrolāžu klases ferments, baktēriju šūnapvalku polisaharīdos katalīzē specifisku glikozīdisko saišu šķelšanos, kas izraisa baktēriju izšķīšanu; pārtikas piedeva E1105, konservants, var izraisīt hroniskas galvassāpes un alerģiskas reakcija; muramidāze.
- ūdenszīlniecība Hidromantika - zīlēšana ar apvārdota ūdens palīdzību, kurā zīlnieks it kā saskata parādāmies nākotnes un pagātnes tēlus un ainas.
- hidrosulfīti Hidrosērpaskābes sāļi, spēcīgi reducētāji; nātrija hidrosulfītu lieto tekstilrūpniecībā krāsošanai, pārtikas rūpniecībā - cukura atkrāsošanai.
- Paskāla likums hidrostatikas likumsakarība, pēc kuras spiediens, kuru uz šķidruma (vai gāzes) virsmu rada ārējie spēki, šķidrumā (gāzē) izplatās visos virzienos vienādi un ir atkarīgs tikai no šķidruma staba augstuma un šķidruma blīvuma.
- Daugavpils hidroelektrostacija hidrotehnikas būves projekts Daugavas hidoelektrostaciju kaskādē, kuras projektēšana tika uzsākta 20. gs. 70. gados, 1979. g. tika uzsākti celtniecības sagatavošanas darbi, bet 1986. g. tika uzsākta kampaņa presē par šī projekta kā ekoloģiski un ekonomiski neattaisnojamās būves celtniecības pārtraukšanu.
- aktīvā hidroturbīna hidroturbīna, kurā izmanto tikai ūdens plūsmas kinētisko enerģiju.
- bon Himalaju iedzīvotāju šamaniski reliģiski ticējumi pirms budisma izplatīšanās, kas vēlāk, kā pārveidota mācība, tika atzīta par Tibetas "blakus" reliģiju.
- sakņpiepe himēnijsēņu grupas (piepjusēņu) piepju dzimtas ģints ("Heterobasidion"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga - ("Heterobasidion annosum").
- bērzlapjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, trausli, Latvijā konstatēts \~100 sugu, aug mežos, birzīs, purvos, lielākā daļa izmantojamas pārtikā.
- Sunda un Upasunda hindu mitoloģijā - brāļi asuras, kas pazīstami ar savu lielo pieķeršanos viens otram, ar savu askētismu viņi iekaroja Brahmas labvēlību, un tas viņiem piešķīra varu pār trim pasaulēm, apsolīdams, ka brāļiem tajās ne no viena cita nebūs jābaidās kā tikai vienam no otra.
- Bali Hindu mitoloģijā - daitju valdnieks, kas ar askēzi un tikumīgu dzīvi bija iemantojis varu visās trijās un piedraudējis dievam Indram atņemt tam pasaules valdnieka godu.
- nakšatras Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas, kuras identificēja ar zvaigznājiem Mēness ekliptikā.
- Satrādžits hindu mitoloģijā - personāžs, kas saņēma dāvanā saules dieva burvju akmeni, kas tikumīgam īpašniekam kļuva par neizsīkstošu zelta avotu un aizstāvi pret visām nelaimēm, bet nekrietnam īpašniekam tas nesa bojāeju.
- Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu.
- Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni.
- Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija.
- Kālanemi Hindu mitoloģijā un eposā "Rāmājana" - rākaša, Rāvanas tēvocis, kurš mēģināja nonāvēt pērtiķu valdnieku Hanumānu, bet tika nonāvēts.
- dharma Hinduismā - apziņa, ka tu piederi pie noteiktā veidā kārtotas pasaules un tātad tev ir tikumisks pienākums atzīt visas savas saistības, kas izriet no tavas vietas dzīvē.
- Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu.
- vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot.
- euchinīns Hinīna etilogļskābes esters, baltas adatas, lieto hinīna vietā, sevišķi bērnu praksē, jo tam niecīga, tikko jūtama rūgtuma garša un nav blakus darbības parādību.
- salohinīns Hinīna salicilskābes esteris, ko iegūst sakausējot hinīnu ar salolu, pie kam atšķeļas fenols, lieto līdzīgi hinīnam tikai 2 reizes lielākās porcijās.
- hiperfragmenti Hiperkodoli - atomu kodolu šķembas, kas rodas kodolreakcijās, kuru norisei nepieciešama liela enerģija, un kas satur ne tikai nuklonus, bet arī noteikta tipa hiperonu.
- kortikotropocīts Hipofīzes priekšējās daivas šūna, kas sekretē adrenokortikotropisko hormonu.
- dekreolizācija Hipotētiska parādība (notikums), kad pēc ilgāka laika kreoliskā valoda atgūst savu sākotnējo pirmspidžina valodas stāvokli.
- metagalaktika Hipotētiska samērā autonoma gigantiska kosmiskā sistēma, kas aptver visas (pašlaik pazīstamās) galaktikas.
- hlorskābe Hloru saturoša skābe; pazīstama tikai savienojumos (hlorātos) un ūdens šķīdumos.
- sālsskābe Hlorūdeņraža ūdens šķīdums; pārtikas piedeva E507, skābuma regulētājs, modificētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- ortohoreja Horejas forma, kad horejiskās kustības parādās tikai stāvot.
- hemihoreja Horejas veids, kad no gribas neatkarīgas kustības ir tikai ķermeņa vienā pusē.
- buferattālums Horizontālas attālums no kodolsprādziena epicentra, kas, ja to pieskaita drošības radiusam, dod vēlamo pārliecību, ka netiks pārsniegta vēlamā riska pakāpe.
- rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai.
- kempferis Horizontāls vai vertikāls balsta koks loga rāmja vidū (pie kura piestiprina atsevišķas loga daļas).
- ekstensīvais hortikulturālisms hortikulturālisms, kas raksturīgs ar daudzgadīgu augu audzēšanu (piem., kokospalmas vai banāni).
- intensīvais hortikulturālisms hortikulturālisms, kas raksturīgs ar līdumu līšanu, kuri tiek izmantoti īsāku vai garāku laiku, pēc tam pārceļot aktivitātes uz citu vietu.
- neiroglikopēnija Hroniska hipoglikēmija, kad glikozes līmenis ir tik zems, ka cieš smadzeņu funkcijas; personības pārmaiņām seko intelekta degradācija, vēlāk var būt krampji, koma, iestāties nāve.
- parahronisms Hronoloģiska kļūda, kāda notikuma attiecināšana uz vēlāku laiku, nekā tas īstenībā bijis.
- kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.).
- luzitāņi Ibēru cilts, dzīvoju Pireneju pussalas DR (tagadējās Portugāles lielākā daļa), ko 61. g. p. m. ē. pakļāva romieši un ap 15. g. p. m. ē. šajā teritorijā tika izveidota Romas province Luzitānija.
- jātvingu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda, tuva prūšu valodai, uzskatīta pat par tās dialektu; runāta līdz 13.-14. gs.; saglabājušies tikai toponīmi un antroponīmi; 1978. g. atrasts nelielas vārdnīcas manuskripts - >200 poļu vārdu tulkojumi, iespējams, jātvingu valodā.
- frīģiešu valoda ide valodu saimes valoda, lietota Mazāzijā, saglabājušies tikai atsevišķi uzraksti (7. gs. p. m. ē. - 4. gs. m. ē.).
- nomoģenēze Ideālistiska dzīvās dabas attīstības teorija, pēc kuras evolūcija tiek uzskatīta par procesu, kurā darbojas divējādi cēloņi: iekšēji ("autonomiski") cēloņi, kas ir galvenie, un ārēji ("horonomiski") cēloņi, kas var radīt tikai nenozīmīgas pārmaiņas.
- atgriezenisks process idealizēts teorētisks termodinamisks process, kurā sistēma var nonākt no beigu stāvokļa sākumstāvoklī, atgriežoties pa to pašu ceļu kā tiešajā procesā, tikai ejot pretējā virzienā.
- virziens Ideju, atziņu u. tml. kopums, kas apvieno pasaules uztveri, uzskatus, mērķus (piemēram, literatūrā, mākslā, politikā); novirziens, strāvojums.
- rasisms Ideoloģija un politika, kas balstās uz nostādni, ka cilvēku rases jau no dabas ir fiziski un garīgi nelīdzvērtīgas, viena rase ir pārāka par citām un tādēļ "augstākas" rases tautas esot aicinātas valdīt pār "zemākas" rases tautām.
- šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
- neokonservatīvisms Ideoloģijas un politikas virziens, kas aizstāv privāto iniciatīvu un tradicionālās vērtības, kā arī valsts lomas samazināšanu ekonomikā.
- solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
- kupols Ieapaļas formas antiklināle, kuras garums ir ne vairāk kā divas reizes lielāks par platumu, ledāja, augstā purva vai sāls tektonikas radīts uzvelvējums.
- iebraucamā Iebraucamā vieta - īpaši iekārtota sēta un naktsmītne iebraucējiem, Rīgā pirmās tika ierīkotas 15. gs., Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. vidum.
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem; kāpnes (1).
- lokālie aktivatori iedarbojas tikai uz tiem audiem vai šūnām, kas tos producē.
- kollimācijas līnija iedomāta līnija, kas savieno tālskata objektīva centru ar okulāra pavedienu plates vidējā vertikālā un horizontālā pavediena krustošanās punktu.
- ortostiha Iedomāta vertikāla līnija, kas novilkta starp lapu vai sānsakņu pamatnēm, kuras atrodas cita virs citas uz vienas taisnes.
- uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
- ieurbties Iedziļināties (apstākļos, notikumos, parādībās).
- genetika Iedzimtības mācība; ģenētika.
- pārvietotie iedzīvotāji iedzīvotāji, kuri valsts varas darbību rezultātā ir tikuši izsūtīti no savas iepriekšējās dzīves vietas (retāk - valsts).
- ģimenes statistika iedzīvotāju statistikas daļa par ģimeņu skaitu, sastāvu, ģimeņu veidošanos un attīstību.
- nūjiņa Iegarenas formas pārtikas produkts.
- sūdos līdz ausīm iegrimuši nepatikšanās un problēmās.
- sociālās investīcijas ieguldījumi, kas rada ne tikai pozitīvu ekonomisko, bet arī pozitīvu sociālo ietekmi.
- cetilalkohols Iegūstams no spermaceta, kura galvenā sastāvdaļa ir palmitīnskābes cetilesters, baltas, spīdīgas lapiņas, bez krāsas un garšas, ūdenī nešķīst, bet gan spirtā, ēterā un benzolā, lieto kosmētikā.
- pārtikt Iegūt iztiku, pārtiku, parasti no darba.
- saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību).
- piesiet acis (ari sirdi u. tml.) ieinteresēt, izraisīt patiku.
- ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā).
- piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
- grozāmbalsts Iekārta ložmetēju vai maza kalibra automātisko lielgabalu nostiprināšanai, kas nodrošina to tēmēšanu horizontālā un vertikālā plaknē, kā arī riņķveida šaušanu.
- klients iekārta vai lietojumprocess, kam parasti ir tikai viens lietotājs un kas izmanto servera pakalpojumus.
- mikrofotoskops Iekārta, īpaša veida palielināmais stikls, diapozitīvu lasīšanai.
- superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido starpfrekvences svārstībās un tikai tad pastiprina.
- žirostabilizācija Iekārtas vertikālās un horizontālās ass stabilitātes nodrošināšana neregulārām svārstībām pakļautā transporta līdzeklī (uz kuģa, lidmašīnā u. tml.).
- elementu diagnostika iekārtu tehniskās diagnostikas veids, kad to sistēmu un agregātu diagnoscēšanas darbus veic tikai kādai to sastāvdaļai (elementam).
- sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
- ieskriet bietē iekļūt nepatikšanās
- iepeņķēties Iekļūt nepatikšanās; iesaistīties (kādā nevēlamā pasākumā).
- vienpusējā iekraušana iekraušana, izmantojot tikai vienu transportlīdzekļa pusi. Neizdevīgākais no visiem iekraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai trīspusējo iekraušanu, neļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku iekraušanai.
- vļeķeķ Iekrist - tikt aizturētam nozieguma vietā.
- iepērties Iekulties, sapiņķēties (nepatikšanās).
- ļaupete Ielasmeita, netikla sieviete.
- ļaupetene Ielasmeita, netikla sieviete.
- Josemitu ieleja ieleja — atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums — 11 km, platums — 800-1600 m, dziļums — līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām.
- noslēpums iemaņas, zināšanas, metode (kādā profesijā, nozarē), kas ir zināmas tikai vienam vai dažiem.
- munstiķis Iemutis; munštiks.
- munštuks Iemutis; munštiks.
- ārpagastnieks ienācējs kādā pagastā no cita pagasta; 17.-18. gs. šādu ienācēju saimniecības iekārtošanai tika piešķirti t. s. brīvgadi (parasti 3 gadi), kuru laikā nebija jāpilda klaušas un jāmaksā nodokļi.
- eksistences minimums ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
- iepasatikties Iepatikties.
- iepatikt Iepatikties.
- ietikt Iepatikties.
- ietikties Iepatikties.
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties.
- piesmelties Ieplūstot (parasti šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - par apaviem.
- piesmelties Ieplūstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - piemēram, par laivu.
- randiņš Iepriekš norunāta, parasti intīma, satikšanās.
- randevu Iepriekš saskaņota kuģu satikšanās vieta jūrā.
- brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā).
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- a tempo iepriekšējā tempā (pēc notikušas tempa maiņas).
- brīdināšana Iepriekšēja ziņošana par ko draudošu, nepatīkamu, norādīšana uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.
- antecedencija Iepriekšējs notikums, gadījums.
- kodēt Ierakstīt noteiktu kodu vienā vai vairākās automobiļa daļās; šo kodu var nolasīt tikai ar speciālu aparātu.
- pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
- datu hierarhija ierakstu struktūra , kurā i-tā līmeņa ieraksts satur ar i+1 līmeņa ierakstu kopīgus datus un kurā iespējams no augstākā līmeņa ieraksta realizēt piekļuvi zemākā līmeņa ierakstu kopai. Jebkuram ierakstam var būt saites tikai ar vienu zemākā līmeņa ierakstu kopu un tas var ietilpt tikai vienā tādā ierakstu kopā.
- nākt (arī stāties) tiesas priekšā ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- stāties (arī nākt) tiesas priekšā ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.); ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
- likties slimnīcā ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos.
- anomija Ierasto tiesisko vai tikumisko normu nefunkcionēšana; tikumu pagrimums.
- oftalmodiastimetrs Ierīce atstatuma noteikšanai, kādā viens no otra novietojami briļļu stikli.
- dioptrimetrs Ierīce briļļu stiklu optiskā stipruma noteikšanai.
- menisks ierīce degvielas padeves momenta noteikšanai dīzeļmotoru sprauslām, kas analizē šķidruma virsmas stāvokli stikla caurulītē.
- remontuars Ierīce kabatas pulksteņa atsperes uzvilkšanai un rādītāju pārvietošanai bez atslēgas, tikai pagriežot pulksteņa galviņu; arī pati šī uzvelkamā galviņa.
- podnieku ripa ierīce māla trauku vai citu keramikas izstrādājumu virpošanai; galvenās daļas ir vertikāla ass un tās augšgalā nostiprināta rotējoša ripa.
- vibroceltnis Ierīce materiālu pārvietošanai vertikālā virzienā, izmantojot vibrācijas.
- pārslodzes mērītājs ierīce pārslodzes mērīšanai; sastāv no vertikāla akselerometra un indikatora, kura skala izteikta relatīvās vienībās
- korobats Ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli.
- siltumakumulators Ierīce siltumenerģijas uzkrāšanai siltumenerģētikas iekārtās; lieto dažādās ierīcēs enerģētisko slodžu izlīdzināšanai nevienmērīgas siltuma piegādes gadījumā; tvaika un ūdens akumulators siltumu uzkrāj ar karstu ūdeni; termoakumulators.
- magnetometrs Ierīce smadzeņu magnētiskā lauka pārmaiņu noteikšanai; lieto epilepsijas, paralīzes un kurluma diagnostikai.
- novilcējs ierīce spīlētu detaļu demontāžai ar vilkšanu, ko lieto gultņu, zobratu, skriemeļu u. tml. detaļu un mezglu noņemšanai, ja tās montētas ar uzspīli. Izmanto gan universālus novilcējus, kas derīgi dažādu detaļu demontāžai, gan speciālus novilcējus, kas piemēroti tikai viena tipa savienojumu izjaukšanai. Dažkārt novilcējus izmanto arī montāžai. Spēkratu remonta darbos parasti lieto skrūves tipa manuāli darbināmus vai hidromehāniskās piedziņas novilcējus.
- svērtenis ierīce vertikālā virziena noteikšanai un pārbaudei (piemēram, būvniecībā).
- mērlata Ierīce vertikālo attālumu no punkta līdz vizūras līnijai mērīšana.
- sadalītājs Ierīce vienmērīgai regulējamai materiālu (piem., kaļķakmens, stikla šihtas un betonmaisījuma) padevei no bunkuriem un teknēm uz transportierīcēm un pārstrādes iekārtām.
- katetometrs Ierīce, ar ko mērī vertikālo atstatumu starp diviem punktiem, kas var arī neatrasties uz vienas vertikāles.
- zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
- modema eliminators ierīce, kas dažkārt var tikt izmantota datu pārraidei īsos attālumos, lai aizstātu modemu.
- bīstamības signalizators ierīce, kas nosaka gaisakuģa vertikālo ātrumu un atkarībā no lidojuma augstuma signalizē par bīstamu tuvošanos zemes virsmai.
- žiroazimuts Ierīce, kas paredzēta, lai saglabātu izvēlāto azimuta virzienu, pēc kura sākumā bija noorientēta tā galvenā ass, kā arī lai izmērītu objekta pagriezienu leņķus ap vertikālo asi.
- defrosters Ierīce, kas pasargā automobiļa priekšējo stiklu no apledošanas.
- difuzors Ierīce, kas sastāv no paralēlām stikla plāksnītēm ar svītrojumu (režģi) attēla asuma samazināšanai.
- sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) - parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
- pārtikas produktu apstarošana iesaiņotu vai neiesaiņotu pārtikas produktu apstrāde ar jonizējošu starojumu (līdz 10 kGy), lai samazinātu mikroorganismu daudzumu, kas izraisa produktu bojāšanos; alternatīva metode termiskai sterilizācijai.
- līdzdalība Iesaistīšanās, piedalīšanās, darbošanās (kādā notikumā, pasākumā u. tml.).
- iziet uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- iepiņķerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (kādā nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķeskāties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķezēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- ieķimerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
- iegramstīties Iesaistīties, tikt iejauktam (kādā pasākumā).
- iegaršoties Iesākt garšot, iepatikties (par ēdienu, ko ēd).
- iepatikties Iesākt patikt.
- uzbrāzmot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzkūsot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- ietikšēties Iesākt tikšēt un tūlīt pārstāt.
- ietikšķēties Iesākt tikšķēt un tūlīt pārstāt.
- plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās.
- varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
- potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
- risks Iespējama vai patiesi notikusi loģiskās shēmas nepareiza darbība, ko izsaukušas tās ieejas mainīgo izmaiņas un kas saistīta ar loģiskās shēmas elementu dažādiem nostrādāšanas laikiem.
- riska novērtēšana iespējamības prognozēšana, kad klientam vai citai personai varētu tikt nodarīts kaitējums.
- problemātisks iespējams, bet nepierādīts; tikai varbūtējs, apšaubāms.
- stiklspiedums Iespieddarba izgatavošanas paņēmiens iekodinot attēlu ar fluoru stiklā; hialotipija.
- hialogrāfija Iespieduma plātņu izgatavojums stiklā.
- muitnīca Iestāde, kur tiek pārbaudītas no ārzemēm ievestās preces un bagāža; agrāk arī robežbarjera, pie kuras tika iekasēta muitas maksa, iebraucot kādā pilsētā.
- autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri.
- epizods Iestarpinājums; starpgadījums; notikums.
- pienākt Iestāties, iesākties (par notikumiem, parādībām, apstākļu maiņu).
- vitrifikācija Iestiklošana.
- sastiklot Iestiklot (ko) lielākā daudzumā; iestiklot (kā lielāku daudzumu).
- iesēdināt Iestiklot; ierīkot (aplodu).
- aizglāzāt Iestiklot.
- glāžot Iestiklot.
- ieglāzēt Iestiklot.
- ielangāt Iestiklot.
- ielogot Iestiklot.
- iestiklot Iestiprināt (kā) rāmī, ietvarā stikla plāksni.
- iestiklot Iestiprināt ietvarā zem stikla (piemēram, attēlu).
- putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu).
- izkūpēt gaisā, arī izkūpēt skurstenī iet zudumā; tikt izšķērdētam.
- statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
- mutvārdu tirgvedība ieteikumu tirgvedība tikai "no mutes mutē".
- atblāzma Ietekme (ko rada kāds ievērojams notikums, parādība).
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka zūd pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības.
- rūts ietvarā iestiprināta stikla plātne; stikla daļa, laukums starp loga spraišļiem
- ieskaņa Ievads, ievadījums, arī sākums (kādai norisei, notikumam).
- epopeja Ievērojams notikums, varoņdarbs.
- leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
- nociklēties Ievērot (tikai ko vienu).
- rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādus apstākļus, nosacījumus, notikumus).
- pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
- matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.).
- iedzīvināties Ieviesties, īstenoties, realizēties; tikt ieviestam, īstenotam, realizētam.
- iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
- iesavadāties Ieviesties; tikt ieviestam.
- iesaviesties Ieviesties; tikt ieviestam.
- aizstiklot Ievietot un nostiprināt stiklu.
- stratigrāfiskās vienības iežu kopas (slāņi) ar tikai tiem piemītošām raksturīgām atlieku sastāva u. c. īpatnībām.
- īgas Īgnums, nepatika, dusmas.
- vaidus Īgnums, nepatika, ķilda.
- Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus.
- elevsīnijas Ikgadēji reliģiski sengrieķu svētki ar mistiskiem rituāliem par godu dievietēm Dēmetrai un Persefonei, kas notika Elevsinā (22 km no Atēnām) speciāli uzceltā templī, kurā varēja pulcēties 3 tūkstoši cilvēku; Elevsinas mistērijas.
- Eleisīnas mistērijas ikgadēji reliģiskie svētki, kas notika Dēmetras templī Eleisijā (Atēnās), ar mistiskiem rituāliem par godu dievietei Dēmetrai, Persefonei un dievam Dionīsam.
- atkritne Ikona, kas displeja ekrānā norāda, kur tiek uzglabātas atmestās datnes, kuras var tikt atjaunotas vai arī pilnīgi likvidētas.
- polimiksīns Ikviena no piecām polipeptīdu antibiotikām (A, B, C, D un E), kas iegūtas no augsnes baktērijas "Bacillus polymyxa"; piemīt specifiska aktivitāte pret gramnegatīvajām baktērijām.
- aizciest Ilgāku laiku bez kaut kā iztikt.
- karinēt Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- karinēties Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- aizbadēties Ilgāku laiku izjust pārtikas trūkumu.
- nogavēties Ilgāku laiku iztikt bez ēšanas.
- aizgarēties Ilgāku laiku iztikt bez kaut kā, pieciest.
- badošanās Ilgāku laiku neēst vai iztikt ar mazumu.
- satvāpt Ilgāku laiku nepārtraukti iztikt bez gulēšanas.
- aizmērēt Ilgāku laiku nesaņemot pietiekamu pārtikas daudzumu, just pastāvīgu izsalkumu, kļūt vājam; dzīvot pusbadā.
- nosastāvēties Ilgāku laiku netikt nodarbinātam (par zirgu).
- samērēt Ilgāku laiku pavadīt bez pietiekamas pārtikas.
- izkalpot Ilgāku laiku strādājot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam; ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
- izblēdīties Ilgāku laiku, daudz blēdīties; blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.); blēdoties tikt vaļā (no kā).
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert; dzert daudz, tik, cik gribas.
- izēsties Ilgāku laiku, daudz ēst; ēst daudz, tik, cik gribas.
- atsagavēties Ilgāku laiku, daudz gavēt, parasti līdz apnikumam, nepatikai.
- atsavalkāties Ilgāku laiku, daudz satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem).
- izskopoties Ilgāku laiku, daudz skopoties; skopi dzīvojot, iztikt (ar niecīgu daudzumu).
- izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
- izsauļoties Ilgāku laiku, daudz, pēc sirds patikas (pietiekoši) sauļoties.
- izplančāties Ilgāku laiku, pēc patikas izplunčāties.
- izplanckāties Ilgāku laiku, pēc patikas izplunčāties.
- ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma; laikmets.
- darba pārslodze ilgstoša situācija, kurā darba prasības pārsniedz indivīda spēju ar tām tikt galā un darbu nav iespējams paveikt ar pieejamiem resursiem.
- ļičņaks Ilgstoša tikšanās ar kādu tuvinieku divatā (cietumā).
- kalēties Ilgstoši iztikt bez kaut kā.
- aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
- atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
- zavisaķ Ilgstoši lietot narkotikas.
- karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai (piemēram, var vielām).
- izgolodatsja Ilgu laiku nelietot narkotikas.
- palūdāments Imperatoru purpura toga, ko viņi nēsāja tikai karā.
- imperiālists Imperiālistiskās politikas īstenotājs.
- imunodiagnostika Imunoloģisko reakciju lietošana diagnostikā.
- imūndeviācija Imūntolerance, kas skar tikai humorālo vai celulāro imūnsistēmu, bet ne abas vienlaikus.
- in In - in: tiklab..., kā arī..., gan..., gan (arī)...
- žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- mapučo indiāņu cilts Dienvidamerikā, gk. Čīlē; šīs cilts karš ar konkistadoriem ilga 260 gadu un pamiers tika noslēgts tikai 1883. g.
- aimari Indiāņu tauta Centrālajos Andos ap Titikakas ezeru (Bolīvijā, Peru, Čīlē).
- darma Indiešu filozofijā un hinduismā: pārpasaulīgs mūžīgs morāles likums; sociāltikumiski "pareizas dzīves" principi; dharma.
- kritajuga Indiešu mitoloģijā - ideālais laiks, kas ildzis 1728000 gadu, kad cilvēki dzīvojuši bez rūpēm un nepazinuši slimības, un visi zemojušies tikai vienam dievam.
- ķīmiskais ierocis indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela.
- indīgā kaujas viela indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
- adire indigo batikošanas ("nosien un krāso") nosaukums Rietumāfrikā, īpaši Nigērijas un Beninas jorubu kultūrā.
- bandhani Indijas izcelsmes sietās batikas paveids, kurā audums tiek nosiets neskaitāmos sīkos mezglos, un krāsots vairākos piegājienos, kas kopā veido tēlainu rakstu.
- pagrieziena un slīdēšanas indikators indikators, kas vienlaikus mēra un attēlo gaisakuģa leņķisko ātrumu attiecībā pret tā vertikālo asi, kā ari tā šķērsvirziena slīdēšanu.
- netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai.
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe.
- dzimumorientācija Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumievirze.
- dzimumievirze Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumorientācija.
- aktors Indivīds vai grupa - patstāvīgs politikas dalībnieks, tas pats, kas politikas subjekts.
- modificētā vide inertās gāzes vai gāzu maisījuma slānis ap pārtikas produktu iesaiņojumā, lai zināmu laiku saglabātu dabisko produkta kvalitāti.
- endēmija Infekcijas slimība, kas sastopama tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
- antroponozes Infekcijas slimības, ar kurām slimo tikai cilvēks.
- karšu katalogs informācija par karšu tematiku, saturu, izdošanas laiku, vietu, autoru, apkopota atsevišķa izdevuma vai digitālā formā.
- individuālie statistiskie dati informācija par privātpersonām vai valsts institūcijām, kuru Centrālā statistikas pārvalde vai kāda cita valsts institūcija, kas nodarbojas ar valsts statistiku, statistiskiem nolūkiem saņem tieši no respondentiem vai reģistriem, datubāzēm vai citiem avotiem.
- kompresija Informācijas fiziskā apjoma samazināšana, kuras gaitā var notikt mazsvarīgāku datu zaudēšana.
- vienjoslas pārraide informācijas pārraide, kurā izmantota amplitūdas modulācija ar nomāktu nesējfrekvenci un tikai viena sānjosla.
- izohronais režīms informācijas pārsūtīšanas metode, kas nodrošina tās piegādi saņēmējam ar zināmiem ierobežojumiem laikā, piemēram, multivides sistēmas šis režīms nodrošina tik ātru datu piegādi, cik ātri tie tiek attēloti displeja ekrānā, kā audioinformācijas sinhronizēšanu ar videoinformāciju.
- drošības klasifikācija informācijas pieejamības iedalījums kategorijās vai līmeņos tās drošības papildkontrolei (piemēram, slepena informācija, informācija, kas pieejama tikai medicīniskajam personālam, u. c.).
- datorika Informātika - zinātnes nozare, kas pētī datorsistēmu uzbūves un izmantošanas matemātiskos un tehnoloģiskos pamatus.
- infeme Informātika (mācību priekšmets).
- infene Informātika (mācību priekšmets).
- dokumentālistika Informātikas nozare, kas pētī dokumentālo informāciju.
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
- trauksmes celšana informēšana par nelegālām, bīstamām, izšķērdīgām, ļaunprātīgām darbībām organizācijā vai iestādē, kas ir pretrunā tās deklarētajiem mērķiem un politikai, kā arī ir neētiskas un nodara kaitējumu trešajām pusēm.
- veselības aprūpes sistēma infrastruktūras, resursu, institūciju, politikas un organizatorisku pasākumu kopums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem.
- hanka Injicējama opija narkotika.
- šira injicējamās narkotikas.
- kolotsja Injicēt narkotikas.
- užaļitsja Injicēt narkotikas.
- vkoloķ Injicēt narkotikas.
- vmazatsja Injicēt narkotikas.
- zadvinutsja Injicēt narkotikas.
- šimutsja Injicēt sev narkotikas.
- špricēties Injicēt sev narkotikas.
- Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem.
- Iljapa Inku mitoloģijā - vētru un laikapstākļu dievs, kas tika pielūgts kā auglīgo lietu nesējs.
- šķilšanās skapji inkubācijas iekārtas, kur olas atrodas tikai cāļu šķilšanās laikā.
- autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
- lidlauka zonas vadības tornis institūcija gaisa satiksmes vadībai lidlaukā.
- energoinspekcija Institūcija, kas veic tehnisko uzraudzību enerģētikā.
- cilpa Instrukciju secība, kura programmā tiek atkārtota tik ilgi, kamēr tiek izpildīts kāds zināms noteikums, piemēram, skaitītājs sasniedz noteiktu vērtību.
- programma Instrumentāla skaņdarba satura izklāsts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai darba nosaukumā.
- brauklējiņš Instruments (kaut kā) braucīšanai, piemēram, nūja ar kuru nolīdzina tikko savītu auklu.
- diafanoskops Instruments labības un sēklu kvalitātes (miltainuma, stiklveidības u. c.) noteikšanai.
- pasāžinstruments Instruments, ar ko novēro spīdekļa iziešanu cauri meridiānam vai pirmā vertikāla plaknei.
- idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM.
- sociālā fobija intensīvas, pastāvīgas un nepamatotas bailes tikt novērotam un novērtētam.
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki; intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu).
- štuks Interesants notikums vai izdarība; joks.
- munsturs Interesants notikums.
- raibs Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
- desinteressement Intereses zaudēšana politikā: kādas valdības nodoms vairs nepiedalīties kādas noteiktas internās vai eksternās politikas problēmas risināšanā.
- būt kā dullam pēc kāda interesēt, ļoti patikt, aizraut
- regulēta intereškopa intereškopa, ko pārvalda cilvēks ar šķīrējtiesneša pilnvarām, kurš rūpējas, lai tiktu ievērots diskusijas temats un lai diskusija sekmētu noteiktas problēmas iztirzāšanu.
- stikla kristalizācijas intervāls intervāls starp apakšējo kristalizācijas temperatūru, kad stiklā parādās redzami kristāli, un augšējo kristalizācijas temperatūru, kurā kristāli izšķīst izkusušajā stikla masā.
- ģeotermālā kāpe intervāls Zemes dzīlēs vertikālā virzienā, kurā temperatūra paaugstinās par 1 °C.
- relatīvistiskais intervāls invariants lielums, kas saista divus fizikālus notikumus telpā un laikā.
- Karaļa padome īpaša augstākā varas institūcija, kas Francijā izveidojās Filipa II Augusta laikā (1180.-1223. g.) svarīgāko iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu izlemšanai.
- rīkles dziedāšana īpaša dziedāšanas tehnika ar neparastu artikulāciju rīklē vai balsenē, kas raksturīga tuviešu (un tiem radniecīgo tautu) tradicionālajai mūzikai.
- dienasdeķis Īpaša gultas sega, ko sedza tikai pa dienu.
- mariņi Īpaša veida pankūkas, kas senāk tika ceptas Jaungada naktī.
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
- matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
- karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; kara bāze.
- kara bāze īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; karabāze.
- smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
- protonotāri Īpaši pāvesta saimes amata vīri, gk. kancelejā svarīgāko rakstu sastādītāji un svarīgāko notikumu asistenti.
- kraklē stikls īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa.
- idealitāte Īpašība, kas izteic, ka kaut kas eksistē tikai kā prāta koncepcija, kā doma.
- sadalāmība Īpašība, spēja (parasti vielai) sadalīties, tikt sadalītam.
- dalāmība Īpašība, spēja dalīties, tikt sadalītam.
- valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties; šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
- aditīvās īpašības īpašības, kas aritmētiski summējas no atsevišķu komponentu īpašībām, izveidojoties vielu maisījumam vai ķīmiskam savienojumam (piemēram, silikātstiklu izplešanās koeficients, blīvums u. c. summējas no to veidojošo oksīdu attiecīgiem lielumiem).
- troņa runa īpašiem notikumiem veltīta monarha runa.
- ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas.
- trieciena centrs īpašs ķermeņa punkts, caur kuru jāiet trieciena impulsa darbības taisnei, lai trieciena impulss netiktu pārnests uz gultņiem.
- seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā.
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu "otģel miļicii osobogo naznačeņija"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; melnās beretes.
- melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību.
- atšķirīgs Īpatnais, savdabīgais, tikai vienam raksturīgais.
- piegarša Īpatnēja (parasti pārtikas produktu, ēdienu) papildu garša.
- kserofilija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
- kseromorfija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
- piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka.
- kristallīti Īpatnēji sīki mikroskopiski veidojumi stiklinos iežos, kas iezīmē amorfas vielas (stikls) pāreju kristāliskā.
- krāsa Īpatnība, kvalitāte (piemēram, psihiskam stāvoklim, kādai norisei, notikumam).
- Lielais Avotmuižas iezis ir \~15 m augsta un \~150 m gara iesarkana smilšakmens siena, tās piekājē izplūst Svētavots, pie kura tika upurēts vēl līdz 1920. gadiem, iezī ir ala, kurā kādreiz ligzdojuši ūpji.
- hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus.
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu.
- transfobija iracionālas bailes no personas tādēļ, ka tā pauž savu piederību citam dzimumam, nevis tam, kas norādīts piedzimstot, piemēram, izmantojot hormonu terapiju, ķirurģisku operāciju, apģērbu vai kosmētiku.
- Spandarmata irāņu mitoloģijā - apstrādātas zemes dieviete, dzīvības devēja, reliģiskās tikumības personifikācija, viena no Ameša Spentas dievībām; Spenta Armaiti.
- Nairjo Sangha irāņu mitoloģijā - dievība, augstākā dieva Ahuramazdas vēstnesis un īpašu uzdevumu veicējs, kas bija cieši saistīts ar uguni vai pat tika identificēts ar to.
- Fraškarts Irāņu mitoloģijā - pēdējā Visuma pārveidošanās, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainjū.
- Zarers Irāņu mitoloģijā - spēkavīrs, varonis un cīnītājs, kuru varēja uzveikt tikai ar viltu.
- Spenta Armaiti irāņu mitoloģijā - viena no Armeša Spentas dievībām, gars - zemes aizgādne un uzticības - dievticības personifikācija, reliģiskās tikumības iemiesojums.
- Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās.
- Olstera Īrijas province, aptver 9 grāfistes, no kurām 6 veido Ziemeļīriju, bet 3 ietilpst Īrijas sastāvā; nosaukums bieži tiek lietots, attiecinot to tikai uz Ziemeļīriju.
- huroni Irokēzu grupas indiāņu tauta, kas dzīvoja pie Ontario ezera; 18. gs. gandrīz pilnībā tika iznīcināti.
- Amhairgirs īru mitoloģijā - Mila dēlu - miliešu vadonis, arī dzejnieks un burvis, kura vadībā tika sakauta daniešu tauta; miliešus uzskata par tagadējo Īrijas iedzīvotāju senčiem.
- IS IS elementi - visvienkāršākie transportējamie elementi, kas samērā viegli izšķeļas no genoma un var tikt pārnesti uz citām genoma vietām, izraisot mutācijas un gēnu transpozīcijas (pārvietošanos).
- pusjostiņa Īsa josta, kas aptver tikai tērpa mugurpusi.
- ātri Īsā laika posmā (ko paveikt); īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- ātrais sekss īsa seksuāla satikšanās, kurā dzimumakts sākas bez priekšspēles un beidzas bez pēcspēles.
- novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums; šī stāsta paveida daiļdarbs.
- tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
- tikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tikšķēt.
- Dadžžāls Islāma mitoloģijā - kārdinātājs, viltus mesija, musulmaņu antikrists.
- Akrats Islāma mitoloģijā - mūžīgā dzīvošana, kas paredzēta tikai vīriešiem, lai gan musulmaņu paradīzē sievietēm atvēlēta hūriju loma.
- Daūds Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Dāvidam, Korānā dēvēts par Allāha vietnieku, tika uzskatīts par metālapstrādes amatu aizgādni.
- Īsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēzum Kristum, bet teiksmās tiek noliegts viņa dievišķums, viņš ir tikai viens no sūtņiem, kurus Allāhs laiku pa laikam nosūta pie cilvēkiem.
- samūdi islāma mitoloģijā - viena no izzudušām Arābijas pamattautām, kas dzīvoja pārticīgi un nenovērtēja Allāha žēlastību pret viņiem un sava grēcīguma dēl tika iznīcināti.
- Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
- Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
- halālpārtika Islāma noteikumiem atbilstoša pārtika.
- Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas.
- cetrarīns Islandes ķērpja rūgtviela, kristāliska viela, kas stimulē gremošanas trakta peristaltiku un sekrēciju.
- Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura.
- Heklefjells Islandiešu mitoloģijā - elle, Islandes vulkāns Hekla tika uzskatīts par vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vietu.
- biļetens Īss (oficiāls) ziņojums (parasti par kādu svarīgu notikumu, jautājumu, pasākumu).
- gladiuss Īss romiešu zobens, kas tika izmantots duršanai, tika lietots leģiona ierindā kopā ar lielu vairogu.
- anekdote Īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, interesantu, komisku notikumu.
- cildenais Īstenības parādību un notikumu spilgtums, vērienīgums, kas izraisa cilv. īpašas, ar prieku, sajūsmu un cieņu saistītas estēt. un ētiskas jūtas.
- noglāstīt Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
- noglaudīt Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
- noglaust Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
- nočakstināties Īsu brīdi ar patiku čapstināt.
- pavīdēt Īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
- notikšināt Īsu brīdi tikšināt un pabeigt tikšināt.
- aiztikšēties Īsu brīdi tikšķēt, iesākt sprakstēt, par īsu tikšķošu skaņu.
- aiztikšķēties Īsu brīdi tikšķēt, iesākt sprakstēt, par īsu tikšķošu skaņu.
- notikšķināt Īsu brīdi tikšķināt un pabeigt tikšķināt.
- notikšēt Īsu brīdi, vienu reizi tikšēt.
- notikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tikšķēt.
- buratīni Itāliešu leļļu teātra figūras; atšķirībā no marionetēm buratīniem ir tikai galva un ķermeņa augšdaļa, pārējo daļu sedz plats tērps, kas apslēpj leļļu rādītāja rokas.
- Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls).
- mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai.
- līberālijas Itāļu svētki par godu Līberam notika 17. martā Romā, kad pieaugušos jaunekļus pirmoreiz kapitolā ietērpa vīra togā.
- Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju.
- cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
- sasniegt Izaugt tik garam, ka skar (ko), ir līdzīgs (kam) pēc garuma (par augiem).
- pāraugt Izaugt tik lielam, ka (valkājamais apģērbs) kļūst par mazu.
- padoties Izaugt, tikt izaudzētam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām (par augiem, dzīvniekiem).
- emerģences Izaugumi uz augu virsmas, kuru izveidošanā piedalās ne tikai epiderma, bet arī audi, kas atrodas dziļāk (piemēram, rožu dzeloņi, apiņu pieķeršanās matiņi uti).
- noauklēt Izauklēt pa prātam, pēc patikas.
- nobārstīties Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), notraipīties (ar to); izbārstot (ko), izbārstoties (kam), tikt notraipītam (ar to).
- izdegt Izbeigt degt, pārvēršoties oglēs, pelnos u. tml., degot tikt pilnīgi patērētam.
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pavadītam (kādā veidā); aizritēt, aiziet.
- aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā; nepietikt, pietrūkt.
- aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam (par norisi).
- nozust Izbeigties, tikt pārvarētam (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- lekties Izcelties, rasties, gadīties, notikt.
- lēkties Izcelties, rasties, gadīties, notikt.
- apčaukstēt Izcepties tikai no virsas.
- leģenda Izcils vēsturisks notikums un atmiņas, nostāsti par to.
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas), parasti mazliet.
- izkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas).
- nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti savas sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem, parasti mazliet.
- atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (piemēram, ilgākas uzglabāšanas, temperatūras maiņu rezultātā) - par dažiem pārtikas produktiem.
- apgrieziens Izdarība; notikums.
- immatrikulēt Izdarīt immartikulāciju, ierakstīt martikulā.
- krist kaunā izdarīt ko morāles normām neatbilstošu; tikt apkaunotam.
- izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk; iztapt, izpatikt.
- nomargot Izdarīt, tikt galā, savlaicīgi paspēt.
- izsist Izdauzīt (logu, stiklu u. tml.).
- reklāma izdevīgs notikums vai apstākļu sakritība, kas parāda (kaut ko) labā gaismā.
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama; negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- iziet sveikā izglābties no soda, no nepatikšanām.
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
- norauties Izjukt, nenotikt.
- izšvist Izjukt, tikt izjauktam.
- atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares, izbaudīšanas.
- iecienīt Izjust dziļu cieņu, godbijību, arī patiku (pret kādu cilvēku).
- aizbraukt Izjust eiforiju, lietojot narkotikas; būt narkotisko vielu iespaidā.
- ieredzēt Izjust nepatiku (piemēram, pret parādību, norisi); nevarēt paciest.
- bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
- būt draugos Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
- nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
- ar kāru muti izjūtot garšas baudu, ar lielu patiku, apetīti (ēst, dzert).
- izspiest kā citronu izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki; likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki.
- skatoskopija Izkārnījumu apskate diagnostikas nolūkā.
- izpaurēties Izkulties no nabadzības un tikt pie mantas.
- ērzelnīca Izlaidīga, netikla sieviete.
- pļecka Izlaidīga, netikumīga sieviete.
- libertīnieši Izlaidīgi, netikumiski cilvēki.
- nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
- elektīvs Izlasveida, piem., elektīvas mikroorganismu barotnes, kurās attīstās un aug tikai noteikti mikroorganismi; tāds, kas iedarbojas tikai uz noteiktiem audiem vai sistēmām.
- nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
- atelpēt Izlīdzēties, tikt cauri.
- izgludināties Izlīdzināties, izzust, tikt izlīdzinātam (par rievām, grumbām u. tml.).
- beigts Izlietots, patērēts (piemēram, par pārtiku).
- konformisms izlīgšanas politika, atšķirību, nesaskaņu nogludināšana, tiekšanās pēc vienotiem uzskatiem.
- taisīt nevainīgas acis izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs.
- leksiskais dialektisms izloksnes vārds, ko literārajā valodā parasti nelieto vai lieto tikai īpašos stilistiskos nolūkos (literārajā valodā tam parasti atbilst cits vārds).
- aizčulināt Izlutināt tik ļoti, ka izlutinātais vairs īsti nekam neder.
- pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem).
- loģistikas izmaksas izmaksas, kas nepieciešamas informācijas, materiālu, produkcijas, darbaspēka un enerģijas plūsmas organizēšanai, uzturēšanai un vadīšanai: loģistikas procesu (sagāde, transportēšana, preču glabāšana, krājumu operācijas, noliktavu saimniecība, iepakošana) izmaksas, šo procesu plānošanas, realizēšanas un kontroles izmaksas.
- dasabraukties Izmantojot braukšanai, tikt nolietotam (par transportlīdzekli, tā detaļām).
- taisīt naudu izmantojot dažādus (galvenokārt neoficiālus) līdzekļus, tikt pie daudz naudas.
- patērēt Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces, resursus) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām).
- eksaminācija Izmeklēšana, pārbaude diagnostikas nolūkā.
- amniocentēze Izmeklēšanas metode, ar ko agrīnā grūtniecības periodā iegūst informāciju pa gaidāmā bērna veselību; augļa ģenētisko anomāliju diagnostikas metode.
- guņģot Izmest loku, līkumot, tikt brīvā vaļā.
- petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts.
- Heidelbergas cilvēks izmirusi cilvēku suga ("Homo erectus heidelbergensis"); viens no senākajiem fosilā cilvēka tipiem; šis cilvēks dzīvoja Eiropā kvartārā perioda sākumā; nosaukums tam dots pēc vietas, kur 1907. g. tika atrasts tā apakšžoklis (Heidelbergas tuvumā)
- sauropterygia Izmirusi rāpuļu rinda ar plakanu ķirzakas ķermeni, mazu galvu un parasti īsu asti, jūras dzīvei piemēroti organismi, pārtikuši no zivīm un gliemjiem.
- psammosteus Izmirusi zivju ģints, līdzīga "Psammolepis", atrasti tikai fragmenti, augšdevona smilšakmeņos, arī Latvijā.
- ptyctodus Izmirusi zivju ģints, no kuras devona nogulumos atrasti tikai zobi.
- temnospondyli Izmirušu abinieku apakšrinda ar skriemeļiem, kuru pārkaļķošana norisinājusies tikai atsevišķās vietās, tāpēc tie sastāv no vairākām daļām, sastopami karbonā līdz triasam.
- nodoties Iznākt, notikt.
- notiesātā atbrīvošana no soda izņemot amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, var izdarīt tikai tiesa likumā norādītajos gadījumos un kārtībā.
- poliizobutilēns Izobutilēna jonu polimerizācijas produkts [-C(CH3)2-CH2- -]n, ķīmiski un termiski izturīgs (līdz 350 C), mehāniski neizturīgs; lieto elektroizolācijas un antikorozijas pārklājumiem, līmju, hermetizējošu materiālu izgatavošanai.
- iztintināt Izpatikt, iztapt.
- dabāt Izpatikt, piemēroties cita dabai.
- dābt Izpatikt, piemēroties cita dabai.
- padābt Izpatikt.
- meticilīnrezistentais stafilokoks izplatītā baktērija "Staphylococcus aureus", kas ieguvusi noturību pret antibiotiku metacilīnu un spēj izraisīt nopietnas infekciju komplikācijas pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā (tādēļ šo infekciju sauc arī par slimnīcā iegūto infekciju).
- oglekļa dioksīds izplatītākais oglekļa oksīds CO~2~ (ogļskābā gāze), gāze, kas smagāka par gaisu; slāpē degšanu; pārtikas piedeva E290 (rūpnieciski iegūst raudzēšanas procesā), iesaiņošanas gāze, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, toksisks nervu sistēmai.
- nākt Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu); tikt izteiktam.
- krist Izplatīties vertikāli (par zibeni).
- aiziet Izplatīties, arī tikt pavēstītam (par ziņām, vēstīm, slavu, runām u. tml.).
- nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.; tikt saņemtam (par ko nosūtītu).
- piesaistīt Izraisīt (kādā) interesi, patiku (pret sevi).
- vilināt Izraisīt (kādā) patiku, ieinteresētību; valdzināt.
- piesaistīt Izraisīt (kādā) patiku, interesi (par ko).
- glaimot Izraisīt (kādā) patiku, tīksmi (piemēram, par kādu faktu, citu cilvēku attieksmi).
- spirdzināt Izraisīt (kādam) labpatiku, prieku u. tml.
- iepatikties Izraisīt (kādam) patiku, simpātijas (pret sevi).
- sabangot Izraisīt ievērojamus notikumus, pārmaiņas, procesus (piemēram, sabiedrības parādībās, laikposmā).
- krist Izraisīt jūtas; rasties, tikt izraisītam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- riebties izraisīt kādā ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku, par īpašībām, parādībām utt.)
- likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (par kādu parādību, notikumu u. tml.).
- ķert Izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā).
- atveldzēt skatienu izraisīt labpatiku (parasti par krāšņām ainavām).
- tikt Izraisīt patiku (1); patikt 1(1).
- patikt Izraisīt patiku (1).
- tikties Izraisīt patiku; tikt 2 (1).
- savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu interesi, arī patiku, labvēlību.
- saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
- aizspēt Izraisīties, rasties tik pēkšņi, negaidīti, ka kāds nepaspēj ko paveikt.
- iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam (piemēram, par žēlumu, aizvainojumu).
- saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam.
- prātam Izsaka izbrīnu, neatbilstību; padomā tik!
- ka tevi deviņi izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
- ka tevi deviņš izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
- ka tevi devītais izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
- ka tevi divi deviņi izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
- ak tu nolāpīts izsaucas nepatikā, dusmās par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- piķis un zēvele izsaucas sašutumā, uztraukumā, nepatikā, pārsteigumā, izbrīnā.
- Dievs pasargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- Dievs sargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- nolāpīts ar vienu aci izsaucas, paužot dusmas, sašutumu, nepatiku.
- sasper jods izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, pārsteigumu, apņemšanos ko darīt.
- jupis parāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, neizpratni, pārsteigumu.
- jods parāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, pārsteigumu, vienaldzību.
- rauj piķis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu, vienaldzību.
- ka tevi deviņi pērkoni saspertu izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
- kaut tevi jupis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību.
- rauj kociņš izsaucas, paužot vienaldzību, nepatiku, neapmierinātību, sašutumu pret ko.
- brīc Izsauksmes vārds plīstoša stikla vai līdzīgas skaņas apzīmēšanai.
- radioizsaukums Izsaukums, kas paredzēts, lai noteiktu stacijas, starp kurām tiks pārraidīts ziņojums.
- izsist (arī izdauzīt) logu izsist loga stiklu.
- zasķekļiķ Izsist stiklu, izdarīt zādzību pa logu.
- izkancināties Izsisties cauri, iztikt.
- izpušķot Izskaistināti attēlot (kādu faktu, notikumu u. tml.).
- dendisms Izsmalcināta gaume apģērbā, ārējās manierēs un satiksmē ar citiem cilvēkiem.
- debordēt Izstiept kaujas līniju tik tālu, lai karaspēks varētu apiet ienaidnieka izvietojumu no flangiem.
- mūžīties Izstiepties, ilgi ilgt, nespēt tikt uz priekšu, mocīties.
- silikāti Izstrādājumi no šādiem minerāliem (piemēram, stikls, keramika).
- piena produktu izstrādājumi izstrādājumi, kas gatavoti no piena produktiem, kuriem ražošanas procesā pievienotas pārtikas piedevas, ražošanas palīglīdzekļi un citas nepieciešamās vielas, lai daļēji aizvietotu piena sausnas sastāvdaļas.
- kāple Izstrādāšanai sagatavota, pakāpienveidīga iežu daļa, ko no augšas norobežo horizontāla, bet no sāniem vertikāla vai slīpa virsma.
- izasukāties Izsukāt sev matus; tikt izsukātam (par matiem).
- zaboltaķ Izšķīdināt narkotikas injekcijai.
- iztikt Iztapt, izpatikt.
- piedāvāt palīdzību izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā, lai (kas) tiktu paveikts.
- sadot pa ādu Izteikt stingru rājienu, baigu kritiku.
- dot pa ādu Izteikt stingru rājienu, bargu kritiku.
- sadot pa kaklu Izteikt stingru rājienu, bargu kritiku.
- nosaucējvienība Izteikums, kas tikai nosauc runas priekšmetu jeb tēmu, bet atšķirībā no teikuma neko par to nepaziņo.
- izsacījums izteikums, kura pamatā nav teikuma struktūras un kuru lieto kā gatavu runas formulu noteiktās saziņas situācijās, dažkārt to veido tikai izsauksmes vārds viens pats
- konsituatīvi saistīts izteikums izteikums, kura pamatstruktūru ir ietekmējis vai nu konteksts, vai runas situācija, vai arī konsituācija un kas saprotams tikai kontekstā vai runas situācijā
- neekvivalence Izteikumu algebras bināra operācija, kuras rezultāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, kad loģisko mainīgo x un y (pamatizteikumu) vērtības nesakrīt, t. i. viena no tām ir 1, bet otra 0.
- pārdzīve Iztika (attiecībā uz pārtiku).
- maizes kumoss iztika, pārtika (parasti pieticīga).
- glāba Iztika, pārtika.
- rocība Iztika; materiālie līdzekļi, īpašums; turība, pārticība.
- iztikša Iztika.
- iztikšana Iztika.
- pietika Iztika.
- tieka Iztika.
- uztika Iztika.
- vita Iztika.
- uzturs Iztikai paredzētie uzturlīdzekļi (kādam).
- maizesdarbs Iztikas, eksistences darbs.
- izdzīvot Iztikt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem), spēt eksistēt (no kā).
- izspiesties Iztikt (ar niecīgiem līdzekļiem).
- nākt (arī tikt, sisties) cauri iztikt ar grūtībām.
- sisties (arī tikt, nākt) cauri iztikt ar grūtībām.
- tikt (arī nākt, sisties) cauri iztikt ar grūtībām.
- izdzīvāt Iztikt ar kādiem līdzekļiem; spēt eksistēt no kā.
- iztikt ar pusvēderu iztikt ar pusi vai nelielu daļu no nepieciešamās pārtikas, ēdiena daudzuma; dzīvot daļēji paēdušam.
- savilkt jostu ciešāk iztikt ar trūcīgāku uztura devu.
- grauzt sausu maizi (arī garozu) iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
- grauzt sausu maizi iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
- pieciest Iztikt bez (kā), parasti neilgu laiku.
- nogavēt Iztikt bez ēšanas noteiktu, arī visu laikposmu.
- apsaieties Iztikt bez kā.
- milt Iztikt bez pietiekošas uztura.
- aizknapināties Iztikt ierobežojoties.
- aizlaicīt Iztikt līdz kādam laikam, lietojot taupīgi.
- algādzēt Iztikt no algas.
- ģesties Iztikt, nesasniegt.
- eksistēt Iztikt, pārtikt (no kā).
- pamist Iztikt, uzturēties, pārtikt.
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- skatīties greizi izturēties ar nepatiku, neuzticību, aizdomām, būt nelabvēlīgi noskaņotam.
- amplēties Izturēties neprātīgi, žestikulēt ar rokām un kājām; dīdīties.
- cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni (kādu ļauni izjokojot, sagādājot nepatikšanas u. tml.).
- stikla lodējums izturīgs cietu materiālu (metāla, stikla, keramikas u. c.) savienojums ar lodstiklu.
- izdruka Izvadierīces iespiestais teksts, kas satur programmu tās sākotnējā vai translētajā formā, kā arī norāžu tabulas, diagnostikos ziņojumus un citu informāciju, ko pieprasa lietotājs.
- izlavierēt Izvairīties (no briesmām, nepatikšanām u. tml.).
- soskočiķ Izvairīties no nepatikšanām.
- izvasīties Izvairīties, izrauties, izmukt, tikt cauri ar veselu ādu.
- izlīferēties Izvairīties; tikt cauri.
- Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam.
- Brīvzemnieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un ietver gandrīz visu bijušā Ozolu un Puikules pagasta teritoriju, jo tikai neliela Puikules (Puiķeles) pagasta platība atrodas tagadējā Alojas pagastā.
- Šardaras ūdenskrātuve izveidota apūdeņošanas, noteces regulēšanai un enerģētikas vajadzībām (Šardaras HES) Sirdarjā, platība - 900 kvadrātkilometru, garums - 70 km, platums - līdz 25 km, vidējais dziļums - 6,5 m.
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
- izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
- pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko); atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
- rasties Izveidoties, tikt izveidotam.
- Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē.
- Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu.
- naists Izvēlīgs, tāds, kas ēd negribīgi vai grib ēst tikai to, kas garšo.
- izvelkamā izvēlne izvēlne, kuras vārds ir izvēļņu joslā un kura parādās displeja ekrānā izvērstā veidā, ja lietotājs to izvēlējies, izmantojot peli, tā ir redzama displeja ekrānā tikmēr, kamēr peles poga ir nospiesta.
- vertikālā apertūras korekcija izvērses plankuma vertikālā diametra korekcija.
- apspēlēt Izvērst darbību (lugas iestudējumā ap kādu faktu, notikumu, priekšmetu).
- kineds Izvirtulis, netiklis; pasīvais pederasts.
- kontrforss izvirzījums vertikālā sienā tās stabilitātes palielināšanai.
- izacilāties Izvirzīties uz augšu; tikt izcilātam.
- iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- inteligibls Izzināms tikai ar prātu vai intelektuālu intuīciju (ne ar sajūtām).
- izšmurgāties Izzoboties, tikt izjokotam.
- sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
- sadūmot Izžāvēt dūmos (pārtikas produktu).
- runāt visi ir gudri - saka, ja citi dod tikai padomus.
- jahtas garenšūpošanās jahtas svārstības garenvirzienā pa vertikāli.
- Abasi Jakutu mitoloģijā - ļaunie dēmoni, kuriem ir tikai viena roka, viena kāja un viena acs, tie pavedina cilvēkus uz ļaunu, spēj atņemt cilvēkam prātu un pārtiek no cilvēku un dzīvnieku dvēselēm.
- Synanthedon tipuliformis jāņogulāju stiklspārnis.
- sibori japāņu auduma krāsošanas (batikas) tehnika, ko izpildot dažādos veidos un krāsojot daudzas reizes iegūst visdažādākos rakstus un krāsu toņus.
- kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīgas kanoniskas pozas, grims, stilizētas dziesmas u. c.; aktieri tikai vīrieši.
- gulējums jau notikusī [gulēšana]{s:690}; viena gulēšanas reize
- piņķerēt Jaukt, iesaistīt (kādā, parasti nepatīkamā pasākumā, notikumā u. tml.).
- hibrīdvaloda Jaukta valoda - valoda, kas radusies, vienai valodai uzņemot sevī citas valodas elementus, gk. leksēmas, un vienkāršojot gramatiku.
- sulioti Jauktas grieķu un albāņu tautības iedzīvotāji, kas 17. gs. meklēja patvērumu pret turku jūgu Sulu kalnos, bet 1822. g. tika nogādāti uz Kefallēnijas salu un vēlāk piedalījās grieķu neatkarības cīņās.
- neps Jaunā ekonomiskā politika - Krievijas (PSRS) ekonomiskā politika periodā no 1921. gada līdz 1930. gadu 2. pusei.
- NEP Jaunā ekonomiskā politika (krievu "novaja ekonomičeskaja poļitika"), kas tika pielietota PSRS 1921-28 un pieļāva privāto darbošanos nelielos uzņēmumos.
- grizete Jauna sieviete (šuvēja, cepurniece, koriste) bez stingriem tikumiem (parasti Francijā).
- jaunsniegs Jaunais, tikko sasnigušis sniegs.
- Armagedona Jaunajā Derībā nosaukta vieta, kur šīs pasaules beigās notiks pēdējā kauja starp labo un ļauno; uzskata, ka šī vieta ir Megido senpilsēta tagadējā Izraēlā.
- Jaunā Derība jaunākā, grieķu valodā sarakstītā Bībeles daļa, kas atzīta par svētu tikai kristietībā; radusies 1. gs. 2. p. un 2. gs.; tās kanons apstiprināts Laodikejas koncilā (364)
- censors Jaunākos laikos valsts ierēdnis, kura uzdevums lūkot cauri visas iespiestās vai tikai vēl iespiežamas grāmatas, lai izzinātu, vai tanīs neatrodas kaut kas pret pastāvošiem likumiem.
- dzimšanas reģistrācija jaundzimuša bērna dzimšanas notikuma reģistrācija likumdošanā noteiktā kārtībā.
- Rietumiriāna Jaungvinejas salas rietumu daļas nosaukums, tagadējo Papua un Rietumpapua provinču kopējs nosaukums, kas tika lietots līdz 2002. g.
- JSI Jaunie satiksmes inspektori.
- jlat. Jaunlatīņu literatūra - latīņu valodā sarakstā līteratūra pēc 7. gs., kad pati valoda vairs netika lietota sadzīvē, bet tikai rakstos, un tika radīta arī jauna terminoloģija.
- plācenis Jaunrudzu (agrāk tikai miežu) karaša.
- mašiahs Jauns ķēniņš no Dāvida dzimtas, kas ebrejiem tiks atsūtīts laiku beigās.
- inovācija jauns veidojums valodā (leksikā, gramatikā u. c. apakšsistēmās).
- kolekcija Jaunu produktu (piemēram, apģērbu, kosmētikas u. tml.) kopums.
- lini Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints ("Phormium"), 2 sugas ("Phormium colensoi" un "Phormium tenax"), brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus.
- phormium Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints, 2 sugas, brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus.
- Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
- ariģ Jautājuma partikula.
- karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
- lieta Jautājumu kopums, kas no juridiska viedokļa attiecas uz kādu administratīvā vai tiesas ceļā kārtojamu notikumu, apstākli, attieksmēm vai ar šajās attieksmēs saistītu personu.
- izvērses linearitāte jebkura televīzijā reproducēta attēla punkta izvietojuma precizitāte gan horizontālā, gan vertikālā virzienā.
- medicīniskie dokumenti jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem
- incidents jebkurš ar gaisa kuģa izmantošanu saistīts notikums, izņemot, aviācijas nelaimes gadījumu, kas apdraud vai var apdraudēt gaisa kuģa ekspluatācijas drošību.
- entitāte Jebkurš konkrēts vai abstrakts objekts, kas eksistē, ir eksistējis vai varētu eksistēt (piemēram, persona, objekts, notikums, priekšstats, process utt.).
- smalte Jebkurš smalki samalts stikla pulveris, ko lieto krāsošanai.
- taksonomiskās kategorijas jēdzieni, ko izmanto taksonomijā, lai apzīmētu attiecīgi pakārtotas objektu grupas - taksonus; noteiktai īstenības jomaitiek izveidota taksonomisko kategoriju sistēma, kurai pilnībā jāatspoguļo šīs jomas hierarhiskā uzbūve (piemēram, kategorijas, kas atspoguļo dzīvnieku sistemātiku vai augu sistemātiku).
- priekšapziņa Jēdziens psihoanalīzē, kas apzīmā tās neapzinātās asociācijas, tēlus, emocijas utt., kuras atšķirībā no bezapziņas var tikt apzinātas.
- innominātreālkontrakti Jēdziens romiešu tiesībās tādu situāciju apzīmēšanai, kur saistībā izcēlās tikai nodot un pieņemot lietu, bert ne tikai iepriekš vienojoties.
- dhvani Jēdziens sanskrita poētikā, kas apzīmēja valodas skaņās ietverto slēpto nozīmi, vēlāk arī tieši neizteikto, dzejas tekstā iekodēto maģisko nozīmi.
- labklājības valsts jēdziens, kas raksturo attīstīto valstu sociālo politiku un nozīmē valsts atbildību par cilvēku labklājību sabiedrībās, kur iedzīvotājiem nodrošinātas pilsoņu un politiskās tiesības; ideālais modelis ietver valsts atbalstītu pilnu nodarbinātību (bezdarba līmenis < 3 %), vispārēju izglītību, vispārēju veselības aprūpi.
- nabadzības cikls jēdziens, kas raksturo nabadzību kā ilgstošu un pārmantotu sociālu problēmu, kas palielina iespējamību, ka dzīve nabadzībā tiks nodota nākamajai paaudzei; dzīves modelis, kurā nabadzīgo ģimeņu bērni izaug un dzīvo nabadzībā, atkārtojot vecāku dzīvesveidu, un izaudzina bērnus, kuri arī turpina dzīvot nabadzībā.
- radikālā teoloģija jēdziens, ko dažkārt attiecina uz teoloģiju, kas saistīta ar kreisā spārna politiku, vai uz teoloģiju, kas tiecas uz nereālismu.
- kaitējuma mazināšana jēdziens, ko sabiedrības veselības jomā attiecina uz programmām un rīcībpolitiku, kuru mērķis ir mazināt kaitējošas uzvedības negatīvās sekas indivīdam un apkārtējiem cilvēkiem, kopienai un sabiedrībai kopumā.
- aizpildījuma skaitlis jēdziens, kuru izmanto kvantu statistikā, lai raksturotu kāda noteikta sistēmas enerģijas līmeņa aizpildījumu.
- bunticieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Buntiki" iedzīvotāji.
- Jeta Jetas kanāls - ūdensceļš no Baltiļas jūras (pie Mēmas) līdz Vēnernam (pie Šētorpas), garums - 190 km, no tiem 87 km izrakts kanāls, 58 slūžas, dziļums - 3 m, platums dibenā - 14 m, pie ūdens virsas - 26 m, kopā ar Vēnernu, Trolhetas kanālu un Jētas upi veido ap 390 km garu ūdensceļu, tika būvēts 1810.-1832. g.
- šurale Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī jarimtiks; meža gars, nelabais.
- leterlērums Jocīgs notikums, jocīgs stāsts.
- vikurs Joks; afēra; notikums.
- trīpāteris Joks; jocīgs notikums, atgadījums.
- sterilizējošā doza jonizējošā starojuma absorbētā doza (25–50 kGy), kas garantē apstarotā objekta sterilitāti; pārtikas produktiem pieļaujamā doza ir līdz 10 kGy.
- Josemiti Josemitu ieleja - atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums - 11 km, platums - 800-1600 m, dziļums - līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām.
- glābšanas piederumi jostas, vestes, plosti, ugunis, raķetes u. c. piederumi, kas paredzēti tikai dzīvības glābšanai.
- jukme Juceklis, sajukums, nepatikšanas.
- kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis.
- karaīti Jūdaisma sektas locekļi, radās 8. gs. Babilonijā, neatzīst Talmudu un par dievišķu uzskata tikai Veco Derību.
- zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis.
- nacionālais romantisms jūgendstila novirziens Latvijā 20. gs. sākumā, kad latviešu arhitekti centās radīt savu īpatnēju latvisku arhitektūru, raksturīgas smagnējas, monumentālas formas, stāvi jumti, logailas ar nošļauptiem augšējiem stūriem un sīkrūšu stiklojumu, rupjš apmetums, granīta cokoli un joslas, etnogrāfisku dekoratīvo elementu izmantojums.
- antefikss Jumta augšējais vai apakšējais kārniņš ar plastisku vertikālu dekoratīvo elementu (palmetes vai fantastiska dzīvnieka veidā), ko izmanto jumta dzegas vai kores rotāšanai.
- vienslīpes jumts jumta konstrukcija, kurai slīpums ir tikai uz vienu pusi.
- pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
- obstruktors Jūras mīnu karā - ierīce, ko ievieto tikai tādēļ, lai traucētu mehāniskās tralēšanas iekārtu darbību vai tās sabojātu.
- mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā.
- Gretagrunda sēklis jūras sēklis Rīgas jūras līča ziemeļu daļā, Centrālajā pacēlumā, garums - \~30 km, platums - \~10 km, tā ziemeļu daļā atrodas Roņu sala un dienvidu daļas virsa atrodas tikai dažus metrus zem jūras līmeņa.
- portorijs Jūras tirdzniecības muita, kas pastāvēja jau Senajā Romā; Latvijā to ieviesa Stefans Batorijs 1582. un 1783. tika atcelts.
- atpakaļejošā darbība juridiskā akta īpašība izraisīt juridiskas sekas attiecībā uz notikušiem faktiem līdz tā spēkā stāšanās un piemērošanas sākumam.
- tiesību teorija juridiskās zinātnes apakšnozare, kas pētī tiesisko parādību teorētiskos un metodoloģiskos aspektus, ataino tiesību un ar tām saistīto tiesisko un sociālo parādību un institūciju attīstības gaitu, kā arī tiesiskā regulējuma piemērošanas problemātiku un juridisko praksi.
- jaunatklātie apstākļi juridiski fakti vai citi nozīmīgi apstākļi, kas nebija zināmi tiesai, bet pastāvēja lietas izmeklēšanas laikā un tika konstatēti (atklājās) pēc tiesas sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā.
- faktiskais sastāvs juridisko faktu sistēma, kas ir nepieciešama, lai iestātos juridiskās sekas, uzsāktos tiesiskas attiecības, notiktu izmaiņas šajās attiecībās.
- izziņa juridisks dokuments, kas sniedz ziņas par kādu noteiktu faktu, notikumu, satur tā aprakstu un reizē apliecinājumu.
- kazuists Jurists, kam ir pieredze kazuistikā (1).
- jūras līmenis jūru un okeānu brīvās virsas stāvoklis, ko, pastāvot nosacītam sākumpunktam, fiksē pa vertikāli, atbilstoši vidējam ilggadējam līmenim.
- īgnot Just nepatiku, riebumu; īgnēt.
- nolīkstīties Just nepatiku.
- burtlējēja līdzulis justorijs, 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem.
- askētisms Juteklisko tieksmju pārvarēšana un atteikšanās no dzīves labumiem, lai sasniegtu kādu reliģisku vai tikumisku ideālu.
- dishīrija Jutības traucējuma veids, kad slimnieks nespēj izšķirt, vai pieskaršanās notikusi ķermeņa kreisajā vai labajā pusē.
- pārveidoties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt citādam, iegūt citas īpašības; tikt pārveidotam (1); arī pārvērsties (1).
- pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā); tikt pārvērstam (2); arī pārveidoties (2).
- pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā); tikt pārvērstam (1); arī pārveidoties (1).
- kāna Kā tik.
- bele Ka tikai.
- homozigotija Kad īpatnī tikai viena faktora pazīme divskaitā.
- kondukcijas jeb asociatīvā afāzija kad slimnieks spēj runāt un rakstīt, bet izlaiž vai atkārto vārdus un apmaina tos ar citiem, jo bojāti frontolentikulārie asodācijas ceļi starp valodas centriem.
- bil Kad tikai; ja tikai.
- biļ Kad tikai; ja tikai.
- bile Kad tikai.
- marote Kāda "jājamais zirdziņš", smieklīgs patikas priekšmets, iedoma, untums.
- uzmetumdokuments kāda dokumenta sākotnējā, darba versija, kas var tikt mainīta un papildināta.
- zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā.
- interference Kādā hromosomas rajonā notikušas krustmijas izraisīta krustmijas traucēšana blakus rajonos (pozitīvā interference).
- granulēšana kāda materiāla (piemēram, metāla, stikla) pārveidošana graudos (granulās).
- šajās dienās Kādā no tikko pagājušajām dienām.
- sensācija kāda notikuma vai paziņojuma izraisīts ļoti spēcīgs iespaids.
- aktualizēšanās Kāda notikuma, fakta, jautājuma nozīmīguma pieaugums.
- gravēšana Kāda ornamenta, līniju, burtu utt. iegriešana metālā, stiklā, akmenī u. c.; attēla izveidošanas metode vara plāksnē ar tievu grebli.
- profesionālā ētika kāda rīcības tikumisko normu sistēma un vārda brīvības ierobežojums, kas jāievēro attiecīgajā profesijā strādājošajiem.
- demistifikācija kāda vai kaut kā atbrīvošana no mistikas, mistifikācijas.
- cilpa ir kaklā (kādam) kādam draud nāve vai lielas nepatikšanas.
- cilpa savelkas (ap kādu) kādam draud nepatikšanas, briesmas, nāve.
- dramatizēt Kādam notikumam, situācijai piešķirt tai neatbilstošu, pārāk nopietnu raksturu; pārspīlēt kādu grūtu situāciju.
- emocionālā šķiršanās kādas diādes locekļu, parasti precēto cilvēku, savstarpēja distancēšanās sakarā ar pārdzīvotajām nepatikšanām un sāpēm savstarpējās attiecībās.
- uzņemšana kādas norises fiksēšana filmā, kas pēc attīstīšanas un kopēšanas var tikt projicēta; filmēšana.
- etoloģija Kādas personas rakstura vai veselas tautas ieradumu un tikumu apraksts.
- atcerēšanās kādas personas, notikuma vai tml. pieminēšana – parasti gadskārtā vai citā nozīmīgā gadījumā
- monokultūra kādas teritorijas lauksaimniecības balstīšanās tikai uz vienu kultūraugu; kultūraga nepārtraukta audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā.
- autarķija Kādas valsts ekonomiska norobežošanās, tādas nacionālās saimniecības veidošana, kas varētu iztikt bez importa.
- ārpolitika Kādas valsts politika attiecībās ar citām valstīm un tautām, starptautiskajām organizācijām u. tml. atbilstoši valsts interesēm un tās starptautiski tiesiskajai pozīcijai.
- tāfele Kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā.
- mēģināšana kādas vielas (piemēram, narkotiku, alkohola) lietošana pirmo reizi
- reizi Kādreiz (par ko sen notikušu).
- panorāmas kadrs kadrs, kas uzņemts, kamerai griežoties ap savu vertikālo asi; panorāma.
- kadrs caur stiklu kadrs, kura dekorācija tikai daļēji izbūvēta dabiskā lielumā, pārējā daļa uzgleznota uz kamerai priekšā novietota stikla.
- kreklinieks Kāds (bērns), kurš tikai kreklā apģērbies.
- maizpelnis Kāds, kas pelna (kā, parasti ģimenes) iztikai; maizes pelnītājs.
- šņūka Kāds, kas rūpējas par pārtiku.
- klīsteris Kāds, kurš iekritis dzeršanā vai dzīvo netikli.
- mermeklis Kāds, kurš izliekas, ka strādā, bet patiesībā tikai traucē citiem.
- lukausis kāds, kurš klausās tik nevērīgi, ka nākas atkārtot teikto.
- ņarbulis Kāds, kurš mīl ēst tikai liesu (bet ne tauku) gaļu.
- ķezēkls Kāds, kurš sagādā nepatikšanas.
- glunda Kāds, kurš vēlas visiem izpatikt.
- mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
- pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
- pašļūcināties Kādu brīdi ar patiku slidināties.
- pačaganāties Kādu brīdi pie darba tūļāties un netikt galā.
- izknakstīt Kādu laiku spiest, žņaugt (netikli aizskarot ar rokām).
- iztrallāties Kādu laiku, pēc sirds patikas izdziedāties, iztrallināties.
- sapļupināt Kādu šķidrumu tik ilgi vārīt, ka kļūst biezs.
- Kaza Kafejnīca Rīgā, Vaļņu ielā, darbojās 20. gs. 60.-70. gados, iecienīta radošo cilvēku satikšanās vieta.
- kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm.
- stīgtangas Kailgūžu tangas, kas sastāv tikai no priekšējās trīsstūrveida vai trapecveida slejas, kuru notur tieva, staipīga jostas aukla un staipīgas starpgūžu vai pagūžu auklas.
- saldkaisle Kaisle, kas izraisa (parasti seksuālu) patiku, baudu.
- lascīvs Kaisls, netikls.
- kājas nenokritīs kājām nekas ļauns nenotiks.
- vezumnieks Kājnieku karaspēka palīgdaļa, kas pārvadā (parasti ar pajūgiem) mantas, pārtiku, munīciju u. tml.
- krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
- tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē.
- kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
- Almanach de Gotha kalendārs franču valodā, tika izdots Gotā, Vācijā katru gadu 1763.-1944. g., tajā bija ziņas par Eiropas muižnieku dzimtām.
- birete kalibrēta stikla caurule ar iedaļām un krānu precīzai iztekoša šķidruma tilpuma mērīšanai.
- potaša Kālija karbonāts - balta higroskopiska viela, lietota kā pārtikas piedeva; cepamais pulveris.
- Kordiljera Reala kalnu grēda Andos Bolīvijā un Peru (sp. val. “Cordillera Real”), uz austrumiem no Titikakas ezera, garums — 280 km, augstākā virsotne — 6485 m, virs 4850 m mūžīgais sniegs un ledāji.
- vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
- vasaras meita (arī kalpone) kalpone, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.
- vasarasmeita Kalpone, kas nolīgta darbā tikai pa vasaru.
- monolatrija Kalpošana tikai vienam Dievam.
- vasaras puisis (arī kalps) kalps, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.
- vasaraspuisis Kalps, kas nolīgts darbā tikai pa vasaru.
- puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
- Kaltika Kaltika ezers - Kaltiķu ezers Snēpeles pagastā.
- Kaltiķi Kaltiķu ezers - atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - <1 ha; Kaltika ezers.
- beztrūcīgs Kam ir sava iztika.
- kumš Kamēr, tik ilgi.
- šamēr Kamēr, tikmēr.
- šāmēr Kamēr, tikmēr.
- kurjatņiks Kamera, kurā dzīvo notiesātie, kas pazaudējuši cieņu, tikuši izmantoti kā pasīvie pederasti.
- sekundārais kanāls kanāls, pa kuru pārraida vadības informāciju diagnostikas ziņojumos, lai atslogotu galveno datu pārraides kanālu.
- grope Kanelūra - vertikāla rieva kolonnas vai pilastra stāvā.
- Ķīnas jeb aromātiskais kanēļkoks kanēļkoku suga ("Cinnamomum aromaticum"), kas sastopams tikai kultūrā.
- iekšzemes kāpas kāpas, kas veidojas smilšainās teritorijās (ārpus tuksnešiem un jūru, upju vai ezeru piekrastēm) – sandru rajonos, subarktikā vai upju ielejās.
- pakāpties Kāpjot (liekot soli vertikāli, arī rāpjoties), nokļūt (uz kā paaugstināta).
- uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā).
- uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli, uzkļūt virsū (uz kā, piemēram, uz krēsla, palodzes).
- floksis Kāpnīšu dzimtas ģints ("Phlox"), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, \~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi.
- pakāpiens Kāpņu daļa - horizontāls un vertikāls veidojums, uz kura kāpjot liek kājas.
- duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā.
- kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā.
- Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama.
- mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
- karavētra Kara notikumi; kara vētra.
- kara vētra kara notikumi; karavētra.
- karamāksla Kara zinātnes sastāvdaļa, kas ietver stratēģiju, operatīvo mākslu un taktiku.
- reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
- bajī Karaļa iecelta amatpersona, kas pārstāvēja viņa varu provincēs. Bajī tieši karalim bija atbildīgs par vairāku prevo darbu. Bajī amats tika izveidots Francijā karaļa Filipa II Augusta (1180.-1223. g.) valdīšanas laikā.
- prevo Karaļa ierēdnis Francijā 11.-18. gs., kurš savā administratīvajā un tiesas apgabalā līdz 15. gs. bija apveltīts ar tiesas, fiskālo un militāro varu, bet no 15. gs. pildīja tikai tiesneša funkcijas.
- algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai.
- amunīcija Karavīra uzkabe; visi karavīra piederumi kaujas un pārtikas līdzekļu līdzņemšanai.
- sprāgstskābe Karbiloksims, brīvā veidā maz pazīstama skābe, ož pēc zilskābes un gandrīz arī tikpat indīga, veido ļoti viegli eksplodējošas sālis (fulminantus): sprāgstošo dzīvsudrabu, sprāgstsudrabu utt.
- nolaicīt Kārīgi (un slepus) aiztikt.
- priekšvadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums (to) priekšgalā.
- vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā.
- Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku.
- ulmanietis Kārļa Ulmaņa politikas piekritējs, realizētājs.
- brāļošanās Karojošo valstu kareivju protesta forma 1. pasaules kara laikā, kad naidīgo armiju kareivji satikās neitrālajā joslā un ierakumos.
- ādas karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgas retas zvīņas tikai pie spuru pamatnēm un žaunām; šīs šķirnes karpa.
- uzbrūnināt Karsējot panākt, ka (pārtikas produkts) kļūst brūngans, brūns.
- grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu.
- brūnināt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) kļūtu, brūngans, brūns.
- sporotrihīns Karsētas sporotrihu kultūras filtrēts, ko lieto par antigēnu komplementa saistīšanas reakcijā sporotrihozes diagnostikā.
- karsta reljefs karsta apgabaliem raksturīgi dažāda izmēra zemes virsas nelīdzenumi vai vertikāli un horizontāli pazemes dobumi, kas veidojušies karsta procesos un to radītās izskalošanas, iegruvumu un iegrimumu rezultātā.
- karšķi Karsti, ļoti stipri (vārda "karsti" fonētiksais variants).
- izsvilēt Karstumā, ar karstu šķidrumu tikt iznīcinātam, iznīkt.
- izsvilt Karstumā, ar karstu šķidrumu tikt iznīcinātam, iznīkt.
- keramiskās krāsas karstumizturīgas minerālās krāsas, ko izmanto glazūru, drumstalas un emalju krāsošanai un dekorēšanai; sastāv no pigmenta un kušņa – viegli kūstoša stikla.
- Ziemeļu karš karš par politisko ietekmi Baltijas jūras reģionā 1700.-1721. g., kura rezultātā Dānija, Polija un Zviedrija tika novājinātas un kā galvenais politiskais spēks Baltijas jūras reģionā izvirzījās Krievija un Prūsija; Latvijas zemes cieta gan lielus materiālus, gan dzīvā spēka zaudējumus.
- karšu sērijas karšu grupa, analoģiska pēc noteiktas pazīmes, piemēram, pēc mēroga, attēlotās teritorijas, satura tematikas; katrā lapā ir norāde par piederību pie sērijas.
- karšu klasifikācija karšu nosaukumu sakārtošana pēc dažādām pazīmēm, piemēram, pēc mēroga, attēlotās teritorijas, satura tematikas u. c.
- virsdzimta Kārtai pakārtota sistemātikas vienība.
- triplekss Kārtains stikls, kas sastāv no divām stikla plāksnēm un polimērplēves starpslāņa; plīstot nerada asas šķembas.
- apakškārta Kārtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- vienmantošana Kārtība, kad īpašumu drīkst nodot tikai vienam mantiniekam.
- gantums Kārtība, tikumiskums.
- tautas milicija kārtības sargāšanas institūcija Latvijā 1940. gadā, kas radās pārdēvējot Kārtības policiju 1940. g. 25. jūlijā, bet 1940. g. septembrī tā tika pārveidota par LPSR Strādnieku un zemnieku miliciju.
- gantīgs Kārtīgs, tikumīgs, sabiedrības acīs pieņemams (parasti par cilvēku, bet arī plašākā nozīmē), labs.
- gants Kārtīgs, tikumīgs, sabiedrības acīs pieņemams (parasti par cilvēku, bet arī plašākā nozīmē), labs.
- tematiskā kartogrāfija kartogrāfijas nozare, kas pētī kartogrāfisko attēlu veidošanu noteiktas tematikas jautājumu risināšanai.
- iekrāmēties Kārtojoties, kravājoties nejauši tikt (kur) ieliktam (par priekšmetu).
- kartosemantika Kartosemiotikas nozare, kas pētī kartogrāfisko zīmju attiecības, zīmju kombinācijas pret kartes leģendā raksturotiem objektiem.
- kartopragmatika Kartosemiotikas nozare, kas pētī saistību starp kartogrāfiskajiem izteiksmes līdzekļiem un metodēm no vienas puses un kartes veidotāju un lietotāju - no otras puses.
- jaunie kartupeļi kartupeļi, kuri tikko sasnieguši tādu stadiju, ka tos var izmantot pārtikā.
- que sera sera kas būs, tas būs; kam jānotiek, notiks.
- prosēlits Kas tikko pievienojies kādai ticībai, jaunatgrieztais.
- hemikatalepsija Katalepsija, kas skar tikai vienu ķermeņa pusi.
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju.
- prostatas katetrs katetrs ar īsu smaili, lai tiktu garām palielinātajai prostatai.
- kontrreformācija Katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā 16.-17. gs. (ķecerības apkarošana, vēršanās pret zinātnes atklājumiem, katoļticības propaganda u. c.).
- gregoriskie dziedājumi katoļu liturģiskie vienbalsīgi dziedājumi bez mūzikas pavadījuma latīņu valodā, kas tika iedibināti 6. gs. 2. pusē pāvesta Gregora Lielā laikā
- magdalēnietes Katoļu sieviešu ordenis ar augustīniešu noteikumiem netiklībā kritušo sieviešu glābšanai un labošanai.
- morālteoloģija Katoļu sistemātikā teoloģijas daļa, kas veltīta tikumīgi labā atziņai un dzīvē izvešanai jeb kazuistikai.
- habituss Katoļu teoloģijā — dievišķie tikumi (ticība, cerība, mīlestība), ko Dievs piešķīris cilvēkam.
- kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši.
- katons Katons CG - kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos un kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu, potenciāls sensibilizētājs.
- haploidālā stadija katra organisma attīstības ceļā esoša stadija, kurā tā šūnā(s) ir tikai viens hromosomu komplekts.
- labiālisms Katras artikulētas skaņas izruna līdzīgi lūpeņiem, piem., kā "b", "p" vai "m".
- pirmais Ņūtona likums katrs ķermenis paliek mierā vai turpina savu vienmmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina.
- svarīgs iemesls katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, darbiniekam neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības un ir pamats darbinieka tiesībai rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu.
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
- latekss Kaučukaugu piensula; pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, plēves veidotāju.
- Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie.
- nosakauties Kaujoties tikt nogalinātam.
- mastiklis Kaulu mastiklis - skelets.
- jūrasvelns Kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas suga, ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, mīt 50-200 m dziļumā Atlantijas okeāna jūrās Eiropas piekrastē.
- pieminēšana Kaut kā (vārda, nosaukuma, notikuma) pateikšana, uzrakstīšana, parasti kādā sazināšanās norisē.
- izpigāties Kaut kā izkulties, tikt cauri.
- pigāties kaut kā kulties, tikt cauri.
- savalne Kaut kas īpašs tikai priekš sevis un savējiem.
- savalnes Kaut kas īpašs tikai priekš sevis un savējiem.
- ākāšas hronika kaut kas līdzīgs visa notikušā videoierakstam kopā ar varbūtiskiem nākotnes scenārijiem, ko it kā varot redzēt tie, kas spējīgi ieiet astrālā stāvoklī.
- rubikons Kaut kas tāds, kam tikai vēl jātiek pāri, lai viss būtu skaidrs.
- ļuvaklis Kaut kas tik nobarots, ka pārvietojas ar grūtībām.
- ziepju burbulis kaut kas tikai ārēji skaists, bez dziļāka satura un nozīmes, tikai šķietami vērtīgs; mānīgs, gaistošs, iluzorisks.
- formalitāte Kaut kas, ko dara, tikai lai ievērotu likumus, instrukcijas u. tml.
- pabūties Kaut kur vienam (tikai) būt.
- krūka Keramikas (retāk stikla) pudele (parasti alkoholiskiem dzērieniem).
- akmensmasa Keramisks materiāls ar blīvu, stiklainu, necaurspīdīgu, gaišu vai brūnu drumstalu, mehāniski un ķīmiski izturīgs; ražošanā izmanto smalkkeramikas tehnoloģiju. Lieto traukiem, grīdas flīzēm, skābes izturīgiem izstrādājumiem.
- keratofakija Keratoplastika, kuras gadījumā donora radzenes daļu saliec un transplantē zem recipienta radzenes, lai veidotos pareizais liekums.
- keratomileize Keratoplastika, kuras laikā izgriež daļu slimnieka radzenes, to sasaldē, izveido nepieciešamo liekumu un retransplantē slimniekam; izmanto redzes defektu korekcijai.
- heiristika Kibernētikas nozare, kas pētī cilvēka intelektuālo spēju atveidošanas iespējas.
- sistēmtehnika Kibernētikas nozare, kas pētī lielās sistēmas galvenokārt no vadības un informācijas procesu viedokļa, kā arī projektē tās.
- kibernētiķis Kibernētikas speciālists.
- panoramēt Kinematogrāfiski fiksēt (ko), griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
- panorāma Kinematogrāfisku attēlu kopums, ko iegūst, griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
- kinopublicists Kinematogrāfists, kas nodarbojas ar kinopublicistiku.
- adsorbcijas kinētika kinētikas daļa, kurā pēta difūzijas likumsakarības adsorbenta porās.
- dokumentālais kino kinodokumentālistika.
- kinoepopeja Kinofilma, kurā attēloti nozīmīgi vēsturiski notikumi vai rādīta plaša, vispusīga sabiedriskās dzīves aina.
- skatpunkta kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis, atrodoties kāda notikuma dalībnieka pozīcijā.
- objektīvs kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis, kad tā darbojas kā neredzams notikuma vērotājs.
- mēmais kino kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas.
- kinokritika Kinomākslas darbu kritika.
- kinožurnālistika Kinopublicistika.
- paresninātā kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia incrassata"), aug oligotrofos purvos, uz vertikālām kūdras norakumu virsmām, trūdošiem celmiem, augu atliekām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- jākle Klaidone, netikle, ielasmeita.
- moralizēt Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus; klaji, arī uzmācīgi pamācīt.
- virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- apakšklase Klases sadalījuma vienība (parasti dzīvnieku un augu sistemātikā).
- pļavu golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar mazāk nopļautu spēles laukumu un ar dažām atkāpēm no spēles pamatnoteikumiem, kas saistītas ar golfa bumbiņas biežāku pazaudēšanu; laukums netiek sertificēts un spēle uz tā ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu.
- pludmales golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar to, ka laukumus iekārto pludmalēs ar noblietētiem smilšu laukumiem, kas netiek sertificēti un spēle ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu.
- divvērtību princips klasiskās divvērtību loģikas pamatprincips: jebkuram izteikumam ir tikai divas patiesumvērtības, tas ir vai nu patiess, vai aplams.
- gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri).
- atklausīties Klausīties ilgi ar patiku, neapnīkstot.
- dīcinieks Klaušu darbinieks, kas netika sūtīts vakas grāmatas noteiktās gaitās, bet veica ārkārtējas klaušas (dīcības).
- vērzaka Klaušu laikos pārtikas maisa veids.
- klavicītara klavesīns ar vertikāli novietotu korpusu; rets instruments.
- pianīno Klavieres ar vertikāli novietotām stīgām.
- pianīns Klavieres ar vertikāli novietotām stīgām.
- klaviciterijs Klavieru attīstības versija ar vertikālu kasti un vertikāli uzvilktām zarnu stīgām (16. gs.).
- baznīcas drāma klerikālās literatūras daļa, kas tika radīta dievkalpojumu vajadzībām, lai ar uzskatāmiem tēlojumiem palīdzētu izprast noizīmīgākos Bībeles sižetus.
- kluburāt Klibot, ar grūtībām tikt uz priekšu.
- segties Kliedēties, tikt kliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
- dismorfoloģija Klīniskās ģenētikas nozare, kas saistīta ar trejāda veida strukturālo defektu (malformācija, sairšana, deformācija) diagnostiku un paraugu interpretāciju.
- klicka Klizma 1; sīkas nepatikšanas.
- meno forte klusāk; ne tik skaļi.
- norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
- trausls Klusināts, liegs (par skaņu); nepiesātināts (par krāsu, gaismu); ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
- prohronisms Kļūda hronoloģijā: notikumu iedomājas agrāk notikušu nekā tas patiesībā bijis.
- feileris kļūda; neveiksme; nepatikšanas.
- datu kļūda kļūdaina ievaddatu uzdošana, kuras rezultātā programma var tikt anormāli apturēta vai nepareizi izpildīta.
- kupāt Kļūt bagātākam, pārtikušākam, vairot kaut ko.
- kupināt Kļūt bagātākam, pārtikušākam, vairot kaut ko.
- atbrīvēties Kļūt brīvam, tikt abrīvotam.
- daudzveidoties Kļūt daudzveidīgam (2); tikt daudzveidotam.
- cietēt Kļūt grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
- piedzīvot Kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērotājam.
- dadzīvāt Kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērtētājam.
- ieiet vēsturē kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- mākties Kļūt mākoņainam, tikt segtam ar mākoņiem.
- atmīkšķēt Kļūt mīkstam, padarīt mīkstu; tikt pārklātam ar dubļiem.
- nākt modē kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
- nākt modē kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
- palikt bez biksēm kļūt nabagam, palikt bez kādiem iztikas līdzekļiem.
- nogrimt Kļūt neaktuālam, tikt aizmirstam, izzust (par parādībām sabiedrībā).
- saplūst Kļūt neatdalāmam, nenošķiramam, piemēram, atmiņā, apziņā, uztverē (par faktiem, notikumiem, domām u. tml.).
- izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
- skapstēt Kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī sūbēt.
- apskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī apsūbēt.
- noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu); arī nosūbēt.
- krist (arī iekļūt, nonākt) ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- krist (arī iekļūt, nokļūt, nonākt) ļaužu valodās, arī nākt ļaužu valodās (arī mēlēs) kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- nākt ļaužu mēlēs (arī valodās) kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- nākt (ļaužu) valodās (arī mēlēs) kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- nokļūt (arī nonākt, iekļūt) ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- nonākt (arī nokļūt, iekļūt) ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- (no)nākt (arī nokļūt, iekļūt, krist) ļaužu valodās (arī mēlēs) kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- daiet Kļūt saprotamam, tikt saprastam.
- pārstikloties Kļūt tādam, kam ir stiklveida struktūra.
- stikloties Kļūt tādam, kam rodas stiklveida struktūra.
- rezonēt Kļūt tādam, kas atsaucas, reaģē (parasti uz kādu notikumu).
- bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
- maitāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
- sajukt Kļūt tādam, kurā nav ierastās notikumu, secības (par laikposmu).
- samazināties kļūt vai tikt padarītam par mazāku, vājāku, īsāku utt. nekā iepriekš
- nākt zināmam kļūt zināmam, tikt uzzinātam.
- simbolizēties Kļūt, arī būt par kā simbolu; tikt atspoguļotam ar simbolu.
- nocietēt Kļūt, parasti ļoti, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
- sagļotēt Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
- sagļotot Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
- kļauties Kļūt, tikt padarītam par (kā) sastāvdaļu, daļu.
- dzildzināt Knapināt pārtiku.
- oftalmodiagnoze Ko noteic, vērojot konjunktīvas reakciju uz specifiskām vielām (tuberkulīns); plašākā nozīmē: acs pārmaiņu novērtēšana citu orgānu slimības diagnostikā.
- atomenerģētika Kodolenerģētika.
- kodolepopeja Kodolfizikas, kodolenerģētikas, kodolbruņošanās u. tml. attīstības nozīmīgu notikumu virkne.
- mitruma ielāsme kodolkoksnes iekrāsojuma iecirkņi, kas rodas augošā kokā, ja krasi palielinās mitrums; redzama svaigi cirstas koksnes galos tumšu (ziemā - sasalušu) stiklveida dažādas formas un lieluma plankumu veidā, garengriezumos - joslu veidā.
- kohēzija Kohēzijas politika - izlīdzināšanas, atšķirību samazināšanas, labākas saistības politika; Eiropas Savienības realizēts nostādņu un pasākumu kopums, lai izlīdzinātu valstu attīstības līmeni, tādējādi panākot lielāku vienotību un saistību veselumā.
- padeļķi Koka gabali, kas tika pieslieti pie ēku sienām, lai pasargātu no lietus.
- galdnieku starpsiena koka siena, kuras augšdaļā ir stikloti vairogi.
- galvano Koka vai cinka klišejas kopija, kas izgatavota galvanoplastikas ceļā.
- masta krēsla vaigi koka vai metāla vertikāli veidotas masta krēsla sānmalas, starp kurām iestiprināta nolaižamā masta pēda.
- vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu; vada zars.
- kokamīdu Kokamīdu DEA - kosmētikas sastāvdaļa (pussintētiska viela), emulgators, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, vannas putās, skūšanas gelos, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
- kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi.
- Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
- skambains Koks, kas labi neplīst, bet tikai lūst nelielām skambām.
- brūnējums Koksnes krāsas izmaiņa tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem; nosmakums.
- nosmakums Koksnes krāsas izmaiņa, brūnējums, tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem.
- nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās.
- masu dziesma kolektīvam izpildījumam piemērota dziesma ar aktuālu sabiedriski politisku tematiku un viegli uztveramu melodiju, skaidru ritmu.
- koloniālpolitika Koloniālā politika.
- patruļbāze Komandiera iepriekš plānota vai tikko izraudzīta vieta, kas paredzēta, lai patruļu apstāšanās laikā organizētu apakšvienību tālākai darbībai un paaugstinātu patrulējošo karavīru drošību.
- ugunsvadība Komandieru un štābu darbība, nodrošinot, lai savlaicīgi un efektīvi tiktu izmantota uguns un veikti ugunsuzdevumi.
- mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās.
- varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
- maksas programmatūra komerciāla programmatūra, kuru var iegādāties tikai par naudu.
- humors Komiskais (parasti mākslas darbā); komiska situācija, notikums.
- atkalierakstāms kompaktdisks kompaktdisks, kas atšķirībā no ierakstāmā kompaktdiska ļauj informāciju ierakstīt atkārtoti, un var tikt izmantots līdzīgi disketēm vai cietajam diskam.
- ierakstāms kompaktdisks kompaktdisks, no kura informāciju var ne tikai operatīvi nolasīt, bet kurā to var arī ierakstīt.
- Zepter Internatiol kompānija, kas ražo, pārdod un izplata ekskluzīvas patēriņa preces (kosmētika, uztura bagātinātāji, priekšmeti mājai un virtuvei u. c.).
- autoceļš Kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām transportlīdzekļu satiksmei ar noteiktu ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem (sauc arī par ceļu).
- lopkopība Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm.
- polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus tikai vai galvenokārt pēc polifonijas principiem.
- motivācija Kompozicionāla metode, kas pamato (mākslas darba) sižeta risinājumu, atsevišķu ainu, notikumu iekļaušanu (tajā); attēloto raksturu, apstākļu u. tml. izskaidrojums, pamatojums (mākslas darbā).
- stikltekstolīts Kompozītmateriāli, kas sastāv no polimēru saistvielas (matrices) ar stiklauduma pildvielu; lieto izturīgu konstrukciju un detaļu izgatavošanai dažādās mašīnbūves nozarēs, celtniecībā, mājsaimniecības un sporta inventāram u. c.
- avota tiltmaršrutēšana komunikāciju protokols, kurš nosaka, ka sūtītāja stacijai ir zināmi visi tīkla tilti un tā iepriekš nolemj, kāds būs ceļš līdz saņēmēja stacijai, un tikai tad veic pārraidi.
- tīkšķis komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
- Austrumvācija Komunistiska valsts Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR), kas tika izveidota 1949. g., aptvēra teritoriju, kas pēc. 2. pasaules kara bija padomju okupācijas zona, kā arī Austrumberlīni, 1990. g. apvienojoties ar Vācijas Federatīvo Republiku izveidojās vienota Vācija.
- destaļinizācija Komunistiskās sistēmas mīkstināšana, ko ievadīja Ņ. Hruščova runa 20. partijas kongresā 1956, kad pirmo reizi tika oficiāli atzīts Staļina īstenotais terors.
- koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss, (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai.
- objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
- atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo.
- Otrais Vatikāna koncils koncils, ko sasauca pāvests Jānis XXIII 1962.-1965. g., tā rezultātā tika radikāli modernizēta Romas Katoļu baznīcas lūgšanu prakse un uzlabotas attiecības ar citām Baznīcām.
- Pirmais Vatikāna koncils koncils, ko sasauca pāvests Pijs IX 1869.-1870. gadā, tā rezultātā tika pieņemta dogma par pāvesta nemaldīgumu un akceptēti uzbrukumi "modernajai" domai.
- dismorfiskais intrauterīnais nanisms konģenitāls, dismorfisks punduraugums embrionālās attīstības traucējumu dēļ; dzemdības normālā laikā, jaundzimušā masa un ķermeņa garums samazināts; relatīvi liels galvas apkārtmērs; avotiņi slēdzas tikai 3 g. vecumā.
- Hygrocybe conica koniskā stiklene.
- smailā stiklene koniskā stiklene.
- sabiedrības labklājība konkrētas sabiedrības, tajā dzīvojošo cilvēku nodrošinājums, ko garantē valsts politika.
- skārums Konkrēts skaņveides vai artikulācijas priekšraksts: legato, stakato, detašē; šis jēdziens apvieno tušē (piesitienu), štrihu (stīginstrumentu lociņa vilcienu) un jebkādus citus skaņveides paņēmienus, ieskaitot klaudzināšanu pa stīginstrumenta korpusu vai spēli ar pūšaminstrumenta vārstiem bez pašas pūšanas.
- tečerisms Konservatīvo politika Lielbritānijā 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gados, laikā, kad valsts premjerministre bija Mārgareta Tečere.
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
- kaltēšana Konservēšanas veids - ūdens iztvaicēšana siltumā no šķidriem, pastveida vai cietiem pārtikas produktiem līdz produkta beigu mitrumam 4-15%.
- skābēt Konservēt (pārtikas produktus, parasti dārzeņus, dzīvnieku barību), izmantojot pienskābo rūgšanu.
- marinēt Konservēt (pārtikas produktus) marinādē, arī citā skābā šķidrumā.
- sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piemēram, plāksnes).
- ceļu škērsojums konstrukcija savstarpēji nesaistītu satiksmes ceļu šķērsošanai dažādos līmeņos (piem., dzelzceļa škērsojums ar autoceļu).
- sfēriska locīkla konstrukcija, kas ļauj vienam ķermenim pagriezties attiecībā pret otru tikai ap vienu punktu.
- konstrukcijas sagrūšana konstrukcijas slogošanas noslēguma stadija, kad sagraujošas slodzes iedarbībā ir notikušas neatgriezeniskas formas izmaiņas un zūd konstrukcijas darbspējas.
- nervīra konstruktīvs dekoratīvs elements; uz āru izvērsta velves riba, vertikāli caurejošs sabiezinājums velves virsmā, arhitektonisks elements, kas palielina velves stiprību.
- projektīvās metodes konsultēšanā lietota metožu grupa, kuru pamatā tiek izmantots kāds ārējs stimuls (piemēram, zīmējums, priekšmets, skaņa, attēls, tēls), uz kuru var tikt vērsta jeb projicēta cilvēka iekšējā pasaule – konflikti, priekšstati, domas, attieksmes un jūtas.
- izotermiskais konteiners konteiners ar labu termoizolāciju, bet bez temperatūras regulēšanas iekārtas, visas tā sienas, grīda, griesti un durvis ir ar stiklavates vai cita termoizolācijas materiāla pildījumu, tas labi saglabā temperatūru un ir piemērots tādu ātrbojīgu kravu pārvadāšanai, kuru prasības pret temperatūras režīmu nav augstas.
- pasaules daļa kontinents ar apkārtējām salām; ir sešas pasaules daļas: Austrālija kopā ar Okeāniju, Āzija, Eiropa, Amerika, Āfrika un Antarktika.
- Antarktīda Kontinents dienvidu puslodē, Antarktikas centrālajā daļā ap dienvidpolu (angļu valodā "Antarctica"), aukstākais, vējainākais, sausākais, pēc vidējā augstuma (2350 m) augstākais pasaules kontinents, platība - 14 miljoni kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju.
- loģistikas kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir nodrošināt loģistikas mērķu sasniegšanu, apgādāt loģistikas struktūrvienības ar visu nepieciešamo informāciju, atklāt loģistikas šaurās vietas un loģistikas ķēžu vājos posmus, samazināt loģistikas izmaksas.
- zodiakālgaisma Konusveidīgs gaišums gandrīz ekliptikā, kas sevišķi skaidri parādās ap ekvinokciju laiku, pavasarī drīz pēc rieta rietumos, rudenī pirms ausmas austrumos.
- bērnu konvencija konvencija par bērnu tiesībām, kas 1989 tika pieņemta ANO.
- pāreja pareizticībā konversijas kustība Vidzemes guberņā 19. gs. 40. gados, kad zemnieki cerībā uz labākiem apstākļiem pārgāja "cara ticībā", kas no 1845. g. noritēja tik masveidīgi, ka 1848. g. valdība bija spiesta uz laiku to aizliegt.
- kondomīnijs Kooperatīva tūristu mītne jeb laikdaļu īpašuma tūristu mītne, kurā atsevišķai personai pieder numurs viesnīcā vai mājiņa atpūtas kompleksā tikai uz noteiktu laiku, piemēram, divām nedēļām gadā; klienti var būt gan paši laikdaļu īpašnieki, gan to īrnieki.
- koordinātu tīkls koordinātu sistēmai atbilstošs vertikālu un horizontālu līniju tīkls.
- pārkārtošanās Kopā ar atklātību - viens no diviem saukļiem, ko piedāvāja PSRS prezidents M. Gorbačovs, lai izteiktu jaunu virzienu padomju politikā, kurā ietilpa sabiedriskās iekārtas reformas, kā arī atbruņošanās politika; perestroika; pārbūve.
- kompānijas pēc kopā ar citiem, tikai tāpēc, ka citi tā dara.
- OEM Kopā ar jaunu datoru pārdotā programmatūra, kas paredzēta izmantošanai tikai šajā datorā.
- dinarīdi Kopapzīmējums visiem tiem jaunākiem (terciāriem) kroku kalnājiem, kuros notikusi kroku pārbīdīšanās dienvidu virzienā, pretstatā alpīdiem.
- KĀDP Kopējā ārpolitika un drošības politika (ES).
- līdzartikulācija kopējā artikulācija, kas radusies, pielāgojoties blaku skaņu artikulācijai; koartikulācija.
- KLP Kopējā lauksaimniecības politika (lauksaimniecības subsīdiju sistēma Eiropas Savienībā).
- KZP Kopējā zivsaimniecības politika (ES).
- mitežām Kopēji (par ēšanu no līdzpaņemtās pārtikas).
- alternatīvais tūrisms kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tika attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā, tas ir orientēts uz mazākām tūristu grupām, mazāku tūrisma attīstības mērogu; XX gadsimta beigās parādījās tādi šā tūrisma veida apzīmējumi kā, piemēram, līdzsvarotais, maigais, zaļais, harmoniskais, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms.
- demogrāfiskie koeficienti kopējs apzīmējums vairāku tipu relatīviem statistiskiem lielumiem, kuri raksturo demogrāfisko notikumu biežumu un demogrāfisko struktūru stāvokli.
- sulfanilamīdu preparāti kopējs nosaukums medikamentiem, kas kavē baktēriju vairošanos; līdz ar antibiotiku ieviešanu šo preparātu nozīme ir samazinājusies un tagad tos gk. izmanto infekciozu urīnceļu slimību ārstēšanai.
- desmons Kopīgs nosaukums hipotētikām vielām, kas cirkulē starp šūnām un sekmē audu augšanu.
- valodu radniecība kopīgu pazīmju un regulāru atbilsmju piemitība no kopīga pirmavota cēlušos valodu fonētikā, gramatikā, leksikā.
- olīvetes Koraļļi olīvu formā; arī iegareni apaļas stikla pērles, ko lieto maiņas tirdzniecībai Ēģiptē un citur.
- Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
- krosingovers Korpuskulārajā ģenētikā - savstarpēja daļu apmaiņa starp homologām hromosomām; noteic jaunu gēnu kombināciju izveidošanos.
- korrespektīvs Korrespektīvs testaments - Savstarpējs testaments, kurā vienas personas iecēlums par mantinieku noticis ar nosacījumu, ka jāpastāv un jābūt spēkā otras personas iecēlumam, tā ka viens iecēlums var būt vai nebūt spēkā tikai kopā ar otru.
- minerālkortikoīdi Kortikosteroīdi, kas piedalās ūdens un elektrolītu līdzsvara regulācijā; veidojas virsnieru garozas glomerulārajā zonā.
- beklometazons Kortikosteroīdu grupas preparāts, pretiekaisuma līdzeklis, ko izmanto bronhiālās astmas ārstēšanā, mazina gļotādas tūsku.
- maska Kosmētikā - vielu masa, ko klāj, parasti uz sejas, kakla; attiecīgā kosmētiskā procedūra.
- sudraba nitrāts kosmētikā izmanto kā metālisku krāsvielu matiem, var būt indīgs, kodīgs un kairinošs, var palieliāt ādas jutīgumu, ļoti toksisks ūdens organismiem.
- kosmētiķis Kosmētikas (1) speciālists.
- mitrinātājs kosmētikas līdzeklis ādas [mitrināšanai]{s:1255}
- rūžs Kosmētikas līdzeklis dažādos sarkanās krāsas toņos.
- smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
- ūdens kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
- štukatūra Kosmētikas līdzekļi sejai; grims.
- krāšļi Kosmētikas līdzekļi, kas satur krāsvielas.
- štukatūrēts Kosmētikas līdzekļu pārklāts (par seju, tās daļām); grimēts.
- pričendāļi Kosmētikas piederumi.
- pričendeili Kosmētikas piederumi.
- pričendeiļi Kosmētikas piederumi.
- etilēna oksīds kosmētikas piedeva, mitrumuzturētājs, izmanto kosmētikā, šampūnos, var būt toksisks aknām, gremošanas orgāniem, nervu sistēmai, elpošanas orgāniem un nierēm.
- retinilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (A vitamīna esteris, var būt dzīvnieku izcelsmes), struktūras veidotājs, piedeva, izmanto kosmētiskajos krēmos, skūšanās krēmos, dekoratīvajā kosmētikā, iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību un ir nekaitīgs lietošanai kosmētikā, ja koncentrācija nepārsniedz 1 procentu.
- hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo.
- heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
- pirokatehols Kosmētikas sastāvdaļa (akmeņogļu darvas atvasinājums), antiseptiska viela, oksidētājs, izmanto matu krāsā un ādas kopšanas līdzekļos, arī fotogrāfijā unkažokādu krāsošanā, var izraisīt kontakta dermatītu, ekzēmu, var būt toksisks nierēm un aknām, kancerogēns.
- dibromosalāns Kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikā), antseptiķis, fungicīds, lieto ziepju, krēmu, losjonu, pūderu ražošanā, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu un līdz ar to izsitumus uz ādas un uzpampumu.
- psoralēns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no augiem), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, smaržās, arī kā vitiligo ārstēšanas līdzekli, var radīt fotodermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
- kaptāns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no fenola), konservants, izmanto ziepēs, šampūnos, kosmētikā, var būt toksisks imūnsistēmai un nervu sistēmai, var radīt dzimumorgānu darbības traucējumus, tetratogēns.
- oksibenzons Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no izopropanola), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta alerģiju un hronisku aktīnisku dermatītu.
- decilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no šķidra parafīna), putu dzēsējs, fiksācijas viela, izmanto kosmētikā, smaržās, var būt nedaudz toksisks dzīvnieku ādai.
- amilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (banānu eļļa, iegūst no amilspirta), šķīdinātājs, aromātviela, izmanto smaržās, nagu lakā, nagu lakas noņēmējos, var izraisīt galvassāpes, nogurumu, gļotādas kairinājumu, toksisks nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
- decilpoliglikoze Kosmētikas sastāvdaļa (decilspirts un glikoze), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, var izraisīt jutīgas ādas kairinājumu.
- imidazolidinilurīnviela Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), konservants, izmanto šampūnos bērniem, acu dekoratīvajā kosmētikā, vannas eļļā, mitrinātājos, arī kā vaigu sārtumu, var izraisīt kontakta dermatītu un var izdalīt formaldehīdu.
- diazolidinila urīnviela kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), konservants, tiek izmantota šampūnos, matu kondicionētājos, skūšanas želejās, mitrinātājos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu un ādas kairinājumus, var izdalīt formaldehidu, bioloģiski nav viegli noārdāms.
- izopropillanolāts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), lubrikants, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas krēmos, lūpu krāsās, var izraisīt ādas sensibilizāciju, nekaitīgums vēl tiek pārbaudīts.
- stearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto depilācijas līdzekļos, matu skalošanas līdzekļos, mitrinātājos un šampūnos, cilvēkiem ar jutīgu ādu var izraisīt alerģiskas reakcijas vai dermatītu.
- etilmetakrilāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirta un metakrilskābes esteris), biezinātājs, izmanto nagu lakās un mākslīgajos nagos, var radīt ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, toksisks nervu sistēmai, ieteicams izvairīties no kontakta ar ādu.
- rtilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirts un miristīnskābe; var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, aromātviela, izmato kosmētikā un tiek uzskatīta par nekaitīgu šajā jomā, var veicināt piņņu veidošanos.
- bromhlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (fenola savienojums), konservants, izmanto kosmētikā, akūti toksisks apēdot.
- ficīns Kosmētikas sastāvdaļa (ferments, kas ir tropisko koku piensulassastāvā, var būt ģenētiski modificēts), olbaltumvielu sadalītājs, lieto kosmētikā, mēdz lietot arī kā gaļas struktūras uzlabotāju, piena recināšanai, siera ražošanā, var izraisīt ādas, acu un gļotādas kairinājumus.
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm.
- metēnamīns Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no formaldehīda un amonjaka), konservants, antiseptiķis, lieto dezodorējošos krēmos un pulveros, mutes skalošanas līdzekļos, var izdalīt formaldehīdu, veicināt notrozamīnu rašanos, izraisīt ādas kairinājumus un izsitumus uz ādas.
- kalcija stearāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no kaļķu piena), krāsviela, izmanto šampūnos, matu veidošanai, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- svina acetāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no svina monoksīda un etiķskābes), krāsviela, izmanto kā matu krāsu un matu krāsas atjaunotāju vīriešiem, arī dzīvnieku ādu apstrādē un tipogrāfijas krāsās, var izraisīt saindēšanos ar svinu, toksisks aknām, nierēm un nervu sistēmai, kancerogēns.
- diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla.
- p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai.
- benzilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no augiem, biežāk – no jasmīna), aromātviela, šķīdinātājs, var izsaukt ādas kairinājumu, toksisks aknām un nervu sistēmai.
- cinka sulfāts kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no cinka reakcijas ar sērskābi), antimikrobiāla viela, lieto kā ādas tonizētāju, acu losjonu, pēcskūšanās līdzekli un skūšanās krēmu, var radīt ādas un gļotādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, var būt toksisks asinsrites orgāniem.
- dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni.
- glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- kokobetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no kokosriekstu eļļas, bet var būt arī sintētisks), virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, želejās sejai un rokām, var izraisīt jutīgas ādas izsitumus.
- izobutanols Kosmētikas sastāvdaļa (izobutilspirts, butilalkohola izomērs), šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns.
- bromāti Kosmētikas sastāvdaļa (kalcija, kālija, kalija bromāti), nogatavināšanas viela, var izraisīt elpošanas traucējumus, izsitumus uz ādas, nieru disfunkciju un darbības traucējumus, ieteknme uz CNS.
- dihlormetāns Kosmētikas sastāvdaļa (metilēna hlorīds), šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās, attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acs un ādas kairinājumus, dermatītu, toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- cinka miristāts kosmētikas sastāvdaļa (miristīnskābes cinka sāls), opalescētājs, viskozitātes regulētājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, nagu lakā, toksisks, var veicināt piņņu veidošanos, ja ieēd, var radīt nelabumu un vemšanu.
- heksilrezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa (naftas atvasinājums), antioksidants, antiseptiķis, izmanto mutes skalošanas līdzekļos, krēmos pret saules apdegumiem, var izraisīt spēcīgu kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, zarnu, aknu un sirds bojājumus, alerģiskas reakcijas.
- ciklometikons Kosmētikas sastāvdaļa (no silīcija atvasināts silikons), šķīdinātājs, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, lūpu krāsās, dezodorantos, ādas atsvaidzinātājos, toksiskums nav zināms, bet, pārklājot ar to ādu, var kavēt pareizu ādas funkcionēšanu.
- dekspantenols Kosmētikas sastāvdaļa (pantenols, var būt dzīvnieku izcelsmes), pretiekaisuma viela, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību.
- heliotropīns Kosmētikas sastāvdaļa (piperonāls, violeta diazokrāsviela), piedeva, aromātviela, izmanto smaržās un ziepēs, lieto arī lai radītu ķiršu un vaniļas aromātu pārtikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu, arī CNS depresiju, ja ieēd lielu daudzumu.
- difeniloksīds Kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska, iegūst no benzola), helatinējoša viela, izmanto parfimērijā, smaržīgās ziepēs, tvaiki ir toksiski, ja tos ieelpo.
- cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
- cetearilglikozīds Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleosavienojums, ko iegūst no kokosrieksta un kukurūzas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek lietots kā roku un ķermeņa losjons, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu.
- niacīnamīds Kosmētikas sastāvdaļa (specifiska B2 vitamīna forma), piedeva, izmanto matu kondicionētājos, pretnovecošanas līdzekļos, arī graudaugu miltos, tiek uzskatīts, ka var labvēlīgi ietekmēt veselību.
- aminometilpropanols Kosmētikas sastāvdaļa (spirts, ko gatavo no slāpekļa savienojumiem), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā līdz 1 procenta koncentrācijai, var izraisīt ādas kairinājumu.
- cinka hlorīds kosmētikas sastāvdaļa (šķīstošs cinka sāls), aktīva viela mutes dobuma higiēnai, izmanto kā mutes skalošanas un zobu tīrīšanas līdzekli, var iedarboties toksiski, radīt vieglu ādas kairinājumu, kontakta dermatītu.
- dihlorfēns Kosmētikas sastāvdaļa (toluola kristāli), antibakteriāla viela, lieto šampūnos, pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, var būt bīstams, toksisks attīstībai un nervu sistēmai, radīt izsitumus uz ādas un alerģiskas reakcijas.
- cerezīna vasks kosmētikas sastāvdaļa (trausls vasks, ko iegūst no ozocerīta minerāla), biezinātājs, antistatiķis, tiek izmantots aizsagkrēmos, matu kondicionētājos, krēmveida vaigu sārtuma līdzekļos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, dažiem cilvēkiem var izraisīt pastiprinātu jutīgumu.
- cetearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dabisks vai sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, tiek lietots matu tonēšanas līdzekļos, lūpu krāsā, šampūnā, iedeguma līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu.
- deciloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmas), mīkstinātājs, emulgators, izmanto roku krēmos un iedeguma līdzekļos, var veicināt piņņu veidošanos.
- oleoilsarkozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), antistatiķis, virsmaktīva viela, izmanto ziepēs, kosmētikā, lubrikantos, matu kondicionētājos, var izraisīt vieglu ādas kairinājumu, var veicināt citu savienojumu uzsūkšanos caur ādu un izraisīt saindēšanos ar nitrozamīniem.
- sorbitānstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, izmanto šampūnos, iedeguma losjonos, dezodorantos zobu pastās, ziepēs, atzīts par nekaitīgu, bet var izraisīt kontakta nātreni.
- cetiloktanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kosmētiskā krēma un lūpu krāsas ražošanā, uzskata, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu.
- oktilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto krēmos, skūšanas krēmos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt kosmētisku piņņu veidošanos.
- cetilrīcinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt acu kairinājumu.
- tretioīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzivnieku izcelsmes), ādas uzlabotājs, izmanto pretgrumbu krēmos un pretnovecošanas krēmos, arī kā piņņu ārstēšanas līdzekli, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas lobīšanos, plaisāšanu, čūlošanu un uzpampumu.
- stearamidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), antistatiķis, izmanto kā matu kondicionātāju, var būt toksisks, var radīt acu un gļotādas kairinājumus, kontakta dermatītu.
- stearoilsarkozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), antistatiķis, izmanto skūšanās želejā, var izraisīt nitrozamīnu veidošanos.
- acetiltirozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), bioloģiska piedeva iedeguma krēmiem un šķīdumiem, aizvietojamā aminoskābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu.
- stearamidopropildimetilamīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, antistatiķis, izmanto kā matu kondicionētānju, var radīt alerģisku dermatītu, var veicināt nitrozamīnu veidošanos.
- glicerilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt alerģisku reakciju, kontakta dermatītu.
- gliceriloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, var izraisīt kontakta dermatītu un ādas alerģijas.
- glicerilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, izmanto bērnu krēmos, sejas maskās, losjonos rokām, var izraisīt kontakta dermatītu, var veicināt piņņu veidošanos.
- cinka stearāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), krāsviela, izmanto kā pūderi bērniem, arī kā dekoratīvo pūderi, roku krēmu, var radīt ādas un acu kairinājumu, plaušu darbības sarežģījumus un pneimoniju.
- etilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, aromātviela, izmanto kosmētikā, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu.
- decilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
- izopropilizostearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, ādas tīrīšanas līdzekli, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet var radīt ādas kairinājumus, ja nav atšķaidīts, var veicināt piņņu veidošanos.
- izobutilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
- izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- izostearilneopentanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, lieto kā acu dekoratīvo kosmētiku, tonālo krēmu, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
- izopropilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, saistviela, izmanto kā ādas kondicionētāju, arī pesticīdos, var izraisīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas.
- izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- kapriltriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- kaprīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- laurīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- cetearilpalmitāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, tiek lietots kā losjons rokām, daži palmitāti var izraisīt kontakta dermatītu.
- izobutilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, var izraisīt kontakta dermatītu.
- oktildodekanols Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), šķīdinātājs, virsmaktīva viela, izmanto matu kondicionētājos un lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- glicerilpaba Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var izraisīt kontakta dermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
- kalcija miristāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, tiek uzskatīta par nekaitīgu, var veicināt piņņu veidošanos.
- izostearilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto roku krēmos, skūšanās krēmos, ziepēs, aizsargkrēmos, var būt sensibilizējoša ietekme uz cilvēkiem, kas cieš no alerģijām, var izraisīt kontakta dermatītu.
- hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti.
- kokopoliglikoze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, var izraisīt jutīgas ādas izsitumus.
- izopropillinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēts), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, atzīts, ka nav pietiekami daudz datu, lai varētu pamatot tā lietošanas nekaitīgumu kosmētikā.
- cetilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto acu dekoratīvajā kosmētikā un ādas kopšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet daži palmiāti var izraisīt kontakta dermatītu.
- cetilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikas produktos, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība.
- cetilmistrāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska iedarbība, dažiem cilvēkiem var veicināt piņņu veidošanos.
- cetillaktāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība.
- cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas.
- pumeks Kosmētikas sastāvdaļa, abrazīvs tīrītājs, izmanto zobu pastās, roku tīrīšanas pastās, ādas tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt sausas, jutīgas ādas kairinājumu.
- hektorīts Kosmētikas sastāvdaļa, absorbents, antiseptiķis, izmanto matu balimātājos, acu konturzīmuļos, tonālajos krēmos, arī pesticīdos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, putekļi var izraisīt plaušu kairinājumu.
- hlorotimols Kosmētikas sastāvdaļa, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, dezodorants, lieto kā mutes skalošanas līdzekli, kā tonizējošu līdzekli matiem, kā eļļu bērniem, savienojumā ar hloru var izraisīt gļotādas kairinājumu un izsitumus uz ādas, var uzsūkties caur ādu.
- acetarsols Kosmētikas sastāvdaļa, antimikrobiāla viela, var radīt jutīguma pastiprinājumu, alerģiskas reakcijas.
- tribromsalāns Kosmētikas sastāvdaļa, antiseptiska viela, fungicīds, izmanto ziepēs un ārstnieciskajā kosmētikā, ASV aizligts lietot kosmētikā, jo izraisa fotoalerģiju.
- kokamidopropildimetilamīns Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, var izraisīt kontakta alerģiju, dažiem cilvēkiem arī kontakta dermatītu.
- lauramidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, roku krēmā, mutes skalošanas līdzekļos, var toksisks, izraisīt kontakta dermatītu, acu un gļotādas kairinājumus.
- lauramīda MEA kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto šampūnos un matu kondicionētājos, var izraisīt nelielu ādas kairinājumu.
- metikons Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, vaigu sārtumos, skropstu tušās, pēcskūšanās līdzekļos, piemīt neliels toksiskums, var izraisīt ādas kairinājumus un alerģiskas reakcijas.
- acetamīda MEA kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, mitrumuzturētājs, var radīt vieglu ādas kairinājumu.
- etilsalicilāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, izmanto gk. smaržās, retāk kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var izraisīt alerģisku reakciju, īpaši - cilvēkiem, kam ir alerģiska reakcija uz citiem salicilātiem.
- farnezols Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, piedeva, izmanto parfimērijā, retāk, kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nedaudz toksisks, ja ieēd.
- metilizobutilketons Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, smaržviela, izmanto smaržās, var būt bīstams, ja ieēd vai ieelpo, var būt toksisks nierēm, gremošanas orgānu, elpošanas orgānu, nervu sistēmai un aknām, var būt kancerogēns.
- cinoksāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsaglīdzekļos, smaržās, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas.
- karbomērs Kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, emulgators, izmanto kosmētikā un zobu pastā, var izraisīt alerģisku reakciju, acu kairinājumu.
- hidroksimetilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, piedeva, izmanto kosmētikā, matu kopšanas līdzekļos, tiek uzsakatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- lauramīds DEA kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, putu veidotājs, izmato matu šampūnos, matu kondicionētājās, vannas putās, var izraisīt galvas ādas niezi, radīt alerģiskas reakcijas.
- superoksīda dismutāze kosmētikas sastāvdaļa, bioloģiska piedeva, antioksidants, izmanto matu kopšanas līdzekļos un ādas krēmos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga iedarbība uz ādu.
- trietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, buferviela, pārklājumu piedeva, izmanto kā roku un ķermeņa losjonu, kondicionētāju matiem, neskalojamu šampūnu, var radīt alerģisku kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- butilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, butilspirta un p-hidroksibenzoskābes esteris, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu.
- kalcija tioglikolāts kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas līdzeklis, izmanto ilgviļņu šķīduma sastāvā, krēmos, var radīt ādas problēmas uz rokām vai skalpa, zemādas asiņišanu, spēcīgu alerģisku reakciju.
- gliceriltioglikolāts Kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas viela, reducējoša viela, izmato ilgviļņu šķīdumu sastāvā un depilācijas līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu, matu lūšanu, ādas kairinājumu, spēcīgas alerģiskas reakcijas.
- etiltioglikolāts Kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas viela, var izraisīt ādas kairinājumu, matu lūšanu, spēcīgas alerģiskas reakcijas.
- kalcija sulfīds kosmētikas sastāvdaļa, depilējoša viela, toksiska, kodīga, var radīt ādas un acu kairinājumu, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- alkilbenzolsulfonāts Kosmētikas sastāvdaļa, detergents (mazgāšanas līdzeklis), izmanto šampūnos, vannas putās, tiek uzskatīts, ka nav toksisks apēdot, sausina ādu, var izraisīt ādas kairinājumu.
- montānvasks Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators izmanto lūpu krāsās, tonālajos krēmos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- sorbitānlaurāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, arī pārtikā, tiek atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta nātreni.
- sorbitānpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, izmanto šampūnos, matu kondicionētājos, kosmētiskajos krēmos, atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta dermatītu.
- lanolīna eļļa kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, skropstu tušās, nagu lakas noņēmējos, acu dekoratīvajā kosmētikā, kā matu kondicionētāju, tiek uzskatīts, ka nav kaitīgs, ja nav piesārņots, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas, pinnes un kontakta dermatītu.
- sorbitānleāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, plastificētājs, izmanto kosmētikā, acu dekoratīvajā kosmētikā, atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta nātreni un alerģiskas reakcijas.
- morfolīns Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikas līdzekļos, kā arī kā svaigu augļu un dārzeņu pārklājumu, var radīt ādas, acu un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks nierēm, elpošanas orgānu un nervu sistēmai.
- muskusambreta Kosmētikas sastāvdaļa, fiksētājs, aromātviela, izmanto kosmētiskajos krēmos, pēcskūšanās losjonos, ziepēs, zobu tīrīšanas līdzekļos, var būt toksisks nervu sistēmai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta dermatītu, dzīvniekiem var radīt nopietnus smadzeņu bojājumus.
- butilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa, iegūst no miristīnskābes un butilspirta, mīkstinātājs, var izraisīt ādas kairinājumu un veicināt piņņu veidošanos, izmanto lūpu krāsās, sejas krēmos, nagu lakā un nagu lakas noņēmējos.
- mežrozīšu eļļa kosmētikas sastāvdaļa, izmanto ādas krēmos un sauļošanās līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai piemīt labvēlīga ietekme uz ādu.
- trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai.
- ģerānijas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko ekstrahē no augiem, izmanto zobu pulvera, pūderu, smaržu ražošanā, dažiem cilvēkiem var izraisīt kontakta dermatītu un ādas kairinājumu, ieēšana var izraisīt nāvi.
- eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve.
- hlorksilenols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antibakteriāla viela, izmanto skūšanās krēmos, šampūnos, dezodorantos, arī pretsēnīšu līdzekļos, toksisks, ja apēd, toksisks aknām un imūnsistēmai, var radīt ādas kairinājumu.
- rezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antiseptiķis, krāsviela, izmanto kā pretblaugznu šampūnos, matu krāsās, lūpu krāsās, matus tonizējošos līdzekļos, arī miecēšanā, sprāgstvielās un tekstilmateriālu apdrukāšanā, var radīt acu un acs plakstiņu iekaisumu, var būt toksisks imūnsistēmai, aknām, asinsrites orgāniem un nervu sistēmai.
- glutarolaldehīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
- glutarols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
- timerosals Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto acu preparātos, arī kā vakcīnu pildvielu, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, var būt toksisks.
- metildibromglutaronitrils Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kā matu kondicionētāju, vannas putas, solārijos izmantojamajos iedeguma preparātos, tiek uzskatīts par kaitīgu lietošanai kosmētikas līdzekļos, var radīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- triklozāns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kā pretsviedru līdzekli, ziepes, mutes skalošanas līdzekli, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, toksisks, ja ieēd.
- hidriksimetilglicināts Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kosmētikā, var izdalīt formaldehīdu.
- izotiazolinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kosmētikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas un kontakta dermatītu.
- hloroacetamīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kosmētikā, var izraisīt alerģisku reakciju, kontakta dermatītu, var būt toksisks inmūnsistēmai.
- hloracetamīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto krēmos, šampūnos, dūņu pakās, tīrīšanas losjonos, var izraisīt ādas kairinājumus.
- metilizotiazolinons Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto produktos bērniem, roku mazgāšanas līdzekļos, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas un kontakta dermatītu.
- propilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, skaistumkopšanas maskās, krēmos, arī pārtikā, var radīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas.
- bronidoks Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampunos, skropstu tušā, acu dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt ādas un acukairinājumu, var izdalīties formaldehīds, var veidot nitrozamīnus.
- metilhlorizotiazolinons Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrajos roku un ķermeņa mazgāšanas līdzekļos, pēcskūšanās līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, iespējams, mutagēns.
- fenoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrās ziepēs, vannas putās, kosmētikā, smaržās, jutīgiem cilvēkiem var radīt vieglus alerģiskus izsitumus uz ādas, koncentrēts šķīdums var izraisīt galvassāpes, nelabumu, nieru darbības traucējumus.
- triklokarbāns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto ziepēs, ārstnieciskajā kmosmētikā, dezodorantos, var izraisīt fotoalerģiskas reakcijas, krampjus, ilgstoša lietošana var izraisīt vēzi.
- etilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, dezodorantos, var radīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumus, kontakta dermatītu, pastāv iespēja, ka tas bioloģiski uzkrājas organismā.
- bronopols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, šķīdinātājs, var izraisīt acu un ādas kairinājumu, toksisks aknām, izmanto šampūnos, skropstu tušā, šķidrajās ziepēs, nagu lakās un sejas krēmos.
- metilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, tiek izmantots daudzos kosmētikas un personīgās higiēnas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- benzilhemiformāls Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, var būt bīstams ilglaicīgā saskarē ar ādu.
- benzilkarbinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, var radīt acu kairinājumu, pastiprināt ādas jutīgumu, toksisks ieēdot.
- etanolamīni Kosmētikas sastāvdaļa, konservators, emulgators, lieto matu krāsā, ziepēs, ilgviļņu losjonā, var būt kairinošs plaušām, ādai un acīm, var veicināt matu izkrišanu, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- dibromfluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela (gatavo, karsējot rezorcinolu kopā ar naftalīna atvasinājumiem), izmanto kā noturīgu lūpu krāsu, var radīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, izsitumus uz ādas, ādas un acu iekaisumus, elpošanas un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.
- kvecertīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, antioksidants, izmanto tumši brūnu toņu matu krāsās, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā, teratogēns.
- hroma savienojumi kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto kā zaļu acu dekoratīvo kosmētiku, kā zaļu skropstu tušu, putekļu ieelpošana var izraisīt kairinājumu un čūlošanu, var izraisīt plaušu vēzi daudzus gadus pēc saskares, var radīt alerģiskas reakcijas.
- tetrabromfluerescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgās lūpu krāsās, nagu lakās, lieto arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, lūpu iekaisumu, elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimību pazīmes.
- fluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgu lūpu krāsu un nagu laku ražošanā, arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt lūpu iekaisumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kā arī elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimības.
- dihidroksiacetons Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, mitrumuzturētājs, izmanto mākslīgā iedeguma līdzekļos, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, žurkām ir letāls injicēšanas gadījumā.
- skvalāns Kosmētikas sastāvdaļa, lubrikants, mīkstinātājs, izmanto ādas un matu kosmētikā, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- skvalēns Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, antistatiķis, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, matu krāsās, kā smaržu fiksētāju, uzskata, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību.
- rīcinskābe Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, emulgators, izmanto ziepēs un lūpu krāsā, arī kontraceptīvajā želejā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, iekļauta NIH bīstamo vielu sarakstā.
- rīsu ciete kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto pūderī bērniem, dekoratīvajā pūderī, var izraisīt alerģiskas reakcijas, pinnes, var aizsprostot poras, kavēt ādas pareizu funkcionēšanu.
- linsēklu eļļa kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto skūšanas krēmos, medicīniskās ziepes, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- polipropilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, izmanto šķidrajā dekoratīvajā kosmētikā, arī pesticīdos, var radīt ādas un acu kairinājumus, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai.
- butilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, apēšana var izraisīt nieru bojājumu, vemšanu, miegainību, depresiju, komu un nāvi, var būt bīstams apkārtēji videi, izmanto matu lakā un cietināšanas losjonos.
- propilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto kā krēmu bāzi, skropstu tušā, lūpu krāsās, losjonos bērniem, iedeguma losjonos, arī pārtikā, cigaretēs, pesticīdos, antifrīzā, var izraisīt kontakta dermatītu, laktozes acidozi, izsitumus uz ādas, var būt toksisks elpošanas orgānu, nervu sistēmai un imūnsistēmai.
- karbitols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, nagu lakās, var būt bīstams, ja koncentrācija pārsniedz 5 procentus.
- katehols Kosmētikas sastāvdaļa, modificētājs, izmanto matu krāsās un ādas kopšanas līdzekļos, var būt toksisks aknām, asinsrites orgāniem, nervu sistēmai un imūnsistēmai, tetratogēns.
- magnija miristāts kosmētikas sastāvdaļa, opalescētājs, izmato kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
- mica Kosmētikas sastāvdaļa, opalescētājs, krāsviela, izmanto dekoratīvajos pūderos, dekoratīvajā acu kosmētikā, lūpu krāsās, šampūnos un skropstu tušās, ieelpojot var izraisīt plaušu kairinājumu vai bojājumu, toksisks gremošanas orgāniem un aknām.
- izopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, pH regulētājs, šķīdinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos, arī insekticīdos, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumus, var radīt kontakta alerģiju un dermatītu, var veidot nitrozamīnus.
- dibenzotiofēns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva (Itālijā to aizliegts lietot kosmētikā), izmanto šampūnos pret blaugznām un līdzekļos pret pinnēm, var radīt CNS darbības traucējumus, problēmas ar asinsspiedienu, kā arī asinsrites traucējumus.
- cikloheksilamīns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, buferviela, matu lakas sastāvdaļa, var būt toksiska asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem, dzimumorgāniem, imūnajai nervu sistēmai, var radīt ādas apdegumus.
- niķeļa sulfāts kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, lieto matu krāsās, acu zīmuļos, kosmētikā, savelkošos līdzekļos, var radīt izsitumus uz ādas, toksisks nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai un imūnsistēmai, var izraisīt vemšanu, ja ieēd, var radīt kontakta dermatītu.
- dioktiftalāts Kosmētikas sastāvdaļa, plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, var izraisīt sēklinieku vēzi un šūnu mutācijas, CNS depresiju.
- dimetikons Kosmētikas sastāvdaļa, putu slāpētājs, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas kondicionētājs, iespējams neliels toksiskums, ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas, dzīvniekiem izraisījis audzējus un mutācijas.
- laurilsulfāts Kosmētikas sastāvdaļa, putu veidotājs, izmanto šampūnos, var izraisīt ādas jutības pastiprināšanos, vidējs toksiskums, ja ieēd, var saturēt formaldehīdu.
- polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna.
- etilēndiamīntetraetiķskābe Kosmētikas sastāvdaļa, sekvestrants, konservants, helatinējoša viela, izmanto matu krāsās, dušas želejās, šampūnos, ziepēs, želejās sejai un rokām, var būt labvēlīga iedarbība uz veselību, bet var veicināt arī astmu, ādas un gļotādas kairinājumus, nieru bojājumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- kanēļspirts Kosmētikas sastāvdaļa, sintētiska viela, aromātviela, smaržviela, izmanto sintētiskās smaržās, dezodorantos, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- diizopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, skābes-sārma regulētājs, izmanto kā matu krāsu, ilgviļņu šķīduma sastāvā, tonizējošos līdzekļos, matu kopšanas līdzekļos, ietverts HIH bīstamo vielu sarakstā, var kombinēties ar nitrosavienojumus veidojošām vielām un veidot nitrozamīnus.
- rozmarīna ekstrakts kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, aromātviela, izmanto vannas putās, ādas krēmos, šampūnos, arī kā dabisku pārtikas garšvielu, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
- moskēns Kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto smaržās un vaigu sārtinātājos, var izraisīt pārejošu hiperpigmentāciju, kā arī pigmentētu kontakta dermatītu.
- muskusmoskēns Kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto smaržās un vaigu sārtinātājos, var izraisīt pārejošu hiperpigmentāciju, kā arī pigmentētu kontakta dermatītu.
- lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu.
- butilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, aromātviela, var izraisīt ādas un acs kairinājumu. kā arī elpošanas orgānu sistēmas kairinājumu, izmanto smaržās, ziepēs, nagu lakas noņēmējā, acu dekoratīvajā kosmētikā.
- dietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, buferviela, izmanto kosmētikā, ziepēs, šampūnos, matu kondicionētājos, vannas putās, mitrinošos krēmos un šķidrās ziepēs, var izraisīt ādas un gļotādas kairinājumus, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- etoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto kosmētikā, nagu lakās, šampūnos, var izraisīt CNS depresiju, nieru bojājumus, toksisks attīstībai, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var nokļūt organismā caur ādu.
- etoksietanolacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakām, var būt toksisks, kaitīgs ūdens organismiem.
- butirolaktons Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, nagu lakas noņēmejos, var būt toksisks, iespējams, kancerogēns cilvēkiem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- izobutilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- metoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, smaržviela, izmanto nagu lakās, smaržās, šķidrajās ziepēs, kosmētikā, var būt toksisks attīstībai un dzimumorgāniem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- metilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, tiek izmantots smaržās un tualetes ūdeņos, var būt toksisks nervu sistēmai.
- drometrizols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, UV staru absorbētājs, izmanto nagu lakā, kosmētikā, pēc ekspertu vērtējuma var būt kaitīga ietekme.
- heksilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, viskozitātes regulētājs, izmanto kosmētikā, arī pesticīdos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu, ādas un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām, nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
- naktssveces eļļa kosmētikas sastāvdaļa, tonizējošs līdzeklis, izmanto kosmētikā, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību.
- metoksisalēns Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto iedegumu veicinošos līdzekļos un sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt kontakta alerģiju, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
- homosalats Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var veicināt endokrīnu noārdīšanu, ir zināmi saindēšanās gadījumi, ja uzsūcies caur ādu.
- oktilmetoksicinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, lūpu krāsās, smaržās, tonālajos krēmos, var radīt fotoalerģiju un kontakta alerģiju, veicināt iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu.
- meksenons Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt fotoalerģiju, nātreni, kontakta alerģiju, hronisku aktīnisku dermatītu, var saasināt slimības.
- amildimetil-PABA Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt sensibilizāciju, pastiprināt krūts vēža šūnu dalīšanos.
- dibenzoilmetāni Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var radīt alerģiskas reakcijas.
- benzilcinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, piedeva, dažiem cilvēkiem cinamāti var izraisīt dzeļošas vēdersāpes, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- benzilsalicilāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, var izraisīt ādas izsitumus un uztūkumu, ja atrodas saulē.
- dibukaīns Kosmētikas sastāvdaļa, vietējās anestēzijas līdzeklis, izmanto vaska depilācijas līdzekļos, ļoti toksisks žurkām, ja injicē vēderā.
- kokamidopropilhidroksisultaīns Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, biezinātājs, izmanto šampūnos, matu un ādas krēmos, var izraisīt alerģiskus ādas izsitumus, var saturēt nitrozamīnus.
- magnija oletsulfāts kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, var saturēt kancerogēnas komponentes.
- dodecilbenzosulfonskābe Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos un citos mazgāšanas līdzekļos, var radīt ādas kairinājumus un pastiprinātu ādas jutīgumu, vemšanu, ja ieēsts, toksisks ūdens organismiem.
- magnija lauretsulfāts kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var saturēt kancerogēnas sastāvdaļas.
- kokamidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto ziepēs, acu dekoratīvās kosmētikas noņēmējos, šampūnos, var izraisīt kontakta dermatītu, alerģiskas reakcijas, izsitumus uz acu plakstiņiem.
- laurilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto smaržās un šampūnos, var radīt ādas kairinājumus un veicināt piņņu veidošanos.
- lauroillizīns Kosmētikas sastāvdaļa, viskozitāti regulējoša viela, izmanto dekoratīvajos pūderos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- benzofenoni Kosmētikas sastāvdaļas (pastāv vairāki dažādi svienojumi), aromātviela, fiksācijas līdzeklis, UV staru absorbētājs, var izraisīt nātreni, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- parabēni Kosmētikas sastāvdaļas, konservanti, izmanto daudzos kosmētikas un personīgās higiēnas līdzekļos, kā arī dažādos tehnoloģiski apstrādātos pārtikas produktos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu, kontakta dermatītu, iespējams krūts vēža riska palielinājums.
- Saules bura kosmiskā lidaparāta dzinējiekārta, kuras vilci rada Saules gaismas spiediens; pat no sevišķi viegla materiāla izgatavotai Saules burai vilce ir ļoti maza salīdzinājumā ar tās masu, tāpēc pagaidām kosmonautikā Saules buru praktiski neizmanto.
- derīgā krava kosmiskā lidaparāta iekārtas, konstrukcijas elementi u. c., kas nav tieši saistīti ar paša lidaparāta funkcionēšanu, bet ir paredzēti tikai lidojuma uzdevuma izpildei, piemēram, nesējraķetes derīgā krava nepārsniedz dažus procentus no nesējraķetes starta masas.
- sakaru sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas nodrošina abpusējus radiosakarus, retāk televīzijas sakarus ar virszemes komandu un mērījumu kompleksu; signālu retranslēšanai var tikt izmantoti sakaru pavadoņi.
- termoregulēšanas sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas nodrošina pieņemamu temperatūru konstrukcijas elementiem, bortsistēmām, aparatūrai un apkalpei, – termojutīgie elementi, vadības automātika, izpildelementi (elektriskas sildāmierīces, žalūzijas, siltumnesēja sūkņi) un ārējās siltumapmaiņas ierīces (radiatori).
- sakabināšanās Kosmisko lidaparātu savienošanās orbītā; var notikt gan automātiski, gan rokas režīmā.
- melnais caurums kosmisks objekts, kas var izveidoties tik lielas saspiešanās rezultātā, ka ļoti stiprais gravitācijas lauks, kas rodas, masai sablīvējoties, neizlaiž no saspiestā apgabala nedz gaismu, nedz kādu citu starojumu vai daļiņas, izņemot gravitonus.
- Visuma modeļi kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
- saslēgšanās Kosmonautikā, kosmisko lidaparātu savienošanās orbītā, lai panāktu ciešu mehānisku, elektrisku u. c. kontaktu starp tiem.
- ķīļlapjveidīgie Kosveidīgo klase paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi ar stumbra dalījumu mezglos un posmos, kokveida formas izmirušas triasa sākumā, saglabājusies tikai kosa.
- kotikāda Kotika āda (parasti kažokāda).
- kotiks Kotikāda.
- callorhinus Kotiku apakšdzimtas ģints.
- kredītinspektors Krājaizdevu sabiedrības amatpersona, kas izskata biedru aizdevuma pieprasījumus krājaizdevu sabiedrības noteiktās kredītpolitikas robežās.
- sagāds Krājums, manta, pārtika; sagāda.
- monospazma Krampji, kas skar tikai vienu ķermeņa daļu, vienu muskuļu grupu vai vienu muskuli.
- ortocefālija Kraniometrijā galvaskauss ar vertikālo indeksu 70,1 grāds līdz 75 grādiem.
- smāķis Krāsa; kosmētika.
- šmāķis Krāsa; kosmētika.
- lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
- iluminācija Krāsains gotikas stila zīmējums, ar kādiem viduslaikos izrotāja rokraksta grāmatas.
- metahromotipija Krāsainu litogrāfisku zīmējumu pārvešana no papīra uz stikla, metāla, koka utt.
- spektrālkrāsas Krāsas, ko iegūst laižot balto (saules) gaismu caur trīsšķautņu stikla prizmu.
- atlaidināšanas krāsns (stikla) krāsns paliekošo spriegumu novēršanai stikla izstrādājumos un to atdzesēšanai; spuldžu kolbu atlaidināšanai lieto elektriskās krāsnis ar vertikālu gaisa cirkulāciju.
- mikroviļņu krāsns krāsns, kurā elektriskā enerģija tiek pārvērsta mikroviļņu enerģijā, kas sasilda pārtikas produktus.
- šahtas krāsns krāsns, kuras darba telpa ir vertikāls (apaļš, konisks vai taisnstūra) cilindrs; apdedzināmo materiālu iepilda krāsnī no augšas, bet gatavo produkciju izkrauj apakšējā daļā; lieto, piemēram, kaļķakmens apdedzināšanā.
- batikot Krāsot (audumu) batikas tehnikā.
- smiņķēt Krāsot ar kosmētikas līdzekļiem.
- pervēties Krāsoties ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; grimēties.
- smiņķēties Krāsoties ar kosmētikas līdzekļiem.
- monoblepsija Krāsu akluma veids, spēja uztvert tikai vienu krāsu.
- karmīnskābe Krāsviela (sarkana), ko iegūst no kaltētu košeniļu ekstrakta, pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- šmiņķis Krāsvielas saturoša ziede, ko lieto kosmētikā un uz skatuves, lai piedotu vēlamo krāsu ādai.
- krāsojums Krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz kādas sejas daļas).
- krāšņvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Coraciidae"), drukni putni (masa - 100-200 g) ar lielu galvu un īsu kaklu, spēcīgu knābi, 11 sugu, Latvijā tikai zaļā vārna.
- mētāties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem); tikt mētātam.
- trauslā krava krava, kurai tās trausluma dēļ mešana vai izgāšana no transportlīdzekļa kravas kastes nav pieļaujama. Piemēram, stikla pudeles, elektroniskas ierīces, olas u. tml. Šo kravu īpaši apzīmē.
- izgāšana kravas pārvietošana, gāžot to ārā no transportlīdzekļa, kas notiek, sagāžot slīpi transportlīdzekļa kravas novietojuma daļu, piemēram, kravas kasti, vai izmetot kravu no transportlīdzekļa; tā rīkojas tikai ar gāžamkravām un beramkravām, kas izgāžot nevar tikt sabojātas.
- izkraušana kravas pārvietošana, kraujot ārā no transportlīdzekļa; kravas glabāšana izkraušanas vietā var notikt gan īslaicīgi, gan ilgstoši (noliktavā).
- kuģa tīrā kravnesība kravas, pasažieru un viņu bagāžas, pārtikas un ūdens krājumu kopējā masa.
- hemisistole Kreisā kambara sistole, kas seko katrai otrai priekškambaru sistolei tā, ka diviem sirdspukstiem atbilst tikai viens pulsa sitiens.
- klapati Kreņķi, nepatikšanas.
- lāga Krietnība, tikums, labums.
- dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā).
- Sibīrijas strēlnieki Krievijas armijas daļas, kas tika komplektētas galvenokārt no Sibīrijas guberņās iesauktajiem karavīriem, 1. pasaules kara laikā Krievijas armijā bija 7 šādi korpusi, 5 no tiem dažādā laikā ietilpa Ziemeļu frontē; līdz latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanai šajos pulkos dienēja arī daudzi latvieši.
- Baltijas jautājums Krievijas iekšpolitikas problēma, kuras saturs bija valsts centrālās varas un Baltijas vācu muižniecības konflikts Baltijas provinču autonomijas jautājumā.
- 17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti.
- Jura krusts Krievijas militārais apbalvojums, dibināts 1807. g., no 1914. g., kad sākās 1. pasaules karš, tika piešķirts visi bieži, saņēmuši arī daudzi latvieši - 1. pasaules kara dalībnieki.
- domes nauda Krievijas Pagaidu valdības nauda 1917. g. 1. pasaules kara laikā, tika izlaistas kredītbiļetes ar 250 un 1000 rbļ. nominālu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā; uz šīm banknotēm bija Krievijas Valsts domes ēkas attēls.
- kreicrublis Krievijas rublis ar četrkārt krusta formā salikta krievu burtu "g" zīmi, kas tika izlaists cara Pāvila valdīšanas laikā (1796.-1801. g.).
- Baltijas flote Krievijas un PSRS kara flotes operatīvā vienība, kas izvietota Baltijas jūras ostās, tā tika izveidota Ziemeļu kara (1700.-1721. g.) laikā un izveidoja bāzes arī Rīgā un Liepājā, paplašinājās 1945. g., 1991.-1994. g. karakuģi tika izvesti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ūdeņiem un par galvenajām bāzēm kļuva Kronštates kara osta un Kaļņingradas kara apgabala ostas.
- Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes.
- Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
- Bermonta nauda Krievu brīvprātīgās Rietumu armijas pagaidu maiņas zīmes, kas tika izdotas lai finansiāli nodrošinātu armiju karā pret Latviju tika laista apgrozībā 1919. g. 25. oktobrī (1, 5, un 10 marku nomināli) Jelgavā un tās apkaimē, kurss: 2 markas = 1 ostrublis = 2 cara rubļi, uz visām naudaszīmēm bija uzraksts krievu un vācu valodā, tā nekad netika mainīta pret latiem.
- Usiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš aizsprosto upes, bet pārējie (Dubiņa un Goriņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- Goriņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš pārnēsā kalnus, bet pārējie (Dubiņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- Dubiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš rīkojas ar kokiem kā ar skaliņiem, bet pārējie (Goriņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- biļina Krievu folkloras žanrs, episka dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
- creeks Krīki, nelielas, seklas smilšainas upju gultnes Austrālijā, kurās ūdens tek tikai pēc lielām lietus gāzēm; citā laikā tās pavisam sausas, vai satur tikai atsevišķas peļķes ar stāvošu ūdeni.
- Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu.
- jumts Kriminālgrupa, kas it kā reāli, bet parasti tikai šķietami, par ikmēneša atlīdzību pasargā biznesmeni no citiem kriminālapdraudējumiem.
- kāzuss Kriminālistikā - gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; darbība, kurai ir pārkāpuma, nozieguma pazīmes, bet kurā nav vainas elementa.
- pēdas Kriminālistikā - kāda objekta ārienes struktūras materiāla atspoguļojums cita objekta virsmā.
- habitoloģija Kriminālistikas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka ārienes pazīmju klasifikāciju, paņēmieniem un metodēm pazīmju izmantošanai noziegumu atklāšanā.
- trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pētī pēdu (2) izcelsmi, izstrādā to atrašanas, saglabāšanas, fiksēšanas, izņemšanas un izpētes metodes.
- odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas, parasti cilvēku, identificē pēc tam raksturīgām smaržām.
- kriminālistiskā taktika kriminālistikas sadaļa, kas pēta un izstrādā atsevišķu izmeklēšanas darbību paņēmienus un līdzekļus, ievērojot kriminālprocesuālo likumu un izvērtējot izmeklēšanas un tiesu prakses un citu zinātņu, it īpaši loģikas, psiholoģijas un darba organizācijas, kā arī kriminālistiskās tehnikas rekomendācijas un atziņas.
- kriminālistiskā tehnika kriminālistikas sadaļa, kas pēta un izstrādā noziegumu atklāšanas, izmeklēšanas un profilakses līdzekļus un to lietošanas paņēmienus pierādījumu iegūšanai krimināllietās atbilstoši krimināllikuma prasībām.
- grafometrija kriminālistikas tehnikas nozare, kas pētī rokrakstu un izstrādā metodiku personas identificēšanai pēc tās rokrakstiem.
- tiesballistika Kriminālistikas tehnikas nozare, kas pētī šaujamieročus, munīciju un to lietošanas pēdu atrašanas, fiksācijas, izņemšanas un izpētes metodiku un tehniku, lai noskaidrotu nozieguma izdarīšanas apstākļus, identificētu ieroci, munīciju, kā arī lai noskaidrotu citus krimināllietās nozīmīgus jautājumus.
- daktiloskopija Kriminālistikas tehnikas trasoloģijas nozare, kas pēta un izstrādā cilvēku roku pirkstu nospiedumu atrašanas, izņemšanas, saglabāšanas un izmeklēšanas metodes un līdzekļus noziegumu atklāšanai un izmeklēšanai, personu, kuras izdarījuša noziegumu, reģistrācijai un pirkstu un nospiedumu un atstājēju identifikācijai; pirkstu nospiedumu noņemšana.
- tiesfotogrāfija Kriminālistikas tehniskā nozare: zinātniski izstrādātu fotografēšanas veidu un metožu sistēma, ko lielo noziegumu izmeklēšanas procesā, kriminālist. ekspertīzē, operatīvās kriminālās meklēšanas darbā, lai iegūtu un fiksētu pierādījumus, kā arī noziegumu profilaksē.
- procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts.
- kriminālists Krimināltiesību speciālists; kriminālistikas speciālists.
- krāsu centri kristāliskā režģa defekti kas absorbē gaismu spektrālajā apgabalā, kurā pats kristāls gaismu neabsorbē; vērojami neorganiskos dielektriķu kristālos un stiklos dabiskos minerālos.
- kreatīns Kristāliska viela, šķīst karstā ūdenī, skābā vidē pārvēršas par kreatinīnu, sārmainā vidē sadalās; atrodas mugurkaula muskuļos, aknās, nervu u. c. audos kreatīnfosfāta veidā; liela nozīme bioenerģētikā.
- stiklkeramika Kristālisks stikla materiāls, ko gatavo ar keramikas tehnoloģijas paņēmieniem, t. i., izstrādājumu presē no stikla pulvera un pēc tam kristalizē (sk. kristalizācija) divpakāpju vai vairākpakāpju režīmā.
- polimēru kristalizācija kristalizācija, kas var var notikt no šķīduma vai kausējuma, vai arī kristāliskajai struktūrai pilnveidojoties cietā agregātstāvoklī.
- kristāloptiķis Kristāloptikās speciālists.
- pelāgisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvba un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību.
- pelagiānisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvība un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību.
- divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi.
- amalrihieši Kristiešu sekta 13. gs., kas atmeta sakramentus, svēto pielūgšanu un pāvestu ieskatīja par antikristu.
- dekristianizācija kristietības likvidēšanas politika Lielās franču revolūcijas gados (gk. 1793. g.); tā bija savdabīga revolucionārā terora forma cīņā pret kontrrevolucionāro katoļu garīdzniecību.
- kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā Lucifers (latīņu _Lucifer_), Dieva pretinieks - eņģelis, kurš lepnības dēļ sadumpojies pret Dievu un kopā ar citiem eņģeļiem, kas viņu atbalstīja, tika padzīts no debesīm.
- Ēģiptes Marija kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās netikle no Ēģiptes, kas 12 gadu vecumā aizgājusi no vecākiem un 17 gadus nodarbojusies ar prostitūciju Aleksandrijā un Jeruzālemē.
- Juris kristietības un islāma nostāstos — kareivis moceklis, ar kura vārdu folkloras tradīcija saistīja lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu reliktās pagāniskās ieražas, kā arī bagāto mitoloģisko tematiku, arī motīvu par cīņu ar pūķi.
- monofizītisms Kristietības virziens, kas radās 5. gs. Bizantijā; tā interpretācijā Kristum piemīt tikai viena - dievišķa daba.
- monotelētisms Kristietības virziens, kas radās 7. gs. Bizantijā; sludinot Kristus divējādo dabu, pieņēma, ka tam ir viena griba; Konstantinopoles 3. ekumeniskajā koncilā tika nosodīts.
- idiomata Kristīgā dogmatikā - apzīmējums Jēzus Kristus divu dabu (cilvēka un dieva) īpašībām.
- protevaņģelijs Kristīgā dogmatikā Jahves lāsti pār čūsku paradīzes dārzā.
- soteroloģija Kristīgā dogmatikā mācība par pestītāju un pestīšanu.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē.
- sociālētika Kristīgās ētikas nozare, kas pētī cilvēku sadzīves ētisko normu problēmas; sadzīves ētisko normu sistēma; pretstats: individuālā ētika.
- baznīcas tēvi kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju, senās baznīcas mācības un sludināšanas pārstāvji, piem., Augustīns
- monofizīti Kristīgo ķeceru grupa 5.-7. gs., kas sludināja, ka Kristum ir tikai dievišķa daba; izveidojās kā reakcija uz nestorismu un izraisīja Koptu baznīcas un Armēņu baznīcas oficiālo atšķelšanos no pārējās Kristīgās baznīcas; mūsdienās - Armēnijā, Sīrijā un Ēģiptē.
- stigmatizācija Kristus brūču zīmju iegūšana uz rokām, kājām, ķermeņa ekstāzes stāvoklī; to izskaidro ar pašiedvesmošanos; izplatīta tikai katoļu baznīcā.
- parūzija Kristus otrā atnākšana, kas pēc kristiešu ticējumiem būs laiks, kad tiks spriesta tiesa un tiks nodibināta pilnīga Dieva valstība.
- kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1525.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā.
- tilozaurs Krīta perioda dinozaurs, viens no lielākajiem ūdenī dzivojošajiem rāpuļiem, garums - 15 m, pārtika no citiem rāpuļiem un haizivīm.
- kritiķis Kritikas (2) speciālists.
- metakritika Kritikas kritika, t. i., kritikas principu, metožu un terminoloģijas pētīšana.
- teātra kritika kritikas nozare, kas analizē un vērtē sava laika teātra darbu un ir cieši saistīta ar teātra vēsturi.
- recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos; arī atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
- piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- krīzes posmi krīzes gaitas izmaiņu secība: bīstams notikums; ievainojams stāvoklis (paaugstināta spriedze, nemiers); paātrinošs faktors ("pēdējais piliens"); aktīvais krīzes stāvoklis (fizisks un psihisks nemiers); reintegrācija (situācijas piemērošana vai pieņemšana, jaunas, efektīvas risināšanas stratēģijas apguve, kas var būt vairāk vai mazāk piemērota reālajai situācijai).
- hemiencefāls Kroplis, kuram ir tikai viena galvas smadzeņu puslode.
- nelineārie kropļojumi kropļojumi, kas rodas tāpēc, ka pastiprinātājos izmanto nelineārus elementus, piemēram, tranzistorus, uz kuriem spriegums nav proporcionāls strāvai; lai nelineārie kropļojumi būtu mazi, tranzistoru darba režīmi jāizvēlas tā, lai maksimāli tiktu izmantoti raksturlīkņu lineārie posmi, un izvēlētais režīms jāstabilizē, lai tas neizmainītos, mainoties, piemēram, temperatūrai.
- drojenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Erophila"), viengadīgi vai pārziemojoši lakstaugi, sugu skaits grūti nosakāms sarežģītās morfoloģijas dēļ; Eiropā tikai 1 suga.
- žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas.
- ksantāns Ksantāna sveķi - pārtikas piedeva E415 (var būt ģenētiski modificēti), biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi.
- dzenspārni Kuģa dzineklis un reizē stūres iekārta, sastāv no diska (rotē ap vertikālu asi) un 4 vai 6 tam perpendikulārām aerodinamiska profila lāpstiņām, kuras pagriežot attiecībā pret to vertikālo asi var mainīt kuģa kursu un ātrumu, nemainot diska rotācijas režīmu.
- šalupa Kuģa laiva satiksmei ar krastu un citiem kuģiem.
- supply Kuģa pārtikas krājums.
- diametrālā plakne kuģa vai jahtas vertikālā griezuma plakne garenvirzienā tieši pa vidu.
- batokss Kuģa vai laivas vertikālā garengriezuma līnija.
- Panamas kanāls kuģošanas kanāls Centrālamerikā (sp. val. “Canal de Panama”), šķērso zemesšaurumu tā zemākajā daļā, savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums — 81,6 km, platums — 150-300 m, dziļums — 12,8-25,9 m, 12 dubultas slūžas, kas nodrošina satiksmi abos virzienos vienlaikus.
- fārvaters Kuģu ceļš - ūdens satiksmes maršruts, marķēts ar navigācijas zīmēm.
- burkānmušas Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Psilidae"), sīki un vidēji lieli (garums - 3-8 mm) mušveidīgie, sastopamas pļavās, laukos, dārzos, kāpuri ir augēdāji, Latvijā zināmas tikai uz kultūraugiem dzīvojošas sugas.
- maizes kule kule (parasti uz skolu, darbu) līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
- ceļa kule kule ceļā, ceļojumā līdzņemamu pārtikas produktu un citu nepieciešamu priekšmetu ielikšanai.
- ganu kule kule ganos līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
- piks Kulminācija, vislielākās aktivitātes brīdis (piem., darbā vai satiksmē).
- kulstīkle Kulstikla.
- kulstikne Kulstikla.
- apsabukāties Kulšanā tikt noberztam, atdalītam (par grauda ārējo apvalku).
- mākslas dienas kultūras pasākumu komplekss mākslas popularizēšanai, ko no 1959. g. ik gadu aprīlī organizēja visā PSRS, pilsētās un laukos tika rīkotas izstādes, mākslinieku tikšanās ar skatītājiem izstāžu zālēs muzejos, mākslinieku darbnīcās un arī rūpnīcās; mākslinieku dienas (līdz 1973. g.).
- kultūrpolitika Kultūras politika.
- ķerplis Kuoks ar trim žuburiem, ko bērni lieto ruotaļā (šo koku novieto vertikāli un ar citu, garāku kuoku mēģina notriekt gar zemi).
- kūpinājumi Kūpināti, no sālītiem gaļas izstrādājumiem (šķiņķa, muguras gabaliem, krūtiņas, ruletes, filejas u. c.) izgatavoti pārtikas produkti.
- piekvēpt Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi).
- piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi); piekvēpt.
- ubi Kur; kad, tiklīdz kā, ikreiz.
- Ku Kurčatovijs, ķīmiskā elementa rezerfordija simbols, kas tika lietots bijušajā PSRS līdz 1997. gadam.
- kursorsvira kursora pozicionēšanas ierīce, kas dod iespēju lietotājam pārvietot kursoru displeja ekrānā, kustinot vertikālu stienīti.
- vārnu raušana Kuršu kāpu, bet agrāk, iespējams arī Kurzemes iedzīvotāju tradīcija ķert vārnas pārtikai.
- Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā).
- Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni.
- kamerkurtuve Kurtuve, kas izveidota vertikālas prizmatiskas kameras veidā; cietais putekļu, šķidrais vai gāzveida kurināmais tajā sadeg gaisa strūklā - liesmas kūlī; parasti lieto tvaika katlu un ūdens sildīšanas katlu iekārtās.
- cigoriņš Kurvjziežu dzimtas apakšdzimta ("Cichorioideae syn. Liguliflorae"), lakstaugi kuru augiem kurvītī ir tikai mēlziedi un parasti tiem ir piensula.
- ambrozija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ambrosia"), ar \~40 sugu, Latvijā 3 adventīvas sugas, stublājs līdz 1 m augsts, smalks, plaši, izkliedus zarots vai zari tikai augšdaļā, lapas pamīšus vai pretējas, plūksnaini dalītas.
- māllēpe kurvjziežu dzimtas ģints (“Tussilago”), kurā ir tikai 1 suga.
- dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē notika 1817. g., Vidzemē - 1819. g., bet Latgalē - 1861. g.
- ķirspēle Kurzemes hercogistes landtāga vēlēšanu iecirknis 1562.-1795. g., kurā piedalījās tikai muižnieki.
- Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē.
- Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt.
- trimēties Kustēties, tikt kustinātam.
- nereālisms Kustība, kas veidojās uz Dieva nāves teoloģijas pamata, tās pārstāvji apgalvoja, ka reliģiskas doktrīnas attiecas tikai uz cilvēciskiem vērtību avotiem un neattiecas uz objektīvo realitāti.
- vegānisms Kustība, kuras dalībnieki uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
- ēigā Kustība, satiksme.
- aizkust Kūstot (kam), tikt (ar to) aizdarītam, piepildītam.
- iekust Kūstot saplūst kopā, savienoties (ar ko); tikt apņemtam (ar ko sacietējošu).
- katers Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- kutere Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- kuters Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem).
- diagonālmatrica Kvadrātmatrica, kura no nulles atšķirīgi ir tikai diagonālie elementi.
- maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
- diftongoīds Kvalitatīvi (tembrāli) neviendabīgs patskanis, kura sastāvā kā pieskaņa ir elements, kam artikulācija ir tuva galvenā elementa artikulācijai.
- kvants Kvantēta fizikāla lauka struktūras elements, kas ir šā lauka īpašību nesējs; kāda fizikāla lieluma (kas var pieņemt tikai diskrētas vērtības) minimālā deva.
- kvantēt Kvantēts elektrisks signāls - elektrisks signāls, kas ir nepārtraukts laikā, bet kura līmenim var būt tikai atsevišķas, stingri noteiktas vērtības.
- Bozes gāze kvantu gāze, kas sastāv no bozoniem un pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai; tuvojoties absolūtajai nullei, daļiņu skaits šādā gāzē neierobežoti aug un var iestāties Bozes–Einšteina kondensācija.
- Bozes-Einšteina statistika kvantu statistika identisku bozonu līdzsvarsistēmām, kam pakļaujas fotonu gāze absolūti melna ķermeņa starojumā.
- Bozes–Einšteina statistika kvantu statistika, kas raksturo daļiņu ar veselu spinu (bozonu) sadalījumu pa enerģētiskajiem stāvokļiem; kvantu daļiņas ir savstarpēji neatšķiramas.
- Bozes šķidrums kvantu šķidrums, kas sastāv no bozoniem un pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai.
- siloksīds Kvarca stikla šķirne; lieto galvenokārt ķimikāliju trauku izgatavošanai.
- kvaternijs Kvaternija-18 hektorīts - kosmētikas sastāvdaļa, viskozitātes regulētājs, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, iedeguma želejās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- kvaternijs Kvaternijs-15 - kosmētikas sastāvdaļa, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, matu kondicionētājos, var izraisīt kontakta dermatītu, alerģiskas reakcijas, acu kairinājumus, var radīt izsitumus uz ādas, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- kvaternijs Kvaternijs-26 - kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, antistatiķis, izmanto līdzekļos, kas piešķir matiem spīdumu, var radīt acu kairinājumu, kontakta dermatītu, kancerogēns.
- kvazāgs Kvazizvaigžņveida galaktika, kosmisks objekts, kam ir vājš radiostarojums.
- iekaltne Kvēloša, tikko no uguns kalšanai paņemta dzelzs.
- kvilajs Kvilaja ekstrakts - pārtikas piedeva E999 (dažās valstīs aizliegts), putu veidotājs, aromatizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, lielā daudzumā var izraisīt aknu bojājumu, elpošanas traucējumus.
- kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- Nehtans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ūdens dievs, viņam bija svētais zināšanu avots, kuram piekļūt drīkstēja tikai viņš pats un trīs galma vīna lējēji.
- Brans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - varonis, sāgas "Brana ceļojums" tēls, tika uzskatīts par vienu no karaļa Artura senčiem.
- Balors Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kuram bija tikai viena acs, kas iznīcināja katru, uz kuru viņš paskatījās.
- Nemheina Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - īru dieviete - karotāja, kas nepiedalījās kaujās, bet tikai atradās kaujas laukā un ar savu baismīgo izskatu radīja paniku karotājos, kā arī iedvesa šausmas ar baisu gaudošnu.
- Diarmaits Ķeltu (vēst. Īrijā) mitoloģijā - īru karotāja un varoņa Finna līdzgaitnieks, kas iemīlēja karotāja Kormaka meitu Grainu, kas tika atdota par sievu vecīgajam Finnam, bet viņi kopā aizbēga.
- Leprehuns Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - elfs, kurš sargā daudz apraktu dārgumu, kurus atklāj tikai tam, kas spēj viņu noķert un uzklausīt, nenovēršot no viņa skatienu.
- Avallona Ķeltu (vēst. Velsa, Britānija) mitoloģijā - nemirstības sala, kurā aug brīnumainas ābeles; šeit tika nogādāts karalis Artūrs, lai sadziedētu nāvējošos ievainojumus.
- Ogmijs Ķeltu mitoloģijā - gallu dievs, identificēts ar romiešu varoni Herkulesu (grieķu Hēraklu), taču atšķirībā no tā bija pavecs vīrs un tika pielūgts kā daiļrunības dievs.
- ekskaliburs Ķeltu mitoloģijas tradīcijā - karaļa Artura burvju zobens, kuru noslēpumaina roka (ezera valdniece) turēja virs meža ezera un kuru spēja iegūt tikai Arturs.
- ķencēties Ķēpāties, aiztikt kaut ko lipīgu.
- uzkārpīties Ķepurojoties, spārdoties, cīnoties tikt augšā.
- fizikālais svārsts ķermenis, kas var griezties un svārstīties smaguma spēka laukā ap horizontālu asi, kura neiet caur tā smaguma centru; līdzīga svārstību kustība var notikt ap jebkuru nevertikālu asi.
- ģeoīds ķermenis, kura forma vistuvāk atbilst Zemes patiesajai formai. Ģeoīda virsma sakrīt ar okeānu virsmu, ko iedomāti turpina zem sauszemes tā, lai jebkurā tās punktā vertikālā līnija būtu perpendikulāra ģeoīda virsmai.
- brīvā krišana ķermeņa brīva pārvietošanās telpā bez sākuma ātruma, uz to darbojoties tikai debess ķermeņa pievilkšanas spēkam, piemēram, Zemes gravitācijas spēkam, ievērojot vides (gaisa, ūdens) pretestību.
- balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām.
- skaistumkopšana Ķermeņa, ādas, matu, nagu kopšana, ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus; arī kosmētika (1).
- nīsties Ķildoties; nesatikt (ar kādu).
- amānats Ķīlnieks, kas tika dots, lai nodrošinātu kāda līguma izpildīšanu (senajā Krievzemē un dažās austrumzemēs).
- snuķgalvji Ķīļzobjveidīgie - mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), radniecīgi zvīņrāpuļiem, cēlušies agrajā triasā, raksturīga primitīva galvaskausa uzbūve; mūsdienās tikai 1 suga - hatērija.
- kornūta Ķīmijas laboratorijās stikla vai fajansa trauks bumbiera veidā.
- fizikālā ķīmija ķīmijas zinātnes nozare, kurā pēta ķīmijas norises un izmanto fizikas principus parādību mehānisma, enerģētikas un norišu izskaidrošanai; aptver vielas uzbūves teoriju, koloīdķīmiju, termodinamiku un kinētiku, šķīdumu teoriju, elektroķīmiju, augsto enerģiju ķīmiju.
- etildichlorarsīns Ķīmiskā kara līdzeklis, tika izmantots 1. pasaules karā, ražoja Vācijā.
- ķēdes reakcija ķīmiska pārvērtība, kuras gaitā ģenerējas jauni reakcijas aktīvie centri (brīvie radikāļi vai joni), kas izraisa nākamo reakcijas aktu; reakcija apstājas tikai tad, kad visas ķēdes ir pārtrūkušas – sistēmā esošie aktīvie centri ir izzuduši savstarpējās rekombinācijas reakcijās.
- sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Izstrādājumi no šī metāla.
- ūdeņradis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smaržas, garšas, atomnumurs - 1, atommasa - 1,0079, ir 3 izotopi: protijs, deitērijs un tritijs; pārtikas piedeva E949, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- fosfors Ķīmiskais elements - indīgs nemetāls, kas dabā sastopams tikai savienojumos, atomnumurs - 15, atommasa - 30,97376, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils, eksistē vairāki alotropiskie veidi.
- argons Ķīmiskais elements - inerta gāze, periodiskās sistēmas 18. elements; simbols - Ar; pārtikas piedeva E938.
- cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
- itrijs ķīmiskais elements, atomnumurs 39, pelēcīgs, plastisks retzemju metāls, simbols Y (Yttrium), atommasa - 88,9059, zināmi 16 izotopi, no kuriem tikai 1 ir stabils.
- terbijs Ķīmiskais elements, kas pieder pie lantanoīdiem, metāls, periodiskās sistēmas 65. elements, simbols Tb, atommasa - 158,9254, zināmi 18 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto speciālu stiklu un katalizatoru izgatavošanai.
- holmijs Ķīmiskais elements, lantanoīdu grupas metāls, periodiskās sistēmas 67. elements; simbols Ho (Holmium), atommasa - 164,9304, zināmi 16 izotopi, no kuriem tikai 1 ir stabils.
- eiropijs Ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 63. elements; to lieto kodoltehnikā, speciāla stikla izgatavošanai u. c.; simbols Eu (Europium), zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- nemetāli Ķīmiskie elementi, kam vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
- elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums augošā secībā pēc to atomnumura (atoma kodola lādiņiem) horizontālās rindās (periodos), kas novietotas cita virs citas, tā, ka elementi ar līdzīgām īpašībām atrodas viens zem otra vertikālās grupās.
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai; nātrija hlorīds.
- vārāmais sāls ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķīmikāliju ražošanai; nātrija hlorīds.
- sāls Ķīmisks savienojums (nātrija hlorīds) - balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u.tml.; vārāmais sāls.
- hlorfluorogļūdeņradis Ķīmisks savienojums, ko izmantoja aerosolos un ledusskapjos, bet 1987. g. tā lietošana tika aizliegta, jo konstatēta tā iznīcinošā iedarbība uz ozona slāni.
- duczjuns Ķīnā pēc 1911. g. revolūcijas - gubernators, īstenībā provinces diktators, kura rokās atradās civilā un militārā vara; pēc tautas revolūcijas uzvaras duczjuna institūts Ķīnā tika pilnīgi likvidēts.
- Konfūcijs Ķīniešu domātājs (551.-479. g. p. m. ē., ķīniešu val. Kun Fudzi jeb "skolotājs Kuns"), kurš kā skolotājs mācīja visus, kas to vēlējās, neraugoties uz šo cilvēku mantisko stāvokli; viņa idejas un mācības kļuva par sociālās ētikas sistēmas pamatu, kam bija liela ietekme uz Ķīnas sabiedrības attīstību.
- si šu ķīniešu filozofu grāmatu sakopojums, kurā ietilpst četri seno konfūcisma domātāju sacerējumi (5.-3. gs. p. m. ē.), kas 12. gs. tika savākti, apstrādāti, sakopoti un pasludināti par konfūcisma kanona galveno sastāvdaļu.
- sjē ķīniešu krāsošanas (batikas) tehnika, kas tika definēta kā "zīda auduma saspiešana un krāsošana", mūsdienās šī tradīcija tiek kopta tikai atsevišķos reģionos.
- He-Bo Ķīniešu mitoloģijā - Dzeltenās upes - Huanhes gars ar zivs ķermeni un cilvēka seju, kuram katru gadu tika upurēta skaistākā meitene.
- Lo-Dzu Ķīniešu mitoloģijā - nabago un bārddziņu dievs; uzskatīja, ka viņš ir Lao-Dzi skolnieks, kas atgriezies zemes dzīvē un kā bārdskuvis pelna iztiku uz ielas.
- mah-džongs Ķīniešu nacionāla spēle ar īpašiem kauliņiem vai kārtīm, radniecisks domino, tikai stipri grūtāks un interesantāks.
- šķērstīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darba veids, kas nepārsniedza 3 m garumu un tika apskatīts pamazām attinot.
- garentīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darbs, kas tika atritināts no augšas uz leju un varēja sasniegt 10 m garumu.
- tīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības veids, kura darbus atvēra tikai apskates laikā, lai meditētu.
- tikšķis Ķirmju dzimtas suga ("Anobium pertinax") - 5-6 mm gara vabole, kas dzīvo koksnē; sitot ar galvu pret koksni, rodas tikšķoša skaņa, kas agrāk tika uzskatīta par nāves priekšvēstnesi; ēku ķirmis.
- Hygrocybe coccinea ķiršsarkanā stiklene.
- šarlaksarkanā stiklene ķiršsarkanā stiklene.
- operācija Ķirurģisku darbību kopums (ārstēšanas vai diagnostikas nolūkā).
- zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
- zelta dzīve laba, viegla, arī pārtikusi dzīve.
- hinduistu nacionālisms labēja politiska kustība, kas Indiju identificē tikai un vienīgi ar hinduismu un pretojas kastu sistēmas izmaiņām.
- iečopīties Labi iedzīvoties, kļūt pārtikušam.
- fenokristāli Labi izveidoti (idiomorfi) atsevišķi minerālu kristāli, kas ieslēgti porfīru un porfirītu smalkgraudainajā vai stiklveida pamatmasā.
- sasaprasties Labi satikt (ar kādu).
- sadzīgot Labi satikt, sadzīvot.
- satapt labi satikt; dzīvot saticīgi.
- plaga Labības pļāvēja sastāvdaļa - platforma, uz kuras atrodas tikko nopļautā labība.
- Nodarbinātības valsts aģentūra labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.
- apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
- labpatikties Labpatikt.
- mīļumis Labprāt, ar labpatiku un mīlestību.
- prihods Labsajūta, narkotiku iedarbības sākums.
- mīkstā lācīte lācīšu suga ("Atrichum tenellum"), konstatēta tikai priežu jaunaudzēs uz smilšmāla augsnes atklātās vietās.
- koala Lāčsomainis, jaunam lācēnam līdzīgs somains dzīvnieks; izplatīts Austrālijā, pārtiek tikai no eikaliptu lapām un jaunajiem dzinumiem.
- Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci.
- saistītie lādiņi lādiņi, kas parādās polarizācijas procesā; tie ir saistīti ar molekulām un var tikai ļoti ierobežoti pārvietoties pašu molekulu iekšienē.
- oderint, dum metuant lai nīst, ka tik baidās (vārdi, ko piedēvē Romas imperatoram Kaligulam).
- IAE Lai notiek kas notikdams (angļu "in any event"; īsziņās).
- lai lūst vai plīst lai notiek kas notikdams; katrā ziņā, noteikti, jebkuros apstākļos.
- lai būtu kā būdams lai notiktu kas notikdams.
- sideriskais gads laika intervāls, kurā Saule savā redzamājā kustībā pa ekliptiku izdara pilnu apriņķojumu attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; sideriskā gada garums ir 365,2564 diennaktis (precesijas dēļ tas ir 20 minūšu garāks nekā tropiskais g.); zvaigžņu gads.
- saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulgrieži (1).
- saulgrieži laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulstāvji.
- vasaras saulgrieži laika moments, kurā Saule sasniedz vislielāko deklināciju un atrodas ekliptikas galējā ziemeļu punktā (ap 21. jūniju), tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visgarākā diena.
- ziemas saulgrieži laika moments, kurā Saule sasniedz vismazāko deklināciju (ap 22. decembri), kad tā atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā un zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena.
- zaudlaiks Laika periods, kad datoru sistēma nav lietojama, jo tiek veikta tās profilakse vai notikusi avārija.
- atstatums Laika posms (kas pagājis no kāda sākuma momenta, notikuma).
- jaunākie laiki laika posms no Pirmā pasaules kara līdz mūsdienām; jaunāko laiku vēsturi ir pieņemts iedalīt trīs posmos: 1. posms -- 1914.--1945. (no Pirmā pasaules kara sākuma līdz Otrā pasaules kara beigām); 2. posms -- 1945.-1989.; 3. posms -- 1989.--1991. gadu revolucionārie notikumi un pārmaiņas Eiropā
- atstarpe Laika posms starp kādiem notikumiem.
- gavēnis Laika posms, kad jāiztiek ar trūcīgu pārtiku.
- meteoroskops Laika rādītājs, rīks, ar ko cerēja pareģot laiku, novērojot tikai viena elementa pārgrozības; praksē nav izrādījies par derīgu.
- hronoloģija Laika secība; notikumu uzskaitījums, attēlojums laika secībā.
- saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku (piemēram, Jūlija kalendārs un Gregora kalendārs); solārais kalendārs.
- intervāls Laika sprīdis (starp kādiem notikumiem).
- atsauces stundas laikposms noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma; ja darbinieka darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darbinieka nodarbināšana pieļaujama tikai tad, ja darbs tiek veikts iepriekš noteiktās stundās un dienās un darba devējs ir pienācīgā kārtā paziņojis darbiniekam precīzu darba izpildes laiku
- priekšvakars Laikposms pirms kāda nozīmīga notikuma.
- robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas).
- priekšstunda Laiks īsi pirms kāda notikuma.
- pavediens laiksakritīgs process, kas ir kāda lielāka procesa vai programmas daļa. Šo terminu parasti izmanto vairākuzdevumu operētājsistēmu aprakstos, kad vairākas programmas daļas (pavedieni) var tikt izpildīti vienlaicīgi.
- paķārstīt Laiku pa laikam aiztikt, ķerstīt, gūstīt.
- kāptuves Laipa ar virspusē piestiprinātiem kāpšļiem satiksmei starp dažāda augstuma vietām.
- glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu; liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
- sasalaistīties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam.
- sasalieties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam.
- pussegta laiva laiva, kuras klājs nosegts tikai līdz vidum.
- divgadīgs augs lakstaugs, kura dzīves cikls ilgst divus veģetācijas periodus; pirmajā veģetācijas vasarā tas veido tikai lapu rozeti un (vai) neziedošu stublāju un, pēc pārziemošanas uzzied nākamajā vasarā.
- ļecka Lamu vārds, apzīmē tādu, kas pēc kaut kā (piemēram, sabiedrības) priekšstatiem neietilpst tikumiskā u. c. pieņemtajos priekšrakstos, rāmjos.
- slaucene lamuvārds tikumiski pagrimušai sievietei vai kādam dzīvniekam.
- utricis Lamuvārds, tāds, kam nav attīstīti dzimumorgāni; tāds, kam tikai viens sēklinieks.
- sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem.
- aktīvā lappuse lappuse, kas datora operatīvajā atmiņā var tikt modificēta vai parādīta displeja ekrānā.
- shistostega Lapu sūnu ģints, spulgsūna, kas sastopama arī Latvijā smilšakmens iežu alās un ir neliels, tikai dažus mm augsts augs ar visai sīku, gandrīz apaļu sporu vāceli.
- sarmenīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu. Latvijā konstatētas 4 sugas.
- rūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pleurozium"), kas veido skrajas, dzeltenzaļas velēnas, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, arī Arktikā, tikai 1 suga.
- pielāsēt Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām).
- pielāsot Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām).
- Asote Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Aiviekstes kreisajā krastā ap Asotes pili un ietilpa Jersikas zemē, novada teritorijā atradās 3 pilskalni un \~10 kapulauki (11.-13. gs.), tika iekļauts Rīgas arhibīskapijā, 14. gs. par novada centru kļuva Krustpils.
- Rūsiņš latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, minēts Indriķa hronikā, 1212. g. bija viens no Autīnes sacelšanās vadoņiem, uzņēmās Satezeles pils aizstāvēšanu un tur krita (sarunu laikā ar krustnešiem tīšām vai netīšām tika nošauts ar stopu).
- igrek Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y), matemātikā ar to apzīmē meklējamo lielumu vai atkarīgo mainīgo lielumu (funkciju).
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y), matemātikā ar to apzīmē meklējamo lielumu vai atkarīgo mainīgo lielumu (funkciju).
- kapitālraksts Latīņu raksta senākais grafiskais veids, tikai lielie burti, burtu formas gandrīz nemainītas tiek lietotas mūsdienu poligrāfijā (romiešu kapitālburti).
- hronogramma Latīņu valodā rakstīta vārsma, kurā tie lielie burti, kas ir arī romiešu cipari (I, V, X, L, C, D, M), vārdos izvietoti tā, ka, kopā salikti, tie veido tā notikuma gadskaitli, par ko vārsmā ir rakstīts.
- Auerbahas karagūstekņu nometne latviešu karagūstekņu nometne 1945.-1946. g. amerikāņu okupācijas zonā Vācijā, tagadējā Bavārijas federālajā zemē, kur tika izvietoti internētie latviešu leģionāri.
- Atlantas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV Džordžijas štatā, Atlantas pilsētā, izveidojusies 20. gs. 60. gadu sākumā, bet 70. gados saruka, 80. gados Atlantā dzīvoja tikai \~50 sabiedriski aktīvu latviešu, kas uzturēja sakarus ar latviešu organizācijām ASV.
- Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss.
- Lauka māte latviešu mitoloģijā aizgādne par laukā iesētā ražību, kur lauks tradicionālajā uzskatā tika pretstatīts mežam, puvam kā iekoptais, no haosa telpas atkarotais, līdz ar to - sakralizētas telpas gabals.
- Jumja māte latviešu mitoloģijā minēta tikai dažos tekstos, vairumā gadījumu lauku ražības aizgādību veic viņas vīrišķais līdzinieks jumis.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot.
- graķene Latviešu valoda (mācību priekšmets; gramatika).
- Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā.
- oksitropis Latvijā rets stepju elements, tauriņziedis pazvilu stublāju un bāli dzelteniem ziediem, sastopams tikai pie Tukuma, Siguldas un Indras.
- padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem.
- organizētā dedzināšana Latvijā tiek lietota, gk. tikai apkarojot kaitīgos kukaiņus un slimības, kas izplatījušās zemsegā, kā arī likvidējot sauso zāli dzelzceļu un autoceļu atsavinātajās joslās; dažreiz izmanto cīņā ar meža ugunsgrēkiem (pretuguns); regulētā dzedzināšana.
- LEB Latvijas Elektroenerģētiku biedrība.
- baznīcas virsvalde Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas augstākā izpildinstitūcija 1922. g. II - 1968. g. III, tika izveidota Kurzemes un Vidzemes konsistoriju vietā, 1968. g. pārdēvēta konsistoriju. Kopš 50. gadu sākuma trimdā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas virsvalde.
- Centrālā komiteja, LKP Latvijas Komunistiskās partijas augstākais orgāns partijas kongresu starplaikā 1940.-1991. g., ko ievēlēja LKP kongress, un tā funkcijas noteica LKP statūti; pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. g. augustā LKP darbība tika aizliegta.
- Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes.
- Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu.
- Kurzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, no 13. gs. ietver tās kuršu apdzīvotās teritorijas, kas tika iekļautas Livonijas ordeņa valstī un Kurzemes bīskapijā, aptuvenu austrumu robežu iezīmē līnija Ezere-Saldus-Tukums.
- LPC Latvijas Pārtikas centrs.
- Borkovska kabinets Latvijas pārvaldības institūcija 1919.25.IV-10.V, kas tika izveidota pēc Baltijas landesvēra 1919.16.IV izdarītā valsts apvērsuma, kas bija vērsts pret K. Ulmaņa vadīto Latvijas pagaidu valdību.
- pilsoņu komitejas Latvijas pilsoņu pārstāvības organizācijas, kas sāka veidoties 1989. g. pavasarī ar mērķi noteikt pilsoņu kopumu, kas būtu tiesīgs lemt par Latvijas nākotni; Latvijas Republikas (LR) 5. Saeimas vēlēšanās (1993. g. jūnijā) varēja piedalīties tikai tās personas, kas reģistrētas kā LR pilsoņi.
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.-1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piemēram, Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- Tēvzemes balva Latvijas Republikas apbalvojums 1937.-1940. g., ko piešķīra par nopelniem literatūrā, mākslā, zinātnē, celtniecībā, politikā, valsts aizsardzībā, sportā, kā arī sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā; to varēja piešķirt tikai LR pilsoņiem, iestādēm vai organizācijām.
- Satversmes sapulce Latvijas Republikas augstākā likumdevēja institūcija no 1920. g. 1. maija līdz 1922. g. 3. oktobrim; tika ievēlēta vispārējās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, kurās varēja piedalīties Latvijas pilsoņi no 21 g. vecuma un aktīvā karadienesta karavīri no 18 gadu vecuma; vēlēšanas notika 1920. g. 1.-18. aprīlī.
- repšēns Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
- repsītis Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
- Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu.
- Pagaidu Satversme Latvijas Tautas padomes 1918. g. 17.-18. novembrī pieņemts normatīvais akts, kurā noteikti Latvijas valsts veidošanas un politiskās iekārtas galvenie principi, kas līdz Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. pieņemtajiem normatīvajiem aktiem - Deklarācijai par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem - tika uzskatīta par Latvijas Republikas pamatlikumu (konstitūciju).
- LUMII Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts; LU MII.
- LU MII Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts.
- LVS Latvijas Vieglatlētikas savienība.
- astrofizikas laboratorija Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības iestāde, nodibināta 1958. g. reorganizējot Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektoru par patstāvīgu laboratoriju; 1967. g. pārdēvēta par Radioastrofizikas observatoriju.
- Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota.
- Baltijas Antante Latvijas, Lietuvas un Igaunijas savienība, kas tika izveidota 1934. g. 12. IX Ženēvā, Baltijas valstīm noslēdzot Saprašanās un sadarbības līgumu; likvidēta 1940. g. jūnijā pēc Baltijas valstu okupēšanas.
- vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
- arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.).
- agrārpolitika Lauksaimniecības politika.
- agrorūpnieciskais komplekss lauksaimniecības produktu ražošanā tehnoloģiski, organizatoriski un ekonomiski saistītu nozaru kopums; tika veidoti PSRS 1980. gadu otrajā pusē ar mērķi paplašināt lauksaimniecības produkcijas ražošanu un uzlabot iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem un citām patēriņa precēm; beidza pastāvēt 1990. gadu sākumā.
- zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
- agrārstatistika Lauksaimniecības statistika.
- graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību.
- deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
- lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav.
- ciemats Lauku apdzīvota vieta, kas tika izveidota pēc lauksaimniecības kolektivizācijas.
- forums Laukums senajā Romā, kur notika, piemēram, sapulces.
- zaļumplacis Laukums, kur notika zaļumballes.
- ģimenes kodols laulātais pāris (ar vai bez bērniem, kuri nesastāv laulībā) vai viens no vecākiem ar bērnu(-iem), kurš nesastāv laulībā; dažkārt par ģimenes kodolu uzskata tikai laulāto pāri ar vai bez bērniem.
- laulības reģistrācija laulības noslēgšanas notikuma reģistrēšana attiecīgā iestādē valsts likumos noteiktajā kārtībā.
- levirāts Laulības paraža, kur vīrietim ir pienākums apprecēt sava brāļa atraitni (vai tikai tādu brāļa atraitni, kurai nav bērnu).
- malandrīni Laupītāji, kas postīja Franciju Kārļa V laikā un vēlāk tika aizdzīti uz Spāniju.
- knittelvers Lauztās vārsmas - nicīgs nosaukums vācu dzejas metram ar mainīgu neuzsvērto zilbju skaitu starp iktiem, kas radās 17. gs. un sākotnēji tika uzskatītas par nedabiskām un neveiklām.
- sublegāts Legāta 2 veids, kur legatāram uzlikts pienākums dot kaut ko 3. personai (sublegatāram), bet tikai nepārsniedzot paša legatāra saņemtā legāta vērtību.
- kulstīkla Lempīga sieviete; netikla sieviete.
- peļlemurs Lemuru dzimtas puspērtiķu ģints, pieder pie pašiem mazākajiem primātiem (ap 10 cm garš, \~80 g), sastopams tikai Madagaskarā, vairākas sugas.
- meno mosso lēnāk, ne tik ātri.
- izlīst Lēni izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
- noslīdēt Lēni nolaisties, noliekties, tikt lēni nolaistam, noliektam (kur, uz kā u. tml.) - par ķermeņa daļām.
- peilēšana Leņķa noteikšana starp novērojamā objekta virzienu un kādu no pamatplaknēm (parasti starp novērošanas vietas meridiāna un novērojamā objekta vertikālo plakni).
- azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
- ekliptikas slīpums leņķis, ko veido ekliptikas plakne ar debess ekvatora plakni; tā vērtība ir 23° 26'.
- diennakts paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes virsmas vai no Zemes centra; novērojama tikai Saules sistēmas objektiem.
- letonists Letonistikas speciālists.
- ieslīgumi Lēzeni Zemes virsmas pazeminājumi, kas sastopami tikai lesa vai lesveidīgo iežu izplatības rajonos.
- liberāļi Liberālisma politikas piekritēji, kas orientējās uz parlametārisma piekritējiem un aizstāvēja ekonomiskās, politiskās un citas brīvības.
- Rozula Lībiešu apdzīvots novads 13. gs., minēts Indriķa hronikā ("Rosula") 1223. g. notikumu aprakstā.
- kāptspēja Lidaparāta ātrums vertikālā plāksnē un augstums, kādu tas var vispār sasniegt.
- cēlējdzinējs Lidaparāta aviodzinējs ar vertikālo vilci, ko lieto, paceļoties gaisā vertikāli (bez ieskrējiena), un īsā ieskrējiena lidaparātos, radot daļu no vajadzīgā cēlējspēka.
- kabrēšana Lidaparāta kustība vertikālajā plaknē ap horizontālo šķērsasi, palielinot uzplūdes leņķi (lidaparāta priekšgals paceļas uz augšu attiecībā pret vietējo horizontu).
- lidojošā platforma lidaparāts bez spārniem, kas paceļas vertikāli; cēlējspēku rada ar nesošām gaisa skrūvēm vai reaktīvo dzinēju.
- konvertoplāns Lidaparāts, kura dzinēju vai spārnu (arī dzinēju un spārnu) stāvoklis ir maināms; tas lido kā parasta lidmašīna, bet paceļas un nolaižas vertikāli.
- grīzte Lidmašīnas krišana, savienota ar tās griešanos ap vertikāli.
- augstuma uzņemšana lidojuma posms, kurā ievērojami palielinās augstums; var notikt ar maksimālo vertikālo vai ekonomisko ātrumu.
- profils Lidojuma trajektorijas vai tās daļas ortogonālā projekcija uz vertikālu plakni, kas iet caur gaisakuģa trajektorijas projekciju uz Zemes virsmu.
- instrumentālais lidojums lidojums, kura laikā gaisakuģa vadīšanai izmanto tikai aeronavigācijas parametru mērītāju rādījumus vai automātiskās lidojuma vadības sistēmas.
- tikāms Līdz kamēr, tikdaudz, kamēr, tikmēr.
- tāleit Līdz tam, tik ilgi.
- pusfabrikāts Līdz zināmai pakāpei sagatavots pārtikas produkts, kura sagatavošana ēdienā vēl jāpabeidz.
- koartikulācija Līdzartikulācija - kopējā artikulācija, kas radusies, pielāgojoties blaku skaņu artikulācijai.
- klāt Līdzās, ļoti tuvu (kam, pie kā) atrasties; līdzās, ļoti tuvu norisināties, notikt.
- dalība Līdzdarbošanās (kādā notikumā, pasākumā); iesaistīšanās, ieinteresētība, piedalīšanās (kur); līdzdalība.
- paliatīvs Līdzeklis (piemēram, operācija), kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību.
- medikaments Līdzeklis slimības ārstēšanai, profilaksei vai diagnostikai; zāles.
- drapes Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāles.
- zāles Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
- netīrā nauda līdzekļi, kas iegūti nelegālajā un t. s. netīrajā biznesā (narkotiku, cilvēku, ieroču, kontrabandas utt. tirdzniecība u. tml.).
- vidējais mēlenis līdzskanis (piemēram, j), ko artikulē, paceļot mēles muguras vidējo daļu.
- pakaļējais mēlenis līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu.
- lūpenis Līdzskanis, ko artikulē ar lūpām.
- mēlenis Līdzskanis, ko artikulē ar mēli.
- labiāls līdzskanis līdzskanis, ko artikulē, noapaļojot un izstiepjot lūpas; lūpenis.
- zobenis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus; dentāls līdzskanis.
- dentāls līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus.
- dorsāls līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
- spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem.
- vibrants Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgas aktīvā runas orgāna vibrācijas.
- slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
- troksnenis Līdzskanis, kurā ir tikai trokšņa elementi vai tie ir pārsvarā pār toņa elementiem.
- mīkstināts līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot papildartikulācijā mēles mugura ir izliekta pie cieto aukslēju priekšējās daļas.
- palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- labiodentāli līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijā piedalās lūpas un zobi.
- uvulārie līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijas centrs ir ūkā un mīkstajās aukslējās (tās tiek piespiestas pie mēles pakaļējās daļas).
- tīrā liece liece, kad normālšķēlumā darbojas tikai lieces moments (nav šķērsspēka).
- līkt Liekt muguru, liekties lejup (par cilvēku); liekties lejup, tikt liektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
- slīdēt Liekties, arī virzīties, tikt virzītam lejup, parasti vienmērīgi, lēni (par ķermeņa dalām).
- bauslinieks Liekulis tikumībā, reliģijā; svētulīgs cilvēks.
- priderija Liekuļota tiklība, pārspīlēta kaunība.
- bauda Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
- anteklīze Liela antiklināla platformu tektoniskā struktūra.
- dižlogs Liela izmēra logs; stikla siena.
- superteleskops Liela izmēra teleskopu sistēma ar paaugstinātu gaismas uztveri, izšķiršanas spēju un adaptīvo optiku atmosfēras nevienmērību radīto traucējumu novēršanai.
- vēmiens Liela nepatika.
- sociālā makrosistēma liela sabiedriska sistēma ar augstu sarežģītības pakāpi, piemēram, valstiskas institūcijas, kuru darbība un tās rezultāts izpaužas valsts sociālajā politikā.
- Sesia apiformis lielais apšu stiklspārnis.
- astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem.
- Aleksandra I Zeme Lielākā Antarktikas sala Belinshauzena jūras dienvidaustrumos, ar Antarktīdas pussalu savieno Džordža VI šelfa ledājs, platība - 43200 km2 (garums - 430 km, platums - 270 km), rietumu daļā ledājs (200 m biezs), austrumos kalni līdz 2987 m (Stīvensona kalns).
- dakoti Lielākā siu cilšu indiāņu grupa Z-Amerikā, agrāk apdzīvoja lielas teritorijas ap Misūri; 17. gs. tika atspiesti prērijā.
- burba ķeblenē lielas nepatikšanas.
- dupsācija Lielas nepatikšanas.
- Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu.
- kalnu kristāls lieli, dzidri kvarca kristāli; izmanto optikā, aparātbūvē un juvelierizstrādājumiem.
- Aprīļa konference lielinieku partijas konference 1917. g. 7.-12. maijā (pēc vecā stila 24.-29. aprīlī), kurā tika izstrādāti plāni varas pārņemšanai Krievijā, Latvijas Sociāldemokrātijas latviešu strēlnieku organizācijas pārstāvis P. Eilands apliecināja, ka latviešu strēlnieki atbalstīs tālāku revolūcijas padziļināšanu Krievijā.
- krūmāju lielkājvista lielkājvisu suga ("Leipoa ocellata"), dzīvo Austrālijas dienvidos, rietumos un sasniedz 61 cm garumu, olas neperē, bet veido inkubatoru, kura temperatūru uzrauga gailis, cālēns, tikko izšķīlies, uzlaižas tuvākajā koka zarā un dzīvo patstāvīgi.
- ēdūkšņa Liellopu nesagremota pārtika.
- ēdūkšņi Liellopu nesagremota pārtika.
- pits Liels (1,5-2 m) olveida keramikas trauks graudu u. c. saimniecības produktu glabāšanai, kas parasti tika ierakts zemē un nosegts ar akmens vai keramikas vāku.
- balons Liels (parasti stikla) pudeles veida trauks (šķidruma glabāšanai).
- Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains.
- monocīts liels leikocīts ar vienu kodolu un vāji bazofilu citoplazmu, kurā ir smalki azurofili graudiņi un sīkas vakuolas; pieder pie retikuloendoteliālās sistēmas.
- relatīvistiskā fizika lielu ātrumu fizika, kuras pamatā ir speciālā relativitātes teorija, kas iedibina korektus fizikālo notikumu apraksta principus telpā un laikā; tās jomas ir relatīvistiskā mehānika un relatīvistiskā elektrodinamika; robežgadījumā, kad kustības ātrumi v ir daudz mazāki par gaismas ātrumu c.
- ferula Lielu, daudzgadīgu čemurziežu dzimtas augu ģints, kas izplatīta Āzijā, Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā; atsevišķas ferulas sugas izmanto ēterisko eļļu, sveķu iegūšanai, pārtikai un lopbarībai, kā arī ārstniecībā.
- imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
- Liepājas karosta Liepājas pilsētas daļa, kurā 1894.-1908. g. tika izbūvēta nocietinājumu sistēma, kā arī kara pilsētiņa ar savu elektrostaciju, ūdensapgādi, baznīcu, skolām, pastu u. c. infrastruktūras elementiem.
- fenomens lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, attieksme, notikums utt.), kāda tā parādās mūsu sajūtās un uztvērumos.
- ģeoakustika Lietišķās akustikas un ģeofizikas nozare, kas pētī skaņas un ultraskaņas diapazona akustiskos viļņus, kas izplatās Zemes garozā, kā arī to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē.
- bioētika Lietišķās ētikas nozare, kas pēta morāles jautājumus un izturēšanos saskarsmē ar dzīvību un dabu, ņemot vērā jaunās attīstības tendences un iespējas pētniecībā, terapijā (gēnu tehnoloģijas, eitanāzija u. tml.).
- rindošanas teorija lietišķās matemātikas nozare, kas pēta tās masveida pieprasījumu apmierināšanas problēmas, kuras saistās ar pieprasījumu stohastiska rakstura apkalpošanu.
- matemātiskā modelēšana lietišķās matemātikas nozare, kurā izstrādā paņēmienus pētāmo parādību aizstāšanai ar modeļiem un ar tiem saistītu matemātisku uzdevumu risināšanai.
- matemātiskā programmēšana lietišķās matemātikas nozare, kurā risina plānošanas un optimizācijas uzdevumus, meklējot funkciju ekstrēmus galīgdimensiju lineārās telpās (lineārā programmēšana) un pētot optimālās vadības problēmas (dinamiskā programmēšana).
- hiroprakse Lietišķās neirofizioloģiskās diagnostikas zinātne, ko balsta teorija, ka veselība un slimība ir dzīvības procesi, kas atkarīgi no nervu sistēmas darbības; ķīmisks, fizikāls un mehānisks nervu sistēmas kairinātājs var izraisīt slimību, atveseļošanās atkarīga no nervu sistēmas darbības; diagnostika ir šo kairinošo faktoru noteikšana, bet ārstēšana ir to likvidēšana ar vissaudzējošāko metodi.
- manes Lieto (savienojumā "vai manes"), lai izteiktu nepatiku, sāpes, pārdzīvojumu.
- manītes Lieto (savienojumā "vai manītes"), lai izteiktu nepatiku, sāpes, pārdzīvojumu.
- tapt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā; [tikt]{s:1690}, [kļūt]{s:1691}.
- kļūt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā; [tikt]{s:1699}.
- šit Lieto negatīvu emociju izteikšanai (piem., paredzot nepatikšanas).
- Bitīt matos! lieto parasti neveiksmes, nepatikšanu, arī pārsteiguma gadījumā.
- pti Lieto, la atdarinātu spļāvienu un izteiktu nepatiku, riebumu.
- ptu Lieto, la atdarinātu spļāvienu un izteiktu nepatiku, riebumu.
- Vai tam! lieto, lai (kādu) brīdinātu, ka (tam) notiks kas nevēlams.
- eko Lieto, lai apzīmētu ekoloģiski audzētu pārtiku, ekoloģiski ražotu produkciju u. tml.
- tinkš Lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
- ki Lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, kad tā tikko izdējusi olu.
- vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (1), vienīgi.
- tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (1).
- ī Lieto, lai izteiktu īgnumu, nepatiku, arī izbrīnu.
- tfi Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- tfū Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- vui Lieto, lai izteiktu nepatiku, riebumu, sāpes.
- ajei Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- e Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- ē Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- edz Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- eē Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- eh Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- ek Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- pi Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- pī Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- tpu Lieto, lai izteiktu nicinājumu, nepatiku.
- tpū Lieto, lai izteiktu nicinājumu, nepatiku.
- vells Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu, nepatiku.
- šajā sakarā (arī sakarībā) lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
- gan jau lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
- vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
- āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
- tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (2).
- u Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes, arī patiku, sajūsmu); ū (2).
- ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, patiku, sajūsmu, pārsteigumu, bailes).
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- nolāpīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- nolādēts Lieto, lai paustu stipras dusmas, asu nosodījumu; lieto, lai paustu stipru neapmierinātību, nepatiku.
- raugi Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību notikušajam, teiktajam, rakstītajam.
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts; lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts; lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- palūk Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
- paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
- pē Lieto, norādot uz ko netīru, neaiztiekamu (parasti, aizliedzot bērnam aiztikt ko netīru).
- dalītais lietojums lietojumprocesu kopums, kas saistīts ar kādu datoru sistēmu un sastāv no procedūrām, kuras var tikt izpildītas dažādos datoros.
- pašapkalpošanās lietotne lietojumprogramma, kas datora lietotājam ļauj iegūt informāciju vai pabeigt darījuma transakciju situācijās, kuru apkalpošanā parasti tika iesaistīti cilvēki.
- pervēt Lietot (kosmētikas līdzekļus) sejas izdaiļošanai.
- hujārīt lietot (piemēram, narkotikas).
- skatīties muļķikus lietot halucinogēnas narkotikas.
- mālēt Lietot kosmētiku (parasti pārāk daudz); krāsoties.
- durties Lietot narkotikas (injicējot).
- koļīties Lietot narkotikas (intravenozi).
- zakaķiķ Lietot narkotikas tabletēs.
- lidot kosmosā lietot narkotikas.
- fetot Lietot narkotikas.
- iebībīties Lietot narkotikas.
- narkoties Lietot narkotikas.
- razkumaritsja Lietot narkotikas.
- šņaukt Lietot narkotikas.
- taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pietiku ilgākam laikam.
- atmestļāvums Lietotāja iezīmēta kadra īpašība (parasti speciāls kadra galvenes bits), kas norāda, ka kadrs var tikt prioritāri atmests, lai izvairītos no pārblīves.
- katedrālstikls Liets krāsains stikls ar grumbuļainu virsmu.
- čaki Lietus dievi maiju teoloģijā, kas parasti tika attēloti grupās pa četri, un katra no dievībām tika saistīta ar vienu no debespusēm un sev raksturīgu krāsu.
- Baltijas asambleja Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" Seima, Igaunijas Tautas frontes Pilnvaroto padomes un Latvijas Tautas frontes Domes locekļu tikšanās; pirmā notika Tallinā 1989. g. 13.-14. maijā, otrā - Jūrmalā 1990. g. 16. jūnijā.
- Baubis Lietuviešu mitoloģijā - dievs, mājdzīvnieku sargātājs, ganu aizgādnis, kuram tika upurēti lopi.
- Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā.
- ģenitīvenis Lietvārds, kam ir tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa ģenitīva forma un ko parasti lieto apzīmētāja funkcijā.
- daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, "durvis").
- vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
- spēles līgums līgums, ar ko peļņu vienai un zaudējumu otrai dara atkarīgu no nezināma nākamā notikuma.
- drafts Līgums, kādu ASV un Kanādā slēdz ar profesionāliem sportistiem un kas uzliek sportistam par pienākumu spēlēt tikai tajā klubā, ar kuru tas noslēdzis līgumu.
- drāfts līgums, kādu ASV un Kanādā slēdz ar profesionāliem sportistiem un kas uzliek sportistiem par pienākumu spēlēt tikai tajā klubā, ar kuru tas noslēdzis līgumu.
- likopēns Likopens - antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; pārtikas piedeva E160d (ekstrahē no tomātiem un rozā greipfrūtiem, var būt sintētisks, var būt ģenētiski modificēts), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā; likopīns.
- saukt (arī vest) tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- vest (arī saukt) tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- izsēdināt Likt izkāpt, panākt, ka izkāpj (parasti no satiksmes līdzekļa).
- kāpt Likt soli vertikāli, arī rāpties, lai nokļūtu (uz kā paaugstināta vai nost no kā paaugstināta).
- izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
- (iz)spiest pēdējo (retāk visu) zupu (arī sulu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
- statīt Likt, novietot vertikālā stāvoklī.
- aklamācija likuma (lēmuma) pieņemšanas princips; Senajā Romā imperators varēja kādam uzdot nolasīt viņa likumu Senātā, tādā gadījumā balsojums nenotika, likumu pieņēma, ņemot vērā imperatora vēlēšanos un senatoru bezierunu piekrišanu tam, ka šī likuma pieņemšana nāks par labu impērijai.
- aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā.
- juridiskie fakti likumos paredzētie pilnīgi reālie notikumi un darbības, kas patiešām ir notikušas (vai bezdarbības), kas kļūst par pamatu konkrētām tiesiskām attiecībām, izmaiņām tajās vai to izbeigšanai.
- Arhimēda likums likums, pēc kura šķidrums vai gāze uz tajā iegremdētu ķermeni darbojas ar vertikālu cēlējspēku, kas vienāds ar ķermeņa izspiestā šķidruma vai gāzes smaguma spēku.
- martagonlilija Liliju ģints suga ("Lilium martagon"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenu, olveida sīpolu, Latvijā sastopama reti, tikai Daugavas ielejā, kā dārzbēglis sastopama visā Latvijā vecos muižu parkos un to apkaimē; Daugavas lilija.
- asparāgaugi Liliju rindas dzimta ("Asparaginaceae"), daudzgadīgi lakstaugi un krūmi, lapas reducētas, to žāklēs filoklādiji - pārveidoti zari, kas veic lapu funkcijas; 4 ģintis, \~300 sugu, Latvijā tikai reti sastopams ārstniecības asparāgs jeb sparģelis, ko daudzviet audzē gan kā dārzeni, gan krāšņumaugu.
- ūdenssvari Līmeņrādis, kura darbības pamatā ir ar ūdeni tiktāl piepildīta caurulīte, ka paliek tikai mazs gaisa burbulītis, kas horizontālā stāvoklī nostājas pret atzīmi caurulītes vidū.
- ādas limfocitoma limforetikulāro audu benigna hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zemādā; parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas.
- labdabīgā ādas limfadenoze limforetikulāro audu labdabīga hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zem ādas; tie var būt solitāri vai diseminēti, parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas.
- snāte lina šalle (ar bārkstīm), kas tika nēsāta svētku reizēs.
- saderīga sistēma lineāru vienādojumu sistēma, kam ir viens un tikai viens atrisinājums.
- lingvists lingvistikas speciālists; valodnieks
- vecuma līnija līnija demogrāfiskajā tīkliņā, kura norāda uz indivīda konkrēto vecumu demogrāfiskā notikuma iestāšanās momentā (parasti šo līniju grafiskajā attēlā neiezīmē).
- trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē; apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
- fokālā līnija līnija, uz kuras atrodas staru kūļa fokusi pēc staru atspoguļošanās no sfēriskā spoguļa vai lūšanas optiskajā stiklā.
- koizogēniskās līnijas līnijas, kas atšķiras cita no citas tikai ar vienu gēnu.
- izobazes Līnijas, kas savieno cietzemes punktus, kam kontinentu vertikālā svārstībā vienāds celšanās vai grimšanas ātrums; izanabazes.
- izanabazes Līnijas, kas savieno cietzemes punktus, kam kontinentu vertikālā svārstībā vienāds celšanās vai grimšanas ātrums.
- eposs Liroepikas paveids - varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šī liroepikas paveida daiļdarbs.
- poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē; šī žanra daiļdarbs.
- balāde Liroepikas žanrs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums; šī žanra daiļdarbs.
- pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- pielīt Līstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
- salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
- unanimisms Literāra strāva Francijā 20. gs. sākumā, kuras pārstāvji (Ž. Romēns, Ž. Diamels. Š. Vildraks u. c.) pasludināja sevi par simbolisma pretiniekiem, pievērsās sociālai tematikai, tiecās pēc stila skaidrības.
- sātanisms Literāra tendence, kas izpaudās kā morāliska sacelšanās un izaicinājums tradicionālam svētumam, zināma veida spirituāla orģija, nozieguma, netikuma, neglītā un perversā slavināšana.
- fantastika literāri darbi, kuros notikumi, parādības aprakstītas pārdabiskā veidā, gk. apspēlējot zinātnes vēl neizpētītās parādības.
- atstāsts Literārs (kāda notikuma, fakta u. tml.) attēlojums.
- hronika Literārs darbs, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi.
- literatūrkritiķis Literatūras kritikas speciālists; literatūras kritiķis.
- konseptisms Literatūras stils 17. gs. Spānijā, kurā izpaudās renesanses mākslas "aristrokratizācija", galvenā uzmanība tika pievērsta literāro darbu formai (sarežģītas metaforas, negaidīti salīdzinājumi, vārdu spēle u. c.).
- literatūras kritika literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu analīzi, vērtēšanu; literatūrkritika.
- literatūrkritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu vērtēšanu; literatūras kritika.
- literatūras kritiķis literatūrkritikas speciālists; literatūrkritiķis.
- rainoloģija Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi; rainistika.
- lituānists Lituānistikas speciālists.
- Stykāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski.
- LSF Līvānu stikla fabrika.
- Vartberges Hermaņa hronika Livonijas 13.-14. gadsimta vēstures avots, sarakstīta 14. gs. 70. gados latīņu valodā, aprakstīti notikumi Livonijā un tās kaimiņzemēs (gk. Lietuvā) no 12. gs. 2. puses līdz 1378. g., izmantoti gan Livonijas ordeņa arhīva dokumenti, gan vairākas 13.-14. gs. hronikas.
- padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti.
- artro- Locītavas-, locītavu., (piem., artroplastika).
- sferofora Lodveida sferosfora - asku ķērpju klases kalīciju rindas suga ("Sphaerophorus globosus"), Latvijā konstatēta tikai Slīteres rezervātā uz egles stumbra pamatnes, aizsargājama.
- Vitrina pellucida lodveida stiklgliemezis.
- grafiskā pārlūkprogramma logošanas saskarne, kas izmanto displeju un veic ne tikai komandrindas saskarnes funkcijas, bet parasti spēj nodrošināt arī krāsu grafikas izspīdināšanu displeju ekrānā, ar peles starpniecību izmantojot izvelkamās izvēlnes, ikonas un ekrāna pogas.
- jumta logs logs bēniņu vai mansarda izgaismošanai; konstrukcija var būt dažāda, to var iebūvēt ne tikai vertikālā plaknē, bet arī jumta slīpnē.
- gaismas koeficients logu stiklu laukuma attiecība pret grīdas laukumu.
- kvantifikācija Loģikā daudzuma vai skaita norādīšana spriedumos, ievedot norādījumus vai predikāts attiecināms uz subjektu visā apjomā vai tikai daļā.
- subkontrars Loģikā partikulārs apstiprinošs (vai noliedzošs) tipa spriedums attiecībā pret partikulāro noliedzošo (vai apstiprinošo) tipa spriedumu, kam tas pats subjekts un predikāts.
- bocardo Loģikā trešās slēdziena figūras piektais modus: virsteikums partikulāri noliedzējs, apakšteikums vispār apgalvotājs, bet slēdziens partikulāri noliedzējs.
- pietiekamā pamatojuma likums loģikas pamatlikums, saskaņā ar kuru doma ir patiesa tikai tad, ja tā loģiski balstās uz pietiekamu pamatojumu - neapšaubāmi patiesu izteikumu vai to kopumu.
- dešifrators loģiska elektroniska iekārta ar vairākām izejām, no kurām tikai vienā veidojas signāls
- hysteron-proteron Loģiska kļūda, kas tiek pielaista, kad kādu apgalvojumu grib pierādīt ar kaut ko, kas pats var tikt pierādīts tikai ar šo apgalvojumu.
- ekskluzīvā VAI operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus apgalvojumus vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka tās rezultāts ir patiess tad un tikai tad, ja _P_ vai _Q_ (nevis _P_ un _Q_) ir patiesi. tā kā šīs operācijas rezultāts ir patiess tikai pie dažādām operandu vērtībām, to sauc arī par ekvivalences nolieguma operāciju.
- UN operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai divas formulas P un Q tā, ka rezultāts ir patiess tad un tikai tad, kad abi operandi P un Q ir patiesi; pretējā gadījumā rezultāts ir aplams.
- VAI operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka rezultāts būs patiess tad un tikai tad, kad _P_ vai _Q_ vai kā _P_, tā arī _Q_ ir patiesi; to sauc arī par loģiskās saskaitīšanas (disjunkcijas) operāciju.
- VAI-NE operācija loģiska operācija, kas apvieno divus loģiskos mainīgos vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka rezultāts ir patiess tad un tikai tad, kad kā _P_ tā arī _Q_ vienlaicīgi ir aplami. Šo operāciju sauc arī par Pirsa funkciju un apzīmē ar t. s. Pirsa bultiņu (P↑Q).
- virtuālais kanāls loģisks savienojums datu pārraides tīklā starp datu avotu un datu saņēmēju, ko fizikāli var realizēt dažādā veidā, un tas pastāv tikai ziņojuma pārraides laikā.
- platjoslas lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā pārsūtāmos datus kodē, multipleksē un pārraida, izmantojot modulētas nesējfrekvences, un kuros pārraide var notikt vienlaikus pa vairākiem kanāliem.
- fibroezofagoskops Lokans ezofagoskops ar stikla šķiedras optiku barības vada izmeklēšanai.
- koloproktoloģija lokzarnas un taisnās zarnas diagnostika un ārstēšana.
- ūdeņainā barība lopbarībai izmantojami pārtikas rūpniecības blakusprodukti ar lielu ūdens daudzumu, kas pievienots pārstrādes procesā (šķiedenis, drabiņas, kartupeļu gremzdi, cukurbiešu graizījumi).
- atkritumprodukti Lopbarībai noderīgie produkti, kas rodas kā blakusprodukti līdztekus citu (pārtikas) produktu ražošanai, gk. lauksaimniecības produkcijas pārstrādāšanā.
- lopbarības amonizēšana lopbarības apstrāde ar amonjaku, lai to bagātināt ar slāpekli un uzlabotu sagremojamību; amonizētu barību izēdina tikai atgremotājiem dzīvniekiem.
- ēdamība Lopbarības īpašība, ko raksturo patika, ar kādu lopi barību ēd.
- govkopība Lopkopības nozare - govju audzēšana piena, gaļas, pārtikas un vieglās rūpniecības izejvielu ieguvei.
- Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu.
- planetārās dzirnavas ložu dzirnavu paveids ar vertikāliem cilindriem, kas kustas horizontālā plaknē (planetāri), – mehānisms, kurā viens vai vairāki zobrati griežas ap savu asi, vienlaikus griežoties ap cita rotējoša zobrata asi.
- kotonīns Lūksnes šķiedru kotonizācijas produkts vērpšanai tiklab atsevišķi, kā arī sajaukumā ar kokvilnu vai vilnu.
- vairojamā glāze lupa, palielināmais stikls.
- palielināmā glāze lupa, palielināmais stikls.
- pavairojamā glāze lupa, palielināmais stikls.
- labiālis lūpenis - līdzskanis, ko artikulē ar lūpām; labiālskaņa.
- zīlaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Ballota"), \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, no kurām viena atrasta tikai vienreiz 19. gs. beigās nezālienē Rīgā.
- kaķumētra lūpziežu dzimtas ģints ("Nepeta"), \~250 sugu, Latvijā tikai 1 s.
- kriptiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, arī zemes dzīvē bijis ar dievišķām īpašībām, tikai tās bijušas paslēptas.
- hemoblastoze Ļaundabīga asinsrades audu proliferācija, kādu novēro leikozes, eritrozes, retikuloendoteliozes gadījumā.
- simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus.
- angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm.
- maleīns Ļauno ienāšu ierosinātāja kultūras sabiezināts nitrāts; lieto ļauno ienāšu diagnostikā analoģiski tuberkulīnam.
- pandaimonijs Ļaunu cilvēku, salašņu slapsts, netiklības vieta.
- pieļaut ļaut (kam) notikt, nenovērst (to).
- ievažīt Ļaut brīvi, pēc patikas rīkoties.
- izvaļot Ļaut dzīvot laiski un pēc patikas.
- Sumatras tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga ("Panthera tigris sumatrae"), ne vairāk kā 400-500 indivīdu, vismazākie no visiem vēl sastopamajiem tīģeriem, dzīvo tikai Sumatrā, strauji izmirst malu medniecības dēļ.
- pārkrest Ļoti ātri izšķērdēt (piemēram, mantu, pārtiku).
- apsaēsties Ļoti ātri tikt apēstam, ēdot tikt izlietotam (parasti par ko garšīgu).
- abrazīvi materiāli ļoti cieti materiāli, ko izmanto koka, metāla, stikla u. c. virsmu mehāniskai apstrādei.
- riebums Ļoti dziļa nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
- garīgai Ļoti grūti (strādāt, dzīvot), ar lielām grūtībām (pelnīt iztiku); nabadzīgi (dzīvot).
- pusbadis ļoti izsalcis; tāds, kas ilgāku laiku dzīvojis ar minimālu pārtikas daudzumu.
- Galaktikas kodols ļoti kompakts vielas sablīvējums pašā Galaktikas centrā; iespējams, ka Galaktikas kodolā atrodas melnais caurums.
- antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
- komma Ļoti mazs, ar dzirdi tikko uztverams intervāls mūzikas akustikā; skaitlis 80/81, ja divu toņu frekvences atšķiras ne vairāk kā 80/81 reizes, tad tādus toņus var pieņemt par vienādiem.
- (ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot; ļoti iekārot.
- brīnums ļoti neparasts, ārkārtējs notikums, parādība
- trieciens Ļoti nevēlama (kā, piemēram, apstākļu, notikuma) iedarbība, ietekme.
- ilpaks Ļoti niecīgs daudzums, tikpat kā nemaz.
- kā āpsis alā ļoti noslēgti, nevēloties tikties ar citiem, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
- apokalipse Ļoti nozīmīgs, kā arī liktenīgs un šausminošs notikums, kas līdzīgs Apokalipses pravietojumiem.
- izjoņot caur smadzenēm ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām); ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- epidermikula Ļoti plāna membrāna, piem., kutikula, kas pārklāj mata stiebru.
- lonsdeilīts Ļoti reti sastopams minerāls, tāpat kā dimants, sastāv no oglekļa atomiem, tikai tie izkārtoti atšķirīgā režģī, dabā sastopams tikai ar piemaisījumiem, bet laboratorijas apstākļos iegūts bez piemaisījumiem, tas izrādījās par 58% cietāks nekā dimants.
- starpgalaktiku vide ļoti retināta vide - gāze, putekļi, reliktstarojums un neitrīno, kas atrodas telpā starp galaktikām; putekļveida komponents ir nenozīmīgs; šī vide ir gandrīz pilnīgi jonizēta; gāzes temperatūra ir augstāka par 100000 K.
- gauskājis Ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- leģendārs Ļoti slavens, izcils (piemēram, par cilvēkiem, īpašībām, notikumiem).
- sūpēt Ļoti slikti degt; tik tikko degt.
- ārpus (arī zem) katras kritikas nevēl ļoti slikts, neiedomājami slikts; nav kritikas vērts.
- ārpus (arī zem) katras kritikas ļoti slikts, neiedomājami slikts; nav kritikas vērts.
- botulīns ļoti spēcīga inde, ko bojātos pārtikas produktos izdala mikroorganisms "Clostridium botulinum".
- burāt ar maksimāli ierēvētām burām ļoti stiprā vējā (vētrā) atstāt paceltu tik lielu buru platību, kas nepieciešama, lai peldlīdzeklim būtu gaita, ejot pie vēja, un tas klausītu stūrei.
- ņirbēt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
- ņirbt Ļoti strauji kustēties šurp turp nelielā attālumā; tikt ļoti strauji kustinātam šurp turp nelielā attālumā; zibēt.
- kā apdedzinājies ļoti strauji, uzreiz; lielā nepatikā.
- mutuļains Ļoti straujš, spraigs (par notikumiem, norisēm).
- arminiānisms Mācība (pēc tās izveidotāja J. Arminija (1560.-1609. g.) vārda), kas uzsver žēlastības universālismu un brīvo gribu, noliedzot predestināciju; Jēzus Kristus ir miris par visiem cilvēkiem, ne tikai par izredzētajiem; noliedz inspirāciju un iedzimtā grēka doktrīnu; Kristus esot no mūžības pakļauts Dievam.
- situacionisms Mācība ētikā, ka jebkāda izturēšanās atkarībā no tās konteksta jeb situācijas var būt gan laba, gan slikta.
- aistētika Mācība par daiļumu dabā un mākslā; estētika.
- daimonoloģija Mācība par daimoniem un viņu satiksmi ar cilvēkiem.
- eigēnika Mācība par ģenētikas principu izmantošanu cilvēku populāciju iedzimtības īpašību uzlabošanā.
- agatoloģija Mācība par labo, par tikumiem.
- tipoloģija Mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecas Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipika.
- tipika Mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecas Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipoloģija (3).
- tropoloģija Mācība par tropiem 2, poētikas nodaļa.
- determinisms mācība, ka ikviens notikums ir kāda dabas likuma darbības piemērs vai ka jebkuram notikumam ir vismaz viens cēlonis.
- adopcionisms Mācība, ka Jēzus no Nacaretes tikai savā dievišķībā ir patiess Dieva Dēls, bet savā cilvēciskumā - Dieva žēlastībā "adoptēts" Dēls. Rietumu baznīca 8. gadsimtā adopcionismu noraidīja.
- immateriālisms Mācība, ka matērijai nav patstāvīgas esamības, ka tā ir tikai prāta priekšstats, un ka īsta esamība pieder tikai garam.
- singularisms Mācība, ka pasaulē reāla ir tikai viena būtne vai ka viss atvedinams no viena principa.
- kondicionisms Mācība, ka pasaules parādībām un notikumiem nav nekādu īstu, radošu cēloņu, bet ir tikai nosacījumi; kondicionālisms.
- kondicionālisms Mācība, ka pasaules parādībām un notikumiem nav nekādu īstu, radošu cēloņu, bet ir tikai nosacījumi.
- konscientālisms Mācība, kas aizstāv uzskatu, ka mums pieejami vienīgi mūsu apziņas stāvokļi; to, ko sauc par neatkarīgo īstenību, arī uzskata tikai par apziņas stāvokli.
- terminisms Mācība, pēc kuras visi vispārīgie jēdzieni ir tikai vārdi vai nosaukumi; galējā nominālisma mūsdienu paveids.
- Vidzemes skolotāju seminārs mācību iestāde draudzes skolu skolotāju sagatavošanai, dibināta 1839. g. Valmierā, sākotnēji bija trīsgadīga mācību programma, 1849. g. pārcēla uz Valku, 1879. g. ieguva semināra tiesības un tika ieviesta četrgadīga mācību programma; 1890. g. slēgta.
- pirmmācības skola mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
- teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai teicamas sekmes.
- rēķins Mācību priekšmets - matemātika.
- rēķenāšana Mācību priekšmets skolā - matemātika.
- rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā.
- smaržīgais miešķis madaru ģints suga ("Galium odoratum" syn. "Asperula odorata"), kas senāk tika pieskaitīta miešķu ģintij.
- porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
- monopols Magnētiskais monopols - hipotētiska daļiņa, kurai varētu piemist tikai viena magnēta pola īpašības, respektīvi, pozitīvais un negatīvais magnētiskais lādiņš.
- MRI Magnētiskās rezonanses attēldiagnostika (angļu "magnetic resonance imaging").
- teurģija Maģijas veids, pārdabiska spēja grozīt notikumu gaitu, ietekmējot dievu un garu gribu.
- lokālais mainīgais mainīgais datora programmā, ko definē un izmanto tikai vienā programmas modulī.
- likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- vējš Mainīgi, no cilvēka neatkarīgi notikumi, apstākļi (sabiedrībā).
- kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
- kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
- pāriet Mainoties apstākļiem, spēku samēram, tikt iegūtam, pārņemtam (par varu, iniciatīvu u. tml.).
- braunijs Mājas gariņš angļu folklorā, parādās tikai naktī, ļoti čakls un godīgs, nesavtīgs.
- čubināmzvērs mājdzīvnieks (parasti suns vai kaķis), ko tur mājās savam priekam, patikai; mīļdzīvnieks.
- gaļaslops Mājdzīvnieks, ko audzē nokaušanai un izmantošanai pārtikā.
- kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi.
- komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku.
- sudrabainie mākoņi mākoņu veids 75-90 km augstumā, redzami tikai vasarā krēslas laikā, kad tos apgaismo Saule, atrazdamās 5-15 grādu augstumā zem horizonta; spīdošie nakts mākoņi.
- politiskais sociālais darbs makrolīmeņa pieeja, kas izmanto politiskās varas resursus sociālo pārmaiņu īstenošanai un maina varas dinamiku politikas veidošanā, izmantojot tādas stratēģijas kā darbs vēlēšanu kampaņās, vēlētāju aktivizēšana, kandidēšana uz vēlētiem amatiem, nozares interešu lobēšana un iespēju došana klientiem paust savu politisko viedokli.
- antropoloģiskā lingvistika makrolingvistikas nozare, kurā valodu pēta saistībā ar runātāja etnisko, sociālo, kultūras un bioloģisko identitāti.
- macrothrix Makrotiksu dzimtas ģints.
- redzamības tālums maksimālais attālums, kurā redzami un atpazīstami neapgaismoti zemes virsmas objekti dienā un apgaismoti objekti naktī; ir horizontālā, vertikālā un slīpā redzamība.
- cirsmas platums maksimālais pieļaujamais izcirtuma platums kailciršu saimniecībā, kas atkarīgs no meža augšanas apstākļiem, un jāregulē tālab, lai pēc mātesaudzes nociršanas sekmīgi notiktu meža dabiskā atjaunošanās un izcirtumi nepārpurvotos; pieņemts, ka slapjās kūdras augsnēs tas ir 50 m, bet pārējās platībās — 100 m.
- kritiskais ātrums maksimālais pieļaujamais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kurā vadītājam ir iespējams saglabāt stabilu transportlīdzekļa kustību vai izvairīties no ceļu satiksmes negadījuma.
- hialografika Māksla uz stikla zīmēt.
- mimēze mākslas teorijā, estētikā - īstenības atdarināšana (bet ne kopēšana) kā mākslas sūtība.
- mimeze Mākslas teorijā, estētikā - īstenības atdarināšana (bet ne kopēšana) kā mākslas sūtība.
- cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, jāšanas sports, ekvilibristika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra, iluzionisms.
- pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gadsimtā), kurā izmantoja gotikas paraugus.
- monumentālā māksla mākslas, parasti tēlniecības un glezniecības, darbu kopums, kas pozitīvi apliecina lielas idejas, svarīgus notikumus, parādības.
- silikatizācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot gruntī šķidrā stikla šķīdumu.
- indigokarmīns Mākslīga organiska krāsviela, ko iegūst no indigo; pārtikas piedeva E132, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigotīns.
- kurčatovijs Mākslīgā transurāna ķīmiskā elementa rezerfordija nosaukums bijušajā PSRS un Krievijā līdz 1997. gadam; tika lietots simbols Ku (Kurchatovium).
- mākslīgie minerāli mākslīgi iegūti kristāliski produkti, kas pēc ķīmiskā sastāva un fizikālajām īpašībām atbilst dabiskajiem minerāliem (dimanti, rubīns, safīrs, kvarcs u. c.); plaši izmanto optikā, elektrotehnikā un juvelierizstrādājumiem.
- ķīmija Mākslīgi radīts, sintezēts, pretstatā dabiskajām vielām (īpaši par pārtikas produktiem un to piedevām, kosmētikas līdzekļiem, lakām, līmēm u. c.).
- esperanto mākslīgi veidota starptautiska valoda, kuras zīmju sistēmā izmantoti galvenokārt Eiropas izplatītāko dabisko valodu leksikas elementi; pamatā ir latīņu alfabēts un pēc aglutinācijas principa veidota vārddarināšanas un gramatikas sistēma.
- ilustratīvisms Mākslinieciska pasivitāte, dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
- sīkplastiķis Mākslinieks, kas darina sīkplastikas darbus.
- femidoms Maksts pesārija un prezervatīva kombinācija kontracepcijas nolūkos - plāns plastikāta maisiņš, ko ar ārējo gredzenu apliek lielajām kaunuma lūpām un ar iekšējo gredzenu nostiprina dzemdes mutes priekšā.
- ostrakons Māla lauska, kas senatnē tika izmantota kā rakstāmmateriāls.
- bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu.
- atskaļi Malkas skaliņi, kas tika dedzināti vērpšanas laikā kā apgaismojums.
- nosabraukties Maļot tikt atdalītam (par graudu ārējo apvalku).
- ēdamā manioka manioku suga ("Manihot esculenta"), mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas lieto pārtikai.
- bagāža Mantas, saiņi, ko pārved pasažieru satiksmes līdzekļos.
- zīlēšana Mantika - savdabīgu paņēmienu un rituālu darbību kopa, ar kuru palīdzību magi, pravieši, pareģi, burvji, zintnieki mēģina atklāt nezināmo, paredzēt nākotni.
- majuskulis Manuskripts, kas uzrakstīts tikai ar lielajiem burtiem.
- folderis Mape (informātikā).
- podkurs Marihuāna u. c. smēķējamās narkotikas.
- starppilsētu autobuss maršruta autobuss satiksmei starp pilsētām, ar mīkstiem sēdekļiem un bagāžas nodalījumu.
- brauciens Maršruta satiksmes līdzekļu kustība no viena galapunkta līdz otram; reiss.
- pirmā atvērtā īsākā ceļa protokols maršrutēšanas protokols, kam, salīdzinājumā ar protokolu _RIP_, parasti dod priekšroku lielākos autonomos tīklos, jo šis protokols pārsūtīšanu veic tikai tad, ja ir kas mainīts, un tas ļauj pārsūtīt tikai to maršrutēšanas tabulas daļu, ko skārušas notikušās izmaiņas.
- protokols OSPF maršrutēšanas protokols, kas nosaka, kā maršrutētāji sadala maršrutēšanas informāciju, bet pārsūta tikai to informāciju, kas ir mainījusies iepriekšējās pārsūtīšanas laikā.
- svārsta maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde notiek, braucot pa vienu trasi uz priekšu un atpakaļ. Krava vai pasažieri var tikt pārvadāti vienā vai abos virzienos, kā tas notiek, piemēram, vairumā pilsētas autobusu maršrutu.
- pusmāsa Māsa, ar kuru kopīgs it tikai viens no vecākiem.
- masēties Masēt sevi, sava ķermeņa daļas; tikt masētam.
- pusmaska Maska, kas aizsedz tikai daļu sejas (parasti tās augšdaļu).
- falsifikācija maskēta atkāpšanās no solītās preču (gk. pārtikas produktu) kvalitātes (piemēram, lietojot citas izejvielas, mainot proporcijas u. tml., taču visumā saglabājot ražojuma izskatu).
- masta liekums masta vai tā daļa novirze no vertikāles.
- daļējā mastektomija mastektomija, kad tiek izoperēts tikai tik daudz krūšu audu, lai nodrošinātu, ka rezecēto audu parauga malās nav audzēja šūnu.
- pretkorozijas mastika mastika, kas paredzēta metāla virsmu aizsardzībai pret koroziju, to uzklāj uz aizsargājamās virsmas plānas plēves veidā.
- prettrokšņa mastika mastika, kas paredzēta spēkratu salona aizsardzībai pret ārēju troksni. Ar prettrokšņa mastiku pārklāj salona grīdu un virsmas, kas atdala salonu no motora telpas un transmisijas. Prettrokšņa mastiku uzklāj uz izolējamās virsmas plēves veidā.
- blīvējošā mastika mastika, kas paredzēta spraugu blīvēšanai un mitruma izolācijai. Izšķir karstās blīvējošās mastikas, kuras lieto uzkarsētas virs 160 °C temperatūrā, un aukstās mastikas, kuras sašķidrina ar organiskiem šķīdinātājiem
- mastiks Mastika.
- kreitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kraitons.
- kraitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kreitons.
- loģiskā mašīna mašīna matemātikas un loģikas uzdevumu risināšanai.
- džersijs Mašīnadījuma kokvilnas vai vilnas triko audums, kura pinums labajā pusē veido vertikālas rievas, kreisajā - horizontālas; izmanto ikdienā valkājamu apģērbu šūšanai.
- diska mizotāji mašīnas, kuru darba iekārta ir uz vertikālas vai horizontālas tērauda ass iestiprināts tērauda disks ar tērauda nažiem; disks griežas ar ātrumu 600-1500 apgr./min; lieto papīrmalkas sausai mizošanai.
- epimorfisms Matemātikā - attēlojuma veids starp divām kopām.
- specija Matemātikā - pamatdarbība.
- mazināmais Matemātikā - skaitlis, no kura atņem citu skaitli.
- viens Matemātikā - veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
- mačalka Matemātika (mācību priekšmets).
- macīte Matemātika (mācību priekšmets).
- mačuha Matemātika (mācību priekšmets).
- matjoma Matemātika (mācību priekšmets).
- matene Matemātika (priekšmets skolā).
- sigma matemātikā ar lielo burtu sigma "Σ" apzīmē summu.
- lituus Matemātikā īpaša spirālveida līkne.
- science Matemātika un dabaszinātnes (Francijā).
- eksaktās zinātnes matemātika un zinātnes, kas uz to pamatojas.
- dualitāte Matemātikā, atbilstība starp mat. objektiem (jēdzieniem, oper.) kādā mat. teorijā, kas dod iespēju šos obj. mainīt vietām.
- uzdošana Matemātikas (teksta) uzdevums; uzdevums.
- augstākā matemātika matemātikas disciplīna, kas (pretstatā elementārajai matemātikai) nosacīti aptver analītiskās ģeometrijas, lineārās algebras un matemātiskās analīzes pamatus.
- vektorrēķini Matemātikas disciplīna, kas pētī darbības ar vektoriem.
- programmēšana Matemātikas disciplīna, kurā pēta funkciju ekstrēmu atrašanu galīgdimensiju vektoru telpu apakškopās (piem., lineārā, kvadrātiskā, veselskaitļu programmēšana).
- matemātiskā analīze matemātikas disciplīnu kopums, kurās pēta un izmanto funkcijas robežas, atvasinājuma, diferenciāļa un integrāļa jēdzienus.
- loģicisms Matemātikas filozofijā - koncepcija, kuras pamatā ir hipotēze, ka visas matemātikas atzinās ir atvedināmas no loģikas.
- metamatēmatika Matemātikas filozofija.
- intuicionisms Matemātikas filozofisko pamatojumu virziens, kas par matemātikas avotu un tās konstrukciju pareizuma kritēriju atzīst intuīciju.
- lietišķā matemātika matemātikas metožu kopums, kuras izmanto citu zinātnes nozaru (fizikas, bioloģijas, sabiedrisko zinātņu), tehnikas un ekonomikas praktiskajām vajadzībām, ieskaitot arī matemātisko modelēšanu.
- integrālrēķini Matemātikas nozare, kas aplūko integrāļu īpašības, aprēķināšanu un izmantošanu.
- numerācija Matemātikas nozare, kas aplūko paņēmienus, kā ar nosaukumiem un simboliem var apzīmēt skaitļus; šāda skaitļu apzīmēšanas sistēma.
- skaitļošanas matemātika matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
- algebriskā ģeometrija matemātikas nozare, kas pētī algebriskās līknes, virsmas un to vispārinājumus - shēmas.
- algoritmu teorija matemātikas nozare, kas pētī algoritmu vispārīgās īpašības.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
- integrālģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī dažus speciālos punktu, taišņu, plakņu u. c. ģeometrisku objektu raksturlielumus jeb mērus, kuri aprēķināmi ar integrēšanu.
- diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu īpašības un to izmantošanu.
- diferenču rēķini matemātikas nozare, kas pētī diskrētā kopā definētas funkcijas.
- variāciju rēķini matemātikas nozare, kas pētī ekstremālā elementa eksistenci un atrašanas metodes, izmantojot apskatāmo mainīgo lielumu variācijas.
- matemātiskā fizika matemātikas nozare, kas pētī fizikālu procesu matemātiskus modeļus.
- funkciju teorija matemātikas nozare, kas pētī funkciju īpašības, kā arī funkciju izvirzījumu un aproksimāciju problēmas.
- varbūtību teorija matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
- analītiskā ģeometrija matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
- ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ķermeņu telpiskās formas un īpašības.
- spēļu teorija matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās.
- lineārā programmēšana matemātikas nozare, kas pētī tādu optimizācijas uzdevumu atrisināšanu, kam ierobežojumi uzdoti lineāru nevienādību sistēmu veidā.
- aritmētika Matemātikas nozare, kas pētī vienkāršākās skaitļu īpašības un darbības ar tiem.
- kopu teorija matemātikas nozare, kurā aplūko abstraktas (galvenokārt bezgalīgas) kopas un pēta to savstarpējās attieksmes un sakarības.
- vektoru algebra matemātikas nozare, kurā apraksta algebriskās operācijas ar vektoriem.
- lineārā algebra matemātikas nozare, kurā ar algebriskām metodēm pēta galīgdimensiju lineāras telpas; tā aplūko lineāras vienādojumu sistēmas, matricas, determinantus, lineāras transformācijas (operatorus).
- topoloģija Matemātikas nozare, kurā pēta ar nepārtrauktību saistītās matemātisko objektu īpašības, vispārinot ģeometriskos priekšstatus (piem., figūru īpašības, kas paliek invariantas pret nepārtrauktu deformāciju).
- stabilitātes teorija matemātikas nozare, kurā pēta diferenciālvienādojumu atrisinājumu - dinamisko sistēmu trajektoriju u. c. objektu, kā arī skaitļošanas procesu stabilitāti, t. i., atkarību no sākumnosacījumu maiņas.
- galīgo diferenču rēķini matemātikas nozare, kurā pēta diskrēta argumenta funkcijas, izmantojot to īpašības skaitlisku aprēķinu metodēs.
- svārstību teorija matemātikas nozare, kurā pēta lineārus un nelineārus svārstību procesus, aprakstot tos ar diferenciālvienādojumiem.
- funkcionālanalīze Matemātikas nozare, kurā pēta operatoru īpašības abstraktās funkciju telpās, vispārinot matemātiskās analīzes faktus.
- matemātiskā statistika matemātikas nozare, kurā pēta statistisku datu racionālas ieguves un apstrādes metodes, kā arī izstrādā matemātiskus modeļus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti.
- skaitļu teorija matemātikas nozare, kurā pēta veselo skaitļu īpašības (dalāmību, pirmskaitļus, kongruenci), izmantojot analītiskas un algebriskas metodes.
- diskrētā matemātika matemātikas nozaru kopums, kuras aplūko diskrētus lielumus un objektus, kas veido galīgas un sanumurējamas kopas; algebra, kombinatorika, skaitļu teorija, matemātiskā loģika u. c.
- korekta problēma matemātikas problēma (parasti diferenciālvienādojuma pētīšanā), kuras atrisinājumam piemīt stabilitāte pret sākumdatu (nosacījumu) maiņu.
- izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
- matemātiķis Matemātikas speciālists.
- sfērika Matemātikas un astronomijas apakšnozares nosacīts nosaukums, kas lieto sfēriskās ģeometrijas, sfēriskās trigonometrijas un sfēriskās astronomijas elementus lai veiktu debess spīdekļu novērojumu rezultātu apstrādi un interpretāciju.
- MII Matemātikas un informātikas institūts.
- grafisks atrisinājums matemātikas uzdevuma (piemēram, vienādojuma) aptuvens atrisinājums, kurā izmanto funkciju grafikus, meklējot to krustpunktu koordinātas.
- teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
- rēķinu gabals matemātikas uzdevums.
- rēķins Matemātikas uzdevums.
- rēķinums Matemātikas uzdevums.
- formālisms Matemātikas virziens, kas matemātikas pamatu problēmas risina ar formāli aksiomātisku konstrukciju palīdzību.
- dispersija Matemātiskajā statistikā - skaitlis, kas raksturo gadījumlieluma izkliedi ap tā vidējo vērtību.
- variācija matemātiskajā statistikā – gadījumlieluma maiņas skaitlisks raksturojums.
- determinācijas koeficients matemātiskajā statistikā pieņemta mērvienība, korelācijas koeficienta kvadrāts, kas rāda viena lieluma (piemēram, kopējās izmaksas) vērtības izmaiņas atkarībā no cita mainīgā lieluma (piemeŗam, produkcijas kopapjoma) vērtības izmaiņām, pamatojoties uz statistikas aprēķinos izmantotiem datiem
- algebriskā lingvistika matemātiskās lingvistikas nozare, kas izmanto gk. algebras, kopu teorijas, matemātiskās loģikas, algoritmu teorijas, automātu teorijas idejas un metodes; viens no pamatuzdevumiem ir formālo gramatiku izveide dabisko vai mākslīgo valodu analīzei.
- formālā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas operē ar abstraktiem simboliem un no tiem veidotām izteiksmēm, nepiešķirot nekādu nozīmi šo abstrakciju semantikai.
- faktoranalīze Matemātiskās statistikas metode noteiktu neizmērāmu faktoru analizēšanai; izmanto psiholoģijā, inteliģences izpētē, ekonomikā, socioloģijā.
- regresijas analīze matemātiskās statistikas metode regresijas noteikšanai, izmantojot statistisku eksperimentu rezultātus.
- biometrika Matemātiskās statistikas metožu lietojums bioloģijā; biometrija.
- variāciju statistika matemātiskās statistikas nozare, kas pētī variācijrindu statistiskās īpašības.
- kļūdu teorija matemātiskās statistikas nozare, kurā pēta kļūdas un izstrādā metodes mērījumu rezultātu racionālai apstrādei.
- krišana Materiāla objekta brīva vertikālā kustība smaguma spēka iespaidā.
- relatīva kustība materiāla objekta kustība pret kustīgu atskaites sistēmu, piemēram, Zemes kustība pret Sauli, kas kustas pret Galaktiku.
- absolūtā kustība materiāla objekta kustība pret nekustīgo vai inerciālo atskaites sistēmu, piemēram, Zemes kustība pret Galaktiku.
- pašvaldības sociālās palīdzības pabalsts materiālās palīdzības veids ģimenēm (personām) ar maziem ienākumiem, ko sniedz pašvaldības, pamatojoties parasti uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu.
- veidņu materiāli materiāli veidņu izgatavošanai; visplašāk lieto smilšu un māla veidzemi, arī smilšu un šķidrā stikla, smilšu un polimēru sveķu maisījumu un metālu.
- caurtikšana Materiālie apstākļi; iztikšana.
- patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajam un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. c.).
- tautas patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
- stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas.
- veļamais Materiāls, kas tikas vai tiek velts.
- vējpauts Mātes miesās nobeidzies auglis saslimušo pautu jeb olas (augļa) plēņu apvalkā, kas no dzemdes tiek izstumts bieži vien tikai labu laiku pēc augļa nāves.
- smilšstrūklas dekorēšana matētas virsmas un ledusstikla ieguve, izmantojot smilšstrūklas apstrādi; ledusstikla ieguvei pirms tam virsmu pārklāj ar galdnieka līmes šķīdumu.
- matstikls Matēts stikls.
- saistību matrica matrica, ko izmanto grafa uzdošanai un kuras elements a~ij~ = 1 tad un tikai tad, ja grafā ir šķautne, kas savieno virsotni i ar virsotni j.
- lentveida matrica matrica, kurā ir tikai viena kolonna.
- pjedra Matu mikoze, kam raksturīga cietu mezgliņu veidošanās uz mata kutikulas.
- raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm.
- maurlociņi Maurloka gludie, cilindriskie stublāji (loki), ko izmanto pārtikā.
- spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei.
- čāpīte Maza meitene, kas tikko iemācījusies staigāt.
- gaišie koļosa mazāk apdullinošas narkotiku tabletes.
- atmiņas elements mazākā konstruktīvi nobeigtā atmiņas daļa, kurā var glabāt vienu informācijas vienību. Atmiņas elementu veidošanā var tikt izmantotas vides elektriskās, magnētiskās, optiskās vai akustiskās īpašības.
- pundurpūce Mazākā no pūcēm, tikai 16,5 cm augsta.
- trojieši Mazās planētas, kas kustas planētas orbītā aptuveni 60 grādus pirms vai pēc tās; vispirms tika atklātas Jupitera orbītā, tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
- atsamazgāties Mazgājot tikt atdalītam.
- plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots.
- dumas Mazkrievu tautas dziesmas par vēsturiskiem notikumiem vai sadzīves parādībām.
- palīst Mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - par priekšmetiem.
- papirkšķis Mazliet; tik, cik starp 3 pirkstu galiem var saņemt.
- papirksnis Mazliet; tik, cik starp pirkstu galiem var saņemt; papirkšķis.
- kimoss Mazs daudzums pārtikas produktu.
- Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs.
- ragolis mazs divlemešu arkliņš, ar ko senāk zemi aruši, bet vēlāk tikai vagas izdzen, stādot dārzājus.
- pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
- nēkulis Mazs, tikko piedzimis bērns.
- emģiks MDMA jeb ekstazī narkotikas.
- bufets Mēbele - skapis ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai.
- bupate Mēbele - skapis ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai.
- bupete Mēbele - skapis ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai.
- bufete Mēbele ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai.
- vitrīna Mēbeļu komplekta daļa ar stiklotu priekšpusi.
- lupozorija Medicīnas iestāde, kur nodarbojas ar sejas ādas tuberkulozes (lupusa) profilaktiku, ārstēšanu un pētīšanu.
- nukleārmedicīna Medicīnas nozare, kas pēta radioaktīvo izotopu (radionuklīdu) izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā.
- hepatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī aknu un žults ceļu uzbūvi un funkciju, kā arī aknu un žults ceļu slimību cēloņus, patoģenēzi, diagnostiku, ārstēšanu u. c.
- leproloģija Medicīnas nozare, kas pētī ar lepras diagnostiku un ārstēšanu.
- elektroradioloģija Medicīnas nozare, kas pēti elektrības un jonizējošā starojuma lietošanu diagnostikā un terapijā.
- epileptoloģija Medicīnas nozare, kas pētī epilepsijas diagnostiku un ārstēšanu.
- terapija Medicīnas nozare, kas pētī iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
- ortopēdija Medicīnas nozare, kas pētī kustību un balsta aparāta deformāciju un bojājumu izcelsmi, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- radioloģija Medicīnas nozare, kas pētī radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma izmantošanu slimību diagnostikā, ārstēšanā.
- reimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisko slimību rašanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- rentgenoloģija Medicīnas nozare, kas pētī rentgenstarojuma izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā.
- uroloģija Medicīnas nozare, kas pētī urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi.
- ātrā (medicīniskā) palīdzība medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu; medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- telemedicīna Medicīniskā uzraudzība un diagnostika no attāluma, veicot pacienta raksturlielumu mērījumus ar specializētu aparatūru un pārsūtot datus ārstam ar interneta starpniecību.
- ultrasonoskopija Medicīniskās diagnostikas metode, kurā izmanto ultraskaņu.
- amoksiklāvs medikaments, antibiotika.
- deksametazons Medikaments, fluorizēts kortikosteroīdu savienojums.
- flutikazons Medikaments, kortikosteroīdu grupas preparāts, pretiekaisuma līdzeklis, lieto astmas ārstēšanā.
- fliksonāze Medikaments, kortikosteroīdu preparāts, ko lieto alerģisku iesnu ārstēšanai.
- farmakodiagnostika Medikamentu lietošana diagnostikā.
- MPA Medroksiprogesteronacetāts, metoksiprogesterona acetāts - hormons, kura klātbūtne pārtikā ir cilvēkam bīstama.
- megahrons Megacikls - Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas.
- bandžāt Mēģināt iegūt blakuspeļņu, iztiku.
- bandžot Mēģināt iegūt blakuspeļņu, iztiku.
- kinetostatika Mehānikas nozare, kurā ar analītiskām vai grafiskām statikas metodēm risina dinamikas uzdevumus.
- enkurspilve Mehāniska ap vertikālu asi griežama ierīce enkurtroses ievilkšanai; sauc arī par ķepseli.
- spriegums mehāniskais spriegums – fizikāls lielums, kas raksturo ārējo faktoru iedarbības rezultātā deformētā materiālā radušos iekšējos spēkus (piemēram, kas rodas stikla izstrādājumos straujas dzesēšanas rezultātā); mērvienība SI mērvienību sistēmā – paskāls (Pa).
- brīvgaitas mehānisms mehānisms, kas pārnes enerģiju tikai vienā virzienā; šajos mehānismos izmanto izciļņu vai berzes sprūdmehānismus.
- grūpija meitene vai sieviete, kas ceļo līdzi popmūziķiem no vienas uzstāšanās vietas uz citu cerībā tos satikt un nodibināt attiecības
- ikss Meklējamā vai neatkarīgā mainīgā lieluma apzīmējums (parasti matemātikā).
- uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku.
- apcelt kā maizes kukuli meklēt kāda palīdzību, izmantot kādu, kad tik ievajagas.
- meklētājprogramma Yahoo meklētājprogramma, ko sāka veidot 1994. g., savācot un sadalot pa kategorijām tīmekļa lappuses, bet 1996. g. sadarbībā ar firmu _Alta Vista_ tika izveidota iespēja iegūt informāciju no meklētājprogrammas _Alta Vista_ atrastajām teksta lappusēm.
- mēles horizontālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta horizontālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala priekšējās rindas, vidējās rindas un pakaļējās rindas patskaņos.
- mēles vertikālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta vertikālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala augsta mēles pacēluma, vidēja mēles pacēluma un zema mēles pacēluma patskaņos.
- mēles pacēlums mēles virsmas augstākā punkta stāvoklis mutes dobumā vertikālā dimensijā.
- ahromatiskās krāsas melnā, baltā un pelēkā krāsa, kuras raksturo tikai pēc vienas krāsas pazīmes - gaišuma.
- piķa rūda melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu.
- zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti.
- Hatiņa Memoriālkomplekss fašisma upuriem Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 54 km no Minskas, izveidots bijušā Hatiņas ciemata vietā, kas tika nodedzināts kopā ar visiem tā iedzīvotājiem 1943. g. 22. martā.
- memoratīvs memoriāls īpašvārds - vārds vai nosaukums, kas dots par godu kāda cilvēka, notikuma, vietas u. tml. piemiņai.
- pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai daļa, aptuveni puse, no tā apgaismotā diska.
- probabilisms Mērena skepticisma virziens platonismā, kura pamattēze definēja, ka droši neko nevar apgalvot, bet visi atzinumi ir labākā gadījumā tikai paticami un derīgi praktiskai dzīvei.
- atgāzu analizators Mēriekārta spēkratu atgāzu vai izplūdes gāzu koncentrācijas mērīšanai, kas parasti ļauj noteikt HC, CO, CO~2~ un O~2~ sastāvu un dīzeļmotoriem - arī dūmainību. To izmanto kā diagnostikas, tā regulēšanas vajadzībām, var izmantot arī motora griešanās frekvences un eļļas temperatūras mērīšanai.
- līmeņrādis Mērinstruments horizontāla un vertikāla virziena noteikšanai.
- demogrāfiskā politika mērķtiecīga valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju rīcība demogrāfisko procesu regulēšanai, īstenojot sociālus, ekonomiskus, juridiskus u. c. pasākumus; valsts sociālekonomiskās politikas sastāvdaļa.
- virzīt Mērķtiecīgi ietekmēt (apstākļus, notikumu attīstību, kā rīcību, darbību u. tml.).
- salietoties Mērķtiecīgi izmantot (ko, piemēram, alkoholu, narkotikas), lai apreibtu.
- reminiscences grupa mērķtiecīgi veidota cilvēku grupa, kuras dalībnieki dalās atmiņās, pagātnes stāstos, dzīves notikumos, kas var ietvert pozitīvas, kā arī sāpīgas, pretrunīgas un sērošanas atmiņas.
- sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā.
- pīpīte Metāla luktura daļa, kurā tika likta svece.
- smilšstrūklošana Metāla u. c. virsmu tīrīšanas, stikla un metāla slīpēšanas metode, ar saspiestu gaisu pret apstrādājamo virsmu pūšot asas smiltis.
- metāliskie stikli metāliski sakausējumi stiklveida stāvoklī, kuri veidojas, samērā ātri (<10^6^ K/s) atdzesējot metālisku kausējumu plānas lentes veidā.
- ferīts metālkeramisks materiāls, ko izgatavo, sapresējot un saķepinot dzelzs oksīda Fe~2~O~3~ un citu metālu oksīdu (ZnO, NiO un MgO) pulverus; tam piemīt liela elektriskā pretestība un magnētiskā caurlaidība; lieto elektrotehnikā, radiotehnikā, automātikā un telemehānikā.
- cēlmetāls Metāls, kas gaisā neoksidējas un tikai ar grūtībām šķīst skābēs (piemēram, zelts, platīns).
- savērpšana Metālu spiedapstrādes operācija, kurā sagataves vienu daļu attiecībā pret otru pagriež ap vertikālo simetrijas asi.
- sinoptiskā meteoroloģija meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu; sinoptika.
- MZN Metikals; Mozambikas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
- ideju vētra metode ideju ģenerēšanai atklātā diskusijā bez ideju kritikas un analīzes.
- Gudjēra metode metode, ar kuru augstā temperatūrā, pievienojot masai sēru, var vulkanizēt kaučuku, t. i., paaugstināt tā elstību; gumijas izmantošana riepu ražošanā ir iespējama tikai pateicoties šai metodei.
- lielsaiņu iekraušana metode, kas paredz vienā paņēmienā iekraut tik lielu kokmateriālu saini, kas atbilst pilnai transportlīdzekļa kravai.
- dzīvesstāsta metode metode, kas tiek lietota sociālajā darbā ar cilvēkiem, kuri savā dzīvē ir pieredzējuši daudz pārmaiņu; tā palīdz strukturētā veidā noskaidrot un aprakstīt cilvēka dzīves notikumus un pieredzi.
- ierakstu bloķēšana metode, ko izmanto dalītās datu apstrādes vai citās vairāklietotāju sistēmās un kas vienlaicīgi tikai vienam lietotājam ļauj izdarīt izmaiņas ierakstā.
- naturālisms Metodoloģisks princips (ētikā), pēc kura morāles priekšstati atvasināmi no kāda dabiska pirmsākuma.
- monometrija Metriskās kompozīcijas veids, kad dzejolis pilnībā sacerēts tikai vienā metrā.
- metrolīnija Metropolitēna satiksmes līnija.
- dubultais perliņmezgls mezgls divu nevienāda resnuma trošu sasiešanai, un to iesien līdzīgi vienkāršajam mezglam, tikai ar otru galu apņem papildu aptinumu ap pirmā gala cilpas krustojumu.
- topmezgls Mezgls, ar kuru masta augšdaļā piestiprina troses, kas paredzētas masta pagaidu nostiprināšanai vertikālā stāvoklī.
- topstēks Mezgls, ar kuru masta augšdaļā piestiprina troses, kas paredzētas masta pagaidu nostiprināšanai vertikālā stāvoklī.
- termināļmezgls Mezgls, kas pieder tikai vienam zaram.
- šarmonijs Mezoni ar slēpto šarmu - no šarmantā kvarka un antikvarka sastāvoša smago hadronu saime.
- dižsils meža augšanas apstākļu tipa, damakšņa, apakštips (pēc meža tipoloģijas kritērijiem atbilst patstāvīgam meža augšanas apstākļu tipam, bet, tā kā tas aizņem ļoti mazas platības un ir sastopams tikai Zemgales līdzenumā, to pieskaita pie damakšņa), augsne bagāta (satur kaļķi), vāji podzolēta podzolaugsne uz karbonātus saturoša smilšmāla vai māla cilmieža.
- mistrotā kultūra meža kultūra, kurā ieaudzēti divu vai vairāku sugu koki, izvietojot tos noteiktā kārtībā atkarībā no sugu mežsaimnieciskajām īpatnībām; tās sastāvā var iekļaut tikai galvenās sugas, galveno sugu un palīgsugu vai arī galveno sugu, palīgsugu un krūmu sugu.
- lakši Mežloki - sīpolu ģints suga, daudzgadīgi lakstaugi, ko lieto pārtikā; Latvijā reti.
- jaunmežs Mežs, kas tikko vai nesen ir izveidojies.
- purkāja mežs, kurā aug (tikai) mazas priedes.
- purvkāja mežs, kurā aug (tikai) mazas priedes.
- lapiene Mežs, kurā aug tikai lapkoki.
- lapsala Mežs, kurā aug tikai lapkoki.
- nosamīdīties Mīdoties netikt, nepavirzīties uz priekšu.
- iemidziens Miega stāvoklis tikko kā aizmiegot.
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
- mehāniskais nociceptors mielinizēto nervšķiedru nociceptors, kas tiek aktivēts tikai pēc spēcīga mehāniska kairinātāja iedarbības.
- vaislas kondīcija miesas stāvoklis, kad ķermenī uzkrāts tik daudz barības vielu, ka organisms var enerģiski darboties, bet ir pasargāts no aptaukošanās.
- stigmiets Miets, ko novieto vertikāli līnijas nospraušanai vai attāluma mērīšanai starp diviem punktiem.
- bīzineica miežu biezputra, ko vāra tikai apsējībās.
- sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos.
- tēmēts mikrofons mikrofons, kas uztver tikai no kāda noteikta virziena nākošu skaņu.
- vienvirziena mikrofons mikrofons, kas uztver tikai no kāda noteikta virziena nākošu skaņu.
- mikromonofons Mikrofons, kura membrānai ir ļoti asa rezonanses spēja, kādēļ tas uztver tikai noteiktus tam pieskaņotus trokšņus.
- ģimenes konference mikrolīmeņa prakses metode sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem, viens no ģimenes sapulces veidiem, kam raksturīga ģimenes locekļu un institūciju pārstāvju (piemēram, sociālais darbinieks, policijas darbinieks, bērnu tiesību aizsardzības pārstāvis) tikšanās, lai pieņemtu kopīgus lēmumus problēmu risināšanai.
- objektmikrometrs Mikrometrs ar ļoti smalkām (mikroskopiskām) iedaļām uz skalas (parasti stikla), ko nolasa novietojot uz mikroskopa galdiņa blakus pētāmajam objektam.
- aerofobs Mikroorganisms, kas spēj attīstīties tikai bez skābekļa.
- 8088 mikroprocesors "Intel 8088"- firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas IBM personālos datorus PC un PC/XT.
- jonu mikroskops mikroskops, kurā atšķirībā no parastā optiskā mikroskopa gaismas staru vietā izmanto jonu kūli, bet stikla lēcu vietā - elektostatiskās vai magnētiskās lēcas
- elektronmikroskops Mikroskops, kurā gaismas staru vietā izmanto elektronu kūli vakuumā un stikla lēcu vietā fokusējošus elektromagnētus; izšķirtspēja līdz 5 angstrēmi (gaismas mikroskopam 2000 angstrēmi); attēlu novēro uz luminiscējoša ekrāna vai fotografē.
- skrimtele Mīkstā, pārtikā izmantojamā kaulu daļa (no cūkas galvas, starp ribām).
- ķecka Mīksta, pašķidra, biezputrai līdzīga (pārtikas produktu) masa, maisījums (piemēram, lopbarībai); mīksta, pašķidra viela.
- deformācijas temperatūra mīksttapšanas intervāla augšējā robeža, temperatūra, kurā stikls no plastiska stāvokļa pāriet šķidrā stāvoklī.
- intendantūra Militāra iestāde, kas apgādā karaspēku un militārās iestādes ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
- Mig Militāra lidmašīna, PSRS ražots iznīcinātājs; pirmais "Mig" tika izgatavots 1940. g., nosaukums pēc konstruktoru A. Mikojana un M. Gurēviča uzvārdiem.
- furažieris Militāra persona, kas ietilpa darba komandā, kuras uzdevums bija sagādāt karaspēkam pārtiku un lopbarību un glabāt un izsniegt lopbarību.
- militārais līdzsvars militāra stratēģiskā doktrīna aukstā kara laikā: superlielvalstīm ASV un PSRS bija līdzīgs bruņojums, un abu valstu kodolieroču arsenāls atturēja pretējo pusi no uzbrukuma, jo pastāvēja risks, ka pati uzbrucēja valsts varētu tikt iznīcināta.
- tēma militāri administratīvs apgabals Bizantijā 7.-12. gs.; 13. gs. saglabājās tikai Nīkajas impērijā; 14. gs. to vietā izveidojās dalienas.
- landvērs Militāri formējumi Vācijas (1813.-1918. g.), Austrijas un Šveices (19. gs. un 20. gs. sāk.) armijās, veidojās no veca gadagājuma rezervistiem; 1935 Vācijā tika atjaunots, likvidēts 1945.
- reihsbanner Militarizēta labējo sociāldemokrātu organizācija Vācijā 1924.-1933. g., kuras darbība bija vērsta pret monarhistu reakciju un fašistisko teroru; pēc fašistu nākšanas pie varas organizācija tika likvidēta.
- Ziemeļlatvijas brigāde militārs formējums Latvijas Brīvības cīņu laikā, dibināts 1919. g. 31. martā Tērbatā, tajā tika iekļautas latviešu militārās vienības, ko saskaņā ar Latvijas un Igaunijas valdības vienošanos sāka komplektēt Pērnavā, Tallinā un Tērbatā, bija pakļauta Igaunijas armijas vadībai; 1919. g. 19. jūlijā Rīgā to pārformēja par Latvijas armijas Vidzemes divīziju.
- Aleksandrijas bāka milzu bāka, ko uzcēla 3. gs. p. m. ē. Aleksandrijas ostas tuvumā uz Faras salas, 117 m augsta, tika uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, sagrāva zemestrīce.
- mimētisms Mīmikrijas veids, kas izpaužas kāda dzīvnieka līdzībā ar kādu citas sugas dzīvnieku, kurš šādā vai tādā veidā ir no ienaidniekiem pasargāts, piem., dzeguzes līdzība ar vanagu, stiklspārņu tauriņa līdzība ar lapseni u. c.
- vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums - gaiša ziede, ko izmanto, piemēram, kosmētikā, tehnikā.
- kriolīts Minerāls, nātrija alumīnija fluorīds, ko lieto stikla rūpniecībā un alumīnija ražošanā.
- violans Minerāls, zili melnas krāsas ar stiklainu spīdumu.
- neorganiskie siltumizolācijas materiāli minerālvate, stikla vate un izstrādājumi uz to bāzes, šūnbetoni, uzputināts perlīts un vermikulīts, šūnbetoni un putustikls, alumīnija folija u. c.
- Hygrocybe miniata mīnijsarkanā stiklene.
- minimālisms Minimālā māksla, mākslas virziens, kurā pielieto tikai viselementārākās ģeometriskās formas (gk. tēlniecībā).
- Godmaņa kurvis minimālais pārtikas grozs, iztikas minimums.
- apžibēt Mirdzēt, iemirdzēties, tikt apžilbinātam; apžilbt.
- zvērains Mirdzošs, ugunīgs, stiklains.
- nekroloģija Mirstības statistika; zinātne, kas pētī mirstības cēloņus.
- miršanas reģistrācija miršanas notikuma reģistrācija atbilstošā valsts iestādē.
- krist Mirt, tikt nogalētam, nobeigties.
- ka Mirušā cilvēka enerģija Senās Ēģiptes reliģijā, jeb dzīvības spēks, kas kopā ar mūmiju mīt kapā un ietu bojā, ja nelaiķa ģimene to neapgādātu ar pārtiku.
- gribētājs Mirušā gars, kas dara ļaunu dzīvajiem, vai nu aiz skaudīgā rakstura dzīves laikā, vai arī tāpēc, ka netikušas ņemtas vērā nomirēja vēlēšanās.
- pauniņi Mirušo gari (kas laikā no 5.oktobra līdz 2. novembrim naktī tiek aicināti pie klāta galda ar pārtiku).
- mariavīti Misticiska poļu katoļu sekta, kas centās apcerēt un atdarināt dievmātes Marijas dzīvi un ar pastiprinātu svētceri veicināt klēra un tautas reliģisku, tikumisku un sociālu pacelšanu.
- misticists Misticisma piekritējs; cilvēks, kas tic mistikai, pārdabiskiem spēkiem, noslēpumainiem, mīklainiem brīnumiem; māņticīgs cilvēks.
- mistiķis Misticisma, mistikas (1) piekritējs.
- Ogigs Mītisks Atikas valdnieks, kura laikā plūdi izpostījuši visu zemi.
- grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam.
- Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs.
- Veļu māte mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne; ietver tikai negatīvo - iznīcinošo dabas spēku aspektu; dažkārt iemiesota niknā putenī, bet citkārt rādās kā baisa būtne ar dzīvniekveida pazīmēm.
- asuras mitoloģiskas būtnes, kuru funkcijas un vieta senindiešu mitoloģiskajā sistēmā laika gaitā mainās, vissenākajā vēdiskajā periodā tā dēvēti senindiešu dievi Agni, Indra un āditjas, tāpat arī ar apmātspēju apveltītas būtnes, turpretī vēlāk tā sauc tikai dieviem un cilvēkiem naidīgas būtnes, dēmonus; budisma nitoloģijā - dieviem naidīgas būtnes.
- mandragora Mitoloģiski ētiskajos priekšstatos brīnumains augs, kam tika piedēvētas pārdabiskas īpašības.
- M Mitoze (ģenētikā).
- čūksta Mitra (aizpuvusi) pagale, kas deg tikai čūkstēdama.
- oāze Mitrumietilpīgs porains materiāls, ko izmanto floristikā ziedu kompozīciju veidošanai.
- oāzis Mitrumietilpīgs porains materiāls, ko izmanto floristikā ziedu kompozīciju veidošanai.
- cortex Miza; anatomijā ārējā, pelēki sarkanā smadzeņu kārta (kortikālviela).
- pentatlons modernā pieccīņa (jāšana, paukošana, šaušana, peldēšana, vieglatlētikas kross).
- tāldiagnostika Moderna tehniskās informācijas sakaru sistēma, kas dod iespēju spēkratam veikt tehnisko diagnostiku un vadīt turpmākās nepieciešamās tehniskās iedarbes no attāluma, bez tieša speciālista kontakta ar to
- globalizācija Modernās pasaules raksturīga iezīme: pateicoties saziņas līdzekļu un satiksmes līdzekļu straujai attīstībai un ienākšanai cilvēku dzīvē, indivīdu un cilvēku kopību darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien izvērstāka, atvērtāka un sakari arvien ciešāki, izzūd visdažādākā veida robežas.
- neomaltusisms modernizētais klasiskais maltusisms, teorija, kas pārspīlē bioloģiskā faktora lomu sabiedrības attīstībās un uzskata, ka tikai ar dzimstības ierobežošanu, pielietojot kontraceptīvos līdzekļus, var veicināt ekonomisko labklājību.
- molibdaina Molibdēns, spožs, trausls metāls, grūti kūst, bet tikpat viegli kaļams kā dzelzs.
- Monako Monako Firstiste - valsts Eiropas dienvidos (fr. val. "Monaco"), atrodas Vidusjūras krastā, Piejūras Alpu nogāzē (lielākais augstums - 140 m virs jūras līmeņa), Platība - 2 kvadrātkilometri, 33000 iedzīvotāju (2010. g.), pēc Vatikāna otrā mazākā neatkarīgā valsts pasaulē, robežojas ar Franciju un Vidusjūru.
- leģitīmisms Monarhistiska teorija un politikas prakse, kas par valsts iekārtas galveno principu uzskata leģitīmo dinastiju tiesības uz varu.
- reālā ūnija monarhistisko valstu savienība, kurai ir kopēja naudas sistēma, kopēja armija, vienota pārvalde un ārpolitika.
- naudas politika monetārā politika.
- starpmērķis Monetārās politikas uzdevums regulēt ekonomikas pamatrādītājus ilgtermiņa laika intervālos.
- Ahugulaps Mongoļu mitoloģijā - pirmais svētais laikmets, kad visi cilvēki bija labi un tikumīgi un dzīvoja ļoti ilgu mūžu.
- vienkrāsas monitors monitors, kas var veidot attēlu displejā, izmantojot tikai vienu krāsu.
- limonēns Monociklisks terpēns, ko satur daudzas ēteriskās eļļas, terpentīns; izmanto pārtikas un parfimērijas rūpniecībā.
- pedions Monoedrs, kristāla forma, kas sastāv tikai no vienas plāksnes; parasti noslēdz piramidālo kridtāla formu pamatus vai arī vairāki kopā veido vienu saliktu formu.
- monologruna Monologa formā veidota runa, kam raksturīga cenšanās plaši izvērst noteiktas tematikas stāstījumu gramatiski noformētās konstrukcijās, ar iestarpinājumiem, sižetiskās līnijas atkāpēm u. tml.
- inozīnskābe Mononukleotīds, muskuļu adenilskābes noārdīšanās produkts, kurā adenīna vietā ir hipoksantīns; atrodama muskuļos; pārtikas piedeva E630, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var saasināt podagru.
- guanilskābe Mononukleotīds, nukleīnskābes hidrolīzes produkts; sastāv no guanīna, pentozes un fosforskābes; pārtikas piedeva E626, garšas un aromāta pastiprinātājs, viegli toksisks, ja ieēd.
- transnacionālās korporācijas monopoli, kas izvērš ārpus bāzesvalsts ne tikai ražošanas līdzekļu iegādi un produkcijas realizāciju, bet arī daļu savas ražošanas.
- montānisti Montāna domu biedri, kurš 2. gadsimtenī mācīja, ka nevajagot baznīcai nekādas hierarhijas, nedz dievkalpošanas formas, bet vajagot piekopt tiešu satiksmi ar Dievu.
- piemineklis Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei.
- monumentālā tēlniecība monumentālās mākslas veids, kurā ietilpst memoriālās tēlniecības darbi, kas veltīti nozīmīgiem notikumiem, ievērojamām personām vai idejām, un tādi tēlniecības darbi, kas radīti konkrētai arhitektoniskai videi (ciļņi, skulptūras u. c.) un veido ar to vienotu ansambli.
- mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
- vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
- grizajs Monumentāli dekoratīvās glezniecības paveids, kur izmantoti tikai vienas krāsas (parasti pelēkās) gaišāki un tumšāki toņi.
- epopeja Monumentāls sociāls romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
- sirdsizglītība Morālā, tikumiskā izglītība.
- labais Morālās apziņas jēdziens un normatīvi vērtējoša ētikas kategorija; ļaunā pretstats.
- antimorāls Morālei pretējs, netikumisks.
- amorālisms Morāles noliegšana; tikumības trūkums; amoralitāte, netikumība.
- ētoss morāles normu, principu un ideālu kopums, kas ir pamatā sabiedrības tikumiskajai pārliecībai un virza indivīdu darbību; iedzimtais tikums.
- izvirtis Morāli samaitāts, netikumīgs.
- morfonēma Morfonoloģiska vienība, kas sastāv no divām vai vairākām fonēmām, kuras vienas un tās pašas morfēmas alomorfos parādās atkarībā no fonoloģiskiem (fonētiskiem) nosacījumiem, piem., i/ie - tikt, tieku: n/ņ - līnis, līņa: sl/šļ - kāpslis, kāpšļa.
- submotīvs Motīva vissīkākā konstruktīvā daļa, kurai ir tikai elementāra jēdzieniskā un tēlainības patstāvība.
- mezonefross Mugurkaulnieku pāra izvadorgāns, primārā niere, kas zīdītājiem saglabājas tikai agrīnajās dīgļa attīstības stadijās.
- ķīļzobjveidīgie Mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), cēlušies agrajā triasā no perma rāpuļiem, mūsdienās tikai 1 suga - hatērija.
- kuraiši Muhameda cilts, kas bija pievērsusies elkdievībai un tika sakauti Muhameda uzbrukumā Mekai 630. gadā.
- hidžra Muhameda un pirmo musulmaņu pārcelšanās 622. g. 16. jūlijā no Mekas uz Jasribu (Medīnu), kur tika dibināta pirmā musulmaņu kopiena.
- Osmāns bin Afans Muhameda znots, kurš 644. gadā kļuva par halīfu un valdīja līdz 656. gadam, kad sacelšanās laikā viņu nogalināja; viņa halifāta laikā tika radīta Korāna galīgā autoritatīvā versija.
- muitas kontroles zona muitas teritorijas sastāvdaļa, kurā preču un citu priekšmetu pārvietošana izdarāma tikai ar muitas iestāžu atļauju un to kontrolē.
- Carnikavas muiža muiža, kuras teritorijā izveidojies Carnikavas ciems, tās dzīvojamā ēka nodegusi 1917. g., saglabājusies tikai muižas pārvaldnieka ēka, bijušais nosaukums vāciski — Zarnikau.
- remesis muižas koka darbu amatnieks, kas savus ražojumus gatavoja tikai naglojot (bet ne līmējot).
- ubagotājmūki Mūki, kas dzīvo agrās kristietības sludinātā nabadzībā, piem., franciskāņu un dominikāņu ordeņu mūki viduslaikos, kas pārtika gk. no žēlastības dāvanām.
- mukoitīnsulfāts Mukopolisaharīds, atrodams siekalu muciņā, stiklveida ķermenī, gļotādā un skrimšļos; hondroitīnsulfātam līdzīga viela, kas galaktozamīna vietā satur glikozamīnu.
- sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs.
- vilcējtehnoloģija Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā katru nepieciešamo datu elementu lietotājs saņem tikai tad, ja ir to pieprasījis.
- vilcējvide Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā katru nepieciešamo datu elementu lietotājs saņem tikai tad, ja ir to pieprasījis.
- viengalīgais murds murda veids ar ieeju tikai vienā galā.
- fundamentālisms Mūsdienu protestantisma virziens, kas atzīst, ka ticības pamats - svētie raksti - ir nemaldīgs, pieļauj tikai burtisku šo rakstu skaidrojumu un noraida jebkādu Bībeles kritisko analīzi.
- mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
- moriski Musulmaņi, kas palika Pireneju pussalā pēc Granadas emirāta krišanas (1492. g.) un ar varu tika pievērsti kristietībai.
- hidžra Musulmaņu ēras nosaukums, kurā gadu skaitīšana sākas ar šo notikumu.
- hadīss Musulmaņu leģenda, kas balstās uz kādu notikumu Muhameda dzīvē vai uz viņa izteicienu.
- hodža Musulmaņu pagodinājuma tituls, kas radies viduslaikos; tika piešķirts augsta ranga ierēdņiem, bagātiem tirgotājiem, augstākās garīdzniecības pārstāvjiem.
- burkini Musulmaņu sievietes apģērba veids, visu ķermeni sedzošs peldkostīms, atstājot nenosegtu tikai seju.
- nosacīti letālās mutācijas mutācijas, kas izraisa zigotas vai organisma bojāeju tikai noteiktos apstākļos.
- gēnu mutācijas mutācijas, kuru cēlonis ir submikroskopiskas, citoloģiski nekonstatējamas ķīmiskas vai strukturālas gēnu pārmaiņas, kas parasti skar tikai vienu gēnu.
- ēdokšļi Mutē sakošļāta pārtika.
- ēdūkšņi Mutē sakošļāta pārtika.
- memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam izcilam notikumam, ievērojamam cilvēkam vai ievērojamu cilvēku grupai.
- diatonika Muzikālu skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
- koma Mūzikas akustikā ļoti mazs intervāls, ko dzirde tikko var uztvert.
- homoionija Mūzikas gabals, ko izpilda viena balss, bet citas tikai pavada.
- taustiņinstruments Mūzikas instruments, kuru spēlē ar taustiņu (klaviatūras) palīdzību, neatkarīgi no skaņas radīšanas veida (pneimatiski, ar stīgām, stikla plāksnītēm utt.).
- simfoniķis Mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā.
- nacionālisms Nacionālās neatkarības ideoloģija un politika.
- jaunafgāņi Nacionāli patriotiskas kustības dalībnieki Afganistānā 20. gs. sākumā; to valdīšanas laikā (1919-29) tika izdarītas vairākas reformas, nostiprināta valsts neatkarība.
- nacionālšovinisms Nacionālisma izpausmes forma - citu tautu apspiešanas un iznīcināšanas politika.
- iredenta Nacionālistiska kustība Itālijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā; tā notika ar prasību pievienot Itālijai zemes, ko daļēji apdzīvoja itālieši, bet kas neietilpa Itālijas sastāvā pēc tās atkalapvienošanās.
- irredenta Nacionālistiska kustība Itālijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā; tā notika ar prasību pievienot Itālijai zemes, ko daļēji apdzīvoja itālieši, bet kas neietilpa Itālijas sastāvā pēc tās atkalapvienošanās.
- nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas (1919.-1945. g.) ideoloģija, politika un praktiskā darbība, vācu fašisma izpausmes valdošā forma.
- zonderkomanda Nacistiskās vācu okupācijas varas 1941. g. vasarā un rudenī izveidota Drošības dienesta speciālo uzdevumu vienība; tādas tika veidotas no brīvprātīgajiem vietējiem iedzīvotājiem un Latvijā bija vairākas vienības, zināmākā no tām "Arāja komanda".
- Audriņu traģēdija nacistiskās vācu okupācijas varas īstenota civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 1942. g. 2.-4. janvārī, kas tika īstenota kā sods par krievu karavīru slēpšanu un partizānu atbalstīšanu, tika apcietināti un nogalināti \~200 cilvēki, Audriņu ciemu nodedzināja.
- aiznags Naga kutikula.
- mizoneisms Naids un pretošanās visam jaunam - jaunām idejām, jauniem tikumiem, jaunai iekārtai utt., bez pārbaudījuma, tikai tāpēc vien, ka jaunais ir pretējs tradicionālam, pie kā pierasts.
- heits naids, nepatika.
- dziediens Nāk dziediens - saka, ja gribas dziedāt, ja ir patika dziedāt.
- divinācija Nākotnes notikumu pareģošana, kaut kā izprašana vai izzināšana ar pārdabisku spēku, līdzekļu palīdzību.
- zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
- nikandra Nakteņu dzimtas ģints ("Nicandra"), izplatīta Dienvidamerikā, tikai 1 suga, Latvijā adventīva.
- petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā.
- voltižērs Napoleona I laikos Francijā karavīrs, kas bija izrādījies visur ļoti izveicīgs un derēja tikpat kājniekos, kā jātniekos.
- trompetnarcise Narcišu suga (Narcissus pseudonarcissus), tās ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
- tabļetočņiks Narkomāns, kas lieto narkotikas tabletēs.
- iglovojs Narkomāns, kas narkotikas injicē.
- glotars Narkomāns, kas narkotikas lieto ieēdot, norijot.
- glotokeša Narkomāns, kas narkotikas lieto ieēdot, norijot.
- lomka Narkomānu abstinences sindroms - ļoti izteikts, sāpīgs, mokošs diskomforts, kas iestājas, ja netiek saņemta kārtējā narkotiku deva.
- spīds narkotika amfetamīns.
- narene narkotikas
- travka Narkotikas (marihuāna u. tml.).
- zālīte Narkotikas (parasti marihuāna).
- sķeklo Narkotikas ampulās.
- koļosa Narkotikas tabletēs.
- koņi Narkotikas tabletēs.
- soņņiks Narkotikas, kas iemidzina.
- rūfijs narkotikas, ko izmanto, lai sazāļotu cilvēkus.
- narenes narkotikas.
- drjaņ Narkotikas.
- drugs Narkotikas.
- gadosķ Narkotikas.
- otrava Narkotikas.
- priroda Narkotikas.
- ripa Narkotikas.
- stafs Narkotikas.
- tovars Narkotikas.
- trava Narkotikas.
- vitamīni Narkotikas.
- zaraza Narkotikas.
- čeks Narkotiku (parasti heroīna) standartdeva; tās iepakojuma vienība.
- stikliņš Narkotiku ampula.
- NAB Narkotiku apkarošanas birojs.
- kaifs Narkotiku deva; narkotisks reibums.
- čarka Narkotiku deva.
- dorožka Narkotiku iešņaukšana.
- seanss Narkotiku injekcija.
- narkodīleris Narkotiku izplatītājs, tirgotājs.
- hutors Narkotiku izraisīts reibums.
- torčoks Narkotiku lietotājs, narkomāns.
- čeks Narkotiku mērvienība, to pārdodot vai pērkot (līdz 10 g).
- rezidents Narkotiku piegādātājs cietumā.
- sušņaks Narkotiku pulveris.
- otkidons Narkotiku radīta dziļa bezsamaņa.
- laiba Narkotiku šļirce.
- samosvals Narkotiku šļirce.
- bariga narkotiku tirgotājs un izplatītājs.
- nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
- boraks Nātrija tetraborāts (Na~2~B~4~O~7~∙10H~2~O), bezkrāsaini kristāli, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; lieto emalju, glazūru, optisko un krāsaino stiklu ražošanā, farmaceitiskajā rūpniecībā u. c.
- reizināšana Naturāliem skaitļiem - kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju; racionāliem skaitļiem - skaitītāju reizinājuma dalīšana ar saucēju reizinājumu.
- pirmskaitlis Naturāls skaitlis, kas ir lielāks par 1 un dalās tikai ar 1 un pats ar sevi.
- zagons Nauda vai narkotikas, ko ienes cietumā.
- eskrou Naudas summas deponēšana bankā uz citas personas vārda, lai tā varētu saņemt šo naudas summu tikai pēc noteiktu nosacījumu izpildes.
- ubagošana Naudas vai pārtikas, dažkārt arī kā cita lūgšana garāmgājējiem.
- Nauru Nauru Republika - valsts Okeānijā (nauruiešu val. "Naoero", angļu val. "Nauru"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, tāda paša nosaukuma koraļļu salā, platība - 21 km^2^, pēc platības 3. mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna un Monako), 14264 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Jarena, administratīvais iedalījums -14 distriktu.
- sektoruguns Navigācijas signāluguns, kas apstaro tikai noteiktu horizonta daļu vai maina krāsu atkarībā no sektora, kurā novērojama.
- kārtsveida stodere navigācijas zīme, kuras augšgalā piestiprināts attiecīgs apzīmējums, bet otrs gals noenkurots tā, lai stodere vienmēr būtu vertikālā stāvoklī.
- arkla nazis nazis, kas atgriež aramsloksni vertikālā plaknē un izveido gludu vagas sienu.
- par maz ne tik, cik vajadzīgs, vēlams.
- tik Ne tikai - bet arī.
- netikvien Ne tikai.
- tikvien Ne tikai.
- nevien Ne vien; ne tikai, ne vienīgi.
- skutka ne visai tikumīgs skuķis.
- neadekvātuma afekts neadekvāta emocionāla reakcija uz grūtībām darbā, kad savās neveiksmēs vaino objektīvoas apstākļus, priekšniekus, skolotājus un citus, bet tikai ne sevi.
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, arī netikt iznīcinātam.
- nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
- neaizkarts Neaiztikts.
- šaparis Neapkurināma, vēsa telpa pārtikas produktu uzglabāšanai; pieliekamais.
- skrimšķis Neartikulēta skaņa, kas nāk no rīkles.
- liess Neass (tikai savienojumā "liess nazis").
- apēst vai ar acīm neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku skatīties uz kādu, uz kaut ko.
- psihiskā veselība neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir priekšnoteikums indivīda spējai īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā.
- ālita Neatrisināms; dažu sengrierķu filozofu (Megaras skola) uzskats, ka ir pasaules un dzīves grūtākie jautājumi, uz ko var atbildēt tikai ar "jā" vai "nē", bet īsto atbildi nekad nav iespējams iegūt.
- lielgalvis Nebēdnis, tāds, kas visu tikai uz savu galvu dara.
- pietrūkt Nebūt pietiekamā daudzumā; nebūt tik, cik vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
- izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
- krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
- marblīts Necaurspīdīgs (blāvots), balts, melns vai krāsains plākšņu stikls, kas izgatavots velmējot; lieto sienu iekšējai apdarei, starpsienām, mēbeļu apdarei.
- ragmānis Necaurspīdīgs, tumši zaļš, brūns vai melns minerāls ar stiklainu spīdumu.
- ildziņ Necik ildziņ - ne tik ilgi.
- druska Nedaudz pārtikas.
- sacensība nedeterminēts stāvoklis, kas iestājas, kad divas datora instrukcijas tiek izpildītas vienlaicīgi un nav iespējams noteikt, kuras izpilde tiks pabeigta ātrāk.
- želberēt Nedroši (steigā) šur un tur aiztikt, pieķerties.
- želberēties Nedroši (steigā) šur un tur aiztikt, pieķerties.
- rida Neērtības, nepatikšanas.
- gene Neērts stāvoklis, nepatikšanas, trūkums.
- fokāls nefrīts nefrīts, kad iekaisums skar tikai atsevišķus nieru stromas vai glomerulu rajonus; raksturīgs nieru insuficiences vispārējo simptomu trūkums.
- klizma Negadījums, nelaime; arī nepatikšanas.
- klizme Negadījums, nelaime; arī nepatikšanas.
- ķibele Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime; ķeza.
- ķeza Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime; ķibele.
- krivada Negadījums, nepatikšanas; ķibele; ķeza.
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ; beigties bez nepatīkamām sekām.
- piemeklēt Negaidīti iestāties, notikt (par ko nevēlamu).
- iegadīties Negaidīti notikt, būt (parasti kādā laika posmā).
- iegadīties Negaidīti notikt, rast izpausmi; atgadīties; gadīties.
- atgadījums Negaidīts notikums.
- flešbeks Negaidīts psihodēlisko narkotiku iedarbības uzplaiksnījums, lai gan pašas narkotikas jau ilgu laiku nav lietotas (angļu "flashback").
- gadījums negaidīts, iepriekš neparedzēts notikums, arī nejaušība.
- cundurs Negaidīts, interesants notikums.
- nejaušība Negaidīts, neparedzēts gadījums, notikums; negaidīta, neparedzēta apstākļu sakritība, sagadīšanās.
- izgadīties Negaidot notikt, gadīties.
- suslis Negaršīgs dzēriens; vārīts piens ar alu; silta kafija bez cukura; slikta pārtika.
- separētie negatīvi negatīvi, kas fiksē tikai vienu no trim pamatkrāsām.
- pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
- skammagrāfija Negatīvu izgatavošana ar stikla asējumu.
- neklājīgs Negodīgs, netikls, aplams.
- netīrumi Negodīgums; negodīgs, apkaunojošs notikums.
- sunk Negribīgi, ar nepatiku, īgnumu.
- piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
- lietas dalībnieki neieinteresētie procesa dalībnieki, kas veic likumā paredzētās procesuālās darbības, izmantojot savas speciālās zināšanas un iemaņas; viņu darbība izpaužas tikai savu pienākumu izpildē.
- strelku prokoloķ neierasties uz tikšanos.
- nerādīt (ne) acu (arī acis) neierasties, nenākt, izvairīties tikties.
- Mikroskops neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Microscopium", saīsinājums "Mic"), Latvijā nav redzams; 380 ly tālās galvenās zvaigznes Mikroskopa α spožums ir tikai 5,0. zvaigžņlielums.
- Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu.
- epigonis Neievērojams, netalantīgs zinātnes, politikas, mākslas virziena, slavenas personas vai stila sekotājs, atdarinātājs.
- krist grēkā Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; rīkoties netikumīgi, nosodāmi; grēkot (2).
- grēkot Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- uz (arī pie) sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma, arī kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākumā.
- pasavadāties Neilgu laiku satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem).
- pabaudīt Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko); neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam).
- pacepināt Neilgu laiku, mazliet cepināt (pārtikas produktus).
- paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- pagrēkot Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
- patikšēt Neilgu laiku, mazliet tikšēt.
- patikšināt Neilgu laiku, mazliet tikšināt.
- patikšķēt Neilgu laiku, mazliet tikšķēt.
- patikšķināt Neilgu laiku, mazliet tikšķināt.
- pamalties Neilgu laiku, mazliet tikt maltam; tikt daļēji samaltam.
- asimptomātiskais neirosifiliss neirosifiliss, ko var diagnosticēt tikai pēc pozitīviem cerebrospinālā šķidruma testa rezultātiem; neirālas slimības pazīmju un simptomu nav.
- autoimūnā neitropēnija neitropēnija, ko izraisa antivielas pret neitrofilajiem leikocītiem; var notikt gan izolēti, gan saistībā ar citām autoimūnslimībām, kā arī sekundāri ļaundabīga procesa, infekcijas vai medikamentu nepanesības dēļ.
- balta lappuse neizpētīts posms, arī notikums (piemēram, kā vēsturē).
- atsacīties Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā).
- mūžīgais šahs neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
- nejaucība Nejauks notikums, gadījums; nejauka, negodīga rīcība.
- tikšanās nejauša sastapšanās vai norunāta satikšanās.
- strandēt nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu.
- apkravāties Nejauši apbirt, tikt apbērtam.
- pagadīties Nejauši būt, notikt, gadīties.
- šumēties Nejauši paslīdot, pakrītot u. tml., gadīties, notikt (kam nevēlamam); gadīties kļūmei.
- pagadīt Nejauši sastapt (ļaut notikt).
- sasagadīties Nejauši satikties; nejauši (kam) gadīties.
- aizgrūsties Nejauši tikt aizgrūstam (kam, kur garām).
- aizalieties Nejauši tikt aizlietam.
- aizasisties Nejauši tikt aizvērtam.
- apbirzt Nejauši tikt apbērtam, apkaisītam ar krītošām drupatām, drumslām.
- apžļāgties Nejauši tikt aplietam ar kādu netīru šķidrumu.
- apdrāztīties Nejauši tikt apskrambātam.
- apsvaidīties Nejauši tikt apsmērētam.
- atsanesties Nejauši tikt atnestam.
- ietūcīties Nejauši tikt iebāztam, iespaidītam; ieņurcīties.
- ietuncīties Nejauši tikt iebāztam, iespaidītam; ieņurcīties.
- aizgriezties Nejauši tikt iegrieztam (tālāk, nekā gribēts).
- iejaucīties Nejauši tikt iejauktam (starp daudziem priekšmetiem), tā, ka grūti atrast.
- aizaplēsties Nejauši tikt ieplēstam, arī ievainotam.
- ierīties Nejauši tikt ierītam.
- iestādīties Nejauši tikt iestādītam.
- izbērties Nejauši tikt izbērtam.
- nosalieties Nejauši tikt izlietam, nolietam.
- izlikties Nejauši tikt izliktam, saliktam (kādā veidā).
- nosabērties Nejauši tikt nobērtam.
- nosacirsties Nejauši tikt nocirstam.
- nogrūsties Nejauši tikt nogrūstam, pagrūstam.
- nosakaisīties Nejauši tikt nokaisītam.
- nolauzties Nejauši tikt nolauztam.
- nosabāzties Nejauši tikt noliktam tā, ka grūti atrast.
- nosalikties Nejauši tikt noliktam tā, ka grūti atrast.
- nopļauties Nejauši tikt nopļautam.
- nosarausties Nejauši tikt noraustam.
- piesamesties Nejauši tikt pavairotam (par adījuma valdziņiem).
- dasabērties Nejauši tikt piebērtam vairāk, nekā vajadzīgs.
- dasamesties Nejauši tikt piebērtam vairāk, nekā vajadzīgs.
- aizkaisīties Nejauši tikt piekaisītam.
- dasakrauties Nejauši tikt piekrautam (par lielu vezumu).
- piesalieties Nejauši tikt pielietam (vairāk nekā vajadzīgs).
- piemalties Nejauši tikt piemaltam (pie kā, kam klāt).
- piemizoties Nejauši tikt piemizotam (pie kā, kam klāt).
- sasasieties Nejauši tikt sasietam.
- uzieties Nejauši, negaidīti ierasties (parasti uz kādu notikumu).
- sadurties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- sagrūsties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- saskrieties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus; arī nelaimes gadījums.
- promnēzija Nekad nebijušu notikumu vai lietu šķietama atcerēšanās.
- neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt; neiegūt, nedabūt, nesasniegt; netikt kaut kur.
- gabals nenokritīs (kādam) nekāda vaina nebūs, nekas ļauns nenotiks.
- nekādi Nekādā veidā; tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu; nekā (1).
- nekā Nekādā veidā; tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu; nekādi.
- lupuris nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; kāds, kurš darbā tikai laiku kavē, bet mīl sabiedrībā būt.
- nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.) nekas briesmīgs, nekas ļauns (nebūs, nenotiks u. tml.).
- nekas vairāk nekas cits bez minētā, zināmā; tikai minētais, zināmais.
- daudz neko vairāk (arī nav vairāk kā) nekas cits bez minētā, zināmā; tikai minētais, zināmais.
- jods neraus (kādu) nekas ļauns nenotiks ar kādu.
- jupis neraus (kādu) nekas ļauns nenotiks ar kādu.
- malasledus Nekustīga jūras ledussega, kas ir piesalusi pie krasta vai pie baseina dibena, veidojas gar izrobotiem krastiem seklūdens apstākļos un starp salām Arktikā un Antarktīdā.
- ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
- zveirs Nelabvēlīgs otram, tāds, kas skatās uz otru kā ar stikla aci.
- čēsma Nelādzība, nepatikšanas.
- negadīgs Nelāgs, nekārtīgs, netikumīgs.
- narkobizness Nelegāla narkotiku ražošana un tirdzniecība.
- fabrika Nelegāla narkotiku ražotne.
- verbļuds Nelegāls narkotiku vai citu aizliegtu lietu, priekšmetu piegādātājs.
- Vudstoka Neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas.
- šķimbuks neliela cūku kūts, no kuras mēslus nevar izvest ar zirgu, bet tikai izmest.
- atslēgspraudnis Neliela ierīce, kas nodrošina, ka tikai pilnvaroti lietotāji var kopēt vai izmantot konkrētas programmatūras lietotnes.
- lāde Neliela kaste skolēna mantu (parasti pārtikas) glabāšanai.
- piropatrona Neliela plānsienu caurulīte, kas pildīta ar pulveri; tiklīdz piropatrona ar elektrības palīdzību eksplodē, iedarbojas dažas ierīces lidaparātos u. c, piem., katapultējamie sēdekļi.
- serdenis Neliela plastmasas vai metāla spole bez sānu plāksnēm kinolentes uztīšanai; biežāk lieto tikko attīstītas filmas uztīšanai, tā izvairoties no noberzumiem.
- nianse Neliela, tikko uztverama (kā) atšķirība, arī neliela, īpatnēja (kā) pazīme, īpašība.
- pieliekams Neliela, vēsa telpa pārtikas produktu glabāšanai.
- šļūckas Nelielas ragavas baļķu transportēšanai, uz kurām nostiprina tikai baļka resgali.
- sverglāzītes Nelieli stikla trauki ar pieslīpētiem vāciņiem, ko izmanto ķīmiskā analīzē maza vielas daudzuma svēršanai.
- tesserae Nelieli stikla, ķieģeļu vai marmora gabaliņi, ko izmanto mozaīku veidošanai.
- tektīti Nelieli, apaļi vai ieapaļi, apkusuši, stiklam līdzīgi veidojumi neogēna un kvartāra nogulumos.
- vārtiņi Nelieli, tikai gājējiem paredzēti vārti, piemēram, dārza nožogojumā.
- seimurija Neliels (ap 1 m) perma perioda sauszemes mugurkaulnieks, kas iekļauts batrahozauru (amfībiju) apakšklasē, taču pēc izskata un citām uzbūves īpatnībām atgādina rāpuli, tāpēc agrāk tika uzskatīts par reptiļu klases pārstāvi.
- kubliņš Neliels (augšgalā sašaurināts) koka trauks ar vāku pārtikas produktu (sviesta, krējuma) uzglabāšanai.
- klučķesele Neliels (kaklā, uz pleca uzkarams) maiss, kurā ievietota pārtika - klimpas ("kluči").
- glāze Neliels (parasti cilindrveida) stikla vai cita, parasti caurspīdīga, materiāla trauks bez osas, no kura dzer.
- kivete Neliels (parasti četrstūrains) stikla trauks (optiskajā aparatūrā šķidrumu īpašību pētīšanai).
- parabole Neliels allēgorisks stāsts ar tikumīgi pamācīgu saturu; līdzība; parabola (2).
- čipirksnis Neliels daudzums, tik cik var saņemt starp pirkstu galiem.
- pipirkšķis Neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- Kompass neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pyxis", saīsinājums "Pyx"), Latvijā redzams ziemas vakaros zemu pie horizonta; spožākā zvaigzne ir 845 ly tālā Kompasa α, bet tās spožums ir tikai 3,7.
- župsnis Neliels klēpis; šķipsna; tik, cik ar trim pirkstiem var saņemt.
- dzeguškumāss Neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu; dzeguskumāss.
- dzeguskumāss Neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu.
- tēlojums Neliels prozas daiļdarbs, kam sižetā nav ietverta ārēja darbība, notikumi.
- īsais stāsts neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
- ķivete Neliels stikla trauks, ko izmanto optiskajā aparatūrā, ar kuru pētī šķidrumu īpašības.
- sekstants neliels, blāvs tuvu debess ekvatoram esošs zvaigznājs, tajā ir 34 ar neapbruņotu aci redzamas zvaigznes, spožākā no tām ir Sekstanta Alfa — tās redzamais spožums ir tikai 4,49; nevienai no šī zvaigznāja zvaigznēm nav sava vārda.
- klimpa Neliels, ieapaļš veidojums no citiem pārtikas produktiem (piemēram, no kartupeļiem).
- staņģelis Neliels, vertikāls koka trauks, ko lietoja, kā spaini, ķipi u. tml.
- baldahīns Neliels, viegls dekoratīvs pārsegums, kas balstās uz nelielām kolonnām (sevišķi gotikā).
- meteoroīds Nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā; vielas, kas Saules sistēmas veidošanās laikā netika akumulētas planētās un citos debess ķermeņos.
- skaidiņa Nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (piemēram, dārzeņi, mīkla).
- nelegālā nodarbinātība nelikumīga ekonomiska rakstura darbība, kad konkrētas personas netiek vai nevar tikt nodarbinātas likumīgā veidā vai konkrētā darbības joma ir nelikumīga.
- indeklīnābils Nelokāms (gramatikā).
- apvaldīt Neļaut izvērsties (kādam), neļaut notikt (kam); savaldīt.
- ģipsene Neļķaugu dzimtas ģints ("Gypsophila"), daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, retumis puskrūmi, ziedi nelieli, sakopoti daudzziedu ziedkopās, \~125 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, tikai lakstaugi.
- ūdensvirza Neļķu dzimtas ģints ("Myosoton syn. Malachium"), kurā ir tikai 1 suga.
- palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.); nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts).
- palikt Nemainīties, saglabāties (esošajā stāvoklī); netikt mainītam, tikt saglabātam (par esošo stāvokli, apstākļiem u. tml.).
- palikt Nemainīties, saglabāties (kādā kvalitātē, īpašībā); netikt mainītam, tikt saglabātam (par kvalitāti, īpašību).
- palikt spēkā nemainīties; netikt mainītam, grozītam.
- peksīt Nemākulīgi (ko) darīt, izmantojot tikai spēku.
- mokurēt Nemākulīgi izturēties (žestikulēt, skatīties).
- līdzkustība Nemanāma žestika.
- aizšūties Nemanāmi pazust no kompānijas vai no notikuma vietas.
- izkust Nemanot tikt izdotam (parasti par naudu).
- kust Nemanot, pakāpeniski tikt izdotam (parasti par naudu).
- proletārieši Nemantīgi ļaudis, kas dzīvo no rokas mutē, pārtikdami no sava darba spēka; darba ļaudis, strādnieki.
- ne kripatas (arī kripatiņas) Nemaz (ēdiena, pārtikas).
- ne kripatiņas (arī kripatas) Nemaz (ēdiena, pārtikas).
- ne kumosa, arī nevienu kumosu nemaz ēdiena, pārtikas.
- žeisterēties Nemierīgi kustēties, žestikulēt.
- īļāties Nemierīgi žestikulēt, kustēties.
- žaisterēties Nemierīgi, žestikulējot pārvietoties.
- ēst Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas (kādam).
- ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam).
- neaizskart ne mata nenodarīt ne mazāko ļaunumu, neaiztikt.
- nokavēt Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas.
- disperistaltika Nenormāla vai atipiska peristaltika.
- bradiperistaltika Nenormāli lēna peristaltika.
- nenodalīts Nenošķirts, neartikulēts.
- jukt Nenotikt (par iecerētu norisi, pasākumu), nerealizēties (par nodomu, ieceri u. tml.).
- pajukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.); izjukt (3).
- izjukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.).
- pašķīst Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi); nerealizēties (par nodomu).
- aizkavēties Nenotikt paredzētajā laikā.
- izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
- atvaļinājums Nenotikusi nodarbība.
- izraut no konteksta neņemt vērā apstākļu, notikumu, faktu kopumu, kas (ko) ietekmē.
- sanāksme Neoficiāla, parasti vairāku, cilvēku tikšanās, lai kopīgi ko svinētu, pavadītu laiku, patērzētu u. tml.
- kuluāri Neoficiālas situācijas un apstākļi, arī neoficiālas tikšanās (parasti vienlaicīgi ar kādu oficiālu pasākumu).
- Abesīnija Neoficiāls Etiopijas nosaukums, kas tika lietots līdz 1945. g. un paretam arī vēlāk.
- neotradicionālisti Neofovisti - franču mākslinieki, kas 20. gs. 20. gados atspoguļoja tikai dzīves gaišās parādības.
- neohesperidīns Neohesperidīns DC - pārtikas piedeva E959 (gatavo no Seviljas apelsīniem), mākslīgais saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai; materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
- jaunsholastika Neosholastika.
- atskata sistemātiskā kļūda nepamatota pārliecība, ka notikušo notikumu varēja jau iepriekš prognozēt.
- mudulis Neparasta izdarība vai notikums.
- vitreodentīns Neparasti cieta, stiklveida dentīna forma.
- brīnumu lietas neparasti, neticami notikumi, fakti.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas; arī baumas.
- starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
- ievārīt (arī savārīt) putru (arī ziepes) nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas; pieļaut kļūdas, aplamības.
- laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne un nākotne kā veselums.
- finiera konveijeržāvētava nepārtrauktas darbības konvekcijas žāvētava ar piespiedu gaisa šķērscirkulāciju ar saistvielu piesūcinātu finieru vai ar saistvielu pārklātu finieru virsmu žāvēšanai; finierus izvieto žāvēšanas kamerā vertikāli starp konveijera kustīgajiem rāmjiem.
- elevators Nepārtrauktas darbības transporta mašīna (beramo materiālu vienlaicīgai vertikālai un horizontālai pārvietošanai).
- plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
- plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
- nepārvarama vara nepārvarams spēks; konkrētos apstākļos ārkārtējs, neparedzams un nenovēršams notikums (piem., dabas katastrofa - zemestrīce, plūdi; karadarbība), kas civiltiesībās var būt pamats atbrīvošanai no atbildības.
- sagrozīt Nepatiesi, arī neprecīzi atspoguļot, izskaidrot (piemēram, faktus, notikumus, kāda teikto), parasti, lai kādu maldinātu.
- misoloģija Nepatika pret kāda jautājuma (gk. reliģiska) izšķiršanu ar prātu.
- mizoloģija Nepatika pret kāda jautājuma (gk. reliģiska) izšķiršanu ar prātu.
- kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
- atkare Nepatika, netīksme.
- negribulis Nepatika, riebums.
- netīksme Nepatika.
- klepsis Nepatīkama situācija, nepatikšanas.
- jezda Nepatīkama situācija, stāvoklis; nepatikšanas.
- autorasts nepatīkams autobrācējs, kurš neievēro satiksmes noteikumus un traucē satiksmi.
- nesmukums Nepatīkams notikums, nepatīkama situācija.
- jezga Nepatīkams notikums, situācija; ķeza.
- rūgts kumoss nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- rūgts kumoss (arī malks, piliens) nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- ziepes Nepatīkams, nevēlams stāvoklis, nepatikšanas.
- Sasodīts ar vienu aci! nepatikas izsauciens.
- ā pas nepatikas izsauciens.
- apniknošana Nepatikas, pat dusmu moments, kad kāda lieta, cilvēks vai jautājums mūs pārāk ilgi nodarbinājis.
- ķimplis Nepatiksme.
- spīle Nepatikšanas, apjukums.
- klipa Nepatikšanas, arī neveiksme, ķibele.
- klimaža Nepatikšanas, ķeza; slimība.
- klimza Nepatikšanas, ķeza; slimība.
- spruciens Nepatikšanas, liels apjukums, ķeza.
- ķirza Nepatikšanas, nelaime, ķilda, ķibele.
- biete Nepatikšanas, nelaime, neveiksme.
- karme Nepatikšanas, nelaime.
- ķimpis Nepatikšanas, nelaime.
- šaise Nepatikšanas, neveiksme; šaize.
- errastības Nepatikšanas, raizes.
- šmuce Nepatikšanas; apkaunojoši apstākļi.
- nebūšana Nepatikšanas; liksta.
- šļura Nepatikšanas; negatīvi vērtējami notikumi.
- ķimpa Nepatikšanas; nelaime.
- ķimpelis Nepatikšanas; nelaime.
- ķimpīns Nepatikšanas; nelaime.
- bēte Nepatikšanas; neveiksme.
- šaize Nepatikšanas; neveiksme.
- peņķis Nepatikšanas; sarežģījumi.
- kafija bez cukura un putukrējuma nepatikšanas.
- nu ir velns kurvī nepatikšanas.
- brenne Nepatikšanas.
- dandri Nepatikšanas.
- hajs Nepatikšanas.
- mēsli Nepatikšanas.
- nedienas Nepatikšanas.
- pļurza Nepatikšanas.
- putra Nepatikšanas.
- sūds Nepatikšanas.
- trobele Nepatikšanas.
- urgučas Nepatikšanas.
- netikt Nepatikt.
- stocka Nepieklājīga un netikimīga sieviete.
- pipelbrencis nepieklājīgs lamu vārds izlaidīgam, netiklam cilvēkam.
- aizcirst (arī aizvērt) durvis Nepieļaut (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- linolskābe nepiesātināta alifātiskā taukskābe CH~3~(CH~2~)~3~(CH=CHCH~2~)~2~–(CH~2~)~7~–COOH, šās skābes glicerīnesteris ir lineļļas un kaņepju eļļas sastāvā; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, emulgatoru, antistatiķi.
- sorbīnskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli; pārtikas piedeva E200, mitrumuzturētājs, var radīt alerģiskas reakcijas, astmu, kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas.
- oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos.
- metilmetakrilāts Nepiesātināts organisks savienojums, metakrilskābes metilēteris, ko lieto polimetilmetakrilāta (organiskā stikla) ražošanai, izmanto arī nagu lakās un mākslīgajiem nagiem, var radīt sēcīgu ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- viena vecāka ģimene nepilna ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem, kas arī ir atbildīgs par bērna (bērnu) audzināšanu.
- Phyllosticta aceris nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz kļavām.
- Phyllosticta coryli nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz lazdām.
- Phyllosticta fraxinicola nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz ošiem.
- hifomicētes nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas klase ("Hyphomycetes"), sēnes, kurām attīstās tikai bezdzimuma vairošanās sporas (sk. konidijas), ir saprofīti un parazīti, \~930 ģinšu, \~7500 sugu, Latvijā konstatētas \~85 ģintis, \~365 sugas.
- grafiola Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases hifomicēšu rindas dzimta ("Graphiolaceae"), no kuras Latvijā atrasta tikai 1 suga.
- Visuma lielmēroga struktūra neregulāra telpisku šūnu struktūra, ko veido galaktiku sistēmas, kas izvietojušās gk. šūnu sienās, šūnu diametrs ir 50 līdz 150 Mpc.
- priekšējais drošības grozs nerūsoša metāla cauruļu grozs peldlīdzekļa priekšgalā, kas paredzēts, lai komandas locekļi, kas darbojas ar priekšburām, nenokristu no klāja un netiktu noskaloti.
- tubulizācija Nerva brīvās plastikas veids, kad bojātā nerva galus ievieto absorbējama materiāla cilindrā (piem., artērijas vai vēnas gabaliņš, želatīna caurulīte u. c.).
- monodromija Nervu impulsu pārvade tikai vienā virzienā.
- grafospazma Nervu slimība - krampji, kas rodas pirkstos, tiklīdz ar šādu slimību saslimis cilvēks sāk rakstīt.
- detektors Nervu vienība, kas atbild tikai uz noteikta veida kairinājumu.
- pilna notikumu kopa nesavienojamu notikumu kopa, kurai pieder ikviens no sagaidāmajiem notikumiem.
- ekmnēzija Nesenu notikumu aizmiršana, saglabājot atmiņā tālākas pagātnes notikumus.
- šļupsti Neskaidra (parasti bērna) runa, kurā netiek pareizi artikulēti līdzskaņi vai arī kādu līdzskaņu vietā tiek izrunāti citi.
- bariglosija Neskaidra, neprecīza izruna, artikulācijas trūkums.
- atēna Neskaidrs (pagātnes notikumu) tēls (atmiņā).
- atēna Neskaidrs atspoguļojums; tikko jaušama ēna.
- anartrija Nespēja artikulēti runāt, veidot balsienus vai vārdus.
- dzīves neizpratne nespēja, neprasme izprast apkārtējos notikumus, orientēties tajos.
- nešķīstībnieks Nešķīsts, netikumīgs, netikls.
- kritusi sieviete netikla sieviete.
- maistuļa Netikla sieviete.
- maukaļa Netikla sieviete.
- slampa Netikla, izlaidīga sieviete; padauza.
- mauka Netikla, izvirtusi sieviete; ielasmeita.
- plaska Netikla, izvirtusi sieviete; palama.
- jākuris Netikle, ielasmeita.
- kurva Netikle, paklīdene.
- mačka Netikle.
- netekle Netikle.
- izmaukoties Netikli dzīvot.
- jēskoties Netikli dzīvot.
- gauzēt Netikli runāt.
- pornolagnija Netiklība, neķītrība.
- rajs Netiklības perēklis.
- banderša Netiklības, narkomānijas, alkoholiķu perēkļa turētāja.
- banders Netiklības, narkomānijas, alkoholiķu perēkļa turētājs.
- jākuris Netiklis, meitu mednieks; jāklis.
- netiķelis Netiklis, palaidnis.
- nešķīstnieks Netiklis.
- netikļa Netiklis.
- netikulis Netiklis.
- netikumnieks Netiklis.
- dida Netikls cilvēks, ielasmeita.
- ješkus Netikls cilvēks.
- maucinieks Netikls vīrietis, maukotājs.
- maukturis Netikls vīrietis, maukotājs.
- maukars Netikls vīrietis.
- maukuris Netikls vīrietis.
- padauza Netikls, izlaidīgs cilvēks.
- vazaņķis Netikls, izlaidīgs cilvēks.
- maukpakaļa Netikls, izvirtis cilvēks (vīrietis).
- jātaka Netikls, izvirtis cilvēks.
- nesauķīgs Netikls, netikumīgs.
- pornokrātija Netikļu vara, apzīmējums pāvestu varas posmam no 896. līdz 963.-964. g., kad pāvesti nokļuva pilnīgā atkarībā no Romas dižciltīgām ģimenēm un iestiga dziļā tikumiskā izvirtībā.
- atteikties Netīkot, necensties (pēc kā); iztikt (bez kā); arī ziedot, upurēt.
- gramzdīt Netikt ar kaut ko galā, mīcīties uz vietas.
- gramzdīties Netikt ar kaut ko galā, mīcīties uz vietas.
- kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piemēram, par vēstuli, ziņu).
- neredzēt gaismas netikt brīvībā; iet bojā.
- knorēties Netikt galā ar darbiem.
- palikt aiz durvīm Netikt ielaistam (kur).
- stāvēt Netikt izlietotam.
- palikt starp mums netikt izpaustam ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- iegulties Netikt laistam apgrozībā, netikt izmantotam.
- aizkavēties Netikt līdzi citiem (darbā).
- palikt iepakaļ Netikt līdzi, arī atrasties, nokļūt aizmugurē pārējiem (gājienā, braucienā).
- iestāvēties Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku).
- nostāvēt Netikt lietotam, izmantotam (visu laikposmu).
- palikt pusceļā netikt pabeigtam (par ko iesāktu), netikt paveiktam līdz galam
- aizlūzt Netikt pabeigtam (par teikumu, dziesmu u. tml.).
- iegult Netikt pārdotam pieprasījuma trūkuma dēļ.
- palikt pāri netikt patērētam, izlietotam; saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
- palikt Netikt patērētam, izlietotam.
- iesakavēties Netikt paveiktam laikā (par darbu).
- iekavēties Netikt paveiktam laikā (parasti par darbu).
- novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; arī nokavēties (2).
- nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- iegult Netikt tālāk virzītam, risinātam.
- palikt aiz durvīm Netikt uzņemtam (piemēram, mācību iestādē), netikt pieņemtam (piemēram, darbā).
- noklust Netikt vairs izplatītam (par ziņām, valodām); pazaudēt nozīmīgumu.
- uzkosties Netikt vaļā.
- stāvēt Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu); netikt apstrādātam, izstrādātam.
- atkrist Netikt veiktam; nenotikt.
- izvirtība Netikumība, izlaidība, parasti dzimumattiecībās.
- nešķīstība Netikumīga izturēšanās, rīcība, runa.
- sterva Netikumīga sieviete; prostitūta.
- slancka netikumīga un pļāpīga sieviete.
- slane Netikumīga un pļāpīga sieviete.
- ragoties netikumīgi dzīvot.
- netikumisks Netikumīgs (1).
- bezgodis Netikumīgs cilvēks.
- kuitava Netikumīgs cilvēks.
- nešķīsts Netikumīgs, neķītrs.
- nešķīstīgs Netikumīgs, netikls, nešķīsts.
- natiklis Netikumīgs.
- netikumiskums Netikumīgums (1).
- izvalka Netikumiska sieviete.
- valstele Netikumiska sieviete.
- netikumīgs Netikumisks (l).
- netikumīgums Netikumiskums (1).
- netārpa Netikums; ķibele, vaina.
- netārps Netikums; ķibele, vaina.
- trums Netikums; ļoti negatīva parādība (parasti sabiedrībā).
- negadība Netikums.
- velns Netikums.
- mūrguļa Netīrīgs un nekārtīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar darbu.
- obscēns Netīrs, pretīgs, riebīgs; piedauzīgs, netikumīgs, nekaunīgs.
- ieberzēties Netīšām tikt ieberztam.
- lidjosla Neuzlabota virsma, kas ir pielāgota, lai nodrošinātu lidaparātu pacelšanos un nolaišanos un kurā parasti ir tikai pats nepieciešamākais aprīkojums.
- satjagraha Nevarmācīgas pretošanās taktikas nacionālās atbrīvošanās cīņas forma, ko izstrādāja un praksē ieviesa M. Gandijs.
- CW2CU Nevaru sagaidīt, kad tevi satikšu (angļu "can't wait to see you"; īsziņās).
- tērpāt neveikli iet, kā mazam bērnam, kas tikko sāk staigāt.
- buinis Neveikls, biezi saģērbies cilvēks, kuram tikko saredzamas acis (galvenokārt par sievietēm sacīts).
- dimža Neveikls, nemierīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar savu darbu.
- britva Neveiksme, ķeza; nepatikšanas.
- zavals Neveiksme, nepatikšanas.
- šokers Neveiksme; nepatikšanas; nepatīkams pārsteigums.
- pizģecs Neveiksme; nepatikšanas.
- pizjecs Neveiksme; nepatikšanas.
- šohers Neveiksme; nepatikšanas.
- tūta Neveiksme; nepatikšanas.
- zģecs Neveiksme; nepatikšanas.
- skandāls Nevēlams (parasti piedauzīgs) notikums, kura dalībnieki izpelnās sabiedrības nosodījumu.
- pārlabošana Nevēlamu un negribētu valodas izteiksmes līdzekļu un formu aizstāšana ar vēlamiem, kas var notikt sinhroni runā vai asinhroni tekstā.
- aizagrūsties Nevērīgi tikt noliktam, novietotam tā, ka nevar atrast.
- neskaties (arī neskati) vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
- neskati (arī neskaties) vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
- neskaties vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
- resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi.
- M Nevienādības atrisinājumu kopa (matemātikā).
- anizotropija Nevienāds dažādu auga orgānu stāvoklis viena un tā paša ārējā faktora ietekmē (piem., lapu horizontālais un stublāju vertikālais stāvoklis pret krītošo gaismu).
- sezonalitāte nevienmērīga demogrāfisko notikumu izkliede gada laikā atkarībā no sezonas.
- aizslacīties Neviļus tikt aizslacītam.
- apslacināties Neviļus tikt apslacinātam.
- apslacīties Neviļus tikt apslacītam.
- iesprukt Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā).
- izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
- ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam.
- ieausties Neviļus, negribēti tikt ieaustam.
- iedoties Neviļus, negribēti tikt iedotam.
- iedzīties Neviļus, negribēti tikt iedzītam, iesistam (kur iekšā).
- iegrūsties Neviļus, negribēti tikt iegrūstam (1).
- iesagrūsties Neviļus, negribēti tikt iegrūstam.
- iesēties Neviļus, negribēti tikt iesētam.
- iesviesties Neviļus, negribēti tikt iesviestam.
- izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
- izravēties Neviļus, negribēti tikt izravētam.
- izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties (2).
- izastāstīties Neviļus, negribēti tikt izstāstītam (par ko nevēlamu, slēpjamu).
- izsvītroties Neviļus, negribēti tikt izsvītrotam.
- iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam.
- izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam.; izsacīties (2).
- atsadrāzties Neviļus, negribēti tikt nodrāztam.
- nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz).
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.); izsprukt (2).
- izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
- sprukt Neviļus, negribēti tikt sacītam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
- uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam.
- uzkaisīties Neviļus, negribēti tikt uzkaisītam.
- uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzkratītam.
- uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
- uzlieties Neviļus, negribēti tikt uzlietam (1).
- atbraucīties Neviļus, nejauši tikt atbraucītam.
- atgriezties Neviļus, nejauši tikt atgrieztam.
- atgrūsties Neviļus, nejauši tikt atgrūstam vaļā.
- atlauzties Neviļus, nejauši tikt atlauztam.
- x Nezināmais lielums matemātikā.
- ablanatanalba Nezināmas izcelsmes vārds, ko izmantoja grieķu un ēģiptiešu gnostiķu maģijā, vēlāk arī eiropiešu okultismā; tastika uzskatīts par iedarbīgu līdzekli garu izsaukšanai un maģiskai slimību ārstēšanai.
- čorts Neziņas vai nepatikas izsauciens.
- bada tiesa niecīga daļa, iztikai visnepieciešamākais.
- pigmaji Niecīgs cilvēks tiklab miesās, kā garā.
- nefrosonogrāfija Nieres attēlu veidošana ar ultraskaņdiagnostikas metodi.
- hromourinogrāfija Nieru slimību diagnostikas metode; tiek mērīta urīna krāsas intensitāte un laiks no krāsvielas injekcijas līdz tās atrašanai urīnā.
- ciklopa acs nirēja gumijas sejas maska ar nedalītu stiklu, nosedz arī degunu, parasti lieto kopā ar elpošanas caurulīti.
- kustību nistagms nistagms piem., vilciena pasažieriem (horizontālā plaknē) vai šahtu strādniekiem (vertikālā plaknē), ja tie skatās uz apkārtējiem priekšmetiem.
- kolicīns No "Escherichia coli" iegūts antibiotiks, kas ietekmē tās pašas sugas citus celmus.
- marināt No ārpuses visu izzināt un pēc tam sarīkot dažādas nepatikšanas, arī ar darbiem.
- ēteriskās eļļas no augu izejvielām iegūti, ūdenī nešķīstoši, viegli gaistoši, aromātiski organisku savienojumu maisījumi; lieto parfimērijā, pārtikas rūpniecībā.
- holofāns No caurspīdīga stikla presēts kupols, ko lieto dažādās apgaismošanas ierīcēs gaismas atstarošanai, laušanai un izkliedēšani.
- apkārtējās vides faktori no cilvēka, sociālās grupas neatkarīgi, ārēji notikumi, sociālie apstākļi, kas ietekmē personas pašrealizācijas , socializācijas, sociālās funkcionēšanas mehānismu.
- vieskapteinis No citas valsts darbā uzaicināts kuģa kapteinis, kas bija izplatīts 19. gs., kad sāka būvēt trīsmastu burukuģus, bet nepietika jūrnieku ar starptautiski atzītu diplomu.
- diagonālribas No dabiska akmens vai ķieģeļa darinātas krusteniskas spriešļu joslas, raksturīgas gotikai.
- joslu grafiks no horizontālām un vertikālām joslām veidots grafiks, ko izmanto, lai salīdzinātu divas vai vairākas vērtības noteiktā laika momentā, piemēram, bankas procenta likmi atkarībā no depozīta.
- kanabiss No Indijas kaņepēm iegūta narkotika.
- stiklšķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra; stikla šķiedra.
- stikla šķiedra no kausēta stikla iegūta šķiedra; stiklšķiedra.
- relatīvās nepieejamības poli no krasta visgrūtāk sasniedzamie rajoni Arktikā un Antarktīdā.
- susinbačka no māja uz māju ceļojošs krievu tirgotājs, kas pārdeva pārtikas preces.
- azbestpapīrs No malta azbesta un organiskajām saistvielām ar kokvilnas šķiedru izgatavots 0,2-1,5 mm biezs papīrs, ko lieto siltumizolācijai līdz 500 C temperatūrā, kā arī elektroizolācijai, antikorozīviem pārklājumiem, elektrolīzes iekārtu diafragmu izgatavošanai.
- salvācionisms No metodistu sektas cēlusies reliģiska kustība, kas sabiedrības vērību grib griezt uz zemiem un pakritušiem, glābt viņu dvēseli un izraut no netikumības.
- monolītā starpsiena no parastā betona, izdedžbetona, ģipšbetona, skaidbetona u. c. betoniem veidota siena; karkasu veido no dažādiem materiāliem, stiegrojumu liek vertikāli un horizontāli.
- šķēle No pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals.
- Raņķu pagasta teritorija no pirmskara teritorijas pagastā palikusi tikai Ventas kreisā krasta teritorija, kurai pievienota neliela platība no bijušā Skrundas pagasta, bet labā krasta teritorija iekļauta tagadējā Skrundas pagastā, kā arī Vārmes pagastā un Saldus novada Zirņu pagastā.
- zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
- aizdimdēt No rībošas, dārdošas skaņas aizkrist ausīm, tikt apdullinātam.
- iesadauzīties No sitiena tikt iebojātam; ieplīst.
- iedauzīties No sitiena tikt iebojātam.
- aizdunēt No stāvēšanas tikko manāmi sabojāties (par maizi).
- kristāls No šāda stikla izgatavoti priekšmeti (parasti trauki).
- tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
- krīts No šī ieža iegūts materiāls (gabals, pulveris, šķīdums), ko izmanto, piemēram, celtniecībā, krāsu gatavošanā, stikla rūpniecībā.
- diaklazes No tektoniskiem procesiem iežos radušies plaisājumi un plaisas, pa kurām bīdīšanās nav notikusi.
- tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
- kopauglis no viena zieda vairākām auglenīcām veidojusies augļa kopa. Cik auglenīcu ir ziedā, tikpat daudz augļu ir kopauglī. Ir kauleņu kopaugļi, riekstiņu kopaugļi un someņu kopaugļi; sausi (piemēram, gundegām) un sulīgi kopaugļi (piemēram, kazenēm, avenēm).
- uz nekustu skolā no zemes drīkst pacelt tikai vienu akmentiņu, pārējiem nepieskartoties.
- ikri No zivju olām gatavots pārtikas produkts.
- nobokstīties Nobakstīties, nostumdīties, netikt ne no vietas, neveikties, nesekmēties, būt neveiklam.
- nešļavas Noburti priekšmeti, pārtikas produkti, ko slepus iznēsāja pa mājām, lai kaitētu cilvēkiem vai mājlopiem.
- poterna Nocietinājumos - segta satiksmes eja galerijas veidā.
- nodot Nodalīt, iedot (ierobežotā daudzumā, parasti pārtikas produktus).
- hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ievieto ziņojumus, parasti par ikdienas dzīves notikumiem.
- piņķoties nodarboties, tikt galā ar sīkumiem.
- Mērsraga novads nodibināts 2010. g. beigās atdaloties no Rojas novada un patstāvīgu darbu uzsāka 2011. g. janvārī, ietvēra tikai bijušo Mērsraga pagastu, robežojās ar Tukuma, Talsu un Rojas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. atjaunots Mērsraga pagasts, kas iekļauts Talsu novadā.
- izbraukšanas nodoklis nodoklis, ko dažas valstis iekasē no pasažieriem lidostās vai citos izbraukšanas punktos, kad viņi izbrauc no valsts teritorijas; šo nodokli var iekasēt no visiem pasažieriem vai tikai no ārzemju tūristiem.
- gaidības Nogaidīt to, kas tika sarunāts un kā trūkst.
- ekspektatīvs Nogaidošs; ārstēšanas veids, kurā ārsts ļauj slimībai iet savu gaitu un iejaucas tikai draudošu simptomu gadījumā.
- pārsamīties Nogriezties pa sānceļu un nesatikt pretimnācēju, pretimbraucēju.
- propozīcija Nojēgums, kas pēc formas atgādina spriedumu, taču ir tikai sprieduma sastāvdaļa, tāpēc patstāvīgi neko neapgalvo un nav ne patiess, ne nepatiess.
- krist Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu; būt tādam, kas veido vertikālas krokas.
- krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā), atrasties vertikāli vai slīpi.
- izturēt konkursu nokārtot iestājpārbaudījumus tā, ka var tikt uzņemts mācību iestādē.
- sašmucēties Nokļūt negodā; nokļūt nepatikšanās; ieķibelēties.
- ieķibelēties Nokļūt vai iesaistīties nepatikšanās.
- papult Nokļūt, iekulties (nepatikšanās, grūtā situācijā).
- nianse Nokrāsa, tikko manāma pāreja no viena toņa vai vienas krāsas otrā, nejūtama (krāsu) pakāpenība, maza starpība (nokrāsā).
- nosmiņķēt Nokrāsot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas).
- uzpervēt Nokrāsot ar kosmētikas līdzekļiem (piemēram, lūpas, uzacis).
- nopervēties Nokrāsoties ar kosmētikas līdzekļiem; nogrimmēties.
- nosmiņķēties Nokrāsoties ar kosmētikas līdzekļiem.
- nosapt Nokrist, nožūt (tikai par šķidrumu); noplakt.
- glisāde Nolaišanās profils, kas noteikts gaisakuģa vertikālajai vadīšanai, nolaižoties lidlaukā.
- pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu.
- nogāzt Nolaužot, izlaužot u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
- neartikulēts Nolieguma divdabis --> artikulēt.
- nepietiekams Nolieguma divdabis --> pietikt.
- nepietiekošs Nolieguma divdabis --> pietikt.
- nolīkt Noliekties uz priekšu, uz leju (par cilvēku); noliekties uz leju, tikt noliektam uz leju (par ķermeni, tā daļām).
- pietnieks Nolietojies cirvis, no kura atlikusi tikai aizmugurējā daļa.
- nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu); nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
- nostatīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī; nostādīt 1(3).
- nostādīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
- nomalietis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- nomalis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- novannoties Nomazgāties, tikt nomazgātam vannā.
- iegult (arī iegulties) kapā (arī zemē) nomirt un tikt apglabātam.
- iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē) nomirt un tikt apglabātam.
- iegulties (arī iegult) zemē (arī kapā) nomirt un tikt apglabātam.
- nogulties Nomirt un tikt apglabātam.
- pielīt Nonākot (kādā fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī), tikt pārņemtam (ar to).
- ieberzties Nonākt narkotiku reibumā.
- tapt Nonākt, nokļūt; [tikt]{s:1692}.
- aiztapt Nonākt, tikt, nokļūt.
- valodu konflikti nopietnas atšķirīgu valodas kolektīvu domstarpības un nesaskaņas kādā valodas jautājumā, galvenokārt valodas politikas jomā.
- šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta; tāds.
- tāds Norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta.
- tikreiz Norāda uz (kā) atkārtošanās skaitu; tik 1 reižu.
- hial- Norāda uz caurspīdību; uz stiklveida ķermeni; uz stiklu.
- hialo- Norāda uz caurspīdību; uz stiklveida ķermeni; uz stiklu.
- šādi Norāda uz darbības, norises veidu, paņēmienu, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta; šādā veidā.
- no Norāda uz darbību, notikumu, ar ko sākas kāda norise, stāvoklis.
- kopš Norāda uz darbību, notikumu, no kura ir pagājis zināms laiks, laikposms.
- šis Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, kas tūlīt tiks minēta.
- viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piemēram, laikposmu, notikumu).
- tas Norāda uz ko tādu, kas tūlīt tiks minēts.
- te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties; pēkšņi.
- līdz tam norāda uz laiku, kad beidzas kāda darbība, norise, stāvoklis; norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
- tikkā Norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik, cik.
- štik Norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik.
- tas viss retāk viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- tas viss, retāk viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- post- Norāda uz notikuma, parādības, stāvokļa secību laikā, telpā, attīstībā, darbībā.
- līdz Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu); norāda, ka (kas) virzās (uz kurieni, lai ko satiktu); pretī.
- vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, notikums).
- tā Norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti.
- pie Norāda uz to (parasti pārtikas produktu), kam (ko) izmanto (par piedevu, papildinājumu).
- viss Norāda uz vispārinātu (piemēram, dažādu parādību, notikumu, apstākļu) kopumu.
- priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
- tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
- tik tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
- tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
- vairs Norāda, ka kopš šī laika momenta, brīža, arī laikposma kāda darbība, process neturpināsies, nenotiks; arī turpmāk.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība tikko vai nesen ir paveikta.
- energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģiju vai enerģētiku.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individuāli vai ar atsevišķu cilvēku grupu.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni, ir saistīts ar pagātnes notikumu atspoguļojumu.
- gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir ieradies tur, kur atrodas pašlaik.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir kļuvis par to, kas viņš ir pašlaik.
- gaita Norise (piemēram, notikumam, pasākumam, darbībai, procesam).
- sanākt Norisēt, būt (kopā, vienlaicīgi) - par parādībām, darbībām, notikumiem.
- iziet Norisēt, notikt, arī iznākt (kā).
- iet Noritēt, notikt (piemēram, par parādībām, norisēm).
- preskriptīvas laulības norma, saskaņā ar kuru katram cilvēkam, jau tikko piedzimušam, nosaka, ar kuru no radiniekiem viņam būs jāstājas laulībā.
- defekti tiesībās normatīvo noteikumu pilnīgs vai daļējs trūkums, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības attīstība un praktisko lietu izlemšanas nepieciešamība, spēkā esošās likumdošanas pamatprincipi, tās politika un saturs, kas vērsti uz dzīves gadījumu noregulēšanu.
- atgriezt Norobežot, atšķirt (kādu teritoriju) tā, ka nevar piekļūt (tai) vai tikt prom (no tās).
- sasist strelku norunāt satikšanos, satikties.
- strelku zabiķ norunāt tikšanos.
- aizsist strelku norunāt tikšanos.
- temura Nosacījumi kabalistikā, pēc kuriem ebreju alfabēta burtus nomaina ar citiem, lai mēģinātu atklāt Svēto Rakstu apslēpto jēgu.
- izvēles likumi nosacījumi kvantu fizikā, kas ļauj vai aizliedz kāda konkrēta mikroprocesa norisi - kvantu pārejas notikšanu, starojuma kvanta emisiju vai absorbciju u. tml.
- nepieciešamais un pietiekamais nosacījums nosacījums, ka izteikums A ir patiess tad (nepieciešamais nosacījums) un tikai tad (pietiekamais nosacījums), ja patiess ir izteikums B.
- paleoaziāti Nosacīts apvienojošs termins, parasti savienojumā "paleoaziātu valodas" ar ko no 19. gs. v. apzīmēja vairākas valodu saimes un valodas pie kurām pieskaita čukču-kamčatkiešu valodas, eskimosu-aleutu valodas, Jeņisejas valodas (dzīva tikai ketu valoda), kā arī jukagiru un nivhu valodu; tā kā pieņēmums par šo valodu radniecību nav apstiprinājies, termins tiek lietots aizvien retāk.
- Iskolata republika nosacīts nosaukums Latvijas teritorijas ziemeļaustrumu daļai Pirmā pasaules kara beigu daļā, kurā tika izsludināta padomju vara (1917.-1918. g.).
- pilsoņu tiesības nosaka pilsoņa ekskluzīvās tiesības piedalīties savas valsts politiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, pilsoņa juridiskais statuss savdabīgi papildina viņa kā indivīda, personas cilvēktiesību loku un ietver ne tikai viņa subjektīvās tiesības un brīvības, bet arī vispārīgās saistības un tiesiskos pienākumus.
- justēšana Nosaukuma vai simbola nosacīta lokalizācija kartē, vietā, kur tas tika digitizēts.
- belveders Nosaukums dažiem arhitektūras ansambļiem (Vatikānā, Vīnē, Prāgā, Varšavā).
- nodrinkstēt Noskanēt kā stiklam krītot un saplīstot.
- atskaņa Noskaņojums, arī sekas (pēc kāda notikuma).
- noskūties Noskūt sev, parasti bārdu, tikt noskūtam (par cilvēku).
- ampula Noslēgta (stikla) caurulīte zāļu sterilai uzglabāšanai.
- sveķaile Noslēgta dzīvu šūnu sistēma, ko veido skujkoku koksnē vertikāli vai horizontāli izvietotas kanālu veidojošas epitēlijšūnas un ap tām izvietotās pavadošās parenhīmas šūnas.
- Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju.
- fināls Noslēgums, beigu posms (darbībai, notikumam).
- notraipīt (arī aptraipīt) rokas (ar) asinīm noslepkavot; tikt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
- submersija Noslīcināšana, senos un viduslaikos Eiropā plaši izplatīts soda veids, kas izzuda tikai 18. gs.
- antesistolija Nosliece uz paroksimālās tahikardijas lēkmēm; precīzi diagnosticēt var tikai elektrokardiogrāfiski; iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana.
- grēks nosodāma, slikta rīcība; netikums
- nelāgums Nosodāms nodarījums; nepatikšanas.
- falsifikacionisms Nostādne, ka zinātniska teorija, kamēr vien nav atspēkota, visu laiku kritiski jāanalizē un tās vērtība ir atkarīga tikai no tā, cik labi tā iztur eksaktas pārbaudes.
- izolacionisms nostāja politikā, kas prasa atturēties no iejaukšanās vai līdzdalības ārvalstīs notiekošajos politiskajos procesos; izvairīšanās no saskarsmes ar ārpasauli.
- aizkrustot Nostāties (ceļā), neļaujot (kam) tikt garām.
- virskārtas rūdīšana nostiprināmajai detaļai ar intensīvu karsēšanu (ar gāzes degli, augstfrekvences strāvu, lāzera staru u. c.) tikai virskārtu sakarsē līdz rūdīšanas temperatūrai un strauji atdzesē; virskārta norūdās, bet serdes daļa saglabā plastiskumu un vāju cietību.
- nostrāvot Notecēt; tikt apslacītam ar šķidrumu, kas notekot veido svītras.
- lotēt Noteikt horizontālo vai vertikālo plakni.
- racionēt Noteikt, normēt (pārtikas produktus).
- nolikt Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots.
- atcelt Noteikt, paziņot, ka nenotiks (nodarbības, pasākums u. tml.).
- starplika noteikta biezuma, platuma un garuma līste, ko lieto zāģmateriālu krautnēs vai kamerās, lai nodrošinātu žāvēšanas aģenta cirkulāciju krautnēs un žāvēšanas laikā nenotiktu materiālu deformācijas.
- kontrolējama gaisa telpa noteikta gaisa telpa, kurā ir nodrošināta gaisa satiksmes vadība saskaņā ar vizuālo un instrumentālo lidojumu noteikumiem.
- gaisa satiksmes vadības gaisa telpa noteikta gaisa telpa, kurā veic konkrētus lidojumu veidus, ir noteikti lidojumu noteikumi (instrumentālie vai vizuālie) un gaisa satiksmes vadības apjoms.
- Branči Noteikta kalendāra diena (Labrenča diena, 10. augusts), kad tika rīkots gadatirgus.
- pieturvieta Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekli; pietura (1).
- pietura Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekļi; pieturvieta.
- mērķa grupa noteiktām pazīmēm un kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru tiek vērsta: 1) sociālā politika un sociālo pakalpojumu sistēma; 2) sociālā darba makrolīmeņa un mezolīmeņa prakse; 3) izpēte.
- klientu mērķgrupa noteiktām pazīmēm/kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru potenciāli tiks virzīta sociālā darba intervence vai arī uz kuru jau ir vērsts sociālais darbs konkrētā institūcijā vai organizācijā.
- ceļa zīmes noteiktas formas, krāsas un izmēru figūras uz autoceļiem un ielām, ar ko informē satiksmes dalībniekus par ceļa apstākļiem un satiksmes režīmu; galvenie ceļa zīmju veidi ir brīdinājuma, priekšrokas, aizlieguma, rīkojuma, informējošās norādījuma, servisa un papildu informācijas zīmes.
- strukturāli semantiskais modelis noteiktas struktūras un semantikas vārddarinājums, ko aktīvi izmanto par paraugu citu līdzīgas struktūras un semantikas leksisko vienību darināšanai.
- policijas stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju; komandanta stunda.
- komandanta stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
- komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
- saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
- lidlauka satiksmes zona noteiktu izmēru gaisa telpa, kas atrodas virs lidlaukam blakus esošās teritorijas un ir paredzēta lidlauka satiksmes drošības garantēšanai.
- gaisa kuģa ekspluatācijas instrukcija lidojuma veikšanai noteikumi, kas attiecas uz gaisa kuģa derīgumu lidojumiem un ietver ierobežojumus, kuri jāievēro, lai gaisa kuģis tiktu atzīts par derīgu lidojumiem, kā arī ietver instrukcijas un informāciju, kas nepieciešama gaisa kuģa apkalpei, lai garantētu gaisa kuģa drošu ekspluatāciju.
- paika Notiesāto pārtikas dienas deva.
- Garozes kauja notika 1287. g. 26. martā pie Lielupes pietekas Garozes ("ad locum Grose"), kurā zemgaļi (~1400 vīru) ielenca krustnešu karaspēku (~500 vīru) un to sakāva.
- Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā.
- Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas.
- Termidora apvērsums notika Francijā republikas 2. gada 9. termidorā (1794.27.-28. VII); gāza jakobīņu diktatūru.
- lībiešu pakļaušana notika krusta karu laikā 12. gs. beigās un 13. gs. sākumā, iekarotie lībiešu novadi 1207. g. tika sadalīti starp Rīgas bīskapiju un Zobenbrāļu ordeni - bīskaps saņēma 2/3, ordenis - 1/3 zemju.
- Latviešu etnogrāfiskā izstāde notika Rīgā 1896. g. un bija pirmais lielākais latviešu organizētais pasākums, kas iepazīstināja apmeklētājus ar latviešu tautas vēsturi un kultūru.
- notikties Notikt (1) (1).
- atgadīties Notikt (parasti pēkšņi, negaidīti).
- sačūrāties notikt dzimumaktam.
- saiet grīstē notikt pretēji vēlamajam, sarežģīties.
- lēkties Notikt, atgadīties (kam).
- uzlēkties Notikt, atgadīties.
- sagadīties Notikt, būt (parasti reizumis, dažkārt); gadīties.
- klāties Notikt, gadīties kādam notikumam (kādos apstākļos, kādu iemeslu dēļ).
- nākties notikt, gadīties.
- atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
- nošauties greizi (arī šķībi) notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
- paveikties Notikt, norisināties (kā); arī izdoties.
- novilcināties Notikt, norisināties, tikt veiktam vēlāk par paredzēto laiku.
- panesties Notikt, norisināties.
- izdoties Notikt, noritēt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams (piemēram, par pasākumu).
- iznākt Notikt, realizēties.
- būt Notikt; norisināties.
- kaitēt Notikt.
- nosacītā varbūtība notikuma B varbūtība, pieņemot, ka notikumi A un B ir savstarpēji atkarīgi un ka notikums A jau ir noticis
- pārvērtēšanas idejas notikuma nozīmības pārvērtēšana.
- biežums notikuma realizēšanās reižu skaita attiecība pret visu izmēģinājuma skaitu varbūtību teorijā.
- kinoieraksts Notikuma, parādības fiksējums kinolentē.
- Prāgas pavasaris notikumi Čehoslovakijā 1968. g. pavasarī un vasarā, kad Čehoslovākijas Komunistiskā partija, ko vadīja Aleksandrs Dubčeks, uzsāka no padomju ideoloģijas līnijas atšķirīgu reformu politiku un pārkārtojumus, kas tika varmācīgi apturēti ar padomju armijas ienākšanu valstī 1968. g. 21. augustā un augstāko amatpersonu nomaiņu.
- produkta dzīves cikls notikumi laikā, kas ietver izejvielu ieguvi un pārstrādi, produktu ražošanu, uzglabāšanu, realizāciju, patērēšanu un utilizāciju.
- nesavienojami notikumi notikumi, kas nevar notikt reizē, piemēram, derīgas un brāķa detaļas paņemšana no kastes ir nesavienojami notikumi.
- nemierpilns Notikumiem, pārdzīvojumiem bagāts (piemēram, par laikposmu).
- klāja Notikums (kādos apstākļos, kādu iemeslu dēļ).
- demogrāfiskais notikums notikums indivīda dzīvē, kas iespaido iedzīvotāju paaudžu nomaiņu, skaitu vai sastāvu.
- pārbaudījums Notikums, apstākli (parasti grūti, sarežģīti), kas rada iespēju novērtēt fiziskos, morālos spēkus, izturību, jūtu patiesumu u. tml.
- nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas.
- nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar lielām grūtībām, lieliem materiāliem zaudējumiem.
- nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar smagu slimību, ievainojumu, arī bojāeju.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, saimnieciski ekonomiskās dzīves pilnīgu sabrukumu.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
- sarežģījums Notikums, epizode (daiļdarba), ar ko sākas darbība, iezīmējas konflikts.
- neiespējamais notikums notikums, kas dotajos apstākļos nav iespējams; tā varbūtība ir 0.
- testa iznākums notikums, kas novērojams testa iedarbības rezultātā testējamā objekta testpunktā (parasti izejā).
- drošais notikums notikums, kurš iestājas vienmēr un kura varbūtība ir 1.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- protokola kļūda notikums, kuru kāds datu apstrādes vai datu pārraides sistēmas funkcionālais bloks - datu saņēmējs datu apmaiņas procesā uzskata par protokola pārkāpumu, ko izraisījis tā partneris - datu avots.
- štelle Notikums, norise.
- nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz rūpju, raižu, uztraukuma.
- dzela Notikums; atgadījums.
- lēkums Notikums.
- notika Notikums.
- notikšana Notikums.
- nūtikums Notikums.
- laiks Notikumu gaita subjektīvā uztverē, subjektīvās izjūtās.
- iepriekšparedzēšana Notikumu gaitas prognozēšana.
- fotohronika Notikumu hronika fotoattēlos.
- annāles Notikumu pieraksts (protokoli, saraksti u. tml.) pa gadiem.
- intreccio Notikumu sarežģījums, intriga; neliels skatuvisks uzvedums.
- vēstures rats (arī ritenis) notikumu vēsturiska attīstība, vēsturiskās attīstības process.
- ķēdes reakcija notikumu virkne, kurā katrs iepriekšējais notikums izraisa nākamo
- hronika Notikumu, faktu u. tml. reģistrējums hronoloģiskā secībā; pasākuma, darbības u. tml. secīgs apraksts.
- darbība Notikumu, norišu kopums, kas veido (daiļdarba) sižetu.
- nodairīties Notūļāties, netikt ne no vietas (skatīties atpakaļ).
- Mālpils novads novads Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra tikai Mālpils pagastu, kas tagad iekļauts Siguldas novadā.
- novalkāt driskās novalkāt, kamēr paliek tikai driskas.
- katoptrika Novecojis nosaukums optikas nozarei - mācībai par gaismas atspoguļošanās likumiem un šo likumu izmantošanu optisko instrumentu uzbūvē.
- rutine Novecojušies paņēmieni tehnikā, politikā, finansēs utt.
- legāts novēlējums mantošanas tiesībās, ja novēlēts nevis viss mantojums, ne arī tā daļa attiecībā pret visu mantojumu, bet tikai atsevišķs mantojuma priekšmets.
- dekorēšana ar novelkamajām bildītēm novelkamās bildītes (dekolus) uzlīmē uz stikla izstrādājuma un pēc tam apdedzina.
- Visuma izplešanās novērojamais attāluma pieaugums starp galaktiku grupām vai kopām, kura iespējamais cēlonis ir Lielais Sprādziens.
- izvērtēt Novērtēt (katru faktu, notikumu u. tml.) noteiktā kopsakarībā.
- staigāt uz rokām novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot.
- piecelt Novietot vertikāli (parasti nokritušu, apgāztu priekšmetu).
- nostāties uz rokām novietoties vertikāli balstā uz rokām.
- sastāties Novietoties, tikt novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par transportlīdzekļiem.
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu.
- puritāņi Novirziens 16. un 17. gs. anglikāņu baznīcā, askētiska dzīves veida un stingras tikumības piekritēji.
- narkomafija Noziedzīga organizācija, kas gk. nodarbojas ar narkotiku nelegālu ražošanu un tirdzniecību.
- dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā; izvarošana, incests, dzimumsakari ar bērniem, savešana.
- artērija Nozīmīgs satiksmes ceļš.
- epopeja Nozīmīgu notikumu virkne.
- numizmātika Numismātika.
- numismāts Numismātikas speciālists.
- laban Nupat, tikai saistījumā "patlaban".
- tale Nupat, tikko kā.
- nodrauvēt Nupat, tikko padarīt.
- jule Nupat, tikko, patlaban.
- nupatnās Nupat, tikko, patlaban.
- nule Nupat, tikko.
- terms Objekta apzīmējums ar matemātikas valodas līdzekļiem.
- difuzors Objektīva priekšpusē novietojams plakanparalēla stikla gaismas staru izkliedētājs ar koncentrisku vai rūtiņveidīgu gravējumu mīkstināta fotoattēla iegūšanai.
- anastigmatiskais objektīvs objektīvs, ar ko var vienlīdz precīzi uzņemt vertikālās un horizontālās līnijas.
- anahromats Objektīvs, kas asu attēlu dod tikai monohromatiskā gaismā.
- ahromatisks objektīvs objektīvs, kurā novērsta hromatiskā aberācija diviem viļņu garumiem, savienojot divas lēcas no stikliem ar dažādiem difrakcijas koeficientiem.
- riska avots objekts, process, notikums, kas var radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam.
- ods Odiskais spēks - metafizisks termins, kas apzīmē mistisku spēku, ko varot sajust tikai sevišķi jūtīgi cilvēki; "odiskā lauka" teoriju pētīja 20. gs. trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados gk. Vācijā.
- sanjāsa Oficiāla atteikšanās no pasaulīgās dzīves - hinduisma sabiedriskā cikla pēdējais posms, ko tradicionāli praktizē tikai vīrieši.
- proklamēt Oficiāli, svinīgi un atklāti paziņot sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
- komunikē Oficiāls paziņojums par diplomātisku sarunu rezultātiem, par valstu savstarpējo vienošanos, par nozīmīgiem notikumiem valsts dzīvē.
- proklamācija Oficiāls, svinīgs un atklāts paziņojums sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
- dukcija Oftalmoloģijā acs kustība sāniski (abdukcija un adukcija), vertikāli (supradukcija un infradukcija) vai rotatoriski (ap priekšēji pakaļējo asi).
- cerebroskopija Oftalmoskopija smadzeņu slimību diagnostikai.
- kontisms Ogista Konta mācība, kas teorētisku skepticismu savieno ar tikumisku pārliecību un centību pec pozitīvam un universālām pārgrozībām.
- mannīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E421, saldinātājs, mitrumuzturētājs, var izraisīt reakcijas, kas saistītas ar palielinātu jutīgumu, nelabums, vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem.
- maltīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E965 (iegūst no maltozes), saldinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
- nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā.
- nepiesātināti ogļūdeņraži ogļūdeņraži, kuri sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža un kuru molekulām ir mazāks ūdeņraža atomu skaits nekā atbilstošiem piesātinātiem ogļūdeņražiem.
- Ziemeļu Ledus okeāns okeāns Arktikā, starp Eirāziju un Ziemeļameriku, platība — 14,75 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1220 m, lielākais dziļums — 5527 m.
- stikla veidotāji oksīdi (SiO~2~, P~2~O~5~, B~2~O~3~, GeO~2~), kuru kausējumu atdzesējot, veidojas stikls; daži oksīdi (PbO, Al~2~O~3~, Nb~2~O~5~, TiO~2~) ir gan stikla veidotāji, gan modifikatori.
- oktreotīds Oktapeptīds, sintētisks somatostatīna analogs ar tam līdzīgu, tikai prolongētu darbību; tā acetāta sāļus lieto paliatīvai caurejas ārstēšanai gremošanas trakta endokrīno audzēju gadījumā, aizkuņģa dziedzera audzēju radīto hiperinsulinēmijas simptomu paliatīvai ārstēšanai, kā arī augšanas hormona sekrēcijas mazināšanai akromegālijas gadījumā.
- mīčaulu ola ola, kurai nav čaumalas, bet tā pārklāta tikai ar plānu ādas plēvi.
- taumatīns Olbaltumviela, ko izmanto kā mākslīgo saldinātāju; pārtikas piedeva E957, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- gaļas milti olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis – novārīti, izkaltēti un samalti pārtikai nederīgie gaļas atgriezumi un dzīvnieku iekšējie orgāni; izmanto putnu, cūku, arī jaundzīvnieku ēdināšanai, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
- gaļas un kaulu milti olbaltumvielām, kalciju un fosforu bagāts barības līdzeklis – termiski apstrādāti un samalti bojāgājušo un piespiedu nokauto, pārtikai nederīgo dzīvnieku pārstrādes produkti; izēdina putniem, cūkām, kažokzvēriem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
- želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām un skrimšļiem un ko izmanto, piemēram, pārtikas rūpniecībā.
- pīļknābis Oldējēju kārtas pirmzīdītāju apakšklases dzimta ("Ornithorhynchidae"), no kuras līdz mūsdienām izdzīvojusi tikai 1 suga.
- oligarhs Oligarhijas pārstāvis - cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
- lemma Onomastikā - ar konkrētu referentu nesaistīts īpašvārds.
- pluralizācija Onomastikā - daudzskaitlinieka darināšana no nomena vienskaitļa formā.
- pluralizēšana Onomastikā - daudzskaitlinieka darināšana no nomena vienskaitļa formā.
- nosaucējs Onomastikā - persona vai institūcija, kas piešķir nosaukumu (parasti - organizācijai vai materiālam objektam, arī - personai).
- dubultvārds Onomastikā - priekšvārds, kas veidots no diviem patstāvīgiem priekšvārdiem un kas oficiāli tiek lietots kā viens nedalāms priekšvārds.
- pārdalījums onomastikā - vārda sākotnējās morfoloģiskās struktūras pārveidojums (pārveidota izpratne), parasti - tautas etimoloģijas ietekmē; dekompozīcija.
- dekompozīcija onomastikā - vārda sākotnējās morfoloģiskās struktūras pārveidojums (pārveidota izpratne), parasti - tautas etimoloģijas ietekmē; pārdalījums.
- hidronīmika Onomastikas apakšnozare, kurā pēta hidronīmus.
- toponomastika Onomastikas apakšnozare, kurā pēta vietvārdus.
- antroponīmika Onomastikas nozare, kas pētī antroponīmus jeb personvārdus.
- slēdzene Operācija, kas atļauj izmantot noteiktu resursu tikai vienam procesam.
- teniomiotomija Operācija, kurā izdara transversālu iegriezumu sēriju lokzarnas sloksnītēs; izmanto divertikulozes gadījumā.
- aritmētiskā operācija operācija, kuras izpildes rezultātā tiek aprēķināta divu mainīgo funkcija; pie šīs klases operācijām pieder saskaitīšana, atņemšana, reizināšana un dalīšana, kas var tikt izpildītas ar veseliem skaitļiem, daļskaitļiem un skaitļiem ar peldošu komatu.
- izguve Operāciju, metožu un procedūru kopums, ko izmanto noteiktas tematikas datu atlasei no datu bāzēm vai datnēm.
- bufopera Operas žanrs ar sadzīvisku tematiku, tautai saprotamu mūziku un reālistiski veidotiem tēliem, kas radās 18. gs. Neapolē kā pretstats nopietnai operai, kura ap to laiku no dramatiska priekšnesuma bija pārvētusies par dziedātāju virtuozitātes demonstrējumu.
- izpildlaika versija operētājsistēmas vai sistēmprogrammas vienkāršota versija, kas saistīta ar noteiktu lietojumprogrammu, kura bez šīm sistēmprogrammām nevar tikt izpildīta.
- ārējā komanda operētājsistēmu _DOS_ un _OS/2_ programma, ko ielādē atmiņā un kas tiek izpildīta tikai tad, kad tās vārdu ievada ar sistēmas uzvednes palīdzību.
- antivivisekcionisms Opozīcija pret vivisekciju, proti, eksperimentēšanu ar dzīviem dzīvniekiem, kuru praktizē farmācijas un kosmētikas rūpniecībā.
- ēnu kabinets opozīcijas politiķu grupa (Lielbritānijā u. c.), kas uzrauga katrs savu valdības politikas jomu un gatavojas kļūt par ministriem iespējamā valdības maiņas gadījumā.
- replika optikā - difrakcijas režģa kopija, ko iegūst, izgatavojot režģa nospiedumu želatīnā vai speciālā plastmasā.
- polarizācija Optikā - gaismas viļņa svārstību simetrijas izzušana attiecībā pret gaismas izplatīšanās virzienu.
- spektrs optikā – elektromagnētiskā starojuma sadalījums viļņu garumos vai frekvencēs, piemēram, krāsu josla, ko iegūst, kad baltās gaismas stars sadalās, ejot caur caurspīdīgu prizmu.
- kondensators optikā – īsfokusa lēca vai lēcu sistēma, ko optiskajās sistēmās lieto aplūkojamo vai projicējamo objektu apgaismošanai.
- optiķis Optikas (1) speciālists.
- dzidrinātā optika optikas detaļas (lēcas, prizmas), kas pārklātas ar plānu īpašas vielas slānīti, kurš samazina gaismas atstarošanos no detaļām un līdz ar to palielina gaismas caurlaidību.
- perioptrika Optikas nodaļa par saules staru noliekšanu gar ķermeņa virsu.
- ģeometriskā optika optikas nozare, kas aplūko gaismu kā taisnlīnijas staru kopu, kuri izplatās cits no cita neatkarīgi un spēj lūzt un atstaroties, sastopot, kādas optiski atšķirīgas vides robežvirsmu.
- fizikālā optika optikas nozare, kas pētī ar gaismas viļņējādo dabu saistītās parādības.
- refraktometrija optikas nozare, kas pētī dažādu vielas refrakcijas (gaismas laušanas) koeficienta mērīšanas iespējas.
- elektrooptika Optikas nozare, kas pētī elektriskā lauka ietekmi uz vielas optiskajām īpašībām.
- kristāloptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanās likumsakarības kristālos.
- hidrooptika optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos ūdens vidē.
- molekulāroptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos vielā, izmantojot priekšstatu par tās molekulāro struktūru.
- nehomogēnas vides optika optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos, gaismas izkliedi, gaismas absorbciju optiski nehomogēnās vidēs.
- magnetooptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju ķermeņos, kas atrodas magnētiskajā laukā.
- fizioloģiskā optika optikas nozare, kas pētī gaismas uztveršanas procesus acī.
- rastra optika optikas nozare, kas pētī likumsakarības, pēc kurām attēls tiek veidots no atsevišķiem elementiem (piemērma, dažāda lieluma vai krāsas punktiem), ko iegūst ar rastra palīdzību.
- metāloptika Optikas nozare, kas pētī metālu optiskās īpašības.
- staru (arī ģeometriskā) optika optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
- spektroskopija Optikas nozare, kas pētī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus.
- eksponometrija Optikas nozare, kurā pēta gaismas un apgaismojuma mērīšanas metodes, kā noteikt efektīvākās fotoaparāta slēdža un objektīva diafragmas kombinācijas optimālā fotomateriāla ekspozīcijas lieluma nodrošināšanai.
- nelineārā optika optikas nozare, kurā pēta intensīvas gaismas izraisītus efektus.
- fotometrija optikas nozare, kurā pēta un mēra optiskā starojuma enerģētiskos raksturlielumus (intensitāti, gaismas plūsmu, apgaismojumu, avota spožumu u. c.) un starojuma emisijas, izplatīšanās, absorbcijas un izkliedes procesu parametrus.
- kaleidoskops Optiska ierīce (rotaļlieta) - caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
- difrakcijas režģis optiska ierīce gaismas spektra iegūšanai, izmantojot difrakcijas parādību; parasti veido no ļoti daudzām paralēlām līnijām, kas ar dimanta griezni iegravētas stiklā, pulētā metālā vai uzputinātā alumīnija slānī.
- heliostats Optiska ierīce, ar kuras palīdzību no diviem spoguļiem atstaroti saules stari pastāvīgi tiek vērsti uz nekustīga (vertikāla vai horizontāla) saules teleskopa objektīvu.
- spektrotelegrāfs Optiska signalizācija ar Morzes alfabētu, kas tika izmēģināta jūrniecībā 19. gs. beigās, bet neguva plašāku pielietojumu.
- objektīvs optiska sistēma, kas sastāv no vairākiem caurspīdīga materiāla (parasti – stikla) elementiem (lēcām), cilindra un fokusējošā mehānisma; koncentrē vai izkliedē gaismas starus, vai arī maina to virzienu un veido reālu attēlu.
- videodisks optiskais disks, kas paredzēts tikai ierakstīto datu nolasīšanai un ko izmanto video- un ar to saistītās audioinformācijas uzglabāšanai un reproducēšanai.
- cietvielu lāzers optiskais kvantu ģenerators, kura aktīvā vide ir dielektriski kristāli un stikli, kas satur optiski aktīvus centrus (piemaisījumi – retzemju metālu vai pārejas metālu joni, krāsu centri), kuru enerģētiskie līmeņi tiek izmantoti inversijas apdzīvotības radīšanai.
- kronstikls optiskais stikls ar noteiktu gaismas laušanas koeficientu, kura sastāvā nav vai gandrīz nav svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcās, spoguļos).
- teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
- ahromatiskie stikli optisko stiklu sistēma, kurai piemīt ahromatisms.
- ahromatisms Optisko stiklu sistēmu spēja, staru laužot, nesadalīt to sastāvdaļās, nepiešķirt attēlam varavīksnes krāsas.
- flintstikls Optisks stikls ar lielu gaismas laušanas koeficientu, satur daudz svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcām un spoguļiem).
- svina mīnijs oranži sarkans svina oksīda Pb~3~O~4~ pigments; plaši lieto antikorozijas krāsās u. c.
- ordovicijs Ordoviks - paleozoja otrais periods, kurā notika intensīvas tektoniskas kustības un parādījās pirmie mugurkaulnieki.
- runas orgāni orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
- salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu.
- pienskābe organiska skābe CH~3~CH(OH)COOH - biezs, bezkrāsains šķidrums, kas rodas pienskābās rūgšanas procesā; pārtikas piedeva E270, konservants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- etiķskābe organiska skābe CH~3~COOH, bezkrāsains, dzidrs, dedzinošs šķidrums ar raksturīgu asu smaku; pārtikas piedeva E260.
- vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā; pārtikas piedeva E334 (vīnrūpniecības blakusprodukts), antioksidants, pārtikas skābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturānelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi izraisa caureju.
- metakrilnitrils Organiskā stikla izejviela, ko iegūst acetona un ciānūdeņraža reakcijā.
- askorbīnskābe Organiska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieku organismā; arī C vitamīns; pārtikas piedeva E300.
- smaržviela Organiska viela, organisku vielu maisījums, kam piemīt raksturīga smarža un ko izmanto, piemēram, parfimērijas un kosmētikas rūpniecībā, pārtikas produktu ražošanā.
- glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- teobromīns Organiska, sārmaina viela, ko satur kakao pupiņas, tējas lapas, kosmētikā izmanto kā ādas kondicionētāju.
- pleksistikls Organiskais stikls; ciets caurspīdīgs polimērmateriāls.
- taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos; pārtikas piedeva E570 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificētas), emulgators, saistviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakts var izraisīt ādas kairinājumu, var būt alerģiskas reakcijas.
- indandioni Organiski savienojumi, cikliskie diketoni, bioloģiski aktīvas vielas (antikoagulanti, pretiekaisuma, pretkrampju līdzekļi).
- ogļūdeņraži Organiski savienojumi, kuru molekulas sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža.
- heterocikliskie savienojumi organiskie savienojumi, kuriem ir cikliska (gredzenveida) uzbūve un kuru gredzena sastāvā ietilpst ne tikai oglekļa, bet arī slāpekļa, skābekļa, sēra un citu elementu atomi.
- somatiskā partenoģenēze organisma attīstībai sākoties, atjaunojas diploidālais hromosomu komplekts, vai arī mejozē nav notikusi reduktīvā dalīšanās.
- halofili Organismi, kas dzīvo tikai sāļā vidē, piem., koraļļi.
- oligosaprobi organismi, kas dzīvo un vairojas tikai ar organiskām vielām maz piesārņotos ūdeņos.
- stenoedafiski organismi organismi, kas spēj dzīvot tikai kādā noteiktā gruntī.
- halofobi Organismi, kas spēj dzīvot tikai saldūdenī vai ūdenī ar ļoti mazu sāls daudzumu, piem., dēles, saldūdens zivis u. c.
- katarobionti Organismi, kas spēj dzīvot tikai tīrā, nepiesārņotā, ar skābekli bagātā, aukstā ūdenī.
- stenobionts Organisms, kas spēj dzīvot tikai relatīvi pastāvīgos apstākļos.
- aerobs Organisms, kas spēj dzīvot tikai tādā vidē, kurā ir nesaistīts skābeklis.
- kuģniecība Organizācija (dienests), kas vada šādu satiksmi.
- musulmaņu līga organizācija, kas tika nodibināta 1906. gadā ar mērķi veicināt Indijas musulmaņu intereses un politiskos centienus.
- Klubs 21 organizācija, kuru 1991. gadā izveidoja politikā, ekonomikā un kultūrā ietekmīgas Latvijas personas, kopskaitā 21.
- noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
- gaisa tilts organizēta liela mēroga gaisa satiksme uz vietām, kas kara vai dabas katastrofas dēļ nonākušas izolācijā.
- stihija organizētības, regulētības trūkums (par masu kustībām, lieliem vēsturiskiem notikumiem u. tml.); norises, kas nav atkarīgas no atsevišķu cilvēku gribas.
- programmu bibliotēka organizēts programmu kopums, kas paredzēts konkrētam datoram un ir pietiekami dokumentēts, lai to atļautu lietot arī citām personām, bet ne tikai programmu autoriem. Bibliotēkas programmas paredzētas atkārtotai lietošanai un var tikt izmantotas jaunu programmu veidošanai.
- bulbofila Orhideju dzimtas ģints ("Bulbofillum"), kas sastopama tikai Austrālijā, aug uz koku mizas un ir 2-3 mm resns bumbulītis ar 1 zvīņveida lapu.
- lipare Orhideju dzimtas ģints ("Liparis"), daudzgadīgs lakstaugs, mērenajās un tropu joslās \~250 sugu; Latvijā tikai 1 suga.
- aktīvā orientācijas un stabilizācijas sistēma orientācijas un stabilizācijas sistēma, kas ietver orientācijas detektorus, kuri mēra KLA faktisko orientāciju, vadības automātiku un izpildelementus (orientācijas un stabilizācijas raķešu mikrodzinējus vai spararatus, kuru rotācijas ātruma maiņa vienā virzienā izraisa KLA griešanos pretējā virzienā).
- orientālists Orientālistikas speciālists; orientologs.
- datu plūsmas grafs orientēts grafs, kura virsotnes atbilst programmas mainīgajiem un aprēķināmajām izteiksmēm. Virsotne A saistīta ar virsotni B ar loku tad un tikai tad, ja A tiek izmantota B aprēķināšanai.
- ieroča kopija oriģinālā ieroča precīzs atdarinājums, kuram ir tikai izziņas avota vai dekoratīvas funkcijas.
- ragu orķestris Orķestris, kurā katrs dalībnieks spēlēja kāda paveida ragu, no kā varēja iegūt tikai vienu toni.
- II Mendeļa likums, hibrīdu skaldīšanās likums otrajā paaudzē pēc F~1~ hibrīdu pašapaugļošanās parādās parādās īpatņi tiklab ar dominanto, kā arī recesīvo pazīmi skaitliskā attiecībā vidēji 3:1; īpatņi ar recesīvo pazīmi, tāpat arī 1/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpmākajās paaudzēs pēc pašapaugļošanās paliek konstanti, turpretī 2/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpina skaldīties tāpat kā otrajā paaudzē.
- iegremdēšana Otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības tiek organizētas tikai apgūstamajā valodā vai ar daļēju atbalstu valodas apguvējam viņa dzimtajā valodā.
- pusotrinieks Otrinieks (vasaras palīgstrādnieks), kas gāja muižas gaitās vai nu tikai pusi nedēļas vai katru otro nedēļu.
- y Otrs nezināmais lielums matemātikā, ja pirmais ir x.
- otratik Otrtik.
- sprostspriegums P-n pārejai pielikts spriegums, kad avota pozitīvais pols savienots ar pusvadītāja n apgabalu; p-n pārejā veidojas sprostslānis, kas laiž cauri tikai mazākumnesējus, tāpēc strāva ir maza.
- pa tam, arī pa to starpu pa to laiku, tikmēr.
- pa to starpu, arī pa tam pa to laiku, tikmēr.
- pa tam pa to laiku, tikmēr.
- tostarp Pa to laiku, tikmēr.
- normālais paātrinājums paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
- apsildīt degunu (kaut kur) pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
- sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu; arī pagatavot (ēdienu).
- uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet.
- pārbiezināt Padarīt pārāk biezu (parasti pārtikas produktu, ēdienu).
- sārtot Padarīt sārtu (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem).
- izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu; panākt, ka (kas) nenotiek.
- pavīt Padarīt; sakaut, tikt galā.
- factum Padarītais, notikums.
- padumaješ Padomā tik!
- tautas saeima padomju okupācijas apstākļos 1940. g. 14.-15. jūlijā ievēlētā augstākā likumdošanas institūcija Latvijā, kas 1940. g. 25. augustā tika pārdēvēta par LPSR Pagaidu Augstāko padomi.
- Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1940. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju.
- politdiena Padomju politiskās propagandas diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tikās ar darbaļaužu kolektīviem.
- divdesmitpiectūkstošnieki Padomju propagandas terminoloģijā tā sauca 1930. g. sākumā lauksaimniecības darbos "brīvprātīgi" nosūtītos strādniekus, kam bija jāorganizē kolektivizācija un jāizpilda deportēto zemnieku darbs; kompartijas plēnumā tika nolemts nosūtīt uz laukiem 25 tk strādnieku, bet no "brīvprātīgajiem" esot izraudzīti 27519 cilvēki.
- izticināt Paēdināt, apgādāt; sagādāt iztiku (kādam).
- patrāpīt Pagadīties (satikt).
- apbraucamais ceļš pagaidu ceļš, ja tiešais ceļš kādā vietā satiksmei slēgts.
- garām Pagājis (par laika posmu, notikumu).
- Staiceles pagasta teritorija pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rozēnu pagasta robežām, tikai neliela platība pievienota no bijušā Alojas pagasta.
- Aglonas pagasta teritorija pagasts pirmo reizi nodibināts 1936. g. Daugavpils apriņķī, nodalot to no Kapiņu pagasta teritorijas; pēckara teritoriālo maiņu rezultātā šajā teritorijā 1990. g. tika nodibināts arī Rušonas (Rušonu) pagasts, kas aizņem lielāko daļu no sākotnējā Aglonas pagasta teritorijas.
- sadarīt Pagatavot (ko, parasti pārtikas produktus) lielāka daudzumā; pagatavot (kā, parasti pārtikas produktu, lielāku daudzumu).
- vēsture pagātne (1); pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā.
- aiztikšēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu).
- aiztikšķēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu).
- pazust paiet, tikt aizvadītam nelietderīgi (par laikposmu).
- bors Paisuma vilnis, kura priekšējā nogāze kļūst gandrīz vertikāla un kurš ar lielu ātrumu izplatās pa upi uz augšu stāvas, putojošas bangas veidā.
- krāsu gamma pakāpeniska krāsu rinda, kurā ietilpst visas spektra krāsas vai tikai daļa no tām; to lieto mākslas darba radīšanā tēlotājmākslā un dekoratīvi lietišķajā mākslā.
- mutarotācija Pakāpeniska optiski aktīvas vielas īpatnējā griešanās leņķa maiņa tikko pagatavotā šķīdumā.
- veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- pielasīties Pakāpeniski pievienoties, tikt pievienotam (pie kāda kopuma).
- aizbradāties Pakāpeniski tikt aizmīdītam.
- kāpnes Pakāpieni satiksmei starp dažādiem (apvidus) līmeņiem.
- barāža Pakāpienveidīgs, ar balstiem nostiprināts slīpums kalnu rajonos, lai lietus laikā sliežu ceļš tiktu pasargāts no ūdens straumēm un zemes nogruvumiem.
- atskats Pakavēšanās (runā, rakstos pie pagātnes notikumiem); apskats, apraksts (par kādu pagātnes notikumu vai laika posmu).
- mest skatu (arī skatienu) atpakaļ pakavēties (runā, rakstos, domas) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- mest skatienu (arī skatu) atpakaļ pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota).
- karstā maršrutēšana pakešu maršrutēšanas metode, kuras pamatā ir datu pārraides tīkla mezglu centieni atbrīvoties no pienākošajām paketēm tik ātri, cik tas ir iespējams, nosūtot tos uz blakus mezglu, kura virzienā dotajā momentā ir vismazākā rinda.
- vadības pakete pakete datoru tīklos, kurai nav datu lauka, bet kura satur tīkla vadībai nepieciešamo informāciju; izšķir savienojumu nodibināšanas, pārtraukšanas, plūsmas vadības, diagnostikas un kļūdu apstrādes paketes.
- alloucha Paklāji Tunisijā, kas austi bēškrāsas un brūnās vai melnās un baltās krāsas salikumos, pamatā ar stilizētu astoņstūrveida ornamentiku un ziedu motīviem.
- izkāst caur zobiem reti paklusu, tikko atverot muti, pateikt, izrunāt.
- saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai; pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
- militarizēt Pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) militāriem mērķiem; realizēt militārismu; ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē).
- mātīte Palaistuve; netikla, nekārtīga sieviete.
- sauszemes žurka palama līdzbraucējam, kurš tikai gadījuma pēc nonācis uz jahtas vai kuģa.
- aprauties Palēnināties, arī tikt pārtrauktam (par kustību, darbu).
- savācējsaimniecība Paleolītā un mezolītā valdošais saimniecības veids, kas ļāva nodrošināt iztiku, iegūstot to (dzīvniekus, putnus, zivis, barības augus utt.) no apkārtējās vides.
- devons paleozoja ēras ceturtais periods (pirms \~410-355 mlj. gadu), kurā notika sarkano smilšakmens slāņkopu veidošanās; raksturīga masveidīga dzīvo organismu iznākšana no ūdens sauszemē; devona periods.
- ordoviks paleozoja otrais periods (pirms \~500-440 mlj gadu; starp kembriju un silūru), kurā notika intensīvas tektoniskas kustības, parādījās pirmie sauszemes augi un mugurkaulnieki.
- vairojamglāze Palielināmais stikls.
- retikulocitoze Palielināts retikulocītu daudzums asinīs.
- pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku.
- zust Palikt bez (kā), tikt zaudētam (1).
- pakārt zobus vadzī (retāk pie vadža) palikt bez pārtikas, uztura.
- palikt ēnā palikt neievērotam, nepamanītam; tikt pārspētam, neizvirzīties.
- aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam.
- aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam.
- Aglibols palmiriešu mēness dievs, kas tika attēlots kā romiešu karavīrs ar šķēpu labajā rokā un mēness disku ap galvu.
- eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Elaeis"), stumbrs 20-30 m garš (kultūrā 10-15 m), Centrālās Āfrikas rietumu daļā, tikai 1 suga.
- didaktiskā literatūra pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
- mijatmiņa Pamatatmiņa, kas ir sadalīta divās vai vairākās sekcijās, pie kurām centrālais procesors var neatkarīgi piekļūt, t. i. var notikt vēršanās pie nākošās sekcijas, kamēr vēl nav pabeigta nolasīšana vai ierakstīšana iepriekšējā.
- artikulācijas vieta pamatrādītājs, pēc kura līdzskaņu aprakstā nosauc atšķirības artikulācijas šķēršļa novietojumā.
- artikulācijas veids pamatrādītājs, pēc kura līdzskaņu aprakstā nosauc atšķirības artikulācijas šķēršļa radīšanā.
- apriņķa skolas pamatskolas Krievijas pilsētās 19. gadsimtā, kas tika izveidotas saskaņā ar 1804. g. 5. septembra skolu reglamentu, mācības ilga 3-5 gadus, Kurzemes un Vidzemes guberņā mācības notika vācu valodā, Latgalē - krievu valodā, pēc 1872. g. pakāpeniski pārveidoja par pilsētas skolām, kas darbojās līdz 19. gs. 80. gadu beigām.
- kardināltikumi Pamattikumi: gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība.
- pamatu horizontālā hidroizolācija pamatu elements, ko veido pamatu un sienu saskares vietā no hidroizolācijas ruļļmateriāla, kuru pie pamatiem visbiežāk pielīmē ar bitumena mastiku.
- ieaugt Pamazām iegrimt vai tikt ar ko apbērtam.
- olveida pameldrs pameldru suga ("Eleocharis ovata"), atrodams tikai vecos herbārijos un minēts literatūrā.
- subluksācija Pamežģījums, nepilnīgs izmežģījums, kurā kaulu gali locītavā dislocēti tikai daļēji.
- nodrošināt Panākt (piemēram, ar ierīces, mehānisma palīdzību), ka (ko) var iedarbināt, izmantot tikai noteiktas personas.
- šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni ka (kādam) izraisās pozitīva attieksme, patika (pret ko).
- (ie)grūst (arī iedzīt) postā panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime; sagādāt (kādam) nepatikšanas.
- pievilkt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas interese, izraisās patika; piesaistīt.
- šķīstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst tikumīgs, morāli skaidrs.
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- tikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tikšķ.
- tikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tikšķ.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms) tiek aizņemts, piepildīts (piemēram, ar notikumiem).
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, sākas, izraisās (aktīva darbība, notikumi u. tml.).
- atraut (arī atņemt) pēdējo (maizes) kumosu panākt, ka (kāds) zaudē iztikas līdzekļus.
- nolaist Panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes); panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par ko iekārtu, piekārtu, satvertu.
- iepotēt Panākt, ka iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka izraisās (jūtas).
- potēt Panākt, ka kāds iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
- atņemt (arī atraut) pēdējo maizes kumosu panākt, ka kāds zaudē iztikas līdzekļus.
- zeltnātrīte Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Galeobdolon"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem, tikai 1 suga.
- ģentrifikācija Panīkušu pilsētas teritoriju pārveidošana par ekskluzīviem rajoniem, kuras gaitā mainās ne tikai urbānā telpa, bet arī sociālā vide.
- panoptika Panoptiks.
- panoptikums Panoptiks.
- zibenīgā panorāma panorāmas kadrs, kas uzņemts, kamerai griežoties tik strauji, ka attēls saplūst.
- akosmisms Panteisma virziens: Dievs kā visvienība ir vienīgi īsteni esošais; pasaulei kā lietu daudzumam nav absolūtas realitātes: lietas ir tikai Dieva modifikācijas.
- pantirkisms Pantjurkisms - politika, kas vērsta uz visu tjurku (tirku) tautu apdzīvoto valstu tuvināšanos un ciešu sadarbību.
- pantenols Pantotēnskābes atvasinājums, organismā pārvēršas par pantotēnskābi, B grupas kompleksa vitamīnu; antistatiķis, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā.
- pinatipija Paņēmiens krāsainu attēlu iegūšanai uz papīra un stikla.
- šķēlumu metode paņēmiens materiālo objektu iekšējo spēku noteikšanai – šķeļot objektu ar kādu plakni vai virsmu tiek tālāk aplūkota tikai viena no divām objekta daļām, kas ir miera stāvoklī vai kustas; atrisinot uzdevumus, atrod reakciju spēkus un momentus šķēlumā.
- galvanoglifija Paņēmiens reljefa attēla iegūšanai ar galvanoplastikas palīdzību.
- statistiskā hipotēžu pārbaude paņēmienu sistēma matemātiskajā statistikā: ar to palīdzību pārbauda eksperimentālo datu sakritību ar pārbaudāmo hipotēzi.
- logošana Paņēmienu un metožu kopums displeja ekrāna sadalīšanai divās vai vairākās daļās, kurās vienlaikus var tikt attēlota dažāda informācija, ko iespējams apstrādāt gan atsevišķi, gan kopīgi.
- zaļā stiklene papagaiļu stiklene.
- pielikums Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba, dokumenta; fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
- kapilārā uzsūktspēja papīra (kartona) īpašība uzsūkt šķidrumu; nosaka, mērot šķidruma iesūkšanās augstumu vertikāli iestiprinātā papīra (kartona) sloksnītē noteiktā laika vienībā.
- rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
- apdares materiāla papīra pamatne papīrs ar labu uzsūkšanas spēju, dažreiz arī mitrumizturīgs, dažreiz iekrāsots ar gaismizturīgām krāsām; lieto papīra kārtainā plastikāta ražošanai skaidu plātņu un finiera apdarē.
- pārklājumu papīrs attēlu pārnešanai papīrs, ko lieto uz tā attēloto zīmējumu pārnešanai uz porcelāna, koka, stikla vai papīra virsmām, kā arī novelkamo bildīšu izgatavošanai.
- lokšņu pildvielas papīrs, kokvilnas, stikla u. c. audumi; lobītais finieris.
- brete Paplāte pārtikas precēm (tirgū).
- kapsorubīns Paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns.
- kapsantīns Paprikas karotinoīds, paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsorubīns.
- aizritēt Par dažādām norisēm, notikumiem, domām u. tml.
- ortopters Par gaisu smagāks lidaparāts ar vertikālā augšuplejupkustībā esošiem spārniem, kuros ierīkoti gaisa vārsti spiedienu starpības radīšanai.
- helikopters Par gaisu smagāks lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs lidķermeņa un kas var pacelties un nolaisties vertikāli.
- autožīrs Par gaisu smagāks lidaparāts, kura nesošā virsma ir gaisa skrūve (rotors), kas griežas gaisa pretstrāvas iedarbībā un ko virza dzinējs ar propelleri; var pacelties gaisā no neliela laukuma un nolaisties zemē gandrīz vertikāli.
- izpelnīties Par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu); tikt apbalvotam.
- pagājušais Par notikumu, norisi.
- šķērsstriķis Pār vezumu vertikāli nosieta virve.
- kabriola pāra akrobātikas figūra.
- nestacionārais Džozefsona efekts parādība, ka kontaktā rodas pastāvīgs spriegums, caur kontaktu plūst maiņstrāva un kontakts izstaro elektromagnētiskos viļņus tikai tad, ja strāva pārsniedz kritisko robežu.
- gaismas polarizācija parādība, ka lineāri polarizētā gaismas starā svārstības notiek tikai vienā plaknē perpendikulāri stara izplatīšanās virzienam.
- monogāmija Parādība, ka vienas un tās pašas sugas augiem ir vai nu tikai viendzimuma, vai tikai divdzimumu ziedi.
- paraaglutinācija Parādība, kad imūnserums aglutinē ne tikai slimības ierosinātājus, bet arī tiem radniecisko mikrobu celmus.
- arenotokija Parādība, kas novērojama pie dažiem kukaiņiem partenoģenēzes gadījumā - pēcnācējos parādās tikai tēviņi.
- buru nosegšana parādība, ko novēro, kad viena jahta ir tik tuvu otrai jahtai, ka tā ar savām burām nosedz zemvēja jahtas buras.
- atrādīt Parādīt (ko), lai (tas) tiktu pārbaudīts, kontrolēts, novērtēts.
- gūzmoties Parādīties neskaidri, tikai apveidā.
- goda parāds parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem.
- šaubīgs parāds parāds, kurš var netikt apmaksāts.
- atcept Pārāk ilgi tikt ceptam, tā ka atdalās garoza (par maizi).
- pārdoze Pārāk liela narkotiku deva.
- jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1); tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam); pretstats: vecākais.
- Riugrandi Paranas satekupe Brazīlijā (port. val. "Rio Grande"), garums - 1230 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mantikeiras grēdā.
- tveicīgs Parasti ar "būt", "kļūt", "tikt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar ļoti augstu gaisa temperatūru.
- tik Parasti atkārtojumā "tik, tik": lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko.
- klajā Parasti savienojumā "nākt klajā": tikt izdotam (par iespieddarbu); arī tikt publicētam.
- vakarēdiens Parasti savienojumā "Svētais Vakarēdiens" - Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
- tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
- apmīļot Parasti savienojumā ar "(ar) acīm", "ar skatienu": sirsnīgi, mīļi, ar patiku uzlūkot.
- skumjš Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar skumjām.
- priecīgs Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību.
- vēss Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
- karsts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu.
- silts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu.
- mitrs Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu.
- karsts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru.
- silts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
- vēss Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemu temperatūru.
- tālu Parasti savienojumā ar "cik", "tik"; norāda uz (kā, piemēram, darbības, norises, izpausmes), parasti augstu, pakāpi, intensitāti.
- savārīt Parasti savienojumā ar "mēsli", "sūdi": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
- ar Parasti savienojumā ar "sākt" formām: norāda uz kādu notikumu vai stāvokli, kas ir kādas darbības vai norises sākumposmā.
- raugs Parasti savienojumā ar "vecs": iepriekšēja laikposma uzskatu, tikumu, paradumu u. tml. kopums.
- savārīt Parasti savienojumā ar "ziepes", "putra": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas; pieļaut kļūdas, aplamības.
- ievārīt Parasti savienojumā ar "ziepes", "putra": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
- saimniekspecifiskums Parazīta vai simbionta spēja sadzīvot tikai ar vienu partnera sugu, rasi vai šķirni.
- riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās, pieder pie rindas "Rikettsiales" dzimtas "Rickettsiacae" ģints "Rickettsia".
- patrilokālā laulība paraža, kur sieva pārgāja dzīvot pie vīra; radās laikā, kad notika pāreja no matriarhāta uz patriarhātu.
- amats Paraža, tikums; arī niķis.
- pārbaude neizjaucot pārbaudes operācija, kuru izpilda, spēkratus vai to agregātus iepriekš neizjaucot, tā var būt vizuāla vai audiovizuāla pārbaude, kā arī pārbaude, izmantojot speciālus stendus vai iebūvēto diagnostikas sistēmu.
- degustēt Pārbaudīt (pārtikas produktus) pēc izskata, garšas, smaržas, lai noteiktu (to) kvalitāti ražošanas gaitā.
- perestroika Pārbūve - ekonomiskās un politiskās sistēmas reformēšanas politika un prakse Padomju Savienībā 20. gs. 80. gadu 2. pusē; pārkārtošanās.
- rožainis Pārdomu lūgšanas, kas apcer Jēzus un Marijas svarīgākos dzīves notikumus.
- pārdotspējas automatizācija pārdošanas darbību automatizācijas programmpakete, kas izveidota, lai pārdevējiem atvieglotu pārdodamo preču ieteikšanu un reklāmu; tā nodrošina savstarpēju klientu-pārdevēju kontaktu vadību, piedāvājumu un prezentāciju veidošanu, pasūtījumu apstrādi, jaunu produktu iegādi, cenu politikas veidošanu u. c.
- iziet pasaules tirgū pārdot (ražojumu) ārpus savas zemes robežām; tikt pārdotam ārpus savas zemes robežām (par ražojumu).
- pārbadoties Pārdzīvot, izciest kādu laiku ar nepietiekamu pārtiku.
- nospraust kursu Paredzēt, izplānot darbības virzienu (parasti politikā).
- atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei.
- eupraksija Pareiza, laba un taisnīga darbība, Sokrāta filozofijā viens no tikumības principiem; Aristoteļa ētikā tikumiskās darbības mērķis.
- ortocentrisks Pareizi centrēts, piem., optisks stikls, kura viduspunkts atbilst zīlītes vidum.
- tropars Pareizticīgo baznīcā īpaša svētku dziesma, kurā izteikta svinamā notikuma nozīme.
- stikla kristalizācija pāreja no stiklveida stāvokļa kristāliskā stāvoklī.
- lēcveida galaktika pārejas forma starp eliptiskajām un spirālveida g–ām; tām ir saplacināts zvaigžņu disks bez spirālzariem ar blīvāku centrālo daļu un elipsveida zvaigžņu oreols; vārpstveida galaktika.
- žaustīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt); skraidot dauzīties; nemierīgi žestikulēt.
- semidinpārgrupēšanās Pārgrupēšanās, kas notiek, ja hidrabenzola molekulā viens ūdeņradis para- vietā ir aizvietots un parastā pārgrupēšanās par benzidīnu nevar notikt.
- sinhronais kompensators pārierosināts sinhronais dzinējs, ko darbina tukšgaitā tikai reaktīvās jaudas ražošanai, t. i., sistēmas jaudas koeficienta uzlabošanai.
- zastups Pārkāpiens (atspēriena dēlītim vai metiena līnijai vieglatlētikā).
- miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
- nokupāties Pārklāties ar putām (kā tikko slaukts piens).
- aizsvīst Pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem (par stiklu); norasot.
- apvārāt Pārklāties vai tikt pievilktam ar zirnekļu tīkliem.
- notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tekošu).
- diskontinuitāte Parlamenta atsevišķo sesiju darbības pilnīga nodalīšana un noslēgšana tādā veidā, ka sesiju slēdzot visus nepabeigtos darbus (likumprojektus, interpellācijas, petīcijas u. tml.) uzskata par izbeigtiem; nākošā sesija var atgriezties pie tiem tikai tad, ja tos no jauna iesniedz, pie tam sāk caurlūkošanu pilnīgi no jauna.
- krāsa Pārliecība, uzskats (parasti politikā); pārliecības, uzskata simbols (parasti politikā).
- zildzināt Pārlieku taupīt, pārlieku taupīgi, skopi (ko) lietot (tā, ka tik tikko pietiek); nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu).
- aplauzt degunu pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- aplauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- nolauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- metabole Pārmaiņa slimības gaitā, tikumos utt.
- seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis.
- diseminētā lipogranulomatoze pārmantota ļaundabīga lipogranulomatoze zīdaiņiem (autosomāli recesīva pārmantošana): iedzimts aizsmakums, vemšana, rīšanas grūtības; progresējoša aizdusa granulomatozas balsenes sašaurināšanās dēļ; multipls periartikulārs un artikulārs pietūkums un apsārtumi, zemādas granulomas; hepatomegālija, visā organismā izkaisīti lipīdu (sevišķi liesā, sirdi, aknās, plaušās) un skābo mukopolisaharīdu (gk. histiocitoīdās šūnās) uzkrāšanās perēkļi.
- lipidoze Pārmantota vai iegūta slimība, kam raksturīgi lipīdmaiņas traucējumi un lipīdu uzkrāšanās retikuloendoteliocītos.
- holandrisks Pārmantots tikai no vīriešu dzimuma; pārraidīts ar gēniem Y hromosomās.
- seksuālā atkarība pārmērīga seksuālā pakļāvība partnerim, pazemošanās, lai patiktu pielūgtajam partnerim.
- nomālēt Pārmērīgi izkrāsot (ar kosmētikas līdzekļiem).
- puritānisms Pārmērīgi stingra tikumība.
- puritānis Pārmērīgi stingras tikumības piekritējs.
- ka vai galam gals pārmērīgi; cik tik spēj.
- kamielis Pārnadžu kārtas ģints ("Camelus"), liels tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, pārtiek no tuksnešu augiem, var ilgi iztikt bez ūdens, domesticēts.
- lukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna.
- redudance Pārpilnība; liekvārdība informācijā, bez kuras var iztikt, nezaudējot patieso saturu.
- sadursmes pastiprināšana pārraide, ko veic CSMA/CD tīkla stacija pēc sadursmes atklāšanas, lai pārliecinātos, ka pārējās stacijas ir informētas par to, ka notikusi sadursme.
- Jaunpalsa Pārrakums no Palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km.
- flešbeks Pārrāvums vēstījumā (galvenokārt romānā vai stāstā, kā arī filmā), lai atgrieztos pie notikumiem, norisēm pagātnē.
- atgundums Pārsātinājums, riebums; iestājas kaut ko pārāk bieži darot, līdz tas apnīk un sagādā nepatiku.
- fēminēšana Pārsievišķošana; zooloģijā eksperimentālā ceļā panākta vīrišķa īpatņa pārmainīšanās sievišķības virzienā tiklab miesā kā psīchikā, ko izdara izoperējot vīrišķos dzimuma dziedzerus un transplantējot to vietā sievišķos.
- konteksta pārslēgšana pārslēgšanās no vienas programmas uz otru, nenobeidzot pirmās programmas izpildi, kas ļauj lietotājam vienlaicīgi operēt ar vairākām programmām, bet tā atšķiras no vairākuzdevumu režīma ar to, ka tiek izmantota tikai viena programma, bet visu citu sistēmā ielādēto programmu izpilde tiek apturēta; šāda pārslēgšanās, izmantojot starpliktuvi, ļauj ātri un ērti pārnest informāciju no vienas programmas uz otru.
- appļaut Pārspēt pļaušanā, pļaujot tikt kādam garām.
- izpūst Pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, laktu, notikumu).
- austēritāte Pārspīlēta tikumiska stingrība.
- hiperkritika Pārspīlēta, pārāk barga kritika.
- izmālēt Pārspīlēti izkrāsot (ar kosmētikas līdzekļiem).
- izmālēties Pārspīlēti izkrāsoties (ar kosmētikas līdzekļiem).
- atmīlēt Pārstāt patikt, nemīlēt vairs.
- monofāgija Pārsvarā viena pārtikas produkta lietošana uzturā.
- opozīcija Partija (partijas) vai grupa (grupas), kas uzstājas pret valdošo partiju vai pret valdības politiku; šo partiju (grupu) frakcija parlamentā.
- parlamenta opozīcija partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
- partijas iekšējā opozīcija partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo institūciju politiku.
- kaņepju eļļa pārtikā lietojama eļļa no kaņepēm.
- izteka Pārtika, iztika.
- kumoss Pārtika, iztikas līdzekļi.
- proviants Pārtika, pārtikas krājums (parasti bruņotajiem spēkiem).
- mitinājums Pārtika, uzturs, barības vielas.
- mitinums Pārtika, uzturs, barības vielas.
- pārt. Pārtika; pārtikas rūpniecība.
- pārtiks Pārtika.
- CA Pārtikas kodekss (latīņu "Codex Alimentarius").
- sausās brokastis pārtikas koncentrāti, kas pilnīgi gatavi izmantošanai uzturā, piemēram, kukurūzas un kviešu pārslas, kukurūzas, rīsu un kviešu pūslīši.
- uzturs Pārtikas kopums, kas tiek uzņemts un kas nepieciešams dzīvības norisēm organismā (parasti par cilvēku).
- provīzija Pārtikas krājums (parasti ceļojumam, ekspedīcijai).
- vērzalkule Pārtikas maiss.
- mikrokristāliskais vasks pārtikas pedeva E905 (iegūst no jēlnaftas), glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- magnija hidroksīds pārtikas piedev E528, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E160b Pārtikas piedeva - annato, biksīns, norbiksīns, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), annato bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā, biksīna un norbiksīna toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
- E122 Pārtikas piedeva - azorubīns, karmoizīns, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem.
- E939 Pārtikas piedeva - hēlijs, iesaiņošanas gāze, propelents, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E203 Pārtikas piedeva - kalcija sorbāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, astma, nātrene, alerģiskas reakcijas, uzvedības problēmas.
- E482 Pārtikas piedeva - kalcija stearoil-2-laktilāts (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E479b Pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes.
- polietilēna glikols 6000 pārtikas piedeva (bez numura), putu dzēsējs, šķīdinātājs, var izraisīt nieru mazspēju, sirds problēmas.
- tartazīns Pārtikas piedeva E102 (akmeņogļu darvas krāsa, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (no citrondzeltenas līdz oranžai), var veicināt astmu, nātreni, dermatītu u. c., nav ieteicams bērniem, kancerogēns.
- saulrieta dzeltenais FCF pārtikas piedeva E110 (azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (oranža vai dzeltena), var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, vēdergraizes, hiperaktivitāti, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
- litolrubīns Pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- košenils Pārtikas piedeva E120 (var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- polidekstroze Pārtikas piedeva E1200, mitrumuzturētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju, nav ieteicams bērniem.
- polivinilpolipirolidons Pārtikas piedeva E1202 (sintētiska olbaltumviela), dzidrinātājs, lieto dzirkstošo vīnu un etiķa dzidrināšanai, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns.
- karmoizīns Pārtikas piedeva E122, azokrāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegta, var izraisīt astmu, hiperaktivitāti, kancerogēna viela dzīvniekiem.
- azorubīns Pārtikas piedeva E122, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem.
- eritrozīns Pārtikas piedeva E127, krāsviela (zilgani sārta), var izraisīt astmu, hiperaktivitāti, nātreni, mācīšanās grūtības, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
- indigotīns Pārtikas piedeva E132, krāsviela (mēreni koši zaļa), var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigokarmīns.
- oksidētā ciete pārtikas piedeva E1404 (sintētiska, modificēta ciete), biezinātājs, stabilizētājs, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā.
- monocietes fosfāts pārtikas piedeva E1410, biezinātājs, stabilizators, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā.
- zaļais S pārtikas piedeva E142 (akmeņogļu darvas krāsa, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (zaļa), var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, izsitumus uz ādas, bezmiegu.
- acetilēta ciete pārtikas piedeva E1420, biezinātājs, augu sveķi, izmanto mērcēs, desertos, konditorejas izstrādājumos, nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- hidroksipropilciete Pārtikas piedeva E1440, biezinātājs, augu sveķi, nav noskaidrots nekaitīgums, īpaši zīdaiņu pārtikā.
- trietilcitrāts Pārtikas piedeva E1505 (citronskābe un etilspirts), biezinātājs, sekvestrants, var veicināt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- sulfīta karamele pārtikas piedeva E150b (var būt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), aromātviela, var izraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, izraisīt kuņģa problēmas.
- amonija karamele pārtikas piedeva E150c, krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), amortizētājs, var iegūt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modficēta, var iztraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, kuņģi dzimstību.
- triacetīns Pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; gliceriltriacetāts.
- gliceriltriacetāts Pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; triacetīns.
- augogle Pārtikas piedeva E153, krāsviela (melna), parasti iegūst no pārogļotiem augiem, bet var būt arī dzīvnieku izcelsmes, kā arī ģenētiski modificēts, dažās valstīs aizliegts, nedaudz toksisks, iespējams, kancerogēns.
- annato Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā.
- biksīns Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
- norbiksīns Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
- paprikas ekstrakts pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns; kapsorubīns.
- kantaksantīns Pārtikas piedeva E161g (parasti iegūst no beta karotīna, bet var būt arī dzīvnieku izcelsme; dažās valstīs aizliegts), krāsviela, sārta, var radīt vistas aklumu, ādas bālēšanu, jutīgumu pret spilgtu gaismu, recidīvu nātreni.
- betanīns Pārtikas piedeva E162, krāsviela (tumši sarkana, violeta), ekstrahē no bietēm, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, tātad nav ieteicama bērniem.
- kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu.
- titāna dioksīds pārtikas piedeva E171 (sastopama dabā, var saturēt nanodaļiņas), krāsviela (balta), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontaktā ar ādu var izraisīt kairinājumu, ir pierādījumi par vēža izraisīšanu dzīvniekiem.
- kālija sorbāts pārtikas piedeva E202 (pīlādžskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas.
- kalcija sorbāts pārtikas piedeva E203 (sintētisks, iegūst no sorbīnskābes), konservants, var veicināt nātreni, ādas kairinājumus, astmu, izsaukt alerģiskas reakcijas.
- nātrija benzoāts pārtikas piedeva E211 (benzoskābes nātrija sāls), konservants, var veicināt astmu, nātreni, mutes un ādas kairinājumus, hiperaktivitāti, anafilaksi, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- kālija benzoāts pārtikas piedeva E212 (sintētiska viela, benzoskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt astmu, nātreni, ekzēmu, alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu.
- kalcija benzoāts pārtikas piedeva E213, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, ekzēmu, nav ieteicams bērniem.
- nātrija etil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E215 (sintētisks, iegūst no benzoskābes), konservants, var izraisīt astmu, mutes nejutīgumu, nātreni, kuņģa kairinājumu, alerģisku kontakta dermatītu.
- propil-p-hidroksibenzoāts Pārtikas piedeva E216, konservants, var veicināt astmu, nātreni, alerģiskas reakcijas, anafilaksi.
- nātrija propil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E217, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, kuņģa kairinājumu, alerģisku kontakta dermatītu, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu.
- metil-p-hidroksibenzoāts Pārtikas piedeva E218, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, alerģiskas reakcijas, ādas apsārtumu, niezi un uztūkumu, arī anafilaksi.
- nātrija metil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E219, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, alerģiskas reakcijas.
- sēra dioksīds pārtikas piedeva E220 (ražo, dedzinot sēru), konservants, var izraisīt astmu, bronhu spazmas, pazeminātu asinsspiedienu, bronhītu, pārtikā noārda A un B1 vitamīnu, dzīvniekiem mutagēns.
- nātrija sulfīts pārtikas piedeva E221 (sintētisks; sērpaskābes nātrija sāļi), konservants, var veicināt astmu, kuņģa kairinājumu, caureju, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
- nātrija hidrogēnsulfīts pārtikas piedeva E222, konservants, var izraisīt bronhiālo astmu, hronisku nātreni, ādas kairinājumu.
- nātrija metabisulfīts pārtikas piedeva E223 (sintētisks, sērpaskābes nātrija sāls), konservants, var izraisīt astmu, siena drudzi, hronisku nātreni, kaitīgs ūdens organismiem.
- kālija metabisulfīts pārtikas piedeva E224, konservants, antioksidants, var izraisīt astmu, nātreni, uzvedības problēmas, kuņģa kairinājumu, anafilaksi.
- kalcija sulfīts pārtikas piedeva E226 (sērpaskābes sāls), konservants, cietinātājs, var izraisīt astmu, kuņģa kairinājumu, var ietekmēt nieru, zarnu trakta un aknu darbību.
- kalcija hidrogēnsulfīts pārtikas piedeva E227, konservants, cietinātājs, var izraisīt astmu, kuņģa kairinājumus, ietekmēt aknas, nieres, plaušas, kuņģi.
- kālija hidrogēnsulfīts pārtikas piedeva E228, konservants, var izraisīt astmu, ādas reakcijas, anifaliksi, kuņģa kairinājumu, hiperaktivitāti.
- ortofenilfenols Pārtikas piedeva E231 (sintētiska viela, iegūst no nātrija hidroksīda un hlorbenzola), konservants, var izraisīt nelabumu, krampjus, vemšanu, asins cirkulācijas traucējumus, kancerogēns.
- nātrija o-fenilfenols pārtikas piedeva E232, konservants, fungicīds, var izsaukt vemšanu, krampjus, deguna un acu kairinājumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
- nizīns Pārtikas piedeva E234, konservants, antimikrobiāla viela, Eiropas Parlaments 2003. g. ieteica to nelietot, jo tas cilvēkiem var izraisīt neuzņēmību pret antibiotikām.
- natamicīns Pārtikas piedeva E235, konservants, tiek uzskatīts par vidēji toksisku apēdot, var izraisīt nelabumu, vemšanu, caureju, anoreksiju, nelilu ādas kairinājumu.
- dimetildikarbonāts Pārtikas piedeva E242, konservants, fungicīds, uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- kālija nitrīts pārtikas piedeva E249 (dažās valstīs aizliegts), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts uzturā, kas paredzēts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam; iznīcina skābekli asinīs, kancerogēns.
- nātrija nitrīts pārtikas piedeva E250 (sintētisks, dažās valstīs aizliegts), konservants, var radīt nelabumu, galvassāpes, reiboni, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam, toksisks ūdens organismiem.
- nātrija nitrāts pārtikas piedeva E251 (slāpekļskābes nātrija sāls, dažās valstīs aizliegts), konservants, var izraisīt nelabumu, vemšanu, galvassāpes, migrēnu, nav atļauts produktos, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
- kālija nitrāts pārtikas piedeva E252 (dažās valstīs aizliegta), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts lietot pārtikā, kas paredzēta bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
- kālija acetāts pārtikas piedeva E261 (etiķskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, konservants, vajadzētu izvairīties lietot cilvēkiem ar pavājinātu nieru darbību vai sirds slimībām.
- nātrija acetāts pārtikas piedeva E262 (etiķskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt ādas un acu kairinājumu.
- kalcija acetāts pārtikas piedeva E263, pārtikas skābe, cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var bojāt mutes gļotādas.
- nātrija propionāts pārtikas piedeva E281 (propionskābes nātrija sāls), konservants, var izraisīt uzvedības problēmas, mācīšanās grūtības, ādas kairinājumu, astmu, kuņģa kairinājumus, galvassāpes.
- kalcija propionāts pārtikas piedeva E282 (propionskābes kalcija sāls), pelējuma inhibitors, konservants, var radīt kairinājumu, astmu, migrēnu, veicināt nogurumu un mācīšanās grūtības.
- kālija propionāts pārtikas piedeva E283 (propionskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt astmu, mācīšanās grūtības, galvassāpes, uzvedības problēmas, migrēnu.
- nātrija tetraborāts pārtikas piedeva E285 (aizliegts vai aizstāts lielākajā daļā valstu), konservants, toksisks, reti lieto pārtikas produktos, pastāvīga saskare var izraisīt ādas lobīšanos, krampjus un nieru mazspēju; bezkrāsaina kristāliska viela, kas karsējot līdz 400 Celsija grādiem pilnīgi zaudē ūdeni; boraks^1^.
- fumārskābe Pārtikas piedeva E297, pārtikas skābe, antioksidants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- nātrija askorbāts pārtikas piedeva E301 (sintētisks, askorbīnskābes nātrija sāls), antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- kalcija askorbāts pārtikas piedeva E302, konservants, antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
- taukskābju askorbīnskābes esteri pārtikas piedeva E304 (var būt dzīvnieku izcelsmes), antioksidants, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- alfa-tokoferols Pārtikas piedeva E307, antioksidants, E vitamīns, var būt sintētisks, ģenētiski modificēts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- gamma-tokoferols Pārtikas piedeva E308, antioksidants, sintētisks, var būt ģenētiski modificēts, E vitamīns, piemīt cilvēka organisma aizsargfunkcija.
- propilgallāts Pārtikas piedeva E310 (sintētisks galluskābes esteris), antioksidants, var veicināt astmu, kontakta dermatītu, kuņģa kairinājumu, nav atļauts lietot zīdaiņu un mazu bērnu pērtikā.
- oktilgallāts Pārtikas piedeva E311 (sintētiska viela, galluskābes sāls), antioksidants, apēdot vidēji toksisks, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- dodecilgallāts Pārtikas piedeva E312, antioksidants, var izsaukt alerģiskas reakcijas, nav ieteicams bērniem.
- eritorbīnskābe Pārtikas piedeva E315, antioksidants, konservants, ražo no cukura, dažiem cilvēkiem var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- nātrija eritorbāts pārtikas piedeva E316 (eritorbīnskābes nātrija sāls), antioksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija laktāts pārtikas piedeva E325 (pienskābes nātrija sāls), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas nepanes laktozi.
- kālija laktāts pārtikas piedeva E326 (penskābes kālija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēts), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet cilvēkiem, kas nepanes laktozi, vajadzētu izvairīties.
- kalcija laktāts pārtikas piedeva E327, pārtikas skābe, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus; cilvēkiem, kam piemīt laktozes nepanesība, vajadzētu izvairīties.
- nātrija citrāti pārtikas piedeva E331 (citronskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, emulgators, var veicināt alerģisku simptomu rašanos cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- kālija citrāti pārtikas piedeva E332 (citronskābes kālija sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var ietekmēt aizkuņģa dziedzera, asins un aknu laboratorisko izmeklējumurezultātus.
- kalcija citrāti pārtikas piedeva E333, pārtikas skābe, buferviela, var izraisīt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var ietekmēt aknu un aizkuņģa dziedzeru darbību.
- nātrija tartrāti pārtikas piedeva E335 (vīnskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- kālija tartrāti pārtikas piedeva E336 (vīnskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir pavājināta nieru vai aknu darbība, kā arī augsts asinsspiediens, tūska vai sirdsdarbības traucējumi.
- kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām.
- nātrija fosfāti pārtikas piedeva E339 (fosforskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- kālija fosfāti pārtikas piedeva E340, skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- kalcija fosfāti pārtikas piedeva E341, buferviela, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, kontakta gadījumā var radīt ādas un acu kairinājumu.
- magnija fosfāti pārtikas piedeva E343, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- nātrija malāti pārtikas piedeva E350 (ābolskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kālija malāts pārtikas piedeva E351 (ābolskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kalcija malāti pārtikas piedeva E352 (ābolskābes kalcija sāļi), buferviela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- metavīnskābe Pārtikas piedeva E353 (iegūst no vīnskābes), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
- kalcija tartrāts pārtikas piedeva E354 (iegūst no vīnakmens), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija adipināts pārtikas piedeva E356 (adipīnskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kālija adipināts pārtikas piedeva E357 (adipīnskābes kālija sāls), kābuma regulētājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- kalcija dinātrija etilēndiamīntetraacetāts pārtikas piedeva E385, konservants, sekvestrants, var izsaukt muskuļu krampjus, asinis urīnā, zarnu darbības traucējumus, nieru bojājumus, lieto medicīnāsaindēšanās gadījumos ar smagajiem metāliem.
- nātrija algināts pārtikas piedeva E401 (algīnskābes nātrija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā.
- kālija algināts pārtikas piedeva E402 (algīnskābes kālija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, dažiem dzīvniekiem aizkavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā.
- amonija algināts pārtikas piedeva E403, biezinātājs, stabilizētājs, jūraszāļu algīnskābes amonija sāls, tiek uzskatīts, ka var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- kalcija algināts pārtikas piedeva E404, biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu absorbciju dzīvnieku organismā.
- karaja sveķi pārtikas piedeva E416, biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, dermatītu, samazina uzturvielu uzsūkšanos, var radīt kuģa kairinājumu.
- tara sveķi pārtikas piedeva E417, biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- polioksietilēna (40) stearāts pārtikas piedeva E431 (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, putu dzēsējs, var veicināt vēzi izraisošu piedevu uzsūkšanos, pelēm izraisa ādas audzēju.
- polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E432 (sintētisks, iegūst no sorbīta, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 20.
- polioksietilēna sorbitāna monooleāts pārtikas piedeva E433, emulgators, stabilizētājs, ir norādes par vēža izraisīšanu dzīvniekiem; polisorbāts 80.
- polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts pārtikas piedeva E434, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 40.
- polioksietilēna sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E435, emulgators, stabilizētājs, ir norādes par vēža izraisīšanu dzīvniekiem, polisorbāts 60.
- polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E436, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 65.
- pektīni Pārtikas piedeva E440 (iegūst no ābolu atliekām un apelsīnu mizām), biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- amonija fosfatīdi pārtikas piedeva E442, emulgators, stabilizētājs, var būt gan sintētiskas gan dzīvnieku izcelsmes, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- saharozes acetāta izobutirāts pārtikas piedeva E444, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, suņiem izraisa aknu bojājumu.
- difosfāti Pārtikas piedeva E450, buferviela, sekvestrants, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt nieru bojājumu, samazināt kaulu blīvumu.
- trifosfāts Pārtikas piedeva E451 (sintezē no fosfāta ieža), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- beta-ciklodekstrīns Pārtikas piedeva E459, pastu veidojošs līdzeklis, stabilizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- metilceluloze pārtikas piedeva E461 (var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
- hidroksipropilceluloze Pārtikas piedeva E463, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- hidroksipropilmetilceluloze Pārtikas piedeva E464, emulgators, biezinātājs, sintētiska viela, iegūst no celulozes, var būt ģenētiski modificēta, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var rasties neliels acu un ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas.
- etilmetilceluloze Pārtikas piedeva E465, biezinātājs, emulgators, var izraisīt gremošanas traucējumus, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.
- karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
- taukskābju nātrij, kālija un kalcija sāļi pārtikas piedeva E470a (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju magnija sāļi pārtikas piedeva E470b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi pārtikas piedeva E471 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri pārtikas piedeva E472a (var būt iegūti no dzīvnieku audiem, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri pārtikas piedeva E472b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri pārtikas piedeva E472c (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472d (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri pārtikas piedeva E472e (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472f (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos.
- saharozes glicerīdi pārtikas piedeva E474 (taukskābju saharozes esteri, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju poliglicerīna esteri pārtikas piedeva E475 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, biezinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju propān-1,2-diola esteri pārtikas piedeva E477 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, aerācijas viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E481 (iegūst no pienskābes un taukskābēm; var būt dzīvnieku izcelsme; var būt ģenētiski modificēts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
- kalcija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E482 (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- stearilartrāts Pārtikas piedeva E483 (iegūst no vīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet pastāv bažas, ka tas varētu būt kancerogēns.
- sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E493 (sintētisks, iegūst no sorbīa un laurīnskābes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- sorbitāna monooleāts pārtikas piedeva E494 (iegūst no sorbīta un oleīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt kontakta dermatītu un alerģiskas reakcijas.
- sorbitāna monopalmāts pārtikas piedeva E495, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- kālija karbonāti pārtikas piedeva E501 (kālija neorganiskie sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet saskarē var izraisīt skalpa, pieres un roku dermatītu, acu kairinājumu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu.
- amonija karbonāti pārtikas piedeva E503, buferviela, neitralizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- magnija karbonāti pārtikas piedeva E504, pretsalipes viela, sārms, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
- kālija hlorīds pārtikas piedeva E508, recinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem.
- kalcija hlorīds pārtikas piedeva E509, cietinātājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, palielinātās devās var izsaukt ādas un gļotādas kairinājumus, gremošanas traucējumus.
- amonija sulfīta karamele pārtikas piedeva E510d, krāsviela, var izraisit hiperaktivitāti, pastiprinātu zarnu darbību, žurkām izraisa asins saindēšanos.
- magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
- sērskābe Pārtikas piedeva E513, skābuma regulētājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- nātrija sulfāti pārtikas piedeva E514 (sērskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
- kālija sulfāti pārtikas piedeva E515 (dabā sastopams minerāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu, lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lielas devas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta asiņošanu.
- kalcija sulfāts pārtikas piedeva E516 (ja karsē, kļūst par ģipsi), cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet liels daudzums var izraisīt zarnu aizsprostojumu un aizcietējumu.
- amonija sulfāts pārtikas piedeva E517, miltu apstrādes līdzeklis, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kālija hidroksīds pārtikas piedeva E525, sārms, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kalcija hidroksīds pārtikas piedeva E526, skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet ir toksisks un kaitīgs koncentrētā formā.
- amonija hidroksīds pārtikas piedeva E527, skābuma regulētājs, neitralizētājs, ražo no gāzveida amonjaka, dažās valstīs aizliegts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas.
- kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus.
- magnija oksīds pārtikas piedeva E530, pretsalipes viela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- magnija silikāts pārtikas piedeva E533a, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var veicināt nierakmeņu attīstību.
- nātrija ferocianīds pārtikas piedeva E535 (sintētisks, iegūst no cianīda reakcijas ar dzelzs sulfātu), pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kālija ferocianīds pārtikas piedeva E536 (deggāzes attīrīšanas blakusprodukts, aizliegts ASV), pretsalipes viela, krāsviela, var būt toksiska nierēm, var radīt ādas kairinājumus.
- kalcija ferocianīds pārtikas piedeva E538, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- nātrija alumīnija skābais fosfāts pārtikas piedeva E541, emulgators, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, cilvēkiem, kas slimo ar nieru vai sirds slimībām, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
- silīcija dioksīds pārtikas piedeva E551, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, tam ir labvēlīga ietekme uz veselību.
- kalcija silikāts pārtikas piedeva E552 (gatavo no kaļķa un diatomīta), pretsalipes viela, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, ieelpošana var izraisīt elpošanas ceļu kairinājumu, arī astmu.
- talks pārtikas piedeva E553b (magnija silikāts), pretsalipes viela, var radīt kuņģa problēmas, veicināt vēzi (kuņģa un olvadu), veicināt klepu, vemšanu, radīt elpošanas problēmas.
- nātrija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E554, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- kālija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E555, pretsalipes viela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- kalcija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E556, pretsalipes viela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- nātrija glukonāts pārtikas piedeva E576 (glukonātskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, cilvēkiem, kuri slimo ar sirdi vai ir augsts asinsspiediens, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
- kālija glukonāts pārtikas piedeva E577 (glukonskābes kālija sāls), sekvestrants, buferviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- kalcija glukonāts pārtikas piedeva E578, buferviela, sekvestrants, var radīt kuņģa kairinājumu, kā arī problēmas ar kuņģi un sidi.
- glutamīnskābe pārtikas piedeva E620, garšas un aromāta pastiprinātājs, antioksidants, var izraisīt astmu, galvassāpes, nelabumu, miega traucējumus.
- monokālija glutamāts pārtikas piedeva E622 (var būt ģenētiski modificēts), garšas un aromāta pastiprinātājs, var izraisīt bronhu spazmas, paātrinātu sirdsdarbību, depresiju, galvassāpes, nav ieteicams bērniem.
- kalcija diglutamāts pārtikas piedeva E623, garšas un aromāta pastiprinātājs, var veicināt astmu, cilvēkiem, kas jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties lietot.
- monoamonija glutamāts pārtikas piedeva E624 (var būt ģenētiski modificēts), garšas un aromāta pastiprinātājs, iespējamas alerģiskas reakcijas.
- magnija diglutamāts pārtikas piedeva E625 (var būt ģenētiski modificēts, satur mononātrija glutamātu), garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, veicina caureju.
- kalcija guanilāts pārtikas piedeva E629, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt podagru.
- kalcija inozināts pārtikas piedeva E633, garšas un aromāta pastiprinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt podagru.
- dimetilpolisiloksāns Pārtikas piedeva E900, putu dzēsējs, var izsaukt nelabumu un caureju.
- kandelilvasks Pārtikas piedeva E902 (iegūst no kandelilas auga), glazētājviela, mīkstinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- montānskābes esteri pārtikas piedeva E912 (iegūst no pārakmeņotiem augu sveķiem), virsmas pārklājējs, iedarbība nav novērtēta.
- oksidēti polietilēna sveķi pārtikas piedeva E914 (sintētiski sveķi, iegūst no naftas), mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts, ka ir kancerogēns un izraisa nieru un aknu bojājumus.
- l-cisteīns Pārtikas piedeva E920 (ražo no dzīvnieku apmatojuma un vistu spalvām), garšas un aromāta uzlabotājs, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- hēlijs pārtikas piedeva E939, iesaiņošanas gāze, propelents, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- slāpeklis pārtikas piedeva E941, propelents, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- slāpekļa oksīds pārtikas piedeva E942 (smieklu gāze), propelents, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- izobutāns Pārtikas piedeva E943b, propelents, naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks.
- aspartāms Pārtikas piedeva E951 - mākslīgs mazkalorāžas saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, ražo no aminoskābēm, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
- saharīna Na, K un Ca sāļi pārtikas piedeva E954.
- sakraloze Pārtikas piedeva E955 (sintezē no cukura un hlora), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt aizkrūtes dziedzera samazināšanos, dzīvniekiem novērota nieru un aknu palielināšanās.
- laktīts Pārtikas piedeva E966 (atvasināts no piena cukura (laktozes), dzīvnieku izcelsme), mākslīgs saldinātājs, struktūras veidotājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- acetilēta oksidēta ciete pārtikas piedeva, biezinātājs, stabilizētājs (E1451), izmanto konservētā pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem, konditorejas izstrādājumos, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- sinergisti Pārtikas piedevas, kas pastiprina antioksidantu, stabilizētāju, emulgantu, garšvielu un aromatizētāju darbības efektivitāti.
- gastronomija Pārtikas preču veikals.
- gastronoms Pārtikas preču veikals.
- patēriņš Pārtikas preču, rūpniecības preču u. tml. izmantojums cilvēka, cilvēku grupas personisko vajadzību apmierināšanai.
- kuncis Pārtikas produkta gabals (parasti neliels).
- kloncis Pārtikas produkta gabals (parasti paliels).
- kloņķis Pārtikas produkta gabals (parasti paliels).
- ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
- ēdamais Pārtikas produkti, ēdiens.
- konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai.
- gascinci Pārtikas produkti, ko nes, ejot ciemos; ciema kukulis.
- ceļamaize Pārtikas produkti, ko ņem vai dod līdzi ceļā, ceļojumā.
- ēdams Pārtikas produkti; ēdiens.
- bacilli Pārtikas produkti.
- ēdamlietas Pārtikas produkti.
- cukurs pārtikas produkts - balta, kristāliska, salda viela, ko iegūst, piemēram, no cukurbietēm, cukurniedrēm.
- sausiņi Pārtikas produkts - kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēles.
- putraimi Pārtikas produkts - veselu vai skaldītu lobīto graudu izstrādājumi.
- kaviārs Pārtikas produkts no īpaši apstrādātiem zivju ikriem.
- piedeva Pārtikas produkts vai ēdiens, kas papildina pamatēdienu.
- ekoprodukts Pārtikas produkts, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- pupiņu kafija pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- dabiskā (arī īstā) tēja pārtikas produkts, kas iegūts no tējaskrūma jauno dzinumu lapām; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- maize Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma; šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
- zilcs Pārtikas produkts, ko gatavo no gaļas, mēlēm, aknām u. c. subproduktiem.
- makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot.
- nūdeles Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot.
- gaļa Pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem.
- siers pārtikas produkts, ko iegūst no piena, sarecinot to ar siera raugu vai ar pienskābes baktērijām.
- šķīstošā kafija pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- ēdamviela Pārtikas produkts.
- kūpināšana Pārtikas produktu (parasti gaļas, zivju, siera) konservēšana, apstrādājot ar īpašām dūmgāzēm, lai palielinātu produktu glabāšanās laiku un radītu specifisku garšu.
- termiskā apstrāde pārtikas produktu apstrāde augstā temperatūrā, piem., pasterizācija, sterilizācija, apstrāde ultraaugstā temperatūrā.
- konservēšana Pārtikas produktu apstrāde, ar kuru pagarina ātrbojīgu produktu glabāšanas laiku, galvenokārt pasargājot tos no pūšanas un rūgšanas.
- panešana Pārtikas produktu apstrādes veids. Viens no p-as paņēmieniem, sagatavojot produktus cepšanai, ir produktu apviļāšana miltos vai rīvmaizē un sakultā olā.
- tvaicēšana Pārtikas produktu gatavošana verdoša ūdens tvaikos (100 Celsija grādu temperatūrā) speciālos katlos ar dubultdibenu vai ieliekamu caurumotu pamatni.
- aseptiska pārtikas iesaiņošana pārtikas produktu iesaiņošana, kas novērš mikroorganismu iekļūšanu produkta iesaiņojumā.
- sutināšana Pārtikas produktu karsēšana ļoti niecīgā šķidruma daudzumā vai pat pavisam bez šķidruma (piem., sulīgus augļus vai ogas) vienmērīgā 75-90 Celsija grādu temperatūrā.
- pasterizācija Pārtikas produktu konservēšana, tos uzkarsējot līdz noteiktai temperatūrai, lai iznīcinātu baktērijas u. c. mikroorganismus.
- sasaldēšana Pārtikas produktu konservēšanas veids, svaigi produkti tiek sasaldēti līdz -40 Celsija grādiem, un pēc tam uzglabāti -18 Celsija grādu temperatūrā.
- marinēšana Pārtikas produktu pārliešana ar marinādi.
- kupāža pārtikas produktu sastāvdaļu sajaukšana noteiktās attiecībās un noteiktā secībā, lai uzlabotu un stabilizētu produktu kvalitāti; lieto dzērienu, tējas u. c. produktu ražošanā.
- vārīšana Pārtikas produktu termiskā apstrāde lielā ūdens, buljona vai retāk piena daudzumā 100 C temperatūrā atmosfēras spiedienā vai augstākā temperatūrā virsspiedienā.
- leduspagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu; ledus pagrabs.
- ledus pagrabs pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu; leduspagrabs.
- degustācija pārtikas produktu, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumukvalitātes noteikšana pēc to garšas, smaržas, krāsas un izskata.
- radiācijas sterilizācija pārtikas produktu, iesaiņojuma materiālu, medikamentu un medicīnisko piederumu mikrobioloģiskās tīrības nodrošināšana, izmantojot jonizējošā starojuma baktericīdo iedarbību.
- pavadi Pārtikas rati ceļotāju karavānā; pavads; pavaži.
- pavažnieki Pārtikas rati ceļotāju karavānā; pavaži; pavadi; pavads (3).
- pavads pārtikas rati ceļotāju karavānā.
- pavaži Pārtikas rati ceļotāju karavānā.
- PRM Pārtikas rūpniecības ministrija.
- zivrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju, jūras dzīvnieku un augu ieguvi, kā arī šās produkcijas pārstrādi.
- pienrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas ietver piena pārstrādāšanu, dažādu piena produktu ražošanu; piena rūpniecība.
- vīnrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas nodarbojas ar vīna ražošanu.
- darītava Pārtikas rūpniecības uzņēmums, kur ražo, parasti alu un iesalu, arī vīnu, bezalkoholiskos dzērienus.
- bāža Pārtikas sainis.
- putra Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
- kantīne Pārtikas un dzērienu veikals (parasti neliels).
- PVD Pārtikas un veterinārais dienests.
- E296 Pārtikas uzlabotājs - ābolskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E950 Pārtikas uzlabotājs - acesulfāms K, iespējamā iedarbība - dzīvniekiem izraisījis vēzi.
- E1451 Pārtikas uzlabotājs - acetilēta, oksidēta ciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1422 Pārtikas uzlabotājs - acetilētās dicietes adipināts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1420 Pārtikas uzlabotājs - acitelēta ciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1414 Pārtikas uzlabotājs - acitelētas dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
- E355 Pārtikas uzlabotājs - adipīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, žurkām toksiska, pat nāvējoša.
- E406 Pārtikas uzlabotājs - agars, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata pa nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E414 Pārtikas uzlabotājs - akāciju sveķi, gumiaarābiks, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - mutes gļotādas bojājumi, izsitumi uz ādas, siena drudzis.
- E307 Pārtikas uzlabotājs - alfa-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E400 Pārtikas uzlabotājs - algīnskābe, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - neliels daudzums nekaitīgs.
- E523 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi, vemšana.
- E522 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija kālija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi.
- E521 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija nātrija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pēc saskares iespējami izsitumi uz ādas.
- E559 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E520 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - vidēji toksisks, alerģija, var ietekmēt dzimstību.
- E173 Pārtikas uzlabotājs - alumīnijs, krāsviela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E129 Pārtikas uzlabotājs - alūra sarkanais AC, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, alerģijas.
- E512 Pārtikas uzlabotājs - alvas hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - neliels toksiskums, var kairināt gļotādu, ādu.
- E123 Pārtikas uzlabotājs - amarants, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, kancerogēns, var ietekmēt aknas, nieres.
- E403 Pārtikas uzlabotājs - amonija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E442 Pārtikas uzlabotājs - amonija fosfatīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E527 Pārtikas uzlabotājs - amonija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas.
- E150c Pārtikas uzlabotājs - amonija karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, var ietekmēt aknas, kuņģi, testos uz dzīvniekiem izraisīja asins saindēšanos žurkām.
- E503 Pārtikas uzlabotājs - amonija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E517 Pārtikas uzlabotājs - amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E150d Pārtikas uzlabotājs - amonija sulfīta karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, pastiprinātu zarnu darbību, žurkām izraisa asins saindēšanos.
- E163 Pārtikas uzlabotājs - antocianīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu.
- E407a Pārtikas uzlabotājs - apstrādātas jūraszāles ("Eucheuma"), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - pastāv šaubas par šīs piedevas nekaitīgumu.
- E938 Pārtikas uzlabotājs - argons, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E300 Pārtikas uzlabotājs - askorbīnskābe (C vitamīns), antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, piemīt daudzveidīga, labvēlīga ietekme uz veselību.
- E962 Pārtikas uzlabotājs - aspartāma-acesulfāma sāls, iespējamā iedarbība - depresija, astma, aklums, agresivitāte, atmiņas zudumi, lēkmes, nav ieteicams bērniem un grūtniecēm, var būt ģenētiski modificēts, dzīvniekiem izraisījis vēzi.
- E951 Pārtikas uzlabotājs - aspartāms, iespējamā iedarbība - depresija, astma, aklums, agresivitāte, atmiņas zudumi, lēkmes, nav ieteicams bērniem un grūtniecēm, var būt ģenētiski modificēts.
- E153 Pārtikas uzlabotājs - augogle, krāsviela, iespējamā iedarbība - nedaudz toksisks.
- E420 Pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, vēdera uzpūšanās, katarakta, caureja, zarnu krampji, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- E410 Pārtikas uzlabotājs - baltās akācijas sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E558 Pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E210 Pārtikas uzlabotājs - benzoskābe, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, uzvedības problēmas, alerģijas, astma, nātrene, var ietekmēt plaušas.
- E160e Pārtikas uzlabotājs - beta-apo-8'-karotināls (C30), iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E160f Pārtikas uzlabotājs - beta-apo-8'-karotīnskābes etilesteris (C30), iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E459 Pārtikas uzlabotājs - beta-ciklodekstrīns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E162 Pārtikas uzlabotājs - biešu sarkanais, betanīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, satur nitrātus, nav ieteicams bērniem.
- E901 Pārtikas uzlabotājs - bišu vasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E284 Pārtikas uzlabotājs - borskābe, konservants, iespējamā iedarbība - toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
- E151 Pārtikas uzlabotājs - briljanta melnais BN, melnais PN, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, ietekmē nieres, kuņģi, nav ieteicams bērniem.
- E133 Pārtikas uzlabotājs - briljantzilais FCF, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem.
- E154 Pārtikas uzlabotājs - brūnais FK, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, var ietekmēt nieres, aknas, sirdi, vajadzētu izvairīties pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem, nav ieteicams bērniem.
- E155 Pārtikas uzlabotājs - brūnais HT, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, nātreni, var ietekmēt nieres, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem.
- E943a Pārtikas uzlabotājs - butāns, iespējamā iedarbība - naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks.
- E320 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksianizols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - kancerogēns, galvassāpes, nogurums, astma, var ietekmēt nieres, aknas, dzimumorgānus, nav ieteicams bērniem, nātrene, miegainība, hormonu līdzsvara sagraušana, naftas derivāts, dažās valstīs aizliegts.
- E321 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksitoluols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - hroniska nātrene, dermatīts, nogurums, astma, agresīva uzvešanās, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E460 Pārtikas uzlabotājs - celuloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E1450 Pārtikas uzlabotājs - cietes nātrija oktenilsukcināts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E952 Pārtikas uzlabotājs - ciklāmskābe un tās nātrija un kalcija sāļi, iespējamā iedarbība - migrēna, ādas slimības, nātrene, sirds, asinsritre.
- E650 Pārtikas uzlabotājs - cinka acetāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E330 Pārtikas uzlabotājs - citronskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu.
- E309 Pārtikas uzlabotājs - delta-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E1412 Pārtikas uzlabotājs - dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu.
- E230 Pārtikas uzlabotājs - difenils, bifenils, konservants, iespējamā iedarbība - var izraisīt acu un deguna kairinājumu, vemšanu, depresiju, toksiska iedarbība uz nierēm, elpošanas orgāniem, asinsrites orgāniem un nervu sistēmu.
- E450 Pārtikas uzlabotājs - difosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E628 Pārtikas uzlabotājs - dikālija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E632 Pārtikas uzlabotājs - dikālija inozināts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E242 Pārtikas uzlabotājs - dimetildikarbonāts, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E900 Pārtikas uzlabotājs - dimetilpolisiloksāns, iespējamā iedarbība - jūtīgums, nelabums.
- E635 Pārtikas uzlabotājs - dinātrija 5'-ribonukleotīdi, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - grastāvokļa maiņas, astma, nieru problēmas, hiperaktivitāte, aizliegts izmantot zīdaiņu pārtikā.
- E627 Pārtikas uzlabotājs - dinātrija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E631 Pārtikas uzlabotājs - dinātrija inozināts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - var saturēt E621, nieru problēmas, nav ieteicams bērniem.
- E312 Pārtikas uzlabotājs - dodecilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, alerģijas, kuņģa kairinājums, nav ieteicams bērniem.
- E579 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs (II) glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - var būt toksisks, var ietekmēt kuņģi un zarnu traktu, var būt ģenētiski modificēts.
- E585 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs (II) laktāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E172 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs oksīdi un hidroksīdi, krāsviela, iespējamā iedarbība - pārmērīgas daudzums rada risku saslimt ar daudzām slimībām, dzelzs ir potenciāli toksiska.
- E363 Pārtikas uzlabotājs - dzintarskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pārmērīgs daudzums var izraisīt vemšanu un caureju.
- E315 Pārtikas uzlabotājs - eritorbīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dažiem cilvēkiem va izraisīt alerģiskas reakcijas.
- E127 Pārtikas uzlabotājs - eritrozīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - kanserogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, var iespaidot aknas, vairogdziedzeri, kuņģi, vairošanās funkciju.
- E260 Pārtikas uzlabotājs - etiķskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E214 Pārtikas uzlabotājs - etil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - alerģijas, ādas apsārtums, nieze, uztūkums, anafilakse, astma, nātrene.
- E465 Pārtikas uzlabotājs - etilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt gremošanas problēmas, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, caureju.
- E469 Pārtikas uzlabotājs - fermentatīvi hidrolizēta karboksimetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - izraisa vēzi dzīvniekiem, caureja, zarnu trakta darbības traucējumi.
- E1413 Pārtikas uzlabotājs - fosfatētas dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
- E338 Pārtikas uzlabotājs - fosforskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju.
- E297 Pārtikas uzlabotājs - fumārskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E308 Pārtikas uzlabotājs - gamma-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E1518 Pārtikas uzlabotājs - gliceriltriacetāts, triacetīns, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E422 Pārtikas uzlabotājs - glicerīns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E640 Pārtikas uzlabotājs - glicīns un tā nātrija sāls, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E574 Pārtikas uzlabotājs - glukonskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E575 Pārtikas uzlabotājs - glukonskābes delta laktons, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E620 Pārtikas uzlabotājs - glutamīnskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - astma, miega traucējumi, galvassāpes, nelabums.
- E626 Pārtikas uzlabotājs - guanilskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E412 Pārtikas uzlabotājs - guāra sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E239 Pārtikas uzlabotājs - heksametilēntetramīns, konservants, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa un zarnu trakta traucējumi, nieru bojājumi, aizdomas, ka ir kancerogēns.
- E463 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E1440 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1442 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilcietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E464 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E104 Pārtikas uzlabotājs - hinolīna dzeltenais, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, vairākās valstīs (ASV, Japāna) aizliegts.
- E140 Pārtikas uzlabotājs - hlorofili, hlorofilīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - lietošanai uzturā nekaitīgs.
- E141 Pārtikas uzlabotājs - hlorofilu un hlorofilīnu vara kompleksie savienojumi, krāsviela, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu.
- E132 Pārtikas uzlabotājs - indigotīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nav ieteicams bērniem.
- E630 Pārtikas uzlabotājs - inozīnskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E1103 Pārtikas uzlabotājs - invertāze, iespējamā iedarbība - var būt ģenētiski modificēts un ģenētiski modificētie fermenti var izraisīt smagas saslimšanas.
- E943b Pārtikas uzlabotājs - izobutāns, iespējamā iedarbība - naftas atvasinājums, dzīvniekiem kancerogēns, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksisks.
- E953 Pārtikas uzlabotājs - izomalts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E634 Pārtikas uzlabotājs - kalcija 5'ribonukleīts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - hiperaktivitāte, lūpu, kakla, mēles pampums, astma.
- E263 Pārtikas uzlabotājs - kalcija acetāts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E404 Pārtikas uzlabotājs - kalcija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E556 Pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E302 Pārtikas uzlabotājs - kalcija askorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E213 Pārtikas uzlabotājs - kalcija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - anafilakse, hiperaktivitāte, ekzēma, uzvedības problēmas, astma, nātrene, nav ieteicams bērniem.
- E333 Pārtikas uzlabotājs - kalcija citrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu.
- E623 Pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E385 Pārtikas uzlabotājs - kalcija dinātrija etilēndiamīntetraacetāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - asinis urīnā, zarnu darbības traucējumi, hromosomu bojājumi, muskuļu krampji, dažās valstīs aizliegts.
- E341 Pārtikas uzlabotājs - kalcija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E578 Pārtikas uzlabotājs - kalcija glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - kuņģa kairinājums, iespējamas problēmas ar sirdi.
- E629 Pārtikas uzlabotājs - kalcija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E227 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hidrogēnsulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, kuņģa kairinājums, var ietekmēt aknas, nieres, plaušas, kuņģi.
- E526 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E509 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, tahikardija, ādas un gļotādas kairinājums.
- E633 Pārtikas uzlabotājs - kalcija inozināts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E170 Pārtikas uzlabotājs - kalcija karbonāti, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E327 Pārtikas uzlabotājs - kalcija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus.
- E352 Pārtikas uzlabotājs - kalcija malāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E529 Pārtikas uzlabotājs - kalcija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var gūt ķīmiskus apdegumus.
- E538 Pārtikas uzlabotājs - kalcija perocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E282 Pārtikas uzlabotājs - kalcija propionāts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, migrēna, mācīšanās grūtības, agresija, galvassāpes.
- E552 Pārtikas uzlabotājs - kalcija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E516 Pārtikas uzlabotājs - kalcija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E226 Pārtikas uzlabotājs - kalcija sulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, ādas un kuņģa kairinājums, var ietekmēt nieru, zarnu trakta un aknu darbību.
- E354 Pārtikas uzlabotājs - kalcija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E261 Pārtikas uzlabotājs - kālija acetāts, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E357 Pārtikas uzlabotājs - kālija adipināts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E402 Pārtikas uzlabotājs - kālija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - labvēlīga ietekme uz organismu.
- E555 Pārtikas uzlabotājs - kālija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E212 Pārtikas uzlabotājs - kālija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - kuņģa kairinājums, alerģijas, astma, nātrene, ekzēma.
- E332 Pārtikas uzlabotājs - kālija citrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu.
- E536 Pārtikas uzlabotājs - kālija ferocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, bīstams ieelpojot, toksisks nierēm.
- E340 Pārtikas uzlabotājs - kālija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E577 Pārtikas uzlabotājs - kālija glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E228 Pārtikas uzlabotājs - kālija hidrogēnsulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, ādas kairinājums, anafilakse, kuņģa kairinājums, hiperaktivitāte.
- E525 Pārtikas uzlabotājs - kālija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nagu bojājumi, ādas kairinājums.
- E508 Pārtikas uzlabotājs - kālija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem, toksisks aknām, asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem.
- E501 Pārtikas uzlabotājs - kālija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, acu kairinājums, augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
- E326 Pārtikas uzlabotājs - kālija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E351 Pārtikas uzlabotājs - kālija malāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E224 Pārtikas uzlabotājs - kālija metabisulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - anafilakse, astma, nātrene, uzvedības problēmas, kuņģa kairinājums.
- E337 Pārtikas uzlabotājs - kālija nātrija tartrāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E252 Pārtikas uzlabotājs - kālija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, uzvedības problēmas, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
- E249 Pārtikas uzlabotājs - kālija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts uzturā bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
- E283 Pārtikas uzlabotājs - kālija propionāts, konservants, iespējamā iedarbība - mācīšanās grūtības, galvassāpes, uzvedības problēmas.
- E202 Pārtikas uzlabotājs - kālija sorbāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, uzvedības problēmas, alerģijas, astma.
- E515 Pārtikas uzlabotājs - kālija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E336 Pārtikas uzlabotājs - kālija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - cilvēkiem, kuriem pavājināta nieru vai aknu darbība vajadzētu izvairīties, augsts asinsspiediens.
- E902 Pārtikas uzlabotājs - kandelilvasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E161g Pārtikas uzlabotājs - kantaksantīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - ādas bālēšanās, nātrene, vistas aklums, jūtīgums pret spilgtu gaismu.
- E407 Pārtikas uzlabotājs - karagināns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, čūlains stomatīts, nav ieteicams bērniem.
- E416 Pārtikas uzlabotājs - karaja sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - dermatīts, samazina uzturvielu uzsūkšanos, siena drudzis.
- E150a Pārtikas uzlabotājs - karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - gremošanas orgānu problēmas, ietekmē vairošanās funkcijas.
- E927b Pārtikas uzlabotājs - karbamīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E466 Pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts.
- E120 Pārtikas uzlabotājs - karmīnskābe, košenils, krāsviela, iespējamā iedarbība - anafilakse, astma, nātrene.
- E903 Pārtikas uzlabotājs - karnaubvasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E160a Pārtikas uzlabotājs - karotīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E445 Pārtikas uzlabotājs - kolofonija glicerīna esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - nav datu par nekaitīgumu.
- E425 Pārtikas uzlabotājs - konjacs, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - caureja, vēdergraizes, uzturvielu sagraušana.
- E124 Pārtikas uzlabotājs - košenila sarkanais, kumačs, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, siena drudzi.
- E415 Pārtikas uzlabotājs - ksantāna sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E100 Pārtikas uzlabotājs - kurkumīns, krāsviela (oranža, dzeltena), antioksidants, iespējamā iedarbība - drošs, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību.
- E969 Pārtikas uzlabotājs - kvilaja ekstrakts, iespējamā iedarbība - dažās valstīs aizliegts, liels daudzums var izraisīt komu, konvulsijas.
- E920 Pārtikas uzlabotājs - L-cisteīns, iespējamā iedarbība - labvēlīga ietekme uz veselību.
- E966 Pārtikas uzlabotājs - laktīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E322 Pārtikas uzlabotājs - lecitīni, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E160d Pārtikas uzlabotājs - likopēns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu; var būt ģenētiski modificēts.
- E180 Pārtikas uzlabotājs - litorubīns BK, krāsviela, iespējamā iedarbība - nātrene, siena drudzis, kuņģa bojājumi, bezmiegs, hiperaktivitāte, astma.
- E1105 Pārtikas uzlabotājs - lizocīms, iespējamā iedarbība - galvassāpes, alerģijas, konservants.
- E161b Pārtikas uzlabotājs - luteīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E625 Pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E343 Pārtikas uzlabotājs - magnija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E528 Pārtikas uzlabotājs - magnija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E511 Pārtikas uzlabotājs - magnija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E504 Pārtikas uzlabotājs - magnija karbonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E530 Pārtikas uzlabotājs - magnija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E553a Pārtikas uzlabotājs - magnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E965 Pārtikas uzlabotājs - maltīts, maltīta sīrups, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E421 Pārtikas uzlabotājs - mannīts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem, nieru disfunkcija, anafilakse.
- E353 Pārtikas uzlabotājs - metavīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā nekaitīga.
- E218 Pārtikas uzlabotājs - metil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - alerģijas, ādas apsārtums, nieze, uztūkums, anafilakse, astma, nātrene.
- E461 Pārtikas uzlabotājs - metilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E905 Pārtikas uzlabotājs - mikrokristāliskais vasks, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E1410 Pārtikas uzlabotājs - monocietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu.
- E624 Pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E621 Pārtikas uzlabotājs - mononātrija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E622 Pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E912 Pārtikas uzlabotājs - montānskābes esteri, iespējamā iedarbība - nav informācijas, lai novērtētu.
- E235 Pārtikas uzlabotājs - natamicīns, konservants, iespējamā iedarbība - nelabums, vemšana, caureja, anoreksija, ādas kairinājums.
- E262 Pārtikas uzlabotājs - nātrija acetāts, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E356 Pārtikas uzlabotājs - nātrija adipināts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E401 Pārtikas uzlabotājs - nātrija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E554 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E541 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija skābais fosfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, jāizvairās sirds slimniekiem.
- E301 Pārtikas uzlabotājs - nātrija askorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E211 Pārtikas uzlabotājs - nātrija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - mutes un ādas kairinājums, hiperaktivitāte, anafilakse, kontakta dermatīts, astma, nātrene, var ietekmēt plaušas, savienojumā ar askorbīnskābi var būt kancerogēns.
- E331 Pārtikas uzlabotājs - nātrija citrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var izraisīt dažu zāļu izdalīšanos ar urīnu, padarot tās vai nu mazāk iedarbīgas, vai iedarbīgākas.
- E316 Pārtikas uzlabotājs - nātrija eritorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā, mutagēna iedarbība nav pārbaudīta.
- E215 Pārtikas uzlabotājs - nātrija etil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - mutes nejūtīgums, alerģisks kontakta dermatīts, kuņģa kairinājums, astma.
- E339 Pārtikas uzlabotājs - nātrija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E576 Pārtikas uzlabotājs - nātrija glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E222 Pārtikas uzlabotājs - nātrija hidrogēnsulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - bronhiālā astma, nātrene, ādas kairinājums, mutagēns.
- E524 Pārtikas uzlabotājs - nātrija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E500 Pārtikas uzlabotājs - nātrija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, liels daudzums var izraisīt asiņošnu kuņģī un zarnu traktā.
- E325 Pārtikas uzlabotājs - nātrija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E350 Pārtikas uzlabotājs - nātrija malāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E223 Pārtikas uzlabotājs - nātrija metabisulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma (dzīvībai bīstamas lēkmes), siena drudzis, nātrene, atopisks dermatīts.
- E219 Pārtikas uzlabotājs - nātrija metil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - alerģijas, ādas apsārtums, nieze, uzpampums, anafilakse, astma, nātrene.
- E251 Pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - vemšana, nelabuma sajūta, galvassāpes, var ietekmēt vairogdziedzeri, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
- E250 Pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - nelabums, galvassāpes, reibonis, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
- E232 Pārtikas uzlabotājs - nātrija o-fenilfenols, konservants, iespējamā iedarbība - kairina acis un ādu, vemšana, krampji.
- E535 Pārtikas uzlabotājs - nātrija perocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E217 Pārtikas uzlabotājs - nātrija propil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - kuņģa kairinājums, alerģisks kontakta dermatīts, astma, mutes nejūtīgums.
- E281 Pārtikas uzlabotājs - nātrija propionāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, mācīšanās grūtības, astma, kuņģa kairinājums, galvassāpes.
- E481 Pārtikas uzlabotājs - nātrija stearoil-2-laktilāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E514 Pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, ādas kairinājums, cilvēkiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem vajadzētu izvairīties.
- E221 Pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, kuņģa kairinājums, izsitumi uz ādas, mutes nejūtīgums.
- E335 Pārtikas uzlabotājs - nātrija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E285 Pārtikas uzlabotājs - nātrija tetraborāts, boraks, konservants, iespējamā iedarbība - var izraisīt nieru mazspēju, krampjus; toksisks, aizliegts lielākjā daļā valstu.
- E959 Pārtikas uzlabotājs - neohesperidīns DC, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E234 Pārtikas uzlabotājs - nizīns, konservants, iespējamā iedarbība - Eiropas Parlaments 2003. gadā ieteica nelietot, var izraisīt neuzņēmību pret antibiotikām.
- E290 Pārtikas uzlabotājs - oglekļa dioksīds, konservants, iespējamā iedarbība - var samazināt auglību, tetratogēns, toksisks nervu sistēmai, iespējams nekaitīgs lietošanai pārtikā.
- E1404 Pārtikas uzlabotājs - oksidētā ciete, iespējamā iedarbība - pastāv neskaidrības par modificētās cietes nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
- E914 Pārtikas uzlabotājs - oksidētipolietilēna sveķi, iespējamā iedarbība - kancerogēns, izraisa nieru un aknu bojājumus, iegūst no naftas.
- E311 Pārtikas uzlabotājs - oktigallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - apēdot vidēji toksisks, kuņģa kairinājums.
- E231 Pārtikas uzlabotājs - ortofenilfenols, konservants, iespējamā iedarbība - kancerogēns, krampji, nelabums, iedarbojas uz CNS un aknām.
- E160c Pārtikas uzlabotājs - paprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E131 Pārtikas uzlabotājs - patentzilais V, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, anafilakse, gremošanas slimību pazīmes, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem.
- E440 Pārtikas uzlabotājs - pektīni, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E270 Pārtikas uzlabotājs - pienskābe, konservants, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nav ieteicama bērniem līdz 3 mēn. vecumam.
- E1200 Pārtikas uzlabotājs - polidekstroze, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E452 Pārtikas uzlabotājs - polifosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E476 Pārtikas uzlabotājs - poliglicerīna poliricinolāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E432 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monolaurāts (polisorbāts 20), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
- E433 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monooleāts (polisorbāts 80), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - līdzīgs indīgai vielai - 1,4-dioksānam, ko pazīst kā vēža izraisītāju dzīvniekiem.
- E434 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts (polisorbāts 40), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
- E435 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monostearāts (polisorbāts 60), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - līdzīgs indīgai vielai - 1,4-dioksānam, ko pazīst kā vēža izraisītāju dzīvniekiem.
- E436 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna tristearāts (polisorbāts 65), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas.
- E431 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna stearāts (40), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var veicināt vēzi izraisošu piedevu uzsūkšanos.
- E1201 Pārtikas uzlabotājs - polivinilpirolidons, iespējamā iedarbība - kancerogēns, audzēji, plaušu un nieru bojājumi, gāzes, alerģisks kontakta dermatīts lietojot pretiedeguma līdzekli.
- E1202 Pārtikas uzlabotājs - polivinilpolipirolidons, iespējamā iedarbība - kancerogēns, audzēji, nieru bojājumi, gāzes, alerģisks kontakta dermatīts lietojot aerosolu.
- E405 Pārtikas uzlabotājs - pr0pān-1,2-diola algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - palēnināta augšana, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- E1520 Pārtikas uzlabotājs - propān-1,2-diols, propilēnglikols, iespējamā iedarbība - toksisks elpošanas orgāniem, nervu sistēmai, imūnsistēmai, var radīt dermatītu, depresiju.
- E944 Pārtikas uzlabotājs - propāns, iespējamā iedarbība - neirotoksisks, tiek pārbaudīts nekaitīgums.
- E216 Pārtikas uzlabotājs - propil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, uzpampums, alerģijas, astma, anafilakse.
- E310 Pārtikas uzlabotājs - propilgallāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa kairinājums, nav atļauts pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem.
- E280 Pārtikas uzlabotājs - propionskābe, konservants, iespējamā iedarbība - migrēna, ādas kairinājums, galvassāpes.
- E101 Pārtikas uzlabotājs - riboflavīns, iespējamā iedarbība - drošs.
- E954 Pārtikas uzlabotājs - saharīns un tā nātrija, kālija un kalcija sāļi, iespējamā iedarbība - daudzās valstīs aizliegts, kancerogēns.
- E444 Pārtikas uzlabotājs - saharozes acetāta izobutirāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E474 Pārtikas uzlabotājs - saharozes glicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E955 Pārtikas uzlabotājs - sakraloze, iespējamā iedarbība - aizkrūtes dzīedzera samazināšanās.
- E507 Pārtikas uzlabotājs - sālsskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E128 Pārtikas uzlabotājs - sarkanais 2G, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, angioedēmu, var iespaidot kuņģi.
- E110 Pārtikas uzlabotājs - saulrieta dzeltenais, krāsviela, iespējamā iedarbība - vemšana, siena drudzis, astma, nātrene, kancerogēns.
- E220 Pārtikas uzlabotājs - sēra dioksīds, konservants, iespējamā iedarbība - bronhu spazmas, astma, bronhu sažņaugšanās, pazemināts asinsspiediens, anafilakse, bronhīts, pārtikā noārda A un B vitamīnu.
- E513 Pārtikas uzlabotājs - sērskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - izmanto cietes pārveidošanai, droša, izmantojot kā pārtikas piedevu, bet ļoti bīstama koncentrētā veidā.
- E551 Pārtikas uzlabotājs - silīcija dioksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E967 Pārtikas uzlabotājs - silīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E948 Pārtikas uzlabotājs - skābeklis, iespējamā iedarbība - nekaitīgs.
- E941 Pārtikas uzlabotājs - slāpeklis, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E942 Pārtikas uzlabotājs - slāpekļa (I) oksīds, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E200 Pārtikas uzlabotājs - sorbīnskābe, konservants, iespējamā iedarbība - kontakta dermatīts, ādas apsārtums un kairinājums, astma, alerģijas.
- E493 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monolaurāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E494 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monooleāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E495 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monopalmiāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E491 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monostearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E492 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna tristearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E418 Pārtikas uzlabotājs - sorbīts, sorbīta sīrups, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E710 Pārtikas uzlabotājs - spiramicīns, antibiotikas.
- E483 Pārtikas uzlabotājs - steariltartrāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - dažās valstīs aizliegts, pastāv aizdomas par kancerogēnu.
- E174 Pārtikas uzlabotājs - sudrabs, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzkrājas audos, ietekmē nieres.
- E904 Pārtikas uzlabotājs - šellaka, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E468 Pārtikas uzlabotājs - šķeršūtās karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt caureju, var būt ģenētiski moditficēts.
- E553b Pārtikas uzlabotājs - talks, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - kuņģa un olvadu vēzis, vemšana, audzēji, elpošanas problēmas.
- E417 Pārtikas uzlabotājs - tara sveķi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E102 Pārtikas uzlabotājs - tartrazīns, sintētiska krāsviela, iespējamā iedarbība - astma, dermatīts, nātrene, depresija, bezmiegs, nav ieteicams bērniem.
- E570 Pārtikas uzlabotājs - taukskābes, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E470b Pārtikas uzlabotājs - taukskābju magnija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E471 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472c Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- E472a Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E472f Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472e Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472b Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472d Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
- E470a Pārtikas uzlabotājs - taukskābju nātrija, kālija, kalcija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E475 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju poliglicerīna esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E477 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju propān-1,2-diola esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E473 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju saharozes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E304 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju, askorbīnskābes esteri, antioksidanti, skābuma regulētāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E957 Pārtikas uzlabotājs - taumatīns, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E713 Pārtikas uzlabotājs - tilosīns, antibiotikas.
- E171 Pārtikas uzlabotājs - titāna dioksīds, krāsviela, iespējamā iedarbība - ieelpošanai putekļu veidā, iespējams, var būt kancerogēna iedarbība.
- E306 Pārtikas uzlabotājs - tokoferoli, antioksidanti, skābuma regulētāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E413 Pārtikas uzlabotājs - tragakans, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var izraisīt nelabvēlīgas reakcijas.
- E380 Pārtikas uzlabotājs - triamonija citrāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var veicināt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu.
- E1505 Pārtikas uzlabotājs - trietilcitrāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E451 Pārtikas uzlabotājs - trifosfāti, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E949 Pārtikas uzlabotājs - ūdeņradis, iespējamā iedarbība - nekaitīgs.
- E334 Pārtikas uzlabotājs - vīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- E142 Pārtikas uzlabotājs - zaļais S, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, bezmiegu, radīt izsitumus uz ādas.
- E175 Pārtikas uzlabotājs - zelts, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, neirotoksisks.
- heksametilēntetramīns pārtikas uzlabotājs E239, konservants, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa un zarnu trakta traucējumi, nieru bojājumi, aizdomas, ka ir kancerogēns.
- patērēšana pārtikas vai rūpniecības preču, resursu izmantošana personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām)
- Elvītis pārtikas veikals _Elvi_.
- rimčiks pārtikas veikals _Rimi_.
- viktuālijas Pārtikas vielas (pārtika), ēdamvielas.
- baroties Pārtikt (par dzīvniekiem).
- barāties Pārtikt (par dzīvnieku).
- snābarot Pārtikt no ēdiena atliekām, nepietiekamā daudzumā.
- dzīvot (arī būt) svešā maizē pārtikt no kāda dotiem līdzekļiem.
- orpēties Pārtikt no pārtikas līdzekļiem.
- gardumot Pārtikt no svētkiem gatavotiem garšīgiem ēdieniem un dzērieniem.
- izmist Pārtikt un izdzīvot.
- uztikt Pārtikt; iztikt.
- uzmitināties Pārtikt.
- fon Partikula daudzu vācu uzvārdu priekšā - cēlies no (tādas un tādas muižnieku dzimtas).
- be Partikula pie tagadnes divdabjiem (ar izskaņām "-dams", "-ot"), ko dažkārt lieto, lai norādītu uz divu šķietami nesaderīgu darbību vienlaicīgu izpildi.
- ierobežojuma partikula partikula, kas vārda nozīmē ietvertās attieksmes sfēru sašaurina, ierobežo.
- nevārds Partikula, prievārds vai interjekcija.
- partikularizācija Partikulārisma centienu īstenošana.
- partikulārists Partikulārisma piekritējs.
- modāli voluntatīvās partikulas partikulas, kas teikumā izsaka dažādas runātāja gribas izpausmes.
- apturēt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- apturēt laika ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- apstādināt laika ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- apstādināt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- likvidēties Pārtraukt savu darbību (par organizāciju, uzņēmumu u. tml.); tikt likvidētam.
- uzkārties Pārtraukt tikt veidotam; netikt vairs gatavotam.
- mepartricīns Partricīna metilesteris, pussintētisko makrolīdu antibiotika, antimikotisks un pretprotozoju līdzeklis; lieto maksts un ādas kandidozes ārstēšanā.
- notifikācija Pārvaldāmā objekta sniegtā informācija par notikumiem tā iekšienē.
- pārvaldības administratīvais domēns pārvaldības domēns, par kuru atbildīgs tikai viens administrators.
- ievarēt Pārvarēt, tikt galā (ar ko).
- klīrings Pārveduma rīkojumu pārraide, salīdzināšana un, ja nepieciešams, apstiprināšana pirms norēķinu veikšanas, kā arī pārveduma rīkojuma ieskaits un tādu neto pozīciju noteikšana, saskaņā ar kurām tiks veikti norēķini.
- pārstiklot Pārveidot (vielu) tā, ka (tai) izveidojas stiklveida struktūra.
- gonopodijs Pārveidots dzīvnieka loceklis, kas, nepiederēdams pie dzimumšūnu izvadorgāniem, kalpo tomēr dzimuma satiksmei, piem., vēdera spuras haizivīm un rajām, hektokotils astoņkājiem un desmitkājiem, žokļu antenas zirnekļiem u. c.
- granulēt Pārvērst (kādu materiālu, piemēram, metālu, stiklu) granulās (1).
- hialinizācija Pārvēršanās stiklveida masā.
- jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
- sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); satikt (1).
- pacelt Pārvietot no horizontāla, nokarena stāvokļa vertikālā, slīpā stāvoklī (piemēram, atverot, aizverot ko).
- tecēt Pārvietoties, tikt pārvietotam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu); plūst (3).
- pārcelties Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu vietu) - piemēram, par fizikālām parādībām.
- nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
- pārsviesties Pārvietoties, tikt pārvirzītam (uz citu vietu, citā virzienā) - par apšaudi, karadarbību, cīņu.
- plēnot Pārvilkties ar plēvīti, mainot krāsu un izskatu (par pārtikas produktiem).
- pārcelties Pārvirzīties, tikt pārvirzītam (no vienas vietas, laikposma u. tml. uz citu) - par tekstā attēloto darbību.
- brīnumu pasakas pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
- govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai.
- laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības; laimesspēle (2).
- laimesspēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības.
- veselības plānošana pasākumu kopums, kas ietver slimību aizkavēšanu un agrīnu diagnostiku, kā arī ārstēšanu un turpmāko aprūpi.
- diplomātija Pasākumu, paņēmienu, metožu un tiesību formu kopums valsts ārpolitikas uzdevumu realizēšanai miera ceļā, ko veic valdība un tās vadībā ārlietu resors.
- tanzanīts Pasaulē visretāk sastopamais dārgakmens, kuru var atrast tikai četrus kilometrus garā joslā Kilimandžāro piekalnēs Tanzānijā.
- romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla; romantika.
- līnijkuģis Pasažieru vai kravas kuģis, kas kursē regulāri tikai pa noteiktu maršrutu.
- pasejans Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- pasijāna Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- pasijānis Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- pasijēns Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- pasijiena Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- pasijiens Pasijāns - neliels daudzums; tik daudz cik sietā iegrābj, ko sijāt.
- komentārs Paskaidrojums, secinājums, spriedums (par kādu notikumu, pasākumu u. tml.).
- pasta paka pasta sūtījums, kurā pārsūta rūpniecības, sadzīves un kultūras preces, pārtikas produktus un citus priekšmetus.
- kart Pastāv tikai savienojumos "aizkart" un "pieskarties".
- Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm.
- Kacēnu pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad tika pievienots Krievijai.
- Kačanovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Kacēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krievijā.
- Kroņa Vircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Vicavas pagastu.
- Bučauskas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Virānes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- subsistēt Pastāvēt, eksistēt, būt nodrošinātam ar nepieciešamiem iztikas līdzekļiem.
- piedzīvot Pastāvot, attīstoties tikt pakļautam kādām pārmaiņām (piemēram, par procesu, darbības rezultātu).
- nu Pastiprina jautājamās partikulas, jautājamā vietniekvārda vai jautājamā apstākļa vārda nozīmi.
- raudas Pastiprināta asaru izdalīšanās (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- matainība Pastiprināta garo, pigmentēto matu augšana ķermeņa vietās, kur normāli aug tikai pūkveida mati.
- hiperperistaltika Pastiprināta peristaltika.
- raudāt Pastiprināti izdalīt asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- bukingnota Pasūtījuma zīme - līguma par jūras pārvadājumiem paveids tiešas satiksmes gadījumā.
- kapustņiks Pašdarbniecisks komisks uzvedums, kurā izsmietas vietējās negācijas un netikumi; sākotnēji vārds apzīmēja jautru pasēdēšanu aktieru kompānijā, mielojoties ar kāpostu pīrāgiem.
- autokritika Paškritika.
- autarkija Pašpieticība; kādas tautas pilnīga svabadība un neatkarība savā saimniecībā, kura spēj pārtikt no saviem ražojumiem vien, bez ievedumiem no svešām zemēm.
- boltuška Pašrocīgi gatavotas narkotikas injicēšanai.
- karbača Pātaga, 2-3 sašūtu ādas slokšņu biezumā, ar ko senāk muižas ierēdņi pārmācīja klaušu gaitniekus, cērtot pa muguru, kurai atstāja virsū tikai kreklu.
- uzskoloties Pateicoties izglītībai tikt uz augšu.
- spoilot pateikt priekšā (grāmatā vai filmā) paredzētu notikumu.
- patentzilais Patentzillais V - pārtikas piedeva E131 (akmeņogļu darvas vai azokrāsviela; dažās valstīs aizliegts), krāsviela (zilgani violeta), var veicināt astmu, anafilaksi, nātreni, hiperaktivitāti, alerģiskas reakcijas, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- laika vienādojums patiesā Saules laika un vidējā Saules laika starpība kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ar mainīgu ātrumu un tas, ka Saule kustas pa ekliptiku, nevis pa debess ekvatoru; šo abu iemeslu pēc laika vienādojuma absolūtā vērtība var sasniegt 16 minūtes.
- īstais vējš patiesais vēja virziens, kas nosakāms tikai uz sauszemes vai peldlīdzeklim stāvot ostā, jo pārvietojoties to liedz noteikt kustības ātrums un virziens.
- apolitisms Patiesi vai šķietami vienaldzīga izturēšanās pret politikas jautājumiem; izvairīšanās no līdzdalības politiskajā dzīvē.
- piekrišana Patika (pret kādu), ko izpauž daudzi pretējā dzimuma cilvēki.
- dzīvesprieks Patika dzīvot un darboties.
- algobūlija Patika uz sāpēm.
- pašpatika Patika, tīksme.
- okota Patika.
- patikša Patika.
- patikšana Patika.
- simpātijas Patika.
- tīka Patika.
- kaifs Patīkamu sajūtu kopums, ko rada narkotiku, alkohola iedarbība; estētiska vai citāda bauda vai arī laiska tīksme.
- vilināšana patikas, ieinteresētības izraisīšana; valdzināšana
- pastikšēt Patikšķēt.
- paticēt Patikt 1.
- patikties Patikt 1(1).
- patikties Patikt 1(2).
- būt pa degunam (kādam) patikt, būt pa prātam.
- iet pie dūšas (kādam) patikt, būt pa prātam.
- ieredzēties Patikt, būt patīkamam.
- iet pie sirds Patikt, izraisīt pozitīvas emocijas.
- cepīt patikt.
- skubt patikt.
- patīcēt Patikt.
- paticēties Patikt.
- piedurt Patikt.
- tīkt Patikt.
- anhedonija Patoloģiska nespēja just patiku un prieku.
- enozimānija Patoloģiskas bailes, nojaušot briesmīgus notikumus.
- hialinoze Patoloģiskas pārmaiņas organisma audos, kad tie pārveidojas stiklveida olbaltuma masā.
- stiklveida ķermeņa apduļķojumi patoloģiski veidojumi sīku putekļu, peldošu pārslu vai pavedienu veidā, kurus var radīt stipra tuvredzība, iridociklīts un citi acābola apvalku iekaisumi, acs traumas, it sevišķi perforēti acābola ievainojumi, kad stiklveida ķermenī iekļūst asinis.
- hiperkortizonisms Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no ilgstošas kortizona vai adrenokortikotropā hormona ievadīšanas.
- izlūkpatruļa Patruļa, kas ievāc informāciju pretinieka spēku kontrolētajā teritorijā ārpus virszemes novērošanas posteņa redzamības robežām, izpētot objektus un vērojot notikumus no tuva vai tālāka attāluma, nodrošinot sekmīgai kaujasdarbībai nepieciešamās informācijas iegūšanu.
- pakaļējās rindas patskanis patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
- garš patskanis patstāvīga fonēma - patskanis, kas garuma ziņā ir fonoloģiski pretstatāms īsam līdzīgas artikulārās kvalitātes patskanim un spēj šķirt vārda nozīmi.
- īss patskanis patstāvīga fonēma - patskanis, kas garuma ziņā ir pretstatāms garam līdzīgas artikulārās kvalitātes patskanim un spēj šķirt vārda nozīmi.
- saikļavārds Patstāvīgas vārdšķiras vārds (attieksmes vietniekvārds, apstākļa vārds) viens pats vai kopā ar prievārdu vai palīgvārds (partikula), kas veic saikļa funkciju.
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- runāt Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); tikt paustam rakstveidā, rakstītā tekstā.
- raukt degunu paust neapmierinātību, nepatiku.
- lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
- lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
- (sa)raukt degunu paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
- uzbrukt Paust, parasti asu, naidīgu, kritiku, nosodījumu.
- uzklupt Paust, parasti asu, naidīgu, kritiku, nosodījumu.
- (pa)griezt (arī uzgriezt) muguru paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), (pa)griezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
- pagriezt (arī uzgriezt) muguru paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
- uzgriezt (arī pagriezt) muguru paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
- hemofilija Pavājināta asins recēšana, iedzimta slimība, ar ko slimo gandrīz tikai vīrieši, bet slimību uz nākamo paaudzi pārnes sievietes, kuras pašas parasti neslimo.
- enteroparēze Pavājināta vai apstājusies peristaltika, kam sekas ir zarnas sienas ļenganums un izplešanās.
- pārvērsties Pavājinoties vai palielinoties (kā) saskatāmībai (piemēram, tam attālinoties vai tuvojoties), tikt uztvertam citādi, par ko citu.
- rušiņa Pavarda bedre ar kvēlojošām oglēm, kas apraustas ar pelniem tika rūpīgi glabātas, lai nākamajā dienā varētu atkal uguni iekurt.
- ebreju Lieldienas pavasara svētki "Pesahs" jūdaismā, kas ilgst astoņas dienas atzīmējot aiziešanu no Ēģiptes un to, kā Nāves eņģelis neapstājās virs ebreju mājām un tādējādi bojā gāja tikai ēģiptiešu pirmdzimtie dēli.
- seducēt Pavedināt uz netiklību, piemānīt; pavest.
- panākt Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk; arī atgūt (nokavēto).
- nomiglot Paveikt, izdarīt; novest līdz galam, tikt galā (ar ko).
- pievaļāt Paveikt, tikt galā.
- iestiklojums Paveikta darbība --> iestiklot; stikla plāksne, kas iestiprināta (kā) rāmī, ietvarā.
- pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2); pasākums, ar ko ievieš citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
- stiklojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiklot; stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē.
- pav. Pavēles forma (gramatikā).
- pagrieziena punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā).
- pagrieziena (arī pavērsiena) punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā).
- noliekt Pavērst (ko vertikālu) slīpi vai horizontāli; panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras uz leju, līdz zemei, uz sāniem.
- baznīcas valsts Pāvesta valsts - patstāvīga valsts, ko pārvaldīja pāvests, Itālijas vidienē no 8. gs. līdz 1870, kad tā tika iekļauta vienotajā Itālijā.
- līst pakaļā pazemīgi izpatikt; pieglaimoties.
- luncināt asti pazemīgi izpatikt.
- pēda Pazīmes, kas paliek (pēc kādas darbības, procesa, notikuma u. tml.).
- sliede Pazīmes, kas paliek, piemēram, pēc kādas darbības, procesa, notikuma.
- diagnostiskās pazīmes pazīmes, ko nosaka diagnostikas veikšanas tehnoloģiskajā procesā, neizmantojot speciālas iekārtas, un kas sniedz informāciju par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu tehnisko stāvokli. Šo informāciju var sniegt spēkratu vadītājs (operators), vizuālā apskate, audiopārbaude, kontroles mēraparātu rādījumi un signāli.
- zīme Pazīmes, pēdas (piemēram, iespiedumi, nospiedumi u. tml.), kas palikušas, piemēram, pēc kādas darbības, notikuma u. tml.
- monolepse Pazīmju pārmantošanas veids, kurā pazīmes pēcnācējiem nodod tikai viens no vecākiem.
- jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam.
- Šankara Pazīstamākais klasiskās hinduisma filozofijas skaidrotājs (788.-820. g.), attīstīja upanišadu mācību un paziņoja, ka reāla ir tikai mūžīgā esamība, savukārt parādību pasaule ir maijas ilūzija.
- Gomora Pēc 1. Mozus grāmatas - pilsēta Palestīnā, kas savas netikumības dēļ iznīcināta reizē ar Sodomu.
- asimilācija balsīguma ziņā pēc balsīguma dažādu blakus vai tuvu esošu valodas skaņu artikulācijas savstarpēja pielāgošanās, abām skaņām kļūstot līdzīgām balsīguma ziņā.
- apsildīt kājas pēc ierašanās pabūt kur tikai īsu brīdi, aprast, iedzīvoties.
- IMNSHO Pēc manām ne tik dumjajām domām (angļu "in my not so humble opinion"; īsziņās).
- tabula Pēc noteikta principa kārtotu faktu, datu fiksējums, parasti ailēs, vertikālā vai horizontālā secībā; ailēs sadalīta lapa, plāksne u. tml. šādai faktu, datu fiksēšanai.
- post factum pēc notikušā, pēc tam, kad kaut kas jau noticis.
- arbitrio Pēc patikas brīvi.
- izrauties Pēc patikas izklaidēt, uzjautrināt.
- a piacere pēc patikas, brīvi izvēloties izpildījuma nianses; ritmiski brīvi.
- a cappriccio pēc patikas, brīvi.
- a suo comodo pēc patikas, kā ērtāk.
- pastarā diena pēc reliģiskajiem priekšstatiem - diena, kad pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
- izknobāties Pēc sirds patikas (pietiekami) izslinkoties.
- izķarstīties Pēc sirds patikas (pietiekoši) ķert, izkampt.
- izvataļāties Pēc sirds patikas (pietiekoši) slinkot.
- izgriļļoties Pēc sirds patikas izbraukāties ar ledus karuseļa ragaviņām.
- izdaiņoties Pēc sirds patikas izdziedāties.
- izčavāties Pēc sirds patikas izpļāpāties.
- izčavināties Pēc sirds patikas izpļāpāties.
- izkvenkšēties Pēc sirds patikas izpļāpāties.
- izkarināties Pēc sirds patikas izpriecāties, izkoķetēties.
- izstropīties Pēc sirds patikas izskrieties.
- izolīt Pēc sirds patikas izstaigāt.
- izskūpstīties Pēc sirds patikas skūpstīt, skūpstīties.
- izklabināties Pēc sirds patikas, krietni izpļāpāties.
- izmērķoties Pēc sirds patikas, pietiekoši aušāties, niekoties.
- izklukstēties Pēc sirds patikas, pietiekoši ilgi klukstēt.
- izkaitēties Pēc sirds patikas, pietiekoši izblēņoties, izspēlēties.
- pēdīgi Pēc tam; pēc (visa notikušā).
- apostolāts Pēc Vatikāna koncila uztvēruma, pieder Romas pāvestam kā baznīcas galvai, kas savu varu un amatu mantojis sukcesīvā kārtā (ar roku uzlikumu) no apustuļa Pētera, kristīgās draudzes pamatakmeņa, kam kā savam vietniekam Kristus nodevis visu varu un debess valstības atslēgas.
- veckatolicisms Pēc Vatikāna pirmā koncila (1869. gadā) izveidojies katolicisma novirziens, kas noliedza koncilā pieņemto dogmu par pāvesta nemaldību.
- finālskrējiens Pēdējais, izšķirošais skrējiens (vieglatlētikas sacensībās).
- podometrija Pēdu datordiagnostika; metode, ar kuras palīdzību noskaidro, kā sadalās spiediens uz pēdām.
- katastrofa Pēkšņa, liela pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
- panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk.
- atrauties Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
- izlēkt no eņģēm pēkšņi darīt, arī notikt ne tā, kā parasts, kā gaidīts.
- pārlīt Pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu; pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu).
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- iesisties Pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā) - par pietvīkumu, karstumu u. tml.
- iedzelt Pēkšņi rasties un izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (parasti par domu); izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par notikumu, faktu).
- iekrist galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- ieskriet galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- ieskriet prātā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- iešauties galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- šauties prātā (arī galva, atmiņā) pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- izlauzties Pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt).
- iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties.
- pārplīst Pēkšņi tikt pārtrauktam ar skaļām skaņām (par klusumu).
- pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, neturpināties (par darbību, norisi, stāvokli).
- iesvilt Pēkšņi tikt spēcīgu jūtu, izjūtu pārņemtam; iekarst (1), iedegties (3).
- gadīties pēkšņi, negaidīti, arī reizumis notikt, būt
- sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
- parāviens Pēkšņs rāviens, vilkme, kas ilgst tikai dažus mirkļus.
- diferents peldlīdzekļa galu novirze vertikālajā plaknē, ko izraisa peldlīdzekļa rotācija ap horizontālo šķērsasi; galsvere.
- cilāšanās Peldlīdzekļa vertikālās svārstības, kuru rezultātā mainās iegrime.
- stiltons Pelējuma siers, kura dzimtene ir Anglija; nosaukums pēc vietas, kur, kā vēsta nostāsti, 17. gadsimtā tika uzsākta šīs siera šķirnes tirdzniecība.
- pelēkā roņa Baltijas jūras pasuga pelēkā roņa pasuga ("Halichoerus grypus macrorhynchus") no kuras sastopami tikai daži simti īpatņu.
- riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā).
- uzpelnīt Pelnīt vairāk nekā nepieciešams tikai pārtikai.
- oksacilīns Penicilīna grupas antibiotika iekšķīgai lietošanai.
- meticilīns Penicilīna struktūras antibiotika, ko parasti lieto gadījumos, ja mikroorganismi kļuvuši rezistenti pret citiem penicilīniem.
- pentolīze Pentozes noārdīšana, konstatēta vēža slimnieku serumā; ieteikta vēža diagnostikai.
- aile Perfokartes vertikālā pozīciju rinda, kas paredzēta atsevišķa simbola kodam.
- speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- dzišana Periodiska notikuma pavājināšanās ar laiku.
- apokatastāze Periodiska visa tā atgriešanās, kas reiz jau bijis: pasaules notikumu noslēgtais loks.
- reģenerators Periodiskas darbības siltuma apmainītājs siltumagregātu lietderības koeficienta palielināšanai, piem., periodiskas darbības keramiska kamera ar speciālu krāvumu krāsns atgāzu siltuma izmantošanai; lieto stikla kausēšanas krāsnīs.
- podu krāsns periodiskas darbības stikla kausēšanas krāsns, kuras darba kamerā uz klona izvieto ugunsizturīga materiāla (šamota) podus; lieto galvenokārt optiskā stikla un kristālstikla kausēšanai.
- cēlējs Periodiskas darbības transportierīce kravas un cilvēku pārvietošanai pa vertikālu vai slīpu fiksētu trajektoriju; kravas nesējs var būt kauss, platforma, kravas tvērējs vai kabīne.
- gastriskais cikls periodiskas kuņģa kontūru pārmaiņas darbības laikā, ko rada peristaltikas viļņi.
- svaidīšanās Periodiskas novirzes uz vienu un otru pusi no vidējā kursa, peldlīdzeklim rotējot ap vertikālo šķērsasi.
- fjumāres Periodiskas upes Itālijā, kas satur ūdeni tikai lietus sezonā, bet citā laikā sausas.
- žurnāls Periodisks izdevums (brošūras vai grāmatas veidā), kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
- dižgotika Periods gotikas stila attīstībā arhitektūrā 13. gs. ar pilnīgi izveidotu savu konstrukciju un dekoru.
- Asukas periods periods Japānas vēsturē (538.-710. g.) starp Jamato periodu un Naras periodu, kura laikā Japānā ieviesās budisms un tika pārņemta ķīniešu likumdošana un rakstība pārveidojot hieroglifus japāņu valodai piemērotā veidā.
- protorenesanse Periods mākslas vēsturē Itālijā (13. gs. 2. p.- 14. gs. 1. p.), kura laikā tika likti pamati renesanses mākslai.
- starpperiods periods starp notikumiem vai darbībām, arī laika periodiem u. tml.
- antiperistaktika Peristaltika, kas vērsta pretējā virzienā.
- aperistaltika Peristaltikas trūkums.
- peristole Peristaltikas vilnis; reflektoriska doba orgāna muskulatūras kontrakcija.
- PTCA Perkutānā transluminal koronārā angioplastika (angļu "percutaneous transluminal coronary angioplasty").
- PTRA Perkutānā transluminālā nieru angioplastika (angļu "percutaneous transluminal renal angioplasty").
- zīle Pērlei līdzīgs veidojums rotāšanai (parasti no krāsaina stikla).
- statenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
- svērtenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
- pers. Persona (gramatikā); personas-.
- dietētiķis Persona, kam ir teorētiskas un praktiskas zināšanas dietētikā; speciālists uztures jautājumos.
- intendants Persona, kas pārzina karaspēka un militāro iestāžu apgādi ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
- ģimenes apgādnieks persona, kas pelna iztiku sev un saviem apgādājamiem ģimenes locekļiem.
- starpniecības aģents persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem.
- figurants Persona, kurai nav nekādas nozīmes un kuru izvirza tikai formas pēc.
- apgādājamais persona, kuras iztiku nodrošina cita persona vai valsts.
- attaisnotais Persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu. - iespraušanas punkts personālo datoru saimes _Macintosh_ datoros izmantojamo operētājsistēmu, kā arī operētājsistēmas _Microsoft Windows_ lietojumos - vertikāla mirgojoša svītra, kas norāda, kurā vietā uz ekrāna parādīsies ievadāmais teksts.
- iekraušanās Personālsastāva uzņemšana un/vai transportlīdzekļu, ar tiem saistīto iekārtu, kā arī pārtikas krājumu ievietošana kuģos vai lidaparātos.
- kara kurinātāji (arī kūrēji) personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
- maisinieki Personas, kas bada gados (1917.-1920. g.) ar maisiem braukāja no pilsētas uz laukiem pēc maizes u. c. pārtikas, ko ieguva gk. maiņas ceļā.
- kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu.
- Rangu tabula Pētera Pirmā izdots likumdošanas akts Krievijā 18.-20. gs., saskaņā ar kuru valsts dienests tika iedalīts trijos veidos (militārais, civilais un galma dienests) un 14 rangos: augstākais bija pirmais rangs.
- komutācija Pētīšanas metode, kas balstās uz to, ka pārmaiņas vienā valodas apakšsistēmā (piemēram, fonētikā) var izraisīt pārmaiņas citā apakšsistēmā (piemēram, semantikā).
- noskaidroties Pētīšanas, informācijas vākšanas rezultātā tikt izzinātam, izprastam.
- domnīca pētniecības organizācija vai informatīvā grupa, kas apvieno ekonomisko un sociālo zinātņu speciālistus, kā arī nereti bijušos politiķus un uzņēmējus, lai caur kopīgām diskusijām izstrādātu darbības koncepcijas tādās jomās kā sociālā politika, politiskā stratēģija, ekonomika, militārā plānošana, tehnoloģiju attīstība.
- čelesta Pianīnveida mūzikas instruments ar hromatiski noskaņotām tērauda (arī stikla) plāksnītēm, kas nostiprinātas uz koka rezonatoriem, un klaviatūras, skanējums atgādina zvaniņu skanējumu.
- nenesošā siena pie ēkas nesošajām konstrukcijām (parasti pie karkasa) piestiprināta siena, tās galvenais uzdevums ir uzņemt vēja slodzi tikai nesošā karkasa šūniņas robežās.
- smīnēt ūsās pie sevis, tik tikko redzami, jaušami smīnēt.
- ģeķīgas jaunavas piecas jaunas sievietes kādā Jēzus līdzībā (Mat. 25), kas (pretēji piecām gudrajām jaunavām) neielēja eļļu savās lampiņās, kad pa nakti grasījās satikties ar līgavaiņiem.
- Krozē salas piecas vulkāniskas bazalta salas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā ("Iles Crozet"), Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, augstums - līdz 1987 m.
- pieci priekšraksti pieci ētiska rakstura ierobežojumi budistiem; viņiem jāatturas no dzīvu būtņu nogalināšanas, zagšanas, galējībām dzimumdzīvē, melošanas, alkohola un narkotiku lietošanas.
- piectiek Piecreiz tik daudz.
- piectik Piecreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
- ORBITZ Piecu ASV aviosabiedrību dibināta globālā tīmekļa ceļojumu aģentūra, kas piedāvā savā mājaslapā rezervēt un nopirkt aviobiļetes (ar tikai globālajā tīmeklī pieejamiem tarifiem), rezervēt naktsmītnes, noīrēt automobili, rezervēt un iegādāties kompleksos ceļojumus.
- ksilīts Piecvērtīgais spirts, bezkrāsaina, salda, kristāliska viela, pārtikas piedeva E967, mitrumuzturētājs, stabilizētājs; lieto par saldvielu diabētiķu uzturā, izmanto ķīmiskajā rūpniecībā.
- figurēt Piedalīties, darboties, atrasties (kur); tikt nosauktam, pieminētam.
- detektīvžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīga kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšanas tematika.
- dabūt sirmus matus piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
- ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu; tikt bojātam (nelaimes gadījumā).
- pārdzīvot Piedzīvot, arī dziļi izjust (notikumus, apstākļus, parasti nelabvēlīgus).
- naratīva pieeja pieeja sociālajā darbā, kas fokusējas uz padziļinātu cilvēka pieredzes izpratni un sociālajām nozīmēm stāstos, ko cilvēki stāsta par sevi, attiecībām ar citiem, savas dzīves notikumiem, iecerēm un mērķiem; stāstījuma pieeja.
- decents Pieklājīgs, tikumīgs.
- maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
- hemisakralizācija Piektā jostas skriemeļa saplūšana ar pirmo krustu kaula segmentu tikai vienā pusē.
- medību piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco rusticolus"), novērota tikai vienreiz.
- piešļūkt Pielabināties, izpatikt (kādam), parasti savtīgos nolūkos; pielīst; pieglaimoties.
- pielīst Pielabināties, izpatikt (kādam), parasti savtīgos nolūkos.
- oportūnisms Pielāgošanās, izlīguma politika un ideoloģija; izvairīšanās no konfrontācijas.
- aizzilināt Pieliet (putrai) tik maz piena, ka nekļūst balta, bet tikai zilgana.
- pretpiemērs Piemērs matemātikā vai loģikā, kas demonstrē kādas hipotēzes aplamību vai nepamatotību, norādot konkrētu objektu, kuram agrāk izvirzītais hipotēzes apgalvojums nav piemērojams.
- atcerēties Pieminēt (kādu personu, notikumu u. tml.) - parasti gadskārtā vai citā nozīmīgā gadījumā.
- palinmnēze Piemirstu notikumu atcerēšanās.
- galaktoplānija Piena atdalīšanās no kādas citas ķermeņa daļas, ne tikai no krūts dziedzera.
- piena stikls pienstikls.
- sadumēt pieņemt vecuma smaku, sākt bojāties (par pārtikas produktiem).
- gaidas pieņēmumi par iespējamo vai vēlamo notikumu attīstību nākotnē.
- uzpildīties Piepildīties, tikt piepildītam, parasti papildinoties (piemēram, par trauku).
- piereģistrēties Piereģistrēt sevi; tikt piereģistrētam.
- valdzināt Piesaistīt (kādu), izraisot patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties.
- piesieties Piesaistoties, pievēršoties (kam), ierobežot savu kustības, rīcības brīvību, tikt ierobežotam.
- propionskābe Piesātināta karbonskābe, kas rodas no ogļūdeņražiem attiecīgo baktēriju klātbūtnē; partikas piedeva E280, konservants, var veicināt migrēnu, ādas kairinājumu, galvassāpes.
- butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela.
- propāns piesātināts ogļūdeņradis C~3~H~8~, bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo; pārtikas piedeva E944, propelents, aerators, lielā koncentrācijā var būt narkotiska iedarbība.
- aizkart Pieskarties, aiztikt, skart.
- piestiprināties Piestiprināt sevi; tikt piestiprinātam.
- pieknapināties Pietaupot censties iztikt ar niecīgiem līdzekļiem, niecīgu daudzumu.
- modests Pieticīgs, mērens, tikumīgs.
- diezgan Pietiekami, tik daudz, cik vajag.
- atgozēties Pietikami ilgi sauļoties.
- hvatjet Pietiks!
- pietikties Pietikt 1 (1).
- galēt Pietikt, apmierināt.
- iztikties Pietikt, būt vietai.
- attikties Pietikt.
- neaptrūkt Pietikt.
- savārēt pievārēt, uzveikt, ātri tikt galā ar (ko).
- retrospekcija Pievēršanās pagātnei; pagājušo notikumu apskats.
- piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt.
- piebiedroties Pievienoties, tikt pievienotam (kam citam, parasti līdzīgam).
- pieskarties Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu (kam), ka viegli skar (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pietuvoties Pievirzīties tuvāk; tikt pievirzītam tuvāk.
- memuāri Piezīmju, atmiņu formā rakstīts teksts, kurā autors vēstī par notikumiem, cilvēkiem, ar ko viņam ir bijusi tieša saskare.
- bitu dziļums pikselim piekārtoto bitu skaits, kas nosaka, cik krāsu vienlaicīgi var tikt attēlotas; ciparvideo attēlošanai vajadzīgi vismaz 15 biti.
- pretēji notikumi pilna notikumu kopa, kas sastāv no diviem nesavienojamiem notikumiem A un B, notikumu B sauc par notikuma A negāciju un apzīmē ar simbolu Ā, to varbūtību summa ir 1.
- daļējā izmaksu kalkulācija pilnās pašizmaksas kalkulācijai alternatīva pašizmaksas kalkulācijas sistēma, kur pa izmaksu nesējiem sadala tikai mainīgās izmaksas, bet fiksētās izmaksas nesadala un aprēķinos tās parāda kā vienu nedalītu kopumu.
- submersija Pilnīga iegremdēšana - otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības notiek tikai apgūstamajā valodā, nesniedzot atbalstu apguvējam viņa dzimtajā valodā.
- akatalēktiska rinda pilnīga, nepārtraukta dzejas rinda, kur pēdējā pantpēdā tikpat daudz zilbju, kā iepriekšējās.
- reminiscence Pilnīgāka un precīzāka kāda iegaumēta materiāla atminēšanās salīdzinājumā ar brīdi, kad tas tikko kā iegaumēts.
- bez kumosa (maizes, pārtikas) pilnīgi bez maizes, pārtikas.
- bez kumosa maizes (arī pārtikas) pilnīgi bez maizes, pārtikas.
- bez kumosa pārtikas (arī maizes) pilnīgi bez pārtikas, maizes.
- eta Pilnīgi beztiesisku iedzīvotāju kārta feodālajā Japānā no 4. gs. līdz 1871. g., kad formāli tika likvidēta.
- firmacīts Pilnīgi caurspīdīgs dzidrs kvarca stikls.
- nodoties Pilnīgi ļauties (piemēram, netikumam, vājībai).
- izkāpināties Pilnīgi pakļauties jūtām; nodoties ļoti lielai paškritikai; izkāpināt sevi.
- izkāpināt sevi pilnīgi pakļauties jūtām; nodoties ļoti lielai paškritikai; izkāpināties.
- pārņemt Pilnīgi saistīt, ietekmēt psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- pārņemt prātus pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- līdz pēdējam kumosam pilnīgi visu ēdienu, pārtiku.
- ārpusceļa automobilis pilnpiedziņas automobilis, kuram ar speciālām sistēmām un agregātiem palielina pārgājību; automobiļiem, kas paredzēti ekspluatācijai sarežģītos apstākļos (Arktikā, džungļos, purvā), var būt speciāli dzinekļi (pneimatiskais veltnis, soļojošais mehānisms u. c.).
- spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā, kas kopš mazotnes tika pieradināti pie pieticīga dzīvesveida un izturības.
- piepilēt Pilot (kam), tikt piepildītam (ar to).
- kupols Pilotāžas figūra - augstuma uzņemšana vertikālajā plaknē līdz pilnīgai ātruma zaudēšanai un sekojoša krišana uz leju ar korpusa pagriezienu uz vienu vai otru pusi un pāreju stāvā pikējumā.
- pfalca Pils Karolingu impērijā (751.-987. g.); dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss ar svētvietu kapelu; tā uzdevums bija dot patvērumu un pārtiku valdniekam un viņa galmam.
- Hērningsholma Pils Merkē ziemeļu daļā ("Hoerningsholm"), Sēdermanlandē, Zviedrijā, 16. gs. celto pili 1719. g. nodedzināja krievi, pēc Horlemana zīmējumiem tā 1748.-1752. g. tika atjaunota.
- Bāmijāna Pilsēta Afganistānā ("Bāmīān"), Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki.
- Eivona Pilsēta ASV ("Avon"), Konnektikutas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bristola Pilsēta ASV ("Bristol"), Konnektikutas štatā, 60500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harisbērga Pilsēta ASV ("Harrisburg"), Pensilvānijas štata administratīvais centrs, 49100 iedzīvotāju (2014. g.); 1979. g. 28. martā netālu notika kodolreaktora katastrofa, kurai bija liela nozīme turpmākā atomreaktoru attīstībā.
- Hārtforda Pilsēta ASV ("Hartford"), Konektikutas štata administratīvais centrs, 124700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Honolulu Pilsēta ASV ("Honolulu"), Havaju štata administratīvais centrs, atrodas Oahu salā, 350400 iedzīvotāju (2010. g.), Klusā okeāna apgabala gaisa un kuģu satiksmes krustpunkts, ASV jūras kara bāze Pērlhārbora atrodas uz rietumiem no pilsētas.
- Laima Pilsēta ASV ("Lyme"), Konektikutas štatā, 2400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Meridena Pilsēta ASV ("Meriden"), Konnektikutas štatā, 60300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midltauna Pilsēta ASV ("Middletown"), Konnektikutas štatā, 47000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūbritena Pilsēta ASV ("New Britain"), Konnektikutas štatā, 72800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūheivena Pilsēta ASV ("New Haven"), Konnektikutas štatā, 130200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūlandona Pilsēta ASV ("New London"), Konnektikutas štatā, osta pie Longailendas šauruma, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Norvolka Pilsēta ASV ("Norwalk"), Konektikutas štatā, 88100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Norviča Pilsēta ASV ("Norwich"), Konnektikutas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šeltona Pilsēta ASV ("Shelton"), Konnektikutas štatā, 41300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stamforda Pilsēta ASV ("Stamford"), Konektikutas štatā, 128300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stemforda Pilsēta ASV ("Stamford"), Konnektikutas štatā, 128300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toringtona Pilsēta ASV ("Torrington"), Konnektikutas štatā, 35200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voterberi Pilsēta ASV ("Waterbury"), Konnektikutas štatā, 109300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bridžporta Pilsēta ASV, Konektikutas štatā ("Bridgeport"), Atlantijas okeāna Longailendas šauruma piekrastē, 147600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Insbruka Pilsēta Austrijā ("Innsbruck"), Tiroles federālās zemes administratīvais centrs, Alpos pie Innas, 122500 iedzīvotāju (2013. g.), tūrisma un ziemas sporta centrs, 1964. un 1976. g. notika Ziemas olimpiskās spēles, universitāte (dib. 1669. g.), pilsētas tiesības no 1239. g.
- Puntaarenasa Pilsēta Čīles dienvidos ("Punta Arenas"), Magaljanesas un Čīles Antarktikas reģiona administratīvais centrs, Magelāna šauruma krastā, 116000 iedzīvotāju (2002. g.), 1927.-1938. g. saucās - Magellanaesa.
- Denkerka Pilsēta Francijas ziemeļos ("Dunkirk"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, osta Ziemeļjūras krastā, 92000 iedzīvotāju (2010. g.), prāmja satiksme ar Duvru Lielbritānijā.
- Ajivarvara pilsēta Grieķijā ("Αγία Βαρβάρα"), Atikas perifērijā, 26500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajaparaskeve pilsēta Grieķijā ("Αγία Παρασκευή"), Atikas perifērijā, 59700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajoanargirija pilsēta Grieķijā ("Άγιοι Ανάργυροι"), Atikas perifērijā, 34200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajosstefana pilsēta Grieķijā ("Άγιος Στέφανος"), Atikas perifērijā, 10000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Egaleja pilsēta Grieķijā ("Αιγάλεω"), Atikas perifērijā, 69900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Egina pilsēta Grieķijā ("Αίγινα"), Atikas perifērijā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alima pilsēta Grieķijā ("Άλιμος"), Atikas perifērijā, 41700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anavisa pilsēta Grieķijā ("Ανάβυσσος"), Atikas perifērijā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Antusa pilsēta Grieķijā ("Ανθούσα"), Atikas perifērijā, 2130 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anikse pilsēta Grieķijā ("Άνοιξη"), Atikas perifērijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anoliosija pilsēta Grieķijā ("Άνω Λιόσια"), Atikas perifērijā, 33600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Argirupole pilsēta Grieķijā ("Αργυρούπολη"), Atikas perifērijā, 34100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Artemida pilsēta Grieķijā ("Αρτέμιδα"), Atikas perifērijā, 21500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aspropirga pilsēta Grieķijā ("Ασπρόπυργος"), Atikas perifērijā, 30300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Avlonas pilsēta Grieķijā ("Αυλώνας"), Atikas perifērijā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Afidnesa pilsēta Grieķijā ("Αφίδνες"), Atikas perifērijā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aharne pilsēta Grieķijā ("Αχαρνές"), Atikas perifērijā, 106900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vare Pilsēta Grieķijā ("Βάρη"), Atikas perifērijā, 15900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Varnavas Pilsēta Grieķijā ("Βαρνάβας"), Atikas perifērijā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vula Pilsēta Grieķijā ("Βούλα"), Atikas perifērijā, 28400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vuljagmene Pilsēta Grieķijā ("Βουλιαγμένη"), Atikas perifērijā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vrilisija Pilsēta Grieķijā ("Βριλήσσια"), Atikas perifērijā, 30700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vironas Pilsēta Grieķijā ("Βύρωνας"), Atikas perifērijā, 61300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Galatas pilsēta Grieķijā ("Γαλατάς"), Atikas perifērijā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Galace pilsēta Grieķijā ("Γαλάτσι"), Atikas perifērijā, 59300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gerakas pilsēta Grieķijā ("Γέρακας"), Atikas perifērijā, 29900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Glika Nera pilsēta Grieķijā ("Γλυκά Νερά"), Atikas perifērijā, 11050 iedzīvotāju (2011. g.).
- Glifada pilsēta Grieķijā ("Γλυφάδα"), Atikas perifērijā, 87300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dafne pilsēta Grieķijā ("Δάφνη"), Atikas perifērijā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dionisa pilsēta Grieķijā ("Διόνυσος"), Atikas perifērijā, 40200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Drapecona pilsēta Grieķijā ("Δραπετσώνα"), Atikas perifērijā, 14000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Drosija pilsēta Grieķijā ("Δροσιά"), Atikas perifērijā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ekale pilsēta Grieķijā ("Εκάλη"), Atikas perifērijā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eleisīna Pilsēta Grieķijā ("Ελευσίνα"), Atikas perifērijā, 24900 iedzīvotāju (2011. g.); Elefsina.
- Elliniko pilsēta Grieķijā ("Ελληνικό"), Atikas perifērijā, 17300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eritresa pilsēta Grieķijā ("Ερυθρές"), Atikas perifērijā, 3350 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zefire Pilsēta Grieķijā ("Ζεφύρι"), Atikas perifērijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zografu Pilsēta Grieķijā ("Ζωγράφου"), Atikas perifērijā, 71000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iliupole pilsēta Grieķijā ("Ηλιούπολη"), Atikas perifērijā, 78200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iraklija pilsēta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Atikas perifērijā, 49600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Trakomakedones Pilsēta Grieķijā ("Θρακομακεδόνες"), Atikas perifērijā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iliona pilsēta Grieķijā ("Ίλιον"), Atikas perifērijā, 84800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kaisariani pilsēta Grieķijā ("Καισαριανή"), Atikas perifērijā, 26500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kalamosa pilsēta Grieķijā ("Κάλαμος"), Atikas perifērijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kaliteja pilsēta Grieķijā ("Καλλιθέα"), Atikas perifērijā, 100600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kalivja Torika pilsēta Grieķijā ("Καλύβια Θορικού"), Atikas perifērijā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kamatera pilsēta Grieķijā ("Καματερó"), Atikas perifērijā, 28400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kapandrite pilsēta Grieķijā ("Καπανδρίτι"), Atikas perifērijā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kerateja pilsēta Grieķijā ("Κερατέα"), Atikas perifērijā, 11200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Keratsini pilsēta Grieķijā ("Κερατσίνι"), Atikas perifērijā, Atēnu piepilsēta, 77100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kifisija pilsēta Grieķijā ("Κηφισιά"), Atikas perifērijā, 47300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koridala pilsēta Grieķijā ("Κορυδαλλός"), Atikas perifērijā, 63400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krionere pilsēta Grieķijā ("Κρυονέρι"), Atikas perifērijā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kropija pilsēta Grieķijā ("Κρωπία"), Atikas perifērijā, 30300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kitira pilsēta Grieķijā ("Κύθηρα"), Atikas perifērijā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lavreotike pilsēta Grieķijā ("Λαυρεωτική"), Atikas perifērijā, 25100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lavriona pilsēta Grieķijā ("Λαύριο"), Atikas perifērijā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Legrena pilsēta Grieķijā ("Λεγρενά"), Atikas perifērijā, 450 iedzīvotāju (2011. g.).
- Likovrise pilsēta Grieķijā ("Λυκόβρυση"), Atikas perifērijā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Magula pilsēta Grieķijā ("Μαγούλα"), Atikas perifērijā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mandra pilsēta Grieķijā ("Μάνδρα"), Atikas perifērijā, 12900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Maratona pilsēta Grieķijā ("Μαραθώνας"), Atikas perifērijā, 33400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Markopula Mesogaja pilsēta Grieķijā ("Μαρκόπουλο Μεσογαίας"), Atikas perifērijā, 20000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Markopola Oropa pilsēta Grieķijā ("Μαρκόπουλο Ωρωπού"), Atikas perifērijā, 2550 iedzīvotāju (2011. g.).
- Marusi Pilsēta Grieķijā ("Μαρούσι"), Atikas perifērijā, 72300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Megara pilsēta Grieķijā ("Μέγαρα"), Atikas perifērijā, 36900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Metana pilsēta Grieķijā ("Μέθανα"), Atikas perifērijā, 1100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Melisija pilsēta Grieķijā ("Μελίσσια"), Atikas perifērijā, 22700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Metamorfose pilsēta Grieķijā ("Μεταμόρφωση"), Atikas perifērijā, 29900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Moshata pilsēta Grieķijā ("Μοσχάτο"), Atikas perifērijā, 25400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neaeritraja pilsēta Grieķijā ("Νέα Ερυθραία"), Atikas perifērijā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neajonja pilsēta Grieķijā ("Νέα Ιωνία"), Atikas perifērijā, 67100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neamakre pilsēta Grieķijā ("Νέα Μάκρη"), Atikas perifērijā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neapentele pilsēta Grieķijā ("Νέα Πεντέλη"), Atikas perifērijā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neasmirni pilsēta Grieķijā ("Νέα Σμύρνη"), Atikas perifērijā, 73100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neafiladelfeja pilsēta Grieķijā ("Νέα Φιλαδέλφεια"), Atikas perifērijā, 25700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neahalkidona pilsēta Grieķijā ("Νέα Χαλκηδόνα"), Atikas perifērijā, 9800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neopsihika pilsēta Grieķijā ("Νέο Ψυχικό"), Atikas perifērijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nikeja pilsēta Grieķijā ("Νίκαια"), Atikas perifērijā, Atēnu piepilsēta, 89400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pajanija pilsēta Grieķijā ("Παιανία"), Atikas perifērijā, 26700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Palaja Fokaja pilsēta Grieķijā ("Πάλαια Φώκαια"), Atikas perifērijā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Paleofalira pilsēta Grieķijā ("Παλαιό Φάληρο"), Atikas perifērijā, 64000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Palline pilsēta Grieķijā ("Παλλήνη"), Atikas perifērijā, 16400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Papagu pilsēta Grieķijā ("Παπάγου"), Atikas perifērijā, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pireja pilsēta Grieķijā ("Πειραιάς"), Atikas perifērijā, Atēnu piepilsēta, osta Egejas jūras Saronas līča krastā, 449000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pentēle pilsēta Grieķijā ("Πεντέλη"), Atikas perifērijā, 34900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Perama pilsēta Grieķijā ("Πέραμα"), Atikas perifērijā, 25400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Petrupole pilsēta Grieķijā ("Πετρούπολη"), Atikas perifērijā, 59000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pefki pilsēta Grieķijā ("Πεύκη"), Atikas perifērijā, 21400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pikerme pilsēta Grieķijā ("Πικέρμι"), Atikas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Polidendre Pilsēta Grieķijā ("Πολυδένδρι"), Atikas perifērijā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Portorafte pilsēta Grieķijā ("Πόρτο Ράφτη"), Atikas perifērijā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rafina pilsēta Grieķijā ("Ραφήνα"), Atikas perifērijā, 12200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rodopole Pilsēta Grieķijā ("Ροδόπολη"), Atikas perifērijā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Salamina Pilsēta Grieķijā ("Σαλαμίνα"), Atikas perifērijā, tāda paša nosaukuma salā, 25900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Spata Pilsēta Grieķijā ("Σπάτα"), Atikas perifērijā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sikamina Pilsēta Grieķijā ("Συκάμινο"), Atikas perifērijā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tavra Pilsēta Grieķijā ("Ταύρος"), Atikas perifērijā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Troezena Pilsēta Grieķijā ("Τροιζήνα"), Atikas perifērijā, 670 iedzīvotāju (2011. g.).
- Imita pilsēta Grieķijā ("Υμηττός"), Atikas perifērijā, 10700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Filoteja pilsēta Grieķijā ("Φιλοθέη"), Atikas perifērijā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
- File pilsēta Grieķijā ("Φυλή"), Atikas perifērijā, 46000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Haidare pilsēta Grieķijā ("Χαϊδάρι"), Atikas perifērijā, 46900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Halandre pilsēta Grieķijā ("Χαλάνδρι"), Atikas perifērijā, 74200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Holarga pilsēta Grieķijā ("Χολαργός"), Atikas perifērijā, 30800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Psihika pilsēta Grieķijā ("Ψυχικό"), Atikas perifērijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Opora pilsēta Grieķijā ("Ωρωπός"), Atikas perifērijā, 33800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajosdimitrisa pilsēta Grieķijā (Άγιος Δημήτριος"), Atikas perifērijā, 71300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajosjanisa Retnisa pilsēta Grieķijā, Atikas perifērijā ("Άγιος Ιωάννης Ρέντης"), 16000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Puertobarrjosa Pilsēta Gvatemalā ("Puerto Barrios"), Isabalas departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras Amatikes līča krastā, 40900 iedzīvotāju (2003. g.).
- Almati pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, 1514300 iedzīvotāju (2014. g.), Kazahstānas galvaspilsēta 1929.-1997. g., pilsētas tiesības kopš 1867. g., (citās valodās saucās Alma-Ata), atrodas Aizilijas Alatau ziemeļu piekājē 650-950 m virs jūras līmeņa, Lielās un Mazās Almantikas krastos.
- Barrankilja Pilsēta Kolumbijas ziemeļos (sp. val. "Barranquilla"), Atlantiko departamenta administratīvais centrs, jūras un upes osta Magdalenas krastā, 12 km no ietekas Karību jūrā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Skrunda pilsēta Latvijā, Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 148 km no Rīgas un 35 km no Kuldīgas, pilsētas tiesības kopš 1996. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1926. g., kad tika sadalītas muižas zemes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g.
- Pāvilosta Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals.
- Jorka Pilsēta Lielbritānijā ("York"), Anglijas ziemeļu daļā, pie Uzas upes, 206900 iedzīvotāju (2015. g.), tērauda, tekstila un ādas apstrādes rūpniecība, arhibīskapa rezidence ap 630. g., Anglijas lielākā gotiskā katedrāle (12.-15. gs.), 1976.-1981. g. tika atrakta vikingu laiku apmetne Jorvika un rekonstruēta vikingu laiku pilsēta.
- Hārlema Pilsēta Nīderlandē ("Haarlem"), Ziemeļholandes provinces administratīvais centrs, 155800 iedzīvotāju (2014. g.), puķkopības un puķu sīpolu eksporta centrs, pārtikas un ķīmiskā rūpniecība, Fransa Halsa muzejs.
- Bajē Pilsēta Normandijā, Francijā, ap 15000 iedzīvotāju, 13. gs. celta gotikas stila katedrāle.
- Jungaja Pilsēta Peru ("Yungay"), Ankašas reģionā, Vaskarana kalna piekājē 2500 m vjl., \~10000 iedzīvotāju, 1970. g. zemestrīcē pilsēta tika aprakta dubļu straumē, uzcelta no jauna \~2 km uz ziemeļiem no iepriekšējās, kur izveidots memoriāls.
- Puno Pilsēta Peru ("Puno"), reģiona administratīvais centrs, osta Titikakas ezera rietumu krastā, 120200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Olimpija Pilsēta Senajā Grieķijā, Peloponesas rietumdaļā, kurā ik pēc četriem gadiem notika seno grieķu lielākie svētki, ko rīkoja par godu Olimpa augstākajam dievam Zevam, un labākie atlēti no visas Grieķijas ieradās šeit, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs.
- Mbūra Pilsēta Senegālā, Fatikas reģionā, 181800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dītikona Pilsēta Šveicē ("Dietikon"), Cīrihes kantonā, 25300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilnava-Efretikona Pilsēta Šveicē ("Illnau-Effretikon"), Cīrihes kantonā, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berehove Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 24450 iedzīvotāju (2013. g.), gotikas katedrāle (1418.g.).
- Jēna Pilsēta Vācijas dienvidaustrumos ("Jena"), Tīringenes federālajā zemē, 107700 iedzīvotāju (2013. g.), optikas un smalkmehānikas rūpniecības centrs ("Zeis"), stikla ražotne ("Jenaglas"), universitāte (dib. 1558. g.).
- Halmstade Pilsēta Zviedrijā ("Halmstad"), Dienvidhalandē, pie Nisanas ietekas Laholmas līcī, Hallandes lēnes administratīvais centrs, 58600 iedzīvotāju (2010. g.), osta (prāmju satiksme ar Dāniju), līdz 1645. g. piederēja Dānijai (Bremsebrū miers).
- Īstade Pilsēta Zviedrijas dienvidos ("Ystad"), Skones lēnē, 18300 iedzīvotāju (2010. g.), osta, prāmju satiksme ar Bornholmas salu (Dānija) un Poliju, labi saglabājušās 16.-18. gs. guļbaļķu ēkas, franciskāņu ordeņa klosteris (tagad muzejs), pirmās ziņas no 13. gs.
- Īstenda Pilsētas daļa Londonā (angļu "East End"), ostas un strādnieku rajons līdz 20. gs. 60.-70. g., kad viss tika nojaukts un tā vietā uzceltas kantoru ēkas un ultramoderni dzīvokļi.
- guļamrajons Pilsētas daļa, kur ir gandrīz tikai dzīvojamās ēkas un maz darba iespēju.
- piepilsētas autobuss pilsētas vai piepilsētas satiksmei paredzēts maršruta autobuss ar palielinātu stāvvietu skaitu, pasažieru uzkrājuma laukumiem un vismaz divām platām durvīm, lai paātrinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu.
- namnieku runas pilsētu iekšējās kārtības noteikumi viduslaikos un agrajos jaunajos laikos, kas bija papildinājums pilsētas statūtos noteiktajām tiesībām, un tajās tika ietvertas administratīvo tiesību, civiltiesību un krimināltiesību normas.
- Atēnas pilsētvalsts Atikā Senajā Grieķijā, kas izveidojās \~9. gs. p. m. ē., piedzīvoja uzplaukumu \~6.-5. gs. p. m. ē., 146. g. p. m. ē. iekaroja Roma.
- Dzenes kalns pilskalns Līvānu novada Jersikas pagastā, netālu no Daugavas, \~10 m augstā zemesragā starp Dzeņu grāvi un tā kreisā krasta pieteku, no apkārtnes bijis atdalīts ar vismaz 2 vaļņiem un grāvjiem; saglabājies tikai plakumam tuvākais valnis un grāvis, pārējie noarti, datējums nav zināms.
- Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns.
- Vaidavas pilskalns pilskalns Valmieras novada Vaidavas pagastā, ir reljefa pacēlums Vaidavas ezera ziemeļaustrumu krastā, tā rietumu nogāze ir stāva, 22 m augsta ezera krasta krauja, ziemeļu nogāzes augstums — 10-15 m, pārējā daļa nostiprināta ar 3 vaļņu un grāvju sistēmu, plakums — četrstūrains 60 x 60 m, konstatēts tikai neliels kultūrslānis un datējums nav zināms.
- Vilces pilskalns pilskalns Vilces pagastā, bijušās Vilces muižas parkā, ir \~12 m augsts reljefa veidojums pie Rukūzes ietekas Vilcē, ko norobežo abu upju gravas, bet dienvidu pusē izveidots valnis un grāvis, plakums palicis tikai 10 x 5 m, jo tā lielākā daļa nobrukusi Vilces krasta erozija rezultātā, bijis apdzīvots \~5.-8. gs.
- Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns.
- pilngadnieks Pilsonis, kas tikko ir sasniedzis pilngadību; arī pilngadīgais.
- pasīvās vēlēšanu tiesības pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvi.
- atklūgāt Pinot grozu nostiprināt vertikālās klūgas pie pamatnes klūgām.
- piparksnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipērkšķis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirksnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirkstītis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirsnis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipirstītis Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- pipurtiņš Pipirkšķis - neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- sarkanā piraija piraiju suga ("Pygocentrus nattereri"), parasti sastopama tikai Dienvidamerikā, galvenokārt Brazīlijā, bet 2008. g. viens īpatnis izmakšķerēts Daugavpils nomalē Porohovkas dīķī, Eiropā konstatēti deviņi šīs sugas sastapšanas gadījumi dabā.
- naģi Pirkstaini cimdi, kas apsedz tikai pirksta apakšējo daļu, bet atstāj kailus pirkstu galus.
- diģitigradi Pirkstmiņi - zīdītāju dzīvnieki, kas ejot atbalstās uz zemes tikai ar pirkstiem, piem., kaķi.
- Dēlas savienība pirmā Atēnu piejūras pilsētu un Egejas jūras salu savienība, kas tika nodibināta 478. g. p. m. ē., lai apvienotu polisas cīņā pret Persiju; sapulces notika Dēlas salā Apollona templī; likvidēta 404. g. p. m. ē.
- Pētera baznīcas skola pirmā laicīgā mācību iestāde Rīgā, ko 1353. g. nodibināja Rīgas pilsētas rāte, līdz reformācijai tā bija latīņu skola un gatavoja ierēdņus pilsētas pārvaldei, pēc reformācijas uz laiku tika slēgta; atjaunoja 16. gs. 70. gados un strauji attīstījās pēc 1600. g. un tika pārveidota par t. s. rēķinu skolu, kurā līdzās ticības mācībai, lasīšanai un rakstīšanai mācīja arī matemātiku, grāmatvedību un latīņu valodu; 1905. g. bija \~150 skolēnu.
- Hermaņa Hēlevēga hronika pirmā Rīgas pilsētas hronika, aprakstīti 15. gs. 20. - 80. g. notikumi, bet galvenā tēma ir Rīgas pilsētas cīņa pret tai uzspiesto Salaspils līgumu (1452. g.), ar kuru pilsēta tika pakļauta 2 feodālo senioru - Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa - kundzībai.
- Augusts Pirmā Romas imperatora tituls, kurš sākotnēji bija pazīstams kā Oktaviāns un valdīja no 31. g. p. m. ē. līdz m. ē. 14. gadam; jau dzīves laikā tika pasludināts par dievu un pēc viņa nāves tika pielūgts visā valstī.
- Rīgas domskola pirmā skola Latvijas teritorijā, dibināta 1211. g. pie Rīgas Doma baznīcas, sākotnēji gatavoja garīdzniekus, 1528. g. reformācijas laikā tika pārveidota par laicīgu luterāņu skolu, no no 1588. g. piecgadīga, līdz 19. gs. telpas bija Rīgas Domā un arī Mārstaļu ielā, 1868. g. tika uzcelta jauna ēka tagadējā Raiņa bulvārī 8, ir Rīgas 1. vidusskolas priekštece.
- pārkesīns Pirmais sintētiskais plastikāts, kas tika iegūts no nitrocelulozes pievienojot kamparu kā mīkstinātāju.
- prim Pirmais, piem., matemātikā a' lasāms "a prim".
- darii Pirmās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums vispār apgalvojošs, apakšteikums un slēdziens partikulāri apgalvojošs.
- Doma ērģeles pirmās ziņas par Rīgas Doma ērģelniekiem ir no 1541. g., bet nelielās ērģeles gāja bojā 1547. g. pilsētas ugunsgrēkā; 1601. g. iebūvētas jaunas (3 manuāļi, 42 reģistri), kuras kalpoja līdz 19. gs. beigām; 1884. g. tika iesvētītas tobrīd pasaulē lielākās ērģeles ar 4 manuāļiem, 124 reģistriem, 6768 stabulēm.
- ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā.
- atavisms Pirmatnējs domāšanas modelis; kritikas neesamība.
- parūsija Pirmkristietībā un kristīgā dogmatikā Jēzus Kristus (otra) atnākšana; ar to saistās priekštats par tiesu un Dieva valstības galīgu nodibināšanu.
- muižas skola pirmmācības skola zemnieku bērniem, mācīja ticības mācību, lasīšanu un rēķināšanu, Latvijā pirmās atvērtas 17. gs. beigās Alūksnes apkaimē, 18. gs. 60.-70. gados Vidzemē darbojās 134. šādas skolas, bet līdz 18. gs. beigām tās beidza pastāvēt, bet pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemāko lauku skolu ierīkošana un uzturēšana tika nodota pagastiem un draudzēm.
- prasījumu un saistību neto ieskaits pirms parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās starp parādnieku un kreditoru uz rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība.
- coitus interruptus pirms sēklas noiešanas pārtraukts dzimuma satiksmes akts (lai novērstu grūtniecību).
- dravīdi Pirmsāriešu civilizācija Indas ielejā, ko ap 2000. g. p. m. ē. iznīcināja āriešu iekarotāji un notika izceļošana uz Indijas dienvidiem.
- mastika Pistācijas koka ("Pistacia lentiscus L.") sveķi; koloidāla šķīduma veidā lieto muguras smadzeņu šķidruma izmeklēšanai neirosifilisa diagnostikā.
- platicefālija Plakana galva, kuras vertikālais indekss <70.
- lizēna Plakans izvirzījums sienā šauras vertikālas joslas veidā.
- reklāmplakāts Plakāts ar uzdrukātu reklāmu, kas parasti tiek nostiprināts ar stiepli vai auklu un izkārts cilvēkiem labi redzamā, bieži apmeklētā vietā vai objektā ar intensīvu satiksmi, piemēram, pilsētas centrā, lielveikalā, dzelzceļa stacijā, lidostā u. c.
- pieskarplakne Plakne, kam ar doto virsmu ir tikai viens kopīgs punkts.
- horizonta plakne plakne, kas ir perpendikulāra vertikālai līnijai.
- pludinātais stikls plākšņu stikls, ko izgatavo, ļaujot stikla masai plūst pa izkausētas alvas pamatni; stikls kļūst pilnīgi gluds un tam nav nepieciešama slīpēšana.
- stiegrots stikls plākšņu stikls, kurā starp diviem stikla slāņiem ievelmēts metāla režģis; stikla plāksne no mehāniska trieciena saplaisā, neradot šķembas; armēts stikls.
- paijete Plāna metāla vai stikla plāksnīte, ko pa vairākām kopā piešuj audumam, lai tas gaismā laistītos.
- iztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) iztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei; uztriepe.
- uztriepe Plāna slānī (parasti uz stikla) uztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei.
- salmiņš Plāna, šaura (pārtikas produkta) sloksne.
- vīties Plandīties (mastā); plandoties tikt vilktam (mastā) - piemēram, par karogu.
- koncerna kontrolings plānošanas, vadīšanas un kontroles koordinēšana vai nu visās koncerna sastāvdaļās vai arī tikai tā valdošajā uzņēmumā vai atkarīgajās sabiedrībās.
- magnētadata Plāns magnēts (izstiepta romba veidā), kas brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsts pret ziemeļiem.
- puspergaments Plāns tauku un ūdens necaurlaidīgs papīrs, kas izgatavots no smalka maluma papīrmasas ar ierobežotu tauku caurlaidību; lieto pārtikas u. c. produktu iesaiņošanai.
- plasticēšana Plastikācija - materiāla termiskā un (vai) mehāniskā apstrāde, lai padarītu to plastiskāku.
- čipkarte Plastikāta karte, kurā ir iestrādāta mikroshēma jeb čips; viedkarte.
- kasetne Plastikāta konteiners, kurā iepilda printerī vai kopēšanas iekārtās izmantojamo tinti vai pulveri.
- plonka Plastikāta plēve.
- plastmasenes Plastikāta slēpes.
- plastolīts Plastikāts.
- arterioplastika Plastiska artēriju operācija, ieskaitot alloplastiku.
- klišniks Plastiskās akrobātikas numuri cirkā, kas balstās uz cilvēka ķermeņa lokanumu, plastiku.
- Prādera orhidometrs plastisku testikulāras formas modeļu komplekts sēklinieku tilpuma noteikšanai kubikcentimetros; lieto dzimumorgānu attīstības vērtēšanai.
- celons Plastmasa, ko sauc arī par ugunsdrošo celuloīdu; tā ir plastificēta acetilceluloze, ko lieto, gatavojot dažādus iedzīves priekšmetus, automobiļu un lidmašīnu stiklus, kinolentes, speciālas lakas (celonlakas) u. c.
- termoreaktīvās plastmasas plastmasas, kuru plastiskums izpaužas tikai to apstrādes laikā.
- plazmogāmija Plastogāmija - tikai dzimumšūnu citoplazmas saplūšana apaugļošanās procesā (kodoli saplūst vēlāk).
- hesihasms Plašākā nozīmē - askētiska ētikas mācība par to, ka cilvēks var sasniegt vienotību ar dievu.
- smadzes Plašākā nozīmē - visas ērces, šaurākā - tikai dzīvnieku un mājkustoņu ērces.
- lingvistiskā kompetence plašas valodnieciskās zināšanas, konkrētas valodas leksikas un gramatikas sistēmas pārzināšana, izpratne par procesiem valodu attīstībā un valodas politikā un prasme valodas zināšanas izmantot praksē.
- valodiskā lietpratība plašas valodnieciskās zināšanas, konkrētas valodas leksikas un gramatikas sistēmas pārzināšana, izpratne par procesiem valodu attīstībā un valodas politikā un prasme valodas zināšanas izmantot praksē.
- nostiprināties Plaši ieviesties, tikt lietotam.
- slava Plaši izplatīta informācija (piemēram, par kādu cilvēku, notikumu).
- promile plaši pielietota demogrāfisko procesu mērvienība, kas apzīmē demogrāfisko notikumu biežumu uz 1000 iedzīvotājiem.
- marstīties Plātīt rokas, žestikulēt.
- mārstīties Plātīt rokas, žestikulēt.
- Kirēnaika Plato Ziemeļāfrikā ("Cyrenaica"), Lībijas ziemeļaustrumos, veido lēzena antiklināle no neogēna kaļķakmeņiem (augstums - 300-500 m), augstākā virsotne - 876 m vjl. (Ahdara grēda).
- kleimors Plats divroku zobens, kas tika lietots Skotijā laika posmā no 1400. līdz 1700. g.
- lielceļš Plats, grantēts ceļš (satiksmei starp samērā lielām apdzīvotām vietām).
- karpektomija Plaukstas pamata kaula vai kaulu eksartikulācija.
- izplūdušais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria linita"), ievākts tikai 1870. g. Vecgulbenē, bet sugas identitāte nav pārliecinoša.
- III transkobalamīns plazmas glikoproteīns, ko sintezē granulocīti, no I transkobalamīna atšķiras tikai ar ogļhidrātu sastāvu; tā koncentrācija serumā palielinās mieloproliferatīvu traucējumu gadījumā.
- pirmurīns Plazmas ultrafiltrāts, kas veidojas nieru garozas (Malpigi) ķermenīšos, pēc sastāva līdzīgs asins plazmai, tikai nesatur olbaltumvielas.
- plastogāmija Plazmogāmija - tikai dzimumšūnu citoplazmas saplūšana apaugļošanās procesā (kodoli saplūst vēlāk).
- pleksiglass Pleksistikls.
- lācis Plēsēju kārtas dzimta ("Ursidae"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti, 6 ģintis, 7 sugas, Latvijā sastopams tikai brūnais lācis, 21. gs. sākumā \~10 īpatņi.
- kaķis plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tik turēts mājas kaķis.
- noplēsties Plēšoties, kaujoties tikt ievainotam.
- plevu Plevu plevumis - enerģiski žestikulējot, plivinoties.
- plaisir Plezīrs, izprieca, patika.
- plivu Plivu plivumis - spēcīgi žestikulējot, plivinoties.
- nauka Plosīšanās, grūstīšanās pūlī ar patikšanu.
- sīpollapu plostbārdis plostbāržu suga ("Tragopogon porrifolius"), kas minēta tikai 20. gs. sākuma avotos.
- pārplūkāt linus plūcot tikai garākos linu stiebrus, atstājot īsākos augšanai.
- pieplūst Plūstot (kam), tikt piepildītam, pārklātam (ar to).
- iesapļauties Pļaušanā tikt ievainotam.
- traicīt Pļaut tikai tā pa virsu, pašus galus.
- pneumatika Pneimatika.
- pneimonika Pneimoautomātikas nozare, kas pētī un izmanto pneimatisko strūklu tehniskās iespējas.
- varoņpoēma Poēma, kas vēstī par izšķirošiem notikumiem tautas dzīvē, par tās varoņu darbiem un cīņām.
- strofika Poētikas nozare, kas pētī pantu un dzejoļu formu ritmiski intonatīvo uzbūvi un izmantojumu.
- licencija Poētiskā brīvība, atkāpšanās no grammatikas un dzejas likumiem.
- holet-10-24 polietilēnglikola ēteris vai holesterīns, kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, lieto kā komponenti roku krēmu ražošanā, nelabvēlīga iedarbība nav zināma.
- folio Poligrāfijā grāmatas lappuses formāts, kas iegūts, standarta loksni pārliecot tikai uz pusēm.
- timpa Polijas sudraba monēta, ko kopš 1654. g. lielā vairumā kala (meistars Andrejs Timpfs) poļu-zviedru kara vajadzībām, sākumā līdzinājās 30 grašiem, bet vēlāk tikai 18 grašiem.
- Žečpospolita Polijas-Lietuvas valsts 1569.-1795. g., kurā gan Polija gan Lietuva saglabāja autonomiju, tās vienoja kopīgs karalis, seims, ārpolitika un naudas sistēma.
- termoplastiskie polimēri polimēri (polietilēns, polistirols, poliamīds, teflons, organiskais stikls, poliuretāns u. c.), kas atkarībā no temperatūras var atrasties dažādos fiziskos stāvokļos: stiklveida, ļoti elastīgā, viskozi tekošā un šķidrā stāvoklī.
- homopolimerizācija Polimerizācija, kurā piedalās tikai viens monomērs.
- aramīds Polimērs uz aromātisko poliamīdu bāzes, izturīgāks par dzelzi un vieglāks par alumīniju; lieto kosmonautikā, aviorūpniecībā un autobūvē.
- ģeotekstils Polimēru ģeosintētika, kas var būt austa, neausta vai adīta.
- polimērhomologi Polimēru molekulas, kas sastāv no vienādiem elementārposmiem un atšķiras tikai ar polimerizācijas pakāpi.
- holosaharīds Polisaharīds, kas veidots tikai no monosaharīdu atlikumiem.
- karagināns Polisaharīds, ko iegūst no sārtaļģēm un izmanto kosmētikas līdzekļu ražošanā un kā pārtikas piedevu E407 - stabilizētāju, biezinātāju, var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, nav ieteicams bērniem.
- atdalīšanās Politikā - vienas vai vairāku locekļvalstu izstāšanās no valstu federācijas.
- deinstitucionalizācija politika, kas maina pakalpojumu sniegšanas organizāciju, sašaurinot institūcijās sniegto sociālo pakalpojumu saņēmēju loku un paplašinot to cilvēku loku, kas savā pašvaldībā saņem kopienā/sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas un iekļaušanos sabiedrībā.
- antikoloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju atbrīvošanu un pret jaunu koloniju iegūšanu.
- koloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu.
- reālpolitika Politika, kurā ņem vērā reālos politiskos, ekonomiskos, ideoloģiskos u. tml. apstākļus.
- neitralizācija Politika, kuras mērķis ir panākt, lai kāda sabiedrības grupa neiejauktos citu grupu sadursmē; šādas politikas realizēšana.
- revanšisms Politika, politisks virziens, kura mērķis ir gūt revanšu (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- demokrātija Politikas režīms, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus.
- konstitucionālisms Politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
- sabiedriskā politika politikas veidošanas process un rezultāts, kurā kolektīvā izvēle un sabiedriskās intereses, vērtības tiek nostiprinātas lēmumos.
- sociālliberālisms Politikas virziens, kas savieno politisko un ekonomisko liberālismu ar aktīvu sociālo reformu politiku.
- nacionālkomunisms Politikas virziens, kura piekritēji cenšas apvienot nacionālisma un komunisma idejas.
- polittehnoloģija Politikas zinātnes, socioloģijas, psiholoģijas un citu zinātņu teorētisko un praktisko sasniegumu izmantošana noskaņojuma veidošanai noteiktai politiskai grupai vajadzīgā virzienā.
- makjavellisms politiska darbība, kurā mērķa sasniegšanai izmanto negodīgus paņēmienus; savtīga un nekaunīga politika.
- reģionālisms Politiska doktrīna, kas balstās uz viena reģiona valstu līgumiem par ciešu savienību dažādās jomās un labvēlības statusu tikai reģionā ietilpstošajām valstīm.
- gollisms Politiska filozofija, kas sakņojas franču politiskā un militārā vadoņa Šarla de Golla idejās (gk. iedibināt un nosargāt stingri centralizētu valdīšanu, kā arī neuzņemties starptautiskas saistības uz nacionālo interešu rēķina), taču savā ietekmē neaprobežojas nedz tikai ar gollistu partijām, nedz tikai ar Franciju.
- jaunsomi Politiska kustība Somijas lielkņazistē 19. gs. 80. g. b. - 1918. g., kas cīnījās pret carisma uzbrukumu Somijas autonomijai, izmantojot "pasīvās pretošanās" taktiku.
- Pērkoņkrusts politiska organizācija Latvijā; dibināta 1932. g. janvārī Rīgā, 1934. g. tika aizliegta, vācu okupācijas sākumā darbību atjaunoja, bet 1941. g. augustā likvidēta.
- kuluārpolitika Politiska taktika, kad runā un vienojas ar lēmuma pieņēmējiem ārpus oficiālām sēdēm.
- sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāizveido tāda iekārta, kur galvenie ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā, visa sabiedrība kontrolētu produktu sadali un maiņu un notiktu virzība uz pilnīgu sociālo vienlīdzību; centieni šādu iekārtu radīt.
- politruks Politiskais komisārs un kontrolieris padomju armijā, sīks politikānis; poļitruks.
- politiskais apvērsums politiskās varas pāreja no viena politiskā spēka (šķiras, sociālā slāņa, politiska grupējuma vai partijas) rokām cita politiskā spēka rokās; šāds apvērsums var būt bruņots un vardarbīgs, var būt arī bez bruņotas cīņas un atklātas vardarbības un pat notikt pastāvošo tiesību normu ietvaros.
- globālisms Politisko problēmu aplūkošana pasaules mērogā un kontekstā ar pasaules kundzības pretenzijām, lielvalstu ģeopolitikas variants.
- ekonomisms Politisks virziens Krievijas sociāldemokrātijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kas uzskatīja, ka strādniekiem jācīnās par ekonomiskām tiesībām, bet ar politiku lai nodarbojas liberāļi.
- ģeopolitika Politoloģiska koncepcija, pēc kuras valsts ārējo politiku nosaka ģeogrāfiskie faktori.
- pasilksis Polsterēts, gredzenveida spilvens, kas novietots zem sakām, lai zirga pleci netiktu saspiesti.
- olimpiskās spēles populārākie svētki Senajā Grieķijā; pirmās spēles notika 776. g. p. m. ē., tās rīkoja Olimpijā (sengrieķu pilsēta Peloponēsas pussalas ziemeļrietumu daļā) un pēc tam katru 4. gadu līdz 394. gadam (pavisam 293 reizes), kad Romas imperators Feodosijs I tās aizliedza.
- limitisms Populārfilozofiska mācība, kas tika izplatīta 20. gs. 1. ceturksnī, un oponēja kantiskam ideālismam, mācīja, ka realitāte ir izzināma, cilvēku atziņu definēja kā mainīgu lielumu, kas nemitīgi tuvojas esamībai kā savai robežai.
- actaiņš Porains, šūnains, labi izrūdzis (par maizi, sieru u. c. pārtikas produktiem).
- parsuna Portrets 16.-18. gs. krievu (arī ukraiņu, baltkrievu) glezniecībā, kurā saglabājušies ikonu glezniecības paņēmieni un portretiska līdzība oriģinālam izpaužas tikai nosacīti.
- manuelino Portugālei raksturīgs arhitektūras stils, kas attīstījās karaļa Emanuēla I valdīšanas laikā (1495-1521) un iezīmēja pāreju no gotikas uz renesanses stilu.
- laiks Posms eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem; viens no galvenajiem fizikas jēdzieniem (lielumiem), ar kuru apraksta notikumu (procesu) ilgstību un secību.
- lappuse Posms, arī notikums (kā attīstībā, norisē).
- palīgpostenis Postenis sliežu ceļa posmā, kurā nav ceļu izvērses, tas paredzēts tikai pievedceļu pievienojuma punkta apkalpošanai.
- traģika Postošu notikumu, apstākļu, arī lielu nelaimju kopums, to ietekme; arī traģēdija (2).
- violetā kopija pozitīvkopija, kas izgatavota uz speciālas filmas ar iekrāsotu pamatni un var tikt izmantota negatīvkopiju izgatavošanai.
- diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz caurspīdīga materiāla (stikla vai filmas) projicēšanai uz ekrāna vai apskatīšanai pret gaismu.
- papildinātājprece Prece, kura lietojama tikai kopā ar citu preci, piemēram, benzīns automašīnai ar benzīna dzinēju.
- pirmās nepieciešamības preces preces (priekšmeti, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kurām nekādā gadījumā nevar iztikt.
- greznumpreces Preces, bez kurām patērētāju vairākums var iztikt, jo tās nav pirmās nepieciešamības preces, tāpēc to cenu palielinājums lielā mērā ietekmē pieprasīto daudzumu.
- pavadpreces Preces, kas nav izmantojamas atsevišķi, bet tikai kopā ar citu preci.
- pusmonnieki Precētu laukstrādnieku ģimenes Vidzemē, no kuras tikai viens (vīrs vai sieva) gāja saimnieka darbā un algu saņēma graudā.
- iztrāpīt Precīzi pielāgot, trāpīt; izdarīt kādam kaut ko par patiku.
- kolportāža Preču (piem., grāmatu) pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām, satiksmes līdzekļiem.
- Pirmie Stikāni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants.
- Pirmie Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants.
- Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants.
- Pirmie Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukums latgaliski.
- Prīkuļu Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Prīkuļu Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants.
- Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants.
- Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski.
- privātsūdzība Pret personas godu un brīvību vērstu noziegumu un pārkāpumu gadījumos pieļauta sūdzība, kuru cietušaisvarēja atsaukt un izbeigt pēc patikas.
- radiācijas izturīgi stikli pret γ starojumu izturīgi stikli, to sastāvā ietilpst svina, bismuta vai volframa oksīdi; lēnos neitronus absorbē stikli, kas satur kadmija oksīdu (CdO) un bora oksīdu (B~2~O~3~).
- opozīcija Pretdarbība, pretošanās, savu uzskatu, savas politikas pretstatīšana kādiem citiem uzskatiem, kādai citai politikai.
- budezonīts Pretiekaisuma līdzeklis, kortikosteroīdu grupas preparāts, ko izmanto bronhiālās astmas ārstēšanai.
- pretība Pretīgums, nepatika.
- demaršs Pretrīcība (diplomātijā) sakarā ar kādu notikumu; dokuments, kurā pausta šāda pretrīcība.
- pretskrāpējumu Pretskrāpējumu tērauds - nerūsējošais tērauds, kura virsma apstrādāta ar slāpekļa un oglekļa atomiem, padarot to sevišķi izturīgu, jo tērauda kristāliskā struktūra absorbē atomus virsmas iedobēs, tāpēc šādā materiālā tikpat kā nevar ieskrāpēt.
- pretsitiena ventilis pretspiediena vārsts, kas šķidrumu vai gaisu cauri laiž tikai vienā virzienā.
- frontispiss Prettituls, ilustrācija blakus grāmatas titullapai; parasti tā attiecas uz grāmatas galveno ideju vai notikumu.
- virghata Preventīva koitusa forma, kad dzimumloceklis tiek ievadīts tikai maksts priekštelpā.
- sektoru diagramma prezentācijas grafikas veids, ko bieži izmanto statistikā un kas attēlo kāda lieluma sadalījumu procentos kā šiem procentiem proporcionāli sadalītus apļu sektorus.
- svētki priecīgs, ievērojams notikums, ko īpaši atzīmē, svin; svinības.
- apmierinātība Prieka, gandarījuma izjūta; apmierinājums, labpatika.
- džauga Prieks, patika, līksme.
- vējstikls Priekšējā (transportlīdzekļa, piemēram, automobiļa) loga stikls; priekšējais stikls.
- priekšstikls Priekšējā loga stikls (automobilim).
- privātisims Priekšlasījums (arī seminārs) dažām vai pat tikai vienai personai, gk. universitātē.
- pūšana priekšmeta veidošana no stikla masas, virzot tajā izelpu
- pirmās nepieciešamības priekšmeti, uzturlīdzekļi u. tml. priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījuma nevar iztikt.
- aplikators priekšmets (neliels stienītis ar sūklīšiem galos) dekoratīvās kosmētikas uzklāšanai.
- mīlulis Priekšmets (parasti rotaļlieta), kas izraisa sevišķu patiku.
- piemiņa Priekšmets vai pazīme, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos.
- relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecības.
- liecinieks Priekšmets, kas eksistē kāda notikuma laikā.
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai; priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
- augstumekipējums Priekšmetu komplekts, kas paredzēts lidotāja individuālai lietošanai, lai nodrošinātu viņam normālu eksistenci un darbības drošību lidojumos lielā augstumā, ja notikusi kabīnes dehermetizācija un vajag katapultēties.
- predilekcija Priekšroka, sevišķa patika.
- tikumiskais ideāls priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu.
- saltacionisms Priekšstats, ka ar indivīdu pēkšņi var notikt saltācija - lēcienveidīga ģenētiska pārmaiņa, kas dod iespēju rasties jaunai sugai.
- labioklinācija Priekšzobu novirzīšanās no vertikālā stāvokļa uz priekšu lūpu virzienā.
- euloģija Priestera svētība pār draudzi, arī tik daudz kā euharistija; vēl neiesvētīta maize.
- naturālsaimniecība Primitīva tautsaimniecības iekārta, kurā ražots tiek tikai pašu vajadzībām, augstākais - savstarpējai tiešai ražojumu maiņai bez naudas starpniecības.
- apaļmutnieki primitīvākā zemāko mugurkaulnieku bezžokleņu klase ("Cyclostomata"), sīki līdz vidēji lieli (garumā līdz 1 m) ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu ķermeni, āda mīksta, gluda, kaila (bez zvīņām), Baltijas jūrā (arī Latvijā) pārstāvēta tikai nēģu dzimta.
- trihoplakss Primitīvs daudzšūnu organisms ("Trichoplax adhaerens"), ko veido tikai četri dažādu šūnu veidi un ārēji izskatās kā lipīga, mataina plāksnīte, 1,5 mm gara primitīva radība, tomēr tās gēni līdzinās augstāk attīstītiem dzīvniekiem.
- pienzāle Prīmulu dzimtas ģints ("Glaux"), daudzgadīgs lakstaugs, sastopams tikai ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 1 suga.
- sermulīte Prīmulu dzimtas ģints ("Hottonia"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi, viss augs iegrimis ūdenī, virs ūdens paceļas tikai ziednesis (ļoti seklos ūdeņos lapas sedz ūdens virsmu), 2 sugas, Latvijā 1 suga.
- patiesības princips princips tiesvedībā saskaņā ar kuru tiesai izskatot lietu ir jānoskaidro objektīvā patiesība un jābalstās tikai uz faktiem, kas tiesas gaitā ir apstiprinājušies.
- sacīkstes princips tiesvedībā, kas nosaka tiesas spriešanas funkcijas atdalīšanu no apsūdzības vai aizstāvības funkcijām t. i., tiesa vada tiesas izmeklēšanas procesu un izlemj iztiesāšanai nodoto jautājumu, taču tiesa nedrīkst meklēt jaunus pierādījumus vai spriedumā atsaukties uz faktiem, ko tiesas priekšā nav likušas procesa puses, tiesa drīkst izlemt tikai tai nodoto jautājumu.
- tiesnešu neatkarība princips tiesvedībā, kas nozīmē, ka tieneši lietas tiesā izlemj pamatojoties tikai uz likumu, faktiskajiem lietas apstākļiem un personisko pārliecību tādos apstākļos, kas izslēdz jebkādu iejaukšanos no malas.
- eiropocentrisms princips un pozīcija, kad pasaules notikumi tiek aplūkoti un novērtēti no Eiropas skatpunkta.
- minimaksa princips princips, kas tulkošanā nodrošina maksimālu efektu ar minimālu piepūli, piemēram, tulkotājs apzināti izvairās no tām valodas vienībām, kas ir neraksturīgas mērķvalodas sistēmai un bez kā var iztikt, nezaudējot satura precizitāti un tulkojuma kvalitāti.
- vertikālā formāta bloks printera vadības sistēmas daļa, kas nosaka drukājamā dokumenta veidošanu vertikālajā virzienā (piemēram, atstarpju vertikālos parametrus, lappušu garumu).
- problēmika Problemātika.
- drošības akreditēšana procedūra, kurā tiek sniegta oficiāla atļauja izmantot konkrēto datoru vai datoru tīklu tikai pēc tam, kad veikti nepieciešamie pasākumi pret nesankcionētu piekļuvi.
- sinhronizācija procesa uzsākšanas momenta piekārtošana kādam noteiktam notikumam sistēmā.
- aizbildnības tiesas prāva process Zviedrijā pret Kārļa XI aizbildnības vadību, kuras locekļi 1680. g. tika apsūdzēti izšķērdībā, un viņiem piesprieda samaksāt lielu kompensāciju.
- padomdošana process, kurā cilvēks ar specifiskām zināšanām un attiecīgu pieredzi noteiktā jautājumā sniedz ieteikumus, kā problēma vai situācija var tikt risināta.
- eksternalizācija Process, kurā cilvēks daļu savu jūtu, domu vai pieredzējumu projicē otrā cilvēkā (apzināti vai neapzināti piedēvē viņam) un tādējādi tos uztver kā otram cilvēkam piemītošus; bieži vien tas notiek ar jūtām vai domām, kuras sevī nevar paciest un kuras, projicētas otrā, nešķiet tik traucējošas.
- kvazistacionārs process process, kura izplatīšanās ātrums izraudzītajā ierobežotajā sistēmā ir tik liels, ka laikā, kurā process izplatās pa visu sistēmu, tās stāvoklis praktiski nemainās.
- autorēšana Process, kurā kāda konkrēta informācija tiek attēlota multividē, izmantojot ne tikai tekstu, bet arī skaņu, grafiku un videokomponentus.
- tiesas sēde process, kurā kompetenta tiesa, piedaloties citām likumā noteiktām personām, likumā noteiktajā kārtībā izmeklē tās izspriešanai nodotos faktus un materiālus par kādu notikumu vai apstrīdamu darījumu un izlemj to atbilstību likumībai un taisnīgumam.
- vienpusperioda taisngriešana process, kurā maiņstrāvu pārveido viena virziena līdzstrāvā, izmantojot tikai viena pusperioda strāvu, bet otru aizturot.
- kultūras asimilācija process, kurā mazākuma grupa pārņem vairākuma grupas vai dominējošās kultūras vērtības un uzvedības modeli; pretstats multikulturālismam, kas akcentē kultūru dažādību un to atšķirību vērtību.
- valodas atdzimšana process, kurā, apzināti īstenojot noteiktu valodas politikas pasākumu kompleksu, tiek atjaunota izzudusi valoda.
- lieta Procesuālā darbība, norise kādā jautājumā (sakarā ar kādu notikumu, pret kādu personu); tiesas process.
- piena produkti produkti, kas iegūti no piena un kam ražošanas procesā pievienotas tikai pārtikas piedevas un citas funkcionāli nepieciešamas sastāvdaļas.
- Tempus Programma "Tempus" - Eiropas Savienības programma augstākās izglītības iestādēm, kuras ietvaros kopš 1990. g. tika atbalstītas reformas augstākajā izglītībā Austrumeiropas valstīs.
- nesaistes pārlūkprogramma programma, kas datorā veic globālā tīmekļa lappušu lejupielādi un to kopēšanu, lai šīs lappuses varētu tikt skaitītas bez pievienošanās internetam.
- tabulrēķinu programma programma, kas rāda rindās un kolonnās izkārtotu šūnu tabulu, kurā, mainoties vienas šūnas saturam, var notikt vienas vai vairāku citu šūnu pārrēķināšana saskaņā ar lietotāja norādīto sakaru starp šūnām.
- reentranta programma programma, kas spēj apkalpot vairākus lietotājus vienlaicīgi un kuras parametri un instrukcijas nevar tikt izmainītas tās izpildes laikā.
- automātiskais restarts programmas atkārtota palaišana tās izpildes gaitā bez otrreizējas uzdevuma ievades; programmas automātiska atsākšana tieši no pārtraukšanas vietas var notikt arī pēc sistēmas atteices.
- segments programmas loģiski noslēgta, funkcionāli neatkarīga daļa, kas var tikt ielādēta atmiņā un izpildīta atsevišķi un kas parasti satur instrukcijas, kuras nodrošina pāreju uz cita segmenta izpildi.
- pārnesamība Programmas spēja tikt izpildītai dažāda tipa datu apstrādes sistēmās, nepārveidojot to citā programmēšanas valodā un neveicot nozīmīgas tās modifikācijas.
- dublējums programmas, diska satura vai adreses dublikāts, ko gadījumā, ja aktīvie dati var tikt bojāti vai iznīcināti, izmanto arhīva veidošanai vai vērtīgu datu drošai saglabāšanai.
- atbalstprogrammas Programmas, kas sniedz servisu supervizora un lietojumprogrammām un ietver sevī, piem., diagnostikas, testēšanas un datu ģenerēšanas līdzekļus.
- oikumenicitāte Programmatisks jēdziens ekumeniskajā kustībā, lai apzīmētu kristīgo konfesiju garīgas kopības principu, pretstatā katolicismam, kas atzīst vienību tikai kā apvienošanos Romas katoļu baznīcā.
- droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi programmatūra, aparatūra un elektroniskā paraksta radīšanas dati, kas atbilst visām šādām prasībām: elektroniskā paraksta radīšanas dati ir radīti tikai vienreiz, un ir nodrošināta to slepenība; elektroniskā paraksta radīšanas datus nevar atvasināt, un, izmantojot tehnoloģijas, elektroniskais paraksts ir nodrošināts pret viltošanu; elektroniskā paraksta radīšanas dati ir droši aizsargāti pret to, ka trešās personas varētu tos nelikumīgi izmantot; droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi nemaina parakstāmo elektronisko dokumentu un neliedz iepazīties ar šo dokumentu pirms tā parakstīšanas.
- LOTOS programmēšanas valoda, ko izmanto atvērto sistēmu sadarbības protokolu specifikācijās, lai aprakstītu notikumu norisi laikā (angļu "Language of Temporal Ordering Specification").
- transakciju tiešsaistes apstrāde programmu sistēma, kas atvieglo un pārrauga tādus transakciju orientētus lietojumus kā, piemēram, datu ievades un izguves transakcijas dažādās jomās, t. sk. banku darījumos, gaisa satiksmē, pasta sūtījumos, lielveikalu funkcionēšanā un ražošanā.
- propene Propedeitika (mācību priekšmets augstskolā).
- vitreīns Proteīds acs stiklveida ķermenī.
- hialogēns Proteīns skrimšļos un stiklveida ķermenī, kas hidrolizē pārvēršas hialīna.
- grevileja Proteju dzimtas ģints ("Grevillea"), dekoratīvi Austrālijas koki ar smailām, plūksnaini saliktām lapām, siltumnīcā spēj izaugt kā augsti koki, bet traukos tik lieli neaug.
- aizsargsistēma Protekcionisms - ārējās tirdzniecības politikas sistēma nacionālās tautsaimniecības aizsardzībai un konkurences spēju kāpināšanai ar ārzemēm.
- piētisms Protestantiska kustība, kas radās 17. gadsimtā un kam raksturīga dievbijīga didaktika un askētisms ikdienas dzīvē.
- baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
- piperonāls Protokatechualdehida metilēnēteris, var sintezēt no safrola vai pagatavot no piparu alkoloīda, kosmētikā izmanto kā piedevu, aromātvielu, ziepēs, lūpu krāsās, smaržās, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var radīt izsitumus uz ādas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- pratakule Protokols - kāda notikuma lietišķs apraksts.
- prajaks Proviants, pārtikas sainītis.
- ārpusembrija orgāni provizoriski orgāni, kas attīstās un funkcionē tikai embrionālās attīstības laikā; dzeltenuma maiss, amonijs, serozais apvalks, alantojs un horijs.
- Videvuts Prūšu mitoloģijā - kultūrvaronis, kas prūšiem izveidoja sociālo organizāciju, nodibināja laicīgo varu un tika ievēlēts par valdnieku.
- eidētika Psihiska spēja objektus un situācijas iztēloties tik tēlaini, it kā tie eksistētu reālā uztverē.
- psihognoze Psihiska stāvokļa diagnostika, gk. ar hipnozes palīdzību.
- abreakcija Psihiskas traumas seku vai psihoneirozes novēršana, kur slimnieks traumējošo notikumu izdzīvo iztēlē, ļaudams brīvi izpausties emocijām tādējādi atraisīdamies no afekta.
- pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
- DSM Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata (angļu _Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders_).
- panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
- ekstroverts Psihisks slimnieks, kas interesējas tikai par citiem cilvēkiem un lietām.
- sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
- vielu problēmlietošana psihoaktīvu vielu (piemēram, alkohola, narkotiku, medikamentu) pārmērīga lietošana, ignorējot informāciju par negatīvajām biopsihosociālajām sekām.
- racionalizācija Psihoanalīzē - aizsardzības mehānisms, kas palīdz cilvēkam atrast pašapziņai pieņemamo izskaidrojumu nepieņemamiem notikumiem un faktiem.
- datīvisms Psihologa L. Gabriloviča mācībā sevišķs apzīmējums jēdzienu priekšstatiem, kas pēc viņa domām ir tikai vienkāršas zīmes.
- ekopsiholoģija Psiholoģija, kas saistīta ar vides aizsardzības tematiku.
- kumulatīva trauma psiholoģisks stāvoklis, kuru veido vairāku atsevišķu, atkārtojošos traumatisku notikumu virkne, kurā katrs nākamais notikums pastiprina kopējo negatīvo traumatisko ietekmi; tas nostiprina pārliecību, ka apkārtējā vide ir apdraudoša, tādēļ cilvēks arvien sliktāk spēj tikt galā ar ikdienas stresu.
- pašu Psiholoģisks vīrieša tips tantrismā, kas atbilst pirmajai iesvētīšanas pakāpei, parasts cilvēks, kas netic ne mantrām ne guru un ievēro tikai vēdiskos rituālus.
- dianētika Psihoterapijas paveids, kuru radījis ASV rakstnieks, zinātniskās fantastikas darbu autors L. Rons Habards (1911.-1986. g.); tā kļuvusi par scientoloģijas pamatu.
- 17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas.
- URSS PSRS apzīmējums starptautiskajā pasta satiksmē (franču "Union des Republiques socailistes sovietiques").
- Baltijas atsevišķais kara apgabals PSRS kara apgabals Baltijas valstu teritorijā 1940.-1941. g., kas tika izveidots pēc Baltijas valstu okupēšanas 1940. g. augustā, tā štābs atradās Rīgā; 1941. g. jūnijā atkāpjoties no Baltijas valstīm tas evakuējās uz Novgorodu, un tur to izformēja.
- Čatokvas konference PSRS un ASV sabiedrības pārstāvju konference Jūrmalā 1986. g. 15.-19. septembrī, tika rīkota, lai propagandētu PSRS uzsāktās reformas jeb t. s. pārkārtošanos.
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- komentārs Publicistikas žanrs - operatīvs materiāls, kurā īsi analizēts un vērtēts kāds sabiedrisks vai politisks notikums, pasākums u. tml.
- virtuāls privātais tīkls publiska datoru tīkla mezglu kopa, kas, izmantojot dažādas sistēmas, izveidota tā, lai kā datu pārsūtīšanas vidi izmantotu internetu, un izmantojot šifrēšanu un citus drošības pasākumus nodrošina piekļuvi tikai autorizētiem lietotājiem.
- zemes izmantošanas plānošana publiskās politikas nozare, kas ietver pasākumus zemes efektīvas izmantošanas sakārtošanai un regulēšanai.
- blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās; apkaunojošs notikums.
- lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
- baltā pūce pūču dzimtas suga ("Nyctea scandiaca"), Latvijā sastopama tikai retumis, kā ziemas viesis, Eiropā aizsargājama.
- reāllaika pulkstenis pulkstenis datorā, kas vienmēr rāda faktisko laiku, ģenerē ciparsignālu vai periodiskus impulsus, ko dators var izmantot kā laika intervāla starp dažādiem notikumiem, tā arī kāda procesa sākuma momenta noteikšanai.
- Saules pulkstenis pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku, pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes vai stieņa krīt uz ciparnīcu.
- pārpūlēt pūloties paveikt, tikt pāri (kam).
- bolflauers Pumpurveidīgs ornaments 14. gs. angļu gotikas ielocēs.
- ekliptikas poli punkti, kuros ekliptikas ass krusto debess sfēru; debess Ziemeļpolam tuvāko ekliptikas polu sauc par ekliptikas Ziemeļpolu, tas atrodas Pūķa zvaigznājā; pretējo eliptikas polu sauc par ekliptikas Dienvidpolu, tas atrodas Zelta Zivs zvaigznājā.
- Galaktikas Ziemeļpols punkts, kurā Galaktikas ass krusto debess sfēru Berenikes Matu zvaigznājā.
- Galaktikas Dienvidpols punkts, kurā Galaktikas ass krusto debess sfēru Skulptora zvaigznājā.
- fotonadīrs Punkts, kurā vertikālā līnija caur fotoaparārta lēcas perspektīvas centru šķērso fotoplakni.
- plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
- Musulmaņu brālība puritāniska ēģiptiešu organizācija, kas tika nodibināta 1928. gadā un kļuva ietekmīga pēc Otrā pasaules kara, vēršoties pret cionismu un vesternizāciju, teroristisku darbību dēļ tika aizliegta 1954. gadā.
- puritānieši Puritāņi - novirziens 16. un 17. gs. anglikāņu baznīcā, askētiska dzīves veida un stingras tikumības piekritēji.
- pusavens puskastrēts auns (kuram izgriezts tikai viens sēklinieks).
- kupols Puslodei līdzīgs (parasti stikla) veidojums kā nosegšanai.
- slaidpirkstainis puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks ("Daubentonia madagascariensis"), naktī aktīvs zīdītājs, kurš dzīvo tikai Madagaskarā, tam ir raksturīgi slaidi pirksti.
- puspirkstains Puspirkstains cimds - cimds, kam pirksti tikai līdz pusei noadīti, tā ka pirkstu gali nav apklāti.
- fotogalvanogrāfija Pustoņa dobspieduma formu pagatavošana ar galvanoplastikas un fotogrāfijas palīdzību.
- elektrofototipija Pustoņa izcilspieduma formu pagatavošana ar galvanoplastiku.
- programmējamā lasāmatmiņa pusvadītāja lasāmatmiņa, no kuras datus var tikai lasīt.
- tinamveidīgie Putnu kārta ("Thinamiformes"), vidēji lieli (0,2-1,5 kg) putni, atgādina irbes, dzīvo un ligzdo uz zemes, lido maz (veic tikai nelielus pārlidojumus), sastopami mežos, krūmājos, stepēs Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- strausveidīgie Putnu kārta, tikai 1 suga - strauss; lielākais recentais putns (augstums - līdz 2,5 m, masa - līdz 100 kg).
- dzegužputni Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 20-1000 g), \~40 ģinšu, \~130 sugu, no tām \~80 sugu ir ligzdu parazīti, kas olas iedēj citu sugu putnu ligzdās, Latvijā tikai dzeguze.
- sīga Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Otididae"), vidēji lieli un lieli putni, 10 ģintis, 23 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas, kas visas reģistrētas tikai dažas reizes; drofu dzimta.
- sīgputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (masa - 1-16 kg), raksturīga pazīme - kājai tikai 3 pirksti, mīt stepēs, pustuksnešos, tuksnešos, 10-11 ģinšu, 23-24 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- svīrveidīgie putnu klases kārta ("Apodiformes"), pie kuras pieder nelieli vai sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri); Latvijā tikai viena suga - melnā svīre (_Apus apus_).
- vētrasputnveidīgie Putnu klases kārta ("Porcellariiformes"), pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā, 4 dzimtas, \~23 ģintis, >100 sugu.
- emu Putnu klases kazuārveidīgo kārtas dzimta ("Dromaiidae"), nelidojošs putns, tikai 1 suga.
- platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
- svīrputns Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni (garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g), kāju pirksti ar asiem nagiem, var pieķerties vertikālām virsmām, nespēj staigāt pa zemi un pacelties no tās, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas.
- alkputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli jūras putni (masa - 0,08-1,3 kg), uz sauszemes uzturas tikai vairošnās periodā, labi peld un nirst, ligzdo kolonijās, izplatīti Z puslodē, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā 5 sugas.
- fazānputni Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta, dažāda lieluma putni (garums - 13-190 cm, svars - no 45 g līdz 10 kg), mīt uz zemes, labi staigā un skrien, spārnos ceļas tikai galējas nepieciešamības gadījumā; \~60 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā 6 ģintis, 6 sugas.
- pīļzoss Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta ("Anseranatinae"), tikai 1 suga.
- lirastputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta ("Menuridae"), 2 dzimtas, abas tikai Austrālijā.
- havajputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Drepanididae"), nelieli putni (masa - 10-30 g), polifāgi, tikai Havaju salās, 10 ģintis, 23 sugas (no tām 2 ģintis jau izmirušas).
- kardinālstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimta ("Cardinalinae"), 9 ģintis, 39 sugas, tikai Amerikā.
- zila putra putra, kas vārīta ūdenī ar mazu piena piedevu vai tikai ūdenī.
- putrami putraimi (1), pārtikas produkts.
- pūsnis Pūznis, tikai savienojumā ar "miega".
- aizpūžņot Pūžņojot tikt pārklātam, aizpildītam ar strutām, pūžņiem.
- Lietuvas dižkunigaitija radās 13. gs. 30. gados, kad Lietuvā vienpersoniski valdīja Mindaugs, kurš 1253. g. tika kronēts par karali, dižkunigaitija pastāvēja līdz 1795. g., kad pēc Polijas 3. dalīšanas tās teritorijas lielākā daļa tika pievienota Krievijas impērijai.
- lēkumi Radības, dzemdības; arī tikko dzimušais bērns.
- mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati.
- ūdensglāzes teorija radikāla teorija un prakse Krievijā pēc 1917. g. komunistu apvērsuma, kas dzimumu attiecības uzskatīja par elementāru instinktu apmierināšanu un sludināja, ka izdarīt dzimumaktu esot tikpat vienkārši, kā izdzert glāzi ūdens.
- radikalizācija Radikālu kustību, līdzekļu, vadītāju īpatsvara palielināšanās politikā vai kādā politiskā organizācijā, kustībā.
- komentēt Radio vai televīzijas reportāžās stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt.
- marķiera radiobāka radiobāka, kas atrodas noteiktā attālumā no lidlauka uz skrejceļa ass un raida radiosignālus vertikālā plaknē, pēc kuriem pilots var noteikt attālumu līdz lidlaukam.
- praktiskā radiobioloģija radiobioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izmantojamību kultūraugu ražas palielināšanā un kvalitatīvā uzlabošanā, selekcijā, pārtikas produktu aukstajā sterilizācijā.
- kvazioptika Radiofizikas nozare, kas aplūko, kā izplatās elektromagnētisko viļņu kūļi (viļņa garums ir no \~0,01 mm līdz \~1 mm), kuru šķērsizmēri ir daudz lielāki par viļņa garumu; šādu kūļu izplatīšanās lielā mērā pakļaujas ģeometriskās optikas likumiem, tāpēc difrakcijas parādības jāņem vērā tikai daļēji.
- radioģenētiķis Radioģenētikas speciālists.
- rentgenluminiscence Radioluminiscences paveids, kas rodas, apstarojot luminoforu ar rentgenstariem vai gamma stariem; lieto rentgendiagnostika attēla vizualizācijai.
- Decca Radionavigācijas sistēma garajos viļņos kuģniecības un gaisa satiksmē; sastāv no daudziem uz zemes bāzētiem radioraidītājiem un balstās uz hiperboliskās navigācijas principu.
- riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu (ar savu izturēšanos, rīcību, runu).
- politizēt Radīt (kam) politisku raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar politiku.
- pavērt (arī atvērt) durvis radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- (at)vērt (arī pavērt) durvis radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- vērt durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- stinkšēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
- stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
- tinkšēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai.
- tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai.
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
- žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- zvanīt Radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
- šķindēt Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- blarkšēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim.
- blarkšķēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim.
- tankšēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai.
- tankšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai.
- skrimšķināt Radīt kādu neartikulētu skaņu.
- besīt Radīt neapmierinātību, nepatikt; kaitināt; tracināt.
- čamalēt Radīt neartikulētas skaņas, bērnam mācoties runāt.
- apšķebināt Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku (piemēram, par kādu smaržu, garšu).
- apšķebināt dūšu radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- apšķebināt sirdi radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- šķebināt sirdi (biežāk dūšu) radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- šķebināt dūšu (retāk sirdi) radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- (ap)šķebināt dūšu (retāk sirdi) radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- nonīdēt Radīt nepatiku.
- klinkšēt Radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- tīcināt Radīt patiku.
- trinkšēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
- strinkšēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- sašmulēties Radīt sev nepatikšanas; saķencēties.
- sašmurgāties Radīt sev nepatikšanas.
- sagatavoties radīt sevī (gaidāmam notikumam, situācijai) atbilstošu noskaņojumu, attieksmi
- žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla vai stikla priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- sabiedriskās drošības līmenis rādītājs, kas atspoguļo atsevišķu personu, dažādu sociālo grupu un valsts iekšējās drošības stāvokli kopumā, kriminālo apdraudējumu gadījumus, kā arī nosaka valsts politikas prioritātes, virzienus un formas valsts iedzīvotāju tiesiskajā aizsardzībā.
- pārtapt Radošā procesā pārveidoties, tikt pārveidotam par ko citu (piemēram, par ieceri, tekstu, mākslas tēlu).
- atbiedēt Radot nepatiku, bailes, atsvešināt; atbaidīt (2).
- atbaidīt Radot nepatiku, bailes, atsvešināt.
- radzenes erozija radzenes virsējo slāņu vai arī tikai epitēlija defekts, kas rodas pēc nelieliem acu ievainojumiem, kā arī pārmērīga ultravioletā starojuma ietekmē.
- Atēnu skola Rafaēla freska Vatikānā (angļu "The school of Athens"), kurā vienkopus attēloti dažādu laikmetu domātāji.
- lupis Ragainis, netikles vīrs.
- padēkls Ragavu koka sastāvdaļa, ko ar tapām piestiprina zem slieces, lai tā tik ātri nenodilst.
- esparsetu raibspārnis raibspārņu suga ("Zygaena carniolica berolinensis"), Latvijā aizsargājama, sastopama tikai Latvijas dienvidaustrumu daļā.
- rainists Rainistikas speciālists; rainologs.
- Saulcerīte Raiņa pasaku lugas "Zelta zirgs" (1909. g.) tēls - princese, kas 7 gadus pamirusi guļ stikla zārkā, līdz Antiņš viņu noved atpakaļ uz zemes.
- Bermudu trijstūris rajons Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā starp Bermudu salām, Puertoriko un Floridas pussalu, kur notikusi kuģu un lidmašīnu nozušana bez konstatējamām avārijas pazīmēm.
- piekļūstamība Rajonu, vietu un iestāžu raksturojums - cik labi tās ir sasniedzamas ar dažādiem satiksmes un sakaru līdzekļiem; vispārējais savienojums ar dažādiem tīkliem un dienestiem.
- rukšināties rakņājot meklēt pārtiku (par cūkām).
- ķīļu raksts raksta veids ar ķīļveidīgām zīmēm, kuras ar slīpi nogrieztu rakstāmo tika iespiestas slapjā mālā; izgudroja šumeri Mezopotāmijā pirms \~3500 gadiem un pārņēma babilonieši un asīrieši; lietošanā līdz 3. gs. p. m. ē.
- efēmeridi Raksti ar hronoloģiski atzīmētiem notikumiem, piem., laika apstākļu ziņojumi, astronomiskas gada grāmatas, periodiski ziņojumi u. c.
- homologumena Raksti, kuru uzņemšana Bībeles kanonā netika apstrīdēta.
- atdarināt Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem.
- protokolls Rakstīts akts par kādu notikumu, policijas sastādīts.
- pseidoklasicisms Rakstniecības virziens 17. un 18. gs. Eiropā, kas par paraugu un priekšzīmi izmantoja tikai sengrieķu un senromiešu rakstniecību.
- feļetons Raksts, kurā izsmietas negatīvas parādības, kritizētas konkrētas personas; attiecīgais publicistikas žanrs.
- skriptūristi Rakstu pazinēji; anabaptistu sekta, kura tic tikai tam, kas svētos rakstos skaidri pateikts.
- opalogrāfija Rakstu un zīmējumu pavairošanas paņēmiens; ar īpašu tinti rakstītu vai zīmētu oriģinālu pārnes uz iepriekš sagatavotas stikla plates, ko apstrādājot iegūst iespiedplati.
- daimonisms Rakstura īpašība, kad cilvēks atrod patiku citu ciešanās.
- zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (radusies kādas darbības, procesa, notikuma u. tml. rezultātā).
- akords Raksturīgs (kāda notikuma) moments, iezīme (sākums vai nobeigums).
- antarktisks Raksturīgs Antarktikai, saistīts ar to.
- antiklerikāls Raksturīgs antiklerikālismam, saistīts ar to; vērsts pret klerikālismu, baznīcas un garīdzniecības privilēģijām.
- šķīdības līkne raksturlielums, kas rāda, kā atkarībā no temperatūras mainās vienas vielas šķīdība otrā; gāzu šķīdība ir atkarīga no spiediena un temperatūras, šķidru un cietu vielu šķīdība – praktiski tikai no temperatūras.
- Skrundas radiolokācijas stacija raķešu uzbrukuma agrās atklāšanas stacija, ko PSRS armijas vajadzībām uzbūvēja 1960-os gados, tajā darbojās 2 lokatori, kas turpināja darbu līdz 1998. g. 31. augustam, 1999. g. 21. oktobrī Latvija pārņēma teritoriju savā jurisdikcijā; tika uzsākta arī lielāka lokatora būve, kas pēc starpvalstu vienošanās tika uzspridzināta 1995. g. 4. maijā.
- Dzērves valks Raķupes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā (tikai īss lejteces posms) un Dundagas novada Dundagas pagastā, garums — \~2 km.
- randevu Randiņš, satikšanās.
- iguanodons Rāpuļu klases ģints ("Iguanodon"), izmirusi mezozoja beigās, liels (garums - līdz 10 m, augstums - līdz 5 m) dinozauru kārtas rāpulis, kas pārvietojies tikai uz pakaļkājām.
- nordisms rasisma paveids, mācība, saskaņā ar kuru civilizācijas radītāji ir tikai "augstākās", nordiskās (ziemeļu) rases pārstāvji (vācieši, anglosakši, skandināvi).
- iegult Rasties un saglabāties (par jūtām); izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu).
- iegulties Rasties un saglabāties (par jūtām); izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu).
- palikt Rasties, arī tikt radītam, izveidotam un saglabāties.
- parādīties Rasties, ieviesties, būt sastopamam (par augiem, dzīvniekiem); tikt izgatavotam, ieviesties (par priekšmetiem).
- piedzimt Rasties, izveidoties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, psihiskiem stāvokļiem, domām u. tml.); tikt izveidotam.
- nokrist no debesīm (arī no (zila) gaisa) rasties, izveidoties, arī tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm) rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- iekrist klēpī rasties, tikt iegūtam nejauši, viegli, bez pūlēm.
- (ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāt (3).
- šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāties (3).
- krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piemēram, par seju, tās daļām); pārklāties ar krunkām (par ādu); grumboties.
- grumboties Raukties, tikt sarauktam grumbās (parasti par pieri); sākt pārklāties ar grumbām (par ādu).
- plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru.
- pinkus Raupjš, Tāds, kas nav tik kvalitatīvs, kā sukātu linu izstrādājums.
- pamatlaiks Ražošanā izmantotais laiks, ko patērē tikai apstrādājamā priekšmeta kvalitātes (formas, izmēru, fizikāli mehānisko īpašību u. c. parametru, kā arī novietojuma) maiņai.
- ražošanas automatizācija ražošanas procesu vai to sastāvdaļu izpilde un vadība bez tiešas cilvēku līdzdalības, izmantojot tikai nedzīvās dabas enerģiju.
- ķīmiskā reakcija ultraskaņas klātbūtnē (sonoķīmija) reakcija, kas paātrinās vai notiek tikai tad, ja uz tās vidi iedarbojas ar ultraskaņu.
- monomolekulārās reakcijas reakcijas, kuru norisē piedalās tikai viena daļiņa (neitrāla molekula, jons, radikālis).
- R Reālo skaitļu kopa (matemātikā).
- reālpolitiķis Reālpolitikas piekritējs.
- prēdiālservitūts Reālservitūta sākotnējā stadija, kurā tika prasīta nekustamo īpašumu atrašanās kaimiņos.
- feļetons Recenzijas, kritikas raksti, arī daiļliteratūras sacerējumi (periodikā).
- g Recesīvā alēle (ģenētikā).
- talamuss Redzes pauguri - pelēkās vielas sakopojumi galvas smadzenēs; centrs, kurā pienāk impulsi no visiem maņu orgāniem (tikai ne no ožas orgāniem) un kur noris šo impulsu sākotnējā analīze un sintēze.
- ametropija Redzes traucējumi, kad acs nevar skaidri saredzēt priekšmetus bez optikas (brillēm, kontaktlēcām vai lupas).
- aizmigloties Refl. --> aizmiglot(1); tikt aizmiglotam (1).
- aizpildīties Refl. --> aizpildīt (1); tikt aizpildītam.
- aizplīvuroties Refl. --> aizplīvurot (2); tikt aizplīvurotam (2).
- aizskaloties Refl. --> aizskalot; tikt aizskalotam.
- aizsprostoties Refl. --> aizsprostot; tikt aizsprostotam.
- aizstumties Refl. --> aizstumt (2), tikt aizstumtam.
- aizšļākties Refl. --> aizšļākt (1); tikt aizšļāktam.
- aizžņaugties Refl. --> aizžņaugt; tikt aizžņaugtam.
- akumulēties Refl. --> akumulēt; tikt akumulētam.
- apbārstīties Refl. --> apbārstīt; tikt apbārstītam.
- apdūņoties Refl. --> apdūņot; tikt pārklātam ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
- apgaismoties Refl. --> apgaismot(1); tikt apgaismotam (ar gaismas avotu).
- apmigloties Refl. --> apmiglot (1); tikt apmiglotam.
- apšķaidīties Refl. --> apšķaidīt; tikt apšķaidītam.
- apšķiesties Refl. --> apšķiest; tikt apšķiestam.
- apšļakstīties Refl. --> apšļakstīt; tikt apšļakstītam.
- apšļākties Refl. --> apšļākt; tikt apšļāktam.
- apšmaukties Refl. --> apšmaukt; tikt apšmauktam.
- aptašķīties Refl. --> aptašķīt; tikt aptašķītam.
- aptraipīties Refl. --> aptraipīt; tikt aptraipītam.
- apvārtīties Refl. --> apvārtīt; tikt apvārtītam.
- apvirzīties Refl. --> apvirzīt; tikt apvirzītam.
- atbērties Refl. --> atbērt (1); tikt atbērtam.
- atbīdīties Refl. --> atbīdīt (1); tikt atbīdītam.
- atbīdīties Refl. --> atbīdīt (2); tikt atbīdītam.
- atbīdīties Refl. --> atbīdīt (3); tikt atbīdītam.
- atbrīvoties Refl. --> atbrīvot (4); tikt atbrīvotam (no darba, saistībām pēc paša ierosmes).
- atdoties Refl. --> atdot (4); tikt atdotam.
- atjaunināties Refl. --> atjaunināt; tikt atjauninātam.
- atmiekšķēties Refl. --> atmiekšķēt (1); tikt atmiekšķētam.
- atraisīties Refl. --> atraisīt (2); tikt atraisītam.
- atrauties Refl. --> atraut (7); tikt atrautam.
- atrisināties Refl. --> atrisināt (2); tikt atrisinātam.
- atrisināties Refl. --> atrisināt (3); tikt atrisinātam.
- atsegties Refl. --> atsegt (1); tikt atsegtam; atklāties.
- atsegties Refl. --> atsegt (2); tikt atsegtam; atklāties.
- atsijāties Refl. --> atsijāt (1); tikt atsijātam.
- atskaldīties Refl. --> atskaldīt (1); tikt atskaldītam; atšķelties, atdalīties.
- atskaloties Refl. --> atskalot (1); tikt atskalotam.
- atskaloties Refl. --> atskalot (2); tikt atskalotam.
- atskaloties Refl. --> atskalot (3); tikt atskalotam.
- atskaloties Refl. --> atskalot (4); tikt atskalotam.
- atstaroties Refl. --> atstarot (1); tikt atstarotam.
- atšļākties Refl. --> atšļākt; tikt atšļāktam.
- attālināties Refl. --> attālināt (1); tikt attālinātam.
- attīrīties Refl. --> attīrīt (1); tikt attīrītam.
- attīrīties Refl. --> attīrīt (2); tikt attīrītam.
- austies Refl. --> aust 2(1); tikt austam.
- austies Refl. --> aust 2(2); tikt austam.
- bružāties Refl. --> bružāt; tikt bružātam.
- cilāties Refl. --> cilāt (1); tikt cilātam.
- četrkāršoties Refl. --> četrkāršot; tikt četrkāršotam.
- daudzkāršoties Refl. --> daudzkāršot; tikt daudzkāršotam.
- deformēties Refl. --> deformēt (1); tikt deformētam.
- deformēties Refl. --> deformēt (2); tikt deformētam (2).
- denaturēties Refl. --> denaturēt; tikt denaturētam.
- desmitkāršoties Refl. --> desmitkāršot; tikt desmitkāršotam.
- divkāršoties Refl. --> divkāršot; tikt divkāršotam.
- durties Refl. --> durt (1); tikt durtam (kur iekšā).
- formēties Refl. --> formēt (1); tikt formētam.
- formēties Refl. --> formēt (2); tikt formētam.
- ieausties Refl. --> ieaust (1); tikt ieaustam.
- iebāzties Refl. --> iebāzt; tikt iebāztam (parasti neviļus, negribēti).
- ieberzties Refl. --> ieberzt (1); tikt ieberztam (parasti neviļus, negribēti).
- ieberzties Refl. --> ieberzt (3); tikt ieberztam (parasti neviļus, negribēti).
- iebīdīties Refl. --> iebīdīt; tikt iebīdītam.
- ieburzīties Refl. --> ieburzīt (1); tikt ieburzītam.
- iecirsties Refl. --> iecirst (6); tikt iecirstam.
- iegriezties Refl. --> iegriezt 1 (2); tikt iegrieztam.
- iegumzīties Refl. --> iegumzīt (1); tikt iegumzītam.
- iekausēties Refl. --> iekausēt (2); tikt iekausētam.
- iekrāties Refl. --> iekrāt; tikt iekrātam.
- ielasīties Refl. --> ielasīt 2(1); tikt ielasītam.
- ielieties Refl. --> ieliet; tikt ielietam (parasti neviļus, negribēti).
- ielikties Refl. --> ielikt (1); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti).
- ielikties Refl. --> ielikt (2); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti).
- iemalties Refl. --> iemalt (1); maļot tikt iegūtam.
- iemalties Refl. --> iemalt (2); maļot, arī griežot tikt ierautam (kur iekšā).
- iemiegties Refl. --> iemiegt; tikt iemiegtam.
- iemieties Refl. --> iemiet; tikt iemietam.
- ieņurcīties Refl. --> ieņurcīt (1); tikt ieņurcītam.
- iepildīties Refl. --> iepildīt; tikt iepildītam.
- iesieties Refl. --> iesiet (2); tikt iesietam.
- iesieties Refl. --> iesiet (3); tikt iesietam.
- ieskaloties Refl. --> ieskalot; tikt ieskalotam.
- ieskrambāties Refl. --> ieskrambāt (1); tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti).
- ieskrambāties Refl. --> ieskrambāt (2); tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti).
- ieskrāpēties Refl. --> ieskrāpēt (1); tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti).
- ieskrāpēties Refl. --> ieskrāpēt(2); tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti).
- ieskrūvēties Refl. --> ieskrūvēt; tikt ieskrūvētam.
- ieslacīties Refl. --> ieslacīt (1); tikt ieslacītam (parasti neviļus, negribēti).
- ieslieties Refl. --> iesliet; tikt ieslietam.
- iesmelties Refl. --> iesmelt; tikt iesmeltam.
- iespiesties Refl. --> iespiest (1); tikt iespiestam.
- iespiesties Refl. --> iespiest (2); tikt iespiestam.
- iesprausties Refl. --> iespraust (1); tikt iespraustam.
- iesvārstīties Refl. --> iesvārstīt; tikt iesvārstītam.
- iešņāpties Refl. --> iešņāpt (1); tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti).
- iešņāpties Refl. --> iešņāpt (2); tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti).
- iešņīpāties Refl. --> iešņīpāt (1); tikt iešņīpātam.
- iešņīpāties Refl. --> iešņīpāt (2); tikt iešņīpātam (parasti neviļus, negribēti).
- ietriekties Refl. --> ietriekt (1); tikt ietriektam.
- ievalkāties Refl. --> ievalkāt; tikt ievalkātam.
- ieveidoties Refl. --> ieveidot (1); tikt ieveidotam.
- ieveidoties Refl. --> ieveidot (2); tikt ieveidotam.
- ievērpties Refl. --> ievērpt (2); tikt ievērptam (parasti neviļus, negribēti).
- ievērties Refl. --> ievērt (1); tikt ievērtam.
- ievērties Refl. --> ievērt (2); tikt ievērtam (parasti neviļus, negribēti).
- ieviesties Refl. --> ieviest (1); tikt ieviestam.
- ievilcināties Refl. --> ievilcināt; tikt ievilcinātam.
- ievīlēties Refl. --> ievīlēt 1; tikt ievīlētam.
- ievilkties Refl. --> ievilkt (9); tikt ievilktam.
- izbārstīties Refl. --> izbārstīt; tikt izbārstītam; izkaisīties.
- izberzēties Refl. --> izberzēt (3); tikt izberzētam (parasti neviļus, negribēti).
- izbīdīties Refl. --> izbīdīt (1); tikt izbīdītam.
- izbrīvēties Refl. --> izbrīvēt (2); tikt izbrīvētam.
- izfiltrēties Refl. --> izfiltrēt; tikt izfiltrētam.
- izgaismoties Refl. --> izgaismot (1); tikt izgaismotam.
- izgaismoties Refl. --> izgaismot (2); tikt izgaismotam.
- izglābties Refl. --> izglābt (1); pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- izlieties Refl. --> izliet (1); tikt izlietam, izlaistītam (parasti neviļus, negribēti).
- izlieties Refl. --> izliet (3); tikt izlietam.
- izlietoties Refl. --> izlietot (1); tikt izlietotam.
- izlietoties Refl. --> izlietot (3); tikt izlietotam.
- izlutināties Refl. --> izlutināt; tikt izlutinātam.
- izmasēties Refl. --> izmasēt; tikt izmasētam.
- izmitināties Refl. --> izmitināt; tikt izmitinātam.
- iznēsāties Refl. --> iznēsāt (7); tikt iznēsātam.
- izperināties Refl. --> izperināt (1); tikt izperinātam.
- izrakstīties Refl. --> izrakstīt (3); tikt izrakstītam.
- izrisināties Refl. --> izrisināt(1); tikt izrisinātam.
- izrisināties Refl. --> izrisināt(2); tikt izrisinātam.
- izritināties Refl. --> izritināt (1); tikt izritinātam.
- izritināties Refl. --> izritināt (2); tikt izritinātam.
- izsēties Refl. --> izsēt (1); tikt izsētam.
- izsijāties Refl. --> izsijāt (1); tikt izsijātam.
- izskalināties Refl. --> izskalināt; tikt izskalinātam.
- izskaloties Refl. --> izskalot (1); tikt izskalotam.
- izskaloties Refl. --> izskalot (2); tikt izskalotam.
- izskaloties Refl. --> izskalot (3); tikt izskalotam.
- izskaloties Refl. --> izskalot (4); tikt izskalotam.
- izskrūvēties Refl. --> izskrūvēt; tikt izskrūvētam.
- izslacīties Refl. --> izslacīt (1); tikt izslacītam.
- izsmērēties Refl. --> izsmērēt (1); tikt izsmērētam.
- izsmidzināties Refl. --> izsmidzināt; tikt izsmidzinātam.
- izspiesties Refl. --> izspiest (1); tikt izspiestam.
- izspiesties Refl. --> izspiest (2); tikt izspiestam.
- izstiepties Refl. --> izstiept (1); tikt izstieptam.
- izastiepties Refl. --> izstiept (2); tikt izstieptam.
- izstiepties Refl. --> izstiept (3); tikt izstieptam.
- izstumties Refl. --> izstumt (1); tikt izstumtam.
- izšauties Refl. --> izšaut (2); tikt izšautam.
- izšķaidīties Refl. --> izšķaidīt; tikt izšķaidītam.
- izšķiesties Refl. --> izšķiest (1); tikt izšķiestam.
- izšķiesties Refl. --> izšķiest (2); tikt izšķiestam.
- izšķilties Refl. --> izšķilt (1); tikt izšķiltam.
- izšķirties Refl. --> izšķirt (4); tikt izšķirtam.
- izšķobīties Refl. --> izšķobīt; tikt izšķobītam.
- izšļakstināties Refl. --> izšļakstināt (1); tikt izšļakstinātam.
- izšļakstīties Refl. --> izšļakstīt (1); tikt izšļakstītam.
- izšūties Refl. --> izšūt (2); tikt izšūtam.
- iztaisnoties Refl. --> iztaisnot (1); tikt iztaisnotam.
- iztaisnoties Refl. --> iztaisnot (2); tikt iztaisnotam.
- iztīrīties Refl. --> iztīrīt (1); tikt iztīrītam.
- iztukšoties Refl. --> iztukšot; tikt iztukšotam.
- izvalkāties Refl. --> izvalkāt; tikt izvalkātam.
- izvārīties Refl. --> izvārīt 1(1); tikt izvārītam.
- izvēdināties Refl. --> izvēdināt (1); tikt izvēdinātam.
- izvēdināties Refl. --> izvēdināt (2); tikt izvēdinātam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (1) - piemēram, par priekšmetu; tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (2); tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (3); tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (6) - par šķirni, sugu, noteiktām prasībām atbilstošu dzīvnieku kopumu; tikt izveidotam.
- izvējoties Refl. --> izvējot (1); tikt izvējotam.
- izvējoties Refl. --> izvējot (2); tikt izvējotam.
- izvērties Refl. --> izvērt (1); tikt izvērtam.
- izvērties Refl. --> izvērt (2); tikt izvērtam (parasts neviļus, negribēti).
- izvilkties Refl. --> izvilkt (1); tikt izvilktam.
- izvirzīties Refl. --> izvirzīt (1); tikt izvirzītam.
- izvirzīties Refl. --> izvirzīt (3); tikt izvirzītam.
- izvīstīties Refl. --> izvīstīt; tikt izvīstītam.
- izžāvēties Refl. --> izžāvēt (2); tikt izžāvētam.
- kaisīties Refl. --> kaisīt(1); tikt kaisītam.
- kalties Refl. --> kalt (1); tikt kaltam.
- kāpināties Refl. --> kāpināt (2); tikt kāpinātam.
- kapitalizēties Refl. --> kapitalizēt (1); tikt kapitalizētam.
- katapultēties Refl. --> katapultēt (1); tikt katapultētam.
- klāties Refl. --> klāt 1 (1); tikt klātam.
- kombinēties Refl. --> kombinēt (1); tikt kombinētam.
- kompensēties Refl. --> kompensēt (1); tikt kompensētam.
- kompensēties Refl. --> kompensēt(2); tikt kompensētam.
- komplektēties Refl. --> komplektēt(1); tikt komplektētam.
- komplektēties Refl. --> komplektēt(2); tikt komplektētam.
- komplicēties Refl. --> komplicēt (1); tikt komplicētam.
- komplicēties Refl. --> komplicēt (2); tikt komplicētam.
- kompostēties Refl. --> kompostēt; tikt kompostētam.
- koncentrēties Refl. --> koncentrēt (1); tikt koncentrētam.
- koncentrēties Refl. --> koncentrēt (2); tikt koncentrētam.
- koncentrēties Refl. --> koncentrēt (3); tikt koncentrētam.
- koncentrēties Refl. --> koncentrēt (4); tikt koncentrētam.
- kondensēties Refl. --> kondensēt (1); tikt kondensētam.
- kondensēties Refl. --> kondensēt (2); tikt kondensētam.
- konfrontēties Refl. --> konfrontēt (2); tikt konfrontētam.
- konkretizēties Refl. --> konkretizēt (1); tikt konkretizētam.
- konkretizēties Refl. --> konkretizēt (2); tikt konkretizētam.
- konservēties Refl. --> konservēt (1); tikt konservētam.
- konservēties Refl. --> konservēt (2); tikt konservētam.
- konservēties Refl. --> konservēt (3); tikt konservētam.
- konsolidēties Refl. --> konsolidēt (1); tikt konsolidētam.
- konsolidēties Refl. --> konsolidēt (2); tikt konsolidētam.
- konstruēties Refl. --> konstruēt (3); tikt konstruētam.
- kontrahēties Refl. --> kontrahēt 1 (1); tikt kontrahētam.
- kontrahēties Refl. --> kontrahēt 1 (2); tikt kontrahētam.
- kopoties Refl. --> kopot (1); tikt kopotam.
- krāties Refl. --> krāt (1); tikt krātam.
- krāties Refl. --> krāt (3); tikt krātam.
- krustoties Refl. --> krustot 2(1); tikt krustotam.
- krustoties Refl. --> krustot 2(2); tikt krustotam.
- kulstīties Refl. --> kulstīt (1); tikt kulstītam.
- kulties Refl. --> kult(1); tikt kultam.
- liekties Refl. --> liekt (1); tikt liektam.
- lokalizēties Refl. --> lokalizēt (2); tikt lokalizētam.
- maisīties Refl. --> maisīt (1); tikt maisītam.
- maisīties Refl. --> maisīt (2); tikt maisītam.
- maksimalizēties Refl. --> maksimalizēt; tikt maksimalizētam.
- malties Refl. --> malt (1); tikt maltam.
- malties Refl. --> malt (2); tikt maltam.
- minimalizēties Refl. --> minimalizēt; tikt minimalizētam.
- mistroties Refl. --> mistrot (1); tikt mistrotam.
- mistroties Refl. --> mistrot (2); tikt mistrotam.
- mobilizēties Refl. --> mobilizēt (1); tikt mobilizētam (1).
- mobilizēties Refl. --> mobilizēt (2); tikt mobilizētam (2).
- modernizēties Refl. --> modernizēt; tikt modernizētam.
- modificēties Refl. --> modificēt; tikt modificētam.
- mudžināties Refl. --> mudžināt (1); tikt mudžinātam.
- nazalizēties Refl. --> nazalizēt; tikt nazalizētam.
- nesties Refl. --> nest (1); tikt nestam.
- nivelēties Refl. --> nivelēt (1); tikt nivelētam (1).
- nivelēties Refl. --> nivelēt (2); tikt nivelētam (2).
- noāķēties Refl. --> noāķēt; tikt noāķētam.
- noapaļoties Refl. --> noapaļot (1); tikt noapaļotam.
- noārdīties Refl. --> noārdīt (1); tikt noārdītam.
- noārdīties Refl. --> noārdīt (3); tikt noārdītam.
- noasināties Refl. --> noasināt (1); tikt noasinātam.
- noasināties Refl. --> noasināt (2); tikt noasinātam.
- nobārstīties Refl. --> nobārstīt (2); tikt nobārstītam.
- noberzties Refl. --> noberzt (1); tikt noberztam.
- noberzties Refl. --> noberzt (2); tikt noberztam.
- noberzties Refl. --> noberzt (4); tikt noberztam.
- nobīdīties Refl. --> nobīdīt (1); tikt nobīdītam.
- nobīdīties Refl. --> nobīdīt (2); tikt nobīdītam.
- nobīdīties Refl. --> nobīdīt (3); tikt nobīdītam.
- noblīvēties Refl. --> noblīvēt (1); tikt noblīvētam.
- nobružāties Refl. --> nobružāt (1); tikt nobružātam.
- nobružāties Refl. --> nobružāt (2); tikt nobružātam.
- nocelties Refl. --> nocelt (1); tikt noceltam.
- nocelties Refl. --> nocelt (2); tikt noceltam.
- nocepināties Refl. --> nocepināt; tikt nocepinātām.
- nocepties Refl. --> nocept; tikt noceptam.
- nodeldēties Refl. --> nodeldēt; tikt nodeldētam.
- nodibināties Refl. --> nodibināt (2); tikt nodibinātam.
- nodriskāties Refl. --> nodriskāt; tikt nodriskātam.
- nodūmoties Refl. --> nodūmot; tikt nodūmotam.
- noenkuroties Refl. --> noenkurot; tikt noenkurotam.
- nofiltrēties Refl. --> nofiltrēt; tikt nofiltrētam.
- nogremdēties Refl. --> nogremdēt (1), tikt nogremdētam.
- nokaisīties Refl. --> nokaisīt (1); tikt nokaisītam.
- nokaisīties Refl. --> nokaisīt (2); tikt nokaisītam.
- nokaitēties Refl. --> nokaitēt; tikt nokaitētam.
- noklāties Refl. --> noklāt (1); tikt noklātam.
- noklāties Refl. --> noklāt (3); tikt noklātam (pār ko, pāri kam).
- noklāties Refl. --> noklāt (5); tikt noklātam.
- nokomplektēties Refl. --> nokomplektēt (2); tikt nokomplektētam.
- nokrāsoties Refl. --> nokrāsot (1); tikt nokrāsotam.
- nokulties Refl. --> nokult (1); tikt nokultam.
- nokūpināties Refl. --> nokūpināt (1); tikt nokūpinātam.
- nokūpināties Refl. --> nokūpināt (2); tikt nokūpinātam.
- nokvēpināties Refl. --> nokvēpināt; tikt nokvēpinātam.
- noķēzīties Refl. --> noķēzīt (1); tikt noķēzītam.
- nolaisties Refl. --> nolaist (1); tikt nolaistam (piemēram, par priekškaru).
- nolaisties Refl. --> nolaist (2); tikt nolaistam (par paceltu priekšmetu).
- nolīdzināties Refl. --> nolīdzināt (1); tikt nolīdzinātam.
- noliekties Refl. --> noliekt (1); tikt noliektam.
- noliekties Refl. --> noliekt (2); tikt noliektam.
- nolietoties Refl. --> nolietot (1); tikt nolietotam.
- nolobīties Refl. --> nolobīt; tikt nolobītam.
- nolocīties Refl. --> nolocīt (1); tikt nolocītam.
- nolupināties Refl. --> nolupināt (1); tikt nolupinātam; nolobīties.
- nomainīties Refl. --> nomainīt (1); tikt nomainītam.
- nomainīties Refl. --> nomainīt (2); tikt nomainītam.
- nomaukties Refl. --> nomaukt; tikt nomauktam.
- nomuļļāties Refl. --> nomuļļāt (1); tikt nomuļļātam.
- nonivelēties Refl. --> nonivelēt (1); tikt nonivelētam.
- noorganizēties Refl. --> noorganizēt; tikt noorganizētam.
- nopilināties Refl. --> nopilināt (3); tikt nopilinātam.
- noplicināties Refl. --> noplicināt (1); tikt noplicinātam.
- nopluskāties Refl. --> nopluskāt; tikt nopluskātām.
- nopresēties Refl. --> nopresēt; tikt nopresētam.
- noputināties Refl. --> noputināt (1); tikt noputinātam.
- noraisīties Refl. --> noraisīt; tikt noraisītam.
- noregulēties Refl. --> noregulēt (1); tikt noregulētam.
- noregulēties Refl. --> noregulēt (2); tikt noregulētam.
- noritināties Refl. --> noritināt (1); tikt noritinātam.
- noritināties Refl. --> noritināt (2); tikt noritinātam.
- normalizēties Refl. --> normalizēt (1); tikt normalizētam.
- normalizēties Refl. --> normalizēt (2); tikt normalizētam.
- normalizēties Refl. --> normalizēt (3); tikt normalizētam.
- norobežoties Refl. --> norobežot (1); tikt norobežotam.
- norobežoties Refl. --> norobežot (2); tikt norobežotam.
- norūdīties Refl. --> norūdīt (1); tikt norūdītam.
- norūdīties Refl. --> norūdīt (2); tikt norūdītam.
- nosisties Refl. --> nosist (2); tikt nosistam (parasti neviļus, negribēti).
- noskaldīties Refl. --> noskaldīt (1); tikt noskaldītam.
- noskaņoties Refl. --> noskaņot (1); tikt noskaņotam.
- noskrambāties Refl. --> noskrambāt (1); tikt noskrambātam.
- noskrāpēties Refl. --> noskrāpēt (2); tikt noskrāpētam.
- noskrūvēties Refl. --> noskrūvēt (1); tikt noskrūvētam.
- noslacīties Refl. --> noslacīt; tikt noslacītam.
- noslapināties Refl. --> noslapināt; tikt noslapinātam.
- noslīpēties Refl. --> noslīpēt(2); tikt noslīpētam.
- nosprostoties Refl. --> nosprostot; tikt nosprostotam.
- nostabilizēties Refl. --> nostabilizēt; tikt nostabilizētam.
- nostiepties Refl. --> nostiept (1); tikt nostieptam.
- nostiprināties Refl. --> nostiprināt (1); tikt nostiprinātam.
- nostiprināties Refl. --> nostiprināt (2); tikt nostiprinātam.
- nošķaidīties Refl. --> nošķaidīt; tikt nošķaidītam.
- nošķelties Refl. --> nošķelt; tikt nošķeltam.
- nošķiebties Refl. --> nošķiebt (1); tikt nošķiebtam.
- nošķiebties Refl. --> nošķiebt (2); tikt nošķiebtam.
- nošķiesties Refl. --> nošķiest; tikt nošķiestam.
- nošļakstināties Refl. --> nošļakstināt; tikt nošļakstinātam.
- nošļakstīties Refl. --> nošļakstīt; tikt nošļakstītam.
- nošļākties Refl. --> nošļākt (1); tikt nošļāktam.
- notašķīties Refl. --> notašķīt; tikt notašķītam.
- notaukoties Refl. --> notaukot (1); tikt notaukotam.
- notetovēties Refl. --> notetovēt; tikt notetovētam.
- notīrīties Refl. --> notīrīt (1); tikt notīrītam.
- notraipīties Refl. --> notraipīt; tikt notraipītam.
- notriepties Refl. --> notriept (1); tikt notrieptam; notraipīties.
- notriepties Refl. --> notriept (2); tikt notrieptam.
- notrīties Refl. --> notrīt (1); tikt notrītam.
- notrīties Refl. --> notrīt (2); tikt notrītam.
- notrīties Refl. --> notrīt (3); tikt notrītam.
- notrulināties Refl. --> notrulināt (1); tikt notrulinātam.
- notrulināties Refl. --> notrulināt (2); tikt notrulinātam.
- noturēties Refl. --> noturēt (2); tikt noturētam.
- notušēties Refl. --> notušēt (1); tikt notušētam.
- notušēties Refl. --> notušēt (2); tikt notušētam.
- notveicēties Refl. --> notveicēt; tikt notveicētam.
- novājināties Refl. --> novājināt; tikt novājinātam.
- novalkāties Refl. --> novalkāt (1); tikt novalkātam.
- novārīties Refl. --> novārīt (1); tikt novārītam.
- novārīties Refl. --> novārīt (3); tikt novārītam.
- novārtīties Refl. --> novārtīt (1); tikt novārtītam.
- novazāties Refl. --> novazāt; tikt novazātam.
- novēlināties Refl. --> novēlināt; tikt novēlinātam.
- novērsties Refl. --> novērst (3); tikt novērstam.
- novilkties Refl. --> novilkt (12); tikt novilktam.
- novirzīties Refl. --> novirzīt (2); tikt novirzītam.
- novirzīties Refl. --> novirzīt (3); tikt novirzītam.
- novīstīties Refl. --> novīstīt (2); tikt novīstītam.
- nozāģēties Refl. --> nozāģēt; tikt nozāģētam.
- noziesties Refl. --> noziest (2); tikt noziestam.
- nožāvēties Refl. --> nožāvēt (1); tikt nožāvētam.
- nožāvēties Refl. --> nožāvēt (2); tikt nožāvētam.
- oksidēties Refl. --> oksidēt(2); tikt oksidētam.
- organizēties Refl. --> organizēt(1); tikt organizētam.
- organizēties Refl. --> organizēt(2); tikt organizētam.
- paasināties Refl. --> paasināt (4); tikt paasinātam.
- paātrināties Refl. --> paātrināt (1); tikt paātrinātam.
- paātrināties Refl. --> paātrināt (2); tikt paātrinātam.
- paaugstināties Refl. --> paaugstināt (1); tikt paaugstinātam.
- paaugstināties Refl. --> paaugstināt (2); tikt paaugstinātam.
- paaugstināties Refl. --> paaugstināt (4); tikt paaugstinātam.
- pabārstīties Refl. --> pabārstīt (1); tikt pabārstītam.
- pabārstīties Refl. --> pabārstīt (2); tikt pabārstītam.
- pabāzties Refl. --> pabāzt (2); tikt pabāztam.
- pabojāties Refl. --> pabojāt (1); tikt pabojātam.
- pabružāties Refl. --> pabružāt; tikt pabružātam.
- pacelties Refl. --> pacelt (4); tikt paceltam.
- pacelties Refl. --> pacelt (5); tikt paceltam.
- pacelties Refl. --> pacelt (6); tikt paceltam.
- pacepināties Refl. --> pacepināt; tikt pacepinātam.
- pacepties Refl. --> pacept (1); tikt paceptam.
- pacilāties Refl. --> pacilāt (1); tikt pacilātam.
- pacirsties Refl. --> pacirst (4); tikt pacirstam.
- padarīties Refl. --> padarīt (1); tikt padarītam.
- padriskāties Refl. --> padriskāt; tikt padriskātam.
- padziļināties Refl. --> padziļināt (1); tikt padziļinātam.
- padziļināties Refl. --> padziļināt (2); tikt padziļinātam.
- padziļināties Refl. --> padziļināt (3); tikt padziļinātam.
- pagarināties Refl. --> pagarināt (1); tikt pagarinātam.
- pagarināties Refl. --> pagarināt (2); tikt pagarinātam.
- pagarināties Refl. --> pagarināt (3); tikt pagarinātam.
- paglābties Refl. --> paglābt (1); pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- pagrauzdēties Refl. --> pagrauzdēt; tikt pagrauzdētam.
- pagriezties Refl. --> pagriezt (1); tikt pagrieztam.
- pagrūtināties Refl. --> pagrūtināt; tikt pagrūtinātam.
- paildzināties Refl. --> paildzināt (1); tikt paildzinātam.
- paildzināties Refl. --> paildzināt (2); tikt paildzinātam.
- pakaitēties Refl. --> pakaitēt (2), tikt pakaitētam.
- pakaltēties Refl. --> pakaltēt; tikt pakaltētam.
- pakārties Refl. --> pakārt (1); tikt pakārtam; krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- pakārtoties Refl. --> pakārtot (1); tikt pakārtotam.
- paklāties Refl. --> paklāt (1); tikt paklātam.
- pakliedēties Refl. --> pakliedēt (1); tikt pakliedētam.
- pakliedēties Refl. --> pakliedēt (2); tikt pakliedētam.
- pakulstīties Refl. --> pakulstīt (3); tikt pakulstītam.
- pakuplināties Refl. --> pakuplināt (2); tikt pakuplinātam.
- palēnināties Refl. --> palēnināt; tikt palēninātam.
- paliekties Refl. --> paliekt; tikt paliektam.
- pamazināties Refl. --> pamazināt (1); tikt pamazinātam.
- pamazināties Refl. --> pamazināt (2); tikt pamazina tam.
- pamudžināties Refl. --> pamudžināt; tikt pamudžinātam.
- papildināties Refl. --> papildināt (1); tikt papildinātam.
- papildināties Refl. --> papildināt (3); tikt papildinātam.
- papildināties Refl. --> papildināt (4); tikt papildinātam.
- paplašināties Refl. --> paplašināt (1); tikt paplašinātam.
- paplašināties Refl. --> paplašināt (2); tikt paplašinātam.
- paplašināties Refl. --> paplašināt (3); tikt paplašinātam.
- pārberzēties Refl. --> pārberzēt; tikt pārberzētam.
- pārberzties Refl. --> pārberzt (1); tikt pārberztam.
- pārbīdīties Refl. --> pārbīdīt (1); tikt pārbīdītam.
- pārbīdīties Refl. --> pārbīdīt (2); tikt pārbīdītam.
- pārcepināties Refl. --> pārcepināt; tikt pārcepinātam.
- pārkairināties Refl. --> pārkairināt; tikt pārkairinātam.
- pārkausēties Refl. --> pārkausēt (1); tikt pārkausētam.
- pārklāties Refl. --> pārklāt (3); tikt pārklātam; arī noklāties (2).
- pārklāties Refl. --> pārklāt (4); tikt pārklātam.
- pārlaistīties Refl. --> pārlaistīt (3); tikt pārlaistītam.
- pārlauzties Refl. --> pārlauzt (1); tikt pārlauztam.
- pārlocīties Refl. --> pārlocīt (1); tikt pārlocītam.
- pārmagnetizēties Refl. --> pārmagnetizēt; tikt pārmagnetizētam.
- pārmainīties Refl. --> pārmainīt (2); tikt pārmainītam.
- pārmalties Refl. --> pārmalt (1); tikt pārmaltam.
- pārmalties Refl. --> pārmalt (2); tikt pārmaltam, parasti neviļus, negribēti.
- pārmalties Refl. --> pārmalt (4); tikt pārmaltam.
- pārmitrināties Refl. --> pārmitrināt; tikt pārmitrinātam.
- pārorganizēties Refl. --> pārorganizēt; tikt pārorganizētam.
- pārplēsties Refl. --> pārplēst; tikt pārplēstam, parasti neviļus, negribēti.
- pārplesties Refl. --> pārplest; tikt pārplēstam.
- pārrauties Refl. --> pārraut (1); tiki pārrautam.
- pārrīvēties Refl. --> pārrīvēt; tikt pārrīvētam.
- pārsālīties Refl. --> pārsālīt; tikt pārsālītam.
- pārsātināties Refl. --> pārsātināt (1); tikt pārsātinātam.
- pārsātināties Refl. --> pārsātināt (2); tikt pārsātinātam.
- pārsātināties Refl. --> pārsātināt (4); tikt pārsātinātam.
- pārsautēties Refl. --> pārsautēt (1); tikt pārsautētam.
- pārsegties Refl. --> pārsegt (3); tikt pārsegtam; pārklāties (1).
- pārsisties Refl. --> pārsist (1); tikt pārsistam.
- pārsisties Refl. --> pārsist (2); tikt pārsistam.
- pārskaloties Refl. --> pārskalot (2); tikt pārskalotam.
- pārskaņoties Refl. --> pārskaņot (2); tikt pārskaņotam.
- pārspiesties Refl. --> pārspiest; tikt pārspiestam.
- pārstiepties Refl. --> pārstiept (1); tikt pārstieptam.
- pārstrādāties Refl. --> pārstrādāt (3); tikt pārstrādātam.
- pāršķiebties Refl. --> pāršķiebt; tikt pāršķiebtam.
- pāršķirties Refl. --> pāršķirt (1); tikt pāršķirtam.
- pāršķirties Refl. --> pāršķirt (2), tikt pāršķirtam.
- pāršļakstināties Refl. --> pāršļakstināt (2); tikt pāršļakstinātam, parasti neviļus, negribēti.
- pāršļakstīties Refl. --> pāršļakstīt (2); tikt pāršļakstītam, parasti neviļus, negribēti.
- pāršūpoties Refl. --> pāršūpot (1); tikt pāršūpotam.
- pārtraukties Refl. --> pārtraukt (1); tikt pārtrauktam.
- pārtvaicēties Refl. --> pārtvaicēt; tikt pārtvaicētam.
- pārvārīties Refl. --> pārvārīt (1); tikt pārvārītam.
- pasacīties Refl. --> pasacīt(1); tikt pasacītam.
- paseklināties Refl. --> paseklināt; tikt paseklinātam.
- pasijāties Refl. --> pasijāt(1); tikt pasijātam.
- pasijāties Refl. --> pasijāt(3); tikt pasijātam.
- pasisties Refl. --> pasist(2); tikt pasistam.
- paskrūvēties Refl. --> paskrūvēt; tikt paskrūvētam.
- paslieties Refl. --> pasliet(1); tikt paslietam.
- paslieties Refl. --> pasliet(2); tikt paslietam.
- pasliktināties Refl. --> pasliktināt; tikt pasliktinātam.
- pasterizēties Refl. --> pasterizēt; tikt pasterizētam.
- pastiepties Refl. --> pastiept(1), tikt pastieptam.
- pastiprināties Refl. --> pastiprināt(2); tikt pastiprinātam.
- pastiprināties Refl. --> pastiprināt(3); tikt pastiprinātam.
- pastiprināties Refl. --> pastiprināt(4); tikt pastiprinātam.
- pastumties Refl. --> pastumt (1); tikt pastumtam.
- pastumties Refl. --> pastumt (2); tikt pastumtam.
- pašauties Refl. --> pašaut (2); tikt pašautam.
- pašķiebties Refl. --> pašķiebt; tikt pašķiebtam.
- pašķiesties Refl. --> pašķiest(1); tikt pašķiestam.
- pašķiesties Refl. --> pašķiest(2); tikt pašķiestam.
- pašķilties Refl. --> pašķilt; tikt pašķiltam; uzšķilties.
- pašķobīties Refl. --> pašķobīt; tikt pašķobītam.
- pataupīties Refl. --> pataupīt(1); tikt pataupītam.
- pataupīties Refl. --> pataupīt(2); tikt pataupītam.
- patērēties Refl. --> patērēt(2); tikt patērētam.
- patērēties Refl. --> patērēt(3); tikt patērētam.
- patrīties Refl. --> patrīt(1); tikt patrītam.
- patukšoties Refl. --> patukšot; tikt patukšotam.
- pavājināties Refl. --> pavājināt; tikt pavājinātam.
- pavārīties Refl. --> pavārīt; tikt pavārītam.
- pavārstīties Refl. --> pavārstīt; tikt pavārstītam.
- pavēdināties Refl. --> pavēdināt(1); tikt pavēdinātam.
- pavēdināties Refl. --> pavēdināt(2); tikt pavēdinātam.
- pavelties Refl. --> pavelt (1); tikt paveltam.
- pavelties Refl. --> pavelt (2); tikt paveltam.
- pavērpties Refl. --> pavērpt; tikt pavērptam.
- pavērsties Refl. --> pavērst(2); tikt pavērstam.
- pavērties Refl. --> pavērt(1); tikt pavērtam.
- pavērties Refl. --> pavērt(2); tikt pavērtam.
- pavieglināties Refl. --> pavieglināt; tikt pavieglinātam.
- pavilkties Refl. --> pavilkt(1); tikt pavilktam.
- pavirināties Refl. --> pavirināt; tikt pavirinātam.
- pavirzīties Refl. --> pavirzīt(2); tikt pavirzītam.
- pazemināties Refl. --> pazemināt(1); tikt pazeminātam.
- pazemināties Refl. --> pazemināt(2); tikt pazeminātam.
- pazemināties Refl. --> pazemināt(5); tikt pazeminātam.
- pazvelties Refl. --> pazvelt; tikt pazveltam.
- pažāvēties Refl. --> pažāvēt(1); tikt pažāvētam.
- pažāvēties Refl. --> pažāvēt(2); tikt pažāvētam.
- pieāķēties Refl. --> pieāķēt; tikt pieāķētam.
- piebārstīties Refl. --> piebārstīt(1); tikt piebārstītam, parasti neviļus, negribēti.
- piebērties Refl. --> piebērt(1); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
- piebērties Refl. --> piebērt(2); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
- piebērties Refl. --> piebērt(4); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
- piebīdīties Refl. --> piebīdīt; tikt piebīdītam.
- pieblietēties Refl. --> pieblietēt; tikt pieblietētam.
- pieblīvēties Refl. --> pieblīvēt(1); tikt pieblīvētam.
- pieblīvēties Refl. --> pieblīvēt(2); tikt pieblīvētam (2).
- pieckāršoties Refl. --> pieckāršot; tikt pieckāršotam.
- piedauzīties Refl. --> piedauzīt(2); tikt piedauzītam, parasti neviļus, negribēti.
- piegāzties Refl. --> piegāzt(1); tikt piegāztam.
- piegāzties Refl. --> piegāzt(2); tikt piegāztam.
- piejaukties Refl. --> piejaukt(1); tikt piejauktam; arī piemaisīties.
- piekārties Refl. --> piekārt (1); tikt piekārtam.
- piekrāties Refl. --> piekrāt(1); tikt piekrātam.
- pielaistīties Refl. --> pielaistīt; tikt pielaistītam, parasti neviļus, negribēti.
- pielīdzināties Refl. --> pielīdzināt(1); tikt pielīdzinātam.
- pieliekties Refl. --> pieliekt(1); tikt pieliektam.
- pielieties Refl. --> pieliet (1); tikt pielietam.
- pielieties Refl. --> pieliet (2); tikt pielietam, parasti neviļus, negribēti.
- pielīmēties Refl. --> pielīmēt; tikt pielīmētam.
- pielipināties Refl. --> pielipināt(1); tikt pielipinātam, parasti neviļus, negribēti.
- piemaisīties Refl. --> piemaisīt; tikt piemaisītam, parasti neviļus, negribēti.
- piemesties Refl. --> piemest(4); tikt piemestam, parasti neviļus, negribēti.
- piemiegties Refl. --> piemiegt(1); tikt piemiegtam.
- piemiegties Refl. --> piemiegt(2); tikt piemiegtam.
- piemirsties Refl. --> piemirst (1); tikt piemirstam.
- piemirsties Refl. --> piemirst (2); tikt piemirstam.
- piemirsties Refl. --> piemirst (3); tikt piemirstam.
- piepildīties Refl. --> piepildīt(1); tikt piepildītam.
- piepildīties Refl. --> piepildīt(2); tikt piepildītam.
- piepildīties Refl. --> piepildīt(5); tikt piepildītam.
- piepīties Refl. --> piepīt(2); tikt piepītām, parasti neviļus, negribēti.
- pieradināties Refl. --> pieradināt (2); tikt pieradinātam.
- pieradināties Refl. --> pieradināt (3); tikt pieradinātam.
- pierādīties Refl. --> pierādīt; tikt pierādītam.
- pieripināties Refl. --> pieripināt (1); tikt pieripinātam.
- pieripināties Refl. --> pieripināt (2); tikt pieripinātam.
- piesaistīties Refl. --> piesaistīt (1); tikt piesaistītam.
- piesaistīties Refl. --> piesaistīt (2); tikt piesaistītam.
- piesaistīties Refl. --> piesaistīt (3); tikt piesaistītam.
- piesārņoties Refl. --> piesārņot; tikt piesārņotam.
- piesātināties Refl. --> piesātināt (1); tikt piesātinātam.
- piesātināties Refl. --> piesātināt (2); tikt piesātinātam.
- piesātināties Refl. --> piesātināt (3); tikt piesātinātam.
- piesātināties Refl. --> piesātināt(4); tikt piesātinātam.
- piesēties Refl. --> piesēt (1); tikt piesētam, parasti neviļus, negribēti.
- piesieties Refl. --> piesiet (2); tikt piesietam.
- pieskaloties Refl. --> pieskalot(1); tikt pieskalotam.
- pieskaloties Refl. --> pieskalot(2); tikt pieskalotam.
- pieskaņoties Refl. --> pieskaņot; tikt pieskaņotam.
- pieslēgties Refl. --> pieslēgt (2); tikt pieslēgtam.
- pieslīpēties Refl. --> pieslīpēt(1); tikt pieslīpētam.
- pieslīpēties Refl. --> pieslīpēt(2); tikt pieslīpētam.
- piesmelties Refl. --> piesmelt; tikt piesmeltam.
- piestrādāties Refl. --> piestrādāt(5); tikt piestrādātam.
- piestumties Refl. --> piestumt; tikt piestumtam.
- piesviesties Refl. --> piesviest(3); tikt piesviestam, parasti neviļus, negribēti; piemesties (5).
- piešķiebties Refl. --> piešķiebt; tikt piešķiebtam.
- piešūties Refl. --> piešūt(1); tikt piešūtam, parasti neviļus, negribēti.
- pietašķīties Refl. --> pietašķīt; tikt pietašķītam, parasti neviļus, negribēti.
- pietaupīties Refl. --> pietaupīt; tikt pietaupītam.
- pietīties Refl. --> pietīt(1); tikt pietītam.
- pietīties Refl. --> pietīt(2); tikt pietītam.
- pietuvināties Refl. --> pietuvināt; tikt pietuvinātam.
- pievārīties Refl. --> pievārīt(1); tikt pievārītam.
- pievārīties Refl. --> pievārīt(4); tikt pievārītam, parasti neviļus, negribēti.
- pievērties Refl. --> pievērt (1); tikt pievērtam, parasti neviļus, negribēti.
- pievīties Refl. --> pievīt (1); tikt pievītam.
- pigmentēties Refl. --> pigmentēt(1); tikt pigmentētam.
- pigmentēties Refl. --> pigmentēt(2); tikt pigmentētam.
- pildīties Refl. --> pildīt(1); tikt pildītam.
- pildīties Refl. --> pildīt(2); tikt pildītam.
- pilnīgoties Refl. --> pilnīgot; tikt pilnīgotam.
- pilnveidoties Refl. --> pilnveidot (4); tikt pilnveidotam.
- pilnveidoties Refl. --> pilnveidot(1); tikt pilnveidotam.
- pilnveidoties Refl. --> pilnveidot(2); tikt pilnveidotam.
- pilnveidoties Refl. --> pilnveidot(3); tikt pilnveidotam.
- pīties Refl. --> pīt(1); tikt pītam.
- placināties Refl. --> placināt; tikt plucinātam.
- plivināties Refl. --> plivināt; tikt plivinātam.
- pluinīties Refl. --> pluinīt(1); tikt pluinītam.
- poetizēties Refl. --> poetizēt; tikt poetizētam.
- polarizēties Refl. --> polarizēt (1); tikt polarizētam.
- polarizēties Refl. --> polarizēt (2); tikt polarizētam.
- polimerizēties Refl. --> polimerizēt; tikt polimerizētam.
- politizēties Refl. --> politizēt(1); tikt politizētam.
- potēties Refl. --> potēt(1); tikt potētam.
- projicēties Refl. --> projicēt(1); tikt projicētam.
- pulēties Refl. --> pulēt; tikt pulētam.
- pusotrkāršoties Refl. --> pusotrkāršot; tikt pusotrkāršotam.
- raisīties Refl. --> raisīt(1); tikt raisītam.
- raisīties Refl. --> raisīt(2); tikt raisītam.
- raukties Refl. --> raukt(1); tikt rauktam.
- raustīties Refl. --> raustīt(1); tikt raustītam.
- reducēties Refl. --> reducēt(1); tikt reducētam.
- reducēties Refl. --> reducēt(2); tikt reducētam.
- reducēties Refl. --> reducēt(5); tikt reducētam.
- regulēties Refl. --> regulēt(1); tikt regulētam.
- regulēties Refl. --> regulēt(2); tikt regulētam.
- regulēties Refl. --> regulēt(3); tikt regulētam.
- reģenerēties Refl. --> reģenerēt(Z); tikt reģenerētam.
- relaksēties Refl. --> relaksēt (2); tikt relaksētam.
- reorganizēties Refl. --> reorganizēt; tikt reorganizētam.
- režģīties Refl. --> režģīt; tikt režģītam.
- rindoties Refl. --> rindot; tikt rindotam; būt novietotam, sakārtotam rindā.
- risināties Refl. --> risināt(2); tikt risinātam.
- risināties Refl. --> risināt(3); tikt risinātam.
- risināties Refl. --> risināt(4); tikt risinātam.
- rotīties Refl. --> rotīt; tikt rotītam.
- rūdīties Refl. --> rūdīt (1); tikt rūdītam.
- rūdīties Refl. --> rūdīt (2); tikt rūdītam.
- saadīties Refl. --> saadīt (1); tikt saadītam.
- saāķēties Refl. --> saāķēt; tikt saāķētam.
- saausties Refl. --> saaust (1); tikt saaustam.
- sabalsoties Refl. --> sabalsot (3); tikt sabalsotam.
- sabeigties Refl. --> sabeigt(1); tikt sabeigtam.
- saberzties Refl. --> saberzt (1); tikt saberztam.
- saberzties Refl. --> saberzt (2); tikt saberztam.
- sabīdīties Refl. --> sabīdīt(1); tikt sabīdītam.
- sabīdīties Refl. --> sabīdīt(2); tikt sabīdītam.
- sabiedriskoties Refl. --> sabiedriskot; tikt sabiedriskotam.
- sabiezināties Refl. --> sabiezināt(1); tikt sabiezinātam.
- sabiezināties Refl. --> sabiezināt(2); tikt sabiezinātam.
- sabiezināties Refl. --> sabiezināt(3); tikt sabiezinātam.
- sabiezināties Refl. --> sabiezināt(4); tikt sabiezinātam.
- sablietēties Refl. --> sablietēt; tikt sablietētam.
- sablīvēties Refl. --> sablīvēt; tikt sablīvētam.
- sabojāties Refl. --> sabojāt(1); tikt sabojātam.
- sabojāties Refl. --> sabojāt(2); tikt sabojātam.
- sabojāties Refl. --> sabojāt(4); tikt sabojātam.
- sabrūnināties Refl. --> sabrūnināt; tikt sabrūninātam.
- sabružāties Refl. --> sabružāt; tikt sabružātam.
- saburzīties Refl. --> saburzīt; tikt saburzītam.
- sacelties Refl. --> sacelt (1); tikt saceltam.
- sacelties Refl. --> sacelt (3); tikt saceltam.
- sacementēties Refl. --> sacementēt(1); tikt sacementētam.
- sacepināties Refl. --> sacepināt; tikt sacepinātam.
- sacepties Refl. --> sacept(1); tikt saceptam.
- sacirtoties Refl. --> sacirtot; tikt sacirtotam.
- sadalīties Refl. --> sadalīt (4); tikt sadalītam.
- sadalīties Refl. --> sadalīt (5); tikt sadalītam.
- sadalīties Refl. --> sadalīt(1); tikt sadalītam.
- sadrebināties Refl. --> sadrebināt; tikt sadrebinātam.
- sadriskāties Refl. --> sadriskāt; tikt sadriskātam.
- sadrumstaloties Refl. --> sadrumstalot (1); tikt sadrumstalotam.
- sadrumstaloties Refl. --> sadrumstalot (2); tikt sadrumstalotam.
- sadrumstaloties Refl. --> sadrumstalot (3); tikt sadrumstalotam.
- saduļķoties Refl. --> saduļķot(1); tikt saduļķotam.
- saduļķoties Refl. --> saduļķot(2); tikt saduļķotam.
- sadūņoties Refl. --> sadūņot; tikt sadūņotam.
- sadurties Refl. --> sadurt(3); tikt sadurtam.
- saeļļoties Refl. --> saeļļot; tikt saeļļotam.
- saformēties Refl. --> saformēt; tikt saformētam.
- saglabāties Refl. --> saglabāt (1); tikt saglabātam.
- saglabāties Refl. --> saglabāt (2); tikt saglabātam.
- sagrumboties Refl. --> sagrumbot; tikt sagrumbotai.
- sagrupēties Refl. --> sagrupēt(2); tikt sagrupētam.
- sagumzīties Refl. --> sagumzīt; tikt sagumzītam.
- saindēties Refl. --> saindēt; tikt saindētam.
- saīsināties Refl. --> saīsināt(1); tikt saīsinātam.
- saīsināties Refl. --> saīsināt(2); tikt saīsinātam.
- saīsināties Refl. --> saīsināt(3), tikt saīsinātam.
- saistīties Refl. --> saistīt(1); tikt saistītam; tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā).
- sajaukties Refl. --> sajaukt(1); tikt sajauktam.
- sajaukties Refl. --> sajaukt(2); tikt sajauktam.
- sakabināties Refl. --> sakabināt(1); tikt sakabinātam.
- sakabināties Refl. --> sakabināt(2); tikt sakabinātam.
- sakaisīties Refl. --> sakaisīt; tikt sakaisītam.
- sakāpināties Refl. --> sakāpināt (1); tikt sakāpinātam.
- sakāpināties Refl. --> sakāpināt (2); tikt sakāpinātam.
- sakārsties Refl. --> sakārst; tikt sakārstam.
- saklāties Refl. --> saklāt; tikt saklātam.
- sakļauties Refl. --> sakļaut(1); tikt sakļautam.
- sakļauties Refl. --> sakļaut(3); tikt sakļautam; saliedēties 2.
- sakomplektēties Refl. --> sakomplektēt(2); tikt sakomplektētam.
- sakoncentrēties Refl. --> sakoncentrēt(1); tikt sakoncentrētam.
- sakopoties Refl. --> sakopot(1); tikt sakopotam.
- sakopoties Refl. --> sakopot(2); tikt sakopotam.
- sakrampēties Refl. --> sakrampēt(2); tikt sakrampētam.
- sakrāties Refl. --> sakrāt(1); tikt sakrātam.
- sakrāties Refl. --> sakrāt(2); tikt sakrātam.
- sakratīties Refl. --> sakratīt(1); tikt sakratītam.
- sakrauties Refl. --> sakraut; tikt sakrautam.
- sakrokoties Refl. --> sakrokot; tikt sakrokotam.
- sakrunkoties Refl. --> sakrunkot(1); tikt sakrunkotam.
- sakrunkoties Refl. --> sakrunkot(2); tikt sakrunkotam.
- sakrustoties Refl. --> sakrustot 1; tikt sakrustotam.
- sakrustoties Refl. --> sakrustot 2(1); tikt sakrustotam.
- sakrustoties Refl. --> sakrustot(2); tikt sakrustotam.
- sakulties Refl. --> sakult (1); tikt sakultam.
- sakulties Refl. --> sakult (2); tikt sakultam.
- saķēdēties Refl. --> saķēdēt; tikt saķēdētam.
- saliekties Refl. --> saliekt(1); tikt saliektam.
- salīmēties Refl. --> salīmēt; tikt salīmētam.
- sālīties Refl. --> sālīt(1); tikt sālītam.
- salocīties Refl. --> salocīt(1); tikt salocītam.
- samaidzīties Refl. --> samaidzīt; tikt samaidzītam.
- samaisīties Refl. --> samaisīt; tikt samaisītam.
- samalties Refl. --> samalt(1); tikt samaltam.
- samīcīties Refl. --> samīcīt(1); tikt samīcītam.
- samiegties Refl. --> samiegt(2); tikt samiegtam.
- samistroties Refl. --> samistrot; tikt samistrotam.
- samitrināties Refl. --> samitrināt; tikt samitrinātam.
- samudžināties Refl. --> samudžināt (1); tikt samudžinātam.
- samudžināties Refl. --> samudžināt (2); tikt samudžinātam.
- saplacināties Refl. --> saplacināt; tikt saplacinātam.
- sapresēties Refl. --> sapresēt(1); tikt sapresētam.
- sapresēties Refl. --> sapresēt(2); tikt sapresētam.
- saputoties Refl. --> saputot(1); tikt saputotam.
- saputoties Refl. --> saputot(2); tikt saputotam.
- saraukties Refl. --> saraukt(1); tikt sarauktam.
- saraukties Refl. --> saraukt(2); tikt sarauktam.
- saraustīties Refl. --> saraustīt(1); tikt saraustītam.
- sarauties Refl. --> saraut(1); tikt sarautam.
- sarežģīties Refl. --> sarežģīt(1); tikt sarežģītam.
- sarežģīties Refl. --> sarežģīt(2); tikt sarežģītam.
- saritināties Refl. --> saritināt; tikt saritinātam.
- sārņoties Refl. --> sārņot; tikt saiņotam.
- sasīcināties Refl. --> sasīcināt(2); tikt sasīcinātam.
- sasiekaloties Refl. --> sasiekalot; tikt sasiekalotam.
- saskaldīties Refl. --> saskaldīt(4); tikt saskaldītam.
- saskalināties Refl. --> saskalināt; tikt saskalinātam.
- saskaloties Refl. --> saskalot(1); tikt saskalotam.
- saskaloties Refl. --> saskalot(2); tikt saskalotam.
- saskaņoties Refl. --> saskaņot (2); tikt saskaņotam.
- saskaņoties Refl. --> saskaņot (3); tikt saskaņotam.
- saskaņoties Refl. --> saskaņot (4); tikt saskaņotam.
- saskrambāties Refl. --> saskrambāt(1); tikt saskrambātam.
- saskrāpēties Refl. --> saskrāpēt(1); tikt saskrāpētam.
- saskrullēties Refl. --> saskrullēt; tikt saskrullētam.
- saslapināties Refl. --> saslapināt; tikt saslapinātam.
- saslēgties Refl. --> saslēgt(1); tikt saslēgtam.
- sasmalcināties Refl. --> sasmalcināt; tikt sasmalcinātam.
- saspaidīties Refl. --> saspaidīt(1); tikt saspaidītam.
- saspaidīties Refl. --> saspaidīt(2); tikt saspaidītam.
- saspaidīties Refl. --> saspaidīt(3); tikt saspaidītam.
- saspiesties Refl. --> saspiest(1); tikt saspiestam.
- saspiesties Refl. --> saspiest(2); tikt saspiestam.
- saspiesties Refl. --> saspiest(4); tikt saspiestam.
- saspīlēties Refl. --> saspīlēt(1); tikt saspīlētam.
- saspīlēties Refl. --> saspīlēt(2); tikt saspīlētam.
- saspriegties Refl. --> saspriegts 1; tikt saspriegtam.
- sasprindzināties Refl. --> sasprindzināt(2); tikt sasprindzinātam.
- sasprindzināties Refl. --> sasprindzināt(3); tikt sasprindzinātam.
- sasprogāties Refl. --> sasprogāt; tikt sasprogātam.
- sasprogoties Refl. --> sasprogot; tikt sasprogotam.
- sastiepties Refl. --> sastiept (3); tikt sastieptam.
- sastiepties Refl. --> sastiept (4); tikt sastieptam.
- sastiprināties Refl. --> sastiprināt, tikt sastiprinātam.
- sastumties Refl. --> sastumt; tikt sastumtam.
- sasummēties Refl. --> sasummēt; tikt sasummētam.
- sasvērties Refl. --> sasvērt (2); tikt sasvērtam.
- sasviedrēties Refl. --> sasviedrēt (2); tikt sasviedrētam.
- sašaurināties Refl. --> sašaurināt(1); tikt sašaurinātam.
- sašaurināties Refl. --> sašaurināt(2); tikt sašaurinātam.
- sašaurināties Refl. --> sašaurināt(3); tikt sašaurinātam.
- sašķelties Refl. --> sašķelt(3); tikt sašķeltam.
- sašķeterēties Refl. --> sašķeterēt; tikt sašķeterētam.
- sašķidrināties Refl. --> sašķidrināt; tikt sašķidrinātam.
- sašķiebties Refl. --> sašķiebt; tikt sašķiebtam.
- sašķobīties Refl. --> sašķobīt(1); tikt sašķobītam.
- sašķobīties Refl. --> sašķobīt(2); tikt sašķobītam.
- sataukoties Refl. --> sataukot; tikt sataukotam.
- sataupīties Refl. --> sataupīt; tikt sataupītam.
- satuvināties Refl. --> satuvināt(1); tikt satuvinātam.
- sautēties Refl. --> sautēt(1); tikt sautētam.
- savalkāties Refl. --> savalkāt(1); tikt savalkātam.
- savandīties Refl. --> savandīt (1); tikt savandītam.
- savandīties Refl. --> savandīt (2); tikt savandītam.
- savārīties Refl. --> savārīt 1(1); tikt savārītam.
- savārtīties Refl. --> savārtīt; tikt savārtītam.
- savazāties Refl. --> savazāt (1); tikt savazātam.
- savelēties Refl. --> savelēt; tikt savelētam.
- savelties Refl. --> savelt(1); tikt saveltam.
- savelties Refl. --> savelt(2); tikt saveltam.
- savelties Refl. --> savelt(3); tikt saveltam.
- savelties Refl. --> savelt(4); tikt saveltam.
- savelties Refl. --> savelt(5); tikt saveltam.
- savērpties Refl. --> savērpt(1); tikt savērptam.
- savērpties Refl. --> savērpt(2); tikt savērptam.
- savērpties Refl. --> savērpt(3); tikt savērptam.
- savērties Refl. --> savērt; tikt savērtam.
- savienoties Refl. --> savienot (2); tikt savienotam.
- savienoties Refl. --> savienot (3); tikt savienotam.
- savienoties Refl. --> savienot(1); tikt savienotam.
- savilkties Refl. --> savilkt (4); tikt savilktam.
- savilkties Refl. --> savilkt(5); tikt savilktam.
- savilkties Refl. --> savilkt(6); tikt savilktam.
- savirknēties Refl. --> savirknēt; tikt savirknētam.
- savirpināties Refl. --> savirknēt; tikt savirpinātam.
- savīties Refl. --> savīt (1); tikt savītam.
- savīties Refl. --> savīt(2); tikt savītam.
- sēties Refl. --> sēt (1); tikt sētam.
- sieties Refl. --> siet(1); tikt sietam.
- sieties Refl. --> siet(2); tikt sietam.
- sieties Refl. --> siet(3); tikt sietam.
- sieties Refl. --> siet(5); tikt sietam.
- sijāties Refl. --> sijāt(1), tikt sijātam.
- simtkāršoties Refl. --> simtkāršot; tikt simtkāršotam.
- sintezēties Refl. --> sintezēt(2); tikt sintezētam.
- sintezēties Refl. --> sintezēt(3); tikt sintezētam.
- sintezēties Refl. --> sintezēt(4); tikt sintezētam.
- skābēties Refl. --> skābēt; tikt skābētam.
- skaistināties Refl. --> skaistināt(2); tikt skaistinātam.
- skaldīties Refl. --> skaldīt (1); tikt skaldītam.
- skaldīties Refl. --> skaldīt (2); tikt skaldītam.
- skaldīties Refl. --> skaldīt (4); tikt skaldītam.
- skalināties Refl. --> skalināt(1); tikt skalinātam.
- skaloties Refl. --> skalot (1); tikt skalotam.
- skaloties Refl. --> skalot (3); tikt skalotam.
- skrambāties Refl. --> skrambāt(1); tikt skrambātam.
- skrambāties Refl. --> skrambāt(2); tikt skrambātam.
- skrotēties Refl. --> skrotēt(1); tikt skrotētam.
- skrullēties Refl. --> skrullēt; tikt skrullētam; arī cirtoties.
- slacīties Refl. --> slacīt; tikt slacītam.
- slaistīties Refl. --> slaistīt; tikt slaistītam.
- slēgties Refl. --> slēgt(1); tikt slēgtam.
- slīpēties Refl. --> slīpēt (1); tikt slīpētam.
- slīpēties Refl. --> slīpēt (2); tikt slīpētam.
- slīpēties Refl. --> slīpēt (3); tikt slīpētam.
- smalstīties Refl. --> smalstīt; tikt smalstītam.
- smelties Refl. --> smelt^1^ (1); tikt smeltam.
- smelties Refl. --> smelt^1^ (2); tikt smeltam.
- socializēties Refl. --> socializēt (2); tikt socializētam.
- socioloģizēties Refl. --> socioloģizēt; tikt socioloģizētam.
- specializēties Refl. --> specializēt (2); tikt specializētam.
- spīlēties Refl. --> spīlēt (1); tikt spīlētam.
- spīlēties Refl. --> spīlēt (2); tikt spīlētam.
- spodrināties Refl. --> spodrināt; tikt spodrinātam.
- stabilizēties Refl. --> stabilizēt (1); tikt stabilizētam.
- stabilizēties Refl. --> stabilizēt (2); tikt stabilizētam.
- staipīties Refl. --> staipīt (1); tikt staipītam.
- standartizēties Refl. --> standartizēt; tikt standartizētam.
- stiepties Refl. --> stiept (1); tikt stieptam.
- stūķēties Refl. --> stūķēt; tikt stūķētam.
- stumties Refl. --> stumt; tikt stumtam.
- sublimēties Refl. --> sublimēt (1), tikt sublimētam.
- sublimēties Refl. --> sublimēt (2); tikt sublimētam.
- sūknēties Refl. --> sūknēt; tikt sūknētam.
- summēties Refl. --> summēt (1); tikt summētam.
- summēties Refl. --> summēt (2); tikt summētam.
- sutināties Refl. --> sutināt (1); tikt sutinātam: arī sautēties (1).
- svērties Refl. --> svērt (3); tikt svērtam.
- svilināties Refl. --> svilināt (1); tikt svilinātam.
- svilināties Refl. --> svilināt (2); tikt svilinātam.
- šķaidīties Refl. --> šķaidīt (1); tikt šķaidītam.
- šķaidīties Refl. --> šķaidīt (2); tikt šķaidītam.
- šķelties Refl. --> šķelt (1); tikt šķeltam.
- šķelties Refl. --> šķelt (2); tikt, šķeltam.
- šķelties Refl. --> šķelt (3); tikt šķeltam.
- šķelties Refl. --> šķelt (4); tikt šķeltam.
- šķeterēties Refl. --> šķeterēt; tikt šķeterētam.
- šķetināties Refl. --> šķetināt (1); tikt šķetinātam.
- šķiebties Refl. --> šķiebt; tikt šķiebtam.
- šķiesties Refl. --> šķiest (1); tikt šķiestam.
- šķīstīties Refl. --> šķīstīt (1); tikt šķīstītam.
- šķīstīties Refl. --> šķīstīt (2); tikt šķīstītam.
- šķobīties Refl. --> šķobīt (1); tikt šķobītam.
- šķobīties Refl. --> šķobīt (2); tikt šķobītam.
- šļakstīties Refl. --> šļakstīt; tikt šļakstītam; arī šļākties.
- šļūkāties Refl. --> šļūkāt (2); tikt šļūkātam.
- šļūkāties Refl. --> šļūkāt (3); tikt šļūkātam.
- taisīties Refl. --> taisīt (1); tikt taisītam.
- taisīties Refl. --> taisīt (5); tikt taisītam.
- tievināties Refl. --> tievināt (1); tikt tievinātam.
- tīņāties Refl. --> tīņāt (1); tikt tīņātam; tīties (1).
- tīrīties Refl. --> tīrīt (1); tikt tīrītam.
- tīrīties Refl. --> tīrīt (2); tikt tīrītam.
- tīties Refl. --> tīt (1); tikt tītam.
- tīties Refl. --> tīt (2); tikt tītam.
- traipīties Refl. --> traipīt; tikt traipītam.
- transformēties Refl. --> transformēt; tikt transformētam.
- tricināties Refl. --> tricināt; tikt tricinātam.
- trīcināties Refl. --> trīcināt; tikt trīcinātam.
- triepties Refl. --> triept (3); tikt trieptam.
- triepties Refl. --> tript (1); tikt trieptam.
- trīskāršoties Refl. --> trīskāršot; tikt trīskāršotam.
- trivializēties Refl. --> trivializēt; tikt trivializētam.
- tukšoties Refl. --> tukšot (1); tikt tukšotam.
- tukšoties Refl. --> tukšot (2); tikt tukšotam.
- tukšoties Refl. --> tukšot (3); tikt tukšotam.
- tumšoties Refl. --> tumšot (2); tikt tumšotam.
- tuvināties Refl. --> tuvināt (1); tikt tuvinātam; tuvoties (1).
- tuvināties Refl. --> tuvināt (4); tikt tuvinātam.
- tvaicēties Refl. --> tvaicēt (1), tikt tvaicētam.
- urbanizēties Refl. --> urbanizēt; tikt urbanizētam.
- uzasināties Refl. --> uzasināt; tikt uzasinātam.
- uzberzties Refl. --> uzberzt(2); tikt uzberztam.
- uzbīdīties Refl. --> uzbīdīt; tikt uzbīdītam.
- uzbudināties Refl. --> uzbudināt (1); tikt uzbudinātam.
- uzcirsties Refl. --> uzcirst (1); tikt uzcirstam.
- uzduļķoties Refl. --> uzduļķot; tikt uzduļķotam.
- uzdurties Refl. --> uzdurt; tikt uzdurtam.
- uzdzīties Refl. --> uzdzīt (3); tikt uzdzītām.
- uzfrizēties Refl. --> uzfrizēt; tikt uzfrizētam.
- uzgriezties Refl. --> uzgriezt 1 (3); tikt uzgrieztam.
- uzgrūsties Refl. --> uzgrūst (1); tikt uzgrūstam.
- uzgrūsties Refl. --> uzgrūst (2); tikt uzgrūstam.
- uzkabināties Refl. --> uzkabināt; tikt uzkabinātam.
- uzklāties Refl. --> uzklāt (1); tikt uzklātam.
- uzklāties Refl. --> uzklāt (2); tikt uzklātam.
- uzkrāties Refl. --> uzkrāt (1); tikt uzklātam.
- uzkrāties Refl. --> uzkrāt (2); tikt uzkrātam.
- uzkrāties Refl. --> uzkrāt (3); tikt uzkrātam.
- uzlādēties Refl. --> uzlādēt (1); tikt uzlādētam.
- uzlādēties Refl. --> uzlādēt (2); tikt uzlādētam.
- uzliekties Refl. --> uzliekt; tikt uzliektam.
- uzlocīties Refl. --> uzlocīt; tikt uzlocītam; uzliekties uz augšu.
- uzraukties Refl. --> uzraukt; tikt uzrauktam.
- uzrauties Refl. --> uzraut (4), tikt uzrautam.
- uzripināties Refl. --> uzripināt (1); tikt uzlipinātam.
- uzripināties Refl. --> uzripināt (2); tikt uzripinātam.
- uzritināties Refl. --> uzritināt (2); tikt uzritinātam.
- uzritināties Refl. --> uzritināt (3); tikt uzritinātam.
- uzrotīties Refl. --> uzrotīt; tikt uzrotītam.
- uzsegties Refl. --> uzsegt; tikt uzsegtam.
- uzsieties Refl. --> uzsiet (1); tikt uzsietam.
- uzsieties Refl. --> uzsiet (2); tikt uzsietam.
- uzsisties Refl. --> uzsist (2); tikt uzsistam.
- uzsisties Refl. --> uzsist (4); tikt uzsistam.
- uzslacīties Refl. --> uzslacīt; tikt uzslacītam.
- uzspiesties Refl. --> uzspiest (1); tikt uzspiestam.
- uzspiesties Refl. --> uzspiest (2); tikt uzspiestam.
- uzspiesties Refl. --> uzspiest (3); tikt uzspiestam.
- uzspiesties Refl. --> uzspiest (4); tikt uzspiestam.
- uzsprausties Refl. --> uzspraust (1); tikt uzspraustam.
- uzsprausties Refl. --> uzspraust (2); tikt uzspraustam.
- uzsprausties Refl. --> uzspraust (3); tikt uzspraustam; uzspraust sev ko, piemēram, matus, svārkus, uz augšu.
- uzspridzināties Refl. --> uzspridzināt; tikt uzspridzinātam.
- uzsūkties Refl. --> uzsūkt (1); tikt uzsūktam.
- uzsūkties Refl. --> uzsūkt (2); tikt uzsūktam.
- uzsviesties Refl. --> uzsviest (1); tikt uzsviestam.
- uzšauties Refl. --> uzšaut (1); tikt uzšautam.
- uzšķiesties Refl. --> uzšķiest (1); neviļus, negribēti tikt uzšķiestam.
- uzšķiesties Refl. --> uzšķiest (2); tikt uzšķiestam.
- uzšķirties Refl. --> uzšķirt; tikt uzšķirtam.
- uzšļakstināties Refl. --> uzšļakstināt (1); neviļus, negribēti tiki uzšļakstinātam.
- uzšļakstināties Refl. --> uzšļakstināt (2); tikt uzšļakstinātam.
- uzšļakstīties Refl. --> uzšļakstīt (1); neviļus, negribēti tikt uzšļakstītam.
- uzšļakstīties Refl. --> uzšļakstīt (2); tikt uzšļakstītam.
- uzšļākties Refl. --> uzšļākt (1); neviļus, negribēti tikt uzšļāktam.
- uzšļākties Refl. --> uzšļākt (2); tikt uzšļāktam.
- uztašķīties Refl. --> uztašķīt; nejauši, negribēti tikt uztašķītam.
- uzvāzties Refl. --> uzvāzt; tikt uzvāztam.
- uzvelties Refl. --> uzvelt (1); tikt uzveltam.
- uzvelvēties Refl. --> uzvelvēt; tikt uzvelvētam.
- uzvērpties Refl. --> uzvērpt (1); tikt uzvērptam.
- uzvērpties Refl. --> uzvērpt (3); tikt uzvērptam; uzvirpuļot (1), arī uzvīties (1).
- uzvērties Refl. --> uzvērt; tikt uzvērtam.
- uzvilkties Refl. --> uzvilkt (3); tikt uzvilktam.
- uzvilkties Refl. --> uzvilkt (6); tikt uzvilktam.
- uzvīties Refl. --> uzvīt; tikt uzvīlām.
- vājināties Refl. --> vājināt (1); tikt vājinātam.
- vājināties Refl. --> vājināt (2); tikt vājinātam.
- vājināties Refl. --> vājināt (3); tikt vājinātam.
- vakcinēties Refl. --> vakcinēt; tikt vakcinētam.
- variēties Refl. --> variēt (1); tikt variētam.
- variēties Refl. --> variēt (3); tikt variētam.
- vārstīties Refl. --> vārstīt (1); tikt vārstītam.
- vārstīties Refl. --> vārstīt (2); tikt vārstītam.
- vazāties Refl. --> vazāt (1); tikt vazātam.
- vāzties Refl. --> vāzt (1); tikt vāztam.
- vēdināties Refl. --> vēdināt (1); tikt vēdinātam.
- vēdināties Refl. --> vēdināt (2); tikt vēdinātam.
- vēdināties Refl. --> vēdināt (4); tikt vēdinātam.
- vēdīties Refl. --> vēdīt (1); tikt vēdītam.
- veldzēties Refl. --> veldzēt (1); tikt veldzētam.
- veldzēties Refl. --> veldzēt (2); tikt veldzētam.
- veldzināties Refl. --> veldzināt (1); tikt veldzinātam.
- veldzināties Refl. --> veldzināt (2); tikt veldzinātam.
- velties Refl. --> velt (2); tikt veltam.
- velties Refl. --> velt (3); tikt veltam.
- vērpties Refl. --> vērpt (1); tikt vērptam.
- vērpties Refl. --> vērpt (3); tikt vērptam.
- vērsties Refl. --> vērst 1 (1); tikt vērstam.
- vērsties Refl. --> vērst 1 (2); tikt vērstam.
- vērsties Refl. --> vērst 2; tikt vērstam; pārveidoties, pārmainīties.
- vērties Refl. --> vērt (1); tikt vērtam.
- vērties Refl. --> vērt (2); tikt vērtam.
- vēsināties Refl. --> vēsināt (1); tikt vēsinātam.
- vēsināties Refl. --> vēsināt (2); tikt vēsinātam.
- vicināties Refl. --> vicināt; tikt vicinātam.
- vīcināties Refl. --> vicināt; tikt vicinātam.
- vienādoties Refl. --> vienādot (1); tikt vienādotam.
- vienādoties Refl. --> vienādot (2); tikt vienādotam.
- vienkāršoties Refl. --> vienkāršot, tikt vienkāršotam.
- vilkties Refl. --> vilkt (1); tikt vilktam (par priekšmetiem).
- virknēties Refl. --> virknēt (1); tikt virknētam.
- virknēties Refl. --> virknēt (2); tikt virknētam.
- virpināties Refl. --> virpināt (2); tikt virpinātam; arī ripināties.
- vīties Refl. --> vīt; tikt vītam.
- vizualizēties Refl. --> vizualizēt; tikt vizualizētam.
- vulgarizēties Refl. --> vulgarizēt; tikt vulgarizētam.
- žaudēties Refl. --> žaudēt; tikt žaudētam.
- žāvēties Refl. --> žāvēt (1); tikt žāvētam.
- žāvēties Refl. --> žāvēt (2); tikt žāvētam.
- žņaugties Refl. --> žņaugt (1); tikt žņaugtam.
- satīties Refl. -->satīt(1); tikt satītam.
- satīties Refl. -->satīt(3); tikt satītam.
- baznīcu grautiņi reformācijas piekritēju rīkoti grautiņi katoļu baznīcās 16. gadsimtā; Latvijā notika 16. gs. 20. gados Rīgā (sk. "svētbilžu gratiņi") un 1584. g., Kalendāra nemieru laikā, kad tika izdemolēta Rīgas Sv. Jēkaba katoļu baznīca.
- valdensi Reformu kustība katoļu baznīcā, ko aizsāka francūzis Pjērs Valdo (1176); tika vajāta līdz 1848. g.; Itālijā mūsdienās veido evaņģēlisku baznīcu.
- aviosatiksme Regulāra gaisakuģu satiksme.
- pietiekams iztikas nodrošinājums regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ikmēneša ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas Republikā piešķirta pensija; ja personas apgādībā ir tās ģimenes locekļi, tad pietiekams iztikas nodrošinājums ir personas regulāri un stabili ikmēneša ienākumi sev un katram ģimenes loceklim vismaz minimālās darba algas apmērā katram.
- pasažieru neregulārie pārvadājumi regulāro pārvadājumu (arī speciālo regulāro pārvadājumu) definīcijai neatbilstoši pasažieru pārvadājumi, kuros pārvadā pasažieru grupas, kas izveidotas pēc pasūtītāja vai paša pārvadātāja iniciatīvas; šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos.
- pirmā zvaigžņu populācija relatīvi jaunas un ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem relatīvi bagātas zvaigznes, kas ietilpst spirālveida galaktiku diskos un neregulāro galaktiku zvaigžņu veidošanās apgabalos.
- kosmiskais radiācijas fons relatīvi pastāvīgs jonizējošā starojuma fons, ko rada kosmiskais starojums; tas veido tikai nelielu daļu no dabiskā radiācijas fona, ko rada apkārtējā vidē un cilvēka organismā esošie dabiskie radioaktīvie elementi.
- impaktīdi relatīvi reti sastopami stiklaini vai drupataini stiklaini kalnu ieži, kas izveidojušies Zemes garozas virsējā zonā, nokrītot uz Zemes lieliem meteorītiem, kad kritiena rezultātā rodas trieciens un sprādziens.
- otrā zvaigžņu populācija relatīvi vecas un ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem samērā nabagas zvaigznes, kas ietilpst spirālveida galaktiku halo un eliptiskajās galaktikās.
- laikveida relatīvistiskais intervāls relatīvistiskais intervāls, kas atbilst cēloņsaistītiem notikumiem.
- telpveida relatīvistiskais intervāls relatīvistiskais intervāls, kas atbilst neatkarīgiem notikumiem.
- nulles relatīvistiskais intervāls relatīvistiskais intervāls, kas saista notikumus, starp kuriem izplatās elektromagnētiskais signāls; gaismas relatīvistiskais intervāls.
- fotorelejs Relejs, kas darbojas optiskā starojuma ietekmē; to lieto automātikā, elektronikā.
- bons Reliģija Tibetā pirms budisma ieviešanās, tā bija dabas reliģija, un rituāli notika galvenā šamaņa vadībā, kurš nodibināja kontaktus starp zemi un debesīm; lai gan šīs reliģijas piekritēji asi vērsās pret budismu, daudzas tās prakses daļas tika iekļautas budisma sistēmā.
- viendievība Reliģija, kas atzīst tikai vienu Dievu; monoteisms.
- monoteisms Reliģija, kas atzīst tikai vienu dievu; viendievība.
- krusta kari reliģiski militāra kolonizācijas kustība 11.-13. gs., kas sākās ar vēlmi cīnīties ar musulmaņiem, lai atbrīvotu kristiešu svētās vietas Palestīnā (Kristus kapu Palectīnā u. c.), vēlāk ar kristietības izplatīšanas mērķi tika rīkoti uz Baltiju, Pireneju pussalu u. c. vietām.
- saduceji Reliģiski politiska grupējuma pārstāvji Jūdejā 2. gs. p. m. ē. - 1. gs. m. ē., kas atzina tikai Mozus likumus, noliedza mācību par eņģeļiem un augšāmcelšanos, pretojās jebkurām jūdaisma reformām.
- fiesta Reliģiski svētki; svētki un brīvdienas; svinības par godu kādam notikumam, kura laikā tiek rīkoti gājieni, koncerti, uguņošana; karnevāls Spānijā un spāniski runājošās zemēs.
- grēks Reliģisko normu un tikumisko priekšrakstu pārkāpums domās, vārdos un darbos.
- daodedzin Reliģisks ķīniešu teksts, kas sastādīts 4. gs. p. m. ē. un apraksta dao kā realitātes pamatprincipu, ko ir iespējams apjēgt tikai caur pasivitāti.
- rep Rentgena fizikālais ekvivalents - jonizējošā korpuskulārā starojuma (alfa, beta daļiņu, neitronu plūsmas) doza, kuras iedarbībā veidojas tikpat daudz jonu pāru, kā 1 rentgenu lielas rentgenstarojuma dozas iedarbībā; 1 rep atbilst 2080000000 jonu pāriem uz 0,001293 g gaisa.
- pneimogrāfija Rentgendiagnostikas metode, kurā izmanto gāzveida kontrastvielas ievadīšanu izmeklējamā orgānā vai audos ap to.
- skenogrāfija Rentgendiagnostikas metode: zem rentgenlampas ir sprauga, pa ko iziet tikai šaurs staru kūlis; rentgenlampa kustas virs objekta tā, ka visi centrālā kūļa stari šķērso attēlojamo objekta daļu tādā pašā leņķī.
- tomogrāfija rentgenodiagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
- pneimoventrikulogrāfija Rentgenodiagnostikas metode, kas balstīta uz gāzveida kontrastvielas (gaisa, skābekļa) ievadīšanu galvas smadzeņu dobumos (ventrikulos).
- rentgenizācija Rentgenstarojuma lietošana diagnostikā vai terapijā.
- stiklogrāfija Reproducēšanas paņēmiens, kurā izmanto stikla plāksnes.
- vairumpatērētāji Restorāni, bāri, slimnīcas, skolas un tamlīdzīgi uzņēmumi un iestādes, kur pārtikas preces tiek sagatavotas patēriņam.
- steroidālais diabēts reta cukura diabēta forma, kas attīstās, ja organismā ir palielināts virsnieru garozas hormonu kortikosteroīdu daudzums.
- kokķengurs Reta, izmirstoša ķenguru suga, kas sastopama tikai visgrūtāk sasniedzamos Jaungvinejas reģionos.
- familiārā adenomatozā polipoze reta, pārmantota resnās zarnas polipoze un ādas tauku dziedzeru cistomatozes kombinācija: ādas tauku dziedzeru cistomatoze rodas jau dzimšanas brīdī vai attīstās pirmajos mūža gados; resnās zarnas polipoze manifestējas tikai dzīves trešajā gadu desmitā.
- kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis.
- retikuloze Retikulocitoze.
- fluorocīts Retikulocits, kam piemīt sarkana fluorescence.
- retikulocitopēnija Retikulocītu samazināts daudzums asinīs.
- histohromatoze Retikuloendoteliālās sistēmas saslimšanu kopīgs nosaukums, kas ietver ksantohromatozi, limfogranulomatozi un Gošē slimību.
- retikuloze Retikuloendotelioze.
- gadolinīts rets silikātu klases minerāls, krāsa no gaiši pelēcīgi zaļganas līdz melnai ar stiklainu spīdumu.
- termidors Revolūcijas beigas, kontrrevolūcijas sākums (šajā mēnesī tika gāzta jakobīņu diktatūra).
- Revolūcijas Revolūcijas smaile - Istiklols, virsotne Pamira kalnos.
- Augstīkolni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Augstikalni" nosaukuma variants.
- Stykuti Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikuti" nosaukums latgaliski.
- štikānieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" iedzīvotāji.
- Štikoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukuma variants.
- Štykoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukums latgaliski.
- aizgāds Rezerves (naudas, mantas, pārtikas) krājums.
- sadegums Rezultāts --> sadegt 1(3); sadedzis pārtikas produkts, arī pārtikas produkta sadegusi daļa.
- palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
- patvaļa Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
- patvarība Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļa (1).
- deviatīva rīcība rīcība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemtajām tiesiskajām un tikumiskajām normām, noziedzīga vai amorāla rīcība.
- deviance Rīcības novirzītība no tiesiskajām vai tikumiskajām normām, sabiedrībā pieņemtajiem standartiem.
- Agenda 21 rīcības programma 21. gadsimtam, kas izstrādāta 1992. gadā Riodežaneiro notikušajā Pasaules vides konferencē.
- testamenta izpildītājs rīcības spējīga persona, kuru iecēlis mantojuma atstājējs testamentā vai citā viņa gribas aktā nolūkā, lai tiktu izpildīts testaments, kas stājies likumīgā spēkā.
- riebulis riebējs; kāds, kas traucē, rada nepatikšanas.
- kampšķis Riekšava, sauja, tik, cik ar roku var saņemt.
- Broseliande Rietumeiropas viduslaiku mitoloģijā - tradīcijā noslēpumains mežs, feju valstība, kurā atradās burvja Merlina kapa vieta un ieleja, ko feja Morgana bija norobežojusi ar neredzamu sienu, caur kuru varēja izkļūt tikai tie bruņinieki, kas pat domās nebija lauzuši mīlas zvērestu.
- triglifs Rievota vertikāla taisnstūrveida akmens plātne (doriskā ordera frīzē).
- Audēji Rīgas amatnieku cunfte, pirmie statūti zināmi no 1458. g., 1625. g. statūti izdoti latviešu valodā, jo vairākums cunftes locekļu bija latvieši, cunftē ietilpa ne tikai vīrieši, bet arī sievietes - meistaru atraitnes.
- RJL Rīgas Jūras līnija (prāmju satiksmes sabiedrība).
- Severīna dienas izlīgums Rīgas patriciāta un namnieku opozīcijas vienošanās 1589. g. 26. augustā, ar to beidzās Kalendāra nemieri un tika atjaunota agrākā rātes vara Rīgā, kā arī tika iznīcināts Lielās ģildes zīmogs, tādējādi uzsverot, ka tai nav publiskās varas pilsētā.
- Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
- amata rotas Rīgas pilsētas karaspēka vienības viduslaikos, kuras tika komplektētas no amatnieku cunfšu locekļiem.
- Jāņa vārti Rīgas pilsētas nocietinājumu daļa, ierīkoti 17. gs. pie palisādēm, kas apjoza pilsētu, un tie sargāja ceļu, kas gar Daugavas labo krastu veda uz Rīgu, pie vārtiem notika pilsētā iebraucošo personu un viņu mantu pārbaude, 1626. g. atradās tagadējā Maskavas un Dzirnavu ielas krustojumā, 1784. g. tos pārcēla pie tagadējās Katoļu ielas, bet vēlāk uz vietu, kur no Maskavas ielas atzarojās Lubānas iela.
- burggrāfa tiesa Rīgas pilsētas tiesa, kas iztiesāja lietas par muižnieku izdarītajiem noziegumiem pilsētas teritorijā un muižnieku civiltiesiskajām saistībām, tika nodibināta 1582. g., likvidēta 1725. g.
- Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta.
- viengala rija rija, kur labības žāvējamā telpa ir tikai vienā galā.
- faringāls līdzskanis rīkles jeb faringa dobumā artikulēts frikatīvs līdzskanis, kas rodas, sašaurinoties gaisa plūsmai rīklē.
- faringālis Rīkles jeb faringa dobumā artikulēts friktīvs līdzskanis, kas rodas, sašaurinoties gaisa plūsmai rīklē.
- piekļūt Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam).
- turēties pie burta rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
- nošaut greizi rīkoties nepareizi; kļūdīties; notikt tā, kā nav paredzēts, norisēt kļūmīgi.
- pārdot dvēseli rīkoties nodevīgi; nodot savus ētikas principus.
- krāt ogles uz galvas rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
- savadīt Rīkoties, darīt (ko), lai (kāds) satiktos, iepazītos (ar kādu).
- žēlot (arī sargāt, glābt) savu ādu rīkoties, domājot tikai par sevi.
- dražnīt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas.
- kaitināt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas.
- dimants Rīks ar šī minerāla kristālu stikla griešanai.
- vitrometrs Rīks, ar ko izmēra gaismas staru laušanu stiklā.
- pahometrs Rīks, ar ko izmērīt ierāmētu stiklu biezumu.
- ieripināties Ripinoties ievirzīties (kur iekšā); tikt ieripinātam (kur iekšā).
- rīskopība Rīsa audzēšana pārtikai un rūpnieciskai pārstrādei.
- turpināties Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt (par aizsāktu darbību, stāvokli, tekstu, domu, tradīciju u. tml.); refl. --> turpināt; tikt turpinātam.
- alborāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma par godu lecošai saulei; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā.
- alvorāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā; alborāda.
- balstritenis ritenis, kas pārvietojoties uzņem vertikālo slodzi.
- svecesveida balstiekārta riteņa balstiekārta, kurā ir teleskopiska vadotne un ritenim ir iespēja pārvietoties tikai ap šā teleskopiskā elementa asi.
- riteņu karināšana riteņu atbrīvošana no vertikālās slodzes, paceļot spēkratus vai kādu to daļu; šāda tehnoloģiska operācija tiek lietota riteņu pārbaudes un maiņas, balstiekārtas pārbaudes un tamlīdzīgos gadījumos.
- ratiņi ritošā sastāva ekipāžas sastāvdaļa, kas nodrošina lokomotīves kustību pa sliežu ceļu, uzņem vertikālās slodzes no virsbūves, horizontālās gareniskās vilces un bremzēšanas slodzes un šķērsslodzes; ekipāžā ietilpst divi divasīgie vai trīsasīgie vai arī četri divasīgie ratiņi; vienas ekipāžas ratiņi var būt savā starpā nesavienoti vai savienoti.
- transportribonukleīnskābe RNS ar samērā nelielu molekulmasu, kas pārnes (transportē) aminoskābes uz ribosomām un kodona - antikodona mijiedarbības rezultātā nodrošina aminoskābju ieslēgšanos sintezējamā olbaltumvielā atbilstoši ģenētiskajam kodam.
- interaktīvais robots robots, kas ne tikai izpilda cilvēka – operatora komandas, bet arī pats piedalās situācijas noteikšanā un lēmumu pieņemšanā.
- palīgdarbu robots robots, kas veic tikai objektu pārcelšanas darbības: iekraušanu, izkraušanu un pārvietošanu.
- sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt, parasti ievērojami, kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
- divroku šķērszāģis rokas instruments koku gāšanai un sagarumošanai, kura darbināšanai vajadzīgi divi strādnieki; mūsdienās lieto gk. tikai mājsaimniecībā; zāģa plātne ir līdz 2 mm bieza un 8—10 cm plata, tā zobu līnija - izliekta; lai samazinātu zāģa plātnes berzi iezāģējumā, zobus izloka vai plātnes mugurpusi izgatavo plānāku.
- Trincstok Rokfestivāls Latvijā (pēc sākotnējās norises vietas pie Tukuma novada Trincu mājām un asociācijām ar ASV notikušo Vudstokas festivālu).
- goth Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam.
- gotika Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam.
- batualia Romā vingrināšanās ieroču cīņai; arī vietas, kur tā notika.
- triforijs Romānikā, gotikā - trīsdaļīgs arkveida loks, aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu jomu.
- romānists Romānistikas 1(1) speciālists.
- romānists Romānistikas 1(2) speciālists.
- Lielā shizma Romas baznīcas šķelšanās; vienotas baznīcas sadalīšanās, nošķiroties kādai ticīgo daļai (tā notika 1378. g.).
- pāvests Romas bīskaps, katoļu baznīcas galva un Vatikāna valsts galva; pēc katoļu mācības, apustuļa Pētera pēctecis un Dieva vietnieks zemes virsū.
- inkardinācija Romas katoļu baznīcas garīdznieka pastāvīga pakļautība tās diecēzes bīskapam, kurā garīdznieks ir ticis ordinēts; garīdznieka pārcelšana no vienas diecēzes uz otru tiek atļauta tikai pamatota iemesla dēļ un notiek pēc stingriem priekšrakstiem.
- baznīcas doktors Romas katoļu baznīcas tituls (angļu val. "doctor of the church") svētajam, no kura rakstiem Baznīca ir guvusi lielu labumu, to piešķir ļoti reti un tikai pēc nāves un iecelšanas svēto kārtā; šo titulu izmanto arī dažās citās kristīgajās Baznīcās.
- Jānis XXIII Romas pāvests 1958.-1963. g. (Angelo Giuseppe Ronccalli; 1881.-1963. g.), reformējis baznīcas liturģiju, sasauca Otro Vatikāna koncilu.
- milicija Romas pilsoņu karaspēks Senās Romas impērijas sākumposmā; pēc pastāvīgas armijas izveidošanas tā sauca tikai uz kara laiku sapulcinātās neprofesionālās armijas vienības.
- spata Romiešu algotņu kavalērijas garais zobens, kas tika lietots pretiniekiem cīnoties viens pret vienu.
- lektisterniums Romiešu dzīres, kuru laikā dievu tēliem nesa pārtikas ziedojumus, ko novietoja uz atgultnēm tāpat kā viesiem.
- Virbijs romiešu mitoloģijā - Diānas mīļākais vai kalps, kas tika godāts kopā ar viņu svētajā birzī pie ezera.
- indigeti romiešu mitoloģijā - dievu grupa, kas tika uzlūkoti par Jupitera padomē ietilpstošiem dieviem, kas sargāja dažas pilsētas.
- Anna Perenna romiešu mitoloģijā - nākamā jaunā gada dieviete, kurai veltītie svētki iekrita 15. martā, kad dievietei par godu tika nesti upuri un rīkotas dzīres.
- Kamilla romiešu mitoloģijā - Prīvernas valdnieka Metaba meita, kas maza tika atdota kalpošanā Diānai, kļuva par amazoni un gāja bojā, piedaloties Turna karā pret Aineju.
- Māter Mātūta romiešu mitoloģijā - sieviešu dieviete, kurai par godu 11. jūnijā tika svinēti Matrāliji, kuru laikā sievietes aizlūdza par savu māsu bērniem.
- Lavīnija Romiešu mitoloģijā - valdnieka Latīna meita, Aineja otrā sieva, kuras vārdā tika nosaukta jaunuzcelta pilsēta.
- Romuls Romiešu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem, kuru vecāki bijuši dievs Marss un vestāliete Rēja Silvija; zēnus zīdījusi vilkumāte un audzinājis gans; tajā vietā, kur brāļi tikuši atrasti, Romuls nodibinājis pilsētu un kļuvis par tās pirmo valdnieku; viņam par godu tā nosaukta par Romu.
- Virtūta Romiešu mitoloģijā - vīrišķības, kā romiešu tautas galvenā tikuma, simbols.
- saturnāliji Romiešu svētki par godu Saturnam, mītiskajam Romas valdniekam un dieva Jupitera tēvam, kuri sākās 17. decembrī; dzīru un dāvanu pasniegšanas laiks; dažas šo svētku paražas tika pārņemtas Ziemassvētkos.
- dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi); tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piemēram, par ceļu).
- spilga Rota vainagam stikla caurulītes veidā.
- zīļoties Rotāties ar spīguļiem, stikla pērlītēm.
- Ontario rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum ontariense"), kas Latvijā ir reta un aizsargājama; aug tikai uz karbonātaugsnes gāršā, arī avotainās, koku apēnotās strautu gravās, tās rozetē ir 20—50 lapu, to gali plati, rozetes stīvas, sausā stāvoklī to lapas vērstas uz augšu.
- pundurmadara Rubiju dzimtas madaru ģints suga ("Galium pumilum"), Latvijā konstatēta tikai vienreiz Rīgā, Mīlgrāvī, 1901. g.
- ložu laiks rudens periods, kad notika iesaukšana karadienestā.
- stemalīts Rūdīts lokšņu stikls, kam viena puse ir pārklāta ar necaurspīdīgu keramisku krāsu.
- raudins ruds, rūsgans (tikai par labību).
- pierūgt Rūgstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
- nošļapstīties Runājot kustināt tikai lūpas un siekaloties.
- aticisms Runas izsmalcinātība un intelektuāla tēlainība, kas bija raksturīga Atikas iedzīvotājiem, galvenokārt atēniešiem viņu kultūras uzplaukuma laikā.
- slēgums Runas orgānu sakļāvums artikulācijā.
- hotentotisms Runas traucējuma veids, kad slimnieks no līdzskaņiem izrunā tikai skaņu "t".
- šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti.
- havaķ poļitiku runāt par politiku.
- šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ.
- stabulēt Runāt, parasti stiepti artikulējot skaņas.
- Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.).
- nelaime Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
- posts Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
- uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts.
- rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā; detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē).
- mančestrisms Rūpniecības ekonomiskās politikas virziens, kas radās Anglijā 19. gs. 30. gados sakarā ar cīņu pret labības ievedmuitu; tas aizstāvēja brīvtirdzniecību un pilnīgu atteikšanos no valsts iejaukšanās ekonomiskajā dzīvē; ievērojamākie šā virziena pārstāvji bija Kobdens un Braits (no Mančestras).
- Dzeltenā grāmata rūpniecisku standartu kopums, kas nosaka lasāmatmiņas kompaktdisku formātu un kas ir Sarkanās grāmatas pirmais paplašinājums, kurš ļauj kompaktdiskā diskrētā formā ierakstīt ne tikai skaņu, bet arī 650 megabaitus datu.
- priedes mizas rūsa rūsas sēnes "Peridermiumpini" izraisīta slimība; šai sēnei ir nepilns attīstības cikls (zināma tikai ecīdiju stadija), nav arī starpsaimniekaugu, un infekcija izplatās tieši no priedes uz priedi; sveķu vēzis.
- rusists Rusistikas speciālists.
- trasēšanas rutīna rutīna, kas nodrošina notikumu reģistrēšanu programmas izpildes gaitā, t. i. fiksē tās izpildes trasi.
- rūtiņpapīrs Rūtiņu papīrs - papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
- mēlveida vainags saaudzis vainags ar vainaga apmali tikai vienā pusē.
- multikulturāla sabiedrība sabiedrība, kas migrācijas vai citu vēsturisku, ģeogrāfisku notikumu rezultātā ir izveidojusies etniskā, lingvistiskā, reliģiskā ziņā izteikti heterogēna; mūsdienās ietver arī uzskatu, attieksmju, vērtību, pārliecību dažādību.
- sociālā atmiņa sabiedrībai vai sociālai grupai kopīga pagātnes notikumu uztvere, izpratne un interpretācija.
- garīgā kultūra sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).
- izglītības biedrības sabiedriskas organizācijas, kas tika dibinātas, lai veicinātu izglītību un kultūru; pirmās Latvijā radās 19. gs. 80. gados, aktīvi darbojās līdz 1. pasaules karam, pēc tā bija viena no Latvijas Universitātes dibināšanas iniciatorēm, pastāvēja arī vēl 20. gs. 20. un 30. gados, taču savu agrāko nozīmi tās bija zaudējušas.
- SPI Sabiedriskās politikas institūts.
- morāle sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem.
- satrūkties Sabīties; tikt, parasti pēkšņi, iztraucētam.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu).
- apstāvēties Sabojāties (par pārtikas produktiem).
- sasamaitāties Sabojāties (parasti par pārtikas produktiem).
- smakstēt Sabojāties (visbiežāk par pārtikas produktiem).
- smakt Sabojāties (visbiežāk par pārtikas produktiem).
- sasmakt Sabojāties tā, ka sāk izplatīt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
- nopušierēties Sabojāties; tikt sabojātam, neizdoties (piemēram, neprasmīgas rīcības dēļ).
- sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko, parasti priekšmetus); sacelt stāvus un salikt (kādā vertikālā, slīpā kopumā).
- (antīkās) olimpiskās spēles sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā, kuras notika olimpiādes laikā.
- pupārijs Sacietējusi pēdējās kāpura stadijas kutikula (daļai divspārņu), kas funkcionē kā kūniņas apvalks.
- pasažieru stacija sadales punkts, kurā notiek pasažieru iekāpšana un izkāpšana, pasta sūtījumu pieņemšana un pasažieru vilcienu satiksmes organizēšana.
- pantotas vārpas sadalītas, sašķeltas vārpas (kurās graudi veidojas tikai atsevišķās vietās).
- pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā); izjukt (1).
- stikla drumslas sadrupināti stikla atkritumi, ko pārstrādā stikla ražošanai.
- zāģēt Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas, kaitēt (kādam).
- grauzt Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas.
- aizķibelēt Sagādāt (kādam) nepatikšanas.
- sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, bēdas; likt uztraukties, raizēties.
- iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī.
- taisīt (arī vārīt) ziepes sagādāt nepatikšanas.
- vārīt (arī taisīt) ziepes sagādāt nepatikšanas.
- (ie)vārīt (arī savārīt, taisīt) ziepes sagādāt nepatikšanas.
- taisīt sūdus sagādāt nepatikšanas.
- kašerēt Sagādāt pārtiku.
- piebarot Sagādāt pietiekami daudz pārtikas, lai spētu paēdināt (piemēram, ģimenes locekļus).
- pārsabarāties Sagādāt sev pārtiku, barību.
- ķibelēties Sagādāt, radīt sev nepatikšanas.
- sagāda Sagāds, krājums, manta, pārtika.
- sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) tālākai apstrādei, arī lietošanai, piemēram, smalcinot, mīcot; šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
- piebrūzēt Sagatavot tik daudz ēdienu, ka nevar visu apēst.
- palikt dzīvam saglabāt dzīvību; netikt iznīcinātam, saglabāties.
- uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, parasti desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- invertāze Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē; pārtikas piedeva E1103, ražošanas palīglīdzeklis, iespējamā iedarbība - var būt ģenētiski modificēts un ģenētiski modificētie fermenti var izraisīt smagas saslimšanas.
- riņķāt Saieties, satikties.
- apmītņošana Saimnieciskās politikas virziens jaunu teritoriju apgūšanā, kas galveno uzmanību pievērš apmetņu radīšanai un veidošanai.
- ražotājsaimniecība Saimniekošanas veids, kad uzturlīdzekļus ieguva, nevis pārtiku vācot, bet to ražojot, zemkopība un lopkopība kļūst par galveno iztikas avotu. Dažādās zemēs tās rašanās laiki ir dažādi - ap 7000-5000. g. p. m. ē.
- specfonds Saīsinājums no "speciālais fonds", padomju laikos bibliotēkās ierīkots slepens grāmatu fonds, kurā lasītāji varēja iekļūt tikai ar īpašām atļaujām.
- vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
- tikvien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību; ne tikai - bet arī.
- vien Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu; tik 4(3), tikai (3).
- tik Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu; tikai (3).
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik" kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik"), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti “tik”), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem; tikko.
- tiklīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tikko (3), kolīdz.
- tikko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz, kolīdz.
- tik Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; tiklab - kā; kā - tā.
- tikpat Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; tiklab - kā; kā - tā.
- pārjaunojums Saistību tiesības atcelšana, pārvēršot to jaunā ar īpašu līgumu, to var izdarīt, vai nu pārgrozot tikai prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka agrākā kreditora vai parādnieka vietā iestājas jauns.
- aeronautisks Saistīts ar aeronautiku, tai raksturīgs.
- aerostatisks Saistīts ar aerostatiku, tai raksturīgs.
- afrikānistisks Saistīts ar afrikānistiku, tai raksturīgs.
- akustisks Saistīts ar akustiku, tai raksturīgs.
- akvanautisks Saistīts ar akvanautiku, tai raksturīgs.
- antikoloniālistisks Saistīts ar antikoloniālismu.
- antropoģenētisks Saistīts ar antropoģenētiku, tai raksturīgs.
- apoloģētisks Saistīts ar apoloģētiku (1), tai raksturīgs.
- apoloģētisks Saistīts ar apoloģētiku (2), tai raksturīgs.
- arābistisks Saistīts ar arābistiku, tai raksturīgs.
- areāllingvistisks Saistīts ar areāllingvistiku, tai raksturīgs.
- arhaistisks Saistīts ar arhaistiku, tai raksturīgs.
- aritmētisks Saistīts ar aritmētiku, tai raksturīgs.
- ārpolitisks Saistīts ar ārpolitiku.
- astronautisks Saistīts ar astronautiku, tai raksturīgs.
- atlētisks Saistīts ar atlētiku, tai raksturīgs.
- atomistisks Saistīts ar atomistiku, tai raksturīgs.
- ballistisks Saistīts ar ballistiku, tai raksturīgs.
- beletristisks Saistīts ar beletristiku, tai raksturīgs.
- bērzs latviešu mitoloģijā saistīts ar debesu dievībām un ir viens no kosmiskā koka ekvivalentiem, atspoguļo vai nu pasaules vertikālo iedalījumu 3 daļās (pagātne, tagadne, nākotne), vai arī horizontālo iedalījumu 4 debespusēs.
- diagnostisks Saistīts ar diagnostiku (1).
- diagnostisks Saistīts ar diagnostiku (2).
- dialektisks Saistīts ar dialektiku, tai raksturīgs.
- didaktisks Saistīts ar didaktiku (1), tai raksturīgs.
- dietētisks Saistīts ar dietētiku, tai raksturīgs.
- eklektisks saistīts ar eklektiku vai eklektismu, tiem raksturīgs; sajaukts.
- eksotisks Saistīts ar eksotiku.
- elektroakustisks Saistīts ar elektroakustiku, tai raksturīgs.
- elektroenerģētisks Saistīts ar elektroenerģētiku, tai raksturīgs.
- elektrostatisks Saistīts ar elektrostatiku, tai raksturīgs.
- enerģētisks Saistīts ar enerģētiku, tai raksturīgs.
- erotisks Saistīts ar erotiku.
- estētisks Saistīts ar estētiku, tai raksturīgs.
- fantastisks Saistīts ar fantastiku, tai raksturīgs.
- folkloristisks Saistīts ar folkloru vai folkloristiku, raksturīgs folklorai vai folkloristikai.
- fonētisks Saistīts ar fonētiku (1), tai raksturīgs.
- fonētisks Saistīts ar fonētiku (2), tai raksturīgs.
- galaktisks Saistīts ar galaktiku, tai raksturīgs.
- gotisks Saistīts ar gotiku, tai raksturīgs.
- gramatisks Saistīts ar gramatiku (1), tai raksturīgs.
- gramatisks Saistīts ar gramatiku (2), tai raksturīgs.
- ģenētisks Saistīts ar ģenētiku, tai raksturīgs.
- ģeopolitisks Saistīts ar ģeopolitiku, tai raksturīgs.
- heiristisks Saistīts ar heiristiku, tai raksturīgs.
- hidroakustisks Saistīts ar hidroakustiku, tai raksturīgs.
- hidroenerģētisks Saistīts ar hidroenerģētiku, tai raksturīgs.
- iekšpolitisks Saistīts ar iekšpolitiku.
- narko- Saistīts ar iemigšanu, narkozi, narkotikām (piem., narkolepsija, narkohipnoze, narkobizness).
- kabalistisks Saistīts ar kabalu, kabalistiku, kabalai, kabalistikai raksturīgs.
- kamerāls Saistīts ar kamerālistiku, tai raksturīgs.
- kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (1), tai raksturīgs.
- kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (2), tai raksturīgs.
- kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (3), tai raksturīgs.
- kibernētisks Saistīts ar kibernētiku, tai raksturīgs.
- kinemātisks Saistīts ar kinemātiku (1), tai raksturīgs.
- kinemātisks Saistīts ar kinemātiku (2), tai raksturīgs.
- kinētisks Saistīts ar kinētiku (1), tai raksturīgs.
- kinētisks Saistīts ar kinētiku (2), tai raksturīgs.
- kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģētiku, tai raksturīgs.
- koloristisks Saistīts ar koloristiku (1), tai raksturīgs.
- koloristisks Saistīts ar koloristiku (2), tai raksturīgs.
- kosmētisks Saistīts ar kosmētiku (1), tai raksturīgs.
- kriminālistisks Saistīts ar kriminālistiku, tai raksturīgs.
- kristāloptisks Saistīts ar kristāloptiku, tai raksturīgs.
- kritisks Saistīts ar kritiku (2), tai raksturīgs.
- kultūrpolitisks Saistīts ar kultūras politiku, tai raksturīgs.
- leksikosemantisks Saistīts ar leksikosemantiku (1), tai raksturīgs.
- leksikosemantisks Saistīts ar leksikosemantiku (2), tai raksturīgs.
- leksikostilistisks Saistīts ar leksikostilistiku (1), tai raksturīgs.
- leksikostilistisks Saistīts ar leksikostilistiku (2), tai raksturīgs.
- lielvalstisks Saistīts ar lielvalsti, raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
- lingvistisks Saistīts ar lingvistiku, tai raksturīgs; valodniecisks.
- lingvostilistisks Saistīts ar lingvistisko stilistiku, tai raksturīgs.
- literatūrkritisks Saistīts ar literatūrkritiku, tai raksturīgs.
- loģistisks Saistīts ar loģistiku, tai raksturīgs.
- magnetooptisks Saistīts ar magnetooptiku, tai raksturīgs.
- magnetostatisks Saistīts ar magnetostatiku (1), tai raksturīgs.
- magnetostatisks Saistīts ar magnetostatiku (2), tai raksturīgs.
- matemātisks Saistīts ar matemātiku, tai raksturīgs; tāds, kurā izmanto matemātikas metodes, tāds, kurš ir izveidots ar matemātikas metodēm.
- metagalaktisks Saistīts ar metagalaktiku, tai raksturīgs.
- metāloptisks Saistīts ar metāloptiku, tai raksturīgs.
- mistisks Saistīts ar misticismu, mistiku (1), tai raksturīgs.
- morālisks Saistīts ar morāli, tai raksturīgs; tikumisks.
- neogotisks Saistīts ar neogotiku, tai raksturīgs.
- numismātisks Saistīts ar numismātiku, tai raksturīgs.
- onomastisks Saistīts ar onomastiku, tai raksturīgs.
- optisks Saistīts ar optiku (1), tai raksturīgs.
- organoleptisks Saistīts ar organoleptiku, tai raksturīgs.
- orientālistisks Saistīts ar orientālistiku, tai raksturīgs; orientoloģisks.
- paradigmatisks Saistīts ar paradigmu vai paradigmatiku, tai raksturīgs.
- paralingvistisks Saistīts ar paralingvistiku, tai raksturīgs.
- konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kas ražo pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām, šai nozarei raksturīgs.
- partikulāristisks Saistīts ar partikulārismu (1), tam raksturīgs.
- patristisks Saistīts ar patristiku (1), tai raksturīgs.
- patristisks Saistīts ar patristiku (2), tai raksturīgs; patroloģisks.
- peristaltisks Saistīts ar peristaltiku, tai raksturīgs.
- poētisks Saistīts ar poētiku (1), tai raksturīgs.
- politisks saistīts ar politiku (1), tai raksturīgs.
- pragmatisks Saistīts ar pragmatiku, tai raksturīgs.
- prognostisks Saistīts ar prognostiku, tai raksturīgs.
- propedeitisks Saistīts ar propedeitiku, tai raksturīgs.
- pseidogotisks Saistīts ar pseidogotiku, tai raksturīgs.
- psihodiagnostisks Saistīts ar psihodiagnostiku, tai raksturīgs.
- psiholingvistisks Saistīts ar psiholingvistiku, tai raksturīgs.
- publicistisks Saistīts ar publicistiku, tai raksturīgs.
- radioģenētisks Saistīts ar radioģenētiku, tai raksturīgs.
- rainistisks Saistīts ar rainistiku, tai raksturīgs; rainoloģisks.
- reālpolitisks Saistīts ar reālpolitiku, tai raksturīgs.
- ritmoplastisks Saistīts ar ritmoplastiku, tai raksturīgs.
- romantisks Saistīts ar romantiku, tai raksturīgs.
- rustikāls Saistīts ar rustiku, tai raksturīgs.
- semantisks Saistīts ar semantiku (1), tai raksturīgs.
- semantisks Saistīts ar semantiku (2), tai raksturīgs.
- semantisks Saistīts ar semantiku (3), tai raksturīgs.
- semiotisks Saistīts ar semiotiku (1), tai raksturīgs.
- semiotisks Saistīts ar semiotiku (2), tai raksturīgs.
- sfragistisks Saistīts ar sfragistiku, tai raksturīgs.
- sholastisks saistīts ar sholastiku (1), tai raksturīgs.
- siltumenerģētisks Saistīts ar siltumenerģētiku, tai raksturīgs.
- sintagmatisks Saistīts ar sintagmatiku, tai raksturīgs.
- slāvistisks Saistīts ar slāvistiku, tai raksturīgs.
- smagatlētisks Saistīts ar smagatlētiku, tai raksturīgs.
- traģisks Saistīts ar smagiem, postošiem notikumiem, apstākļiem, arī lielām nelaimēm, tiem raksturīgs.
- sociolingvistisks Saistīts ar sociolingvistiku, tai raksturīgs.
- sofistisks Saistīts ar sofistiku (1), tai raksturīgs.
- sonoristisks Saistīts ar sonoriku, sonoristiku, tai raksturīgs.
- potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- statistisks Saistīts ar statistiku (1), tai raksturīgs; tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas (1) paņēmieniem.
- statistisks Saistīts ar statistiku (2), tai raksturīgs; tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas (2) paņēmieniem.
- stiklogrāfisks Saistīts ar stiklogrāfiju, tai raksturīgs.
- stilistisks Saistīts ar stilistiku (1), tai raksturīgs.
- taktisks Saistīts ar taktiku (1), tai raksturīgs.
- taktisks Saistīts ar taktiku (2), tai raksturīgs.
- taktisks Saistīts ar taktiku (3), tai raksturīgs.
- teleskopisks Saistīts ar teleskopu, tam raksturīgs; tāds, kura attēls ir iegūts ar teleskopu; tāds, kas ir konstatējams tikai ar teleskopu.
- termoenerģētisks Saistīts ar termoenerģētiku, tai raksturīgs; siltumenerģētisks.
- stoisks Saistīts ar tikumību, pašsavaldību, tām raksturīgs.
- tikumisks Saistīts ar tikumību, tai raksturīgs.
- torakoplastisks Saistīts ar torakoplastiku, tai raksturīgs.
- ultraakustisks Saistīts ar ultraakustiku, tai raksturīgs.
- urbānistisks Saistīts ar urbānistiku, tai raksturīgs.
- valstisks Saistīts ar valsti; raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
- veģetārs Saistīts ar veģetārismu, tam raksturīgs; tāds, kura sastāvā ir tikai augu produkti.
- zētētisks Saistīts ar zētētiku, tai raksturīgs.
- žurnālistisks Saistīts ar žurnālistiku (1), tai raksturīgs.
- žurnālistisks Saistīts ar žurnālistiku (2), tai raksturīgs.
- rusistisks Saistīts arrusistiku, tai raksturīgs.
- lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju; tāds, kam ir tikai viena dimensija - garums.
- neapnīkstams Saistošs, tāds par ko nezūd interese, patika.
- gaisā cietējošās saistvielas saistvielas, kas iegūst un saglabā stiprību tikai gaisā (ģipša, kaļķu un magneziālās saistvielas); lieto virszemes būvēm.
- hidrauliskās saistvielas saistvielas, kas spēj sacietēt un ilgstoši saglabāt stiprību ne tikai gaisā, bet galvenokārt arī ūdenī (portlandcements un tā paveidi, aluminātcements, pucolāncements, romāncements, hidrauliskie kaļķi); lieto būvēm arī zem ūdens.
- sajūga raustīšanās sajūga defekts, kas izpaužas kā nevienmērīga darbība, saslēgšanās ar pārtraukumiem, ko visbiežāk rada nodilušas vai izdrupušas uzlikas, kuru nodiluma dēļ diski saslēdzas šķībi, bet notikt arī nekvalitatīvas vadīšanas dēļ.
- glums kā zutis saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
- vilks avju drānās saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
- ierakstīt zelta burtiem vēsturē, arī ierakstīt zelta burtiem saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
- ierakstīt zelta burtiem (vēsturē) saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
- uz papīra saka par ko formālu, fiktīvu, par ko tikai dokumentos fiksētu, bet īstenībā neesošu, nerealizētu.
- tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
- pūst ļipā saka par ko notikušu, negrozāmu, par veltīgām cerībām kādu ietekmēt, ko panākt.
- aiz muguras Saka par ko pagājušu, notikušu.
- tas (arī tāds, šis) numurs neies cauri saka par ko tādu, kas nenotiks, neizdosies.
- neaug uz akmeņiem saka par ko vajadzīgu, taču ne tik viegli atrodami.
- šmuce pa visu ģīmi saka par lielām nepatikšanām, lielu apkaunojumu.
- ciets kā daglis saka par nekvalitatīviem, cietiem pārtikas produktiem.
- sauss kā daglis saka par nekvalitatīviem, cietiem pārtikas produktiem.
- daudz ūdeņu aiztecējis saka par notikumiem bagātu pagājušu laika posmu.
- (kad) dzīvosim, (tad) redzēsim saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
- raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
- raibs kā dzenis saka par notikumiem, piedzīvojumiem bagātu mūžu, dzīvi.
- skaldi un valdi saka par rīcību, politiku, ko realizē ar uzkundzēšanos, varas sagrābšanu, izraisot nesaskaņas.
- aiziet gar degunu saka par satiksmes līdzekli, kas nedaudz nokavēts, bet vēl redzams nelielā attālumā.
- (vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
- vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
- klusums pirms vētras saka par stāvokli, kad vēl nav intensīvas darbības, ievērojamu notikumu, kas drīzumā sagaidāmi.
- (griežas) kā karuselī (arī karuselis) saka par strauju (dažādu notikumu, iespaidu, domu u. tml.) maiņu.
- lapas kā peļu ausis saka par tikko uzplaukušām koku lapām.
- tik vai tā saka par to, kas noteikti būs, notiks.
- agri vai vēlu saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks, nenovēršami realizēsies.
- bēdu gabals saka par to, kas sagādā pastāvīgas rūpes un nepatikšanas; negals.
- ar vienu kāju kapā saka par vecu cilvēku, kura mūžs tikpat kā nodzīvots.
- iet kā pa buļļa dirsu saka tad, ja dažādi notikumi seko cits citam, ir liels juceklis
- sūdu būšana saka tad, ja rodas kādas nepatikšanas.
- trūkst vārdu saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
- vīrs un vārds saka, apliecinot, ka solījums tiks izpildīts.
- noveļas kā akmens no sirds (kādam) saka, izjūtot pēkšņu atvieglojumu, mieru (pēc smaga pārdzīvojuma,, nepatikšanām, ilgstošām rūpēm).
- tā (arī tās) tik (arī tikai) (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
- izmest kā ogu saka, ja alkoholiska dzēriena glāzi izdzer ātri, vienā paņēmienā, ar patiku.
- acis mielojas saka, ja ar patiku skatās, redz.
- kājas līdz zemei saka, ja bērns ir tik liels, ka vairs nav ņemams klēpī.
- runāt visi ir gudri saka, ja citi dod tikai padomus.
- griežas kā karuselī saka, ja dažādi notikumi atkārtojas, strauji mainās, noris juceklīgi.
- vai (tev) gabals nokritīs? arī Gabals nenokritīs saka, ja domā, ka nekas slikts nenotiks.
- ēd, pirkstus (arī pirkstu galus) laizīdams saka, ja ēd ar lielu patiku.
- cik pasaule maza saka, ja gadās satikties tur, kur to nepavisam nevarētu iedomāties.
- raibi un rūtaini saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu notikumu, apstākļu.
- pilns vēders saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis.
- ledus ir lauzts saka, ja ir izzudusi saspīlētība, vēsums cilvēku attiecībās, ja notikušas pozitīvas pārmaiņas, lūzums.
- nu ir sūdi vagā saka, ja ir nepatikšanas.
- nekur nepaliks saka, ja ir pārliecība, ka kas nezudīs, arī piepildīsies, notiks; saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
- lieta darīta saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
- Darīts! arī Lieta darīta saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
- netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
- netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai putna piena, arī putna piena vien trūkst saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
- dur vai acis laukā (arī ārā) saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
- dur vai acis ārā saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
- iet kā pa veciem kapiem saka, ja ir visādas neveiksmes, nepatikšanas.
- būt nost no kakla saka, ja izdodas tikt vaļā, atbrīvoties no kaut kā negribēta, nepatīkama, nevēlama, apgrūtinoša.
- sirds ēdas saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī, ja ir bēdas.
- sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
- iet pār galvu Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
- tumši mākoņi savelkas pār kādu (kāda galvu, kaut ko) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
- kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
- dziesma ir ciet (kādam) saka, ja kādam ir smagi sarežģījumi, lielas nepatikšanas, ja ir beigas.
- uzmest degunu saka, ja kāds (parasti sieviete) izrāda nepatiku, apvainojas, sadusmojas.
- aiziet kapā saka, ja kāds nomirst ātrāk, nekā tas būtu varējis notikt labvēlīgākos apstākļos.
- kas nav piesiets saka, ja kāds piesavinās, zog visu, ko tik var (parasti savienojumā ar _ņemt_).
- deguns stiepjas garāks saka, ja kāds viļas, izjūt nepatiku, ir neapmierināts.
- pazūd kā gailis kaņepēs saka, ja kāds, izvairīdamies no gaidāmajām nepatikšanām, sarežģījumiem, veikli nozūd.
- kā celties, tā velties saka, ja kāds, tikko no rīta uzcēlies, tūlīt kaut kur iet.
- viņam (ir) pilna dūša saka, ja kādu nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
- uz goda vārda saka, ja kas ir nedrošs, tik tikko turas, ir gandrīz nederīgs.
- vēmas nāk saka, ja kas izraisa ļoti lielu nepatiku.
- Nekā nebija! saka, ja kas nenotiks, arī netiks darīts tā, kā citi saka, mudina.
- iet karsti saka, ja kas noris ļoti temperamentīgi, spraigi, ja risinās ļoti spraigi notikumi.
- laiks rādīs saka, ja kas notiks, atklāsies, būs par pierādījumu u. tml. pēc kāda laikposma.
- tie paši vēži citā kulītē saka, ja kas, parasti negatīvs, tiek pārveidots tikai ārēji, tā būtību nemainot.
- filma pārtrūkst saka, ja kaut kas no notikumu gaitas atmiņā nesaglabājas.
- dziedi vai raudi, arī smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
- smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
- būt stāvus badā saka, ja nav pārtikas.
- līp kā piķis klāt saka, ja neatlaidīgi, uzbāzīgi cenšas būt kāda tuvumā, ja no kaut kā nevar tikt vaļā, ja kas pret paša gribu ļoti ietekmē.
- kaut arī (tā) saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet tikai pieļauj minēto iespēju.
- dieva dēļ saka, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
- kas (nu) to deva (arī dos), arī kas (nu) tev (to) deva (arī dos) saka, ja nenotiek (nenotika vai nav izredzes, ka notiks) vēlamais.
- aizņemties no suņa desu saka, ja netic, ka tiks aizdots.
- pilna dūša saka, ja nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
- netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
- cik zināms saka, ja par ko ir tikai aptuvena informācija.
- noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
- noveļas kā akmens (no sirds, arī no krūtīm) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
- galdiņ, klājies saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai kaut kas ātri un viegli rastos, realizētos.
- pie joda saka, ja pret ko ir nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
- sirds (biežāk dūša) (ap)šķebinās saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
- šķebinās dūša (retāk sirds) saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
- āda zārdā saka, kad gaidāmas vai notikušas kādas nepatikšanas.
- Kaut (arī lai) (nu) dieviņš (arī dievs) dotu! arī Lai dieviņš (arī dievs) dod! saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
- Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod! saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
- tā kā tā saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti būs, notiks.
- tā kā tā, arī tik un tā, retāk tā, vai tā saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks.
- tik un tā (arī tā kā tā, retāk tā vai tā) saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks.
- agrāk vai vēlāk saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti notiks.
- sūdos vēl neviens nav nosities saka, lai parādītu, ka nepatikšanas nav tik lielas kā izskatās.
- Dievs palīdz! saka, lai tam, kurš nošķaudījies, nenotiktu kas ļauns.
- izmaksāt tukšā krogā saka, norādot, ka atlīdzināts netiks.
- viens no diviem saka, norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
- cik tur vajag saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
- Lai tad (arī tur) vai kas! saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- Lai tur (arī tad) vai kas! saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- kas raus (kādu) saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks.
- kad tur piķis lītu saka, uzsverot apņēmību ko panākt, lai notiek kas notikdams.
- nedod dievs saka, vēloties izvairīties no kaut kā nepatīkama, bīstama, arī paredzot ko nepatīkamu, ļaunu, baiļojoties, ka var notikt kas slikts.
- lai dievs dod saka, vēloties vai novēlot, lai kas notiktu, piepildītos.
- ievietoties Sakāpt (parasti satiksmes līdzeklī); iesēsties (kur, piemēram, sēdeklī, krēslā).
- saistība Sakari, satiksme (starp teritorijām, telpām u. tml.).
- tālā un tuvā kārtība sakārtotība vielas (cietvielu, šķidrumu) struktūru veidojošo daļiņu novietojumā, to magnētisko un elektrisko dipolu orientācijā; sakārtotību attālumos, kas salīdzināmi ar starpatomu attālumiem, sauc par tuvo kārtību, kuru raksturo koordinācijas skaitlis; sakārtotību, kas atkārtojas neierobežoti lielos attālumos, sauc par tālo kartību; šķidrumos, amorfās cietvielās un stiklos ir tikai tuvā kārtība, kristālos ir arī tālā kārtība.
- nemaršrutējams protokols sakaru protokols, kurā norādīta tikai ierīces adrese, bet nav norādīta datoru tīkla adrese, un to nevar izmantot, lai pārsūtītu datus no viena tīkla uz otru tīklu.
- Panamerikas autoceļš sākas Aļaskā un ved cauri visam Amerikas kontinentam līdz Ugunszemei, ar vairākiem atzariem un atsevišķiem pārrāvumiem, kur tiek nodrošināta prāmju satiksme.
- sahibs Sākotnēji - visu muhamedāņu apzīmējums; Indijā viduslaikos šis vārds ieguva kunga nozīmi un tika lietots, apzīmējot vietējos feodāļus, bet vēlāk - apzīmējot un uzrunājot eiropiešus.
- lopmuižnieki Sākotnēji tie, kas rentēja no muižnieka t. s. lopu muižu, vēlākos laikos arī tie, kas iegādājās to īpašumā; šāds nosaukums viņiem nepatika, tāpēc viņi sauca sevi par pusmuižniekiem.
- iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
- sadraudzēties Sākt izjust patiku (pret ko), vajadzību (pēc kā), iegūt prasmi izmantot (ko), sākt bieži lietot (ko).
- uzskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt, arī noskatīt (parasti līgavu).
- ieskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt.
- ieskatīties Sākt izjust patiku, iemīlēties.
- šķebēt sākt izsaukt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- atsēt Sākt sēju tikai pēc kaimiņa, jo tad labāka raža padodoties.
- iesmirgt Sākt smakot (par bojātiem pārtikas produktiem).
- sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi izpausties, arī tikt pakļautam pēkšņām pārmaiņām (par pārdzīvojumu).
- sākt (ies) (atkal) no gala sākt, tikt sāktam (atkal) no sākuma, sākt, tikt sāktam vēlreiz, no jauna.
- iesākties Sākties, tikt ievadītam (par laika posmu).
- acaines Saktis ar "acīm", t. i., ar dārgakmeņiem vai krāsainiem stikliem.
- kanonisas Sākumā mūķenes, no kurām prasīja klostera kopdzīvi, paklausību un tiklību, bet vēlāk parasti dižciltīgu patversmju iemītnieces.
- vagaris Sākumā pagasta jeb vakas vecākā nosaukums jauktos lībju-latviešu novados; vēlāk tikai muižas ierēdnis, kas izrīkoja un uzraudzīja klaušu darbiniekus.
- orgijas Sākumā senējiem grieķiem dievkalpojumi par godu Dēmētrai, vēlāk Bakhum, vīna un jautrības dievam, pie kam notika dažādas pārmērības.
- tēze Sākuma stāvoklis attīstības procesā; Hēgeļa dialektikā - pirmā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
- antitēze Sākuma stāvokļa noliegšana attīstības procesā; Hēgeļa dialektikā - otrā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
- galapunkts Sākuma vai beigu punkts (satiksmes, sakaru u. tml. līnijā).
- galastacija Sākuma vai beigu stacija (satiksmes līnijā).
- prologs Sākums, ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
- uvertīra Sākums, ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
- Lollande Sala Baltijas jūrā (dāņu val. "Lolland"), Dānijas arhipelāga dienvidos, platība - 1241 kvadrātkilometrs, augstums - līdz 25 m, ar Falsteras salu savieno tilti, prāmja satiksme ar Fēmarnas salu (Vācijā).
- Velingtona sala sala Čīles arhipelāgā ("Isla Wellington"), Maglajanesas un Čīles Antarktikas reģiona ziemeļrietumos, platība — 6750 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums — līdz 1463 m, krastos fjordi.
- Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
- Ejina Sala Mitrejas jūras Saronikas līcī ("Aigina"), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā, apdzīvota, platība - 87,4 km^2^, garums - 18,5 km; Aigīna.
- Salamina Sala Mitrejas jūras Saronikas līcī ("Nisos Salamina"), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā, apdzīvota, platība - 96,04 kvadrātkilometri, maksimālais garums - 15 km, augstums - līdz 375 m vjl.
- Tjuļeņija Sala Ohotskas jūrā, uz dienvidiem no Sahalīnas Terpeņijes pussalas, Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 636 m, platums - 40-90 m, augstums - līdz 18 m, kotiku apmetnes, piekrastē putnu ligzdošanas vietas, nav saldūdens un koku veģetācijas.
- apsalt Salā tikt mazliet bojātam.
- Kitēra Sala uz dienvidiem no Peloponēsas, kur atradās ievērojams Afrodītes templis, kas bija iecienīta svētceļotāju pulcēšanās vieta, kur tika rīkotas plašas orģijas.
- Agtelekas ala salaktītu ala Slovākijas un Ungārijas robežapvidū, labirints 2 stāvos, kopgarums — 23,1 km (~15 km Ungārijā), pazemes upe Stiksa, grotas ar ezeriem, izveidota koncertzāle.
- uzlējums Salds alkoholiskais dzēriens, kura gatavošanai izmanto tikai augļu un ogu sulas izvilkumu spirtā.
- saldējums Salds, uzputots un sasaldēts pārtikas produkts, ko gatavo no piena, krējuma vai no augļu sulām vai biezeņiem (ar piedevām).
- Ancilus ezers saldūdens ezers, kas Baltijas jūras ieplakā pastāvēja pēcleduslaikmeta boreālajā laikā (pirms 9000-8300 gadu), krasta veidojumi Latvijā sastopami tikai Kurzemes pussalā, Rīgas līča dienvidu daļā šī ezera līmenis bija par 5-6 m zemāks par pašreizējo jūras līmeni.
- līkaža salīcis, ar kupri; tāds, kas cenšas visiem izpatikt.
- salīkt Saliekt muguru, saliekties lejup (par cilvēku); saliekties lejup, tikt saliektam lejup (par ķermeni, tā dalām).
- -fobija salikteņu daļa - bailes, nepatika (piemēram, hidrofobija).
- dz Salikts balsīgs līdzskanis jeb afrikāta, kurā tiešām sastopam rakstā atzīmētos elementus "d" un "z", pirmo tikai afrikātās parastā nepilnīgi artikulētā veidā.
- tabula Salikums, kas sastāv no vairākām (ar horizontālām un vertikālām līnijām atdalītām) ailēm, kurām ir katrai savs nosaukums.
- pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru.
- izsālīt Sālot panākt, ka rodas vēlamā sāls koncentrācija (pārtikas produktā).
- izsālīties Sāloties iegūt vēlamo sāls koncentrāciju (par pārtikas produktu).
- saļammāties Samaisīties, saspaidīties; tikt saspaidītam, saspiestam (piemēram, par ogām).
- saļemmāties Samaisīties, saspaidīties; tikt saspaidītam, saspiestam (piemēram, par ogām).
- dipitāls Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai arī atļaujot izmantot zemi; deputāts 2.
- deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
- aizēnot Samazināt (kā) nozīmi (par faktu, notikumu, pārdzīvojumu).
- pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
- noplakt Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots.
- trinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti; strinkšķis.
- strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli; skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti.
- šahta Samērā garš, vertikāls vai slīps dobums, eja (piemēram, celtnēs, iekārtās, iežos).
- laikmets Samērā ilgs laikposms, kam raksturīgi ievērojami notikumi, parādības, norises (sabiedrībā), kvalitatīvi jauns posms (sabiedrības) attīstībā.
- stobriņš Samērā īsa, tieva (parasti stikla) caurule (darbam laboratorijā).
- stunda Samērā neilgs laikposms (diennaktī), kas saistīts ar kādu notikumu, darbību, stāvokli, pieņemtu kārtību u. tml.
- etniski stereotipi samērā noturīgi vērtējumu ietveroši priekšstati par dažādu etnosu un etnisko kopību grupu pārstāvju tikumiem, garīgajām un fiziskajām īpašībām.
- sekta samērā šaura cilvēku grupa (piemēram, politikā, mākslā) ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem un pretstata sevi visai pārējai sabiedrībai.
- lāsteka Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, sacietējot izkusušai un lejup tekošai vielai; samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, izgulsnējoties vielām no lejup tekoša šķidruma.
- pelēcīgs Samērā vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
- pastīvs Samērā, arī mazliet neveikls, neizdevies (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju).
- paknaps Samērā, arī mazliet trūcīgs (parasti par iztiku, naudas līdzekļiem).
- ļura Samircis priekšmets, kas vairs tik ļuv.
- salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
- dabūt pa degunu saņemt bārienu, kritiku, tikt nosodītam, pārmācītam.
- dabūt pa ādu Saņemt stingru rājienu, bargu kritiku.
- niktalģija Sāpes, kas jūtamas tikai naktī.
- aizgūt Sāpīgi aiztikt gandrīz sadzijušu brūci.
- humeroskapulārais periartrīts sāpīgs pleca locītavas kustību ierobežojums nespecifiska periartikulāro audu iekaisuma dēļ: stipras unilaterālas sāpes pleca locītavas apvidū, sāpīga abdukcija un iekšējā rotācija.
- kost kaulā sāpināt; radīt nepatiku, skaudību.
- algolagnija Sāpju labpatika; seksuāli patoloģiska parādība; sāpju darīšana, apmierinot dzimuma tieksmes.
- sasprēgāt Saplaisāt (par stiklu).
- izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu); sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu).
- aizsapņot Sapņos, fantāzijā nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.).
- vjehaķ Saprast notikušo.
- pielasīties Sapulcējoties (cilvēkiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - piemēram, par telpu.
- salidot Sapulcēties, satikties salidojumā (1).
- kalendārs Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem).
- ķēpa Sarežģījumi, nepatikšanas; juceklis.
- mezgls Sarežģījums (notikumos, parādībās, apstākļos).
- liešana ar izkausējamiem veiduļiem sarežģītas formas precīzu lējumu ražošana – veiduļus izgatavo no parafīna un stearīna, savieno ar ielietņu sistēmu un pārklāj ar smilšu un šķidrā stikla masu; veiduļus no veidnes izkausē karstā ūdenī, tad veidni apdedzina un pielej ar izkausēto metālu.
- antiklinorijs Sarežģītas uzbūves antiklināla iežu kroka, kas veidojas ģeosinklinālēs.
- varza Sarežģītas, grūti kārtojamas darīšanas, arī nepatikšanas; arī jezga (2).
- piņķīgs Sarežģīti apmierināt, grūti izpatikt.
- (sa)iet grīstē sarežģīties, notikt pretēji vēlamajam.
- smaillogs Sarežģīts loga spraišļu veidojums gotikas arhitektūrā ar smailloka arku.
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības ; arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- viesības Sarīkojums ar lūgtiem viesiem un mielastu, parasti ģimenē svarīgu notikumu, arī svētku atzīmēšanai.
- Sarkanā Sarkanā siena - atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums - \~100 m, augstums - 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- Hygrocybe punicea sarkanā stiklene.
- māģetiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai.
- māģetiņš Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai.
- māgrietiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai.
- mārgretiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai.
- sarkanais Sarkanais 2 G - pārtikas piedeva E128 (sintētiska viela, azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, kuņģa un zarnu trakta bojājumus, hronisku nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
- šķīstošais stikls sārmu metālu (K, Na, Li) silikātu stikls, kas viegli šķīst ūdenī.
- nonākt Sarunas gaitā pievērsties (kam); tikt pievērstam (kam) - par sarunu, runu.
- transakcija Sarunas, arī vienošanās (ekonomikā, politikā); plašs (parasti finansiāls) darījums.
- defrostēšana Sasaldēto pārtikas produktu atkausēšana ūdenī vai gaisā, atlaidināšana.
- atlaidināšana Sasaldēto pārtikas produktu atkausēšana.
- lauska Sasista priekšmeta (parasti māla vai stikla trauka) gabals.
- adicija Saskaitīšana, pielikšana; viena no 4 aritmētikas pamatdarbībām.
- milieši Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" - sestie Īrijas iekarotāji, kas tika dēvēti par Mila dēliem, pēc viņu vadoņa Mila Espaina (no latīņu "Miles Hispaniae" - "Spānijas karavīrs").
- Cesaira Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" sieviete, Noasa dēla Bita meita, kuras vadībā pirmā cilvēku grupa apmetās Īrijā četrdesmit dienas pirms Bībelē aprakstītajiem grēku plūdiem, viņa un visi viņas sekotāji gāja bojā, dzīvs palika tikai viņas vīrs Fintans mak Bohra.
- Baltijas brīvības diena saskaņā ar ASV Kongresa lēmumu tika atzīmēta katru gadu 14. jūnijā no 1983. g. līdz Baltijas valstu neatkarības atjaunošanai 1991. g.
- Azazēls Saskaņā ar jūdaisma priekšstatiem - dēmoniska būtne, Bībelē minēts tikai sakarā ar grēku izpirkšanas dienas - svētku rituāliem.
- saskarsme Saskare, arī saikne (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); saskare, arī saikne (kam ar parādībām sabiedrībā, dabā).
- attāls procedūras izsaukums saskarnes veids, kas ļauj vienai programmai izsaukt citu programmu, kura atrodas attālā datorā. Izmantojot standarta izsaukumu _RPC_, lietojumprogrammas bez pārveidojumiem var tikt izmantotas dažādos datoru tīklos.
- sasaplēsties Saskaroties (ar ko asu, smailu), tikt saskrambātam, savainotam.
- saslapēties Saslapēt sevi, savu apģērbu; tikt saslapētam; saslapināties.
- Laima slimība saslimšana, ko ierosina ērču pārnēsāta infekcija; slimība identificēta 1970. gados ASV, Konektikutas štatā Laimas pilsētas apkārtnē.
- saķencēties Sasmērēties; radīt sev nepatikšanas; sašmurgāties.
- uzlikt kroni sasniegt augstāko pakāpi (piemēram, par panākumiem, nepatikšanām).
- sapencēties Saspaidīties, sašķaidīties; tikt saspaidītam, sašķaidītam (parasti ar stampu).
- uzvilkt Saspriegt (piemēram, atsperi) tā, lai (kas, piemēram, pulkstenis) tiktu sagatavota darbībai.
- uzrauties Sasprindzinot muskulatūru, parasti neviļus, negribēti, tikt uzvirzītam uz augšu (parasti par pleciem, sejas dalu).
- sastapties Sastapt (1) vienam otru, citam citu; satikties (1).
- atrast Sastapt, satikt (kur).
- satrāpīt Sastapt, satikt (parasti nejauši).
- satapt Sastapt, satikt.
- atdurties Sastapties, saskarties (ar pretestību, nevēlamu attieksmi u. tml.) un tikt kavētam darbībā, izpausmē.
- satrāpīties Sastapties, satikties (parasti nejauši).
- lūgšanu dzirnaviņas sastāv no cilindra, kas griežas ap vertikālu asi; cilindra ārpusē iegravētas svētas formulas, bet iekšpusē atrodas papīra strēmelītes ar lūgšanu tekstiem; katru reizi, kad cilindrs izdara apgriezienu, tiek uzskatīts, ka lūgšanas atkārtotas; ķēde ar metāla lodīti galā palīdz cilindram griezties; lieto gk. budistu mūki Tibetā.
- sīkums Sastāvdaļa (piemēram, norisē, notikumā), kas (parasti) nav nozīmīga, svarīga.
- saglāzēt Sastiklot.
- jūrniecība Satiksme pa jūrām un okeāniem.
- kuģniecība Satiksme pa ūdenstilpēm ar kuģiem.
- tālsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā lielā attālumā.
- tuvsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā mazā attālumā.
- iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un apdzīvotās vietās.
- komunikācijas līnija satiksmes ceļš, kas saista bruņoto spēku darbības rajonu ar to bāzēm un aizmugures rajoniem.
- transporta un komunikāciju ainava satiksmes ceļu mezgli, maģistrāles un ar tām saistīto inženiertehnisko būvju un struktūru, sakaru līniju, ražošanas un apkalpojošās sfēras objektu, apstādījumu un citu funkcionālo ainavelementu kopums, kā arī pārējās platības, kur daba, saimniecība un kultūrvide atrodas tiešā vai netiešā cilvēku, kravu un informācijas plūsmu ietekmē.
- SD Satiksmes departaments (Rīgas Domes).
- satdeps Satiksmes departaments.
- ceļa satiksmes noslogojuma pakāpe satiksmes intensitātes un apskatāmā ceļa posma caurlaides spējas attiecība.
- rezervētā satiksmes josla satiksmes josla vai joslas, kas rezervētas noteiktiem satiksmes līdzekļu veidiem visu dienu vai tikai maksimumstundās.
- ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss, kuģis), kas brauc ar palielinātu ātrumu, parasti bez pieturām vai ar pieturām tikai lielākajās stacijās, ostās.
- astaņnieks Satiksmes līdzeklis, kas pienāk vai atiet pulksten astoņos.
- līnija Satiksmes maršruts starp divām vai vairākām vietām.
- SM Satiksmes ministrija.
- biezenis Satiksmes sastrēgums.
- atkalredzēšanās Satikšanās pēc (parasti ilgākas) šķiršanās.
- tusiņš Satikšanās, biedrošanās.
- rendez-vous satikšanās; randiņš.
- satikties Satikt (1) vienam otru, citam citu; sastapties (1).
- iedraudzēt Satikt draugus; iepazīstināt.
- satikties Satikt, parasti regulāri, vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (parasti par pretēja dzimuma cilvēkiem).
- aiztrāpīt Satikt, sastapt.
- aiztrāpt Satikt, sastapt.
- saredzēties Satikties (piemēram, lai parunātos).
- valkāties Satikties, draudzēties (par pretēju dzimumu jauniešiem, parasti pirms kāzām).
- ieties Satikties, draudzēties.
- varzāties Satikties, draudzēties.
- sasatikties Satikties.
- sarullēties Satīties rullī; tikt sarullētam (1).
- ģeneralizācija satura atlase un vispārināšanas process ģeogrāfijas karšu sastādīšanā, lai kartēs saglabātu un izceltu attēlojamo parādību svarīgākās iezīmes un raksturīgākās īpatnības atbilstoši kartes uzdevumam, tās tematikai un mērogam.
- saukties Saukt sevi (kādā vārdā); tikt sauktam (kādā vārdā, nosaukumā).
- saukties Saukt sevi (par ko); tikt sauktam (par ko).
- vertikālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota vertikāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vienkāršākajā gadījumā vērsta uz debess polu.
- apēnošana Saules starojuma negatīvās ietekmes novēršana vasaras karstajā periodā - stiklotās siltumnīcās un lecektīs stiklus piesedz ar režģotiem koka rāmjiem, apšļaksta ar krīta vai māla suspensiju.
- solstīcija Saulgrieži (1), saulstāvji - laika moments, kurā Saule savā gada kustībā pa ekliptiku sasniedz visaugstāko un viszemāko stāvokli.
- saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem.
- bakaleja Sausās pārtikas preces (tēja, cukurs, milti u. tml.).
- sausā ieleja sausleja - lineāri pazeminājumi, kuros ūdens straume ir tikai sezonāli; veidojas arīda klimata apgabalos, kur izplatīti ūdenscaurlaidīgi ieži, arī karsta rajonos, apstākļos, kad upes ūdeņi pēkšņi aizplūst pazemē.
- protokolls Sauss, garlaicīgs kāda notikuma atstāstījums.
- parastais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera caprifolium"), augs, ko izmanto vertikālai apzaļumošanai, līdz 6-10 m augsts krūms, lapas pelēkzaļas, ziedi iedzelteni vai gaiši rožaini, zied jūnijā, jūlijā.
- tauvas josla sauszemes josla (4-20 m plata) gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kurā nedrīkst tikt ierobežota kājāmgājēju pārvietošanās.
- izsautēt Sautējot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- ekscentriāde Savāds, dīvains, pārsteidzošs notikums; savādība, dīvainība.
- glacioadekvacija Savdabīga materiālu migrācija (parasti vertikālā virzienā), ko izraisa blīvuma inversija, visbiežāk notiek kontaktzonā starp ledu un ledāja gultni.
- neatdarināms Savdabīgs, tikai attiecīgajam priekšmetam, dzīvai būtnei raksturīgs.
- aizdzist Savienojumā "aizdzisusi maize" - cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta.
- krustvārdu Savienojumā "krustvārdu mīkla"; burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- grūšana Savienojumā "lodes grūšana": sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
- ļegu Savienojumā "ļigu ļegu" - barā, jūklī, trokšņojot, draiskuļojot (kam notikt, norisēt).
- ļigu Savienojumā "ļigu ļegu" - barā, jūklī, trokšņojot, draiskuļojot (kam notikt, norisēt).
- ļegumu Savienojumā "ļigumu ļegumu" - barā, jūklī, trokšņojot, draiskuļojot (kam notikt, norisēt).
- ļigumu Savienojumā "ļigumu ļegumu" - barā, jūklī, trokšņojot, draiskuļojot (kam notikt, norisēt).
- viebas Savienojumā "man nāk viebas" norāda uz nepatiku, kas izsauc nelabumu un vemšanu.
- tik Savienojumā "ne tik", parasti teikumos ar noliegtu verbu: norāda uz darbības, stāvokļa zemu izpausmes pakāpi vai to noliegumu.
- tikai Savienojumā "ne tikai - arī" saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz pievienojumu.
- tikai Savienojumā "ne tikai": norāda uz kā cita iespējamību, pieļāvumu.
- apsaklausīties Savienojumā "nevarēt apsaklausīties": ilgstoši klausoties, izjust nepatiku pret dzirdēto.
- nominālistisks Savienojumā "nominālistiskā naudas teorija": ekonomikas teorija, pēc kuras naudai ir tikai valsts noteiktā vērtība un nauda netiek uzskatīta par preci.
- palikt Savienojumā "palikt bez": tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko).
- simpatētisks Savienojumā "simpatētiskā tinte": bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā un kas kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- šā Savienojumā "šā vai tā"; tik un tā.
- takot Savienojumā "tikot un takot" apraksta ritmisku skaņu, piemēram, sirdspukstus.
- tralla Savienojumā "trim trallām lēkt" - klibot (ar vienu kāju tikko pieskaroties zemei).
- ūdeņražveidīgs Savienojumā "ūdeņražveidīgie atomi" - jonizēti atomi, kuru elektronu čaulā ir tikai viens elektrons.
- vads Savienojumā "vada zars": koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu; vadzars.
- vjetu Savienojumā "vjetu valodas" - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, kurā ietilpst vjetnamiešu valoda, miongu, nguonu, pongu u. c. valodas; fonētikā raksturīgs daļējs vai pilnīgs monosillabisms, gandrīz visas ir toņu valodas (4-6 toņi); vārdi nelokāmi, raksturīga salikteņu veidošana, liela nozīme vārdu kārtai teikumā.
- apmulsināties Savienojumā ar "(ne)ļauties": (ne)ļauties tikt apmulsinātam.
- neomulīgs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām.
- saspiests Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē stāvokli ļoti šaurā, mazā, neērtā telpā, vietā.
- omulīgs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē stāvokli, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli.
- auksts Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- salts Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- gaišs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas ir saistīts ar priecīgām izjūtām, optimistisku noskaņu.
- bail Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
- bail Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
- pabail Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nelielām bailēm, arī ar nelielām kautrības, nedrošības izjūtām.
- baigs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nomācošām, drūmām izjūtām, arī ar bailēm.
- gaišs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar labu apgaismojumu.
- patumšs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar pavāju apgaismojumu.
- patīkams Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kad kas izraisa patiku.
- salts Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
- dairs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar baiļu, nomāktības izjūtu.
- krēslains Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar vāju, patumšu gaismu, apgaismojumu.
- auksts Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar zemu temperatūru.
- pieliegt Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav nozīmes tikai liegt ko, ka ar aizliegumu (vien) neko nepanāks.
- tiktin Savienojumā ar "tikt 1" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- tīktin Savienojumā ar "tikt 2" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- mūžam Savienojumā ar noliegtu verbu vai ar partikulu "ne": nekad.
- pus- Savienojumā ar tautību nosaukumiem: norāda, ka tikai vienam no (kāda) vecākiem ir salikteņa otrajā daļā nosauktā tautība.
- žēl Savienojumā ar verbu (parasti "būt", "tikt", "tapt", "kļūt") formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- žēl Savienojumā ar verbu (parasti "būt", "tikt", "tapt", "kļūt") formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
- sevišķs Savienojumā ar, parasti pārtikas, produkta nosaukumu, lieto, lai norādītu uz kādu produkta šķirni.
- pēkšņa atbrīvošana savienojuma pēkšņa pārtraukšana datu pārraides procesā, pretstatā sakārtotai pārtraukšanai; pēkšņu pārtraukšanu iniciē datu saņēmējs un tā notiek bez datu avota piekrišanas, kā rezultātā var tikt pazaudēts kārtējais pārsūtāmais datu bloks.
- zudība Savienojumos "iet zudībā", "aiziet zudībā": tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām).
- tumšs Savienojumu ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkaimē, telpā, vidē, arī diennakts posmā), kas ir saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu.
- kombinācija Savienojumu grupa, kurā viens savienojums no otra atšķiras tikai ar pašiem elementiem.
- kungu vakars saviesīgs vakars, viesības, kurās piedalās tikai vīrieši.
- sagrēdoties Savirzīties (kopā), radot grēdu; arī tikt sagrēdotam.
- saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- COMECON Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome (angļu "Council for Mutual Economic Aid"), SEPP - institūcija Austrumu bloka valstu ekonomiskās politikas koordinācijai; dib. 1949 (c. Maskavā), likvidēta 1991.
- palīdzības biedrības savstarpējas palīdzības organizācijas, Latvijā pirmās tika nodibinātas 18. un 19. gs. mijā, to līdzekļus veidoja ikmēneša iemaksas un atsevišķi ziedojumi, izsniedza pabalstus ilgas slimības, nelaimes un nāves gadījumos, kā arī piešķīra vienreizējus pabalstus; lielākā daļa beidza darboties pēc obligātās apdrošināšanas likuma pieņemšanas (1912. g.).
- aktivizācijas politika savstarpēji atbalstošu politiku kopums, kas attiecas uz tādiem darba tirgus un sociālās iekļaušanas pasākumiem, kam raksturīga materiālā atbalsta saistīšana ar nodarbinātību un sociālo līdzdalību (piemēram, līdzdalība sabiedriskajos darbos vai apmācībā ir nosacījums cita atbalsta saņemšanai).
- sižets Savstarpēji saistītu notikumu, faktu kopums, kuri attēloti mākslas darbā.
- raut kumosu no mutes laukā savtīgi, alkatīgi tiekties pēc tā, kas pieder citam, atņemt kādam iztikas līdzekļus.
- izviepties Savu seju pārveidot, izvaibstīt, žestikulēt; maskēties.
- izviebties Savu seju pārveidot, izvaibstīt, žestikulēt.
- dzīvnieku introdukcija savvaļas dzīvnieku sugu ieviešana teritorijā, kurā tie agrāk nav dzīvojuši. Latvijā atļauta tikai pēc zinātnisko iestāžu rekomendācijas saņemšanas un saskaņošanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
- ens Scholastikā katra lieta vai būtība.
- saientoloģija Scientoloģija - "lietišķā reliģiskā filozofija, kas balstīta uz dianētiku.
- demogrāfiskie procesi secīga, nepārtraukta iedzīvotāju atražošanās un migrācijas notikumu mija, demogrāfisko struktūru pāreja citās stadijās.
- norisināties Secīgi notikt, īstenoties (par procesu, darbību); norisēt, noritēt.
- noritēt Secīgi notikt, īstenoties (par procesu, darbību); norisēt.
- norisēt Secīgi notikt, īstenoties (par procesu, darbību); noritēt (2).
- pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties).
- sērija secīgs (piemēram, darbību, notikumu, parādību) kopums, virkne.
- vardarbības cikls secīgu darbību kopums, kas regulāri atkārtojas noteiktā uzvedības modelī un atspoguļo vardarbības dinamiku; šo ciklu raksturo piecas fāzes: notikumi, kas izraisa spriedzes rašanos, vardarbības akts, izlīgšana, atlabšana, viss šķietamā kārtībā.
- segners Segnera rats - augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- prozoposkopija Sejas pārmaiņu novērošana diagnostikas nolūkā.
- more Sējas pastinaks ("Pastinaca sativa"), čemurziežu dzimtas divgadīgs lakstaugs, aizvieto burkānus pārtikā, izmanto lopbarībā, novāc vēlu (saknes sala izturīgas), var atstāt pat līdz pavasarim.
- ortognātisms Sejas profila tips, apakšžoklis attiecībā pret sejas frontālo plakni nav izvirzīts vai ir izvirzīts maz (taisne, kas deguna sakni savieno ar apakšžokļa priekšējo virsmu ir gandrīz vertikāla).
- ortognātija Sejas profila tips, kad taisne, kas savieno deguna sakni ar augšžokļa priekšējo virsmu, atrodas vairāk vai mazāk vertikāli.
- epigonisms Sekošana (kādam zinātnes, politikas, mākslas virzienam, slavenai personai) bez radošas, oriģinālas pieejas.
- draiskā trijotne sekss trijatā, kur trešā persona var piedalīties vai nu tikai kā skatītāja (vuaierisms), vai arī pati aktīvi piedalīties dzimumaktā, pēc apstākļiem kombinējot homoseksuālu un heteroseksuālu mīlas tehniku.
- abramīti Sekta Antiohijā, kas noliedza Kristus dievišķo dabu, baznīcas kultu un dogmatus; atzina tikai desmit baušļus un Tēvreizi.
- dokētisms Sektantiska mācība kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā.
- riņķa diagramma sektoru diagramma, shematisks statistikas materiāla atainojums apļa veidā, katru daļu attēlojot kā sektoru.
- aktants Semantikā - propozīcijas komponents, leksēma, kas nosauc predikāta izteiktās darbības, procesa vai stāvokļa dalībnieku.
- semantiķis Semantikas speciālists.
- modalitāte Semantikas, arī gramatikas kategorija, kas atspoguļo izteikuma nozīmību, mērķi, attieksmi pret īstenību.
- semioloģija Semiotika (1).
- sēmeioloģija Sēmiotika, mācība par slimību pazīmēm, diagnostika.
- semantika Semiotikas nozare, kas pētī zīmju nozīmes.
- sintaktika Semiotikas nozare, kas pēti zīmju savstarpējās attieksmes.
- pragmatika Semiotikas nozare, kas pētī zīmju un to izmantotāju savstarpējās attiecības.
- Ngorongoro Sen aprimuša vulkāna krāteris (angļu val. "Ngorongoro") vulkāniskajā masīvā (augstums - līdz 3648 m) Austrumāfrikas lūzumzonā, Tanzānijas ziemeļos, gigantiska kaldera līdz 20 km diametrā, \~500 m agstām gandrīz vertikālām iekšējām sienām, ārējās sienas līdz 2460 m vjl.
- Lielā Armēnija sena armēņu valsts 6. gs. p. m. ē. - 387. g. m. ē., kas izveidojās pēc Urartu valsts sabrukuma, uz laiku bija iekļauta Seleikīdu valstī un 387. g. tika sadalīta starp Bizantiju un Persiju.
- nokturns Senā baznīcā - nakts dievkalpojums, ko sākotnēji turēja tikai lieldienas naktī, vēlāk arī naktīs uz svētdienām un svētkiem, klosteros arī ik nakti.
- lescha Senā Grieķijā viesnīcai līdzīga māja, kur pārnakšņot ceļiniekiem, un ko grieķi apmeklēja arī, lai satiktos un patērzētu.
- Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu).
- nerviji Sena kareiviska beļģu cilts starp Šeldu un Māsu; tās pēkšņais uzbrukums 57 p. m. ē. Cēzara leģionam tikko nebeidzās ar pilnīgu romiešu sakaušanu.
- amaleķieši Sena klejotāju tauta Dienvidpalestīnā, tuksnešainā apgabalā dienvidaustrumos no Nāves jūras, bieži iebruka Kanaānas zemē, līdz tika iznīcināti ap 700 g. p. m. ē.
- pūra vešana sena latviešu tradīcija, ar kuru līgavas jeb jaunās sievas īpašuma daļa (pūrs) simboliski un praktiski tika nogādāta vīra saimniecībā.
- Herkulāna Sena pilsēta Itālijā ("Herculaneum"), pie Neapoles līča, Vezuva izvirduma laikā 79. g. tika aprakta reizē ar Pompeju, izrakumos vērtīgi atradumi.
- Antiohija Sena pilsēta, dibināta 300. g. p. m. ē. kā seleikīdu galvaspilsēta, 63. g. p. m. ē. nonāca romiešu pārvaldībā, kā tranzītceļš uz austrumiem un grieķu kultūras centrs tā kļuva par vienu no Vidusjūras valstu lielākajām pilsētām (šeit tika nodibināta pirmā kristīgā draudze ārpus Palestīnas), tās vietā tagad atrodas Turcijas pilsēta Antakja.
- kokošņiks Sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
- sponsalia Senā Romā saderināšanās forma, kas notika divu pakāpju solījumu (vienošanās) veidā.
- siluri Sena tauta Dienvidvelsā, tumšu ādas krāsu un sprogainiem matiem, niknāk pretojās romiešiem un tika pakļauti 76.-78. g.
- mīts Sena teika, nostāsts par dieviem, gariem, varoņiem, pasaules izcelšanos, dabas parādībām, aizvēsturiskiem notikumiem.
- sākija Sena ūdens smeļamā ierīce sējumu apūdeņošanai Ēģiptē, ar vertikālu ratu līdz 9 m diametrā virs ūdenskrātuves, kam malās piestiprināti smeļamie trauki, augšdaļā ūdens izlīst notekas silē un aizplūst uz tīrumiem.
- annāles Sena vēsturisko notikumu apraksta forma, kur notikumi kārtoti pa gadiem; hronika.
- koinē Senajā Grieķijā - tautas sarunvaloda, kas izveidojās uz Atikas dialekta pamata, bet atšķīrās no klasiskās grieķu valodas; šajā valodā sarakstīti Jaunās Derības manuskripti.
- hidrija Senajā Grieķijā - ūdens nešanai paredzēts liels māla trauks ar divām horizontālām un vienu vertikālu osu.
- olimpiāde Senajā Grieķijā - Zevam veltīti svētki (Olimpijas tuvumā), kurus svinēja ik pēc 4 gadiem un kuru laikā notika sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā.
- olimpiāde Senajā Grieķijā arī laika skaitīšanas vienība (ieviesa 294. g. p. m. ē.) līdz 394. g., kad olimpiskās spēles tika aizliegtas.
- gimnasijs Senajā Grieķijā mācību iestāde dižciltīgiem jauniešiem, kas tur nodarbojās ar vingrošanu, mācījās politiku, filozofiju un literatūru.
- ētoss Senajā Grieķijā tā sauca individualitātes rakstura stabilo, noturīgo tikumisko īpašību kopumu, vēlāk to attiecināja arī uz lielākām kopībām.
- Opikonsīviji Senajā Romā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dievietei Opei veltītie svētki, kas tika svinēti 25. augustā valdnieka namā un tajos drīkstēja piedalīties tikai vestālietes un lielais pontifiks.
- decemviri Senajā Romā - valsts pārvaldes kolēģija, kurā bija 10 cilvēku; visvairāk pazīstami decemviri, kas bija ievēlēti likumu izdošanai. 5. gs. p. m. ē. viņu darba rezultātā tika sagatavoti 12 tabulu (plākšņu) likumi.
- proletariāts Senajā Romā mantiski mazturīgākā pilsoņu šķira, par kuras vienīgo devumu valsts labā tika uzskatīta pēcnācēju (proles) radīšana.
- garča senāk arī - 5,65 l un 1766. g. tika ieviesta mazā jeb kroga garča, kas vienāda ar 2,83 l.
- hekatombaji Senās Atikas svēki, kad Apollonam upurēja hekatombu.
- atieši Senās Grieķijas Atikas novada ar centru Atēnās iedzīvotāji.
- Nāves jūras tīstokļi senas jūdu sektas svētie raksti, kas 1947. gadā tika atrasti Kumrānā, Nāves jūras rietumu piekrastē.
- municipija Senās Romas itāļu pilsētas, no 3. gs. p. m. ē. arī provinču pilsētas, kuru brīvajiem iedzīvotājiem tika piešķirtas pilnīgas vai ierobežotas Romas pilsoņu un pašpārvaldes tiesības.
- annālisti Senās Romas vēsturnieki, kas notikumus aprakstīja gadu secībā.
- kvartodecimāni Senējas kristīgas baznīcas locekļi, kas lieldienas svinēja reizē ar ebrejiem un par to tika no baznīcas izslēgti.
- pazemes sēnes sēnes, kuru augļķermeņi attīstās augsnē vai meža trūdu kārtā, saprotrofi un mikorizas sēnes; Latvijā sastopamas vairāku ģintis, bet mežos tikai briežtrifeles un jumjupūpēži; reti sastopamas, maz izpētītas un maz pazīstamas.
- Menips Sengrieķu dzejnieks, no kura darbiem līdz mūsdienām saglabājušie tikai nosaukumi.
- megarieši Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas sevišķi piekopuši strīdus mākslu, tādēļ tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem).
- megariķi Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem).
- ciniķis Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvis, kura sludināja sabiedrisko un tikumisko normu neievērošanu, atgriešanos pie dabas; kiniķis.
- Pitagors Sengrieķu filozofs, mūziķis un matemātiķis (dzīvoja ap 570.-500. g. p. m. ē.), kurš mācīja, ka realitātes pamats ir skaitlis un ka matemātika sniedz ieskatu neredzamajā pasaulē; viņš mācīja par reinkarnāciju un ievēroja stingru veģetārismu.
- konistērijs Sengrieķu ģimnāzijās smiltīm nokaisīts laukums, kur notika gk. laušanās vingrinājumi; arī telpa, kur apputekšņoja cīkstoņus pēc ādas ieeļļošanas.
- piksīda Sengrieķu kārbiņa (izgatavota no keramikas, koka, metāla) kosmētikas glabāšanai; raksturīga cilindriska forma ar izliektām, ieliektām vai taisnām malām, virsma apgleznota.
- Sīzifs Sengrieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, vēju valdnieka Aiola dēls; par dievu noslēpumu izpaušanu un dievu apmānīšanu tika bargi sodīts: pazemes valstībā viņam mūžīgi jāveļ kalnā smags akmens, kas, uzvelts augšā, atkal noveļas lejā.
- Ahillejs Sengrieķu mitoloģijas varonis, kuram bijusi tikai viena ievainojama vieta - papēdis; tāpēc vāju, ievainojamu vietu sauc par Ahilleja papēdi.
- Ahilejs Sengrieķu mitoloģijas varonis, kuram bijusi tikai viena ievainojama vieta - papēdis.
- Delfi Sengrieķu pilsēta un templis Parnasa kalnā Grieķijas vidienē, Fokīdas novadā, ievērojams reliģiskais centrs, kura nozīmīgākā celtne bija templis, kas tika uzskatīts par Zemes centru.
- agoni Sengrieķu sacīkstes, kas notika gk. reliģiskos vai politiskos svētkos.
- amfiprostils Sengrieķu tempļa tips ar kolonnu portikiem gala fasādēs un gludām sānsienām.
- prostils Sengrieķu tempļa tips; neliela taisnstūra plānojuma ēka, kuras galvenajā fasādē atrodas portiks.
- Iliāda Sengrieķu varoņeposs 24 dziedājumos, par kura autoru uzskata Homēru; eposa pamatā ir nostāsti par Trojas kara notikumiem.
- rūnu raksts senģermāņu raksts, kurā īpašas grafiskas zīmes tika iegrieztas kokā, izkaltas akmenī u. tml. un sākotnēji tika izmantotas kā maģiskas zīmes.
- pāndava senindiešu eposa "Mahābhārata" varoņi - pieci valdnieka Pāndu dēli: Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Nakula un Shadeva; Pāndu tikai nosacīti ir viņu tēvs, jo viņam nevarēja būt bērni, īstie tēvi bija dievi Dharma, Vāju, Indra un Ašvini (dvīņiem Nakula un Shadeva).
- njāja Senindiešu filozofijas sistēma; īpašu vērību veltīja izziņas loģiskajiem aspektiem un atzina 4 drošus izziņas līdzekļus - uztvērumu, secinājumu, salīdzinājumu un pierādījumu; pieļāva arī nedrošus izziņas līdzekļus, ētikā aicināja atbrīvoties no pieķeršanās lietu pasaulei.
- Agha senindiešu mitoloģijā - asura, valdnieka Kansas karaspēka pavēlnieks, kurš iecerējis nogalināt Krišnu un viņa draugus, pārvērtās par čūsku ar tik milzīgu rīkli, ka Krišnas draugi to noturēja par alu, kur nolēma patverties, taču Krišna viņus izglāba.
- Varuna senindiešu mitoloģijā - debesu dievs, viens no dievietes Aditi dēliem, kurš iedibināja kosmisko kārtību un tika uzskatīts par debesu valdnieku un likumdevēju, kā arī par morāles aizstāvi uz zemes.
- Namuči Senindiešu mitoloģijā - dēmons, Danu dēls, kurš piedzirdīja dievu Indru un atņēma viņam spēku, bet tika pieveikts.
- daitjas Senindiešu mitoloģijā - dēmonu - asuru grupa, milži kas cīnās pret dieviem, vairākums tika nogalināti okeāna sakulšanas laikā.
- Adža Senindiešu mitoloģijā - epitets ar ko tikuši apveltīti dažādi dievi.
- Šunahšepa senindiešu mitoloģijā - gudrais un upurēšanas lietpratējs, kurš pats tika nolemts upurēšanai, bet ar lūgšanām atbrīvojās no upurstaba.
- Meru Senindiešu mitoloģijā - milzīgs zelta kalns, zemes un Visuma centrs, ap kuru griežas saule, mēness, planētas un zvaigznes, kalnā dzīvo augstākie dievi, Ganga no debesīm vispirms plūst uz šo kalnu un tikai pēc tam lejup uz zemi.
- Nala Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kas iemīlēja skaisto princesi Damajantī, ne reizi to neredzējis, tikai pēc nostāstiem.
- Savitrī Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Ašvapati meita, kas sev par vīru izvēlējās Satjavanu, lai gan zināja, ka viņam atlicis dzīvot tikai vienu gadu.
- Pānini Senindiešu valodnieks (5.-4. gs. p. m. ē.), izveidojis pirmo sanskrita normatīvo gramatiku (~4000 ritmizētā valodā formulētu likumu).
- sabelli Senitāļu cilts, kas 3. gs. p. m. ē. tika pakļauti Romai un vēlāk pilnīgi romanizējās.
- Tikla Senlatviešu tikumības dieviete.
- ingevoni Seno ģermāņu cilšu apvienība, kuras aizbildnis bija Freirs, kas tika saukts arī par Ingvi-Freiru, bet par ciltstēvu tika uzskatīts dievs Ings.
- palīliji Seno romiešu svētki, kas tika veltīti dievībai Palei un tika svinēti 21. aprīlī.
- Tiavanako Senpilsēta Bolīvijā ("Tiahuanaco"), Punas plakankalnē 3800 m vjl., Titikakas ezera senkrastā, Dienvidamerikas civilizācijas centrs, kas uzplaukumu pieredzēja aptuveni no 1000. līdz 1300. gadam, pēc inku iekarojuma to uzskatīja par Virakočas svēto pilsētu.
- Tanija Senpilsēta Ēģiptes ziemeļos, Senās Ēģiptes politikas un mākslas centrs Nīlas deltā, hiksu galvaspilsēta, Ramzesa II laikā - Ēģiptes 2. galvaspilsēta, vairāki arhitektūras pieminekļi no XIII-X gs. p. m. ē.
- Montealbana Senpilsēta Meksikā ("Monte Alban"), Oahakas pavalstī, sapoteku, pēc tam mišteku politikas un kultūras centrs (IV gs. p. m. ē. - XVI gs. m. ē.), arhitektūras pieminekļi: piļu, piramīdu, amfiteātra, akmens kāpņu (platums - 40 m), kapeņu drupas.
- Nisa Senpilsēta Turkmenistānā, 18 km uz ziemeļrietumiem no Ašgabatas, III gs. p. m. ē. - III gs. m. ē. Partas valsts centrs, XI-XII gs. nozīmīgs Horasanas centrs, pastāvēja arī līdz XVI gs. (pēc tam panīkums), XIX gs. 20. gados - tikai drupas.
- rēdiņi Sens augšzemnieku nosaukums, kas sākotnēji šķiet attiecināts tikai uz sēļiem.
- grieķu-romiešu cīņa sens cīņas stils; pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem.
- megarons Sens mājokļa tips, kas plaši lietots Egejas kultūrā (3.-2. gt. p. m. ē.): taisnstūra telpa ar pavardu centrā un ieejas portiku.
- taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
- kramenīca Sens rokas šaujamierocis, kas tika aizdedzināts, uzsitot kramu pret tēraudu.
- raksturojošās metodes sensorās metodes, ko lieto, lai raksturotu un noteiktu pārtikas produktu sensoro īpašību intensitāti.
- diskriminējošās metodes sensorās metodes, kuras izmanto uztveramu atšķirību noteikšanai, salīdzinot vairākus pārtikas produktus.
- emocionālās (patērētāju) metodes sensorās produktu vērtēšanas metodes, kuras lieto, lai noteiktu kāda produkta pārākumu (izvēloties vienu no vairākiem vērtētajiem produktiem), patikšanu (nosakot "patīk" vai "nepatīk" pakāpi) vai produkta akceptēšanu (atzīstot vai noraidot).
- septhemija Septikemija.
- septiktanks Septiks - īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
- Lielais septiņnieks septiņu pasaules ekonomiski attīstītāko valstu (ASV, Japāna, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda) vadītāju regulārās tikšanāsaugstākajā līmenī.
- kinetoskopija Sērijveida fotoattēli, kas attēlo kāda locekļa kustības vai raksturīgās īpatnības; izmanto gaitas traucējumu diagnostikai vai muskuļu funkciju koordinācijai.
- specifiskais citotoksiskais zirga serums serums, ko iegūst, ievadot par antigēnu cita dzīvnieka liesas un kaulu smadzeņu ekstraktu; mazā devā stimulē retikuloendoteliālo sistēmu, lielā - darbojas toksiski.
- sekstola Sešu toņu grupa, kam tikai četru vērtība laika ziņā.
- Gvaira Setikedass - ūdenskritumu kaskāde Brazīlijā, Paranas vidustecē.
- sagūbīt Sev saraust, tā, ka tikai lai cits nedabū.
- severjani Severi - austrumslāvu cilšu savienība 8.-10. gs. Desnas, Seimas un Sulas baseinā, 8.-9. gs. maksāja meslus hazāriem, ap 884. g. tika iekļauti Kijevas Krievzemē.
- apskaidrotība Sevišķa skaidrības iestāšanās apziņā, kam bieži seko tikumiska vai reliģiska pacilātība.
- ekstraizdevums Sevišķi svarīgu notikumu gadījumos avīzes samazināts izlaidums ārpus parastā iznākšanas laika.
- Kūperskrīka Sezonāla upe (krīks) Austrālijas vidienē (angļu val. "Cooper's Creek"), garums - 1420 km, tikai uzplūdienos sasniedz Eira ezeru.
- šķīvja priekšlobītājs sfērisks šķīvis, kas nostiprināts slīpi gan pret vertikālo plakni, gan pret braukšanas virzienu; iestrādā nezāļu un augu atliekas līdzīgi lemeša priekšlobītājam.
- sigilogrāfija Sfragistika - vēstures palīgdisciplīna, kas pētī zīmogus.
- sigillogrāfija sfragistika, vēstures palīgdisciplīna.
- brūzēt Sgatavot pārāk daudz pārtikas vai dzeramā.
- sholasticisms Sholastika (1).
- suma Sholastikā apzīmējums sistemātiskiem darbiem, kas aptvēra visu kādu zinātni.
- sholastiķis Sholastikas piekritējs.
- skotisms Sholastikas virziens pretstatā tomismam un augustīnismam, raksturīgas subtilas distinkcijas, jēdzienu hipostazēšana, formālisms.
- pai Siamas vara monēta vienlīdziga ar 1/32 daļu no sudraba tikala jeb bāta.
- painungs Siamas vara monēta vienlīdzīga ar 1/32 daļu no sudraba tikala jeb bāta.
- pahi Siamas vara monēta vienlīdziga ar 1/32 daļu no sudraba tikala vai bahta.
- šuls Sienā vertikāli iebūvēts baļķis, kura robos horizontāli ievieto baļķu galus.
- stereohromija Sienu gleznošanas tehnika - sienu zīmējumus zīmē ar krāsām, kas pēc tam tiek pārklātas ar šķīstošā stikla kārtu.
- nogatavināts siers siers, kas zināmu laiku izturēts noteiktā temperatūras un mitruma režīmā, ievērojot arī citus nepieciešamos apstākļus, lai tajā notiktu katrai siera šķirnei raksturīgās bioķīmiskās un fizikālās pārmaiņas.
- parafernālijas Sievas manta, kas nav ieskaitīta pūrā un ar ko sieva var rīkoties pēc pašas patikas.
- stāvkocis Sieviešu svārki ar vertikālām raksta joslām.
- stabenieki Sieviešu svārki ar vertikālām svītrām jeb "stabiem".
- koķete Sieviete, kas ar savu izturēšanos, manierēm un tualetēm cenšas patikt vīriešiem, pievērst sev viņu uzmanību.
- kokete Sieviete, kas cenšas patikt citiem.
- pūderdoze Sieviete, kas lieto daudz kosmētiku.
- rauska sieviete, kas rauj, ko redz un kur tikai var.
- nabašnīca Sieviete, kas tikko vai nesen ir nomirusi.
- demi-mondaine sieviete, kurai ir apšaubāms sociālais stāvoklis un tikumība.
- viencicīte Sieviete, kurai ir tikai viens piena dziedzeris.
- koķetēšana Sievietes klīrīga uzvešanās, lai patiktu vīrietim.
- simplekss Signāla pārraide vienlaikus tikai vienā virzienā.
- submikrons Sīka daļiņa, kas saskatāma tikai ultramikroskopā.
- mikroinielolinifocīts Sīka limfoīdā retikulārā kaulu smadzeņu šūna.
- mikromielolimfocīts Sīka limfoīdā retikulārā kaulu smadzeņu šūna.
- Batāvijas asaras sīkas stikla bumbiņas ar astītēm, kuras nolaužot bumbiņa sašķīst drupās.
- divāli Sikhu gaismas un piemiņas svētki par godu tam, ka sestais guru tika atbrīvots no ieslodzījuma un atgriezās Amritsaras pilsētā.
- ridas Sīki darbi, neērtības, nepatikšanas.
- risas Sīki darbi, neērtības, nepatikšanas.
- sitāli Sīkkristālisks stikla materiāls, kas iegūts vadāmā katalītiskā heterogēnā stikla kristalizācijā, - blīvs, gluds, smalkgraudains, necaurspīdīgs materiāls baltā, krēma un pat melnā krāsā; lieto apdares materiālu, elektroizolatoru, trauku u. c. izgatavošanai; stiklkeramika, pirokeramika, stiklporcelāns.
- nannoplanktons Sīkplanktons jeb pundurplanktons, vismazākās ūdenī, aktīvi peldošas vai pasīvi klīstošas sīkbūtnes, kas iet cauri planktona tīkliem un nošķiramas tikai ūdeni filtrējot vai centrifugējot.
- sīkskulptūra Sīkplastika (1).
- sīkskulptūra Sīkplastika (2).
- necke sīkplastikas veids, kas raksturīgs vienīgi japāņu dekoratīvi lietišķajai mākslai.
- meža sīksamtenis sīksamteņu ģints suga ("Coenonympha hero"), spārnu plētums - 28-35 mm, sastopams tikai dažās vietās, ļoti cieš no mežu meliorācijas.
- augļsikspārņi Sikspārņu kārtas dzimta ("Pteropodidae"), dažāda lieluma dzīvnieki (lielākais Indonēzijā ar lidplēves plētumu līdz 1,5 m), fitofāgi, ēd ziedus un augļus, daži tikai ziedputekšņus un nektāru, citi papildus arī kukaiņus; tropos un subtropos, 4 apakšdzimtas, 38 ģintis, 154 sugas.
- ciets kā drāte sīksts, ciets (parasti par nekvalitatīviem pārtikas produktiem).
- markitants Sīktirgotājs, kas tirgojās ar karavīriem nepieciešamām (galvenokārt pārtikas) precēm un pavadīja armiju (piemēram, karagājienā, manevros).
- rodonīts silikātu grupas blīvs, rožains minerāls MnSiO~3~, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- sillogistika Siloģistika.
- silloģistika Siloģistika.
- lielais silsamtenis silsamteņu suga ("Hipparchia alcyone"), mīt tikai Latvijas DA daļā sausos priežu mežos, sastopams reti, aizsargājams.
- konvekcija atmosfērā siltuma apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem gaisa vertikālo kustību rezultātā, kuras izraisa spiediena maiņa vertikālā virzienā.
- azbozurīts Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no diatomīta un īsšķiedrainā azbesta mastikas veidā, ko uzklāj stiepļu sietam, kas pārvilkts izolējamai virsmai.
- termoakumulators Siltumakumulators - ierīce siltumenerģijas uzkrāšanai siltumenerģētikas iekārtās.
- siltumenerģētiķis Siltumenerģētikas speciālists.
- perlīts Siltumizolācijas materiāls, ko iegūst, apdedzinot stiklveida vulkānisko iežu gabalus.
- stikānieši Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" iedzīvotāji.
- Stikoni Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants.
- Stykuoni Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski.
- metabioze Simbiozes veids, kurā labumu gūst tikai viens organisms.
- nozīmīte Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml.; nozīme (2) (1).
- žetons Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml.; nozīme 2(2).
- simfonists Simfoniķis - mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā.
- retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce.
- pēctraumas stresa sindroms simptomu kopums, kas sākas pēc pārdzīvota traumatiska notikuma, un ko raksturo traumatiskās pieredzes atmiņu ielaušanās ikdienas dzīvē, izvairīšanās no pieredzes atgādinātājiem un vispārēja paaugstināta modrība un uzbudināmība.
- sindetiks Sindetikons - bieza līme papīra un kartona līmēšanai.
- zindetikons Sindetikons.
- kinemātika Sinemātika - filmu depozitārijs, filmu arhīvs, filmu "bibliotēka".
- sinhrokontakts "karstā pēda" sinhrokontakts uz fotoaparāta korpusa, kas veido bezkabeļa savienojumu ar zibspuldzi un dod iespēju realizēt arī citus zibspuldzes automātikas režīmus – mērīt atstarotās gaismas lielumu no fotomateriāla virsmas uzņemšanas brīdī un mainīt impulsa apgaismojuma leņķi atkarībā no fotoobjektīva fokusa attāluma.
- sinoptiķis Sinoptikas speciālists.
- sintagmātika Sintagmatika.
- semantiskais objekts sintaktiskajā semantikā - vispārināta semantiskā loma, situācijas dalībnieks, uz ko darbība kādā veidā ir vērsta; ietver cietēju, ieguvēju, saņēmēju, adresātu u. c. semantiskās lomas.
- objekts sintaktiskajā semantikā - vispārināta semantiskā loma, situācijas dalībnieks, uz ko darbība kādā veidā ir vērsta; ietver cietēju, ieguvēju, saņēmēju, adresātu u. c. semantiskās lomas.
- tartrazīns Sintētiska krāsviela, ko izmanto kā pārtikas produktu krāsas uzlabotāju.
- E Sintētiska piedeva pārtikai (kopā ar indeksu).
- poliakrilnitrila šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no akrilnitrila polimēra vai kopolimēriem, kuru ķēdēs vismaz 85% masas ir akrilnitrila elementārvienību; pēc ārējā izskata un dažām īpašībām līdzīga vilnai, tikai daudz mazāk uzsūc mitrumu un vairāk elektrizējas; izplatītākie komercnosaukumi – akrils, nitrins, orlons, kreslāns u. c.
- fenolformaldehīda sveķi sintētiski sveķi, ko iegūst, polikondensējot fenolus ar formaldehīdu dažādās vidēs; lieto par saistvielu fenoplastu, siltumizolācijas materiālu, koksnes un dekoratīvo slāņaino apdares plastiku, ar foliju pārklātu dielektriķu, sintētisko līmju un laku ražošanā; fenolsveķi.
- polivinilpirolidons Sintētisks polimērs ar molekulmasu 30000-60000, farmācijā lieto par disperģējošu un suspendējošu reaģentu; pārtikas piedeva E1201, dzidrinātājs, stabilizētājs, lieto alus, vīna un etiķa ražošanā, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns; PVP.
- S Sintēze (ģenētikā).
- maurloks Sīpolu suga ("Allium schoenoprasum"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikai izmantojamiem lokiem.
- Toma evaņģēlijs sīriešu teksts no Jēzus izteikumu krājuma, kas 1947. gadā tika atrasts Naghammadi, Ēģiptē, pauž gnosticisma mācības idejas.
- atargatīda Sīriešu vārds, kas apzīmē dievieti māti, kas tika identificēta ar Veneru.
- ritulis Sirpim līdzīga ziedkopa, kam sānu asis attīstās tikai vienā galvenās ass pusē un zarojas pamīšus pa kreisi un pa labi.
- raibastes sisinātājķauķis sisinātājķauķu suga ("Locustella certhiola"), Latvijā konstatēts tikai 1 reizi Papes ezerā (1971. g.).
- autonomā aeronavigācijas sistēma sistēma, kas mēra aeronavigācijas parametrus, izmantojot tikai gaisakuģa tehniskos līdzekļus.
- instrumentālās nosēšanās sistēma sistēma, kas nodrošina gaisakuģu nosēšanos sliktos redzamības apstākļos, izmantojot tikai indikatora rādījumus vai automātiskā lidojuma vadības sistēmas; sastāv no kursa un glisādes zemes radiobākām un gaisakuģu ierīcēm.
- homogēna sistēma sistēma, kas sastāv no vienas fāzes, piemēram, gaiss, sāļu šķīdumi ūdenī, stikls.
- unilineāra izcelsme sistēma, kur radniecību atzīst tikai pa sieviešu vai tikai pa vīriešu līniju.
- kondensēta sistēma sistēma, kura sastāv tikai no cietiem ķermeņiem un šķidrumiem vai to maisījumiem.
- fāžu sastāvs sistēmas fāžu (kristālisko, stiklveida, gāzveida) kopums.
- nodalījums Sistemātikas augstākais pamattaksons, kas botānikā apvieno radniecīgas klases.
- kariosistemātika Sistemātikas nozare, kurā pēta dažādu taksonu organismu kodola struktūrelementu uzbūvi un evolūciju.
- sistemātiķis Sistemātikas speciālists.
- digesta Sistemātiski sakārtotu un tematiski apvienotu senās Romas juristu darbu krājums, kas pēc imperatora Justiniana pavēles tika publicēts 533. g., tam bija likuma spēks.
- politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos; attiecīgās nodarbības; politiskas mācības.
- stikla sitāls sitāls, ko iegūst no stikla.
- Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla.
- priekšvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu); pirmsvēsture (2).
- pirmsvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu).
- taimauts Situācija, kad process gaida kādu ārēju notikumu vai iepriekš noteiktā laika intervāla beigas, bet procesa gaidīšanas laiks beidzas agrāk, nekā notiek ārējais notikums vai beidzas noteiktais laika intervāls.
- ētikas dilemma situācija, kad rodas ētikas vērtību vai principu konflikts starp divām vai vairākām šķietami vienlīdzīgi pieņemamām vai nepieņemamām izvēlēm, kad jāizšķiras par labāko iespējamo vai mazāk kaitējošo izvēli.
- apstākļu nosacīta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies dažādu apstākļu (ne tikai medicīnisku iemeslu) dēļ.
- duopsons Situācija, kad tirgū ir tikai divi pircēji, bet piedāvājuma pusē pilnīga konkurence.
- domino efekts situācija, kur viens notikums izraisa virkni citu savstarpēji saistītu notikumu.
- tīri papīri Situācija, kurā nav iemeslu sarežģījumiem, nepatikšanām.
- parastais skābardis skābaržu ģints suga (“Carpinus betula”), līdz 20 m augsts dekoratīvs koks, Latvijā sastopams reti, tikai dienvidrietumu daļā, aizsargājams.
- glukonskābe Skābe, kas rodas glukozes u. c. cukuru oksidācijas rezultātā; pārtikas piedeva E574, pretsalipes viela, sekvestrants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- oksiduls Skābekļa saturā visnabagākais zināmas pamatvielas oksīds, kas satur tik maz skābekļa, ka pat nevar izveidot ar skābēm sālis.
- noslāpšana Skābekļa uzņemšanas pārtraukšana organismā; var notikt, uzturoties gaisā, kas nabadzīgs ar skābekli, ja aizsprostoti elpošanas ceļi, ja elpošanas orgāni slikti darbojas vai arī ja šūnas nespēj uzņemt skābekli (iekšēja noslāpšana), piem., saindēšanās gadījumā ar oglekļa oksīdu.
- Piena Ceļš skaidrās, tumšās bezmēness naktīs pie debess redzama blāva, gaiša josla, kas pa loku stiepjas pāri visai debess sfērai; mūsu Galaktika (zvaigžņu sistēma).
- glamūrs Skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy"; glemūrs.
- π skaitlis 3,14159..., kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret tās diametru; viena no svarīgākajām matemātikas konstantēm.
- abscisa Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no vertikālās koordinātu ass.
- savstarpēji pretēji skaitļi skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
- izzude Skaitļošanas rezultāts, kura vērtība ir tik maza, ka to nevar attēlot izmantojamā skaitļojamo lielumu diapazonā.
- programmējams kalkulators skaitļotājs, kas var apstrādāt tikai skaitliskus, bet ne burtciparu datus.
- tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu.
- lūzums skaldījumā izveidojušās virsmas raksturs; silikātmateriāliem (stiklam, keramikai, betonam u. c.) lūzums var būt gluds graudains, matēts, rupjgraudains, viļņains u. tml.
- sakliegt Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums).
- trēda Skaļa klaigāšana par kādu notikumu, atgadījumu.
- jampamps Skaļš, trokšņains notikums.
- ambrāža Skaļš, vētrains pasākums vai notikums; uzdzīve; izdarības.
- apakšējais dzirdamības slieksnis skaļuma līmenis (0 foni), kad skaņa ir tikko dzirdama.
- Gēvjona skandināvu mitoloģijā - auglības dieviete, kas, iespējams, ir viena no Freijas izpausmēm, jaunavu un viņu tikumu sargātāja, tiek uzskatīta par dāņu karaļu Skjeldungu ciltsmāti.
- Gēfjona Skandināvu mitoloģijā - dieviete no āsu cilts, dieva Odina dēla Skjelda sieva, auglības dieviete, jaunavu un viņu tikumības sargātāja.
- Ods skandināvu mitoloģijā - dievs, dievietes Freijas vīrs, kas viņu pametis, dodamies bezgalīgā ceļojumā, un ko dieviete meklē liedama zelta asaras; etimoloģiski sakrīt ar Odinu un droši vien ir tikai viņa hipostāze.
- Bivresta Skandināvu mitoloģijā - varavīksne, kas tika uzskatīta par tiltu starp zemi un debesīm (Asgardu), kuru sargā dievu sargs Heimdals.
- vāni Skandināvu mitoloģijā auglības dievu grupa, t. sk. Njords, Freirs un Freija; karoja ar āsiem, tad salīga mieru un tika uzņemti viņu vidū.
- Gutasāga Skandināvu sāga, kas stāsta par gotu izceļošanu no Gotlandes uz Grieķiju pa Daugavu ("Dyna"), teksts radies \~13. gs., bet izceļošana varētu būt notikusi ap 3. gs.
- plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piemēram, l, ļ, r).
- gļinkstēt Skanēt, tikšķēt.
- šīpt skaņa (kas rodas ledum vai stiklam lūstot).
- laringāla skaņa skaņa, ko artikulē balsenes dobumā.
- orāla skaņa skaņa, kuras artikulācijas laikā mīkstās aukslējas ir paceltas, izslēdzot deguna dobumu.
- redukcija Skaņas artikulācijas vājināšana vai vājinājums, kura rezultātā mazinās skaņas ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī skaņa zūd.
- rekursija skaņas izrunas beigu daļa, kurā runas orgāni atkāpjas no iepriekš ieņemtā konkrētai skaņai raksturīgā stāvokļa; artikulācijas nobeigums.
- mīkstā ataka skaņas sākums, kad balss saites nav pilnībā sakļautas un skaņa nav tik stipra.
- svīta Skaņdarbs, kas sastāv no vairākām patstāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika, mākslinieciskā iecere.
- veseltoņu skaņkārta skaņrinda, kas veidojas tikai no veseliem toņiem, kā vienīgā materiāla.
- pacēlums Skaņu artikulācijā - mēles stāvoklis, kustības, ko raksturo ar mēles attālumu līdz aukslējām.
- skaņa Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām.
- vitrīnskapis Skapis ar stiklotiem nodalījumiem dažādu priekšmetu eksponēšanai.
- atskatīties Skatīties ilgi ar patiku, neapnīkstot.
- šķielēt Skatīties sānis, galvenokārt pavēršot tikai acis; būt pavērstam sānis (par acīm).
- lūkoties Skatoties vērot (notikumu, darbību).
- spoguļskatumeklētājs skatumeklētājs, ar ko vienlaikus var noteikt kadra robežas un uz matstikla iestādīt asumu (fokusēt).
- revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma; šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
- baletopera Skatuves mākslas veids, operas paveids, kur baleta ainām ir tikpat nozīmīga vieta kā vokālajām ainām.
- retikulīns Skleroproteīns retikulāro audu saistaudu šķiedrās.
- meiteņu skola skola, kurā mācās tikai meitenes.
- zēnu skola skola, kurā mācās tikai zēni.
- ziemnieks Skolnieks, kas mācās, apmeklē skolu tikai ziemās sezonā.
- iztrikšināties Skopojoties, taupīgi ar kaut ko apejoties iztikt.
- kankaroties Skopojoties, taupot neiegādāties (ko), censties iztikt (a ko vecu, bojātu u. tml.).
- skorvils Skorvila skala - piparus saturošas pārtikas stipruma un asuma mērīšanas skala, kuras mērvienības nosauktas amerikāņu ķīmiķa Vilbura Skorvila vārdā, kurš 1912. gadā atklāja piparu sīvuma noteikšanas organoleptisko metodi, kuru vēlāk apstiprināja mērinstrumenti.
- alotājskrejvaboles Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Broscus"), Latvijā tikai viena suga.
- diapofīze Skriemeļa šķērsizauguma augšējā jeb partikulārā daļa.
- maratons Skriešanas distance (42,195 km) vieglatlētikā.
- skripturveidīgs Skripturveidīgi vērtspapīri - publiskas ticamības vērtspapīri, kas raksturojas ar to ka to turētājam ir patstāvīgas tikai no vērtspapīra satura izrietošas prasījuma tiesības pret parādnieku.
- mežskudra Skudru dzimtas ģints ("Formica"), Latvijā konstatēts 14 sugu, bet plaši izplatītas tikai divas - rūsganā un kailmuguras mežskudra.
- priežaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi skujkoki (vasarzaļas ir tikai lapegles), retāk krūmi, čiekuri pārkoksnējušies, 10-11 ģinšu, \~250 sugu.
- graņonka Sķautņaina stikla glāze.
- graņonajs Sķautņains (par stikla glāzi).
- nitrīti Slāpekļpaskābes sāļi vai esteri, kosmētikā izmanto kā konservantu, krāsas fiksēšanas līdzekli, dažos kosmētikas produktos nātrija nitrītu lieto kā pretkorozijas līdzekli.
- slāvists Slāvistikas speciālists.
- mistērija Slepena reliģiska ceremonija (sengrieķiem, senajām Austrumu tautām), kurā piedalījās tikai ar īpašu rituālu iesvētītie.
- aizblēdīt Slepus, ar viltu tikt prom, attālināties, aiziet.
- aizblēdīties Slepus, ar viltu tikt prom, attālināties, aiziet.
- ceļa garenprofils sliežu ceļa trases projekcija vertikālajā plaknē; sastāv no horizontāliem un slīpiem ceļa elementiem.
- vienlaidu sliežu ceļš sliežu ceļš, kas izveidots no metinātiem sliežu posmiem, kuru garums ir tik liels (150–950 m), ka temperatūras izmaiņu radītie spēki tajos nevar pārvarēt posma garenvirziena nobīdes pretestības spēkus.
- čāga Slikta pārtika vai negaršīgs ēdiens.
- kuce Slikta sieviete; netikumīga sieviete (bieži lieto kā lamuvārdu).
- kuņa Slikta sieviete; netikumīga sieviete (bieži lieto kā lamuvārdu).
- duga Slikta smarža vai garša pārtikas produktiem.
- niķis Slikts ieradums; arī netikums.
- retikuloendotelioze Slimība, kam raksturīga hemopoētisko orgānu (liesas, kaulu smadzeņu, limfmezglu, aknu) hiperplāzija, proliferējot retikulārajām šūnām.
- hemeropātija Slimība, kas ilgst tikai vienu dienu.
- botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
- divertikuloze Slimība, ko raksturo daudzi divertikuli zarnās, īpaši resnajā zarnā.
- uztura toksikoinfekcijas slimības, kas rodas, ja lieto pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzklājušies to izdalītie toksīni.
- pedofobija Slimīga nepatika pret bērniem; bailes no bērniem.
- ofidiofilija Slimīga patika pret čūskām.
- ailurofilija Slimīga patika uz kaķiem.
- niktofilija Slimīga patika uz nakti un tumsu.
- hialofāgija Slimīga tieksme ēst stiklu vājprāta vai histērijas gadījumā.
- tomomānija Slimīga tieksme tikt operētam.
- klaustrofobija Slimīgas bailes atrasties slēgtā telpā, tikt ieslēgtam.
- koitofobija Slimīgas bailes no dzimumsatiksmes.
- kristalofobija Slimīgas bailes no stikla priekšmetiem.
- hialofobija Slimīgas bailes pieskarties stiklam.
- tafofobija Slimīgas bailes tikt apbedītam dzīvam.
- skopofobija Slimīgas bailes tikt novērotam.
- amihofobija Slimīgas bailes tikt saskrāpētam.
- hamartofobija Slimīgas bailes, ka notiek vai notiks kļūda; neirastēniķa slimīga iedoma, ka viņu nepareizi ārstē.
- narkomānija slimīgs pieradums lietot vienu vai vairākas narkotikas vai psihotropās vielas, lai rastos pacilātība un reibums.
- morbiditāte Slimīgums; zināmas slimības statistika kādā apgabalā.
- reduplicējošā paramnēze slimnieka pārliecība par divu priekšmetu, personu, notikumu esamību, lai gan īstenībā ir tikai viens.
- panduss Slīpa iebūve (celtnē) vai izbūve (celtnes ārpusē, arī pie tiltiem) bez pakāpieniem satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
- transporta tekne slīpi nostiprināts koka, dzelzsbetona, stiklplasta vai cita materiāla elements ar bortiem vai bez tiem dažādu materiālu transportēšanai virzienā uz leju.
- atgāznis Slīpi novietoti balsta elementi, kas ir pretēji horizontālām vai vertikālām slodzēm.
- čāgāt Smādējot saspiest (ēdienu), izmeklēt sev tikai labos kumosus un atstājot sliktākos; (par vistām) uzlasīt tikai labākos graudus.
- kollers Smadzeņu kaite, kas skar tikai vidēja vecuma, it sevišķi smagos aukstasiņu zirgus.
- piruete Smagatlētikā - paņēmiens (klasiskajā cīņā), ko izpilda, parasti portera, uz galvas, lai izvairītos no plecu piespiešanas bīstamā stāvoklī.
- abrocīgs Smagatlētikā - tāds, kas veicams ar abām rokām.
- pauerliftings Smagatlētikas paveids.
- traģēdija Smags, postošs notikums, apstākļi; liela nelaime.
- pavīksnēt Smaidīt, vīpsnāt (ne tikai nicinoši).
- smirgt smakot (par bojātiem pārtikas produktiem).
- margeritas Smalkas stikla pērles.
- rasols Smalks lietutiņš, kas tikai raso.
- saše Smaržīgām vielām pildīti spilventiņi, ko liek veļas glabātavās vai lieto kosmētikā.
- kumariķ Smēķēt narkotikas.
- šmelces Smeldzes 2, stikla pērlītes.
- cirks bez naudas (biežāk bez maksas) smieklīgs gadījums, notikums.
- komēdija Smieklīgs, jocīgs notikums.
- smilšvistiņa Smilširbju dzimtas suga ("Syrrhaptes paradoxus"), baloža lieluma putns ar smilšdzeltenu un pelēku apspalvojumu, ļoti reta ieceļotāja, kas Latvijā 20. gs. novērota tikai dažas reizes.
- kvarca smiltis smilts, kurā ne mazāk par 90% ir kvarcs; galvenā stikla rūpniecības izejviela.
- Hygrocybe nitrata smirdošā stiklene.
- izņurkt Snauduļot, iztikt bez izgulēšanās; izņurgt.
- izņurgt Snauduļot, iztikt bez izgulēšanās.
- piesnigt Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā; sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
- sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam pilnīgi, viscaur ar sniegu.
- piesnigt Sniegot sniegam, tikt sajauktam (ar to), samirkt, piesūkties ar mitrumu (parasti par augiem, to daļām).
- frīstails Snovošanas stils (sniega akrobātika) un tam atbilstošs sniegadēlis.
- intervija dzīvesvietā sociālā darba praksē intervija, kas notiek klientu dzīvesvietā, kur viss ir saistīts ar nozīmīgiem notikumiem intervējamā dzīvē.
- sociālais darbs ar jauniešiem sociālā darba specializācija, kuras mērķis ir palīdzēt izprast jauniešu problēmas, attīstīt jauniešu prasmes tikt galā ar dzīves grūtībām, sniegt atbalstu pārmaiņu procesos, ja nepieciešams, piesaistīt papildu atbalsta resursus.
- fabiānisms sociāla kustība un teorija, kas radās Fabiāņu biedrības darbības rezultātā Londonā 1884. gadā un tika balstīta uz pakāpeniski īstenojamām sociālistiskām idejām; noliedza marksisma revolucionāro taktiku, atbalstot demokrātiskā sociālisma ideju īstenošanu.
- sociālā institūcija sociāla sistēma, sociālās politikas realizācijas līdzeklis, lai uzlabotu cilvēku sociālo labklājību, nosakot sociālo pakalpojumu piemērotības un pieņememības pakāpi un nodrošinot pakalpojumu pieejamību atbilstoši cilvēku sociālajām vajadzībām.
- kognitīvā teorija sociālajā darbā integrēts kognitīvās teorijas ideju kopums, kas piedāvā tādu sociālā darba izpratni, kurā uzsvērta klienta racionālā spēja vadīt savu dzīvi, bet sociālie darbinieki tikai nodrošina nepieciešamos resursus.
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- darba nams sociālās palīdzības iestāde 17.-20. gadsimtā, kur ievietoja personas, kas nevarēja atrast darbu vai nevēlējās strādāt (klaidoņi, ubagi), Rīgā pirmais tika atvērts 1679. g. pie Sv. Jāņa baznīcas, vēlāk arī vecpilsētā, Citadelē un Duntes ielā; cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes uzņēma pēc personiska lūguma, bet par klaiņošanu, dzeršanu nekārtīgu dzīvesveidu attiecīgās personas uz 4-8 mēnešiem ievietoja piespiedu kārtā.
- sociālās problēmas sociālas parādības, ko plašas un ietekmīgas iedzīvotāju aprindas uzlūko par nevēlamām (piemēram, narkotiku un alkohola lietošana, noziedzība u. c.).
- sociālā administrēšana sociālās politikas administratīvā procesa nodrošināšana un pārvaldība.
- vides sociālā politika sociālās un vides politikas sintēze, balstoties uz kopēju mērķi: vides un sociālo ilgtspēju; tas nozīmē paradigmas maiņu kā vides, tā sociālajā jomā un orientāciju uz ilgtermiņa ieguvumiem.
- sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un taktika sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai, izmantojot demokrātiskas metodes.
- lumpenis Sociāli atstumtais, regulāru iztikas avotu zaudējušais.
- STEEP Sociāli demogrāfiskie faktori (sociālie, kultūras un demogrāfiskie), tehnoloģiskie faktori (produkti, procesi, informācijas tehnoloģija, komunikācijas, transports), ekonomiskie faktori (fiskālā un monetārā politika, ienākumi, dzīves standarti, valūtas maiņas kursi utt. ), ekoloģiskie faktori (atkritumu pārstrāde, piesārņojums, enerģētisko resursu patēriņš utt. ), politiskie faktori (valsts tiesiskā un regulējošā ietekme, valsts politika dažādās ar tūrismu saistītās jomās).
- vienas personas mājsaimniecība sociāli ekonomiska vienība, kas sastāv tikai no vienas personas.
- sociālā loma sociālo attiecību struktūrelements, kas saistīts ar personas statusu; tiek īstenota, realizējot noteiktu uzvedības veidu, kas mainās atbilstoši situācijai; lomas izpilde ir saistīta ar sabiedrības gaidām un ir pakļauta apkārtējo vērtējumam (sociālajai kontrolei); katra loma var tikt īstenota tikai tad, ja ir kāds, kas to izpilda, un kāds, uz kuru tā vērsta.
- akcionisms Sociālpolitisko, parasti ekstrēmiski orientēto kustību taktika, kam raksturīga politisko mērķu neskaidra izpratne un spontāns protests pret pastāvošo varu.
- akomodācija sociolingvistikā - sarunas dalībnieku savstarpēja pielāgošanās, kas izpaužas lingvistiskajā uzvedībā (piemēram, noteiktas valodas vai valodas varianta izvēlē).
- galvenā valoda sociolingvistikā - valoda, ko daudzvalodīgā lingvistiskā kopienā lieto visbiežāk.
- makrosociolingvistika Sociolingvistikas apakšnozare, kurā pēta valodas funkcionēšanu lielā valodas kolektīvā un valodas un kolektīva savstarpējo mijiedarbību (attiecības starp valodu un sabiedrību).
- mikrosociolingvistika Sociolingvistikas nozare, kurā pēta mijiedarbību starp valodu un indivīdu, piemēram, pēta variantu izvēli indivīda runā, iemeslus, kas ietekmē stilu, izrunas mainīšanos, otras valodas apguves motivāciju.
- sociolingvists Sociolingvistikas speciālists.
- godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; goda vārds.
- goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; godavārds (1).
- sporta solis solis, ko veido, ceļa locītavā iztaisnojot kāju vertikāles momentā un nezaudējot pēdas saskari ar pamatni.
- biktssols Sols vai krēsls baznīcā grēksūdzes vajadzībām; vēlāk to papildināja ar baldahīnu, 17. gadsimtā tas tika vēl vairāk pilnīgots -tika radīta slēgta, taisnstūrveida biktskamera.
- nektārkuskuss Somaiņu kārtas kuskusu dzimtas suga ("Tarsipes spenserae"), neliels dzīvnieciņš (kuskuss), kas pārtikai sūc nektāru un ēd ziedputekšņus.
- ķermeņa augstums somatomērs, kuru mēra ar antropometru vai ar mērlatu kā vertikālās projekcijas attālumu no pēdapakšu līmeņa līdz paura virsotnes līmenim; mēra bez apaviem, stāvot taisni, ar kājām kopā; augums.
- beauty-box Somiņa kosmētikas piederumiem.
- māhineni somu mitoloģijā - pazemes gari, kas ir antropomorfiski, ķēmīga izskata, bet viņiem var būt skaistas meitas, viņi pieņem vardes, ķirzakas, sermuļa, kaķa un citu zvēru izskatu, mīt ne tikai pazemes pasaulē, bet arī mežos, kalnos, pauguros, nezālēm aizaugušās vietās.
- mudahar-stils Spānijā pēc mauru izdzīšanas (1492) nodibinājies jaukts arhitektūras stils, no gotikas, renesanses un mauru arhitektūras elementiem.
- čija Spānijas salvija ("Salvia hispanica"), tās sēklas ir vērtīgs pārtikas produkts.
- vīnpuķīte Sparģeļaugu ģints, stublājs tikai ar divām, sirdsveidīgām, kātainām lapām, ziedi galotnes ķekarā, auglis sarkana oga.
- aizpērties Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisā, attālināties (par putniem).
- kadru tvērējs speciāla ierīce, kas paredzēta tieši no videokameras vai cita videoattēla avota saņemto grafisko attēlu ievietošanai datora atmiņā tā, lai tiktu nodrošināta to tālākā apstrāde.
- videociparotājs Speciāla ierīce, kas paredzēta tieši no videokameras vai cita videoattēla avota saņemto grafisko attēlu ievietošanai datora atmiņā tā, lai tiktu nodrošināta to tālākā apstrāde.
- jūras tiesa speciāla juridiska iestāde, kas izmeklē jūrā notikušos nelaimes gadījumus un pasludina spriedumus par tiem.
- vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
- kontūrkrāsa Speciāla krāsa kontūru uzzīmēšanai, uzvilkšanai (piem., uz stikla vai zīda).
- stāvvieta jahtām speciāla osta, kas paredzēta tikai jahtām un sporta motorlaivām.
- konservēt Speciāli gatavot (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus, barību).
- izstāžu komplekss speciāli iekārtota ēka vai ēku grupa ar daudzām plašām telpām un laukumiem ārpus tās, kas galvenokārt tiek izmantoti liela apjoma izstādēm, kas var notikt vienlaikus, vai var tikt izmantoti vairāku savstarpēji nesaistītu publisku pasākumu organizēšanai.
- autofurgonu parks Speciāli izveidota vieta, kur ceļotāji nakšņo labiekārtotā mobilā vai stacionārā autofurgonā vai autopiekabē, atkarībā no parka komforta līmeņa autofurgonus vai autopiekabes var pievienot tehniskām ietaisēm (elektrotīklam, kanalizācijai, ūdensvadam); šādā parkā parasti ir pārtikas veikals, pieejami ēdināšanas un citi pakalpojumi, tūristu mītņu klasifikācijā autofurgonu, autopiekabju parkus izdala kā atsevišķu tūristu mītņu tipu.
- matstikls Speciāli matēts stikls, uz kura tieši projicējas fotoobjektīva veidotais attēls.
- ludotēka Speciāli organizēta telpa, kur var notikt bērna, kam ir fiziski vai garīgi traucējumi, traucējumu kompensācija un garīgās veselības korekcija.
- piesienamā trose speciāli sagatavota sintētiskā vai augu šķiedru trose ar iešpleisētām cilpām galos, kas paredzēta tikai peldlīdzekļa pietauvošanai (piesiešanai) krastā.
- ēdiens Speciāli sagatavoti pārtikas produkti.
- rūdīts stikls speciāli termiski apstrādāts, termiski un mehāniski izturīgs, elastīgs lokšņu stikls; no spēcīga trieciena sadrūp šķembās (<1 cm^2^), kuru malas nav asas.
- galvanoplastiķis Speciālists, kas nodarbojās ar klišeju kopiju sagatavošanu galvanoplastikas ceļā.
- aviodispečers Speciālists, kas vada, regulē gaisa satiksmi noteiktā rajonā.
- diagnosts Speciālists, kas, labi pārzinot tehniskās diagnostikas veikšanas tehnoloģisko procesu, iekārtas un aparatūru, kā arī diagnoscējamo mašīnu un mehānismu uzbūvi un darbību, prot veikt tehniskās diagnostikas operācijas.
- datne AUTOEXEC.BAT specializēta fona datne, kas automātiski tiek izmantota, tikko dators startē vai restartē.
- datu / faksa modems specializēts modems, kas izpilda ne tikai faksmodema funkcijas, bet ar kura starpniecību var pārsūtīt arī neapstrādātus datus.
- refrižeratorvilciens Specializēts vilciens ātrbojīgo pārtikas produktu pārvadāšanai ar autonomu dīzeļelektrostaciju sastāvā.
- cepurīte Speciāls galvas apsegs (parasti no balta auduma), piemēram, medicīnas darbiniekiem, pārtikas rūpniecības darbiniekiem.
- bruņustikls Speciāls organiskais stikls, ko iestiklo kaujasmašīnu (lidaparātu) kabīnēs, lai pasargātu ekipāžu pret lodēm un šķembām.
- uviolstikls Speciāls stikls, kam raksturīga caurlaidība spektra ultravioletajā daļā.
- bužēšana Speciālu instrumentu ievadīšana dobos orgānos (barības vadā, urīnizvadkanālā) diagnostikas un ārstniecības nolūkos.
- vētra Spēcīga psihiska stāvokļa, arī protesta, prasību, viedokļu u. tml. izpausme; sabiedriska parādība, notikums, kas izraisa dziļas pārmaiņas sabiedrības dzīvē
- pievilcība Spēja ar savu būtību, personību piesaistīt citu cilvēku uzmanību un izraisīt viņos patiku.
- estētiskā kompetence spēja izprast ikdienas jauno estētiku.
- anticipācija Spēja paredzēt rīcības, darbības rezultātus, spēja apziņā prognozēt, "modelēt" gaidāmos notikumus; paredzējums; iepriekšējs pieņēmums, priekšstats.
- dihromāzija Spēja redzēt tikai divas no trim pamatkrāsām (sarkanās, zilās un dzeltenās).
- izstiepjamība Spēja tikt izstieptam.
- pārvēršamība Spēja tikt pārvērstam (piemēram, vielai).
- uzglabājamība Spēja tikt uzglabātam.
- iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iespriesties (2), iestrēgt (3).
- iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iesprūst (2), iestrēgt (3).
- iestrēgt Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem).
- iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem).
- iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) rīklē (arī kaklā) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem).
- aizspriesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi).
- aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (parasti par elpu, balsi); aizspriesties (2).
- sprūst Spēji tikt pārtrauktam (piemēram, par elpu); kļūt grūti izrunājamam (par vārdiem).
- potenciālie spēki spēki, kuru veiktais darbs atkarīgs tikai no ceļa sākuma un beigu koordinātām, bet nav atkarīgs no trajektorijas veida un ķermeņa kustības likuma.
- vibroakustiskā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšana notiek, mērot vibrāciju parametrus. Šīs metodes vienkāršots variants ir spēkratu sistēmu un agregātu vispārējā tehniskā stāvokļa vērtēšana pēc neraksturīgiem trokšņiem un vibrācijām, bez speciālas aparatūras, izmantojot tikai operatora pieredzi un intuīciju.
- subjektīvā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus nosaka un vērtē operators, izmantojot savas profesionālās iemaņas un pieredzi, kā arī vienkāršas signāla pastiprināšanas ierīces, bet nelieto mērinstrumentus. Augsti kvalificēti meistari to lieto, piemēram, ar stetoskopu izklausot motora trokšņus.
- plānotā diagnostika Spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu, to sistēmu un agregātu diagnoscēšanas darbi ir plānoti un izpildāmi pēc noteiktiem spēkratu darba periodiem.
- ekspluatācijas diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu, to sistēmu un agregātu diagnoscēšanas darbi notiek to ekspluatācijas periodā; parasti tie ir spēkratu pārbaudes, kontroles darbi pirms pamatdarba sākuma, darba laikā un pēc darba maiņas beigām, kā arī novērtējot ievērotos traucējumus darba gaitā; ekspluatatīvā diagnostika.
- tehniskā apskate spēkratu un citu mašīnu regulāra pārbaude, ko veic, lai konstatētu to atbilstību lietošanas kārtībai. Valsts tehnisko apskati veic noteiktā termiņā, līdz kuram ir atļauta šo mašīnu dalība satiksmē. Traktortehnikas tehnisko apskati veic Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras inspektori, automobiļu un to piekabju tehnisko apskati - inspektori Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehniskās apskates stacijās.
- atlikušais resurss spēkratu vai to sistēmu, agregātu vai detaļu prognozētā nostrāde līdz to izmantošanas beigām, ko parasti prognozē resursa diagnostikā.
- smagumspēks Spēks, kas rodas gravitācijas rezultātā un ir vērsts vertikāli uz leju; vienāds ar masas un brīvās krišanas paātrinājuma (uz Zemes g=9,81 m/s^2^) reizinājumu.
- potenciāls Spēku, spēju, līdzekļu kopums, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- boulings Spēle telpās ar cietu plastikāta bumbu (maks. masa - 7,25 kg), kurai trīs padziļinājumi satveršanai, un tā tiek ripināta pret 10 trīsstūrveidā nostādītiem koka ķegļiem.
- puzlis Spēle, kas sastāv no daudzām mazām daļiņām, kas jāsaliek kopā tā, lai rezultātā tiktu izveidots konkrēts attēls.
- iztikt Spēt pārtikt.
- zibspuldzes atmiņa spilgta atmiņa par apstākļiem, kuros pirmoreiz iegūta informācija par kādu pārsteidzošu un nozīmīgu notikumu.
- kumačs Spilgti sarkana krāsviela, pārtikas piedeva E124, var veicināt astmu, siena drudzi, nātreni.
- piedzīvojums Spilgts, negaidīts, arī satraucošs notikums.
- reportāža Spilgts, viegli uztverams dokumentāli māksliniecisks īstenības faktu apraksts, attēlojums aculiecinieka skatījumā (presē, radio vai televīzijas raidījumā, arī kinofilmā); attiecīgais publicistikas žanrs.
- spinakera forma spinakerburas apveids (veids), kas nosaka tās aerodinamiskās īpašības, parasti izmanto gan horizontāli, gan vertikāli, gan abējādi sašūtas auduma slejas (bānes), kā arī tās šuj zvaigznes staru veidā.
- dārza spināts spinātu suga ("Spinacia oleracea"), tikai kultūrā, Latvijā audzē kā lapu dārzeni.
- epinette Spinets - klavesīna paveids, klaviatūra aptver 4 oktāvas, katram taustiņam atbilst tikai viena stīga.
- spirālmiglājs Spirāliska galaktika.
- Andromedas miglājs spirālveida galaktika, saredzama ar neapbruņotu aci Andromedas zvaigznājā, attālums 2,2 mlj gaismas gadu; debess ziemeļu puslodes spožākā galaktika.
- galaktiskais halo spirālveida galaktikas sfēriskā sastāvdaļa, ko veido vecas, izklaidus izvietotas zvaigznes un lodveida zvaigžņu kopas.
- bronhospirogrāfija Spirogrāfijas veids, kas reģistrē elpošanu tikai vienā plaušā vai pat tikai vienā tās daivā.
- anonīmais sekss spontāna seksuāla savienošanās ar nepazīstamu partneri, tā var būt kaislība no pirmā acu uzmetiena, satriecoša un vienreizēja satikšanās, taču arī īstu saistību noraidīšana un bailes no tām.
- atstiklošanās Spontāna stikla kristalizācija.
- diktiospora Spora ar vertikālu vai horizontālu starpsienu.
- diskvalificēt Sportā - aizliegt sportistam piedalīties sacensībās (sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanas dēļ).
- diskvalifikācija Sportā - aizliegums piedalīties sacensībās (par sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanu).
- lodes grūšana sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
- stadions Sporta laukumu, vieglatlētikas sektoru, skatītāju tribīņu un palīgceltņu komplekss.
- skrituļdēlis Sporta rīks - koka, plastmasas vai stiklšķiedras dēlis (60-70 cm garš, 18-20 cm plats) ar diviem skrituļu pāriem; skeitbords.
- voltižēšana Sporta veids - vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga; arī specifisks akrobātikas veids.
- atlēts Sportists, kas nodarbojas ar vieglatlētiku vai smagatlētiku.
- smagatlēts Sportists, kas specializējies smagatlētikā.
- vieglatlēts Sportists, kas specializējies vieglatlētikā.
- nospridzināties Sprādziena rezultātā tikt nonāvētam.
- implozija Sprādziens "uz iekšu", piem., uzsprāgstot kineskopam, tā stikli iekšējā vakuuma un ārējā gaisa spiediena dēļ tiek "iesūkti" kineskopā.
- aizsprausties Spraužot tikt aizdarītam.
- politizēt Spriedelēt par politikas jautājumiem.
- kontradiktoriski spriedumi spriedumi, no kuriem tikai viens var būt pareizs, bet otrs ir aplams.
- ekstrapolēt Spriest par priekšmetu vai parādību, zinot tikai par kādas tā daļas īpašībām.
- akrīzija Spriešanas spēju un kritikas trūkums; nenoteikts stāvoklis slimībā.
- kvarca spuldze spuldze, kuras apvalks ir izgatavots no kvarca stikla un neabsorbē ultravioletos starus.
- neparastā spulgzāle spulgzāļu suga ("Phalaris paradoxa"), 25-65 cm augsta, vārpskara vālesveidīga, 2-7 cm gara, Latvijā atrasta tikai vienreiz.
- lukturis Stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu.
- iebūvētās mēbeles stacionāras, tikai vienas telpas izmēriem un vajadzībām atbilstošas mēbeles.
- lifts Stacionārs transportlīdzeklis, parasti kabīnes vai platformas veidā, (kā) pārvietošanai vertikāli, samērā lielā augstumā.
- vēķot Staigāt kā mazam bērnam, kas tikko sācis staigāt.
- apdziras Staipekņu dzimtas ģints ("Huperzia syn. Lycopodium"), \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- dzeloņsporu ezerene staipekņu nodalījuma ezereņu ģints suga ("Isoetes echonospora"), Latvijā sastopama reti, tikai Piejūras zemienes un Vidzemes augstienes ezeros 0,15-0,9 m dziļumā; aizsargājams ūdensaugs.
- staipekļaugi Staipekņu rindas izospori paparžaugi ar zarotu, parasti garu, ložņīgu vai pacilu, nokarenu, reti vienkāršu vertikālu, parasti daudzgadīgu pilnu stumbru, kam dakšoti zarotas saknes un sīkas lancetiskas vai īlena un zvīņas veida, spirāles un mieturos kārtotas lapas.
- normālsistēma Standartizēta burtu izmēru sistēma, kas tika ieviesta visās lietuvēs un spiestuvēs.
- SICTA Standartizētā starptautiskā tūrisma darbības veidu klasifikācija (angļu "Standard International Classification of Tourism Activities") - Pasaules Tūrisma organizācijas izstrādāta tūrisma darbības veidu klasificēšanas sistēma, kas aptver visus tūrismā iesaistītos un apkalpojošos uzņēmējdarbības veidus, apkopo tūrisma statistikas datus.
- interneta pasta vairākmērķu paplašinājumi standartizētu paplašinājumu kopa, kas ļauj interneta elektroniskā pasta lietotājiem izmantot savos ziņojumos ne tikai _ASCII_, bet arī grafiku, audiodatnes un videodatnes.
- normālija Standarts ar ierobežotu nozīmi, kas obligāts tikai kādas vienotas sistēmas uzņēmumiem.
- profesionālās ētikas kodekss standartu kopums, kurā iekļautas profesionālās vērtības un profesionālās ētikas pamatprincipi.
- baltais stārķis stārķu dzimtas suga ("Ciconia ciconia"), liels putns (ķermeņa garums \~1,5 m, masa 2,6-4,5 kg), taisnais garais knābis un kājas sarkani (jaunajim putniem tumšbrūni), kakls garš, apspalvojums balts, tikai lidspalvas melnas, spārni gari un plati; svētelis.
- platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
- krāsu korekcijas filtrs starp diviem stikliem ievietotas dažāda blīvuma fotoželatīna plēves, kas atbilstoši krāsainā negatīva krāsvielām iekrāsotas dzeltenā, purpura vai gaišzilā krāsā; lieto kopēšanas ierīcē pozitīva materiāla krāsu līdzsvara mainīšanai atbilstoši negatīva spektrālam līdzsvaram.
- psihosomatiskā medicīna starpdisciplināra medicīnas nozare, kas aptver tādu traucējumu un slimību diagnostiku, psihoterapeitisko ārstēšanu un profilaksi, kuru izcelsme ir saistīta ar psihoemocionāliem faktoriem, to mijiedarbību ar fizioloģiskajām norisēm un sociālo vidi.
- kognitīvistika Starpdisciplināra zinātne par izziņu (izzinātājdarbību), zināšanām un atziņām; aptver psiholoģiju, neirofizioloģiju, lingvistiku, filozofiju u. tml.
- dēka Starpgadījumiem vai dīvainiem notikumiem bagāts piedzīvojums; šāda rakstura pasākums.
- MIRV Starpkontinentālas raķetes ar vairākām kodolgalviņām, kas var tikt raidītas vienlaicīgi pret vairākiem mērķiem (angļu "Multiple Independently-targeted Re-entry Vehicle").
- jaunatnes darbinieks starpnozaru jomas speciālists, kas veic darbu ar jaunatni, ievērojot jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus.
- jaunatnes politika starpnozaru politika, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos.
- visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss.
- kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; visums (2).
- visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas.
- ICAS Starptautiskā aeronautikas padome (angļu "International Council of Aeronautical Sciences").
- IEA Starptautiskā enerģētikas aģentūra (angļu "International Energy Agency").
- Zonta International starptautiska nevalstiska sieviešu organizācija, kurā var iestāties jebkura sieviete, ir tikai viens obligāts nosacījums - viņa nedrīkst būt vīra bagātības piedeva, bet pašai sevi jānodrošina.
- masons Starptautiska organizācija (sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos; brīvmūrnieks.
- brīvmūrnieks Starptautiska organizācija (sākot no 18. gs.), kuras locekļi aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos; masonis.
- 16. oktobris Starptautiskā pārtikas diena.
- scientoloģija Starptautiska reliģiska kustība "lietišķā reliģiskā filozofija", kas saistīta ar īpašu psihoterapijas paveidu (t. s. dianētiku) un sludina, ka tās mācība stiprina cilvēka garīgo pašapzināšanos.
- jehovieši Starptautiska reliģiska organizācija, kas dibināta 19. gs. ASV; atzīst tikai vienu dievu - Jahvi; šīs organizācijas locekļi; Jehovas liecinieki; jehovisti.
- jehovisti starptautiska reliģiska organizācija, kas dibināta ASV 19. gs.; atzīst tikai vienu dievu - Jahvi; Jehovas liecinieki; jehovieši.
- Cimmervaldes konference starptautiska sociālistu konference, kas notika 1915. g. 5.-8. septembrī Cimmervaldē, Šveicē, piedalījās delagāti no 11 Eiropas valstīm, apsprieda jautājumu, kā cīnīties par mieru pasaules kara laikā.
- SSAF Starptautiskā sporta akrobātikas federācija.
- IAAF Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (angļu "International Amateur Athletic Federation").
- postliminium Starptautisko tiesību princips, kas nosaka, ka personas, lietas un iestādes, kuru tiesisko stāvokli grozījusi kara okupācijas vara, automātiski atgūst savu agrāko tiesisko stāvokli, tiklīdz okupācija beigusies.
- Eiropas Cilvēktiesību konvencija starptautisks līgums, kas ir spēkā kopš 1953. g., papildināts ar 12 papildprotokoliem, ir viens no visvairāk izvērstajiem līdz šim pasaulē pieņemtajiem cilvēktiesību dokumentiem, kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu nodrošināt visas tajā minētās pilsoniskās un politiskās tiesības un brīvības ne tikai attiecīgās valsts pilsoņiem, bet arī ikvienam indivīdam, kas atrodas tās jurisdikcijā.
- Nirnbergas process starptautisks tiesas process, kurā tiesāja nacistiskās Vācijas valdības pārstāvjus un kara noziedzniekus, notika no 1945. g. 20. novembra līdz 1946. g. 1. oktobrim NIrnbergā (Vācijā).
- skenēšana Staru diagnostikas metode, ar ko reģistrē cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu uzkrāšanos slimajos audos vai orgānos.
- datortomogrāfija Staru diagnostikas metode, kurā ar datoru iegūst dažādu orgānu slāņu attēlu; kompjūtertomogrāfija.
- motifēma Stāsta elements (funkcija), piemēram, situācijas raksturojums, notikums, apstākļi u. tml., kas parasti ir kopējs dažādu avotu stāstos.
- storija Stāsts; notikumu virkne.
- storijs Stāsts; notikumu virkne.
- grafostatika Statikas nozare, kas ar grafiskās metodes palīdzību risina spēku līdzsvara uzdevumus praktiskajā būvmehānikā.
- interpolācija Statistikā - dinamikas rindas nezināmo locekļu aprēķināšana vai apšaubāmo locekļu pārrēķināšana, ja zināmi pietiekami daudzi ticami locekļi.
- konsistence Statistikā - iztvērumu palielināšanas noteikts precizitātes pieaugums.
- morālstatistika Statistika par cilvēku sbiedrībā ar zināmu regularitāti notiekošām sociāli svarīgām parādībām, sevišķi tādām, kas nesaskan ar vēlamām ideālām normām, piem., par laulību šķiršanām, pašnāvībām, alkoholismu u. c.
- valsts statistika statistika, kuru apkopo Centrālā statistikas pārvalde vai kāda cita valsts institūcija valsts statistiskās informācijas programmas ietvaros.
- cita statistika statistika, kuru apkopo privātpersona (fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība) vai valsts institūcija un kura nav iekļauta valsts statistiskās informācijas programmā.
- statistiķis Statistikas (1) speciālists.
- statistiķis Statistikas (2) speciālists.
- Intrastat Statistikas apkopošanas sistēma.
- kriminālstatistika Statistikas daļa, kas sniedz ziņas: par tiesu sastāvu un to darbību; par noziedzīgo nodarījumu skaitu, veidu un vainīgām personām.
- CEIES Statistikas informācijas ekonomikas un sociālajā sfērā padomdevēja komiteja (fr. "Comite consultatif europeen de l'information statistique dans les domaines economique et social").
- kliometrija Statistikas izmantošana visu krasi svārstīgo ekonomikas elementu mērīšanā un to atainošanā ar skaitliskiem lielumiem.
- variances analīze statistikas metode hipotēzes par vidējām vērtībām, resp., variances komponentiem, pārbaudei.
- parametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums atbilst normālsadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, turklāt vidējais aritmētiskais, mediāna un moda sakrīt vai ir tuvu cita citai).
- neparametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums neatbilst normālam sadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, bet vidējais aritmētiskais, mediāna un moda nesakrīt un ir tālu cita no citas, vai sadalījums nav zināms).
- iedzīvotāju statistika statistikas nozare un demogrāfijas sastāvdaļa, kas pētī iedzīvotāju dabisko kustību, migrāciju, sastāvu, tautas skaitīšanu un apsekojumu statistiskos datus un sniedz to interpretāciju.
- demogrāfiskā statistika statistikas nozare un demogrāfijas sastāvdaļa, kas pētī iedzīvotāju stāvokli (skaitu, sastāvu, izvietojumu) un izstrādā demogrāfisko procesu (dzimstības, mirstības, migrācijas u. c.) analīzes un prognozēšanas metodes, nosaka demogrāfisko procesu apjomus un intensitāti.
- justicstatistika Statistikas nozare, kas sniedz ziņas par tiesu darbību un tiesisko dzīvi vispār.
- ranžēšana Statistikas un cita veida informācijas sakārtošana kvantitatīvā vai kvalitatīvā nozīmīguma ziņā noteiktā, parasti augošā kārtībā (tiešais ranžējums) vai dilstošā kārtībā (ačgārnais ranžējums).
- etniskā statistika statistikas un etnogrāfijas nozare, kura pētī etnosu attīstības kvantitatīvos aspektus.
- korelācija Statistiska, varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
- deģenerācija Statistiskajā fizikā lietojamais jēdziens, kuru izmanto tajā gadījumā, kad dotās fizikālās sistēmas aprakstam nevar izmantot klasisko statistiku, bet jāizmanto kvantu statistika.
- gaišā kamera statīvā iestiprināta četrskaldņu prizma, kuru novietojot atbilstošā augstumā virs papīra lapas un lūkojoties tieši cauri prizmas augšējai skaldnei, uz papīra lapas šķietami projicējas attēls, kas atrodas prizmas vertikālās šķautnes priekšā; izmantoja mākslinieki, lai iegūtu precīzu ainavas vai objekta zīmējumu.
- činks Stāva, vietām vertikāla krauja, kas radusies denudācijas procesā.
- othods Stāvoklis pēc narkotiku iedarbības izbeigšanās.
- keifs Stāvoklis pēc narkotiku lietošanas.
- šausmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud notikt vai notiek kas ārkārtīgi bīstams, nevēlams; ārkārtīgi bīstami, nevēlami notikumi, norises u. tml.
- briesmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud vai notiek kas ļoti bīstams; bīstami, nevēlami notikumi.
- skaļums Stāvoklis, kad (piemēram, nozarē, procesā) ir intensīva darbība, rosība, arī notikumi.
- klusums Stāvoklis, kad (piemēram, nozarē, procesā) nav intensīvas darbības, ievērojamu notikumu.
- konklinācija Stāvoklis, kad abas acis griežas uz iekšpusi un kad abu acu vertikālie meridiāni nav paralēli, bet konverģē augšā.
- vienvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot tikai vienu valodu.
- polihromāzija Stāvoklis, kad eritrocīti saista ne tikai skābās, bet arī bāziskās krāsvielas.
- divatne Stāvoklis, kad ir kopā tikai divi (cilvēki); atrašanās divatā.
- pirmmiedzis Stāvoklis, kad kāds tikko, nesen ir iemidzis.
- vajadzība stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
- nepieciešamība Stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
- monoftalms Stāvoklis, kad tikai vienā acs dobumā ir acs ābols, un otrā tas ir vai nu nepilnīgi izveidots, vai pavisam trūkst.
- eksciklotropija Stāvoklis, kurā acu vertikālie meridiāni attālinās no apakšas uz augšu.
- ekscikloforija Stāvoklis, kurā acu vertikālie meridiāni ir paralēli, ja acis ir vaļā; acis aizverot, to augšējie gali sliecas attālināties.
- vaduguns līnija stāvoklis, kurā kuģis (jahta) atrodas tad, kad augšējā un apakšējā vaduguns no klāja redzama uz vertikālas līnijas.
- atika Stāvs, kas atrodas virs galvenās dzegas (atikas stāvs).
- stāvi Steļļu vertikālās konstrukcijas (stabi).
- Aizupju valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, garums \~5 km, iztek no Stiklu Dižpurva.
- strukturālais eidžisms stereotipi, aizspriedumi un diskriminācija pēc vecuma pazīmes, un tas izpaužas institucionālā līmenī likumos, politikas dokumentos, organizāciju praksē un kultūras īpatnībās; institucionālais eidžisms.
- galvanostereotips Stereotipiska iespiedforma, kas izgatavota ar galvanoplastikas paņēmienu.
- galvanostereotipija Stereotipisku iespiedformu izgatavošana ar galvanoplastikas paņēmienu.
- depenizācija Sterilizācija; harēmu sargus ne tikai sterilizēja, bet nogrieza arī dzimumlocekli.
- lepromīns Sterils lepras audu filtrāts injicēšanai ādā; lieto diagnostikas vajadzībām; pozitīva ādas reakcija norāda uz specifisku jutību un imunitāti pret lepru.
- dehidrokortikosterons Steroīds, kas atrodams virsnieru dziedzeru garozā; bioloģiskā aktivitāte līdzīga kortikosteronam.
- armēts stikls stiegrots stikls.
- sprūdu transportieris stieņveida transportieris ar sprūdiem, kurš veic tikai lineāru kustību.
- pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām).
- stikāļi Stikaļi.
- štikans Stikāns (1).
- stikats Stikāns (1).
- štikats Stikāns (1).
- stikājs Stikāns.
- škļanka stikla alus kauss ar rokturi.
- šļanka stikla alus kauss ar rokturi.
- stiklbetons Stikla betons.
- slojnieks Stikla burka.
- cilindrs Stikla caurule lampas liesmas aptveršanai.
- ciklostats Stikla cilindrs, kurā eksperimenta dzīvnieku griež ap vertikālo asi.
- smidze Stikla defekts - sīku pūslīšu sakopojums stiklā.
- akmeņi Stikla defekts - uguntura vai nesakusušu izejvielu ieslēgumi stikla masā.
- svēdra Stikla defekts, pēc sastāva un īpašībām atšķirīga stikla ieslēgums pamatstiklā.
- hialurģija Stikla fabrikācija.
- apgleznošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas dekorēšana, veidojot svītru ornamentu vai zīmējumu ar otu; izmanto silikātkrāsas vai šķidro zelta preparātu.
- difūzās krāsošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas krāsošana ar pastu, kas satur sudraba vai vara savienojumus, un (pēc tam) apdedzināšana; krāsojošie joni (Ag^1+^, Cu^1+^) difundē stiklā, un stikla virskārta iegūst noteiktu krāsu, piem., ja lieto vara savienojumu, iegūst vīnsarkanu krāsu.
- millefiori Stikla izstrādājumi, ko gatavo, sakausējot krāsainas stikla nūjiņas un izveidojot tālāk stikla mozaīkā.
- šķirnes stikls stikla izstrādājumi, ko izgatavo no bezkrāsaina, bezsvina un svina kristālstikla, krāsaina un blāvota stikla, piemēram, saimniecības trauki un dekoratīvi izstrādājumi (vāzes u. c.).
- stikla liešana stikla izstrādājumu izgatavošana no šķidra stikla (1000–1100 °C) divdaļīgā čuguna veidnē, kurā stikla masa atdziest un sacietē; papildu spiedienu veidne var radīt ar saspiestu gaisu.
- stikla masa stikla kausējums.
- kalpaks Stikla kupols ēdamlietu aizsargāšanai.
- stikla kausēšana stikla masas iegūšana no izejvielu maisījuma (šihtas), to karsējot.
- diaskops Stikla plātnīte, ko piespiež ādai, lai apskatītu tās virsmu.
- glāzšķūnis Stikla pūšanas darbnīca.
- pūsteris stikla pūtējs: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- platēšana Stikla rūpniecībā - stikla slāņa pārvilkšana ar plānu citas krāsas stikla kārtiņu.
- smeldze Stikla salmveida rotājums (vainagam, tautastērpam).
- alseris Stikla sviesta trauks ar vāku.
- SŠR Stikla šķiedras rūpnīca.
- stikla rūdīšana stikla termiskā apstrāde, kurā stiklu uzkarsē līdz plastiskam stāvoklim un pēc tam strauji atdzesē (gaisā vai šķidrumā); rezultātā stiklā vienmērīgi sadalās paliekošie spriegumi un būtiski palielinās termiskā un mehāniskā izturība.
- taras stikls stikla trauki lauksaimniecības un rūpniecības produkcijas iepildīšanai.
- kolba Stikla trauks ar apaļu vai plakanu dibenu (ķīmijas laboratorijās).
- karafe Stikla trauks ar tievu kaklu un stikla aizbāzni (parasti ūdens, alkoholisku dzērienu iepildīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
- alseris Stikla trauks ar vāciņu.
- polis Stikla trauks mušu ķeršanai.
- karapa Stikla trauks ūdens vai alkoholisku dzērienu iepildīšanai; karafe.
- stiklenīca Stikla trauks, glāze.
- cilenders Stikla trauks, kas aizsargā liesmu no vēja (lukturim, petrolejas lampai).
- stiklinīca Stikla trauks, parasti sviestam, ievārījumam.
- hialografika Stikla un citu caurredzamu masu mozaīka.
- listra Stikla vai glazētu porcelāna izstrādājumu virsmas pārklājums ar ļoti plānu, mirdzošu, bieži irizējošu (sk. irizācija) metālu oksīdu plēvīti.
- mākslīgā acs lēca stikla vai metakrilāta lēcveida ķermenis, ko ievieto acābolā lēcas aizstāšanai (pēc kataraktas operācijas).
- panazlis Stikla vai sudraba soliņš naža uzlikšanai.
- šķiedru gaismas vads stikla, kvarca vai cita optiski caurspīdīga materiāla šķiedra, pa kuru gaisma (tās pilnīgas iekšējās atstarošanās dēļ) virzīti izplatās ar ļoti maziem zudumiem; šķiedrai ir centrālā daļa - serdenis, ko aptver ļoti plāna stikla apvalks, kura refrakcijas koeficients ir mazāks nekā serdenim; optiskā šķiedra.
- stiklots Stiklains (1).
- glāžains Stiklains (par acīm, skatienu).
- hialīns Stiklains, caurspīdīgs.
- trahīts Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā.
- koronizācija Stiklaudumu augsttemperatūras apstrāde eļļotāja izdedzināšanai.
- ūdensstikls Stiklējāds, verdošā ūdenī šķīstošs kramskābes savienojums ar alkalijām, kālija vai nātrija silikāts.
- stikla konfekte stiklene - ledus karamele, monpansjē; ledene.
- glāzene Stiklene, ledus karamele.
- hygrocybe Stiklenes, himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints.
- stiklenieks Stiklenieki.
- oranžā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe acutoconica", syn. "Hygrocybe persistens").
- gaileņu stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe cantharellus").
- vaska stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe ceracea").
- ķiršsarkanā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe coccinea").
- koniskā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe conica").
- gļotkāta stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe glutinipes").
- mīnijsarkanā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe miniata").
- smirdošā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe nitrata").
- slaidā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe persistens"), ar spilgti dzelteniem augļķermeņiem, cepurīte smaila, koniska, ļoti bieži sastopama pļavās.
- melnējošā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe pseudoconica").
- papagaiļu stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe psittacina"), saukta arī par zaļo stikleni.
- sarkanā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe punicea").
- medainā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe reidii", syn. "Hygrocybe marchii").
- stiklspolīte Stiklgliemezis.
- vitrinidae Stiklgliemežu dzimta.
- vitrina Stiklgliemežu dzimtas ģints.
- lodveida stiklgliemezis stiklgliemežu suga ("Vitrina pellucida").
- glāznieks Stiklinieks.
- stiklenieks Stiklinieks.
- stikleris Stiklinieks.
- pirokeramika Stiklkeramika, sitāls.
- stiklporcelāns Stiklkeramika, sitāls.
- rūtēt Stiklot logu.
- pārstiklot Stiklot vēlreiz, no jauna.
- glāzēt Stiklot.
- vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei; arī skatlogs.
- stiklpapiris Stiklpapīrs.
- stiklaplasts Stiklplasts.
- aizsargstikls Stikls (arī cits caurspīdīgs materiāls), ko izmanto, lai aizsargātu, piemēram, acis, seju.
- blāvstikls Stikls ar matētu virsmu, vāji caurredzams stikls.
- ledusstikls Stikls ar matētu, pēc izskata leduspuķēm līdzīgu virsmu, kas izveidota, to apstrādājot ar emaljas putekļiem.
- ornamentālstikls Stikls ar ornamentētu virsmu.
- pusvadītājstikls Stikls ar pusvadītāja īpašībām, ko izgatavo rūpnieciski uz halkogenīdu vai oksīdu bāzes.
- blāvots stikls stikls ar samazinātu caurspīdību.
- kramstikls Stikls optisko lēcu un prizmu izgatavošanai ar noteiktu svina (kalija, cinka, barija) saturu ar kramskābes (borskābes vai fosforskābes) saturu.
- celtniecības stikls stikls un stikla izstrādājumi, ko lieto būvniecībā, – logu stikls, vitrīnstikls, stikla bloki, stikla vate, mozaīkplāksnītes u. c.
- tehniskais stikls stikls un tā izstrādājumi ar specifiskām īpašībām lietošanai noteiktās tehnikas nozarēs (piemēram, kvarca stikls, optiskais stikls, apgaismes tehnikas stikls, radiācijizturīgs stikls u. c.).
- poliskops Stikls, caur kuru viens priekšmets redzams neskaitāmā daudzumā.
- kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne; kristālstikls.
- kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne.
- opālstikls Stikls, kas ar vienmērīgi visā stikla masā sadalītiem smalkiem izgulsnējumiem padarīts nedzidrs.
- siltumabsorbējošs stikls stikls, kas pasargā no siltumstariem (ar infrasarkanā starojuma viļņa garumu λ>0,7 μm).
- bezšķembu stikls stikls, kas plīstot nerada asšķautņainas šķembas; ir stiegrotie, rūdītie, tripleksa bezšķembu stikli; lieto transportlīdzekļu logiem.
- fotohromiskais stikls stikls, kas ultravioletā (arī redzamās gaismas) starojuma ietekmē kļūst tumšs, bet pēc laika caurspīdīgumu (bezkrāsainību) atgūst; lieto gaismas filtriem un speciālām brillēm.
- elektrotehniskais stikls stikls, ko lieto elektrotehnikā, piemēram, elektrospuldzēm, pusvadītājiem u. c.
- šķiedrveida pildvielas stikls, kokvilna, organiskās šķiedras, bora, oglekļa u. c. šķiedras.
- silikātstikls Stikls, kura sastāvā ir silikāti.
- priekšmetstikliņš Stikls, uz kura novieto pētījamo priekšmetu vai tā daļu.
- priekšmetstikls Stikls, uz kura novieto pētījamo priekšmetu vai tā daļu.
- glāze Stikls.
- glāzs Stikls.
- šnifts Stikls.
- stiklis Stikls.
- stiklene Stiklspārnis.
- sesiidae Stiklspārņu dzimta.
- avenāju stiklspārnis stiklspārņu suga ("Pennisetia hylaeiformis").
- lielais apšu stiklspārnis stiklspārņu suga ("Sesia apiformis").
- jāņogulāju stiklspārnis stiklspārņu suga ("Synanthedon tipuliformis").
- hialotipija Stiklspiedums.
- gaismas slāpētājekrāns stiklšķiedras ekrāns gaismas spilgtuma mazināšanai uzņemšanas laikā.
- stiklķermenis Stiklveida ķermenis.
- stiklveida membrāna stiklveida ķermeņa ārējais slānis.
- pseidoglioma Stiklveida ķermeņa iekaisuma pazīmes, kas atgādina tīklenes gliomu.
- hialīts Stiklveida ķermeņa iekaisums.
- hialonikse Stiklveida ķermeņa punkcija.
- tireokoloīds Stiklveida masa vairogdziedzera folikulos.
- vāpe Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; glazūra (1).
- glazūra stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; vāpe.
- kvarca stikls stiklveida silīcija dioksīds (SiO~2~), kam piemīt liela termiskā un ķīmiskā izturība; lieto ķīmiskās aparatūras un trauku izgatavošanai, kvarca šķiedras ieguvei, izmantošanai gaismas vados.
- obsidiāns stiklveida vulkāniskais iezis (parasti tumšos toņos), kas veidojas, strauji atdziestot magmai, ar grumbuļainu, asu virsmu; lieto būvmateriāliem (perlīta ieguvei), dažus paveidus – juvelierizstrādājumiem.
- stiklveidīgs Stiklveida.
- amplifikācija Stilistikā - vairāku līdzīgu apzīmētāju lietošana, lai pastiprinātu parādības raksturojumu.
- pamatinformācija stilistikā - valodas vienību jēdzieniskais saturs pretstatā papildinformācijai.
- papildinformācija Stilistikā - valodas vienību stilistiskās un emocionālās ekspresivitātes elementi pretstatā jēdzieniskajam saturam jeb pamatinformācijai.
- stilistiķis Stilistikas (1) speciālists.
- morfostilistika Stilistikas apakšnozare, kurā pēta morfēmu un gramatisko formu lietojuma stilistisko un emocionālo ekspresivitāti.
- fonostilistika Stilistikas apakšnozare, kurā pēta stilistiski un emocionāli ekspresīvus fonētiskos valodas līdzekļus, piemēram, vārdu vai vārdformu izrunas variantus, runas intonāciju, uzsvaru, onomatopoēzi, aliterāciju, asonansi.
- sintakses stilistika stilistikas apakšnozare, kurā pēta stilistiski un emocionāli ekspresīvus sintaktiskos valodas līdzekļus.
- leksikostilistika Stilistikas nozare, kas pētī leksikas stilistiskās īpatnības.
- klimakss Stilistiska figūra tradicionālajā poētikā, kas apzīmē pakāpenisku epitetu, metaforu u. c. kāpinājumu.
- antiklimakss Stilistiska figūra tradicionālajā poētikā, kas apzīmē pakāpenisku epitetu, metaforu u. c. samazinājumu.
- alūzija Stilistiska figūra, kurā kādam dzīves faktam uz analoģijas pamata piekārto tēlainu izteicienu; izteiciena pamatā var būt pazīstams vēsturisks notikums, Bībeles stāsts vai literārs darbs (piem., Pirra uzvara, trīsdesmit sudraba graši, Ahilleja papēdis u. tml.).
- ironija stilistisks paņēmiens, kur konteksts piešķir vārdam, izteikumam vai notikumam citu jēgu.
- art deco stils stils dekoratīvajā un tēlotājā mākslā un arhitektūrā 20. gs. 20. un 30. gados, kas tiecas uz lakoniskām formām, bet tajā pašā laikā nespēj iztikt bez uzkrītošas greznības.
- haimoftalms Stiprāks asins izplūdums acs dziļākās daļās, sevišķi stiklķermenī, biežāk pēc smagiem acs ievainojumiem.
- palīt Stipri līt, tā ka liktos, nu jau pietiktu.
- izpūst (arī iztaisīt) no oda (arī no mušas) ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- iztaisīt (arī izpūst) no oda (arī no mušas) ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- (iz)taisīt (arī (iz)pūst) no mušas (arī no oda) ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- pūst (arī taisīt) no mušas (arī no oda) ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- taisīt (arī pūst) no mušas (arī no oda) ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- stiklot Stiprināt stikla plāksni vai plāksnes (piemēram, celtnes, mēbeles detaļā).
- apātija Stoicisma ētikas ideāls.
- gnatoloģija Stomatoloģijas nozare, kas pētī žokļu un košļāšanas sistēmas anatomiju, histoloģiju, fizioloģiju un patoloģiju, kā arī slimību diagnostiku un ārstēšanu.
- Stonišķu svīta Stonišķu svīta - apakšdevona stratigrāfiskā vienība, kas labi nodalāma tikai Baltijas sineklīzes centrālajā daļā Lietuvas rietumos, Latvijā kopā ar Tilzītes (Tilžes) svītu apvienotas Gargždu sērijā.
- knibināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
- knubināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
- dastrādāt Strādāt tik ilgi, līdz rodas iespēja saņemt pensiju.
- strādāt (arī kalpot) par vēderu strādāt tikai par uzturu, arī apģērbu (bez samaksas naudā).
- strādāt par vēderu strādāt, atalgojumā saņemot tikai uzturu.
- pusstrādnieks Strādnieks, kas padara tikai pusi darba.
- traksistēma Strādnieku algas izmaksas sistēma, kur strādniekam nemaksā skaidrā naudā, bet izsniedz rūpniecības preces un pārtikas produktus.
- Rīgas dumpis strādnieku streiks Rīgā 1899. g., ko 1. maijā sāka Linu un džutas manufaktūras strādnieki, kuru prasības netika apmierinātas un 5. maijā viņi ar sūdzībām devās pie Vidzemes gubernatora, bet gājienu apturēja policija un izraisījās sadursmes, 4 cilvēki tika nogalināti, daudzi ievainoti, un sākās strādnieku protesti un sadursmes ar policiju, kas turpinājās līdz 18. maijam, piedaloties >12000 strādnieku no 41 uzņēmuma.
- perlamutra mākoņi stratosfēras mākoņi, kas pēc izskata līdzīgi spalvu un spalvu-gubu mākoņiem; veidojas virs Ziemeļeiropas un ziemā arī virs Aļaskas, redzami tikai īsu brīdi pēc Saules rieta.
- uzplūdenis Strauja, īslaicīga upes līmeņa paaugstināšanās pēc intensīvām lietusgāzēm, kas beidzas tikpat strauji kā sākusies.
- uzplūdiens Strauja, īslaicīga upes līmeņa paaugstināšanās pēc intensīvām lietusgāzēm, kas beidzas tikpat strauji kā sākusies.
- brāzma Strauja, pārdzīvojumiem bagāta notikumu norise, spēcīga pārdzīvojuma izpausme.
- viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteikti vertikālu asi.
- iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu.
- iegāzties Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu); ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
- iegāzties Strauji ieplūst, ielīt, arī tikt ielietam (kur iekšā) - par lielāku šķidruma daudzumu.
- ieurbties Strauji ievirzīties, tikt ievirzītam (kur iekšā) - par asiem vai smailiem priekšmetiem.
- dancāt Strauji kustēties, lēkāt, skraidīt (parastik par dzīvniekiem).
- krist strauji mainīt stāvokli no (parasti) vertikāla stāvokļa horizontālā, zūdot balstam vai līdzsvaram.
- nokrist Strauji nolaisties, parasti vertikāli, lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml) - par putniem, kukaiņiem.
- pakrist strauji nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā, tupus u. tml.
- uzšauties Strauji pacelties, tikt paceltam uz augšu (par ķermeņa daļām).
- traukt Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā); strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
- traukties Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā); strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
- sasadzīties Strauji tikt izlietotam (par produktiem).
- putinēt Strauji tikt virzītam (par smiltīm).
- cirsties Strauji triekties, tikt triektam (kur iekšā, pret ko) - par ko asu.
- krist Strauji vērties ciet, tikt strauji vērtam ciet.
- ņirbēt gar acīm strauji virzīties garām (tiešā tuvumā); ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
- gāzties Strauji virzīties, arī tikt virzītam (piemēram, par ko lielu, smagu).
- mesties Strauji, arī pēkšņi uzbrukt; strauji, arī pēkšņi skart, aiztikt.
- sacirsties Strauji, cieši sakosties, sakļauties, tikt cieši sakostiem, sakļautiem (parasti par zobiem).
- virpuļot Strauji, spraigi norisēt (par notikumiem, procesiem).
- virst Strauji, spraigi norisināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi norisinās.
- virpulis Strauji, spraigi norisošs notikumu, procesu kopums.
- mutuļot Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
- iesagrūsties Strauji, steigā, arī nevērīgi tikt ieliktam, ievietotam.
- skrējums straujš ritējums, strauja risināšanās subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, notikumiem, psihiskiem stāvokļiem); [skrējiens]{s:681}
- skrējiens straujš ritējums, strauja risināšanās subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, notikumiem, psihiskiem stāvokļiem).
- nemierīgs Straujš, notikumiem bagāts (par dzīvi, laikposmu).
- šoka terapija strauju un radikālu ekonomisko pārmaiņu politika, kas iedzīvotājiem uz kādu laiku stipri pazemina dzīves līmeni.
- mutulis Strauju, spraigu notikumu, norišu kopums.
- mērknaibles Strāvmainis ar atveramu serdi līnijas vada apņemšanai; tām ir tikai viens ar ampērmetru savienots sekundārais tinums, bet primārā tinuma funkcijas veic serdes aptvertais līnijas vads ar mērāmo strāvu.
- aizstrēbt Strēbt (ar karoti) (tieši tik daudz, cik vajadzīgs).
- polemika Strīds, kas saistīts ar krasi atšķirīgu (parasti politikas, zinātnes, mākslas) uzskatu iztirzājumu (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- virelē Strofiska forma, kuras pirmsākumi rodami franču viduslaiku dzejā (īpaši 13. gs.), bija populāra 14.-15. gs., pēc tam sastopama tikai stilizācijās; sešrindu strofa, kas dalās divās trīsrindēs, divas pirmās rindas ir savstarpēji atskaņotas, bet trešā - īsākā - tiek atskaņota ra otrā panta īsāko - trešo rindu.
- stāvstrops Strops, kura ligzdas telpu paplašina vertikālā virzienā, medus telpas uzliekot virs peru telpas.
- mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra.
- kisuaheli Suaheli cilts valoda, attīstītākā bantu valodu starpā, ko lietoja kā satiksmes valodu visā Austrumāfrikā.
- mels Subjektīva ārpussistēmas mērvienība skaņas augstuma mērīšanai; lieto gk. muzikālajā akustikā.
- konvencionālisms Subjektīvi ideālistiskās izziņas teorijas princips, pēc kura zinātnes jēdzieni un teorijas neatspoguļo objektīvo īstenību, bet ir tikai zinātnieku vienošanās rezultāts.
- vērtībspriedums Subjektīvs apgalvojums, kurā kaut kas novērtēts kā tikumiski, estētiski, ideoloģiski vai teorētiski labs vai slikts.
- mods Substances īpašība, kas tai piemīt tikai dažos tās stāvokļos.
- pievilkties Sūcoties (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - par bedrēm, ieplakām.
- piesūkties Sūcoties (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
- abazs Sudraba monēta Persijā (svars - 7,7 g), tika kalta no 1620. g. līdz 18. gs. vidum, bija izplatīta arī Kaukāzā.
- ārtava Sudraba naudas vienība, sākumā 8,5 g svara; 14.-16. gs. līdzīga 1 šiliņam, 17. gs. vairs tikai puse šiliņa.
- velnakmens Sudraba nitrāts AgNO3, lietots medicīnā piededzinājumiem, īpaši grūti dzīstošām brūcēm, arī metālu un stikla apsudrabošanai (spoguļiem, termospudelēm).
- pasuga Sugas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- atsasukāties Sukājot tikt atdalītam (par pakulām).
- singularsukcesija Sukcesijas veids, kur no kādas personas otrai pāriet tikai atsevišķas tiesības vai pienākumi.
- tenardīts Sulfātu klases bezkrāsains, pelēks, dzeltenīgs vai brūngans minerāls, ko izmanto stikla rūpniecībā un sodas ieguvei.
- Laika Suns, pirmais dzīvnieks, kas tika nosūtīts kosmosā (1957. g. 3. novembrī, PSRS mākslīgajā Zemes pavadonī "Sputņik 2").
- izsutināt Sutinot panākt, ka (pārtikas līdzekļi, ēdiens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- zaļumi Svaigas augu lapas, laksti kā pārtikas produkti vai dekorācija.
- abāda Svaigas cūkgaļas (tikko kautas) un kāpostu ēdiens.
- svaigēšana Svaigu, termiski neapstrādātu produktu lietošana pārtikā.
- pē Svara un naudas vienība Birmā (Mjanmā), kas vienāda ar 1/16 tikala.
- mugurkauls Svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība; būtiskākā, nozīmīgākā (kā) daļa.
- perioda un starjaudas sakarība svarīgs zvaigžņu attāluma noteikšanas paņēmiens mūsu Galaktikā un citās tuvākajās galaktikās – sakarība starp pulsējošo maiņzvaigžņu, galvenokārt cefeīdu, spožuma maiņas periodu un starjaudu; pēc novērojamā spožuma maiņas perioda nosaka maiņzvaigznes starjaudu un, zinot zvaigznes redzamo spožumu, aprēķina attālumu līdz tai.
- kopējās (summārās) garensvārstības svārstības, kas rodas, peldlīdzeklim ejot pret viļņiem, tās veidojas no horizontālo garensvārstību, kā arī no garenisko un vertikālo svārstību summas.
- kopējās (summārās) šķērssvārstības svārtības, kas rodas, peldlīdzeklim ejot sāniski pret viļņiem un veidojas no horizontālo šķērssvārstību, kā arī no sānisko un vertikālo svārstību summas.
- radziņu sveda svedu ģints suga ("Suaeda corniculata"), konstatēta tikai Rīgas pilsētas izgāztuvē 1962. g., tai raksturīgas izliektas lapas, kā arī apziednis, kas augļu laikā veido radziņus.
- jūrmalas sveda svedu ģints suga ("Suaeda maritima"), 3-25 cm augsts augs, atrasta tikai vienreiz (1852. g.).
- šellaka Sveķi, ko izdala daži tropu augi vai kukaiņi; viela, materiāls, kas satur šādus sveķus; pārtikas piedeva E904, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt ādas kairinājumu un alerģisku kontakta dermatītu.
- konvokācija Svētās Romas valsts kārtu priekšstāvības sasaukšana ķeizara ievēlēšanai, beidzamo reizi notika 1790.
- Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe.
- Senebreju Bībele svētie raksti, kuros ietilpa Likuma grāmatas, Praviešu grāmatas un Raksti; saskaņā ar tradīciju kanons tika noteikts Jahnehas sinodē ap 100. gadu p. m. ē.
- Valpurģu vakars svētki 30. IV vakarā, pēc vācu tautas ticējumiem, Valpurģu naktī notika raganu sabats.
- panatēnaji Svētki Atikā (Senajā Grieķijā) par godu dievietei Atēnai no 6. gs. p. m. ē.
- robigāliji Svētki Senajā Romā, kas bija veltīti labības sargātājam dievam un tika svinēti 23. aprīlī, upurējot rudu suni.
- sanctus Svēts, izcils, šķīsts, tikls; svētais.
- ienijs Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesākums Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesāķis Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesitams Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- izsvilt Svilstot tikt iznīcinātam, izbojātam; izdegt.
- atzīmēt Svinēt (jubilejas, svētkus u. tml.); pieminēt, atcerēties (kādu svarīgu notikumu, datumu).
- pataļči Svinīgas vakariņas pēc talkas, ko rīko tās mājas saimnieki, kur notika talka.
- Hipokrāta zvērests svinīgos apstākļos izteikta ārsta apņemšanās savā darbā ievērot ētikas normas.
- bankets Svinīgs mielasts (par godu kādai personai, notikumam).
- salangsvīre Svīru dzimtas ģints ("Collocalia"), sastopama Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā, uz klinšu un alu sienām būvē ligzdas no želatīnveidīgas vielas, kas sastāv galvenokārt no sacietējušām siekalām; dažu sugu ligzdas izmanto pārtikā.
- stikla durvis šāda plāksne ar iestiklojumu augšdaļā vai šāda plāksne no stikla.
- koloniālisms Šāda politika kā forma, kādā lielākas valstis ekonomiski ekspluatē vāji attīstītas zemes.
- ola Šāda putnu olšūna kā pārtikas produkts.
- antioksidants Šāda viela, ko lieto karotīna un A vitamīna stabilizēšanai barības līdzekļos, taukiem bagātu barības līdzekļu un pārtikas produktu kvalitātes saglabāšanai.
- kolba Šādam traukam līdzīgs stikla veidojums (piemēram, spuldzei, termosam).
- vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
- piens Šāds dzīvnieku (parasti govju) sekrēts, ko izmanto par pārtikas produktu.
- nakts Šāds laikposms, arī tā daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
- dubultbandinieks Šahā - viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas atrodas uz vienas vertikāles.
- opozīcija Šaha spēlē - tāds karaļu stāvoklis, kad tos atdala nepāra skaita lauciņi pa vertikāli vai diagonāli.
- pusautomātiskais šaujamierocis šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt tikai vienu šāvienu.
- cauršaut Šaujot tikt izvirzītam cauri (kam), caur (ko) - par lodi, šāviņu.
- zalkteņu šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus irtegerrimus"), attīstās un barojas tikai uz zalktenēm.
- metšāviens Šaušana ar piesviedienu - līdz automātiskumam ietrenēta mednieka reakcija, rīkojoties ar šaujamieroci tā ieplecošanas brīdī, kad mednieks, skatoties tikai uz mērķi, "piemet" bises laidi pie vaiga un izšauj uz dzīvnieku.
- kakao Šī koka sēklas (pupas); pārtikas produkts - pulverī samaltas šī koka sēklas.
- šiīts Šiisma piekritējs; musulmanis, kas par kalifiem atzīst tikai pravieša noteiktos cilvēkus.
- palma Šīs apakšklases rinda ("Arecales"), kurā ir tikai 1 dzimta.
- mēle Šis dažu dzīvnieku orgāns kā pārtikas produkts.
- bezslavīte Šīs dzimtas ģints ("Adoxa"), kurā tikai 1 suga.
- agave Šīs dzimtas ģints ("Agave"), dekoratīvs tropu augs ar biezām, gaļīgām lapām, \~300 sugu, zied tikai vienu reizi, pēc augļu ienākšanās iet bojā.
- mušmire Šīs dzimtas ģints ("Amanita"), Latvijā konstatēts 11 sugu, pēc jaunākās sistemātikas pie mušmirēm pieskaita arī makstsēnes (bijušais ģints nosaukums "Amanitopsis").
- svīre Šīs dzimtas ģints ("Apus"), 15 sugu, izplatītas gk. Vidusjūras apgabalā, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- artonija Šīs dzimtas ģints ("Arthonia"), \~400 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 4 tikai vienreiz.
- asparāgs Šīs dzimtas ģints ("Asparagus"), daudzgadīgi dekoratīvi lakstaugi, \~300 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga, vairākas tiek audzētas kā telpaugi.
- dievkrēsliņš Šīs dzimtas ģints ("Euphorbia"), lakstaugi, krūmi un koki ar indīgu piensulu, >680 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi; eiforbijas.
- mukors Šīs dzimtas ģints ("Mucor"), gk. saprofītiskas sēnes, bieži veido pelējumu uz pārtikas produktiem u. c. substrāta, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 26 sugas.
- ūdensroze Šīs dzimtas ģints ("Nymphaea"), daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas līdz 19. gs. tika uzskatītas par 1 sugu ar vairākām varietātēm.
- zaķskābene Šīs dzimtas ģints ("Oxalis"), gk. daudzgadīgi lakstaugi, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir adventīvas, tikai lakstaugi.
- pirenula šīs dzimtas ģints ("Pyrenula"), no kuras Latvijā konstatētas 4 sugas, bet 3 no tām tikai 19. gs. beigās.
- rezēda Šīs dzimtas ģints ("Reseda"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi (Eiropā tikai lakstaugi), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- ezerrieksts Šīs dzimtas ģints ("Trapa"), ūdensaugs ar peldošu rombisku lapu rozeti un baltiem ziediem, (30 vai pat 200 sugas, bet pēc citiem uzskatiem ir tikai 1 ļoti polimorfa suga), Latvijā 1 suga.
- āmulis Šīs dzimtas ģints ("Viscum"), parazītiski divmāju krūmi, 70 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- kāpnīte Šīs dzimtas ģints (Polemonium"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem, 20-30 sugas, Latvijā savvaļā tikai 1 suga.
- aiaijs Šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis.
- lentzivs Šīs dzimtas suga ("Lumpenus lampretaeformis"), kas dzīvo vietās ar dūņainu grunti 30-200 m dziļumā, zemā ūdens temperatūrā, Latvijas piekrastē, arī Rīgas līcī, konstatēta tikai dažas reizes.
- aknas Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
- nieres Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
- plaušas Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
- barbe Šīs ģints suga ("Barbus barbus"), Latvijā konstatēta tikai 1 reizi, 1937. gadā, Bārtas upē (pie Liepājas).
- taro Šīs ģints suga ("Colocasia esculenta"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti un izmanto pārtikā, kultivē tropos un subtropos.
- Arthrorhapis citrinella šīs ģints suga, kas Latvijā konstatēta tikai vienreiz 19. gs.
- patoloģiskais dzēruma stāvoklis šis patoloģiskā afekta gadījums ir īslaicīga asa psihoze, kas spontāni rodas sakarā ar alkoholisko dzērienu lietošanu, dažreiz ieņemot tikai niecīgu devu, un izraisa gara slimībai raksturīgu stāvokli.
- tesmenis Šis piena dziedzeris kā pārtikas produkts.
- kosa Šīs rindas dzimta ("Equisetaceae"), daudzgadīgi vienādsporu (izospori), retāk dažādsporu (heterospori) lakstaugi, kam raksturīgs stublāja dalījums posmos un mezglos, mūsdienās sastopama tikai 1 ģints.
- genciāna Šīs rindas dzimta ("Gentianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retumis kokaugi, 80 ģinšu, \~900 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, 4 ģintis, 8 sugas.
- skujene Šīs rindas dzimta ("Hippuridaceae"), kurā ir tikai 1 ģints, 1 suga.
- moka Šīs šķirnes kafijas koka vai krūma sēklas (pupiņas); attiecīgais pārtikas produkts.
- hebefrēnija Šizofrēnijas forma, kas parasti sākas pubertātes vecumā, izpaužas polimorfā abortīvā simptomātikā un ātri noved dziļā psihes degradācijā.
- aizšķaudīt šķaudot negribot norādīt uz tikko izteiktā apgalvojuma neīstumu.
- lenšu šķērēšana šķērēšana, kurā šķērus pa daļām, nepieciešamā secībā, lentveidā uztin uz īpaša ribveltņa un pēc tam visus kopā pārtin uz aušanas pamatnes; šķēru blīvums lentē tāds pats kā uz aušanas pamatnes, bet šķēru skaits tik reižu mazāks, cik lenšu tiek uztīts.
- kulieris Šķidra dedzinātā cukura masa, ko izmanto konditorijas izstrādājumu gatavošanā un alkohola ražošanā; dabiska pārtikas krāsviela.
- klistīrs Šķidruma ievadīšana zarnās pa taisno zarnu (diagnostikai, ārstēšanai); klizma 2(1).
- klizma Šķidruma ievadīšana zarnās pa taisno zarnu (diagnostikai, ārstēšanai).
- vārīšanas temperatūra šķidruma un tvaika fāzes līdzsvara temperatūra, kurā tvaiks rodas ne tikai šķidruma ārējā robežvirsmā, bet arī šķidruma iekšienē.
- kulāža Šķidruma zudums no iesaiņojuma transportējot, kas ceļas no grūti novēršamas un tikko manāmas izsūkšanās, iztecēšanas u. tml., tirdzniecības darījumos ar likumu pieļauts zudums.
- kodināšanas šķīdums šķidrums stikla izstrādājumu dekoratīvai apstrādei, kas sastāv no 1 daļas fluorūdeņražskābes (HF), 1,5 daļām sērskābes (H~2~SO~4~) un 3,6 daļām ūdens.
- marināde Šķidrums, ko parasti gatavo no ūdens, etiķa, garšvielām un citiem komponentiem un ko izmanto pārtikas produktu konservēšanai.
- azeotropie maisījumi šķidrumu maisījumi, kuri vārās pastāvīgā temperatūrā un pārtvaicējas, nemainot sastāvu; mainot spiedienu, mainās ne tikai viršanas temperatūra, bet arī šo maisījumu sastāvs.
- ātrpelde Šķīdums galvanoplastikā, kas parasti satur uz 100 l ūdens 20-30 kg bezdzelzs vara vitriola un 0,4 kg tīras sērskābes.
- tēva šķirne šķirne, no kuras rūpnieciskajā krustošanā izmanto tikai vaisliniekus, bet hibridizāciju programmās – tēva līniju veidošanai.
- jukt Šķīst, tikt kliedētam.
- kastitāte Šķīstība, nevainība, tikumība.
- minerāllīme Šķīstoša stikla šķīdinājums ūdenī, ko lieto papīra, auduma un koka līmēšanai uz metāla, skārda u. tml.
- piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to); šķīstot (parasti ka sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to).
- piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- piešļākties Šļācoties (kam), tikt piepildītam (ar to), parasti neviļus, negribēti.
- piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
- piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
- stampštaga Štaga, kas novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē; tā iet no klīverbomja priekšgala uz kuģa (vai jahtas) priekšgalu.
- martinštaga Štaga, kas novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē.
- Ņujorka Štats ASV ("New York"), administratīvais centrs - Olbani, platība - 141299 kvadrātkilometri, 19746200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vermontu, Masčūsetu, Konnektikutu, Rodailendu, Ņūdžersiju un Pensilvāniju, kā arī ar Kanādu.
- Anzuds Šumeru-akadiešu mitoloģijā - milzīgs dievišķas izcelsmes putns, ko sākotnēji attēloja kā ērgli ar lauvas galvu, bet vēlāk tikai kā ērgli, viņš ietvēra sevī gan labā, gan ļaunā pirmsākumu, bija starpnieks starp debesu un dievu, zemes un cilvēku, kā arī pazemes un veļu valstību.
- retikuloendoteliocīts Šūna, kas spēj fagocitēt svešas daļiņas un uzkrāt citoplazmā koloidālas vielas; pie tiem pieder irdeno neizveidojušos saistaudu makrofāgi, asinsrades orgānu retikulārās šūnas, asinsrades orgānu kapilāru endotēlijšūnas u. c.
- vakuoma Šūnas iekšējais retikulārais aparāts, vakuolu sistēma centrosomas apvidū; dzīvās šūnās krāsojas ar neitrālsarkano.
- aspartātaminotransferāze Šūnās sintezējies enzīms, kas normas gadījumā asinīs nonāk tikai nelielā daudzumā un ko tāpēc plaši izmanto miokarda un aknu bojājumu laboratoriskajā diagnostikā; AsAT.
- bocmaņa šuve šūšanas paņēmiens, labojot mazus buru plīsumus, bez ielāpa, tikai savelkot kopā šujamās malas.
- šveicieši Šveiciešu algotņu karaspēks, kādu pēc šveiciešu uzvarām vainagotas cīņas pret Austriju daudzās zemēs mēdza algot miesassardzes dienestam; no 1848. g. tikai pāvesta apsardze.
- iebāžams šverts švertkastē vertikāli iebāžams šverts.
- vieninieka laiva švertlaiva, kuras apkalpē paredzēts tikai viens cilvēks.
- heirēka Tā esot izsaucies sengrieķu matemātiķis Arhimēds, kad viņš atklājis hidrostatikas pamatlikumu.
- retai Tā ka ir maz sastopams, lietots; tā, ka kas ir tikai dažiem, nedaudziem.
- šā kā tā tā kā tā, tikpat.
- haskala Tā saucamā ebreju apgaismība, humānistiska ebreju kustība Eiropā 18. gs. kas uzskatīja, ka Baznīca jāatdala no valsts, lai reliģiskās institūcijas nevarētu cilvēkus piespiest vai pakļaut, bet tikai pārliecināt.
- divdegu brandvīns tā saucamais 2/3 brandvīns, kas gatavojot tikai divas reizes pārtvaicēts.
- akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus.
- supervelosipēds Tā tika nosaukts īpaša dizaina no oglekļa šķiedras pagatvots velosipēds, kas atļāva sasniegt lielāku ātrumu, tomēr starptautiskā riteņbraukšanas savienība to aizliedza, jo to iegādāties varēja tikai ļoti bagāti sportisti.
- tumu Tā, ka ir samērā neliels laika sprīdis (piemēram, līdz kādam laika posmam, notikumam).
- pacili Tā, ka ir samērā, arī mazliet attālināts vertikāli no kādas virsmas.
- pacilu Tā, ka ir samērā, arī mazliet attālināts vertikāli no kādas virsmas.
- pacilus Tā, ka ir samērā, arī mazliet attālināts vertikāli no kādas virsmas.
- sēdus Tā, ka ķermeņa augšdaļa ir vertikāla un atbalstās uz gurniem, bet kājas (parasti) ir saliektas.
- mīkšai Tā, ka nav tik bargi.
- tostarp Tā, ka notiek, noris, pastāv starp kādiem notikumiem, norisēm, parādībām.
- (būt) virspusē tā, ka pārvar neveiksmes, nepatikšanas, ko nevēlamu; tā, ka vienmēr dzīvē veikli iekārtojas.
- līdz ar nagiem Tā, ka tikko pietiek, bez pārpalikuma.
- tadī Tad tik.
- tadīk Tad tik.
- tadītēs Tad tik.
- tadul Tad tikai.
- tale Tad tikai.
- ar mazu gaismiņu (arī gaismu) tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.
- ar gaismu tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.
- ar gaismiņu (arī gaismu) tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.
- tadūlēt Tad; tad tik.
- puslaiciniece tāda (grūtniece) kurai tikko pagājusi grūtniecības pirmā puse.
- amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
- paternālisms Tāda aizbildniecība, sociālā politika vai darba attiecības, kur, it kā rūpējoties par darbinieku, ierobežo viņu iniciatīvu, atbildību, tiesības utt.
- monospermija Tāda apaugļošanās, kur dzīvnieka vai auga olšūnā nokļūst tikai viens spematozoīds vai spermijs.
- finlandizācija Tāda ārpolitikas neitralitāte, kas nekomunistisku valsti padarīja zināmā mērā atkarīgu no Padomju Savienības (spilgtākais šādas atkarības piemērs bija Somija); mazas valsts centieni savu ārpolitiku veidot tā, lai tā apmierinātu daudz spēcīgāku kaimiņvalsti.
- pieprasījumienese Tāda atmiņas organizēšana, kad datu segmentus pastāvīgi uzglabā datora palīgatmiņā, izsaucot tos operatīvajā atmiņā tikai tad, kad tas nepieciešams skaitļošanas procesā.
- vienviennozīmīga atbilstība tāda attiecība starp divu kopu elementiem, kur jebkuram pirmās kopas elementiem atbilst viens un tikai viens otrās kopas elements, un otrādi.
- atvērto durvju politika tāda ekonomiskās politikas nostādne, kas prasa, lai visām valstīm būtu vienlīdz iespējams piekļūt kādas valsts tirgiem.
- decentralizētība Tāda firmas organizatoriskā uzbūve, kur ar firmas darbības jautājumu izlemšanu nodarbojas indivīdi vai grupas no visas organizācijas, nevis tikai no tās centra.
- gaisakuģa manevrēšana tāda gaisakuģa, kas paceļas vai nolaižas vertikāli, pārvietošanās nelielā augstumā virs lidlauka, parasti Zemes virsmas efekta iedarbības apstākļos ar mazu ātrumu.
- linete Tāda lornete, kurai stikli ielokāmi rokturī.
- diferenciālais tarifs tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pārvadājuma attālumam pieaugot.
- pārvietojamā programma tāda mašīnvalodā sastādīta programma, kuru var pārvietot, parasti tikai modificējot relatīvās adreses.
- spontanitāte Tāda norises sākšanās, kurai nav ārēju cēloņu (t. i., kuras cēlonis meklējams tikai pašā norises subjektā); patvaļīgums.
- telitokija Tāda partenoģenēzē vērojama parādība, ka dažam kukaiņu sugām pēcnācēji ir tikai mātītes.
- homoloģija Tāda plaknes punktu transformācija, kad taisnes tiek transformētas par taisnēm, turklāt eksistē tikai viens nemainīgs punkts, ko sauc par homoloģijas centru, un tikai viena nemainīga taisne, ko sauc par homoloģijas asi.
- datu abstrakcija tāda programmēšanas metodoloģija, kas paredz aprakstīt programmu neatkarīgi no datu tipu veidiem kā datu tipu kopumu, izmantojot tikai operāciju terminus.
- misticisms Tāda reliģiozitāte, kuras pamatā ir ticība mistikai - tiešai intuitīvai saskarsmei ar dievišķo (var būt saistīta ar vīzijām, transu un ekstāzi); prakse, kuras mērķis ir ar specifisku vingrinājumu, pašsuģestijas, ekstāzes u. tml. palīdzību nonākt tiešā saskarē ar pārdabiskiem spēkiem.
- valodspecifisks tāda valodas iezīme, kas piemīt, ir raksturīga vai ir piemērojama tikai kādai konkrētai valodai vai valodu grupai.
- vispārīgā vienošanās tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu).
- klientisms tādas attiecības starp politikas veidotājiem un iedzīvotājiem, kā arī starp pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu saņēmējiem, ko raksturo asimetriskas un vertikālas varas pozīcijas, kas izpaužas kā aizbildnieciskums un mērķa grupu redzējuma ignorēšana.
- šaurjoslas Tādas joslas apzīmējums, ko parasti izmanto noteiktam mērķim vai kas pieejama tikai vienam lietotājam.
- termofobi organismi tādi organismi, kas spēj normāli dzīvot un vairoties tikai relatīvi zemā temperatūrā (parasti zemākā par -10 ⁰C), piemēram, leduslāči, pingvīni.
- izvēlīgs Tāds (augs), kas aug tikai dažos augtenes apstākļos.
- krāsot Tāds (cilvēks), kas ir (parasti pārmērīgi) lietojis šādus kosmētikas līdzekļus.
- jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen (parasti viegli, bez grūtībām) ir ieņēmis jaunu amatu, stāvokli; tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis jaunu īpašību, pazīmi.
- jauniesaukts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
- vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari; tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis; arī aprobežots (2).
- dūrains Tāds (cimds), kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
- izvēlīgs Tāds (dzīvnieks), kas grib (ēst) tikai to, kas garšo.
- gaļa Tāds (dzīvnieks), kuru audzē šī pārtikas produkta ieguvei.
- bezsātīgs Tāds (ēdiens), kas izsalkumu neapmierina vai apmierina tikai uz īsu laiku; nesātīgs.
- garlaicīgs Tāds (laika posms), kurā nav saistošu notikumu, interesantas nodarbošanās.
- badīgs Tāds (laiks, laika posms), kad ir pārtikas trūkums, bads, neraža.
- krievvalodīgs Tāds (Latvijas iedzīvotājs), kurš runā krievu valodā un saziņā lieto tikai krievu valodu.
- faringāls Tāds (līdzskanis), kuru izrunājot atpakaļ pavilkta mēles sakne tuvojas vai piekļaujas rīkles sienai; latviešu valodā ir tikai viens šāds līdzskanis - dvesmas skaņa "h".
- vēsturisks Tāds (mākslas veids, paņēmiens), kas attēlo pagātnes notikumus.
- tiofils Tāds (mikroorganisms), kas spēj attīstīties tikai sēra vai tā savienojumu klātienē.
- haploidāls Tāds (organisms, šūna), kam ir tikai viens hromosomu komplekts; cilvēkam haploidālas ir tikai dzimumšūnas.
- viendzimuma Tāds (organisms), kam ir tikai sievišķie vai tikai vīrišķie dzimumorgāni.
- šķirtdzimuma Tāds (organisms), kam piemīt vai nu tikai vīrišķās, vai tikai sievišķās dzimumpazīmes.
- šķirtdzimumu Tāds (organisms), kam piemīt vai nu tikai vīrišķās, vai tikai sievišķās dzimumpazīmes.
- aerobisks Tāds (organisms), kas spēj dzīvot tikai gaisa, brīva skābekļa klātbūtnē.
- košer- Tāds (par pārtiku un vietu, kur šo pārtiku pārdod, gatavo, ēd), kas ir saskaņā ar ebreju likumiem (piem., košergaļa).
- stenobatisks Tāds (par ūdens dzīvnieku), kas spēj dzīvot tikai stingri noteiktā dziļumā.
- jērs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no aitas kautķermeņa.
- lokains Tāds (pārtikas produkts), kam pievienoti loki.
- bezrauga Tāds (pārtikas produkts), kas izgatavots bez rauga.
- sievišķais Tāds (piem., organisms, šūna), kur var notikt dīgļa, jaunā organisma attīstība dzimumvairošanās ceļā vai arī bez apaugļošanās.
- vienvirziena Tāds (piemēram, ceļš), kas paredzēts kustībai tikai vienā virzienā; tāds, kas noris tikai vienā virzienā.
- kluss Tāds (piemēram, laikposms), kurā nav ievērojamu notikumu.
tik citās vārdnīcās: