Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Ziemas versija 2025

407 040 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam klā.

Atrasts vārdos (433):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (6028):

profession de foi _burtiski_ "ticības apliecināšana"; savu uzskatu un pārliecības izklāstīšana.
lupus in fabula _burtiski_ "vilks fabulā"; kā vilku piemin, tā vilks klāt.
intertīkla adrese _IP_ adrese, kas viennozīmīgi identificē mezglu intertīklā.
ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
džēlēt "džēļs ād" - dedzinošas sāpes kaklā no pārmērīga skābes daudzuma kuņģī.
aptirpt (Daļēji) notirpt, pārklāties ar putekļiem (kļūt stīvam).
omniprezence (Dieva) klātbūtne visur.
caurspīdīga apdare (koksnes) izstrādājumu apdare, kurā pārklājums nenosedz apdarināmās virsmas tekstūru.
pieložņāt (Vairākkārtīgi) pielīst klāt.
aizvārīt (Vārot) pārklāties (piepildīties) ar kaļķakmeni.
gult [klāties]{n:2}
Ciķeļgrāvis 19. gs. rakts grāvis no Lubāna klāniem uz Aivieksti.
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti.
acābols Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi.
plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu.
Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās.
Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā.
ragādiņa Āda, kas klāj briežveidīgo ragus un asinsvadu tīklu ragu augšanas periodā.
ērkšķene Ādas gabals, kuru kurpju tapšanas procesā klāj pār līsti.
ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli.
lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
pigmentējošā ādas grunts ādas krāsojuma otrais slānis (ādu klājošajā krāsošanā), kas dod ādas virsai vajadzīgo krāsu.
piesūcinošā ādas grunts ādas krāsojuma pirmais slānis, ko uzklāj, lai sekmētu klājošās krāsas vienmērīgu iesūkšanos.
mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
segmati Ādas veidojums, kas klāj gandrīz visu zīdītāju ķermeni.
muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas.
pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
adrenalīnūrija Adrenalīna klātiene urīnā.
lokālā tīkla grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīklā.
lokālā tīkla apraides adrese adrese, kas norāda visu staciju kopumu noteiktā lokālajā tīklā.
lokālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu adrešu unikalitāti apskatāmajā lokālajā tīklā.
ubaīns Āfrikas bultu inde, ko iegūst no auga "Strophantus gratus" sēklām.
dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās.
Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas.
sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos.
steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu.
pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
igapo ainava, ko veido ilgstoši applūstošas upju palienes, kuras klāj slapjie tropu meži (selvas).
šķērspārklājums Ainu pārklājums blakus lidojuma maršrutos.
pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu.
aizvagāt aizart (arot pārklāt, aizbērt).
aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni.
aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku hermētiski noslēgt.
laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
aizposties Aiziet pieklājīgi ģērbtam.
aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
aizļēpatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
aizļumēt Aiziet, viegli šūpojoties tuklām ķermeņa daļām.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
aizkubināt Aizkārt, aizklāt, aizsegt (ar lakatu).
aizlaidne Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai; žalūzija.
žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai.
Aizklāņu upe Aizklāņupe Talsu novadā.
Mazupīte Aizklāņupe, ūdenstece Dundagas un Rojas pagastā.
aizsegt Aizklāt (ko kam priekšā).
aizlapot aizklāt ar lapām.
tīpuļot Aizklāt ar zirnekļu tīkliem.
aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu.
aizkabināt Aizklāt, aizsegt.
piesegt Aizklāt, parasti mazliet, daļēji.
aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
aizaplēsties Aizklāties ar ko.
aizšausties Aizklāties, aizsegties.
viepties Aizklāties, maskēties.
aiz muguras aizmuguriski, kādam klāt neesot, nezinot; slepeni.
aizacīs Aizmuguriski, klāt neesot.
aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizmežģīt Aizpīt tīklā caurumu ar šķeterētu diegu.
aizvaražāt Aizpīt, piemēram, ar auklām.
aizvirmot Aizputināt, noklāt ar sniegu, ledu.
aizledot Aizsalt, pārklāties ar ledu.
specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības.
diskete Aizsargapvalkā ievietots plastmasas disks, kas pārklāts ar magnētisku materiālu datu ierakstīšanai.
puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni.
bruņas aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj auga vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu
karstā batika aizsedzi veido ar speciālu rezervi (vaskiem, parafīnu, stearīnu), ko karstu uzklāj tekstilizstrādājumam.
aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot.
aiznaglot Aizsegt, aizklāt, nostiprinot ar naglām.
viept Aizsegt, aizklāt; aizplīvurot.
aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
aizkūpināt Aizsegt, pārklāt (ar putekļu kārtu).
plīvurot Aizsegt, pārklāt ar plīvuru.
aizblieķēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot.
aizblietēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot.
aizšķaidīt Aizšļakstīt, pārklāt šļakstinot.
aizķepēt Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt.
personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu.
bezgale Aklā zarna.
stulbene Aklā zarna.
tifloempiēma Aklās zarnas abscess, parasti pēc apendicīta.
tiflatonija Aklās zarnas atonija.
tiflīts Aklās zarnas iekaisums.
cekektomija Aklās zarnas izgriešana.
tifloptoze Aklās zarnas noslīdējums.
cekotomija Aklās zarnas pārgriešana.
tiflektāzija Aklās zarnas patoloģiska izplešanās, paplašināšanas.
vermogrāfija Aklās zarnas piedēkļa rentgenizmeklēšana.
tiflostenoze Aklās zarnas sašaurinājums.
cekorāfija Aklās zarnas sašūšana.
apendikss Aklās zarnas tārpveida piedēklis.
apendicīts Aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums.
apendektomija Aklās zarnas tārpveida piedēkļa izoperēšana.
balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
nārags Akmens tīklā, tā nogremdēšanai.
pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts.
teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības.
tifits Akūts vai hronisks aklās zarnas iekaisums.
tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
pieāķēt Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
Altamiras ala Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem.
recesīvie gēni alēles, kuru iedarbība tā paša gēna dominanto alēļu klātbūtnē ir nomākta.
anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
harmalīns Alkaloīds savvaļas rūtas "Peganum harmala" saknēs un sēklās.
ezerīns Alkaloīds; antiholīnesterāze; atrodas indīgās fizostigmas sēklās; izmanto medicīnā, gk. glaukomas ārstēšanā.
Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā.
apalvojums Alvas kārta, ar ko pārklāta priekšmeta virsma.
alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
epikasīts Alvas un svina lodējamais pulveris, ko lietoja metālu pārklāšanai karstumā.
metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju.
hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas.
konklāvists Amatpersonas, kas kopā ar kardināliem atrodas konklāva telpās pāvesta vēlēšanu laikā.
AIDA Amerikāņu reklāmas formula - uzmanība, interese, vēlēšanās, aktivizēšana (angļu "attention, interest, desire, activation").
hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā.
hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā.
intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām.
retroperitoneālā telpa anatomiska telpa vēdera dobumā, kas ir nodalīta ar vēderplēves aizmugurējo daļu un vēdera dobuma izklājumu, stiepjas no diafragmas līdz mazajam iegurnim.
plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes.
toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem.
enklave Anklāvs.
Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā.
baktericidīns Antiviela asinīs, kas komplementa klātienē spēj nonāvēt baktērijas.
anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi.
atomizators Aparāts smalkai šķidruma izsmidzināšanai; lietojams dezinfekcijai, virsmas noklāšanai ar krāsu, laku utt.
kosains Apaudzis ar kosu, apklāts ar sausu zāli.
nolapot Apaugt, pārklāties ar lapām.
apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu.
puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi.
oļot Apbērt, pārklāt ar oļiem.
bruņuautomobilis Apbruņots, ar metāla plākšņu aizsargsegumu pārklāts automobilis.
apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
apdares klājuma novecošana apdares klājuma īpašību nelabvēlīgas izmaiņas laika gaitā.
apdares paņēmiens apdares materiāla uzklāšanas veids (izsmidzinot, uzlejot, veltņojot, iegremdējot u. c.).
neroli Apelsīnkoka ziedu eļļa, plaši izmantota parfimērijā; nosaukums pēc franču izcelsmes itāļu princeses Neroli vārda, kura 17. gadsimtā esot šo smaržvielu atklājusi.
pseidoapendicīts Apendicīta simptomi bez organiskām pārmaiņām aklās zarnas piedēklī.
domēns Apgabals (ģeogrāfisks vai funkcionāls), pie kura pieder attiecīgais interneta tīklā ieslēgtais dators.
novalgot Apgādāt, noklāt ar virvēm; pārvilkt tīklu augļu kokam vai kaudzei, lai putni nevar piekļūt.
žagarot Apgādāt, pārklāt ar žagariem.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
apcukurot Apkaisīt, pārklāt ar cukuru.
vadauga Apkalums uz klāja, cauri tam izver šotis un citus galus.
kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni.
applāt Apklāt (no augšas).
apbērt Apklāt (par parādībām dabā, par eksploziju u. tml.).
apnērst Apklāt ar ikriem.
aplodēt Apklāt ar lodējamo materiālu (pirms lodēšanas).
apskleist Apklāt ar plānu kārtu.
apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma.
aizmargot Apklāt ar sīkām lietus pilītēm (piemēram, logu), aizrasot.
apserot Apklāt ar spaļu un mālu kārtu salmu jumta kori.
apsirot Apklāt jumta aizmuguri ar lubiņām.
apklāties Apklāt sevi; apsegties.
novāzt Apklāt, aizklāt.
noplāksterēt Apklāt, aplīmēt ar plāksteri.
novākot Apklāt, apsegt.
aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
aizblaugznāt Apklāties ar blaugznām līdz noteiktai vietai.
apmizēt Apklāties ar plānu ādu vai mizu.
apmizēties Apklāties ar plānu ādu vai mizu.
apmizoties Apklāties ar plānu ādu vai mizu.
aplēpēt Apklāties ar ūdensrožu (lēpju) lapām.
apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm; apmākties (par laika posmu).
aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu).
turzāt Aplam, nepieklājīgi runāt.
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
pārķirzāt Apmākties, apklāties, apsegties.
Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē.
mērzīme Apmērīšanas marka uz jahtas (kuģa) takelāžas detaļām un klāja.
piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu.
apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
Adoniss Apollo grupas mazā planēta, atklāta 1936. g.
apkāmēt Appelēt, apklāties ar pelējuma gļotām.
aprūgt Appelēt, pārklāties ar netīrumiem.
apziedēt Appelēt, pārklāties ar pelējumu.
apurs Appurvis, zema, ar zāli apaugusi vieta, kas pavasarī pārklājas ar ūdeni.
apputenēt Apputināt, pūšot pārklāt ar sniegu.
nokrītēt Aprakstīt, nosmērēt, noklāt ar krītu.
shēma Apraksts, izklāstījums, attēlojums vispārīgajās, galvenajās līnijās; arī skice, pirmuzmetums.
skaidrojums apraksts, kurā atklāj vārda nozīmi, resp., jēdzienisko saturu.
nosegot Apsegt, apklāt.
piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku.
apšaust Apsegt, pārklāt.
coperto Apsegts, aizklāts; ar surdīni apslāpēta skaņa.
bizenīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste.
bizinīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste.
izoderēt Apsist, noklāt (telpas iekšpusi ar dēļiem) un apmest.
nevado Apsnidzis; sniegu klāta galotne.
apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes; pārklāt ar skujām.
klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis.
aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem.
ūbēt Apsūbēt, pārklāties ar rūsu.
apsveķot Apsviķot, visapkārt noklāt ar piķi.
klājuguns Apšaude, kad lodēm vai šāviņiem ir klājeniska trajektorija.
okultācija aptumsums, kurā novērotājam no Zemes viens debess ķermenis aizklāj otru (pilnīgi vai daļēji), piemēram, Saules aptumsums.
apārdīt Apvērst (parasti žāvēšanai izklātu sienu).
apvārstīt Apvērt (ar auklām, saitēm pastalas, vīzes).
Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis.
jaunās reliģiskās kustības apzīmē plašu reliģisko un garīgo grupu, kultu un sektu klāstu, kas kopš 20. gs. 60. gadiem ir parādījušās Rietumu kultūrās līdzās tradicionālajām reliģijām.
pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru.
gastroloģija Apzīmējums visām pavāra un galda klāšanas māklas zināšanām.
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību).
lekcija Ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā; grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu.
(ar) pirkstiem nobadīt (arī nebakstīt) ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
(ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
nobadīt ar pirkstiem ar atklātu nosodījumu, naidīgu attieksmi, pārmetumiem radīt kādam neciešamus apstākļus.
storas Ar aukliņām uzvelkams (sarullējams) un nolaižams, visu logu aizklājošs aizkars.
ilgspora Ar biezu apvalku pārklāta spora.
kakalžņains Ar cietiem māla gabaliem bagātīgi noklāts.
nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) mala.
čūlains Ar čūlām pārklāts; tāds, kas čūlo (1).
čulgains Ar čulgām pārklāts.
čulgaiņš Ar čulgām pārklāts.
darvains Ar darvu notriepts, arī pārklāts.
divklāju Ar diviem klājiem (par kuģi).
dzeloņsporas Ar dzeloņveida izaugumiem klātas sporas.
vainadziņš Ar emalju klātā zoba daļa; zoba kronis.
attēluztverošā virsma ar emulsiju pārklātā filmas daļa.
ērt. Ar ērtībām (reklāmās: dzīvoklis ar ērtībām).
nauja Ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu.
naujas Ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu.
fotopapīrs Ar fotoemulsiju klāts papīrs, uz kura kopē attēlu no fotofilmas vai fotoplates.
fotoplate Ar fotoemulsiju pārklāta stikla plate fotografēšanai.
plate Ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai: fotoplate.
laidums Ar gāztiem kokiem klāts laukums.
glumēns Ar gļotām pārklāts priekšmets (ūdenī gulošs koks, akmens u. c.).
grantaine Ar granti klāts laukums; grantēts ceļš.
piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
sisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
izsisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
sailentbloks Ar gumiju klāta metāla bukse, ko lieto detaļu savienošanai ar savstarpēji iespējamu nelielu griezes kustību.
potlente Ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai.
asējuma plate ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu.
brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
izolēts vads ar izolācijas materiālu pārklāts elektriskais vads.
atvērt Pandoras lādi ar kādu rīcību nejauši radīt vai atklāt daudz nopietnu problēmu.
dunkāt Ar kārti dzīt zivis tīklā.
kakalznis Ar kukuržņiem noklāts tīrums.
kūlājs Ar kūlu (1) klāta vieta.
pamatiežu virsa ar kvartāra nogulumiem pārklātais reljefs, ko veido dažāda vecuma pirmskvartāra iežu virsa.
ledusceliņš Ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledus celiņš.
ledus celiņš ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledusceliņš.
leduslaukums Ar ledu klāts laukums (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
lipeklis Ar lipīgu vielu klāts mušpapīrs.
mušpapīrs Ar lipīgu vielu klāts vai indīgā šķidrumā izmērcēts papīrs mušu iznīcināšanai.
izolācijas lente ar līpošu izolējoša materiāla kārtu pārklāta auduma vai sintētiska materiāla lente, ko lieto elektromontāžas darbos un sadzīvē.
karte ar magnētisku materiālu pārklāta plastmasas plāksne, kurā ierakstīta informācija.
magoņmaize Ar magoņu sēklām pārkaisīta baltmaize vai smalkmaize.
lakta Ar mālu pārklāta rijas stūrī ierīkota ietaise, uz kuras dedzina skalus rijas apgaismošanai.
aizmaskēt Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
čunčure Ar mazām gubām, ar maziem pauguriņiem blīvi klāta pļava.
metalizētais papīrs ar metālisku pulveri pārklāts vai ar foliju salīmēts papīrs.
piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piesviest (1).
dabiski izcēlusies audze ar mežu apklāta zeme, kuras valdošā suga izcēlusies dabiski.
lauce Ar mežu neapklāta zeme (meža zemē), kas neatbilst deguma, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtuma un rekultivētās zemes pazīmēm.
rekultivētas zemes ar mežu neapklāta zeme, kas pēc tās izmantošanas citām vajadzībām, piemēram, karjeriem, ir sagatavota mākslīgai apmežošanai.
meža kultūru fonds ar mežu neapklātās zemes, kurās paredzēta mākslīga vai dabiska meža atjaunošana.
mežots Ar mežu pārklāts.
mīkstādains Ar mīkstu ādu pārklāts.
majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
sprunguļceļš Ar nelieliem, samērā tieviem koka gabaliem klāts ceļš.
nokrept Ar netīrumiem pārklāties, kļūt netīram.
pigmentpapīrs Ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā).
iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
prjaņiks Ar pūdercukura glazūru pārklāts cepums, kas cepts no mīklas, kurai pievienots medus.
piestiept Ar pūlēm pienest (2); ar pūlēm pienest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzsisties uz augšu ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
graudainais EPT ar ribosomām klāts EPT, kurās notiek olbaltumvielu sintēze.
palass ar rokām vai mašīnu austs divpusējjs paklājs bez uzkārsuma.
aizlapot Ar salapojušiem zariem kaut ko apklāt, noklāt.
biezpiena maize ar saldu biezpiena masu pārklāta plātsmaize.
kapča Ar salmiem un zemi pārklāta kartupeļu kaudze tīrumā (ilgākai uzglabāšanai).
valačīt Ar savu klātbūtni traucēt (kādu) darbā.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
maisīties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
notraucēt Ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī.
delomorfs Ar skaidri saskatāmu formu, piem., kuņģa dibena dziedzeru klājšūnas.
pasēre Ar smiltīm klāta vieta (pēc plūdiem).
ragavu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru vai braukt ar ragavām.
kamanu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
dungāt Ar speciālu nūju sitot pa ūdeni dzīt zivis tīklā.
piedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piespert Ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
perkalīns Ar spožu apretūru klāts, stipri impregnēts un spiests kokvilnas audums, ko lieto grāmatu iesiešanai.
stiklpapīrs Ar stikla putekļiem pārklāts papīrs slīpēšanai un pulēšanai.
masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu.
skrauksnis ar stipri sasalušu sniegu klāta vieta, kur, soli sperot, sniegs gurkst.
piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
piegrūst Ar strauju kustību pievienot (pie kā, kam klāt).
piegrūst Ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
apsūnojis Ar sūnām pārklāts, apaudzis.
čūksla Ar sūnu klāts cinis; cūksla.
cūksla Ar sūnu klāts cinis.
piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemest (1).
uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu).
pietriekt Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
trīsklāju Ar trim klājiem (par kuģi).
hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
vairākklāju Ar vairākiem klājiem (par kuģi).
kājīgs Ar veiklām, veselām kājām.
čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem.
vienklāja Ar vienu klāju (par kuģi).
aizvērpt Ar virpuļveida kustībām (ko) pārklāt.
cikstiens Ar zariem klāts ceļa posms.
zvaigžņot Ar zvaigznēm klāts.
nozvaigznoties Ar zvaigznēm noklāties.
nozvaigžņoties Ar zvaigznēm noklāties.
sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija; arī sniega sega, parasti bieza.
ārdis Ārdi - apaļkoku (baļķu, kāršu) klājums rijā apmēram griestu līmenī labības žāvēšanai.
noārdīt Ārdot (piemēram, mēslus), noklāt (ar tiem kādu vietu, platību).
protektors ārējā biezākā un izturīgākā pneimatiskas riepas daļa, kas saskaras ar ceļa segumu; arī dažādu tehnisku ierīču aizsargpārklājums.
dekorums Ārēja pieklājība.
miza Ārējais apvalks (saknēm, augļiem, sēklām).
Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi.
Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji.
Tira Arhipelāgs Egejas jūrā, Kiklādu salās, Grieķijā, platība - 80 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, sastāv no vairākām salām un klintīm.
Belenija salas arhipelāgs Klusajā okeānā, 300 km no Antarktīdas, platība - 2000 kvadrātkilometru, neapdzīvotas, 3 lielāku un vairāku sīku vulkānisku salu virknes (160 km), maksimālais augstums - 1524 m, klāj ledājs.
krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību.
harmagedons Armagedons - Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas.
ieart Arot apklāt ar zemi.
pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizaarties Arot tikt aizpildītam, apklātam.
ārpuscenu Ārpuscenu konkurence - centieni pārspēt tirgus konkurentu nevis ar cenām, bet ar produkta kvalitāti, reklāmu, piegādes noteikumiem, pēcpārdošanas pakalpojumiem u. c.
apliekamais Ārstniecisks līdzeklis - samitrināts apklājums.
talidomīds Ārstniecisks līdzeklis relaksācijai, izgudrots 1950. gados, vēlāk atklājās, ka grūtniecēm tas izraisa augļa kroplumu.
lielgabals Artilērijas ierocis ar samērā garu stobru apšaudei ar klājuguni.
haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni pa mērķiem, kas atrodas aizsargbūvēs, aizklātās ugunspozīcijās u. tml.
ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums.
lakrimocīti Asaršūnas, epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu.
zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
rinks Asfaltēts vai ar koka segumu klāts laukums slidošanai ar skrituļslidām.
acīs leķēt asi, atklāti
Xmodems Asinhronas datņu pārsūtīšanas protokols, kas nodrošina 128 baitu datu pārsūtīšanu un kļūdu atklāšanu, izmantojot kontrolsummas.
Zmodems Asinhronas datņu pārsūtīšanas protokols, kas uzskatāms par Xmodema uzlabojumu, jo nodrošina lielāku datu pārsūtīšanas ātrumu un efektīvāku pārraides kļūdu atklāšanu.
koza Asiņu un limfas sarecējums, kas pārklāj brūci.
askorbūrija Askorbīnskābes klātiene urīnā.
skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu).
ekajods Astats; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 85. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
Koipera josla asteroīdu vai komētu josla, kas sākas ārpus Neptūna orbītas; tās pastāvēšanu teorētiski paredzēja jau iepriekš, bet pirmos objektus atklāja 1992. gadā.
teorētiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā interpretē novērojumu rezultātus, analizē atklātās parādības un likumsakarības, izstrādā teorijas.
nirīca Astru un lūku pinums, ko izmanto kā aizsargapklāju, ārstējot mājdzīvnieku dažus uzpampumus, īpaši zirgiem no aizjūga saspiedumiem.
uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml).
athlorēt Atbrībvot no hlora klātbūtnes.
ekscistācija Atbrīvošanas no cistas; stadija zarnu parazīta dzīvības ciklā pēc iekļūšanas saimnieka organismā.
atspirtot Atbrīvot (ko) no spirta klātbūtnes.
atkopties Atgūt labklājību, panākt uzplaukumu (parasti pēc materiālu grūtību pārvarēšanas).
atģeibt Atgūt labklājību.
tisu Atkārtojumā izsaka paskubinājumu veiklākai darbībai.
aizklādināt Atkārtoti aizklāt (pārklāt).
aizklāstīt Atkārtoti aizklāt (pārklāt).
apklāstīt Atkārtoti apsegt (kaut ko izklājot).
saklāstīt atkārtoti klāt, klajināt (attiecināms uz lielāku priekšmetu skaitu.
kontrolaprēķins Atkārtots pārbaudes aprēķins, ko izdara pēc atšķirīga algoritma vai ar citiem tehniskajiem līdzekļiem, lai atklātu aprēķina sistemātiskās kļūdas.
atkārtota pārraide atkārtots ziņojumu nosūtīšanas process datoru tīklā, ko veic noteiktā laika periodā, ja nav pienācis apstiprinājums par iepriekšējā ziņojuma saņemšanu.
atkl. Atklājums; atklāts; atklājis.
faneroze Atklāsme.
revelacija Atklāsme.
revelatio Atklāsme.
atsegsme Atklāšana, parādīšana (parasti mākslas darbā).
atvērt Atklāt (5).
uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms); nodot (kādu); atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
(pie)naglot pie kauna staba atklāt (kā, kāda) amorālumu.
naglot pie kauna staba atklāt (kā, kāda) amorālumu.
pienaglot pie kauna staba atklāt (kā, kāda) amorālumu.
izskaidrot atklāt (kā) būtību, cēloņus.
izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
izmērot Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību.
demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ.
pavērt Atklāt (skatienam), ļaut saskatīt.
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā); attēlot.
noraut masku (kādam) atklāt kāda slēptos nolūkus; parādīt kāda īsto dabu, būtību.
saskatīt kāda (īsto) seju atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
izlauķēt Atklāt kailu (pieri); atvirzīt matus vai lakatu (no pieres).
ķert uz (arī pie) vārda atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem) atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
pieķert melos atklāt melus.
raznačiķ Atklāt noslēpumu.
izķedināt Atklāt pārkāpumu, izzināt, sadzīt pēdas.
atdarīt (arī atvērt) acis atklāt patiesību; palīdzēt pareizi saprast (ko).
apliecināt Atklāt savas spējas, izteikt sevi.
zamočiķ nogi atklāt sevi.
tralēt Atklāt un iznīcināt (jūras mīnas) ar trali (2).
overēt Atklāt vai izspēlēt trumpi (kāršu spēlē).
rādīt zobus atklāt zobus smaidā; smaidīt, smieties.
(pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
(iz)celt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) atklāt, (pa)darīt zināmu.
pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu); atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
celt gaismā (kaut ko) atklāt, darīt zināmu (parasti ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
rakt augšā Atklāt, darīt zināmu.
nest priekšā atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu).
konstatēt Atklāt, izzināt; ievērot, arī noteikt.
atrast Atklāt, konstatēt, arī izgudrot (pētījumu, meklējumu rezultātu).
ievērot Atklāt, konstatēt.
atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu).
mērīt Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
mērot Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
ierādīt Atklāt, parādīt (citiem savu stāvokli, izjūtas).
celt priekšā atklāt, parādīt, izklāstīt.
notvert Atklāt, pieķert (darām ko neatļautu, nevēlamu).
atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.).
atmaskot Atklāt, pierādīt (ko negatīvu, slēptu).
atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā).
uzsist pa rubaļņikiem atklāt.
Lielā Laņģu ala atklāta 1989. g., ir viena no garākajām Latvijā, tās kopgarums - 48 m, ieeja šaura, iekšpusē līdz 6 m plata un tikai 1,5 m augsta telpa, alas grīdas laukums - 85 kvadrātmetri.
kūdīšana Atklāta aicināšana uz noziedzīgu darbību, pilsoņu pienākumu nepildīšanu vai nepaklausību varas iestādēm.
nepakļaušanās Atklāta atteikšanās izpildīt komandiera (priekšnieka) pavēli, kā arī citus viņa uzdevumus.
grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un savu pārkāpumu nožēlošana.
pušums aizrecējis atklāta brūce ir pārklājusies ar sarecējušām asinīm.
paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem, parasti ar masu mediju piedalīšanos; sekciju diskusija konferencē.
atzīšanās atklāta izpaušana (par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
dižjūra Atklātā jūra (pretstatā līcim, jomai).
lieljūra Atklāta jūra (pretstatā līcim); okeāns.
otricalovka Atklāta nepakļaušanās cietuma administrācijai.
notifikācija ECN atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Explicit Congestion Notification (ECN)").
prāters Atklāta pastaigu vieta, birze, dārzs, it īpaši Vīnē.
atskaite Atklāta sasniegumu demonstrēšana, parādīšana (parasti mākslas nozarēs).
ektokardija Atklātā sirds; sirds atrašanās ārpus normālās vietas.
aperto Atklāta skaņa; norādījums noņemt surdīni (pūšamajiem instrumentiem).
talars Atklāta telpne dzīvojamo ēku pagalma pusē Persijā un Irākā.
zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta; kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
auru kalniņš atklāta vieta dziedāšanai.
balotēšana Atklātas balsošanas veids, liekot urnā baltas (par) vai melnas (pret) lodītes.
kompaņons Atklātas tirdzniecības sabiedrības biedrs; vispār biedrs kādā uzņēmumā; līdzstrādnieks.
rolovers Atklātas valūtas pozīcijas pārcelšana uz nākamo valutēšanas datumu.
(ie)mest sejā (arī acīs) atklāti (pa)teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
mabils Atklāti deju vakari, ko Parīzē apmeklē jaunekļi un vieglas uzvedības sievietes.
atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts.
nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
atklāt (savas) kārtis uz galda atklāti paust savus nodomus.
klāt (savas) kārtis uz galda atklāti paust savus nodomus.
mest sejā atklāti teikt ko nepatīkamu vai aizvainojošu; pārmest.
spļaut acīs (arī sejā) atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
coram populo atklāti, klaji, publiski; _burtiski_: "tautas priekšā".
ņirgāties acīs (arī sejā) atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
ņirgāties sejā (arī acīs) atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
kā pie bikts atklāti, neko neslēpjot.
brīvāi Atklāti, patiesi.
ģundēt Atklāti, publiski atcelt.
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
coram publico atklāti, publiski.
manifestēt Atklāti, skaidri paust.
(pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
mest acīs (kādam kaut ko) atklāti, tieši teikt ko nepatīkamu, aizvainojošu, pārmest.
klāt vaļā atklāti, vaļsirdīgi sākt stāstīt, klāstīt.
klāt vaļā (arī laukā) atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
klāt laukā (arī vaļā) atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
pērt vaļā atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
klāt vaļā (arī laukā), arī pērt vaļā atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
acīs Atklāti.
atklātin Atklāti.
glasnostj Atklātība - viens no lozungiem reformu laikā, ko aizsāka M. Gorbačovs PSRS.
nelegāls Atklātībā nezināms, slepens.
ingenuitāte Atklātība, vaļsirdība.
onera publica atklātie, valsts nodokļi.
dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem).
raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem).
izrādīties Atklāties, noskaidroties.
pierādīties Atklāties, noskaidroties.
filokartija Atklātņu, grāmatzīmju vākšana, sistematizēšana un pētīšana.
Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu.
lukta Atklāts augsts sēdeklis ar trepēm, kuru izmanto gaides medībās.
klajā apbūve atklāts ēku izvietojums zemesgabalā.
Kadisas līcis atklāts līcis Atlantijas okeānā, Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē (Spānijā un Portugālē), dziļums — līdz 100 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m.
Aļaskas līcis atklāts līcis Klusajā okeānā starp Aļaskas pussalu un Ziemeļamerikas kontinentu, platums pie ieejas — >2200 km, dziļums — līdz 5659 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 5,4 m.
Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds atklāts sabiedriskais fonds, dibināts 1998. g., Latvijā un ārzemēs vāc līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurēšanai, popularizē Brīvības pieminekli kā Latvijas valsts neatkarības simbolu, sniedz informāciju par tā atjaunošanas gaitu.
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību.
caurredzams atklāts, atvērts.
klajš Atklāts, neslēpts.
brīvs Atklāts, vaļsirdīgs.
caurskatāms atklāts.
klajīgs Atklāts.
nemaskēts Atklāts.
neslēpts Atklāts.
noraut masku atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos.
noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos.
kūlaine Atmata, ar pērnā gada zāli klāts lauks.
kriokonīts Atmosfēras vai pa daļai arī kosmiskie meteoru putekļi, kas polāros apgabalos pārklāj ledāju virsu pelēka pulvera veidā, dažreiz virāk mm biezā kārtā.
atkūņāt Atnākt lēnā, neveiklā gaitā; atkūņoties.
hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu.
BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
notifikācija BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
ļaupsna Atplīsusi miza vai āda, kas vēl karājas klāt.
kluburu kluburiem ātrā, neveiklā gaitā; klumburu klumburiem.
klunkuru klunkuriem ātrā, neveiklā gaitā; klumburu klumburiem.
klumburu klumburiem ātrā, neveiklā gaitā.
Ekes konvents atraitņu patversme Rīgā, ko nodibināja Rīgas birģermeistars, jo pilsētai bija jārūpējas par Mazās ģildes locekļu atraitnēm, atklāja 1596. g., 1896. g. bija 13 iemītnieces, pastāvēja līdz 1940. g.
izvilkt dienas gaismā (kaut ko) atrast, atklāt ko; atmaskot.
notvert Atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu).
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
karot atrasties ar kādu atklāti naidīgās attiecībās
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt.
pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3).
pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties.
piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
piespolēt Ātri piebraukt (klāt).
pievārīt Ātri piebraukt (pie kā, kam klāt).
pielobt Ātri pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pietraukties Ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1).
mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta.
Pālmera Zeme atrodas Antarktīdas pussalas dienvidu daļā (“Palmer Land”), augstums — 2000-4200 m vjl., lielu daļu (izņemot augstākās virsotnes) klāj ledājs.
Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns.
Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi.
Rūdolfa sala atrodas Franča Jozefa Zemes ziemeļu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - \~297 kvadrātkilometri, augstums - līdz 461 m, gandrīz visu salu klāj ledus.
Saterlendas ūdenskritums atrodas Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidrietumos (angļu val. "Sutherland Falls"), augstums - 580 m, krīt šaurā strūklā no Kvila ezera.
Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu.
Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
Jostedālsbrīna nacionālais parks atrodas Norvēģijā, lielākā ledus klātā teritorija Eiropā, izveidots 1991. g., platība - 1310 km^2^.
Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
Sīnāja kalns atrodas Sīnāja pussalas dienvidos, kur pēc tradīcijas Dievs sevi atklāja Mozum un deva viņam desmit baušļus.
Laumu dabas parks atrodas Talsu novada Īves pagastā, platība 70 ha, apmeklētājiem atklāts 2001. g., parkā tiek veikti pētījumi mežsaimniecībā, vidrūpē, meliorācijā, dabsaimniecībā, izveidotas 6 tematiskas takas.
Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt; aizklāt.
Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži.
loģiskais kanāls atsevišķs loģiskais savienojums, kas datoru tīklā savieno divus savstarpēji sadarbojošos attālus procesus.
atgulējumi Atspiedumi, visbiežāk gadās govslopiem seklā kūtī uz cietas vai nelīdzenas grīdas.
atkost Atšifrēt (ko); atklāt (kāda nodomus).
borta augstums attālums metros no kuģa galvenā klāja līdz ķīlim.
priekšējā trīsstūra augstums attālums no jahtas klāja līdz fokštagas stiprinājumam pie masta.
brīvsānu augstums attālums no ūdenslīnijas līdz augšējai klāja malai.
grotbomja augstums attālums starp klāju un grotbomi.
rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu.
dimorfobiotisks Attiecīgs uz organismu, kura dzīves ciklā ir paaudžu maiņa vai parazitārā un neparazitārā fāze.
hidžābs Atturīgs aizsedzošs apģērbs, kuru musulmanietes valkā ārpus mājām un tādu vīriešu klātbūtnē, kuri viņām nav tuvi radinieki.
atsargāt Atvairīt, nelaist (ko) klāt.
glagolāķis Atvāžams āķis, kas atrodas zem spriedzes; izmanto ķēžu un vītņu turētājos, glābšanas laivu, klāja kravu nostiprināšanai.
atklāsme Atveidošana, izpausme (mākslas darbā); atklāšana.
izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus); atklāt (4).
tīkla slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalona modeļa trešais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp transporta slāņa aktīvajiem elementiem (entītijām) un veic datu bloku (pakešu) maršrutēšanu datu pārraides tīklā.
datu posma slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa otrais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp tīkla slāņa aktīvajiem elementiem, formējot un pārveidojot kadrus, kā arī atklāj un izlabo kļūdas, kas rodas fizikālajā slānī.
reģistrācijas atzīmes atzīmes, ko novieto uz lapas, lai pirms drukāšanas dokumenta vai attēla elementus vai slāņus varētu pareizi savietot. Katram dokumenta vai attēla elementam ir savas reģistrācijas atzīmes. Ja šīs atzīmes precīzi pārklājas, elementi ir pareizi savietoti.
autorība Atzīšana par autoru (kādam sacerējumam, atklājumam, izgudrojumam u. tml.).
atģēvelēties Atžirgt, atgūt samaņu vai labklājību.
rante audeklā ieausta svītra.
grīds Audeklā ieausts kvadrāts.
leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls; izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
bals Audekls, lini uz bala, t. i. izklāti balināšanai.
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
segaudi Audi, kas sedz (organisma, tā daļu) virsmu, izklāj (tā) dobumus un kam ir aizsargāšanas funkcija.
epitēlijs Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus.
audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta.
seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos.
līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam zārkā.
audekla auduma pinums auduma pinums, kas veidojas, pirmajam šķēram pārklājoties pāri pirmajam audam, bet otrajam šķēram ejot audam pa apakšu, tad atkal audam pāri, tad pa apakšu un tā tālāk; otrs šķērs sapinās ar audiem pretēji pirmajam; audekla p-ā gan šķēru, gan audu raports ir 2.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrāna (1).
virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrēbe (1).
kancerēmija Audzēja šūnu klātiene asinīs.
argentafinoma Audzējs, kas attīstījies no argentafīnām šūnām; rodas aklās zarnas piedēklī vai līkumainajā zarnā, var būt arī ektopiska lokalizācija (kuņģī, bronhā).
lapas šķēlums auga lapas plātnes seklāks vai dziļāks iegriezums, kas nosaka vai lapa ir daivaina, šķelta vai dalīta.
skudrmīļi Augi ar sēklām, kurām gaļīgi piedēkļi, ko ēd skudras un līdz ar to pārnēsā sēklas, veicinot šo augu izplatīšanos; Latvijas florā strutenes u. c.
indikatoraugi Augi vai to grupas, kas cieši saistīti ar noteiktiem vides apstākļiem, kurus var konstatēt pēc šo augu klātbūtnes.
apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai.
bezsēkle Auglis, oga bez sēklām.
pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem.
Tūbkals Augstākā virsotne Atlasa kalnu sistēmā ("Jebel Toubkal"), Augstā Atlasa rietumu daļā, Marokā, nogāzēs akmens ozoli, virsāji, virsotni klāj sniegs.
Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. _Snežka_, poļu val. _Šniežka_), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs.
kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta.
rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas.
Ziemeļkurzemes augstiene augstiene Kurzemes pussalas ziemeļaustrumu daļā, Latvijā, augstums — līdz 174 m (Kamparkalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi.
monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem).
kvarteris Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
kvarterklājs Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
kvaterdeķis Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
kvāterklājs Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
kvāters Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
nātre Augu dzimta ("Urticaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās, 40 ģinšu, \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
edestīns Augu globulīns, atrodams sēklās (kaņepju, saulespuķu, rīcina), satur visas neaizvietojamās aminoskābes.
uzkrājējaudi augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas (saknēs, sakneņos, bumbuļos, gurnos, stumbros, lapās un sēklās).
luba Augu sega; sanesumu un augu sega, kas - it kā mizas kārta - klāj ūdeni.
ļemenis Augu slānis, kas pamazām pārklāj aizaugušus ezerus, dīķus, upju līčus.
kvēpsarma Augu slimība, ierosina specifiska asku sēne konīdiju stadijā, arī dažu nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu sugas, parasti attīstās uz augiem, kas pārklāti ar laputu un bruņutu izdalījumiem.
pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem.
apputināšana Augu virsmas vienmērīga noklāšana ar pulverveida preparātu kaitēkļu, slimību, nezāļu apkarošanai.
metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā.
baltās lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem; šīs apakškārtas kukaiņi.
bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
izvija Aukla (grožiem, pātagai), kas ir uzvīta virsū pārējām auklām.
piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt).
pārsalt Aukstumā pārklāties ar ledu.
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nuts Auna zirņi - viengadīgs pākšaugs ar ēdamām sēklām; kultūraugs.
Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos (angļu val. "Cape Byron"); atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā.
spinifeksa balodis Austrālijas līdzenumos sastopams balodis ("Petrophassa plumifera") ar stāvu, robainu cekulu, sausuma periodos barojas ar spinifeksa lielajām sēklām.
eiletons Austrumu baznīcā - zīda drāna, kas klāj altāri liturģijas laikā.
pīšana Aušanas pamatveids un pirmveids, vienkāršākā - ar 3 diegiem, auklām, šķiedru posmiem u. c.; kā aušanas pamatveids notiek, stateniski un līmeniski novietotiem diegiem, šķiedrām u. c. krustojoties.
Monblāna tunelis autotranporta tunelis zem Monblāna masīva, savieno Franciju un Itāliju, atklāts 1965. gadā, garums - 11 km; galapunkti pie Šamonī Francijā un Kūrmēras Itālijā.
žakardmašīna Aužamo steļļu šķīriena veidošanas ierīce lielrakstainu audumu (paklāju, dekoratīvo audumu, segu) aušanai; izgudrojis Ž. M. Žakārs (1805).
bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu.
jasna Avestas otrā grāmata, kurā izklāstīti zoroastrisma kulta pamati.
bundahišna Avestas papildinājumu grāmata, kurā sīki izklāstīta zoroastrisma metafizika un eshatoloģija, kā arī pareģota glābēja Saošjanta ierašanās, kuru dzemdēšot jaunava un kurš būšot Zaratustras iemiesojums, kas pasaulē nodibināšot taisnības valsti.
Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem.
pārpilne Bagātība, labklājība.
daļģēt Baidīt zivis, lai sadzītu tās tīklā vai murdā.
dunkurēt Baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot (pa ūdeni) ar dunkuru; sist (pa ūdeni) ar dunkuru.
rādīt dūri kabatā baidīties atklāti izrādīt naidu, neapmierinātību.
drebēt (arī trīcēt, baidīties) par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
fotobaktērija Baktērija, kas izstaro gaismu skābekļa klātienē.
bakteriospermija Baktēriju klātiene spermā.
uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
aksire Balandu dzimtas ģints ("Axyris"), 15-80 cm augsti, viengadīgi lakstaugi, klāti ar zvaigžņmatiņiem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
klātne Balināšanai izlikto linu klājums.
aizbalsināt Balinot aizvērt, aiztaisīt, pārklāt.
riposta Balss, kura pirmā izklāsta melodiju (tēmu), imitācijveida atkārtojums.
luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni.
BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās.
Briukloji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukuma variants.
Bryukluoji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukums latgaliski.
Perdiklāns Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Perdiklāni" nosaukuma variants.
banneris Baneris - reklāmkarogs; norobežota reklāma www lapā, kas parasti izvietota tās augšmalā.
vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu.
dievsunītis Baznīcas zvans (mīklā).
kranti Beigas! Gals klāt!
iznākt dienas gaismā beigt slapstīšanos, parādīties atklātībā.
bīms Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
bimse Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
bimss Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
bēms Bēme – kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
apdāvināti bērni bērni, kuriem nozīmīgas intelektuālās, muzikālās u. c. spējas atklājas agrāk nekā pārējiem.
bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē.
apbērt Berot (ko virsū), apklāt; apkaisīt.
piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nobērt Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piebērt Berot pievienot (pie kā, kam klāt).
spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks.
salangane Bezdelīgas Āzijas dienvidrītos, kuras savas ligzdas izklāj ar smalku zāli un tās apsiekalā; šīs ligzdas Ķīnā ēd kā lielu gardumu.
fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās.
alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas.
Gērdnera ezers beznoteksāļezers Austrālijas dienvidos (angļu val. "Lake Gairdner"), platība - 1,5-4,7 tūkstoši kvadrātkilometru (lietus sezonas beigās), garums - 160 km, platums - \~49 km, sausajā sezonā lēzena ieplaka, ko klāj staignas dūņas ar sāls garozu.
cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
zvīņaiņi Bezzobaino ģints, alās dzīvojoši zīdītāji ar raga zvīņām dakstiņveidīgi klātu ķermeni, pārtiek no skudrām un termitiem.
Ārons Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - viens no centrālajiem tēliem ciklā par iziešanu no Ēģiptes, Mozus un Mirjamas vecākais brālis, Mozus palīgs; Korānā minēts kā pravietis Harūns.
Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai.
Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem.
piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
ratu sega bieza auduma pārklājs, sega, ar ko apsedz kājas, braucot ratos.
slīkšņa Bieza cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsu.
pālums Biezā slānī žāvēšanai izklāts siens.
līkšņa Bieza, cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsmu; slīkšņa.
rīcineļļa Bieza, viskoza bezkrāsas vai iedzeltena eļļa, ko iegūst no rīcina sēklām.
apslogas Biezi dēļi, ar kuriem tiek pārklātas lubu jumta lubiņas jumta korē.
maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
guetiffa Biezi, uzkārsti paklāji, kādus darina un lieto berberu ciltis.
skutājs biezoknis (mazu egļu un priežu biezoknis, kur zemi klāj sausi zari un skujas); sīku koku mežs; izdedzis meža gabals.
tepiķis Biezs, parasti rakstains, grīdas paklājs.
šinšilla Biezs, porains vilnas dubultaudums, kura virsmu klāj garas, mazliet sagrodotas, uzkārstas dzijas pārsedzes, kas saveltas cirtainās sprogās.
dinamiskā iepirkumu sistēma bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu.
karaļa brīvlaistais bijušais vergs, kura brīvlaišana veikta ar īpašu ceremoniju valdnieka klātbūtnē.
platinīts Bimetāla stieple no dzelzs-niķeļa serdeņa, kurš pārklāts ar varu.
Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus.
pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par organisma daļām.
biomedicīnisks Bioloģisks un medicīnisks; tāds, kas attiecas uz dabaszinātņu (bioloģijas, bioķīmijas, biofizikas u. c.) atklājumu izmantošanu medicīnā.
ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai.
koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu.
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piebirzt Birstot (kam lielākā daudzumā), pārklāties (ar ko) - par vietu, platību; piebirt.
piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam.
piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
birzt Birt (par gatavām sēklām).
čūkslis Bīstams muklājs.
pulcenis Bišu strops no viena kluča, pārklāts ar mizu, arī kokā uzvilkts.
blastocladiales Blastoklādiju rinda.
catenaria Blastoklādiju rindas ģints.
piedzīt Blīvi pārklāt (ar ko sīku, smalku); stipri piesūcināt (ar ko).
plēve Blīvs veidojums, ar ko, parasti slimības gadījumā, pārklājas kāda ķermeņa daļa.
plēve Blīvs, gluds, parasti samērā plāns, saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
ksenijas Botānikā tādi krustojumi, kas parādās jau krustošanai ņemtā mātes auga paša sēklās vai augļos.
bruģis Braucamās daļas pārklājums ar akmeņiem (piemēram, ielai, ceļam).
piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
rekuperatīvā bremzēšana bremzēšana, kuras laikā dzinējs darbojas ģeneratora režīmā un daļu uzkrātās enerģijas atgriež tīklā.
bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām.
piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
bocmanis Brigadieris komandai, kas strādā uz kuģa klāja (uz tirdzniecības kuģiem).
buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
slīgt Brīvi krist (pār ko, uz kā), arī sākt segt, klāt (ko).
vaļi Brīvi, vaļēji, atklāti.
kooperatīvā sabiedrība brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos.
bromželatīns Bromsudraba želatīns, gaismasjutīga emulsija, tas ir, želatīnā suspendēti sīki sudraba bromīda kristāliņi; ar šo emulsiju noklāj fotoplates un fotofilmas.
metallkrāsvielas Bronzas un brokāta krāsvielas, kuru pārklājumi imitē metālu krāsu.
bronzējums Bronzas vai bronzas krāsas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma.
iebruģēt Bruģējot ieguldīt, ieklāt.
plāksterēt Bruģēt, klāt.
brūklējs Brūklājs.
zilene Brūkleņu dzimtas melleņu ģints suga ("Vaccinium uliginosum"), vasarzaļš sīkkrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā zilene.
Coniophora puteana brūnā pagrabu klājpiene, konioforu suga.
klājpiepe Brūnā pagrabu klājpiepe - himēnijsēņu klases afiloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana syn. Coniophora cerebella").
Coniophora cerebella brūnās pagrabu klājpienes "Coniophora puteana" nosaukuma sinonīms.
pārlauzties Bruņotā cīņā pārklāt (pāri kam, pār ko).
bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām.
ūbēt Būbēt - pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu).
Buda Budismā būtne, kas sasniegusi svētlaimi, kļuvusi par dievību un atklājusi cilvēku pestīšanas ceļu.
tušita budisma mitoloģijā - ceturtā no sešām zemākajām devalokām, kur dievu mūžs ilgst 4000 gadu, turklāt viena diena atbilst 400 zemes gadiem.
hoboba Bukšu dzimtas augs (krūms), kas izplatīts Meksikā un ASV dienvidrietumos; no sēklām iegūst eļļu, ko izmanto kosmētikā un ziežvielu ražošanā.
dūmbumba Bumba, kas rada maskējošus un aklinošus neitrālu (nekaitīgu) dūmu aizklājus.
pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
kutertakelējums Buru kutera virsklāja aprīkojuma elementu kopums.
lūvtiecība Buru peldlīdzekļa gaitas īpašība, kas atklājas, ja, pārvietojoties ar vaļā palaistu stūri, peldlīdzeklis sāk pagriezties uz vēja pusi (iegriežas pie vēja).
štagburas kečs buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma (takelējuma) veids, kā arī šādi takelēts peldlīdzeklis.
štagburas šoneris buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma (takelējuma) veids, kā arī šādi takelēts peldlīdzeklis.
šprīttakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kad jahtai ir četrstūraina bura, bet nav gafeles, lai bura nesaplaktu, tai pa diagonāli iet šprītbomis.
rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
pieklāties Būt atbilstošam pieklājības normām.
ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm; būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
nomarināt Būt klāt nāves brīdī un aizvērt nomirušā acis.
nomirdināt Būt klāt nāves brīdī un aizvērt nomirušā acis.
būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
pieklauvēt pie loga būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.).
pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis; veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
izstāvēt klāt būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu).
parādīt sirdi būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
noflīzēt Būt noklātam ar flīzēm (par telpu).
aizņemt Būt novietotam visā platībā; pārklāt, pārsegt, arī aptvert kādu platību.
sadurties Būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam).
pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
parādīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts.
nokaisīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārklājas (ar ko birstošu).
pāraust Būt par cēloni tam, ka (ledus) pamazām pārklājas (pār ko).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
piekaisīt Būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam) lielākā daudzuma, tiek (kas) pilnīgi vai daļēji pārklāts (ar to).
blauznot Būt pārklātam ar blaugznām, kas lobās nost.
pielipt Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu).
pielīst Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā.
parādīt sirdī būt pilnīgi atklātam pret kādu.
rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam; būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
laulāto personiskās tiesības būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un rūpēties par ģimenes labklājību.
mirkt Būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību).
ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas.
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
būt par piedauzību būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas; būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam
vērt Būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2).
būt uz pekām Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām; būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
nosūdot Būt tādam, kas ir sastrutojis, pārklājies ar izdalījumiem.
lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
klātstāvēt Būt, atrasties kam klāt, (kā) tuvumā.
kokaplasts Būvmateriāls, ko iegūst, pārklājot finiera plāksni ar karsta polistirola slāni.
sarmentocimarīns C~30~H~46~O~8~, sirds glikozīds "Strophanthus sarmentosus" sēklās; to hidrolizējot, iegūst sarmentogenīnu un sarmentozi.
tevetīns C~42~H~64~O~19~, glikozīds auga "Thevetia neriifolia Juss." sēklās, piemīt uzpirkstītes glikozīdiem līdzīga darbība.
trigonelīns C~7~H~7~NO, alkaloīds, atrasts "Trigonella foenumgraecum" sēklās, dāliju gumos u. c. augos, kā arī urīnā pēc nikotīnskābes lietošanas.
ricinīns C~8~H~8~N~2~O~2~, toksisks alkaloīds rīcinauga sēklās un lapās.
rumicīns C15H10O4, hrizofānskābes izomērs skābeņu sēklās.
tanacetīns C15H20O4, rūgtviela biškrēsliņu seklās, lapās un ziedos.
periplocīns C36H56O13, auga "Periploca graeca L." glikozids, enzīmu klātbūtnē hidrolizējas par glikozi un periplocimarīnu.
temulīns C7H12N2O, indīgs alkaloīds reibuma airenes sēklās.
veratrskābe C9H10O4, atrodas sabadilā un baltās veratres sēklās.
fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs.
caurspīdīgums caurskatāmība; atklātums.
lazējums Caurspīdīgs vai gandrīz caurspīdīgs krāsas slānis, ar ko pārklāj nožuvušas gleznas virsmu, tā iegūstot smalkāku krāstoņu harmoniju.
snīpis Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
Jānis Cebedaja dēls, viens no pirmajiem Jēzus mācekļiem, pēc nostāstiem uzrakstījis Jāņa evaņģēliju, Jāņa vēstules un Atklāsmes grāmatu.
nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards; arī virtuve; arī priekštelpa, priekšnams.
krāsns podiņi celtniecības materiāls, ar kuru pārklāj krāsns, plīts u. c. ārējo virsmu; izgatavo no ugunsizturīgiem baltajiem māliem un kvarca smiltīm, var būt glazēti un neglazēti, ar gludu vai reljefu virsmu.
brīvjosla Ceļa josla, kas atrodas zemes klātnes abās pusēs un ko neaizņem ceļš.
fašīnu ceļš ceļa klājs no kārtīm, baļķiem, zariem utt.
slānis ceļa segas konstrukcijas elements, kas ieklāts vienā procesā.
ceļa garenprofils ceļa zemes klātnes vertikālais griezums pa ceļa asi.
piecelt Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt.
ciparkanāls Ceļš, pa kuru sakaru tīklā tiek pārraidīti tikai ciparsignāli.
bruģēšana Ceļu un laukumu virsmas pārklāšana, nostiprināšana, parasti ar akmeņiem.
CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
spēlēt paslēpes censties apmānīt kādu, noslēpt patiesību, nerīkoties atklāti.
meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
tivēt Censties tikt klāt.
uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
vairākstaciju piekļuves bloks centrālais mezgls marķiergredzena lokālajā tīklā.
filtrējošā centrifūga centrifūga, kuras rotors ir perforēts un kur ir ieklāts audums, caur ko filtrējas šķidrums, bet nogulsnes paliek uz filtra.
intelektuālais centrmezgls centrmezgls, kas pastiprina datoru tīklā pārraidāmos signālus, veic ar datoru tīkla pārvaldību saistītās informācijas pārsūtīšanas pārraudzību, kā arī atvieglo datoru tīkla administratoram tīkla pārkonfigurēšanas plānošanu un īstenošanu.
aktīvais centrmezgls centrmezgls, kas pastiprina tīklā pārraidāmos signālus, tādējādi ļaujot tos sūtīt starp stacijām, kas atrodas viena no otras lielākā attālumā, nekā tas būtu pieļaujams pasīvā
svārstreklāma Cenu zīme vai reklāma, kuras stiprinājums kustas (svārstās).
piecept Cepot pievienot (pie kā, kam klāt).
piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt).
ieslāņi Cepumi, kam priekš cepšanas kaut kas ielikts mīklā, piem., ievārījums.
saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti.
levulīnskābe CH~3~COCH~2~CH~2~COOH, gamma ketoskābe; rodas, vārot heksozi koncentrētas sālsskābes klātbūtnē.
Abaševa Ciems Čuvašijā (Krievijā) kur 1925. g. arheoloģiskajos izrakumos atklāti Abaševas kultūras priekšmeti.
respektābils Cienījams, godājams; pieklājīgs.
biedrs Cieņas vai pieklājības izteikšanas forma sociālismā, ko pievienoja personas uzvārda, vārda vai amata nosaukuma priekšā, lai aizvietotu "kungs".
apvilkt Cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt; pārvilkt; apšūt.
spruņģēties Cieši ietīties (apklāties vai apģērbties).
samūrējies Cieši klāt, tā, ka nav iespējams atdalīt.
spiest Cieši kļaut (ko kam klāt, pie kā).
pielipt Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
saplakt Cieši pieplakt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pieplakt Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
pieplacināt Cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
ķerties Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to dalām).
sapakāt Cieši, blīvi pārklāt, saklāt.
piecietēt Cietējot pielipt (pie kā, kam klāt).
čaula Ciets apvalks (sēklām, augļiem, pumpuriem).
teflons Ciets polimērs, ko izmanto pārklājumiem (piem., virtuves trauku pretpiedeguma pārklājums), starplikām, izolatoriem u. c.; politetrafluoretilēns.
laktami Cikliski aminoskābju atvasinājumi, kas ciklā satur atomu grupu -C(O)-NH-; lieto poliamīdu ražošanai u. c.
dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami.
paravans Cilājams aizklājs, lai aizsargātos no vēja.
kazzobs Cilpa, negludums u. tml. audeklā, kas radies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
sociālā perspektīva cilvēka iespējas uzlabot savu labklājību un celt savu sociālo statusu.
figūras izklājums cilvēka ķermeņa figūras, tipfigūras manekena vai tā sastāvdaļu virsmas tuvināts atveidojums plaknē; sastāv no atsevišķiem segmentiem, kas rasējuma koordinātu plaknē pārklājas vai atraujas viens no otra atkarībā no ķermeņa figūras izvirzījumiem vai iedobumiem.
garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums).
rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar samērā īsiem bārdas matiem.
humānisms Cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
stelberis Cilvēks (arī dzīvnieks), kas lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
lampainis Cilvēks nodilušās, saplēstās drēbēs, nepieklājīgs cilvēks.
enfant terrible cilvēks, kas citus mulsina ar savu uzvedību, ar netaktisku atklātību; _burtiski_: "briesmīgs bērns".
tenteris Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties; tentaris.
tentaris Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties.
ļēpis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi; ļēpucis.
ļēpainis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
ļēpucis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
loipata Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
liecinieks Cilvēks, kas ir klāt notikumā.
ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas; rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
klājējs Cilvēks, kas klāj (ko).
flīzētājs cilvēks, kas klāj flīzes
klājējs Cilvēks, kas klāj uz zemes izmērcētos linus.
lūris Cilvēks, kas lūr, neskatās atklāti.
klātnieks Cilvēks, kas mācās klātienē (3).
neklātnieks Cilvēks, kas mācās neklātienē.
ļargata Cilvēks, kas nepieklājīgi runā.
ļergata Cilvēks, kas nepieklājīgi runā.
sendvičs Cilvēks, kas nes divus reklāmas plakātus - vienu uz krūtīm, otru uz muguras.
meimuris Cilvēks, kas neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot iet.
reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu izstrādi.
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais veic (kā) atklājumu.
sandvičs Cilvēks, kas uz krūtīm un muguras nēsā reklāmas un sludinājumus.
pļipasts Cilvēks, kas visur grib pielīst klāt.
tautas attīstība cilvēku brīvību un iespēju paplašināšanas un labklājības pieauguma process.
dekalkogrāfija Cinka izkodinājuma paņēmiens, grafītētu plāksni noklāj ar gumijas kārtu, zīmējumu ieasē, pārlej ar taukainu krāsu un attīsta ūdenī; pēc tam zīmējumu apkaisa ar asfaltu, kausē un izcili kodina.
laikspiedols Ciparparaksts, kas fiksē dokumenta saturu laikā, lai viegli varētu atklāt jebkuru pēc tam izdarītu dokumenta izmaiņu.
cedrons Citronkoks - mūžzaļš citrusaugu grupas krūms vai pamazs koks ar lieliem augļiem; cedrona auglim ir bieza, pauguriņiem klāta, citrondzeltena vai oranža miza.
pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta.
apskatīšana Civilprocesuāla un kriminālprocesuāla darbība ko veic tiesas amatpersonas liecinieku klātbūtnē apskatot nozieguma vietu, līdzekļus u. tml.
oksāletiķskābe COOHCH~2~COCOOH, ogļhidrātmaiņas produkts, kas piedalās trikarbonskābju ciklā.
jašmaks Čadra - tradicionāls plīvurs, ar ko vīriešu klātbūtnē savu seju aizklāj musulmaņu sievietes.
piečāpāt Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
čaumala Čaula (parasti sēklām, augļiem).
pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
sārtburkšķis Čemurziežu dzimtas ģints ("Torilis"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, kas klāti ar pieguļošiem matiņiem, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
anīss Čemurziežu dzimtas noragu ģints suga ("Pimpinella anisum"), augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu.
sīvzarnis Čūska (mīklās).
sīvzobis Čūska (mīklās).
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas.
asfalts Dabiska melna vai brūna, cieta vai puscieta viela, oksidētu naftas ogļūdeņražu maisījums, izplatīts seklās naftas iegulās; izmanto ceļu būvē, elektrotehnikā, ķīmiskajā rūpniecībā.
kreps dabiskais kaučuks (ar grumbuļainu virsmu), ko iegūst lateksa koagulācijas procesā nātrija sulfīta klātbūtnē.
ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
helioterma dabisks vai mākslīgs ārstnieciskos nolūkos izveidots, atklāts nātrija hlorīda ūdens baseins ar 38-40⁰ C temperatūru.
svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots; arī atklāts, vaļsirdīgs; brīvs (5).
iedzīvotāju vajadzības dabisku, sociālu un garīgu faktoru kopums, kuru klātesamība nepieciešama organisma, indivīda, sociālās grupas vai visas sabiedrības pastāvēšanai.
fabula Daiļdarba sižeta secīgs izklāsts; arī sižets.
dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi.
peptonizācija Daļēja proteīna hidrolīze peptonos skābes vai enzīmu klātienē.
pusatklāts Daļēji atklāts, neslēpts.
ieskicēt Daļēji attēlot, neatklājot pilnīgi (parasti daiļdarbā).
pusrati daļēji pārklāti rati.
tūksnains Daļēji pietūcis, pārklājies ar augoņiem.
aizpūļot Daļēji vai pilnīgi pārklāties ar strutām.
dreifa ātrums daļiņu sistēmas (atomu, jonu, elektronu, caurumu u. c.) lēnas virzītas kustības ātrums, kas klājas pāri to haotiskajai kustībai.
nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
apskate Darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā.
prevence darbība, kuras uzdevums – apsteigt būtisku dzīves problēmu rašanos vai novērst, kad tās radušās, individuālā un sabiedrības līmenī, vērsta uz cilvēku labklājības uzturēšanu, veicināšanu.
pretspiegošana Darbība, lai atklātu spiegošanu un veiktu pretspiegošanas pasākumus.
jaunatklāsme Darbība, process, kurā atklāj, izzina ko jaunu.
sociālās aktivitātes darbības sociālās labklājības uzlabošanai, pārveidojot vai pilnveidojot sociālās institūcijas, sociālās politikas programmas u. c. sociālās dzīves izpausmes.
jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz.
izrakums Darbu kopums (arheoloģijā), kas saistīts ar zemes slāņu atrakšanu un senatnes pieminekļu atklāšanu; tas, ko atrod šajā darba procesā.
piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
kuncīts Dārgakmens gaiši rozā, violētā krāsā, atklāts 1902. gadā ASV.
piedarināt Darinot (ko), piestiprināt (to pie kā, kam klāt).
junnēt Darīt atklātībā zināmu; izbārt, nosunīt, aiz muguras runāt par kādu sliktu.
darvojums Darvas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma.
dūmošana Dārzkopībā cīņas paņēmiens ar salnām, sevišķi augu ziedēšanas laikā: bezvēja naktīs, kad temperatūra slīd zem 0 grādiem, dārzu noklāj ar dūmu segu, tā aizkavējot siltuma izstarošanu.
metadati Dati par datiem, t. i., piemēram, datu avots, datu izveidošanas laiks, vieta, datu krāšanas principi un lietotie klasifikatori, datu pārklājums, kāds ir datu kopai, datu identifikācija, atsauces, atribūtu nozīme un precizitāte, datu izplatīšana.
atrašanās vietas dati dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā un norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu (adrese, ģeogrāfiskās koordinātas).
programmu datne datne, kurā ir programmu izpildāmās daļas, piemēram, vārdu procesors, izklājlapu programma, komunikāciju programmu pakotnes, dažādas lietojumprogrammas.
datnes drošība datnes aizsardzība pret tīšu vai netīšu rīcību, kas var radīt tās modificēšanu, atklāšanu vai bojāšanu.
datortrauksme datora aizsardzības sistēmas reakcija uz nesankcionētām darbībām interneta tīklā.
pārlūktabula Datora atmiņā uzglabājamo datu izkārtojums, kas izklājprogrammai ļauj ātri piekļūt vajadzīgajiem, iepriekš sagatavotajiem datiem.
pieejas metode datora operētājsistēmas vai datora tīkla vadības programmas sastāvdaļa, kas veic datu saglabāšanu un izguvi vai pārraidīšanu un saņemšanu; šo programmu funkcijās parasti ietilpst arī aparatūras vai tīkla disfunkciju radītu datu pārraides traucējumu atklāšana un, iespēju robežās, to novēršana.
diagnostikas programma datora programma, kas nodrošina kļūdu vai bojājumu atklāšanu un lokalizēšanu citās programmās vai ierīcēs.
pieejas serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā.
piekļuves serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā.
ziņojumapmaiņa Datorsistēmu, komutācijas mezglu un serveru savstarpējā apmaiņa ar ziņojumiem datoru tīklā.
protokolrealizācija datoru sadarbības protokolu realizācija konkrētā datoru tīklā.
bastiondators Datoru tīklā - dators, kas pasargā no nesankcionētas ieiešanas tīklā un piekļuves tīkla resursiem.
interfeisa datu bloks datoru tīklā - datu bloks, kas tiek pārsūtīts starp kāda slāņa un tā augšējā blakusslāņa entītijām caur apskatāmā slāņa servisa piekļuves punktu.
kibertelpa Datoru tīklā (arī interneta tīklā) veidotais diskrētais pasaules modelis (virtuālā realitāte).
posma stacija datoru tīklā aparatūras un programmu kopums, kas nodrošina datu apstrādes mezgla piekļuvi kanālam, kā arī veic šī mezgla darbības vadību.
arhīvs Datoru tīklā glabātu datņu kopums.
paketes formāts datoru tīklā pārraidāmās paketes lauku sakārtojums un to izmēri.
adaptīvais tilts datoru tīklā tilts, kas atceras datu saņēmēju adreses, lai nodrošinātu ātrāku pakešu maršrutēšanu.
gredzentīkls datoru tīkla topoloģijas variants, kurā katrs tīkla mezgls (stacija) savienots ar diviem citiem mezgliem, veidojot noslēgtu gredzenu; šādā tīklā ziņojumus pārsūta vienā virzienā.
savienojuma režīms datoru tīklos - tāds sistēmu sadarbības režīms, kurā datu apmaiņa notiek pa iepriekš izveidotu savienojumu un kas atvieglo datu plūsmas vadīšanu, kā arī kļūdaini pārraidīto vai pazudušo datu atklāšanu.
datu drošība datu aizsargātība pret tīšu vai netīšu nesankcionētu rīcību, kas var radīt to modificēšanu, atklāšanu vai bojāšanu.
caurspīdīgums datu apstrādes sistēmās - ierīču, funkciju vai programmu īpašība strādāt tā, ka to klātbūtni nejūt lietotājs.
kļūdu labošana datu apstrādes un datu pārraides iekārtu radīto vai programmu izpildes gaitā pieļauto kļūdu atklāšanas un novēršanas process.
asinhronā ievadizvade datu apstrādes un ievadizvades pārklāšanās; lai šo iespēju nodrošinātu, gan ārējām iekārtām jābūt spējīgām darboties neatkarīgi no centrālā procesora, gan arī programmatūrā šādām iespējām jābūt paredzētām.
maršruts Datu bloka (paketes) pārraides ceļš datu pārraides tīklā.
datu bojāšana datu kļūdaina ievadīšana vai kļūdu rašanās apstrādājamos datos. Vairums datoru izmanto speciālas verifikācijas un validācijas programmas, lai aizsargātu datorus no datu kļūdainas ievadīšanas un lai atklātu bojātos datus.
cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību.
piekļuves ātrums datu pārraides ātrums lietotāja piekļuves kanālā, kas nosaka maksimālo ātrumu, ar kādu gala lietotājs var iesūtīt datus kadru retranslēšanas tīklā.
vairākpunktu līnija datu pārraides līnija, kas datoru tīklā savieno vairāk nekā divas stacijas (termināļus), kurām katrai ir sava adrese, vienlaicīgi var raidīt tikai viena stacija, bet pārraides kārtību nosaka tīkla vadības protokols.
alternatīvā maršrutēšana datu pārraides maršruta izmaiņa datoru tīklā, ja pamata maršrutā ir bojājums vai tas ir aizņemts.
kļūdu vadība datu pārraides protokola daļa, kas vada kļūdu atklāšanas un kļūdu labošanas procesu.
papildservisa tīkls datu pārraides tīkls, kas nodrošina datu pārsūtīšanu un veic arī dažādus papildpakalpojumus, kā, piemēram, datu uzkrāšanu, protokolu konversiju, elektroniskā pasta apkalpošanu, kļūdu atklāšanu un labošanu.
trafiks Datu plūsma datu pārraides tīklā; pārraidāmo datu daudzums, kas šķērso noteiktu punktu datu pārraides ceļā.
kadrs datu struktūra, ko izmanto lietotāja informācijas vai vadības datu pārraidei datoru tīklā un ko veido lauki, kurus nosaka izmantojamais datu pārraides protokols.
disks Datu vide, kas izveidota kā vienas vai vairāku apaļu plašu komplekts, kas pārklāts ar tāda materiāla kārtiņu, kurā var ierakstīt un no kuras var nolasīt datus.
magnētiskā karte datu vide, kas sastāv no neliela izmēra plānas, ar magnētisku materiālu pārklātas plastmasas plāksnes, kurā kodētā veidā ieraksta informāciju.
noklāstīt Daudzkārt izklāt, noklāt.
Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte.
iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties.
miksoploīdija Dažādas ploiditātes pakāpes šūnu vienlaicīga klātbūtne organismā.
atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai).
akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus.
čums Dažu ziemeļu tautu mājoklis - pārnēsājams konusveida kāršu karkass, kas ziemā pārklāts ar briežādām, vasarā ar tāsīm vai mizām.
apmākšanās Debess apklāšanās mākoņiem.
deciduālais periapendicīts deciduālās šūnas vēderplēvē, kuras klāj tārpveida piedēkli; konstatētas ārpusdzemdes grūtniecības gadījumos, ja ir olvadu salipums ar tārpveida piedēkli.
piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
iedejot Dejojot iemēģināt, atklāt (piemēram, skatuvi, zāli).
piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
frīze Dekoratīva sienas, grīdas, griestu, paklāja u. tml. priekšmetu mala, kas rotāta ar vienlaidu ornamentu.
noformētājmāksla Dekoratīvās mākslas nozare, kas pievēršas ielu, laukumu, ražošanas teritoriju, skatlogu, tirdzniecības un kultūras reklāmas mākslinieciskai noformēšanai.
mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas.
gobelēns Dekoratīvo audumu (paklāju, sienas segu u. tml) aušanas tehnika.
angoba Dekoratīvs keramikas pārklājums, ar ko nosedz materiāla krāsu un rupjstruktūru vai izveido ornamentu, toņmāls.
šagrēnpapīrs Dekoratīvs papīrs, kas izgatavots, uzklājot uz vienas puses krāsainu vai cilspieduma slāni, kurš imitē šagrēnādu; lieto grāmatu, žurnālu u. c. papīra izstrādājumu apdarei.
mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika; priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
miniatūrroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, kas parasti tiek stādītas iekšējos pagalmos un citās mazāk atklātās vietās.
kodināšanas dekorēšana dekorēšana, kas līdzīga ķīmiskai pulēšanai – dekorējamo izstrādājumu pārklāj ar aizsargkārtiņu (piemēram, parafīnu), kura izturīga pret fluorūdeņražskābi, pēc tam izveido zīmējumu un izstrādājumu apstrādā ar fluorūdeņražskābi.
deķis Deks (kuģa klājs).
piegrīde Dēļiem izklāta grīda dzīvojamās ēkas ieejas durvju priekšā (bez jumta).
aizklājiņš Dem. --> aizklājs.
atklātnīte Dem. --> atklātne 1.
klāntiņš Dem. --> klānis.
atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai).
cokols Detaļa (spuldzes, elektronu lampas) pareizai un drošai ieslēgšanai apgaismošanas tīklā vai radiotehniskā shēmā.
devids Devits - ierīce kuģa laivas nolaišanai ūdenī un uzcelšanai uz klāja.
dēvīte Devits - ierīce kuģa laivas nolaišanai ūdenī un uzcelšanai uz klāja.
devitis Devits - ierīce kuģa laivas nolaišanai ūdenī un uzcelšanai uz klāja.
pārrunas Dialogs starp diviem termināļiem datu pārraides tīklā, lai saskaņotu parametrus turpmākai sadarbībai.
Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
apuss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo augstās sniegiem klātās Andu virsotnēs un valda pār visu apgabalu; katram apusam ir vārds, kas ir tā kalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
vaskpalma Dienvidamerikas palmu ģints ("Ceroxylon"), kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu, gadā iegūst \~10 kg vaska.
Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti.
Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu.
Dabogs Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievs devējs, laimes, labklājības un bagātības dievs.
teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes.
atklāsme Dieva esamības atklāšanās; Dieva sūtīta parādība, redzējums.
Revelatio specialis Dieva īpaša atklāsme konkrētam cilvēkam konkrētā laikā un vietā.
šekhina Dieva klātbūtne templī.
šekina Dieva klātbūtne vai manifestācija, kas aprakstīta jūdaistu tekstos.
anikonisms Dieva klātbūtnes attēlošana, neizmantojot antropomorfiskus priekšstatus.
Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma.
Revelatio generalis (universalis) Dieva vispārēja atklāsme dabā vai vēsturē.
apgrēcināšana Dievišķās patiesības izpaudums, kas atklāj cilvēkā apslēpto grēku un izprovocē grēcinieku uz naidīgu konfrontāciju ar Dievu vai dievišķās patiesības paudēju.
Geserhans Dievišķs varonis un karotājs, kas darbojas plašā tibetiešu un mongoļu mītu ciklā, kuram raksturīgas pirmsbudisma perioda mitoloģiskās tradīcijas, piemēram, norādes uz daudzām vietējām dievībām.
asns Dīgļi, kas attīstījušies no sēklām, tās diedzējot.
uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām); dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
eioplocefals Dinozauru klases dzīvnieks, kura ķermeni klāja bruņu plātnes, ko papildināja 10-15 cm garas adatas.
piedipināt Dipinot pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
slepenā diplomātija diplomātisku darbību kopums, ko nedara zināmu atklātībai.
vilkmēle Dipsakaugu dzimtas ģints ("Succisa"), lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem, 1 suga.
disaharidūrija Disaharīdu (laktozes vai saharozes) klātiene urīnā.
skārienekrāns Displeja ekrāns, kas pārklāts ar caurspīdīgu skārienjutīgu pārklājumu, kas pārveido lietotāja pirksta pieskārienu kādā noteiktā ekrāna vietā informācijā, kas tiek nodota programmatūrai.
informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu.
zem četrām acīm divatā, bez citu klātbūtnes.
ketoglutārskābe Divbāziska ketonskābe, ogļhidrātu, aminoskābju, olbaltumu, kā arī tauku apmaiņas starpprodukts (savienojums, kas rodas Krebsa ciklā).
aizklāts Divd. --> aizklāt.
atklāts Divd. --> atklāt.
tideja Divdīgļlapju augu ģints gesneriaceju dzimtā, siltumnīcu ziedaugs ar gumveida saknēm, sulotiem, spilviņām pārklātiem stublājiem.
tecoma Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pretstatītām plūksnotām lapām, lieliem ziediem, gareniem plakaniem augļiem (pogaļām) ar spārnotēm sēklām.
daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu.
slīdrags Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai; poleris.
poleris Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai; slīdrags.
kaskadēti logi divi vai vairāki logi, kas displeja ekrānā ir daļēji pārklājušies; pārklājlogi.
divpusperiodu Divpusperiodu taisngriešana - maiņstrāvas pārvēršana līdzstrāvā, ko izmanto, lai maiņstrāvas tīklā iegūtu līdzstrāvu (pulsējošu).
vējdēļi Divslīpju jumta galos piestiprināti dēļi, kas aizsedz jumta stateniskās, atklātās malas (virs zelmiņa), lai jumta segumu pasargātu no vēja postījumiem un nokrišņiem.
sadarbspēja Divu dažādu ražotāju izgatavotu ierīču vai datoru spēja datoru tīklā apmainīties ar informāciju.
paaudžu maiņa divu vai vairāku pēc vairošanās veida atšķirīgu paaudžu likumsakarīga mija organismu dzīves ciklā.
interference Divu vai vairāku svārstību vai viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
mozaīcisms Divu vai vairāku šūnu līniju klātiene organismā; abas līnijas kariotipiski vai genotipiski savā starpā atšķiras un ir attīstījušās no vienas zigotas.
jūras tiesiskais režīms divu vai vairāku valstu noteiktā tiesiskā kārtība (atjaunotās un aizliegtās darbības, to veikšanas kārtība) attiecīgajā jūrā: iekšējā, teritoriālajā, atklātajā.
kārpainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella cerviculata"), kas bieži sastopama uz atsegtas kūdras, kā arī uz pārpurvotām minerālaugsnēm; klāj lielas platības grāvju malās, uz kūdras uzbērumiem, ar kūdru pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz minerālaugsnēm.
spurainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella heteromalla"), kas aug uz atsegtas smilts, mālsmilts, grants un uz šādu substrātu pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz kūdras, smilšakmens atsegumiem.
replikācija DNS molekulas dubultošanās specifisku fermentu klātbūtnē; autosintēze; tā nodrošina ģenētiskās informācijas saglabāšanos un pāriešanu nākamajās paaudzēs.
paklājdobe Dobe (apstādījumos), kuras veidošanai izmantoti paklājaugi.
kutinizācija Dobuma, piem., kaula fistulas izklāšana ar ādu operatīvā ceļā.
pievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
blakusapstākļi Dokuments, kurā izklāstīti sīki dati par apmācāmās apakšvienības un tiešo kaimiņu stāvokli un darbībām, ziņas par "pretinieku" noteiktā laikā, par to, kur un kādā laikā ierodas apmācāmās apakšvienības.
komerciālais akts dokuments, kuru sastāda, ja dzelzceļa, upju, jūras vai gaisa kravu pārvadājumos atklāj trūkumus vai bojājumus.
deklarācija Domas izklāsts bez tēlainības, bez pamatojuma (daiļdarbā).
interpretācija Domas, teksta satura, arī fakta izskaidrošana, domas, teksta satura, arī fakta jēgas atklāšana.
uzņēmumu salīdzinošā vērtēšana dotā uzņēmuma datu sistemātiska un pēctecīga salīdzināšana ar visstiprākā konkurenta datiem, lai atklātu un novērstu šaurās vietas un trūkumus sagādē, ražošanā, noietā, pakalpojumu sniegšanā un tādējādi stiprinātu savu konkurences spēju.
sviedrauts Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sudariums.
sudariums Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sviedrauts.
iestaips Drāna, ko ieklāj līķim zārkā.
uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības.
puspaladziņš Drēbīte maizes abras pārklāšanai.
digitāls Drogas, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes, īpaši no tās lapām, bet arī sēklām, un tās dod medicīnā plaši lietotus neatsveramus līdzekļus sirdsdarbības regulēšanai.
pavasara drojenīte drojenīšu suga ("Erophila verna", senāk "Draba verna"), kas Latvijā sastopama bieži atklātās smilšainās vietās, kur nav izveidojusies blīva augu sega.
autentifikācijas marķierierīce drošību garantējoša ierīce, kas izsniegta autorizētiem lietotājiem, lai varētu pieteikties datoru tīklā, šo ierīci izmanto līdzīgi tam, kā tiek nolasītas kredītkartes, vai arī tā var izspīdināt mainīgu skaitli, ko ievada kā paroli.
drudišu Drudišu maize - maize no linsēklām un garšaugu pārpalikumiem.
apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
piedrukāt Drukājot pārklāt (piemēram, lappusi) ar lakstu zīmēm, attēliem.
piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu).
piedrupināt Drupinot pievienot (pie kā, kam klāt).
pinka Dubļi, muklājs.
dubļains Dubļiem klāts.
astrometriskā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras vājākais komponents spīd tik vāji, ka nav saskatāms; tā klātbūtni konstatē pēc periodiskām novirzēm spožākā komponenta zvaigznes īpatnējā kustībā; neredzamais pavadonis.
pieducināt Ducinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
dūkstājs Dūkstaina vieta; dūksts; muklājs; dumbrājs.
duļķe Dūksts, muklājs, purvs.
dunoksnis Dumbrājs; muklājs, slīksnājs; dumūksnis.
apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve.
apkūpināt Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpināt; nokvēpināt.
dūņains Dūņām klāts.
piedurt Durot (ar ko smailu, asu), cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
brahikolons Dzejolis, kurā katra rinda sastāv no viena, turklāt vienzilbīga vārda.
briesmīgais molohs dzelkšņiem klāta, bet tikai 15 cm gara ķirzaka ("Moloch horridus"), pārtiek no skudrām, sastopama Austrālijā.
krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
Baltava Dzelzcela stacija Ogres novada Taurupes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
Auseklis Dzelzceļa pietura Alojas novada Brīvzemnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 109 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
Avīkne Dzelzceļa pietura Auces novada Vītiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 106 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g.
Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
Auri Dzelzceļa pietura Dobeles novada Auru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. g.
Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts.
Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
Brakšķi Dzelzceļa pietura Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 151 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. g.
Bulduri Dzelzceļa pietura Jūrmalā, atrodas pie līnijas Rīga-Tukums, 20 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Bilderlingshof", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe.
Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā.
Ārdava dzelzceļa pietura Preiļu novada Pelēču pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 36 km no Daugavpils, atklāta 1931. g.
Atgāzene Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava 5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, Ģimnastikas ielā, stacija atklāta 1928. g.
Brasa Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. ar nosaukumu "Kriegshospital", 1919.-1938. g. saucās "Brasla".
Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg".
Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Garciems Dzelzceļa pieturpunkts Ādažu novada Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
Goba Dzelzceļa pieturpunkts Birzgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 229 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
Gauja dzelzceļa pieturpunkts Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 32 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
Dalbe Dzelzceļa pieturpunkts Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 29 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1920. g.
Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Durbe Dzelzceļa pieturpunkts Durbē, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Liepāja, 197 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1929. g.
Gavieze Dzelzceļa pieturpunkts Gaviezes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 18 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāta 1871. g. ar nosaukumu "Grobin", 1904.-1919. g. saucās "Gawiesen", 1919.-1927. g. - "Gaviezne".
Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
Dorupe Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Glūdas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 56 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā.
Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Imanta Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1894. g. ar nosaukumu "Solitud", 1919.-1928. g. saucās "Zolitūde", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
Depo Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 8 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1950. g. Zasulauka lokomotīvju depo darbinieku vajadzībām.
Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām.
Džūkste Dzelzceļa pieturpunkts Tukuma novada Džūkstes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 130 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1930. gadā.
Alsunga dzelzceļa stacija Alsungas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 54 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1932. g. pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Kuldīga; 1916.-1924. g. pie šaursliežu dzelzceļa dzelzceļa līnijas Pāvilosta-Alšvanga pastāvēja dzelzceļa stacija Alšvanga (Alsunga).
Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Eglaine Dzelzceļa stacija Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 31 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. ar nosaukumu "Jelovka", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
Babīte Dzelzceļa stacija Babītes novada Babītes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g., līdz 1919. g. saucās "Pupe", 1919.-1926. g. - "Pūpe".
Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi".
Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi".
Brocēni Dzelzceļa stacija Brocēnu pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 119 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Cena dzelzceļa stacija Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 34 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. gadā.
Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Grīva Dzelzceļa stacija Daugavpilī, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Kurcums, 7 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1862. g. ar nosaukumu "Kalkuhnen", 1920.-1922. g. saucās "Kalkuni".
Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Biksti Dzelzceļa stacija Dobeles novada Bikstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Ērgļi Dzelzceļa stacija Ērgļu novada Ērgļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 97 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Daudzeva Dzelzceļa stacija Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 261 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Daudsewa", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene".
Daugava Dzelzceļa stacija Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 291 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
Cukurfabrika dzelzceļa stacija Jelgavā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Dubulti Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Dubeln", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I".
Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
Aloja dzelzceļa stacija Limbažu novadā, pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
Carnikava Dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 30 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1933. gadā.
Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene".
Apsāni Dzelzceļa stacija Preiļu novada Rušonas pagastā pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 46 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. pie dzelzceļa līnijas Jaunlatgale-Daugavpils.
Ilzēni Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 104 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.; Ilzene.
Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Burzava Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 97 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. ar nosaukumu "Ilzēni", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Bolderāja Dzelzceļa stacija Rīgā, 15 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. kā privātas dzelzceļa līnijas Rīga-Bolderāja galastacija ar tvaika lokomotīvju depo.
Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža".
Augšciems Dzelzceļa stacija Ropažu novada Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 42 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
Bajāri Dzelzceļa stacija Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 28 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g. pie dzelzceļa līnijas Rīga-Suntaži.
Blīdene Dzelzceļa stacija Saldus novada Remtes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 112 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Cekule Dzelzceļa stacija Stopiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 18. km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. gadā.
Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919.g.
Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
Dobele Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g., pasažieru ēka uzcelta 1929. g.
Cēsis Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Wenden", tagadējais nosaukums kopš 1919. g., pasažieru ēka celta 1947. gadā.
vagonu parks dzelzceļa tiklā ejošais vagonu kopums.
piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
klātstrebjams Dzēriens vai šķidrs ēdiens, ko dzer vai strebj klāt, piemēram, maizei, kartupeļiem.
piedzēriens Dzēriens, ko dzer klāt, ēdot (ko sausu, biezu); piedzerams.
piedzerams Dzēriens, ko dzer klāt, ēdot (ko sausu, biezu).
klātdzerams Dzēriens, ko dzer klāt, ēdot kādu (biezu, sausu) ēdienu.
acinuss Dziedzera gala pūslītis, kas izklāts ar secernētajām šūnām.
stāvbedre Dziļa bedre, kas piepildīta ar kartupeļiem un pārklāta ar salmiem.un zemes slāni.
izsmelt Dziļi, vispusīgi aplūkot, atklāt u. tml.
uzdzīt Dzīstot pārklāties (ar jauniem audiem).
aprepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
rapēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
sarepēt Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
piedzīt Dzīstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
buldurēt Dzīt zivis tīklā.
žākarēt Dzīt zivis tīklā.
ķepa Dzīvnieka pēda, ko klāj apmatojums.
maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī.
bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu.
Džaspers Džaspera nacionālais parks ("Jasper"), atrodas Kanādā, Albertas provincē, Klinšu kalnu austrumu nogāzē, platība - 10878 kvadrātkilometri, augstkalnu reljefs (augstākā virsotne - 3747 m) ar dziļām kanjonveida aizām, ūdenskritumiem, ezeriem, plašas teritorijas klāj mūžīgais sniegs un šļūdoņi (233 kvadrātkilometri).
tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties.
jaunumi e-raksti, kas tīklā "Usenet" tiek nosūtīti intereškopām.
Malahs Gamavets ebreju mitoloģijā - nāves eņģelis, viss viņa ķermenis ir klāts ar neskaitāmām acīm.
tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
ieecēt Ecējot apklāt ar zemi (piemēram, sēklas).
ieecēties Ecējot nejauši pārklāt ar zemi.
pieecēt Ecējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
koblers Ēdiens no augļu un dārzeņu maisījuma, kas pārklāts ar pastu.
kaņepe Ēdiens, kas gatavots no šīm sēklām.
piekodiens Ēdiens, ko ēd klāt dzērienam, retāk ēdienam; piekoda.
piekoda Ēdiens, ko ēd klāt dzērienam, retāk ēdienam.
ļiputriņa Ēdiens, ko pagatavo no verdošā ūdenī iekultiem miltiem un tad labi pabiezi savāra; ēdot ņem klāt taukus vai pienu.
kunkuļi Ēdiens, kur piena putraimu zupai pieliek klāt gabalos sarūgušu pienu.
dadzert Ēdot dzert klāt (ko).
piedzert Ēdot dzert klāt (ko).
pieēst Ēdot vai dzerot, ēst klāt (ko).
dajemt Ēdot, dzerot paņemt klāt (kādas piedevas).
pīšu koks egle, kas augusi atklātā vietā; koksne tai rupja, šķiedraina, mazvērtīga, ātri sadeg.
mauknas Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām; egļu mizu jumts.
mauknes Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām; egļu mizu jumts.
mauktnes Egļu mizas, ko klāja uz jumta zem lubām.
Nuta ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, kuras ķermeni pārklāj zvaigznes; katru vakaru viņa aprij sauli un katru rītu no jauna dzemdē to.
tunga eiforbiju dzimtas ģints, līdz 15 m augsts vasarzaļš koks (5 sugas) ar baltsārtiem ziediem un indīgām sēklām, kas satur ātri žūstošu eļļu.
sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus.
gāts Eja zivju aizsprostā, lai tās ievadītu ventera veida tīklā.
pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas.
sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm.
mats elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
kondensators elektriska sistēma, kas sastāv no diviem vai vairākiem ar dielektriķi atdalītiem vadītājmateriālu klājumiem (elektrodiem) un izvadiem ieslēgšanai elektriskajā ķēdē.
maiņspriegums Elektriskais spriegums, kam periodiski (sinusoidāli, piem., ar frekvenci 50 Hz) laikā mainās kā polaritāte, tā sprieguma vērtība, turklāt vidējā vērtība perioda laikā ir vienāda ar nulli.
rekuperatīvās bremzes elektriskās bremzes, kuras darbina ar elektriskā ritošā sastāva elektromotoru izstrādāto enerģiju, kas tiek atgriezta kontakttīklā.
kaparošana Elektrolītiska vara kārtiņas uzklāšana uz metāla izstrādājuma virsmas.
galvanizēt Elektrolītiski uzklāt metāla kārtu kāda priekšmeta virsmai.
pirmscaursites elektroluminiscence elektroluminiscence, kas vērojama luminoforos, piemēram, cinka sulfīdā (ZnS), kuri ievietoti starp kondensatora klājumiem, kuriem pielikts maiņspriegums.
spams Elektroniskais surogātpasts - nesankcionētas reklāmas surogātvēstules elektroniskajā pastā.
ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - aizvainojošs ziņojums, kuru nosūta lai aizskartu kādu personu vai intereškopu.
ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - nosodošs ziņojums, ko nosūta lietotājam, kurš nav ievērojis tīkla etiķeti, piemēram, ir aizvainojis kādu citu lietotāju vai uzbāzīgi iztirzājis jautājumu, kas citus lietotājus neinteresē.
e-ūsas Elektroniskās ūsas - dzīvnieku (kaķu, žurku u. c.) ūsu imitācija, ar nanotehnoloģiska materiāla kārtu pārklātas polimēra šķiedras mākslīgās ūsas ko izmanto robotu orientācijas spēju nodrošināšanai.
operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
elektroniskie līdzekļi elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos.
lice Elektrotehnikā vairāku tievu kopā savītu stieplīšu vads, ko lietoja zvanu auklām, radio antenām u. tml.
kardamomeļļa Eļļa, ko iegūst no "Elettaria cardamomum Maton" augļiem un sēklām, biezs dzeltens šķidrums ar vicotu smaržu.
lineļļa Eļļa, ko iegūst no linsēklām.
mandeļeļļa Eļļa, ko iegūst no mandeļu sēklām.
sezameļļa Eļļa, ko iegūst no sēžama sēklām.
ginokardskābe Eļļaina masa, iegūta no "Gynocardia odorata" sēklām; senāk lietota pret lepru, sifilisu un reimatismu.
lazēšana Eļļas glezniecības tehnikas paņēmiens ar šķidru caurspīdīgu krāsu viegli pārklāt jau sauso gleznojumu.
lazūra Eļļas glezniecības tehnikas paņēmiens ar šķidru caurspīdīgu krāsu viegli pārklāt jau sauso gleznojumu.
emaljēšana Emaljas (šlikera veidā) uzklāšana uz izstrādājuma virsmas un nostiprināšana apdedzinot.
pamatemalja Emaljas slānis, ko uzklāj tieši uz metāla; tam jānodrošina laba stikla saistība ar metālu.
segemalja Emaljas slānis, ko uzklāj uz pamatemaljas, veidojot izstrādājuma fizikālās īpašības un dekoratīvo izskatu.
mezogastrijs Embrionālā apzarņa daļa, kas klāj kuņģi; no tās attīstās lielā taukplēve.
satīriskais stils emocionāli ekspresīvais stils, kas izsaka atklātu, asu izsmieklu.
kriptoempiēma Empiēma, kuru neizdodas atklāt ar punkciju.
konstatējums Empīriska un/vai loģiski atvedināta atziņa, kas atspoguļo kādu faktu; var apstiprināt vai atspēkot kādu hipotēzi; nozīmīgākos konstatējumus sauc par atklājumiem.
endotoksēmija Endotoksīnu klātiene asinīs.
enkurs augšā enkurs izvilkts no ūdens un atrodas uz klāja.
mirozīns Enzīms sinepju sēklās, kas katalīzē sinigrīna hidrolīzi.
fosfokreatināze Enzīms, kas adenozintrifosfāta klātienē sašķeļ fosfokreatīnu kreatinā un fosfātā.
fosforilāze Enzīms, kas neorganiskā fosfāta klātienē katalizē glikogēna hidrolīzi glikozo-1-fosfātā.
Moroni Eņģelis, kurš esot palīdzējis Džozefam Smitam pārtulkot no Amerikas agrākajiem iedzīvotājiem saņemto dievišķo atklāsmi zelta plākšņu veidā, uz kurām rakstīti teksti senās valodās, un kas kļuva par pamatu Mormoņu grāmatai.
eozinofilūrija Eozinofilo leikocītu klātiene urīnā.
asaršūnas Epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu; lakrimocīti.
epitelizācija Epitēlija veidošanās; pārklāšanās ar epitēliju.
epitēlijaudi Epitēlijs - audi, kas klāj ķermeņa virsmu, iekšējo orgānu un ķermeņa dobumus, veido dziedzerus.
bruņērce Ērču infrakārta, ērču kārtas virsdzimtu grupa ("Oribatei"), sīki dzīvnieki (0,2-1,5 mm), ķermeni klāj ciets hitīna apvalks, ļoti daudz mežu zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē, \~150 sugu.
noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu.
parastā mellene ēriku ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums.
būšana Esamība, atrašanās, klātbūtne.
testošana ESM programmu skaņošanas sastāvdaļa, kuras mērķis ir programmas kļūdu atrašana ar testu palīdzību; var atklāt kļūdas, bet pierādīt to trūkumu programmā nav iespējams.
dakost Ēst klāt (ko).
daēst Ēst klāt ko, piemēram, maizi, piedevas, šķidram vai taukvielām bagātam ēdienam.
konfidencialitāte ētikas princips, saskaņā ar kuru sociālais darbinieks vai cits profesionālis nedrīkst atklāt informāciju par klientu (klienta identitāti, sarunu saturu, profesionālo viedokli par klientu, ierakstu materiālus utt.) bez paša klienta piekrišanas.
bukero Etrusku kultūrai raksturīga keramika, to apdedzināja neļaujot piekļūt gaisam, tādēļ trauki kļuva tumši, pārklājot ar laku, tie izskatījās kā darināti no metāla.
antependijs Evaņģēliski luteriskajā baznīcā - altāra vai kanceles pārklājs noteiktā liturģiskajā krāsā.
donas Ezera seklākā daļa malas tuvumā.
Vertsjervs Ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers.
Muklājs Ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha; Mūklājs; Muklāju ezers.
Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers.
tumo Ezoteriska tibetiešu tehnika, lai attīstītu "iekšējo siltumu", kas ļauj jebkurā gadalaikā ģērbties vienīgi kokvilnas kreklā un nejust aukstumu.
baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži.
sociālā fasilitācija fakts, ka noteiktu darbību (arī noziedzīgu) vieglāk ir veikt citu cilvēku klātbūtnē.
pārklājējlīdzekļi Farmakoloģiski indiferenti lielmolekulāri savienojumi, kas, veidojot koloidālu šķīdumu, pārklāj gļotādu un pasargā to no kairinošo aģentu iedarbības.
citāze Ferments dažādu augu sēklās, kas šķīdina šūnas apvalku.
fenoloksidāze Ferments, kas skābekļa klātbūtnē oksidē polifenolus, gk. ortodifenolus un to atvasinājumus, pārvēršot tos attiecīgajos hinonos, bet skābekli reducējot par ūdeni.
iracionālisms Filozofijas virziens, kas, pretēji racionālismam, par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata iracionālos elementus, intuīciju, jūtas, instinktus, atklāsmi u. tml.
revēlantisms Filozofiski teoloģiska mācība par Dieva atklāšanos, parādīšanos.
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
firniss Finieris - augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.
izklājlapu programma "Quatro Pro" firmas _Borland International Inc._ izstrādāta izklājlapu programma ar visai plašām iespējām.
firmas "Microcom" tīklošanas protokoli firmas _Microcom_ protokolu saime, ko izmanto, pārraidot datus pa sakaru līnijām ar modemu starpniecību. Dažādas šo protokolu versijas praktiski ir kļuvušas par kļūdu atklāšanas, labošanas un dažādas pakāpes datu saspiešanas procedūru standartiem.
OLE vadīklu paplašinājums firmas _Microsoft_ izstrādāta tehnoloģija, kas programmas, kuras darbojas operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē, papildina ar darbgataviem komponentiem, lai paplašinātu šo programmu izpildāmo funkciju klāstu.
programma Excel firmas _Microsoft_ izveidota plaša izklājlapu apstrādes programma, kas lietojama firmas _IBM_ un _Apple_ datoriem. Tā var apvienot vairākas izklājlapas un nodrošina lietotājam lielu grafisko līdzekļu klāstu.
attālu datu apkalpošanas saskarne firmas _Microsoft_ programmatūras saskarņu kopa, kas ļauj interneta vai iekštīkla lietotājam modificēt datus, izmantojot pārlūkprogrammas ar _Active X_ vadīklām.
caurspīdīgā operētājsistēma firmas _Sun Microsystems_ izveidota lokālā tīkla operētājsistēma, kas ļauj apvienot tīklā firmas _Applle_ datorus, personālos datorus _PC_, kā arī _Sun_ darbstacijas, neprasot, lai lietotāji pieskaņotos jaunajai darba videi.
ActiveX tehnoloģija firmas "Microsoft" izstrādāta tehnoloģija, kas nodrošina tādu programmatūras komponentu izstrādāšanu, kas datoru tīklā var sadarboties, neņemot vērā programmēšanas valodu, kura izmantota to izveidei.
izohromfirniss Firniss, ko lieto eļļas gleznu pārklāšanai.
topoloģija fizikālais un loģiskais mezglu izvietojums datoru tīklā.
gitonīns Fizioloģiski neaktīvs saponīns "Digitalis purpurea L." sēklās.
siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā.
labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime).
intelektuālais īpašums fiziskas vai juridiskas personas radīta intelektuāla vērtība; to rada literāru, māksliniecisku un zinātnisku darbu, publisku priekšnesumu, izgudrojumu, zinātnisku atklājumu, rūpniecības preču paraugu, preču zīmju firmu nosaukumus u. c. intelektuālās darbības rezultātā tapušu darbu autori.
noflīzēt Flīzējot noklāt (kā virsmu).
flīzēšana flīžu klāšana
burvju paklājs folklorā - paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
lietojumobjekts Forma, ar kuru lietojumprogramma nodrošina lietotāju, piem., izklājlapa.
programmēšanas valoda formāla valoda, kas kalpo datora programmu aprakstam. Ir izstrādāts plašs programmēšanas valodu klāsts, sākot ar mašīnorientētām valodām līdz augsta līmeņa valodām.
metīlals Formaldehīda dimetīlacetals, metilēndimetīlēteris, iegūstams iedarbojoties uz formaldehidu ar metīlalkoholu un sālsskābi kalcija hlorīda klātbūtnē.
parkerizācija Fosfatēšana - tehnisks paņēmiens, ar kuru metāla izstrādājumus pasargā no korozijas: tos iegremdē fosfātu šķīdumā un pēc tam ieeļļo vai pārklāj ar attiecīgu vielu kārtām.
spektrozonālā metode fotoattēlu, kinoattēlu vai videoattēlu iegūšanas metode, kurā izmanto apgaismošanu vienā spektra zonā vai vienlaikus vairākās spektra zonās, lai pastiprinātu vai atklātu tās objektu detaļu optisko īpašību atšķirības, kas maz izteiktas vai nav konstatējamas ar parastajām metodēm.
panorāmfotogrāfija Fotogrāfija, kas uzņemta vienlaikus ar trim vai vairāk fotokamerām, kas izkārtotas noteiktā leņķī cita no citas, lai iegūtu plašu, vispusīgu ainu, kurā attēli pārklāj cits citu.
stagmatipija Fotomehānisks paņēmiens, kur metāla plāksni pārklāj ar speciāli sagatavotu hromāta kārtu, to kopē zem pustoņu negatīva un neattīstot kodina ar dzelzs hlorīdu.
fotoobjektīva dzidrinājums fotoobjektīva gaismas caurlaides palielināšana, pārklājot lēcas ar plānu plēvi, kurai ir mazāka gaismas laušanas spēja nekā optiskajam stiklam.
bromsudraba papīrs fotopapīrs, kura virsma pārklāta ar gaismas jutīgu sudraba bromīdu.
fragilocitoze Fragilocītu klātiene asinīs; novēro dažādu hemolītisku anēmiju un sferocitozes gadījumā.
ekacēzijs Francijs; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 87. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci.
intonācija Frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piemēram, vārdu kārta, konteksts, pieturzīmes.
fūgveida Fūgveida izklāsts - polifons veidojums sevišķi baroka laikmetā, visbiežāk kāda cikla finālā.
defektu pārvaldība funkciju kopa, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē ļauj atklāt, izolēt un labot normālas darbības traucējumus.
datu skrembleris funkcionāls bloks datoru tīklā, kas pirms pārraides apstrādā sastādīto kadru, lai samazinātu garu, vienveidīgu simbolu virkņu parādīšanās varbūtību.
terminālis funkcionāls bloks datu ievadei sistēmā vai sakaru tīklā un izguvei no tiem.
datu galiekārta funkcionāls bloks datu pārraides tīklā, kas izpilda datu avota, datu saņēmēja vai abu funkcijas.
datu koncentrators funkcionāls bloks datu pārraides tīklā, kas ļauj vienai datu pārraides videi apkalpot tādu datu avotu skaitu, kas pārsniedz šajā vidē vienlaicīgi pieejamo sakaru kanālu skaitu.
galiekārta Funkcionāls bloks vai ierīču kopums datu pārraides tīklā, kas izpilda datu avota, datu saņēmēja vai abu funkcijas.
datu komutators funkcionāls bloks, kas veic tādas pārslēgšanas funkcijas sakaru tīklā, kā, piemēram, ķēžu komutāciju, ziņojumu komutāciju, pakešu komutāciju.
speciālgadījums gadījums, kas saistīts ar konkrētu priekšmetu, darbību, parādību no plašāka parādību klāsta
Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols.
lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi.
aeroreklāma Gaisa reklāma.
luminiscences spuldze gaismas avots, kurā luminofors ultravioleto starojumu pārvērš redzamajā gaismā; parasti ultravioleto starojumu rada elektriskā izlāde dzīvsudraba tvaikos stikla caurulē, kuras iekšsienām uzklāts luminofors.
fotomateriāls Gaismjutīgs materiāls (ar gaismjutīgiem slāņiem un starpslāņiem klāta filma, fotopapīrs un fotoplate), kuru izmanto fotogrāfiskā attēla iegūšanai.
diazotipa gaismjutīgais papīrs gaismjutīgs p. ar diazotipa pārklājumu, lai iegūtu pozitīvas gaismas kopijas ar gaismnecaurlaidīgiem svītru vai tekstu oriģināliem.
pretoreola odere gaismnecaurlaidīgs filmas pārklājums, kas novērš oreola efektu.
dichlordivinilarsīnchlorids Gaišs, eļļveidīgs šķidrums, ko iegūst, iedarbojoties ar acetilēnu uz arsēna trihlorīdu alumīnija hlorīda, kā katalizatora, klātbūtnē.
galdklājis Galda klājējs.
galdauts Galda pārklājs (parasti no auduma).
Galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi
portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu pāriem.
pasija Galvenā sija - liela šķērsgriezuma sija, uz kuras balsta garensijas, šķērssijas (ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā), arī kuģa klāju.
tranzītmaģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīklā), kas ir virzīts no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām.
maģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīkla).
programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts.
ekspozīcija Galveno tēmu izklāsts (sonātes formas skaņdarba, fūgas) pirmajā daļā.
nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
kurcumi Gan laiks senajā latviešu gada ciklā (nedēļa pirms gavēņa), gan ļaudis, kas maskējušies par lāčiem, kazām, āžiem, vilkiem u. c. gājuši, pēc tautas nostāstiem, taujādami: "Kur ciemi, kur ciemi?".
banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts šīs dzimtas lakstaugu auglis.
rizomorfas Gari (līdz vairākiem metriem) paralēlu hifu kūļi, kas klāti ar nedzīvām hifu šūnām un zarojas līdzīgi augu saknēm.
meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu); censties iegūt (informāciju).
korālis Garīga dziesma vienbalsīgam vai daudzbalsīgam korim, kurai raksturīgs miers, apcerīgums, vienmērīgs akordisks izklāsts.
retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
mājas gars gars, kas rūpējas par labklājību mājās.
jēkulis Garstiebru rudzu salmi, ko lietoja jumtu klāšanai.
sinepe Garšviela, ko iegūst no šī auga sēklām.
koriandrs Garšvielas, ko gatavo no šī auga augļiem, sēklām, zaļumiem, eļļas.
tilāties Gatavoties (par augļiem, sēklām).
tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu.
burbuļainums Gāzes pūslīšu ieslēgumi cietu izstrādājumu masā, piem., stiklā.
piegāzt Gāžot panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas (pie kā, kam klāt).
piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem.
letālie gēni gēni (gan dominantie, gan recesīvie), kuru klātbūtnē organisms noteiktā attīstības stadijā iet bojā.
asinaptiskie gēni gēni, kuru klātbūtne izraisa asinapsi.
angiotensinogēns Gēns, no kura enzīma renīna klātbūtnē veidojas hormona angiotensīna neaktīvā forma.
sanpaulija Gesnēriju dzimtas ģints ("Saintpaulia"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi; santpaulija.
santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija.
atklātā glabāšana glabāšana ārpus telpām, zem atklātas debess.
luncināties Glausties klāt (parasti par suni).
sliegt Glausties, pieslieties, spiesties klāt.
sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu.
irizācija glazūras vai stikla virsmas pārklāšana ar plānu varavīkšņainu metālu oksīdu kārtiņu.
emaljas glezniecība glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot
dripings Gleznošanas tehnikas paņēmiens abstraktajā māklā - nekārtīga krāsu izšļakstīšana uz audekla, ko izgudroja abstraktā ekspresionisma pārstāvis Dž. Polloks.
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta.
sinalbīns Glikozīds, kas atrodas balto sinepju sēklās.
sinigrīns Glikozīds, kas atrodas melno sinepju sēklās un vēl dažos citos krustziežu augos.
strofantīns glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku; iegūst no strofantu sēklām.
reklāmkarogs Globālā tīmekļa lappuses reklāma, kas parasti (bet ne vienmēr) izveidota taisnstūra formā un uz kuras uzklikšķinot nonāk reklamētajā tīmekļa vietnē.
bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem.
ādainis Gluds, bez pūkojuma, apspalvojuma, klāts it kā ar stingru plēvīti (piemēram, par augu lapām).
fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni; attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu.
gļotēt Glumēt, sākt pārklāties ar gļotām.
glemēt Glumēt; pārklāties ar gļotām.
glitēt Glumēt; pārklāties ar lipīgu kārtiņu.
konjunktīva gļotāda ("tunica conjunctiva"), kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei; saistene.
gļota Gļotas, kas klāj zušus.
cidonīns Gļotviela cidonijas sēklās un augļos.
Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību.
pa godam Godīgi, pieklājīgi.
godkārtīgs Godīgs, ļoti pieklājīgs.
bezviltība Godīgums, atklātība bez viltus.
klabiņa Govij kaklā iekārta trokšņa ierīce, kas klab.
piegrābt Grābjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
kleburis Grabulis (ko govīm kaklā kar).
pamatnējums Grafikā, pret skābes iedarbību noturīgs slānis, kas tiek uzklāts uz gravējamās metāla plāksnes, strādājot dažādās oforta tehnikās.
rekapitulācija grāmatvedības uzskaites ierakstu salīdzināšana ar šo datu pirmavotiem, lai atklātu neprecizitātes, kļūdas.
bilofilas Gramnegatīvu, anaerobisku, pret žulti izturīgu, nekustīgu nūjiņveida baktēriju ģints, kuras izolētas no iekaisuša aklās zarnas piedēkļa un cilvēka izkārnījumiem.
parastais granātkoks granātkoku suga ("Punica granatum"), augļu koks ar lieliem augļiem (300-600 g) ar daudzām sulīgā apvalkā ietvertām sēklām.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām.
lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere.
vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga.
uzkrimst Graužot, kremtot atklāt.
sāngrāvis Grāvis katrā ceļa pusē (vai vienā pusē), kas savāc un novada virszemes ūdeni no ceļa klātnes un brīvjoslas; ceļa grāvis.
grabala Grebulis - koka klabeklis, ko govīm ganībās pakar kaklā, lai tās, krūmājā vai mežājā aizmaldījušās, vieglāk atrast.
šotauga Gredzenveida apkalums uz klāja šotes vadīšanai, piemēram, lai pareizā virzienā (leņķī) novilktu foku (priekšburu).
fokšotes ēze gredzenveida apkalums uz klāja, paredzēts fokšotes vadīšanai.
iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi.
kaila grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
plika (biežāk kaila) grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
grīdsega Grīdas paklājs.
Manto grieķu mitoloģijā - aklā Tēbu pareģa Teiresija meita, viņa pavadone, kas Teiresijam paziņoja par dažādām zīmēm; arī viņai pašai piemita pareģes spējas.
Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
Alope grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Kerkiona meita, kura slepus dzemdēja Poseidonam bērnu un lika auklei izmest to mežā, to atklāja Kerkions un sodīja Alopi ar nāvi.
Leikips grieķu mitoloģijā - Peloponēsas valdnieka Oinomaja dēls, kas bija iemīlējies nimfā Dafnē un pārģērbies sieviešu drānās to vajāja, taču viņa viltība tika atklāta un pēc Apollona pavēles nimfas pavadones viņu nogalināja.
Medonts grieķu mitoloģijā - Pēnelopes precinieku saucējs, kas atklāja viņai to sazvērestību pret Tēlemahu.
Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru.
histerotrahelotomija Grieziens dzemdes kaklā.
trahelotomija Grieziens dzemdes kaklā.
piegriezt Griežot pievienot (pie kā, kam klāt).
krostīni Grilētas, ar ķiploku ierīvētas itāļu minimaizītes, kas viegli apslacītas ar olīveļlu un pārklātas ar garšvielām, dārzeņiem u. tml.
piegrīļoties Grīļojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Gidanas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, Gidanas pussalas ziemeļu krastā, starp Javajas un Mamonta pussalu (Krievijā), garums — \~200 km, dziļums — 5-8 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1 m.
virbeļšotauga Grozekļa šotauga - slīdstienim uz klāja vai speciālai sijai piestiprināta šotauga, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi.
vientega Groži vai pātaga, kas vīti no trim auklām.
mīnumeklētājs Gruntī, sniegā vai ūdenī izlikto mīnu atklāšanas ierīce.
gruntējums Grunts klājums, materiāla pārklājuma kārta pirms krāsas, emaljas vai cita klājuma slāņa; aizpilda virsmas poras, uzlabo adhēziju, aizsargā materiālu pret koroziju.
gruntēšana Grunts krāsas uzklāšana krāsošanai sagatavotai virsmai.
Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi.
piegrūst Grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piegrūst Grūžot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
guanidinēmija Guanidīna klātiene asinīs.
moskitero Gultas aizklājs, kas aizsargā pret moskitiem, siltu zemju odiem, no kuru dūrieniem saslimst ar purva drudzi.
dīnydečs Gultas pārklājs - kāda greznāka sega.
palags Gultas veļas piederums - garš, plats uz guļasvietas, arī zem segas klājams plāna auduma izstrādājums.
silpurene Gundegu dzimtas ģints ("Pulsatilla"), lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
jūras ģeoloģija ģeoloģijas nozare, kas pētī jūru un okeānu pārklāto teritoriju ģeoloģisko uzbūvi un okeānu ģeoloģisko vēsturi.
Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m.
Lielais vella akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā, Brūklāju mežniecībā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, akmens apkārtmērs — 24,1 m, garums — 8,3 m, platums — 7 m, augstums — 1,9 m.
Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta.
Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi.
aizsargapģērbs Ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības; specapģērbs.
zobenastes Helicerātu apakštipa senčauļu klases kārta ("Xiphosura"), ķermenis (garumā līdz 90 cm) sastāv no galvkrūtīm, vēdera (katru klāj atsevišķa bruņa) un zobenveidīga postanālā izauguma, dzīvo jūrās un okeānos uz grunts.
senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
kuģa lūka hermētiski aizdarāma atvere kuģa klājā kravas iekraušanai un izkraušanai, arī iekļūšanai tilpnē un tās apgaismošanai.
metālizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, alumīnija folija, kas no abām pusēm pārklāta ar bitumena mastiku, to izmanto pagrabu, baseinu, rezervuāru u. c. būvju hidroizolācijai.
folijizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, plāna rievota vai gluda alumīnija folija, kas no apakšas pārklāta ar bitumena vai gumijas aizsargkārtām.
koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas.
telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga.
dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas.
dākinī Hindu mitoloģijā - neganti un cietsirdīgi sieviešu kārtas dēmoni, nāves dievietes Kālī pavadones, tās palīdz budisma piekritējiem un spēj cilvēkiem atklāt dharmas noslēpumus.
makroamilazēmija Hiperamilazēmijas veids, ko izraisa makroamilāzes klātiene asinīs.
kredīthipotēka Hipotēka, kas nodrošina prasījumus, kuri var rasties nākotnē no parādniekiem atklāta kredīta.
tahionas Hipotētiskas daļiņas, kuru kustības ātrums pārsniedz gaismas ātrumu vakuumā; eksperimentāli nav atklātas.
nitons Hipotētisks ķīmiskais elements, kas bija nepieciešams rādija radioaktīvā starojuma darbības skaidrojumam pirms radioaktivitātes atklāšanas.
neīstā anoreksija histērijā novērojams stāvoklis: slimnieks atklāti nekā neēd, bet ēd slepeni.
vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu.
hlamidēmija Hlamīdiju klātiene asinīs.
formans Hlormetīlmentilēters, bezkrāsains šķidrums, kas rodas formaldehīdam darbojoties uz mentolu hlorūdeņraža gāzes klātbūtnē, lieto pret elpošanas orgānu katarriem.
putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā).
zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras.
skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas.
rinda horizontāla izklājlapas šūnu virkne, kas šķērso visu izklājlapu. Datu bāzēs ar rindu parasti saprot ierakstu.
bosiks Huligāns; nepieklājīgs, rupjš cilvēks; dauzoņa; izlaidīgs cilvēks.
parūsija Idejas klātbūtnes veids priekšmetos Platona ideju mācībā.
interpretācija Idejas, domas, arī fakta atklājums, izskaidrojums.
virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu.
traheloshīze Iedzimta šķeltne kaklā, persistējošas žaunu spraugas apvidū.
Mendeļa likumi iedzimtības likumsakarības, ko 19. gs. atklāja J. G. Mendelis attiecībā uz diploīdiem, kas vairojas dzimumiski, un uz pazīmēm, kas pieder pie dažādām saistības grupām.
apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas; pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
iedzīvotāju kategorijas iedzīvotāju iedalījums pēc noteiktiem kritērijiem; praksē bieži izdala pastāvīgos, klātesošos un juridiskos (pierakstītos) iedzīvotājus.
pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko, iesaistīties kaut kur.
apmērcēt Iegremdējot (ko sasmalcinātā, pulverveida vielā), panākt, ka daļēji pārklājas (ar šo vielu).
pabāzt zem ūdens iegremdēt, ievirzīt (ko) ūdenī tā, ka ūdens (to) nosedz, pārklāj
iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
iegubt Iegrimt, pārklāties.
tikt uz zaļa zara iegūt labklājību.
tikt pie elpas iegūt rīcības brīvību, sasniegt labklājību.
piejukt Iejūkot pievienoties (pie kā, kam klāt).
delikāts Iejūtīgs, pieklājīgs.
reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
šķērssavienotāju ciparsistēma iekārta datoru tīklā, ko izmanto, lai komutētu vai multipleksētu neliela ātruma balss un datu signālus liela ātruma līnijās un otrādi.
radiolokācijas stacija iekārta objektu atklāšanai un novērošanai ar radiolokācijas metodēm; radiolokators, radars.
datoriekārta Iekārta, kas darbojas datoru tīklā vai ir tieši pieslēgta datoram.
automātiskā dzirdne iekārta, kas padod ūdeni automātiski, bez cilvēka klātbūtnes.
diagnostiskā pārbaude iekārtas funkcionēšanas pārbaude ar speciālām tehniskām ierīcēm un programmām, kas ļauj atklāt un lokalizēt tās bojājumus.
ieklāja Ieklājs.
iesegt Ieklāt (1).
ielikt Ieklāt (piemēram, grīdu), izveidot (piemēram, pamatus).
uzgrīst Ieklāt grīdu, izveidot tilta braucamās daļas virsmu.
nogrīdīt Ieklāt, gatavot grīdu.
endocelārijs Iekšējā membrāna, kas klāj celoma dobumu.
izgrīdot Ielikt, izklāt grīdu.
izgrīst Ielikt, izklāt grīdu.
demovideokasete Iepazīšanās videokasete, kas nav domāta tirgum, bet priekšstata izveidei, reklāmai.
ietīties Iepīties, sapīties (parasti tīklā).
pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz.
izklājējierīce ierīce (kā) izklāšanai, izvietošanai.
reģenerators Ierīce datoru tīklā, kas no sakaru līnijas uztver diskrētos signālus un tos no jauna ģenerē tālākai pārraidei, ja uztvertais signāls pārraides procesā ir kropļots.
atkārtotājs Ierīce datoru tīklā, kas pastiprina un reģenerē datu signālu, lai palielinātu pārraides attālumu starp stacijām vai tīkla segmentiem.
eļļas spiedne ierīce eļļas izspiešanai no eļlasaugu sēklām un augļiem; ir hidrauliskās spiednes un gliemežspiednes.
tralis Ierīce jūras mīnu atklāšanai un iznīcināšanai.
detektors Ierīce kādas parādības atklāšanai, konstatēšanai.
kurināma elements ierīce ķīmiskās enerģijas tiešai pārveidošanai elektroenerģijā, jonizējot un oksidējot kurināmo elektrolīta klātbūtnē (piemēram, kurināmais – ūdeņradis, oksidētājs – skābeklis); ierobežoti izmanto autonomās energoiekārtās.
radiolokators ierīce objektu atklāšanai, to atrašanās vietas (attāluma un virziena) noteikšanai ar radiosignāliem – radiolokators izstaro augstfrekvences radiosignālus un uztver tos pēc atstarošanās no objektiem; sastāv no radioraidītāja, radiouztvērēja, vienas vai divām virzienantenām, informācijas apstrādes un indikācijas mezgliem.
sprieguma stabilizators ierīce pastāvīga sprieguma automātiskai uzturēšanai neatkarīgi no svārstībām elektrības tīklā un slodzes lieluma.
frekvences stabilizators ierīce pastāvīgas frekvences automātiskai uzturēšanai neatkarīgi no svārstībām elektrības tīklā un slodzes lieluma.
pavediena vadīkla ierīce pavediena noklāšanai uz adāmmašīnas adatām.
austiņķemme Ierīce pavediena noklāšanai uz pamatņu adāmmašīnas adatām.
bortu izpletējs ierīce riepas bortu izplešanai diagnoscēšanas un remonta vajadzībām, kas dod iespēju vizuāli novērtēt riepas iekšpuses stāvokli, atklāt iespējamos bojājumus un vajadzības gadījumā arī tos novērst.
fokrollers Ierīce zem vai virs jahtas klāja, ar kuru ierēvē (uztin uz štagas) un atkal izrēvē (attin no štagas).
zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
vides vārteja ierīce, kas pārveido multivides ievadu mugurkaultīklā un otrādi. Pārraides vides vārteja var būt, piemēram, _IP_ vārteja vai shēmu komutācija.
gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei.
ieziepēt Ierīvēt ar ziepēm, pārklāt ar ziepju putām.
pielaicīties Iesākt, ķerties klāt.
iesegt Iesegt jumtu - uzklāt, izveidot jumtu.
ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt.
serendipitāte Iespēja gūt nejaušu atklājumu, meklējot ko citu.
stiklspiedums Iespieddarba izgatavošanas paņēmiens iekodinot attēlu ar fluoru stiklā; hialotipija.
iespiedelementi Iespiedformas daļa, kuras uzklāj poligrāfijas iespiedkrāsu.
starpelementi Iespiedformas daļa, uz kuras netiek uzklāta poligrāfijas iespiedkrāsa.
krāsu aparāts iespiedmašīnas daļa kas uzklāj iespiedelementiem krāsas.
hialogrāfija Iespieduma plātņu izgatavojums stiklā.
zīdspiedums Iespieduma tehnika, kurā krāsu spiež cauri zīda sietam, kuram noteiktas vietas ir pārklātas ar necaurlaidīgu vielu.
piedurt Iespraust (pie kā, kam klāt).
piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
reklāmas aģentūra iestāde, uzņēmums, kas nodarbojas ar reklāmu izgatavošanu un izplatīšanu, reklāmas orgsnizēšanu.
piestādīt Iestādīt cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu.
ieklāstīt Iestāstīt (izklāstot, izskaidrojot); ieskaidrot.
noraugās Iet apskatē, lai pārbaudītu, atklātu bojājumus.
makņāt Iet pa muklāju, staignu vietu.
makņīt Iet pa muklāju, staignu vietu.
gāts Iet, klāties.
velties Iet, virzīties smagnējā, arī neveiklā gaitā.
apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres; dot praktisku pieredzi.
savīstīt Ietīt mīklā (pildījumu).
iecept Ievietot (mīklā) un izcept.
iegremdēt Ievirzīt (piemēram, smiltīs, graudos) tā, ka (tie) apklāj.
ieļepatāt Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
ieļepatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
ieļēpatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
punktēt Iezīmēt ar punktiem, veidot no atsevišķiem punktiem; klāt ar punktiem.
laineris Iezīmēta līnija, uzklājot krāsojumu u. tml.
segiezis Iezis, kas pārklāj (ko, piemēram, citu iezi).
kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas.
bulvarks Iežogojums ciešas sienas veidā ap kuģa klāju, margsiena.
bulverķis Iežogojums ciešas sienas veidā ap kuģa klāju, margsiena.
margsiena Iežogojums ciešas sienas veidā ap kuģa klāju; margmala.
pārvalks Iežu kārta, sistēma, kas pārklāj, sedz (ko).
interneta mēneša pārskats ikmēneša pārskats, ko gatavo interneta pētniecības uzdevumu grupas, lai iepazīstinātu ar dalības organizāciju veiktajiem darbiem un atklātajām problēmām, kuras saistītas ar interneta attīstību.
lektīns Ikviena hemaglutinējoša viela, kas ekstrahēta no dažu augu sēklām.
porfirogenets Ikviens Bizantijas ķeizaru dēls, ko dzimstot saņēma uz purpura drānas ar purpuru izklātā zālē.
atsaistīt Ilgāku laiku, daudz siet (mezgliņus) šķietā un nītīs savērtā audeklā.
noblunkšķināt Ilgāku laiku, līdz pagurumam plakšķināt ūdeni zivis dzenot tīklā.
satalināt Ilgāku laiku, nepārtraukti ļaut gulēt izklāti un balināties.
satalēt Ilgāku laiku, nepārtraukti stāvēt izklāti un balināties.
paklājaugi Ilggadīgi vai viengadīgi zemi krāšņumaugi, kurus izmanto galvenokārt paklājveida un mozaīkveida puķu stādījumos.
butaforija Imitēti priekšmeti (reklāmai, demonstrēšanai).
Šrī Indiešu mitoloģijā - labklājības ("šrī") dieviete, saukta arī Lakšmī ("laime").
abrins Indīga viela, fitotoksīns, kas atrodas Indijas auga "Abrus precatorius" sēklās, darbojas kā asinsvadu inde; senāk lietots trahomas ārstēšanai.
strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs.
sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu.
neatkarīga dzīve indivīda spēja būt atbildīgam par sevi un neatkarīgam no apkārtējo aprūpes, labklājības vai attiecībām.
adresvedība Individuālo adrešu piešķiršana lokālajā tīklā.
televīzija Informācija, attēlu kopums, ko pārraida televīzijas tīklā; televīzijas raidījums, televīzijas pārraide.
pārvaldības informācija informācija, ko dators tīklā var pārsūtīt vai pārveidot, izmantojot pārvaldības informācijas protokolus.
pārkodēšana Informācijas izklāstam izmantoto zīmju vai zīmju kombinācijas sistēmas maiņa.
magnētlente Informācijas nesējs ārējā atmiņā - lente ar magnētisku pārklājumu.
magnētdisks Informācijas nesējs ārējā atmiņā - rotējošs disks ar magnētisku pārklājumu.
starpnieka pakalpojumu sniedzējs informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, piekļuvi elektronisko sakaru tīklam vai informācijas glabāšanu.
overleji Informācijas slāņi par apvidu, kuros objekti tiek grupēti pēc to nozīmes vai pazīmēm; pārklājplēves.
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
termolokators Infrasarkano staru lokators: elektroniska ierīce, kas paredzēta objektu (mērķu) atklāšanai un to atrašanās vietas noteikšanai, izmantojot infrasarkanā diapazona elektromagnētiskos viļņus; optiskā lokatora varietāte.
kvalifikātors Inkvizīcijas tiesas loceklis, kura uzdevums bija atklāt noziegumu.
programma Instrumentāla skaņdarba satura izklāsts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai darba nosaukumā.
antrofori Instrumenti, ar ko zāles ievada šauros kanālos, pagatavoti no želatīna pārklātas spirāles.
audioskops Instruments dzirdes pavājināšanās atklāšanai; sastāv n o otoskopa un audiometra.
melu detektors instruments, kas mēra asinsspiediena, elpošanas, pulsa izmaiņas un elektrības vadītspēju ādā ar mērķi atklāt melīgas atbildes uz jautājumiem.
vietas vārds interneta tīklā - elektroniskā pasta adreses daļa, kas atrodas pirms domēna vai apakšdomēna (ja tāds ir) vārda.
stikla kristalizācijas intervāls intervāls starp apakšējo kristalizācijas temperatūru, kad stiklā parādās redzami kristāli, un augšējo kristalizācijas temperatūru, kurā kristāli izšķīst izkusušajā stikla masā.
kamerspēle Intīma rakstura uzvedums ar nelielu tēlotāju sastāvu; aktieru intīma rakstura tēlojums, kas atklāj varoņa psihi.
poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
diffarreatio Īpaša laulības šķiršanas forma romiešu tiesībās, kurā bij nepieciešama priestera klātbūtne.
muzīvzelts Īpaši apstrādāts alvas disulfīds, spīdošu zvīņu veidā, lieto koka rāmju u. c. bronzēšanai ("zeltīšanai"), jo pārklājums ir izturīgs pret sēra un sērūdeņraža darbību, arī pret skābēm.
perisperms Īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīglim nepieciešamās barības vielas.
endosperms Īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas.
devas Irānas folklorā - spalvām klāti milzīgi radījumi ar asiem nagiem un baismām sejām, tie dzīvo kalnu aizās un sargā dārgumus, neieredz cilvēkus un ir stipri, nežēlīgi un ļauni.
regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
pieirties Irot, airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēties.
linters Īsas kokvilnas šķiedriņas, kas palikušas pie kokvilnas sēklām pēc attīrīšanas mašīnā (džinā).
kursi Īslaicīgs lekciju cikls, kurā sistemātiski izklāsta kādas zinātnes, ražošanas nozares vai praktiskas disciplīnas pamatus, māca valodas.
Izraīls Islāma mitoloģijā - nāves eņģelis, viens no četriem erceņģeļiem, kuram ir kosmiski izmēri un 4000 spārnu, ķermenis klāts ar dzīvām acīm un mēlēm.
Džibrīls Islāma mitoloģijā - viens no četriem erceņģeļiem, vistuvākais Allāham, kas nogādā Allāha pavēles praviešiem un atklāj tiem viņa gribu, atbilst Bībeles Gabriēlam.
džāhilīja Islāma mitoloģijā un reliģijā - laiks, pirms Muhameds piedzīvoja savu atklāsmi un Allāhs viņam atklāja Korānu.
T krekls īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T.
ehidna īspurna skudrezis ("Tachyglossus aculeatus"), dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, oldējējs zīdītājs, \~45 cm garš apaļīgs ķermenis, kas klāts ar vilnu un adatām.
autoreferāts Īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums, ko saraksta darba autors.
cerokslis Īss dievturības ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā; dievturības katheisms.
rezumējums Īss izteikto domu, ziņojuma, raksta u. tml. izklāsts; kopsavilkums.
klips Īss kinofilmas fragments (sākotnēji); īsa muzikāla vai reklāmas filma, gk. demonstrēšanai televīzijā.
katķisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā; katehisms.
katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā; katķisms.
džingls Īss mūzikas skaņu un teksta apvienojums, ko bieži kā pazīšanas zīmi atkārto reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
atila Īss, divrindu pogu savienotājām auklām apšūts kamzolis; ungāru tautas apģērba un huzāru formas uzvalka daļa.
lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks.
uncinula Īstās miltrasas sēņu ģints "Erysiphaceae" dzimtā, attīsta spēcīgu gaisa sēņotni, kas ar baltu segu vai plankumiem pārklāj saslimušās augu daļas.
satēnēt It kā ar miglu apklāties, ar plēvīti apaugt.
toreja Īvju dzimtas ģints ("Torrea"), dekoratīvs koks ar lielām, skaistām, olveida sēklām, ko vietām audzē lielos dārzos.
cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
tileklis Izbalinātu linu klājums.
aptilāt Izbalot, guļot izklātam.
bluķēt Izberzt labības graudus klājienā ar rulli.
piebirzt Izbirt lielākā daudzumā (par gatavām sēklām).
raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raibot (1).
raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raiboties (1).
nokvēpināt Izdalot kvēpus, sodrējus, būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar tiem.
atklāt Ameriku izdarīt jaunus atklājumus, pateikt ko jaunu (biežāk nolieguma teikumos)
daidžests izdevums, kas satur mākslas darb adaptētu izklāstu.
izknist Izdīgt (par sēklām).
pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt).
jūras vārti Izeja no ostas, upes atklātā jūrā, ieeja no atklātas jūras ostā, upē; vieta, kur upe ietek jūrā.
tālmācība Izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana.
Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
izļepatāt Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
izļepatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
izļēpatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
enterūrija Izkārnījumu klātiene urīnā.
izkārtne Izkārta reklāma.
pablandu Izklaidus izklāts (piemēram, siens žāvēšanai).
aizpildījums Izklājlapās - atkārtotu vērtību ievade šūnu grupā.
tukšā šūna izklājlapas šūna, kurā nav ne skaitliska lieluma, ne iezīmes, ne makrodefinīcijas, ne formulas.
grafikas izklājprogramma izklājlapu programma, kas atveido displeja ekrānā darblapu, izmantojot bitkartētu grafiku, parasti tā ietver plašu datorizdevniecības elementu spektru un vienā izdrukā ļauj kombinēt izklājlapas un diagrammas.
diapazons izklājlapu programmās - viena šūna vai blakusesošu šūnu taisnstūrveida grupa. Šūnu grupējums ļauj izdarīt zināmas operācijas, piemēram, formatēšanu, visai šūnu grupai.
nokliest Izklājot apklāt.
noklastīt Izklājot nolikt.
Lotus 1-2-3 izklājprogramma _Lotus 1-2-3_.
izklājprogramma Lotus 1-2-3 izklājprogramma, ko izstrādājusi firma _Lotus Development Corporation_, tā bija pirmā izklājprogramma, kas bez tradicionālajām izklājlapu funkcijām nodrošināja arī zināmas datņu pārvaldības, grafikas un teksta apstrādes iespējas.
darblapa Izklājprogrammās - divdimensionāla rindiņu un kolonnu matrica, kurā var ievadīt nosaukumus, ciparus formulas.
klātenis Izklājums, klājums.
izklēpāt Izklāpot.
apstāsts Izklāstījums, pārstāstījums.
atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (kāda teksta, runas saturu).
apstāstīt Izklāstīt, pārstāstīt.
izklāstījums Izklāsts.
saskliest izklāt (balināšanai).
saskliēst Izklāt (balināšanai).
tilēt Izklāt (linus balināšanai).
izplatīt Izklāt (linus uz lauka).
slāt Izklāt (linus); nevīžīgi sakraut.
izlakot Izklāt (no iekšpuses) ar laku; nolakot.
iztinkavāt Izklāt (telpu) ar javas kārtu, parasti no iekšpuses.
izalvot Izklāt ar alvu (no iekšpuses).
izbruģēt Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu); bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
izcementēt Izklāt ar cementa segumu.
izoderēt Izklāt ar oderējumu (piemēram, metalurģiskās krāsns, cauruļvada) iekšpusi.
izoderēt Izklāt ar oderi (apģērba gabala) iekšpusi.
ieoderēt Izklāt ar oderi (kā iekšpusi); izoderēt.
izzeltīt Izklāt ar zelta kārtu (no iekšpuses).
iztalināt Izklāt balināšanai (linus).
iztulināt Izklāt balināšanai (linus).
iztulot Izklāt balināšanai (linus).
iztilāt Izklāt balināšanai, izbalināt.
satilāt Izklāt balināšanai.
aizskleist Izklāt linus (lai balinātu) ceļam priekšā (to nosprostojot).
tilāt Izklāt linus balināšanai.
uzskliest Izklāt linus balināšanai.
izribināt Izklāt un izretināt (linus).
tūbot Izklāt vai apvilkt ar filcu.
izflīzēt Izklāt, apdarināt ar flīzēm.
izplāt Izklāt, izplest.
klaistīt Izklāt, izritināt.
iztilināt Izklāt, izstādīt (uz lauka linus), lai tie (žūstot, balojot) iegūtu vēlamo gatavības pakāpi.
izgrantēt Izklāt, noklāt ar granti.
likt uz bala izklāt, novietot balināšanai.
izridināt Izklāt.
skliest Izklāt.
uzslāt Izklāt.
klājiens Izklāta (piemēram, salmu, siena) kārta, slānis.
klaidiņš Izklāti lini.
aiztilāt Izklātiem sākt balot (par liniem).
aiztilēt Izklātiem sākt balot (par liniem).
tikt uz kājām izkļūt no grūtībām, pārvarēt sarežģījumus; sasniegt labklājību, turību.
kulāji Izkulti linu stiebri bez linsēklām.
mīdeklis Izkultie salmi rijā pēc klājiena nomīdīšanas ar zirgiem.
mīna Izkulto graudu kārta uz klona, kas rodas zirgiem ar kājām mīdot izklāto labību.
lukiņš izlauztas egles sakne, kas pārklāta ar zemi.
pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
nēsāt masku izlikties, izturēties tā, lai neatklātu savu īsto dabu, būtību.
nolīt Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to); līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem).
izagaldīties Izlobīties (par pākšaugu sēklām).
iedzimtības pārbaude izmēģinājumu stādījumi, ko ieaudzē ar mākslīgajā vai brīvajā apputeksnēšanā iegūtām sēklām, lai pārbaudītu jauno augu īpašības (augšanas ātrumu, zaru resnumu u. c.).
galants Izmeklēti pieklājīgs, ļoti laipns.
rieba Izmērcētu linu klājiena kārta, ko veido, lai norobežotu atsevišķo īpašnieku noklātos linnu gabalus.
petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts.
pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā.
orthis Izmirusi ģints pleckāju dzimtā "Orthidae", plakani izliektiem vākiem, kas pārklāti rupjām ribiņām, sastopami silūra nogulumos, Latvijā bieži ledus laikmeta nogulumu laukakmeņos.
bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu.
productus Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar taisnu slēdzes malu, stipri izliektu ventrālo un plakanu vai ieliektu dorsālo vāku un adatveidīgiem izaugumiem, kas pārklāj vāku virsas, sastopama no devona līdz permai.
psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas.
gliptodonti Izmiruši terciārā perioda zīdītājdzīvnieki no nepilnzobju kārtas, mūslaiku bruņnešu radinieki; gliptodontu ķermenis bija kaula bruņām klāts.
antiarhi Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Antiarchi"), dzīvoja devona periodā dažāda sāļuma ūdenstilpju bentālē; Latvijā zināmas 25 sugas, no tām 18 atklātas Latvijā.
senputni Izmirušu sugu "Archaeopteryx" un "Archaeornis" putni (pēc citiem datiem tie pieder pie vienas sugas), kas līdzinājās divkājainiem dinozauriem, taču ķermenis tiem klāts spalvām; dzīvoja juras periodā.
bruņuzivis Izmirušu zivju klase ("Placodermi"), dzīvoja devona periodā, ķermenis klāts ar kaula bruņām.
bruņu zivis izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem; šīs klases zivis.
matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu; īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
poliizobutilēns Izobutilēna jonu polimerizācijas produkts [-C(CH3)2-CH2- -]n, ķīmiski un termiski izturīgs (līdz 350 C), mehāniski neizturīgs; lieto elektroizolācijas un antikorozijas pārklājumiem, līmju, hermetizējošu materiālu izgatavošanai.
pretpārklāšanās Izolācijas pārklāšanās starp zemi un fāzi, notiekot zibensizlādei tādā tīkla elementā, kuram normālā darba režīmā ir zemes potenciāls.
datorizdevniecības programma "PageMaker" izplatīta datorizdevniecības programma, kas ļauj integrēt tekstu un grafiku un ko izmanto rakstu, pārskatu, reklāmu, apkārtrakstu un citu dokumentu sagatavošanai.
izasēties Izplatīties, izkaisīties augsnē (par sēklām).
gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni; izplatīties (par miglu, tumsu).
novilkties Izplatīties, virzīties tā, ka pilnīgi pārklāj ko (piemēram, par mākoņiem, miglu).
pievirzīties Izplatoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par skaņu.
piekļūt Izplatoties sasniegt (ko), nonākt (pie kā, kam klāt) - piemēram, par gaisu, gaismu, ūdens plūsmu.
izplandīt Izplest, izklāt.
aizstaipīties Izplesties, klāties līdz.
plātim izpleties, izklājies.
kāpt kaklā izraisīt spiediena sajūtu kaklā.
aizspiest Izraisīt spiedošu sajūtu (kaklā) - par elsām, sāpēm.
aizžņaugt Izraisīt žņaudzošu sajūtu (kaklā) - par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm.
izlopoties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi; izākstīties, izālēties.
izļurbāties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi.
izgleznot Izrotāt, pārklājot viscaur ar gleznojumiem (piemēram, sienu).
interpretēt Izskaidrot (piemēram, domu, teksta saturu, faktu), atklāt jēgu (piemēram, domai, teksta saturam, faktam).
glosēt Izskaidrot, izklāstīt; zoboties, kritizēt.
izļēpāties Izstaigāties (neveiklā, gāzelīgā gaitā).
piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); arī piemētāt (ar ko tievu, garu).
nostaipīt Izstiepjot (ko), noklāt (to) kādā platībā.
nostiept Izstiepjot pāri, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piestiept Izstiepjot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
metalizācija Izstrādājuma pārklāšana ar plānu metāla vai metālu sakausējuma kārtiņu.
zeltīšana Izstrādājuma virsmas pārklāšana ar plānu zelta kārtiņu (no mikrometra daļām līdz dažiem mikrometriem).
paklājs Izstrādājums telpu grīdu un sienu apklāšanai (piemēram, lai izrotātu tās, slāpētu skaņas).
sudrabošana Izstrādājumu virsmas pārklāšana ar sudraba kārtiņu, lai tos aizsargātu pret koroziju, uzlabotu izskatu.
klājdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
sarīdzēt Izšūt vai izadīt ar dažādu krāsu dzijām vai auklām.
muckraking Izteiciens, sevišķi Amerikā, par žurnālistiem, kas mēģina atklāt korupciju valsts iestādēs un privātajā sektorā (angļu "mēslu grābšana").
pacelt balsi izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko)
izrunāties Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
palaist muti Izteikties nepieklājīgi, rupji.
popularizēt Iztirzāt, izklāstīt viegli saprotamā, uztveramā veidā.
tīkstīt Iztīt, atklāt, atsegt.
nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas ir pretrunā ar pieklājības normām; izturēšanās, rīcība, runa, kas aizskar, apvaino kādu.
pieiet Izturēties (pret kādu) tā, ka izraisa (tā) uzticību, atsaucību, atklātību.
lopoties Izturēties neatbilstoši cilvēka cieņai; nepieklājīgi, neestētiski izrunāties, rīkoties.
ālēties Izturēties nesavaldīgi, trokšņaini, arī nepieklājīgi, aizskaroši.
turēt sevi (rokās) (arī turēt sevi rāmjos) izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
individualizēt Izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā); savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu).
izdīgt Izveidot asnu (par sēklām).
sadīgt Izveidot asnus (par vairākām, daudzām sēklām).
izbetonēt Izveidot no betona; viscaur ieklāt ar betonu.
piekonstruēt Izveidot un noteiktā veidā piestiprināt (pie kā, kam klāt).
uzcepurot Izveidot un uzlikt virsējo pārklājumu (par labības statiņu augšējo, nosedzošo kūlīti).
saasnot Izveidot vairākus, daudzus asnus (par sēklām, bumbuļiem u. tml.); arī sadīgt (1).
debušēt Izvest karaspēku no šauruma vai aizsegtas vietas (piem., no kalnu aizas) atklātā apvidū.
izlaist Izvietot izklaidus; izkliedēt; arī izklāt.
izšautrināt izvietot, izklāt (labību) rijā uz ārdiem.
angobēšana Izžāvēta vai apdedzināta keramiska izstrādājuma dekorēšana vai pārklāšana ar angobas šlikeri.
jahta ar kajīti jahta, kurai zem klāja izveidota dzīvojamā telpa.
bakdekers Jahta, kuras lēzenā un zemā kajīte virsbūves konstrukcijā aizņem visu jahtas platumu, līdz ar to šādai jahtai nav sānu klāja.
slēgts kokpits jahtas klāja padziļinājums ar ūdensnecaurlaidīgām sienām.
ahterklājs Jahtas vai kuģa klāja pakaļējā daļa.
piejāt Jājot (parasti uz zirga), panākt, ka (tas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
armagedons Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas; arī šīs kaujas vieta.
Okuninusi Japāņu mitoloģijā - "Lielais zemes valdnieks", Idzumo apgabala (Honsju salas dienvidos) galvenais dievs un centrālais tēls nozīmīgā šī reģiona mītu ciklā.
Abuto Japāņu mitoloģijā - labklājības dievs, kura palīdzību lūdza slimnieki un ceļotāji, arī jūrasbraucēju aizbildnis, kam izlūdzās labu ceļavēju.
Ame Minakanusi japāņu mitoloģijā — viena no galvenajām dievībām sintoisma kosmogoniskajā ciklā, pirmais dievs, kas pēc Zemes atdalīšanās no Debesīm sāka no Visuma haosa veidot pasauli.
tempura Japāņu virtuves ēdiens: šķidrā mīklā apceptas zivis, garneles, arī dārzeņi; maisījums, kurā tiek ceptas zivis un dārzeņi.
piejaut Jaujot pievienot (pie kā, kam klāt).
neopātija Jauna slimība; jaunatklāta slimības forma.
gortekss Jaunas paaudzes materiāls, kas pārklāts ar alumīniju; radīts Bila un Vīves Goru ("Gore, Bill and Vieve") izveidotajā tekstilrūpniecības uzņēmumā; "gore-tex".
ununkvadijs Jaunatklāta ķīmiskā elementa, ar 114 protoniem atoma kodolā, pagaidu nosaukums, kas dots 2009. gadā.
uzdzijums Jaunie audi, kas pārklāj sadzijušu brūci.
senhorita jaunkundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin neprecētu sievieti Brazīlijā_).
māsters Jaunkungs (pieklājības forma, ko lieto kalpotāji, uzrunājot vai runājot par kunga nepilngadīgo dēlu); arī humoristiski.
paauga Jauno koku kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagu klāja, arī izcirtumā.
jaunumdeva Jaunumu pakete, ko tīklā "Usenet" pārsūta no viena datora uz nākošo datoru.
vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
apmetums Javas kārta, ar ko pārklāj (sienas, griestus).
bruņumērķis Jebkāds kaujaslaukā esošs kustīgs vai nekustīgs bruņām klāts mērķis.
sociālais ierēdnieciskums jēdziens, ar kuru apzīmē tādas negatīvas parādības labklājības sistēmā, kas ietver sociālā darba birokratizēšanos, pārlieku menedžerismu, institucionalizēšanos un attālināšanos no sociālā darba profesionālās identitātes, kā arī tādu sociālo darbinieku darbību, kurā primāri tiek nodrošinātas institucionālās vajadzības.
sociālā šķira jēdziens, kas apzīmē sabiedrības daļu, kurai ir līdzīgs ekonomiskais statuss jeb labklājība, politiskais statuss jeb vara un sociālais statuss jeb prestižs.
labklājības valsts jēdziens, kas raksturo attīstīto valstu sociālo politiku un nozīmē valsts atbildību par cilvēku labklājību sabiedrībās, kur iedzīvotājiem nodrošinātas pilsoņu un politiskās tiesības; ideālais modelis ietver valsts atbalstītu pilnu nodarbinātību (bezdarba līmenis < 3 %), vispārēju izglītību, vispārēju veselības aprūpi.
nocikstēt JNoklāt ceļu ar žagariem.
tumšā reparācija jonizējošās radiācijas u. c. mutagēno faktoru izraisīto DNS molekulu vienas ķēdes bojājumu reparācija bez redzamās gaismas klātbūtnes.
pseudojonons Jonona ieguves procesa neattīrīts starpprodukts, ko iegūst kondensējot citrālu ar acetonu barija hidroksila klātbūtnē.
piejoņot Joņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Šehina Jūdaisma mitoloģijā - viens no Dieva vārdiem, kas saistīts arī ar priekšstatu par Dieva klātesamību uz zemes.
Sukkot Jūdu Būdiņu jeb Lieveņa svētki, ko svinēja rudenī, atceroties Dieva klātnību Izraēla tautas tuksneša ceļojuma laikā; arī otrās Pļaujas svētki.
zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis.
talīts Jūdu rituālais tērps, kurā ietērpjas lūgšanu laikā; liels četrstūrains vilnas lakats ar auklām un pušķiem stūros.
likt ilksīs jūgt (ratos, ragavās, arklā u. tml.).
likt arklā jūgt arklā.
iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs.
sedzējs Jumta sedzējs - jumiķis, kas noklāj jumtu ar dakstiņiem, šīferi u. c.
jumta pape jumta seguma un hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko iegūst, piesūcinot ar darvu speciālu kartonu un pārklājot to ar grūti kūstošiem darvas produktiem.
grebestāt Jumtu klājot nostiprināt kārtis; apsist ar kārtīm.
Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas.
Kallisto Jupitera pavadonis; atklāja G. Galilejs 1610. apriņķo planētu 16,69 dienās, 1,880 mlj km attālumā; diametrs - 4840 km; masa - 1,45 Mēness masas; daudz krāteru.
piratērija Jūras laupīšana, laupīšanas uzbrukums kuģim atklātā jūrā.
Hatangas līcis jūras līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā, Taimiras pussalas dienvidaustrumos, garums — 220 km, lielākais platums — 54 km, dziļums — līdz 29 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m, gada lielāko daļu līci klāj ledus.
putojoša jūra jūras stāvoklis 9 balles stiprā vējā (18,3-21,5 m/s), kad ūdens virsma gandrīz vienlaidus pārklāta ar baltām putām.
Šokaļska šaurums jūras šaurums Severnaja Zemļas arhipelāgā, starp Boļševikas un Oktobra Revolūcijas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~110 km, platums - 20 km, dziļums - 200-250 m, krasti kalnaini, gada lielāko daļu klāts ar ledu.
kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana.
jaunatklātie apstākļi juridiski fakti vai citi nozīmīgi apstākļi, kas nebija zināmi tiesai, bet pastāvēja lietas izmeklēšanas laikā un tika konstatēti (atklājās) pēc tiesas sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā.
klātesamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne (2).
klātbūtne Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātesamība.
audzin Kā audzin saaudzis - ļoti cieši klāt; tā, ka nevar atdalīt, nošķirt; (garīgi) ļoti tuvs, radniecisks.
klāšus Kā klāšus (atklāt) - ļoti skaidri, saprotami izskaidrot.
kā nākas kā vajag, kā pieklājas, arī kārtīgi, pamatīgi.
piekabināt Kabinot piestiprināt, pielikt (pie kā, kam klāt).
popularizēšana Kāda jautājuma izklāstīšana viegli saprotamā veidā.
pārklājs Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
radionoteikšana Kāda objekta klātbūtnes noteikšana ar radiolokāciju, nenosakot tā precīzu atrašanās vietu.
gravēšana Kāda ornamenta, līniju, burtu utt. iegriešana metālā, stiklā, akmenī u. c.; attēla izveidošanas metode vara plāksnē ar tievu grebli.
runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu.
dzīves līmenis kādas valsts, kopienas, šķiras vai atsevišķas personas patēriņa un labklājības mērs.
pamatkurss Kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē).
kurss Kādas zinātņu nozares vai atsevišķu tās daļu sistemātisks izklāsts (piemēram, augstākajā mācību iestādē).
dālderis Kadastrāls zemes mērs Vidzemē; 17. gs. beigās arklā sāka skaitīt 60 dālderus.
kreklinieks Kāds (bērns), kurš tikai kreklā apģērbies.
smerška kāds augs ar smaržīgām sēklām.
plavurs Kāds, kas iet šūpodamies, izplēties, neveiklā gaitā.
ļarga Kāds, kas nepieklājīgi runā.
lampāns Kāds, kas staigā neveiklā gaitā.
blemža Kāds, kurš mēdz runāt rupji un nepieklājīgi.
ņarkulis Kāds, kurš nepieklājīgi ēd.
glemzis Kāds, kurš runā nevajadzīgi vai nepieklājīgi.
esība Kādu konkrētu vai abstraktu priekšmetu tiešā klātbūtne, atrašanās noteiktā vietā, vidē, laikā.
nozvaigznēt Kādu laiku būt pārklātam ar zvaigznēm.
patilāt Kādu laiku izklāt balināšanai.
patulināt Kādu laiku ļaut izklātam balināties; patilināt.
patilināt Kādu laiku ļaut izklātam balināties.
mazagrans Kafijas dzēriens ar ledu, kam garšas pēc klāt pielej arī kādu lāsīti maraskīno.
karkšis Kairinājums kaklā, kas izsauc klepu, gārgšanu.
karkšķis Kairinājums kaklā, kas izsauc klepu, gārgšanu.
kārkšķis Kairinājums kaklā, kas izsauc klepu, gārgšanu.
izkaisīt Kaisot (ko sīku, smalku), pārklāt (ar to, piemēram, grīdu, trauku).
apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt; apbārstīt.
piekaisīt Kaisot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pakaisīt Kaisot (ko), noklāt (ar to).
piekratīt Kaisot noklāt (ar pakaišiem) pietiekami, daudz.
paslauķis Kāju slaucīšanas paklājs; paslauka (2).
paslauka Kāju slaucīšanas paklājs.
medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi).
pilocereus Kaktusu ģints taisniem stublājiem rievainām malām, kas pārklātas lielākām vai mazākām sirmām spilvām.
marmorkaķis kaķu dzimtas suga ("Pardofelis marmorata"), kuras pēdējie pārstāvji mīt Dienvidaustrumāzijas salās, tiek lēsts, ka pasaulē to atlicis mazāk par 10000 pieaugušu dzīvnieku, turklāt katrā atsevišķajā populācijā to nav vairāk par 1000.
hondrokalcinoze Kalcija sāļu, biežāk kalcija pirofosfata klātiene vienā vai vairākos locītavu skrimšļos.
Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē.
roburīts Kalnrūpniecībā akmenslauztuvēs un atklātos karjeros izmantota nitrosavienojuma sprāgstviela.
Glitertinns Kalns Skandināvijas kalnos ("Glittertind"), Jūtunheimena plakankalnē, Norvēģijā, augstums - 2464 m, klāts ar \~30 m biezu ledāju.
Tangla Kalnu grēda Tibetas kalnienes centrālajā daļā ("Tanglha"), Ķīnā, garums - 700 km, augstums - līdz 6096 m, relatīvais augstums - \~1000 m, augstkalnu tuksnesis un stepes, atsevišķas kupolveida virsotnes klāj mūžīgais sniegs.
Ladaks Kalnu grēda uz ziemeļiem no Lielajiem Himalajiem (angļu val. "Ladakh"), Indas augštecē, Ķīnā un Nepālā, garums - 600 km, vidējais augstums - 4000-5000 m, augstākā virsotne - 7728 m, atsevišķas virsotnes klāj mūžīgais sniegs un ledus.
karatau Kalnu grēdas un masīvi, kurus klāj stepes un pustuksnešu veģetācija.
Adamello Kalnu masīvs Austrumalpos, Rētijas Alpu rietumos, Itālijā, augstākā virsotne - 3554 m, kupolveida pacēlums, klāts plašiem firna laukiem, no kuriem atzarojas >50 šļūdoņu; Adamells.
Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai.
Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji.
piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) - par šķidrumu, masu u. tml.; kalstot (šķidrumam, masai u. tml.), pielipt (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
klājienis Kaltēšanai izklāta labība uz piedarba klona.
apdancis Kaltēšanai izklāts gubas siens.
Kaļiņingrada Kaļiņingradas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, anklāvs pie Baltijas jūras, robežojas ar Lietuvu un Poliju, bez tiešas robežas ar pārējo Krievijas teritoriju, platība - 15100 kvadrātkilometru, 937400 iedzīvotāju (2009. g.).
aptichas Kaļķa vai kaļķainas ragvielas vāciņi no 2 gabaliem, kas aizklāj amonītu dzīvojamo kameru no ārienes.
apkalt Kaļot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
piekalt Kaļot piestiprināt, pievienot (pie kā, kam klāt).
D kanāls kanāls, kas nodrošina vadības signālu pārsūtīšanu un savienojumu izveidošanu tīklā ISDN.
B kanāls kanāls, kas tīklā ISDN nodrošina datu un audio- vai videoinformācijas pārraidi ar ātrumu 64 kilobiti sekundē.
kandidēmija Kandidu ģints pārstāvju klātiene asinīs; parasti novēro endikardīta vai sistēmiskas kandidozes gadījumā.
kandidūrija Kandidu ģints pārstāvju klātiene urīnā.
Kanto Kanto līdzenums - lielākais līdzenums Japānā, Honsju salā, Klusā okeāna piekrastē, platība - \~13000 kvadrātkilometru, aizņem tektonisku ieplaku, kas klāta jūras un upju nogulumiem, kā arī vulkāniskajiem pelniem.
varošana Kaparošana - pārklāšana ar varu.
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
gangveja Kāpnes, kas savieno kuģa klāju ar piestātni.
skarblapjaugi Kāpnīšu rindas dzimta, lakstaugi, retāk kokaugi ar veselām lapām, kas klātas ar cietiem (skarbiem) matiņiem, ziedi pa vienam vai rituļos, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā 13 ģinšu, 23 sugas.
kereksuri Kapu izbūves (1. gt. p. m. ē. un 6.-10. gs. m. ē.) Mongolijā, Tuvas Autonomajā Republikā un Aizbaikālā (Krievijā); no akmeņiem izveidotie kurgāni apjozti ar kvadrātveida vai riņķveida mūra žogu, kam piebūvēti riņķveida klāsti.
nokārt Karājoties pāri (kam), uz (kā), pārklāt (visu tā virsmu vai tās lielāko daļu).
šķiperis karakuģa vai liela tirdzniecības kuģa klāja mantas pārzinis.
bruņukuģis Karakuģis ar lielkalibra artilēriju un bruņām uz klāja un gar kuģa ūdenslīniju. Izplatīts gk. 19. gs. b.
Taimiras līcis Karas jūras līcis tās austrumu daļā, Taimiras pussalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~40 km, platums — \~80 km, līča dienvidaustrumos — Taimiras grīvlīcis; gada lielāko daļu klāts ar ledu.
metīlvioletā Karbonija krāsviela, ko iegūst oksidējot dimetīlanilīnu fenola klātbūtnē; daudz lietota zilganvioletas krāsas baziska krāsviela, ar kuras palīdzību gatavo tintes, zīmogkrāsu utt.
nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
kārkliena Kārklājs.
kārkliens Kārklājs.
kārklenājs Kārklu audze; kārkliem apaugusi vieta; kārklājs.
nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
aizkārt Karot novietot (kam priekšā, aiz kā); karot (ko), aizsegt, aizklāt.
piekārt Karot novietot, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
piededzināt Karsējot piesaistīt (pie kā, kam klāt).
autoklavēt Karsēt autoklāvā.
plakēt Karstvelmēšanas procesā pārklāt metāla sloksnes ar plānu kāda cita metāla kārtu, kas ir izturīgāka pret koroziju.
lēvens Kārta, biezs uzklājums; liels daudzums; kaudze, murskulis.
tikle Kārtīga, darbīga, pieklājīga un godīga meitene.
anštentīgs Kārtīgs, pieklājīgs.
karte Kartīte (2); pastkarte, atklātne.
milna Kārts ar ko seklā ūdenī pārvietot laivu.
milns Kārts ar ko seklā ūdenī pārvietot laivu.
mils Kārts ar ko seklā ūdenī pārvietot laivu.
mila Kārts ar plakani notēstu galu laivas (plosta) pārvietošanai (seklā ūdenī).
daļģe Kārts zivju baidīšanai, lai sadzītu tās tīklā.
daļģis Kārts zivju baidīšanai, lai sadzītu tās tīklā.
bultēkls Kārts zivju dzīšanai tīklā.
dzīda Kārts, ar ko dzen zivis tīklā.
stiebre Kartupeļu (vai citu dārzeņu) kaudze uz lauka, pārklāta ar salmiem un zemi.
sutra kartupeļu vai dārzeņu kaudze glabāšanai (zem klajas debess), pārklāta ar zemi, gariem salmiem un kūtsmēsliem.
kokpits Kastveidīgs jahtas (ledusjahtas, kutera) klāja padziļinājums, kurā atrodas stūrētājs un citi apkalpes locekļi.
apkasīt Kašājot, rušinot apklāt.
piekārst Kāšot pievienot (pie kā, kam klāt).
kontrreformācija Katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā 16.-17. gs. (ķecerības apkarošana, vēršanās pret zinātnes atklājumiem, katoļticības propaganda u. c.).
zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem).
krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi.
vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni.
zoba cements kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu.
platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis.
piekausēt Kausējot pievienot (pie kā, kam klāt); kausējot piepildīt.
izskaidrošana Kaut kā būtības, cēloņu atklāšana.
izskaidrojums Kaut kā būtības, cēloņu atklāšanas, interpretācijas rezultāts.
labgalis Kaut kādā (piemēram, drošības, ērtības, materiālās labklājības) veidā labākā vieta.
klabans Kaut kas klabošs (piemēram, par vecām mīstīklām, dzirnavām).
uzkliest Kaut ko izklāt, izplēst.
paplāt Kaut ko izklāt, paklāt.
rubineņš kauta lopa aklā zarna (pa jokam).
guldības Kāzu paraša liecinieku klātbūtnē ar īpašām ceremonijām guldināt jaunlaulātos.
rezervāža Keramikas izstrādājumu krāsošana divas krāsās, tos pēc zīmējuma (tas iepriekš izveidots ar taukiem vai eļļu) pārklājot ar krāsainu angobu; pēc tam kad izstrādājumi ir viegli apdedzināti un tauki izdeguši, iegūto divkrāsu zīmējumu noklāj ar caurspīdīgu glazūru un izstrādājumus apdedzina otrreiz.
ketoacidēmija Ketonskābju klātiene asinīs.
ketoacidūrija Ketonskābju klātiene urīnā.
Kiklādu Kiklādu salas - arhipelāgs Egejas jūrā (angļu val."Cyclades"), Grieķijas teritorija, platība - 2600 kvadrātkilometru, ietver >200 kalnainu salu, 120000 iedzīvotāju (2005. g.).
klākšķināt Kladzināt; klākšināt.
šandekels Klāja apmale kuģiem, kā koka, tā dzelzs, iet paralēli kuģa sāniem un parasti biezāka par pārējo klāja segumu.
tilta klājs klāja daļa no kokpita līdz kajītes ieejai.
sānu klājs klāja daļa starp kajītes virsbūvi un reliņu.
bezdelīgas aste klāja priekšgalā un aiz kokpita pa klāja vidu ejoša planka, kurā saiet visi klāja planku gali.
klāja plankojums klāja segums.
klāja virsmala klāja virsa.
Pinus pumila klājeniskā ciedrupriede.
Cotoneaster horizontalis klājeniskā klintene.
Juniperus horizontalis klājeniskais kadiķis.
gaišā dienas laikā klaji, atklāti, neslēpjoties.
minums Klājiens (labības izklājums rijā, ko vispirms min ar zirgiem).
aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams; klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml.
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
laivu klājs klājs, uz kura novieto glābšanas laivas.
deķbaļķis Klājsija - sija zem kuģa klāja.
klājkalsiņš Klājstringers - peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim tieši zem klāja.
tapsēt Klāt (sienas, griestus) ar tapetēm; klāt (telpas) sienas, griestus ar tapetēm.
līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi; šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
sirot klāt jumta aizmuguri ar lubiņām.
klātums klātbūtne (1)
klātne Klātbūtne, klātiene.
iz(iet) (arī klāties) plāni klāties slikti.
gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri).
iet plāni klāties, veikties slikti.
Almagests Klaudija Ptolemaja sacerējums, kurā izklāstīti pasaules ģeocentriskās sistēmas priekšstati.
pieklibāt Klibojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieklibot Klibojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieklidzināt Klidzinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izkliedēt Kliedējot izklāt plānā slānī.
smidzināt Kliedējot šķidrumu, pulverveida vielu, panākt, ka tie noklājas (kādā vidē, uz kā).
klinkkājītis Klinklāviņš - nievīgs kādas personas apzīmējums.
klinkklāviņš Klinklāviņš - nievīgs kādas personas apzīmējums.
hamāda Klinšains tuksnesis Ziemeļāfrikā; tuksnesis uz vāji sadēdējušiem klinšainiem iežiem, kas vietām klāti ar šķembām vai oļiem, zemkalnu plato un pacēlumos.
anonsa klips klips, ko demonstrē kā reklāmu pirms filmas parādīšanās uz ekrāniem.
atklīst Klīstot atklāt, atnākt šurp; klīstot atkļūt, atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
pieklīst Klīstot pievienoties (pie kā, kam klāt).
pieklīst Klīstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
zaglīgi soļi klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam.
pārības kļūda kļūda datu masīvā, kuru var atklāt ar pārības pārbaudi.
automātiskā kļūdu labošana kļūdu atklāšanas un labošanas process, ko veic dators vai cita speciāla ierīce bez tiešas cilvēka līdzdalības.
pārības pārbaude kļūdu konstatēšanas paņēmiens bināros datu masīvos pēc tajos sastopamo vieninieku skaita (pāris vai nepāris). Lai konstatētu kļūdu masīvā, pirms tā pārsūtīšanas masīvam pievieno pārības bitu tā, lai kopumā būtu, piemēram pāra skaits vieninieku. Ja masīva pārsūtīšanas rezultātā rodas kļūda vienā bitā, tad mainās vieninieku skaits, ko viegli atklāt.
turpvērstā kļūdu labošana kļūdu labošana, ko veic, izmantojot mērķtiecīgi izveidotu datu redundanci un kas dod iespēju atklāt un labot noteikta veida kļūdas bez nosūtīto datu atgriešanās datu avotā.
brūnēt Kļūt brūnam nogatavojoties (par dažām sēklām).
gatavēties Kļūt gatavam (par augļiem, sēklām).
gatavoties Kļūt gatavam (par augļiem, sēklām).
mizēt Kļūt jūtīgam (parasti par gļotādu) skābas vides ietekmē; pārklāties ar plānu kārtiņu.
laidīties Kļūt mīkstākam (un miklākam).
atmīkšķēt Kļūt mīkstam, padarīt mīkstu; tikt pārklātam ar dubļiem.
svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
miezt Kļūt neasam (par zobiem), pārklāties ar kaut ko mizai līdzīgu.
noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus; norobežoties (no citiem).
nosūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
sūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
apsūbēt Kļūt nespodram, pārklājoties ar pelējumu, putekļiem u. tml.
nopūznīt Kļūt pārklātam ar pūžņainām brūcēm.
nopūžņot Kļūt pārklātam ar pūžņainām brūcēm.
noslienāt Kļūt pārklātam ar siekalām.
apslīpēties Kļūt pieklājīgākam, apgūt manieres.
lāsēt Kļūt plankumainam, pārklāties ar vasaras raibumiem.
pašķirties Kļūt redzamam (no kādas vietas); atklāties, atvērties, pavērties (skatienam).
atvērties Kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas); atklāties, pavērties (skatienam).
pavērties Kļūt redzamam (skatītājam no kādas vietas); atklāties (skatienam).
atklāties Kļūt redzamam, ja tiek noņemts, atvirzīts tas, kas aizsedz, apklāj, vai atvirzās tas, kas aizsedz.
pabrūnēt Kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (nogatavojoties) - par dažām sēklām.
noaugt Kļūt tādam, ko augot un viļoties pārklāj (augi).
klāties Kļūt tādam, ko klāj, sedz (parasti kāda viela).
baroties Kļūt tuklākam no ēšanas (par cilvēku).
tuklot Kļūt tuklākam, resnākam.
izburbēt Kļūt vietumis uztūkušam, vietumis pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām).
vižņot Kļūt vižņainam, pārklāties ar vižņiem.
zaļēt Kļūt zaļam, pārklāties ar zaļu apsūbējuma kārtiņu.
uzzaļēt Kļūt zaļam, pārklāties ar zaļu plēksni.
nākt dienas gaismā kļūt zināmam, atklāties, noskaidroties.
nākt gaismā kļūt zināmam, atklāties, noskaidroties.
saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piemēram, pārklājoties ar gļotām, trūdot.
kniest Knist, sākt dīgt (parasti par sēklām).
pieknupt Knūpot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piekņupt Kņūpot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Kocebū Kocebū līcis - atrodas Čukču jūras dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Kotzebue Sound"), Aļaskas rietumu piekrastē, garums - 330 km, platums pie ieejas - 54 km, vidusdaļā - līdz \~130 km, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu.
skalkogrāfija Kodināts asējums izcilspiedumam: cinka plāksni pārvelk ar ūdenī šķīstošu pamatni, zīmēšanai laukumu noklāj ar pretskābju krāsu, žāvē, pēc tam ūdenī atdala pamatni ar visu kārtu un zīmējumu kodina.
kļūdu atklājošs kods kods, kura konstrukcija atbilst speciāliem noteikumiem, kas atklāt un izlabot kļūdas.
kļūdu labojošs kods kods, kura konstrukcija atbilst speciāliem noteikumiem, kas ļauj atklāt kļūdas.
labojošais kods kods, kurš atklāj un izlabo noteiktas kļūdas datu pārraides un apstrādes procesā.
bētiņš Koka brusa, kuras viens gals atbalstīts pret kalsiņu, bet otrs izlaists caur klāju, ko izmanto trošu, tauvu, piemēram, šleptauvas aizlikšanai.
bloks koka brusu paliktņi, uz kuriem novieto būvējamo kuģi; paliktņi, uz kuriem novieto laivas uz kuģa klāja, kā arī mazos kuģus krastā.
masta ailas pastiprinājums koka detaļu pildījums starp masta ailas malām, klāja šķērssijām un klāja garensijām.
garnējums Koka gabali, plankas, mašas u. c. priekšmeti, kas necieš no slapjuma un ko paklāj kuģu tilpnē uz dibena, kima jeb sāniem, lai neļautu tādām precēm saslapēties, kas cieš no mitruma.
garnieriņš Koka gabali, plankas, mašas u. c. priekšmeti, kas necieš no slapjuma un ko paklāj kuģu tilpnē uz dibena, sāniem, lai neļautu tādām precēm saslapēties, kas cieš no mitruma.
kluga Koka gabals, ko uzkar sunim kaklā (lai tas neskraidītu apkārt).
talšķins Koka klabeklis (zvans), ko kāra kaklā liellopiem.
grabals Koka klabeklis, ko govīm ganoties pakar kaklā, lai krūmos tās varētu vieglāk atrast.
pajols Koka klājs kuģa tilpnē; režģota laivas grīda.
porga Koka kruķis, ar ko dzen zivis dukurā vai tīklā.
kopele Koka tupeles, kuru zole ir pārklāta ar ādu.
buciņš Koka vai metāla ierīce grotbomja atbalstīšanai uz klāja.
šķērītes Koka vai metāla ierīce grotbomja atbalstīšanai uz klāja.
vainagu slēgums kokaudzes koku vainagu horizontālās projekcijas laukumu summas (neņemot vērā vainagu savstarpējo pārklāšanos) un audzes kopējās platības attiecība.
volksts Kokiem un zariem klāts ceļš mežā.
klamburs Koks, ko kar negantiem suņiem kaklā.
klambens Koks, ko kāra nikniem suņiem kaklā.
klambins Koks, ko kāra nikniem suņiem kaklā.
klimbins Koks, ko kāra nikniem suņiem kaklā.
sprauslis Koks, kuru citreiz iesprauž tīklā, lai tas neveras ciet.
koksnes atvērto poru apdares paņēmiens koksnes apstrāde, kurā pārklājums atkārto koksnes virsmas struktūru.
koksnes gazifikācija koksnes pārvēršana gāzē augstā temperatūrā oksidētāja klātbūtnē, kura daudzums nav pietiekams koksnes pilnīgai sadegšanai; iegūtā gāze sastāv no oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda, ūdeņraža, metāna.
koksnes piesūcināšana ar pulsējošo paņēmienu koksnes piesūcināšana autoklāvā pēc spiediena un vakuuma paņēmiena ar vairākkārtēju īslaicīgu ciklu atkārtošanu.
defibrēšana Koksnes šķiedru iegūšana, beržot koka šķilas defibrerā ūdens klātbūtnē.
ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem.
apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu.
mīkstā kokšķiedru plātne kokšķiedru plātne ar blīvumu līdz 400 kg/m^3^, kas izgatavota pēc paklāja žāvēšanas metodes.
juvenilais vecums koku individuālās attīstības (ontoģenēzes) posms no embrionālā perioda beigām līdz dzimumnobriedumam — spējai ģeneratīvi vairoties, atkarībā no augšanas vietas — normālas biezības kokaudzē vai atklātā laukā — šis ilgums katrai koku sugai svārstās lielā amplitūdā.
ēncietīga koku suga koku suga, kas var atjaunoties zem veco koku vainagu klāja un veidot audzes otro stāvu.
lielie dati kolektīvs apzīmējums liela datu apjoma izvērtēšanas metodēm un šo datu modeļu un likumsakarību atklāšanai.
polipozais kolīts kolīts, kura gadījumā gļotāda pārklāta ar multipliem polipiem; tas parasti seko čūlainajam kolītam.
piekombinēt Kombinējot pievienot, arī piesaistīt (atsevišķu sastāvdaļu pie kā, kam klāt).
informācija par komercnoslēpumu komersanta radīta vai komersantam piederoša informācija, kuras atklāšana varētu būtiski negatīvi ietekmēt komersanta konkurētspēju; par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi.
pjero Komisks, dažkārt skumjš personāžs franču delartiskajā komēdijā; pantomīmas varonis ar baltu seju, baltā kreklā ar žabo un lielām pogām un smailu cepurīti.
raksturkomika Komisku raksturu atklāsme (mākslā).
silverstons Kompānijas "DuPont" zīmols: nepiedegošs klājums, ko izmanto pannu virsmas apdarē.
Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze.
multipla problēma komplicēts vairāku individuālu un sociālu problēmu kopums; parasti šādām problēmām ir ilgstošs raksturs un tās ievērojami pazemina indivīda, ģimenes vai sociālas grupas labklājību un dzīves kvalitāti.
fragments Komunikāciju tīklā - daļa no pārraidāmās paketes.
rauši Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
nabadzības kultūra konceptuāls skaidrojums, kas saista nabadzību ar nabadzībā nonākušo cilvēku vērtībām, normām, disfunkcionālas sociālās uzvedības modeļiem un zemu motivāciju, kas neļauj izmantot iespējas iegūt lielāku ekonomisko labklājību.
keramiskais kondensators kondensators, kas sastāv no keramiska dielektriķa un uz tā uzklātiem metāla elektrodiem.
līt Kondensējoties pilienos, klāties (kam pāri), arī plūst (par miglu, rasu).
glazēšana konditorejas izstrādājumu virsmas pārklāšana ar glazūru.
li Konfūcija ieviests jēdziens, kas apzīmē uzvedības normas, kuras, pēc Konfūcija domām, nosaka visas attiecības starp sabiedrības locekļiem, un pareiza tā pielietošana garantē sociālo labklājību un harmoniju.
saistene konjunktīva ("tunica conjunctiva") - plāns saistaudu apvalks, kas klāj plakstiņu iekšējo virsmu.
pieaicinātais Konkrētā lietā neieinteresēta persona, ko prokurors, izmeklētājs vai izziņas izdarītājs pieaicina būt klāt apskatē, kratīšanā u. c. izmeklēšanas darbībās.
enkura kurpe konkrētam enkuram paredzēta koka ligzda uz klāja jahtas priekšgalā, kas novērš enkura pārvietošanos.
pamanīt Konstatēt, atklāt.
rupja konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir bieza, blīva, rupjiem vilnas matiem klāta āda, spēcīga muskulatūra, bet vāji attīstīti saistaudi un taukaudi, kauli ir rupji, smagi un masīvi, ķermeņa formas stūrainas, galva liela un smaga.
krēsls konstrukcija, kas balsta jumta klāja seguma slodzes.
marga Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai.
margas Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai.
rullīšu kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kur metināmās loksnes saspiež starp elektrodu rullīšiem, kuriem laiž cauri strāvu, – metinājuma punkti pārklāj cits citu un veido nepārtrauktu šuvi.
kontaktvads Kontakttīklā elastīgais vads, gar kuru slīd kontaktstieņa galviņa.
pretsalikums Kontrapunkts polifonas formas pirmajai atbildei, kas skan tajā pašā balsī, kurā bija tēmas izklāsts.
atbildes laika logs kontrolējams laika intervāls, kurš marķiermaģistrāles tīklā seko pēc vides piekļuves vadības kadra pārraides un kura laikā stacija, kas pārraidījusi šo kadru, pārtrauc pārraidi un gaida atbildi.
loģistikas kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir nodrošināt loģistikas mērķu sasniegšanu, apgādāt loģistikas struktūrvienības ar visu nepieciešamo informāciju, atklāt loģistikas šaurās vietas un loģistikas ķēžu vājos posmus, samazināt loģistikas izmaksas.
vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām.
patērētāju biedrības kooperatīvas sabiedrības, kuru darbības mērķis ir apmierināt savu biedru vajadzības pēc precēm un pakalpojumiem, realizēt savu biedru ražojumus, veicināt sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos.
pārkārtošanās Kopā ar atklātību - viens no diviem saukļiem, ko piedāvāja PSRS prezidents M. Gorbačovs, lai izteiktu jaunu virzienu padomju politikā, kurā ietilpa sabiedriskās iekārtas reformas, kā arī atbruņošanās politika; perestroika; pārbūve.
pureklis kopā sasietu bērza zaru saišķis, ko senāk izmantoja arī piedarbā nokultā klājiena atdalīšanai no rogām un pelavām.
virsvaldu koki kopējo mežaudzes vainagu klāju pāraugušie garākie un resnākie koki ar labi attīstītiem vainagiem; izcirtumos atstāj par sēkliniekiem.
kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī.
atvērto sistēmu arhitektūra kopīgs nosaukums starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu sistēmai, ar kuru tiek nodrošināts atvērtības princips datoru tīklā.
maska Kosmētikā - vielu masa, ko klāj, parasti uz sejas, kakla; attiecīgā kosmētiskā procedūra.
štukatūrēts Kosmētikas līdzekļu pārklāts (par seju, tās daļām); grimēts.
ciklometikons Kosmētikas sastāvdaļa (no silīcija atvasināts silikons), šķīdinātājs, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, lūpu krāsās, dezodorantos, ādas atsvaidzinātājos, toksiskums nav zināms, bet, pārklājot ar to ādu, var kavēt pareizu ādas funkcionēšanu.
trietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, buferviela, pārklājumu piedeva, izmanto kā roku un ķermeņa losjonu, kondicionētāju matiem, neskalojamu šampūnu, var radīt alerģisku kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
morfolīns Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikas līdzekļos, kā arī kā svaigu augļu un dārzeņu pārklājumu, var radīt ādas, acu un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks nierēm, elpošanas orgānu un nervu sistēmai.
individuāla reaktīvā lidiekārta kosmonauta individuālā lidiekārta, ar kuru iespējama kosmonauta vadāma pārvietošanās atklātā kosmosā bez sasaites ar kosmosa kuģi; parasti darbojas ar gāzes raķešdzinējiem; izmanto kosmiskā lidaparāta montāžas, tehniskās apkopes, remonta un glābšanas operāciju veikšanai.
slūžu kamera kosmosa kuģa vai orbitālās stacijas hermētisks nodalījums, kura galos ir divas lūkas, kas nav atveramas abas vienā laikā; paredzēts kosmonautu iziešanai atklātā kosmosa vai pārejai no viena lidaparāta nodalījuma otrajā tajos ir dažāds atmosfēras spiediens vai sastāvs.
vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem.
humbugs Krāpšana; viltīga reklāma (parasti ASV).
segkrāsa Krāsa (kā) pārklāšanai, virsmas aizsargāšanai.
pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu vai klāj kādas virsmas lielāko daļu.
barbotīns Krāsains materiāls (baltā māla, smilšu un krāsas sajaukums), no kura izgatavo veidotus greznojumus krāsns podiņiem un citiem keramikas izstrādājumiem; uzklājams uz izstrādājuma pirms tā apdedzināšanas.
sverbelēt krāsot, klāt (ar otu).
skābeņu krāšņblakts krāšņblakšu dzimtas suga ("Coreus marginatus"), kas bieži sastopama skābeņu ziedkopās uz gatavām sēklām, tā ir \~13 mm gara, rūsganbrūna, ar gaišiem plankumiem uz vēdera un sāniem.
viengadīgās puķes krāšņumaugi, kas vienā veģetācijas periodā iziet visas attīstības stadijas no sēklas dīgšanas līdz atražotām sēklām.
piekratīt Kratot pievienot (pie kā, kam klāt).
apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt.
nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piekrāmēt Kraujot novietot (pie kā, kam klāt).
piekraut Kraujot novietot (pie kā, kam klāt).
lihterpacēlājs Kravas celtnis, ar kuru izceļ lihterus no ūdens līdz kravas klāja līmenim un novieto uz sliežu ratiņiem.
stauvēšana Kravas novietošana uz kuģa klāja vai kuģī; štauvēšana.
štauvēšana Kravas novietošana uz kuģa klāja vai kuģī.
kreklājā Kreklā.
Adigejas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība - 7800 km^2^, 442775 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Maikopa, anklāvs Krasnodaras novadā.
Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku.
Krievija Krievijas plāte - Austrumeiropas platformas centrālā daļa, kas pārklāta ar nogulumiežu segu, Latvija atrodas tās rietumu daļā.
ivans Kriminālgrupas vadonis, kas neatklāj īsto vārdu.
habitoloģija Kriminālistikas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka ārienes pazīmju klasifikāciju, paņēmieniem un metodēm pazīmju izmantošanai noziegumu atklāšanā.
kriminālistiskā tehnika kriminālistikas sadaļa, kas pēta un izstrādā noziegumu atklāšanas, izmeklēšanas un profilakses līdzekļus un to lietošanas paņēmienus pierādījumu iegūšanai krimināllietās atbilstoši krimināllikuma prasībām.
daktiloskopija Kriminālistikas tehnikas trasoloģijas nozare, kas pēta un izstrādā cilvēku roku pirkstu nospiedumu atrašanas, izņemšanas, saglabāšanas un izmeklēšanas metodes un līdzekļus noziegumu atklāšanai un izmeklēšanai, personu, kuras izdarījuša noziegumu, reģistrācijai un pirkstu un nospiedumu un atstājēju identifikācijai; pirkstu nospiedumu noņemšana.
procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts.
kriminālā reģistrācija kriminālprocesā par noziegumiem, noziedzniekiem ar tiem saistītiem priekšmetiem, pēdām iegūtās informācijas savākšanas fiksēšanas, glabāšanas sistēma nolūkā izmantot to noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā.
iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kuras laikā izziņas un kriminālvajāšanas iestādes pieņem procesuālus lēmumus un īsteno likumā noteiktās darbības, lai atklātu noziegumu, savāktu un pārbaudītu pierādījumus, sauktu pie kriminālatbildības noziegumu izdarījušo personu, noskaidrotu citus ar nozieguma izdarīšanu vai apsūdzēto personu saistītos apstākļus un savāktos materiālus kopā ar apsūdzības rakstu nosūtītu uz tiesu.
Svētā Trīsvienība kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā.
Jāzeps no Arimatijas kristietības mitoloģiskajā tradīcijā, Jēzus Kristus sekotājs, kas no Poncija Pilāta izlūdzās krustā sistā Jēzus mirušās miesas un ietina tās tīrā audeklā, lai apbedītu.
logoss Kristīgajā teoloģijā - Dieva prāts, kas cilvēkam aptverams intelektuālā apcerē; Jēzus Kristus, dievišķa persona, kas cilvēkam aptverama reliģiskā atklāsmē.
apustulicitāte Kristīgās baznīcas nemainīgā, pastāvīgā iezīme - baznīcas ticības un prakses atbilstība autoritatīvajai Kristus apustuļu mācībai, kas atklāta Jaunās Derības rakstos.
ticības simbols kristīgo dogmu īss, sistemātisks izklāsts.
reālprezence Kristus klātbūtne Svētā Vakarēdiena elementos.
Corpus Christi Kristus miesa; Romas katoļu baznīcā altāra sakramentā klātesošā Kristus miesa.
piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
piekrist Krītot novietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens").
ķiplocene Krustziežu dzimtas ģints ("Alliaria"), vienkāršiem matiņiem klāti lakstaugi, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama reti gk. upju ielejās.
sirmene Krustziežu dzimtas ģints ("Berteroa"), pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
drojene Krustziežu dzimtas ģints ("Draba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem, daudzas sugas veido blīvus paklājveida ciņus.
sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
virspleiras membrāna krūškurvja fascijas daļa, kas piestiprināta pie I ribas iekšējās malas un pārklāj pleiras galotni.
subkutānā mastektomija krūšu audu izoperēšana, saglabājot pārklājošo ādu, krūtsgalu un areolu, tā ka krūti var pēc tam plastiski rekonstruēt.
garšuve Kuģa ārējās apšuves un klāja plāšu kniežu savienojums, kas iet gareniski kuģim.
takelējums kuģa augšējā klāja aprīkojuma elementu kopums - apaļkoki (bomji, gafeles, rājas, masti, stengas, bugsprits u. c.), takelāža, buras, antenas, signālugunis, kravas celšanas iekārtas u. c.
juts Kuģa augšējā klāja pakaļdaļa.
baks Kuģa augšējā klāja priekšgals vai virsbūve kuģa augšējā klāja priekšgalā (uz buru kuģiem tur atrodas enkura izcelšanas ierīce).
vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piemēram, kontrabandas apkarošanai).
pūpe Kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
laivceltnis kuģa ierīce laivas nolaišanai ūdenī un izcelšanai uz klāja; dēvits.
barbets Kuģa klāja izvirzījums ar laukumiņu lielgabala apkalpošani.
marglīste Kuģa klāja margu augšējā līste.
klājkrava Kuģa krava, kas novietota uz klāja, parasti viegla un tāda, ko nebojā ūdens.
deķlādiņš Kuģa krava, ko novieto uz klāja.
kuģa apledošana kuģa pārklāšanās ar ledus kārtu negatīvā gaisa temperatūrā, ūdenim viļņojoties un nokļūstot uz klāja; apledojot kuģis zaudē stabilitāti.
brīvsāni Kuģa vai jahtas sāni virs ūdens līnijas, skaitot no kravas markas centra līdz augšējam klājam.
bēme Kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
kazemāts Kuģī - bruņu plāksnēm klāta telpa vidēja kalibra lielgabalu uzstādīšanai.
lihterkuģis Kuģis lihteru pārvadāšanai, iekraujot tos ar celtņiem vai iepludinot, t. i., kuģim palielinot iegrimi tā, ka kravas klājs atrodas zem ūdens.
ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām.
ežveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, nelieli zvēri (ķermeņa garums - 10-45 cm, masa - līdz 1100 g), kas klāti ar adatām un spēj saritināties kamolā, 14 sugu, Latvijā konstatētas 2 grūti atšķiramas sugas.
ezis Kukaiņēdēju kārtas zīdītājs ar cietām adatām klātu muguru.
pūkmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtā ("Bombyliidae"), vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega.
degunspindeles Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas.
mēslmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Scatophagidae"), sīki līdz vidēji lieli mušveidīgie ar 3-12 mm garu, dzeltenbrūnu, retāk tumšu, ar sariņiem un matiem klātu ķermeni, sastopamas krūmos un zālē gk. mitrās, ēnainās vietās.
tauriņš Kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem, \~140000 sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu; zvīņspārnis.
dižmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu.
pūkbite Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu.
lēcējzvīņene Kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai.
skrējējzvīņene Kukaiņu klases zvīņeņu kārtas apakškārta ("Zygentoma"), vidēji lieli bezspārnaini kukaiņi, kuru ķermeni bieži klāj zvīņas, dzīvo augsnē, telpās, skudru un termītu mītnēs.
biskvīta kūkas kūkas, kuru mīklā galvenās sastāvdaļas ir putotas olas, cukurs un milti; ļoti porainas (irdenas), elastīgas.
eklērs Kūku veids - iegarens plaucētas mīklas veidojums ar krēma pildījumu un glazūras pārklājumu.
obroka kule kule auzu barošanai, ko zirgam uzkar kaklā.
piekūleņot Kūleņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
kulstāmmašīna Kulstāmā mašīna; mašīna (linu, vilnas u. c. šķiedru) kulstīšanai - ar rotējošiem adatu vai nažu veltņiem (kulstīklām) rada biežus triecienus pa šķiedrām.
klājinis Kulšanai izklāta labība.
kulsma Kulšanai izklāta labība.
Skansens Kultūrvēsturisks brīvdabas muzejs un zooloģiskais dārzs Stokholmā, atklāts 1891. g.
traktoram uzkarināma linu kuļmašīna kuļmašīna lentē uz lauka noklātu, apžuvušu linu savākšanai, izkulšanai, linsēklu pildīšanai maisos un linu stiebriņu izklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos; sastāv no savācējtransportiera un iespīlētājtransportiera, kuļaparāta, kratītāja, sietiem ar notekgaldiem, elevatora un maināma kūlīšu sienamā aparāta (vai maināmas izklājējierīces); izmanto arī tilināšanai izklāto linu apvēršanai un savākšanai kūļos.
Ms. kundze (_lieto kopā ar uzvārdu_); šī uzrunas forma neatklāj, vai sieviete ir precējusies.
senhora kundze (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin sievieti Portugālē un precētu sievieti Brazīlijā_).
pane Kundze; pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehijā, Slovākijā).
senhor kungs (_pieklājības forma, kādā uzrunā vai piemin vīrieti Portugālē un Brazīlijā_).
monsieur kungs, pieklājības tituls katram pieaugušam vīrietim Francijā.
nokūpināt Kūpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem; nokvēpināt.
apkvēpt Kūpot (kam), pārklāties (ar kvēpiem vai sodrējiem); nokvēpt.
uzkvēpt Kūpot (kam), uzklāties (kvēpu kārtai).
pārkūpēt Kūpot (piemēram, kvēpiem, putekļiem), pārklāties (ar tiem); nokūpēt.
nokūpināt Kūpot būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
nokūpēt Kūpot kvēpiem, sodrējiem, pārklāties ar tiem; nokvēpt.
apkūpēt Kūpot, degot (kam), pārklāties (ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpt; nokvēpt.
šņorkurpes Kurpes, kas sienamas ciet ar auklām (šņorēm); saišu kurpes.
kamerkurtuve Kurtuve, kas izveidota vertikālas prizmatiskas kameras veidā; cietais putekļu, šķidrais vai gāzveida kurināmais tajā sadeg gaisa strūklā - liesmas kūlī; parasti lieto tvaika katlu un ūdens sildīšanas katlu iekārtās.
saflors Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carthamnus"), sausumizturīgs, viengadīgs dienvidu augs no kura sēklām iegūst eļļu, ko lieto uzturā, un tehniskos taukus, bet no ziediem - sarkanu krāsvielu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
pūtele Kurvjziežu dzimtas ģints ("Filago"), lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
žoickāties Kustēties, līgoties, šūpoties, svārstīties (tā, ka skaras kam klāt).
berzties Kustībā skarties, spiesties klāt (pie kā); berzēties (1).
uzbalsenis Kustīgs skrimslis, kas atrodas balsenes augšdaļā un rīšanas momentā aizklāj balsenes ieeju.
mantelete Kustināms aizklājs no žagaru kūļiem, aizklājs apcietinājumu priekšā.
apskurināt Kustināt no visām pusēm šurpu turpu (piemēram, lazdu krūmu, raugot, vai nav kādi rieksti vēl klāt palikuši).
piekust Kūstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
auditors kvalificēts revidents, kas pārbauda uzņēmuma, iestādes vai organizācijas grāmatvedības norēķinu dokumentus, lai noskaidrotu dokumentu precizitāti, to esamību, ticamību, atbilstību likumīgām prasībām, atklāj saimnieciskās darbības patieso gaitu, aprēķina peļņu, zaudējumus, dod slēdzienu par saimniecisko stāvokli pārbaudes perioda beigās.
nokvēlēt Kvēlot pēc degšanas, pārklāties ar pelniem (no oglēm).
spoguļspuldze Kvēlspuldze, kuras kolba no iekšpuses daļēji ir klāta ar gaismu atstarojošu slāni.
nokvēpināt Kvēpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
pieķeksēt Ķeksējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Bress Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kas bijis ļoti neviesmīlīgs un nesaticīgs, atklājis cilvēkiem zemes apstrādāšanas noslēpumus, mācījis art un sēt.
Leprehuns Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - elfs, kurš sargā daudz apraktu dārgumu, kurus atklāj tikai tam, kas spēj viņu noķert un uzklausīt, nenovēršot no viņa skatienu.
simtzaris Ķemme, šķiets (mīklās).
pieķepuroties Ķepurojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
kārties Ķerties (pie kā) klāt tā, ka paliek karājamies.
fosfatēšana Ķīmiska vai elektroķīmiska metālu un to sakausējumu virsmas pārklāšana ar nešķīstošu fosfātu kārtiņu, kas to pasargā no korozijas.
indiferenta viela ķīmiska viela, kas ir klāt ķīmiskā reakcijā, bet tajā nepiedalās.
niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos.
meitnerijs Ķīmiskais elements ar kārtas numuru 109, simbols Mt, atklāts 1982. gadā.
borijs Ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, atklāts 1981. g., simbols Bh, atomnumurs - 107, tā stabilākā izotopa - borija-270 - pussabrukšnas periods ir 61 s.
aktivācijas analīze ķīmisko elementu analīzes metode, ar kuru atklāj ļoti niecīgus vielas daudzumus.
radioaktivācija Ķīmisko elementu radioaktīvās analīzes metode, ar kuru atklāj ļoti niecīgus vielas daudzumus.
ķīmisko elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
bontons Labais tonis, pieklājība, smalka uzvešanās.
locus classicus labākā vai autoritatīvākā kādas problēmas izklāsta fragments; klasisks citāts, ko attiecīgajā gadījumā mēdz izmantot.
dermoīdi Labdabīgas cistas, novērojamas jau pirmos dzīves gados; parasti apaļas formas veidojums ar biezu, ārpusē gludu, iekšpusē nelīdzenu ādai līdzīgu un matiem pārklātu kapsulu.
trihoadenoma Labdabīgs folikulārs audzējs ar lielām cistām, kas klātas ar zvīņepitēliju; lokalizējas uz sejas vai viduma.
atsklāties Labi klāties.
atbars Labības aizdevums, ko pēc hercoga Jēkaba noteikumiem zemniekiem vajadzēja rudenī nolīdzināt ar linsēklām, kaņepājiem vai lopiem, Rīgas pilsētas zemnieki varēja arī atmaksāt naudā.
padmale Labības klājiena mala piedarbā.
dāriens Labības klājiens uz rijas ārdiem uzliktiem dēļiem.
mīdeknis Labības klājiens, ko novieto uz piedarba klona un kuļ ar zirgiem.
kūleņi Labības klājiens, metiens kulšanai rijā.
kūliens Labības klājiens, metiens; arī kūlums.
statenis Labības klāsts.
skrīņa Labības slānis, klājiens.
pasažieru platforma labiekārtots, ar asfaltu vai betona plātnēm klāts laukums transportlīdzekļu stacijās vai pieturvietās pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī un izkāpšanai no tā.
sātība labklājība, pārpilnība, auglīgums.
labklāja Labklājība.
labklāšanās Labklājība.
prosperitāte Labklājība.
valsts darba inspekcija labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde; tās funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.
Nodarbinātības valsts aģentūra labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.
LM Labklājības ministrija.
sociālā labklājība labklājības sociālā dimensija, ko raksturo gan objektīvās labklājības rādītāji (piemēram, ienākumu līmenis, mājokļa apstākļi), gan subjektīvās labklājības (_well-being_, tulko arī kā labbūtība, labjutība, labesamība) rādītāji (piemēram, apmierinātība ar dzīvi kopumā, apmierinātība ar ienākumiem).
mīkstā lācīte lācīšu suga ("Atrichum tenellum"), konstatēta tikai priežu jaunaudzēs uz smilšmāla augsnes atklātās vietās.
lachnocladiaceae Lahnoklādijas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta.
latentums laika intervāls datoru tīklā starp brīdi, kad stacija pieprasa piekļuvi datu pārraides kanālam, un brīdi, kad kanāls tiek nodots šīs stacijas rīcībā datu pārraidīšanai.
Mēness-Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatvienībām izmanto gan lunāro mēnesi, gan tropisko gadu; vidējā gada garuma saskaņa ar tropiskā gada garumu tiek panākta, 19 gadu ciklā noteiktā secībā iespraužot 7 garos gadus, kuros ir 13 lunārie mēneši; lunāri solārais kalendārs.
norises saskaņotība laika un telpas nepārprotams atspoguļojums, attēla virziena un kompozīcijas saskaņojums, kas ļauj skatītājam uztvert filmu kā loģisku tās satura izklāstu.
bezsala periods laikposms starp pēdējās pavasara salnas un pirmās rudens salnas ilggadējiem vidējiem datumiem, Latvijas teritorijā jūras piekrastē 160-180 dienas, dienvidaustrumu daļā 140-160 dienas, pauguru virsotnēs un nogāžu augšdaļās tas ir par 20-25 dienām garāks nekā atklātās, līdzenās vietās, bet starppauguru ieplakās - par 25-30 dienām īsāks.
ledus laikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums; leduslaikmets (2).
leduslaikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums.
melnā pēda laiks, kad zemi neklāj sniegs.
pārraides trakta aizkave laiks, kas marķiermaģistrāles tīklā nepieciešams bita pārraidei starp divām aplūkojamā tīkla stacijām, kuras atrodas vistālāk viena no otras.
pielaipot Laipojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nolaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pussegta laiva laiva, kuras klājs nosegts tikai līdz vidum.
dēvits Laivceltnis - kuģa ierīce laivas nolaišanai ūdenī un izcelšanai uz klāja.
pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielidot (1).
lakošana Lakas pārklājumu veidošana uz izstrādājuma virsmas.
zilene Lakats (villaine), ko nēsā pārklātu pār pleciem; plecu lakats.
plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
gruntis Laku un krāsu pārklājumu apakšējais slānis, kas aizpilda virsmas poras, nodrošina labu pārklājuma adhēziju, aizsargā metālus pret koroziju, izceļ koksnes tekstūru.
lodža Lapene, arī halle ar vienu vai vairākām atklātām sienām.
uzgāmurs Lapiņveida skrimslis balsenes augšdaļā un priekšpusē, kas barības rīšanas brīdī noliecas uz leju un aizklāj balsenes ieeju.
talloms Laponis - zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju, dažu sūnu) ķermenis, kam nav stublāja un lapu; klājonis.
salāpīt Lāpot piepildīt, pārklāt ar kādu materiālu (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
grimmija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Grimmiaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu, aug dažādos mitruma apstākļos uz akmeņiem blīvos vienlaidu paklājos vai nelielos spilventiņos, kā arī uz augsnes.
pielāsēt Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām).
pielāsot Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām).
pielāsēt Lāsojot pārklāt, arī piepildīt (ko) - par šķidrumu.
pielāsot Lāsojot pārklāt, arī piepildīt (ko) - par šķidrumu.
latiņot Latāt, noklāt salmu jumtu ar šķeikstām.
Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās.
Zirgu māte latviešu mitoloģijā dažkārt aizstāj Ūsiņu zirgu labklājības nodrošināšanā.
pūķis Latviešu mitoloģijā, atspoguļots kā svētības nesējs, bagātības vācējs, kas nodrošināja sētai labklājību; dažviet saukts par viļķi, vilcēju, ruņģi, luņģi.
pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot.
dzīves kvalitātes veicināšana Latvijā plaši lietots termins, kas apzīmē labvēlīgu sociālo apstākļu sekmēšanu indivīdam, grupām, ģimenēm un dažādām kopienām vai visai sabiedrībai kopumā, lai varētu sasniegt pēc iespējas augstāku labklājību.
garīga rakstura traucējumi Latvijā sociālās labklājības jomā lietots termins, kas raksturo gan psihiskās (intelektuālās) attīstības traucējumus, gan psihiskās slimības, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā; GRT.
LRA Latvijas Reklāmas asociācija.
Satversmes sapulce Latvijas Republikas augstākā likumdevēja institūcija no 1920. g. 1. maija līdz 1922. g. 3. oktobrim; tika ievēlēta vispārējās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, kurās varēja piedalīties Latvijas pilsoņi no 21 g. vecuma un aktīvā karadienesta karavīri no 18 gadu vecuma; vēlēšanas notika 1920. g. 1.-18. aprīlī.
priekšējais trīsstūris laukums, ko veido fokštaga, masts un klājs.
knittelvers Lauztās vārsmas - nicīgs nosaukums vācu dzejas metram ar mainīgu neuzsvērto zilbju skaitu starp iktiem, kas radās 17. gs. un sākotnēji tika uzskatītas par nedabiskām un neveiklām.
lēkatnis Lēcējs, zaķis (mīklās).
lēkātnis Lēcējs, zaķis (mīklās).
pielēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
apledojums Ledājs, kas pārklājis zemi ledus laikmetā.
apledojums Ledus kārta, kas apklāj kādu virsmu.
ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu; ledus sega.
polārais ledus ledus kopums, kas visu gadu klāj ūdenstilpes, un sauszemi polu tuvumā.
ledus sastrēgums ledus sablīvēšanās upes gultnes sašaurinātās, seklās vietās, līkumos, uz sēkļiem ledus iešanas laikā.
apkala Ledus, ar ko pārklājas zeme un koki, kad aukstā laikā uznāk lietus vai migla; atkala.
agrais driass leduslaikmeta beiguposma intervāls starp rauni un bēlingu, šajā laikā gandrīz visu Latvijas teritoriju klāja ledus.
uzkausēšana Leģētā tērauda vai cietsakausējuma kārtas uzklāšana detaļai vai instrumenta griezējdaļai.
apliet Lejot (ko virsū), pārklāt.
pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pieliet Lejot (parasti šķidru metālu, plastmasu), izveidot un pievienot (detaļu, elementu pie kā, kam klāt).
pieliet Lejot pievienot (pie kā, kam klāt).
uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu); lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.).
pielēkāt Lēkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pielēkšot Lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieslāt Lempīgi, kājas velkot, pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pievilkties Lēnā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā aiziet.
apslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā apstaigāt (velkot kājas gar zemi).
atkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā atkļūt šurp; lēnā, neveiklā gaitā atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
atslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā atnākt.
aizkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā attālināties; lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ļekatāt Lēnā, neveiklā gaitā iet, staigāt; klaiņot.
ļepatāt Lēnā, neveiklā gaitā iet, staigāt; klaiņot.
ļempatāt Lēnā, neveiklā gaitā iet, staigāt.
iekūņoties Lēnā, neveiklā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
izslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā iziet; izstaigāt.
izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
nokūņot Lēnā, neveiklā gaitā noiet kādu ceļa gabalu.
nokūņoties Lēnā, neveiklā gaitā noiet, nonākt.
apklamburēt Lēnā, neveiklā gaitā paiet zem kā.
pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pakūņāties Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties.
pakūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties.
pieslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā pieiet, pienākt.
uzklunkurēt Lēnā, neveiklā gaitā uziet; arī nejauši uznākt, ierasties.
uzklamburēt Lēnā, neveiklā gaitā uziet.
kūņoties Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
klemperēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar grūtībām, pūlēm iet, arī lēni braukt.
aizkleģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aiziet, aizstaigāt.
klemburot Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām (klibojot, streipuļojot) iet.
kleģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
klemperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
kleperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt.
kleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, staigāt, arī lēni braukt.
steģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
steģīt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
stelberēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
stiģīt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
stoģīt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
stuģīt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
ieklemburot Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām, streipuļojot ieiet, ienākt (kur iekšā).
atkleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt.
atkleburot Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt.
atklemberēt Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt.
atklemburot Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt.
tenterēties Lēnā, neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot iet.
pievilkties Lēnām piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem.
piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nolaisties Lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņiem); šķietamā kustībā lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņu klātām debesīm).
pielīst Lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
elzenis Lenta vai josta (aptuveni 1 collu plata), ar kuru zirgam kaklā kar barības maisu, ganam - maizes kuli.
Lesoto Lesoto Karaliste - valsts Āfrikas dienvidos (angļu val. "Lesotho"), anklāvs DĀR teritorijā, platība - 30355 kvadrātkilometri, 2130800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maseru, administratīvais iedalījums - 10 distriktu.
Vidusgaujas ieplaka lēzeni viļņots līdzenums Viduslatvijas zemienē, Gaujas vidusteces baseinā, Latvijā, augstums - 50-130 m, pamatiežu pazeminājums, ko klāj kvartāra nogulumi.
alasi lēzeni, ieapaļi muldveida pazeminājumi mūžīgā sasaluma rajonā, kas rodas, izkūstot ledum un iegrimstot gruntij; dibenu klāj pļavu un stepju veģetācija, tajos atrodas mazi ezeri.
panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas); taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
alass Lēzens, ieapaļš muldveida pazeminājums mūžīgā sasaluma rajonā, kas rodas, izkūstot ledum un iegrimstot gruntij; dibenu klāj pļavu un stepju veģetācija, tajā var atrasties mazi ezeri.
Austrumkorejas līcis līcis Japāņu jūrā (_Tongjosǒn-man_), Korejas pussalas ziemeļaustrumu piekrastē, plašā piekrates zonā dziļums <100 m, atklātajā daļā - līdz 2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,5 m.
gāzdinamiskā vadība lidaparāta vadības sistēma, kurā vadības spēkus un momentus tā telpiskā stāvokļa maiņai rada ar reaktīvajām strūklām.
katapultēšana Lidmašīnas izlidošanas process no lidmašīnu bāzeskuģa klāja ar katapultu.
bremzes kāsis lidmašīnas nosēšanās aprīkojuma elements, kas aizķer aerofiniša trosi un aptur lidmašīnu uz skrejceļa vai uz kuģa klāja.
pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par putniem, kukaiņiem.
atspārnošana Lidspārnu atdalīšana no priedes, egles un lapegles sēklām (jo tie traucē sēklu sēšanu un apgrūtina glabāšanu); dabā spārns nokrīt, kad samitrinās; čiekurkaltēs izmanto mehāniskus atspārnotājus.
kantētājs Līdzbraucējs (sporta motociklā ar blakusvāģi).
sprundzene Līdzeklis vilku atbaidīšanai - garā auklā piesiets sprungulis, ko velk aiz ragavām.
sprundzenis Līdzeklis vilku atbaidīšanai - garā auklā piesiets sprungulis, ko velk aiz ragavām.
sagatavošanās noziedzīga nodarījuma izdarīšanai līdzekļu un rīku sameklēšana un pielāgošana vai citādu labvēlīgu apstākļu radīšana nozieguma izdarīšanai, ja turklāt noziegums nav turpināts no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās.
fjelds Līdzenas, nesaposmotas kalnu virsotnes Skandināvijas kalnos virs mežu augšanas robežas, klātas ar tundru vai ledājiem.
Lubānas līdzenums līdzenums Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu un vidusdaļā, pamatiežu virsas pazeminājumu austrumu daļā klāj limnoglaciāla mālsmilts un smilts, rietumu un ziemeļu daļā — pārskalota morēna, velēnas gleja un velēnas podzolētas augsnes, lieli purvu masīvi.
pieliekt Liecot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieliekties Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pielikt Liekot (ko klāt), papildināt (kādu kopumu).
izlikt Liekot (ko) noteiktā kārtībā, apklāt, pārklāt (parasti grīdu, sienas); liekot (ko) teiktā kārtībā, izveidot.
pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
pielikt Liekot papildus (ko klāt), izveidot (kā) kopumu.
pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt, arī novietot (pie kā, kam klāt).
skaut Liekot rokas (kādam, kam) apkārt, kļaut (to) sev klāt.
brozs Liela auguma cilvēks ar neveiklām kustībām.
kungass Liela japāņu un korejiešu laiva bez klāja un bez motora, izplatīta Tālo Austrumu jūrās.
peldviesnīca Liela peldoša viesnīca uz ūdens, speciāli iekārtots kruīzu kuģis ar komfortabliem numuriem un plašu aktīvās atpūtas pakalpojumu klāstu: baseiniem, trenažieru zālēm, videotēkām, nereti ar kongresu un koncertu zālēm u. tml.
rakstāmpaklātnes Lielāka apmēra sausēkļa kārta, kur uzklāj aprakstāmo papīru.
Špicbergena Lielākā sala šajā arhipelāgā, platība - 39000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1712 m, ledāji klāj 21200 kvadrātkilometru, akmeņogļu ieguve.
Dienviddžordžija Lielākā sala šajā teritorijā, sniega līnija \~450 m vjl., augstākais kalns 2934 m, ledājs klāj >50% teritorijas.
maksimālais pārraides bloks lielākais datorprogrammas garums, ko var pārsūtīt kādā konkrētā datoru tīklā.
lapa lieli lapām klāti zari, kurus liek siena gubai apakšā, lai to pārvietotu (uz šķūni, uz sausāku vietu)
piediegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši piešūt (pie kā, kam klāt).
pārklājējvielas Lielmolekulāri koloidāli šķīdumi (piemēram, gļotas), kas, pārklājot audu virsmas, kavē kairinošo aģentu iedarbību uz jušanas nervu galiem.
dižmežs liels mežs, kurā koki izauguši no sēklām; visas skujkoku audzes ir dižmežs.
pleds Liels, parasti bārkstains, rūtains, vilnas auduma izstrādājums, ko izmanto par segu vai klāj uz pleciem.
pielīst Lienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
pielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Tosmare Liepājas pilsētas ziemeļu daļa ar piegulošu plašu, meža klātu teritoriju starp Karostu, Baltijas jūru un Tosmares ezeru.
atradums Lieta, kas pret īpašnieka vai nozaudētāja gribu nav viņa varā, pārziņā, un cita persona, atradējs, atklāj tās atrašanās vietu un ņem savā varās, turējumā, valdījumā.
caurlūkošana lietas izklāsts tiesas spriedumā.
oficiāls Lietišķs; vēsi pieklājīgs.
klīr Lieto (parasti savienojumā ar "klār"), lai atdarinātu dzērves balss skaņas.
atļauties lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu.
čirk Lieto, lai atdarinātu slaukšanas troksni, kas rodas, pienam tekot slaucenē, parasti īsām, spēcīgām strūklām.
čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
ļapata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, ar palēcieniem.
ļipata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
bez tam lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam; turklāt.
bez tam, arī pie tam lieto, pievienojot papildu informāciju iepriekš minētajam; turklāt.
pārklājlogi Lietotāja saskarnē - divi vai vairāki logi, kas displeja ekrānā ir daļēji pārklājušies; kaskadēti logi.
mozaīklogi Lietotāja saskarnē - divi vai vairāki logi, kas displeja ekrānā nepārklājas.
nolīt Lietū pārklāties ar lietus ūdeni, lietus lāsēm; arī salīt, izlīt.
piezēģelēt Līganā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piepeldēt Līgana, slīdoša gaita pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
jaukt Likt (kopā ar ko), pievienot (kam klāt).
pievilkt Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
bāzt Likt klāt, pieskarties.
atgādināt savu klātbūtni (arī sevi) likt manīt, atcerēties (savu klātbūtni, sevi).
atgādināt sevi (arī savu klātbūtni) likt manīt, atcerēties u. tml. (sevi, savu klātbūtni).
piestādināt Likt nostāties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un stāvēt.
pielocīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pievīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
tiflodiklidīts Līkumainās un aklās zarnas vārstuļa iekaisums.
enterokolektomija Līkumainās zarnas lejasgala, aklās zarnas un augšupejās lokzarnas rezekcija.
vaksēt likvidēt nevēlamu ķermeņa apmatojumu, attiecīgajām ķermeņa vietām uzklājot īpašu vasku un, kad vasks sacietējis, to noņemot kopā ar apmatojumu
asparāgaugi Liliju rindas dzimta ("Asparaginaceae"), daudzgadīgi lakstaugi un krūmi, lapas reducētas, to žāklēs filoklādiji - pārveidoti zari, kas veic lapu funkcijas; 4 ģintis, \~300 sugu, Latvijā tikai reti sastopams ārstniecības asparāgs jeb sparģelis, ko daudzviet audzē gan kā dārzeni, gan krāšņumaugu.
Sivašs Limānu sistēma Azovas jūras rietumos, Krimas pussalas piekrastē, platība - \~2560 kvadrātkilometru, garums - 112 km, no jūras to atdala Arabata strēle, krasti zemi, lēzeni, staigni, vasarā pārklājas ar sāls kārtu; par sivašiem sauc arī citus seklus, ar smilšu strēlēm no jūras atdalītus Krimas līčus.
aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt.
pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (ar to); aplīmēt.
pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nolīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko dalu).
salīmēt Līmējot aizklāt (ko) ; līmējot salabot, līmējot izveidot.
izlīmēt Līmējot izklāt (ar ko).
pielīmēt Līmējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
sveķulīmes līmes, kuras plēves veidojošā viela ir termoreaktīvo polimēru (fenolformaldehīda, epoksīdu) sveķi, kas nocietinās nocietinātāju klātbūtnē normālā vai paaugstinātā temperatūrā.
hektografēšanas papīrs līmēts, ar biezu pigmenta slāni pārklāts papīrs bez pildvielām; lieto vienreizējas lietošanas matricu izgatavošanai materiālu pavairošanas iekārtās.
fokālā līnija līnija, uz kuras atrodas staru kūļa fokusi pēc staru atspoguļošanās no sfēriskā spoguļa vai lūšanas optiskajā stiklā.
ledra Linoleja atvietotājs, gatavots no šķiedrotas izejvielas ar vai bez audekla ielikuma pārklājota ar firnisiem, lakām vai krāsām.
tiltenica Linu apstrādes iekārta, kurā zirgs velk robotus ruļļus pār liniem, kas izklāti uz robota pamata.
ņockas Linu paklājs.
šķiedrājs Linu stiebri; izmērcēti un izklāti lini.
pebrīna Lipīga zīdtārpiņu slimība; tie pārklājas ar melniem plankumiņiem, it kā būtu nokaisīti ar pipariem (tā radies slimības nosaukums).
nolipināt Lipinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
izlipinēt Lipinot izklāt ar ko.
pielipināt Lipinot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
aplipināt Lipinot virsū, apklāt.
pielipt Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
pielipties Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
ķerties Lipt, kļauties klāt (par ko lipīgu, mīkstu, slapju).
ķepēties Lipt, saistīties klāt (par vielu).
pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
erotografomānija Literārs ekshibicionisms, kas tiek aprakstītas seksuālas fantāzijas, ar kurām autors grib ierosināt un uzbudināt sevi un lasītāju, turklāt pats nereti palikdams nezināms.
nekonvencionālā literatūra literatūra, kas satur vispārpieejamu informāciju un netiek izplatīta tirdzniecības tīklā (analītisks apskats, pārskats par tehnisku vai zinātnisku pētījumu, deponēts zinātnisks darbs, konferences vai kongresa programma, materiāli u. tml.); "pelēkā literatūra".
liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks.
mizot Lobīt ārējo apvalku (sakņaugiem, saknēm, augļiem, sēklām).
izcinēt Lodējot pārklāt.
pielodēt Lodējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
logo Logotips - viegli atpazīstamas zīmes, emblēmas, burtu vai simbolu veidā attēlots organizācijas vai firmas nosaukums, ko lieto dokumentos, iespieddarbos, reklāmas materiālos.
stora Logu aizklājs, kas nolaižams un uzvelkams ar auklu vai stiepuli ar rokām vai mehānisku ierīci.
loģiskais kanāls loģiska struktūra datu kanāla identificēšanai datoru tīklā, kas ļauj identificējamo datu kanālu atšķirt no citiem, kuri izmanto tos pašus fizikālos resursus.
aloģisms Loģiskas zinātniskās izziņas iespēju noliegšana; intuīcijas, atklāsmes, ticības pretstatīšana loģikai.
virtuālais kanāls loģisks savienojums datu pārraides tīklā starp datu avotu un datu saņēmēju, ko fizikāli var realizēt dažādā veidā, un tas pastāv tikai ziņojuma pārraides laikā.
angiolupoīds Lokalizēts ādas sarkoīds ģīmja, sevišķi deguna ādā, parasti sievietēm; raksturīgs ar atsevišķu vai vairāku mīkstu, sārti violetu mezgliņu erupciju, kam gluda virsma, klāta teleangiektāzijām.
pielocīt Lokot pievirzīt (piemēram, priekšmetu, tā daļu pie kā, kam klāt).
lucis Lucītis (3) - neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
piečinkstēt Lūdzot, žēlojoties u. tml. iegūt papildus (pie kā, kam klāt).
medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā.
luminoforais ekrāns luminiscentu ķīmisku savienojumu pārklājums uz katodstaru lampas ekrāna daļas.
steinis Lumstiņš, skaliņš audeklā.
milstīties Luncināties, klāst glausties.
vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
sakramentieši Lutera lietots apzīmējums tiem, kas neatzina svētā vakarēdienā Kristus miesas un asins klātbūtni, ar to it kā noliedzot sakramentu objektīvo nozīmi.
Augsburgas ticības apliecība luterisma pamatu izklāsts (latīņu "Confessio Augustana"), ko sastādījis M. Lutera sekotājs F. Melanhtons 1530. g., bet imperators Kārlis V noraidīja un rezultātā izcēlās ticības karš, kas beidzās ar Augsburgas ticības mieru 1555. g.
lopot Ļauni izjokot; panākt, ka rīkojas nepieklājīgi, neestētiski, nosodāmi.
pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizdūmināt Ļaut nonākt dūmu mākonī, pārklāt ar dūmu mākoni.
apgailināt Ļaut pārklāties ar baltiem pelniem.
aizaudzēt Ļaut vai panākt, ka (ievainojums) pārklājas ar jauniem audiem.
stiprs Ļoti atklāts, tiešs, arī rupjš (piemēram, par vārdiem, izteicieniem).
piešauties Ļoti ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
segledājs Ļoti biezs klaipveida ledus vairogs vai ledus kupols, kas klāj lielas sauszemes platības.
kā ērce ļoti cieši klāt, stipri; neatlaidīgi.
pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
smalks Ļoti pieklājīgs, smalkjūtīgs, arī izsmalcināts, izvēlīgs (par cilvēku).
epidermikula Ļoti plāna membrāna, piem., kutikula, kas pārklāj mata stiebru.
plēve Ļoti plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piemēram, kā pārklāšanai, iesaiņošanai.
agrotīkls Ļoti plāns materiāls, ko izmanto, piem., augu pārklāšanai agrā pavasarī.
gauskājis Ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu.
ciešs Ļoti tuvu (kam klāt).
gar degunu (kādam) ļoti tuvu klāt.
piebāzt Ļoti tuvu pievirzīt, arī piespiest (ķermeņa dalu pie ka, kam klāt).
pašuklāt Ļoti tuvu; cieši klāt.
gratāža M. Ernsta izgudrotā skrāpējuma tehnika; strādājot šajā tehnikā mākslinieks vispirms citu uz cita uzklāj vairākus krāsas slāņus, kuros pēc tam izskrāpē attēlu.
disteleoloģija Mācība par nelietderību, kura norāda uz nelietderīgām parādībām dzīvo būtņu uzbūvē, dzīves veidā un ierašās, piem., rudimentāri (sarukuši) un darboties nespējīgi orgāni, kas organismam vairs neder vai ir pat kaitīgi (tārpveidīgais aklās zarnas piedēklis cilvēkam).
krimināltehnika Mācība par zinātnes un tehnikas sasniegumu izmantošanu noziegumu atklāšanā.
konkomitance Mācība, ka Eiharistijā Kristus miesa un asinis ir klātesošas katrā no konsekrētajiem elementiem; tādējādi Komūnijas pilnība sasniedzama, saņemot pat vienu elementu.
lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā pedagogs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
kafija madaru dzimtas tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu.
skābie ieži magmatiskie ieži ar lielu (vairāk par 65%) SiO~2~ daudzumu; tipiska šo iežu pazīme ir kvarca klātbūtne.
glāstīties Maigi, glāstoši vairākkārt skarties klāt; arī glausties.
glaust Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba).
glāstīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
glaudīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
glausties Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
Kopana Maiju senpilsēta Hondurasā ("Copan"), apdzīvota līdz IX gs., arheoloģiskajos izrakumos atklātas piramīdu, pils (VIII gs.), tempļu, platformu, stadiona drupas, stēlas ar uzrakstiem, daudz skulptūru.
piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
platjoslas pastiprinātājs maiņstrāvas pastiprinātājs, kura frekvenču caurlaides josla pārklāj zemfrekvences un augstfrekvences pastiprinātāju caurlaides joslas.
piemaisīt Maisot pievienot (pie kā, kam klāt).
plātsmaize Maize (piemēram, ar augļu, biezpiena virsu), ko cep uz plates, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
m. Māja (reklāmās: mūra m.).
biotalmija Māka dzīvot ilgi un labklājībā.
laiksprauga Maksimālais laiks, kas stacijai jāgaida marķiermaģistrāles tīklā, lai saņemtu atbildi no jebkuras citas stacijas.
gastrosofija Māksla baudīt no klāta galda ar gudrību, t. i. paturot vērā veselības, pieklājības un skaistuma prasības.
dialektika Māksla panākt patiesību strīdā, atklājot pretrunas pretinieka spriedumos.
kluazonisms Mākslas virziens, kuram bija raksturīgi intensīvi, vienmērīgi ieklāti krāsu laukumi, kurus citu no cita atdalīja stingras, tumšas līnijas, kas atgādināja gotisko vitrāžu; sākotnēji to uzskatīja par patstāvīgu virzienu, vēlāk par postimpresionisma paveidu.
dermatīns Mākslīgā āda - īpašs audums, kas pārklāts ar nitrocelulozes kārtu.
apvadkanāls Mākslīgi ierīkota, parasti liela izmēra atklāta gultne, kas apvada ūdeni apkārt kādam objektam.
juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas.
flerovijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Fl un atomskaitli 114, atklāts 1998. g.
livermorijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Lv un atomskaitli 116, atklāts 2000. g.
art director mākslinieciskais vadītājs, tas, kurš atbild par produktu grafisko un māksliniecisko noformējumureklāmas uzņēmumos, tipogrāfijās u. c.
spiningošana Makšķerēšana, izmantojot vienrokas vai divroku makšķeri ar vizuli, ko iemet ūdenī un pēc tam ar rotējošu spoli pievelk atkal klāt.
ķirzāt Mākties, klāties, segties.
cibetkoks Malakā un Malajā augošs koks ar augļiem cilvēka galvas lielumā un un sēklām kastaņa lielumā, kas ož pēc sapuvušiem sīpoliem un veca siera, bet vietējo iedzīvotāju ļoti iecienītas, noder arī cibetkaķu pievilināšanai.
sedzējmāls Māls, kas pārklāj (ko, piemēram, iežus).
oderējums malšanas iekārtu iekšpuses pārklājums ar nodilumizturīgiem materiāliem.
kapoks Malvu rindas kapokaugu dzimtas suga ("Ceiba pentandra"), tropu koks, kura augļu - pogaļu - iekšējās sienas klātas ar bieziem matiņiem.
piemalt Maļot pievienot (pie kā, kam klāt).
bezmantinieku manta manta, kas palikusi pēc mantojuma atstājēja nāves, ja viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības.
zīlēšana Mantika - savdabīgu paņēmienu un rituālu darbību kopa, ar kuru palīdzību magi, pravieši, pareģi, burvji, zintnieki mēģina atklāt nezināmo, paredzēt nākotni.
mantojuma atklāšanās mantojums atklājas mantojuma atstājējam nomirstot - viņa nāves dienā, miršanas faktu un dienu apliecina miršanas apliecība, ko izsniedz dzimtsarakstu nodaļa pēc miršanas fakta reģistrācijas dienas.
fantoši Marionetes, kas kustināmas ar auklām; tēlo dažādas lomas leļļu teātra izrādēs.
bāksignāla noņemšana marķiergredzena tīklā, kas raida bāksignālus - tīkla adaptera atslēgšanās no tīkla pašpārbaudei un pēc tam, ja rezultāts ir pozitīvs, lai atkal pieslēgtos tīklam.
loģiskais gredzens marķiermaģistrāles tīkla procedūra, kurā marķieri nodod no vienas stacijas otrai, tādējādi imitējot vadības nodošanu gredzentīklā.
maršrutēšana Maršruta noteikšanas metode datu pārraides tīklā.
ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā.
smadzeņu skalošana masīva propaganda presē, uzbāzīga reklāma, vecāku un audzināšanas iestāžu moralizēšana (pārliecināšana) utt., respektīvi, kāda viedokļa uzspiešana.
demaskēšana maskēšanās noteikumu neievērošana, kuras dēļ pretinieks var atklāt karaspēka izvietojumu, uguns sistēmu u. c.
demaskēšana maskēta objekta atklāšana.
masta slīpums masta stāvoklis attiecībā pret klāju vai ūdenslīniju, ko fiksē atkarībā no trimmēšanas rezultātiem.
dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja.
pretkorozijas mastika mastika, kas paredzēta metāla virsmu aizsardzībai pret koroziju, to uzklāj uz aizsargājamās virsmas plānas plēves veidā.
prettrokšņa mastika mastika, kas paredzēta spēkratu salona aizsardzībai pret ārēju troksni. Ar prettrokšņa mastiku pārklāj salona grīdu un virsmas, kas atdala salonu no motora telpas un transmisijas. Prettrokšņa mastiku uzklāj uz izolējamās virsmas plēves veidā.
ādas difūzā mastocitoze mastocitoze, kad āda sabiezē un sacietē, pārklājas ar ēdi, pievienojas vispārēja eritrodermija un intensīva nieze.
klapmasts Masts, kas neiet cauri jahtas klājam, bet ar pēdu "iesēžas" masta krēslā, kurš iet cauri jahtas klājam vai arī atrodas uz kajītes jumta.
finišers Mašīna betona klāja izlīdzināšanai ceļu būvēs.
līmveltņi Mašīna finieru vai citu plātņu materiālu pārklāšanai ar šķidru līmi.
linters Mašīna šķiedru attīrīšanai no kokvilnas sēklām.
džins Mašīna, kas atdala kokvilnas šķiedras no sēklām.
sīpolu racējs mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī.
defektu noteikšana mašīnas elementu (detaļu) tehniskā stāvokļa noteikšana defektu atklāšanai, mērot, sverot un/vai vērtējot vizuāli, kā rezultātā nosaka detaļu derīguma pakāpi turpmākai lietošanai, sadalot detaļas trīs grupās: turpmākai lietošanai derīgās, atjaunojamās un nederīgās; defektēšana.
hidrauliskie mizotāji mašīnas, kurās mizu atdala ar spēcīgu ūdens strūklu, ko raida uz mizojamo baļķi ar lielu spiedienu, vai ar riņķveida strūklām visapkārt mizojamiem baļķiem.
pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri apstrādājamam (parasti pārklājamam) priekšmetam.
eļļošana Materiāla virsmas pārklāšana ar ziežvielu; ar to samazina mašīnu un mehānismu kustīgo daļu berzi, samazina jaudas zudumus, nodilumu, sakaršanu, koroziju un palielina savienojumu hermētiskumu.
cinkošana Materiāla virsmas pārklāšana vai piesātināšana ar cinku.
godība Materiālās vērtības; labklājība un sabiedriskais stāvoklis.
ekoloģiski tīri materiāli materiāli, no kuriem vai no kuru klājumiem apkārtējā vidē neizdalās kaitīgas vielas.
segmateriāls Materiāls (kā) pārsegšanai, pārklāšanai, arī aizsargāšanai.
mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
mātes veselība mātes fiziskā, garīgā un sociālā labklājība.
smilšstrūklas dekorēšana matētas virsmas un ledusstikla ieguve, izmantojot smilšstrūklas apstrādi; ledusstikla ieguvei pirms tam virsmu pārklāj ar galdnieka līmes šķīdumu.
lidpūkas Matiņi (augļiem vai sēklām), kas veicina (to) izplatīšanos.
apmatojums Matu kopums, kas klāj (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeni.
zalkšmauraga Mauragu suga ar 10-12 lapām pie stublāja, kas līdz ar to klātas lokveidīgi uz augšu paliektiem sarainiem matiņiem un nelielām galviņām.
Deimoss Mazākais un tālākais Marsa pavadonis, atklāts 1877. g.
trojieši Mazās planētas, kas kustas planētas orbītā aptuveni 60 grādus pirms vai pēc tās; vispirms tika atklātas Jupitera orbītā, tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
cērpuļi Mazi ciņi purvā, kas pārklāti ar ogulājiem.
alveola mazi, mikroskopiski pūslīši tesmenī, kuru iekšpusi klāj dziedzeršūnas, kas ražo pienu.
iesūnot Mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu; ieaugt sūnas.
padīgt Mazliet, daļēji izdīgt (par sēklām, augiem, to daļām).
paklemburot Mazliet, neilgu laiku lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
slieka Mazsartārpu klases dzimta ("Lumbricidae"), kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
čabuļi Mazvērtīgākie, vieglākie auzu graudi (kopā ar nezāļu sēklām, ušņu pogaļām u. tml.).
dārza mēbeles mēbeles atpūtai atklātā gaisā.
tiesu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās ekspertīzes veikšana nozieguma atklāšanai.
MPA Medroksiprogesteronacetāts, metoksiprogesterona acetāts - hormons, kura klātbūtne pārtikā ir cilvēkam bīstama.
meklējumi Mēģinājumi atrast (ko pazudušu, slēptu), atklāt (ko vajadzīgu).
analītiskā mehānika mehānikas izklāsts, kura pamatā ir franču matemātiķa un fiziķa Ž. Lagranža izstrādātie analītiskie klasiskās mehānikas apraksti un izvedumi, nelietojot nevienu zīmējumu.
laivu celtnis mehāniska ierīce glābšanas laivu nolaišanai un pacelšanai, kas atrodas uz t. s. laivu klāja pie peldlīdzekļa borta.
bakštagas novilcējs mehāniska ierīce uz jahtas klāja, ar kuras palīdzību bakštagas var nospriegot vai momentāni atbrīvot.
piemeimurot Meimurojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārmeklēt Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus).
sērfot Meklēt informāciju internetā, kibertelpā; klejot tīklā.
rīvīte Mēle (gliemežiem), kas ir pārklāta ar rindās sakārtotiem asiem hitīna zobiņiem.
Meliljas autonomā pilsēta Melilja, Spānijas anklāvs Āfrikā ("Ciudad Autonoma de Melilla”).
Melilja Meliljas autonomā pilsēta - atrodas Āfrikas ziemeļos ("Melilla" / "Ciudad Autonoma de Melilla"), Spānijas anklāvs Vidusjūras dienvidu krastā, ko no sauszemes ietver Marokas teritorija, 84500 iedzīvotāju (2014. g.).
kisva Melns brokāta audums, ar ko pārklāta galvenā musulmaņu svētvieta - Kaabas templis Mekā.
songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
slēdzējmembrāna Membrāna, kas klāj gūžas kaula slēdzējatveri, kurai cauri iet slēdzējkanāls.
eksocelārijs Membrānas, kura izklāj embrija ķermeņa dobumu, parietālais slānis.
pelēkā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. caesia") arī ir dekoratīvs koks, kura tumšzaļās skujas klāj pelēcīga apsarme.
piemērcēt Mērcējot pievienot (pie kā, kam klāt).
pabļaurs Mēreni nepieklājīgs.
mikropoliadenopātija Mērens daudzu zemādas limfmezglu palielinājums (kaklā, padusēs, cirkšņos), piem., bērnu tuberkulozes, sekundārā sifilisa gadījumā.
piemērīt Mērījot pievienot (kam klāt).
mērķēšana Mērķplānošana - tirgzinības termins: ražotāju vai tirgotāju centieni noteiktai cilvēku grupai pārdot noteiktas preces, veicot pircēju loka izpēti un nodrošinot atbilstošu reklāmu.
lokālais mēslojums mēslojums (minerālmēsli), kas noteiktā dziļumā lentveidā vai ligzdveidā iestrādāti augsnē noteiktā attālumā no kultūraugu sēklām.
klāja klīze metāla apkalums uz peldlīdzekļa klāja pie bortiem, paredzēts, lai pasargātu pietauvojamos vai velkamos galus, klāju un klājmalu no berzes bojājumiem; atkarībā no uzdevuma klāja klīzes iedala vaļējās, slēgtās, taisnās un slīpās klīzēs.
vaļējā klīze metāla apkalums, kas neļauj galiem vai trosēm berzēties pret peldlīdzekļa klāju vai sāniem (bortu).
enkurlīze Metāla apkalums, kas pasargā jahtas vai kuģa klāja malas no berzēšanās ar enkurķēdi, to izlaižot vai ieņemot.
aplikē Metāla izstrādājumi, kas pārklāti ar plānu sudraba kārtu.
nostiprinošais pārklājums metāla izstrādājumu nostiprināšanas paņēmiens – cietu, izturīgu materiāla kārtu uzklāj detaļas virsmai, veidojot pārklājumu, kas palielina virsmas nodilumizturību, kalpošanas ilgumu un dod iespēju kompensēt detaļas nodilumu un atjaunot sākotnējos izmērus.
alvošana Metāla izstrādājumu pārklāšana ar plānu alvas, alvas-svina, alvas-svina-cinka vai alvas-bismuta sakausējuma kārtiņu, lai aizsargātu virsmu no korozijas, vai sagatavotu lodēšanai.
hromēšana Metāla izstrādājumu virsmas elektrolītiska pārklāšana (galvanostēģija) ar hromu, lai novērstu koroziju, palielinātu dilumizturību.
plaķēt Metāla izstrādājumus pārklāt ar plānām cita metāla plātnēm.
galvanoplastika Metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana uz kāda priekšmeta virsmas, lai izgatavotu šīs virsmas precīzu atveidu.
niķelēšana Metāla priekšmetu virsmas pārklāšana ar plānu niķeļa kārtiņu, lai tos pasargātu no korozijas un padarītu glītākus.
galvanotehnika Metāla slāņa elektrolītiska uzklāšana kāda priekšmeta virsmai.
metālplasts Metāla sloksne, kas pārklāta ar polimēru segumu.
gumijošana Metāla, dzelzsbetona vai cita materiāla pārklāšana ar gumiju vai ebonītu, lai tos aizsargātu pret agresīvās vides iedarbību, koroziju, berzi.
viļņvads Metāla, vai no iekšpuses ar metālu pārklāta caurule, kuru izmanto, lai pārvadītu augstfrekvences elektromagnētiskos viļņus (centimetru un milimetru viļņus).
metālgriešana ar gāzi metālgriešanas metode, pēc kuras metālu ar gāzes liesmu sakarsē līdz degšanas temperatūrai, tad sadedzina to skābekļa strūklā, kas arī izpūš no griezuma vietas radušos sārņus; degli virza pa griešanas kontūru.
kulsms Metiens jeb klājiens, sagatavots kulšanai; kārta, daudzums.
meteklis Metiens, klājiens.
tanoforms Metilēna tannāta aizsargāts nosaukums, to pagatavo, iedarbojoties uz taninu ar formaldehidu sālsskābes klātbūtnē.
piešveicēt Metinot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
piešveisēt Metinot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
ideju vētra metode ideju ģenerēšanai atklātā diskusijā bez ideju kritikas un analīzes.
luminiscentā defektoskopija metode, ar ko dažādos materiālos atklāj virsmas defektus, uzlejot fluorescējošu šķidrumu un novērojot tā luniniscenci.
gamma defektoskopija metode, ar ko metālu izstrādājumos var atklāt dažādus defektus, tiem cauri laižot gamma starojumu, kas defekta vietā absorbējas vājāk.
nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija pārbauda, vai datus nepārraida kāda cita stacija (nesēja jušana un sadursmes atklāšana); atklājot sadursmi, stacija pēc kāda laika veic atkārtotu pārraides mēģinājumu.
apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm vai arī no virsas vai sāniem).
aizčagāt Metot pārklāt (ar salmiem, mēsliem).
piemest Metot pievienot (pie kā, kam klāt).
zarbia Mezgloti paklāji ar ģeometriskiem rakstiem sarkanu, zaļu un zilu toņu salikumā.
namdara mezgls mezgls, ko lieto garu priekšmetu pacelšanai un uzvilkšanai uz klāja.
zīlītes membrāna mezodermas slānis, kas klāj augļa zīlīti līdz astotajam mēnesim; dažreiz persistē.
dabiskā meža atjaunošana meža atjaunošana, izmantojot sēklu pašizsēju no atstātiem sēkliniekiem un blakus augošām audzēm vai ar paaugu, veicināšanai var izmantot arī augsnes joslveida apstrādi, lai radītu koku sēklām labākus dīgšanas apstākļus.
vidulājs meža nogabals, kurā mežs atjaunojas vai arī tiek atjaunots gan no atvasēm, gan no sēklām; no atvasēm atjaunojušos kokus izcērt jaunākus, bet no sēklām izaugušos — lielākā vecumā; sastopami kā dižmeža, tā atvasāju koki.
klīkāt Mežā pilnā kaklā kliegt.
meža statistiskā inventarizācija meža resursu informācijas ieguves sistēma ar parauglaukumu metodi; Latvijas teritorijā izveidoti 12000 pastāvīgo parauglaukumu, 5 gadu ciklā ik gadu apseko 1/5 daļu no tiem.
meža ieaudzēšana meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana ar mežu neapklātās zemēs.
meža dabiskās atjaunošanās veicināšana mežsaimniecisku darbību kopums, kas rada labvēlīgus apstākļus bagātīgai sēklu ražošanai, to iespējami vienmērīgai izsējai izcirtumā vai zem mežaudzes vainagu klāja un kas nodrošina piemērotu vidi sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un pašizsējas sējeņu augšanai.
piemīcīt Mīcot pievienot (pie kā, kam klāt).
uzmīdīt Mīdoties atrast, atklāt.
koiloma Miesas dobums starp zarnām un ķermeņa sienām, izklāts ar savu epitēliju; celoms.
strongylosis Mietu tārpi, zirgu, var ieviesties visu, visbiežāk tomēr jaunu zirgu aklā un lokveida zarnā.
Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā.
Miglājs Miklājs, ezers Mārcienas pagastā.
Miklojs Miklājs, ezers Mārcienas pagastā.
Miklais ezers Miklājs, ezers Mārcienas pagastā.
hibrīdā mikroshēma mikroshēma, ko veido uz keramikas pamatnes, uz kuras uzklāj vienu virs otra vairākus vadoša materiāla un dielektriķa slāņus; pēc tam piemontē klāt diodes un tranzistorus un visu mikroshēmu hermetizē korpusā.
animalkuls Mikroskopisks dzīvnieka organisms; Lēvenhuka nosaukums viņa atklātajiem spermatozoīdiem.
loricifera mikroskopisks, nogulumos mītošs jūras bezmugurkaulnieks, kas parasti sastopams starp smilšu un dubļu daļiņām okeānā, atklātas dažas sugas, kas, vismaz šķietami, dzīvo vidē bez skābekļa.
popis Mīkstas, izklāšanai (polsterēšanai) lietotas vielas (jūras zāles, pakulas u. c.), filcs.
starpene Mīksto audu kopums, kas klāj mazā iegurņa apakšējo daļu.
pūkains mīksts, smalks (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, ko klāj mīksts, smalks apmatojums, apspalvojums
atmīnēšana Mīnu, lādiņu, neeksplodējušās munīcijas, sprādzienbīstamo ierīču atklāšana, izvilkšana vai iznīcināšana un apvidus, akvatorijas, būvju un citu objektu attīrīšana no tiem.
mioglobulinūrija Mioglobulīna klātiene urīnā.
apmirgot Mirgojot, smalki līņājot, apņemt, apklāt.
pauniņi Mirušo gari (kas laikā no 5.oktobra līdz 2. novembrim naktī tiek aicināti pie klāta galda ar pārtiku).
paisīkles Mīstīklām līdzīga ietaise salmu kapāšanai liellopiem.
familisti Mistiski reliģiska sabiedrība, ko nodibināja Heinrichs Niklāss (1501-1580) Amsterdamā un Emdenē.
nosapaisīties Mīstot linus ar paisīklām, nogurt.
heinceļi Mitoloģiski mājas gari Prūsijā, mazi radījumi ar biezu brūnu vilnu, var pieņemt citu radību veidolu, tiek uzskatīts, ka mājā, kur mitinās šie gariņi, plauks labklājība.
pašķīsts Mitrs, muklājs.
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta.
slings mobilitātes palīgierīce smagi slimiem un veciem pacientiem, kas veidota no auklām, cilpām un auduma, ar kuru cilvēks tiek pārvietots viņa vajadzībām atbilstošā un ērtā veidā, ievērojot drošību pārvietošanas laikā.
NMT Mobilo telekomunikāciju standarts Skandināvijas valstīm ("Nordic Mobile Telephone"), izstrādāts 1969. g., 1991. g. realizēts arī Latvijas Mobilā telefona tīklā.
neomaltusisms modernizētais klasiskais maltusisms, teorija, kas pārspīlē bioloģiskā faktora lomu sabiedrības attīstībās un uzskata, ka tikai ar dzimstības ierobežošanu, pielietojot kontraceptīvos līdzekļus, var veicināt ekonomisko labklājību.
fashionable Moderns, stalts; kārtai pieklājīgs.
piemontēt Montējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
nogatavošanās Morfoloģisku un bioķīmisku pārmaiņu kopums augļos, kuru rezultātā sēklā attīstās dīglis, bet augļapvalks iegūst sēklas izplatīšanas un aizsargāšanas spēju.
Mormoņu grāmata mormonisma Svētie raksti, kuri atklājās Džozefam Smitam; apraksta konfliktu starp diviem ģimenes atzariem, kuri 600. gadā dievišķā vadībā emigrēja no Jeruzalemes uz Ameriku; mormoņi šo grāmatu uzskata par Bībeles atklāsmes noslēgumu.
vijeklis Mudžeklis, kas izveidojies no virvēm, auklām, dzijas u. tml.
mežģīties Mudžināties (par diegiem, auklām u. tml.).
piņķēties Mudžināties, mesties (piemēram, par diegiem, auklām).
parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai.
hesihasti Mūki, kas caur koncentrēšanos un apcerēm centās sasniegt dievišķās gaismas klātbūtni; kustība radās 14. gs.
muklijs Muklaine, muklājs.
luga Muklājs aizaugoša ezera krastā.
pīsājs Muklājs pļavā.
dumucka Muklājs, dumbrājs (neliela, ierobežota vieta).
Mūklājs Muklājs, ezers Lazdonas pagastā.
Mūklāju ezers Muklājs, ezers Lazdonas pagastā.
žangas Muklājs, kur ūdens stāv virsū; grūti pārbraucama vieta.
ņurda Muklājs, kur zeme ņurd, kad iet.
ņurdēkls Muklājs, kur zeme ņurd, kad iet.
dunksnājs Muklājs, purvs.
dumūksnis Muklājs, slīksnājs meža biezoknī.
slīkoņa Muklājs, slīkšņa.
liekna Muklājs, staigna vieta; mitra purvaina vieta mežā; zema vieta starp 2 pauguriem.
lieknājs Muklājs, staigna vieta.
muceklis Muklājs, staigna vieta.
popiene Muklājs, staignājs.
straigne Muklājs, staignājs.
dangas Muklājs.
duklājs Muklājs.
mārsājs Muklājs.
miklājs Muklājs.
miklene Muklājs.
muklaine Muklājs.
mūklājs Muklājs.
mukleja Muklājs.
muklejs Muklājs.
muklējs Muklājs.
muklis Muklājs.
stragnis Muklājs.
strimīns Muklājs.
sējumu nosegšana mulčēšana — augsnes virsas noklāšana ar dažādiem materiāliem.
MMS multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas ļauj mobilajā tīklā (uz mobilo tālruni un no tā) nosūtīt ziņas, kas ietver multivides saturu; šis standarts paplašina pamata SMS (_Short Message Service_) iespējas, ļaujot apmainīties ar īsziņām, kuru garums pārsniedz 160 rakstzīmes un var nodrošināt dažādus multivides veidus, tostarp līdz četrdesmit sekundēm video, vienu attēlu, slaidrādi no vairākiem attēliem vai audio.
piemūrēt Mūrējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
hanuma Mūsdienās pieklājības forma - musulmaņu sievietes uzruna.
mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
epikrānijs Muskuļaudi, aponeiroze un āda, kas klāj galvaskausa velvi.
umma Musulmaņu kopiena; tie, kas caur Muhamedu ir saņēmuši Dieva atklāsmi un dzīvo saskaņā ar to.
ģenētiskais slogs mutanto alēļu klātbūtne populācijā vai sugā, tā lielumu nosaka mutanto alēļu frekvence.
kriminālmuzejs Muzejs priekšmetiem, kas lietoti noziegumu pastrādāšanai vai devuši iespēju noziegumu atklāt.
hausmusik Mūzika, kas domāta mazam pulciņam ģimenē pretstatā atklātu koncertu mūzikai.
aforistiskā mūzika mūzikas stila, tehnikas princips, kas balstās uz iespējami lakonisku muzikālās domas izklāstu.
muskatkoks Mūžzaļš tropu koks, no kura sēklām iegūst garšvielas, eļļu.
Abiseo upes nacionālais parks nacionālais parks Peru, Sanmartina reģionā, izveidots lai aizsargātu šim Andu reģionam raksturīgo faunu un floru; 2500-4000 metru augstumā atklātas vairāk nekā 30 pirmsinku sabiedrības dzīvesvietas, kur tiek veikti arheoloģiskie pētījumi.
pienaglot Naglojot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
pienākt Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nātra Nātre (2) - augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās; \~35 sugas, Ziemeļeiropā 2 sugas.
subordinētais kapitāls naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
absens Nav klāt, iztrūkst.
navigācijas trīsstūris navigācijas instruments, kas izgatavots no caurredzama materiāla kā vienādsānu taisnleņķa trīsstūris ar iedalījumu grādos, turklāt tam nullpunkts atrodas hipotenūzas vidū.
soknajs Neaizsalstošs dūksnājs, muklājs.
glazēšana neapdedzināta vai vienreiz apdedzināta keramiska izstrādājuma pārklāšana ar glazūras suspensiju vai smalki samaltu glazūras pulveri.
slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
gluhars Neatklāts noziegums.
visjačka Neatklāts noziegums.
visjaks Neatklāts noziegums.
zadki Neatklāts noziegums.
zadoks Neatklāts noziegums.
psihiskā veselība neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir priekšnoteikums indivīda spējai īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā.
griezt ceļu (kādam) nebaidīties, nevairīties ne no kā, uzbrukt vājākam, postīt visu, kam tiek klāt (nolieguma teikumos).
tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki.
Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki.
Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots.
kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet; arī klumburot.
pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1).
zirga kāja negatīva iezīme, ko vēlas noslēpt, bet kas tomēr atklājas.
kraipīties Neglīti, nepieklājīgi smieties.
atmaskot sevi negribot atklāt savu (parasti negatīvo) būtību (arī slēptu rīcību, nodomus).
stročīt Neierasties (kur); nebūt (kur klāt); kavējot darbu, daudz ko zaudēt.
pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (par augļiem, sēklām).
platsmeceris Neīstie smecernieki - visēdāju vaboļu dzimta ("Anthribidae"), >3000 sugu, Latvijā konstatētas >7 sugas, vaboles 2-10 mm garas, sastop uz augiem, kāpuri zem mizas, trūdošā augsnē, sēklās.
katalītiskie neitralizatori neitralizatori, kuros izmanto ar platīnu, protaktīniju, niķeli, varu vai dzelzi klātas keramiskas lodītes; darba temperatūra 400-600 Celsija grādu; pievadot gaisa papilddevu, tiek neitralizēti 85% ogļūdeņražu un 90% oglekļa oksīda.
pekls neizbraucams purvs, muklājs.
turēt savu sveci zem pūra neizmantot, neatklāt citiem savas spējas, zināšanas, pieredzi (_bieži_ nolieguma teikumos).
tumšā optiskā šķiedra neizmantots optiskais kabelis optisko kabeļu tīklā.
piemalties Nejauši tikt piemaltam (pie kā, kam klāt).
piemizoties Nejauši tikt piemizotam (pie kā, kam klāt).
aizķēpāt Nekārtīgi, pavirši aizklāt; aizsmērēt, aizziest.
ļubraks Nekārtīgs, slinks, nepieklājīgs cilvēks; muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks.
non licet neklājas.
aizmuguras Neklātienē, aizmugurisks.
neiet lāgā Neklāties, neveikties tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
kremēšana Nelaiķa mirstīgo atlieku sadedzināšana; zārks tiek sadedzināts ļoti karstā gaisā, tādējādi mirušā ķermenis nenonāk saskarsmē ar atklātu uguni; ķermeņa pelni tiek atsijāti no zārka pelniem un ievietoti urnā.
gruvežains Nelīdzens, pārklāts ar sasalušiem dubļiem, izbraukts.
ierakstīšanas aizsagbīdnis neliela atvere 3,5 collu disketes plastmasas apvalka stūrī, ko izmanto, lai aizsargātu disketi pret nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var radīt vajadzīgo datu zudumu. Ja atvere nav aizklāta ar bīdni, kas speciāli ierīkots disketes plastmasas apvalkā, diskete pret ierakstīšanu ir aizsargāta.
ķīļlaiva Neliela buru laiva ar pastāvīgu balastķīli, tai nav kajītes, taču klājs ir daļēji slēgts.
līmlapiņa Neliela izmēra līmpapīrs, kura viena puse ir daļēji pārklāta ar tādu līmi, kas viegli atlīmējas.
klučķesele Neliels (kaklā, uz pleca uzkarams) maiss, kurā ievietota pārtika - klimpas ("kluči").
sedziņa Neliels galdauts, neliels (piemēram, mēbeļu) pārklājs.
lāma Neliels laukums, kas, piemēram, ir apaudzis (ar kādiem augiem), apklāts (ar ko).
zebaks Neliels maiss ar barību, kuru parasti uzkar zirgam kaklā.
mēles kauls Neliels pakavveidīgs kauls kaklā starp mēli un balseni.
kājslauķis Neliels paklājs, režģis apavu, kāju slaucīšanai, tīrīšanai (pie ieejas telpā).
kājslauka Neliels paklājs, režģis pie ieejasapavu notīrīšanai.
slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
laiva Neliels ūdens transportlīdzeklis ar sānu malām un dibenu, parasti atklātu virsmu.
ripsna Neliels viļņveida veidojums smilšainā seklā piekrastes gultnē.
vērags Neliels viļņveida veidojums smilšainā, seklā piekrastes gultnē; ripsna (2).
skambulis neliels zvans (piemēram, ko govij kaklā kārt).
lubiene Neliels, ar lubām klāts šķūnītis pelavu glabāšanai.
epifānija Neliels, emocionāli bagāts prozas darbs, kas radies kā pēkšņa atklāsme, atziņa.
auzķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams maiss auzu ievietošanai.
ķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams rupja auduma maiss barības ievietošanai; neliels maiss; auzu maiss.
zirgķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams rupja auduma maiss barības ievietošanai.
piemanīties Nemanot pievirzīties (kam klāt); piezagties, pielavīties.
pievaldīt nagus nemēģināt kādam sist; neķerties klāt kaut kam; atturēties zagt.
eozoons Neorganiski minerālveidojumi, kas atklāti 19. gs. beigās Ziemeļamerikā un kļūdaini uzskatīti par vissenāko dzīvnieku atliekām.
emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai; materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
neredzēt gaismas neparādīties atklātībā.
finiera konveijeržāvētava nepārtrauktas darbības konvekcijas žāvētava ar piespiedu gaisa šķērscirkulāciju ar saistvielu piesūcinātu finieru vai ar saistvielu pārklātu finieru virsmu žāvēšanai; finierus izvieto žāvēšanas kamerā vertikāli starp konveijera kustīgajiem rāmjiem.
kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
iziet plāni nepaveikties, klāties slikti.
nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju.
impertinence Nepieklājība, rupjība, bezkaunība.
šokings Nepieklājība; nepieklājīgi, piedauzīgi.
neklājība Nepieklājība.
stocka Nepieklājīga un netikimīga sieviete.
dimma Nepieklājīga un rupji runājoša sieviete.
ļurbība Nepieklājīga, neestētiska izturēšanās, rīcība (parasti alkohola reibumā).
runcka Nepieklājīga, nicināma sieva.
ķersīt Nepieklājīgi aptaustīt.
ņarkāties Nepieklājīgi ēst.
ļudzis Nepieklājīgi ģērbusies, gļēva, nevarīga persona; ludzis.
ludzis Nepieklājīgi ģērbusies, gļēva, nevarīga persona.
peizerēt Nepieklājīgi runāt vai darīt.
šļammāt Nepieklājīgi runāt, lamāties, aprunāt.
ļargāt Nepieklājīgi runāt.
čampāt Nepieklājīgi skaļi ēst.
ļēmurot Nepieklājīgi uzvesties.
aizjāties Nepieklājīgi vai bezjēdzīgi jāšus aizsteigties citiem priekšā.
ņirmināt Nepieklājīgi, izlaidīgi ēst.
bridkai Nepieklājīgi, neglīti.
briknai Nepieklājīgi, neglīti.
kā lops nepieklājīgi, nekulturāli.
krančoties Nepieklājīgi, neparasti uzvesties.
ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
shocking nepieklājīgi, šokējoši, skandalozi.
nebrangai Nepieklājīgi.
nesmuki Nepieklājīgi.
pipelbrencis nepieklājīgs lamu vārds izlaidīgam, netiklam cilvēkam.
trekns Nepieklājīgs, aizskarošs (par vārdiem, tekstu); arī rupjš (7).
neglīts Nepieklājīgs, arī rupjš.
indecents Nepieklājīgs, nepiederīgs.
nelāgs Nepieklājīgs, nepiedienīgs (piemēram, par vārdu, izteikumu).
rupjš Nepieklājīgs, nesmalkjūtīgs, netaktisks, arī varmācīgs, aizvainojošs (par cilvēku).
raupjš Nepieklājīgs, nesmalkjūtīgs; arī rupjš (7).
mošaka Nepieklājīgs, neuzvedīgs cilvēks.
sālīts Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem).
aizskarošs Nepieklājīgs, piedauzīgs.
sāļš nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteicieniem); sālīts (3).
necenzēts Nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteikumiem).
piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem).
rupjība Nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens; nepieklājīga, rupja izturēšanās, uzvedība.
dumš Nepieklājīgs, rupjš.
prasts Nepieklājīgs, rupjš.
negodīgs Nepieklājīgs.
nepiedāns Nepieklājīgs.
neskaists Nepieklājīgs.
nesmuks Nepieklājīgs.
nevietīgs Nepieklājīgs.
rupš Nepieklājīgs.
nevietība Nepieklājīgums, nepieklājība.
nepiedienīgi Nepiemēroti, arī nepieklājīgi.
liekpasts Nepieprasīti un saņēmējam nevajadzīgi sūtījumi, parasti reklāmas, ko ievieto pastkastēs vai izsūta elektroniski uz daudzām adresēm.
telomerizācija Nepiesātinātu organisko savienojumu (monomēru) ķēdes reakcija ar kādu ķēdes pārnesēju (telogēnu) iniciatoru klātbūtnē.
nekorekts Neprecīzs, paviršs; netaktisks, nepieklājīgs.
Nereīda Neptūna pavadonis ("Nereid"), vidējais attālums no planētas - 5513400 km, izmēri - 340 km, atklāts 1949. g.
Mirtejas jūra nereti lietots nosaukums Egejas jūras dienvidrietumu daļai Grieķijas piekrastē starp Kiklādu salām un Peloponēsu, dienvidustrumos tā pāriet citā Egejas jūras daļā - Krētas jūrā.
ner. met. nerūsējošais metāls (reklāmās).
klājacis Nerūsoša metāla apkalumi uz klāja, paredzēti šotu (arī citu trošu) vadīšanai.
reliņa statnis nerūsoša metāla balsts, kurā iever reliņa aizturtroses, tos piestiprina vienādā attālumā virs klāja visapkārt bortiem.
priekšējais drošības grozs nerūsoša metāla cauruļu grozs peldlīdzekļa priekšgalā, kas paredzēts, lai komandas locekļi, kas darbojas ar priekšburām, nenokristu no klāja un netiktu noskaloti.
reliņtrose Nerūsoša tērauda trose ar blīvu polihlorvilina uzklājumu.
CSMA/CD nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve (angļu "Carrier Sense Multiple Access with Collision Detection).
CSMA/CD metode nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve.
nedārms Neskaists, nepieklājīgs.
nedrāms Neskaists, nepieklājīgs.
pienest Nesot piegādāt; nesot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
dislipoproteinēmija Netipisku lipoproteīnu klātiene vai nenormāla lipoproteīnu koncentrācija asinīs.
smorķis netīrīgs un nepieklājīgs cilvēks.
sārnojs Netīrs, ar sārņiem pārklāts.
kļumīgs Netīrs, nepieklājīgs.
krist Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties.
neuzmācīgs Neuzbāzīgs, atturīgs, pieklājīgs.
aizļekāt Neveiklā gaitā aiziet; aizļepatot (par dzīvniekiem).
aizļekatāt Neveiklā gaitā aiziet; aizļepatot (par dzīvniekiem).
aizļempatāt Neveiklā gaitā aiziet; aizļepatot (par dzīvniekiem).
aizlingāt Neveiklā gaitā aiziet.
aizlingāties Neveiklā gaitā aiziet.
apsteberēt Neveiklā gaitā apstaigāt.
nostuģīt Neveiklā gaitā ar grūtībām noiet, nonākt.
atļekāt Neveiklā gaitā atnākt; atļepatot (par dzīvniekiem).
lingāt Neveiklā gaitā iet, staigāt; iet pārvietoties lieliem, gariem soļiem.
ļepučot Neveiklā gaitā iet, velkot kājas gar zemi.
izļempatāt Neveiklā gaitā iziet, izstaigāt; izļepatot (par dzīvniekiem).
izļekāt Neveiklā gaitā iziet, izstaigāt.
izļepatāties Neveiklā gaitā izieties, izstaigāties; izļepatoties (par dzīvniekiem).
paļepatāt Neveiklā gaitā pastaigāt.
piekluinīt Neveiklā gaitā pieiet, pienākt; pieklibot.
pieklunkurēt Neveiklā gaitā pieiet, pienākt; pieklibot.
pieklurģēt Neveiklā gaitā pieiet, pienākt; pieklibot.
iesteģerēt Neveiklā gaitā, ar grūtībām ieiet.
iesteģīt Neveiklā gaitā, ar grūtībām ieiet.
iestiģīt Neveiklā gaitā, ar grūtībām ieiet.
iestoģīt Neveiklā gaitā, ar grūtībām ieiet.
iestuģīt Neveiklā gaitā, ar grūtībām ieiet.
pastuģīt Neveiklā gaitā, ar grūtībām paiet, pastaigāt.
izstuģīt Neveiklā gaitā, ar pūlēm iziet (parasti par bērniem).
meimuriski Neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot (iet).
meimurēt Neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot iet.
tenteriski Neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties; kūleņiem.
aizloibāt Neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi, aiziet.
lompāt Neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi, iet, aiziet.
loibāt Neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi, iet.
aizļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā aizskriet, aiziet.
ļekāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
ļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
ļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
ļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
ļepāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, velkot kājas gar zemi.
ļēpāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, velkot kājas gar zemi.
ļēpāties Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet.
ļēpēt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet.
ļepuroties Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet.
noļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
noļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
noļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
noļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
noļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
pārļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēkiem).
pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēkiem).
pārļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
pārļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
atļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot.
atļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot.
atļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot.
atļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem).
aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot.
aizļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot.
aizļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem).
aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem).
ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem); ļēpot (1).
ļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem); ļēpot (1).
ļekāt Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem).
ļepot Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem).
ļēpot Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem).
ieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
ieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
ieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
ieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
ieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
izļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
izļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
izļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
izļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
izļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
noļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem); nolēpot.
noļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem); nolēpot.
noļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem); nolēpot.
noļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem).
noļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem).
pārļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot.
pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot.
pārļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot.
pārļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
pieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot.
pieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot.
pieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot.
pieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem.
pieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem.
uzļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem); uzļēpot.
uzļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem); uzļēpot.
uzļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem).
uzļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem).
dulburēt Neveiklā, grīļīgā gaitā (klūpot, krītot) iet, staigāt; streipuļot.
apklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
atklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā atklāt šurp; neveiklā, grīļīgā gaitā atklāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties; neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
klumbarot Neveiklā, grīļīgā gaitā iet vai nākt.
klumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā iet.
izklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā iziet, iznākt.
noklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā noiet, nonākt.
paklumburēt Neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
paklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzklumburēt Neveiklā, grīļīgā gaitā uziet, uznākt.
uzklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā uziet, uznākt.
kluburiem Neveiklā, grīļīgā gaitā; klumburiem.
klunkuriem Neveiklā, grīļīgā gaitā; klumburiem.
klumburiem Neveiklā, grīļīgā gaitā.
noklinkāt Neveiklā, lādzīgā gaitā noiet, nonākt.
iedalbāt Neveiklā, līganā gaitā ienākt.
aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet; neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atģeņģerēt Neveiklā, ļodzīgā gaitā atnākt.
ieklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
klinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā iet.
izklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā iziet, iznākt.
izgumbāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā iznākt.
uzvelties Neveiklā, ļodzīgā gaitā uziet, uznākt, uzrāpties u. tml.
tenterēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet, skriet.
aizlāčot Neveiklā, smagā gaitā aiziet.
ielāčot Neveiklā, smagā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
iezvelties Neveiklā, smagā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
izlāčot Neveiklā, smagā gaitā iziet, iznākt.
lāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā iet.
nolāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā noiet, nonākt.
pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
pielāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā virzoties, uzkāpt.
vaksācija Nevēlamā apmatojuma noņemšana, ko izdara, attiecīgajām ķermeņa vietām uzklājot īpašu vasku un, kad vasks sacietējis, to noņemot kopā ar apmatojumu.
applaukot Nevilšus (kulstot linus) pārklāties ar linu šķiedrām.
pieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt.
Edamas siers Nīderlandes cietais siers, apaļš, klāts ar sarkanu parafīna kārtu.
nitritūrija Nitrītu klātiene urīnā.
tarba No (parasti) auduma šūta kule; zirgam kaklā karams auzu maiss.
vebe No auklām austa pirksta platuma lenta zirglietu izgatavošanai.
peternes No auklām gatavotas vīzes.
cilpa No auklām izveidotas lamatas (dzīvnieku ķeršanai).
ķerza No auklām pīta kurpe.
čobas no auklām pīti apavi.
petērnis no auklām pīti ziemas apavi.
kašele No auklām pīts siena vai āboliņa tīklveida maiss.
regžines No auklām pīts tīkls siena vai salmu nešanai.
kešeļs no auklām reti pīts maiss zirga barības līdzņemšanai ceļā.
kašelis No auklām tīkla veidā pīts siena iebāžamais, ko paņemt sienu līdz uz ceļa.
cilps No auklām, stieplēm veidotas lamatas.
skapulārijs No diviem drēbju gabaliem sastāvoša mūku apģērba daļa, kuri viens apklāj krūtis, otrs muguru.
apglīdēt No dūņām kļūt gludam, glumam, noklāties ar gļotām.
apglīmēt No dūņām kļūt gludam, glumam, noklāties ar gļotām.
fibrīna pavedieni no fibrogēne radušies pavedieni, kas izveido biezu un izturīgu tīklu; nodrošina asinsrites hemostāzi, jo tīklā ieķeras asinsķermenīši.
stikle No kaņepju sēklām gatavots ēdiens, ko ziež uz maizes; staks.
kaņepju piens no kaņepju sēklām izspiests šķidrums, ko lietoja kā piedevu pie ēdiena; no kaņepēm un ūdens gatavots ēdiens pienam līdzīgā krāsā.
ugunscepure No koka un māliem izgatavots velvēts pārsegums dzirksteļu uztveršanai virs atklāta pavarda; rovis.
marakass No ķirbja, kokosrieksta vai cita izejmateriāla veidots Latīņamerikas pirmiedzīvotāju žvadzeklis, ko pildīja ar sēklām, akmentiņiem, gliemežvākiem un lietoja dejas ritma izcelšanai.
dečš No lupatām austa sega, ko klāja kamanās un ar ko apsedz zirgu.
azbestpapīrs No malta azbesta un organiskajām saistvielām ar kokvilnas šķiedru izgatavots 0,2-1,5 mm biezs papīrs, ko lieto siltumizolācijai līdz 500 C temperatūrā, kā arī elektroizolācijai, antikorozīviem pārklājumiem, elektrolīzes iekārtu diafragmu izgatavošanai.
zemsega No meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu.
špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
bugkurvis No nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota jahtas priekšgala klāja konstrukcija, kas saistīta ar sānu (bortu) reliņiem.
heķkurvis No nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota konstrukcija klāja pakaļgalā; saistīta ar peldlīdzekļa sānu reliņiem.
pļunduris No niedrēm gatavots paldēšanas paklājs.
pļundurs No niedrēm gatavots paldēšanas paklājs.
peterne No pastalu auklām pīta vīze; arī pastala.
tatami No salmiem gatavots grīdas pārklājs (Japānā).
igla No sniega blokiem būvēta kupolveida celtne - inuītu (eskimosu) mītne, kurā parasti dzīvo medību laikā, ieeja ar garu gaiteni, sienas izklātas ar ādām.
līmlente No vienas puses ar līmvielu pārklāta lente.
uzrecēt No virspuses sarecēt, pārklāties ar kreveli.
apņemt No visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt.
nosūnot Noaugt, pārklāties ar sūnu.
nobirzties Nobirt (par sakaltušām lapām, ziediem, arī gatavām sāklām).
apbruģēt Nobruģēt; noklāt ar bruģi visapkārt.
sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus.
briest Nogatavoties (par augļiem, sēklām u. tml.).
dasaieties Nogatavoties (par sēklām, augļiem u. tml.).
Otrais Keplera likums nogrieznis, kas savieno Sauli un planētu, tai kustoties pa orbītu, vienādos laikos noklāj vienādus laukumus.
aplikums Nogulsnes, plēve, atdalījumi (kas pārklāj, piemēram, gļotādu).
piegult Nogulties blakus (pie kā, kam klāt).
piegult Nogulties un pieplakt (pie kā, kam klāt).
novalačīt Nokavēt (darbu) kādam ar savu darbību, klātbūtni.
nomarudzīt Nokavēt (laiku) kādam; ar savu klātbūtni neļaut kādam strādāt.
kaļķošana Noklāšana ar kaļķu kārtu - augļu koku stumbru un skeletzaru apstrāde ar kaļķa šķidrumu pret saules apdegumiem, vienlaikus iznīcinot sūnas un ķērpjus.
apšūt Noklāt (ar dēļiem vai kādu citu materiālu) un nostiprināt.
sacikstēt Noklāt (ceļu) ar žagariem (cikstēm).
norodelēt Noklāt (jumtu) ar kārtīm.
nolatāt Noklāt (jumtu) ar latām.
nojumt Noklāt (jumtu) ar segumu.
paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
sadakstīt noklāt ar dakstiņiem (jumtu, tā daļu).
izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
grīst Noklāt ar dēļiem vai kokiem.
nodūņot Noklāt ar dūņām, apmēslot.
kāršot Noklāt ar kārtīm (klēti, riju).
apkāršāt Noklāt ar kārtīm.
kārtīt Noklāt ar kārtīm.
nokāršot Noklāt ar kārtīm.
nokārtīt Noklāt ar kārtīm.
nokārtot Noklāt ar kārtīm.
nomaļavāt Noklāt ar krāsu (priekšmetu).
pagleznot Noklāt ar krāsu, lai veidotu pagleznojumu (2).
nolīstēt Noklāt ar līstēm (tās piestiprinot ar naglām).
nospārēt Noklāt ar spārēm.
gruntēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
paotēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (ko), lai krāsošanas procesā (tajā) neiesūktos krāsa; gruntēt.
novatierēt Noklāt ar vati.
plakēt Noklāt ar velēnām zemes nogāzes, lai tās nostiprinātu ar zālaugu saknēm un pasargātu no izskalošanas un- noslīdēšanas.
izvaksavāt Noklāt ar ziedi un nospodrināt (apavus).
uzbruģēt Noklāt bruģi.
cikstēt Noklāt ceļu ar krūmu zariem.
uzlikt jumtu noklāt jumta konstrukciju, arī tā seguma kārtu ar segmateriālu.
aizkorēt Noklāt jumta kori ar sūnām, reizēm ar zāli.
nolaktot Noklāt jumtu ar latām.
daklāt Noklāt līdz kādai vietai - izmērcētos linus.
apmēslot Noklāt, apliet, nokaisīt ar mēslojumu.
sagrantēt Noklāt, pārklāt viscaur ar granti.
piesaklāties Noklāt, uzklāt pietiekami daudz.
noplāt Noklāt; arī plaši novietot (uz kā).
nogrīst Noklāt.
novizēt Noklāties ar ļoti plānu ledus kārtu.
novizuļot Noklāties ar ļoti plānu ledus kārtu.
nopraulēt Noklāties ar praulu kārtu.
nopraulot Noklāties ar praulu kārtu.
noslēpt Noklusēt, nepateikt, neatklāt (ziņas, faktus).
ablomīties Nokļūt neveiklā situācijā, kļūdīties, krist kaunā.
ablomēties Nokļūt neveiklā situācijā.
uzkosties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
uzķerties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
pediments Nolaidens priekškaļņu denudācijas līdzenums, kas izveidojies pamatiežos un klāts ar irdenu nogulumu slāni.
nopamparēt Nolāpīt, noklāt ar ielāpiem.
glacis Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā.
glasī Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā.
šķutējums Nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
ņaukt Nomākties, pārklāties ar mākoņiem.
noļampāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.).
noļēpāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.).
nomirt (arī izdzist) (kāda) rokās nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
tumšā noneja noneju suga ("Nonea pulla"), daudzgadīgs lakstaugs, klāts ar matiņiem, stublājs 20-40 cm garš.
drebt Noņemt (pelavas, kas pārklājušās pār izsijātiem zirņiem).
atsegt Noņemt, atvirzīt (to, kas apsedz, aizklāj).
nopiķēt Nopiķot, pārklāt ar piķi, apsmulēt.
pie tam norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam; turklāt.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē.
pie Norāda uz to (vieta, priekšmetu), kam klāt vai kam tuvāk kas virzās, tiek virzīts.
pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā kas atrodas, uzturas, ir novietots.
pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā notiek darbība, noris process.
pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai tuvumā kas novietojas, tiek novietots.
pie Norāda uz to, kam (kas) tiek, piemēram, dots klāt, lai tas palielinātos, pavairotos u. tml.
pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, virzoties, tiekot virzīts, atduras.
līdz Norāda, ka (kāds) ir kopā, vienlaikus (ar kādu); norāda, ka (kas) ir klāt (kādam), kopā, vienlaikus (ar kādu).
līdzi Norāda, ka (kāds) ir kopā, vienlaikus (ar kādu); norāda, ka (kas) ir klāt (kādam), kopā, vienlaikus (ar kādu).
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz.
bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izgatavots no metāla vai klāts ar metālu kādas ķermeņa daļas aizsargāšanai.
piekar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir piekārts (pie kā, kam klāt), tiek izmantots piekārtā stāvoklī.
bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums.
rādīt ar pirkstu (arī ar pirkstiem) (uz kādu) norādīt uz kādu, atklāti paužot nosodījumu, nicinājumu; ņirgāties, zoboties par kādu.
pielikt Norīkot, novietot (kādu kam klāt), piemēram, kāda uzdevuma veikšanai.
diploalbuminūrija Normālu un patoloģisku albumīnu klātiene urīnā.
temura Nosacījumi kabalistikā, pēc kuriem ebreju alfabēta burtus nomaina ar citiem, lai mēģinātu atklāt Svēto Rakstu apslēpto jēgu.
izdot Nosaukt vārdā, atklāt (biedru, līdzzinātāju u. tml.); nodot.
Krētas jūra nosaukums Egejas jūras dienvidu daļas akvatorijai (grieķu: "Κρητικό Πέλαγος") starp Krētas salu dienvidos un Kiklādu salām ziemeļos, ziemeļrietumos atrodas Mirtejas jūra, austrumos — Karpatas un Dienvidsporādu salas, rietumos robežojas ar Jonijas jūru.
ieziemot Nosedzot, pārklājot (piemēram, ar skujām, lapām), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
aizslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas; arī būt cietsirdīgam
noslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas.
švinkāt Nostādīt nepatīkamā, neveiklā situācijā; muļķot.
švunkāt Nostādīt nepatīkamā, neveiklā situācijā; muļķot.
izastatīties Nostāties redzamā, atklātā vietā.
lintīt Nostiprināt vienu salmu slāni virs otra (jumtu klājot).
uzsmidzināšana Nostiprinošo metālu pārklājumu veidošana, uzsmidzinot nostiprināmajai virsmai šķidru metālu.
nosvīdēt Nosvīst, pārklāties ar sviedriem.
izziņas izdarītājs noteiktā kārtībā iecelta amatpersona izziņas iestādē, kura veic likumā noteiktās procesuālās un operatīvās darbības, lai atklātu noziegumu un savāktu pierādījumus personas saukšanai pie kriminālatbildības.
piekārtot Noteiktā veidā, secībā pielikt, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
kā vīrs ar vīru noteikti, atklāti, vīrišķīgi.
fitoindikators noteiktiem ekoloģiskajiem apstākļiem raksturīgie augi (piemēram, niedrājs tuksnešainā apvidū norāda uz pazemes ūdeņiem, aukstuma vērmeles - uz volframa klātbūtni iežos).
marķiera nodošanas procedūra noteikumu kopums, kas lokālajā tīklā, kurā tiek pārraidīts marķieris, nosaka, kā stacija saņem, izmanto un nodod marķieri. Ar šīs procedūras starpniecību tiek novērsta situācija, kad vairākas stacijas var vienlaicīgi uzsāk pārraidi un izsaukt sadursmi.
špigate Noteka - ūdens novadīšanai domāts caurums vai caurule kuģa margsienā vai klājā.
apķepināt Notraipīt, noklāt (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
nolešķēties Notraipīties, kļūt netīram (pārklājoties ar lēkšķēm).
asiņains Notraipīts ar asinīm; klāts ar asinīm.
pietraukt Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) - parasti par vēju.
pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu; arī noklāt (2).
pārsegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu; pārklāt (2).
piesliet Novietojot ieslīpi, pielikt (pie kā, kam klāt).
apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
pietupināt Novietot tupus (pie kā, kam klāt).
balināt Novietot, izklāt (audeklu) saulē, lai (tas) kļūtu balts.
salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pieslieties Novietoties (pie kā, kam klāt) tā, ka atbalstās (pret to).
piegulties Novietoties guļus stāvoklī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piesēsties Novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); sēdus stāvoklī pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
ierakties Novietoties tā, ka tiek apņemts no visām pusēm (ar zemi) - piemēram, par sēklām.
pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu; pārklāt (3).
pārklāt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu: arī noklāt (5).
aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā).
glabāšana novietotu spēkratu turēšana īsākam vai ilgākam darba pārtraukumam, izmantojot garāžas, mašīnu šķūņus, nojumes un atklātus stāvlaukumus; atbilstoši izšķir slēgto, atklāto glabāšanu un glabāšanu nojumē.
kriminālpārkāpums Noziedzīgs nodarījums, kuram, salīdzinot ar noziegumu, piemīt mazāka bīstamība, piemēram, miesas bojājums aiz neuzmanības, atstāšana bez palīdzības, negodīga konkurence, maldinoša reklāma u. c. nodarījumi.
dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā; izvarošana, incests, dzimumsakari ar bērniem, savešana.
purga Nūja zivju un vēžu dzīšanai tīklā, kurvī.
tīt Ņemt, virzīt (ko) laukā (no kā tāda, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz); ņemt, virzīt (no kā) nost (ko tādu, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz).
radiolokācija Objektu atklāšana un atrašanās vietas noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanas no tiem.
proklamēt Oficiāli, svinīgi un atklāti paziņot sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
memorands Oficiāls iesniegums (piemēram, valdībai) ar kāda jautājuma izklāstu.
proklamācija Oficiāls, svinīgs un atklāts paziņojums sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
puskoksēšana Ogļu karsēšana bez gaisa klātbūtnes ap 700 °C temperatūrā (zemākā par koksēšanas temperatūru), lai iegūtu lielāku šķidrā produkta iznākumu - darvu.
Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa.
kvēlskaidas Oksida kārtiņa, kas karsējot gaisa klātbūtnē rodas uz necēlu metālu (dzelzs, vara u. c.) priekšmetu virsmas un, kas tos apstrādājot (kaļot, velmējot), atlec kvēlošu zvīņu veidā.
mīčaulu ola ola, kurai nav čaumalas, bet tā pārklāta tikai ar plānu ādas plēvi.
rausis Olas vai piens, ar kuru pirms cepšanas tiek klāts maizes klaips.
skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā.
Eiropas olīvkoks olīvkoku suga ("Olea europaea"), zems, mūžzaļš koks ar pelēkzaļām lapām, dzeltenīgiem ziediem un plūmveidīgiem kauleņiem - olīvām, no kuru mīkstuma un sēklām iegūst olīveļļu, ko izmanto kulinārijā, arī ziežu un ziepju ražošanā.
kriminālmeklēšana operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus, atklātu noziedzniekus, nolaupītās mantas u. tml.
dzidrinātā optika optikas detaļas (lēcas, prizmas), kas pārklātas ar plānu īpašas vielas slānīti, kurš samazina gaismas atstarošanos no detaļām un līdz ar to palielina gaismas caurlaidību.
difrakcijas režģis optiska ierīce gaismas spektra iegūšanai, izmantojot difrakcijas parādību; parasti veido no ļoti daudzām paralēlām līnijām, kas ar dimanta griezni iegravētas stiklā, pulētā metālā vai uzputinātā alumīnija slānī.
karbocikliskie savienojumi organiski savienojumi, kuru molekulu uzbūves pamatā ir ciklā saistīti oglekļa atomi.
koksnes bioloģiski bojātāji organismi, kas bojā koksni, noārdot to ķīmiski vai sagraujot mehāniski, bīstamākie no tiem ir koksnes sēnes un kukaiņi, kas var pilnīgi sagraut koksni, ja tos savlaicīgi neatklāj un neveic apkarojošo apstrādi.
bioindikatori organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma un attīstības intensitātes var spriest par kādas vides ekoloģisko stāvokli, piemēram, piesārņojumu.
indikatororganismi Organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma, attīstības intensitātes var spriest par kādas konkrētas vietas vides apstākļiem.
kopienas organizācija organizatorisko pasākumu sistēma, lai palīdzētu indivīdiem, ģimenēm un grupām ar kopīgām interesēm vai dzīvojošām vienā ģeogrāfiskā vietā risināt sociālās problēmas un sasniegt sociālo labklājību plānotā kolektīvā darbībā.
laminators Orgtehnikas aparāts bieza papīra izturības palielināšanai to sablīvējot vai pārklājot ar caurspīdīgu polimēru aizsargplēvi.
zēle Ornamenta sleja tautastērpa kreklā.
substitūcija Otra mantinieka norādīšana testamentā gadījumam, ja pirmais mantinieks mantojumu nepieņem vai nomirst līdz tā atklāšanās brīdim.
enkolpions Ovāls medaljons, ko, kaklā pakārtu, nēsā Austrumu baznīcas bīskapi; parasti uz tā attēlota Kristus vai Sv. Marijas figūra.
daklāt Pabeigt klāt (kā) daļu.
informētā piekrišana pacienta piekrišana ārstniecībai, kuru viņš dod mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina piekrišanu, turklāt dod to brīvi, pamatojoties uz ārstniecības personas savlaicīgi sniegto informāciju par ārstniecības mērķi, risku, sekām un izmantojamām metodēm.
atsegt Padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj).
sapiparot Padarīt (ko), parasti pārmērīgi, nepieklājīgu, rupju.
izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
padunkāt Padauzīt ar dunkuru (dzenot zivis tīklā).
padunkurēt Padauzīt ar dunkuru (dzenot zivis tīklā).
pasniegt Padot (kādam paredzēto ēdienu, dzērienu), parasti, klājot galdu.
pieķert Pagarinot kādai darbībai, rīcībai nepieciešamo laiku, papildus izmantot, pieņemt klāt (citu laikposmu).
skūrda pagrabs vai būda (pārklāta ar salmiem, kas nosegti ar zemi) dārzeņu uzglabāšanai ziemā.
kreīki Pakaiši, paklāsts.
pakaļklājs Pakaļējais klājs.
pludot Pakāpeniski klāties kam pāri, arī plūst (par miglu, dūmiem u. tml.).
sūnot Pakāpeniski pārklāties ar sūnu.
sūnot Pakāpeniski, parasti, pārklājoties ar sūnu, novecot, kļūt vecam.
izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus); pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus); pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu).
izplatīšana Pakešu sadales process starp datoriem datoru tīklā.
rāze Paklājaugi, ko izmanto kapa kopiņas, kapa vietas apzaļumošanai.
alloucha Paklāji Tunisijā, kas austi bēškrāsas un brūnās vai melnās un baltās krāsas salikumos, pamatā ar stilizētu astoņstūrveida ornamentiku un ziedu motīviem.
noslauks Paklājiņš pie ārdurvīm kāju noslaucīšanai, "kāju pamesls".
tatami Paklājs džudo cīņām.
fasete Paklājs klišeju, stereotipu u. c. iespiežamo plākšņu ieslēgšanai; arī klišeju un stereotipu plākšņu slīpā mala, kas noder to piestiprināšanai uz koka kājenes vai cita paklāja.
dielektriskais paklājs paklājs no materiāla ar lielu īpatnējo elektrisko pretestību darbiem ar paaugstinātu elektrisko bīstamību.
grīdklājs Paklājs, grīdsega.
lūgšanu paklājs paklājs, uz kura musulmaņi, pagriezušies pret Meku, izpilda savu lūgšanu.
paklāja Paklājs.
pavalce Paklājs.
plieķis Paklājs.
taftēšana Paklāju darināšanas tehnika, kurā dzijas pavedienu izvelk cauri pamataudumam, taču nenostiprina ar mezglu, bet pielīmē ar lateksu un gatavam bārkšaudumam aizmugurē uzlīmē audekla oderi.
paklājveidīgs Paklājveida.
apklāt Paklāt zem kā.
paklāstīt Paklāt, parasti vairākās kārtās (ko) zem (kā), arī (kam) apakšā.
paslāt Paklāt.
pakluburot Paklumburot - neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
paklunkurot Paklumburot - neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
paklunkurēt Paklunkurot - neveiklā, grīļīgā gaitā paiet.
balinēt Pakļaujot saules, vēja, kādas vielas iedarbībai, panākt, ka kļūst bāls, gaišs vai gaišāks (parasti par audeklu, dziju); arī klāt, novietot saulē (audeklu, dziju), lai (tie) kļūtu balti, gaišāki.
apužpalags Palags, ko klāj uz gultas, matrača gulēšanai virsū.
sējampalags Palags, kurā ieber sējamo materiālu un pakar kaklā sējot.
atvērt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
atdarīt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
atdarīt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
atvērt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
tiflomegālija Palielināta aklā zarna.
klientūras vadīkla palīgprogramma, kas paplašina lietojumprogrammas funkcionālās iespējas; tā var nodrošināt nelielus grafiskās saskarnes uzlabojumus, gan arī būtiski paplašināt attēlu, izklājlapu un takstu rediģēšanas iespējas letojumprogrammās.
prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
aizspringt Palikt esam, iesprūst (kaklā).
pallasīts Pallasa dzelzs - 0,65 t smags meteorīts, ko P. Pallass 1769. g. atklāja Jeņisejas guberņā Krievijā.
vaskapalma Palmu rindas ģints ("Ceroxylon"), sastopama Dienvidamerikā, tās 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu.
māt Palocīt galvu (piemēram, sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt).
Ziemeļlatgales pacēlums pamatiežu pacēlums Austrumlatvijas zemienes ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 163 m (Numernes valnis), to klāj 5-25 m biezi kvartāra nogulumi, pamatmorēnas līdzenums ar pauguriem un grēdām, purvi, meži.
paklātne Pamats, paklājs.
kompendijs Pamattēžu īss izklāsts.
nonešķēt Pamazām pārklāties ar netīrumiem.
nonešķēties Pamazām pārklāties ar netīrumiem.
iesirties Pamazām pārklāties ar smiltīm.
Ismoila Somonī smaile Pamira augstākā virsotne (7495 m) Tadžikistānā, atrodas Zinātņu Akadēmijas grēdas un Pētera Pirmā grēdas saskarē, nogāzēs bieza firna un ledus sega (kopplatība - 136 kvadrātkilometri), atklāta 1932. g., līdz 1962. g. saucās Staļina smaile, 1962.-1999. g. - Komunisma smaile.
biešu muša pamušu dzimtas suga (Pegomyia hyoscyami"), divspārnis ar 6-8 mm garu ķermeni, ko klāj dzeltenpelēki matiņi, kaitīgi to kāpuri, kas alo un barojas biešu, balandu, spinātu lapās.
kaisīt Panākot, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela), klāt (ar tiem ko).
piesēdināt Panākt (aicinot, liekot), ka (kāds) novietojas sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); palīdzēt novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arīkam tuvāk).
piestiprināt Panākt (piemēram, naglojot, līmējot, sienot), ka (kas) stingri turas (pie kā, kam klāt).
pielaist Panākt, arī ļaut, ka (kas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
svilināt Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
paseklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst seklāks.
papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, teorija, zinātnes nozare) bagātinās ar jaunām atziņām, atklājumiem.
nosvīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar mitrumu (atdziestot tvaikiem).
nosviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka nosvīst, pārklājas ar sviedriem.
piedabūt Panākt, ka (kāds) pieiet, pievirzās (pie kā, kam klāt).
apkvēpināt Panākt, ka (kas) apkvēpst, pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
pieaudzēt Panākt, ka (kas) bioloģiskās attīstības procesā piesaistās (pie kā, kam klāt).
izspiest Panākt, ka (ko) atklāj, izpauž; tirdot, prašņājot uzzināt.
piegriezt Panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sasmacināt Panākt, ka sasmok, pārklājas ar pelējumu.
akles Panātre; aklās nātres.
panorāma ar atklājumu panorāmas kadrs, kura beigās skatītājam atklājas kāda pārsteidzoša vai negaidīta detaļa.
šopēšana Paņēmiens dažādu priekšmetu virsmas pārklāšanai ar plānu metāla kārtiņu, apšļācot tās ar smalkos putekļos izsmidzinātu metālu.
pārmīšana Paņēmiens divu izvērses lauku pārklāšanai, lai pēc iespējas samazinātu ekrāna ņirbēšanu.
kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti.
anaglifiskais process paņēmiens stereoskopiska attēla iegūšanai, pārklājoši kopējot divas filmas kopijas, kuru attēli savstarpēji papildinās krāsu ziņā.
kvartācija Paņēmiens sudraba atdalīšanai no zelta, vārot kausējumu slāpekļskābē, kur sudrabs izšķīst, bet zelts nē; pilnīgai atdalīšanai nepieciešama 1 daļa zelta uz 3 daļām sudraba, tāpēc sudrabu īpaši piekausē klāt, ja tā bija mazāk.
starpkadru pāreja paņēmiens, ar kādu tiek veikta attēlu nomaiņa montāžas vietā; piemēram, diafragmas atvēršanās – kadra sākums, attēlam atklājoties no tumsas pieaugošā aplī, vai arī satumsums un izgaismošanās – attēla satumšana līdz pilnīgi melnam ekrānam kadra beigās un izgaismošanās no pilnīgi melna ekrāna nākamā kadra sākumā.
kritika un paškritika paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
indūzijs Paparžaugu lapas epidermas izaugums, kas pārklāj sporangijus un to grupas.
staipeknis Paparžaugu nodalījums ("Lycopodiophuta"), sporaugi ar regulāru paaudžu maiņu, kuru attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts (mūžzaļš lakstaugs ar ložņājošu stublāju, kam raksturīgas sīkas lapas), no sporām izaug dzimumpaaudze - gametofīts, kas ir sīkas plāksnītes veidā uz kuras attīstās dzimumšūnas.
akcesorisks Papildu, klāt nākošs.
blakusdiagnoze papildus diagnoze (gadījumā, kad atklājas arī cita, blakus salimšana).
līmpapīrs Papīra lapa, kuras viena puse vai tās daļa ir pārklāta ar līmi.
siltumjutīgais papīrs papīrs ar siltumjutīgu pārklājumu; lieto reģistrējošiem aparātiem ar termopierakstiem.
marmorveida papīrs papīrs ar spožu, daudzkrāsainu marmorveida pārklājumu vienā pusē; lieto iesējumu un baltpreču aplīmēšanai, kā arī dekoratīviem mērķiem.
termoreaktīvais papīrs papīrs ar termoreaktīviem aizsargslāņiem, kas uzklāti uz caurspīdīgas pamatnes, lai iegūtu uz termokopēšanas aparātiem pozitīvas kopijas, iespiedmateriālus un rasējumus.
antikorozīvais iesaiņošanas papīrs papīrs ar ūdensizturīgu pārklājumu, kas satur korozijas inhibitorus metālisko izstrādājumu aizsargāšanai no korozijas.
koppapīrs Papīrs, kam uz pamatnes vienas puses uzklāta plāna kārtiņa nežūstošas krāsas; lieto kopiju izgatavošanai.
pašlīmējošais papīrs papīrs, kas pārklāts ar speciālu līmi no vienas puses.
vaskpapīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju: vaska papīrs.
vaska papīrs papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju.
slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
pielaist Paplašinot (piemēram, celtni), pievienot klāt (piemēram, kādu telpu).
Holla efekts parādība, ka, strāvai plūstot vadītājā, kas atrodas magnētiskajā laukā, starp vadītāja abām sānu virsmām pastāv potenciālu starpība (1879. g. atklāja amerikāņu fiziķis E. Holls).
Saules aktivitāte parādību kopums, kas saistīts ar Saules plankumu, fotosfēras lāpu, protuberanču skaita, Saules uzliesmojumu biežuma un Saules radiācijas palielināšanos; Saules aktivitātei raksturīgs apmēram 11 gadu aktivitātes cikls, kam klājas pāri garāki cikli.
pieteikt sevi Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu); izpausties, sākt izpausties.
piesacīt Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu).
pozicionēties Parādīties, atklāties.
cekopeksija Pārāk kustīgas aklās zarnas fiksācija, piešujot to pie vēdera sienas.
trīsvienība Parasti savienojumā "Svētā Trīsvienība": kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
tenteriem Parasti savienojumā "tenteru tenteriem": neveiklā, nevienmērīgā gaitā, virzībā.
rakt Parasti savienojumā ar "zemē": novietot, parasti kādā padziļinājumā, un klāt ar zemi.
pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu.
redundances pārbaude pārbaude, ko veic, izmantojot aparatūras vai informacionālo redundanci un kas nodrošina noteikt veida kļūdu atklāšanu.
piemērot Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū; piemērīt (1).
piemērīt Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū.
atrast Pārbaudot konstatēt, atklāt.
piedalīt Pārdalot, pārveidojot pievienot (pie kā, kam klāt); pievienot (kādam kopumam).
pārdotspējas automatizācija pārdošanas darbību automatizācijas programmpakete, kas izveidota, lai pārdevējiem atvieglotu pārdodamo preču ieteikšanu un reklāmu; tā nodrošina savstarpēju klientu-pārdevēju kontaktu vadību, piedāvājumu un prezentāciju veidošanu, pasūtījumu apstrādi, jaunu produktu iegādi, cenu politikas veidošanu u. c.
skutozaurs Parejazauru grupas perma perioda reptilis; tā mugura bija klāta ar kaula vairodziņiem; vairāki skutozauru skeleti atrasti Daugavas baseinā.
dīgt Pāriet no miera stāvokļa aktīvā darbībā, kuras rezultātā veidojas jauns augs (par sēklām).
parka Pāris zirgu, kas ir iejūgti arklā.
cements Pārkaļķota kaulviela, kas apklāj zoba saknes dentīnu.
žākars Pārkars, ar ko pārklāj labības vai siena kaudzi, lai vējš neizplosa čukurus.
žākurs Pārkars, ar ko pārklāj labības vai siena kaudzi, lai vējš neizplosa čukurus.
apkraupējis Pārklājies ar kraupi, aprepējis.
apmācies pārklājies mākoņiem, mākoņains; divd. --> apmākties.
miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu.
aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu aizsērēt, aizsprostoties, aizpildīties.
aizkvēpt Pārklājoties ar kvēpiem vai sodrējiem, kļūt necaurredzamam.
nomelnēt Pārklājoties ar netīrumiem, kļūt tumšam (par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
norūsēt Pārklājoties ar netīrumu kārtu, kļūt necaurredzamam, nespodram.
pielīt Pārklājoties, piesūcoties (ar rasu, miglu), kļūt mitram.
apmetnis Pārklājs apģērba aizsargāšanai.
aizsargpārklājs Pārklājs, kas paredzēts aizsardzībai.
tepdeķis Pārklājs, paklājs, sienas sega.
klājš Pārklājs, sega.
uzsega Pārklājs, sega.
uzsegs Pārklājs, sega.
linta Pārklājs; salmu sega lecekšu apklāšanai.
aizsega Pārklājs.
apklājs Pārklājs.
uzklājs Pārklājs.
uzklātne Pārklājs.
izsvīdums Pārklājuma atsevišķu sastāvdaļu (krāsvielu, pildvielu, plastifikatoru) migrācija uz pārklājuma virsmas, mainot tā vizuālo kvalitāti un ekspluatācijas īpašības.
jahtas iekšējais pārklājums pārklājums no termoizolācijas materiāla.
garenpārklājums Pārklājums starp aeroainām maršruta virzienā.
aizsargpārklājums Pārklājums, kas aizsargā.
vakuuma kondensācijas pārklājums pārklājums, ko izgatavo vakuuma kamerā, – pārklājuma materiālu ar elektronu staru iztvaicē, un tas kondensējas uz izstrādājuma virsmas.
plazmas pārklājums pārklājums, ko izveido ar plazmotronu no ļoti cietiem karbīdiem, nitrītiem u. c. vielām, kuras pārvērš plazmas stāvoklī un uzsmidzina virsmai.
lāzera pārklājums pārklājums, ko izveido, ar lāzera staru izkausējot uz nostiprināmās virsmas uzbērto pārklājuma materiāla pulveri.
iekalt Pārklāt (ar akmeņiem, granītu u. tml., piemēram, krastmalu).
pārsiet Pārklāt (ar kādu materiālu) un sienot nostiprināt (to).
noķepināt Pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
apputināt Pārklāt (augus ar indīgām pulverveida vielām, lai apkarotu kaitēkļus un slimības).
ietērpt Pārklāt (būvelementa) pamatmateriālu ar kādu citu materiālu.
sagrīst Pārklāt (ceļu ar žagariem vai kokiem).
izkaļķot Pārklāt (kā) iekšpusi ar kaļķiem.
metalizēt Pārklāt (ko) ar (plānu) metāla kārtu; pievienot (kam) metālu.
cinkot Pārklāt (ko) ar cinku.
apgleznot Pārklāt (ko) ar gleznojumu.
pārjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot (kā) jumtu (no kāda materiāla).
apjumt Pārklāt (ko) ar jumtu.
kvēpināt Pārklāt (ko) ar kvēpiem.
pierasot Pārklāt (ko) ar sīkiem pilieniem lielākā daudzumā (par sviedriem).
kaparot Pārklāt (ko) ar varu.
notīklot Pārklāt (ko) tīklojuma veidā (par rievām, dzīslām u. tml.).
platēt Pārklāt (mazāk vērtīga metāla virsmu) ar plānu, parasti cēlmetāla, kārtu.
oksidēt Pārklāt (metāla izstrādājuma) virsmu ar kāda savienojuma (piemēram, oksīda, sulfīda) kārtu.
apputināt Pārklāt (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
norasot Pārklāt (par kā, piemēram, ūdens, sviedru pilieniem).
rasot Pārklāt (par sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm).
aprakstīt Pārklāt (parasti izšujot, arī apgleznojot) ar ornamentu, zīmējumu; izrakstīt.
polsterēt Pārklāt (parasti mēbeles vai to daļas) ar polsteri (1).
pārtikt Pārklāt (pāri kam, pār ko).
bonēt Pārklāt (parketu, retāk krāsotu grīdu) ar vaska ziedi un pēc tam spodrināt.
pārvilkt Pārklāt (piemēram, ar audumu, ādu), cieši piestiprinot, nostiprinot (to).
apmest Pārklāt (piemēram, sienas, griestus) ar javas kārtu.
apbronzēt Pārklāt (priekšmetu) ar bronzas kārtu.
bronzēt Pārklāt (priekšmetu) ar bronzas kārtu.
misiņot Pārklāt (secīgi) ar misiņa komponentiem.
apaust Pārklāt (vispāri), apņemt (visapkārt, piemēram, ar tīklu, audumu, pinumu).
apalvot Pārklāt ar alvas kārtu.
alvot Pārklāt ar alvas vai tās sakausējumu kārtu.
amalgamēt Pārklāt ar amalgamas kārtu.
asfaltēt Pārklāt ar asfaltbetonu.
cementēt Pārklāt ar cementu; saistīt ar cementu; veidot no cementa.
apcinkot Pārklāt ar cinka kārtu.
darvot Pārklāt ar darvas, bitumena kārtu, piesūcināt, ieziest ar darvu, bitumenu.
apdarvot Pārklāt ar darvu; pavirši nodarvot.
apkļepēt Pārklāt ar dubļiem, netīrumiem.
apdūņot Pārklāt ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
ieeļļot Pārklāt ar eļļas kārtu (kādu virsmu); ievadīt eļļu (kādā ierīcē).
noeļļot Pārklāt ar eļļas kārtu.
emaljēt Pārklāt ar emalju (2).
finierēt Pārklāt ar finieri vai saplāksni; apdarināt ar finieri vai saplāksni.
glazēt Pārklāt ar glazūru (1); vāpēt.
glazēt Pārklāt ar glazūru (2).
glūdēt Pārklāt ar glūdu; krāsot ar glūdu.
grantēt Pārklāt ar granti.
hromēt Pārklāt ar hroma kārtu.
bonierēt Pārklāt ar īpašu ziedi vai grīdu vasku un pēc tam spodrināt.
šūt pārklāt ar izšuvumu, rotājumu; izšūt (1)
šaktierēt Pārklāt ar javas kārtu; apmest.
šikatorēt Pārklāt ar javas kārtu; apmest.
puci mest pārklāt ar javas kārtu.
deķot Pārklāt ar jumtu.
iemudēt Pārklāt ar jūras zālēm.
apkaļķot Pārklāt ar kaļķu kārtu.
apkāršot Pārklāt ar kārtīm (parasti spāres).
noputināt Pārklāt ar ko tādu, kas put.
nokurkt Pārklāt ar kurkuļiem 1(1).
krītot Pārklāt ar maisījumu, kas gatavots no atduļķota krīta, un līmes ūdens.
pārmiglot Pārklāt ar miglu, apmiglot.
apmūrēt Pārklāt ar mūri (no ārpuses).
niķelēt Pārklāt ar niķeļa kārtu.
patinēt Pārklāt ar patinu.
apšērpt Pārklāt ar plānu ledus kārtu.
vākot Pārklāt ar plānu vaska kārtu (ar medu piepildītās šūnas) - par bitēm.
platinēt Pārklāt ar platīna kārtu.
applūksnot Pārklāt ar plūksnām.
uzpolsterēt Pārklāt ar polsteri (mēbeli, tās virspusi).
piepūderēt Pārklāt ar pūderi (parasti parūku, matus).
sapūderēt Pārklāt ar pūderi, parasti pilnīgi (ķermeņa daļas, parasti seju).
appūderēt Pārklāt ar pūderi.
aizputekļot Pārklāt ar putekļiem.
apkūpināt Pārklāt ar putekļiem.
aizrasot Pārklāt ar rasu, ūdens lāsēm.
aprasot Pārklāt ar rasu, ūdens pilieniem; aprasināt.
aprasināt Pārklāt ar rasu, ūdens pilieniem.
norasināt Pārklāt ar rasu; pārklāt (ko) - par (parasti ūdens) pilieniem; arī apsmidzināt.
aizpuķot Pārklāt ar sarmu (leduspuķēm).
aprasot Pārklāt ar sīkiem pilieniem (par sviedriem).
apsudrabot Pārklāt ar sudraba kārtu.
aizsviedrēt Pārklāt ar sviedriem, likt aizsvīst.
apmiglot Pārklāt ar šķidruma lāsēm.
nošvīkāt Pārklāt ar švīkām (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
uztapsēt Pārklāt ar tapsējamo materiālu (piemēram, mēbeli, tās virspusi).
apkitavāt Pārklāt ar tepi.
aizraibināt Pārklāt ar traipiem.
aptupināt Pārklāt ar tupošiem objektiem.
vāpēt Pārklāt ar vāpi; glazēt (1).
izvāpēt Pārklāt ar vāpi.
apvarot Pārklāt ar varu.
aizvākāt Pārklāt ar vaska kārtu (medus šūnas) - par bitēm.
apvaskot Pārklāt ar vaska kārtu.
vaskot Pārklāt ar vasku.
novelēnot Pārklāt ar velēnām.
pārvelvēt Pārklāt ar velvi.
kaļķot Pārklāt ar vielām, vielu maisījumu, kas satur kalcija savienojumus.
apzāļot Pārklāt ar zāli, apaudzēt ar zāli.
apzeltīt Pārklāt ar zelta kārtu.
zeltīt Pārklāt ar zelta kārtu.
uzzeltīt Pārklāt ar zeltu, zelta krāsu.
noziepēt Pārklāt ar ziepju putām, šķīdumu (kā virsmu).
plakēt pārklāt metāla izstrādājumus ar plānām cita metāla plāksnītēm vai vienkārša koka izstrādājumus - ar vērtīgas koksnes plāksnītēm.
izšaktierēt Pārklāt no iekšpuses (sienas, griestus kādā telpā) ar javu.
pārklāties Pārklāt sevi (ar ko).
savākot Pārklāt šūnas viscaur ar vaska kārtiņu (par bitēm); aizvākot.
pārsaldēt pārklāt ūdestilpi ar ledu.
parafinēt Pārklāt vai piesūcināt ar parafīnu.
laminēt Pārklāt virsmu ar caurspīdīgu aizsargkārtu.
apvilkt Pārklāt, aizklāt.
aizkūpināt Pārklāt, aizsegt (par dūmiem).
aizputināt Pārklāt, aizsegt, piepildīt (ar putekļiem, smiltīm, pelniem u. tml.) - parasti par vēju.
aizdūmakot Pārklāt, aizvilkt ar dūmaku.
apspalvot Pārklāt, apaugt ar spalvām.
vurvēt Pārklāt, apklāt.
apkūpēt Pārklāt, apņemt (par dūmiem, smaržu u. tml.).
apaugt Pārklāt, apņemt no visām pusēm (par audiem, taukiem u. tml.).
aplikt Pārklāt, apsegt (visapkārt vai vispāri).
apklāt Pārklāt, apsegt; pārsegt.
plāksnēt Pārklāt, apšūt ar plāksnēm.
satepēt Pārklāt, arī piepildīt, parasti pilnīgi, ar tepi; tepējot salabot.
satīklot Pārklāt, arī sasaistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
iztīklot Pārklāt, cauraust tīklveidā.
noskleist Pārklāt, noklāt.
aprakt Pārklāt, nosegt (par ko grūstošu, plūstošu u. tml.).
apsegt Pārklāt, nosegt, arī apņemt (ko).
nojumt Pārklāt, nosegt.
bruģēt Pārklāt, nostiprināt (ceļu, ielu, laukumu), parasti ar akmeņiem.
zemdēt Pārklāt, pārpludināt ar zemi, smiltīm.
pāršaust Pārklāt, pārsegt.
aizvilkt Pārklāt, piepildīt (ar sniegu, ledu u. tml.) - par vēju, puteni u. tml.
pierasot Pārklāt, piepildīt (ko) - par rasu, ūdens pilieniem.
iesveķot Pārklāt, piesūcināt ar sveķiem.
krāsot pārklāt, piesūcināt, jaukt (ko) ar [krāsu]{s:2012}
pārkubināt Pārklāt.
pārtīmekļot Pārklāt.
pāraugt Pārklāties (ar augiem) - piemēram, par vietu, (kā) virsmu; augot pārklāt (vietu, kā virsmu) - par augiem.
apaugt Pārklāties (ar augiem).
noaugt Pārklāties (ar augošiem augiem, to daļām) - piemēram, par vietu, citiem augiem.
apdīgt Pārklāties (ar bārdas rugājiem) - par seju.
apaugt Pārklāties (ar bārdu, matiem, spalvām).
apsisties Pārklāties (ar izsitumiem, vātīm u. tml.); saslimt (ar slimību, kas rada izsitumus, vātis u. tml.).
pārvilkties Pārklāties (ar kā, piemēram, ledus, sniega, kārtu).
nobirt Pārklāties (ar ko birstošu).
nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) - par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
noķept Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķepēt.
noķepēt Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķept.
noplūst Pārklāties (ar ko plūstošu).
pārplūst Pārklāties (ar ko plūstošu).
novīties Pārklāties (ar ko tādu, kas vijas).
novilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu u. tml.), ļoti apmākties (par debesīm).
pārvilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu, dūmaku u. tml.).
apaugt Pārklāties (ar mizu, ar audiem).
uzsērties Pārklāties (ar nosēdumiem).
apvizēt Pārklāties (ar plānu ledus kārtu); apsalt.
pāraugt Pārklāties (ar plēvi, krevi u. tml.) - piemēram, par brūci; pārklāt (piemēram, brūci) - parplēvi, krevi u. tml.
iesērt Pārklāties (ar smiltīm).
aizvilkties Pārklāties (ar sniegu, ledus kārtu u. tml.).
rasoties Pārklāties (ar sviedru lāsēm).
noziedēt Pārklāties (ar ziedošiem augiem).
apputēt Pārklāties (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
pārausties Pārklāties (pār ko) - par ledu.
uzplēnēt Pārklāties (par pelniem pār oglēm).
nomesties Pārklāties (piemēram, ar izsitumiem).
rasot Pārklāties (piemēram, svīstot) ar sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm.
apglumēt Pārklāties (visapkārt vai vietumis) ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
apburbēt Pārklāties (visapkārt) ar caurumiņiem, pūslīšiem.
noplēnēties Pārklāties ar (gruzdošiem) pelniem.
nomizēt Pārklāties ar (kā) kārtu.
noaugt Pārklāties ar (parasti garu, pinkainu) apmatojumu, apspalvojumu.
noaugt Pārklāties ar (parasti nekoptu) bārdu, matiem; kļūt tādam, kam ir (parasti nekopta) bārda, mati.
piesumēt Pārklāties ar aļģēm un gļotām.
apgremzdēties Pārklāties ar aplievu (pavasarī).
apkalēt Pārklāties ar atkalu, ledus gāli.
apkalot Pārklāties ar atkalu, ledus gāli.
apgailēties Pārklāties ar baltiem pelniem.
noplēvēties Pārklāties ar biezu plēvi.
applaukot Pārklāties ar blaugznām.
noputoties Pārklāties ar bputām.
pārslāņoties Pārklāties ar citu slāni.
sačūlot Pārklāties ar čūlām (par ķermeņa daļu); kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
glotot Pārklāties ar dūņām un gļotām.
apglemēt Pārklāties ar dūņām, dubļiem.
apdūnēt Pārklāties ar dūņām.
eļļoties Pārklāties ar eļļu; kļūt eļļainam.
pārrecēt Pārklāties ar garoziņu.
apdrauzāt Pārklāties ar garozu.
apstruvēt Pārklāties ar gļotām (tekot ūdenim); applekšēt, appūznīt.
noglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
noglitēt Pārklāties ar gļotām.
nogļotēt Pārklāties ar gļotām.
nosērot Pārklāties ar gļotām.
nosūlāt Pārklāties ar gļotām.
lāsāt Pārklāties ar gružiem.
kumuļains Pārklāties ar izkaisītiem mākoņiem.
aizkraupēt Pārklāties ar izsitumiem, kļūt raupjam (par kartupeļiem).
aizvurvēt Pārklāties ar kaut ko.
piesmetēties Pārklāties ar ko lipīgu, slidenu, ķepīgu.
sirmot Pārklāties ar ko pelēcīgi baltu (piemēram, ar sūnu, sarmu).
noputēt Pārklāties ar ko tādu, kas put.
apkraupēt Pārklāties ar kraupi, ēdi, zvīņainu garozu, mizu.
apkrepečoties Pārklāties ar krepečiem.
apvātēt Pārklāties ar krevelēm.
sasalieties Pārklāties ar kreveli (par brūci, augoni).
sakrepelēt Pārklāties ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
sakrepēt Pārklāties ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
nokrozēt Pārklāties ar kreveli (par brūci).
apkrevelēt Pārklāties ar kreveli.
vātēt Pārklāties ar kreveli.
krevēt Pārklāties ar krevi (1).
nokurkties Pārklāties ar kurkuļiem 1(1).
aizkūpēt Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem u. tml. (parasti, kļūstot necaurredzamam vai vāji caurredzamam); aizkvēpt.
nokvēpt Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem.
iekvēpt Pārklāties ar kvēpiem.
kvēpt Pārklāties ar kvēpiem.
aplapot Pārklāties ar lapām (par kokiem, krūmiem); salapot.
aplāsot Pārklāties ar lāsēm.
nolāsēt Pārklāties ar lāsēm.
nolāsot Pārklāties ar lāsēm.
apledot Pārklāties ar ledu (visapkārt, vispāri).
aizviznīt Pārklāties ar ledu.
noledot Pārklāties ar ledu.
pārledot Pārklāties ar ledu.
aizvārīt Pārklāties ar ledus kārtu.
aizviezēt Pārklāties ar ledus kārtu.
apalvīties Pārklāties ar ledus kārtu.
aizrozēt Pārklāties ar leduspuķēm (par loga rūtīm).
aizrožot Pārklāties ar leduspuķēm.
nolēkšķēt Pārklāties ar lēkšķēm, netīrumiem.
nolekšot Pārklāties ar lēkšķēm, netīrumiem.
nosvēdrēties Pārklāties ar lentveida mākoņiem.
nolezēt Pārklāties ar lielu netīrumu kārtu.
nodūkties Pārklāties ar lietus mākoņiem, satumst.
vizēt Pārklāties ar ļoti plānu ledus kārtu (par ūdeni).
apmākties Pārklāties ar mākoņiem: kļūt mākoņainam.
aizgult Pārklāties ar mākoņiem.
apglīzdēt Pārklāties ar mālu (glīzdu); (sala dēļ) kļūt stīvam, sastīvēt (par zemi).
appumpot Pārklāties ar maziem puniem (pumpām).
piemirkt Pārklāties ar mitrumu (par augiem, to dalām); kļūt viscaur mitram, slapjam (par augiem kādā platībā).
apsvīst Pārklāties ar mitrumu (tvaikiem atdziestot); aprasot.
aizpērslot Pārklāties ar nedaudzām sniegpārslām.
vātot Pārklāties ar nelielām brūcēm.
nodumēt Pārklāties ar nelielu miglu.
ierēpēt Pārklāties ar netīrumiem, kas pakāpeniski ieaug ādā.
krept Pārklāties ar netīrumiem, kļūt netīram.
aizmelnēt Pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns.
aizmelnot Pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns.
aprebt Pārklāties ar netīrumiem.
kļepēt Pārklāties ar netīrumiem.
nosmekšēt Pārklāties ar netīrumiem.
nosmekšēties Pārklāties ar netīrumiem.
nosmekšķēt Pārklāties ar netīrumiem.
nosmekšķēties Pārklāties ar netīrumiem.
stēmēt Pārklāties ar netīrumiem.
zeģēt Pārklāties ar netīrumu kārtu.
apšervēt Pārklāties ar netīrumu slāni.
aizsūbēt Pārklāties ar oksīda, arī netīrumu kārtu.
apsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu (par metāliem).
uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam); arī nosūbēt.
nosūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu.
apķirmēt Pārklāties ar pelējuma kārtu, appelēt.
nobūbēt Pārklāties ar pelējuma kārtu.
uzpelēt Pārklāties ar pelējumu, rasties pelējuma kārtai virsū (uz kā, kam).
appelēt Pārklāties ar pelējumu.
iestruvēt Pārklāties ar pelējumu.
nopelēt Pārklāties ar pelējumu.
novervelēt Pārklāties ar pelējumu.
nopiepēt Pārklāties ar piepēm.
appilēt Pārklāties ar piloša šķidruma lāsēm, pilieniem.
noplogāt Pārklāties ar plānu ādas veida kārtiņu.
applēvēt Pārklāties ar plānu ādiņu, plēvi.
plēvēties Pārklāties ar plānu ādiņu.
piekaļķāties Pārklāties ar plānu kaļķa kārtiņu.
galēt Pārklāties ar plānu ledu.
virzēt Pārklāties ar plānu ledu.
aizvizēt Pārklāties ar plānu ledus garozu.
apgālēt Pārklāties ar plānu ledus kārtiņu (gāli).
širpt Pārklāties ar plānu ledus kārtu.
uzčākstēt Pārklāties ar plānu ledus kārtu.
apsalēt Pārklāties ar plānu ledus vai saslušu dubļu kārtu.
apbūbēt Pārklāties ar plānu pelējuma kārtiņu (piemēram, par pienu).
būbēt Pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu).
uzplānēt Pārklāties ar plānu plēves kārtiņu.
aizpērslot Pārklāties ar plānu sniega kārtiņu (pirmais sniegs).
aizvirzties Pārklāties ar plānu, zaļu plēvīti (par stāvošu ūdeni).
applēnēt Pārklāties ar plēnēm.
parsavilkties Pārklāties ar plēvi (par ēdienu, dzērienu).
noplēmēt Pārklāties ar plēvi, ādu (par šķidrumu).
plēmēt Pārklāties ar plēvi, ādu (par šķidrumu).
applūksnoties Pārklāties ar plūksnām.
apvillāties Pārklāties ar pūkām (vilnu).
appūkāt Pārklāties ar pūkām, dūnām, pārslām.
piepūkāt Pārklāties ar pūkām, spalvām.
sapūkāt Pārklāties ar pūkām.
nokupāties Pārklāties ar putām (kā tikko slaukts piens).
apputāt Pārklāties ar putām.
apputot Pārklāties ar putām.
noputāt Pārklāties ar putām.
noputāties Pārklāties ar putām.
noputot Pārklāties ar putām.
ieputēt Pārklāties ar putekļiem no visām pusēm.
noplēkot Pārklāties ar putekļiem un zirnekļu tīkliem.
noplēkt Pārklāties ar putekļiem, netīrumiem vai zirnekļu tīkliem.
aizputēt Pārklāties ar putekļiem; apputēt, noputēt.
iesūrkstēt Pārklāties ar pūtītēm.
aizpļakšt Pārklāties ar pūžņiem (par acīm).
aizpuļāt Pārklāties ar pūžņiem (par acīm).
aprasot Pārklāties ar rasu, ar ūdens pilieniem.
rasoties Pārklāties ar rasu, sīkiem ūdens pilieniem.
aizrasot Pārklāties ar rasu, ūdens lāsēm; aizsvīst, norasot.
norasot Pārklāties ar rasu; pārklāties ar kā (piemēram, ūdens, sviedru) pilieniem.
rāvoties Pārklāties ar rāvu.
sarētēt Pārklāties ar rētām (par augiem).
sarētēt pārklāties ar rētām (par dzīvnieka vai cilvēka ķermeņa daļām).
apkrevēt Pārklāties ar rupju, nelīdzenu garozu.
aprūsēt Pārklāties ar rūsu (visapkārt, vietumis).
rūsēt Pārklāties ar rūsu 1 (1).
norūsēt Pārklāties ar rūsu.
uzrūsēt Pārklāties ar rūsu.
apsūlāt Pārklāties ar sapuvušu šķidrumu.
norecēt Pārklāties ar sarecējušām asinīm.
nosarmot Pārklāties ar sarmai līdzīgu veidojumu (par augiem, to dalām).
nopērslāt Pārklāties ar sarmu (arī putekļiem).
apsalt Pārklāties ar sarmu vai plānu ledus kārtu.
aizsarmot Pārklāties ar sarmu.
apsarmot Pārklāties ar sarmu.
nosalnēt Pārklāties ar sarmu.
nosarmot Pārklāties ar sarmu.
nosarmoties Pārklāties ar sarmu.
sarmot Pārklāties ar sarmu.
uzsarmot Pārklāties ar sarmu.
sērksnēt pārklāties ar sērsnu.
apsērsnot Pārklāties ar sērsnu.
aizsvīst Pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem (par stiklu); norasot.
ieglietēt Pārklāties ar smiltīm.
pārsnigt Pārklāties ar sniegu (piemēram, par zemi).
apsnigot Pārklāties ar sniegu; apsnigt.
iesnigt Pārklāties ar sniegu.
nosvēpēt Pārklāties ar sodrējiem vai putekļiem.
noposāt Pārklāties ar strutām, pūžņiem.
aizpūžņāt Pārklāties ar strutām.
apposāt Pārklāties ar strutām.
apstrutāt Pārklāties ar strutām.
apsulāties Pārklāties ar sulu.
iesūnoties Pārklāties ar sūnu.
sasviķot pārklāties ar sveķiem (par kokiem).
pārsveķoties pārklāties ar sveķiem.
nosveķāt Pārklāties ar sveķiem.
nosviķot Pārklāties ar sveķiem.
apvāpēties Pārklāties ar sveķu kārtu.
apskust Pārklāties ar sviedriem un netīrumiem.
noskust Pārklāties ar sviedriem un netīrumiem.
apsvīst Pārklāties ar sviedriem; mazliet nosvīst (parasti par seju).
sasviedrot pārklāties ar sviedriem.
aprasot Pārklāties ar sviedru lāsēm; nosvīst.
tulznot Pārklāties ar tulznām (par ķermeņa daļām).
satulznīties pārklāties ar tulznām.
satulznāt Pārklāties ar tulznām.
pieskapstēt Pārklāties ar vara zaļumu.
norudēt Pārklāties ar vasarraibumiem.
apvātīt Pārklāties ar vātīm.
nozaļot Pārklāties ar zaļa oksīda kārtu.
nogurgt Pārklāties ar zaļām gļotām.
sazalāt Pārklāties ar zaļu pelējuma kārtu (par produktiem).
sazalēt Pārklāties ar zaļu pelējuma kārtu (par produktiem).
apzelt Pārklāties ar zaļumu; sazelt (par laukiem, tīrumiem u. tml.).
apziedēt Pārklāties ar ziediem.
nostīgot Pārklāties ar zirnekļa tīkliem (par tīrumu).
piestīgāt Pārklāties ar zirnekļu tīkliem.
zvaigžņoties pārklāties ar zvaigznēm.
puķēt pārklāties ledus puķēm (par logu).
puķot pārklāties ledus puķēm (par logu).
pieskābt Pārklāties no iekšpuses ar (kā) skāba kārtu.
pierūgt Pārklāties no iekšpuses ar ko rūgstošu (par trauku).
piepelēt Pārklāties no iekšpuses ar pelējumu.
pieputēt Pārklāties no iekšpuses ar putekļiem.
pierūsēt Pārklāties no iekšpuses ar rūsu.
piesūbēt Pārklāties no iekšpuses, arī piepildīties ar netīrumiem.
uzpiepēt Pārklāties piepju sēnēm (par koku).
apzvaigznīt Pārklāties šur tur ar plānu ledu.
apvārāt Pārklāties vai tikt pievilktam ar zirnekļu tīkliem.
sakūpēt Pārklāties viscaur ar kvēpiem, putekļiem; piesūkties ar dūmiem, putekļiem.
nokrebulēt Pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt.
nokrepēt Pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt.
sapiepēt Pārklāties viscaur ar piepēm.
izglumēt Pārklāties viscaur vai no iekšpuses ar gļotām, kļūt viscaur vai no iekšpuses glumam (parasti mitruma iedarbībā).
blusot Pārklāties ziedu putekšņiem (par ūdenstilpi).
apspalvoties Pārklāties, apaugt ar spalvām.
pārsūnot Pārklāties, apaugt ar sūnām.
apzaļot Pārklāties, apaugt ar zaļumu.
pierasot Pārklāties, kļūt pilnam ar rasu, ar ūdens pilieniem.
piesarmot Pārklāties, kļūt pilnam ar sarmu.
saputēt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ko tādu, kas put.
saledot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ledu.
sasalt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ledu.
sarūsēt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar rūsu; rūsējot kļūt, parasti pilnīgi, nederīgam.
sasarmot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar sarmu.
sasērsnot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar sērsnu.
savižņot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar vižņiem.
aizčūlāt Pārklāties, pārvilkties ar strutām.
nosabērties Pārklāties, piemēram, ar izsitumiem, plankumiem.
pielīt Pārklāties, piepildīties (ar asarām) - par acīm.
aizaugt Pārklāties, piepildīties (ar augiem) - par dīķi, ezeru u. tml.
saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos); pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
aizaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos).
piesūnot Pārklāties, piepildīties ar sūnām.
apasarot Pārklāties, pieplūst ar asarām.
noasiņot Pārklāties, piesūkties ar asinīm.
notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tekošu).
uzkubināties Pārklāties.
aplapot Pārklāts ar lapām.
aplikt Pārklāts ar nogulsnēm, plēvi, atdalījumiem (par gļotādu).
čurains Pārklāts ar vasaras raibumiem.
Vērmanes dārzs parks Rīgā, starp Elizabetes, K. Barona, Merķeļa un Tērbatas ielu, platība 5 ha, atklāts 1817. g. (platība 0,8 ha), paplašināts 1859. g., parkā aug 10 vietējo un \~70 introducēto koku un krūmu taksoni.
pārbaudīt Pārliecināties par (personas, priekšmeta) klātesamību.
pamīņa Pārmaiņus slāņos izklāti lini.
tīklkave Pārmērīga aizkave, kas interneta tīklā tērzēšanas retranslēšanas gaitā rada ziņojumu drūzmēšanos un novilcina to nosūtīšanu.
pārblīve Pārmērīgi intensīva ziņojumu plūsma datoru tīklā, kas aizkavē ziņojumu pārsūtīšanu, nelabvēlīgi ietekmē datoru tīkla veiktspēju un var radīt pārraidāmās informācijas zudumus.
aizkankarot Pārmērīgi vai bezjēdzīgi aizklāt.
pundurbriedis Pārnadžu dzimtas neliels atgremotājs bez ragiem, dažkārt ķermenis klāts ar melniem vai brūniem plankumiem, 4 sugas tropos Āfrikā un Āzijā.
šķirsts Pārnēsājams miniatūrs izraēliešu templis, kas liecina par Dieva klātbūtni.
brandspoits Pārnēsājams rokas sūknis uguns dzēšanai, kuģa klāja mazgāšanai vai ūdens sūknēšanai.
plēnot Pārogļojoties pārklāties ar pelniem.
apslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni (visu).
slīcināt Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni.
noslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni.
keratinizācija Pārragošanās; keratīna veidošanās; zāļu zirnīšu pārklāšana ar keratīnu.
sadursmes pastiprināšana pārraide, ko veic CSMA/CD tīkla stacija pēc sadursmes atklāšanas, lai pārliecinātos, ka pārējās stacijas ir informētas par to, ka notikusi sadursme.
piesist Pārsitot olas čaumalu, pievienot (olas saturu pie kā, kam klāt).
cēlēja parte parte, kas saistīta ar klāju un smagumu.
partenokarpisks Partenokarps - tāds, kas bez apaugļošanās ražo augļus (bez sēklām).
montānskābes esteri pārtikas piedeva E912 (iegūst no pārakmeņotiem augu sveķiem), virsmas pārklājējs, iedarbība nav novērtēta.
pupiņu kafija pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām; dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
E952 Pārtikas uzlabotājs - ciklāmskābe un tās nātrija un kalcija sāļi, iespējamā iedarbība - migrēna, ādas slimības, nātrene, sirds, asinsritre.
pārvalis Pārvalis likt - novietot vienu virs otra, tā ka augšējais daļēji (parasti, līdz pusei) nosedz apakšējo (piemēram, klājot salmu jumtu, par kūlīšu kārtām).
apvalks Pārvalks, pārklājs.
ņemt vēlamu (arī nevēlamu, citu) virzienu pārveidoties, klāt vēlamam (nevēlamam, citādam).
palete Pārvietojama kravas platformiņa lielinātas kravas pakešu novietošanai. Paleti veido viens vai divi distancēti klāji, starp kuriem (ja viens klājs - zem kura) var ievietot cēlāja dakšas zarus, tāpēc tā piemērota kraušanas darbu mehanizācijai. Palete kalpo kā pārvietojama grīda, kas atvieglo un paātrina paketētu gabalkravu kraušanas darbus. Palešu izmēri ir standartizēti.
aizslietnis Pārvietojama siena telpas daļas (parasti guļamvietas) vai kādu priekšmetu aizklāšanai.
gērs Pārvietojama, apaļa telts, pārklāta ar filcu vai ādām, kas kalpo par mājokli nomadiem Centrālāzijas stepēs, jurtas paveids.
jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
jurta Pārvietojams mājoklis tjurku un mongoļu klejotājtautām; sastāv no koka karkasa un filca pārklājuma.
piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
noplēkāt Pārvilkties, aizklāties (ar plāniem mākoņiem vai zirnekļu tīkliem).
aizdūmot Pārvilkties, pārklāties (ar dūmiem, arī miglu, putekļiem u. tml.).
aizdūmakot Pārvilkties, pārklāties ar dūmaku.
apdūmēt Pārvilkties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku.
pasacīt (arī pateikt) acīs pasacīt atklāti.
atkonservācija pasākumu komplekss mašīnu ievadīšanai ekspluatācijā pēc konservācijas, t. i. pēc ilgstošas glabāšanas, noņemot uzklātās konservējošās vielas, iepakojumu u. tml.; dekonservācija
pretkļūdu aizsardzība pasākumu komplekss, kas nodrošina datu apstrādes sistēmas pareizu darbību un ietver sevī kļūdu atklājošu un labojošu kodu izmantošanu, operāciju izpildes pārbaudi, dažādu parametru un operandu pieļaujamo vērtību kontroli u. c.
pasaulsatklāsme Pasaules atklāsme.
aizbudīt Paskubinot dabūt klāt (pie).
piešmaukt Paslepus pieiet, pienākt, piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pielavīties Paslepus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piezagties (1).
enamelīns Pasta metāla krāšņu klāšanai, sastāv no sodrēju vai grafīta emulsijas ziepju, dekstrīna vai cukura šķīdumā.
gvarāna Pasta no Brazīlijas liānas "Paullinia cupana" grauzdētām un sasmalcinātām sēklām, kurās ir kofeīns.
bāksignalizēšana Pastāvīga bāksignālu raidīšana par kļūdainām situācijām lokālajā tīklā.
kartīte Pastkarte, atklātne.
piemānīties Pašlepns (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielavīties.
māte Pātagas resnākā daļa, kas savīta no trim auklām.
ielepīt Pateikt asi, atklāti, arī pārmetoši.
pateikt (arī pasacīt) acīs pateikt atklāti.
kā pie tiesas patiesi, atklāti, godīgi, neko neslēpjot.
meklējumlidojums Patstāvīga atsevišķas lidmašīnas vai lidmašīnu grupas darbība, lai atklātu un iznīcinātu pretinieka lidmašīnas vai svarīgus virszemes objektus.
atslāņošanās Patvaļīga pārklājuma atdalīšanās no pamatnes; izraisa iekšējo spriegumu koncentrēšanās, pārsniedzot to pieļaujamās vērtības.
touché paukošanā - cirtiena (dūriena) fiksēšana; cīņas sportā - pieskarināšana pie paklāja.
izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
apsudrabojums Paveikta darbība, rezultāts --> apsudrabot; sudraba kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets).
apzeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> apzeltīt; zelta kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets); zeltījums.
ieklājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieklāt (1); arī ieklājs.
ieklājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieklāt (2).
iesegums Paveikta darbība, rezultāts --> iesegt; ieklājums (1).
izklājums Paveikta darbība, rezultāts --> izklāt (2).
klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (1).
klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (4); uzklātais slānis, kārta.
lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot; lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
metalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> metalizēt; metāla kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai; metāla kopums, kas ir pievienots (kam).
niķelējums Paveikta darbība, rezultāts --> niķelēt; niķeļa kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai.
pārklājums paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti ar aizsargājošu vai dekoratīvu nozīmi.
piemaisījums Paveikta darbība, rezultāts --> piemaisīt; tas, kas maisot ir pievienots, arī pievienojies klāt pie pamatsastāva.
pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (3); tas (piemēram, mākslas darbs), ar ko (kāds) apliecina, atklāj savas spējas; pirmā (spēju, talanta) izpausme.
sudrabojums Paveikta darbība, rezultāts --> sudrabot (1); sudraba kārta, ar kuru ir pārklāta (kā) virsma.
sūnojums Paveikta darbība, rezultāts --> sūnot; sūnu kopums, kas pārklāj (ko).
tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (2); materiāla (parasti tekstilmateriāla) kārta, ar ko ir klāta (kā, parasti priekšmeta) virsma.
uzklājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzklāt (1).
uzklājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzklāt (2).
zeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> zeltīt; zelta kārta, ar ko ir (kas) pārklāts.
iziet Paveikties, klāties (kā).
noiet Paveikties, klāties; iziet (8).
ugunsuzdevums Pavēle, ko dod, lai brīdinātu ieroču šķiras/baterijas zonu un norādītu, ka nākamais ziņojums būs pavēle atklāt uguni.
paklāt Pavirzīt (ko kur, kādā virzienā) un noklāt.
ar tīru sirdsapziņu pavisam godīgi, patiesi, atklāti.
raktuve Pazemes iekārtu sistēma, arī atklāta vai daļēji atklāta vieta derīgo izrakteņu iegūšanai; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
nogālēt Pēc atkušņa pārklāties ar gludu ledus kārtiņu.
aizpīlis Pēc atkušņa pārklāts ar sasaluša ūdens kārtu.
Driope pēc mīta arkādiešu versijas - Hermeja iemīļotā, kas viņam dzemdējusi dēlu, kas viņam dzemdēja dēlu Pānu, kas bija klāts matiem, ar ragiem un kazas kājām.
didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver mācību teorijas jautājumus, pamato un atklāj mācību saturu, metodes, organizatoriskās formas.
Tīro grāvis Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo un Daukstu pagastā, garums - 16 km, kritums - 18 m; Tīrogrāvis; Tīrumgrāvis; Ausiliešu klāns.
ahterlūka Pēdējā klāja lūka jahtas vai kuģa pakaļējā daļā.
toplaterna Peldlīdzeklā signāllaterna, kas izvietota tā masta topā.
margmala Peldlīdzekļa apmale, kas borta turpinājumā (vai arī kokpita sānos un aizmugurē) paceļas virs klāja un kā vairogs pasargā braucējus no klāja ūdens šļakatām un vēja; margsiena.
korpuss Peldlīdzekļa apšuve, ķīlis un klājs.
klājstringers Peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim tieši zem klāja.
garensija peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim, atkarībā no atrašanās vietas tas iegūst specifisku nosaukumu, piemēram, dibenstringers, sānstringers, klājstringers.
klāja iedobums peldlīdzekļa klāja padziļinājums.
zemūdens daļas apaugums peldlīdzekļa zemūdens daļas pārklāšanās ar baktēriju, sēņu, aļģu, molusku, kā arī citu sugu un dzīvnieku (kopā \~2000 sugu) kārtu - bioloģisko apaugumu, kas palielina ūdens pretestību un degvielas patēriņu, samazina ātrumu, var veicināt koroziju.
boja Peldoša zīme, kas novietota (noenkurota) atklātā jūrā, jūras līcī un norāda uz kādām vietām, kādiem objektiem.
piepeldēt Peldot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
segraugi Pelējumiem radniecīgi mikroorganismi, gaisa klātbūtnē attīstās uz alus, vīna, etiķa, skābētiem un marinētiem produktiem.
gaspačo pelnos vai uz atklātas uguns ceptas omletes sasmalcināti gabaliņi, ko liek uz maizes.
čurulis Peļķe, muklājs.
anaerobiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus anaerobius syn. Diplococcus magnus"), mikroaerofils vai anaerobisks mikroorganisms; atrodams aklās zarnas piedēklī, sieviešu dzimumorgānos, kā arī cistīta un dobumu infekciju klīniskajos paraugos.
kinofilma Perforēta plāna, elastīga celuloīda vai cita pamatnes materiāla lente, kas klāta ar gaismjutīgu emulsiju un tiek izmantota attēla uzņemšanai.
tīkla perifērijas ierīce perifērijas ierīce, kas pievienota tieši tīklam, nevis kādam no tīklā ieslēgtajiem datoriem vai darbstacijām.
sesija Periodisks mācību posms (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs), kad notiek ieskaites, eksāmeni; periodisks mācību posms (augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu neklātienes nodaļās), kad notiek kopīgas nodarbības, ieskaites, eksāmeni.
referatīvais žurnāls periodisks sekundārās informācijas izdevums žurnāla vai kartes veidā; satur dažādās zinātnes un tehnikas nozarēs publicētu iespieddarbu koncentrētu, īsu izklāstu - referātus.
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.).
trauksmes cēlājs persoma, kas sabiedrībai dara zināmu konfidenciālu informāciju, lai, piemēram, publiski atklātu nepieņemamas situācijas, piemēram, korupciju.
neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā).
viesis Persona, kas piesakās tīklā vai kāda noteikta sistēmas pakalpojuma izmantošanai, bet kam nav lietotāja konta.
prasmīgs lietotājs persona, kas prot profesionāli strādāt ar datoru un kas izmanto lietojumprogrammu paplašinātas iespējas, piemēram, izklājlapas vai teksta procesorus.
ēnu direktors persona, kas sabiedrības īpašnieku labā un uzdevumā formāli uzstājas kā sabiedrības direktors, lai nodrošinātu faktisko īpašnieku konfidencialitāti visur, kur nepieciešams publiski atklāt ziņas par sbiedrības direktoru; viens no daudzajiem ārzonas pakalpojumiem.
kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
tīkla saskarnes karte personālā datora izvērses karte, kas kopā ar tīkla operētājsistēmu vada informācijas plūsmu datoru tīklā; tīklam darbojoties, šī karte ir tieši saistīta ar datu pārraides vidi (vīto pāri, koaksiālo vai optisko kabeli), kas savukārt saista savā starpā visas tīkla saskarnes kartes.
plānais serveris personālais dators, kura aparatūra un programmatūra ir pietiekama tādu atsevišķu funkciju izpildei datoru tīklā kā, piemēram, piekļuve datnēm, piekļuve lasāmatmiņas kompaktdiskiem, drukāšana, piekļuve internetam.
dzīves kvalitāte personas, ģimenes, personu grupas, sabiedrības labklājības rādītājs, kas ietver fizisko un garīgo veselību, brīvo laiku un tā izmantošanu, darbu, saikni ar sabiedrību, tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos realizēt, kā arī materiālo nodrošinājumu.
baltās cepures personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst; ētiskie hakeri.
reliģiskā pieredze personiska un individualizēta apziņa par augstāku spēku klātbūtni, kādu lielāku jēgu un nolūku.
iespiesties Pētījot iedziļināties, paveikt atklājumus.
meklēt Pētījot, analizējot censties atklāt (ko dabā).
garaimi Pie kulšanas pirmie salmi, kurus noņem no klājiena bez smalkumiem - tīrus.
kofeinaglu sols pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgas takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai), kas sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
naglusols Pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgās takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai); sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
par- Pie, blakus, klāt; novirze no normas; pārmaiņa, svārstība.
pāra- Pie, blakus, klāt; novirze no normas; pārmaiņa, svārstība.
piestāties Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāt (2).
piestāt Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāties (2).
vārsms Piedarbā kulšanai izklāta labība.
informatīvais piedāvājums piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai cenu aptaujā, bet kas nav saistošs pretendentam un pasūtītājam.
godīgs Piedienīgs, pieklājīgs (parasti par apģērbu).
Piedņestra Piedņestras Moldāvijas Republika - pašpasludināta valsts Dņestras kreisajā krastā ar Benderu anklāvu labajā krastā, "de jure" Moldovas sastāvdaļa, platība - 4163 kvadrātkilometri, 523700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tiraspole.
dagudrot Piedomāt klāt.
dastrēbt Piedzert (klāt).
kriminālfilma Piedzīvojumu filma, kuras sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
kriminālliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kura darbos sižetu veido nozieguma atklāšana.
detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu veido kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšana.
detektīvžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīga kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšanas tematika.
kriminālžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kura darbos sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
detektīvromāns Piedzīvojumu romāns, kurā attēlota kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšana.
kriminālromāns Piedzīvojumu romāns, kura sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
kriminālstāsts Piedzīvojumu stāsts, kura sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
izagāzties Piedzīvot kaunu, neveiksmes, izdarot ko nepieklājīgu, sliktu.
FOB Piegādāts līdz klājam (angļu "free of board").
DES Piegādāts no kuģa (angļu "delivered ex ship") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, ja tās, nenomuitotas importēšanai, nodotas pircēja rīcībā uz kkuģa klāja norunātajā galamērķa ostā.
piemaršēt Pieiet, pienākt marša solī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piecilpot Pieiet, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēku.
piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā); ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku); piestāties (1).
piestāties Pieiet, pieskriet un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā); piestāt (1).
pievienot Piejaukt, piebērt u. tml. (pie kā, kam klāt).
piejoksīt Piejaukt, pievienot (pie kā, kam klāt).
pienācība Pieklājība, pieklājīgums.
piedienība Pieklājība, piemērotība.
godpratība Pieklājība, rimtība, smalkjūtība.
tonis Pieklājība, uzvedība, to normu kopums.
decence Pieklājība.
jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
sers Pieklājības forma, ko lieto (nepievienojot vārdu), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijas augstākajās aprindās).
milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu vīrieti vai runājot par viņu (Anglijas aristokrātiskajās, buržuāziskajās aprindās).
senjorita Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot jaunu (parasti neprecētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
mis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
miss Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
misis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot tiesnesi vai runājot par viņu (Anglijā).
senjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vecāku (parasti precētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
pans Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehijā, Slovākijā).
misters Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
mesjē Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā franču valodā).
senjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
madāma Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot, parasti precētu, sievieti vai runājot par viņu.
atļaut pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt.
ļaut pieklājības forma, paziņojot par nodomu ko darīt.
lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā).
žēlastība Pieklājības forma, uzrunājot dižciltīgu personu vai runājot par viņu.
donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā (lieto vārda priekšā).
donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
kavaljero Pieklājības forma, uzrunājot spāņu vīrieti.
jūs Pieklājības forma, uzrunājot vienu cilvēku, vēršoties pie viena cilvēka.
dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā (lieto vārda priekšā).
ardievu Pieklājības teiciens atsveicinoties; sveiki.
Uz redzi! pieklājības teiciens atsveicinoties; uz redzēšanos.
Uz redzēšanos! pieklājības teiciens atsveicinoties.
sveikiveseli Pieklājības teiciens atsveicinoties.
dievs gausin pieklājības teiciens ēšanas reizē.
dievs svētī pieklājības teiciens ēšanas reizē.
sumināt Pieklājības teiciens sasveicinoties; sveiks.
sveiks Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki; arī laba vēlējums.
sveiciens Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
sveicināts Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
sveiki Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties.
Paliec sveiks! pieklājības teiciens šķiroties.
arlabudien Pieklājības teiciens, atsveicinoties dienā.
arlabudienu Pieklājības teiciens, atsveicinoties dienā.
arlaburīt Pieklājības teiciens, atsveicinoties no rīta.
arlaburītu Pieklājības teiciens, atsveicinoties no rīta.
arlabunakt Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
arlabvakar Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā.
arlabvakaru Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā.
Ļoti patīkami! pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
labadiena Pieklājības teiciens, sasveicinoties dienā.
labdien Pieklājības teiciens, sasveicinoties dienā.
labrīt Pieklājības teiciens, sasveicinoties no rīta.
labvakar Pieklājības teiciens, sasveicinoties vakarā.
smalkais tonis pieklājības, izsmalcinātas uzvedības normu kopums.
slikts tonis pieklājības, uzvedības normām neatbilstoša rīcība.
labais tonis pieklājības, uzvedības normu kopums
esi (arī esiet) tik laipns (arī laipni), arī vai (kāds) nebūtu tik laipns pieklājīga lūguma, pavēles forma.
šloders Pieklājīgā sabiedrībā nepiemērota dziesma.
Laipni lūdzam! pieklājīga uzaicinājuma forma.
ieturēt šniti pieklājīgi uzvesties; ieturēt labu stāju.
anštendzīgi Pieklājīgi; solīdi.
zolīds Pieklājīgs, arī gaumīgi, labi ģērbies.
comme il faut pieklājīgs, atbilstošs uzvedības normām; _burtiski_: "kā vajag".
dalikatns Pieklājīgs, delikāts (par cilvēku).
godīgs Pieklājīgs, kulturāls.
kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs.
kulturāls Pieklājīgs, laipns; tāds, kam ir labas manieres.
korekts Pieklājīgs, taktisks.
decents Pieklājīgs, tikumīgs.
anštendīgs Pieklājīgs; solīds, kārtīgs.
anštendzīgs Pieklājīgs; solīds.
klājīgs Pieklājīgs.
kurtuāzs Pieklājīgs.
piedienīgs Pieklājīgs.
pieklājams Pieklājīgs.
pieklēpāt Pieklāpāt.
piedienēt Pieklāties (1); piestāvēt 1(2).
nākties pieklāties, pienākties.
pasēt Pieklāties.
piedarēt Pieklāties.
piederēties Pieklāties.
piedienēties Pieklāties.
pielaist Piekļaut, arī novietot (pie kā, kam klāt).
pietikt Piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēkiem.
piekods Piekoda - ēdiens, ko ēd klāt dzērienam, retāk ēdienam.
daķerties Pieķerties, turēties klāt.
piesēsties Pielaisties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un uzmesties (uz tā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
affunde Pielej klāt (uz receptēm).
piešpricēt Pieliet (klāt).
piedurt Pielikt (parasti ķermeņa daļu, pie kā, kam klāt).
pievienot Pielikt (pie kā, kam klāt).
piešpricēt Pielikt klāt (naudu); papildināt (ar ko).
klātpielikts Pielikts, pievienots (kam) klāt.
apendīks Pielikums: aklās zarnas piedēklis.
pieķept Pielipt (pie kā, kam klāt) - par ko mīkstu, lipīgu.
pieķepēties Pielipt, piesaistīties (pie kā, kam klāt).
adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā).
sajaukt Pieļaut kļūdas (piemēram, norunājot kādu tekstu, izpildot skaņdarbu); kļūdaini, neprecīzi, juceklīgi atstāstīt, izklāstīt (ko).
sapisties pieļaut kļūdas (piemēram, runājot, veicot kādu darbību); kļūdaini, neprecīzi atstāstīt, izklāstīt
piespalvot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) aplīp, pārklājas ar spalvām lielākā daudzumā.
inaugurācija Pieminekļa svinīga atklāšana.
piedārms Pienācīgs, piemērots, pieklājīgs.
piedārns Pienācīgs, piemērots, pieklājīgs.
piekļūt Pienākot (pie kā, kam klāt), aizsniegt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu).
pārblīst Pieņemoties apjomā, pārklāties pāri (kam), pār (ko) - par parādībām dabā.
pārblīzt Pieņemoties apjomā, pārklāties pāri (kam), pār (ko) - par parādībām dabā.
saspirināt Piepildīt vai noklāt ar spirām (aitu).
saspirot Piepildīt vai noklāt ar spirām (aitu).
aizvilkt Piepildīt, aizklāt (parasti par gāzveida vielām).
pievilkt Piepildīt, pārklāt (parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju; aizvilkt (4).
aizdzīt Piepildīt, pārklāt (parasti ceļu, pēdas ar sniegu, smiltīm u. tml.).
pieglotāt Piepildīties vai pārklāties ar gļotām.
pieglotot Piepildīties vai pārklāties ar gļotām.
pieglumēt Piepildīties, arī pārklāties ar ko glumu (piemēram, ar gļotām).
pieriesties Piepildīties, pārklāties (ar asarām) - par acīm.
pierietēt Piepildīties, pārklāties (ar asarām) - par acīm.
apdūmoties Piepildīties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku.
piegulties Pieplakt, arī piespiesties (pie kā, kam klāt).
piekausties Pierakties klāt.
pieķēdēties Piesaistīt sevi ar ķēdi (pie kā, kam klāt).
piesprādzēties Piesaistīt sevi ar sprādzi (pie kā, kam klāt).
pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par putekļiem, gružiem u. tml.
pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt), parasti mitruma iedarbībā.
pieķerties Piesaistīties, pielipt (pie kā, kam klāt).
apsērksnēties Piesalt pēc nakts salnas; pārklāties ar sērsnu.
taukot Piesātināt, arī klāt ar taukvielām.
ietaukot Piesātināt, arī pārklāt ar taukvielām.
propionskābe Piesātināta karbonskābe, kas rodas no ogļūdeņražiem attiecīgo baktēriju klātbūtnē; partikas piedeva E280, konservants, var veicināt migrēnu, ādas kairinājumu, galvassāpes.
naftēni Piesātināti alicikliskie savienojumi, motoreļļu un degvielu sastāvdaļa; 19. gs. beigās atklāti naftā.
apsist Piesitot (piemēram, dēļus, ādu), pārklāt (ko visā platībā, visapkārt).
piedurties Pieskarties (pie kā, kam klāt).
piesklandāt Piesklandāt klāt - palielināt teritoriju pārvietojot kādu žoga posmu.
piestatīt Piesliet, pielikt, parasti stāvus (pie kā, kam klāt).
sasitenis Piespaile, vāls, kas piepļauts klāt pirmam, pļaujot pretējā virzienā.
piedurt Piespiest (parasti ko smailu, pie kā, kam klāt), pieskarties (parasti ar ko smailu, pie kā, kam klāt).
atraisīt mēli Piespiest runāt; atklāt noslēpumu.
piegult Piespiesties (pie kā, kam klāt).
pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
aizšpļaut Piespļaut (un tādā veidā pārklāt, noslēgt).
aizspļaudīt Piespļaut, spļaujot noklāt.
piekalt Piestiprināt (pie kā, kam klāt), piemēram, ar naglām.
piekārt Piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) karājas.
pieķēdēt Piestiprināt (priekšmetu) ar ķēdi (pie kā, kam klāt).
piekniedēt Piestiprināt ar kniedēm (pie kā, kam klāt).
piesprādzēt Piestiprināt ar sprādzi (pie kā, kam klāt).
piespraust Piestiprināt ar spraudītēm (pie kā, kam klāt).
stillēt Piestiprināt tīkla linumu pie malas auklām.
aizkvēpt Piesūkties, pārklāties (ar dūmiem, kvēpiem, arī putekļiem).
pieērķelēt Pietamborēt (pie kā, kam klāt).
pieērklēt Pietamborēt (pie kā, kam klāt).
uzrādīties Pieteikties, atklāt sevi.
piebildināties Pieteikties, ierasties, būt klāt.
pietilināt Pietiekoši turēt izklātus un ļaut balināties (par liniem).
pietulināt Pietiekoši turēt izklātus un ļaut balināties (par liniem).
pietuļināt Pietiekoši turēt izklātus un ļaut balināties (par liniem).
pievīstīt Pietīt klāt.
piespert Pievienot (pie kā, kam klāt) papildus.
piespert Pievienot (pie kā, kam klāt), piemēram, strauji lejot, berot.
draugoties pievienot draugu sarakstam _Facebook_ vai _draugiem.lv_ sociālajā tīklā.
piesaistīt Pievienot sev klāt, iekļaut savā sastāvā (par vielām).
likt Pievienot, jaukt, bērt klāt (ēdienam ko).
piemetināt Pievienot, piestiprināt (būvkoka galu pie kā, kam klāt).
jaukties Pievienoties (kam klāt), veidojot maisījumu.
pievilkties Pievilkt savu ķermeni (pie kā, kam klāt).
ieraut Pievilkt sev klāt (parasti asti).
pievilkt Pievirzīt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piedzīt Pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par parādībām dabā.
piestādināt Pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un apstādināt.
piebāzt Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
pielikt Pievirzīt, pietuvināt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
pieraut Pievirzīt, pievilkt klāt (piemēram, ķermeņa daļu pie ķermeņa).
pierauties Pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti, lai aizņemtu mazāk vietas.
piekustēt Pievirzīties klāt.
piekļūt Pievirzīties, nonākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
piespiesties Pievirzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
lipeklis Piezīmju papīrs, kura vienas puses neliela daļa klāta ar lipīgu vielu.
ozotipija Pigmenta attēla iegūšanas paņēmiens, ko lietoja 19. gs. pirms ozobroma atklāšanas.
lustrs Pigments, ar ko pārklāj apdedzinātu glazētu keramikas izstrādājumu, lai, izstrādājumu atkārtoti apdedzinot, tas iegūtu perlamutra vai metāla spīdumu.
nitroemaljas Pigmentu un pildvielu suspensijas nitrolakās; lieto dažādu materiālu ātri žūstošiem pārklājumiem.
appilināt Pilinot pārklāt ar šķidruma lāsēm, pilieniem.
piepilināt Pilinot pievienot (pie kā, kam klāt).
parādīt sevi pilnībā atklāt (piemēram, savas rakstura īpašības, spējas).
piegrīst Pilnībā pārklāt (liekot cieši vienu pie otra).
reproduktīvā veselība pilnīga fiziskā, garīgā un sociālā labklājība jebkurā aspektā, kas saistīts ar reproduktīvo sistēmu, tās funkcijām un procesiem, kā arī spēja radīt pēcnācējus un brīvi izlemt, vai to darīt, un kad un cik bieži to darīt.
no sirds pilnīgi atklāti, patiesi; aizrautīgi, dedzīgi; ļoti; sirsnīgi, iejūtīgi.
tiešs Pilnīgi atklāts, arī neliekuļots (par cilvēku).
visā kailumā pilnīgi neslēpti, pilnīgi atklāti.
saliet Pilnīgi pārklāt (kādu masu).
kaujasmašīna Pilnīgi vai daļēji bruņām klāta un ar apbruņojumu, izlūkošanas, navigācijas, novērošanas, sakaru u. c. aparatūru aprīkota kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kas paredzēta kaujai, karadarbību veikšanai, karaspēka vadībai u. c.
kolofonija līme pilnīgi vai daļēji neitralizētas, ūdenī disperģētas kolofonijā esošās sveķskābes, kas alumīnija sulfāta vai nātrija alumināta klātbūtnē tiek fiksētas uz papīrmasā esošo šķiedru virsmas, tā veidojot gatavam papīram daļēju hidrofobitāti.
pilnvarošana pilnvaru piešķiršana kādai personai vai personu grupai noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā.
piepilēt Pilot pievienoties (pie kā, kam klāt).
Ermupole pilsēta Grieķijā ("Ερμούπολη"), Dienvidegejas perifērijā, Siras salā, Kiklādu nomes administratīvais centrs, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
Baikonira Pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, līdz 2050. gadam iznomāta Krievijai kopā ar kosmodroma teritoriju 57 kvadrātkilometru platībā, 73000 iedzīvotāju (2014. g.), anklāvs Kizilordas apgabala teritorijā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Sigulda Pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele".
Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
Seuta Pilsēta Spānijā ("Ceuta"), Spānijas teritorijas anklāvs Ziemeļāfrikā, iepretī Gibraltāram, autonoma pilsēta, 85000 iedzīvotāju (2014. g.).
Strobuku pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, ir \~70 m garš paugurs, plakuma platums - \~20 m, postīts ar kartupeļu bedrēm, datējums nav zināms, ziemeļu pakājē atklāta apmetnes vieta.
Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils.
vijeklis Pineklis, kas veidots no vītām auklām, virvēm u. tml.
piepīt Pinot piestiprināt (pie kā, kam klāt); pinot pievienot (pie kā, kam klāt).
hotūnija Piparu rindas ģints ("Houttuynia"), daudzgadīgi dekoratīvi, zemi augi, kas var ātri pārklāt lielu platību zem gaismu caurlaidīgu koku vainagiem.
Skovila skala piparus saturošas pārtikas stipruma un asuma mērīšanas skala, ko ieviesa pēc 1912. gada, kad atklāja piparu sīvuma noteikšanas organoleptisko metodi, kuru vēlāk apstiprināja mērinstrumenti.
pamatkrāsojums Pirmā krāsas kārta, kas uzklāta nogruntētai virsmai.
debija Pirmā parādīšanās atklātībā: ar darbiem (literatūrā, mākslā).
pirmatklāsme Pirmā, sākotnējā (kā) atklāsme.
pirmatklājums Pirmais (kā) atklājums.
Baldones kūrorts pirmais balneoloģiskais kūrorts Latvijā, vēstures avots minēts jau 15. gs., pirmās kūrmājas uzceltas 18. gs. vidū, 1795. g. saņemta atļauja iekārtot sērūdeņu dziednīcu un atklāta pirmā vannu māja, 1818. g. uzcelts pirmais vannu korpuss un sākts veidot parku; 1920. g. kļuva par valsts īpašumu, 1990. g. ārstējās \~10000 slimnieku, bet kopš 1993. g. slimniekus vairs neuzņem.
stalkers pirmatklājējs, tas, kas iet pirmais (parasti dzīvībai bīstamās vietās).
debitēt Pirmo reizi parādīties atklātībā ar darbiem (literatūrā, mākslā).
leksiskā pārbaude pirmprogrammas pārveidošana, ko izdara vienlaicīgi ar leksisko analīzi un kuras mērķis ir programmā nepieļaujamu vārdu atklāšana.
paradisus Pirmskristīgo baznīcu ātrijs jeb atklātā priekšhalle.
prioritāte Pirmtiesība (laika ziņā) uz atklājumu, izgudrojumu u. tml.
pjezoelements Pjezoelektriska materiāla (galvenokārt pjezokeramikas) vienkāršas ģeometriskas formas detaļa (piemēram, stienis, plāksne, disks, gredzens), kam uz noteiktām virsmām uzklāti elektrodi.
plaškots Plakandibena kuģis bez klāja kravu pārvadāšanai ostas teritorijas rajonā, arī pagaidu tiltu celšanai un piestātņu ierīkošanai.
Jostedalsbrē Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Jostedalsbre"), Norvēģijas dienvidrietumos, platība 855 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - Ludalskopa 2083 m, virsmu klāj ledājs, no kura uz visām pusēm līdz 200-300 m vjl. noslīd 24 ieleju šļūdoņi.
epitrihijs Plakano šūnu slānis, kas klāj mata stiebru pirms tā iznākšanas cauri epidermai.
mezotēlijs Plakans vienslāņa epitēlijs, kas klāj zīdītājdzīvnieku un cilvēka serozos dobumus (piem., pleiru un vēderplēvi).
skropstiņtārpi Plakantārpu tipa klase ("Turbellaria"), kuras pārstāvjiem ķermeni klāj skropstiņas, \~12 kārtas, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
reklāmplakāts Plakāts ar uzdrukātu reklāmu, kas parasti tiek nostiprināts ar stiepli vai auklu un izkārts cilvēkiem labi redzamā, bieži apmeklētā vietā vai objektā ar intensīvu satiksmi, piemēram, pilsētas centrā, lielveikalā, dzelzceļa stacijā, lidostā u. c.
posteris Plakāts, reklāmattēls; posters.
blūžģināt Plakšķināt ūdeni, lai sadzītu zivis tīklā.
sīkt Plakt, kļūt seklam vai seklākam (parasti par ūdenstilpi).
pelikula Plāna ādiņa, plēvīte; blīvs, elastīgs apvalks, kas klāj vicaiņus un infuzorijas.
plāšs Plānā kārtā izklāts; plašs.
rāva Plāna krāsaina (kādu vielu) kārta, kas klāj ūdens virsmu (parasti ūdenstilpē).
apdares finieris plāna parasti augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.
kinofilmas pamatne plāna, elastīga caurspīdīga materiāla lente, uz kuras tiek uzklāta gaismjutīgā emulsija.
galvanostēģija Plānas metāla kārtas elektrolītiska uzklāšana kāda cita metāla virsmai, lai to aizsargātu, piemēram, pret koroziju.
dekapēšana Plānas oksīdu kārtiņas (plāvas) noņemšana no metālu virsmas, to kodinot ar vājas koncentrācijas skābju (sērskābes, sālsskābes u. c.) šķīdumiem, lai virsmu sagatavotu pārklāšanai ar citu metālu pēc galvanostēģijas paņēmiena.
plītēties Plandoties skarties (klāt).
pieplanēt Planējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izlaidināt Plāni izklāt žāvēšanai (linus, sienu).
polimērpārklājumi Plāni polimērmateriāla slāņi, kas uzklāti uz kāda cieta materiāla.
klāja vidējā planka planka, kas atrodas peldlīdzekļa diametrālajā plaknē un pie tās pienāk visi klāja planku gali.
ependīma Plāns apvalks, kas klāj galvas smadzeņu dobumu un muguras smadzeņu centrālo kanālu.
folija Plāns papīrs vai caurspīdīga plēve ar uzklātu bronzas vai sausas krāsas pulvera kārtu (lieto attēlu izveidošanai uz grāmatu vākiem).
pleira Plāns, gluds, mitrs apvalks, kas ietver plaušu un kas no iekšpuses klāj krūškurvja sienas.
spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piemēram, uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
krekers Plāns, sauss cepums, kura mīklu gatavo ar taukvielām, bet bez cukura; pēc izcepšanas virsmu pārklāj ar garšvielām (sāli, sieru u. c.).
Panamas skandāls plaša mēroga skandāls ar amatpersonu uzpirkšanu, kas radās 1889. g., kad atklājās Panamas kanāla rakšanai nodibinātās franču akcionāru sabiedrības ļaunprātības.
klajs Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
klajums Plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs.
sociālā attīstība plašas un plānotas sociālas pārmaiņas, kas uzlabo cilvēku labklājību un sociālo iekļaušanu, nodrošinot iespējas indivīdam, grupām un kopienām pilnībā īstenot savu spēju potenciālu.
pārklāstīt Plaši izklāt, pārklāt.
klagāti Plaši, atklāti lauki, teritorijas.
palags Plašs (piemēram, miglas, mākoņu) kopums, kas ko aizsedz, pārklāj.
plate platformas daļa, kur kristālisko pamatklintāju klāj nogulumiežu sega.
plastrons Plats kaklauts, kas apklāj visas krūtis.
pamija plaukts sēklām vai āboliņam (pārmaiņus).
rievspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Endodontidae"), viena no senākajām sauszemes gliemežu dzimtām, nelieli un ļoti mazi gliemeži ar zemu, gandrīz diskveidīgu pelēkbrūnu čaulu, ko klāj ļoti smalkas rievas, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
trihomatoze Plentes, lēkšķes, no netīrības un parazītiem savēlušies mati, kas klāj galvu salipušā masā, atgādinot tūbu.
lubiski Plēst koku tā, lai iegūtu lubas jumta klāšanai.
applest Plešot apklāt (ko).
applest Plešot ko, apklāt ar to.
iekšējā robežmembrāna plēve, kas izklāj embrija nervu caurules dobumu
ārējā robežmembrāna plēve, kas klāj embrija nervu caurules virsmu
smilšbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Andrenidae"), vidēji lieli, tumši plēvspārņi, kuru ķermeni (garums - 7-15 mm) blīvi klāj matiņi, dzīvo lielās kolonijās, alas veido augsnē gk. atklātās, smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
zīdbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Colletidae"), sīki līdz vidēji lieli plēvspārņi, kuru ķermenis (garums - 4-15 mm) var būt gan kails, gan blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatētas 24 sugas.
kameņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mutillidae"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) klāts ar īsiem matiņiem, Latvijā konstatētas 2 sugas; biežāk sastopamā suga ir "Mutilla marginata", kuras kāpuri parazitē kameņu kāpuros.
veltņploteris Ploteris, kas atveido attēlus uz rotējoša veltņa virsmas uzklāta materiāla.
pieplucināt Plucinot pievienot (pie kā, kam klāt).
piepludināt Pludinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieplūst Plūstot (kam), tikt piepildītam, pārklātam (ar to).
apnest Plūstot (pāri), pārklāt (parasti ar ūdens sanesumiem).
applūdināt Plūstot (virsū, pāri), apklāt.
pieplūst Plūstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par šķidrumu, gāzi.
turšķis Pļāpāt; aplam, nepieklājīgi runāt.
blankšķīgs Pļāpīgs; nepieklājīgs; neveikls.
labības pļaujmašīna pļaujmašīna labības pļaušanai; ir vālu pļaujmšīnas (nopļauto labību uz lauka noklāj nepārtrauktā vālā), kūlīšu sējēji (nopļauto labību ar kūlīšu sienamo aparātu sasien kūlīšos) un pašnometējas labības pļaujmašīnas (labību uz lauka nomet kopiņās).
lukste Pļava zemā, miklā vietā.
piepogāt Pogājot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
ekopolicija Policija, kas atklāj un izmeklē noziegumus pret dabas vidi.
indikatorplēve Polietilēna sloksne, kas pārklāta ar vielu, kas reaģē ar indīgām VX veida kaujasvielām to nosēšanās brīdī.
stafilohematoma Polietioloģiski asinsizplūdumi mīkstās aukslējās: piepeša svešķermeņa sajūta kaklā ar vemšanas tieksmi, žņaugšanas sajūtu un rīšanas traucējumiem, reizēm izteikta smakšanas sajūta; horizontālā stāvoklī simptomi pastiprinās; neskaidra runa.
streta Polifonas tēmas imitācijveida izklāsts, kam raksturīga imitējošās balss vai balsu iestāšanās pirms tēmas nobeiguma iepriekšējā balsī.
folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi.
proklamācija Politiska satura (parasti nelegālas organizācijas) rakstveida uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
politiskais apvērsums politiskās varas pāreja no viena politiskā spēka (šķiras, sociālā slāņa, politiska grupējuma vai partijas) rokām cita politiskā spēka rokās; šāds apvērsums var būt bruņots un vardarbīgs, var būt arī bez bruņotas cīņas un atklātas vardarbības un pat notikt pastāvošo tiesību normu ietvaros.
kaptāllente Popēta auduma lente starp griezumu un muguru iesietas grāmatas augšmalā un apakšmalā, kas stiprina muguru, aizklāj tukšo starpu un grezno sējumu.
ditons Pozitronijs; nosaukums izvirzīts kā hipotēze aptuveni 20 gadus pirms pozitronija atklāšanas.
Zoroastrs Pravietis un zoroastrisma dibinātājs, dzīvoja Persijā 10.-9. gs. p. m. ē. vai arī, daudz ticamāk 7.-6. gs. p. m. ē.; trīsdesmit gadu vecumā viņam atklājās Ahuramazda, kas viņu mudināja sludināt un vērsties pret politeismu, pēc tradīcijas, viņš mira veicot uguns upuri, kas bija jaunās ticības galvenā ceremonija.
paraugprece Prece, kas ir izgatavota paraugam; ļoti laba prece, ko izmanto reklāmai, reprezentācijai.
videi kaitīgas preces preces, kuru ražošanai vai izplatīšanai noteikti ierobežojumi vai kuru atkritumu apsaimniekošanai tiek noteiktas īpašas prasības, ja tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību.
noieta izmaksas preču pārdošanas, reklāmas, tirgus meklēšanas, uzglabāšanas un piegādes izmaksu summa.
trīsstūrveida darījumi preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā, kurā ir iesaistītas trīs personas, turklāt katra no tām ir reģistrēta kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona citā dalībvalstī.
ekstrūzijas prese prese, kurā izgatavo kokskaidu plātnes, ar saistvielu pārklāto šķeldu izspiežot starp divām apsildāmām plātnēm.
piepresēt Presējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
antirefleksa pārklājums pretatspīduma pārklājums.
radiopārtveršana Pretinieka radiosakaru sistēmas atklāšana, raidījumu uztveršana un to fiksēšana.
inženiernovērošana Pretinieka ugunslīdzekļu un tehnikas aizsardzības būvju un aizsprostojumu novērošana un atklāto objektu koordinātu noteikšana.
zādzība prettiesiska svešas kustamas mantas slepena vai atklāta bezatlīdzības nolaupīšana, izņemot to no īpašnieka vai citas personas valdījuma, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu.
epi- Priedēklis - uz, virs; pāri, pie, klāt; aiz, pēc, vēlāk (piem., epilogs).
prie- Priedēklis ar nozīmi "pie, klāt".
heirēka Prieka sauciens, ko mēdz lietot, kad kaut ko atklāj vai kad ienāk prātā ģeniāla doma.
priekšklājs Priekšējais klājs - laukums no masta uz priekšu.
priekšpīķis Priekšgala nodalījums (kuģī), t. i. telpa zem klāja no priekšgala līdz mastam.
izsole ar augšupejošu soli priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas ir augstāka par izsoles sākumcenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu.
izsole ar lejupejošu soli priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas var būt zemāka par nosacīto cenu, bet ne zemāka par slepeno cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu.
aplikators priekšmets (neliels stienītis ar sūklīšiem galos) dekoratīvās kosmētikas uzklāšanai.
bulavs Priekšmets (parasti plakans koka gabals kārts galā), ar ko dauzot pa ūdens virsmu dzen zivis tīklā.
lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi.
platinēšana Priekšmetu pārklāšana ar plānu platīna kārtiņu, lai palielinātu to izturību pret skābēm, atmosfēras iedarbību, lai dotu tiem glītāku izskatu.
pieejas protokols priekšrakstu kopa, kas nosaka stacijas darbību, kad tā veic informācijas pārraidi pa koplietošanas datu pārraides vidi datoru tīklā.
priekšštagas vaļīgums priekšštagas atslābums, kas rodas, ja takelāžas trošu deformācijas rezultātā mainās masta slīpums attiecībā pret klāju.
priekšštagas apkalums priekšštagas stiprināšanai paredzēts apkalums uz klāja un cauri tam.
Itālijas priede priežu suga ("Pinus pinea") ar ēdamām sēklām, skujas pa pāriem, aug Vidusjūras zemēs.
protofloēma primārās lūksnes ārējā daļa, kas veidojas tajās auga daļās, kas turpina intensīvi augt, turklāt tās elementi strauji aug garumā un ļoti drīz beidz funkcionēt.
duglāzija Prīmulu dzimtas augs, savvaļā aug Dienvideiropas kalnos, ziedi dzelteni ap 5 cm garos kātiņos, ziedot veido skaistu klājienu.
atklātuma princips princips, ka tiesas sēdes notiek atklāti; princips, ka tiesas spriedums vienmēr ir publisks
selektīvas kombinēšanas insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties atsevišķu komponentu un to kombināciju izpratnei.
selektīvās iekodēšanas insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties svarīgākās informācijas atsijāšanai no nesvarīgākās.
selektīvā salīdzinājuma insaits problēmas risinājuma pēkšņa intuitīva atklāsme, pateicoties zināšanu un prakses salīdzinājumam.
anatocisms Procentu ņemšana no procentiem, procentu aprēķināšana ne vien no sākotnējās summas, bet arī no attiecīgajā periodā klāt nākušajiem procentiem; augļu augļi.
interfeisa procesors procesors, kas darbojas kā saskarne starp kādu citu procesoru vai termināli un datoru tīklu, vai arī procesors, kas vada datu plūsmu tīklā.
anaerobs process process, kas norisinās bez skābekļa klātbūtnes.
aerobs process process, kas norisinās skābekļa klātbūtnē vai ar tā tiešu līdzdalību.
kopēšana Process, kurā attēlu no fotonegatīva vai diapozitīva pārnes uz materiālu, kas pārklāts ar gaismjutīgu slāni.
intramolekulāra elpošana process, kurā augi un daži parazītiski tārpi izdala ogļskābi bez brīva skābekļa klātbūtnes organisko vielu saskaldīšanas rezultātā.
sociālā darba institucionalizēšanās process, kura laikā sociālā darba profesija iegūst normatīvu un procesuālu darba ietvaru labklājības sistēmā, valsts vai pašvaldības iestādēs.
pašmērīšana process, kurā persona ar īpašu aparatūru un programmatūru iegūst visaptverošu datu klāstu par sevi un savu dzīvesveidu.
reģistrēšana process, kurā pirms drukāšanas dokumenta vai attēla elementi vai pārklājošies slāņi tiek precīzi sakārtoti, lai izdrukā tie būtu savstarpēji pareizi savietoti.
mikrotargetēšana process, kurā tiek radīta reklāma, pamatojoties uz konkrētā lietotāja gaumi, kas noteikta analizējotattiecīgās personas datus.
profesionālā noturība profesionālā spēja individuāli pieņemt lēmumus, rīkoties, sniegt atbalstu klientiem, neraugoties uz dažādu riska faktoru klātbūtni (piemēram, krīzes situācijas, klientu agresija, resursu un pakalpojumu trūkums, pārslodze, viedokļu atšķirības profesionāļu vidē, kolēģu maiņa).
pretvīrusu programma programma datora vīrusu atklāšanai un likvidēšanai; ja vīrusu nav iespējams likvidēt, bojāto programmu iznīcina.
okšķeris programma vai ierīce, kas pārrauga datu pārvietošanos datoru tīklā; to var izmantot divējādi: normālai tīkla pārvaldības funkciju izpildei un nesankcionētai informācijas izguvei no datoru tīkla.
izklājprogramma programma, kas nodrošina lietotāja interaktīvu sadarbību ar displeja ekrānu un dod iespēju izmantot uz ekrāna izklājlapas attēlotos skaitliskos datus, formulas un tekstu.
zvanītājprogramma Programma, kas sastāda interneta tīkla pakalpojumu sniedzēja numuru un veido ar to savienojumu; nodibinātais savienojums pilnībā integrē lietotāja datoru interneta tīklā.
zinrobots Programma, kas veic meklēšanu sistēmā vai tīklā, piemēram, tīklā Internet, lai atrastu un izgūtu lietotājam kādu nepieciešamu informāciju, kā arī paziņotu lietotājam, ka šo informāciju ir izdevies atklāt.
jaunumlasītājs Programma, ko tīklā "Usenet" izmanto e-rakstu lasīšanai, saglabāšanai un atbilžu sagatavošanai, kā arī jaunu e-rakstu nosūtīšanai.
integrētās programmatūras pakotne programmatūra, kas ir dažādu lietojumprogrammu (piemēram, datu bāzu pārvaldības sistēmu, tekstu apstrādes, izklājlapu un datu apmaiņas programmu) apvienojums.
finanšu programmatūra programmatūra, kas nodrošina uzskaiti un naudas pārvedumu veikšanu. Programmatūrā paredzēta, piemēram, algu sarakstu, ieņēmumu un izdevumu kontu, virsgrāmatas, izklājlapu, finanšu plānu un čeku izrakstīšanas apstrāde.
reklāmprogrammatūra Programmatūra, kas programmas izpildes gaitā automātiski atskaņo, attēlo vai lejuplādē reklāmas materiālus lietotāja datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē.
grupprogrammatūra Programmatūras klase, kas nodrošina lietotāju grupas sadarbību lokālajā tīklā.
diagnostiskā trasēšana programmu kļūdu atklāšanai un lokalizēšanai nepieciešamās informācijas reģistrēšana un uzkrāšana.
tīkla operētājsistēma programmu kopums, kas tīklā saslēgtiem datoriem ļauj kopīgi izmantot datnes un tīklam pievienotās ierīces.
raidīšana Programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, lietojot radiofrekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija).
zeīns prolamīnu grupas rezerves proteīns kukurūzas _Zea mays_ sēklās.
properdins Proteīns augstāko dzīvnieku un cilvēka normālā serumā; visu komplementa komponentu un magnija jonu klātienē tam ir baktericidālas un virucidālas īpašības.
supranaturālisti Protestantu teoloģijas novirziens apgaismības laikmetā, 18.-19. gs., kas, pretstatā vulgāram racionālismam, uzsvēra Bībeles pārdabiskās atklāsmes nepieciešamību un īstenību, bet savu supranaturālismu pamatoja prāta pierādījumos un reliģiju uztvēra intelektuali morāliskā vērtējumā.
protokols "Kerberos" protokols, kas autentificē lietotājus, kuri mēģina pieteikties darbam datoru tīklā un kas, izmantojot slepenu šifrēšanas atslēgu, šifrē datu apmaiņu starp šiem lietotājiem.
servera ziņojumu bloka protokols protokols, kas nodrošina klienta datora lietojumprogrammu ierakstīšanu servera datnēs un datņu nolasīšanu no tā , kā arī iespēju pieprasīt servera pakalpojumus datoru tīklā.
printera piekļuves protokols protokols, kas nosaka datu apmaiņu starp darbstaciju un printeri tīklā _Apple Talk_.
iekšējās vārtejas protokols protokols, kas nosaka, ka maršrutēšanas informācija tiek izplatīta datoru tīklā starp maršrutētājiem.
protokols "Kermit" protokols, ko izmanto datņu pārsūtīšanai starp personālajiem datoriem un lieldatoriem ar parastā telefonu tīkla starpniecību. Protokols paredz datu plūsmas sadalīšanu blokos, kļūdu atklāšanu un, vajadzības gadījumā, atkārtotu pārraidi.
datogrammu piegādes protokols protokols, ko izmanto datogrammu maršrutēšanai tīklā "Apple Talk".
maršrutēšanas tabulu protokols protokols, ko izmanto maršrutēšanas tabulu (instrukciju vai soļu sarakstu), lai apstrādātu ienākošos izsaukumus, kā arī lai noteiktu izejošo izsaukumu ceļu datoru tīklā.
maršrutēšanas protokols protokols, ko izmanto, lai maršrutētājiem tīklā atklātu vislabāko pieejamo ceļu, ļaujot dinamiski piemēroties mainīgiem nosacījumiem.
sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
psihoanalīze psihoterapijas metode psihisku traucējumu ārstēšanā - neapzinātu dziņu un afektu atklāšana, ko veic, analizējot pacienta sapņus, neapzināto domu izpausmes, spontānās asociācijas, lai neapzināto pakāpeniski atsauktu pacienta apziņā un daudzkārtējās pārrunās izskaidrotu (izveidoja Z. Freids)
nomāta līnija publiskajā elektronisko sakaru tīklā izdalīts vai izveidots pastāvīgs sakaru kanāls signālu pārraidei starp diviem abonenta norādītajiem pieslēguma punktiem, neizmantojot komutācijas un maršrutēšanas iekārtas.
public Publisks, atklāts, oficiāls.
publicitāte Publiskums; atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; atklāšanās; popularitāte sabiedrībā; reklāma.
piepukšināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piepukšķināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
lintermašīna Pūku atdalītājs, mašīna pūku atdalīšanai no kokvilnas sēklām.
pūpa Pūpe - kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
pūpis Pūpe - kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
pupis Pūpe - kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
cūku pupas pupu šķirne ar lielām sēklām; šī auga sēklas
piepurināt Purinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
čiksts Purvaina, zema vieta; ar žagariem, kokiem klāts ceļš šādā vietā.
mežpurvs Purvs, ko klāj mazražīga mežaudze.
dambrava Purvs, muklājs, staigna vieta.
dūkstulis Purvs, muklājs.
jūns Purvs, muklājs.
ķirba Purvs, muklājs.
lāma Purvs, muklājs.
maiņa Purvs, muklājs.
makņa Purvs, muklājs.
plaisks Purvs, muklājs.
sutraine Purvs, muklājs.
kreimule Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem, 46 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
pusgodīgi Puslīdz godīgi, taisnīgi, pieklājīgi.
pusgodīgs Puslīdz godīgs, taisnīgs, pieklājīgs.
puspirkstains Puspirkstains cimds - cimds, kam pirksti tikai līdz pusei noadīti, tā ka pirkstu gali nav apklāti.
pārpūst Pūšot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
appūst Pūšot pārklāt (ar ko) - par vēju.
piepūst Pūšot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu (par vēju).
nopūst Pūšot pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piepūst Pūšot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzpūst Pūšot uzsmidzināt, uzklāt virsū (kam, uz kā).
aizputeņot Puteņojot aizklāt, aizsegt; aizputināt.
pārputināt Putinot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
noputināt Putinot (ko), putot (kam), pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas (ar to).
aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām); putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu.
noputināt Putinot pārklāt (ko) - par sniegu.
pieputināt Putinot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu.
apputināt Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm).
apterijas Putna ķermeņa vietas (zem spārniem, paslēpenēs), kas nav klātas ar spalvām.
tārtiņputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), nelieli un vidēji lieli putni (masa - 0,2-3 kg), kas parasti mīt ūdens tuvumā, atklātās vietās, 8-9 ģintis, >60 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā.
aizpūžņot Pūžņojot tikt pārklātam, aizpildītam ar strutām, pūžņiem.
matrakāža radio un televīzijas reklāma - uzmācīgi bieža saukļa, zīmējuma, simbola melodijas utt. atkārtošana līdz klausītāja vai skatītāja pilnīgam pagurumam.
radiotermolokators Radioelektroniska ierīce objektu (mērķu) atklāšanai, to leņķisko koordinātu u. c. datu noteikšanai ar radiotermolokācijas metodēm.
papildradars Radiolokators, ko papildus galvenajam radaram izmanto zonās ar nepietiekamu galvenā radara pārklājumu.
radioklusums Radioraidīšanas pārtraukums tīklā uz noteiktu laiku.
radars Radiotehniska ierīce mērķa atklāšanai un tā virziena un attāluma noteikšanai ar radiosignāliem; radiolokators.
cirsties Radīt dedzinošu sāpju sajūtu (piemēram, mutē, kaklā) - par vielām.
čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
čērkstēt Radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
čēkšēt Radīt sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā); čēkstēt.
čēkstēt Radīt sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
likt galdā rādīt, darīt zināmu, atklāt.
celt galdā (kaut ko) rādīt, darīt zināmu, atklāt.
interpretācija Radoša, īpatnēja pieeja idejas, satura atklāšanai (parasti izpildītājmākslā).
interpretēt Radoši atklāt (mākslas darba ideju, saturu, parasti izpildītājmākslā).
uzkala Ragavu slieces metāla detaļa, pārklājums saskarei ar ceļa virsmu.
ūzkalas Ragavu slieces metāla detaļa, pārklājums saskarei ar ceļa virsmu.
ķipars Raibi ieģērbta lelle ar auklā kustināmiem locekļiem.
kolejas Raibnātres, lūpziežu dzimtas lakstaugu un krūmu ģints; izplatīts arī kā istabas augs ar skaistas krāsas lapām, audzē kā viengadīgu paklājaugu.
ierakņāt Rakņājot ievietot (parasti zemē), rakņājot pārklāt (ar zemi).
piečukāt Rakņājot, bikstot pievirzīt (pie kā, kam klāt); piečokāt.
piečokāt Rakņājot, bikstot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
mezglu raksts rakstība, kurā izmanto mezglus, kas iesieti dažādas krāsas un dažāda garuma auklās.
skrutinijs Rakstiska aizklāta balsošana pāvesta vai bīskapa vēlēšanās.
aprakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.).
norakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu); aprakstīt (1).
rozīšu raksts raksts, kam ir šāds ornamenta motīvs un kas izkārtots joslās (apģērba audumos) vai vienmērīgi klāj fonu (galdautu, dvieļu u. tml. audumos).
atstāstījums Rakstu darbs (skolā), kurā tiek izklāstīts kāda teksta saturs.
polje Raksturīga karsta reljefa forma, garumā stiepta atklāta iegruvas mulda, kas parasti radusies jau kalnu krokošanās laikmetā.
Skrundas radiolokācijas stacija raķešu uzbrukuma agrās atklāšanas stacija, ko PSRS armijas vajadzībām uzbūvēja 1960-os gados, tajā darbojās 2 lokatori, kas turpināja darbu līdz 1998. g. 31. augustam, 1999. g. 21. oktobrī Latvija pārņēma teritoriju savā jurisdikcijā; tika uzsākta arī lielāka lokatora būve, kas pēc starpvalstu vienošanās tika uzspridzināta 1995. g. 4. maijā.
kulstamnieks Rāmis uz kura izklāj linus kulstīšanai.
kulstaunīca Rāmis uz kura izklāj linus kulstīšanai.
kulstava Rāmis uz kura izklāj linus kulstīšanai.
kulstavnieks Rāmis uz kura izklāj linus kulstīšanai.
kulstekle Rāmis uz kura izklāj linus kulstīšanai.
kulstīklis Rāmis uz kura izklāj linus kulstīšanai.
kulstītava Rāmis uz kura izklāj linus kulstīšanai.
pierāpties Rāpjoties, arī rāpus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pierāpot Rāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
zvīņrāpulis Rāpuļu klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj ragvielas zvīņas vai vairogi.
bruņurupucis Rāpuļu klases kārta ("Testudines, Chelonia"), ar izturīgām bruņām klāti dažāda lieluma rāpuļi, 12 dzimtas, \~65 ģintis, \~220 sugu, Latvijā konstatēta 1 purvbruņurupuču dzimtas suga.
zemā raudupe raudupju suga ("Scorzonera humilis"), kas Latvijā sastopama ne visai bieži mežu laucēs, mežmalās, izcirtumos, pļavās, tā ir 10—40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku, melnbrūnu sakni, stublājs ar 1—2 zariem, klāts tūbainiem matiņiem, lapas lancetiskas, sakārtotas rozetē.
krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piemēram, par seju, tās daļām); pārklāties ar krunkām (par ādu); grumboties.
grumboties Raukties, tikt sarauktam grumbās (parasti par pieri); sākt pārklāties ar grumbām (par ādu).
apraust Raušot apklāt, apsegt (ar ko).
pieraust Raušot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pierausties Raušoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
gaisa reaktīvais dzinējs reaktīvais dzinējs, kurā gaisu izmanto par pamatķermeni termodinamiskajā ciklā un reaktīvās vilces radīšanai.
oderējums reaktoru iekšpuses pārklājums ar ķīmiski izturīgiem materiāliem.
koda attālums Redundantos kodos - atbilstoši ievestai metrikai kodu raksturojoša atšķirība starp tā elementiem (koda vārdiem), kas nosaka koda spējas atklāt un labot kļūdas kodētajā informācijā.
aizklāties Refl. --> aizklāt(1).
aizklāties Refl. --> aizklāt(2).
apdūņoties Refl. --> apdūņot; tikt pārklātam ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
atsegties Refl. --> atsegt (1); tikt atsegtam; atklāties.
atsegties Refl. --> atsegt (2); tikt atsegtam; atklāties.
izklāties Refl. --> izklāt (1).
klāties Refl. --> klāt 1 (1); tikt klātam.
noklāties Refl. --> noklāt (1); tikt noklātam.
noklāties Refl. --> noklāt (3); tikt noklātam (pār ko, pāri kam).
noklāties Refl. --> noklāt (5); tikt noklātam.
paklāties Refl. --> paklāt (1); tikt paklātam.
pārklāties Refl. --> pārklāt (3); tikt pārklātam; arī noklāties (2).
pārklāties Refl. --> pārklāt (4); tikt pārklātam.
pārsegties Refl. --> pārsegt (3); tikt pārsegtam; pārklāties (1).
saistīties Refl. --> saistīt(1); tikt saistītam; tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā).
saklāties Refl. --> saklāt; tikt saklātam.
uzklāties Refl. --> uzklāt (1); tikt uzklātam.
uzklāties Refl. --> uzklāt (2); tikt uzklātam.
uzkrāties Refl. --> uzkrāt (1); tikt uzklātam.
atzīmēties Reģistrēt savu klātbūtni, ierašanos.
antireklāma Reklāma ar izteikti negatīvu vai parodisku raksturu ar mērķi pievērst patērētāja uzmanību kāda uzņēmuma vai firmas nekvalitatīvajai produkcijai.
gaismas reklāma reklāma, kuras attēlus un tekstu veido ar gaismas ķermeņiem.
skatķeris Reklāmas iespieddarba elements, kas piesaista uzmanību (skatienu) - svītra, kubs, aplis, ornaments vai tamlīdzīgi.
reklamizācija reklāmas iespiešanās dažādās sabiedrības dzīves sfērās.
slogans Reklāmas izteiksmes veids pantos.
prospekts Reklāmas lapa vai brošūra, kas pamatos iepazīstina (ar ko); cenrādis ar paskaidrojumiem.
slēptā reklāma reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, firmas zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju.
reklāmas izmaksas reklāmas plānošanas, īstenošanas un kontroles izmaksas, ieskaitot tai piederīgās personāla izmaksas.
baneris Reklāmkarogs; norobežota reklāma globālā tīmekļa vietnē, kas parasti izvietota tās augšmalā.
reklāmjosla Reklāmkarogs.
reklāmplakāts Reklāmkarogs.
flaiers Reklāmlapa, ko cilvēkiem izdala uz ielas vai nogādā dzīvesvietā.
reklāmas (arī reklāmu) stabs reklāmstabs.
tīkls Apple Talk relatīvi vienkāršs un lēts lokālais tīkls, ko izstrādājusi firma "Apple", lai ļautu apvienot vienā tīklā dažādu firmu personālos datorus, izveidojot protokolu sistēmu atbilstoši atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelim.
kargo kulti reliģiskas kustības Melanēzijā un Jaungvinejā, kuru piekritēji atdarina eiropiešu rituālus cerībā šādi sasniegt eiropiešu materiālās labklājības līmeni - "kargo"; kultu locekļi gaida mesijas atnākšanu, kurš novērsīs slimības un tautai izdalīs dažādus labumus.
apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā fantastiski simbolistiskās ainās it kā atklāsmes ceļā izskaidrota pasaule un pareģots tās gals.
teozofija Reliģiski filozofiska mācība par iespēju mistiskas intuīcijas un atklāsmes ceļā nonākt kontaktā ar Dievu.
cokols reljefa formas (piemēram, augstienes, upes terases) pamatnes izcilnis, kas veidots no vecākiem iežiem un pārklāts ar jaunākiem nogulumiem, kuri ir ģenētiski saistīti un radušies vienlaikus ar reljefa formu.
vulkanizācija remonta operācija bojātām gumiju saturošām detaļām, kuras procesā kaučuku un sēru saturošas speciālas vulkanizācijas briketes uzklāj un uzpresē uz bojātā gumijas izstrādājuma, piemēram, uz cauras riepas kameras, un uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai ; šādā veidā izveidojas ar gumijas pamatmateriālu cieši savienojies ielāps.
rem. Remonts (reklāmās: pēc ļoti laba rem.).
ekspluatācijas remonts remonts, kura nepieciešamība atklāta spēkratu ekspluatācijas laikā un tas jāveic nekavējoties.
līdzremonts remonts, kura nepieciešamība nav apzināta iepriekš, bet atklāta, veicot plānotās tehniskās apkopes, un izpildāms kā neplānots tehnisko apkopju papildu darbs.
eka-ekamangāns Rēnijs; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 75. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
lokzarna resnā zarna no aklās līdz taisnajai zarnai.
grilbārs Restorāns vai restorāna daļa, kurā gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē (uz restēm vai speciālā kamerā).
grillbārs Restorāns vai telpas restorānā, kurā gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē (uz restēm vai speciālā kamerā).
šķiela Retāka vieta audeklā, kura radusies, ja diegs vai dzija bijusi nepareizi ievērta, arī ja ir bijis slikts šķiets.
smiltāju retējs retēju suga ("Potentilla arenaria"), kas sastopama samērā reti sausos, skrajos priežu mežos, norās, atklātās, smilšainās vietās.
ribināt Reti izklāt, izžaut.
ridināt Retināt, izklāstīt, tilināt.
revēlācionisms Revēlantisms - filosofiski teoloģiska mācība par Dieva atklāšanos, parādīšanos.
klājums Rezultāts --> klāt (2); slānis, kārta, kas sedz kādu virsmu.
pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (2); tas, kas ir pierakstīts klāt.
attēlojums Rezultāts, process --> attēlot (1); tēlains izklāsts, apraksts.
pierībināt Rībinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pierībināt Rībinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieaicinātais liecinieks rīcībspējīga fiziska persona, kuru pieaicina likumos paredzētajos gadījumos, lai viņš būtu klāt, izdarot noteiktas kriminālprocesuālas, civilprocesuālas vai notariālas darbības.
Ginevra Rietumeiropas mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā karaļa Artura sieva, bruņinieka Lancelota iemīļotā.
Morgana Rietumeiropas mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa teiksmu ciklā - feja.
Iveins Rietumeiropas mitoloģiski episkajā tradīcijā un karaļa Artura leģendu ciklā Apaļā galda bruņinieks.
Lancelots Rietumeiropas teiksmu ciklā par karali Arturu Apaļā galda bruņinieks un karalienes Ginevras iemīļotais.
Gaveins Rietumeiropas viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā viens karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem.
Brasas cietums Rīgas Termiņcietums, atrodas Rīgā, Laktas ielā (netālu no Brasas dzelzceļa pieturas), atklāts 1907. g., 2001.-2019. g. izmeklēšanas cietums ar daļēji slēgta tipa cietuma nodaļu; slēgts 2019. g. 1. aprīlī.
apkūlību dievs Rijas dievs - rijas labklājības gars, kuram bagātīgi ziedoja.
Rijas dievs rijas labklājības gars, kuram bagātīgi ziedoja; Apkūlību dievs.
piekļūt Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam).
spēlēt ar atklātām kārtīm rīkoties atklāti.
iet taisnu ceļu rīkoties godīgi, atklāti.
ota Rīks - kātā iestiprināts matu vai spalvu pušķis (kā) virsmas noklāšanai ar kādu vielu (piemēram, ar krāsu, līmi).
vitrometrs Rīks, ar ko izmēra gaismas staru laušanu stiklā.
ādernieks Rīkstnieks - cilvēks, kam piemīt biodiagnosticēšanas spējas noteikt ūdens āderu un citu kaitīgu strāvojumu klātbūtni.
pierikšot Rikšojot, rikšiem pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
šūna Rindas un kolonnas krustpunkts izklājlapā.
pieripināt Ripinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieripot Ripojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem; būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
aizritināt ritināt ciet; ritinot aizklāt (kam priekšā)
plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
pieritināt Ritinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieritināties Ritinoties novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pieritēt Ritot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pierīvēt Rīvējot pievienot (pie kā, kam klāt).
atrakt Rokot atklāt, uziet (ko apbērtu, apraktu).
ierakt Rokot ievietot (parasti zemē), rokot pārklāt (parasti ar zemi).
aprakt Rokot pārklāt (parasti ar zemi); ierakt (parasti zemē).
pierakties Rokoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
enciklika Romas pāvesta direktīvs vēstījums, atklāta vēstule svarīgos jautājumos.
mapa Romiešiem auts, ko ēdot aizklājās priekšā.
institūcijas Romiešu civiltiesību rokasgrāmatas, kurās sistemātiski izklāstīti tiesību normu pamatprincipi.
Lukrēcijs Romiešu dzejnieks un filozofs (ap 100.-55. g. p. m. ē.), kurš savā poēmā "Par lietu dabu" izklāstīja epikūrisma materālistiskās un racionālistiskās doktrīnas.
Salūte Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas cilvēkiem dāvāja labklājību, veselību un uzplaukumu, visas Romas dieviete.
magnētiskais veltnis rotējošs cilindrs, kura virsma pārklāta ar magnētisku materiālu un kurā var ierakstīt datus.
švurksts Rūcenis, trokšņaina rotaļlieta no auklā uzvērta kauliņa.
pierūcināt Rūcinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pierūcināt Rūcinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pierūkt Rūcot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
stemalīts Rūdīts lokšņu stikls, kam viena puse ir pārklāta ar necaurspīdīgu keramisku krāsu.
sakupačot Rūgstot pārklāties ar putām.
kupačot Rūgstot sākt pārklāties ar putām.
uzrullēt Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam).
aizrunāties Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta.
iedergties Runājot pēkšņi kaklā skaņai aizķerties, radot asu, augstu toni.
atstāstīšana Runas darbība, kuras laikā notiek kāda dzirdēta vai lasīta teksta satura izklāsts; jauna teksta radīšana, izmantojot pamattekstu.
runāt aiz muguras runāt (parasti ko negatīvu) par kādu, tam neesot klāt.
blemzt Runāt blēņas, arī runāt rupji un nepieklājīgi.
braukt ar muti runāt daudz, nepārdomāti, bravūrīgi, nepieklājīgi.
temuļot Runāt nevajadzīgu, nepieklājīgu; muļķoties.
temuļoties Runāt nevajadzīgu, nepieklājīgu; muļķoties.
saukt lietas īstajos vārdos runāt tieši, atklāti, bez aplinkiem.
maša rupja materiāla (salmu, niedru) pinums, ko izmanto kā paklāju vai logu un durvju aizklāju.
piedauzība Rupja, aizskaroša nepieklājība.
vulgārisms Rupjai runai raksturīgs nepieklājīgs vārds vai izteiciens, kura lietošana ir runas uzvedības normu pārkāpums.
spļaut sejā rupji apvainot kādu, atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
nelabi Rupji, nepieklājīgi (piemēram, runāt).
nejaucība Rupji, nepieklājīgi vārdi, izteikumi.
jēlai Rupji, nepieklājīgi.
prosti Rupji, nepieklājīgi.
jēlums Rupjība, nepieklājība.
prostūzis Rupjš, nepieklājīgs cilvēks, parasti vīrietis.
rupeklis Rupjš, nepieklājīgs cilvēks.
nelabs vārds (arī izteiciens) rupjš, nepieklājīgs vārds (izteiciens).
kakofēmisms Rupjš, nepieklājīgs vārds, ko lieto neitrāla vārda vai teiciena vietā.
prosts Rupjš, nepieklājīgs.
dumjš Rupjš; nepieklājīgs.
kapa Rūpnieciski izgatavots kokvilnas auduma gultas pārklājs.
kāršu un kauliņu spēles galds rūpnieciski ražots galds ar aprīkotu spēles vadītāja vietu, spēlētāju likmju izdarīšanas vietām un klājumu.
pierūsēt Rūsējot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
pierušināt Rušinot (piemēram, zemi, augsni), pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to, parasti augus).
atrušināt Rušinot aizvākt (to, ar ko kas apbērts, apmests, pārklāts).
aprušināt Rušinot apklāt, apsegt (ar ko).
ierušināt Rušinot ievietot (parasti zemē), rušinot pārklāt (parasti ar zemi).
atrušināt Rušinot ko nost, atsegt (ko apbērtu, apmestu, pārklātu).
PR Sabiedriskās attiecības (angļu "public relations"); informatīvā darbība, propaganda, reklāma.
piāristi Sabiedrisko attiecību (tēlu) un reklāmu veidotāji (PR, no angļu "public relations").
ciklotīmiķis Sabiedrisks un atklāts cilvēks ar labilu jūtu dzīvi.
aizrūsīt Sācis rūsēt, sācis pārklāties ar rūsu.
sacīt (arī teikt) acīs sacīt (teikt) atklāti.
uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam).
sacīt (ari teikt) acīs sacīt atklāti.
pasašķirties Sadalīties (piemēram, par velkiem audeklā).
vienādranga sakari sadarbība starp tīkla ierīcēm, kas darbojas tīklā ar vienādranga arhitektūru, kur abi sadarbības partneri ir tiesīgi seansus uzsākt, iniciēt un pabeigt.
apdīgt Sadīgt, izdīgt (par lielāku daudzumu); būt pārklātam ar asniem (par zemes platību).
atkāpšanās Sadursmē iekļuvuša kadra atkārtotas pārraides novilcināšana lokālajā tīklā.
gitagisms Saindēšanās ar kokaļu ("Agrostemma githago L.") sēklām.
rīcinisms Saindēšanās ar rīcinu vai rīcinauga sēklām: hemorāģisks gastroenterīts un dzeltē.
fascija Saistaudains apvalks, kas klāj atsevišķus muskuļus vai to grupas, kā arī asinsvadus, nervus un iekšējos orgānus.
kaulplēve saistaudu apvalks, kas klāj kaulus; kaula plēve; periosts.
skrimšļa plēve saistaudu apvalks, kas klāj skrimsli.
endosts Saistaudu slānis, kas izklāj kaulu smadzeņu dobumu.
menocīts Saistaudu tuklā šūna, kas atrodama menstruālajās asinīs mēnešreizes pirmajā vai otrajā dienā.
cementēšana Saistīšana vai noklāšana ar cementu.
ķepēt Saistīt kopā vai kam klāt (ko mīkstu, lipīgu).
lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem).
reklāmisks Saistīts ar reklāmu, tai raksturīgs; arī ārišķīgs.
serozs Saistīts ar serozu, tai raksturīgs; tāds, ko klāj seroza.
piesaistīt Saistot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
tilpummaiņas vienmērība saistvielu izstrādājumu īpašība saglabāt kompaktumu (nerodas plaisas, atšķēlumi) cietēšanas procesā; to nosaka, saistvielu javas paraugus vārot vai pārbaudot autoklāvā.
nosaitēt Saitējot (ko) apkārt, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piesaitēt Saitējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
autosomatognozija Sajūta, ka vēl joprojām ir klāt vairs neesoša ķermeņa daļa, piem., amputēts loceklis.
mute kā laidara vārti saka ja kāds runā rupji, nepieklājīgi, nav aizrunājams.
tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
piens un medus tek saka par lielu labklājību.
kā pakulaudekls saka par ļoti rupju, nepieklājīgu, nesmalkjūtīgu cilvēku.
patiesība kož acīs saka par situāciju, ja kādam nepatīk, ka ir atklājušies kādi fakti
kā tītavas saka par straujām vai neveiklām kāju kustībām.
sirds kā uz delnas (arī uz plaukstas) saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
kur piens un medus tek saka par vietu, kur valda labklājība, pārticība.
kā kupena saka par ziediem klātu kuplu koku vai krūmu.
nav lāgā (ar kādu) saka, ja (kādam) neklājas labi, neveicas.
parādīt savu īsto seju saka, ja cilvēks (parasti neviļus) atklāj savu būtību, savas domas, centienus tādus, kādi tie ir patiesībā.
mazgāt netīro veļu saka, ja citiem tiek izklāstītas ģimenes vai kādas cilvēku grupas iekšējās nesaskaņas.
ausis svilst Saka, ja dzird ko nepieklājīgu, rupju.
spiežas kaklā (rīklē) saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
ne redz, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.
ne dzird, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.
dzīvo kā niere taukos (arī pa taukiem) saka, ja kādam klājas ļoti labi.
velnu redzēt saka, ja kādam klājas ļoti slikti.
netīra sirdsapziņa saka, ja kāds ir izdarījis ko ļaunprātīgu, noziedzīgu un baidās no tā atklāšanas.
balss paceļas saka, ja kāds izsaka, izpauž savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko)
kā mirlaka saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
mācas (arī lien) virsū kā miegs saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
nāk virsū kā rūgta nāve saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, ja uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
mācas virsū kā miegs saka, ja kāds neatlaidīgi, uzbāzīgi mācas virsū ar savām prasībām, lūgumiem, aicinājumiem, arī ar savu klātbūtni.
tīrs darbs saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts.
kā aste saka, ja kāds pastāvīgi seko, visur ir klāt.
rupja mute saka, ja kāds runā rupjības, arī nesmalkjūtīgi, nepieklājīgi.
krekšķis kaklā saka, ja kaklā ir iekaisums, kas izraisa klepu.
kā pieaudzis saka, ja kas ļoti labi piegulst, turas stingri klāt, nav atdalāms, par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
lien ārā kā īlens no maisa saka, ja kas nav noslēpjams, atklājas, cilvēkam pašam negribot.
laiks rādīs saka, ja kas notiks, atklāsies, būs par pierādījumu u. tml. pēc kāda laikposma.
kā (sētin) apsēts saka, ja kas pārklāts ar ko lielā daudzumā.
iet kā pa elli saka, ja klājas ļoti slikti, notiek kas ļauns.
formas pēc saka, ja ko veic, dara bez intereses, iedziļināšanās vai arī pieklājības dēļ.
neiet nekādā lāgā Saka, ja neklājas, neveicās tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
kā to lai saka saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust.
kamols (arī rūgts kumoss, rūgtums) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) metas (arī kāpj) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
rūgts kumoss (arī rūgtums, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
rūgtums (arī rūgts kumoss, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
kamols iemetas kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pretīguma pret ko, arī aiz pārdzīvojuma).
ne ēnas (no kaut kā, no kāda) saka, pastiprinot kāda cilvēka klātbūtnes vai kādas parādības trūkumu.
saklāvot ūdas sakabināt āķus spīlēs (klāvos).
noguruma līkne sakarība starp sprieguma amplitūdu un ciklu skaitu simetriskā ciklā, kurā notiek materiāla sagraušana.
apkārt Sakārt (ko visapkārt); piekarot (ko), apklāt.
maršrutējams protokols sakaru protokols, kurā norādīta gan tīkla adrese, gan arī ierīces adrese, tādējādi ļaujot datus maršrutēt no viena datoru tīkla otrā tīklā.
iepakāt Saklāt, sasegt ko no visām pusēm, lai nepiekļūtu aukstums.
saklāvot saklāvot ūdas - sakabināt āķus spēlēs (klāvos).
uzpūstā saknene sakneņu ģints sēņu suga ("Rhizina undulata"), tās augļķermeņi (apotēciji) lieli, klājeniski, izliekušies, tumšbrūni, ar baltdzeltenu joslu gar malu, līdz 10 cm diametrā, apakšpuse gaiša, ar rizoīdiem piestiprināta pie substrāta.
ietvarsējeņi Saknes ietverošos 50-500 cm2 substrāta veidojumos no iesētām sēklām izaudzēti sējeņi, ko izmanto apmežošanā; var stādīt jebkurā laikā, kamēr zeme nav sasalusi.
dagerotipija Sākotnējais fotografēšanas paņēmiens, ar kuru attēlu ieguva uz plates, kas pārklāta ar sudraba jodīdu.
vokzāle Sākotnēji telpas dejai kādā atklātā dārzā.
aizmiekšķēt Sākt atmiekšķēties, palikt mīkstam (pēc kā turklāt radies pārtraukums).
sarosīties Sākt darboties, rīkoties, arī sākt klāt iedarbīgam.
knist Sākt dīgt (parasti par sēklām).
aizmīcīt Sākt mīcīt (mīklu) (pēc kā turklāt radies pārtraukums).
iesamesties Sākt nogatavoties (parasti par sēklām).
kalot Sākt pārklāties ar apledojumu.
kalēt Sākt pārklāties ar atkalu.
krozēt Sākt pārklāties ar kreveli.
viznēt Sākt pārklāties ar ledu.
viznīt Sākt pārklāties ar ledu.
viznot Sākt pārklāties ar ledu.
rožot sākt pārklāties ar leduspuķēm.
pievizēt Sākt pārklāties ar ļoti plānu ledus kārtu.
sazīļot Sākt pildīties vai pārklāties ar burbulīšiem.
silksts Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem; silksnis; pauga.
pauga Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem.
Bailota sala sala ("Bylot Island") Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Bafina Zemes ziemeļu piekrastē, platība - 13000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne Tules kalns 2133 m vjl., teritoriju klāj ledājs, šļūdoņi ieslīd Bafina jūrā.
Andra sala Egejas jūrā (_Andros_), Kiklādu arhipelāga ziemeļos (Grieķijā), platība - 405 kvadrātkilometri, reljefs kalnains, augstums līdz 994 m vjl., ielejās audzē olīvkokus, citrusus, vīnkokus.
Anidra sala Egejas jūrā (_Ánydros, Nisída_), Grieķijas teritorija, Kiklādu salu dienvidaustrumos.
Antipara sala Egejas jūrā (_Antíparos Nísos_), Kiklādu salu grupā, Grieķijas Dienvidegejas perifērijā.
Naksa Sala Egejas jūrā, Kiklādu salu arhipelāgā, Grieķijā, platība - 428 km^2^, augstums - līdz 1008 m.
savizēt Sala iedarbībā pārklāties ar ļoti plānu ledus kārtu (par ūdeni).
Hokaido Sala Japānā ("Hokkaido"), platība - 78800 kvadrātkilometru, 5,6 mlj iedzīvotāju, administratīvais centrs - Saporo, pasaulē garākais zemūdens tunelis "Seikan", atklāts 1985, savieno Hokaido ar lielāko salu Honsju, tuneļa garums - 54,2 km, no tiem 23,2 km zem ūdens.
Anafe sala Krētas jūras ziemeļu daļā (_Anáfi, Nisos_), Kiklādu salu dienvidaustrumu daļā, Grieķijas teritorija.
piesalt Salā pārklāties (ar ledus gabaliņiem) lielākā daudzumā - piemetām, par bārdu, ūsām.
aizsalt Salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdeni).
lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām.
glazūra Salda masa, ar kuru pārklāj konditorejas izstrādājumus.
komparatīvistika Salīdzināmi vēsturiskā valodniecība; pētī radniecīgu valodu un dialektu rašanos un vēsturi; salīdzinot šo valodu dotumus, iespējams rekonstruēt senākās skaņas, formas, vārdu nozīmes, turklāt ne vien atsevišķām valodām, bet pat pirmvalodai.
pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas liela (to) kvalitatīva atšķirība.
zeģināt Salikt nogatavināšanai, žāvēšanai (par linsēklām).
jumtāji Salmi, ko klāj uz jumta.
mīņa Salmiem klāta sakņu glabājamā bedre.
dāre Salmu paklājs koka rāmī lecekšu segšanai.
blaķis Salmu paklājs.
dārģis Salmu pārklājs lecekšu segšanai.
pletņa Salmu pinums ieklāšanai, apklāšanai.
limsts Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām.
limte Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām.
limts Salmu sega, ar ko ziemu naktīs aizklāj logus no ārpuses vai arī uzsedz lecektīm, lai aizsargātu pret aukstumu vai salnām.
vistiņa Salmu vīšķis jumta klājuma apakšējā malā.
sebchas Sāls dumbri - vietas tuksnesī, kur ūdenim iztvaikojot paliek sāls slāņi, kas var būt muklāju veida vai sausa sāls slānis.
sebkha Sālslauki, ar sāli klāti līdzenumi.
Delonga salas salu grupa Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salās, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā, lielākās salas - Žanetes, Henrietas, Benneta, Žohova un Viļkicka sala, augstums līdz 426 m vjl., platība 228 kvadrātkilometri, aptuveni pusi teritorijas klāj apledojums.
bruņreljefs Salveida augstieņu reljefs, ko veido galdkalnu palikšņi, kurus klāj cietie ieži, kas pasargā zemākos slāņus no noārdīšanas.
pieķelzīt Samaisīt ēdienu netīru, piejaukt ko klāt.
sega Samērā biezs guļasvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
ziņojums Samērā īsa publiska runa, arī tās rakstveida teksts (apspriedēs, konferencēs, kongresos) ar konspektīvu faktu, analīžu rezultātu, prognožu u. tml. izklāstu.
pacili Samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas.
pacilu Samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas.
pacilus Samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas.
pasālīts Samērā, arī mazliet nepieklājīgs; arī parupjš.
pasāļš Samērā, arī mazliet nepieklājīgs; arī parupjš.
parupjš Samērā, arī mazliet skarbs, aizskarošs, arī nepieklājīgs, bezkaunīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos).
mešķi Samīdītu niedru paklājs.
parastais samtenis samteņu suga ("Aphantopus hyperanthus"), vidēji liels tauriņš ar pelēkbrūniem, retāk ar tumšbrūniem, rudiem, dzelteniem vai baltiem plankumiem klātiem spārniem.
veža Sāmu mājoklis - pārnēsājama koniska telts no kārtīm, ko vasarā pārklāj ar buru audeklu, bet ziemā - ar biezu filcu; kota.
kota Sāmu mājoklis - pārnēsājama koniska telts no kārtīm, ko vasarā pārklāj ar buru audeklu, bet ziemā - ar biezu filcu.
Sanmarīno Sanmarīno Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "San Marino"), atrodas Apenīnu pussalā (anklāvs Itālijas teritorijā), aptuveni 13 km no Adrijas jūras, Apenīnu ziemeļaustrumu piekājē, Titāno augstienes nogāzēs, platība - 61 kvadrātkilometrs, 30324 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvi teritoriālais iedalījums - 9 pilis; vienīgā saglabājusies Itālijas viduslaiku pilsētvalsts.
saūbēt Sapelēt, pārklāties ar netīrumiem.
cervikobrahialģija Sāpes kaklā un augšdelmā.
derodīnija Sāpes kaklā.
aortalģija Sāpes krūšu augšdaļā, kaklā un plecos, aortai saslimstot.
dekoratīvais saplāksnis saplāksnis, kas laminēts ar plēvju pārklājumu kombinācijā ar dekoratīvo papīru vai bez tā.
rasene Sarcēniju rindas dzimta ("Droseraceae"), kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
sargmatrozis Sardzes matrozis, kas norīkots, piemēram, jūras novērošanai, sardzei uz klāja, kuģim atrodoties stāvvietā pie krasta.
aizrikt Sarecot (asinīm), pārklāties ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
liešana ar izkausējamiem veiduļiem sarežģītas formas precīzu lējumu ražošana – veiduļus izgatavo no parafīna un stearīna, savieno ar ielietņu sistēmu un pārklāj ar smilšu un šķidrā stikla masu; veiduļus no veidnes izkausē karstā ūdenī, tad veidni apdedzina un pielej ar izkausēto metālu.
sarkāji Sarkāju tārpi - tārpu klase posmaino tārpu subtipā, vidukļa segmentiem sānos pauguriņi, kas klāti sariņiem, gandrīz visi ir jūras dzīvnieki, mīt gk. krastu tuvumā.
gabūns Sarkankoka suga ("Aucoumea klaineana"), kas aug ekvatoriālajā Āfrikā, ar samērā mīkstu, ne pārāk izturīgu un nevienādu šķiedru, koksnes viegluma dēļ to lieto švertlaivu, jahtu klāju un virsbūvju izgatavošanai.
dažādšūnu sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium heterostichum"), kas aug atklātās vietās.
vilnainā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium lanuginosum"), kas priekšroku dod atklātām vietām, Latvijā aizsargājama.
sērsmot sarmot, pārklāties ar sarmu.
Japānas sārtburkšķis sārtburkšķu suga ("Torilis japonica"), kas sastopama samērā bieži krūmājos, mežmalās un ruderālās vietās, 40-100 cm augsts stublājs ar seklām rievām, no pamata zarots.
pūkainā sarvabole sarvaboļu suga ("Lagria hirta"), ar 7-10 mm garu ķermeni, kas blīvu klāts ar gariem, atstāvošiem matiņiem, segspārni dzeltenbrūni, sastopama uz lakstaugiem, kāpuri attīstās zemsegā.
terminators Saskaņojošs elements kabeļa segmenta galā signāla atstarošanas novēršanai lokālajā tīklā.
nošērvēt Sasmērēties; kļūt netīram; pārklāties ar netīrumiem.
notilāties Sasniegt noteiktu gatavības pakāpi, kad šķiedra kļūst elastīga un atdalās (par noplūktiem, uz lauka izklātiem liniem).
izaizāties Sasprēgāt, pārklāties ar plaisām.
sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
hau duju dū? sasveicinoties: "kā tev klājas?".
piesvērties Sasveroties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aiztuntuļot Satinot (ar vairākiem apģērba gabaliem), aizsegt, aizklāt; aiztīstīt.
saburbēt Satūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām, ādu).
pasniegums Satura atklāšanas vai paskaidrošanas rezultāts ar nolūku padarīt to pēc iespējas uztveramāku.
pasniegšana Satura izklāstīšana, parādīšana pēc iespējas uztveramākā veidā.
retorika Satura izklāsts ārēji izskaistinātā valodiskā formā bez tās dziļāka pamatojuma, mērķtiecīguma; pārdzīvojuma patiesuma trūkums, mākslota emocionalitāte, pacilātība.
Japets Saturna pavadonis ("Iapetus"), ko atklājis franču astronoms Dž. Kasīni 1671. g., apriņķo planētu 79,3 dienās 3,56 mlj km attālumā, diametrs 1440 km, daudz krāteru.
ani Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru aicina klāt zosis.
kož Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru mīlinot aicina klāt zirgu.
kuž Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru mīlinot aicina klāt zirgu.
tīs Sauciens, ar ko aicina (piemēram, pie ēdiena, klāt) kaķi.
kač Sauciens, ar kuru aicina (piemēram, sev klāt) govis.
koč Sauciens, ar kuru aicina (piemēram, sev klāt) govis.
vuci Sauciens, ar kuru aicina klāt aitas, parasti atkārtojumā.
ait Sauciens, ar kuru aicina klāt aitas.
inc Sauciens, ar kuru aicina klāt kaķi; parasti atkārtojumā.
aņi Sauciens, ar kuru aicina klāt zosis.
anīt Sauciens, ar kuru aicina klāt zosis.
bika Sauciens, ar kuru aicina sev klāt jērus, aunus, retāk aitas.
piesaukt Saucot pieaicināt; saucot panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
krušs Saulei atklātākā un cietākā egles puse.
Neptūns Saules sistēmas planēta, astotā pēc attāluma no Saules, atklāta 1846. gadā, vidējais attālums no Saules - 4497 mlj km, apriņķošanas laiks - 164,97 gadi, ekvatoriālais diametrs - 49528 km, masa - 17,132 Zemes masas.
veronis Sauss auglis, kas, sēklām nogatavojoties, atveras.
laktagols Sauss ekstrakts, pagatavots no kokvilnas sēklām; dzelteni balts pulveris, lietoja piena sekrēcijas veicināšanai.
pievilkt Sava fizikālā lauka iedarbības rezultātā pievirzīt (pie sevis, sev klāt) - piemēram, par ko magnetizētu, elektrizētu.
mezelins Savāds puszīda audekls aizklājiem, makstīm utt.
kluburu Savienojumā "kluburu kluburiem": ātrā, neveiklā gaitā; klumburu klumburiem.
klumburu Savienojumā "klumburu klumburiem": ātrā, neveiklā gaitā.
klunkuru Savienojumā "klunkuru klunkuriem": ātrā, neveiklā gaitā; klumburu klumburiem.
tenteru Savienojumā "tenteru tenteriem": neveiklā, nevienmērīgā gaitā, virzībā.
ērti savienojumā ar "būt" formām: smalkjūtīgi, pieklājīgi
pakārt Savienojumā ar "kaklā": novietot (ko) ap kaklu tā, ka (tas) karājas.
uzkārt Savienojumā ar "kaklā": novietot (ko) ap kaklu tā, ka (tas) karājas.
karināt Savienojumā ar "kaklā": novietot (ko) ap kaklu; kārt.
kārt Savienojumā ar "kaklā": novietot (ko) ap kaklu.
laisties Savienojumā ar "klāt", "tuvumā": ļaut pietuvoties (par dzīvniekiem); neuzturēties, nenākt tuvu (kādam).
laist Savienojumā ar "klāt": ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
griezt Savienojumā ar "nost", "klāt" u. tml.: nodalīt, atmērīt (parasti zemi).
pie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekta vai darbības subjekta virsma tiek klāta (ar ko).
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas no iekšpuses pārklājas (ar ko).
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek pilnīgi vai daļēji pārklāts, pārklājas (ar ko).
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek ēsts vai dzerts pie kā klāt.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek pievienots, pievienojas pie kā, kam klāt.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek saistīts, saistās pie kā, kam klāt.
transmisija Savienojumos "mantošanas transmisija", "mantojuma transmisija": mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs iesējums (piemēram, pavedienā); savilkta cilpa.
divpunktu savienojums savienojums, kas datoru tīklā nodibināts datu pārraidei starp divām stacijām.
vairākpunktu savienojums savienojums, kas datoru tīklā nodibināts datu pārraidei starp vairāk nekā divām stacijām (termināļiem).
plēkāt Savilkt zirnekļu tīklus; pārvilkties, pārklāties ar baltām pārsliņām.
alēlokatalītisks Savstarpēji katalītisks, attiecīgs uz divām vielām, kas sadalās viena otras klātbūtnē.
geštalts Savstarpēji saistītu psihisku veidojumu kopums, kura būtība nav atklājama, pētot atsevišķas sastāvdaļas (veselums atšķiras no daļu summas).
pārzelt Sazeļot pārklāt, pāraugt (par augiem).
apžaut Sažaujot (piemēram, veļu), aizņemt, apklāt (ko).
skifomedūzas Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze; šīs klases dzīvnieki; skifozoji.
skifozoji Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze; šīs klases dzīvnieki.
scifomedūzas Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze.
cirtes virziens secība, kādā katru nākamo kailcirtes cirsmu drīkst projektēt blakus iepriekšējai, lai izcirtumos nodrošinātu meža dabisko atjaunošanos ar sēklām un nenocirstā meža pusi nepakļautu valdošo vēju iedarbībai.
attīstīt Secīgi izklāstīt, izvērst (piemēram, domu).
apsegt Sedzot (ap ko, kam apkārt), pārklāt, apņemt.
pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
sasegt Sedzot (ko), pārklāt (ar to), parasti pilnīgi.
izsegt Sedzot izklāt (parasti no iekšpuses).
apsegt Sedzot pārklāt, apņemt (ar ko).
aizsegt Sedzot, aizliekot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams vai ir mazāk redzams: sedzot (ko) priekšā, pasargāt, apslēpt u. tml.; aizklāt.
teguments Sega, apklājs, it sevišķi dzīvnieku un cilvēka āda.
apakšdeķis Sega, ko klāj apakšā zem citas segas.
apuždeķis Sega, ko klāj apakšā zem citas segas.
pasedlis Sega, ko klāja uz zirga muguras zem segliem, kas sākotnēji bija izgatavoti no koka.
guldāmā sega sega, kuru pātrklāj gultai pirmajā kāzu naktī.
izklājs Sega, paklājs, grīdsega.
noklājs Sega, paklājs.
klātene Sega, pārklātne.
angiospermas Segsēkļi, kuru sēklaizmetņi ir paslēpti sēklotnē, bet sēklām apkārt ir augļapvalks; pie angiospermām pieder augstākie ziedaugi (viendīgļlapju un divdīgļlapju klasē).
naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām.
limt Segt, klāt.
ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu.
sētuve Sējai izmantojams lēzens, parasti cilindrisks, grozs, kurā ber sēklas un kuru sējējs pakar sev kaklā.
piesēt Sējot pievienot klāt (citu augu) sēklas.
sēklu dražēšana sēklapvalku pārklāšana ar speciālu saistvielu, kam pievienots kāds repelents, lai pasargātu sēklas un dīgstus no grauzējiem, putniem un dīgstu vītes.
sēklu krāsošana sēklapvalku pārklāšana ar spilgtas krāsas indīgām ķimikālijām, lai pasargātu skujkoku dīgstus no putniem.
dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dģšanas spars lielāks.
ziedaugi sēklaugu apakšnodalījums (_Angiospermae_), augi, kas vairojas ar sēklām un parasti zied krāšņiem ziediem; segsēkļi.
segsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Magnoliophytina syn. Angiospermae"), kam sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, sēklām nogatavojoties, attīstās auglis, 358 dzimtas, \~13000 ģinšu, \~300000 sugu, Latvijā konstatētas 109 dzimtas, \~1600 sugu.
veikne Sekmīgums, auglība, labklājība.
būt uz papēžiem sekojot kādam, būt ļoti tuvu klāt, pārvietoties cieši aiz kāda.
subi sekotāji kādā sociālajā tīklā (no angļu _subscribers_).
seksa bizness seksualitātes pirkšana un pārdošana no reklāmas līdz pat prostitūcijai.
reiki Sena ķīniešu dziedniecības metode, enerģijas pārvalde ar roku pieskārieniem, kuru 19. gadsimtā no jauna atklāja Japānā.
Ugarita Sena pilsēta Sīrijas ziemeļrietumos, kas piedzīvoja uzplaukumu 15.-12. gs. p. m. ē., te atrastās plāksnītes ir atklājušas daudz faktu par seno kanaāniešu reliģiju un mitoloģiju.
amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu.
logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība.
Ģipkas apmetnes senas dzīvesvietas Talsu novada Rojas pagastā, Rīgas-Kolkas autoceļa abās pusēs, atklātas 1993. g., postītas ar 20. gs. sākumā ierīkojot ceļu.
senvēži Senčauļi - helicerātu klase, jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
Aristarhs Sengrieķu astronoms (Aristarchus of Samos; 4.-3. gs. p. m. ē.), kurš atklāja, ka Saule ir ievērojami lielāka par Zemi, un uzskatīja, ka pasaules centrā atrodas Saule, bet Zeme riņķo ap to.
klinšu gleznojumi (zīmējumi) seni attēli uz alu sienām un griestiem, uz atklātām klintīm.
guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais.
Rodasī senindiešu mitoloģijā - divskaitī - debesu uz zemes pāra tēls, līdzīgs divām jaunavām, kuras ir neuzvaramas un labklājības pārpilnas.
Atharvans senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, sacerējis Atharvavēdu, kurā izklāstījis šo rituālu un mācījis to saviem sekotājiem, kas, saukdamies viņa vārdā par atharvaniem, turpinājuši viņa iedibinātās ugunsupurēšanas tradīciju un uzskatīti par viņa pēctečiem.
mancipācija Seno romiešu tiesībās - īpašuma tiesību nodošana liecinieku klātbūtnē.
Mohendžodara Senpilsēta Indas ielejas dienvidos ("Mohenjo-Daro"), Pakistānā, viens no senās Harapas kultūras (2500.-1500. g. p. m. ē.) lielākajiem centriem, arheoloģiskos izrakumos atklāti 7 dažādu periodu slāņi, aizsargmūri ar torņiem, ielu tīkls taisnstūra plānojumā, 2-3 stāvu dzīvojamās mājas u. c. celtnes.
Skitu Neapole senpilsēta Krimā, Simferopoles dienvidaustrumu malā, skitu valsts centrs (III gs. p. m. ē. — III gs. m. ē.), beidza pastāvēt pēc gotu uzbrukuma III gs., arheoloģiskos izrakumos atklāts aizsargmūris, 2 torņi (vienā mauzolejs ar 72 apbedījumiem), dzīvojamo un sabiedrisko ēku drupas, atrasts daudz rotaslietu un mākslas priekšmetu.
Efesa Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (tag. Turcijas teritorijā), dibināta II gt. p. m. ē., liels sengrieķu tirdzniecības un amatniecības centrs, viduslaikos panīkusi un atstāta, XX gs. arheoloģiskajos izrakumos atklātas izcilu arhitektūras pieminekļu drupas.
Ešnunna Senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā), radusies IV gt. b. p. m. ē., tagad drupu pakalns, arheoloģiskajos izrakumos atklātas akadiešu pils, tempļa u. c. celtņu drupas, mākslas priekšmeti; Ašnunnaka.
Uruka Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), radusies IV gt. p. m. ē., XIV gs. p. m. ē. - Šumeras galvaspilsēta, tagad drupu pakalns, atklāti vairāki arhitektūras pieminekļi, daudz mākslas priekšmetu un vissenāko rakstu pieminekļi - piktogrammas.
Kalaha Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), pie Lielās Zabas ietekas Tigrā, dibināta 883. g. p. m. ē., nopostīta 612. g. p. m. ē., tagad drupu pakalns (Nimruda), arheoloģiskajos izrakumos atklāta Asurnasirpala II pils, citadeles, tempļu u. c. drupas.
Karakoruma Senpilsēta Mongolijas vidienē, Orhonas augšteces labajā krastā, dibināta 1230. g., izrakumos 1948.-1949. g. atklātas Ugedeja pils drupas, zem tām budistu svētnīcas drupas (XII-XIII gs. sāk.), dienvidu daļā lamaistu Erdenidzu klostera drupas (1585. g.).
Taksila Senpilsēta Pakistānā ("Taksila"), Pendžābas provinces ziemeļos, liels ekonomiskais un kultūras centrs VI gs. p. m. ē. - V gs. m. ē., arheoloģiskos izrakumos atklātas dažādu periodu drupas, apkārtnē daudz budistu celtņu (klosteri, stūpas) un statuju.
Jonija Sens nosaukums Mazāzijas rietumu piekrastes vidusdaļai un tuvumā esošajām salām (Kiklādu salas) ar Milētu un Efesu, kur dzīvoja jonieši.
raganu apļi sēņu augļķermeņu veidoti apļi, rodas labvēlīgos apstākļos, kad no uzdīgušas sēnes sporas radiāli uz visām pusēm aug micēlijs un no tā izaugušie augļķermeņi veido blīvākus vai skrajākus apļus, kas biežāk veidojas atklātās vietās, taču tie atrodami arī mežā, kur, augot starp kokiem, tie var būt pārtraukti.
nepilnīgi pazīstamās sēnes sēņu valsts nodalījums (_Deuteromycota syn. Fungi imperfecti_), kurā ietilpst sēnes, kuru attīstības ciklā nav dzimumvairošanās, 1825 ģintis, 15000 sugu, Latvijā konstatēts \~240 ģinšu, \~1360 sugu
zēvele Sēra masas slānis, ar ko apklāts sērkociņa gals.
vēderplēve Serozs apvalks, kas klāj vēdera dobuma sienas un iekšējos orgānus.
nitrozilsērskābe Sērskābes un slāpekļskābes kopīgs anhidrids, kas rodas laižot slāpekļa trioksidu koncentrētā sērskābē, kā arī slāpekļa dioksīdam savā starpā iedarbojoties nedaudz ūdens klātbūtnē.
seroalbuminūrija Seruma albumina klātiene urīnā.
drukas serveris serveris, kas parasti vada vairākus printerus, no citiem tīklā apvienotajiem datoriem tas saņem un uzkrāj drukājamās datnes, veido to rindu un vienu pēc otras nodod tās drukāšanai vienam vai vairākiem tam pievienotajiem printeriem.
ievirzes sesija sesija, kurā neklātienes nodaļu studenti saņem norādījumus turpmākajam mācību darbam.
ķērpa Seskam līdzīgs dzīvnieks, kas dzīvo seklās alās.
spoguļsiena Siena, kas ir klāta ar spoguļiem vai spoguli.
aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizklāt ciet.
nosiet Sienot (parasti cieši, stingri), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
iesiet Sienot ieveidot (cilpu, mezglu, piemēram, auklā).
piesiet Sienot piesaistīt (cilvēku pie kā, kam klāt).
piesiet Sienot piesaistīt (dzīvnieku pie kā, kam klāt).
piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus.
piesiet Sienot piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt).
linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
stereohromija Sienu gleznošanas tehnika - sienu zīmējumus zīmē ar krāsām, kas pēc tam tiek pārklātas ar šķīstošā stikla kārtu.
apšuvums Sienu pārklājums ēkas siltumtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai.
dzeltenais sierāboliņš sierāboliņu suga ("Trigonella noëana"), lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm; dzeltenais sieramoliņš.
piešuva Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt; piešava (2).
piešava Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
piešave Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
piešavs Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
matainā sievmētra sievmētru suga ("Elsholtzia ciliata syn. Elsholtzia patrinii"), ne visai bieži sastopams lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
gredzena latentums signāla vienreizējās izplatīšanās laiks marķiergredzena tīklā, kas ietver signāla izplatīšanās aizkavi pārraides vidē, ieskaitot atzarkabeļus, kā arī visu aplūkojamajam lokālajam tīklam pieslēgto staciju aizkavju summu.
paziņošana signalizēšana par gaisa uzbrukumu, radioaktīvo, ķīmisko, bioloģisko piesārņojumu, par stihiskām nelaimēm utt.; jūras kara flotē bez tam - par pretinieka, tā mīnu aizsprostojumu, peldošu mīnu atklāšanu, par savējo spēku atrašanos jūrā u. c.
grīzēt Signalizēt ar laternu vai kādu degošu materiālu (par zvejniekiem vētrainos laika apstākļos atklātā jūrā).
maģistrāles klusumsignāls signāls, kas marķiermaģistrāles lokālajā tīklā norāda, ka pārraides vide nav aktīva.
bāksignāls signāls, kas tiek noraidīts ziņojot par kļūdainu situāciju lokālajā datoru tīklā.
klājsija Sija zem kuģa klāja.
piesijāt Sijājot pievienot (pie kā, kam klāt).
kapa faktori sīkas reproduktīvas struktūras infuzorijas citoplazmā, kuru klātbūtnes iespēju nosaka infuzorijas genotips.
krils Sīki vēžveidīgie planktonā atklātos okeāna ūdeņos, dažu vaļu sugu galvenā barība.
plaisājošā rūtaine sīkpiepju dzimtas rūtaiņu ģints sēņu suga ("Xylobolus frustulatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug klājeniski lielās grupās cieši cits pie cita uz bojā gājušu ozolu stumbriem.
aļaska Silta dūnu virsjaka ar kapuci, parasti klāta ar ūdensnecaurlaidīgu virsmateriālu.
aļaskas Siltināti uzpūsti zābaki ar biezu zoli, klāti ar sintētisku ūdensnecaurlaidīgu materiālu.
azbotermīts Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no azbestšīfera atkritumiem, diatomīta un īsām azbesta šķiedrām, karsto virsmu pārklāšanai līdz 800 Celsija grādiem.
azbozurīts Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no diatomīta un īsšķiedrainā azbesta mastikas veidā, ko uzklāj stiepļu sietam, kas pārvilkts izolējamai virsmai.
termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml, ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas; siltumizolators.
siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
atslēga simbolu secība, kuru izmanto šifrēšanas un atšifrēšanas procedūrās, attiecīgi šifrētā un atklātā teksta iegūšanai.
Dzirnes ala Simtēnu ala Drabešu pagastā (ko 1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
poliakrilnitrilšķiedra Sintētiska šķiedra (piem., nitrons, akrilāns), ko iegūst no akrilnitrila polimēra vai tā kopolimēra; vieglas, mehāniski, termiski izturīgas, ar labu siltumizolētspēju; lieto gk. kopā ar vilnu un kokvilnu trikotāžas audumu, segu, kažokādu, paklāju ražošanā.
fenolformaldehīda sveķi sintētiski sveķi, ko iegūst, polikondensējot fenolus ar formaldehīdu dažādās vidēs; lieto par saistvielu fenoplastu, siltumizolācijas materiālu, koksnes un dekoratīvo slāņaino apdares plastiku, ar foliju pārklātu dielektriķu, sintētisko līmju un laku ražošanā; fenolsveķi.
kumaronindēnsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst, termiski (200-600 C) vai iniciatoru klātbūtnē polimerizējot kumaronu un indēnu, iepriekš tos neizdalot no naftas solventfrakcijas.
sīpolracējs Sīpolu racējs - mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī.
sēmāt sirmot; pārklāties ar vieglām putām.
no (visas) sirds Sirsnīgi, iejūtīgi, arī pilnīgi atklāti.
porgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - porgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar porgu.
purgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - purgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar purgu.
pēckļūdu atkopšana sistēmas spēja atjaunot datu apstrādes procesu pēc kļūdas atklāšanas.
pašdiagnosticēšana Sistēmas spēja patstāvīgi atklāt, lokalizēt un analizēt kļūdas un atteices.
iztirzāt Sistemātiskā izklāstā aplūkot, izanalizēt, novērtēt.
aprakstīt Sistemātiski izklāstīt (to, kas konstatēts, noskaidrots par kādu priekšmetu vai parādību).
piesist Sitot, ar sitieniem virzot kam cauri naglas, tapas u. tml., piestiprināt (pie kā, kam klāt).
datnes koplietošana situācija datoru tīklā, kurā divu vai vairāku uzdevumu risināšanai vienlaicīgi izmanto vienu un to pašu datni, kas parasti tiek uzglabāta vai nu centrālajā datorā, vai tīkla datņu serverī.
tīkla pārblīve situācija, kad datu pārraides tīklā atrodas vairāk pakešu, nekā tas spēj vienlaicīgi apstrādāt un efektīvi vadīt to pārsūtīšanu starp stacijām. Pārblīves rezultātā tīkla caurlaidspēja sāk strauji kristies, jo katras paketes neveiksmīga pārraide izsauc atkārtotu mēģinājumu, kas vēl vairāk palielina slodzi.
scenārijs Sižeta izklāsts, plāns, dramatiskās darbības apraksts (parasti baletam, pantomīmai).
kriminālsižets Sižets (kinofilmā, daiļdarbā), kam pamatā ir nozieguma atklāšana.
detektīvsižets Sižets (piedzīvojumu filmās, literatūrā), kam pamatā ir kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšana.
kroceīni Skābas diazokrāsvielas, kas vilnu krāso skābes klātbūtnē, bet kokvilnu, papīru - ar alaunu sarkanā krāsā.
atsegt Skaidri, uztverami attēlot, atveidot, parādīt (piemēram, mākslā, literatūrā); atklāt.
IP adrese skaitliska adrese, kas identificē katru datoru interneta tīklā un kas izveidota kā četru ar punktiem atdalītu skaitļu virkne, piemēram: 148.158.16.151.
saskaitīties skaitot pārbaudīt klātesošo kopskaitu.
pieskaitīt Skaitot pievienot (pie kā, kam klāt), iekļaut (kādā kopumā).
laistiņi Skaliņi, ar kuriem apsit istabas sienas pirms apmetuma uzklāšanas.
pieskalot Skalojot ar ūdens strūklu, plūsmu, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
humbug Skaļa reklāma mazvērtīgai precei, krāpšana.
Hulda Skandināvu mitoloģijā - nāves dieviete, taču arī labklājības, zemes un mājas dieviete.
skaņas refrakcija skaņas izplatīšanās virziena maiņa neviendabīgā vidē, turklāt skaņas ātrums mainās pakāpeniski, nevis lēcienveidīgi.
singls Skaņdarbs no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk - kā reklāmu visam albumam.
klasteris Skaņu kopums, ko veido lielo vai mazo sekundu, dažkārt arī vēl mazāku intervālu vienlaidu izklāsts.
klasters Skaņu kopums, ko veido lielo vai mazo sekundu, dažkārt arī vēl mazāku intervālu vienlaidu izklāsts.
jūnijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Amphimallon solstitialis syn. Rhizotrogus solstitialis"), Latvijā sastopama ļoti bieži, ķermenis 15-19 mm garš, brūndzeltens, klāts ar gariem iedzelteniem matiņiem, sastopamas uz lapu kokiem.
vēršmēle Skarblapju dzimtas ģints ("Anchusa"), daudzgadīgs lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām, 140 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
tauksakne Skarblapju dzimtas ģints ("Symphytum"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos, 10-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, zariem).
durt Skaroties klāt, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem) durties (2).
durties Skarties (kur klāt).
mesties Skarties (pie kā, kam klāt).
saskatīt skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko); skatoties atklāt, konstatēt (ko).
biezputra Skolotājs, kurš neskaidri izklāsta mācību vielu.
atskriet Skrienot atkļūt šurp; skrienot atklāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
pieskriet Skrienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieskrūvēt Skrūvējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
piešļākt Slacot pieliet (pie kā, kam klāt).
pārslacīt Slakot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārslacīt Slakot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
apslacīt Slakot pārklāt (ar šķidrumu visapkārt vai vietumis).
vāks Slānis, blīvs veidojums, kas (ko) pārklāj, aizsedz.
metālplasti Slāņainie polimēru kompozītmateriāli; sastāv no metāla loksnēm, kas no vienas vai abām pusēm pārklātas ar polimērmateriāla slāni korozijaizsardzībai un dažreiz arī dekoratīvā nolūkā; lieto cauruļvadiem, mašīnbūvē, celtniecībā u. c.
pieslaucīt Slaukot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieslēgt Slēdzot piestiprināt, piesaistīt (pie kā, kam klāt).
verzele Slejas (parasti darinātas no auklām, valgiem).
privātā atslēga slepena atslēga, ko publiskās atslēgšifrēšanas procesā lietotājs neatklāj nevienam, bet izmanto, lai apzīmētu nosūtītos ziņojumus, kā arī atšifrētu saņemtos ziņojumus, kas šifrēti, lietojot publisko atslēgu.
zabināt Slepenā vai atklātā veidā neitralizēt kāda iedarbību.
inkognito Slepeni, neatklājot savu vārdu un personību, paliekot nezināmam.
pieslēpot Slēpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pielīsties Slepus pieiet (pie kā, kam klāt).
pieslidināt Slidinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieslīdināt Slidinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieslidināties Slidinoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieslidot Slidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par priekšmetiem.
pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
grozekļa šotauga slīdstieniem uz klāja vai speciālai sijai piestiprināta šotauga, kas var griezties ap tā piestiprināšanas asi; virbeļšotauga.
vadaugas sliede sliede uz klāja, pa kuru pārvieto vadaugu, meklējot optimālo tās atrašanās vietu, kad tā atrasta, vadaugas stāvokli fiksē.
sliežu ceļa apakšbūve sliežu ceļa apakšējā daļa – zemes klātne un inženiertehniskās būves – tilti, caurtekas, tuneļi, estakādes u. c., uz kā balstās ceļa virsbūve.
iekraušanas gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra robežkontūra, ārpus kuras nedrīkst atrasties krava atklātā ritoša sastāvā, kas atrodas uz horizontāla taisna sliežu ceļa.
kudīties Slikti klāties 3.
pakliebties Slikti klāties.
cūkceijers Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks.
cūkcepure Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks.
hronisks hiperplastisks perihepatīts slimība, kuras gadījumā aknu virsma izskatās kā klāta ar glazūru.
uztura toksikoinfekcijas slimības, kas rodas, ja lieto pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzklājušies to izdalītie toksīni.
linonofobija Slimīgas bailes no auklām.
slips slīpa platforma zvejas kuģa pakaļgalā, pa kuru uzvelk uz klāja trali vai citu zvejas riku, vai vali.
lampāt Smagā, neveiklā gaitā iet, arī skriet.
aizkalšana Smagas zemes tīruma pārklāšanās ar cietu garozu.
lumpačot Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā iet.
pielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
vendzele Smags priekšmets, kas iekārts mājdzīvniekam kaklā, lai radītu tam grūtības aizmukt.
politese Smalka, pieklājīga uzvešanās.
īsumi Smalkie jeb īsie salmi, ko atšķir ar režģi, kad piedarba klājiens jau nokults.
priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas.
lēcējsmecernieks Smecernieku dzimtas ģints ("Rhynchaenus syn. Orchestes"), Latvijā iespējams atrast >15 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, klāts ar zvīņām vai matiņiem, sastopami uz dažādu koku lapām.
gumiņsmecernieki Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints ("Sitona"), Latvijā konstatēts >15 sugu, vaboļu ķermenis melns, klāts ar pelēkām vai pelēcīgi zaļām zvīņām, 4-5 mm garš, sastopami uz dažādiem pākšaugiem, kāpuri barojas ar pākšaugu gumiņiem un saknēm.
virloks Smeļamais spainītis ar garu kātu, lai iesmeltu ūdeni atklātā ūdenskrātuvē un piepildītu baļļu, ko ar zirgu veda mājās.
apsmidzināt Smidzinot (kādu šķidrumu), pārklāt (ko).
izsmidzināt Smidzinot (šķidrumu), pārklāt (kā iekšpusi).
nērija smilšains, bieži ar kāpām klāts zemes šaurums, kas norobežo kāda jūras daļu (jomu) no pārējās jūras; kosa 3(2).
smitēšana Smites uzklāšana uz šķēriem pirms aušanas, lai samazinātu šķēru berzi lamelēs, nītīs un šķietā un palielinātu to stiprību.
sniegpilns Sniegains; piepildīts, noklāts ar sniegu.
nosnigt Sniegam sniegot, pārklāties ar tā kārtu.
alpīns reljefs sniegiem un ledājiem klātu kalnu reljefs, kam raksturīgas asas, robotas kores, smailas virsotnes, stāvas, klinšainas nogāzes ar kārēm un dziļām trogielejām.
pārsnigt Sniegot pārklāt (piemēram, zemi) - par sniegu, tā kārtu.
piesnigt Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā; sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam pilnīgi, viscaur ar sniegu.
riska grupa sociālā grupa, kas pēc sava labklājības vai veselības stāvokļa un dzīvesveida atrodas kritiskā situācijā un var būt bīstama pati sev, kā arī citiem sabiedrības locekļiem.
sociālā institūcija sociāla sistēma, sociālās politikas realizācijas līdzeklis, lai uzlabotu cilvēku sociālo labklājību, nosakot sociālo pakalpojumu piemērotības un pieņememības pakāpi un nodrošinot pakalpojumu pieejamību atbilstoši cilvēku sociālajām vajadzībām.
sociālās katastrofas sociāli, masveidīgi satricinājumi, kuru rezultātā iespējami upuri un vairāku sociālo grupu labklājības pazemināšana, cilvēku fiziskās vai psihiskās veselības zudums.
zaļais sociālais darbs sociālo darbinieku iesaiste ekoloģisko un vides jautājumu risināšanā, izmantojot holistisko pieeju un izstrādājot alternatīvus ilgtspējīgus dzīves un dzīvības saglabāšanas modeļus; šajā darbā rūpes par indivīdu, grupu un kopienu labklājību tiek integrētas ar gādību par vidi.
funkcionālā novērtēšana sociālo darbinieku un citu profesiju pārstāvju sistemātiski veiktafunkcija, lai pēc konkrētiem kritērijiem noteiktu klienta iespējas pašam rūpēties par savu labklājību.
Derjačejenemeks Solončaks Deštekevira tuksneša rietumu daļā ("Daryacheh-i-Namak"), Irānas ziemeļos, platība - \~4000 kvadrātkilometru, ziemas periodā pārvēršas seklā ezerā vai ezeru sistēmā (platība - līdz 3000 kvadrātkilometru), Nemeks.
piesoļot Soļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izstrādājums Sonātes formas skaņdarba vidusdaļa, kurā brīvi attīsta ekspozīcijā izklāstītās tēmas atsevišķus posmus.
apspalvojums Spalvu kopums, kas klāj (putna) ķermeni.
Izabella Spānijas pirmā karaliene (no 1479. g.; Isabel, 1451.-1504. g.), 1474.-1479. g. bija Kastīlijas karaliene, precējusies ar Ferdinandu V, kurš bija Aragonas troņmantnieks, apvienoto Spāniju viņi pārvaldīja kopā, atbalstīja inkvizīciju, sedza Kolumba 1492.-1493. g. ekspedīciju (Amerikas atklāšanas) izdevumus.
klajumspāre Spāru dzimtas ģints ("Sympetrum"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 19-35 mm garš, parasti dzeltenīgs, brūns vai sārts, lido atklātās vietās, bieži tālu no ūdenstilpnēm.
sedzējemulsija Speciāla emulsija, kas uzklāta uz filmas, lai novērstu dažu kadra daļu ekspozīciju.
obturators speciāla plāksnīte, ar ko aizklāj mutes dobuma (piem., cieto aukslēju) defektus.
slacīkla Speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm) klāja mazgāšanai.
švabra Speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm), kas labi satur ūdeni, izmanto klāja mazgāšanai.
mašu slota speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm), kas labi satur ūdeni, noder klāja mazgāšanai.
klājlīste Speciāla, ne visai augsta koka vai metāla līste, kas jahtas garenvirzienā gar bortiem nostiprināta klāja abās pusēs; tā palīdz komandas locekļiem noturēties uz klāja, ja jahta pārāk noliekta, to izmanto arī bloku un novelktaļļu iesiešanai.
uzmale Speciāla, ne visai augsta līste, kas iet gar abām klāja malām un paredzēta kāju atbalstam, kad jahtai sānsvere.
lakāda Speciāli apstrādāta, ar laku pārklāta āda.
kriminālreģistrācija Speciāli izstrādātas noteiktu kategoriju personu, dzīvnieku, priekšmetu uzskaites sistēma, kas tiek veidotas, lai veicinātu noziegumu atklāšanu, atsevišķu objektu identifikāciju un noziegumu profilaksi.
ceļš speciāli izveidota (parasti ar segumu noklāta) zemes strēle sauszemes transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
Apvienoto Nāciju Bērnu fonds specializēta ANO organizācija ("United Nations Chldren's Fund, UNICEF"), kas rūpējas par bērnu tiesībām un labklājību.
veselības aprūpe specializētu pasākumu kopums, kura mērķis ir sniegt medicīnisko palīdzību, veikt preventīvus pasākumus, noteikt fiziska un psihiska rakstura traucējumus, kā arī veicināt cilvēku fizisko un psihosociālo labklājību.
specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
maska Speciāls sejas aizsegs vai pārklājs (piemēram, elpošanas orgānu aizsargāšanai, kādu vielu ievadīšanai).
grunts Speciāls vielu maisījums, ar ko noklāt (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
gruntskrāsa speciāls vielu maisījums, ar kuru pirms krāsošanas pārklāj metāla virsmu, lai pasargātu to no rūsēšanas un nodrošinātu labu sasaisti ar laku un krāsu slāņiem; grunts.
grunts speciāls vielu maisījums, ar kuru pirms krāsošanas pārklāj metāla virsmu, lai pasargātu to no rūsēšanas un nodrošinātu labu sasaisti ar laku un krāsu slāņiem; gruntskrāsa.
funkcionālā specifikācija specifikācijas veids, kuru izmantojot katra sistēmas funkcionālā moduļa (ierīces, programmas) darbība tiek aprakstīta ieejas un izejas terminos, norādot, ko šie bloki dara, bet neatklājot, kā tie veic savas funkcijas.
dzīvotspēja Spēja saglabāt bioloģisko aktivitāti (sēklām).
transversalitātes kompetence spējas, kas nodrošina arvien biežāk sastopamās pārejas (sociālās, ar kvalifikāciju saistītās, personīgās), lai varētu noslēgt bijušo posmu un atklāt iespējas, kā sasaistīt iepriekšējo un jauno pieredzi.
atrauties Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp; spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
motora darbības izklausīšana spēkratu mezglu pārbaudes metode defektu noteikšanai pēc darbības trokšņiem. Izklausot normālai darbībai neraksturīgus, bet defektiem raksturīgus trokšņus, iespējams atklāt palielinātus detaļu izdilumus, mehānismu izregulēšanos un citus darbības traucējumus. Trokšņu labākai izklausīšanai lieto stetoskopus.
paralēlu spēku sistēma spēku sistēma, kurā visi spēki telpā ir paralēli, turklāt to vērsumi var būt kā uz vienu, tā uz otru pusi.
kamols Spiediena sajūta (kaklā, krūtīs), parasti aiz pārdzīvojuma, arī pretīguma.
kļaut Spiest, arī virzīt, likt (ko kam cieši klāt).
kļauties Spiesties, virzīties, novietoties (kam cieši klāt).
piespiest Spiežot augļus, pievienot (iegūto šķidrumu pie kā, kam klāt).
piespiest Spiežot pievirzīt, cieši piekļaut (pie kā, kam klāt).
piespiest Spiežot, grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā); būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā).
ķisina pārklājamais spilvena pārklājs.
ķisinšleijers Spilvena pārklājs.
spinakera ievilcējs spinakera nolaižamā līne, kurai viens gals piešūts spinakera priekšpusē, bet otrs izvērts caur apkalumu jahtas priekšgalā iet uz kokpitu vai citu vietu uz klāja.
spinakera nolaidējs spinakera nolaižamā līne, kurai viens gals piešūts spinakera priekšpusē, bet otrs izvērts caur apkalumu jahtas priekšgalā un iet uz kokpitu vai citu vietu uz klāja.
open sportā - atklāts: par čempionātu, kurā var piedalīties arī viesi; dažos cīņas sporta veidos - par brīvo svara kategoriju.
tušē sporta divcīņā - cīkstoņa pieskaršanās pie paklāja ar abām lāpstiņām vienlaicīgi, kas nosaka sakāves momentu; paukošanā - dūriens pretiniekam ievainojamā vietā.
piespēlēt Sporta spēlēs - pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, piemēram, bumbu, ripu).
hat trick sportā: viena spēlētāja trīs vārtu guvumi vienā spēlē; trīs uzvaras vienā sacensību ciklā.
kandids Spoži balts, gaišs; nemākslots, atklāts, sirsnīgs; laimīgs.
piespraukties Spraucoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nospraudīt Spraudot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piespraudīt Spraudot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
apspraudīt Spraudot norobežot, arī pārklāt (ar ko).
piespraudīt Spraudot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
aizsprauslot Sprauslājot pārklāt ar šķidrumu.
nospraust Spraužot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apspraust Spraužot norobežot, arī pārklāt (ar ko).
piespraust Spraužot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
korēt Sprostot, spraust, pārklāt.
reklāmstabs Stabs, uz kā izvieto plakātveida reklāmas.
sekotājstacija Stacija datoru tīklā, kuru vedējstacija izvēlas pārraidāmo datu uztveršanai.
vadības stacija stacija datu pārraides tīklā, kas vada pārraides pieprasījumu izpildi, pārraidīto datu uztveršanu un atjaunošanu.
tīkla piekļuves vadība stacijas izvēle lokālajā tīklā, kurai dotajā momentā ir tiesības izmantot kopējo pārraides vidi. Izšķir centralizētu un decentralizētu tīkla piekļuves vadību.
velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu.
džūksliens Staignājs, muklājs.
džūkstājs Staignājs, muklājs.
straignājs Staignājs, muklājs.
straigniens Staignājs, muklājs.
straignis Staignājs, muklājs.
stilite Staipekņveidīgo nodalījuma ezereņu rindas ezereņu dzimtas ģints ("Stylites"), atklāta 1954. g. Peru.
piestampēt Stampājot pievienot (pie kā, kam klāt).
kadru pārbaudes sekvence standartizēta 16 bitu cikliskās redundances pārbaude, ko izmanto protokolā _HDLC_ un kadru retranslēšanā, lai atklātu kļūdas kadra bitos, kas atrodas starp kadra sākumu un kadra pārbaudes sekvenci.
vairākposmu divpunktu protokols standartizēts sakaru protokols, ko izmanto tīklā _ISDN_, lai apvienotu datu pārsūtīšanas kanālus, nodrošinātu piekļuvi internetam, kā arī izmantotu kanālus gan balss, gan arī datu pārsūtīšanai.
inter alia starp citu; turklāt.
stiliņš Starpa tīklā no viena mezgla līdz otram.
ekosociālais darbs starpdisciplināra pieeja sociālajā darbā un prakse, kas sociālos jautājumus un problēmas aplūko un risina nevis no antropocentriskām pozīcijām, bet uzsver vides un sociālās ilgtspējas savstarpējo sasaisti ilgtspējīgas planetārās labklājības nodrošināšanā, kā arī resursu taisnīgu un ilgtspējīgu lietošanu.
tvīndeks Starpklājs - telpa starp klājiem uz kuģa, kam ir vairāki klāji.
etilanilīns Starpprodukts dietilanilīna iegūšanā, ko iegūst karsējot autoklāvos anilīnu kopā ar etiķspirtu nedaudz sērskābes klātbūtnē.
izocitronskābe Starpprodukts Krebsa trikarbonskābju ciklā ar kura starpniecību notiek ogļhidrātu, tauku un olbaltumu vielu maiņa.
KOSPAS-SARSAT Starptautiska satelītsistēma, kas pieņem briesmu signālu SOS un atklāj kuģa avāriju 20 minūšu laikā jebkurā Pasaules okeāna daļā ar precizitāti līdz 3-5 km; darbojas no 1983. g.
ICSW Starptautiskā Sociālās labklājības padome.
gultasvieta un brokastis starptautiski atpazīstams iedalījums nelielām tūristu mītnēm (angļu "bed and breakfast"), kas klientiem piedāvā galvenokārt naktsmītni un brokastis ar ierobežotu pakalpojumu klāstu un relatīvi zemu cenu līmeni.
starptautisks jūras šaurums starptautisks jūrasceļš, kas savieno atklātās jūras un okeānus, kā arī reģionālo jūru ar atklāto jūru.
P "Papa" starptautisks signāls – 1) uz tirdzniecības kuģa nozīmē "visai komandai jābūt uz klāja sakarā ar iziešanu jūrā"; 2) uz zvejas kuģa – "mani tīkli ir aizķērušies".
parametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums atbilst normālsadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, turklāt vidējais aritmētiskais, mediāna un moda sakrīt vai ir tuvu cita citai).
grotbomja balsts statnis grotbomja atbalstīšanai pret klāju pēc brauciena, kad buras ir noņemtas.
parters Stāvoklis sporta cīņā, kad cīkstonis atbalstās pret paklāju ar rokām vai atrodas guļus uz tā.
apendikolitiāze Stāvoklis, kad aklās zarnas piedēkli nosprostojis izkārnījumu akmens.
skaļums Stāvoklis, kad daudzi (no klātesošajiem) runā, dzied, smejas u. tml.
latenta jeb slēpta infekcija stāvoklis, kad, par spīti ilgstošai patogēno mikroorganismu klātbūtnei organismā, nav vērojami nekādi slimības simptomi.
vaduguns līnija stāvoklis, kurā kuģis (jahta) atrodas tad, kad augšējā un apakšējā vaduguns no klāja redzama uz vertikālas līnijas.
aprāvējis Stāvošs, smirdīgs, dzelzi saturošs, ar krāsainu plēvi (rāvu) pārklāts ūdens.
atlantrops Stāvusejošā cilvēka pasuga ("Homo erectus mauritanicus"); atklājis franču paleontologs K. Arambūrs 1954-55 Alžīrijā \~400 tk g. vecos pleistocēna nogulumos.
atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt šurp; steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, attālināties.
iesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, ievirzīties (kur iekšā).
izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pasteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pavirzīties.
piesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nosteberēt Steberējot, neveiklā gaitā noiet, nonākt.
aizsteberēt Steberēt prom; steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
piesteigties Steidzīgi, ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
stereoprojektors Stereofotogrammetrisks aparāts, kas ļauj pēc robežfotoattēlu pāra atveidot un izmērīt nofotografētā apvidus iecirkņa telpisko modeli, turklāt mērījumu rezultāti tiek uzzīmēti uz papīra topogrāfiskās kartes veidā.
tūbainais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), podēciji ļoti tūbaini, ar daudziem apotēcijiem un zvīņveida filoklādijiem.
kailais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), tās podēciji kaili, ar mazliet tūbainām galotnēm un graudveida filoklādijiem, apotēciji attīstās retāk nekā kailajam stereokaulonam.
aerotriangulācijas bloks stereomodeļu vai savstarpēji pārklājušos ainu kopums, kas attēlo noteiktu Zemes virsas daļu.
apvarošana Stereotipa klišeju pārklāšana ar varu lielu metienu iespiešanai.
tēraudošana Stereotipa plāksnes noklāšana ar tērauda slāni lieliem metieniem.
svilpsprāklītis Stērstu suga, kārklu zvirbulis, uzturas krūmājos niedrainu ūdeņu malās, gājputns, ierodas aprīļa beigās, perē maijā, ligzda ļoti noslēpta piekrastes krūmājos, pārtiek no kukaiņiem, arī sēklām, aizceļo septembrī uz Dienvideiropu.
dipins Stienis ar ko dzen zivis tīklā.
rabics Stiepļu pinums, kas ir piestiprināts pie nesošās konstrukcijas un klāts ar apmetumu.
piestīgot Stīgojot izplatīties (kur) lielākā daudzumā (par augiem, to daļām); stīgojot pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko).
striegt Stigt muklājā.
smidze Stikla defekts - sīku pūslīšu sakopojums stiklā.
svēdra Stikla defekts, pēc sastāva un īpašībām atšķirīga stikla ieslēgums pamatstiklā.
difūzās krāsošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas krāsošana ar pastu, kas satur sudraba vai vara savienojumus, un (pēc tam) apdedzināšana; krāsojošie joni (Ag^1+^, Cu^1+^) difundē stiklā, un stikla virskārta iegūst noteiktu krāsu, piem., ja lieto vara savienojumu, iegūst vīnsarkanu krāsu.
stikla rūdīšana stikla termiskā apstrāde, kurā stiklu uzkarsē līdz plastiskam stāvoklim un pēc tam strauji atdzesē (gaisā vai šķidrumā); rezultātā stiklā vienmērīgi sadalās paliekošie spriegumi un būtiski palielinās termiskā un mehāniskā izturība.
listra Stikla vai glazētu porcelāna izstrādājumu virsmas pārklājums ar ļoti plānu, mirdzošu, bieži irizējošu (sk. irizācija) metālu oksīdu plēvīti.
vāpe Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; glazūra (1).
glazūra stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; vāpe.
apostrofa Stilistiska figūra: klāt neesošu cilvēku uzrunā kā klāt esošu vai nedzīvu priekšmetu - kā dzīvu utt.
betele Stimulējošs līdzeklis, lieto Dienvidāzijā, sastāv no sasmalcinātām beteļpalmu sēklām, dzēstiem kaļķiem un dažādām piedevām, kā kanēlis, tabaka u. c., kas ietīts beteļpiparu lapā, krāso siekalas.
juvantia Stiprināšanas līdzeklis, ārstniecības līdzekļi, ko liek klāt citu pastiprināšanai.
spraust Stiprināt (ko) kopā, kam klāt, parasti ar ko tievu, smailu.
špeiļot Stiprināt klāt ar nelielām koka tapām (zoles); špeilēt, tapiņot.
špēlēt Stiprināt klāt ar nelielām koka tapām (zoles).
līstēt Stiprināt klāt līstes.
kabināt Stiprināt klāt, stiprināt kopā, piemēram, ar āķi, cilpu.
rūsis Stirpa, kaudze, guba; apklāta bedre sakņaugu glabāšanai.
Tatārijas stobulis stobuļu ģints suga ("Conioselinum tataricum syn. Conioselinum vaginatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
arodveselība Strādājošo veselības nodrošināšanas sistēma, kuras mērķis ir veicināt un saglabāt jebkurā profesijā strādājošo cilvēku augstu fiziskās, garīgās un sociālās labklājības līmeni, veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu veselības traucējumus un riskus.
matrozis Strādnieks (tirdzniecības, pasažieru) kuģa klāja komandā.
Zelta āmurs straptautiskais Baltijas reklāmas festivāls "Golden Hammer", arī tajā pasniegtā balva.
pieklupt Strauji (parasti ar lēcienu) pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par dzīvniekiem.
pievirpuļot Strauji griežoties, dejojot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nogāzt Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
šaut Strauji mest, bērt, likt, liet (parasti kur iekšā, kam klāt).
nogāzt Strauji nometot, arī noberot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
piebadīt Strauji piegrūst, piemēram, ragus, pieri (pie kā, kam klāt).
piesviest Strauji pielikt (pie kā, kam klāt, piemēram, roku, pirkstus).
piešaut Strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus pie kā, kam klāt).
piemest Strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus, pie kā, kam klāt).
pieķert Strauji pielikt (rokas pie kā, kam klāt), lai celtu, nestu.
piecirst Strauji pielikt (roku pie kā, kam klāt).
piecirst Strauji pievilkt, pieraut (savu ķermeņa daļu) sev klāt.
pieķert Strauji pievirzīt (parasti roku, pie kā, kam klāt).
piemest Strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
piesviest Strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
piesviesties Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemesties (3).
piemesties Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piesprukt Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) aizdegas (par uguni).
pieklupt Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt), parasti uzbrūkot (par dzīvniekiem).
sadzīties Strauji savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
uzšauties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem, šķidruma strūklām, arī priekšmetiem.
šaut Strauji virzīt (parasti roku, kāju, pirkstu, piemēram, kur iekšā, pie kā, kam klāt, priekšā).
piedzīt Strauji virzoties, pārklāt, piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju.
pieraut Strauji, ar rāvienu pievilkt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieklupt Strauji, ar sparu (klupšus) pievirzīties (pie kā, kam klāt).
pietriekt Strauji, ar triecienu virzot (ko), piepildīt, arī pārklāt (ar to, piemēram, bedri, ieplaku).
piegāzt Strauji, arī nevērīgi metot, berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
piesprukt Strauji, arī slēpjoties, ar grūtībām piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piesist Strauji, spēcīgi pielikt (piemēram, roku, nūju pie kā, kam klāt).
raut Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, parasti nost no kā, sev klāt).
piestrēbt Strebjot pieēst, arī piedzert (pie kā, kam klāt).
piestreipuļot Streipuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
kopla Strofiskā forma spāņu dzejā, kas sastāv no 12 rindām, kuras ar atskaņu palīdzību sadalītas divās sešrindēs, turklāt 3. un 6. rinda īsāka nekā pārējās.
žirandole Strūklaka ar daudzām strūklām.
aloploīdija Strukturāli un funkcionāli atšķirīgu hromosomu komplektu klātbūtne šūnā.
krasta strupknābe strupknābju suga (“Amblystegium riparium"), kas sastopama seklā, periodiski izžūstošā ūdenī liekņas, dumbrāja, slapjās gāršas un niedrāja ieplakās un avotos uz humusvielām bagātas augsnes, akmeņiem un trupošas koksnes.
aizpilis Strutaina, ar netīrumiem klāta brūce.
piestumdīt Stumdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
stūmeklis Stumjamais koks (laivas vadīšanai seklā ūdenī).
piestumt Stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piestūrēt Stūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, parasti transportlīdzekli).
skapstot sūbēt, oksidēšanās dēļ un pārklājoties ar putekļiem pakāpeniski mainīt krāsu.
emo kultūra subkultūra, kura 21. gs. sākumā atzarojās no gotu kultūras, slavina "atklātu emociju izpausmi".
harstorijas Sūcamās saknītes, ar ko parazītaugi piesūcas klāt saviem saimniekiem.
oga Sulīgs auglis ar daudzām sēklām; arī jebkurš mazs, samērā sulīgs auglis (piemēram, kaulenis).
kaulenis Sulīgs auglis, parasti ar vienu sēklu - kauliņu (piemēram, ķiršiem, plūmēm), retāk ar vairākām sēklām.
urbe Sunim kaklā iekārts zvaniņš vai koka grabeklis.
supranaturālisms Sv. Augustīna nodibināta mācība par cilvēka prātam pāri stāvošo (nepieejamo) dievišķo atklāsmi.
izrāviens svarīga atklājuma atklāsme - pārrāvums iepriekšējo ideju plūsmā un nonākšana pie citādas domāšanas, kas noved pie atklāsmes.
vobleris Svārstreklāma.
ebonasfalts Sveķu ziede, sastāv no asfalta, sveķu piķa, nedaudz kaučuka, 5% cieta parafīna un 34% mālu, lietoja alus darītavās beton alus mucu izklāšanai.
laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas.
Lailatulkadrs Svētlaimes nakts, musulmaņu svētki ramadāna beigās, kuros piemin korāna atklāšanu Muhamedam.
basija Sviesta koks, aug Indijā un Malajas arhipelāgā; stumbrā un lapās pienaina sula, bet augļu sēklās daudz eļļas, ko izmanto uzturā un tehniskām vajadzībām.
tako Sviestmaize (sendvičs) meksikāņu stilā: uz meksikāņu pankūkas tortijas liek pildījumu pēc izvēles (gaļa, desa, dārzeņi, mērces, salāti u. tml.) un sarullē vai arī pārklāj ar otru pankūku.
vernisāža Svinīga mākslas izstādes atklāšana.
nosvīst Svīstot pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
sasvīst Svīstot pārklāties ar sviedriem, parasti pilnīgi.
māsiņa Svītra, kas rodas vienkāršā audeklā, gadījumā ja pātrtrūkst kāda metu dzija.
viru virām iet šā un tā (ne seveišķi labi) klājas.
veidne Šablons vai forma, ko teksta procesoram, izklājlapām vai citiem lietojumiem izmanto kā uzmetumu, aizpildot tukšās vietas ar vajadzīgo informāciju un tādējādi atvieglojot atkārtotu uzdevumu risināšanu.
ziest Šādā veidā klāt (kā) virsmu, piemēram, ar kādu masu, šķidrumu.
tralis Šādam zvejas rīkam līdzīga ierīce ūdenstilpes reljefa, floras un faunas pētīšanai, kā arī zemūdens šķēršļu atklāšanai un izcelšanai ūdens virspusē.
karte šāds dokuments ar magnētiska materiāla pārklājumu, kurā ierakstīta informācija.
gambīts Šaha spēlē - atklātne, kurā upurē figūru.
orārijs Šaura gara audekla lenta, krustiem apklāta, ko grieķu un romiešu katoļu garīdznieki dievkalpojuma laikā uzliek uz kreisā kamieša.
celiņš Šaura, garena grīdsega, paklājs.
ķīļstīpa Šaura, pusapaļa metāla stīpa, kas no klājmalas priekšvadnim pa vidu iet zem laivas dibena līdz pat ķīlim (švertam).
lēferis Šaurs galda pārklājs.
kinžaluguns Šaušana ar ložmetējiem, atsevišķiem lielgabaliem, kājnieku kaujasmašīnām vai tankiem, ko atklāj pēkšņi no neliela attāluma vienā virzienā.
aklparaksts Šifrēšanas tehnika, kas autentificē ziņojumu, neatklājot informāciju par tā sūtītāju.
atšifrēšana Šifrēta ziņojuma apstrāde, ko veic tā saņēmējs, lai atklātu ziņojuma sākotnējo saturu.
zvirbuļputni Šīs apakškārtas dzimta ("Passeridae"), nelieli putni (garums - 12-20 cm, masa - 18-100 g), barojas ar sēklām, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
tirānputns Šīs apakškārtas dzimta ("Tyrannidae"), 112 ģintis, 374 sugas, Amerikas kontinentā, gk. Dienvidamerikā, mežos un krūmājos, retumis atklātās vietās.
koniofora šīs dzimtas ģints ("Coniophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, pazīstamākā ir brūnā pagrabu klājpiepe.
rasene Šīs dzimtas ģints ("Drosera"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi, >80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
krastvabole Šīs dzimtas suga ("Georyssus crenulatus"), ķermenis 1-2 mm garš, uzpūsts, melns, uz segspārniem palielu punktu rindas, dzīvo dažādu ūdeņu krastos, to ķermenis parasti klāts ar dūņu kārtiņu.
pīļknābis Šīs ģints suga ("Ornithorhynchus anatinus", senāk "Ornithorhynchus paradoxus"), sastopams Austrālijā, ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta.
paksistima Šīs ģints suga ("Paxistima canbyi"), ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu vai zālāja aizstājēju, paklājveida krūms ar blīvu, 5-7 cm augstu lapotni.
mellene Šīs ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā mellene.
lucītis Šīs ģints suga ("Zoarces viviparus") ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni (garums - līdz 41 cm), strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
receklene Šīs rindas dzimta ("Tremellaceae"), Latvijā konstatētas 7 ģintis, 13 sugu, sēņu augļķermeņi ir klājeniski, nelīdzeni, garozveidīgi, dažkārt cepurveidīgi, ar adatveida himenoforu, gk. saprofīti uz trūdošas koksnes, retāk uz citu sēņu augļķermeņiem.
šķiemele Šķautne (darbarīkos, parasti mīstīklās).
šķiemelis Šķautne (darbarīkos, parasti mīstīklās).
piešķeterēt Šķeterējot pievienot (pie kā, kam klāt diegu, dziju).
laku un krāsu materiāli šķidri, pastveida vai pulverveida materiāli, kam pamatā ir plēves veidojošas vielas; pēc uzklāšanas uz krāsojamās virsmas un žāvēšanas tie veido laku un krāsu pārklājumus; plaši lieto vairākus šo materiālu veidus – gruntis, krāsas, lakas, emaljas, tepes.
piestrēbams Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam); piestrēbiens.
piestrēbjams Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam); piestrēbiens.
piestrēbiens Šķidrs ēdiens vai dzēriens, ko piestrebj, piedzer klāt (kādam ēdienam).
piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to); šķīstot (parasti ka sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to).
piešķūrēt Šķūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
skutējums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
skutums Šķutējums - nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
piešļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piešļūkāt Šļūkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piešņorēt Šņorējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
nošūt Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apšūt Šujot noklāt (ko ar ko).
izšūt Šujot pārklāt ar izšuvumu, rotājumu.
piešūt Šujot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
Ningirsu Šumeru pilsētvalsts un Lagašas pilsētas galvenais dievs, valdnieka personīgais dievs, kas gādā par labklājību, nodrošina kārtību un likumību.
heparinocīts Šūna, kas ražo vai satur heparīnu; saistaudu tuklā šūna, bazofilais leikocīts.
epitēlijs Šūnas, kas izklāj dažus iekšējos augu dobumus.
cistoblasts Šūnu slānis, kas izklāj amnija dobumu agrīnā attīstības stadijā.
endotēlijs Šūnu slānis, kas klāj asinsvadu un limfvadu iekšpusi un sirds dobumus.
retotēlijs Šūnu slānis, kas klāj tīklenes audus.
piešūpot Šūpojot pievirzīt, būt par cēloni, ka pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piešūpoties Šūpojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
rotīt Šūt (klāt) apģērbam auduma gabalu.
reijāt Šūt klāt (apava virsas apakšmalu pie saistzoles).
švertjahta Švertlaiva ar klāju un kajītes virsbūvi.
piešvīkstēt Švīkstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
T-krekls T krekls - īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T.
pāri Tā (virzīt ko pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas), ka (tas) nosedz, noklāj.
heirēka Tā esot izsaucies sengrieķu matemātiķis Arhimēds, kad viņš atklājis hidrostatikas pamatlikumu.
Isa Tā islāmā dēvē Jēzu Kristu, ko musulmaņi godā kā cildenu un cienījamu vēstnesi, kas sūtīts atklāt pasaulei pravieša Muhameda nākšanu.
apgaismības gadsimts tā mēdz saukt 18. gs., kad dažiem cilvēkiem šķita, ka viņi ir atklājuši vienīgo īsto "zinātnisko" patiesību, kā padarīt visus cilvēkus laimīgus.
kopām Tā, ka ir klāt pie pārējā.
priekša Tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē; arī atklāti.
neklātiene Tā, ka pats neatrodas (kur) klāt; tā, ka pašam nav tiešas saiknes (ar ko).
maršrutēšanas tabula tabula, kura glabājas datu pārraides tīkla mezglā un kurā katrai šai mezglā ienākošajai paketei (ziņojumam) norādīts blakusmezgls, uz ko tā jānosūta; maršrutēšanas tabulas izmanto, lai optimizētu tīklā pārraidāmo datu plūsmu.
cikla pārķere tāda centrālā procesora darba cikla izmantošana, kas ļauj periodiski pārtvert atsevišķus pamatatmiņas darba ciklus un nodrošināt vienlaicīgu vairāku datu apstrādes un perifērijas ierīču operāciju veikšanu vai zināmu to izpildes pārklāšanos.
bezapkalpes Tāda iekārta, kas darbojas bez apkalpes klātbūtnes.
fiksētā maršrutēšana tāda pakešu vai ziņojumu maršrutēšana datu pārraides tīklā, kad maršruta izvēle izdarīta iepriekš un nav atkarīga no tīkla stāvokļa.
centralizētā maršrutēšana tāda pakešu vai ziņojumu maršrutēšana datu pārraides tīklā, kur maršruta izvēle notiek centralizēti - vienā noteiktā vietā.
homoloģija Tāda plaknes punktu transformācija, kad taisnes tiek transformētas par taisnēm, turklāt eksistē tikai viens nemainīgs punkts, ko sauc par homoloģijas centru, un tikai viena nemainīga taisne, ko sauc par homoloģijas asi.
pionieru sugas tādas augu sugas, kas kādā atklātā vietā ieviešas pirmās un rada pirmo augu sabiedrību.
adatains Tāds (augs, dzīvnieks), kas pārklāts ar smailiem, asiem izaugumiem; tāds (augs, dzīvnieks), kam ir smaili, asi izaugumi.
piedauzīgs Tāds (cilvēks), kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pārkāpj morāles principus, aizskar pieklājības jūtas.
tiofils Tāds (mikroorganisms), kas spēj attīstīties tikai sēra vai tā savienojumu klātienē.
aerobisks Tāds (organisms), kas spēj dzīvot tikai gaisa, brīva skābekļa klātbūtnē.
pakreimains Tāds (rūgušpiens), kam ir klāt nedaudz krējuma.
aksiāls tāds aizstājēja novietojums ciklā, kad saite "cikls-aizstājējs" ir apmēram perpendikulāra molekulas galvenajai plaknei.
ekvatoriāls tāds novietojums ciklā, kad saite "cikls–aizstājējs" ir apmēram paralēla molekulas vidējai plaknei.
gredzenveida Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness atrodas tik tālu no Zemes, ka tā ēnas konuss neskar Zemes virsmu un Saule netiek pilnīgi aizklāta.
daļējs Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness daļēji aizklāj Sauli.
pilns Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness pilnīgi aizklāj Sauli; šai laikā novērojami Saules atmosfēras augšējie slāņi.
muskuļains Tāds, kā virsmu klāj neregulāri veidojumi.
plēvaiņš Tāds, kam (kas) ir pārklāts, atdalīts u. tml. ar plēvi.
augoņains Tāds, kam (kur) ir augoņi; augoņiem pārklāts.
karbociklisks Tāds, kam ir ciklā saistīti oglekļa atomi.
pūkains Tāds, kam ir daudz [pūku]{s:1777}; tāds, kam kādas daļas (piemēram, lapas) klāj mīksti, smalki matiņi
nerātns Tāds, kam ir divdomīga, nepieklājīga, parupja nozīme.
paklājveida Tāds, kam ir paklāja forma, veids.
aptaukots Tāds, kam ir pārmērīgi daudz taukaudu; tāds, ko pārklāj tauki.
lepns Tāds, kam ir raksturīga bagātība, labklājība; tāds, kurā izpaužas bagātība, labklājība.
sirsnīgs Tāds, kam ir raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
tiešs Tāds, kam ir raksturīgs atklātums, arī tāds, kas ir bez aplinkiem (piemēram, par izteikumu, tekstu).
netaktisks Tāds, kam ir raksturīgs takta, pieklājīgas uzvedības trūkums; tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka cieņu, goda jūtas.
sīksprogains Tāds, kam ir sīkas sprogas (par matiem, apmatojumu); tāds, ko klāj sīkas sprogas.
ass Tāds, kam ir smaili izaugumi, veidojumi; tāds, kas pārklāts ar smailiem izaugumiem, veidojumiem.
pabarains Tāds, kam ir vēl klāt apakšējās lapas (par liniem, kaņepēm).
spalvains tāds, kam ķermeni klāj mati, matiņi (par dzīvniekiem)
kails Tāds, kam nav apvalka, pārklāja, aizsega.
pliks Tāds, kam nav apvalka, pārklāja, aizsega.
bezzarnis Tāds, kam nav zarnu, vēja apzīmējums mīklās.
mīlīgs Tāds, kam nepiemīt skarbums, tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, pieklājība (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
aerobs Tāds, kam raksturīga gaisa, skābekļa klātbūtne.
godīgs Tāds, kam raksturīga laipnība, pieklājība.
fibropurulents Tāds, kam raksturīga šķiedru un strutu klātiene.
godīgs Tāds, kam raksturīgs patiesums, atklātība.
mizaklis Tāds, kam vēl miza ir klāt.
piedauzīgs Tāds, kas aizskar pieklājības jūtas, tāds, kas izraisa pretīgumu (piemēram, par izturēšanos, rīcību, runu).
atturīgs Tāds, kas apvalda, neizrāda atklāti, strauji savas jūtas, domas; savaldīgs, noslēgts, nosvērts.
vēss Tāds, kas apvalda, strauji un atklāti nepauž savas jūtas, domas; arī noslēgts, mazrunīgs, atturīgs.
solīds Tāds, kas ar savu ārieni, izturēšanos, sabiedrisko stāvokli u. tml. izraisa pret sevi cieņu, uzticību; arī pieklājīgs, atturīgs, savaldīgs.
pieklājīgs Tāds, kas atbilst pieklājības normām; tāds, kurā izpaužas pieklājība.
patiess Tāds, kas atklāti pauž savas domas, jūtas.
skarbs Tāds, kas atklāti, tieši atspoguļo ko ļoti grūtu, smagu, arī sarežģītu (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
retrocekāls Tāds, kas atrodas aiz aklās zarnas.
intraapendikulārs Tāds, kas atrodas aklās zarnas piedēklī.
piegulošs Tāds, kas atrodas cieši klāt, blakus.
pieguļošs Tāds, kas atrodas cieši klāt, blakus.
para- Tāds, kas atrodas klāt, blakus (piem., parabioze, paramilitārs).
piespiest Tāds, kas atrodas, ir novietots cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
opsonocitofāgisks Tāds, kas attiecas uz asins fagocitāro aktivitāti seruma opsonīnu un homologu leikocītu klātienē.
nomotētisks Tāds, kas attiecas uz juridisko likumu veidošanu un zinātnes likumu atklāšanu.
tetrakrotisks Tāds, kas attiecas uz pulsa līkni ar četriem izciļņiem ciklā.
fiziokrāts Tāds, kas atzīst zemkopību par visas valsts un sabiedrības labklājības pamatu.
glaudens Tāds, kas glaužas klāt.
glaudīgs Tāds, kas glaužas klāt.
godpratīgs Tāds, kas godu prot, pieklājīgs, uzmanīgs.
izrētots Tāds, kas ir (parasti viscaur) klāts ar rētām.
aizkūpis Tāds, kas ir aizsegts, pārklāts, piepildīts (parasti ar dūmiem); aizkvēpis.
sūnains Tāds, kas ir apaudzis ar sūnām, tāds, ko klāj sūnas.
žagarots Tāds, kas ir apgādāts, pārklāts ar žagariem.
smilšains Tāds, kas ir aplipis, klāts ar smiltīm.
pirmatklāts Tāds, kas ir atklāts tikko, pirmo reizi; arī jaunatklāts.
puskails Tāds, kas ir daļēji, nepilnīgi pārklāts, aizsegts.
rudzinis Tāds, kas ir iegūts no rudziem, to sēklām (parasti par salmiem, maizi).
mizains Tāds, kas ir klāts ar (parasti kādā norisē nevajadzīgu) mizu (1).
mizains Tāds, kas ir klāts ar (parasti kādā norisē nevajadzīgu) mizu (2).
vilnains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); villains.
villains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); vilnains.
nodubļots Tāds, kas ir klāts ar dubļiem, netīrumiem.
grantains Tāds, kas ir klāts ar granti; tāds, kas satur granti.
kūlains Tāds, kas ir klāts ar kūlu (1).
kūlains Tāds, kas ir klāts ar kūlu (2).
krūzāt Tāds, kas ir klāts ar leduspuķēm.
oļains Tāds, kas ir klāts ar oļiem; tāds, kas satur oļus.
perlamutrots Tāds, kas ir klāts ar perlamutru; tāds, kas ir līdzīgs perlamutram.
rūsains Tāds, kas ir klāts ar rūsu 1 (1).
sarmots Tāds, kas ir klāts ar sarmojumu (1).
sarmots Tāds, kas ir klāts ar sarmu; tāds, kur ir sarma; sārmains.
sarmains Tāds, kas ir klāts ar sarmu; tāds, kur ir sarma.
sērsnains Tāds, kas ir klāts ar sērsnu.
sniegots Tāds, kas ir klāts ar sniegu; tāds, kur ir daudz sniega; sniegains (1).
sniegains Tāds, kas ir klāts ar sniegu; tāds, kur ir daudz sniega.
slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā dalām); tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika.
slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par dzīvniekiem, dzīvnieku ķermeni, tā dalām).
mitrs Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, tvaiku.
šļakatains Tāds, kas ir klāts ar šļakatām; tāds, kur rodas šļakatas.
blasains Tāds, kas ir klāts ar vasaras raibumiem (par seju, ādu).
mūsains Tāds, kas ir klāts ar vasaras raibumiem.
zvirgzdains Tāds, kas ir klāts ar zvirgzdiem; tāds, kas satur zvirgzdus.
pelnains Tāds, kas ir klāts, notraipīts ar pelniem.
zemjains Tāds, kas ir klāts, notraipīts ar zemi.
siekalains Tāds, kas ir kļuvis mitrs no siekalām; tāds, ko klāj siekalas.
leikemoīds Tāds, kas ir līdzīgs leikozei, piem., negatavu, leikozei raksturīgu celulāro elementu klātiene asinīs (sepses, tuberkulozes, karcinomas gadījumā).
mikls Tāds, kas ir mazliet klāts ar šķidrumu, tvaiku.
noslēgts Tāds, kas ir nesabiedrisks, arī mazrunīgs, tāds, kas neatklāj savas domas, pārdzīvojumus.
bleķains Tāds, kas ir noklāts ar izsitumiem.
jodains Tāds, kas ir notraipīts ar joda šķīdumu spirtā; tāds, kas ir pārklāts ar joda šķīdumu, spirtā.
krēpains Tāds, kas ir notraipīts ar krēpām; tāds, kas ir pārklāts ar krēpām.
sveķains Tāds, kas ir notraipīts ar sveķiem; tāds, kas ir pārklāts ar sveķiem.
piķains Tāds, kas ir notriepts ar piķi; tāds, kas ir pārklāts, piesūcināts ar piķi.
piekarams Tāds, kas ir paredzēts piekāršanai (pie kā, kam klāt).
gļotains Tāds, kas ir pārklājies ar gļotām, gļotvielām.
recekļains Tāds, kas ir pārklājies ar recekli.
spalvāts Tāds, kas ir pārklāts ar apmatojumu; spalvots.
pūkaiņš Tāds, kas ir pārklāts ar dūnām.
fosforizēts Tāds, kas ir pārklāts ar fosforescējošu vielu.
krējumains Tāds, kas ir pārklāts ar krējumu; tāds, kas ir aptraipīts ar krējumu.
kreļļains Tāds, kas ir pārklāts ar krellēm; tāds, kas ir pārklāts ar krellēm līdzīgiem veidojumiem.
kruvešains Tāds, kas ir pārklāts ar kruvešiem.
kvēpains Tāds, kas ir pārklāts ar kvēpiem.
lipīgs Tāds, kas ir pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības.
līmains Tāds, kas ir pārklāts ar lipīgu vielu; lipīgs.
medains Tāds, kas ir pārklāts ar medu; tāds, kas ir aptraipīts ar medu.
sadrīksnāties Tāds, kas ir pārklāts ar plaisām, skrambām.
plēnains Tāds, kas ir pārklāts ar plēnēm (1).
plēņains Tāds, kas ir pārklāts ar plēnēm (1).
spangains tāds, kas ir pārklāts ar pūslīšiem.
putains Tāds, kas ir pārklāts ar putām; tāds, kas ir notraipīts ar putām.
putekļains Tāds, kas ir pārklāts ar putekļiem; tāds, kas ir notraipīts ar putekļiem.
putekšņots Tāds, kas ir pārklāts ar putekšņiem.
rasots Tāds, kas ir pārklāts ar rasu; tāds, kur ir rasa; rasains.
rasains Tāds, kas ir pārklāts ar rasu; tāds, kur ir rasa.
sarmaiņš Tāds, kas ir pārklāts ar sarmu.
sērksnains tāds, kas ir pārklāts ar sērsnu.
sīrupains Tāds, kas ir pārklāts ar sīrupu; tāds, kas ir aptraipīts ar sīrupu.
sodrējains Tāds, kas ir pārklāts ar sodrējiem; tāds, kas ir notraipīts ar sodrējiem.
sviedrains Tāds, kas ir pārklāts ar sviedriem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
sviestains Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
sviestots Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
eļļains Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar eļļu; tāds, kam ir eļļas traipi.
naftains Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar naftu; tāds, kas ir notraipīts ar naftu.
taukains Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar taukiem; tāds, kam ir tauku traipi.
vecs Tāds, kas ir samērā sen izgudrots, atklāts, radīts; sen zināms.
pusgatavs Tāds, kas ir sasniedzis daļēju briedumu, tāds, kas nav pilnīgi nobriedis, nogatavojies (par augļiem, seklām).
dratalainis Tāds, kas ir savīts no vairākām smalkām auklām (par grožiem, pātagu).
nepanesams Tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni grūti vai neiespējami paciest.
pirmreizīgs Tāds, kas ir tikko atklāts, radīts u. tml. un izceļas ar savu kvalitāti, savdabīgumu, neikdienišķumu.
valgs Tāds, kas ir viegli klāts ar šķidrumu, tvaiku.
vilgs Tāds, kas ir viegli klāts ar šķidrumu, tvaiku.
populārzinātnisks Tāds, kas ir viegli saprotams, uztverams (par zinātnes, tehnikas, mākslas atziņu izklāstu, atspoguļojumu).
obligāts tāds, kas ir vienmēr klāt, vienmēr piemīt.
ekstratekstuāls tāds, kas izpaužas ārpus konkrētā teksta - piemēram, preses relīzēs, grāmatu reklāmā, kritikā, intervijās.
aktīvs Tāds, kas izpaužas, atklājas (enerģiskā) darbībā, rīcībā, arī kustībā.
pasīvs Tāds, kas izpaužas, atklājas neaktīvā, neenerģiskā darbībā, rīcībā, arī kustībā.
pikants Tāds, kas izraisa erotisku, juteklīgu interesi, arī mazliet nepieklājīgs (parasti par sievieti).
pieklājīgs Tāds, kas izturas atbilstoši pieklājības normām.
laipns Tāds, kas izturas pieklājīgi, arī labvēlīgi.
ļurbīgs Tāds, kas izturas, rīkojas nepieklājīgi, neestētiski (parasti alkohola reibumā).
pusautomātisks Tāds, kas kādā darbības ciklā noris patstāvīgi, bet tā pārējā daļā - ar cilvēka līdzdalību.
termoreaktīvs Tāds, kas karsēts pāriet viskozi šķidrā stāvoklī, cietinātāju klātbūtnē cietā, zaudējot spēju atkal pāriet viskozi šķidrā stāvoklī.
zvīņains Tāds, kas klāts ar zvīņām (1) - parasti par zivīm, rāpuļiem, to ķermeņa daļām.
zvīņains Tāds, kas klāts ar zvīņām (2), arī tāds, ko veido zvīņas (2) - par augu orgāniem, to daļām.
zvīņains Tāds, kas klāts ar zvīņām (4), arī tāds, ko veido zvīņas (4).
glaudīgs Tāds, kas maigi, patīkami kļaujas klāt (par apģērbu).
glāstīgs Tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā).
glāstošs Tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā).
glaudīgs Tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā).
pablasains Tāds, kas mazliet, vietumis klāts ar vasaras raibumiem (par ādu, seju).
neaptēsts Tāds, kas nav apguvis pieklājības normas, manieres; tāds, kas nav vēl ieguvis dzīves pieredzi.
slepens Tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju); tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski.
mells Tāds, kas nav klāts ar sniegu (par vietu, teritoriju).
rātns Tāds, kas nav pārgalvīgs; arī mierīgs, pieklājīgs.
nevāpēts Tāds, kas nav pārklāts ar glazūru; piemēram, degmāls.
bezsmilšu Tāds, kas nav pārklāts, apstrādāts ar smiltīm.
slēgts Tāds, kas nav pieejams visiem, kur nedrīkst piedalīties visi, bet kas ir paredzēts noteiktai cilvēku grupai; pretstats: atklāts.
nepiespiests Tāds, kas nav samākslots, neīsts; atklāts, vaļsirdīgs.
nepiedienīgs Tāds, kas neatbilst kādām prasībām, stāvoklim (par izturēšanos, rīcību, runu); arī nepieklājīgs.
mēms Tāds, kas nedrīkst, nespēj ko teikt, paust (vārdos), atklāt (kādu domu, patiesību).
nekautrīgs Tāds, kas neizjūt kautrību, neērtumu; tāds, kas izturas, rīkojas, runā netaktiski, nepieklājīgi, arī vaļīgi.
atturīgs Tāds, kas neizpaužas atklāti, nav izteikts; apvaldīts.
jaunatrasts Tāds, kas nesen atklāts, atrasts.
pienains Tāds, kas no iekšpuses ir pārklāts ar pienu; tāds, kas ir notraipīts ar pienu.
pilnpakalpojumu tāds, kas nodrošina pilnīgu pakalpojumu klāstu.
katalītisks Tāds, kas noris katalizatora klātbūtnē (par ķīmisku reakciju).
aizklāts Tāds, kas noris, citiem neredzot (piemēram, par balsošanu, vēlēšanām); pretstats: atklāts.
neiztrūkstošs Tāds, kas noteikti, obligāti ir (piemēram, kur klāt), notiek.
vaļsirdīgs Tāds, kas parasti pilnībā atklāj savas domas, pārdzīvojumus; atklāts (4).
sakleķēt Tāds, kas pārklājies ar dubļiem, netīrumiem.
glums Tāds, kas pārklājies ar gļotām, gļotvielām.
glums Tāds, kas pārklājies ar ko gļotainu (1), lipīgu.
aizkvēpis Tāds, kas pārklājies ar kvēpiem.
ādains Tāds, kas pārklāts ar ādu.
āķains Tāds, kas pārklāts ar atskabargainiem izaugumiem.
emaljēts Tāds, kas pārklāts ar emalju (2).
apspalvots Tāds, kas pārklāts ar spalvām, apmatojumu.
vaskains Tāds, kas pārklāts ar vaska kārtiņu.
svēts Tāds, kas pozitīvi pilnīgi atšķiras no ikdienā parastās realitātes; tāds, kas ir saistīts ar dieva, dievības izpausmi, atklāsmi.
pārslains Tāds, kas sastāv no pārslām (1) līdzīgiem veidojumiem; tāds, kas ir klāts ar šādiem veidojumiem.
kūdrains Tāds, kas satur daudz kūdras; tāds (apvidus, zemes gabals), ko klāj kūdras slānis.
divdomīgs Tāds, kas satur norādījumu uz ko pikantu, arī nekautrīgu, nepieklājīgu (par izteicienu, izturēšanos).
dīgtspējīgs Tāds, kas spēj dīgt (par sēklām).
dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj saglabāt bioloģisko aktivitāti (par sēklām).
skaļš Tāds, kas tiek atklāti, neslēpti pateikts.
jaunatklāts Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
svaigs Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, radīts pirms neilga laika un spēcīgi, parasti emocionāli, ietekmē; tāds, kas līdz šim nav bijis zināms; arī savdabīgs, neikdienišķs.
klājenisks Tāds, kas veido klājumu, segumu.
aizmugurisks Tāds, kas veikts, pieņemts, ieinteresētajai personai klāt neesot.
pieejams Tāds, kas viegli veido saikni ar citiem, ir atsaucīgs, izpalīdzīgs, arī atklāts.
pills Tāds, kas viscaur, visā platībā ir noklāts, aizņemts, piepildīts u. tml. (ar ko).
kapnofils Tāds, kas vislabāk attīstās oglekļa dioksīda klātienē, piem., mikroorganisms.
pusatklāts Tāds, ko daļēji kas sedz, klāj; tāds, kas ir daļēji atsegts, atklāts.
piebraucams Tāds, ko izmanto, lai piebrauktu (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par ceļu.
spurains Tāds, ko klāj apmatojums, kurā ir atsevišķi, nepiekļāvīgi veidojumi (par ķermeņa daļām).
tūbains Tāds, ko klāj biezi matiņi (par augiem, to daļām); biezs (par augu matojumu).
netīrs Tāds, ko klāj ēdiena atliekas (par traukiem).
lāsains Tāds, ko klāj lāses (1), tāds, uz kura ir lāses (1).
netīrs Tāds, ko klāj netīrumi; tāds, kurā nav uzturēta tīrība.
rasains Tāds, ko klāj sīki ūdens pilieni, arī sviedru vai asaru lāses.
velēnains Tāds, ko klāj velēna (piemēram, par lauku); tāds, kurā ir daudz velēnu (parasti par augsni).
plāvains Tāds, ko pārklāj plāva (1).
sēja Tāds, ko pavairo ar sēklām (par kultūraugiem).
lēsains Tāds, kur ir ar lēsu (1) pārklāts dūksnājs, slīkšņa.
nezāļains Tāds, kur ir daudz nezāļu; tāds, kas ir piesārņots ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
sienains Tāds, kur ir daudz siena; tāds, kas ir klāts ar sienu, arī aplipis ar sienu.
labklājīgs Tāds, kur ir labklājība; tāds, kas dzīvo labklājībā.
muklains Tāds, kur ir muklāji.
pīšļains Tāds, kur ir pīšļi (1), tāds, kas ir klāts ar pīšļiem.
smilšains Tāds, kur ir smilts pamats, augsne (par apvidu, zemes gabalu u. tml.); tāds, ko klāj smilšu slānis.
miglains tāds, kur ir vai ko klāj [migla]{s:1674}
divdomīgs Tāds, kurā izpaužas kas pikants, arī nekautrīgs, nepieklājīgs.
kulturāls Tāds, kurā izpaužas laipnība, pieklājība, labas manieres.
nepieklājīgs Tāds, kurā izpaužas pieklājības normu neievērošana, pārkāpums.
nepieklājīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar pieklājības normām; tāds, kas aizskar, apvaino kādu.
referatīvs Tāds, kurā kas ir izklāstīts referāta (2) veidā; tāds, kas satur referātu vai referātus (2).
spalvots tāds, kura ķermeni vai kādu tā daļu klāj mati vai spalvas
netīrs Tāds, kura ķermeni, ķermeņa daļas, apģērbu klāj netīrumi (par cilvēku).
neformāls Tāds, kurā nav ievērotas formalitātes, speciālas nianses; tāds, kas nav veidots ar matemātisku precizitāti (piem., neformāls problēmas izklāsts).
režģots tāds, kura sastāvdaļa, elements ir režģis; arī tāds, kas ir izgatavots režģa veidā vai ko klāj režģis
režģains Tāds, kura sastāvdaļa, elements ir režģis; tāds, kas ir izgatavots režģa veidā; tāds, ko klāj režģis; režģots.
drastisks Tāds, kura saturā ir vieglprātība, arī kas ne visai pieklājīgs.
nekaunīgs Tāds, kura saturs aizskar, aizvaino; nepieklājīgs, rupjš.
nekautrīgs Tāds, kura saturs aizskar, aizvaino; nepieklājīgs.
bezkaunīgs Tāds, kura saturs aizskar, apvaino; nepieklājīgs, rupjš.
uzskatāms Tāds, kura saturs atklājas konkrētā, labi uztveramā formā (piemēram, par mākslas tēlu, tekstu).
pikants Tāds, kura saturs ir erotisks, juteklīgs, arī mazliet nepieklājīgs.
programmatisks Tāds, kura saturs ir izklāstīts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai nosaukumu (par instrumentālu skaņdarbu).
numinozs Tāds, kurā svētums atklājas kā reizē pievilcīgs un biedējošs, bijību iedvesošs spēks.
nekrāsots Tāds, kura virsma nav pārklāta ar krāsu; tāds, kas ir savā dabiskajā krāsā.
gruvešots Tāds, kuru klāj gruveši; gruvešains.
gruvešains Tāds, kuru klāj gruveši.
neizbraucams Tāds, pa ko ir grūti vai neiespējami pārklāt pāri, pārvietoties braukšus.
diskrēts Tāds, par ko parasti nemēdz atklāti runāt; intīms; slepens.
zemesvēzis Taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis; racējcircenis.
plakansieta drukāšanas šablons taisnstūra rāmis, uz kura uzvilkts speciāls sietaudums, kas parasti daļēji pārklāts ar nešķīstošu laku; nepārklātās daļas veido drukājamo rakstu.
paparžu nodalījums taksonomiska kategorija ("Polypodiophyta"), kurā ietilpst augstākie augi - sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze jeb sporofīts un kam raksturīga liellapainība (megafilija) - lapas veidojušās saaugot kopā galotnes zariem un sānzariem.
Aizklāņciems Talsu novada Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Aizklāņi" nosaukuma variants.
pietamborēt Tamborējot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
dīkšā Tantriskā atklāsme, ko guru sniedz savam skolniekam; izšķir trīs tās pamatveidus - šāmbhavī, šakteja un mantri.
špeilēt Tapiņot; stiprināt klāt ar nelielām koka tapām (zoles).
iztapsēt Tapsējot izklāt (telpā), parasti sienas; tapsējot izklāt (parasti sienas).
zebinieks Tarba, ko zirgam pakar kaklā barošanai; zvejas tarbiņa.
kaulēdājtārps Tārps, kas izēd līķus no iekšpuses, tam ir saknēm līdzīgi izaugumi, kas spēj izurbties cauri kauliem; zombijtārps; osedakss; atklāts 2002. g. kāda vaļa atliekās 2800 m dziļumā.
ķīvīte Tārtiņveidīgo kārtas tārtiņu dzimtas suga ("Vanellus vanellus"), zaļganmelns atklātu ainavu putns ar pagaru, šauru spalvu cekulu uz galvas.
plīva Tas (parasti parādība dabā), kas izplatās plaši, pārklājot, iekļaujot ko.
aizklājs Tas (piemēram, audums), ar ko aizklāj, aizsedz; tas, kas aizklāj, aizsedz.
apsegs Tas, ar ko apsedz, pārklāj.
pārklājs Tas, ar ko pārklāj.
aizkaramais Tas, ar ko var aizklāt, tas, ko var piekārt.
iesegs Tas, kas (kur) iesegts, ieklāts.
ieklājs Tas, kas ir ieklāts (1) (kur).
birums Tas, kas ir nobiris, sabiris kaudzē, klājienā.
paklājs Tas, kas ir paklāts, palikts, novietots tā, ka atrodas (kā) apakšā.
sedzīgs Tas, kas labi sedz, noklāj.
bendars Tas, kas otram der klāt, puse no kādas lietas.
vīģes lapa tas, kas paslēpj, aizklāj kaut ko atklāti neizpaužamu, nerādāmu.
piesegs Tas, kas piesedz, aizklāj, padara (ko) neredzamu vai grūti saskatāmu.
jaunatradums Tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts; jaunatklājums.
jaunatklājums Tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
jaunums Tas, kas tikko vai nesen ir izgudrots, radīts, atklāts.
aizsegs Tas, kas, atrodoties kam priekšā, aizklāj, aizsedz, paslēpj.
nesls Tas, ko kāds pienes, pieliek klāt.
pasega Tas, ko pasedz, paklāj.
pasegs Tas, ko pasedz, paklāj.
pārklājamais Tas, ko var pārklāt; pārklājs.
uzvija Tas, ko vij (kam) virsū vai klāt.
balta lapa tas, par ko nekas nav zināms, kas nav atklāts, izpētīts.
saturs tas, tas atklāj visu kāda objekta elementu vienību, īpašības, iekšējos procesus, attīstības tendences.
klāja ausis taures veida apkalumi uz klāja, paredzēti šotu (arī pietauvošanās trošu) un citu galu vadīšanai.
bārkstspārņi Tauriņu kārtas dzimta ("Alucitidae"), sīki vai nelieli tauriņi (spārnu plētums - 7-20 mm), galva klāta ar pieguļošām zvīņām, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
makstkode tauriņu kārtas dzimta ("Coleophoridae"), sīki tauriņi (spārnu plētums 6-24 mm), galva gluda, klāta ar pieguļošām zvīņām, dzīvo uz dažādiem augiem, kāpuri no augu daļām veido makstis un attīstās tajās, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 122 sugas.
duglasīds Tauriņu kārtas dzimta ("Douglasiidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-12 mm), galva klāta ar zvīņām, aktīvi dienas 2. pusē, kāpuri alo lapas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
čemurkode Tauriņu kārtas dzimta ("Epermeniidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-17 mm), galva klāta ar pieguļošām zvīņām, >70 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
gartaustkode Tauriņu kārtas dzimta ("Gelechiidae"), sīki, retāk nelieli tauriņi (spārnu plētums - 7-25 mm), galva gluda, klāta ar pieguļošām zvīņām, samērā labi attīstīts snuķis, Eirāzijā >1500 sugu, Latvijā konstatētas 164 sugas.
sīkkode Tauriņu kārtas dzimta ("Heliozelidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-9 mm), galva gluda, klāta ar spīdīgām zvīņām, kāpuri alo ozolu, bērzu, alkšņu, grimoņu lapas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas sastopamas tikai vietām un reti.
vērpējs Tauriņu kārtas dzimta ("Lasiocampidae"), kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
pundurpūcīte Tauriņu kārtas dzimta ("Nolidae"), nelieli tauriņi ar 12-22 mm spārnu plētumu, kāpuri dzeltenīgi vai brūngani, klāti ar matu pušķīšiem, Latvijā konstatētas 5 sugas; senāk dēvēta pa pundurvērpēju dzimtu.
stiebrkode Tauriņu kārtas dzimta ("Ochsenheimeriidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 10-16 mm), galva klāta ar atstāvošām, izspūrušām zvīņām, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas reti.
māņsvilnis Tauriņu kārtas dzimta ("Pyraustidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 10-40 mm), galva gluda, klāta ar matveida zvīņām, Latvijā konstatētas 73 sugas.
logspārnis Tauriņu kārtas dzimta ("Thyrididae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 12-20 mm), galva klāta ar piegulošām zvīņām, spārni plati, trīsstūrveidīgi, parasti ar viļņotu ārmalu, \~700 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
ķērpjlācītis Tauriņu kārtas lācīšu dzimtas apakšdzimta ("Lithosiinae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 25-60 mm), krāsa gk. pelēcīga vai dzeltenīga, kāpuri klāti ar matu pušķīšiem, dzīvo uz ķērpjiem, sūnām, piepēm, Latvijā konstatēts 18 sugu.
arahiss Tauriņziežu dzimtas augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas; zemesrieksts.
pupiņa Tauriņziežu dzimtas ģints ("Phaseolus"), viengadīgs pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs.
zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas suga ("Arachis hypogaea"), augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas.
pietaustīties Taustoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
salus populi suprema lex tautas labklājība ir augstākais likums.
dzīvnieku, putnu valoda tautas tradīcijā uzskats, ka senāk dzīvnieki, putni, augi, koki runājuši vienā valodā ar cilvēku, bet vai nu par kādu pārkāpumu, vai sīkāk neatklātu iemeslu dēļ viņiem atņemta valoda.
grāmatu tirdzniecība tautsaimniecības nozare, kas organizē grāmatu apgrozību, nogādā grāmatu izdevniecību produkciju patērētājiem; grāmatu un citas poligrāfiskās produkcijas (brošūru, plakātu, atklātņu, nošu u. c.) pirkšana un pārdošana.
marionete Teātra lelle, ko darbina ar pavedieniem, auklām, arī atsperēm.
sūkties Tecēt lēni, tievā strūklā vai pa pilieniem (parasti cauri kam).
pielaist Tecinot (ko), pievienot (to pie kā, kam klāt).
pietecēt Teciņus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
ekamangāns Tehnēcijs; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 43. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
aizsargkrāsojums Tehnikas un apbruņojuma metāla daļu pārklājums ar aizsargkrāsu.
diazotipija tehniskās fotokopēšanas paņēmiens no pozitīva uz speciāla papīra, kas pārklāts gaismjutīgu slāni, kura pamatā ir amīnu savienojumi ar slāpekļpaskābi; izmanto tehniskās dokumentācijas pavairošanai.
tehniskā diagnostika tehnisko zinātņu nozare, kas pētī spēkratu un mehānismu tehnisko stāvokli, tā noteikšanas metodes un līdzekļus, nosaka šī stāvokļa maiņai nepieciešamās darbības (regulēšanas, remonta u. tml. operācijas) un mehānismu potenciālo darba resursu. Tehniskās diagnostikas galvenais uzdevums ir, laikus atklājot un novēršot noviržu cēloņus, uzlabot mašīnu un mehānismu kvalitāti.
piemetināt Tehnoloģiskā procesā, parasti karsējot, pievienot, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
teikt (arī sacīt) acīs teikt atklāti.
notecēt Tekot pārklāties (pār ko).
pietecēt Tekot, plūstot pievienoties (pie kā, kam klāt) - parasti par šķidrumu.
tabula Tekstapstrādē - izklājlapa, ko veido rindas un kolonnas un kas atvieglo matemātisku aprēķinu veikšanu.
stila lapa tekstapstrādē un datorizdevniecībā - datne ar piemērotiem izkārtojuma veidiem noteiktām dokumentu kategorijām, tajā var uzdot dažādus izklājuma parametrus.
apdrukāt Tekstilrūpniecībā - pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu.
zilbjdale Tekstu apstrādes un izklājlapu programmās - operācija, kas automātiski sadala vārdu zilbēs, ja tas sniedzas pāri labajai dokumenta malai, un pārnes daļu no tā uz nākošo teksta rindiņu.
kadrs Televīzijā - attēls, kas pārraidīts vienā pilnā izvērses ciklā.
triept Tēlotājā mākslā - klāt (krāsu) uz kā virsmas samērā biezā kārtā, reljefi; šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
parovis Telpa apvalkdūmenī pie atklātā pavarda.
zadruoklis telpa starp "klāvu" un dzīvojamo māju.
gremdētava Telpa starp (kuģa) dibenu un apakšējo klāju, kur atrodas mašīnas un krava.
starpklājs telpa starp klājiem uz vairākklāju kuģa; tvīndeks.
ahtertelpa Telpa zem klāja jahtas vai kuģa pakaļgalā.
tilpne Telpa zem kuģa klāja vai klājiem (parasti kravas novietošanai).
babiloniešu netikle tēls Jāņa Atklāsmes grāmatā, iespējams, ar to domāta Roma, vēlāk arī baznīcas sekularizācija.
eksponēšana Tematisma (pirmais) izklāsts jebkurā, bet īpaši - izvērstā, apjomīgā skaņdarbā.
pietenterēt Tenterējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
dogmatika Teoloģijā - reliģijas dogmu sistemātisks izklāsts.
sistemātiskā teoloģija teoloģijas nozare, kas apkopo ekseģētisko un vēsturisko pētījumu rezultātus un sistematizēti tos izklāsta; galvenās nozares: dogmatika, ētika, apoloģētika u. c.
sinopse Teoloģiskajā literatūrā - svēto rakstu fragmentu sakopojums vai saīsināts to interpretējumu izklāsts; arī pārskats, kopsavilkums.
pētniecība teorētiska un praktiska darbība (parasti zinātnē), kas vērsta uz informācijas ieguvi, tās izklāstu un izmantošanu.
drifta teorija teorija, kas skaidro laukakmeņu izplatīšanos ar aisbergiem pa hipotētisku jūru, kas kvartārā klāja Ziemeļeiropu.
falšborts Tērauda plākšņu josla virs kuģa augšējā klāja - kuģa borta turpinājums, kas samazina aizborta ūdens iekļūšanu uz klāja.
Eifeļa tornis tērauda tornis Parīzē, Francijā, kas mūsdienās ir kļuvis par galveno Parīzes simbolu, no tā atklāšanas brīža 1889. gada 31. martā līdz pat 1930. gadam - pasaules augstākā celtne; augstums - 300 m (kopā ar antenu - 320,75 m).
ledus lauks teritorija (jūrā vai okeānā), ko klāj ledus.
Pudučerri Teritorija Indijā ("Puducherry"), sastāv no 4 atsevišķiem anklāviem, administratīvais centrs - Pudučerri pilsēta, platība - 480 kvadrātkilometru, 1074000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - tamilu, angļu, franču.
nokodināties Termiski apstrādāties (par sēklām), lai iznīcinātu mikroorganismus.
plaķēšana Termomehāniska metāla izstrādājumu (lokšņu, plākšņu, stiepļu un cauruļu) pārklāšana ar plānu cita metāla vai sakausējuma kārtu; plakēšana.
pentaplasts Termoplastisks polimērs, ciets, bezkrāsains produkts, šķīst tikai cikloheksanonā, hlorbenzolā, ķīmiski izturīgs; izmanto cauruļvadu un ķīmisko iekārtu pretkorozijas pārklājumiem, sevišķi precīzu detaļu izgatavošanai mašīnbūvē.
iztetovēt Tetovējot pārklāt ar zīmējumu.
migloties Tiekot pārklātam ar sīkiem šķidruma pilieniem, kļūt vāji caurredzamam, blāvam, nespodram (piemēram, par stiklu).
biškoku servitūts tiesības turēt uz svešas zemes bites kokos vai stropos, lai tās ievāktu tur medu; koka vai stropa īpašnieks var izņemt medu tikai zemes īpašnieka klātbūtnē, kam ir pirmpirkuma tiesības uz viņa zemē iegūto medu.
pilsoņtiesības Tiesības, kas pienākas katram valsts pilsonim - tajās ietilpst vārda un sapulču brīvība, balsstiesības un ticības brīvība; tiesības uz sociālo labklājību ir strīdīgs jautājums, un pēc sava rakstura tās ir vairāk relatīvas.
interpretācija Tiesību normu, specifisku metožu un paņēmienu lietošana, lai iespējami objektīvi atklātu normas saturu, izprastu tās jēgu un sociālo mērķi, tādējādi sekmējot normas lietošanu vai piemērošanu atbilstoši tās lomai kopējā tiesību sistēmā, nacionālo un starptautisko tiesību principiem, sabiedrības attīstības realitātei un loģikai.
kriminālistika Tiesību zinātnes nozare, kas pētī pierādījumu atrašanas, izņemšanas, fiksēšanas un zinātniskās izpētes līdzekļu un metožu izstrādāšanu un to izmantošanu saskaņā ar kriminālprocesa likumu, lai atklātu un novērstu noziegumus.
papildu pierādījumi tiesu pierādījumi, kuru nepieciešamība lietu pareizai izspriešanai atklājas, sagatavojot civillietu iztiesāšanai vai nododot apsūdzēto tiesai, vai arī iztiesājot šīs lietas tiesas sēdē.
kriminālpsiholoģija tiesu psiholoģijas daļa, kas pētī noziedznieka apziņas dzīvi un nozieguma atklāšanas metodes.
aci pret aci tiešā klātienē, tieši.
bukuris Tieva gara nūja ar klucīti galā zivju sadzīšanai tīklā pirms tā izvilkšanas; stūmeklis.
maigle Tieva, taisna kārts, ko vertikāli iesprauž zemē aptuveni 30 m attālumā no ugunspozīcijas (parasti šaušanas virzienā) un izmanto tēmēšanai, šaujot ar mīnmetējiem un citiem artilērijas ieročiem no aizklātām ugunspozīcijām.
līkumainā zarna tievās zarnas apakšējais posms, kas nāk aiz tukšās zarnas un beidzas pie aklās zarnas (resnās zarnas augšējais nodalījums).
aiz slēgtām durvīm tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).
starptīklošana Tīklu apvienošanas tehnoloģija, kas nodrošina atsevišķu lokālo tīklu apvienošanu teritoriālajā tīklā un teritoriālo tīklu apvienošanu lielākos teritoriālajos tīklos. S-ai izmanto tādas ierīces kā, piem., vārtejas, maršrutētājus un tiltus.
aizmiglot Tikt aizklātam ar miglu, rasu; aizmigloties (1).
aizvilkties Tikt aizklātam, aizsegtam, pārklātam (ar ko); pārklāties.
aizstaipīties Tikt apklātam (aizsprostotam), aizvelkot priekšā.
aplīt Tikt apklātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
apklāties Tikt apņemtam, apklātam.
datikt Tikt klāt.
apglīdēt Tikt noklātam ar mālu.
glīzdēt Tikt notraipītam ar māliem, tikt apsmulētam, pārklāt ar gļotām.
apglodot Tikt pārklātam ar dūņām.
appārslot Tikt pārklātam ar sniega pārslām, ar pelniem.
appērslot Tikt pārklātam ar sniega pārslām, ar pelniem.
aizsnigt Tikt pārklātam ar sniegu; pārklājoties ar sniegu, kļūt grūti pieejamam; piesnigt.
apsnigt Tikt pārklātam ar sniegu.
applūst Tikt pārklātam ar ūdeni (par vietu).
pārplūst Tikt pārklātam ar ūdeni plūdu, palu laikā (par vietu).
apkaļķoties Tikt pārklātam vai apņemtam ar kaļķu kārtu.
applūst Tikt pārklātam vai pilnīgi apņemtam (ar šķidrumu).
ieaugt Tikt pārklātam, apņemtam, aizsegtam ar ko augošu (piemēram, ar zāli, krūmiem, kokiem).
apmiglot Tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam ar nosēdušos miglu; pārklāties (ar miglu, garaiņiem u. tml.); apmigloties.
ieraudzīt saules gaismu tikt publicētam, iznākt; parādīties atklātībā.
rasties Tikt sacerētam, arī parādīties atklātībā (par mākslas darbu); veidoties (piemēram, par mākslas tēlu).
kļauties Tikt spiestam, virzītam klāt (pie kā vai citam pie cita).
piesviesties Tikt strauji pievirzītam, pieliktam (pie kā, kam klāt) - piemēram, par roku, pirkstiem.
pļavas tilbīte tilbīšu ģints suga (“Tringa totanus”), bridējputns, dzīvo atklātās ūdensmalās, gājputns.
portāls Tīmekļa (interneta) vietne, kas sniedz informāciju par noteiktu tēmu un nodrošina piekļuvi plašam datorpakalpojumu klāstam: elektroniskajam pastam, meklētājprogrammām, diskusiju grupām u. c.
spoguļserveris Tīmekļa serveris, ko datoru tīkla administrators papildus pievieno tīklam, ja pienākošais trafiks ir tik liels, ka tīklā esošais tīmekļa serveris to nespēj apstrādāt.
notīt Tinot (ko) apkārt, pārklāt (ar to).
uztīt Tinot (piemēram, dziju), pārklāt, piepildīt (ar to, piemēram, spoli).
aiztīt Tinot aizklāt, aizsegt (no visām pusēm).
pietīt Tinot piespiest, pielikt (pie kā, kam klāt); tinot piesaistīt.
pietipināt Tipinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
telemārketings Tirdzniecība un reklāma, izmantojot telefona sakarus; viena no teledarba formām.
Daugavmalas tirgus tirdzniecības vieta Rīgā Daugavas labajā krastā ārpus pilsētas mūriem, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1571. g., bija lielākais pārtikas produktu tirgus Rīgā, likvidēts 1930. g., kad tika atklāts Centrālais tirgus.
mārketings Tirgvedība, uzņēmuma komerciālās darbības rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
ieteikumu tirgvedība tirgvedības reklāma, kurā, parasti pozitīvo, vērtējumu vai ieteikumu par kādu tūrisma objektu vai pasākumu vispirms paziņu un tuvinieku saskarsmē (kā baumas) izsaka viens otram, cits citam popularizējot attiecīgo objektu vai pasākumu.
mērķplānošana Tirgzinības termins: ražotāju vai tirgotāju centieni noteiktai cilvēku grupai pārdot noteiktas preces, veicot pircēju loka izpēti un nodrošinot atbilstošu reklāmu.
notīstīt Tīstot (ko) apkārt, pārklāt (ar to).
aiztīstīt Tīstot aizsegt, aizklāt (no visām pusēm).
attīstīt Tīstot ko vaļā, atklāt, atsegt (ko).
uzvīstīt Tīstot uzsegt, uzklāt.
kibervardarbība tīša agresīva darbība, ko veic cilvēks vai cilvēku grupa, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus; izšķir četras formas: 1) tiešsaistes kontakts, kas noved pie vardarbības klātienē; 2) kiberizsekošana; 3) uzmākšanās tiešsaistē; 4) pazemojošas informācijas izplatīšana.
saitēt Tīt (saiti, auklu u. tml.), lai ko saistītu, klātu (ar to).
kankarot Tīt lupatās, aizklāt ar lupatām.
veltne Tītenis, ēdiens, ko saveltnē, ietinot mīklā vai citā materiālā.
nosprogot Tīties, sacirtāties, kļūt sprogainam, pārklāties ar cirtām.
sociālo pakalpojumu grozs to pakalpojumu klāsts, kurus obligāti nepieciešams nodrošināt sociālajam riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.
kurcīns Toksalbumīns, rīcina analogs kurkasa sēklās.
makrozamīns Toksisks glikozīds "Zamia" palmu ģints sēklās un lapās; neoplastiska iedarbība uz cilvēka aknām, nierēm, zarnām un plaušām; liellopiem izraisa letālus gastrointestinālus un aknu darbības traucējumus.
linamarīns Toksisks glikozīds linsēklās; hidrolīzē veidojas acetons, glikoze un zilskābe.
torkrets Torkrēts - betons, ko uzklāj uz virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
gradētava torņveida būve ar režģveida pildījumu ūdens atdzesēšanai ar gaisu slēgtā ūdensapgādes sistēmas ciklā, kurā ūdeni izmanto ražošanas procesa liekā siltuma aizvadīšanai; izmanto termoelektrostacijās, kompresoru stacijās u. c.
ūdenstornis Torņveida celtne ar tvertni, uz samērā augstas balsta konstrukcijās novietota tvertne - ūdensapgādes sistēmas sastāvdaļa ūdens uzkrāšanai un ūdens spiediena nodrošināšanai ūdensvadu tīklā.
linu kombains traktoram piekabināma lauksaimniecības mašīna linu noplūkšanai, atpogaļošanai un noklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos.
linu lentes apvērsējs traktoram uzkarināma lauksaimniecības mašīna lentē uz lauka noklātu linu apvēršanai, lai paātrinātu to kalšanu.
linu plūcējs traktoram uzkarināma lauksaimniecības mašīna linu plūkšanai un noklāšanai uz lauka; ar linu plūcēju arī sagatavo lauku darbam ar linu kombainu – applūc lauka malas un sadala lauku slejās.
linu savācējs traktoram uzkarināma lauksaimniecības mašīna uz lauka lentē noklātu linu savākšanai un sasiešanai kūlos vai nesasietu linu savākšanai kopiņās; sastāv no savācējtrumuļa, stiebriņu piespiedēja, stiebriņu galu nolīdzinātajā un kūlīšu sienamaparāta.
cukurbiešu sējmašīna traktoram uzkarināma mašīna precīzai kalibrētu viendīgsta cukurbiešu sēklu iesēšanai un vienlaicīgai minerālmēslu lokālai iestrādei rindās; sējot izveido arī izolējošu augsnes kārtiņu starp sēklām un mēslojumu, augsni uzirdina un pēc sējas pieveļ; rindu apstrādei ar herbicīdiem sējmašīnai pierīko slejsmidzinātājus.
frontālais traktorarkls traktorarkls saistīgu augšņu aršanai; arot aramsloksni apvērš par 180° un noklāj atpakaļ sākotnējā vietā.
apritums transportlīdzekļa pārvietošanās slēgtā kustības ciklā no sākumpunkta uz galapunktu un atpakaļ.
pārvērst Traucējot (kā) saskatāmību, pārklājoties pāri (kā) virsmai, būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par miglu, tumsu, sniegu u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par gaismu).
muities Traucēt (kāda darbu) ar savu klātbūtni, parasti par staigāšanu.
jaukt pēdas traucēt ko noskaidrot, kavēt atklātību patiesību; maldināt.
galvaniskā vanna trauks ar šķīdumu, kurā, laižot līdzstrāvu, šķīdumā iegremdētas detaļas virsmu pārklāj ar metālisku slāni.
pietrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
dvāparajuga Trešā no četrām jugām jeb laikmetiem hinduisma laika ciklā; tā sākas dienā kad Krišna pamet šo planētu un turpinās 864 tūkstošus gadu.
pietriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
satriept Triepjot (ko), pārklāt (ar to), parasti pilnīgi.
iztriept Triepjot izklāt (kādu vielu).
iztriept Triepjot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).
aptriept Triepjot pārklāt (ar ko).
notriept Triepjot pārklāt (kā) virsmu.
balaklava trikotāžas vai adīta galvassega, kas paredzēta, lai atklātu tikai daļu sejas; atkarībā no stila un valkāšanas veida neaizsegtas ir acis, mute un deguns vai sejas priekšpuse.
formilkinurenīns Triptofāna oksidācijas produkts; hidrolizējot to formilāzes klātbūtnē, tas pārvēršas par kinurenīnu un skudrskābi.
panorāmfotokameras Trīs vai vairāk fotokameras, kas izvietotas noteiktā leņķī cita no citas, lai iegūtu plašu, vispusīgu ainu, kurā attēli pārklāj cits citu.
rafinoze trisaharīds, galaktozilsaharoze C~18~H~32~O~16~, balti, saldi, ūdenī šķīstoši kristāli; ir cukurbietēs un kokvilnas sēklās.
trijklāju Trīsklāju.
blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē.
citotrofoblasts Trofoblasta iekšējais šūnu slānis, kas pārklāj horiju un horija bārkstis grūtniecības pirmajā pusē.
drošības trose trose, kas vētrainā laikā nostiepta visā jahtas garumā, vai pāri kuģa klājam, lai pasargātu cilvēkus no noskalošanas vai iekrišanas jūrā.
cekocēle Trūce, kurā ir daļa aklās zarnas.
balklāvnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Balklāvi" iedzīvotāji.
atklātais tulkojums tulkošanas metode, kas cieši saistīta ar avotvalodas sabiedrību un kultūru, apzināti saglabājot avotvalodas kultūras elementus un neizmantojot lokalizāciju; atšķirībā no slēptā tulkojuma atklātā tulkojuma lasītājam ir skaidrs, ka tas ir tulkots teksts.
čulgot Tulznot, pārklāties ar tulznām (par ķermeņa daļām).
čulgāt Tulznot, pārklāties ar tulznām.
t. Tumši (kopā ar apzīmētāju reklāma sludinājumos, piem., t. logi automašīnām).
tīrūdens tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium aurelia"), kuras klātbūtne liecina, ka ūdens ir diezgan tīrs.
efendi Turcijā - kungs; pieklājīga vīriešu uzrunāšanas forma.
ķibināties Turēties, pieķerties klāt.
tūre Tūrismā lietots apzīmējums tūrisma braucienam pa noteiktu maršrutu ar noteikta pakalpojumu klāsta piedāvājumu.
piečapstināt Turklāt čapstināt.
vēl turklāt, papildus.
piedevām Turklāt; papildus.
pie kam turklāt.
kas Turklāt.
notifikācija FECN turpvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Forward Explicit Congestion Notification"").
tušas mazgājums tuša, ko uzklāj ar ūdenī samitrinātu otu, tad ar otu pārklāj spalvas vai cita instrumenta ievilktās līnijas, veidojot toņu nianses.
tujināties Tuvināties, nākt klāt.
klātes Tuvu klāt.
klātene Tuvums, klātiene.
nosvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties ar mitrumu.
piesvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties no iekšpuses ar mitrumu.
līnijkuģis Tvaikoņu flotē - bruņām klāts lieltonnāžas karakuģis.
pārsātināts tvaiks tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama.
aizkampt Tverot saspiest, aizklāt.
ņemt uz klāja ūdeni ūdenim skaloties pāri klājam, kad jūra ir tik liela, ka peldlīdzekļa priekšgals rokas vilnī.
bezspiediena kustība ūdens plūsma smaguma spēka ietekmē atklātās gultnēs ar brīvu līmeņvirsmu.
hidrogenēšana Ūdeņraža pievienošana vienkāršai vielai vai ķīmiskam savienojumam katalizatora klātbūtnē.
hidrogenizācija Ūdeņraža pievienošanās dažādām ķīmiskām vielām katalizatoru klātbūtnē.
ūdeņu dēņene ūdeņu dūņene ("Limosella aquatica"), kas sastopama seklās ūdenstilpēs un mitrās vietās, krastmalās.
sedzējuguns Uguns, ko atklāj, lai aizsargātu karaspēka daļas, kad tās atrodas pretinieka kājnieku ieroču sniedzamības attālumā.
sedzējuguns Uguns, ko jūras desanta operācijā atklāj pirms desanta izsēdināšanas, lai nosegtu sagatavošanās operācijas, tādas kā zemūdens šķēršļu iznīcināšana vai atmīnēšanas darbi.
pieūjināt Ūjinot piesaukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Abaine Upe Latvijā, Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe, dabiskā izteka atradās Lubāna pārplūstošajā palienē, Balto klānu dienvidu daļā, bet pēc Lubāna iedambēšanas vairs nav savienota ar to, tagadējais garums - 14 km; Abaina; Abaiņa.
Malmuta upe Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, visā garumā regulēta, par augšgalu uzskata grāvi Aklā purva austrumu malā, lejtecē gultne pāriet Meirānu kanālā; aprāk ietecēja Lubānā; Malmute; Melmute; Mēlmute.
Aizklāņupe Upe Talsu novada Kolkas un Rojas pagastā, iztek no Bažu purva, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~2,5 km; Aizklāņu upe; Mazupīte.
urīnkanāls Urīnpūšļa izvads, kas sākas urīnpūšļa kaklā, tēviņiem, savienojoties ar sēklvadu, veido urogenitālo kanālu, mātītēm atrodas iegurņa dobumā ventrāli no maksts.
nokarenā usneja usneju suga ("Usnea filipendula"), kurai raksturīgi gari, nokareni pavedienveida lapoņi ar sānizaugumiem; galvenie pavedieni klāti ar kārpiņām un sorēdijām; aug vietās, kur ir palielināts gaisa mitrums.
bubuldancis Uts apzīmējums kādā mīklā.
drošības reliņš uz klāja gar peldlīdzekļa malām izveidots iežogs no nerūsoša materiāla, lai pasargātu cilvēkus no iekrišanas ūdenī.
šķietamais vējš uz klāja uztveramais vējš, kura virziens (un stiprums) ir peldlīdzekļa pārvietošanās ātruma un īsā vēja vektora summa.
vimpeļvējš Uz klāja uztveramais vējš, kura virziens (un stiprums) ir peldlīdzekļa pārvietošanās ātruma un īstā vēja vektora summa.
ahoi Uz klāja!, uz kuģa! (jūrnieku sauciens, ko lieto arī sveicienam vai uzmanības pievēršanai).
virsbūve Uz kuģa klāja izbūvēta telpa.
klāja krava uz kuģa klāja novietoti konteineri, kokmateriāli, kā arī liela izmēra priekšmeti, kuras nevar ievietot kuģa tilpnēs.
kulsams Uz kuļamklona kulšanai izklāta labība.
kulsums Uz kuļamklona kulšanai izklāta labība.
ieveidne Uz laiku taisīts klājs jeb sega, ko lieto dažādu būvdaļu (velvju, sienu) mūrēšanai, blietēšanai vai liešanai.
palts Uz plakanas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
peļķe Uz plakanas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
knābis Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem, pirmzīdītājiem).
trīsslāņu emulsija uz vienas filmas pamatnes uzklāti trīs emulsijas slāņi, no kuriem katrs fiksē vienu gaismas krāsu spektra daļu - sarkano, zilo vai zaļo.
vālenis Uz zemes vai grīdas noklāta siena vai salmu kārta.
dasabarāties Uzbaroties, lai kļūtu tuklāks.
klupt Uzbrūkot strauji tuvoties, virzīties klāt.
problēmas apraksts uzdevuma risināšanas mērķa un metožu formulējums, kas sevī ietver uzdevuma nostādni, risināšanas metožu izklāstu, sākotnējo datu aprakstu, rezultātu attēlošanas veidus, kā arī prasības attiecībā pret uzdevuma risināšanai izmantojamajiem algoritmiem un programmām.
atrast Uziet, atklāt (parasti to, ko meklē).
labības kombains uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna, kas vienlaikus nopļauj vai savāc vāliem un izkuļ labību, attīra un savāc tvertnē izkultos graudus, uzkrāj gubotājā vai noklāj vālā salmus un pelavas; galvenās labības kombaina sastāvdaļas ir heders (pļaujamā ierīcce), kuļmašīna, gaitas iekārta, gubotājs, motors, graudu tvertne un vadītāja kabīne.
pieklāt Uzklājot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, telpu), pārklāt (kādu priekšmetu).
aizsegties Uzklājot, pārklājot sev (ko) pāri, aizklājot (ko) priekšā, panākt, ka tiek aizsargāts, nav redzams vai ir grūtāk saskatāms; aizklāties.
uzotēt Uzklāt ar otu (ko) virsū (uz kā, kam).
apbetonēt Uzklāt betona masu (ap ko, kam apkārt).
uzvāpēt Uzklāt glazūru.
paklāt gultu (arī guļasvietu, guļvietu) uzklāt gultu, guļasvietu gulēšanai.
uzsērt Uzklāt labību uz rijas ārdiem žāvēšanai.
uzklāties Uzklāt sev (ko) virsū.
pasegt Uzklāt uz kā.
uzdeķot Uzklāt, apsegt.
uzrežģīt Uzklāt, pārklāt.
klaistīt Uzklāt.
uzkubināt Uzklāt.
uztikt Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzklāt uz kādas vietas.
uzcikstēt Uzlabot ceļu, pārklājot to ar zariem.
sociālā darba mērķis uzlabot sociālos apstākļus, veicināt savstarpēji atbalstošu sociālo mijiedarbību, sekmēt ikviena cilvēka dzīves kvalitāti, atbalstīt un attīstīt cilvēku individuālās spējas un potenciālu nodrošināt savas vajadzības, sasniegt pēc iespējas labāku personiskās dzīves un sociālās labklājības līmeni, nodrošinot sociālo taisnīgumu dažādās dzīves situācijās un palīdzot cilvēkiem veicināt sociālās pārmaiņas savā dzīvē, tuvākajā apkaimē, kopienā un sabiedrībā.
piesasieties Uzmākties (kādam ar savu klātbūtni).
purga Uzmaucamā daļa ar caurumiem lejkannai, pa kuru līst ūdens sīkām strūklām.
tirgzinība Uzņēmuma komerciālās darbības plānošana, tirgus izpēte un reklāma ar mērķi nodrošināt uzņēmuma sekmīgu darbību un palielināt tā peļņu.
sabiedriskās attiecības uzņēmuma, iestādes sabiedriskā tēla veidošana, šo pasākumu mērķis - reklāmas, labdarības un citu pasākumu rezultātā iegūt sabiedrības simpātijas; sadarbība ar sabiedrību.
prosperiti Uzplaukums, labklājība.
ievadvārdi Uzruna (parasti neliela), ar kuru atklāj (sapulci, konferenci u. tml.).
salnot Uzsalt, pārklāties ar ledus kristāliem, salnu.
mutuālisms uzskats, ka savstarpēja atkarība ir sabiedrības labklājības pamats.
ziņot uzstāties (piem., konferencē, sanāksmē) ar samērā īsu publisku runu, kurā sniegts konspektīvs faktu, pētījumu rezultātu u.tml. izklāsts.
uzburbēt Uztūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām); uzburbt (2).
uzburbt Uztūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām).
plecu uzvara uzvaras veids cīņas sportā - pretinieka lāpstiņu piespiešana pie paklāja
uzlikt Uzziest, uzklāt (uz kā, kam).
biešu gaišais smecernieks vabole 7-11 mm garumā, kuras ķermeņa virspusi klāj biezi balti vai dzelteni matiņi, kāpurs stipri bojā cukurbietes.
dumbrvabole Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Cyphon"), Latvijā konstatēts 11 sugu, no tām biežāk sastopamas divas, vaboļu ķermenis ovāls, maz hitinizēts, klāts ar smalkiem matiņiem, gaišdzeltens līdz melns.
piepjēdis Vaboļu kārtas dzimta ("Biphyllidae"), maz pētītas vaboles ar brūnganmelnu 3-3,3 mm garu ķermeni, kas blīvi klāts ar matiņiem.
strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji.
dumbraiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Helodidae"), \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai olveidīgs, klāts ar zīdainiem matiņiem, spīdīgs, 2-6 mm garš.
sēņmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Lathridiidae"), vaboļu ķermenis 0,8-3 mm garš, plakans ar dziļām rievām, klāts ar matiņiem, visbiežāk tumšs, pārtiek gk. no dažādām sēnēm, biežāk no pelējumsēnēm vai piepēm, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
smailvēdere Vaboļu kārtas dzimta ("Mordellidae"), \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, šaurs, iegarens, izliekts, klāts ar smalkiem matiņiem, gk. melns, segspārni pakaļpusē sašaurināti, nenosedz smailo, dzelkšņveidīgi izstiepto vēdera galu, sastopamas gk. uz ziediem.
gludvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Phalacridae"), 550 sugas, Eiropā konstatēts 50 sugu, Latvijā - 10 sugu, vaboļu ķermenis stipri izliekts, ovāls, gluds, 1-3 mm garš, kāpuri attīstās ziedpumpuros vai sēklās.
celmgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas apakšdzimta ("Lepturinae"), Latvijā konstatēto vaboļu ķermenis izstiepts, 6-20 mm garš, klāts ar matiņiem, segspārni brūni vai sinepjdzelteni, bieži ar melnām joslām vai plankumiem, Latvijā konstatētas 42 sugas.
autentifikācijas kods vadības ziņojumu lauks, ko piekārto datu blokam, lai identificētu ziņojumu, tajā parasti ietilpst speciāla parole, ziņojuma kārtas numurs, norāde uz pārraides laiku un datumu, kā arī cita informācija, kas atvieglo datu nesankcionētas izmantošanas un izmaiņas atklāšanu.
pievadīt Vadot (transportlīdzekli), pievirzīt (to pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piegažam Vairāk nekā nepieciešams, pienācīgā veidā, turklāt.
kaļķaļģes Vairākas, dažādām grupām piederīgas aļģes, kam šūnu apvalki satur no ūdens šķīduma ņemtu kaļķi, vai arī tas pārklāj aļģi no virsas.
klāstīt Vairākkārt klāt (ko); vairākkārt izplest (piemēram, palagu, audumu).
nokraustīt Vairākkārt kraujot, pārklāt (kā) virsu.
kašņāties Vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm; arī kārpīties (1).
staipīt Vairākkārt velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, ka (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
platīt Vairākkārt vērst plašumā; vairākkārt plest (vaļā); izklāt.
lipināt Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
kūlainis Vairākus gadus nepļauta pļava, ko klāj kūla; ar kūlu un sūnām klāts izcirtums mežā.
afišu papīrs vāji līmēts, mašīngluds vai vienpusgluds papīrs ar vidēju pelnu daudzumu afišu un reklāmu iespiešanai.
stila lapas kaskadēšana valodas HTML papildu iespēja, kas ļauj globālā tīmekļa pakalpojumu izstrādātājiem un tīkla lietotājiem veidot īpašus lappušu izklājumus, piemēram, noteikt, kā izvietot galvenes vai kā noformēt saites.
vārtīt Valstīt (kādā vielā), lai pārklātu (ar to), tā ka pārklājas (ar to).
apvalstīt Valstot ko (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu); apvārtīt, apviļāt.
eksklāvs Valsts daļa, ko no valsts pārējās teritorijas atdala cita valsts vai valstis (piem., Krievijai eksklāvs ir Kaļiņingradas apgabals).
Austrumtimora valsts dienvidaustrumu Āzijā (_Timor Lorosae_), aizņem Timoras salas austrumu daļu, Okusi anklāvu salas rietumu daļā, Atauro un Jako salu, platība - 15000 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Dili, administratīvais iedalījums - 13 provinces, robežojas ar Indonēziju.
caurskatāmība Valsts pārvaldē un citās institūcijās pieņemamo lēmumu procedūras atklātība un iespējas šos procesus pārbaudīt; atklātums.
kriminālpolicija Valsts policijas sttruktūrvienība, kuras uzdevums ir novērst un atklāt smagus un bīstamus noziegumus (bandītismu, kontrabandu, bruņotus uzbrukumus, naudas viltošanu, slepkavības, ar narkotiskajām vielām saistītus noziegumus u. c.) apkarot organizēto un ekonomisko noziedzību, meklēt bez vēsts pazudušas, bēguļojošas u. c. personas.
candido Vaļsirdīgi, atklāti; sirsnīgi.
džakuzi Vanna, kurā ar ūdens strūklām iespējams veikt ķermeņa masāžu.
topvantis Vantis, kas no masta topa pāri zāliņa nokam nāk no bortiem pie klāja.
kupriūrija Vara klātiene urīnā.
patinēšana Vara un tā sakausējumu izstrādājumu apstrādāšana ar ķīmiskiem reaģentiem, pārklāšana ar patinu, lai uzlabotu to dekoratīvās īpašības un aizsargātu no bojāšanās.
obscēniji Vārdi, kas sabiedrībā pieņemti par nepieklājīgiem, publiski neizrunājamiem un nelietojamiem.
attēlu vārdnīca vārdnīca, kurā vārda nozīmi atklāj attēls.
eifēmisms Vārds vai teiciens, ko lieto kāda rupja, nepieklājīga vārda vai teiciena, arī intīma vai tabuēta nosaukuma vietā.
aizstājvārds Vārds, ar kuru datoru tīklā apzīmē personu vai personu grupu.
lietotājvārds Vārds, ar kuru lietotājs piesakās interneta tīklā; tas veido interneta tīklā lietotāja elektroniskā pasta adreses sākuma daļu (līdz simbolam @).
nerātnība Vārds, izteikums ar divdomīgu, nepieklājīgu, parupju nozīmi.
sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras.
atsveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, no kura šķiras.
domēna vārds vārdu sistēma, ko izmanto, lai identificētu konkrētu datoru interneta tīklā.
varnakas Varnakziežu ģints, ziedi sarkani vai bālgani violeti, sēklotne lineāla, auglis ar daudz sēklām, sēklas ar bieziem gariem matiņiem.
pievārīt Vārot pieļaut, ka (kas) pielīp (pie kā, kam klāt).
pievārīt Vārot pievienot (pie kā, kam klāt).
apvārtīt Vārtot, viļājot (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu).
grafitēšana Vaska, gutaperčas u. c. matricu pārklāšana ar grafītu (2).
kutikula Vaskveida plēve, kas pārklāj auga mizu, aizkavējot ūdens iztvaikošanu.
sarkanfigūru stils vāžu glezniecības stils Senajā Grieķijā, kas izveidojās ap 530. g. p. m. ē. un pastāvēja līdz 4. gs. p. m. ē., figūras saglabāja oranžsarkano māla toni, bet fons tika noklāts ar melnu laku.
perigastrijs Vēderplēve, kas klāj kuņģi.
perimetrijs Vēderplēve, kas no ārpuses klāj dzemdi.
pievēdināt Vēdinot pievirzīt klāt.
pievest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pievest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pievest Vedot nogādāt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
aizaust Veidojot tīklu, aizdarīt vai pārklāt (par zirnekli).
aiztīklot Veidojot tīklu, pārklāt, aizsegt (ko).
pieaust Veidojot tīklu, piesaistīt (ar to pie kā, kam klāt) - par zirnekli.
pievallēt Veidojot valni, pievirzīt klāt.
pieaugt Veidojoties (kam), piepildīties, arī tikt aizklātam (ar to).
pierepēt veidojoties varžacīm, pārklāties ar tām.
nobriest Veidojoties, attīstoties pastiprināties, nonākt līdz atklātai izpausmei (parasti par parādībām sabiedrībā).
soriji Veidojumi paparžu lapu apakšpusē, sporangiju veidošanās sakopojumi, melnganas vai brūnas krāsas, ko bieži klāj plāna zvīņveida sedzene; sors (2).
plankot Veidot (ko) no plankām; klāt (ko) ar plankām.
velēnot Veidot (kur) velēnu kārtu; klāt (ko) ar velēnām.
krāsot veidot (uzrakstu, attēlu) ar [krāsu]{s:2013}, klājot to uz kādas virsmas
sogāt Veidoties vižņiem; pārklāties ar vižņiem.
pārrunāt veiklāk, stiprāk runāt.
svētība Veiksme, labklājība, pārticība, kas ir iegūta ar dieva vai dievu gādību.
prosperity Veiksme, saimnieciska labklājība; uzplaukums.
iet zaļi veikties labi, klāties jautri.
iet Veikties; klāties.
apslēpts Vēl neizpētīts, neizzināts, neatklāts.
Lagažas apmetne vēlā neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Lazdukalna pagastā, 300 m no Lagaža ietekas Aiviekstē, platība >1 ha, atklāta 1964. g., atsegtas stāvkoku celtņu paliekas.
šķērpis Velēnu nazis arklā.
pievilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizvilkt Velkot aizsegt (ko); aizklāt (ar ko).
aizvilkt Velkot aizsegt, aizklāt (kam priekšā).
pievilkt Velkot pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem.
pievilkt Velkot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
stiept Velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, kā (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
iespiedmašīnas velmes velmju sistēma krāsas un (ofseta iespiedmašīnās) ūdens uzklāšanai iespiedformai.
augsnes nematodes veltņtārpu tipa nematožu klases ("Nematoda") dzīvnieku grupa; mazkustīgi tārpi ar slaidu vārpstveida vai pavedienveida ķermeni (gar. 0,4—2 mm), ko klāj biezs, caurspīdīgs apvalks — kutikula.
rovis Velvēts pārsegums dzirksteļu uztveršanai virs atklāta pavarda.
pievelt Veļot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pievelties Veļoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
klāja balsts verikāls balsts, lai novērstu klāja siju ieliekšanos.
pievērt Verot pievienot (pie kā, kam klāt).
klājbalsts Vertikāls statnis kuģa klāja balstīšanai.
sveikatība Veselība, labklājība.
ņemt Vest, transportēt (ko) sev līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt.
reklāmvēstule Vēstule, kurā tiek pa pastu sūtīta reklāma.
pragmatisms Vēstures zinātnes virziens, kas aprobežojas ar notikumu izklāstīšanu to ārējā kopsakarā un secībā, neatsedzot vēsturiskās attīstības likumsakarības.
Ablinga Vēsturiska apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī, ko 1941. g. 23. jūnijā vācu karaspēks nodedzināja vienlaicīgi nogalinot 42 cilvēkus, 1972. g. atklāts memoriāls.
apvētīt Vētījot pārklāt.
pievērtīt Vētījot pievienot (pie kā, kam klāt).
priekšplāns Videoklipā - attēls, kas uzklāts uz cita attēla.
videoklips Videominiatūra, kurā mūzikas skaņdarbs apvienots ar sižetisku vizuālo risinājumu; arī reklāmas rullītis.
videostraumējums Videopārraide datu tīklā.
sadursmes apdare vides piekļuves vadības apakšslāņa darbība CSMA/CD tīklos pēc sadursmes atklāšanas pārraides vidē.
brendālisms Vides un sadzīves varmācīga piesārņošana ar reklāmu.
fjumāras Vidusjūras baseina upes, kas izveidojas tikai lietus periodā (ziemā, pavasarī) vai pēc spēcīgām lietusgāzēm, bet pārējā laikā tās ir sausas, ar oļiem un akmeņiem klātas gultnes.
okamisms Viduslaiku filozofa Okamas Viljama (~1300-49) mācība ar uzsvaru intuīciju un ārējo uztveri, kas veido pieredzi, noliedz, ka teoloģija būtu zinātne un prasa, lai tā dibinātos vienīgi atklāsmē, kurai ticēt ir jo lielāks nopelns, jo tā mazāk prātam aptverama.
Maneseina revīzija Vidzemes un Kurzemes vietējo pārvaldes institūciju darbības pārbaude no 1882. g. maija līdz 1883. g. augustam (vadīja senators N. Maneseins). Revīzija atklāja vietējo varas institūciju darbības nelikumības; tas tika izmantots, lai likvidētu vācu muižnieku tiesības un ciešāk piesaistītu Baltijas guberņas Krievijai.
šalupe Viegla airējama laiviņa bez klāja.
pārjume Viegla jumtveida konstrukcija, kas ir pārklāta, piemēram, ar audeklu, brezentu.
pieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
smailīte Viegla, šaura sporta vai tūrisma laiva ar daļēji segtu klāju.
ļumēt Viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
dekorēšana ar silikātkrāsām viegli kūstoša krāsaina stikla pārklājuma (emaljas) uzkausēšana uz stikla izstrādājuma virsmas.
kušņi Viegli kūstošas vielas, ko izmanto keramikas izstrādājumu pārklāšanai pirms apdedzināšanas.
iepūderēt Viegli pārklāt (ar ko pulverveidīgu).
pieņemt Viegli satvert, saņemt (pie kā); saņemot ar rokām, mazliet pievirzīt (pie kā, kam klāt).
ļovēt Viegli šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
pieglaust Viegli, maigi piekļaut (kādu, ko) sev klāt.
pieglaust Viegli, maigi piekļaut (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
pieslīdēt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
pieslidināt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
frivols Vieglprātīgs, bez dziļāka satura; ne visai pieklājīgs.
dzirkstošais vīns viegls alkoholisks dzēriens, kurš iegūts, raudzējot dabīgos vīna materiālus un kuram ir palielināts spiediens sakarā ar oglekļa dioksīda klātbūtni.
peņuārs Viegls apmetnis, ko klāj uz pleciem (piemēram, klientam frizētavā).
lakē Viegls, ar īpašu pārklājumu pārklāts audums, kuru izmanto virsapģērbu, kā arī bikšu, svārku un blūžu šūšanā.
mergoum Viegls, plāns berberu paklājs spilgtās krāsās, ar ģeometriskiem rakstiem.
indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kāda ķīmiskā savienojuma klātbūtni.
krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
miglinātājs Viela, kas, veidojot sīkus kristālus, rada stiklveida materiālā (stiklā, glazūrā, emaljā) gaismas izkliedi; izmanto fluora, fosfora, titāna u. c. savienojumus.
plastifikatori vielas, kas samazina polimērmateriālu un laku un krāsu pārklājumu cietību un trauslumu, palielina elastību, plastiskumu un salturību, samazina plastmasu kausējumu viskozitāti; visbiežāk lietotie plastifikatori ir ftalskābes u. c. skābju esteri, sintētiski oligomēri, kaučuki.
biokatalizatori Vielas, kuru klātbūtne organismā maina dzīvības norišu ātrumu.
bezdzimumpaaudze Viena no divām vai vairākām paaudzēm pēc vairošanās veida atšķirīgu paaudžu likumsakarīgas mijas dzīves ciklā; sporofīti.
hermētisms Viena no modernās dzejas pazīmēm: apzināta atraušanās no realitātes, abstrahētu subjektīvu pārdzīvojumu atklāsme ar sarežģītiem tēliem, individuālām asociācijām.
gadījuma vadīšana viena no pamatmetodēm sociālajā darbā ar gadījumu, kas palīdz cilvēkiem orientēties plašajā pakalpojumu klāstā un saņemt visatbilstošākos pakalpojumus: veic individuālās situācijas un vajadzību izvērtēšanu, nepieciešamo pakalpojumu plānošanu, resursu un pakalpojumu piesaisti.
Minesotas modelis viena no pieejām atkarību atveseļošanā, kas balstās uz psiholoģijas, psihiatrijas un medicīnas atziņām un praksi darbā ar pacientiem ar atkarību; tiek skaidrota atkarības būtība, procesi, pazīmes, tiek atklātas likumsakarības starp slimības norisi un pacienta uzvedību, emocionālajām reakcijām un rīcību; tiek kombinētas grupu nodarbības un individuālais darbs.
Miroku viena no populārākajām dievībām Tālo Austrumu budismā, nākotnes gaišās dzīves un labklājības buda.
vārsne Viena no saaugušajām augļlapām auglī (piemēram, pākstīm), kas, sēklām nogatavojoties, atdalās no citam augļlapām to saauguma vietās.
netiešais sociālais darbs viena no sociālā darba pieejām, kurai raksturīga sociālā darbinieka intervence mikrolīmeņa, mezolīmeņa un makrolīmeņa praksē ar mērķi pastarpinātā jeb netiešā veidā ietekmēt klientu mērķgrupas vai klienta (indivīds, ģimene, grupa) sociālo problēmu risinājumu, dzīves kvalitātes un labklājības uzlabošanos.
tīkla adrešu translēšana vienā tīklā izmantojamo _IP_ adrešu translēšana _IP_ adresēs, kas tiek lietotas citā tīklā.
pārsedze Vienas sistēmas pavedienu pārklāšana pār otras sistēmas pavedieniem pinuma veidošanai.
dubultekspozīcija Vienas un tās pašas filmas eksponēšana divreiz, iegūstot divu attēlu pārklāšanos.
plēve Viendabīga, parasti plāna, samērā blīva (piemēram, vielas, organiska veidojuma) kārta, kas atrodas virs citām, parasti mazāk blīvām (to) kārtām vai pārklāj (to) virsmu.
slānis Viendabīgs (audu) kopums, veidojums (organismā), kas klāj kā virsmu vai atrodas starp citiem šādiem kopumiem, veidojumiem.
kārta viendabīgs (piemēram, zemes, iežu, vielas, organiska veidojuma) slānis, kas klāj kā virsmu vai atrodas virs vai zem cita slāņa
mikrospermas Viendīgļlapju augu rinda, ko raksturo sīkas sēklas 0,1-0,2 mm caurmērā, kas sastāv tikai no dažiem simtiem šūnu, apklātas ar irdenu čaulu, tiek producētas miljoniem katrā auglī.
kopernīcija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas vasku palmu (viena no divām) ģints ("Copernicia"), kuras vēdekļveida lapas klātas ar gandrīz 5 mm biezu vaska kārtu, no viena koka gadā iegūst 0,5-2 kg vaska.
madijas Viengadīgi kurvjziežu dzimtas augi, kurus audzē Čīlē, Kalifornijā un Eiropā; madiju sēklās ir apmēram 35% eļļas, ko, lieto pārtikai un ziepju vārīšanai.
terofīti Viengadīgi lakstaugi, kas veģetācijai nelabvēlīgā gadalaikā iet bojā, vairojas ar sēklām, kas viegli pārcieš salu, sausumu.
nonneja Viengadīgs lakstaugs "Nonnea Boragineu" dzimtā, lapas pārklātas matiņiem, ziedi piltuvveidīgi, ar 5 vainaglapiņām, parasti iesārti brūnā krāsā.
pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs ("Faba bona", arī "Vicia faba" un "Faba vulgaris").
zirnis viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs ("Pisum").
legumelīns Vienkāršs albumīns pākšaugu sēklās.
SOAP Vienkāršs objektu piekļuves protokols (angļu "simple object access protocol") - noteikumu kopums, kas ļauj lietojumprogrammām un pakalpojumiem tīklā sazināties savā starpā.
vairākuzdevumu apstrāde vienlaicīga divu vai vairāku programmu vai instrukciju izpilde datorā vai datoru tīklā.
paklājs Vienlaidus (kā) kārta, slānis, kas pārklāj kādu virsmu.
omniprezents Vienmēr klātesošs.
slodzes līdzsvarošana vienmērīga apstrādes un pārraides funkciju izlīdzināšana datoru tīklā, lai neviena atsevišķa ierīce netiktu pārslogota. Lai līdzsvarotu slodzi, daudzas tīmekļa vietnes izmanto divus vai vairākus tīmekļa serverus.
aile Vienmērīgs izvietojums, klājums, slānis.
vielas nezūdamības likums viens no dabas pamatlikumiem, kas nosaka, ka dabas procesos vila nezūd un nerodas klāt no jauna, tikai maina savu vietu vai veidu.
Eiropa viens no Jupitera pavadoņiem ("Europa"), vidējais attālums no planētas - 671100 km, izmēri - 3122 km, masa - 0,64 no Mēness masas, atklājis it. zinātnieks G. Galilejs 1610. g.
eserīns Viens no Kalabāras pupu alkaloīdiem, atrodams arī citās sēklās.
Dažbogs viens no senkrievu panteona dieviem, dievs devējs, laimes, labklājības, bagātības dievs, tiek saistīts ar sauli.
ugunspārbaudījums Viens no t. s. Dieva tiesas veidiem Viduslaiku Eiropā, ja tiesājot nav citu pierādījumu, tad apsūdzētajam jātur roka ugunī, jāiet kreklā caur ugunskuru vai jātur rokā nokaitēta dzelzs; ja apsūdzētais nedabū deguma brūces, tad pats Dievs pierādījis tā nevainību.
mantri Viens no tantriskās atklāsmes (dīkšā) pamatveidiem - mantras un dievu spēka atmodināšana skolniekā.
šāmbhavī Viens no tantriskās atklāsmes (dīkšā) pamatveidiem - skolnieka apziņas attīrīšana.
šakteja Viens no tantriskās atklāsmes (dīkšā) pamatveidiem - skolnieka garīgās enerģijas atmodināšana.
darījumviesnīca Viesnīca, kas ir specializējusies darījumtūristu apkalpošanā, to raksturo lietišķi iekārtoti numuri, operatīvas sakaru iespējas, darījumu veikšanai piemērotas telpas, tehnoloģiski aprīkots darījumu centrs un uz darījumviesiem orientēts pakalpojumu klāsts.
kāšvieta Vieta virs atklātā pavarda, zem katla āķa.
pieeja Vieta, kas paredzēta pieiešanai, piekļūšanai (pie kā, kam klāt), vieta, pa kuru var piekļūt, pieiet (pie kā, kam klāt).
apsolītā zeme vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt; laimes, pārticības, labklājības simbols.
čarpājs Vieta, kur zemes virskārta klāta ar akmeņainu granti.
čarpe Vieta, kur zemes virskārta klāta ar akmeņainu granti.
piebrauktuve Vieta, pa ko piebrauc (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pakūlains Vietām klāts ar kūlu.
izvīt Vijot izklāt.
pārvīt Vijot pārklāt (ar ko).
pievīt Vijot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
smalkvīle Vīle ar šaurām, seklām rievām.
pievilināt Vilinot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzturas (kur, pie kā, kā tuvumā).
vilkamēle Vilkmēle ("Succisa") - lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem.
vilkties Vilkt savu ķermeni (kādā virzienā, pie kā, kam klāt), arī tikt vilktam (kādā virzienā - par ķermeņa daļu).
cvikot Vilkt uz liestes un stiprināt klāt (zābaku, kurpju virsas) ar kurpnieka naglām - cvikām.
vilnīgs Vilnains, ar (blīvu) vilnu pārklāts.
čapraks Vilnas sega, ko paklāj zem sedliem zirgam uz muguras.
apviļāt Viļājot (kādā vielā), panākt, ka pārklājas (ar šo vielu).
ņemt uz klāja jūru viļņiem gāzties pāri klājam, kad peldlīdzeklis iet pret vilni.
Ziemeļrietumu Vidzemes pacēlums viļņots morēnu līdzenums Viduslatvijas zemienes ziemeļu daļā, augstums — līdz 127 m (Zilaiskalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi.
volāns Viļņveidīgs drānas krokojums, ko, parasti kā dekoratīvu apmali, izmanto tērpa, arī pārklāja u. tml. rotāšanai.
krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
kā vīrs vīrišķīgi, nebaidoties grūtību, briesmu, drosmīgi pārvarot tās; atklāti, godīgi.
pievirpuļot Virpuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
segborts Virs klāja izveidota kokpita apmale, kas kokpitā sēdošos pasargā no klāja ūdens.
jumta dēļu klājs virs spārēm pienaglots dēļu klājs – pamatne jumta seguma materiāliem.
spārdeks Virsbūves klājs - kuģa augšējais klājs virs galvenā klāja; pasargā kravu no viļņiem.
latīņu takelējums virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar latīņu buru, kas piestiprināta pie garas rājas, kas īsajā mastā ieslīpi pacelta diametrālajā plaknē.
tendertakelējums Virsklāja aprīkojuma paveids nelielam vienmasta buru peldlīdzeklim ar slīpajām burām; tam ir gāfeltakelēta grotbura (grots), topbura (var būt lugertākelēta) un divas vai trīs priekšburas (štagbura un viens vai divi klīveri).
rangouts Virsklāja konstrukcijas un kuģa iekārtas detaļas signāluguņu, zīmju un antenu izvietošanai, kravu iekārtu nostiprināšanai, uz burukuģiem - visu buru uzstādīšanai un nostiprināšanai.
dekupāža Virsmas dekorēšana ar papīra izgriezumiem, kurus pēc tam pārklāj ar laku.
amalgamācija Virsmas pārklāšana ar amalgamu.
laminēšana virsmas pārklāšana ar sintētiska materiāla loksnēm, piemēram, mēbeļrūpniecībā; virsmas pārklāšana ar sintētisku plēvi.
divkomponentu laka virsmas pārklāšanas materiāls (laka un tās cietinātājs), kas fasēts divos iepakojumos, un tikai pirms lakošanas tos sajauc kopā un izlieto 4-8 stundu laikā, laka labi saistās virsmu, to var uzklāt ļoti plānā kārtā, tā ir elastīga un ķīmiski izturīga.
Garmo smaile virsotne Rietumpamirā, Darvazas un Zinātņu Akadēmijas grēdas saskarē, Tadžikistānā, augstums - 6595 m, klāta ar sniegu un ledu.
gāle Virsotne, krauja (kalnam), kas parasti klāta ar sniegu, ledu.
OPODO Virtuālās tūrisma aģentūras (angļu "Opportunity to do")tīmekļa vietne, kuras īpašnieki ir Eiropas lielākās lidsabiedribas; tās klients tīmekļa vidē var rezervēt plašu tūrisma pakalpojumu klāstu - lidojumus, viesnīcas, automobiļus, izprieckuģojumus un kompleksos tūrisma pakalpojumus.
rovis Virtuve bez dūmeņa; telpa ar atklātu pavardu.
skursteņvirtuve Virtuves telpa ar atklātu pavardu grīdā un skursteni jumtā, kura apakšējā daļa ir paplašināta un aptver visu telpu.
meteklis Virve ar cilpu vienā galā, ko izver cauri aramām sakām, jūdzot zirgu arklā vai ecēšās.
sliekties Virzīties (kam klāt, pēc kā u. tml.) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
pievirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pievirzīties Virzoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uztākelēšana Visa nepieciešamā virsklāja aprīkojuma (mastu, vanšu, štagu, faļļu utt.) uzstādīšana.
absolūtā mežainība visa teritorija pārklāta ar mežu.
apsviķot Visapkārt noklāt ar piķi.
oroseptiskais limfadenīts visbiežāk vērojamā limfadenīta forma; lokalizācija - kaklā, īpaši zem žokļa, virs atslēgas kaula, padusēs, parakardiālā apvidū.
izklāt Viscaur pārklāt (no iekšpuses).
hārdkors Visekstrēmākā, atklātākā pornogrāfija.
malta Viskoza, pusšķidra viela, naftas oksidēšanās un polimerizācijas produkts seklās iegulās; starpstāvoklis starp naftu un asfaltu; izmanto gudrona un tehnisko bitumu ieguvei.
Cerera Vislielākā mazā planēta jeb asteroīds (1003 km caurmērā), atklāta 1801. g.
tibari Vispār katra atklāta, bet it īpaši 3 jomu kolonu telpne Indijas pilīs vai vienkāršās dzīvojamās mājās.
viduslaiki Vispārīgās vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem; Eiropas vēsturē tas ir laiks no 476. g. (Rietumromas impērijas krišana) līdz \~1500. g. (lielie ģeogrāfiskie atklājumi).
jaunie laiki vispārīgās vēstures periods, kas sākās ap 15. un 16. gs. miju (1492. gadā - K. Kolumbs atklāja Ameriku) un turpinājās līdz 20. gs. sākumam, kad sākās Pirmais pasaules karš.
atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; atklātība (1).
atklātība Vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vaļsirdība.
atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nepieklājīgums Vispārināta īpašība --> nepieklājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepieklājība (1).
nepieklājība Vispārināta īpašība --> nepieklājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nezāļainība Vispārināta īpašība --> nezāļains, šīs īpašības konkrēta izpausme; piesārņotība ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
pieklājība Vispārināta īpašība --> pieklājīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
apo- Vistālākais, attālināts (piem., apocentrs); neesošs, klāt neesošs; cēlies no (piem., apomikse).
novīstīt Vīstot (ko) apkārt, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
atvīstīt Vīstot (ko) vaļā, atklāt, atsegt (ko).
tītars Vistveidīgo kārtas 2 fazānputnu dzimtas ģintis ("Agriocharis" un "Meleagris"), putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja.
baihu tēja visu nepresēto tējas šķirņu nosaukums pretēji presētai tējai, tai ir baltiem, sudrabainiem matiņiem klāti lapu pumpuri; augstākā labuma Ķīnas tējas sastāvdaļa.
pievizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pornogrāfija Vulgāri naturālistisks, nepieklājīgs dzimumdzīves, dzimumakta attēlojums literatūrā, tēlotājmākslā, kino utt.; darbs vai darbi ar šādu attēlojumu.
kabatzādzība Zādzība, kas izdarīta, izņemot mantu no kā tāda, kas cilvēkam ir klāt (piemēram, no kabatas, somas).
piezagties Zagšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
gurgta Zaļo augu pārklājums uz stāvoša ūdens.
Pārupīte Zariņupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā; Dzirnklānupīte.
scifozoji Zarndobumaiņu tipa klase ("Scyphozoa"), kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze, \~200 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas.
klāsts Zaru (parasti lapotu) vai salmu paliktnis, paklājs (zem siena vai labības kaudzēm, žāvēšanai izklātiem liniem); pārklājamais vai paklājamais.
notozauri Zauru ģints ar mazu galvas kausu un garu kaklu, jūras dzīvnieki triasa periodā, uzturējās seklākos piekrastes ūdeņos; lielākās sugas sasniedza līdz 3 m garumu.
Golden Hammer Zelta āmurs - starptautiskais Baltijas reklāmas festivāls un tajā piešķirtā balva.
ohromonāde Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Ochromonadaceae"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas viešūnas, retāk koloniju aļģes, kamšūnas parasti ir dorsiventrālas, bez šūnapvalka, klātas ar periplastu, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 6 ģintis.
sinūra Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Synuraceae"), vienšūnas vai koloniju aļģes, šūnas lodveidīgas vai olveidīgas, retāk pagarinātas, ietvertas plānā periplastā, kas klāts ar krama zvīņu bruņām, kolonijas parasti lodveidīgas.
mallomonas Zeltaino aļģu nodalījuma sinūru dzimtas ģints ("Mallomonas"), brīvi peldošas dažādas formas vienšūnas aļģes ar 1 vicu, apvalks klāts ar krama zvīņ u bruņām, \~1100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
bakkaste Zem kokpita sola vai tā pakaļējā daļā zem klāja izbūvēta lāde, kurā uzglabā visnepieciešamākos piederumus.
apaugšana Zem ūdenslīnijas esošās peldlīdzekļa daļas pārklāšanās ar aļģēm un sīkbūtnēm.
muklis Zema, ar bieziem krūmiem klāta vieta.
hloromonādaļģes Zemāko aļģu nodalījums ("Chloromonadophyta"), kurā apvienotas mikroskopiskas, dorsiventrālas vienšūnas aļģes, ko klāj plāna protoplazmas plēvīte - plazmalemma, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
adatfiltrs Zemē iedziļinātas caurules, kuru uzgaļi pārklāti ar sietu, caur kuru plūst ūdens, bet neiet cauri grunts daļiņas; paredzēts gruntsūdens līmeņa pazemināšanai būvbedrēs.
plātne Zemes garozas platformas daļa, ko klāj nogulumiežu sega.
slāņlīdzenums Zemes platformas plātnes, ko klāj gandrīz horizontāli nogulumiežu slāņi (piemēram, Austrumeiropas līdzenums).
zemes dievi zemes un pazemes gari latviešu mitoloģijā, kuriem ziedots, lai panāktu labāku lauku ražību, leknākas ganības, materiālo labklājību, veselību.
kriosfēra Zemeslodes nevienlaidu apvalks atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras mijiedarbības zonā, kurām raksturīga ledus klātbūtne vai iespēja tā pastāvēšanai.
racējcircenis Zemesvēzis - taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis.
eritēmspuldze Zemspiediena dzīvsudraba spuldze, kuras siena no iekšpuses pārklāta ar luminoforu, kas dod UV starojumu; lieto apstarošanas iekārtās.
zeks Zēns (parasti bravūrīgs, nepieklājīgs).
drāmais Zēns, kurš pieklājīgi un klusi uzvedas.
gremiāls Zīda sega, ar ko apklāj mesas lasītāja bīskapa ceļgalus.
zvīņneši Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem ir gara aste un maza galva un kuru ķermeni klāj dakstiņu veidā sakārtotas ragvielas plātnītes; šīs kārtas dzīvnieki.
bruņnesis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas dzimta ("Dasypodidae"), vidēji lieli un lieli zīdītāji (garums kopā ar asti - 15-147 cm, masa - līdz 54 kg), ķermeņa virspusi un kājas sedz ar ragvielu klāti kaula vairodziņi, sastopami Amerikas kontinentā, 9 ģintis, 21 suga.
hiēna Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Hyaenidae"), samērā lieli dzīvnieki (ķermeņa gar. 55-165 cm, masa - 10-80 kg), parasti dzīvo atklātos līdzenumos (pustuksnešos, tuksnešos), izplatīti Āfrikā un Dienvidāzijā, 3 ģintis, 4 sugas.
embrijs Ziedaugu dīglis, kas ieslēgts sēklā.
auga vairošanās orgāni ziedi un augļi ar sēklām, kā arī veģetatīvie orgāni.
Ziemeļkurzeme Ziemeļkurzemes augstiene - atrodas Kurzemes pussalas ziemeļaustrumu daļā, Latvijā, augstums - līdz 174 m (Kamparkalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi.
upespērlene Ziemeļu upespērlene - upespērļgliemeņu dzimtas suga ("Margaritifera margaritifera"), vienīgā no šīs dzimtas, kas konstatēta Latvijā, čaula var sasniegt 12 cm, tās ārējais slānis tumšbrūns vai melns, iekšpusi klāj biezs, balts vai iezilgans perlamutra slānis; upju pērļgliemene.
izziepēt Ziepējot izklāt, pārklāt.
ziepēt Ziest (ko) ar ziepēm, radot (uz tā, tajā) putas; klāt ar ziepju putām.
likt Ziest, klāt (kā kārtu uz kā).
pomadēt Ziest, klāt (piemēram, matus, lūpas) ar pomādi (1).
saziest Ziežot (kādu vielu), pārklāt, arī piesūcināt (ar to), parasti pilnīgi.
pārziest Ziežot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārziest Ziežot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
izmazavāt Ziežot (ko), pārklāt (ar to).
apziest Ziežot apklāt, noklāt (ar ko); noziest.
izziest Ziežot izklāt (kādu vielu).
izziest Ziežot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).
noziest Ziežot pārklāt (kā) virsmu.
ieziest Ziežot pārklāt (ko, piemēram, ar ziedi, šķidrumu); ziežot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
izsmērēt Ziežot pilnīgi pārklāt (parasti no iekšpuses); izziest (kustīgās daļas kādai ierīcei).
hrookoki Zilaļģu nodalījuma klase ("Chroococcophyceae"), vienšūnas un koloniju aļģes, vairojas daloties, gk. saldūdeņos, augsnē, bieži izraisa ūdens "ziedēšanu" arī Latvijā, dažas sugas uz smilšakmens klintīm (Gūtmaņa alā Siguldā) veido zilganvioletus, recekļainus pārklājus, 3 rindas, Latvijā konstatētas 2 rindas.
apzīmēt Zīmējot, rakstot apklāt, izrotāt (kādu virsmu).
logotips Zīmes, emblēmas veidā attēlots organizācijas vai firmas nosaukums, ko gk. lieto dokumentos un reklāmas materiālos.
referāts Zinātnieka darba, pētījuma rezultātu izklāsts; priekšlasījums, ziņojums par kādu tematu; šāda ziņojuma rakstveida teksts.
mūzikas terapija zinātniska, pierādījumos balstīta mūzikas un tās izteiksmes līdzekļu (skaņa, ritms, melodija un harmonija, dinamika u. c.) izmantošana terapeitiskiem mērķiem, lai sekmētu komunikāciju un attiecības, mācīšanos un izziņu, mobilizēšanos, fizisko, garīgo un sociālo labklājību.
atradums Zinātniskās pētniecības darba, radošu meklējumu rezultāts; izgudrojums; atklājums.
referēt Ziņot par kādiem faktiem; īsi izklāstīt (grāmatas, raksta) saturu.
mutkulīte Zirga barojamais maisiņš; kule ar auzām, ko iekar zirgam kaklā stāvvietā.
trihonematoze Zirgu helmintozes veids, ko ierosina "Trichonema" ģints tārpu kāpuri, kas lokalizējas loka un aklās zarnas sienā un ierosina zarnu iekaisumu.
piltuvjzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Agelenidae"), dažāda lieluma (2-15 mm) zirnekļi, kas dzīvo meža zemsedzē un atklātās vietās uz zemes, zem dažādiem priekšmetiem, dabiskās un dzīvnieku alās, koku dobumos un mizu spraugās, Latvijā konstatētas 9 sugas.
cukurzirņi Zirņi ar lielām pākstīm un saldām sēklām; attiecīgā zirņu šķirne.
elasmobranchii Zivis ar iekšēju skrimšļu skeletu, galvas kausu bez ārējās ādainās pārklāja plātnes.
dalkata Zivju dukuris; purga - nūja zivju un vēžu dzīšanai tīklā, kurvī.
adatzivs Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas dzimta ("Syngnathidae"), jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, ko klāj kaula plāksnītes.
jūrasgrundulis Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Gobiidae"), neliela zivs ar kailu vai zvīņām klātu slaidu ķermeni, saaugušām vēdera spurām, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijā Baltijas jūras piekrastē konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
plūkšņzivs Zivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Liparidae"), bioloģiski daudzveidīgas jūras zivis ar kurkuļveidīgu ķermeni, ko klāj plāna, kaila, atkarena āda, kāpuri planktoniski; \~17 ģinšu, \~150 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 ģints, 1 suga.
gurgta Zivju smarža tīklā.
ļikaste Zivs (mīklās).
ļikastis Zivs (mīklās).
ļikastis biksās zivs tīklā.
fasete Zoba metāla protēze, kuras redzamā virsma pārklāta ar plastmasu.
Algols zvaigzne Perseja zvaigznājā (β), pirmā atklātā aptumsuma maiņzvaigzne (trīskārtīga zvaigzne), vizuālais zvaigžņlielums 2,12-3,39, atrodas 90 ly attālumā.
zvaigzniens Zvaigznēm klāts laukums.
nozvaigznojies Zvaigznēm klāts.
aizklāšanās Zvaigznes vai planētas aizklāšanās ar Mēnesi, planētas (Merkura vai Veneras) pāriešana pāri Saules diskam, planētas pavadoņa aiziešana aiz planētas, zvaigznes aizklāšanās ar planētu, aptumsuma maiņzvaigznes komponentu savstarpējā aizklāšanās, arī Saules aptumsums.
klinkšens Zvārgulis, ko iekar zirgam kaklā nakts ganībās.
kabenis Zvejas rīks 3 cilvēku zvejai brienot, 4-5 m garš, līdz 2 m plats tīkls, sastāv no 2 daļām jeb spārniem, no kuriem katram gar apakšu un vienā galā ir līks, ragavu sliecei līdzīgs koks, ar to zvejo seklākās vietās 3 cilvēki brienot stumdami no dziļuma uz malu; kaba; kabis; kabris; kakaža.
luopeit zvejot zivis seklā ūdenī naktī ar priežu skalu - lōpu.
zīlīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki putni (garums - 10-20 cm, masa - 7-25 g), barojas ar kukaiņiem, arī sēklām, 3 ģintis, 47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 7 sugas.
zviedrājs Zvirgzdiem klāta zeme.
cikste Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts.
čikstiens Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts.
ciksts Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts.
apārnis Žāvēšanai biezi izklāts siens.
palaidēns Žāvēšanai izklāts siens vai labība.
laidenis Žāvēšanai izklāts siens.
lāmis Žāvēšanai izklāts siens.
lēvins Žāvēšanai izklāts siens.
otolītu membrāna želatīnveida plēve, kas satur otolītus un klāj dzirdes plankumu sensoriskā epitēlija brīvo virsmu.
piežūt Žūstot pielipt (pie kā, kam klāt); piekalst.
kliediņš Žūšanai izklāts siens.
tiloties Žūt, balot (kādu laiku), lai sasniegtu vēlamo gatavības pakāpi (par noplūktiem, parasti uz lauka izklātiem liniem); tilāties.
tilāties Žūt, balot (kādu laiku), lai sasniegtu vēlamo gatavības pakāpi (par noplūktiem, parasti uz lauka izklātiem, liniem).

klā citās vārdnīcās:

MEV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 21. decembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: