izklārēt
izklārēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izklārēju | izklārējam | izklārēju | izklārējām | izklārēšu | izklārēsim |
| 2. pers. | izklārē | izklārējat | izklārēji | izklārējāt | izklārēsi | izklārēsiet, izklārēsit |
| 3. pers. | izklārē | izklārēja | izklārēs | |||
Pavēles izteiksme: izklārē (vsk. 2. pers.), izklārējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izklārējot (tag.), izklārēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izklārētu
Vajadzības izteiksme: jāizklārē
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā es varu sadegt, ja Tadis Vitkus, piekritis tevis piedāvātajam kompromisam, pēkšņi pārdomās un visu izklārēs manai priekšniecībai.
- Nu ko, ir ienācies brītiņš brīva laika, lai sīkāk izklārētu masāžu jautājumu Taizemē.
- Un uzreiz jāsaprot arī savi jautājumi, kas jāuzdod, lai izklārētu situāciju.
- NEVAJAG klusēt, vajag visu izklārēt nezinātājiem.
- Vajag taču visu atklāti izklārēt gan iauto, gan mazdistu kluba lapās par visām šitām lietām..