izklāt
izklāt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izklāju | izklājam | izklāju | izklājām | izklāšu | izklāsim |
| 2. pers. | izklāj | izklājat | izklāji | izklājāt | izklāsi | izklāsiet, izklāsit |
| 3. pers. | izklāj | izklāja | izklās | |||
Pavēles izteiksme: izklāj (vsk. 2. pers.), izklājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izklājot (tag.), izklāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izklātu
Vajadzības izteiksme: jāizklāj
1.Klājot izvietot, izlikt.
1.1.pārnestā nozīmē Izplatīt (kādā vietā, piemēram, gaismu).
1.2.Izvietot (noteiktā kārtībā).
1.3.Viscaur pārklāt (no iekšpuses).
1.4.Izvietot izklaidus.
2.Izlikt3 (parasti ko horizontālu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mutes dobumu izklāj daudzkārtains plakans epitēlijs, kurā novēro reģionālas atšķirības.
- Ependīma ir vissenākais glijas veids, kas izklāj visus smadzeņu dobumus.
- Šo masu izliek cepamā veidnē, kas izklāta ar cepamo papītu.
- Ruleti uzlikt uz cepamās plāts, kas izklāta ar cepamo papīru.
- Uz formas izklāt mīklu un pa virsu uzlikt ko vien vēlies.