izklausīt
izklausīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izklausu | izklausām | izklausīju | izklausījām | izklausīšu | izklausīsim |
| 2. pers. | izklausi | izklausāt | izklausīji | izklausījāt | izklausīsi | izklausīsiet, izklausīsit |
| 3. pers. | izklausa | izklausīja | izklausīs | |||
Pavēles izteiksme: izklausi (vsk. 2. pers.), izklausiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izklausot (tag.), izklausīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izklausītu
Vajadzības izteiksme: jāizklausa
1.Klausoties izzināt, pārbaudīt.
Avoti: LLVV, ME, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izjūtama, izklausāma – ne noguļama.
- Cilvēki ir dusmīgi, jo " tie tur augšā neizklausa".
- Ne tik tuvam izklausītu plaušas un teiktu — tev tur troksnīši.
- Reizēm bronhu obstrukciju var izklausīt vienīgi ārsts liekot bērnam forsēti izelpot. "
- To varētu rekomendēt noteikt pacientiem, kam izklausa sirds trokšņus līdz laikam, kamēr nav veikta ehokardiogrāfija.