izklaušināt
izklaušināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izklaušinu | izklaušinām | izklaušināju | izklaušinājām | izklaušināšu | izklaušināsim |
| 2. pers. | izklaušini | izklaušināt | izklaušināji | izklaušinājāt | izklaušināsi | izklaušināsiet, izklaušināsit |
| 3. pers. | izklaušina | izklaušināja | izklaušinās | |||
Pavēles izteiksme: izklaušini (vsk. 2. pers.), izklaušiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izklaušinot (tag.), izklaušināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izklaušinātu
Vajadzības izteiksme: jāizklaušina
izklaušenēt apvidvārds
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bezkaunīgi izklaušināju pārdzērušos Kovarski, jo viņš bija mēģinājis VV izārstēt.
- Sieva atbild un ļauj izmērīt vēderu, iztaustīt un izklaušināt.
- garīdznieku izklaušina Jovita, 14 g. Citā lapaspusē jaunkundzes izjautā slavenu ginekoloģi.
- Katru reizi, atvēris acis, viņš tika izklaušināts, kas noticis.
- Visi mani izklaušināja, vai es apjēdzot, ko iesaku.