izklauvēt
izklauvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izklauvēju | izklauvējam | izklauvēju | izklauvējām | izklauvēšu | izklauvēsim |
| 2. pers. | izklauvē | izklauvējat | izklauvēji | izklauvējāt | izklauvēsi | izklauvēsiet, izklauvēsit |
| 3. pers. | izklauvē | izklauvēja | izklauvēs | |||
Pavēles izteiksme: izklauvē (vsk. 2. pers.), izklauvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izklauvējot (tag.), izklauvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izklauvētu
Vajadzības izteiksme: jāizklauvē
1.Klauvējot piesist (daudzās vai visās vietās), parasti, lai pārbaudītu.
2.lieto: pareti Klauvējot izaicināt (no kurienes, kur u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atbrīvotajā lauciņā Aivars izklauvēja katru parketa dēlīti un malējos atzīmēja ar krītu, lai zinātu, cik tālu ticis.
- Lai vandās pa skapi, bufeti un kumodi, lai griež pušu matračus un spilvenus, lai izklauvē sienas un izbaksta šķirbas starp grīdas dēļiem, tad izgaisīs jebkuras aizdomas, ja kādam tās radušās.
- Perkusija ( — 'sišana') jeb izklauvēšana ir izmeklēšanas metode, izklauvējot slimnieka ķermeni.
- Klusais telefons skolēni sastājas rindā viens aiz otra , aizmugurē esošais uz priekšējā skolēna muguras izklauvē kādu noteiktu ritma struktūru , kuru nākošais izklauvē tālāk
- Labi ir tos izklauvēt, ritmiski pasist ar dūrēm, bet var tāpat pamasēt.