aizklājs
aizklājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizklājs | aizklāji |
| Ģen. | aizklāja | aizklāju |
| Dat. | aizklājam | aizklājiem |
| Akuz. | aizklāju | aizklājus |
| Lok. | aizklājā | aizklājos |
Tas (piemēram, audums), ar ko aizklāj, aizsedz; tas, kas aizklāj, aizsedz.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tince, kā pūtinādams nogurušās acis, aizklāja seju ar plaukstu.
- Pēkšņi viņš mežonīgi un krampjaini sakustējās un aizklāja seju ar rokām. “
- Romieši uzcēla proskēniju, kurš aizklāja daļu no orhestras ar hiposkeniju zem tās.
- Ieraudzījis savu patieso izskatu, viņš šausmās aizklāja seju.
- – iespiedzās piparkūku meitene un aizklāja seju ar rokām.