Paplašinātā meklēšana

Meklējam izturēties.

Atrasts vārdos (2):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (292):

(pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
(pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
knīpēties Apģērbties un izturēties kā knīpai.
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
mānīt Apzināti izturēties negodīgi; arī krāpt.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko).
ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko); nevēlēties zināt (ko).
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
nēsāt vai uz rokām ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu
labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml).
uzcirtīgs Atbilstoši saģērbties un izturēties.
bargoties Bargi izturēties, dusmoties.
pārvilkt ādu pār acīm bargi sodīt, nežēlīgi izturēties
noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
stūknīties Bērnišķīgi izturēties.
draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot.
blodīties Bezkaunīgi izturēties.
štebēties Brīnīties; žēloties; izturēties nicinoši.
vaļa Brīvība; iespēja brīvi rīkoties, izturēties.
ņemt Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
nest galvu augstu būt lepnam, pašapzinīgam, pašpaļāvīgam, izturēties ar cieņu
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskuļoties.
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5).
raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
nišķēties Būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību.
maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt
turēt cieņā (arī godā) cienīt; izturēties ar godbijību, ar respektu
šķeīsls Cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
dirbelis Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
dirbins Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
dirbulis Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu
reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko).
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1).
rosīties Daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem).
dācīties Dīvaini izturēties, ķēmoties.
spokoties Dīvaini, neparasti izturēties.
samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
trakāt Draiskoties, skaļi, trokšņaini izturēties.
valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
sist tramdas draiskuļot, trokšņaini izturēties
izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs
aizākstīties Dzīt jokus līdz zināmai robežai, izturēties kā ākstam.
paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, ētikas pamatprasība ir līdzcietīgi izturēties pret visām dzīvajām būtnēm.
ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri
pievilkt grožus stingrāk, arī saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri
saņemt grožus stingrāk, arī pievilkt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingti
pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties).
izņemties Ilgāku laiku izturēties nesavaldīgi.
atmočīt Ilgāku laiku rupji izturēties.
uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
ņančīties Ilgi uzmanīgi izturēties, piemēram, pret sāpošu ķermeņa daļu.
pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
lēkt acīs (kādam) izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī
spļaut bārdā (kādam) izaicinoši, necienīgi izturēties pret vecāku vīrieti
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
ķaupēties Izlikties, izturēties lepni.
nēsāt masku izlikties, izturēties tā, lai neatklātu savu īsto dabu, būtību
apsaieties Izpaust, parādīt savu attieksmi pret kādu, izturēties.
apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
izlopoties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi; izākstīties, izālēties.
izļurbāties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi.
pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> [ieteikt]{s:2443}.
uķināties izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu
glaudīt ar cimdiem, retāk glaudīties kā ar cimdiem izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības
glaudīties kā ar cimdiem, biežāk glaudīt ar cimdiem izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības
nest augstu (arī lepni) galvu izturēties ar cieņu, neatkarīgi, pašapzinīgi
skatīties greizi izturēties ar nepatiku, neuzticību, aizdomām, būt nelabvēlīgi noskaņotam
skatīties no augšas (uz kādu) izturēties augstprātīgi, ar pārākumu, nievīgi pret kādu
skatīties no augšienes (uz kādu) izturēties augstprātīgi, ar pārākumu, nievīgi pret kādu
celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, būt uzpūtīgam, lielīgam, pārmērīgi lepnam
ar degunu stumdīt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
ar degunu stumt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
lūkoties (arī skatīties, raudzīties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši
raudzīties (arī skatīties, lūkoties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši
skatīties (arī raudzīties, lūkoties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši
stumt ar degunu mākoņus izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, pašpārliecināti
locīt ceļus izturēties godbijīgi, ar cieņu; izturēties pazemīgi
sadeivaloties izturēties mežonīgi
iet pa gaisu izturēties neapdomīgi, pārgalvīgi, vieglprātīgi
dzīvu aprakt izturēties necilvēcīgi pret kādu
dzert kāda asaras izturēties nežēlīgi pret kādu, likt raudāt
saņemt (kādu) stingri (rokās) izturēties nopietni, stingri, arī baigi pret kādu
krūtis izgāzis iet izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi
krūtis izgriezis staigā izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi
izgāzt krūtis izturēties pašpārliecināti, būt uzpūtīgam, lielīgam, lepoties
paklausīt Izturēties pēc (cilvēka) gribas, pavēles (par dzīvniekiem); izturēties (pēc cilvēka gribas, pavēles).
turēt sevi (rokās) (arī turēt sevi rāmjos) izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām
staigāt uz pirkstgaliem izturēties pret kādu ar sevišķu uzmanību; izdabāt
nolasīt no acīm izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt; ātri izzināt, uzminēt kāda domas, vēlēšanos
sist knipi zem deguna izturēties pret kādu bravūrīgi, pārdroši
ēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi
ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibināt tuvākas attiecības
nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu
traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu
iemīt dubļos (kādu, kaut ko) izturēties varmācīgi, aizvainot, pazemot, iznīcināt
meklēt (sev) nāvi izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
meklēt (sev) kapu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
meklēt (sev) galu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
noziegties izturēties, rīkoties neatbilstoši morāles normām, kaitīgi
peldēt pret straumi izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai
peldēt pa straumi izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem
peldēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, neiedziļinoties būtībā
slīdēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā
slēpt zem maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību
slēpt aiz maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju); izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
insultēt Izzobot, izsmiet: apvainot, rupji izturēties.
spokstīties Jocīgi, smieklīgi izturēties.
izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām
izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām
lepurs Kāds, kurš nesaprot, kā izturēties.
nogražoties Kādu laiku izturēties nepaklausīgi; stūrgalvīgi klaigāt.
linderēt Kaut kā pavadīt laiku, izturēties nenopietni.
pārvērsties Kļūt citādam, izturēties citādi attieksmē pret kādu; radīt citādu iespaidu (par sevi).
glaimoties Labināties; iztapīgi izturēties (pret kādu).
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
lepot Lepni izturēties.
uznesties Lepni, iznesīgi izturēties.
kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
kušā Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
ielutināt Lutinot ieradināt (kādā veidā rīkoties, izturēties).
maltretēt Ļauni izturēties pret kādu; ar kādu necienīgi apieties.
apsalaisties Ļaut pret sevi izturēties negodīgi.
satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku).
trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
pūst citā stabulē mainīt savu nostāju, uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš
spraidīties Māksloti izturēties.
valšķēt Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
valšķēties Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk.
drebelēt Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties, izturēties.
gaisoties Neapdomīgi, vieglprātīgi rīkoties; nemierīgi izturēties.
slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipināties.
lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipt.
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
apgānīt Necienīgi izturēties (pret ko cienījamu, svētu).
grābt dievam acīs necienīgi izturēties pret dievu
uzniecināt Nedaudz nicināt, nievāt, zākāt, nicinoši izturēties.
spļaut virsū (arī uz ko) neievērot ko, arī izturēties nicinoši, aizvainojoši pret ko.
nospļauties Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši.
paārdīties Neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi.
nelabi Nelabvēlīgi, ļauni (piemēram, izturēties, rīkoties, runāt).
mokurēt Nemākulīgi izturēties (žestikulēt, skatīties).
ģeņģerot Nemierīgi izturēties, ālēties.
jādīties Nemierīgi izturēties, draiskuļoties, arī plosīties (parasti skaļi, trokšņaini), ālēties.
dīmelēties Nemierīgi izturēties, grūstīties, kustēties.
lāzerēties Nemierīgi izturēties, kustēties, draiskuļoties (aizskarot citam citu); niekoties.
buldurēt Nemierīgi izturēties, spārdīties.
dirbelēties Nemierīgi izturēties, šurp un turp kustēties.
kņosīties Nemierīgi izturēties.
žaukstīties Nemierīgi izturēties.
brakāties Nemierīgi mīņāties, mīdīties; nemierīgi izturēties.
uzspļaudīt Neņemt (ko) vērā, ignorēt (ko); nievājoši izturēties (pret ko).
mānija Nepārvarama tieksme (ko darīt, kā izturēties).
saimniekot Netraucēti uzturēties, arī izturēties kādā veidā (kur) - par dzīvniekiem.
gūboties Neveikli izturēties, vilcināties.
gūbrot Neveikli izturēties, vilcināties.
lempēties Neveikli, arī nepiemēroti izturēties, tūļāties.
nesapratne Neziņa, kā izturēties, rīkoties, runāt (kādā situācijā).
dzert (arī sūkt) asinis nežēlīgi ekspluatēt; izturēties ļoti nežēlīgi
sūkt asinis nežēlīgi ekspluatēt; izturēties ļoti nežēlīgi
raut (arī maukt, plēst, vilkt) ādu pār acīm nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties
vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm nežēlīgi izmantot; nežēlīgi izturēties
bendēt Nežēlīgi izturēties; mocīt.
naidēt Nīst, naidīgi izturēties.
rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties); arī pavēle.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt.
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt.
pievaldīt Panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk.
apieties kā ar jēlu olu pārlieku uzmanīgi izturēties (pret kādu)
vīkšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties.
vīšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties.
manierēties Pārspīlēti, pārsmalcināti izturēties.
locīt ceļus (kāda priekšā) paust reliģiozu attieksmi; izturēties ar godbijību, cieņu; dievināt
prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) - par dzīvniekiem.
apieties Paust, parādīt savu attieksmi (parasti pret pakļautu cilvēku); izturēties.
uzšķaudīt Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
uzspļaut Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
iekužoties Pavirši, nevērīgi izturēties pret savu ārējo izskatu, nepievērst tam uzmanību.
pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt)
pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt)
pazaudēt prātu (arī saprātu) pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
kāpt (arī mīt) ar (visiem) zābakiem (arī kājām) dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem
mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem
transvestīts Persona, kurai ir tieksme ģērbties pretējā dzimuma apģērbā un izturēties kā pretējā dzimuma pārstāvim, piem., lai izjustu seksuālu uzbudinājumu.
mācēt Prast izturēties (noteiktā veidā).
ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti.
neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
dravīt Rāt (kādu); bargi, stingri izturēties (pret kādu).
ņerkāties Raudulīgam būt, raudulīgi izturēties.
riestot Riesta laikā izturēties attiecīgajai sugai raksturīgā veidā.
sekot Rīkoties, izturēties (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga.
darīt Rīkoties, izturēties (kādā veidā).
ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām); ievērot (piemēram, kārtību).
prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi
prātiņu (arī prātu) putrā apstrēbt rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi
nolaisties Rīkoties, izturēties tā, ka nonāk nevēlamā, morāles normām neatbilstošā stāvoklī.
likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
dražnīt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas.
kaitināt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas.
darīties Rīkoties; apieties; izturēties.
padoms Rosinājums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties.
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā; panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju; būt zobgalīgam, izsmejošam.
jokot Runāt, izturēties nenopietni.
jokoties Runāt, izturēties nenopietni.
dziedāt (arī vilkt, sākt) citu meldiju (arī dziesmu) runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš
dziedāt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi, nekā iepriekš
žēlāt Rūpēties; saudzīgi izturēties (pret kādu).
rupjoties rupji izturēties
iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
uztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
izataisīties Saģērbties, arī izturēties līdzīgi kam.
nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties)
ieļaunoties Sākt izturēties naidīgi.
pozēt Samāksloti, arī maldinoši izturēties.
žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības ; arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
zaimot Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu.
(kā) ar cimdiem (rokās) saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties)
trakoties Skaļi, trokšņaini izturēties; skaļi, trokšņaini izklaidēties; plosīties.
dzert (kāda) asinis slepkavot, nogalināt; izturēties ļoti nežēlīgi
turēt suņa kārtā slikti izturēties (pret kādu)
prasme Spēja (dzīvniekiem) izturēties kādā veidā.
saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts.
padraugoties Spēlēt draugus, draudzīgi izturēties.
iztikt Spēt izturēties, rīkoties (bez kā).
āžerēties Spītēt, izturēties spītīgi, stūrgalvīgi.
sidenēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
siderēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
sigelēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
sigīt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
siberēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam.
pānīties Stalti izturēties.
mānīties Stāstīt ko nepatiesu; rīkoties, izturēties negodīgi.
šaulēties Šaulāties, izturēties aušīgi.
traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nepiesardzīgs Tāds, kas kas ir pārsteidzīgs, neizvairās no konflikta situācijām, mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt neuzmanīgi, bez apdomas.
piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām.
slepenīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties slepeni.
ņemties Trokšņaini darboties, izturēties; skaļi runāt.
āļoties Trokšņot, kliegt, muļķīgi izturēties.
pampurāt Untumaini izturēties, tiepties.
datrakāt Uzdzīvot; vieglprātīgi izturēties.
vārīgai Uzmanīgi, rūpīgi (pret ko, kādu attiekties, izturēties, lai nepiedurtos, nepiespiestos).
kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība
dasakopties Vairākkārt, arī bieži mēgt ko darīt, izturēties (kādā veidā).
terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
manevrēt Veikli, arī viltīgi, aplinkus rīkoties, veikli, arī viltīgi izturēties.
kulēžos iet veikt intīmas darbības, netikli izturēties, kopīgi darīt kādu lietu
strādāt Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).
viegloties Vieglprātīgi, aušīgi rīkoties, izturēties.
aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties; draiskuļoties.
žolderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties; žoldurēties.
žoldurēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties.
liderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; aušoties.
vējoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; aušoties.
gaisināties Vieglprātīgi, nenopietni rīkoties, izturēties; draiskuļoties.
ģeidoties Vieglprātīgi, palaidnīgi, draiskulīgi izturēties.
skeptiskā skola virziens Krievijas historiogrāfijā 19. gs. 1. pusē: attīstījaskeptisku attieksmi pret vēsturiskiem avotiem, izvirzīja prasību izturēties pret vēsturi kā pret zinātni, nevis kā pret pamācošu vēstījumu

izturēties citās vārdnīcās:

MLVV

izturēties

LLVV

izturēties