Paplašinātā meklēšana
Meklējam izturēties.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (288):
- (pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
- (pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
- vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
- vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
- knīpēties Apģērbties un izturēties kā knīpai
- novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā
- mānīt Apzināti izturēties negodīgi; arī krāpt
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība)
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko)
- šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko)
- ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko); nevēlēties zināt (ko)
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
- nēsāt vai uz rokām ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu
- labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml)
- uzcirtīgs Atbilstoši saģērbties un izturēties
- vēsi atturīgi, noslēgti, vienaldzīgi, bez emocijām (izturēties)
- bargoties Bargi izturēties, dusmoties
- pārvilkt ādu pār acīm bargi sodīt, nežēlīgi izturēties
- noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties
- novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties
- stūknīties Bērnišķīgi izturēties
- draiskuļot Bezbēdīgi, pārgalvīgi, arī nerātni izturēties; arī jokot
- blodīties Bezkaunīgi izturēties
- štebēties Brīnīties; žēloties; izturēties nicinoši
- vaļa Brīvība; iespēja brīvi rīkoties, izturēties
- ņemt būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā
- pieķerties būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem
- ieredzēt būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu)
- nest galvu augstu būt lepnam, pašapzinīgam, pašpaļāvīgam, izturēties ar cieņu
- plosīties būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskuļoties
- samierināties būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu)
- raudzīties būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko)
- skatīties būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5)
- turēties būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā
- nišķēties būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt
- turēt cieņā (arī godā) cienīt; izturēties ar godbijību, ar respektu
- šķeīsls cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs
- dirbelis cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt
- dirbins cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt
- dirbulis cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt
- izturēšanās darbība, process --> izturēties
- darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu
- reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē
- tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko)
- klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.)
- klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1)
- rosīties daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem)
- dācīties Dīvaini izturēties, ķēmoties
- spokoties Dīvaini, neparasti izturēties
- samācīt dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu)
- trakāt Draiskoties, skaļi, trokšņaini izturēties
- valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties
- sist tramdas draiskuļot, trokšņaini izturēties
- izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs
- aizākstīties Dzīt jokus līdz zināmai robežai, izturēties kā ākstam
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā
- džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, ētikas pamatprasība ir līdzcietīgi izturēties pret visām dzīvajām būtnēm
- ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā
- iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties
- pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties)
- izņemties ilgāku laiku izturēties nesavaldīgi
- atmočīt ilgāku laiku rupji izturēties
- uzmākties ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem)
- uzplīties ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem)
- ņančīties Ilgi uzmanīgi izturēties, piemēram, pret sāpošu ķermeņa daļu
- pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā)
- lēkt acīs (kādam) izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī
- spļaut bārdā (kādam) izaicinoši, necienīgi izturēties pret vecāku vīrieti
- paklausīt izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, pavēles, padoma, norādījumiem u. tml.
- profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu)
- tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis)
- spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība)
- ķaupēties Izlikties, izturēties lepni
- nēsāt masku izlikties, izturēties tā, lai neatklātu savu īsto dabu, būtību
- apsaieties Izpaust, parādīt savu attieksmi pret kādu, izturēties
- apvainot izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši
- izļurbāties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi
- izlopoties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi; izākstīties, izālēties
- pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties)
- ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> [ieteikt]{s:2443}
- uķināties izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu
- glaudīt ar cimdiem izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, arī bez vajadzīgās stingrības
- attiekties izturēties (pret ko)
- nest augstu (arī lepni) galvu izturēties ar cieņu, neatkarīgi, pašapzinīgi
- skatīties greizi izturēties ar nepatiku, neuzticību, aizdomām, būt nelabvēlīgi noskaņotam
- skatīties no augšas (uz kādu) izturēties augstprātīgi, ar pārākumu, nievīgi pret kādu
- skatīties no augšienes (uz kādu) izturēties augstprātīgi, ar pārākumu, nievīgi pret kādu
- celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, būt uzpūtīgam, lielīgam, pārmērīgi lepnam
- ar degunu stumdīt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
- ar degunu stumt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
- uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
- celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos) izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti
- lūkoties (arī skatīties, raudzīties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši
- raudzīties (arī skatīties, lūkoties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši
- skatīties (arī raudzīties, lūkoties) no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši
- stumt ar degunu mākoņus izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, pašpārliecināti
- locīt ceļus izturēties godbijīgi, ar cieņu; izturēties pazemīgi
- sadeivaloties izturēties mežonīgi
- iet pa gaisu izturēties neapdomīgi, pārgalvīgi, vieglprātīgi
- dzīvu aprakt izturēties necilvēcīgi pret kādu
- dzert kāda asaras izturēties nežēlīgi pret kādu, likt raudāt
- saņemt (kādu) stingri (rokās) izturēties nopietni, stingri, arī baigi pret kādu
- krūtis izgāzis iet izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi
- krūtis izgriezis staigā izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi
- izgāzt krūtis izturēties pašpārliecināti, būt uzpūtīgam, lielīgam, lepoties
- paklausīt izturēties pēc (cilvēka) gribas, pavēles (par dzīvniekiem)
- turēt sevi (rokās) (arī turēt sevi rāmjos) izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām
- staigāt uz pirkstgaliem izturēties pret kādu ar sevišķu uzmanību; izdabāt
- nolasīt no acīm izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt; ātri izzināt, uzminēt kāda domas, vēlēšanos
- sist knipi zem deguna izturēties pret kādu bravūrīgi, pārdroši
- ēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi
- ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibināt tuvākas attiecības
- nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu
- traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu
- iemīt dubļos (kādu, kaut ko) izturēties varmācīgi, aizvainot, pazemot, iznīcināt
- meklēt (sev) nāvi izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
- meklēt (sev) kapu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
- meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
- meklēt (sev) galu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
- noziegties izturēties, rīkoties neatbilstoši morāles normām, kaitīgi
- peldēt pret straumi izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai
- peldēt pa straumi izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem
- peldēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, neiedziļinoties būtībā
- slīdēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā
- slēpt zem maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību
- slēpt aiz maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību
- atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju); izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko)
- insultēt Izzobot, izsmiet: apvainot, rupji izturēties
- spokstīties Jocīgi, smieklīgi izturēties
- izturēt pārbaudījumu kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām
- lepurs kāds, kurš nesaprot, kā izturēties
- nogražoties kādu laiku izturēties nepaklausīgi; stūrgalvīgi klaigāt
- linderēt kaut kā pavadīt laiku, izturēties nenopietni
- pārvērsties kļūt citādam, izturēties citādi attieksmē pret kādu; radīt citādu iespaidu (par sevi)
- glaimoties Labināties; iztapīgi izturēties (pret kādu)
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko
- lepot Lepni izturēties
- uznesties Lepni, iznesīgi izturēties
- kuš lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust
- kušā lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust
- ielutināt Lutinot ieradināt (kādā veidā rīkoties, izturēties)
- maltretēt Ļauni izturēties pret kādu; ar kādu necienīgi apieties
- apsalaisties Ļaut pret sevi izturēties negodīgi
- titerēties ļaut pret sevi izturēties slikti
- satrakoties ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku)
- trakot ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem
- pūst citā stabulē mainīt savu nostāju, uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš
- spraidīties Māksloti izturēties
- valšķēt Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties
- valšķēties Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties
- maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
- kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk
- drebelēt Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties, izturēties
- gaisoties Neapdomīgi, vieglprātīgi rīkoties; nemierīgi izturēties
- slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.)
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipināties
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipt
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā
- apgānīt Necienīgi izturēties (pret ko cienījamu, svētu)
- grābt dievam acīs necienīgi izturēties pret dievu
- uzniecināt nedaudz nicināt, nievāt, zākāt, nicinoši izturēties
- spļaut virsū (arī uz ko) neievērot ko, arī izturēties nicinoši, aizvainojoši pret ko
- nospļauties Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši
- paārdīties neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi
- nelabi Nelabvēlīgi, ļauni (piemēram, izturēties, rīkoties, runāt)
- mokurēt Nemākulīgi izturēties (žestikulēt, skatīties)
- kņosīties Nemierīgi izturēties
- žaukstīties Nemierīgi izturēties
- ģeņģerot Nemierīgi izturēties, ālēties
- jādīties Nemierīgi izturēties, draiskuļoties, arī plosīties (parasti skaļi, trokšņaini), ālēties
- dīmelēties Nemierīgi izturēties, grūstīties, kustēties
- lāzerēties Nemierīgi izturēties, kustēties, draiskuļoties (aizskarot citam citu); niekoties
- buldurēt Nemierīgi izturēties, spārdīties
- dirbelēties Nemierīgi izturēties, šurp un turp kustēties
- brakāties Nemierīgi mīņāties, mīdīties; nemierīgi izturēties
- uzspļaudīt Neņemt (ko) vērā, ignorēt (ko); nievājoši izturēties (pret ko)
- mānija Nepārvarama tieksme (ko darīt, kā izturēties)
- saimniekot Netraucēti uzturēties, arī izturēties kādā veidā (kur) - par dzīvniekiem
- gūboties Neveikli izturēties, vilcināties
- gūbrot Neveikli izturēties, vilcināties
- lempēties Neveikli, arī nepiemēroti izturēties, tūļāties
- nesapratne Neziņa, kā izturēties, rīkoties, runāt (kādā situācijā)
- dzert asinis nežēlīgi ekspluatēt; izturēties ļoti nežēlīgi
- raut (arī maukt, plēst, vilkt) ādu pār acīm nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties
- vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm nežēlīgi izmantot; nežēlīgi izturēties
- bendēt Nežēlīgi izturēties; mocīt
- naidēt Nīst, naidīgi izturēties
- rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties); arī pavēle
- satrakot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt
- satracināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties
- vilt panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt
- pievaldīt panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk
- apieties kā ar jēlu olu pārlieku uzmanīgi izturēties (pret kādu)
- vīkšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties
- vīšķoties Pārspīlēti ģērbties, izturēties
- manierēties Pārspīlēti, pārsmalcināti izturēties
- locīt ceļus (kāda priekšā) paust reliģiozu attieksmi; izturēties ar godbijību, cieņu; dievināt
- prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) - par dzīvniekiem
- apieties Paust, parādīt savu attieksmi (parasti pret pakļautu cilvēku); izturēties
- uzšķaudīt Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties
- uzspļaut Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties
- iekužoties Pavirši, nevērīgi izturēties pret savu ārējo izskatu, nepievērst tam uzmanību
- pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt)
- pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt)
- pazaudēt prātu (arī saprātu) pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
- kāpt (arī mīt) ar (visiem) zābakiem (arī kājām) dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem
- mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem
- transvestīts persona, kurai ir tieksme ģērbties pretējā dzimuma apģērbā un izturēties kā pretējā dzimuma pārstāvim, piem., lai izjustu seksuālu uzbudinājumu
- mācēt Prast izturēties (noteiktā veidā)
- ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest
- uzdrošināties radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties
- uzdrīkstēties radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrošināties
- dravīt Rāt (kādu); bargi, stingri izturēties (pret kādu)
- ņerkāties Raudulīgam būt, raudulīgi izturēties
- riestot Riesta laikā izturēties attiecīgajai sugai raksturīgā veidā
- sekot Rīkoties, izturēties (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga
- darīt Rīkoties, izturēties (kādā veidā)
- ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām); ievērot (piemēram, kārtību)
- prātu (arī prātiņu) putrā apstrēbt rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi
- prātiņu (arī prātu) putrā apstrēbt rīkoties, izturēties muļķīgi, nesaprātīgi
- nolaisties Rīkoties, izturēties tā, ka nonāk nevēlamā, morāles normām neatbilstošā stāvoklī
- likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots
- dražnīt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas
- kaitināt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas
- darīties Rīkoties; apieties; izturēties
- padoms Rosinājums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā)
- stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā; panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.)
- ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju; būt zobgalīgam, izsmejošam
- jokot Runāt, izturēties nenopietni
- jokoties Runāt, izturēties nenopietni
- dziedāt (arī vilkt, sākt) citu meldiju (arī dziesmu) runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš
- dziedāt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi, nekā iepriekš
- žēlāt Rūpēties; saudzīgi izturēties (pret kādu)
- rupjoties rupji izturēties
- iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam)
- uztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam)
- izataisīties Saģērbties, arī izturēties līdzīgi kam
- nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties)
- ieļaunoties sākt izturēties naidīgi
- pozēt Samāksloti, arī maldinoši izturēties
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības ; arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts
- zaimot Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu
- (kā) ar cimdiem (rokās) saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties)
- trakoties Skaļi, trokšņaini izturēties; skaļi, trokšņaini izklaidēties; plosīties
- dzert (kāda) asinis slepkavot, nogalināt; izturēties ļoti nežēlīgi
- turēt suņa kārtā slikti izturēties (pret kādu)
- prasme Spēja (dzīvniekiem) izturēties kādā veidā
- saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml, spriest par tiem un atbilstoši izturēties; arī prāts
- padraugoties Spēlēt draugus, draudzīgi izturēties
- iztikt Spēt izturēties, rīkoties (bez kā)
- āžerēties Spītēt, izturēties spītīgi, stūrgalvīgi
- siberēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam
- sidenēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
- siderēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
- sigelēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
- sigīt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
- pānīties Stalti izturēties
- mānīties Stāstīt ko nepatiesu; rīkoties, izturēties negodīgi
- šaulēties Šaulāties, izturēties aušīgi
- traks tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nepiesardzīgs tāds, kas kas ir pārsteidzīgs, neizvairās no konflikta situācijām, mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt neuzmanīgi, bez apdomas
- piesardzīgs tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- uzmanīgs tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties piesardzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama
- piesardzīgs tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām
- slepenīgs tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties slepeni
- ņemties Trokšņaini darboties, izturēties; skaļi runāt
- āļoties Trokšņot, kliegt, muļķīgi izturēties
- pampurāt Untumaini izturēties, tiepties
- datrakāt Uzdzīvot; vieglprātīgi izturēties
- vārīgai Uzmanīgi, rūpīgi (pret ko, kādu attiekties, izturēties, lai nepiedurtos, nepiespiestos)
- kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība
- dasakopties vairākkārt, arī bieži mēgt ko darīt, izturēties (kādā veidā)
- terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē
- manevrēt Veikli, arī viltīgi, aplinkus rīkoties, veikli, arī viltīgi izturēties
- kulēžos iet veikt intīmas darbības, netikli izturēties, kopīgi darīt kādu lietu
- strādāt veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem)
- viegloties Vieglprātīgi, aušīgi rīkoties, izturēties
- aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties; draiskuļoties
- žoldurēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties
- žolderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties; žoldurēties
- liderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; aušoties
- vējoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; aušoties
- gaisināties Vieglprātīgi, nenopietni rīkoties, izturēties; draiskuļoties
- ģeidoties Vieglprātīgi, palaidnīgi, draiskulīgi izturēties
- skeptiskā skola virziens Krievijas historiogrāfijā 19. gs. 1. pusē: attīstījaskeptisku attieksmi pret vēsturiskiem avotiem, izvirzīja prasību izturēties pret vēsturi kā pret zinātni, nevis kā pret pamācošu vēstījumu
izturēties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV