Paplašinātā meklēšana
Meklējam ienest.
Atrasts vārdos (32):
- ienest:1
- pienest:1
- dieneste:1
- dienests:1
- ienesties:1
- dienestnīca:1
- dienestmeita:1
- dienestnieks:1
- karadieneste:1
- karadienests:1
- specdienests:1
- virsdienests:1
- ārpusdienesta:1
- asinsdienests:1
- civildienests:1
- dienestpuisis:1
- izlūkdienests:1
- palīgdienests:1
- pirmsdienesta:1
- radiodienests:1
- dienestpersona:1
- konvojdienests:1
- patentdienests:1
- patruļdienests:1
- servisdienests:1
- telefondienests:1
- dienesttiesīgais:1
- dispečerdienests:1
- inženierdienests:1
- pasažierdienests:1
- transportdienests:1
- hidrometeodienests:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (492):
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu.
- mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram.
- ierinda Aktīvais karadienests, arī fronte.
- civilpersona Aktīvajā karadienestā neiesaistīta persona.
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem.
- uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā.
- baltā biļete apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
- baltais beļets apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
- uzlīst Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
- iestīpāt Ar pūlēm (velkot, smagi ceļot) ienest, iedabūt (kur iekšā).
- izsisties Ar pūlēm iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
- iestibīt Ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā).
- iestiept Ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā).
- piestiept Ar pūlēm pienest (2); ar pūlēm pienest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iedimīt Ar pūlēm, grūtībām iecelt, ienest, ievilkt (ko smagu).
- uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- piestibīt Ar pūlēm, grūtībām pienest, pievilkt.
- sērt Ar smiltīm pienest, piegulsnēt, sērēt, sērīt.
- sērst Ar smiltīm pienest, piegulsnēt.
- rālis Armijas komandējošā sastāva loceklis, kura dienesta pakāpes nosaukums beidzas ar "-rālis".
- feierverkers Artilērijas jaunākā komandējošā sastāva dienesta pakāpe Krievijas armijā līdz 1917. g.
- mičmanis ASV Jūras kara akadēmijas vecākā kursa kadets (dienesta pakāpe).
- dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis).
- demobilizācija atbrīvošana no armijas pēc kara vai obligātā dienesta laika izbeigšanās.
- lesivēšanās Atmālošanās process; augsnes izskalošanās veids, kur no virskārtas ar ūdeni tiek ienestas dziļāk augsnē ķīmiski nenoārdītas māla daļiņas.
- pazemināt dienesta pakāpi atņemt augstāku dienesta pakāpi un piešķirt zemāku.
- kodolglābējs Atomenerģijas rūpniecības avārijas dienesta darbinieks.
- ēst kroņa kāpostus atrasties karadienestā.
- katlu māja atsevišķa māja vai telpa, kurā atrodas katlu iekārta, dienesta telpas un palīgtelpas; ir enerģētiskās, ražošanas (tehnoloģiskās) un apkures katlu mājas; katlumāja.
- demobilizēt Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ.
- izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu karadienestam.
- slepenpadomnieks Augsta civildienesta pakāpe (dažās valstīs); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerāladmirālis Augstākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas flotē, ko piešķīra tikai cara ģimenes locekļiem, laikā no 1796. līdz 1908. gadam.
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- admirālis augstākā dienesta pakāpe kara flotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
- ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai, daudzu valstu armijās, arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
- ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe; attiecīgais konsulārais darbinieks; kādas valsts pilnvarotais, ko ieceļ darbā citas valsts lielākajās pilsētās.
- ģenerālisimuss augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos, vairāku armiju komandieris; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- SCAD Automatizēts centrālais dokumentu dienests (datubāze).
- BNS Baltijas ziņu dienests (angļu "Baltic News Service").
- federāti barbaru ciltis, kas iesaistījās romiešu militārajā dienestā.
- pārkvalificēšana Bezdarbnieku izglītošana, dodot tiem iespēju apgūt citas profesijas nodarbinātības dienesta rīkotos kursos.
- komandējums Brauciens dienesta darīšanās; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
- brigāders Brigādes komandieris, dienesta pakāpe krievu armijā 18. gs., starp pulkvedi un ģenerālmajoru.
- algotņi Brīvprātīgi profesionāli karavīri, kuri par dienestu saņem noteiktu atlīdzību; Latvijā 9.-13. gs. šādus karavīrus dēvēja par karakalpiem.
- virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas.
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā.
- mantapgāde Bruņoto spēku karaspēka apgādes sistēma ar mantām, mazgāšanas līdzekļiem un remonta materiāliem, ko veic speciāls apgādes dienests.
- kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no obligātajā karadienestā iesauktajiem).
- dienēt Būt aktīvajā karadienestā.
- radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
- kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti.
- dispečersistēma Centralizētas un koordinētas darba procesu kontrolēšanas un operatīvās vadīšanas sistēma, dispečerdienests.
- Centrālā izlūkošanas pārvalde centralizēts ASV dienests ārvalstu izlūkošanai, dib. 1947.
- krusttēvs Cietuma drošības dienesta darbinieks, kriminālpolicijas darbinieks.
- kūms Cietuma drošības dienesta darbinieks.
- musors Cietuma drošības dienesta darbinieks.
- krjostnijs Cietuma drošības dienesta, kriminālpolicijas darbinieks.
- privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta, sabiedriskajiem pienākumiem, ārpus oficiālas darbības; arī cilvēks, kas neieņem valsts vai sabiedrisku amatu.
- nornieks Cilvēks, kas (kādu laiku pēc karadienesta) iesaukts uz mēnesi militārās mācībās.
- volontieris Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā; brīvprātīgais (fr. "volontaire").
- brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā.
- mežinieks Cilvēks, kas mežā slēpjas no iesaukšanas karadienestā.
- spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2); izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
- čelovek v ģunah cilvēks, kas slepeni sadarbojas ar cietuma drošības dienestu.
- jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
- aizmugures žurka cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
- jauniesaucams Cilvēks, kuru iesauc aktīvajā karadienestā.
- civilās aviācijas gaisa kuģis civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai Valsts robežsardzes dienesti.
- civilās aviācijas gaisakuģis civilās aviācijas reģistrā ierakstīts gaisakuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai policijas dienesti.
- vicmundieris Civildienesta ierēdņu formas svārki Krievijā pirms 1917. g.
- titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
- kolēģijas asesors civildienesta rangs (Krievijā līdz 1917. g.).
- alternatīvais dienests darba dienests pilsoņiem, kuru pacifiskā vai reliģiskā pārliecība vai citi likumā paredzētie apstākļi neļauj dienēt karaspēkā.
- pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
- verificēšana Darbību kopums, ko veicis Nacionālais reglamentētās metroloģijas dienests (vai cita atzīta institūcija), lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekli pilnīgi atbilst noteiktajām prasībām.
- čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam) un jebkuru vēlāko PSRS drošības dienestu darbinieks (neoficiāls apzīmējums).
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
- ziņot darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- panoramēšana Datorgrafikas attēlošanas veids, kad pārskates logs pa displeja ekrānu tiek bīdīts horizontāli vai vertikāli, lai redzes lokā pakāpeniski ienestu attiecīgā attēla daļas, kas ekrānā nav redzamas.
- inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu.
- patrulēšana Dažādu objektu un karamantu apsargāšanas metode, veicot sardzes dienestu.
- štāba rotmistrs dažās armijās - vecāko virsnieku dienesta pakāpju (majors, apakšpulkvedis, pulkvedis) kopējais nosaukums.
- terjers Dažu medību, dienesta, dekoratīvo šķirņu suns; piem., bedlingtonterjers, erdelterjers, foksterjers, keriblūterjers, skaiterjers, skočterjers, toiterjers.
- sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa).
- uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi; uzdienēt (1).
- uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi; uzdienēties (1).
- uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi.
- teini Dienesta aristrokrātija; karaļa karadraudzes locekļi viduslaikos Anglijā.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- strēļi Dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks. Dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros. Karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas.
- kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- lielgabalnieki Dienesta muižnieki Krievijā 16.-17. gs., kurus pēc iesaukuma ņēma dienestā artilērijas vienībās un šis amats bija mantojams.
- čina Dienesta pakāpe (cariskajā Krievijā).
- rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
- feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvežleitnants Dienesta pakāpe armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu).
- seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- štāba kapteinis dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- štalmeisters Dienesta pakāpe dažos pilsgalmos; zirgu pārzinis.
- staršina Dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- jūras kapteinis dienesta pakāpe kara flotē (dažās valstīs, starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- bocmanis Dienesta pakāpe kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižkareivis Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižmatrozis Dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (parasti starp karavīru un seržantu); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī žandarmērijas darbinieks.
- degradējums Dienesta pakāpes atņemšana virsniekam vai instruktoram.
- degradēšana Dienesta pakāpes atņemšana virsniekam vai instruktoram.
- činavnieks Dienesta persona.
- amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
- korupcija dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana.
- kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitu suns.
- bokseris Dienesta suns ar īsu, strupu purnu, angļu buldoga krustojums ar citām suņu šķirnēm; attiecīgā suņu šķirne.
- sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai; attiecīgā suņu šķirne.
- buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas; attiecīgā suņu šķirne.
- dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža; attiecīgā suņu šķirne.
- ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā; attiecīgā suņu šķirne.
- dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva; attiecīgā suņu šķirne.
- uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai; arī pēddzinis (1).
- retrīvers Dienesta un medību suns ar labu ožu un vieglu sakodienu, kas nebojā medījumu; attiecīgā suņu šķirne.
- dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- patrulēšana Dienesta veids, ko organizē garnizonos, lai uz ielām un sabiedriskās vietās karavīru vidū uzturētu augstu disciplīnu.
- telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
- družiņš Dienestnieks.
- služba Dienests (armijā).
- krievi Dienests PSRS armijā.
- radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
- transportdienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu; transporta dienests.
- transporta dienests dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu.
- patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
- laika dienests dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu.
- palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību kādā sistēmā, kopumā.
- meža sardze dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
- servisdienests Dienests, kas veic kādu iekārtu garantijas apkalpi un citus pakalpojumus.
- presbirojs Dienests, ko izveido žurnālistu informēšanai kādu lielu pasākumu rīkotāji.
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- dienaste Dienests.
- dienasts Dienests.
- sluga Dienests.
- vācu aitu suns dienestu suņu šķirne, ko sākumā izmantoja aitu ganāmpulku uzraudzīšanai; mūsdienās izmanto par redzes invalīdu pavadoni, policijā, glābšanas darbos u. c.
- nodienēt Dienēt (aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
- nodienēt Dienēt (visu laikposmu aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
- izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
- dispečera norādījumi direktīvidirektīvi gaisa satiksmes vadības dienesta dispečera norādījumi pilotam attiecībā uz konkrētu darbību veikšanu.
- dobermanpinčers Dobermanis - liels dienesta suns ar slaidu ķermeni, īsu tumšu apmatojumu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne.
- dokumenta kopija dokuments, kurā dokumenta oriģināla teksts, rekvizīti un dienesta atzīmes atveidotas faksimilā (izmantojot fotokopēšanu, kserokopēŠanu vai kā citādi).
- darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu. Kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu.
- šnifts Drošības dienesta darbinieks.
- SD Drošības dienests (vācu Sicherheitsdienst).
- parforss Durstīga kaklasiksna medību un dienesta suņiem.
- automotrisa dzelzceļa vagons ar iekšdedzes motoru; parasti to izmanto līnijās ar nelielu pasažieru skaitu vai dienesta braucieniem.
- kajīte Dzīvojamā vai dienesta telpa (kuģī).
- eseni Ebreju reliģiska sekta Jūdejā (2. gs. 2. pusē pr. Kr.-l. gs. pēc Kr.); izveidoja askētisku mūku ordeni, dzīvoja kopienā, atsacījās no upurēšanas, karadienesta, tirdzniecības u. c.
- EĀDD Eiropas Ārējās darbības dienests.
- EURES Eiropas nodarbinātības dienesti ("European employment services").
- holopi feodāli atkarīgo iedzīvotāju kategorija Krievijā 10.-18. gs. (gūstekņi, parādu kalpi u. tml.), kas tika nodarbināti gk. feodālajās saimniecībās, militārajā un administratīvajā dienestā; 1722. g. tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem.
- ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
- konnetabls Francijā augstākā pakāpe kara dienesta līdz 1647. gadam; arī goda tituls.
- dzeltenā lapele gada nodokļu karte (dzeltenā krāsā, Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta).
- Latvijas Republikas muitas un Valsts robežsardzes dienestu aviācija gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas galvenokārt paredzēts minēto dienestu funkciju izpildei.
- gaisakuģa manevrēšana gaisakuģa pārvietošanās ar mazu ātrumu pa lidlauka marķējuma līnijām, izmantojot spēku iekārtas vilci; manevrēšanu izpilda kapteinis vai pēc viņa norādījuma otrais pilots, vada lidlauka kustības dienesta dispečers.
- glābšanas stacija glābšanas dienesta iestāde, kas darbojas noteiktā teritorijā.
- stratioti grieķu un albāņu jātnieki, kas 15. un 16. gs. kalpoja ārzemju (gk. Venēcijas) dienestā.
- hidroloģiskā stacija hidroloģiskā dienesta iestāde upju, ezeru, purvu un jūras ūdeņu hidroloģiskā režīma elementu novērošanai.
- hidrometeodienests Hidroloģiskās un meteoroloģiskās novērošanas un izziņošanas dienests.
- meteoroloģiskā observatorija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kas regulāri veic meteoroloģiskos novērojumus pēc plašas programmas.
- agrometeoroloģiskā stacija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kurā regulāri izdara agrometeoroloģiskus novērojumus, seko lauksaimniecības kultūru attīstībai un sniedz prognozes.
- iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi.
- produktīvais, galvenais ienesums ienestā nektāra krājumi, kas vairākkārt pārsniedz saimes patēriņu un veido atņemamo medu.
- čina Ieņemamais amats, dienesta pakāpe.
- algas nodokļu grāmatiņa ieraksts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu informācijas sistēmā; elektroniska dokumenta formā tā ir pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
- ģeofons Ierīce, kas reģistrē akustiskos viļņus, kuri rodas Zemes garozā dažādu mehānisku procesu rezultātā; izmanto ģeofizikālos pētījumos, avāriju dienestā, kalnrūpniecībā.
- paņemt Iesaukt (aktīvajā karadienestā).
- mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
- noņemt Iesaukt aktīvajā karadienestā.
- izdienēties Ilgāku laiku dienēt (aktīvajā karadienestā).
- mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem).
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- IKD Integrētais konsultatīvais dienests.
- baltās lapas interneta izziņu dienests, kurā ir informācija par tā lietotājiem - elektroniskā pasta adreses, telefona numuri, pasta adreses u. c., kas atvieglo šīs informācijas izguvi.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- izlūks Izlūkdienesta līdzstrādnieks.
- rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas citā valstī.
- aģentūra Izlūkošanas dienests.
- korumpēt Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos; uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus).
- Mossad Izraēlas izlūkdienests.
- izšķiešana Izšķērdēšana - pārkāpums, kad vainīgais piesavinās īpašumu, kas viņam ir uzticēts saskaņā ar vienošanos vai dienesta pienākumiem un par kuru viņš ir atbildīgs.
- izdevas Izvadīšana karadienestā.
- izdeve Izvadīšana karadienestā.
- izdevības Izvadīšana karadienestā.
- izdeviņas Izvadīšana karadienestā.
- izdotenes Izvadīšana karadienestā.
- milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī milicijas darbinieks.
- feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- junkurs Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe muižniecības pārstāvjiem Krievijas armijā 1802.-1869. g.
- poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- leitnants Jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos (Latvijā - zemākā virsnieku dienesta pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- šķirnieki jauni vīrieši, kas primāri pakļauti iesaukšanai karadienestā.
- ložpuisis Jaunietis, kam pēc izlozes jāiet karadienestā.
- nodarbinātais Jebkura fiziskā persona, kuru nodarbina darba devējs, arī valsts civildienesta ierēdņi un personas, kuras nodarbinātas ražošanas vai mācību prakses laikā.
- flagvirsnieks Jūras dienesta adjutants.
- jaunmatroži Jūras kara flotes dienestā ieskaitītie pirmapmācības laikā.
- mičmens Jūras virsnieku dienesta pakāpe dažu valstu flotēs.
- rezidentūra Kādas valsts diplomātisko vai citu dienesta personu pārstāvniecība citas valsts teritorijā.
- kadastra informācija kadastra dati un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas, ko izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastrs.
- office Kantoris, veikals, dienests, ministrija.
- dieneste Kara dienests.
- rezervists karadienestam padota persona, kas neatrodas aktīvajā karadienestā.
- kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam.
- dienests Karadienests; pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīti ar karadienestu.
- kara dienests karadienests.
- karadieneste Karadienests.
- karaklausība Karadienests.
- zaldāti Karadienests.
- nukeri Karadraudzes locekļi mongoļu feodālās aristokrātijas dienestā 12.-13. gs., vēlāk kļuva par mongoļu lielo feodāļu vasaļiem.
- vitanahemots Karaļa tuvinieku, lielāko feodāļu un bīskapu sapulce Anglosakšu karalistē 7.-8. gs; no 9. gs. - dienesta aristokrātu sapulce.
- dezertēšana Karaspēka daļas vai dienesta vietas patvaļīga atstāšana, kā arī karavīra neierašanās dienestā iecelšanas vai pārcelšanas gadījumā, pēc komandējuma, atvaļinājuma vai no ārstniecības iestādes, lai izvairītos no karadienesta.
- ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
- pārskaitīšana Karavīra dienesta vietas maiņa tai pašā atsevišķā karaspēka daļā vai iestādē ar tās priekšnieka pavēli vai rīkojumu.
- bombardieris Karavīra vai matroža nosaukums vairāku valstu armijās; dienesta pakāpe cara armijas artilērijā, atbilst jefreitora dienesta pakāpei kājnieku karaspēkā.
- majors karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ārrindnieks Karavīrs, kas atrodas ārrindas dienestā.
- priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
- rangs karavīru grupējuma pakāpe pēc kvalifikācijas, dienesta stāvokļa.
- dēzercija Kareivja aizbēgšana no dienesta.
- šucmanis Kārtības policists Vācijā līdz 2. pasaules karam; Latvijā 2. pasaules kara laikā tā dēvēja personas, kas dienēja kārtības dienesta bataljonos un kārtības palīgpolicijā.
- bruņinieku akadēmija kārtu mācību iestāde 16.-18. gs. vācu valstīs, sagatavoja muižnieku bērnus militārajam un civilajam dienestam, 19. gs. pārveidotas par ģimnāzijām vai kadetu korpusiem.
- jātniecība Kavalērija; šķilteru dienests.
- jesauls Kazaku dienesta pakāpe un amats; kazaks, kam ir šāda dienesta pakāpe un amats.
- clerk Komijs, nepatstāvīgs tirgotāja palīgs, kas ir tirgotāja dienestā uz pakalpojuma līguma pamata.
- insaiders Kompānijas uzticamības persona, kam ir pieeja konfidenciālai informācijai par firmas lietām, pateicoties savam dienesta stāvoklim un radniecības saitēm, ar kuru palīdzību rodas iespēja saņemt konfidenciālu informāciju.
- CORDIS Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienests ("Community Research and Development Information Service").
- komandējošais sastāvs kopīgs apzīm. aktīva un rezerves dienesta virsn. armija un flotē.
- ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni; personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības.
- FDD Krievijas Federālais drošības dienests.
- atmusturēšana Kuģa ļaužu formāla atlaišana no dienesta, ko izdara kādā iestādē.
- posteņkuģis Kuģis, kas veic sardzes dienestu reida (ostas) ieejā, lai uzturētu noteikto kuģu kustības režīmu.
- katers Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- kutere Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- kuters Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
- nosaukums Kvalifikācijas pakāpe, dienesta stāvokļa pakāpe.
- Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons.
- karakalps Latvijā 9.-13. gs. - algotnis, brīvprātīgs profesionāls karavīrs, kurš par dienestu saņēma noteiktu atlīdzību.
- LATPOS Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma - Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls, kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm., paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
- Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- Satversmes sapulce Latvijas Republikas augstākā likumdevēja institūcija no 1920. g. 1. maija līdz 1922. g. 3. oktobrim; tika ievēlēta vispārējās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, kurās varēja piedalīties Latvijas pilsoņi no 21 g. vecuma un aktīvā karadienesta karavīri no 18 gadu vecuma; vēlēšanas notika 1920. g. 1.-18. aprīlī.
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
- ciršanas apliecinājums Latvijas Valsts meža dienesta izsniegta ciršanas atļauja, kas apliecina tiesības cirst mežu konkrētajā meža zemē visa veida meža īpašumos.
- Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls (LATPOS), kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm, paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
- LAD Lauku atbalsta dienests.
- blakusražotne Līdztekus pamatdarbībai uzņēmumā radīti papildu dienesti vai ražotnes.
- MI6 Lielbritānijas ārējās izlūkošanas dienests.
- MI Lielbritānijas militārās izlūkošanas dienests (angļu "Military Intelligence").
- MI5 Lielbritānijas pretizlūkošanas dienests.
- komodors Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs - virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi); komodoram ir tiesības patstāvīgi komandēt karakuģu vienības.
- LID Lietišķās informācijas dienests (izdevniecība).
- brabansoni Līgti kareivji vidus laikos franču un angļu dienestā.
- šenši Ļaužu kārta, kas izveidojās feodālajā Ķīnā un pastāvēja līdz 1949. g.; bija izglītoti un ieņēma augstus amatus valsts un vietējā pārvaldē; valkāja īpašu apģērbu, bija atbrīvoti no nodokļiem, miesassodiem, karadienesta.
- medību uzraudzība medību likuma, medību noteikumu un citu normatīvo aktu ievērošanas kontrole, ko veic Valsts mežu dienests.
- medsanbats Medicīnas un sanitārā dienesta bataljons (padomju armijā).
- aeroloģiskā stacija meteoroloģiskā dienesta iestāde, kas regulāri izdara temperatūras, gaisa mitruma, spiediena, vēju u. c. aeroloģiskus pētījumus atmosfēras augšējos slāņos (līdz 40 km).
- citroniņš Milicijas dienesta automašīna dzeltenā krāsā.
- MDIC Militārā dienesta iesaukšanas centrs.
- militārmediķis Militārā dienesta medicīnas darbinieks, kara ārsts.
- brigādes ģenerālis militārā dienesta pakāpe starp pulkvedi un ģenerālmajoru dažu valstu bruņotajos spēkos.
- raitnieks Militāra persona, kas izpilda komandiera dienesta rīkojumus (piemēram, nodod tālāk pavēles, informāciju).
- kara komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe PSRS armijā (1935-1942); karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- zonderkomanda Nacistiskās vācu okupācijas varas 1941. g. vasarā un rudenī izveidota Drošības dienesta speciālo uzdevumu vienība; tādas tika veidotas no brīvprātīgajiem vietējiem iedzīvotājiem un Latvijā bija vairākas vienības, zināmākā no tām "Arāja komanda".
- zaldātu nauda nauda, ko maksāja, lai atpirktos no karadienesta.
- padienēt Neilgu laiku, mazliet dienēt (karadienestā).
- kukuļdošana Nelikumīga darbība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma nodošanā valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, kas šai amatpersonai jāizdara, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- ķēķa durvis neoficiālā ieeja; dienesta ieeja.
- nereģistrētā nodarbinātība nodarbinātība, kas nav reģistrēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un par kuru nav informētas attiecīgās valsts iestādes (piemēram, darba inspekcija, ieņēmumu dienests).
- NVD Nodarbinātības valsts dienests.
- atdienēt Nokalpot (karadienestā paredzēto, noteikto laiku).
- apakš- Norāda, ka dienesta pakāpe ir zemāka par salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu.
- parole Norunāts vārds, skaitlis, ko nosauc, lai sakaru dienests identificētu tālruņa abonentu.
- apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
- meža neatļauta ciršana notiek, ja kokus un krūmus mežā cērt patvaļīgi, neizņemot koku ciršanas biļeti vai nesaskaņojot ciršanu ar Valsts meža dienestu.
- amatnoziegums Noziegums, ko izdara amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- aviācija Organizācija (dienests), kas izmanto par gaisu smagākus lidaparātus.
- kuģniecība Organizācija (dienests), kas vada šādu satiksmi.
- telefondienests Pakalpojumu dienests pa tālruni.
- nodot Panākt, ka tiek iesaistīts (karadienestā).
- pakāpe Parasti savienojumā "dienesta pakāpe": reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, amatam, nopelniem.
- cimdībās iešana paraža, ka atvadu svinībās pirms ilgākas prombūtnes (piemēram, karadienests, pārcelšanās citur darbā u. tml.), pazīstamās meitenes dāvināja cimdus.
- samobilizēt Pārkārtot, parasti pilnīgi (bruņotos spēkus) atbilstoši kara laika prasībām; iesaistīt (rezervistus) aktīvajā kara dienestā (parasti kāta laikā).
- PVD Pārtikas un veterinārais dienests.
- pasažierdienests Pasažieru dienests.
- speciālie vagoni pasažieru vagoni dienesta, dažādu laboratoriju u. c. vajadzībām.
- zirgu pasts pasta dienests, kur pasta un cilvēku pārvadājumiem izmantoja zirgu transportu.
- drezīna pašgājējs sliežu ceļa transportlīdzeklis, ko izmanto tehniskās apkopes, remonta un būvniecības darbos materiālu un iekārtu, kā arī piekabināmu platformu un dienesta vagonu pārvietošanai.
- patentgrupa Patentdienesta darbinieku grupa (piemēram, iestādē, organizācijā).
- brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no darba vai dienesta vietas.
- dezertēt Patvaļīgi aiziet (no savas karaspēka daļas); izvairīties (no iesaukšanas karadienestā).
- samovolka Patvarīga prombūtne (parasti no militārā dienesta vietas).
- iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); noteikta vecuma pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti, mobilizēti karadienestā.
- degradācija Pazemināšana dienesta pakāpē.
- degradēt Pazemināt (kādu) dienesta pakāpē.
- leporello Pēc Don-Žuana sulaiņa vārda: iztapīgs dienestnieks; vispārim dienestnieks.
- korumpētība Pērkamība vai uzpirktība; dienesta vai sabiedriskā stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos.
- karavīrs Persona, kas atrodas bruņoto spēku dienestā.
- apakšnieks Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta amatpersonai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; padotais.
- padots Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta personai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu.
- valsts ierēdnis persona, kas ir nokārtojusi valsts civildienests ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu un uz noteiktu vai nenoteiktu laiku iecelta kādā no valsts civildienesta ierēdņu amatu sarakstā minētajiem ierēdņu amatiem.
- armatieris Persona, kas nomā kuģi tā tālākai ekspluatēšanai, iestādamās rēdera un kapteiņa jūras dienesta līguma attieksmē.
- kvartīrmeistars Persona, kas pārzina karaspēka izvietošanu pa dzīvokļiem (atbilstošā militārās pārvaldes nozare - kvartīrmeistaru dienests; vairākās armijās šā dienesta funkcijas pakāpeniski paplašinājās, ietverdamas dažādus karaspēka apgādes jautājumus, pārgājienu organizēšanu u. c.).
- policijas darbinieks persona, kura ieņem amatu Valsts policijā vai Drošības policijā un kurai ir piešķirta speciālā dienesta pakāpe.
- probācijas klients persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu, kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti Valsts probācijas dienesta likumā paredzētie pienākumi.
- ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona persona, kura neveic saimniecisko darbību un nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.
- ierēdnis Persona, kura saskaņā ar likumu kļuvusi par valsts civildienesta darbinieku, ieņemot ierēdņa amatu, t. i., amatu, kas saskaņā ar likumu attiecīgajai personai uzliek par pienākumu vai dod tiesības sagatavot, pieņemt saistošus lēmumus; algots valsts iestādes darbinieks.
- brīvprātīgais probācijas darbinieks persona, kuru Valsts probācijas dienests pilnvaro pildīt kādu atsevišķu uzdevumu.
- pamudināšana Personāla nopelnu un izcilības atzīšanas forma, ja viņi cītīgi un nevainojami veic dienesta pienākumus.
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā.
- zinātni apkalpojošais personāls personas, kuras veic palīgfunkcijas zinātniski tehnisko darbu izpildē (plānošanas, ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas struktūrvienību darbinieki, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patentu dienesta speciālisti, arhivāri, kā arī kvalificēti strādnieki, kuri nodrošina zinātniskās darbības veikšanai nepieciešamās aparatūras un ierīču montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu).
- korpuss Personu (parasti militārpersonu, diplomātisko darbinieku) kopums, kurām ir noteikta amata pakāpe, dienesta pakāpe, kategorija, uzdevums.
- filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata.
- Rangu tabula Pētera Pirmā izdots likumdošanas akts Krievijā 18.-20. gs., saskaņā ar kuru valsts dienests tika iedalīts trijos veidos (militārais, civilais un galma dienests) un 14 rangos: augstākais bija pirmais rangs.
- dienesta pienākumi pienākumi, kas raksturo valsts civildienesta ierēdņa darbu valsts iestādē.
- piežūrēt Pienest (ūdeni).
- piesanesties Pienest sev (pietiekami, daudz).
- samdīt Pieņemt dienestā, algot.
- pienesu piesala piesala, kas veidojusies, piesalstot pienestiem vižņiem un ledum.
- paaugstināt Piešķirt augstāku (amata, dienesta) pakāpi.
- PDP Pilsētas dienesta pasts.
- kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī kareivis.
- pirmiesaukums Pirmais, kārtējais (noteikta vecuma pilsoņu) iesaukums aktīvajā karadienestā.
- kanareika Policijas dežūrdienesta automašīna.
- koročki Policijas dienesta apliecības.
- kvestors Policista dienesta pakāpe Itālijā.
- kastelāns Polijas ierēdnis katrā Vidzemes apriņķī (sākot ar 1598. g.), kurš bija atbildīgs par jātnieku dienestu.
- pretizlūks Pretizlūkošanas dienesta darbinieks.
- partikulārs Privāts, kas nav valsts dienestā.
- sportula Publiski tiesiskas nodevas, ko pēc noteiktas takses ierēdņi senā Romā saņēma no pilsoņiem par dienesta pienākumu izpildīšanu.
- avārijas radiosakari radiosakari starp sakaru dienestiem krastā un kuģu radiostacijām to dzirdamības robežās; uztvērušas signālus SOS un pa radiotelefonu MAYDAY, visas radiostacijas pārtrauc citas pārraides un seko avarējošā kuģa informācijai.
- piekļūstamība Rajonu, vietu un iestāžu raksturojums - cik labi tās ir sasniedzamas ar dažādiem satiksmes un sakaru līdzekļiem; vispārējais savienojums ar dažādiem tīkliem un dienestiem.
- mobilizācija Rezervistu iesaukšana aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
- kozlodjorka Režīma dienests, "apsardze".
- RNPD Rīgas neatliekamās palīdzības dienests.
- robežsargs Robežsardzes dienesta darbinieks.
- ložu laiks rudens periods, kad notika iesaukšana karadienestā.
- karš saistīts ar bruņotajiem spēkiem vai dienestu tajos
- oficiāls Saistīts ar, parasti augstu, dienesta, amata stāvokli, tam raksturīgs.
- iet armijā sākt pildīt aktīvo karadienestu.
- iet zaldātos sākt pildīt aktīvo karadienestu.
- kapteinis Savienojumā ar "pirmā ranga", "otrā ranga" vai "trešā ranga": dienesta pakāpes vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir kāda no šādām dienesta pakāpēm.
- hierarhija Secība no zemākā (amata, dienesta, sabiedriskā) stāvokļa līdz augstākajam; secība, kādā zemākie resori ir pakļauti augstākajiem padotības un pārvaldes kārtībā.
- seismiskā stacija seismiskā dienesta iestāde, kas novēro Zemes garozas svārstības, fiksē seismiskos signālus un zemestrīces epicentru, apstrādā seismogrāfa pierakstus.
- proletārieši Senējā Romā nabagākā pilsoņu šķira, kas bija atsvabināta no valsts dienesta un nodokļiem.
- sērēt Sērt, smiltīm pienest, piegulsnēt.
- saimniece Sieviete, kuras rīcībā ir nodota kāda (parasti dienesta) telpa.
- efēbija Skola Senajā Grieķijā brīvo pilsoņu (18.-20. g. vecumā) sagatavošanai militārajam un civilajam dienestam.
- mobilais darbs sociālā darba pakalpojums darbā ar grūti sasniedzamām klientu grupām viņu ierastajā vidē ārpus tradicionālajām sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām (sociālajiem dienestiem un institūcijām).
- patentpakalpojums Speciāla dienesta veikts darbs, kas ir saistīts ar tehnisko risinājumu novitātes ekspertīzi, patenttiesību pārbaudi, metodiskās palīdzības sniegšanu izgudrojumu pieteikumu noformēšanā.
- stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī policists (cariskajā Krievijā).
- administratīvā tiesa speciāla tiesa, kas izskata personu sūdzības par valsts vai pašvaldību darbinieku nepareizu savu dienesta pienākumu pildīšanu.
- uzšuve Speciāla, parasti auduma, (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam) uzšūta zīme dienesta pakāpes, apbalvojuma veida u. tml. apzīmēšanai.
- specdienests Speciālais dienests.
- specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
- konvojdienests Speciāls dienests, kas apsargā un pavada (konvojē) arestētos, notiesātos, gūstekņus, valsts robežas pārkāpējus, kā arī ārvalstu kuģus, kuri nelikumīgi iebraukuši valsts teritoriālajos ūdeņos.
- preses birojs speciāls dienests, kas sniedz informāciju par kongresiem, plašām sporta sacensībām u. tml.
- spiedze Spiegotāja; izlūkdienesta līdzstrādniece.
- sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā.
- ISIS Starptautiskais zinātniskās informācijas dienests (angļu "International Scientific Information Service").
- varas bezdarbība stāvoklis, kad amatpersona nav izpildījusi darbību, kas tai uzticēta kā dienesta pienākums.
- izdienēt Strādājot, veicot dienesta pienākumus, iegūt, nopelnīt.
- atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- lakejs Sulainis, dienestnieks.
- sargsuns Suns, ko izmanto sardzes dienestā.
- uzplecis Šāda apģērba detaļa ar dienesta pakāpes atšķirības zīmi (formas tērpam).
- šveicieši Šveiciešu algotņu karaspēks, kādu pēc šveiciešu uzvarām vainagotas cīņas pret Austriju daudzās zemēs mēdza algot miesassardzes dienestam; no 1848. g. tikai pāvesta apsardze.
- baltbiļetnieks Tā tautā dēvēja personas, kas veselības stāvokļa dēļ bija atbrīvotas no karadienesta un kam PSRS kara komisariāti līdz 1962. gadam izdeva baltas krāsas apliecību par izslēgšanu no kara uzskaites.
- androģenēze Tādas olšūnas attīstība, kuras kodolu aizstājis spermatozoīda ienestais kodols.
- jauniesaukts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
- augstāk (arī augstu) stāvošs tāds, kam ir augstāks (augsts) amats, stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.).
- pārāks Tāds, kam ir augstāks, atbildīgāks amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.) nekā citiem, līdzīgiem.
- augsts Tāds, kam ir svarīgs, atbildīgs amats vai stāvoklis (dienestā, sabiedrībā u. tml.).
- zems Tāds, kam nav nozīmīgs, atbildīgs, arī noteicošais amats vai stāvoklis (sabiedrībā, dienestā u. tml.).
- činīgs Tāds, kas ieņem augstu amatu, dienesta pakāpi.
- atvaļināts Tāds, kas ir atbrīvots, aizgājis no dienesta (parasti armijā).
- rezerve Tāds, kas ir padots karadienestam, bet neatrodas aktīvajā karadienestā.
- jauniesaucams Tāds, kas ir saistīts ar iesaukšanu obligātajā karadienestā.
- ārpusdienesta Tāds, kas nav saistīts ar dienestu.
- ārrindas Tāds, kas nav saistīts ar ierindas dienestu.
- pirmsdienesta Tāds, kas pastāv, noris pirms dienesta bruņotajos spēkos.
- Taipejas misija Latvijā Taivānas pārstāvniecība Latvijā, izveidota 1995. g., kad politisku apsvērumu dēļ Latvija bija spiesta pazemināt Taivānas ģenerālkonsulāta statusu; ar misijas starpniecības Taivāna sniedz dažāda veida palīdzību Latvijas skolām un sociālās aprūpes dienestiem, gk. ārpus Rīgas.
- ondulators Telegrammu pieņemšanas aparāts, kas uz papīra lentes pieraksta saņemtos signālus nepārtrauktas līčloču līnijas veidā; to lietoja, raidot ar Morzes kodu radiotelegrāfijā un dienesta sarunās pa vadu telegrāfu.
- deitafakss Teleinformācijas dienests korespondences attēlu pārraidei starp abonentu faksimilsakaru aparātiem, izmantojot komutējamos telefona, datu pārraides vai tiešo savienojumu kanālus.
- birofakss Teleinformācijas dienests korespondences attēlu pārraidei starp sakaru iestādēm, izmantojot faksimilsakaru aparātus un datu pārraides kanālus.
- karatiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību; kara tiesa.
- kara tiesa tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību; karatiesa.
- civildienests tiesiskās attiecības starp valsts un pašvaldību iestādēm un civildienesta ierēdņiem, ierēdņu kandidātiem, valsts kalpotājiem un citām valsts amatpersonām, kuras regulē likumi.
- algvasils Tiesu, kā arī policijas dienesta pakāpe Spānijā.
- ieceļot Tikt ievestam, ienestam, iesūtītam.
- čins Tituls sakarā ar civila vai kara ierēdņa dienesta pakāpi.
- kaimakāms Turcijā virsleitnantam atbilstoša dienesta pakāpe armijā.
- darījumtūrisms Tūrisma veids, kurā ceļojuma galvenais nolūks ir dienesta darījumu kārtošana, komercdarbības jautājumu risināšana, piedalīšanās konferencēs un sanāksmēs, izstāžu apmeklēšana, ko parasti pilnībā apmaksā darba devējs vai arī daļu no izdevumiem sedz darba devējam solidārā uzņemošā puse; lietišķais tūrisms.
- UGD Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (arī VUGD).
- publiska iestāde uz likuma pamata īpaši izveidota un organizēta dienesta personu grupa, organizācija noteiktu publisku funkciju īstenošanai.
- pietillināt Uzmanīgi pienest (kaut ko smagu vai trauslu).
- iesaukt Uzņemt aktīvajā karadienestā pilsoņus, kas sasnieguši noteiktu vecumu; arī mobilizēt.
- darba aizsardzības speciālists uzņēmuma darbinieks vai dienesta attiecībās esoša persona, kuras pienākums ir organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību un kurš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
- pieņemt Uzsākt kārtējo (darba, dienesta, sabiedriska) pienākuma veikšanu, nomainot šī pienākuma iepriekšējo veicēju.
- ševrons Uzšuvums uz kreisās piedurknes dienesta pakāpju apzīmēšanai.
- rezidēt Uzturēties citā valstī, veicot kādus amata, dienesta pienākumus (piemēram, diplomātijā, izlūkošanā).
- jūras karšu katalogs uzziņu materiāls par visām noteiktā laikposmā lietojamām jūras kartēm un izmaiņām to saturā; izdod hidrogrāfijas dienesti.
- landesvērs Vācijā (19. gs. un 20. gs. sāk.) - otrā karadienestam pakļauto rezervju kategorija, kā arī karaspēka daļas, ko formēja no karadienestam pakļauto personu kontingentiem.
- referendars Vācijā tiesību zinātņu studijas nobeigusi un valsts pārbaudījumu izturējusi persona, kas iestājas valsts dienestā.
- DAAD Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (vācu "Deutscher Akademischer Austauschdienst").
- BND Vācijas Federālais izlūkošanas dienests (vācu "Bundesnachrichtendienst").
- gaisa spēku izpalīgi Vācijas kara aviācijas palīgdienesta vienībās mobilizētie 2. pasaules kara laikā.
- abvērs Vācijas militārās izlūkošanas un pretizlūkošanas dienests, kura dibināšana sākta 1919. g., bet pavēle parakstīta ar 1921. g. 1. janvāri, pastāvēja līdz 1944. g., kad pēc atentāta pret Hitleru to iekļāva Galvenajā impērijas drošības pārvaldē.
- Stasi Vācu "Staatssicherheitsdienst" (Valsts drošības dienests) -- bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas drošības spēki, Padomju Savienības VDK analogs; StaSi.
- maats Vācu kara flotē apakšvirsnieka dienesta pakāpes apzīmējums.
- danasāt Vairākkārt pienest (ko) pie kā.
- VAD Valsts apsardzes dienests.
- VAAD Valsts augu aizsardzības dienests.
- VCP Valsts civildienesta pārvalde.
- karadienests Valsts dienesta veids: karaklausības pienākuma izpilde.
- servisdienests Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta juridiska persona, kas veic kases aparātu, kases sistēmu un specializēto elektronisko ierīču vai iekārtu programmēšanu, uzstādīšanu un tehnisko apkopi, kā arī apmāca kasierus operatorus atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinātai programmai.
- VIDs Valsts ieņēmumu dienests
- nodokļu (nodevu) administrācija Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes (padomes) ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, kuras pilnvarotas ar likumu pārzināt nodokļu ievākšanu.
- Meža valsts reģistrs Valsts meža dienesta uzturēta informācijas sistēma par mežiem un saimnieciskajām darbībām tajos.
- VMD Valsts meža dienests.
- virsmežniecība Valsts mežu dienesta struktūrvienība, kas savā teritorijā nodrošina normatīvajos aktos noteikto funkciju vienotu izpildi, uzrauga meža apsaimniekošanu, izmantošanu un medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu.
- iesaucams Valsts militārā dienesta pārvaldēs reģistrēta persona līdz iesaukšanai obligātajā aktīvajā militārajā dienestā; pilsonis, ko iesauc karadienestā.
- dzimumnoziegumu veikusi persona valsts probācijas dienesta izpratnē - persona, par kuru ir saņemts notiesājošs nolēmums par izdarīto dzimumnoziegumu, kurā ir identificējams upuris un kuru izdarījusi pilngadīga persona.
- izvērtēšanas ziņojums Valsts probācijas dienesta sagatavota informācija, kas raksturo probācijas klientu.
- VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
- sanitarārsts Valsts vai pašvaldības dienesta ārsts, kas uzrauga veselības apstākļus savā darbības apgabalā, rūpējas par iedzīvotāju aizsardzību pret lipīgām slimībām, par higiēnas noteikumu ievērošanu tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos, skolās, pirtīs, tirgos u. tml.
- VVD Valsts veterinārais dienests.
- VZD Valsts zemes dienests.
- brigadieris Vecāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; Krievijā 18. gs. virsnieka tituls starp pulkvedi un ģenerālmajoru.
- ložu gadi vecums, kādā iesauca karadienestā.
- dira Veids, kā cietumā tiek ienestas aizliegtas mantas.
- bastarda feodālisms vēlajos viduslaikos ieviesies feodālisma paveids, kur dienestu atalgoja nevis ar zemi, bet gan naudā.
- PHS Veselības aprūpes dienests (angļu "Public Health Service").
- vasalis Viduslaikos - feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
- pāžs Viduslaikos - jauneklis no muižnieku ģimenes, kurš atradās par viņu augstāka dižciltīgā (piemēram, liela feodāļa vai karaļa) dienestā.
- brabantieši Viduslaikos algotņu pulki angļu un franču dienestā, gk. nāca no Brabantes apgabala un bija pazīstami ar savu mežonību un laupīšanas kāri; bieži minēti 12. gs.
- okoļņičijs Viena no augstākajām dienesta pakāpēm un amatiem Krievijas galmā no 13. gs. līdz 18. gs. sākumam.
- apkalpošana viesnīcas numurā viesnīcas vadības noteikta pakalpojumu sniegšanas kārtība, veids un apjoms, ko veic viesnīcas personāls vai ar viesnīcu saistītu pakalpojumu uzņēmumu darbinieki, notiek pēc klienta pieprasījuma, parasti pakalpojumus piedāvā viesnīcas dienesti (ēdienu un dzērienu pasniegšana, veļas mazgāšana, apģērbu tīrīšana un gludināšana, papildus numuru uzkopšana u. c.) vai citi pakalpojumu sniedzēji (frizieri, kosmetologi, medicīniskais personāls u. c.).
- kara komisariāts vietējā militārās pārvaldības institūcija PSRS, Krievijā u. c., kuras galvenā funkcija ir karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
- ķert bļodā vilkt lozes par iesaukšanu karadienestā.
- saimnieks vīrietis, kura rīcībā ir nodota kāda (parasti dienesta) telpa.
- virsniekvietnieks Virsdienesta instruktoru (augstākā) dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- konduktors Virsdienesta karavīra (kāda speciālista palīga) dienesta pakāpe (Krievijas armijā līdz 1917.); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsmežzinis virsmežniecības vadītājs, valsts civildienesta ierēdnis, pakļauts Valsts mežu dienesta ģenerāldirektoram.
- mežzinis virsmežzinim pakļauts valsts civildienesta ierēdnis, kas uzrauga un kontrolē mežu apsaimniekošanu savas apgaitas teritorijā teritorijā, vada un kontrolē mežziņa vietnieka, mežniecības darbinieku darbu.
- komandors Virsnieka dienesta pakāpe dažu valstu flotē, atbilst pulkvedim pārējos aizsardzības spēkos.
- komandkapteinis Virsnieka dienesta pakāpe Latvijas jūras spēkos (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpi) un dažu citu valstu karaflotēs.
- komandors Virsnieka dienesta pakāpe Pestīšanas armijā.
- mičmanis Virsnieka vietnieka dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- štāba virsnieks Virsnieks, kam ir majora, apakšpulkveža, pulkveža u. tml. vai kāda no kara flotes kapteiņa dienesta pakāpēm (daudzu valstu bruņotajos spēkos).
- komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par garnizona sardžu dienesta pareizu izpildi un karavīru disciplīnas ievērošanu sabiedriskās vietās.
- štāba virsnieks Virsnieks, kas veic dienestu štābā.
- adjutants Virsnieks, kas veic štāba dienesta pienākumus (karaspēka daļā vai vienībā) vai arī ir (valsts vadītāja, karaspēka vienības komandiera, štāba) rīcībā īpašu dienesta uzdevumu veikšanai.
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas (līdz 1917) kazaku karaspēka daļās (atbilst rotmistram kavalērijā); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kolonels Virsnieku dienesta pakāpe, pulkvedis.
- kanonieris Zemākā dienesta pakāpe Krievijas (līdz 1917.) un citu valstu armiju artilērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- uradņiks Zemākā dienesta pakāpe Krievijas apriņķa policijā 1878.-1917. g.; policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- gorodovojs Zemākā dienesta pakāpe Krievijas pilsētu policijā līdz 1917.; policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- konstebls zemākā dienesta pakāpe policijā (Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs); policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- mulks Zemes īpašums viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs, īpašniekam nebija jāpilda valsts dienests, īpašumu varēja pārdot, dāvināt, mantot; jaunākos laikos tāpat sauc parastu zemes īpašumu.
- akja Ziemeļbriežu kamanas; arī glābšanas dienesta kamanas kalnos.
- loze Zīmīte ar kārtas numuru karadienestā iesaucamo noteikšanai lozējot (piemēram, Krievijā līdz 1917).
- raports Ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- stučīt Ziņot drošības iestādēm par citu cilvēku vai grupu reālām vai izdomātām pretvalstiskām vai pretlikumiskām darbībām; pienest ziņas (skolotājiem, priekšniekiem, pārvaldes un represīvajām struktūrām); sūdzēties; nosūdzēt.
- raportēt Ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
ienest citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV