Paplašinātā meklēšana
Meklējam ben.
Atrasts vārdos (200):
- ben:3
- ben:1
- ben:2
- bene:2
- bene:1
- bene:3
- benčs:1
- bende:2
- bende:1
- bendī:1
- benga:1
- benjē:1
- benz-:1
- benze:1
- babene:1
- Bebben:1
- bebene:1
- Bebeni:1
- benārs:1
- bendēt:1
- bendrs:1
- bendžo:1
- bengot:1
- benīte:1
- benuji:1
- benzo-:1
- abenaki:1
- Akubens:1
- Albenga:1
- Albenja:1
- Bābenis:1
- Bambene:1
- barbens:1
- benbens:1
- benčiks:1
- bendars:1
- bendele:1
- bendijs:1
- bendirs:1
- bendzēt:1
- bendzīt:1
- bendzot:1
- bengalo:1
- bengāļi:1
- bengers:1
- benigns:1
- benītis:1
- benkāts:1
- bentāle:1
- bentils:1
- bentoss:1
- benuārs:1
- benzīls:1
- benzīns:1
- benzoje:1
- benzols:1
- ābengele:1
- Abenguru:1
- apdobens:1
- apžārben:1
- atgūbene:1
- atlobene:1
- atšobeni:1
- atšūbeni:1
- Bābenīca:1
- babenīte:1
- Bādībene:1
- Bebenūsa:1
- benausis:1
- bendelis:1
- bendzele:1
- bendzīte:1
- benefice:1
- benetīti:1
- bengulis:1
- bentemas:1
- bentisks:1
- benzītis:1
- benzoāts:1
- benzoīls:1
- Abenberga:1
- aizbendēt:1
- Alslebene:1
- apgabenis:1
- apgubenis:1
- apzibenēt:1
- apžārbens:1
- atļubenis:1
- atļurbene:1
- atrībenēt:1
- atskabene:1
- atšūbenis:1
- bebenieki:1
- bendētājs:1
- bendēties:1
- benedikts:1
- beninieši:1
- benthamas:1
- bentonīts:1
- benzidīns:1
- benzobaks:1
- benzovozs:1
- Ābensberga:1
- abenseragi:1
- absorbenti:1
- adsorbenti:1
- Aitbenhadū:1
- aizrībenēt:1
- Amt-Durben:1
- azobenzols:1
- benedictio:1
- benedictus:1
- beneficijs:1
- bengālisks:1
- bensedrīns:1
- benzolisms:1
- benzoskābe:1
- benzosveķi:1
- benzpirēns:1
- abenterisks:1
- abrasdibens:1
- adžubeniski:1
- Alkobendasa:1
- Ašerslēbene:1
- atšobeniski:1
- atšūbeniski:1
- autobenzīns:1
- aviobenzīns:1
- bencīntanks:1
- bendeļaugša:1
- bendeskalps:1
- bendesmaiss:1
- bendzelrēve:1
- beneceptors:1
- benedicence:1
- benedikcija:1
- benediktīns:1
- beneficiārs:1
- benišanguli:1
- benthamidia:1
- benzakonīns:1
- benzilēšana:1
- benzilidēns:1
- benzīntanks:1
- benzofenoni:1
- benzopirēns:1
- aminobenzols:1
- apžērbeniski:1
- atšaubeniski:1
- Bābenhauzene:1
- Bādbentheima:1
- bencaldehids:1
- bencīnštelle:1
- bendeļstarpa:1
- bendzelēšana:1
- benediktieši:1
- beneficiants:1
- beneficienss:1
- benislavieši:1
- bentamvistas:1
- bentemvistas:1
- benzaldehīds:1
- benzilēteris:1
- benzilspirts:1
- benzīnmotors:1
- benzonaftols:1
- benzonitrils:1
- Bādlībencelle:1
- Bādlībenverda:1
- benediktiners:1
- bennettitatae:1
- benzaldoksīms:1
- benzantracēni:1
- benzbromarons:1
- benzilacetāts:1
- benzilbromīds:1
- benzilhlorīds:1
- benzimidazols:1
- benzinomānija:1
- benzoterapija:1
- Bādlībenšteina:1
- Bādlobenšteina:1
- bendeļjāņnieki:1
- benediktīnieši:1
- benediktionāls:1
- benzilcinamāts:1
- benzilfumarāts:1
- benzodiazepīni:1
- benzodiazepīns:1
- benzoheksonijs:1
- benzopurpurīns:1
- benzilbenzonāts:1
- benzilkarbinols:1
- Austrumbengālija:1
- benediktionārijs:1
- benzilpenicilīns:1
- benzilsalicilāts:1
- benzoilperoksīds:1
- benzilhemiformāls:1
- alkilbenzolsulfonāts:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (ne)dabūt dibenā
- (no)iet (retāk aiziet) dibenā
- acainais raibenis
- acs dibena skatīšana
- ad bene placitum
- angļu skābene
- Anisantha rubens
- Aphanothece elabens
- apšu raibenis
- apšu zaigraibenis
- ar uguni un zobenu
- asinssārtā skābene
- Asterias rubens
- Atlantijas zobenzivs
- atmest dibenu
- aukstais zibens
- Bābenes ezers
- ben marcato
- bendes kalpi
- bendes maiss
- bendēt nervus
- bendēt nervus (kādam)
- benekena zaķauza
- bengāliskā uguns
- bengāļu valoda
- bentālā cenoze
- benzīna motors
- benzīna pildne
- benzīna tanks
- benzīna uzpildes stacija
- Berbenno di Valtellīna
- Bērkvuda irbene
- Beržē bezdibenis
- bērzu raibenis
- Bezdibena ezers
- Bigbena masīvs
- Bigbendas nacionālais parks
- blīvā skābene
- Brisbenas latviešu kopiena
- Bromopsis benekenii
- Bromus rubens
- Brūveru Bezdibens
- budlejlapu irbene
- ceļteku pļavraibenis
- ceļteku raibenis
- cirtainā skābene
- Cystocoleus ebeneus
- dadžu raibenis
- Dāmokla zobens
- Daubentonia madagascariensis
- Dāvida irbene
- de mortuis aut bene, aut nihil
- Dermatina elabens
- Dibena ezers
- dibens ir par vieglu (kādam)
- Dibenu ezers
- dilēna zaķskābene
- Diospyros ebenum
- Drubenes ezers
- Dubenu muiža
- Dzērbenes ezeri
- Dzērbenes muiža
- Dzērbenes pagasta teritorija
- Dzērbenes pagasts
- Dzērbenes viduslaiku pils
- dzert līdz dibenam
- dziedzerlapainā zaķskābene
- dziedzerlapu zaķskābene
- Eiropas zaķskābene
- Epipactis atrorubens
- Ficus benghalensis
- Ficus benjamina
- gaiļbiksīšu sīkraibenis
- garlapu skābene
- Gaultheria procumbens
- Gloeotrichia rabenhorstii
- grabena kauls
- Gubena ezers
- Gulbena ezers
- Gulbenes depresija
- Gulbenes dzirnavezers
- Gulbenes ezers
- Gulbenes ieplaka
- Gulbenes novads
- Gulbenes paugurvalnis
- Gulbenes rajons
- Gulbenes viduslaiku pils
- Gulbenu ezers
- guļošā skarbene
- habent sua fata libelli
- Helianthus atrorubenss
- Helleborus atrorubens
- Henrija irbene
- Hībenera ričija
- Homo scribens
- iet dibenā
- izbaudīt līdz padibenēm
- izdzert (arī iztukšot) kausu (līdz dibenam)
- Jaungulbenes dīķi
- Jaungulbenes dzirnavezers
- Jaungulbenes muiža
- Jaungulbenes pagasta teritorija
- Jaungulbenes pagasts
- Jaungvinejas dzelkņknābenis
- Juniperus procumbens
- jūrmalas skābene
- kā poda dibens
- kā zibens
- kā zibens ķerts
- kalcija benzoāts
- kālija benzoāts
- Kanādas irbene
- karājas kā Dāmokla zobens pār kāda galvu
- kārklu zaigraibenis
- karlesa irbene
- ķebenes atmest
- klauvas bendzele
- krastmalas skābene
- krusta zibens
- krustot zobenus
- krūzainā skābene
- Kubenas ezers
- Laboulbenia vulgaris
- Lagedinium rabenhorstii
- lai zibens mani nosper
- laist dibenā
- laisties dibenā
- lauru irbene
- Leplesī Robensona
- lielais meža raibenis
- lielais nātru raibenis
- lielais purvraibenis
- lignīna sorbenti
- Limnomysis benedeni
- lodes zibens
- lodveida zibens
- mājas skābene
- mazā skābene
- mazais nātru raibenis
- mazais purvraibenis
- Medicago procumbens
- mells kā poda dibens
- meža zaķskābene
- Molotova-Ribentropa pakts
- Moniezia benedeni
- Myotis daubentoni
- nātrija benzoāts
- nātrija etil-p-hidroksibenzoāts
- nātrija metil-p-hidroksibenzoāts
- nātrija propil-p-hidroksibenzoāts
- nātru raibenis
- ņemt (retāk tvert) zobenu (arī šauteni, šķēpu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās)
- ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci)
- noiet dibenā
- noiet dibenā kā akmens
- nolaist dibenā
- nota bene!
- Odobenus rosmarus
- ošu pļavraibenis
- ošu raibenis
- pacilā skarbene
- parastā irbene
- parastā skābene
- parastā zaķskābene
- parastais pļavraibenis
- parastais purvraibenis
- pazviļā skarbene
- piramidālā skābene
- Pjēra Sanmartēna bezdibenis
- pļavas skābene
- Ploceus benghalensis
- plūmjlapu irbene
- pūkainā irbene
- pumpas uz dibena metas
- purva skābene
- ragainā zaķskābene
- Riccia huebenerana
- Rubenes pagasta teritorija
- Rubenes pagasts
- Sagina procumbens
- Sanbenedeto dei Marsi
- Sanbenedeto del Tronto
- Sanvitalia procumbens
- Sārdženta irbene
- šaurlapu skābene
- sausseržu raibenis
- šautras zibens
- se non e vero, eben trovato
- Sidrabenes pagasts
- Sieglingia decumbens
- Silene procumbens
- skabiozu pļavraibenis
- smaržīgā irbene
- Somijas skābene
- spinātveida skābene
- struplapu skābene
- taisnā bendzele
- Tasmānijas dzelkņknābenis
- Trifolium procumbens
- trīsdaivu irbene
Atrasts skaidrojumos (500):
- metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
- garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- končars 14.-16. gs. zobens ar šauru un garu asmeni, ar kuru varēja pārcirst bruņukreklu.
- Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- Jaungulbenes dīķi 3 dīķi Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība — 2,1 ha, 2,2 ha un 2,4 ha
- skābeņu lapgrauzis 4-5 mm gara, metāliski zaļa vabole, kas bojā skābenes un rabarberus.
- meneni 6 muižnieki, kas bija par bendriem franču troņa mantiniekiem.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens")
- Inachis io acainais raibenis
- fundālā mikroskopija acs dibena apskate ar instrumentu, kurā apvienots radzenes mikroskops un oftalmoskops
- Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta
- Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā
- Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta
- Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam
- Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
- Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
- Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam
- dibenamīns Adrenolītiska un simpatikolītiska viela ("N, N-dibenzyl-betachloraethylaminum"), spazmolītisks (pretspazmu) līdzeklis
- desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta
- adsorbētājs Adsorbents
- elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā
- Sveķi Aduliena, apdzīvota vieta Jaungulbenes pagastā
- Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
- aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
- ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem
- akata Akacis, bezdibenis purvā, upē, ezerā
- rova Akmeņaina vieta jūras dibenā, kur reņģes mēdz nārstot
- rauzis akmeņains jūras dibens
- beneficiants Aktieris vai cits teātra darbinieks, kura labā vai kuram, par godu notiek benefice
- grunts sastāvs akvatorija dibena vietas struktūra (smilts, grants, māls, oļi, akmeņi un dubļi)
- izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100
- Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
- Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā
- Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis
- pagāza Alus atliekas, padibenes
- pagāze Alus atliekas, padibenes
- pagāzne Alus atliekas, padibenes
- Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā
- spinātveida skābene angļu skābene
- imūnfiltrācija Antigēna vai antivielas attīrīšana, lietojot imūnadsorbentu
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
- iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- apakšraugs Apakšējais raugs - raugs, kas alu izdzerot paliek mucas dibenā
- iedzirklis Apaļa trauka dibenam pats dibena ielējums
- apaļkolba Apaļdibena kolba
- kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu
- oftalmofundoskops aparāts acs dibena apskatei
- pelagoskops aparāts jūras dibena aplūkošanai
- binoftalmoskops Aparāts, ar ko vienlaikus apskata abu acu ābolu dibenu
- bunka Apdobena krūza bez osas; eļļas krūza
- Jaungulbene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā
- Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs
- Ranka apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā
- Šķieneri apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Stāķi apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
- Umurga apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe"
- Riebiņi apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški
- Allaži apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā
- Apši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Auļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Brici apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
- Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
- Šovītes apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
- Butāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Gulbītis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Mili apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Pilskalns apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Silamala apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
- Lejasandži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Līves apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Šļaukas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Vienvārstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Kanciņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Ķempji apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Pērlis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Prēdeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Saltupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Svilāres apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Tīrumkleivas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Tirzieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Lielkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Plēķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Zemītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Agrumi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Grīvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Kaipi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Obrova apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Pauri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Siladzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Ušuri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
- Aļļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Amši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Andriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Cinci apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Čipati apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Grēdas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Ķilpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kožas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Krampani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kručki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Majani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Mālmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Oldermaņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Paideri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Silamiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Skujenieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Staidi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Umari apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Viešķeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Viģubi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Zellenes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
- Liedeskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
- Siltais apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
- Aurava apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Kordona apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Lešķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Vārpiņas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Zāģernieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Elstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Grauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Grimnauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Gužilas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Ievāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Kāmieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Kolanģi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Pieti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Rodzupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Stapāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Strēbeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Velēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Zvejnieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Birzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Kāķupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Ķeži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Lācītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Lācumēri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Mežsilieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Pakalnieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Pāpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Pavāriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Ureikste apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Vecāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Lāčplēši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Medņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Putrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Stancmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Āboliņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
- Lejasstradi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Mācītājmāja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Mezīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Nātiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Samiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Zeltaleja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Margas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs
- Antāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani
- Alsupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Jaunaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Kalvīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Vecaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Virāne apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Jaungulbenes pagastā
- Dignāja apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs
- Apšine apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Debesnieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Ģevrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Izabelina apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Kalnamačulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Laude apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Lejasmačulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Ļūcāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Mazslate apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Mikaine apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Moči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Rātupes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Stagari apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Staši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Šumitāres apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Vilciņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā
- Miglāni apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā
- Silagals apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā
- Kleķeri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā
- Sprīvuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas
- Meļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dzērbenes pagastā
- Gāršenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Naglene apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Spriņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Briči apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Elstes apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Lapši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Dravnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Lielvasaraudži apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Mazvasaraudži apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Mežkleivas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Mežlaskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Silmači apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Trušļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Ziemeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Musteri apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Barani apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Krāces apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Lapati apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Latvasas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Olekši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Pirtsmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Salaki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Salmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Zvārtavi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Skujenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Plukši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Viņķeles apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Bierņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Kālanci apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Luķes apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Plūkši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Saliņa apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Skrejatas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Sproģi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Namsadi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Skolas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Stūrastas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Siljāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Sturņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Dārtiņa apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Jauntirza apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Zosēni apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Aizupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Baldone apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Červonka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Grauzkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Kaktagals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Miests apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Rubiķu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Dronku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Olksna apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Riteniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Skromi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Spēlēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Svoki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Katrinsils apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā
- Purviņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ozolnieku novada Sidrabenes pagastā
- Anna apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km uz dienvidiem no Alūksnes un 35 km no Gulbenes, pagasta centrs
- Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs
- Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs
- Stāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 11 km no Gulbenes; saukta arī "Stāmeriene"
- Daukstes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā
- Galgauska apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši
- Līgo apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Tirza apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs
- Stradi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 3 km no Gulbenes; bijušie nosaukumi - Pomeri, Pāmeri
- Druviena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs
- Letes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Ozolkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Svelberģis apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Krapa apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Stari apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Rimstavas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Jānuži apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Sinole apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Velēna apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Gaujasrēveļi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Rēveļi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Kalniena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Vecstāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs
- Ceļmalas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Rubeņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs
- Kaldabruņa apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Slate apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Pavēņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Ķetas apdzīvota vieta (viensēta) Dzērbenes pagastā
- Viculaikas apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Robežkalns apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Billītes apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas
- Beļava apdzīvota vieta Gulbenes novadā 10 km uz ziemeļiem no Gulbenes pilsētas, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. g.
- Akmeņrūči apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
- Aurova apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
- Bali apdzīvota vieta Indijā, Rietumbengālē, Kalkātas satāvdaļa, senāk tās piepilsēta
- dirsa apģērba (parasti bikšu) pakaļējā daļa, kas aptver dibenu
- Polygonium c-album apiņu raibenis
- šnirķu šnerķu apraksta zobenu šķindoņas skaņas
- Limentris populi apšu raibenis
- Apatura ilia apšu zaigraibenis
- oļāt ar oļiem nolīdzināt upes dibenu
- delomorfs ar skaidri saskatāmu formu, piem., kuņģa dibena dziedzeru klājšūnas
- hidrogrāfisks kuģis ar speciālām ierīcēm apgādāts kuģis, kas veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c.
- tralēt ar traļa palīdzību pētīt jūras dibenu, izzvejot augus, dzīvniekus
- uz acīm ar trauka dibenu uz augšu
- igni et ferro ar uguni un zobenu
- zobenots ar zobenu bruņots
- uzdunkurēt ar zvejas palīgrīku - dunkuru - uzcelt, uzvirzīt (ko augšā no ūdenstilpes dibena)
- Arāja ezers Āraisis, ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē
- Asthika Armēņu mitoloģijā - jutekliskās mīlas un ūdens dieviete, negaisa un zibens dieva Vahagna iemīļotā
- Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu
- Vahagns Armēņu mitoloģijā - negaisa un zibens dievs
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili
- Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem
- ksiloli Aromātiski ogļūdeņraži, dimetilbenzoli, ko iegūst no akmeņogļu darvas vai naftas riforminga procesos
- arēni aromātiskie ogļūdeņraži, piemēram, benzols
- benzilhlorīds Aromātisks halogēnogļūdeņradis, halogēnarēns, bezkrāsains šķidrums ar asu smaku, lieto gk. benzilspirta, plastmasu ražošanā
- benzpirēns aromātisks ogļūdeņradis C~20~H~12~ ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem, kancerogēns; indikatorviela apkārtējās vides kontrolē, standartviela ķīmisko savienojumu pretkancerogenitātes pētījumos
- dzelzpuķe Ārstniecības verbāna ("Verbena officinalis")
- dzelzspuķe Ārstniecības verbāna ("Verbena officinalis")
- verbēnas ārstniecības verbēna ("Verbena officinalis")
- verbena Ārstniecības verbēna ("Verbena officinalis")
- orontija Ārumu dzimtas ģints ("Orontium"), ūdenī iegrimuši dekoratīvi augi, kas iesakņojas baseina dibenā, bet to koši dzeltenās ziedvārpas parādās virs ūdens
- Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā
- Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis
- labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas
- labulbēnija Asku sēņu nodalījuma klases labulbeniomicēšu klases rinda ("Laboulbeniales")
- Asmaņa ezers Asmenis, ezers Dzērbenes pagastā
- Asmeņa ezers Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā
- Asmeņu Asmeņa ezers - Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā
- lancinējošs Ass, šaujošs, urbjošs, griezīgs; par tabesa slimnieku sāpēm - zibenīgs
- nospert Atdalīt nost (daļu) - par zibeni
- deciduoma Atlobenes audu audzējs; dzemdes audzējs, kurā ir atlobenes elementi
- deciduomatoze Atlobenes audu veidošanās sievietei, kas nav grūtniece
- deciduīts Atlobenes iekaisums
- atšupu Atmuguriski, atšubu, atšūbeniski
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens)
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
- Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%
- Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks
- Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas
- Krapas pilskalns atrodas Gulbenes novada Daukstu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs (~250 x 150 m) ar stāvām nogāzēm, rietumu nogāzē 2 terases, plakums - 80 x 40 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi
- Zāģētavas ūdenskrātuve atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3,3 ha
- Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
- Jaungulbenes muiža atrodas Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, kā arī dažādas citas būves, parka platība \~25 ha, to apjož mūra žogs
- Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
- Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
- Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
- Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers
- Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
- Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
- Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9. -12. gs.
- Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi
- Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers
- Lielais Virānes ezers atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Cesvaines novada robežas, platība - 60,9 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 2 m
- Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers
- Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
- Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu
- Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
- Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m
- Māteru Velnapēdas akmens atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, arheoloģiskais piemineklis (kopš 1983. g.), garums - 4,6 m, platums - 4,2 m, augstums - 1,8 m, virspusē paliela iedobe (60 x 50 cm), kuras dibenā ir vairāki mazāki iedziļinājumi
- Dzērbenes ezeri atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumos, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, aizņem 2 paralēlas subglaciālas iegultnes mežainā lielpaugurainē, \~15 ezeri
- rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu
- Bengālijas audējputns audējputnu dzimtas suga ("Ploceus benghalensis")
- Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts
- Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
- Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
- Upatu dižozols aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 8,4 m, vainaga projekcija - 11 x 17,5 m, augstums - 11 m, zibens nošķēlis galotni
- Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m
- Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena
- zobens Auga daļa, parasti lapa, kas pēc formas atgādina zobenu
- Nymphalis polychloros augļkoku raibenis
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
- termosbenacejas Augstāko vēžu kārta ("Termosbenaceae"), bezkrāsaini, akli, primitīvi vēžveidīgie 2-3,5 mm garumā; dzīvo jūras piekrastes gruntsūdenī, avotos un alās
- dubenišķi Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Dubenišķi" iedzīvotāji
- Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā
- fitobentoss augu kopums, kas atrodas ūdenstilpes dibenā
- mehanohorija augu sēklu izplatīšanās paņēmiens, kad augļi ļoti ātri atveras un sēklas tiek izmētātas (dzeltenajai akācijai, zaķskābenei u. c.)
- Dumpju ezers Augulienas ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Aula Auļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
- Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu
- Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula
- Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups
- Sace Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km
- Bābenes ezers Bābenis, ezers Launkalnes pagastā
- ballastcisterna Balasttanka tvertne kuģa ūdensbalastam, visbiežāk kuģa dubultdibenā un priekšgalā, bet arī pakaļgalā un sānos
- levoglikozāns balta kristāliska viela ar saldenu garšu, šķīst ūdenī, daļēji šķīst spirtā, ēterī, hloroformā, benzolā, to satur koksnes pirolīzes produkti
- Uko Baltijas somugru mitoloģijā - augstākais dievs zibeņmetis, zibens un pērkona pavēlnieks
- purva baltirbe baltirbju suga ("Lagopus lagopus"), vidēji liels putns (mazāks par rubeni, lielāks par mežirbi), ķermeņa garums \~40 cm, masa 450—500 g
- dibazols Balts kristālisks pulveris ("2-benzyl-benzimidazolum-hydrochloratum"); viegli šķīst karstā ūdenī un alkoholā
- Balta Baltupe Gulbenes novadā
- Dūbenīki Balvu novada Balvu un Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Dobenieki" nosaukums latgaliski
- Keibenieki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukuma variants
- Keibenīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeibenieki" nosaukums latgaliski
- Glaihs Banaru (Vjetnama) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs
- Bauzis Bauzes ezers Jaungulbenes pagastā
- piegrieze bendes aukla; karātavu cilpa; vispārīgi koka sprūds, ar ko kaut ko piesien , savelk
- budelis Bendes kalps, bende
- būdelis Bendes kalps, bende
- benediktīnieši Benediktīniešu ordenis – Romas katoļu baznīcas vecākais ordenis; benediktieši
- bentālā cenoze bentāles organismu kopa
- hidrazobenzols Benzidīna izstrādes starpprodukts, kas gaisā ātri oksidējas, iegūst hidrējot azobenzolu vai arī reducējot nitrobenzolu sārmainā spirta šķīdumā ar cinka putekļiem
- benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes)
- bicilīns Benzinpenicilīna un N, N'-dibenziletilēndiamīna sāls ar ilgstošu iedarbību; vāji šķīst ūdenī, labi spirtā un acetonā
- Kaplis benzīntanks _Circle-K_
- staķiks benzīntanks _Statoil_
- benzoterapija Benzoātu lietošana terapijā, it īpaši nātrija benzoāta injekcijas vēnā plaušu abscesa gadījumos
- benzītis benzodiazepīns
- benzoje Benzokoka "Styrax benzoin Dryander" sveķi
- benīte Berete, kapuce – apaļa cepure bez malām; bene
- Viburnum x burkwoodii Bērkvuda irbene
- cucurs Bērna dibens
- didels Bērnu valodā - pakaļa, dibens
- Nymphalis antiopa bērzu raibenis
- bezdibinīgs Bezdibenīgs
- bedugnis Bezdibenis
- bezdibinis Bezdibenis
- bezdibins Bezdibenis
- bezdubans Bezdibenis
- bezdubenis Bezdibenis
- bezdubinis Bezdibenis
- elogs Bezdibenis
- lekmenis Bezdibenis
- Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums
- ataka Bezdibenis, dziļums bez dibena
- Bezdibens Bezdibenis, ezers Apes pagastā
- Bezdibens Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā
- Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā
- Bezdibeņa ezers Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā
- Bezdibens Bezdibenis, ezers Kārķu pagastā
- Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Kārķu pagastā
- Bezdibeņu ezers Bezdibenis, ezers Kārķu pagastā
- Bezdibeņa ezers Bezdibenis, ezers Laidu pagastā
- Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Launkalnes pagastā
- pekle Bezdibenis; dziļa, muklaina vieta
- Bezdibenīts Bezdibenītis, ezers Lazdonas pagastā
- Bezdibens Bezdibenītis, ezers Lazdonas pagastā
- benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai
- tetrafeniletilens Bezkrāsaini kristāli, ko iegūst karsējot difenilmetanu kopā ar sēru, vai difenilmetanu kopā ar benzofenona hloridu, kā arī benzofenona hloridu kopā ar varu vai sudrabu
- divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā
- merostomati Bezmugurkaulnieku klases dzīvnieki; to mūsdienu pārstāvji ir zobenastes, kas dzīvo tropu jūrās
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis
- Benjamīns Bībelē, Vecajā Derībā – izraēliešu benjaminītu ciltstēvs, Jēkaba un Rāheles dēls
- maksts krampji bieži psiholoģiski nosacīti maksts, iegurņa dibena un augšstilbu muskulatūras krampji, ko izraisa sievietei nevēlams dzimumakts
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
- Adlehn Bijusī muiža, kuras vietā Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Aduliena
- Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene
- Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža
- Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka
- paslavas Bikses ar platu dibenu
- bikšupakaļa Bikšu dibens
- koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas
- rūsu mest blāzmveidīgi plaiksnīties (par zibeni)
- Rumex confertus blīvā skābene
- zirgskābels Blīvā skābene ("Rumex confertus")
- zirgskābene Blīvā skābene ("Rumex confertus")
- zirgskābenes Blīvā skābene ("Rumex confertus")
- zirgskābiņa Blīvā skābene ("Rumex confertus")
- zirguskābene Blīvā skābene ("Rumex confertus")
- līde Blīvi noslēdzams caurums kuģu ūdensblīvās starpsienās, dubultdibenā, ūdensblīvās ūdenstvertnēs, tvaika katlos, \~30x45 cm, lai varētu ielīst cilvēks
- Bergūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā
Atrasts piemēros (88):
- tērēt – Bet kāpēc gan lai viņi tērētu benzīnu, ja mūsu iznīcinātāji netraucē?
- stulbenis – Tikai tāds stulbenis kā tu varēja to nezināt!
- riņķis 16. gs. sākumā riņķa forma atkal parādās t.s. īru tipa zobena roktura izveidojumā – tā augšējā un apakšējā daļā izveidoti caurlauzumi roktura iestiprināšanai.
- brīdināšana Abos lēmumos titulvaininieku lomā tiek sodīti divi samērā neievērojami darbi, lai pēc tam partijiskā lēmuma otrajā nodaļā vai, tā teikt, dibenplānā nemanāmi nonāktu arī līdz galveno noziedznieku, padomju kultūrā prominentu un plašā pasaulē atzītu personu, brīdināšanai.
- dibens Angarā ūdens tik tīrs un caurspīdīgs, ka no augstā tilta dibenā katrs akmentiņš redzams.
- dibens Ar kājām, kuras vēl nebija atradinājušās no laivas zvalstīgā dibena un irdajām krastmalas smiltīm un kuras vēl nebija iemanījušās staigāt augšup un lejup, viņš sāka kāpt pa nogāzi lejā.
- rīkoties Ar stopiem tie rīkojušies tikpat veikli kā ar līkajiem zobeniem.
- izmeklēt Ārste ieradās zibenīgi, aši izmeklēja slimnieci un pavēstīja, ka stāvoklis esot kritisks.
- sekot Atskanēja bļāviens, kuram sekoja zibenīga pļauka pār galdu Gaitim.
- uzpumpēt Atšķirībā no tās, kura liek tonnu kosmētikas, uzpumpē lūpas, liek implantus krūtīs un dibenā, uzlien uz papēžiem, tāpēc ka uzskata, ka kājas viņai sākotnēji ir pārāk īsas.
- vētra Baba mani biedēja ar lodveida zibeni, tāpēc vētras laikā logi bija ciet, aizkari aizvilkti, plīts šīberis aizvērts, visām spraugām jābūt ciet.
- apspriešana Baumas mazā pilsētiņā izplatās ātri, un viņa no pieredzes zināja, ka benzīntanks, kas atvērās vēlu, ir galveno notikumu apspriešanas centrs.
- lūgtava Bet 1340. gada šīs koka pils vairs nav; Rīgas arhibīskaps tās vietā uzcēlis akmens pili, bet uz Gulbenes kalna mazu katoļu lūgtavu.
- padibenis Bet dažkārt vajag sasniegt emocionālo padibeni, lai atspertos.
- darīt Bet es varu darīt, ko darīdama, nav un nav labi, — dibenistabā žēli runāja mammucis.
- lidot Bet zibens jau nesper, viņš pārkarsē koka sulu un koks sprāgst, šķembas lido 50 metru attālumā...
- beigties Braucu, kamēr beidzās benzīns.
- subārs Braukā jaudīgi subāri, ferāri, bentliji un mazie bmw – mini.
- sekties Būvdarbi sokas lēni, jo valstij ir daudz neatliekamu vajadzību, bet naudas lādei bieži redzams dibens.
- kopā Ceļmallapas, Plantago major, saberztas kopā ar dzelzpuķi, Verbena officinalis, lika gan uz pušumiem, gan deva dzert spaiņiem kā tēju.
- dibens Gar logu, galdam svarīgi pieslējies, spītīgi stāvēja plats un dažādos laikos neskaitāmu dibenu nospīdināts sols.
- kalns Grozā sēroja viens vienīgs nožēlojams ābols, toties uz galda slējās milzīgs mizu kalns, bet emaljētā bļoda pilna ar skābeni smaržojošajiem gabaliņiem, kurus jau paguvis noklāt brūngans apsūbējums.
- iespaidīgs Ir redzēti visādi triku meistari, kuri bāž sev rīklē iespaidīga garuma zobenus, pamanoties nesavainoties, bet man tādu iemaņu nekad nav bijis.
- izskatīties Izskatās, ka tūlīt beigsies benzīns, sacīja reportiere.
- dibens Ja jūs gribat tikt pie ievārījuma burkas pašā dibenā, jūs ņemat talkā karoti, vai ne?
- kalējs Ja salīdzina ar tiem citiem peršiņu kalējiem un prozas skribentiem, Moram ir krietni labāk trenēta roka.
- štukot Jau sākam štukot vai pietiks benzīna atpakaļceļam.
- izglītojamais Jaungulbenes arodvidusskolā aizvadītajā mācību gadā mācījās 221 izglītojamais, apgūtas tika četras profesijas.
- ūdens Jauns puišelis, kurš savā gaitā atgādina pusaugu meiteni, piepalīdz bendēm ūdens malā riktēt stabu.
- smilšains Jūra šajā vietā nebija pārāk dziļa, un kuģa ķīlis ātri sasniedza smilšaino dibenu.
- tagad Jura vecāku mājasvietā tagad ir iebūvēts benzīntanks.
- stulbenis Kā gan viņš to varēja aizmirst, stulbenis tāds!
- strīpa Kā no upes dibena ceļas burbulīši un gliemeži lien pa smiltīm, strīpas rakstīdami.
- vēlējums Kā zibens plīsums melnā mākonī, tā manās smadzenēs atplaiksnīja profesores vēlējums, lai es strādāju ar bērniem, lai ārstēju ar rokām mazuļus, lai baleta laikā iegūto izpratni, saprašanu par cilvēka augumu lietoju praktiski.
- atcerēties Kā zibens uzliesmojumā viņa atcerējās.
- vētrains Kad vētrainā vakarā zibens iespēra baznīcas tornī, kāds apgalvoja, ka redzējis Šķieli no sava lodziņa blenžam uz torni.
- duļķes Kad vīns, izņemot duļķes pudeles dibenā, pārliets kristāla pudelē, tam ļauj paelpot jeb uzņemt skābekli.
- sekundants Karaliskajā Francijā divkauja pieņēma visai plašus apmērus – zobens tika vilkts ārā sīkākā iemesla dēļ, un divkaujas, kas slēpa sevī slepkavības, noritēja sākumā bez sekundantiem.
- virsū Karam sākoties, viņš visnotaļ tālredzīgi bija pamanījies veiksmīgi pārdot savas saimniecības pie Jelgavas un pārvērst naudu zeltā, lai nezūd vērtība, turklāt, kad vācieši jau nāca virsū, vēl izdevīgā brīdī iegrābies arī pagasta kasē, zibenīgi visu realizējis pa« melniem koridoriem» Rīgas mahinatoru pagrīdes biržās caur paziņām, kas arī, svārstīgos laikus izmantojot, grāba un rauša kaudzē, lai tad muktu prom uz Krieviju.
- virtuve Klasiska latviešu virtuves tradīcija ir brūkleņu un ābolu ievārījums, kurā apvienojas patīkams un neuzbāzīgs saldums, skābenums un viegls rūgtums.
- dibens Kreisajā pusē, visu laiku kratīdams cigareti, steidzās pavisam jauns puisis, ģērbies Reebok firmas blūzē ar kapuci, platās reiveru biksēs, kuru dibens gandrīz vai vilkās pa asfaltu, bet labajā pusē, mazliet atpalikdami, sarunājās divi vīrieši, ģērbušies kā tipiski vidusslāņa birokrāti — lēts, pelēks lietusmētelis, tam no apakšas lien laukā uzvalka bikses, melnas kurpes, kaklasaite.
- fordiņš Krusttēvs deva naudu benzīnam (fordiņš aprija neiedomājami daudz degvielas), kā arī sedza divu nedēļu izmēģinājuma numura apmaksu.
- viesmācītājs Līdz 2005.gada septembrim Gulbenes evaņģēliski luteriskās draudzes dievkalpojumus vadīja 17 viesmācītāji.
- dibens Ludis iesteidzās tumšajā dibena kambarī, kur uzvilka mēteli ar melnu nopresētu aitādas krāgu un, vēl cimdus neuzmaucis, devās laukā.
- garša Lūpas ir notirpušas, un vīna garšu es gandrīz nemaz vairs nejūtu, tāpēc nav grūti izdzert līdz dibenam.
- dibens Māceklim jābūt kā labam traukam - neieplīsušam, necaurlaidīgam, neapgāztam ar dibenu uz augšu un, protams, tīram.
- dibens Mairita vienmēr bija tērpusies vai nu līdz potītēm garos brunčos un kleitās, vai arī tādos tērpos, kas teju apsedz dibenu.
- bumers Man bija gadījums, kad bumers mani mēģināja nonest benzīntankā, kur vispār atļautais ātrums ir 10 km stundā.
- atlass Mana pieredze saka, ka vislabākais ir Marco Polo Eiropas atlass, kas ir samērā viegls, kā arī ar atzīmētiem benzīntankiem, kas ir ļoti svarīgi, braucot pa bāņiem (highways).
- bumba Masīvā bumba izlauza kuģīša dibenā pamatīgu caurumu, un, smagā ķīļa vilkta, jahta sāka strauji grimt.
- padibenis Mazākie parast labprāt meklē kādu lielāku pakalniņu no kura var šķļūkt ar padibeni, vienkārši plēvi vai ragaviņām.
- zvaigzne Mēs neierodamies piecu zvaigžņu viesnīcā, kur gaida istabenes un pavārs.
- noderīgs Mūsu zobens būs noderīgs tikai tad, ja to izmantosim.
- dibens Nē, Mstislavs Haritonovs pakratīja galvu, kad lifts pēdējo reizi nočīkstēja un palika nekustīgi stāvam šahtas dibenā, lielais projekts bija absolūti drošs!
- novads Neapdomīgi rīkojoties ar elektroiekārtām ūdens tuvumā, letālu elektrotraumu Gulbenes novada Lizuma pagastā guvis 19 gadus vecs jaunietis un viņa vienaudze.
- dibens Nevis no kaut kāda pļerzaka ar atkārušos bikšu dibenu un mūžīgo vīniņu kabatā.
- apdrošināšana Nu, un tad ar pārējo ir pašiem kaut kā jāizdzīvo, kur nu vēl mašīnai apdrošināšana un benzīns jālej.
- turnīrs Pārējie turnīra dalībnieki, kas bija sanākuši noskatīties pēdējo cīņu, ar zobeniem plakaniski sita pa vairogiem.
- dibens Pašā zāles dibenā viens mazāks galdiņš bija vēl neaizņemts.
- degviela Pēc šī benzīntanka apmeklējuma mana mašīnīte sāk raustīties, gandrīz stājas, nākas meklēt labāku degvielu.
- dibens Pieskrēja pie viņa no mugurpuses, un kā sāk spert Voldemāram pa dibenu, kā sāk!
- mundieris Priekšzīmīgs bērns nebaidās no tumsas, zibens, vistu vanaga, kolhoza buļļa, vīriem mundieros.
- ģērbs Rāda vitrīnu rindu, kurā grezni toreadoru ģērbi, zobeni un cepures.
- spināts Sasmalcinātas skābenes, spinātus, sīpolus, pētersīļus sautē mazā ūdens daudzumā, līdz mīksti.
- dibens Sasniedzu dibenu, piegrābu pilnas saujas ar tīro upes granti un steigšus, plīstošām plaušām sāku celties uz ūdens virsu.
- padibenis Savukārt tiem, kurus mājās negaida neviens, ja neskaita to pašu “Elektrolux”, sāk negribēties pamest iesēdēto darba vietas padibeni.
- pūst Simt gadi (kopš uzrakstīta luga) sabiedrības priekšstatus par morālo atbildību izmainījuši, un vainīguma jēdziens pārvērties tādā mērā, ka Strindberga materiāls dod nevis iespēju dziļi un pamatīgi analizēt, bet atgādina mēģinājumu divdesmitā gadsimta mēri apslacināt ar Bebenes pūsto ūdeni.
- skriešana Skriešanas treniņus nebija tik interesanti skatīties: sasvīduši zēni zibenīgi skrēja pa celiņu, izstaipītas maikas mugurā un pusgaras melnas vai tumši zilas bikses kājās.
- posms Sliedes un to stiprinājumi nozagti dzelzceļa posmā Gulbene-Vecumi-Valsts no 100. kilometra līdz 177. kilometram.
- stulbenis Stulbenis tu esi, lūk, kas tu esi!
- dibens Suns ar kāju uzmanīgi mēģināja ielauzt dzelteno ledu alvas bļodiņā — viņš gribēja dzert, taču šķidrums bija izsalis cauri līdz dibenam.
- dzīvot līdzi (savam) laikam Šī sistēma dzīvo līdzi laikam, tāpēc tajā tiek mācīts, kā rīkoties un aizsargāties no tiem ieročiem, ko parasti izmanto mūsdienās, nevis māca tikai aizsardzības paņēmienus pret uzbrukumu ar zobenu, kā to, ievērojot tradīciju, dara, piemēram, aikido.
- novusists Šis bija zibensturnīrs, kurā katrs novusists tikās ar ikvienu sacensību dalībnieku, tā izspēlējot septiņas spēles, katru līdz divu setu uzvarai.
- padibenis Šis krēsls bija neredzams padibenis, kas uzradās tiem, kuri bija gatavi tur apsēsties.
- padibenis Tā ir milzīga afēra, par ko liecina kaut vai tas, ka varoņi tiek nevis norakstīti politikas padibenī, bet iesēdināti par prezidentiem un EK darboņiem.
- spēcīgs Tajā brīdī nāca patiešām spēcīgs zibens.
- šķidrs Tāpat kā zemeslodes šķidrā slāņa dibenā atrodas koraļļu kolonijas un gliemežu plantācijas.
- ātrums Tāpēc viss notiek zibens ātrumā.
- kost Tas apmēram kā domāt ka dzīve laukos ir skaista un ka gulēt pļavā ir romantiski, līdz brīdim kad tu guli, virsū lido mušas, dibenā lien skudras un zāle nejauki kož.
- palielināties Te slēpjas atbilde uz visaktuālāko jautājumu: kāpēc palielinās bezdibenis starp bagātajiem un nabagajiem?
- blūzga Tētīt, tas būtu kā zibens spēriens no zilam debesim, un jau rīt par to runātu Mūrgalē no viena gala lidz otram, daudzinot Alisi par rūditu blūzgu un krogamāsu, jo vai tad sita rīkojas un darīja viens meitieša cilvēks, kam visi desmit bija mājās?
- tikt Tikt uz zirga dibena grūtāk nekā priekšā, krēpēs ieķeroties.
- dibens Ūdens — par sevi, kafija — par sevi, krūzītei dibenu pat var redzēt!
- dibens Ūdens līmeņa ņirboņa, caur kuru nav ieraugāms dibens.
- cirvis Un dzēra, sākumā viens otru ne saprazdami, ne kā, iesiluši sāka daudzmaz nojaust, par ko otrs runā, labi iedzēra, par karu sāka runāt, ka alus atšķaidīts, ka tatāru meičas nekam neder, par daudz grib, un sarunājušies sakāvās ar zobeniem un kara cirvjiem, paukojās un aizmiga kur kurais.
- smadzenes Un pēkšņi viņam caur smadzenēm izskrēja kā zibens: līķis nemaz nebija sācis sadalīties!
- atdzimt Un visi jūs, kas mūs bendējat, nozogot mūsu mājas, jūs visi mirdami mirsiet un trīs mūžus atdzimsiet par pretīgām žurkām.
- laineris Unferdorbena kungs bija pārāk smalks kungs, lai smērētu rokas ar advokātiem un tiesāšanos: viņš vīrišķīgi bija pateicis ardievas mākslai un sācis jaunu dzīvi kā kuģa pavārs uz transatlantiskajiem laineriem.
ben citās vārdnīcās:
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv