Paplašinātā meklēšana
Meklējam barība.
Atrasts vārdos (27):
- barība:1
- sobarība:1
- cāļbarība:1
- lopbarība:1
- nāvbarība:1
- pusbarība:1
- zaļbarība:1
- monobarība:1
- rupjbarība:1
- sausbarība:1
- skābbarība:1
- spēkbarība:1
- enģeļbarība:1
- mīkstbarība:1
- pamatbarība:1
- zariņbarība:1
- papildbarība:1
- skābumbarība:1
- slotiņbarība:1
- tilpumbarība:1
- minerālbarība:1
- ražotājbarība:1
- starterbarība:1
- vitamīnbarība:1
- vītskābbarība:1
- muzikantbarība:1
- uzturētājbarība:1
Atrasts vārdu savienojumos (28):
- barības (arī piebarošanas) lauciņš
- barības automāts
- barības bāze
- barības deva
- barības enerģētiskā vērtība
- barības galds
- barības ķēde
- barības līdzekļi
- barības līdzekļu svilnis
- barības maisījums
- barības sausna
- barības vads
- barības vielas
- barības vienība
- barības virtuve
- gara (arī garīga) barība
- garīga barība
- graudu barība
- hidroponā barība
- rupā barība
- rupjā barība
- rupjā lopbarība (arī barība)
- sausā barība
- sulīgā barība
- sulīgā lopbarība (arī barība)
- tilpumainā barība
- ūdeņainā barība
- vitamīnu barība
Atrasts skaidrojumos (683):
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- rupjā lopbarība (arī barība) āboliņa un pļava siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
- rupjā lopbarība āboliņa un pļavu siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
- biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem.
- valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms.
- aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem.
- badmire Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
- badmiris Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
- badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
- iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu.
- alus raugs alus rūpniecības blakusprodukts, ko daļēji izmanto kā ārstniecisku, uztura vai lopbarības papildlīdzekli.
- ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
- ammofoska Ammofosa veids, kas satur visas trīs galvenās augu barības vielas.
- ezofagoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un divpadsmitpirkstu zarnu.
- ezofagogastrostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un kuņģi.
- ezofagoenterostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un tievo zarnu.
- ezofagojejunostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un tukšo zarnu.
- gastroezofagostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un barības vadu barības vada apakšējā gala sašaurināšanās gadījumos.
- LES Apakšējais barības vada sfinkters (angļu "lower esophageal sphincter").
- slobīt apēst (lielāku lopbarības daudzumu; par dzīvnieku).
- iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
- ieēst Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu).
- pilienveida apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni un barības vielas dod tieši augam pilienu veidā pa neliela diametra cauruļvada tīklu caur speciāliem pilinātājuzgaļiem.
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- sulīgā barība ar augu šūnsulu un ūdeni bagātu barības līdzekļu grupa (zaļbarība, sakņaugi, skābbarība, arī ūdeņainā barība).
- diseitrofs Ar barības vielām nabadzīgs (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm).
- premikss Ar bioloģiski aktīvām vielām bagāts lopbarības koncentrāts, ko pievieno kombinētajai lopbarībai.
- ekseles Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība (āboliņš, siens u. tml.).
- ekši Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība (āboliņš, siens u. tml.).
- automātiskā sile ar elektronisku iekārtu apgādāta sile individuālā sprostā; kad dzīvnieks ieiet sprostā un elektroniskā iekārta nolasa individuālo numuru, silē iebirst ieprogrammēts barības daudzums.
- dziedzerkuņģis Ar gremošanas sulu izdalošiem dziedzeriem bagāts gremošanas orgāns, kurā notiek barības ķīmiska un mehāniska pārstrādāšana.
- rīt Ar reflektorisku mutes dobuma, rīkles un barības vada muskulatūras darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
- kratekles Ar salmiem sajaukts siens lopbarībai.
- kratenis Ar salmiem sajaukts siens lopbarībai.
- eksogēnais metabolisms ar uzturu uzņemto barības vielu metabolisms.
- plucekļots Ar vārošu ūdeni applaucētu pelavu u. tml. lopbarības dzēriens.
- viršu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips barības vielām nabadzīgā, meždegās degradētā podzolētā smilts augsnē ar stipri skābu jēltrūdu virskārtā.
- platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
- dīgļapvalki Ārpusdīgļa orgāni, kas aizsargā mugurkaulnieku dīgli un apgādā ar barības vielām un skābekli.
- haimoterapija Ārstēšana ar asinīm, ievadot tās slimnieka organismā, ārpus barības vada.
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
- kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas.
- uzpūšanās atgremotāju dzīvnieku saslimšana, kas saistīta barības strauju rūgšanu priekškuņģos un atraugošanās traucējumiem.
- apdzīt Atgrūst (citam citu) no barības (par dzīvniekiem).
- atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus.
- badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst; regulāri dot par maz barības.
- mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai, skaņu veidošanai; mutes dobums.
- saknāji Augi ar lopbarībai lietojamu sakni; sakņaugi.
- mezotrofiskie augi augi, kas aug barības vielām vidēji bagātās augsnēs un ir sastopami vidēji auglīgos mežos — lānā, damaksnī, slapjajā damaksnī, niedrājā, dumbrājā, mētru ārenī, šaurlapju ārenī un kūdreņos.
- humusaugi Augi, kas dabiskos dzīves apstākļos uzņem barībai organiskus savienojumus no beigtu organismu atliekām (trūdiem) un dzīvo šais trūdos.
- oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī.
- augļkātiņš Augļa kātiņš, ar kas to notur augļkokā un caur kuru auglim pieplūst barības vielas līdz nogatavošanās stadijai.
- lepauši Augs ar lielām lapām, kas aug mitrās vietās un tiek izmantots cūku barībai.
- epifīts Augs, kas aug uz kāda cita auga stumbra vai zariem, bet barības vielas iegūst no apkārtējās vides.
- aerofīti Augs, kas barības vielas uzņem no apkārtējās atmosfēras.
- parazītaugs augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām (piemēram, vijas, biezlapes).
- oligotrofs Augs, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs.
- eitrofikācija Augsnes bagātināšanās ar barības vielām un attiecīgajam augsnes tipam netipisku augu sugu ieviešanās.
- augsnes kaļķošana augsnes barības vielu šķīduma reakcijas (pH) optimizēšana atbilstoši audzējamās sugas bioloģiskajām īpašībām.
- mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze, tādējādi savstarpēji tiek sekmēta ūdens un barības vielu uzņemšana.
- uzsūcējaudi Augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas.
- vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
- hidroponika augu audzēšana bez augsnes barības šķīdumos vai augsnes aizstājējos, ko periodiski mitrina ar barības vielu šķīdumu.
- ganības Augu barības iegūšanas vieta (savvaļas dzīvniekiem).
- augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā.
- uzkrājējaudi augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas (saknēs, sakneņos, bumbuļos, gurnos, stumbros, lapās un sēklās).
- mirmekohorija Augu sēklu izplatīšanās ar skudrām, kas lieto uzturam sēklu izaugumus, kuros ir barības vielas (tā tiek izplatītas vijolīšu, cīruļzāļu, nārbuļu un citu augu sēklas).
- plazmodesma augu šūnu citoplazmas pavediens, kas saista blakus esošās šūnas (starpšūnu protoplazmas tiltiņš); pa tiem pārvietojas barības vielas un kairinājuma signāli.
- piena aizstājēji augu, dzīvnieku un mikrobioloģiskas izcelsmes barības līdzekļu maisījums, ko izmanto pilnīgai vai daļējai pilnpiena vai vājpiena aizvietošanai jaundzīvnieku ēdināšanā.
- sējas auza auzu suga ("Avena sativa"), kas tiek kultivēta kā pārtikas un lopbarības augs.
- vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- badenāties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu.
- badinēties Badināt sevi; iztikt ar minimālu (nepietiekamu) pārtikas, barības devu, daudzumu.
- kūts mikroflora baktērijas, kas raksturīgas tikai noteiktai kūtij, to populāciju sastāvs atkarīgs no ēkas sienām, mikroklimata, pakaišiem, mēsliem, barības un citiem apstākļiem.
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda.
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ogļskābes amīds (urīnviela), ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
- papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
- vitamīnu barība barība, kas bagāta ar vitamīniem.
- ēsma Barība, ko kāds (parasti dzīvnieks) ēd; barība (dzīvniekiem).
- papildbarība Barība, ko lauksaimniecības dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai, bet savvaļas dzīvnieki izmanto papildus parastajai barībai.
- barības enerģētiskā vērtība barības barotājvērtības rādītājs, kas izteikts kādā no dzīvnieka organismā notiekošās enerģijas maiņas pakāpēm - bruto, sagremojamo vielu, maiņas vai neto enerģijā.
- enerģijas un proteīna attiecība barības devā esošās enerģijas attiecība pret kopproteīnu; uzturot pareizu šo attiecību, panāk barības racionālu izmantošanu; EPA.
- ēdināšanas tips barības devas struktūras raksturojums, ievērojot spēkbarības un tilpumainās barības attiecības (koncentrātu, puskoncentrātu, mazkoncentrātu un tilpumainās ēdināšanas tips); putnkopībā izšķir sauso, mitro un kombinēto ēdināšanas tipu.
- ēdināšanas pilnvērtīgums barības devu atbilstība ēdināšanas normu prasībām.
- ēšana barības ieņemšana mutē, parasti sakošļāšana un norīšana
- goļa Barības kaste, barības redeles.
- barības vienība barības kopējās enerģētiskās vērtības rādītājs, ko izmanto dažādu barības līdzekļu barotājvērtības salīdzināšanai.
- NEL barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs (angļu "_net energy for lactation_), ko izsaka pēc produktīvā efekta – piena ieguves un reprodukcijas funkciju nodrošināšanas laktējošiem dzīvniekiem, galvenokārt govīm.
- cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām.
- barotājvērtība Barības līdzekļa produktīvas vērtības radītājs, kas izteikts barības vienībās.
- barības sausna barības līdzekļa sausā daļa, kas paliek pēc ūdens iztvaicēšanas termostatā 100–105 °C vai 130 °C temperatūrā.
- sagremojamo vielu summa barības līdzekļa vai barības devas kompleksās barotājvērtības rādītājs, dzīvnieku ēdināšanas normēšanas kritērijs.
- barības deva barības līdzekļu kopums, ko dzīvniekam dod diennaktī vai atsevišķā ēdināšanas reizē.
- lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām.
- Plodia interpunctella barības līdzekļu svilnis.
- zootehniskā analīze barības līdzekļu un dzīvnieku produktu pētīšana, izmantojot ķīmiskās, fizikālās, bioloģiskās u. c. analīzes metodes.
- himifikācija Barības pārveidošana kuņģī par hīmu, barības putriņu.
- redeļapuža Barības redeļu apakšējā daļa; vieta zem barības redelēm; redelapuža.
- redelapuža Barības redeļu apakšējā daļa; vieta zem barības redelēm.
- sagremojamība Barības sagremošanas pakāpe, kas raksturo uzņemtās barības pārvēršanos organismā uzsūkties spējīgās vielās.
- fāžveidīgā putnu ēdināšana barības sastāva izmaiņas atkarībā no putnu ganāmpulka vidējās produktivitātes izmaiņām.
- koppelni Barības sausnas neorganiskā daļa, kas paliek pēc barības līdzekļa pārpelnošanas (raksturo minerālelementu daudzumu barībā); pelnvielas.
- ezofagotomija Barības vada sienas pārgriešana, barības vada lūmena atvēršana.
- trofiskie faktori barības vielas, ko organisms saņem ar augu vai dzīvnieku valsts barību.
- kalorija barības vielu enerģētiskās vērtības vienība
- omeprazole Benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
- zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
- plieks Bez barības vērtības.
- parastā biete biešu suga ("Beta vulgaris"), kuras varietātes Latvijā audzē kā pārtikas un lopbarības augus.
- lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus.
- manna Brīnumbarība (Vecās Derības leģendās), ko Dievs deva Izraela tautai, kad tā klejoja pa Sinaja tuksnesi.
- bronhoezofagoskopija Bronhu un barības vada apskate ar endoskopu.
- maiņas enerģija bruto enerģijas fizioloģiski derīgā daļa barības līdzeklī; nonākusi dzīvnieka organismā, iesaistās vielmaiņas procesos; metaboliskā enerģija.
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
- rīstīties būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
- uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
- omeprazols C~17~H~19~N~3~O~3~S, benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
- kuņģa zonde caurule, ko pa barības vadu ievada kuņģī diagnostikas nolūkā vai lai izskalotu kuņģi saindēšanās gadījumā.
- ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- sakožļāšana Cietas barības sasmalcināšana mutes dobumā, ko nepareizi apzīmē arī par sagremošanu.
- gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā.
- žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem); galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
- kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts.
- nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
- zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
- pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); māņkājiņa.
- māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); pseidopodija.
- cūkēdesis Cūkēdiens, cūkbarība.
- cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā.
- vitamīnbarība Dabiska lopbarība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
- kapātuvis Darbarīks zāļu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai (parasti lopbarībai).
- dārzeņkopība dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam (pārtikai un lopbarībai); attiecīgā augkopības nozare.
- kukaiņēdājs augs daudzgadīgs lakstaugs, kam papildu barība ir kukaiņi, piem., rasene, pūslene, kreimule.
- sutne Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
- sutnes Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
- sutnis Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
- taustes orgāni daudzu bezmugurkaulnieku kustīgi ķermeņa izaugumi, kas veic ožas, garšas, taustes, dažkārt arī elpošanas, barības satveršanas, pārvietošanās un aizsargfunkcijas.
- buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem.
- stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu.
- parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai.
- kūziks Divgadīgs krustziežu dzimtas lopbarības sakņaugs.
- divertikuls Doba orgāna (piem., barības vada) sienas maisveida izspiedums uz āru.
- dadot Dot barības papildu devu mājlopiem vai mājputniem.
- dasasviesties Dot dzīvniekam vairāk barības nekā parasti.
- oligotrofiskais ezers dziļš ezers ar dzidru ūdeni, nabadzīgu augu un dzīvnieku valsti, maz barības vielām un planktona.
- zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības.
- zāļēdājs Dzīvnieki, kas pārtiek no zaļbarības; zālēdājs.
- kaitnieks Dzīvnieki, kukaiņi un citi organismi, kas bojā augus un kokus, izmantodams barībai to daļas vai sulu; kaitēkļi.
- kaitēklis Dzīvnieki, kukaiņi un citi organismi, kas bojā augus un kokus, izmantodams barībai to daļas vai sulu.
- ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem.
- uzbrucējs dzīvnieks, kas ar attiecīgu izturēšanās veidu nonāk saskarē (ar kādu, ko), lai (to) padzītu, nonāvētu vai izmantotu barībai
- veģetārietis Dzīvnieks, kas pārtiek no augu barības.
- rīļa Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības; rīma (1).
- rīma Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības.
- laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
- medījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks medī vai ir nomedījis barībai.
- izēdas Dzīvnieku (parasti peļu, žurku, dažu kukaiņu) barības atliekas pēc labākā apēšanas.
- klavicepstoksikoze Dzīvnieku slimība, kas rodas, ja dzīvnieki uzņem barības līdzekļus, kas inficēti ar "Claviceps paspali" sēni, kas parazitē uz savvaļas graudaugiem.
- izmērdēties Dzīvojot bez barības vai ar nepietiekamu barību, ļoti novājēt, ļoti izsalkt.
- parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- pārtikums Ēdamais, barība, iztika.
- atēdas Ēdienu un lopu barības pārpalikumi.
- piedot Ēdinot (dzīvnieku), pievienot (tā) barībai (ko) papildus.
- uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- eitrofs Eitrofisks - barības vielām bagāts (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm).
- barošanās ķēde ekoloģiskā sistēmā savstarpēji atkarīgas sugas, ko saista vielu un enerģijas pārveidošanās (barošanās attiecības); trofiskā ķēde, arī barības ķēde.
- aerofāgija Elpošanas funkcijas traucējums - gaisa iekļūšana barības vadā ieelpas laikā (pneimoskleroze vai citi plaušu izplešanās traucējumi) un tālāka virzīšanās kuņģī izelpas laikā.
- nerīkle Elpvads (atšķirībā no barības vada); balsenes dobums.
- spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
- ezofagoskops Endoskopisks instruments barības vada iekšējās virsmas apskatei.
- ēdmiņa Ēsma - barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai.
- strigta Ēsma, barība, ko liek uz makšķeres āķiem.
- vīķlapu esparsete esparsetu suga ("Onobrychis viciifolia"), senāk Latvijā kultivēta kā lopbarības augs.
- krimšana Gaisa rīšana zirgiem, netikums ko tie mācās viens no otra, īpaši, ja tiem par maz rupjas barības; noved pie kuņģa-zarnu slimībām.
- pamatbarība Galvenā barība, no kuras (kāds) pārtiek.
- baudvielas Garšvielas vai barības sastāvdaļas, kam nav nemaz vai ir maza barotāja nozīme, bet ko lieto to patīkamā vai uzbudinošā iespaida dēļ.
- monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā.
- vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- korakans Graudzāļu dzimtas eleizīnu ģints lakstaugs, tropos un subtropos, arī kultivē pārtikai (milti, putraimi) un lopbarībai.
- bekmanija Graudzāļu dzimtas ģints ("Beckmannia"), daudzgadīga pļavas (lopbarības) zāle.
- tuskarora Graudzāļu dzimtas ģints ("Zizania"), 0,8-2 m augsti lakstaugi, Ziemeļamerikā, Ausrtumāzijā, 3 sugas, pārtikas un lopbarības augi, Latvijā introducēta 1 suga.
- sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi.
- izkrubināt Graužot izēst; izmantojot barībai, sabojāt (par grauzējiem).
- izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
- grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša.
- piroze Grēmas, dedzinoša sajūta epigastrija apvidū un barības vadā, ja kuņģa saturs nokļūst barības vada lejas daļā.
- gremošanas sistēma gremošanas orgānu kopums; mugurkaulniekiem tajā ietilpst mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas, kā arī gremošanas dziedzeri (siekalu dziedz., aizkuņģa dziedz., aknas).
- sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
- kuņģis Gremošanas trakta paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
- gramūklis gremotāju dzīvnieku barības kumoss.
- maucuksnes Grīslim līdzīga zāle, ko pavasarī izmanto lopbarībai.
- buzis Gumijas, metāla, zīda vai cita materiāla cilindrisks kāts ar vienmērīgi pieaugošu resnumu; to lieto, piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla mehāniskai paplašināšanai, medikamentu ievadīšanai vai sašaurinājuma lokalizācijas un pakāpes noteikšanai.
- medīt Gūstīt barībai (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- ūdenskultūra Hidroponika - barības šķīdums, kas nodrošina augu audzēšanu bez augsnes, kad augu saknes atrodas daļēji šajā šķīdumā, daļēji gaisā un daļēji porainos pārsegumos, kas augus balsta.
- radula Hitīna plāksnīte gliemju mutes dobumā, kas darbojas kā barības saberzēja.
- bumbulis Ieapaļš, sulīgi piebriedis vasas veidojums zemē - auga barības vielu krātuve.
- ezofagektopija Iedzimta barības vada atrašanās anomālā vietā.
- veserdzirnavas Iekārta cietas lopbarības sasmalcināšanai, kuras malšanas kamerā rotējošam diskam šarnīrveidīgi piestiprināti tērauda veserīši, kas sasmalcina barību līdz tā izbirst caur attiecīgi kalibrētu sietu.
- katls Iemūrēts liels (metāla) trauks (piemēram, dzīvnieku barības vārīšanai, ūdens sildīšanai).
- sautētava Ierīce (dzīvnieka barības) sautēšanai.
- pusautomātiskā sile ierīce ar barības uzkrāšanas tilpni; barība silē iebirst pati vai dzīvniekam nospiežot ierīces mēlīti.
- ezofagogastroskops Ierīce barības vada un kuņģa iekšējās virsmas apskatei.
- ragžins ierīce lopbarības vešanai.
- laizītava Ietaise (meža dzīvnieku) piebarošanai ar lopbarības sāli.
- uzņemt Ievadīt (barības vielas u. tml.) organismā (par augiem, to daļām).
- ezofagotoms Instruments barības vada atvēršanai.
- kaloriskops Instruments zīdaiņu barības kaloriju daudzuma noteikšanai.
- karkļi Īpašas redeles siena vai citas lopbarības ielikšanai zirgiem vai govīm, arī labības izkratīšanai, izsijāšanai.
- perisperms Īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīglim nepieciešamās barības vielas.
- endosperms Īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas.
- legūminoze Īpašs barības preparāts slimiem un novājinātiem, zirņu, lēcu, pupu un labības miltu maisījums.
- tauku ķermenis īpašs orgāns kukaiņu vēdera dobumā, kas pilda barības rezerves vielu uzkrāšanas funkciju un daļēji arī izvadfunkciju (uzkrājot vielmaiņas galaproduktus).
- taukķermenis irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
- jukums Īsi, ar sienu sajaukti salmi lopbarībai.
- mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai.
- zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā.
- skuju milti izkaltētu egļu un priežu skuju milti, ko lieto vitamīnbarībai un par kombinētās spēkbarības piedevu.
- sabarot Izlietot (dzīvnieku) barībai (ko); izlietot (dzīvnieku) barībai (kā lielāku daudzumu); arī izbarot.
- izbarot Izlietot barībai, izēdināt (dzīvniekiem).
- pārtikt Izmantojot (ko) uzturam, barībai, dzīvot, eksistēt (no tā) - par cilvēkiem.
- saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem; sagrauzt (2).
- sagrauzt Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) - parasti par kukaiņiem.
- atvemt Izvemt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
- ēdoksnis Izvemta barība.
- ēdūkļi Izvemta barība.
- ēdūkšņi Izvemta barība.
- biešu kaitēkļi kaitēkļi, kas apdraud gk. cukurbietes, retāk galda un lopbarības bietes.
- kola-rieksti Kakao pupām līdzīgas sēklas saturoši augļi-pogaļas, ko dod tropiskā Āfrikā augošie kola koki; satur teobromīnu un daudz kofeīna, lietoti dziedniecībā, kā b audviela un arī barībai.
- tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē.
- čapaklis Kapājamā dzelzs lopbarības sasmalcināšanai.
- grūdenis Kapātas lapas cūku barībai; cūkēdiens, kas sastāv no dārzeņu, miltu un sūkalu maisījuma.
- grūdumi Kapātas lapas cūku barībai.
- grūteņi Kapātas lapas cūku barībai.
- rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem.
- ripsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
- turnepsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapa"), divgadīgs lopbarības sakņaugs ar gaišzaļam lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni.
- tahīnas Kāpuru mušas, divspārnaini, radniecīgi gaļas mušām, kukaiņi, dēj oliņas uz citu kukaiņu kāpuriem un kūniņām un uz to barības, kāpuri iznīcina kukaiņus; izmatoja kaitēkļu apkarošanai.
- pašproduktivitāte Katram atsevišķam vērtējamam dzīvniekam raksturīgie produktivitātes kritēriji, piem., cūkām - speķa biezums, dzīvmasas pieaugums diennaktī un barības patēriņš produkcijas vienības ražošanai.
- kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
- sasalēns Kaut kas sasalis, piem., zemes pika, sala bojāta lopbarība u. c.
- nosablandīties Klīst barības trūkuma dēļ no vienas vietas uz otru (par dzīvnieku).
- lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks.
- kombikorms Kombinētā lopbarība, lopbarības maisījums.
- barības maisījums kombinētā lopbarība.
- kombitkorma Kombinētā lopbarība.
- rauši Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
- rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
- siloss Konservēta spēkbarība (lopkopībā).
- krači Kopā sakratīti salmi un siens lopbarībai.
- jaundzimušā periods krasas pārejas laiks, kad mazulis atstājis mātes organismu un viņa galvenā barība ir piens; izveidojas ķermeņa termoregulācija, fermentatīvie procesi, pastiprinās vielmaiņas intensitāte un citas eksistencei svarīgas funkcijas.
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piemēram, gladiolas, hiacintes, krokusi, lilijas).
- šaurspārnkrāšņvabole Krāšņvaboļu dzimtas ģints ("Agrilus"), Latvijā konstatēts 13 sugu, ķermenis 4-13 mm garš, izstiepts, gandrīz cilindrisks, zaļā, zilā vai bronzas krāsā, ar metālisku spīdumu, sugas šauri specializējušās uz noteiktu barības augu.
- kreatofagija Kreofagija, gaļas lietošana barībai, gaļas ēšana.
- rāceņi Krustziežu dzimtas augs "Brassica rapa", lopbarības sakņaugs.
- hibrīdkālis Krustziežu dzimtas divgadīgs lopbarības augs ("Brassica napus"), kas pirmajā gadā dod bagātu sakņu un lapu ražu, bet otrajā - sēklas.
- kāposti Krustziežu dzimtas ģints ("Brassica"), viengadīgi vai divgadīgi dārzeņi, lopbarības augi, eļļas augi vai nezāles.
- kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām; lopbarības kāposti; šo augu virszemes daļas.
- insectivora Kukaiņēdāji - lakstaugi, kam papildu barības avots ir kukaiņi.
- entomofāgi Kukaiņēdāji dzīvnieki un augi, kuru pamatbarība ir kukaiņi.
- augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība.
- durra kultūraugs (sorgo paveids), ko galvenokārt audzē Āfrikā, Dienvidaustrumu Āzijā un ASV kā lopbarības un labības augu (sausumizturības dēļ durru dēvē par augu kamieli, Tālajos Austrumos - par gaoļanu); durro.
- kardiodioze Kuņģa ieejas daļas paplašināšana ar instrumentu, kuru ievada pa barības vadu.
- kardiospazma Kuņģa ieejas spazma, kas traucē barības norīšanu.
- muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piemēram, putniem, sliekām), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
- gastroezofageālais atvilnis kuņģa satura atvilnis barības vadā.
- gastroezofagīts Kuņģa un barības vada iekaisums.
- pilorostenoze Kuņģa vārtnieka daļas sašaurinājums, kas kavē vai neļauj barībai pārvietoties no kuņģa uz divpadsmitpirkstu zarnu, izraisa čūla vai audzējs.
- briežu ķērpji ķērpji, kas noder ziemeļbriežu barībai.
- klijas labības graudu malšanas blakusprodukts, kas sastāv no saberztām sēnalām, graudu dīgļiem un nedaudz miltiem; izēdina visiem mājdzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
- uzgāmurs Lapiņveida skrimslis balsenes augšdaļā un priekšpusē, kas barības rīšanas brīdī noliecas uz leju un aizklāj balsenes ieeju.
- kladocera Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Cladocera"), sīki vēži, no sāniem saspiests ķermenis, ko ietver hitīna čaula, \~380 sugu; Latvijā konstatēts 11 dzimtu, 83 sugas, no tām 5 sugas jūrā; saldūdens planktons, vērtīga zivju barība.
- slotiņbarība Lapu koku sīkākie zari un atvases, vasarā sagatvota slotiņās (ar lapām), ko lieto, ja trūkst rupjās barības.
- Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas.
- Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā.
- lopu rācenis lauka rācenis ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa"), arī lopbarības rācenis jeb turnepsis.
- spēkbarība Lauksaimniecības dzīvnieku barība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
- zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
- elzenis Lenta vai josta (aptuveni 1 collu plata), ar kuru zirgam kaklā kar barības maisu, ganam - maizes kuli.
- vājpiena pulveris līdz 4-8% mitruma izkaltēts vājpiens; izmanto piena aizstājēju, kombinētās spēkbarības, galvenokārt starterbarības gatavošanai.
- siloss Liela, augsta cilindriskas vai prizmas formas tvertne, ko izmanto beramo materiālu (piemēram, graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
- baroklis Liellopu barība.
- smalcinātājs Liellopu barības sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sagriešanai 20-50 mm gabalos.
- ferula Lielu, daudzgadīgu čemurziežu dzimtas augu ģints, kas izplatīta Āzijā, Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā; atsevišķas ferulas sugas izmanto ēterisko eļļu, sveķu iegūšanai, pārtikai un lopbarībai, kā arī ārstniecībā.
- izbojs Linsēklu lopbarības rausis.
- fibroezofagoskops Lokans ezofagoskops ar stikla šķiedras optiku barības vada izmeklēšanai.
- furāža Lopbarība (karaspēka vajadzībām); lopbarības krājums.
- mitekls Lopbarība (ziemai).
- koncentrāts Lopbarība ar bagātīgu barības vielu saturu, (piemēram, graudi, klijas, rauši).
- rupjbarība Lopbarība, kas satur salīdzinoši daudz kokšķiedras un kuras sakošļāšanai vajadzīgs daudz enerģijas.
- siena milti lopbarība, ko iegūst samaļot labības, pākšaugu, eļļas augu sēklas vai rupjo barību.
- milti lopbarība, ko iegūst, samaļot labības, pākšaugu, eļļas augu sēklas vai rupjo barību.
- samaisas Lopbarība, ko pagatavo, samaisot kopā vairākas sasmalcinātas barības sastāvdaļas.
- vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem.
- sausā barība lopbarība, kura ir izkaltēta, sausa (siens, salmi).
- elpe Lopbarība; karaspēkā lietojamā zirgu barība: siens, auzas, salmi (arī pakaišiem), ko izsniedz pēc zināmām normām.
- čuba Lopbarība.
- ēdoklis Lopbarība.
- ēdokslis Lopbarība.
- lopēdiens Lopbarība.
- ūdeņainā barība lopbarībai izmantojami pārtikas rūpniecības blakusprodukti ar lielu ūdens daudzumu, kas pievienots pārstrādes procesā (šķiedenis, drabiņas, kartupeļu gremzdi, cukurbiešu graizījumi).
- atkritumprodukti Lopbarībai noderīgie produkti, kas rodas kā blakusprodukti līdztekus citu (pārtikas) produktu ražošanai, gk. lauksaimniecības produkcijas pārstrādāšanā.
- smalcinātājkamera Lopbarības (cūkām, putniem) sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sasmalcināšanai 2-10 mm gabalos.
- lopbarības amonizēšana lopbarības apstrāde ar amonjaku, lai to bagātināt ar slāpekli un uzlabotu sagremojamību; amonizētu barību izēdina tikai atgremotājiem dzīvniekiem.
- Citrullus colocynthoides lopbarības arbūzs.
- izēdas Lopbarības atliekas pēc labākās barības izēšanas.
- nuzgi Lopbarības atliekas.
- nužģis Lopbarības atliekas.
- alfalfa Lopbarības augs, zāle.
- runckulis Lopbarības biete.
- rungulis Lopbarības biete.
- runkulis Lopbarības biete.
- runkuļrāceņi Lopbarības bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa").
- puscukurbietes Lopbarības bietes, kurām lapu masa ir aptuveni puse no sakņu masas; attiecīgā lopbarības biešu šķirne.
- lopu bietes lopbarības bietes.
- pluceklis Lopbarības buljons - ar vārošu ūdeni applaucētas rudzu pelavas, auzu plēkas, siena ziedi un āboliņa kušķis.
- plucekls Lopbarības buljons - ar vārošu ūdeni applaucētas rudzu pelavas, auzu plēkas, siena ziedi un āboliņa kušķis.
- lopu burkāni lopbarības burkāni.
- ēdamība Lopbarības īpašība, ko raksturo patika, ar kādu lopi barību ēd.
- lopu kāļi lopbarības kāļi.
- lapiņkāposts Lopbarības kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "acephala"); kacenkāposts.
- asipka Lopbarības milti.
- precipitāts Lopbarības piedeva, arī minerālmēsli, kas satur kalciju un fosforu.
- kaulu milti lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
- lopu rāceņi lopbarības rāceņi.
- goveņi Lopbarības rāceņi.
- sojas rauši lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas.
- barības bāze lopbarības resursi un pastāvīgie lopbarības ieguves avoti.
- lopbarības sutinātājs lopbarības sagatavošanas mašīna barības termiskai apstrādei (sakņu mazgāšanai, sutināšanai un sašķaidīšanai).
- sutinātājs Lopbarības sagatavošanas mašīna barības termiskai apstrādei (sakņu mazgāšanai, sutināšanai un sašķaidīšanai).
- austeri Lopbarības siles.
- skābēšana Lopbarības skābēšana - viens no lopbarības konservēšanas veidiem, ko lieto augu zaļās masas, sakņaugu un graudu saglabāšanai, izmantojot pienskābo rūgšanu vai organiskās un minerālās skābes.
- renstele Lopbarības tvertne; enstere.
- enstele Lopbarības tvertne.
- enstere Lopbarības tvertne.
- enzers Lopbarības tvertne.
- enceri Lopbarības tvertnes.
- jēms Lopbarības veids: ar pelavām savārīti milti.
- proteīns Lopbarības, dzīvnieku un augu produktu slāpekļvielas.
- lops Lopbarības.
- jēmas Lopu barība: ar pelavām savārīti milti; pretīgs sauss vai slapjš mistrs.
- jautiņmilti Lopu barības maisījums.
- karklis Lopu barības redeles.
- murcauka Lopu barības trauks.
- izmērēt Ļoti novājēt barības trūkuma dēļ.
- triangulīna Maija tārpu attīstības stadija, kāpuriņi ar asiem nadziņiem, kas mitinās uz pirmiem pavasara ziediem, ieķeras bites ķermeņa matiņos un nokļūstot stropā pārvēršas cirmenī, kas pārtiek no bišu periem un to barības.
- mežģis Maisa veida tīkls zvejai vai govju un zirgu barībai.
- redeles Mājdzīvnieku (parasti zirgu, aitu) barības galds siena, āboliņa u. tml. ievietošanai, kas veidots, savstarpēji slīpi sasaistot vai pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķērsiem.
- ēža Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
- leča Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
- lečka Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
- ierobežotā ēdināšana mājdzīvnieku ēdināšanas sistēma, pēc kuras noteiktā laikā ierobežo (samazina vai pārtrauc) barības vai barības enerģijas uzņemšanu; izmanto darba un barības ekonomijas nolūkā, zvērkopībā, jaunputnu augšanas ierobežošanai.
- seņģis Mājlopu barības galds (kastes formā).
- mājputnu produktivitāte mājputnu spēja noteiktā laika periodā (mēnesī, gadā, izmantošanas periodā) ražot zināmu olu un gaļas daudzumu; produktinvitāti raksturo dējība, dzīvmasas pieaugums, barības izlietojums 10 olu vai 1 kg dzīvmasas pieauguma iegūšanai.
- pušpušums maļot uz pusēm pāršķelti graudi, ko lieto lopbarībai.
- cūkkartiņi Mazie, bojātie kartupeļi, kas paredzēti cūku barībai.
- neolītiskā revolūcija medības, zveju, barības augu vākšanu sāka nomainīt zemkopība un lopkopība (9000.-8000. g. p. m. ē.); pāreja no savācējsaimniecības uz ražotājsaimniecību.
- piebarošanas lauciņi medību dzīvniekiem domāti sējumi un stādījumi, kas medību platībās papildina dzīvnieku dabisko barības bāzi un piesaista dzīvniekus mežam.
- bonitāte Medību iecirkņa vērtības rādītājs, ņemot vērā dzīvnieku dabiskās barības bāzes noderīgumu un labumu; medību platības pieņemts iedalīt 5 bonitātēs.
- medību platību bonitēšana medību platību iedalīšana labuma kategorijās, kuras nosaka pēc barības daudzuma, ko pārnadži attiecīgajā platībā var izmantot ziemā, kad iegūstamās dabiskās barības ir vismazāk.
- sītoloģija Medicīnas nodaļa, nodarbojas ar barības līdzekļiem.
- bronhoezofagoloģija Medicīnas nozare, kas pētī traheobronhiālo stumbru un barības vadu.
- medības Mērķtiecīgu, instinktu kompleksa nosacītu, dažiem dzīvniekiem raksturīgu darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
- tiešie mēsli mēsli, kas satur augam vajadzīgās barības vielas.
- netiešie mēsli mēsli, kuru sastāvdaļas augi neizmanto par barības vielām, bet kuri uzlabo augsnes īpašības, palielinot tās auglību.
- tiešais mēslojums mēslojums, ar kuru augsnē ievada galvenokārt barības vielas (slāpekli, fosforu, kāliju u. c.).
- fosfora minerālmēsli mēslošanas līdzeklis, kurā galvenais augu barības elements fosfors (P) visbiežāk ir fosforskābes sāļu veidā; veicina citu barības elementu izmantošanu, palielina augu izturību pret sausumu un veldrēšanos, sekmē augu nobriešanu.
- kālija minerālmēsli mēslošanas līdzekļi, kuros galvenais augu barības elements ir kālijs (K), veicina cukuru un cietes veidošanos un uzkrāšanos augos, vielmaiņu augu šūnās un olbaltumvielu uzkrāšanos, labību cerošanu un sakņaugu sakņu veidošanos.
- nobarojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības; barojums.
- barojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības.
- vaislas kondīcija miesas stāvoklis, kad ķermenī uzkrāts tik daudz barības vielu, ka organisms var enerģiski darboties, bet ir pasargāts no aptaukošanās.
- ķecka Mīksta, pašķidra, biezputrai līdzīga (pārtikas produktu) masa, maisījums (piemēram, lopbarībai); mīksta, pašķidra viela.
- uzmets Miltu piedeva lopu vai zirgu barībai; uzmats.
- minerālmēsli Minerāla barības viela vai minerālu barības vielu maisījums, kas ir vajadzīgs augiem.
- augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās.
- kompleksie mēsli (arī minerālmēsli) minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- kompleksie minerālmēsli (arī mēsli) minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- slāpekļa minerālmēsli minerālmēsli, kuros galvenais augu barības elements ir slāpeklis (N); biežāk lietotie slāpekļa m. ir urīnviela, amonija sulfāts, amonija hlorīds, amonija nitrāts, sašķidrināts amonjaks, amonjaka ūdens.
- magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g.
- minerālbarība Minerālsāļi, ko izmanto par lopbarības piedevu.
- bēralas Mistra labība lopbarībai.
- skābbarības kombains mobils agregāts skābbarības kultūraugu pļaušanai, sasmalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī – sastāvdaļas: griezējaparāts, masas sasmalcinātājtrumulis un izvadcaurule.
- gaisamaisi Mugurkaulnieku dzīvnieku dobumi, kas savienoti ar elpošanas ceļiem vai barības vadu un spēj piepildīties ar gaisu.
- mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
- auksotrofs Mutanta tipa mikroorganisma vai šūnu kultūra, kā attīstībai nepieciešamas noteiktas barības vielas (aminoskābes, vitamīni u. c.).
- piedravas lauks nektāraugu kultivēšanai ne tālāk kā 0,5 km no dravas ārpus saimniecības laukaugu un lopbarības augu sekām iedalīts zemes gabals, kur audzē nektāraugus.
- cāļbarība Neliela daudzuma, nevērtīga barība.
- rungulēns Neliela, arī vēl neizaugusi lopbarības biete.
- lopbarības granulas nelielos cilindrveida vai kubveida gabaliņos sapresēta smalka lopbarība, samalti vai citādi sīki sasmalcināti lopbarības līdzekļi vai to maisījumi (zāles milti, kombinētā barība u. c.).
- šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
- oligohīmija Neliels barības putriņas saturs zarnās.
- manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās.
- pūnis neliels šķūnis lopbarības un dažādu rīku uzglabāšanai.
- barības (arī piebarošanas) lauciņš neliels zemes gabals mežā, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
- ķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams rupja auduma maiss barības ievietošanai; neliels maiss; auzu maiss.
- zirgķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams rupja auduma maiss barības ievietošanai.
- vakārija Neļķu dzimtas ģints ("Vaccaria"), viengadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs, 1 suga.
- sakņu pangnematodes nematožu klases ģints, to kāpuri iespiežas saknēs un traucē normālu ūdens un barības vielu apriti, parazitē gan kultūraugu, gan savvaļas augu saknēs.
- gļotādas melanoma neoplazma, kas attīstās uz gļotādas, gk. uz smaganām, bet var rasties arī uz barības vada un dzimumorgānu gļotādas.
- ultraeitrofs Neparasti bagāts ar barības vielām (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm).
- irigācijerozija Nepareizas apūdeņošanas radīta sīko augsnes daļiņu un augu barības vielu izskalošanās un aiznese.
- zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem.
- apepsija Nepietiekama sagremošana; barības sagremošanas izbeigšanās.
- psomofāģija Nepietiekami sakošļātu barības kumosu norīšana.
- mīkrotrofija Nepietiekoša barība.
- ezofagomikoze Nepilnīgi pazīstamo sēņu ierosināta barības vada slimība.
- junk food nepilnvērtīga barība (čipsi, gāzētie dzērieni, saldumi, uzpūstā kukurūza u. tml.); ātri pagatavojama barība.
- kešeļs no auklām reti pīts maiss zirga barības līdzņemšanai ceļā.
- fosforīns No dzīvnieku kauliem iegūta minerālbarība, kas satur fosforu un kalciju.
- auzu piens no izsijātiem auzu miltiem pagatavota šķidra barība, ko izēdina jaundzīvniekiem, galvenokārt teļiem un sivēniem, daļēji aizstājot pienu.
- mīkle No kartupeļiem un miltiem gatavota cūku barība.
- gremoklis No priekškuņģa atrīta atgremojamā barība (atgremotājiem).
- iznēsāt Nogādāt visās organisma daļās (piemēram, barības vielas) - par asinīm.
- uzbrukšana nonākšana saskarē (ar kādu, ko), lai (to) ar attiecīgu izturēšanās veidu, piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
- ezofag- Norāda uz barības vadu.
- ezofago- Norāda uz barības vadu.
- regurgitācija Norītās barības vai gāzes atgrūšana atpakaļ nelielām porcijām.
- notekūdeņu bioloģiskā attīrīšana notekūdeņos esošo organisko vielu bioķīmiska mineralizēšana ar mikroorganismiem, kas organiskās vielas izmanto barībai.
- pamērēt Novājēt barības trūkuma dēļ.
- apvelings Okeāna dzīļu aukstā, ar barības vielām bagātā ūdens pacelšanās augšpusē (silto, vēja aizpūsto virsējo ūdens slāņu vietā).
- gaļas milti olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis – novārīti, izkaltēti un samalti pārtikai nederīgie gaļas atgriezumi un dzīvnieku iekšējie orgāni; izmanto putnu, cūku, arī jaundzīvnieku ēdināšanai, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
- gaļas un kaulu milti olbaltumvielām, kalciju un fosforu bagāts barības līdzeklis – termiski apstrādāti un samalti bojāgājušo un piespiedu nokauto, pārtikai nederīgo dzīvnieku pārstrādes produkti; izēdina putniem, cūkām, kažokzvēriem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
- badošanās Organisma stāvoklis, kurā pilnīgi vai daļēji pārtraukta barības vielu uzņemšana vai traucēta to uzsūkšanās un izmantošanās.
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- sāncensība organismu abpusēji nomācošu savstarpējo attiecību (koakciju) veids; konkurences zemākā pakāpe, kas ir netieša, pasīva sacensība par eksistences līdzekļiem un apstākļiem, kurā sāncenši, cits citu ierobežojot, cenšas iespējami labāk izmantot sev nepieciešamo eksistences resursu (barība, patvērums, dzīves telpa, dzimumpartneris, gaisma, ūdens) daļu.
- gremošanas orgāni orgānu komplekss, kas veido gremošanas sistēmu, uzņemtās barības mehāniskai un ķīmiskai pārveidošanai, organismam nepieciešamo vielu uzsūkšanai, nederīgo un nesagremoto vielu izdalīšanai.
- paēda Paēdiens - ēdiens, barība.
- savācējsaimniecība Paleolītā un mezolītā valdošais saimniecības veids, kas ļāva nodrošināt iztiku, iegūstot to (dzīvniekus, putnus, zivis, barības augus utt.) no apkārtējās vides.
- lipaimija Palielināts tauku daudzums asinīs, novērojams ik reizes, kad organismā tiek pārvietoti lielāki daudzumi tauku no tauku krātuvēm, kā arī no barības kanāla gremošanas laikā.
- uzkrājējaudi Pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
- izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību).
- aizčurīt Panīkt aiz slimības, barības trūkuma (par cilvēku, dzīvnieku).
- aizkaist Panīkt barības trūkuma dēļ.
- macerācija Paņēmiens barības līdzekļu apstrādei (uzbriedināšanai) pirms izēdināšanas; apēstās barības izmiekšķēšana sārmu un skābju šķīdumos gremošanas traktā.
- vaigu maisi paplašinājumi vaigos barības novietošanai (dažiem dzīvniekiem, piemēram, kāmjiem).
- ezofagoplikācija Paplašināta barības vada sašaurināšana, tā sienu gareniski sakrokojot.
- lopbarības briketes parasti cilindriskos vai ķieģeļveida gabalos sapresēti barības līdzekli.
- mērdēties Parasti savienojumā "mērdēties badā": badoties, izsalkt, arī novājēt nepietiekamas barības dēļ.
- dzīvnieku barotava paredzētas savvaļas dzīvnieku piebarošanai ziemas periodā, kad nodrošinājums ar dabisko barību ir ievērojami sarucis, tām jābūt tādām, lai barība nesalītu un neapsnigtu un dzīvnieki barošanās laikā to nesamīdītu; tās iekārto gk. stirnu, staltbriežu un meža cūku piebarošanai.
- mitinājums Pārtika, uzturs, barības vielas.
- mitinums Pārtika, uzturs, barības vielas.
- gremot Pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
- lopbarības sadalītājs pārvietojama vai stacionāra lopbarības sagatavošanas mašīna barības pārvietošanai, samaisīšanai un sadalei silēs.
- kustību orgāni pārvietošanās, barības uzņemšanas, elpošanas u. c. orgāni, ko veido skelets, tam piesaistītie muskuļi un saites.
- podzols Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
- podzolēts Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīgs, lauksaimniecībai nelabvēlīgs (par augsni).
- peptikas Peptiski līdzekļi ir tādi, kas veicina barības sagremošanu.
- lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāji personas, kas veic vai nodrošina lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi (to skaitā piena kombināti, gaļas kombināti, konservu kombināti, labības pārstrādātāji, cukurfabrikas), un lopbarības ražotāji, kas pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju.
- organoleptiskās īpašības piena vai lopbarības īpašības, ko novērtē ar cilvēka maņu orgāniem.
- skābbarība Pienskābajā rūgšanā ieskābusi sulīgā dzīvnieku barība.
- sagremot Pilnīgi pārveidot (parasti uzņemtās barības vielas) vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
- peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
- režģenes Pinums lopbarības nešanai.
- režģinis Pinums no valgiem, virvēm siena u. c. lopbarības nešanai.
- zaļais konveijers plānveidīga zaļbarības ražošanas sistēma lauksaimniecības dzīvnieku piebarošanai.
- ezofagoplastika Plastiska barības vada operācija.
- karnivori Plēsīgi dzīvnieki, arī augi, kas barībai izmanto dzīvniekus.
- sapļaustas pļaustot sagatvotā (lopbarība).
- AIV Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai, šķīdums no sālsskābes un sērskābes maisījuma, izmanto, gatavojot skābbarību no zaļajiem augiem.
- AAZ Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai; šķīdums, kuru gatavoja no 4,5 l ūdens, 1 l tehniskās sālsskābes un 62 g nātrija sulfāta (vai 140 g glaubersāls).
- IB-2 Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai.
- K-2 Preparāts lopbarības ķīmiskai konservēšanai.
- fermentu preparāts preparāts, kas satur bioloģiski aktīvas vielas – fermentus (enzīmus); iedarbība izpaužas barības vielu pilnvērtīgākā izmantošanā, īpaši dzīvniekiem, kam ir vienkameras kuņģis, un jaundzīvniekiem.
- konsumtibilijas Priekšmeti, ko lietojot patērē, kā barība, ziepes u. c.
- proenterons Priekšzarna, embrija entodermas caurulīte no rīkles membrānas, ietverot žaunu zarnu, līdz dzeltenuma ejas atiešanas vietai; no tā attīstās rīkle, plaušas, barības vads, kuņģis, aknas, daļa divpadsmitpirkstu zarnas; to apasiņo trijzaru stumbrs.
- griezējzobs Priekšzobs barības nokošanai.
- mēslošana Process augu nodrošināšanai ar barības vielām un augsnes īpašību uzlabošanai iestrādājot augsnē mēslojumu.
- minerālbarošanās Process, kurā augi no apkārtējās vides uzņem neorganiskās barības vielas.
- augu barošanās process, kurā augi no apkārtējās vides uzņem nepieciešamās barības vielas un sintezē attiecīgajai augu sugai raksturīgos organiskos savienojumus; šis process kopā ar vielu noārdīšanos ir augu vielmaiņa; augos atrodami gandrīz visi ķīmiskie elementi, kas ir augsnē.
- gremošana Process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj asimilēt.
- paiza Prosaugu suga, ko audzē galvenokārt lopbarībai.
- pusbarība Puse no vajadzīgā barības daudzuma.
- olas dzeltenums putnu olas sastāvdaļa - augstvērtīgu barības vielu produkts, kas nepieciešams putna embrija attīstībai.
- serdes (koksnes) stars radiāla audu josla no mizas uz serdi, kas uzkrāj rezerves barības vielas vai ietver sveķaili.
- lāsts redeles (lopu barībai).
- lāksta Redeles (lopu barībai).
- lākstis Redeles (lopu barībai).
- lāksts Redeles (lopu barībai).
- aklā zarna resnās zarnas izaugums, kurā sārmainas vides apstākļos notiek barības daļiņu mikrobiālā šķelšanās; nozīmīga barības sagremošanā zirgiem, trušiem, arī putniem.
- uzsūkšanās Resorbcija - barības vielu vai medikamentu uzsūkšanās limfā un asinīs no orgānu dobumiem (kuņģa, zarnām, žultspūšļa u. c.) vai ķermeņa virsmas.
- ierīt Rijot ievirzīt (piemēram, barības vadā); norīt.
- norīt Rijot ievirzīt barības vadā.
- atretolēmija Rīkles vai barības vada atrēzija.
- kapātevis Rīks zāļu un lapu sasmalcināšanai lopu, sevišķi cūku barībai.
- grēmiens Rūgteni dedzīga sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; grēmas.
- vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
- ronkulis Runkulis - lopbarības biete ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa").
- rupā barība rupjā barība.
- zariņbarība Rupjā lopbarība - lapu koku un krūmu sīki zari un atvases.
- siens Rupjā lopbarība - nopļauta, izkaltēta zāle, kas satur aptuveni 17 procentu ūdens.
- tilpumainā barība rupjā lopbarība.
- kratījumi Rupjās barības, parasti siena un salmu, maisījums salmu ēdamības uzlabošanai.
- uzmats Rupji maltu miltu piedeva lopu vai zirgu barībai.
- kombinētā spēkbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības līdzekļu maisījums, kas papildināts ar minerālvielu un vitamīnu premiksiem; izgatavo pēc zinātniski pamatotām receptēm noteiktai dzīvnieku sugai, vecuma un produktivitātes grupai.
- kombinētā lopbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības u. c. barības veidu maisījums miltu, drupatu, granulu vai brikešu veidā; katrai dzīvnieku sugai un grupai izēdina tai gatavotu kombinēto lopbarību; barības maisījums.
- kopra sadalīti un izžāvēti kokosriekstu kodoli; izmanto eļļas iegūšanai un lopbarībai.
- sagremojamības koeficients sagremoto vielu daudzuma procentuāla attiecība pret organisma uzņemtajām barības vielām.
- grūdesis Sagrūsta, sakapāta cūku barība.
- šķūnis Saimniecības celtne, arī telpa, parasti labības, lopbarības, malkas, darbarīku glabāšanai.
- izsalkums Sajūta, kas izraisās, ja kādu laiku nav uzņemta barība.
- kapājmi Sakapāta zāle vai biešu lapas cūku barībai.
- kapājumi Sakapāta zāle vai biešu lapas cūku barībai.
- sūcējsakne Saknes daļa, ar ko augs sūc barībai nepieciešamās vielas.
- sulīgā lopbarība (arī barība) sakņaugi, skābbarība u. tml.
- dakodīt Sakodīt (ko) un pievienot (to) pie zīdaiņa barības.
- kristalīns Salikto jaukto minerālmēslu granulas ar 4 veidu barības elementu attiecībām.
- Chaetogamarus warpahowsky sānpeldvēžu suga, kas zivju barības bāzes uzlabošanai Latvijā ievesta no Kaspijas jūras.
- ezofagalģija Sāpes barības vadā.
- atgremošana Sarežģīts reflektorisks akts atgremotājiem (govīm, aitām, kazām) - no priekškuņģa atrītās barības atkārtota sasmalcināšana mutes dobumā.
- asinis Sarkans, necaurspīdīgs šķidrums, kas cirkulē cilvēka un dzīvnieku asinsrites sistēmā, pārnēsā organismā skābekli, ogļskābo gāzi, barības vielas, vielmaiņas galaproduktus un veic aizsargfunkcijas.
- sasalumi Sasalusi dzīvnieku barībam, parasti sakņaugi.
- zāles griezumi sasmalcināta (2-5 cm gara), mākslīgi izkaltēta zāle, ko izmanto lopbarībai.
- zāles milti sasmalcināta, samalta un mākslīgi izkaltēta zāle, ko izmanto lopbarībai.
- raupi sasmalcinātas dārzeņu saknes un lapas (kā lopbarība).
- lak Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru aicina pie šķidras barības kaķi vai suni.
- laku Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru aicina pie šķidras barības suni.
- pašarajs Sausā dzīvnieku barība, piemēram, siens, salmi, āboliņš.
- sausbarība Sausi dzīvnieku barības līdzekļi (piemēram, siens, salmi).
- miltums Segsēkļu sēklu audi, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas; grauda daļa, no kā iegūst miltus.
- eitrofiskais ezers sekla vai vidēji dziļa aizaugusi ūdenstilpe ar lielu daudzumu barības vielu.
- sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks; arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus sēklu iegūšanai.
- eitrofiska ūdenstilpe sekls ezers vai cita ūdenstilpe, kurā uzkrājas augu barības vielas, kas veicina organismu vairošanos, ūdens ziedēšanu, skābekļa trūkumu un aizaugšanu.
- distrofiskais ezers sekls, purvains, ar skābekli un barības vielām nabadzīgs ezers.
- zuntēšana Sena kāzu paraža - naudas lasīšana ar pavārnīcu priekš barības vārītājas, pēc pusdienas iedošanas, viesiem vēl pie galda sēdot.
- burlaks Senāk audzēta lopbarības kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
- tefs sens graudzāļu dzimtas kultūraugs, ātraudzīgs, sausumizturīgs, mazprasīgs; graudi sīki; kultivē kā labību Indijā, Etiopijā, Somālijā, Kenijā, Dienvidāfrikā, ASV, Gviānā, Austrālijā; izmanto uzturā, kā arī lopbarībai; Abesīnijas tefs.
- parastā sievpaparde sievpaparžu suga ("Athyrium filix-fenina"), kas sastopama bieži ēnainos lapkoku un skujkoku mežos (vērī, gāršā, slapjajā gāršā, dumbrājā) barības vielām bagātā, vāji skābā augsnē.
- mazlabība Sīkgraudaina labība, ko izmanto gk. lopbarībai.
- kapājums Sīki sasmalcinātas augu lapas, saknes u. tml. lopbarībai.
- čabulis Sīki un nekvalitatīvi graudu, ko lietoja lopbarībai.
- krils Sīki vēžveidīgie planktonā atklātos okeāna ūdeņos, dažu vaļu sugu galvenā barība.
- baltā sīkslieka sīkslieku suga ("Enchytraeus albidus"), ko audzē dīķos un akvārijos dzīvojošo zivju barībai.
- kalorāža Siltuma daudzums, ko rada, piemēram, uzņemtie uzturlīdzekļi, barība.
- kaloritāte Siltuma enerģijas daudzums, ko iegūst no uzturlīdzekļiem, barības.
- dulcīns Sintētiska saldviela bez barības vērtības, 200-300 reizes saldāka par niredru cukuru; lieto saharīna vietā.
- ezofagokardiogrāfija Sirds kustību grafiskas reģistrācijas metode caur barības vadu.
- vītskābbarība Skābbarība, ko iegūst no vītinātas zāles masas.
- skābumbarība Skābbarība.
- skābumbedre Skābbarības tvertne; bedre, kur liek skābbarību.
- buferspēja Skābejamā (lopbarības) masā atrodošos bufervielu spēja neitralizēt skābes.
- neurols Skābekļa barības preparāts, satur 75% ogļhidrātu un olbaltumvielu, 17% peroksidu, 3% hipofosfītu un 5% dzelzs savienojumu.
- skaliņs skalu grozs lopbarības nešanai.
- mīdiknes Smalki sasmalcināti salmi lopbarībai.
- juceknes Smalkie rudzu salmi lopbarībai.
- priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas.
- ekstrūders speciāla prese lopbarības koncentrāta iegūšanai.
- starteris Speciāls spēkbarības maisījums, ko izmanto jauno dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas sākumperiodā; starterbarība.
- starterbarība Speciāls spēkbarības maisījums, ko izmanto jauno dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas sākumperiodā; starteris (2).
- bužēšana Speciālu instrumentu ievadīšana dobos orgānos (barības vadā, urīnizvadkanālā) diagnostikas un ārstniecības nolūkos.
- kopproteīns specifisks zootehnisks apzīmējums slāpekli saturošo vielu kopumam barības līdzekļos; to aprēķina, analīzes noteikto slāpekļa daudzumu reizinot ar koeficientu 6,25; kopproteīna veidi ir olbaltumvielas un slāpekli saturošās neolbaltumvielas (amīdi, amīni, nitrāti u. c.).
- bagātinātājpiedevas Spēkbarības koncentrāti, kas satur olbaltumvielas, minerālvielas, vitamīnus, fermentus, aminoskābes un ir paredzēti graudu vai citas barības maisījumu bagātināšanai.
- prestarteri Spēkbarības maisījums barības piedevām jaundzīvnieku pirmajās dzīves nedēļās; parasti lieto iknedēļu vecu atšķirtu sivēnu ēdināšanai; prestarterbarība.
- lopbarības drupinātājs stacionāra lopbarības sagatavošanas mašīna galvenokārt sausas barības (graudu, lopbarības raušu, siena) sasmalcināšanai.
- lopbarības smalcinātājs stacionāra lopbarības sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sagriešanai; govīm barību sagraiza nažu trumulī 20–50 mm gabalos, cūkām vai putniem smalcināšanu turpina smalcinātājkamerā, kur iegūst 2–10 mm garus gabalus.
- utilmilti Sterilizētas, izkaltētas un samaltas lopkopībā, galvenokārt putnkopībā, radušās atliekas: uzturā nelietojami kautķermeņi, kritušie putni, spalvas, galvas, kājas, iekšas; izmantojami putnu un cūku ēdināšanā kombinētās spēkbarības sastāvā.
- graudu barība stiebrzāļu, pākšaugu un eļļas augu graudi (sēklas), ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai un kas pieskaitāmi spēkbarības līdzekļiem un nepieciešami visu sugu mājdzīvnieku, īpaši putnu, cūku, zirgu un augstražīgu govju, ēdināšanai.
- peru telpa stropa pirmais stāvs ar kārēm, kur bites audzē perus, uzkrāj barības rezerves un pārziemo.
- kombinētā skābbarība sulīgā barība, ko iegūst, skābējot kopā 3–5 barības līdzekļus, lai samazinātu skābēšanas zudumus, uzlabotu skābbarības kvalitāti un bioloģisko vērtību.
- gums Sulīga, paresnināta sānsaknes pārveidne, kur uzkrājas rezerves barības vielas.
- sakņu griezējs sulīgās barības sagatavošanas iekārta, sastāv no iekraušanas tvertnes, diviem diskiem ar nažiem un lāpstiņām, smalcinātājkurvja, izsviedējdiska un piedziņas.
- izspiedas Sulu ieguves blakusprodukts - pēc sulas izspiešanas vai iztvaicēšanas palikusī augļu un ogu masa; satur samērā daudz cukuru un kokšķiedras; izēdina govīm un cūkām svaigā vai kaltētā veidā un kombinētās spēkbarības sastāvā.
- laktauka Suņu barības bļoda.
- suteklis sutināta lopbarība.
- antioksidants Šāda viela, ko lieto karotīna un A vitamīna stabilizēšanai barības līdzekļos, taukiem bagātu barības līdzekļu un pārtikas produktu kvalitātes saglabāšanai.
- bārsli Šāds tāds beramais, piem., putnu barībai.
- rācenis Šī auga sakne, ko izmanto uzturam, lopbarībai.
- dzira Šķidra barība (mājdzīvnieku ēdināšanai).
- hīms Šķidra putriņa, kas rodas kuņģī no barības, uz kuru iedarbojas kuņģa sula.
- hidrolimfa Šķidrums, kas cirkulē pa dažu zarndobumaino dzīvnieku gastrovaskulārās sistēmas kanāliem un piegādā šūnām un audiem barības vielas, kā arī aizvada prom vielu maiņas produktus.
- citostoma Šūnas mute, vienšūnas organismu atvere barības uzņemšanai.
- trofotropisms Šūnu vai zemāko organismu kustība barības vielu virzienā.
- noplicināšana Tāda rīcība lauksaimniecībā, kad ilgāku laiku vienā vietā audzē augus ar vienādām barības vielu prasībām un augu uzņemtās barības vielas neatdod zemei atpakaļ.
- epifītisks Tāds (augs), kas aug uz kāda cita auga stumbra vai zariem, bet barības vielas iegūst no apkārtējās vides.
- centrolecitāls Tāds, kam barības dzeltenums atrodas centrā, piem., posmkāju ola.
- retroezofageāls Tāds, kas atrodas aiz barības vada.
- periezofāgisks Tāds, kas atrodas ap barības vadu.
- kardioezofageāls Tāds, kas attiecas uz kuņģa ieejas daļu un barības vadu.
- paliess Tāds, kas barības vielu trūkuma dēļ ir samērā panīcis (par augiem).
- pliekans Tāds, kas ir sājš, bezgaršīgs; tāds, kam ir maza barības vērtība; arī novadējies.
- zoofāgs Tāds, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības (par dzīvniekiem).
- plēsīgs Tāds, kas pārtiek no dzīvniekiem, tos medījot barībai, un kam ir raksturīga (piemēram, zobu, knābja, nagu) uzbūve (par dzīvniekiem).
- rijīgs Tāds, kas patērē ļoti daudz barības (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- nesātīgs Tāds, kas patērē par daudz barības, tāds, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- grauzējtipa Tāds, kas pielāgots barības graušanai (par kukaiņu mutes orgāniem).
- laizītājsūcējtipa Tāds, kas pielāgots barības laizīšanai un sūkšanai (par kukaiņu mutes orgāniem).
- dūrējsūcējtipa Tāds, kas pielāgots virsmas pārduršanai un šķidras barības sūkšanai (par kukaiņu, piemēram, odu, blusu, mutes orgāniem).
- oligotrofs Tāds, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs.
- eitrofisks Tāds, kas var augt tikai auglīgā, barības vielām bagātā vietā, piem., eitrofiskie augi.
- koncentrēts Tāds, kurā ir daudz barības vielu.
- liess Tāds, kurā ir maz augu barības vielu (par augsni); tāds, kur augsne nav auglīga (piemēram, par tīrumu, pļavu).
- paliess Tāds, kurā ir samērā maz augu barības vielu (par augsni); tāds, kur augsne ir samērā maz auglīga (piemēram, par tīrumu, pļavu).
- tukšs Tāds, kurā nav barības vielu (par gremošanas orgāniem).
- kukaiņēdājs Tas (tāds), kas barībai izmanto kukaiņu organisma slāpekļa savienojumus, kukaiņus ķerot ar pārveidotām lapām (par augiem).
- graudēdājs Tas (tāds), kura galvenā barība ir graudi, sēklas (par dzīvniekiem).
- kukaiņēdājs Tas (tāds), kura galvenā barība ir kukaiņi (piemēram, par sikspārņiem, putniem, rāpuļiem).
- planktonēdājs Tas (tāds), kura galvenā barība ir planktons (par ūdens dzīvniekiem).
- nobiras Tas, kas ir nobiris no augiem, lopbarības (piemēram, to vedot).
- ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles.
- luzerna Tauriņziedains augs, der lopbarībai; lucerna.
- pākšaugi Tauriņziežu dzimtas augi (piemēram, zirņi, pupas, vīķi, lupīnas), kuru sēklas izmanto pārtikai un lopbarībai.
- smiltsvīķis Tauriņziežu dzimtas augs "Vicia villosa Roth.", gk. zaļbarībai un sienam, arī sēklai un zaļmēsliem; ziemas vīķi; pūkainie vīķi.
- lucerna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Medicago"), daudzgadīgs lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- bastarda āboliņš tauriņziežu dzimtas lopbarības augs ar baltsārtiem ziediem, āboliņu suga ("Trifolium hibridum").
- pūne telpa kūts tuvumā lopbarības glabāšanai.
- čašņa Telpa, kur tiek uzglabāta zirgu barība.
- barības virtuve telpa, telpu kopums lopbarības sagatavošanai.
- rizoīdi Tievi pavedienveida izaugumi, ar kuriem daļa aļģu, sēnes, ķērpji, sūnas un paparžu protalliji piestiprinās pie substrāta, uzņem no tā ūdeni un barības vielas.
- sālsaugi Tikai ar zināmām barības sālīm bagātā zemē sastopamie augi, lielāko tiesu mīkstām lapām un mīkstu stublāju, mazu pārkokojumu un zemu augumu.
- ķīpis Tīklveida maiss zirga barībai.
- izmantoties Tikt izmantotam (par barības vielām organismā).
- skābbarības tvertne tilpne skābbarības gatavošanai, konservēšanai un uzglabāšanai (skābbarības tornis vai skābbarības tranšeja); tvertnes tips un tilpums atkarīgs no konservējošās masas veida, no mehānismiem tās iepildīšanai, noblīvēšanai, iztukšošanai u. c. faktoriem.
- tilpumbarība Tilpumainā barība - rupjā lopbarība.
- pelucis tīruma zirņu šķirne, ko izmatoja lopbarībai.
- traheomalācija Trahejas skrimšļu atmiekšķēšanās, bieži piedzimta patoloģija jaundzimušajiem, var rasties arī pēc ilgstošas intubācijas; parasti komplicējas ar mokošu klepu un ekspiratorisku gārgšanu; blakusorgāni, piem., barības vads vai aorta, var saspiest elpvadu un radīt elpas trūkumu.
- gubu vedējs traktoram uzkarināma mašīna siena un salmu gubu savešanai stirpās; lieto arī kūtsmēslu, skābbarības u. tml. kravu iekraušanai transportlīdzekļos; vestspēja līdz 1 t.
- malabsorbcija Traucēta jau sašķelto barības vielu uzsūkšanās un pārnese no tievās zarnas.
- pithecolobium Tropu koku ģints pākšaugu dzimtā, kādas 110 sugas, vairākas svarīgas tautsaimniecībā no Meksikas līdz Brazīlijai, dažas dod augļus lopbarībai, Javas sugas (djenkols) audzē ēdamo sēklu dēļ.
- bada kumoss trūcīga barība, iztika.
- bada garoza trūcīga barība, iztika.
- bada maize Trūcīga barība, iztika.
- renkstele Tvertne lopbarības glabāšanai.
- javs Ūdenī iejaukti milti, lopu barība.
- jāvs Ūdenī iejaukti milti, lopu barība.
- dzirdīšana Ūdens un šķidru barības līdzekļu (piena, dziru, brāgas) pasniegšana dzīvniekiem.
- eitrofikācija Ūdenstilpju piesātināšanās ar augu barības vielām, kas veicina ūdensorganismu pārmērīgu savairošanos un ūdenstilpju aizaugšanu.
- cilindriskais lopbarības drupinātājs universāls lopbarības drupinātājs, kurā beramu barību drupināšanas kamerā smalcina veserīšu trumulis, bet sienu vai citu stiebrbarību vispirms sagraiza nažu trumulī.
- utu paēda utu barība (lamuvārds).
- noēda Utu barība, lamuvārds.
- režģiņi Uz muguras nesams pīts kurvis lopbarības nešanai.
- baroties Uzņemt barības vielas (par augiem).
- ražotājbarība Uzņemto barības vielu un enerģijas daļa, ko no barības devas patērē produkcijas veidošanai.
- uzturētājbarība Uzņemto barības vielu un enerģijas daļa, ko organisms izmanto organisma dzīvības funkciju uzturēšanai - gremošanas un elpošanas orgānu, asinsriņķošanas un nervu sistēmas darbībai, ķermeņa šūnu atjaunošanai, normālas ķermeņa temperatūras saglabāšanai, kustībām utt.
- uztura Uzturs; barība.
- zaglītis Vaboļu kārtas dzimta ("Ptinidae"), nelielas vaboles (ķermeņa garums - 1,5-5 mm), pārtiek no augu un dzīvnieku izcelsmes barības, bojā ādas, graudu izstrādājumus, drēbes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- prosaugi Vairākas graudzāļu dzimtas ģintis; viengadīgi kultūraugi; audzē Āzijā, Amerikā, Āfrikā pārtikai un lopbarībai.
- sprostu baterija vairāku putnu sprostu komplekts ar mehānismiem barības izdalei, dzirdināšanai, olu savākšanai, ventilācijai un apsildīšanai.
- kontrolnobarošana Vaislas dzīvnieku pārbaude speciālās stacijās, kur pārbauda pēcnācēju ātraudzību, barības patēriņu produkcijas vienības ražošanai un kautķermeņa kvalitāti.
- virakls Vārīta lopbarība.
- sautenis vārītā ūdenī plaucētas pelavas vai lapas kā lopbarība.
- sīpols Vasas pārveidne - īsvasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
- saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves - vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
- vegetāriānisms Veģetārisms, mācība, ka augu barība cilvēkam esot visveselīgākā.
- vārtu vēna vēna, kurā ieplūst asinis ar izšķīdušām barības vielām no zarnām.
- putnu mēsli vērtīgs, iedarbīgs un koncentrēts organiskais mēslojums, kas satur visas augiem nepieciešamās barības vielas.
- asins milti vērtīgs, olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis, ko iegūst no svaigām asinīm, tās koagulējot, presējot, žāvējot un samaļot; izlieto bagātinātājpiedevu un kombinētās lopbarības sastāvā.
- mezotrofs Vidēji bagāts ar barības vielām.
- modifikatīvā mainība vides apstākļu (klimata, barības u. c.) dažādības izraisītā neiedzimstošā mainība, ko ierobežo organisma ģenētiski nosacītā reakcijas norma.
- mēslojums Viela vai vielu kopums, ko iestrādā augsnē, lai tajā veicinātu aktīvu barības vielu veidošanos vai augsnes auglības uzlabošanos.
- enhīma Viela, kas rodas no absorbētajām barības vielām, jaunveidojamo audu materiāls.
- bufervielas Vielas, kas lopbarības skābēšanā darbojas kā kavētāji (buferi).
- lauka rācenis viengadīga kāpostu (krustziežu) dzimtas nezāle ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa") ar dzelteniem ziediem, skaujošām lapām, zilganu apsarmi, arī lopu rācenis, lopbarības rācenis jeb turnepsis.
- pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs ("Faba bona", arī "Vicia faba" un "Faba vulgaris").
- zirnis viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs ("Pisum").
- kāpostaugs Viengadīgs vai divgadīgs lapu vai ziedu dārzenis, kuru izmanto uzturā vai lopbarībai.
- kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (1); barības, šķidruma daudzums, ko vienā reizē var ieņemt mutē vai norīt.
- zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
- atslodzes diena viens no dzīvnieku ierobežotas ēdināšanas veidiem - dienas, kurās dzīvniekiem regulāri (katru otro, trešo vai septīto dienu vai citā intervālā) nedod barību; izmanto dzīvnieku ēdināšanā, lai palēninātu pārāk strauju augšanu un dējības uzsākšanu (jaunputniem), ekonomētu darbaspēku un barību (nobarojamām cūkām, liellopiem), pielāgotu barības režīmu dabiskiem apstākļiem (kažokzvēriem un vairākām dzīvnieku sugām zooloģiskajos dārzos.
- priekšzobs Viens no zobiem, kuriem ir kalta forma, asa, horizontāla griežamā šķautne, viena sakne un ar kuriem tiek nokosta barība.
- haustorija Vienšūnas vai daudzšūnu veidojums, ar kuru kāds auga orgāns izsūc barības vielas no apkārtējiem audiem.
- apvelings Vieta ar stāviem jūras krastiem, kas pakļauta stipra vēja un viļņu iedarbībai un kur krasts daļēji izskalojas; ūdenī daudz barības vielu un skābekļa, tāpēc tur ir daudz dzīvo organismu.
- lečasgals Vieta mājdzīvnieku barības galda galā.
- lečapuža Vieta zem mājlopu barības galda silēm.
- lečkapuža Vieta zem mājlopu barības galda silēm.
- sāls laizītava vieta, kur meža dzīvniekiem novieto vārāmo sāli (NaCl); nātrijs dzīvnieku organismā veicina pepsīna veidošanos, kas nepieciešams gremošanas procesam, tas veicina arī matu maiņu un uzlabo asinsriti; sāls dzīvniekiem sevišķi nepieciešams laikā, kad tie pāriet no sulīgās barības uz sauso barību un otrādi.
- lopbarības raugs vitamīniem un olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis, ko izmanto par piedevu lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
- pužagas Zāle, siens, salmi, kas neder lopbarībai.
- hidroponā barība zaļmasa, kas iegūta, izdiedzējot graudus bez augsnes, ūdens un minerālsāļu šķīdumos un augsnes aizstājējos; ar vitamīniem un proteīnu bagāts barības līdzeklis putniem, kažokzvēriem, jaundzīvniekiem un vaisliniekiem.
- bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai).
- plēsējs Zīdītāju klases kārta ("Carnivora"), kurā ietilpst dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības un kam raksturīgi spēcīgi ilkņi un nagi, 7 dzimtas, \~90 ģinšu, \~235 sugas, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 9 ģintis, 14 sugu.
- viendīgļlapji ziedaugu klase (_Monocotyledoneae, Liliatae_), kurā ietilpst augi, kuru dīgļiem ir viena dīgļlapa, kas bieži ir pārveidota par sūcējorgānu barības vielu uzņemšanai no endosperma; \~70 dzimtu, \~100000 sugu, Latvijā konstatētas 22 dzimtas, 394 sugas; liliāti.
- pasars Ziemas barība lopiem.
- agroķīmija Zinātne par ķīmijas izmantošanu lauksaimniecībā; pēta ķīmiskos un bioķīmiskos procesus augsnē un augos, augu barības vielu apriti, mēslojuma ietekmi uz augsni un augiem.
- odere Zirga barība; auzu kule zirgam; tarba.
- oderiņš Zirga barība; auzu kule zirgam.
- šņakas Zirgu barības atkritumi.
- ēdoksnis Zirgu barības atliekas (siens, salmi).
- māņskorpioni Zirnekļveidīgo klases kārta ("Pseudoscorpiones"), nelieli posmkāji ar plakanu ķermeni, apakšžokļi ar spīlēm, kas noder barības satveršanai, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- dzīvniekēdāji Zoofāgi - dzīvnieki, kas pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības.
- ķozele Zosu barība no sasmalcinātiem kartupeļiem un raudzēta piena.
barība citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV