Paplašinātā meklēšana
Meklējam bak.
Atrasts vārdos (436):
- bak:1
- baka:1
- baka:2
- baka:3
- baka:4
- baki:1
- bako:1
- baks:5
- baks:4
- baks:1
- baks:6
- baks:2
- baks:3
- bakš:1
- baku:1
- bakām:1
- bakas:2
- bakas:1
- bakas:3
- bakāt:1
- bakhs:1
- bakot:1
- bakot:2
- bakss:1
- bakst:1
- bakši:1
- bakti:1
- bakvi:1
- abaka:1
- Abako:1
- abaks:1
- ābaks:1
- bakabi:1
- bakans:1
- bakāns:1
- bakara:2
- bakara:1
- bakeli:1
- bakens:1
- bakiņa:1
- bakiri:1
- baklis:1
- baknēt:1
- baknīt:1
- bakoki:1
- bakoli:1
- bakomi:1
- bakopa:1
- bakors:1
- bakoti:1
- bakris:1
- baksis:1
- bakste:1
- baksts:1
- bakšēt:1
- bakšķi:1
- bakubi:1
- abakus:1
- Aibaka:1
- cībaks:1
- čubaks:1
- dubaks:1
- kābaka:1
- kabaks:1
- kābaks:1
- ngbaki:1
- Ozbaka:1
- Ribaki:1
- ribaks:1
- Sebaks:1
- sobaka:1
- tabaka:1
- vībaka:1
- vībaki:1
- zābaka:1
- zābaks:1
- Zābaks:1
- zebaki:1
- zebaks:1
- bakacis:1
- bakaine:1
- bakains:1
- bakaīri:1
- bakalēt:1
- bakardi:1
- bakarēt:1
- bakaudi:1
- bakauts:1
- bakenas:1
- bakenes:1
- bakfišs:1
- bakhijs:1
- baklans:1
- baklava:1
- bakongi:1
- bakrēta:1
- baksīts:1
- baksnāt:1
- bakstēt:1
- bakstīt:1
- bakšišs:1
- bakšķēt:1
- baktaļa:1
- baktuns:1
- bakulis:1
- bakumdi:1
- bakūzis:1
- bakveli:1
- bakveni:1
- bakviri:1
- Abakana:1
- baibaks:1
- balbaks:1
- cimbaks:1
- cvēbaks:1
- cvībaks:1
- čimbaks:1
- Derbaki:1
- Drobaka:1
- dulbaks:1
- džubaks:1
- Forbaka:1
- kalbaks:1
- Kilbaki:1
- klubaks:1
- lorbaka:1
- ļerbaka:1
- ļumbaks:1
- ļurbaks:1
- nobakāt:1
- Ostbaka:1
- pribaks:1
- sabakāt:1
- slabaks:1
- tombaks:1
- tumbaka:1
- tumbaks:1
- vībakas:1
- vībakne:1
- vībakņa:1
- bakaleja:1
- bakāties:1
- bakborts:1
- bake-off:1
- bakelīts:1
- bakhante:1
- bakkaste:1
- baklanka:1
- baklaška:1
- bakondži:1
- bakskins:1
- bakstāms:1
- bakštaga:1
- bakštags:1
- bakštova:1
- baktrīti:1
- bakulīti:1
- abakcija:1
- aizbakāt:1
- Akbakaja:1
- bambakas:1
- cvaibaks:1
- Dzerbaki:1
- Habakuks:1
- Hardbake:1
- klambaks:1
- klumbaks:1
- Kuļebaki:1
- piebakāt:1
- pretbaku:1
- sabaknīt:1
- stambaks:1
- strabaks:1
- subakūts:1
- šķimbaks:1
- tabakera:1
- Tabakova:1
- tabakoze:1
- vējbakas:1
- zābakots:1
- Zābakupe:1
- bakalaurs:1
- bakdekers:1
- baklažāns:1
- baklofēns:1
- bakrāceņi:1
- bakšīties:1
- bakšķināt:1
- bakšoties:1
- bakšteins:1
- bakterīds:1
- baktērija:1
- bakterio-:1
- baktriāns:1
- Abakaliki:1
- Abakašisa:1
- abaksiāls:1
- aizbaknīt:1
- aizbakšņi:1
- antibakhs:1
- apbakstīt:1
- atbakstīt:1
- benzobaks:1
- cūktabaka:1
- cūktabaks:1
- Čerbakova:1
- darbaksle:1
- godzābaki:1
- iebakstīt:1
- izbakstīt:1
- Kalambaka:1
- Kungsbaka:1
- nagaibaki:1
- nobakarēt:1
- nobakstīt:1
- pabakstīt:1
- piebaknīt:1
- piebakņāt:1
- puķtabaka:1
- pūrtabaks:1
- puskābaks:1
- puszābaki:1
- Raibakozi:1
- sabakarēt:1
- sabakstīt:1
- subakvāls:1
- šķobaklis:1
- tabakains:1
- tabakaiņš:1
- tabakaugi:1
- tabakdoze:1
- tabakerka:1
- Tabakirki:1
- tabakjēra:1
- tabakmaks:1
- tabakpuķe:1
- tabakzāle:1
- uzbakarēt:1
- uzbakstīt:1
- vējabakas:1
- vikzābaki:1
- zābakains:1
- zābakauti:1
- zibakcija:1
- zobakmens:1
- bakamburis:1
- bakenbārda:1
- bakrētains:1
- bakstāmais:1
- baksteklis:1
- bakstīklis:1
- bakstīties:1
- bakšķīties:1
- bakšķoties:1
- bakteriāls:1
- bakterioze:1
- bakteroīdi:1
- bakteroīds:1
- abakanieši:1
- aizbakstīt:1
- bambarbaks:1
- cūkutabaks:1
- darbakslis:1
- Jaunbakani:1
- Jaunbakāni:1
- juktzābaki:1
- kābakāties:1
- kābakoties:1
- pārbakstīt:1
- piebakstīt:1
- pilczābaki:1
- puķutabaka:1
- slidzābaki:1
- spiczābaki:1
- stilbakāja:1
- Ščerbakova:1
- šektzābaki:1
- šņaibaklis:1
- šņorzābaki:1
- tabakbrūns:1
- Tabakerkas:1
- Tabakerkys:1
- Tabakirkas:1
- Tabakirkys:1
- tukštabaka:1
- ūdensbakas:1
- Ulahanbaki:1
- vikszābaki:1
- zābakainis:1
- zābaklaiža:1
- zābaknieks:1
- zābaksaite:1
- zābaksmērs:1
- zābakziede:1
- bakhanālija:1
- bakšķošanās:1
- bakštagvējš:1
- bakterēmija:1
- baktericīds:1
- baktericīds:2
- bakterioidi:1
- bakuņinisms:1
- bakurētains:1
- antibakhijs:1
- čīkstzābaki:1
- Dijarbakira:1
- dzērvzābaki:1
- gumijzābaki:1
- jājamzābaki:1
- krumbakains:1
- Kumbakonama:1
- lorbakāties:1
- nobaksterēt:1
- slēpjzābaki:1
- stilbzābaki:1
- stulmzābaki:1
- štulpzābaki:1
- ūdenszābaki:1
- bakmatavieši:1
- bakteriēmija:1
- bakteriforms:1
- bakteriofāgs:1
- bakteriogēns:1
- bakteriolīze:1
- bakteriologs:1
- bakteriūrija:1
- azotobakters:1
- bombakacejas:1
- darbakārtība:1
- dzērvjzābaki:1
- izbakstīties:1
- Malijabakana:1
- nobakarēties:1
- nobakstīties:1
- pabakstīties:1
- raibakozieši:1
- sabakstīties:1
- siltumzābaki:1
- Smēdjebakena:1
- subakvatisks:1
- urobaktērija:1
- uzbakarēties:1
- zābakvelkams:1
- bakenbārdains:1
- baktericidāls:1
- baktericidīns:1
- bakterinācija:1
- bakterioidāls:1
- bakterioklāze:1
- bakteriostāze:1
- disbakterioze:1
- entobakterīns:1
- fotobaktērija:1
- gliobaktērija:1
- halibaktērija:1
- halobaktērija:1
- kokobaktērija:1
- kolibaktērija:1
- megabaktērija:1
- mikobaktērija:1
- notrembakavāt:1
- sabaktaļoties:1
- sērbaktērijas:1
- sidrabakacija:1
- tiobaktērijas:1
- Ustjabakanska:1
- baksterotipija:1
- bakteriofāgija:1
- bakteriofitoma:1
- bakteriofobija:1
- bakterioholija:1
- bakteriolizīni:1
- bakterioloģija:1
- antibakteriāls:1
- arhebaktērijas:1
- azotobakterīns:1
- ciānbaktērijas:1
- diplobaktērija:1
- fotobaktērijas:1
- fuzobaktērijas:1
- gimnobaktērija:1
- haplobaktērija:1
- heliobaktērija:1
- kolibakterioze:1
- mikobakterioze:1
- monobakteriāls:1
- sferobaktērija:1
- stengbakštagas:1
- zābakvelkamais:1
- zobubakstāmais:1
- baktericiditāte:1
- bakteriohlorīns:1
- bakterioloģisks:1
- bakteriopeksija:1
- bakterioskopija:1
- bakteriotoksīns:1
- bakteriotropīns:1
- gumiņbaktērijas:1
- helikobaktērija:1
- hromobaktērijas:1
- korinebaktērija:1
- miksobaktērijas:1
- nekrobakterioze:1
- nitrobaktērijas:1
- trihobaktērijas:1
- bakterioeritrīns:1
- bakterioopsonīns:1
- bakterioproteīns:1
- bakteriospermija:1
- bakteriostatisks:1
- bakterioterapija:1
- bakteriotoksisks:1
- bakteriotripsīns:1
- bakteriotropisks:1
- bifidobaktērijas:1
- dzelzsbaktērijas:1
- Fremēna-Merlbaka:1
- kampilobaktērija:1
- parakolobaktrumi:1
- purpurbaktērijas:1
- baktericīdspuldze:1
- bakterioplanktons:1
- bakteriopurpurīns:1
- bakteriorodopsīns:1
- bakteriotoksēmija:1
- kampilobakterioze:1
- traheobakteriozes:1
- ūdeņražbaktērijas:1
- bakterioaglutinīns:1
- bakteriohemolizīns:1
- antimikobakteriāls:1
- mikobakterioloģija:1
- bakteriofluorescīns:1
- bakterioprecipitīns:1
- purpursērbaktērijas:1
- bakteriohemaglutinīns:1
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (1201):
- aizsmelties (Brienot) ūdens nejauši nonācis aiz zābaku stulmiem.
- šekts (Zābaka) stulms.
- Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā.
- Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
- abakanieši Abakanas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie.
- Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā.
- abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji.
- abakus Abaks.
- Rhizobium trifolii āboliņa gumiņbaktērija.
- jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus.
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs.
- puzuris Ādas tabakmaks.
- repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks.
- ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu.
- leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību.
- bdellovibrio Aerobu baktēriju parazītu ģints, kas dzīvo ūdenī un spēj ļoti ātri pārvietoties.
- bakfišs Agrāk studentu valodā bakalaura palama.
- drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces.
- nobakstīt Aizbakstīt, parasti cieši.
- aizbadīt Aizbakstīt.
- aizdakstīt Aizbāzt, aizbakstīt caurumu.
- aizbalzīt Aizbāzt, aizbakstīt, aizbikstīt.
- aizbikstīt Aizbāzt, aizbakstīt.
- aizčuknīt Aizgrūst (bakstot, bikstot).
- aizčukstīt Aizgrūst, aizbakstīt.
- aizčukurēt Aizgrūst, aizbakstīt.
- maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs).
- microbispora Aktinomicētu baktēriju ģints.
- streptomyces Aktomicēšu baktēriju ģints.
- streptosporangium Aktomicēšu baktēriju ģints.
- pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
- embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas.
- pēcvakcinācijas mielīts akūts mielīts kā komplikācija pēc vakcinācijas pret bakām.
- nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
- šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- Abakanas grēda Altaja un Rietumsajānu robežgrēda ("Abakanskij hrebet"), garums - \~300 km, augstums - līdz 1984 m, virs 1700 m vjl. kalnu tundra, nogāzēs taiga.
- ruminococcus Anaerobu baktēriju ģints.
- acidoaminococcus Anaerobu gramnegatīvu koku baktēriju ģints.
- sarcina Anaerobu koku baktēriju ģints.
- veillonella Anaerobu lodveida baktēriju koku ģints.
- butyrivibrio Anaerobu nūjiņveida baktēriju ģints.
- furazidīns Antibakteriāla viela ar plašu darbības spektru; dzeltens pulveris, vāji šķīst ūdenī.
- alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski.
- piocianāze Antibakteriāla viela, ko ražo "Pseudomonas aeruginosa"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
- sulfadimezīns Antibakteriāla zāļu viela.
- hlorofilipts Antibakteriālas darbības preparāts, ko iegūst no eikalipta lapu hlorofila.
- hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis.
- eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām.
- grizeīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces griseus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
- karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem.
- kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām.
- hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu.
- gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga.
- viciņu antigēns antigēns, kas atrodams kustīgo baktēriju, piem., salmonellu viciņās.
- ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts.
- baktericidīns Antiviela asinīs, kas komplementa klātienē spēj nonāvēt baktērijas.
- antiendotoksīns Antiviela pret baktēriju endotoksīnu.
- bakteriolizīni Antivielas, kas noārda baktērijas.
- bakteriālais aortīts aortīts, kura cēlonis ir inficēti emboli; bakteriālā endokardīta, tuberkulozes, akūta reimatisma vai vēdertīfa komplikācija.
- stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
- Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās.
- zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai.
- bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
- trikoņi Apkalti zābaki (piemēram, alpīnistiem).
- kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni.
- aizsargapmetnis Apmetnis, kas aizsargā no radioaktīvajiem putekļiem, indīgām kaujas vielām, bakterioloģiskajiem līdzekļiem.
- acidofils Ar acidofilo baktēriju darbību saraudzēts, ieskābēts.
- akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija.
- vikszābaki Ar apavu krēmu ieziežami, spodrināmi zābaki.
- drīvēt šuves ar augu šķiedru pakulām aizpildīt (aizbakstīt) apšuves planku starpas (spraugas).
- bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai.
- juchtāda Ar eļļām piesūcināta liellopu āda (ūdenszābaku, zirglietu gatavošanai); juhtāda.
- acidofilīns Ar īpašām baktērijām saraudzēts piens.
- uzdukurēt Ar kārti rakņājot, bakstot atrast.
- rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
- iepīpināt Ar tabakas baudas solījumiem iemānīt kaut ko sliktu, izraisīt nelaimi.
- papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
- cigarete Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte.
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
- bakteriforms Ārēji līdzīgs baktērijai.
- archebacteria Arhebaktērijas, dzīvās dabas prokariotu virsvalsts valsts.
- archaebacteria Arhebaktērijas.
- mendosicutes Arhebaktērijas.
- etiotropā terapija ārstēšana ar medikamentiem, kas iedarbojas uz slimības izraisītājiem mikrobiem, baktērijām; kauzālā terapija.
- autotuberkulinizācija Ārstēšana ar tuberkulīnu, kas iegūts no slimnieka paša mikobaktērijām.
- rempe Asa tabakas smaka.
- opsonīni Asins serumā esošas vielas, kas fiksējas uz baktērijām vai organismā iekļuvušām svešām daļiņām un veicina to fagocitozi.
- Abakanas stepe atrodas starp Abakanas grēdas atzariem un Abakanas upi, 200-500 m vjl., daudz mazu ezeru.
- pleomorfisms Atšķirīgas formas vienas sugas vai grupas robežās; attiecas uz baktērijām vai ļaundabīgu audzēju šūnām.
- homofermentatīvs Attiecīgs uz baktērijām, kas spēj ražot tikai vienu fermentācijas produktu, piem., no glukozes u. c. cukuriem tikai pienskābi.
- heterofermentatīvs Attiecīgs uz dažu baktēriju spējām veidot dažādus fermentācijas produktus, piemēram, no glukozes pienskābi, etilalkoholu, etiķskābi, oglekļa dioksīdu un glicerīnu.
- kinīni Audu hormoni, kas rodas asinīs ievainojuma vai bakteriāla iekaisuma gadījumā.
- peribronhīts Audu iekaisums ap bronhiem; subakūta bronhopneimonija.
- tuberkuls Audu paugurs, kas veidojas tuberkulozes baktēriju iedarbībā.
- auts Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs).
- kājauts Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs).
- gļotaugi Augi (aļģes, baktērijas, gļotsēnes), kuru šūnas ietver gļotu slānis.
- universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- Voski kalns augstākā virsotne Kilbaki kalnos Kordiljeros, Aļaskas dienvidrietumos, ASV, augstums - 1828 m vjl.
- spiczābaki augstpapēžu zābaki ar tievu papēdi.
- Riboki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukuma variants.
- Derbaki Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerbaki" nosaukuma variants.
- aktinoriza augu sakņu un aktinomicēšu ģints _Frankia_ baktēriju kopdzīve (simbioze); šīs baktērijas (tām ir hifas) uz augu saknēm veido gumiņus, kuros tiek saistīts gaisa slāpeklis augiem pieejamā formā; zināmas \~200 šādas augu sugas.
- puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
- traheobakteriozes Augu slimības, ko izraisa baktērijas, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas).
- hematofīts Augu valsts mikroorganisms, piem., baktērija, kas dzīvo asinīs.
- aizvara Aukla sasiešanai, sevišķi tabakas makam.
- ievalks Austiņa zābakam.
- zābakauti Auti, ko auj zābakos (parasti no vilnas auduma).
- badāt Badīt, bakstīt.
- nobadīt Badot, arī bakstot atdalīt nost.
- Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
- Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- baķis bakalaura darbs.
- Solanum melongena baklažāns.
- atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta).
- aizdukurēt bakstot aizsprostot.
- sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus; bakstot sabojāt, parasti pilnīgi; arī sadurstīt (1).
- nitragīns bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur gumiņbaktērijas, kuras saista atmosfēras slāpekli un uzkrāj to.
- AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B.
- entobakterīns Bakteriāls pulverveida preparāts, kas satur kukaiņiem patogenas baktērijas sporas, bakteriālos ieslēgumus, barotnes atliekas un neitrālu balastvielu.
- ārstnieciskais plāksteris baktericīds plāksteris ar zāļu devu; lipīga plastmasas, papīra vai cita materiāla loksnīte ar ārīgi lietojamiem medikamentiem (piem., nitroglicerīnu, hormoniem, sinepēm, pipariem).
- Erwinia uredovara baktērija, kas sintezē karotīnu.
- citoplazmatiskā membrāna baktērijas ārāejā slāņa struktūra, ko veido proteīni un poras, kas regulē vielu plūsmu un atbild par enerģijas ražošanu.
- peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai.
- porīni Baktērijas ārējā apvalka olbaltumvielas, kas veido poras, pa kurām baktērija var iesūkt ogļhidrātus un jonus.
- lizogēnija Baktērijas un bakteriofāga koppastāvēšana.
- termofilas baktērijas baktērijas, kas attīstās temperatūrā augstākā par 55-60 ⁰C.
- pienskābes baktērijas baktērijas, kas dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju iegūst pienskābajā rūgšanā.
- propinskābes baktērijas baktērijas, kas dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju iegūst propionskābajā rūgšanā.
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
- kūts mikroflora baktērijas, kas raksturīgas tikai noteiktai kūtij, to populāciju sastāvs atkarīgs no ēkas sienām, mikroklimata, pakaišiem, mēsliem, barības un citiem apstākļiem.
- sulfātreducētājas baktērijas baktērijas, kas reducē sulfātus par sulfīdiem vai sērūdeņradi.
- lizogēniskās baktērijas baktērijas, kas satur mērenā bakteriofāga ģenētisko materiālu profāga veidā un spontāni vai inducējošo faktoru iedarbības rezultātā izdala bakteriofāgu.
- slāpekļsaistītājas baktērijas baktērijas, kas var izmantot molekulāro gaisa slāpekli.
- hromogēnās baktērijas baktērijas, kas, vairodamās dažādās barotnēs, veido krāsainus vielu maiņas produktus (pigmentus).
- hemosintēze Baktēriju barošanās veids - process, kurā baktērijas no neorganiskām vielām sintezē organiskas vielas, izmantodamas neorganisko vielu oksidēšanās gaitā radušos ķīmisko enerģiju.
- halobaktērija baktēriju dzimta ("Halobacteriaceae"), dzīvo sāļūdenī, solončaku augsnēs, attīstās sālījumos, sālītās zivīs, sālītā gaļā.
- rhodospirillaceae Baktēriju dzimta, pie kuras pieder purpurbaktērijas.
- recipients baktēriju ģenētikā - šūna, uz kuru dzimumvairošanās (konjugācijas) procesā no citas šūnas - t. s. donora - pāriet dezoksiribonukleīnskābe.
- asterokoki Baktēriju ģints, kuras iet cauri baktēriju filtriem.
- augu tuberkuloze baktēriju izraisītas augu slimības; uz slimības skartajiem orgāniem izveidojas raupji uzaugumi - pauguriņi, kuru tukšumus (kavernas) piepilda slimības ierosinātāji; slimība skar bietes, olīvas, ošus un oleandrus.
- bakteriolīze Baktēriju izšķīdināšana (iznīcināšana) imūnā organismā ar speciālu asins seruma vielu (bakteriolizīnu) palīdzību.
- bakteriofāgija Baktēriju līze specifisku bakteriofāgu ietekmē.
- pasāža Baktēriju pārpotēšana no viena organisma citā; baktēriju vairošana mākslīgā barotnē.
- miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus.
- myxobacteriales Baktēriju rinda, pie kuras pieder mikobaktērijas.
- Bacillus anthracis baktēriju suga, kas ierosina liesassērgu jeb Sibīrijas mēri.
- lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos.
- fāgi Bakteriofāgi - vīrusi, kas parazitē baktērijās u. c. mikroorganismos.
- virulentie bakteriofāgi bakteriofāgi, kas var izraisīt tikai lītisko ciklu un nevar pāriet profāga stadijā.
- mērenie bakteriofāgi bakteriofāgi, kas var realizēt gan lītisko, gan lizogēnisko ciklu.
- difteriolizīns Bakteriolizīns, spējīgs šķīdināt difterijas korinebaktērijas.
- melnās bakas baku forma, kurai raksturīga asinsizplūdumu rašanās.
- variola baku pūtīte; bakas, akūta infekcijas slimība, ko ierosina baku vīruss; raksturīga ar tipisku drudzi un pūšļveida izsitumiem, kas sastruto un sadzīstot atstāj rētas.
- variolovakcīna Baku vakcīnas limfa, ko iegūst no teļa, kurš potēts ar cilvēka baku pustulu saturu.
- briljantzaļā Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
- briljantzaļais Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
- hrizoidīns Bāziska oranždzeltena azokrāsviela baktēriju krāsošanai.
- kubucis Bērza tāss trauks ar vāku, ogām vai tabakai.
- drukstīt Berzt, bakstīt.
- beggiatoaceae Bezkrāsaino sērbaktēriju dzimta.
- leucotrichaceae Bezkrāsaino sērbaktēriju dzimta.
- beggiatoa Bezkrāsaino sērbaktēriju ģints.
- achromatium Bezkrāsaino sērbaktēriju vienšūnas baktēriju ģints.
- sterkobilinogēns Bezkrāsains bilirubīna redukcijas produkts, kura notiek resnajā zarnā baktēriju ietekmē.
- urobilinogēns Bezkrāsains pigments, bilirubina redukcijas produkts, kas rodas zarnu baktēriju ietekmē; oksidējas par urobilīnu.
- snuss beztabakas nikotīna maisiņi.
- melnkājība Biešu, kāļu kāpostu un kartupeļu slimības, ko rada dažas zemākās sēnes un baktērijas.
- bacinki Biezas juhtādas saišu zābaki.
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
- čakarēt Bikstīt, bakstīt, rušināt.
- čukāt Bikstīt, rakņāt; bakstīt.
- piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam; piebakstīt (1).
- brucelizāts Biopreparāts, ko lieto aitu, kazu brucelozes alerģiskai diagnozei, bezkrāsains dzidrs šķidrums, kas satur baktēriju šūnu izvilkumu.
- homobiotīns Biotīna homologs ar CH~2~ papildgrupu blakusķēdē; biotīna antagonists iedarbībā uz dažām baktēriju sugām; citās funkcijās biotīnu var atvietot.
- borrelia Borrelia recurrentis - spirohetu rindas baktēriju suga, kas ierosina atguļas tīfu.
- nikotirīns C~10~H~10~N~2~, tabakas alkaloīds.
- psikofuranīns C~11~H~15~N~5~O~5~, nukleozīdu grupas antibiotiskā viela ar antibakteriālu un antineoplastisku darbību; producē "Streptomyces hygroscopicus".
- oksolīnskābe C~13~H~11~NO~5~, sintētisks hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto urinceļu infekciju ārstēšanā.
- sulfabenzamīds C~13~H~22~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas antibakteriālais līdzeklis, īpašību ziņā līdzīgs sulfametoksazolam; lieto kombinācijā ar sulfacetamīdu un sulfatiazolu vaginālās bakteriozes ārstēšanā.
- tobramicīns C~18~H~37~N~5~O~9~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, nebramicīna kompleksa viela, efektīvs pret plašu aerobisko gramnegatīvo baciļu spektru un dažām grampozitīvām baktērijām; darbības mehānisma ziņā līdzīgs gentamicīnam.
- sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam.
- rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā.
- rifampīns C~43~H~58~N~4~O~12~, pusssintētiska rifamicīnu grupas antibiotika, kam piemīt rifamicīnu grupas antibiotiku antibakte-riāla darbība; lieto par tuberkulostatisku līdzekli.
- protoanemonīns C~5~H~4~O~2~, indīga fungicidāla un baktericidāla viela, iegūta no "Ranunculus" ģints augu lakstiem.
- pirazīnamīds C~5~H~5~N~3~O, antibakteriāls līdzeklis, nikotīnskābes atvasinājums; lieto tuberkulozes ārstēšanā.
- paraaminosalicilskābe C~7~H~7~NO~3~, bezkrāsains kristālisks pulveris, grūti šķist ūdenī; bakteriostatiska pret tuberkulozes mikobaktērijām.
- nitrofurantoins C~8~H~6~N~4~O~5~, antibakteriāla viela, dzeltenoranžs pulveris, vāji šķīst ūdenī; lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā.
- melilots C~9~H~10~O, p-metīl-acetofenons; lieto ziepju un tabakas smaršināšanai, kā arī parfimērijā.
- timerozāls C~9~H~9~HgNaO~2~S organisks dzīvsudrabu saturošs antiseptiskais līdzeklis, aktīvs pret sēnēm un bakteriostatisks pret sporas neveidojošām baktērijām.
- sulfasalazīns C11H12N4O3S, antibakteriāls sulfonamīda atvasinājums; lieto viegla vai vidēji smaga čūlainā kolīta, kā arī reimatoīdā artrīta ārstēšanā.
- sulfisomidīns C12H14N4O2S, sulfametazīna struktūrizomērs, antibakteriāls līdzeklis; lieto sistēmisku un urīnceļu infekciju ārstēšanā.
- ranimicīns C12H18O6, antibakteriāls līdzeklis, iegūts no "Streptomyces lincolnensis".
- metabromsalāns C13H9NO2, dezinficējoša bromsalāna grupas viela ar antibakteriālu un antimikotisku darbību; medicīnisko ziepju sastāvdaļa.
- laktaroviolīns C15H14O, sarkans antibiotisks pigments priežu rudmiesē ("Lactarius deliciosus"), kurš nomāc tuberkulozes mikobaktēriju vairošanos.
- ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā.
- moksalaktāms C20H20N6O9S, pussintētiska antibiotiska viela, ķīmiski radniecīga trešās paaudzes cefalosporīniem; tai ir plašs antibakteriālās darbības spektrs un efektivitāte pret dažiem beta laktamāzi veidojošiem mikroorganismiem.
- oksitetraciklīns C22H24N2O9, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces rimosus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām, pret riketsijām.
- malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains.
- paromomicīns C23H45N5O14aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, iegūta no "Streptomyces rimosus", efektīva pret gramnegatīvām, grampozitīvām un skābjizturīgām baktērijām.
- rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem.
- zorbamicīns C56H100CuN18O24S2 2HCl antibakteriāla antibiotiska viela, kas iegūta no "Streptomyces bikiniensis".
- vankomicīns C66H25Cl2N9O24HCl, antibiotiska viela, glikolipīds, kas iegūts no "Streptomyces orientalis"; aktīvs pret grampozitīvām baktērijām un dažām spirohetām.
- mertiolāts C6H4(COONa)SHgC2H5, bakteriostatisks un fungistatisks līdzeklis; bioloģisko preparātu konservants.
- metronidazols C6H9N3O3, pretprotozoju un antibakteriāls līdzeklis, efektīvs pret anaerobiskiem mikroorganismiem; lieto "Trichomonas vaginalis" ierosinātas infekcijas un amebiāzes gadījumā, kā arī anaerobisko baktēriju ierosinātu infekciju profilaksei.
- nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā.
- ceftriaksons cefalosporīnu klases antibiotiska viela, ko lieto dažādu baktēriju infekciju ārstēšanai.
- oxyphotobacteria Ciānbaktēriju klase (jeb zilaļģes).
- stromatolīti Ciānbaktēriju koloniju pārakmeņojumi.
- geloze Cietā barotne baktēriju kultivēšanai.
- pepšis cigarete, tabakas iesaiņojums smēķēšanai.
- plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
- puns cilindrisks vai lodveida izcilnis uz koka stumbra vai apaļā kokmateriāla sānu virsmas; to veido audu saaugumi, ko rada dažādi kairinājumi - mehāniski un sala bojājumi, koksnes sēņu un baktēriju darbība.
- bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri.
- bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti.
- maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
- cimbuks Cimbaks.
- iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
- gvarkstēt Čīkstēt (par zābakiem).
- vēkšis Čīkstis - materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu.
- biokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokosmētika.
- ekokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
- biokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokrēms.
- ekokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
- koļa Darba zābaks.
- lizāti Dažādu orgānu, audu un šūnu lizes 2 produkti, kas iegūti, iedarbojoties fermentiem (autolizātiem), skābēm, sārmiem, sāļiem (hidrolizātiem) un bakteriofāgiem (fagolizātiem).
- fagoterapija Dažu bakteriālu slimību ārstēšana ar specifiskiem bakteriofāgiem.
- mefitibioze Dažu baktēriju straujāka augšana paaugstinātā oglekļa dioksīda spiedienā.
- baksīts Dem. --> bakši.
- tebēceņš Dem. --> tabaka.
- tebeciņš Dem. --> tabaka.
- tebečiņš Dem. --> tebēka, tabaka.
- tebēciņš Dem. --> tebēka, tabaka.
- zābuciņi Dem. --> zābaki.
- zābaciņš Dem. --> zābaks.
- ostbacnieki Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaka" iedzīvotāji.
- dilba Dilbs, rokas daļa no elkoņa līdz pirkstiem; zābaku, zeķu stulms.
- bakstāms Divd. --> bakstīt.
- ochroma Divdīgļlapju augu ģints bombakāceju dzimtā, tropiskās Amerikas koks ar visai čauganu koksni, ko lieto kā korķi un izolācijas materiālu.
- dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā.
- laktobacilīns Divu pienskābes baktēriju sugu kultūra, ko izmanto piena ieraudzēšanai, kā arī ārstniecībā.
- šņaucināt Dot šņaukt (tabaku).
- tabakas doze doze tabakas glabāšanai; tabakdoze.
- tabakdoze Doze, kārba tabakas glabāšanai; tabakas doze.
- aizbakšņi Drīvēšanai lietojamās pakulas vai sūna; arī rīki ar ko drīvē; bakšķi.
- badēt Durstīt, bakstīt; buknīt.
- badīt Durstīt; bakstīt; buknīt.
- aizdurstīt Durstot, bakstot nokļūt līdz noteiktai vietai.
- pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā; strutas.
- makadata Dzelzs adata tabakas maka aizspraušanai un pīpes tīrīšanai.
- lieskeella Dzelzsbaktēriju grupas ģints.
- blastocaulis Dzelzsbaktēriju ģints.
- hyphomicrobium Dzelzsbaktēriju ģints.
- seliberia Dzelzsbaktēriju ģints.
- sulfolobus Dzelzsbaktēriju ģints.
- toxothrix Dzelzsbaktēriju ģints.
- chlonotrix Dzelzsbaktēriju tipa makstaino daudzšūnu baktēriju ģints.
- kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu.
- arhebaktērijas Dzīvās dabas klasifikācijā - baktēriju valsts apakšvalsts ("Archaebacteria").
- zemākie augi dzīvo organismu grupa, kurā apvieno baktērijas, gļotsēnes, aļģes un ķērpjus.
- terīne Ēdiena sagatavošanas un pasniegšanas veids, kad ēdienu pagatavo cepeškrāsnī slēgtā traukā, kurā to var arī pasniegt, piemēram, baklažānu terīne.
- ļurka Eļļaini tabakas atkritumi, kas uzkrājas pīpes caurulē.
- sodreibe Eļļains šķidrums (tabakas eļļa), kas uzkrājas pīpē.
- kazeāze Enzīms baktēriju kultūrās, kas sekmē piena un siera albumīna un kazeīna sagremošanu.
- kalikreīns Enzīms, kas iedarbojas asins plazmā ievainojuma vai bakteriāla iekaisuma gadījumā, veidojot audu hormonus kinīnus, kas savukārt veicina brūču dzīšanu.
- enzīmpreparāti Enzīmus saturoši ārstniecības līdzekļi, ko iegūst no dzīvniekiem (tripsīns, himotripsīns), augiem (papaīns, bromelaīns) vai baktērijām (streptokināze, amilāze, lipāze).
- escherichia Escherchia coli - kolibaktērijas jeb zarnu nūjiņas.
- glukonobacter Etiķskābes baktērijas.
- acetobacter Etiķskābes baktēriju ģints.
- gluconobacter Etiķskābes baktēriju ģints.
- kratulis Etvija, tabakas doze.
- Zābaks Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 6,0 ha; Zābaciņš; Zābaka ezers; Zābaku ezers.
- fumarāze Ferments baktērijās, pelējumā, raugā, augstākajos augos un dzīvniekos, īpaši aknās un muskuļos; katalizē fumārskābes pārvēršanos par ābolskābi.
- hialuronidāze Ferments patogēnās baktērijās, čūsku indē, spermā u. c.; šķeļ hialuronskābi, veicinot patogēno aģentu invāziju audos; sekmē arī injicēto medikamentu difūziju.
- aminopeptidāze Ferments, izolēts no spermas, atrasts arī zarnu gļotādā, raugā un dažās baktērijās.
- aspartāze Ferments, kas katalizē amonjaka atšķelšanu no asparagīnskābes, rodoties fumārskābei; atrodams baktērijās un dažos augos.
- tūbene Filca zābaks.
- vailums Filca zābaks.
- vilknis Filca zābaks.
- krokši firmas _Crocs_ ražoti gumijas zābaki un kurpes.
- timbi firmas _Timberland_ ražoti zābaki.
- bakterioze fitopatogēno baktēriju ierosināta augu slimība.
- bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus.
- flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai.
- bakteriofluorescīns Fluorescējoša krāsviela, ko ražo dažas baktēriju sugas.
- ciprofloksacīns fluorhinolonu grupas antibiotika, ko lieto vairāku bakteriālu infekciju ārstēšanai.
- Forbaha Forbaka - pilsēta Francijā ("Forbach").
- purpursērbaktērijas Fotosintezējošas baktērijas, kas par elektronu donoru izmanto gk. sērūdeņradi un sulfīdus, baktēriju masa oranža, sarkana, violeta vai brūna, anaerobas.
- purpurbaktērijas fotosintezējošas baktērijas, kas par elektronu donoru izmanto vienkāršas organiskās vielas un ūdeņradi, to masa ir sarkana, oranža, brūngana vai purpurvioleta.
- nakladka Futbolā - bīstams spēles noteikumu pārkāpums, futbolzābaka likšana kustībā esošas pretspēlētāja kājas priekšā.
- buči Futbola zābaki.
- fotoģenēze Gaismas vai fosforescences rašanās, piem., baktērijās.
- bakteriopurpurīns Gaiši purpursarkans pigments, ko producē dažas baktēriju sugas.
- kreotoksīns Gaļas inde jeb ptomaīns, ko rada baktērijas.
- kamašas Gamašas - īsi zābaki ar gumijota auduma ielaidumiem sānos.
- torbasi Gari briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām).
- botforti Gari zābaki ar platiem stulmu galiem.
- jājamzābaki Garie jātnieka zābaki (parasti ar piešiem).
- pautenieki Garie zvejnieku zābaki.
- dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju.
- glutamīns Glutamīnskābes monoamīds, sastopams daudzu augu sulā un smadzeņu audos; nepieciešams dažu baktēriju sugu attīstībai.
- sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
- gonofāgs Gonokoku bakteriofāgs.
- dermovakcīna Govju baku vīrusa celms; to iegūst no baku pustulām un saglabā ar ādas pasāžām.
- graculicutes Gramnegatīvās baktērijas.
- pseudomonas Gramnegatīvas ūdeņražbaktērijas.
- etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta.
- aktinobaciļi Gramnegatīvas, nekustīgas sīkas, kokoīdas vai nūjiņveida baktērijas, patogēnas dzīvniekiem, dažas sugas arī cilvēkam.
- neisseria Gramnegatīvu aerobu lodveida baktēriju (koku) ģints.
- branhamella Gramnegatīvu aerobu lodveida baktēriju ģints.
- paracoccus Gramnegatīvu aerobu ūdeņražbaktēriju (koku) ģints.
- ešerihijas Gramnegatīvu baktēriju ģints; vairums to sugu mīt cilvēka un dzīvnieku zarnu traktā.
- alcaligenes Gramnegatīvu ūdeņražbaktēriju ģints.
- hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā.
- porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā.
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
- bilofilas Gramnegatīvu, anaerobisku, pret žulti izturīgu, nekustīgu nūjiņveida baktēriju ģints, kuras izolētas no iekaisuša aklās zarnas piedēkļa un cilvēka izkārnījumiem.
- pleziomonas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku baktēriju ģints; atrodamas zīdītāju un ūdensdzīvnieku gremošanas traktā, var izraisīt caureju cilvēkam.
- morganellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints, kustīgi, pleomorfiski organismi; atrod cilvēka u. c. zīdītāju izkārnījumos.
- tatumellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints; izolētas no cilvēka klīniskajiem paraugiem, gk. no respiratoriskā trakta.
- jersīnijas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida vai ovālu baktēriju ģints; ietver mikroorganismus, kas izraisa buboņu mēri, u. c. sugas, kas izraisa gastroenterītu un mezenteriālo limfadenītu.
- nocardia Grampozitīvo baktēriju aktinomicēšu rindas ģints.
- firmicutes Grampozitīvo baktēriju nodalījums, pie kura pieder klostrīdijas.
- sporosarcina Grampozitīvu aerobu koku baktēriju ģints.
- actinoplanes Grampozitīvu baktēriju aktinomicēšu ģints.
- bacillus Grampozitīvu baktēriju ģints, kas aerobos apstākļos oksidē molekulāro ūdeņradi.
- peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi.
- peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
- Labdaks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Kadma mazdēls un Lāja tēvs, kuru nogalināja satracinātās bakhantes.
- švikstīt Grūstīt, bakstīt.
- dukstīties Grūstīties; bakstīties.
- kokšķiedra Grūti sagremojamu vielu komplekss, kas veido augu šūnu apvalku; galvenās sastāvdaļas ir celuloze, hemiceluloze, pentozāni un lignīns; atgremotāju priekškuņģos, kā arī zirga un truša aklajā zarnā to daļēji noārda baktērijas un infuzorijas.
- gumpāļi gumijas zābaki.
- gumijzābaki Gumijas zābaki.
- ķirzači Gumijas zābaki.
- pludas Gumijas zābaki.
- gumijas šekts gumijas zābaks.
- gumijnieks Gumijas zābaks.
- gumiņu baktērijas gumiņbaktērijas.
- rhizobium Gumiņbaktēriju ģints.
- seksdukcija ģenētiskā materiāla pārnese no vienas baktērijas uz otru konjugācijas procesā.
- transdukcija Ģenētiskā materiāla pārnešana no vienas baktērijas uz citu ar bakteriologa starpniecību.
- tundra ģeogrāfiskā zona arktiskajā un subaktiskajā joslā starp arktiskajiem tuksnešiem un mežatundru.
- grunge Ģērbšanās stils - apģērbs kārtu kārtām, bieži vien humpalisks, apavi - raupjas ādas zābaki.
- gumiņbaktērijas ģints "Rhizobium" baktērijas, kas, simbiozejot ar augiem, izraisa gaisa slāpekļa fiksēšanu un gumu veidošanos uz tauriņziežu saknēm.
- Hakasija Hakasijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Sibīrijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Abakana, platība - 61600 km^2^, 538000 iedzīvotāju (2009.).
- deiteroporfirīns Hemoglobīna noārdīšanās produkts zarnās pūšanas baktēriju ietekmē.
- thallophyta Heterogēna dzīvo būtņu grupa, kurā iekļāva gan baktērijas un ciānbaktērijas, gan sēņes un aļģes, gan gļotsēnes un ķērpjus.
- Hfr Hfr šūnas - baktērijas "Eschericia coli" (zarnu nūjiņa) celmi, kam krustojumos piemīt neparasti liela rekombinācijas spēja (no angļu val. "High frequency of recombination" - augsta rekombināciju frekvence).
- lizocīms Hidrolāžu klases ferments, baktēriju šūnapvalku polisaharīdos katalīzē specifisku glikozīdisko saišu šķelšanos, kas izraisa baktēriju izšķīšanu; pārtikas piedeva E1105, konservants, var izraisīt hroniskas galvassāpes un alerģiskas reakcija; muramidāze.
- sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni.
- hromatofori Hromogēna baktērija, kuras pigments uzkrājas protoplazmā.
- vibrioze Hroniska atgremotāju infekcijas slimība, ko ierosina baktērijas; enzootija.
- paratuberkuloze Hroniska atgremotāju infekcijas slimība, ko ierosina specifiska baktērija.
- tabakoze Hroniska saindēšanās ar tabaku.
- kriptokokoze Hroniska vai subakūta mikoze, kas lokalizējas galvenokārt centrālajā nervu sistēmā un plaušās, skar arī ādu.
- B. A. humanitāro zinātņu bakalaurs (angļu "Bachelor of Arts").
- iebadīt Iebakstīt (1); iedurstīt (1).
- atbakstīt Iebakstīt (piemēram, atbildot uz grūdienu).
- apdakstīt Iebakstīt visapkārt.
- apbakstīt Iebakstīt, piebakstīt (ko visapkārt, no visām pusēm, parasti, nostiprinot ko).
- ietaisīt pīpi iebāzt tabaku pīpē un aizsmēķēt
- uztaisīt (arī ietaisīt) pīpi iebāzt tabaku pīpē un aizsmēķēt.
- smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri.
- saskrādāt Iekaist (par ādu), dabūt "dzērvju zābakus".
- aula Iekaisuma apmale ap baku vakcīnas pustulu.
- enterovakcīna Iekšķīgi lietojama vakcīna, kas gatavota no zarnu grupas baktērijām.
- ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus).
- iestādīt Iepotēt (bakas).
- kolonimetrs Ierīce baktēriju koloniju saskaitīšanai uz cietas barotnes.
- mikrokamera Ierīce dzīvu baktēriju un protozoju mikroskopiskiem pētījumiem.
- maucis Ierīce zābaku novilkšanai.
- aerobioskops Ierīce, ar ko noteic baktēriju skaitu gaisā.
- špaiļāt Iesist negliņveida koka tapiņas (gatavojot zābakus).
- apbadīt Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā); apbakstīt.
- uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti).
- makrolīds Ikviena antibakteriāla viela, kas satur makrolīdu ciklu, piem., eritromicīns, azitromicīns un klaritromicīns; tās sintezē noteiktas "Streptomyces" sugas.
- adhezīns Ikviena baktēriju šūnu ārpusē esošo molekulāro savienojumu grupa, kas iesaistās adhēzijas procesos.
- polimiksīns Ikviena no piecām polipeptīdu antibiotikām (A, B, C, D un E), kas iegūtas no augsnes baktērijas "Bacillus polymyxa"; piemīt specifiska aktivitāte pret gramnegatīvajām baktērijām.
- baktēriju polisaharīds ikviens baktēriju sintezēts polisaharīds; šīm vielām ir nozīme imunoloģijā, jo tām piemīt antigēnu īpašības.
- izčokāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt, bakstīt.
- izčukāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt, bakstīt.
- autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu - process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
- karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti.
- toksīns Indīga viela, ko izdala patogēnās baktērijas, daži augi un dzīvnieki; proteīns vai salikts proteīns, kam ir antigēna īpašības.
- halihtiotoksīns Indīga, baktēriju radīta bāze zivju sālījumā.
- toksīni Indīgas vielas, kuras izdala patogēnās baktērijas, arī daži dzīvnieki, augi.
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe.
- kampilobakterioze Infekcija, ko izraisījuši kampilobaktēriju ģints pārstāvji.
- mikrobiofotometrs Instruments baktēriju kultūru augšanas mērīšanai pēc barotnes krāsas intensitātes maiņas.
- odontoglifs Instruments zobakmens nokasīšanai.
- čīkstāda Īpaša āda, ko iestrādā zābakos, lai tie čīkstētu.
- precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes.
- tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai.
- zābaku beņķītis īpaši darināts koka rīks zābaku novilkšanai.
- tīrkultūra Īpaši izaudzēts vienas sugas (baktēriju, mikroskopisku sēņu) kopums.
- šporas Īpaši veidojumi jātnieku zābaku aizmugurē.
- gamašas Īsi zābaki ar gumijota auduma ielaidumiem sānos.
- vengerka Īss sieviešu zābaks.
- Nicotiana tabacum īstā tabaka.
- izkuļāt Izbakstīt, samaisīt.
- izčukstīt Izbakstīt; izrakņāt; iztaustīt.
- izbeizerēt Izbakstīt.
- izdakāt Izbakstīt.
- izčudīt Izčukstīt, izbakstīt.
- izbadīt Izdurstīt (1); izbakstīt (1).
- vibrions Izliekta, nūjiņveidīga baktērija.
- kampilobaktērija Izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica. Mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos.
- flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas.
- bļorca Izmirkuši zābaki.
- meticilīnrezistentais stafilokoks izplatītā baktērija "Staphylococcus aureus", kas ieguvusi noturību pret antibiotiku metacilīnu un spēj izraisīt nopietnas infekciju komplikācijas pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā (tādēļ šo infekciju sauc arī par slimnīcā iegūto infekciju).
- izčakāt Izrakņāt, izbakstīt; sabojāt (ēdienu).
- izčokāt Izrakņāt, izbakstīt.
- izčukāt Izrakņāt, izbakstīt.
- izčuknīt Izrakņāt, izbakstīt.
- izčukstīties Izrakņāties, izbakstīties (piemēram, ko meklējot).
- tabakas izstrādājumi izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas lapām (piemēram, cigaretes, cigarilli, cigāri, pīpju tabaka, šņaucamā un košļājamā tabaka).
- izšņaukāt Izšņaukt (tabaku).
- izčokurēt Iztīrīt, izbakstīt, izbikstīt.
- acidorezistents izturīgs pret skābes iedarbību, piemēram, skābes izturīgas baktērijas.
- kriofilaktisks Izturīgs pret zemu temperatūru, piem., dažas baktērijas.
- kriotilaktisks Izturīgs pret zemu temperatūru, piem., dažas baktērijas.
- izdricelēt Izurbt, izbakstīt, izgrebt u. tml.
- borelioze jebkura slimība, ko izraisījušas borēliju ģints baktērijas; plašāk zināmās no tām ir Laimas slimība un atguļas tīfs.
- superantigēns Jebkurš spēcīgs antigēns, kas atrodams dažādās baktērijās un vīrusos un mijiedarbojas ar T limfocītu receptoriem ārpus normālās antigēnu pazīšanas vietas; ietver stafilokoku enterotoksīnus un toksīnus, kas izraisa toksiskā šoka sindromu un eksfoliatīvo dermatītu.
- cebulas Jēlādas zābaki; cabuli.
- cebules Jēlādas zābaki; cabuli.
- cebuļi Jēlādas zābaki; cabuli.
- ciblas Jēlādas zābaki; cabuli.
- cabuli Jēlādas zābaki.
- stulpenieks Kāds, kurš nēsā stulma zābakus.
- pakurināt Kādu brīdi smēķēt (tabaku).
- paslepēt Kādu brīdi šļūkt (ar koka kurpēm vai veciem zābakiem).
- apavi Kāju ietērps (parasti virs zeķēm, piemēram, kurpes, zābaki).
- antiformīns Kālija vai nātrija hipohlorīta maisījums ar nātrija hidroksīdu; šķīdina organiskas vielas, piem., krēpas, gļotas, šūnas, ādu, matus un vairumu sīkbūtņu, izņemot tuberkulozes un liesas sērgas nūjiņas; lieto tuberkulozes mikobaktēriju atdalīšanai no krēpām un urīna.
- Karligans Kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, Boļšaja Abakanas un Malijabakanas ūdensšķirtnē, garums - \~100 km, augstums - līdz 2860 m.
- Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš.
- divkupru kamielis kamieļu suga ("Camelus bactrianus"), neliela savvaļas populācija saglabājusies Mongolijā; baktrians
- turktatāru austrumu dialekti karagasu valoda, Abakanas tatāru valoda, Altaja tatāru valoda, sojonu valoda, barabiniešu valoda.
- leprotīns Karotinoīds, kas iegūts no lepras mikobaktērijām.
- bakterioloģiskais (arī bioloģiskais) karš karš, kurā izmanto bakterioloģiskos (bioloģiskos) ieročus.
- baltkāja Kartupeļu lakstu slimība, kas attīstās no kartupeļu bumbuļu bakām.
- ievalks Kāsis zābaku aizpogāšanai.
- bakterioze Katra baktēriju radīta slimība.
- bakteriotoksīns Katrs toksīns, ko baktērijas ražo, vai kas tām indīgs.
- kerzoviki Kirzas zābaki; neglīti zābaki.
- kirzenieki Kirzas zābaki.
- kirzoviks Kirzas zābaks.
- Maizezera purvs klajais purvs Maizezera dabas lieguma teritorijā, platība — 52 ha, 1977.-1999. g. tajā bija dzērvenāju liegums 34 ha platībā; Vilbaku purvs.
- klubāks Klumbaks.
- klumbāks Klumbaks.
- aizknubināt Knibinot, bakstot nosprostot.
- kalpiņš Koka dēlis ar ieloku vienā galā un nelielu koka paliktni garo zābaku novilkšanai.
- braks Koka gabals, ko ievieto stulmzābakā formas saglabāšanai.
- kadaks Koka tupele; zābaks.
- stafilokoki koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķekarveida kaudzītēs; izraisa strutojošas saslimšanas.
- dutka Koks, miets, ar ko dursta, baksta.
- bioloģiskie aģenti koksnes saārdīšanās bioloģiskas izcelsmes aģenti: baktērijas, sēnes, kukaiņi, moluski un vēži.
- sarcīnas Koku baktēriju grupējums, kurā šūnas sakopotas kubiskā sainītī.
- leuconostoc Koku baktēriju ģints.
- micrococcus Koku baktēriju ģints.
- hidrogenliāze Kolibaktēriju ferments, kas katalizē skudrskābes reversiblo šķelšanos molekulārā ūdeņradī un oglekļa dioksīdā.
- sulfanilamīdu preparāti kopējs nosaukums medikamentiem, kas kavē baktēriju vairošanos; līdz ar antibiotiku ieviešanu šo preparātu nozīme ir samazinājusies un tagad tos gk. izmanto infekciozu urīnceļu slimību ārstēšanai.
- kokobaktērija Kopīgs nosaukums nūjiņveida kokiem vai lodveida baktērijām.
- listērijas Korinebaktērijām līdzīgu baktēriju ģints; sīkas, kustīgas grampozitīvas nūjiņas ar vienu vicu; sporas neveido.
- corynebacterium Korinebaktērijas.
- Corynebacterium pseudotuberculosis korinebaktēriju suga, kas ierosina aitu pseidotuberkulozi.
- Corynebacterium diphtheriae korinebaktēriju suga, kas ierosina diftēriju.
- Corynebacterium fascians korinebaktēriju suga, kas kopā ar nematodi ierosina zemeņu saslimšanu.
- dihlorfēns Kosmētikas sastāvdaļa (toluola kristāli), antibakteriāla viela, lieto šampūnos, pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, var būt bīstams, toksisks attīstībai un nervu sistēmai, radīt izsitumus uz ādas un alerģiskas reakcijas.
- hlorksilenols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antibakteriāla viela, izmanto skūšanās krēmos, šampūnos, dezodorantos, arī pretsēnīšu līdzekļos, toksisks, ja apēd, toksisks aknām un imūnsistēmai, var radīt ādas kairinājumu.
- glutarolaldehīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
- glutarols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
- brimķis Kožļājamās tabakas gabals.
- zvačka Kožļājamās tabakas vīkšķis.
- pseidohromhidroze Krāsaini sviedri no hromatogēnu baktēriju iedarbības.
- smakojošā krava krava, kas izdala specifisku smaku, piemēram, zivju produkti, tabaka, ādas izstrādājumi. Smakojošā krava, kas turēta kopā ar citām, smaržas uzsūcošām kravām, var tās sabojāt. Tādēļ smakojošās kravas jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā.
- Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds.
- foršovas Kurpju vai zābaku galvu virsu priekšējā daļa.
- zābacnieks Kurpnieks, kas (parasti) gatavo zābakus.
- pseidomona Kustīgu, aerobisku, gramnegatīvu baktēriju ģints.
- izkutināt Kutinot vai bakstot piespiest iznākt, izdabūt ārā.
- pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus).
- Dou-Šeņs Ķīniešu mitoloģijā - baku dievība, kuru attēloja ar bakurētām izkropļotu seju.
- alastrims Labdabīga baku forma, ko ierosina vīruss, kas vistas embrijā uzrāda mazāku virulenci nekā baku vīruss.
- strutainais labirintīts labirintīts, ko ierosina strutu baktērijas.
- piktuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 baktuni (~7900 gadi).
- raudzēt laist, radīt nelielus (tabakas) dūmus.
- profāgs Latenta fāga stadija lizogēnā baktērijā.
- leģioneloze Leģionāru slimība - pneimonijveida slimība, ko izraisa aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs.
- Mycobacterium leprae lepras mikobaktērijas, šīs ģints suga.
- tuberkulocīds Līdzeklis, kas iznīcina tuberkulozes mikobaktērijas.
- slīdskava Līdzīgas konstrukcijas skavas var izmantot arī par slīdstieņu slīdņiem, kurus lielo buru vadīšanai un bakštagu ievilkšanai.
- difteroīds Līdzīgs difterijai vai korinebaktērijai.
- kruks Liekto stulmu zābaks.
- Ķeikuru strauts Lielmaņstrauts, Zābakupes pieteka.
- dūpa Lieto atkārtojumā atdarinot zābaku soļu klaudzoņu.
- čark Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, piemēram, zābakiem čīkstot.
- čerk Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, piemēram, zābakiem čīkstot.
- iemesties lietot zelējamo tabaku vai snusu.
- Rybuoku Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" bijušais nosaukums latgaliski.
- Lopsu Slabadeņa Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" bijušais nosaukums.
- Riboku Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukuma variants.
- Rybuoki Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukums latgaliski.
- blokot Likt, spīlēt (zābaku stulmos) blokus; taisnot, gludināt (zābaku stulmus), iespīlējot tajos apdarinātus koka gabalus.
- cūku gripa lipīga slimība, ko ierosina A grupas vīruss vienlaikus ar stafilokoku, streptokoku, hemofilām un pasterellām baktērijām; vīruss izraisa elpošanas ceļu iekaisumus.
- sferobaktērija Lodveida baktērija, piem., koks.
- koki Lodveida baktērijas, kuru diametrs nav lielāks par 1 mikrometru.
- lampropedia Lodveida baktēriju (koku) ģints.
- megasphaera Lodveida baktēriju (koku) ģints.
- pediococcus Lodveida baktēriju koku ģints, kas izraisa alus bojāšanos.
- streptococcus Lodveida baktēriju koku ģints.
- mikrokoki Lodveida baktēriju paveids.
- spirohetas Lokanas spirālveidīgas vienšūnas baktērijas, pieder pie rindas "Spirochaetales" dzimtām "Spirochaetaceae" un "Leptospiraceae".
- raibakozieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raibakozi" iedzīvotāji.
- Raipoļči Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raibakozi" nosaukuma variants.
- Rhizobium lupini lupīnas gumiņbaktērija.
- Rhizobium meliloti lupīnas un seradellas gumiņbaktērija.
- virskreklis Ļoti īss (līdz jostas vietai) krekls no labakā audekla, ko valkāja smukuma dēļ.
- lizozīms Ļoti sarežģītas struktūras olbaltumviela, atrodama vistas olas baltumā, elpošanas ceļu, mutes dobuma gļotādās u. c; lizozīms aizkavē baktēriju augšanu, tās izšķīdina.
- Jaunbakani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbakāni" nosaukuma variants.
- Jaunbokani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbakāni" nosaukuma variants.
- machorka Mahorka - rupja krievu tabaka.
- makorka Mahorka - tabakas suga ("Nicotiana rustica").
- bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijas slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
- crenothrix Makstaino daudzšūnu baktēriju dzelzsbaktēriju ģints.
- splifs marihuānas cigarete samiksēta kopā ar tabaku.
- tanki Masīvi, izturīgi saišu zābaki ar biezu zoli.
- mēslošanas līdzekļi materiāls augsnes auglības palielināšanai (var būt cietā, šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī). Ir organiskie mēsli, minerālmēsli, arī rūpnieciskās ražošanas blakusprodukti, bakteriālie mēslošanas līdzekļi, organominerālmēsli (piemēram, amonizēta kūdra).
- čīksts Materiāls, ko iestrādā zābakos, lai tie čīkstētu.
- čīkstis Materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu.
- čīkstulis Materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu.
- ķurķītis Maza maza, slikta tabakas pīpe.
- etvija Maza, plāna kārba (tabakas izstrādājumu vai sīku priekšmetu glabāšanai).
- portsigārs Maza, plāna, kabatā nēsājama kārba (tabakas izstrādājumu glabāšanai); arī etvija.
- rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tīfam, vējbakām u. tml.).
- pačuksnīt Mazliet bakstīt.
- rētalains Mazliet bakurētains.
- pašņaukāt Mazliet šņaukt (tabaku).
- tabakmaks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakas maks.
- tabakas maks mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakmaks.
- bakštagas novilcējs mehāniska ierīce uz jahtas klāja, ar kuras palīdzību bakštagas var nospriegot vai momentāni atbrīvot.
- neīstā membrāna membrāna, kas sastāv no koagulēta fibrīna, baktērijām un leikocītiem.
- volutīns Metahromatiski nukleoproteīna graudiņi baktēriju un rauga protoplazmā.
- Nicotiana sylvestris meža puķutabaka.
- badeklis Miets kā bakstīšanai, rušināšanai.
- badīkla Miets kā bakstīšanai, rušināšanai.
- badīklis Miets kā bakstīšanai, rušināšanai.
- mikobakterioze Mikobaktēriju (izņemot "Mycobacterium tuberculosis") ierosināta slimība.
- mycobacteriaceae Mikobaktēriju dzimta.
- mycobacterium Mikobaktēriju dzimtas ģints.
- lepras mikobaktērija mikobaktēriju suga ("Mycobacterium leprae").
- tuberkulozes mikobaktērija mikobaktēriju suga ("Mycobacterium tuberculosis").
- bakterioloģija Mikrobioloģijas un epidemioloģijas nozare, kas pēta baktēriju uzbūvi, fizioloģiju, bioķīmiju, iedzimtību, mainību un izplatību dabā.
- mikobakterioloģija mikrobioloģijas un epidemioloģijas nozare, kas pēta mikobaktēriju uzbūvi, fizioloģiju, bioķīmiju, iedzimtību, mainību un izplatību dabā.
- aktinomicētes mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm, pieder pie baktēriju nodalījuma klases "Tallobacteria" rindas "Actinomycetales", Latvijā augsnēs konstatēts \~70 sugu.
- ieraugs Mikroorganismu (pienskābes baktēriju) koncentrāts skābpiena produktu garšas, smaržas un konsistences veidošanai.
- bioplēve Mikroorganismu kopums - plānu, gļotainu baktēriju, sēņu un aļģu veidota kārtiņa, kas sastopama uz slapjām vai mitrām virsmām, piemēram, uz jūras akmeņiem un augiem, arī ūdens cauruļu iekšpusē vai kā zobu aplikums mutē.
- mikrokolonija Mikroskopiska baktēriju kolonija.
- augsnes sēnes mikroskopiskas sēnes, kas līdz ar citiem mikroorganismiem (baktērijām, aktinomicētēm) mīt augsnē, gk. tās ir nepilnīgi pazīstamās sēnes, mazāk hitrīdijsēnes, sporangijpelējumu rindas sēnes un askusēnes; pie meža augsnes sēnēm pieskaita arī daudzas makroskopiskās bazīdijsēnes, kuru micēlijs veido mikorizu ar koku un krūmu saknēm.
- stigmatiella Miksobaktēriju ģints.
- archangium Miksobaktēriju rindas ģints.
- myxococcus Miksobaktēriju rindas ģints.
- polyangium Miksobaktēriju rindas ģints.
- langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai.
- MBC Minimālā baktericidālā koncentrācija (angļu "minimum bactericidal concentration").
- toksiskais miokardīts miokardīts, kas radies eksogēna ķīmiska aģenta vai baktēriju (piem., difterijas korinebaktēriju) toksīna ietekmē.
- špailes Nagliņveida koka tapiņas, ar ko piesita zābaku zoles.
- kapšuks Naudas vai tabakas maks.
- NBTE Nebakteriālais trombotiskais endokardīts (angļu "nonbacterial thrombotic endocarditis").
- uzvaļīgs Nedaudz par lielu (par zābakiem).
- pabakstīt Neilgu laiku, mazliet bakstīt.
- pabakstīties Neilgu laiku, mazliet bakstīties.
- pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt; pabakstīt, padurstīt.
- leprozīns Neitrāla, skābjizturīga, vaskam līdzīga viela, kas iegūta no lepras mikobaktērijām; sastāv no cietiem glicerīdiem un vaskiem.
- čabats Neizskatīgs, liels, parasti neprasmīgi darināts apavs (piemēram, zābaks); nonēsāts apavs.
- disbakterioze Nelabvēlīgas pārmaiņas zarnu mikroflorā, piem., pārmērīgi savairojušās rūgšanas vai pūšanas baktērijas.
- baka Neliels ar strutām vai šķidrumu pildīts izsitums uz ādas, kas rodas vējbaku vai īsto baku gadījumā.
- šņaucīte Neliels tabakas šņauciens.
- megabaktērija Neparasti liela baktērija.
- paratips Neparasts sugas tips, piem., baktēriju kolonijās.
- heterovakcīna Nespecifiska vakcīna, kas pagatavota nevis no attiecīgās slimības ierosinātājiem, bet no citām baktērijām.
- akcīzes nodoklis netiešs vai tiešs nodoklis, ko valsts uzliek atsevišķām preču grupām, piemēram, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, dārgmetāliem, lai gūtu papildienākumu valsts budžetā no izstrādājumiem, kas nav pirmās nepieciešamības preces.
- štripe No auduma vai ādas sloksnes veidota cilpa (zābaka iekšpuses augšmalā) zābaka uzvilkšanai.
- lapu šķiedra no auga lapām iegūta šķiedra; visplašāk lietotās lapu šķiedras ir sizals un abaka.
- krutka No avīzē ietītas tabakas paštaisīts smēķis.
- pimi No briežādas izgatavoti silti, ar ornamentu rotāti garie zābaki.
- piena ieraudzēšana no dažāda veida pienskābes baktērijām pagatavota ierauga pievienošana pienam, vājpienam, krējumam vai piena maisījumam noteiktā temperatūrā.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- juktzābaki No juhtādas darināti zābaki.
- azolakmuss No lakmusa iegūta tumšsarkana viela, ko lieto kā indikatoru, sevišķi piena bakterioloģijā.
- paratuberkulīns No paratuberkulozes mikobaktēriju kultūras darināta vakcīna.
- voiloks No šāda materiāla gatavots silts ziemas zābaks.
- tūba No šāda materiāla izgatavots zābaks; veltenis.
- mahorka No šī auga izgatavota tabaka.
- nobaksterēt Nobakstīt.
- nobokstīties Nobakstīties, nostumdīties, netikt ne no vietas, neveikties, nesekmēties, būt neveiklam.
- nobakāt Nodrīvēt; aizbakstīt.
- bakterio- Norāda uz baktērijām, uz mikroorganismiem vispār.
- kalpiņš Nosaukums dažādiem palīgrīkiem: zābaku velkamam, šūnu uzliekamam, bites raugot u. c.
- nostuļķēt Nosmēķēt (visus līdzekļus izmantojot tabakas iegādei).
- miasmi Novecojis jēdziens, ar kuru apzīmēja slimību dīgļus, kas nonāk cilvēka organismā no apkārtējās vides (gaisa, ūdens, zemes); izšķīra dzīvus miasmus (baktērijas u. tml.) un nedzīvus (kaitīgus izgarojumus u. tml.).
- bacilis Nūjiņveida baktērija, kas veido sporas.
- mikobaktērija Nūjiņveida baktēriju dzimta ("Mycobacteriaceae"), kas agrīnās attīstības stadijās var zaroties.
- vibrio Nūjiņveida baktēriju vibrionu ģints.
- Tuata Oāžu grupa (~20) Alžīrijas Sahārā, uz austrumiem no Šeša erga, administratīvais centrs - Adrara, sens oāžu zemkopības rajons, audzē dateļpalmas, graudaugus, tabaku, aitkopība.
- klostrīdijas Obligāti anaerobiskas, sporulējošas, grampozitīvas, nūjiņveidīgas baktērijas ("Clostridium"), atrodas augsnē, dūņās, gremošanas traktā.
- opsonizācija Opsonīnu iedarbība uz baktērijām.
- nefelometrs Optiska ierīce šķidruma duļķainības un dispersu sistēmu blīvuma noteikšanai; lieto arī baktēriju daudzuma noteikšanai suspensijā.
- ķimiolīze Organiskas vielas noārdīšana ķīmiskas reakcijas procesā (ne baktēriju ietekmē).
- indols Organisks savienojums, bezkrāsaini kristāli ar nepatīkamu smaku; viela, kas rodas no triptofāna zarnās pūšanas procesā un dažās baktēriju kultūrās.
- ammonifikācija Organisku slāpekļvielu skaldīšanās ar baktēriju palīdzību sadēdēšanas un pūšanas procesos, līdz rodas brīvs amonjaks.
- histolīze Organisma audu sabrukšana, kad tos izšķīdina dažādi audu un baktēriju fermenti.
- autoimunizācija Organisma imunizācija ar baktēriju produktiem, kas atrodas viņā pašā.
- saprotrofi organismi (baktērijas un sēnes), kas noārda citu organismu mirušās vai pūstošās atliekas, pārvēršot tās neorganiskos un vienkāršos organiskos savienojumos.
- rezervuārs Organisms, kurā atrodas slimības izraisītāji (vīrusi, baktērijas, vienšūņi, helminti) un kurš var tos izplatīt uz citu organismu, izraisot tā saslimšanu.
- Ostbach Ostbakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- pabidzīt Pabakstīt.
- padakstīt Pabakstīt.
- vērķi Pakulas spraugu aizbakstīšanai.
- cviknegla Paliela kurpnieku nagla zābaku, kurpju virsas pagaidu piestiprināšanai pie liestes; cvika.
- cvika Paliela kurpnieku nagla zābaku, kurpju virsas pagaidu piestiprināšanai pie liestes.
- uzbikņīt Pamodināt (bakstot ar dūri pa ribām).
- bakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka kas vairākkārt bakšķ.
- kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā; kazas kāja.
- baktericīdais papīrs papīrs, kas satur baktericīdas vielas; lieto ievainojumu pārsiešanai un produktu iesaiņošanai, lai pasargātu tos no baktēriju iedarbības.
- pačukāt Parakņāt, pabakstīt.
- pačukāties Parakņāties, pabakstīties.
- paraaskorbīnskābe Parastā pīlādža zaļos augļos atrodama skābe, kas nomāc dažādu patogēno sēņu un baktēriju attīstību.
- hlamīdijas Parazītiskas baktērijas, dažādu slimību ierosinātājas.
- riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās, pieder pie rindas "Rikettsiales" dzimtas "Rickettsiacae" ģints "Rickettsia".
- diplobaktērija Pāros saistītas baktērijas.
- siers pārtikas produkts, ko iegūst no piena, sarecinot to ar siera raugu vai ar pienskābes baktērijām.
- pasterizācija Pārtikas produktu konservēšana, tos uzkarsējot līdz noteiktai temperatūrai, lai iznīcinātu baktērijas u. c. mikroorganismus.
- degustācija pārtikas produktu, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšana pēc to garšas, smaržas, krāsas un izskata.
- radiācijas sterilizācija pārtikas produktu, iesaiņojuma materiālu, medikamentu un medicīnisko piederumu mikrobioloģiskās tīrības nodrošināšana, izmantojot jonizējošā starojuma baktericīdo iedarbību.
- viciņa Pārvietošanās orgāns dažām baktērijām, mikroorganismiem.
- septiņjūdžu (arī simtjūdžu) zābaki pasakās, teikās zābaki, ar kuriem var neticami ātri pārvietoties.
- aizkūts šilleris pašaudzēta tabaka.
- kūtspakaļa Pašaudzēta tabaka.
- kazas kāja paštaisīts smēķējamais - avīžu papīrā ietīta tabaka; kazaskāja.
- pasterellas Patogēniskas baktērijas, kas parazitē zīdītāju un putnu organismā, ierosina pasterelozi.
- brucella Patogēnu baktēriju grupa, kas ierosina alerģisku cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību - brucelozi, sīkas lodveida vai īsas nūjiņveida aerobiskas, nekustīgas baktērijas, pieder pie ģints "Brucella".
- koksiellas Patogēnu gramnegatīvu mikroorganismu ģints, kas līdzīgas riketsijām, bet iet cauri baktēriju filtriem.
- klebsiella Patogēnu slāpekļsaistītāju baktēriju ģints.
- jaunveidojums Patoloģiski šūnu izaugumi - pangas - uz augu lapām, lapu kātiņiem, dzinumiem, ziedpumpuriem, kurus izraisa kukaiņi, ērces, baktērijas, vīrusi vai auga attīstības traucējumi.
- padrillēt Paurbt, pabakstīt u. tml.
- filamentācija Pavedienu veidošanās; dažu baktēriju formas pārveidošanās, augot nelabvēlīgā vidē.
- leptotrikss Pavedienveida ūdens baktēriju ģints ("Leptotrix"), kuras sugas atrod gk. dzelzi saturošā ūdenī.
- trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos.
- alysiella Pavedienveidīgo daudzšūnu baktēriju trihobaktēriju ģints, sastopamas dzīvnieku mutes dobumā.
- ozbacnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ozbaka" iedzīvotāji.
- zemūdens daļas apaugums peldlīdzekļa zemūdens daļas pārklāšanās ar baktēriju, sēņu, aļģu, molusku, kā arī citu sugu un dzīvnieku (kopā \~2000 sugu) kārtu - bioloģisko apaugumu, kas palielina ūdens pretestību un degvielas patēriņu, samazina ātrumu, var veicināt koroziju.
- benzilpenicilīns Penicilīns G, kas iedarbojas gk. uz gramnegatīvajām baktērijām, spirohetām, dažām patogēnajām sēnēm.
- piebuksnīt Piebakstīt.
- laktenīns Pienā atrodama bakteriostatiska viela.
- skābpiena produkti piena produkti, kas ražoti no piena, vājpiena, paniņām, daļēji nokrejota piena vai jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugiem.
- lakto Pienskābās baktērijas.
- laktobacillus Pienskābās baktērijas.
- lactobacillaceae Pienskābes baktēriju dzimta.
- lactobacillus Pienskābes baktēriju dzimtas ģints.
- laktobaciļi Pienskābes baktēriju ģints; garas, slaidas, nekustīgas, grampozitīvas, mikroaerofilas vai anaerobiskās nūjiņas; no ogļhidrātiem homofermentācijā veido pienskābi, bet heterofermentācijā arī etiķskābi, etilspirtu, ogļskābi u. c.
- bifidobacterium Pienskābes baktēriju ģints.
- sporolactobacillus Pienskābes baktēriju ģints.
- ūdeņu pašattīrīšanās piesārņotu ūdeņu pakāpeniska attīrīšanās ūdensorganismu dzīvības procesu gaitā; ūdeņu pašattīrīšanās procesā piedalās galvenokārt aerobiskās baktērijas, sēnes, aļģes un dzīvnieki (zooplanktona un zoobentosa organismi).
- propionskābe Piesātināta karbonskābe, kas rodas no ogļūdeņražiem attiecīgo baktēriju klātbūtnē; partikas piedeva E280, konservants, var veicināt migrēnu, ādas kairinājumu, galvassāpes.
- hromoģenēze Pigmentu vai krāsvielu rašanās, piem., baktēriju vielmaiņā.
- Aibaka pilsēta Afganistānā (_Aybak_), Samangānas vilajeta administratīvais centrs.
- Spitaka Pilsēta Armēnijā, Lori marzā, Pambakas krastos 1550 m vjl., 15100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vanadzora Pilsēta Armēnijā, Pambakas labajā krastā 1425 m vjl., Lori marzas administratīvais centrs, 105000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Abaza Pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas upes krastos, 17100 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1957. g. kā kalnraču ciemats, kā apdzīvota vieta pirmo reizi minēta 1867. g.
- Abakana pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, 168600 iedzīvotāju (2012. g.), osta pie Abakanas ietekas Jeņisejā; Aghbana.
- Abakaliki pilsēta Nigērijā (_Abakaliki_), Eboņi štata administratīvais centrs, 115600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Bismila Pilsēta Turcijā ("Bismil"), Dijarbakiras ilā, 60200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dikle Pilsēta Turcijā ("Dicle"), Dijarbakiras ilā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ergani Pilsēta Turcijā ("Ergani"), Dijarbakiras ilā, 69900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hani Pilsēta Turcijā ("Hani"), Dijarbakiras ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hazro Pilsēta Turcijā ("Hazro"), Dijarbakiras ilā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kulpa Pilsēta Turcijā ("Kulp"), Dijarbakiras ilā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lidže Pilsēta Turcijā ("Lice"), Dijarbakiras ilā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Silvana Pilsēta Turcijā ("Silvan"), Dijarbakiras ilā, 43700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Činari Pilsēta Turcijā, Dijarbakiras ilā, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čermika Pilsēta Turcijā, Dijarbakiras ilā, 18500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čingiša Pilsēta Turcijā, Dijarbakiras ilā, 2440 iedzīvotāju (2013. g.).
- Egila Pilsēta Turcijā, Dijarbakiras ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kodžakeja Pilsēta Turcijā, Dijarbakiras ilā, 5900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dijarbakira Pilsēta Turcijas dienvidaustrumos ("Diyarbakir"), Tigras krastos, ila administratīvais centrs, 1300000 iedzīvotāju (2013. g.).
- atlivaine Pīpe (smēķēšanai) ar dobumu apakšā, kur uzkrājas tabakas eļļa.
- bakteriohlorīns Pirola atvasinājums, struktūras ziņā līdzīgs hlorofilam; kā zaļš pigments atrodams fotosintezētajās baktērijās un katalizē oglekļa dioksīda fotoredukciju.
- irka Plānas ādas sloksnes zābaku stulmu apmales veidojumam.
- blammains Plankumains (bakurētains).
- šarovari Platas bikses, kas galos tiek saņemtas, lai varētu ērti sabāzt zābakos.
- verķis Plucināti augu šķiedru gali, kurus lieto drīvēšanai - planku spraugu aizbakstīšanai.
- plaušu tabakoze pneimokonioze, kas rodas no ilgstošas tabakas putekļu ieelpošanas un izraisa plaušu fibrozi.
- leģionāru slimība pneimonijai līdzīga slimība, ko izraisa baktērija leģionella.
- podangium Podangium erectum - miksobaktēriju sugas "Stigmatiella erecta" nosaukuma sinonīms.
- imunopolisaharīdi Polisaharīdi dažādu baktēriju ķermeņos; tiem piemīt specifiskas imunoloģiskas īpašības, piem., tie nogulsnē homologus antiserumus un darbojas kā antigēni.
- bakterinācija Potēšana ar baktēriju vakcīnu.
- čepīt Potēt (piemēram, bakas).
- bacināt Potēt pret bakām.
- bakteriālie mēslošanas līdzekļi preparāti, kas satur augiem derīgus mikroorganismus vai to sporas un veicina bioķīmiskos procesus augsnē; nitragīnu, rizotorfīnu, kas satur gumiņbaktērijas, izmanto tauriņziežu sēklu apstrādei pirms sējas; azotobakterīnu un fosforbakterīnu lieto organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei.
- mikolotisulīns Preparāts, kas satur tuberkulozes mikobaktēriju antigēnu mikolu un pret tuberkulozi rezistentu, imunizētu dzīvnieku audu ekstraktu tisulinu; ieteikts tuberkulozes terapijai.
- optohins Preparāts, ko iegūst hidrējot hinīnu un atvietojot metīla grupu ar etila grupu, ar ko pastiprina hinīna baktericīdās īpašības.
- bakterioopsonīns Pret baktērijām darbīgs opsonīns.
- furazolidons Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, dzeltens pulveris ("Furazolidonum"), ūdenī nešķīst, ļoti slikti šķīst etilspirtā, lieto bakteriālu zarnu infekciju, lambliozes un trihomoniāzes ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
- antibakteriālie līdzekļi pretmikrobu līdzekļi ar bakteriostatisku vai baktericidālu darbību.
- koturns Priekšā ar auklu savelkami augsti mednieku zābaki, vēlāk aktieru zābaki ar ļoti biezām zolēm, lai paaugstinātu aktiera augumu.
- bakstāmais Priekšmets (kā) bakstīšanai, bakstīklis.
- bakstīklis Priekšmets (kā) bakstīšanai.
- baksteklis Priekšmets, rīks (kā) bakstīšanai.
- lītiskais cikls process, kurš sākas ar viena mērenā vai virulentā bakteriofāga iekļūšanu baktērijas šūnā un tā savairošanos, un beidzas ar šūnas līzi un jaunas bakteriofāgu paaudzes iziešanu apkārtējā vidē.
- nukleīds Prokariota šūnas ģenētisko informāciju saturošas struktūras, DNS vai RNS gredzenveida makromolekulas, ko nosacīti sauc arī par baktēriju šūnu kodoliem un hromosomām.
- transponējamie elementi prokariotu DNS molekulu rajoni (IS elementi un transpozoni), plazmīdas un bakteriofāgi, kas var migrēt un iebūvēties vienā vai vairākos citu prokariotu genoma saitos.
- propionibacterium Propionskābes baktērijas.
- propionibaceae Propionskābes baktēriju dzimta.
- properdins Proteīns augstāko dzīvnieku un cilvēka normālā serumā; visu komplementa komponentu un magnija jonu klātienē tam ir baktericidālas un virucidālas īpašības.
- folīnskābe Pteroilglutamīnskābes atvasinājums, atrodams aknu ekstraktā; nepieciešams baktēriju "Leuconostoc citrovorum" augšanai; lieto megaloblastiskās anēmijas ārstēšanā.
- tabakpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata"), nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem, garu vainaga stobru.
- tabākpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata").
- Nicotiana alata puķu tabaka.
- rhodospirillales Purpurbaktērijas.
- rhodomicrobium Purpurbaktēriju ģints.
- rhodopseudomonas Purpurbaktēriju ģints.
- rhodospirillum Purpurbaktēriju ģints.
- ectothiorhodospiraceae Purpursērbaktēriju dzimta, kas sēru izdala ārpus šūnām.
- chromatium Purpursērbaktēriju dzimtas "Chromatiaceae" ģints, ovālas vai nūjiņveidīgas baktērijas ar polārām viciņā.
- ectothiorhodospira Purpursērbaktēriju dzimtas "Ectohiorhodospiraceae" ģints.
- lamprocystis Purpursērbaktēriju ģints.
- thiocapsa Purpursērbaktēriju ģints.
- thiocystis Purpursērbaktēriju ģints.
- thiopedia Purpursērbaktēriju ģints.
- thioploca Purpursērbaktēriju ģints.
- thiospirillum Purpursērbaktēriju ģints.
- chromatiaceae Purpusērbaktēriju dzimta, kas sēru uzkrāj savās šūnās.
- pseidomikoze Pustulozs recidivējošs plaukstu un pēdu iekaisums: mēreni niezošas, nekonfluējošas pustulas uz plaukstām un pēdām; pustulas vēlāk kļūst hemorāģiskas, izžūst un lobās; bieži palmoplantāra hiperkeratoze un hiperhidroze; bakterioloģiski izmeklējot, pūslīšu saturs sterils.
- ļirkšēt Radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem.
- ļirkšķēt Radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem.
- ļirkstēt Radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem.
- sprikstināt Radīt sprakšķus bakstot ogles.
- urkņīt Rakņāt, bakstīt, urbināt, meklēt.
- urkņāt Rakņāt, bakstīt.
- urkņot Rakņāties, bakstīt.
- raugot Raugot tabaku - smēķēt.
- biofabrika Ražošanas uzņēmums, kas gatavo bioloģiskos (bakteriālos) preparātus lipīgo slimību diagnosticēšanai, ārstēšanai un profilaksei.
- cikatrikozs Rētains; bakurētains.
- Tabakerkys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants latgaliski.
- Tabakirkys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants latgaliski.
- Tabakerkas Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants.
- Tabakirki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants.
- Ribaki Ribaku Sloboda - apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- coxiella Riketsiju baktēriju ģints.
- pakalpiņš Rīks stulma zābaku novilkšanai.
- čikstiklis Rīks stumšanai, bakstīšanai.
- kazleņš Rīks zābaku novilkšanai.
- zābakvelkamais Rīks zābaku novilkšanai.
- zābakvelkams Rīks zābaku novilkšanai.
- asins saindēšanās rodas, baktērijām no infekcijas avota nokļūstot asinīs; sepse.
- romadura Romaduras siers - mīksts beļģu siers, ko nogatavina gk. baktērijas.
- Stimula Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas rosināja rīkoties bakhanāliju dalībniekus.
- stranvēzijas Rožu dzimtas ģints ("Stranvaesia"), mūžzaļi dekoratīvi krūmi, kas ir gandrīz pazuduši no tirdzniecības, lai novērstu bakteriālo iedegu izplatīšanās risku.
- puszābacieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Puszābaki" iedzīvotāji.
- sabaknīt sabakāt.
- sačukāt sabakstīt, sabikstīt; sadurstīt; sarakņāt.
- sačudīt sabakstīt; sakūdīt.
- sačakarēt Sabikstīt; arī sabakstīt.
- saslampāt Sabradāt (dubļos, netīrumos) kājas, zābakus.
- musaka Sacepums no maltās gaļas, baklažāniem un citiem dārzeņiem.
- sačukstīt Sadurstīt, sabakstīt.
- sitotoksisms Saindēšanās ar augu uzturu, kas inficēts ar pelējumsēnēm vai baktērijām.
- bakteriāls Saistīts ar baktērijām, to iedarbību.
- šņorenes Saišu zābaki; šņorzābaki.
- bociki Saišu zābaki.
- šņoraiņi Saišu zābaki.
- šņorzābaki Saišu zābaki.
- zābaksaite Saite ar ko aizsien zābaku.
- aizčakarēt Sākt bakstīt.
- aizsmirdināt Sākt smēķēt sliktu tabaku (pīpē).
- ebertella Salmonellu ģints baktēriju agrākais nosaukums.
- Jasminum sambac sambaka jasmīns.
- Nicotiana x sanderae Sandera puķutabaka.
- trūdēde Saprofītiska sēne vai baktērija.
- leikonostoks Saprofītisku baktēriju ģints; to sugas atrodamas pienā, rūgstošos dārzeņos un sagļotējušā cukura šķīdumā.
- sačokāt Sarakņāt; sabakstīt.
- Vanagupīte Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Dagdas novadā, garums - 9 km; Ribaku upīte; Vanaga; Vonogupeite; Vonogu upīte.
- javanicīns Sarkana antibiotiska viela, iegūta no "Fusarium javanicum" kultūrām; darbīga pret daudzām baktērijām, daļēji arī pret mikroskopiskajām sēnēm; vienlaicīgi ar to iegūst arī oksijavanicīnu.
- čabas Sarkanbrūni vai dzeltenbrūni zābaki ar platiem purniem un gariem stulmiem.
- bakterioeritrīns Sarkans pigments, iegūts no bakteriopurpurīna.
- ruņģis satīts tabakas vīšķis.
- ruņģis Satīts tabakas vīšķis.
- mitridātizācija Savāda izsargāšanās no slimībām, pamazām ķermeni pieradinot pie baktēriju nāvekļiem.
- radiobijs Savdabīgi, baktērijām līdzīgi mikroskopiski veidojumi, kas rodas sterilā buljonā, ja to apstaro ar rādiju.
- vaginoze Savienojumā "bakteriālā vaginoze": klīnisks sindroms, kam raksturīga makstī esošo mikroorganismu skaita un sastāva izmaiņa.
- siderofors Savienojums, ko sintezē noteiktas mikobaktēriju un enterobaktēriju sugas.
- haplobaktērija Savrupa baktērija.
- hlamidiāze Seksuāli transmisīva slimība, ko izraisa baktērijas, kas nespēj dzīvot ārpus saimniekorganisma šūnām; var radīt urīnizvadkanāla iekaisumu vīriešiem, ārējo dzimumorgānu iekaisumu sievietēm, bet var būt arī bez simptomiem.
- aktinomicētu rinda sēnes, kas ietilpst baktēriju nodalījumā (starainās sēnes).
- menāda Sengrieķu mitoloģijā - auglības un vīna dieva Dionīsa (Bakha) priesteriene un viena no viņa orģiju līdzdalībniecēm; bakhante.
- Amida Sens grieķu nosaukums Dijarbakiras pilsētai Turcijā.
- kalšana Sēņu un baktēriju izraisīta augu saslimšana.
- iekrāsojums Sēņu vai baktēriju (retāk miecvielu) darbības rezultātā mainījusies aplievas vai kodolkoksnes krāsa; trupes sākumstadija, kurā koksne vēl saglabā mehāniskās īpašības.
- vēzis sēņu vai baktēriju izraisīta lapkoku un skujkoku slimība; uz koku zariem un stumbra veidojas sveķojošas brūces vai audzēji; patoloģiskā procesa norise ir lēna un ilgstoša.
- tiobaktērijas Sērbaktēriju ģints ("Thiobacillus"), sīkas, nesporulējošas, gk. kustīgas, gramnegatīvas nūjiņas.
- macromonas Sērbaktēriju ģints.
- thiobacterium Sērbaktēriju ģints.
- thiothrix Sērbaktēriju ģints.
- thiovulum Sērbaktēriju ģints.
- Achromatium oxaliferum sērbaktēriju suga.
- aglutinācija Seruma iedarbības radīta (eritrocītu, arī baktēriju) salipšana.
- antiserums Serums, kurā ir kāda antiviela, piem., antitoksīns, bakteriolizīns, precipitlns; imūnserums.
- mēris Sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisuma procesi ādā, limfmezglos, plaušās un citur; izraisa baktērija "Yersinia pestis", cilvēki inficējas gk. no slimiem grauzējiem (susliki, žurkas u. c.) ar inficētu blusu kodiena starpniecību.
- mikoplazma Sīka baktērija bez šūnapvalka, kas dzīvo uz cilvēka un dzīvnieku gļotādas.
- aeroplanktons Sīki organismi, kas atrodami gaisā (piem., baktērijas putekšņi u. c.).
- pseidokolonija Sīks kristālisku vielu agregāts, kas atgādina baktēriju koloniju; dažreiz konstatējams uz sterila seruma agara virsmas, sevišķi ilgstoši glabājot.
- burluči Silti zābaki.
- aļaskas Siltināti uzpūsti zābaki ar biezu zoli, klāti ar sintētisku ūdensnecaurlaidīgu materiālu.
- tējas sēne simbiotiska mikroorganismu (rauga sēņu, etiķskābes baktēriju) kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā iegūst saldskābu dzērienu.
- nitrofurāns Sintētisks antibakteriāls līdzeklis.
- tuberkulostearīnskābe Skābe ko iegūst no tuberkulozes mikobaktērijām.
- acidofilie skābpiena dzērieni skābpiena dzērieni ar izjauktu vai neizjauktu recekli, kas ražoti no piena, vājpiena, daļēji nokrejota piena vai jebkura šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugu, kura sastāvā ietilpst acidofilās nūjiņas (acidofilais piens, acidofilais rūgušpiens, lakto, biolakto, biolaktīns).
- durt Skart (ar ko smailu, asu), bakstīt (kādu), lai darītu sāpes.
- azomonas Slāpekļsaistītāju baktēriju ģints.
- azotobacter Slāpekļsaistītāju baktēriju ģints.
- makuba Slavena šņaucamās tabakas šķirne no Martinikas salas kāda apgabala ar tādu pašu nosaukumu.
- slēpjzābaki Slēpju zābaki.
- skeitšūzi Slēpošanas zābaki.
- iedega Slimība (ziedaugiem), kuru izraisa sēnes vai baktērijas un kurai parasti raksturīga plankumu izveidošanās uz auga.
- fuzospirohetoze Slimība ar nekrotisku audu veidošanos, piem., gingivīti, Pluta un Vensāna angīna, plaušu abscesi u. c., kuros atrastas fuzobaktērijas un spirohetas.
- bakterioterapija Slimības ārstēšana, ievadot organismā baktērijas vai to radītas vielas.
- autoimūnslimības Slimības, kas rodas, ja ārējo faktoru (dažādu vielu, baktēriju, vīrusu) ietekmē limfocīti sāk ražot pretvielas, kuras bojā vai noārda paša organisma audu sastāvdaļas.
- agresīni Slimību baktēriju izdalītās vielas, kas nomāc organisma imunitāti.
- bioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis.
- baķēt Slimot ar bakām.
- baķinkas Smagi saišu zābaki (ar apkaltiem papēžiem un naglām zolē).
- vikzābaki Smalkādas zābaki, ko ieziež ar apavu krēmu.
- Nicotiana suaveolens smaržīgā puķutabaka.
- nopīpāt Smēķējot izlietot (tabaku).
- sačulkāt smēķējot patērēt (tabaku).
- izsmēķēt Smēķējot pilnīgi izkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.); smēķējot pilnīgi izkvēlināt tabaku (pīpē).
- aktīvā (arī īstā) smēķēšana smēķēšana, kurā smēķētājs tieši ieelpo tabakas dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes.
- cigārs Smēķēšanai paredzēts blīvi satītu tabakas lapu veidojums ar uzbiezinātu vidu un smailākiem galiem.
- pīpmaņa Smēķēšanas materiāls (tabaka, cigaretes u. tml.).
- sušķēt smēķēt (pīpi ar sliktu tabaku).
- kvaukāt Smēķēt (tabaku).
- smola Smēķi (tabaka, cigaretes).
- Mojinkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, uz dienvidiem no Betbakdala, augstums - 300-700 m.
- slidzābaki Speciāli slidotāju zābaki, kuriem piestiprināmas slidas; šādi zābaki ar piestiprinātām slidām.
- bakterioprecipitīns Specifiska antiviela serumā, kas nogulsnē baktērijas.
- baktericiditāte Spēja nonāvēt baktērijas.
- ehīns Spilvenveidīgs elements doriskā ordera kapitelī zem abaka.
- spirillas Spirāliskas, kustīgas baktērijas, kam vienā vai abos galos ir viciņa vai viciņu pušķis, pieder pie nodalījuma "Gracilicutes" klases "Scotobacteria" dzimtas "Spirillaceae".
- treponēma Spirālveidīgo vienšūnas baktēriju spirohetu ģints ("Treponema").
- leptospiraceae Spirohetu baktēriju dzimta.
- leptospira Spirohetu baktēriju ģints ("Leptospira") smalki spirālveida kustīgi pavedieni ar āķveidīgi liektiem galiem, grūti krāsojami, labāk konstatējami tumšā redzes laukā.
- spironēmas Spirohetu dzimtas baktērijas, kas tagad iekļautas "Borrelia" un "Treponema" ģintī.
- cristispira Spirohetu klases komensālu vienšūnu baktēriju ģints.
- SBP Spontāns bakteriālais peritonīts (angļu "spontaneous bacterial peritonitis").
- gonīdijas Sporas, dažu pavedienveida baktēriju un dažu zilaļģu vairošanās šūnas.
- bacills Stabiņu baktērija, ļoti sīki, pa daļai kustīgi, stabiņveidīgi organismi.
- baibaks Stepes murkšķis - grauzēju kārtas vāveru dzimtas murkšķu ģints suga ("Marmota bobak"), sastopams galvenokārt Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, Latvijā neveiksmīgi mēģināts audzēt kā kažokzvēru, bet dažkārt audzē kā mājdzīvnieku.
- betele Stimulējošs līdzeklis, lieto Dienvidāzijā, sastāv no sasmalcinātām beteļpalmu sēklām, dzēstiem kaļķiem un dažādām piedevām, kā kanēlis, tabaka u. c., kas ietīts beteļpiparu lapā, krāso siekalas.
- Manilas trose stipra augu šķiedras trose, ko pagatavo no abaka (meža banāna) lūkiem, tā ir iedzeltena, spoža, gluda, lokana un viegla.
- zhirak Stipras tabakas maisījums ūdenspīpēm.
- kaļavaiņi Stulma zābaki.
- stulpenieks Stulma zābaks.
- stulpnieks Stulma zābaks.
- stilbains Stulmains; tāds, kam ir stulmi (par zābakiem).
- stulpu zābaki stulmu zābaki (zābaki, kas aptver kāju līdz celim).
- šektaiņi Stulmu zābaki.
- šohteņi Stulmu zābaki.
- šokti Stulmu zābaki.
- stilbzābaki Stulmu zābaki.
- stulpaiņi Stulmu zābaki.
- šoktiņi Stulmzābaki; šektiņi.
- šekte Stulmzābaki.
- šektenes Stulmzābaki.
- šekteņi Stulmzābaki.
- šektiņi Stulmzābaki.
- šektzābaki Stulmzābaki.
- šohtiņi Stulmzābaki.
- šoktaiņi Stulmzābaki.
- šokte Stulmzābaki.
- stulmaiņi Stulmzābaki.
- stulmeņi Stulmzābaki.
- stulmenis Stulmzābaks.
- optiskais neiromielīts subakūta encefalomielopātija ar izteiktu redzes nervu un muguras smadzeņu demielinizāciju: akūts slimības sākums ar aklumu; akūts transversāls mielīts ar di- vai tetraplēģiju; slimības sākumā nereti disociēti jušanas traucējumi.
- SBE Subakūts bakteriālais (infekciozais) endokardīts (angļu "subacute bacterial endocarditis").
- subakvatisks Subakvāls.
- amargens Sudraba nitrāta, amonjaka un ūdens šķīdums, bezkrāsains, caurspīdīgs šķidrums ar sārmainu reakciju un amonjaka smaku, baktericīds līdzeklis.
- sulfonamīds Sulfanilamīds - sulfanilskābes derivāts - antibakteriāla zāļu viela.
- bacteria Šīs valsts baktēriju nodalījums.
- kapilīcijs Šķiedrveidīga struktūra, kas savijusies ar sporu; sastop dažām baktērijām, protozojiem un sēnēm.
- urināt Šķirstīt, bakstot meklēt.
- spaniols Šņaucamā tabaka no Havannas tabakas lapām, nokrāsota ar sarkanu zemi.
- snuffs Šņaucamā tabaka; šņauciens.
- šņaucamais tabaks šņaucamā tabaka.
- izšņaukt Šņaukt (tabaku).
- ragot Šņaukt tabaku no radziņa.
- Eboņi Štats Nigērijā ("Ebonyi"), administratīvais centrs - Abakaliki, platība - 5530 kvadrātkilometru, 2173500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā.
- antiblastisks Šūnu (baktēriju, audzēju) augšanu kavējošs.
- līze Šūnu, asins komponentu, baktēriju u. tml. izšķīšana kāda faktora iedarbībā.
- krops Šuvums, ar kādu piešuj stulmiem zābaku pēdas virsdaļu.
- tabakaugi Tabaka (1).
- seno Tabaka.
- tebēka Tabaka.
- tebēks Tabaka.
- čuļča Tabakas atkritumi, kas sakrājušies pīpes apakšā un caurulē.
- šerbe Tabakas atliekas pīpē.
- šerbs Tabakas darva.
- ķirka Tabakas doze.
- krāts Tabakas doze.
- tabakas fermentācija tabakas lapu apstrāde (vītināšana), kurā iegūst tabakas izstrādājumu izejvielu.
- mastirka Tabakas maisījums ar anašu.
- kisets Tabakas maisiņš.
- reps tabakas maks, gatavots no teķa dzimumorgānu ādas.
- tabakjēra Tabakas maks, tabakas doze.
- kapčuks Tabakas maks.
- repe Tabakas maks.
- repenis Tabakas maks.
- tabatjēra Tabakas maks.
- tabačnieks Tabakas piegādātājs, tabakas izstrādājumu tirgotājs.
- miera pīpe tabakas pīpe ar garu kātu, ko lieto Z-Amerikas indiāņi, piem., miera sarunu laikā; sarunas dalībnieki pēc kārtas noteiktā secībā ievelk pa dūmam, lai tādējādi apliecinātu savu ieinteresētību miera noslēgšanā.
- puķu tabaka tabakas suga ("Nicotiana alata").
- mahorka Tabakas suga ("Nicotiana rustica"), viengadīgs nakteņu dzimtas nikotīnaugs.
- īstā tabaka tabakas suga ("Nicotiana tabacum"), viengadīgs lakstaugs, kura lapās ir alkaloīds nikotīns.
- makarka Tabakas šķirne, mahorka.
- makurka Tabakas šķirne, mahorka.
- ragulis Tabakas šņaucējs.
- tabačnieks Tabakas šņaucējs.
- prīze Tabakas šņauciens.
- prīzīte Tabakas šņauciens.
- Thrips tabaci tabakas tripsis.
- drebēks Tabakas vai naudas maks.
- ķiķis Tabakas vīšķis aiz zoba.
- ķiķis Tabakas zelētājs.
- smēķēšana tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmu ieelpošana, piemēram, no cigaretes, pīpes.
- tabakerka tabakdoze.
- šņauce Tabakdoze.
- tabakera Tabakdoze.
- papuša Tabaklapu saišķis.
- tabāks Tabaks.
- bakrētains Tāds (cilvēks), kam ir baku rētas; tāds, kur ir baku rētas (par ķermeņa daļām).
- bakurētains Tāds (cilvēks), kam ir baku rētas.
- zābakots Tāds (cilvēks), kam ir zābaki kājās.
- zābakots Tāds, kam ir apauti zābaki (par kājām).
- šektains Tāds, kam ir stulmi (par zābakiem).
- šektaiņš Tāds, kam ir stulmi (par zābakiem).
- stilbaiņš Tāds, kam ir stulmi (par zābakiem).
- stulmains Tāds, kam ir stulms (par zābaku).
- tabakbrūns Tāds, kam ir tabakai (2) raksturīgais brūnās krāsas tonis.
- atrihs Tāds, kam nav viciņu, piem., baktērija.
- bakteriostatisks Tāds, kas aizkavē baktēriju vairošanos (par vielu).
- baktericīds Tāds, kas aptur baktēriju attīstību vai nonāvē tās.
- baktericidāls Tāds, kas aptur baktēriju attīstību vai tās nonāvē; baktericīds.
- variceloīds Tāds, kas atgādina vējbakas.
- fototrofisks Tāds, kas attiecas uz autotrofisku baktēriju, kura spēj izmantot gaismas enerģiju savai vielmaiņai.
- variolozs Tāds, kas attiecas uz bakām; tāds, kam baku raksturs.
- tiogēns Tāds, kas attiecas uz minerālavotu baktērijām, kas pārvērš sērūdeņradi augstākos sēra savienojumos.
- monotropisks Tāds, kas ietekmē tikai vienu noteiktu baktēriju, vīrusu vai audu veidu.
- zābakains Tāds, kas ir apāvies ar zābakiem.
- skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
- antimikobakteriāls Tāds, kas ir iedarbīgs pret mikobaktērijām.
- šņaucams Tāds, kas ir paredzēts ievadīšanai caur deguna gļotādu, parasti ieelpā (par pulverveida vielu, parasti tabaku).
- bakteriotoksisks Tāds, kas ir toksisks baktērijām.
- tuberkulostatisks Tāds, kas kavē tuberkulozes mikobaktēriju vairošanos.
- bakterioidāls Tāds, kas līdzīgs baktērijai.
- pretbaku Tāds, kas novērš, ārstē bakas.
- nekrofils Tāds, kas pārtiek no nedzīviem audiem, piem., dažas baktērijas.
- tabakains Tāds, kas piesūcies ar tabakas smaržu, arī nodzeltējis no tabakas dūmiem.
- tabakaiņš Tāds, kas piesūcies ar tabakas smaržu, arī nodzeltējis no tabakas dūmiem.
- hromopārs Tāds, kas ražo krāsvielu, piem., hromogēnās baktērijas, kas veido pigmentu.
- antibakteriāls Tāds, kas spēj iznīcināt vai nomākt baktērijas.
- zābacnieks Tāds, kas valkā zābakus.
- zābačnieks Tāds, kas valkā zābakus.
- zābakainis Tāds, kas valkā zābakus.
- bakteriotropisks Tāds, kas vērsts uz baktērijām vai pārvietojas to virzienā.
- proteofils Tāds, kas vislabāk attīstās proteīniem bagātā vidē (dažas baktērijas).
- monobakteriāls Tāds, ko ierosina viena baktēriju suga.
- bakurētains Tāds, kur ir baku rētas (par ķermeņa daļām).
- zābaknieks Tāds, kurš valkā zābakus.
- obliterējošais apendicīts tārpveida piedēkļa kairinājuma vai subakūta iekaisuma stāvoklis, kas rada gļotādas salipumus, lūmena obliterāciju un fibrozu deģenerāciju.
- badītājs Tas, kas bada, baksta, kas veic beramu vielu pārbaudi.
- gumiņi Tauriņziežu augu sakņu izaugumi, kas radušies gumiņbaktēriju ietekmē.
- Pentejs Tēbu valdnieks, kas pretojās Dionīsa kulta ieviešanai, par ko viņa paša māte un citas bakhantes to saplosīja gabalos.
- ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni.
- observators Telpa, telpu kopums, kur novēro cilvēkus, kam ir bijusi saskare, piemēram, ar holeras, mēra, īsto baku slimnieku.
- baku detrīts teļa vai govs baku izsitumu viela (izmantojama aizsargpotēs pret saslimšanu ar bakām).
- retrovakcinācija Teļa vakcinācija ar baku vakcīnu, kas iegūta no cilvēka.
- Šorija Teritorija Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidu daļā, kur dzīvo šori, ietver daļu Salairas skrausta, Abakanas grēdas un Kuzņeckas Alatava, lielākās pilsētas - Meždurečenska un Taštagola.
- pahitoss Tievs papiross - kukurūzas lapā ietīta tabaka.
- thiobacillus Tiobaktērijas.
- Thiobacillus denitrificans tiobaktēriju suga.
- Thiobacillus thiooxidans tiobaktēriju suga.
- Thiobacillus thioparus tiobaktēriju suga.
- eubacteriales Tipiskās jeb īstās baktērijas.
- urbināt Tīrīt (kādu dobumu, spraugu), kasot vai bakstot (to ar ko smailu).
- neistons To organismu kopums, kuri pārvietojas pa ūdens virsplēvīti vai uzturas zem tās, piem., ūdensmērītāji, baktērijas, aļģes u. c.
- alimentārā toksēmija toksēmija, kas rodas no baktēriju toksīnu absorbcijas gremošanas traktā.
- endotoksīns Toksīns, kas atrodas baktērijas ķermenī un atbrīvojas, tikai tai sabrūkot.
- transfekcija Transformācijas veids; pazīmju modificēšana, ievadot šūnā brīvu vīrusa (bakteriofāga) nukleīnskābi.
- simonsiellaceae Trihobaktēriju dzimta.
- chloroflexus Trihobaktēriju dzimtas "Chloroflexaceae" ģints.
- chloronema Trihobaktēriju dzimtas "Chloroflexaceae" ģints.
- chloroflexaceae Trihobaktēriju grupas dzimta.
- cladotrix Trihobaktēriju ģints "Sphaerotilus" nosaukuma sinonīms.
- leucothrix Trihobaktēriju ģints.
- simonsiella Trihobaktēriju ģints.
- sphaerotilus Trihobaktēriju ģints.
- vitreoscilla Trihobaktēriju ģints.
- Cladotrix natans trihobaktēriju sugas "Sphaerotilus natans" nosaukuma sinonīms.
- indoletiķskābe Triptofāna bakteriālās noārdīšanās produkts.
- blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē.
- trupējis zars trupēs bojāts zars dažādās sadalīšanās pakāpēs, kad zara koksne ir pārvērtusies irdenā masā; tabakas zars.
- autotuberkulīns Tuberkulīns, kas izgatavots no tuberkulozes mikobaktērijām slimnieka paša krēpās.
- Mycobacterium tuberculosis tuberkulozes mikobaktērijas, šīs ģints suga.
- alttuberkulīns Tuberkulozes mikobaktēriju kultūra buljonā, sterilizēta karstumā, filtrējot atbrīvota no mikrobu ķermeņiem un koncentrēta ietvaicējot; lieto tuberkulozes diagnostikā.
- tuberkulīns Tuberkulozes mikobaktēriju kultūras ekstrakts, ko lieto tuberkulozes diagnostikā.
- tuberkulīnskābe Tuberkulozes mikobaktēriju nukleīnskābe.
- tuberkuloproteīns Tuberkulozes mikobaktēriju proteīns, kas nav toksisks normālam organismam, bet pret tuberkulozi alerģiskā organismā izraisa vispārēju un vietēju reakciju, kas izpaužas ar drudzi, iekaisumu un nekrozi.
- dobums tukšums, kas radies, sairstot augoša koka vai resna zara kodolkoksnei; parasti attīstās pāraugušu vecu koku stumbru vai zaru sānu virsmā sēņu vai baktēriju iedarbībā.
- ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
- šabraks Ūdens zābaki.
- stāvaiņi Ūdens zābaki.
- ūdenszābaki Ūdensnecaurlaidīgi zābaki ar gariem stulmiem (piemēram, zvejniekiem).
- kaljans Ūdenspīpe, ko lieto Austrumos; tabakas dūmi iet caur ūdens trauku un tikai pēc attīrīšanās nonāk mutē.
- astaši Ūdenszābaki.
- štogs Ūdenszābaks.
- dzelzsbaktērijas ūdeņos un augsnē dzīvojošas aerobiskas baktērijas, kuru dzīvības norises saistītas ar dzelzs savienojumu oksidēšanu un uzkrāšanu, veicina dzelzs koncentrēšanos (purva rūdas) un riņķojumu dabā.
- ķenksis Uguns bakstāmais āķis.
- Askiza upe Krievijā (_Askiz_), Hakasijas Republikā, Abakanas labā krasta pieteka.
- Malijabakana Upe Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas labā satekupe.
- Abakana Upe Krievijā, Jeņisejas augšteces kreisā krasta pieteka, izveidojas, satekot upēm Boļšaja Abakana un Malijabakana, garums - 514 km (kopā ar Boļšaja Abakana).
- Toma Upe Krievijas Hakasijas Republikā, Kemerovas un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 827 km, sākas Abakanas grēdas rietumu nogāzē.
- bakterioidi Uz tauriņziežu augu saknēm dzīvojošo baktēriju, kas saista brīvo gaisa slāpekli, attīstības stadija ar lielāku slāpekļa uzkrājumu.
- uzdakstīt Uzbakstīt.
- uzrubināt Uzbakstīt.
- bakteroīds Uzbūves ziņā līdzīgs baktērijai.
- uzcvikot Uzvilkt uz liestes un piestiprināt (zābaku, kurpju virsas) ar kurpnieku naglām - cvikām.
- bakenas Vaigu bārda, bakeni.
- bikstīt Vairākkārt ar ko smailu skart, piedurties; bakstīt, durstīt.
- durstīt Vairākkārt durot, bakstot, radīt sāpes, ievainojumu.
- durstīt Vairākkārt durt, bakstīt, radot, piemēram, caurumu, bojājumu.
- bakstīties Vairākkārt skart; vairākkārt bakstīt kādu vai skart citam citu; grūstīties.
- neomicīns Vairāku līdzīgu antibiotiku maisījums, iegūts no "Streptomyces fradiae" kultūrām; aktīvs pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
- autovakcīna Vakcīna, kas gatavota no baktērijām, kuras izraisījušas saslimšanu tam pašam slimniekam, kura ārstēšanai vakcīna paredzēta.
- trivakcīna Vakcīna, kurā ir trīs dažādas nedzīvu patogēnu baktēriju (piem., vēdertīfa un A un B paratīfa) ierosinātāju kultūras.
- klavelizācija Vakcinācija ar aitu baku vīrusu; ovinācija.
- varicelācija Vakcinācija ar vējbaku vīrusu.
- kota Valoda, pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, tajā runā bakoti cilšu grupas bavumbi cilts, kas dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos.
- čulmaki Veci, sacietējuši zābaki.
- klubraki Veci, smagi zābaki.
- čablaks Vecs zābaks.
- čoblaks Vecs, izplūdis zābaks.
- ūdensbakas Vēja bakas - viegla bērnu infekcijas slimība.
- varioloīda Vēja bakas, vēja baku pūtīte.
- vakcinoīda Vēja bakas.
- vēja bakas vējbakas - viegla bērnu infekcijas slimība, kuras raksturīga pazīme ir izsitumi uz ādas.
- vējabakas Vējbakas.
- vējapokas Vējbakas.
- vējavātis Vējbakas.
- vējpokas Vējbakas.
- desulfovibrio Vibrionu baktēriju ģints.
- lucibacterium Vibrionu tipa nūjiņveida baktēriju ģints.
- varioloīds Viegla baku forma, ja ar bakām saslimst atkārtoti vai pēc vakcinācijas.
- varioloids Viegla baku forma.
- variolācija Vieglas baku formas pūslīšu satura iepotēšana veselam cilvēkam, lai to imunizētu.
- piedukurēt Viegli piegrūst, kaut ko bakstīt, bikstīt.
- opsonīns Viela normālā asins serumā, kas saistās ar baktērijām un sekmē to fagocitozi.
- baktericīds viela, kas aptur baktēriju attīstību vai nonāvē tās.
- prebiotiķis Viela, kas nodrošina organismā esošās baktērijas ar baktēriju uzturvielu (ar šķiedrvielām).
- bakterioaglutinīns Viela, kas rada baktēriju salipšanu, aglutināciju.
- bakterioplanktons Viena no okeāna planktonu veidojošajām organismu grupām, kas enerģiju gūst gan no saules gaismas, gan no organiska materiāla, pie tās pieder baktērijas un vienšūnas organismi arheji.
- iškašimi Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidos, Pjandžas augšteces ielejā, kā arī iepretī - Afganistānas ziemeļaustrumos, kur iedalās 2 etnogrāfiskās grupās - sangliči un zebaki.
- tomātaugi Viengadīgi un daudzgadīgi nakteņu dzimtas dārzeņi, siltumprasīgi augi no kuriem nozīmīgākie ir tomāti, paprika, baklažāns, fizāļi.
- šņauciens Vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2); arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē.
- ratatujs viens no franču virtuves ēdieniem ("ratatouille"), dārzeņu sautējums, kuru katra saimniece gatavo pēc savas receptes un saskaņā ar ģimenes tradīcijām, bet parasti no tomātiem, sīpoliem, cukini, baklažāna un paprikas, garšai pievienojot olīveļļu, baziliku, ķiploku un majorānu.
- streptocīds Viens no sulfanilamīdu grupas preparātiem bakteriālo infekciju ārstēšanai.
- norsulfazols Viens no sulfanilamīdu preparātiem bakteriālo infekciju ārstēšanai.
- sulfanilamīds Viens no sulfanilskābes derivātiem - antibakteriāla zāļu viela.
- šnīpstiņš Viens šņauciens (tabakas).
- šņauce Viens tabakas šņauciens.
- gallionella Vienšūnas dzelzsbaktēriju ģints.
- metallogenium Vienšūnas dzelzsbaktēriju ģints.
- sideromonas Vienšūnas dzelzsbaktēriju ģints.
- shizomicētes Vienšūnu klase, kuri vairojas daloties; pie tiem pieder aktinomicētes un baktērijas.
- cvikot Vilkt uz liestes un stiprināt klāt (zābaku, kurpju virsas) ar kurpnieka naglām - cvikām.
- genciānvioletā Violeta anilīna krāsviela baktēriju krāsošanai, histoloģijā - kodolu krāsošanai; ārīgi - dezinficētājs līdzeklis.
- tvīns Virsmaktīva viela, ko lieto par stabilizatoru, kultivējot baktērijas suspensijā.
- poksvīrusi Vīrusi, kas ierosina dermatotropiskas slimības (bakas).
- bakteriofāgs Vīruss, kurš vairojas baktērijas šūnā un sagrauj tās dzīvības procesus.
- citotropisms Vīrusu, baktēriju, medikamentu īpašība ietekmēt noteiktas organisma šūnas.
- piaimija Vispārēja organisma saindēšana ar strutu baktērijām.
- saprēmija Vispārēja smaga intoksikācija, ja asinīs iekļūst pūšanas baktēriju produkti.
- ultramikrobi Vissīkākie dzīvie organismi, kurus parasti nevar saskatīt ar optisko mikroskopu un kuri iziet cauri porcelāna un citiem baktēriju filtriem un spēj attīstīties mākslīgās barotnēs; pie ultra-mikrobiern pieskaita sīko baktēriju, kā arī riketsiju grupu (piem., izsitumu tīfa ierosinātāju).
- bakaine Vista, kam abās galvas pusēs ir bārdai līdzīgi spalvas cekuli (baki).
- IKS-AR XR - bakteriālas izcelsmes sevišķi indīgs botulisma toksīns, kas nokļūstot cilvēka organismā izraisa smagus nervu nerrvu sistēmas traucējumus.
- zābaka galva zābaka apakšējā daļa, kas sedz pirkstus un pēdas virsu.
- auss Zābaka cilpa tā uzvilkšanai, arī pakāršanai.
- štripa Zābaka cilpa tā uzvilkšanai, arī pakāršanai.
- kakls Zābaka daļa starp pēdu un stulmu.
- zābaka kakls zābaka daļa starp stulmu un zābaka galvu.
- zābaka purns zābaka daļa, kas aptver kājas pirkstus.
- stulmis Zābaka daļa, kas aptver kāju no potītes līdz ceļgalam.
- peroda Zābaka galva.
- špori Zābaka pieši.
- stulms Zābaka sastāvdaļa, kas aptver kāju līdz celim vai pāri tam.
- zābaka stilbs zābaka stulms.
- avilis Zābaka stulms.
- kaļava Zābaka stulms.
- šekte Zābaka stulms.
- stulmenis Zābaka vai zeķes stulms.
- zābacainis Zābakainis.
- zābacēns Zābakainis.
- zābagnieks Zābakainis.
- zābukainis Zābakainis.
- zābacains Zābakains.
- stilbaiņi Zābaki (garie).
- siltumzābaki Zābaki ar (piemēram, filca, kažokādas) oderi.
- štulpzābaki Zābaki ar atsevišķi liekamu stulmu daļu.
- pilczābaki Zābaki ar filca oderi, filca augšdaļu.
- šekta zābaki zābaki ar gariem stulmiem.
- daņdžu zābaki zābaki ar koka zolēm.
- stulpiķi Zābaki ar pusgariem stulmiem.
- stulpiņi Zābaki ar pusgariem stulmiem.
- puszābaki Zābaki ar stulmiem, kas sniedzas mazliet augstāk par potītēm.
- stulmzābaki Zābaki, kam ir stulmi; stulmu zābaki.
- stulmu zābaki zābaki, kam ir stulmi; stulmzābaki.
- godzābaki Zābaki, ko auj svētkos, svinību reizēs.
- čīkstzābaki Zābaki, kuros iestrādāts čīkstošs materiāls; čīkstoši zābaki.
- koļosiki Zābaki, kurpes.
- bašmaki Zābaki.
- boķinki Zābaki.
- koročki Zābaki.
- loparja Zābaki.
- proharja Zābaki.
- šuzi Zābaki.
- zābagi Zābaki.
- zābīši Zābaki.
- zampīši Zābaki.
- zopiņi Zābaki.
- apzābagots Zābakots, tāds, kam ir zābaki.
- zābaka Zābaks (1).
- ābaks Zābaks (lamuvārda nozīmē).
- stilbenieks Zābaks ar gariem stilbiem.
- stopiņš Zābaks ar īsu stulmu.
- Zābaka ezers Zābaks, ezers Bērzaunes pagastā.
- stilbenieks Zābaks, kā lamuvārds.
- šļurka Zābaks, kas ūdenī samircis šņurkst.
- šļurkata Zābaks, kas ūdenī samircis šņurkst.
- sāpaks zābaks.
- zābuks Zābaks.
- klopčeits zābaku koks - zābaku novelkamā ierīce.
- ārķelis Zābaku novelkamais.
- trāns Zābaku smēre ar specifisku smaku (to gatavoja no zivju un jūras dzīvnieku taukiem).
- zābaku birste zābaku spodrināmā suka.
- aule Zābaku stulms.
- štūgs Zābaku stulms.
- stulbs Zābaku stulms.
- skraķis zābaku velkamais.
- kalpans Zābaku velkamais.
- dzelkšņi Zābaku zoles formas metāla uzlikas ar 25 mm gariem zobiem, ko ar dažādiem paņēmieniem piestiprina pie alpīnistu zābakiem, lai atvieglotu virzīšanos pa ledus vai sniega nogāzēm.
- zābaksmērs Zābakziede.
- šigella Zarnu baktērijas, kas ierosina dizentēriju, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Shigella", Latvijā dizentēriju visbiežāk ierosina sugas "Shigella flexneri" un "Shigella sonnei", kas var savairoties pienā un piena produktos.
- enterobacteriaceae Zarnu baktēriju dzimta, pie kuras pieder salmonellas un šigellas.
- parakolobaktrumi Zarnu nūjiņām radniecisku baktēriju ģints, kas nespēj noārdīt laktozi vai noārda to lēnām; dažas to sugas ir patogēnas.
- kolifāgs Zarnu nūjiņu bakteriofāgs.
- Riboki Zascenku Riboki - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki Ribaki" nosaukuma variants.
- Ribaki Zastenki Ribaki - apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- zebebe Zebaks.
- zebenieks Zebenīca; zebaks.
- primķis Zelējamās tabakas gabals; ruņģis (5).
- bakalaurs Zemākais akadēmiskais grāds, ko piešķir pēc augstskolas beigšanas un bakalaura darba aizstāvēšanas.
- zilaļģes Zemāko augu nodalījums ("Cyanophyta"), pēc cita sistemātiskā iedalījuma ir baktēriju valsts ciānbaktēriju klase ("Cyanobacteria syn. Oxyphotobacteria"), vienšūnas, koloniju vai pavedienveida daudzšūnu organismi, vissenākie organismi uz Zemes, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 390 sugu.
- aerotaksis Zemāko, pie vietas nesaistīto augu (piem., baktēriju) spēja ieņemt kustoties noteiktu stāvokli, atbildot uz skābekļa kairinājumu.
- azotogens Zemes pote ar gumu baktērijām, kas dzīvo uz tauriņziežu saknēm un spējīgas saistīt brīvo gaisa slāpekli.
- flešmobs Zibakcija - performances veids, kuras dalībnieki, parasti liels cilvēku pūlis sapulcējas vienā vietā, veic neparastas darbības un tūlīt pēc izklīst.
- protobioloģija Zinātne, kas pētī dzīvības formas, kas mazākas par baktērijām, piem., vīrusus.
- licenciāts zinātnisks grāds (dažās ārzemju universitātēs), kas var atbilst no bakalaura līdz doktora grādam; persona, kam ir šāds grāds.
- storte Zirga pakava radze; nagla zābakā.
- stota Zirga pakava radze; nagla zābakā.
- tebečnieks Zirgs, ar kuru veda tabaku no Krievijas dienvidiem.
- Rhizobium leguminosarum zirņu-vīķu-pupu gumiņbaktērija.
- lorķis Zīžamā tabaka, lapu vīšķis, ko košļā vai zīž.
- odontolitiāze Zobakmens veidošanās.
- zobu akmens zobakmens.
- odontolīts Zobakmens.
- parodontolīts Zobakmens.
- vaķis Zobs, uz kura liek košļājamo tabaku.
- zobubakstāmais Zobu bakstāmais kociņš.
- badāklis Zobu bakstāmais.
- odonteksēze Zobu tīrīšana; zobakmens noņemšana.
- zutenīca Zutenis - iegarenas formas naudas maks; tabakas maks.
- zutens Zutenis - iegarenas formas naudas maks; tabakas maks.
- zutis Zutenis - naudas maks; tabakas maks.
- lakunārā angīna žāvas mandeļu iekaisums ar saliņveida aplikumiem uz mandeles virsas, kuri sākas no lakūnām; aplikumi sastāv no leikocītiem, baktērijām un detrīta; reizēm saliņas saplūst kopā; cēlonis parasti ir streptokoku infekcija.
- hidrobilirubīns Žults pigmenta bilirubīna redukcijas produkts resnajā zarnā, baktēriju ietekmē.
bak citās vārdnīcās:
MEV