Paplašinātā meklēšana

Meklējam ņau.

Atrasts vārdos (274):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (510):

dārzaugļi Ābolaugļi, kauliņaugļi un ogas
griezine Āda saku dzeņaukšām
klešķis Ādas dzeņaukste
garrote agrāk savāds nāves sods Spānijā un Kubā, nožņaugšana ar dzelzs riņķi
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu
loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss
aizņaukstēties Aizņaudēties, ieņaudēties
aizzmaugt Aizsiet, žņaugt
aizspiest Aizžņaugt
aizžmaugt Aizžņaugt
aizžmiegt Aizžņaugt
aizņemt Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt
aizjemt Aizžņaugt, smacēt
tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā
petrofīti Akmeņaugi, litofīti; augi, kas aug uz akmeņiem un klintīm
Celastrus scandens Amerikas kokžņaudzējs
Celastrus orbiculatus apaļlapu kokžņaudzējs
Ķirpēni apdzīvota vieta Dobeles novada Auru pagastā (no 2004. līdz 2012. gadam Kroņauce)
apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo
darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo
apšņaukt Apšļākt (nosmulēt) šņaucot
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts (siens, labība), novākti (sakņaugi); apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts siens, labība, novākti sakņaugi (kādā vietā)
apžmaugt Apžņaugt
sulīgā barība ar augu šūnsulu un ūdeni bagātu barības līdzekļu grupa (zaļbarība, sakņaugi, skābbarība, arī ūdeņainā barība)
purslāties ar muti vai degunu šņaukāties
garote ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē
pergola ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi
ali armēņu mitoloģijā - ļaunie gari, kas kaitē dzemdētājām un jaundzimušajiem, žņaudz un apēd dzemdētājas, dara ļaunu bērnam, kamēr tas vēl ir mātes miesās, nolaupa jaundzimušos
nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu)
ņerkšināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
ņerkšķināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
ņerkstināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem)
avaskularizācija Audu apasiņošanas pārtraukšana kādā ķermeņa apvidū, liģējot asinsvadus vai izmantojot žņaugu
saknāji Augi ar lopbarībai lietojamu sakni; sakņaugi
autostrangulācija Augļa nožņaugšanās dzemdē, nabas saitei aptinoties ap kaklu
tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru (piemēram, efeja); vīteņaugs
balsaminaceae Balzamīņu dzimta jeb balzamīņaugi
torbulēties Bieži šņaukāties
šņūcīt Bieži šņaukt degunu
lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus
brūklenājs Brūklene (1), brūkleņu cers; arī brūkleņaudze
celtņauto Celtņautomobilis
izlice Celtņautomobiļa kravas pacelšanas ierīce ar maināmu darba augstumu un leņķi
rodohitons Ceļteku dzimtas ģints ("Rhodochiton"), viengadīgi vīteņaugi, ko var audzēt traukos
žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot)
miegt cieši spiest, žņaugt
žmaudziens Ciešs apskāviens, stipri saspiežot, sažņaudzot
cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs
žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu
žņaudzējs darītājs --> žņaugt
jamss Daudzgadīgs tropu un subtropu tīteņaugs; dioskorejas
puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli
haptotropisms dažu augu reaģēšana uz cieta ķermeņa pieskaršanos; šās reakcijas rezultātā kāpelētājaugu un vīteņaugu orgāni izliecas
mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas
dzenauksniņa dem. --> dzeņaukste
dzenukšiņa dem. --> dzeņaukste
dzeņuksniņa dem. --> dzeņaukste
ņaudulītis dem. --> ņaudulis
šņaucams divd. --> šņaukt
schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi
parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki
santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā
kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti
paksistima Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Paxistima")
tripterīgija Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Tripterigium"), līdz 8 m augsta krāšņa liāna ar kuplām galotnes ziedkopām, ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu
dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā
piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos
kūziks Divgadīgs krustziežu dzimtas lopbarības sakņaugs
grīslis Doņaugu dzimtas ("Juncaceae") doņu ģints ("Juncus")
šņaucināt dot šņaukt (tabaku)
sinadelfs Dvīņauglis ar vienu galvu, vienu vidumu un divkāršotu locekļu skaitu; cilvēkam nav novērots
monosoms Dvīņauglis ar vienu ķermeni un divām galvām
engastrijs Dvīņauglis, kam parazīts pilnīgi vai daļēji atrodas autozīta vēdera dobumā
polignāts Dvīņauglis, kam parazīts savienots ar autozīta žokli
toradelfs Dvīņauglis, kas saaudzis kopā augšpus nabas, tam ir viena galva, četras kājas un divas rokas
omfalopāgs Dvīņauglis, kas savienots nabas apvidū
omfalozīts Dvīņauglis; parazīts bez sirds, dzīvotnespējīgs pēc piedzimšanas; nomirst, tiklīdz nosien nabassaiti
dzeņaugstes Dzeņaukste
dzenaukša Dzeņaukste
dzeņaukša Dzeņaukste
dzeņauksis Dzeņaukste
dzeņauksti Dzeņaukste
dzenaukstiņa Dzeņaukste
dzenaukstis Dzeņaukste
dzenoška Dzeņaukste
dzenūkšas Dzeņaukste
dzenūška Dzeņaukste
dzeņūska Dzeņaukste
kaklenīca Dzeņaukste
kaklenīdze Dzeņaukste
senusts Dzeņaukste
jūgtuve Dzeņaukste - sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi
prīviši Dzeņaukstes
gužas Dzeņaukstis
saku priviši dzeņaukšas
dzērvenājs Dzērvenes ("Oxycoccus"), dzērveņu cers; arī dzērveņaudze
parafimoze Dzimumlocekļa galviņas sažņaugtība, ko izraisa priekšādas pārbīdīšanās tai pāri
bļāviens Dzīvnieka balss skaņas (blējiens, māviens, ņaudiens)
vēkšiens Dzīvnieka skaļa balss skaņa (piemēram, blējiens, māviens, ņaudiens)
vēkšis Dzīvnieks, kas rada skaļas balss skaņas (piemēram, blēj, mauj, ņaud)
bada vilna dzīvnieku trūcīgas ēdināšanas dēļ izveidojušies vilnas matiņi ar iežņaugumiem, kas nav piemērota tekstilrūpniecībā un vilnas izstrādājumiem
kus-kus Ēdiens Ziemeļāfrikā, gatavots no kviešu graudiem, sakņaugiem un ceptas gaļas ar pikantu mērci, pasniedz kā pamatēdienu vai kopā ar augļiem kā desertu; kuskuss
euforbiaceae Eiforbiju dzimta jeb dievkrēsliņaugi
Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers
Dovales ezers ezers Preiļu novadā uz Aizkalnes un Vārkavas pagasta robežas, platība — 21,8 ha; Dzeņaukas ezers; Ziļma ezers
figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi
vīrsargs Gaileņaugu ģints, sausuma augs ar veselām, visām apakšējām lapām, baltiem ziediem, augšdaļā ļoti šauru, par valnīti īsāku vainadziņa stobriņu
zemules Gaileņaugu ģints, sīki, tikai 3-8 cm gari zāļaugi, pamīšus lapotu stublāju, sīkiem, baltiem vai iesārtiem ziediņiem, pa vienam lapu žākļos
stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai
Sfinksa grieķu mitoloģijā - "žņaudzēja", briesmonis ar sievietes galvu, putna spārniem un lauvas ķermeni, viens no Ehidnas un Tīfona briesmīgajiem pēcnācējiem
mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus
klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs
akebija Gundegu rindas ģints ("Akebia"), dekoratīvi, daļēji mūžzaļi vīteņaugi
ieņaukšēties Ieņaudēties
ieņeudēties Ieņaudēties
sprangāt Iesaiņot, iežņaugt; spraņģēt
sprangot Iesaiņot, iežņaugt; spraņģēt
ieņaudēties iesākt ņaudēt un tūlīt apklust
aizņaudēties iesākt ņaudēt un tūlīt apklust: _(biežāk)_ ieņaudēties
iešņaukāties iesākt šņaukāties un pātraukt
iezmaugt Iespiest, iežņaugt
iesprandzēties Iespiesties (iežņaugties)
iešņaukāt Iešņaukt
iešņukt Iešņaukt
iešņūkt Iešņaukt (1)
iežmaugt Iežņaugt (1)
iežmiegt Iežņaugt (1)
ņiebt Iežņaugt, iespīlēt
iežmaugties Iežņaugties (1)
saņaudēt ilgāku laiku nepārtraukti ņaudēt
izvēkšēties ilgāku laiku, daudz blēt, maurot, ņaudēt u. tml.
izņaudēties ilgāku laiku, daudz ņaudēt
sašņaukāt ilgāku laiku, nepārtraukti šņaukt
ņaudoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt(1)
tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai
sutināms Īpašs katls kartupeļu, sakņaugu vārīšanai, sautēšanai; arī neliela celtne, piebūve, kur atrodas sautēšanas katls un kur sagatavo lopbarību
ņaudiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņaudēt (1)
žņaudzējčūska Īstā žņaudzējčūska - šīs dzimtas apakšdzimta ("Boinae")
boinae Īsto žņaudzējčūsku apakšdzimta
nošņaukāt īsu brīdi šņaukāt un pabeigt šņaukāt
nošņaukāties īsu brīdi šņaukāties un pabeigt šņaukāties
sašņaukāt īsu brīdi šņaukt
noņaudēt īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt
noņaudēties īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt; noņaudēt (1)
pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām
šņorgāt Izelpojot pūst ārā no deguna izdalījumus; šņaukt
šņurgāt Izelpojot pūst ārā no deguna izdalījumus; šņaukt; šņorgāt
aizžņaugt izraisīt žņaudzošu sajūtu (kaklā) - par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm
tabakas izstrādājumi izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas lapām (piemēram, cigaretes, cigarilli, cigāri, pīpju tabaka, šņaucamā un košļājamā tabaka)
izšņaucīt Izšņaukāt
atšņūkt Izšņaukt
izšņaukties Izšņaukt
izšņūkāt Izšņaukt
izšņūkt Izšņaukt
izšņūkties Izšņaukt
nošņurkāt Izšņaukt
izšņaukāt Izšņaukt (tabaku)
izšmiegt Izšņaukt, šņaukt
Bīsa jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum beesianum"), dekoratīvs vīteņaugs
kailziedu jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum nudiflorum"), dekoratīvs vīteņaugs
šņupata Kabatlakatiņš, deguna šņaukšanai paredzēta salvete
šņurka kāds, kas šņaukājas
uzšņaukāt kādu brīdi šņaukāties
izknakstīt kādu laiku spiest, žņaugt (netikli aizskarot ar rokām)
udavka Kaklasaite, ķēdīte, arī siksna, stieple vai virve nožņaugšanai
ņeukšis Kaķa ņaudienam līdzīgs kliedziens
kapāne Kaplis sakņaugu un kāpostu kapāšanai
kapāns Kaplis sakņaugu un kāpostu kapāšanai
turnepsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapa"), divgadīgs lopbarības sakņaugs ar gaišzaļam lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni
urkša Kartupeļu, sīpolu un citu sakņaugu no zemes izcelšanai paredzēts rīks
gramzdāt Kasīt ar nazi, parasti sakņaugus, augļus
piegramzdāt Kasot ar nazi (parasti sakņaugus, augļus), sagatavot tos pietiekoši lielā daudzumā
plūmaiņi Kauliņaugi
ģaubt Kaut, žņaugt
gulkstēt Kladzināt, kliegt; netiešā nozīmē par cilvēku, kas čīkstēdams un ņaudēdams lien virsū
poņuška Kokaīns, arī tā deva vienai iešņaukšnai
nesējkoks Koks, kuru par savu balstu izmanto kāds žņaudzējkoks
kauleņkoks Kokveida kauleņaugs
celastrus Kokžņaudzēji
celastraceae Kokžņaudzēju dzimta
segliņaugi Kokžņaudzēju dzimta
paxistima Kokžņaudzēju dzimtas ģints
apaļlapu kokžņaudzējs kokžņaudzēju suga ("Celastrus orbiculatus")
Amerikas kokžņaudzējs kokžņaudzēju suga ("Celastrus scandens")
amofoska Kombinēti slāpekļa, fosfora, kālija minerālmēsli sakņaugu, dārzeņu u. c. intensīvu kultūru mēslošanai, kā arī siltumnīcās
ziļzieži Kopziedlapaino divdīglapju dzimta, pazīmēs līdzīga nakteņaugiem, bet nepārtraukti plūksnotām lapām un nesaaugušiem putekšmaciņiem
rāceņi Krustziežu dzimtas augs "Brassica rapa", lopbarības sakņaugs
žņaudzējs Latviešu mitoloģijā - lietuvēna vai cita kaitētāja gara pavārds; nosaukums no tā, ka šis gars aizmigušos smacē un cenšas nožņaugt
anakonda liela žņaudzējčūsku dzimtas čūska ("Eunectes murinus"), sastopama Dienvidamerikā tropu joslā (garums 5-6 m)
miau lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu
mjau lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu
ņau lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu
mizot Lobīt ārējo apvalku (sakņaugiem, saknēm, augļiem, sēklām)
skābēšana Lopbarības skābēšana - viens no lopbarības konservēšanas veidiem, ko lieto augu zaļās masas, sakņaugu un graudu saglabāšanai, izmantojot pienskābo rūgšanu vai organiskās un minerālās skābes
pašņaukt mazliet šņaukt
pašņūkt mazliet šņaukt
pašņaukāt mazliet šņaukt (tabaku)
pašņorgāties mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties
pašņurgāties mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties; pašņorgāties
kālija minerālmēsli mēslošanas līdzekļi, kuros galvenais augu barības elements ir kālijs (K), veicina cukuru un cietes veidošanos un uzkrāšanos augos, vielmaiņu augu šūnās un olbaltumvielu uzkrāšanos, labību cerošanu un sakņaugu sakņu veidošanos
karaļčūska Milzu žņaudzējčūska (galvenokārt Gvajānā, Brazīlijā); boa
pitons Milzu žņaudzējčūska ar garu rudu, brūnganu vai plankumainu ķermeni
vējmietiņš Miršu rindas augu dzimta ("Lythraceae"), kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas; vējmietiņaugi
velndiegi Nakteņaugu ģints, krūmi ar sarkanām ogām, slaidiem, nokareniem zariem, apmalē veselām lapām, piltuves veidīgu, violeti sarkanu vainadziņu
zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas
dorožka Narkotiku iešņaukšana
kreks Narkotiska viela, ko iegūst no kokaīna; smēķē vai iešņauc
pažņaugt Nedaudz, mazliet, šad un tad žņaugt, izgriezt
paņaudēt neilgu laiku, mazliet ņaudēt
pašņaukāt neilgu laiku, mazliet šņaukāt
pažņaudzīt neilgu laiku, mazliet žņaudzīt
šņaucīte neliels tabakas šņauciens
zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem
viņaucieši Neretas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Viņaukas" iedzīvotāji
-pāgs norāda uz dvīņaugli ar dvīņu kroplību
aizmudīt Nosmacēt, nožņaugt
nošņākāties Nošņaukāties
nošņurkāties Nošņaukāties
nošņūkt Nošņaukt
iešņaukt Nošņaukt degunu (kabatlakatā)
ieziemot Novietot īpaši sagatavotā vietā (dārzeņus, sakņaugus) uzglabāšanai ziemā
nožņaugāt Nožņaudzīt
nožņurcīt Nožņaudzīt
strangulācija Nožņaugšana; kādas ķermeņa daļas saspiešana, ar ko aptur asinsriti
garotēt Nožņaugt
nodžaubt Nožņaugt
nokrampēt Nožņaugt
nomuļīt Nožņaugt
nozmaugt Nožņaugt
nožmaugt Nožņaugt
nožņaigt Nožņaugt
nožņaudzīt Nožņaugt
pasmaukt Nožņaugt
pazmaugti Nožņaugt
strangulēt Nožņaugt, mocīt
nosmaukt Nožņaugt, nogalināt
nomuidzīt Nožņaugt, nomocīt
apdūcīt Nožņaugt, noslāpēt, nosmacēt
nosažņaūgties Nožņaugties
nožmaugties Nožņaugties
ņaudas Ņaudēšana, ņaudoņa
ņauka ņaudēšana, vaidēšana
noņaudēt Ņaudēt (visu laikposmu) un pārstāt ņaudēt
ņaukšis Ņaudētājs, ņauda (2)
ņauksa Ņaukšis, ņaudētājs
aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna
iesnāt Ostīt, šņaukāties
vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija
ņerkšināt panākt, ka raud, činkst, ņerkst, rukšķ, ņaud
ņerkšķināt panākt, ka raud, činkst, ņerkst, rukšķ, ņaud
ņerkstināt panākt, ka raud, činkst, ņerkst, rukšķ, ņaud
pāržņaugt pārāk cieši savilkt (jostu); sažņaugt
boa Parastā žņaudzējčūska ("Constrictor constrictor syn. Boa constrictor"), žņaudzējčūsku dzimtas suga, mīt Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos mežos, līdz 4 m garš rāpulis
eksēmija Pārejoša lielāka asins daudzuma izslēgšana no vispārējās asinsrites, piem., šoka gadījumā (vēdera dobumā) vai uzliekot žņaugu loceklim
patārkavāt Parīvēt (piemēram, sakņaugus)
E220 pārtikas uzlabotājs - sēra dioksīds, konservants, iespējamā iedarbība - bronhu spazmas, astma, bronhu sažņaugšanās, pazemināts asinsspiediens, anafilakse, bronhīts, pārtikā noārda A un B vitamīnu
pāržmaugt Pāržņaugt
pašņukt Pašņaukt
piešņorgāt Piešņaukt
piešņūkt Piešņaukt
piešņaukāt Piešņaukt (parasti ilgākā laikā)
piepuņķēt Piešņaukt ar deguna izdalījumiem
piešņurgāt Piešņaukt; piešņorgāt
Asailandija pilsēta Brazīlijā (_Açailândia_), Maraņaunas štata rietumos
Alkantara pilsēta Brazīlijā (_Alcântara_), Maraņaunas štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna Sanmarkusa līča ziemeļu piekrastē
Altuparnaiba pilsēta Brazīlijā (_Alto Parnaíba_), uz Maraņaunas un Pjaui štata robežas
Arami pilsēta Brazīlijā (_Arame_), Maraņaunas štatā
Arari pilsēta Brazīlijā (_Arari_), Maraņaunas štatā
Prezidenti Dutra pilsēta Brazīlijā ("Presidente Dutra"), Maraņaunas štatā, 185900 iedzīvotāju (2006. g.)
Balsasa pilsēta Brazīlijā, Maraņaunas štatā
Bareiriņasa pilsēta Brazīlijā, Maraņaunas štata ziemeļaustrumu daļā
Bakabala pilsēta Brazīlijā, Maraņaunas štatā, Mearinas krastos
Bara du Korda pilsēta Brazīlujā, Maraņaunas štatā
plumbago Plumbagu dzimtas ģints ("Plumbago"), daļēji vai pilnīgi mūžzaļi vīteņaugi, kas var izaugt līdz 3,5 m gari
stafilohematoma Polietioloģiski asinsizplūdumi mīkstās aukslējās: piepeša svešķermeņa sajūta kaklā ar vemšanas tieksmi, žņaugšanas sajūtu un rīšanas traucējumiem, reizēm izteikta smakšanas sajūta; horizontālā stāvoklī simptomi pastiprinās; neskaidra runa
žņaudzeklis Priekšmets, kuru žņaudz
taucene Pūsleņaugu dzimtas ģints, pundurlapas veselas, ziedi pa vienam, 3-15 cm gari augi, zied no maija līdz jūlijam zilviolētiem vai baltiem ziediem
šņargļāties radīt nepatīkamas šņaukšanas skaņas
ņurkt radīt ņaudēšanai līdzīgas skaņas
ņaukšēt radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem); arī ņaudēt
šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāt (3)
šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāties (3)
aizžņaugties refl. --> aizžņaugt; tikt aizžņaugtam
apžņaugties refl. --> apžņaugt
iežņaugties refl. --> iežņaugt (1)
nožņaugties refl. --> nožņaugt
žņaugties refl. --> žņaugt (1); tikt žņaugtam
žornīt Rokās mīcīt, spaidīt, žņaudzīt
sakņāji Sakņaugi
sulīgā lopbarība (arī barība) sakņaugi, skābbarība u. tml.
sakņkopība Sakņaugu audzēšana iedzīvotāju patēriņam; attiecīgā lauksaimniecības nozare
sakņāji Sakņaugu saknes
dzeņauskas Saku sastāvdaļa - ādas siksnas, ar kurām, jūdzot zirgu, sasaista loku ar ilksīm; dzeņaukstes
sasalumi Sasalusi dzīvnieku barībam, parasti sakņaugi
konstrikcija Saspiešana, sažņaugšana, savilkšanās; slimīga žņaugšanas sajūta
sašņūkt Sašņaukt
žņaugtin savienojumā ar "žņaugt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
sažņaugāt Sažņaudzīt
žņaudzīgs Sažņaudzošs, spaidīgs
sažmaugt Sažņaugt
sažmiegt Sažņaugt
sažmaudzināt Sažņaugt kādā vietā, padarīt plānāku, tievāku
nožņaudzīties Sažņaugt un lauzīt (sev) rokas
sasprengāt Sažņaugt, aizžņaugt
sažmaugties Sažņaugties
sīksaknes Sēklas ražošanai izaudzētas mazas sakņaugu saknes
Antejs Sengrieķu mitoloģijā - milzis, jūras dieva Poseidona un zemes dievietes Gajas dēls; kamēr Anteja kājas skar māti zemi, viņš ir neuzvarams; Hērakls Anteju pieveic, paceldams gaisā un nožņaugdams
Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza
izbļauties skaļi izmauroties, izblēties, izņaudēties
bļaut skaļi maurot, blēt, ņaudēt
vaukšt skaļi ņaudēt
aizzmaugt Slāpt, aizsiet, aizžņaugt sev kaklu
Lāokoons Slavena antīku tēlu grupa, kas rāda Apollona priestera Lāokoona nāvi Trojā, kur viņu līdz ar divi dēliem nožņaudza čūskas par to, ka tas sadurstīja koka zirgu, kura dēļ Troja aizgāja bojā
makuba Slavena šņaucamās tabakas šķirne no Martinikas salas kāda apgabala ar tādu pašu nosaukumu
vimbāties Slienāties, siekaloties; šņaukāties
vimbot Slienāties, siekaloties; šņaukāties
vimboties Slienāties, siekaloties; šņaukāties
maigi Spaidi, žņaugi
murīt Spaidīt, mocīt; staipīt, žņaudzīt
murņīt Spaidīt, žņaudzīt
ņaidzīt Spaidīt, žņaudzīt
žuldzīt Spaidīt, žņaugt, saspiest
nožņaudzīt Spaidot, žņaugot panākt, ka (no kā) izdalās šķidrums
spasmatisks Spastisks, krampjains, kam piemīt krampju raksturs; savilkts, sažņaugts
nokārties Spēcīgi raujoties saitē, važā, aizžņaugt sev kaklu un aiziet bojā
noņaukšt Spēji ieņaudēties
gnauzt Spiest, burzīt, griezt kā slapju veļu, pērt, žņaudzīt (rokas)
gnauzīt Spiest, burzīt, žņaudzīt (rokas)
ņumdzīt Spiest, žņaugt
zmiegt Spiest, žņaugt
prievīši Staipekņi ("Lycopodium") - staipekņaugu ģints, kurā mēreni lieli, ložņīgi, kāpelētājaugi vai nokareni zemes augi un epifiti; \~180 sugas
vazomotoriskā angīna stenokardija ar žņaugšanas sajūtu krūtīs, bāluma un cianozes miju, locekļu aukstuma un notirpuma sajūtu
zmaudzīt stipri spaidīt, žņaudzīt
zniebt stipri spiest, žņaugt
žņiebt stipri spiest, žņaugt
rūsa Stirpa, guba, arī padziļinājums zemes virsā (sakņaugiem)
rūsis Stirpa, kaudze, guba; apklāta bedre sakņaugu glabāšanai
smurguļoties strauji izelpojot, pūst ārā no deguna izdalījumus (degunu tīrot); šņaukāties
pripaža Striķi, ko piesien pie dzeņaukšām un izmanto ilkšu vietā
dzanyuškys szeņaukstis (aizjūga piederums)
kokžņaudzējs šīs dzimtas ģints ("Celastrus"), vasarzaļš, retāk mūžzaļš vīteņaugs, vijīga divmāju liāna vai krūmi, ap 30 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 4 sugas
glicīnija šīs ģints suga ("Wisteria sinensis"), dekoratīvs vīteņaugs ar smaržīgiem ziliem ziediem ķekaros; Ķīnas vistērija
eiforbija šīs rindas dzimta ("Euforbiaceae") jeb dievkrēsliņaugs, 300 ģinšu, \~8000 sugu; Latvijā 2 ģintis, 9 sugas
segliņš šīs rindas kokžņaudzēju dzimtas ģints ("Euonymus", "Evonymus"), puskrūms vai krūms ar vasarzaļām vai ziemzaļām, parasti pretējām, lapām un sīkiem, četrdaļīgiem vai piecdaļīgiem ziediem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~200 taksonu (sugas, dekoratīvās formas)
šņaukstēt Šņākt, šņaukāt
šņaucamais tabaks šņaucamā tabaka
spaniols Šņaucamā tabaka no Havannas tabakas lapām, nokrāsota ar sarkanu zemi
snuffs Šņaucamā tabaka; šņauciens
snauciens Šņauciens
šņaucinis Šņauciens
šnaucums Šņauciens
šnīpķins Šņauciens
piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu)
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt
sašņaukāt Šņaucot izlietot
izšņaukāt Šņaucot iztīrīt (degunu)
izšņaukt Šņaucot iztīrīt (degunu)
sašņukt Šņaucot padarīt netīru
piesmurguļot Šņaucot padarīt netīru (ar deguna izdalījumiem); piešņaukt (parasti kabatlakatu)
sašņaukties Šņaucot uzņemt sevī (piemēram, narkotisku vielu) lielākā daudzumā
uzšņaukt Šņaucot uzvirzīt deguna izdalījumus
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt
šņukstināt Šņaukājoties skaļi elpot
šnaukalas Šņaukalas
šņaukalēt Šņaukāt
šnaukāt Šņaukāt
šņaukstīt Šņaukāt
šņurgāt Šņaukāties
šņorkāties Šņaukāties (atbrīvojot degunu no izdalījumiem); bieži šņaukt
šņurkāties Šņaukāties (atbrīvojot degunu no izdalījumiem); šņorkāties
šņorkāt Šņaukāties, ar troksni ievilkt gaisu caur degunu
šņurkāt Šņaukāties, ar troksni ievilkt gaisu caur degunu
šņūkšana Šņaukšana
pašņukāt Šņaukt
pašņūkāt Šņaukt
šnaukt Šņaukt
šnūkt Šņaukt
šņūkt Šņaukt
izšņaukt Šņaukt (tabaku)
aizšņaukt Šņaukt aiz kaut kā vai līdz kaut kam
aizšņūkt Šņaukt aiz kaut kā vai līdz kaut kam
koksēt Šņaukt kokaīnu
ragot Šņaukt tabaku no radziņa
nošņaukt Šņaukt un pabeigt šņaukt (degunu)
nošņaukties Šņaukt un pabeigt šņaukt degunu
šņiebt Šņaukt, aizspiežot vienu nāsi
snaukt šņaukt^1^
šnauska Šņauska
ragulis Tabakas šņaucējs
tabačnieks Tabakas šņaucējs
prīze Tabakas šņauciens
prīzīte Tabakas šņauciens
emancipēts tāds, kas atbrīvojies no konvencionāliem žņaugiem
ņaudīgs tāds, kas bieži ņaud (par kaķi)
šņūcis tāds, kas bieži šņauc degunu
bļaustīgs tāds, kas mēdz skaļi blēt, maut, ņaudēt u. tml.
vēkšķīgs tāds, kas mēdz skaļi blēt, maut, ņaudēt u. tml.
šņuska tāds, kas puņķus velk uz iekšu, šņaukājas
šņuskis tāds, kas puņķus velk uz iekšu, šņaukājas
šņaukurs tāds, kas šņaukājas
kroņaucenieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Kroņauce" iedzīvotāji
kroņaucnieki Tērvetes pagasta apdzīvotās vietas "Kroņauce" iedzīvotāji
virkšķis Tīteņauga stublāja vītne
tītņi Tītņaugu dzimtas ģints, nezāles
zvaniņtītņi Tītņaugu dzimtas tītņu ģints suga
kasinka Trīstūrveida formas mežģīņauduma lakats
žņaudzējs Trula, žņaudzoša sāpe
ūdensmēris Ūdens mēris, elodejas - vardukšņaugu (sīklēpu) dzimtas ģints, lapas sīkas (līdz 2 cm garas), smalkzobotas, pa 3 kopā mieturī, zem ūdens, ziedi (ja ir) sīki, rožsārti, gariem kātiem
mikrogonīdijas Ūdeņaugiem ķermenīši, kas pielīdzināmi sēklu ķermenīšiem un apaugļo citas šūniņas
Balsasa upe Brazīlijā, Maraņaunas štatā, Parnaibas kreisā krasta pieteka
Alperkatasa upe Brazīlijas ziemeļaustrumu daļā (_Alpercatas, Rio_), Maraņaunas štatā, Itapekuru kreisā krasta pieteka
urķītis Urkša - kartupeļu, sīpolu un citu sakņaugu no zemes izcelšanai paredzēts rīks
uzzmaugt Uzspiest, uzžņaugt
uzzmaugties Uzspiesties, uzžņaugties
uzšņūkt Uzšņaukt
sakne uzturā lietojamās sakņaugu saknes, retāk lapas, augļi; sakņaugi
izšņorgāties vairākkārt izšņaukt; izšņaukāties
izšņurgāties vairākkārt izšņaukt; izšņaukāties
šņaukāt vairākkārt skali ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas); šņaukāties (2)
šņaukāties vairākkārt skaļi ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas); šņaukāt (2)
šņaukāties vairākkārt šņaukt (1); šņaukāt (1)
šņaukāt vairākkārt šņaukt (1); šņaukāties (1)
šņaucīt vairākkārt šņaukt degunu
puņķāties vairākkārt šņaukt degunu, no kura izdalās gļotains šķidrums; šņaukāties
šņorgāties vairākkārt šņaukt, šņaukāties (parasti, ja ir iesnas)
šņurgāties vairākkārt šņaukt, šņaukāties (parasti, ja ir iesnas)
šņūkāt vairākkārtīgi šņaukt
vidrīši Vardukšņaugi
ūdensusnes Vardukšņaugu dzimtas ģints, sēdošām, ļoti lielām, plati lineālām, stīvām, dzeloņaini zobotām lapām rozetē, baltiem, 3-4 cm platiem ziediem
sīklēpas Vardukšņaugu dzimtas ģints, ūdensaugi ar garkātainām peldlapām, sešām drīksnām; vardukšņi
vardukšņi Vardukšņaugu ģints ar apaļām, sirdsveidīgām, garkātainām peldlapām
piemiegt Varmācīgi (piemēram, spiežot, žņaudzot) pieveikt
šņauciens vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (1)
šņauciens vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2); arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē
ņaukstiens Vienreizējs kaķa ņaudiens
katadidīms viens no dvīņaugļiem, kas savienoti ar ķermeņa augšējām daļām
aļģes viens no zemākajiem augiem (lapoņaugs), kas satur hlorofilu un eksistē galvenokārt ūdenī
šņīpīte viens šņauciens
šnīpstiņš viens šņauciens (tabakas)
šņūcenis viens šņauciens, neliels daudzums
šņauce viens tabakas šņauciens
vilkpieņzieži Vilkpieņaugi
vējkaņepe Vilkpieņaugu ģints, divmāju augs bez piensulas, ar 9-12 putekšnīcām
mežvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Parthenocissus"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs, 15 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma
Vilciņu ezers Vīņaudu ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā
Vīņaukas ezers Viņaukas ezers Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Viņauku ezers Viņaukas ezers Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Minjaukas ezers Viņaukas ezers Rites pagastā
Miņaukas ezers Viņaukas ezers Rites pagastā
buļvinieks Virszemes pagrabs sakņaugu glabāšanai
kāpelējošie krūmi vīteņaugi
staipukšņi Vīteņaugi
stīgotne Vīteņaugi
tītiņaugi Vīteņaugi
vīņas Vīteņaugi
vītņi Vīteņaugi
spārvīši vīteņaugi, kas sniedzas līdz jumta spārēm vijas ap tām
stīdzenājs Vīteņaugs
vīga Vīteņaugs
vijaugs Vīteņaugs
vītenis Vīteņaugs
vītņājs Vīteņaugs
vītņaugs Vīteņaugs
vītra Vīteņaugs
tigmotropisms vīteņaugu (piemēram, parastā apiņa) izliekšanās, reaģējot uz pieskares vai berzes kairinājumu
tīties Vīties (par vīteņaugiem, to daļām)
vilkogājs Zalkšogājs - nakteņaugu ģints, kartupeļiem un citām naktenēm līdzīgi augi, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas
seklaršana Zemes aramkārtas virsējās daļas uzaršana (līdz 15 cm dziļumam), ar ko iestrādā kūtsmēslus vai rudenī apar bijušos sakņaugu laukus, kā arī izmanto dažos citos gadījumos
kuskuss Ziemeļāfrikas izcelsmes ēdiens, gatavots no kviešu graudiem (vai granulām), sakņaugiem un ceptas gaļas ar pikantu mērci, to pasniedz kā pamatēdienu vai kopā ar augļiem kā desertu; kus-kus
Carex lepidocarpa zvīņaugļu grīslis
vaimaņāt Žēli ņaudēt (parasti par kaķi)
milzu čūska žņaudzējčūska
boidae Žņaudzējčūsku dzimta
constrictor Žņaudzējčūsku dzimtas ģints
eunectes Žņaudzējčūsku dzimtas ģints
žņaudzenes Žņaudzējčūsku dzimtas ģints, 70-90 cm garumā, pārtiek no grauzējiem un ķirzakām, dzīvo tuksnešos, pustuksnešos, stepēs
žņaudzeklis Žņaudzējs
žņaudzienis Žņaudzējs
žņaudziens Žņaudzējs
žņaudzoņa Žņaudzējs
žņaudzonis Žņaudzējs
žņaugoņa Žņaudzējs
žmauga Žņaudzējs pakrūtē
žņaudzēt Žņaudzīt
žņaugāt Žņaudzīt
zurzināt Žņaudzīt
žmaudzīt Žņaudzīt, spaidīt
aizžņaugt Žņaudzot aizspiest vai aizsprostot
nožņaugt Žņaudzot nonāvēt
piežņaugt Žņaudzot nonāvēt (ko) lielākā daudzumā
žņaudzeklis Žņaugs
žņauga Žņaugs
smūģis Žņaugs, ar ko kaujamai cūkai aizgriež purnu
šņauga Žņaugs, korsete
spanga Žņaugs; arī žņaugi
džaubt Žņaugt
smaukt Žņaugt
zmaugt Žņaugt
žmaugt Žņaugt
žņaigt Žņaugt
zņaugt Žņaugt
žnaugt Žņaugt
aizžņaugt Žņaugt ciet
žmaudzināt Žņaugt kādā vietā, censties padarīt plānāku, tievāku
glušīt Žņaugt, nogalināt
dušīt Žņaugt, spiest
ģiebt Žņaugt; galināt
zmaugties Žņaugties

ņau citās vārdnīcās:

MLVV

ņau

LLVV

ņau

MEV

ņaũ