sažmiegt
sažmiegt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sažmiedzu | sažmiedzam | sažmiedzu | sažmiedzām | sažmiegšu | sažmiegsim |
| 2. pers. | sažmiedz | sažmiedzat | sažmiedzi | sažmiedzāt | sažmiegsi | sažmiegsiet, sažmiegsit |
| 3. pers. | sažmiedz | sažmiedza | sažmiegs | |||
Pavēles izteiksme: sažmiedz (vsk. 2. pers.), sažmiedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sažmiedzot (tag.), sažmiegšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sažmiegtu
Vajadzības izteiksme: jāsažmiedz
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Artūrs sažmiedza acis indīgā smīkņā: " Ellē, mans draugs.
- Kaķi mīņājas jeb sažmiedz ķepas tad, kad jūtas laimīgi.
- Īstie narkoši dirn pie ekrāniem ar sažmiegtiem krāniem un kulakiem.
- Viņš locījās un spirinājās, bet es turēju cieši sažmiegtu.
- Valērija sēdēja kaktā un, sasvīdušajā rokā sažmiegusi atslēgu, neuzdrošinājās dzīrotājiem aizrādīt.