Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
pulēt1
pulēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.pulējupulējampulējupulējāmpulēšupulēsim
2. pers.pulēpulējatpulējipulējātpulēsipulēsiet, pulēsit
3. pers.pulēpulējapulēs
Pavēles izteiksme: pulē (vsk. 2. pers.), pulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pulējot (tag.), pulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pulētu
Vajadzības izteiksme: jāpulē
1.Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu.
1.1.intransitīvs
2.žargonisms Ēst.
Saistītās nozīmeskleksēt, klopsēt, knapāt, knauzēt, miegt.
Sinonīmi
kleksēt3 nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
miegt5 apvidvārds — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
uzjozēt1 — Ēst.
ņemmāt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
ķeselēt3 novecojis — Ēst.
ķemmēt4 žargonisms — Ēst.
štopēt4 žargonisms — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rabāt2 humoristiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
ķellēt3 žargonisms — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
gremāt2 ironiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
flacēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
miešķēt3 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
skrotēt4 novecojis — Ēst, rīt.
šķīt2.1 sarunvaloda — Ēst.
gumzīt2 žargonisms — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
Hiponīmi
apmuļļāt ēdienu1 — Nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
baroties1.2 sarunvaloda — Ēst (par cilvēkiem).
čammāt1.1 — Lēni ēst.
ēst (ar) gariem zobiem1 — Ēst bez patikas, bez apetītes.
ēst ar gardu (arī saldu) muti1 — Ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.
gļēmot1 — Lēnām ēst.
glemžāt2 — Neveikli, ar gariem zobiem ēst.
glemzt1 — Lēnām ēst.
gņēgāt1 — Negribīgi ēst.
graušļāt1 — Grauzt.
grauzt1 — Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
grauzt1.4 — Ēst (ko cietu) - par cilvēkiem.
grubināt1 — Grauzt, gremot, lēnām ēst.
ieēst1 — Nedaudz apēst.
iegrauzt2 sarunvaloda — Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
ieķest1 — Kārīgi paēst.
iekopties2 apvidvārds — Ieēst.
iekost4 transitīvs — Nedaudz (parasti steigā) ieēst.
iestiprināties1 sarunvaloda — Ēdot, dzerot apmierināt izsalkumu, slāpes.
kausēt1 — Daudz ēst.
ķauzēt2 — Steigšus, skaļi, daudz ēst.
ķepēt1.1 — Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
klecēt1 — Daudz un kāri ēst.
kledzēt1 — Rijīgi, steigšus ēst.
klemšāt1 — Daudz un kāri ēst.
klemst1 — Daudz ēst; steigšus, aizgūtnēm ēst.
klencēt1 — Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni.
klepsēt1 — Skaļi ēst (šķidru ēdienu).
klest1 — Neglīti, rijīgi ēst.
klezēt1 — Daudz un kāri ēst; ēst.
kluncīt1 — Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt.
kņēgāt1 — Nelabprāt, bez apetītes ēst.
kņēgāties1 — Tūļājoties ēst.
kramstīt2 apvidvārds — Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
krimst1 — Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.
krimst1.1 — Par cilvēkiem.
leksēt1 — Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
lepēt1 — Strēbt, rijīgi ēst.
ņergāties1 — Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu; ēst bez ēstgribas.
ņukāt1 — Dūšīgi ēst.
paēst1 — Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
rīt1.1 sarunvaloda — Ātri, negausīgi ēst.
saēsties1 — Daudz ēdot, pilnīgi paēst.
saturēties3 sarunvaloda — Saēsties.
skribināt1.1 — Lēnām, maziem kumosiem ēst.
skrubināt1 — Grauzt sīkiem gabaliem; krimst.
stiprināties1 sarunvaloda — Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
strēbt1 — Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
sukāt4 sarunvaloda — Strauji, ar lielu kāri ēst.
uzēst1 — Ieēst (ko).
uzkost1 — Iekost (4); arī uzēst (1).
vicot2 transitīvs — Kāri, ātri ēst.
vīkstīt2 — Ēst, parasti daudz un steidzīgi.
villāt1 — Daudz ēst lieliem kumosiem.
žaunāt1 — Ātri un kārīgi ēst.
žaunāt2 — Daudz un lēnām ēst.
žubināt1 — Lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko).
žulināt2 — Ēst ar bezzobainu muti.
Hiperonīmi
baudīt2 novecojis — Ēst, dzert; nogaršot.
Stabili vārdu savienojumiPulēt parketu.
Tulkojumi
eat
take in solid food; "She was eating a banana"; "What did you eat for dinner last night?"
[Princeton WordNet 3.0]
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • ja nemazgāsi un nepulēsi laivu, tā paliks dzeltena un netīra.
  • Un ne tikai pulēt, bet arī atjaunot rūpnīcas lakojumu lukturiem.
  • Skatījās uz izlijušo tēju tumši pulētajā galda virsmā un nejaudāja noslaucīt.
  • Baltā pulējamā pasta ir universāla, to izmanto visu veidu darbos.
  • Tādēļ jāizmanto palīglīdzeklis – šķidrā pulējamā pasta " Uniflot".
Vairāk piemēru ...