aitaspiere
aitaspiere kopdzimtes sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | aitaspiere | aitaspieres |
Ģen. | aitaspieres | aitaspieru |
Dat. | aitaspierei | aitaspierēm |
Akuz. | aitaspieri | aitaspieres |
Lok. | aitaspierē | aitaspierēs |
aitaspiere kopdzimtes vīriešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | aitaspiere | aitaspieres |
Ģen. | aitaspieres | aitaspieru |
Dat. | aitaspierem | aitaspierēm |
Akuz. | aitaspieri | aitaspieres |
Lok. | aitaspierē | aitaspierēs |
Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja nu galīgi gribas kādu nosaukt par padumju vai pavisam galīgi dumju, pamēģini lietot kaut ko no šī: negudris, aplamis, aplamnieks, dulburis, nelga, tukšgalvis, tukšpauris, tukšpakausis, biezgalvis, kokapauris, sēnalu pakausis, varapiere, kāpostgalva, āmurgalva, teļapakausis, mazprātiņš, trulprātiņš, tukšprātiņš, plānprātiņš, dumiķis, dulliķis, stulbiķis, stulburis, zābaks, muļķadesa, mūjābelis, ēzeļgalva, aitaspiere; glupiķis; ģeķis.