Paplašinātā meklēšana
Meklējam vasar.
Atrasts vārdos (118):
- vasar:1
- vasara:1
- vasare:1
- vasars:2
- vasars:1
- pavasar:1
- šovasar:1
- tovasar:1
- vasaris:2
- vasaris:1
- vasarot:1
- atvasara:1
- citvasar:1
- pavasara:1
- pavasare:1
- Pavasari:1
- pavasars:1
- pērvasar:1
- vasarāja:1
- vasarāji:1
- vasarāta:1
- vasarats:1
- vasarāts:1
- vasarēja:1
- vasarējs:1
- vasarība:1
- vasarīgs:1
- vasariņa:1
- viņvasar:1
- pavasaris:1
- Pavasaris:1
- pērnvasar:1
- pusvasara:1
- šopavasar:1
- topavasar:1
- vasarenes:1
- vasarinis:1
- vasarisks:1
- vasarnīca:1
- vasarnīce:1
- vasarvējš:1
- vasarzaļš:1
- vidvasara:1
- vienvasar:1
- viņuvasar:1
- atvasarīgs:1
- citpavasar:1
- izgāšvasar:1
- nākamvasar:1
- nākošvasar:1
- pagāšvasar:1
- pavasarējs:1
- pavasarīgs:1
- šāpavasara:1
- šāsvasaras:1
- šīpavasara:1
- šīsvasaras:1
- šovasarējs:1
- vasarauģis:1
- vasarējais:1
- vasarīgums:1
- vasarkalps:1
- vasarlaiks:1
- vasarnieki:1
- vasarnieks:1
- viņpavasar:1
- ziemvasara:1
- pagājšvasar:1
- pavasarieši:1
- pērnpavasar:1
- pērnvasaras:1
- pērvasarējs:1
- trešvasaras:1
- vasarasgals:1
- vasarasvējš:1
- vasaraudzis:1
- vasarsvētki:1
- vidusvasara:1
- vienvasaras:1
- izgājušvasar:1
- izgāšpavasar:1
- nākampavasar:1
- nākošpavasar:1
- pagājušvasar:1
- pavasarīgums:1
- pavasarnieki:1
- pērnpavasara:1
- pērnvasarējs:1
- puspavasaris:1
- šopavasarējs:1
- vasarasbērns:1
- vasarasdarbs:1
- vasaraslāses:1
- vasarasmeita:1
- vasarraibumi:1
- aizpagāšvasar:1
- Mazvasaraudzi:1
- Mazvasaraudži:1
- pagājšpavasar:1
- pagājušovasar:1
- pērpavasarējs:1
- pirmpavasaris:1
- vasarasgabals:1
- vasaraspuisis:1
- vienvasarītes:1
- izgājušpavasar:1
- Lielvasaraudzi:1
- Lielvasaraudži:1
- pagājušpavasar:1
- pērnpavasarējs:1
- pirmspavasaris:1
- aizpagājušvasar:1
- aizpagāšpavasar:1
- pagājušopavasar:1
- priekšpavasaris:1
- vasarraibumains:1
- priekšpavasarīgs:1
- aizpagājušpavasar:1
Atrasts vārdu savienojumos (63):
- cauru dienu (nedēļu, mēnesi, gadu, vasaru, ziemu u. tml.)
- divvasaru karpas
- dzīves pavasaris
- kā vardes pavasarī
- klimatiskā vasara
- klimatiskais pavasaris
- likties ziemas (arī vasaras) guļā (arī uz ziemas (arī vasaras) guļu)
- lītaine vasara
- pavasara adoniss
- pavasara aršana
- pavasara bambals
- pavasara dedestiņa
- pavasara drojenīte
- pavasara ekvinokcija
- pavasara gauris
- pavasara grīslis
- pavasara krokuss
- pavasara krustaine
- pavasara mazpurenīte
- pavasara omfalode
- pavasara pacelmene
- pavasara pali
- pavasara pienpulkstenīte
- pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte
- pavasara punkts
- pavasara rotāšanas dziesmas
- pavasara sārtlapīte
- pavasara sēntiņa
- pavasara strupvabole
- pavasara ūdenīte
- pavasara veronika
- pavasara vilnkājis
- pavasara žibulītis
- Prāgas pavasaris
- šogado vasariņu
- trīsvasaru karpas
- tukšs kā laidars vasarā
- vasarāju idra
- vasaras baravika
- vasaras eļļa
- vasaras guļa
- vasaras jānītis
- vasaras kaņepene
- vasaras laiks
- vasaras lāsumi
- vasaras lefkoja
- vasaras meita
- vasaras mēnesene
- vasaras pienpulkstenīte
- vasaras puisis
- vasaras raibumi
- vasaras sārmene
- vasaras saulgrieze
- vasaras saulgrieži
- vasaras saulgriežu punkts
- vasaras telpas
- vasaras vībotne
- vasaras žultszālīte
- vasarnīcu ciems
- vasarzaļie augi
- vasarzaļie meži
- vienvasaras karpas
- ziemas (arī vasaras) miegs
Atrasts skaidrojumos (500):
- Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
- Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā
- Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs
- Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- papuves augi agri novācami kultūraugi, kurus audzē ziemāju un vasarāju sējai paredzētajos aizņemtās papuves laukos
- nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm
- nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm
- aizpagājušpavasar Aizpagājušajā pavasarī
- aizpagāšpavasar Aizpagājušajā pavasarī
- aizpagājušvasar Aizpagājušajā vasarā
- aizpagāšvasar Aizpagājušajā vasarā
- naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus
- libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
- libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
- lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
- parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts
- Bilstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas
- Hellvīkena apdzīvota vieta (vasarnīcu ciemats) Zviedrijā (_Höllviken_), Skones lēnes dienvidrietumos
- Pullans apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Daugava apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Birkineļu dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Ozolaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Eglīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Elektrons apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Ezeriņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Plikais kalns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Pērlīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Laime apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Šēderes pagastā
- Zemnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Auru pagastā
- Misa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā
- Rozītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā
- Sarma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā
- Spārīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Beļavas pagastā
- Gaujaslāči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā
- Gaujmaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā
- Saulītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā
- Sprīdītis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā
- Garupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā
- Gauja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā
- Mežciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā
- Lazdiņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cenu pagastā
- Lācīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
- Bērziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā
- Pavasaris apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Daugavpils novada Maļinovas pagastā
- Pirmie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
- Otrie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
- Trešie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
- Peši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
- Galenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dobeles novada Dobeles pagastā
- Ječi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dunikas pagastā
- Makstenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā
- Skuķīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā
- Suži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Glūdas pagastā
- Svente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Šēderes pagastā
- Juneļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā
- Kārļzemnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Inčukalna pagastā
- Krūmēni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Inešu pagastā
- Liesma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Vārzgūne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
- Dolomīts apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Indrāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Putnukalni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Birzīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
- Pārupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
- Siliņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
- Straume apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
- Tērvete apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
- Viesturi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
- Dārzciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
- Gulbju ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
- Agro apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Grīva apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Mazgrīva apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Rosība apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Aizupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Ozolnieku pagastā
- Atpūta apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
- Celtnieks apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā
- Mičurinietis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā
- Varavīksne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā
- Gauja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā
- Gaujmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā
- Grīšļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā
- Miegupīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā
- Segļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā
- Mežgaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kazdangas pagastā
- Ilzenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Krustpils novada Kūku pagastā
- Meždārzi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Krustpils pagastā
- Kondrāti apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kūku pagastā
- Lauktehnika apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kūku pagastā
- Vārpa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kūku pagastā
- Zīlāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kūku pagastā
- Tiezumi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Kažoki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Baldones pagastā
- Bērzmente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
- Dzērumi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
- Jenči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas pagastā
- Laucese apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Laucesas pagastā
- Maļutki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Laucesas pagastā
- Ķieģeļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Liepas pagastā
- Kooperators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā
- Latgale apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā
- Ļūbaste apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā
- Alfa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Ārņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Diāna apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Kaija apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Koklītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Kursīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Mežvīns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Dunte 96 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Vefa Skulte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Nākotne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Saule apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Universitāte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Ziemeļblāzma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Dārzciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Mežaciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Lidlauka ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līvbērzes pagastā
- Liepa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Pavasaris apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Rosme apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Spārīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Maļinovas pagastā
- Stūnīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mārupes novadā
- Kūdra apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Zelta kalns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Medumu pagastā
- Šķēde apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Medzes pagastā
- Zvirgzdusala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mežāres pagastā
- Luksofors apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Naujenes pagastā
- Vasarnīcas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Naujenes pagastā
- Druviņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā
- Lašupes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā
- Mežmalas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā
- Ogre apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā
- Pauļuki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā
- Urdziņa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā
- Kooperators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogresgala pagastā
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogresgala pagastā
- Dāvi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Ezītis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Galiņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Jāņupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Stīpnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Vaivadi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Virši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines pagastā
- Lapsas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines pagastā
- Purviņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ozolnieku novada Sidrabenes pagastā
- Ozoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
- Strautmaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Priekuļu pagastā
- Gundegas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Raiskuma pagastā
- Pleikšņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Podkājas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novadā
- Bajāri apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novada Ropažu pagastā
- Gaidas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novada Ropažu pagastā
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sakas pagastā
- Dole apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Jaksti apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Mežezeri apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Rūķi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Tēraudi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Lakstīgalas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, mazciema "Bajāri" daļa
- Avoti apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, saplūst ar vasarnīcu ciematu "Tēraudi"
- Getliņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa
- Rūķīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa
- Mežmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā
- Cekule apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, mazciema "Bunči" daļa
- Upeslīči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, skrajciema "Pikalne" daļa
- Salenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Jaksti" daļa
- Aronija apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saldus novada Saldus pagastā
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saldus pagastā
- Āres apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Astra apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Banga apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Vefa Biķernieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Vefa Pabaži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Pabaži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Priedes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Ainava apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā (dažkārt neprecīzi - Ainavas)
- Jubileja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Līči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Liepaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Saulainā ieleja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Ķīšupe 1 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Ķīšupe 2 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Roze apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Saulīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Selga apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Silmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Veselība apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Vēsma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Zeme apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Ābelīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sējas pagastā
- Vaivariņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sējas pagastā
- Ziedi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sērenes pagastā
- Egļupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā
- Kļavas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Inčukalna pagastā
- Saulītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Skultes pagastā
- Saltupi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Ilgas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Kamaldiņa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Glāznieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Suntažu pagastā
- Atpūta apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā
- Melnezers apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā
- Meža ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā
- Bērziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā
- Celtnieks apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā
- Dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā
- Mehanizators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā
- Skujiņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā
- Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
- Maļutki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
- Zaļais sils apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
- Ieleja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Lejaslabiņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Plēsums apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Celtnieks apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tīnūžu pagastā
- Lāčupīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Engures pagastā
- Bērzāji apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
- Ezerkauķi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā
- Līdums apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā
- Liepkalni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā
- Pārupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā
- Alieši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā
- Bērzezers apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā
- Pūpoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā
- Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu un Kauguru pagastā
- Priedes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Valmieras pagastā
- Kaijas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
- Līgotnes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
- Līgotnes 1 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
- sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- apurs Appurvis, zema, ar zāli apaugusi vieta, kas pavasarī pārklājas ar ūdeni
- puspapuve ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī
- fatsija Arāliju dzimtas ģints ("Fatsia"), dekoratīvi krūmi, ko Latvijas apstākļos var audzēt telpās, pa vasaru izvietojot dārzā kopā ar trauku
- Argentīnas Antarktīda Argentīnas pretenzija Antarktikā Tjerra del Fuego provinces sastāvā, daļēji pārklājas ar Čīles un Lielbritānijas pretenzijām, platība -1231064 km^2^, ietver Vedela jūru un Antarktīdas pussalu, 19 pētniecības staciju ar personālu līdz 300 cilvēku vasarā
- vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū
- atdzimt atjaunoties - plaucēt pumpurus, zaļot un ziedēt no jauna (par dabu pavasarī)
- šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme; arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā)
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
- vecsievu tveice atvasara
- gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu
- koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt
- koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt
- atdzimšana augu atjaunošanās - pumpuru plaucēšana, zaļošana un ziedēšana no jauna (par dabu pavasarī)
- kannācejas augu dzimta ar vienīgu ģinti "Canna" jeb puķu niedra, ilggadīgi tropiskās Amerikas augi; Latvijā audzē dekoratīviem nolūkiem, vasarā izstādot laukā puķu dobēs
- atziema Auksta laika atgriešanās ziemas beigās vai pavasarī
- Austrumgrenlandes straume aukstā straume Ziemeļu Ledus okeānā, gar Grenlandes austrumu krastu no ziemeļiem uz dienvidiem, ātrums \~1km/h, temperatūra no 0 līdz 2,4 grādiem, visu gadu klejojošais ledus, vasarā aisbergi
- Kupala austrumslāvu mitoloģijā - vasaras saulgriežu svētki un šo svētku galvenais personāžs, kas tiek prezentēts lelles veidolā, svētku laikā to slīcina ūdenī
- Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus
- dzidrābele Baltā dzidrā - vasaras šķirnes ābele ar saldskābiem, sulīgiem augļiem
- baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas
- ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā
- baltenis Balti noēvelēts koks, ar kuru, laiku kavēdami, spēlējušies, pavasarī pirmo reizi jājot pieguļā
- pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu
- balzamkoki Balzamkoku dzimta - rūtu rindas dzimta, vasarzaļi koki un krūmi, kam mizas sveķailēs ir gaistošas ēteriskas eļļas, tropos un subtropos, 25 ģintis, \~600 sugu
- bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu
- kurcens Bērzā izcirsts robs (pavasarī), lai krātos sula
- bērzu sulas bezkrāsains, saldens šķidrums, kas pavasarī cirkulē bērza stumbrā
- Zuntorejs Beznotekezers Krievijas Aizbaikāla apgabalā, \~600 m vjl., platība - 302 kvadrātkilometri, savienots ar Baruntoreja ezeru, ūdens rūgti sāļš, sausā vasarā izsīkst
- Tuza ezers beznoteksāļezers Anatolijas plakankalnē 899 m vjl., Turcijas vidienē, platība - 1500-2500 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~2 m, vasarā izžūst, vidējais sāļums - 32,1 promiles, vārāmā sāls ieguve (iegūst 70% no Turcijā patērētā sāls daudzuma)
- Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu
- Āres Bijusī apdzīvotā vieta (vasarnīcu ciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Carnikavas daļa
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
- Arhitekts Bijušais vasarnīcu ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Garupes daļa
- sezonas saime bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē
- akarapoze Bišu slimība, ko ierosina bišu traheju smidzis; saime biežāk iet bojā ziemā vai pavasarī; visas dravas 5-7 km rādiusā karantinē
- priešgalis bluķītis ar asti, ko uzliek uz ratu priekšas kāršu vešanai vasarā
- neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās)
- stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu
- augu apkodumi brūces, kas paliek pēc dzinumu apkošanas un lapu nobraucīšanas, ko dzīvnieki izdara vasarā un ziemā
- zilene Brūkleņu dzimtas melleņu ģints suga ("Vaccinium uliginosum"), vasarzaļš sīkkrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā zilene
- sarkokoka Bukšu dzimtas ģints ("Sarcococca"), pundurkrūmi, kam agri pavasarī parādās mazi, balti ziediar rozā putekšņlapām
- palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums
- ambraskoks Burvjlazdu dzimtas ģints ("Liquidambar"), liels, vasarzaļš koks, izplatīts Āzijā un Amerikā
- vasarot Būt, pastāvēt vasarai; kļūt, būt vasarīgam
- Saule Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Atpūta 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Sala 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Sala 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Līdums 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Līdums 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Langa 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Langa 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Langa 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Atpūta Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Salūts Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Zvejnieks Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti
- gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu
- zaļumnieks cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4); arī vasarnieks (1)
- vasarnieks cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.)
- Ķīnas citronliāna citronliānu suga ("Schisandra chinensis"), ko Latvījā audzē kā krāšņumaugu vertikālu sienu nosegšanai, vasarzaļa, līdz 7 m gara vienmājas un divmāju liāna ar eliptiski iegarenām vai olveidīgām lapām
- ārenieks Cūka, ko pa vasaru tur laukā un nenobaro kaušanai
- lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
- Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni
- zaļāmuiža Dabas zaļums pavasarī
- Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti
- āža pātari dadzim līdzīgs augs, bet bez asiem dzelkšņiem, kas zied vasaras otrajā pusē
- subitanolas Dažiem zemākiem dzīvniekiem (vēžiem, radiolarijām u. c.) sastopamas t. s. vasaras olas
- ziemas (arī vasaras) miegs dažu dzīvnieku pilnīgs miera stāvoklis ziemā (vasarā)
- čums dažu ziemeļu tautu mājoklis - pārnēsājams konusveida kāršu karkass, kas ziemā pārklāts ar briežādām, vasarā ar tāsīm vai mizām
- Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī
- Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sagittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta
- vasaras saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas vasaras saulgriežos
- pavasara punkts debess sfēras punkts, viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem; punkts, kurā Saules diska centrs atrodas pavasara ekvinokcijā
- Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts
- Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
- Lira debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lyra", saīsinājums "Lyr"), Latvijā novērojams vasarā, spožākās zvaigznes - Vega un Šeliaks
- zaļumu balle deju vakars brīvā dabā (parasti vasarā); zaļumballe
- skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās
- vasariņa dem. --> vasara
- launāgs dienas ceturtā ēdienreize vasarā
- stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē
- Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām
- kaprifolijaugi Dipsaku rindas dzimta, vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi, liānas ar vienkāršām lapām, stumbri dobi, vai ar serdi, izplatīti gk. Z puslodes mērenajā joslā, \~15 ģinšu, \~300 sugu
- parūkkoks Divdīgļlapju klases anakardiju dzimtas ģints ("Cotinus"), Latvijā audzē kā dekoratīvus, vasarzaļus krūmus vai kokus
- katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus
- gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss
- fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks
- platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas
- ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne
- sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā
- akvifolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Aquifoliaceae"), divmāju koki vai krūmi, 2 ģintis, \~400 sugu, Latvijā audzē gk. kā dekoratīvus vasarzaļus krūmus; akmeņozols
- bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- kokžņaudzējs Divdīgļlapju klases dzimta ("Celastraaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai liānas, 58 ģintis, 860 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - segliņš
- riekstkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Juglandaceae"), vasarzaļi koki, retumis krūmi, 7 ģintis, 58 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē riekstkokus, pterokārijas un kārijas
- magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu
- zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos
- pabērzs Divdīgļlapju klases dzimta ("Rhamnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas vai poligāmi koki un krūmi, arī liānas, 60 ģinšu, 900-1000 sugu, Latvijā savvaļā 2 ģintis, katra ar 1 sugu
- citronliāna divdīgļlapju klases dzimta ("Schisandraceae") vasarzaļas vai mūžzaļas kokveida liānas, lapas pamīšas, ziedi viendzimuma, 2 ģintis, 47 sugas
- timēleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Thymelaeaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai lakstaugi, 50 ģinšu, 500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga, aizsargājama - parastā zalktene; zalkteņu dzimta
- goba Divdīgļlapju klases dzimta ("Ulmaceae"), vasarzaļi koki, retāk krūmi, 18 ģinšu, Latvijā sastopama 1 ģints, dažas sugas introducētas
- irbene Divdīgļlapju klases dzimta ("Viburnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi krūmi, retāk koki, 1 ģints
- citronliānaugi Divdīgļlapju klases ilīciju rindas dzimta, mūžzaļas vai vasarzaļas liānas, vijīgi vai ložņājoši krūmi, 2 ģintis, Latvijā introducēta 1 suga
- liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi
- zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu
- dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas
- ziemciete Divgadīgās ziemcietes - dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā
- kastaņa Dižskābaržu dzimtas ģints ("Castanea"), vasarzaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām, Latvijā introducētas 2 sugas, bet tās ir vidēji ziemcietīgas un netiek plaši audzētas
- notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas
- ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
- sans dūkšana (ko rada piemēram dunduri u. tml. radības karstā vasaras laikā)
- zalkšņi Dzelkšņains augs, kas aug purvainās pļavās; mazi krūmiņi, kas zied agros pavasaros sārtiem ziediem
- Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā
- rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā"
- vedības Dzīres pēc mēslu vešanas talkas pavasarī
- vasarnieks Dzīvnieks, kas tikai vasaru pavada kādā vietā
- pesachsvētki Ebreju svētki, kas svinēti pavasara mēnesī, pilna mēness naktī pēc saules rieta
- sēras Egļu un priežu ziedputekšņi, kas, šiem kokiem pavasarī ziedot, vairumā sakrituši ūdens paltēs
- tunga eiforbiju dzimtas ģints, līdz 15 m augsts vasarzaļš koks (5 sugas) ar baltsārtiem ziediem un indīgām sēklām, kas satur ātri žūstošu eļļu
- goblapu eikomija eikomiju suga ("Eucommia ulmoides"), 15-20 m augsts vasarzaļš koks ar stipri eliptiskām lapām, Ķīnas centrālās un rietumu daļas kalnos
- stāvkoku namiņš ēka, kas celta no vertikāliem stabiem (vasaras virtuve)
- ekliptiskais garums ekliptiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa ekliptiku no pavasara punkta pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kurš iet caur ekliptikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°
- spīdekļa rektascensija ekvatora loks no pavasara punkta līdz spīdekļa meridiānam Saules redzamās kustības virzienā
- Čūsknesis ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Ophiuchus", saīsinājums "Oph"), atrodas Piena Ceļā; dala 2 daļās Čūskas zvaigznāju; nav zodiaka zvaigznājs, taču Saule tajā atrodas ik gadus 27.XI-17.XII, Latvijā novērojams vasarā
- akantopanakss Eleiterokoks - arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), vasarzaļi, retāk mūžzaļi ērkšķaini koki vai krūmi
- datūra Eņģeļtaure, krāšņumaugs, kas pa vasaru nesams ārā, bet ziemās kopjams telpās
- rododendrs Ēriku dzimtas ģints ("Rhododendron"), dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros, \~1200 sugu, iecienīti krāšņumaugi, >10000 šķirņu, Latvijā audzē >100 sugu, izveidoti vairāki desmiti hibrīdu un perspektīvu šķirņu
- parastā mellene ēriku ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums
- Agdi Evenku (Aizbaikāls, Ķīna) mitoloģijā - pērkona un zibens saimnieks, debesu vecis, kas mostas pavasarī un izšķiļ uguni, kuras dzirksteles satriec ļaunos dēmonus
- Sasikkels ezers Balhaša-Alakola ieplakā 374 m vjl., Kazahstānā, platība - 736 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 4,7 m, līmenis mainīgs, augstākais vasarā
- Vālenezers ezers Šveicē, Sanktgallenes kantonā, atrodas augstu kalnu ielenkumā, ūdens temperatūra vasarā nepārsniedz 20 °C
- pausarpuse Gadalaika posms, kad tuvojas vai sācies pavasaris
- pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās
- gaiļbikses Gaiļpieši ("Primula veris"), agrs vasaras augs, ziedi dzelteni, čemuros
- stupkuošons ganu rotaļa ("zvirbuļu ķeršana") no lieldienām līdz vasarsvētkiem
- Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards
- limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu; neliels, vasarā izsīkstošs ezers
- iesēklis Graudi, sēkla, ko sargā no izlietošanas pārtikā, lai nodrošinātu sējas materiālu pavasarī
- ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste
- villa Grezna vasarnīca, māja, parasti ārpus pilsētas
- Atīds grieķu mitoloģijā - zemes auglības dievs, kura kults ir saistīts ar pavasara nāves un atdzimšanas svētkiem, kas sākotnēji radušies Frīģijā
- uzziedēšana griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes
- uzziedināšana Griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes
- maucuksnes Grīslim līdzīga zāle, ko pavasarī izmanto lopbarībai
- Baidaratas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, starp Jugru un Jamalas pussalu, garums - \~180 km, platums - pie ieejas 78 km, dziļums - līdz 20 m, ietek Kara, Juribeja, ziemā aizsalst, vasarā ziemeļu vēji piedzen ar ledu
- Berika Gruzīnu mitoloģijā – auglības dievība, ko attēloja āža izskatā un kas simbolizēja dabas atdzimšanu pavasarī
- Lielvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielvasaraudži" nosaukuma variants
- Mazvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Mazvasaraudži" nosaukuma variants
- mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus
- erante Gundegu dzimtas ģints ("Eranthis"), \~10 cm garš augs, ar bumbuļiem zemē, vienāda platuma lapām un dzeltenu ziedu agri pavasarī
- klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs
- aktīvais slānis ģeokrioloģijā - vasarā atkūstošs augsnes un grunts slānis mūžīgā sasaluma apgabalos
- Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst)
- Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu
- čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem
- Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā
- filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes
- Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus
- Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli
- sagremzdoties iegūt (pavasarī) viegli novelkamu koka mizu (svilpes izgatavošanai)
- pionieru nometne iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizēja pionieru un skolēnu atpūtu
- apsula Ievainoto bērzu sula pavasarī, kas sarecējusi, sabiezējusi
- pavasara pali ikgadēja ūdens caurteces daudzumu un līmeņu paaugstināšanās upēs, strautos un kanālos, kas rodas, sniegam pavasarī strauji kūstot
- tahana Indijas dzīvojamo ēku pagrabos iekārtota telpa, ko izmanto kā patvērumu no vasaras karstuma
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā
- nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai
- Rapitvins Irāņu mitoloģijā - vasaras un siltuma dievs
- čauka Irdens, sačākstējis sniegs pavasarī
- cīruļputenis īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- cīruļu putenis īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- atziema īslaicīgs sniegs vēlā pavasarī pēc ziemas sniega nokušanas
- putnu ziema īslaicīgs sniegs, arī sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe
- Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst
- kazino Itāliešu lauku māja vai vasarnīca
- izdūķerēt Izzvejot ar žebērkli (pavasarī nārsta laikā)
- oftalmalergoze Jebkura alerģiska acu slimība, piem., skrofuloze, pavasara katars, siena drudža konjunktivīts, pārmērīga jutība pret medikamentiem
- Priedaine Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā un dzelzceļa stacija 17,5 km no Rīgas; sākusi veidoties kā vasarnīcu rajons 20. gs. sākumā
- Majori Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 23,9 km no Rīgas, aizņem senā Vildenes ciema teritoriju, gruntsgabalus vasarnīcu būvei sāka iznomāt ap 1835. g.
- ģiģēles kāda augu (zāles) suga, ko pavasaros labprāt ēd cūkas
- vederes kāda kaitīgu kukaiņu suga, kas sastopama vasaras karstajā laikā
- tovasar Kādā no pagājušajām vasarām
- topavasar Kādā no pagājušajiem pavasariem
- piestiņa kāda pavasara puķe
- vasarnīca Kāda, kas nolīgta darbā uz vasaras mēnešiem
- medkanniņa kāds pļavas zieds (ar brūni sarkanu kātu, brūni sarkaniem pumpuriem un gaiši sarkanām ziedlapiņām; zied pavasarī)
- pienelītis kāds putns (iespējams vītītis, kas pavasarī atgriežas ap laiku, kad govis sāk laist ganos un paredzams lielāks piena izslaukums)
- citpavasar kādu pavasari; dažu pavasari
- citvasar kādu vasaru; dažu vasaru
- cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā
- kāpine Kaila zeme uz ceļa ziemas laika beigās, īpaši pavasarī
- kaļada Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums
- kaļadot Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums
- pazieme Kalna nogāze, kur pavasarī sniegs ilgāk nenokūst
- Tanena grēda kalnu grēda Taizemes rietumos ("Tanen Taunggyi"), neliela daļa arī Birmā, garums - \~500 km, augstākā virsotne - 2079 m, saposmo dziļas ielejas, vasarzaļie (tīkkoki) un mūžzaļie tropu meži
- vasarasmeita Kalpone, kas nolīgta darbā tikai pa vasaru
- vasaraspuisis Kalps, kas nolīgts darbā tikai pa vasaru
- vasarkalps Kalps, kas pieņemts darbā uz vasaras laiku
- puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru
- kolkvīcija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Kolkwitzia"), dekoratīvi dārza krūmi, kas uzzied tieši tad, ka pavasara krūmi jau ir noziedējuši
- veigela Kaprifoliju dzimtas ģints ("Weigela"), vasarzaļi krūmi, lapas pretējas, veselas ar zāģzobainu malu, ziedi samērā lieli ar divkāršu apziedni, 12 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmus audzē 6 sugas un 10 dekoratīvās formas
- vīteņsausserži Kaprifoliju dzimtas vasarzaļi vai mūžzaļi vijīgi, retāk stāvi krūmi, \~20 sugu, Latvijā introducētas 5 sugas
- vienvasaras karpas karpas, kuras audzē dīķsaimniecībās vienu vasaru
- vimba karpu dzimtas suga ("Vimba vimba", senāk "Abramis vimba"), zivs ar dzeltenīgām spurām un lejup vērstu muti, dzīvo jūrā, nārsto upēs; Latvijā pavasarī masveidā ieceļo no jūras upēs
- karsiens Karstā vasarā svīst darbā
- musonu klimats klimats apgabalos ar musonu atmosfēras cirkulāciju: sausa ziema un lietaina, mitra vasara
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums
- lāsēt kļūt plankumainam, pārklāties ar vasaras raibumiem
- slotiņu kohija kohiju suga ("Kochia scoparia"), saukta arī par vasaras eglīti, Latvijā audzēta kā krāšņumaugs, vietām pārgājusi savvaļā
- maucīklis Koka miza, kas pavasarī viegli atdalāma
- čiekuraugi Koki vai krūmi ar mūžzaļām vai vasarzaļām skujām un ar čiekuriem vai čiekurogām
- ekvinokciju kolūrs kolūrs, kas iet caur pavasara un rudens punktiem
- zodiakālgaisma Konusveidīgs gaišums gandrīz ekliptikā, kas sevišķi skaidri parādās ap ekvinokciju laiku, pavasarī drīz pēc rieta rietumos, rudenī pirms ausmas austrumos
- piecdesmitnieki Kristiešu sekta - vasarsvētku draudze; šīs sektas locekļi
- vasarsvētki kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā
- Georgs Kristietības un islāma mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās kareivis - moceklis, Romas imperatora Diokletiāna laikabiedrs; folkloras tradīcija viņa vārdu saista ar lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu ieražām; Juris
- Juris kristietības un islāma nostāstos — kareivis moceklis, ar kura vārdu folkloras tradīcija saistīja lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu reliktās pagāniskās ieražas, kā arī bagāto mitoloģisko tematiku, arī motīvu par cīņu ar pūķi
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs
- gušņa Krustziedis ar zaļiem lakstiem, ko ēd pavasarī
- kamēlītis Kukainis tīklspārņu kārtā, melnīgsnējā krāsā ar garu šauru, kamieļa kaklam līdzīgi izliektu galvu un priekškrūti, lido pavasarī
- dižods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti
- garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu
- pasējas kultūra kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām)
- liatre kurvjziežu dzimtas ģints, ilggadīgi divdīgļlapju augi, savvaļā Ziemeļamerikā, zied vasaras otrā pusē karmīnsārtiem ziediem vārpā kāta galā; audzē arī kā krāšņumaugus
- argirantēma Kurvjziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Argyranthemum"), kas vasaras periodā zied ilgstoši, Latvijā bieži dēvē arī par krizantēmām
- kankale kūtsmēslu slānis, kas iekaltis liellopu ādas apmatojumā (īpaši pavasarī)
- melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms
- beltane Ķeltu pavasara svētki, sākotnējie Maija svētki
- Brigita Ķeltu poēzijas, pravietojumu, mācīšanās un dziedniecības dieviete, Īrijas kristietībā viņa kļuva par Svēto Brigitu, kuras svētku diena sakrīt ar ķeltu pavasara svētku laiku
- dūķerēt Ķert zivis, durot ar žebērkli (pavasarī nārsta laikā)
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu
- Džu-Žuns Ķīniešu mitoloģijā - Ķīnas valdnieks, uguns dievs, dienvidu un vasaras pavēlnieka Jaņ-Di pēctecis un palīgs
- Duņ-Dzins Ķīniešu mitoloģijā - saules dievība, ko attēloja kā skaistu vīrieti, kurš ratos traucas pa debesjumu un dzied jautru dziesmu, vēlāk - pavasara dievība
- saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas
- kempings Labiekārtota autotūristu vasaras nometne, kurā ir teltis vai viegla tipa namiņi
- laikgadi Laika dalījuma periods seno latviešu kalendārajos priekšstatos, 2-12 nedēļas gari periodi, atbilstoši veicamajiem darbiem; kā ziemas tā vasaras laiks dalījās 5 laikgados
- zvaigžņu diennakts laika intervāls, kurā Zeme izdara vienu pilnu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm, precīzāk – pret pavasara punktu; Zvaigžņu diennakts garums ir 23 h 56 min un 4 s pēc vidējā Saules laika
- civilā pusnakts laika moments 0.00.00 pēc joslu laika vai vasaras laika; šai momentā notiek datuma maiņa
- civilā pusdiena laika moments 12.00.00 pēc joslu laika vai vasaras laika
- pavasara ekvinokcija laika moments pavasarī, kad Saule šķērso debess ekvatoru un dienas un nakts garums ir vienāds
- mežu un dārzu dienas laika posms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus
- putnu dienas laika posms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai
- lobu laiks laika posms pavasarī, kad kokam viegli atdalās miza
- bizamlaiks Laika posms vasarā, kad govis daudz bizo
- bizojamlaiks Laika posms vasarā, kad govis daudz bizo
- klanāmlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu
- klanlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu; klanāmlaiks
- spindeļlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles
- spindallaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles; spindeļlaiks
Atrasts piemēros (93):
- turiene - Es šovasar uz turieni aizbraukšu.
- pabeigt - Pavasarī pabeidzu pamatskolu.
- pamatskola - Pavasarī pabeidzu pamatskolu.
- aizmirst - Vai neesi aizmirsusi — šodien taču ir "Pavasara" atklāšana!
- kamene – Tavai zināšanai, tik agrā pavasarī kamenes vēl nav atmodušās...
- atbrīvošana 1919. gada vasarā, pēc Rīgas atbrīvošanas, tika atsākts valsts pārvaldes aparāta izveides darbs.
- dirižablis 1929. gada vasarā dirižablis bija viens no pasaules brīnumiem.
- pavasarīgs Abām īsti pavasarīgi vārdi — Maija un Ieva.
- klajš Ainavas vēl arvien bija tādas pašas — klaji līdzenumi, kuri vasarā oda pēc kaņepēm.
- kautrs Akācijas lapu smarža, saule uz svaigā zaļuma, brīnumziediem apbērtā ieva ar caurspīdīgiem zelta stariem un laimīga blonda galva ar smuku cepurīti un kautru pavasara puķu pušķīti pie baltās blūzes.
- pirms laika Akmeņi un vienas vasaras garumā izstiepušies kļavji, nodzeltējuši un apsarkuši pirms laika.
- padomisks Amplitūda plaši padomiska – no ideoloģiski pareizajiem izstrādājumiem Ļeņins oktobrī un Ķīnas tautas uzvara līdz mākslinieciski pilnvērtīgākajiem Sadko, Revidentam un pavisam jau brīvdomīgajam Pavasarim Pārupes ielā.
- pildīt Ap pulksten vienpadsmitiem, kad Saulkrastu pludmali sāka pildīt vasarnieki, netālu no mola joprojām rosījās policija.
- kalendārs Aprīlis ir kalendārā pavasara otrais mēnesis un laiks, kad zeme svīst un atgūst siltumu.
- tikt Arī tam zaķim, kuram izdevās pavasarī tikt pie svaigiem burkāniem.
- atjaunojums Arī vasarnīca prasa nemitīgu apkopi un uzturēšanu, arī vasarnīca ir māja, kurai ir nepieciešami atjaunojumi un uzkopšana, kā arī jebkāda veida citas rūpes par to.
- atdzimt Atmiņā atdzima kāda aina: tveicīga vasaras diena, piere vienos sviedros, uz šīs ielas strādnieki lauž veco bruģi, un tūlīt aiz viņiem citi jau gludina asfaltu, iepakaļ brauc veltnis...
- greznība Beidzot, pēc desmit dienu pārgājiena, tie paliek aiz muguras, un vasaras saulgriežu greznībā ietērpusies Seligera ezera apkaime, kā īpaši svētkiem posusies, sagaida latviešu strēlnieku divīzijas nožēlojamās, novārgušās atliekas.
- glezna Bērnībā virs Marčello gultas karājās glezna, kurā attēlota ledus iešana pavasarī.
- ledus (iz)iet Bērnībā virs Marčello gultas karājās glezna, kurā attēlota ledus iešana pavasarī.
- atminēt Brāli, vai tu atmini vasaru?
- uz pusi Briģenes ezerā zooplanktona dzīvnieki sasniedz attīstības maksimumu pavasarī – maijā, bet jūnijā to skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi.
- ārkārtīgs Ceļš no Jelgavas uz Rīgu bija gandrīz tāds pats, vasarā dziļa smilts, pavasaros un rudeņos ārkārtīgi dubļi.
- pavasaris Cik iespējami cerīgu mīlestību pašā pavasarī nav nosaldējusi neticība!
- kost Citreiz vasaras beigās/rudens sākumā salna kož spēcīgāk!
- diena Cukuram tajās saulainajās dienās bija vērtība vasaras otrajā pusē un rudenī, kad saimnieces sāka vārīt zaptes un kompotus.
- vārīt Cukuram tajās saulainajās dienās bija vērtība vasaras otrajā pusē un rudenī, kad saimnieces sāka vārīt zaptes un kompotus.
- dabisks Dabiskām blondīnēm vasarā ir viegli iztikt bez friziera.
- ziņot Daudz spēka prasa arī pētniecisko darbu veikšana ķīmijā, fizikā, bioloģijā un matemātikā un gatavošanās par rezultātiem ziņot konferencē vasaras skolas noslēgumā.
- pavasarīgs Diena solījās būt patiešām silta un pavasarīga, bez vēja.
- izvilkt Diez vai pavasari viņš izvilks, domā Ella.
- izvēle Ēdnīca un restorāns pat vasarā stāvēja pustukši, pārtikas veikali bija slikti iekārtoti un piedāvāja trūcīgu izvēli.
- beha Es Liepājā šovasar arī saķēros ar 5. behu.
- priecāties Es priecājos, ka ārā ir pavasaris.
- parakstīt Fotogrāfiju zvaigzne parakstījusi ar vārdiem« pēdējā šīs vasaras fotogrāfija».
- gredzens Gaišais gredzens sastāv no agrīnās koksnes un veidojas pavasarī, tumšais — no vēlīnās un veidojas rudenī.
- rudens Gan visu vasaru, gan tagad, tuvojoties rudenim, mājas tuvumā un pat tieši pagalmā arvien biežāk rosījās dažādi meža zvēri.
- nodarīt Graudu audzētājiem pavasara sausums nodarīja postu.
- padomju laiks Ielu malās sastādīja padomju laiku simbolkokus — papeles, kas vēl tagad vasarās pēc ziedēšanas lidina autobraucēju acīs vatei līdzīgas pūkas.
- atmiņa Iesmaržojās pēc vasaras un saldām atmiņām.
- salds Iesmaržojās pēc vasaras un saldām atmiņām.
- sazemēties Ilonas uzaicinājums senajiem “Autogrāfa” autoriem pulcēties Pinteļa ezera krastā pie laukā vārītas jēra zupas katla vēl ilgi liks atcerēties brīnumainu vasaras vakaru, kad basām kājām gribējās sazemēties ar ne tik sen pārķemmēto pļavu, kad salmu rituļi kalpoja par skatuvi un skaļāk lasītu dzejas rindu vārdi sasaucās ar atbalsi.
- vējains Ir agrs pavasaris, laiks vējains un salts.
- seksīgs Ir dzirdēts par slāpju halucinācijām tuksnesī, varbūt ir arī sala mirāžas — stāv zaldātiņš, apsnidzis, sastindzis, piesalis pie paklājiņa, un redz karstu vasaras dienu: meitene laiza saldējumu, vējš gar seksīgajiem stilbiem cilā kleiteli, suns aiz karstuma elš kā sirdsslimnieks...
- izdot Izdot vasarnīcu uz trim mēnešiem.
- bindžot Ja laikapstākļi aiz loga vēl nelutina tā, kā gribētos, ir sajūta, ka pirms vasaras cēliena vēl mazdrusciņ jāuzkrāj enerģija, tad ir īstais laiks bindžot (jeb nepārtraukti skatīties) kādu seriālu.
- slimot Ja vasarā vīnkoks slimojis ar neīsto miltrasu, tad lietderīgi ir veikt profilaktisko miglojumu ar 3% Bordo šķīdumu.
- agri Jā, kaimiņi, kam piederēja tītars, agri pavasarī pazuda no savas sētas.
- pa smuko Jāgaida vasara, lai var nobildēties pa smuko.
- vācējs Jau vēstīts, ka meža velšu vācēji šovasar atrod daudz mazāk savvaļas ogu un sēņu nekā citugad.
- atnākt Jēziņ, cik gaišas domas, saulainajam pavasarim atnākot!...
- kalnots Johannesa Brāmsa Dubultkoncerts komponēts 1887. gada vasarā Šveicē pie Tūnas ezera – Brāmss vienmēr izvēlējās krāšņi kalnotas un ezerotas vasaras atpūtas vietas.
- virsjaka Kad ārā ir nedaudz vēsāks laiks, piemērota būs puķaina virsjaka, kas ne tikai sasildīs, bet arī atdzīvinās pavasari.
- atdzimt Kad pasaule zaļo, pumpuri sprāgst un vasara jau gandrīz aiz stūra, klāt laiks izbaudīt pavasari- gadalaiku, kurš dod iespēju dabai atdzimt no jauna un mūsu smaidiem atplaukt pretī saules stariem.
- knaši Kad upes pļavas pārplūst vasarā priekš nopļaušanas, tad visu zāli apnes netīru ar knašiem.
- pieskatītājs Kad vasaras nometnēs netiku iebalsots par komandieri, bet gan laika skaitītāju debatēs, drēbju pieskatītāju pludmalē un kartupeļu mizotāju virtuvē.
- augstums Kāda balss no perona augstumiem vēl turpina klaigāt par ziemā izsalušo vasarnīcu, par logu izpuvušajiem rāmjiem, bet kājas jau atsperas gulšņu solī.
- laiviņa Kājās abām valstu pirmajām lēdijām bija papēžu apavi, viena priekšroku deva laiviņām, bet otra vasaras kurpēm.
- urinēt Kamēr urinēju, domāju, ka šogad tāds lietains pavasaris.
- pavasaris Kas notiks pavasarī?
- filiāle Katru vasaru skolēni strādā Latgales centrālās bibliotēkas filiālēs.
- agrs Kaut gan valdīja brīnišķīga, agra atvasara, cilvēku, kas pastaigājas pa Maskavu, bija maz — tik maz, ka viņu tikpat kā nebija.
- siers Klasiskā siera kūka ar vasaras ogām ir vispopulārākā šī bloga recepte.
- rūpals Kopš vasaras valsts struktūras izvērsušas īstu kariņu pret taksistiem, kā rezultātā simtiem šoferu atteikušies no šī rūpala.
- gādāt Kristo pa vasarām saulē veselīgi iedega, palīdzot gādāt lauku radiem sienu, kā jau latvieši dara, bet ziemās āda vienmēr palika āriski bāla.
- jauns Kur tu citur atradīsi tādu pavasari, kur tik rožainā gaismā kvēlo bērzi, veselas jauno bērzu birzis, kamēr tie vēl pumpuroti, un nekur tie tā nesmaržo, kad saplaukst.
- aperitīvs Labi dzert kā aperitīvu vai vasarā pie vieglam uzkodām.
- otrā elpa Lai arī pamatīgi nokausēti karstajā vasaras laikā, jaunieši uz skatuves atguva otru elpu, jo tieši kuplais skatītāju pulks devis daudz enerģijas izdejot vēl vienu koncertu.
- agri Lai es paklausoties agri pavasarī — tad tie esot augstu kokos iekārti zvani, bezjutekliski kā bērna smiekli, jo mātītes vēl neatbildot.
- formīgs Lai izvairītos no nekontrolētas savairošanās un veidotu koptu un formīgu krūma vainagu, agros pavasaros grimoņu krūms pamatīgi jāapgriež līdz pat augsnes līmenim.
- agrs Laikam no agra pavasara līdz vēlam rudenim zied puķes, ko?
- māllēpe Lazda uzzied vēl klusāk par māllēpēm.. kā spilgti sarkani skūpsti pavasarim.
- tīrīšana Lielā pavasara tīrīšana un citi knifi
- šļūcenes Lielajā somā nebija vien Astras vieglās sandales, bet, kā izrādījās, arī manas vasaras šļūcenes.
- rediģējums Lielus satura rediģējumus piedzīvoja A. Skultes balets «Negaiss pavasarī», kaut gan tā libretu sarakstīja dejotāji M. Garševica un A. Ozoliņš.
- iedegums Lonijai nebija ne iedeguma, ne vasarasraibumu, viņa vienmēr sārti balta.
- iedarbīgs Ļoti neparastu, emocionāli iedarbīgu izteiksmes veidu dzejniece izvēlējusies, liekot dzīvi pilsētā pārdzīvot vasarai.
- māls Māli no viņas kapa aplipa man ap kurpēm, un es atcerējos, kā mēs abi pērn pavasarī Krasnojiļskā staigājām pa kapiem.
- Ziedoņdārzs Mamma vadāja uz Ziedoņdārzu un Vērmaņdārzu, vasarās visi dzīvoja Jūrmalā.
- ūdenssports Man ļoti patīk ūdenssports, tāpēc sāku aktīvi nodarboties ar to, izmantot Latvijas īsās vasaras līdz galam.
- līksms Mani māca kauns, ka līksmās pavasarīgās dienas mirdzumā šādas melnas jūtas vainago mani ar saviem indīgajiem ziediem.
- kalējs Mans paps mani tajā vasarā uz pāris dienām aizsūtīja uz Dimanta kalvi, lai pamācos kalēja amatu.
- velnišķs Margrieta zināja gadījumus, kad komisijas, uzlidojušas kā siseņi kādā vasarnīciņu dārzkopības teritorijā, ar velnišķu prieku sastādīja aktus par nelikumīgo celtniecības objektu nojaukšanu.
- ziemvasara Maza knīpa, bet sportiski samērīga, augu ziemvasaru baltu sejas ādu, brūnums viņai neķeras klāt, un gariem rudzu krāsas matiem, kas plīvo palaisti vajā vai bizē sapīti un pārmesti pār plecu.
- pavasarīgs Mēs atstājām suni istabā, izgājām pavasarīgajā dārzā.
- lietot Mēs nedrīkstam lietot tādus vārdus: uz vasaras pusi, uz rudens pusi, nākampavasar...
- ļaudis Meteņa vakarā saimniekam jāizvizina visi mājas ļaudis, tad nākošā vasarā būs gari lini.
- vest Miltus un putraimus ved no Rīgas, gaļai pavasaros pērk pārīti sivēnu, nobaro un rudenī kauj nost.
- ieteikums Modele Tatjana labprāt dalās ar ieteikumiem, kā vasarai iegādāties perfektu peldkostīmu.
- ikdiena Mols atdalīja krāsaino vasaras atpūtnieku pasauli no melnbaltās un vienmuļās zvejnieku ikdienas.
- žokejnīca Mugurā viņam melns, švīkstošs un spīdīgs gumijas mētelis, galvā lēta, plāna vasaras žokejnīca, rokā sasprēgājis un izbalojis portfelis, kājās melni tanki.
- svētki Mums nebija lielāku svētku par šiem pavasara piknikiem.
- atbilde Nākamajā vasarā devāmies atbildes vizītē.
vasar citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv