Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2024

405 379 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam up.

Atrasts vārdos (660):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9999):

sulfonilgrupa -SO~2~ -, divvērtīga grupa.
C "Čarli" (angļu val. _Charlie_) - starptautisks signāls - nozīmē "jā" vai "iepriekšējā karogu (signālu) grupa ir jālasa apstiprinošā formā".
bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
ESA "Euroatom" Sagādes aģentūra ("Euratom Supply Agency").
rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
pārgaldīt (Kuļot) pāršķelt (pupas vai zirņus).
(pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
privātnams [nams]{s:1880}, kas pieder atsevišķam cilvēkam vai atsevišķu cilvēku grupai
savrupnams [savrupmāja]{s:1644}
žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
tiolgrupa =SH vienvērtīga grupa, svarīga daudzu enzīmu darbībā.
tionilgrupa =SO, vienvērtīga grupa.
Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
tūkstošsēklu masa 1000 kondicionētu sēklu vai sausu viensēklas augļu masa gramos; materiāla kvalitātes rādītājs, kas raksturo sēklas materiāla rupjumu un gatavības pakāpi.
LP 12 collu diam. skaņuplates ar griešanās ātrumu 33 un 1/3 apgriezienu minūtē un skanējuma ilgumu 30–50 min.
kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
Samoa salas 14 salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos (angļu val., "Samoa Islands"), Polinēzijas rietumu daļā, platība — >3000 kvadrātkilometru.
uskoki 16. gadsimtenī no Turcijas uz Austriju aizbēguši serbi, kas dzīvoja no laupīšanas.
prezbiterieši 17. gs. angļu buržuāziskās revolūcijas laikā - vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums, kas pauda lielburžuāzijas intereses.
Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
peredvižņiki 19. gs. otrās puses krievu mākslinieku reālistu grupējums.
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
Mazozolu pagasta teritorija 1990. g. nodibinātajā Mazozolu pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Ogres pagasts un daļa Taurupes un Ērgļu pagasta teritorijas.
etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha.
Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m.
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
Centra ūdenskrātuve 5 ūdenskrātuvju kaskāde uz Slampes upes Tukuma novada Slampes pagastā, platība — 12 ha.
monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā.
abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji.
Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte.
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte.
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa.
Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe.
Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe.
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts.
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe.
Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe.
Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe.
Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe.
Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe.
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe.
Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte.
Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai.
abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.).
apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem.
abhāzu valoda abhāzu-adigu valodu grupas valoda.
kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs.
bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji.
lupīnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium lupinaster").
kategoriālā nozīme abstrakta nozīme, kas vispārina vārdu grupas leksisko vai vārdformu gramatisko nozīmi.
kataforija Abu acu šķielēšana lejup.
Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte.
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis.
acāts Acains (par maizi, kartupeļiem).
acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai.
acilācija Acila grupas ievešana vai veidošana organiskā savienojumā.
acilēšana Acilgrupas ievadīšana organiskos savienojumos.
Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt.
Tonatiu Acteku mitoloģijā - saules dievs, kuram jaunības saglabāšanai katru dienu bija jāsaņem upuru asinis.
Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības.
Čalčiutlikue Acteku upju un ezeru dieviete, lietus dieva Tlaloka sieva.
šķērsdisparācija Acu redzes asu iekšupvērstība.
Acupe Acupīte, Rūjas pieteka.
Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
obkonisks Ačgārni konisks, ar pamata plāksni uz augšu un virsotni lejup.
ačikups Ačkups.
dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c).
fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus.
hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
skraupulis Ādas slimība - kraupis; arī kašķis.
skropulis Ādas slimība - kraupis.
serpiginozā, lienošā angioma ādas slimība, ko raksturo punktveida vaskulāru mezgliņu grupas, kas veido lokus.
buloze Ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās.
eritrodermija Ādas slimību grupa, kuru klīniskajā ainā dominē ģeneralizēts difūzs ādas sarkanums un lobīšanās.
dermatoze Ādas slimību vispārējs nosaukums - slimību grupa, kam raksturīgi dažāda veida un izcelsmes izsitumi ādā.
braunas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes; blaugznas.
brauna Ādas virskārtai nolupušas plēnītes.
brauņas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes.
adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram.
Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā.
Agere Ādģēre - upe Latvijā.
temirgoji Adigejiešu etnogrāfiska grupa (uz tās dialekta pamata veidota adigejiešu nacionālā rakstība).
bžeduhi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, kas veido šās tautas lielāko daļu.
abadzehi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, senatnē viena no lielākajām adigu ciltīm.
filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem.
Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas.
Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta.
Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas.
Taurupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Taurupes pagasta teritorijas pievienota Mazozolu pagastam.
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam.
Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa.
Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam.
Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam.
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
Mālupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijas rietumu daļā nodibināts Malienas pagasts un 1990. g. atjaunotais Mālupes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas pārējo daļu.
Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime.
Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā.
Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta.
grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīkla.
lokālā tīkla grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīklā.
hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums.
bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji.
vikse Ādu spodrināšanas līdzeklis no kauloglēm, sīrupa vai melases un eļļas (vācu "wichse").
Aduliena Adulīte, upe Tirzas pagastā.
haomantija Aeromantijas nozare, pareģošana ar vīziju tēliem, ko veido mākoņi un to sagrupējumi.
Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.).
gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms).
barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
alizaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
ishakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
nurzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
ziraki Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst barakzaju, popalzaju, alkozaju un acakzaju ciltis.
pandžpavi Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst nurzaji, alizaji, ishakzaji u. c.
acakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
alkozaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
popalzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
apridi Afridiji - puštunu (afgāņu) cilšu grupas pašnosaukums.
būru valoda afrikandu valoda - ģermāņu valodu grupas valoda, viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām.
afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda.
Kāpzeme Āfrikas dienvidu gals aiz Oranžas upes, t. i. Dienvidāfrikas Republikas dienvidu daļa.
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja.
bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini.
bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi.
aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole.
aglutinofors Aglutinīna aktīvā molekulu grupa, kas izraisa aglutināciju.
aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības.
resurrēkcionisti Agrāk Anglijā līķu laupītāji, kas tos pārdeva anatomiem.
Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā.
ķēvpupa Agrīna ēdama sēne - ķēvpups.
drīzene Agrīnais kartupelis.
drīzuļi Agrīni augļi, dārzāji, sevišķi kartupeļi.
ātraudži Agro kartupeļu šķirne.
ērstlingi Agro kartupeļu šķirne.
Skultes upe Aģe, upe Vidzemē.
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte.
Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe.
Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts.
Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm.
dumpot Aicināt uz dumpi 1; radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā).
igapo ainava, ko veido ilgstoši applūstošas upju palienes, kuras klāj slapjie tropu meži (selvas).
uzairēt Airējot uzvirzīt (piem., laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei).
harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā.
karbass Airu kuģis vai neliels burinieks kravas pārvadāšanai Baltajā jūrā, kā arī upēs, kuras tajā ietek.
Aišate Aiša - upe Latvijā.
Aise Aiša - upe Latvijā.
Aizšate Aiša - upe Latvijā.
Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe.
rupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida rupju vilnu, kas sastāv no dūnvilnas, pārejas matiem un akotmatiem.
pusrupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida vilnu, tās iegūtas, krustojot rupjvilnas aitas ar smalkvilnas vai pussmalkvilnas teķiem.
pussmalkvilnas aitas aitu šķirņu grupa, aitas ar vienveida pussmalku vilnu, kas sastāv no pārejas matiem vai rupjas dūnvilnas.
kurdjukaitas aitu šķirņu grupa; gaļas-tauku virziena rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitas, kurām krustu rajonā ir tauku maiss - kurdjuks.
Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā.
Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe.
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m.
Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte.
Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe.
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
āžome Aiz jūrmalas kāpām izraktas, nolīdzinātas ielejas, kur stādīja kartupeļus.
maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
gludā apstrāde aiz rupjās apstrādes sekojošs apstrādes posms, kurā iegūst apstrādātās virsmas lielāku kvalitāti.
saskopuļot Aiz skopuma sataupīt, sakrāt.
aizčubināt Aizbāzt ar lupatām caurumu.
aizsērīt Aizbērt ar saslaukām (upes gultni).
kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu.
aizkankarot Aiziet ietītam lupatās.
atdalīties Aiziet no citiem, palikt savrup (par cilvēkiem).
aizšļukāt Aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs).
aizšļurāt Aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs).
Aizklāņu upe Aizklāņupe Talsu novadā.
Mazupīte Aizklāņupe, ūdenstece Dundagas un Rojas pagastā.
podupieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Podupi" iedzīvotāji.
aiztupstīties Aizlaisties, atkārtoti notupstoties.
katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus.
āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums.
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m.
Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m).
Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m.
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha.
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
kriša Aizsegs, kriminālgrupa, kas it kā pasargā biznesmeņus no citu kriminālapdraudējumiem.
ģelaķ probku, stengu aizsegt citus, grūstīt upuri, lai viņš nemana apzagšanu.
knibināt Aizskarot, burzot mazliet drupināt, plūkāt u. tml.
insultācija Aizskārums, rupjība, izsmiešana.
murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
dasums Aiztaupījums, nolikums, naudas vai cita uzkrājuma veidā.
paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā.
atgausēt Aiztaupīt.
aizatupties Aiztupties.
aiztupt Aiztupties.
Asupen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
Asuppen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
aizupietis Aizupieši (2, 3, 4).
aizupieši Aizupietis (1).
nolaist Aizvest lejā pa upi (ar ūdens transportlīdzekli).
nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu); nolaupīt.
nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
Ajaguza Ajageza - upe Kazahstānā.
akata Akacis, bezdibenis purvā, upē, ezerā.
akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji.
Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
sarcoptes Akarīdērču grupas ģints.
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
Akavina Akaviņa - upe Latvijā.
Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe.
koncerns Akciju sabiedrību grupa, kas apvienotas mātes sabiedrību un meitas sabiedrību attiecībās.
Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka.
Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā.
Akmensupe Akmene - upe Latvijā.
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens.
litotrītija Akmens sadrupināšana urīnpūsli ar litotrītu.
balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli.
upurakmens Akmens, uz kura veic upurēšanas darbības.
Akmeņrūču strauts Akmeņrūcis, upe Latvijā.
akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta.
akmeņlauzis Akmeņu drupinātājs, lauzējs.
Akmeņu Akmeņu valks - Akmeņvalks, upe Kazdangas pagastā.
Akmensupīte Akmeņupe - upe Latvijā.
Akmeņupīte Akmeņupe, Ilūkstes novadā.
Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā.
Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
mālupieši Aknīstes novada Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji.
vilkupieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkupe" iedzīvotāji.
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
Aknupīte Akņupīte, Eglonas pieteka.
Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve.
akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos.
vāksts Āksts, jokupēteris.
lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi.
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
aktīvists Aktīvs totalitāro režīmu okupācijas varas atbalstītājs Latvijā 20. gs. 40. un 50. gados.
Akubu Akūbū, upe Etioopijā un Sudānā.
deltas nogulumi akumulatīvi veidojumi upju grīvās.
adatu terapija akupunktūra, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe.
Dambupīte Āķenupīte, Ogres pieteka.
Dravnieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka.
Priednieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka.
kāsis Āķveida (parasti dzērvju, zosu) grupējums lidojumā.
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
upurala Ala, kurā veic upurēšanas darbības.
Krēķupe Alakste, Pāces satekupe.
Zeltupe Alakste, Pāces satekupe.
Alande Ālande, upe Dienvidkurzemes novadā.
Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe.
Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu.
Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta.
Ālava Ālave - upe Latvijā.
Alave Ālave - upe Latvijā.
Alazaņa Alazani - upe Gruzijā un Azerbaidžānā.
Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm.
aldoksīms Aldehīda savienojums, kur -CHO grupā skābeklis aizstājas ar -NOH grupu, veidojot -CHNOH grupu.
Alekša upīte Alekšupīte, ūdenstece Kuldīgas novadā un Kuldīgā.
Brūžupīte Alekšupīte, Ventas pieteka.
Sure Alekšupīte, Ventas pieteka.
Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā.
Pelčupe Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
favīds Alerģiska rakstura izsitumi ķermeņa un locekļu ādā kraupja slimniekiem.
imūnsupresija Alerģisko reakciju apslāpēšana, novēršana (angļu "immunosuppresion").
grupu teorija algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem.
Vistrica Aljakmona, upe Grieķijā.
bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu.
fagarīns Alkaloīdu grupa Argentīnas koka "Fagara coco" lapās; līdzīgi hinīnam ietekmē sirds ritmu.
enoli Alkēnu savienojumi ar hidroksilgrupu pie dubultsaites oglekļa atoma.
alkilēšana Alkilgrupu ievadīšana organiskos savienojumos.
Milnupīte Alkšņupe, Gaujas pieteka.
Zvirguļupe Alkšņupe, Gaujas pieteka.
Alkšņupīte Alkšņupe, Vadakstes pieteka.
Kraukupe Alkšņupe, Vadakstes pieteka.
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā.
dialurskābe Aloksāna ketogrupas redukcijas produkts līdz otrējā spirta grupai.
Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe.
raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi.
Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā.
Alts Alta fjords ("Altafjord"), atrodas Finmarkā, Norvēģijas ziemeļu daļā, \~30 km garš, ietek lašiem bagātā Altaelvas upe.
tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas.
mongoļu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Mongolijā, rakstu piemin, no 12.-13. gs. mongoļu rakstā.
burjatu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
kalmiku valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
baškīru valoda altajiešu valodu saimes tjurku val. grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
čulimu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas austrumu atzara uiguru-oguzu grupas valoda.
uiguru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lieto arābu rakstu, daļa krievu (bijušās PSRS teritorijā).
uzbeku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1939. g. krievu alfabēts, no 1990. g. - gan krievu gan latīņu, no 2005. g. - latīņu.
turkmēņu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1940. g. rakstības pamatā bija krievu alfabēts, no 1996. g. - latīņu.
hakasu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
altajiešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
karačaju-balkāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
karakalpaku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
kumiku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
nogaju valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
kazahu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
šoru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
tuviešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
gagauzu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
karaīmu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu un krievu alfabēts.
tatāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā līdz 1927. g. arābu raksts, vēlāk - modificēts krievu alfabēts.
evenku valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts.
nanaju valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
evenu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
udehu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas viena no ziemeļu apakšgrupas valodām.
tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda).
mongoļu valodas altajiešu vaodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku valoda u. c. valodas.
ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai.
Pirdē Altunkupri, pilsētas nosaukums kurdu valodā (_Pirdê_).
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
Alūksnīte Alūksne - upe Latvijā.
Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe.
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums.
aizupieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" iedzīvotāji.
Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums.
Stardupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Stārdupe" kļūdains nosaukuma variants.
Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums.
alodzenieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" iedzīvotāji.
ārmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" iedzīvotāji.
Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums.
Blekteskols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Blekteskalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Brīdinīki Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Briedinieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
ērmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ērmaņi" iedzīvotāji.
gravinieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Graviņas" iedzīvotāji.
igrivieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Igrive" iedzīvotāji.
Lajaskrūgs Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Lejaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
mālupieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji.
Molupe Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" nosaukums vietējā izloksnē.
Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Sopikols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns" nosaukums vietējā izloksnē.
sofikalnieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns", tagad "Igrīve" iedzīvotāji.
Torvas Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Tarvas" nosaukums vietējā izloksnē.
Žierveļi Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Žērveļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Malupskaja Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Mahlup Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
kūdupieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdupe" iedzīvotāji.
Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā.
Aloksnīte Alūksnīte - upe Latvijā.
kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti.
Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles.
upju nogulumi alūvijs, upju straumju sanesti nogulumi.
algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes.
syncephalastraceae Aļģsēņu grupa, ko dažkārt izdala no piptocefalu dzimtas.
Amada Amata - upe Latvijā.
Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
Maiļupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 12 km; Āpšupe.
Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe.
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte.
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte.
Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka.
Ene Amazones garākās iztekupes Apurimakas upes paralēls nosaukums tās lejtecē.
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
stupelišķi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji.
stupelišķieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji.
Jaunstupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants.
Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski.
Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski.
antiamboceptors Amboceptora antiviela; darbojas uz tā komplementofilo grupu.
biceptors Amboceptors ar divām komplementofilām grupām.
alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās.
heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu.
monoamīds Amīds, kas satur vienu amīdgrupu.
aminogrupa amīniem raksturīga funkcionāla grupa; pirmējā aminogrupa -NH~2~, otrējā aminogrupa =NH, trešējā aminogrupa ≡N.
galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
dezaminēšana Aminogrupas (NH2) atšķelšana no kāda ķīmiska savienojuma.
transaminēšana Aminogrupas pārnešana no viena savienojuma uz otru.
aminēšana Aminogrupas tieša ievadīšana organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā.
dezaminācija Aminogrupu atšķelšana no aminoskābēm.
triptamīns Amīns, kas rodas atšķeļot no triptofāna karboksilagrupu COOH.
monoamīns Amīns, kas satur vienu aminogrupu; tie ir biogēnie amīni serotonīns, dopamīns, epinefrīns un norepinefrīns.
Amnokana Amnokgana - Ķīnas un Ziemeļkorejas robežupes nosaukums korejiešu valodā.
Rhodeus sericeus sericeus Amūras baseina upēs izplatīta spidiļķu nominālpasuga.
Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km).
Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km.
Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums.
ārstniecības ancītis ancīšu suga (Agrimonia eupatoria").
andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
klinšu andreja andreju suga ("Andrea rupestris").
Andrupīte Andrupe, Lielupes pieteka Gaujas baseinā.
Andrepno Andrupene.
Ondrupines Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants.
Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants.
Ondrupinis Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukums latgaliski.
Briuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukuma variants.
Bryuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski.
Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums.
bronkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji.
Bronkys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" nosaukums latgaliski.
Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dagdas Sloboda" nosaukuma variants.
Golovāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovāni" bijušais nosaukums.
golovanovcieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji.
golovanovkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji.
Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums.
Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums.
Grigodynduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" nosaukums latgaliski.
grišānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grišāni" iedzīvotāji.
grizānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" iedzīvotāji.
Kotariški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kotoriški" bijušais nosaukums.
Kraukli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
Krauli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
Libini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" nosaukums latgaliski.
Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums.
Lītaunīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants.
mariampolieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mariampole" iedzīvotāji.
Miurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukuma variants.
Myurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukums latgaliski.
Munciškys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Munciški" nosaukums latgaliski.
Munciški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Muntiški" nosaukuma variants.
murānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
murēnieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
Rogali Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Rogaļi" nosaukums latgaliski.
Sleseri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Slesari" nosaukuma variants.
Biržas Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" nosaukuma variants.
Staleidzāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants.
stankeviči Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji.
strodieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
užanišķi Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Užanišķi" iedzīvotāji.
Vasili Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļi" nosaukums latgaliski.
vecokrieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" iedzīvotāji.
Vacokra Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" nosaukums latgaliski.
Vygori Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vigori" nosaukums latgaliski.
zundieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" iedzīvotāji.
Zuņdes Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants.
Zuņdis Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukums latgaliski.
Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā.
Akmene Andrupīte Ērgļu novada Jumurdas pagastā.
Akmene Andrupīte Vakas un Naukšēnu novadā.
Lukstas upe Andrupīte, ūdenstece Jumurdas pagastā.
Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
Vecmuižas ozols Andumu upurozols Lībagu pagastā.
posthemorāģiskā anēmija Anēmija pēc lielāka asins zuduma caur brūcēm, asinsvaduplīsumiem, asiņojošām vātīm u. tml.
nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa".
lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā.
bītli angļu grupa no Liverpūles, sāka koncertēt 1960. gadā.
Rolling Stones angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
pančs angļu tautas leļļu teātra personāžs: kupris ar līku degunu, jokdaris, kurš uzvar visus, kas viņam stājas ceļā.
anilīds Anilīna derivāts, ko iegūst, aizvietojot amīdgrupas ūdeņraža atomus ar skābes radikāļiem.
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā.
Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā.
aktinomicīns Antibiotiska viela ķīmiski līdzīgu vielu grupā, kuras producē dažādi aktiomicētu celmi.
amitriptilīns Antidepresantu grupas medikaments, ko lieto, piemēram, panikas lēkmju ārstēšanā.
ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa.
izoantigēns Antigēns dažu, bet ne visu tas pašas sugas indivīdu audos, piem., asins grupu antigēni.
konjugēts antigēns antigēns kurā viena acila grupa vai vienkāršs savienojums piesaistīts proteīnam.
eksods Antīkajā teātrī - traģēdijas beiguposms, kura noslēgumā koris līdz ar aktieriem atstāj skatuvi.
oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām.
Anuļupīte Anuļa, upe Kocēnu pagastā.
elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas.
rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas.
Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato.
rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
doķis Apaļas formas mārks; ūdens bedre; veca upes gultne; ieleja; aizaugusi avota vieta.
piemines Apaļās vilkpienes ("Euphorbia peplus").
Bupleurum rotundifolium apaļlapu bupleire.
kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
šnudži Apaļu stādu paliekas, piemēram, kartupeļi, bietes.
aglutinoskops Aparāts ar lupu aglutinācijas noteikšanai mēģenē.
hidrolizors Aparāts cietes sīrupa ražošanai.
homogenizators Aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas.
hibrīdaparāts Aparāts, kas apvieno divu vai vairāku atšķirīgu grupu aparātu īpašības.
atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus (parasti skaņuplatēs, kompaktdiskos).
aptamzēt Apaust (tīklu) ar rupju diegu.
zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai.
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
noziedot Apdāvināt, ziedot, upurēt.
aptrepēt Apdēdēt, apdrupt.
apurbināt Apdrupināt (veidojot mazus caurumiņus).
apdrakāt Apdrupināt visapkārt.
apdrunēt Apdrupt, apdēdēt.
ķuģis Apdrupusi pīpe.
Klaucāni Apdzīvota vieta (ēku grupa) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
lauku sētu kopa apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
Kalupe Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs.
Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
Mūsa Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā.
Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe.
Rucava Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe.
Jaunbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi.
Augstkalne Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža.
Aiviekste Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām.
Jaunmārupe apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Mārupes pagastā, 12 km no Rīgas.
Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas.
Tīraine apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā 8 km no Rīgas.
Skulte Apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā, aiz lidostas Rīga teritorijas.
Rude Apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe.
Peltes Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs.
Līkumciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Mārupes novada Salas pagastā.
Stradiņš apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Alodzene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Bāterava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Grundas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Mežnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Sofikalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Žērveļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Stankeviči apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā.
Vecokra apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā.
Bisteri Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Abrupe Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās.
Poguļanka apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Kumpāni apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
Ķurmrags apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
Lembuži apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
Mežciems apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
Zaķi apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā.
Duntes skola apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
Porkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Babri Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Druvas Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Lāčkāji Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Lietaunieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Lojāni Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Mālnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Mežancāni Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Mucenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Muktupāveli Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Rušenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Rusiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Asni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Cesvainieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Kalnagals Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Dižbārdi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Dzērves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Egļuciems apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Kaupi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Klīves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Annas Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Beberi Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Remesi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Ezerlīči Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Kaģi Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Ieķi Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novadā.
Stūri Apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novadā.
Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
Aderkaši Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
Bēvulēni Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
Lakstene Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
Rasas Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
Virticēni Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
Zvaigznītes Apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā.
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Rožupes pagastā.
Lielstraupe apdzīvota vieta (mazciems) Straupes pagastā.
Laivacums Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Briedinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Tarvas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Brīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Bronki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Golovanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Grabova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Grigodinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Grišāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Grīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Janokra apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Janovci apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Kotoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Krauļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Lītaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Malka apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Mivrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Muntiški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Andrupenes Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Dagdas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Rogaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Slesari apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Stalīdzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Sukaili apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Tizori apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Usači apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Užaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Vasiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Vigori apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Zundi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Libiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Lāčukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Plonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Pramanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Aizupieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Andrijova Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Audzeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Baltači Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Baltaiskrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Bībelišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Gailova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kupravas pagastā.
Ravlicas apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Straupes pagastā.
Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Graizgališki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Grancova apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Grustiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Ignatāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Ivbuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Kapčinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Krivāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Krutaruča apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Kuklišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Kungadruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Laurišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Logocki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Mazsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Mendriķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Morkonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Ruksišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Ruži apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Salieši apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Silagols apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Sleiži apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Somukokts apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Stūrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Ūda apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Biža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Dilmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Dinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Dubņagi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Klismeti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Oloveca apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Rakuti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Rimšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Andiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Bikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Birža Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Piruški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
Jaunokra apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā.
Augštūja Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
Mālkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Aizpore Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Aptaka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Cielauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Drēņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Dzalbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Eņģeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Eriņbirze Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Gaigalova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Gercāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Gulbinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Jaudzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Jaujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Jaunbirzāki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Kazimirovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Kazuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Kivlenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Knutenīca Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Korsikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Kūkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Kūkusiliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Laivacumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Lielojuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Liepsaliņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Līpinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Novomisle Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Oškalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Pastalojāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Peiveliškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Pētermuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Podusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Prīdauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Rubeņkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Rusinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Samuldruva Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Skrebeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Skrūzmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Soltumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Stares Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Stepores Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Stikāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Sumanka Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Švirksti Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Tomiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Upesmežs Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Vecāsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Vilmenieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā.
Druvenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Gaigalieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Iecelnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Jaundegumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Jaunlubāna Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Klāvāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Krievbirze Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Lielmežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Liepsalas Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Paukulnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Pauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Rupsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Siliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Stūrmežs Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Zvidziena Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā.
Miški apdzīvota vieta (skrajciems) Mālupes pagastā.
Varkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā; Vārkaļi.
Pavasari apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Pērnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Silmalas apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Sīpolciems apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Vētras apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes pagastā.
Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ošupes pagastā.
Tropi apdzīvota vieta (skrajciems) Ošupes pagastā.
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožupes pagastā.
Braslas apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
Mazstraupe apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
Šņores apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
Strautiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
Vārnskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā.
Kūdra apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Stūnīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mārupes novadā.
Mariampole apdzīvota vieta (vidējciems) Andrupenes pagastā.
Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Plācis apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Straupes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
Ķeiši apdzīvota vieta (vidējciems) Kalupes pagastā.
Neikšāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. - Krāslavas rajonā) 56 km no Krāslavas, Ķepovas pagasta administratīvais centrs; padomju laikā saucās Ošupe.
Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze.
Andrupene Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine.
Tūja apdzīvota vieta (vidējciems) Liepupes pagastā.
Tūjasmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Liepupes pagastā.
Dunte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagasta dienvidu daļā.
Jelgavkrasti apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
Mustkalni apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
Prinkas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā.
Rožupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe.
Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne.
Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs.
Degumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs.
Dzilnuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Priežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Babītes pagastā.
Gātciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Straupciems apdzīvota vieta (vidējciems) Mārupes novada Salas pagastā.
Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
Gaigalava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā Krēsles upes kreisajā krastā (Gaigolova, Bikava) 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs.
Dursupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs.
Zaļesje apdzīvota vieta (vidējciems) Zaļesjes pagastā, 6 km no Zilupes, pagasta centrs.
Maizīši apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota, saglabājušās drupas) Viesītes pagastā.
Ērmaņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā.
Klucīši apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā.
Aizpurvji Apdzīvota vieta (viensēta) Ogres novada Taurupes pagastā.
Vilciņi Apdzīvota vieta (viensēta) Pārgaujas novada Straupes pagastā.
Vējiņi Apdzīvota vieta (viensēta) Straupes pagastā.
Klīve Apdzīvota vieta (viensētu grupa) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
Oltūži apdzīvota vieta (viensētu grupa) Limbažu novada Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā.
Kaparāmuri apdzīvota vieta (viensētu grupa) Ogres novada Tīnūžu pagastā.
Rožkalni Apdzīvota vieta (viensētu grupa) Preiļu novadā .
Vecrikava Apdzīvota vieta (viensētu grupa) Rēzeknes novada Rikavas pagastā.
Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
Adaka apdzīvota vieta ASV (_Adak_), Aleutu salu Andrejanova salu grupā, tāda paša nosaukuma salā.
Akutana apdzīvota vieta ASV (_Akutan_), Aļaskas štata dienvidos, Aelutu salu Foksu salu grupas Akutanas salā.
Airaena apdzīvota vieta ASV (_Iraan_), Teksasas štatā Pekosas upes krastos.
Ārlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Arlington"), Oregonas štata ziemeļos, Kolumbijas upes kreisajā krastā, 600 iedzīvotāju (2012. g.).
Supīriora Apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju.
Supīriora Apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju.
Supīriora Apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju.
Amata apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā 13 km no Cēsīm, Amatas upes labajā krastā.
Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē.
Āpilatoka apdzīvota vieta Grenlandes rietumu piekrastē (_Aappilattoq_), Kāsuitsupas pašvaldībā (līdz 2008. g. - Upernavikas pašvaldībā), Bafina līča austrumu piekrastē.
Ajamarina apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Marína_), Egejas jūras Dienvidsporādu salu grupas Leras salā.
Keila-Joa apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļrietumu daļā, pie Keilas upes.
Surju apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Reiju upes krastā.
Airpanasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Airpanas_), Bandas jūras Baratdajas salu grupas Vetaras salas rietumu piekrastē.
Alonei Habašana apdzīvota vieta Izraēlā, Golānas augstienēs, okupētajā Sīrijas teritorijā.
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā.
Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos.
Aloja apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidu daļā, Alojas upes krastos.
Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā.
Ajanka apdzīvota vieta Krievijas Kamčatkas novada ziemeļos (_Ajanka_), Penžinas upes krastos.
Pukova Apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā.
Kilrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala dienvidaustrumos, Bennas upes kreisajā krastā.
Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā.
Alksņupji apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksniupiai_), Šauļu apriņķa Radvilišķu rajona ziemeļaustrumu daļā.
Alizava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona ziemeļu daļā.
Araka apdzīvota vieta Māršala Salās (_Arrak_), Madžuro/Mežro salu grupā.
Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena.
Ķerkliņi Apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu.
Korkeakoski apdzīvota vieta Somijā (_Juupajoki_), Pirkanmā reģionā.
Ainī apdzīvota vieta Tadžikistānā (_Aynī_), Sugdas vilojatā, Zarafšonas upes ielejā.
Skūrupa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Skurup_), Skones lēnes dienvidu daļā.
Petriņciems Apdzīvotās vietas "Mārupe" daļas bijušais nosaukums līdz 19. gs., kas robežojās ar Bieriņiem.
Jezupava Apdzīvotās vietas un bijušās muižas "Jezupova" nosaukuma variants.
virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija.
baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
apkņērpāt Apgrauzt, apkrimst, apdrupināt.
trjapkas Apģērba gabali, drēbes, uzvalki; lupatas.
panckāt Apģērbt vecas lupatas.
parastais apinis apiņu suga ("Humulus lupulus"), sastopama arī Latvijā.
anturāža Apkārtējā sociālā vide, apstākļi, cilvēki; arī cilvēku grupa, kas pavada augstu amatpersonu.
apklimt Apklupt.
žaronuķ Apkrāpt, dalot laupījumu.
spoliācija Aplaupīšana, varmācīga atsavināšana.
grābsna Aplaupīšana.
izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
vzjaķ buharja aplaupīt piedzērušo.
zakaļečiķ Aplaupīt piedzērušo.
razdrjučiķ Aplaupīt, izģērbt.
aplupināt Aplaupīt, izlaupīt.
nolupīt Aplaupīt, izlaupīt.
razuķ Aplaupīt.
aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe).
mīkstā aplievas trupe aplievas trupe ar mazu koksnes cietību.
cietā aplievas trupe aplievas trupe, kas pēc cietības tuva apkārtējās koksnes cietībai.
aptrusēt Aplupt; apdrupt; appūt.
aptrust Aplupt; apdrupt; appūt.
baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem.
skradāt Apmesties ar kraupi.
apliekt Apņemt (par upi, ceļu u. tml.).
Adoniss Apollo grupas mazā planēta, atklāta 1936. g.
Baltais strauts Apozole, upe Madonas un Jēkabpils novadā.
apdēnēt Appūt visapkārt, sairt, sadrupt, sadēdēt, satrūdēt.
superpozīcijas aprēķina metode aprēķina metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam tos summē saskaņā ar superpozīcijas principu.
diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu.
superpozīcijas aprēķinu metode aprēķinu metode, pēc kuras shēmā atrod katra EDS avota darbības rezultātu, pēc tam to summē saskaņā ar superpozīcijas principu.
Puukukujs Aprimis vulkāns Mui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 1764 m.
Kaala Aprimis vulkāns Oahu salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 1228 m.
Tupungato Aprimis vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas (sp. val. "Tupungato"), viena no Andu augstākajām virsotnēm (6800 m).
aplikt Aprunāt, apsaukāt; rupji kritizēt.
apkrāmēt Aprunāt, rupji kritizēt.
apdirst Aprunāt; rupji kritizēt, nopelt.
apture Apsardzības priekšgrupa.
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu).
aizmastīt Apspraust ar pupu maikstēm.
iemastīt Apspraust ar pupu maikstēm.
klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats).
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām.
apmērīšanas komisija apstiprināta mērītāju grupa, kas pirms regates pārbauda jahtu (kā korpusa, tā arī takelējuma) atbilstību pastāvošajiem noteikumiem.
apšļaupt Apstrādāt klišeju malas, noēvelējot tās ieslīpas un gludas; nošļaupt.
koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu.
atonitāte Apstulbums, stupurozs stāvoklis katatonijā.
Apsū Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Abzu.
Abzu Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū.
Apsa Apše - upe Latvijā.
Apša Apše - upe Latvijā.
Apste Apše - upe Latvijā.
Apšupe Apše - upe Latvijā.
Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte.
šķiedes Apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem.
Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā.
Apšupe Apšupīte - ūdenstece Latvijā, Alūksnes novadā.
Āpšupīte Apšupīte, Vaidavas pieteka.
Dzilnene Apšupīte, Vaidavas pieteka.
Lugažu strauts Apšupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
izlases aptauja aptaujas veids, kurā piedalās nevis visa grupa, bet tikai noteikts grupas dalībnieku skaits.
skrupuls Aptiekās lietota masas mērvienība, kas vienāda ar 1,244 gramiem (krievu skrupuls) vai 1,296 gramiem (angļu skrupuls).
sazampāties aptīt kājas ar vecām lupatām (par autiem pastalās).
aptrupt Aptrupēt; aptrunēt.
aptropēt Aptrupēt.
aptupt Aptupties.
vaļēja zvaigžņu kopa aptuveni sfēriska zvaigžņu grupa, kurā ir 100 līdz 1000 zvaigžņu; kopa sastāv no relatīvi jaunām zvaigznēm.
Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā.
Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km.
Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos.
Sarare Apures satekupe Venecuēlā, Austrumkordiljeras austrumu nogāzē.
Uribante Apures satekupe Venecuēlā, Austrumkordiljeras austrumu nogāzē.
Tambo Apurimakas upes (Peru) paralēls nosaukums tās lejtecē.
klājeniskā apvērsene apvērseņu ģints sēņu suga ("Resupinatus applicatus").
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
Ankora apvidus Kambodžas rietumu daļā (_Angkor_) ar 9.-13. gs. tempļu un piļu drupām.
aizupe Apvidus, vieta aiz upes.
pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
grupēties Apvienojies grupās, dalīties grupās.
(ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
kopojums Apvienojums, grupējums.
grupējums Apvienojums, sadalījums grupās pēc kopējas pazīmes; arī klasifikācija.
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās pēc kopējas pazīmes; arī klasificēt.
grupa JBIG apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa (angļu "Joint Bi-level Image Experts Group").
grupa JPEG apvienotā fotoekspertu grupa (angļu "Joint Photographic Experts Group").
standarts JPEG apvienotās fotoekspertu grupas izstrādāts standarts krāsu attēlu datņu saspiešanai.
jaunās reliģiskās kustības apzīmē plašu reliģisko un garīgo grupu, kultu un sektu klāstu, kas kopš 20. gs. 60. gadiem ir parādījušās Rietumu kultūrās līdzās tradicionālajām reliģijām.
angļu komedianti apzīmējums angļu un holandiešu klejojošo aktieru trupām 17. gs. Vācijā, kurās pamazām iekļāvās arī vācu aktieri.
uzvedības atkarības apzīmējums atkarību grupai, kuru galvenais atkarības objekts ir cilvēka uzvedība, rīcība jeb darbība.
ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu.
C. S. N. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai Francijā (franču "Comite superieur de normalisation").
sarkanzeķes Apzīmējums vairākām savstarpēji neatkarīgām feministu grupām, kas radās ASV un R-Eiropā ap 1970.
mutisms Apzināta nerunāšana depresīva stupora gadījumā.
līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība.
dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs.
politiskā izturēšanās apzināta pasīva vai aktīva indivīdu, grupu vai institūtu attieksme pret pastāvošo sabiedrības pārvaldīšanas sistēmu vai atsevišķiem tās elementiem.
varmākošana apzināta reāla fiziska spēka, draudu vai varas izmantošana pret sevi, citu cilvēku, grupu vai kopienu, un tā rada vai spēj izraisīt fizisku ievainojumu, psiholoģisku un emocionālu kaitējumu, attīstības traucējuma riskus, zaudējumus vai nāvi.
identificēšanās Apzināts vai neapzināts psiholoģisks process, kurā indivīds emocionāli sevi vienādo ar citu personu vai sociālo grupu.
pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību.
kašgarieši Ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji.
Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības.
sulīgā barība ar augu šūnsulu un ūdeni bagātu barības līdzekļu grupa (zaļbarība, sakņaugi, skābbarība, arī ūdeņainā barība).
miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā.
drupačnieks Ar biezpiena drupačām apkaisīts (cepts) plācenis.
Mazlandziņa Ar ceļojošām kāpām nodalīts Langas upes posms Carnikavas novadā.
ruma kūkas ar cukura sīrupu, kam pievienota ruma esence, piesūcinātas k.
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem).
seriba Ar dzeloņžogu iežogota pagaidu nometne Sudānā, ko senāk ierīkoja arābu tirgotāji pirktu vai salaupītu lopu sadzīšanai un vergu koncentrācijai.
elektroveseris Ar elektrību darbināms rīks dažādu akmens, mūra, marmora un betona sienu, ceļa segu, keramisko cauruļu kalšanai, urbšanai vai drupināšanai.
turmacentrisks Ar grupu saistīts.
ņjamņjami Ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi.
sociālā uzņēmējdarbība ar indivīda vai grupas iniciatīvu īstenots sociālo uzņēmumu ekonomiskās darbības veids, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus.
izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju; melisms.
melisms ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju.
saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, dalu, apakšvienību).
kaķgaļa Ar kaņepēm kopā sagrūstu kartupeļu biezputra.
izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem; ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums.
aizliekties Ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.).
punculis Ar lupatām aptīts miets dūmvada aizbāšanai.
noglizināt Ar lupatu pavirši noslaucīt (aplietu galdu).
stiebraite Ar meldriem un niedrēm aizaugusi neliela sala, vai tāds upes krasts.
nomest Ar metienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
nomest Ar metienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nosviest (1).
kuģuceļš Ar navigācijas zīmēm norādīts kuģošanas ceļš upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos; fārvaters.
grebzdi Ar nazi sakasīti (arī sarīvēti) kāļu, burkānu vai kartupeļu smalkumi.
sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību; saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
oļāt Ar oļiem nolīdzināt upes dibenu.
olupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte.
zvirgzdupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts; grauzdupīte.
grauzdupīte Ar oļiem, granti bagāta upīte, strauts.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
steļķe Ar pienu vārīta kartupeļu piezputra.
rušīt Ar rokām rušināt zemi, rudenī, kartupeļus lasot.
kučiņdrups Ar sadrupinātu rupjmaizi, krējumu un cukuru sajaukts biezpiens.
ķeizerkūka Ar sāli un ķimenēm apkaisīts rupjmaizes plācenis (ko parasti cep pēdējo pēc maizes cepšanas).
atsakuprāties Ar saliektu, kuprainu muguru atnākt.
kartiņkaudze Ar salmiem aplikta un velēnām apmesta kartupeļu kaudze (kartupeļu uzglabāšanai ziemā).
kapsis Ar salmiem un zemi nosegta kartupeļu kaudze uz lauka.
kapšis Ar salmiem un zemi nosegta kartupeļu kaudze uz lauka.
kapča Ar salmiem un zemi pārklāta kartupeļu kaudze tīrumā (ilgākai uzglabāšanai).
bāka Ar salmiem, mēsliem un zemi pārsegta kartupeļu vai sakņu kaudze uz lauka.
sasots Ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties; sasojs.
sasojs Ar sasiem (augoņiem, kraupi) apmeties.
reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
nodot Ar savu darbību, rīcību ļoti kaitēt (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
sīrapots ar sīrupu saldināts.
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
vāršks Ar spožiem, rupjiem diegiem īpašā dūrienu tehnikā izveidota nošuve, kas parasti rotā apģērbu.
strupdegunains Ar strupu degunu (par seju).
nosviest Ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
nosviest Ar sviedienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nomest (1).
vervēt Ar šādiem paņēmieniem veidot (cilvēku grupu).
tipoloģija Ar šādu metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
kalt Ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu); ar triecieniem drupināt.
kalt Ar triecieniem drupinot, veidot (caurumu, robu).
tupelēt Ar tupelēm drusku paieties, parotaļāties.
tvikšnās Ar tvitera palīdzību organizēts pasākums (piemēram, interešu grupu tikšanās, preses konference, jaunu produktu demonstrācija).
hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
izsviest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu); izmest (5).
izmest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu).
krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
vēžupe Ar vēžiem bagāta upīte, strauts.
vienpupīšu Ar vienu pupu.
rusums Ar zemes nobrukumu atsegta stāva kaila vieta upes krastā vai kalna nogāzē.
grauzt Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem.
krimst Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem; grauzt.
kramsīt Ar zobiem sadalīt, drupināt.
zušupīte Ar zušiem bagāta upīte.
intifada Arābu atbrīvošanās cīņa Izraēlas okupētajās arābu teritorijās.
šamari Arābu beduīnu cilšu grupa, daļa dzīvo uz vietas Šamaru kalnainē, bet daļa klejotāji Mezopotāmijas stepēs.
Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas.
nizarīti Arābu tautu grupa, kas dzīvo Arābijas pussalas ziemeļdaļā.
nachr- Arābu vietu vārdos - upe.
fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi.
Arasa Araksa - upe Turcijā, Irānā, Armēnijā un Azerbaidžānā.
tupidante Arāliju dzimtas ģints ("Tupidahthus").
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts.
pehuenči Araukaniešu ziemeļu grupa Čīles vidusdaļā, arī araukaniešu pašnosaukums.
arvaki Aravaki - indiāņu cilšu grupa.
aruaki Aravaki - viena no lielākajām D-Amerikas indiāņu cilšu grupām.
grauzt Ārdīt, drupināt (par ūdeņiem).
salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas.
klasteris Ārējo ierīču (parasti termināļu) grupa ar kopīgu vadības ierīci.
klasters Ārējo ierīču (parasti termināļu) grupa ar kopīgu vadības ierīci.
Arele Areles strauts - Arālīte, upe Latvijā.
Arelīte Arelītes strauts - Arālīte, upe Latvijā.
Oresa Aresa, upe Baltkrievijā.
etaps Arestantu grupu pārvietošanās veids; punkts šādu grupu pārnakšņošanai ceļā.
arhegoniāti Arhegoniālie augi - plaša augu grupa (sūnas, papardes, kosas u. c.), kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs.
Janomole arheoloģiskais piemineklis (10.-11. gs.) Salienas pagasta teritorijā; apmetne un 3 kapu uzkalniņu grupas; apbedījumi liecina par saistību ar kriviču kultūru.
Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
Maldīvu salas arhipelāgs Indijas okeānā, ko veido 26 atoli (salu grupas) un >1190 nelielu salu (~200 apdzīvotas), lielākais augstums - 2,4 m vjl., salas vietām apņem rifi.
Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru.
Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m.
Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums.
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas.
neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms.
arilēšana Arilgrupu ievadīšana organiskajos savienojumos.
Aripvanana Aripuanana - upe Brazīlijā.
bagleri Aristrokrātijas un garīdzniecības grupējums norvēģu pilsoņu kara laikā 12.-13. gs., kas centās panākt baznīcas virsvaru pār karali.
kanrani Arkani - birmiešu etnogrāfiska grupa.
skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs.
pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai.
mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
Ervands un Ervazs armēņu mitoloģijā - dvīņubrāļi, kas radušies no vērša un sievietes, kura bijusi no valdnieka Aršakuni dzimtas, kuras pārstāvji izcēlušies ar milzīgu augumu, rupjiem sejas pantiem un pārmērīgu juteklību.
ali armēņu mitoloģijā - ļaunie gari, kas kaitē dzemdētājām un jaundzimušajiem, žņaudz un apēd dzemdētājas, dara ļaunu bērnam, kamēr tas vēl ir mātes miesās, nolaupa jaundzimušos.
Arevs Armēņu mitoloģijā - saules personifikācija, viņa kults Armēnijā bija izplatīts kopš senseniem laikiem, viņam upurēja zirgus; Aregaks.
arodgrupa Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru grupa, kas parasti apvieno ne vairāk par 20 biedriem (cehā, brigādē u. tml.).
naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe.
atvagāt Arot atsegt (piemēram, kartupeļu vagas).
apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
nikelīns Arsenīdu grupas minerāls, niķeļa rūda.
skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi; iedarbīgs narkotisks līdzeklis.
dadadzis Ārstniecības ancītis ("Agrimonia eupatoria").
dadazis Ārstniecības ancītis ("Agrimonia eupatoria").
anči Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria").
dadaza Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria").
dadzīši Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria").
dadzītis Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria").
vīntēja Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria").
lubstaga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum").
lubstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum").
lubstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum").
lustuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum").
libstoki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
libstoks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lipstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lipstaks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lipstiķi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lipstiķis Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lipstoki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lipstuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lipstuks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lubstagas Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lubstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lubstājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lukstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lukstājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
luksti Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lukstūga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lukstūgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lupstāga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lupstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lupstāgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lupstāgs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lupstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lupstenājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lupstenes Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lupstiķis Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lustaji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lustāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lustājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lustūgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
lustūgs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
Levisticum officinale ārstniecības lupstājs.
zāļu lupstājs ārstniecības lupstājs.
biomicīns Ārstniecības preparāts no antibiotisko ārstniecības līdzekļu grupas.
sulfidīns Ārstniecības preparāts no sulfanilamidu grupas.
paeglis Ārstniecības žibulītis ("Euphrasia officinalis").
noberzēšanās Ārstnieciska un profilakses procedūra, ko izdara, zināmā secībā ātri noberzējot atsevišķas ķermeņa daļas vai visu ķermeni ar sausu vai ūdenī saslapinātu rupju audumu; viens no norūdīšanās paņēmieniem.
disulfāns Ārstniecisks sutfanilamidu grupas preparāts, baltā streptocīda atvasinājums; lieto pret dizentēriju un kolītu.
konsīlijs ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
astrups arteriālā pH noteikšanas metode; Astrupas metode.
nenoteiktais artikuls artikuls, kas norāda, ka priekšmets teksta autoram nav pazīstams un nav iepriekš tekstā minēts vai arī ietilpst līdzīgu priekšmetu grupā.
Arupe Ārupīte - upe, Raunas pieteka.
Arupīte Ārupīte, Raunas pieteka.
Arupe Arupīte, Svētupes pieteka.
Ārupīte Arupīte, Svētupes pieteka.
Dzirnupīte Arupīte, Svētupes pieteka.
Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā.
Božupīte Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā.
Sērmūkšu strauts Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā.
FET Ārvalstu ceļojums grupas vadītāja pavadībā (angļu "foreign escorted tour") - tāds ārvalstu ceļojuma veids, kurā visa ceļojuma laikā tūristus pavada grupas vadītājs, kura pienākumos parasti iekļauj vairākus tūrisma pakalpojumus - transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus, ekskursijas u. c.
darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu.
harčo Asa liellopu vai aitas gaļas zupa ar rīsiem, skābām plūmēm, sīpoliem un ķiplokiem.
ēzeļpiene Asais dievkrēsliņš ("Euphorbia esula").
Asaru strauts Asarupe, Ušurupes labā krasta pieteka.
Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā.
Asi Āsī - upe Libānā, Sīrijā un Turcijā.
nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti atbildēt, ko pateikt.
Oronta Āsī, upe Libānā, Sīrijā un Turcijā, tās nosaukums senatnē.
startstopa pārraide asinhronās pārraides veids, kuru izpildot pirms bitu grupas (rakstzīmes) pārsūtīšanas tiek pārraidīts startbits, kas sagatavo uztveršanas iekārtu bitu grupas saņemšanai (rakstzīmes reģistrācijai). Bitu grupas beigām seko stopbits, kas atļauj uztveršanas iekārtai pāriet miera stāvoklī līdz nākošas rakstzīmes saņemšanai.
ABO sistēma asins iedalījums veidos (četrās grupās) pēc aglutinogēniem (olbaltumvielām), kas atrodas uz eritrocītu virsmas.
vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām.
asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas.
nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
sfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Sphaeriales"), augļķermeņi lodveida vai bumbierveida peritēciji, pa vienam vai grupās, dažkārt iegrimuši blīvā micēlija pinumā, Latvijā konstatētas 6 dzimtas.
Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_.
pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
Paramecium caudatum astainā tupelīte.
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
Dzeguze Astašova, apdzīvota vieta Andrupenes pagastā.
Zaguzes ezers Astašovas ezers Andrupenes pagastā.
Dzeguzes ezers Astašovas ezers Andrupenes pagastā.
Tetīda Asteroīds, diametrs \~90 km, atrodas asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām, pieder S tipa asteroīdu grupai.
G8 Astoņas pasaules lielvalstis (septiņas bagātākās valstis + Krievija - angļu "Group of Eight").
relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības.
baby-bonds ASV izdotie valsts vekseļi, nelielās kupīrās, ar zemu augļu likmi.
spoils system ASV politisks ieradums, pēc kura publiskos amatos ieceļami tikai vēlēšanās uzvarējušās partijas locekļi (uzvarētājam pieder laupījums).
Tano ašantu (Ganas dienvidos) tautas mitoloģijā - upju dievs, viena no nozīmīgākajām šīs tautas dievībām.
Ašarova Ašarovas strauts - ūdenstece Baltinavas novadā, Supenkas labā krasta pieteka.
Ašasila Ašasila strauts - Ašusila strauts, Bolupes labā krasta pieteka.
Ošmjanka Ašmjanka, upe Baltkrievijā.
Ašesila strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka.
Ašesita strauts Ašusila strauts, Bolupes pieteka.
atabaski Atapaski - indiāņu cilšu un tautību grupa.
rakt kartupeļus atart (retāk atrakt) kartupeļu vagas un vākt atsegtos kartupeļus.
atbalsta personas pakalpojums atbalsts dažādām mērķa grupām (piem., personām ar invaliditāti, pusaudžiem), lai palīdzētu īstenot atbalstāmās personas tiesībspēju un rīcībspēju sarežģītās situācijās.
zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup.
an- Atbilst: uz-; augšup-; pār-; atkal-; atpakaļ-; pret-; pēc-.
ana- Atbilst: uz-; augšup-; pār-; atkal-; atpakaļ-; pret-; pēc-.
atdrimt Atbirzt, atdrupt, atplīst.
atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus).
atšķelt Atdalīt, nošķirt savrup (kādu no pārējiem); atšķirt.
drimt Atdalīties, atirt, nodrupt.
aplobīties Atdalīties, nolupt.
grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
atbērt Atdot (graudu, kartupeļu u. tml.) aizņēmumu.
atbirzt Atdrupt.
tranša Atgriezums, kupons, gabals.
kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē.
cilvēkatkarības atkarības veidu grupa, kurā ietilpst atkarības, kuru objekts ir cilvēks vai grupa.
pu Atkārtojumā atdarina pupuķa balsi.
svips Atkārtojumā raksturo šļupstošu runu ar svilpojošu pieskaņu.
klupināt Atkārtoti klupt, streipuļot.
pārlupināt Atkārtoti lupināt jau vienreiz nolupinātus zirnājus, pupājus u. tml.
uzbrēkāt Atkārtoti uzkliegt, rupji uzsaukt.
atkribināt Atknibināt, atlupināt; atkrubināt.
atkrubināt Atknibināt, atlupināt.
lecēns atkritumi (lupatas, lūžņi).
reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
atlaupiņi Atlaupeņi.
gruveši Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas; drupas.
patapināt Atlikt, pietaupīt.
atbērt Atlikt, rezervēt (sēklas labību, kartupeļus u. tml.).
šņudži Atlikumi no apaļiem augiem (kartupeļiem, kāļiem u. tml.).
aplupināt Atlupināt (visapkārt vai vairākās vietās).
atlobīties Atlupt (par apmetumu, krāsu u. tml.).
aplupt Atlupt (vairākās vietās vai visapkārt).
atsprēgāt Atlupt, atdalīties.
atsalupināties Atlupt.
atsastāties Atlupt.
katafronte Atmosfēras fronte ar siltā gaisa masu lejupkustību.
anafronte Atmosfēras fronte, ko raksturo augšupejoša siltu gaisa masu plūsma.
ademcija Atņemšana, laupīšana.
izplicināt Atņemt, aplaupīt.
vinils Atomgrupa, kas raksturīga daudziem organiskiem savienojumiem, kuri veido svarīgus polimerizācijas produktus.
radikālis Atoms vai atomu grupa, kurā ir nesapārots elektrons vai nesapāroti elektroni.
alilgrupa Atomu grupa ar summāro formulu C~3~H~5~- un struktūru CH~2~=CH-CH~2~-.
hemoreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiskas vielas.
ķimioreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiski noteiktas vielas.
toksofors Atomu grupa toksīna molekulā, kurai ir toksīna specifiskā aktivitāte.
hromofors Atomu grupa, kas nosaka organiskā savienojuma krāsu.
osmofors Atomu grupa, kas piešķir kādai vielai smaržu vai smaku.
nitrogrupa Atomu grupa, kas sastāv no viena slāpekļa atoma un diviem skābekļa atomiem.
metilēns Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi; metilēngrupa.
metilēngrupa Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi.
metilgrupa atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi -CH~3~
metils Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi; metilgrupa.
pseudohalogeni Atomu grupas, kas ķīmiskā ziņā uzrāda līdzību ar halogeniem.
hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu.
strauja Ātra straume, straume upes izliekumā.
pasāža Ātrā tempā atskaņojama augšupejoša vai lejupejoša skaņu secība.
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē.
Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā.
Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm.
Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru.
Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti.
Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs.
Zvidzes ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā, nosusināts.
Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
Ķentes pilskalns atradās Ogres austrumu nomalē starp tagadējo Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi, aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 26-28 m virs apkārtnes, 1950. gados veikta arheoloģiskā izpēte un pēc tam norakts, bijis apdzīvots līdz 9. gs.; Ķenča kalns.
Aderkašu dzirnavezers atradās Ogres novada Taurupes pagastā.
Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem.
Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam.
Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids.
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
Atreka Atraka - upe Irānā un Turkmenistānā ("Atrak").
sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem).
karot atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām)
piepļeku Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī.
piepļekus Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī.
atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi.
noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
izmest līkumu (arī loku, cilpu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
(iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.); aizlīkumot.
aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
auseisks Ātraudzīgs (par kartupeļu šķirni).
agraudzis Ātraudzis, agrīnais (piem., par kartupeļiem).
augstas veiktspējas skaitļošana ātrdarbīga skaitļošana, kas raksturīga zinātniskajos pētījumos izmantojamiem superdatoriem.
meduloblastoma Ātri augošs, infiltrējošs ļaundabīgs smadzeņu audzējs; sastāv no sīkām šūnām, kas grupējas rozešu veidā un atgādina meduloblastus; biežāk vērojams bērnu smadzenītēs.
izšinkavāt Ātri izlietot, netaupīt.
straujupe Ātri plūstoša upe.
Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju.
Dzirnavdīķis Atrodas Aizputes pilsētā, Tebras upes uzpludinājums, platība - \~3 ha; Aizputes dzirnavu ezers.
Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
Silguldas purvs atrodas Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība - 851 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m, iegūst pakaišu frēzkūdru; Siguldas purvs.
Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
Ēri kanāls atrodas ASV ziemeļaustrumos ("Erie Canal"), Ņujorkas štatā, savieno Ēri ezeru ar Hudzonas upi, garums — 540 km, dziļums — 3,7 m.
Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
Arāju pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Arājiem, 15-18 m augstā zemesragā, ko no 3 pusēm apliec Šēderes upīte.
Aldanas kalniene atrodas Austrumsibīrijā starp Oļokmas un Učuras upi, Sahas Republikas dienvidos, vidējais augstums - 800-1000 m, lielākais 2264 m virs jūras līmeņa.
Viļicka sala atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā).
Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns.
Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms.
Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu.
Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns.
Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija.
Volīnijas augstiene atrodas Bugas un Korčikas upstarpā, Ukrainas rietumu daļā, garums - >200 km, platums - >80 km, lielākais augstums - 342 m vjl.
Lielā Buļu ala atrodas Buļļu ieža lejasgalā virs atvara, tai ir 7,8 m augsta un līdz 4 m plata ieeja, iesniedzas klintī 11,3 m dziļumā, tā veidojusies glaciotektoniskajā plaisā, ko paplašinājusi upes sānerozija.
Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem.
Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu.
Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs.
Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde.
Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
Daudas ūdenskritums atrodas Daudas upē pie Siguldas, divpakāpju, kopējais augstums — 2,6 m, platums — 4,5 m; Vecdreļļu ūdenskritums.
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
Tugelas ūdenskritums atrodas Dienvidāfrikā, Tugelas upes augštecē, augstums — 983 m, augstākais Āfrikā un viens no augstākajiem pasaulē.
Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m.
Kalētu pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā, \~400 m uz dienvidrietumiem no Plūdoņu mājām, Latvijas un Lietuvas robežupes Ašupes labajā krastā, neregulāras formas plakums - \~70 x 100 m.
Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m).
Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm).
Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas.
Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji.
Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms.
Pāces dzirnavezers atrodas Dundagas pagastā, 5 km uz rietumiem no Dundagas, platība - 11 ha, uzstādināts Pāces upē.
Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas.
Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša.
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti.
Grūbas ūdenskritumi atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums — 0,5-2,4 m, platums — 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi.
Krapas pilskalns atrodas Gulbenes novada Daukstu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs (~250 x 150 m) ar stāvām nogāzēm, rietumu nogāzē 2 terases, plakums - 80 x 40 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
Tikalas nacionālais parks atrodas Gvatemalā, Centrālamerikā, senas civilizācijas drupas, izveidots 1955. g., platība - 576 km^2^.
Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts.
Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags.
Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta.
Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams.
Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā.
Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos.
Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus.
Toktogulas ūdenskrātuve atrodas Kirgizstānā, Narinas upes lejtecē, Ketmentibas ieplakā, platība — 284 kvadrātkilometri, garums — 65 km, lielākais platums — 12 km, vidējais dziļums — 69 m, izveidota pēc Toktogulas HES aizsprosta uzcelšanas 1975. g.
Truku salas atrodas Klusā okeāna rietumos ("Truk Islands"), Mikronēzijas sastāvā, kopējā lagūnā (apkārtmērs - 260 km) 6 lilas un >100 sīku salu, no kurām dažas ir bazalta kupoli.
Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
Lielais kanjons atrodas Kolorādo upes vidustecē lejpus Litlkolorādo ietekas (angļu val. “Grand Canyon”), Kolorādo plato, ASV, garums — 446 km, dziļums — līdz 1600 m, platums — 8-25 km (upes līmenī 120-1000 m), sienas vietām vertikālas.
Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns.
Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens.
Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā.
Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā.
Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
Grundānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums 50 x 35 m, blakus pilskalnam atradusies apmetne, datējams gk. ar 1. gt.
Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ.
Gazimuras grēda atrodas Krievijā, Aizbaikāla novada austrumu daļā, Gazimuras upes labajā krastā, garums — 200 km, augstums — līdz 1372 m.
Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns.
Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove".
Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten".
Kaunatas ezers atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 161 m vjl., platība - 54,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, no rietumiem intensīvi aizaug, iztek Rēzeknes upe.
Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi.
Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
Ķempju dzirnavu dīķis atrodas Līgatnes novada Līgatnes pagastā, uzstādināts Līgatnes upē, platība - 0,3 ha, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.).
Līgatnes pilskalns atrodas Līgatnes pagastā, \~500 m uz austrumiem no Līgatnes upes, netālu no Līgatnes pilsētas robežas, aizņem savrupa 60 m augsta un 175 m gara paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 35 x 30 m, datējums nav zināms.
Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas.
Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā.
Pētermuižas purvs atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā (neliela daļa Rožupes pagastā), platība - 1154 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,7 m.
Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns.
Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms.
Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, aizņem \~30 m augsta, savrupa paugura ziemeļaustrumu daļu, kas norobežota ar 1 m dziļu grāvi un 1 m augstu valni, plakums ieapaļš (diametrs \~30-40 m), ar nelielu slīpumu uz dienvidrietumiem, plakumā konstatēts \~1m biezs kultūrslānis.
Eiņa purvs atrodas Madonas novada Ošupes pagastā, Eiņa ezera vietā.
Biksēres parks atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Madonas, platība - 14,7 ha, reljefs paugurains, ar upītes gravu, aug 17 vietējās un 16 introducētas koku un krūmu sugas.
Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
Aru salas atrodas Moluku salu grupā ("Kepulauan Aru"), Indonēzijas dienvidaustrumos, platība - 8600 kvadrātkilometru, ietilpst 85 salas, lielākās - Vokama, Kobrora, Maikoora, Trangana.
Tanimbaras salas atrodas Moluku salu grupā ("Tanimbar"), Indonēzijā, platība - 5625 kvadrātkilometri, tropu meži, lielākās salas: Jamdena, Selaru, Larata.
Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām.
Aņītes Vidējais iezis atrodas nākamajā Braslas līkumā 20-50 m attālumā no upes un paceļas līdz 10 m augstu un ir 100 m garš.
Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m.
Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m.
Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.).
Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.).
Kastrānes pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, \~150 m uz ziemeļrietumiem no Grunduļu mājām, starp Mazo Juglu un tās vecupi, tas ir \~50 m garš un 7 m augsts zemes izvirzījums, plakums - līdz 20 m plats.
Šahdaras grēda atrodas Pamira dienvidu daļā, starp Pjandžas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, ietver Iškašimas grēdu (meridionāla virziena, garums - 94 km, augstums - līdz 6096 m) un tai perpendikulāro Šahdaras grēdu (garums - 103 km, augstums - līdz 6726 m), apledojums - 427,5 kvadrātkilometri.
Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi.
Plivdu pilskalns atrodas Plivdu ciemā, Preiļupes labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, ko no austrumiem un ziemeļiem apliec Preiļupe, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu.
Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m).
Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas.
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām.
Spruktu ūdenskrātuve atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā, izveidota Rēzeknes upē 1957. g., platība - 153 ha, garums - 5,2 km, lielākais platums - 0,45 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,7 m.
Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
Milkas pilskalns atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Salāja ezera ziemeļrietumu krastā, savrups, \~20 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 25 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti.
Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts.
Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
Kazdangas dzirnavezers atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes upē, 55 m vjl., platība – 21,3 ha, garums – 0,9 km, lielākais dziļums – 3,1 m, vidēji aizaudzis; Dzirnavezers.
Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes.
Eimura polderis atrodas Rīgavas līdzenumā (zemākā daļa 0,3-0,6 m vjl.), Garciema dzelzceļa stacijas apkaimē, aptver Langes vecupes palieni; Eimura-Mangaļu polderis.
Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums.
Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
Krupenišku pilskalns atrodas Rušonas pagastā, netālu no Krupenišku (Krupenišķu) mājām, Zolvas ezera ziemeļu krastā, aizņem gara, šaura paugura daļu, plakums - 70 x 25 m, atdalīts ar aizsarggrāvjiem, rietumu un austrumu nogāzes stāvas.
Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā.
Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens.
Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms.
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks.
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
Allažu dzirnavezers atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, uzpludināts uz Tumšupes, platība 5,2 ha; Allažmuižas dzirnavezers.
Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis").
Sistānas ieplaka atrodas Sistānas novada vidienē, Afganistānā un Irānā, aizņem līdzenu beznoteces ieplaku, kam vidienē Hamuna ezeri, upju ielejas pārpurvotas.
Lētīžas brūnogļu atsegumi atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagastā, ir lēcveidīgas juras brūnogļu iegulas Lētīžas upes gultnē un tās labajā pakrastē, biezums krastā - 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m.
Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu.
Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
Alanhes ūdenskrātuve atrodas Spānijā (_Alange, Embalse de_), Estremaduras autonomajā apgabalā, izveidota uz Matačelas upes.
Abakanas stepe atrodas starp Abakanas grēdas atzariem un Abakanas upi, 200-500 m vjl., daudz mazu ezeru.
Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas.
Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži.
Bosnijas un Horvātijas Krajina atrodas starp Savas labā krasta pietekām Vrbasu, Unu un Kupu, Dināru priekškalnē.
Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns).
Kukenanas ūdenskritums atrodas šajā upē (sp. val. "Cuquenan"), Roraimas kalna nogāzē, augstums - 610 m.
Gesporas ūdenskritums atrodas Šaravati upē (ietek Arābijas jūrā), Rietumgatu dienvidos, Indijā, ietver 4 kaskādes, kuru kopējais augstums - 255 m.
Gersopas ūdenskritums atrodas Šaravati upē, Rietumgatu dienvidos, Karnatakas štatā, Indijā, ietver 4 kaskādes ar kopējo augstumu 255 m, 2 HES.
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos.
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins).
Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni.
Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs.
Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm.
Aizpurvju senkapi atrodas Taurupes pagastā pie Aizpurvju mājām, mežā (t. s. Čūsku purvā), ierīkoti 3 iegarenos pauguros (augstums - 2-3 m).
Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs.
Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns.
Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas.
Upursalas upurakmens atrodas uzkalnā salas vidū, augstums - 1,2 m, apkārtmērs pie zemes - 5,5 m, akmens virsa no uguns dedzināšanas izdrupusi un, iespējams, pielīdzināta.
Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms.
Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
Grebu pilskalns atrodas Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā, ir savrups, iegarens, 14 m augsts paugurs, plakums kumps (60 x 35 m), dienvidu pusē gar pakāji ir aizsarggrāvis un valnis, pārējās nogāzēs izveidotas terases.
Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve.
Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers.
Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav).
Pitiuzu salas atrodas Vidusjūrā ("Islas Pitiusas"), Baleāru salu grupā (Spānija), platība - 760 kvadrātkilometru, līdz 475 m augsta pauguraine.
Sērpiņu pilskalns atrodas Viesītes novada Viesītes pagastā, ir savrups \~36 m augsts paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm ziemeļu un rietumu pusē, pārējās ierīkotas 2 terases, plakums - 35 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
Platones ūdenskrātuve atrodas Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Platones pagastā, 11,0 m vjl., platība - 32 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, uzstādināta Platones upē.
straujtecītis Ātrs, žigls tecējums (par strautu, upi).
ceļu parks atsevišķa dzelzceļa stacijas ceļu grupa vienu un to pašu operāciju izpildei.
privātā bibliotēka atsevišķa lietotāja vai lietotāju grupas veidota bibliotēka, kurā tie uzglabā savas programmas, procedūras vai datus, kuru saturs nav pieejams citiem lietotājiem.
klonuss Atsevišķa muskuļa vai muskuļu grupas ritmiska raustīšanās, kas notiek spontāni vai ārēju kairinātāju iedarbībā; nervu sistēmas bojājuma pazīme.
uzņēmējdarbības makrovide atsevišķā valstī, valstu grupā, pasaules mēroga pastāvošās ekonomikās, demogrāfiskās, sociālās, politiskās, ekoloģiskās un citas objektīvās realitātes, kuras ietekmē uzņēmējdarbības mikrovidi.
loceklis Atsevišķa vienība (parādību, notikumu, priekšmetu u. tml.) grupā.
apakšgarums Atsevišķiem alfabēta mazajiem burtiem (g, j, p) lejupejošā daļa.
eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no līdzīgu augu vai dzīvnieku grupas.
pārstāvis atsevišķs indivīds, kas pieder kādai cilvēku grupai, darbības sfērai, sabiedriskajam virzienam.
eksemplārs Atsevišķs priekšmets no līdzīgu priekšmetu grupas.
slaids Atsevišķs vizuālās informācijas kadrs, ko demonstrē uz datora vai projektora ekrāna, kā arī var publicēt tīmekļa vietnēs izplatīšanai un lejupielādei.
singulārs Atsevišķs, savrups.
deportēšana Atsevišķu personu vai personu grupu piespiedu izsūtīšana, pārcelšana, izraidīšana uz citu dzīvesvietu vai citu valsti.
konsolidācija Atsevišķu personu, grupu, organizāciju apvienošanās, lai sasniegtu noteiktus kopīgus mērķus.
politipi Atsevišķu uzrakstu (rēķins, akcija, kupons u. c.) klišejas, kas tika izplatītas vispārējai lietošanai.
nospēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņuplati).
EP Atskaņotāja skaņuplates, kuru griešanās ātrums ir 45 apgr./min. (angļu "extended play").
diriģēšana Atskaņotājmākslas veids, mūziķu kolektīva (orķestra, kora, ansambļa, operas vai baleta trupas) vadīšana skaņdarba iestudēšanas un publiskas atskaņošanas procesā.
sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos.
pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt.
iztupināt Atstāt tupot vai sēžot dažādās vietās vai curām dienām.
atlicināt Atstāt, saglabāt, pataupīt (daļu no kopuma).
Actirves ezers Atstirves ezers Liezēres ezeru grupā, Madonas novadā.
atsunīt Atsunīt pretī - lamāties pretī, rupji lamāt, sunīt, paļājoši atbildēt.
norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
dzimstības diferenciācija atšķirības dzimstības līmeņos starp iedzīvotāju grupām.
migrācijas diferenciācija atšķirības migrācijas līmeņos starp iedzīvotāju grupām.
mirstības diferenciācija atšķirības mirstības līmeņos starp iedzīvotāju grupām.
pleomorfisms Atšķirīgas formas vienas sugas vai grupas robežās; attiecas uz baktērijām vai ļaundabīgu audzēju šūnām.
diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības.
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu).
atsevišķi Atšķirti (no citiem), savrup.
savkop Atšķirti, savrup.
atraut sev pēdējo kumosu atteikties no kaut kā sev pašam ļoti nepieciešama, uzupurēties.
atleja Atteka (upes).
attaka Atteka, sena upes gultne vai upes atzars; maza saliņa.
apteka Attekas daļa, kas ir atdalīta no pārējās upes.
girlo Attekas vai atzari lielo upju deltās, kas ietek Melnajā vai Azovas jūrā, arī jūras šaurumi, kas savieno no šīm jūrām nepilnīgi atdalītos limānus.
kompozīcija Attēlojumu secīga izpilde (reizināšana), kam funkciju gadījumā atbilst to superpozīcija.
sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
semantika attiecības starp rakstzīmēm vai rakstzīmju grupām un to jēdzienisko nozīmi, kas nav atkarīgas no to interpretēšanas un izmantošanas.
varas attiecības attiecības, kurās vienai personai (grupai) ir sociāli noteicoša vara pār otru, un pirmā spēj likt otrai personai (grupai) darīt to, ko tā vēlas.
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa; telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
arhecentrisks Attiecīgs uz orgānu vai organismu pirmtipu, no kura attīstījušies noteiktas grupas pārstāvji.
vainošanas kultūra attieksmju un uzvedības kopums, kam raksturīga cilvēku vai grupu kaunināšana, kritizēšana un vainošana par pieļautajām kļūdām.
boldarēt Attīrīt kartupeļus no smiltīm.
noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā).
atsatupties Attupties.
attupt Attupties.
Mazupe Atupe, Durbes pieteka.
saulrietņi Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera"), ilggadīgi augi, biezām lapām, sagrupētām rozetē, aug smilšainās augsnēs, sausās vietās.
arhitektūra PowerPC atvērta personālo datoru arhitektūra, ko 1992. g. izveidoja firmas _IBM_, _Motorola_ un _Apple_ uz _RISC_ datoru un superskalāro procesoru bāzes.
apakšslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - konceptuāli pilnīga pakalpojumu, funkciju un protokolu grupa, kas ir kāda slāņa daļa un var ietilpt visu atvērto sistēmu sastāvā.
nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
kvalificēt Atzīt, raksturot par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
Dorupīte Auces labā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 10 km; Dorupe.
dzelteraibais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Euplectes capensis").
ugunīgais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Euplectes franciscanus").
sārtais audējputns audējputnu dzimtas suga ("Euplectes orix").
ratinēt Audeklus apstrādāt tā, ka tie dabū raupju, sprogainu, kudlainu virsu.
raidieraksts audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē
Audruvis Audruves upes nosaukuma variants.
horistija Audu attīstības traucējums, kura dēļ normālu šūnu grupas atdalās no kāda orgāna un iekļaujas kaimiņu audos.
horistoma Audu attīstības traucējums, kura dēļ normālu šūnu grupas atdalās no kāda orgāna un iekļaujas kaimiņu audos.
miza audu grupējums auga stumbra, zaru un saknes ārējā daļā.
trauku lupata auduma gabals trauku mazgāšanai; trauklupata.
trauklupata Auduma gabals trauku mazgāšanai; trauku lupata.
saru drēbe audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni.
pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu.
ksantofibroma Audzējs ar ksantomas šūnu grupām un saistaudiem; bieži lokalizējas locītavu kapsulās, cīpslu makstīs un ādā.
Staišu dižozols aug Ēveles pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,9 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 25,2 x 31 m, ļoti kupls, stumbrs sadalās 13 žuburos.
Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos.
Miķelēnu ozols aug Ogres novada Taurupes pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,1 m, vainaga projekcija — 17 x 19 m.
Jakstu priede aug pie Jakstu ciema Salaspils pagastā, stumbra apkārtmērs — 3,8 m, viena no kuplākajām savdabīgāk zarotajām priedēm Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 13 m, augstums — 12 m, zarojums ļoti blīvs.
Kvēpenes ozols aug Raiskuma pagastā pie Kvēpenes pilskalna, stumbra apkārtmērs — 6,1 m, augstums — 20 m, vainaga projekcija — 28,5 x 30,5 m, viens no kuplākajiem kokiem Latvijā.
Kvēpenes dižegle aug Raiskuma pagastā, Gaujas ielejas labajā nogāzē, 70 m no upes, stumbra apkārtmērs — 3,1 m, augstums — 39 m, augstākais dižkoks Latvijā.
Popraga divdesmitčetrstumbru liepa aug Talsu novada Laidzes pagastā pie Popraga dzirnavām, aizsargājama kā unikāls dabas retums, domājams, ka pie tās senatnē bijusi upurvieta.
Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā.
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos.
Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m.
Popes pilskalna goba aug Ventspils novadā, Popes pilskalnā, stumbra apkārtmērs - 4,3 m, augstums - 25 m, vainaga projekcija - 34 x 28 m (2. kuplākais koks Latvijā).
anterozoids Auga spermatozoīds; vīrišķā kustīgā dzimumšūna, kas raksturīga dažām augu grupām (paparžaugiem, brūnajām un zaļajām aļģēm, dažiem sāgo palmu dzimtas augiem, sūnām).
zoofīts Augam līdzīgs dzīvnieks (piem., hidra, aktīnija u. tml.); agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu.
indikatoraugi Augi vai to grupas, kas cieši saistīti ar noteiktiem vides apstākļiem, kurus var konstatēt pēc šo augu klātbūtnes.
ekstrazonālie augi augi, kas izolētās grupās aug ārpus sava pamatareāla.
zoofīti Augiem līdzīgi dzīvnieki (piem., hidra, aktīnija u. tml.), kurus agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu.
augļa alkohola sindroms augļa un/vai bērna attīstības traucējumu grupa, ko izraisa alkohola ietekme uz augli grūtniecības laikā.
riekstaugi Augļaugu apakšgrupa, kura ietilpst lazdas un valriekstkoks.
ķiršu augļsmecernieks augļsmecernieku suga ("Rhynchites cupreus").
aizaugt augot aizstiepties, sakuplot (kam priekšā)
sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem).
vīnzālīte Augs - ancītis ("Agrimonia eupatoria").
podaudzis augs, kas aug puķupodā.
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants); skeletainā augsne.
ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas.
frēzēšana Augsnes pamatapstrāde un pirmssējas apstrāde ar augsnes frēzi, veidojot vienmērīgi sastrādātu sīkdrupatainu un izlīdzinātu augsnes virskārtas struktūru.
aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas.
arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc.
kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas.
Lielais purvs augstais purvs Jēkabpils novada ziemeļu daļā, sarp Mārsnas un Odzes upi, platība — 899 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,1 m, lielākais dziļums — 6,6 m.
Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas.
Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis.
Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs.
Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m.
Spirku purvs augstais purvs Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, platība - 737 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,7 m, apaudzis retām priedītēm.
krupčatka Augstākā labuma, parupji kviešu milti.
Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni.
Omams Augstākā radītāja dievība vienai no četrām galvenajām Dienvidvenecuēlas janomamu cilšu grupām.
amedli Augstākā sociālā grupa Babilonijā.
ameli Augstākā sociālā grupā Babilonijā.
agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu.
Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas, augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības.
galaktiku superkopa augstākas kārtas sistēma, kuru veido galaktiku grupas un kopas.
grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta.
selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas.
pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas.
girencefāli Augstāko zīdītāju grupa ar krokotu galvas smadzeņu pusložu virsmu.
V. S. O. P. Augstas kvalitātes maigs konjaks (angļu "a very superior Old Pale").
kompuļi Augstas, stāvas kupenas.
smadzeņu trests augsti kvalificētu speciālistu kopums, grupa.
Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 322 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri.
Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi.
Ļubļinas augstiene augstiene Polijas dienvidaustrumu daļā, Vislas un Bugas upstarpā, vidējais augstums — 200-300 m, maksimālais — 390 m.
Leones-Libērijas augstiene augstiene Rietumāfrikā, Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā, vidējais augstums 500-800 m, atsevišķi kupolveida kalni līdz 1948 m vjl.
svētupnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Svētupe" iedzīvotāji.
snobs Augstprātīgs, iedomīgs cilvēks, kas pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā, izsmalcinātu gaumi, īpašu mākslas izpratni vai piederību pie kādas sociālās vai profesionālās grupas.
hausse Augsts kursa stāvoklis biržā kādam noteiktam vērtspapīram vai arī to lielākai grupai.
duprs Augsts, apdrupis celms.
lupatpapīrs Augstvērtīgs papīrs no kokvilnas vai linu lupatām.
Jaunstupeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants.
Biļinski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" otrs nosaukums.
Kolups Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Kalupe" nosaukuma variants.
aizupieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" iedzīvotāji.
Aizupīši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants.
aizupnieki Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupnieki" iedzīvotāji.
Audzariškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Audzeri" bijušais nosaukums.
baltacieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltači" iedzīvotāji.
Boltakrūgs Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltaiskrogs" nosaukuma variants.
Boltmuiža Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants.
Barauka Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Barovka" nosaukuma variants.
Borovka Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Barovka" nosaukuma variants.
bībelišķieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" iedzīvotāji.
Bībeliški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" nosaukuma variants.
Ploniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukuma variants.
Pluoniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukums latgaliski.
Pramaniškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants.
Pramaniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants.
Pramaniškys Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukums latgaliski.
pūdānieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdāni" iedzīvotāji.
Pudāni Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants.
Kolupskaja Augšdaugavas novada Kalupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos.
Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m.
Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta.
SVC Augšējā dobā vēna (angļu "superior vena cava").
URI Augšējo elpceļu infekcija (angļu "upper respiratory infection").
ureteropielogrāfija Augšējo urīnceļu rentgenizmeklēšanas metode, ievadot kontrastvielu pa urīnvadu (augšupejā pielogrāfija); ureterogrāfija vienlaikus ar pielogrāfiju.
laterītaugsnes Augšņu grupa, kam profilā ir laterīta horizonts.
kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra; klasificē pēc kūdras kārtas biezuma: ja tā ir 30 cm, kūdrainās augsnes sauc par purvainu jeb hidromorfajām augsnēm, ja kūdra plānāka - par slapjaiņu jeb pushidromorfajām augsnēm.
pļavas augsnes augšņu grupa, kas veidojas zem pļavu augāja.
palienes augsnes augšņu tips, kas veidojas upju palienēs un deltās, dažkārt arī ezeru lēzenajos krastos; palienes augsnes ir auglīgas, bet tās jāmeliorē; aluviālās augsnes.
Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem.
drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā.
aukštaiši Augštaiši - etnogrāfiska grupa Lietuvā.
celiņas Augšup ceļošies, blīvi mākoņi.
cilas Augšup ceļošies, blīvi mākoņi.
ciliņas Augšup ceļošies, blīvi mākoņi.
pacēlums Augšup ejošs (piemēram, ceļa) gabals, posms.
kalnup Augšup kalnā; augšup.
kalnupus Augšup kalnā.
katrūp Augšup un lejup.
apikāls Augšup vērsts; tāds, kas ir virsotnē.
augša Augšup.
augšā Augšup.
augšum Augšup.
debešup Augšup.
augšupejošā līnija augšupējā līnija.
kāpiens Augšupeja, progress; arī panākumi.
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
dabiskā skaņurinda augšupejošā secībā izkārtota skaņurinda (t. i. pamatskaņa un tās virsskaņas), kas rodas kāda skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) un tā daļu vibrācijas rezultātā; virsskaņu rinda.
augšupejošā lokzarna augšupejošā zarna.
kāpums Augšupejošs (parasti ceļa, kalna) slīpums.
ascendējošs Augšupejošs.
savilnīt augt kuplam augstumā.
augu dzīvesforma augu dzīvības forma — auga (vai augu grupas) ārējais veids, kurā atspoguļojas tā dzīvescikls un pielāgotība vides apstākļiem.
meristēma Augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus.
biogeocenoze Augu grupējums (fitocenoze) līdz ar dzīvnieku valsti (zoocenozi) tajā un attiecīgo zemes virsas daļu ar īpatnējo moikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, augsni un ūdens režīmu, kas kopā veido savstarpēji nosacītu kompleksu.
ūdeņu veģetācija augu sabiedrību kopums jūru un okeānu piekrastē, upēs, ezeros, dīķos u. c. ūdenstilpēs.
klase Augu sistemātikā - rindu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
rinda Augu sistemātikā - tuvu radniecīgu dzimtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
ļemenis Augu slānis, kas pamazām pārklāj aizaugušus ezerus, dīķus, upju līčus.
fomoze Augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales).
melnplaukas lauks augu slimību grupa, ko ierosina melnplaukas bazīdiju sēnes; bojā galvenokārt graudaugu ģeneratīvos orgānus, arī stiebrus, lapas.
micela Augu šūnapvalka vissīkākā morfoloģiskā vienība, celulozes molekulu grupējumi, kuru uzbūve un izvietojums šūnapvalkā nodrošina augu (linu, kaņepju) lūksnes šķiedru tehnisko izturību.
kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
glioksilskābe augu un dzīvnieku audu sastāvdaļa; jaunaudzēs un negatavos augļos atrodama sīrupveidīga viela, ko var iegūt reducējot skābeņskābi; lieto kā reaģentu triptofāna noteikšanai.
reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem.
ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā - sugu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
triba Augu un dzīvnieku sistemātikā - taksons starp ģinti un apakšdzimtu, radniecīgu ģinšu grupa.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
batviņi Aukstā biešu zupa.
spudiņš Aukstā gaļa no lopu iekšām, kājām un galvas, kopā ar kartupeļiem.
gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola.
okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām.
klodnīks auksta zupa.
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
sugāt aukstumā pārvērsties vižņos (par ūdeni upē).
Aukupe Aukupeite Baltinavas pagastā.
Stādiņupīte Auļukalna ezera pieteka Drustu pagastā; Ramdotu grāvis; augštecē Kapupe.
baideklis Ausainā pūce; pupuķis.
dregoviči Auslrumslāvu cilšu savienība Pripetes un Dņepras upstarpā; 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē.
cerumenolīze Auss sēra sadrupšana vai izšķīšana ārējā auss ejā.
krīks Austrālijā - periodiski izsīkstoša upe, kas sausā gadalaikā sadalās atsevišķās, savā starpā nesaistītās ūdenstilpēs.
austrālieši Austrālijas pirmiedzīvotāji, iezemieši, cilšu grupa.
australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem.
vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
Krustuļu grāvis Austras strauts, Lielupes pieteka Jērcēnu pagastā.
khmeru valoda austroaziātu valodu saimes monu-khmeru valodu grupas valoda, oficiālā valoda Kambodžā, lieto modificētu indiešu rakstu.
mundu valodas austroaziātu valodu saimes valodu grupa.
vjetnamiešu valoda austroaziātu valodu saimes vjetu valodu grupas valoda, vienzilbīga (bez locījuma galotnēm), ar vārdu nozīmi mainošiem muzikāliem akcentiem (6 toņi); rakstu pieminekļi no 15. gs. ķīniešu hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā latīņu alfabēts.
mongondou Austronēziešu saimes indonēziešu grupas valoda, kurā runā bolangmongondovi Indonēzijā, Sulavesi salas Minahasu pussalā.
melanēziešu valodas austronēziešu valodu saimes grupa, \~300 valodas, plašāk izplatītās: fidžiešu, mola, motu.
mikronēziešu valodas austronēziešu valodu saimes grupa, pie nozīmīgākajām no tām pieder kiribatiešu valoda (ofic. val. līdzās angļu val. Kiribati).
tagalu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas (filipīniešu apakšgrupas) valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts (līdz 18. gs. v. - oriģināls tagalu zilbju raksts).
filipīniešu valodas austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas apakšgrupa; nozīmīgākā no tām ir tagalu valoda, ko sauc arī par filipīniešu valodu.
malagasu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Madagaskarā (līdzās fr. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
indonēziešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Indonēzijā; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
maoru valoda austronēziešu valodu saimes polinēziešu valodu grupas valoda, no 1987. g. oficiālā valoda Jaunzēlandē (kopā ar angļu valodu).
indonēziešu valodas austronēziešu valodu saimes valodu grupa; \~ 300 valodas, plašāk izplatītās: malajiešu, javiešu, malagasu, indonēziešu valoda, filipīniešu valodas (tagalu valoda u. c. val.).
polinēziešu valodas austronēziešu valodu saimes valodu grupa; pie tām pieder maoru, taitiešu, havajiešu, tongiešu, samoāņu u. c. valodas.
Microtus rossiaemeridionalis Austrumeiropas strupaste.
burgundi Austrumģermāņu cilts, ap m. ē. sākumu ieceļojuši no Bornholmas salas, 5. gs. v. Ronas upes baseinā nodibināja agrā feod. valsti (534 to iekaroja franki).
sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē.
burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
tiveri Austrumslāvu cilšu grupa, dzīvoja ap Dņestru un pie Donavas grīvas, ap 11. gs. beigām lielākā daļa aizgāja uz Z, kur sajaucās ar citām slāvu ciltīm.
radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
dulebi Austrumslāvu cilts, kas 10.-11. gs. mita Dienvidu Bugas upes krastos tās vidējā un augšējā daļā uz austrumiem no Galicijas.
redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā.
sarkanbrūnā strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Euphangus carolinus").
Ostlande Austrumzeme - vācu okupācijas laikā 1941.-1944. g. Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja Ostlandes reihskomisariāts ("Reichskommissariat Ostland") Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā.
izotermiskais automobilis autofurgons ar siltumizolāciju no speciāla siltumizolējoša materiāla (poliuretāna, putuplasta u. c.).
galva Autoritatīva, vadoša persona; priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā).
tipodobkodinājums Autotipijas kodinājums iespiešanai uz raupja papīra, ar ko iespiedums gūst dabiskāku, oriģinālam līdzīgu iespaidu.
salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus.
Averona Aveirona - upe Francijā.
numers Avīzes savrupējs izlaidums.
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju.
Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus.
Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums.
Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu.
Neptūns Avotu, strautu un upju dievs romiešu mitoloģijā, vēlāk identificēts ar sengrieķu dievu Poseidonu un pielūgts kā jūras dievs.
Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula.
Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups.
Mbori azandu tautas mitoloģijā pirmsencis un demiurgs, kas radījis pasauli un visu, kas tajā ir; viņš dzīvo upju iztekās (pēc citas versijas, zem zemes), reizēm viņam tiek piedēvēta arī bērna ieņemšana.
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
piti Azerbaidžāņu ēdiens - jēra gaļas zupa ar kartupeļiem, zirnīšiem un zaļumiem.
airumi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Azerbaidžānas rietumos Mazajos Kaukāza kalnos.
karapapahi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa gk. Turcijas austrumos, Irānas rietumos, kā arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Armēnijā.
karadagi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Irānas ziemeļrietumos, Karadaga plakankalnē, pusnomadi.
padari Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Azerbaidžānas austrumos, saglabājušās senas tradicionālās iezīmes saimniecībā un sadzīvē, kuras saistītas ar vietmaiņas lopkopību.
šahseveni Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Irānas ziemeļrietumos, neliela daļa arī Azerbaidžānas dienvidos (Mugānas līdzenumā).
safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā.
azosavienojumi Azogrupu saturoši organiski savienojumi, krāsainas (dzeltenoranžas, sarkanas, violetas), gk. cietas vielas.
Ozupin Āzupines muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā.
folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
B B vitamīni - ūdeni šķīstošu vitamīnu grupa, kam ir nozīmīga loma vielu maiņas un asins veidošanās procesos.
Bābele Babilona - viena no senatnes lielākajām pilsētām, atradās pie Eifratas upes, \~100 km no tagadējās Bagdādes Irākā.
Lilita Babiloniešu mitoloģijā - nakts spoks, sieviešu kārtas vētras dēmons, kas mīt vecās drupās; pēc citas leģendas - Ādama pirmā sieva, kas bija veidota no māliem, pirms Ievas.
Babja ezers Babītes ezers Mārupes novadā.
straupciemieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Straupciems" iedzīvotāji.
ababvi Babvi - cilšu grupa Kongo (Zairas) ziemeļaustrumos.
covatušīni Bacbi - etnogrāfiska grupa Gruzijas ziemeļaustrumu daļā.
bacbu Bacbu valoda - kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas nahu valodu apakšgrupas valoda; bez rakstības.
puputis Badadzeguze, pupuķis.
atbadīties Badot (ko), kļūt neasam, strupam.
rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu.
izrotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu skaņu vai skaņu grupu.
miltaiņš Bagāts ar cieti un vārītā veidā irdens (par kartupeļiem).
Gazala Bahrelgazāla, upe Dienvidsudānā.
haftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir nometnieki.
čeharhaftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir pusnomadi un nomadi.
Rute Baižupīte, Raunas pieteka.
baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
komo Bakomi - cilšu grupa Kongo Demokrātiskajā Republikā.
babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
koti Bakoti - cilšu grupa Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos.
bambaji Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
bandasi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
bavumbi Bakoti cilšu grupas cilts, dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
mikromonosporas Baktēriju ģints, grampozitīvi, sporas veidojoši, aerobiski organismi, kuri veido zarotu micēliju; atrodamas augsnē un ūdenī; no dažu sugu pārstāvjiem iegūst aminoglikozīdu grupas antibiotiskās vielas.
augu tuberkuloze baktēriju izraisītas augu slimības; uz slimības skartajiem orgāniem izveidojas raupji uzaugumi - pauguriņi, kuru tukšumus (kavernas) piepilda slimības ierosinātāji; slimība skar bietes, olīvas, ošus un oleandrus.
Balagata Bālāghāta - upe Indijā.
balandzupa Balandu zupa.
balzupa Balandu zupa.
Balda Baldas dzirnavu ezers - uzpludināts uz Baldas upes Rēzeknes novada Pušas pagastā.
batmāns Baletā - kustību grupa klasiskajā dejā.
kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas (atšķirībā no baleta solistiem).
primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
balets Baletdejotāju trupa.
Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks.
Antaboga Bali salas mitoloģijā - čūska, kas eksistēja vēl pirms zemes un debesu radīšanas, ar meditācijas palīdzību viņa radīja bruņurupuci, kas kļuva par pasaules balstu un tālākās radīšanas pamatu.
satilāt Balinoties sadrupt.
balisumbavieši Balisumbaviešu tautas - tautu grupa (balieši, sasaki, sumbavieši), dzīvo Bali, Lombokas un Sumbavas salā, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
Istisu Balneoloģisks kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Terteras upes aizā 2225 m vjl., karsto minerālūdeņu avoti.
Baložu upe Baložupe, Sedas pieteka.
Rencēnu upe Baložupe, Sedas pieteka.
Rencēnupe Baložupe, Sedas pieteka.
Gaspaža Baložupe, Ventas pieteka.
ievēlēt balsojot nodot (personai, cilvēku grupai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu).
stute Balsts 1(1); balstkoks; resna, strupa rīkste.
Lupinus albus baltā lupīna.
platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā.
perbuks Baltais sviests - no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda pie jaunajiem kartupeļiem.
baltistāņi Balti - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti.
Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
landesrāts Baltijas landesrāti - vācu okupācijas varas izveidoti Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas pārstāvniecības orgāni, dibināti 1917. g.
Maiļups Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Maiļupe" nosaukuma variants.
Dzirnavupīte Baltiņupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 10 km.
balti Baltistāņi - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
Mara baltkrievu tradīcijās - lelle, kas tiek sadedzināta ugunskurā naktī pirms Kupalas dienas.
tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas.
jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni.
galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem.
latgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. - 2. gt. sākumā runāta tagadējā Austrumvidzemē un Latgalē.
sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados.
zemgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām; runāta 1. gt. un 2. gt. sākumā galvenokārt Rietumzemgalē un tai tuvākajos Lietuvas novados.
Balta Baltupe Gulbenes novadā.
Centaurea cyanus forma albus baltziedaina zilā rudzupuķe.
Teterupe Balupes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 23 km, kritums - 20 m.
dūrupieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Dūrupe" iedzīvotāji.
Kaupines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kaupiņas" nosaukuma variants.
mežupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežupe" iedzīvotāji.
zeltupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" iedzīvotāji.
Zaltupe Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltupe" nosaukuma variants.
Palnupe Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
kupravieši Balvu novada Kupravas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" iedzīvotāji.
Gailava Balvu novada Kupravas un Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Gailova" nosaukuma variants.
Palnupe Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
Aizups Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" nosaukuma variants.
Bolupnīki Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Bolupnieki" nosaukums latgaliski.
kazupieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kazupe" iedzīvotāji.
Pārtupe Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pērtupe" nosaukums latgaliski.
kupravieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" iedzīvotāji.
Vackuprava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants.
Vackuprova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants.
mēslvabole Bambals - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), tumša, neliela vai vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem un pūstošiem augiem.
mainīgais bambals bambalu suga ("Geotrupes mutator").
lielais bambals bambalu suga ("Geotrupes stercorarius").
meža bambals bambalu suga ("Geotrupes stercorosus").
pavasara bambals bambalu suga ("Geotrupes vernalis").
indokalamusi Bambusu grupas dekoratīvu augu ģints ("Indocalamus") ar ļoti lielām lapām (pat līdz 50 cm), kam nepieciešama ēna.
pleioblasts Bambusu grupas ģints ("Pleioblastus"), dekoratīvi, blīvi, zemi augi.
bandīts Bandas dalībnieks; laupītājs.
bandits Bandīts – noziedzīgas grupas (bandas) loceklis.
bazuto Bantu nēģeru bečuanu cilts apakšgrupa D Āfrikā.
manjemi Bantu nēģeru cilts; dzīvo Vidusāfrikā rietumos no Tanganikas ezera, ziemeļos no Lukugas upes.
kaferi Bantu nēģeru dienvidu grupa, kas mīt Dienvidāfrikas austrumu daļā.
ukinga Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vakingu tauta Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā.
kizaramo Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vazarami tauta Tanzānijas austrumos; kidzalamo.
kidzalamo Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vazarami tauta Tanzānijas austrumos; kizaramo.
secvana Bantu saimes dienvidaustrumu grupas valoda, kurā runā bečuāņi Bostvānā, DĀR un Zimbabvē, rakstība latīņu alfabētā.
Bānūži Bānūžu upe - Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
batuci Baņaruandu etnogrāfiskā grupa Ruandā un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā); vatuci.
Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte.
Bangena Baņģeva, upe Ventspils novadā.
Bangeva Baņģeva, upe Ventspils novadā.
Raņgava Baņģeva, upe Ventspils novadā.
barabi Barabas tatāri - etniska grupa, dzīvo Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidrietumos, Čani ezera apvidū un Barabas stepē, valoda pieder pie tjurku grupas.
etaminālnātrijs Barbiturātu grupas miega līdzeklis, balts, ūdenī šķīstošs pulveris; nembutāls.
veronāls Barbiturātu grupas miega līdzeklis.
barbiturāti Barbitūrskābes sāļi, īpaša heterociklisku savienojumu grupa; lieto par miega, pretkrampju un narkozes līdzekļiem.
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
kodla Bars; cilvēku (parasti negatīvi vērtējamu) grupa.
Bartuva Bārta, upes augšteces nosaukums Lietuvā.
Naudupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā, garums - 10 km; Naucupe.
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
Kārklupe Bārtas labā krasta pieteka Bārtas pagastā, garums - 10 km; Kārklupis.
Elkupīte Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; Brūnupe; Elkupe.
Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe.
Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta.
joms Baseins (upes).
Hari Batanhari - upe Indonēzijā.
Džambi Batanhari upe Sumatras salā.
Ipomoea batatas batāte jeb saldais kartupelis.
batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu.
vatuci Batuci - baņaruandu etnogrāfiskā grupa.
Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā.
Baurupīte Baurupe Limbažu pagastā.
rupulieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji.
rupuļnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rupuļi" iedzīvotāji.
dižveikals Bāzes veikals - galvenais pircēju pievilcējs centrā; veikals ap kuru grupējas citi, mazāki veikali.
īstā mājassēne bazīdijsēne ("Serpula lacrymans"), kas izraisa koksnes kubisko brūno trupi.
fleogēna bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu grupas ģints ("Phleogena").
aecidium Bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rūsas sēņu rindas nepilnīgi pazīstamo rūsas sēņu grupas ģints.
cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst.
pinacianols Bāziska anilīna krāsviela, ko lieto supravitālai mitohondriju un saldētu audu griezumu krāsošanai.
alunīts bāzisko sulfātu grupas minerāls KAl~2~[SO~4~]~2~(OH)~6~, alaunu, kālija sāļu, sērskābes un alumīnija izejviela.
sacrilegium Baznīcas aplaupīšana, reliģiska nozieguma veids senā Romā; baznīcas apgānīšana, svētumu zaimošana.
baznīcu vizitācija baznīcu un draudžu darbības pārbaude, pirmās notika 4. gs., tās veica baznīcas amatpersonas - bīskapi, arhibīskapi, superintendenti vai īpašas vizitācijas komisijas.
makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu.
Belbošu ezers Bebrišu ezers Andrupenes pagastā.
Bobry Bebru muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
tupiešānieši Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Tupiešāni" iedzīvotāji.
Babrovka Bebrupe Jēkabpils novadā.
Bebrīte Bebrupe Kokneses novadā.
Bebrupīte Bebrupe Kokneses novadā.
Babrova Bebrupe Krustpils novadā.
Braslava Bebrupe, Babraunīcas labā krasta pieteka.
Ezerupīte Bebrupe, Pededzes pieteka.
Mezīte Bebrupe, Pededzes pieteka.
Mezīšu upe Bebrupe, Pededzes pieteka.
Zirguvalka Bebrupe, Raudupe pieteka.
Lantupīte Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 10 km.
Galdupe Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses un Bebru pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe.
rūsene bedre (kartupeļiem u. tml.); rūsa^3^ (1) .
karpeļbedre Bedre kartupeļu uzglabāšanai (ziemā).
kartupeļbedre Bedre kartupeļu uzglabāšanai (ziemā).
tupeņdobe Bedre kartupeļu uzglabāšanai.
upurbedre bedre, kurā sadedzināja upurējamos priekšmetus vai dzīvnieku daļas.
hilāli Beduīnu cilts no ziemeļu arābu mudaru grupas, ap 9.-10. gs.
Begonia Elatior begoniju hibrīdu grupa, kas radusies gk. krustojot kamolbegoniju ar ziemā ziedošo Sokortas begoniju.
Begonia Lorraine begoniju hibrīdu grupa, kas radusies krustojot Sokotras begoniju ar Drega begoniju.
Beigota Beigota upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā.
Beigotu Beigotu upīte - Beigotupīte Naukšēnu pagastā.
šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu).
vasaras baravika beku dzimtas beku ģints baraviku grupas suga ("Boletus reticulatus"), ozolu mikorizas ēdama sēne, aug lapu koku un jauktos mežos.
baravika beku dzimtas beku ģints grupa ("Boletus"), vērtīgas ēdamas sēnes.
Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
Billitona Belituna - sala Liuelo Zunda salu grupā.
Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
kabili Berberu tauta Alžīrijas ziemeļos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka.
vancka Bērns, kas nolaupīts un nav atrasts.
šļarga Bērns, kurš ēdot zupu izlej to.
tušķis Bērnu knupis.
švuļpstyns bērnu spēļlieta, "ūdens šautene", parasti izgatavota no lupstāja stiebra.
bērnu aizstāvība bērnu tiesību aizstāvēšana, bērnu un jauniešu tiesību programmu izstrāde un pilnveide, audžuvecāku un adopcijas problēmu risināšana, bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, nolaupīšanas novēršana.
Lācīte Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, garums - 8 km; Potupe.
apbrucināt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nolobīt (mizu), piemēram, jaunajiem kartupeļiem.
Bērze Bērzene, upe Baldones un Ķekavas pagastā.
Grauzdupe Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe.
Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa.
Valks Bērzkalnupe, Užavas pieteka.
Dravniekvalks Bērzkalnupes kreisā satekupe Kuldīgas novada Alsungas pagastā.
Bērza Bērzkroga upe Skrundas novadā.
Dūņupīte Bērzkroga upe, Kojas pieteka.
Žebērkšu strauts Bērzkroga upes kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā.
krimilde Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints 6 sugu grupa, ēdamas sēnes ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu.
melnais bērzs bērzu suga ("Betule nigra") ar raupju mizu, reizēm audzē kā dekoratīvu koku.
Bērze Bērzupe Zaubes pagastā.
Kraviete Bērzupe, Iesalnīcas pieteka.
brūnā bērzupiepe bērzupiepju ģints suga ("Fomitopsis betulina", syn. "Piptoporus betulinus").
iebirzt Beržot, drupinot iebirt.
pieberzt Beržot, drupinot pievienot (pietiekami, daudz).
reproterols Beta-mimētiskās grupas viela ar īslaicīgu darbību, ko izmanto kā pretastmas līdzekli.
Beķeru strauts Bēteru upīte Alūksnes novadā.
enkurklucis Betonēts bluķis upes krastā ar stipru metāla riņķi ragatas troses, plostu kuterīšu atsiešanai.
no rokas mutē bez ietaupījumiem, rezervēm, trūcīgi, apmierinot minimālās vajadzības.
bezacu Bezacu rāciņi - kartupeļi, kam nav asnu iedobumu.
Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos.
aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā.
krupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Bufonidae"), vardei līdzīgs dzīvnieks ar raupju, kārpainu ādu, 41 ģints, \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
kalnu bezdelīga bezdelīgu suga ("Ptyonoprogne rupsetis"), Latvijā nav konstatēta.
Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums.
asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana.
liekne Bezgalīgs pļavu plašums pa visu upmalas līdzenumu.
apodi Bezkāju pārstāvji citādi kājām vai līdzīgiem orgāniem apbalvotās dzīvnieku grupās.
ketēns Bezkrāsaina indīga gāze ar stipru smaku, to hidrolizējot iegūst etiķskābi; lieto brīvo aminogrupu un hidroksilgrupu acetilēšanai.
paraaminobenzoskābe Bezkrāsaina kristāliska viela, B grupas vitamīns; tās trūkums dzīvnieku barībā rada apmatojuma nosirmošanu; nepieciešama dažu mikroorganismu augšanai.
larpatāt Bezmērķīgi klaiņot, staigāt noplīsušās, lupatām līdzīgās pastalās.
protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu.
rotatorijas Bezmugurkaulnieku dzīvnieku grupa, sīki dzudzšūnu ūdensdzīvnieki, vairums sugu līdz 0,5 mm garumā, lielākās līdz 2,5 mm.
Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m.
Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst.
Isikuls Beznoteces ezers Kirgizstānā, Tjanšana ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1608 m vjl, platība - >6200 kvadrātkilometru, platums - \~60 km, vidējais dziļums - 278 m, lielākais dziļums - 668 m, ietek >50 upju, desmitais ietilpīgākais ezers pasaulē.
Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja.
Dangrajums Beznotekas sālsezers ("Tangra Yum Tso") Tibetas kalnienes dienvidos, starpkalnu ieplakā 4434 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība \~920 kvadrātkilometru, ietek Targocangpo upe.
Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai.
feodosijieši Bezpopnieku vecticības virziens, radās Ziemeļkrievijā 17. gs.; Latvijā nelielas grupas, kas konsolidējas ar piejūriešiem.
bezpupa Bezpupa bērns - bērns, kas nav dabūjis mātes krūti.
muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni.
kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Ābels Bībelē - Ādama un Ievas otrais dēls, gans, kuru viņa brālis Kains nogalināja aiz skaudības, jo Ābela upurus Jahve pieņēma ar lielāku labvēlību.
Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas.
priekšmetu katalogs bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
biedris Biedrs (grupā, kolektīvā u. tml).
bieķēzis Bieķezis - ēdiens (strēbeklis), ko gatavoja no piena, alus un rupjas maizes, saldināja ar medu un cukuru.
bačiņa Biešu vai runkuļu lapu (retāk balandu) zupa (ar putraimiem, piena, krējuma vai gaļas piedevām).
melnkājība Biešu, kāļu kāpostu un kartupeļu slimības, ko rada dažas zemākās sēnes un baktērijas.
marcipāns Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
galeriju mežs bieza meža joslas upes krastos savannās un prērijās, tuneļmežs.
molases Biezas drupiežu slāņkopas, kas kalnu veidošanās procesu noslēgumstadijā aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces.
burka biezas rupja vilnas auduma virsdrēbes ar piedurknēm Austrumlatvijā un Lietuvā 19. gs. beigās.
maki Biezi krūmāji, kur slēpās Sardīnijas un Korsikas laupītāji.
čunčulāties Biezi saģērbties; vīstīties, tīties (piemēram, lupatās).
vērkulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati; ērkulis (3).
murskulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati; ērkulis.
ērkulis Biezi, kupli, arī sajukuši mati.
sniegbaltā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus niveus", arī "Cuphophyllus virgineus", syn. "Hygrocybe virginea").
pļavas biezlapīte biezlapīšu suga ("Cuphophyllus pratensis", syn. "Hygrocybe pratensis").
biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Cuphophyllus").
bukstiņbiezputra Biezputra, kurā apvienoti putraimi un kartupeļi; bukstiņputra.
bubulmercis Biezputras veida ēdiens no putraimiem, kartupeļiem un gaļas.
vamzis Biezs rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē.
kalata Biezs, raupjš audums (piemēram, zirgsega).
kremst Bieži kādam rupji uzkliegt, bārt.
tūpšļāties Bieži pietupties un atkal piecelties.
sator Bieži sastopama formula buramos vārdos, kas pieskaitāma vecākām latīņu formulām, kas iekārtota 5 rindās un 5 kolonās ar iespēju burtu kombinējumus lasīt no kreisās uz labo un no augšas lejup un otrādi pilnīgi līdzīgi.
bygucs Bigucis - gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas.
privuliņš Biguze - maizes zupas veids.
Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers.
Asūnes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Asūnes upes, platība - 5 ha.
Atradzes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Atradzes upes tagadējā Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
Aviekstes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Aviekstes upes Lēdmanes pagastā, platība — 10 ha.
Avotiņu dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Tabores upes Tabores pagastā.
Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža.
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe.
Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m.
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas.
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals.
Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā.
Arhitekts Bijušais vasarnīcu ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Garupes daļa.
Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze.
Kronenberg Bijušās Lorupes muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Peltes.
Lindenruhe Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Mārupe.
Pernigele Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Liepupe; Pernigeles muiža.
Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers.
staņas Bikses, no rupja auduma.
Bikste Bikstupe.
Rūšu strauts Bikstupes kreisā krasta pieteka Jaunpils pagastā.
bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo Indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
kodaverīns Biogens amīns, kas veidojas organismā no aminoskābābēm, tām zaudējot karboksilgrupu fermentu dekarboksilāžu ietekmē.
ģeozooloģija Bioģeogrāfijas nozare, kas, līdzīgi ģeobotānikai, pēta kādas noteiktas teritorijas dzīvnieku sugu, grupu vai faunistisko kompleksu izplatību telpā un laikā atkarībā no klimata un ainavu elementu vēsturiskās attīstības.
lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus.
ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī.
kladistika Bioloģiskās klasifikācijas (taksonomijas) veidošanas metode, kurā to, cik lielā mērā organismiem kādas īpašības ir kopīgas un kādās taksonomiskās grupās tie būtu jaīerindo, objektīvi izvērtē formālā pakāpeniskā procedūrā.
klads Bioloģiskās klasifikācijas taksonomiskā grupa jeb taksons kladistikā.
bioflavonoīdi Bioloģiski aktīvas vielas, galvenokārt ūdenī šķīstošo P vitamīnu grupa.
bioss Bioloģiski aktīvu vielu grupa, kas nepieciešamas normālām dzīvības funkcijām.
homobiotīns Biotīna homologs ar CH~2~ papildgrupu blakusķēdē; biotīna antagonists iedarbībā uz dažām baktēriju sugām; citās funkcijās biotīnu var atvietot.
arakani Birmiešu etnogrāfiska grupa Mjanmas ziemeļrietummu piekrastē, runā birmiešu valodas dialektā, reliģija - islāms.
kupsnu smiltājs birstošu smilšu sakopojums ap krūmājiem, vērmelēm, sālszālēm solončakos, upju, ezeru, jūru piekrastēs, kur ir stiprs vējš un sekli gruntsūdeņi.
nobirzt Birstot atdalīties nost; nodrupt.
birzakains Birzens, drupans, irdens.
cēbes Birztalu žibulītis ("Euphrasia nemorosa").
tējpuķīte Birztalu žibulītis ("Euphrasia nemorosa").
drupačains Birztošs, drupans.
mākleriāts Biržas mākleru grupa (nodaļa), kas darbojas kā biržas struktūrvienība.
mašīnvārds Bitu grupa, ko datora operatīvajā atmiņā ieraksta vai nolasa ar vienu komandu.
kadrēšana Bitu grupas izdalīšana, kas attēlo vienu vai vairākas rakstzīmes nepārtrauktā bitu plūsmā.
bloks Bitu vai rakstzīmju grupa, ko apstrādā vai pārsūta kā vienotu veselumu.
Vieža ezers Bižas ezers Andrupenes pagastā.
Bīžu ezers Bižas ezers Andrupenes pagastā.
šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase; brāga.
Bligsne Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā.
Blizdene Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā.
Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka.
Amblystegium compactum blīvā strupknābe.
hlorindāns Blīvs, eļļains, iedzeltens šķidrums ar vāju smaku, insekticīds, pieskares inde, ietilpst hlororganisko preparātu grupā.
Kulsdorf Blomes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā.
Blusupe Blusupīte, upe Ainažu pagastā.
teriņš Bļoda zupas pasniegšanai galdā (ar vāku un rokturiem sānos).
obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā).
Bogučara Bogučarka - upe Krievijā.
ekskomunikācija Boikota veids, plānveida atturēšanās no sociālās attieksmes ar kādu personu vai personu grupu.
Boanna Boinas upes (Īrijā) dieviete vai dievišķs gars, kas sākumā bija upes dieva Nehtana sieva, bet vēlāk kļuva par Boinas upi.
kriva Bojājumi kartupeļu mizā, kas rodas no īpašas sēnītes.
Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m.
Bokāni Bokānu upe - Dvietes upes nosaukums tās augštecē.
Bolaņosa Bolanjosa - upe Meksikā.
baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
Pērdeja Bolupe, tās lejteces posma (7 km) senāks nosaukums lejpus Vārnienes ietekas, lejtecē tas sadalās 2 zaros: Sūriņš - ietek Vecppededzē, Posms - ietek Aiviekstē.
Balvupe Bolupe, tās nosaukuma variants.
Balupe Bolupe, Vecpededzes pieteka.
Dūrupe Bolupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Balvu un Rugāju pagastā, garums - 10 km.
Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne.
Staigupe Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā.
Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Melnaisrūcis Bolupes kreisā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 10 km; Melnais strauts.
Raganiņa Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā Kubulu pagastā.
Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte.
Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km.
Ladzīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, iztek no Lazdaga ezera.
Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts.
Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe.
Čāgupīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 8 km; Gačupe.
Makšinava Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā.
Kurna Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 26 km, kritums - 22 m, iztek no Sprogu ezera.
Kalnīte Bolupes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, iztek no Kaļņa ezera, garums - 4,5 km; Kalvīte.
Sore Bolupes lejteces atzarojums.
Posms Bolupes lejteces kreisais, Aiviekstē ietekošais zars Balvu novada Lazdukalna pagstā, garums - 3,5 km.
Sūriņš Bolupes lejteces labais atzarojums Lazdukalnu pagastā, ietek Vecpededzē, Sore; Sūre.
Revumreva Boļšaja Čukočja, upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos.
Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
Zurčimešena Boļšojčeremšana - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
Čeremšana Boļšojčeremšana - upe Krievijā.
Ololka Boļšojika, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā.
Lielā Jugana Boļšojjugana, upe Krievijā.
Kineļa Boļšojkineļa - upe Krievijā.
Uzeņa Boļšojuzeņa - upe Krievijā un Kazahstānā.
bondiāna Bondiāde - filmu kopa, kuru galvenais varonis ir superizlūks Džeimss Bonds.
boracīts Borātu grupas minerāls, caurspīdīgs, bezkrāsains, pelēks, sastopams sāļu atradnēs, Bora rūda.
pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē.
Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha.
Gaborone Botsvānas galvaspilsēta, atrodas Notvani upes krastā 1100 m vjl., 220000 iedzīvotāju (2007. g.).
fotons bozonu grupas elementārdaļiņa, kas darbojas kā elektromagnētiskās mijiedarbības nesējs; viena no daļiņām, kam nepiemīt masa un kas pārvietojas ar gaismas ātrumu
braģis Braga - starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma.
Cangpo Bramaputra - upes lokāls nosaukums augšteces posmā Tibetā.
pākšņi Brandži - svaigi, ar pākstīm novārīti zirņi vai pupas.
Brantupīte Brantupe Brantu pagastā.
Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe.
Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe.
Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā.
Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe.
Cūkdambis Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā.
Silēnu upīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā.
Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km.
Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km.
Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte.
Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā.
Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā.
brads Brasls - sekla, pārbrienama vieta upē.
ceļvieta Brasls, vieta, kur šķērsot upi.
sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
Purmsāte Braucupe, Birztalas pieteka Virgas pagastā.
airēšanas slaloms braukšana ar laivām straujās, krāčainās upēs.
raftings braukšana ar plostu (vai laivu) pa straujām, trakojošām kalnu upēm.
hopaks bravūrīga ukraiņu tautasdeja 2/4 taktsmērā ar izsaucieniem, radusies aizkrāciešu sadzīvē; ir solo, pāru un grupu paveidi.
Hurupari Brazīlijā mītošo tupu mītos saules dēls, kurš atņēma varu sievietēm.
izpletnis Bremzēšanas ierīce, kas kustības ātruma samazināšanai izmanto vides pretestību; viegla, izturīga auduma kupols, kas gaisa pretestības ietekmē izplešas; lieto lēkšanai no lidaparātiem, kravu nomešanai, lidaparāta bremzēšanai pēc nosēšanās.
ķilata Brētliņa ("Spratus spratus", senāk "Clupea sprattus"); konservēta brētliņa.
menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara.
Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte.
Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe.
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele.
Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe.
Beikas grāvis Briedes pietekas Grūžupītes augšteces paralēls nosaukums posmā līdz Kārlīšu dzirnavu ezeram.
Molohs Briesmīgs radījums, kas pastāvīgi prasa cilvēku upurus.
molochs Briesmonis, elks, kam viss jāupurē.
skorpioncilvēki Briesmoņi Divupes mitoloģijā, kuri sargāja pazemes valstības vārtus.
pahi Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem.
pai Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem.
painungs Britānijas Indijas (20. gs. 1. pusē) vara monēta vienlīdzīga ar 1/192 daļu rupijas, 1/12 daļu annas, 1/3 daļu paisas un 20 kešiem.
Baltijas centrālā padome britu okupācijas zonas Vācijā kontrolkomisijas izveidota organizācija atbalsta sniegšanai bēgļiem no Baltijas valstīm, dibināta 1946. g., rūpējās par baltiešu bēgļu materiālo apgādi, izglītību un kultūru, centās panākt baltiešu karagūstekņu atbrīvošanu, no 1947. g. organizēja arī baltiešu bēgļu apgādi Lielbritānijā.
sabiedriskās organizācijas brīvprātīgas cilvēku apvienības atsevišķu iedzīvotāju grupu politisko, ekonomisko, sociālo, profesionālo u. c. kopīgu interešu un tiesību realizēšanai un aizstāvēšanai.
interneta pētniecības uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta ilgtermiņa pētniecisko problēmu risināšanu un protokolu izstrādāšanu, kā arī jaunu attīstības virzienu ieteikšanu interneta arhitektūras padomei.
interneta tehniskā uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta tehnisko problēmu risināšanu, protokolu standartu un ieteikumu izstrādāšanu interneta arhitektūras padomei, kā arī veicina interneta pētniecības uzdevumgrupas izstrādāto tehnoloģiju ieviešanu.
apaļskulptūra Brīvstāvoša, no visām pusēm aplūkojama skulpturāla figūra vai figūru grupa.
iebrukt Brūkot lejup, salūzt, izjukt.
krist drupās brukt un pārvērsties drupās.
parastā bērzupiepe brūnā bērzupiepe.
Piptoporus betulinus brūnā jeb parastā bērzupiepe.
erdelterjers Brūna suņu šķirne ar raupju vilnu, melna mugura, skausta augstums - 60 cm.
Pelobates fuscus brūnais varžukrupis.
svodrēji brūnas svītras uz skursteņa, ko atstāj kvēpi, kad lietū ūdens tek lejup.
taisngriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām (vai piegriezumjoslām) vismaz zem balstvirsmas ir taisnstūrains apveids, piemēram, taisnie divsleju svārki, četrsleju svārki, piekrokotie kuplbrunči, arī kruzuļjoslu brunču.
flogopīts brūns vizlu grupas minerāls K(Mg,Fe)~3~AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~, dielektriķis, nozīmīgs elektroizolācijas materiāls.
sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens, melns sulfīdu grupas minerāls.
Presveta Bruņenieku upe, Daugavas pieteka.
Šilovka Bruņenieku upe, Daugavas pieteka.
oppioidea Bruņērču grupas virskārta.
asins izliešana bruņota cīņa, kauja ar cilvēku upuriem.
gop-stop Bruņota laupīšana.
hunhūzi Bruņoti laupītāji Ziemeļķīnā un Mandžūrijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē.
čečens Bruņots laupītājs.
soda ekspedīcija bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām.
čerepaha Bruņurupucis.
rāpucis Bruņurupucis.
testudines Bruņurupuči - rāpuļu klases kārta.
chelonia Bruņurupuči.
testudinata Bruņurupuči.
testudinidae Bruņurupuču jeb sauszemes bruņurupuču dzimta.
mīkstbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, kaula bruņas daļēji reducētas, tās sedz mīksta āda, dzīvo saldūdeņos, plēsīgi, Āzijas dienvidaustrumos, Āfrikā un Ziemeļamerikā, 22 sugas.
jūrbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, lieli rāpuļi (bruņas garums - līdz 140 cm, masa - līdz 400 kg) ar pleznveida kājām, izplatīti tropu joslas jūrās, 4 ģintis, 4 sugas.
Indijas bruņurupucis bruņurupuču suga ("Pangshura tentoria"), sastopama Indijā un Bangladešā.
sarkanausu bruņurupucis bruņurupuču suga ("Trachemys scripta elegans"), kuras daži eksemplāri Latvijā ievesti kā mīļdzīvnieki.
placodermi Bruņuzivis ar 4 dzimšu grupām (kārtām): "Anaspida", "Heterostraci", "Osteostraci" un "Antiarchi".
Brūžaupe Brūžupīte, Melnupes pieteka.
Paldu grāvis Brūžupīte, Melnupes pieteka.
Bubere Bubieris, upe Vērgales pagastā.
Bubiere Bubieris, upe Vērgales pagastā.
Bubiers Bubieris, upe Vērgales pagastā.
lokapalas budisma mitoloģijā - dharmapālu apakšgrupa, ar ko izprot vispirms četrus debespušu sargus, cits to nosaukums ir "četri lielie valdnieki": Dhritarāštra - austrumos, Virūdhaka - dienvidos, Virūpākša - rietumos un Vaišravana - ziemeļos.
nirmānarati budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt piektajā "vēlmju sfēras" debesu pasaulē, kur diena ilgst 800 cilvēka gadu garumā, mūžs - 8000 gadu.
rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk.
devaputras budisma mitoloģijā - otršķirīgu dievību grupa, kas pakļaujas visiem budisma virzieniem kopīgā panteona dažiem galvenajiem dieviem.
jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis.
subhadevas budisma mitoloģijā - rūpavačāru grupas dievības, kas mīt rūpadhātu līmenī un iedalās paritasubhās, appamānasubhās un subhakinihās, [pārdzimušo mūža ilgums šajās grupās ir attiecīgi 16, 32 un 64 kalpas].
subhakinihas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma augstākā grupa - "viscaur svētlaimīgie", kuru mūžs ilgst 64 kalpas.
appamānasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma otrā grupa - "neizmērojamās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 32 kalpas.
paritasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma zemākā grupa - "ierobežotās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 16 kalpas.
pāli Budistu reliģijas un kulta valoda; indoāriešu valodu grupas vidusindoāriešu posma valoda, kurā runāja Ziemeļindijā Budas dzīves laikā; agrīnā budisma un theravādas rakstu valoda, tuva sanskritam.
budžets budžeta grupa (augstskolā) - studentu grupa, kuras studiju izmaksas apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.
vītollapu buftalma buftalmu suga ("Buphtalmum salicifolium").
Rietumbuga Buga, upe Ukrainā, Baltkrievijā un Polijā.
Bakupe Bukupe, Cieceres pieteka.
Bekupe Bukupe, Cieceres pieteka.
pomaki Bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē.
kebabčeta Bulgāru virtuves ēdiens - grilētas maltas gaļas desiņas ar kartupeļu un dārzeņu piedevu.
bulozā dermatoze buloze - ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās.
parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs.
Buļļupīte Buļļupe, Sedas pieteka.
Staizupe Buļļupe, Sedas pieteka.
Balcerupīte Buļļupes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, garums - \~5 km.
Loču kanāls Buļļupes labā krasta atzarojums pie ietekas Daugavā, Rīgas pilsētas teritorijā.
Brancupīte Buļļupes labā krasta pieteka Brocēnu novada Gaiķu pagastā.
Timba Buļļupes labā krasta pieteka Rencēnu pagastā, iztek no Timbas ezera, garums - 12 km; Timbas upe; lejtecē Kančupe.
Ostermaņu strauts Buļļupes labā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā.
Kančupe Buļļupes pietekas Timbas nosaukums tās lejtecē.
bērniņš Bumbulis (sīku bumbuļu veidošanās kā kartupeļu slimība).
tuberarium Bumbuļkartupeļu sekcija.
Bunēnu Būnēnu strauts – Mergupes lejtece no Ķēču dzirnavu ezera līdz Būnēnu ezeram.
bupleurum Bupleires.
apaļlapu bupleire bupleiru suga ("Bupleurum rotundifolium").
klunkstēt Burbuļot, čalot (par upi, ūdeni u. tml.).
karotas Burkānu suga ar resnu, strupu sakni.
burlaka Burlaks, laupītājs.
briedupieši Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briedupes" iedzīvotāji.
U Burtu U (angļu "under" - "zem") kopa ar cipariem (parasti 14-23) lieto, lai norādītu jauniešu komandas vecumgrupu.
muroveiņiks Burzma; skudrupūznis.
Lošupe Būšnieku ezera noteka un Baltijas jūru Ventspils pilsētas ziemeļu daļā; Lošupīte.
nogriezties Būt ar (parasti krasu) pagriezienu (kādā virzienā) - par ceļu, upi u. tml.
locīties Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
vīties Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
izliekties Būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
iegriezties Būt ar pagriezienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
noliekties Būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.; nogriezties.
nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
līkumot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
salocīties Būt ar, parasti krasu, līkumu vai līkumiem (piemēram, par ceļu, upi).
kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
nākt Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).
piederēt Būt iekļautam (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
piederēt Būt iekļautam (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.).
zalēties Būt izsalkušam, taupot uz ēšanu.
sniegties Būt izveidotam, vērstam (piemēram, augšup, lejup).
šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
nolaisties Būt izvietotam, izbūvētam virzienā lejup (par celtņu kopumu).
izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
kuplot Būt kuplam, spēcīgi augt (par matiem).
kuplot Būt kuplam, spēcīgi, kupli augt (par augiem).
skaitīt kapeikas būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam.
knapināties Būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); skopoties.
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
atvīties Būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.).
aizvīties Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.); aizlocīties.
mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
apvīties Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm.
ložņāt Būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.).
apvīt Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm.
ievirzīties Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
kņupši Būt paklupušam.
kratīt Būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
novadīt Būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm.
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai); arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); paskopoties.
sacementēt Būt sasaistītam ar kādu saistvielu (par iežiem, to drupām, šķembām).
sēdēt uz rubļa (arī uz kapeikas) būt skopam, pārlieku taupīgam.
patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kādas cilvēku grupas) ir kur sastopams, kur atrodas.
reprezentēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams.
pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zarot (2).
zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2).
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
dalīties būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt.
kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm; ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml.; radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
notecēt Būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu).
Butunga Butona - sala Lielo Zunda salu grupā, Indonēzijā.
strāvpārgāzne Būve caurteces mērīšanai upē vai kanālā; caurteci aprēķina vienkārši pēc straumes dziļuma.
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
sulfadiazīns C~10~H~10~N~4~O~2~S, sulfonamīdu grupas savienojums; bieži lieto kombinācijā ar citiem sulfonamīdiem dažādu infekciju, to vidū meningīta, ko izraisījis "Haemophilus influenzae", akūtu urīnceļu infekciju, mīkstā šankra u. c. infekciju ārstēšanā.
sulfametoksazols C~10~H~11~N~3~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums; lieto akūtu urīnceļu infekciju, piodermīta, rētu un mīksto audu infekcijas profilaksei un ārstēšanā.
semustīns C~10~H~18~ClN~3~O~2~, lomustīna metilanalogs, citotoksisks nitrozurīnvielas grupas antineoplastiskais līdzeklis; lieto gk. smadzeņu audzēju, zarnu un kuņģa karcinomas, Hodžkina ("Hodgkin") slimības un ļaundabīgās melanomas ārstēšanā.
lupinīns C~10~H~19~NO, dažādu lupīnas sugu indīgs alkaloids.
sulfametoksipiridazīns C~11~H~12~N~4~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums; lieto urīnceļu u. c. infekciju ārstēšanā.
psikofuranīns C~11~H~15~N~5~O~5~, nukleozīdu grupas antibiotiskā viela ar antibakteriālu un antineoplastisku darbību; producē "Streptomyces hygroscopicus".
aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai.
oksolīnskābe C~13~H~11~NO~5~, sintētisks hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto urinceļu infekciju ārstēšanā.
sulfabenzamīds C~13~H~22~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas antibakteriālais līdzeklis, īpašību ziņā līdzīgs sulfametoksazolam; lieto kombinācijā ar sulfacetamīdu un sulfatiazolu vaginālās bakteriozes ārstēšanā.
tobramicīns C~18~H~37~N~5~O~9~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, nebramicīna kompleksa viela, efektīvs pret plašu aerobisko gramnegatīvo baciļu spektru un dažām grampozitīvām baktērijām; darbības mehānisma ziņā līdzīgs gentamicīnam.
sparfloksacīns C~19~H~22~F~2~N~4~O~3~, plaša spektra, fluoru saturošs hinolonu grupas antimikrobiskais līdzeklis.
sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam.
triamcinolons C~21~H~27~FO~6~, sintētisks glikokortikoidu grupas preparāts, pretiekaisuma un imūndepresīvs līdzeklis; lieto gk. aizstājterapijai virsnieru mazspējas gadījumā.
metaciklīns C~22~H~22~N~2~O~8~, pussintētisks plaša darbības spektra tetraciklīnu grupas antibiotiskais līdzeklis, oksitetraciklīna atvasinājums.
protoporfirīns C~34~H~34~N~4~, porfirīnu grupas savienojums, hēma un hemīna molekulas pamatstruktūra.
troleandomicīns C~41~H~67~NO~15~, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, sintētiski iegūts oleandomicīna triacetilesteris; lieto pneimokoku pneimonijas un A grupas beta-hemolitisko streptokoku infekciju ārstēšanai.
rifamīds C~43~H~58~N~2~O~13~, pussintētiska rifamicīnu grupas antibiotika; piemīt rifamicīniem raksturīgā aktivitāte; lieto elpceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi koki, kā arī žultsceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi un gramnegatīvi mikroorganismi.
rifampīns C~43~H~58~N~4~O~12~, pusssintētiska rifamicīnu grupas antibiotika, kam piemīt rifamicīnu grupas antibiotiku antibakte-riāla darbība; lieto par tuberkulostatisku līdzekli.
ksenilgrupa C~6~H~5~C~6~H~4~, vienvērtīga grupa.
nikotīnamīds C~6~H~6~N~2~O, nikotīnskābes amīds, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; PP vitamīns, B grupas vitamīnu sastāvdaļa, piedalās svarīgu oksidācijas enzīmu sintēzē.
sulfacetamīds C~8~H~10~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums, ko lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā.
trihlormetiazīds C~8~H~8~Cl~3~N~3~O~4~S~2~, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā.
politiazīds C11H13CLF3N3O4S, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto hipertensijas un tūskas ārstēšanā.
oksitiamīns C12H16ClN3O2S, tiamīns, kurā NH2 grupas vietā ir OH grupa; spēcīgs tiamīna antagonists.
metabromsalāns C13H9NO2, dezinficējoša bromsalāna grupas viela ar antibakteriālu un antimikotisku darbību; medicīnisko ziepju sastāvdaļa.
ksantilgrupa C13H9O, vienvērtīga grupa.
temazepāms C16H13ClN2O2, benzodiazepīnu grupas nomierinošs līdzeklis; lieto trauksmes un bezmiega ārstēšanai.
triazolāms C17H12Cl2N4, nomierinošs un hipnotisks benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto bezmiega ārstēšanai.
ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā.
metalēnestrils C18H22O3, sintētisks nesteroidāls estrogēnu grupas preparāts; lietošanas indikācijas tādas pašas kā estrogēnam.
prazepāms C19H17ClH2O, benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto īslaicīgai nemiera un trauksmes mazināšanai.
varfarīns C19H6O4, sintētisks kumarīnu grupas antikoagulants; lieto grauzēju iznīcināšanai, bet lielāka deva izraisa letālu asiņošanu jebkuram zīdītājam.
porfīns C20H14N4, heterociklisks savienojums, kas sastāv no četriem pirola gredzeniem, savienotiem ar -CH= grupām; hlorofila, hemīna un porfirīna pamatstruktūra.
fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā.
perfenazīns C21H26ClN3OS, fenotiazīnu grupas antipsihotiskā viela ar pretvemšanas darbību.
netilmicīns C21H41N5O7, pussintētiska plaša darbības spektra aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, sizomicīna atvasinājums; pēc darbības līdzīgs gentamicīnam un tobramicīnam.
minociklīns C23H27N3O7, pussintētisks tetraciklīnu grupas plaša spektra antibiotiskais līdzeklis.
viridobufagīns C23H34O5, sirds inde krupja "Bufo viridis" ādas dziedzeros.
paromomicīns C23H45N5O14aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, iegūta no "Streptomyces rimosus", efektīva pret gramnegatīvām, grampozitīvām un skābjizturīgām baktērijām.
marinobufagīns C24H32O5, sirds inde, kas atrodama krupja Bufo marinus ādā.
valicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem.
vallicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem.
rolitetraciklīns C27H33N3O8, pussintētiska plaša spektra tetraciklīnu grupas antibiotiska viela.
lanosterīns C30H49OH, nepiesātināts sterīns vilnas taukos, no parastajiem sterīniem atšķiras ar trīs papildu metilgrupām.
rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem.
tanginīns C32H46O10, toksiska viela pupās "Tanghinia madagascariemis Pet."; tās iedarbība līdzīga strofantīnam.
meniantīns C33H50O14, rūgts glikozīds puplakšu lapās.
tioguanīns C5H5N5S, purīnu grupas analogs, radniecīgs merkaptopurīnam, bloķē purinu nukleotīdu sintēzi un izmantošanos; lieto akūtas mielocītiskās leikozes ārstēšanai.
metilsalicilāts C6H4(OH)COOCH3, metilgrupa, salicilskābes metilesteris, bezkrāsains šķidrums, gandrīz nešķīst ūdeni; lieto ārīgi.
streptozocīns C8H15N3O7, antineoplastiska antibiotiska nitrozurinvielas grupas viela, kas iegūta no "Streptomyces achromogenes" vai iegūta sintētiski; lieto aizkuņģa dziedzera, kā arī citu endokrīno audzēju ārstēšanā.
neiramīnskābe C9H18NO8, organiska skābe, ietilpst daudzos gangliozidos un glikoproteīnos; deviņus vai vairākus oglekļa atomus saturošu aminoogļhidrātu grupas (siālskābju) svarīgākā skābe.
chalcophora Calcophora mariana - lielās krāšņvaboles "Buprestis mariana" nosaukuma sinonīms.
Carnikava Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Garupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems.
Ugra Caunupīte, Mazās Juglas pieteka.
pūslīši Caurceļotāju putnu sugas, vērojami gk. jūrmalā un ezeru un upju malās.
karameļu masa caurspīdīga stiklveida masa karameļu gatavošanai, ko iegūst, ietvaicējot cukura šķīduma maisījumu ar cietes sīrupu vai invertcukuru līdz 1,0–3,0% mitrumam.
blisters Caurspīdīgas plastmasas kupolveidīgs izvirzījums lidmašīnas korpusā ieroču un tēmēšanas ierīču novietošanai.
izcilins Caurumains, irdens, drupans, čaugans.
cegone Cekuls, čuprs.
čuzis Cekuls, čuprs.
Cekuļupīte Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā.
Mazuļu strauts Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā.
Lācupīte Cekulupīte, Vaidavas pieteka.
Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte.
inertā gāze cēlgāze - periodiskās sistēmas astotās grupas ķīmiski inerti elementi (hēlijs, neons, argons, kriptons, ksenons, radons).
žamburs Celms upē.
putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
sliekt Celt augšup, balstīt.
plēvot Celties augšup un izkliedēties gaisā (par ko sīku, plēvjveidīgu); kūpēt.
kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.); arī putēt.
nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas).
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
kabestāns Celtnis ar vertikālu vārpstu; lieto uz upju kuģiem un dzelzceļa transportā.
arhitektūras ansamblis celtņu grupa, kas veido vienotu arhitektonisku kompozīciju.
celulozes atvasinājumi celuloze, kuras molekulā brīvās hidroksilgrupas daļēji vai pilnīgi aizvietotas ar dažādām ķīmiskām funkcionālām grupām.
karnete Ceļošanas biļešu grāmatiņa vai kuponi, kas katrs maksā mazāk nekā individuālā biļete, ja to pirktu atsevišķi.
alocentrēts ceļotājs ceļotājs, kurš mīl piedzīvojumus, bieži ceļo, ceļo viens vai nelielās grupās pārsvarā uz svešām, nepazīstamām un eksotiskām vietām, ceļojumu uztver kā piedzīvojumu, labprāt komunicējas ar vietējiem iedzīvotājiem un iesaistās dažādās aktivitātēs.
neceļš Ceļš, pa kuru nevar nokļūt vajadzīgajā vietā; arī strupceļš.
loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma.
ceļūp Ceļup.
slepenā cena cena, par kuru lētāk izsolē ar lejupejošu soli mantu nedrīkst pārdot.
žēlot Censties neiztērēt, nedot; arī taupīt (1).
čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem.
Centrālamerikas kopējais tirgus Centrālamerikas valstu reģionāls tirdznieciski ekon. grupējums, izveidots 1961.
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos.
stilbits Ceolītu grupas minerāls baltā vai ķieģeļu sarkanā krāsā, kristalizējas monoklīnā singonijā, veidojot plākšņainus vai graudainus kristālu agregātus.
skolecits Ceolītu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnās singonijās izstieptos kristālos, bezkrāsains, balts vai iedzeltens.
desmīns Ceolitu grupas monoklīns minerāls, parasti balti kulīšu veidīgi vai staraini kristālu sakopojumi.
kugelis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
kuģēlis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
kuģis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
makusis Cepeškrāsnī speciālā režīmē gatavota kartupeļu putra.
Cepļupe Cepļa upe Cīravas pagastā.
pāpāni Cepti kartupeļi (bērnu valodā).
sklandrausis cepts rudzu vai rupju kviešu miltu mīklas plācenis ar uzliektām malām un kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; [žograusis]{s:2196}
pernieks Cepums (parasti pirkts) ar sīrupa piedevu.
Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts.
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā.
abrupieši Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Abrupe" iedzīvotāji.
Pušpūri Cēsu novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" otrs nosaukums.
pērļupieši Cēsu novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pērļupe" iedzīvotāji.
AB Ceturtā asinsgrupa (ABO sistēmā).
Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu.
didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
aldolkondensācija CH grupas pievienošanās reakcija karbonilgrupai.
undecilgrupa CH~3~(CH~2~)~10~, vienvērtīga alkilgrupa.
metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā.
metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli.
metilhlorīds CH3Cl, metilgrupa, lieto vietējai anestēzijai.
metoksigrupa CH3O-grupa, kas bieži sastopama organiskos savienojumos.
vinilgrupa CHCH, vienvērtīga organiska grupa.
ciča Cicis - mātes krūts; pups (dzīvniekam).
cice Cicis - mātes krūts; pups (dzīvniekam).
Zezer Ciecere (upe).
Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte.
Naša Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 8 km; Našupīte.
Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe.
Krimelde Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada ziemeļu daļā, garums - 25 km, kritums - 18 m; Krimilde; Rītupe.
Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti.
Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats.
Šengena Ciemats Luksemburgas dienvidos, Mozeles upes krastā, pie robežas ar Franciju un Vāciju.
Barbizona ciemats Parīzes tuvumā, kur 19. gs. no 30. līdz 60. gadiem darbojās mākslinieku grupa.
Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā.
Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas.
Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.).
apalis Ciems, kurā 8 ēku bloki grupēti vadža veidā ap kopēju laukumu, no kura ir tikai viena izeja.
apaļciems Ciems, kurā ēkas grupētas ap kopēju laukumu, ko šķērso iela.
sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība.
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
riobiksītes Cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas.
kopība Cieši saistīta, vienota grupa, kopums, sistēma.
kopsaime Ciešs, vienots kolektīvs, cilvēku grupa.
krimsla Cieta drupata.
krimslis Cieta drupata.
krimstala Cieta drupata.
biezumi Cietākās daļas kādā šķidrumā, zupā tās parasti ir vērtīgākās un tāpēc iekārojamākās ēdiena daļas.
cietā notece cietās vielas, kas kopā ar ūdeni pārvietojas pa upēm un grāvjiem; ūdens plūsmas ātrumam samazinoties, daļa duļķu nosēžas gultnē un izveido sēres.
kartupeļu milti ciete, ko iegūst no kartupeļiem.
gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā.
ruvido Cieti, asi, rupji.
skrausts Ciets sēklis upē starp dziļākām vietām.
krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids); šī minerāla gabals.
kasiterīts ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls SnO~2~; galvenā alvas rūda.
atduļķošana Cietu, smalku daļiņu sadalīšana pēc lielumiem, iejaucot vielu ūdenī; procesa pamatā ir dažāds daļiņu izgulsnēšanās ātrums atkarībā no to izmēriem; izmanto mālu attīrīšanai no rupjiem piejaukumiem.
balanda Cietumnieku maltītes zupa.
parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs.
laktami Cikliski aminoskābju atvasinājumi, kas ciklā satur atomu grupu -C(O)-NH-; lieto poliamīdu ražošanai u. c.
klipināt Cīkstoties paklupināt pretinieku ar kāju.
onkocīts Cilindriska šūna ar eozinofiliem graudiņiem citoplazmā; atrodama siekalu dziedzeros un dažos endokrīnos dziedzeros, deguna gļotādā u. c.; tā ir dediferencēta parenhīmas šūna, savrupa vai sagrupēta onkocitoma.
oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji.
bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri.
bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti.
baregi Cilšu grupa (baregi, basangoli, baņangi u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) austrumos, valoda (rega) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi.
tendi Cilšu grupa (basari, koņagi, badjarnaki, tendamaiji, tendaboeni), dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
bahtiari Cilšu grupa (haftlengi, čeharlengi) Irānas dienvidrietumos, gk. Luristānas austrumos (Bahtiarijā), valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi.
kaduglikrongi Cilšu grupa (kadugli, krongo, miri, tuleši, keigi u. c.), dzīvo Kordofānā (Sudānā), valodas veido savrupu grupu starp Kordofānas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
andamanieši Cilšu grupa (ongi, džaravi u. c.), Andamanu salu (Indija) pirmiedzīvotāji; dzīvo ģints kopienās, saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
kafiri Cilšu grupa Afganistānas ziemeļaustrumos un Pakistānas ziemeļos - nūrestāņu senāks nosaukums.
loinangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas austrumu daļā un Pelenas salā, Centrālajā Sulavesi provincē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
koro Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
pali Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
poso Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
sadangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
kaškaji Cilšu grupa, dzīvo Irānas dienvidos, Farsā, valoda pieder pie tjurku valodām, ticīgie - musulmaņi (šiīti).
babvi Cilšu grupa, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas ) ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie, tradicionālie kulti; ababvi.
kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi.
koalibtagoji Cilšu grupa, dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
jiriki Cilšu grupa, dzīvo Turcijas dienvidrietumos un dienvidos, runā turku valodas dialektos, tiek uzskatīti par turku etnogrāfisku grupu, reliģija - islāms (sunnisms).
ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
veneti Cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Adrijas jūras piekrastē, uz ZA no Po upes; izcelsme nav izpētīta.
nikobarieši Cilšu grupa, Nikobaru salu pamatiedzīvotāji, Indijā, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiski dažādu rasu elementu sajaukums (dominē mongoloīdās pazīmes), atrodas dažādās pirmatnējās kopienas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi.
hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās); runā papuasu valodās (~600), kas veido patstāvīgu valodu grupu un izolētu valodu kopumu.
gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults).
gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji.
eskijiriki Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
hadžisali Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
haiti Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
honamli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
karahadžili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
karakojunli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
karatekeli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
saračli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
sarikečili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
tingišli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
virsaitis Cilts vadonis; novada valdnieks; arī kādas cilvēku grupas vadonis.
vecākais Cilts, cilšu grupas vadonis.
kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms.
veselības (nostiprināšanas) grupa cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas.
esprit de corps cilvēka uzticība un lepnums par grupu (kopienu, kolektīvu u. tml.), pie kuras viņš pieder.
sociālais statuss cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
pašizolācija Cilvēka vai sociālās grupas nošķiršanās no citiem cilvēkiem vai sociālām grupām pēc personiskās iniciatīvas.
stereotipizācija Cilvēka, sociālās grupas, parādības vai notikuma uztveršana, kvalificēšana un vērtēšana atbilstoši noteiktiem shematiskiem priekšstatiem jeb stereotipiem (2).
riska iedzīvotāji cilvēki vai cilvēku grupa, kuriem draud vislielākās briesmas (saslimt, nomirt u. tml.).
karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
papildspēki Cilvēki, cilvēku grupa, kas pastiprina, atbalsta (ko).
pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm.
dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu); cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
sirds cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus.
kuplmatis Cilvēks ar kupliem matiem.
atstumtais Cilvēks grupā, kurš gandrīz nemaz nav iekļauts grupas komunikācijā un mijiedarbībā, kam ir zems sociometriskais statuss un kura viedoklis citiem grupas locekļiem ir nenozīmīgs.
puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
kobris Cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris.
kobrs Cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
iniciators Cilvēks, cilvēku grupa vai organizācija, kas ierosina, uzsāk (kādu pasākumu).
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.).
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
subjekts Cilvēks, cilvēku grupa, kas izzina īstenību un iedarbojas uz to.
rezerve Cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē.
vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
vadonība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
sargs Cilvēks, cilvēku grupa, kuras darbība saglabā (ko) sabiedrībā.
lielmanis Cilvēks, kam ir augsts, ievērojams stāvoklis (sabiedrībā, sabiedrības grupā).
sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
pumpis Cilvēks, kam ir kūkums, kumpa mugurā; kuprains cilvēks.
kuprainis Cilvēks, kam ir kupris (1); kuprītis.
kuprītis Cilvēks, kam ir kupris (1).
balsts Cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā).
pusmežonis Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra; arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu; šādu cilvēku grupa.
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
nodevējs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
sienā skrējējs cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
aizupietis Cilvēks, kas dzīvo aiz upes.
ķaupietis Cilvēks, kas dzīvo Ķaupju (arī tām tuvākajās) mājās.
pārupietis Cilvēks, kas dzīvo pārupē.
aizsedietis Cilvēks, kas dzīvo Sedas upes pretējā krasta teritorijā.
pārsedietis Cilvēks, kas dzīvo Sedas upes pretējā krasta teritorijā.
upmalietis Cilvēks, kas dzīvo upmalā, upes tuvumā.
upmalnieks Cilvēks, kas dzīvo upmalā, upes tuvumā.
gvards Cilvēks, kas ietilpst labākajā (cilvēku grupas, organizācijas) daļā.
ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas; rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, bez saistības ar kādu kolektīvu, grupu.
laupītājs Cilvēks, kas laupa 1 (1).
aprēķinātājs Cilvēks, kas mērķtiecīgi taupa.
laidāks Cilvēks, kas nekā netaupa, kas visu izšķērdē.
lozeris Cilvēks, kas netaupa apavus un drēbes.
koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju; cilvēks, kas pakļaujas korupcijai.
korumpants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju.
jūras laupītājs cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā; pirāts.
heiteris cilvēks, kas noniecina, nopeļ, rupji kritizē citus internetā.
karpeļlasītājs Cilvēks, kas novāc kartupeļus.
kartupeļlasītājs Cilvēks, kas novāc kartupeļus.
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
neformālis Cilvēks, kas pieder pie neformālas grupas, neoficiālas organizācijas u. tml.
kasējs Cilvēks, kas rok kartupeļus.
štemļara Cilvēks, kas sadarbojas ar vairākiem kriminālgrupējumiem vai atsevišķiem noziedzniekiem, kas savstarpēji konkurē.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
šļupstētājs Cilvēks, kas šļupst.
šļupsts Cilvēks, kas šļupst.
bruņinieks Cilvēks, kas uzņemas grūtības, ciešanas citu labā, kas uzupurējas, citus aizstāvēdams.
greizons Cilvēks, kas visu dara ačgārni, jokupēteris; greizonis.
greizonis Cilvēks, kas visu dara ačgārni, jokupēteris.
angloīrs Cilvēks, kura viens no vecākiem ir angļu tautības, bet otrs - īru tautības, vai to tālāki pēcteči; etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā).
skotoīrs Cilvēks, kura viens no vecākiem ir skotu tautības, bet otrs - īru tautības, vai to tālāki pēcteči; etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā).
eksemplārs Cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem; kādas cilvēku grupas pārstāvis.
priesteris Cilvēks, kurš daudzās reliģijās ir pilnvarots veikt sakrālas darbības, to vidū būt par starpnieku starp Dievu vai dieviem un cilvēkiem, veikt upurēšanas un vadīt rituālu norisi.
kidnepers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnapers.
kidnapers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnepers.
ģimene Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā.
sardze Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas dala), kas veic šādus pienākumus.
opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
sociālais slānis cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
draudze Cilvēku grupa ar kopīgiem mērķiem, darbu, pārliecību.
vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
pavadonība Cilvēku grupa, kas (kādu) pavada, parasti ceremoniāli.
apkalpe Cilvēku grupa, kas apkalpo ierīci, mašīnu, iekārtu.
kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos.
brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai.
soda gājiens Cilvēku grupa, kas dodas uz sodīšanas vietu.
kaiminis Cilvēku grupa, kas dzīvo blakus vai netālu.
kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
fokusgrupa Cilvēku grupa, kas ir kompetenti kādā šaurā jomā.
ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai.
partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
dēms Cilvēku grupa, kas kādā nozīmē uzskatāma par vienu veselumu; cilvēki, kurus vieno kopīga izcelsme, kopīgi apdzīvota teritorija, arī paraža slēgt laulības savā starpā.
sabiedrība cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko (parasti konkrētā laikposmā) atrodas kopā.
darba grupa cilvēku grupa, kas kopīgi veic kādu uzdevumu.
miesassardze Cilvēku grupa, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīga par tās drošību.
ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
bloks Cilvēku grupa, kas uzstājas kopīgi, vienoti.
štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu).
izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
cilts Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
kohorta Cilvēku grupa, ko cieši saista, piemēram, uzskati, idejas.
maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc noteikta laikposma izbeigšanās.
sabiedrība cilvēku grupa, ko saista (izcelsmes, profesijas, interešu u. tml.) kopība.
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
kūre Cilvēku grupa, ko vieno kopēja negatīva darbība.
kūre Cilvēku grupa, ko vieno kopējs darbs.
mafija Cilvēku grupa, ko vieno kopīgas, pārējai sabiedrībai slēptas intereses.
tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām; šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds.
ierinda Cilvēku grupa, kopums, kas aktīvi strādā, darbojas.
statusgrupa Cilvēku grupa, kuras locekļiem kopīgs ir noteikts sociālais statuss, sociālais prestižs.
sociālā atbalsta tīkls cilvēku grupa, kuri atbalsta cits citu ikdienas dzīvē vai kopīgu problēmu risināšanā.
partiņš Cilvēku grupa; pūlis; bars; partija.
sociālās atstumtības riska grupas cilvēku grupas, kas saskaras ar augstāku sociālās, ekonomiskās, politiskās un kultūras atstumtības risku nekā pārējā sabiedrība.
rangs cilvēku grupējuma pakāpe, piemēram, pēc ieņemamā amata, kvalifikācijas, nopelniem.
slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
kohorta cilvēku kopums (grupa), kurā indivīdiem noteiktā laika posmā (parasti gadā) ir bijis viens un tas pats demogrāfiska rakstura notikums.
interešu grupa cilvēku kopums, kas apzinās savas ekonomiskās, sociālās vai politiskās intereses, kas, savstarpēji mijiedarbojoties dažādās aktivitātēs, tiecas īstenot savas grupas intereses sabiedrībā.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
etniskā tīrīšana cilvēku masveida izraidīšana vai iznīcināšana, ko veic naidīgas etniskas vai reliģiskas grupas noteiktā teritorijā.
kidnepings Cilvēku nolaupīšana izspiešanas un šantāžas nolūkā; kidnapings.
kidnapings Cilvēku nolaupīšana izspiešanas un šantāžas nolūkā; kidnepings.
pasaule cilvēku sabiedrības daļa ar noteiktām pazīmēm (piem., kādā laikposmā vai vecuma grupā).
iedzīvotāju vecuma sastāvs cilvēku sadalījums dažādās vecuma grupās.
sociālā percepcija cilvēku savstarpējā subjektīvā uztvere, priekšstata veidošanās par citu cilvēku vai cilvēku grupu.
filariatozes Cilvēku un dzīvnieku helmitožu grupa, ko ierosina veltņtārpi filārijas; izplatītas gk. tropos.
helmintoze Cilvēku un dzīvnieku slimību grupa, ko ierosina dažādi parazītiskie tārpi.
loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
Ciemeļupe Cimeļupe Limbažu pagastā.
Cimele Cimeļupe Limbažu pagastā.
kalamīns Cinka silikātu grupas minerāls - cinka rūda; bezkrāsains, balts, debeszils, dzeltens, brūns; sastopams svina-cinka rūdas oksidācijas zonās.
Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas.
suņu ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus caninus syn. Agropyron canium, Elytrigia canina"), kas veido skrajus cerus mežos, krūmājos, upju ielejās un palieņu pļavās; suņu vārpata.
grūstava Cipara 8 veidā vai citādi saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām.
lielaugļu ciprese ciprešu suga ("Cupressus macrocarpa").
mūžzaļā ciprese ciprešu suga ("Cupressus sempervirens").
Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte.
ciršanas secības klase cirsmu grupējums pēc prioritātes no saimnieciskas lietderības viedokļa cirtes veida ietvaros.
bricēt Cirst, sist, pērt ar strupu priekšmetu.
Cirsupe Cirstupe Gulbenes un Alūksnes novadā.
Kosuliņa Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka.
Kosuliņš Cirstupe, Ķiploka upītes pieteka.
malkaskoki Ciršanai paredzēti zemas kvalitātes koki ar līkiem, trupējušiem stumbriem, kas nav izmantojami lietkoksnei; koki, kuru lietkoksnes daļas garums ir mazāks par 2 m.
grupu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzēs ar priedes paaugu vai kur iespējama meža dabiska atjaunošanās ar priedi; audzi nocērt pakāpeniski pa grupām 15 gados vai ilgākā laikposmā.
Ziemeļāfrikas cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Chersophilus duponti").
Cīruļupe Cīruļupīte, Lielupes pieteka.
plazmogēni Citoplazmā lokalizēti korpuskulāri iedzimtības nesēji, kuri līdzīgi kodola gēniem spēj reduplicēties.
cedrons Citronkoks - mūžzaļš citrusaugu grupas krūms vai pamazs koks ar lieliem augļiem; cedrona auglim ir bieza, pauguriņiem klāta, citrondzeltena vai oranža miza.
vējbiksis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka mazstraupiešiem.
Aļoški Cjurupinska - pilsētas Ukrainā nosaukums līdz 1928. g.
si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu.
saļanka Cūkas subproduktu zupa.
žibulītis cūknātru dzimtas ģints ("Euphrasia"), viengadīgs lakstaugs ar pretējām sēdošām lapām un baltiem vai zilganiem ziediem vārpās.
cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
lauku pupas cūku pupas.
pākšeņu pupas cūku pupas.
pākšenes Cūku pupas.
vindzoles Cūku pupu (lielo) šķirne.
krāterveida pupi cūku tesmeņa ārējās uzbūves kļūda: pupa ādas krokas sniedzas pāri pupa galam, un sivēnam ir grūti zīst.
Cūkezerupīte Cūkupīte, Līgupes kreisā satekupe.
melase Cukura ražošanas blakusprodukts - tumši brūns sīrupveida šķidrums.
ievārījums Cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai.
aminocukurs Cukurs, kurā viena vai vairākas hidroksilgrupas aizvietotas ar aminogrupām, piem., glukozamīns, galaktozamīns.
cukursīraps Cukursīrups.
gulonskābe Cukurskābe, kas iegūta, oksidējot glukozes aldehīda grupu; eksistē divas optisko izomēru formas.
cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta).
cūrulis Cūruls - ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls.
Gačupe Čāgupīte, Bolupes pieteka.
bali Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
duri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
mumuji Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
veri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
mbumi Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. zemkopji.
čanu Čanu valoda - kartvelu valodu grupas valoda, runā ap 30 tk cilvēku Turcijā (Lazistānā), arī Adžārijā (Gruzijā), aglutinatīva valoda, rakstības nav.
aimaki Čāraimaki - tautu grupa Afganistānā un Irāna.
panadela Čehu virtuve ēdiens - vēršgaļas zupa ar plānām pankūku sloksnītēm.
morejs Čemurziedis baltu gaļīgu sakni, kātainām lapām; lieto zupās garšai; pastinaks.
platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
Semecena Čermasana - upe Krievijā, Belajas kreisā krasta pieteka.
Mazais Beirams četras dienas ilgi islāmticīgo svētki 70 dienas pēc Lielā Beirama; upursvētki.
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
čūriski Četriski iet, gulēt; tupus, ar galvu tuvu ceļiem.
tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.).
karē Četrstūrveida grupa.
pretdeja Četru pāru deja, kurā katri 2 pāri dejo viens pret otru, tās paveidi ir franksēze jeb kadriļa, ačkups, jandāls.
Aldabras salas četru salu grupa Indijas okeānā (_Aldabra Islands_), uz ziemeļiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas teritorija, kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki.
Gvahajoke Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kapu dievība, ļauns dēmons, kuram tika upurēti cilvēki, lai novērstu epidēmijas un dabas kataklizmas.
Riočiko Čiko, upe Argentīnā.
Huana Fernandesa salas Čīlei piederošu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas de Juan Fernandez"), platība - 185 kvadrātkilometri, 500 iedzīvotāju, šeit 1704.-1709. g. uzturējās Aleksandrs Selkirks, Robinsona Kruzo prototips.
Čandra Činābas upes nosaukums tās augštecē.
Trimaba Činābas upes nosaukums tās lejtecē.
Silagaiļu strauts Čodarānu upes kreisā krasta pieteka Blontu pagastā.
Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km.
Džūba Čuba - upe Āfrikas ziemeļaustrumos, Etiopijā un Somālijā.
uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls.
čugunka čuguna taupības krāsniņa.
čygonka čuguna taupības krāsniņa.
Uda Čunas upes nosaukums tās augštecē, Krievijas Irkutskas apgabalā.
boga Čupa, bars.
čapana Čupa, kaudze.
čups Čupa, kaudze.
vārksnis Čupa, kaudze.
gumza Čupa, kušķis.
čopa Čupa.
krimpa Čupa.
kupiņa Čupa.
kupiņš Čupa.
čupurs Čupra.
cimene Čuprs (dzīvniekam: sunim, kaķim).
čegana Čuprs, skausts; čega.
čegauna Čuprs, skausts; čega.
čegums Čuprs, skausts; čega.
čeguna Čuprs, skausts; čega.
čegus Čuprs, skausts; čega.
cecums Čuprs, skausts.
čupa Čuprs, skausts.
čega Čuprs, zirgaste, skausts.
cegums Čuprs; tā stāda daļa, no kuras aug lapas.
čiepa Čuprs.
čupre Čuprs.
Šenheida Čuriškas upe, Sila ezera pieteka.
retzemju elementi dabā reti sastopamu elementu grupa - skandijs, itrijs, lantāns un lantanoīdi.
Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m.
Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m.
Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži.
Pampas Dabas apgabals Dienvidamerikā (angļu val. "Pampa"), Argentīnā, starp Salado un Kolorado upi, austrumu daļa līdzena 30-150 m vjl., rietumu - viļņota 300-600 m.
Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena.
Oudaudahreina dabas apgabals Islandē, uz ziemeļiem no Vahdnajegidla ledāja, starp ziemeļu virzienā tekošām upēm.
Sģeidaraursandirs dabas apgabals Islandes Dienvidu Zemes austrumos, ko šķērso vairākas upes un strauti no Vahdnajegidla uz okeānu.
Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki.
Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija.
Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi.
Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu.
Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu.
Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu.
Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines.
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km.
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu.
Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi.
Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas.
Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas.
Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas.
Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos.
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas.
Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā.
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums).
Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole).
Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu.
Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai.
Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts.
Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni.
Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas.
Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju.
Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā.
Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu.
Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus.
Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi.
Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis.
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera").
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos.
Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību.
Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums).
Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas.
Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem.
kulta pieminekļi dabas objekti, ko cilvēki senatnē izmantoja reliģiski maģiskiem rituāliem (upurēšanai, dievu pielūgšanai).
Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu.
Beberbeķi Dabas parks Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 302 ha, dibināts 1977. g., lai saudzētu kāpu meža masīvu un nodrošinātu racionālu rekreācijas resursu izmantošanu un aizsardzību, tas atrodas Rīgas zaļajā zonā un tam ir sanitārhigieniska un estētieka nozīme.
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus.
Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri.
Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m.
Skujupes upurakmens dabas un vēstures piemineklis šīs upes gravā, garums - 4,65 m, platums - 3,65 m, augstums - 2,8 m, apkārtmērs - 13 m, virszemes tilpums - 20 kubikmetri; Skuju uprakmens.
ūdens objekts dabas vidē esoša ūdenstilpe - upe, ezers, ūdenskrātuve, kanālu un dīķu ūdeņi, pazemes ūdeņi, jūras ūdeņi, teritoriālie ūdeņi.
gāzes cepure dabasgāzes sakopojums kupolā virs naftas iegulas.
fizioģeogrāfija dabaszinātņu grupa ģeogrāfijas zinātņu sistēmā, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā teritoriālās īpatnības un vieliski atšķirīgās sastāvdaļas, dabas kompleksus; tajā ietilpst ģeomorfoloģija, augsnes zinātne, klimatoloģija, hidroloģija, bioģeogrāfija utt.; fiziskā ģeogrāfija.
ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē.
grupālā izlase dabiskās izlases veids, kurā priekšrocības nosaka ne tik daudz īpatņu individuālās pazīmes un īpašības, kā īpatņu sadarbība grupās
fosfātu rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot fosfora un tā savienojumu iegūšanai, rūdu derīgie komponenti ir apatīta grupas minerāli.
zaloms Dabiski izveidojies pludināmo baļķu sastrēgums upē.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
vanadāti Dabiskie vanādijskābes sāļi; minerālu grupa - galvenā izejviela vanādija ražošanai.
iedzīvotāju vajadzības dabisku, sociālu un garīgu faktoru kopums, kuru klātesamība nepieciešama organisma, indivīda, sociālās grupas vai visas sabiedrības pastāvēšanai.
ničevoki Dadaisma ietekmē 20. gs. 20. gadu sākumā radusies literātu grupa Krievijā, kas uzskatīja, ka viss dzejā, tāpat dzīvē rodas no nekā, un dzejā nekā nav, izņemot viņus pašus.
Mazā Dadžupīte Dadžupe, Amatas pieteka.
astašovieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Astašova" iedzīvotāji.
bizieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Biža" iedzīvotāji.
broncieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji.
griezēnieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Griezēni" iedzīvotāji.
stradieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
punani Dajaku cilšu grupa (punani, beketani, ukiti, basapi), dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki.
ngadži Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas dienvidos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi, stipra islāma ietekme; olongadži.
keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. Indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi.
basapi Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
beketani Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
ukiti Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
maņuki Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
sekadavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
selakavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
uluajeri Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
desi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi.
ribuni Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi.
Dāla Dālelvena - upe Zviedrijā.
loceklis Dalībnieks, piederīgais (piemēram, grupā, kolektīvā).
kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija.
šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
divisi Dalīti, orķestra mūzikā stīgu instrumentu partijās to vietu apzīmējums, kur atskaņotājiem jāsadalās 2 vai vairākās grupās, lai katra spēlētu savu balsi.
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
šķiroties Dalīties, izvietoties (pa grupām) - parasti par cilvēkiem.
trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
iedalīt Dalot panākt, ka izveidojas divas vai vairākas (kā) atsevišķas daļas, grupas.
Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi.
semisupinācija Daļēja vai nepilnīga supinācija.
pusnokrupis Daļēji kraupains, kašķains.
aizsērt Daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.).
pussasalējis Daļēji satrupējis; pussatrupējis.
pusšļupstiski Daļēji, pa pusei šļupstot.
pašļupsts Daļējs šļupsts.
agregācija Daļiņu apvienošanās rupjākās daļiņās dispersās un koloīdu sistēmās.
Hūvera dambis dambis uz Kolorado upes, viens no lielākajiem ASV, augstums — 221 m, garums — 360 m.
Sozanu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
turnīra Dāmu tērpu piederums: spilvens vai veidojums no tērauda atsperēm, kas svārku mugurdaļai piešķir kuplu formu; bija modē 19. gs. 70.-80. gados.
Amaja Dānijas sala Ēresunā (Zunda šaurumā), platība - 65 kvadrātkilometri, atrodas Kopenhāgenas pilsētas rajons, Kastrupas lidlauks un Dragēras kūrorts.
bosings darba devēja vai tiešā priekšnieka psiholoģiskais terors, kas vērsts pret kādu darbinieku vai darbinieku grupu.
interneta uzmetumdokuments darba dokumenti, ko izstrādā interneta tehnisko uzdevumu grupa un kas saistīti ar interneta tehnisko problēmu risināšanu un tīklošanas attīstību.
sekcija Darba grupa (sanāksmē, konferencē) speciālu jautājumu apspriešanai.
uzdevumgrupa darba grupa kāda konkrēta uzdevuma risināšanai.
vorkšops Darba grupa, darbnīca.
ģenerālvienošanās darba koplīgums nozarē vai teritorijā, ko kā darba koplīguma puse slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos.
krama rīki darbarīki un ieroči no krama, kas bija izplatīti akmens laikmetā, senākie no tiem bija čoperi, rupji apskaldīti dūrescirvji un dažādi cērtamie rīki.
ķeksītis Darbarīks kartupeļu noņemšanai, rakšanai.
raupinātājs darbarīks virsmas mehāniskai raupināšanai, ar asmalu skrāpējošu darbgalviņu, kas parasti ir rotējoša, un ko piedzen mehāniski vai manuāli.
kupčošana Darbība --> kupčot.
šļupstēšana Darbība --> šļupstēt.
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
sasniegšanas darbs darbība, kas fokusējas uz grūti sasniedzamu mērķa grupu (piemēram, ielu bērni, bezpajumtnieki) sasniegšanu, uzrunāšanu un informēšanu; autrīčs.
karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’.
klupšana Darbība, process --> klupt.
nošļaupe Darbība, process --> nošļaupt.
nodevība Darbība, rīcība, kas ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
infinīta forma darbības vārda forma, kam nav personas nozīmes un personas galotnes, piemēram, nenoteiksme, divdabis, supīns.
infinīti Darbības vārda formas, kas vienas nevar būt par izteicēju: nenoteiksme, divdabis, supīns.
tiesa darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
aktīvs Darbīgāko, rosīgāko biedru grupa (kādā organizācijā, kolektīvā).
Tupungatito Darbīgs vulkāns Argentīnā, Tupungato masīva dienvidaustrumu atzarojumā, augstums - 5640 m, pēdējais izvirdums 1964. g.
Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes.
Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava.
Haleakala Darbīgs vulkāns Maui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 3055 m, krātera apkārtmērs - 45 km, ietverts 1961. g. nodibinātajā nacionālajā parkā 106,8 kvadrātkilometru platībā.
Teide Darbīgs vulkāns Tenerifes salā ("Pico de Teide"), augstākā virsotne (3718 m) Kanāriju salu grupā, sastāv no senas kalderas un iekšēja jauna konusa.
čakarnieks Darbinieks, kas ar kārti vai ķeksi lejtecē pārbauda upes gultni, meklējot nogrimušos pludinātos baļķus.
apakša Darbinieku grupas, kas neieņem atbildīgus amatus.
slīpmašīna Darbmašīna materiālu slīpēšanai, galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai; galvenās izpildietaises ir darbvārpsta - slīpripas griešanai, suports un galds - padevei.
teamwork Darbs grupa.
kubači Dargu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Kubaču ciemā Dagestānas dienvidaustrumos (Krievijas Dagestānas Republikā), runā dargu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
atdot savu dvēseli darīt visu iespējamo; uzupurēties.
drupinātājs Darītājs --> drupināt.
zemeskrēsliņš Dārza dievkrēsliņš ("Euphorbia peplus").
fasole Dārza pupu šķirne.
ceberiņš Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
cēberiņš Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
cebers Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
eglīte Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
piparzāle Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
satureja Dārza pupumētra ("Satureja hortensis").
Kurzemes joks dārzeņu piena zupa ar aitas gaļu.
Lagzdes upe Dārzupīte, Daugavas pieteka.
Tarzupīte Dārzupīte, Daugavas pieteka.
Asote Dārzupīte.
privātie dati dati, kas pieder un kurus izmanto tikai kāda atsevišķa persona, personu grupa vai organizācija.
petaflops Datora ātrdarbības mērvienība - kvadriljons (miljons miljardu = 1 000 000 000 000 000) flopu jeb kvadriljons peldošā komata darbību sekundē; 2011. gadā ar superdatoru "K Computer" tika sasniegta 10,51 petaflopu ātrdarbība.
datorpārvaldības saskarne datorpārvaldības uzdevumgrupas izstrādāts darbstaciju programmēšanas un pārskatu veidošanas standarts, kas ļauj nodrošināt datoru tīklu pārvaldniekus ar informāciju par darbstaciju funkcionēšanu un palīdz tiem risināt konfigurēšanas uzdevumus.
optisko un koaksiālo kabeļu hibrīdtīkls datortīkls, kurā izmantoti gan optiskie, gan arī koaksiālie kabeļi. Optiskais kabelis tiek izmantots lielu abonentu grupu, bet koaksiālie kabeļi - katra atsevišķa abonenta pievienošanai datoru tīklam; HFC tīkls.
privātais tīkls datoru tīkls, kas iekārtots un darbojas tikai vienas organizācijas ietvaros vai apkalpo tikai vienu lietotāju grupu.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupa, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
datizrace Datu bāzes datu analīze, kas paredzēta apslēptu sakarību meklēšanai kādā datu grupā.
datuve Datu glabātuve, kurā savākti operatīvie dati, kas nepieciešami noteiktai lietotāju grupai.
datu iegūšana datu ievade sistēmā, to identifikācijas un grupēšanas process, kā arī turpmākā apstrāde.
lokālā tīkla multiraide datu pārraide, kurā kadri paredzēti uztveršanai noteiktai aplūkojamā lokālā tīkla staciju grupai.
Vecdreļļu ūdenskritums Daudas ūdenskritums Daudas upē pie Siguldas.
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus.
ogu krūmi daudzgadīgi krūmi (jāņogas, upenes, ērkšķogas, avenes, zilenes, dzērvenes u. c.), kuru augļus (ogas) izmanto uzturā.
klupu Daudzkārt klupt, klupšus.
klaupāt Daudzkārt klupt.
Lupinus polyphyllus daudzlapu jeb daudzgadīgā lupīna.
daudzgadīgā lupīna daudzlapu lupīna.
naģe Daudzos apvidos varde, dažkārt arī krupis; retumis meitene.
bismutils Daudzos bismuta savienojumos sastopamā grupa, BiO- (piem., BiOCl).
ķentru ķentrām daudzos gabalos, lupatās, skrandu skrandām.
šķiperis daudzu valstu upju, transporta u. c. flotēs - nepašgājēja kuģa kapteinis; liellaivas vadītājs.
Paukulīte Daudzupīte, Vijas pieteka.
multilingvisms Daudzvalodība, stāvoklis, kur indivīds, grupa, sociāls slānis, tautas daļa vai visa tauta prot (aktīvi lieto) vairāk nekā divas valodas.
sociālā darba resursi daudzveidīgi pakalpojumi un līdzekļi (materiālie, nemateriālie, individuālie, grupas, organizāciju un vides), ko sociālais darbinieks piesaista vai aktualizē, lai sekmētu indivīda, grupas un kopienas sociālo funkcionēšanu.
ugunspupa Daudzziedainā turku pupa - kultivēts 2-3 m garš krāšņumaugs, zied no jūnija līdz septembrim, ķekari daudzziedaini, garāki par lapām, stublājs vijus, ziedi raibi vai sarkani un balti, pākstis grubuļainas.
turkpupa Daudzziedu pupiņa ("Phaseolus multiflorus").
Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne.
Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa.
Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka.
Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km.
Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km.
Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte.
Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte.
Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe.
Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte.
Sienapurva upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Melderu upe.
Reiņupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā; Reiņupe.
Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe.
Skujupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, augštece Zasas pagastā, pēc tam Dunavas pagastā, lejtecē arī Dignājas pagasta robežupe, garums - 10 km.
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe.
Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja.
Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe.
Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče.
Raģupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā; Dzirnupīte.
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte.
Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja.
Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte.
Mālkalne Daugavas kreisā krasta pieteka Salienas pagastā, augštece Vecsalienas pagastā; Lazdukalna upe.
Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička.
Berezauka Daugavas kreisā krasta pieteka, Dvietes un Ilūkstes koptekupe Dvietes pagastā, garums — 2 km.
Meļņička Daugavas kreisā krasta pietekas Silupes nosaukums tās augštecē.
Saka Daugavas kreisā sānupe lejpus Jēkabpils, garums - 7,4 km, kritums - 2 m.
Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens.
Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m.
Skanstupīte Daugavas labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā, garums - 7 km; Aizmata, Skanstnieku upe.
Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja.
Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe.
Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte.
Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte.
Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka.
Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte.
Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km.
Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka.
Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca.
Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts.
Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene.
Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām.
Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe.
Urga Daugavas labā krasta pieteka Ogres pilsētā, pirms Rīgas HES izbūves ietecēja Ogres upē.
Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe.
Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne.
Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera.
Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe.
Olksna Daugavas pietekas Jāņupītes kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, garums - \~5 km, iztek no Olksna.
Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite.
Buļļu sala Daugavgrīvas sala, kas atrodas starp Rīgas līci un Buļļupi no Daugavas līdz Lielupei.
ķeisenieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" iedzīvotāji.
podānieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Podāni" iedzīvotāji.
salinieki Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji.
samukaktieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Samukakts" iedzīvotāji.
somukaktieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Somukakts" iedzīvotāji.
stūrīši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji.
kupolpaugurs Daugulis - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā.
uperis Dāvana, ziedojums (parasti baznīcai); upuris.
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
šnauceri dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīga īsa, cieta spalva un ar biezu bārdu apaudzis purns.
šnaucers Dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīgs īss, ciets apmatojums un ar biezu bārdu apaudzis purns.
plūstošās smiltis dažāda rupjuma smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē; pseidoplūdenis.
tirdzniecības centrs dažāda veida pašapkalpošanās veikalu grupa, kas darbojas vienotā kompleksā.
kvalitatīvs pētījums dažādas pētījumu stratēģijas, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi; pētījums, kas ir vērsts uz cilvēku, grupu un kopienu pieredzes un rīcības padziļinātu izpratni, analizējot to, kā cilvēki veido, rada, pārrada un interpretē savu sociālo pasauli.
snaidas dažādi nederīgi, nomesti krāmi (lupatas, salmi,diegi u. tml.), kas pinas pa kājām vai rada nekārtīgu izskatu.
ķuze Dažādi sīki atkritumi; drupačas; netīrumi.
raibs Dažāds, nevienāds pēc sava sastāva (par cilvēku grupu, kopumu).
flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri.
multikulturālisms Dažādu etnisku grupu, to kultūru līdzāspastāvēšana sabiedrībā.
lingvistiskā attieksme dažādu etnosu, sociālo grupu un indivīdu subjektīvo faktoru komplekss - valodas uztveres īpatnības, attieksme pret dažādām valodām un valodas situācijas regulēšanas mehānismiem.
sociālā nevienlīdzība dažādu indivīdu, sociālo grupu vai slāņu dažādās pozīcijas sabiedrības hierarhijā (ar atšķirīgām dzīves iespējām un atšķirīgu savu vajadzību apmierināšanas līmeni), kas izveidojušās sociālās diferenciācijas rezultātā.
veselības aprūpes komanda dažādu jomu profesionāļu grupa, kas nodrošina cilvēka ārstēšanu un aprūpi jebkura veida veselības aprūpes institūcijās, kā arī var piedalīties sociālajā aprūpē kopienā.
laulību tirgus dažādu laulāties spējīgu vīriešu un sieviešu grupu skaitliskās attiecības.
drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu.
kultūrrelatīvisms Dažādu nāciju un etnisko grupu kultūru salīdzinošās analīzes balstīšana uz atziņu, ka nacionālās kultūras ir ekvivalentas, taču grūti salīdzināmas un novērtējamas, jo veidojas ciešā kopsakarā ar katras tautas dzīvesveidu un mentalitāti.
monofilija Dažādu organismu grupu rašanās no vienas kopīgas izejformas - viendabīgas organismu grupas.
nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai).
starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai.
kultūru daudzveidība dažādu rasu, kā arī etnisko, reliģisko un sociālo grupu, atšķirīgu vērtību un dzīvesveidu līdzāspastāvēšana sabiedrībā.
digitālā plaisa dažādu sabiedrības grupu vai arī valstu vidū sociālekonomisku iemeslu dēļ pastāvošas atšķirības informācijas tehnoloģiju pieejamībā.
kriķi Dažādu sīkumu čupa.
konsorcija Dažādu sugu indivīdu grupa, kurā locekļi ir savstarpēji cieši saistīti.
grīslis Dažādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Heterostachyae"), kuriem ziedkopa sastāv no viendzimuma vārpiņām (ir arī daži izņēmumi), Latvijā konstatēts \~40 sugu.
mords Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; hiršs.
hiršs Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; mords.
gulbīši Dažos apvidos kartupeļi; īpaša kartupeļu šķirne.
bimbaļi Dažos apvidos kartupeļi.
gulbes Dažos apvidos kartupeļi.
naksnenīce Dažos apvidos rudzupuķe.
psihodēlisms Dažu jauniešu grupu uzskati un dzīvesveids, kura pamatā ir narkotiku un psihi stimulējošu vielu lietošana, raksturīga seksuāla brīvība, visatļautība, sabiedrības morāles ignorēšana.
timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa.
Vilks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lupus", saīsinājums "Lup") uz dienvidiem no Skorpiona un Svariem; Latvijā nav redzams.
debess velve debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas; debess kupols.
vertekss Debess sfēras punkts, uz kuru vērsta kustīgās zvaigžņu kopas, asociācijas vai kinemātiskās grupas locekļu kustība.
debess (arī debesu) jumols debess velve, debess kupols.
debesjums Debess velve, debess kupols.
Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals.
Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
Anša Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem; arī upura tiesas dievība, kas, tāpat kā Dakša, atbild par upura sadalīšanu.
pārvārsnis Debesu jumols, kupols; abažūrs.
periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī; skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
periodiskais daļskaitlis decimāldaļskaitlis, kas sastāv no galīgas ciparu grupas un bezgalīgi daudz reižu atkārtota cipara vai ciparu grupas.
defibrerakmens Defibrera rotējošā daļa - rievains, rupjgraudains akmens, pret kuru beržoties nomizotām koksnes šķilām, atdalās koksnes šķiedras.
Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta.
kumprs Deformēts, greizs, izliecies, kuprains.
lupatdancis deja, kuru izpilda lupatās tērpies vīrietis; tāds, kas staigā skrandās, plukata.
sidenēt Dejot ar dziļiem pietupieniem (un palēcieniem).
diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji - skaņuplašu) pavadījumā.
hierarhiskā dekompozīcija dekompozīcija, kuras rezultātā sistēma tiek sadalīta komponentu hierarhijā, ievērojot lejupejošus precizējumus.
pundurvista Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šī veida vistas.
pūgulis dekoratīvs elements - kartupelis ar iedurtiem salmiņiem un spalvu kušķīšiem jeb papīrīšiem galos vai arī tukšas olu čaulas ar caurumiņos sadurtiem papīrīšiem u. tml., ko kāra pie griestiem kā dekoratīvu priekšmetu.
angoba Dekoratīvs keramikas pārklājums, ar ko nosedz materiāla krāsu un rupjstruktūru vai izveido ornamentu, toņmāls.
boskets Dekoratīvs koku vai krūmu puduris dārzā vai parkā; regulāras formas cirptu koku grupa, kuras centrā parasti novieto lapeni.
miniatūrroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, kas parasti tiek stādītas iekšējos pagalmos un citās mazāk atklātās vietās.
floribundroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas.
poliantroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas.
pomponroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, piemērotas audzēšanai iekšējos pagalmos.
leiogoma Dekstrīna šķirne, ko iegūst, grauzdējot kartupeļu cieti.
leiogomma Dekstrīns, kas iegūts no kartupeļu vai kukurūzas stērķelēm, karsējot tās sausas līdz 200 grādiem.
Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija.
Ķīnas upesdelfīns delfīnu suga ("Lipotes vexillifer"), garums - 2,2-2,5 m, svars - 125-160 kg, izmiris 21. gs. sākumā, dzīvoja Jandzi upes vidustecē un lejtecē.
Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti.
upesdelfīns Delfīnu sugas, kas pielāgojušās dzīvei upē; pazīstamas četras atšķirīgas izcelsmes šādas sugas, kas ir līdzīgas, bet nav radniecīgas.
švabra Dēlītis ar kātu grīdas mazgāšanai, ap kuru aptin lupatu.
ots Dēļiem izlikta ieeja kartupeļu bedrē.
nokals Dēļu vai žagaru aizsprostojums tača vienā vai abos galos līdz upes krastam.
čupiņa Dem. --> čupa.
drubuškiņa Dem. --> druboška, drupata.
drpatiņa Dem. --> drupata.
drupīt Dem. --> drupu; mazliet, nedaudz.
drupeņu Dem. --> drupu.
dzirnupīte Dem. --> dzirnupe.
glupeņš Dem. --> glupjš.
kartupelītis Dem. --> kartupelis.
krupelis Dem. --> krupis.
krupēns Dem. --> krupis.
krupītis Dem. --> krupis.
kuplenš Dem. --> kupls.
kuponiņš Dem. --> kupons.
lupatelis Dem. --> lupats (1).
mastiņa Dem. --> masts, pupu maikste.
paglupeņš Dem. --> paglups.
pupītis Dem. --> pups.
pupurtiņš Dem. --> pupurs; maza drusciņa.
rupučēks Dem. --> rupucis.
rupucēns Dem. --> rupucis.
salupītis Dem. --> salube, salupe.
sānupīte Dem. --> sānupe.
skupsniņa Dem. --> skupsna.
strupieliņa Dem. --> strupiela.
strupeņš Dem. --> strups (1).
šļupiņa Dem. --> šļupe.
šļupīte Dem. --> šļupe.
šūplādīte Dem. --> šuplāde.
tupelīte Dem. --> tupele.
tupenītis Dem. --> tupenis.
tupestiņš Dem. --> tupesis.
tupucītis Dem. --> tupucis.
upelis Dem. --> upe; strauts, neliela upīte.
fusicladium Demāciju dzimtas ģints, kuras sēnes attīsta īsus konīdiju nesējus ar zaļganbrūnām konīdijām, vairākas sugas ierosina augļu koku kraupjus, Latvijā konstatētas 9 sugas.
medicīniskā demogrāfija demogrāfijas nozare, kas pētī iedzīvotāju atražošanās medicīniskos aspektus, veselības stāvokli (arī reproduktīvo veselību), dzīvpotspējas un mirstības likumsakarības dažādās iedzīvotāju grupās, analizē iedzīvotāju nāves cēloņus un faktorus.
etniskā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī iedzīvotāju atražošanās etniskos aspektus, tautu un etnisko grupu demogrāfisko attīstību.
demogrāfiskie indeksi demogrāfisko procesu intensitātes rādītāji noteiktā iedzīvotāju grupā salīdzinājumā ar citu kopumu, kas pieņemts par standartu.
Demokrātu Demokrātu upe - Demokrātupīte.
piketēšana Demonstrācija nelielu stāvošu grupu veidā pie kāda objekta, kas ir apstrīdēšanas priekšmets vai kas to simbolizē.
demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi.
sīksopkaine Denudatīvs reljefs, ko veido dažādas formas pauguri un to grupas, kas veidojušies pamatiežos, ilgstoši izlīdzinoties senai kalnu sistēmai.
Amazonasa departaments Kolumbijas dienvidos (_Amazonas_), robežojas ar Putumajo, Kaketas un Vaupesas departamentu, kā arī ar Brazīliju un Peru.
lobisms Deputātu un citu amatpersonu ietekmēšana no ārpusparlamenta interešu grupām (bieži vien iestāžu ēku atpūtas un uzgaidāmajās telpās - lobijos).
krājumu kategorijas derīgo izrakteņu krājumu grupas pēc to izpētes detalizācijas pakāpes.
kompots Deserta ēdiens no augļiem, ogām cukursīrupā.
nijama Desmit tantriskie baušļi: godīgums; apmierinājums; upurēšana; ticība Dievam; Tā Kunga godāšana; skolotāju cienīšana; pārdomas; svinīga solīšanās; mantru atkārtošana; askētisms.
dekapodi Desmitkāji - vēžveidīgie (upes vēži, krabji, omāri, krevetes) un daļa galvkāju gliemju (tinteszivis, kalmāri).
rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas.
saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas; šīs dzimtas krabji.
psiholoģiskā agresija destruktīvas un kaitnieciskas darbības, kas vērstas pret indivīdu, grupu vai sabiedrības daļu, nodarot upurim psiholoģisku kaitējumu; izpausmes ir verbālas un neverbālas, tās mērķis ir ietekmēt, dominēt un izrādīt varu.
Nikuradzes diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu.
Mūdija diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (tas nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu.
Hercšprunga–Rasela diagramma diagramma, kurā grafiski attēlots zvaigžņu sadalījums atkarībā no to temperatūras un starjaudas; zvaigznes tajā veido nodalītas zvaigžņu grupas – pārmilzu zvaigznes, milzu zvaigznes, galvenās secības zvaigznes un baltos pundurus.
dūcis Dibens (mazam bērnam); dupsis.
Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ.
eiforbija Didīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Euphorbiales"), koki, krūmi, lakstaugi ar saliktām lapām, 6 dzimtas, >300 ģinšu, \~8000 sugu.
saacot diedzēt (kartupeļu) asnus.
makramē Diegu vai auklu siešanas rokdarbu tehnika, veidojot rupjas mežģīnes, bieži vien ar bārkstīm; mezglošana.
bokseris Dienesta suns ar īsu, strupu purnu, angļu buldoga krustojums ar citām suņu šķirnēm; attiecīgā suņu šķirne.
buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas; attiecīgā suņu šķirne.
gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju.
para- Dienvidamerikas vietu, īpaši upju nosaukumos vārdu sākumā nozīmē: lietus, daudz ūdens, liela upe.
Gorgānas līdzenums Dienvidkaspijas zemienes austrumu daļa Irānas ziemeļos, starp Atrekas upi un Elbrusa kalniem, garums — \~80 km, platums — \~40 km.
menciņi Dienvidkurzemē izplatīts ēdiens, kūpināta menca ar kartupeļiem un sīpoliem.
Diždupļi Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dupļi" nosaukuma variants.
Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
Dzirnupe Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Rites un Elkšņu pagastā, garums - 12 km; Dzirnupīte.
Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene.
Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa.
Asupīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka; Asupe.
Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni.
mandeļveida dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia amygdaloides").
ciprešu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia cyparissias").
asais dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia esula").
Grifita dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia griffithii").
saules dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia helioscopia").
dedestiņu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia lathyris").
miršu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia myrsinites").
purva dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia palustris"), aizsargājams augs.
dārza dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia peplus").
daudzkrāsu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia polychroma").
rīkšu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia virgata", arī "Euphorbia waldsteinii").
sakrilegijs Dievnama aplaupīšana; Dieva zaimošana.
Apsu Dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū; Abzu.
molochs Dievs, kam upurēti cilvēki, sevišķi bērni, pirmdzimtie, Bībelē.
merčelis Diezgan biezs ēdiens no pērļu miežiem, kartupeļiem un kūpinātas gaļas.
parakodīns Dihidrokodeīns, lietoja gk. pret klepu pulvera, tablešu, iešļircinājuma vai sīrupa veidā.
Sirvana Dijalas upes paralēls nosaukums tās augštecē Irānā un Irākā.
militārā diktatūra diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
Dīļupīte Diļupīte, Sedas pieteka.
ferbams Dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, 20% preparātu lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai, izmanto arī puķu slimību apkarošanai zemstikla kultūrās.
fuklazīns dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, ko lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai.
Dingu Dingu valks - Dingsvalks, Zemdegsupes pieteka.
zaudēts klasteris diska sektoru grupa, ko operētājsistēma uzrāda kā aizņemtus, bet kam neviena datnes daļa nav piekārtota. Zaudēti klasteri rodas gadījumā, ja, veidojot datni, notiek operētājsistēmas darbības pārtraukums.
datnes uzturēšana diskatmiņas periodiska sakārtošana, pārgrupējot maināmos datus, lai iegūtu nepārtrauktu datni.
olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši.
tagadnes neto vērtība diskontētās naudas plūsmas analīzes rādītājs, ko nosaka kā starpību starp nākamo naudas ieņēmumu un ietaupījumu un nākamo naudas izdevumu tagadnes vērtību.
tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ.
netieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada (vai var radīt) nelabvēlīgas sekas personai vai personu grupai saistībā ar kādu no diskriminācijas pazīmēm (dzimums, vecums, veselības un ģimenes stāvoklis, rase u. c.).
diskofils Disku (skaņuplašu) kolekcionārs.
RFD Diskusijas pieprasījums, pirmais solis interneta interešgrupas formālajā veidošanas procesā.
forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes.
tēmas grupa diskusiju grupa, kurā diskusija vērsta uz vienu priekšmetu vai tēmu, kas ir nozīmīga visiem grupas locekļiem.
Disna Dīsna - upe Lietuvā (Dzisnas augštece).
Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu.
permieši Divas nelielas somugru ciltis - ziraņi un votjaki, kas kopā veido somugru valodu saimes Permas valodu grupu.
luo Divas nilotu tautu grupas: dienvidluo (gk. Ugandas ziemeļrietumos) un ziemeļluo (Dienvidsudānā un Etiopijas rietumos).
halmaheri Divas tautību un cilšu grupas Halmaheras un tai tuvējās salās (Indonēzijā) - dienvidhalmaheri un ziemeļhalmaheri.
dvīņupes Divas upes, kas iztek netālu viena no otras, lielāku gabalu tek viena otrai līdzās, kamēr apvienojas.
saknupis Divd. --> sakņupt.
sakņupis Divd. --> sakņupt.
tupišs Divd. --> tupēt; tupošs.
G24 Divdesmit četru valstu starpvaldību grupa starptautiskās monetārās lietās.
podostemonācejas Divdīgļlapju augu dzimta rožaugu rindā ("Rosales"), sīki ūdens augi ar stipri izteiktām piemērošanās parādībām, \~150 sugas 30 ģintīs tropiskās upēs un ūdenskritumos; podostēmi.
stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos.
satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras.
scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei.
tamarindus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, līdz 25 m augsts koks Austrumāfrikas stepēs, platu lapotni, dod augļus pākstīs ar plakanām pupām un tumši brūnu iesaldu mīkstumu.
shorea Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ādainām lapām ar pielapām, ziediem vienpusējās vārpās, kas sakopotas kuplās skarās, 87 sugas Dienvidāzijā.
batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus.
dievkrēsliņš Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Euphorbiaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi (Latvijā tikai lakstaugi).
bupleire Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Bupleurum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
tripterīgija Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Tripterigium"), līdz 8 m augsta krāšņa liāna ar kuplām galotnes ziedkopām, ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
montija Divdīgļlapju klases portulaku dzimtas ģints ("Montia"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug upju krastmalās, sēkļos, pļavās, purvos; \~15 sugu, Latvijā 1 suga.
palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
vēdeklis Diverģējošu šķiedru grupa svītrainajā ķermenī.
barbatels divgadīgs dzinums, kas iegūts no viengadīga spraudeņa, stādmateriāls, ko audzē, lai veidotos kuplāka sakņu sistēma.
daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu.
emers Divgraudu kvieši, kviešu suga no plēkšņu kviešu grupas.
Dvietes ezeri divi ezeri, kas atradās Dvietes senlejas glaciālajos padziļinājumos (Dvietes ezers - 80 ha un Skuķu ezers - 110 ha), nolaisti 1936. g. regulējot Dvietes upi, lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu; pārpurvojušies.
anadikrotisms Divi papildu viļņi pulsa līknes augšupejošā daļā.
Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru.
divkupru Divkuprains.
baktriāns Divkupru kamielis ("Camelus ferus"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Vidusāzijā.
Camelus bactrianus divkupru kamielis.
Rumbiņa Divpakāpju ūdenskritums Rumbiņas upē pie Lielvārdes, kopējais augstums - 1,8 m, platums - 1 m.
eritrocitārais mozaīcisms divu asins grupu sajaukums katrā neidentiskajā dvīnī; placentāro asinsvadu anastomozes rezultāts.
fenotipiskā korelācija divu pazīmju sakarība vienā dzīvnieku grupā.
peroksigrupa Divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa -O-O.
divjēzis Divu upju sateka.
izvietošana Divu vai vairāku grupu, vienību, organizāciju vai iestāžu vienlaicīga izvietošana konkrēti noteiktā vietā.
satekestuārs Divu vai vairāku upjus satekā izveidojies estuārs.
Dīvupe Divupe - Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā.
Dumuzi Divupes lopkopības un auglības dievs, kas tika identificēts ar grieķu dievu Adonīdu; Tammuzs.
annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem.
bilingvisms Divvalodība, tāds stāvoklis, ka indivīds, grupa, sociālais slānis, tautas daļa vai visa tauta prot (aktīvi lieto) divas valodas.
glikoli divvērtīgi spirti ar divām hidroksilgrupām molekulā; tos lieto par šķīdinātājiem, plastifikatoriem, kā arī antifrīzu ražošanā; dioli.
anckapele Divzirgu iejūgam ilkss atsaite, kas attur ratus - braucot lejup no kalna - no virsū gāšanās zirgiem; siksnas, kas pāri zirgu piesien vienu vienā ilkss malā, otru - otrā.
Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri.
Lindes meža dižakmens dižakmens Zantes pagastā, Aizupes mežniecības Lindes apgaitā, garums — 4,9 m, platums — 4,3 m, augstums — 2 m, apkārtmērs — 15,75 m, virszemes tilpums — 21 kubikmetrs, tramplīna forma, viena mala slīpa, pārējās stāvas.
Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu.
Gross-Dueppeln Diždupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
Tūteres ozols dižkoks, kas bijis arī upurozols un audzis tagadējā Vecates pagastā, pie Sēļu pagasta robežas, stumbra apkārtmērs — 8,5 m, tajā milzīgs dobums, nolauzts 1967. g. vētrā.
Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas.
Lagātu dižpriede dižpriede, aug Priekuļu novada Liepas pagastā, \~1 km no Irbīšu mājām, stumbra apkārtmērs 4,3 m, koka augstums 18 m (2001. g.), vainaga projekcija 21 x 16 m, viena no kuplākajām priedēm Latvijā.
dižupmala Dižupes krastmala.
dižupmale Dižupmala.
bāte Dobe, kartupeļu glabāšanai pa ziemu.
bērzupnieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" iedzīvotāji.
bērzupnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupes" iedzīvotāji.
raupšenieki Dobeles novada Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Raupšas" iedzīvotāji.
Dobele Dobeļupe, Virgas pieteka.
ssoffocando Dobji, raupji.
niedrājantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, dažāda lieluma pārnadži, dzīvo līdzenumos un kalnainās vietās skrajmežos, savannās, purvājos, parasti upju tuvumā, Āfrikā.
vēršantilopes Dobradžu dzimtas lieli un vidēji lieli pārnadži (ķermeņa garums - 1,4-2,45 m, masa - 85-270 kg), fitofāgi, dzīvo nelielās grupās klajās vietās Āfrikā uz D no Sahāras; 3 ģintis, 6 sugas.
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
kurtums Dobums, kas izveidojies atsevišķos kartupeļos vai dārzeņos.
Butleru strauts Dobupītes kreisā krasta pieteka Ķekavas pagastā.
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (tehnisku līdzekļu grupa, ražošanas vienība u. tml.) darbojas, paveic kādu uzdevumu.
doga Dogs - liels, spēcīgs suns ar īsu spalvu un strupu purnu.
dogis Dogs - liels, spēcīgs suns ar īsu spalvu un strupu purnu.
duga Dogs - liels, spēcīgs suns ar īsu spalvu un strupu purnu.
duģis Dogs - liels, spēcīgs suns ar īsu spalvu un strupu purnu.
portretfilma Dokumentāra filma, reportāža par kādu cilvēku vai cilvēku grupu.
pārvaldes dokuments dokuments, ar kura palīdzību organizācija īsteno vadību; šo dokumentu grupas: organizatoriskie, rīkojumu, izziņu un pārskatu, sarakstes, persomāla dokumenti.
komerciālais akts dokuments, kuru sastāda, ja dzelzceļa, upju, jūras vai gaisa kravu pārvadājumos atklāj trūkumus vai bojājumus.
mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres, izpratnes veids (cilvēkam, cilvēku grupai).
Domērupīte Domērupe, Gāburupītes pieteka.
individuāls tiesību strīds domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
Kilija Donavas deltas ziemeļu atzars, garums - 103 km, Rumānijas un Ukrainas robežupe visā garumā.
Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES.
Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
Kiļija Donavas ziemeļu atzars tās deltā, garākā posmā Ukrainas un Rumānijas robežupe, kreisajā krastā tāda paša nosaukuma pilsēta un osta.
doralis Doralis frangulae - krūkļu-kartupeļu laputs "Aphis frangulae" nosaukuma sinonīms.
Poļupe Dorupe, Liepājas ezera apvadkanāla pieteka.
Dorupe Dorupīte, Auces pieteka.
Riudosi Dosi, upe Brazīlijā.
iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi; doties ceļojumos ārpus savas zemes.
izklīst Doties prom (pa vienam vai nelielās grupās no kurienes).
pasašķirties Doties prom pa vienam vai nelielās grupās.
Ķiršupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka.
Ķiržupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka.
Draņķu upe Draņķupīte, Gaujas pieteka.
lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums; izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
sekta draudze vai draudžu grupa, kas atšķēlusies no valdošās baznīcas un kam raksturīga neiecietība pret citādi domājošiem.
Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli.
tamilu valoda dravīdu valodu saimes D grupas valoda; raksts pieder pie indiešu raksta D atzara.
strupināt Drāžot, cērtot u. tml. panākt, ka (kas) kļūst strups vai strupāks.
nostrupināt Drāžot, cērtot u. tml., padarīt strupu.
drēblopstiķis Drēbes gabals; drēbes lupata, atlikums.
pakroķe Drēbes sloksne, ko liek zem kroķēm 1(1), lai tās būtu kuplākas.
Gaiļupīte Dreiliņupītes nosaukums tās lejtecē.
Driksna Driksa - Lielupes atteka Jelgavā.
Drina Drini - upe Albānijā.
Drini i Zi Drini kreisā satekupe, garums 133 km, augštece Ziemeļmaķedonijā (saucas - Crna Drima), iztek no Orhidas ezera.
Drini Barda Drini labā satekupe, garums 130 km, augštece un vidustece Kosovā, lejtece (~20 km) Albānijā.
ķeska Driska, skranda; lupata.
kākari Driskas, lupatas; kankari, ielāpi; kaut kas, kas brīvi nokarājas.
identitatīvā drošības politika drošības noteikumi, kas pamatojas uz datoru tīkla lietotāju, lietotāju grupu vai to pilnvaroto pārstāvju, kā arī izmantojamo datoru tīkla resursu identificējošām īpašībām vai atribūtiem.
drostala Drumstala; drupata.
kroška Drupača.
drobūškas Drupačas.
berlas Drupans biezpiens.
irde Drupans iezis.
aknains Drupans, irdens.
dropans Drupans, irdens.
drupains Drupans, irdens.
drupaklains Drupans, irdens.
drupalains Drupans, irdens.
drupanains Drupans, irdens.
trupins Drupans, irdens.
truslens Drupans, irdens.
cāļupiens Drupans, pārkarsēts biezpiens.
trusens Drupans, trausls; irdens.
trusins Drupans, trausls.
drabans Drupans.
drapans Drupans.
drapjš Drupans.
dripans Drupans.
drupačans Drupans.
drupani Drupans.
drupīgs Drupans.
drūpīgs Drupans.
drupins Drupans.
drūpošs Drupans.
drupuļains Drupans.
brunči Drupas un gruži.
krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
nīkoņas Drupas, postaža.
nīkonis Drupas, sabrukums.
počas Drupas, vieta, kur agrāk atradusies māja, krāsmatas; izdegumi, izdegusi zeme.
drupi Drupas.
gruva Drupas.
krāsmata Drupas.
ruīna Drupas.
drupeklis Drupata, kripata.
drupena Drupata, kripata.
drupene Drupata, kripata.
skrupata Drupata, mazumiņš.
drusciņa Drupata, mazums.
krisls Drupata, sīkums.
drancka Drupata, šķemba.
drupačka Drupata; drupana.
drupala Drupata; drupana.
drabačka Drupata.
drabana Drupata.
drubazda Drupata.
druboška Drupata.
drumala Drupata.
drupa Drupata.
drupača Drupata.
drupakla Drupata.
drupakle Drupata.
drupana Drupata.
drupatis Drupata.
drupstala Drupata.
krimstiņa Drupata.
atkryškys drupatas, atkritumi.
krušļi Drupatas, druskas.
skrimbulas drupatas, pārpalikumi.
krapačas Drupatas, šķembas.
erskas Drupatas; skrandas.
drobočkys Drupatas.
nodrupas Drupatas.
dripsnītis Drupatiņa.
dropstiņa Drupatiņa.
krikūži Drupats.
drupens Drupens - viegli drūpošs; arī irdens.
birstošs Drupens, drūpošs.
trapains Drupens, izburbējis.
trapans Drupens, izburbējis.
trapjš Drupens, izburbējis.
smilšakmens Drupiezis, kas sastāv no cementētām smiltīm.
klastiskie ieži drupieži, ieži, kas sastāv no citu iežu mehāniskās sairšanas produktiem.
terigēnie ieži drupieži.
virsasmorēna Drupiežu materiāls, kas atrodas uz kalnu šļūdoņu vai segledāju virsas to ablācijas apgabalā sānmorēnu un vidusmorēnu veidā.
atdrupināt Drupināt nost.
kramstīt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
kramtāt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
kramtīt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
krimtelēt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
krimtīt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
dropstalāt Drupināt, sasmalcināt.
barzāt Drupināt, smalcināt.
drabāt Drupināt.
dramzīt Drupināt.
dripināt Drupināt.
drumslāt Drupināt.
drumstalāt Drupināt.
drumstelēt Drupināt.
drumstīt Drupināt.
drupačāt Drupināt.
drupačot Drupināt.
drupalot Drupināt.
drupanāt Drupināt.
drupatāt Drupināt.
drupatot Drupināt.
drupīt Drupināt.
knaidīt Drupināt.
lauzīt Drupināt.
lēsanāt Drupināt.
talcīt Drupināt.
trupināt Drupināt.
zvirgzdot Drupināt.
žokļveida drupinātājs drupinātājs, kurā drupināšana notiek starp divām (kustīgām un nekustīgām) masīvām metāla plātnēm (žokļiem).
veserdrupinātājs Drupinātājs, kura galvenā sastāvdaļa ir rotējoša ass, pie kuras piestiprināti sitņi, kas materiālu sadauza pret ieliektiem ārdiem.
apdrupināt Drupinot (ko virsū, pāri), apbārstīt.
piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu).
aizdrupināt drupinot aizbērt aiz kaut kā.
aizdrupināt drupinot aizsprostot.
apdrumstalot Drupinot apkaisīt.
nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai no vairākām pusēm).
atdrupināt Drupinot atdalīt.
iedrumstīt Drupinot ieberzt, iebirdināt.
iedrupināt Drupinot ievirzīt (kur iekšā).
izdrupināt Drupinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
nodrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt.
notrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt.
izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu.
aizdrupināt Drupinot pakaisīt priekšā (priekš).
piedrupināt Drupinot piegružot.
piedrupināt Drupinot pievienot (pie kā, kam klāt).
datrīt Drupinot pievienot.
sadrupināt Drupinot sasmalcināt.
uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
pieburzīt Drupinot, beržot piepildīt.
grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) - par instrumentiem, mehānismiem.
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu); drupt.
atdrupt Drupt nost.
dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
grūt Drupt, irt.
grebēt Drupt, jukt.
draupīt Drupt, sadrupt.
irt Drupt, šķīst.
dribt Drupt.
dript Drupt.
drumstaloties Drupt.
miltot Drupt.
šukt Drupt.
šūkt Drupt.
trupt Drupt.
konglomerāts Drupu iezis, kas parasti sastāv no sacementētiem oļiem, parasti ar smilts, grants un laukakmens piejaukumu.
drupiezis drupu iezis.
dibenmorēna Drupu materiāls, kas atrauts no ledāja (šļūdoņa) gultnes un ko pārvieto ledāja dibenslānis.
sānmorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies kalnu ieleju šļūdoņu malās ablācijas zonā no sniega robežas līdz šļūdoņa galam.
galamorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies vienā vai vairākās lokveida grēdās ielejas šļūdoņa vai kontinentālā segledāja mēles priekšā.
sabīdītā morēna drupu materiāls, kas nogulsnējies, sabīdoties ledājam; vaļņveida (galamorēnas) grēda.
drupulains Drupuļains.
skrapata Druska, drupata; skrapa.
skrabata druska, drupata.
dripsna Druska, drupata.
skrapa Druska, drupata.
bakumdi Dualu tautas (Kamerūnā) balundu grupas cilts.
balongi Dualu tautas (Kamerūnā) balundu grupas cilts.
ngolo Dualu tautas (Kamerūnā) balundu grupas cilts.
bakoki Dualu tautas (Kamerūnā) basu grupas cilts.
baneni Dualu tautas (Kamerūnā) basu grupas cilts.
jambeti Dualu tautas (Kamerūnā) basu grupas cilts.
bakviri Dualu tautas (Kamerūnā) dualu grupas cilts.
isubi Dualu tautas (Kamerūnā) dualu grupas cilts.
mboko Dualu tautas (Kamerūnā) dualu grupas cilts.
pongo Dualu tautas (Kamerūnā) dualu grupas cilts.
balundi Dualu tautas grupa Kamerūnā.
basi Dualu tautas grupa Kamerūnā.
kopēt dublēt datni vai datņu grupu, atstājot oriģinālu esošajā vietā, bet dublikātu novietojot citā direktorijā vai uz cita diska.
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā.
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts.
Bērzupe Dubnas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums – 7 km.
Augšdedze Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Dabiņš Dubnas labā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums - \~10 km.
Jāša Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Jāšezera Rušonas pagastā, garums - 28 km, kritums - 52 m; Jaša; Jašupe.
Šusta Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā vairāku pagastu robežupe, garums - 17 km, iztek no Šusta ezera; Šuste; Šustjanka.
Lazdānu strauts Dubnas pietekas Kalupes paralēls nosaukums tās lejtecē.
Dubļu ezers Dubulis, ezers Andrupenes pagastā.
diheilija Dubultlūpa, attīstības anomālija, kam raksturīga lūpas gļotādas duplikatūra.
dugesia Dugesia lugubris - upes planārijas "Euplanaria lugubris" nosaukuma sinonīms.
dugesia Dugesia polychroa - dīķa planārijas "Euplanaria polychora" nosaukuma sinonīms.
Daukšupe Dūkšupe, Tilžas pieteka.
Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa.
Mežupe Dūkšupes labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Tilžas pagastā.
Cēsniekupīte Dūkupītes kreisā satekupe Raiskuma pagastā.
Rideļupīte Dūkupītes labā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā.
ragainais dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps auritus”), drukns ūdensputns ar samērā strupu knābi un paresnu kaklu, Latvijā dzīvo dažādās aizaugušās ūdenstilpēs, gājputns.
stidilbis Dumbra cālis, putns ceru vistiņu dzimtā, mīt biezos ceros upju un ezeru piekrastē, Latvijā reti.
laucis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulica atra"), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē ligzdo ar niedrēm aizaugušos ezeros, dīķos, vecupēs, Latvijā gājputns.
rūgstoņa dūmot; celties augšup (par dūmiem); kūpēt.
Lieldupļi Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dupļi" nosaukuma variants.
anstrupnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Anstrupe" iedzīvotāji.
skropstainā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium ciliare"), kas sastopama retāk, aug uz smilts augsnes, nobirām, kūdras un trupošas koksnes silā, mētrājā, damaksnī, grīnī, šaurlapju kūdrenī; stumbrs stāvs, līdz 8 cm augsts, velēnas irdenas.
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta.
Dūņupīte Dūņupe, Abavas pieteka.
Ozolupe Dūņupe, Abavas pieteka.
Dūņupīte Dūņupe, Cieceres ezera pieteka.
Sauka Dūņupe, Dienvidsusējas labā krasta pieteka.
Kapurga Dūņupe, Sudas pieteka.
Skosupīte Dūņupes kreisā krasta pieteka Saukas pagastā.
Dūņupe Dūņupīte, Vaidavas pieteka.
Tiltakalnu upe Dūņupīte, Vaidavas pieteka.
dupins Dupa.
dupleksā komunikācija dupleksie sakari.
dupleksā pārraide dupleksie sakari.
duplekss Dupleksprocess - čuguna un tērauda kausēšana vispirms vienā krāsnī un pēc tam otrā, lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības.
Trumpe Durbes ezera pieteka, Tadaiķu un Durbes pagasta robežupe.
Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde.
Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe.
Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte.
Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe.
Cepļa upe Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, garums — 10 km; Cepļupe; Kleperu upe.
duplenieki Durbes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dupļi" iedzīvotāji.
mazdupļenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Mazdupļi" iedzīvotāji.
krupmuižnieki Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Krupmuiža" iedzīvotāji.
Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis.
Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa.
Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale).
Gross-Dursuppen Dursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
Kažupe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā.
Jeidas upe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā.
Boles upe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā.
Skujupe Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā.
Spilva Dursupes nosaukums atsevišķā tās posmā.
Zvente Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās augštecē.
Balgale Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās lejtecē; Balgales upe.
Durupe Dūrupe, Bolupes pieteka.
izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
džīva Dvēsele džainismā, kas ir bezgalīga un apveltīta ar saprātu, šajā pasaulē karma velk to lejup materiālajā eksistencē, bet to var atbrīvot, uzkrājot zināšanas, kas ļauj tai pacelties augšup pasaules virsotnē.
rokuslaukāmais Dvielis, neliels drānas gabals, arī lupata, kur slauka rokas.
Zesere Dviete, Berezaukas satekupe.
Slabada Dviete, Berezauskas satekupe.
Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe.
Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza.
Dzabhana Dzavhana - upe Mongolijas rietumu daļā ("Dzavchan Gol").
Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe.
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis.
Elpupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā.
Dandaru upe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā.
Odre Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās augštecē.
Žurnika Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē.
Žurnikupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē.
Dzeguze Dzeguzes ezers - Astašovas ezers Andrupenes pagastā.
Dzegūžu Dzegūžu ezers - Astašovas ezers Andrupenes pagastā.
lēdzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
liedzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
liedzeris Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
umma Dzelme upē, bedre.
dzeltra Dzelme upē, ezerā.
cūcītis Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
cūcīts Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
cūkdeguni Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
cūkdeguniņi Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
cūkpurns Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
cūkroka Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
cukroks Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
ezerroze Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
gaigala Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
krūkiņas Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
kundziņi Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
laicene Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
laičene Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
laičiņas Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
laicine Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
laičiņes Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
laicini Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
laikšņa Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
laiksne Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
laišķis Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
laiškulapas Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
lēpene Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
lēplapa Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
nārspuķe Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
plaikšņa Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
plaksne Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
pudelīte Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
pudelītes Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
ūdenslilija Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
ūdensroze Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
ūdensrozes Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
upesbundulis Dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
Lupinus luteus dzeltenā lupīna.
butkundziņš Dzeltenā ūdensroze; dzeltenā lēpe ("Nuphar lutea").
Huanhe Dzeltenā upe ("Huang He"), otra lielākā upe Ķīnā, garums - \~5460 km, sākas Tibetas austrumu daļā >4000 m vjl., liec lielu loku uz ziemeļiem caur Iekšējo Mongoliju un ietek Dzeltenajā jūrā, bieži pārplūst.
siderīts dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām); dzelzs karbonāts FeCO~3~.
nevoksantoendotelioma Dzeltenīgi brūnu mezgliņu grupas, parasti locekļu ādā agrā bērnībā; tajos ir daudz histiocītu, šūnu ar putainu protoplazmu un milzu šūnu; uzskatāma par juvenilu histiocitomas vai ksantogranulomas formu.
Eurylaimus oshromalus dzeltenmelnais strupknābis.
topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem.
rutils dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, titāna dioksīds TiO~2~, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu; titāna rūda.
Lankupe Dzelzāmurupe, Abavas pieteka.
Dzelzsāmura upe Dzelzāmurupe, Abavas pieteka.
Baltava Dzelzcela stacija Ogres novada Taurupes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts.
Brakšķi Dzelzceļa pietura Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 151 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. g.
Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe.
Goba Dzelzceļa pieturpunkts Birzgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 229 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
Džūkste Dzelzceļa pieturpunkts Tukuma novada Džūkstes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 130 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1930. gadā.
Babīte Dzelzceļa stacija Babītes novada Babītes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g., līdz 1919. g. saucās "Pupe", 1919.-1926. g. - "Pūpe".
Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi".
Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Daudzeva Dzelzceļa stacija Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 261 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Daudsewa", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene".
Daugava Dzelzceļa stacija Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 291 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
limonīts Dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu.
Lanka Dzelzsāmurupe, Abavas pieteka.
lieskeella Dzelzsbaktēriju grupas ģints.
Dzelzupīte Dzelzupe, Paparzes pieteka.
Dzelzupe Dzelzupīte, Tirzas pieteka.
Dzalzupe Dzelzupīte, Tirziņas pieteka.
Kapupīte Dzeņupīte, Vaives pieteka.
Veismaņu upe Dzeņupīte, Vaives pieteka.
Veismaņupe Dzeņupīte, Vaives pieteka.
Ņamupīte Dzeņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā.
Dzerdupīte Dzērdupe, Gaujas pieteka.
Simtēnupe Dzērdupe, Gaujas pieteka.
mirucis Dzēriens no bērzu sulām, kas saraudzētas ar rupjas maizes garozām un rudzu graudiem.
raugeņa Dzēriens vai ēdiens, ko gatavo ieskābinot rudzu miltus, citreiz pievienojot arī speķi ar sīpoliem, vārītas pupas (skābajam variantam), žāvētus ābolus, cukuru, medu, kvasu (saldajam variantam).
klātstrebjams Dzēriens vai šķidrs ēdiens, ko dzer vai strebj klāt, piemēram, maizei, kartupeļiem.
kultene Dzēriens, gatavots no rupjiem rudzu iltiem.
kulcenis Dzēriens, gatavots no rupjiem rudzu miltiem; kultenis.
skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes.
bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu.
Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe.
Dzegsnupīte Dzēsupīte Beļavas pagastā.
Dzesnupe Dzēsupīte Beļavas pagastā.
Dzeznupe Dzēsupīte Beļavas pagastā.
Dzeznupīte Dzēsupīte Beļavas pagastā.
Ragaviņa Dzēsupīte Beļavas pagastā.
edamīns Dzidrinātājs un atkrāsotājs līdzeklis miecvielu rūpniecībā, ko iegūst samaļot attaukotas sojas pupas par emulsijas vedīgu masu.
iedziedājums Dziesmas ieskaņojums (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē).
sāmavēda Dziesmu vēdas, no Rigvēdas ņemtu dziedamu tekstu krājums priekšdziedātājam, otram priesterim vēdiešu Sāmas upura ceremonijā.
Dzilnene Dzilnupe Mārupes novada Mārupes un Babītes pagastā.
Mācītājmuižas upe Dzilnupe, ietek Babītes ezerā.
akacis Dziļa bedre upē vai ezerā.
stāvbedre Dziļa bedre, kas piepildīta ar kartupeļiem un pārklāta ar salmiem.un zemes slāni.
mīlestība Dziļa sirsnība, draudzība, interese, kas vērsta, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību.
duburs Dziļa un plata vieta upē.
dziļupe Dziļa upe.
domis Dziļa vieta upē, atvars.
aizboda Dziļa vieta upē.
aizcere Dziļa vieta upē.
doms Dziļa vieta upē.
kulka Dziļa vieta upē.
lesmenis Dziļa vieta upē.
siets Dziļa vieta upē.
sietus Dziļa vieta upē.
tēce Dziļa vieta upē.
tēcis Dziļa vieta upē.
dzelme Dziļa vieta, arī dziļāka vieta nekā parasti (upē, ezerā, jūrā).
Boāmas aiza dziļa, šaura Čujas upes aiza Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~30 km, dziļums - līdz 1500 m, izbūvēts autoceļš un dzelzceļa līnija, kas savieno Biškeku ar Isikula piekrasti.
ievalka Dziļākā upes ielejas, gravas, vecgravas vai citas erozijas reljefa formas daļa; tālvegs.
doburs Dziļāka vieta īsu līču upītēs.
sētuve dziļāka vieta upes līcī.
abisālā cenoze dziļūdens organismu grupējums, kas izveidojies okeānā vai jūrā dziļāk par 2000 m.
ultraabisālā cenoze dziļūdens organismu grupējums, kas izveidojies okeānā vai jūrā dziļāk par 6000 m.
coitus a la vache dzimumakts no aizmugures, sievietei tupot uz ceļiem.
galotņošana Dzinumu apgriešana vai nolaušana (pārtraucot augu augšanu garumā); izmanto, lai no mātesaugiem vai jaunstādiem iegūtu spraudeņus, aizkavētu ziedēšanu (krizantēmām) vai lai jaunstādiem izraisītu sāndzinumu attīstību; dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, pupām, ķirbjiem) g veicina ātrāku un vienlaicīgāku augļu ienākšanos.
grupveida dzirdne dzirdne, no kuras vienlaikus var dzert vairāki dzīvnieki (ganībās vai grupveida turēšanas novietnēs).
strūklas dzirnavas dzirnavas supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek turbulences plūsmā esošu daļiņu savstarpējas trieciendarbības rezultātā.
Tartaka ezers dzirnavezers Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība — 33 ha, lielākais dziļums — 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers.
Brantu dzirnavezers dzirnavezers Smiltenes novada Brantu pagastā, Mutulītes upē; Dzirnavu ezers.
Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš.
Dzirnavu upe Dzirnavupe, Ventas pieteka.
Pūņa Dzirnavupe, Ventas pieteka.
Ragana Dzirnavupe, Ventas pieteka.
Zeļļupe Dzirnavupe, Ventas pieteka.
Pūņupe Dzirnavupes paralēls nosaukums posmā no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, Ventspils novada Zlēku pagastā.
Asare Dzirnavupīte Asares un Rubenes pagastā.
Bočupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā.
Čūčupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā.
Strazde Dzirnavupīte, Līgupes pieteka.
Zābakupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka.
Inese Dzirnavupīte, Sustalas pieteka.
Orizore Dzirnavupīte, Sustalas pieteka.
Voguriņa Dzirnavupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Dzirnupīte Dzirnupe, Dienvidsusējas pieteka.
Dzirnupīte Dzirnupe, Īslīces pieteka.
dzirnavupe Dzirnupe.
Pieņupe Dzirnupes labā satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
Disna Dzisna - upe Baltkrievijā (Dīsnas lejtece).
kuzma Dzīva būtne, kam ir kūkums, kupris.
likteņupe Dzīves vai dzimšanas vietas tuvākā lielākā upe; dzimtenes lielākā upe.
barības vielas dzīviem organismiem nepieciešamo vielu pamatgrupas.
pussibi Dzīvnieka pusbrāļi un pusmāsas proti, vienas grupas dzīvniekiem ir vai nu kopīgs tēvs, vai māte.
anamnia Dzīvnieki bez amniona, zemāko mugurkaulnieku, primāro ūdensdzīvnieku grupa.
kuplastis Dzīvnieks ar kuplu asti.
pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma; atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma.
kuprainis Dzīvnieks, kam ir kupris (2).
upurdzīvnieks Dzīvnieks, ko upurē (1).
kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
orda Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju; kopiena (2).
kopiena Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju.
ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.
klase Dzīvnieku sistemātikā - kārtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
ganāmpulka apgrozība dzīvnieku skaita izmaiņas dažāda dzimuma, vecuma un izmantošanas grupās noteiktā laika periodā.
zemākie augi dzīvo organismu grupa, kurā apvieno baktērijas, gļotsēnes, aļģes un ķērpjus.
dzīvesforma Dzīvo organismu klasifikācijas vienība, ko iegūst, grupējot organismus pēc to atsevišķām ārējām pazīmēm vai dzīvesveida.
mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
dzīvot no rokas mutē dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem; dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
Dakota Džeimsa - upe ASV, Misūri pieteka.
Djerema Džerema - upe Kamerūnā.
budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
biga Džūkstē un Lestenē ēdiens no sadrupinātas, uzvārītas maizes, kam pieliek sāli un taukus.
Džukste Džūkste, upe Tukuma novadā.
Lestene Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Lestenes pagastā, garums - 11 km; Lestenes upe.
Kauguru kanāls Džūkstes un Slampes ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Jelgavas novadā pie Kalnciema, garums - 12 km, kritums - 8 m, izrakts 1922.-1933. g.; Kaugurupīte.
nazireji Ebreju grupa, kuri bija solījušies nedzert vīnu un citus reibinošus dzērienus un negriezt matus.
šedīmi Ebreju mitoloģijā - ļaunie gari un dēmoni, kam upurēja dzīvniekus.
eseni Ebreju reliģiska sekta Jūdejā (2. gs. 2. pusē pr. Kr.-l. gs. pēc Kr.); izveidoja askētisku mūku ordeni, dzīvoja kopienā, atsacījās no upurēšanas, karadienesta, tirdzniecības u. c.
jamss Ēdamie šā auga apakšzemes bumbuļi, kurus lieto līdzīgi kartupeļiem.
Vārme Ēdas kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m, izveidojas, satekot Ķīšupei un Palīcei.
Šķēde Ēdas labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 32 km, kritums - 60 m; augštecē saukta arī par Edīti un Eglīti.
galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu; galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji.
zirņu pikas ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
sigums Ēdiens - pienā iedrupināta maize.
bužiņa Ēdiens - rūgušpienā iejaukta sadrupināta maize.
slapnāms Ēdiens - rūgušpiens ar krējumu, locoņiem, tajā slapināja kartupeļus.
ķēpulis Ēdiens - saldā vai rūgušā pienā iedrupināta maize.
ziediņi Ēdiens - svaigs piens ar iedrupinātiem biezpiena gabaliņiem.
juknava Ēdiens - ūdenī iedrupināts biezpiens.
rulica ēdiens (ūdenī iedrupināta maize ar sīpoliem un sāli).
kamiņi Ēdiens ar zirņiem, kartupeļiem un samaltu gaļu.
pīceņi Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
pītes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
pītnes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
tūcenis Ēdiens no grūstiem zirņiem, pupām, kaņepēm.
pītne Ēdiens no kaņepēm un sagrūstiem zirņiem vai pupām.
staks ēdiens no kartupeļiem un kaņepēm vai tikai kaņepēm; stečkis.
stečkis ēdiens no kartupeļiem un kaņepēm vai tikai kaņepēm; stoks.
pikas Ēdiens no kartupeļiem, kaņepēm vai zirņiem.
kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma; šāds miltu maisījums.
zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas; arī grūdenis (1).
grūstenīca Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas; zīdenis; grūdenis (1).
zīdiens Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas.
dziupka ēdiens no rupjmaizes gabaliņiem linsēklu eļļā, no rupjmaizes gabaliņiem pienā, biezpiena gabaliņiem pienā.
rančkas ēdiens no rupjmaizes, ūdens un cukura.
stīvastis Ēdiens no sagrūstām kaņepēm ar kartupeļiem.
grūšs Ēdiens no sagrūstiem zirņiem, kartupeļiem un kaņepēm.
bizirairairā Ēdiens no sakaltušas rupjmaizes, ko pārlej ar vārošu ūdeni, pieliek upeņu ievārījumu un pārkaisa ar kanēli.
grūdinis Ēdiens no sasmalcinātiem, grūstiem kartupeļiem un pupām.
tauku šķaidiņi ēdiens no taukos ceptiem kartupeļiem.
čunčuliņš Ēdiens no ūdenī iedrupinātas rupjmaizes ar cukuru; čunčulis.
čunčulis Ēdiens no ūdenī iedrupinātas rupjmaizes ar cukuru.
pusķeska Ēdiens, biezputra kopā ar kartupeļiem.
pupucis Ēdiens, kas gatavots no grūstām pupām un kaņepēm.
abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas.
dzjupka Ēdiens, kas ir pagatavots no ūdens, rupjmaizes šķēlēm, sīpoliem, sāls un linsēklu eļļas.
murcavka Ēdiens, kas pagatavots no pienā iedrupinātas maizes un vārītiem kartupeļiem.
dzjupka Ēdiens, kas pagatvots no salda piena ar iedrupinātu biezpienu.
murcavka Ēdiens, kas pagatvots no ūdens, rupjmaizes šķēlītēm, sīpoliem, sāls un linu eļļas.
rabačkas ēdiens, kas sastāv no rupjmaizes, ūdens un cukura.
grencumi Ēdiens, ko gatavo no cūku kaušanas un sadalīšanas rezultātā atkritušiem sīkiem gabaliņiem, ko visu saliek katlā un vāra, izkusušos taukus nosmeļ, bet atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
bieķezis Ēdiens, ko gatavo no piena, alus un rupjas maizes, saldina ar medu vai cukuru.
kamputra Ēdiens, ko pagatavo, rūgušpienā iejaucot grauzdētu rudzu, miežu, zirņu un pupu miltu maisījumu.
kunkuļi Ēdiens, kur piena putraimu zupai pieliek klāt gabalos sarūgušu pienu.
cūruls Ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls.
ķēkas Ēdiens, pagatavots no rudziem, kviešiem, miežiem, zirņiem, pupām un griķiem.
drupenis Ēdiens, rūgušpienā iedrupināta rupja maize.
šutenes Ēdiens, sutināti nomizoti kartupeļi.
peksis ēdiens, ūdenī vai pienā iedrupināta maize.
piemērcēt Ēdot (ko, piemēram, maizi, kartupeļus), mērcēt (to šķidrā aizdarā).
sokle egle, kam koka kārtas vienā pusē rupjākas, otrā - smalkas.
pīšu koks egle, kas augusi atklātā vietā; koksne tai rupja, šķiedraina, mazvērtīga, ātri sadeg.
Akņupīte Eglonas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas un Dunavas pagastā; Aknupīte.
Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte.
Cīruline Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē.
Cīruļupīte Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē.
Eglupe Egļupe, Aišas pieteka.
Desupe Egļupe, Gaujas kreisā krasta pieteka, tās augšteces paralēls nosaukums.
Egļupīte Egļupe, Gaujas pieteka.
Vītiņu upe Egļupe, Gaujas pieteka.
Zustrene Egļupe, Gaujas pieteka.
Barģupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~4 km.
Dzirnavupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~6 km.
Silupīte Egļupes nosaukums tās augštecē, Siguldas novada Allažu pagastā.
Ratnieku upe Egļupīte, Līgatnes pieteka no Ratnieku ezera.
Egļupe Egļupīte, Tirziņas pieteka.
ogdoāde Ēģiptiešu mitoloģijā - astoņu pirmatnējo dievību grupa, kas personificē haosa spēkus, sastāvēja no četriem dievību pāriem.
Hapi Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, Nīlas upes personifikācija, ko pielūdza kā valgmes un dzīvības devēju.
Nīls Ēģiptiešu mitoloģijā - Nīlas upes dievs.
Kuks Ēģiptiešu mitoloģijā - viena no divām pirmatnējām (otra - Kaukete) dievībām, kas simbolizē tumsu un piederēja pie astoņu pirmatnējo dievību grupas - ogdoādes.
puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs.
Amaka eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia ammak").
Kanāriju eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia canariensis").
lielragainā eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia grandicornis").
Mila eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia milii").
Sveķainā eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia resinifera").
Šimpera eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia schimperi").
Tirukali eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia tirucalli").
trejšķautņu eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia trigona").
vizjē eiforbija eiforbiju suga ("Euphorbia viguieri").
faki Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Phacus"), mikroskopiskas, brīvi peldošas aļģes ar nemainīgu šūnas formu; \~140 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas, kas sastopamas nelielos, gk. ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos, kā arī pārpurvotās ezeru un upju piekrastēs.
Ēķenu ezers Eiķēnu ezers Straupes pagastā.
akronekroze Eiropā reti sastopama kartupeļu vīrusslimība, kas saistīta ar galotņu nokalšanu.
ciedri Eiropas ciedrupriede ("Pinus cembra"), priežu suga.
Pinus cembra Eiropas ciedrupriede.
EEIG Eiropas Ekonomisko interešu grupa.
ANSE Eiropas Nacionālo supervīzijas organizāciju asociācija.
GRECO Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupa, izveidota 1999. gadā (angļu "group of states against corruption").
Emys orbicularis Eiropas purvbruņurupucis.
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
padrupas Eja zem drupām.
Ajata Ejeta, upe Kazahstānas Kostanajas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka.
kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu); iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
kāpt Ejot virzīties (augšup vai lejup pa slīpu virsmu).
Stūra māja ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju okupācijas laikā atradās Valsts drošības komiteja.
tūristu mītne ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā komersants nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu.
nobiru sēnes ekoloģiska sēņu grupa, kura attīstās meža zemsegā, tās noārda un mineralizē meža zemsegā nonākušās augu nobiras — koku lapas (skujas), zarus, mizu, kā arī lakstaugu atliekas.
ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi.
ekoloģiskā perspektīva ekoloģiskajās un/vai sistēmu teorijās balstīts skatījums uz vides un indivīda, grupas, ģimenes, kopienas mijiedarbību un tāda sociālā darba prakse, kurā tiek izmantotas zināšanas par cilvēka un vides mainīgajām attiecībām.
hinterlande Ekonomģeogrāfijā - apgabals, ko pastāvīgas kravu un pasažieru plūsmas saista ar ostu, pilsētu pie upes vai citu centru; aizzona.
sociālā ekonomika ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī sociālekonomisko rādītāju saturu un dinamiku valstī un tās reģionos, valsts sociālo politiku, iedzīvotāju reālos ienākumus kopumā un atsevišķās sociālās grupās, kā arī maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas iespējas un sociālo nodrošināšanu.
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
ietaupīt Ekonomiski, taupīgi rīkojoties, saimniekojot, atlicināt (piemēram, naudas līdzekļus, izejvielas).
sociālā krīze ekonomisko, politisko vai kultūras pretrunu galējs saasinājums, situācija, kad sabiedrībā nozīmīgas sociālās grupas nav spējīgas dzīvot tā, lai nodrošinātu visbūtiskāko vajadzību apmierināšanu.
apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_.
lingvistiskā varietāte ekstralingvistisko faktoru (vecuma un dzimuma grupu, reģionu, vēstures periodu u. tml.) iedarbības ietekmēts valodas paveids.
Hizbolla Ekstrēmistisks šiītu musulmaņu grupējums, īpaši Libānā.
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids - pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā - zorbā.
Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks.
baltā ēkupiepe ēkupiepju suga ("Antrodia sinuosa"), kas bieži sastopama ēkās uz koka daļām.
Eikinupe Ēķinupe Burtnieku pagastā.
Eiķinupe Ēķinupe Burtnieku pagastā.
Ēķina Ēķinupe Burtnieku pagastā.
Eiķenu upe Ēķinupe Burtnieku pagastā.
Ēķene Ēķinupe.
Maurupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
Melnupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
Negurskas upīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
Eckhof Ēķupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
elektrofons Elektroakustiska ierīce skaņuplašu atskaņošanai.
auksohromi Elektrodonoras atomu grupas (-OH, -SH, -NH2, -NR2) (R - radikālis), kas palielina organisko savienojumu krāsas intensitāti.
tiešā līnija elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražošanas objektu ar savrupu lietotāju, vai elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju, kurš tieši apgādā savā īpašumā vai valdījumā esošus objektus, saistītos uzņēmumus un savus lietotājus.
kvadrupolstarojums Elektromagnētiskais starojums, kas rodas kvadrupolmomentam mainoties laikā.
adresātu saraksts elektroniskā pasta adrešu saraksts, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
heptode Elektronu lampa ar septiņiem elektrodiem: anodu, katodu un pieciem tīkliņiem; to sauca arī par pentagrīdu; superheterodina radiouztvērējos to lietoja frekvences pārveidošanai.
magnetrons Elektronu lampa superaugsto frekvenču svārstību iegūšanai.
leptoni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst elektroni, pozitroni, neitrīno, antineitrīno, mioni; šīs grupas elementārdaļiņas.
barioni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst nukloni un hiperoni, kā arī daļa rezonansu.
nukloni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst protoni un neitroni.
magnijorganiskie savienojumi elementorganisko savienojumu grupa, satur magnija atomu saistībā ar vienu vai diviem oglekļa atomiem.
magnijorganisks Elementorganisko savienojumu grupa, satur magnija atomu saistībā ar vienu vai diviem oglekļa atomiem.
platīnmetāli Elementu periodiskās sistēmas astotās grupas elementi (rutēnijs, rodijs, pallādijs, osmijs, irīdijs, platīns), grūti kūstoši plastiski metāli, kopā ar sudrabu un zeltu veido cēlmetālu grupu.
cerītmetāli Elementu rinda, kuru oksīdi izveido noteiktu retzemju grupu: lantans, cerijs, praseodims, neodims, samarijs.
Zvirbuļu kalns elipsoidāls morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines rietumu malā, Ogres novada Taurupes pagastā, garums — 0,9 km, platums — 500 m, absolūtais augstums — 152,4 m vjl., relatīvais augstums — 15-25 m.
Elkupe Elkšķene - Ventas pietekas Kamārces labā satekupe.
Elkšķupe Elkšķene, Kamārces labā satekupe.
Brūnupe Elkupīte, Bārtas pieteka.
Elkupe Elkupīte, Bārtas pieteka.
Mazā Emajegi Emajegi upes augštece no iztekas līdz Vertsjerva ezera (Vircezera) dienvidu galam, garums - 82 km.
Mētra Emajegi, upe Igaunijā.
Emmentāle Emmes upes (Āres labā krasta pieteka) ielejas daļa Šveicē ("Emmental"), aptuveni no Šanfgnavas līdz Burgdorfai, garums - \~45 km.
Emsa Emsas līcis - Emsas upes izveidots estuārs Ziemeļjūrā, uz Vācijas un Nīderlandes robežas.
endotelioangiīts Endotēlija sistēmas saslimšana, līdzīga "lupus erythematosus", ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu.
Engures upe Engures ezera noteka uz Rīgas jūras līci, kas līdz Engures kanāla izrakšanai 1842. g. bija vienīgais savienojums ar jūru; Engure; Engurupīte; Vecupe.
Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi.
Jurģupe Engures ezera pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - 11 km, lejtecē sauc arī par Bērģupi.
Bērģupe Engures ezera pietekas Jurģupes nosaukums tās lejtecē.
Čiekurupe Engures ezera pietekas Melnupes nosaukums tās augštecē.
Melnupe Engures upe, Engures ezera noteka uz jūru.
Vecupe Engures upe, sena Engures ezera noteka uz jūru.
Enipeja Enipefa - upe Grieķijā.
tirozināze Enzīms fenoloksidāžu grupā, kas katalīzē tirozīna oksidēšanu, pārvēršot to melanina.
fosfotransacetilāze Enzīms, kas katalizē apgriezenisku acetilgrupas pārnešanu no A acetilkofermenta uz fosfātu un acetilfosfāta veidošanos.
fosfotransferāze Enzīms, kas katalizē fosfātgrupu intramolekulāro vai starpmolekulāro pārnesi.
transferāze Enzīms, kas pārnes ķīmisko grupu no viena savienojuma (donora) uz citu savienojumu (akceptoru).
pjemontīts Epidotu grupas minerāls, sarkanā vai gandrīz melnā krāsā, satur mangānu, rets, sastopams dažos metamorfos iežos.
olgrauzis Epitets oļainam strautam, upītei.
olgrauzīte Epitets oļainam strautam, upītei.
akarīdas Ērces, posmkāju grupa.
plēsīgās ērces ērču grupa ("Prostigmata"), kurā apvienotas pie vairākām dzimtām piederošas plēsīgas ērces, Latvijā konstatēts \~60 sugu, kas ietilpst 11 dzimtās.
bruņērce Ērču infrakārta, ērču kārtas virsdzimtu grupa ("Oribatei"), sīki dzīvnieki (0,2-1,5 mm), ķermeni klāj ciets hitīna apvalks, ļoti daudz mežu zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē, \~150 sugu.
noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu.
kašķērces Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Sarcoptidae"), sīki siltasiņu mugurkaulnieku ektoparazīti, dzīvo ādā vai uz tās, ierosina kašķi; Latvijā 7 sugas.
carabodoidea Ērču kārtas bruņērču grupas virsdzimta.
ceratozetoidea Ērču kārtas bruņērču grupas virsdzimta.
galumnoidea Ērču kārtas bruņērču grupas virsdzimta.
acercus Ērču kārtas ūdensērču grupas ģints, kas sastopama dīķos.
Erfte Erfta - upe Vācijā.
lanstupieši Ērgļu novada Sausnējas pagasta apdzīvotās vietas "Lanstupe" iedzīvotāji.
dzelains Ērkšķains, dzeloņains, raupjš, spaļains (par audumu).
ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās.
haptofors Ērliha apzīmējums specifiskajai molekulu grupai, ar kuru toksīni vai aglutinīni piesaistās antivielām, antigēniem vai šūnu receptoriem.
haptofils Ērliha sānuķēžu teorijā attiecīgs uz receptoru, kuram ir afinitāte pret toksīna haptoforo grupu.
Hermannshof Ermaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
erzja Erzji - mordviešu tautas grupas pašnosaukums.
Esekiba Esekibo - upe Gajānā.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.
zupot Ēst zupu.
sulfatāze Esterāžu grupas enzīms, kas katalizē sērskābes esteru hidrolīzi.
Esterdāla Esterdālelvena - upe Norvēģijā un Zviedrijā.
buļvis Ēšanai sagatavoti kartupeļi; kartupeļu ēdiens.
nembutāls Etaminālnātrijs - barbiturātu grupas miega līdzeklis, balts, ūdenī šķīstošs pulveris.
dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
etilēšana Etilgrupas ievešana organiskos savienojumos, ko panāk gk. vai nu ar dietilsulfāta vai etilhlorīda palīdzību.
Akūbū Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe (Akūbū Wenz), Piboras labā krasta pieteka, augštece izžūstoša, lietus periodā sākas Etiopijas kalnienes dienvidrietumos.
vācšveicieši Etniska grupa ("Deutch-Schweizer"), daļa no Šveices pamatiedzīvotājiem.
gaučo Etniska grupa Argentīnā un Urugvajā, radās 16.-17. gs. no spāņu kolonistu un indiāņu sieviešu pēcnācējiem.
talaudi Etniska grupa Indonēzijā, dzīvo gk. Klusā okeāna Talaudu salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi ar sanihiem.
krieviņi etniska grupa Latvijā, votu tautas piederīgie, kas 15. gadsimtā kā karagūstekņi nometināti Bauskas apkārtnē.
sanihi Etniska grupa Sanihes salās, Indonēzijā, tuvu radniecīgi talaudiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
alasi Etniska grupa Sumatrā, tuvu radniecīga gajo.
olsterieši Etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā), runā angļu valodas dialektā ar īru vārdu piejaukumu, cēlušies no angļu un skotu kolonistiem (ieceļojuši gk. XVII gs. pēc īru sacelšanās apspiešanas), ar kuriem daļēji saplūduši vietējie īri, un paši sevi dēvē par angloīriem un skotoīriem, ticīgie - protestanti (anglikāņi, prezbitāņi u. c.).
slovīni Etniska grupa, daļa kašūbu, dzīvo Polijas ziemeļos.
italošveicieši Etniska grupa, daļa Šveices pamatiedzīvotāju.
hutu Etniska grupa, dzīvo Āfrikas lielo ezeru reģionā, gk. Ruandā, Burundi un Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā, valoda pieder pie Bantu valodu Ruandas-Rundu apakšgrupas, gk. kristieši.
iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi.
mizo Etniska grupa, dzīvo Indijas ziemeļaustrumos, Bangladešas austrumos un Mjanmas (Birmas) rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
etniskā minoritāte etniska grupa, kas ir mazāka par kādā valstī dzīvojošo pamattautu, atšķiras no tās ar savām, kultūras, valodas vai reliģiskajām īpatnībām, tai ir sava identitāte un tā ir ilgstoši vēsturiski saistīta ar mītnes valsti; mazākumtautība.
samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas.
frankošveicieši Etniska grupa, Šveices rietumu daļas pamatiedzīvotāji, pēc izcelsmes radniecīgi frančiem, runā dienvidfranču (provansiešu) dialektos, literārā valoda - franču, ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi.
nomadi etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību (arī mednieku un vācēju grupas).
etnopolitika Etnisko grupu (nāciju, nacionālo mazākumgrupu vai tautību) atražošanās; sabiedrisko procesu mērķtiecīga ietekmēšana.
etnoģeogrāfija Etnogrāfijas palīgnozare, kas pētī dažādu etnisko grupu izvietojumu, apdzīvojuma formas, valstu etnisko sastāvu, atsevišķu tautu un grupu skaita dinamiku valstī un aiz tās robežām.
škaraji Etnogrāfiska grupa abāzu tautas sastāvā, dzīvo Krievijā, neliela daļa Turcijā.
tapanti Etnogrāfiska grupa abāzu tautas sastāvā, dzīvo Krievijā, neliela daļa Turcijā.
bacbi Etnogrāfiska grupa Gruzijas ziemeļaustrumu daļā, XIX gs. ieceļojušo ingušu un čečenu pēcteči; covatušīni.
kamčadali Etnogrāfiska grupa Kamčatkā, Čukču pussalā un Ohotskas jūras piekrastē (Krievijā), ar krievu ieceļotājiem saplūdušo itelmeņu, korjaku un čuvanu pēcteči, runā krievu valodā.
čuvani Etnogrāfiska grupa Krievijas galējos ziemeļaustrumos, Anadiras baseinā, parasti tiek pieskaitīti pie čukčiem.
negidali Etnogrāfiska grupa Krievijas Habarovskas novadā, pie Amguņas upes, valoda (evenku valodas dialekts) pieder pie tungusu-mandžūru valodu grupas, reliģija - pareizticīgie, saglabājušies animistiskie ticējumi, šamanisms.
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
čulimi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Čulimas (Obas labā krasta pieteka) piekrastē, valoda pieder pie tjurku grupas, tuvu radniecīgi hakasiem.
kaitagi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos, priekškalnēs, tuvu radniecīgi dargiem un ar tiem saplūst, runā dargu valodas dialektā.
truhmēņi Etnogrāfiska grupa, dzīvo vairākās apmetnēs Krievijas Stavropoles novada ziemeļos un austrumos, runā turkmēņu valodas dialektā, to senči ap XVII-XVIII gs. miju ienākuši no Mangišlakas pussalas, kur atdalījušies no čoudoru, igdiru un sojunadžu ciltīm.
orošori Etnogrāfiska grupa, ko pieskaita pie rušaniem (viena no pamiriešu tautībām), dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā.
suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam.
Tagēts etrusku mitoloģijā - augstākā dieva Jupitera dēls, bērns, kam piemita pareģa gudrība un pieredze zīlēšanas mākslā.
Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva.
Ewangen Evangas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ziemupes pagastā.
rupjēvele Ēvele (kā) rupjapstrādei.
šepings Ēvelējoša metālgriešanas darbmašīna, kurā galveno kustību veic grieznis, kas iestiprināts slīdņa suporta griežņu turētājā; horizontālo šķērspadeves kustību izdara galds ar apstrādājamo detaļu, vertikālo padeves kustību, ja tā nepieciešama - suports ar griezni.
rupjēvelēšana Ēvelēšana, kurā veic (kā) rupjapstrādi.
skrubīt Ēvelēt ar skrubi (rupjēveli).
Jūdupe Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Rubas pagastā, garums - 9 km; Jūdupīte.
Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe.
Brūzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe.
Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis).
fizostigmīns Ezerīns - organisks savienojums, indīgs alkaloīds no Āfrikas auga t. sauc. Kalabaras pupām; lieto medicīnā un eksperimentālajā fizioloģijā.
Dabaru ezers ezers — atrodas Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība — 17,8 ha, garums 1,2 km, platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,3 m; Stupeņu ezers; Stupeņu-Dabaru ezers.
Balvu ezers ezers Adzeles pacēlumā 100,5 m virs jūras līmeņa, Balvu pilsētas un Balvu novada Kubuļu pagasta teritorijā, platība — 167,9 ha, garums — 3,2 km austrumu-rietumu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, dziļums — līdz 3,9 m; cauri tek Balupe.
Grundu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, 133 m vjl., platība — 48,9 ha, garums — 960 ha, platums — 640 m, lielākais dziļums — 1,3 m, diseitrofs, aizaugošs; Grundes ezers.
Circeņu ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 1,6 ha.
Zundovas ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 15 ha; Kumena ezers; Kumenas ezers; Zundu ezers; Zundu-Kamanes ezers.
Ilgošu ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 2,7 ha; Ildze.
Križovs Ezers Andrupenes pagastā, platība - 25,2 ha; Križovas ezers; Križava ezers; Križutu ezers.
Tīvgols ezers Andrupenes pagastā, platība - 8,1 ha; Dilmaņu ezers; Rakuskova ezers; Rakuskovas ezers.
Sevans Ezers Armēnijas austrumu daļā, atrodas tektoniskā ieplakā starp Armēnijas kalnienes grēdām 1900 m vjl., platība - 1240 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 83 m, ietek 28 nelielas upes, iztek Araksas pieteka Razdana.
Rāceņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenuma galā, Madonas novada Lazdonas pagastā, ietilpst Lazdonas ezeru grupā, 133,8 m vjl., platība — 34,9 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 10,7 m, eitrofs; Plaksnis; Rācenis; Rācenītis; Skolas ezers.
Vadzols Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 125,7 m vjl., platība - 9,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~350 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Vadzola ezers; Vadzolas ezers.
Rankas ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 4,3 ha, dziļums - līdz 10,1 m, garums — \~500 m, lielākais platums — \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Lelis; Lelītis; Rankas-Leļļu ezers.
Vanadziņš Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
Starpezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers.
Dibenezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers.
Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš.
Melnezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers.
Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers.
Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā.
Timsenis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers.
Sakārnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis.
Alamo ezers ezers ASV (_Alamo Lake_), Arizonas štata rietumu daļā, noteka uz Kolorādo upi.
Mazais Kalupes ezers ezers Augšdaugavas novada Kalupes pagastā, platība - 110 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 9,8 m; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Ķeišu ezers.
Baltišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - \~1,5 ha, garums - \~180 m, lielākais platums - \~100 m.
Apsānu ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,5 ha, garums - \~160 m, lielākais platums - \~110 m.
Dubiķis Ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,7 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~150 m; Dubiķa ezers; Dubiķu ezers; Gulbenes ezers.
Dobene Ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m.
Bērzezers Ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība – 5,6 ha, garums – \~300 m, lielākais platums – \~200 m; Bērzu ezers.
Bebru ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība — 1,1 ha, garums — \~170 m, lielākais platums — \~100 m.
Mācītājezers Ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Liesma ezers; Liesmas ezers.
Pazarišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m; Pazares ezers; Pazarišķu ezers.
Baltmuižas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 130 m vjl., platība 9,2 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~250 m, lielākais dziļums 32,5 m.
Svuiļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 132,6 m vjl., platība — 11 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~250 m, lielākais dziļums — 10 m; Svullu ezers.
Sveikatas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m; Sveikala ezers.
Ārgaila ezers ezers Austrālijā (_Argyle, Lake_), Rietumaustrālijas ziemeļaustrumos, noteka pa Ordas upi uz Timoras jūras Žozefa Bonaparta līci.
Brocēnu ezers ezers Austrumkursas augstienē, Cieceres pagastā, 89,4 m vjl., platība — 43,6 ha, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 14,6 m, cauri tek Vēršādas upe.
Lubāns Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers.
Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m.
Purva ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - \~1 ha.
Eiķēnu ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 10,4 ha; Eiķeni; Ēķenu ezers.
Pulles ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 2,4 ha; Palles ezers.
Zupānu ezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 3,3 ha; Spārviņu ezers; Zupas ezers.
Jāņuciema ezers ezers Demenes pagastā, platība — 11,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, iztek Lucesas labā pieteka Jāņupīte, ietek Kumbule.
Idūnas ezers ezers Drabešu pagastā (lielākais 3 ezeru grupā) netālu no Idūnu mājām, platība - 3 ha.
Vēķis ezers Drabešu pagastā, ietilpst Āraišu ezeru grupā, 128,5 m vjl., platība - 12,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,2 km, dziļums - līdz 6,1 m; Vēķu ezers.
Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers.
Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers.
Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis.
Viņaudu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā pie Stalbes pagasta robežas, 49,3 m vjl., platība - 10,6 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,25 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaudzis, ar dūņainu dibenu.
Plaužu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 57 m vjl., platība — 13,6 ha, garums — >0,5 km, lielākais platums — \~0,4 km, lielākais dziļums — 6 m, eitrofs, aizaugums — 25%; Plaudis; Plaudes ezers.
Muižnieka ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 62 m vjl., platība - 10,5 ha, garums - 800 m, platums - 110-170 m, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - >1/3; Muižnieku ezers; Muižnieks.
Sārumezers Ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums.
Vagulas ezers ezers Igaunijā, Veru apriņķī, caurtek Vehandu upe.
Vakatipa ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Wakatipu"), Dienvidsalas dienvidu daļā, Dienvidalpos 326 m vjl., platība - 293 kvadrātkilometri, garums - 84 km, lielākais platums - 6 km, dziļums - 378 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, notece pa Kavaravas upi uz Klūtu.
Baltezers Ezers Jersikas līdzenumā, Augšdaugavas novada Vaboles pagastā 6 km uz dienvidrietumiem no Kalupes, 101,4 m virs jūras līmeņa, garums - 1,2 km (ziemeļu-dienvidu virzienā), dziļums - līdz 15,8 m.
Šuņezers ezers Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļrietumu daļā, 94 m vjl., platība - 74,6 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 3,1 m, eitrofs, iztek Šūņu upe.
Krivānu ezers ezers Kalupes pagastā, pie Vaboles pagasta robežas, platība — 11,8 ha; Aukštanu ezers.
Seiļu ezers ezers Kalupes pagastā, platība - 17 ha.
Ņerpičjes ezers ezers Kamčatkas pussalā 0,4 m vjl., Krievijas Kamčatkas apgabalā, platība - 552 kvadrātkilometri, līmeni ietekmē Klusā okeāna plūdmaiņas, ietek 117 nelielas upes, iztek Kamčatkas upes pieteka Ozjornaja.
Abitibi ezers ezers Kanādā (_Abitibi, Lake_), uz Ontārio un Kvebekas provinces robežas, 265 m vjl., vidējais dziļums 3,5 m, iztek Abitibi upe.
Bižas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, 172,7 m vjl., platība — 173,6 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 2,4 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums — \~90%, ziemā ūdenī trūkst skābekļa, bagāta ornitofauna; Biža ezers; Bīžu ezers; Vieža ezers.
Pozņakovas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 22,2 ha; Poznakovas ezers; Pozņakova ezers; Mazais Kustaru ezers; Mazais ezers.
Ņemčiks ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 7,7 ha; Ņemčika ezers.
Bebrišu ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 2,4 ha; Belbošu ezers.
Dubulis Ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība 10,2 ha; Dubļu ezers.
Ustubnīks Ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 145,4 m vjl., platība - 17 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 12,2 m, aizaugums - \~15%; Uztupnieku ezers; Ustubņiku ezers.
Teļecas ezers ezers Krievijā (_Teleckoe ozero_), Altaja Republikas austrumos 436 m vjl., platība - 223 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 325 m, garums - 78 km, vidējais platums - 3 km, ietek \~70 upju, iztek Obas labā satekupe Bija; Altinkels.
Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā).
Kubenas ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā 100 m vjl., platība — 648 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — \~3 m, garums — \~60 km, platums — līdz 15 km, ietek \~30 upju, iztek Suhona.
Segliņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 42,5 m vjl., platība — 29 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,34 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas ar kopējo platību 3,8 ha, eitrofs, aizaugums — \~5%; Segliņa ezers.
Zilonis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 48,6 m vjl., platība - 16,4 ha, lielākais dziļums - 5,1 m; Dzilonis; Zilona ezers; Zilonīša ezers; Ziloņa ezers; Ziloņu ezers; Zīloņu ezers.
Gulbis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 49,7 m vjl., platība - 24,6 ha, lielākais dziļums - 3,1 m; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
Sūnezers Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,4 ha; Sūdu ezers; Sūnu ezers; Sūniņu ezers.
Sventiņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,5 ha; Sventiņu ezers.
Zāļu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,8 ha; Zāļezers.
Mežmuižas ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 46,2 m vjl., platība — 12,2 ha, lielākais dziļums — 4,6 m; Mežamuižas ezers; Mežkunga ezers; Mežkungu ezers; Mežniecības ezers; Sloku ezers.
Usmas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzdenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība — 3470 ha, kopā ar salām 3890 ha, garums — 13,5 km, lielākais platums — 6 km, vidējais dziļums — 5,4 m, lielākais dziļums — 27 m, ietek 10 upes, iztek Engure, eitrofs, aizaugums — 5%.
Pluncezers Ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, 34,2 m vjl., platība - 42,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,8 m., dibens līdzens ar biezu dūņu slāni, (sapropeļa slānis līdz 7 m biezs), eitrofs, sekls un stipri aizaudzis, ietek Briežupe, ietilpst dabas liegumā "Plunču ezeara meži"; Plunču ezers.
Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers.
Ulungurs Ezers Ķīnas ziemeļrietumos, Džungārijas ieplakas ziemeļu daļā 468 m vjl., platība - 850 kvadrātkilometru, pietece no Ulunguras upes.
Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers.
Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Voloveca ezers; Volovecas ezers.
Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers.
Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs.
Asariņs Ezers Latvijā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 3,9 ha.
Alūksnes ezers ezers Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novadā, platība - 15,44 km^2^, garums - 5,7 km, platums - līdz 4,25 km, viens no augstākajiem Latvijas ezeriem - 183,7 m virs jūras līmeņa, ezera dienvidrietumu krastā atrodas Alūksnes pilsēta, iztek Alūksnes upe.
Aperērna ezers ezers Lielbritānijā (_Upper Lough Erne_), Ziemeļīrijas Fermenas apgabalā, caurtek Ērnas upe.
Louerērna ezers ezers Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Fermenas apgabala ziemeļrietumu pusē, caurtek Ērnas upe.
Dūņezers Ezers Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, platība - 135,6 ha, garums - 4,75 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1 m, iztek Svētupe; Dūņu ezers; Limbažu Dūņezers.
Lejas ezers ezers Limbažu novada Liepupes pagstā, platība — 1 ha.
Višezers Ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, Laugas purvā, platība - 10,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, iztek Ķīšupe; Viešezers; Laugas ezers; Viršu-Linu ezers; Viršu-Višu ezers.
Cimelis ezers Limbažu pagastā, platība - 12,7 ha, iztek Cimeļupe; Ciemeļu ezers; Cimeļa ezers; Cimeļezers.
Mazezers ezers Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 5,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m, ietek Cimeļupe, atrodas starp Riebezeru un Auziņu ezeru.
Riebiņu ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā, Cēsu novada Straupes pagastā, 51,2 m vjl., platība — 75,5 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, bagāta ihtiofauna; Riebinu ezers.
Skrebeļu ezers ezers Līvānu novada Rožupes pagastā, platība — 6,4 ha.
Silavu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,0 m vjl., platība — 14 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~200 m, lielākais dziļums — 5,5 m, zemākais no Silavas ezeriem ar noteci uz Daugavu pa Silupīti.
Lielais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - 0,2 km, Lielais Peisaku ezers; Peisaku ezers.
Mazais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 1,4 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~100 m.
Bečeru ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 10,7 ha, garums — \~0,6 km, lielākais platums — 0,5 km; Bočaru ezers; Bočeru ezers.
Sleinovas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 25,4 ha, garums — \~1,2 km, lielākais platums — 0,5 km; Sleinavu ezers; Sleinova ezers; Sleiņevas ezers.
Rovinkas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m.
Vorcu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 24,4 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - 0,4 km; Orca ezers; Vorca ezers.
Rogaižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 58 ha, V veidīgs, garums — 1,2 km abos virzienos, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,5 m; Rogaižu ezers.
Vorkaļu ezers ezers Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 8,8 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,3 km; Verakļu ezers; Vorakļu ezers; Vorekļu ezers.
Lazdonas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, 135,6 m vjl., platība — 30,2 ha, garums — 1,5 km (puslokā pa ass līniju), lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 22,9 m, eitrofs, maz aizaudzis, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Muižas ezers.
Siežu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~300 m; Sieža ezers.
Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks.
Rustiņa ezers ezers Madonas novada Ošupes pagastā, platība - 1,5 ha.
Melnezers ezers Mārupes novada Salas pagastā, platība - 10,3 ha.
Harnūrs Ezers Mongolijas rietumos ("Har nuur"), Lielo ezeru ieplakā 1132 m vjl., platība - 575 kvadrātkilometri, pietece pa Haraihoingolu no Harusnūra ezera, notece uz Dzabhanas upi un Durgennura ezeru.
Huvsguls Ezers Mongolijas ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1645 m vjl., platība - 2620 kvadrātkilometru, garums - 134 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 238 m, ietek 46 upes, vienīgā notece pa Egu (Egingolu) uz Selengu.
Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers.
Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers.
Vardulis Ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā, platība - <1 ha; Igluma ezers.
Babītes ezers ezers Piejūras zemienē, Mārupes novada Babītes un Salas pagastā, 0,2 m virs jūras līmeņa, platība — 2556 ha, garums — 13,5 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,7 m, ūdensputnu koncentrēšanās vieta; Babja ezers.
Kapineits Ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers.
Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers.
Mazazars Ezers Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, caurtek Zušupe, platība - 3,4 ha; Mazezers.
Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe.
Zvārdes ezers ezers Saldus novada Zvārdes pagastā, platība — 20 ha, iztek Ezeres pieteka Klagātupīte; Odzēnu ezers; Odzeņu ezers; Odziņu ezers.
Silguldas ezers ezers Silguldas purvā, Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība — 6,9 ha; Siguldas ezers.
Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera.
Tavainis ezers Straupes pagastā, aizaudzis.
Ķiržu ezers ezers Straupes pagastā, mežā, 62 m vjl., platība - 14,7 ha, garums - 1,4 km, platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 5,6 m, eitrofs, 1/4 platības aizaugusi; Ķiršu ezers; Ķiržu-Ķirzas ezers; Tirša ezers.
Melnezers ezers Straupes pagastā, platība - 2,6 ha.
Līņezers ezers Straupes pagastā, platība - 9,5 ha; Līņu ezers; Linezers.
Salas ezers ezers Straupes pagastā, platība — 1,6 ha.
Mazā dzelve ezers Straupes pagastā, platība — 2,4 ha.
Ceplīšu dzelve ezers Straupes pagastā, purvā, platība — <1 ha.
Dusas ezers ezers Suduvas augstienē, Lietuvā, platība 2330 ha, vidējais dziļums - 14,7 m, lielākais - 32,4 m, notece uz Nemunas pieteku Šešupi.
Rūmiķis Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,7 m vjl., platība - 10,5 ha, lielākais dziļums - 4,3 m; Rumiķu ezers; Rūmiķu ezers.
Diņģezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1 ha; Dingeru ezers; Diņģeru ezers.
Asarītis Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asariņš; Asarīšu ezers; Asaru ezers.
Mellupezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 6,8 ha; Melnupezers; Melnupes ezers; Melnupu ezers.
Mordangas ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mežezeru, platība — 45 ha, garums — 2 km, maksimālais platums — \~0,4 km, iztek Kāņupe uz Usmas ezeru.
Pļavu ezers ezers Talsu novada Laucienas pagastā, platība — 21 ha, ietek Pļavupe, iztek Jādekša.
Stupēnu ezers ezers Taurenes pagastā, 184,8 m vjl., platība — 37,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 7,2 m, cauri tek Gauja; Stupeņu ezers; Stemiķis; Stemiķu ezers.
Andums Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m.
Vēršādiņa Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~130 m; Vēršāda; Vēršādas ezers.
Rūķis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 14,3 ha, garums - 600 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Glodis; Glūdes ezers; Rūķezers; Rūķu ezers.
Sutainis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 2,4 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~60 m; Sutaines ezers.
Kukris Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 21,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums - >400 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Kiekuru ezers; Kukru ezers; Kukuru ezers; Kūkuru ezers; Kūrīļu ezers.
Valdis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 24,8 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 14,1 m; Vadžu ezers; Valža ezers; Valžezers; Valžu ezers.
Vircelis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums un platums - >250 m; Viceļa ezers; Vircēlis; Virceļa ezers; Virdēlis; Viruļa ezers.
Trūdis Ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~100 m; Trūdu ezers; Trūža ezers.
Vēderis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 63,2 m vjl., platība - 50,8 ha, garums - 1,05 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 3,7 m; Vēdera ezers; Vederu ezers.
Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis.
Darvas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 2,3 ha.
Sētas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 22,6 ha.
Vadainis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 49,6 ha; Vadaiņa ezers.
Līdacis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha; Līdaces ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers.
Vāveres ezers ezers Valles pagastā, platība - 14,3 ha, dziļums - līdz 0,9 m, iztek Svētupe; Vāveru ezers.
Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km.
Jūdažu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Siguldas pagastā, platība — 32,7 ha, garums — 1,8 km, platums — 230 m, lielākais dziļums — 8 m, iztek Teiļupe; Tīruma ezers.
Govenis Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers.
Graustiņš Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers.
Atstirves ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novadā, Liezēres ezeru grupā, 203,6 m vjl., Platība - 20,7 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,8 m, makšķerēšanas liegums; Actirves ezers; Aktirves ezers; Astirvas ezers; Atsternas ezers.
Sezēris Ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers.
Liezēris Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 184,2 m vjl., platība - 106 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Liezeres ezers; Liezēres ezers.
Asarājs ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha; Asaru ezers; Melnezers.
Asaru ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha.
Ziemēns ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 5,1 ha, dziļums - līdz 11,3 m; Siemēnu ezers; Raudiņš.
Lazdiņu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu un Vaives pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība — 8,9 ha.
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers.
Salainis Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas.
Rajevkas ezers ezers Zilupes līdzenumā, Kreiču purvā, Ludzas novada Blontu pagastā, 107,4 m vjl., platība - 42,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km, lielākais dziļums - 3,3 m, distrofs, maz aizaudzis; Rajevas ezers; Rājevas ezers; Rojevkas ezers; Ņīvu ezers.
Šešku ezers ezers Zilupes līdzenumā, Pasienes pagastā, 120,5 m vjl., platība — 40,0 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,5 m, eitrofs, aizaugums — 20%; Šeševskas ezers; Šešķu ezers; Zaborjes ezers.
Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte.
Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis.
notekezers Ezers, no kura iztek viena upe vai vairākas upes.
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš.
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis).
Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas.
Amucho ezeru grupa Ķīnā (_Amu Co_), Tibetas autonomā reģiona Nakčhu prefektūrā.
Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
Limbažu ezeri ezeru grupa meridionālā ielejveida pazeminājumā starp Metsepoles līdzenumu un Idumejas augstieni, lielākie – Limbažu Lielezers, Dūņezers, Lādes ezers un Sārumezers, kā arī nelielais Mazezers.
Aumeisteru ezeri ezeru grupa uz ziemeļiem no Aumeisteru paugurvaļņa, Valkas novada Zvārtavas pagastā, gk. Vidusgaujas ieplakā, 15 ezeri ar 240 ha kopplatību; Zaķu ezeri.
Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis.
Stiklu ezeri ezeru grupa Ventspils novada Puzes pagastā, 30-33 m vjl.: Dižiere, Dziļene, Maziere, Seklene, Velnezers un Zutene.
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri.
Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers.
Pokuļevas ezeri ezeru pāris Balvu novada Vīksnas pagastā, 6 km uz dienvidrietumiem no Kupravas.
Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels.
Faksa Fakselvena - upe Zviedrijā.
vajadzība faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
Vonganuja Fananui - upe Jaunzēlandē.
pahvini Fangi - tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos.
pangvi Fangi - tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos.
galēniskie preparāti farmaceitiski preparāti (tinktūras, ekstrakti, sīrupi u. c.), kurus iegūst no augiem un dzīvniekiem.
electuaria Farmacijā pulveru maisījums ar sīrupiem, medu vai augļu savārījumu.
pasole Fasole - dārza pupu šķirne.
Preiļupe Feimankas kreisā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 19 km, kritums - 42 m; Preļka; Prēle; augštecē Šaurupīte.
Šaurupīte Feimankas kreisā krasta pietekas Preiļupes nosaukums tās augštecē Rušonas pagastā.
laukšpatīdi Feldšpatīdi, minerālu grupa, ar SiO2, nepiesātināti alumosilikāti izvirdumiežos; izmanto keramikas un stikla rūpniecībā, alumīnija, kālija, cēzija ieguvei, kā arī par apdares akmeņiem.
nefelīns feldšpatīdu grupas iežveidotājs minerāls, nātrija un kālija alumos silikāts (Na, K)AlSiO~4~; izmanto alumīnija ieguvei, ķīmiskajā rūpniecībā, keramikā.
Adramelehs Feniķiešu mitoloģijā - asinselks, kam upurēja cilvēkus, galvenokārt bērnus.
salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām.
aminofenols Fenola atvasinājums, kura molekulā ir pirmējā aminogrupa, bezkrāsaini kristāli.
lignāni fenolisko ekstraktvielu grupa, kas ir dimēri - sastāv no 2 fenilpropāna vienībām, kas saistītas dažādos veidos.
fenolāti Fenolu atvasinājumi, kuru molekulā hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar metāla atomu.
izomerāzes Fermenti, kas katalīze dažu organisko vielu grupu iekšmolekulārās pārneses reakcijas.
dezamināze Ferments, kas katalizē aminogrupas atšķelšanu no organiska savienojuma.
karboksipeptidāze Ferments, kas šķeļ polipeptīdus no tā virknes gala, kurā ir brīva karboksilgrupa; atrodams aizkuņģa dziedzeru sulā.
proteāze Fermentu (peptidāžu) grupa, kas katalīzē peptīdsaišu hidrolīzi peptīdos un olbaltumvielās.
desmolāzes Fermentu grupa; desmolāzes saskalda organiskus savienojumus, pārraujot saites starp oglekļa atomiem; tām ir liela nozīme rūgšanas un audu elpošanas procesos.
liāzes Fermentu klase; veicina atomu vai atomu grupu atšķelšanos no substrāta, veidojot dubultsaites, vai minēto atomu pievienošanos dubultsaitēm.
transferāzes Fermentu klase; veicina dažādu ķīmisku grupu pārnesi no viena savienojuma uz otru.
fibrinoīdā nekroze fibrīna u. c. plazmas proteīnu izgulsnēšanās uz nieru augšupējo arteriolu sienām ļaundabīgās hipertensijas gadījumā; bieži komplicējas ar iekaisuma infiltrāciju un trombozi asinsvadu lūmenā.
ieskaņot Fiksēt (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē).
starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
bondiāde Filmu kopa, kuru galvenais varonis ir superizlūks Džeimss Bonds; bondiāna.
paralēlisms Filoģenētiski radniecīgu organismu grupu evolūcija līdzīgā virzienā.
finieru salīmēšana slīpsadarā finieru gabalu savienošana, salīmējot pa fazītēm pēc to nošļaupšanas.
lobnazis finieru lobmašīnas suportā iestiprināts griezējinstruments finiera lentes nogriešanai no finierkluča; lobmašīnas nazis.
mikroprocesors Intel Pentium firmas _Intel_ 1933. g. izstrādāts 32 bitu superskalārs sarežģītas instrukciju kopas mikroprocesors, kas ir atpakaļsaderīgs ar mikroprocesoru _80x86_ saimi.
mikroprocesors Intel Pentium Pro firmas _Intel_ mokroprocesoru _80x86_ saimes superskalārs 32 bitu mikroprocesors, kurš satur arī otrā līmeņa kešatmiņu.
bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus.
koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus.
apvads Fizioģeogrāfiskās rajonēšanas taksonomisko vienību pakāpe, kas var būt rajonu grupa.
ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
pilates Fizisku vingrinājumu komplekss, ar kuru palīdzību, izmantojot dažādus palīglīdzekļus, tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, pareiza elpošana.
riasi Fjordiem līdzīgu upju grīvu spāniskais nosaukums.
ciprofloksacīns fluorhinolonu grupas antibiotika, ko lieto vairāku bakteriālu infekciju ārstēšanai.
Ančupānu kalni fluvioglaciālu kēmu vidējpauguru un lielpauguru grupa Latgales augstienes ziemeļu daļas malā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, izveidots piemiņas ansamblis fašistiskā terora upuriem.
sandhi Fonēmu grupas maiņa morfēmu kopā (iekšējais sandhi) un vārdu savienojumā (ārējais sandhi).
prosodisks elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; suprasegmentāls elements.
formastērps Forma (8) - instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
eozojs Formāciju grupa starp arhaisko un palaiozoisko, sastāvoša gk. no klastiskiem iežiem ar pirmām drošām fosilijām augšdaļā.
pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna (parasti, veidojot citu organizētu cilvēku grupu).
kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis.
fosfolipoīds Fosfatīds, lipoīdu grupas savienojums, kura sastāvā ir fosforskābe.
fosforīti Fosfātu grupas nogulumu ieži, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcija fosfāti (lieto superfosfāta ražošanai).
monoaminodifosfatīds Fosfolipīds, kura molekulā ir divas fosfātgrupas un viena aminogrupa.
monoaminomonofosfatīds Fosfolipīds, kura molekulā ir viena fosfātgrupa un viena aminogrupa; pie tiem pieder lecitīns un kefalīns.
defosforilācija Fosforgrupas atšķelšana no organiskas vielas.
ostrakodi Fosili posmkāju grupas mikroorganismi.
pleziantrops Fosils pērtiķcilvēks ("Plesianthropus"), dzīvojis pliocēna beiguposmā; pieder pie australopitekiem.
anhitērijs Fosils trīspirkstu nepārnadzis, kas pieder pie zirgu grupas.
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi; šīs grupas rāpuļi.
izohēlija Fotokopēšanas metode, ar kuru iegūst pēc optiskā blīvuma (toņiem) dažās laukumu grupās sadalītu monohromo attēlu.
fragmentizācija Fragmentarizācija - sadrumstalošanās, viendabības un kopības zudums; sadalīšanās grupās.
otzovisti Frakcionāra grupa Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, kas izveidojās 1908. gadā un prasīja atsaukt pārstāvjus no legālajām organizācijām.
merveilleuse Francijā 18. gs. beigās nosaukums sievietei, kas dūrās acīs ar pārspīlētu modi: grieķu tunikas atdarinājumu vai kupliem brunčiem.
Reinjona Francijas aizjūras reģions Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, lielākā sala Maskarēnu salu grupā, 800 km uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 2512 kvadrātkilometru, 827000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sendenī, administratīvais iedalījums - 4 apriņķi.
Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi.
Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces.
Luāra Francijas lielākā upe (_Loire_), garums - 1012 km, izteka Sevēnos 1424 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Biskajas līcī.
Franču Polinēzija Francijas valdījums Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. _Polynesie Francaise_), uz dienvidiem no ekvatora, ietver 5 salu grupas, platība - 4167 kvadrātkilometri, 291000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Papeete.
Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē.
barbizonieši franču ainavu gleznotāju grupa, kas 19. gs. darbojās Barbizonas ciemā.
morālists Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
parnasieši Franču dzejnieku grupējums 19. gs. 2. pusē, kas svarīgu lomu piešķīra dzejas formas izkoptībai, smalkumam principa "māksla mākslai" iemiesošanai, pārstāvot klasicisko poētisko tipu.
ripuari Franku cilšu grupa, kas 3-5 gs. dzīvoja ap Reinas vidusdaļu.
Fransesa Frānsisa - upe Kanādā.
rupjfrēze Frēze (kā) rupjapstrādei.
rupjfrēzēšana Frēzēšana, kurā veic (kā) rupjapstrādi.
frī kartupeļi fritēti kartupeļi jeb kartupeļu friti, eļļā ceptas kartupeļu šķēlītes.
Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste.
Rietumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz rietumiem no Emsas grīvas un ietilpst Nīderlandes teritorijā, lielākās salas - Teksela, Vlīlande, Tershelinga, Amelande, Shīrmonikoga.
Ziemeļfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz ziemeļiem no Vēzeres grīvas, lielākās salas - Rēme, Zilte, Fēra, Fāne, Nordštrande, Pelvorma.
fubļa fui bļa, rupji vārdi, ieraugot kaut ko pretīgu.
ftalāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu kraupi, ķiršu lapbiri, vīnkoku miltrasu u. c. slimības.
kaptāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu un bumbieru kraupi, kauleņkoku sausplankumainību, kartupeļu lakstu puvi, biešu neīsto miltrasu un dažādas krāšņumaugu slimības.
figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi.
karbonilgrupa Funkcionālā grupa organiskajos savienojumos >C=O, kas raksturīga, piem., aldehīdiem, ketoniem, karbonskābēm, laktoniem, laktamiem.
Librevila Gabonas galvaspilsēta, osta Gabonas upes estuārā, 604000 iedzīvotāju (2007. g.).
Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā.
ūķeris Gādīgs un taupīgs cilvēks.
ūķis Gādīgs un taupīgs cilvēks.
ūķīzers Gādīgs un taupīgs cilvēks.
dubultaplieva Gadskārtas kodola zonā, kuru krāsa un īpašības tuvas aplievas krāsai un īpašībām; vērojama apaļkoku galos dažāda platuma viena vai vairāku gredzenu veidā ar gaišāku koksni par apkārtējo, uz zāģmateriāla sānu virsmām - tādas pašas krāsas joslu veidā; bieži tā ir trupējusi.
Equus october gadskārtējais zirga upuris oktobrī Marsa laukumā Senajā Romā.
dabūt pigu gaidītā, cerētā vietā saņemt rupju atteikumu, noraidījumu, neko nedabūt.
sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni.
gailīši Gailīšu upe - Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
eskadriļa Gaisa kara spēku taktiskā apakšvienība, kas sastāv no lidaparātu grupām vai posmiem.
krimšana Gaisa rīšana zirgiem, netikums ko tie mācās viens no otra, īpaši, ja tiem par maz rupjas barības; noved pie kuņģa-zarnu slimībām.
fotārijs Gaismas ārstniecības kabinets cilvēku grupveida apstarošanai ar ultravioletiem un siltuma stariem profilakses un ārstēšanas nolūkā.
likarni Gaismas nesējs, devējs; logi bēniņu jumta daļā vai kupolā.
kofeons Gaistoša eļļa, kas attīstās kafijas pupiņās grauzdēšanas procesā un piešķir kafijai raksturīgo smaržu; kofeols.
kofeols Gaistoša eļļa, kas attīstās kafijas pupiņās grauzdēšanas procesā un piešķir kafijai raksturīgo smaržu; kofeons.
markazīts gaiši dzeltens sulfīdu grupas minerāls ar metālisku spīdumu FeS~2~, izejviela sēra un sērskābes iegūšanai.
tirkīzs Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens).
saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
dzosgājiens Gājiens tupus, balstot rokas gurnos.
galaktiku grupa galaktiku grupējums, kurā ietilpst vairākas galaktikas vai daži desmiti galaktiku.
superkopa Galaktiku grupu un galaktiku kopu sakopojums, kas ir vienots telpisks veidojums.
Krabja miglājs galaktiskais emisijas miglājs Vērša zvaigznājā; 1054. g. notikušā supernovas uzliesmojuma atliekas.
Testudo elephantopus Galapagu milžbruņurupucis.
ziloņu bruņurupucis Galapagu milžbruņurupucis.
Galapagu milžbruņurupucis Galapagu salās dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 110 cm, augstums - līdz 60 cm, masa - 100-400 kg.
terine Galda trauks (parasti no porcelāna vai sudraba), kurā pasniedz zupu vai sautējumu.
galt Galdīt - lobīt, lupināt (zirņus, pupas).
spārns Galējais grupējums (politiķu, zinātnieka u. tml. kopumā).
Gaļega Galjego - upe Spānijā.
arusi Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
barareti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
borani Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
iti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
vardaji Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
tulami Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas vidienē.
mači Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas vidienes rajonos uz ziemeļaustrumiem no Adisabebas.
Ezus Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, viņam domātais upuris bijis jāpakar ozola zaros; uz vairākiem altāriem viņš attēlots stāvam pie koka ar sirpi (cirvi) rokā.
tektozagi Gallu cilts, kas ap 300 g. p. m. ē. no Gallijas pārgāja uz Mazāziju pa ceļam izlaupot Delfus; vēlāk tos pakļāva romieši.
kamarilja Galminieku grupa, kliķe, kas ar intrigām valsts lietas ietekmē sev par labu.
kuņauklis Galos sasieta dubulta virve, ko izmanto rokas dzirnavās augšējā dzirnakmens nostiprināšanai un attāluma starp dzirnakmeņiem regulēšanai, lai varētu iegūt dažāda rupjuma malumu.
matēdis Galvas kraupa, matēzis.
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu).
pamatkadri Galvenā darbinieku grupa (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
Ou grēda galvenā ūdensšķirtnes grēda Honsju salas ziemeļos (“Ou sammyaku”), Japānā, garums — \~400 km, augstums — līdz 2041 (vulkāns Ivate), grēdā 7 vulkānu grupas, arī darbīgais vulkāns Bandajs.
pamatsastāvs Galvenā, arī lielākā (dzīvnieku grupas, parasti ganāmpulka) daļa.
pamatspēks Galvenā, nozīmīgākā (cilvēku) grupa.
pamatposms Galvenā, nozīmīgākā (organizētu cilvēku) grupa (kādā sistēmā).
pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā).
pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā organizētas (cilvēku) grupas daļa.
pamatgrupa Galvenā, nozīmīgākā, arī pastāvīgākā grupa.
kodols Galvenā, vadošā (cilvēku) grupa (kādā kolektīvā).
teīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu; kofeīns.
kofeīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu.
vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.
ienākuma nodoklis galvenais tiešo nodokļu veids, ar ko apliek pilsoņu darba algu u. c. ienākumus un uzņēmumu, organizāciju u. c. juridisku personu peļņu; tas tiek iekasēts pēc progresīvām un proporcionālām likmēm, kas diferencētas pa nodokļu maksātāju grupām.
ģenerālkomisariāts galveno administratīvo iestāžu nosaukums Vācijas okupētajās zemēs 2. pasaules kara laikā.
pamatkodols Galveno, nozīmīgāko cilvēku kopums (kādā cilvēku grupā); arī kodols (8).
frikandeles Gaļas ķilķēni zupā.
rasoļņiks Gaļas vira (ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem), kurai vārīšanās beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus vai marinētus gurķus.
atlaupeņu zupa gaļas zupa ar ar putraimiem un kartupeļiem.
kapele Gaļas zupa, kurai pievienoti atdzisuši vārīti kartupeļi.
Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
Bandžula Gambijas galvaspilsēta (angļu val. "Banjul"), jūras un upes osta Atlantijas okeāna krastā, atrodas Sentmēri salā Gambijas grīvā, 34400 iedzīvotāju (2007. g.), Gambijas lielākā pilsēta, ekonomikas un tirdzniecības centrs.
stepes ieplaciņa gandrīz līdzens, parasti ieapaļš pazeminājums, kas sastopams pa vienam vai grupās ūdensšķirtņu līdzenās virsmās pustuksnešu, stepju vai mežastepju zonās.
akota vilnas šķiedra gandrīz taisna, rupja šķiedra, kuras šķērsgriezumā ir trīs slāņi – zvīņu, korteksa un serdenes slānis.
patupus Gandrīz tupus, arī daļēji tupus.
Krāčupe Ganekļupe, Mežezera (Kāņu ezera) pieteka.
Ganeklis Ganekļupe, Mežezera pieteka.
Sundarbana Gangas un Bramaputras deltas pārpurvotā dienvidu daļa Indijā un Bangladešā, platība - >50000 kvadrātkilometru, daudzas zemas salas (kopējā platība - 27000 kvadrātkilometru), upju attekas, mangroves krūmāji.
Džamna Gangas upes labā krasta pieteka ("Yamuna"), Indijā, garums - 1384 km, sākas Himalajos (3255 m vjl.).
Gaņģupe Gaņģupīte, Glāžupes pieteka.
ameji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
atajali Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
bununi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
covi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
emeji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
paivani Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
seiseti Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
pinpi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo piekalnēs un līdzenumos, gandrīz asimilējušies ar ķīniešiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi.
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi).
Kemijoki garākā upe Somijā (somu val. _Kemijoki_), Lapzemē, garums - 552 km, sākas Mānselkes augstienes austrumu malā pie Krievijas robežas, ietek Botnijas līča ziemeļu galā.
akots Garākā, spīdīgākā, rupjākā spalva (dažu kažokzvēru apmatojumā).
riņķvads Garāks tīkls lielākas ezera vai upes daļas aptveršanai.
sielains Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
sielājs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
sielējs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
sielis Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
siels Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
duļķis Garens objekts ar nostrupinātiem galiem (piemēram, nūja, tārps).
pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
cimini Gari mati, apspalvojums; matu, spalvu čuprs.
taustes mati gari un rupji mati uz dzīvnieku lūpām, ap nāsīm un acīm, kuri uztver mehāniskus kairinājumus; gaļēdājiem tie ir rindās uz lūpām.
aizsargmati Gari un rupji mati, kas veido krēpju, astes un kāju lejasdaļas apmatojumu.
latitudināri Garīdznieku grupa Anglijas Baznīcā 17. gs., kas bija gatavi piekrist, ka baznīcas pārvaldību un kulta praksi pārveido tā, lai tā būtu pieņemama disidentiem.
kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, iemaņas sadzīvē (indivīdam, cilvēku grupai).
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
ciešs Garīgi saliedēts, vienots (par cilvēku grupu).
kristaceļš Garīgo dziesmu kopums par Jēzus Kristus ciešanu un nāves upuri.
spirituālijas Garīgo tiesību grupa, kas pienākas kādam baznīcas amatam.
krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu kopums (indivīdam, cilvēku grupai).
tumšupieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Tumšupe" iedzīvotāji.
Garoza Garoze, Lielupes pieteka.
Garozis Garoze, Lielupes pieteka.
grēku krekls garš rupja auduma krekls, ko uzvilka (līdz 18. gs.) uz kailas miesas sievietēm, kas bija dzemdējušas bērnu bez laulības, un lika viņām stāvēt publiskā vietā vispārējam apsmieklam.
limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu; neliels, vasarā izsīkstošs ezers.
upes gultne garš, šaurs pazeminājums upes ielejas dibenā, ko visu gadu aizpilda upes ūdens.
garbuze Gaskoņas zupa no dārzājiem un gaļas.
cukurot Gatavot cukurā, cukura sīrupā, stipri saldināt ar cukuru.
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu.
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe.
Siļķupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - 8 km, augštece Priekuļu pagastā; Siļķes upe.
Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega.
Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte.
Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe.
Vāļkalnu upīte Gaujas kreisā krasta pieteka Drabešu pagastā; Vāļupīte.
Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe.
Ubeja Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, lejtecē Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - 11 km.
Aima Gaujas kreisā krasta pieteka Grundzāles, Zvārtavas un Gaujienas pagastā; Zvārtavas upe.
Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga.
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte.
Inčupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā; Dzelzāmuru upe; Līčupe; Skolas upe.
Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa.
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe.
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe.
Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe.
Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts.
Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte.
Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte.
Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe.
Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe.
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km.
Rāmnieku strauts Gaujas kreisā krasta pieteka, Cēsu un Siguldas novada robežupe.
Aukstais dīķis Gaujas kreisā krasta vecupe pie Inčukalna Velnalas, Inčukalna pagastā.
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte.
Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe.
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte.
Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km.
Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte.
Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe.
Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene.
Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe.
Mustjegi Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja; Melnupe.
Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte.
Runtiņš Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā, garums - \~4 km; Runtiņupīte.
Brasla Gaujas labā krasta pieteka Limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija.
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe.
Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene.
Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte.
Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe.
Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis.
Strenčupīte Gaujas labā krasta pieteka Strenču novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m; Jērcēnu upe.
Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava).
Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km.
Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe.
Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis.
Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte.
Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte.
Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte.
Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte.
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
Vaidava Gaujas labā krasta pietekas Strīķupes senāks nosaukums.
Grotiņgrāvis Gaujas pietekas Draņķupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
Rīgupe Gaujas pietekas Iežupes paralēls nosaukums tās augštecē līdz Kūrupes ietekai.
Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem.
Eniņa atteka Gaujas vecupes atteka Valmieras novada Kauguru pagastā, platība - 3,7 ha.
Koiva Gaujas vidusteces nosaukums Igaunijā, posmā, kur tā ir Latvijas un Igaunijas robežupe.
Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
gryuslis gavēņa ēdiens (sagrūsti kartupeļi, pupas un zirņi kopā).
bigucis Gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas.
stuļčuks gavēņa laika ēdiens, piestā sagrūsti novārīti šķēlēs sagriezti auksti kartupeļi ar linsēklu eļļu.
spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām.
Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra.
cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas.
lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos.
grūt Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos; brukt.
brukt Gāzties un pārvērsties drupās; grūt.
brukt Gāzties, strauji slīdēt lejup.
blandi Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
bogoti Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
buli Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
zardaštri Gebri - persiešu grupa Irānā.
limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes.
gēnu rekombinācija gēnu pārgrupēšanās, kas ir viens no faktoriem, kuru dēļ pēcnācējiem ir citādas īpašības nekā to vecākiem; universāls bioloģiskais mehānisms, kas piemīt visām dzīvajām sistēmām - no vīrusiem līdz augstākajiem augiem, dzīvniekiem un cilvēkam.
Ģercāni Gercāni, apdzīvota vieta Līvānu novada Rožupes pagastā.
Gagra Ghāghara - upe Ķīnā, Nepālā un Indijā.
gildži Gilzaji - afgāņu cilšu grupa.
povindi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, klejotāji karavāntirgotāji, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
aliheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
nasiri Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
suleimanheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
taraki Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
tohi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms).
andari Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
Gilgeričaja Gjuļgeričaja, upe Krievijas Dagestānas Republikā.
Dzirnupe Glāžupe, Salacas pieteka.
Dzirnupīte Glāžupe, Salacas pieteka.
Līvupe Glāžupe, Salacas pieteka.
Medajtērce Glāžupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km.
Gaņģupīte Glāžupes labā krasta pieteka Alojas novada Staiceles pagastā, izteka Igaunijā, garums - 7 km.
Maldupīte Glāžupes labā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - 6 km; Maldupe.
trichoseptoria Gleosporiju ģints sēņu grupa, ko dažkārt nodala atsevišķā gintī.
najadas Gliemeņu dzimta, plaši izplatīta un daudzām sugām, kuras visai mainīgas; galvenās ģintis: dīķa gliemenes, upes gliemenes un upes pērlenes.
cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas.
dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas.
agriolimax Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtu grupas ģints.
arionidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu grupas dzimta.
sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
hidramīns Glikols, kurā hidroksilgrupa aizvietota ar aminogrupu.
dekstroze Glikoze - monosaharīdu grupas ogļhidrāts.
centaurīns Glikozīds, ko satur zilā rudzupuķe.
kartupeļu globodera globoderu suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu nematode.
kanavalīns Globulīns, ko iegūst no kanavālijas ģints pupām.
protrombīns Globulīnu grupas olbaltumviela, kura ietilpst asins plazmā un pārvēršas trombīnā - fermentā, kas sarecina asinis.
Bērzaine Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs.
Smirdupīte Glūda, Siļķupītes pieteka Cēsīs.
Vintergrava Glūdas upes grava Cēsīs.
glupēns Glupiķis.
orizenīns Glutelīnu grupas rīsu proteīns; šķīst sārmos un vājās skābēs.
kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas.
stemonīta Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Stemonitaceae"), saprofīti, aug ciešās grupās uz trūdošas koksnes, lapām, 3 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
parastā goba gobu suga ("Ulmus glabra syn. Ulmus scabra"), koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
parastā vīksna gobu suga ("Ulmus laevis"), kas Latvijā sastopama gk. upju sanešu augsnēs.
pretgodīgs Godu aizskarošs, godlaupīgs.
Govsupe Gosupe, Tirzas pieteka Gulbene novadā.
Kaulupīte Gosupeas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
Isliņa Gosupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; garums - 13 km.
pļeka Govju mēslu čupa.
pļocka Govju mēslu čupa.
pļoka Govju mēslu čupa.
taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape".
kombinētā virziena govju šķirnes govju šķirņu grupa – govis, kas ražo divu veidu produkciju – pienu un gaļu, tomēr tās kā piena, tā gaļas ražošanā atpaliek no specializētajām piena un gaļas govīm.
piena virziena govju šķirnes govju šķirņu grupa, kuru galvenais produkcijas veids ir piens.
pupziede Govs ar pupu zieda krāsas apmatojumu.
graule Govs mēslu apaļā čupa.
kambaris Govs pupu nodalījums tesmenī.
Grabažānu Grabažānu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka.
kuža Grabažas, muļķīgas, nevajadzīgas lietas, blēņas, lupatas.
Grabažūnu Grabažūnu upe - Klauce, Saukas ezera pieteka.
burts Grafiska zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai.
hieroglifs Grafisks simbols, kas apzīmē jēdzienu, vārdu vai skaņu grupu, retāk atsevišķu skaņu.
bruņurupučgrafika Grafisku attēlu veidošana, izmantojot bruņurupuci un virkni relatīvi vienkāršu instrukciju (parasti valodā "Logo"), kas nosaka tā kustības virzienu.
vārdu šķira gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdšķira.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
pievienojums Gramatiski vai leksiski izteikts vārda vai vārdu grupas savienojums ar iepriekšējo izteikuma daļu.
bluķveidīgs Grāmatrūpniecībā par bluķveidīgu rakstu grupējumu sauca vairāku iespiežamā teksta vienāda garuma rindu kopojumu.
būtiskuma princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē finansupārskatu lietotāju vērtējumu vai lēmumu pieņemšanu
grāmatvedības konts grāmatvedības pamatvienība informācijas sistemātiskai uzskaitei, grupēšanai, operatīvai kontrolei un glabāšanai.
grenadine Granātābolu sīrups.
almandīns granātu grupas minerāls Fe~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, violeti sarkanā krāsā; lieto abrazīviem, juvelierizstrādājumiem.
pirops granātu grupas minerāls Mg~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
demantoīds Granātu grupas minerāls, spilgti zaļš andradīta paveids.
zviedris Grantaina, smilšaina vieta upē vai ezerā, kur labi peldēties.
zviedrains Grantains; sajaukts ar rupju smilti; kaļķains, mālains.
zviedres Grants, rupja smilts, oļi.
Grašupe Grašupīte Krimuldas pagastā.
vāsms Graudu čupa.
rupaimi graudu rupumi (daļas, kas pēc pirmā vai kārtējā atkārtotā maluma paliek sietā un tiek malti atkārtoti).
Grauduppen Graudupes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā.
vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
spulgzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaris"), lakstaugi, stiebrs stāvs vai pacils, kails, gluds, lapas raupjas, ziedkopa - vārpskara, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
diversija graujoša, kaitnieciska darbība pretinieka aizmugurē, pretinieka teritorijā vai savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks
taukšēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas).
taukšķēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas).
vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem.
Gardene Grauzdupe, Bērzes pieteka.
Ausātu upe Grauzdupe, Bērzes pieteka.
Gārdenes upe Grauzdupe, Bērzes pieteka.
Gruzdupe Grauzdupe, Šķēdes pieteka.
Dobjais valks Grauzdupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste.
matgrauzis grauzējutu kārtas grupa, kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 6 parazitē uz mājdzīvniekiem.
kņērpāt Grauzt, krimst, drupināt.
Graužupe Graužupīte, Daugavas pieteka.
Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts.
zvaigžņu kopa gravitācijas saistīta kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupa.
Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas.
zvaigžņu gredzentīkls gredzentīkls, kurā vairākas stacijas sagrupētas un pievienotas tīklam ar daļsaistes blokiem; šāda tīkla konfigurācija ļauj stacijas pievienot tīklam un atvienot no tā bez tīkla darbības traucējumiem.
sauskaulis Greiza priede vai egle ar rupjšķiedrainu izaugumu.
Grenadīnas Grenadīnu salas - 32 salu grupa Mazajās Antiļu salās ar kopējo platību \~44 kvadrātkilometri, ietilpst Sentvinsentas un Grenadīnu valstī, apņem koraļļu rifi.
Morisa Džesepa rags Grenlandes galējais ziemeļu punkts (dāņu val. "Kap Morris Jesup").
Gribule Gribuļupīte, Kaibalas pieteka.
Grīdupīte Grīdupe, Melnupes pieteka.
Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas.
kikeons Grieķu dzēriens jeb zupa no miežu putraimiem, saberzta siera, vīna un dažām saknēm.
klepti Grieķu laupītāju bandas, kas piedalījās arī atsvabināšanas karā (1821.-1828. g.).
Ifigenija Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kura bija jāupurē Artemīdai, taču tika pasaudzēta un pēc tam kļuva par priesterieni Artemīdas templī Taurīdā (Krimā).
Lēte grieķu mitoloģijā - aizmirstības upe pazemes valstībā; tās ūdens liekot mirušo dvēselēm aizmirst pagātni.
Alfejs grieķu mitoloģijā - Alfijas (Alfejas) upes dievs Peloponēsā, titānu Okeāna un Tētijas dēls.
Alkipe grieķu mitoloģijā - Areja un Aglauras meita, kuras godu mēģināja laupīt Halirotijs.
kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju.
Pārksiteja grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja sieva, kas karā ar Eleisīnu atēniešu uzvaras dēļ upurēja savas meitas.
Akadēms grieķu mitoloģijā - atēniešu varonis, kas parādīja Dioskūriem, kur paslēpta viņu māsa, Tēseja nolaupītā Helēna; no viņa vārda cēlies nosaukums "akadēmija".
Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Tēseja un Faidras dēls, Akamanta brālis, piedalījās Trojas karā un kopā ar brāli atbrīvoja Dioskūru nolaupīto Tēseja māti Aitru.
hesperīdas Grieķu mitoloģijā - Atlanta meitas; galējos rietumos dārzā sargājušas Hēras zelta ābolus, ko nolaupīja Hērakls.
zeltvilnas aunāda grieķu mitoloģijā - aunāda, kuru Frikss bija upurējis dievu valdniekam Zevam pēc ierašanās Kolhīdā pie valdnieka Aiēta un kuru sargāja pūķis.
Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā.
Orfejs grieķu mitoloģijā - dziedonis, kura dziedāšana valdzinājusi ne vien cilvēkus, bet arī plēsīgus zvērus, kokus, klintis, upes.
Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu.
Kelejs grieķu mitoloģijā - eleisīniešu valdnieks, autohtos ("zemes radītais"), Metinerais vīrs, kurš uzcēla Dēmetrai templi un upuraltāri.
Andromeda grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdnieka Kēfeja meita, ko upurē jūras nezvēram, kurš posta zemi; pie klints piekalto Andromedu atbrīvo Persejs, kas briesmoni nonāvē.
Dafne Grieķu mitoloģijā - Gajas un upju dieva Pēneja meita, kas, glābdamās no Apolona mīlestības, lūdza tēvam palīdzību, un dievi viņu pārvērta par lauru koku.
Eibūlejs grieķu mitoloģijā - gans, kura ganāmpulka daļu, Aīdam nolaupot Persefoni, aprija zeme.
Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs.
Makarija Grieķu mitoloģijā - Hērakla vienīgā meita, ko dzemdējusi Dējaneira, viņa upurēja sevi dievietei Persefonei, lai nodrošinātu uzvaru saviem brāļiem.
Hipodameja Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieka Peiritoja līgava, kuras nolaupīšanas mēģinājums kāzās kļuva par iemeslu kentauromahijai.
Pitiokampts Grieķu mitoloģijā - laupītājs "Priežu liecējs", kas dzīvoja pie ceļa uz Korintu.
Krētas vērsis grieķu mitoloģijā - liels, skaists vērsis, ko Poseidons bija dāvājis Mīnojam, kad Krētas valdnieks bija svinīgi apsolījis jūram dievam upurēt to radību, kas izpeldēs no jūras.
Harons grieķu mitoloģijā - mirušo pārcēlājs pāri pazemes valstības upēm līdz Aīda vārtiem; attēlot kā skrandains, drūms vecis.
Hēsione grieķu mitoloģijā - Nauplija sieva, Palamēda māte.
Kalliroja grieķu mitoloģijā - nimfa, upes dieva Aheloja meita, Ganimēda māte.
Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi.
Sperhejs Grieķu mitoloģijā - Okeāna un Tētijas dēls, Sperhejas upes dievs Tesālijā.
Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja.
Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis.
Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Poseidona un danaīdas Amimones dēls, kurš nodibināja Nauplijas pilsētu, ostu pie Argolīdas līča, ko vēlāk izmantoja Sparta, jo tai nebija piekļuves pie jūras.
Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts.
sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs.
Erimants grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Arkādijā.
Nīls grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Ēģiptē, Okeāna un Tētijas dēls.
Āsops grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs, , kuram bija 12 dēli un 2 meitas - pilsētu un salu eponīmi.
Skamandrs Grieķu mitoloģijā - Trojas līdzenuma upes dievs, kas bija saistīts ar Trojas valdnieku dzimtu.
Poliksene Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, kura pēc Trojas kara beigām tika upurēta uz sava līgavaiņa Ahileja kapa.
Flegetonta Grieķu mitoloģijā - uguns upe, viena no piecām pazemes valstības upēm.
Ēridana Grieķu mitoloģijā - upe, upes dieva Okeāna un dievietes Tētijas meita.
Narkiss Grieķu mitoloģijā - upes dieva Kēfisa un nimfas Leiriopes dēls, skaists jauneklis, kurš iemīlējās savā atspulgā un nomira aiz mīlas pret sevi.
Teikrs grieķu mitoloģijā - upes dieva Skamandra dēls, frīģiešu cilts teikru eponīms, viņa meita Batija kļuva par Dardana sievu, tādējādi viņš kļuva par trojiešu valdnieku ciltstēvu.
Driops grieķu mitoloģijā - upes dieva Sperheja dēls, driopu cilts valdnieks un eponīms, Driopes tēvs.
Ahelojs Grieķu mitoloģijā - upes dievs Aitolijā, titāna Okeāna un titanīdas Tērijas dēls.
Ladons grieķu mitoloģijā - upes dievs Arkādijā, Okeāna un Tētijas dēls, Dafnes tēvs.
Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus.
Ajants Oilīds grieķu mitoloģijā - varonis, argonauta Oīleja dēls, saukts par mazāko Ajantu, Trojas izlaupīšanas laikā viņš uz Atēnas altāra izvaroja valdnieka Priama meitu Kasandru.
Tētija grieķu mitoloģijā - viena no senākajām dievietēm, titanīda, Gajas un Urāna meita, sava brāļa Okeāna sieva, ar kuru kopā viņa radījusi visas upes un trīstūkstoš okeanīdu.
Stiksa grieķu mitoloģijā - viena no upēm mirušo pazemes valstībā, kā arī okeanīda, kas to iemieso; viena no Okeāna un Tētijas vecākajām meitām; pēc citas versijas, viņa ir Nakts un Ereba meita.
Kokīta grieķu mitoloģijā - viena no upēm pazemes valstībā, kura jāpārvar mirušo dvēselēm, lai nokļūtu Aīdā, tā izcēlās ar ledainu aukstumu.
Peirēne grieķu mitoloģijā - viena no upes dieva Aheoja 12 meitām (variants: upes dieva Āsopa meita), Poseidona mīļākā, kas dzemdēja Poseidonam divus dēlus - Leheju un Kenhreju.
Prometejs grieķu mitoloģijā - viens no titāniem, kas Olimpā nolaupīja uguni un iemācīja to lietot cilvēkiem, kā arī iemācīja tiem dažādus amatus, lasīšanu un rakstīšanu; Zevs par to viņu liek piekalt pie klints.
Eiterpe grieķu mitoloģijā - Zeva un Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām, mūzikas un liriskās dzejas aizbildne, tiek attēlota ar dubultflautu, no upes dieva Strīmona viņai piedzimis dēls Rēss.
naulons Grieķu mitoloģijā maksa Haronam par pārvedumu pār elles upi Aherontu.
Trojas karš grieķu mitoloģijā tiešais kara iemesls bija Spartas valdnieka Menelāja sievas Helenas nolaupīšana un jau sākotnēji bija pareģots, ka Troju izdosies ieņemt tikai kara desmitajā gadā.
Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu.
potamidas Grieķu mitoloģijā upju nāras.
Apollons grieķu un romiešu mitoloģijā - saules, gaismas, mākslas, gudrības dievs, titanīdas Lēto un dievu valdnieka Zeva (romiešiem - Latonas un Jupitera) dēls un dievietes Artemīdas (romiešu Diānas) dvīņubrālis.
ezodeviācija Griešanās iekšup.
aizķergriešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas nevienmērīga griešanās ar aizķeršanos vai ar pārtraukumiem; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir izdrupušas vai starp tām iekļuvuši svešķermeņi.
rupjgrieznis Grieznis (kā) rupjapstrādei.
velties Griežoties krist lejup.
Griguļu strauts Griguļupe, ūdenstece Vērgales pagastā.
lecenēties Grīļoties, šūpoties, ļengani krist lejup.
vienādvārpu grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas.
vienvārpas grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Monastachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam stublāja galotnē 1 ziedu vārpiņa.
palu grīslis grīšļu suga ("Carex irrigua syn. Carex paupercula").
zemais grīslis grīšļu suga ("Carex supina"), Latvijā satopama ļoti reti, aizsargājama.
Grūšļovas strauts Griušļova, Supenkas pieteka
Jozupe Grīva, upes paralēls nosaukums lejpus Dārtas.
Jozupupe Grīva, upes paralēls nosukums lejpus Dārtas.
Sārcene Grīvas labā satekupe Talsu novada Vandzenes pagastā, iztek no Laidzes ezera, garums - \~6 km; Laidzes upe; Sārajupe; Silenes upe.
Grīviņa Grīviņupīte, Gaujas pieteka.
Grīviņu strauts Grīviņupīte, Gaujas pieteka.
Līzīte Grīviņupītes kreisā krasta pieteka Liepas pagastā; Lizīte.
Čaunas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidaustrumos, no kuras to atdala Ajonas sala, garums - 150 km, lielākais platums - 100 km, dziļums - līdz 25 m, ietek Čaunas upe.
Obas līcis grīvlīcis Karas jūrā, starp Jamalas, Gidanas un Tazas pussalu, applūdināta Obas upes ieleja, garums — 800 km, platums — 30-90 km, dziļums — 10-12 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,7 m.
Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku).
Grisuppen Grīzupes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā.
Postojnas ala grota Dināru Karsta apvidū 550 m vjl. (“Postojnska jama”), Slovēnijas dienvidrietumos, eju garums — 23 km, izveidojusi Pivkas upe (800 m tek alas apakšstāvā), stalagmīti, stalaktīti, drapējumi, milzu grotas (lielākajā var saiet līdz \~10000 cilvēku).
karpeļgrozs Grozs, kas paredzēts kartupeļu ievietošanai.
Grūba Grūbas ūdenskritumi - atrodas Grūbas upē pie Ieriķiem, augstums - 0,5-2,4 m, platums - 5,5-7,5 m; Ieriķupītes ūdenskritumi.
gruce Grūbu zupa.
grucis Grūbu zupa.
grupe Grūbu zupa.
drauza Grubuļaina, kreveļaina miza (piemēram, kartupeļiem).
grimbulains Grubuļains, nelīdzens; ar rupju, nelīdzenu virsmu.
grimbulaiņš Grubuļains, nelīdzens; ar rupju, nelīdzenu virsmu.
raupains Grubuļains, nelīdzens; raupjš.
Grundu Grundu ezers - atrodas Alūksnes novada Mālupes pagastā, Grundu purva vidusdaļā, platība - \~5 ha.
Grundes ezers Grundu ezers Mālupes pagastā.
Grundu Grundu grāvis - Igrīves kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, iztek no Grundu ezera.
spicenes Grupa "Spice Girls"; šīs grupas locekles.
korī Grupā (izvarošana, dzimumakts).
gr. Grupa (kopā ar numuru).
kontrolgrupa Grupa (parasti cilvēku vai citu būtņu), ko salīdzināšanas nolūkā novēro (pārbauda) paralēli grupai, ar kuru izdara kādu eksperimentu (piem., izmēģina jaunu ārstniecības līdzekli).
kartovaķ Grupā dzert alkoholu.
niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi.
aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos.
Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari.
slaka Grupa, kārta (parasti sabiedrībā).
izlūkgrupa Grupa, kas izlūko (1).
šlāgergrupa Grupa, kas izpilda šlāgermūziku.
dekāde grupa, kas sastāv no desmit vienībām (senatnē - gadu, kareivju skaitīšanā utt.).
kolhozom Grupā, kolektīvi.
kolhozs Grupā, kolektīvi.
horom Grupā, kopā.
suga Grupa, kurā ietilpst cilvēki ar līdzīgām īpašībām.
suga Grupa, kurā ietilpst identiski priekšmeti, parādības u. tml.
pašvaldību grupa grupa, kurā ietilpst pašvaldības ar vienādām funkcijām un līdzīgām šo funkciju izpildes izmaksām.
veselības grupa grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
Ābela grupa grupa, kuras operācija ir komutatīva.
kopa Grupa, kuras sastāvdaļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
cikliska grupa grupa, kuras visi elementi ir kāda tās elementa (veidotājelementa) pakāpes.
kavalkāde Grupa, rinda, ko veido, parasti transportlīdzekļi, arī cilvēki.
klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piemēram, ražojumus, produkciju) pēc (to) kvalitātes.
team Grupa; (darba) komanda.
blice Grupa; ansamblis.
grupas dinamika grupai raksturīgo sociālpsiholoģisko procesu un parādību attīstības gaita.
vienums Grupas atsevišķs elements.
kordeballets Grupās dejojoši dejotāji un dejotājas, kuri savrupējās lomās neuzstājas; kordebalets.
grupas attīstības posmi grupas dzīves cikla secīgas stadijas: 1) grupas veidošanās: 2) konfrontācijas jeb konfliktu posms; 3) normu ieviešanas posms; 4) produktīva darba posms; 5) izformēšanās jeb noslēguma posms.
faktorgrupa Grupas faktorkopa, kurā sadalījums saskaņots ar grupas operāciju.
ostracisms Grupas izstumšana.
grupdomāšana Grupas locekļu vairākuma nekritiska pakļaušanās autoritātei un atsacīšanās no rūpīgas lemjamo jautājumu analīzes.
slēgta grupa grupas organizācijas veids kurā no tās sākuma līdz beigām piedalās vieni un tie paši dalībnieki, kas nodrošina augstāku konfidencialitātes pakāpi, lielāku psiholoģisko drošību un uzticēšanos, nemainīgais dalībnieku sastāvs ļauj ievērot iepriekš izstrādātā tematiskā plāna secīgumu.
atvērta grupa grupas organizācijas veids, kurā grupas dalībnieki var pievienoties jebkurā tās darbības posmā, ja saskaras ar problēmām, uz kuru risināšanu ir vērsta konkrētās grupas darbība, vai arī ja nonāk līdzīgā dzīves situācijā kā citi grupas dalībnieki.
gruporgs grupas organizators (sabiedriskās organizācijās u. tml.).
apakšgrupa Grupas sadalījuma vienība (klasifikācijā).
komandas supervīzija grupas supervīzijas veids, kura fokusā ir komandas attīstība; sociālajā darbā tā ir organizācijas darbinieku vai starpprofesionāļu tikšanās supervīzijā, lai atjaunotu, uzlabotu vai pārstrukturētu sadarbības formas ar mērķi uzlabot darba kvalitāti un efektivitāti.
grupņiks Grupas vecākais.
supergrupa grupas, kuru dalībnieki jau pirms kopīgās darbības uzsākšanas guvuši ievērību citās grupās vai arī individuāli.
nodalīt Grupējot nošķirt, atdalīt atsevišķi (no ka).
sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm; arī saklasificēt.
izšķirt Grupējot, klasificējot izdalīt.
sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu; kārtot (ko) sistēmā.
rubrika Grupējuma vienība (piemēram, parādībai).
strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
diazogrupa Grupējums, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem slāpekļa atomiem; ietilpst azosavienojumos un diazosavienojumos.
lēģeris Grupējums; sabiedriski politisks virziens.
klasifikācija grupēšana, dalīšana pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem kritērijiem, kā arī šo kritēriju izstrāde.
klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem.
grupu veidi sociālajā darbā grupu iedalījums pēc noteiktiem kritērijiem sociālajā darbā ar grupu, piemēram, grupas mērķi, struktūra, grupas darba saturs un veidošanas process.
primārā grupa grupu veids, kad cilvēki uztver viens otru kā unikālu personību neatkarīgi no tās objektīvās piederības noteiktam sociālam slānim, profesionālai vai etniskai grupai, reliģiskai konfesijai utt.
speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties.
putnu pārošanas veidi grupu, ligzdu, sprostu, pārmaiņu pārošana un mākslīgā apsēklošana.
sādža Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu.
flagkapteinis Grupveida burājuma vecākais, jahtām ejot uz vienu un to pašu vietu.
fokusgrupas diskusija grupveida diskusija, kurā piedalās cilvēki, kas ir kompetenti runāt par kādu šauru tematu.
sociālpsiholoģiskais treniņš grupveida metode sociālajā darbā komunikatīvo iemaņu attīstīšanai.
trejdancis grupveida sekss.
grupene Grupveida sekss.
grupņiks Grupveida sekss.
GTTS Grupveida tālsatiksmes telefona sakari.
grupa grupveida.
grupveidīgs Grupveida.
pīcis Grūslis - no zirņiem, kartupeļiem un kaņepēm sagrūsts ēdiens.
kaseni Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
kurumbi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
nunumi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
tamprusi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
sisali Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
gruža Gruveši, drupas, atliekas.
poči gruveši, drupas.
roida Gruveši, drupas.
kababi Gruzīnu ēdiens - asas, ar garšvielām uzlabotas desiņas, kuras pazīstamas arī kā kupāti.
adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas pamatiedzīvotāji, runā gruzīnu valodā (sadzīvē - dialektā), turku varas laikā (XVI gs. 2. puse - 1878. g.) tika pakļauti varmācīgai pārturkošanai, pieņēma islāmu.
ingiloji Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Abhāzijas Republikā, lielākā daļa - musulmaņi (šiīti; kopš persiešu iebrukuma XVII gs. sākumā).
megreli Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Megrēlijā un Abhāzijā, runā megrelu valodā.
lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani.
gudamakari Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Aragvi labā krasta sānaizā.
mohevi Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevijas vēsturiskajā novadā, atšķiras ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
hevsuri Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevsuretijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
mtiuli Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Mtiuletijas vēsturiskajā novadā, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām.
pšavi Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
tuši Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Tušetijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
rači Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļos, Račas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
svani Gruzīnu etnogrāfiskā grupa: dzīvo Svanetijā (Gruzijas ziemeļrietumos); runā svanu un gruzīnu valodās.
lečhumi Gruzīnu etnogrāfiskās grupas, dzīvo Gruzijā, Lečhumi vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā.
Gružu strauts Grūžupe, Miegupītes pieteka.
Gružupe Grūžupīte, Briedes pieteka.
Mančupīte Gružupītes kreisā krasta pieteka Smilteness novada Bilskas pagastā.
catops Gružvaboļu sugu grupa, kas senāk bija iekļauta līķvaboļu dzimtā kā atsevišķa ģints.
gudamakreli Gudamakari - gruzīnu etnogrāfiska grupa.
Gūdena Gūdenoena, upe Dānijā.
Vorkutlag gulaga struktūrvienība Krievijas Komi APSR, dibināta 1938. g., centrs atradās Vorkutā, pēc Baltijas valstu okupācijas te nonāca daudzi šo valstu pilsoņi, 1948. un 1953. g. notika iesodzīto sacelšanās, ko nežēlīgi apspieda
Soļikamskas nometnes Gulaga struktūrvienības "Usoļlag" nometņu grupa, kurās bija ieslodzīti daudzi 1941. g. deportētie Latvijas pilsoņi.
Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku.
Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte.
plaskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Plaskupji" iedzīvotāji.
ploskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Ploskupi" iedzīvotāji.
Saltupe Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Saltupes" nosaukuma variants.
Guldupīte Guldupe, Pededzes pieteka.
ķēžot Gulēt gultā ar augšup saslietām kājām.
Lanckupe Gulsupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā.
Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa.
zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem.
Poecilia reticulata gupija.
mobi Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Kotdivuāras dienvidu daļā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas.
mikro- gurnģērba garums līdz kājstaklei, piemēram, mikrošorti; arī supermini.
GP Gvadelupa, teritorijas divburtu kods.
GLP Gvadelupa, teritorijas trīsburtu kods.
guarani Gvarani; tupiji.
sfinksa Gvinejas paviāns - pērtiķis ar šauru degunu un kuplu, sarkanbrūnu kažoku, kas tēviņiem veido it kā mantiju ap pleciem.
ģenerālsuperintendentūra Ģenerālsuperintendenta pienākumi.
imūnģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī organisma imūnsistēmu attīstību un ģenētisko determināciju, piem., asins grupu iedzimšanu, mātes un augļa nesaderību, audu nesaderību, pret patogēniem mikroorganismiem vērstu aizsardzības sistēmu veidošanos organismā u. tml.
elektroizpēte Ģeofizikas metožu grupa, kas pamatojas uz iežu dabisko vai mākslīgi izraisīto elektrisko un elektromagnētisko lauku pētījumiem.
Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala.
Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m.
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma.
Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu.
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi.
Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts.
Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums.
Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m.
Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai.
Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē.
Kautraka gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība 32,12 ha, Sviķupītes kreisajā krastā.
Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m.
Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā.
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas.
Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala.
Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m.
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra.
Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi.
Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi.
Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala.
Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums.
Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai.
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša.
Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m.
Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m).
Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis.
Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās.
Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst).
Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas.
Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha.
Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m.
Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m.
Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala.
Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.).
Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu.
Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta).
Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens.
Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem.
grunge Ģērbšanās stils - apģērbs kārtu kārtām, bieži vien humpalisks, apavi - raupjas ādas zābaki.
komplektģērbs Ģērbu kopums, kuru projektē, izgatavo, pārdod, uzskaita un valkā kā vairāku nesimetriski dažādo savrupģērbu komplektu, piem., uzvalks, kostīms.
anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
svēbi Ģermāņu cilšu grupa (hermundūri, kvadi, semnoni), kas 1. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē. dzīvoja Elbas, Mainas, Nekāras baseinā un Reinas augšteces apvidū.
tīringi Ģermāņu cilšu grupa, kas 5. gs. sākumā Elbas un Donavas augšteces baseinā nodibināja karalisti; 531. g. to iekaroja franki un sakši.
sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu; šīs cilšu grupas piederīgie.
vandali Ģermāņu cilts, tauta, kas 445. gadā izlaupīja Romu un izpostīja pie tam lielu pulku ievērojamu mākslas darbu.
heruski Ģermāņu cilts; m. ē. sākumā dzīvoja Vezēras upes vidusteces apvidū; 4. gs. m. ē. to pakļāva romieši un tā saplūda ar sakšiem.
Tuisto Ģermāņu mitoloģijā - no zemes dzimusi dievība, divdzimumu būtne, kura dēla dēli ir trīs ģermāņu lielāko cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu ciltstēvi.
Manns Ģermāņu mitoloģijā - pirmais cilvēks, no zemes dzimušā dieva Tuisto dēls, triju ģermāņu cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu - pirmsencis un ciltstēvs.
Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
frīzu valoda ģermāņu valodu grupas rietumģermāņu valodu apakšgrupas valoda.
holandiešu valoda ģermāņu valodu grupas valoda, kurā runā Nīderlandē, Beļģijas Z daļā.
gotu valoda ģermāņu valodu grupas valoda, lietota līdz 7.-8. gs.
zviedru valoda ģermāņu valodu grupas ziemeļģermāņu austrumu atzara valoda; senākie rakstu pieminekļi - rūnu raksti; kopš 13. gs. rakstības pamatā latīņu alfabēts.
Papardes zieds ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija, kas informē sabiedrību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, īpašu uzmanību pievērš jauniešu un sociālā riska grupu informēšanu par kontracepcijas līdzekļiem, aizstāv AIDS slimnieku tiesības u. c.
savējs Ģimenes vai citas noteiktas cilvēku grupas loceklis no šīs kopas locekļu viedokļa.
dzimta Ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā).
triba Ģinšu un cilšu savienība (Senajā Romā); romiešu iedalījums trīs grupās pēc viņu izcelsmes: latīņu, sabīņu, etrusku.
klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām); radinieku ģints vai grupa.
zemtemperatūras saistvielas ģipša saistvielu grupa, kuru termiskās apstrādes temperatūra nepārsniedz 200 °C, kā būvģipsis, veidņu ģipsis (ātri saistās un cietē), augststiprības ģipsis (ātri saistās un cietē.
augsttemperatūras saistvielas ģipša saistvielu grupa, kuru termiskās apstrādes temperatūra sasniedz līdz 1100 °C, kā anhidrītcements, klona ģipsis (lēni saistās un cietē).
Dirupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Girčupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Ģirčupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Girupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
Gīrupe Ģirupe, Iecavas pieteka.
šarmantās daļiņas hadronu grupa, kam kvantu skaitlis ir atšķirīgs no nulles.
Baihe Haihes satekupe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, garums - 560 km.
Gaičura Hajčura - upe Ukrainā.
Gaina Hajna - upe Baltkrievijā, Bjarezinas labā krasta pieteka.
Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977.
halkasi Halki - mongoļu ziemeļu grupa.
Džailola Halmahera - sala Moluku salu grupas ziemeļos, Indonēzijā.
fluorīts halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls, kalcija fluorīds CaF~2~; izmanto metalurģijā (par kusni), optikā, fluora ieguvei, krāsainos paveidus – juvelierizstrādājumiem.
karnalīts Halogēnu grupas minerāls, no kura iegūst kālija un magnija sāļus, kā arī metālisko magniju.
silvīns Halogēnu grupas rūgti sāļš, bezkrāsains, pienbalts vai sārts minerāls; kālija hlorīds.
psilocīns Halucinogēns triptamīna grupas alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, sastopams vairākās psihoaktīvās sēnēs kopā ar psilocibīnu.
Handzjana Haņšui - upe Ķīnā.
Hanšuja Haņšui - upe Ķīnā.
aini Haņu tautības etniska grupa.
aki Haņu tautības etniska grupa.
asilumi Haņu tautības etniska grupa.
bijuji Haņu tautības etniska grupa.
doni Haņu tautības etniska grupa.
emi Haņu tautības etniska grupa.
eni Haņu tautības etniska grupa.
geco Haņu tautības etniska grupa.
haoni Haņu tautības etniska grupa.
lavi Haņu tautības etniska grupa.
lomeji Haņu tautības etniska grupa.
soni Haņu tautības etniska grupa.
Kotuja Hatangas galvenā satekupe Krievijā (Taimiras un Evenku autonomajā apvidū), garums - 1409 km, sākas Putoranas plato, krāčaina, līkumaina.
ciprešveida hēbe hēbju suga ("Hebe cupressoides").
aldoheksoze Heksoze ar aldehīda grupu, piem., glukoze, galaktoze un mannoze.
heksozamīns Heksoze, kurā hidroksilgrupa aizvietota ar aminogrupu.
ketoheksoze Heksoze, kuras molekulā ir ketogrupa.
biohelmitozes Helmintu ierosināto slimību grupa, kuru ierosinātāji attīstās, mainot saimnieku.
karbaminohemoglobīns Hemoglobīna savienojums ar oglekļa dioksīdu cirkulējošas asinīs; viens no oglekļa dioksīda pārnešanas veidiem, kurā tas nestabili saistīts ar brīvu hemoglobīna aminogrupu.
hematīns Hemoglobīna skābekli saturošā prostētiskā grupa, trīsvērtīgās dzelzs un porfirīna komplekss.
feroprotoporfirīns Hemoglobīna u. c. elpošanas fermentu (citohroma) prostētiskā grupa; sastāv no protoporfirīna un dzelzs.
hemolizoīds Hemolizīns, kura toksoforā grupa ir iznīcināta; tas var savienoties ar eritrocītu, to neiznīcinot.
ketoheptoze Heptoze, kuras molekulā ir ketogrupa.
Mukuru hereru mitoloģijā - ciltstēvs, kultūrvaronis un demiurgs, kurš ar sievu bijuši pirmie cilvēki pasaulē, kas kopā ar lopiem "izgājuši" no koka Omumborombonga, iedibinājis tabu, iniciācijas, upurēšanas u. c. rituālus un paražas.
diketopiperazīns Heterociklisks savienojums, kas veidots no 2 vienādām vai dažādām aminoskābēm, sakabinoties vienas karboksilgrupai ar otras aminogrupu.
thallophyta Heterogēna dzīvo būtņu grupa, kurā iekļāva gan baktērijas un ciānbaktērijas, gan sēņes un aļģes, gan gļotsēnes un ķērpjus.
poliēteri Heteroķēžu polimēri, kuru galvenajā virknē ir ēteru grupas -C-O-C-.
poliestersveķi Heterovirknes polimēri, kuru makromolekulu galvenajā virknē ir estergrupas.
ciprese Hibrīdās cipreses ("x Cupressocyparis"), kas ir ciprešu un paciprešu starpsugu krustojums ("Cupressus macrocarpa x Chamaecyparis nootkatensis").
upju tīkls hidrogrāfiskā tīkla daļa, ko veido kādas teritorijas upes.
hidroksils Hidroksilgrupa, daudzos ķīmiskos savienojumos sastopamā HO- grupa; vienvērtīgs ūdens radikālis.
fosfatāze Hidrolāžu grupas enzīms, kas no fosforskābes esteriem atšķeļ fosfātgrupu.
dezoksiribonukleāzes Hidrolāžu klases fermentu grupa, kas piedalās organismā iekļuvušu svešu dezoksiribonukleīnskābju sagremošanā.
hidrometrija Hidroloģijas nozare, kurā izstrādā metodes dažādu tekošam ūdenim raksturīgu lielumu mērīšanai; ūdens caurteces mērīšana ūdensteces (upes, strauta, kanāla) gultnē.
hidroloģiskā stacija hidroloģiskā dienesta iestāde upju, ezeru, purvu un jūras ūdeņu hidroloģiskā režīma elementu novērošanai.
zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piemēram, zem upes, ceļa, gravas.
hidromuskovīts hidrovizlu grupas minerāls (K,H~3~O)Al~2~·[(H~2~O,OH)~2~/AlSi~3~O~10~].
hidrobiotīts Hidrovizlu grupas minerāls (K,H2O)(Mg,Fe,Mn)3[(OH,H2O)2/AlSi3O10].
Hildenbrandia rivualis hildenbrandiju suga, kas Latvijā plaši izplatīta straujās upēs ēnainās vietās uz akmeņiem, gliemežvākiem, kur veido karmīnsarkanas garozveida kreves.
himenomicētes Himēnija sēnes, liela sēņu grupa, kurām sporu veidotāju šūnu kārta (himēnijs) atrodas augļķermeņa virspusē; pie himenomicētēm pieder gandrīz visas cepurīšu sēnes.
piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
sakņpiepe himēnijsēņu grupas (piepjusēņu) piepju dzimtas ģints ("Heterobasidion"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga - ("Heterobasidion annosum").
kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas.
biezkāte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Inoloma").
gļotpēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Myxacium").
gļotgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Phlegmacium").
jostene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Telamonia").
lentārija himēnijsēņu klases koralleņu grupas ģints ("Lentaria").
makstsēne Himēnijsēņu klases mušmiru dzimtas mušmiru ģints sēņu grupa, kas pēc senākas klasifikācijas, līdz 20. gs. 90. gadiem bija atsevišķa mušmiru dzimtas ģints (bijušais nosaukums "Amanitopsis").
sierpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Aurantiporus" un "Tyromyces").
samtpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Ischnoderma").
mīkstpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Leptoporus", "Postia" un "Rhodonia").
cietpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Phellinus" un "Phylloporia"), Latvijā konstatētas 15 sugas.
antrodija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Antrodia"), kas izraisa koksnes brūno trupi.
dūmaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Bjerkandera"), Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parazitē uz lapu kokiem, retumis uz skuju kokiem, izraisa balto trupi.
datronija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cerioporus", syn. "Datronia").
smalkpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Ceriporia").
pelēkpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cinereomyces").
citīdija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cytidia").
klimakociste himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Climacocystis").
ozolpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Daedalea").
labirintpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Daedaleopsis").
lazdupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Dichomitus").
diplomitopore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Diplomitoporus").
plānpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Gleoporus").
zeltpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Hapalopilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
sakņupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Heterobasidion").
spulgpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Inonotus").
jungūnija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Junghuhnia").
lapiņpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Lenzites").
vaskaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Peniophora").
mitrumpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Physisporinus").
egļpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Pycnoporellus").
cinobrpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Pycnoporus").
cietpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Rigidoporus").
baltene himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Skeletocutis").
sarene himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trametes") atsevišķas sugas.
tauriņpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trametes").
violetpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trichaptum").
sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni.
Goloka Hindu mitoloģijā - dieva Krišnas paradīze, kura atrodas svētā Meru kalna dienvidu nogāzēs un caur kuru tek debesu upe.
avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras.
Tāra Hindu mitoloģijā - dievu skolotāja Brihaspati sieva, kuru nolaupīja mēness dievs Soma, kā rezultātā viņai piedzima dēls Budha.
vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
Vaitaranī hindu mitoloģijā - upe, kas tek nāves dieva Jamas valstībā vai, pēc citiem aprakstiem, kas atdala dzīvo pasauli un mirušo valstību.
Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu.
gata Hinduismā - platas kāpnes, kas ved lejup pie kādas no svētajām upēm.
pūdža Hinduisma dievības tēla godināšanas rituāls - mantru dziedāšana, mudru izpildīšana, svēto tekstu lasīšana un upurēšana.
paņčamakāra Hinduistu tantrisma galvenais rituāls: grupu maltīte, kurā piedalās vismaz astoņi cilvēki un kura noslēdzas ar grupu dzimumaktu.
hindustāņi Hindustānas pamatiedzīvotāji, sastāv no vairākām lokālām grupām, ko vieno kopīga literārā valoda - hindi; ticīgie - gk. hinduisti.
HTML Hiperteksta iezīmēšanas valoda (angļu "Hypertext Markup Language") informācijas izvietošanai internetā.
valoda HTML hiperteksta iezīmēšanas valoda (angļu "Hypertext Markup Language").
ciprešu hipns hipnu suga ("Hypnum cupressiforme").
pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
fenotipoloģija Hipotētiska mācība par cilvēka organisma pazīmju un īpašību atspoguļojumu cilvēka raksturā; mēģinājumi apvienot izpratni par atsevišķu orgānu funkcijām un funkcionēšanas mehānismu (fizioloģiju) ar psiholoģiju; fenotipu grupēšana.
Pangeja Hipotētisks paleozoja superkontinents, kurš pastāvējis aptuveni pirms 300 miljoniem gadu un aptvēris vienkopus visu tā laika sauszemi.
Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu.
Laurāzija Hipotētisks ziemeļu puslodes paleozoja beigu superkontinents, kas aptvēris tagadējo Ziemeļameriku, Austrumeiropu un Āzijas ziemeļdaļu.
geto Hitleriskās Vācijas un tās okupēto teritoriju ebreju nometināšanas un iznīcināšanas nometne.
malakati Hivari indiāņu tautas cilšu grupa, dzīvo Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos.
palti Hivari indiāņu tautas cilšu grupa, dzīvo Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos.
šamozīts Hlorītu grupas minerāls ar lielu dzelzs saturu; nogulumu dzelzsrūda.
pennīns Hlorītu grupas minerāls, parasti zaļā krāsā, ķīmiski sastāv no 2-4 molekulām amezīta un 3-6 molekulām serpentīna, kristalizējas moniklīnā singonijā.
heptahlors Hlororganisko preparātu grupas insekticīds, pieskares inde, kristāliska viela ar kampara smaržu.
endrīns Hlororganisko savienojumu grupas insekticīds un akaricīds, pieskares inde.
nīderlandiešu valoda holandiešu valoda, ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
sulas ar augļu mīkstumu homogēni saberzta augļu masa, kas atšķaidīta ar cukura sīrupu.
Sarkanā upe Hongha, upe Ķīnā un Vjetnamā.
Juandzjana Honghas upes nosaukums tās augštecē, Ķīnā.
Songkoja Honha - upe Vjetnamā.
kotiledons Horija bārkšu grupa.
bāzlīnija Horizontāla izlīdzināšanas līnija mazajiem burtiem, kuriem nav tādu lejupejošu daļu, kas atrodas zem šīs līnijas.
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra.
dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi.
Razdana Hrazdana, upe Armēnijā.
šķērsdiski Hromomēru diskveida grupas, kas izvietotas šķērsām gigantisko hromosomu garenasij.
flavoproteīds Hromoproteīdu tipa salikto proteīnu grupa, kas aptver dzeltenos fermentus.
hromīts hromšpinelīdu grupas minerāls, saliktais dzelzs un hroma oksīds FeCr~2~O~4~, galvenā hroma rūda.
hromomikoze Hroniska granulomatoza dermatoze, dziļo mikožu grupas slimība, ko ierosina mikroskopiskās sēnes.
Gujva Hujva, upe Ukrainā.
hula Hulahups.
hulahūp Hulahups.
bosiks Huligāns; nepieklājīgs, rupjš cilvēks; dauzoņa; izlaidīgs cilvēks.
klīnohumīts Humītu grupas minerāls.
guhjakas hundu mitoloģijā - pusdievību grupa, kas kopā ar jakšām un kinnarām veido bagātību dieva Kuberas svītu, dzīvo kalnos un sargā tur apslēptos dārgumus, par viņu vadoni uzskata Revantu, dieva Sūrjas dēlu.
Helenium hoopesii Hupa helēnija.
Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus.
Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli.
Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite.
dāņu valoda ide val. saimes ģermāņu val. grupas valoda, ofic. val. Dānijā, rakstības pamatā lat. alfabēts.
rumāņu valoda ide val. saimes romāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu piemin, no 16. gs. kirilicā, no 19. gs. 2. p. rakstības pamatā lat. alfabēts.
jātvingu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda, tuva prūšu valodai, uzskatīta pat par tās dialektu; runāta līdz 13.-14. gs.; saglabājušies tikai toponīmi un antroponīmi; 1978. g. atrasts nelielas vārdnīcas manuskripts - >200 poļu vārdu tulkojumi, iespējams, jātvingu valodā.
kuršu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; līdz 15.-16. gs. tajā runāts tag. Lietuvas ZR - līdz Klaipēdai, Kurzemē vēl 16. gadsimtā; tās pēdas saglabājušās vietvārdos, liet. val. žemaišu dialektā un latv. val. kursiskajās izloksnēs.
lietuviešu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; valsts valoda Lietuvā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
norvēģu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kurā runā \~4 mij cilv. Norvēģijā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
flāmu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Beļģijā (līdzās franču valodai), tuva nīderlandiešu valodai (dažkārt uzskata par nīderlandiešu valodas teritoriālo variantu), rakstības pamatā latīņu alfabēts.
islandiešu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Islandē; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
nepāliešu valoda ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda, lieto devanāgari rakstu.
singalu valoda ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Šrilankā; lieto vienu no indiešu raksta variantiem.
bengāļu valoda ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Bangladešā un R-Bengālijas štatā Indijā, rakstības pamatā viens no indiešu raksta veidiem.
darī Ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, 9. gs. b. - 16. gs. sāk. persiešu, tadžiku u. c. irāņu literārā valoda, vēlāk izveidojās 3 varianti: literārā persiešu valoda, literārā tadžiku valoda un literārā darī (saukta arī fārsī-kābulī), oficiālā valoda (līdzās puštu) Afganistānā, lieto arābu rakstu.
kurdu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstība ir Irānā (pamatā arābu alfabēts), kā arī Aizkaukāzā un Vidusāzijā (krievu alfabēts).
tatu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
osetīnu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu piemin, no 10. gs. grieķu rakstā, mūsdienu rakstības pamatā krievu alfabēts.
tadžiku valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; senākie rakstu pieminekļi no 9. gs. 2. p.; rakstības pamatā arābu, no 1940. g. krievu alfabēts.
pamiriešu valodas ide valodu saimes irāņu valodu grupas valodas, pie kurām pieder vahanu, iškašimu, jazgulemu, šugnanu, rušanu u. c. valodas.
skotu valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, lieto modificētu latīņu alfabētu.
īru valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Īrijā (līdzās angļu val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
velsiešu valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda; rakstība pastāv kopš 8. gs., tās pamatā latīņu alfabēts.
retoromāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas dialekti, kas izveidojušies no vulgārās latīņu valodas Alpu seniedzīvotāju retu cilšu valodu ietekmē.
spāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, ofic. valoda Spānijā un vairākās Latīņamerikas valstīs.
katalāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda (līdzās spāņu valodai) Katalonijā un dažos citos Spānijas autonomajos apgabalos, kā arī (līdzās spāņu un franču valodai) Andorā.
itāliešu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Itālijā, Sanmarīno, Šveicē (viena no ofic. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
bulgāru valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (dienvidslāvu apakšgrupas) valoda, oficiālā valoda Bulgārijā, rakstības pamatā modificēta kirilica.
čehu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (rietumslāvu apakšgrupa) valoda, Čehijas oficiālā valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
maķedoniešu valoda Ide valodu saimes slāvu valodu grupas dienvidslāvu valoda, kurā runā Ziemeļmaķedonijā un tai tuvajās teritorijās, radniecīga bulgāru valodai; rakstības pamatā kirilica.
ukraiņu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda, rakstība - kirilicas variants.
krievu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda; lieto krievu rakstu.
slovēņu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
slovāku valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda.
sorbu valodas ide valodu saimes slāvu valodu grupas valodas; ir 2 lit. val.: augšsorbu val. un lejassorbu val.; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
senitāļu valodas ide valodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mirusī latīņu, osku, umbru u. c. valodas; senākie rakstu pieminekļi (neskaitot latīņu valodu) no 6. gs. p. m. ē. saglabājušies \~300 uzrakstu, vietvārdu; rakstības pamatā grieķu, etrusku un latīņu alfabēts.
pan-kustības Idejiski virzieni, kuru nolūks ir apvienot kādas tautas, tautu grupas vai kādas reliģijas utt. piederīgos kopējiem mērķiem.
klase Identisku sporta rīku grupa (attiecīgajā sporta veidā).
Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka.
determinatīvs Ideogrāfiskā rakstā hieroglifa elements, kas norāda uz apzīmētā nojēguma piedrību pie noteiktas jēdzienu grupas, nosaka vienādi rakstīto vārdu konkrēto saturu.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
jidišs Idišs - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kas veidojusies no viduslaiku augšvācu valodas un kurā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā, lieto kvadrāta rakstu.
toloss Ieapaļas formas apbedījuma celtne (piem., kupolveida kapenes Mikēnās); būvētas kopš 16. gs. p. m. ē.
sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
sirojums Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
Ieķeve Iecava (upe Zemgalē).
Smārde Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, garums - 12 km, lejtecē \~7 km ir Kurmenes un Valles pagasta robežupe.
Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe.
Svētupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā; Svētupe.
Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte.
Vērģupe Iecavas labā krasta pieteka Iecavas novadā, garums - 15 km, Vergupe; Vērgupe; Vērģupis.
Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums.
Briede Iecavas labā krasta pieteka Vecumnieku un Iecavas novadā, garums - 10 km: Brede; Briedene; Briediena; Briedupīte.
audrupnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Audrupi" iedzīvotāji.
Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m.
iesvepstēt Iečukstēt šļupstošā balsī.
kvalifikācija Iedalīšana noteiktā grupā, kategorijā, veidā.
kapāt Iedobt, drupināt, šķelt (par lodēm, šāviņiem).
acs Iedobums kartupelī, kur aug asni.
īdrabāt Iedrupināt, piemēram, maizi pienā.
iebirzīt Iedrupināt.
ieburzināt Iedrupināt.
iedrupačot Iedrupināt.
iemikāt Iedrupināt.
ietrupināt Iedrupināt.
Rhizopogon luteus iedzeltenais jumjupūpēdis.
sirolins Iedzeltens šķidrums ar patīkamu smaržu un garšu, 10% sulfokola šķīdums pomeranču sīrupā, lietoja dažādās plaušu slimībās.
Mendeļa likumi iedzimtības likumsakarības, ko 19. gs. atklāja J. G. Mendelis attiecībā uz diploīdiem, kas vairojas dzimumiski, un uz pazīmēm, kas pieder pie dažādām saistības grupām.
disrāfija Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās.
disrāfisms Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās.
se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā.
migrācijas plūsma iedzīvotāju grupu pārcelšanās no vienas apdzīvotas vietas uz otru.
sekmētā imigrācija iedzīvotāju noteiktu grupu ieceļošana, kuru veicinājuši valsts institūciju lēmumi un darbība.
sekmētā emigrācija iedzīvotāju noteiktu grupu izceļošana, kuru veicinājuši valsts institūciju lēmumi un darbība.
vecuma klasifikācija iedzīvotāju sadalījums tipiskās vecuma grupās (piemēram, zīdaiņu, darbspējīgo iedzīvotāju vecums).
dzimumvecumstruktūra Iedzīvotāju sastāva raksturojums, ko izsaka attiecība starp vīriešu un sieviešu skaitu un starp iedzīvotāju skaitu dažādās vecumgrupās.
iedzīvotāju sastāvs iedzīvotāju strukturāls sadalījums; dažādas demogrāfiskās, sociālās un bioloģiskās grupas, kurās var klasificēt iedzīvotājus.
drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla.
Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m.
kastens Iegarenu balto kartupeļu šķirne.
sarūdēt iegūt sarkanbrūnus plankumus (par kartupeļiem, kas glabāti mitrā vietā).
dārgi samaksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem.
dārgi (sa)maksāt Iegūt, panākt (ko) ar lielām pūlēm, grūtībām, arī upuriem.
dārgi pirkt iegūt, panākt ar lielām grūtībām, arī upuriem.
netaisnīgs karš iekarošanas, laupīšanas karš.
sagrābt Iekarot, arī okupēt (kādu teritoriju).
vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
mūrlauzis Iekārta ar ko lauzt, drupināt mūri.
uzķērājmehānisms Iekārta lifta kabīnes vai pretsvara lejup kustības apturēšanai (gadījumos, kad pārtrūkušas troses vai citu iemeslu dēļ kabīnes kustības ātrums pārsniedzis nominālo).
nostādīt Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā); izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā.
ieskaitīt Iekļaut (kategorijā, grupā).
ierindot Iekļaut kādā secībā; attiecināt (uz kādu grupu).
iebandoties Iekļūt noziedznieku grupā, bandā.
aizturēties Iekonservēties, saglabāties (sataupītam, neskartam).
iekrupēt Iekrupt.
intro- Iekšā esošs, iekšējs, iekšup.
divtaktu motors iekšdedzes dzinējs, kurā pilns virzuļa darbības cikls cilindrā noris divos virzuļa gājienos: iesūkšana un kompresija virzulim kustoties augšup, darba takts un izplūde - lejup, piemēram, mopēdos, motorzāģos.
žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
virsnieres iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola (_glandula suprarenalis_).
beznoteces apgabals iekškontinentālās noteces apgabals, ko upju sistēma nesaista ar okeānu un iekšējām jūrām.
enterovakcīna Iekšķīgi lietojama vakcīna, kas gatavota no zarnu grupas baktērijām.
Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa.
apakšuzņēmums Iekšzemes uzņēmums (uzņēmumu grupas dalībnieks), no kura vismaz 90% pieder galvenajam uzņēmumam vai vienam vai vairākiem tā apakšuzņēmumiem.
strupiela Iela bez turpinājuma, strupceļš.
upes ieleja ieleja ar kritumu virzienā no upes iztekas uz ieteku; tās galvenās morfoloģiskās sastāvdaļas ir ielejas dibens ar paliem un gultni, nogāzes, terases un pamatkrasts; upes ieleju raksturo dziļums, platums un terašu skaits.
Levantīnas ieleja ieleja Šveices dienvidu daļā ("Leventina"), ko izveidojusi Tičīno upe 36 km garā posmā no Airolas pie Sengotarda pārejas līdz Brenno upes ietekai.
Vahšas ieleja ieleja Tadžikistānā, Vahšas upes vidustecē un lejtecē, garums — 110 km, platums — 7-25 km, veido 5 lēzenas terases.
Vaives senleja ieleja, pa kuru līkumo Vaives upe Priekuļu pagastā, garums — 6,5-7 km, platums — 2 km, dziļums — 45-60 m, atdala Cēsu un Ģūģeru paliksni.
upleja Ieleja, pa kuru plūst upe.
sausgultne Ielejveida vieta, kur kādreiz tecējis strauts vai upe, kas tagad tek citviet.
ielocis Ieloks (parasti upes vai meža).
brigants Ielu laupītājs Itālijā.
Vadiennatruna Ieplaka Ēģiptē ("Wadi en Natrun"), Nīlas deltas rietumos, 24 m zjl., garums - \~40 km, platums - 3-8 km, aizņem tektonisku plaisu, ko padziļinājusi senas upes erozija un deflācija, sāļezeros (>10) vārāmās sāls, dabīgās sodas ieguve.
Narinas ieplaka ieplaka Iekšējā Tjanšanā, Narinas upes vidusteces apvidū, Kirgizstānā, garums — 300 km, platums — 50 km, augstums — 1300-3000 m vjl.
bekurs Ieplēstā kokā ielikta lupata, ar ko, darvā mērcējot, zieda laivas.
pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
aviokonteiners Ierīce (tara) gabalpreču, pasažieru bagāžas pārvadāšanai; ierīce kravu iesaiņošanai un desantēšanai; ierīce cilvēku grupu desantēšanai.
stērķeļmašīna Ierīce cietes gatavošanai no kartupeļiem.
stērķeļmašīns Ierīce cietes gatavošanai no kartupeļiem.
kriotrons Ierīce elektriskās pretestības maiņai, izmantojot strāvas radīto magnētisko lauku un supravadītāju fizikālās īpašības.
stopers Ierīce mehāniskai augšup vērstu urbumu urbšanai; perforatora (2) paveids.
pronometrs Ierīce pronācijas vai supinācijas pakāpes noteikšanai.
vibrācijas dzirnavas ierīce supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek maļķermeņu svārstību rezultātā.
rekorders Ierīce toņfrekvences elektriskā signāla (skaņas signāla) mehāniskai ierakstei skaņuplašu izgatavošanas procesā.
āmurs Ierīce trieciena izdarīšanai (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.); arī trokšņa signāla radīšanai (īpaši ūtrupē).
ziedlapķēde Ierīču grupa, kurā ierīces savienotas tā, ka katra n o tām saņem un nodod visu ziņojumu nākamajai ierīcei, kamēr ziņojums sasniedz savu adresātu.
ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
bola Ierocis mešanai un sagūstīšanai, sastāv no vairākiem atsvariemm, kas iestiprināti siksnās ar kopā sasietiem galiem; metot, bola gaisā rotē un aptinas upurim ap kājām vai kaklu.
pierasties Ierodoties pievienoties (piemēram, cilvēku grupai).
uzmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai (cilvēku, cilvēku grupu).
sasasaistīties Iesaistīties (kādā grupā).
iedrupt Iesākt drupt.
ielupināt Iesākt lupināt.
iečaloties Iesākt radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, plūstošu ūdeni u. tml.); īsu brīdi radīt skanīgu, dzidru troksni.
iešļupstēties Iesākt šļupstēt un tūlīt pārtraukt.
iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
Urpele Iesalas labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~10 km; Uša; Ušupe; Užupe.
Ošupīte Iesalnīcas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Zaubes pagasta un Ogres novada Taurupes pagasta robežupe, augštece Taurupes pagastā; Ošupe.
Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete.
ošlapiņas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji; ošlapas.
ošlapas Iesarkanas krāsas kartupeļu šķirne sīkiem raibumiem, mazaudzēji.
Rhizopogon roseolus iesārtais jumjupūpēdis.
ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā); ievietot, novietot tupus (kur iekšā).
pietupināt Iesēdināt, ievietojot tupus (vairākus, daudzus kādā telpā, transportlīdzeklī).
ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā); ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
skābulis Ieskābētu rudzu miltu ēdiens, ēdiena piedeva pie kartupeļiem.
piejemt Ieskaitīt (ko) kādā šķirā, grupā, kategorijā.
šnupis Iesnas; šņupis.
Ieskupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
Lieliesnupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
Lieliesupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās.
sociālā mobilitāte iespēja mainīt savu piederību pie tās vai citas sabiedrības grupas vai slāņa.
braucamība iespējamība braukt, izbraukt (piemēram, pa ceļu, taku, upi)
izdevējdarbība iespiedprodukcijas un skaņu ierakstu sagatavošana pavairošanai un izdošanai (NACE grupa 22.1).
aizagriezties Iespiesties (parasti par ko asu, raupju).
cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos.
resoru arhīvi iestāžu arhīvi, kuros glabājas attiecīgā uzņēmuma vai viena resora iestāžu grupas dokumentālie materiāli.
kliškāt Iet ar lielām koka tupelēm.
siroties Iet laupīt, izlaupīt.
līkiski iet iet sakņupušam, salīkušam.
dazums Ietaupījums, atlicinājums.
atkrāt Ietaupīt, atlicināt, nolikt malā.
iekoklēt Ietaupīt, iedzīt.
aizkrāt Ietaupīt.
ieekonomēt Ietaupīt.
ielaicīt Ietaupīt.
iepāst Ietaupīt.
uztapināt Ietaupīt.
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
palieties Ietecēt (par upi).
Kukarenkas strauts ietek Leidiukšņa ezera dienvidu galā, Ludzas novadā, gandrīz visā garumā ir Pildas un Nirzas pagasta robežupe.
leja Ieteka (upei).
lejastece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne; lejtece.
lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tā tuvākā apkārtne.
lejasdaļa Ietekai tuvākā (upes) daļa.
reprezentabls Ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, ar savām īpašībām, darbību) - par cilvēku, cilvēku grupu.
Sulas salas ietilpst Moluku salu grupā, uz austrumiem no Sulavesi, Indonēzijā, platība — \~5000 kvadrātkilometru, pauguraini līdzenumi un kalni, augstums — līdz 1157 m.
būt Ietilpt (grupā, tekstā, dokumentā).
apkražāties Ietīties lupatās, kankaros.
ietropēt Ietrupēt, ietrūdēt.
ietutināt Ietupināt, iesēdināt, ļaujot atbalstīties (pret ko).
ietutināties Ietupties, iesēsties.
ietupēties Ietupties; ietupt.
ietupt Ietupties.
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju.
Josemitu Nacionālais parks ietver Mersedas upes Josemitu ieleju u. c. aizas, platība - 3043,2 kvadrātkilometri, dibināts 1864. g., skujkoku meži (trīs mamutkoku audzes), bagāta fauna.
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu.
Ogres rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētciematu, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Ogresgala, Ogreslīču, Rembates, Suntažu un Taurupes ciemu.
nitrēt ievadīt (organiskā savienojumā) nitrogrupu NO~2~.
aminēt Ievadīt aminogrupu organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā.
arilēt Ievadīt arilgrupu kādā organiskajā savienojumā.
sulfurēt Ievadīt sulfogrupu organiska savienojuma molekulā.
džems Ievārījums, kurā augļi vai ogas ir biezā, sarecējušā sīrupā.
Panāsīte Ievednes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas un Jaunannas pagastā, ir šo pagastu robežupe (izņemot nelielus posmus augštecē un lejtecē), garums - 8 km.
vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji.
atvars Ievērojams padziļinājums, bedre (parasti upes līkumā).
ielaist Ievirzīt (kur iekšā, parasti lejup).
ādaks Ieziepēta vilnas lupata, ar kuru mazgā.
birkošana iezīmēšana, apzīmējuma piešķiršana indivīdam vai grupai, balstoties uz novērotiem uzvedības modeļiem vai paradumiem (nereti negatīviem).
kupučs Iezīmēta robežvieta; robežakmens; kupuce.
Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m).
grunts ieži ieži, kas atrodas jūras, upes, ezera vai kanāla dibenā.
denudācija Iežu dēdēšanas, noārdīšanās un drupu materiāla pārneses procesu kopums, kas izraisa reljefa izlīdzināšanos un Zemes virsmas pazemināšanos.
morēna Iežu drupu materiāla (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs, šļūdonis.
noslīdenis Iežu masa, kopums, kas slīd, ir noslīdējis lejup pa nogāzi.
serpentizācija Iežu pārveidošanās, kuru izraisa karsta ūdeņu iedarbība un kurā magneziālu silikātu vietā rodas serpentīna grupas minerāli.
iežu sadēdēšana iežu sadrupšana, sairšana un pārveidošanās fizikālu, ķīmisku un bioloģisku faktoru ietekmē.
bioloģiskā (arī organiskā) dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā.
organiskā (arī bioloģiskā) dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbībā.
mehāniskā dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās fizikālu faktoru ietekmē.
kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs.
Ežupīte Iežupe, Gaujas pieteka Lejasciema pagastā.
Ieža Iežupe, Gaujas pieteka.
Iža Iežupe, Gaujas pieteka.
Ižupe Iežupe, Gaujas pieteka.
Ladupe Iežupe, Gaujas pieteka.
Suņu grāvis Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Suņugrāvis.
Ķivurga Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Lēnupīte Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Briežupe Iežupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale.
Ledupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Ladupe.
Dziļāgrava Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Kūrupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Mērupīte Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
Musturga Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
feldšpatīdi Iežveidotāju minerālu grupa, nātrija, kālija, kalcija alumosilikāti (piem., nefelīns); līdzīgi laukšpatiem, bet satur mazāk Si0~2~, nekad nav sastopami asociācijā ar kvarcu.
hlorīti iežveidotāju minerālu grupa, zaļgani minerāli, visbiežāk magnija, alumīnija, dzelzs, litija alumosilikāti (Mg, Fe)~6~AlSi~3~O~10~(OH)~8~), kas ietilpst daudzu iežu sastāvā, \~30 paveidu; hlorpaskābes sāļi.
matungulani Ifugao (Lusonas sala, Filipīnas) mitoloģijā - 168 galveno, visās četrās pasaulēs mītošo dievību grupa, šīs tautas galvenais kulta objekts.
Ludzas igauņi igauņu grupa (“Lutsi maarahvas, lutsi”), kas dzīvoja Latgalē, Ludzas apkārtnē, runāja īpatnējā dienvidigauņu dialektā, ieceļojuši XVIII gs. sākumā, no Veravas apriņķa dienvidaustrumu daļas.
Vārpu grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, lejtece uz Mālupes pagasta robežas.
Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts.
Vītrupes grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Igvasa Igvasu, upe Brazīlijā.
Ījevka Ījevkas strauts - Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā.
Ijevkas strauts Ījevkas strauts, Rītupes pieteka.
pavasara pali ikgadēja ūdens caurteces daudzumu un līmeņu paaugstināšanās upēs, strautos un kanālos, kas rodas, sniegam pavasarī strauji kūstot.
interneta mēneša pārskats ikmēneša pārskats, ko gatavo interneta pētniecības uzdevumu grupas, lai iepazīstinātu ar dalības organizāciju veiktajiem darbiem un atklātajām problēmām, kuras saistītas ar interneta attīstību.
rīku palete ikonu grupa displeja ekrānā, uz kurām uzklikšķinot var ātri atlasīt vajadzīgās funkcijas.
adhezīns Ikviena baktēriju šūnu ārpusē esošo molekulāro savienojumu grupa, kas iesaistās adhēzijas procesos.
onkovīruss Ikviens audzēju izraisošs, dezoksiribonukleīnaskābi saturošs "Oncovirinae" dzimtas vīruss; morfoloģiski tiek iedalīti četrās grupās (A, B, C un D).
porfirīns Ikviens bioloģisks pigments, porfīna atvasinājums, kurā astoņi ar oglekli saistītie pirola gredzenu ūdeņraža atomi aizstāti ar kādu organisku grupu.
triglicerīds Ikviens glicerīna esteris, kurā visas trīs hidroksilgrupas esterificētas ar karbonskābi.
sterons Ikviens steroīds, kurā ir viena vai vairākas ketogrupas, piem., testosterons.
streptokoks Ikviens streptokoku ģints organisms, kas grupējas ķēdītēs; fakultatīvi aerobiski, kā arī anaerobiski; ikviens streptokoku ģints mikroorganisms.
sakruknēt Ilgāku laiku nepārtraukti tupēt.
atmočīt Ilgāku laiku rupji izturēties.
noklenčēt Ilgāku laiku tupēt (uz ceļiem).
satupēt Ilgāku laiku tupēt.
iztupēt Ilgāku laiku tupot vai sēžot gūt kādu rezutātu.
atgaldīt Ilgāku laiku, daudz lobīt (piemēram, zirņus, pupas).
atskust Ilgāku laiku, daudz mizot (nevārītus kartupeļus).
atkast Ilgāku laiku, daudz rakt (kartupeļus).
iztaupīties Ilgāku laiku, daudz taupīt.
notupēties Ilgāku laiku, daudz tupēt (parasti līdz nogurumam).
attupēt Ilgāku laiku, daudz tupēt.
iztupēties Ilgāku laiku, daudz tupēt.
dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti.
šļupstināt Ilgi un klusi šļupstēt, čāpstināt.
bleive Ilgi, bez aizdara vārīta zupa.
Ildze Ilgošu ezers Andrupenes pagastā.
Ilgupe Ilgupīte, Tirziņas pieteka.
liburna Illīriešu jūras laupītāju kuģis ar 2 airu rindām; viegli būvēts un sekli peldošs karakuģis Senās Romas ķeizarvalsts laikā.
Ilukste Ilūkste, Berezovkas satekupe.
pakupišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pakupišķi" iedzīvotāji.
Roucupe Ilūkstes novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Rūcupe" nosaukuma variants.
Krētas ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis cretica var. cupaniana").
Ilza Ilzupīte, Dvietes pieteka.
Elneta Iļeta - upe Krievijā, Marijelas Republikā, tās nosaukums mariešu valodā.
Dzīvene Imulas kreisā krasta pieteka Gaiķu pagastā, garums - 6 km; Dzīvenes strauts; Gaiķu upe.
Ķilpjupīte Imulas labā krasta pieteka Vānes pagastā, augštece Gaiķu pagastā; Ķilpupīte.
nespecifiskā imunitāte imunitāte, kas rodas, ievadot mikroorganismus, kuros ir grupu antigēni.
Līčupe Inčupīte, Gaujas pieteka.
Dzelzāmuru upe Inčupīte, Gaujas pieteka.
Indāla Indālselvena - upe Zviedrijā.
penuti Indiāņu cilšu grupa (cimšiani, sahaptini, nivoki, jokuti u. c.), dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
samuki Indiāņu cilšu grupa (čamakoki, gvaraņoki, moro, čirakvi, potureri u. c.), klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti.
siū Indiāņu cilšu grupa (dakoti, asiniboini, apsaroki, osedži u.c.), dzīvo ASV prēriju zonā, neliela daļa arī Kanādas dienvidos, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos.
nambikvari Indiāņu cilšu grupa (kongori, kokozi, anunzi, neni, navaiti, vaintazi, kabihi, tagnani u. c.), dzīvo Brazīlijas rietumos, pie Žurvenas iztekas, valoda - savrupa, animistiski ticējumi.
muskogi Indiāņu cilšu grupa (krīki, čoktavi, čikasi, seminoli, mobili, načezi, apalači, timukvi), dzīvo gk. ASV Oklahomas štatā, valodas pieder pie hokosiu saimes (dažkārt tās uzskata par īpašu muskognačezu saimi), līdz XIX gs. dzīvoja Ziemeļamerikas dienvidaustrumos.
maskoji Indiāņu cilšu grupa (lengvi, angaiti u. c.), dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
matakomatagvaji Indiāņu cilšu grupa (mataki, matagvaji, čorogi, ašiuslaji, maki, gentusi, kočaboti), dzīvo Grančako (Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā), valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (katolicisms, protestantisms), daļa saglabājuši cilšu kultus.
čapakuri Indiāņu cilšu grupa (mori, matavi, vaņami u. c.), dzīvo Gvapores baseinā (Bolīvijā un Brazīlijā), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms.
algonkini Indiāņu cilšu grupa (odžibvi, delavari, mohikāņi, kri, naskapi, montaņi, mikmaki u. c.) Ziemeļamerikā, valodas pieder pie algonkinvakašu saimes un veido atsevišķu tās grupu.
sapari Indiāņu cilšu grupa (sapari jeb kuraraji, andoji, roamaini, aviširi u. c.), dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, valoda veido īpašu saimi, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
karaži Indiāņu cilšu grupa (šambioji, žavaji, kanoji), dzīvo Brazīlijā, Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
širiani Indiāņu cilšu grupa (širiani, vaiki, gvaharivi u. c.), klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
šošoni Indiāņu cilšu grupa (šošoni, komanči, juti, hopi u. c.), dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
puebli Indiāņu cilšu grupa ASV dienvidrietumu pustuksnešainajā rajonā, runā jutoacteku (hopi, sunji, tano u. c.) un keresu valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
vitoti Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā (vitoti, bori, okaini, orehoni, koeruni, andoki, muenani, resigeri u. c.), dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms.
tupi Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā, dzīvo gk Brazīlijas ziemeļu daļā, Gajānā, Surinamā un Gviānā, arī Peru ziemeļrietumos, atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu.
čoni Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi (ļauno garu kults), šamanisms.
tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu.
borori Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos un Bolīvijas pierobežā atsevišķās grupās, valoda savrupa (dažkārt pieskaita pie žesu saimes), animistiski ticējumi, nodarbošanās - medības (ar loku un bultām), zveja, dabas produktu vākšana (manioka, kukurūza, rīss).
katukini Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā, valoda veido īpašu saimi.
kaingangi Indiāņu cilšu grupa, dzīvo izklaidus Brazīlijas dienvidos, valoda savrupa, izplatīts senču kults, daļa - kristīgie.
seliši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas dienvidrietumos un ASV ziemeļrietumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, valodas (~20) pieder pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
vakaši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
karaībi Indiāņu cilšu grupa, kas apdzīvoja plašu apgabalu Karību jūras piekrastē un Antiļu salās.
atapaski Indiāņu cilšu un tautību grupa Ziemeļamerikā.
sirioni Indiāņu ciltis, dzīvo tropu mežos Bolīvijas austrumos, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, piemīt dažas "ekvatoriālas" pazīmes: tumša āda, sprogaini mati, plats deguns, biezas lūpas, saglabājušās matriarhāta paliekas.
seminoli Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes, 20. gs. sākumā vēl bija sastopami arī Floridas dienvidos purvu džungļos.
apalači Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes.
čikasi Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes.
čoktavi Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes.
mobili Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes.
načezi Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes.
timukvi Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes.
kanoji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
šambioji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
žavaji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
apapokuri Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
čani Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
čirigvani Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
gvajaki Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
gvajani Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
ivapari Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
kaingvi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu dienvidu zara - gvaraniem, runā tupogvaranu saimes gvarani valodā, gk. animistiski ticējumi.
kavahivi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
kokami Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
mavi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
munduruki Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
ojampi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
parintintini Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
tapirapi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
tenetehari Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
tupinambi Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie tupogvaranu ziemeļu zara - tupiem, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, gk. animistiski ticējumi.
andoki Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
bori Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
koeruni Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
muenani Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
okaini Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
resigeri Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
kvakiutli Indiāņu cilts Kanādas rietumu piekrastē, pieder pie vakaši cilšu grupas, valoda - pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
ačagvi Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā.
banivi Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā.
bari Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā.
goakiri Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā.
kampi Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā.
maniteneri Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā.
pasi Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā.
piro Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā.
arari indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
arekuni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
bakiri Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
čoko Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
karihoni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
majogoni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
makuši Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
motiloni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
panari Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
tapariti Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
vaivaji Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
kanamari Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā.
kataviši Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā.
mangeromi Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā.
mamori Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Purusas lejteces baseinā.
angaiti Indiāņu cilts no maskoji grupas, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
lengvi Indiāņu cilts no maskoji grupas, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
cimšiani Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
sahaptini Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
jokuti Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV, Kalifornijā, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
nivoki Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV, Kalifornijā, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
sunji Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
tano Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
čamakoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
čirakvi Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
gvaraņoki Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
moro Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
potureri Indiāņu cilts no samuki grupas, klejo Grančako (Paragvajā, Bolīvijā), arī Brazīlijā, animistiski ticējumi, daļa - kristīgie.
andoji Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
aviširi Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
kuraraji Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
roamaini Indiāņu cilts no sapari grupas, dzīvo Ekvadoras austrumos un Peru ziemeļos, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
apsaroki Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
asinibioni Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
osedži Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
koregvahi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
orehoni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
sioni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
buhagani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
coli Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
desani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
eruliji Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
gvanani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
jahuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
kobevi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
kvereti Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
makuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
tujuki Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
nutki Indiāņu cilts no vakaši cilšu grupas, dzīvo Kanādas rietumos, Vankūveras salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
orehoni Indiāņu cilts no vitotu cilšu grupas, dzīvo Dienvidamerikā, Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
akri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
apinaži Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
kajapi Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
krao Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
sakamekrani Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
šavanti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
šerenti Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
timbiri Indiāņu cilts no žesu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
tereno Indiāņu cilts Paragvajā, viena no aruaku cilšu grupas ciltīm.
varravi Indiāņu cilts, dzīvo Venecuēlā, Orinokas deltā un uz dienvidiem no tās, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs.
gvaikuri Indiāņu nomadi Dienvidamerikā Čako stepes ziemeļu daļā ap Paragvajas upi, valoda veido īpašu saimi, vietējie cilšu ticējumi ar kristiānisma piejaukumu.
navahi Indiāņu tauta ASV DR, dzīvo rezervātos Arizonas un Ņūmeksikas štatos, valoda pieder pie indiāņu valodu nadanu saimes atapasku valodu grupas, ticīgie - kristieši, saglabājušies arī senie kulti.
araukāņi Indiāņu tauta Čīlē un Argentīnā, \~300000 cilvēku, valoda savrupa.
taraski Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas vidienē, valoda savrupa, saglbājuši īpatnēju kultūru, reliģija - kristiānisms (katolicisms), izplatīti senie ticējumi.
apači Indiāņu tauta, dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, \~50000 cilvēku, valoda pieder pie nadenu saimes atapasku grupas.
čibči Indiāņu tautu grupa Kolumbijā, Ekvadorā, runā čibču valodā, ticīgie - katoļi.
Kūrma Indiešu mitoloģijā - bruņurupucis, dieva Višnu otrā avatāra (inkarnācija), kas balstīja uz savas muguras Mandaras kalnu okeāna sakulšanas laikā, ko sarīkoja devas un asuras.
rakšasi Indiešu mitoloģijā - dēmoni, kas vēdiskajā literatūrā aprakstīti kā nakts briesmoņi, kas vajā cilvēkus un neļauj tiem pienācīgi veikt upurēšanas rituālus.
tretajuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc kritajugas, kas ildzis 1296000 gadu, kad pasauli pamazām piemeklējušas dažādas nelaimes, šajā laikā sākusies upurēšana dieviem.
indoirāņi Indiešu un irāņu tautu grupa; šo tautu piederīgie.
Abhimāni indiešu vēdiskajā mitoloģijā - Agni epitets, rituālistiski personificētas upuruguns vārds.
Kālija Indīga daudzgalvu čūska, kas apmetās svētajā Jamunas upē Indijā, bet jauneklis Krišna to uzvarēja, dejojot uz tās galvām un iedzenot to okeānā kopā ar visām citām čūskām.
solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires raganu bekas un sūrās bērzlapes, pieder pie holīnu grupas alkaloīdiem.
frinīns Indīga viela, krupja ādas dziedzeru sekrēts.
indoārieši Indijas ziemeļrietumos, Indas upes baseinā un Kašmirā dzīvojošās tautas, kas cēlušās no gaišiem āriešu ziemeļnieku ieceļotājiem un ir gaiši brūnu, pat baltu ādas krāsu.
netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai.
konformisms indivīda pakļaušanās reālam vai iedomātam grupas spiedienam, kas izpaužas viņa izturēšanās vai uzskatu maiņā.
kategorizācija indivīda pieskaitīšana noteiktai cilvēku kategorijai pēc dzimuma, vecuma, nacionālās piederības, izcelšanās, profesijas u. c. pazīmēm, rezultātā cilvēkam tiek piedēvētas noteiktu grupu reālās vai šķietamās psiholoģiskās īpašības.
konformitāte Indivīda sociālpsiholoģiskā pakļaušanās grupas ietekmei.
politiskā adaptācija indivīda vai grupas aktīva pielāgošanās sabiedriski politiskajai videi, sabiedrībā pieņemtajām politiskās uzvedības normām, likumiem un poltisko vērtību sistēmām.
kultūras adaptācija indivīda vai grupas aktīvas pielāgošanās process konkrētās eksistences vides apstākļiem.
sociālo tīklu karte indivīda vai grupas kontaktu tīklu un tajos esošo attiecību strukturēts atspoguļojums.
aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu.
adaptācija Indivīda vai sociālās grupas aktīva pielāgošanās sociālajām prasībām, morāles likumiem utt.
sociālā mobilitāte indivīda vai sociālās grupas rīcības rezultātā notiekošās pārmaiņas sociālo grupu un visas sabiedrības sociālajā struktūrā.
etniskā dzimtene indivīda, cilvēku grupas vai tautības priekšteču vēsturiskās izcelsmes teritorija.
prosociāla uzvedība indivīda, organizācijas vai sociālo grupu rīcība, kura ir saskaņā ar sabiedrības kopējo labumu un kultūras normām; izpausmes veidi ir, piemēram, palīdzēšana, labdarība, ziedošana, brīvprātīgais darbs, ziedošanās, mierināšana, dalīšanās.
mērķu sistēma indivīdi, grupas vai kopienas, kurās nepieciešamas izmaiņas, lai sasniegtu sociālā darba mērķus.
iesaistītās puses indivīdi, grupas vai organizācijas, kas tieši vai netieši ir ieinteresēti vai iesaistīti kāda procesa norisē, lēmuma pieņemšanā un īstenošanā.
aktors Indivīds vai grupa - patstāvīgs politikas dalībnieks, tas pats, kas politikas subjekts.
lobijs Indivīds vai personu grupa (lielu firmu, citu valstu dažādu politisku, ekonomisku un finansiālu grupējumu pārstāvji), kas mēģina pierunāt vēlētus politiķus (piem., deputātus) vai ieceltus ierēdņus atbalstīt vai kavēt kādus centienus.
sociālā darbība indivīdu, grupu, kopienu aktivitātes, lai veicinātu pozitīvas sociālās izmaiņas sabiedrībā.
geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību.
grupas egoisms individuālās darbības pakļaušana referentās grupas interesēm; cilvēks savas grupas vārdā atsakās no personiskiem mērķiem, vienlaikus nepakļaujoties citām grupām vai autoritātēm.
pilsoniskā pretošanās individuāli vai grupveida valsts varas funkcionēšanu apzināti traucējoši rīcības akti.
medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina.
peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens; glābšanas josta.
peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
radžputi Indoāriešu tautu grupa Radžputanas novadā Rādžastānas štatā Indijā.
čigānu valoda indoāriešu valodu grupas valoda, radniecīga dažu Indijas ziemeļrietumu tautību valodām, no kurām tā atdalījās, visticamāk 5. gs., kad čigāni izceļoja.
ķelti Indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā (mūsdienās dažos Īrijas, Anglijas un Francijas apvidos).
illīrieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas dzīvoja Balkānu pss. ZR un Apenīnu pss. DA - 1. gs. p. m. ē. tos pakļāva romieši.
itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras apdzīvoja Apenīnu pussalu.
trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder latvieši un lietuvieši, senatnē arī senprūši, jātvingi, žemaiši, kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi, galindi u. c.
satemvalodas Indoeiropiešu valodu austrumu grupa (baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām).
slāvu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder austrumslāvu (krievu, ukraiņu, baltkrievu), rietumslāvu (poļu, čehu, slovāku, sorbu) un dienvidslāvu (serbu, bulgāru, horvātu, slovēņu, maķedoniešu, melnkalniešu) valodas.
latviešu valoda indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda, viena no divām dzīvajām baltu valodām blakus lietuviešu valodai; valsts valoda Latvijas Republikā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
hetu valoda indoeiropiešu valodu saimes hetu-luviešu valodu grupas valoda; lietota Mazāzijā 18.-12. gs. p. m. ē. un Z-Sīrijā 10.-8. gs. p. m. ē.
puštu Indoeiropiešu valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Afganistānā (līdzās dari); rakstības pamatā arābu alfabēts.
bretoņu valoda indoeiropiešu valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, ko lieto gk. Bretaņas reģionā Francijā.
kentumvalodas Indoeiropiešu valodu saimes rietumu grupa.
latīņu valoda indoeiropiešu valodu saimes senitāļu valodu grupas valoda; līdz 4. gs. p. m. ē. lietota Latijā, 3. gs. p. m. ē. kļuvusi par Romas valsts valodu, vēlāk izplatījusies visā Apenīnu pussalā un līdz ar romiešu varu - visā Romas impērijā; 6.-8. gs., izveidojoties romāņu valodām, kā dzīva valoda beigusi eksistēt.
baltkrievu valoda indoeiropiešu valodu saimes slāvu valodu grupas (austrumslāvu apakšgrupa) valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
indoāriešu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, indoirāņu valodu atzars, kurā ietilpst hindi, urdu, bengāļu, nepāliešu, singalu, marathu, gudžaratu, pandžabu u. c. valodas (aptver Centrālindiju un Ziemeļindiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Srilanku); indiešu valodas.
baltu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, izšķir austrumbaltu (latviešu, leišu jeb lietuviešu) un rietumbaltu (prūšu, jātvingu, galindu) valodas; dzīvās baltu valodas ir latviešu un lietuviešu valoda.
indoirāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kas apvieno indoariešu jeb indiešu, irāņu un dardu valodas.
romāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir rietumu - ibēru (spāņu, portugāļu, galisiešu, katalāņu), gallu (franču, provansiešu), retoromāņu, sardīniešu - un austrumu (itāļu, rumāņu, mirusī dalmāciešu) valodas.
ģermāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir ziemeļģermāņu jeb skandināvu (dāņu, islandiešu, norvēģu, zviedru, fēru), rietumģermāņu (afrikandu, angļu, nīderlandiešu, vācu, frīzu) un austrumģermāņu (mirusī vestgotu un ostgotu) valodas.
ķeltu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, īru, gēlu Skotijā, velsiešu, korniešu Kornvolā (mirusi 18. gs.), menksu Menas salā (mirusi 20. gs.), bretoņu valoda.
Dzeguze Indricas upes augšteces nosaukums līdz Indra ezeram, iztek no Astašovas purva (bijušā Astašovas ezera) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
premunīcija Infekcijas imunitāte, organisma rezistence pret superinfekciju.
signalogramma Informācijas nesējs ar tajā ierakstītiem signāliem, piem., skaņuplate, kinolente.
asimetriskā ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzekliss, kas, izmantojot vienu no protokolu xDSL protokoliem, lejupplūsmas pārraidi (no servera uz klientu) veic daudz ātrāk nekā augšupplūsmas pārraidi (no klienta uz serveri); asimetriskās ciparu abonentlīnijas izmantošana ir piemērota tīmekļa pārlūkošanai un klienta - servera lietojumprogrammu izpildei.
pārklājplēves Informācijas slāņi par apvidu, kuros objekti tiek grupēti pēc to nozīmes vai pazīmēm; overleji.
overleji Informācijas slāņi par apvidu, kuros objekti tiek grupēti pēc to nozīmes vai pazīmēm; pārklājplēves.
Veļikijingula Inhula - upe Ukrainā.
Ingula Inhula, upe Ukrainā.
Inguļeca Inhuleca, upe Ukrainā.
Malijingula Inhuleca, upe Ukrainā.
Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem.
sociālā lauksaimniecība inovatīva, uz līdzdalību vērsta pieeja, kurā apvienota daudzfunkcionāla lauksaimniecība, sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe ar mērķi sekmēt viegli ievainojamu un mazaizsargātu sociālu grupu iekļaušanu, sociālo rehabilitāciju, kā arī garīgo un fizisko veselību.
inozītheksafosforskābe Inozīta savienojums, kurā visas sešas hidroksilgrupas esterizētas ar fosforskābi; atrodama labības graudos.
fosfamīds Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus; rogors.
rogors Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus.
forma Instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
spiedlineāls Instruments (lobmašīnas suportā), kas saspiež un atbalsta finiera loksni finierkluča lobīšanā.
ietekmētājgrupa Interešu grupa jeb lobijs - apvienība, kas izdara spiedienu uz valdību vai partijām, lai nodrošinātu savām interesēm labvēlīgus likumus un rīcību.
konflikta atrisināšana interešu pretrunu samazināšana vai likvidēšana starp indivīdiem vai sociālajām grupām, kad zūd interešu sadursmes cēlonis; visbiežāk izpaužas kompromisu atrašanā un pieņemšanā, saskaņas panākšanā, bet reizēm vienas puses pilnīgā kapitulācijā.
sarakstserveris Interneta elektroniskā pasta sistēma, kas nodrošina, ka elektroniskā pasta ziņojumi, ko paredzēts nosūtīt kādai adresātu grupai, tiek automātiski nogādāti katram šīs grupas dalībniekam, kurš minēts adresātu sarakstā.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
sindikāts Investīciju banku vai finanšu institūtu grupa, kas garantē iepirkt no emitenta jaunu vērtspapīru izlaidumu vairumā un izvietot to investoru starpā.
Boļšojinzera Inzeras upes (Krievijā, Baškortostānas Republikā) augšteces nosaukums Dienvidurālos, Jamantava piekājē.
tilts Inženiertehniska celtne ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piemēram, pār upēm, gravām, ceļiem, apbūvēm).
preference Īpaši atvieglota muitas nodeva, ko valsts noteic no citas valsts (vai valstu grupas) ievedamām atsevišķām (vai visām) precēm.
parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
izlase Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā).
izlase Īpaši izraudzītu priekšmetu, parādību grupa (piemēram, izmantošanai, pētīšanai, novērošanai); piemērotā, atbilstošā izraudzīšanās.
godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze.
iestāde īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas.
uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem; vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
čača Īpaši pagatavots koka zārds, uz kura žāvē āboliņu, zirņus, pupas.
čākars Īpaši pagatavots koka zārds, uz kura žāvē āboliņu, zirņus, pupas.
saprašana īpašību, pazīmju, satura u. tml. uztveršana, izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus
legūminoze Īpašs barības preparāts slimiem un novājinātiem, zirņu, lēcu, pupu un labības miltu maisījums.
sutināms Īpašs katls kartupeļu, sakņaugu vārīšanai, sautēšanai; arī neliela celtne, piebūve, kur atrodas sautēšanas katls un kur sagatavo lopbarību.
seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā.
slengs Īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji; arī žargons (1).
tugajs Īpatnējs galeriju mežs upju ielejās un palienēs ar seklu gruntsūdeni, Centrālāzijā pustuksnešos un tuksnešos.
Ipuca Iputa - upes lejteces nosaukums Baltkrievijā.
Lielais Avotmuižas iezis ir \~15 m augsta un \~150 m gara iesarkana smilšakmens siena, tās piekājē izplūst Svētavots, pie kura tika upurēts vēl līdz 1920. gadiem, iezī ir ala, kurā kādreiz ligzdojuši ūpji.
izcilā henomele ir Japānas henomeles un krāšņās henomeles hibrīds ("Chaenomeles x superba"), ko arī audzē kā krāšņumaugu.
sociālā darbinieka prasmes ir māka pielietot zināšanas un pieredzi praksē, darbā ar indivīdu, grupu, kopienu un sabiedrību, tās ietver sociālā darbinieka spēju saistīt zināšanas par cilvēka vai cilvēku grupas uzvedību, personas un vides mijiedarbību un sociālo funkcionēšanu.
tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
Bagdāde Irākas galvaspilsēta (angļu val. "Baghdad"), muhāfazas centrs, atrodas pie Tigras upes, 5,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 762. g.
alavi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
burungi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
gorovi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
mbugi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
Barzu Irāņu mitoloģijā - varonis, varonīgā Suhrāba dēls un spēkavīra Rustama mazdēls, kurš kļuva par ļaunā Afrāsijāba viltus upuri.
Aišma Irāņu mitoloģijā - viens no dēviem, kas veido ļaunuma spēku augstāko triādi, ļauno darbu - laupīšanu, klejotāju cilšu uzbrukumu - iemiesojums.
Dižirbe Irbe, upe Ventspils novadā.
Dižirve Irbe, upe Ventspils novadā.
Irve Irbe, upe Ventspils novadā.
Lielirbe Irbe, upe Ventspils novadā.
Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis.
Rinda Irbes kreisā satekupe Ventspils novadā, garums - 29 km, kritums - 6,8 m, iztek no Puzes ezera.
Stende Irbes labā satekupe Talsu un Ventspils novadā, garums - 100 km, kritums - 78 m; augštecē līdz Dižstendei Leļļupe.
grants Irdens drupu nogulumu iezis, kas sastāv no dažādu iežu graudiem.
čauga Irdens, drupans.
čauksters Irdens, saplaisājis, drupans.
aleirīts Irdens, smalkgraudains (0,01-0,1 mm) drupiezis, kas ir starpstāvoklī starp smiltīm un māliem, sastāv gk. no kvarca, laukšpata un vizlas graudiem.
Irgiza Irghiza, upe Kazahstānā.
Dublina Īrijas galvaspilsēta (angļu valodā _Dublin_, īru valodā _Baile Atha Cliath_), atrodas Īrijas jūras krastā, Lifi upe dala pilsētu 2 daļās, 527600 iedzīvotāju (2011. g.).
Irikļinskas ūdenskrātuve Irikļinskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Urālas upē, Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā, platība — 260 kvadrātkilometru, garums — 70 km, vidējais dziļums — 12,7 m.
Haduigona Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - kuprains milzis, slimību un nāves iemiesojums.
huroni Irokēzu grupas indiāņu tauta, kas dzīvoja pie Ontario ezera; 18. gs. gandrīz pilnībā tika iznīcināti.
Iršupe Iršupīte, Pērses pieteka.
metāla tapa īsa tērauda nagla ar vītņotu caurumu strupgalā; metāla dībelis.
ponariks Īsa, kupla piedurkne.
strupinājumsaliktenis Īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko darina no nošķeltām (strupinātām) vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumdaļām.
apokopēt Īsināt vārdus zaudējot vienu vai vairākas skaņas vārda beigās; strupināt.
Iskera Iskara, upe Bulgārijā.
novietne Īslaicīga (cilvēku grupas) uzturēšanās, dzīves vieta, arī attiecīgā celtne, telpa.
ugunstrieciens Īslaicīga iedarbība uz pretinieka objektiem (grupējumiem) ar parasto munīciju, lai tos iznīcinātu noteiktā apmērā un noteiktā termiņā.
impulsstarojums Īslaicīga viļņu grupu (impulsu) izstarošana ar ievērojami lielākiem laika intervāliem starp tām nekā katra impulsa ilgums.
spaiks Īslaicīgs potenciāls, kas parasti saistīts ar kādas nervu šūnas (neirona) ierosu vai ar nervu šūnu grupas sinhronisku (vienlaicīgu) izlādi.
Hamas Islama fundamentālistu - ekstrēmistu kaujiniecisks grupējums (kustība); HAMĀS.
amālīki islāma mitoloģijā - leģendāra sena tauta vai etniska grupa, kas iespējams, dzīvojusi Arābijas pussalā, Sīrijas un Palestīnas teritorijā.
ifrīti Islāma mitoloģijā - sevišķi viltīgi un spēcīgi džinni, kas radīti no dūmiem un mīt pazemē vai pamestu māju drupās.
Islica Īslīce, Lielupes pieteka.
Īslica Īslīce, Lielupes pieteka.
Īslīca Īslīce, Lielupes pieteka.
Īslīcis Īslīce, Lielupes pieteka.
Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe.
Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone.
Mazplānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, lejtecē arī Īslīces un Rundāles pagasta robežupe, garums - 7 km.
Melnupīte Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Īslīces pagastā un Lietuvā, garums - 16 km, kritums - 28 m, sākas Lietuvā, Mergu mežā; Melkupe.
Dzirnupe Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, garums - 10 km, kritums - 15 m; Dzirnupīte.
Jaunisliena Islienas upes iztaisnotais posms Madonas novadā, Mētrienas un Barkavas pagastu robežupe.
strupnis Īss strupceļš.
stubiķis Īss un strupjš cilvēks vai priekšmets.
pempis Īss un strupjš vīriņš, puisis utt.
pempurs Īss un strupjš vīriņš, puisis utt.
pemperis Īss un strupjš vīriņš, puisis.
strupiķis Īss, strups cilvēks vai kustonis.
strupulis Īss, strups priekšmets, veidojums (parasti kā daļa, posms).
stugs Īss, strups.
stups Īss, strups.
adelognatha Īssmeceri - smecernieku dzimtas grupa.
lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks.
Ļadiņa Istalsnas upes augštece posmā līdz Istalsnas ezeram.
Istrenka Istra, Zilupes pieteka.
Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, lejtecē arī Zilupes pilsētas rietumu robežupe, iztek no Zaļesjes ezera; Grivka.
uzdrumstalāt Īsu brīdi drupināt.
šļupšņāt Īsu brīdi šļupstēt, čukstēt.
noraustīt Īsu brīdi, vienu reizi kustināt augšup lejup (ķermeņa daļas).
karbonārs Itālijā 19. gadsimta sākumā nodibinātas slepenas biedrības loceklis, kas cīnījās pret franču un austriešu okupācijas varu Itālijā un par Itālijas apvienošanu.
gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci.
minestrone Itāļu virtuvē iecienīta bieza zupa ar dārzeņiem, rīsiem vai makaroniem un citām sastāvdaļām (gaļa, garšaugi, pupiņas u. c.), kā arī Parmas sieru un pesto mērci.
ņoki Itāļu virtuves ēdiens - klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņjoki.
ņjoki Itāļu virtuves ēdiens - klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņoki.
marroni Izbēguši vergi, kas sabiedrojušies laupītāju bandās.
filtraka Izbūve avotu ūdens uztveršanai vai virszemes ūdens attīrīšanai no rupjām duļķvielām pirms ūdens ievadīšanas segtos vados.
karkstēt Izdot rupju, aizsmakušu skaņu, gārgt, kladzināt, tarkšķēt.
izdrumslināt Izdrupināt, izdobt, izgrebt.
izdrupot Izdrupināt.
iztrupināt Izdrupināt.
izdruskot Izdrupt, izbirzt.
izdrupēt Izdrupt.
izgrebēt Izdrupt.
iztrupt Izdrupt.
gagarēt Izdzīt (vēžus vai zivis no upes vai ezera krasta alām).
vārti Izeja (piemēram, pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
jūras vārti Izeja no ostas, upes atklātā jūrā, ieeja no atklātas jūras ostā, upē; vieta, kur upe ietek jūrā.
zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā.
koprofāgija izkārnījumu ēšana; piemēram, truši naktī izdala un apēd savus izkārnījumus – īpašas gļotainas lodītes, kurās ir daudz proteīnu un B grupas vitamīnu.
vodeviļa Izklaidējoša komēdijiska luga ar kuplejām un dejām.
zvaigžņu asociācija izklaidus izvietotu, ļoti jaunu un masīvu kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupējums, kas ietverts gāzes un putekļu mākonī.
klaids Izklaidus; savrup no citiem.
aizpildījums Izklājlapās - atkārtotu vērtību ievade šūnu grupā.
diapazons izklājlapu programmās - viena šūna vai blakusesošu šūnu taisnstūrveida grupa. Šūnu grupējums ļauj izdarīt zināmas operācijas, piemēram, formatēšanu, visai šūnu grupai.
izgaiņāt Izklīdināt (piemēram, cilvēku grupu).
izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
pajukt Izklīst uz visām pusēm (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
paklupiens Izklupiens (2).
audrums Izlaists, palaidnīgs, rupjš bērns; arī tāds pieaugušais.
grupveida izlase izlase, kurā selekcijas vienība ir kopas elementu grupa.
corps dʽélite izlases grupa; izmeklēta sabiedrība, elite; izlases karaspēks vai tā daļa.
izlupināt Izlaupīt, aplaupīt.
ķīckāt Izlaupīt, aplaupīt.
plinderēt Izlaupīt, aplaupīt.
izgaldīt Izlobīt (piemēram, zirņus, pupas).
izčumalēt Izlobīt (riekstus, zirņus, pupas).
piegaldīt Izlobīt no pākstīm (piemēram, pupas, zirņus) pietiekami, daudz.
subdialekts Izlokšņu grupa - valodas ziņā tuvi radniecīgu izlokšņu kopums, kas ir mazāks par dialektu un ko vieno šīm izloksnēm raksturīgas valodas īpatnības.
izlūkdiversija Izlūkošanas grupas veikts diversijas akts pretinieka aizmugurē.
izlūktrieciens Izlūku, izlūkdiversiju grupu (vienību), sauszemes karaspēka apakšvienību vai partizānu pēkšņs uzbrukums pretinieka aizmugurē izvietotiem lidlaukiem, štābiem, nelieliem garnizoniem, noliktavām u. c. objektiem.
izvēles izmaksas izmaksas, kas ierobežotu resursu (deficīta) gadījumā līdzinās peļņas vai ietaupījuma summai, no kā atsakās, izlietojot šos resursusvienam nolūkam tā vietā, lai izmantotu tos citā ienesīgākā veidā.
patērēt Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces, resursus) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām).
elite Izmeklēta sabiedrība (politiskā elite, militārā elite, kultūras elite u. c.); arī personu grupa, kas sabiedrībā realizē varu.
vairodži Izmirusi bezžokļaiņu grupa, kuras pārstāvjiem raksturīgs ārējs kaula skelets, kas sastāv no plātnītēm vai vairogiem.
stromatoporidae Izmirusi dzeļšūnu zarndobumaino hidrozoju grupa ar kaļķa skeletiem.
amonīti Izmirusi galvkāju klases kamerčauļu apakšklases kārtas jūras gliemju grupa ("Ammonitida"), kas dzīvoja jūrā uz grunts no devona līdz krīta periodam, Latvijā atrasti Dienvidkurzemē juras nogulumos.
ammonīti Izmirusi gliemju (mīkstmiešu) grupa ar kamerās sadalītām un vairākkārt saritinātām vai taisnām čaulām.
orthis Izmirusi ģints pleckāju dzimtā "Orthidae", plakani izliektiem vākiem, kas pārklāti rupjām ribiņām, sastopami silūra nogulumos, Latvijā bieži ledus laikmeta nogulumu laukakmeņos.
tetracoralla Izmirusi koraļļu grupa ar četru sistēmu radiāli vai bilaterāli novietotām septām un labi izveidotām šķērssienām, gk. paleozojā, 6 dzimtas.
tabulata Izmirusi koraļļu grupa, kuras kolonijas sastāv no prizmatiskām vai apaļām kaļķa caurulītēm, kas pieskaras tieši viena otrai.
eozuhijas Izmirusi lepidozauru apakšklases rāpuļu grupa, kas dzīvoja perma un triasa periodos.
labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu.
pterodaktils Izmirusi rāpuļu klases ģints ("Pterodactyla"), lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
daudzpaugurzobji Izmirusi savrupzvēru apakšklases zīdītāju grupa, nelieli, grauzējiem līdzīgi fitofāgi; dzīvojuši no triasa perioda līdz terciārā perioda vidum.
kalamāriācejas Izmirušu augu grupa skostaugu rindā ar kokveidīgu stumbru, gk. karbona florā, bet sākaš jau devonā un izmira permā.
paleoniski Izmirušu zivju virskārta ("Palaeonisci"), daudzveidīga zivju grupa, kam bijusi svarīga nozīme paleozoja ēras kontinentālo un jūras baseinu ekosistēmās.
ielenkt Izolēt (karaspēka grupējumu), lai (to) iznīcinātu vai saņemtu gūstā, izolēt (militāru objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
izūtrupēt Izpārdot (kāda) īpašumu ūtrupē.
palaist mēli izpaust, izpļāpāt ko; kļūt sarunā pārāk vaļīgam, zoboties, teikt rupjības.
instrumentālā agresija izpaužas situācijās, kad agresija tiek īstenota mērķtiecīgi, piemēram, kad agresija tiek veikta pret upuri, kurš ir traucējis agresoram sasniegt kādu mērķi.
izmaudāties Izpeldēties (upē).
montmorilonīts Izplatītākais smektītu grupas māla minerāls ar lielu adsorbcijas un uzbriešanas spēju.
muskovīts izplatītākais vizlu grupas minerāls KAl~2~[AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~], gaišā vizla; izmanto radio un televīzijas tehnikā, elektroierīcēs.
sakāpt Izplatīties (parasti augšup) - par parādībām dabā.
pāriet Izplatīties citā teritorijā, cilvēku grupā u. tml.
nogulties Izplatīties gaisā lejup, arī krist un novietoties, parasti slānī (kur, uz kā u. tml.).
noiet Izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām).
nogulties Izplatīties, parasti lejup (uz kā, kur u. tml.) - par gaismu.
nolaisties Izplatoties lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
izkuplot Izplesties kuplumā.
nolīkt Izplesties lokveidā, kupolveida (pāri kam, pār ko).
izairināt Izplucināt (lupatas).
Daudu avots izplūst Daudas upītes kreisajā krastā, Siguldas pagastā.
izlieties Izplūst plašumā (parasti par upi).
izčalot Izplūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus pilnīgi vai daļēji saņem kāds no māksliniekiem vai mākslinieku grupa.
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
dakast Izrakt (kartupeļus) līdz kādai vietai.
Daugavas-Misas kanāls izrakts Ķekavas pagastā, savieno Ķekaviņas upi ar Misu, to izmanto Daugavas ūdeņu pārsūknēšanai uz Misu.
papirkstot Izrušināt atsevišķus gatavākos (kartupeļus, rāceņus) no vēl augošu sakņu dobes (pēc tam uzmanīgi sakļaujot zemi).
de- Izsaka (a) atdalīšanu, likvidēšanu, atcelšanu, (b) lejupslīdošu kustību, pazemināšanu.
taisies, ka pazūdi! izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu.
parbleu Izsauciens: ka tevi jupis!, tavu brīnumu!
bākš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātupadobju pasmaga kritiena troksni.
pasķi sazana izsekot izvēlēto upuri.
šlihs Izskalas - smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
pamēda Izskalots upes krasts.
plauka Izskats; arī veids, (kā) grupa, kopums.
aukcijonators Izsolītājs, ūtrupnieks.
likt uz ausīm izspiest naudu; aplaupīt.
šņukurs Izstiepts, strups purns (dažiem zīdītajiem, parasti cūkām).
vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai.
netaupība Izšķērdība, taupības trūkums.
dedzināt (dzīvības) sveci no abiem galiem izšķērdīgi tērēt spēkus, netaupīt sevi.
nesauķīgs Izšķērdīgs, netaupīgs.
asortēt Izšķirot un sagrupēt kādas noliktavas preču krājumus.
Jaunzilupe Iztaisnotais Zilupes posms Ludzas novada Brigu pagastā un Zilupes pilsētā.
izticināties Iztaupīties, izskopoties.
muckraking Izteiciens, sevišķi Amerikā, par žurnālistiem, kas mēģina atklāt korupciju valsts iestādēs un privātajā sektorā (angļu "mēslu grābšana").
izgvelzt Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības); arī izrunāt (4), izplatīt tenkas.
izbumbarot Izteikt klusi un rupjā balsī.
apmētāt ar dubļiem (kādu) izteikt rupjus, nepatiesus apvainojumus; nomelnot, noķengāt.
palaist muti Izteikties nepieklājīgi, rupji.
atpisties izteikums, kas ar rupju nolūku mudina doties prom.
nepieklājība Izteikums, kura saturs aizskar, apvaino; bezkaunīgs, rupjš izteikums.
augša Izteka (upei).
augštece Iztekai tuvākā (upes) daļa; sākuma posms (upei).
aizlaicīt Iztikt līdz kādam laikam, lietojot taupīgi.
iztrupt Iztrupēt; iztrunēt.
iztropēt Iztrupēt.
izāmurot Izūtrupēt.
atara Izvagots kartupeļu lauks.
piebuzīt Izvārīt (negaršīgu ēdienu, parasti zupu).
kartupeļu šķīdnis izvārīti un sastampāti kartupeļi.
Līdsas latviešu kopiena izveidojās 1947. g. un 1950. gadu sākumā Līdsā un tuvējās pilsētās uz pastāvīgu dzīvi palika \~2000 latviešu, kas izveidoja vienu no labāk organizētajām latviešu kopienu grupām Rietumeiropā, darbojās Līdsas latviešu papildskola, kas slēgta 2000. g.
Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta.
Daugavas ieleja izveidojusies leduslaikmeta beiguposmā, noplūstot ledāja kušanas ūdeņiem no viena pieledāja baseina uz otru un upei pakāpeniski pagarinoties lejteces virzienā.
Straupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Lielstraupes un Mazstraupes pagasta teritoriju.
Indrānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Lubānas pagasta teritorijā un pievienota daļa no bijušā Meirānu pagasta, bet daļa no bijušā Lubānas pagasta pievienota tagadējam Madonas novada Ošupes pagastam.
sakomplektēt Izveidot (dzīvnieku) grupu.
sakļaut Izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu; saliedēt 2 (2).
samontēt Izveidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), sagrupējot gatavas sastāvdaļas; sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
uzpufēt Izveidot kuplu, augstu krokojumu (parasti piedurkņu augšdaļā).
izbozt Izveidot kuplu, saceļot spalvas.
izretināt Izveidot lielākas atstarpes (kādā cilvēku grupā).
izvārškāt Izveidot nošuvi, parasti ar rupjāku diegu, arī ar citas krāsas diegu.
Dīriķu ūdenskrātuve izveidota Aizkraukles novada Vietalvas pagastā uz Naskānes upes, platība — 3 ha.
Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m.
Feimankas ūdenskrātuve izveidota uz Feimankas upes Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība — 5,6 ha, Kličkas dzirnavezers.
Lisas ūdenskrātuve izveidota uz Lisas upes Mārsnēnu pagastā.
Kuibiševas ūdenskrātuve izveidota uz Volgas upes Krievijā, izbūvējot Volgas HES 1955.-1957. g., platība - 5900 kvadrātkilometru, garums - 510 km, lielākais platums - 27 km, ūdens līmeņa svārstības līdz 5,7 m.
Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu.
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
Aičas dzirnavu ezers izveidots Buļļupes augštecē, Valmieras novada Rencēnu pagastā, \~2 km uz rietumiem no Rencēniem; Aiču dzirnavu ezers.
Brandeļu ezers izveidots uz Anuļas upes Valmieras novada Kocēnu pagastā, platība — 19,9 ha; Kocēnu dzirnavezers.
grupēt Izvietot grupās (piemēram, kur, ap ko).
izretināties Izvietoties, palielinot atstarpes (par cilvēku grupu).
izzvejot Izvilkt (priekšmetu, piemēram, no upes, ūdens).
izmest Izvirzīt (no lidaparāta) un ļaut krist lejup.
šeine Izziņa, apliecība (galvenokārt vācu okupācijas laikā).
tipoloģija Izziņas metode, saskaņā ar kuru objektus grupē, izmantojot vispārinātus, idealizētus modeļus (tipus).
insultēt Izzobot, izsmiet: apvainot, rupji izturēties.
čīkstiņi Izžuvušu upju krastos augoši augi.
Izjva Ižma - upe Krievijā, Komi Republikā.
ižmieši Ižmas komieši - komiešu etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Komi Republikā.
Iša Ižupīte, Libes pieteka.
Lībīte Ižupīte, Lībes pieteka.
Grīvupe Jādekša, Dzedrupes satekupe.
Mengupīte Jādekša, Dzedrupes satekupe.
Pļavu upe Jādekša, Dzedrupes satekupe.
Pļavu grāvis Jādekša, Dzedrupes satekupe.
Diemestgrāvis Jādekšas labā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā; Mellupīte.
Pļavupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Meņģupe.
Meņģupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Pļavupe.
Cerenda Jāmaņupe Kuldīgas novadā.
Cērenda Jāmaņupe Kuldīgas novadā.
Jamaņupe Jāmaņupe, Vilgāles ezera pieteka.
Dzinšadzjana Jandzi - upe Ķīnā, tās nosaukums augštecē un vidustecē.
Čandzjana Jandzi - upe Ķīnā.
Jandzidzjana Jandzi - upe Ķīnā.
vārpainā jāņoga jāņogu suga ("Ribes spicatum var. pubescens"), sastopama upju ielejās, krūmājos, arī lapkoku mežos.
Putrupe Jāņupes labā krasta pieteka Olaines novadā, augštece Bauskas novada Iecavas pagastā, garums - 11 km.
Krāslava Jāņupīte, Daugavas pieteka.
Janovka Jāņupīte, Laucesas pieteka.
šiacu Japāna praktizētā akupresūra.
šiatsu Japāna praktizētā akupresūra.
Anemone hupehensis Japānas Hupē anemone.
rjukjuāņi Japāņu etnogrāfiska grupa Rjūkjū salās.
kamikadze Japāņu lidotāji nāvinieki 2. pasaules kara beiguposmā; sprāgstvielām pildītas lidmašīnas viņi vadīja līdz saskarei ar mērķi.
Jarkenddarja Jarkanta, upe Ķīnā.
Jarkenda Jarkanta, upe Ķīnas ziemeļrietumos.
Jaseļda Jasjeļda, upe Baltkrievijā.
Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts.
ihneimons Jātnieciņu grupas kukaiņu ģints, to kāpuri parazitē uz citu kukaiņu kāpuriem.
kavalkāde Jātnieku grupa, rinda.
ārdīt Jaukt nost; pārvērst drupās, gruvešos.
kainozojs jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver pēdējos 64,4 miljonus gadu; arī šajā laikā izveidojusies iežu grupa; kainozoja ēra.
oktobrēni Jaunāko klašu skolēnu grupas PSRS, kuru darbību organizēja skolotāji un grupu vadītāji (pionieri vai kaomjaunieši), Latvijā 1960.-1980. gados bija iesaistīta lielākā daļa 1.-3. kl. skolēnu 7-10 g. vecumā.
Jaunarāja Jaunarājupe, Velkumupes pieteka.
tipoģenēze jaunas sistemātiskas augsta ranga grupas rašanās evolūcijas procesā.
kadets Jauniešu vecumgrupas sportists.
hostelkarte Jauniešu viesmītnes karte - atlaižu kartes veids, ko izmanto Starptautiskās hosteļu federācijas sertificētās jaunatnes tūristu mītnes; šī karte dod tiesības uz īpašu cenu visās federācijas mītnēs, tā sastāv no pamatnes un uzlīmējamām markām, kuras saņem pēc katras nakšņošanas par pilnu cenu jauniešu viesmītne, un ir derīga pēc visu paredzēto marku saņemšanas; ir individuālās un grupas kartes.
Strupīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Strupiņi" nosaukuma variants.
inovatīvi sociālie pakalpojumi jaunu ideju, metožu un pieeju izmantošana sociālo pakalpojumu nodrošināšanā indivīdiem, grupām un kopienām; pakalpojumi tiek raksturoti kā inovatīvi arī tajos gadījumos, ja tie iepriekš nav bijuši pieejami noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un tiek ieviesti vai tiek pielāgoti konkrētās vietas iedzīvotāju vai mērķa grupas vajadzībām.
Neu-Warriben Jaunvariebas (Jaunvaribes) muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
tengeri Javiešu etnogrāfiska grupa Tengera kalnos, Indonēzijā, Javas salas austrumu daļā, reliģija - hinduisms ar budisma un animistisku ticējumu elementiem.
tiazīds Jebkura benzotiadiazēnsulfonamīda atvasinājumu grupas viela, diurētisks līdzeklis, kas kavē nātrija jonu reabsorbciju nieru kanāliņa proksimālajā daļā un veicina hlorīdjonu izdalīšanos, tāpēc palielinās ūdens izvade.
diskusiju grupa jebkura cilvēku grupa, kam ir kopīgas intereses un kas apmainās ar informāciju.
veckatoļi Jebkura no Romas Katoļu baznīcas atšķēlusies grupa, t. sk. tās, kas noraidīja 1870. gadā pasludināto pāvesta nemaldīguma doktrīnu.
geto Jebkurš graustu rajons, ko labprātīgi vai piespiedu kārtā apdzīvo kāda mazākumgrupa.
silikons Jebkurš plašas grupas organiskais savienojums, kas satur mainīgu silīcija un skābekļa atomu daudzumu, kuri saistīti ar organiskām grupām; izmanto par mitrinošu, hermetizējošu, dzesējošu līdzekli, kā arī par ķirurģisku membrānu, implantātu un zobu nospiedumu materiālu.
diamidīns Jebkurš savienojums, kas sastāv no divām amidīna grupām, savienotām savā starpā ar ogļūdeņraža virkni.
Jēčupe Ječupe, Bārtas pieteka.
Krista Ječupe, Bārtas pieteka.
Kriste Ječupe, Bārtas pieteka.
Kristupe Ječupe, Bārtas pieteka.
Upita Ječupe, Bārtas pieteka.
Upīte Ječupe, Bārtas pieteka.
taksonomiskās kategorijas jēdzieni, ko izmanto taksonomijā, lai apzīmētu attiecīgi pakārtotas objektu grupas - taksonus; noteiktai īstenības jomaitiek izveidota taksonomisko kategoriju sistēma, kurai pilnībā jāatspoguļo šīs jomas hierarhiskā uzbūve (piemēram, kategorijas, kas atspoguļo dzīvnieku sistemātiku vai augu sistemātiku).
personības traucējumi jēdziens, ar kuru apzīmē psihiskās veselības traucējumu grupu, ko raksturo sociālai funkcionēšanai traucējoši noturīgi uzvedības modeļi, izturēšanās maniere pret sevi un citiem un smagos pārdzīvojumos iegūtā pieredze.
margināla grupa jēdziens, ar kuru apzīmē tās sociālās grupas, kuras atrodas ārpus galvenajiem sociālās stratifikācijas slāņiem, vispārīgām sabiedrības normām un pēc vienas vai vairākām pazīmēm atšķiras (vai tiek uzskatītas par atšķirīgām) no sabiedrības vairākuma.
sociālā ievainojamība jēdziens, kas apzīmē stāvokli, kurā cilvēku, grupu, kopienu pretestības spēja dažādu risku (ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, politisko, vides), dabas vai cilvēku radīto katastrofu negatīvajai ietekmei un to spiedienam ir samazināta.
sugas jēdziens jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu, parādību u. tml. grupas būtiskās pazīmes
morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai.
sociālā darba efektivitāte jēdziens, kas raksturo sociālā darbinieka darbības rezultāta atbilstību izvirzītajiem mērķiem, piemēram, atbilstošu pieeju, teoriju, metožu izvēli intervences plānā noteiktām klientu mērķgrupām, kā arī sociālā darba procesa atbilstību izvirzītajam mērķim.
tiesību pārstāvniecība jēdziens, ko attiecina uz formālām un neformālām sociālā, psiholoģiskā un juridiskā atbalsta darbībām, kas vērstas uz indivīda, grupas vai kopienas interešu un tiesību pārstāvēšanu, problēmu vai konfliktu risināšanu, ņemot vērā viņu labākās intereses.
psihosociālā rehabilitācija jēdziens, ko plašākā nozīmē attiecina uz cilvēka sociālo, psihisko un fizisko spēju atjaunošanu, izmantojot dažādus rehabilitācijas veidus darbā ar dažādām mērķa grupām.
demonizācija jēdziens, kura izcelsme meklējama reliģijas jomā saistībā ar īpaša, pārcilvēciska ļaunuma piedēvēšanu kādam cilvēkam, cilvēku grupai, dabas vai sociālai parādībai.
Kigumīza Jegala - upe Igaunijā.
Rotupes Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rātupes" nosaukums vietējā izloksnē.
dorupnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Dorupe" iedzīvotāji.
pārupnieki Jelgavas novada Jelgavas pilsētas daļas "Pārlielupe" iedzīvotāji.
Pārlielupe Jelgavas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā.
Jeni Jeneda, upe Igaunijas ziemeļu daļā.
Mazā Jeņiseja Jeņisejas kreisā satekupe Krievijas Tivas Republikā, augštece Mongolijā, garums - 615 km; Kahema; Malijjeņiseja.
Lielā Jeņiseja Jeņisejas labā satekupe Krievijas Tivas Republikā, garums - 605 km, iztek no Karabalika ezera Austrumsajānos; Bijhema; Boļšojjeņiseja.
Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte.
Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
Jērūžgrāvis Jērūžu grāvis, Gausupītes pieteka.
Gēta Jeta, upe Zviedrijā.
Juzefowo Jezupavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā.
Alfonsowo Jezupināvas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagasta teritorijā.
Juzefova Jezupovas muižas nosaukuma variants.
idišs Jidišs - ģermāņu valodu grupas valoda, ko stipri ietekmējušas citas valodas; tajā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā.
Īo Jo - Jupitera pavadonis.
piķis Jods, velns, jupis.
Jogle Jogla, upes paralēls nosaukums tās lejtecē.
Porza Joglas upes paralēls nosaukums tās augštecē.
Porzasupīte Joglas upes paralēls nosaukums tās augštecē.
jaukturis Jokdaris, jokupēteris.
smīšķis Jokotājs, jokupēteris.
mēglis Jokupēteris, jokdaris, āksts.
gramslis Jokupēteris, pļāpa.
Jola Jole - upe Latvijā, Aronas pieteka.
asociāti Jonu vai molekulu grupas šķidrā vai gāzes fāzē, ko saista starpmolekulāro spēku iedarbība.
Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā.
Ivone Joņupe, Daugavas pieteka.
Jāņupe Joņupe, Daugavas pieteka.
Šaušupe Joņupes labā krasta pieteka Vaboles un Kalupes pagastā, garums - 7 km, iztek no Baltezera.
Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (_‘Ammān_), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija.
Jora Jori, upe Gruzijā un Azerbaidžānā.
piegultne Josla (upes) ielejā līdztekus krastam.
kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis.
grauzeņi Jostu raksts, kam ir rupja faktūra.
jostulīšu Jostulīšu ēdiens - bērnu ēdiens ar pienu un tajā iedrupināta maizi.
tašlihs Jūdaisma rituāls Jaungada svētkos, ko notur pie upes, kurā simboliski slīcina savus grēkus.
elšasaiti Jūdeokristiešu baptistu grupa 3. gs. Mezopotāmijā.
zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis.
žēloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā.
Jūdupīte Jūdupe, Ezeres pieteka.
nacionālais romantisms jūgendstila novirziens Latvijā 20. gs. sākumā, kad latviešu arhitekti centās radīt savu īpatnēju latvisku arhitektūru, raksturīgas smagnējas, monumentālas formas, stāvi jumti, logailas ar nošļauptiem augšējiem stūriem un sīkrūšu stiklojumu, rupjš apmetums, granīta cokoli un joslas, etnogrāfisku dekoratīvo elementu izmantojums.
Jugla Juglas ezera noteka uz Ķīšezeru, Rīgas ziemeļaustrumu daļā, garums - 3 km, platums - līdz 100 m; Meldrupe.
Mazā Jugla Juglas satekupe Ogres, Salaspils un Ropažu novadā, garums 119 km, kritums 212 m, sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzē uz ziemeļiem no Taurupes.
Juktona Juktana, upe Zviedrijā.
rhizopogon Jumjupūpēži.
iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs.
iesārtais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon roseolus"), tā augļķermenis ir sārts, aug piejūras silos, kāpās.
šņauba Jumta šļaupsts.
Amblystegium jungermannoides jungermanniju strupknābe.
jukņa Jupis; nelabais, velns, jods.
ukne Jupis.
Adrāsteja Jupitera pavadonis ("Adrastea"), vidējais attālums no planētas - 128900 km, izmēri - 16 km.
Aitne Jupitera pavadonis ("Aitne"), vidējais attālums no planētas - 23231000 km, izmēri - 3 km.
Amalteja Jupitera pavadonis ("Amalthea"), vidējais attālums no planētas - 181400 km, izmēri - 168 km.
Ananke Jupitera pavadonis ("Ananke"), vidējais attālums no planētas - 21276000 km, izmēri - 28 km.
Aoide Jupitera pavadonis ("Aoede"), vidējais attālums no planētas - 23981000 km, izmēri - 4 km.
Arhe Jupitera pavadonis ("Arche"), vidējais attālums no planētas - 22931000 km, izmēri - 3 km.
Autonoja Jupitera pavadonis ("Autonoe"), vidējais attālums no planētas - 23039000 km, izmēri - 4 km.
Kalliroja Jupitera pavadonis ("Callirrhoe"), vidējais attālums no planētas - 24102000 km, izmēri - 7 km.
Karme Jupitera pavadonis ("Carme"), vidējais attālums no planētas - 23404000 km, izmēri - 46 km.
Karpo Jupitera pavadonis ("Carpo"), vidējais attālums no planētas - 16989000 km, izmēri - 3 km.
Haldene Jupitera pavadonis ("Chaldene"), vidējais attālums no planētas - 23179000 km, izmēri - 4 km.
Killēne Jupitera pavadonis ("Cyllene"), vidējais attālums no planētas - 24102000 km, izmēri - 2 km.
Elara Jupitera pavadonis ("Elara"), vidējais attālums no planētas - 11741000 km, izmēri - 78 km.
Epimetejs Jupitera pavadonis ("Epimetheus"), vidējais attālums no planētas - 151400 km, izmēri - 119 km.
Erinome Jupitera pavadonis ("Erinome"), vidējais attālums no planētas - 23279000 km, izmēri - 3 km.
Eunante Jupitera pavadonis ("Euanthe"), vidējais attālums no planētas - 20799000 km, izmēri - 3 km.
Eukelade Jupitera pavadonis ("Eukelade"), vidējais attālums no planētas - 23661000 km, izmēri - 4 km.
Euporija Jupitera pavadonis ("Euporie"), vidējais attālums no planētas - 19302000 km, izmēri - 2 km.
Euridome Jupitera pavadonis ("Eurydome"), vidējais attālums no planētas - 22865000 km, izmēri - 3 km.
Ganimēds Jupitera pavadonis ("Ganymede"), vidējais attālums no planētas - 1070400 km, izmēri - 5262 km.
Harpalike Jupitera pavadonis ("Harpalyke"), vidējais attālums no planētas - 21105000 km, izmēri - 4 km.
Hēgemone Jupitera pavadonis ("Hegemone"), vidējais attālums no planētas - 23947000 km, izmēri - 3 km.
Helike Jupitera pavadonis ("Helike"), vidējais attālums no planētas - 21263000 km, izmēri - 4 km.
Hermipe Jupitera pavadonis ("Hermippe"), vidējais attālums no planētas - 21131000 km, izmēri - 4 km.
Himalija Jupitera pavadonis ("Himalia"), vidējais attālums no planētas - 11461000 km, izmēri - 160 km.
Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas.
Iokaste Jupitera pavadonis ("Iocaste"), vidējais attālums no planētas - 21269000 km, izmēri - 5 km.
Isonoja Jupitera pavadonis ("Isonoe"), vidējais attālums no planētas - 23217000 km, izmēri - 4 km.
Kalē Jupitera pavadonis ("Kale"), vidējais attālums no planētas - 23217000 km, izmēri - 2 km.
Kalike Jupitera pavadonis ("Kalyke"), vidējais attālums no planētas - 23583000 km, izmēri - 5 km.
Kallihora Jupitera pavadonis ("Kallichore"), vidējais attālums no planētas - 24043000 km, izmēri - 2 km.
Kore Jupitera pavadonis ("Kore"), vidējais attālums no planētas - 24543000 km, izmēri - 2 km.
Lēda Jupitera pavadonis ("Leda"), vidējais attālums no planētas - 11165000 km, izmēri - 18 km.
Līsiteja Jupitera pavadonis ("Lysithea"), vidējais attālums no planētas - 11717000 km, izmēri - 38 km.
Megakleite Jupitera pavadonis ("Megaclite"), vidējais attālums no planētas - 23806000 km, izmēri - 6 km.
Metīda Jupitera pavadonis ("Metis"), vidējais attālums no planētas - 128100 km, izmēri - 44 km.
Mnēme Jupitera pavadonis ("Mneme"), vidējais attālums no planētas - 21069000 km, izmēri - 2 km.
Ortosija Jupitera pavadonis ("Orthosie"), vidējais attālums no planētas - 20721000 km, izmēri - 2 km.
Pāsifaja Jupitera pavadonis ("Pasiphae"), vidējais attālums no planētas - 23624000 km, izmēri - 58 km.
Pāsiteja Jupitera pavadonis ("Pasithee"), vidējais attālums no planētas - 23096000 km, izmēri - 2 km.
Pārksidike Jupitera pavadonis ("Praxidike"), vidējais attālums no planētas - 21147000 km, izmēri - 7 km.
Sinope Jupitera pavadonis ("Sinope"), vidējais attālums no planētas - 23939000 km, izmēri - 38 km.
Sponde Jupitera pavadonis ("Sponde"), vidējais attālums no planētas - 23487000 km, izmēri - 2 km.
Tāigete Jupitera pavadonis ("Taygete"), vidējais attālums no planētas - 23360000 km, izmēri - 5 km.
Tēbe Jupitera pavadonis ("Thebe"), vidējais attālums no planētas - 221900 km, izmēri - 98 km.
Telksinoja Jupitera pavadonis ("Thelxione"), vidējais attālums no planētas - 21162000 km, izmēri - 2 km.
Temisto Jupitera pavadonis ("Themisto"), vidējais attālums no planētas - 7507000 km, izmēri - 9 km.
Tione Jupitera pavadonis ("Thyone"), vidējais attālums no planētas - 20940000 km, izmēri - 4 km.
Kallisto Jupitera pavadonis; atklāja G. Galilejs 1610. apriņķo planētu 16,69 dienās, 1,880 mlj km attālumā; diametrs - 4840 km; masa - 1,45 Mēness masas; daudz krāteru.
Liziteja Jupitera pavadonis.
apojovijs Jupitera pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Jupitera.
perijovijs Jupitera pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Jupiteram.
jūras ledus jūrā peldošs ledus, kas sastāv no ledus, kurš veidojies jūrā, upes ledus un kontinentālā ledus.
bachr Jūra, ezers, plaša upe.
trieciengrupa Jūras desanta operatīvajiem spēkiem pakļautais jūras spēku operatīvais grupējums.
piratērija Jūras laupīšana, laupīšanas uzbrukums kuģim atklātā jūrā.
flibustieri Jūras laupītāji (17.-18. gs.), ko Anglija un Francija izmantoja cīņai pret Spānijas koloniālajiem valdījumiem.
bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri.
korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis; pirāts.
Šenonas grīvlīcis jūras līcis Īrijas salas rietumos, kas izveidojies Šenonas upei ietekot Atlantijas okeānā.
grīvlīcis Jūras līcis, kurš iestiepjas tālu sauszemē un kura virsotnē ietek upe.
neritiskās nogulas jūras nogulas neritiskajā joslā, galvenokārt drupu ieži - smiltis un oļi, retāk - ķīmiskās kaļķu un dzelzs nogulsnes.
megalozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis 9 m garš un 1 tonnu smags, gaļēdājs; atliekas atrodamas juras un krīta nogulās.
stegozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis; pa visu mugura šim dzīvniekam stiepās līdz 1 m augstas robainas kaula plāksnes (vairogi), 8 m garš un svēra 2 tonnas.
mamenčizaurs Juras perioda zauropodu grupas dinozaurs, dzīvojis pirms \~160 miljoniem gadu Ķīnā, 18 m garš un 13 tonnu smags, zālēdājs ar 9,3 m garu kaklu.
Ruppia maritima jūras rupija.
Ruppia brachypus jūras rupijas "Ruppia maritima" nosaukuma sinonīms.
Amuktas šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_Amukta Pass_), starp Andrejanova un Foksa salu grupu.
Alihurasa šaurums jūras šaurums Maldīvu salās (_Alihuras Kandu_), starp Miladunmardulu un Ziemeļu Mārlosmardulu salu grupu.
zauropodi Juras un krīta perioda četrkājaino (pēc pārvietošanās paņēmiena) augēdāju dinozauru grupa ar tāda paša tipa iegurni un ekstremitātēm kā vairākumam reptiļu.
estuārs Jūras virzienā piltuvveidīgi paplašināta upes grīva dziļās piekrastēs, kur jūras straumes un plūdmaiņas neļauj nogulsnēties upes sanešiem.
narvals Jūras zīdītāju dzīvnieks zobvaļu grupā; narvalis.
jūrrupuči Jūrbruņurupuči.
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne.
Akmeņupīte Jurģupes labā satekupe Talsu novada Zentenes pagastā.
lielupieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Lielupe" iedzīvotāji.
Vārnukrogs Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā pie Buļļupes attekas.
Priedaine Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā un dzelzceļa stacija 17,5 km no Rīgas; sākusi veidoties kā vasarnīcu rajons 20. gs. sākumā.
Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems.
tundjuks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; šaniraks.
šaniraks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; tundjuks.
spārnaizsprosti Jūru (upju) aizsprostojumu veids, kas sastāv no nekustīgas un izgriežamas daļas (savējo kuģu caurlaišanai).
Jūzupīte Jūzupe, Ičas pieteka.
kaoni K mezoni - nestabilu elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst divas lādētas un divas neitrālas daļiņas.
lumpatāties Kā lupatai nokareni šūpoties.
baits Kā vienots veselums apstrādājama bitu grupa, parasti datora vismazākā adresējamā atmiņas daļa, sastāv no 8 bitiem.
dimasi Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata dienvidaustrumu kalnu rajonos; kalnu kačari.
barameči Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata līdzenumu rajonos, viena no līdzenumu kačaru grupām.
bari Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata līdzenumu rajonos, viena no līdzenumu kačaru grupām.
mūsējs Kāda (parasti politiska, militāra) grupējuma pārstāvis.
kopiena kādā apvienībā iesaistītu valstu grupa, piemēram, Eiropas kopiena.
trijnadži Kāda bruņurupuču dzimta.
pautnesis Kāda burvju grupa (kuri kaitē citu, visbiežāk kaimiņu, lopiem vai laukiem, kā buršanas atribūtu slepeni novietojot bojātu olu).
grupas diskusija kāda jautājuma vai problēmas apspriešana grupā, lai noskaidrotu grupas dalībnieku viedokļus, ietekmētu grupas dalībniekus vai arī atrastu jautājumam (problēmai) konkrētu risinājumu.
kuilīši Kāda kartupeļu šķirne (ar gareniem un līkiem kartupeļiem).
govainis Kāda kartupeļu šķirne (vairāk lietota govju un cūku ēdieniem).
zilīši Kāda kartupeļu šķirne ar zilganu mizu.
kuiļa pauti kāda kartupeļu šķirne.
arulis Kāda kartupeļu šķirne.
lopainis Kāda kartupeļu šķirne.
mēnesnieks Kāda kartupeļu šķirne.
stirniņas Kāda kartupeļu šķirne.
vācainis Kāda kartupeļu šķirne.
zaļlaksti Kāda kartupeļu šķirne.
zaļvīši Kāda kartupeļu šķirne.
zileņi Kāda kartupeļu šķirne.
zilēzieši Kāda kartupeļu šķirne.
pa vidu Kādā kopumā, vidē, grupā (būt, darboties u. tml.).
pāržmaugs Kāda ķermeņa, kalna, meža, jūras līča, upes u. c. šaurākā vieta; zemes vai jūras šaurums.
pāržņauga Kāda ķermeņa, kalna, meža, jūras līča, upes u. c. šaurākā vieta; zemes vai jūras šaurums.
ārzdags Kāda lupata, ko mazgājoties lieto mačalkas vietā.
pārvaldīšana Kāda objekta pārraudzīšana, vadīšana atbilstoši īpašnieka mērķiem, stratēģijai, ievērojot taupības režīmu, saimnieciskumu u. c.
mēdieši Kāda pie irāniešu grupas piederīga tauta, kas 1. g. t. p. m. ē. apdzīvoja apgabalu starp Kaspijas jūru un Mezopotamiju.
rībeles kāda piena zupa.
ūpenieki Kāda zināma kartupeļu šķirne.
pozīcija Kāda, parasti politiska, grupējuma, kāda viedokļa piekritēju stāvoklis sabiedrībā kļūt nozīmīgam, nepieciešamam.
leksikons kādai darbības jomai, literāram darbam, sociālai vai profesionālai grupai vai indivīdam raksturīgu vārdu kopums; arī - kādas darbības jomas vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša).
partija Kādam mērķim izveidota, parasti lauksaimniecības, dzīvnieku grupa; ganāmpulks, bars.
pašnoteikšanās Kādas cilvēku grupas gribas realizācija attieksmē uz savu darbību, struktūru.
mūsulaikā Kādas cilvēku grupas, paaudzes (pie kuras pieder arī runātājs) dzīves vai aktīvās darbības posmā.
kolektīvā reprezentācija kādas grupas priekšstati (jēdzieni, mīti) par sevi un savām attiecībām ar pasauli, kuri nav reducējami uz individuālās apziņas stāvokļiem.
saraksts "Bieži uzdodamie jautājumi" kādas interešu grupas uzdodamo jautājumu saraksts, kurā ir arī atbildes, un tas parasti tiek noformēts kā dalīta ziņojumdēļa sistēma, kuru var izmantot interneta lietotāji.
infradukcija Kādas ķermeņa daļas (acs) pavēršana lejup.
iztekupe Kādas lielas upes satekupes izteka, vai viena no šādām iztekām.
katamorfoze Kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem; kataģenēze.
politiskā korupcija kādas partijas vai politiska grupējuma tāda darbība parlamentā un valdībā, kas pretēji vēlēšanu solījumiem kalpo šauru aprindu interesēm.
telekonference Kādas personu grupas interaktīvs informācijas apmaiņas process, izmantojot telefona sakarus vai datoru tīklu.
kolektīvā atbildība kādas sociālās grupas, organizācijas vai nācijas kopēja atbildība.
etniskums Kādas tautas subjektīva izpratne par savu kultūras identitāti vai objektīva piederība pie noteiktas etniskas grupas.
diaspora Kādas tautas, etniskas vai reliģiskas grupas daļa, kas atrodas ārpus zemes, kurā tā cēlusies.
upju sistēma kādas teritorijas galvenā upe ar visām tās pietekām, kas saplūst kopā un iznes savus ūdeņus no šās teritorijas ar kopējo ūdensteci.
derelikcija Kādas valsts galīga atteikšanās no nodoma atgūt kādu savas teritorijas daļu, ko okupējusi cita valsts.
hibrīdkarš Kādas valsts slēpta agresija pret citu valsti, izmantojot visdažādākos iespējamos līdzekļus - sākot ar ekonomiska un politiska spiediena izdarīšanu, turpinot ar situācijas destabilizēšanu, kurā iesaista valstij nelojālo vietējo iedzīvotāju grupas, un beidzot ar masīvu propagandas kampaņu un informatīvo karu.
aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un vardarbīga pievienošana citai valstij.
iegultne Kādreizēja upes gultne.
cemeris Kāds augs, kas aug upes krastos.
pupacīte Kāds augs, kas zied līdzīgs pupai un aug uz žogiem.
ķepsis Kāds biezs ēdiens (piemēram, kartupeļu biezputra).
ķūķes Kāds ēdiens no grūbām, dažkārt papildināts ar cūkgaļu un pupām.
taukšs Kāds ēdiens no sagrūstām ceptām kaņepēm, pupām, zirņiem un kartupeļiem.
gulbainis Kāds kartupeļu ēdiens.
viens Kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. tml.) skaita, kopas, grupas.
klumpāns Kāds, kam ir lielas koka tupeles.
upinieks Kāds, kas dzīvo pie upes, upenieks.
vulška Kāds, kas runā rupjības, bezkaunības.
stupelnieks Kāds, kas staigā tupelēs.
šļepstis Kāds, kas šļupst, skaidri neizrunā visas skaņas.
šuslenieks Kāds, kas tirgo ar sīrupu saldinātus dzērienus.
blemža Kāds, kurš mēdz runāt rupji un nepieklājīgi.
rietauka kāds, kurš runā rupjības vai melo.
nošķorēt Kādu brīdi paturēt uz uguns (katlu ar novārītiem kartupeļiem, lai iztvaikotu atlikusī ūdens daļa).
nokleknīt Kādu laiku tupēt (sēdēt).
kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm.
Kaicupe Kaičupe, Gaujas pieteka.
Kalčupe Kaičupe, Gaujas pieteka.
Bebrupe Kaičupes labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā.
limacīdi Kailgliemežu grupas dzimta ("Limacidae").
limacidae Kailgliemežu grupas dzimta.
CR Kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela.
autinis Kājauts, lupata.
kājūp Kājup.
kola-rieksti Kakao pupām līdzīgas sēklas saturoši augļi-pogaļas, ko dod tropiskā Āfrikā augošie kola koki; satur teobromīnu un daudz kofeīna, lietoti dziedniecībā, kā b audviela un arī barībai.
Anas glacialis kākaulis jeb kaupa.
kalabarīns Kalabarpupas indīgs alakloīds, kas farmakoloģiskās darbības ziņā atšķiras no fizostigmīna.
Kalēju strauts Kalējupe, Padones pieteka.
Kaleši Kalešu dzirnavezers - uzpludināts uz Kalešupes Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Kaleši Kalešu upe - Kalešupe, Abavas pieteka.
Kalešu upe Kalešupe, Abavas pieteka.
Alkšņstrauts Kalešupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
mikroklīns kālija laukšpatu grupas minerāls K[AlSi~3~O~8~]; izplatīts iežveidotājs minerāls granītos, pegmatītos un gneisos, sastopams sārtos, brūngandzeltenos, zilganzaļos toņos; izmanto keramikā, zaļo paveidu (amazonītu) - par pusdārgakmeni.
Kāliksa Kālikselvena, upe Zviedrijas ziemeļos.
Kalna Kalna dīķis - dzirnavezers Amatas novada Zaubes pagastā uz Zaubes upes; Zaubes dzirnavezers.
Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Madonas novada Ļaudona pagastā uz Svētupes, platība - 6,6 ha.
kraupe Kalna kraupe - kaila, klinšaina kalna kore.
Anvila smaile kalna virsotna ASV (_Anvil Peak_), Aļaskas štata dienvidrietumos, Aleutu salu Retu salu grupas Semisopočnojas salā, augstums - 1221 m.
Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti.
Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja.
Kalndzirnavu Kalndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Līvupes Alojas novada Staiceles pagastā, platība - 3 ha; Kalna dzirnavezers.
Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - uzpludināts uz Lielupes Strenču novada Jērcēnu pagastā; Dzirnavu ezers, Kalna dzirnavezers, Jērcēnu dzirnavezers.
Satpūras kalni kalni Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā ("Satpura"), starp Narbadas un Tapti upi, Indijā, garums - \~800 km, augstākā virsotne - Dupgara kalns (1393 m).
Ričardsona kalni kalni Kanādā ("Richardson Mountains"), Kordiljeros, starp Porkjupainas un Makenzi upi, garums - 300 km, augstums - līdz 1981 m, tundra.
Makenzi kalni kalni Kordiljeros (angļu val. “Mackenzie Mountains”), Kanādas ziemeļrietumos, Makenzi upes kreisajā krastā garums — 700 km, platums — 200 km, augstums — 2972 m.
Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru.
Patomas kalniene kalniene Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, starp Ļenas, Vitimas un Čaras upi, lielākais augstums - 1924 m, garums un platums - \~300 km.
Beišans Kalniene Ķīnā (angļu val. "Beishan"), Lobnora ezeru ieplaku rietumos Žošui upi austrumos, garums - \~700 km, platums - \~250 km, augstākā virsotne - 2791 m.
Priekšāzijas kalnienes kalnieņu grupa Rietumāzijā, ietver Mazāzijas, Armēnijas un Irānas kalnieni, platība — >3500000 kvadrātkilometru.
Kalvīte Kalnīte, Bolupes pieteka.
Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes.
Garjuru kalns kalns Alūksnes augstienes austrumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izolēts kupolveida morēnas paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 198 m vjl., relatīvais augstums — 35 m.
Dadzu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Apekalna, absolūtais augstums - 225 m vjl., relatīvais augstums - 50 m, kupolveida paugurs, apaudzis ar kokiem un labi izceļas apkārtējā ainavā; Daudzu kalns.
Goverla Kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas.
Ozolkalns kalns Cēsu novada Nītaures pagasta ziemeļaustrumu daļā, absolūtais augstums - 248,7 m, relatīvais augstums - līdz 31 m, kupolveida paugurs \~800 x 600 m.
Beļavas kalns kalns Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 1 km uz rietumiem no Pilskalna ciema, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts kupolveida paugurs, garums — 300 m, absolūtais augstums — 178 m vjl., relatīvais augstums — 35 m, sens latgaļu pilskalns, daļēji apaudzis ar kokiem; Kārtenes pilskalns.
Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns.
Mākoņkalns Kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs.
Noraugu kalns kalns Latgales augstienes ziemeļaustrumu daļā, Ludzas novada Pušmucovas pagastā, ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis, kas veido augstienes malu, absolūtais augstums - 179,7 m, relatīvais augstums virs austrumos esošā Zilupes līdzenuma - 48 m, nogāzes daudzviet stāvas, saposmotas sengravām.
Vārnas kalns kalns Straupes pagastā, asimetrisks, ieapaļš glaciotektoniskas izcelsmes lielpaugurs, diametrs - 1,75-2 km, absolūtais augstums - 95,8 m, relatīvais augstums - 30-40 m.
Aparnieku kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Cēsu novada Amatas pagastā, 3 km no Spāres, kupolveida paugurs ar 2 virsotnēm, absolūtais augstums - 216 m vjl. (relatīvais augstums - 35 m), to veido gk. morēnas nogulumi, daļēji apaudzis ar mežu.
čami Kalnu čami - tautību un cilšu grupa, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļas kalnu rajonos, arī Kambodžā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie kulti.
damari Kalnu damari - tauta, dzīvo Namībijas vidienē, valoda pieder pie hotentotu grupas, cēlušies no hereru daļas, kas senatnē nonākuši hotentotu pakļautībā un pieņēmuši to valodu un kultūru, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie.
Malhanas grēda kalnu grēda Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Krievijā, starp Hilokas un Čikojas upi, garums - \~250 km, augstums - līdz 1735 m, granitīdi, granīti, slānekļi, dienvidu nogāzē - priežu meži, ziemeļu - lapegļu taiga, virs 1400 m - ciedrupriedes.
Caganhurtejs Kalnu grēda Aizbaikālā, Krievijas Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, garums - 250 km, augstums - līdz 1581 m, lapegļu taiga, pundura ciedrupriežu audzes, akmeņu tundra.
Hamerslija grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Hamersley Range"), starp Forteskjū un Ašbērtonas upi, garums - \~300 km, lielākais augstums - 1236 m.
Kuilitavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, starp Kuili upi un Učkelas upi, Kirgizstānā, garums - \~500 km, augstums - līdz 5203 km.
Saridžazs Kalnu grēda CentrālajāTjanšanā, starp Inilčekas un Saridžazas upi Kirgizstānā, garums - 100 km, augstums - līdz 4799 m, vairāki šļūdoņi.
Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru.
Vindhjas grēda kalnu grēda Indostānas pussalas ziemeļu daļā, starp Narbadas upi un Malvas plato, Indijā, garums - \~1000 km, augstums - līdz 881 m (Singarčori kalns), lava, smilšakmeņi, kvarcīti.
Angaras skrausts kalnu grēda Krievijā (_Angarskij krjaž_), Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām.
Penžinas grēda kalnu grēda Krievijas Kamčatkas novada ziemeļu daļā, garums — 420 km, augstums — līdz 1045 m, nogāzē līdz 300-700 m vjl. pundura ciedrupriežu audzes, augstāk — zāļu-ķērpju tundra.
Taskistabits Kalnu grēda Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas un Ņeras upstarpā, garums - \~175 km, augstums - līdz 2341 m, slānekļi ar granīta intrūzijām.
Bajanharaula Kalnu grēda Kunluna austrumos ("Bayan Hara Ula"), Ķīnā, Huanhes un Jandzi ūdensšķirtne, garums - \~750 km, augstums - līdz 5500 m, lēzenas, kupolveida virsotnes.
Samuras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza austrumu daļā, Sānu grēdā, starp Samuras un Gjuļgeričajas upi, Krievijas Dagestānas Republikā, garums — 115 km, augstums — līdz 3844 m.
Gagras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu daļā, starp Psovas un Bzibas upi, Azerbaidžānā, augstums — līdz 3256 m (Agepstas kalns), grēdu saposmo kanjonveida upju ielejas.
Sajānu grēda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, augstums — līdz 2736 m, nogāzēs līdz 1700-1800 m vjl., taiga (ciedrupriedes, lapegles, baltegles).
Pekuļņejs Kalnu grēda Sibīrijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomajā apvidū, garums - 300 km, augstums - līdz 1348 m, nogāzēs līdz 500 m sūnu tundra ar retiem krūmiem un pundura ciedrupriedēm, augstāk - akmeņaina ķērpju tundra.
Tangla Kalnu grēda Tibetas kalnienes centrālajā daļā ("Tanglha"), Ķīnā, garums - 700 km, augstums - līdz 6096 m, relatīvais augstums - \~1000 m, augstkalnu tuksnesis un stepes, atsevišķas kupolveida virsotnes klāj mūžīgais sniegs.
Abruco Apenīni kalnu grupa Apenīnu pussalas vidienē (_Appennino Abruzzese_), augstākā virsotne 2487 m (Velīno).
Afafi kalni kalnu grupa Sahārā (_Afafi, Massif d’_), Čadas ziemeļrietumos un Nigēras ziemeļaustrumos.
gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
khmeri Kalnu khmeri - vairākas tautas un cilšu grupas (kuji, suji, banari, čamri, sedangi, mnongi, boloveni, ma, stiengi, vankevi, sre, bo, so, ve, hati), dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā, Laosā, arī Taizemē.
jo Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
maji Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
mlao Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
mlo Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
Ortless Kalnu masīvs Austrumalpos, Itālijā, ziemeļos un austrumos to norobežo Adidžes, rietumos - Adas, dienvidos - Nočes upes ieleja, augstums - līdz 3899 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, \~60 šļūdoņu.
Adamello Kalnu masīvs Austrumalpos, Rētijas Alpu rietumos, Itālijā, augstākā virsotne - 3554 m, kupolveida pacēlums, klāts plašiem firna laukiem, no kuriem atzarojas >50 šļūdoņu; Adamells.
Durmitors Kalnu masīvs Dināru kalnienē ("Durmitor"), Melnkalnes ziemeļu daļā, starp Taras un Pivas upi, augstums līdz 2522 m.
moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti.
nubi Kalnu nubi - etniska grupa, dzīvo Sudānā, Kordofanas plato, ietver vairākas ciltis; parasti tiek pieskaitīti pie nūbiešiem; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Haiberas pāreja kalnu pāreja ("Khaibar") Spingara grēdā, uz dienvidiem no Kabulas upes aizas, starp Pakistānu un Afganistānu, garums - 53 km, augstums - 1030 m, sastāv no divām 15-130 m platām aizām ar 400-900 m augstām kraujām.
Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni.
Zemmeringa pāreja kalnu pāreja Štīrijas Alpos ("Semmering"), Austrijas dienvidaustrumos 985 m vjl., savieno Mircas un Švarcas upju ielejas, ierīkots autoceļš; zem tās ir vecākais dzelzceļa tunelis Alpos (1,5 km, izbūvēts 1842.-1854. g.).
Gandisišaņs Kalnu sistēma (angļu val. "Gangdisishan") Centrālajā Āzijā, Tibetas kalnienes dienvidos, Ķīnā, no Himalajiem to atdala Cangpo (Bramaputras) un Indas upes ielejas, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 7315 m, nelieli ladāji; Transhimalaji.
taji Kalnu taji - tautību un cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, arī kaimiņrajonos Taizemē un Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
juani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
kaolani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
Mazie Urāli kalnu un uvālu grupa Polāro Urālu austrumos, Krievijas Tjumeņas apgabalā, garums - 120 km, augstums - līdz 384 m, no Polāro Urālu grēdas tos atdala, pārpurvojies pazeminājums, magmatiski (izvirduma) ieži, smilšakmeņi, kaļķakmeņi.
uzkaļņi Kalnup, pret kalnu.
apkaļņis Kalnup.
Čukņupe Kalnupe Tukuma un Engures novadā.
Jāņupīte Kalnupe, Engures ezera pieteka.
Kanupe Kalnupe, Engures ezera pieteka.
Rideļupīte Kalnupe, Engures ezera pieteka.
Silupīte Kalnupe, Stendes pieteka.
Plaušupe Kalnupe, ūdenstece Engures pagastā.
orogēns Kalnveidošanās apgabals attīstības beigu stadijā, kad augšupejošās tektoniskās kustības dominē pār lejupejošajām un veidojas kalni.
Kalupa Kalupa ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā.
Dubenca Kalupe, Dubnas pieteka.
Kalupka Kalupe, Dubnas pieteka.
Uda Kalupe, Dubnas pieteka.
Ūda Kalupe, Dubnas pieteka.
Kolup Kalupe.
Kalupes Kalupes ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā.
Kolup Kalupes muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kalupes pagastā.
Saušinīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Audzeri" bijušais nosaukums.
baltmuizieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" iedzīvotāji.
Latgale Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Greizgališki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Graizgališki" nosaukuma variants.
Grancauska Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grancova" nosaukuma variants.
Grancava Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grancova" nosaukuma variants.
Griusteņi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grustiņi" nosaukuma variants.
Gryusteni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grustiņi" nosaukums latgaliski.
ivbulieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ivbuļi" iedzīvotāji.
Iubuļi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ivbuļi" nosaukuma variants.
Iubuli Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ivbuļi" nosaukums latgaliski.
kolupieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalupe" (arī "Kolups") iedzīvotāji.
kalupieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalupe" iedzīvotāji.
Kapčinīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kapčinieki" nosaukuma variants.
krivānieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvāni" iedzīvotāji.
krīvānieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvāni" iedzīvotāji.
Krīvāni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krivāni" nosaukuma variants.
Krutoruča Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krutaruča" nosaukuma variants.
Krutoruči Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krutaruča" nosaukuma variants.
Kukliškas Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukuma variants.
Kukliški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukuma variants.
Kukliškys Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukums latgaliski.
Kungadrivas Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kungadruvas" nosaukuma variants.
Kungadryvys Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kungadruvas" nosaukums latgaliski.
kusinieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusini" iedzīvotāji.
Kuseņi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukuma variants.
Kuseni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukums latgaliski.
Keiši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" nosaukums latgaliski.
Ločukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukuma variants.
Luočukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukums latgaliski.
Lauriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Laurišķi" nosaukuma variants.
Mozsloboda Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Mazsloboda" nosaukuma variants.
Mendriki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Mendriķi" nosaukuma variants.
Myglāni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
Morkoniški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Morkonišķi" nosaukuma variants.
Muorkuoniški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Morkonišķi" nosaukums latgaliski.
Ratnīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants.
rudānieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Rudāni" iedzīvotāji.
Ruksiški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ruksiški" nosaukuma variants.
Salīši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Salieši" nosaukuma variants.
Sylagols Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Silagols" nosaukums latgaliski.
stūrišķieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji.
Styurieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski.
Styuriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski.
Stiurieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants.
Stiuriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants.
Ūdze Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ūda" nosaukuma variants.
Vacumi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecumi" nosaukuma variants.
Kolup Kalupes pagasta bijušais nosaukums.
Odze Kalupes paralēls nosaukums tās augštecē.
Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus.
Kalvene Kalvenes ezers - atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,1 m vjl., platība - 26,1 ha, lielākais dziļums - 7,3 m; Kalvene; Kalvītis; Kalvezers; Kalvu ezers; Kurpnieku ezers.
Kalve Kalves upe - Kaldabruņa, Dvietes pieteka.
Kalvetnieku Kalvetnieku upe - Šķēde, Dzedrupes satekupe.
Kaļķīšu Kaļķīšu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,8 ha; Kalkīšu ezers; Kaļkīšu ezers.
Kaļķupīte Kaļķupe Dundagas pagastā.
aizkalt Kaļot, drupinot (ko), nonākt (līdz kādai vietai).
Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte.
Pnompeņa Kambodžas galvaspilsēta (khmeru val. "Phum Penh"), upes osta pie Tonlesapas ietekas Mekongā (pieejama arī jūras kuģiem), 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Goļama Kamčija Kamčijas satekupe.
Luda Kamčija Kamčijas satekupe.
kuprainis Kamielis, kam ir kupris (3) vai kupri.
rūsganā mežstrupaste kāmju dzimtas mežstrupastu suga ("Myodes glareolus", agrāk "Clethrionomys glareolus"), Latvijā visbiežāk sastopamais grauzējs, biežāk uzturas ēnainos, mitros un aizaugušos lapkoku un egļu mežos, kā arī vecos parkos
mežstrupaste Kāmju dzimtas strupastu apakšdzimtas ģints ("Clethrionomys"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 15 cm), Eirāzijā un Ziemeļamerikā, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
iglu Kanādas eskimosu kupolveida ziemas mītne no sniega.
Otava Kanādas galvaspilsēta (angļu val. "Ottawa"), osta pie Otavas upes, 896 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
Grandkanāls kanāls Īrijā, savieno Sakas un Šenonas upes ar Īrijas jūru.
Āsteres kanāls kanāls Viļķenes pagastā, savieno Āsteres ezeru ar Lūdiņupi, garums - 2,3 km.
Maltas-Rēzeknes kanāls kanāls, kas novada Maltas ūdeņus uz Rēzeknes upi Nagļu pagastā.
Jaunupe Kanāls, kas Salacgrīvas pagastā savieno Svētupi un Salacu, garums - 4 km, ietek Salacā lejpus Vecsalacas.
Reiņupe Kanāls, kas savieno Vitrupes un Liepupes augšgalus Limbažu novadā, garums - 5 km, izveidots 1952. g., platums - līdz 10 m.
Liepupes-Reiņupes kanāls kanāls, kas savieno Vitrupi (Reiņupi) ar Liepupi Limbažu un Liepupes pagastā, garums - 5 km.
reversais kanāls kanāls, kuru izmanto pusdupleksā pārraidē datu pārsūtīšanai no ziņojuma saņēmēja tā nosūtītājam.
bebrupnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Bebrupe" iedzīvotāji.
Kandeļi Kandeļu upe - Garūdene, Ventas pieteka.
Kaniņas Kaniņu kalns - pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā pie Bērzkalnu mājām, bijušajā Aģes upes senkrastā, augstums - \~9 m, plakums - \~80 x 20 m, bijis apdzīvots aptuveni 9-12 gs.
Agavas kanjons kanjona Agavas upes lejtecē (_Agawa Canyon_), Kanādā, Ontārio provinces dienvidu daļā, netālu no šīs upes ietekas Augšezerā.
Kantalupo Kantalupo Sabīnā - pilsēta Itālijā ("Cantalupo in Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 1730 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanto Kanto līdzenums - lielākais līdzenums Japānā, Honsju salā, Klusā okeāna piekrastē, platība - \~13000 kvadrātkilometru, aizņem tektonisku ieplaku, kas klāta jūras un upju nogulumiem, kā arī vulkāniskajiem pelniem.
kanembi Kanuri tautai radniecīga cilts, dzīvo Čada ezera apkārtnē, valoda pieder pie Sahāras valodu kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi.
Kanava Kaņava, Lašupītes pieteka.
Kāņu Kāņu ezers - Mordangas-Kāņu ezers Mordangas ezeru grupā Ģibuļu pagastā.
Kānupe Kāņupe Talsu un Ventspils novadā.
Mordanga Kāņupe, Usmas ezera pieteka no Mordangas ezera; Mordangas upe.
Ņivaids Kāņupe, Usmas ezera pieteka no Mordangas ezera.
Kaņupe Kāņupe, Usmas ezera pieteka.
Kāķupe Kāņupe, Vilces pieteka.
Kāna Kāņupe, Vilces pieteka.
Kanupe Kāņupe, Vilces pieteka.
Kānupe Kāņupe, Vilces pieteka.
Briežupe Kāņupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - \~3 km.
kaolinizācija Kaolinīta grupas minerālu veidošanās eksogēnos un hidrotermālos procesos gk. no dažādiem alumosilikātiem (vizlām, laukšpatiem).
uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses).
kapaimi Kapājumi, smalki sakapātas kāļu, burkānu, kartupeļu u. c. lapas, ko dod cūkām, aplietas ar samazgām, dažreiz piejaucot arī miltus.
iekšzemes kāpas kāpas, kas veidojas smilšainās teritorijās (ārpus tuksnešiem un jūru, upju vai ezeru piekrastēm) – sandru rajonos, subarktikā vai upju ielejās.
kupolveida kapenes kapenes, segtas ar kupolu; slavenas ir Mikēnu kupolveida kapenes Grieķijā (ap 1500-1300 pr. Kr.).
pirātisms Kaperēšana: kaperiem izsniegtas patents deva tiesības aplaupīt ienaidnieka valsts kuģus.
ūdenscūka Kapibara - Brazīlījas upēs sastopams lielākais grauzējs, līdz 1 m garumā, ar peldplēvēm pie kājām.
privātkapitāls Kapitāls, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai.
sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī).
Scala Sancta kāpnes blakus Laterāna baznīcai Romā, kas veidotas no Tīrijas marmora, tām ir didesmit astoņi pakāpieni; saskaņā ar tradīciju Kristus esot devies lejup pa šīm kāpnēm pēc nāvessoda piespriešanas.
kapsomērs Kapsīda struktūras vienība; katrai vīrusu grupai ir savs raksturīgs struktūru skaits.
Bolderājas-Priedaines kāpu grēda kāpu grēda Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos, garums >10 km, platums 1-1,5 km, tā orientēta rietumu-austrumu virzienā, ir asimetriska kāpu grādu sistēma ar garu, lēzenu ziemeļu nogāzi un stāvu, līdz 16 m augstu dienvidu nogāzi, kāpu absolūtais augstums pārsvarā 4-10 m vjl., maksimālais - 27 m vjl., eolo smilšu slāņa biezums 8-25 m.
Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci.
Kapupe Kapupīte, Aronas pieteka.
mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
flotile Kara kuģu vienība kara darbībai upēs, ezeros, jūras piekrastes joslā.
kontribūcija Kara laikā - piespiedu nodoklis, nodeva no okupētās teritorijas iedzīvotājiem.
manubijas Kara laupījums.
peldošā bāze karakuģis, kas kalpo kā noliktava un remonta bāze mazāku kuģu grupām, piem., zemūdenēm.
konvojs Karakuģu, lidaparātu grupa, kas apsargā tirdzniecības un transporta kuģus brauciena laikā.
vads Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no nodaļām vai grupām.
iekārta Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības grupējums platumā un dziļumā (noteiktas darbības veikšanai).
kaujas iekārta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību grupējums kaujai.
Rietumeifrata Karasu, upe Turcijā, satekot ar Muratu veido Eifratu.
karaža Karaša, rupjas maizes rausis ar biezpienu virsū.
sirotājs Karavīrs (parasti kādā grupā), kas siro (1).
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
apķēdējums Karavīru grupa (komanda, apakšvienība), kas norīkota noteiktā vietā, lai nepiederošām personām neļautu iekļūt apsargājamā rajonā (pie apsargājamā objekta) vai no tā izkļūt.
apkalpe Karavīru grupa, kas apkalpo ieroci.
izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
priekšgrupa Karavīru grupa, ko izsūta uz priekšu (kā) apsardzībai.
rangs karavīru grupējuma pakāpe pēc kvalifikācijas, dienesta stāvokļa.
dekarboksilēšana Karboksila grupas -COOH atšķelšana.
karboksilgrupa Karboksils - vienatoma grupa COOH, kas raksturīga karbonskābēm.
dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
magnezīts karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls MgCO~3~; lieto saistvielu un ugunsizturīgu materiālu izgatavošanai, kā magnija rūdu un keramikā.
ksantokrāsvielas Karbonija grupas organiskas krāsvielas, piem., pironīns, akridīnsarkanā, rodamīns.
monoaminoskābe Karbonskābe, kuras molekula ir viena aminogrupa.
acilgrupa Karbonskābes atlikums, kurā nav hidroksilgrupas.
ketoskābes Karbonskābes, kuru molekulā ir karboksilgrupa un karbonilgrupa.
halogenīdi Karbonskābju atvasinājumi (piem., acetilhlorīds), kuros karboksilgrupas hidroksila vietā ir halogēna atoms.
nitrils Karbonskābju atvasinājums, satur ciāngrupu - CN.
Kerhe Karhe - upe Irānā ar lejteci Irākā.
Kārklupis Kārklupe, Bārtas pieteka.
Kārklupīte Kārklupe, Iežupes pieteka.
Urgale Kārklupe, Iežupes pieteka.
Puļķupe Kārklupes kreisā satekupe Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā.
Melnupe Kārklupes labā satekupe Bārtas pagastā.
Poļu grāvis Kārklupes labā satekupe Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā.
Zeļķa grāvis Kārklupīte, Daugavas pieteka.
Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku.
martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai.
Kārļu upe Kārļupīte Vērgales pagastā.
Kāroņu strauts Kāroņstrauts, Virbupes pieteka.
ēdamkarote Karote zupas ēšanai.
Karpin Karpines, arī Matuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kalupes pagastā.
marinkas Karpu dzimtas ģints, garums - līdz 1 m, masa - līdz 12 kg, dzīvo gk. upēs, retāk ezeros, Centrālajā Āzijā, Vidusāzijā, Kazahstānā.
spāre Karpu dzimtas suga ("Abramis ballerus"), plaudim līdzīga zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; durba.
pavīķe Karpu dzimtas suga ("Alburnoides bipunctatus"), saldūdeņu zivs (ķermeņa garums - 10-15 cm), sāniski saplacināta, Latvijā sastopama gk. strauji tekošās upītēs un strautos.
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa.
baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš.
kaze Karpu dzimtas suga ("Pelecus cultratus"), zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs).
vimba karpu dzimtas suga ("Vimba vimba", senāk "Abramis vimba"), zivs ar dzeltenīgām spurām un lejup vērstu muti, dzīvo jūrā, nārsto upēs; Latvijā pavasarī masveidā ieceļo no jūras upēs.
dzeltenvaidze Karpu dzimtas suga, plēsīga, ātraudzīga zivs līdz 2 m garumā un 40 kg svarā, satopama Amūras baseinā un Ķīnas upēs.
līnis Karpveidīgo zivju kārtas karpu dzimtas suga ("Tinca tinca", senāk "Tinca vulgaris"), dzīvo ezeros vai lēni tekošās upēs, zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri.
pasaules karš karš starp divām vai vairākām lielām valstu grupām.
Kāršmeže Kāršmežupe, Vēždūkas pieteka.
karšu sērijas karšu grupa, analoģiska pēc noteiktas pazīmes, piemēram, pēc mēroga, attēlotās teritorijas, satura tematikas; katrā lapā ir norāde par piederību pie sērijas.
turku pupas kāršu pupu nosaukums bijušajā Krievijas impērijā, kur tās sākotnēji (18. gs.) ieveda no Turcijas.
Kāšupe Kāršupīte, Gaujas pieteka.
Kāršupes strauts Kāršupīte, Gaujas pieteka.
tematiskā karte karte, kas attēlo vienu tēmu vai tēmu grupu.
kartogrāfija internetā kartogrāfisko attēlu veidošana un izplatīšana globālajā tīmeklī; interneta kartes var būt statiskas - nemainīgas kartes, kuras piedāvātas lejupielādēšanai, vai arī - dinamiskas, kad katra karte tiek ģenerēta un noformēta no datu bāzes pēc individuāla tīmekļa pārlūka programmas pieprasījuma reālajā laikā.
čubināt Kārtot, darīt kuplāku (piemēram, apģērbu, matus).
indikators Kartotēkā - rādītājs (aizspiednis), ko uzliek virsū kartītei kā grupu vai nodaļu nošķīrēju.
eikste Kārts, īpaši zirņu vai pupu stādu atbalstam.
šeperis kārts, ko iesprauž zemē blakus pupiņu stādiem, lai dīgstiem būtu kur pieķerties.
karpulaine Kartupelājs.
kartapulaite Kartupelājs.
kartupanājs Kartupelājs.
kartupelaine Kartupelājs.
kartupeleite Kartupelājs.
kartupelējs Kartupelājs.
rācenājs Kartupelājs.
tupenājs Kartupelājs.
guļba kartupelis
rācīnis kartupelis
bambuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
bimbaži Kartupelis ("Solanum tuberosum").
bimbuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
buļba Kartupelis ("Solanum tuberosum").
buļbas Kartupelis ("Solanum tuberosum").
buļbs Kartupelis ("Solanum tuberosum").
bullīši Kartupelis ("Solanum tuberosum").
buļvas Kartupelis ("Solanum tuberosum").
buļvis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
bumbeži Kartupelis ("Solanum tuberosum").
bumbuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kanķeni Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kaņķis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kankumi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kankuni Kartupelis ("Solanum tuberosum").
karpeļi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
karpelis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartapelis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartapulis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartini Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartiņi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartīni Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kārtiņi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartins Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartiņš Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartufeļi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartulis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartupēlis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartupels Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartupi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartupis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartups Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartupulis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
ķēpuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kundziņš Kartupelis ("Solanum tuberosum").
pampaļi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
pampāļi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
pampalis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
pampālis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
papučis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
pentups Kartupelis ("Solanum tuberosum").
rāceņi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
rācenis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
rācins Kartupelis ("Solanum tuberosum").
runciņi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
rūši Kartupelis ("Solanum tuberosum").
topelis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
topeņi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
topenis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
tupiņi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
tupiņš Kartupelis ("Solanum tuberosum").
zemābuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
zemesābols Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartinis Kartupelis (auga bumbulis, ko lieto uzturā).
kartinis Kartupelis (augs).
čāčiņš Kartupelis (bērnu runā).
pāpulis Kartupelis (bērnu runā).
čāčis Kartupelis (bērnu ruunā).
cāčis Kartupelis (bērnu valodā).
kapulis Kartupelis (bērnu valodā).
dukurītis Kartupelis (iesauka).
stīdzinieks Kartupelis ar daudziem un gariem dīgstiem.
sprēgulis Kartupelis ar nelīdzenu, saplaisājušu mizu; šo kartupeļu šķirne.
ekokartupelis Kartupelis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
bulbis Kartupelis; bulbe.
bulba Kartupelis; buļba.
bulvis Kartupelis; buļba.
kartoška Kartupelis; kartupeļi.
pemputs Kartupelis; pentups.
pentupelis Kartupelis; pentups.
pomme de terre kartupelis.
Solanum tuberosum kartupelis.
rācēnis kartupelis.
rācinis kartupelis.
rāciņš kartupelis.
uļbiks kartupelis.
ābals Kartupelis.
bambulis Kartupelis.
bambuls Kartupelis.
bimbalis Kartupelis.
bimbazis Kartupelis.
bimbulis Kartupelis.
bulbe Kartupelis.
buļbe Kartupelis.
buļva Kartupelis.
bumbulis Kartupelis.
bumburs Kartupelis.
kaņķens Kartupelis.
kartpelis Kartupelis.
katupelis Kartupelis.
pimpulis Kartupelis.
rāpucis Kartupelis.
tupelis Kartupelis.
tupenis Kartupelis.
tupiņa Kartupelis.
tupinis Kartupelis.
tupulis Kartupelis.
ulbiķis Kartupelis.
zemābolis Kartupelis.
zemābuls Kartupelis.
kartupāja Kartupelu lauks.
buļvis Kartupeļa bumbulis.
purnis Kartupeļa bumbuļa tievākais gals.
dupuriņš Kartupeļa epitets.
oksts Kartupeļa ieapaļais, resnais gals.
kašķaini rāceņi kartupeļi ar raupainu mizu.
bļugās Kartupeļi bļugās - saka, ja vārot kartupeļi izšķīduši biezputrveidīgā masā.
bumbēži Kartupeļi, arī bumbuļi vispār.
galda kartupeļi kartupeļi, kas lietojami, noderīgi uzturam.
jaunie kartupeļi kartupeļi, kuri tikko sasnieguši tādu stadiju, ka tos var izmantot pārtikā.
miltaini kartupeļi kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
guļbes Kartupeļi; guļbi.
buļbys kartupeļi.
guļbys kartupeļi.
otrā maize kartupeļi.
pēpas kartupeļi.
rāči kartupeļi.
gartupeļi Kartupeļi.
guļbi Kartupeļi.
kankāli Kartupeļi.
kankāļi Kartupeļi.
kankeni Kartupeļi.
kanki Kartupeļi.
kantuļi Kartupeļi.
karpāni Kartupeļi.
kārpeļi Kartupeļi.
karpeņi Kartupeļi.
karpuļi Kartupeļi.
kartuški Kartupeļi.
kaukaļi Kartupeļi.
ķepuļi Kartupeļi.
papuļi Kartupeļi.
tupini Kartupeļi.
zempupas Kartupeļi.
ķildiņas Kartupeļiem (bumbuļiem) pumpuri (acis).
paprika Kartupeļu (nakteņu) dzimtas ģints ("Solanum capsicum").
konca Kartupeļu (un citu augu) lakstu resgaļi.
stiebre Kartupeļu (vai citu dārzeņu) kaudze uz lauka, pārklāta ar salmiem un zemi.
cietumbedre Kartupeļu bedre, no kuras kartupeļus ziemā ārā neņem.
mironbedre Kartupeļu bedre, no kuras kartupeļus ziemā ārā neņem.
stirpa Kartupeļu bedre.
stirpe Kartupeļu bedre.
kartupeļu biezputra kartupeļu biezenis.
miguzis Kartupeļu biezenis.
penka Kartupeļu biezenis.
šķiedenis Kartupeļu biezenis.
pence Kartupeļu biezputra ar ceptu gaļu un sīpoliem.
pencele Kartupeļu biezputra ar ceptu gaļu un sīpoliem.
pencis Kartupeļu biezputra ar ceptu gaļu un sīpoliem.
mietiņputra Kartupeļu biezputra ar putraimiem.
paksāputra Kartupeļu biezputra ar putraimiem.
pikucis kartupeļu biezputra ar zirņiem vai pupām.
tūcis Kartupeļu biezputra; arī kaņepju un zirņu grūdenis.
bocītis Kartupeļu biezputra; kartupeļu biezenis.
ķinka Kartupeļu biezputra; kartupeļu biezenis.
penkāputra Kartupeļu biezputra; pencis.
baka Kartupeļu biezputra.
bakiņa Kartupeļu biezputra.
bigudzis Kartupeļu biezputra.
dopiņš Kartupeļu biezputra.
grūsla Kartupeļu biezputra.
grūstenis Kartupeļu biezputra.
grūstiņi Kartupeļu biezputra.
gryuslis Kartupeļu biezputra.
jambass Kartupeļu biezputra.
kopsis Kartupeļu biezputra.
ķopsis Kartupeļu biezputra.
leska Kartupeļu biezputra.
māmiņš Kartupeļu biezputra.
mošķeni Kartupeļu biezputra.
mozus Kartupeļu biezputra.
puntūzis Kartupeļu biezputra.
siltaisgrūdiens Kartupeļu biezputra.
šķaidēknis Kartupeļu biezputra.
sollis Kartupeļu biezputra.
staļķenīca Kartupeļu biezputra.
stampaks Kartupeļu biezputra.
stiklenīca Kartupeļu biezputra.
strudzene Kartupeļu biezputra.
stūķene Kartupeļu biezputra.
stuķis Kartupeļu biezputra.
štūva Kartupeļu biezputra.
tūcenis Kartupeļu biezputra.
tūciens Kartupeļu biezputra.
tūcins Kartupeļu biezputra.
vīte Kartupeļu cers.
vītis Kartupeļu cers.
kartupeļmilti Kartupeļu ciete jeb kartupeļu milti.
kartiņmilti Kartupeļu ciete.
rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē.
naktene Kartupeļu dzimta.
umbedre Kartupeļu glabātuve pilnībā nosegtā bedrē.
Globodera rostochiensis kartupeļu globodera jeb kartupeļu nematode.
kurza Kartupeļu grozs, grezele.
ķurza Kartupeļu grozs, grezele.
ķurze Kartupeļu grozs, grezele.
kartupeļgrozs Kartupeļu grozs.
pincenis Kartupeļu grūdenis.
voliņš Kartupeļu grūdenis.
miroņu bedre kartupeļu kaudze, ko ieziemo uz lauka.
kartiņbānis Kartupeļu kaudze.
karpelājs Kartupeļu kauks (parasti novākts).
villainie klučki kartupeļu klimpas.
klučkas Kartupeļu klimpas.
mātrāji Kartupeļu laksti.
vīkne Kartupeļu lakstu cers.
baltkāja Kartupeļu lakstu slimība, kas attīstās no kartupeļu bumbuļu bakām.
Leptinotarsa decemlineata kartupeļu lapgrauzis jeb Kolorādo vabole.
karpeļmala Kartupeļu lauka mala.
kartupeļmala Kartupeļu lauka mala.
kartinājs Kartupeļu lauks (parasti novākts).
buļvaine Kartupeļu lauks Latgalē.
karpenājs Kartupeļu lauks pēc kartupeļu nolsīšanas.
kartupelājs Kartupeļu lauks, parasti novākts.
buļbaine Kartupeļu lauks.
buļbaite Kartupeļu lauks.
bumbulājs Kartupeļu lauks.
karpeļlauks Kartupeļu lauks.
karpeļtīrums Kartupeļu lauks.
kartupeļlauks Kartupeļu lauks.
kartupeļtīrums Kartupeļu lauks.
mātrājs Kartupeļu lauks.
pampalājs Kartupeļu lauks.
tupelājs Kartupeļu lauks.
dukuris Kartupeļu mīcāmais daikts; stampa.
mizeklis Kartupeļu mizu kaudze.
Heterodera rostochinensis kartupeļu nematodes "Globodera rostochinensis" nosaukuma sinonīms.
karpeļlasīšana Kartupeļu novākšana.
kartupeļlasīšana Kartupeļu novākšana.
Aulacorthum solani kartupeļu plankumainā laputs.
grūslis Kartupeļu putra.
kratītāja kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kam elevatoru vietā ir divi pakarināti ārdu sieti ar lemesi.
sviedējrata kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemesis paceļ vagas augsni ar bumbuļiem, pēc tam to sviedējrats aizsviež sānis, izkaisot līdz 3 m platā joslā; izmanto stipri nezālainos, mitros laukos.
elevatora kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemeši nogriež divas blakusvagas un novada to masu uz elevatoriem, kur notiek atsijāšana; bumbuļi tiek nobērti 1–1,2 m platā joslā; izmanto vieglās un smilšainās augsnēs.
ķebeklis Kartupeļu rakšanas ķeksis.
spārdīklis Kartupeļu rokamās mašīnas sastāvdaļa.
babka Kartupeļu sacepums ar gaļu; arī bieza taukos cepta nevārītu kartupeļu pankūka.
miroņgalva Kartupeļu sfings ("Acherontia atropos"), tauriņš ar spēcīgu, vārpstveidīgu ķermeni, šauriem, gariem spārniem.
Acherontia atropos kartupeļu sfings jeb miroņgalva.
ērpe Kartupeļu sijājamā ierīce.
kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
kartupeļu vēzis kartupeļu slimība, kuras rezultātā uz bumbuļiem izveidojas dažāda lieluma un formas tumši izaugumi.
lakstu puve kartupeļu slimība.
trīkuls Kartupeļu stāds.
vangale Kartupeļu stampa.
vengre Kartupeļu stublājs.
pimpuļi Kartupeļu suga ("Solanum tuberosum").
sarķi Kartupeļu suga.
bumbuļkartupeļi Kartupeļu sugu sekcija ("Tuberarium"), kam ir apakšzemes bumbuļi.
sprāguļi kartupeļu šķirne; sarkanie kartupeļi ar saplaisājušu mizu.
bismarki Kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
ošlapīnas Kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
ošlapiņi Kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
carica kartupeļu šķirne.
imperatorka kartupeļu šķirne.
baltziedi Kartupeļu šķirne.
brūnītis Kartupeļu šķirne.
grapīši Kartupeļu šķirne.
grundulis Kartupeļu šķirne.
liperi Kartupeļu šķirne.
peles Kartupeļu šķirne.
sarkanbikši Kartupeļu šķirne.
zilbikši Kartupeļu šķirne.
guļbaine Kartupeļu tīrums.
bukstiņš Kartupeļu un miltu biezputra.
bukstene Kartupeļu un putraimu biezputra.
bukstiņš Kartupeļu un putraimu biezputra.
pusnātnene Kartupeļu un putraimu biezputra.
bukstiņš Kartupeļu un putraimu vai grūbu biezputra.
karpeļvaga Kartupeļu vaga.
kartupeļvaga Kartupeļu vaga.
karaša Kartupeļu vai asiņu pankūkas.
sutra kartupeļu vai dārzeņu kaudze glabāšanai (zem klajas debess), pārklāta ar zemi, gariem salmiem un kūtsmēsliem.
modificētā ciete kartupeļu vai kukurūzas ciete, kas pakļauta 1% sālsskābes iedarbībai 50 °C temperatūrā un pēc tam apstrādāta ar kālija permanganātu.
aprāvas Kartupeļu vai rāceņu novākšanas beigas.
kasas Kartupeļu virsmas nelīdzenumi.
čums Kartupeļu ziedkopās izveidojušies augļi.
buļvine Kartupeļu zupa.
ķirpa Kartupeļu, retāk dārzeņu kaudze (parasti, sagatavota uzglabāšanai pa ziemu - nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi).
urkša Kartupeļu, sīpolu un citu sakņaugu no zemes izcelšanai paredzēts rīks.
laupēt kartupeļus kartupeļus mizot.
pelēcīši Kartupļu šķirne.
buļbašnīks Karupeļu pīrādziņi ar pildījumu; buļbešnīks.
buļbešnīks Karupeļu pīrādziņi ar pildījumu.
quod licet Iovi, non licet bovi kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim.
skorbīt Kasīt, kasot mizot (piemēram, kartupeļus).
Kasjma Kasma, upe Krievijā.
sarcoptidae Kašķērces - ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta.
kataģenēze Katamorfoze - kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem.
perkutānā nefrostomija katetra ievadīšana caur ādu līdz nieres bļodiņai fluoro- vai ultrasonogrāfiskā kontrolē; izmanto, lai novērstu supravezikālu aizsprostojumu, kā arī atvērtu urīnceļus pirms dažādām procedūrām, piem., sašaurinājuma dilatēšanas vai akmeņu izņemšanas.
retrokatetrizācija Katetra ievadīšana pa suprapubisku atveri urīnizvadkanālā virzienā uz ārpusi.
bernardieši Katoļu mūki, kas piederēja pie franciskāņu mūku ordeņa atzara, stingrā reglamenta piekritēju grupas (observantiem), Latgalē bernardiešu mūki apmetās 18. gs. vidū.
uzņēmējdarbības mikrovide katra atsevišķa uzņēmuma vai uzņēmumu grupas (koncerna) konkrētā pastāvēšanas un attīstības realitāte, uzņēmuma struktūrvienību attiecības.
varna Katra no četrām kastu grupām (brahmaņi, kšatriji, vaišjas un šūdras) Senajā Indijā.
Nāru klintis Katrīnas iezis Gaujas labajā krastā Straupes pagastā.
Katrīndzirnavu Katrīndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Lojas upes Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 5,7 ha.
katrūp Katrs savu ceļu, savrup.
Kauce Kaucis, Lielupes pieteka.
Kauču Kauču strauts - Kaucis, Lielupes pieteka.
bānis Kaudze, čupa (žagaru bānis).
kuls Kaudze, čupa; bars.
slāģis Kaudze, čupa; blāķis.
kopona Kaudze, čupa; kupa.
kupis Kaudze, čupa; kupa.
krautene Kaudze, čupa.
kupa Kaudze, čupa.
kupana Kaudze, čupa.
kāpole Kaudze, guba, čupa.
čupatka Kaudzīte, čupiņa.
blāķīši Kaudzītes, čupiņas.
Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
līčupieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līčupes" iedzīvotāji.
Kušala Kaugurupīte, Pogupes pieteka.
Kūšala Kaugurupīte, Pogupes pieteka.
asinskauja Kauja, kas prasa daudz upuru.
hostia Kaujams upuris; arī sagūstītie un upurējamie ienadnieku karavīri.
marodierisms Kaujas laukā kritušo un ievainoto mantu piesavināšanās; civiliedzīvotāju aplaupīšana kara laikā.
marodēšana Kaujaslaukā kritušo un ievainoto apzagšana neatkarīgi no tā, vai tie ir savas vai pretinieka armijas karavīri; iedzīvotāju aplaupīšana kara vai nemieru laikā.
lobio Kaukāzā - sarkanās pupiņas īpašā mērcē.
abregs Kaukāza kalnietis, kas pildīja asinsatriebības pienākumu; partizāns; laupītājs Kaukāzā.
kartvelu valodas kaukāziešu valodu grupa.
abhāzu-adigu valodas kaukāziešu valodu grupa.
adigejiešu valoda kaukāziešu valodu saimes abhāzu-adigu valodu grupas valoda, rakstības pamatā no 1938. g. krievu alfabēts (1918.-1927. g. arābu, 1927.-1938. g. latīņu).
gruzīnu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda, valsts valoda Gruzijā; lieto īpašu gruzīnu rakstu - fonogrāfisku rakstu, kas izveidojies pēc aramiešu (vai feniķiešu) raksta parauga (senākie rakstu pieminekļi no 5. gs. p. m. ē.).
megrelu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda; rakstības nav.
svanu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda; rakstības nav.
tabasaranu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
čečenu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
darganu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
ingušu valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
laku valoda kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts.
kartveļu valodas kaukāziešu valodu saimes valodu grupa; tajā ietilpst gruzīnu, megrelu, čanu, svanu valoda.
hašs Kaukāziešu virtuves ēdiens: trekna jēra gaļas zupa.
krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi.
Kaulinkas Kaulinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas un Ozolaines pagastā, platība - 4,6 ha; Kaulinka; Kauliņa ezers; Kauliņu ezers; Kaupiņka ezers.
Kauliņa Kauliņupe, Ruņas pieteka.
siļķe Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatīta gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 65 ģintis, \~230 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas - reņģe, brētliņa, palede.
siļķzivis Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatītas gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 20-50 ģinšu, \~190 sugu.
stagars Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), neliela, plēsīga zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā, 5 ģintis, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
Kaupalatmada Kaupalatmadas kalns - augstākā virsotne (2429 m) Buru salā, Moluku salu grupā Indonēzijā.
Kaupēna Kaupēna ezers - Kaupēnu ezers Dzērbenes pagastā.
Kaupēnu Kaupēnu ezers - atrodas Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 11,3 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 8 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Kaupēna ezers.
Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā.
kauperīts Kaupera dziedzera iekaisums (parasti gonorejiskas izcelsmes).
koupers Kaupers.
kupers Kaupers.
Kaupiņka Kaupiņka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā.
Kausa Kausupe, Daugavas pieteka.
Kausupīte Kausupe, Daugavas pieteka.
pirkšana kaut kā panākšana, kāda rezultāta sasniegšana, upurējot kaut ko vērtīgu
sašķīdas kaut kas ēdams (piemēram, kartupeļi), kas ir izšķīdis (izkusis).
birsnis Kaut kas irdens, drupans.
stupica Kaut kas īss, strups.
stupis Kaut kas īss, strups.
klaba Kaut kas klaudzošs, neērts (piemēram, koka tupeles).
kodaļa Kaut kas kupls, apjomīgs, arī izspūris.
kalmaka Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
kalmaks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
kalmuks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus).
repecis Kaut kas nelīdzens, rupjš.
repucis Kaut kas nelīdzens, rupjš.
čibarītis Kaut kas raupjš, nelīdzens ar zvīņainu, grumbuļainu mizu, garozu.
topums Kaut kas resns un neveikls, kas tup un sēž.
grūznis Kaut kas sagrūsts (kaņepes, kartupeļi).
strupuks Kaut kas strups - īss un resns, apaļš.
strumpa Kaut kas strups, resns, satīstīts.
Kautraks Kautraka strauts - Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
Kavčara Kavčara ezers - Stupānu ezers Rušonas pagastā.
Kavčaru Kavčaru ezers - Stupānu ezers Rušonas pagastā.
koverversija Kaverversija (angļu "coverversion") - dziesmas vai skaņdarba versija, kas atšķiras no oriģināla, un to izpilda cita grupa vai solists.
va Kavi 2 - pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa.
Kazana Kazanka - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
krjašeni Kazaņas tatāru etnogrāfiska grupa, XVI-XVIII gs. piespiedu kārtā pareizticībai pievērsto tatāru pēcteči, dzīvo gk. Krievijas Tatarstānas Republikā.
Tēnuze Kazari - upe Igaunijā.
Kazarmu Kazarmu upe - Malduguņu orga, Sakas pieteka.
Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte.
Kokupe Kazupe, Ālandes pieteka.
Kazesupe Kazupe, kas ietecēja Engures ezerā uz dienvidiem no Jurgupes.
Kazupe Kazupes muiža - bijušās muižas nosaukums Dobeles novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze.
Varakļānu strauts Kaževas kreisā krasta pieteka Varakļānos, augštece Varakļānu pagastā; Varakļānu upe.
Kažoču Kažoču upe - Amatas labā krasta pieteka.
skurlups kažokādas atgriezums, ko izmanto kažoka lāpīšanai, cimdu šūšanai; nuoplīsis, skrandains apģērba gabals; tas, kas ģērbies skrandās; par guovīm: iet kā skurlupi (ja ir aplipušas mēsliem).
Kočamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - jūras dieviete, kurai kalnu iedzīvotāji jūras piekrastē upurēja un lūdza saglabāt tiem dzīvību un palīdzēt.
rupjgraudainā keramika keramika ar rupjgraudainu drumstalu; iegūta no smalki nemaltām izejvielām.
rupjkeramika Keramikas izstrādājumi (piemēram, ķieģeļi, drenu caurules), kas sastāv no samērā rupjgraudaina materiāla.
klinkers keramikas materiāls ar saķepušu, blīvu, rupjgraudainu, krāsainu drumstalu, lielu mehānisko izturību, mazu ūdens uzsūci (<5%); lieto ārējās apdares ķieģeļu, ietvju un gājēju celiņu plākšņu ražošanai.
biokeramika Keramikas materiālu grupa, ko izmanto cilvēka organismā bojātu dabisko audu - kaulu, skrimšļu, asinsvadu, sirds vārstuļu -aizvietošanai.
Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums.
ketongrupa Ketogrupa.
aminoketons Ketons, kura molekulā ir aminogrupa NH2.
Škakau Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - kakao pupiņu aizgādne; visu Centrālamerikas tautu vidū vienīgā kakao dievība.
Kilenca Kilencas ūdenskritums - atrodas Korejas Tatas Demokrātiskās Republikas rietumu daļā Kurenksonas upē (Čončonganas pieteka), augstums - 100 m.
Kilmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukuma versija Udmurtijas Republikā.
Kalmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
Kimberlija Kimberlijas plato - atrodas Austrālijas ziemeļrietumos (angļu val. "Kimberley Plateau"), starp piekrasti (Tasmāna Zeme), Ordas un Ficrojas upi, lielākais augstums - 936 m.
spēlfilma Kinodarbs, kura pamatā ir inscenēts sižets un kuru īstenojis režisors, apvienodams scenārista, operatora, aktieru u. c. radošās grupas dalībnieku darbu un izmantodams dažādus vizuālos un akustiskos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.
montāža kinofilmas, fonogrammas, uzveduma u. tml. veidošana, grupējot gatavas sastāvdaļas; tas (kinofilma, fonogramma, uzvedums u. tml.), kas ir izveidots, grupējot gatavas sastāvdaļas.
aktierkino Kinomākslas veids, kura pamatā ir inscenēts sižets, ko īstenojis režisors apvienodams radošās grupas dalībnieku darbu.
Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija.
Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka.
Ļevaja Kirenga Kirengas kreisā satekupe.
Pravaja Kirenga Kirengas labā satekupe.
bulomi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
landumi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
limbi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
Kivačs Kivača ūdenskritums - atrodas Kivača rezervāta teritorijā, Sunas upē, 27 km no ietekas Oņegas ezerā, ūdens pa kaskādēm krīt no 11 m augstuma.
Klabatu Klabatu grāvis - Jērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
klipināt Klabināt (piemēram, koka tupeles).
Pinus pumila klājeniskā ciedrupriede.
Muižnieku grāvis Klampupe, Raunas pieteka.
Muižnieku strauts Klampupe, Raunas pieteka.
Plampupe Klampupe, Raunas pieteka.
klens Klans - radinieku ģints vai grupa (plašā nozīmē).
Klāra Klārelvena - upe Zviedrijā.
klass Klase (mācību posma daļa); attiecīgā skolēnu grupa.
ietvert Klasificējot iekļaut (piemēram, kādā grupā).
atdalīt Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita), lai konstatētu atšķirības.
norobežot Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita).
karakoleti Klasiskās jāšanas skolas 3 dažādi zirga lēcieni: krupāde, balotāde un kapriola.
kalkarenīti Klastiski (drupu) kaļķakmeņi, sastāv no 0,006-2 mm lieliem karbonātiežu vai kvarca graudiem, ko sacementē kaļķa cements, Latvijā izplatīti gk. ordovika nogulumos.
klātejams Klātejamā bedre - kartupeļu bedre, no kuras kartupeļus ņem ārā arī ziemā.
sirt Klejot apkārt, lai laupītu, slepkavotu vai ubagotu; sirot.
Kleperu Kleperu upe - Cepļa upe Cīravas pagastā.
Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
Klētene Klētenes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha.
klecmers Klezmers - tradicionālā ebreju mūzika; šādas mūziķu grupas dalībnieks.
kleņģēt Klibot, klupt.
šķaidīt Kliedēt, arī iznīcināt (cilvēku grupu), parasti karā.
pūpot Kliegt (par pupuķi).
gadījuma apraksts klienta sociālās situācijas koncentrēts rakstisks vai mutisks raksturojums, ko sociālie darbinieki izmanto praksē, piemēram, supervīzijās, starpinstitucionālā vai starpdisciplinārā sadarbībā, kā arī izglītībā un tālākizglītībā.
īpaša statusa klients klienta statusa apzīmējums, kas norāda uz sociālā darbinieka sadarbības un rīcības obligātumu attiecībā pret noteiktu klientu mērķgrupu, kam pienākas sadarbība atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas pilnvaro sociālo darbinieku veikt konkrētus uzdevumus.
lielā klijkaija klijkaiju suga ("Catharacta skua"); lielā laupītājkaija.
garastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius longicaudus"); garastes laupītājkaija.
īsastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius parasiticus"); īsastes laupītājkaija.
vidējā klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius pomarinus"); vidējā laupītājkaija.
kurzuliņi Klimpas, ķiļķeni no rupjiem miežu vai kviešu miltiem.
zacerka Klimpu zupa.
Klinču Klinču upe - Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka.
Alihosu klintis klinšu grupa Klusajā okeānā (_Alijos, Rocas_), \~350 km uz rietumiem no Kalifornijas pussalas, Meksikas teritorija.
tripmadama Klinšu laimiņš ("Sedum rupestre").
Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas.
Klostera Klostera grāvis - Dimantu grāvja pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, senāk uzskatīts arī par Lielupes pieteku un Dimantu grāvis par tā pieteku.
Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha.
klumpu Klumpu klumpām - klupšus.
kumurkumuriem Klupdams, krizdams.
padene Klupināšana; kājas aizlikšana priekšā.
padnoška Klupināšana; kājas aizlikšana priekšā.
padnožka Klupināšana; kājas aizlikšana priekšā.
likt padeni klupināt.
likt padnošku klupināt.
klupšus Klūpot, ar klupieniem.
literārā ataksija klupšana vārdos.
ieklupt Klupšus ievirzīties (kur iekšā).
izklupt Klupšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izklupt Klupšus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pārklupt Klupšus, arī strauji, ar sparu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
klūpu Klupšus, streuipuļojot.
klupeniski Klupšus.
klupiņu Klupšus.
klupiņus Klupšus.
klupņus Klupšus.
klupus Klupšus.
klimt Klupt, krist.
apklupt Klupt, paklupt, krist; priekšlaicīgi piedzimt.
stomīties Klupt, streipuļot.
kņupt Klupt.
pieklimt Klupt.
Kluta Klūta - upe Jaunzēlandē.
Kļeva Kļava - upe Baltkrievijā.
mosties Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
pamosties Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
kumt Kļūt greizam, ar kupri.
izčūgarāt Kļūt irdenam, drupanam, mīkstam.
nokrupt Kļūt kraupainam, kreveļainam, sasprēgāt, saplaisāt, sarukt.
iekrupt Kļūt kraupainam, kreveļainam.
apkrupēt Kļūt kraupjainam, kreveļainam.
rēpēt Kļūt kreveļainam, kraupainam.
apkrupt Kļūt kreveļainam, kraupjainam, kašķainam.
pakuplot Kļūt kuplākam (parasti par augiem).
norepēt Kļūt ļoti negludam, raupjam (par augiem).
izsīkt Kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.).
saknapināties Kļūt ļoti taupīgam, sākt dzīvot ļoti taupīgi, taupot ierobežot sevi (kā) tērēšanā, izmantošanā.
pamiltināties Kļūt mazliet miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem, tos kratot, valstot katlā).
aprepēt Kļūt negludam, raupjam (dažādu slimību rezultātā) - par augiem.
repēt Kļūt negludam, raupjam.
nosapakalāties Kļūt plūksnainam, pakulainam (parasti par rupju linu vai pakulu audumu).
izčābarāt Kļūt porainam, drupanam, izgaist.
kārtot Kļūt raupjam (parasti no vēja) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja (parasti no vēja) un lobās (parasti par seju).
kārtāt Kļūt raupjam (parasti vējā) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobas (parasti par seju).
nodzeldēt Kļūt raupjam, cietam.
sakraupēt Kļūt raupjam, kreveļainam.
šķelāt Kļūt raupjam, plaisāt (par ādu).
kraupēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
krebulēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
krepēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
krēpēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
krobulēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
krubulēt Kļūt raupjam, sasprēgājušam; repēt.
izžūties Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (piemēram, par upi, aku).
cietēt Kļūt stingram, raupjam (par ādu, rokām).
sakuplot Kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
pairt Kļūt tādam, starp kura locekļiem pavājinās saiknes (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
nonīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vārgam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
nokārtāt Kļūt viscaur vai vairākās vietās raupjam (parasti vējā) un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobās viscaur vai vairākās vietās (parasti par seju).
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1); augt kupli, zariem viļoties.
sakuplot Kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgi saaugt (par matiem, apmatojumu).
nocietēt Kļūt, parasti ļoti, stingram, raupjam (par ādu, rokām).
sarepēt Kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam (parasti par augiem, to mizu).
saknibināt Knibinot sasmalcināt, sadrupināt, saburzīt.
Knīderi Knīderu dzirnavezers - atrodas Siguldas novada Lēdurgas pagastā, uz Juglas upes, platība - 5,3 ha.
kņupis Knupis (1).
čūpslis Knupis.
čūpsteklis Knupis.
čūpstelis Knupis.
knupsis Knupis.
kušķītis Knupis.
lučiņa Knupis.
ļuļa Knupis.
lupis Knupis.
muskulis Knupis.
sūkslis Knupis.
vikšis Knupis.
zīška Knupis.
zīšķis Knupis.
knupķins Knupītis (1).
knupis Knupītis (2).
soska Knupītis; zīdāmais pups.
zīdesis Knupītis.
Pycnothelia papillaria knupjveida piknotēlija.
smuceklis kociņa galā piestiprināta lupata, ko izmanto pannas ieeļļošanai pirms pankūku cepšanas.
žepere Kociņš zirņu vai pupu atbalstam.
Kurunčana Kočečuma, upe Krievijas Krasnojarskas novadā.
Kočkora Kočkoras ieplaka - atrodas Iekšējā Tjanšanā, Šu upes augštecē, Kirgizstānā, garums - \~60 km, platums - lidz 20 km, augstums - 1700-2200 m.
kodola trupe kodolkoksnē ierobežota trupe, kas attīstās augošiem kokiem inficējoties caur saknēm, nolūzušiem zariem un stumbra bojājumiem (t. s. meža trupe), beigu stadijā koksne sairst, veidojot dobumu.
Kafirnigana Kofarnihona, upe Tadžikistānā.
trimetilksantīns Kofeīns - alkaloīds, ko satur kafijas pupiņas un tējas lapas.
sociālā adaptācija kognitīvi biheiviorāls process indivīda un grupas līmenī – piemērošanās dominējošām vērtībām un normām konkrētā sociālā grupā, kopienā un sabiedrībā; sociālā pielāgošanās.
Bērzkroga upe Kojas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 8 km; Bērza; Dūņupīte.
lāksts Koka kārts zirņu vai pupu atbalstīšanai.
brants Koka konstrukciju trupe, ko rada īstā mājassēne jeb slapjā ēku piepe.
ķeglis Koka rīks kartupeļu izkasīšanai no zemes; kāsis.
saliktas sijas koka sijas, ko veido, sanaglojot dēļus dubultā T veidā, kastveidā vai citā kombinācijā (tādējādi vienmērīgāk noslogo koksni un ietaupa kokmateriālus).
klumpe Koka tupele ar ādas virsu.
kadaks Koka tupele; zābaks.
klumzaka Koka tupele.
klumzaks Koka tupele.
kocene Koka tupele.
aizklaugāt Koka tupelēm klaudzot, aiziet.
luženes Koka tupeles bez papēža un kapes; lužas.
lužas Koka tupeles bez papēža un kapes.
kopele Koka tupeles, kuru zole ir pārklāta ar ādu.
kadaki Koka tupeles; nonēsāti apavi, kam augšdaļa apgriezta.
kūcinīki koka tupeles.
kadiķi Koka tupeles.
klabačas Koka tupeles.
klabatas Koka tupeles.
klamgas Koka tupeles.
klauvāni Koka tupeles.
klumpas Koka tupeles.
kripas Koka tupeles.
klumpenieks Koka tupeļu izgatavotājs.
Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka.
nelikvīds Koki vai to daļas, kas rodas koku atmiršanas vai mežizstrādes procesā (kritalas, lapas, skujas, zari, žagari, koku galotnes, stumbru atlūzas, skaidas un mizas, kā arī nocirstie koki un krūmi, kurus atstāj satrupēšanai sastāva kopšanas cirtēs) un ko neizmanto mehāniskā, ķīmiskā, siltumenerģētiskā vai citās pārstrādes nozarēs.
bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus.
lejasgala kokmateriālu krautuve kokmateriālu krautuve, kur novieto no meža izvestos kokmateriālus pirms to tālākas transportēšanas; parasti iekārto pie dzelzceļa, autoceļa, senāk – pludināšanai piemēroto upju u. c. ūdenstilpju krastos.
kokmateriālu pludināšana kokmateriālu transportēšana lejup pa upes straumi; pludina vaļējus (nesaistītus savā starpā) vai plostos iepriekš sasaistītus kokmateriālus; retāk sastopama pārvietošana pa ūdeni ar vēja, cilvēka vai mehānisko spēku.
tetrakoks Koks, kas dalās divās perpendikulārās plaknēs un veido četru šūnu grupu.
puslietkoks Koks, kura lietkoksnes daļas garums ir mazāks par lietkokiem noteikto garumu, bet lielāks par 2,0 m; stumbra apakšējā trešdaļa pēc līkumainības un trupes izplatības atbilst papīrmalkas sagatavošanas prasībām.
upurkoks Koks, pie kura veic upurēšanas darbības.
legno Koks; aizrādījums vijolniekam piesist pa stīgām ar lociņa mugupusi.
kapaiņi Koksnes daļiņas, ko iegūst, sasmalcinot koksni ar drupinātāju vai veserdzirnavās.
nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās.
pūšana koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā; trupēšana
koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju.
koksnes vielas esteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar acilgrupu.
koksnes vielas ēteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar alkilgrupu.
ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni.
apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu.
kokšķiedru plātne ar divpusēju gludumu kokšķiedru plātne, kam abas skaldnes ir vienādi raupjas.
kokšķiedru plātne ar vienpusēju gludumu kokšķiedru plātne, kam viena no skaldnēm ir vairāk raupja vai uz tās ir transportiera nospiedums.
kurantiņš kokteilis _Black Balsam Currant_, gāzēts alkoholisks kokteilis, kura sastāvs bagātināts ar _Rīgas Melno balzamu_ un upeņu sulu.
slings Kokteiļa veids, garo malku dzēriens; gatavo kā karsto un arī kā auksto kokteili; aukstā kokteiļa pamatkomponentes - ledus, ūdens (tēja), stiprais alkohols, liķieris, sula (sīrups).
sarcīnas Koku baktēriju grupējums, kurā šūnas sakopotas kubiskā sainītī.
dastošana Koku caurmēra mērīšana ar dastmēru un grupēšana pa sugām un caurmēra pakāpēm.
kuksnis Koku grupa, koku puduris.
skumšķis Koku grupa, puduris.
Lupinus arboreus kokveida lupīna.
bjazs Kokvilnas audekla pinuma audums, blīvāks un rupjāks nekā katūns.
denims kokvilnas audums tradicionāli 3/1 trinīša (sarža) pinumā, kas ražots no vidēji rupjas krāsotas šķēru un nekrāsotas audu dzijas; auduma virsmas blīvums aptuveni 270 g/m^2^.
mitkals Kokvilnas jēlaudums audekla pinumā no vidēji rupjas (18,5-15,4 teksi) kardu dzijas.
kvislings Kolaboracionists, persona, kas sadarbojas ar okupantiem; pēc V. Kvislinga vārda.
savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa); arī tautietis, novadnieks.
interešu strīds kolektīvs darba strīds, tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus; ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās interešu strīdā, to izšķir darba koplīguma noteiktajā kārtībā.
upursvētki Kolektīvs upurēšanas pasākums, upurēšanas ceremonija; upura pieņemšanas svinības.
sētiena Kolektīvs zemes īpašums (senajā Krievzemē); radniecīgu lauku ļaužu grupas apmetne.
brandža Kolektīvs, apvienība; interešu grupa.
branža Kolektīvs, apvienība; interešu grupa.
Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km.
Kolka Kolkas upe - Kolkupīte, Rūjas pieteka.
Gārdenriča Kolkatas pilsētas Indijā rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, Hugli upes kreisajā krastā, Kolkatas dienvidrietumos.
Kolkiņa Kolkupīte, Rūjas pieteka.
Riokolorada Kolorado, upe Patagonijas ziemeļos, Argentīnā.
Riokolorado Kolorado, upe Patagonijas ziemeļos, Argentīnā.
kolrabis Kolrābis - kāpostu grupas dārzenis ar apaļu kacena paresninājumu.
vadošais Komandieris, kas vada lidmašīnu, helikopteru grupu, kas lido ar viņu vienotā kaujas izkārtojumā (ierindā).
līga Komandu grupa atkarībā no to meistarības.
komiešu valoda komiešu-zirjāņu valoda, somugru valodu saimes Permas grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts.
pose Komiska luga ar parupjiem jokiem, pārspīlētām situācijām.
Komve Komoe, upe Rietumāfrikā.
SACD Kompaktdisku ierakstu tehnoloģijas nosaukums; angļu "super audio compact disc".
Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils.
Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze.
Salāja ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Krāslavas novada Andrupenes pagastā un Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, dibināts 1977. g., platība - 410 ha, 2003. g. iekļauts Rāznas nacionālajā parkā.
Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm.
GIT Kompleksais grupas ceļojums (angļu "group inclusive tour") - kompleksais tūrisma pakalpojums, kas tiek organizēts tūristu grupai, kas ceļo kopā, izmantojot kompleksajā tūrisma pakalpojumā ietvertos naktsmītņu, ēdināšanas, transporta u. c. pakalpojumus; kompleksais grupas ceļojums ir tūrisma operatoru galvenais un izplatītākais produkts.
nitroamofoska Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
nitroamofoss Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
nitrofoss Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
formācija Komplekss, grupa, sistēma.
rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu), parasti noteiktam mērķim, uzdevumam.
rekrutēties komplektēties, organizēties, parasti noteiktam mērķim, uzdevumam (par cilvēku grupu).
multipla problēma komplicēts vairāku individuālu un sociālu problēmu kopums; parasti šādām problēmām ir ilgstošs raksturs un tās ievērojami pazemina indivīda, ģimenes vai sociālas grupas labklājību un dzīves kvalitāti.
Austrumvācija Komunistiska valsts Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR), kas tika izveidota 1949. g., aptvēra teritoriju, kas pēc. 2. pasaules kara bija padomju okupācijas zona, kā arī Austrumberlīni, 1990. g. apvienojoties ar Vācijas Federatīvo Republiku izveidojās vienota Vācija.
cukursīrups Koncentrēts sīrups bišu piebarošanai sliktas medus ražas gadījumā.
pomāde Konditorejas izstrādājums - aromātiska no cukura, sīrupa, augļu un ogu sulas vai to esenču savārījuma iegūta lipīga, želejveida masa, ko pilda karamelēs.
šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
īriss Konditorejas izstrādājums, ko gatavo, savārot sabiezinātu pienu ar cukuru, sīrupu, sviestu, garšvielām un aromātiskām vielām.
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai.
Surhaba Kondoza - upe Afganistānā.
Kunduza Kondoza, upe Afganistānā.
čupītis konfekte _Chupa-chups_>
čupiks konfekte _Cupa-chups_.
pomādes konfektes konfektes, ko gatavo, cukura un cietes sīrupu vispirms vārot, tad vienlaikus kuļot un dzesējot, līdz izveidojas pomāde – sīkkristāliska masa.
Kinšasa Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Kinshasa"), atrodas Kongo (Zairas) upes kreisajā krastā, 8,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Leopoldvila.
Brazavilla Kongo Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Brazzaville"), atrodas Kongo upes labajā krastā pretī Kinšasai, valsts dienvidaustrumu daļā, 1308700 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta kopš 1960. g.
Zaira Kongo upes nosaukums Zairas Republikā.
svazu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; oficiālā valoda Svatini Karalistē (līdzās angļu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
svahilu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu valodām; senākie rakstu piemin, no 12. gs. arābu rakstā, no 20. gs. sāk. rakstības pamatā latīņu alfabēts.
kompots Konservi - cukursīrupā sterilizēti augļi, ogas.
rupja konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir bieza, blīva, rupjiem vilnas matiem klāta āda, spēcīga muskulatūra, bet vāji attīstīti saistaudi un taukaudi, kauli ir rupji, smagi un masīvi, ķermeņa formas stūrainas, galva liela un smaga.
smalka konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir plāna, elastīga un viegli pabīdāma āda, kas uz atsevišķām ķermeņa daļām veido krokas, apmatojums rets un maigs, kauli smalki, bet stipri, neliela galva, samērā tievas kājas, vāji attīstīti saistaudi (pretstats rupjai konstitūcijai).
konflikta pārvaldība konstruktīvs process konfliktu risināšanai starp indivīdiem vai grupām, lai ar konsultanta palīdzību atrisinātu domstarpības un noslēgtu brīvprātīgu vienošanos.
projektīvās metodes konsultēšanā lietota metožu grupa, kuru pamatā tiek izmantots kāds ārējs stimuls (piemēram, zīmējums, priekšmets, skaņa, attēls, tēls), uz kuru var tikt vērsta jeb projicēta cilvēka iekšējā pasaule – konflikti, priekšstati, domas, attieksmes un jūtas.
aluviālie nogulumi kontinentālie nogulumi, kas veidojas upju ģeoloģiskās darbības rezultātā.
lielkontinents Kontinents, kas izveidojies atsevišķu kontinentu saplūšanas rezultātā, ko rada kontinentu dreifs; piemēram, pirms 300 miljoniem gadu uz Zemes bija viens kontinents - Pangeja, bet pēc 100 miljoniem gadu paredzama Amerikas un Āzijas kontinentu saplūšana; superkontinents; milzzeme.
kontras Kontrrevolucionāru grupējumi, kas ar ASV atbalstu 20. gs. 80. gados cīnījās pret sandīnistu valdību Nikaragvā.
konoss Konusveida kartupeļu kaudze, kas nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi kartupeļu uzglabāšanai ziemā; stirpa.
vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām.
lakrica Kopā ar lakricsaknes sulu, cukuru, cietes sīrupu un želatīnu iebiezināts miltu klīsteris.
Kokneses pilskalns kopā ar viduslaiku pili un senpilsētu ir arheoloģiskais piemineklis Koknesē pie Pērses ietekas Daugavā, platība — 4,2 ha (pilskalns ar pilsdrupām 0,2 ha, priekšpils vieta 0,4 ha, pilsētas vieta 3,6 ha).
mape Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu (ikonu).
kopkrājums Kopējais uzkrājums, kopējie ietaupījumi.
kollektīvs Kopējām interesēm apvienota personu grupa.
JOULE Kopējas iespējas nekonvencionālas vai ilgtermiņa enerģijas piegādei ("joint opportunities for unconventional or long-term energy supply").
alternatīvais tūrisms kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tika attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā, tas ir orientēts uz mazākām tūristu grupām, mazāku tūrisma attīstības mērogu; XX gadsimta beigās parādījās tādi šā tūrisma veida apzīmējumi kā, piemēram, līdzsvarotais, maigais, zaļais, harmoniskais, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms.
Polinēzija Kopējs nosaukums vairākām salu grupām Okeānijas austrumu daļā (angļu val. "Polynesia"), trīsstūrī, ko ierobežo Havaju salas - Jaunzēlande - Lieldienu salas, platība - \~26000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 4205 m (Havaju salās).
CSF Kopienas atbalsta shēma ("Community support framework").
Karū Kopīgs nosaukums tuksnešainu plato un starpkaļņu ieplaku sistēmai Dienvidāfrikā (angļu val. "Karroo"), uz dienvidiem no Oranžas upes.
Čīles arhipelāgs kopīgs nosaukums vairākām salu grupām Dienvidčīles piekrastē, starp Klusā okeāna Čakao šaurumu ziemeļos un Kobērna šaurumu dienvidos, sastāv no vairākām lielām salām un tūkstošiem sīku saliņu un klinšu, kalnainas, augstums līdz 1341 m.
landauers Kopš 18. gs. lietoti četrvietīgi grezni rati ar divdaļīgu, priekšup un pakaļup nolaižamu jumtu.
glabastīt Kopt, audzināt, taupīt, glābt.
Haihe Koptekupe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Haihe"), garums - 69 km, sākas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos satekot Baihei, Veihei u. c., ietek Bohai jūras Bohai līcī, izmanto apūdeņošanai.
vidus Kopumā, grupā (ko veido dzīvas būtnes).
to starpā kopuma, grupas sastāvā.
starpa Kopumā, vidē, grupā (ko veido dzīvas būtnes).
saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
Alberta Maiera rifs koraļlu salu grupa (_Albert Meyer Reef_), atrodas Klusajā okeānā, Tongas Karalistes teritorija.
Midveja salas koraļļu atols Klusajā okeānā (“Midway Islands”), Havaju salu grupā (ASV īpašums kopš 1867. g.), platība 520 ha, lagūnā Sendas un Īsternas salas.
Sišas salas koraļļu salu (>20) un rifu grupa Dienvidķīnas jūrā ("Xishaqundao"), Ķīnas teritorija, zveja, gvano un pērļu ieguve.
vārpstene koraļļveidīgo sēņu grupas ģints ("Clavulina").
Pinus koraiensis Korejas ciedrupriede.
dūkšķis Korķis no lupatām un pakulām.
Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš.
inkorporācija Korporāciju licencēšanas process, t. i. juridiskas personas statusa piešķiršana personu grupai saskaņā ar likumu.
inkorporēšana Korporāciju licencēšanas process, t. i. juridiskas personas statusa piešķiršana personu grupai saskaņā ar likumu.
suporta kārba korpusveida konstruktīvs elements suporta piedziņas un vadības ietaišu ievietošanai.
beklometazons Kortikosteroīdu grupas preparāts, pretiekaisuma līdzeklis, ko izmanto bronhiālās astmas ārstēšanā, mazina gļotādas tūsku.
Karuļupīte Koruļupīte, Gaujas pieteka.
Gāršupe Koruļupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
KNL Korupcijas novēršanas likums.
KNP Korupcijas novēršanas padome.
KNAB Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Aruna Kosi upes nosaukums Nepālā.
Pungču Kosi upes nosaukums tās augštecē, Ķīnā.
krāšņais pupuķis koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
klinškotings Kotingu dzimtas ģints ("Rupicola").
Gvajānas klinškotings kotingu dzimtas suga ("Rupicola rupicola").
Kovaļova Kovaļovas dzirnavezers - atrodas Šķeltovas pagastā uz Dubnas upes, platība - 1 ha.
Kauša Kovšupe, Rēzeknes pieteka.
Grumuži Kozupe, Maltas pieteka.
Kazesupe Kozupe, Maltas pieteka.
Kazupe Kozupe, Maltas pieteka.
Kosupe Kozupe, Maltas pieteka.
Kozubka Kozupe, Maltas pieteka.
porogi Krāces Krievijas upēs.
šķerbalains Krācošs, rupjš, aizsmacis (par skaņu).
šķerbelains Krācošs, rupjš, aizsmacis (par skaņu).
krāčupe Krāčaina upe.
Krāčupīte Krāčupe, Gaujas pieteka.
Veckuldīga Krāčupīte, Ventas pieteka.
krāšks Krājums, ietaupījums; krējuma krājums.
krāja Krājums, ietaupījums.
hexactinellidae Krama sūkļu grupa.
monospazma Krampji, kas skar tikai vienu ķermeņa daļu, vienu muskuļu grupu vai vienu muskuli.
Kranupe Kranupīte, Skujas ezera pieteka.
Salzemnieku grāvis Krāņupītes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā.
andenieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andeņi" ("Andiņi") iedzīvotāji.
andiņi Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" iedzīvotāji.
Andeņi Kraslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukuma variants.
Andeni Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukums latgaliski.
andrupieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupene" ("Andrupiene", "Andrupine") iedzīvotāji.
Ondrupine Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupene" nosaukums latgaliski.
Bykova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukums latgaliski.
Dilmaņi Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dilmani" nosaukuma variants.
Dylmani Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dilmani" nosaukums latgaliski.
Dynduni Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dinduni" nosaukums latgaliski.
Foļvarki Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" bijušais nosaukums.
kazimirovieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirova" iedzīvotāji.
Klismetes Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants.
Klīsmeti Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants.
Klīsmetis Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukums latgaliski.
Olovecs Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Oloveca" bijušais nosaukums.
Piruškas Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" bijušais nosaukums.
Piruškys Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" nosaukums latgaliski.
pozdņakovieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Pozdņakova" iedzīvotāji.
Pozņakova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Pozdņakova" nosaukuma variants.
Andrepenskaja Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Andrepen Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
rožupolieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Rožupole" jeb "Rouožupole" iedzīvotāji.
ružupolieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružupole" iedzīvotāji.
čaupieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Čaupi" iedzīvotāji.
ošupieši Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Ošupe" iedzīvotāji.
lupandieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Lupandi" iedzīvotāji.
cimuss Krāsnī sutināts kāļu, burkānu un kartupeļu ēdiens.
lēciens Krass pavērsiens, strauja augšupeja (piemēram, procesā, parādībā).
uvāls krasta ieleja vai ieplaka ar plašu nelīdzenu dibenu, pa kuru plūst upe.
zemesrags Krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē.
lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu.
plankumainā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium maculatum").
purpursarkanā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium purpureum"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
rievainā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium rugosum").
palete Krāsu kopums, kombinācija (piemēram, priekšmetiem, to grupām).
krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (priekšmetiem, to grupām).
skābās krāsvielas krāsvielas, kuru molekulas satur sāļus veidojošas grupas (COOH, SO~3~H u. c.).
lielā krāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Buprestis mariana syn. Calcophora mariana"), Latvijā aizsargājama.
likt (arī krāt) kapeiku pie kapeikas krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
krāt (arī likt) kapeiku pie kapeikas krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
gārbīt Krāt, taupīt, taupīties; gādāt, kopt.
gārbīties Krāt, taupīt, taupīties; gādāt, kopt.
gārbāt Krāt, taupīt, taupīties.
sakužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
uzbužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus.
miltināties Kratot, valstot kļūt miltainam, miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem).
Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums.
Annupīte Kraukļupīte, upe Latvijā.
Kraukļu strauts Kraukļupīte, Vējupītes pieteka.
sakraukšķināt Kraukšķinot (kaut ko cietu ar zobiem) sadrupināt vai apēst.
krama Kraupa, kreve.
drāza Kraupa, krevele; kaut kas nelīdzens.
ķeve Kraupa.
kramavecis Kraupains vecis.
skabiozs Kraupains, kašķains.
kramains Kraupains, kreveļains.
skraupens kraupains.
drūzains Kraupains.
krebuļains Kraupains.
rupučains Kraupains.
ķauze Kraupis, ādas slimība.
favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos.
krevains Kraupjains, kreveļains.
sakrepējis Kraupjains, raupjš.
karavāna Kravas kuģu grupa, kas devusies ceļā karakuģu apsardzībā; ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis; vairāki kuģi, kas cits aiz cita seko ledlauzim.
transporta izmaksas kravu (dzelzceļa, gaisa, upju, jūras transporta) un pasažieru pārvadāšanas izmaksas, kurās jāiekļauj arī iekraušanas, kravas, kravas pārvešanas darbu izmaksas (samaksu, sociālo nodokli utt.) un taras izmaksas (izdevumus).
Olarājupe Krebicupīte, Ventas pieteka.
blankokredits Kredīta grupējuma veids, t. s. personālais kredīts, pretstatā reālam kredītam.
LUL Kreisā augšējā daiva (angļu "left upper lobe").
spartakieši Kreisā, internacionālistiskā vācu sociāldemokrātu grupa, kas izveidojās pirmā pasaules kara laikā.
LUQ Kreisais augšējais kvadrants (angļu "left upper quadrant").
montaņāri Kreisās politiskās grupas Nacionālajā konventā Lielajā Francijas 18. gs. revolūcijā.
naksalīti Kreisi orientētu dumpinieku grupa Indijā.
spartakisti Kreiso radikāļu grupa Vācijā Pirmā pasaules kara beigās.
independenti Kreiss puritāņu nogrupējums Anglijā (16. un 17. gadsimta mijā).
krēmzupa Krēmveida zupa, kas gatavota no viendabīgā masā sajauktām sastāvdaļām; biezzupa.
biezzupa Krēmzupa - krēmveida zupa, kas gatavota no viendabīgā masā sajauktām sastāvdaļām; biezeņzupa.
Krauna Kreuna, upe Prodes pagastā.
drauza Krevele; kraupis.
Krieķu strauts Krieķupīte, Krimeldes pieteka.
dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā).
Maskava Krievijas Federācijas galvaspilsēta un atsevišķs subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas centrā, Okas un Volgas upstarpā, Maskavas upes krastos, platība - 1081 kvadrātkilometrs, 12100000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ziemeļu jūrasceļš Krievijas kuģniecības maģistrāle gar Ziemeļu Ledus okeāna krastu, savieno Krievijas Eiropas daļas un Tālo Austrumu ostas, kā arī Sibīrijas upju grīvu ostas.
deržavņiki Krievijas sabiedriski politisko kustību pārstāvji, kas aizstāv ideju par Krieviju kā pasaules superlielvalsti.
Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes.
mātot Krieviski rupji lamāties.
mātoties Krieviski rupji lamāties.
biokosmisms Krievu avangarda literārais grupējums 20. gs. 20. gados, proletkulta tipa dzejnieki; daiļrades kredo lielā mērā neoreliģisks.
Usiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš aizsprosto upes, bet pārējie (Dubiņa un Goriņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
oberiuti Krievu literātu un mākslinieku grupējums Ļeņingradā 20. gs. 20. gadu beigās un 30 gadu sākumā, kas uzstājās pret reālismu kā seklu, virspusēju, nemāksliniecisku virzienu, piedāvājot aizsākumu absurda mākslai.
creeks Krīki, nelielas, seklas smilšainas upju gultnes Austrālijā, kurās ūdens tek tikai pēc lielām lietus gāzēm; citā laikā tās pavisam sausas, vai satur tikai atsevišķas peļķes ar stāvošu ūdeni.
drapsnas Krikumi, drupatas, atkritumi.
Krima Krimas Autonomā Republika - Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība (no 2014. g. Krievijas okupēta), platība - 26100 kvadrātkilometru, 1967300 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Simferopole, robežojas ar Hersonas apgabalu un Sevastopoles pilsētu.
Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu.
pedagogs Kriminālās grupas vadonis.
jumts Kriminālgrupa, kas it kā reāli, bet parasti tikai šķietami, par ikmēneša atlīdzību pasargā biznesmeni no citiem kriminālapdraudējumiem.
kodno Kriminālgrupa.
šaraga Kriminālgrupa.
torpēda Kriminālgrupas dalībnieks.
ivans Kriminālgrupas vadonis, kas neatklāj īsto vārdu.
pahans Kriminālgrupas vadonis.
rodskijs Kriminālgrupas vadonis.
masķ Kriminālspecializācija (piem., laupītājs, kabatzaglis).
viktimoloģija Kriminoloģijas nozare, kas pētī noziegumu upurus; mācība par noziedznieku upuriem.
tefroīts Kristalizēts minerāls, lielāko tiesu raupjš, pelēks līdz brūngansarkans, dzelzi un mangānu saturošs silikāts.
singonija kristalogrāfiska sistēma - radniecīgu simetrijas veidu grupa, kurā ietilpst kristāli ar līdzīgiem simetrijas elementiem; ir 7 singonijas: triklīnā (vismazāk simetriskie kristāli), monoklīnā, rombiskā, trigonālā, tetragonālā, heksagonālā, kubiskā (vissimetriskākie kristāli).
drūza Kristālu grupa, to saaugums.
krustakupols Kristiešu kulta ēkas kupola tips, kas sastāv no galvenā kupola un četriem mazākiem kupoliem virs ēkas atzarojumu velvēm.
Svētceļnieku tēvi kristiešu puritāņu grupa, kas 1620. gadā pameta Angliju un devās uz Ameriku, kur Plimutā (Masačūsetas štatā) nodibināja koloniju.
liturģija kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
monofizīti Kristīgo ķeceru grupa 5.-7. gs., kas sludināja, ka Kristum ir tikai dievišķa daba; izveidojās kā reakcija uz nestorismu un izraisīja Koptu baznīcas un Armēņu baznīcas oficiālo atšķelšanos no pārējās Kristīgās baznīcas; mūsdienās - Armēnijā, Sīrijā un Ēģiptē.
kristums Krišana, kritums, lejupslīde.
Kistna Krišna - upe Indijā.
Krišupīte Krišupe, ūdenstece Salacgrīvas pagastā.
Krišu strauts Krišupe, ūdenstece Salacgrīvas pagastā.
lejupkritiens Kritiens lejup.
ievelties Krītot, veļoties lejup, ievirzīties (kur iekšā).
upes slīpums krituma un garuma attiecība kādā noteiktā posmā vai visā garumā; upes slīpums parasti atbilst apvidus reljefam.
Aukštanu ezers Krivānu ezers Kalupes pagastā.
Kriwiszi Krivinskas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
Krievupīte Krīvupīte, Vaives pieteka.
Križava ezers Križovs, ezers Andrupenes pagastā.
Križovas ezers Križovs, ezers Andrupenes pagastā.
Križutu ezers Križovs, ezers Andrupenes pagastā.
aligatoreņi Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā.
aligators Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā.
sīklapu krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium androgynum"), kas ir līdz 3 cm augsta; sastopama nelielām grupām dažādos mežos, biežāk Latvijas rietumu daļā uz kūdras un smilts augsnes, kā arī uz trupošas koksnes.
reģionālais ileīts Krona slimība - tievās zarnas beigu daļas vai resnās zarnas augšupejošās daļas slimība, kam raksturīga granulomu veidošanās zarnas sienā.
Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
krao Kru - tautu grupa Libērijā.
krumeni Kru - tautu grupa Libērijā.
parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs.
Aphis frangulae krūkļu-kartupeļu laputs.
krūkļu-gurķu laputs krūkļu-kartupeļu laputs.
Niguļupīte Krūkļupe, Ramatas pieteka.
Nūtupīte Krūkļupe, Ramatas pieteka.
boga Krūmiem vai kokiem apaudzis gabals uz lauka, apaļa koku grupa.
Krūmiņu upīte Krūmiņupīte, Silupītes pieteka.
krūmpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus").
pērļpupas Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus").
pundurpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus").
cērokslis Krūmu vai puķu grupa.
depis Krupis (dzīvnieks).
gabbawa Krupis, rupucis.
kaucens Krupis, varde.
ķaupis Krupis, varde.
rupucis Krupis; arī bruņurupucis.
kaupenis Krupis; kaupītis.
kraupis Krupis; niecināms cilvēks vai dzīvnieks.
kukucis Krupis; rupucis.
apķis Krupis.
depe Krupis.
depsa Krupis.
depšis Krupis.
depucis Krupis.
depučis Krupis.
kaukainis Krupis.
ķauķis Krupis.
kaupiņš Krupis.
kaupis Krupis.
kaupītis Krupis.
krupe Krupis.
naģis Krupis.
rupakšķis Krupis.
rupucs Krupis.
rupulis Krupis.
rupuls Krupis.
rupults Krupis.
frinolizīns Krupja Bombinator igneus hemolītiska inde.
Juncus bufonius krupju donis.
bufonidae Krupju dzimta.
bufo Krupju dzimtas ģints.
parastais krupis krupju dzimtas suga ("Bufo bufo"), vardei līdzīgs bezastainais abinieks ar raupju, kārpainu ādu.
smilšu krupis krupju dzimtas suga (“Bufo calamita”), Latvijā aizsargājams dzīvnieks, sastopams reti, dzīvo biotopos ar smilšainu augsni.
ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā.
bufoterapija Krupju indes lietošana terapijā.
antifrinolizīns Krupju indes pretinde.
zaļais krupis krupju suga ("Bufo viridis").
bufotoksīns Krupju un ķirzaku ādas dziedzeru toksīns.
krupēt Krupt.
Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km.
Vienvārstes strauts Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums — 9 km; Sturņupīte.
nevienādā krustmija krustmija, kurā homoloģisko hromosomu hromatīdu pārraušana notiek neidentiskās vietās, tāpēc rodas neidentisku iecirkņu apmaiņa un vienā no krustmijā iesaistītajām hromosomām veidojas duplikācija, bet otrā - delēcija.
ķiplocene Krustziežu dzimtas ģints ("Alliaria"), vienkāršiem matiņiem klāti lakstaugi, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama reti gk. upju ielejās.
krūzotie kāposti krustziežu dzimtas kāpostaugu grupas krāšņumaugs un dārzenis, lapas labi attīstītas, krokotas, gaiši zaļas ar brūnganu vai violetu nokrāsu.
papilla Krūts, pupa gals.
Krutupe Krutupīte, Pededzes pieteka.
Krūtupe Krutupīte, Pededzes pieteka.
Kubanga Kubango, Okavango upes augšteces nosaukums Angolā.
Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis.
Kubula Kubuļupīte, Azandas pieteka.
augstais purvs kūdras veidots, lēzens kupolveida izliekums, kas veidojas, pārejas purvam tālāk attīstoties; pārsvarā barojas ar atmosfēras nokrišņiem; sūnu purvs.
Kudeba Kūdupe, Veļikajas pieteka, tās nosaukums Krievijā.
Šepica Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā; Shchepitsa; Stsepitsa; Ščepica; Šepca.
Naumovas strauts Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā: Naumova; Kovsanka.
Isanka Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Bērzupīte Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā, garums – \~10 km.
Čistigu strauts Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
izoplapu kufeja kufeju suga ("Cuphea hyssopifolia").
reģistrācijas osta kuģa (jūras, upju) pierakstes vieta, kur kuģis tiek ierakstīts kuģu reģistrā un kur kuģim tiek izsniegti vai noformēti visi nepieciešamie dokumenti, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un nacionālo likumu prasībām.
ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
Lielais Kangaru ezers kuģojams kanāls Ķīnas austrumu daļā, no Pekinas līdz Handžou, garums — 1782 km, platums — 40-350 m, dziļums kuģuceļā — 2-3 m, 21 slūža, šķērso Huanhes un Jandzi upi, centrālā daļa izrakta 6. gs. p. m. ē.
Glivices kanāls kuģojams kanāls Polijas dienvidos ("kanal Gliwicki"), savieno Glivici ar Kozles ostu pie Odras un tādējādi Augšsilēzijas akmeņogļu baseinu ar Baltijas jūru, garums — 40,6 km (daļēji ietver Klodņicas upi), dziļums — 3,5 m.
pirātisms Kuģu aplaupīšana, piesavināšanās jūrā.
eskadra Kuģu grupa, kas veic kopīgu braucienu.
flagmaņkuģis Kuģu grupas, vienības priekšnieka, komandiera kuģis.
flagmanis Kuģu grupas, vienības priekšnieks, komandieris.
palīgflote Kuģu kopums, grupa, kas palīdz nodrošināt citu kuģu galveno darbību.
dispozīcija kuģu vai karaspēka daļu izvietojums; arī izvietojuma plāns (kuģiem) noenkurošanās vietās vai grupu braucienā.
laterālā sistēma kuģuceļu (fārvateru), upju un kanālu apzīmēšanas paņēmiens, navigācijas zīmes izvietojot attiecībā pret pārvietošanas virzienu.
sivēnmāšu izmantošanas grupas kuiļu māšu, ciltskodola, ražojošā un brāķa grupa.
Kuiļa upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā.
Kuiļu upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā.
Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte.
Rieba Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 21 km, kritums - 144 m, viena no straujākajām Latvijas upēm.
Birzelīte Kujas labā krasta pieteka, Cesvaines un Madonas novadu robežupe, augštece Cesvaines pagastā.
ūdenskukaiņi Kukaiņu ekoloģiska grupa, pie kuras pieder kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdeni vai uz tā virsmas; šīs grupas kukaiņi.
makstene Kukaiņu kārta ("Trichoptera"), pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis; šīs kārtas kukaiņi, 3 virsdzimtas, 40 dzimšu, \~7000 sugu; Latvijā upēs konstatētas 142 sugas, ezeros - 93 sugas.
circeņprusaki Kukaiņu kārta, reliktgrupa, vidēji lieli (1-3 cm) slaidi bezspārnaini kukaiņi, polifāgi, aktīvi naktī, dzīvo kalnos pie mežu robežas, Z-Amerikā un A-Āzijā.
mugurpelde Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Notonectidae"), kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
dejotājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Empididae"), ķermeņa garums 1,5-5 mm, bieži veido spietus virs strautiem un upēm, Latvijā nav pētītas.
apocephalus Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas kuprmušu dzimtas ģints.
dūņene Kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros.
pundurmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu.
dižmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu.
augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība.
spožlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta.
tievvēderlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi.
tumšlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta.
anthonomus Kukaiņu klases vaboļu kārtas smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints.
Moseika Kūkovas kreisā krasta pieteka Škilbēnu pagastā, augštecē robežupe ar Medņevas pagastu, lejtecē Latvijas-Krievijas robežupe; Mosieka.
kuzma Kūkums, kupris.
puskupris kūkums; neliels kupris.
parastā kukurūza kukurūzas suga ("Zea mays"), viengadīgs lakstaugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs, nodalītas 8 varietāšu grupas, >22000 šķirņu, Latvijā nozīmīgākas ir 2 varietāšu grupas - kramveida un zobveida kukurūza, kā arī to hibrīdi.
vārdupnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vārdupes" iedzīvotāji.
grauzdupnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Graudupe" (senāk - "Grauzdupe") iedzīvotāji.
graudupnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Graudupe" iedzīvotāji.
ēķupnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Ēķupe" iedzīvotāji.
piņķupīšnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji.
piņķupītnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Piņķupītes" iedzīvotāji.
Veckuldīga Kuldīgas pilsētas mikrorajons starp Krāčupīti un Ventu, uz ziemeļiem no Ventspils ielas.
tīteniski Kūleniski, klupšus.
Piņņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, cilindriskas formas akmens 1,2-1,4 m diametrā, kurā iekalts 50-60 cm plats un 16 cm dziļš dobums, pieder pie Rietumkurzemē 15.-18. gs. izplatītajiem cilindriskajiem dobumakmeņiem; Ulmales upurakmens.
Jaungarandžu baznīcas kalns kulta vieta Limbažu novada Alojas pagastā, tas ir reljefā norobežots, \~4 m augsts zemes pacēlums (platība \~100 x 80 m) Joglas upes kreisajā krastā pie Jaungarandžu mājām, ir nostāsti, ka šeit rādījušies dažādi māņi un senatnē tur atradusies baznīca.
Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu.
Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms.
Zebrenes elku kalns kulta vieta Zebrenes pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, ir savrups \~20 m augsts paugurs (garums - \~600 m, platums - \~250 m), ko ietver purvājs, otrpus Zebrus ezeram atrodas ezerlūķu pilskalns, izmantošanas laiks nav zināms.
Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai.
akulturācija Kultūras elementu nodošana no paaudzes uz paaudzi, no sociālās grupas uz sociālo grupu vienas kultūras ietvaros.
kultūrievirzīta neobjektivitāte kultūras ietekmēti cilvēka uzskati vai pieņēmumi par kādu citu cilvēku, grupu vai kopienu.
bumbuļaugi kultūraugi (piemēram, kartupeļi, topinambūrs), kuru galvenā produkcija (bumbuļi vai gumi) izveidojas kā atsevišķu augu pazemes daļu paresninājumi.
Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte.
muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piemēram, putniem, sliekām), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
kapcis Kupača 2.
Kupču Kupču ezers - atrodas Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 1,3 ha.
kupē Kupeja - vieglā automobiļa virsbūves tips (divas durvis un divi sēdekļi).
kupene Kupena (1).
kupenis Kupena (1).
kupana Kupena.
kūpana Kupena.
kupatna Kupena.
kupetna Kupena.
zvāle Kupena.
kupeņains Kupenains; tāds, kur ir daudz kupenu.
Rebutia kupperiana Kupera rebūcija.
Barku Kuperskrīkas upes (Austrālijas vidienē) augšteces senāk lietots nosaukums.
Schwanensee Kupferhammer - Kaparāmura muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
kupuca Kupica.
kupucis Kupica.
vārenis Kupināts un raudzēts piens.
pūčka kupla eglīte (kas augusi klajā laukā).
buža Kupla frizūra.
roža Kuplā pušķī sasieta lente.
čemurs Kupla, cieši, blīvi saaugusi (augu vai to daļu) kopa; kupls lakstaugs; arī cers.
sakuploties kuplākam kļūt.
ramaņka Kuplās ramaņkas - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
couplet Kupleja.
dabļi audzis kupli audzis.
pufēt Kupli krokot.
sapufēt Kupli sakrokot (parasti piedurknes).
sēkstēt Kupli sazelt.
bruncis Kupli sieviešu svārki; brunči.
matu mežs kupli, biezi mati.
krinolīns Kupli, gari svārki uz tievām tērauda stīpām (19. gadsimta vidū).
mati kā purva cinis kupli, izspūruši mati.
znotene Kupli, plati svārki.
kluplociņi Kuplociņi.
kuplīt Kuplot.
krūms Kupls (dažu lakstaugu) cers.
pufe Kupls krokojums (parasti piedurknēm).
dablīgs Kupls, spēcīgs.
dabļš Kupls, spēcīgs.
puduris Kupls, zarots krūms.
pudurs Kupls, zarots krūms.
dabļīgs Kupls; krāšņs, grezns.
čagums Kuplums, kroka, krokojums.
pilnība Kuplums; vēderainība (burām).
daugulis Kupolpaugurs - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā.
jumols Kupols (1).
jumols Kupols (2); abažūrs.
koubba Kupols virs marabuta (islāma svētā) kapenēm.
uzjums Kupols, jumols, pārvārsnis.
uzvācenis Kupols; kupolveida vāks.
kupurs Kupols.
pārvāznis Kupols.
bruņukupols Kupolveida bruņu konstrukcija ar šaujamlūkām un spraugām novērošanai un šaušanai.
Ajudags Kupolveida kalns (lakolīts) un zemesrags Krimas dienvidu krastā (_Aiudah, hora_ / _Ayuv Dağ_), augstums - 572 m, kraujās nogāzēs mežs un krūmāji.
Kamerūns Kupolveida vulkānisks masīvs Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun"), Biafras līča piekrastē, Kamērūnā, augstums - 4095 m, periodiski notiek izvirdumi (pēdējais 1959. g.).
kupolveidīgs Kupolveida.
Bezdelīgu kalns kupolveidīgs morēnas paugurs, atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes-Kaldabruņas paugurmasīvā, uz ziemeļiem no Kalnišķu ezera, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, absolūtais augstums — 186,4 m vjl.
coupon Kupons.
blechnum gibbum kuprainā ēnpaparde.
Lemna gibba kuprainais ūdenszieds.
kupre Kupraine.
kumpmuguris Kuprainis, līkmuguris.
kukša Kuprainis.
kūkša Kuprainis.
kumpainis Kuprainis.
kuprs Kuprains (1).
kuprs Kuprains (2).
kuzmains Kuprains, kūkumains.
pumpains Kuprains, kūkumains.
kumprains Kuprains.
kupraiņš Kuprains.
kubris Kupris (1).
kūkums Kupris (1).
kuprs Kupris (1).
kuprs Kupris (2).
guzums Kupris uz krūtīm, guza.
pumpa Kupris, kūkums.
potīte Kupris, pumpa.
koukums Kupris.
kupre Kupris.
kužmis Kupris.
kužms Kupris.
kūkucis Kuprītis, tāds, kas salīcis staigā.
čumpis Kuprītis.
kubrītis Kuprītis.
Oncorhynchus gorbuscha kuprlasis jeb gorbuša.
kuprainais lasis kuprlasis.
gorbuša Kuprlasis.
phoridae Kuprmušu dzimta.
hypocera Kuprmušu dzimtas ģints.
Megaptera novae-angliae kuprvalis.
Megaptera boops kuprvaļa "Megaptera novae-angliae" nosaukuma sinonīms.
Megaptera nodosa kuprvaļa "Megaptera novae-angliae" nosaukuma sinonīms.
letalīns Kurāres grupas alkaloids Dienvidamerikas augā "Strychnos letalis".
Oltūža Kurliņupe, ūdenstece Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
Oltužupīte Kurliņupe, ūdenstece Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
Otlūža Kurliņupe.
Atvarupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka Bilskas pagastā.
Bilskas upe Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka.
Viekupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka.
Guļča Kuršabas upes Kirgizstānā nosaukums tās augštecē.
Guldupīte Kuršupīte, Viešūra pieteka.
buftalma Kurvjziežu dzimtas ģints ("Buphtalmum"), dekoratīvas puķes ar spilgti dzeltenām ziedkopām, kas ir līdzīgas kā pīpenēm.
krastkaņepe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Eupatorium"), \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
saulesactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Heliopsis"), augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos, savvaļā aug Ziemeļamerikā sausos mežos, prērijās, 7 sugas, izaudzētas vairākas dārza šķirnes, noder ziemciešu grupās, dzīvžogiem un ziedu griešanai.
ursīnija Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe, dzimtene - Dienvidāfrika, Latvijā audzē grupējumos, akmeņdārzos, ziedu griešanai, ziedi oranži, dzelteni kurvīši 5-6 cm diametrā.
virspilskungs Kurzemes hercogistes daļas (apgabala) pārvaldnieks (vācu "Oberhauptmann").
Andreja sala Kurzemes hercogistes kolonija (1651.-1664. g.), atradās Rietumāfrikā tagadējās Gambijas Republikas teritorijā, Gambijas upes grīvā.
piesēdiens Kustība no stāvus stāvokļa sēdus vai tupus stāvoklī.
grupa MPEG kustīgu attēlu ekspertu grupa (angļu "Moving Picture Experts Group").
raustīt plecus kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
samiltināt Kustinot, kratot katlu ar izvārītiem sausiem kartupeļiem, padarīt (tos) miltainus.
noplūdenis Kušanas, lietus vai gruntsūdeņiem piesātināts plāns grunts slānis (līdz 1,5 m biezs), kas gravitācijas ietekmē pārvietojas lejup pa nogāzi.
cebriņš Kušķis, neliela grupa.
kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā.
kvadrupolmoments Kvadrupola kvantitatīvais raksturojums, kas raksturo kvadrupola elektriskā lauka un ārējā elektriskā lauka mijiedarbības potenciālo enerģiju.
Equus quagga kvaga, zirgu ģints zebru grupas suga, kas 19. gs. pilnīgi iznīcināta.
pārkvalificēt Kvalificēt vēlreiz, no jauna; kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
Linjanti Kvando upes lejteces otrs nosaukums.
Kuanda Kvando, upe Āfrikā.
Kuanga Kvango, upe Āfrikā.
redoksidimetrija Kvantitatīvās volumetrijas metožu grupa, kurās izmanto oksidēšanās un reducēšanās reakcijas.
Kuanza Kvanza, upe Āfrikā.
ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens; izmanto juvelierizstrādājumos un kā cietu tehnisku akmeni; nosaukts pēc Ahates upes Sicīlijā.
rotons Kvazidaļiņa; elementārs ierosinājums supraplūstošā 4He.
kaupenis Ķaupis - cepure ar izliektu virsmu; sēnes cepure.
ķaupietis Ķaupju māju apkārtnē; Ķaupjos.
Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers.
Dzintari Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Mellupi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
mellupieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Mellupi" iedzīvotāji.
Sūnupe Ķekaviņas labā krasta pieteka Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā; Sūnupīte; Suņupe.
danieši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - galvenā dievu grupa, dievietes mātes Danu pēcteči, kas ieradās Īrijā no noslēpumainām salām ziemeļos, un pēdējā no dievišķajām ciltīm, kas dzīvojusi Īrijā.
fomori Ķeltu mitoloģijā - briesmīga izskata laupītāju tauta, kas cēlusies no Noasa nolādētā dēla Hama.
Mēdba Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes burve, Konahtas valdniece, Olsteras varoņu Konhobara un Kuhulina galvenā pretiniece karā, par ko vēsta eposs "Kulaņas buļļu nolaupīšana".
Konhobars Ķeltu mitoloģijā - Olsteras valdnieks, galvenais tēls eposā "Kulaņas buļļu nolaupīšana" un bija tautas cienīts valdnieks.
Nantosuelta ķeltu un velsiešu mitoloģijā - upju un, iespējams, arī auglības un pārpilnības dieviete.
gēlu valoda ķeltu valodu grupas valoda, kurā runā Ziemeļskotijā, Hebridu salās, kā arī Kanādā, Jaunskotijas provincē; arī šīs valodu grupas apakšgrupa, kurā ietilpst īru un Menas salas iedzīvotāju valoda.
smurguļot ķēpāties; skaļi strēbt zupu no karotes.
lutigs Ķēriens, ieguvums, laupījums.
luksts Ķēriens, kampiens, laupījums, loms.
bibis Ķermeņa daļa, loceklis, kam ir īsa, strupa puļķveida forma; puļķveida izaugums, veidojums.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
nepilnīgi pazīstamie ķērpji ķērpju grupa ("Lichenes imperfecti"), kuriem nav konstatēta augļķermeņu veidošanās un nav skaidra sistemātiskā piederība, 5 ģintis, 32 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
Tērupīte Ķerupīte, Melderupītes pieteka.
Ķeižupe Ķēšupe, Rojas pieteka.
ķēvjupupi Ķēvpupi.
ķēvtiti Ķēvpupi.
ķēzīts Ķēvpupi.
verpa Ķēvpupi.
červelis Ķēvpups, bisiņš.
ķēvpupe Ķēvpups.
parastais ķēvpups ķēvpupu ģints sēņu suga ("Verpa bohemica").
smailais ķēvpups ķēvpupu ģints sēņu suga ("Verpa conica").
slaidais ķēvpups ķēvpupu ģints sēņu suga ("Verpa digitaliaeformis").
Ķēžupīte Ķežupīte, Ķekaviņas pieteka.
Ķikens Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā.
Ķikenupīte Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā.
Ķikna Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā.
Sīkragupīte Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā.
Ķilmeņupe Ķilmiņupe Rojas pagastā.
Ķilpupīte Ķilpjupīte, Imulas pieteka.
Ciemupe Ķilupe, Daugavas pieteka.
Kilupe Ķilupe, Daugavas pieteka.
Kiļupe Ķilupe, Daugavas pieteka.
Ķīlupe Ķilupe, Daugavas pieteka.
Ķīļupe Ķilupe, Daugavas pieteka.
Kazupe Ķilupes kreisā krasta pieteka Ogres novada Rembates pagastā.
sfenofillaļi Ķīļlapainie, izmirušu paparžaugu grupa, krūma vai koka veida augi ar slaidu rievotu, posmos sadalītu stumbru, \~12 sugas, gk. karbonā.
klinšu ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum saxicolum"), atrasta liekņā uz trupoša koka.
donors Ķīmijā - molekula, atomu grupa vai atoms, kas viegli atdod elektronu.
p- Ķīmijā norāda uz ķīmiskās grupas pretēju stāvokli benzola gredzenā.
peroksiradikālis Ķīmiska daļiņa, kas satur peroksigrupu -O-O; rodas, reaģējot brīvajiem radikāļiem ar skābekļa molekulām (parasti ūdens šķīdumos).
pinakolīnpārgrupēšanās Ķīmiska pārgrupēšanās reakcija, ko izmanto ketonu iegūšanai.
kalifornijs Ķīmiskais elements - aktinīdu grupas radioaktīvs metāls, atomnumurs - 98, mākslīgi radīts 1950. g., zināmi 11 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
lutēcijs Ķīmiskais elements - lantanoīdu grupas metāls, periodiskās sistēmas 71. elements, Lu, atommasa - 174,97, zināmi 12 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa.
hēlijs ķīmiskais elements - periodiskās sistēmas VIII grupas elements, He, cēlgāze, atomnumurs - 2, atommasa - 4,0026, zināmi 4 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls, ietilpst periodiskās sistēmas V grupā, simbols Sb (lat. "Stibium"), atomnumurs 51, atommasa - 121,75, zināmi 24 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
rodijs Ķīmiskais elements - sudrabains, ķīmiski ļoti pasīvs platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 45. elements, Rh, atommasa - 102,9055, zināmi 16 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
rutēnijs ķīmiskais elements ("Ruthenium"), sudrabaini pelēks platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 44. elements, Ru, atommasa - 101,07, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
alumīnijs Ķīmiskais elements (Al, periodiskās sistēmas III grupa, atomnumurs 13, atommasa 26,98) - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību, pēc izplatības Zemes garozā ir 3. vietā aiz skābekļa un silīcija.
kriptons ķīmiskais elements Kr, atomnupurs 36, atommasa 83,80, cēlgāze.
arsēns ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā, periodiskās sistēmas 33. elements (V grupa); simbols As, atommasa 74,92, ir vairāki alotropi veidi, izplatītākais ir pelēkais arsēns ar metāla īpašībām.
holmijs Ķīmiskais elements, lantanoīdu grupas metāls, periodiskās sistēmas 67. elements; simbols Ho (Holmium), atommasa - 164,9304, zināmi 16 izotopi, no kuriem tikai 1 ir stabils.
disprozijs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 66. elements, lantanoīdu grupas metāls; simbols Dy; atommasa - 162,50; zināmi 19 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; nosaukums radies tādēļ, ka elementu ārkārtīgi grūti atdalīt no citiem.
iterbijs ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdu grupas, atomnumurs 70, mīksts sudrabbalts metāls, simbols Yb (Ytterbium), atommasa - 173,04, zināmi 13 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
peroksīds ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; superoksīds.
ūdens videi īpaši bīstamas vielas ķīmiskās vielas vai vielu grupas, kas ir toksiskas, noturīgas vidē un spējīgas uzkrāties dzīvo organismu audos, kā arī citas vielas vai vielu grupas, kurām ir līdzīga iedarbība.
brīvie radikāļi ķīmiski ļoti aktīvi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kurās centrālajam atomam ir nepāra skaits valences elektronu, no kuriem viens ir t. s. brīvais elektrons.
dialdehidi Ķīmiski savienojumi ar 2 aldehidgrupām (-CEO) molekulā.
v-gāzes Ķīmiski savienojumi, kas satur fosforiltioholīna grupu.
vī-gāzes Ķīmiski savienojumi, kas satur fosforiltioholīna grupu.
izologs Ķīmiski savienojumi, līdzīgi struktūras un īpašību ziņā, bet atšķirīgi ar vienas un tās pašas periodiskās grupas elementiem, piem., HCl un HBr.
aldoli Ķīmiskie savienojumi, kas satur gan aldehīdgrupu, gan hidroksilgrupu.
komplekssālis Ķīmiskie savienojumi, sāļi kuros zūd sākotnējo vielu īpašības un to vietā rodas jauna grupa, kas šķīdumā dod citu jonu.
sāļraži Ķīmisko elementu grupa, kurā ietilpst fluors, hlors, broms, jods, astatīns.
halogēni Ķīmisko elementu grupa, ļoti aktīvi elementu periodiskās sistēmas septītās grupas elementi, kurā ietilpst fluors, hlors, broms, jods, astats.
sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās pamatgrupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs); šo metālu oksīdiem reaģējot ar ūdeni, vide kļūst bāziska.
sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs, rubīdijs), šo metālu hidroksīdi ir stipri sārmi.
elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums augošā secībā pēc to atomnumura (atoma kodola lādiņiem) horizontālās rindās (periodos), kas novietotas cita virs citas, tā, ka elementi ar līdzīgām īpašībām atrodas viens zem otra vertikālās grupās.
ķīmiskais sastāvs ķīmisko elementu un (vai) atomu grupu kopums, kas veido ķīmisko savienojumu.
klase Ķīmisko elementu, vielu vai savienojumu grupa ar līdzīgām īpašībām.
hidroperoksīdi Ķīmisko savienojumu grupa, kuru sastāvā ietilpst atomu grupa - O-O-H; spēcīgi oksidētāji; lieto par polimerizācijas procesu iniciatoriem, sašūšanas aģentiem.
sulfhidrilgrupa Ķīmiskos savienojumos sastopamā SH grupa.
sulfogrupa Ķīmiskos savienojumos sastopamā SO3H grupa.
makrolīds Ķīmisks savienojums - laktona makrocikls ar daudzām ketogrupām un hidroksilgrupām.
hēmiptereni Ķīmisku savienojumu grupa, kas ir puse no terpenu formulas.
biocīds Ķīmisku vielu grupa, ko lieto, lai iznīcinātu kaitēkļus, nezāles un sēnītes.
hetu un lošu Ķīnas mītos pieminētas zīmes - Huanhes upes plāns un Lo upes raksti, kas bija shēmas, ko veidoja atsevišķi vai savstarpēji savienoti punkti melnā un baltā krāsā.
Amnokgana Ķīnas un Korejas TDR robežupes nosaukums korejiešu valodā (_Amnok-gang_), garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī; ķīniešu valodā - Jaludzjana (_Yalu Jiang_).
Heilundzjana Ķīnas un Krievijas robežupes Amūras nosaukums Ķīnā.
pekinietis Ķīniešu dekoratīvais suns ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu, strupu purniņu, dažādās krāsās.
cuņs Ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņs atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta); cuņ.
sampans ķīniešu laiva nelieliem pārvadājumiem pa upi, dēļu plakandibene, dažkārt ar nojumi.
bagua ķīniešu mitoloģijā - astoņas trigrammas, astoņas pa trīs sagrupētu pārtrauktu un nepārtrauktu līniju kombinācijas.
He-Bo Ķīniešu mitoloģijā - Dzeltenās upes - Huanhes gars ar zivs ķermeni un cilvēka seju, kuram katru gadu tika upurēta skaistākā meitene.
laosiešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes taju valodu grupas valoda, oficiālā valoda Laosā; rakstu pieminekļi no 13. gs., lieto vienu no indiešu raksta variantiem.
Vieglgrāvis Ķipstvalks, Spāres upes pieteka.
Kirbisch Ķirbižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā.
Kira Ķire, Rūjas pieteka, senāk uzskatīta par Acupītes pieteku.
Akmene Ķires kreisā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā, garums - 9 km; Akmeņupe.
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
Šēlupīte Ķires labā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā; Šēlupe.
Ķirkumupe Ķirkumu upe, Raunas pieteka.
eksteriorācija Ķirurģijā - marsupializācijas operācija.
Ķiršu ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā.
Ķiržu-Ķirzas ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā.
Tirša ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā.
Ķīšupe Ķīse, Vārmes satekupe.
Mīlgrāvis Ķīšezera noteka uz Daugavu, garums - 12,6 km, platums - 200 m, lielākais dziļums - 9 m, sākotnēji izveidots 13. gs., padziļināts un paplašināts kopš 19. gs.; Mīlgrāvja atteka; Dūņupe.
Oļļas upe Ķīšupe, Ramatas pieteka.
Viršupe Ķīšupe, Višezera noteka uz jūru.
Višupīte Ķīšupe, Višezera noteka uz jūru.
Kižupe Ķīšupe.
Tīšu strauts Ķīšupe.
Tišupe Ķīšupe.
Ķidurga Ķīšupes kreisā krasta pieteka Sējas pagastā, augštece Vidrižu pagastā; Ķīdurga.
Degmalupīte Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Ēderes upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Ēdernieku upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Edernieku upe Ķūķupīte, Gaujas pieteka.
Kulaurga Ķulaurga, Svētupes kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā.
RUL Labā augšējā daiva (angļu "right upper lobe").
RUQ Labais augšējais kvadrants (angļu "right upper quadrant").
gvarde Labākā (cilvēku grupas, organizācijas) daļa.
A Labākais (savā grupā, šķirā u. tml.).
odontoma Labdabīgs fibroepiteliāls audzējs, kurā ir dažādā veidā grupēti zoba elementi: dentīns, emalja un cements.
lekns Labi attīstīts un sulīgs, arī kupls (par augiem, to daļām).
frajers Labi ģērbts cilvēks - noziedznieka upuris.
fucins Labi ģērbts cilvēks - noziedznieka upuris.
kupt Labi uzziedēt; kupēt.
kupēt Labi uzziedēt; kupt.
prototips Labi zināms medikamentu grupas preparāts, ar ko salīdzina jaunu zāļu grupas preparātu.
puspūrs Labības, kartupeļu daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
resgalis labie, rupjie labības graudi, kas, vētījot labību ar režģi, krīt pie durvīm.
Albona Labina, apdzīvota vieta Horvātijā, Istras županijas austrumos, tās nosaukums itāļu valodā.
Lāčupe Lācupe, Ošas pieteka.
Lāčupe Lāčupīte Piejūras zemienes Engures līdzenumā.
Lācupe Lāčupīte, Tirzas pieteka.
Lūčupīte Lāčupīte, Tirzas pieteka.
Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci.
Dzirnavupīte Lāčupītes kreisā krasta pieteka Rubenes pagastā, augštece Asares pagastā.
Lankupe Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lanka.
Lanka Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lankupe.
Ladziņa Ladzīte, Bolupes pieteka.
Lazdoga Ladzīte, Bolupes pieteka.
Lagrandrivjera Lagranda, upe Kanādā ("La Grande Riviere").
Marakaibo ezers lagūna Marakaibo zemienē (sp. val. “Lago de Maracaibo”), Venecuēlā, platība — 13300 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 250 m, kanāls savieno ar Venecuēlas līci, ietek \~50 upju.
Komakjo ezers lagūnas ezers Itālijā ("Valli di Comacchio"), pie Adrijas jūras, uz dienvidiem no Po ietekas, tajā beidzas Po di Volanas labā atteka, dienvidu daļā tā savienota ar Reno upi.
lagūni Lagūnu ciltis - cilšu grupa (atiji, abi, kiami, ari, aburi, aladiani, avikani, gva, metjibi, krobi), dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valodas pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
padomju laiks Laika posms Latvijas vēsturē, kurā Latvijas Republika bija okupēta un inkorporēta Padomju Sociālistiskās Republikas sastāvā (1940.-1941. g. / 1944. - 1991. g.).
maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē).
vācu laiki Laiks no 1915. gada līdz 1918.gadam, kad Latvijas teritoriju daļēji okupēja Vācijas Impērijas karaspēks.
ķilu laiks laiks, kad izceļas plūdi un upes iznāk no krastiem.
ķīļa laiks laiks, kad upe pārplūst; slikts laiks.
Krutupīte Laikupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, garums - 7 km.
klinšu laimiņš laimiņu suga ("Sedum rupestre", arī "Sedum reflexum").
pikēt Laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
fizoles Lakstaugu dzimta, tautā sauktas arī par turku pupām.
grīšļaugi Lakstaugu grupa, kurā ietilpst grīšļu dzimta un doņu dzimta.
lumsts Laksts (piemēram, kartupeļiem).
galda lampa lampa (parasti ar kupolu), ko novieto uz galda.
kupellampa Lampa ar kupolu.
kuplis Lampas kupols; kuperis.
kupele Lampas kupols.
kupelis Lampas kupols.
kupenis Lampas kupols.
kuperis Lampas kupols.
fakucis Lamuvārdam "fak!" atbilstošs žests ar augšup vērstu vidējo pirkstu.
lanckatas Lanckas, lupatas.
Vidsmiests Landzānu upīte, Ziemeļsusējas pieteka.
Garupe Langa - upe Rīgā un Carnikavas pagastā.
Kuiļupe Lankas labā krasta pieteka Embūtes pagastā; Kuiļa upe; Kuiļu upe.
Lambsdorfshof Lanstupes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā.
retzemju metāli lantāna grupas metāli no lantāna La līdz lutēcijam Lu, kuri Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos; izmanto par leģējošiem elementiem sakausējumos.
prometijs Lantanīdu grupas mākslīgs radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 61. elements, Pm, mākslīgi radīts 1947. g., zināmi 14 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
samārijs Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, mīksts, sudrabbalts metāls, simbols Sm, atomnumurs - 62, atommasa - 150,36, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili.
prazeodīms Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 59. elements, Pr, atommasa - 140,9077, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
Lāņu upe Lāņupe, Durbes ezera pieteka.
Ragupe Lāņupe, Durbes ezera pieteka.
Vecpils upe Lāņupe, ūdenstece Lejaskurzemes novadā.
Rasūte Lāņupes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, Durbes un Vecpils pagasta robežupe.
Dupļupe Lāņupes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, garums - 5 km.
apvērsene lapiņu sēņu ģints ("Resupinatus").
pončkāties Lāpīties, ar vecām lupatām krāmēties.
baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
Jumalda Lapšupīte, Melnupes pieteka.
šaurlapji Lapu koku grupa ar mazākām lapām un saimnieciski mazvērtīgāku koksni (bērzi, alkšņi, apses).
platlapis lapu koku grupa, kurā ietilpst koki ar platām lapām (piemēram, ozoli, kļavas, liepas, oši)
slotiņbarība Lapu koku sīkākie zari un atvases, vasarā sagatvota slotiņās (ar lapām), ko lieto, ja trūkst rupjās barības.
spārnene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fissidentaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido 0,1-10 cm augstas dažāda blīvuma velēnas vai aug grupās starp citām sūnām, 5 ģintis, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
amblyodon Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas strupzobju ģints.
polija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Pohlia"), bāli, tumšzaļi vai dzeltenīgi zaļi vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz augsnes, trupošas koksnes, koku stumbru pamatnes un veido skrajas vai blīvas, dažkārt spīdīgas velēnas, \~155 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu.
amblystegiaceae Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimta.
dumbrene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergon"), gk. divmāju augi, kas aug līdz 30 cm augstās velēnās vai atsevišķi; gk. arktiskajā un mērenajā joslā. 14 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
smailzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergonella"), 1 suga.
atskabardzes Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Campylium"), parasti veido blīvas, dzeltenbrūnas vai dzeltenzaļas, 1-12 cm augstas velēnas, gk. mitrās un slapjās, karbonātiem bagātās vietās, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
avotspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Cratoneuron"), 1-10 cm gari divmāju augi, \~19 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
sirpjlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Drepanocladus"), augs ar zarainu stumbru un lapām, kam ir sirpjveida galotnes, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
augumāju zaļā laputs laputu apakškārtas suga ("Macrosiphum euphorbiae").
pupu laputs laputu apakškārtas suga (“Aphis fabae”), Latvijā sastopama bieži, ir postīga lauka pupām un bietēm, blīvās kolonijās sūc augu sulu lapu apakšpusē un uz stublājiem
Lassenbeck Lasenbekas, Lašupes muiža, kas atradās Skrudalienes pagastā.
pupāt lasīt pupas.
baltzivs Lašu dzimtas sugas plēsīga zivs, 1-1,3 m, 20-35 kg, gk. Ziemeļsibīrijas un Ziemeļamerikas upēs un dažos ezeros, arī Kaspijas jūrā un Volgā.
smolts Lašu mazuļu attīstības stadija, kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
Lošas upe Lašupe Bunkas un Priekules pagastā.
Loša Lašupe, Melnupes pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe.
Laschenbach Lašupe.
Puntūžu strauts Lašupīte, Melnupes pieteka.
Lasupīte Lašupīte, Valolas pieteka.
Kaņava Lašupītes augšteces labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā; Kanava.
Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta).
Tālava Latgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma apvidu starp Sedas upi, Burtnieku ezeru, Cēsīm, Piebalgu, Gulbeni un Gaujienu, taču precīzas robežas nav zināmas.
kursenieki Latviešu etnogrāfiska grupa, kas dzīvoja Kuršu kāpās un Klaipēdas apkaimē tagadējā Lietuvā.
Auerbahas karagūstekņu nometne latviešu karagūstekņu nometne 1945.-1946. g. amerikāņu okupācijas zonā Vācijā, tagadējā Bavārijas federālajā zemē, kur tika izvietoti internētie latviešu leģionāri.
Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā, Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem.
Aizupe Latviešu kolonija Krievijas Tālajos austrumos Amūras apgabalā pie Zejas upes 20 km no Ovsjanskas pilsētas, izveidojās 1908. g., 1914. g. bija 47 viensētas, pastāvēja līdz 1938. g.
Aizupeņka Latviešu kolonijas "Aizupe" nosaukums Krievijas pārvaldes dokumentos 1915. g., kad tā kļuva par pašvaldības vienību.
Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas.
Būzēlis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars, ar kuru pārsvarā baidīja bērnus, cenšoties atturēt tos no upes un citiem ūdeņiem.
Depis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars, ko iedomājās esam krupja izskatā; Depšis.
Lazdu māte latviešu mitoloģijā pārzināja kuplu un ražīgu lazdu krūmu audzēšanu un to augļu briedēšanu.
Augškurzemes partizānu pulks latviešu partizānu vienība Latvijas brīvības cīņu laikā, izveidojās 1919. g. jūnijā Ilūkstes apriņķī, apvienojoties vairākām nelielām pretpadomju partizānu grupām, 1919. g. 16. augustā iekļauts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā 3. kājnieku bataljons.
dzīves kvalitātes veicināšana Latvijā plaši lietots termins, kas apzīmē labvēlīgu sociālo apstākļu sekmēšanu indivīdam, grupām, ģimenēm un dažādām kopienām vai visai sabiedrībai kopumā, lai varētu sasniegt pēc iespējas augstāku labklājību.
padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem.
akumulācijas reljefs Latvijā veidojies uzkrājoties jūras, upju, ezeru, ledāja eolajiem u. c. nogulumiem, kā arī cilvēka saimnieciskās darbības gaitā.
Helsinki-86 Latvijas cilvēktiesību aizstāvju grupa, dibināta 1986. g. jūlijā Liepājā, 1987. g. organizēja 14. jūnija demonstrāciju un 23. augusta demonstrāciju, kā arī bija vairāku citu trešās atmodas prasību un pasākumu iniciatori.
Dauderi Latvijas kultūras muzejs - atrodas Rīgā, Sarkandaugavas ielā 30, dibināts 1990. g., izveidots savrupmājā, kas celta 1897.-1898. g., tā ir eklektisma stila mūra ēka arskatu torni; muzeja ekspozīcija atspoguļo kultūras dzīvi Latvijā 20. gs. 20.-30. gados, kā arī iepazīstina ar latviešu kultūras norisēm ārpus Latvijas.
Augstākā Padome, LPSR Latvijas PSR augstākā valsta varas institūcija 1940.-1990. g. padomju okupācijas apstākļos.
Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu.
Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja.
Baltijas Antante Latvijas, Lietuvas un Igaunijas savienība, kas tika izveidota 1934. g. 12. IX Ženēvā, Baltijas valstīm noslēdzot Saprašanās un sadarbības līgumu; likvidēta 1940. g. jūnijā pēc Baltijas valstu okupēšanas.
Pakrāce Laucesas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 11 km, iztek no Sventes ezera; Pakracu upe; Pikrača; Pokrace; Pokrāce.
Rūpes urga Laučurgas kreisā satekupe Limbažu novada Skultes pagastā.
Josturga Laučurgas labā satekupe Limbažu novada Skultes pagastā.
Vicia faba lauka jeb cūku pupa.
Faba bona lauka pupa jeb cūku pupa.
krusti Lauka sadalījums, stādot kartupeļus krustveidā.
Microtus arvalis lauka strupaste.
pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas.
tupinēte Lauks, kurā auguši kartupeļi.
buļvaite Lauks, kurā ir auguši kartupeļi.
pupaine lauks, kurā novāc kartupeļus.
rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana; rušināmaugi.
dakšas lauksaimniecības mašīnu satvērējmehānisma dakšveida darbīgās daļas, piemēram, cukurbiešu krāvēja dakšas, kartupeļu racēja dakšas.
adulārs Laukšpatu grupas minerāla ortoklaza paveids.
ortoklazs laukšpatu grupas minerāls KAlSi~3~O~8~; viens no galvenajiem iežu veidotājiem.
sēta lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas; lauku sēta; viensēta; savrupsēta.
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
endogēnā laulība laulība, kurā laulības partneri ir vienas un tās pašas sociālās vai ģeogrāfiskās grupas locekļi.
Ērmaņu iezis Launagiezis Pārgaujas novada Straupes pagastā pie Ērmaņu mājām.
lobiens Laupījums, guvums.
praeda Laupījums, ieguvums, peļņa.
raptus Laupīšana, jaunavu aizvešana.
prihvats Laupīšana, uzbrukums.
laupa Laupīšana; laupījums.
aplaupīšana Laupīšana.
skoks Laupīšana.
nest Laupīt (par dzīvniekiem).
sirot Laupīt 1(1).
piečakarēt laupīt ticību cilvēku godīgumam.
gubīt Laupīt, slepeni vai ar varu atņemt.
ģeržaķ razgon laupīt.
bombiķ Laupīt.
lupīt Laupīt.
stoporiķ Laupīt.
vīrnieks Laupītāja runga.
burlaciete Laupītāja.
reduciidae Laupītājblakšu dzimta.
reduviidae Laupītājblakšu dzimta.
reduvius Laupītājblakšu dzimtas ģints.
malandrīni Laupītāji, kas postīja Franciju Kārļa V laikā un vēlāk tika aizdzīti uz Spāniju.
štopirilas Laupītāji.
asilidae Laupītājmušu dzimta.
celmmuša Laupītājmušu dzimtas ģints ("Laphria"), 10-30 mm gari, bieži vien spilgti, dzeltenmelni svītraini kukaiņi.
pačuks Laupītājs, bandīts.
burlaks laupītājs, slepkava; brutāls, varmācīgs cilvēks; huligāns.
bučinka Laupītājs, zaglis, slepkava; slikts cilvēks (zaglis, slepkava).
rezbainieks Laupītājs, zaglis.
razbainieks Laupītājs; arī bandīts.
burčaks Laupītājs.
gopstopists Laupītājs.
laupnieks Laupītājs.
lupiķis Laupītājs.
lupis Laupītājs.
razboinieks Laupītājs.
četa Laupītāju banda Balkanu pussalā.
gaidamaki Laupītāju bandas 18. gs. sākumā Ukrainā; 1917. g. Ukrainas centrālās radas, bet pēc tam Skoropadska un direktorijas karaspēks.
atamans Laupītāju bandas vadonis.
šaika laupītāju kuģis
salaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā daudzumā; laupot iegūt (kā lielāku daudzumu).
pielaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
nolaupīt Laupot iegūt, piesavināties.
laupījums Laupot iegūtās materiālās vērtības.
Lauri Lauru pilskalns - atrodas Alojas novada Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
Laura Laurupīte, Ventas pieteka.
Laure Laurupīte, Ventas pieteka.
škamba Lauska, drumsla, kas rodas, ja ko saplēš, sadrupina.
skārba Lauska, drupata.
Kerpelene Lazdupe, Gaujas pieteka.
Ķerpelene Lazdupe, Gaujas pieteka.
Lazdupīte Lazdupe, Gaujas pieteka.
čani Lazi - gruzīnu etnogrāfiska grupa.
klintsslieksnis Ledāja (šļūdoņa) ielejas gultnes slieksnis; veidojas, ledājam padziļinot upes ieleju un atsedzot gultnē cietos iežus; rīgels.
eksarācija Ledāja erozija - ledāja (šļūdoņa) gultnes iežu noārdīšana, izlīdzināšana, pulēšana, slīpēšana ar ledājā iesalušo drupu materiālu un noārdīšanas produktu iznešana perifērijā.
Vahdnajegidls ledājs Islandes dienvidrietumu daļā, no tā iztek daudzas upes ziemeļu, austrumu un dienvidu virzienā.
Ladupe Ledupe, Iežupes pieteka.
toross Ledus atlūzu krāvums (jūrās, upēs, ezeros).
piesala Ledus josla (gar upju, ezeru u. tml. krastiem), kas veidojas, pirms aizsalst pārējā ūdens platība.
gāle Ledus kārta, parasti plāna (piemēram, upē, ezerā).
ledus iešana ledus kustība upēs straumes, bet ezeros – vēja ietekmē.
šļūdonis ledus masa, kas kalnu apgabalos plūsmas veidā pārvietojas lejup pa nogāzi; glečers.
ledus sastrēgums ledus sablīvēšanās upes gultnes sašaurinātās, seklās vietās, līkumos, uz sēkļiem ledus iešanas laikā.
nolasmanis Ledus strēmeles gar ūdens tilpnes (upes, ezera, dīķa) krastu, kad vidus vēl nav aizsalis.
nosala Ledus uz ūdens gar upes malām, kur nav straumes, vai tā ir vāja.
čagi Ledus vižņi upē pēc ledus iešanas.
ledus sega ledus, kas izveidojas okeānos, jūrās, upēs, ezeros, mākslīgās ūdenskrātuvēs aukstajā gadalaikā.
raunis Leduslaikmeta beiguposma intervāls pirms 13,7-13,1 tk. g. un šim laikam atbilstošie nogulumi; Latvijā šajā laikā augstienes pilnīgi atbrīvojās no ledus, vietumis sāka ieviesties koki.
agrais driass leduslaikmeta beiguposma intervāls starp rauni un bēlingu, šajā laikā gandrīz visu Latvijas teritoriju klāja ledus.
vidējais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīga klimatisko apstākļu pasliktināšanās, Latvijas teritorijā veidojās ledāja kušanas ūdeņu limnoglaciālie nogulumi.
vēlais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīgs ļoti auksts un sauss klimats.
Tags Leģendārs etrusku haruspiciju (nākotnes pareģošanas pēc upuru iekšām) nodibinātājs.
karstumizturīgie tēraudi leģēto konstrukciju tēraudu grupa, tērauds, kas spēj pretoties deformācijai un sagraušanai augstā temperatūrā; raksturošanai izmanto šļūdes izturību un ilgizturību (var būt noteiktu laiku noslogoti temperatūrā, kas augstāka par 500 °C).
Sapra Leičupe, Maltas pieteka.
Sopra Leičupe, Maltas pieteka.
Līdacīte Leidaceite, Rītupes pieteka.
Līdaces strauts Leidaceite, Rītupes pieteka.
Līdeksna Leidiukšņa, upe Ludzas novadā.
Līdeksne Leidiukšņa, upe Ludzas novadā.
monocitārā leikoze leikoze ar monocītu grupas leikocītu pārsvaru asinsainā; šķir divus tipus: Nēgeli ("Naegeli") jeb mielomonocitāro tipu, kura gadījumā monocīti atgādina granulocītus, un Šillinga ("Schilling") jeb histiocītisko tipu, kurā pārsvarā ir lieli monocīti ar putainu hromatīna uzbūvi.
neitrofilā leikoze leikoze, kuras gadījumā gandrīz visi leikocīti pieder pie neitrofilu grupas.
dīle Lejasvācijas un sakšu zemnieku mājās vidus telpa ar ugunskura vietu, ap ko grupējas dažādas citas telpas.
Lejasupe Lējējupe, Ventas pieteka.
Viesalupe Lējējupe, Ventas pieteka.
Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa.
Lones grāvis Lējējupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Viesalgupe Lējējupes paralēls nosaukums tās lejtecē.
nokaļņi Lejup no kalna.
nokaļņš Lejup no kalna.
iekarniski Lejup nokāries.
nīcām Lejup pa straumi.
nīcan Lejup pa straumi.
palāses Lejup pilošs, arī lejup tekošs ūdens; vieta, kurā ir sakrājies šāds ūdens.
keraunijs Lejup vērsts bultas gals, kas vecos rokrakstos rāda sabojātas vietas; Jaunā derībā apzīmējums vietām, kas ņemtas no praviešiem.
pretlejš Lejup, no kalna, uz leju.
zeme Lejup, pret zemeslodes virsmu vērstā virzienā.
nolejs Lejup, uz leju.
nolejš Lejup, uz leju.
noleju Lejup, uz leju.
leja Lejup.
lejā Lejup.
nolej Lejup.
noleji Lejup.
zemup Lejup.
lejupejošā līnija lejupējā līnija.
descendence Lejupēja radniecība.
katabāze Lejupeja, izbeigšanās (slimības, arī dzīvības).
vazoepididimogrāfija Lejupējās vēnas un sēklinieka piedēkļa kontrastrentgenogrāfija.
lejupējie radi lejupējie radinieki.
lejupēji radi lejupējie radinieki.
lejupejošā lokzarna lejupejošā zarna.
krūšu aorta lejupejošās aortas proksimālā daļa no sākuma līdz diafragmai.
diastaltika Lejupejošs kontrakciju vilnis, ko novēro tievajā zarnā gremošanas laikā.
descendējošs lejupejošs.
elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts.
katastaltika Lejupējs kontrakcijas vilnis kuņģa gremošanas laikā, bez iepriekšēja inhibīcijas viļņa.
iekačāt Lejupielādēt (no interneta).
nokačāt Lejupielādēt no interneta.
nosūkt Lejupielādēt no interneta.
atkačāt Lejupielādēt.
kačāt Lejuplādēt (datorā).
nopumpēt Lejuplādēt.
lejupslīdējums Lejupslīde (2).
lejupslīdēšana Lejupslīde (2).
Vīgriežlejgrāvis Leķupe, Pilsupes pieteka.
Vīnkalnvalks Leķupe, Pilsupes pieteka.
Pursilupīte Leķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā.
DSS lēmumatbalsta sistēma (angļu "decision support system").
pārkladzināt Lēnām (sīkiem rikšiem) pārbraukt mājup.
grečāt Lēnām un rupji vērpt.
grendžīt Lēnām vērpt puslīdz rupju dziju.
pataupiņ Lēnām, klusītiņām, taupīgi.
Kazene Lenčupe, Gaujas pieteka.
Lenču upe Lenčupe, Gaujas pieteka.
Bisnieku upe Lenčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Melnezera upe Lenčupes kreisā krasta pieteka Raiskuma pagastā.
Sveķupīte Lenčupes labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 4 km, kritums - 26 m, iztek no Raiskuma ezera.
Lendzīšu strauts Lendzeišu strauts, Rītupes pieteka.
slīgt Lēni liekties lejup (no kāda smaguma).
nolaisties Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) - par viegliem priekšmetiem.
nolaisties Lēni slīdot lejup un turoties (pie kā), ievirzīties (kur iekšā, parasti pazemē).
nolīst Lēni, klusi, arī nemanāmi nogulties, nosēsties (kur savrup).
noslīgt Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu; lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu.
slīgt Lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.; arī slīdēt lejup (gar ko).
slīgt Lēni, parasti nevarīgi, virzīties, arī liekties lejup (par ķermeņa daļu).
Leņķupe Lenkupe Vērgales pagastā.
Dūkupīte Lenžupes kreisā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā, izveidojas satekot Rideļupītei un Cēsniekupītei.
citronu bisporella leociju dzimtas bisporellu ģints suga ("Bisporella citrina") , kuras koši dzeltenie augļķermeņi veidojas lielās grupās uz trupošas koksnes.
lēpa Lēpe ("Nuphar").
laitinis Lēpes ("Nuphar").
lēpulapas Lēpes ("Nuphar").
dzeltenā lēpe lēpju suga ("Nuphar lutea").
mazā lēpe lēpju suga ("Nuphar pumila").
kapača Lēzens koka trauks, kurā kapā, piemēram gaļu, kartupeļus.
Ļaohe Liaohe, upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Liao He").
Laiarda Liārda, upe Kanādā.
dekarboksilāzes Liāžu klases fermenti, kas katalīzē CO2 atšķelšanos no organisko skābju karboksilgrupām.
Aizkraukle lībiešu apdzīvots novads 10.-13. gs., ziemeļos un rietumos to norobežoja Dīvajas upe, austrumos robežojās ar Koknesi, dienvidos piederēja arī zemes josla Daugavas kreisajā krastā.
Kuskokvimas līcis līcis Beringa jūras austrumu daļā, Aļaskas dienvidrietumu piekrastē, ieplūst Kuskovimas upe.
līčupe Līčaina upe.
Līce Līčupe, Bērzes pieteka.
Līču strauts Līčupe, Daugavas pieteka.
Līce Līčupe, Ogres pieteka.
Līčupīte Līčupe, Raunas pieteka.
Zaķīšu strauts Līčupes (Raunas baseinā) kreisā krasta pieteka Veselavas pagastā.
Bieļupe Līčupes kreisā krasta pieteka (Raunas baseinā) Cēsu novadā.
Saltupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Vecumnieku pagastā.
Badupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā un Smiltenes novada Raunas pagastā.
Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte.
Birzenes strauts Līčupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā.
Stirve Līčupes labā krasta pieteka Zaubes pagastā; Lavīzīte.
Kazupīte Līčupes labā krasta pieteka.
gregari Līderu palīgi riteņbraukšanā: viņi brauc vēja pusē, lai līderis varētu braukt aizvējā, vajadzības gadījumā kāpina tempu vai piebremzē grupu u. tml., tādejādi palīdzot komandas līderim izcīnīt pēc iespējas augstāku vietu.
vadāmais Lidmašīnu grupu lidojumos lidotājs, kas veic lidojumu pēc vadošā norādījumiem (komandām).
sklandīties Lidojot slīdēt lejup; šūpoties, ļodzīties.
sklenst Lidojot slīdēt lejup; šūpoties, ļodzīties.
planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot gaisa strāvas (par planieriem, to apkalpi, pasažieriem); laisties lejup bez vilkmes pa slīpu vienmērīgu trajektoriju (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
lidsagatavotība Lidotāja (lidsastāva) sagatavotības līmenis pilotāžas tehnikā, lidmašīnas vadīšanā, spēja darboties grupā.
lidsagatavošana Lidotāju mācības pilotēšanas tehnikā, lidaparātu vadīšanā, lidošanā grupā un viņu apmācības līmenis šajās mācību disciplīnās.
skudrīte Līdz 3 milimetriem garš skudru dzimtu grupas kukainis.
platforma Līdzens paaugstinājums, piemēram, gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē.
Amazones līdzenums līdzenums ap Amazones upi, gk Brazīlijā, nedudz ietverot arī Peru teritoriju.
Salas stepe līdzenums uz dienvidiem no no Salas lejteces un Maničas upes, Krievijas Rostovas apgabalā.
Šprēvalde Līdzenums Vācijas austrumos ("Spreewald"), Šprē vidusteces labajā krastā, lejpus Kotbusas, sandri ar pārpurvotām ieplakām, daudz upju, ezeri, meži.
izotopiskais multiplets līdzīgu elementārdaļiņu grupa, kuras daļiņas stiprajās mijiedarbībās izturas vienādi.
vienādranga līdzvērtīgi, tādi kas pieder vienai un tai pašai iedalījuma vai grupējuma pakāpei.
noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
Grīvupīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā (senāk uzskatīta par Kapupītes pieteku).
Liekne Liekna, Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novadā.
Liekņa Liekna, Jurģupes kreisā satekupe.
Krauja Lieknas labā krasta pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir Tukuma un Talsu novadu robežupe.
Veldze Lieknes kreisā satekupe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 31 km.
Vecmuižas upīte Liekņas kreisā satekupe Talsu novada Balgales pagastā, augštece Tukuma novada Cēres pagastā.
līkt Liekt muguru, liekties lejup (par cilvēku); liekties lejup, tikt liektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
līkt Liekties lejup (par augiem, to daļām).
zvīrt Liekties lejup.
līkt Liekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
slīdēt Liekties, arī virzīties, tikt virzītam lejup, parasti vienmērīgi, lēni (par ķermeņa dalām).
tralācis Liela auguma, rupjš, nebēdīgs cilvēks.
šķira Liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā.
Sakas sala liela Daugavas akumulatīva sala lejpus Jēkabpils, starp Daugavu un tās sānupi Saku, Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 km, platums — līdz 2,7 km, augstums — 4-7 m virs Daugavas līmeņa.
koronavīrusi Liela dažādu vīrusu grupa, kas vairākumā nav bīstami cilvēkam, bet atsevišķos gadījumos šie vīrusi mēdz piedzīvot mutācijas, kas ļauj tiem "pārnesties" no dzīvniekiem uz cilvēkiem, un tad tie kļūst bīstami.
Bijhema Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā, Tivas Republikā.
Boļšojjeņiseja Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā.
galvenā Kaukāza grēda Lielā Kaukāza kalnu sistēmas augsti paceltās joslas ass (kopā ar Sānu grēdu) ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, ūdensšķirtne upēm, kas tek uz ziemeļiem (Kubaņas, Terekas, Sulakas bas.) un dienvidiem (Kodori, Inguri, Rioni, Kūras bas.).
Meandra Lielā Menderesa, upe Turcijā, tās senāks nosaukums.
saraine Liela ota ar samērā rupjiem sariem.
sarene Liela ota ar samērā rupjiem sariem.
klupšus krišus lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupdams krizdams.
klupdams krizdams lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupšus krišus.
dravīdi Liela tautu grupa Indijas dienvidos un Šrilankā; runā dravīdu valodās.
dižupe Liela upe.
lielupe Liela upe.
piepju sēnes liela, heterogēna himēnijsēņu klases sēņu grupa, kurā ietilpst daudzas dzimtas; piepe.
ričers Liela, kupla priekšbura, ko lieto vieglā vējā (2-4 m/s) kursā "brīvi pie vēja".
lieģis Liela, līdzena pļava ar kuplu zāli.
kvanka Liela, ļoti smaga tupele.
stavka Liela, plata ūdenstilpe (parasti upes vai ezera tuvumā), arī izrakts plats, garš dīķis (parasti linu mērcēšanai).
luška Liela, veca tupele.
Runtiņa avotakmens Lielais akmene jeb Runtiņupītes akmens Krimuldas novada Krimuldas pagastā.
astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem.
Salenieku ezers Lielais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā.
Grandkanjons Lielais kanjons Kolorādo upes vidustecē, ASV.
Klauģis Lielais Klauģis - ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 122,8 m vjl., platība - 7,4 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā.
mahāpadama Lielais lotoss, Indijas svētnīcu kupolu vainagojums.
Ābeļu sala lielākā Ābeļu salu grupas sala, apdzīvota, 1,8 km gara, līdz 0,35 km plata, 6-8 m virs Daugavas mazūdens līmeņa, ietilpst Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijā.
augštaiši Lielākā etnogrāfiskā grupa Lietuvas austrumu daļā (Augštaitijā); lietuviešu cilšu grupa, kas 13. gs. iekļāvās Lietuvas valstī; no 15. gs. tā sauc arī citus lietuviešus, kas dzīvo Augštaitijā; saglabājuši dažas īpatnības valodā un kultūrā.
neitrofilais leikocīts lielākā graudaino leikocītu grupa visu mugurkaulnieku asinīs; granulas ir dažāda lieluma, krāsojas kā ar skābajām, tā bāziskajām krāsvielām vai vispār nekrāsojas.
Šanhaja Lielākā Ķīnas pilsēta (上海 Shànghǎi), jūras osta pie Huanpu upes (Jandzi deltā), \~30 km no Austrumķīnas jūras, 20218000 iedzīvotāju (2010. g.).
Daugava Lielākā Latvijas upe, garums 1005 km (Krievijā 325 km, Baltkrievijā 328 km, Latvijā 352 km), kritums - 221 m (Latvijā 99 m); Baltkrievijā saucas - Zachodniaja Dvina, Krievijā - Zapadnaja Dvina.
Koteļnija Lielākā no Jaunsibīrijas salām, Anžū salu grupā, Laptevu jūrā, platība - 11700 kvadrātkilometru, augstums - līdz 374 m, polārā stacija (kopš 1933. g.).
širiani Lielākā no šīs cilšu grupas ciltīm.
Alora lielākā sala Aloras salu grupā (_Alor_), Mazajās Zunda salās starp Savu jūru un Bandas jūru.
Čiloje Lielākā sala Čīles arhipelāgā (sp. val. "Chiloe"), Čīles teritorija, platība - 8300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 820 m, kartupeļu dzimtene.
Manareva Lielākā sala Gambjē salu grupā ("Mangareva"), Klusajā okeānā, Franču Polinēzijā, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 400 m.
Beringa sala lielākā sala Komandora salu grupā, Krievijā, Kamčatkas novadā, apdzīvota, platība — 1660 kvadrātkilometru, augstums — līdz 751 m vjl.
Kalimantāna Lielākā sala Malajas arhipelāgā (indon. val. "Kalimantan"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 734000 kvadrātkilometru, lielākā daļa pieder Indonēzijai (539500 kvadrātkilometru), daļa Malaizijai un Brunejai, augstums - līdz 4101 m; Borneo.
Timora Lielākā sala Mazo Zunda salu grupā, Malajas arhipelāgā (angļu val. "Timor"), dienvidrietumu daļa pieder Indonēzijai, ziemeļaustrumu daļu aizņem Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, platība - \~34000 kvadrātkilometru, garums - \~470 km, lielākais platums - \~100 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne - 2950 m.
Penhudao Lielākā sala Penhu salu grupā Taivānas šaurumā, platība - 64 kvadrātkilometri.
Bintana Lielākā sala Riau arhipelāgā, kas atrodas Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 1075 kvadrātkilometri.
Sokotra Lielākā sala šajā salu grupā, garums - \~140 km, platums - līdz \~50 km, augstākā virsotne - 1503 m.
dakoti Lielākā siu cilšu indiāņu grupa Z-Amerikā, agrāk apdzīvoja lielas teritorijas ap Misūri; 17. gs. tika atspiesti prērijā.
Lielā Ļahova sala lielākā un augstākā sala šajā grupā, platība - 5300 kvadrātkilometru.
Drini Lielākā upe Albānijā, vaidojas satekot Drini i Zi un Drini Barda, garums kopā ar Drini i Zi - 281 km, Lejtecā sadalās, dienvidu atzars ietek Adrijas jūras Drini līcī, ziemeļu atzars - Škodras ezera notekā Bunā.
Gūdenoena Lielākā upe Dānijā, Jitlandes pussalas austrumos, garums - 158 km, tek caur Silkeborgas apkaimes ezeriem, ietek Kategatā.
Vaikata Lielākā upe Jaunzēlandē ("Waikato"), Ziemeļsalā, garums - 425 km, sākas Vulkāniskajā plato, pie vulkāna Ruapeha, tek uz ziemeļiem cauri Taupo ezeram, vidustece vietām aizā, lejtece zemienē, pa grīvlīci ietek Tasmāna jūrā.
Visla lielākā upe Polijā, garums - 1047 km, izteka Silēzijas Beskidos 1106 m vjl., ietek Baltijas jūras Gdaņskas līcī.
Misisipi Lielākā upe Ziemeļamerikā, ASV (angļu val. "Mississippi"), garums - 3950 km, iztek no Aitaskas ezera Minesotas štata ziemeļu daļā 450 m vjl., ietek Meksikas līcī.
Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā.
Augšezers Lielākais (pēc platības) saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Superior"), augšējais no 5 lielajiem ezeriem, atrodas uz ASV un Kanādas robežas 183 m virs jūras līmeņa, platība - 82380 kvadrātkilometru, ceturtais ietilpīgākais ezers pasaulē - 11600 kubikkilometru, lielākais dziļums 397 m; Sjupīriors.
Tonareva Lielākais atols Kuka salu ziemeļu grupā ("Tongareva"), Klusajā okeānā, Jaunzēlandes teritorija, lagūna - 279 kvadrātkilometri, salas - 9,8 kvadrātkilometri.
Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu.
imamisti Lielākais musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka divpadsmitais imāms Muhammeds al-Mahdī pēdējā dienā no jauna parādīsies kā mahdī.
bāns Lielāks (masas, priekšmetu, arī dzīvu būtņu) daudzums, kopums; kaudze, čupa.
lecēns Lielāks kāpostu gabals kāpostu zupā.
lobists Lielas firmas, citas valsts politiska, ekonomiska vai finansiāla grupējuma pārstāvis (aģents), kas mēģina pierunāt vēlētus politiķus (piem., deputātus) vai ieceltus ierēdņus atbalstīt vai kavēt kādus centienus.
Pietēnupe Lielās Juglas kreisā krasta pieteka Ropažu novadā, garums - 14 km, kritums - 37 m; Pietene; Pietēnupīte; Pietēnurga; Pietēnu urga.
Mergupe Lielās Juglas kreisā satekupe Cēsu un Siguldas novadā, garums - 53 km, kritums - 140 m, iztek no Būnēnu ezera; Mērgupe.
Tumšupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Ropažu pagastā, augštece Allažu pagastā, garums - 49 km, kritums - 69 m; Melnupe.
Suda Lielās Juglas labā satekupe Mālpils pagastā, augštece Mores pagastā, garums - 38 km, kritums - 48 m; Sude; Sudupe.
Jugla Lielās Juglas un Mazās Juglas satekupe Rīgas pilsētā, abu kopēja delta, kas dziļi ievirzīta ezera dienvidu daļā.
lamžas Lielas koka tupeles.
kliškas Lielas kokam tupeles.
vučko Lielas laivveida kamanas, kas darinātas no porolona un apvilktas ar īpašu sintētisku materiālu; domātas grupu nobraucieniem asu izjūtu mīļotājiem.
čipendeils Lielbritānijā dibināta ASV firmas seksapīlu vīriešu trupa, tās dalībnieks (angļu "Chippendales").
Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti.
Gērnsija Lielbritānijas valdījums Lamanšā (angļu val. "Guernsey"), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta, augstums - līdz 114 m.
šinderis Lielceļa laupītājs.
ljanosi Lieli klajumi Dienvidamerikā; lietainā laikā tie pārvēršas par zālainām pļavām, upes un zemākas vietas par ezeriem.
Īdaladha Lieli musulmaņu svētki, kas notiek vienlaikus ar svētceļnieku upurēšanas ceremonijām Minā pie Mekas.
milzzeme Lielkontinents, superkontinents.
smalcinātājs Liellopu barības sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sagriešanai 20-50 mm gabalos.
pakaļkārši Liellopu zarnu parazītu grupa.
Ķeikuru strauts Lielmaņstrauts, Zābakupes pieteka.
elementorganiskie polimēri lielmolekulāri elementorganiskie savienojumi, kuru lineāras, sazarotas vai telpiskas struktūras makromolekulās bez ogļūdeņražu grupām ir arī neorganiski atomi vai to grupējumi.
polinukleotīdi Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no lineāri izvietotiem, noteiktā secībā sakārtotiem nukleotīdu atlikumiem, kurus sasaista fosfāta grupa.
neorganiskie polimēri lielmolekulāri savienojumi, kuru makromolekulu galvenās ķēdes ir neorganiskas un nesatur organiskas sāngrupas.
fulvoskābes lielmolekulāru, slāpekli saturošu organisko savienojumu grupa ar sarežģītu molekulāro uzbūvi; humusa sastāvdaļa.
parejazaurs Liels (līdz 2,5 m garumā) fosils kotilozauru grupas rāpulis ar masīvu ķermeni uz resnām piecpirkstu kājām.
triceratopss Liels (līdz 6 m garš) fosils krita perioda dinozauru grupas rāpulis ar resnām, samērā garām kājām, garu asti, ar ragu snuķa galā un diviem ragiem pierē, galvaskausa pakaļējā daļa apkakles veidā paplašināta.
sigas Liels daudzums nelielu augļu (īpaši kartupeļu).
orķestris Liels instrumentāls ansamblis kopīgai muzicēšanai, kas sastāv no dažādu instrumentu grupām.
rupūzis liels krupis.
lakolīts Liels sēņveida vai kukuļveida sacietējušas magmas ķermenis Zemes garozā ar izliektu augšdaļu un plakanu pamatni; zemes virspusē parādās kā kupolveida kalns.
badīgums Liels skopums, pārspīlēta taupība.
katarakts Liels ūdenskritums, kurā ūdens masas platā straumē krīt lejup no neliela augstuma.
jaks Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām.
topacis Liels, garens kartupelis.
raupjš Liels, rupjš (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
Gross-Roop Lielstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lielstraupes pagastā.
Straupes pils Lielstraupes pils.
Bullen Lielupe, Jūrmalas pilsētas daļa.
Kurlaendische Aa Lielupe.
Semgaller Aa Lielupe.
Kurzemes Aa Lielupe.
Driksa Lielupes atteka Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Pilssalu un kreiso krastu, garums - 5,2 km, platums - 150-500 m, izveidošanās saistīta ar ledus sastrēgumiem Lielupē; Driksna.
Kaucis Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, augštece Gailīšu un Īslīces pagastā, garums - 13 km; Kauce; Kauces upe; Kauču strauts.
Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts.
Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis.
Vircava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā (Virčiuve), garums - 69 km (Latvijā 45 km), kritums - 46 m, ietek Lielupē Jelgavas dienvidaustrumu daļā.
Platone Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, izteka Lietuvā \~10 km uz dienvidrietumiem no Jonišķiem, garums - 69 km (Latvijā 42 km), kritums - 78 m, ietek Lielupē Jelgavā pie dzelzceļa tilta.
Sesava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Rundāles novadā, augštece Lietuvā, garums - 58 km (Latvijā 39 km), kritums - 44 m, ieteka \~3 km augšpus Jelgavas.
Jāņupīte Lielupes kreisā krasta pieteka Mārupes novada Salas pagastā.
Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete.
Vecbērze Lielupes kreisā krasta pieteka, kas senāk bija Bērzes lejtece, bet pēc kanāla uz Svēti izrakšanas 19. gs. novada gk. Kaigu purva ūdeņus, garums - \~12 km, ietek Lielupē pie Kalnciema.
Mūsa Lielupes kreisā satekupe, kas pie Bauskas saplūst ar Mēmeli, garums - 164 km (Latvijā 20 km, Latvijas un Lietuvas robežupe - 6 km), sākas Lietuvā (tur saucas - Mūša), kritums - 73 m.
jūras zars Lielupes kreisais atzarojums pie Zirgu salas Jūrmalas pilsētā.
Meža zars Lielupes labā krasta atzars Mārupes novada Salas pagastā, starp Zirgu salu un Mežzara salu.
Zizma Lielupes labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m.
Grēka grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Sidrabenes pagastā.
Dimantu grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, augštecē arī Valgundes un Cenu pagasta robežupe.
Cīruļupīte Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, garums - 5 km; Cīruļupe.
Vīburupe Lielupes labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Ēveles pagastā.
Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis.
Austras strauts Lielupes labā krasta pieteka Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Austrumu strauts.
Mēmele Lielupes labā satekupe, kas saplūst ar Mūsu pie Bauskas, garums - 191 km (Latvijā 40 km, Latvijas un Lietuvas robežupe 76 km), kritums - 97 m, iztek no Olsetu ezera pie Rokišķiem Lietuvā; Lielmēmele; Lietuvā - Nemunēle (lietuniešu val. "Nemunēlis").
Nemunelis Lielupes labās satekupes Mēmeles nosaukums Lietuvā.
Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa.
Baņķa grāvis Lielupes Majoru cilpas 1860. g. izdarītais pārrakums, ko upe neizmanto.
Mūša Lielupes pietekas Mūsas nosaukums tās augštecē un vidustecē, Lietuvā.
Švitine Lielupes pietekas Svitenes nosaukums tās augštecē, Lietuvā.
Virčuve Lielupes pietekas Vircavas nosaukums tās augštecē, Lietuvā.
Gāte Lielupes savienojums ar Babītes ezera rietumu daļu Mārupes novada Salas pagastā, garums - 1,5 km, platums - 120-140 m, dziļums - \~5 m.
strajupieši Lielvārdes novada Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Straujupe" iedzīvotāji.
Ķikšu grāvis Liepnas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, izteka un augštece Mālupes pagastā; Ķikšu purva grāvis.
Medņusala Liepnas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Medņusalas upe.
Varubka Liepnas labā krasta pietekas Vārupkas nosaukuma variants, Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km; Varobka; Vārupīte; Vorobka.
Pernigel Liepupes (Pernigeles) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā.
Pernigel-Pastorat Liepupes mācītāja muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā.
Kumpani Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Kumpani" nosaukuma variants.
Ķurmragciems Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķumrags" nosaukuma variants.
liepupieši Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Liepupe" iedzīvotāji.
mežciemieši Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji.
Mētagmuiža Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" paralēls nosaukuma variants.
Mētaka Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" paralēls nosaukuma variants.
mustkalnieši Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mustkalni" iedzīvotāji.
Tūjas skola Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Tūjasmuiža" otrs nosaukums.
vecmuižnieki Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuiža" iedzīvotāji.
Zaķukrogs Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Zaķi" nosaukuma variants.
Liepupes skola Liepupes pagasta apdzīvotās vietas “Porkas” otrs nosaukums.
kārst Liet nost novārījumu (piemēram, no kartupeļiem).
kāst Liet nost novārījumu (piemēram, no kartupeļiem).
nominālskala Lietišķās psiholoģijas vērtību skala, kas raksturo piederību kādai grupai un atbilstību tās pazīmēm.
cup Lieto (savienojumā "cup lup"), lai atdarinātu strauju (bieži vien paviršu) darbību vai kustību.
pīī Lieto rupja vārda vietā.
gleņķis Lieto salīdzinājumā "kā gleņķis" - runājot par lipīgu, glīzdainu vielu, masu vai par ūdeņainu dārzeni (parasti kartupeli).
up Lieto savienojumā "u-u-up" u. tml., lai pievērstu uzmanību, ziņotu par iepriekš norunāto.
no (kā) puses Lieto, lai norādītu personu vai personu grupu, no kuras ir vērsta darbība.
hopā Lieto, lai pamudinātu (kādu) uzsākt kustību, parasti augšup.
opā Lieto, lai pamudinātu (kādu) uzsākt kustību, parasti augšup.
zic Lieto, mudinot, mācot suni tupēt uz pakaļkājām.
hops Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) sākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju darbību, parasti augšup.
sistēmresursu uzskaite lietotāju vai lietotāju grupu izmantoto datoru sistēmu un datoru tīklu resursu uzskaite.
uzskaitīšana lietotāju vai lietotāju grupu izmantoto datoru sistēmu un datoru tīklu resursu uzskaite.
uzskaite Lietotāju vai lietotāju grupu izmantoto datoru sistēmu un datoru tīklu resursu uzskaitīšana.
čaki Lietus dievi maiju teoloģijā, kas parasti tika attēloti grupās pa četri, un katra no dievībām tika saistīta ar vienu no debespusēm un sev raksturīgu krāsu.
Baubis Lietuviešu mitoloģijā - dievs, mājdzīvnieku sargātājs, ganu aizgādnis, kuram tika upurēti lopi.
cepelīns Lietuviešu nacionālais ēdiens - liela, parasti ar maltu gaļu pildīta kartupeļu klimpa, kuras forma līdzinās cepelīnam (1).
Bangpūtis Lietuviešu un prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - jūras vēja dievs, kuram mēdza upurēt lai izlūgtos labvēlīgu vēju.
dzimtes kategorija lietvārda leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no dzimuma (daļā valodu - arī dzīvuma) vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
īpašvārds lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā; onīms.
sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugas vārds.
sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
beirpurvieši Līgatnes novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Beirupurve" (arī "Beirupurvs") iedzīvotāji.
Šengenas līgums līgums par pakāpenisku robežkontroles atcelšanu starp Eiropas valstīm, noslēgts 1985. g. 14. jūnijā uz kuģa Mozeles upē pie Šengenas.
Līga Līgupe, Abavas pieteka Kandavas pagastā.
Jāņupe Līgupe, Abavas pieteka.
Līgupis Līgupe, Abavas pieteka.
Līgupis Līgupe, Papes ezera apvadkanāla pieteka.
Cūkupīte Līgupes augšteces kreisā satekupe Talsu novada Virbu pagastā un Tukuma novada Kandavas pagastā.
Vārnupe Līgupes labā krasta pieteka Rucavas pagastā; Vārnupis.
Bemberupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Strazdes pagastā.
Dzirnavupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Virbu un Strazdes pagastā, garums - 8 km.
līkums Līkā daļa, arī pagrieziens (piemēram, ceļam, upei).
čumpa Līka mugura, kupris.
līkupas Līkaups.
vispārējo izmaksu pieskaitījumu likme likme, pēc kuras vispārējās izmaksas pieskaita produkcijas vai pakalpojuma veida (vienības, grupas) tiešajām izmaksām, lai noteiktu tā pilnu pašizmaksu.
Šaltupe Līksnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā; Šoltupe.
ķirupieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ķirupe" iedzīvotāji.
Kirups Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ķirupe" nosaukuma variants.
Stūpeņi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukuma variants.
Stūpeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukums latgaliski.
attupināt Likt notupties.
izkupināt Likt sarecēt, sakupt.
uzkupināt Likt sarecēt, sakupt.
trupināt Likt trupēt.
patupināt Likt tupēt.
tupināt Likt, arī aicināt tupēt (kur, uz kā u. tml.).
knūbt Līkt, kņupt.
tutināt Likt, novietot (tā, ka balstās pret ko); tupināt (uz kā).
ievīties Līku loču ievirzīties (kur iekšā) - par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.
izvīties Līku loču izvirzīties (par ceļu, upi).
pielocīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pievīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
enterokolektomija Līkumainās zarnas lejasgala, aklās zarnas un augšupejās lokzarnas rezekcija.
kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
ielīkumot Līkumojot ievirzīties (kur iekšā) - piem., par ceļu, upi.
Bēnes dzirnavezers līkumota ūdenskrātuve Auces upē, Dobeles novada Bēnes ciemata ziemeļrietumu daļā, 75,8 m vjl., platība — 24,6 ha, lielākais dziļums — 4,5 m, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,28 km.
meandrēt Līkumoties (par upes gultni).
selektīvā migrācija likumsakarības migrācijas procesu norisē, kuru specifika ir atsevišķu demogrāfisko un sociālo grupu atšķirīga attieksme pret dzīves vietas maiņu, piemēram, jaunāka vecuma darbspējīgo un izglītotāko iedzīvotāju biežākā un ilgdzīvotāju retākā migrācija.
civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
Mazā Līkupe Līkupes labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, lejtecē arī Zvārdes un Jaunauces pagasta robežupe, garums — 6 km.
Vērteža Līkupes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 11 km; Verteža.
Melnupe Lilastes ezera pieteka Sējas pagastā, no vidusteces ir Sējas un Ādažu pagasta robežupe; Mellupe.
skaistlilija Lilijaugu dzimtas puķaugs, ziedi tumši zili, sagrupēti čemurā uz 50-60 cm gara stublāja.
bullītis Liliju dzimtas augs, sīpolu radinieks, diezgan parasts ēnainos mežos, arī upju ielejās.
duntieši Limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Dunte" iedzīvotāji.
jelgavkrastieši Limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Jelgavkrasti" iedzīvotāji.
kannieki Limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Kannieki" iedzīvotāji.
perniģelieši Limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Perniģele" iedzīvotāji.
Pernigeļskaja Limbažu novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Pernigeles pagasts Limbažu novada Liepupes pagasta bijušais nosaukums.
hematosarkoma Limfomu grupas hematoloģisks audzējs, kas sākas limfmezglos vai limfoidālajos audos.
Mariampoles māla atradne limnoglaciāla māla iegula Andrupenes pagastā, māla slāņa biezums - līdz 4,4 m, segkārta (augsne, smilts) 0,1- 2 m, izmantota līdz 1963. g.
limpatu Limpatu lampatu - klupšus, klupeniski.
Limpopa Limpopo, upe Āfrikas dienvidos.
izolekts Lingvistiskā varietāte, piemēram, ģimenes vai citas nelielas grupas valoda, kas no citas varietātes atšķiras minimāli.
aprāvības Linu plūkšanas un kartupeļu novākšanas beigas.
Leinupe Linupe, Gaujas pieteka.
Leinurga Linupe, Gaujas pieteka.
Linupīte Linupe, Gaujas pieteka.
Linurga Linupe, Gaujas pieteka.
Linezers Līņezers, ezers Straupes pagastā.
Līņu ezers Līņezers, ezers Straupes pagastā.
cūku gripa lipīga slimība, ko ierosina A grupas vīruss vienlaikus ar stafilokoku, streptokoku, hemofilām un pasterellām baktērijām; vīruss izraisa elpošanas ceļu iekaisumus.
poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē; šī žanra daiļdarbs.
Kaņupe Lisas kreisā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā, lejtecē ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, vidustece Raunas pagastā, augštece Blomes pagastā.
pēdmērs Līste ar iedaļām, kas uzstādīta ūdensmērīšanas postenī ūdens līmeņa novērošanai okeānā, jūrā, upē, ezerā.
dzeni Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
lami Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
lani Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
liņi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
nevi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
nopi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
pjani Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
šoni Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
vopi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
sprikstināt Līt asām, rupjām lāsēm.
trauksminieks Literāra grupējuma dalībnieks, kas 20. gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā publicējās žurnālā "Trauksme".
Rožanova Līvānu novada apdzīvotās vietas "Rožupe" bijušais nosaukums.
Rūžupe Līvānu novada apdzīvotās vietas "Rožupe" nosaukums latgaliski.
Aizpūre Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpore" nosaukuma variants.
Ceukauss Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Ceukausis" nosaukuma variants izloksnē.
Cīlauka Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Cielauka" nosaukuma variants.
Upīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" Dala, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
drēnieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" iedzīvotāji.
Drieņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" nosaukuma variants.
Drieni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" nosaukums latgaliski.
Drivas Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" nosaukuma variants.
Dryvys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Druvas" nosaukums latgaliski.
Eņdželi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eņģeli" nosaukums latgaliski.
Eņdžeļi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eņģeļi" nosaukuma variants.
Eriņbierze Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Eriņbirze" nosaukums latgaliski.
Guļbinski Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbinski" nosaukuma variants.
ģercānieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Ģercāni" iedzīvotāji.
Jaudzimi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants.
Jaunbierzāki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbirzāki" nosaukuma variants.
Keulinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" nosaukuma variants izloksnē.
Kiulinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" nosaukuma variants.
Knutineica Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Knutenīca" nosaukuma variants.
kūkānieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" iedzīvotāji.
Keukys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" nosaukuma variants izloksnē.
Keukas Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" nosaukuma variants.
Keukusileni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkusiliņi" nosaukuma variants izloksnē.
Keukusileņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkusiliņi" nosaukuma variants.
Keukusiliņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkusiliņi" nosaukuma variants.
Lōčkōji Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčkāji" nosaukuma variants latgaliski.
Ločkoji Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčkāji" nosaukuma variants.
Lelūjuri Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lielojuri" nosaukums latgaliski.
Līpsaleņa Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Liepsaliņa" nosaukuma variants.
Lītaunieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lietaunieki" nosaukuma variants.
Lūjāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lojāni" nosaukuma variants.
Dzagūzes Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" daļa.
Molakolni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" nosaukuma variants.
Mōlakolni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" nosaukums latgaliski.
Molenīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants.
Molinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants.
Mōlinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski.
mucenieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" iedzīvotāji.
Mucinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mucenieki" nosaukuma variants.
muktupāvelieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" iedzīvotāji.
Muktupovuli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" nosaukuma variants.
Muktupuovuli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" nosaukums latgaliski.
Āžkalnieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants.
Ožkalnieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants.
Ožkaļņīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants.
Uožkaļnīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukums latgaliski.
Postalūjāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Pastalojāni" nosaukuma variants.
Peiveliški Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Peiveliškas" nosaukuma variants.
Peiveliškys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Peiveliškas" nosaukums latgaliski.
Pēternīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" nosaukuma variants.
Pūdusola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Podusala" nosaukuma variants.
Ceukausis Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rožiupe" daļa.
Voļa Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rožupe" daļa.
Rubini Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants.
Rubyni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski.
Rubinkolns Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņkalns" nosaukuma variants.
Rubynkolns Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņkalns" nosaukums latgaliski.
rušenieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" iedzīvotāji.
Rušinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rušenieki" nosaukuma variants.
Samuldriva Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Samuldruva" nosaukuma variants.
Samuldryva Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Samuldruva" nosaukums latgaliski.
Seiļi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukuma variants.
Seili Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukums latgaliski.
Skrebeli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukums latgaliski.
Skreuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukuma variants izloksnē.
Skreuzmaņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukuma variants.
Skryuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukums latgaliski.
Sprūdži Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" nosaukuma variants latgaliski.
Sprūgi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" nosaukuma variants latgaliski.
Staris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stares" nosaukums latgaliski.
Stepuoris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stepores" nosaukums latgaliski.
Stykāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski.
švirkstieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Švirksti" iedzīvotāji.
Švyrksti Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Švirksti" nosaukums latgaliski.
Tūmeņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Tomiņi" nosaukuma variants.
Tūmeni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Tomiņi" nosaukums latgaliski.
Upismežs Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmežs" nosaukums latgaliski.
Vacosola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecāsala" nosaukuma variants.
Vacuosola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecāsala" nosaukums latgaliski.
Viļminīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" nosaukuma variants.
Vole Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Voļa" nosaukuma variants.
Locupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčupi" nosaukuma variants.
Luocupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčupi" nosaukums latgaliski.
Piļupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Piļupsola" nosaukuma variants.
kauparnieki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kauparnieki" iedzīvotāji.
Kauparnīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kauparnieki" nosaukuma variants.
Beirupūrs Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Beirupurvs" nosaukuma variants.
rožupieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Rožupe" iedzīvotāji.
Līveņgrāvis Līvena grāvis, Andrupītes pieteka.
Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi.
kūrija Livonijas valstu un kārtu pārstāvju nogrupējums Livonijas landtāgā.
Lizīte Līzīte, Grīviņupītes pieteka.
laupiķi Lobāmi kartupeļi.
Lobēģu Lobēģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka.
vālīšu lobēlija lobēliju suga ("Lobelia tupa").
Lobērģi Lobērģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka.
abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
čumalēt Lobīt (riekstus, zirņus, pupas).
mizināt Lobīt (vārītas pupas).
gaļdeit lobīt pupas, zirņus, riekstus.
galdot Lobīt, lupināt (pupas, riekstus, zirņus).
galdīt Lobīt, lupināt (zirņus, pupas).
ģaldīt Lobīt, lupināt.
galdīties Lobīties (piemēram, par zirņiem, pupām).
blaugznāt Lobīties, lupt (par ādu).
blaugznāties Lobīties, lupt (par ādu).
blaugznot Lobīties, lupt (par ādu).
blaugznoties Lobīties, lupt (par ādu).
mūsējs Loceklis kolektīvā, grupā, sabiedrībā, pie kuras pieder arī runātājs vai rakstītājs.
akrotrofoneiroze Locekļu distālo daļu slimību grupa, kuras izpaužas kā asinsrites trofikas traucējumi.
zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā.
zīle Lodveida tauku pilieni karstā šķidrumā (parasti zupā).
Logena Logene, upe Norvēģijā.
lepika Lokā apņemts lekns pļavas gabals pie upes.
angiolupoīds Lokalizēts ādas sarkoīds ģīmja, sevišķi deguna ādā, parasti sievietēm; raksturīgs ar atsevišķu vai vairāku mīkstu, sārti violetu mezgliņu erupciju, kam gluda virsma, klāta teleangiektāzijām.
skaitļa kategorija lokāmo vārdšķiru leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, upi.
Lorupes-Jūdažu suglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, platums 150-450 m, dziļums līdz 18-20 m rietumu galā, pa to tek Lorupe, nogāzes ir stāvas, dienvidrietumu virzienā tās kļūst zemākas un lēzenākas.
s veida zarna lokzarnas pēdējais posms, kas ir resnās zarnas daļa, tā ir lejupejošās zarnas turpinājums, kas tālāk pāriet taisnajā zarnā.
lumps Lombs, vidēja labuma cukurs; smalkais cukurs no sīrupa.
Rūšupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Pāces purva; Rušupe; Rušu strauts.
Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe.
Kazeņupe Lonastes satekupes Pāces paralēls nosaukums tās vidustecē.
siena milti lopbarība, ko iegūst samaļot labības, pākšaugu, eļļas augu sēklas vai rupjo barību.
milti lopbarība, ko iegūst, samaļot labības, pākšaugu, eļļas augu sēklas vai rupjo barību.
ūdeņainā barība lopbarībai izmantojami pārtikas rūpniecības blakusprodukti ar lielu ūdens daudzumu, kas pievienots pārstrādes procesā (šķiedenis, drabiņas, kartupeļu gremzdi, cukurbiešu graizījumi).
smalcinātājkamera Lopbarības (cūkām, putniem) sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sasmalcināšanai 2-10 mm gabalos.
Greba grāvis Lorupes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā.
Ločupe Lošupe, Būšnieku ezera noteka.
Lošupīte Lošupe, Būšnieku ezera noteka.
Amblystegium serpens ložņu strupknābe.
Lva Lua - upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos.
Meirānu kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, novada Aiviekstē vairāku senāk Lubāna ezerā ietecējušu upju ūdeņus, dziļums — >9 m, platums — >50 m. garums — 25 km, kritums — 2,5 m.
apiņveida lucerna lucernu suga ("Medicago lupulina").
lucis Lucītis (3) - neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
Lūdiņa Lūdiņupe, Svētupes pieteka.
Ludiņupe Lūdiņupe, Svētupes pieteka.
Segruma Lūdiņupe, Svētupes pieteka.
Čodarānu upe Ludzas kreisā krasta pieteka Blontu pagastā, augštecē tā ir robežupe ar Zvirgzdenes pagastu, lejteces daļā ar Pušmucovas un Mērdzenes pagastu; Franopoles upe.
Soltupeite Ludzas kreisā krasta pieteka Ciblas pagastā, izteka Zvirgzdenes pagastā; Saltupīte.
Djatlovka Ludzas labā krasta pieteka Ludzas novada Līdumnieku pagastā, augšteces nelielā posmā arī Līdumnieku un Ciblas pagastu robežupe.
podupieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Podupe" iedzīvotāji.
ozupieši Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Ozupine" iedzīvotāji.
Ozupiene Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Ozupine" kļūdains nosaukuma variants.
lūrupieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Lūrupi" iedzīvotāji.
vitkupovieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" iedzīvotāji.
Vytkupova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" nosaukums latgaliski.
Sūnupļava Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Siunupļova" literarizēts nosaukuma variants.
Syunupļova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Siunupļova" nosaukums latgaliski.
Škarlupova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Škorlupova" nosaukuma variants.
kaupuzieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaupuži" iedzīvotāji.
Lža Ludzas upes nosaukums Krievijā.
Ludza Ludzupīte, Ludza ezera noteka.
Ludze Ludzupīte, Ludza ezera noteka.
Ludzas upe Ludzupīte.
supliķis Lūgums, lūgumraksts; suplika.
Lūkača Lūkačupe, Šķēdes pieteka.
Krieviņu upe Lūkačupe, Šķēdes pieteka.
Salupe Lukstupes labā krasta pieteka Krustpils pagastā.
Lūkumiešu strauts Lūkumieša ezera pieteka, dažkārt uzskatīta arī par Vaidavas kreisā krasta pietekas Melderupītes augšteci.
Lūle Lūlelvena, upe Zviedrijā.
Lungupīte Lungas upīte, Supučupītes pieteka.
vairojamā glāze lupa, palielināmais stikls.
palielināmā glāze lupa, palielināmais stikls.
pavairojamā glāze lupa, palielināmais stikls.
palielināmais stikls lupa.
palielināmā (arī (pa)vairojamā) glāze lupa.
pavairojamā (arī palielināmā) glāze lupa.
podcelis lupata (arī speciāls cimds), ar ko cilā tējkannu vai citus karstus traukus.
aptina Lupata aptīšanai.
pūckeļs lupata čuguna katla noņemšanai no plīts.
podskelis Lupata katla nocelšanai no plīts; podscelis.
podscelis Lupata katla nocelšanai no plīts.
perpele lupata no veca apģērba gabala.
slaukuris Lupata slaucīšanai.
ķēķis Lupata trauku mazgāšanai.
auckeļs lupata virtuves trauku un mēbeļu mazgāšanai.
dūminieks Lupata, ar kuru aizbāž pirts vai rijas logu.
lanckateris Lupata, ielāps.
larpa Lupata, ielāps.
ļeveris Lupata, kas plivinās šurp un turp.
noslauka Lupata, nicināms priekšmets, "kāju pamesls".
lempars Lupata, plukata.
ķērnags Lupata, rīklupata.
kankarlupata Lupata, skranda.
ķenkara Lupata, skranda.
ķenkars Lupata, skranda.
ķenkurs Lupata, skranda.
ļenckars Lupata, skranda.
lenkaša Lupata, skranda.
ļermals Lupata, skranda.
lorpa Lupata, skranda.
lumpiņš Lupata, skranda.
nārba Lupata, skranda.
nobarga Lupata, skranda.
panaras Lupata, skranda.
slauks Lupata, slaukāmais.
supata Lupata, veca nederīga lieta, atkritumi; sopatas.
vancka Lupata; noplīsis drēbes gabals.
kokors lupata.
sapata lupata.
suksnis lupata.
lumpata Lupata.
lumze Lupata.
ļupata Lupata.
lupats Lupata.
luputa Lupata.
vārbala Lupata.
drepekls Lupataina drēbe, kas ātri var sairt.
spārgas lupatains, skrandains apģērbs.
ņarmas lupatas šķēpa (iesma) aptīšanai.
drova Lupatas, avīzes, ko cietumnieki izmanto lai kamerā uzvārītu tēju.
moda Lupatas, grabažas.
planckas Lupatas, nolietotas drēbes.
lanckare Lupatas, saplēsta sega (kā nešanai).
barbaliņas Lupatas, saplēsts apģērbs.
sapatas Lupatas, savalkāts apģērbs.
sumpatas Lupatas, sīkumi, visādi atkritumi; sumpas.
sumpas Lupatas, sīkumi, visādi atkritumi.
narbažas Lupatas, skrandas, sīkumi, grabažas.
narkažas Lupatas, skrandas, sīkumi, grabažas.
sknārbalas lupatas, skrandas.
ķenkari Lupatas, skrandas.
ķeskatas Lupatas, skrandas.
ķiragi Lupatas, skrandas.
ļenckara Lupatas, skrandas.
narcaka Lupatas, skrandas.
narcaks Lupatas, skrandas.
nercaka Lupatas, skrandas.
pampari Lupatas, skrandas.
patas Lupatas, skrandas.
penckas Lupatas, skrandas.
popats Lupatas, skrandas.
sknārbas Lupatas, skrandas.
šnabari Lupatas, skrandas.
soksnas Lupatas, skrandas.
vanckari Lupatas, skrandas.
karašas Lupatas, vecas lietas.
pampasas Lupatas, veci krāmi.
karāšas Lupatas.
pantari Lupatas.
peskas Lupatas.
skārbalas Lupatas.
skoras Lupatas.
sopatas Lupatas.
lupatdriskās Lupatās.
knopis Lupatiņā ietīta rupjmaize ar cukuru, ko dod zīst zīdainim; knupis.
lampainis Lupatlasis, lupatnieks.
kankarlasis Lupatlasis.
skrandenieks Lupatlasis.
skrandinieks Lupatlasis.
lumpatnieks Lupatnieks (1).
pleidaks Lupatnieks, tāds, kas staigā ar noplīsušām piedurknēm.
lupatdeķis Lupatsega.
mummiens Lupatu kaudze.
lupatlēveros Lupatu lēveros.
lupatbunte Lupatu sainis, saišķis.
lupatnīks lupatu sega zirgiem.
lampainis Lupatu sega, zira sega vai grīdsega.
kakarnieks Lupatu tirgotājs.
lupatnieks Lupatu uzpircējs, kas apbraukāja saimniecības.
kankarnieks Lupatu vācējs, lupatu tirgotājs.
aizbāšķis Lupatu vīstoklis izsistas loga rūts aizbāšanai.
luperkālijas Luperkāliji - seno romiešu pavasara svētki par godu faunam Luperkam, kas dod auglību un svētību.
lupina Lupīna ("Lupinus").
lupinas Lupīna ("Lupinus").
lupīne Lupīna ("Lupinus").
lupines Lupīna ("Lupinus").
vilkpupa Lupīna ("Lupinus").
lubīns Lupīna.
Rhizobium lupini lupīnas gumiņbaktērija.
Rhizobium meliloti lupīnas un seradellas gumiņbaktērija.
lupinus Lupīnas.
ļupīt Lupināt, lobīt, krimst, ēst.
lupīt Lupināt, lobīt.
lipināt Lupināt.
lūpināt Lupināt.
lupinēt Lupināt.
nolupināt Lupinot atdalīt (apvalku, parasti čaumalu, mizu).
nolupināt Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu; nolobīt.
atlupināt Lupinot atdalīt, noņemt (parasti kā virskārtu); lupinot atbrīvot (no kā).
izlupināt Lupinot izņemt (piemēram, augli, kodolu no apvalka).
uzlaupīt Lupinot ļaut uzkrist.
ielupināt Lupinot, plucinot ievietot.
Trifolium lupinaster lupīnu āboliņš.
baltā lupīna lupīnu suga ("Lupinus albus"), ko Latvijā audzē gk. zaļmēslojumam.
šaurlapu lupīna lupīnu suga ("Lupinus angustifolius").
kokveida lupīna lupīnu suga ("Lupinus arboreus").
dzeltenā lupīna lupīnu suga ("Lupinus luteus"), ko Latvijā audzē gk. zaļmasas ieguvei.
zemā lupīna lupīnu suga ("Lupinus nanus").
daudzlapu lupīna lupīnu suga ("Lupinus polyphyllus").
lupsnis Lupsna - miza, čaula.
sventelis Lupstāja stobra šļircene.
levisticum Lupstāji.
lumstāji Lupstājs ("Levisticum").
slubstāji lupstājs.
lubstāgs Lupstājs.
lumstega Lupstājs.
lupstaģi Lupstājs.
lupstags Lupstājs.
lupstēga Lupstājs.
lupstsga Lupstājs.
ārstniecības lupstājs lupstāju suga ("Levisticum officinale").
kalnumētras Lūpziežu dzimtas ģints ("Satureja"), ārstniecības augs un garšaugs; pupumētra.
uzlūzt Lūstot dalīties gabalos virzienā no apakšas uz augšu (par ledus segu upē, ezerā vai citā ūdenstilpē).
Lūse Lūšupīte, Stendes pieteka.
Sēme Lūšupītes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Seme.
Lovua Luvua, upe Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā).
Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots.
Sēra avots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā.
Sēravots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā.
Lužna Lūžupe Ventspils novadā.
Lužņa Lūžupe Ventspils novadā.
Lūžņa Lūžupe Ventspils novadā.
Nabele Lūžupe Ventspils novadā.
Nobele Lūžupe Ventspils novadā.
Nābeļupe Lūžupes nosaukums tās augštecē.
ljana Ļana - savanna Dienvidamerikas ziemeļos Orinoko upes kreisajā krastā; tās veidošanos nosaka nevis klimatiskie, bet augsnes apstākļi.
prognati Ļaudis ar ārup izvēztiem zobiem, žokļiem un vaigu kauliem, kuri vairāk attīstījušies nekā paures kauli.
angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm.
azurs Ļauns, nepiekāpīgs, rupjš cilvēks, parasti pusaudzis.
pieņemt Ļaut (kādam) iesaistīties (piemēram, savā organizācijā, cilvēku grupā).
frakcija ļaužu grupa ar kopīgām profesionālajām vai cunftes interesēm.
nazīrieši Ļaužu grupa Izraēlā, kuri bija devuši īpašu atturības solījumu un īpaši iesvētīti kalpošanai Dievam.
Linde Ļinde, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
kā ar cirvi atskaldīt ļoti asi, strupi, arī kategoriski atbildēt.
kā ar cirvi noskaldīt (arī nocirst) ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
kā ar cirvi nocirst ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
kā ar nazi nogriezt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
kā ar cirvi skaldīt ļoti asi, strupi, arī kategoriski teikt, runāt.
nogriezt kā ar nazi ļoti asi, strupi, kategoriski pateikt, atbildēt.
stiprs Ļoti atklāts, tiešs, arī rupjš (piemēram, par vārdiem, izteicieniem).
slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) nopelniem, veikumu.
segledājs Ļoti biezs klaipveida ledus vairogs vai ledus kupols, kas klāj lielas sauszemes platības.
ģimene Ļoti cieši saistītu, draudzīgu cilvēku grupa.
ķera Ļoti gari, kupli mati.
atlantozaurs Ļoti liels (ap 30 m garš) fosils rāpulis, kas dzīvoja mezozoja otrajā pusē; pieder pie dinozauru grupas; tam bija garš kakls, gara aste un ļoti mazs galvaskauss.
toiterjers Ļoti mazs terjeru grupas suns; attiecīgā suņu šķirne.
ēdūņa Ļoti rūpīgs, strādīgs, arī taupīgs cilvēks.
rumbuču vadmala ļoti rupja vadmala no nevienādiem diegiem.
mirušais mats ļoti rupja, trausla šķiedra bez dabiskās krāsas un spīduma, serdene aizņem 90-95% no šķiedras diametra.
trīsstāvīgi lamuvārdi ļoti rupji lamuvārdi.
rāvine ļoti rupji pakulu svārki.
ķengāt Ļoti rupji, aizskaroši apvainot, apmelot (kādu); paļāt, pulgot.
neķītrība Ļoti rupji, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
rešuks ļoti rupjš audums.
trisstāvu vārds ļoti rupjš lamu vārds (parasti krievu).
daudzstāvīgs lamu vārds ļoti rupjš lamu vārds.
ķengas Ļoti rupjš, aizskarošs apvainojums, apmelojums; paļas.
cukurots Ļoti salds, ar lielu cukura piedevu; pārkaisīts ar cukuru vai gatavots cukura sīrupā.
izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
zied kā laba diena ļoti skaisti, kupli ziedēt.
riet Ļoti skaļi, strupi runāt (parasti dusmās).
sīksts Ļoti skops, mantrausīgi taupīgs.
verdzība Ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā.
šauties Ļoti strauji celties (no guļus, sēdus, tupus stāvokļa).
tahitelija Ļoti straujš evolūcijas temps, kas raksturīgs dažām organismu grupām samērā ierobežotā laika posmā (daži milj. gadu); pretstats - braditelija.
badināties Ļoti taupīt, skopoties.
badoties Ļoti taupīt, skopoties.
badot Ļoti taupīt; ciest badu.
noknapināt Ļoti taupot, skopojoties, nomērīt (ko pārāk maz, nepietiekami).
kukāns Ļoti, pilnīgi (mīksts, irdene, drupans).
ņupsna Ļupsna, drēbju gabals; šķipsna.
nosoloģija Mācība par slimībām, viņu iedalīšanu grupās pēc simptomiem, orgāniem utt.
klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
hovas Madagskaras iekšienes tauta, franču okupācijas laikā izveidojuši salas aristrokrātiju.
kafija madaru dzimtas tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu.
Kaine Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās augštecē.
Riogrande Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās vidustecē.
cērpelnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Cērpelnieki" iedzīvotāji.
degumnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" iedzīvotāji.
Dagumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski.
Degumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski.
gaigalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Gaigalieši" iedzīvotāji.
iecelnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Iecelnieki" iedzīvotāji.
ikaunieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Ikaunieki" iedzīvotāji.
jaunlubānieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlubāna" iedzīvotāji.
Kolnagols Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnagals" nosaukums latgaliski.
kalngalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalngals" iedzīvotāji.
klāvānieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Klāvāni" iedzīvotāji.
ošupieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Ošupe" iedzīvotāji.
rupsalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Rupsalas" iedzīvotāji.
Kārklaiņi Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūramežs" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
stūrmezieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmežs" iedzīvotāji.
stūrmežnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmežs" iedzīvotāji.
vīksninieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Vīksniņas" iedzīvotāji.
zvidzēnieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Zvidziena" iedzīvotāji.
dobupieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Dobupe" iedzīvotāji.
Madrededjosa Madre de Djosa - upe Peru un Bolīvijā.
Kutaja Mahakama, upe Indonēzijā, Kalimantānas salā, tās senāks nosaukums.
machorka Mahorka - rupja krievu tabaka.
chinosols Maigi, bet sekmīgi darbīgs dezinfekcijas līdzeklis dobumu un tesmeņa pupu skalošanai iekaisuma gadījumos.
Maige Maiģupīte, Rūjas pieteka.
Maure Maiģupīte, Rūjas pieteka.
Kopana Maiju senpilsēta Hondurasā ("Copan"), apdzīvota līdz IX gs., arheoloģiskajos izrakumos atklātas piramīdu, pils (VIII gs.), tempļu, platformu, stadiona drupas, stēlas ar uzrakstiem, daudz skulptūru.
Maijapana Maiju senpilsēta Meksikā, Jukatanas ziemeļos, dibināta X gs., XII-XV gs. - maiju lielākā pilsēta, arhitektūras pieminekļi - tempļu un dzīvojamo māju drupas.
Āpšupe Maiļupe, Amatas pieteka.
Zirgupīte Maiļupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
pārmaiņus Mainoties vienam (cilvēkam, cilvēku grupai) ar otru, arī citam ar citu.
jauktņa Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis.
jauktne Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis.
pelēkā maize maize, kas ir cepta no rupja maluma kviešu miltiem.
drapačkas Maizes drupatas.
capatas Maizes druskas, drupatas.
bandeņš Maizes kukulītis, ko cepa nolikšanai baznīcā pie altāra kā upuri.
prīvuliņa Maizes suliņa, zupa.
pimša maizes zupa.
pizarete maizes zupa.
droztalis Maizes zupa.
pimsla Maizes zupa.
Bulnetene Maizīte, Dīvajas satekupe.
vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī.
hobgoblins Mājas gariņa veids angļu folklorā, palīdz mājas darbos, patīk uzturēties siltumā; apvainojas, ja saimnieki sāk taupīt uz siltuma rēķina un tad kļūst neciešams, ļaunprātīgi kaitējot.
cvečes Mājas plūmju šķirņu grupa, viena no četrām.
mājāssēdis Mājās sēdētājs, uztups.
tupētājs Mājās tupētājs - nesabiedrisks cilvēks.
istabnieks Mājās tupētājs.
hemosporidiozes Mājdzīvnieku (sezonas) slimību grupa, ko ierosina asins parazīti hemosporidijas.
ģimene Mājdzīvnieku mātīšu grupa, kuras cēlušās no vienas ciltsmātes.
gaļas virziena mājdzīvnieku šķirnes mājdzīvnieku šķirņu grupa, kuru galvenais produkcijas veids ir gaļa.
Majēna Majenna, upe Francijā.
jaunputni Mājputni no izšķilšanās līdz to iekļaušanai pieaugušo putnu grupā.
sētup mājup.
makrojoni Makromolekulas, kas satur jonu veida funkcionālas grupas.
polimēranaloģiskās reakcijas makromolekulu funkcionālo grupu ķīmiskās reakcijas ar mazmolekulāru vielu funkcionālajām grupām, kuru rezultātā mainās polimēra elementārvienību ķīmiskais sastāvs, nemainot galvenās virknes formu un garumu; šādas reakcijas izmanto polimēru ķīmiskai modificēšanai, jaunu polimēru un kopolimēru iegūšanai.
tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības.
izpildītājmāksla Mākslas veidu grupa, kurā ietilpst, piemēram, atskaņotājmāksla, skatuves māksla.
līnijizlase Mākslīgā izlase pa radniecīgu īpatņu grupām (līnijām), kurās vairākās paaudzēs vai vienādos krustojumos atkārtojas vienas un tās pašas pazīmes.
Krasnojarskas ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve Jeņisejas upē, izveidojusies pēc Krasnojarskas HES aizsprosta uzcelšanas, aizpildīta 1967.-1970. g., platība — 2000 kvadrātkilometru, garums — 388 km, platums — līdz 15 km, ūdens līmeņa svārstības 18 m.
Amistada ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve un dambis uz ASV un Meksikas robežas (_Amistad, Presa la_), Riograndes / Riobravo upē, kas būvēta, lai nodrošinātu ūdens uzglabāšanu apūdeņošanai, plūdu kontroli un hidroenerģijas ražošanu.
Cērtenes dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe uz Cērtenes upes, Smiltenes novada Brantu pagastā, 138 m vjl., platība - 2 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~40 m.
putnu būrīši mākslīgas ligzdošanas vietas dobumperētājiem putniem; dobumainu un trupējošu koku daudzums mežos nosaka dobumperētāju putnu skaitu; zems ligzdojošo putnu blīvums var izjaukt bioloģisko līdzsvaru meža ekosistēmā un līdz ar to veicināt kaitēkļu masveida savairošanos.
triacetātšķiedras Mākslīgās šķiedras, ko iegūst no celulozes etiķskābes esteriem, acetilējot vairāk par 92% celulozes hidroksilgrupu.
ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
astats mākslīgi iegūts radioaktīvs elements, simbols At (lat. "Astatinum"), periodiskās sistēmas VII grupa, atomnumurs 85, visi pazīstamie 22 izotopi ir radioaktīvi, pēc ķīmiskajām īpašībām tuvs jodam un polonijam, dabā konstatēts torija un urāna skaldproduktos.
juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas.
angļu parks mākslīgi veidota ainava, kurai raksturīgs brīvs plānojums, nelielas koku grupas, plaši zālāji, arī brīvi plūstoši strauti.
kanāls Mākslīgi veidota upei līdzīga ūdenstilpe (ūdens pārvadīšanai, transportam).
galaktofors Mākslīgs pups, ko uzliek zīšanas atvieglināšanai un krūtsgala aizsardzībai no iesprēgājumiem.
Maskavas kanāls mākslīgs ūdensceļš Krievijā, savieno Volgu ar Maskavas upi, izbūvēts 1932.-1937. g., garums — 128 km, platums — 85 m, 8 slūžas, 8 HES.
kupletists Mākslinieks, kas dzied kuplejas.
dekadents mākslinieks, kura darbos izpaužas dekadence; sākotnēji (19. gs. 80. gados) - kādas franču rakstnieku grupas pārstāvis.
studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība.
koncertbrigāde Mākslinieku grupa, kas sniedz, parasti vairākus, koncertus.
Makšinova Makšinava, Bolupes pieteka.
Makšinovka Makšinava, Bolupes pieteka.
makuss Makusis - cepeškrāsnī speciālā režīmā gatavota kartupeļu putra.
Aleksandrs Lielais Maķedonijas valdnieks (no 336. g. p. m. ē.; arī Maķedonijas Aleksandrs, 356.-323. g. p. m. ē.), uzsāka karu pret Persiju, kuru pakļāvis devās tālāk un 327. g. p. m. ē. sasniedza Indas upi, miris Babilonā 33 g. vecumā.
smektīti Māla minerālu grupa, kam piemīt liela sorbcijas un uzbriešanas spēja, izplatītākais minerāls montmorilonīts.
hidrovizlas Māla minerālu grupa, kas pēc kristāliskās struktūras un ķīmiskā sastāva līdzīgi vizlām, bet no tām atšķiras gk. ar mazāku kālija un lielāku ūdens daudzumu.
Kokša Malaja Kokša - upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
Suna Malaja Suna - upe Krievijas Karēlijas Republikā, ietek Sjamezerā.
Mazās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu daļa, kas atrodas uz austrumiem no Javas, platība - 128000 kvadrātkilometru, salu grupa (lielākās: Bali, Floresa, Komodo, Lomboka, Sumba, Sumbava, Timora, Vetara) stiepjas \~1300 km garumā, augstums - līdz 3726 m.
ačevi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
čikundi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
isengi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
marāvi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
ņandzi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
tumbuki Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
Maldupe Maldupīte, Glāžupes pieteka.
Bamako Mali galvaspilsēta (angļu val. "Bamako"), atrodas Rietumāfrikā, pie Nigēras upes, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Uzeņa Malijuzeņa - upe Krievijā, Saratovas apgabalā.
Melnupe Malnupeite, Rudņas pieteka.
Melnupīte Malnupeite, Rudņas pieteka.
Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune.
Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte.
Kozupe Maltas labā krasta pieteka Lūznavas, Mākoņkalna un Maltas pagastā, garums - 8 km; Kazupe; Kosupe; Kozubka.
Līčupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Leičupe.
Leičupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Līčupe; Sapra; Sopra.
pusgrauži malti mieži, rupjāki par putraimiem.
Mālu Mālu dzirnavezers - uzpludināts uz Svārbes upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,8 ha.
Purmaļu strauts Mālupe, Pededzes pieteka.
Mahlup Mālupes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
Mežinīki Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus.
kakaokoks Malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Theobroma"), tropu koki (22 sugas) ar lielām lapām, sīkiem iesarkaniem ziediem, gurķveidīgiem, līdz 20-30 cm gariem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas).
dzīvumi Maļot, grūžot utt. veseli vai rupji palikušie graudi, sēklas augļi u. c.
Mamberamo Mamberano, upe Jaungvinejas salā, Indonēzijā.
vilnainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria supertexta syn. Mammillaria lanata").
Mancupīte Mančupīte, Gružupītes pieteka.
Podnieku grāvis Mančupīte, Gružupītes pieteka.
dabi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
gamergi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
gidari Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
matakami Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
malinki Mandingu tautas cilšu grupa Gvinejas austrumos, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas.
mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta.
Austrummandžūrijas kalni Mandžurijas-Korejas kalnu ziemeļrietumu daļa uz dienvidiem no Suņhuadzjanas (Sungari) upes Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums - \~500-1200 m.
sarežģīta pilotāža manevrēšana grupā vai apgrieztajā stāvoklī.
Vostočnijmaniča Maniča - upe Krievijā, uz Stavropoles novada un Kalmikijas Republikas robežas.
Zapadnijmaniča Maniča - upe Krievijā.
manāds Mans viedoklis, manuprāt.
Mantara Mantaro, upe Peru.
piesavināšanās Mantas nolaupīšanas veids - kādas personas prettiesiska rīkošanās ar svešu mantu, kura viņai bijusi uzticēta noteiktam nolūkam un atradusies tās pārziņā, kā ar savu.
iepriekšēji saņemtā pievienojums mantojuma atstājēja pārdzīvojušā laulātā un viņa lejupējo pienākums, ja viņi grib mantot no mirušā, pievienot pie mantojuma masas visu to, ko viņi dabūjuši no mantojuma atstājēja, tam dzīvam esot.
neatraidāmie mantinieki mantojuma atstājēja pārdzīvojušais laulātais un lejupējie, bet, ja lejupējo nav, tad arī tuvākās pakāpes augšupējie, kas manto likumā noteikto neatņemamo daļu neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojumā izteiktajiem novēlējumiem vai dāvinājumiem, viņam dzīvam esot.
IMO Manuprāt (angļu "in my opinion"; īsziņās).
pomojemu Manuprāt.
Pani Maoru (Okeānija) mitoloģijā - dieviete, Rongomaui sieva un pirmo saldo kartupeļu radītāja.
Maraņona Maranjona, upe Peru.
Mureja Mareja, upe Austrālijā.
Evra Marica - upes lejteces nosaukums Grieķijā.
Meriča Marica, upes lejteces nosaukums Turcijā.
Ždanova Mariupole - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1948.-1989. g.
sišātājs Marodieris, laupītājs.
bujabesa Marseļas zivju zupa: ūdenī vai baltvīnā novārītas, ar ķiplokiem, pētersīļiem, safrānu u. c. garšvielām pagatavotas zivis.
Martinika Martinikas reģions - Francijas valdījums Mazo Antiļu salu grupā (fr. val. "Martinique" / "Region Martinique"), Vestindijā, administratīvais centrs - Fortdefransa, platība - 1106 kvadrātkilometri, 402000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 4 apriņķi.
Lindenruh Mārupe.
bierinieši Mārupes ciema daļas, apdzīvotās vietas "Bieriņi" iedzīvotāji.
bašēnieši Mārupes novada apdzīvotās vietas "Bašēni" iedzīvotāji.
celtnieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Celtnieku ciemats" iedzīvotāji.
cerenieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Ceri" iedzīvotāji.
cerieši Mārupes novada apdzīvotās vietas "Ceri" iedzīvotāji.
Bašēni Mārupes novada apdzīvotās vietas "Mārupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Dambji Mārupes novada apdzīvotās vietas "Mārupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Šosciems Mārupes novada apdzīvotās vietas "Mārupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Tēriņi Mārupes novada apdzīvotās vietas "Mārupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
mārupieši Mārupes novada apdzīvotās vietas "Mārupe" iedzīvotāji.
skultieši Mārupes novada apdzīvotās vietas "Skulte" iedzīvotāji.
stīpnieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Stīpnieki" iedzīvotāji.
Peles Mārupes novada apdzīvotās vietas "Stūri" otrs nosaukums.
vētrenieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Vētras" iedzīvotāji.
vētrenieši Mārupes novada apdzīvotās vietas "Vētras" iedzīvotāji.
Dzilnas Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Dzilnuciems" nosaukuma variants.
Egļu ciems Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukuma variants.
klīvieši Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Klīves" iedzīvotāji.
Klīvia Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Klīves" nosaukuma variants.
Klīvji Mārupes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Klīves" nosaukuma variants.
austrumieši Mārupes novada Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Austrumi" iedzīvotāji.
lagatieši Mārupes novada Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Lagatas" iedzīvotāji.
gātciemieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Gātciems" iedzīvotāji.
pavasarieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasari" iedzīvotāji.
pērņciemieši Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pērnciems" (senāk arī "Pērņciems") iedzīvotāji.
Silamalas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Silmalas" nosaukuma variants.
Kļavas Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums.
Spuņņciems Mārupes novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Spuņciems" bijušais nosaukums.
Salaskaja Mārupes novada Salas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
dambenieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Dambji" iedzīvotāji.
dambenieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Dambji" iedzīvotāji.
Mazieķi Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Ieķi" nosaukuma variants.
meijenieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji.
meijieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji.
mētrenieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Mētras" iedzīvotāji.
mētrenieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Mētras" iedzīvotāji.
pilātieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Pilāti" iedzīvotāji.
tīrainieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Tīraine" iedzīvotāji.
vecmuižnieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuižnieki" iedzīvotāji.
zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
Mēza Māsa, upe Francijas austrumos (fr. val. "Meuse"), Beļģijā un Nīderlandē.
milzu planēta masīva planēta, kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsas (Saules sistēmā - Jupiters, Saturns, urāns un Neptūns).
enimagi Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
mačikuji Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
krazaks Maskotas grupas dalībnieks, kas Ziemassvētku vakaros dodas no vienas saimes pie otras.
grupālā izlase masveida izlases veids, kurā vaislai atstātos dzīvniekus dala vairākās grupās atkarībā no audzēšanas mērķa
augsnes frēze mašīna augsnes intensīvai drupināšanai un jaukšanai aramkārtas dziļumā.
drupinātājs mašīna dažādu gabalmateriālu drupināšanai; pēc iegūto gabalu lieluma izšķir drupinātājus rupjai (gabalu lielums līdz 300 mm), vidējai (līdz 100 mm) un smalkai (līdz 25 mm) drupināšanai.
atsēnalošanas mašīna mašīna graudu atsēnalošanai - graudi attīrās, kad rotors ar tērauda lāpstiņām triec tos pret cilindra iekšējo virsmu, kas var būt gluda vai raupja; sēnalas un putekļus no atsēnalošanas mašīnas aizvada pa nosūkšanas kanālu.
kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi.
defektu noteikšana mašīnas elementu (detaļu) tehniskā stāvokļa noteikšana defektu atklāšanai, mērot, sverot un/vai vērtējot vizuāli, kā rezultātā nosaka detaļu derīguma pakāpi turpmākai lietošanai, sadalot detaļas trīs grupās: turpmākai lietošanai derīgās, atjaunojamās un nederīgās; defektēšana.
dārzeņu novākšanas mašīnas mašīnas tādu dārzeņu novākšanai, kas ienākas vienā laikā un lielās platībās (kāpostu kombains, burkānu novācējs, pākšaugu novākšanas mašīnas, sīpolu novākšanas mašīnas, zāles pļaujmašīna, cukurbiešu cēlājs, kartupeļu kombains, dārzeņu kuļmašīna).
gludapstrāde Mašīnbūvē - metālapstrādes noslēguma operācijas, ar kurām samazina virsmas raupjumu.
matakomaki Matakomatagvaji - indiāņu cilšu grupa.
vidusšķira Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā; vidusslānis.
vidusslānis Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā.
vidējie slāņi materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupas.
suņu spalvgrauzis matgraužu grupas suga ("Trichodectes canis"), līdz 1,5 mm garš, gaišdzeltens ar tumšiem laukumiem.
trichodectes Matgraužu grupas suga.
čagums Matu kušķis, čuprs.
Bieriņi Māupes novada apdzīvotās vietas "Mārupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Mauriņa Mauriņupe, Elkšķenes pieteka.
spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei.
Kahema Mazā Jeņiseja, Jeņisejas satekupe.
Malijjeņiseja Mazā Jeņiseja, upe Krievijā.
Apollo Mazā planēta, attālums no Saules perihēlijā ir 0,65 ua, afēlijā - 2,29 ua; visas mazās planētas, kuru perihēlijā attālums < l ua, sauc par Apollo grupas planētām.
singls Mazā skaņuplate, kurai katrā pusē parasti viens skaņdarbs; viens skaņdarbs ieraksta formā.
cairnterrier Maza Skotijas terjera šķirne, agrāk tos izmantoja alu dzīvnieku medībās, apmatojums raupjš, krāsas dažādas (sarkans, smilšu krāsas, pelēcīgs).
rūcis Maza upe; urga, strauts.
sīkupīte maza upe.
smerdele Maza, netīra, piesērējusi upe.
Kišbalatons Mazais Balatons ("Kis Balaton") - purvu rezervāts Ungārijā, Balatona ezera rietumu galā, platība - 20 kvadrātkilometru, dibināts - 1951. g., aizņem Zalas u. c. upju sanesām pildītu līci, ligzdo gārņi, dūkuri, jūraskraukļi, pīles, barojas gājputni.
Kalupa ezers Mazais Kalupes ezers Kalupes pagastā.
Kalupes ezers Mazais Kalupes ezers Kalupes pagastā.
Ķeišu ezers Mazais Kalupes ezers Kalupes pagastā.
Klauģis Mazais Klauģis - ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 123 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā.
Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli".
Urga Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Tīnūžu pagastā; Caunupīte.
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte.
Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga.
trojieši Mazās planētas, kas kustas planētas orbītā aptuveni 60 grādus pirms vai pēc tās; vispirms tika atklātas Jupitera orbītā, tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
asteroīdi Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītām.
kilkas Mazas silķītes ("Clupea sprattus"), ko zvejo Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā un marinē.
bruņukuteris Mazas tonnāžas kaujaskuģis darbībai jūras piekrastes zonā un upēs.
Klein-Dueppeln Mazdupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
Vārngrāvis Mazdursupes kreisā satekupe Talsu novada Laucienas pagastā; Vārnu grāvis.
Sēņgrāvis Mazdursupes labā satekupe Talsu novada Balgales pagastā; Sēņu grāvis.
Klein-Dursuppen Mazdursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā.
Baurupe Mazezera noteka uz Riebezeru Limbažu pagastā; Baurupīte.
ādogs Mazgājamā (beržamā) lupata, ko šuva no rupja auduma divkārtīgi; lietojot ielika ziepes vidū.
kumosiņi Mazi gabaliņi (par kartupeļiem u. tml.).
cūkkartiņi Mazie, bojātie kartupeļi, kas paredzēti cūku barībai.
Reinupe Mazirbe, upe Dundagas un Kolkas pagastā.
Siliņupe Mazirbe, upe Dundagas un Kolkas pagastā.
apknabināt Mazliet apdrupināt.
palupt Mazliet lobīt, lupināt.
aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses); aptrupēt.
aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses); aptrunēt.
piešļupstēt Mazliet šļupstēt.
iesānis Mazliet tālāk, mazliet savrup.
iesāņis Mazliet tālāk, mazliet savrup.
iesāniski Mazliet tālāk, mazliet savrup.
iesāņu Mazliet tālāk, mazliet savrup.
iesāņus Mazliet tālāk, mazliet savrup.
ieknibināt Mazliet, arī vietumis nodrupināt.
ietrupēt Mazliet, arī vietumis satrupēt; ietrunēt.
padrupt Mazliet, daļēji izdrupt.
patrupēt Mazliet, daļēji satrupēt.
patupties Mazliet, mazliet pietupties, kniksēt.
paķinkāt Mazliet, neilgu laiku stampāt (vārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - "ķinku").
mūrlācis Mazrunīga persona, arī rupjš, aprobežots cilvēks.
tāpaļa Mazs bērns, kas pārvietojas tupus un rāpus.
kamols Mazs dzīvnieks (parasti apaļīgs, ar kuplu apspalvojumu vai apmatojumu).
drapacka Mazs gabaliņš, drupata.
skrumsla Mazs gabaliņš, drupata.
skrumslis Mazs gabaliņš, drupata.
tupinēns Mazs kartupelis.
kaukenis Mazs krupis.
kuģītis Mazs kuģis kā, parasti pasažieru, pārvadāšanai nelielos attālumos pa upēm, ezeriem.
stobriņtārps Mazsartārpu klases dzimta ("Tubificidae"), kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma, \~130 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu.
tīrumslieka Mazsartārpu klases slieku dzimtas atsevišķu sugu grupa.
Klein-Roop Mazstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Mazstraupes pagastā.
zīdīšana Mazuļu barošana ar mātes pienu no tās pupiem (par dzīvniekiem).
Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
Mazupīte Mazupe, Cieceres ezera pieteka.
Ciecere Mazupe, ūdenstece Saldus novadā.
Mellupe Mazupe, Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
Melnupe Mazupe, Ventas pieteka.
Zarupīte Mazupes (Cieceres augšteces) labā krasta pieteka Blīdenes pagastā.
Porupe Mazupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
Krākšupīte Mazupīte, Abavas pieteka.
Aģes strauts Mazupīte, Aģes labā krasta pieteka.
Vēverupe Mazupīte, Rojas pagastā.
Mazupe Mazupīte, Rojas pieteka.
Vēruma grāvis Mazupīte, Rojas pieteka.
Ošciema grāvis Mazupīte, Rojas pieteka.
Roņupe Mazupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
mēbeļu komplekts mēbeļu izstrādājumu grupa ar plašiem sastāva variantiem, kas apvienoti savā starpā ar arhitektoniski māksliniecisko (stilistisko) mērķi, paredzēta telpas funkcionālo zonu aprīkošanai.
mēbeļu iekārta mēbeļu izstrādājumu grupa, kas apvienota pēc mākslinieciski stilistiskām un konstruktīvām pazīmēm, paredzēta telpas noteiktas funkcionālas zonas aprīkošanai.
lupozorija Medicīnas iestāde, kur nodarbojas ar sejas ādas tuberkulozes (lupusa) profilaktiku, ārstēšanu un pētīšanu.
integratīvā medicīna medicīnas nozares (akupunktūra, homeopātija, arī Austrumu vingrošanas forma u. c.), kas papildina tradicionālo medicīnu.
flutikazons Medikaments, kortikosteroīdu grupas preparāts, pretiekaisuma līdzeklis, lieto astmas ārstēšanā.
rifampicīns Medikaments, streptomicīna grupas preparāts, prettuberkulozes līdzeklis.
benzodiazepīni Medikamentu grupa, ko lieto kā pretkrampju līdzekļus atipisko lēkmju gadījumā un agrā bērnībā; lieto arī kā trankvilizatorus.
Biritene Medņupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Biritenes strauts.
Kļon Medupe, Dubnas pieteka.
Kļona Medupe, Dubnas pieteka.
Kutka Medupe, Dubnas pieteka.
Kutki Medupe, Dubnas pieteka.
medēdis Medus āpsis ("Mellivora capensis"), līdzīgs āpsim, radniecīgs caunai, visai lempīgs laupītājs zvērs, Āfrikas dienvidaustrumos un Indijā.
Honighof Medus muiža, kuras teritorijā, tagadējā Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies apdzīvotā vieta "Spuņciems".
grīzupnieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Grīzupes" iedzīvotāji.
megreļi Megreli - gruzīnu etnogrāfiska grupa.
mingreļi Megreli - gruzīnu etnogrāfiska grupa.
Šomoģa Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Kapošvāra, pauguraine starp Balatona ezeru un Dravas upi, vietām purvaina zemiene, meži smiltāji.
Bāča-Kiškuna Meģe Ungārijas dienvidu daļā, Donavas un Tisas upstarpā, platība - 8445 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Kečkemēta.
Zvidzes kanāls Meirānu kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā, garums — 15 km, nav dabiska krituma, izrakts gar Lubāna ziemeļrietumu krastu līdztekus dambim, augšgalā ierīkota sūkņu stacija.
cičinīca Meitene ar kuplām krūtīm.
girl Meitene, sevišķi slaidais sporta tips; reviju dejotāja, kas uzstājas grupā.
izsirst Meklējot pēc laupījuma izstaigāt svešu zemi, sevišķi kara gaitās.
sadalīšanās Meklēšanā ar radaru - viena nepārtraukta atstarota signāla sadalīšanās vairākos atsevišķos atstarotos signālos, kas atbilst dažādiem objektiem vai struktūru grupējumiem.
Dzačhu Mekonga - upe Indoķīnas pussalā.
Mēķes ezers Mēķes ezers - atradās Piejūras zemienē, Nīcas pagastā, 0,7 m vjl., platība - \~50 ha, nosusināts 1960. gadu sākumā, izbūvējot Mēķes polderi, notekupe Tosele (33 km) saīsināta līdz 10 km.
Melderīšu upe Melderupīte, Vaidavas augšteces labā krasta pieteka.
Ķerupīte Melderupītes kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, nelielā posmā arī šo pagastu robežupe; Tērupīte.
Merliņupīte Meldrupīte, Gaujas pieteka.
gruppetto Melismu veids; melodijas pamatskaņas un tās augšējo un apakšējo palīgskaņu mija; grupeto.
Tumšupe Mellupe - Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā.
Melnupīte Mellupe, Abavas pieteka.
Melupe Mellupe, Abavas pieteka.
Melnupe Mellupe, Gaujas pieteka Burtnieku novadā.
Mellupīte Mellupe, Gaujas pieteka.
Melnupe Mellupe, Pededzes pietekas Mugurupes labā satekupe.
Melnupezers Mellupezers Ģibuļu pagastā.
Melnupes ezers Mellupezers Ģibuļu pagastā.
Melnupu ezers Mellupezers, ezers Ģibuļu pagastā.
Mellupu grāvis Mellupīte, Jādekšas pieteka.
Melnupīte Mellupīte, Rūjas pieteka.
Melurga Mellurga, Spaļupes pieteka.
Melurgupīte Mellurga, Spaļupes pieteka.
zustrenājs Melnā jāņoga ("Ribes nigrum") jeb upenes, upeņu krūms, upeņu krūmu audze.
ievoga Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upene.
apenaji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
apenāji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
apenis Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
apīnis Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
bubere Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
buberene Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
buberenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
džustrenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
marodenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
smorūdeji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
šustaras Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
sustrenājs Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
sustrene Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
šustrenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
upenaji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
upenāji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
upenajs Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
upeņas Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes.
Melnais strauts Melnaisrūcis, Bolupes pieteka.
triāža Melnas sadauzītas kafijas pupiņas, kuras pārdod jau samaltas.
Melncelma upe Melncelma upe - ietek Usmas ezera austrumu daļā, kuldīgas un Talsu novada teritorijā; Melncelma kanāls; Melncelmupīte.
Melncelmupīte Melncelma upe, Usmas ezera pieteka.
Melncelma kanāls Melncelma upe.
bang-up Melno jāņogu, upeņu šķirne; spēcīga auguma, dod maz dzinumu, lielas ogas.
cintrakcijas Melnplauku sēņu ustilāgu dzimtas antrakoīdeju ģints sēņu grupa, kas senāk bija klasificēta kā atsevišķa ģints ("Cintractia").
ilmenīts Melns oksīdu grupas minerāls, kas satur titānu un dzelzi; titāna rūda.
biotīts Melns vai tumši brūns vizlu grupas iežveidotājs minerāls, tumšā vizla; izmanto ziežvielās, krāsvielās, elektroizolācijas materiālos.
saussaknis melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera").
melnsaknis Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera").
skorzoneras Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera").
Melnsila Melnsilupe.
Timatejupe Melnsilupes kreisā krasta pieteka Rojas pagastā.
Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis.
Melnupīte Melnupe, Avīknes pieteka Vītiņu pagastā.
Melkupe Melnupe, Avīknes pieteka.
Engure Melnupe, Engures ezera pieteka.
Melnupīte Melnupe, Engures ezera pieteka.
Mellupe Melnupe, Lilastes ezera pieteka.
Pēterupe Melnupe, Mustjegi kreisā krasta pieteka Alūksnes un Apes novadā.
Mālupe Melnupe, Salacas pieteka.
Pātraža grāvis Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Medņupe Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, augštece Kalncempju pagastā, kur nelielā posmā tā ir arī robežupe ar Alsviķu pagastu, garums - 12 km.
Brūžupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, garums - 7 km; Brūžaupe; Paldu grāvis.
Lašupe Melnupes kreisā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā.
Bebrupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, izteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, augštecē pāris km arī Alūksnes un Smiltenes novadu robešupe, garums - 8 km.
Grīdupe Melnupes kreisā krasta pieteka Trapenes pagastā.
Vosu grāvis Melnupes kreisā krasta pieteka Trapenes pagastā.
Lapšupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Jumalda; Lapjupe; Puntūžu strauts.
Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe.
Zviedrupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Zviedriešu upe; Zviedrupe.
Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene.
Baltiņupe Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 17 km.
Ķīšupīte Melnupes labā krasta pieteka Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, tek caur Luksta, Sētas un Garo ezeru.
Cukuriņu grāvis Melnupīte Dvietes un Dunavas pagastā.
Melkupe Melnupīte, Īslīces pieteka.
Pelečāre Melnupīte, Ošas pieteka.
Lorumupe Melsnsilupes labā satekupe Dundagas un Rojas pagastā.
Cielupe Meļļupe, Gaujas pieteka.
Meļļupīte Meļļupe, Gaujas pieteka.
Melnupe Meļļupe, Gaujas pieteka.
Pauniņupīte Meļļupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā; Puniņupīte.
Melnupe Meļļupīte, Zaņas pieteka.
Melnupīte Meļļupīte, Zaņas pieteka.
Lielmēmele Mēmele, Lielupes satekupe.
Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle.
Dienvidsusēja Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novadā, augštece Jēkabpils novadā, garums 114 km, kritums - 81 m; Suseja; Susēja; Lielā Suseja; Lielā Susēja; Lielā upe.
Likvertenu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštecē arī Vecsaules un Codes pagasta robežupe, garums — 4 km; Likvertene.
Hatiņa Memoriālkomplekss fašisma upuriem Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 54 km no Minskas, izveidots bijušā Hatiņas ciemata vietā, kas tika nodedzināts kopā ar visiem tā iedzīvotājiem 1943. g. 22. martā.
Menama Menamčaopraja, upe Indoķīnas pussalā.
Meņķis Meņķa upīte, Daugavas pieteka.
Meņķu strauts Meņķa upīte, Daugavas pieteka.
Meņķa strauts Meņķa upīte.
dandariji Meotu cilšu grupa, kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja starp Kubaņas lejteci un Azovas jūru.
prezbiteriāņi Mērenākais puritāņu grupējums Anglijas buržuāzistiskās revolūcijas laikā.
Mergava Mērgava, Riežupes pieteka.
Mērgupe Mergupe, Lielās Juglas satekupe.
Merga Mērgupe, Lielās Juglas satekupe.
Būnēnu strauts Mergupes augštece no Būnēnu ezera līdz Ķēču dzirnavu ezeram.
Zaube Mērgupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, augštece Nītaures un Zaubes pagastā, garums 29 km, kritums - 125 m.
Jāņupīte Mergupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, garums - 9 km.
Viļumupe Mergupes kreisā krasta pieteka Zaubes pagastā; Saliņupīte; Viluma.
Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte.
Vanagupīte Mērgupes labā krasta pieteka Mālpils novadā.
Gulsupe Mergupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā, lejtecē ir Siguldas novada Mores pagasta un Cēsu novada Nītaures pagasta robežupe.
Straujupīte Mērgupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā; Piģeleja.
mangabeji mērkaķu dzimtas ģints ("Cercocebus"), ķermeņa garums - 40-60 cm, masa - 7-11 kg, dzīvo mežos grupās (pa 4-12 dzīvnieki) Āfrikā, uzturas gk. kokos, fitofāgi, 5 sugas.
merkaptīds Merkaptāna atvasinājums, kurā -SH grupas ūdeņradis aizstāts ar metālu.
mērķēšana Mērķplānošana - tirgzinības termins: ražotāju vai tirgotāju centieni noteiktai cilvēku grupai pārdot noteiktas preces, veicot pircēju loka izpēti un nodrošinot atbilstošu reklāmu.
individualizācija mērķtiecīga darbības, procesa vai pakalpojuma diferencēšana un pielāgošana, padarot to unikālu un piemērotu konkrētam indivīdam, grupai, ģimenei, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības, individuālās spējas, pieredzi un sociālo kontekstu.
organizētā vardarbība mērķtiecīga, organizētā grupā veikta vardarbība pret cilvēku, grupu vai kopienu varas, ietekmes vai kontroles pastiprināšanas nolūkā.
sociālā darba metodes mērķtiecīgi izraudzītu un sistemātiski sakārtotu darba paņēmienu kopums, kuru izmanto klienta sociālās problēmas izpētei un identificēšanai, palīdzības procesa nodrošināšanai un darbības rezultātu novērtēšanai; izdala 3 metožu grupas: 1) identificēšanas metožu grupa; 2) novērtēšanas metožu grupa; 3) problēmas risināšanas metožu grupa.
darbs ar grupu mērķtiecīgi organizēts psihosociāls un izglītojošs process, kura fokusā ir personas attīstība grupas dalībnieku sociālās mijiedarbības procesā, kas notiek dažādās situācijās un grupās (piemēram, ģimene, organizācija, draugu grupa, klubi, reliģiskās draudzes, vecāku grupas).
reminiscences grupa mērķtiecīgi veidota cilvēku grupa, kuras dalībnieki dalās atmiņās, pagātnes stāstos, dzīves notikumos, kas var ietvert pozitīvas, kā arī sāpīgas, pretrunīgas un sērošanas atmiņas.
Merla Merlo, upe Ukrainā.
meshi Meshetijas turki, etniska grupa, Meshetijas novada Gruzijas DR pamatiedzīvotāji; runā turku valodā, arī gruzīnu valodā, reliģija - Islāms.
lūznājs Mēslu čupa.
cilpot Mest lokus (piemēram, par upi).
stikla griesti metafora, ar ko apzīmē neredzamus šķēršļus, kas kavē sieviešu, noteiktu rasu un etnisko grupu cilvēku iespējas nokļūt vadošajos amatos valdībā, organizācijā vai industrijā, lai gan viņu kompetences līmenis ir līdzvērtīgs vai pat augstāks nekā tiem, kuri ieņem vadošos amatus.
dībelis Metāla vai plastmasas stienis (nagla) ar vītņotu caurumu strupgalā.
Kūpera efekts metālu vadāmības elektronu apvienošanās pāros (Kūpera pāri) – cēlonis supravadāmībai; pāri veidojas, vienam kustošam elektronam vielas polarizācijas rezultātā radot aiz sevis pozitīvi lādēta apgabala sliedi, kura velk līdzi citu elektronu, radot starp diviem elektroniem pievilkšanās spēku; apraksta kā elektronu mijiedarbību ar fononiem.
lacerna mētelis vai apmetnis no tumšas rupjas drānas, ko sāka valkāt 1. gs. p. m. ē. romiešu kareivji, pēc tam arī pilsoņi uz togas; vēlāk arī dažādās krāsās, un to valkāja arī teātrī un cirkā.
Mētida Metīda, Jupitera pavadonis.
asins analīze metode asins ķīmiskā sastāva, grupas, asinsķermenīšu skaita u. c. noteikšanai; asinis tiek ņemtas no pirksta vai no vēnas.
kvantitatīvā analīze metode ķīmisko elementu, atomu grupu vai struktūrgrupu noteikšanai.
kvalitatīvā analīze metode parauga ķīmisko elementu, atomu grupu vai struktūrgrupu noteikšanai.
polimērmateriālu spiedienliešana metode precīzu dažāda lieluma (no 1-2 mm līdz 1,5 m) un sarežģītas konfigurācijas izstrādājumu iegūšanai no plastmasas (termoplasta, reaktoplasta, putuplasta) vai gumijas maisījuma.
konflikta veicināšana metode sociālajā darbā, kuru lieto, lai grupas dalībniekus iesaistītu aktīvā diskusijā, konfrontācijā un jaunu interešu grupu veidošanā.
parciālā metode Metode, ar ko pārbauda motoru, to darbinot ar daļēji atslēgtiem cilindriem uz stenda. Parciālo metodi lieto gadījumos, kad motora jauda pārsniedz bremzēšanas stenda jaudu. Četru un astoņu cilindru motoriem atslēdz pusi no cilindriem, sešu un divpadsmitcilindru motoriem - 2/3 cilindru. Pārbaudi atkārtojot, nosaka jaudu pēc kārtas visām cilidru grupām un aprēķina kopējo motora efektīvo jaudu.
Delfu metode metode, ar kuras palīdzību ekspertu grupas locekļi nesatiekoties apmainās ar idejām - katrs dalībnieks uzraksta savas domas par attiecīgo problēmu un iesniedz koordinatoram, kurš apkopo saņemtos komentārus un nosūta tos katram grupas loceklim; informācijas apmaiņa noslēdzas brīdī, kad visi iesaistītie eksperti ir apmierināti ar sasniegto rezultātu.
bezdarbnieku profilēšana metode, ko izmanto šīs mērķa grupas vajadzību un ilgstoša bezdarba riska identificēšanai; visbiežāk ietver strukturētu informācijas ieguvi, piemēram, par bezdarbnieku izglītību, darba pieredzi, resursiem, zināšanām, prasmēm, interesēm.
mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml).
mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
pubulis Mezgls, paresninājums; dzijas rupjākās, resnākās vietas, kas rodas nelīdzeni vērpjot.
tell Mezopotāmijā paugurs ar drupām, Alžīrijā kalnājs.
kartupeļu bedre mežā izrakta bedre, kur pa ziemu glabāja kartupeļus un saknes.
Mežazars Meža zars, Lielupes atzars ap Zirgu salu.
luņķis Meža zvērs (vilks, lapsa); laupītājs.
Mjoža Meža, upe Krievijas Kostromas apgabalā.
palieņu meži meži, kas veidojas lēni tekošu upju zemajos krastos, kas pavasaros periodiski applūst.
augsnes ērces mežos dominējoša augsnes sīkposmkāju grupa (0,1 — 5 mm), kas ietilpst augsnes mezofaunā; Latvijā skujkoku mežos \~ 90% visu augsnes posmkāju skaita un \~ 70% to sugu skaita.
rūsganā mežskudra mežskudru suga ("Formicidae rufa"), kas mūsu dienās tiek uzskatīta par tuvu radniecisku, grūti atšķiramu sugu grupu, kurā ietilpst šādas mežskudras: "Formicidae aquilonia", "Formicidae lugubris", "Formicidae rufa" un "Formicidae polyctena".
Klīves kanāls mežu meliorācijas sistēmu ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Tīreļu līdzenumā, garums - 19 km, platums - līdz 15 m, dziļums - līdz 3 m, kritums - 5 m, ierīkots 19. gs. beigās, atjaunots ap 1930. g., vēlāk tīrīts, savāc ūdeņus sākot no Cenas tīreļa rietumu daļas, Cenas upes baseina augšdaļā.
Mežupīte Mežupe, Vadakstes pieteka.
Miežupe Mežupe, Vadakstes pieteka.
trambeles Mīcīti kartupeļi ar sīpoliem un dradžiem.
mīceklis Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra.
mīceknis Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra.
mīcene Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra.
mīcenis Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra.
depsidi Miecvielu grupa, pēc ķīmiskā sastāva vairāku savstarpēji saistītu fenolkarbonskābju esteri.
Mūrmuižas dzirnavezers Miegupes dzirnaezers Kauguru pagastā.
Ķempe Miegupīte, Gaujas pieteka.
Miega Miegupīte, Gaujas pieteka.
Miegupe Miegupīte, Gaujas pieteka.
Sapa Miegupīte, Gaujas pieteka.
Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe.
Bēkurupīte Miegupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts.
Velniņupīte Miegupītes labā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā; Pienotavas grāvis; Velniņupe.
Adzele Miegupītes labā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
Mēļupīte Mieļupīte, Gaujas pieteka.
Mielupīte Mieļupīte, Gaujas pieteka.
seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids.
četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem.
Mazupīte Miežupīte, Braslas pieteka.
Annaskroga upe Miglupīte, Babītes ezera pieteka.
sociālā plānošana mijiedarbības process, kas ietver izpēti, pārrunas vai vienošanos ar cilvēku grupu, lai sagatavotu un realizētu programmu sabiedrības vajadzību vai sociālu problēmu risināšanai.
cepamais pulveris mīklas irdinātājs, ko gatavo no dzeramās sodas, citronskābes un kartupeļu cietes.
mikoplazmoze Mikoplazmu ierosināta cilvēku, dzīvnieku un augu infekcijas slimību grupa.
drūza Mikroorganismu (sēnīšu) kolonija; kraupis.
rauga sēnes mikroskopisku vienšūnas sēņu grupa, kurā ietilpst dažādu taksonu sēnes.
ļekainis Mīksta masa no sasmalcinātiem (vārītiem) kartupeļiem, ogām, sēnēm u. tml.
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā.
pļeka Mīkstas, lipīgas vielas čupa.
ļeckains Mīksts, lipīgs (par vielu, masu); ūdeņains (par kartupeļiem).
slemete mīksts, netīrs priekšmets (piemēram, lupata); kaut kas mīksts, novītis.
mīkstspuru Mīkstspuru zivis - kaulu zivju grupa (apakškārta), ar nepārkaulotiem spuru stariem un bez dzeloņiem staru galos.
Meletina Miletina, upe Rumānijā.
OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa).
blokāde Militāra (teritorijas, karaspēka grupējuma, atbalsta punkta) izolācija, ielenkšana.
militārais līdzsvars militāra stratēģiskā doktrīna aukstā kara laikā: superlielvalstīm ASV un PSRS bija līdzīgs bruņojums, un abu valstu kodolieroču arsenāls atturēja pretējo pusi no uzbrukuma, jo pastāvēja risks, ka pati uzbrucēja valsts varētu tikt iznīcināta.
sarkanie khmeri militārais grupējums, kas 1975. -1979. g. bija pārņēmis varu Kampučijā un iznīcināja aptuveni 3 miljonus savas valsts civiliedzīvotāju.
iznīcinātājs Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā.
bloķēt Militāri izolēt, ielenkt (teritoriju, karaspēka grupējumu, atbalsta punktu).
nobloķēt Militāri pilnīgi izolēt, ielenkt (teritoriju, karaspēka grupējumu, atbalsta punktu).
patruļa Militāru, bruņotu vai civilu cilvēku grupa, kas uztur kārtību vai apsargā kādu teritoriju veicot tās apgaitu.
pusdamašķis Miltu un putraimu vai kartupeļu un miltu ēdiens (parasti, biezputra).
biguzis Miltu vai kartupeļu ēdiens ar piedevām.
Saltupīte Miltupīte, Kāla ezera pieteka.
Asmenīte Miltupīte.
Miļļupīte Mīlupīte, Misas kreisā krasta pieteka.
Mīlupīte Milupīte, Misas labā krasta pieteka.
Mīlgrāvis Milzgrāvis - Melnsilupes satekupe Dundagas un Rojas pagastā.
Kusperlankgrāvis Milzgrāvja augštece Dundagas un Kolkas pagastā, arī šo pagastu robežupe.
Ellsgrāvis Milzgrāvja kreisais atzarojums Talsu novada Dundagas pagastā, augštecē arī Kolkas pagasta robežupe.
gigantozaurs Milzīgs (līdz 35 m garumā) izmirušu rāpuļu īpatnis no dinozauru grupas.
atomsēne Milzīgs putekļu mākonis, kas paceļas augšup pēc atomsprādziena pieņemot sēnes formu.
rīzenšnaucers Milzu šnaucers - lielākais šnauceru grupas suns; attiecīgā suņu šķirne.
testudo Milžbruņurupuči.
Mīļumupe Mīļuma, Miegupītes pieteka.
ar mīļu prātu mīļuprāt, labprāt
andezīns Minerāls plagioklazu grupā; raksturīgs magmatiskajiem iežiem ar vidēju silīcijskābes saturu.
langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai.
apatīts minerāls, fosforskābā kalcija sāls ar hloru un fluoru; izmanto kā izejvielu superfosfāta ražošanai.
halogenīdi Minerālu grupa, halogēnūdeņražskābju sāļi.
serpentīns minerālu grupa, hidralizēti dzelzs un magnija silikāti Mg~3~Si~2~O~5~(OH)~4~, kuru šķiedrainais paveids hrizotils ir galvenais azbestu minerāls.
špinelīds minerālu grupa, saliktie oksīdi (hromīts, magnetīts u. c.), kuru dzidrie paveidi (piemēram, cēlšpinelis) ir dārgakmeņi; špineļi.
špineļi Minerālu grupa, saliktie oksīdi, kuru dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
ceolīti Minerālu grupa, sārmu un sārmzemju metālu hidroalumosilikāti ar ļoti lielām sorbcijas un jonu apmaiņas spējām.
blāvās rūdas minerālu grupa, vara sulfosāļi; izmanto vara ieguvei.
spineli Minerālu, oksīdu grupa; sarkanais spinels ir dārgakmens.
15. maija valsts apvērsums ministru prezidenta K. Ulmaņa vadītas Latvijas politiķu grupas un armijas un Latvijas aizsargu organizācijas vadības pārstāvju organizēts valsts apvērsums 1934. g. 15. maijā.
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
mīnēšana Mīnulauku iekārtošana, atsevišķu mīnu un mīnu grupu likšana, lai pretiniekam radītu zaudējumus, apgrūtinātu tā manevru un iznīcinātu būves.
mortalitāte Mirstība, nāves gadījumu skaita attiecība pret iedzīvotāju kopskaitu vai atsevišķas iedzīvotāju grupas apjomu.
mirstības līmenis miršanas gadījumu izplatība iedzīvotāju kopumā vai dažādās dzimuma, vecuma, sociālās u. c. grupās.
gallu valoda mirusi ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, senākie rakstu pieminekļi no 4. gs. p. m. ē.; 5. - 6. gs. m. ē. to izspieda latīņu valoda.
hetu-luviešu valodas mirušu ide valodu saimes valodu grupa; runātas 2.-1. gt. p. m. ē. Mazāzijā, pie tām pieder hetu valoda, luviešu, palajiešu, liķiešu u. c. valodas.
Milupīte Misas kreisā krasta pieteka Stelpes pagastā, augštece Bārbeles pagastā; Miļļupīte.
Milupīte Misas labā krasta pieteka Baldones pagastā; Mīlupīte.
Vārniņa Misas labā krasta pieteka Vecumnieku novadā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārnupe; Vārna.
Zvirgzde Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 30 km, kritums - 22 m; Zvirgzda; Zvirgzdupe.
muga Mitras smiltis upes krastos.
vēris Mitras, zāļainas upju līču pļavas; purvainas pļavas.
gramzda Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
grebzda Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
grebzde Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
gremzde Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
gremzdi Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
gremzda Miza, piem., kartupelim.
mizalains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
mizelains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
mizlāns Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
mizulains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
mizināt Mizot (ābolus, kartupeļus).
konculājs Mizoti pupu stublāji; auga stublājs bez lapām, arī linsēklu salmi.
Mazupīte Mizupīte, Reņģeļa pieteka.
Jangona Mjanmas bijusī galvaspilsēta (līdz 2006. g., Mjanmiešu (birmiešu) valodā "Yangon", līdz 1989. g. - Ranguna), upes un jūras osta Iravadi deltas atzara Rangunas krastos, \~40 km no Andamanu jūras Moutanas līča, 4700000 iedzīvotāju (2007. g.).
mjaojao Mjaojao valodas - radniecīgu valodu grupa, kuras ģenealoģiskā piederība nav pilnībā noskaidrota, dažkārt pieskaita pie austroaziātu valodām, tipoloģiski līdzīgas citā dienvidaustrumu Āzijas valodām, maz palīgmorfēmu, stingri noteikta vārdu kārta un zilbes uzbūves likumības, bagātas toņu sistēmas.
malonesteris Mlonskābes dietilesteris, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar augļu smaržu, spēj metilēngrupas ūdeņradi aizvietot ar metāla atomu.
stirpu apmetējs mobila mašīna kartupeļu, biešu u. c. sakņu stirpu ieziemošanai - pārsegšanai ar zemi.
Alabama Mobilas kreisā satekupe ASV dienvidaustrumu daļā (_Alabama River_), garums 569 km (kopā ar Kūsu 933 km), veidojas satekot Kūsai un Talapūsai.
kompaktdisks Modernas tehnoloģijas metāla skaņuplate, kuras ierakstu nolasa ar lāzera palīdzību (apzīmējums CD).
amboceptoīds Modificēts amboceptors, kas zaudējis citofilo grupu, bet kuram ir komplementofilā grupa.
Mojera Mojero, upe Krievijā.
mokša Mokši - mordviešu tautas grupas pašnosaukums.
hiralitāte Molekulas asimetriskums, ko organisku vielu savienojumos izraisa asimetriskais atoms, kas saistīts ar 4 dažādiem aizvietotājiem (citu elementu atomiem vai atomu grupējumiem).
konformācija Molekulu forma telpā, kas veidojas atomu vai atomu grupu iekšējās pagriešanās, saišu deformāciju un citu deformāciju rezultātā, nemainot molekulu konfigurāciju.
Moloda Molodo, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā).
galma apvērsums monarha vardarbīga maiņa, ko izdara viņa tuvākie līdzgaitnieki, vai kāda cita sabiedrības grupa bez plašāku sabiedrisku aprindu piedalīšanās.
balengoli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
bateteli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
lokeli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
Ulanbatora Mongolijas galvaspilsēta (mong. val. "Ulaanbaatar"), atrodas Toles upes ielejā 1300-1350 km vjl., 881000 iedzīvotāju (2007. g.).
samojedi mongolisku, senaltajiešu valodā runājošu tautu grupa Ziemeļaustrumeiropā un Ziemeļrietumāzijā ar mongoliska tipa seju, runā samodiešu valodās - ņenci, evenki u. c.
čini Mongoloīdu tauta Birmas rietumdaļā, Rakaina grēdas apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās patriarhālās ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi, daļa (~30%) - kristīgie (katoļi, baptisti).
dajaki Mongoļu izcelsmes tautu grupa (klemantani, ibani u. c.) Indonēzijā, Malaizijā, valoda pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - musulmaņi.
ails Mongoļu klejotāju tautu vienas saimes grupa.
halki Mongoļu ziemeļu grupa; halkasi.
ketoze Monosaharīds, kurā ir ketogrupa.
arabinoze Monosaharīdu grupas ogļhidrāts ar 5 oglekļa atomiem C5H10O5.
monu-khmeru Monu-khmeru valodas - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, valodas ar bagātu vokālismu, lielākai daļai raksturīgas ierobežotas nefinīto zilbju veidošanas iespējas un vienzilbes vārdi, afiksāla vārdu darināšana (prefiksi un infiksi), izolējošas valodas, sintaktiskās attieksmes izteic vārdu kārta un speciāli palīgvārdi.
morālās sankcijas morālas nosodīšanas sekas un līdzekļi: cilvēka vai grupas izolācija, izmantojot ignorēšanu, etiķešu piemērošanu, palīdzības nesniegšanu utt.
Mordangas-Kāņu ezers Mordangas ezera un ar to savienotā Mežezera (Kāņu ezera) kopējs nosaukums, atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst ziemeļu grupā, 36,7 m vjl., kopējā platība - 78 ha, lielākais dziļums - 8,7 m; Sausmežu ezers.
karataji Mordviešu etnogrāfiska grupa Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas labajā krastā.
mokši Mordviešu tautas grupa (~1/3 daļa), dzīvo gk. Mokšas upes baseinā, pašnosaukums - mokša.
erzji Mordviešu tautas lielākā grupa (~2/3), pašnosaukums - erzja.
suprafikss Morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā; superfikss.
biotips Morfoloģiski līdzīgu vienāda genotipa organismu grupa populācijā.
asterikse Motorisks nemiers, kas izpaužas ar ķermeņa ieņemtā stāvokļa pārmaiņām sakarā ar intermitējošām balstošo muskuļu grupu kontrakcijām; raksturīga aknu komas gadījumā.
Moveša Moveša ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība - 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers.
Moveša Moveša upe - Olekšupīte, Sudalezera pieteka.
Murina diagramma Mūdija diagrammai līdzīga diagramma, kurā izmanto relatīvā raupjuma apgrieztās vērtības.
čumiņa Mudžeklis, jūklis; kukurznis, čupa.
lūzmeklis Mudžeklis, sajukums, čupa, kaudze.
čegaunis Mugura, kupris.
kifoze mugurkaula izliekums uz mugurpusi; kupris.
Mugurve Mugurupe, Pededzes pieteka.
Pogupe Mugurupes kreisā satekupe Gulbenes novadā, garums - 23 km, kritums - 23 m, iztek no Ludza ezera, tek cauri Stāmerienas un Pogas ezeram, gultne regulēta.
Kurbān-Beirams Muhamedāņu svētki par piemiņu Ābrahamam, kad tas Dievam upurēja savu dēlu Ismaēlu.
Muižnieks Muižnieka ezers Straupes pagastā.
Muižnieku ezers Muižnieka ezers Straupes pagastā.
Muižnieku Muižnieku ezers - Muižnieka ezers Straupes pagastā.
Muižnieku Muižnieku grāvis - Klampupe, Raunas pieteka.
Muižnieku Muižnieku strauts - Klampupe, Raunas pieteka.
Muižas upe Muižupīte Jūrkalnes pagastā.
Muiža Muižupīte.
Mukažaji Mukažai, upe Brazīlijā.
zokolants Mūks basām kājām vai koka tupelēs.
Lemula Mula, pilsēta Gvadelupā ("Le Moule").
Cvikavas Mulde Muldes kreisā satekupe, Saksijā, garums - 128 km, sākas Rūdu kalnos.
Freibergas Mulde Muldes labā satekupe, Saksijā, garums 102 km, sākas Rūdu kalnos.
Muonia Muonio, upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos.
Murgaba Murgapa, upe Turkmenistānā.
Marambidži Murumbiģi, upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murrumbidgee").
farsi Mūsdienu persiešu valoda, viena no irāņu valodu grupas valodām, kas ir oficiāla valsts valoda Irānā.
psihodinamiskā terapija mūsdienu psihoanalītiskā terapija, kas atšķirībā no klasiskās psihoanalīzes var būt gan individuāla, gan arī grupveida.
mioklonuss Muskuļa vai muskuļu grupas kloniska spazma; muskuļu krampji.
protospazma Muskuļa vai muskuļu grupas sākotnējā spazma vispārēju krampju sākumā.
miokināze Muskuļaudu enzīms, kas katalīzē miozīna darbību, adenozīntrifbsfātam hidrolizējoties par adenilskābi; aktivē arī heksokināzes darbību, sekmē fosfātgrupas pārnesi no adenozīndifosfāta uz glikozi vai fruktozi.
miotoms Muskuļu grupa, ko inervē atsevišķs muguras smadzeņu nervs.
parēze Muskuļu vājums, kustību ierobežojums (muskulim, muskuļu grupai, ekstremitātei).
Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka.
Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri".
Mustoja Mustjegi, Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Melnupe.
Hizbollah Musulmaņu organizācija Libānā (arābu "Dieva partija"), izveidota 1982. g., pazīstama ar savu pašnāvnieku uzbrukumiem Izraēlas okupācijas varai Libānas dienvidu daļā; apvidū, kurā darbojas, organizē slimnīcu aprūpi, skolas.
šaila Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; dupata.
divpadsmitnieki Musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka 12. imams (musulmaņu vadītājs) nav miris un, pienākot pasaules galam, atgriezīsies kā mahdī ("pareizi vadītais"), lai uz Zemes nodibinātu miera un taisnības valstību.
baltā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita alba").
divkrāsu makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita battarae").
oranžā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita crocea").
alkšņu makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita friabilis").
dzeltenbrūnganā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita fulva").
olīvpelēkā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita olivaceogrisea").
pelēkā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita vaginata").
virt Mutuļot, mutuļojot plūst augšup (piemēram, par liesmām, dūmiem, tvaikiem).
memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam izcilam notikumam, ievērojamam cilvēkam vai ievērojamu cilvēku grupai.
stomps Muzicēšanas stils, ko popularizē grupa "Stomp" (izveidojusies Lielbritānijā 1990. gadā), kuras dalībnieku instrumenti ir sadzīviskas lietas - skārdenes, birstes, slotas, atkritumu tvertnes, spaiņi, mucas, krāsojamās otas, šķiltavas u. tml.
novemols Mūzikā deviņu nošu grupa.
Depiņš muzikālā grupa _Depeche Mode_.
Karnivāļi mūzikas grupa _Carnival Youth_.
Hosiela mūzikas grupa _Hospitāļu iela_.
aerofoni Mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir ap instrumentu vai pašā instrumentā esošā gaisa vibrācijas, kas tiek izraisītas, neiesvārstot stīgas, membrānas vai instrumenta korpusu.
membranofoni Mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir membrāna (stingri nostiepta āda), pie šīs grupas pieder bungas, timpāns tamburīns.
iesildītājs Mūziķis (dziedātājs, grupa), kas uzstājas pirms grupas, kurai ir koncerts.
popgrupa Mūziķu grupa (ansamblis), kas izpilda popmūziku.
sintipopgrupa Mūziķu grupa, kas spēlē gk. sintīpopu.
natrolits Na2Al2Si3O10 2H2O, ceolitu grupas minerāls, parasti baltā krāsā, kristalizējas rombiskās singonijās adatveidīgos vai šķiedrveidīgos kristālos.
Spelte Nabes labā krasta pieteka Straupes pagastā; Speltes upe.
Amazonijas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Amazônia, Parque Nacional da_), atrodas Paras štata rietumos, Tapažosas upes kreisajā pusē.
Aragvajas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Araguaia, Parque Nacional do_), Tonkantinas štatā, Aragvajas upes Bananalas salas ziemeļu galā.
Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m.
Kurzemes cietoksnis nacionālsociālistiskās Vācijas armiju grupas kontrolētā Kurzemes daļa no 1944. g. oktobra līdz 1945. g. maijam, abās pusēs kaujās piedalījās arī no Latvijas iedzīvotājiem sakomplektētas vienības.
zonderkomanda Nacistiskās vācu okupācijas varas 1941. g. vasarā un rudenī izveidota Drošības dienesta speciālo uzdevumu vienība; tādas tika veidotas no brīvprātīgajiem vietējiem iedzīvotājiem un Latvijā bija vairākas vienības, zināmākā no tām "Arāja komanda".
Audriņu traģēdija nacistiskās vācu okupācijas varas īstenota civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 1942. g. 2.-4. janvārī, kas tika īstenota kā sods par krievu karavīru slēpšanu un partizānu atbalstīšanu, tika apcietināti un nogalināti \~200 cilvēki, Audriņu ciemu nodedzināja.
ozokerīts naftas bitumenu grupas minerāls, cieto piesātināto ogļūdeņražu maisījums; to lieto elektroizolācijas tinumu piesūcināšanai, laku un krāsu rūpniecībā u. c.; kalnu vasks.
naftlamīnsulfoskābes Naftilamīnu (alfa un beta) atvasinājumi, kuros viens vai vairāki gredzenu ūdeņraži atvietoti ar sulfogrupām.
kaltūnis Nagu slimība, kam raksturīga to drupšana.
nahu-dagestāniešu Nahu-dagestāniešu valodas - kaukāziešu valodu saimes valodu grupa, bagāts konsonantisms, morfoloģijā vārdu klases kategorija, sarežģīta locījumu sistēma (ir vairāki lokatīva locījumi), ergatīva konstrukcija.
avāru valoda nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; senākie rakstu pieminekļi arābu valodā, 1927.-1938. g. latīņu alfabēts, kopš 1938. g. - krievu alfabēts.
orda Naidīga, postoša cilvēku grupa (piemēram, pretinieka karaspēks).
karastāvoklis Naidīgas, saasinātas attiecības (piemēram, starp atsevišķiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
aplenkuma stāvoklis naidnieka bruņoto spēku aizstāvēšanās vietas aplenkuma gadījumā, kad bloķēta šīs vietas apgāde, nosakot īpašu režīmu, parasti taupības un drošības aspektā
haruspicija Nākotnes pareģošana pēc upuru dzīvnieku iekšām, ko pēc leģendas etruskiem pasludinājis atradenis, mazs zēns Tags, kas pēc tam pazudis.
naktsskātes Naktenes ("Solanum"), \~1200 sugu, starp tām kartupeļi, tomāti, bebru kārkliņš, naktskālis, nakts pamašas u. c.
zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas.
puķutabaka Nakteņu dzimtas ģints ("Nicotiana") sugu grupa, dekoratīvi augi.
peļauši Naktssikspārņi - sikspārņu dzimtas ģints, ķermeņa garums - 3,5-8,5 cm, spārni plati un strupi, ausis vidēji lielas, entomofāgi, \~80 sugu, Latvijā 5 sugas, kas ir retas vai ļoti retas, visas aizsargājamas.
goldi Nanaji - viena no kopējās tungusu un mandžuru grupas ciltīm, Amuras upes labajā krastā starp Sungari un Usuri ietekām.
Nankina Naņdzjiņa, pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Nanjing"), upes osta Jandzi krastā (pieejama arī jūras kuģiem), Dzjansu provinces centrs, 3,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Naņdzina.
Narbada Narmada, upe Indostānas pussalā, Indijā.
Obitele Narūta, upe Krāslavas novadā.
SHAPE NATO ģenerālštāba mītne Eiropā (angļu "Supreme Headquarters of the Allied Powers in Europe").
NAMSA NATO Uzturēšanas un apgādes organizācija ("NATO Maintenance and Supply Agency").
Vačupīte Nātrenes augšteces kreisā satekupe Skaņkalnes pagastā, izteka Alojas pagastā pie tā ziemeļaustrumu robežas.
Naučupīte Naucupīte, Naucu ezera pieteka.
ostnauda Naudaszīmes un monētas Vācijas karaspēka okupētajos Krievijas rietumu apgabalos 1. pasaules kara laikā, kas Latvijā bija likumīgs maksāšanas līdzeklis līdz 1920. g. 18. martam.
Naucupe Naudupe, Bārtas pieteka.
jezupavieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jezupava" iedzīvotāji.
Kovsanka Naumovas strauts, Kūdupes pieteka.
nauplius Nauplijs.
ārēji nāves cēloņi nāves cēloņu grupa, kurā ietilpst mirstība nelaimes gadījumos, no traumām un saindēšanās, no vardarbības un tīša paškaitējuma (dažkārt šajā grupā ietver arī infekcijas un parazitārās slimības).
ihtiotoksīns Nāvīga olbaltumviela upes un jūras zušu asinīs.
Nāzupju pilskalns Nāzupu pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
amandebeli Ndebeli - tauta DĀR ziemeļaustrumu un Zimbabves dienvidrietumu daļā, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda (isindebele) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas.
nosānis Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
nosāņis Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
nosāniski Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
nosāņu Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
nosāņus Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
duņavas Neaizsalstošas mazas upītes, avoti, stāvošas ūdenstilpnes.
Desventuradasu salas neapdzīvota klinšu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas Desventuradas"), pieder Čīlei, \~900 km uz rietumiem no Dienvidamerikas krasta, lielākā sala pēc platības - Sanfeliksa - 1,6 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 479 m vjl. atrodas Sanambrosijas salā, tās platība 1,5 kvadrātkilometri.
Dienvidorkneju salas neapdzīvotu salu grupa Atlantijas okeānā ("South Orkney Islands"), 600 km uz ziemeļaustrumiem no Antarktīdas pussalas, starp Dieviddžordžiju un Greiama Zemi, stiepjas 140 km garumā, sastāv no 4 lielākām (Koroneišena - \~500 kvadrātkilometru) un \~40 sīkākām salām, ietilpst Britu antarktiskajā teritorijā, kopējā platība - 620 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1265 m, darbojas vairākas zinātniskās stacijas.
malkontanti Neapmierinātie, daudzu politisku partiju un grupu nosaukums, kuras stāv opozīcijā.
pamedne Neapstrādāta, krūmiem aizaugusi zeme upes krasta zemienē.
badenāties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
badinēties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
NSRD Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca - mākslinieku, arhitektu, dizaineru grupa (Juris Boiko, Hārdijs Lediņš u. c.), kas darbojās gk. 1980. gados.
Nečesa Nečisa, upe ASV.
izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā.
pagrīns Nedaudz rupjš (nedraudzīgs).
palejāk Nedaudz zemāk, lejup.
rupulis Nederīgs, rupjš koka gabals.
rupuls Nederīgs, rupjš koka gabals.
rupults Nederīgs, rupjš koka gabals.
puspietupiens Nedziļš pietupiens.
Dumpa dzirnavezers neeksistē, bija uzpludināts uz Melnupes tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagastā pie Dumpju mājām.
dubultstandarti neformāli noteikumi vai principi, kuri kādam cilvēkam, cilvēku grupai vai sabiedrības daļai tiek piemēroti pēc atšķirīgiem kritērijiem nekā citiem.
stigma negatīvs raksturojums, ko indivīdam vai grupai piedēvē citas personas vai grupas, balstoties uz pazīmēm, īpašībām, uzvedību vai piederību pie konkrētas sociālās grupas, ko citi uzlūko kā apkaunojošu, sliktu vai nosodāmu un interpretē kā negatīvas atšķirības no pieņemtajām normām.
švuļpsteišona negribīga zupas, putras ēšana.
aeti Negritosu ciltis, dzīvo mežu un kalnu rajonos vairākās Filipīnu salās, kopskaits \~50000 cilvēku, runā daudzos dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām; ati; inagti.
mulati Negroīdās rases (parasti nēģeru) un eiropeīdu jaukta grupa (galvenokārt Amerikā).
negritosi Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru pārstāvjiem raksturīgs mazs augums; Āzijas pigmeji.
Āzijas pigmeji negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums; šo etnisko grupu piederīgie; negritosi.
Neguskas upe Negurskas upīte, Ēķinupes pieteka.
njam-njami Nēģeru cilts Vidusāfrikā apvidū pie Ubangi upes (Kongo pieteka) iztekas, sarkanbrūnu ādas krāsu.
ņurņiks Nēģu kāpurs ("Ammocoetes"), ķermenis parasti tārpveidīgs, dzīvo upēs, strautos, ieracies smiltīs (dūņās); par pieaugušu indivīdu pārvēršas pēc 3-6 gadiem.
stūrains Neiecietīgs, parupjš (par cilvēkiem); arī stūrgalvīgs.
pelēks Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēku vai cilvēku grupu).
paglabāt Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas; arī pataupīt (1).
patupēt Neilgu laiku tupēt.
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati); neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) lai (to) sašķeltu, sadrupinātu.
pakalt Neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem.
padrupināt Neilgu laiku, mazliet drupināt.
pagāzt Neilgu laiku, mazliet gāzt (lejup).
pakupināt Neilgu laiku, mazliet kupināt.
pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (piemēram, par vardēm, krupjiem).
palaupīt Neilgu laiku, mazliet laupīt 1.
palupināt Neilgu laiku, mazliet lupināt.
stereotipisks priekšstats neinformētības un neizpratnes rezultātā izveidojies vienkāršots un samērā noturīgs priekšstats, piemēram, par kādu cilvēku, sociālo grupu vai parādību.
vī-iks Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
V-X Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
profesionālā neiroze neiroze, kas rodas nelabvēlīgu darba apstākļu dēļ; īpaši roku pirkstu toniskas vai kloniskas spazmas pēc ilgstošas atsevišķu muskuļu grupu pārpūles.
ketosteroīds Neitrālo steroīdu grupas apzīmējums, kurā ir ketogrupa pie 17. oglekļa atoma; tā dod raksturīgu sarkanu krāsu ar m-dinitrobenzolu alkāliskā šķīdumā; virsnieru garozas un dzimumdziedzeru steroīdu metabolīti.
amūzisks Neizglītots, rupjš.
ietrupināties Nejauši iedrupināt.
sociālagregāts Nejauši izveidojusies grupa.
apbirzt Nejauši tikt apbērtam, apkaisītam ar krītošām drupatām, drumslām.
sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā).
glizināt Nekārtīgi noslaucīt (netīru galdu) ar lupatu.
burlacība Nekrietnība, varmācība, laupīšana.
kadastra objekts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nekustamais īpašums kā īpašuma objektu kopums, kā arī zemes vienība, būve, telpu grupa un zemes vienības daļa.
aiztrenkt Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni); arī padzīt.
ietrenkt Nelaipni, rupji likt ievirzīties (kur iekšā).
pundurājs nelīdzena, raupja virsma.
sakričāt Nelīdzeni, rupji savērpt.
mugurans Nelīdzens, kraupains, nevienāds.
ķervains Nelīdzens, raupains, ķerveļains.
pumbuļots Nelīdzens, raupains, mezglains; pumbuļains.
pumburains Nelīdzens, raupains, mezglains; pumbuļains.
pumbuļains Nelīdzens, raupains, mezglains.
pumpučains Nelīdzens, raupains, mezglains.
ķoburans Nelīdzens, raupains.
rēpains Nelīdzens, raupains.
repulains Nelīdzens, raupains.
pundurājs nelīdzens, raupjš.
stumburains Nelīdzens, raupjš.
kraups Nelīdzens, rupjš, kraupains.
čaudrs Nelīdzens; rupjš.
rēpuļi nelīdzenumi, raupjumi.
drauznains Nelīdzes, raupains.
pikets Neliela (apbruņotu karavīru, kārtības sargu u. tml.) grupa apsardzei, kārtības uzturēšanai.
pulciņš Neliela (cilvēku) grupa, kopums.
šūna Neliela (piemēram, organizācijas) grupa, pamatvienība; šūniņa (3).
šūniņa Neliela (piemēram, organizācijas) grupa, pamatvienība.
postenis Neliela cilvēku grupa pastāvīga uzdevuma, pienākuma veikšanai.
buļvinīks neliela ēciņa kartupeļu un sakņu uzglabāšanai.
troika Neliela grupa, kas paslepeni pieņem lēmumus.
laterna neliela izbūve virs kupolveida jumta.
mente Neliela koka liekšķere kartupeļu rakšanai.
kupsienis Neliela koku grupa.
starniņa Neliela lupata no apģērba.
čapatas Neliela mēslu čupa.
rokgrupa Neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku; roka grupa.
roka grupa neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku; rokgrupa.
papildtastatūra Neliela noteiktas nozīmes taustiņu grupa (piem., ciparu taustiņi), kas parasti novietota personālā datora tastatūras labajā pusē.
sociālā mikrosistēma neliela sabiedriska sistēma ar samērā vienkāršu struktūru; sociālā darba praksē ar mikrosistēmu saprot atsevišķu indivīdu, ģimeni un mazas grupas.
Aiona neliela sala (850 ha) Iekšējās Hebridu salās (_Iona_), Lielbritānijā, viens no agrīnās kristietības centriem, 563. g. tur dibināts klosteris; salā atrodas viens no visplašāk apmeklētajiem Rietumskotijas arhitektūras pieminekļiem - kādas XIII gs. abatijas drupas.
Tagomaga Neliela sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija.
stjuarta aube neliela sieviešu galvas sega ar apmali, kas sānos velvējas augšup spārnu veidā, bet virs pieres saiet smailē, ko valkāja 16. gs. beigās.
lvo Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
ačoli Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
aluri Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
kumani Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
lango Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
puduris Neliela tuvu augošu augu grupa.
pudurs Neliela tuvu augošu augu grupa.
ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno divus ezerus vai upi ar ezeru; caurteka.
Cērtene Neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts.
Mažupīte Neliela upe Abula baseinā, Spindupes kreisā pieteka, garums - \~4 km.
Spriņģupīte Neliela upe Rūjas baseinā, Acupītes labā krasta pieteka; Spriņģu grāvis.
Mailīte Neliela upe Smiltenes pagastā, Abula labā krasta pieteka, garums - \~5 km.
Aukupeite Neliela upīte Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, ietek Nūmierņas ezerā, garums - \~3 km.
dunava Neliela upīte, avots.
čolka Neliela upīte, strauts.
pulciņš Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts.
Ikšķiles sala neliela, zema, neapdzīvojama saliņa Rīgas ūdenskrātuves vidū iepretī Ikšķilei, izvaidojusies pēc Daugavas ielejas applūdināšanas un ir Daugavas krasta terases visaugstāk paceltā daļa, uz tās atrodas Ikšķiles baznīcas drupas.
truptrupām Nelielās grupās, bariem.
monitors Nelielas iegrimes karakuģis militārām operācijām jūras piekrastes rajonos un upēs.
mazās planētas nelieli debess ķermeņi (diametrs \~0,5-1000 km), kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu.
kapeleti Nelieli itāļu pelmenīši, kas gatavoti no pastas mīklas un pildīti ar maltas gaļas un kartupeļu vai siera masu.
mopsis Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīga liela apaļa galva, strups purns, gluds, spīdīgs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
skapsnata Neliels gabals meža (skupsna), tīruma (skapsmata) un tml.
pioniergrāvis Neliels grāvis, kuru rok pirmo ūdeņainos purvos un staignās upju palienēs (lieko ūdeņu aizvadīšanai un noturīgāku grunts apstākļu radīšanai).
karpeļkalnīns Neliels kalns, uzkalns, kur atrodas bedres kartupeļu uzglabāšanai.
kartupeļkalnīns Neliels kalns, uzkalns, kur atrodas bedres kartupeļu uzglabāšanai.
karpelēns Neliels kartupelis; kartupelis.
kartupelēns Neliels kartupelis; kartupelis.
kupsis Neliels koku puduris, atstatu no meža; maza birztaliņa; kupsa.
rupucēns Neliels krupis.
upes (arī upju) tramvajs neliels kuģis pasažieru pārvadāšanai (parasti pa upēm, ezeriem) nelielos attālumos.
upju tramvajs neliels kuģis pasažieru pārvadāšanai (parasti pa upēm, ezeriem) nelielos attālumos.
kuteris Neliels motorkuģis ar pilnīgi vai daļēji slēgtu korpusu kuģošanai ostās, reidā, upēs, ezeros.
pupēns Neliels pups; arī pups.
iemetakls Neliels tīkls, kuru iegremdē upē vai ezerā un parasti atstāj pa nakti; iemetekls.
krācis Neliels ūdenskritums upē vai grāvī.
aizlīcis Neliels upes līcis pie lēzeniem krastiem ar lēnu, bieži vien pat pretēju straumi, kuru veido asi gultnes pagriezieni un izvirzīti zemesragi.
mārkāja Neliels zvēriņš pie upēm, purvā, gandrīz kā ķirzaka, ar to baidīja bērnus, bet neviens nav redzējis; mārskāja.
mārskāja Neliels zvēriņš pie upēm, purvā, gandrīz kā ķirzaka, ar to baidīja bērnus, bet neviens nav redzējis.
plācenītis Neliels, apaļš kādas (piemēram, biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, kas ir cepts pannā uz pavarda virsmas.
krēpa Neliels, garens veidojums, piemēram, kupena, siena vāls u. tml.
klimpa Neliels, ieapaļš veidojums no citiem pārtikas produktiem (piemēram, no kartupeļiem).
uzjume Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
uzjumis Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
uzjums Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
ķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams rupja auduma maiss barības ievietošanai; neliels maiss; auzu maiss.
zirgķesele Neliels, zirgam kaklā uzkarams rupja auduma maiss barības ievietošanai.
ķalsa Nelielu priekšmetu (ogas, kartupeļi) kaudze; ķelsis.
Amboina nelielu salu grupa (_Amboyna Cay_), Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā, Malaizijas un Filipīnu strīdus teritorija; vjetnamiešu - Anbana (_An Bang, Đảo_).
Abroļuša arhipelāgs nelielu salu grupa Atlantijas okeānā (_Abrolhos, Arquipélago dos_), Dienvidamerikas piekrastē, Baijas štata dienvidos.
Ambergrisu salas nelielu salu grupa Atlantijas okeāna rietumos (_Am bergris Cays_), Kaikosu salu dienvidos, Tērksas un Kaikosas teritorija.
Amakusas salas nelielu salu grupa Austrumķīnas jūrā (_Amakusa-shotō_), rietumos no Kjusju salas.
Ertholmene nelielu salu grupa Baltijas jūrā, \~20 km uz ziemeļaustrumiem no Bornholmas salas, Dānijas teritorija.
Lonalaida nelielu salu grupa Baltijas jūrā, Sāmsalas rietumu piekrastē, Igaunijā.
Ānthonas salas nelielu salu grupa Bāndona līcī (_Ang Thong, Mu Ko_), Siāmas līča rietumos, Taizemes teritorija.
Agalegas salas nelielu salu grupa Indijas okeānā (_Agalega Islands_), Maurīcijas teritorija.
Alfonsa salas nelielu salu grupa Indijas okeānā (_Alphonse Group_), Seišelu teritorija.
Albukerkes salas nelielu salu grupa Karību jūras rietumu daļā (_Albuquerque, Cayos de_), Kolumbijas teritorija.
Kasketas nelielu salu grupa Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, tās Oldernijas apgabala rietumos.
Skeligroku salas nelielu salu grupa rietumos no Aiveras pussalas Īrijas rietumos.
Allirahu nelielu salu grupa Rīgas jūras līča ziemeļrietumos pie Sāmsalas (Sāremā), Igaunijas Sāremā apriņķa teritorija.
Anthojas salas nelielu salu grupa Siamas līča austrumos (_An Thới, quần đảo_), Vjetnamas teritorija.
Tūsenejanes arhipelāgs nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga dienvidos, uz dienvidiem no Edža salas.
Vaigatejanes salas nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga Hinlopena šauruma dienvidu daļā.
Šuejanes salas nelielu salu grupa Špicbergenas arhipelāga Ziemeļaustrumu Zemes ziemeļos.
Aju salas nelielu slu grupa Klusā okeāna Halmaheras jūras ziemeļaustrumos (_Ayu, Kepulauan_), Indonēzijas Rietumpapua štatā.
organizētā noziedzība nelikumīgi veiktas plānotas un vadītas darbības, ko īsteno noziedznieku grupas peļņas, kontroles un ietekmes gūšanai.
krāšņā neļķe neļķu suga ("Dianthus superbus"), Latvijā aizsargājama.
kartupeļu nematode nematožu klases suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu globodera.
hologēns Nemetāls, vienvērtīgs periodiskās sistēmas VII grupas ķīmiskais elements (fluors, hlors, broms, jods, astats), kas ar metālu veido sāli.
briganti Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; brigani.
brigani Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; briganti.
šķeltnains Nemiltīgs, kas vārot nekļūst mīksts (zirņi un pupas).
rūšrāceņi Nemizoti novārīti kartupeļi.
cēls Nemizots (par kartupeļiem); nesamalts (par graudiem).
Ņomana Nemuna, upes nosaukums tās augštecē Baltkrievijā.
Jodupe Nemunēļa labā krasta pieteka Lietuvā, augštecē ir Elkšņu un Aknīstes pagasta robežupe, iztek no Rūķu purva.
plāces Nenobriedušas zirņu un pupu pākstis.
NSILA Nenomācama insulīnveida darbība (angļu "nonsuppressible insulin-like activity").
ķepauši Nenormāli lieli priekšmeti (piemēram, kartupeļi).
jebkāds Nenoteikts (kādā grupā); vienalga, kāds.
jebkurš Nenoteikts (no noteiktas cilvēku grupas); vienalga, kurš.
jebkurš Nenoteikts (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas); vienalga, kurš.
slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā).
Nundzjana Neņdzjana, upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Nunjiang").
Ičas apmetne neolīta apmetne (3.- 1. gt. p. m. ē.) Balvu novadā, Ičas upes lejtecē; agrā neolīta keramika, ķemmes-bedrīšu, auklas un tekstila keramika, akmens, kaula, krama rīki, dzintara priekšmeti.
Akali Neolīta un bronzas laikmeta apmetne (3.-1. gt. p. m. ē.) Igaunijas austrumu daļā, Emajegi upes krastā.
neona zivtiņa neontetra - karpveidigo kārtas haraciju dzimtas akvārija zivs, 3-5 cm gara, spilgtās krāsās; savvaļā mīt Dienvidamerikas upēs.
UPS Nepārtrauktā barošana (angļu val. "uninterruptible power supply").
stampāties Nepārtraukti kustēties, lidināties augšup un lejup (parasti par odiem).
dubļains Nepatiess, ļauns, arī rupjš.
klambas Nepatīkami klabošas koka tupeles.
impertinence Nepieklājība, rupjība, bezkaunība.
dimma Nepieklājīga un rupji runājoša sieviete.
trekns Nepieklājīgs, aizskarošs (par vārdiem, tekstu); arī rupjš (7).
neglīts Nepieklājīgs, arī rupjš.
raupjš Nepieklājīgs, nesmalkjūtīgs; arī rupjš (7).
sālīts Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem).
sāļš nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteicieniem); sālīts (3).
necenzēts Nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteikumiem).
piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem).
rupjība Nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens; nepieklājīga, rupja izturēšanās, uzvedība.
dumš Nepieklājīgs, rupjš.
prasts Nepieklājīgs, rupjš.
eskarps Nepilna profila prettanku grāvis, norakums, ko ierīko nogāzē vai upes krastā uz pretinieka pusi.
cistokoleja Nepilnīgi pazīstamo ķērpju grupas ģints ("Cystocoleus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
geosiphon Nepilnīgi pazīstamo ķērpju grupas ģints.
anamorfsēnes Nepilnīgi pazīstamo sēņu grupa.
Phyllosticta aceris nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz kļavām.
Phyllosticta coryli nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz lazdām.
Phyllosticta fraxinicola nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz ošiem.
hifomicētes nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas klase ("Hyphomycetes"), sēnes, kurām attīstās tikai bezdzimuma vairošanās sporas (sk. konidijas), ir saprofīti un parazīti, \~930 ģinšu, \~7500 sugu, Latvijā konstatētas \~85 ģintis, \~365 sugas.
katakrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgas svārstības sfigmogrammas līknes lejupeja daļā.
katadikrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgs papildsitiens sfigmogrammas līknes lejupeja daļā.
Vilija Nēres upes nosaukums, tās augštecē, Baltkrievijā.
slikti Nesaskaņā, nesaticībā (dzīvot), tā, ka ir sliktas savstarpējās attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
neskatīties zobos nesaudzēt, netaupīt.
kā miesnieks nesaudzīgi, nežēlīgi, rupji.
supramorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supermorfēma.
supermorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supramorfēma.
bokšterēt Neskaidi, saraustīti runāt; šļupstēt.
piesist mēli neskaidri izrunāt (kādas skaņas); arī šļupstēt
mokstīties Neskaidri runāt, šļupstēt.
bokšķerēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
boksturēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
boksturot Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt.
švipstiski Neskaidri, šļupstot.
panaglutinīns Nespecifisks aglutinīns, kas aglutinē visu grupu eritrocītus.
adiadochokinēze Nespēja ātri izdarīt secīgas antagonistiskas kustības, piem., pronāciju un supināciju, fleksiju un ekstensiju; novēro smadzenīšu slimībās.
ananabāzija Nespēja kāpt augšup.
afrāzija Nespēja runāt vispār slimīgu ideju, halucināciju, stupora ietekmē.
hiperons nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir lielāka par nuklona masu; ir zināmas četras grupas - lambda (λ), sigma (Σ), ksī (Ξ) un omega (Ω).
netaupīgi Netaupīgs.
vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi (ko darīt); arī čakli (ko darīt).
(ar) sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi (ko darīt); arī čakli (ko darīt).
melnās miesās netaupot spēkus, smagi (strādāt, pūlēties).
nostrādāt melnās miesās netaupot spēkus, smagi strādāt.
nostrādāties melnās miesās netaupot spēkus, smagi strādāt.
strādāt vaiga sviedros, arī sviedriem vaigā (arī strādāt melnās miesās) netaupot spēkus, smagi strādāt.
akcīzes nodoklis netiešs vai tiešs nodoklis, ko valsts uzliek atsevišķām preču grupām, piemēram, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, dārgmetāliem, lai gūtu papildienākumu valsts budžetā no izstrādājumiem, kas nav pirmās nepieciešamības preces.
atsacīties Netīkot, necensties (pēc kā); arī ziedot, upurēt; atteikties.
atteikties Netīkot, necensties (pēc kā); iztikt (bez kā); arī ziedot, upurēt.
leska Netīra skranda, driska; lupata.
ķauzains Netīrs, kraupains.
šerve Netīrumi, kreve, kraupe.
alternatīvā medicīna netradicionālās medicīnas metodes diagnosticēšanā un slimību ārstēšanā, piemēram, akupunktūra, homeopātija, autogēnais treniņš, meditācija, joga.
Ābels Nevainīgs cietsirdības upuris.
mikropretestība Nevardarbīgā pretestība, ko veic atsevišķi cilvēki vai ļoti nelielas, bieži vien pagaidu grupas.
paklambāt Neveikli iet (kādu brīdi); kādu brīdi staigāt koka tupelēs.
klabāns Neveikls, ļengans vīrietis, kurš staigā koka tupelēs.
anizostēnisks Nevienādi spēcīgs; attiecīgs uz diviem nevienādi spēcīgiem muskuļiem vai muskuļu grupām, agonistiem un antagonistiem.
varas disbalanss nevienlīdzīgs varas sadalījums starp indivīdiem vai sociālajām grupām; var ietekmēt lēmumu pieņemšanu, kas atkarīga no iesaistīto pušu varas potenciāla.
olongadži Ngadži - dajaku cilšu grupa Indonēzijā.
metilantranilāts NH~2~C~6~H~4~COOCH~3~, metilgrupa, daudzu ēterisko eļļu smaržīgā sastāvdaļa, izmanto arī kā satāvdaļu smaržās un iedeguma losjonos, var radīt ādas kairinājumus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
dorupnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Dorupe" iedzīvotāji.
Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna.
Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
remonstranti Nīderlandes kalvinistu reliģiski politiska grupējuma pārstāvji, kas noraidīja kalvinisma mācību par predestināciju.
arminieši Nīderlandes kalvinistu reliģiski politisks grupējums 17. gs. sākumā, kas noraidīja kalvinisma mācību par predestināciju.
gomaristi Nīderlandes kalvinistu reliģiski politisks grupējums 17. gs. sākumā.
tribīnisti Nīderlandes Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (NSDSP) kreisā spārna grupējuma pārstāvji (1907-1918).
Frestjanka Niedrupīte, Kiras pieteka.
Nīdrupīte Niedrupīte, Kiras pieteka.
Trostjanka Niedrupīte, Kiras pieteka.
Nedruška Niedruška, Svētupes pieteka.
Ņiedruška Niedruška, Svētupes pieteka.
pupauss Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird; pupausis.
prurigo Niezulis, grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi - mezgliņi un pūslīši.
Bani Nigēras labā krasta pieteka Mali, veidojas no satekupēm Baules un Bagoes Kotdivuāras teritorijā, garums - 416 km, kopā ar Bauli \~900 km, lejtecē vairākas attekas un starptekas, plaša applūdumu zona.
Mutulīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, augštece Brantu pagastā, garums - 26 km, kritums - 152 m, lejtecā \~1,5 km ir Smiltenes un Valmieras novada robežupe.
songaju valoda Nīlas-Sahāras valodu saimes valoda, kas veido atsevišķu bantu saimes grupu, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
mūta Nimfa, ko Jupiters pļāpības dēļ padarīja mēmu.
Nīna Nīne, upe Lielbritānijā.
denitrācija Nitrogrupas atņemšana kādam savienojumam.
Kurns Nivhu (Sahalīnas ziemeļi) mitoloģijā - Visuma saimnieks, kurš radījis zemi, upes un mežus, apbraukājot Visumu briežu pajūgā.
kulta vietas no apkārtējās vides norobežotas vietas, ko cilvēki senatnē izmantoja reliģiski maģisku rituālu veikšanai (upurēšanai, dievu pielūgšanai).
kristālmasa No attīrīta, iebiezināta cukura sīrupa vārīta pārsātinātas koncentrācijas masa, kurā, pievienojot kristalizācijas centrus (pūdercukuru), veidojas cukura kristāli.
holofāns No caurspīdīga stikla presēts kupols, ko lieto dažādās apgaismošanas ierīcēs gaismas atstarošanai, laušanai un izkliedēšani.
apkārtējās vides faktori no cilvēka, sociālās grupas neatkarīgi, ārēji notikumi, sociālie apstākļi, kas ietekmē personas pašrealizācijas , socializācijas, sociālās funkcionēšanas mehānismu.
deputātu grupas no deputātu vidus izveidotas grupas (sastāvā ne mazāk kā 3 cilvēki), lai veicinātu sadarbību un uzturētu sakarus ar citiem parlamentiem.
grenadine No granātābolu sīrupa gatavots augļūdens.
grūdenis No grūstām kaņepēm, zirņiem vai pupām pagatavots ēdiens.
grūteņi No grūstām kaņepēm, zirņiem vai pupām pagatavots ēdiens.
veltene No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta rupjmaize.
zars No kāda kopuma atdalījusies grupa, vienība.
atkaļņu No kalna lejā; lejup.
nokalnis No kalna lejup.
kartupeļu ploška no kartupeļa izgatavota tauku lampiņa.
mīkle No kartupeļiem un miltiem gatavota cūku barība.
bukstinputra No kartupeļiem un putraimiem vārīta biezputra.
bukstiņputra No kartupeļiem un putraimiem vārīta biezputra.
trinīšputra No kartupeļiem un putraimiem vārīta biezputra.
piena šķaidiņi no kartupeļu un piena sacepuma pagatavots ēdiens.
Alpu rags no koka darināts kalniešu mūzikas instruments bez mēlītes, ko iekļauj metāla pūšamo mūzikas instrumentu grupā.
buncis No koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli.
bunka No koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli.
buņķis No koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli.
dečš No lupatām austa sega, ko klāja kamanās un ar ko apsedz zirgu.
lakataine No lupatām austa sega.
lupatlellis No lupatām darināta lelle.
lampains No lupatām gatavots, austs.
kakarnieks No lupatām izausta sega.
rupjš kā pelavu maiss no ļoti rupjas, mazvērtīgas šķiedras austs.
rupjš kā maiss no ļoti rupjas, mazvērtīgas šķiedras austs.
ķidu zupa no mājputnu ķidām gatavota zupa.
biga No miltiem un piena savārīta putriņa, ko ēda pie gaļas vai kartupeļiem.
kājdrēbe No pakulām vai krāsainas linu dzijas austs rupjš palags, ko sedz gultas kājgalī.
kājpalags No pakulām vai krāsainas linu dzijas austs rupjš palags, ko sedz gultas kājgalī.
dižais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem; baltais sviests
baltais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem.
eknefijs No pērkona negaisa mākoņa lejup ejošas gaisa strāvas.
grūdienis No pupām un kartupeļiem ar sviesta vai linsēklu eļļas aizdaru pagatavots ēdiens.
centunculus No raibām lupatām darināts seno romiešu jokdaru tērps.
iejavine No rūgušas maizes mīklas (iejavas) vārīta skāba kartupeļu zupa ar pienu.
karaša No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta (parasti apaļas formas) maize.
plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
plada No rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis.
plade No rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis.
rupjmaize No rupja maluma rudzu miltiem cepta maize.
zopara kule no rupja taras auduma darināts maiss (paredzēts superfosfāta fasēšanai).
bušuruncis No rupjas dzijas adīts kamzolis.
bužuruncis No rupjas dzijas adīts kamzolis.
kluči No rupjiem miltiem gatavotas palielas klimpas.
kultnica No rupjiem rudzu miltiem pagatavots dzēriens.
lepuška No rupjmaizes mīklas gatavots plāns plācenis, ko parasti cep uz plīts riņķiem.
bāzekls No salmiem un lupatām pagatavots veidojums, piemēram, cauruma, plaisas piepildīšanai.
sangastieši No Sangastes ievesta kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
pluceņi No saplucinātām lupatām un adījumiem austs audums.
pašļaucīt No slapjas lupatas izspiest ūdeni.
igla No sniega blokiem būvēta kupolveida celtne - inuītu (eskimosu) mītne, kurā parasti dzīvo medību laikā, ieeja ar garu gaiteni, sienas izklātas ar ādām.
klinoīdā meningioma no spārnkaula mediālās daļas izejoša audzēja simptomu komplekss: oftalmoplēģija, supraorbitālas parestēzijas un sāpes, unilaterāls nesāpīgs eksoftalms, primāra redzes nerva atrofija bojājuma pusē, sastrēguma papilla pretējā pusē, ožas un garšas halucinācijas, personības pārmaiņas.
apmest kūleni no tupus stāvokļa pārmesties pār galvu.
knēdelis No vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa.
kardu dzija no vidēja rupjuma un garuma kokvilnas šķiedrām iegūta dzija.
iras No vilnas vai kokvilnas auduma izplūkātas lupatas.
apdēdēt No virspuses dēdēt, drupt, dalīties, irt.
plāne No zāles brīva vieta upē zvejošanai.
grūslis No zirņiem, kartupeļiem un kaņepēm sagrūsts ēdiens.
gals Nobeigums, beigu daļa (ceļam, upei, grāvim u. tml.).
skrejot noberzt miežu graudiem akotus; nošķirt rupjos graudus no sīkajiem.
biguzis Nobriedušu rupja maluma rudzu maizi sadrupina gabaliņos, pārlej ar ūdeni, kas saldināts ar medu (var pārliet ar ogu sulu vai saspaidītām dzērvenēm), ļauj ievilkties.
tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi; šādas nometnes karavīru grupa.
doss Nocietināta ugunspozīcija artilērijas vai strēlnieku grupu šaujamieročiem; dots.
nošķirt Nodalīt savrup, nodalot iekļaut atsevišķā grupā.
nošķelties Nodalīties savrup (piemēram, no kādas grupas).
nosašķirties Nodalīties savrup.
nošķirties Nodalīties savrup.
nogrupēties Nodalīties savrupās grupās.
atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
atsašķirties Nodalīties, nošķirties savrup no citiem.
virszemes ūdensobjekts nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls, grāvis vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms.
panckarāties Nodarboties ar lupatām, ietīties lupatās.
raftingot Nodarboties ar raftingu - braukt ar plostu pa straujām, trakojošām kalnu upēm.
stebene Nodeldēta slota, rīkste, strupa aste un tml.
Mārupes pagasts nodibināts 1925. g. pārdēvējot Bieriņu pagastu, pēc 2. pasaules kara teritorija palielinājusies četrkārtīgi, iekļaujot daļu bijušā Babītes pagasta (Mazcenas un Skultes apkaimi), bet neliela teritorija atdota Rīgai, pagasts atjaunots 1990. g., 2009. gadā pārveidots par atsevišķu novadu, bet 2021. g. iekļauts paplašinātajā Mārupes novadā.
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu.
poda Nodilis apģērbs, vecas drēbes, lupatas.
applēst Nodīrāt, izpostīt, pavisam aplaupīt.
nūdrabēt Nodrupināt, noraust.
iedrupt Nodrupt un iekrist (kur iekšā).
noduzēt Nodrupt.
iedziedāt Nodziedāt (dziesmu) un ieskaņot (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē).
nokrimst Noēst (cietu, barību), ar zobiem drupinot, smalcinot; nograuzt.
noskrubīt Noēvelēt, nogludināt ar rupjēveli.
snodara Nogriežamā drēbes mala (lupatiņa).
nošķira Nogrupējums, grupa (sabiedrībā).
kontinentālas nogulas nogulas, galvenokārt drupu ieži, arī ledāju nogulas.
kontinentālie nogulumi nogulumi, kas veidojušies uz sauszemes – upēs, ezeros ledāju un vēja darbības rezultātā.
piroklastiskie ieži nogulumieži, kas veidojušies no vulkāniskiem drupveida materiāliem.
nokākarāties Nokārstīties ar lupatām.
nokrist uz mutes Nokrist ar seju lejup pret ko.
nokrist uz mutes (retāk uz acīm) Nokrist ar seju lejup pret ko.
skābais lietus nokrišņi ar paaugstinātu skābuma līmeni (samazinātu pH vērtību), kas palielina skābumu augsnē un ūdenstilpēs, apdraudot dzīvību ezeros un upēs, kā arī izraisot mežu bojāeju; skābjlietus.
nokraupēt Nokrupt.
nokraupt Nokrupt.
Melnās jūras zemiene nolaidens līdzenums Melnās jūras un Azovas jūras piekrastē, starp Donavas deltu rietumos un Kaļmiusas upi austrumos, Ukrainā, augstums - līdz 150 m.
Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti).
pārlasīt Nolasīt, novākt (kādu, parasti ar kartupeļiem apstādītu, platību) vēlreiz, no jauna.
noknībāt Nolasīt, novākt (ko mazu, sīku, piemēram, kartupeļus).
nokrabināt Nolasīt, novākt (ko mazu, sīku, piemēram, ogas, kartupeļus).
9. Hērakla varoņdarbs Nolaupīja amazoņu valdnieces Hipolites jostu.
ekspīlācija Nolaupīšana.
izlaupīt Nolaupīt (daudz vai visu).
paprecēt Nolaupīt (faktiski aizprecēt).
izzagt Nolaupīt (kādu).
aiznest Nolaupīt (par plēsīgiem zvēriem un putniem).
izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.).
nogrebzdēt Nolīdzināt, novīlēt (ar rupju vīli).
lust Noliekties lejup; nokarāties (par ausīm).
nokņubt Noliekties, notupties.
nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu); nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
skārbalāt Nolietojoties saplīst, kļūt lupatainam.
atlikt Nolikt atsevišķi, lai saglabātu, pataupītu.
pārlupināt Nolobīt (mizu, piemēram, pupām, sīpoliem).
noiet Nolobīties, nolupt, atdalīties.
pielupināt Nolupināt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielupināt Nolupināt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
savmaļus Nomaļus, savrup; savmaļ.
elēnijs Nomierinošs līdzeklis, kas pieder pie trankvilizatoru grupas; mazina baiļu un trauksmes sajūtu, nomāc muguras smadzeņu refleksus un pazemina skeleta muskuļu tonusu.
salaupīt Nomizot (daudz novārītu kartupeļu).
apskust Nomizot (daudzus, visus nevārītus kartupeļus, daudzas, visas nevārītas saknes).
noskust Nomizot (nevārītus kartupeļus, nevārītas augu saknes).
aplaupīt Nomizot (piemēram, vārītus kartupeļus, pupas, olas).
kancināties Nomocīties, taupīgi apieties.
iebraukt purvā Nonākt strupceļā, piedzīvot neveiksmi.
supats nonēsāta apģērba gabals, lupata.
noputot Noņemt putas (parasti buljonam, sīrupam).
putināt noņemt putas no gaļas zupas, kad tā sāk vārīties.
aizpelnīt Nopelnīt, ietaupīt, iegūt.
noļengāt Nopelt, izbārt, laupīt godu.
puplājs Nopļauts pupu lauks.
pupaine Nopļautu pupu lauks; pupājs; pupāja.
izpulgot Nopulgot, laupīt godu, piesmiet, izvarot.
starp Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību.
amino- Norāda uz aminogrupu NH~2~.
katrs Norāda uz atsevišķu (dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi) no attiecīgās grupas.
no Norāda uz cilvēku, parasti sociālu, grupu, pie kuras kāds pieder, kura ir saistīta ar kāda izcelsmi; norāda uz profesiju, kuras pārstāvis kāds ir.
starp Norāda uz diviem cilvēkiem, divām cilvēku grupām, kuras saista savstarpēja darbība, savstarpējas attieksmes.
kurš Norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums.
ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas ir piederīgs pie kādas kopas, grupas.
pie Norāda uz grupu, kopumu, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
līdz Norāda uz kādas grupas, kopas robežām.
no Norāda uz kādas grupas, kopas robežām.
kifo- Norāda uz kupri, kuprainību.
kurš Norāda uz nenoteiktu dzīvu būtni (parasti no noteiktas grupas).
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
pa Norāda uz vienību, kas rodas, ja dala kādu grupu, kopumu, arī uz vienībām, kas veido kādu grupu, kopumu.
hapl- Norāda uz vienkāršu, parastu, savrupu.
haplo- Norāda uz vienkāršu, parastu, savrupu.
cian- Norāda uz zilu krāsu; uz ciāngrupu vai zilskābi.
ciān- Norāda uz zilu krāsu; uz ciāngrupu vai zilskābi.
ciano- Norāda uz zilu krāsu; uz ciāngrupu vai zilskābi.
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses).
lejpus Norāda, ka (kas) ir tuvāk par ko (citu) upes ietekai.
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā.
kontra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individuāli vai ar atsevišķu cilvēku grupu.
savrup- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savrups.
metilēn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilēngrupa.
metil- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilgrupa CH~3~.
nokast Norakt (kartupeļus), novākt.
nomaukt Norakt (kartupeļus).
noraki Norakta vieta, piem., kartupeļu laukā, norakumi.
eksogāmija Norma, kas aizliedz stāties laulībā ar savas (radinieku, lokālās vai statusa) grupas piederīgajiem.
endogāmija Norma, saskaņā ar kuru laulības jāslēdz noteiktas (radinieku, lokālās vai statusa) grupas ietvaros.
platība Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas).
ieslēgties Norobežoties (piemēram, nelielā cilvēku grupā, sevī).
aizgalds Norobežots nodalījums lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai bez piesiešanas grupās vai individuāli.
atkast Norokot (kartupeļus), attīrīt, atbrīvot platību, ceļu.
Norupe Norupīte, Ogres pieteka.
Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā.
kveni Norvēģijas somi - etnogrāfiska grupa Norvēģijas ziemeļos (kopš XVI-XVIII gs.), runā norvēģu valodas dialektā, daļa somu valodas dialektā un sāmu valodā, asimilējas ar norvēģiem, ticīgie - luterāņi.
relatīvais raupjums nosacīta hidrauliskā raupjuma skaitļa attiecība pret caurules diametru; lieto hidrauliskos aprēķinos.
laika Nosacīta suņu šķirne; Krievijā šis nosaukums tiek piedēvēts visiem suņiem, kam ir stāvas ausis, aste ritenī un kupls kažoks.
endogēnie mirstības cēloņi nosacīti izdalītas mirstības cēloņu grupas no slimībām, kuras galvenokārt rodas organisma iekšējo procesu gaitā.
eksogēnie mirstības cēloņi nosacīti izdalītas mirstības cēloņu grupas, kuras saistītas ar apkārtējās vides un ārēju apstākļu iedarbību (nelaimes gadījumi, saindēšanās, infekcijas un parazītiskās slimības).
smagie minerāli nosacīti nodalīta minerālu grupa, kuru blīvums lielāks nekā visvairāk izplatītajiem iežveidotājiem minerāliem - kvarcam un laukšpatiem (~2700 kg uz kubikmetru).
zvaigznājs Nosacīts debess apgabals ar zvaigžņu grupu.
Augšogre Nosacīts reģions Ogres upes augštecē.
nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos.
pārsaukt Nosaukt, minēt no kādas grupas, kāda kopuma (daudzus vai visus).
talka Nosaukums aicinātu kaimiņu kopdarbam lauku sētā, pie kam darbu beidzot saimnieks cienā dalībniekus ar dzērieniem, bet saimniece ar kuplu mielastu, kura laikā notiek apdziedāšanās un pēc tam viesīga sadzīve ar dejām un rotaļām.
aksu Nosaukums kalnu upēm ar dzidru ūdeni Eirāzijā no Balkānu pussalas līdz Altajam un Centrālāzijā.
asinsloks Noslēgta asinsvadu grupa organismā.
kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos.
vodeviļa noslēguma kuplejas izrādē, kurās humoristiskā veidā pausta izrādes morāle.
obžaķ Noslēpt daļu nolaupītā, apkrāpt, dalot kriminālguvumu.
otnačiķ Noslēpt daļu nolaupītā.
otžariķ Noslēpt daļu nolaupītā.
taumēt Nosmelt putas (no zupas).
iedalīt Nosūtīt, norīkot (darbā, pasākumā); likt atrasties (kādā vienībā, grupā); arī ieskaitīt.
izolācija Nošķiršana, savrup novietošana, karantīna.
grupējums Nošķirta, savrupa (cilvēku) apvienība kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā; nogrupējums.
atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus; palikt savrup.
nošļaust Nošļaukt, nošļaupt.
nošļaupēt Nošļaupt.
šļaubi Nošļaupti baļķi pie jumta.
nošļerpēt Nošļupstēt.
locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.
grupēšana Nošu rakstā atsevišķu sīkāka dalījuma nošu apvienošana (ar slitām) grupās.
nogvelzt Noteikt, pateikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības).
vesels Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa; veselums (1).
vienots vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
viens vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
veselums Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
loks Noteikta (cilvēku) grupa.
šķirne Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām.
virzība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, arī sabiedrības grupas, tās darbības, interešu u. tml.) attīstība, veidošanās kādā virzienā, vērstība uz kādu objektu, mērķi.
loks Noteikta (procesu, parādību) grupa; apjoms, sfēra (piemēram, parādības, procesa izplatībai, ietekmei).
tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; arī paraža (1).
pārstāvētie Noteikta iedzīvotāju grupa, kas kādu ievēlētu vai ieceltu amatpersonu uzskata par savu pārstāvi, kurš jūt atbildību pret viņiem.
princips noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
aizsargjosla Noteikta platuma zemes josla gar upēm, ezeriem, jūru, kur nav atļauta būvniecība.
tipfigūra Noteikta reģiona iedzīvotāju vienas dzimumvecumgrupas daļas, kas parasti pārstāv vairāk par 0,1%, standartizēta vai tipizēta, ar vadmēru samērības robežgarumu intervālu centriem definēta lieluma figūra; apģērbu rūpnieciskajā ražošanā un tirdzniecībā lietojamos parametrus atveido lielummēru tabulās, manekenos, apģērbu datorizētās konstruēšanas sistēmu datu bāzēs.
klasifikators Noteiktā veidā sakārtotu, grupētu uzziņu rādītājs.
siltumprasība Noteiktai augu vai dzīvnieku grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
trupa Noteiktai darbībai angažētu cilvēku grupa (parasti skatuves mākslā).
kariotips noteiktai sistemātiskai grupai raksturīgākais hromosomu komplekta morfoloģisko īpašību kopums.
mērķa grupa noteiktām pazīmēm un kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru tiek vērsta: 1) sociālā politika un sociālo pakalpojumu sistēma; 2) sociālā darba makrolīmeņa un mezolīmeņa prakse; 3) izpēte.
klientu mērķgrupa noteiktām pazīmēm/kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru potenciāli tiks virzīta sociālā darba intervence vai arī uz kuru jau ir vērsts sociālais darbs konkrētā institūcijā vai organizācijā.
darbaspēka potenciāls noteiktas kvalitātes darba daudzums, ko spēj veikt sabiedrība vai cilvēku grupa, ņemot vērā darbaspēka izglītību, zināšanas, kā arī sasniegto zinātnes un tehnikas attīstības pakāpi.
supervizors noteiktas profesionālās nozares speciālists, kurš papildus ir ieguvis supervizora kvalifikāciju un ir tiesīgs veikt supervīziju.
hidroloģiskā rajonēšana noteiktas zemes virsas platības (upju baseinu) iedalīšana apgabalos (rajonos) ar viendabīgu virszemes un pazemes ūdeņu hidroloģisko režīmu.
platforma Noteikti formulēta darbības programma, prasību, uzskatu kopums (piemēram, politiskai partijai, šķirai, sociālai grupai).
atslēgvārds Noteikts vārds vai vārdu grupa programmēšanas valodā, kam ir īpaša nozīme kompilatora vai interpretatora darbībā.
saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
sociālā darbinieka profesionālās lomas noteiktu darbību un pienākumu kopums, kas tiek izraudzīts, īstenots un kombinēts kā viens no elementiem sociālā darbinieka mijiedarbībā ar indivīdu, grupu, kopienu.
atbilstības kritēriji noteiktu indikatoru, prasību kopums kādas mērķa grupas vai klientu mērķgrupas atlasei; sociālās aizsardzības sistēmā tādējādi nosaka, kas ir tiesīgs saņemt sociālos pabalstus vai pakalpojumus.
bandhā Noteiktu muskuļu grupu, visbiežāk sfinkteru sasprindzināšana jogas praksē, kas sekmē smalko enerģiju saglabāšanu, aizkavē sēklas noplūdi, paildzinot orgasmu.
Paramecium putrinum notekūdeņu tupelīte.
Garozes kauja notika 1287. g. 26. martā pie Lielupes pietekas Garozes ("ad locum Grose"), kurā zemgaļi (~1400 vīru) ielenca krustnešu karaspēku (~500 vīru) un to sakāva.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem.
nobačāt Notīrīt ūdenī iebārtus kartupeļus, grūstot tos ar koku.
notrupināt Notrupēt.
notrupt Notrupēt.
aptupināt Notupināt.
aptupēt Notupjoties izkārnīties.
aiztupties Notupties (aiz kā, kam priekšā).
aiztupēt Notupties aiz kaut kā.
aiztupēt Notupties kādam (vai kaut kam) priekšā.
sačupt Notupties un sarauties kamolā.
aptupties Notupties zem kā.
aptupēt Notupties.
aptupēties Notupties.
datupties Notupties.
nosatupties Notupties.
notupt Notupties.
patupt Notupties.
praids noturīga 6-12 īpatņu grupa lauvu populācijā (parasti ar vienu barvedi).
stiprs Noturīgs, stabils (par cilvēku grupu, apvienību).
dzīvesveids Noturīgu, tipisku darbību kopums (cilvēka, sociālo grupu, tautu) dzīvē.
Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu.
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu.
Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu.
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu.
ņemt kartupeļus novākt kartupeļus.
uļbicaine novākts kartupeļu lauks.
pampāliens Novākts kartupeļu lauks.
tupenaite Novākts kartupeļu lauks.
tupinaite Novākts kartupeļu lauks.
patali Novalkāti apģērba gabali, lupatas.
Nouzenu strauts Novaziņa, Dūkšupes pieteka.
līklapu novellija novelliju suga ("Nowellia curvifolia"), sastopama samērā reti, gk. mitros un slapjos mežos, kā arī kūdreņos, uz trupošām skujkoku (egļu, priežu) kritalām pēc mizas atdalīšanās (retumis aug uz mizas).
Visuma izplešanās novērojamais attāluma pieaugums starp galaktiku grupām vai kopām, kura iespējamais cēlonis ir Lielais Sprādziens.
Vinodolski Novi Vinodolski - pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
saslēgt Novietojoties citam pie cita, izveidot (kopumu, grupu) ciešu, blīvu.
izveidot Novietojoties, sagrupējoties panākt, ka rodas (piemēram, rinda, aplis).
taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.); veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu).
notupināt Novietot tupus (kur, uz kā u. tml.); likt tupēt, atļaut tupēt (kar, uz kā u. tml.); arī nosēdināt (1).
pietupināt Novietot tupus (pie kā, kam klāt).
uztutināt Novietot, uzlikt (uz kā, kur augšā) un atbalstīt (pret ko); uztupināt.
līdzināties Novietoties tā, ka veidojas, parasti taisna, rinda, virkne (par cilvēku grupu).
satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupt.
satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupties.
notupties Novietoties tupus (kur, uz kā u. tml.); arī nosēsties (1).
aptupties Novietoties tupus (par cilvēkiem); notupties.
tupināties Novietoties tupus (satupties).
uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties (1).
pietupties Novietoties tupus stāvoklī; arī piesēsties (1).
tupties Novietoties tupus stāvoklī.
attupties Novietoties tupus; notupties (par cilvēku).
uzmesties Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam).
pupalajs novītušais pupu kātiņš, no kura pupiņas jau ir novāktas.
obščaks Noziedzīga grupējuma kopējā kase.
bandenieks Noziedzīgas grupas (bandas) loceklis, līdzdalībnieks.
bandinieks Noziedzīgas grupas (bandas) loceklis, līdzdalībnieks.
genocīds Noziedzīgi nodarījumi, kuru mērķis ir iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku (cilvēku) grupu (fiziski vai bioloģiski) vai tās kultūru.
gangsteris Noziedznieks, kas piedalās bandā, kura nodarbojas ar izspiešanu, šantāžu, slepkavošanu, cilvēku nolaupīšanu utt.
klans Noziedznieku grupējums, kas dažkārt veidojas uz radniecības pamata.
atklāts noziegums noziegums, par kuru ziņots iekšlietu iestādēm, par kuru pabeigta pirmstiesas izmeklēšana, visi materiāli, kas attiecas uz doto krimināllietu, nodoti tiesas rīcībā, un vainīgā persona vai personu grupa saukta pie kriminālatbildības.
kat- Nozīmē "lejup", "zem", "pēc", "pilnīgi".
kata- Nozīmē "lejup", "zem", "pēc", "pilnīgi".
piedalīšanās noziedzīgā grupējumā nozīmē, ka persona iesaistījusies grupējumā, kas izveidots, lai izdarītu vienu vai vairākus noziedzīgus nodarījumus.
normāldalītājs Nozīmīgs apakšgrupu paveids algebrā.
Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai.
ūdensartērija Nozīmīgs ūdensceļš, parasti upe; nozīmīga upe (kādā teritorijā).
dzīves cikls nozīmīgu dzīves posmu sērija, kuru piedzīvo persona vai iedzīvotāju grupa savas dzīves laikā.
Negeša Nuguša, upe Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidu daļā.
glikonukleoproteīns Nukleoproteīns, kurā ir ogļhidrātu grupa.
lūna Nule, nupat.
lūne Nule, nupat.
Nonni Nundzjana, upe Ķīnas ziemeļaustrumos ("Nunjiang").
nūle Nupat, nule.
nulei Nupat, nule.
laban Nupat, tikai saistījumā "patlaban".
tale Nupat, tikko kā.
nodrauvēt Nupat, tikko padarīt.
jule Nupat, tikko, patlaban.
nupatnās Nupat, tikko, patlaban.
nule Nupat, tikko.
tik tikko Nupat; arī nesen.
nupatan Nupat; tūliņ.
nupatanās Nupat; tūliņ.
nupatās Nupat; tūliņ.
nupatēm Nupat.
nupatēs Nupat.
nupatiņās Nupat.
Keregetasa Nura - upe Kazahstānā.
Karašoki Nura, upe Kazahstānā.
Paigoža Nura, upe Kazahstānā.
aškuni nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
dameli nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
kalaši nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
kati nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
paluri nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
parsuni nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
vaigeli nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
vamaji nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
Nurmižu upe Nurmižupīte, Gaujas pieteka.
Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte.
Novaziņa Nūvozine, Dūkšupes pieteka.
Novoziņa Nūvozine, Dūkšupes pieteka.
Nozina Nūvozine, Dūkšupes pieteka.
Nozins Nūvozine, Dūkšupes pieteka.
vaņamvezi Ņamvezi – tauta, dzīvo Tanzānijā, starp Viktorijas un Rukvas ezeru, valoda (ķinamvezi) pieder pie bantu saimes austrumu grupas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa – kristieši.
Ņemčika ezers Ņemčiks, ezers Andrupenes pagastā.
aplasīt Ņemot pa vienam nolaupīt, arī iznīcināt (daudzus vai visus).
prestācija Ņemšanas un došanas attiecības starp grupām, savstarpēja apveltīšana ar dāvanām.
Lejastunguska Ņižņaja Tunguska, upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā.
Bronksa Ņujorkas administratīvais rajons ("Bronx"), atrodas pilsētas kontinentālajā daļā, no Manhetenas to atdala Hārlemas upe, no Kvīnsas - Īstriveras šaurums, platība - 112 kvadrātkilometru, Fordemas universitāte (dibināta 1841. g.).
Audžila Oāze Lībijas tuksneša ziemeļos ("Aujila"), Džalo oāžu grupā, Lībijā, \~3000 iedzīvotāju.
Džaufa Oāze un apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī ("Al Jawf"), Lībijā, Kufras oāžu grupā.
Tuata Oāžu grupa (~20) Alžīrijas Sahārā, uz austrumiem no Šeša erga, administratīvais centrs - Adrara, sens oāžu zemkopības rajons, audzē dateļpalmas, graudaugus, tabaku, aitkopība.
Gurara Oāžu grupa Alžīrijas Sahārā ("Gourara"), lielākā apdzīvotā vieta - Tīmīmūna, Transsahāras karavānu ceļu mezgls.
Farāfira Oāžu grupa Lībijas tuksneša austrumos, Ēģiptē, atrodas dziļā ieplakā, kur izplūst \~20 saldūdens avotu.
Dahla Oāžu grupa Lībijas tuksneša austrumos, Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - \~180 km, platums - līdz 32 km), audzē dateļpalmas, eļļas augus, citrusus, graudaugus.
Kufra Oāžu grupa Lībijas tuksneša vidienē, Lībijas dienvidaustrumos, autoceļš savieno ar Bengazi ostu, audzē dateļpalmas, graudaugus, dārzeņus, lielākā oāze - Džaufra.
Baharija Oāžu grupa Lībijas tuksneša ziemeļaustrumos ("Bahariya"), Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - 95 km, platums - 40 km).
Siva Oāžu grupa Lībijas tuksneša ziemeļos Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - \~60 km, platums - \~16 km, 20-30 m zjl.), iedzīvotāji - gk. berberi.
Džalo Oāžu grupa Lībijas tuksneša ziemeļos, Lībijā, lielākā oāze - Audžila.
Tafilaleta Oāžu grupa Marokas dienvidaustrumos ("Tafilalet"), starp Atlasa grēdām un Giras hamādu, tektoniskā ielejā, ko šķērso izžūstošās upes Ziza un Gerisa, iedzīvotāji gk. berberi.
Tidikelta Oāžu grupa Sahāras vidienē ("Tidikelt"), pazeminājumā uz ziemeļrietumiem no Ahagara kalnu masīva, Alžīrijā, šķērso Transsahāras autoceļš.
Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru.
Bija Obas labā satekupe Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, garums - 301 km, iztek no Teļecas ezera.
klasteris Objektu grupa ar noteiktu iezīmju kopu.
klasters Objektu grupa ar noteiktu iezīmju kopu.
kārtošana Objektu kopas pārveide, grupēšana vai atlase pēc noteiktām pazīmēm.
grupa OMG objektu pārvaldības grupa (angļu "Object Management Group").
OMG Objektu pārvaldības grupa (angļu “Object Management Group”).
klasificējums Objektu sagrupējums (iedalījums) viennozīmīgi definējamās klasēs jeb kopās.
klasificēšana Objektu sagrupēšana (iedalīšana) viennozīmīgi definējamās klasēs jeb kopās.
Odra Odera, upes nosaukums Čehijā un Polijā.
Neise Oderas kreisā krasta pieteka ("Neisse"), tās vācu nosaukums, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums - 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Nisa Lužicka.
Nisa Lužicka Odras (Oderas) kreisā krasta pieteka, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums — 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Neise.
čipevi Odžibvi - indiāņu cilšu grupa ASV.
demisija Oficiāla (valdības, ministra, amatpersonas vai amatpersonu grupas) atteikšanās turpmāk izpildīt amata pienākumus.
kolēģija Oficiāli apstiprināta līdztiesīgu personu grupa - administratīva, rīcības vai padomdevēja institūcija.
muitas deklarācija oficiāls dokuments par kravu un citām vērtībām, kas tiek pārvestas pāri valsts (vai valstu grupās ārējai) robežai.
atsauksme Oficiāls raksturojums, novērtējums rakstveidā (par atsevišķa cilvēka vai grupas darbu).
dukcija Oftalmoloģijā acs kustība sāniski (abdukcija un adukcija), vertikāli (supradukcija un infradukcija) vai rotatoriski (ap priekšēji pakaļējo asi).
Dzirnavu grāvis Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, lejtecē arī robežupe ar Vircavas pagastu, garums — \~12 km.
dekarboksilācija Oglekļa dioksīda atšķelšana no organisko skābju (sevišķi aminoskābju) karboksila grupas.
aldozes ogļhidrāti ar brīvu aldehīdgrupu, piemēram, glikoze.
aminoalkohols Ogļūdeņradis, kura radikālī ūdeņraža atoms aizvietots ar aminogrupu.
alēni Ogļūdeņraži, kuru molekulā ir atomu grupa =C=C=C= ar divām dubultsaitēm pie viena oglekļa atoma.
benzantracēni Ogļūdeņražu grupa, kuras dažiem savienojumiem piemīt karcinogēnas, dažiem estrogēnas īpašības.
izoloģiskās rindas ogļūdeņražu grupas ar vienādu ogļūdeņraža skeletu.
parafīns Ogļūdeņražu grupas viela - daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
Ogrīte Ogres augšteces kreisā krasta pieteka Madonas novadā, Aronas un Liezēres pagasta robežupe.
Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe.
Bložupīte Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, lejtecē \~0,5 km Aronas un Liezēres pagasta robežupe, garums - 3 km.
Lobe Ogres kreisā krasta pieteka Ogres un Lielvārdes novadā, garums - 22 km, kritums - 20 m, iztek no Lobes ezera (dažkārt par augšgalu uzskata Bebrupi, kas ietek Lobes ezerā).
Virdzīte Ogres kreisā krasta pieteka, lejtecē Jumurdas un Liezēres pagasta robežupe \~5 km, augštece Aronas pagastā, garums - 8 km.
Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe.
Skolasupe Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, augštece Ķeipenes pagastā, šķērso arī Taurupes pagasta dienvidrietumu stūri, garums - 14 km; Skala; Skolas upe.
Taukātne Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Taurupes pagastā.
Aviekste Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā, Madlienas, Lauberes un Lielvārdes pagastā, vidustecē arī Lēdmanes un lejtecē Rembates pagasta robežupe, garums - 28 km, gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota.
līčupieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Līčupe" iedzīvotāji.
Braki Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Līčupe" otrs nosaukums.
ciemupieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Ciemupe" iedzīvotāji.
aderkasieši Ogres novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Aderkaši" iedzīvotāji.
bēvulēnieši Ogres novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Bēvulēni" iedzīvotāji.
lakstenieši Ogres novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Lakstene" iedzīvotāji.
taurupieši Ogres novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Taurupe" iedzīvotāji.
Aderkasskaja Ogres novada Taurupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Fistehlen Ogres novada Taurupes pagasta bijušais nosaukums.
Ohaija Ohaio upe ASV.
Kubango Okavango upes augšteces nosaukums Angolā.
Aknupe Oknupe - Bolupes pieteka Vīksnas pagastā.
nasturāns Oksīdu grupas minerāls, urāna rūda.
deokupācija Okupācijas pārtraukšana, pasākumi, kuru mērķis ir likvidēt okupāciju un tās sekas.
naglotais papēdis okupantu jūgs, režīms.
Sēliešu sils Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jāņupe" otrs nosaukums.
Moveša upe Olekšupīte, Sudalezera pieteka.
Gribiņu grāvis Olekšupītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
forpolimēri Oligomēri, kuru molekulās ir funkcionālas grupas, kas spēj piedalīties virkņu augšanas reakcijās un veidot lielmolekulārus savienojumus.
fajalits Olivīna grupas minerāls, tumši zaļā vai melnā krāsā, kristalizājas rombiskā singonijā.
olnēsātājkrupis Olnēsātājkrupji.
olnēsātājkrupji Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), \~5 cm gari bezastainie abinieki ar attīstītu rezonatoru; apaugļoto olu virtenes (garumā 80-170 cm) tēviņi aptin ap pakaļkājām un nēsā (3-7 nedēļas), līdz izšķiļas kāpuri, kas attīstās ūdenī; olneškrupji; olneši.
alytes Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints.
olneši Olneškrupji.
olneškrupis Olneškrupji.
Voloveca ezers Olovecas ezers Andrupenes pagastā.
olainiņa Oļiem bagātas upes vai strauta pievārds.
olainīte Oļiem bagātas upes vai strauta pievārds.
Olupīte Oļupe, Rikandas pieteka.
Oļupe Oļupīte, Abavas pieteka.
Omuļa Omuļupe.
Omulupe Omuļupe.
Ongermana Ongermanelvena, upe Zviedrijā.
Abācija Opatija - apdzīvota vieta Horvātijā, Piejūras-Kalnu županijā.
melnā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha atra"), kas aug uz gludās ošu un alkšņu gludās mizas, kam apotēciji ir blīvās grupās.
mainīgā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha varia"), kas uz lapu kokiem bieži sastopama visā Latvijā, tai gaišs laponis un iegareni, zaroti, bieži vien zvaigžņveida grupās sakārtoti apotēciji.
cekokolopeksija Operācija, kuras laikā aklo zarnu un augšupejošo resno zarnu piešuj pie vēdera sienas.
kriminālmeklēšana operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus, atklātu noziedzniekus, nolaupītās mantas u. tml.
piekļuves pilnvara operētājsistēmas "Microsoft Windows NT" iekšējā drošības karte, ko ģenerē tajā brīdī, kad lietotājs piesakās sistēmai, tajā ir lietotāja identifikators un visu to grupu identifikatori, kurās reģistrēts šis lietotājs; tā tiek piešķirta katram procesam, ko šis lietotājs iniciē.
dienvidu oposums oposumu dzimtas suga ("Didelphis marsupialis").
ēnu kabinets opozīcijas politiķu grupa (Lielbritānijā u. c.), kas uzrauga katrs savu valdības politikas jomu un gatavojas kļūt par ministriem iespējamā valdības maiņas gadījumā.
tropeolīns Oranždzeltenu skābo azokrāsvielu grupa, kuras lieto histoloģijā un par pH indikatoriem.
gūta Ordera sistēmā noslēdzošs, it kā pakarināts dekoratīvs elements cilindriskas tapiņas vai maza trīsstūra veidā, ko izmanto grupās.
Kuzupči tuksnesis Ordosas plato ziemeļu daļa Huanhes labajā krastā ("Kuzupchi"), Ķīnā, garums - 370 km, platums - 25-80 km, augstums - 1100-1700 m, smiltis, barhani (15-30 m augsti), ieplakās - solončaki, takiri, ezeri.
karbonskābe organiska skābe (piemēram, sviestskābe, dzintarskābe), kuras molekulā ir viena vai vairākas karboksilgrupas COOH
oksiskābes Organiska skābe ar vienu vai vairākām karboksilgrupām un hidroksilgrupām.
cukurs Organiska viela ogļhidrātu grupā.
teobromīns Organiska, sārmaina viela, ko satur kakao pupiņas, tējas lapas, kosmētikā izmanto kā ādas kondicionētāju.
vecupju alūvijs organiskas atliekas bagātīgi saturoši nogulumi, kas uzkrājas vecupēs, kur ūdens režīms ir līdzīgs ezderu ūdens režīmam.
izocianāti Organiskas vielas, kuru sastāvā ietilpst viena vai vairākas funkcionālas grupas -N=C=O, svarīgas izejvielas poliuretānu ražošanai.
diazonija savienojumi organiskas vielas, kuru sastāvā ir raksturīgā grupa R–N=N^+^–X^–^ (R – parasti ir aromātisks gredzens, bet X^–^ ir skābes anjons); plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
ksilidīni Organiski aromātiskās rindas savienojumi, kas satur NH2 grupu; iegūst, reducējot dažus nitrosavienojumus, lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
biozes Organiski savienojumi, kas pieder pie ogļhidrātu vienkāršākās grupas - monosaharīdiem un satur 2 oglekļa atomus molekulā.
spirts organiski savienojumi, kas satur -OH grupas; pēc šo grupu skaita izšķir vienvērtīgos un daudzvērtīgos spirtus.
diazoamīni Organiski savienojumi, kas satur atomu grupējumu -N=N-NH-.
ketēni Organiski savienojumi, kas satur grupējumu >C=C=O ar 2 kumulētām dubultsaitēm.
ortokarbonskābes Organiski savienojumi, kur pie viena oglekļa ir 3 hidroksilgrupas.
sulfoni Organiski savienojumi, kuros sēra dioksīda grupa ir saistīta ar 2 oglekļa atomiem.
nitrozosavienojumi Organiski savienojumi, kuru molekulā ir ar oglekļa atomu saistīta nitrzogrupa -N=O.
ketons Organiski savienojumi, kuru molekulā karbonilgrupa ir saistīta ar diviem oglekļa radikāļiem (piem., acetons).
diazosavienojumi Organiski savienojumi, kuru molekulai raksturīgs ar 1 oglekļa atomu saistīts diazogrupējums.
diketoni Organiski savienojumi, kuru molekulās ir divas karbonilgrupas.
nitrofenoli Organiski savienojumi, kuru molekulas ir nitrosavienojumu un fenolu funkcionālās grupas.
diazotāti Organiski savienojumi, kuru sastāvā ir arilgrupa un metāls.
diamīni Organiski savienojumi, ogļūdeņraži ar divām aminogrupām (NH2) molekulā.
steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piemēram, sterīni, D grupas vitamīni, hormoni.
nitrosavienojumi Organiskie savienojumi, kuru molekulā ir viena vai vairākas ar oglekļa atomiem saistītas nitrogrupas NO2.
aldehīdgrupa Organisko savienojumu grupa, ko iegūst, oksidējot spirtu.
amīdi Organisko skābju atvasinājumi, kuros hidroksils aizstāts ar aminogrupu.
ketogrupa Organiskos savienojumos - CO- grupa, kas saistīta ar 2 radikāliem.
nitrozogrupa Organiskos savienojumos sastopamā -N:O grupa.
vinilacetilēns Organisks acikliskas rindas savienojums, acetilēna derivāts, kas satur vinilgrupu CH2 = CH-; gāze ar sīvu smaku; polimerizējot vinilacetilēnu, iegūst polimērus, kurus lieto laku, līmes un sintētiskā kaučuka ražošanā.
floroglucīns Organisks aromātiskās rindas savienojums, fenols, kas satur trīs OH grupas, ko izmanto koksnes masas piejaukuma noteikšanai papīrā.
etils Organisks radikālis C~2~H~5~-; etilgrupa.
dinitrobenzols Organisks savienojums - benzols, kurā divi ūdeņraža atomi aizstāti ar nitrogrupām NO~2~; cieta, kristāliska viela, ko lieto tehnikā sprāgstvielu ražošanai.
dinitronaftalīns Organisks savienojums - naftalīns, kurā divi ūdeņraža atomi aizstāti ar nitrogrupām NO2; lieto dažu krāsvielu un sprāgstvielu ražošanai.
holesterīns Organisks savienojums (sterīnu grupas viela, holestāna atvasinājums) cilvēka vai dzīvnieku audos.
alkohols Organisku savienojumu grupa, kuru sastāvā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis; spirti.
lipīdi Organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un taukiem līdzīgas vielas, kam ir svarīga nozīme dzīvības procesos.
vecumgrupa Organismu grupa ar noteiktu vecumu.
sublitorālās cenozes organismu grupējumi, kas dzīvo jūru sublitorālē.
litorālās cenozes organismu grupējumi, kas dzīvo litorālē.
specializācija organismu īpaša piemērošanās eksistences apstākļiem, kura raksturīga kādai sugai vai zināmai dzīvnieku grupai.
partija Organizācija, kura pauž noteikta sabiedrības slāņa, šķiras vai sociālas grupas intereses, kurai ir sava darbības programma un kura noteiktu politisku mērķu sasniegšanai apvieno aktīvākos attiecīgā slāņa, šķiras vai grupas pārstāvjus.
nevalstiskas organizācijas organizācijas, kas darbojas sabiedrības un tās grupu interesēs un kuru saturiskā darbība nav pakļauta valsts pārvaldei, kā arī nav vērsta uz peļņas gūšanu vai reliģisko darbību.
kopienas organizācija organizatorisko pasākumu sistēma, lai palīdzētu indivīdiem, ģimenēm un grupām ar kopīgām interesēm vai dzīvojošām vienā ģeogrāfiskā vietā risināt sociālās problēmas un sasniegt sociālo labklājību plānotā kolektīvā darbībā.
radīt Organizējot, dibinot panākt, ka veidojas (kolektīvs, noteikta cilvēku grupa u. tml.).
noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
karš organizēta bruņota cīņa (starp divām vai vairākām valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām valsts, zemes iekšienē)
pilsoņu karš organizēta bruņota cīņa (starp šķirām, sociālām grupām) valsts iekšienē par varu valstī.
družīna Organizēta cilvēku grupa (kādam noteiktam uzdevumam); vienība, kopa.
ekspedīcija Organizēta cilvēku grupa, kas veic šādu ceļojumu.
vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem).
karagājiens Organizēta darbība (pret kādu cilvēku, sabiedrības grupu, arī pret kādu parādību).
kapella Organizēta kriminālgrupa.
krusttēvs Organizētas kriminālgrupas vadonis; mafijas boss.
krjostnijs Organizētas kriminālgrupas vadonis.
ONKAB Organizētas noziedzības un korupcijas apkarošanas birojs.
aprūpes programmas pieeja organizētu darbību kopums ar mērķi formalizēt un stiprināt veselības un sociālās jomas institūciju sadarbību kopienā, sniedzot atbalstu un aprūpi mazaizsargātām personām vai grupām, piemēram, cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, senioriem.
Meta Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Meta"), lejtecē Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - >1000 km, sākas Ziemeļrietumu Andos, Austrumkordiljerā.
Orinoka Orinoko, upe Kolumbijā un Venecuēlā.
simfoniskais orķestris orķestris, kas sastāv no stīgu, pūšamo un sitamo instrumentu grupām.
rošorvi Orošori - etnogrāfiska grupa Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā.
digori Osetīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas rietumu un ziemeļu daļā.
ironi Osetīnu etnogrāfiska grupa, veido šīs tautas lielāko daļu.
priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas pielāgota kuģu enkurvietai, iekraušanai un izkraušanai; viena no divām pāra ostām, no kurām priekšējā atrodas tuvāk jūrai, bet galvenā - netālu no upes ietekas jūrā; avanports.
Ostjora Ostera, upe Ukrainā.
Zārdsvalks Ostupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā.
Soltupe Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Saltupe.
Lācupe Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Lāčupe.
Borovka Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu un Rožupes pagastā, garums - 10 km.
Ošupe Ošupīte, Iesalnīcas pieteka.
Kemere Ošupīte, Sedas pieteka.
Ķemerupe Ošupīte, Sedas pieteka.
Gavieze Otaņķes upes augšteces paralēls nosaukums.
A Otrā asinsgrupa (ABO sistēmā).
Islandes sala otrā lielākā sala Eiropā, atrodas \~1000 km uz ziemeļrietumiem no Norvēģijas, vulkāniskas izcelsmes plakankalne ar lieliem ledājiem, no kuriem daudzas ūdeņiem bagātas upes plūst uz okeānu, ap 30 darbīgu vulkānu, gandrīz nav mežu.
Haiti Otra lielākā sala Lielo Antiļu salu grupā, platība - 76500 kvadrātkilometru, garums - 650 km, platums - 241 km, 17,5 mlj iedzīvotāju, augstākā virsotne - 3175 m.
Formentera Otrā lielākā sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija.
Mazā Ļahova sala otrā lielākā sala šajā grupā, platība - 1300 kvadrātkilometru.
Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci.
B Otrais labākais (savā grupā, šķirā u. tml.).
sekunde Otrais pamatstāvoklis (parade), uzbrukums un atbilde, paukojot (lejup un uz āru, turot rapieri ar nagiem uz leju).
otrop Otrup.
Otte Ottes dzirnavezers - uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers.
lielupnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Lielupe" iedzīvotāji.
upurozols Ozols, pie kura veic upurēšanas darbības.
burzināt Pa druscītei drupināt, sīki smalcināt.
slīdzobrats Pa dzenvārpstu aksiāli pārvietojams zobrats; virpās izmanto suporta piedziņā.
grupveidā Pa grupām, grupās.
pusgubu Pa pusei salīcis, sakupis.
pusgubus Pa pusei salīcis, sakupis.
pustupus Pa pusei tupus.
augstos toņos paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
daskust Pabeigt mizot (nevārītus kartupeļus).
putēt Pacelties augšup (no kā virsmas) un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām (kā) daļiņām u. tml.).
kāpiens Pacēlums (ceļā, ceļa posmā), augšupejošs ceļa posms.
šūkne Pacere upes krastā, kur vēžiem alas.
Štēburupe Pāces kreisā satekupe Dundagas pagastā; Štēburupīte; lejtecē Štēburgupe; augštecē Pieņupe.
Pieņupe Pāces satekupes Štēburupes augštece Dundagas pagastā.
sapiparot Padarīt (ko), parasti pārmērīgi, nepieklājīgu, rupju.
atsvabināt Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.); atbrīvot (2).
noārdēt Padarīt brūnu, arī raupju (ķermeņa daļu) - par sauli, vēju.
glēvināt Padarīt gļēvu, laupīt enerģiju; gļēvināt.
gļēvināt Padarīt gļēvu, laupīt enerģiju.
pakuplināt Padarīt kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
iekuplināt Padarīt kuplāku.
pabozt Padarīt kuplākus (matus).
kuplināt Padarīt kuplu vai kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
izkuplināt Padarīt kuplu, kuplāku.
kuplināt Padarīt lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
pakuplināt Padarīt mazliet lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
LEF Padomju Krievijā 20. gados izveidojies literātu grupējums (krievu "ļevij front"), kas literatūras (dzejas) vērtību uzlūkoja no praktiskās lietderības viedokļa.
Rudzātu pagasta teritorija padomju laika teritoriālajos pārkārtojumos daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota Rožupes pagastam, savukārt neliela daļa bijušā Turku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rudzātu pagastam.
etalonsaimniecība Padomju lauksaimniecības ražošanas uzņēmums, kas pārstāvēja noteiktu saimniecību grupu ar aptuveni līdzīgiem ekoloģiskajiem apstākļiem, ražošanas un ekonomiskajiem rādītājiem.
tautas saeima padomju okupācijas apstākļos 1940. g. 14.-15. jūlijā ievēlētā augstākā likumdošanas institūcija Latvijā, kas 1940. g. 25. augustā tika pārdēvēta par LPSR Pagaidu Augstāko padomi.
krievu laiki padomju okupācijas laiks (Latvijā).
14. jūnija deportācija padomju okupācijas varas īstenota masveidīga iedzīvotāju izvešana no Latvijas 1941. g. 14. jūnijā.
Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1941. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju.
Agapitova Padomju totalitārā režīma upuru masu kapu vieta Krievijā, Rietumsibīrijā pie Jeņisejas upes \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka, 20. gs. 40. un 50. gados tur nogalināti >50 izsūtītie Latvijas iedzīvotāji.
Kalējupe Padones strauta kreisā krasta pieteka Durbes pagastā; Kalēju upe; Kalēju strauts.
padrups Padrupans.
paberzt Padrupināt, pasmalcināt.
patrupināt Padrupināt.
gultne padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens.
balagāns Pagaidu celtne izrādēm (piemēram, tirgus laukumos); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek.
vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteikta kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
pagarinātas darba dienas klase pagarinātās dienas grupa.
Malienas pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Brencos, robežojas ar Jaunalūksnes, Mālupes, Jaunannas un Annas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Mālupes pagasta teritorijas rietumu daļā.
Jaunalūksnes pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Kolberģī, robežojas ar Ziemeru (Ziemera), Mārkalnes, Pededzes, Liepnas, Mālupes, Malienas, Annas un Alsviķu pagastu, kā arī ar Alūksnes pilsētu.
Jaunannas pagasts pagasts Alūksnes novada dienvidu daļā, robežojas ar Annas, Malienas un Mālupes pagastu, kā arī ar Balvu un Gulbenes novadu.
Mālupes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Jaunalūksnes, Liepnas, Jaunannas un Malienas pagastu, kā arī ar Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mahlup, krieviski — Malupskaja.
Liepnas pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Mālupes, Jaunalūksnes un Pededzes pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; bijušie nosaukumi: Lipnas pagasts, krieviski — Lipnovskaja.
Kalupes pagasts pagasts Augšaugavas novadā, robežojas ar Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kolup, krieviski - Kolupskaja.
Dubnas pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Višķu, Maļinovas un Kalupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Višķu, Kalupes un Līksnas pagasta teritorijā.
Vaboles pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Kalupes, Maļinovas un Līksnas pagastu; līdz 2. pasaules karam Vaboles pagasta teritorija ietilpa Līksnas pagastā.
Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja.
Maļinovas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Višķu, Biķernieku, Naujenes, Līksnas, Vaboles, Kalupes un Dubnas pagastu.
Susāju pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Viļakā, robežojas ar Viļakas pilsētu un Žīguru, Vecumu, Medņevas, Bērzkalnes, Vīksnas un Kupravas pagastu.
Vīksnas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Žīguru, Susāju, Kupravas, Bērzkalnes un Kubulu pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; pagasts nodibināts 1936. g. pēc tā teritorijas atdalīšanas no Balvu pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vīksnas pagasta rietumu mala pievienota tagadējam Kubulu pagastam, savukārt tagadējā Vīksnas pagastā iekļauta daļa bijušā Liepnas pagasta.
Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja.
Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja.
Stalbes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Raiskuma un Straupes pagastu, kā arī ar Limbažu un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stolben, krieviski — Stolbenskaja.
Drabešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vaives, Amatas, Līgatnes, Straupes un Raiskuma pagastu, kā arī ar Cēsu pilsētu.
Nīcgales pagasts pagasts Daugavpils novadā, kas izveidots 1936. gadā pēc atdalīšanās no Līksnas pagasta, robežojas ar Kalupes un Līksnas pagastu, kā arī ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu un Preiļu novadu.
Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja.
Dagdas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Ozoliņos (Ūzuleņos), gandrīz aptver Dagdas pilsētu (izņemot to pilsētas daļu, kas ir tieši Dagdas ezera krastā), robežojas ar Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastu.
Kastuļinas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Priežmalē, robežojas ar Grāveru un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Kapiņu pagasta dienvidrietumu daļā.
Andzeļu pagasts pagasts Krāslavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Ezernieku, Dagdas un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pirms 2. pasaules kara lielākā pagasta teritorijas daļa ietilpa Andrupenes pagastā, neliela daļa - Ezernieku pagastā.
Aulejas pagasts pagasts Krāslavas novadā, kas izveidojās 20. gs. 30. gados ar centru Grāveros, 20. gs. 20. gados šī teritorija bija Izvaltas pagasta sastāvdaļa; robežojas ar Andrupenes, Konstantinovas, Skaistas, Kombuļu, Grāveru un Kastuļinas pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Graverskaja.
Konstantinovas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andrupenes, Dagdas, Asūnes, Robežnieku, Skaistas un Aulejas pagastu.
Grāveru pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Kastuļinas, Andrupenes, Aulejas, Kombuļu, Izvaltas un Šķeltovas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aulejas pagasta teritorijā.
Skultes pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Mandegās, robežojas ar Liepupes, Limbažu un Vidrižu pagastu, kā arī ar Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Adiamunde, krieviski — Skuļtskaja.
Viļķenes pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Pāles, Katvaru, Limbažu, Liepupes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilkenhof, krieviski — Viļkenskaja.
Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja.
Jersikas pagasts pagasts Līvānu novadā ar administratīvo centru Upeniekos, robežojas ar Līvānu pilsētu un Rožupes pagastu, kā arī ar Vārkavas, Daugavpils un Jēkabpils novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Līvānu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā.
Sutru pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem pirmskara Vārkavas pagasta ziemeļu daļu.
Rudzātu pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes un Turku pagastu, kā arī ar Krustpils, Riebiņu un Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rudzatskaja.
Zaļesjes pagasts pagasts Ludzas novadā, aptver Zilupes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Pasienas, Istras, Lauderu, Nirzas un Brigu pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Pasienes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Briģu pagasta dienvidu stūri.
Nirzas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Zaļesjes, Lauderu, Rundēnu, Pildas un Isnaudas pagastu, kā arī ar Zilupes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nersesnsche, krieviski — Nerzenskaja.
Indrānu pagasts pagasts Madonas novadā (2009.-2021. g. Lubānas novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā) ar administratīvo centru Lubānas pilsētā, no trim pusēm aptver Lubānas pilsētu, robežojas ar Ošupes, Barkavas, Praulienas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu, kā arī ar Gulbenes un Balvu novadu.
Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja.
Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja.
Salas pagasts pagasts Mārupes novadā, robežojas ar Babītes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Jelgavas un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Holmhof, krieviski — Salaskaja.
Madlienas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Taurupes, Meņģeles, Krapes un Lauberes pagastu, kā arī ar Kokneses un Lielvārdes novadu; bijušie nosaukumi: Lielais pagasts, vāciski — Esenhof, krieviski — Lelaskaja.
Meņģeles pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Madlienas, Taurupes un Mazozolu pagastu, kā arī ar Ērgļu un Kokneses novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenwoga, krieviski — Altenvogskaja.
Ķeipenes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Taurupes, Madlienas, Lauberes un Suntažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Jaunķeipenes pagasts, vāciski — Kaipen, krieviski — Keipenskaja.
Rožkalnu pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Rimeicānos (teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Kalupes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Līvānu pagasta dienvidaustrumu malu), robežojas ar Upmalas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas un Līvānu novadu.
Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā.
Ozolmuižas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, izveidots 1990. gadā, robežojas ar Ozolaines, Silmalas, Sakstagala un Audriņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ozolaines pagasta ziemeļrietumu daļā un Makašēnu pagasta teritorijā Rēzeknes upes kreisajā krastā.
Pušas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Krāslavas un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Andrupenes pagasta rietumu daļu, Kapiņu pagasta ziemeļrietumu daļu un nelielu daļu Maltas pagasta teritorijas.
Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu.
Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja.
Smārdes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Lapmežciema, Slampes, Degoles, Tumes un Sēmes pagastu, Mārupes novadu, kā arī ar Jūrmalas un Tukuma pilsētu; bijušie nosaukumi: Ozolnieku pagasts, vāciski — Eckendorf, krieviski — Ekendorfskaja.
sazeijāt Pagatavot šķidru, vāju zupu.
kartiņbedre Pagrabam līdzīga bedre vai izbūve ar griestiem un smilšu apbērumu kartupeļu glabāšanai.
Līgatnes mākslīgās alas pagrabi, kas izkalti devona smilšakmeņos Līgatnes upes ielejā, lielākā daļa ir līdz 5 m dziļa telpa, kas bieži atzarojas no garām ejām, saskaitīti >150 atsevišķi pagrabi un 13 ejas ar 170 pagrabiem, pēc Gauja nacionālā parka nodibināšanas jaunus pagrabus veidot aizliegts.
brūnā pagrabsēne pagrabsēņu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas izraisa skujkoku un lapkoku koksnes brūno trupi.
pororoka Paisuma plūduma vilnis Amazones upē.
bors Paisuma vilnis, kura priekšējā nogāze kļūst gandrīz vertikāla un kurš ar lielu ātrumu izplatās pa upi uz augšu stāvas, putojošas bangas veidā.
sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā pakalpojumi, kas tuvināti ģimenes videi (aprūpe mājās, pakalpojumi dienas aprūpes centrā, servisa dzīvoklis, grupu māja (dzīvoklis) u. c.).
ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi pakalpojumi, ko ASV Nacionālajam zinātnes fondam sniedz liela ātruma pamattīkls, kurš savieno vairākus superdatoru centrus.
pūļpakalpojums pakalpojums, kura veikšanai iesaista plašas cilvēku grupas kopēja mērķa sasniegšanai.
lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupeja.
lejupeja Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupslīde (2).
lejupceļš Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupeja, lejupslīde (2).
grimt Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt (lejup).
balansēts datu posma piekļuves protokols pakešu komutācijas tīklu X.25 standartā noteiktais datu posma slāņa protokols. LAPB ir duplekss, asinhrons, simetrisks protokols.
kritināt Paklupināt, nogāzt.
aizlikt padeni, arī palikt padeni paklupināt.
noklupināt Paklupināt.
ņemt uz aci paklupt, nokrist
atklimt Paklupt, nokrist.
salumēties Paklupt, sagrīļoties.
salumt Paklupt, sagrīļoties.
apsavaltīs Paklupt.
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
hierarhija pakļautības kārtība dzīvnieku grupā, kurā indivīdu savstarpējās attiecības tiek stingri regulētas, t. i., vieni grupā dominē, citi – pakļaujas.
Pakuļu Pakuļu ūdenskrātuve - atrodas Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība - 172 ha, garums - 7 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha; Pakuļu HES ūdenskrātuve.
paraustīt (retāk noraustīt) plecus pakustināt plecus augšup lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
Sventāja Palangas pilsētas daļa, pie Sventājas upes ietekas Baltijas jūrā.
Palau Palau Republika - valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā (palauiešu val. "Belau", angļu val. "Palau"), platība - 508 kvadrātkilometri, 20879 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Melegeoka, administratīvais iedalījums 16 štatu.
Palavu Palau, valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā.
Jordānas Rietumkrasts Palestīnas Autonomijas daļa, "Fatah" grupējuma kontrolēta teritorija, galvaspilsēta - Rāmalla, platība - 5790 kvadrātkilometru, 2762500 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Izraēlu un Jordāniju, dienvidaustrumos apskalo Nāves jūra.
Gazas Josla Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība — 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra.
Palšče Palīce, Vārmes satekupe.
Palše Palīce, Vārmes satekupe.
pašterapija palīdzošajās profesijās strādājošo (sociālo darbinieku, psihoterapeitu, psihologu u. c.) personiskās terapeitiskās pieredzes iegūšanas un psihiskās veselības uzturēšanas process pie psihoterapeita vai psihologa, individuāli vai grupā.
putu (smeļamā) karote paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
putu smeļamā karote paliela, plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
megaloskops Palielinātājs spogulis; lupa sīku priekšmetu apskatei.
salu kalni palikšņi, kas izolēti vai nelielās grupās paceļas līdzenumos; veidojušies tektoniski stabilās teritorijās ilgstošas denudācijas rezultātā kādreizējās kalnzemēs vai plato vietās sausa klimata apgabalos.
aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam.
attapināties Palikt pāri, ietaupīties.
kukurot Palikt saliektā stāvoklī, tupuļot.
aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam.
pagaldīt Palobīt (piemēram, zirņus, pupas).
Pālupe Pālupīte, Viesītes pieteka.
pabeiga Pamatēdiena zupa.
grunts Pamatne, dibens (jūrai, upei, ezeram u. tml.).
profesionālās ētikas principi pamatnostādnes, kas noteic personas vai grupas rīcību darba vidē un līdzās noteikumiem un pieņēmumiem par kādas jomas profesionāļu savstarpējām attiecībām, attiecībām ar klientiem un sabiedrību kopumā nosaka profesionālās rīcības augstākos standartus.
kodolšāviņš Pamatnozīmes šāviņu grupas liela kalibra šāviņš, kurā ievietots kodollādiņš, nevis parastās sprāgstvielas.
pamirieši Pamiriešu tautas - tautību grupa, dzīvo augstkalnu ielejās Pamira rietumu daļā un austrumu nogāzēs, runā pamiriešu valodās, ticīgie - musulmaņi (šiīti).
sangliči Pamiriešu tautu iškašimu tautības etnogrāfiska grupa Afganistānas ziemeļaustrumos.
zebaki Pamiriešu tautu iškašimu tautības etnogrāfiska grupa Afganistānas ziemeļaustrumos.
paskust Pamizot (nevārītus kartupeļus).
pirkt Panākt (ko), sasniegt (kādu rezultātu), upurējot, parasti ko vērtīgu.
norobežot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paliek savrup, bez saiknes (ar ko).
savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku vai dzīvnieku grupa) neizklīst; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti āda, mati) kļūst mazāk raupjš, stingrs.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās.
sapostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās.
savrupināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst savrups.
sakuplināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakuplo (1).
sakuplināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakuplo (2).
vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
noskriedināt Panākt, ka (kas) noskrien (nokrīt) lejup, zemē.
uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu; uzsūtīt (2).
uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu.
novadīt Panākt, ka (upe, strauts u. tml.) aizplūst citā virzienā.
satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī sasēdināt.
gāzt Panākt, ka krīt (lejup).
uztupināt Panākt, ka novietojas tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēdināt.
Pendža Pandža, upe Afganistānā un Tadžikistānā.
Pjandža Pandža, upe Centrālajā Āzijā.
milzu pangasija pangasiju suga ("Neoarius berneyi"), kas dzīvo Ziemeļaustrālijas un Jaungvinejas upju piejūras apgabalos, tiek uzskatīts, ka šīs zivis savus mazuļus perē mutē - tēviņš ikrus nēsā mutē, līdz izšķiļas mazuļi.
pantenols Pantotēnskābes atvasinājums, organismā pārvēršas par pantotēnskābi, B grupas kompleksa vitamīnu; antistatiķis, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā.
Krančkalns Panūtas kalns - pilskalns Straupes pagastā; Panūtes kalns.
skulptūrmetode paņēmienu sistēma, kuru izmanto, lai palīdzētu indivīdam attēlot viņa domas, jūtas un pārdzīvojumus attiecībā uz ģimeni, sociālā darba komandu un citām sociālajām grupām, kurās cilvēks ir iesaistīts.
politiskais režīms paņēmienu un metožu kopums, ar kuru palīdzību valstī tiek īstenota vara; vēsturē pazīstamas divas politiskā režīma pamatgrupas: demokrātisks (parlamentārā demokrātija) un antidemokrātisks režīms (autoritārs, totalitārs).
papagaiļtulpes Papagaiļu tulpes - tulpju grupa, kurām raksturīgi lieli, ziedi ar robainām, viļņainām apziedņa lapu malām, kas atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes.
Umāra Paparzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 17 km, kritums - 80 m; Umara; Papardze; Prēdeļupe.
Lejas strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalncempju pagastā, garums — 8 km; Bačka; Ermiķu strauts; Ermiķu upe.
Dzelzupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 8 km; Dzelzupīte.
ezerene Paparžaugu grupas klase ("Isoetopsida"), heterospori lakstaugi, kuriem lapas rozetē, pie lapas pamata ir mēlīte (ligula 1(2)) un zem tās bedrītē atrodas sporangijs.
psilofīti Paparžaugu grupas nodalījums ("Psilophyta"), ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
indūzijs Paparžaugu lapas epidermas izaugums, kas pārklāj sporangijus un to grupas.
sievpaparde Paparžu klases dzimta ("Athyriaceae"), kuras pārstāvjiem sporangiju kopas sedz pusmēnesveida, nierveida, kupolveida vai ovāls plīvurs, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
Eifratas papele papeļu suga ("Populus euphratica").
kalandrētais papīrs papīrs, kas izlaists caur superkalandru, palielinot gludumu un spodrumu.
holenders Papīru fabrikās lupatu plucināmā mašīna.
valoda XML paplašināmās iezīmēšanas valoda (angļu "eXtensible Markup Language").
cirsoīdā aneirisma Paplašinātu asinsvadu (artēriju, vēnu un kapilāru) grupa, kas kā pulsējošs veidojums zem ādas visbiežāk atrodams apmatotajā galvas daļā.
lepidodendri Papržaugu grupas staipekņveidīgo klases staipekņu nodalījuma rinda ("Lepidodendrales"), 40-45 m augsti koki, \~100 sugu, izmiruši perma sākumā, to pāroglotās atliekas veido lielu daļu no akmeņogļu nogulumiem.
izaretināties Par cilvēku grupu.
pelēks Par cilvēku grupu.
ortopters Par gaisu smagāks lidaparāts ar vertikālā augšuplejupkustībā esošiem spārniem, kuros ierīkoti gaisa vārsti spiedienu starpības radīšanai.
švirkstēt Par priekšmetiem, kas beržas gar ko, tiek berzti, arī plēsti, drupināti.
aizpupināt Par pupuķa jeb badadzeguzes slikto kliedzienu.
aizpupot Par pupuķa jeb badadzeguzes slikto kliedzienu.
draudzīgs Par tautām, sabiedrības grupām.
beztiesīgs Par valsti, tautu, cilvēku grupu.
aplaupīšanās Parādība dravā bezienesuma laikā - spēcīgāko saimju darbabites laupa medu vājākās saimēs.
mendelēšana Parādība, kad jauktu vecāku pēcteči sadalās noteiktās īpašību grupās un noteiktās īpatņu skaitliskās attiecībās.
asociācija Parādību kopa, grupa, sakārtojums.
sociālās parādības parādību kopums vai arī atsevišķi fakti noteiktā sabiedriskās dzīves sfērā, kā piemēram, cilvēka darbība, rīcība un uzvedība; sociālo grupu darbība un rīcība; sabiedrisko aktivitāšu materiālie un garīgie rezultāti; verbāla darbība; domas, uzskati vērtējumi.
izlīst Parādīties (par ceļu, upi u. tml.).
apkakles paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Lophorina superba").
Asunsjona Paragvajas galvaspilsēta, atrodas Paragvajas upes kreisajā krastā, valsts vienīgā lielpilsēta, 507000 iedzīvotāju (2007. g.), upes osta.
Pilkomajo Paragvajas labā krasta pieteka Bolīvijā, Paragvajas un Argentīnas robežupe (sp. val. "Pilcomayo"), garums - 1200 km, sākas Centrālajos Andos, grīvā Paragvajas galvaspilsēta Asunjona; Pilkomaja.
klepsis Pārāk biezi savārīta putra, īpaši, kad kartupeļi izšķīduši.
pakasinēt Parakt (kartupeļus).
pakast Parakt (kartupeļus).
Bēra pauguri paralēlas, ģeogrāfisko platumu virzienā izstieptas 10-45 m augstas un 200-300 m platas grēdas, kuras veido māla drupatu un smilšu sablīvējums (Piekaspijas zemienē starp Kumas un Embas ieteku Kaspijas jūrā).
garensuports paralēli apstrādājamā ķermeņa rotācijas asij pārvietojams suports.
paratonija Paralīzes veids, kad ir noteiktas muskuļu grupas hipertonija un tās antagonistu hipotonija.
diagnostiskais parametrs parametrs, kas nosakāms diagnoscēšanas procesā, parasti ir mērāms fizikālais lielums, kas netieši raksturo kādu tehniskā stāvokļa struktūrālo parametru, piemēram, gāzu noplūdes daudzums motora karterī raksturo cilindra - virzuļa grupas detaļu izdilumu.
Paranapanema Paranapaneima - upe Brazīlijā.
Riugrandi Paranas satekupe Brazīlijā (port. val. "Rio Grande"), garums - 1230 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mantikeiras grēdā.
Parapoļska Parapoļskas ieplaka - atrodas Krievijā, Kamčatkas novadā, starp Penžinas grēdu un Korjaku kalnieni, garums - 425 km, augstums - pārsvarā 150-200 m, purvi, ezeri, tundra, pundura ciedrupriežu audzes.
kristallcukurs Parastā cukura šķirne, ko iegūst tieši no labi tīrītas biešu cukura sulas, ietvaicējot, kristallizējot, attīrot no sīrupa un žāvējot.
Phaseolus vulgaris parastā pupiņa.
rudzupuķe Parastā rudzupuķe - kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģints suga ("Centaurea cyanus"), lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem.
Centaurea cyanus parastā rudzupuķe.
bubriņoga Parastā upene ("Ribes nigrum").
melnā jāņoga parastā upene, jāņogu suga ("Ribes nigrum"), kas ir pamatsuga upeņu šķirnēm, ko audzē dārzos kā ogu krūmus.
Ribes nigrum parastā upene.
Gomphus vulgatissimus parastā upjspāre.
apeinis Parastais apinis ("Humulus lupulus").
apeins Parastais apinis ("Humulus lupulus").
apeni Parastais apinis ("Humulus lupulus").
apeņi Parastais apinis ("Humulus lupulus").
apēņi Parastais apinis ("Humulus lupulus").
apiens Parastais apinis ("Humulus lupulus").
apinīši Parastais apinis ("Humulus lupulus").
apīnīts Parastais apinis ("Humulus lupulus").
apins Parastais apinis ("Humulus lupulus").
apīns Parastais apinis ("Humulus lupulus").
appiņa Parastais apinis ("Humulus lupulus").
appiņi Parastais apinis ("Humulus lupulus").
appīnis Parastais apinis ("Humulus lupulus").
Bufo bufo parastais krupis.
Verpa bohemica parastais ķēvpups.
pūtelis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmauslis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
sērmokste parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
šērmūkslis parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
bucene Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
bucens Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").
cārmaukša Parastais pīlādzis ("Sorbus aucuparia").

up citās vārdnīcās:

MEV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

MLVV LLVV MEV, LVVV

Seko mums: