Paplašinātā meklēšana
Meklējam miet.
Atrasts vārdos (135):
- miet:1
- miete:1
- mieti:1
- miets:1
- miets:2
- smiet:1
- apmiet:1
- atmiet:1
- iemiet:1
- izmiet:1
- mietēt:1
- mietēt:2
- mietna:1
- mietne:1
- mietot:1
- mietot:2
- mietus:1
- nomiet:1
- nomiet:2
- samiet:1
- uzmiet:1
- aizmiet:1
- apsmiet:1
- atsmiet:1
- iesmiet:1
- izsmiet:1
- mietava:1
- mietene:1
- mietens:1
- mietiņš:1
- mietnat:1
- mietnēt:1
- mietnis:1
- mietris:1
- mieturs:1
- nosmiet:1
- pasmiet:1
- piemiet:1
- sasmiet:1
- smietin:1
- uzsmiet:1
- aizsmiet:1
- apmietēt:1
- apmietot:1
- atmietēt:1
- garāmiet:1
- iemietēt:1
- mietavas:1
- mietenis:1
- mietināt:1
- mietināt:2
- mieturas:1
- mietures:1
- mieturēt:1
- mieturis:1
- nomietēt:1
- nomietot:1
- nomietot:2
- pārsmiet:1
- piemiete:1
- piemiets:1
- piesmiet:1
- samietēt:1
- sāmietis:1
- samietot:1
- samietot:2
- smieties:1
- trumiete:1
- žagmiets:1
- badamiets:1
- ciemietis:1
- ērģumiete:1
- iemieties:1
- mietnesis:1
- mietnieks:1
- mietoties:1
- mietsakne:1
- mietveida:1
- nomietnēt:1
- promietot:1
- samieties:1
- samietnēt:1
- stigmiets:1
- apsmieties:1
- atsmieties:1
- ērģumietis:1
- iesmieties:1
- izsmieties:1
- Lūkumietis:1
- mietsgalis:1
- mieturaiņi:1
- nosmieties:1
- pasmieties:1
- sasmieties:1
- uzsmieties:1
- vējmietiņš:1
- apkaimietis:1
- baltmietene:1
- izasmieties:1
- mietiņputra:1
- mieturalgas:1
- mieturaļģes:1
- mieturveida:1
- mietveidīgs:1
- pārsmieties:1
- pīlādžmiets:1
- vidzemietis:1
- apsasmieties:1
- atsasmieties:1
- austrumietis:1
- dasasmieties:1
- iesasmieties:1
- jaunarmietis:1
- mietpilsonis:1
- mietskaserne:1
- mietvācelīte:1
- nosasmieties:1
- pasasmieties:1
- piketmietiņš:1
- mietpilsonība:1
- mietpilsonīgs:1
- mieturveidīgs:1
- pārsasmieties:1
- piesasmieties:1
- vējmietiņaugi:1
- mietpilsonisks:1
- mietpilsonisms:1
- sarkanarmietis:1
- zemējumietaise:1
- mitrumietilpība:1
- mitrumietilpīgs:1
- siltumietilpība:1
- siltumietilpīgs:1
- mietpilsoniskums:1
- mitrumietilpīgums:1
Atrasts vārdu savienojumos (47):
- atduras kā miets
- dabūt kā ar mietu pa galvu
- dūša ir kā miets
- dūša kā miets
- ēd kā pie mieta stāvējis
- greizknābīša mietvācelīte
- Iļja Muromietis
- īpatnējā siltumietilpība
- kā (zemē) iemiets
- kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru, cirvi) pa galvu (arī pa pieri)
- kā ar mietu pa pieri
- kā miets
- kā mietu norijis
- kā pie badamieta piesiets
- kā pie mieta piesiets
- kā zemē iemiets
- kailā mietene
- kamoleņu mietene
- krekšķīgi smieties
- liec kaut vai ar mietu pa galvu
- mājiens ar sētas mietu
- mieta sakne
- mietu var dirsā lauzt
- mieturainā sarene
- mieturu akmeņozols
- mieturu daudzlape
- mieturu fritilārija
- mieturu hidrilla
- mieturu ilekss
- mieturu malva
- mieturu mētra
- mieturu mugurene
- mieturu plektrants
- mieturu salvija
- mieturu vēdekļpriede
- mietus laiks
- milzu baltmietene
- piedzēries kā miets
- rūgtā baltmietene
- samtainā mietene
- smieties bārdā
- sniegbaltā baltmietene
- stāv kā miets
- tēst kaut mietu uz galvas
- trīskrāsu baltmietene
- vītolu vējmietiņš
- zaru mieturis
Atrasts skaidrojumos (200):
- (ne)ķert uz mušpapīra (ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt
- apsmieties (Ne)ļaut sevi apsmiet
- klūpdrāts 10-20 cm virs zemes starp mietiem nostiepta stieple.
- šaipīt Aisīt, zobus rādīt, izsmiet
- palikt bez iekšām aizrautīgi smieties
- palikt bez desām aizrautīgi smieties
- iesprauslāties Aizturēti iesmieties
- iesprausloties Aizturēti iesmieties
- nosprauslāties Aizturēti nosmieties
- nosprausloties Aizturēti nosmieties
- smurkšēt Aizturēti smieties
- sprauslāt Aizturēti smieties
- sprauslot Aizturēti smieties
- spurgt Aizturēti smieties
- triekšt Aizturēti smieties
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- vijoklis Ap mietu aptinušies stādi
- ēpule Apaļš miets ar noasinātu galu
- palanka Apcietinājums no mietiem, gar kura iekšpusi piemestas zemes
- maiska Apiņu miets, maiksts
- izgodāt Apkaunot, izsmiet
- apmietot Aplikt mietus
- belzis Apmēram asi garš miets pie tīkla, iemetņa
- apmietēt Apmietot
- apņirgāt Apņirgt, nicinoši, ņirdzīgi izmiet
- izsuņķēt Aprunāt, izsmiet, gānīties
- aprēkt Apsmiet
- nomiet Apspraust (ar mietiem)
- nomietot Apspraust (ar mietiem)
- izmiet Apspraust ar mietiem
- apsmiet ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu); izzobot; izsmiet
- pikets ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai
- boslis ar dzelzi apkalts miets zvejai
- bosts ar dzelzi apsists miets zvejai
- punculis ar lupatām aptīts miets dūmvada aizbāšanai
- ģīgāt ar mieturi kult, sakult (putās)
- garšīgi ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt)
- melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi
- izņirgāt Asi izsmiet, izzobot
- sasmējājs Asprātīgs, jautrs cilvēks, kam patīk smieties, jokoties
- rādīt zobus atklāt zobus smaidā; smaidīt, smieties
- atiezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties
- iezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties
- provinciālis Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē); cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm
- zedinis Atsevišķs žoga posms, sētas miets, kārts
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni)
- madara augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos
- heleofobija Bailes smieties, bailes no smiekliem
- nourķēt Bakstot, rakņājot (ar mietu), nogrūst
- leucopaxillus Baltmietenes
- rūgtā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus amarus")
- sniegbaltā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus candidus")
- milzu baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus giganteus")
- trīskrāsu baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus tricolor", syn. "Leucopaxillus compactus")
- balziens Balzenis; ragavu daļa, kas savieno divi pretējas mietnes
- mirmināt bez iemesla smieties
- klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- izsmējējs cilvēks, kas izsmej, mēdz izsmiet; zobgalis
- smējējs cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis
- āzēklis cilvēks, kas mēdz muļķot, izsmiet citus
- vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga
- nokrekstēt Čerkstošā balsī nosmieties
- smējiens darbība, process --> smieties (1); arī smiekli (1)
- nodārdināt Dārdošā balsī nosmieties
- smējējs darītājs --> smieties
- piķerēšana Dārzkopībā jauno, uzdīgušo stādiņu pārstādīšana zāļveidīgā stāvoklī, lai izaudzētu bagātu, bārkstainu sakņu sistēmu augiem, kas parastos apstākļos veido gk. mieta sakni
- aisīt Dauzīties, dauzoties smieties
- mietiņš dem. --> miets
- izsmejošs divd. --> izsmiet
- naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus
- rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas
- asklēpijaugi Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi, lakstaugi, retāk koki ar vienkāršām lapām, kas sakārtotas pretēji vai mieturos; \~300 ģintis, >2000 sugas
- skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās
- krusta zari divi iegareni viena mietura zari vai iegarens zars kopā ar tā paša mietura ovālo vai šķautnes zaru neatkarīgi no tā, vai starp tiem atrodas trešais apaļais vai ovālais zars
- paspurgt Draiski pasmieties
- kukināt Dzeguzes kūkošanai līdzīgi smieties
- graizīt Dzēlīgi izsmiet un pelt
- miestīt Dzīt zemē mietu, zirga piesiešanai
- mēt Dzīt, sist (ko) zemē; miet
- pīļu dīķis dzīves apstākļi, dzīve, kur valda mietpilsoniskas, seklas intereses
- hortikulturālisms Ekonomiska sistēma, kas balstās vienkāršā zemkopībā, ko raksturo vienkāršu rīku (piem., stādāmais miets vai kaplis) un līdumu izmantošana
- remontzemēšana Elektroietaises elements, kas normāli pieslēgts spriegumam, savienots ar zemējumietaisi uz remontdarbu izpildes laiku
- ironiskā epitāfija epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu
- ērģumiete Ērģemietis
- ērģumietis Ērģemietis
- bukšenis Ezerā sadzītu mietu kopums, kur uzkārt zvejas tīklus zvejošanas laikā
- maida Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.
- maide Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida
- maigsne Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida
- paegļi Gauri - neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles)
- gricēns Gredzenā savīta rīkste, ko uzmauc sētas mietiem virsgalā, lai tos saturētu kopā
- Hymenostylium recurvirostrum greizknābīša mietvācelīte
- buldriķis Guļžogs no liela izmēra mietiem
- negailene Himēnijsēņu klases beku rindas mieteņu dzimtas ģints ("Hygrophoropsis"), saukta arī par neīsto gaileni, Latvijā konstatēta 1 suga
- iedzimtnieks Iedzimtais, iezemietis
- piemiet Iedzīt (blakus mietam)
- sastukāt Iedzīt (mietu)
- iedzimtais Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs; iezemietis
- iekrecelēties Iekāsēties, iekrekšķināties; īpatnēji iesmieties
- iebest Iemiet
- ielirkšēties Ieraudāties, ierunāties; iesmieties
- iesasmieties iesākt smieties
- ieķiķināties iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt
- iesmieties iesākt smieties un tūlīt pārstāt
- pārsist Iesist (piemēram, mietu) citā vietā; iesist (piemēram, mietu) vēlreiz, no ļauna
- ieļirkšēties Iesmietie sīkiem, spalgiem smiekliem
- aizsmiet Iesmieties
- nokrikšķināt Iesmieties
- sasmieties Iesmieties (vairākiem reizē)
- iezviegties Iesmieties skaļā balsī (par cilvēku)
- augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu
- apstigot Iezīmēt visapkārt ar mietiem, stabiem
- apmaidīt Iežogot ar mietiem (pāļiem), nospraust, apspraust ar kārtīm, jauniem kociņiem, zariem, norobežot
- nosmieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smieties
- izsprauslāties ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties
- izsprausloties ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties
- atģibt ilgāku laiku, daudz smieties
- atģibuļāt ilgāku laiku, daudz smieties
- atsasmieties ilgāku laiku, daudz smieties
- izzviegties ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku)
- atsašaipīties ilgāku laiku, daudz smieties, smaidīt
- izsmieties ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties
- atrēkt ilgāku laiku, skaļi smieties
- zvitkāties Ilgi un bez iemesla savstarpēji apsmiet, ņirgāties
- zvitkāt Ilgi un bez iemesla smieties
- iesarēkties Ilgstoši un stipri smieties
- izeršināt Ilgu laiku kaitināt, izsmiet, ķircināt
- kulba Ilkss saliektais gals, ko aizkabina aiz ragavu mietnes vai uzmauc uz ratu ass
- ļirgāties Intensīvi smieties, ņirgt
- irbals Irbulis, mietiņš
- irgt Irgāt, izsmiet, izzobot
- aizīties Ironiski, izaicinoši smieties
- tuļķis Īsi nocirsts puļķis vai miets
- ruņģis Īss mieta gals
- čuka Īss miets
- mietiņš Īss, tievs miets, stienis, ko izmanto par (kā) zīmi
- pasmieties īsu brīdi, mazliet smieties
- nosmieties īsu brīdi, vienu reizi smieties
- dvars Izjaucami vārti, kas sastāv no stabos vai starp mietiem iebīdāmām kārtīm
- apkrāmēt Izjokot, izsmiet
- piemēdīt Izmiet, piezobot
- smaiklot Izmiet, zoboties
- pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi; pasmieties (2)
- izurķēt Izrakņāt ar nelielu mietu, (koka) iesmu
- izasmieties Izsmiet
- izčibināt Izsmiet
- izgnēsēt Izsmiet
- izlēļot Izsmiet
- pārsmiet Izsmiet
- sasmiet Izsmiet
- bebināt Izsmiet, apsmiet, zoboties
- izšvunkāt Izsmiet, izjokot, izmuļķot
- pienerrot Izsmiet, izjokot, muļķot
- apmēdīt Izsmiet, izzobot
- apnest Izsmiet, izzobot
- dasasmieties Izsmiet, izzobot
- izsmeltēt Izsmiet, izzobot
- izvīzēt Izsmiet, izzobot
- nomēdīt Izsmiet, izzobot
- zirgot Izsmiet, izzobot
- apsasmieties Izsmiet, izzobot kādu
- irgašāt Izsmiet, izzobot; irgāt
- irgnēt Izsmiet, izzobot; irgāt
- irgot Izsmiet, izzobot; irgāt
- uzņem kā govs uz ragiem izsmiet, kaitināt, aprunāt
- muļļāt Izsmiet, muļķot
- ībēt Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt
- īboties Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt
- irgāt Izsmiet, nievāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem)
- irgāties Izsmiet, nievāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem)
- izlēzāt Izsmiet, nonievāt
- irģēt Izsmiet, ņirgāt, atņirgt zobus; trakot, plosīties (par bērniem)
- iesmiet Izsmiet, padarīt kādu par apsmieklu, apsmiet
- piesasmieties Izsmiet, piezobot
- piešiept Izsmiet, piezobot
- piesmiet Izsmiet, piezobot
- samēdīt Izsmiet, piezobot
- smīdēt Izsmiet, piezobot
- uzzākāt Izsmiet, piezobot
- spīvāt Izsmiet, spītēt
- spīvēt Izsmiet, spītēt; spīvāt
- izasmieties Izsmieties
- izņargoties Izsmieties
- izlirģēties Izsmieties, izdraiskuļoties
- bojs Izsūtāmais zēns; apkalpotājs iezemietis (kolonijās)
- atmiet Izvietot mietus augļu koka zaru atbalstam
- aparvot Izzobot, izsmiet
- izgnēzēt Izzobot, izsmiet
- nozobīt Izzobot, izsmiet
- nozobot Izzobot, izsmiet
- zobīt Izzobot, izsmiet
- abižot Izzobot, izsmiet; aizvainot, aizskart
- apcelt Izzobot, izsmiet; izmuļķot
- insultēt Izzobot, izsmiet: apvainot, rupji izturēties
- Sciadopitys verticillata Japānas širmegle, saukta arī par mieturu vēdekļpriedi
- ķiķināties Jokojoties smieties īsiem, paklusiem smiekliem
- smiedēkls kāds, kas liek citiem smieties
- grigala kāds, kuram patīk bieži un skaļi smieties
- zvīga kāds, kurš mēdz skaļi smieties
- uzbraukt augumā kādu apcelt, izsmiet un publiski pazemot; kādu nolamāt vai apcelt, kā ieroci izmantojot tā mīnusus un nepilnības
Atrasts piemēros (31):
- lūdzu — Lūdzu, ņemiet!
- acīmredzot Acīmredzot mana sejas izteiksme bija tāda, ka Dondups, aizmirsis par savām asarām, dārdoši skaļi sāk smieties.
- smejams Bet galvenais – kad nāk smejamais, tad ļauju sev smieties.
- ievērt Bet Kurbads noķer velnu, iever durvīs un tik mietē ar vāli pa muguru.
- smieties Būtu zinājis, ka Beketam iešķiebs Nobela prēmiju, tad gan nesmietos.
- izjust DJ var likt publikai salīdzinoši nelielā un slēgtā telpā spiegt sajūsmā un smieties, var likt izjust bailes, dusmas, sāpes, vientulību un garlaicību.
- iesākt Dreb bailēs iednaidnieka sirds, kad iesākam mēs smiet.
- dabūt Es gadījos viņam līdzās, un mēs abi dabūjām izsmieties.
- metiens Ja jūsu grūsnā kaķene gatavojas pasaulē laist kaķēnu metienu, ņemiet palīgos mūsu vienkāršo ceļvedi, lai sagatavotos un spētu bez stresa sniegt viņai palīdzību.
- lūgtum Ja tās jums kārojas, lūgtum nāciet iekšā un paņemiet paši.
- smieties Jūs varat par mani smieties.
- smejams Lai arī pa daļai filma ir komēdija, nekā, par ko smieties, tajā īsti nav, bet šis nav arī tas gadījums, ka joki būtu neveiksmīgi, jo joku kā tādu vienkārši nav sevišķi daudz un ja tie vispār ir- tie nav smejamie joki.
- bulka Lai vienkāršāk būtu saprast, paņemiet želantīnu, pietiks ar karoti, ieberiet to glāzē un uzpiliniet dažas ūdens piles, un pēc brīža paskatieties kāds tas izskatās, bet ja mēs to nesmukumu sajaucam ar buljonu, mēs rezultātā uz šķīvja izliekam smuku, glītu, maigu aukstgaļu, kurai uzšaujot ar dakšiņu mēs saredzam tieši tās pašas vibrācijas, kas notiek, ka pa jūsu gaļīgajām bulkām kāds no rīta uzšauj ar plaukstu.
- uzņemt laiku Lieciet veidni cepeškrāsnī, uzņemiet laiku (apmēram 25 minūtes).
- kautrs Lūdzu, pieņemiet viņu; viņš vēl tāds kautrs, bet sirds viņam laba.
- smieties Mairita sāka smieties.
- lieliski Man lieliski uzlabojās garastāvoklis, man gribējās smieties.
- žokejcepure mietiņš bija gara auguma, pelekā mētelī un saļukušā žokejcepurē tērpies gadus 30 vecs vīrietis.
- atņemt Neatņemiet man šito skaisto lellīti, nelieciet kastē un dziļā tāltumšā plauktā!
- abižoties Šobrīd ir pagājis mēnesis un var redzēt, ka esmu augusi, bet sākumā abižojos, kad cilvēki teica - Ramona, kāpēc tu runā kā mietu norijusi?
- smieties Tad gan visa Vārnu iela smietos, ka mēs braucam marcipāna karietēs!
- dzīšana Tādi bija un ir, bet tie ir ļoti specifiski aparāti un vairums pircēju tomēr meklē labu ekrānu un veiktspēju, nevis kantainu verķi telts mietiņu dzīšanai.
- teiciens Te teiciens “kad sētas miets zaļos” neder.
- piemērs Tikai, lūdzu, neņemiet to par piemēru.
- spēcīgs Un nu šis zēns ar dažiem spēcīgiem spērieniem izkustināja dzelzs mietu viņas ķēdes galā.
- izpļekarēt Un, protams, šī lēmuma izskatīšana Skrides komisijā tiks izpļekarēta un izsmieta - tā, kā tas bija līdz šim gan pirmo, gan otro reizi.
- tupināt Vai tad uzreiz, kaimiņiem par apsmieklu, mieta galā jātupina?
- stīvs Viņa gribēja iekārtot bērniņu tajā zārkā, bet lielās suņa ķepas ar labi pazīstamo tīģerkrāsas spalvu jau bija stīvas kā mieti, tās varēja pārlauzt, bet ne ielocīt, kā nāktos.
- apmāns Viņš nespēj būt mierīgs un pārliecināts citu vienaudžu kompānijā un visu laiku baidās, ka viņa apmāns tiks atklāts un viņš tiks izsmiets.
- dzīt Viņš visiem stāstīja, ka ar šo vāli mājās dzinis zemē mietiņus, kur piesiet lopus, līdz netīšām trāpījis vienai govij pa galvu un bijis spiests pamest dzimtās mājas, jo viņam esot ļoti nikna māte.
- uzstāties Zāle sāka skaļi smieties un skaļi aplaudēja, traucējot deputātam uzstāties.
miet citās vārdnīcās:
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv