Paplašinātā meklēšana

Meklējam mākt.

Atrasts vārdos (31):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (274):

piedurt nagus aizskart ar rokām, aiztikt, tuvoties, uzmākties.
palaist nagus aizskart ar rokām, aiztikt, uzmākties.
recesīvie gēni alēles, kuru iedarbība tā paša gēna dominanto alēļu klātbūtnē ir nomākta.
ciklodāmija Apgrūtināta vai nomākta acs akomodācijas spēja.
apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm; apmākties (par laika posmu).
apakšaudze Apmāktie un nomāktie koki mežā.
piedukt Apmākties (par debesīm, parasti tveices laikā).
sasamākties Apmākties (par debesīm).
tumēt Apmākties (par debesīm).
kunkuļot Apmākties ar nelieliem mākoņiem.
piedunēt Apmākties pirms lietus.
pārķirzāt Apmākties, apklāties, apsegties.
duzt Apmākties, bojāties, skumt.
apdūkt Apmākties, kļūt drūmam.
apdumt Apmākties, kļūt drūmam.
saduzt apmākties, kļūt dūmakainam, neskaidram, blāvam.
mauties Apmākties, nomākties.
samākties Apmākties, parasti pilnīgi (par debesīm).
stīpuloties Apmākties, satumst, savilkties mākoņiem.
stīpuļoties Apmākties, satumst, savilkties mākoņiem.
aizzilēt Apmākties, tuvojoties lietus mākoņiem.
tīpuļoties Apmākties; mākoņiem savilkties.
aizamākties Apmākties.
aizmākties Apmākties.
apgult Apmākties.
apmācīties Apmākties.
apmākuļot Apmākties.
apņemties Apmākties.
apsamākties Apmākties.
apsataisīties Apmākties.
aptīpuļot Apmākties.
dūkt Apmākties.
dumt Apmākties.
iemākties Apmākties.
kumuļot Apmākties.
mākoņoties Apmākties.
mākoties Apmākties.
mūrēties Apmākties.
ņaukties Apmākties.
nobiezēt Apmākties.
noplēmēt Apmākties.
nosamākties Apmākties.
ozolot Apmākties.
pietulzt Apmākties.
sadugt Apmākties.
samākt Apmākties.
satīpuļot Apmākties.
satumēt Apmākties.
satumt Apmākties.
tīpt Apmākties.
tumuļāt Apmākties.
tumuļāties Apmākties.
tumuļoties Apmākties.
šaust Apspiest, mākt, darīt pāri.
šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri.
apslāpēt Apspiest, nomākt (centienus).
noslāpēt Apspiest, nomākt (piemēram, cīņu).
spīlēt apspiest, nomākt, mocīt.
apmiegt Apspiest, nomākt.
apslēgt Apspiest, nomākt.
žņaugot Apspiest, nomākt.
apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot.
kriņāties Ar vārdiem uzmākties.
nervu darbības stimulatori ārstniecības vielas, kam piemīt spēja paaugstināt centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un atjaunot tās funkcijas, ja tā atrodas nomāktības stāvoklī, kā arī uzlabot garīgās un fiziskās darbaspējas, garastāvokli un pašsajūtu.
mīt uz papēžiem atgādināt sevi, mākties virsū.
drūmīgs Bēdīgs, nomākts.
bugls Bēdīgs, skumjš, nomākts.
bēdulis Bēdu nomākts cilvēks; nelaimīgs, nožēlojams cilvēks.
grūtsirdīgs Bezcerīgi skumjš, drūms, nomākts.
baidīt Būt par baiļu, nedrošības, nomāktības u. tml. cēloni.
saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
gulties Būt smagi izjūtamam, nomākt.
cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
grumties Cīnīties, uzmākties.
depresivitāte Dažādas nomāktības formas.
nomākts Divd. --> nomākt.
hipotīmija Emociju pavājināšanās; nomāktība.
paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
bioenerģētika Fizioterapija nomākto sajūtu atbrīvošanai.
apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu); uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
nomākt Ilgāku laiku mākt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem; arī mākt (2).
spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli; arī mākt (1).
nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
krimst Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
grauzties Ilgstoši pastāvot, nomākt (parasti par psihisku stāvokli).
grauzt Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli).
imūnsupresants Imūnreakciju nomācējs, viela, kas spēj nomākt imūnatbildi.
vienjoslas pārraide informācijas pārraide, kurā izmantota amplitūdas modulācija ar nomāktu nesējfrekvenci un tikai viena sānjosla.
kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu).
sadūkt kļūt dūmakainam, neskaidram, blāvam, drūmam, apmākties.
piedugt Kļūt dūmakainam, smacīgam, arī piemākties (parasti par gaisu, debesīm); kļūt duļķainam.
mākuļoties Kļūt mākoņainam; mākties.
aizbažīties Kļūt nemierīgam, rūpju māktam.
sadumēt kļūt neskaidram, dūmakainam; apmākties.
novilkties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu); apmākties (2).
sasmagt Kļūt, parasti ļoti, nomāktam.
sadugt (arī sagumt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
sagumt (arī sadugt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
kramīties Kramīties virū - uzmākties.
antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
nomākties Ļoti apmākties (par debesīm).
kramācīties Mākties, uzmākties.
ciklotīmija Maniakāli depresīvās psihozes vieglākā forma - mijas nomāktība ar pacilātu garastāvokli.
demobilizēt Mazināt, nomākt (iniciatīvu, gatavību darboties).
graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus); panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
piemākties Mazliet apmākties (parasti par debesīm).
melanholiķis Melanholisks cilvēks; cilvēks, kam ir melanholisks temperaments; bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
dugt Migloties, apmākties, kļūt neskaidram, dūmakainam, smacīgam (par laika apstākļiem).
pūlēt mocīt, mākt, pārpūlēt, nogurdināt, nokausēt, nopūlēt; viņš pārlieku nokausē, nodzen, pārpūlē savu zirgu.
gumdināt Mudināt, rīdīt; apgrūtināt, mocīt; piespiest, uzmākties.
vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu, skatienu.
kalbīties Neatlaidīgi uzmākties ar kādu lūgumu, prasību.
apstāt Neatlaidīgi uzmākties, vajāt.
uztielēties Neatlaidīgi uzmākties.
uzplīties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; uzmākties.
līst galvā Neatvairāmi uzmākties (par domām, atmiņām u. tml.).
aizmākuļot Nedaudz apmākties.
nodumt Nedaudz apmākties.
pietīpuļot Nedaudz, uz kādu brīdi viegli apmākties.
pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
neiromodulators Neirona izdalīta viela, kas nodod informāciju blakusesošam vai attālākam neironam, lai paaugstinātu vai nomāktu tā aktivitāti.
melanholisks Nelīdzsvarots, noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts (par cilvēku).
miera Nelikt miera - traucēt, uzmākties.
apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; nomākt.
dairas Nenoteiktas bailes, baiļu, nomāktības izjūta.
truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
aiztumšot Nomākt (ar savu pārākumu), samazināt (kā) ietekmi; aptumšot.
nožņaugt Nomākt (par psihisku stāvokli).
apēst Nomākt, iznīcināt.
aizmākt Nomākt, noslāpēt.
aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni).
pievarēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
pievārēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
nospiest Nomākt.
ar grūtu (arī ar smagu) sirdi nomāktā, bēdīgā garastāvoklī; arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu.
ar smagu (arī ar grūtu) sirdi nomāktā, bēdīgā garastāvoklī; arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu.
atīmija Nomāktība, grūtsirdība; nespēja izpaust savas jūtas.
ademozīne Nomāktība, nemiers, uztraukums.
prostrācija Nomāktība, pilnīgs spēku izsīkums, vienaldzība pret apkārtni.
apmāktība Nomāktība.
ņaukt Nomākties, pārklāties ar mākoņiem.
nomācēties Nomākties.
nomācīties Nomākties.
disforija nomākts garastāvoklis, kas saistās ar īgnumu, nemieru, ļaunumu, raksturīgs, piemēram, hroniskiem alkoholiķiem.
nelāgs Nomākts, arī drūms (par psihisku stāvokli).
ne dzīvs, ne miris nomākts, bez dzīvesprieka, darboties nespējīgs.
nomācies nomākts, drūms.
distīmija nomākts, skumīgs noskaņojums.
nelaba sirds Nomākts, smags garastāvoklis.
melanholija Noslēgtība, arī grūtsirdība, nomāktība.
atžmaugt Nospiest, nomākt.
deprimēt Nospiest, nomākt.
pamākt Nospiest, nomākt.
opresija Nospiestība, nomāktība.
sagrauzt Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.).
savilkties Pakāpeniski izveidoties, arī sakoncentrēties (kādā vietā, vidē) - par mākoņiem, miglu u. tml; pakāpeniski apmākties (par debesīm).
uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5), uzmākt.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) kļūst vājāks, tiek nomākts.
kaut Parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
garlaicīgs Parasti savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
plīties Parasti savienojumā ar "virsū": mākties virsū; nelikt mierā.
nosēdēt Pāraugot, aizēnojot nomākt (citus augus).
pārkuplot Pāraugt pāri, nomākt (apaugt).
apmācies pārklājies mākoņiem, mākoņains; divd. --> apmākties.
novilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu u. tml.), ļoti apmākties (par debesīm).
hipohondrija Pārmērīgas bažas, rūpes par savu veselību; nomāktība bez īsta iemesla.
apsēst Pārņemt savā varā; uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.); neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.).
graut Pārspēt, nomākt, iznīcināt (parādības sabiedrībā).
smacēt Pārvarēt, nomākt (parasti psihisku stāvokli, tā izpausmi).
noslāpēt Pārvarēt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
nosmacēt Pārvarēt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
pesimisms Pasaules uztvere, kurai ir raksturīga nomāktība, bezcerība, neticība nākotnei.
sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
recesīvās pazīmes pazīmes, kas heterozigotā ir nomāktā stāvoklī.
brukt Pēkšņi neatvairāmi uzmākties (piemēram, par rūpēm, bēdām).
piesamākties Piemākties.
aizdumēt Pildīties ar dūmainu dvingu, tās dēļ apmākties.
marnīties Plīties virsū, uzmākties ar kaut ko.
melanholija psihiska slimība, kuras izpausme ir ilgstoši nomākts garastāvoklis, apgrūtināta domu gaita un palēninātas kustības; depresija.
stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā; akūta psihomotoriska aizture.
vārdzināt Psihiski mākt, gurdināt.
garlaicība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
grūtsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas bezcerīgas skumjas, drūmums, nomāktība.
depresija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, drūmums.
uzgult Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
uzgulties Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
nodugoties Saduļķoties; nomākties, apmigloties.
gult uz pleciem sagādāt pūles, grūtības, nomākt.
gult plecos sagādāt pūles, grūtības, nomākt.
gulties (arī gult, gulēt) uz pleciem (arī plecos) sagādāt pūles, grūtības, nomākt.
sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdi saka, ja garastāvoklis kļūst nomākts, bēdīgs.
grūta (arī smaga) sirds, arī grūti (arī smagi) ap sirdi saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
kā pazudis saka, ja kāds nezina, ko iesākt, ir samulsis, nomākts.
mūknēt Sākt apmākties.
piemākt Sākt apmākties.
sagrīnis sarūgtināts, nomākts, novārdzis.
nošļurgt sašļukt (4), dusmās kļūt nomāktam.
dairs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar baiļu, nomāktības izjūtu.
bāzties Savienojumā ar "virsū"; plīties, mākties virsū; nelikt mierā.
māktin Savienojumā ar verba "mākt, mākties" formām norāda uz darbības pastiprinājumu.
soporozs Slimīga miega apmākts.
pielauzties stipri uzmākties.
rebefings stresu, arī dzemdību stresu noņemšanas paņēmiens, izmantojot īpašu nepārtrauktās elpošanas sistēmu, kas radaiespēju iekļūt visnomāktākajos psihes apgabalos.
pseidodemence Šķietama plānprātība, tieksme izlikties par plānprātīgu (var būt saistīta ar nomāktību vai histēriju).
recesīvā pazīme tā no vecākiem pārmantotā pazīme, kura neattīstās pirmās paaudzes pēctečiem, ir nomākta, pretstatā attīstītai, spēcīgākai jeb dominantai (dominējošajai) pazīmei; recesīvā pazīme daļai indivīdu parādās sākot ar otro paaudzi.
drūms Tāds (cilvēks), kam ir ļoti nomākts garastāvoklis.
truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas); tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot; arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
maniakāli depresīvs tāds, kam ir periodiskas patoloģiskas garastāvokļa izmaiņas: pacilāts garastāvoklis (mānija) mainās ar nomāktību (depresiju).
skumjš Tāds, kam ir raksturīga, parasti viegla, nomāktība, aktivitātes mazināšanās (parasti par psihisku stāvokli).
bēdelis Tāds, kas bēdājas, bēdu nomākts; bēdulis.
grūtsirdīgs Tāds, kas izraisa skumjas, drūmas izjūtas, nomāktību.
antibakteriāls Tāds, kas spēj iznīcināt vai nomākt baktērijas.
grūtsirdīgs Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas; tāds, kura saturs atspoguļo bezcerīgas skumjas, drūmumu, nomāktību.
sagrauzt Tāds, kurā izpaužas garīgo spēku izsīkums, arī dziļa nomāktība, bēdas (parasti par balsi, seju).
melanholisks Tāds, kurā izpaužas grūtsirdība, nomāktība.
garlaikot Tāds, kurā izpaužas nomāktība, apnikums.
drūms Tāds, kurā izpaužas smagi pārdzīvojumi, nomāktība.
drūms Tāds, kura saturs atspoguļo smagus pārdzīvojumus, nomāktību.
baigs Tas (parasti kas mistisks), kas izraisa baiļu, drūmuma, nomāktības izjūtas; arī spoks.
tīpuļot Tīpt, apmākties.
indēt Traucēt, nomākt (cilvēka psihi); negatīvi ietekmēt (cilvēku).
tribelēt Traucēt; uzmākties.
tribulierēt Traucēt; uzmākties.
gammopātija Traucēta vai nomākta imūnglobulīnu sintēze.
kranīties Uzbāzties, būt uzmācīgam, uzmākties ar lūgumiem.
malsīties Uzbāzties, uzmākties, maisīties.
piešūties Uzbāzties; uzmākties.
aiznikties Uzbrukt, uzmākties, izzobot, āzēt, nerrot, kaitināt.
uzkraupēties Uzmāktie, uzplīties.
piesasieties Uzmākties (kādam ar savu klātbūtni).
koļīt Uzmākties ar jautājumiem vai pārmetumiem.
uzkranīties Uzmākties ar lūgumiem, uzbāzties; uznikties.
uznikties Uzmākties ar lūgumiem, uzbāzties.
uzmaļīties Uzmākties ar lūgumiem.
terbt Uzmākties ar runām, pārmetumiem.
dasasieties Uzmākties kādam.
urdzināt Uzmākties, apgrūtināt.
žaudzīties Uzmākties, apkampt, skūpstīt (galvenokārt par mazu bērnu).
delgt Uzmākties, nedot mieru.
kakarēties Uzmākties, pieglausties.
saplīties Uzmākties, uzbāzties (par vairākiem).
kraņķēties Uzmākties, uzbāzties.
uzkraņāties Uzmākties, uzbāzties.
uzkulties Uzmākties, uzbāzties.
kraupēties Uzmākties, uzplīties (ar vārdiem, meklējot ķildu).
uzmarnīties Uzmākties, uzplīties, uzbāzties.
brist virsū uzmākties, uzplīties.
gremzt Uzmākties, uzplīties.
krūties Uzmākties, uzplīties.
mārgoties Uzmākties, uzplīties.
mārnīties Uzmākties, uzplīties.
māržoties Uzmākties, uzplīties.
uzkrauties Uzmākties, uzplīties.
uzlauzties Uzmākties, uzplīties.
uznīkties Uzmākties, uzplīties.
uzpīties Uzmākties, uzplīties.
uzstilgt Uzmākties, uzstāties.
uzstilgties Uzmākties, uzstāties.
dračīt Uzmākties; sagādāt nepatikšanas, neērtības.
dročīt Uzmākties; sagādāt nepatikšanas, neērtības.
elgties Uzmākties.
kruities Uzmākties.
krujāties Uzmākties.
nikties Uzmākties.
stilgt Uzmākties.
uzkriņāties Uzmākties.
uzmelsties Uzmākties.
kārties kaklā uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību.
slāpēt Vājināt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī spējas, aktivitāti).
apdugt Viegli apmākties, būt dūmakainam (parasti par gaisu, debesīm).

mākt citās vārdnīcās:

MLVV

mākt

LLVV

mākt