Paplašinātā meklēšana
Meklējam laka.
Atrasts vārdos (240):
- laka:1
- laka:2
- blaka:1
- plaka:1
- plaka:2
- slaka:1
- slaka:2
- šlaka:2
- šlaka:1
- lakača:1
- lakača:2
- lakače:1
- lakači:3
- lakači:1
- lakači:2
- lakans:1
- lakata:1
- lakats:1
- āslaka:1
- Atlaka:1
- aulaka:1
- dulaka:1
- kulaka:1
- Malaka:1
- Melaka:1
- salaka:2
- salaka:3
- salaka:1
- Sulaka:1
- valaka:1
- valaka:2
- zalaka:3
- zalaka:2
- zalaka:1
- šlakas:1
- lakacis:1
- lakalas:1
- lakarēt:1
- lakarēt:2
- lakaris:1
- lakatas:1
- lakatāt:1
- lakatēt:1
- lakatēt:2
- lakauši:1
- lakavāt:1
- Abalaka:1
- apslaka:1
- burlaka:1
- čablaka:1
- čoblaka:1
- erslaka:2
- erslaka:1
- garlaka:1
- gārlaka:1
- ieplaka:1
- Kaolaka:1
- Kaulaka:1
- mirlaka:1
- Nedlaka:1
- Paplaka:1
- saplaka:1
- šellaka:1
- šublaka:1
- Tarlaka:1
- zemlaka:1
- žemlaka:1
- blakais:1
- blakata:1
- plakan-:1
- plakans:1
- plakaņi:1
- Plakaņi:1
- plakata:1
- šlakata:1
- lakateņa:1
- lakatiņi:1
- lakatiņš:1
- lakatots:1
- lakausis:1
- fitolaka:1
- gumilaka:1
- gurilaka:1
- Kadilaka:1
- knoblaka:1
- kraplaka:1
- ķirzlaka:1
- morslaka:1
- romslaka:1
- štoklaka:1
- vērzlaka:1
- Alakanta:1
- blakains:2
- blakains:1
- ērslakas:1
- eršlakas:1
- eržlakas:1
- Kalakana:1
- kaplakas:1
- klakarēt:1
- klakaris:1
- klakatāt:1
- ķilakala:1
- malakati:1
- marlakas:1
- mārlakas:1
- plakains:1
- plakanis:1
- plakanot:1
- plakarēt:2
- plakarēt:1
- selakavi:1
- silakaza:1
- Sulakana:1
- talakans:1
- lakataine:1
- Ačikulaka:1
- alkīdlaka:1
- caponlaka:1
- Fondulaka:1
- kaloplaka:1
- Kazanlaka:1
- kopāllaka:1
- ķerstlaka:1
- nitrolaka:1
- portulaka:1
- Rēpcelaka:1
- strūklaka:1
- zīmoglaka:1
- alakalufi:1
- ieplakans:1
- Katlakaln:1
- kraplakas:1
- paplakans:1
- plakanans:1
- plakanēja:1
- plakanība:1
- plakanīgs:1
- plakanīte:1
- plakanums:1
- Silakalns:1
- Vavilakas:1
- zīžlakats:1
- lakatainis:1
- lakatāties:1
- lakatlaiža:1
- lakatveida:1
- Ainabulaka:1
- asfaltlaka:1
- kankarlaka:1
- Karabulaka:1
- kontrolaka:1
- Mangišlaka:1
- zieģeļlaka:1
- Ahellakans:1
- apužlakats:1
- bitumlakas:1
- izklakarēt:1
- izplakanot:1
- izplakarēt:1
- Katlakalns:1
- lielakauls:1
- noklakarēt:1
- palakatīte:1
- plakandēle:1
- plakanisks:1
- plakankode:1
- plakanķēde:1
- plakanpēda:1
- plakanšūna:1
- plakanvīle:1
- puņķlakats:1
- pusplakans:1
- saplakanot:1
- saplakarēt:1
- virslakats:1
- Zalakaroša:1
- lakauskieši:1
- lielieplaka:1
- baušlakains:1
- baušlakaiņš:1
- degunlakats:1
- kabatlakats:1
- kaklalakats:1
- muteslakats:1
- Plakanciems:1
- plakankājis:1
- plakankalne:1
- plakankalns:1
- plakanmaize:1
- plakanpiepe:1
- plakantārpi:1
- plakanžauņi:1
- plakarēties:1
- pleculakats:1
- lakatiņveida:1
- lakatveidīgs:1
- morēnieplaka:1
- elakatothrix:1
- epoksīdlakas:1
- ieplakaniski:1
- kakllakatiņš:1
- mālakalnieši:1
- plakancilnis:1
- plakandibena:1
- plakandibene:1
- plakandzelis:1
- plakandzelzs:1
- plakangalvas:1
- plakanknābis:1
- plakanknābji:1
- plakanmeldri:1
- plakannadzis:1
- plakanpautis:1
- plakanspārnu:1
- plakanspiede:1
- plakanvēdera:1
- plakanzirnis:1
- portulakaugi:1
- vellakastiņi:1
- kabataslakats:1
- kabatlakatiņš:1
- karbinollakas:1
- katlakalnieši:1
- lielaislakats:1
- plakandzelzis:1
- plakankājītis:1
- plakanvirsmas:1
- šalakapurušas:1
- lakatiņveidīgs:1
- plakanciemieši:1
- plakanknaibles:1
- Estavajērlelaka:1
- plakanciemnieki:1
- plakanslīpēšana:1
- poliuretānlakas:1
- plakanslīpmašīna:1
- plakanstaipeknis:1
- fenolformaldehīdlakas:1
- melamīnformaldehīdlakas:1
Atrasts vārdu savienojumos (12):
Atrasts skaidrojumos (1552):
- facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
- cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā.
- kankroīds Ādas vēzis (plakanā epitēlija vēzis); tas lēni aug un izplatās audu virspusē.
- Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
- Danakila Afaras ieplaka - tektoniska ieplka Austrumāfrikā.
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
- aizkubināt Aizkārt, aizklāt, aizsegt (ar lakatu).
- fontāna Aka, īpaši strūklaka.
- Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē.
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
- Alakols Alakola ieplaka - Balhaša-Alakela ieplaka.
- Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m.
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
- Phytolacca americana Amerikas fitolaka.
- Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē.
- partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis.
- linkainis Ap galvu tinams lakats sievietēm (Kursā).
- ķuilmetes Ap kāju aptīts lakats zeķes vietā.
- kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš; arī šalle.
- kaklalakats Ap kaklu sienams lakats; kaklauts.
- kakllakatiņš Ap kaklu sienams lakats; kaklauts.
- kakla lakats ap kaklu sienams lakats.
- pārpiere Ap pieri apsiets lakatiņš sievietei.
- Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi.
- burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
- pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- Hērona strūklaka aparāts, kas darbojas automātiski ar ūdens spiedienu kā strūklaka (piem., arī zeltera pudeļu sīfoni).
- Valdauči Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam.
- Jemtlande Apgabals Norlandē ("Jaemtland'), robežojas ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- trūve Apģērba piederums melnā krāsā (lente, lakats u. tml.), ko valkā sēru laikā.
- apgābties Apņemt (piem., lakatu).
- applēsties Apņemt (piem., lakatu).
- apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu); ietīties.
- bābiņā(s) lakatu apsiet apsiet lakatu gludi, cieši visapkārt galvai, divus lakata stūrus sasienot mezglā uz pieres.
- viķelniski Aptinot vien (lakatu ap galvu).
- saboķēt aptīt ar audumu; satīt lakatos.
- Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
- fotoreprodukcija Ar fotogrāfiskām metodēm izgatavota plakanu informatīvo materiālu (rasējumu, zīmējumu, gleznu, fotogrāfiju) precīza kopija.
- plēgžņāt Ar lakatu plātīties; locīt.
- plātim ar līdzeno, plakano pusi, ar virsmu.
- plāciski Ar plakano pusi (piem., sist).
- ieplakaniski Ar plakano pusi.
- plāteniski Ar plakano pusi.
- platiski Ar plakano pusi.
- plātiski Ar plakano pusi.
- saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
- daņčka Ar ūdeni pildīta ieplaka (uz ceļa); peļķe.
- žancka Ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe.
- žoncka Ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe.
- žonga Ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe.
- žorga Ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe.
- žurga Ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe.
- palte Ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā).
- špalte Ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā).
- žolga Ar ūdeni pildīta neliela ieplaka, bedre, gramba; peļķe.
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem; no šiem audiem iegūtais materiāls.
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu.
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- Arļaka Arļaka ezers - Arlaka ezers, atrodas Augšdaugavas novada Eglaines pagastā.
- Pulmonaria obscura ārstniecības lakacis.
- lakača Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- lakače Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- lakači Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- lakāči Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- laukači Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- laukauši Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- medenes Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- plaušene Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
- lemesis asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni.
- siderostats Astronomisks instruments; ar kustīgu, plakanu spoguli.
- izlauķēt Atklāt kailu (pieri); atvirzīt matus vai lakatu (no pieres).
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
- ātrspiede Ātras darbības iespiedmašīna ar veltni virs plakanas pamatnes.
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
- Soltona ieplaka atrodas ASV un Meksikā, desmitā zemākā sauszemes ieplaka, lielākais dziļums - 72 m zjl.
- Ugandas-Unjamvezi plato atrodas Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā, gk. Tanzānijā, Ugandā, augstums 500-1500 m, plašas ieplakas (Viktorijas ezers) mijas ar lēzenām paugurainēm un atliku augstienēm.
- Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m.
- Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži.
- Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga.
- Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m.
- Gvajānas zemiene atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā, starp Gvajānas plakankalni un Atlantijas okeānu (Gajānā, Surinamā un Gviānā), garums — 1250 km, platums — līdz 200 km.
- Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm).
- Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m).
- Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora.
- Angaras skrausts atrodas Krievijā, Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām.
- Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Eštrelas kalni atrodas Mesetas plakankalnes rietumu malā ("Serra de Estrella"), Centrālajā Kordiljerā, Portugāles vidienē, garums - 80 km, augstums - līdz 1993 m.
- Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m.
- Ibērijas kalni atrodas Pireneju pussalā (sp. val. "Cordillera Iberica"), uz ziemeļaustrumiem no Mesetas plakankalnes, Spānijā, garums — 400 km, platums — līdz 250 km, augstākā virsotne — 2313 m.
- Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m).
- Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms.
- Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins.
- Denakilas ieplaka atrodas Ziemeļāfrikā, Etiopijā un Eritrejā, sestā pasaulē dziļākā ieplaka - 125 m zjl.
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim.
- galdkalni Atsevišķi kalni ar plakanām virsotnēm, stāvām vai kāpļainām nogāzēm, kas paceļas galdzemē (plakanslāņu zemē) vai plato malā.
- daldarainis Audums, arī lakats ar lielām rūtīm.
- Kibo Augstākā virsotne Āfrikā, Kilimandžāro masīvā, Tanzānijā, Austrumāfrikas plakankalnē, augstums - 5895 m.
- Bandeira Augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē ("Pico da Bandeira") un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci.
- Snēhetas kalns augstākā virsotne Dovrefjella plakankalnē Norvēģijā, augstums - 2286 m.
- Puksubeksans Augstākā virsotne Kemas plakankalnē, Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļā, augstums - 2522 m.
- Tahans Augstākā virsotne Malakas pussalā Malaizijā, augstums - 2190 m, gk. kaļķakmeņi, granīti, nogāzes - biezi mūžzaļie tropu meži.
- Taftāns Augstākā virsotne Sarhada plakankalnē ("Kūh-e Taftān"), Irānā, Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, augstums - 4042 m.
- Dupgara kalns augstākā virsotne Satpūras kalnos, Indijā, Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā, augstums - 1393 m.
- puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija.
- Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m.
- Lugas augstiene augstiene Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 204 m, morēnu pauguri, kēmi, osi, smilšu un mālu pildītas lēzenas ieplakas, daudz ezeru; Pleskavas augstiene.
- vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana; tīģeļa iespiedmašīna.
- drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā.
- fasciācija Augu stublāja vai atsevišķu zaru pārveidošanās, tiem kļūstot plakaniem, lentveidīgiem; dažreiz fasciācijas rezultātā zari saaug kopā; dažreiz vērojama ziedkopu, augļu un citu orgānu fasciācija.
- auleka Aulaka.
- vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
- audinis Austs galvas lakats.
- armīra Aušanā - pinums ar sīkiem austiem rakstiem; lieto, izgatavojot apģērbu drānas, lakatus, dvieļus, galdsegas u. c.
- karadagi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Irānas ziemeļrietumos, Karadaga plakankalnē, pusnomadi.
- mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku.
- baltaute Baltauts - balts lakats, balta drāna.
- Pulmonaria saccharata baltraibais lakacis.
- baltauts Balts lakats, balta drāna.
- zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas.
- balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā.
- Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m).
- piekaras Bārkstis, izrotājumi gar lakatu un villaiņu malām.
- lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju.
- Eirāzijas bebrs bebru suga ("Castor fiber"), kas izplatīta arī Latvijā, dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
- caponlaka Bezkrāsaina vai krāsaina nitrocelulozes laka, kas nesatur plastifikatoru.
- protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu.
- pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
- plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi.
- Šergi Beznoteces ieplaka Alžīrijā ("Chott ech Chergui"), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā.
- Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja.
- Džazmurians Beznoteces ieplaka Irānas kalnienes dienvidu daļā ("Jazmurian"), uz ziemeļrietumiem no Mekrānas kalniem, Irānā, garums - \~300 km, platums - līdz 140 km, augstums - \~360 m.
- Džerids Beznoteces ieplaka Tunisijā ("Chott el Djerid") 16 m vjl., platība - \~5000 kvadrātkilometru, garums - 120 km, platums - 60 km, lietus sezonā (ziemā) izveidojas sāļezers, sausajā sezonā izžūst, veidojas solončaki.
- Tuza ezers beznoteksāļezers Anatolijas plakankalnē 899 m vjl., Turcijas vidienē, platība - 1500-2500 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~2 m, vasarā izžūst, vidējais sāļums - 32,1 promiles, vārāmā sāls ieguve (iegūst 70% no Turcijā patērētā sāls daudzuma).
- Gērdnera ezers beznoteksāļezers Austrālijas dienvidos (angļu val. "Lake Gairdner"), platība - 1,5-4,7 tūkstoši kvadrātkilometru (lietus sezonas beigās), garums - 160 km, platums - \~49 km, sausajā sezonā lēzena ieplaka, ko klāj staignas dūņas ar sāls garozu.
- molases Biezas drupiežu slāņkopas, kas kalnu veidošanās procesu noslēgumstadijā aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces.
- popēt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- tuntaļāt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- panckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
- ponckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
- sapanckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapempelēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- saponckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapopēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- noponckāt Biezi saģērbt, ietīstīt (vairākos lakatos, drānās u. tml.).
- sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- noponckāties Biezi saģērbties, ietīstīties (vairākos lakatos, drānās u. tml.).
- rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne.
- zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola.
- cēberis Biezs mīkstas vilnas lakats.
- cēbers Biezs mīkstas vilnas lakats.
- cēperis Biezs mīkstas vilnas lakats.
- cēpers Biezs mīkstas vilnas lakats.
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
- plāsts Blaka - kļūda audumā.
- skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
- Boforta Boforta lielieplaka - Kanādas lielieplakas nosaukums līdz 1967. g.
- Brazilja Brazīlijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Brasilia"), atrodas Brazīlijas plakankalnē, 1172 m virs jūras līmeņa, uzbūvēta 1957.-1960. g. valsts ģeogrāfiskajā centrā, 2,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- burlacīgs Briesmīgs, neglīts; tāds, kas raksturīgs burlakam.
- kutlērijas Brūnaļģu izogenerātu klases rinda, laponis plakans, daivains, līdz 15 cm augsts, siltajās jūrās.
- prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā.
- atloks Caurules, vārpstas vai ieliktņa daļa plakana diska veidā ar caurumiem skrūvēm vai tapām.
- Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums.
- Bolīvijas kalniene Centrālo Andu austrumu daļa Bolīvijā, ko veido Punas plakankalne, Austrumkordiljeras, Kordiljera Reala, Centrālā Kordiljera u. c. Andu grēdas.
- bābiņa Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
- bābīna Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
- bābiņš Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
- tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
- muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
- kalocedrs Ciprešu dzimtas ģints ("Calocedrus"), mūžzaļi vienmājas skuju koki, skujas zvīņveidīgas, dzinumi plakani, 3 sugas; 2 sugas aug Ķīnas dienvidrietumos un Taivānā, 1 suga - Ziemeļamerikas rietumu daļā.
- platimērija Ciskas kaula ķermeņa augšējās trešdaļas plakanība.
- zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži.
- Centrālā Āfrika dabas apgabals Āfrikā no Gvinejas līča līdz Austrumāfrikas plakankalnes rietumu nogāzei, starp 7 grādu ziemeļu platumu un 13 grādu dienvidu platumu.
- Ljanosi Dabas apgabals Dienvidamerikā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, Venecuēlā un Kolumbijā, garums - >1200 km, platums - līdz 450 km.
- Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena.
- Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki.
- Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa.
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
- ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē.
- klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki.
- pusplakans daļēji plakans, lēzens.
- Cervus dama dambriedis jeb plakanragu briedis.
- follete Dāmu apģērba piederums 1760.-90. g., viegla auduma trijstūrains, nereti izrakstīts kakla lakats, kas apsedza dziļo kakla izgriezumu, vēlāk arī priekšā saturēts ar lentu vai puķu pušķi.
- Baitoušans Darbīgs vulkāns (ķīn. "Baitoushn", korej. "Parktusan") Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m.
- Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m).
- pļekstināt Darīt plakanu plikšķinot; arī plikšķināt.
- parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
- Portulaca oleracea dārzeņu portulaka.
- dārza portulaka dārzeņu portulaka.
- sējas portulaka dārzeņu portulaka.
- zīmuļievades dators dators, kura primārā ievadierīce ir speciāls zīmulis (irbulis), nevis tastatūra. Šīs klases datoriem ir plakans ekrāns un speciāla operētājsistēma, kas nodrošina lietotāja sadarbību ar datoru.
- simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
- zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
- Bieķengrāvis Daugavas kreisā krasta atteka Rīgas pilsētas teritorijā starp Katlakalnu un Torņakalnu.
- Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos.
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera.
- čurings Dažu austrāliešu cilšu kulta priekšmets - ornamentēts dēlītis vai plakans akmens, kam piedēvē pārdabiskas spējas.
- Austrumgati Dekānas plakankalnes austrumu malas kalni Indijā (bengāļu val. "Purva Ghat"), garums - >1400 km, augstums - līdz 1680 m.
- Rietumgati Dekānas plakankalnes rietumu malas kalni Indostānas pussalā (angļu val. "Western Ghats"), Indijā, kopējais garums ziemeļu-dienvidu virzienā - \~1500 km, vidējais augstums - 900 m, lielākais augstums - 2698 m.
- mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika; priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
- garlaciņa Dem. --> garlaka.
- ieplaciņa dem. --> ieplaka.
- lakatiņš Dem. --> lakats.
- Altiplano Depresiju josla Centrālajos Andos, Punas plakankalnē (spāņu valodā "Altiplano"), Bolīvijā un Peru, 3600-3850 m virs jūras līmeņa (atsevišķi masīvi līdz 5300 m).
- virsma detaļas konstrukcija, ko veido cilindrisku, plakanu, konisku, evolventu u. c. virsmu kopums.
- Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple.
- paplatnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Paplaka" iedzīvotāji.
- Paplakas st. Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Paplakas stacija" nosaukuma saīsinājums.
- Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m.
- palīdzens Diezgan plakans.
- elektroluminiscences displejs displejs ar plakanu ekrānu, ko parasti veido, izmantojot divas caurspīdīgas plates, starp kurām ievietots plāns gaismu emitējoša pildījuma slānis.
- lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās.
- tamarindus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, līdz 25 m augsts koks Austrumāfrikas stepēs, platu lapotni, dod augļus pākstīs ar plakanām pupām un tumši brūnu iesaldu mīkstumu.
- tecoma Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pretstatītām plūksnotām lapām, lieliem ziediem, gareniem plakaniem augļiem (pogaļām) ar spārnotēm sēklām.
- opuncija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Opuntia"), kokveida vai krūmveida augs ar plakaniem, cilindriskiem vai lodveida stumbra un zaru posmiem.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
- divpiesūcekņu Divpiesūcekņu sucējtārpi, plakantārpu klase - cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti.
- kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti.
- trijeris Dobumainas virsmas plakana vai cilindriska detaļa sēklu tīrīšanas un šķirošanas mašīnā, dobumi virsmā atbilst graudu izmēriem.
- šarfe Drēbes josta ap vidu vai pār vienu plecu, arī garš un šaurs plecu lakats.
- ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā.
- ksantoma Dzeltēs plakani vai mezglaini veidojumi ādā vai gļotādā. Histoloģiski atrod ksantomšūnas jeb putainās šūnas, kuru citoplazmā ir holesterīna kristāli.
- Turfanas ieplaka dziļākā tektoniskā ieplaka Centrālajā Āzijā (angļu val. "Turfan Depression") un trešā dziļākā pasaulē, atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, Austrumtjanšana atzaros līdz 154 m zjl., garums - \~200 km, platums - līdz 70 km.
- tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes").
- Vāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas jaunākais brālis.
- Prativāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas ļaunais ienaidnieks.
- Baladeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Vāsudevas vecākais brālis un Prativāsudeva ir viņa ļaunais ienaidnieks.
- ganību ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir plakantērauda stienīšu tīkls; lieto kurmju rakumu nolīdzināšanai, mēslojuma izkliedēšanai.
- Phytolacca acinosa ēdamā fitolaka.
- abietīnsveķi Egļu kolofonija dziļas oksidēšanas produkts, kuru ražo no egļu saussveķiem un izmanto par šellakas aizvietotāju, hidrobetonu sastāvā u. c.
- anisonēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Anisonema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un plakanas vienšūnas aļģes; Latvijā konstatētas 4 sugas (no 18), mīt peļķēs, dīķos, purvos, ezeru piekrastēs.
- fototelegrāfija Elektrosakaru nozare, kas saistīta ar nekustīgu, plakanu attēlu (fotouzņēmumu, zīmējumu, dokumentu) pārraidi un uztveršanu, ja uztveršanas ierīcē lieto fotogrāfiskās attēla reproducēšanas metodes.
- lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne; plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
- plakanšūna epidermas ārfējo (virsmas) slāņu šūna, kas nodrošina sekrēciju, aizsardzību un absorbciju, bet ar laiku atdalās; arī visi procesi kas saistīti ar to, piemēram, plakanšūnu vēzis.
- truhmēņi Etnogrāfiska grupa, dzīvo vairākās apmetnēs Krievijas Stavropoles novada ziemeļos un austrumos, runā turkmēņu valodas dialektā, to senči ap XVII-XVIII gs. miju ienākuši no Mangišlakas pussalas, kur atdalījušies no čoudoru, igdiru un sojunadžu ciltīm.
- ezerdobe Ezera ieplaka.
- gultne Ezera ieplakas zemākā daļa, kuru piepilda (ezera) ūdens.
- sniedze Ezera salaka ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus").
- stinte Ezera salaka ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus").
- Osmerus eperlanus morpha spirinchus ezera salaka.
- gurķītis Ezera salaka.
- snitka Ezera salaka.
- Asala ezers ezers Āfrikas austrumos, netālu no Adenas līča rietumu gala, Džibutijā, Denakilas (Afāras) ieplakā, senā vulkāna krāterī, tā virsma atrodas 155 m zjl, un tā krasta līnija ir otrā dziļākā sauszemes ieplaka pasaulē un zemākā vieta Āfrikā.
- Silkalnu ezers ezers Aglonas pagastā, platība - 1,5 ha; Silakalnu ezers.
- Aklais ezers ezers Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā, platība - 6,7 ha; Gerlaka ezers; Gērlaka ezers
- Dalainors Ezers Bargas plakankalnē, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Hulun Nur"), platība - mainīga, vidēji \~1100 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6-9 m; Huluņči.
- Kusmurins Ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana.
- Mai-Ndombes ezers ezers Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kongo ieplakas centrālajā daļā, platība - 2320 kvadrātkilometru (lietus sezonā līdz 8200 kvadrātkilometru), dziļums - 2,5-7 m.
- Prudoka ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 4,7 ha; Milaka ezers; Orilana ezers.
- Jesejs Ezers Krievijā, Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļos, Hatangas baseinā 268 m vjl., platība - 238 kvadrātkilometri, krastos lapkoku meži.
- Maničgudils Ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini.
- Ulungurs Ezers Ķīnas ziemeļrietumos, Džungārijas ieplakas ziemeļu daļā 468 m vjl., platība - 850 kvadrātkilometru, pietece no Ulunguras upes.
- Koteļoks Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 1,7 ha; Kaķeloks; Kotalaka ezers; Kotoloka ezers.
- Cīrihes ezers ezers Šveices ziemeļu daļā, plakankalnē 406 m vjl., platība — 8850 ha, garums — 40 km, platums — 1-4 km, dziļums — līdz 143 m.
- Ammerezers Ezers Vācijā ("Ammersee"), uz dienvidiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 531 m vjl., platība - 47,6 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 82,5 m.
- Štarnbergas ezers ezers Vācijā ("Starnberger See"), uz dienvidrietumiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 584 m vjl., platība — 57,2 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 124 m, ziemeļu galā Štarnbergas pilsēta.
- Kīmezers Ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca.
- Vivi Ezers Vidussibīrijas plakankalnē 256 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 229 km^2^.
- Lamas ezers ezers Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļrietumu daļā, 53 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 318 km^2^, dziļums - līdz 63 m, augsti krasti (400-600 m), notece uz Pjasina ezeru.
- Stūrāvans Ezers Zviedrijas ziemeļos ("Storavan"), Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftellvena.
- Udjaurs Ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru.
- phytolacca Fitolakas.
- ekrāngalds Fotopalielinātāja optiskajai sistēmai plakanparalēla horizontāla plakne (galds), uz kuras projicē fotogrāfisko attēlu.
- piere Gala, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam).
- tepujs Galda kalns - Dienvidamerikā sastopami kalni ar vertikālām klintīm un plakanām virsotnēm.
- galda kalns galdkalns, plakankalns.
- magnētiskais galds galds apstrādājamā ķermeņa nostiprināšanai ar elektromagnēta spēku; lieto plakanslīpmašīnās.
- pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
- papiere Galvas lakatiņš, ko apsien nosedzot pieri.
- skareņa galvas lakatiņš.
- skusteņš galvas lakatiņš.
- bastainis Galvas lakats no smalka, plāna kokvilnas (batista) auduma.
- olekšdrēbe Galvas lakats, kas šūts no puķaina katūna (6 olektis katūna pārgriež vidū pušu un gareniskās malas sašuj kopā).
- kuska Galvas lakats, visbiežāk no zīda.
- autskalis Galvas lakats.
- nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
- platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos.
- dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga.
- nārags Gara laiva ar plakanu dibenu; laiva vispār.
- nērags Gara laiva ar plakanu dibenu.
- gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu, augstiem galiem.
- iemulda Garena ieleja, ieplaka.
- taisnošanas mašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna zāģmateriālu apstrādei no vienas vai divām pusēm nolūkā iegūt taisnas un plakanas sagatavju virsmas.
- plētenis Garens lakats.
- Pulmonaria longifolia garlapu lakacis.
- raiška Garš lakats, ar ko sieviete sien ap galvu.
- ķēķins Garš plecu lakats.
- linkaine Garš sieviešu galvas lakats.
- galamēri Garuma mēri ar precīzi noteiktu attālumu starp to plakanparalēlajām galavirsmām.
- ponckāties Gausi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
- heirantīns Goldlaka "Cheiranthus cheiri" lapu un sēklu glikozīds, darbības ziņā līdzīgs digitālam.
- govskuņģis Govkuņģis - suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats.
- aulakogēns Grābenam līdzīga ieplaka platformās; dziļumā vairāki km, garums - vairāki simti km, platums - desmitiem km; veidojas visbiežāk platformu attīstības sākuma stadijās.
- Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis.
- planārs grafs grafs, kam ir plakana realizācija.
- gludulis Grāmatu spiestuvēs un tipogrāfijās ap 16 cm garš un dažus cm plats plakans, gluds kaula rīks iespiesto papīra lokšņu nogludināšanai lokot.
- egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- hasmante Graudzāļu dzimtas ģints ("Chasmantium"), graciozas, košas graudzāles, kas veido cerus un plakanas ziedu vārpiņas nokarenos ķekaros.
- ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- zeltauzīte graudzāļu dzimtas ģints ("Trisetum"), daudzgadīgs augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Lihas grēda grēda Gruzijā, savieno Lielo un Mazo Kaukāzu un atdala Kolhīdas zemieni no Kūras ieplakas, garums — \~50 km, augstums — līdz 1926 m; Surami grēda.
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
- krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas).
- grozāmgrābslis Grozāma rotaļlieta (angļu "Fidget spinner"), kas sastāv no gultņa centrā un plakanas vairāku izciļņu struktūras, parasti veidots no metāla un plastmasas, tā, lai bez lielas piepūles brīvi grieztos ap savu asi; virpināmais.
- ambas Grūti pieejamas plakankalnes Abesīnijas (Etiopijas) kalnājā, stāvām nogāzēm.
- Gulbenes depresija Gulbenes ieplaka.
- pļauteniski Guļus, uz plakanās puses.
- Gvajānas plakankalne Gvajānas plakankalne - atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Guiana Highlands"), starp Amazones un Orinoko zemieni, garums - >2000 km, augstums - līdz 3014 m.
- Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens.
- Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš.
- Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta).
- Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens.
- plakanpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Ganodermataceae"), piepju augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, plakani vai nagveidīgi, sēdoši vai ar kātiņu; 3 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
- skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas.
- pūkaiņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņu cepurītes koniskas, piltuvveidīgas, plakanas, 0,3-40 cm diametrā, Latvijā konstatēts 160 sugu.
- tārpeja Hipotētiska tieva laiktelpas caurule, kas var savienot divus tālu vienu no otra esošus gandrīz plakanus laiktelpas apgabalus.
- ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts.
- virsnieres iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola (_glandula suprarenalis_).
- ielejs Ieleja, ieplaka.
- paliene Ielejas, arī ezera ieplakas daļa, kas palu laikā pārplūst; palu terase.
- leja Ieplaka (1).
- Ararata līdzenums ieplaka Aizkaukāza kalnienē, Araksas vidustecē, starp Araratu dienvidos un Aragacu ziemeļos, Armēnijā, daļēji Turcijā, garums - 90 km, augstums - 850-1000 m.
- Čujas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, 1750-2000 m vjl., Krievijas Altaja Republikā, garums rietumu-austrumu virzienā — \~70 km, platums — līdz 40 km, paugurains līdzenums, kalnu pļavu augsnes.
- Kurajas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, Čujas vidustecē, Krievijas Altaja Republikā, 1500-1600 m vjl., garums — 25 km, platums — līdz 20 km.
- Brazīlijas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeāna dienvidu daļā, uz rietumiem no Dienvidatlantijas grēdas, garums no dienvidiem uz ziemeļiem — \~3000 km, lielākais dziļums — 6537 m.
- Kanāriju lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā starp Āfrikas kontinentālo nogāzi un Ziemeļatlantijas grēdu, dziļums — >5000 m, lielākais dziļums — 6549 m, gultnē — sarkanais māls.
- Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas.
- Minusinskas ieplaka ieplaka Austrumsibīrijā, Krievijas Krasnojarskas novadā, starp Kuzņeckas Alatavu, Rietumsajāniem un Austrumsajāniem, paugurains vidēji augstu kalnu reljefs, augstums — 240-700 m.
- Kongo ieplaka ieplaka Centrālajā Āfrikā (gk. Kongo Demokrātiskajā Republikā), to veido Āfrikas platformas ieliece, gk. pārpurvots līdzenums 300-500 m vjl., malās kāpļainas plakankalnes līdz \~1000 m vjl.
- Sanhuljana ieplaka ieplaka Dienvidamerikā, Argentīnā, septītā pasaulē dziļākā sauszemes ieplaka - 105 m zjl.
- Vadiennatruna Ieplaka Ēģiptē ("Wadi en Natrun"), Nīlas deltas rietumos, 24 m zjl., garums - \~40 km, platums - 3-8 km, aizņem tektonisku plaisu, ko padziļinājusi senas upes erozija un deflācija, sāļezeros (>10) vārāmās sāls, dabīgās sodas ieguve.
- Narinas ieplaka ieplaka Iekšējā Tjanšanā, Narinas upes vidusteces apvidū, Kirgizstānā, garums — 300 km, platums — 50 km, augstums — 1300-3000 m vjl.
- Madagaskaras lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, garums — \~1800 km, lielākais platums — \~900 km, dziļums — līdz 5851 m, gultnē smilšainas dūņas.
- Austrālijas-Antarktīdas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidu daļā, starp Antarktīdu, Kergelena grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums — 4500 km, platums — 1500 km, dziļums līdz 6089 m.
- Krozē lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidu daļā, starp Rietumindijas un Centrālo Indijas grēdu, dziļums — līdz 5625 m.
- Adatas raga lielieplaka ieplaka Indijas okeāna rietumos, dziļums 6150 m.
- Somālijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Āfrikas krastu un Arābijas-Indijas un Maskarēnu grēdu, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — \~2800 km, lielākais platums — \~1800 km, dziļums — līdz 5824 m, gultnē globigerīnu dūņas.
- Arābijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Arābijas-Indijas, Marija un Maldivu grēdu un Indostanas pussalu, garums — \~2500 km, platums — līdz 1500 km, dziļums — \~4500 m, lielākais — 5875 m, gultnē globigerīnu dūņas.
- Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes.
- Mazais Karū ieplaka Kāpas kalnos, garums - 320 km, platums - \~64 km, augstums - 300-600 m.
- Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji.
- Belinshauzena lielieplaka ieplaka Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, starp Antarktīdu, Dienvidameriku, Klusā okeāna Dienvidu, Klusā okeāna Austrumu un Rietumčīles pacēlumu, garums — \~8000 kilometru, lielākais dziļums — 5290 m.
- Peru lielieplaka ieplaka Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, starp Dienvidameriku un Klusā okeāna Austrumu pacēluma ziemeļu daļu, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — >4200 km, platums — 2000 km, dziļums — līdz 5885 m, austrumu daļā Peru dziļvaga — līdz 8064 m.
- Karaghie ieplaka ieplaka Mangišlakas pussalā Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Kazahstānā, garums - 85 km, platums - līdz 25 km, dibenā solončaki, pasaulē piektā dziļākā sauszemes ieplaka - 132 m zjl.
- Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m.
- Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m.
- Barguzinas ieplaka ieplaka starp Barguzinas un Itakas grēdu, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums — >200 km, platums — līdz 35 km, augstums — 470-600 m.
- joma Ieplaka starp diviem piekrastes sēkļiem jūrā.
- Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km.
- Lielais Karū ieplaka starp Lielo Kāpli un Kāpas kalniem, garums - 400 km, platums - \~130 km, augstums - 450-750 m vjl.
- Kučanas-Mešhedas ieplaka ieplaka Turkmēnijas-Horasanas kalnos, starp Kopetaga grēdu (ziemeļos) un Nišapūras kalniem (dienvidiem), Irānas ziemeļaustrumos, garums - \~275 km, platums - 15-30 km, augstums - 900-1350 m vjl.
- Akdžakajas ieplaka ieplaka Turkmenistānas ziemeļrietumu daļā, Dašoguzas vilajetā, devītā zemākā sauszemes ieleja pasaulē - 76 m zjl., ielejas garums - \~50 km, platums - \~6 km.
- Sarikamišas ieplaka ieplaka Vidusāzijā, uz dienvidrietumiem no Arāla jūras, Turkmenistānā un Uzbekistānā, garums — 125 km, platums — 90 km, augstums 24-38 m zjl., aptver Sarikamiša ezeru.
- Makarova lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, starp Lomonosova grēdu un Alfas pacēlumu, dziļums — līdz 3940 m, gultnē — dūņas.
- Nansena lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, no Amundsena lielieplakas to atdala Gakeļa grēda, vidējais dziļums - 3450 m, lielākais - 5449 m, gultnē dūņas.
- Amundsena lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeānā, starp Lomonosova un Gakeļa grēdu, garums — \~2000 km, platums — 200-400 km, lielākais dziļums — 4321 m, nogulumu slāņa biezums — 2000 m.
- ielieknis Ieplaka, ieleja.
- morēnieplaka Ieplaka, kas radusies seno un tagadējo ledāju eksarācijas un akumulācijas, bet it īpaši glacitektoniskos procesos.
- teicis Ieplaka, padziļinājums (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens; zema, grīšļaugiem noaugusi pļava.
- rennis Ieplaka, padziļinājums (pļavā, tīrumā), kur uzkrājas ūdens.
- iedobe Ieplaka.
- mulda Ieplaka.
- soklis Ieplaka.
- plakanans Ieplakans.
- pleknīt Iepļaukāt, sist ar kaut ko plakanu.
- pusvadītāju lāzers ierīce koherenta gaismas starojuma iegūšanai, kurā elektroni un caurumi tiek injicēti cauri p–n pārejai un, izstarojot gaismas kvantu, savstarpēji rekombinē (anihilē); pusvadītāju diode, kuras divas plakanparalēlās skaldnes, kas perpendikulāras p–n pārejai, ir optiskā rezonatora spoguļi.
- stereoskops ierīce stereofotogrāfiju aplūkošanai; sastāv no lēcu, prizmu vai spoguļu un lēcu pāra; divi plakanie stereopāra attēli (ko stereoskopā aplūko katru ar savu aci)binokulārās redzes dēļ rada viena telpiska attēla iespaidu.
- metalogrāfija Iespiešana no plakanām gravētām vai kodinātām metāla iespiedformām, kam ir padziļināts zīmējums.
- žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī.
- Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m).
- homalocefāls Indivīds ar plakanu galvu.
- Ačeha Indonēzijas Republikas province (_Aceh Darussalam, Nanggroe_) ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 57366 km^2^, 3930900 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Sumatras salas ziemeļu galā, robežojas ar Ziemeļsumatras provinci, apskalo Indijas okeāns un Malakas šaurums.
- pincete Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
- kombinētās knaibles instruments, kas apvieno plakanknaibļu un asknaibļu funkcijas, tām ir arī satvērējs ar zobiem maza izmēra cauruļu, nipeļu, uzgriežņu u. c. detaļu ieskrūvēšanai.
- galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats).
- linkaitis Īpašs tautiskās galvassegas veids sievietēm, garš lakats; linkainis.
- plakšis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukšis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- sapļikšināt Izgludināt, padarīt plakanu (ar rokām, kādu mīkstu masu).
- pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas.
- orthis Izmirusi ģints pleckāju dzimtā "Orthidae", plakani izliektiem vākiem, kas pārklāti rupjām ribiņām, sastopami silūra nogulumos, Latvijā bieži ledus laikmeta nogulumu laukakmeņos.
- epiornisveidīgie Izmirusi plakankrūšu putnu kārta ("Aepyornithiformes"), ļoti lieli nelidojoši putni, kas līdz 17.-18. gs. dzīvoja Madagaskarā; epiorniss.
- productus Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar taisnu slēdzes malu, stipri izliektu ventrālo un plakanu vai ieliektu dorsālo vāku un adatveidīgiem izaugumiem, kas pārklāj vāku virsas, sastopama no devona līdz permai.
- sauropterygia Izmirusi rāpuļu rinda ar plakanu ķirzakas ķermeni, mazu galvu un parasti īsu asti, jūras dzīvei piemēroti organismi, pārtikuši no zivīm un gliemjiem.
- plaka Izsauksmes vārds, piemēram, skaitāmpantiņā "plika plaka, karašiņa ...".
- moreska Izteikti plakans vijīgs ornaments, ko veido stilizētas vijas, lapas, ziedi.
- izplikšķināt Izveidot ar rokām plakanu no mīkstas masas.
- izpļekstināt Izveidot plakanu plikšķinot: izveidot (no māliem, mīklas).
- obans Japānas 16.-19. gs. lielākā zelta monēta, 10 rio vērtībā, plakana, ovāla, ar sudraba piemaisījumu.
- gurilaka Japāņu lakas tehnika, kas ieviesusies no Ķīnas; sastāv no dažādu krāsu lakas slāņiem ar iegrieztu ģeometrisku rakstu.
- plāce Jauna, plakana pāksts; nenobriedusi pāksts.
- plācis Jauna, plakana pāksts; nenobriedusi pāksts.
- cefalhematoma Jaundzimušā galviņas "asinstūska", kas rodas no asinsizplūduma starp galvaskausa plakano kaulu ārējo virsmu un kaulu plēvi.
- ceflhematoma Jaunpiedzimušā galviņas "asinspampums", kas rodas no asinsizplūduma starp galvaskausa plakano kaulu ārējo virsmu un kaulu plēvi.
- Taimiras ieplaka Jeņisejas-Hatangas ieplaka Krievijas Krasnojarskas novadā.
- Jordānijas Hāšimītu Karaliste Jordānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Hamlakah al Urdunniyyah al Hāshimiyyah").
- Širaku stepe Jori plakankalnes austrumu daļa Gruzijā, augstums - līdz 865 m, sauss subtropu klimats, melnzemes un kalnu brūnās augsnes.
- mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas); daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu.
- nūnis Jostās, autiņos, lakatos satīts zīdainis, mazs bērns.
- talīts Jūdu rituālais tērps, kurā ietērpjas lūgšanu laikā; liels četrstūrains vilnas lakats ar auklām un pušķiem stūros.
- Jukagiras plakankalne Jukagiru plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos.
- gaijots Jūras kalns; vulkāniskas izcelsmes zemūdens kalns ar plakanu virsotni.
- Osmerus eperlanus jūras salaka.
- Singapūras šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Singapūras salu ziemeļos un Riavu arhipelāgu dienvidos savieno Malakas šaurumu ar Natunas jūru, garums — 114 km, platums — 12-37 km, dziļums — līdz 60 m.
- Malakas šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Sumatras salu (angļu val. “Strait of Malacca”), savieno Andamanu un Natunas jūru, garums — 937 km, platums — 15-464 km, dziļums — līdz 1514 m.
- zeltplekste Jūras zeltplekste - plekstu dzimtas suga ("Pleuronectes platessa syn. Platessa platessa"), zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi.
- jūrasvērsis Jūrasbullis - jūras zivs ar plakanu, dzeloņainu galvu.
- suktene Kabatā nēsājama plakana pudele.
- nāzdauciņš Kabatas lakatiņš.
- nazdaudziņš Kabatas lakatiņš.
- slaucis Kabatas lakatiņš.
- šnupdrāna Kabatas lakatiņš.
- pirktumi Kabatlakatiņi, dvieļi u. tml. kas izgatavoti no smalka, pirkta (nevis mājās austa) auduma.
- šņupata Kabatlakatiņš, deguna šņaukšanai paredzēta salvete.
- mutes drāna kabatlakatiņš.
- nošneica kabatlakatiņš.
- šņustyks kabatlakatiņš.
- niezdaugs Kabatlakatiņš.
- nošnica Kabatlakatiņš.
- puņķene Kabatlakatiņš.
- puņķlupata Kabatlakatiņš.
- puņķlupats Kabatlakatiņš.
- snīpslauķis Kabatlakatiņš.
- šņurkulis Kabatlakatiņš.
- šņustukiņš Kabatlakatiņš.
- zīdauts Kabatlakatiņš.
- lakats Kabatlakats, kabatdrāna.
- sviedrauts kabatlakats.
- degunlakats Kabatlakats.
- degunnieks Kabatlakats.
- kabataslakats Kabatlakats.
- ļepeņs Kabatlakats.
- maročka Kabatlakats.
- miročka Kabatlakats.
- mutautiņš Kabatlakats.
- mutauts Kabatlakats.
- muteslakats Kabatlakats.
- mutslauce Kabatlakats.
- mutslauķis Kabatlakats.
- mutslauks Kabatlakats.
- mutslaukulis Kabatlakats.
- nāsenieks Kabatlakats.
- nāsnīca Kabatlakats.
- nāšņoks Kabatlakats.
- nēzdags Kabatlakats.
- nēzdaks Kabatlakats.
- nēzdaugs Kabatlakats.
- nēzdauts Kabatlakats.
- nēzdogs Kabatlakats.
- nēzdots Kabatlakats.
- nēznociņš Kabatlakats.
- puņķlakats Kabatlakats.
- šņidauks Kabatlakats.
- šnubdrāna Kabatlakats.
- šņubdrāna Kabatlakats.
- šņūcis Kabatlakats.
- šnūdags Kabatlakats.
- šņudaks Kabatlakats.
- šņudarāns Kabatlakats.
- šņūdarāns Kabatlakats.
- šņudaugs Kabatlakats.
- šnudauks Kabatlakats.
- šņudauks Kabatlakats.
- šņūdauks Kabatlakats.
- šņudauts Kabatlakats.
- šņudogs Kabatlakats.
- šnudrāna Kabatlakats.
- šņudrāne Kabatlakats.
- šņūdrāne Kabatlakats.
- šņudrāniņa Kabatlakats.
- šnūdrāns Kabatlakats.
- šņudrāns Kabatlakats.
- šnūdrautiņš Kabatlakats.
- šņūdrautiņš Kabatlakats.
- šnudrauts Kabatlakats.
- šņudrauts Kabatlakats.
- šņuduks Kabatlakats.
- šņugdauciņš Kabatlakats.
- šnūgdrāniņa Kabatlakats.
- šņukdrāna Kabatlakats.
- šņūkdrāna Kabatlakats.
- šņupdauks Kabatlakats.
- šņupdrāna Kabatlakats.
- šņupdrāns Kabatlakats.
- šņurdauks Kabatlakats.
- šnurduks Kabatlakats.
- šņurduks Kabatlakats.
- šņuzdaugs Kabatlakats.
- neceža Kāda plakana, ar asakām bagāta zivs.
- plakanpautis Kāds, kam ir plakani sēklinieki.
- lakatainis Kāds, kurš ir aptinies ar vilnas lakatu.
- sviets kāju lakats (ikru piesegšanai kamanās).
- ķilla Kāju lakats ar ko apņem ikrus.
- kravate Kakla apsējs, ko 17. gs. sāka nēsāt vīrieši Eiropā, sākotnēji kā šalles veida lakatu, ko nostiprināja ar pušķī sasietu lenti, 18. gs. to sāka dēvēt par kaklasaiti, bet 19. gs. otrajā pusē tas sāka pieņemt mūsdienu kaklasaites formas.
- medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
- rebūcijas Kaktusu dzimtas ģints ("Rebutia"), Latvijā audzē kā telpu puķes - mazi, plakani, saspiesti pundurkaktusi, līdz 6 cm diametrā, 3-5 cm augsti, ātri un bagātīgi zied, viegli audzējami.
- phyllocactus Kaktusu ģints plakaniem, robotiem lapas veida stublājiem, tāpēc saukti lapu kaktusi, lai gan īsttenībā lapu tiem nav, 25 sugas tropos.
- Apalači Kalni ("Apalachian Mountaiuns") Ziemeļamerikas austrumos, ASV un Kanādā, veido 300-500 km platu un ap 2600 km garu kalnu grēdu, ieleju, plato un plakankalņu sistēmu, augstākā virsotne - 2037 m vjl.
- Gati Kalni (Austrumgati un Rietumgati) Dekānas plakankalnē, Indijā.
- Mitumbas kalni kalni Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā (fr. val. "Mitumba"), Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos un austrumos, garums - 400 km, augstums - līdz 3305 m.
- Satpūras kalni kalni Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā ("Satpura"), starp Narbadas un Tapti upi, Indijā, garums - \~800 km, augstākā virsotne - Dupgara kalns (1393 m).
- Kaskādu kalni kalni Kordiljeros (angļu val. "Cascade Range"), ASV, daļēji arī Kanādā, garums - \~1000 km, plakankalnes ar augstumu 1800-2500 m, augstākā virsotne - 4392 m.
- Sjerramorena Kalni Pireneju pussalas Mesetas plakankalnes dienvidu daļā, Spānijā (sp. val. "Sierra Morena"), garums - \~400 km, lielākais augstums - 1323 m.
- Damaralenda Kalniene Āfrikas dienvidrietumos, Namībijas vidienē, Namiba tuksnesī, iežu masīvs ar plakanu virsmu (augstums 1000-1500 m), augstākā virsotne 2600 m.
- Ahellakans kalniene Alžīrijā (_Ahellakane, Adrar_), Tamanrāsetas vilājas austrumos, Tasili necionālā parka teritorijā, augstākā virsotne 1772 m (Tazeruku).
- Lielā Baseina kalniene kalniene Kordiljeros (“Great Basin”), starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem, ASV, platība — \~550000 kvadrātkilometru, cilu grēdas un plašas beznoteces ieplakas, daudz reliktu ezeru, pustuksnesis un tuksnesis.
- Šanas kalniene kalniene Mjanmas austrumu daļā, turpinās arī Ķīnā, Laosā un Taizemē (angļu val. "Shan Plateau"), platība — \~150000 km^2^, viļņoti līdzenumi un plakankalnes, augstums — 900-1300 m, augstākā virsotne — 2675 m.
- Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka.
- Valgacu kalns kalns Madonas novada Mārcienas pagastā, ir 2,5 km garas un līdz 420 m platas paugurgrēdas virsotne, absolūtais augstums — 163,9 m vjl., paceļas 42 m virs blakus esošās Rankas ezera ieplakas.
- Spirukalns Kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns.
- Spāriņu kalns kalns Priekuļu pagastā, absolūtais augstums — 131,1 m vjl., paceļas \~75 m virs Vidusraunas ieplakas, garums — 1 km, platums — līdz 350 m.
- Glitertinns Kalns Skandināvijas kalnos ("Glittertind"), Jūtunheimena plakankalnē, Norvēģijā, augstums - 2464 m, klāts ar \~30 m biezu ledāju.
- Gremu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, Cesvaines pagastā, ieapaļš plakanvirsas paugurs ar lēzenām nogāzēm, absolūtais augstums - 155,3 m vjl., relatīvais augstums - 5-6 m.
- Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota.
- Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs.
- Mara grēda kalnu grēda Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumu daļā (port. val. “Serra do Mar”), Brazīlijā, augstums — līdz 1889 m, stāva nogāze pret Atlantijas okeānu.
- Terskejalatau Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā uz dienvidiem no Isikula ieplakas, Kirgizstānā, garums - 375 km, vidējais augstums - 4000-4200 m vjl., lielākais augstums - 5216 m.
- Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m.
- Tarbagatajs Kalnu grēda Kazahstānas austrumos (austrumu daļā robeža ar Ķīnu), atdala Zaisana ieplaku no Balhaša-Alakola ieplakas, garums - \~300 km, augstums - līdz 2992 m (Tastava kalns).
- Polousnija skrausts kalnu grēda Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - \~175 km, augstums - līdz 968 m, plakanvirsas kalni ar nolīdzinātām reljefa formām.
- Manghistau Kalnu grēda Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - 130 km, augstums - līdz 556 m, smilšakmeņi, kaļķakmeņi, mergeļi, māli un smiltis.
- Harhiraulas grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumos ("Charchiraa Uul"), uz dienvidrietumiem no Ubsunura ezera ieplakas, augstums - līdz 4116 m.
- Hanhuhijnula Kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumu daļā, atdala Ubsunura ezera un Hirgisnura ezera ieplakas, augstums - 2000-2500 m, denudēti metamorfie ieži, kalnu stepe.
- Phūketas grēda kalnu grēda Taizemē (“Phuket mountain range”), Malakas pussalas ziemeļrietumos, garums — \~250 km, augstums — līdz 1465 m, saposmota, mūžzaļie tropu meži.
- Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra.
- Kungejalatavs Kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, Isikula ieplakas ziemeļu robeža, garums - \~280 km, augstums - līdz 4770 m, apledojums (237 kvadrātkilometri) gk. ziemeļu nogāzē.
- Centrālā Kordiljera kalnu grēdu sistēma Spānijā un Portugālē (sp. val. "Cordillera Central"), Mesetas plakankalnes vidienē, garums - \~400 km, augstākā virsotne - 2592 m.
- Roraima Kalnu masīvs Gvajānas plakankalnes Pakaraimas grēdā, uz Venecuēlas, Gajanas un Brazīlijas robežas, augstākā virsotne - 2810 m, plakana virsma, stāvas (400 m) nogāzes.
- Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni.
- Mazais Kaukāzs kalnu sistēma Aizkaukāzā, uz dienvidiem no Lielā Kaukāza (atdala Kolhīdas zemiene un Kūras ieplaka), lokveidā no ziemeļiem un ziemeļaustrumiem aptver Armēnijas kalnieni, garums - \~600 km, augstums - līdz 3724 m.
- Espiņasu grēda kalnu sistēma Brazīlijas plakankalnē ("Serra do Espinhaco"), Minasžeraisas un Baijas štatā, augstākā virsotne - Sola kalns (2107 m), denudācijas atsegtas kvarcīta grēdas ar asu kori, nogāzēs - tropu meži.
- Lielais Hingāns kalnu sistēma Ķīnas ziemeļaustrumos un Mongolijas austrumu daļā, garums - 1200 km, augstums - līdz 1949 m, virsotnes plakanas, nogāzes lēzenas, saposmotas.
- caloplaca Kaloplakas - asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints.
- Kamčatka Kamčatkas ieplaka - tektonisks pazeminājums Kamčatkas pussalas vidienē, Krievijas Kamčatkas novadā, garums - 350 km, platums - 5-100 km.
- Kanāda Kanādas lielieplaka - atrodas Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, starp Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi, Mendeļejeva grēdu, Čukču un Alfas pacēlumu, dziļums - 3810 m, gultnē mālainas dūņas.
- Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats.
- goldlaks Kāpostu dzimtas ģints ("Cheiranthus"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziediem lakas smarža, 12 sugu, dabā ap Vidusjūru, kultivē kā krāšņumaugu.
- Batirs Karaghie ieplaka Kaspijas jūras austrumu piekrastē.
- Karagije Karaghie ieplaka.
- dakstiņi Kārniņi - māla vai cementa nelielas plakanas vai izliektas plāksnes (jumta segumam).
- spidiļķis Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdens zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; pempiņš.
- ilgana Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdeņu zivs, līdzīga sīkai karpai (līdz 9 cm garumā), bet bez ūsām, augstu plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sidrabotiem sāniem; spidiļķis; pempiņš.
- karre Karsta rieva, 1-2 m dziļa rievveida ieplaka, kas radusies, ūdenim šķīdinot kaļķakmeņus vai citus viegli šķīstošus iežus.
- mila Kārts ar plakani notēstu galu laivas (plosta) pārvietošanai (seklā ūdenī).
- kustodijas Kastītes, kurās ielika pie senajām grāmatām līdzdotos vaska, metāla vai lakas zīmogus.
- Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē.
- Katlakalns Katlakalna pagasts - pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā.
- Katlakaln Katlakalns.
- Kaolaka Kaulaka - pilsēta Senegālā.
- Kaundi Kaundi ieplaka - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - \~50 km, platums - 17 km, 57 m zjl.
- plīšķata Kaut kas ļoti plāns vai plakans, piemēram, sakrities maizes klaips.
- plāškata Kaut kas plakans, saplacis.
- Kazanleka Kazanlaka - pilsēta Bulgārijā.
- pusaita Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, sastopama gk. Himalajos, Tibetā, dzīvo baros plakankalnēs un klinšainās nogāzēs 3000-5000 m augstumā.
- mičotājs Kāzu procesijas dalībnieks, kurš noņem jaunlaulātajai sievai vainagu no galvas un nomaina to ar lakatu.
- Kema Kemas plakankalne - Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļa Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ziemeļu daļā, uz dienvidiem no Čambaišana plakankalnes, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2522 m (Puksubeksans).
- Kenija Kenijas kalns - vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Mount Kenya"), Kenijas vidienē, otrā augstākā virsotne Āfrikā - 5199 m vjl., virs 4800 m mūžīgais sniegs un ledāji (10 šļūdoņu, platība - 0,7 kvadrātkilometri).
- dāvidija Kizilu dzimtas ģints ("Davidia"), vidēja lieluma koki ar lielām lapām, dažkārt (Anglijā) dēvēts arī par kabatlakatiņu koku, dārzos tiek audzēta suga ("Davidia involucrata").
- blace Kļūda audumā; blaka.
- paplakties Kļūt plakanākam, plānākam.
- izplakt Kļūt plakanam.
- knozeklis Knābis ar neasu (plakanu) galu.
- plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
- Kočkora Kočkoras ieplaka - atrodas Iekšējā Tjanšanā, Šu upes augštecē, Kirgizstānā, garums - \~60 km, platums - lidz 20 km, augstums - 1700-2200 m.
- vaļējais koksnes vēzis koksnes vēzis vai brūce ar plakanu vai padziļinātu dibenu, pakāpjveidīgām malām un uzaugumiem tās perifērijā.
- ārzdogs Kokvilnas lakats.
- Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km.
- Kolima Kolimas zemiene - zems līdzenums Kolimas lejteces un Alazejas upes baseinā, Krievijā (Jakutijā), stiepjas 750 km starp Alazejas un Jukagiru plakankalni, augstums - līdz 100 m (izolētas sopkas līdz 300 m), daudzgadīgs sasalums.
- molasi Kontinentālu un marīnu nogulumu slāņkopas, kas aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces.
- amilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (banānu eļļa, iegūst no amilspirta), šķīdinātājs, aromātviela, izmanto smaržās, nagu lakā, nagu lakas noņēmējos, var izraisīt galvassāpes, nogurumu, gļotādas kairinājumu, toksisks nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm.
- lanolīna eļļa kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, skropstu tušās, nagu lakas noņēmējos, acu dekoratīvajā kosmētikā, kā matu kondicionētāju, tiek uzskatīts, ka nav kaitīgs, ja nav piesārņots, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas, pinnes un kontakta dermatītu.
- butilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa, iegūst no miristīnskābes un butilspirta, mīkstinātājs, var izraisīt ādas kairinājumu un veicināt piņņu veidošanos, izmanto lūpu krāsās, sejas krēmos, nagu lakā un nagu lakas noņēmējos.
- cikloheksilamīns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, buferviela, matu lakas sastāvdaļa, var būt toksiska asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem, dzimumorgāniem, imūnajai nervu sistēmai, var radīt ādas apdegumus.
- dioktiftalāts Kosmētikas sastāvdaļa, plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, var izraisīt sēklinieku vēzi un šūnu mutācijas, CNS depresiju.
- butilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, aromātviela, var izraisīt ādas un acs kairinājumu. kā arī elpošanas orgānu sistēmas kairinājumu, izmanto smaržās, ziepēs, nagu lakas noņēmējā, acu dekoratīvajā kosmētikā.
- butirolaktons Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, nagu lakas noņēmejos, var būt toksisks, iespējams, kancerogēns cilvēkiem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- krapkarmīns Kraplaka, sarkana krāsa, alizarīna un purpurīna savienojums ar alluminija oksida hidrātiem.
- uvāls krasta ieleja vai ieplaka ar plašu nelīdzenu dibenu, pa kuru plūst upe.
- Džiringa Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
- Kontuma Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
- Mi Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
- krīzdaugs Krīzdogs - trīsstūrī sienams galvas vai plecu lakats.
- krokauts Krokots lakats.
- kroķauts Krokots lakats.
- siksniski Krusteniski, plakanā mezglā.
- zilkauļi Krustziežaugu ģints ar pamatā bultveidīgām skaujlapām, spilgti dzelteniem ziediem, uz leju nokārušos, plakanu, spārnotu augli - riekstveidīgu papāksti (nevārsnis).
- naudulis Krustziežu dzimtas ģints ("Thlaspi"), viengadīgs līdz daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ādspārņi Kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, plakanu, 7-15 mm garu ķermeni, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; spīļastes.
- strautene Kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu.
- Pļavniekkalns Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- katlakalnieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" iedzīvotāji.
- katlkalnieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" iedzīvotāji.
- Plakaņi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" bijušais nosaukums.
- plakanciemieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" iedzīvotāji.
- plakanciemnieki Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" iedzīvotāji.
- Ģipšustūris Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- prizma Ķermenis, ko ierobežo plakanas virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto optiskās ierīcēs.
- grāmatuts Ķērpjutu kārtas suga ("Liposcelis divinatorius"), 1-1,5 mm garš kukainis ar plakanu, bāli dzeltenu vai brūnganu ķermeni, sastopama grāmatās, uz mitrām tapetēm, herbārijos un kukaiņu kolekcijās, noliktavās.
- sampans ķīniešu laiva nelieliem pārvadājumiem pa upi, dēļu plakandibene, dažkārt ar nojumi.
- gurde ķirbja pudele, groziņā iepīta pudele; plakana, saitē pakarama svētceļnieku un kareivju pudele.
- plakandibene Laiva ar plakanu dibenu.
- platdibene Laiva ar platu, plakanu dibenu.
- šķēriņš Laivām ar plakanu dibenu vieglākai burāšanai šķērsvējā pierīkota viena vai vairākas plankas, iesietas laivas sānos.
- līmēšanas laka laka vizlas plāksnīšu salīmēšanai vai to pielīmēšanai pie papīra vai auduma.
- pārklāšanas laka laka, kas izveido aizsargsegumu apkārtējās vides iedarbes novēršanai.
- piesūcināšanas laka laka, ko lieto elektrisko mašīnu un aparātu tinumu piesūcināšanai, lai palielinātu to mitrumizturību.
- elektroizolācijas laka laka, ko lieto elektroizolācijai.
- šaurlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria angustifolia"), Latvijā aizsargājama.
- garlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria longifolia").
- ārstniecības lakacis lakaču suga ("Pulmonaria obscura").
- sarkanais lakacis lakaču suga ("Pulmonaria rubra").
- baltraibais lakacis lakaču suga ("Pulmonaria saccharata").
- Ganoderma lucidum lakas plakanpiepe.
- Rhus verniciflua lakas sumahs.
- pillums Lakata pillums - daudzums, ko var iesiet lakatā.
- zilene Lakats (villaine), ko nēsā pārklātu pār pleciem; plecu lakats.
- skusts Lakats, arī kabatlakats.
- apužlakats Lakats, ko sien zem kāda cita lakata.
- emalja laku un krāsu materiāli, kas sastāv no lakas, kurā disperģēti pigmenti, pildvielas u. c. sastāvdaļas.
- lapas plātne lapas plakanā daļa.
- plauksta Lāpstas, lizes plakanā daļa (bez kāta).
- kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
- ēnu teātris leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
- blakējais Līdzās esošais, kaimiņu, tuvējais; blakais.
- Rietumsibīrijas līdzenums līdzenums — atrodas Krievijas Āzijas daļas rietumos, viens no lielākajiem akumulācijas līdzenumiem pasaulē, garums ziemeļu-dienvidu virzienā (no Karas jūras līdz Kazahstānas sīksopkainei) — 2500 km, rietumu-austrumu virzienā (no Urāliem līdz Vidussibīrijas plakankalnei) — 1000-1900 km, platība — \~3 mlj kvadrātkilometru, augstums — līdz 300 m.
- Laplatas līdzenums līdzenums Dienvidamerikā, starp Brazīlijas plakankalni un Andiem, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, lielākā daļa atrodas zemāk par 200 m vjl., garums — 2300 km, platums — līdz 900 km.
- blāknums Līdzenums, apvidus ar līdzenu plakanu virsu.
- plaka Līdzenums, ieplaka.
- talasoīds Liela ieapaļa Mēness ieplaka, kas pēc formas un caurmēra līdzīga Mēness jūrai, taču nav pildīta ar tumšo, jūrām raksturīgo materiālu.
- Rodžersa Kāple Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnē.
- galvenā Kaukāza grēda Lielā Kaukāza kalnu sistēmas augsti paceltās joslas ass (kopā ar Sānu grēdu) ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, ūdensšķirtne upēm, kas tek uz ziemeļiem (Kubaņas, Terekas, Sulakas bas.) un dienvidiem (Kodori, Inguri, Rioni, Kūras bas.).
- Haementeiria costata lielā plakandēle.
- Bintana Lielākā sala Riau arhipelāgā, kas atrodas Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 1075 kvadrātkilometri.
- Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu.
- Sahāra Lielākais tuksnesis pasaulē (angļu val. "Sahara"), Āfrikas ziemeļu daļā, platība - \~9000000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - \~5700 km, platums - \~2000 km, gk. līdzenumi 200-500 m vjl., augstākā virsotne - 3415 m vjl., zemākā ieplaka 133 m zjl.
- barka Liellaiva ar plakanu dibenu un seklu iegrimi.
- vēpa Liels (linu) lakats (pārsegs, plecu lakats).
- pamutenis Liels galvas lakats.
- raistis Liels lakats, villaine.
- krīzdrāna Liels lakats.
- krīždrāna Liels lakats.
- rifts liels lineārs Zemes garozas tektoniskais veidojums, ko norobežo dziļlūzumi; tā garums - simtiem vai tūkstošiem km, platums - 5-400 km; reljefā parasti redzami kā vaļņveida pacēlumi, kuru vidusdaļā atrodas grābens (ieplaka); to zonām rksturīga liela seismiskā aktivitāte.
- villdrāna Liels pelēks vilnas lakats ar bārkstīm.
- kaklauts Liels plecu lakats ar bārkstīm.
- pulcene liels plecu lakats.
- lakolīts Liels sēņveida vai kukuļveida sacietējušas magmas ķermenis Zemes garozā ar izliektu augšdaļu un plakanu pamatni; zemes virspusē parādās kā kupolveida kalns.
- skusts liels vilnas lakats ar bārkstīm.
- lielaislakats Liels vilnas lakats; villaine.
- uzplētnis Liels vilnas lakats.
- uzsedzene Liels vilnas lakats.
- vilndrāna Liels vilnas lakats.
- villaine Liels vilnas plecu lakats (arī latviešu tautastērpa piederums).
- titainis Liels, rakstains katūna lakats.
- kūfija liels, rūtains kokvilnas lakats, ko arābu un kurdu vīrieši valkā, apsietu ap galvu vai nostiprinātu ikālu; parasti tiek nēsāta sausajos reģionos, jo tā nodrošina aizsardzību pret saules apdegumiem, putekļiem un smiltīm.
- vilnainis Liels, savelts vilnas lakats.
- saluba liels, smalka (rūpnīcā izgatavota) auduma lakats.
- sektoriālais ātrums lielums, kas raksturo sektoriālā laukuma izmaiņu laikā punkta kustībā pa plakanisku līkni; sektoriālā laukuma pirmais atvasinājums pēc laika.
- Portulaca grandiflora lielziedu portulaka.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- zlauks Lieto, lai raksturotu troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot plakaniski.
- Konjas plato Likaonas līdzenums Turcijā, Anatolijas plakankalnes dienvidu daļā.
- segt Likt, arī valkāt (piemēram, lakatu) uz ķermeņa daļas; likt, arī valkāt (uz ķermeņa daļas), piemēram, lakatu.
- sīpols Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), \~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē.
- linauts Linaudekla lakats (precētai sievai).
- linaitene Linu audekla drāna vai lakats.
- snātene Linu plecu lakats, arī, parasti linu, seģene.
- snāktene Linu sega vai lakats.
- mārksna Linu vai vilnas lakats, kurā nes krustamo bērnu.
- mālakalnieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālakalns" iedzīvotāji.
- mālkalnieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālakalns" iedzīvotāji.
- stūrainis loga apkalums, plakana, taisnā leņķī veidota dzelzs plāksnīte, ar ko nostiprināja loga rāmja stūra savienojumu.
- gludizgriešana Lokšņu štancēšanas operācija, kurā iegūst plakanas detaļas ar virsmai perpendikulāru, precīzu griezumu.
- grābens Lūzumiem norobežota Zemes garozas daļa, kas reljefā atspoguļojas kā lineāra ieplaka.
- ljana Ļana - plakana katliene Pirenejos un Dienvidamerikā.
- austine Mājās austs plecu lakats.
- kārniņš Māla vai cementa neliela plakana vai izliekta plāksne (jumta segumam).
- Kualalumpura Malaizijas galvaspilsēta ("Kuala Lumpur"), atrodas Malakas pussalas dienvidrietumos, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Andamanu jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu valodā "Andaman Sea") starp Indoķīnas un Malakas pussalu, Sumatras, Nikolaru un Andamanu salām, Malakas šaurums to savieno ar Dienvidķīnas jūru.
- Karatavs Manghistau, kalnu grēda Mangišlakas pussalā Kazahstānā.
- Mangišlaka Mangišlakas līcis - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, starp Tibkaragānas un Buzači pussalu, garums - \~100 km, platums pie ieejas - \~70 km, dziļums - 10-12 m.
- Mauritānijas māņasmalis māņasmaļu dzimtas suga ("Trogosita mauritanicus syn. Tenebrioides mauritanicus"), vaboles ķermenis 6-10 mm garš, plakans, brūnganmelns ar lielu galvu, sastopamas noliktavās, klētīs.
- Marokas karaliste Maroka, valsts pilnais nosaukums ("Al Mamlaka al Maghribiyya").
- frēzēšana Materiāla griezapstrāde ar rotējošo frēzi, apstrādājot plakanas vai profilētas virsmas, veidojot gropes, tapas, tapu ligzdas u. c.
- piļums Maza lāpstiņa ar augstām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni.
- liekšķere Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta, lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni.
- pāce Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu; paredzēta, lai izsmeltu sakrājušos ūdeni.
- salaka Mazā salaka - šīs dzimtas ģints ("Hypomesus").
- plikanis Maza, plakana zivs, plicis.
- hypomesus Mazās salakas.
- Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija.
- plakanīgs Mazliet plakans (1); ieplakans.
- plakanīgs Mazliet plakans (2).
- ieplakans Mazliet plakans.
- palakatīte Mazs lakatiņš, ko izmantoja zīdaiņa gurnu ietīšanai.
- Malaka Melaka, pilsēta Malaizijā.
- biešu melnais kapracis melna, plakana vabole 11-15 mm garumā, ķermeņa virspuse reti matota, gandrīz kaila, vaboles un kāpuri apgrauž biešu lapas.
- biešu blāvais kapracis melna, plakana vabole 9-12 mm garumā, ar dzeltenbrūniem matiņiem, kas rada blāvu izskatu, vaboles sakošļā lapu malas un izsūc sulu, kāpuri grauž lapas.
- melle Melns lakats, melna vilnas drāna.
- disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidus daļu.
- mezoteliocīts Mezotēlijšūna, plakana, poligonāla šūna.
- plada Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā.
- plade Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā.
- balengoli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
- bateteli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
- lokeli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
- sakaji Mongolīdu rases Malakas pussalas pirmiedzīvotāji, kas vēl 20. gs. bija sastopami kalnāju pirmmežos.
- daktilogīri Monogeneju klases ģints ("Dactylogyrus"), sīki, parazītiski, hermafrodītiski plakantārpi, kas dzīvo uz zivju žaunām, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas.
- magnētdielektriķis Monolītā masā sapresēts feromagnētiska pulvera (permaloja, alsifera, ferīta) un dielektriskas saistvielas (sveķu, plastmasas, lakas) maisījums; lieto par magnētisku materiālu.
- plekstveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Pleuronectiformes"), ķermenis asimetrisks, plakans, abas acis atrodas galvas vienā pusē; \~500 zivju sugu, Latvijā - 4 sugas.
- guimpe Mūķieņu krūšu lakats; arī gimpe.
- senilā keratoma multipli, stingri norobežoti, plakani, hiperkeratotiski veidojumi dzeltenbrūnā vai netīri pelēkā krāsā uz atsegtām ādas daļām; bieži pāriet epiteliomā.
- hidžaba Musulmaņu sieviešu plīvurs, lakats vai šalle, kas pasargā no svešinieku skatieniem.
- īrāms Musulmaņu svētceļnieka tērps, kas sastāv no 2 četrstūrainiem baltiem kokvilnas lakatiem.
- mutes autiņš mutautiņš, kabatlakats.
- naģene Nagu laka.
- Mazā Namakvalenda Namakvalendas plakankalnes daļa Dienvidāfrikas Republikā.
- Lielā Namakvalenda Namakvalendas plakankalnes daļa Namībijā.
- snātane Nātns lakats, seģene, villaine; snātne.
- snāte Nātns lakats, seģene, villaine; snātne.
- snātine Nātns lakats, seģene, villaine; snātne.
- snātne Nātns lakats, seģene, villaine.
- paplakans Nedaudz plakans.
- iekolāties Nedaudz saliekties, ieliekties (par priekšmetiem ar plakanu virsmu, piemēram, dēļiem).
- plezna Neglīta, plakana kāja, pēda.
- žaunāt Neglīti, neveikli siet lakatu ap galvu.
- čablaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čoblaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čoblaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- mesa Neliela galdaugstiene, plato, plakankalne, kas veidojusies erozijai saposmojot plašus lavas plato.
- pada Neliela ieplaka (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens.
- lāma Neliela ieplaka, kur ir stāvošs ūdens.
- pempiņš Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; spidiļķis.
- fasete Neliela plakana virsma uz cietiem audiem, piem., uz kaula.
- lumpa Neliela staigna ieplaka (kur ir bijis vai arī ir ūdens); neliels dīķis.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- lompis Neliela, staigna ieplaka (kur ir bijis vai arī ir ūdens); neliels dīķis.
- šķiltavainis neliels lakats ar lieliem raibumiem.
- skarene neliels lakats.
- lupats Neliels lakats.
- skustenis Neliels lakats.
- muslene Neliels muslīna lakats.
- šalanda Neliels plakandibena zvejas burinieks (Melnajā jūrā).
- lēkšķe Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
- lēkšķis Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
- kabatlakatiņš Neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats.
- pungulis neliels sainis; lakatā iesiets sainis.
- trimstūrītis Neliels trīsstūrveida lakats.
- kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatdrāna, kabatas lakats.
- kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatas lakats.
- kabatas lakats (arī drāna) neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatdrāna.
- plavieres Neliels, plāns lakats, plīvurs, tīmeklis.
- plavieriņš Neliels, plāns lakats, plīvurs, tīmeklis.
- plavieris Neliels, plāns lakats, plīvurs, tīmeklis.
- plationihija Nenormāli plakani un plati nagi.
- aplanācija Nenormāls plakanums.
- rotācijas sūknis nepārtrauktas darbības statiskais sūknis, kam pretstatā parastajam virzuļsūknim ir izteikta rotācijas kustība (zobratu sūknis, plakanspārnu sūknis, radiālie un aksiālie virzuļsūkņi, skrūvju sūknis); parasti lieto hidroiekārtās un eļļošanas sistēmās.
- saļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ zaudēt savu formu, kļūt (parasti) plakanam.
- kaulaudu šūnas neregulāri apaļas vai iegarenas, plakani saspiestas šūnas ar daudziem zarotiem izaugumiem; osteocīti.
- nervu stiegra nervu sistēmas pavedienveida daļa (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem).
- siksnas pārvads netiešais berzes pārvads, kurā griezes momenta pārnešanai starp vārpstām izmanto dzensiksnas (ir plakansiksnas, ķīļsiksnas un zobsiksnu pārvadi); lieto mašīnās un aparātos.
- hondroosteodistrofija Nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus. Garīgā attīstība nav traucēta.
- pēlis no koka stumbra izdobta laiva ar plakanu apakšu.
- pica No mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, sieru, tomātiem, sīpoliem u. c.).
- berete No mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
- plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
- plada No rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis.
- plade No rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis.
- sestave no saknēm vai atvasēm pīts apaļš un plakans trauks, kurā ietilpst 1/6 pūra.
- mitella No trīsstūraina vai četrstūraina lakatiņa izveidots pārsējs rokas atbalstīšanai vai imobilizācijai.
- pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas); samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas).
- Mantikeira grēda nomatu masīvs Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Serra da Mantiqueira"), Brazīlijā, augstākā virsotne - 2787 m (Aguļasnegrass), virsotnes plakanas, dienvidaustrumu nogāze - stāva, ziemeļrietumu - lēzena, saposmota.
- nopletēt Nopērt, noslānīt (ar kādu plakanu priekšmetu, piemēram, siksnu).
- plani- Norāda uz plakanu, līdzenu.
- plano- Norāda uz plakanu, līdzenu.
- plat- Norāda uz plakanu, platu.
- plati- Norāda uz plakanu, platu.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, process rada (kam) plakanu formu.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīga plakana forma.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
- Ampēra teorēma nosaka, ka ļoti plāna, plakana magnēta magnētiskais lauks ir ekvivalents tādas lineāras strāvas magnētiskajam laukam, kura plūst pa magnētu ierobežojušo kontūru.
- nosasieties Nosiet sev nost (piemēram, lakatu).
- šors noslēgts beznoteces pazeminājums, sezonāli applūstoša solončaku ieplaka (Vidusāzijas tuksnesī); sors.
- čuringa Noslīpēti plakani ovālas formas akmeņi, kuros iegravēti svētie zīmējumi, arī 5 cm līdz 3 m gari koka dēlīši ar mītiskiem ornamentiem, ko Austrālijas aborigēni parasti izmanto slepenos vīriešu rituālos.
- iešņaukt Nošņaukt degunu (kabatlakatā).
- māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
- difuzors Objektīva priekšpusē novietojams plakanparalēla stikla gaismas staru izkliedētājs ar koncentrisku vai rūtiņveidīgu gravējumu mīkstināta fotoattēla iegūšanai.
- Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa.
- Saules teleskops optisks teleskops Saules novērošanai, kas parasti ir nekustīga optiskā sistēma, bet Saules gaismu tā objektīvā novirza ar plakanu spoguli (celostatu), kas griežas saskaņā ar Saules diennakts kustību.
- supinators Ortopēdiska zole, ko plakanās pēdas gadījumā ieliek apavos.
- Islandes sala otrā lielākā sala Eiropā, atrodas \~1000 km uz ziemeļrietumiem no Norvēģijas, vulkāniskas izcelsmes plakankalne ar lieliem ledājiem, no kuriem daudzas ūdeņiem bagātas upes plūst uz okeānu, ap 30 darbīgu vulkānu, gandrīz nav mežu.
- Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci.
- mirks Pa ūdens virsmu sviests plakans akmentiņš.
- paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojami (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
- pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
- uzplacināt Padarīt plakanāku.
- palaktīte Palakatīte.
- putu (smeļamā) karote paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
- putu smeļamā karote paliela, plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
- placināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plakans vai plakanāks, plāns vai plānāks.
- saplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
- plākšt Panākt, ka kļūst plakans.
- Paplacken Paplakas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā.
- lāpsta Paplašinātā, plakanā daļa (airim).
- Riugrandi Paranas satekupe Brazīlijā (port. val. "Rio Grande"), garums - 1230 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mantikeiras grēdā.
- Parapoļska Parapoļskas ieplaka - atrodas Krievijā, Kamčatkas novadā, starp Penžinas grēdu un Korjaku kalnieni, garums - 425 km, augstums - pārsvarā 150-200 m, purvi, ezeri, tundra, pundura ciedrupriežu audzes.
- brūnā plakanpiepe parastā plakanpiepe.
- Ganoderma applanta parastā plakanpiepe.
- Lycopodium anceps parastā plakanstaipekņa "Diphasium complanatum" nosaukuma sinonīms.
- burdona caurule parastā tehniskā manometra vai vakuummetra jutīgais elements - plakana izliekta caurule, kas pastiepjas taisnāka, ja tajā ievada spiedienu.
- dzeltas Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
- dzeltra Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
- dzeltre Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
- dzeltres Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
- staipekļi Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
- staipekņi Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
- seklais plakanstaipeknis parastais plakanstaipeknis.
- Diphasium complanatum parastais plakanstaipeknis.
- blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ("Aphaniptera, Siphonaptera") ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, iespējams, ka ir \~50 sugu.
- maforijs pareizticīgo ikonās - plats lakats, kas sedz Dievmātes galvu un plecus.
- mannozidoze Pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): pastiprināta uzņēmība pret infekciju; robusta ķermeņa uzbūve ar lielu skeletu, garš augums, makroglosija, plakans deguns, lielas, atkārušās ausis, reti zobi, liela galva, lielas plaukstas un pēdas.
- lakna Pārmērīgs dzērājs, tāds, kam nekad nav gana (labuma); lakata.
- lokna Pārmērīgs dzērājs, tāds, kam nekad nav gana (labuma); lakata.
- pārsieties Pārsiet sev (piemēram, lakatu).
- E904 Pārtikas uzlabotājs - šellaka, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Mazovijas-Podlases zemiene paugurains līdzenums Polijas ziemeļaustrumos, Vislas vidusteces baseinā, augstums - līdz 227 m, virskārtā 50-100 m biezi glaciālie nogulumi, centrā Varšavas ieplaka.
- platopaugurs Paugurs ar plašu virsotnes plakanumu, ko veido bezakmens māls; zvoncs.
- vendzelks pauna, kas sasieta kādā drēbē vai lakatiņā; veikšs; veikšeits.
- veikšs pauna, kas sasieta kādā drēbē vai lakatiņā; vendzelks.
- lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot; lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
- viga Pazeminājums (parasti šaurs, garens) starp osiem; ar zāli apaugusi ieplaka.
- tarsoptoze Pēdas pamata kaulu noslīdējums, veidojoties plakanajai pēdai.
- pontons Peldoša plakandibena, laivveida konstrukcija, kas uzņem (kā) slodzi.
- čura Peļķe, ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā).
- šapoklaks Pie vajadzības uz leju plakani saspiežama gardibencepure (cilindrs), kādu valkā pie vakara tērpa.
- vakuuma satvērējs piesūcekņa veida satvērējs parasti plakanu objektu noturēšanai.
- pīkstiņlapa Pīkstene - kāda plakana, plāna pļavas zāle.
- Anapolisa Pilsēta Brazīlijā ("Anapolis"), Gojasas štatā, Brazīljas plakankalnē 970 m vjl., 362000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žundiai Pilsēta Brazīlijā ("Jundiai"), Sanpaulu štatā, Brazīlijas plakankalnē 760 m vjl., 318000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Petropolisa Pilsēta Brazīlijā ("Petropolis"), Riodežaneiro štatā, Brazīlijas plakankalnē 838 m vjl., 185900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pontagrosa Pilsēta Brazīlijā ("Ponta Grossa"), Paranas štatā, Brazīlijas plakankalnē 950 m vjl., 303400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Posusa di Kaldasa pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štatā, Brazīlijas plakankalnē 1200 m vjl., 148700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanpaulu Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Sao Paulo"), Tietes upes ielejā, Brazīlijas plakankalnē 750 m vjl., štata administratīvais centrs, 10,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Orupreta Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos, Minasžeraisas štatā, Brazīlijas plakankalnē 1100 m vjl., 70200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Centrālās Lusonas Bulakanas provincē.
- Medana Pilsēta Indonēzijā (indon. val. "Medan"), Sumatras salas ziemeļaustrumos, 24 km no Indijas okeāna Malakas šauruma, 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Tito Pilsēta Itālijā ("Tito"), Bazilakatas reģiona Potencas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kiziljurta Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Sulakas krastos, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alorsetara Pilsēta Malaizijā ("Alor Setar"), Malakas pussalas rietumu krastā, Kedahas štata administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Batu Pahata pilsēta Malaizijā ("Batu Pahat"), Malakas pussalas dienvirietumos, zvejas osta Malakas šauruma piekrastē, 417500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Džohorbahru Pilsēta Malaizijā ("Johor Bahru"), Malakas pussalas dienvidos, Džohoras štata administratīvais centrs, 876000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Klanga Pilsēta Malaizijā ("Klang"), osta Malakas šauruma krastā, \~120000 iedzīvotāju.
- Kuala Terenganu pilsēta Malaizijā ("Kuala Terengganu"), Terenganu štata administratīvais centrs, osta Malakas pussalas austrumu krastā, 250500 iedzīvotāju (2000. g.).
- Melaka Pilsēta Malaizijā ("Melaka"), štata administratīvais centrs, 149500 iedzīvotāju (2000. g.).
- Muara Pilsēta Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalas dienvidrietumos, Džohoras štatā, osta pie Muaras ietekas Malakas šaurumā, 62300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Penana Pilsēta Malaizijā ("Pinang"), Malakas pussalas rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma salā, Pulaupinanas štata administratīvais centrs, 180600 iedzīvotāju (2000. g.); Džordžtauna.
- Telukintana Pilsēta Malaizijā ("Teluk Intan"), Malakas pussalas rietumos, Perakas štatā, 232800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kota Baharu pilsēta Malaizijā, Malakas pussalas austrumu piekrastē, Kelantanas štata administratīvais centrs, 1718000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Serembana Pilsēta Malaizijā, Malakas pussalas dienvidrietumos, Negerisembulanas štata administratīvais centrs, 314500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Havea Pilsēta Spānijā ("Javea"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Šabja.
- Šabja Pilsēta Spānijā ("Xabia"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Havea.
- Hātjai Pilsēta Taizemē ("Hat Yai"), Malakas pussalā, valsts dienvidos, Sonkhlas provincē, 187900 iedzīvotāju (2000. g.).
- Sonkhla Pilsēta Taizemē ("Songkhla"), valsts dienvidos, Malakas pussalas austrumu krastā, osta Siāmas līča dienvidrietumos, provinces administratīvais centrs, 84300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Surātthānī Pilsēta Taizemē, Malakas pussalā, provinces administratīvais centrs, 111300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Nakhonsītammarāta Pilsēta Taizemē, Malakas pussalā, provinces administratīvais centrs, 118700 iedzīvotāju (2000. g.).
- Phūketa Pilsēta Taizemes dienvidos, tāda paša nosaukuma salā (Malakas pussalas rietumu piekrastē), 75600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Zalakaroša Pilsēta Ungārijā ("Zalakaros"), Zalas meģē, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saukas pilskalns pilskalns Elkšņu pagastā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā, ir \~12 m augsts garens paugurs, ko ietver mitra ieplaka, rietumu gals pret ezeru erozijas rezultātā noskalots un ir ļoti stāvs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; Dieva kalns; Velna kumosa kalniņš.
- Tulijas pilskalns pilskalns Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastā, ir paugurs, ko ziemeļu un rietumu pusē apliec upe, austrumu pusē purvaina ieplaka, plakums — 70 x 25 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Saulieši pilskalns pilskalns Ķekavas novada apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļā "Pļavniekkalns", bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienas pļavām un strauta gravu, stipri postīts ar dažādiem rakumiem un zaudējis kādreizējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Liezēres pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagastā, aizņem \~20 m augsta paugura ziemeļu daļu, ko atdala ieplaka, nogāzes nolaidenas, plakums — līdzens, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, un tā mākslīgie nocietinājumi nav saglabājušies.
- Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns.
- karsta kritene piltuvveida ieplaka Zemes virsmā, kas radusies, iebrūkot pazemē izskalotiem iežiem, raksturīga ģipša un karbonātiežu izplatības rajoniem.
- peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
- kleteks Plaka, govs mēsli.
- blašķis Plakana (kareivju) pudele.
- plene Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai.
- plakanmeldri Plakanā blizme ("Blysmus compressus").
- Blysmus compressus plakanā blizme.
- barete Plakana cepure ar apaļu vai četrstūrainu dibenu, bija modē 16. gs., vēlāk sastopama kā atsevišķu amatu tērpa daļa (tiesnešiem, akadēmiķiem u. c.).
- platicefālija Plakana galva, kuras vertikālais indekss <70.
- Potamogeton compressus plakanā glīvene.
- paplāksne Plakana gredzenveida detaļa, ko novieto parasti zem uzgriežņu vai skrūves galviņas (piemēram, sastiprinot mehānismu, ierīču daļas).
- bute Plakana jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; plekste.
- ļana Plakana katliene Pirenejos un Dienvidamerikā; ljana.
- lize Plakana koka lāpsta (mīklas veidojuma ievirzīšanai maizes krāsnī un izņemšanai no tās).
- mente Plakana koka lāpsta kā airis.
- plints Plakana kvadrātveidīga akmens plātne kolonnas bāzes apakšējā daļā.
- plakanķēde Plakana ķēde.
- plekste Plakana pāksts.
- klumpača Plakanā pēda.
- platipodija Plakanā pēda.
- plakana virsma plakana priekšmeta, vielas veidojuma, parasti līdzena, virsma.
- stūres lāpsta plakana profilēta stūres iekārtas detaļa, ar kuru iegūst hidrodinamisko spēku, kas dod iespēju vadīt peldlīdzekļa kustības virzienu.
- stūres plāksne plakana profilēta stūres iekārtas detaļa, ar kuru iegūst hidrodinamisku spēku, kas dod iespēju vadīt peldlīdzekļa kustības virzienu.
- Crepidotus applanatus plakanā sēdene.
- Poa compressa plakanā skarene.
- Radula complanata plakanā skrāpīte.
- Hololepta plana plakanā strupvabole.
- ploška Plakana svece trauciņā.
- Choanomphalus riparius plakanā ūdensspolīte.
- Valvata cristata plakanā valvāta.
- kraujplakne plakana virsma kravas izvietošanai.
- spogulis Plakana virsma, ar kuru beidzas peldlīdzekļa pakaļgala (dažreiz arī priekšgala) konstrukcija.
- pakaļgala spogulis plakana virsma, ar kuru beidzas peldlīdzekļa pakaļgala konstrukcija.
- līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
- gludā zilpodze plakanā zilpodze.
- Eryngium planum plakanā zilpodze.
- disks plakana, apaļa (ierīces) detaļa; arī ripa.
- ugunsmēle Plakana, garena liesma; uguns mēle.
- uguns (arī liesmu) mēle plakana, garena liesma; ugunsmēle.
- piets Plakanā, paplatinātā (cērtamo, šķeļamo u. tml. rīku) mugurējā daļa.
- piere Plakanā, paplatinātā (sitamo rīku) daļa, kas cirtienā, sitienā saskaras ar apstrādājamo priekšmetu.
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
- plāksne Plakana, plāna detaļa.
- atols Plakana, zema, gredzenveida (koraļļu) sala, kuras vidū var būt sekla lagūna.
- Bitoma crenata plakanais spraugložņa.
- dzeltlapas Plakanais staipeknis ("Lycopodium complanatum"); dzelta.
- dzelta Plakanais staipeknis ("Lycopodium complanatum").
- kustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne kustīgās figūras plaknē (kustīgajā atskaites sistēmā).
- nekustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne nekustīgajā atskaites sistēmā.
- momentānais paātrinājumu centrs plakanas figūras punkts, kura paātrinājums dotajā laika momentā plakaniskajā kustībā ir vienāds ar nulli.
- neplakniskums plakanas virsmas formas defekts: reālās virsmas formas neatbilstība ideālai ģeometriskai plaknei.
- liesmu mēles (arī čūskas) plakanas, garenas liesmas.
- liesmu (arī uguns) mēles (arī čūskas) plakanas, garenas liesmas.
- glossiphonidae Plakandēļu dzimta.
- glossiphonia Plakandēļu dzimtas ģints.
- haementeiria Plakandēļu dzimtas ģints.
- helobdella Plakandēļu dzimtas ģints.
- hemiclepsis Plakandēļu dzimtas ģints.
- protoclepsis Plakandēļu dzimtas ģints.
- plaškots Plakandibena kuģis bez klāja kravu pārvadāšanai ostas teritorijas rajonā, arī pagaidu tiltu celšanai un piestātņu ierīkošanai.
- barža Plakandibena kuģis kravas pārvadāšanai pa upēm, kanāliem, ezeriem un jūru slēgtā rajonā (pārvietojams ar velkoni vai pašgājējs).
- viķine Plakandibena laiva.
- strūga Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni no 11. līdz 18. gadsimtam).
- platikefalija Plakangalvainība, kas rodas, ja galvas smadzeņu daļa vāji attīstās augstumā; platicefālija.
- pliksteris Plakani piekariņi.
- žauti Plakani redeļu stāvkoki.
- dzelzs un mangāna konkrēcijas plakani vai lodveida minerālu veidojumi, kas sastāv no dzelzs un mangāna hidroksīdiem un ir sastopami ūdenstilpju (jūru, okeānu, ezeru) dibenā; perspektīvas dzelzs un mangāna rūdas.
- slātēt Plakaniski sist.
- pieplaku Plakaniski uz zemes.
- plētiski Plakaniski, ar plakano pusi.
- izplaku Plakaniski, gar zemi.
- placeniski Plakaniski, saplacināti.
- plākaniski Plakaniski.
- Namakvalenda Plakankalne Āfrikas dienvidrietumos ("Namaqualand"), vidējais augstums - 1000-1200 m, Karasberga masīvā - līdz 2202 m, Oranža dala to 2 daļās.
- Matabele Plakankalne Āfrikas dienvidu daļā, Zimbabvē, vidējais augstums - 1000-1500 m, viegli viļņot virsa, atsevišķi kalni un grēdas, austrumos - Injangani kalns - līdz 2596 m, tropu klimats, skrajmeži stipri izcirsti.
- Vitimas plakankalne plakankalne Aizbaikāla centrālajā daļā, Krievijā, plaši uvāli mijas ar starpkalnu ieplakām, augstums - līdz 1753 m vjl.
- Čulišmanas plakankalne plakankalne Altaja ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, vidējais augstums 1800-2200 m, lielākais - 3148 m, līdz 1900-2100 m vjl. lapegļu taiga, augstāk - krūmu tundra.
- Ukoks Plakankalne Altajā, Krievijas Altaja novadā, augstums - >2800 m, stepe (ganības), kalnu tuksnesis un kalnu tundra.
- Rietumaustrālijas plakankalne plakankalne Austrālijas kontinenta rietumos, vidējais augstums — 400-600 m vjl., augstākā virsotne — 1400 m vjl.
- Azandes plakankalne plakankalne Centrālajā Āfrikā, Centrālāfrikas Republikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Sudānā, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem kupolveida atliku kalniem, augstums - 600-1400 m, zelta un dimantu atradnes.
- Zilairas plato plakankalne Dienvidurālos, Sakmaras baseinā, Krievijas Orenburgas apgabalā un Baškorostānas Republikā, augstums — 500-600 m.
- Dekāna Plakankalne Indostānas pussalas dienvidu daļā (angļu val. "Deccan Plateau"), Indijā, augstums - 300-900 m, ierobežo Rietumgati, Austrumgati un Satpūra kalni.
- Sarhads Plakankalne Irānā ("Sarhad"), Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, garums - \~400 km, platums - \~200 km, augstums vidēji - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 4042 m (vulkāns Taftāns).
- Adamava Plakankalne Kamerūnā, vidējais augstums - 1000-1500 m, augstākā virsotne - 2710 m, savannas, dienvidu daļā mitrie tropu meži.
- Ņeras plakankalne plakankalne Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 130 km, platums - 50-70 m, augstums - 700-1500 m.
- Bolsona de Mapini plakankalne Meksikas kalnienes ziemeļos, Meksikā, augstums - 900-1200 m, virsotnes >2500 m.
- Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums.
- Dovrefjells Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Dovrefjell"), Norvēģijas dienvidrietumos, augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - Snēhetas kalns - 2286 m.
- Jostedalsbrē Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Jostedalsbre"), Norvēģijas dienvidrietumos, platība 855 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - Ludalskopa 2083 m, virsmu klāj ledājs, no kura uz visām pusēm līdz 200-300 m vjl. noslīd 24 ieleju šļūdoņi.
- Norlandes plato plakankalne Skandināvijas pussalas ziemeļaustrumos (“Norrland”), Zviedrijas ziemeļos un daļēji Somijā, pakāpienveidīgi pazeminās Botnijas līča virzienā no 800-200 m vjl.
- Oļokmas-Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m.
- Anadiras plakankalne plakankalne Tālo Austrumu ziemeļu daļā, Anadiras augšteces baseinā, Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — \~400 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 1221 m vjl.
- Masaju stepe plakankalne Tanzānijas austrumos, vidējais augstums - 1000 m, atsevišķi kalni - līdz 2000 m, sarkanbrūnās augsnes, graudzāļu un krūmu savanna.
- Anatolija Plakankalne Turcijā, Mazāzijas kalnienes vidienē, ziemeļos - Pontijas kalni, dienvidos - Taura kalni, garums - \~700 km, platums - līdz 400 km, sastāv no nogulumiežiem, vidējais augstums - 800-1500 m, augstākā virsotne - 3916 m (vulkāns Erdžijass).
- knīpstengas Plakanknaibles; knaibles.
- plaķenes Plakanknaibles.
- plakstangas Plakanknaibles.
- platstangas Plakanknaibles.
- ploskogubcas Plakanknaibles.
- ploskogubci Plakanknaibles.
- oecophoridae Plakankožu dzimta.
- cheimophila Plakankožu dzimtas ģints.
- depressaria Plakankožu dzimtas ģints.
- diurnea Plakankožu dzimtas ģints.
- endrosis Plakankožu dzimtas ģints.
- hoffmannophila Plakankožu dzimtas ģints.
- semioscopis Plakankožu dzimtas ģints.
- epiorniss Plakankrūšu putnu kārtas ("Aepyornithiformes"), ļoti liels (līdz 5 m augsts), strausam līdzīgs putns, kas dzīvoja Madagaskaras salā un izmira 17. gs.; epiornisu olas, 34 cm garas, vēl 20. gs. vidū bija atrodamas šajā salā.
- Orthotrichum obtusifolium plakanlapu pūkcepurene.
- epitrihijs Plakano šūnu slānis, kas klāj mata stiebru pirms tā iznākšanas cauri epidermai.
- monoģenētiskie sūcējtārpi plakano tārpu klase, \~900 sugu, Latvijā 37 sugas, ķermenim lapas vai mēles, retāk ieapaļa forma, kaudālajā daļā atrodas piestiprināšanās disks, uz kura ir 10-20 hitinizēti kāsīši, dažreiz arī piesūcekņi, tārpi līdz 10 cm gari, dažas formas līdz 40 cm.
- platfūss Plakanpēda - pēdas apakšas izliekuma noslīdējums.
- ganodermataceae Plakanpiepju dzimta.
- ganoderma Plakanpiepju dzimtas ģints.
- parastā plakanpiepe plakanpiepju dzimtas suga ("Ganoderma applanata").
- lakas plakanpiepe plakanpiepju dzimtas suga ("Ganoderma lucidum"), Latvijā aizsargājama.
- Ganoderma resinaceum plakanpiepju suga, kas Latvijā sastopama reti uz dzīvu koku stumbriem; tai bojājot koksni, kokā veidojas dobums.
- plātne Plakans (kā, piemēram, darba rīka, iekārtas) elements, detaļa; arī plāksne.
- plakanisks Plakans (parasti mazliet).
- lēvs Plakans (parasti par zirga nagiem).
- zvīņa Plakans ādas veidojums dzīvniekiem, gk. zivīm, arī rāpuļiem un dažām zīdītāju sugām; zvīņas.
- plafons Plakans apgaismes armatūras elements, kas parasti novietots pie griestiem.
- glūdenis Plakans cepums no rudzu miltiem.
- cītara Plakans daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- plakandzelzis Plakans dzelzs elements, detaļa, standartizēts velmēts profildzelzs elements.
- plakandzelzs Plakans dzelzs elements, detaļa, standartizēts velmēts profildzelzs elements.
- vienrindas korpuss plakans elektronisko komponentu konstruktīvs elements, kas izveidots līdzīgi modulim _SIMM_, bet tajā drukāto šķautņspraudņu vietā izvadi izveidoti kā kontaktkājiņas vienā no garākajām korpusa malām.
- plaka Plakans govs mēslu gabals zemē.
- govs plada plakans govs mēslu gabals.
- lizēna Plakans izvirzījums sienā šauras vertikālas joslas veidā.
- plakanis Plakans kartupeļu bumbulis vai dārzāju sakne.
- krūšu kauls plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
- ērmi Plakans koks starp ratu priekšasi un ratu grīdu, pie kura piestiprināta dīstele.
- šaurs leņķis plakans leņķis, kas ir lielāks par 0 radiāniem (0 grādiem) un mazāks par 1,571 radiānu (90 grādiem).
- plats leņķis plakans leņķis, kas ir lielāks par 1,571 radiānu (90 grādiem) un mazāks par 3,142 radiāniem (180 grādiem).
- ievilkts leņķis plakans leņķis, ko veido divas hordas, kuras iziet no viena un tā paša riņķa līnijas punkta.
- taisns leņķis plakans leņķis, kura lielums ir 1,571 radiāns (90 grādi).
- pilns leņķis plakans leņķis, kura lielums ir 6,283 radiāni (360 grādi).
- koksnes smalcināšanas nazis plakans nazis smalcināšanas mašīnas darbvārpstā.
- frēznazis Plakans nazis, kuru iestiprina saliekamā frēzē vai nažu vārpstā virsmu frēzēšanai.
- iegrebe Plakans padziļinājums.
- plakanis Plakans pīts grozs.
- plošķis Plakans priekšmets.
- ripa Plakans riņķveida priekšmets, veidojums.
- ripe Plakans riņķveida priekšmets.
- plaķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals.
- plāķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals.
- celostats plakans spogulis, kas griežas saskaņā ar diennakts kustību un novirza astronomiskā objekta gaismu (tieši vai ar otra plakana spoguļa palīdzību) teleskopa objektīvā.
- plasks Plakans un plats.
- mezotēlijs Plakans vienslāņa epitēlijs, kas klāj zīdītājdzīvnieku un cilvēka serozos dobumus (piem., pleiru un vēderplēvi).
- ķīlis Plakans, garens, vienā galā sašaurināts darbarīks, piemēram, koka gabalu, akmeņu pāršķelšanai.
- plāksnis Plakans, izvirzīts (lidaparāta) elements (tā) stabilitātes un vadāmības nodrošināšanai.
- plītisks Plakans, līdzens.
- plātne plakans, parasti gluds, dažādas formas (kāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml.; arī plate (1).
- plate Plakans, parasti gluds, taisnstūrveida (dažāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai; arī plātne (1).
- plāksne Plakans, parasti plāns, mīkstas vielas veidojums.
- plakains Plakans, plakanisks.
- lentkabelis Plakans, plāns vairākvadu kabelis, kurā vadi izvietoti viens otram blakus vienā plaknē.
- blaška Plakans, pudelei līdzīgs skārda trauks.
- plātne Plakans, samērā plāns (audu) veidojums.
- plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums (piemēram, kā nosegšanai).
- plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums, ko izmanto, piemēram, par (kā) zīmi.
- placains Plakans.
- plāksans Plakans.
- plākšens Plakans.
- prespats Plakansieta vai apaļsieta celulozes atūdeņošanas iekārta, pēc kuras celuloze ar apm. 38% koncentrāciju tiek satīta tīteņos.
- diphasium Plakanstaipekņi.
- parastais plakanstaipeknis plakanstaipekņu ģints suga (“Diphasium complanatum”, arī “Lycopodium complanatum”), Latvijā sastopams ne visai bieži priežu, retāk egļu mežos, kur zemsedzē veido vairākus kvadrātmetrus lielas tīraudzes, Latvijā aizsargājams
- trejvārpu plakanstaipeknis plakanstaipekņu suga ("Diphasium tristachyum").
- plathelmintes Plakantārpi.
- cerkārijs Plakantārpu attīstības stadija (kāpurs).
- divpiesūcekņu sucējtarpi plakantārpu klase – cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti.
- lentenis Plakantārpu tipa klase ("Cestoda"), parazītisks plakanais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā), \~3000 sugu, Latvijā konstatētas \~100 sugas, no kurām vairākums (~80 sugu) parazitē putnos.
- cestodāriji Plakantārpu tipa klase ("Cestodaria"), Latvijā nav konstatēti.
- monogeneji Plakantārpu tipa klase ("Monogenoidea"), sīki parazītiski tārpi (~0,1-3 mm garumā), hermafrodīti, \~1200 sugu, Latvijā konstatēts >50 sugu; monoģenētiskie sūcējtārpi.
- sūcējtārpi Plakantārpu tipa klase ("Trematoda"), parazītisks tārps ar plakanu, lapveidīgu ķermeni un diviem piesūcekņiem, >4000 sugu, Latvijā konstatēts >130 sugu; trematode.
- skropstiņtārpi Plakantārpu tipa klase ("Turbellaria"), kuras pārstāvjiem ķermeni klāj skropstiņas, \~12 kārtas, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- botriocefals Plakantārpu tipa lenteņu klases ģints ("Bothriocephalus"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- kavija Plakantārpu tipa lenteņu klases ģints ("Khawia").
- aploparaksis Plakantārpu tipa lenteņu klases pundurlenteņu dzimtas ģints.
- girodaktili Plakantārpu tipa monogeneju klases ģints ("Gyrodactylus"), no kuras Latvijā biežāk sastopamas 2 sugas, kas parazitē uz karpu un karūsu ādas un žaunām un ierosina girodaktilozi.
- reproducēšana Plakanu informatīvo materiālu (rasējumu, zīmējumu, gleznu, grafisku attēlu un fotogrāfiju) fotografēšana, lai izgatavotu fotokopijas (reprodukcijas).
- norīvēšana Plakanu un konisku virsmu smalkās apstrādes veids ar smalkzobu rotācijas griezējinstrumentu - norīvi.
- plakanslīpēšana Plakanu virsmu apstrāde ar slīpripas perifēriju vai gala virsmu.
- plākses Plakanums, līdzenums.
- plaskanums Plakanums.
- Libellula depressa plakanvēdera spāre.
- Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns).
- jahtspogulis Plakanvirsma, ar kuru beidzas jahtas gala konstrukcija.
- Plākaņu ezers Plakaņu ezers Mazozolu pagastā.
- leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta; plakans leņķis; patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā).
- plaku Plaku plakām - plakaniski uz zemes.
- plānauts Plāna drāna, lakats.
- šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai.
- pleveris Plāns auduma gabals vai lakats; šķidrauts.
- plakanais displejs plāns displeja ekrāns, ko lieto klēpjdatoros un piezīmjdatoros; plakanā displeja izgatavošanai izmanto šķidro kristālu, gāzes plazmas, elektroluminiscences vai plāno plēvju tranzistoru tehnoloģiju; plakanais ekrāns.
- plakanais ekrāns plāns displeja ekrāns, ko vispirms lietoja klēpjdatoros un piezīmjdatoros; plakanais displejs.
- plaskans Plāskains, plasks, plats un plakans.
- plāskans Plāskains, plasks, plats un plakans.
- celons Plastmasa, ko sauc arī par ugunsdrošo celuloīdu; tā ir plastificēta acetilceluloze, ko lieto, gatavojot dažādus iedzīves priekšmetus, automobiļu un lidmašīnu stiklus, kinolentes, speciālas lakas (celonlakas) u. c.
- plezna Plata, parasti plakana (mašīnu, ierīču u. tml.) darbīgā daļa.
- Lundas plato plato Āfrikas centrālajā daļā, Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasajas un Zambezi ūdensšķirtne, augstums — līdz 1300-1600 m, kāpļaini pazeminās Kongo ieplakas, lēzeni — Kalahari ieplakas virzienā.
- Dārfūras plato plato Āfrikas ziemeļaustrumu daļā, Sudānā (angļu val. "Plateau Darfur"), ir Āfrikas platformas kupolveida pacēlums ar izteiktām nogāzēm, plakanu virsu (augstums - 1000-1500 m), dažiem atliku kalniem (līdz 3000 m).
- Matugrosu plato plato Brazīlijas plakankalnes rietumu daļā (port. val. “Planalto do Mato Grosso”), Brazīlijā, vidējais augstums — 500-700 m, maksimālais augstums — 893 m.
- Čotanagpūra Plato Dekānas plakankalnes ziemeļaustrumos ("Chota Nagpur"), Indijā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1366 m.
- Pardaosa Plato Gvajānas plakankalnes rietumos ("Mesa de Pardaos"), Kolumbijā, augstums - līdz 910 m, smilšakmeņi un konglomerāti, mitrie tropu meži.
- Ustjurts Plato starp Arāla jūru un Amudarjas deltu austrumos, Mangišlakas pussalu un Karabogazgola līci rietumos, Kazahstānā un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 340 m, malās stāva krauja (relatīvais augstums - 60-190 m), ieplakās sāļezeri un solončaki, krasi kontinentāls klimats.
- Ļenas-Angaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, starp Angaras un Kirengas upēm, Krievijā, augstums - līdz 1464 m, ziemeļos pazeminās līdz 500 m.
- Anabaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums — līdz 905 m, ielejās līdz 400-450 m vjl. lapegļu skrajmeži, augstāk — kalnu tundra.
- zvoncs Platopaugurs - paugurs ar izteiktu virsotnes plakanumu, kuru veido bezakmens māls.
- lāpstiņa Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem); lāpsta (2).
- lāpsta Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem); lāpstiņa (5).
- plaskains Plats, plakans un lēzens.
- plāskains Plats, plakans un lēzens.
- hidatioze Plaušu vai aknu infekcija, ko izraisa "Echinococcus" ģints plakantārpu kāpuri; raksturīga cistu veidošanās.
- pleculakats Plecu lakats - kvadrātveida vai trīsstūrveida apģērba gabals, ko liek ap pleciem.
- šķiltavainis Plecu lakats ar raibu rakstu.
- šķiltavains Plecu lakats ar raibu rakstu.
- vēža Plecu lakats.
- veža Plecu lakats.
- virslakats Plecu lakats.
- plaida Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā.
- plete Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā.
- plets Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā.
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
- vējplūmes Plūmju slimība, ko izraisa sēne "Exoascus pruni", slimiem kokiem vai to atsevišķiem zariem veidojas pākstīm līdzīgi plakani, kropli, krunkaini 4-6 cm gari augļi ar tukšu dobumu kauliņa vietā.
- pneimosadalītājs pneimoiekārtā lietojams sadalītājs; bieži lieto vārstu sadalītājus un sadalītājus ar plakanu plūsmdali; pneimatiskais sadalītājs.
- sīkainīši Portulaka ("Portulaca").
- sīkas Portulaka ("Portulaca").
- portulaca Portulaka.
- bulavs Priekšmets (parasti plakans koka gabals kārts galā), ar ko dauzot pa ūdens virsmu dzen zivis tīklā.
- tsuga Priežu dzimtas ģints ("Tsuga"), skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām, kas izplatīts Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, \~16-18 sugu un >190 dekoratīvo formu, Latvijā audzē 1 sugu; hemlokegle.
- Cjinhai Province Ķīnas vidienē ("Quinghai"), platība - 720000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs Sjinina, augstkalnu reljefs, ieplakas - 2500-4500 m vjl., augstākā virsotne - 7720 m.
- prūsene Puķains sieviešu galvas lakats.
- prūsine Puķains sieviešu galvas lakats.
- Adamshof Pulakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagasta teritorijā.
- momentānais rotācijas centrs punkts nekustīgajā atskaites sistēmā plakaniskajā kustībā, kas sakrīt ar momentāno ātrumu centru.
- momentānais ātrumu centrs punkts plakaniskajā kustībā, kura ātrums dotajā laika momentā ir vienāds ar nulli.
- purī Puri - indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem.
- Darsa-Cingste Pussala Baltijas jūras dienvidos ("Darss-Zingst"), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas.
- Indostānas pussala pussala Dienvidāzijā starp Arābijas jūru un Bengālijas līci, platība - \~2 mlj kvadrātkilometru, nosacītā ziemeļu robeža ir taisne starp Indas un Gangas deltu, lielāko teritorijas daļu aizņem Dekānas plakankalne, augstākā virsotne - 2698 m.
- plakšēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plaukšēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- parkezīns Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.
- parkezīts Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.; parkezīns.
- raiba Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats.
- raibe Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats.
- raibene Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats.
- bandana Raibs galvas lakats, bieži ar iekodinātu rakstu (parasti uz melna pamata), ko mēdz sasiet pakausī; reperu, hiphopa un citu jaunatnes subkultūru atribūts.
- plaņķene Raibs lakats.
- raištis Raistis, liels lakats, villaine.
- artiķels Raksts presē; slakas vārds.
- papirogrāfija Rakstu un zīmējumu mehānisks pavairošanas paņēmiens ar īpašu no vaska izgatavotu iespiežamo formu, ko vai nu iestiprina plakanā ietverē (ciklostilā), vai arī piestiprina rotējamam veltnim.
- rasetne Rasēšanai nepieciešamo instrumentu komplekts speciālā plakanā kastē.
- plānvāģi Rati ar plakanu paplašinātu virsmu siena u. tml. pārvadāšanai.
- Molize Reģions Itālijas vidusdaļā ("Molise"), Apenīnu pussalā, Adrijas jūras piekrastē - paugurains līdzenums, centrālajā daļā - Molizes plakankalne.
- Hunsriks Reinas Šīferkalnu dienvidrietumu daļa starp Mozeli un Nāi, Vācijā, augstums - līdz 816 m, plakankalne, ko veido gk. slānekļi.
- oranglauti Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- biduandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- blandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- manteri Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- orangkanaki Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- oranguli Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- čaoli Relikta aborigēna cilts no maukeni grupas Malakas pussalā, Taizemes dienvidrietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi.
- džakuni Relikta aborigēno cilšu grupa (manteri, biduandi, blandi, oranguli, orangkanaki, oranglauti), dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektos (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), lielākā daļa dzīvo pāļu celtnēs, oranglauti - dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi.
- maukeni Reliktas aborigēno cilšu grupas Malakas pussalā, runā valodās un dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi.
- mezoreljefs Reljefa forma (piemēram, ieleja, ieplaka), kas pēc lieluma ieņem vidēju stāvokli pēc lielajām un mazajām reljefa formām.
- kaldināšana Reljefa izveidošana no plakana skārda vai dobas metāla sagataves.
- limniskais reljefs reljefs, kas veidojies ezeru darbības rezultātā, daļēji pārpurvoti, plakani vai viļņoti abrāzijas un akumulācijas līdzenumi, seno ezeru krasta veidojumi un pašreizējo ezeru krasta zonas.
- Rietumu Uzboja Rietumu Uzboja - sengultne Karakuma ziemeļrietumos, no Sarikamišas ieplakas līdz Kaspijas jūrai, Turkmenistānā, kur senāk (pirms dažiem gs.) plūdusi daļa Amudarjas ūdeņu, garums - 550 km, platums - 200-300 m, dziļums - līdz 40-50 m.
- Maskavas forštate Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, robežojas ar Vecpilsētas, Centra, Avotu ielas, Dārzciema, Ķengaraga, Salu un Katlakalna apkaimēm.
- kirka rīks ar koka kātu, kam galā pagarš dzelzs stienis, kuramlejasgals plakans un noasināts; lieto kalnraktuvēs, akmeņlauztuvēs, ledus laušanai u. tml. roku darbos.
- grizulis Rīks labības vētīšanai, kas līdzīgs dakšām ar 6 vai vairāk plakaniem zariem.
- plāce Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
- plācis Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
- piāns Rokas iespiedmašīnā - plakana virsma papīra piespiešanai pie iespiedformas.
- plakanspārnu sūknis rotācijas sūknis, kura galvenā sastāvdaļa ir rotors ar radiālā virzienā izgrieztām spraugām, kurās ievietoti plakani spārni.
- baltene Rudulis - lielzvīņaina karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni sudrabainā vai zeltainā nokrāsā.
- Steenholm Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā pie Katlakalna.
- rūtainīte Rūtaina auduma lakats, villaine.
- plūsmdalis sadalītāja aizvars, kurā izveidotas rievas vai dobumi, kas savieno attiecīgos plūsmas vadus; pārvietojot plūsmdali, tos pilnīgi vai daļēji aizver vai atver; ir cilindriski, plakani, bīdāmie un grozāmie plūsmdaļi.
- austene Sagša, liels lakats.
- sasatīties Saģērbties, ietīties (lakatos, segās).
- nosatīties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās).
- nosatuntulāties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās).
- mārksna Sainis, lakatā vai palagā iesietas mantas; mārksns.
- mārksns Sainis, lakatā vai palagā iesietas mantas; mārsns.
- kā dēlis saka par kalsnu sievieti, par mazām, plakanām krūtīm.
- Eilera raksturojums sakarība n+p–q=2, kur n, p, q attiecīgi ir izliekta daudzskaldņa vai plakana grafa virsotņu, skaldņu un šķautņu skaits.
- Phūketa Sala Andamanu jūras austrumos ("Ko Phuket"), pie Malakas pussalas, Taizemes teritorija.
- Zaķusala Sala Daugavas deltas ielejas Rīgas posma augšgala paplašinājumā, atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu un Mazo Daugavu, posmā no Katlakalna līdz Vecrīgai, garums - 3,5 km, platums - 100-300 m, augstums - 2,5-3,5 m virs Daugavas līmeņa.
- Singapūra Sala Malakas pussalas dienvidu piekrastē, no kontinenta atdala Džohoras šaurums, no Batamas salas dienvidos - Singapūras šaurums, platība - 692,7 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 177 m vjl.
- Ādana sala Malakas šauruma ziemeļaustrumos (_Adang_), netālu no Malakas pussalas rietumu krasta, Taizemes teritorija, ietilpst Tarutau jūras nacionālajā parkā.
- Batama Sala Riau arhipelāgā, kas atrodas Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā.
- salaks salaka ("Osmerus").
- esliņš Salaka.
- salata Salaka.
- stints Salaka.
- osmerus Salakas.
- galviņsalāti salātu šķirne ("Lactuca sativa var. capitata"), kuras lapas veido apaļas vai plakani apaļas dažāda blīvuma galviņas.
- sašļaukt salikt, salocīt plakanā veidā.
- Lingas arhipelāgs salu grupa Natunas jūrā (“Kepulauan Lingga”), starp Sumatru un Malakas pussalu, Indonēzijā, platība — 2200 kvadrātkilometru, lielākās salas — Sinkepa un Linga.
- štrauss Samērā plakanas formas ziedu pušķis (likšanai uz kapa); liels ziedu pušķis.
- gramūklis saņurcīts lakats.
- saplāties saplacināties, kļūt plakanam.
- plāts saplacināts, lēzens, plakans.
- Serheds Sarhads - plakankalne Irānā.
- Sarheds Sarhads, plakankalne Irānā.
- Pulmonaria rubra sarkanais lakacis.
- sprancene Sarkans kokvilnas galvas lakats.
- cerāmija Sārtaļģu florideju klases rinda ("Ceramiales"), augstāk attīstītās sārtaļģes, tumšsarkans zarots, plātņveida, plakans vai pavedienveida laponis, 4 dzimtas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 8 sugas.
- sapliekšt Saspiežot plakanu, nogalināt, nonāvēt.
- sajuņģēt Satīstīt (vairākos lakatos, segās u. tml.); biezi saģērbt.
- sajuņģēties Satīstīties (vairākos lakatos, segās u. tml.); biezi saģērbties; sajozties.
- Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
- šots Sausa ieplaka vai izžūstošs sālsezers Sahāras ziemeļdaļā.
- plika Savienojumā ar "plaka" raksturo maizes mīcīšanas skaņas.
- plaktin Savienojumos "plaktin plaka", "plaktin plok" kā pastiprinājums.
- seģis Sega, liels lakats.
- segties Segt sevi (piemēram, ar segu, lakatu).
- joma Sekla, ar ūdeni pildīta ieplaka, ko no jūras šķir smilšu sanesumu strēle.
- platdubens Seklas iegrimes laiva ar plakanu apakšu; platdibene.
- smaržīgā selerija seleriju suga ("Apium graveolens"), divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
- bategi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- džahaji Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- lanohi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- mheri Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- sabubi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- jo-jo Sena ķīniešu spēļlietiņa, uzskata, ka manipulācijas ar to ir relaksējošas; plakans cilindrs ar noapaļotām gala skaldnēm, cilindra vidū atrodas iedobe, kurā ietīta aukliņa; spēlētājs, turot rokā aukliņu, palaiž cilindru brīvkritienā, un, prasmīgu roku vadīts, tas uztinas atpakaļ.
- mastaba Senēģiptiešu kapenes ar taisnstūrveida pamatni, slīpām sienām, plakanu jumtu un apbedīšanas kameru pazemē 3-30 m dziļumā; piramīdu priekšteces.
- fiale Sengrieķu trauks: plakans metāla (retāk māla) trauks ar ieliektām malām, rotāts ar ciļņiem vai apgleznots; lietots sadzīves vai kulta vajadzībām.
- sabīņi Senitāļu ciltis, kas apdzīvoja plakankalni uz Z no Latijas, ap 290. g. p. m. ē. romieši tos pakļāva; 268 g. p. m. ē. tie ieguva Romas pilsoņu tiesības un vēlāk romanizējās.
- hakbrets Senlaiku stīgu instruments, kas sastāv no plakanas, trapecveidīgas skaņu kastes un pār to pārvilktām tērauda stīgām, ko skandināja ar 2 veserīšiem, katrā rokā pa vienam.
- makauitls Seno acteku kara ierocis (meksikāņu "macquauitl"), plakana koka runga ar rievām abās malās, kur ieķīlētas obsidiāna šķēpeles, kas izveidoja asas, robotas smailes.
- čevongi Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- džahuti Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- semaji Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- semelaji Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- timiari Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- besisi Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā – vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- Tiavanako Senpilsēta Bolīvijā ("Tiahuanaco"), Punas plakankalnē 3800 m vjl., Titikakas ezera senkrastā, Dienvidamerikas civilizācijas centrs, kas uzplaukumu pieredzēja aptuveni no 1000. līdz 1300. gadam, pēc inku iekarojuma to uzskatīja par Virakočas svēto pilsētu.
- Melhirs Sezonas sāļezers Alžīrijas Sahāras austrumos, platība - 6700 kvadrātkilometru, ieplakas dibens - 26 m zjl., lietus sezonā (ziemā) īslaicīga ūdenspieplūde, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā.
- Sarkanais baseins Sičuanas ieplaka Ķīnā.
- iesiet Sienot ievietot (piemēram, lakatā, segā, drānā u. tml.).
- sasiet lakatu polaniski siet lakatu cieši, gludi ap galvu, divus lakata stūrus sasienot mugurpusē.
- līkainis Sieviešu galvas lakats.
- skora Sieviešu galvas vai ap pleciem apliekams lakats.
- lāmene Sieviešu lakata veids.
- kuntine Sieviešu lakats.
- muči Sievietes plecu lakats, ko var pārlikt arī pār galvu.
- siju enkurošana siju nostiprināšana, izmantojot saliektu plakandzelzi vai sametinātas plakandzelzs sloksnes, kuru vienu galu piestiprina pie sijas gala, bet otru - pie mūra sienas.
- sildoņi Sila doņi - doņu dzimtas ģints, augi plakanām lapām ar spilvotu apmali.
- Pilātes kalns Silakalns Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Augstais kalns Silakalns Jelgavas novada Vilces pagastā.
- kudža Silta villaine, plecu lakats.
- Singapūra Singapūras Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos (malajiešu val. "Singapura", ķīn. val. "Xinjiapo", tamilu val. "Sinkappūr", angļu val. "Singapore"), ietver Singapūras salu un tuvējās saliņas (>50) Malakas pussalas dienvidos, platība - 710 kvadrātkilometru, 4987600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 5 distrikti.
- poliesteri Sintētiski polimēri, no kuriem iegūst, piemēram, sveķus, lakas, līmvielas.
- laksis Sīpolu ģints suga ("Allium ursinum"), savvaļas sīpols ar platām, eliptiski lancetiskām plakanām lapām, kuras var izmantot uzturā; mežloks.
- puravs Sīpolu suga ("Allium porrum"), divgadīgs garšaugs ar platām, plakanām lapām.
- mežloks Sīpolu suga ("Allium ursinum"), savvaļas sīpols ar platām, eliptiski lancetiskām plakanām lapām, kuras var lietot uzturā; laksis.
- Seistānas ieplaka Sistānas ieplaka Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā.
- lundzaks Sitamais, kas izveidots iesienot mezglu dvielī vai lakatā.
- timpanons Sitams stīgu instruments, būvēts kā plakana kaste trapezoīdā formā, ko uzliek uz galda vai uz ceļiem, ar metāla stīgām, kuras sit ar 2 koka veserīšiem, klavieru priekštecis.
- fuhtelis Sitiens ar zobenu plakaniski.
- izplakanot Sitot padarīt plakanu (saplacināt).
- plakanvirsmas skeneris skeneris ar plakanu caurspīdīgu virsmu, uz kuras novieto skenējamo dokumentu (attēlu, grāmatu u. c.).
- ūdens skorpions skorpionblakšu dzimtas suga (“Nepa cinerea”), plakana, lapveidīga, sarkanbrūna ūdensblakts (ķermeņa garums - 18-22 mm), galva ļoti maza, atrodas dziļā priekškrūšu ieliekumā, spārni labi attīstīti, spēj pārlidot no vienas ūdenstilpnes uz otru.
- kokskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Calosoma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis liels, plakans ar attīstītiem pakaļējiem spārniem, dzīvo gk. lapkoku mežos, kur barojas ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem.
- parazītskrejvabole Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Lebia"), plakanas vaboles, gk. uz augiem, kāpuri parazitē lapgraužu kūniņās, \~500 sugu, Latvijā - 3 sugas.
- zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs.
- bareljefs Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; zemcilnis.
- augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma.
- pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu).
- kriptodepresija Slēgta ieplaka, ko aizņem ezers, kura dibens atrodas zemāk par okeāna līmeni, bet ezera ūdenslīmenis ir augstāks par to (piem., Baikāla ezera ieplaka).
- sarkoidoze slimība, labdabīgā limfogranulomatoze ("lymphogranulomatosis bengina"), neskaidras etoloģijas hroniska, ģeneralizēta, labdabīga granulomatoze: visu, it sevišķi endotorakālo, limfmezglu palielināšanās; nereti ādā nelieli, plakani, sārtvioleti infiltrāti - sarkoīdi.
- plakanslīpmašīna Slīpmašīna plakanu virsmu slīpēšanai.
- apgubenis Smalka audekla drāna, ko sien ap galvu lakata vietā.
- bastene Smalks galvas lakats (plāna auduma ar bārkstīm).
- kamala Smalks ķieģeļsarkans pulveris, ko iegūst saberžot koka "Rottlera tinctoria" augļu dziedzerīšus un matiņus, satur aktīvu vielu rotlerīnu, lieto pret plakanajiem tārpiem.
- pinass Smalks lakats Rītāzijā, to auž no ananasa lapu šķiedrām.
- Nevlina Smilšakmens galdveida atliku masīvs ("Pico de la Neblina"), Gvajānas plakankalnes augstākā virsotne (3100 m) uz Brazīlijas un Venecuēlas robežas (augstākā Brazīlijā).
- viepe Snātne - nātns lakats, villaine, seģene.
- sņats Snitka - ezera salaka.
- snetka Snitka - ezera salaka.
- sņetka Snitka - ezera salaka.
- sņets Snitka - ezera salaka.
- šenijs Spalvainam kāpuram līdzīga zīda vai vilnas aukliņa dažādā krāsā, ko gatavo noaužot taftas sējumā 8-15 cm platu lentu, to sagriežot strēmelēs, izvelkot tām malējos diegus un savijot tās aukliņās, lieto apšuvēm, izšuvumiem, šaļļu, lakatu un tepiķu darināšanai, mākslīgu puķu izgatavošanai, mežģīnēm utt.
- Madride Spānijas Karalistes galvaspilsēta (spāņu valodā "Madrid") un autonomā apgabala administratīvais centrs, atrodas Spānijas centrālajā daļā, Mesetas plakankalnē (~650 m virs jūras līmeņa), 3,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- līķspīdulis Spīduļu dzimtas vaboļu ģints ("Omosita"), Latvijā konstatētas 3 sugas, ķermenis 2-5 mm garš, plakans, plats, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, kauliem, dažreiz arī sausos kūtsmēslos.
- štance Spiedapstrādes instruments (kā) veidošanai no plakana materiāla, plakanas sagataves, piemēram, to cērtot, griežot, lokot, velkot.
- Ņūtona sistēmas spoguļteleskops spoguļteleskops, kurā staru gaitas maiņai izmanto plakanu palīgspoguli, kas novietots 45° leņķī pret optisko asi.
- spontānā lipogranulomatoze spontāns fokāls panikulīts: strauji izveidojušies norobežoti, simetriski, dziļi, sāpīgi zemādas mezgli ķirša kauliņa vai valrieksta lielumā un plakani, viegli pārbīdāmi infiltrāti uz ķermeņa un ekstremitātēm; regresija bez rētu veidošanās.
- spraislīt spraišļus sliet (piemēram, pirts krāsnij, tiltam, no plakaniem akmeņiem).
- bulbķīlis Spurķīļa konstrukcija, kas sastāv no plakanas vai profilētas metāla plāksnes, kurai apakšmalā pierīkots cigārveida bulbs.
- blīmēt Stampājot, plakaniski sitot radīt troksni.
- Hisaras ieleja starpkalnu ieplaka starp Hisaras grēdas dienvidiem un Babataga un Karatava grēdu ziemeļu atzariem, Tadžikistānā, garums - 70 km, platums - līdz 20 km, augstums - 700-1000 m.
- Fergānas ieleja starpkalnu ieplaka Vidusāzijā, Uzbekistānā, daļēji Kirgizstānā un Tadžikistānā, garums — \~300 km, platums — līdz 170 km, augstums — 300-1000 m vjl.
- viga starpvalņu (starpkangaru) pārpurvotās ieplakas Slīteres rezervātā, kur dominē zāļu purvi, retāk sūnu un pārejas purvi; pavasaros un rudeņos, kad ir palielināts mitruma daudzums, vigas pārvēršas par garenstieptiem sezonāliem ezeriem.
- fasonstiepule Stieple ar plakanu, pusapaļu, ovālu, trīsstūrainu, četrstūrainu, vairākstūrainu vai zvaigžņveida šķersgriezumu.
- kolba Stikla trauks ar apaļu vai plakanu dibenu (ķīmijas laboratorijās).
- fliktēna Streptokoku ierosināta plakana ekstrafolikulāra virspusēja pustula.
- žirandole Strūklaka ar daudzām strūklām.
- fontāns Strūklaka.
- strūkļaka Strūklaka.
- šņibis Stūris (piem., lakatam).
- trematodes sūcējtārpi (_Trematoda_), plakantārpu tipa klase.
- lancentiskā trematode sūcējtārpu klases suga ("Dicrocoelium lanceatum syn. Fasciola lanceolata"), parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem.
- aknu fasciola sūcējtārpu klases suga (“Fasciola hepatica syn. Distomum hepaticum”), plakantārps, kas parazitē aitu, govju, cūku (retumis arī cilvēku) aknās.
- govkuņģis Suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats.
- gumilaka Sveķaina viela, kas sariešas uz dažu tropu augu zariem kukaiņu koduma vietās; lieto zīmoglakas, šellakas un izolācijas laku izgatavošanai.
- štoklaka Sveķi, ko izdala lakas bruņuts, kas parazitē uz tropos augošām akācijām un albīcijām.
- Pulmonaria angustifolia šaurlapu lakacis.
- līdaka Šīs dzimtas suga ("Esox lucius"), plēsīga zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
- plekste Šīs dzimtas suga ("Platichthys flesus syn. Pleuronectes flesus"), plakana jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē.
- akmeņplekste šīs dzimtas suga ("Psetta maxima syn. Scophthalmus maximus"), kurai ķermenis izteikti plakans, asimetrisks, acu pusē brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem; āte.
- gludā limanda šīs ģints suga ("Limanda limanda syn. Pleuronectes limanda"), zivs ar brūngani dzeltenu, plakanu ķermeni un acīm, parasti galvas vienā pusē.
- pīļknābis Šīs ģints suga ("Ornithorhynchus anatinus", senāk "Ornithorhynchus paradoxus"), sastopams Austrālijā, ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta.
- Agathomya wankowiozi šīs ģints suga, kuras kāpuri attīstās plakanpiepju stobriņos un ierosina to strauju augšanu un palielināšanos.
- laku un krāsu materiāli šķidri, pastveida vai pulverveida materiāli, kam pamatā ir plēves veidojošas vielas; pēc uzklāšanas uz krāsojamās virsmas un žāvēšanas tie veido laku un krāsu pārklājumus; plaši lieto vairākus šo materiālu veidus – gruntis, krāsas, lakas, emaljas, tepes.
- šlakas Šlaka.
- šļekata Šlakata.
- piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu).
- sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt.
- piesmurguļot Šņaucot padarīt netīru (ar deguna izdalījumiem); piešņaukt (parasti kabatlakatu).
- sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt.
- sors Šors - sezonāli applūstoša solončaku ieplaka vai pazeminājums Centrālāzijā.
- Virmezers Štarnbergas ezers Vācijā, Bavārijas plakankalnē.
- Baija Štats Brazīlijas austrumos ("Bahia"), Brazīlijas plakankalnē un Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, administratīvais centrs un lielākā osta - Salvadora, platība - 564693 kvadrātkilometri, 14637400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Paraiba Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Paraiba"), Brazīlijas plakankalnē, Atlantijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Žuaunpesoa, platība - 56440 kvadrātkilometru, 3770000 iedzīvotāju.
- Maranjauna Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos, Brazīlijas plakankalnē un piekrastes līdzenumā, administratīvais centrs - Sanluisa, platība - 331983 kvadrātkilometri, 6367000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Melaka Štats Malaizijā ("Melaka"), Malajas pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Melaka, platība - 1650 kvadrātkilometru, 8972900 iedzīvotāju (2015. g.).
- Pahana Štats Malaizijā ("Pahang"), Malakas pussalā, administratīvais centrs - Kuantana, platība - 35964 kvadrātkilometri, 1396500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Selanora Štats Malaizijā ("Selangor"), Malakas pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Šahalama, platība - 7956 kvadrātkilometri, 5000000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Terenganu Štats Malaizijā ("Terengganu"), Malakas pussalas austrumu daļā, platība - 12955 kvadrātkilometru, 1150300 iedzīvotāju (2008. g.).
- baušlakains Tāds (dzīvnieks, parasti zirgs), kas slimo ar tuberkulozi; baušlakaiņš.
- lakatveida Tāds, kam ir lakata veids.
- lakatiņveida Tāds, kam ir neliela lakata veids.
- plakangalvas Tāds, kam ir plakana galva (piemēram, par naglu, skrūvi).
- plakandibena Tāds, kam ir plakana pamatne.
- plakandibena Tāds, kam ir plakana virsa (par cepuri).
- plakanvirsmas tāds, kam ir plakana virsma.
- plakanspārnu Tāds, kam ir plakani spārni.
- plakandibena Tāds, kam ir plakans pamats, dibens (parasti par ielejām).
- plakanvēdera Tāds, kam ir plakans vēders.
- saplacināt Tāds, kam ir raksturīga plakana forma.
- lakatots Tāds, kas ir apsiets ar lakatu (parasti par galvu); tāds, kam galvā ir lakats (par cilvēku).
- plakanisks Tāds, kurā (kas) ir vērsts, atrodas, tiek pārvietots, novietots ar plakano, arī platāko daļu, pusi noteiktā virzienā, stāvoklī (par darbību, procesu).
- plakans Tāds, kurā veido ko tā, ka tam nav ieliekumu vai izliekumu (par darbību, procesu); arī plakanisks.
- Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma.
- Tarimas līdzenums Tarimas ieplaka.
- mēle Tas (parasti priekšmets), kam ir plakana, garena forma.
- plakanknābis Tas (tāds), kam ir plakans knābis.
- zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds.
- vējzirņi Tauriņziežu ģints, zirņiem līdzīgi augi, bet pielapas mazākas par plūksniņām un irbulis līdzens; no plakanzirņiem atšķiras ar to, ka lapas bez vītēm.
- mongo Tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), Kongo ieplakas tropu mežu un purvu apvidū, valoda (lomongo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- niloti Tautu grupa (dinki, nueri, ziemeļluo, dienvidluo, džoluo; bari, lotuki, teso, tarkani, karamodži, masaji, nandi, suki, tatogi; nūbieši, kalnu nubi), kas dzīvo gk. Nīlas baseina augšdaļā un vidusdaļā, daļēji arī Austrumāfrikas plakankalnē, pieder pie negroīdās rases, valodas veido īpašu saimi, spēcīgas ģints iekārtas paliekas.
- Hami ieplaka tektoniska beznoteces ieplaka Austrumtjanšanā, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, minimālais augstums — 81 m vjl., smilšu tuksnesis, ziemeļu daļā — oāzes.
- Gora Tektoniska beznoteces ieplaka Rietumāzijā, Sīrijā un Jordānijā, Sarkanās jūras tektoniskā iegruvuma turpinājums, garums - \~400 km, platums - līdz 25 km, stāvas, līdz 1400 m augstas nogāzes.
- Longitudinālā ieleja tektoniska ieplaka Andos, starp Krasta un Galveno Kordiljeru, Čīlē, virsa pazeminās no 1200 m ziemeļos līdz okeāna līmenim dienvidos (Ankudas līcis).
- Afāras ieplaka tektoniska ieplaka Austrumāfrikā, Etiopijas ziemeļaustrumos un Džibutijā, ietver Asala ezeru (155 m zjl.).
- Dzjanhaņas līdzenums tektoniska ieplaka Hanšui upes lejtecē, augstums 30-80 m, norobežo 600-1500 m augsti kalni, subtropu klimats.
- Sičuaņas ieplaka tektoniska ieplaka Ķīnā, Sičuaņas provincē, starp Sinotibetas kalniem, Cinlina grēdu, Dabašana grēdu un Guidžovas plakankalni, platība — \~200000 kvadrātkilometru, augstums — 400-1000 m, smilšakmeņi un slānekļi.
- Beka Tektoniska ieplaka Rietumāzijā, starp Libāna grēdu un Antilibāna kalnu masīvu, Libānā un Sīrijā, Nāves jūras tektoniskā iegruvuma turpinājums, garums - 150 km, platums - 10-15 km, augstums - 700-1000 m.
- Caidama Tektoniska ieplaka Tibetas kalnienes ziemeļaustrumos ("Caidam"), Ķīnā, garums - \~700 km, platums - 100-300 km, augstums - 2600-2900 m vjl., ietver kalnu grēdas ar virsotnēm virs 6000 m vjl.
- Nāves ieleja tektoniska starpkalnu ieplaka Mohaves tuksneša ziemeļos (angļu val. "Death Valley"), Lielā Baseina kalnienes dienvidrietumos, ASV, garums - 250 km, platums - 24 km, viena tuksnesīgākajām bezūdens ieplakām uz Zemes, astotā dziļākā pasaules sauszemes ieleja - 86 m zjl. (dziļākā Ziemeļamerikā); Detvelija.
- Kašmiras ieleja tektoniska starpkalnu ieplaka starp Lielajiem Himalajiem un Pirpandžala grēdu Indijas ziemeļrietumiem, garums \~200 km, platums - līdz 64 km, augstums - \~1600 m vjl.
- Abajas stepe tektoniskas izcelsmes ieplaka Altaja kalnos, Krievijā, Altaja novadā, 1100 m vjl., garums - 25 km, platums - 6-9 km, starp Holzuna un Terekti grēdu.
- Marakaibo zemiene tektoniskas izcelsmes ieplaka Ziemeļrietumu Andos, starp Perihas grēdu un Meridas Kordiljeru, Venecuēlā (neliela daļa Kolumbijā), ar Marakaibo ezeru centrālajā daļā.
- bolsoni Tektoniskas un denudatīvas beznoteces ieplakas starp grēdām un masīviem Ziemeļamerikas dienvidrietumu starpkalnu tuksnešos.
- perspektīva telpiska priekšmeta attēla raksturs atkāra no kameras attāluma; trīsdimensiju ilūzija uz plakanas virsmas.
- centroīda Teorētiska līkne, ko apraksta plakanas figūras plakaniskas kustības momentānais ātrumu centrs.
- aivāns Terase ar kolonnu vai stabu balstītu plakanu pārsegumu Vidusāzijas dzīvojamās mājās, mošejās.
- Zelta kalns terasēts plakanvirsas lielpaugurs Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Nītaures pagastā, absolūtais augstums - 235,8 m vjl., relatīvais augstums - līdz 38,5 m, garums - 3 km, platums vidusdaļā - 2 km.
- cikliņš Tērauda skārda kasīklis vecas krāsas vai lakas noņemšanai.
- ularsava Tīklotā čūska - milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga ar tīkloti saistītiem plankumiem, var sasniegt līdz pat 10 m garumā, sastopama gk. Malakas pussalā un Malajas arhipelāgā.
- plakanspiede Tipogrāfijas iespiedmašīna, kam plakana iespiedforma ir nostiprināta uz metāla plāksnes (tālera), kas izdara turp-atpakaļ kustību un rotējošs iespiedcilindrs; ātrspiede.
- juņģēt Tīstīt (vairākos lakatos, segās u. tml.); biezi ģērbt.
- juņģēties Tīstīties (vairākos lakatos, segās u. tml.); biezi ģērbties.
- Diphasium tristachyum trejvārpu plakanstaipeknis.
- Lycopodium tristachyum trejvārpu plakanstaipekņa "Diphasium tristachyum" nosaukuma sinonīms.
- diģenētiskie sūcējtārpi trematodes - plakano tārpu klase, \~5000 sugu, Latvijā \~130 sugu, ķermenis saplacināts, biežāk lapveida līdz 1,0 mm (retāk līdz 1,5 mm) garš.
- krīzdogs Trīsstūrī sienams galvas vai plecu lakats.
- šķērsinis trīsstūrveida lakats, ko jaunas meitenes vasarā sēja ap galvu.
- šķeltine Trīsstūrveidīgs galvas lakats.
- kasinka Trīstūrveida formas mežģīņauduma lakats.
- kamposs Tropiska Dienvidamerikas meža stepe - savanna (Brazīlijas plakankalnē).
- kampa Tropiskā savanna Brazīlijas plakankalnē un Laplatas līdzenumā.
- hemlokegle Tsuga - priežu dzimtas ģints (ap 14 sugām) skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām Ziemeļamerikā un Austrumāzijā; audzē arī kā krāšņumaugu.
- Dešteluts Tuksnesis Irānas kalnienes vidienē ("Dasht-i-Lut"), Irānas austrumos, garums - \~550 km, platums - 100-200 km, beznoteces ieplakas (200-500 m vjl.), ko šķir šauras grēdas (1000-2000 m; augstākā virsotne 2992 m), viens no karstākajiem tuksnešiem pasaulē.
- Deštekevirs Tuksnesis Irānas kalnienes ziemeļos ("Dasht-i-Kavir"), Irānas ziemeļaustrumos, platība - \~55000 kvadrātkilometru, garums - \~500 km, platums - līdz 250 km, beznoteces ieplakas (600-800 m vjl.), takiri, solončaki, ko šķir šauras grēdas, ziemeļu daļā oāzes.
- Tunguskas plato Tunguskas plato - atrodas Vidussibīrijas plakankalnes rietumu daļā, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 600 km, augstums - līdz 930 m.
- Ankara Turcijas Republikas galvaspilsēta (no 1923. g.) un ila administratīvais centrs ("Ankara"), atrodas Anatolijas plakankalnes centrālajā daļā (900 m vjl.), pie Čubukas un Ankaras satekas, 2. lielākā pilsēta valstī (aiz Stambulas), 4417500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1930. g. saucās Angora, senatnē - Ankira.
- Anhela ūdenskritums ūdenskritums Čurunas upes augštecē (spāņu valodā "Salto Angel"), Orinoko pietekas Karoni baseinā, Gvajānas plakankalnē, Venecuēlā; pēc ūdenskrituma kaskādes augstuma (1054 m) - augstākais ūdenskritums Dienvidamerikā, pēc straumes brīvā krituma augstuma (979 m) - augstākais ūdenskritums pasaulē.
- Pauluafonsu ūdenskritums ūdenskritums Sanfransisku upes lejtecē (port. val. "Cachoeira de Paulo Afonso"), Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes un Atlantijas okeāna piekrastes zemienes saskares zonā, ūdens 5 atzaros veido 4 pakāpju kaskādes, kopējais kritums 84 m.
- spirodela Ūdensziedu dzimtas ģints ("Spirodela"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdeni brīvi peldoši ūdensaugi, kuru veģetatīvie orgāni reducēti par sīku, apaļu vai otrādi olveidīgu plakanu plātnīti, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ugunszemieši Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāji, 3 indiāņu ciltis - alakalufi, jagani un oni, XIX gs. vidū bija \~10000 cilvēku, bet sakarā ar argentīniešu un čīliešu aitkopju un zelta meklētāju iespiešanos tie strauji sāka izmirt.
- Rbija Umm Rbija - upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā.
- rokas elektrokalts universāls elektroinstruments, kas nodrošināts ar daudziem darbinstrumentiem un citiem piederumiem sacietējušas krāsas un lakas palieku notīrīšanai; elektrošāberis; elektroskrāpis.
- Kvando Upe Āfrikā ("Kwando"), Angolā un Namībijā, Namībijas un Zambijas, kā arī Botsvānas un Namībijas robežupe, Zambezi labā krasta pieteka, garums - \~800 km, sākas Bje plakankalnē.
- Kvanza Upe Āfrikā (port. val. "Cuanza"), Angolā, garums - 960 km, sākas Bje plakankalnē, ietek Atlantijas okeānā; Kuanza.
- Kunene Upe Āfrikā (port. val. "Cunene"), Angolā, lejtecē Angolas un Namībijas robežupe, garums - 945 km, sākas Biē plakankalnē, ietek Atlantijas okeānā.
- Kakuluvara Upe Angolā, Kunenes labā krasta pieteka, sākas Lubango plakankalnes rietumu daļā.
- Okavango Upe Angolā, Namībijā, Bostvanā un Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Okavango"), garums - 1600 km, sākas Bjē plakankalnē Angolā (nosaukums Kubango), Kalahari ieplakā veido purvainu deltu, kuras dienvidu atzars plūdu laikā ietek Ngami ezerā, ziemeļu atzars (periodiski) - Zambezes pietekā Kvando.
- Gaskoina Upe Austrālijas rietumos ("Gascoyne"), garums 780 km, augštece Rietumaustrālijas plakankalnē, ietek Indijas okeāna Šārkbeja līcī, sausajā sezonā izsīkst.
- Aragvaja Upe Brazīlijā ("Araguaia"), Tokantinsas kreisā krasta pieteka (Amazones baseinā), garums - 2630 km, tek pa Brazīlijas plakankalni, vidustecē sadaloties attekās kā Brasa Majora un Brasa Menora, veido vienu no pasaules lielākajām upju salām - Bananalu (300 x 75 km), lejtecē krāces, kuģojama vidustecē 1300 km.
- Paranaiba Upe Brazīlijā ("Paranaiba"), Paranas labā satekupe, garums - 860 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mata da Kordas grēdā, tek pa dziļu ieleju, krāčaina.
- Dosi Upe Brazīlijā ("Rio Doce"), Minasžerisa un Espritu Santa štatā, garums \~600 km, veidojas Brazīlijas plakankalnē satekot Pirangai un Šopotai, ietek Atlantijas okeānā.
- Žekitinjonja Upe Brazīlijā (port. val. "Jequitinhonha"), garums - 1030 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Espinjasu grēdā, ietek Atlantijas okeānā.
- Paragvaja Upe Brazīlijā un Paragvajā (sp. val. "Paraguay", port. val. "Paraguai"), vidustecē Brazīlijas un Bolīvijas, kā arī Brazīlijas un Paragvajas robežupe, lejtecē Paragvajas un Argentīnas robežupe, Paranas labā krasta pieteka, garums - 2500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato.
- Šingu Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Xingu"), garums - 1980 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato, lejtecē platums - 8-12 km, dziļums - 44 m.
- Tokantinsa Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 2850 km, veidojas Brazīlijas plakankalnes vidusdaļā, satekot Maranjanai un Almasai, ietek Amazones attekā Parā, veidojot estuāru.
- Tapažosa Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, veidojas Brazīlijas plakankalnē, satekot Žuruenai un Sanmanuelai, garums - \~2000 km (kopā ar Žuruenu), lejtecē, tekot pa Amazonas zemieni platums sasniedz 15 km, palos līmenis ceļas par 7-8 m.
- Urugvaja Upe Brazīlijā, Argentīnā un Urugvajā (port. val. "Uruguai", sp. val. "Uruguay"), garums - 2200 km (kopā ar Pelotasu), veidojas Brazīlijas plakankalnes Žerala grēdā, satekot Pelotasai un Kanoasai, ietekot Atlantijas okeānā kopā ar Paranu veido Laplatas estuāru.
- Sanfransisku Upe Brazīlijā, garums - 2830 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Kanastras grēdā 1400 m vjl., ietek Atlantijas okeānā.
- Riubranku Upe Brazīlijā, Roraimas štatā (port. val. "Rio Branco"), Riunegru kreisā krasta pieteka, kas izceļas, satekot Urarikuerai, kas sākas Parimas grēdas austrumu nogāzēs (Gvajānas plakankalnē) un Takutu, kas sākas Kamoas kalnos, garums - (kopā ar Urarikveru) 1300 km.
- Tiete Upe Brazīlijā, Sanpaulu štatā, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā.
- Paraiba du Sula upe Brazīlijas dienvidaustrumos (“Rio Paraibo do Sul”), Riodežaneiro štatā, garums — 1150 km (kopā ar Paraitingu), sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā, ietek Atlantijas okeānā.
- Itapekuru Upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Itapicuru"), Maranjaunas štatā, garums - 1650 km, sākas Brazīlijas plakankalnē, ietek Atlantijas okeāna Sanžozē līcī.
- Parnaiba Upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Parnaiba"), garums - \~1500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Šapada das Mangabeirasa kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Sanga Upe Centrālāfrikas Republikā un Kongo Republikā, arī abu šo valstu robežupe ar Kamerūnu (dažu kilometru garumā ar katru), Kongo labā krasta pieteka, veidojas Adamavas plakankalnes dienvidaustrumos, satekot Kadeji un Mamberei, garums - \~790 km, kopā ar Kadeji - \~1300 km.
- Gvapore Upe Dienvidamerikā ("Guapore"), Mamores labā krasta pieteka, garums 1150 km, lielāko daļu garuma ir Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, sākas Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes rietumos.
- Esekibo Upe Dienvidamerikā, Gajānā ("Essequibo"), garums - 970 km, sākas Gvajānas plakankalnes kalnos, ietek Atlantijas okeānā, veidojot līdz 25 km platu grīvlīci.
- Kāveri Upe Indijā ("Kaveri"), Dekānas plakankalnes dienvidu robeža, garums - \~800 km, sākas Rietumgatu nogāzēs 1745 m vjl., ietek Bengālijas līcī.
- Mahanadi Upe Indijā ("Mahanadi"), Dekānas plakankalnes ziemeļaustrumos, garums - \~900 km, sākas Austrumgatu rietumu daļā 600 m vjl., ietek Bengālijas līcī, veidojot kopēju deltu ar Brahmani, Baltarani u. c. upēm.
- Asahana Upe Indonēzijā ("Asahan"), Sumatras salā, iztek no Tobas ezera, ietek Malakas šaurumā.
- Narmada Upe Indostānas pussalā (angļu val. "Narmada"), Indijā, garums - 1312 km, sākas Maikala grēdā (Dekānas plakankalnes ziemeļos), ietek Arābijas jūras Kambejas līcī, veido estuāru, hinduistu svētā upe; Narbada.
- Hilmenda Upe Irānas kalnienē (angļu val. "Helmand River"), Afganistānā un Irānā, garums - 1150 km, sākas Hindukuša Babas grēdā 4500 m vjl., ietek Sistānas beznoteces ieplakas Hāmūna ezeros.
- Sanaga Upe Kamerūnā ("Sanaga"), veidojas Adamavas plakankalnē satekot Džeremai un Lomai, garums kopā ar Djeremu - 918 km, ietek Gvinejas līcī.
- Anadira Upe Krievijā, Čukču autonomajā apvidū, garums - 1150 km, sākas Anadiras plakankalnē, ietek Beringa jūras Anadiras līcī, grīvā līdz 7 km plata.
- Boļšojaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas kreisā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 693 km.
- Malijaņuja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas labā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 738 km.
- Mojero Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Kotujas labā krasta pieteka, garums - 825 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni, strauja, ar krāčainiem posmiem.
- Oļeņoka Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augštece - Krasnojarskas novadā, garums - 2292 km, sākas Austrumsibīrijas plakankalnē, ietek Laptevu jūrā.
- Ožogina Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka, garums - 523 km, sākas Momas grēdā, satekot Sulakanai un Deļkju.
- Molodo Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu.
- Marha Upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 1181 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumos.
- Alazeja Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Viļuja Upe Krievijā, Sibīrijas vidienē (gk. Jakutijā), Ļenas garākā pieteka, garums - 2650 km, augštece Vidussibīrijas plakankalnē.
- Taimura Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tungunskas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni.
- Ļinde Upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 804 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu daļā, ļoti līkumaina.
- Tjukjana Upe Krievijas Sahas Republkā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 747 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnē.
- Muara Upe Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalā, Pahanas labā krasta pieteka, Pahanas štatā, izteka Negerisembulanas štatā.
- Muara Upe Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalas dienvidaustrumu daļā, izteka Negerisembulanas štata vidienē, lejtece Džohoras štata ziemeļaustrumos, ietek Malakas šaurumā.
- Umm Rbija upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā.
- Desagvadera Upe Punas plakankalnē ("Desaguadero"), Bolīvijā, garums 290 km, iztek no Titikakas ezera, ietek Popo sāļezerā.
- Pisverga Upe Spānijas ziemeļos ("Pisuerga"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Dvero labā krasta pieteka, garums - 283 km, sākas Kantabrijas Kordiljērā, dziļā ielejā tek pa Veckastīlijas plakankalni.
- Lielā Menderesa upe Turcijas rietumos, garums — 380 km, sākas Anatolijas plakankalnes dienvidrietumos, ietek Egejas jūrā, veido deltu.
- Kizilirmaka Upe Turcijas ziemeļos ("Kizilirmak"), garums - 1151 km, sākas Tedžeras kalnu grēdā, šķērso Anatolijas plakankalni, ietek Melnajā jūrā.
- Sakarja Upe Turcijas ziemeļrietumos ("Sakaraya"), garums - \~790 km, sākas Anatolijas plakankalnē, ietek Melnajā jūrā.
- Ammere Upe Vācijā, Bavārijas plakankalnē, garums - 86 km, ietek Ammerezerā.
- Orinoko Upe Venecuēlā (sp. val. "Rio Orinoco"), Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - 2730 km, sākas Gvajānas plakankalnes Parimas grēdā 1047 m vjl., ietek Atlantijas okeānā; Orinoka.
- Ongermanelvena Upe Zviedrijas vidienē, garums - 450 km, sākas Skandināvijas kalnos, dziļā ielejā tek pa Norlandes plakankalni, ietek Botnijas līcī.
- Šelleftelvena Upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 410 km, iztek no Ikesjaura ezera Skandināvijas kalnos, tek pa Norlandes plakankalni caur Hūrnavana, Udjaures, Stūrāvana ezeru, ietek Botnijas līcī.
- Ūmelvena Upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenā, garums - 460 km, sākas Everumana ezerā 520 m vjl., Norlandes plakankalnē tek pa dziļu ieleju caur ezeriem, ietek Botnijas līcī.
- Dienvidurāli Urālu dienvidu daļa no Ufas augšteces ziemeļos līdz Urālas vidustecei dienvidos, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā, garums - \~500 km, augstums - līdz 1640 m (Jamantavs), ietilpst vairākas paralēlas grēdas, ko šķir dziļas starpkalnu ieplakas.
- siluets Uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona izveidots plakans, vienkrāsains (kā) attēls, arī no plakana materiāla (papīra, saplākšņa u. tml.) izgriezts vienkrāsains (kā) attēls; attiecīgais grafikas tehnikas veids.
- siluets Uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona redzamā (kā samērā tāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
- palts Uz plakanas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- peļķe Uz plakanas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- plakanspārnu kompresors uzbūvē un darbībā plakanspārnu sūknim līdzīgs kompresors; atšķiras ar to, ka kompresors gāzi ne tikai pārvieto, bet arī saspiež (tāpēc statora dobumam ir apaļa cilindra veids).
- spārnuzgrieznis Uzgrieznis ar diviem plakaniem spārnveida veidojumiem, kas piemēroti uzgriežņa skrūvēšanai ar pirkstiem.
- akolāde Uzņemšana bruņinieku kārtā, jaunuzņemto apkampjot un tam uz pleca plakaniski uzsitot ar zobenu.
- praulvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Alleculidae"), 7-15 mm garu, ovālu, plakanu ķermeni, krāsa - dzeltena līdz brūna un melna, 2400 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu.
- ložņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Anthicidae"), 2900 sugas, Eiropā konstatētas 235 sugas, Latvijā maz pētīta, konstatētas \~9 sugas, vaboles ķermenis šaurs, cilindrisks vai plakans, 2-5 mm garš, galva ar izteiktu kakla pāreju, sastopamas trūdošās augu atliekās, zemsegā, zāģskaidās.
- plakņi Vaboļu kārtas dzimta ("Cucujidae"), kurā iekļaujas vairākas morfoloģiski nevienveidīgu \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu; plakaņi.
- sēņmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Lathridiidae"), vaboļu ķermenis 0,8-3 mm garš, plakans ar dziļām rievām, klāts ar matiņiem, visbiežāk tumšs, pārtiek gk. no dažādām sēnēm, biežāk no pelējumsēnēm vai piepēm, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
- sarkanspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Lycidae"), \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, plakans, melns, segspārni sarkanīgi.
- ugunsvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pyrochroidae"), 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis plakans, pakaļgalā paplatināts, segspārni sarkani, kāpuri attīstās zem lapkoku mizas, trūdošā koksnē.
- praulmīļi Vaboļu kārtas dzimta ("Pythidae"), Latvijā konstēta 1 suga ("Pytho depresus"), 7-16 mm garas vaboles ar plakanu, kailu ķermeni, segspārni ar rievām, melni, violeti vai rūsganbrūni, sastopami zem skuju koku mizas, izcirtumos un kokzāģētavās zem baļķiem.
- kapračvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Silphidae"), plakanas 4-40 mm garas vaboles, pārtiek no beigtiem dzīvniekiem, 350-500 sugu., Latvijā konstatēts \~20 sugu; līķvabole.
- krokainītis Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Enicmus"), Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu kermenis 1,0-2,2 mm garš, plakans, brūns līdz brūnganmelns, sastopami uz piepēm u. c. sēnēm, putnu ligzdās, kūtīs (uz pūstošām organiskām atliekām).
- kokspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Epuraea"), vaboļu ķermenis 2-4 mm garš, plakans, visbiežāk brūns, sastopami uz ziediem, pie tekošas koku sulas, mizgraužu ejās, uz piepēm, Latvijā maz pētīti, konstatētas \~20 sugas.
- apgalvene Vairākkārt ap galvu aptīts lakats.
- apgalvenis Vairākkārt ap galvu aptīts lakats.
- lomongo Valoda, kurā runā mongo tauta Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā).
- Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju.
- gudoks Veckrievu nacionāls stīgu instruments, līdzīgs čello, tikai ar plakanu virsu, bez skaņu caurumiem un ar 3 stīgām, no kurām 2 skaņoja vienādi, bet trešo par kvartu augstāk.
- zīmogs Veidojums no speciālas lakas, vaska u. tml. ar iespiestām zīmēm (piemēram, uz pastkastes, aploksnes), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības.
- plakanot Veidot (ko) plakanu; placināt.
- dažādvairodži Vēlā devona vidū izmiruši bezžokleņi ("Heterstraci"), kas bija 3-150 cm gari ūdensdzīvnieki ar vārpstveidīgu vai plakanu ķermeni un raksturīgu ārējo skeletu no kaula plātnēm un vairogiem, Latvijā konstatētas 50 sugu.
- muleta Vēršu cīņu dalībnieka sarkanais lakats.
- Hadramauta Vēsturisks novads Arābijas pussalas dienvidos ("Hadramaut"), Adenas līča piekrastē, Jemenā, platība - 152000 kvadrātkilometru, tuksnešaina kaļķakmens plakankalne (augstums - 500-1000 m, dienvidrietumos - līdz \~2500 m) ar sausgultnēm, piekrastē - šaura zemiene.
- Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti.
- Norlande Vēsturisks novads Zviedrijas ziemeļos ("Norrland"), platība - 243300 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem plakankalne (augstums 500-800 m vjl.).
- Centrālais Masīvs vidēji augstu plakankalņu un plato apgabals Francijas centrālajā un dienvidu daļā ("Massif Central"), garums - 450 km, vidējais augstums - 400-700 m, augstākā virsotne - 1885 m.
- stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu; metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
- Putoranas plato Vidussibīrijas plakankalnes augstākā daļa Krievijā (Krasnojarskas novada ziemeļrietumos), lielākais augstums - 1701 m, >20 šļūdoņu, kopējā apledojuma platība - 2,5 kvadrātkilometri.
- Viļujas plato Vidussibīrijas plakankalnes paceltā mala Viļujas augšteces baseinā, Krievijas Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 400 km, platums — 200 km, augstums — līdz 962 m, lēzenajās virsotnēs — tundra, nogāzēs — lapegļu skrajmeži.
- ieplūskāt Viegli iepērt (piemeram, ar lakatu).
- klēpjdators viegls, pārnēsājams personālais dators ar atvāžamu plakanu displeju, parasti ar autonomu barošanas avotu; piezīmjdators; laptops.
- kristāliskais režģis vielas kristāliskajam stāvoklim piemītošs regulārs daļiņu (atomu jonu, molekulu) novietojums, kam piemīt periodiska atkārtojamība trīs dimensijās; kristāla plakanās skaldnes atbilst atomu plaknēm, taisnās šķautnes – atomu rindām.
- ekondi Viena no mongo tautas ciltīm, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
- itombi Viena no mongo tautas ciltīm, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
- nkundi Viena no mongo tautas ciltīm, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
- soja viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ("Glycine hispida") ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un augli - pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
- frēze viengriežņa vai daudzgriežņu rotējošais instruments ar griežņiem rotācijas vai gala virsmā (vai abās virsmās); izmanto plakano vai profilēto virsmu apstrādei, gropju un tapu iestrādāšanai.
- grāmatbalsts Viens no diviem balstiem (parasti taisnleņķa plakandzelzs vai tml.), ko lieto, lai vairākas grāmatas noturētu vertikāli.
- plakanvīle Vīle ar plakanu virsmu.
- lakts Villaine (lakats).
- vīkaļa Villaine, liels lakats.
- Tjunga Viļujas kreisā krasta pieteka (Ļenas baseins), Krievijā, garums - 1092 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu nogāzē.
- divkomponentu laka virsmas pārklāšanas materiāls (laka un tās cietinātājs), kas fasēts divos iepakojumos, un tikai pirms lakošanas tos sajauc kopā un izlieto 4-8 stundu laikā, laka labi saistās virsmu, to var uzklāt ļoti plānā kārtā, tā ir elastīga un ķīmiski izturīga.
- Tazeruku virsotne (_Tazeroukou_) Ahellakana kalnos, Alžīrijā, Tamanrāsetas vilājā, Tasili nacionālā parka teritorijā, augstums 1772 m.
- Aitana virsotne Spānijā (_Aitana_), Valensijas autonomā apgabala Alakantas reģionā, augstums 1558 m.
- vērt Virzīt (ko tievu, plakanu, piemēram, pavedienu) cauri (kā spraugai, caurumam).
- plakanums Vispārināta īpašība --> plakans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanība (1).
- plakanums Vispārināta īpašība --> plakans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanība (2).
- plakanība Vispārināta īpašība --> plakans(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanums (1).
- plakanība Vispārināta īpašība --> plakans(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanums (2).
- Kilimandžāro Vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē, Tanzānijas ziemeļaustrumos, sastāv no 3 aprimušu vulkānu konusiem, t. sk. Kibo - augstākā virsotne Āfrikā - 5895 m vjl., tajā 10 šļūdoņi ar kopējo platību \~7 kvadrātkilometri.
- Erdžijass Vulkāns Anatolijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Erciyas"), Turcijā, augstums - 3916 m, pēdējais izvirdums - IV gs. p. m. ē.
- fomičs Zagļu lauznītis ar vienu smailu un otru plakanu galu.
- fomka Zagļu lauznītis ar vienu smailu un otru plakanu galu.
- eiastra Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Euastrum"), samērā īsas, parasti plakanas dažādas formas un lieluma viešūnas aļģes ar dziļu iežmaugu vidusdaļā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 46 sugas.
- zapona Zapona laka - celuloīda šķīdinājums amilacetātā un acetonā, izturīga laka iespieddarbu aizsardzībai pret atmosfēras ietekmi.
- slēne Zema vieta, ieplaka; pļava starp laukiem.
- Aizpeisas purvs zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ieplakas dienvidrietumu daļā, platība - 568 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,2 m.
- Drikšņu pīsa zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ieplakas purvu masīvā, Aiviekstes kreisajā krastā, platība — 1560 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 1,7 m, apaudzis ar priedēm un bērziem.
- randa Zemāka vieta (ieplaka) mežā vai pļavā uz kurieni tek ūdens.
- planisfēra Zemes vai debess globusa attēls uz plakanas kartes pusložu veidā.
- organogēnais reljefs Zemes virsas nelīdzenumi un plakanu līdzenumu apvidi, kas izveidojušies augu un dzīvnieku darbības rezultātā vai uzkrājoties to atliekām.
- reljefa forma Zemes virsmas izcilnis, ieplaka vai līdzenums.
- kritene Zemes virspuses ieplaka, kas veidojas karsta vai pseidokarsta procesā.
- Piai rags zemesrags (malajiešu val. "Tanjung Piai"), Āzijas kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts, atrodas Malaizijā, Malakas pussalas dienvidos.
- Kra Zemesšaurums Taizemes dienvidu daļā, starp Andamanu jūru un Siāmas līci, savieno Malakas pussalu ar pārējo Indoķīnas pussalu, šaurākās vietas platums - \~40 km, augstums - līdz 500 m.
- slokšņzemētājs Zemētājs, kas sastāv no zemē ieraktas metāla sloksnes (plakandzelzs).
- Orinoko zemiene zemiene Dienvidamerikas ziemeļaustrumos, Venecuēlā un Kolumbijā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, ietilpst Orinokoļanas dabas apgabalā.
- hamecefālija Zems, plakans galvaskauss ar cefālisko indeksu, mazāku par 70.
- ļemegs Zems, plakans un plats vezums labības pārvadāšanai.
- Jeņisejas skrausts zemu kalnu masīvu sistēma Krievijas Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidrietumos, Jeņisejas labajā krastā, garums — \~750 km, platums — līdz 2509 km, augstums — līdz 1104 m.
- Vaļu grēda zemūdens grēda Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļā, Dienvidatlantijas grēdas atzars, atdala Angolas un Kāpas lielieplakas, garums - 2450 km, dziļums 3000-4000 m, atsevišķos pacēlumos 1188 m un 892 m; šī grēda neļauj piegultnes aukstajiem ūdeņiem izplatīties uz ziemeļiem.
- Adatas raga plato zemūdens plakankalne Indijas okeāna rietumos, uz dienvidaustrumiem no Adatas raga, dziļums 2025 m.
- ielenis Zemums, ieleja, ieplaka.
- zīdauts Zīda lakats, auts.
- zīddrāna Zīda lakats, drāna.
- zīdene Zīda lakats; zīdaine.
- zīdaine Zīda lakats; zīdene.
- zīdainis Zīda lakats.
- zīdanīte Zīda lakats.
- zīdenieks Zīda lakats.
- zīdenis Zīda lakats.
- zīdine Zīda lakats.
- zīžlakats Zīda lakats.
- renete Ziemas ābeļu šķirne, kam raksturīgi plakani, saldi augļi; šīs šķirnes ābele.
- sīpoliņš Ziemas šķirnes ābele ar nelieliem plakaniem, dzeltenīgiem, cietiem, saldskābiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- Amnokganas kalniene Ziemeļkorejas kalnu rietumu daļa, plakankalnes un grēdas, augstums — 500-800 m dienvidos, līdz 1909 m ziemeļos.
- surgačs Zīmoglaka.
- zieģeļlaka Zīmoglaka.
- māņskorpioni Zirnekļveidīgo klases kārta ("Pseudoscorpiones"), nelieli posmkāji ar plakanu ķermeni, apakšžokļi ar spīlēm, kas noder barības satveršanai, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- kriečis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras; kriecis.
- kriecis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras.
- jūrasbullis Zivs ar kailu vai nelielām kaula plātnītēm segtu ķermeni un plakanu, parasti dzeloņainu, galvu.
- sņitka Zivs, salakas pundurforma, līdz 10-11 cm gara, dzīvo saldūdeņos, sastopama dažos Latgales ezeros un ļoti iecienīta krievu tautības aprindās, kas to patērē gavēņa laikā; ezera salaka.
- fuhtelis Zobensāns, auksto ieroču, piem., zobena plakanā puse.
- plaktene Zvagulis - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
- plaktiņš Zvagulis ("Rhinanthus") - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
- cicit Žīdu dievkalpojuma lakata 4 stūros iepītie 8 pavedieni.
laka citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV