Paplašinātā meklēšana
Meklējam gud.
Atrasts vārdos (145):
- gud:1
- gude:1
- gudi:1
- guds:1
- gudāt:1
- gudis:1
- gudre:1
- gudrs:1
- Agudo:1
- gudība:1
- gudīgs:1
- gudiņš:1
- gudoks:1
- gudrai:1
- gudrām:1
- gudrāt:1
- gudrēt:1
- gudrīt:1
- gudrot:1
- gudzēt:1
- gudžot:1
- magudi:1
- gudinis:1
- gudrība:1
- gudrīgs:1
- gudriņš:1
- gudrons:1
- gudrums:1
- gudžari:1
- Agudusa:1
- apgudri:1
- izgudrs:1
- negudrs:1
- pagudrs:1
- gudravāt:1
- gudrelis:1
- gudriķis:1
- gudrināt:1
- gudrisks:1
- gudrītis:1
- gudrūnis:1
- gudrvecs:1
- gudzināt:1
- gudzulms:1
- gudzurms:1
- apgudrāt:1
- apgudrēt:1
- apgudrīt:1
- apgudrot:1
- bigudzis:1
- dagudrēt:1
- dagudrot:1
- iegudrēt:1
- iegudrot:1
- Imduguds:1
- izgudrām:1
- izgudras:1
- izgudrāt:1
- izgudrēm:1
- izgudres:1
- izgudrēt:1
- izgudrīt:1
- izgudrot:1
- izgudzēt:1
- migudzis:1
- negudrai:1
- negudris:1
- nogudrēt:1
- nogudrot:1
- pagudrai:1
- pagudrāt:1
- pagudrot:1
- pārgudrs:1
- pašgudrs:1
- patgudrs:1
- sagudrēt:1
- sagudrot:1
- visgudrs:1
- gudenieki:1
- gudraliņa:1
- gudraļiņa:1
- gudrinīca:1
- gudrmutis:1
- gudrojums:1
- gudrošana:1
- gudrotājs:1
- gudžarati:1
- izgudrība:1
- izgudznāt:1
- nedagudrs:1
- negudrība:1
- negudrums:1
- nepagudrs:1
- pārgudrot:1
- piegudrāt:1
- piegudrot:1
- visgudrēm:1
- gudamakari:1
- gudravecis:1
- gudrenieks:1
- gudrgalvis:1
- gudrinieca:1
- gudrinieks:1
- izgudrināt:1
- izgudzināt:1
- pārgudrība:1
- pašgudrība:1
- patgudrība:1
- sirdsgudrs:1
- visgudrība:1
- zirgudārzs:1
- gudamakreli:1
- gudramuļķis:1
- gudrdegunis:1
- gudrībnieks:1
- gudronators:1
- ābečgudrība:1
- dagudrāties:1
- dzīvesgudrs:1
- iegudrēties:1
- iegudroties:1
- izgudrēties:1
- izgudrojums:1
- izgudrotājs:1
- izgudroties:1
- Kungudrivas:1
- Kungudruvas:1
- Maničgudils:1
- pārgudrelis:1
- sagudrojums:1
- zirgudzenis:1
- gudreniecīgs:1
- izgudznošana:1
- negudrenieks:1
- negudrinieks:1
- pārgudroties:1
- pašizgudrots:1
- sirdsgudrība:1
- dasagudrēties:1
- jaunizgudrots:1
- pārgudrenieks:1
- pārgudrinieks:1
- pašgudrenieks:1
- autogudronators:1
- jaunizgudrojums:1
Atrasts skaidrojumos (418):
- sapienti sat _burtiski_ "gudram (ar to) pietiek"; gudrais sapratīs.
- Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
- tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
- Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība.
- AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem.
- grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā.
- ajatolla Ājatolla - gudrākais islāma tradīciju pārzinātājs šiisma novirziena musulmaņiem.
- Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls.
- Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki.
- Kungudrivas Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kungudruvas" nosaukums vietējā izloksnē.
- kalcinācija Alķīmijā pirmā gudrības akmens iegūšanas stadija.
- pseudoskops Angļu fiziķa Vitstona 1852. gadā izgudrots instruments, kas kumpas vietas rāda dobjas un dobjas atkal kumpas.
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
- laterna magica aparāts att. projicēšanai, izgudrots, domājams, 17. gs.
- tolmēt Apdomāt (kaut ko), gudrot.
- apgudrēt Apdomāt, apgudrot.
- Agudusa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Agudos_), Sanpaulu štatā.
- gudrināt Apmācīt, darīt gudru.
- iebāzt kabatā (kādu) apmuļķot; pieveikt, pārspēt gudrībā.
- prātošana Apsvēršana; intensīva domāšana vai gudrošana.
- visgudrēm Ar bagātīgā dzīves, darba pieredzē iegūtu gudrību, arī ar tēlotu gudrību, arī ar viltību.
- septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos.
- patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
- panharmonikons Ar taustiem spēlējams instruments, kas sevī savieno vai veselu orķestri, Vīnē 1800. g. izgudrots.
- eubūlija Aristoteļa filozofijā gudrība, saprātne, izmaņa.
- Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (birzī zīlēja pēc lapu šalkoņas).
- talidomīds Ārstniecisks līdzeklis relaksācijai, izgudrots 1950. gados, vēlāk atklājās, ka grūtniecēm tas izraisa augļa kroplumu.
- hakims Ārsts, gudrais, Austrumu filozofiju zinātājs.
- atrast Atklāt, konstatēt, arī izgudrot (pētījumu, meklējumu rezultātu).
- autorība Atzīšana par autoru (kādam sacerējumam, atklājumam, izgudrojumam u. tml.).
- prādžņa Augstākā gudrības pakāpe budismā, kas ļauj apzināties, ka viss eksistējošais ir iluzors, un kas paver ceļu uz nirvānu.
- nortrops Automātiskas stelles, kurās pirmo reizi izdarīja spoļu maiņu; tās konstruējis angļu inženieris un izgudrotājs Nortrops.
- žakardmašīna Aužamo steļļu šķīriena veidošanas ierīce lielrakstainu audumu (paklāju, dekoratīvo audumu, segu) aušanai; izgudrojis Ž. M. Žakārs (1805).
- Eija Babiloniešu (akadiešu) gudrības un ūdens dievs, ekvivalents šumeru dievam Enki.
- Abīgaila Bībelē, Vecajā Derībā, Nābala gudrā un skaistā sieva, kura kādā strīdā starp Nābalu un Dāvidu parādīja savu gudrību; pēc Nābala nāves kļuva par ķēniņa Dāvida sievu.
- Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību.
- Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt.
- dharma Budismā - itin viss, kas palielina augstsirdību un gudrību un tādējādi ved pretī apskaidrībai.
- Kannona Budisma dievība Japāna, bodhisatva, pie kuras vēršas ticīgie, lai saņemtu žēlastību un gudru padomu.
- prādžņa Budisma dievības pastāvīga pavadone jeb "sieva", kas personificē dievības gudrības enerģiju.
- Mandžušrī Budisma mitoloģijā - "skaistais starojums", bodhitsatva, kas simbolizē gudrību un zināšanas.
- pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja).
- monolaine Burtu liekamā un rindu lejamā mašīna, ko lietoja 19. gs. pirms linotipa izgudrošanas 1885. g.
- monolīne Burtu saliekamā un rindu lejamā mašīna, kuru ASV lietoja pirms linotipa izgudrošanas.
- pāšļi Burvības, burvestības, gudrības.
- pāšļošanās Burvības, burvestības, gudrības.
- pāžļi Burvības, burvestības, gudrības.
- pāžļošanās Burvības, burvestības, gudrības.
- svētās čūskas būtnes, kas bieži tikušas asociētas ar dievieti māti, īpaši mīnojiskajā reliģijā; čūskas nomet ādu, tāpēc tās simbolizē nemirstību, tās asociē arī ar gudrību un dziedniecību.
- Rabica būvveids būvmeistara K. Rabica 1878. g. izgudrots būvveids, kas sastāv no stiepļu pinuma, kuru piestiprina pie nesējas konstrukcijas, un no cementa, kaļķu vai ģipša javas apmetuma.
- pumpītis Centīgs, bet ne sevišķi gudrs cilvēks.
- harismātisks līderis cilvēks ar autoritāti, kuras pamatā ir izcilas personiskās īpašības (gudrība, oratora spējas, drosme u. tml.).
- pandits Cilvēks Indijā, kas savu zināšanu un gudrības dēļ ir iemantojis lielu autoritāti iedzīvotāju vidū.
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus.
- ačka Cilvēks, kas ir gudrs un izliekas zinām noslēpumus.
- pseidointelektuālis cilvēks, kas lieto "gudrus vārdus", iesaistās "intelektuālās" sarunās, taču no tā maz ko saprot.
- prātvēders Cilvēks, kas mēdz daudz prātot, spriedelēt; pārgudrinieks.
- gudrelis Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā; gudrinieks.
- plaģiāts Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu (literāra, zinātniska darba, izgudrojuma u. tml.), publicēšana ar savu vārdu vai pseidonīmu.
- bitumi dabiskas organiskas vielas, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos (ozokerīts, nafta, asfalts, gudrons u. c.), arī augu un dzīvnieku atlieku sadalīšanās produkti, kas sastāv no ogļūdeņražiem un to atvasinājumiem.
- izgudrotājs Darītājs --> izgudrot.
- galvas tiesu daudz (labāks, gudrāks u. tml. nekā citi).
- par galvas tiesu Daudz (labāks, gudrāks u. tml. nekā citi).
- bodhi Dažādās budisma skolās "pamošanās" vai "ideāla gudrība", vai augstākā apskaidrība.
- patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
- Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus.
- viedība Dievišķa gudrība, apskaidrība.
- Ea Dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs.
- autorapliecība Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu.
- prātot Domās risināt, apsvērt; intensīvi domāt; gudrot.
- kasīt pakausi domāt (ar bažām, šaubām, neizpratnē), prātot, gudrot.
- kasīt aiz auss domāt, prātot, gudrot.
- frontisti Domātāji, pētnieki; prātelētāji, māņu gudrības mācītāji.
- prātotājs Domātājs, gudrotājs.
- gnomiķi Domu un gudrības dzejnieki Grieķijā 6. gs. p. m. ē.
- Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva.
- bajonnete Durklis, šautenes galā liekams, ap 1640. gadu Bajonnes pilsētā izgudrots duramais.
- sirdsgudrība Dziļi tikumiska gudrība, par kuru mēdz teikt, ka tā nāk no sirds.
- biosofija Dzīves gudrība, dzīves filozofija.
- mazdaznans Dzīves gudrības mācība, ko no Zaratuštras mācības atvasinādams, nodibinājis O. Hanišs (1844-1936); māca kā sasniegt augstāko psihofizisko pilnību, lietojot izmeklētu (veģetāru) barību, vingrojot, elpojot un ievērojot domu tīrību.
- spriksts Dzīvīgs, gudrs cilvēks, īpši šāds zēns.
- moka Dzīvnieks, kam trūkst attiecīgajai sugai raksturīgo iemaņu, gudrības.
- mokāns Dzīvnieks, kam trūkst attiecīgajai sugai raksturīgo iemaņu, gudrības.
- muļķis Dzīvnieks, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs.
- Parsva Džainisma dibinātājs, kurš piedzima valdnieka ģimenē ap 850. g. p. m. ē., vēlāk atteicās no troņa un kļuva par askētu, līdz beidzot sasniedza gudrību; tiek uzskatīts par divdesmit otro tīrthankaru.
- Enki Ea - dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs.
- vara čūska ebreju mitoloģijā - tēls, kas sakņojas arhaiskā mitoloģiskā priekšstatā par čūsku kā dzimšanas un nāves, gudrības un viltības iemiesojumu.
- Sešata Ēģiptiešu mitoloģijā - gudrības dieva Tota māsa, sieva vai meita, rakstības dieviete, celtniecības un zināšanu aizbildne, rakstīšanas un skaitļošanas mākas sekmētāja, rakstu sargātāja.
- Sia Ēģiptiešu mitoloģijā - izziņas un gudrības dieviete, kuru parasti attēloja līdzās dievam Totam.
- Tots ēģiptiešu mitoloģijā - rēķināšanas, rakstības un gudrības dievs, kurš pēcnāves tiesā atzīmēja dvēseļu svaru; to attēloja kā cilvēkveidīgu būtni ar ibisa galvu vai kā pērtiķi; Džehuti.
- sarisimi Einuhi Jūdejā, kas sevi kastrēja, lai sasniegtu pilnību un tiktu uzskatīti par gudrajiem.
- mezolabijs Eratostena izgudrots rīks, ar kuru uzmeklēt vidējo proporcionāli starp divi dotām līnijām.
- Tagēts etrusku mitoloģijā - augstākā dieva Jupitera dēls, bērns, kam piemita pareģa gudrība un pieredze zīlēšanas mākslā.
- budhi Ezoterismā tā apzīmē gudrību, atgādinot, ka gudrība un zināšanas ir divas dažādas lietas.
- Imhoteps Faraona Džosera (27. gs. p. m. ē.) arhitekts, priesteris un ministrs, vēsturiska persona, kas tika pielūgts kā pusdievs, gudrības, ārstniecības un maģijas aizgādnis.
- sofija Filozofijas jēdziens, kurš apzīmē zinātni, gudrību un augstākās pakāpes iemaņas, kas pilnā mērā pieejamas tikai dieviem, turpretī cilvēks var tikai pēc tām tiekties.
- intelektuālais īpašums fiziskas vai juridiskas personas radīta intelektuāla vērtība; to rada literāru, māksliniecisku un zinātnisku darbu, publisku priekšnesumu, izgudrojumu, zinātnisku atklājumu, rūpniecības preču paraugu, preču zīmju firmu nosaukumus u. c. intelektuālās darbības rezultātā tapušu darbu autori.
- Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
- guignol Franču leļļu teātra figūra, ko 18. gs izgudrojis Murgē Lionā; leļļu teātris vispār.
- Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols.
- mongolfjērs Gaisa balonu tips, pildāms ar karstu gaisu, ko 1782 izgudroja brāļi Mongolfjē.
- monopols Galda spēle vairākām personām, kas izgudrota ASV 20. gs. 30. gados.
- kopfhens Galva (par gudru galvu).
- Icamna Galvenais maiju dievs; debesu dievs, kura vārds nozīmē "ķirzaka", viņš tika attēlots kā vecs vīrs ar garu degunu; zināšanu un medicīnas patrons, rakstības izgudrotājs.
- dripings Gleznošanas tehnikas paņēmiens abstraktajā māklā - nekārtīga krāsu izšļakstīšana uz audekla, ko izgudroja abstraktā ekspresionisma pārstāvis Dž. Polloks.
- Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību.
- vālī Goda tituls islāmā; to piešķir svētajiem, kā arī gudrajiem un garīdzniekiem, it sevišķi sūfiju skolotājiem.
- Talojs Grieķu mitoloģijā - Atēniešu celtnieka Daidala skolnieks un brāļadēls, kurš bija talantīgāks par savu skolotāju un sāka viņu pārspēt, izgudroja podnieka ripu un citus darbarīkus; Daidals aiz skaudības nometa viņu no akropoles.
- daktili grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas tika uzskatītas par Rejas (Kibeles) pavadoņiem, dzīvoja Idas kalnā Frīģijā (vai Krētas salā), tiem tika piedēvēta dzelzs apstrādes izgudrošana.
- Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs).
- Atēna grieķu mitoloģijā - kara, uzvaras, gudrības, mākslas un amatniecības dieviete, Zeva meita; romiešu mitoloģijā - Atēnai atbilda Minerva.
- Heirons Grieķu mitoloģijā - kentaurs, kurš atšķirībā no ciltsbrāļiem bija slavens ar savu gudrību, izpalīdzību un jauko dabu.
- Nestors grieķu mitoloģijā - Pilas valdnieks, Trojas kara dalībnieks; "Iliādā" attēlots kā gudrs sirmgalvis.
- heliādi grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija dēli, Faetons (dzimis laulībā ar nimfu Klimeni) un septiņi brāļi, kas piedzima Afrodītes meitai nimfai Rodai un bija slaveni kā gudri astrologi.
- Polihimnija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, Zeva un Mnēmosines meita, nopietnās, himniskās poēzijas mūza; viņai piedēvē liras izgudrošanu, tiek attēlota iegrimusi domās ar tīstokli rokās.
- telhīni grieķu mitoloģijā - zemūdens burvji, Poseidona pavadoņi un pēc seniem nostāstiem Rodas salas vissenākie iemītnieki; tie izgudrojuši dažādas mākslas un amatus.
- Apollons grieķu un romiešu mitoloģijā - saules, gaismas, mākslas, gudrības dievs, titanīdas Lēto un dievu valdnieka Zeva (romiešiem - Latonas un Jupitera) dēls un dievietes Artemīdas (romiešu Diānas) dvīņubrālis.
- sophia Gudrība; arī Dieva personificētā gudrība.
- gudrītis Gudrs cilvēks; gudrinieks.
- prātnieks Gudrs cilvēks; gudrinieks.
- smadzenes ar kājām gudrs cilvēks.
- vecs buks gudrs, pieredzējis mednieks.
- Mimirs ģermāņu mitoloģijā - gudra būtne, kurai Odins prasīja padomus.
- Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem.
- Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks.
- Datātreja hindu mitoloģijā - gudrais, riši Atri dēls, kurā daļēji bija iemiesojies Višnu, Šiva un Brahma, atbilstoši tam viņam bija trīs galvas.
- Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu.
- vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
- brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu.
- patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu.
- vendīgs Ievērojams, neparasts, veikls, gudrs; ērmots, jocīgs.
- izlauzīt galvu ilgāku laiku daudz domāt, gudrot.
- izgudroties Ilgāku laiku, daudz gudrot; izprātoties, izdomāties.
- riši Indiešu mītos - gudrie un gaišreģi, kas parasti darbojas kopā ar dieviem.
- Dādra un Nagarhaveli Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, Arābijas jūras piekrastē, administratīvais centrs - Selvāsa, platība - 491 kvadrātkilometrs, 262000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - marathu, gudžaratu.
- Damāna un Diu Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, sastāv no divām atsevišķām daļām, no kurām katra atrodas savā Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, administratīvais centrs — Damāna, platība — 112 kvadrātkilometru, 188000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas — gudžaratu, angļu.
- indoāriešu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, indoirāņu valodu atzars, kurā ietilpst hindi, urdu, bengāļu, nepāliešu, singalu, marathu, gudžaratu, pandžabu u. c. valodas (aptver Centrālindiju un Ziemeļindiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Srilanku); indiešu valodas.
- ceturtā koša intelekta jeb gudrības sfēra; vidžņamājākoša.
- Ahura Mazda irāņu mitoloģijā - augstākā panteona dievība, kuras vārds burtiski nozīmē "gudrais kungs".
- Simurgs Irāņu mitoloģijā - gudrs putns pareģotājs, kas mēdza būt gan labs, gan ļauns.
- Ardibešests Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā viens no septiņiem tīrajiem gariem un nemirstīgajiem gudrajiem, kurus augstākais dievs Ahuramazda radīja no tīras gaismas un kuri cīnījās pret ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem septiņiem ļaunajiem dēmoniem.
- Lukmans Islāma mitoloģijā - gudrais, kurš pirmsislāma arābu kultūrā bijis pazīstams kā kultūras varonis, kas nodzīvojis ārkārtīgi ilgu mūžu.
- patenta formula īss izgudrojuma objekta apraksts, kas ir formulēts saskaņā ar likumu prasībām un nosaka izgudrojuma aizsardzības robežas.
- apgudri Īsti gudri.
- sadoma Izdoma, izgudrojums.
- sagudrot Izdomāt, izgudrot (ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu).
- izgūdrēm Izgudrēm.
- invenit Izgudrojis, radījis.
- piegudrot Izgudrojot, izdomājot (ko no jauna), papildināt (ar to jau zināmo, esošo); piedomāt (2).
- izgudrotājs Izgudrojuma autors.
- biotehnoloģisks izgudrojums izgudrojums, kas attiecas uz produktiem, kuri sastāv no bioloģiska materiāla vai satur bioloģisku materiālu, vai uz paņēmieniem, ar kuriem bioloģisks materiāls tiek iegūts, apstrādāts vai lietots
- izpunkterēt Izgudrot, izdomāt, izplānot.
- izceikināt Izgudrot, izdomāt.
- dagudrēt Izgudrot.
- izgudrāt Izgudrot.
- izgudrēt Izgudrot.
- izgūdrēt Izgudrot.
- izgudrīt Izgudrot.
- izvērot Izgudrot.
- hansom Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras; hensems.
- hensems Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras.
- izpunkterēties Izgudroties, izdomāties, izplānoties.
- izgudrēties Izgudroties.
- iegudrēt Izprātot, iegudrēties.
- gudrīt Izrādīt gudrību, viltību.
- Solomons Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks (arī Zālamans, no 965. g. p. m. ē.), valdnieka Dāvida dēls, kas bijis izslavēts ar savu neparasto gudrību; pēc leģendas - dažu Vecās Derības grāmatu autors.
- Zālamans Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks 10. gs. p. m. ē.; slavens ar savu gudrību.
- ķenerīgs Izveicīgs; gudrs.
- Dzidzo Japāņu budisma mitoloģijā - dievs, bērnu un ceļotāju aizstāvis, arī gudrības dievs.
- Bensaitens Japāņu mitoloģijā – viens no septiņiem laimes dieviem, kas cilvēkiem piešķir ilgu mūžu, dāvā bagātību, veiksmi un uzvaru karā, sargā no dabas kataklizmām, dāvā gudrību un daiļrunību.
- lāģišķs Jēdzīgs, sakarīgs; saprātīgs, gudrs.
- štukalnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukants Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukavnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukelnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukmeisteris Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukaunieks Jokdaris, viltnieks, gudrinieks.
- Ifa Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - zīlēšanas, gudrības un likteņa dievība.
- Sofija jūdaisma un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā — gudrības dieviete; Vecajā Derībā viņa ir augstākās gudrības personifikācija.
- licenciāts Juridiska persona, kas ir iegādājusies no izgudrojuma patenta, tehnoloģijas u. c. īpašnieka licenci ar tiesībām šo tehnoloģiju vai pieredzi noteiktās robežās izmantot.
- patents Juridisks dokuments, kas apliecina tehniskā risinājuma atzīšanu par izgudrojumu, tā prioritāti, autorību un autora ekskluzīvās tiesības uz izgudrojumu.
- valaša Kāds, kurš daudz un gudri runā.
- pašgudrenieks Kāds, kurš iedomājās, ka viņš ir gudrs.
- Veinemeinens Karēļu un somu mitoloģijā un eposā - demiurgs un kultūrvaronis, gudrs sirmgalvis, brīnumdaris un burvis.
- gudraļiņa Kas ir gudra.
- pieņemties prātā kļūt gudrākam, saprātīgākam.
- pieņemties gudrībā kļūt gudrākam, zinošākam.
- apmuldēt Kļūt muļķīgam, negudram.
- arkebūze Kramenīca, šautene pirmajā laikā pēc pulvera izgudrošanas; arkebūza.
- Brālis Trusītis krāpnieks amerikāņu folklorā, tēls cēlies no Rietumāfrikas mitoloģijas krāpnieka zaķa, viņš parasti gudrībā pārspēja lielākos un spēcīgākos varoņus - Brāli Lāci un Brāli Lapsu.
- ziedis Krāsziedis - sēņveida daikts, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formas, ar mīkstu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- Finns Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - varonis, kam piemitusi liela gudrība un pareģošanas spējas.
- Citpasaule Ķeltu mitoloģijā - teiksmaina gudrības, līksmības un pārpilnības zeme, laimes miera un izpriecu valstība, no 31. oktobra līdz 1. novembrim izplūst robeža starp pasaulēm un apkārt klejo tās gari.
- Bai-Dze Ķīniešu mitoloģijā - dievība, kuru iztēlojās kā gudru un viszinošu zvēru, līdzīgu ragainai lauvai, un kuram piemita runas spējas.
- Či-Ju Ķīniešu mitoloģijā - dumpīgais milzis, kuram piemita pārcilvēcisks spēks, ieroču izgudrotājs.
- Sui-Žeņs Ķīniešu mitoloģijā - gudrais, kultūrvaronis, uguns izgudrotājs.
- Lu-Baņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - dievs, namdaru un celtnieku aizgādnis, kurš izgudrojis kāpnes pilsētas mūru aplenkšanai.
- LIB Latvijas Izgudrotāju biedrība.
- Vjāsa Leģendārais senindiešu gudrais - riši, eposa "Mahābhārata" autors un vientuļnieks.
- ragavas Līdz riteņa izgudrošanai vienīgais kravas pārvietošanas līdzeklis (neatkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem).
- licences līgums līgums, saskaņā ar kuru viena puse par attiecīgu samaksu piešķir tiesības izmantot izgudrojumu vai citu tehnisku sasniegumu citai pusei.
- sītometrs Lubiša izgudroti labības svari.
- Brails Luijs Brails - franču pedagogs (Louis Braille; 1809.-1852. g.), kurš izgudroja rakstu neredzīgajiem.
- Zālamana spriedums ļoti izsvērts, gudrs spriedums; arī atjautigs sarežģītas lietas atrisinājums.
- ābečgudrība Ļoti vienkārša, elementāra gudrība, zināšanas.
- viltīgs kā čūska ļoti viltīgs, gudrs.
- gratāža M. Ernsta izgudrotā skrāpējuma tehnika; strādājot šajā tehnikā mākslinieks vispirms citu uz cita uzklāj vairākus krāsas slāņus, kuros pēc tam izskrāpē attēlu.
- štukoti Mācīti, gudri.
- nou-hau Māka, prasme (angļu "know-how") - starptautisku lietišķo darījumu objekts; ietver tehniskas zināšanas, specifiskus ražošanas organizācijas u. c. noslēpumus kāda tehniska vai tehnoloģiska izgudrojuma apgūšanai un ieviešanai; tiek pirkts kopā ar izgudrojuma licenci vai patstāvīgi.
- gastrosofija Māksla baudīt no klāta galda ar gudrību, t. i. paturot vērā veselības, pieklājības un skaistuma prasības.
- izgudrs Manīgs, izveicīgs, pārgudrs.
- mākņa Māņu gudrība, burvju māksla.
- mākne Māņu gudrība, burvju māksla.
- Bētlemes zvaigzne Mateja evanģēlija 2. nodaļā pieminētā zvaigzne, kas Jēzum piedzimstot, norādīja ceļu trim austrumu gudrajiem.
- kaducejs Medicīnas simbols, ko attēlo kā Asklēpija zizli, ap kuru apvijusies čūska (gudrības simbols).
- pasigrāfija Mēģinājums izgudrot mākslīgu rakstu valodu visām tautām, tā ka rakstu būtu iespējams ik vienam lasīt lai vai kurā valodā.
- sofioloģija Mistiski filozofiska sistēma pareizticībā, kuras mācības pamatā ir priekšstats par "Sofiju" (gr. gudrība) kā "Dieva iekšējo būtību", kam ir divi aspekti - debesu un zemes.
- alberīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, draiskulīgs, palaidnīgs, nebēdnīgs.
- ālīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, neprātīgs.
- gudžarati Nācija Indijā, Gudžaratas štata pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Pakistānā, runā gudžaratu valodā, ticīgie - hinduisti, Pakistānā - gk. musulmaņi.
- nečaučīgs Nav labs, gudrs.
- nedagudrs Ne visai gudrs.
- nepagudrs Ne visai gudrs.
- negudrai Negudri.
- latapiša Negudrs, aušīgs cilvēks.
- pagudrot Neilgu laiku, mazliet gudrot.
- nogudrēt Nogudrot.
- nogūdrēt Nogudrot.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
- gudiņš Ņiprs, mazs, miesās pilnīgs cilvēks, kas grib izlikties gudrs.
- obrāliespiedums O. Brandstetera izgudrots paņēmiens iespiedumus un zīmējumus fotogrāfiski pārvest uz iespiežamām plāksnēm.
- licence oficiāla atļauja (pret atlīdzību) izmantot patentētu izgudrojumu, programmatūru, literatūras vai mākslas darbu u. tml.
- iedot prātu padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru.
- pagrozīt (biežāk palauzīt) galvu padomāt, pagudrot.
- palauzīt galvu padomāt, pagudrot.
- papunkterēt Pagudrot, padomāt.
- pagudrāt Pagudrot.
- kardināltikumi Pamattikumi: gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība.
- gudrvecs Pāragri gudrs.
- gudramuļķis Pārgudrelis, bezkaunīgs iznirelis.
- šmādaris Pārgudrinieks, kūdītājs.
- mēglis Pārgudrinieks.
- pārgudrelis Pārgudrinieks.
- pārgudrenieks Pārgudrinieks.
- pārgudrinieks Pārgudrs cilvēks.
- pašgudrība Pārliecība pašam par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
- pārgudrība Pārlieku liela gudrība, tās izpaudums.
- pārgudrot Pārspēt gudrībā, meistarībā.
- apgudrīt Pārspēt gudrībā, viltībā.
- patgudrība Pašgudrība.
- patgudrs Pašgudrs.
- Pīrs Persiešu valodas vārds, kurā dažādās Vidusāzijas un Mazāzijas tautās sauc "gudros" vai amatu aizbildņus.
- harisma personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus; to veido spilgtas runas dāvanas, gudrība, pievilcīga āriene, šarms
- ģeķīgas jaunavas piecas jaunas sievietes kādā Jēzus līdzībā (Mat. 25), kas (pretēji piecām gudrajām jaunavām) neielēja eļļu savās lampiņās, kad pa nakti grasījās satikties ar līgavaiņiem.
- piegudrāt Piegudrot.
- ņemties Pieņemties, augt (spēkā, gudrībā u. tml.).
- Agudo pilsēta Spānijā (_Agudo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provinces rietumu daļā.
- Santaperpetua de Mogoda pilsēta Spānijā ("Santa Perpetua de Moguda"), Katalonijā, Barselonas provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- prioritāte Pirmtiesība (laika ziņā) uz atklājumu, izgudrojumu u. tml.
- superelipse Plaknes figūra, starpposms starp elipsi un taisnstūri. Izgudrojis Piets Hains.
- taheotips Praksē maz lietota, 19. gs. vidū izgudrota burtu saliekamā un atliekamā mašīna.
- savoir vivre prasme dzīvot, dzīves gudrība.
- pārgudroties Prātojot, gudrojot pārpūlēties.
- punktierēt Prātot, gudrot.
- buksturnieks Prātotājs, gudrotājs.
- ceikinātājs Prātotājs, gudrotājs.
- punktierētājs Prātotājs, gudrotājs.
- padoms Prāts, arī gudrība.
- sofomānija Psihisks traucējums, kura gadījumā slimnieks uzskata sevi par gudrāko no visiem.
- kreativitāte Radošums - radošs spēks, spēja izgudrot, ideju bagātība.
- divieši Raiņa izgudrots nosaukums panta formai, kas starptautiski pazīstama kā gnoma.
- ķīļu raksts raksta veids ar ķīļveidīgām zīmēm, kuras ar slīpi nogrieztu rakstāmo tika iespiestas slapjā mālā; izgudroja šumeri Mezopotāmijā pirms \~3500 gadiem un pārņēma babilonieši un asīrieši; lietošanā līdz 3. gs. p. m. ē.
- pirmsvēsturiskā reliģija reliģijas laikā pirms rakstības izgudrošanas; Vidējos Austrumos tās attiecināmas uz laiku aptuveni līdz 3000 gadam p. m. ē.
- Taabts Rietumsemītu mitoloģijā - gudrības dievs, rakstības radītājs, viņam raksturīgas ēģiptiešu dieva Tota iezīmes.
- Danels Rietumsemītu mitoloģijā - gudrs un taisnīgs valdnieks, kuram dievi lieguši dēlus.
- Akhita Rietumsemītu mitoloģijā - un eposā spēkavīrs - mednieks, gudrā valdnieka Danilu dēls.
- daršana Rituāls hinduismā un budismā slepenu zināšanu saņemšanai no apskaidrota, iesvētīta gudrā.
- kondemnācija Romiešu formulārā tiesas procesa institūts (beigudaļa formulā par to, kā pretora uzdevumā rīkoties viņa ieceltajam tiesnesim - notiesāt vai attaisnot atbildētāju).
- Minerva Romiešu mitoloģijā - gudrības dieviete, zinātnes, mākslas un amatu aizbildne.
- Pīlumns Romiešu mitoloģijā - viens no brāļiem (otrs - Pīkumns), laulības un dzimšanas dieviem, kurš izgudroja piestu graudu smalcināšanai.
- Tīrona zīmes romiešu stenogrāfija, ko izgudroja atsvabināts vergs Tīrons.
- kubiks rubiks Rubika kubs - ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radīta loģikas rotaļlieta.
- idiolālija Runāšana paša izgudrotā valodā.
- brūķēt lielu muti runāt izaicinoši, lielīgi, pārgudri.
- saštuderēt Sagudrot; sacerēt.
- sagudrēt Sagudrot.
- sagūdrēt Sagudrot.
- saprātot Sagudrot.
- sapunkterēt Sagudrot.
- sapunkturēt Sagudrot.
- (kā) galvu saspiedis saka par cilvēku, kas ko dara muļķīgi, arī pārgudri.
- gudrais no austrumiem saka par cilvēku, kas sevi uzskata gudru esam.
- visi pieci (arī prāts) (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- prāts (arī visi pieci) (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- visi pieci (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- gudrs kā podnieka suns saka par gudru cilvēku.
- nav ar pliku roku ņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- nav ar pliku roku paņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- nav ar pliku roku (pa)ņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- nav (jau, arī vairs) vakarējais (arī no vakarējiem) saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- cilvēks ar galvu saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
- nav uz galvas kritis saka, ja kāds ir attapīgs, gudrs.
- mute kā šķūņa durvis saka, ja kāds rupji, pārgudri, nekaunīgi, pārāk skaļi runā.
- nav muļķis saka, uzsverot, ka kāds ir gudrs, saprātīgs.
- Ašūrs sākotnēji lokāla dievība Ašūras pilsētā Divupes ziemeļos, 2. gt. vidū p. m. ē. Asīrijas lielvalsts veidošanās laikā asīriešu panteona galvenais dievs, kara un gudrības dievs.
- -sofija salikteņu nobeiguma daļa ar nozīmi "mācība", "gudrība".
- pagudrs Samērā gudrs.
- pagudrai Samērā saprātīgi, gudri.
- purānas Sanskrita literatūras pieminekļi, hinduisma svētās grāmatas, kas katra veltīta kāda dieva kultam un stāsta par visu radību izcelsmi, dieviem, gudrajiem, valdniekiem.
- saprotīgs Sapratīgs, gudrs.
- ziņa Saprātīgums, izpratne, arī gudrība.
- samudrīt Sarežģīt, pārgudri izteikties.
- grozīt galvu sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot.
- lauzīt galvu sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot.
- lauzīt (retāk grozīt) galvu sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot.
- Maata Senēģiptiešu patiesības un taisnības dieviete, tiesnešu aizbildne, saules dieva Ra meita un gudrības dieva Tota sieva.
- Biants Sengrieķu valstsvīrs (Bias of Priene; ap 625. g. - ap 540. g. p. m. ē.), viens no Senās Grieķijas septiņiem gudrajiem.
- Urvašī Senindiešu mitoloģijā - debesu nimfa, aspara, kas pavedināja daudzus dievus un gudros.
- Nārada Senindiešu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas dēls, pusdievs, gudrais, kuram piedēvē dažu "Rigvēdas" himnu sacerēšanu.
- Agastja Senindiešu mitoloģijā - dievišķais gudrais - riši, kuru uzskata par daudzu "Rigvēdas" himnu autoru.
- Nārājana senindiešu mitoloģijā - dievišķais gudrais (riši), kas vienmēr darbojas pārī ar otru riši - Naru, purānās viņi pasludināti divējādībā vienoto Višnu iemiesojumu.
- Nara senindiešu mitoloģijā - dievišķais gudrais (riši), kas vienmēr darbojas pārī ar riši Nārājanu.
- Šunahšepa senindiešu mitoloģijā - gudrais un upurēšanas lietpratējs, kurš pats tika nolemts upurēšanai, bet ar lūgšanām atbrīvojās no upurstaba.
- Marīči senindiešu mitoloģijā - pirmais no desmit gudrajiem pradžāpati, cilvēku ciltstēvs, viens no septiņiem riši, marutu vadonis.
- Ahalja Senindiešu mitoloģijā - riši Guatamas sieva, gudra un askētiska sieviete.
- vālakhilja senindiešu mitoloģijā - viens no 60000 gudrajiem pundurīšiem, kas tiek klasificēti kā viena no zemāko dievību grupām un dažkārt iekļauti sidhu grupā.
- vālakhilji Senindiešu zemākā līmeņa mitoloģijā - dievības - gudrie punduri, kuru skaits sasniedzis 60000.
- gudenieki Sens latviešu nosaukums gotiem, vēlāk Gotlandes zviedriem un vikingiem vispār; gudi (1).
- krāsziedis Sēņveida rīks, ar mīksu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formu.
- meloplasts Sevišķs paņēmiens mūzikas mācīšanai (Galena izgudrots).
- kā mācītājs (runā) skaisti, daiļrunīgi, pārliecinoši, gudri (runā).
- Baldrs Skandināvu mitoloģijā - jaunības un skaistuma dievs, Odina un Frigas dēls, gudrākais un skaistākais no skandināvu dieviem.
- Kvasīrs Skandināvu mitoloģijā - mazs, gudrs cilvēciņš, ko pēc āsu un vānu cilts dievu kara dievi radījuši no savām siekalām.
- Mīmirs skandināvu mitoloģijā - milzis, kas sargā gudrības avotu, kas tek gar pasaules koka Igdrasila saknēm.
- Urds Skandināvu mitoloģijā - pagātnes avots, pie kura sēž trīs nornas - likteņlēmējas un katru dienu smeļ no avotadzidrajiem ūdeņiem jaunu gudrību.
- poēzijas medus skandināvu mitoloģijā - svētais dzēriens, kas dāvā gudrību un dzejisku iedvesmu.
- Odurs Skandināvu mitoloģijā dzejas un gudrības dievs, kas radies no āsu un vānu siekalām, gudrāks par visiem dieviem un cilvēkiem, dievietes Freijas iemīļotais.
- Joukahainens Somu un karēļu mitoloģijā un eposā - jauns varonis, lielībnieks un neveiksminieks, kas tiek pretstatīts vecajam un gudrajam Veinemeinenam.
- patentpakalpojums Speciāla dienesta veikts darbs, kas ir saistīts ar tehnisko risinājumu novitātes ekspertīzi, patenttiesību pārbaudi, metodiskās palīdzības sniegšanu izgudrojumu pieteikumu noformēšanā.
- ceikināt Spriest, gudrot, rēķināt.
- ido starptautiska palīgvaloda, ko 1907. g. izgudrojis francūzis L. de Bofrons, par pamatu ņemot esperanto valodu.
- stulbenis Stulbs (negudrs) cilvēks.
- šamanis Šamanisma kulta kalpotājs, dziednieks, senču gudrību glabātājs.
- Asalluhi Šumeru mitoloģijā dziedniecības dievs, aizstāvis pret apvārdošanu un burvestībām, zemes dieva Enki dēls, kam tēvs nodeva visu savu gudrību.
- Anzu Šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu; Imduguds.
- starptehnoloģija Tāda mehānikas, elektrotehnikas un citu tehnikas nozaru izmantošana, kas balstīta uz augstas zinātniskās kultūras apstākļos tapušiem izgudrojumiem un konstrukcijām, bet iztiek ar zemāka tehnoloģiskā līmeņa reģionos (tā sauktajā Trešajā pasaulē) pieejamiem materiāliem, mezgliem un apkopes paņēmieniem.
- gudraliņa Tāda, kas ir gudra.
- lecitāls Tāds, kam ir dzeltenums; lieto gk. par salikteņu beigudaļu, piem., alecitāls, telolecitāls.
- gudreniecīgs Tāds, kam piemīt gudrs raksturs.
- vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze; arī gudrs (1).
- muļķa Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- muļķīgs Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- muļķis Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- stulbs Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- visgudrs Tāds, kas ir gudrs, arī gudrāks par citiem (parasti bagātīgas darba, dzīves pieredzes dēļ); arī pārgudrs.
- pašizgudrots Tāds, kas ir paša izgudrots.
- vecs Tāds, kas ir samērā sen izgudrots, atklāts, radīts; sen zināms.
- pašgudrs Tāds, kas it pārliecināts pats par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
- izdomnieks Tāds, kas kaut ko izdomā, izgudro; gudrinieks, viltnieks.
- pārgudrs Tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas.
- tomīks Tāds, kas nav īsti gudrs, bet dažreiz izliekas pārgudrs.
- jaunizgudrots Tāds, kas tikko vai nesen ir izgudrots.
- dzīvesgudrs tāds, kuram piemīt dzīves gudrība, t. i. praktiskajā dzīvē, sadzīvē iegūtā pieredze, zināšanas.
- sidhāntāčāra Tantrista sestā garīgās attīstības pakāpe, kurā viņš apgūst svēto tekstu dziļākās gudrības un kļūst par sidha jogu ar pārcilvēciskām spējām - sidhi.
- taprs Tapīgs, gudrs, labs, krietns.
- jaunums Tas, kas tikko vai nesen ir izgudrots, radīts, atklāts.
- zintniecība Tautas gudrības izpausme, arī buršana, vārdošana, pareģošana.
- zintnieks Tautas gudrības zinātājs, arī burvis, pareģis.
- zintis Tautas gudrības, parasti ar burvībām saistītas.
- bili Tautu grupa Radžastānas, Gudžaratas, Madjas, Maharaštras štatā (Indijā), pakāpeniski saplūst ar radžastāņiem, gudžaratiem, marathiem; valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti.
- patentspējība Tehniskā risinājuma īpašību kopums, kas ir nepieciešams šī risinājuma atzīšanai par izgudrojumu saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem.
- Gambrīns Teiksmains lejasvācu karalis, kas esot izgudrojis alus darīšanu.
- Morzes alfabēts telegrāfa zīmju sistēma, ko savam elektriskajam telegrāfam 1843. g. izgudroja amerikāņu gleznotājs un izgudrotājs Semjuels Morze (1791-1872); katram burtam, ciparam un zīmei atbilst sava īsu un garu strāvas impulsu kombinācija; lieto arī radiotelegrāfijā un gaismas signalizācijā (garas un īsas viļņu pulsācijas un gaismas zibšņi); Morzes kods.
- patentu tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka tiesības uz tehnisko risinājumu - izgudrojumu aizsargāšanas sistēmu, izsniedzot patentu.
- izgudrotāju tiesības tiesību normu kopums, kas nosaka un aizsargā izgudrotāja, kā arī citu ar izgudrojumu saistītu personu mantiskās un nemantiskās tiesības (patentu tiesības); izgudrotājam, kas saņēmis patentu, piederošās personiskās un mantiskās tiesības.
- jaunizgudrojums Tikko vai nesen paveikts izgudrojums.
- pasarādīties Tikt izgudrotam, ieviestam.
- dasagudrēties Tikt izgudrotam.
- atrasties Tikt sameklētam, izvēlētam (domās); tikt izdomātam, izgudrotam.
- Bobo-Dehkons Tjurku tautu mitoloģijā - kultūrvaronis, zemkopības aizgādnis, esot izgudrojis arklu un pirmais izdomājis ierīkot apūdeņošanas kanālus.
- tuims Traks, negudrs, neprātīgs, lempīgs.
- Rubika kubs ungāru izgudrotāja Ernē Rubika 1974. g. radītā loģikas rotaļlieta, kuras ikviena skaldne sastāv no 9 krāsainiem kvadrātiņiem, un spēlētāja uzdevums ir, grozot kustīgās kuba daļas, sabīdīt laukumiņus tā, lai uz katras skaldnes atrastos tikai vienas krāsas laukumiņi.
- Maniča Upe Krievijas Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 219 km, iztek no Maničgudila ezera.
- izgudrība Uzmanība, laipnība, viltība, izgudrojums.
- Hevadžra vadžrajānas budisma mitoloģijā - idams, kas personificē gudrību un līdzcietību, pēc dažiem tekstiem tiek uzskatīts par Akšobhjas emanāciju; viņu parasti attēlo ar astoņām sejām, sešpadsmit rokāmun četrām kājām, viņa pradžnja (sievišķā atbilsme) Nairatmjasimbolizē būtni, kam svešs egoisms.
- WTTW Vārds gudrajam (angļu "word to the wise"; īsziņās).
- liekvārds Vārds, kas neko nenozīmē, bet kuru var iespraust runā labskanības dēļ, lai atstātu gudrāku iespaidu.
- pantaleons Vecs mūzikas instruments, līdzīgs koklei, klavieru pirmparaugs, 1718. g. izgudrots.
- Dadhjančs vēdiskajā mitoloģijā - gudrais vientuļnieks, Atharvana dēls, kuru Indra apmāca zinībās, bet aizliedz tās nodot citiem.
- Vasištha vēdiskajā un hindu mitoloģijā - viens no septiņiem gudrajiem jeb riši, kas personificē Lielā Lāča zvaigznāja zvaigznes, Brahmas dēls.
- Višvāmitra Vēdisma un hindu mitoloģijā - gudrais, kas bija dzimis par kšatriju, bet ar savu askētisko dzīvesveidu ieguvis brahmaņa statusu un kļuvis par vinu no septiņiem dievišķajiem riši.
- patentēt Veikt likumā paredzētās darbības, lai iegūtu ekskluzīvās tiesības (uz izgudrojumu).
- drezīna velosipēda priekštecis, kas izgudrots 1817. g., ar kuru brauca, kājām pret zemi atsperoties.
- mataiosofija Veltīga, nederīga gudrība.
- alķīmija Viduslaikos - fantastiska gudrības akmens meklējumi, lai ar tā palīdzību pārvērstu vienkāršus metālus dārgmetālos.
- akasha Viena no tatvām - tumši zila olveida elipse, mazs aplītis, vai otrādi apgriezts komats - mūžīgās gudrības, smalkā elementa "ēters" un ādžņa čakras simbols.
- Dagda Viens no galvenajiem Īrijas ķeltu dieviem, mirušo valstības valdnieks, cilvēku cilts radītājs, gudrības un zināšanu dievs, druīdu patrons.
- Gautama Viens no septiņiem gudrajiem, kas radās no dieva Brahmas apziņas.
- adatnieks Viltīgi gudrs; jokupēteris, šķelmis.
- lapsīgs Viltīgs, blēdīgi gudrs.
- akotnieks Viltnieks, gudrinieks, jokupēteris, šķelmis.
- kumums Viltnieks, gudrinieks.
- vīrgalva Vīrieša prāts, gudrība (kādā darbā, rīcībā).
- ar pilnu muti visgudri, viszinīgi, lielīgi, bez kautrības, skaļi (runāt).
- pansofija Visgudrība, viszinība.
- malta Viskoza, pusšķidra viela, naftas oksidēšanās un polimerizācijas produkts seklās iegulās; starpstāvoklis starp naftu un asfaltu; izmanto gudrona un tehnisko bitumu ieguvei.
- gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī viltība.
- gudrums Vispārināta īpašība --> gudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negudrums Vispārināta īpašība --> negudrs.
- visgudrība Vispārināta īpašība --> visgudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- VIRB Vissavienības Izgudrotāju un racionalizatoru biedrība.
- gudrdegunis Vīzdegunīgs, pārgudrs cilvēks.
- atradums Zinātniskās pētniecības darba, radošu meklējumu rezultāts; izgudrojums; atklājums.
- patentzinības Zinātņu nozare, kas pētī (piemēram, informatīvos, juridiskos, ekonomiskos, psiholoģiskos) darbību aspektus, kuri ir saistīti ar izgudrojumu, kā arī ar cita veida rūpniecisko īpašumu tiesisko aizsardzību.
- Epifānija Zvaigznes diena, arī Triju ķēniņu diena, kad austrumu gudrie nāca pielūgt piedzimušo Jēzu; Rietumu baznīcas svētki 6. janvārī.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa gud.