Paplašinātā meklēšana
Meklējam eis.
Atrasts vārdos (554):
- eis:1
- eiss:1
- Čeisa:1
- čeiss:1
- eists:1
- feiss:1
- Heisa:1
- heisā:1
- Leisi:1
- leist:1
- Neisa:1
- Neise:1
- peiss:1
- Reisa:1
- reiss:1
- reiss:2
- Veisa:1
- veist:1
- veist:2
- deisms:1
- deists:1
- eisumi:1
- elaeis:1
- gleist:1
- gneiss:1
- Ģeisti:1
- Jeiska:1
- kaleis:1
- Keisen:1
- kreise:1
- kreiss:1
- ķeists:1
- nereis:1
- peisāt:1
- peisēt:2
- peisēt:1
- pleisa:1
- Pleise:1
- pleist:1
- seisns:1
- seneis:1
- speiss:1
- šeists:1
- teisms:1
- teists:1
- Treisi:1
- Veisji:1
- Veiste:1
- zeisms:1
- Zeista:1
- žeiska:1
- žeiska:2
- Aleiska:1
- Aļeiska:1
- areisks:1
- ateisms:1
- ateists:1
- beisiks:1
- Beisina:1
- Beisuga:1
- beisuls:1
- Dreiski:1
- eisenia:1
- eistēle:1
- eleison:1
- geisons:1
- gleisis:1
- gleists:1
- greiste:1
- greists:1
- Heisibs:1
- ieģeist:1
- Keiseli:1
- kleisāt:1
- Kleisti:1
- kleists:1
- kreisēt:1
- kreisie:1
- kueisms:1
- Ķeiseļi:1
- Meisene:1
- meislis:1
- Meisona:1
- peisaki:1
- peisāki:1
- Peisona:1
- Peisova:1
- peisums:1
- pleisēt:1
- pleisis:1
- pleisks:1
- pleists:1
- preisis:1
- Reisena:1
- seiseti:1
- seismo-:1
- seisnot:1
- Sēreisa:1
- skleist:1
- sleists:1
- spleise:1
- šķeista:1
- šķeiste:1
- šķeists:2
- šķeists:1
- špleise:1
- šveisēt:1
- Teneisi:1
- Teneiss:1
- veisija:1
- veisols:1
- veisons:1
- weissia:1
- akmeisms:1
- akmeists:1
- Amineisa:1
- appeisēt:1
- ateismus:1
- auseisks:1
- beisbols:1
- beiselēt:1
- beiselis:1
- beisulis:1
- Bilbeisa:1
- Breisaha:1
- caloneis:1
- dereisms:1
- diteisms:1
- diteists:1
- Drīheise:1
- eisēmija:1
- Eleisija:1
- Eleisīna:1
- feisbuks:1
- feisītis:1
- fideisms:1
- fideists:1
- Gasteisa:1
- Geislers:1
- gleistāt:1
- Greisene:1
- Hargeisa:1
- Heisdene:1
- izpeisēt:1
- Kopeiska:1
- Kreisene:1
- kreisums:1
- ķeistums:1
- Leisdena:1
- Leisniga:1
- leisties:1
- Ļeiskaja:1
- meiselis:1
- meistars:1
- meisters:1
- milreiss:1
- neistons:1
- nīčeisms:1
- nopeisēt:1
- paķeists:1
- paseisms:1
- peiskārs:1
- preisija:1
- Preisīts:1
- preissia:1
- reismass:1
- sabeisms:1
- Sanbeise:1
- seismika:1
- spleisēt:1
- špleisēt:1
- Teisveli:1
- Veisenzē:1
- Veisieji:1
- Veismaņi:1
- Veismesa:1
- veisolis:1
- veisonis:1
- Weisshof:1
- Adigeiska:1
- apskleist:1
- atskleist:1
- Beisārens:1
- Beisekera:1
- beiseklis:1
- Beisihema:1
- Beisitija:1
- Beisveika:1
- bibleismi:1
- bleiveiss:1
- cinkveiss:1
- cocconeis:1
- deistisks:1
- diploneis:1
- dragreiss:1
- dreissena:1
- dreistēti:1
- ēdelveiss:1
- egoteisms:1
- eisakieši:1
- eisistole:1
- eistahīts:1
- eistēnija:1
- epigeisks:1
- Ģeistauti:1
- iešveisēt:1
- izoseista:1
- izskleist:1
- Keiseļova:1
- kleisagra:1
- kleistiņš:1
- kreiseris:1
- kreisisks:1
- kreispuse:1
- laktereis:1
- meistarot:1
- meisterēt:1
- meisteris:1
- mioseisms:1
- neisseria:1
- noskleist:1
- panteisms:1
- panteists:1
- Peisinīki:1
- Pleistens:1
- pleistons:1
- Preisītis:1
- puskreiss:1
- Reisaelva:1
- Reisveika:1
- repleisot:1
- sapleisēt:1
- sašveisēt:1
- seismisks:1
- slīmeists:1
- Teisifone:1
- teistisks:1
- treiskort:1
- triteisms:1
- Veishorns:1
- Veisikums:1
- Veisjervs:1
- Veismaina:1
- Zeitgeist:1
- žeisteris:1
- aizskleist:1
- Aneisbērhs:1
- aseismisks:1
- ateistisks:1
- Aumeistari:1
- aumeistars:1
- Aumeisteri:1
- aumeisters:1
- autoteisms:1
- beisbolene:1
- bleistiķis:1
- būmeistars:1
- būmeisters:1
- ceratoneis:1
- Čeissitija:1
- dreiskieši:1
- eiropeisks:1
- eiseniella:1
- eisplēnija:1
- Elleiskaja:1
- gyroweisia:1
- Gleisdorfa:1
- Gvardeiska:1
- Haveisunna:1
- Heistingsa:1
- hemafeisms:1
- henoteisms:1
- hiloteisms:1
- hipogeisks:1
- homoseismi:1
- ieģeisties:1
- iespleisēt:1
- iešpleisēt:1
- interfeiss:1
- Jeņiseiska:1
- Keispringa:1
- kleistieši:1
- Kreisburga:1
- kreisēšana:1
- kreiskājis:1
- kreisrocis:1
- kreistiesa:1
- ķeisenieši:1
- Leleistade:1
- līgumreiss:1
- līnijreiss:1
- maniheisms:1
- maniheists:1
- meistarība:1
- meistarīgs:1
- meisterība:1
- misoneisms:1
- mizoneisms:1
- monoteisks:1
- monoteisms:1
- monoteists:1
- neisērijas:1
- Nīvleisena:1
- ortogneisi:1
- Overeisela:1
- pakreislis:1
- paragneisi:1
- pārskleist:1
- peisakains:1
- Peisenieki:1
- piepleisēt:1
- piešveisēt:1
- politeisms:1
- politeists:1
- reteisakne:1
- sabeiselēt:1
- seismologs:1
- starpreisu:1
- stauroneis:1
- strītreiss:1
- Teneissola:1
- veisēnieši:1
- Veismaņupe:1
- Veisvasere:1
- Weissensee:1
- atpeisēties:1
- Aumeisteris:1
- bādmeistars:1
- Beispringsa:1
- Breisbridža:1
- Bulmeistari:1
- Bulmeisteri:1
- būrmeistars:1
- būvmeistars:1
- čarterreiss:1
- dižmeistars:1
- epikūreisms:1
- eucocconeis:1
- Feisalabada:1
- Geistershof:1
- Greistounsa:1
- ģeisterkāja:1
- hofmeistars:1
- homoseistas:1
- izmeistarot:1
- jokmeisters:1
- Kleistenhof:1
- kleistogāms:1
- kormeistars:1
- kreisrociņa:1
- kreisstenga:1
- landmeister:1
- locmeistars:1
- manicheisms:1
- meistariene:1
- meistarisks:1
- meisterisks:1
- pameistarot:1
- pameisterēt:1
- panenteisms:1
- pleistocēns:1
- pucmeistars:1
- reis-efendi:1
- Reisagrāvis:1
- reisferšlus:1
- retmeisakne:1
- ritmeistars:1
- ritmeisters:1
- sameistarot:1
- sameisterēt:1
- seismiskums:1
- seismogrāfs:1
- seismograma:1
- seismometrs:1
- speisistors:1
- spleisēšana:1
- Teneismuiža:1
- toņmeistars:1
- ultrakreiss:1
- uzmeistarot:1
- uzmeisterēt:1
- vecmeistars:1
- Veisenberga:1
- Veisenburga:1
- Veisenfelsa:1
- Veisenhorna:1
- Veisenstein:1
- Veisenštate:1
- Veisentūrme:1
- Veiskupiški:1
- veismanieši:1
- veismanisms:1
- amatmeistars:1
- atskleisties:1
- aumeistrieši:1
- Beisentluisa:1
- Beisinsitija:1
- Brenneisunna:1
- brīvmeistars:1
- dreissenidae:1
- gleistrongys:1
- gneisgranīts:1
- granītgneiss:1
- grosmeisters:1
- heistingsīts:1
- Hemptonbeisa:1
- kreisākrasta:1
- kreiserjahta:1
- lielmeistars:1
- Meisonsitija:1
- meistardarbs:1
- meistarīgums:1
- meistarklase:1
- meistarojums:1
- meistarsakne:1
- mikroseismas:1
- panteistisks:1
- pārmeistarot:1
- pastmeistars:1
- piemeistarot:1
- piemeisterēt:1
- pleistokains:1
- poltergeists:1
- postmeisters:1
- preiskurants:1
- rentmeistars:1
- rhabdoweisia:1
- seismogramma:1
- seismoloģija:1
- seismometris:1
- skolmeistars:1
- skolmeisters:1
- stalmeistars:1
- stiķmeistars:1
- štalmeisters:1
- teopanteisms:1
- traļmeistars:1
- vahtmeistars:1
- valdmeistars:1
- valdmeisters:1
- veisikumieši:1
- Veismanskaja:1
- veismaņnieki:1
- veisukumieši:1
- Weissenstein:1
- ziņģmeisters:1
- žeisterēties:1
- aizskleisties:1
- antropoteisms:1
- aumeisterieši:1
- baletmeistars:1
- brandmeistars:1
- eisocialitāte:1
- eopleistocēns:1
- forstmeisters:1
- ģeistautnieki:1
- Helevūtsleisa:1
- kalējmeistars:1
- kapelmeistars:1
- kleistogāmija:1
- kleistotēcijs:1
- kreiserātrums:1
- mašīnmeistars:1
- meistariskums:1
- meistarstiķis:1
- monoteistisks:1
- palīgmeistars:1
- paneiropeisms:1
- pigurmeisters:1
- pleistoseista:1
- policmeistars:1
- policmeisters:1
- politeistisks:1
- ratīnmeistars:1
- seismestēzija:1
- seismoloģisks:1
- seismometrija:1
- skolmeistarot:1
- skolmeisteris:1
- staļļmeistars:1
- staļļmeisters:1
- štukmeisteris:1
- tahiseismisks:1
- traukmeisters:1
- vijoļmeistars:1
- balletmeistars:1
- Beisužekļevija:1
- birģermeistars:1
- bordiņmeistars:1
- bulmeistarieši:1
- bulmeisterieši:1
- Hofmeistershof:1
- kapellmeistars:1
- kleistokarpijs:1
- Krasnoarmeiska:1
- makroseismisks:1
- makšķeršķeista:1
- meistarkomanda:1
- meistarvienība:1
- meisterzingeri:1
- mikroseismisks:1
- neopleistocēns:1
- pirmmonoteisms:1
- seismoakustika:1
- seismometrisks:1
- seismonastijas:1
- seismoterapija:1
- skolmeisterene:1
- skolmeisterīša:1
- sviestmeistars:1
- tīmekļmeistars:1
- akleistokardija:1
- balbiermeistars:1
- brendīnmeistars:1
- Červonoarmeiska:1
- Heistopdenberga:1
- koncertmeistars:1
- kvartīrmeistars:1
- landhofmeistars:1
- meistardarbnīca:1
- mezopleistocēns:1
- mūrniekmeistars:1
- Neu-Geistershof:1
- policijmeistars:1
- seismotektonika:1
- seismozondēšana:1
- simbolofideisms:1
- skolmeistarisks:1
- Unteršleisheima:1
- brendvīnmeistars:1
- galdniekmeistars:1
- indoeiropeistika:1
- Krasnogvardeiska:1
- kurpniekmeistars:1
- maizniekmeistars:1
- meistardziedonis:1
- meistarkandidāts:1
- meistarsacīkstes:1
- Molodogvardeiska:1
- pulksteņmeistars:1
- pulkstīnmeistars:1
- seismotektonisks:1
- Šimleisilvanjeja:1
- ceremonijmeistars:1
- meistarsacensības:1
- skolmeistariskums:1
- asteroseismoloģija:1
- Beisentdžordžsauta:1
- Klostersa-Serneisa:1
- virsbirģermeistars:1
- justicbirģermeistars:1
- Ķirģibaijargleistira:1
- ģenerālkvartīrmeistars:1
- ģenerālfeldcechmeistars:1
Atrasts etimoloģijās (7):
- _Beyoneisu-retsugan_ (šķirklī Bejoneisu klintis)
- vācu: _Weisswasser_; sorbu: _Běła Woda_ (šķirklī Veisvasere)
- No grieķu _technē_ 'māksla, meistarība'. (šķirklī tehnika)
- vācu _Himmelspeise_ ‘debesu ēdiens’ (šķirklī debesmanna)
- _Beisaren_ (šķirklī Beisārens)
- _Beiseker_ (šķirklī Beisekera)
- No vācu _Meister_, kam pamatā latīņu vārds _magister_ 'skolotājs, priekšnieks'. (šķirklī meistars)
Atrasts vārdu savienojumos (151):
- Abū Rudeisa
- Agrostis syreistschikowii
- Aizpeisas purvs
- Alpu ēdelveiss
- amata meistars
- aseismisks apgabals
- Aumeistera ezers
- Aumeisteru ezeri
- Aumeisteru pagasts
- Aumeisteru paugurvalnis
- Beisugas limāns
- Beisugas ūdenskrātuve
- Bejoneisu klintis
- Berkela un Rodenreisa
- Blekbreisas nacionālais parks
- buras līķa apaļspleise
- Caloneis amphisbaena
- Caloneis bacillum
- Caloneis silicula
- Ceratoneis arcus
- Chromatium weissei
- cilvēka-mašīnas interfeiss
- Cocconeis pediculus
- Cocconeis placentula
- Cocconeis scutellum
- Diploneis didyma
- Diploneis ovalis
- Diploneis smithii
- Dreissena polymorpha
- Drikšņu peisa
- eistatiskās svārstības
- Elaeis guinensis
- Eleisīnas mistērijas
- Eucocconeis lapponica
- fizikālais interfeiss
- Geislera stobrs
- Ģeistautu kapulauks
- grafikas interfeisa formāts
- Gyroweisia tenuis
- Heisa sala
- iedzelteneis ķauķis
- ievadizvades interfeiss
- interfeisa adapters
- interfeisa datu bloks
- interfeisa procesors
- īsvācelītes veisija
- iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu
- izkāpis no gultas ar kreiso kāju
- izkāpt ar kreiso kāju no gultas
- jahta ar kreiso halzi
- kapelmeistaru mūzika
- karojošais ateisms
- kauja pie Heistingsas
- Kirī–Veisa likums
- Kleistu muiža
- krāsu meistars
- kreisā halze
- kreisā līdzināšana
- kreisā optiskā aktivitāte
- kreisā prece
- kreisā puse
- kreisā sabīde
- kreisais aperkots
- kreisais grodums
- kreisais malējais uzbrucējs
- Kreisākrasta Ukraina
- kreisās rokas likums
- kreisēšanas ātrums
- kreisēšanas līmenis
- kreisie arodnieki
- kreisie eseri
- kvadrātiskā preisija
- Kyrie eleison
- Leisanas havajputniņš
- Leismaču ezers
- Lielā Peisa purvs
- Lielais Peisaiņs
- Lielais Peisaku ezers
- Limnodrilus hoffmeisteri
- loģiskais interfeiss
- maiņas meistars
- manevru reiss
- Mazais Peisaiņs
- Mazais Peisaku ezers
- Meisenes porcelāns
- Meisnera efekts
- Meisona montbrēcija
- Meistara ezers
- Meistaru ezers
- Meistera ezers
- metāla troses spleisēšana
- meža meistars
- Mozī Bareisi
- Muscicapa griseisticta
- ne pa labi, ne pa kreisi
- Neisseria gonorhoeae
- Neisseria menigitidis
- Nereis diversicolor
- nozvejas meistars
- Nyctalus leisleri
- okeāna sacīkšu kreiserjahta
- pa kreisai rokai
- pa kreisi
- pa labi (un) pa kreisi
- pa labi un pa kreisi
- paralēlais interfeiss
- Peisaku ezers
- Pekuļņeiska ezers
- Preisīša ezers
- Preisītes ezers
- Preissia quadrata
- priekšgala interfeiss
- ratu meistars
- Reistera ezers
- sacīkšu kreiserjahta
- sapisties meistarībā
- sapīties meistarībā
- seismiskā izpēte
- seismiskā rajonēšana
- seismiskā skala
- seismiskā stacija
- seismiskais dienests
- seismiskie viļņi
- Seistānas ieplaka
- Seisuma ezers
- seriālais interfeiss
- šēru kreiseris
- sildeit ķeiseli
- skaņu meistars
- skatuves meistars
- sporta meistars
- Štaufene Breisgavā
- Stauroneis acuta
- Stauroneis anceps
- Stauroneis parvula
- Stauroneis phoenicenteron
- stiepļu troses spleisēšana
- strupzobu veisija
- Tautas daiļamata meistars
- tiešais reiss
- vārda (mākslas) meistars
- Veise Elstere
- Veismaņu muiža
- Veismaņu pagasts
- Veismaņu upe
- Veismuižas ezers
- Veistera ezers
- videsatkarīgais interfeiss
- Weissia brachycarpa
- Weissia controversa
- zvejas meistars
Atrasts skaidrojumos (400):
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- levodukcija (Acs) novirze uz kreiso pusi
- LAD (Sirds elektriskās) ass novirze pa kreisi (angļu "left axis deviation")
- LVH (Sirds) kreisā kambara hipertrofija (angļu "left ventricular hypertrophy")
- LA (Sirds) kreisais priekškambaris (angļu "left atrium")
- policmeistars [policijmeistars]{e:56886}
- čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
- dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Vārves pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta pirmskara Vārves, Ventas un Zūru pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
- Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā
- Smirnieku strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā
- Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts
- Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte
- Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
- Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte
- Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
- Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km
- Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe
- Dumpju strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Kandavas pagastā
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
- Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
- Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē
- Mācītājmājas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes paralēle nosaukums tās lejtecē
- Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē
- Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms)
- Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
- Spindupe Abula kreisā pieteka Brenguļu pagastā, garums - \~6 km
- Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote
- Abulīte Abuls - Gaujas kreisā krasta pieteka
- Apse Abze, Mazās Juglas kreisā pieteka
- Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis
- Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem
- Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
- atkāņu Ačgārni; no labās puses uz kreiso
- šķelšana Ādas sadalīšana labajā (augšējā) un kreisajā (apakšējā) slānī
- Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā
- Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa
- Čerņihivas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Ukrainā, Dņepras kreisajā krastā, robežojas ar Sumu, Poltavas un Kijevas apgabalu, kā arī ar Baltkrieviju un Krieviju
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā
- Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam
- makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē
- apraktognozija Agnozijas veids, kurā neatšķir labo pusi no kreisās
- Okas apledojums agrā pleistocēna ledus laikmets Krievijas Eiropas daļā; šajā laikā Latvijā bija Lētīžas apledojums
- Romnu-Borševas kultūra agrā viduslaiku (8.–10. gadsimts) slāvu arheoloģiskā kultūra, kas bija izplatīta Dņepras kreisā krasta mežstepju zonā, kā arī Donas un Okas upju baseinos (mūsdienu Ukrainas un Krievijas teritorijā); tieši saistāma ar hronikās minētajām austrumslāvu cilšu apvienībām — severiešiem, vjatičiem un radimičiem
- milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo
- Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km
- Poļu grāvis Aģes kreisā krasta pieteka; Palu grāvis
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
- Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā
- Pūķupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā
- Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena
- Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte
- Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa
- Lukstupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Krustpils pagastā, garums - 7 km
- Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km
- Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste
- Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera
- Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe
- Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša
- Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km
- Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls
- Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka
- sirds astma aizdusas lēkmes, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ
- Abavas Velnala aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
- Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe
- akmeists Akmeisma pārstāvis
- ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m
- Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
- Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi
- Upurala Ala, kas atradās Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, 20. gs. 70. gados aizbrukusi
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi
- Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā
- Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe
- Kārļupīte Ālandes kreisā krasta pieteka Grobiņas pagastā, garums - 11 km
- Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
- Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km
- Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē
- Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
- adepts Alķīmijas meistars
- Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe
- Bērzu valks Alokstes kreisā krasta pieteka Kazdangas pagastā, garums - 7 km
- Leontopodium alpinum Alpu ēdelveiss
- Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe
- Lielā Sarkanīte Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums — 8 km
- veisikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", tagad "Vīsikums" iedzīvotāji
- veisukumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", vēlāk "Vīsikums" iedzīvotāji
- boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā
- brīvmeistars Amatā (cunftē) neuzņemts amatnieka meistars
- amata puisis amata meistara māceklis, kas 2-6 gadus apguva amatu, lai kļūtu par zelli
- Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi
- Ratnieku upe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā
- Skujupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - \~5 km
- Dadžupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 11 km
- Maiļupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 12 km; Āpšupe
- Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe
- Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte
- Barona grāvis Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā, garums — \~2 km
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
- Dzirkstupe Amatas kreisā krasta pieteka Skujenes pagastā, garums - \~2 km, iztek no Kosas dīķa
- Pētupīte Amatas kreisā krasta pieteka, garums - 4 km
- Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka
- amatmeistars Amatnieks, amata meistars
- Mazā ģilde amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās līdz 1936. g.)
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
- Amma Amga - upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas kreisā krasta pieteka
- Liesupe Amulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā
- Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km
- Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km
- Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
- Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā
- cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas
- kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis
- mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos
- seismogrāfs aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai
- rumenogrāfs aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem
- Bičje apdzīvota Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pietekas Pezas kreisajā krastā
- Ate Apdzīvotā vieta "Dzirnavas" Alūksnes novada Kalncempju pagastā 3 km no Kalncempjiem, Paparzes kreisajā krastā
- Bērzkalni apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai
- Veismaņi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
- Bērzbeķe apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā
- Ābeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā
- Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Weissensee") teritorijā
- Rimicāni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 27 km no Preiļiem, Dubnas kreisajā krastā, Rožkalnu pagasta administratīvais centrs
- Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā
- Gaigalava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā Krēsles upes kreisajā krastā (Gaigolova, Bikava) 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs
- Aumeisteri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari
- Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā
- Asmāra apdzīvota vieta Afganistānā (_Asmār_), Konaras vilajetā, Konaras upes kreisajā krastā
- Astorija apdzīvota vieta ASV (_Astoria_), Oregonas štata ziemeļrietumos, Kolumbijas upes grīvlīča kreisajā krastā
- Ārlingtona apdzīvota vieta ASV ("Arlington"), Oregonas štata ziemeļos, Kolumbijas upes kreisajā krastā, 600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Čeimberlina apdzīvota vieta ASV, Dienviddakotas štatā, Misūri kreisajā krastā
- Belfrī apdzīvota vieta ASV, Montānas štata dienvidos, Jeloustounas labā krasta pietekas Klarksforkas kreisajā krastā
- Bīversitija apdzīvota vieta ASV, Nebraskas štata dienvidos, Bīverkrīkas upes kreisajā krastā
- Bicjeņa apdzīvota vieta Baltkrievijā, Brestas apgabala ziemeļu pierobežā, Ščaras upes kreisajā krastā
- Bješankoiči apdzīvota vieta Baltkrievijā, Daugavas (Zahodņajas Dzvinas) kreisajā krastā
- Čerņeva apdzīvota vieta Baltkrievijā, Daugavas pietekas Drujkas kreisajā krastā
- Cjasti apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Daugavas pietekas Drisas kreisajā krastā
- Brižinki apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, netālu no Daugavas kreisā krasta
- Vēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē; Veismesa
- Aijāta apdzīvota vieta Ēģiptē (_Al ʻAyyāț_), Gīzas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
- Abderafi apdzīvota vieta Etiopijā (_Ābderafī_), Amaras kilila ziemeļos, Angerebas kreisajā krastā, netālu no Sudānas robežas
- Aiji apdzīvota vieta Fēru salās (_Eiði_), eisturojas salas ziemeļrietumos
- Skoali apdzīvota vieta Fēru salās, eisturojas salā
- Fuglafjērura apdzīvota vieta Fēru salās, eisturojas salas austrumu daļā
- Noragēta apdzīvota vieta Fēru salās, eisturojas salas austrumu daļā
- Rūnavika apdzīvota vieta Fēru salās, eisturojas salas dienvidaustrumu daļā
- Saltangaroa apdzīvota vieta Fēru salās, eisturojas salas dienvidu daļā
- Toftira apdzīvota vieta Fēru salās, eisturojas salas dienvidu daļā
- Strendura apdzīvota vieta Fēru salās, eisturojas salas rietumu atzara dienvidos
- Norskoali apdzīvota vieta Fēru salās, eisturojas salas rietumu daļā
- Oiri apdzīvota vieta Fēru salās, eisturojas salas rietumu daļā
- Gaijona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas kreisajā krastā
- Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora
- Ala apdzīvota vieta Igaunijā (_Ala_), Valgas apriņķa rietumos, Ehnes augšteces kreisajā krastā
- Alči apdzīvota vieta Indijā (_Alchi_), Džammu un Kašmiras štatā, Indas kreisajā krastā
- Alī eš Šerkī apdzīvota vieta Irākā (_Alī ash Sharqī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos
- Tārberta apdzīvota vieta Īrijā, Kerri grāfistes ziemeļaustrumos, Šenonas kreisajā krastā
- Ardezio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Sērio augšteces kreisajā krastā
- Cīgehtčika apdzīvota vieta Kanādā aiz polārā loka, Ziemeļrietumu Teritorijas rietumos, Makenzī upes kreisajā krastā
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Iles kreisajā krastā
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Karatalas kreisajā krastā
- Ertisa apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska
- Bura apdzīvota vieta Kenijā, Ziemeļaustrumu provincē, Tanas kreisajā krastā
- Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Tomskas apgabala ziemeļrietumos, Obas kreisajā krastā
- Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Pleskavas apgabala rietumos, Kuhvas (Kūkovas) kreisajā krastā
- Antipina apdzīvota vieta Krievijā (_Antipino_), Tjumeņas apgabala dienvidrietumu daļā, Tavdas kreisajā krastā
- Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
- Arkuļa apdzīvota vieta Krievijā (_Arkul’_), Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisajā krastā
- Astratova apdzīvota vieta Krievijā (_Astratovo_), Pleskavas apgabalā, Mnogas augšteces kreisajā krastā
- Atamanova apdzīvota vieta Krievijā (_Atamanovo_), Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisajā krastā
- Atirka apdzīvota vieta Krievijā (_Atirka_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas pietekas Šišas kreisajā krastā
- Avņugska apdzīvota vieta Krievijā (_Avnjugskij_), Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisajā krastā
- Bagajevska apdzīvota vieta Krievijā (_Bagaevskaja_), Rostovas apgabalā, Donas kreisajā krastā
- Bahanaja apdzīvota vieta Krievijā (_Bahanai_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisajā krastā
- Burnija apdzīvota vieta Krievijā Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tunguskas pietekas Veļmo kreisajā krastā
- Bistrijistoka apdzīvota vieta Krievijā, Altaja novadā, Obas augšteces kreisajā krastā
- Beļaši apdzīvota vieta Krievijā, Altaja Republikā, Argutas kreisajā krastā
- Čakola apdzīvota vieta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisajā krastā
- Bolhuni apdzīvota vieta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas un tās atteku kreisajā krastā
- Bainazarova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikā, Belajas (Agizelas) upes kreisajā krastā
- Ceļinnija apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas austrumos, Urālas pietekas Boļšojkizilas (Olo Kizilas) kreisajā krastā
- Borodinovka apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas dienvidaustrumu daļā, Verhņijtoguzakas upes kreisajā krastā
- Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, Jeņisejas kreisā krasta pietekas Abakanas labajā krastā
- Čerjomuški apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, Jeņisejas kreisajā krastā
- Beļtirska apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, Jeņisejas pietekas Abakanas kreisajā krastā
- Červjanka apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumu daļā, Angaras pietekas Muras kreisajā krastā
- Balaganska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras kreisajā krastā
- Bohana apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras pietekas Idas kreisajā krastā
- Biļčira apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras pietekas Obusas kreisajā krastā
- Badarminska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Badarmas kreisajā krastā
- Čikana apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ļenas pietekas Tuturas kreisajā krastā
- Černiševska apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala austrumos, Širvintas kreisajā krastā
- Boļšaja Sandogora apdzīvota vieta Krievijā, Kostromas apgabala rietumos, Kostromas upes kreisajā krastā
- Bogučani apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidaustrumu daļā, Angaras kreisajā krastā
- Bolturina apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Angaras kreisajā krastā
- Čalbiševa apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisā krasta līdzenumā, iepretim Angaras ietekai
- Boļšoje Kuzjomkina apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos, Lugas kreisajā krastā
- Staraja Ladoga apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Volhovas upes kreisajā krastā
- Beloomuta apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumu daļā, Okas kreisajā krastā
- Boļšerečje apdzīvota vieta Krievijā, Omskas apgabalā, Irtišas kreisajā krastā
- Beļajevka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Urālas upes kreisajā krastā
- Barda apdzīvota vieta Krievijā, Permas novadā, Tulvas kreisajā krastā
- Čerņova apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļu daļā, Pļusas kreisajā krastā
- Borousi apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Lža (Ludzas) kreisajā krastā
- Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā
- Bļasina apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā
- Buholova apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Utrojas (Rītupes) kreisajā krastā
- Buluna apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas kreisajā krastā
- Buorsisi apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisajā krastā
- Bjotjongkjosa apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas pietekas Adičas kreisajā krastā
- Balagači apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta zemienē
- Bestjaha apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisajā krastā
- Bulgunnjahtaha apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisajā krastā
- Čapajeva apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisajā krastā
- Čagda apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas ķreisās pietekas Lunghas ziemeļu piekrastē
- Bolugura apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Amgas kreisajā krastā
- Beļkači apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Pieļenas plato dienvidaustrumu malā, Aldanas kreisajā krastā
- Boļšaja Glušica apdzīvota vieta Krievijā, Samaras apgabala dienvidu daļā, Boļšojirgizas kreisajā krastā
- Berjozova apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu autonomā apvidus - Jugras ziemeļrietumu daļā, Obas pietekas Severnajas Sosjvas kreisajā krastā
- Cingali apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Irtišas kreisajā krastā
- Bazjani apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Irtišas lejteces kreisajā krastā
- Čažemto apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisās pietekas Čajas labajā krastā
- Baturina apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas pietekas Kijas kreisajā krastā
- Bikova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabalā, Volgogradas ūdenskrātuves kreisajā krastā
- Berjozovka apdzīvota vieta Krievijā, Vologdas apgabalā, Iļezkas kreisajā krastā
- Bobrovka apdzīvota vieta Krievijā. Čeļabinskas apgabalā, Ujas kreisajā krastā
- Abeza apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, pie polārā loka, Usas kreisajā krastā
- Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Stavropoles novadā, Kumas kreisajā krastā
- Utuncjao apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons
- Pukova apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā
- Krīfa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Crieff_), Skotijā, Ērnas kreisajā krastā
- Sankara apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Sanquhar_), Skotijā, Nitas kreisajā krastā
- Taroka apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Benkori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Aberdīnšīras grāfistē, Dī upes kreisajā krastā
- Baletera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dī upes kreisajā krastā
- Grentauna pie Spejas apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Spejas upes kreisajā krastā, pie Evimoras - Kītas ceļa
- Kilrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala dienvidaustrumos, Bennas upes kreisajā krastā
- Burema apdzīvota vieta Mali, Gao reģiona rietumu daļā, Nigēras kreisajā krastā
- Benī Tāddžīta apdzīvota vieta Marokā, Austrumu reģiona dienvidrietumos, Ait Aisas kreisajā krastā
- Cenhermandala apdzīvota vieta Mongolijā, Henteja aimaka rietumu daļā, Cenheras augšteces kreisajā krastā
- Dedemsvārta apdzīvota vieta Nīderlandē, Overeiselas provincē
- Genemeidena apdzīvota vieta Nīderlandē, Overeiselas provincē
- Enkheizena apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provinces austrumos, eiselmēra rietumu krastā
- Atalaja apdzīvota vieta Peru (_Atalaya_), Ukajali un tās kreisās satekupes Tambo kreisajā krastā
- Afgoje apdzīvota vieta Somālijā (_Afgooye_), Šabēlles kreisajā krastā
- Čamāme apdzīvota vieta Somālijā, Čubas lejteces kreisajā krastā
- Abū Hidžāra apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ḩijār_), Sennāras vilājā, Zilās Nīlas kreisajā krastā
- Botopasī apdzīvota vieta Surinamā, Sipalivini distriktā Surinamas upes kreisajā krastā
- Erlenbaha Zimmentālē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Zimmes upes kreisajā krastā
- Vuvrī apdzīvota vieta Šveicē, Valē (Vallisa) kantonā, Ronas augšteces kreisajā krastā
- Bjērbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē, Vesterdālevenas upes kreisajā krastā
- Maherafelta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ziemeļrietumos no Neja ezera, Bennas kreisajā krastā
- Risas apledojums apledojums mezopleistocēnā Alpos; šajā laikā Latvijā bija Kurzemes apledojums
- Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā
- Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos
- teopanteisms Apzīmējums panteistiskam uzskatam, ka Dievs ir viens un viss
- ķieriski ar kreiso roku
- sāniski ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm
- piķelēt ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks
- videne ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē
- Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi
- Bāļu-Šķērstaiņu apmetne un kapulauks arheoloģisks piemineklis (5. - 11. gs.) 4,5 km no Dobeles, Bērzes kreisajā krastā; atsegti līdzenie zemgaļu skeletkapi, atrastas rotas, ieroči, darbarīki; sākot no 10. gs., konstatēta lībiešu ugunskapiem raksturīgu tradīciju ietekme; netālu no kapulauka atradusies apmetne
- Jole Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, garums - 9 km; Jola; Cāle
- Kapupīte Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, izteka un augštece Sarkaņu pagastā
- Austrona Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 9 km; Austronīca; Austra
- Božupīte Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā
- Sērmūkšu strauts Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā
- internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko
- sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā
- eirocija Asku sēņu plektomicēšu klases rinda ("Eurotiales"), vienkāršākajām sēnēm augļķermeņi ir aizmetņa stāvoklī, augstāk attīstītajām - kleistotēciji ar haotiski novietotiem askiem
- preisija Asku sūnu klases maršanciju apakšklases maršanciju dzimtas ģints ("Preissia")
- Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _eisA_
- garenass Ass līnija, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un ir vērsta tā normāla kreisēšanas ātruma lidojuma virzienā
- Ošupe Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novadā
- Akmineica Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Ķepovas pagastā
- Elektroniskās industrijas asociācija ASV nacionālā organizācija, kas plaši pazīstama ar saviem datu pārraides sistēmu saskarņu standartiem, piemēram, interfeiss RS-232C, RS-422 u. c., kam ir rekomendāciju raksturs
- Niedrīte Atašas kreisā krasta pieteka Atašienes pagastā, garums - \~7 km
- ateists Ateisma piekritējs
- ateismus Ateisms
- bezdievība Ateisms
- stunda Ateists
- bezdievnieks Ateists, neticīgais
- Atpiļa Atpiļa grāvis - Deduma kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā, iztek no Atpiļa ezera
- Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas
- Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās
- Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme
- Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks
- Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils
- Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās
- Ekes konvents atraitņu patversme Rīgā, ko nodibināja Rīgas birģermeistars, jo pilsētai bija jārūpējas par Mazās ģildes locekļu atraitnēm, atklāja 1596. g., 1896. g. bija 13 iemītnieces, pastāvēja līdz 1940. g.
- imanence Atrašanās, ierobežošanās sevī pašā, pasaulē; iekšējā piemitība; tas, ka augstākā būtne (Dievs) atrodas un darbojas pasaulē (piem., panteismā)
- SCSI ātrdarbīgs paralēlais interfeiss, kuru izmanto, lai datoru savienotu ar ārējām iekārtām, piemēram, cieto disku vai skeneri (angļu "Small Computer System Interface")
- Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem
- Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas
- Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors
- Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis
- Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
- Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
- Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas
- Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā
- Elernes grants atradne atrodas Daugavas kreisajā krastā, 9 km augšpus Daugavpils, Tabores pagastā
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
- Kazdangas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, \~3 km uz dienvidiem no Kazdangas, Alokstes kreisajā krastā, plakuma garums – 120 m, platums – 30–70 m, uz ziemeļiem no pilskalna \~3 ha platībā konstatēta senpilsētas vieta
- Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis
- Ošu apmetne un kapulauks atrodas Dobeles novadā Bērzes kreisajā krastā, pie Snierāja ietekas; atsegti 5.-9. gs. zemgaļu apbedījumi; atrasti ieroči, darbarīki, rotas; netālu no kapulauka atklāta apmetne
- Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša
- Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi
- Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
- Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
- Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta
- Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam
- Kandavas pilskalns atrodas Kandavas ziemeļu daļā, Abavas ielas kreisajā pusē, \~400 m no pilsētas robežas, ir \~20 m augsts zemes izvirzījums Abavas senlejas malā, plakums izlīdzināts 26 x 40 m, tajā konstatēts līdz 1 m biezs kultūrslānis, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 13. gadsimtam
- Frontālā grēda atrodas Klinšu kalnu austrumu daļā, ASV (Vaiomingā un Kolorādo), garums - 350 km, augstākā virsotne - Greisa smaile 4351 m
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils
- Aizvējiņu pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas kreisajā krastā 4 km lejpus Krāslavas, zemesmēlē starp 2 gravām, trīsstūrveida plakums (35 m virs Daugavas līmeņa) no zemesmēles turpinājuma atdalīts ar \~20 m garu valni
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms
- Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
- Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns
- Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri
- Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
- Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
- Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
- Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi
- Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi
- Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
- Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts
- Āgenskalna līcis atrodas Rīgā, Daugavas kreisajā krastā starp bijušo Klīversalu un Ķīpsalas augšgalu, 200 m plats un 700 m iesniedzas krastā
- Kleistu muiža atrodas Rīgā, Kleistu ielā 37, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1638. g., tās kungu māja celta 18. gs. beigās guļbūves konstrukcijā uz augstiem mūra pamatiem, kā vienstāva koka ēka ar mansardu
- Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes pilsētas dienvidu nomalē, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
- Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos
- Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai
- Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m
- Ančkinu senkapi II atrodas Vārkavas pagastā \~0,5 km uz dienvidiem no Ančkiniem, Ančkinu-Vārkavas ceļa kreisajā pusē, tos veido vairāki uzkalniņi, kas stipri izpostīti, teritorija apaugusi ar priežu mežu
- Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins
- Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams)
- Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
- Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- atskliesties Atskleisties
- šķērsbāze Attālums starp (transportlīdzekļa) vienas un tās pašas ass labās un kreisās puses riteņiem
Atrasts piemēros (29):
- puse - Saulē var labi redzēt- viens celiņa labajā, otrs kreisajā pusē.
- mākslinieks - Tu, Edmund, esi liels meistars, es pat teiktu – dižs mākslinieks.
- labot – Nē, nē, es negribu teikt neko sliktu par jūsu abu lielisko meistarību, – kapteinis Lī pasteidzās labot sacīto.
- pūst – Te zem radiatora atrodas celtnieku brāķis, kuru viens draugs asprātīgi pārmeistaroja, lai vējš no ielas nepūš dzīvoklī putekļus.
- strādāt – Un kur tad ir tā būtne, kura vakar izteica patiesu vēlmi strādāt reglamentētu darbu, ne pa labi, ne pa kreisi.
- cept Aģentūra LETA ir saglabājusi tradīcīonālo attieksmi pret 1. aprīli, nakts mellumā cepot aprīļa ziņas — gan par viesnīcas numurā pieķertajiem Obamu un Klintoni, gan par avioreisiem no Daugavpils, gan par to, ka Rīgas dome pēc tam, kad KNAB patīrīja tās štatus, meklēs viesstrādniekus (kā īpaši gaumīgs elements ziņai pievienota ilustrācija, kurā dej tautas tērpos ģērbti ķīnieši).
- beisbols Beisbols ir Kubas nacionālais sporta veids.
- īkstis Bet kreisajai rokai īkstis ar blakus pirkstgalu zili.
- īkstis Bet tas, kas kreiso īksti turot virs labā, par to valdīšot sieva.
- īpašs Bez īpašas intereses sanitārais baletmeistars pārcilāja nošņurkušās grāmatas.
- A1 Braucot no Rīgas pa šoseju A1, pēc pagrieziena uz Tūju pa šoseju jābrauc vēl apmēram 13 km līdz norādei "Veczemju klintis 5,2", pagrieziens pa kreisi, tālāk sekot norādēm līdz kempingam" Klintis".
- tupiks Ceļi pa kreisi visi ved tupikā.
- ceturtdien Ceturtdien, 5. maijā, norisinājās kūku būvēšanas un dekorēšanas meistarklase tēviem ar viņu mazajām atvasēm.
- adāmadata Četras adāmadatas rokā saturēt, ar piekto valdziņus nocelt, izadīt kreisiski, labiski, dūrainim īkšķi ieadīt, zeķēm papēdi ielaist?
- īkšķis Četras adāmadatas rokā saturēt, ar piekto valdziņus nocelt, izadīt kreisiski, labiski, dūrainim īkšķi ieadīt, zeķēm papēdi ielaist?
- paukošana Dāvis bija beidzis institūtu ar izcilību, specializējās paukošanā un jau bija sporta meistars.
- nonākt Dažas slapjas kažoka spalvas bija pielipušas viņai pie pirkstiem un nonāca mutē, paņēmusi cigareti kreisajā rokā, viņa ar labo pūlējās noņemt no mēles neredzamos matiņus.
- īpaši Debesis pa kreisi bija lāsumaini rozā, un ceļam abās pusēs Igaunijas sniega klajumi izliekušies tā, it kā zemeslode šeit būtu īpaši ieliekta.
- modināšana Džūditai bija tikko palikuši četrpadsmit gadi, viņa bija gadu vecāka par Greisu, un brīžos, kad vajadzēja pieņemt lēmumu tik nopietnā un riskantā jautājumā kā Daiera kundzes mūžīgo dusmu modināšana, Greisa itin laimīgi pakļāvās Džūditai.
- sapisties meistarībā Es jau biju pārliecināta ka sapisos meistarībā un manas pašas vainas dēļ tas ir, bet tāpat uzzvanīju pārbaudīt.
- atslēgas kauls Es uzzīmēju mazu gaišmatainu meiteni, kas turēja pušķi ar zilām vijolītēm starp kreisā pleca atslēgas kaulu un zodu.
- vadīt Fotogrāfijas meistarklasi mākslinieku namā vadīja kāds izcils viesis no Dānijas.
- īsi Galvā sārts lakats, ļoti īsi apgriezti nagi, stāv izslējusies, kreisajā rokā somiņa, skatās uz visiem bez kauna, viņai vienalga, ka cilvēki blenž.
- paklausīt Greisa atcerējās – tolaik viņa domāja, ka pati gan nekad neko tādu nespētu izdarīt, un, pat tad, ja saņemtos, muskuļi tomēr atteiktos paklausīt, savilktos tā, lai padarītu šādu lēcienu neiespējamu.
- norādīt Ielūgumā bija norādīts, ka vakara gaitā viesus izklaidēs parodiju meistaru grupa "Džentlmeņa komplekts", slavenais dīdžejs Marts, go-go dejotājas un tamlīdzīgi, kā jau šādos pasākumos pieņemts.
- piekopējs Imitācijas, ko meistaro šī makšķerēšanas novirziena piekopēji bieži vien ir pat ļoti reālistiskas.
- iespaidīgs Ir redzēti visādi triku meistari, kuri bāž sev rīklē iespaidīga garuma zobenus, pamanoties nesavainoties, bet man tādu iemaņu nekad nav bijis.
- beisbols Izrādījās, ka tukšās ielas vidū baltos amata uzsvārčos tērpti viesnīcas pavāri aizrautīgi spēlē beisbolu.
- krist Ja par to nobalsos arī Zviedrijas demokrāti, ar kuriem citas labējās partijas kategoriski atsakās sadarboties, kreisi centriskā valdība kritīs un nāksies izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa eis.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv