Paplašinātā meklēšana
Meklējam dziedāt.
Atrasts vārdos (39):
- dziedāt:1
- apdziedāt:1
- atdziedāt:1
- iedziedāt:1
- izdziedāt:1
- nedziedāt:1
- nodziedāt:1
- padziedāt:1
- sadziedāt:1
- uzdziedāt:1
- dziedātājs:1
- aizdziedāt:1
- pārdziedāt:1
- piedziedāt:1
- apdziedātājs:1
- apdziedāties:1
- atdziedāties:1
- iedziedāties:1
- izdziedāties:1
- nodziedāties:1
- sadziedātājs:1
- sadziedāties:1
- aizdziedāties:1
- izadziedāties:1
- pārdziedāties:1
- popdziedātājs:1
- dziedātājputni:1
- nosadziedāties:1
- operdziedātājs:1
- dziedātājķauķis:1
- dziedātājžubīte:1
- kamerdziedātājs:1
- dziedātājcikādes:1
- dziedātājstērste:1
- dziedātājstrazds:1
- priekšdziedātājs:1
- šlāgerdziedātājs:1
- dziedātājsienāzis:1
- koloratūrdziedātāja:1
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (538):
- tonafāzija Afāzijas veids, kad zaudēta spēja dziedāt.
- dūju Aicinājums dūdot, dziedāt.
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja.
- izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu.
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piemēram, dziedātājs, instrumentālists.
- dubultkvartets Ansamblis, kura; sastāvā ir astoņi izpildītāji (dziedātāji vai instrumentālisti); oktets.
- apdiet Apdziedāt (slavējot).
- apziņģēt Apdziedāt (vulgāri).
- aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām.
- apdainot Apdziedāt, cildināt.
- apdziesmot Apdziedāt.
- caur degunu (arī degunā) ar nazālu pieskaņu (piemēram, runāt, dziedāt).
- balss Atsevišķa (nošu) partija (ansambļa, orķestra instrumentam vai dziedātājam).
- atskandināt Atskaņot, nodziedāt.
- izpildīt Atveidot ar balsi (vokālu skaņdarbu); dziedāt.
- krecināt Āža balsī dziedāt.
- dziesminieks Balss aparāts, kas nodrošina iespēju dziedāt.
- koloratūra Balss spēja, dziedātāja prasme izpildīt šādus melodijas izrotājumus; šādu melodijas izrotājumu izpildījums.
- psalmodijs Baznīcas dziedājuma veids, kam raksturīgs psalmu un citu Bībeles tekstu pusdziedāts, pusrunāts izpildījums.
- psalmotājs Baznīcas dziedātājs (pareizticīgajiem).
- à livre ouvert bez sagatavošanās (lasīt, tulkot); no lapas (dziedāt, spēlēt); _burtiski_: "pēc atvērtas grāmatas".
- ekstemporēt Bez sagatavošanās turēt runu, tulkot, dziedāt, spēlēt utt.
- zūzāt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
- zūzēt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
- bifeļputns Bifeļu audējputns - putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris").
- ļēļot Bļaustīgi, nejauki dziedāt.
- sētas čakste brūnā čakste, neliels dziedātājputns.
- histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
- klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- sadziedātājs Cilvēks, kam patīk dziedāt, kas daudz un bieži dzied.
- dziedātājs Cilvēks, kas dzied, kam patīk dziedāt; dalībnieks (korī, vokālajā ansamblī).
- sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži.
- lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
- brūnā čakste čakstu ģints suga ("Lanius collurio"), neliels dziedātājputns, Latvijā sastopama ne visai bieži; sētas čakste.
- pļavas čipste čipstu suga ("Anthus pratensis"), dziedātājputns apmēram zvirbuļa lielumā, Latvijā sastopams bieži, gājputns.
- čalot Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem).
- sadziedāšana Darbība --> sadziedāt.
- aizdziedāšana Darbība, process --> aizdziedāt.
- apdziedāšana Darbība, process --> apdziedāt.
- demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi.
- dziedošs Divd. --> dziedāt.
- uzdūkt Dūcoši dziedāt.
- dundināt Dungot, dziedāt.
- dziedātājžubīte Dzeltenpieres ģirlicis - zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Serinus mozambicus").
- Serinus mozambicus dzeltenpieres ģirlicis jeb dziedātājžubīte.
- žimbāt Dzert un dziedāt.
- trauvēt Dzert, dziedāt un pļāpāt.
- pusdziedā dziedājuma pusē (līdz pusei nodziedāts).
- canto Dziedājums, dziesma; dziedātāja partija; arī balss, melodija.
- meditatīvie dziedājumi dziedāšanas veids, kurā daudzas zilbes tiek izdziedātas uz vienas nots vai arī tiek atkārtota īsa muzikāla frāze.
- nodziedāt Dziedāt (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt.
- vidējādi dziedāt dziedāt altu.
- nolīgot Dziedāt līgodziesmas (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt.
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (daudzas vai visas dziesmas); dziedot izpildīt, nodziedāt.
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā).
- nodziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt.
- nodziedāt Dziedāt un pārstāt dziedāt (par putniem).
- pārdziedāt dziedāt vēlreiz, no jauna.
- locītājs Dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu.
- falsetisti Dziedātāji vīrieši, kas falseta balsī atskaņoja soprāna un alta partijas 16. gs. baznīcas koros, kuros bija aizliegts dziedāt sievietēm un kastrātiem.
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
- priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
- fona vokāls dziedātājs, kas piedzied solistam
- teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
- saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); teicējs (2).
- parastais dziedātājsienāzis dziedātājsienāžu suga ("Tettigonia cantans").
- zaļais dziedātājsienāzis dziedātājsienāžu suga ("Tettigonia viridissima"), Latvijā bieži sastopamas visā teritorijā.
- Zonotrichia melodia dziedātājstērste.
- Turdus philomelos dziedātājstrazds.
- baznīcas kori dziedātāju kolektīvi, kas darbojas noteiktās draudzēs un piedalās dievkalpojumos.
- pārdziedāties dziedot kļūdīties; nepareizi nodziedāt
- sadziedāties Dziedot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dziedāt.
- pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
- trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes "tra", "la", arī jautri dziedāt.
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām); arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
- sēršu dziesmas dziesmas, kas dziedātas klaušu laikos muižas rijā labību serot.
- sāmavēda Dziesmu vēdas, no Rigvēdas ņemtu dziedamu tekstu krājums priekšdziedātājam, otram priesterim vēdiešu Sāmas upura ceremonijā.
- Merta Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas un dziedāšanas dieviete, dieviem veltīto himnu dziedātāju aizgādne.
- bekings Fona vokālists, piedziedātājs (angļu "backing").
- bretoņu romāni franču viduslaiku episki sacerējumi, kuros apdziedāta bruņinieku dzīve un mīlestība.
- lēlināt Ganos plaši dziedāt; saukt kopā lopus.
- lellināt Ganos plaši dziedāt; saukt kopā lopus.
- vādžerēt Gari velkot, modulēti dziedāt.
- Andromahe grieķu mitoloģijā - "Iliādā" apdziedātā Trojas valdnieka dēla Hektora sieva; uzticības un mīlošas sievas apzīmējums.
- iedzeltenais smējējķauķis iedzeltenais dziedātājķauķis (“Hippolais icterina”)
- ielirināties Iedziedāties, ietrallināties (par cīruli).
- karaoke Ierīce, kas mūzikas ierakstu veidā atskaņo instrumentālu pavadījumu, kuram var mikrofonā dziedāt līdzi.
- uzjemt Iesākt (dziedāt), uzņemt (melodiju).
- iedziedāties Iesākt dziedāt (par cilvēku); iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
- iedziedāties Iesākt dziedāt (par dažiem putniem); iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
- paņemt Iesākt dziedāt (piemēram, kādā toni, tempā); ievadīt, iesākt (kā atskaņojumu).
- ielīgoties Iesākt dziedāt līgo dziesmas; iesākt dziedāt līgo dziesmas un tūlīt apklust.
- aizdziedāties Iesākt dziedāt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedziedāties.
- aizskandināt Iesākt dziedāt.
- nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu.
- dīva ievērojama aktrise, dziedātāja u. tml.
- sagavilēt Ilgāku laiku lēlojot dziedāt, gavilēt, līksmot.
- saļēļot Ilgāku laiku nepārtraukti, neskaisti, klaigājoši dziedāt.
- nolīgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam).
- sadziedāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dziedāt; ilgāku laiku dziedāt (līdz noteiktam brīdim).
- izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (par cilvēku).
- izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (par putniem).
- nodziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (parasti līdz nogurumam).
- skets Improvizēta dziedāšana džezā bez vārdiem, dziedātājam ar bezjēdzīgu zilbju kopumu atdarinot instrumentālo džezu.
- bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
- lelot Īpašā veidā, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām, dziedāt ganu dziesmas.
- uzdudināt Īsu brīdi dziedāt, čalot.
- nodziedāties Īsu brīdi, vienu reizi dziedāt (par putniem).
- izziņģēt Izdziedāt.
- izaligāties Izdziedāties līgo dziesmas.
- izlīgoties Izdziedāties līgo dziesmas.
- izlirināties Izdziedāties, iztrallināties (par cīruli).
- izadziedāties Izdziedāties.
- izziņģēties Izdziedāties.
- iztrallāt Iztrallināt, izdziedāt.
- traidāt Jūsmīgi dziedāt "traidi-ridi-ralala".
- dziesmenīca Kāda, kas zin daudzas dziesmas un kā tās dziedāt.
- nolelot Kādu laiciņu dziedāt ganu dziesmu.
- padainoties Kādu laiku dziedāt tautasdziesmas.
- sadaiņot kādu laiku nepārtraukti dziedāt tautasdziesmas.
- iztrallāties Kādu laiku, pēc sirds patikas izdziedāties, iztrallināties.
- kapella Kapela 1(2) - dziedātāju koris (baznīcā).
- luksta kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu ģints suga (“Acrocephalus palustris”), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, dzīvo gk. ūdeņu piekrastēs, krūmainās pļavās, zemajos purvos, aizaugušos dārzos, mitros izcirtumos
- ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži.
- antifons Katoļu baznīcas dziedājums, ko pārmaiņus dzied divi (pus)kori vai priekšdziedātājs un koris.
- noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju, dziedātāju, atskaņotāju).
- gudzināt Kliegt, dziedāt (par gulbi).
- tungāt Klusām dziedāt, dungot.
- žužot Klusi dziedāt, dūkt šūpojot, iemidzinot (bērnu).
- rūkuļāt Klusītēm dziedāt.
- dungot Klusu dziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta.
- dudināt Klusu dziedāt, dūkt (kādu melodiju); dungot.
- izdungot Klusu izdziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta.
- uzdungāt Klusu uzdziedāt.
- pazaudēt balsi Kļūt tādam, kura balsij zūd nepieciešamās īpašības (parasti par dziedātāju).
- sarotāt kopā dziedāt piedziedājumu "roto".
- korists Kora dalībnieks, dziedātājs.
- kantors Kora dziedātājs (katoļu baznīcā).
- kantors Kora priekšdziedātājs (sinagogā).
- kamerkoris Koris ar nelielu individualizētu dziedātāju sastāvu.
- kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst).
- sārtgalvītis Ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus ignicapillus"), ļoti sīks, kustīgs dziedātājputns.
- iedzeltenais dziedātājķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Hippolais icterina"), dziedātājputns, apspalvojums mugurpusē zaļganpelēks, lidspalvas melnbrūnas, vēderpuse citrondzeltena; saukts arī par iedzelteno smējējķauķi.
- acanthis Ķeģi - zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas žubīšu dzimtas ģints.
- Lao-Laņs Ķīniešu mitoloģijā - aktiermākslas dievs, aktieru un dziedātāju aizstāvis.
- gaiļu laiks laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
- gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
- pirmie (arī otrie, trešie) gaiļi laiks, kad gailis (naktī vai agrā rītā) mēdz dziedāt pirmo (otro, trešo) reizi.
- otrie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt otro reizi.
- pirmie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt pirmo reizi.
- trešie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt trešo reizi.
- dieva dēli latviešu mitoloģijā - tēva dēlu līdzinieki, kas pacelti debesu dievību kārtā, tiek apdziedāti un daudzināti gk. kā Saules meitu precinieki.
- nostiept Lēni, pagarinot skaņas, nodziedāt.
- koris Liels, tembrāli un skaitliski līdzsvarots dziedātāju ansamblis.
- piedziedāt Lieto, lai norādītu, ka nav vērts dziedāt, ka ar dziedāšanu neko nepanāks.
- līgotājs Līgosvētku dalībnieks; līgodziesmu dziedātājs.
- līgāt Līgot, dziedāt līgodziesmas.
- gavilēt Līksmi dziedāt.
- iegavilēties Līksmi iedziedāties.
- izgavilēties Līksmi izdziedāties.
- piegavilēt Līksmi piedziedāt.
- pārdziedināt Likt dziedāt vēlreiz (to pašu).
- dziedināt Likt dziedāt; mācīt dziedāt.
- padziedināt Likt mazliet dziedāt.
- nodziedināt Likt nodziedāt.
- sadziedināt Likt sadziedāt.
- repertuārs Lomas, ko attiecīgajā laikposmā tēlo kāds aktieris, skaņdarbi, daiļdarbi, ko attiecīgajā laikposmā izpilda dziedātājs, mūziķis, daiļlasītājs.
- hazans lūgšanu dziedātājs jūdaismā - sinagogā vada dievkalpojumu, kurš sastāv no lūgšanām un Toras lasījuma.
- nokliegt Ļoti skaļā balsī nodziedāt.
- taurēt Ļoti skaļi runāt, kliegt, arī dziedāt.
- izauroties Ļoti skaļi, arī nepareizi izdziedāties.
- serinete Mazas ērģelītes putnu iemācīšanai dziedāt melodijas.
- vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā; arī unisons.
- sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte.
- silastrazds Mežastrazdu ģints suga ("Turdus viscivorus"), slaids dziedātājputns, lielāks par mājas strazdu, Latvijā sastopams samērā bieži, tomēr ir retākais no Latvijā ligzdojošajiem mežastrazdiem, izplatīts nevienmērīgi.
- mušķērājs Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Muscicapinae"), 30 ģinšu, 154 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis ("Ficedula" un "Muscicapa"), 3 sugas, mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
- skroderputns Mušķērāju dzimtas dziedātājputnu suga, ligzdu veido no vienas vai vairākām lapām, kuru malas sašuj kopā ar augu šķiedras u. c. pavedieniem, sastopams Indijā un Šrilankā.
- iesildītājs Mūziķis (dziedātājs, grupa), kas uzstājas pirms grupas, kurai ir koncerts.
- dziediens Nāk dziediens - saka, ja gribas dziedāt, ja ir patika dziedāt.
- izlaist Neatskaņot, nenodziedāt (skaņdarba daļu, posmu).
- patillināt Nedaudz, neilgi dziedāt.
- vādžot Neglīti, nepareizi dziedāt.
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt (par dažiem putniem, arī kukaiņiem).
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par cilvēkiem).
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par dažiem putniem).
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
- vāžāt Nejauki, gari velkot dziedāt.
- citroncielava neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns ("Motacilla citreola"), kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā.
- ļerināt Nemākulīgi dziedāt.
- žvēkot Nepatīkami, nesaskanīgi, neglīti dziedāt.
- klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml).
- ņēgot Nesaprotami, neskaidri dziedāt.
- sīkt Neskaidri, smalkā balsī runāt, dziedāt.
- dīkt Neskaidri, stiepti dziedāt (parasti paklusu).
- dūkt Neskaidri, zemā balsī dziedāt (parasti bez vārdiem); rūkt.
- izdūkt Neskaidri, zemā balsī izdziedāt (parasti bez teksta).
- nodūkt Neskaidri, zemā balsī nodziedāt (parasti bez teksta).
- rūkt Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt.
- velcēt Neskaisti dziedāt; raudāt.
- motoriskā amūzija nespēja dziedāt vai spēlēt, lai gan mūzikas izpratne nav zaudēta.
- zaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
- pazaudēt balsi Nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
- koris Nodalījums baznīcā, kur atrodas galvenais altāris, parasti vistālāk austrumpusē; sākotnēji - vieta, kur stāvēja dziedātāji.
- nodziedāties Nodziedāt (4).
- aizdziedāt Nodziedāt (dziesmu līdz kādai vietai).
- iedziedāt Nodziedāt (dziesmu) un ieskaņot (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē).
- nogaudot Nodziedāt gaudulīgā balsī.
- noziņģāt Nodziedāt.
- noziņģēt Nodziedāt.
- orfeons Nosaukums dažādām mūzikas un dziedātāju biedrībām, arī dažādām jautrības vietām, nošu veikaliem utt.
- locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.
- bufopera Operas žanrs ar sadzīvisku tematiku, tautai saprotamu mūziku un reālistiski veidotiem tēliem, kas radās 18. gs. Neapolē kā pretstats nopietnai operai, kura ap to laiku no dramatiska priekšnesuma bija pārvētusies par dziedātāju virtuozitātes demonstrējumu.
- Vecais ceplis operdziedātāja Jāņa Zābera memoriālais muzejs Madonas novada Indrānu pagasta Meirānos, kas regulāri rīko J. Zābera piemiņas pasākumus.
- operdziedonis Operdziedātājs, operas solists.
- duets Pa diviem (parasti dziedāt).
- podijs Paaugstinājums runātājiem vai dziedātājiem.
- iedūkties Padobji, neskaidri iedziedāties; padobji, stiepti ieskanēties (piemēram, par balsi, atbalsi).
- palīgot Padziedāt līgodziesmas.
- palīgot Padziedāt.
- paziņģēt Padziedāt.
- paziņģēties Padziedāties.
- dūdot Paklusu dziedāt; klusu skanēt (par dziedātāja balsi).
- nodūdot Paklusu nodziedāt.
- padūdot Paklusu padziedāt, arī paspēlēt.
- apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
- Tettigonia cantans parastais dziedātājsienāzis.
- padziedāt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) dziedāt.
- uzaurot Pārlieku skali, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
- aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
- portaments Pārslīdēšana no vienas skaņas uz otru bez lēcieniem, ko var izdarīt dziedātāji, stīgu instrumenti un bazūne.
- apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- izdaiņoties Pēc sirds patikas izdziedāties.
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- cekulainā zīlīte pelēkbrūns neliels zīlīšu ģints dziedātājputns ("Parus cristatus"), pelēkbalta vēderpuse, melna kakla priekšpuse un melnbalts cekuliņš, Latvijā sastopama bieži.
- atdziedāties Pietiekoši dziedāt.
- ķīkt Pīkstēt, dziedāt.
- chanteuse populāru dziesmu dziedātāja.
- barvede Priekšdziedātāja, teicēja.
- ziņģis Priekšdziedātājs baznīcā; ērģelnieks.
- uzņēmējs Priekšdziedātājs.
- izastāties Publiski runāt, dziedāt.
- mezza voce pusbalsī (dziedāt).
- dziedātājs Putns, kas dzied; arī dziedātājputns.
- mizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki dziedātājputni ar tievu izliektu knābi, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- stērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Emberizidae") neliels dziedātājputns ar slaidu ķermeni īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu, 5 apakšdzimtas, 146 ģintis, \~570 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
- čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns.
- sniedze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Plectrophenax nivalis"), dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu, Latvijā bieža caurceļotāja, retāk ziemotāja; sniegastērste.
- fodijs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Foudia").
- parazītaudējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Vidua").
- kokķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģintis ("Dendroica" un "Setophaga").
- mežķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Protonotaria").
- zemesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Seiurus").
- cukurķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas suga ("Coereba flaveola").
- austrumvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimta ("Icteridae"), 23 ģintis, 43 sugas, Amerikā no Aļaskas līdz Ugunszemei, arī Antiļu salās; Amerikas vālodžu dzimta.
- melnvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas divas ģintis ("Agelaius" un "Xanthocephalus").
- kasiks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Cacicus").
- govjustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Molothrus"), ASV izplatīts ligzdošanas parazīts, kas dēj olas citu putnu ligzdās un izposta šīs ligzdas, ja viņa olas netiek izperētas.
- pieresvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Psarocolius").
- pļavvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Sturnella").
- rīsustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas suga ("Dolichonyx oryzivorus").
- strazdvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas trīs ģintis ("Euphangus", "Quoscalus" un "Scaphidura").
- svilpējčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas čakstu dzimtas ģints ("Laniarius"), Latvijā nav konstatēta.
- drongo Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas ģints ("Dicrurus").
- dvīņdzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas ģints ("Neositta").
- klinšložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas suga ("Tichodroma muraria").
- garastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Aegithalidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- bezdelīgstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Artamidae"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā, Āzijas dienvidaustrumos un Okeānijā.
- maoristrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Callaeidae"), 3 ģintis, 3 sugas, Jaunzēlandes mežos; Jaunzēlandes strazdu dzimta.
- stabulētājputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Cracticidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Austrālijā, Jaungvinejā un tām tuvējās salās.
- ziedputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicaeidae"), 7 ģintis, 58 sugas, no Indijas un Dienvidķīnas līdz Tasmānijai.
- drongs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicruriade"), 2 ģintis, 20 sugu, tropu zonas mežos, izņemot Ameriku.
- havajputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Drepanididae"), nelieli putni (masa - 10-30 g), polifāgi, tikai Havaju salās, 10 ģintis, 23 sugas (no tām 2 ģintis jau izmirušas).
- palmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dulidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo palmu audzēs gk. Haiti salā, ligzdo kolonijās augstās palmās, (no zariem un zāles veidotā bumbveida ligzdā ir \~10 individuālu ligzdu), fitofāgi.
- krāšņžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Estrildidae"), nelieli putni (masa - 8-60 g), sastopami Āfrikā un no Āzijas dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 28 ģintis, 127 sugas.
- žubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Fringillidae"), neliels putns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem, 19-33 ģintis, 122-133 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu.
- strazdulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Grallinidae"), 3 ģintis, 4 sugas, Austrālijā un Jaungvinejā; Austrālijas strazdu dzimta.
- zilvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Irenidae"), 3 ģintis, 14 sugas, mežos un krūmājos Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā.
- medusputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Meliphagidae"), 39 ģintis, 172 sugas, sastopami Austrālijā, Jaungvinejā, Jaunzēlandē un tuvējās salās, 2 sugas Dienvidāfrikā; medussūcēju dzimta.
- zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā.
- nektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Nectariniidae"), 5 ģintis, 116 sugas, tropu un subtropu zonās Āfrikā, Āzijā un Austrālijā.
- paradīzesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Paradisaeidae"), 20 ģintis, 42 sugas, Jaungvinejā un tuvējās salās, dažas sugas arī Austrālijas ziemeļaustrumos un austrumos.
- austrumķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Parulidae"), 28 ģintis, 126 sugas, gk. Amerikā, 2 sugas ieklīst arī Čukču pussalā; Amerikas ķauķu dzimta.
- audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā.
- peļkājīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Prunellidae"), 1 ģints, 13 sugas.
- lapeņputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ptilonorhynchidae"), 8 ģintis, 18 sugas, Jaungvinejā un Austrālijā.
- somzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Remizidae"), 4 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sittidae"), 4 ģintis, 25 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas.
- paceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Troglodytidae"), 15 ģinšu, 61 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- vireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vireonidae"), 4 ģintis, 43 sugas, Amerikā.
- briļļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Zosteropidae"), 11 ģintis, 83 sugas, tropu zonā no Okeānijas līdz Āfrikai.
- māņmizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 2 sugas, abas dzīvo Filipīnās; Filipīnu mizložņa.
- stumbrložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 6 sugas, dzīvo Austrālijā un Jaungvinejā.
- bulbuls Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 15 ģintis, 123 sugas, sastopami gk. tropu zonā Āfrikā, Āzijā un daļēji Malaju arhipelāgā.
- dzelkņspalvenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 9 ģintis, 70 sugas, sastopami mežos un krūmājos, gk. tropu zonā, izņemot Ameriku.
- amadīnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Amadina").
- amarantžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Loganosticta").
- rīsžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Padda").
- mako putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas medusputnu dzimtas suga ("Anthornis melanura").
- moho Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas medusputnu dzimtas suga ("Moho"); mohoputns.
- mušķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimta ("Muscicapidae"), sīki un nelieli (masa - 5-40 g) putni, 13 apakšdzimtu, 259 ģintis, 1423 sugas, Latvijā 16 ģinšu, 43 sugas.
- māņķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Malurinae").
- monarhķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Monarchinae").
- stabuļputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Orthonychinae"), sastopama dažādos biotopos Austrālijā un Jaungvinejā.
- māņžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Picathartinae"), 1 ģints, 2 sugas, abas sastopamas Āfrikā.
- kukaiņķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Platysteirinae"), kas satopama gk. Āfrikā.
- odķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Polioptilinae"), 3 ģintis, 12 sugas, izplatītas Amerikas kontinenta vidusdaļā.
- vēdekļaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Rhipidurinae"), gk. Malajas arhipelāgā un apkārtnē, 2 ģintis, 40 sugas.
- resngalvis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta, 10 ģintis, 46 sugas.
- krūmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimtas ģints ("Chamaea").
- papagaiļknābulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas bārdzīlīšu apakšdzimtas ģints ("Paradoxornis").
- timālijstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas.
- krūmājsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Garrulax").
- saulesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Leiothrix").
- krūmājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Timalia").
- kailace Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints ("Platysteira").
- niedruķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas atsevišķu sugu paralēli nosaukumi.
- krūmķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas divas ģintis ("Bradypterus" un "Cettia").
- čiepstējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Cisticola").
- māņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Epthianura").
- krūmsvilpējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Gerygone").
- smējējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Hippolais").
- zīlīšķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Leptopoecile").
- sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- drēbniekķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Orthotomus").
- saraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Stipiturus").
- dzeltengalvītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus satrapa").
- lakstīgalķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Lusciniola melanopogon").
- krūmājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Scotocerca inquieta").
- dzelkņknābenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas māņķauķu apakšdzimtas ģints ("Acanthiza").
- rubīnrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas.
- sarkanrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas dažas sugas.
- māņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Catharus"), 12 sugas.
- žagaterickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Copsychus").
- sārtčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Cossypha").
- puslakstīgala Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Erythropygia").
- stabuļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myadestes").
- svilpējstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myiophoneus").
- akmeņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Monticola").
- akmeņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Oenanthe").
- ūdenserickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Rhyacornis").
- zilstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Sialia").
- māņplušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Zoothera").
- zilastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus cyanurus).
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints ("Turdus") atsevišķu sugu paralēls nosaukums.
- plušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus").
- ceļotājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus migratorius").
- lazūrstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Grandala coelicolor").
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns.
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints sugu grupa ("Cyanosylvia"), ko dažkārt izdala no lakstīgalu ģints.
- paradīzesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas moharhķauķu apakšdzimtas ģints ("Terpsiphone").
- zirnekļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas nektārputnu dzimtas ģints ("Arachnothera").
- tangarstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Catamblyrhynchinae"), 1 ģints, 1 suga.
- bezdelīgtangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Tersininae"), 1 ģints, 1 suga, gk. Dienvidamerikā.
- tangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Thraupinae"), 57 ģintis, 238 sugas, kas sastopamas Amerikā no Kanādas līdz Argentīnai.
- kardinālstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimta ("Cardinalinae"), 9 ģintis, 39 sugas, tikai Amerikā.
- žubīšstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimtas ģints ("Passerina").
- zvirbuļstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas divas ģintis ("Spizella" un "Zonotrichia").
- darvinžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas dzeņžubju ģints nosaukuma sinonīms atsevišķām sugām.
- dzeņžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Camarhynchus").
- zemesžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Geospiza").
- junkostērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Junco").
- zemesstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Pipilo").
- dzeltenstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Sicalis").
- ķauķžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Certhidea olivacea").
- kokosžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Pinaroloxias nivalis"), Kokossalas zemesstērste.
- dziedātājstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas zvirbuļstērstu suga ("Zonotrichia melodia").
- siseņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Acridotheres").
- salustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Aplonis").
- vēršstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Buphagus").
- maina Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Gracula").
- bārdstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas suga ("Creatophora cinerea").
- sīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas.
- žagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas.
- zilsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocitta").
- zilkrauklis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocorax").
- klinškovārnis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Pyrrhocorax").
- tuksnešsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Podoces").
- zilžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Urocissa").
- papagaiļvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Cyclarhis").
- čakstvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Vireolanius").
- zīdčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Hypocolius").
- zīdgaraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Phainopepla").
- māņzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas atsevišķas sugas.
- panterputniiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas ģints ("Pardalotus").
- mēdītājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zobgaļstrazdu dzimtas ģints ("Toxostoma"); mēdītājputns.
- kalnzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Montifringilla").
- akmeņzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Petronia"), pelēkruds zvirbulis ar dzeltenu plankumu pie kakla, dzīvo Dienvideiropā, Kaukāzā, Turkmenistānā un Aizkaspijā.
- dižknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Coccothraustes"), dziedātājputns ar druknu siluetu, knābis spēcīgs, resns, konisks.
- kalnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Leucosticte").
- tuksnešķeģis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Rhodopechys").
- ģirlicis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Serinus").
- kanārijputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģirliču ģints suga ("Serinus caranius").
- pelēkkrūtītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea"); pelēkkrūšu svilpis.
- tītināt Radīt skaņu "tī-tī-tī"; dziedāt kā tītiņš.
- rūtot Rotāt (4); arī dziedāt.
- pīkstēt Runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī.
- turēt Runāt, arī dziedāt (noteiktā veidā, ar noteiktu skanējumu).
- plēst Runāt, dziedāt, arī spēlēt, parasti skaļi.
- ķērkt Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī.
- satrallāt sadziedāt.
- saziņgāt Sadziedāt.
- vitrināt Saka par cīruļa, bet arī par lakstīgalas, dziedātājputna balss skaņām vispār.
- trakšķināt Saka par strazda u. c. dziedātājputnu balss skaņām.
- balss pazūd Saka, ja (parasti dziedātāja) balsij zūd nepieciešamās īpašības.
- balss pazūd Saka, ja nespēj parunāt, padziedāt (parasti psihiska stāvokļa vai slimības dēļ).
- balss (arī valoda) aizkrīt saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
- valoda (arī balss) aizkrīt saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
- uzņemt Sākt (sarunu, dziedāt dziesmu u. tml.), arī sākt runāt, dziedāt u. tml. (noteiktā veidā, intonācijā).
- dot vaļā Sākt intensīvi runāt, dziedāt, spēlēt.
- uzņemt Sākt spēlēt, dziedāt (noteiktā toņkārtā, augstumā); sākt (kā) atskaņojumu.
- iedziedājums Sākuma posms (kora dziesmai), ko parasti izpilda viens (solo) dziedātājs.
- zumzēt Sanēt, dūkt, klusi dziedāt.
- zumzināt Sanēt, dūkt, klusi dziedāt.
- sarkanastītis Sarkankrūtīšiem tuvi radniecīgs dziedātājs putns, tēviņam apakšā līdz stilbiem melnu, bet mātītēm augšā un apakšā pelnpelēku krāsu, rūsgani sarkanām apakšējām segspalvām; erickiņš.
- alot Sasaukties, sadziedāties "alo" saucot.
- sadziedāt Saskanīgi dziedāt kopā (ar kādu).
- uzdot Savienojumos "uzdot balsi", "uzdot toni": vajadzīgajā augstumā nodziedāt, atskaņot (korim, dziedātāju grupai u. tml.) izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu vai dažas pirmās skaņas.
- sagavilēties savstarpēji sasaukties, sadziedāties, jodelēt (par ganiem).
- monodija Senajā Grieķijā - viena dziedātāja dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā vai arī bez tā.
- korifejs Sengrieķu traģēdijā - kora vadītājs un priekšdziedātājs.
- plāneniece Senlatviešu kāzās viena no panāksnieku dziedātājām, kas izdarīja apdziedāšanu atrodoties plānā.
- plānenieks Senlatviešu kāzās viens no panāksnieku dziedātājiem, kas izdarīja apdziedāšanu atrodoties plānā.
- heironomija Sens kora vadīšanas paņēmiens ar nosacītām diriģenta roku un pirkstu kustībām, kas norāda dziedātājiem ritmu, melodijas virzību un izpildījuma nianses.
- zīlīšveidīgie Sīki dziedātāju putni, kukaiņēdāji.
- droztalāt Skaisti un skaņi dziedāt.
- droztelēt Skaisti un skaņi dziedāt.
- rēkt Skaļā, skarbā balsī runāt, arī dziedāt.
- pilnā balsī (runāt, dziedāt, kliegt) skaļi (runāt, dziedāt, kliegt).
- skalot Skaļi runāt, dziedāt, uzvesties.
- trēdēt Skaļi vilkt, dziedāt.
- bļaustīties Skaļi, nepareizi dziedāt.
- kolorīts Skanējuma nokrāsa (skaņdarbam, mūzikas instrumentam, orķestrim, dziedātāja balsij, korim).
- gavilēt Skanīgi dziedāt (par putniem).
- trallināt Skanīgi dziedāt (par putniem).
- pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas veido papildinājumu dziedātāja vai instrumentālista partijai.
- ansamblis Skaņdarbs, kas sacerēts vairākiem solo instrumentiem vai dziedātāju balsīm.
- baurot Slikti un skaļi dziedāt.
- dziedelis Solo dziedātājs.
- Eirāzijas somzīlīte somzīlīšu suga ("Remiz pendulinus"), Latvijā aizsargājama, neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu.
- dziedamā rīkle spēja dziedāt.
- treļļot Spēlēt, dziedāt trilleri.
- diktāts spēlētu vai dziedātu skaņu pierakstīšana nošu rakstā pēc skaņas.
- izspiegt Spiedzot pateikt, izrunāt; spiedzot izdziedāt.
- Eirovīzija Starptautisks dziesmu konkurss, kurā piedalās dziedātāji un mūziķi no dažādām Eiropas valstīm.
- pagarai Stiepti (dziedāt).
- pavilkt Stiepti padziedāt.
- raut Strauji sākt (parasti ko dziedāt, spēlēt, dejot).
- zilkrūtītis Strazdu dzimtas ģints, perēkli taisa apslēptu pie ūdens, kā patīkamu dziedātāju to dažkārt tur būrītī.
- svilpāt Svilpot (par dziedātājputniem, parasti strazdiem).
- jāņot Svinēt Jāņus; dziedāt jāņudziesmas.
- ofertorijs Šai mišas posmā dziedātā ziedojuma dziesma.
- šansonete Šansonu, šansonešu^1^ dziedātāja.
- šansonjē šansonu, šansonešu^1^ dziedātājs.
- bārdzīlīte Šīs apakšdzimtas suga ("Panurus biarmicus"), Latvijā reti sastopams neliels dziedātājputns ar garu asti, aizsargājams.
- austrumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus luscinia syn. Luscinia luscinia"), neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kas Latvijā sastopams samērā bieži.
- ziemeļu akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe oenanthe"), kas sastopama arī Latvijā, dziedātājputns, ķermeņa garums - \~15 cm, muguras lejasgals un astes sāni pie pamata balti, spārni un astes gals melni, stāvot klanās un šūpo asti, dziesma īsa, vīterojoša.
- dramatisks Tāds, kam raksturīgs spēcīgs skanējums, plašs diapazons (par dziedātāja balsi).
- skanīgs Tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties; tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss.
- skaļš Tāds, kas mēdz daudz, spēcīgā balsi runāt, arī smieties, dziedāt u. tml.
- zumba Tāds, kas mīl pie sevis dziedāt, klusām dungot.
- dziesminieks Tautas dziesmu sacerētājs un dziedātājs, arī tautas dziesmu zinātājs (parasti cittautu folklorā).
- varoņdziesma Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas; varoņeposs.
- varoņeposs Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas.
- dziesmnieks Tautasdziesmu sacerētājs un dziedātājs.
- ekzekvijas Teksti, kas sastāv no psalmiem ar antifonām un svēto rakstu daļām un kas tiek dziedāti bērēs un citās aizlūguma reizēs par mirušajiem gan mājās, gan baznīcā.
- iztrallināt Trallinot izdziedāt (dziesmu, melodiju).
- uzlīgot Uzdziedāt līgodziesmas.
- uzraut Uzdziedāt, arī uzspēlēt, uzdejot.
- uzziņģēt Uzdziedāt; uzdziedāt ziņģes.
- uzdaiņot Uzdziedāt.
- uzdrasāt Uzjautrināties, uzdziedāt.
- sīkt Uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt; apnicīgi dziedāt.
- iebalsot Uzsākt dziedāt vai uzdot (norādīt) toni.
- uzvilkt Uzsākt dziedāt; uzdziedāt.
- gudāt Vaimanāt, dziedāt; žēloties, sūroties, skumt, raudāt.
- iedziedāties Vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt; dziedot ievingrināt balsi (piemēram, pirms uzstāšanās).
- Parsivals varonis viduslaiku teikās, plaši aprakstīts un apdziedāts.
- menestrels Viduslaikos Provansas trubadūru palīgs, kas prata gan dziedāt, bet ne dzejot.
- solo Viena dziedātāja vai instrumentālista veikts skaņdarba vai tā daļas izpildījums (ar pavadījumu vai bez tā); skaņdarbs, tā daļa vienai balsij vai vienam mūzikas instrumentam (ar pavadījumu vai bez tā).
- vienā mutes iepletumā, arī ar vienu mutes iepletumu vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
- vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes ieplētumu vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
- atdziedāties Vienam otru apdziedāt.
- all'unisono Vienlaicīgi, unisonā; vairākām balsīm dziedāt vai spēlēt vienu un to pašu.
- solfedžo vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, balsi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
- geiša Vispusīgi izglītota, profesionāli sagatavota japāņu dziedātāja un dejotāja, kas kavē laiku viesiem, piemēram, tējnīcās, viesībās.
- vītiņš Vītītis - mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns.
- kora balsis vokālo izpildītāju partiju nosaukums; dažkārt arī kora dziedātāji.
- zeltgalvītis zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus regulus"), mazs dziedātājputns (masa 5-7 g), kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena; Latvijā sastopams visā teritorijā, dzīvo skujkoku (īpaši egļu) un jauktos mežos, arī parkos.
- rešņi zemos toņos (rūkt, dziedāt).
- čipste zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas ģints ("Anthus"), neliels, slaids dziedātājputns ar zaļganbrūnu, smilšu krāsas vai olīvbrūnu mugurpusi.
- čurkste Zvirbuļveidīgo kārtas divas bezdelīgu dzimtas ģintis ("Delichon, Riparia"), slaidi dziedātājputni ar mazliet iešķeltu asti, 7 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Bombycillidae") neliels, brūnganpelēks dziedātājputns, 5 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- mizložņputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki putni (masa - 7-15 g) ar tievu, palīku knābi, barojas ar kukaiņiem, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā sastopama 1 suga; mizložņas.
- ūdensstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Cinclidae"), neliels putns, mīt pie tekošiem ūdeņiem, 1 ģints, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vārna Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Corvidae"), pie kuras pieder vārnas, kovārņi, krauķi, kraukļi, 26-29 ģintis, 104-112 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas.
- vārnputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Corvidae"), vidēji lieli putni (garums - 18-70 cm, masa - līdz 1,6 kg), visēdāji, 24-29 ģintis, 104-112 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas.
- bezdelīgputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli putni (garums - 10-23 cm, masa - 10-60 g), barojas ar kukaiņiem, ko ķer lidojumā, 17 ģintis, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; bezdelīgas.
- vālodze Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Oriolidae"), 2 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vālodžputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Oriolidae"), nelieli (garums - 18-30 cm, masa - 60-200 g), spilgtas krāsas putni, 2 ģintis, 28 sugas, Latvijā 1 suga.
- zīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Paridae"), 3 ģintis, 47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- dzilnīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Sittidae"), nelieli putni (garums - 9,5-19 cm, masa - 15-40 g), 3-4 ģintis, 25 sugas, Latvijā tikai dzilnītis.
- cielavputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 12-22 cm, masa - 12-30 g) ar pagaru asti, 5 ģintis, \~55 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
- cīruļputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 12-23 cm, masa - 15-70 g), 15-18 ģintis, 75-82 sugas, Latvijā - 4 ģintis, 4 sugas.
- zīdastputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-22 cm, masa - 60-70 g), barojas ar kukaiņiem un ogām, 5 ģintis, 8 sugas.
- čakstputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-36 cm, masa - 22-120 g), raksturīgs āķveidīgi noliekts augšknābja gals, 12-13 ģinšu, 72-80 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
- strazdputns Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 17-45 cm, masa - 50-150 g), 23-36 ģintis, \~110 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zīlīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki putni (garums - 10-20 cm, masa - 7-25 g), barojas ar kukaiņiem, arī sēklām, 3 ģintis, 47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 7 sugas.
- stērstputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (garums - 8-30 cm, masa - līdz 100 g), 133-146 ģintis, \~565 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu.
- paceplīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (garums - 9,5-22 cm), astīti bieži tur paceltu stāvus uz augšu, barojas ar kukaiņiem, izplatīti Amerikā, 15 ģinšu, \~60 sugu, Eirāzijā, arī Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- mušķērājputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (masa - 8-25 g), \~260 ģinšu, >1400 sugu, ko iedala 13 apakšdzimtās, Latvijā konstatētas 4 apakšdzimtas.
- garastīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (masa - līdz 17 g), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā sastopama 1 suga.
- ķauķputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, sīki un nelieli putni (masa - 5-40 g), barojas ar kukaiņiem, retāk ēd ogas, 58 ģintis, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 23 sugas.
- bārdzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Panurinae"), 3 ģintis, 19 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- mežastrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Turdinae"), pasaulē 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu.
- čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Saxicola"), neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi.
- dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži.
- zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas zīlīšu ģints suga ("Parus caeruleus"), neliels (mazāks par zīlīti) meža putns ar gaišzilu mugurpusi.
- vītītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus trochilus"), mazs dziedātājputns, gājputns.
- ķauķītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"), neliels dziedātājputns ar olīvzaļu apspalvojumu, 41 suga, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- svirlītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus sibilatrix"), mazs, zaļgandzeltens dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
- erickiņš Zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Phoenicurus"), neliels slaids dziedātājputns ar spilgtu apspalvojumu, 10-13 sugu; Latvijā konstatētas 2 sugas.
- plukšķis zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus"), slaids dziedātājputns ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm (mazākais no meža strazdiem).
- matainais drongo zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas drongo ģints suga ("Dicurus hottentotus").
- melnais drongo zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas drongo ģints suga ("Dicurus macrocercus").
- raķetastes drongo zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas drongo ģints suga ("Dicurus paradiseus").
- bezdelīga Zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli (ķermeņa masa - 10-60 g), slaidi dziedātājputni ar gariem smailiem spārniem un vairāk vai mazāk šķeltu asti, ligzdguļi, 20 ģinšu, 80 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- ķeģis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ģints ("Acanthis"), nelieli dziedātājputni, 6 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- kaņepītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķeģu ģints suga ("Acanthis cannabina"), neliels dziedātājputns ar raibu pazodi un kaklu un brūnu muguru un sāniem.
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula pyrrhula"), drukns dziedātājputns, kam ir raksturīga sarkanīga ķermeņa apakšējā daļa; parastais svilpis; svilpis.
- zvirbuļputni Zvirbuļveidīgo putnu kārtas apakškārta ("Passeres") jeb dziedātājputni ("Oscines").
- cīrulis Zvirbuļveidīgo putnu kārtas zvirbuļputnu jeb dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Alaudidae"), neliels dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu, 18 ģintis, 82 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis ("Alauda, Galerida, Lullula, Eremophila"), 4 sugas, kas ir gājputni.
- vangačakste Zvirbuļveidīgo putnu kārtas, zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vangidae"), gk. Madagaskarā un tuvējās salās, dzīvo mežos un krūmājos, ķermeņa garums - 12-30 cm, 9 ģintis, 13 sugu.
- kardināls žubīšu dzimtas dziedātājputniņš ar purpursarkanām spalām; sastopams Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.
- parastais ķeģis žubīšu dzimtas ķeģu suga ("Acantis flammea syn. Carduelis flammea"), neliels, drukns dziedātājputns, mazāks par zvirbuli, lido kompaktos, labi koordinētos bariņos
- zaļžubīte Žubīšu dzimtas suga ("Carduelis chloris syn. Chloris chloris"), neliels dziedātājputns, kura tēviņiem ir raksturīgs zaļgans apspalvojums; rietumu zaļžubīte.
dziedāt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV