Paplašinātā meklēšana
Meklējam dūmi.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (201):
- aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
- aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot.
- lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai.
- griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem).
- apvīties Apņemt (par liesmām, dūmiem).
- ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
- izdūmot Ar dūmiem izdezinficēt.
- izdūmot Ar dūmiem izdzīt.
- dūmnīca Ar dūmiem piepildīta vieta.
- ķutūzis Ar dūmiem piepildīta virtuve.
- dūmaksnājs Ar dūmiem piepildīts.
- smogs ar dūmiem un kvēpiem sajaukta bieza migla.
- ķutuzis Ar dūmiem un netīrumiem piepildīta telpa.
- šķutuzis Ar dūmiem un putekļiem pilna telpa.
- bane Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- bānīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banīte Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- bānītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- atdūmot Atbrīvot no dūmiem.
- Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā.
- apdūmot Atvairīt, arī apdullināt ar dūmiem.
- dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
- kupls Biezs, blīvs (par dūmiem, mākoņiem, dzirkstelēm u. tml.).
- necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem).
- kūleņot Brāzties (parasti par vēju); strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.).
- velt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
- uztriekt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekli, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzsist Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iztrenkāt Būt par cēloni tam, ka izklīst (mākoņi, dūmi).
- sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
- mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (par to, kurā kas deg).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām.
- dūmot Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
- dūmvads Cauruļvads, pa kuru dūmi no kurtuves ieplūst dūmenī; arī dūmenis.
- šķērsrīkle Caurums dūmiem krāsns ieros.
- svelpsts Caurums, kur var vilkt gaiss, dūmi utt.; dibens, pakaļa.
- svelstiķis Caurums, pa kuru gaiss, dūmi u. tml. var izplūst; pakaļa.
- svulstiķis Caurums, pa kuru gaiss, dūmi u. tml. var izplūst; pakaļa.
- gruzdēšana Cietu materiālu degšana bez liesmas, bet bieži ar dūmiem, samērā zemā temperatūrā (400-600 °C).
- dūmināties Darīt (ko), radot daudz dūmu, pieļaujot, ka izplūst (kur) dūmi.
- švailēt Dedzināt ar lielu liesmu un dūmiem.
- dyumineica dūmistaba.
- rūgstoņa dūmot; celties augšup (par dūmiem); kūpēt.
- duata Ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kur mirušie var nokļūt pa kāpnēm, pa saules stariem, ar vīraka dūmiem vai aizpeldēt tur ar laivu.
- dūmaka Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi.
- sanākt Ieplūst (lielākā daudzumā) - par putekļiem, dūmiem, gaisa strāvām.
- ifrīti Islāma mitoloģijā - sevišķi viltīgi un spēcīgi džinni, kas radīti no dūmiem un mīt pazemē vai pamestu māju drupās.
- nokūpēt Īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi; īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs.
- nogriezties Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piemēram, par dūmiem, smiltīm).
- nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par dūmiem).
- nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
- izdūlēt Izdzīt ar dūmiem (parasti bites).
- izzust Izkliedējoties kļūt nesaskatāmam, neuztveramam (piemēram, par dūmiem).
- gaist Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.).
- pagaist Izklīst, izzust (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.); izgaist (1).
- staipīties Izplatīties (kur), veidojot samērā garu, šauru kopumu (par dūmiem, miglu u. tml.).
- stīdzēt Izplatīties (kur), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
- stīgt Izplatīties (kur), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
- kāpt Izplatīties (virzienā uz augšu) - par miglu, dūmiem, smaržu, arī siltumu, mitrumu u. tml.
- velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
- celties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
- slieties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
- nolaisties Izplatoties lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
- pakāpties Izplatoties pavirzīties uz augšu (piemēram, par dūmiem, miglu).
- uzkāpt Izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
- izspraukties Izplūst (pa spraugu, šauru vietu) - par vēju, dūmiem u. tml.
- iziet Izplūst (piemēram, par dūmiem).
- izgrauzt Izraisīt dedzinošu sajūtu, iekaisumu (acīs) - par dūmiem, putekļiem u. tml.
- iekost Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
- izsvelot Izsvēpēt, izkvēpināt (istabu ar paegļu dūmiem).
- iztīties Izvirzīties, izdalīties (parasti no miglas, dūmiem) un kļūt saskatāmam.
- sakūpt kāpt augšā (par dūmiem).
- kliedēties Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu, dūmiem).
- pietvanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
- pietvanot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
- špetns Kodīgs (par dūmiem).
- uzkūpināt Kūpinot, dūmojot panākt, ka (dūmi) zvirzās, nokļūst (uz kā, kam virsū).
- atkūpēt Kūpot atvirzīties šurp (līdz kādai vietai) - par dūmiem, putekļiem.
- iekūpēt Kūpot ievirzīties (kur iekšā) - par dūmiem, miglu, putekļiem u. tml.
- izkūpēt Kūpot izzust, izgaist (par dūmiem, tvaiku u. tml.).
- piekvēpt Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi).
- piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi); piekvēpt.
- spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
- spelts Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
- svēpi Kvēpi; dūmi.
- iekvēpināt Kvēpinot panākt, ka (kas) ir apņemts ar dūmiem.
- zvilnīt Liesmot, degt bez dūmiem.
- izlocīties Līku loču izplūst (par miglu, dūmiem u. tml.).
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem.
- dūmaļi Mutuļojoši dūmi.
- uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
- virt Mutuļot, mutuļojot plūst augšup (piemēram, par liesmām, dūmiem, tvaikiem).
- iedūmot Nedaudz iekurināt (tā, ka nāk dūmi).
- iedūlēt Nomierināt bites ar dūmiem.
- uguns novērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkura meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
- pludot Pakāpeniski klāties kam pāri, arī plūst (par miglu, dūmiem u. tml.).
- izplēnēt Pamazām izzust (piemēram, par miglu, dūmiem u. tml.).
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, migla, dūmi) kļūst mazāk koncentrēts, blīvs.
- vērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu).
- savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
- uzvērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) virpuļveidīgi uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, dūmi) uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide), parasti viscaur, piepildās ar dūmiem.
- apkvēpināt Panākt, ka apņem dūmi, gāze u. tml.
- apkūpināt Panākt, ka apņem dūmi.
- piropapīrs Papīrs, kas satur nitrocelulozi un tādēļ aizdedzināts sadeg ļoti ātri un bez dūmiem, lieto uguņošanas ierīču aizdedzināšanai.
- ieplūst Par gaisa strāvām, dūmiem, smaržām u. tml.
- aizsegt Par mākoņiem, miglu, dūmiem u. tml.
- aizklāt Par mākoņiem, miglu, sniegputeni, dūmiem u. tml.
- izlocīties Par miglu, dūmiem u. tml.
- iekļaut par miglu, dūmiem, gaismu u. tml.
- rūkt Par uguni; par apkures ierīcēm, kurās deg uguns, plūst dūmi.
- kapnomantija Pareģošana pēc dūmiem, kas no seniem laikiem vedama sakarā ar ziedošanu.
- aizkūpināt Pārklāt, aizsegt (par dūmiem).
- apkūpēt Pārklāt, apņemt (par dūmiem, smaržu u. tml.).
- sakūpēt Pārklāties viscaur ar kvēpiem, putekļiem; piesūkties ar dūmiem, putekļiem.
- pacelties Pārvietoties, izplatīties un pabeigt pārvietoties, izplatīties augšup (piemēram, par putekļiem, dūmiem, tvaikiem, miglu).
- aizdūmot Pārvilkties, pārklāties (ar dūmiem, arī miglu, putekļiem u. tml.).
- apdūmēt Pārvilkties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku.
- aizkvēpināt Piekūpināt, aizsegt ar kvēpiem, dūmiem.
- appīpēt Piekvēpināt ar pīpes dūmiem.
- pielaist Pieļaut, būt par cēloni, ka (parasti telpa) piepildās (piemēram, ar dūmiem).
- piedūmot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar dūmiem.
- pietvanēt Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pietvanot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- aizraudzēt Piepildīt ar dūmiem.
- pierūģināt Piepildīt ar dūmiem.
- piedūmot Piepildīties ar dūmiem (parasti par telpu).
- piesadumāties Piepildīties ar dūmiem.
- apdūmoties Piepildīties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku.
- biezs Piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.).
- smags Piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.).
- aizkvēpt Piesūkties, pārklāties (ar dūmiem, kvēpiem, arī putekļiem).
- pieplakt Pietuvoties (kā, parasti zemes) virsmai (piemēram, par dūmiem, miglu).
- pietvankt Pietvanēt, pildīties ar dūmiem.
- dungans Pilns ar dūmiem vai tvanu.
- dūmokņš Pilns ar dūmiem.
- ūdens pīpe pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens.
- kūpēt Plūst (no kā degoša) un celties uz augšu (par dūmiem).
- mūdīties Plūst (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
- nākt Plūst, tecēt (par šķidrumu); krist lejup (par nokrišņiem); virzīties (kur iekšā, no kurienes ārā) - piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām.
- cirst Radīt stipru kairinājumu (par dūmiem, zālēm u. tml.).
- kost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
- appīkstēt Rimties (sacīts par dūmiem).
- kā rija saka, ja kaut kur ir ļoti tumšs, pilns putekļiem, dūmiem.
- sagriezties Sākt, parasti pēkšņi, virzīties apļveidīgi, spirālveidīgi (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
- pabiezs Samērā piesātināts, blīvs, koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.).
- kaliāns Sevišķs austrumnieku ierīkojums smēķēšanai: dūmi iepriekš iet caur ūdeni.
- smace Smacējošs, neelpojams gaiss, kas pilns ar dūmiem un putekļiem.
- dūms Smēķējamais, tā radītie dūmi; arī smēķēšana.
- piesmēķēt Smēķējot piepildīt ar dūmiem (parasti telpu).
- piesmēķēt Smēķējot piesātināt ar dūmiem (gaisu).
- dūmot Smēķējot pildīt telpu ar dūmiem (par cilvēkiem); radīt dūmus (par degošiem papirosiem, cigaretēm, pīpēm u. tml.).
- notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
- iegāzties Strauji ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par bieziem dūmiem.
- izskriet Strauji izgaist (piemēram, par dūmiem, smaržu).
- izgāzties Strauji izplūst (piemēram, par dūmiem).
- uzšauties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem, šķidruma strūklām, arī priekšmetiem.
- šķidrs Tāds, kam ir mazs blīvums (par mākoņiem, dūmiem u. tml.).
- aizkūpis Tāds, kas ir aizsegts, pārklāts, piepildīts (parasti ar dūmiem); aizkvēpis.
- kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu (par vielām); stipri kairinošs (par smaržu, dūmiem).
- plāns Tāds, kas nav blīvs, koncentrēts, arī tāds, kas nav piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.); caurredzams.
- viegls Tāds, kas nav piesātināts, blīvs, nav koncentrēts (par gāzveidīgām vielām, dūmiem, garaiņiem).
- tabakains Tāds, kas piesūcies ar tabakas smaržu, arī nodzeltējis no tabakas dūmiem.
- tabakaiņš Tāds, kas piesūcies ar tabakas smaržu, arī nodzeltējis no tabakas dūmiem.
- vijīgs Tāds, kas virzās ar lokiem, līkumiem (piemēram, par dūmiem, liesmām).
- dūmains Tāds, kur ir daudz dūmu, tāds, kas ir dūmu pilns, dūmiem piekvēpis.
- dūmājs Tāds, kur ir daudz dūmu, tāds, kas ir dūmu pilns, dūmiem piekvēpis.
- dūmaiņš Tāds, kur ir daudz dūmu; dūmiem piesātināts.
- dūmāts Tāds, kur plūst iekšā dūmi (par celtni, telpu); tāds, kas satur daudz dūmu (par gaisu).
- ietīties Tikt apņemtam no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms vai nav saskatāms; būt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā).
- satīties Tikt apņemtam, parasti pilnīgi, no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.).
- skaidrs Tīrs, bez putekļiem, dūmiem (piemēram, par gaisu, vidi, arī telpu).
- brods Trijstūra lodziņš, ventilācijas caurums dūmistabas un jumta čukurā.
- sēsties Tuvoties (zemes virsai), arī kļūt blīvākam, koncentrētākam (pie zemes virsas) - par miglu, dūmiem u. tml.
- svala Tvaiks, dūmi.
- svals Tvaiks, dūmi.
- ūdenspīpe Ūdens pīpe - pīpe, kurā dūmi tiek atdzesēti, tiem plūstot pa spirālisku cauruli, ko apņem ūdens.
- kaljans Ūdenspīpe, ko lieto Austrumos; tabakas dūmi iet caur ūdens trauku un tikai pēc attīrīšanās nonāk mutē.
- uzvīties Uzvirzīties augšā lokveidā, līkločiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem, uguni).
- gainīt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka gaist (piemēram, dūmi, smaržas); gaiņāt (2).
- gaiņāt Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka gaist (piemēram, dūmi, smaržas).
- izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piemēram, dūmi, smaka) izplūst, izzūd (no telpas).
- 0 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 0-0,2 m/s, bezvējš, kokiem lapas nekustas, dūmi ceļas vertikāli.
- 1 balle pēc Boforta skalas vēja ātrums 0,3-1,5 m/s, vēsma, viegla gaisa kustība, dūmi nedaudz noliecas.
- plūst Vienmērīgi virzīties, izplatīties (par miglu, dūmiem u. tml.).
- izvīties Vijoties izplūst (piemēram, par dūmiem, tvaiku).
- apvīt Vijoties, lokoties apņemt, aptvert (par liesmām, dūmiem).
- virmot Viļņveidā, spirālveida plūst (piemēram, par dūmiem).
- uzvirmot Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
- locīties Virzīties ar lokiem, līkumiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
- vīties Virzīties ar lokiem, līkumiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem).
- spiesties Virzīties pa ko šauru (piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām).
- vērpties Virzīties riņķveida, spirālveida (piemēram, par ūdeni, dūmiem, putekļiem).
- vilkties Virzīties, arī veidoties (piemēram, par mākoņiem, dūmiem), arī rasties (piemēram, par sniegu, ledus kārtu).
- spraukties Virzīties, izplatīties (pa ko šauru) - par vēju, dūmiem u. tml.
- peldēt Virzīties, parasti lēni (par mākoņiem, dūmiem, miglu u. tml.).
- ložņāt Virzoties, parasti lēni, skart vairākas vietas (par uguni, liesmām); būt sajūtamam, iespiesties vairākās vietās (par dūmiem).
dūmi citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV