Paplašinātā meklēšana
Meklējam cits.
Atrasts vārdos (13):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (367):
- ieejas punkts adrese, komanda vai cits identifikators, kas norāda pieslēgšanās punktu programmai vai tās atsevišķam fragmentam.
- konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita.
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu.
- aizdevu Aizdevu kapitāls - kapitāls, kuru uzņēmumam vai valstij aizdevis viens vai vairāki aizdevēji (kreditori), kas var būt: cits uzņēmums, banka vai cita valsts.
- beneficiants Aktieris vai cits teātra darbinieks, kura labā vai kuram, par godu notiek benefice.
- džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis.
- dilātometrs Aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa.
- konurbācija Apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti.
- rūķis apgaismošanas skals vai cits dedzināms gaismas avots.
- RIND Apgriezeniskais išēmiskais neiroloģiskais deficits (angļu "reversible ischemic neurologic deficit").
- novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
- dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā "dažs - cits" norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
- sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu.
- nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām.
- Nemirstīgais Kaščejs austrumslāvu mitoloģijā - ļauns burvis, kura sirds paslēpta vairākos cits citā ievietotos priekšmetos un dzīvniekos.
- bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
- trofiskā ķēde barošanās ķēde, organismu virkne, kuras dažādie locekļi cits no cita pārtiek.
- mulda Bļoda, arī cits trauks.
- lokapalas budisma mitoloģijā - dharmapālu apakšgrupa, ar ko izprot vispirms četrus debespušu sargus, cits to nosaukums ir "četri lielie valdnieki": Dhritarāštra - austrumos, Virūdhaka - dienvidos, Virūpākša - rietumos un Vaišravana - ziemeļos.
- rakstzīme Burts, cipars vai jebkurš cits simbols, kuru izmanto datu grafiskai attēlošanai vai kodēšanai datu apstrādes sistēmās.
- (sa)derēt kopā būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
- derēt Būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties (1).
- nolipt Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls ar maizi vai kāds cits cienasts), ko aiznes, ejot pirmo reizi ciemos pie jaunas mājas vai jauna dzīvokļa iemītniekiem.
- karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
- dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
- ģilde Cilvēku apvienība, kuriem ir vienādas intereses vai prasmes un kuri apvienojušies, lai atbalstītu cits citu.
- sociālā atbalsta tīkls cilvēku grupa, kuri atbalsta cits citu ikdienas dzīvē vai kopīgu problēmu risināšanā.
- cita opera cita lieta; cits stāsts.
- krustām šķērsām cits citam pāri, dažādos virzienos; nekārtīgi, juceklīgi.
- cīņa Darbība, kurā cits citu cenšas pieveikt, uzvarēt ar fizisku spēku, veiklību.
- saskare Darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu.
- staigāt (kā) pa diegu darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
- daudzu instrukcijplūsmu un daudzu datplūsmu arhitektūra datorarhitektūra, kuras īstenošana tiek izmantoti vairāki procesori, kas vienlaicīgi un cits no cita neatkarīgi var izpildīt savu instrukciju kopu.
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums.
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu priekšmetu kopums.
- izkulties uz citu rēķina dažādiem līdzekļiem panākt, lai (ko) paveiktu cits vai citi.
- karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
- kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī; šīs dejas mūzika.
- sklida dēlis, vai cits koka gabals, kas tiek pabīdīts zem smaga priekšmeta, lai to varētu vieglāk pārvietot.
- gaiskuģis Dirižablis vai cits gaisa satiksmes līdzeklis, kas vieglāks par gaisu.
- komplementārie gēni divi vai vairāki cits citu papildinoši gēni, kas savstarpēji mijiedarbojoties izraisa kvalitatīvi atšķirīgas pazīmes attīstību.
- hologrāfs Dzejolis vai cits teksts, kas publicēts autora rokrakstā.
- viēdukts Dzelzceļa vai cits kāds tilts, kas vilkts pāri ielām un ceļiem un kur pa apakšu arī uztur satiksmi; viadukts.
- dzelzava Dzelzs katls vai cits izstrādājums no dzelzs.
- laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
- medījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks medī vai ir nomedījis barībai.
- karuseļecēšas Ecēšas, kas sastāv no rotoriem ar vertikālām tapām, kuri novietoti blakus cits citam šķērsām traktora kustības virzienam.
- lamatmīna Eksplozīva vai neeksplozīva ierīce vai cits materiāls, kas ar nolūku novietots tā, lai, aizskarot pēc izskata nekaitīgu objektu vai veicot parasti drošu darbību, tiktu radīti personāla zaudējumi.
- ekvivalentu likums elementi cits ar citu savienojas noteiktos masas daudzumos, kas ir proporcionāli to ķīmiskajiem ekvivalentiem.
- aizēst Ēst ātrāk un vairāk, nekā ēd kāds cits; apsteigt ēšanā.
- konfidencialitāte ētikas princips, saskaņā ar kuru sociālais darbinieks vai cits profesionālis nedrīkst atklāt informāciju par klientu (klienta identitāti, sarunu saturu, profesionālo viedokli par klientu, ierakstu materiālus utt.) bez paša klienta piekrišanas.
- apsargājamais objekts fiziskā persona, krava un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi.
- panorāmfotogrāfija Fotogrāfija, kas uzņemta vienlaikus ar trim vai vairāk fotokamerām, kas izkārtotas noteiktā leņķī cita no citas, lai iegūtu plašu, vispusīgu ainu, kurā attēli pārklāj cits citu.
- sinkrētisms funkcionāls izteiksmes formu apvienojums (piemēram, viena gramatiskā locījuma funkcijas pārņem cits locījums).
- griežams Galoda vai cits rīks izkapts asināšanai.
- paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits; slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā.
- galvu galvām Garā rindā cits aiz cita.
- simfoniskā poēma garāks, parasti viendaļīgs muzikāls sacerējums orķestrim diezgan brīvā formā; bieži tiek atveidota, piem., kāda balāde vai cits literārs darbs; tipiska vēlā romantisma laikmetam.
- badeklis Govs, arī cits dzīvnieks, kas mēdz bieži badīties.
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
- Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā.
- hipersaite Hipertekstu sistēmās pasvītrots vai kā citādi izcelts vārds vai frāze, uz kura novietojot kursoru un noklikšķinot peli, displeja ekrānā tiek parādīts kāds cits dokuments.
- heterohipnoze Hipnoze, ko ierosina cits.
- mīms ideja, uzvedība vai kāds cits kultūras elements, kas izplatās no indivīda uz indivīdu.
- pastarpināt Iekļaut (kādā sistēmā, norisē u. tml.) elementu, sastāvdaļu, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs.
- ierobežotas piekļuves sistēma ierīce, programma vai cits risinājums, kas pakalpojuma saņēmējam saprotamā veidā nodrošina piekļuvi aizsargātam pakalpojumam.
- kolonna Ierinda, kurā apakšvienības vai karavīri stāv cits aiz cita.
- kolonna Ierinda, rinda, kurā (kas, piemēram, cilvēki, transportlīdzekļi) ir novietots cits aiz cita.
- stāstīties Ilgāku laiku, daudz stāstīt; stāstīt (ko) viens otram, cits citam; stāstīt.
- maratons ilgstoša norise; pasākumi, kas seko cits citam.
- mahājuga Indiešu mitoloģijā - četru jugu kopsumma, 4320000 gadu ilgs laika periods, bet 1000 šādi laika periodi, kas seko cits citam veido kalpu jeb vienu Brahmas dienu.
- sills Intruzīvo iežu plātņveida iegulas starp horizontāli guļošajiem slāņiem; parasti izveidojas lielākā skaitā un izvietojas cits zem cita.
- latinizācija Īpašvārdu atveide ar latīņu alfabēta burtiem no oriģinālvalodas, kuras rakstībā izmantots cits (ne latīņu) alfabēts vai ideografiskās rakstzīmes.
- latinizēšana Īpašvārdu atveide ar latīņu alfabēta burtiem no oriģinālvalodas, kuras rakstībā izmantots cits (ne latīņu) alfabēts vai ideografiskās rakstzīmes.
- tas pats dievs (ir) ir tāpat (kā kas cits), nav nemaz labāk.
- izlēkāt Izdarīt (visu), kā cits vēlas.
- leksiskais dialektisms izloksnes vārds, ko literārajā valodā parasti nelieto vai lieto tikai īpašos stilistiskos nolūkos (literārajā valodā tam parasti atbilst cits vārds).
- spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- izsprukt no slazda izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks
- jukām Juku jukām - cits caur citu, kopā, jūklī.
- apmānošais kadrs kadrs, kurā nav iekļauta daļa uzņemamā skata, līdz ar to skatītājam rodas cits priekšstats par notiekošo.
- citskāds Kāds cits.
- punduls katls, pods, (retāk) jebkurš cits apaļš vai kvadrātveida trauks (parasti mazvērtīgs).
- ķēde Kaujas ierinda, kurā karavīri novietojas līnijā sešu līdz astoņu soļu attālumā cits no cita.
- vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni.
- citskas Kaut kas cits.
- rullīšu kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kur metināmās loksnes saspiež starp elektrodu rullīšiem, kuriem laiž cauri strāvu, – metinājuma punkti pārklāj cits citu un veido nepārtrauktu šuvi.
- pulsārs Kosmiskā elektromagnētiskā starojuma avots, kura starojuma impulsi seko cits citam ar stingri noteiktu vai ļoti lēni augošu periodu.
- Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" cits nosaukums.
- karavāna Kravas kuģu grupa, kas devusies ceļā karakuģu apsardzībā; ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis; vairāki kuģi, kas cits aiz cita seko ledlauzim.
- reta ķemme ķemme ar platiem iegriezumiem jeb ar zariem, kas atrodas samērā atstatu cits no cita .
- blesis Labi barots, lēns zirgs (retāk cits dzīvnieks).
- kņadas Labības tīrīšanas atliekas, vai kas cits mazvērtīgs.
- planētas diennakts laika intervāls, kurā planēta vai cits Saules sistēmas debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret Sauli.
- laikdale Laika sadales režīms, skaitļošanas sistēmas izmantošanas režīms, kurā vairāki lietotāji var risināt savus uzdevumus vienlaicīgi un neatkarīgi cits no cita.
- plūksnaina lapa lapa, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (piemēram, ozola lapa).
- krāvumi Ledus gabali, kas sadzīti cits uz cita.
- barbarisms Leksisks aizguvums, kuru aizguvējvalodas sistēmā izjūt kā svešķermeni, kas neiederas literārajā resp. koptajā valodā, kur tā vietā ir cits vārds.
- smelsteknis liekšķere, vai kas cits smelšanai.
- koiza Liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien.
- koizaka Liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien.
- koizika Liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien.
- celtenis Liels akmens (vai cits smagums), ko cilvēks spēj pacelt.
- krusa Liels daudzums (sitienu, metienu u. tml., kas seko cits citam).
- pelēkā masa liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko sevišķu neatšķiras.
- splenocīts Liesas monocits.
- noma un īre līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošnu; līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums - īre.
- enerģijas saglabāšanās likums likums, kas izsaka, ka atsevišķi enerģijas veidi var pārvērsties cits citā stingri noteiktos samēros, bet visas enerģijas pārveidības kopējais enerģijas daudzums nemainās.
- ķīļlīnija Līnija, ko veido kuģi, kas brauc cits aiz cita.
- lauzta līnija līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi.
- protagonists Lugas vai stāsta galvenais varonis, kam var būt pretstatīts cits tēls - antagonists.
- kā siļķes mucā ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- krusa Ļoti daudzi (vārdi, izteikumi), kas seko cits citam.
- driskas Ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets.
- ferimagnētisms Magnētisma veids - magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā par magnētismu atbildīgie atomi veido vairākus magnētiskos apakšrežģus ar magnētiskiem momentiem, kas vērsti cits citam pretī, vai arī veido sarežģītāku telpisko orientāciju.
- bāze Maksimālā lineāri neatkarīgu vektoru kopa, ar kuriem izsakāms ikkatrs cits šās telpas vektors.
- līgumiskā mantošana mantošanas kārtība, ko nodibina ar līgumu, ar kuru viens līdzējs (domāts nākotnē mantojuma atstājējs) otram (domātam nākotnē mantiniekam) vai vairāki līdzēji cits citam piešķir tiesību uz savu nākamo mantojumu vai tā daļu.
- konfeti Mazas dažādas krāsas papīra ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
- peizuki mazi, niecīgi, nederīgi drēbes gabali jeb kas cits.
- etažere Mēbele - vairāki plaukti, kas novietoti cits virs cita uz balstiem.
- meningisms Meningītam raksturīgi simptomi, kurus izraisa nevis iekaisums, bet cits kairinājums.
- izšķirtspēja Mērs, kas raksturo mikroskopa, teleskopa vai citas optiskas sistēmas spēju veidot atdalītus attēlus objektiem, kuri atrodas tuvu cits pie cita.
- meteoroloģiskā informācija meteoroloģisks pārskats, analīze, prognoze un jebkurš cits biļetens par faktiskajiem vai gaidāmajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem.
- evidenciālā modalitāte modalitātes paveids, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, norādot, ka teksta autors nav pārliecināts par teksta satura patiesumu vai ka tekstam var būt cits autors.
- kristāliskie bloki monokristāla apgabali (ar izmēriem no mikrometriem līdz centimetriem), kas nav stingri paralēli cits citam.
- stabule Mucas tapa vai kāds cits apaļš puļķis, ar ko aiztaisa caurumu kādai baļļai, kastei u. tml.
- kupīra Naudas biļete, akcija, obligācija vai cits vērtspapīrs ar norādītu nominālvērtību uz tā; skaidra nauda.
- nekas vairāk nekas cits bez minētā, zināmā; tikai minētais, zināmais.
- daudz neko vairāk (arī nav vairāk kā) nekas cits bez minētā, zināmā; tikai minētais, zināmais.
- apziņas plūsma nemitīgi plūstošo pārdzīvojumu straume cilvēka apziņā, kurā domas, sajūtas un iespaidi līdzīgi strautam pārplūst cits citā, pakļaudamies asociācijas principam.
- daudzkausu ekskavators nepārtrauktas darbības būvmašīna, kuras kausi nostiprināti uz riteņa vai kustīgas ķēdes vienādā attālumā cits no cita.
- overķīlis Neveikls pagrieziens vai cits manevrs, kura rezultātā peldlīdzeklis apgāžas ar ķīli (dibenu) uz augšu.
- iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- uz Norāda laiku, laikposmu, arī darbību, procesu, kam tuvojas kāds cits laiks, laikposms, arī darbība, process.
- starp Norāda uz darbībām, norisēm, ar kurām vienlaikus notiek cita darbība, cits process.
- par Norāda uz darbības veicēju, kura vietā stājas kāds cits.
- pēc Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam beidzoties, sākas cita darbība, norise, cits stāvoklis.
- pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- viņpus Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko cits laikposms, laika moments.
- pirms tam norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- līdz tam norāda uz laiku, kad beidzas kāda darbība, norise, stāvoklis; norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
- līdz Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
- pret Norāda uz stāvokli, parādību, pirms kuras eksistē cits stāvoklis, parādība.
- līdz Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
- līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
- pie Norāda, ka kas atrodas, veic kādu darbību, ir novietots, novietojies cits citam cieši blakus, ļoti tuvu, ka ko novieto citu pie cita, ļoti tuvu.
- robež- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā laikposma sākas kas cits.
- mij- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savstarpējs, secīgi maina, aizstāj cits citu.
- rinda Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā.
- secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
- sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus); padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- ģeometriskā optika optikas nozare, kas aplūko gaismu kā taisnlīnijas staru kopu, kuri izplatās cits no cita neatkarīgi un spēj lūzt un atstaroties, sastopot, kādas optiski atšķirīgas vides robežvirsmu.
- elementorganiski savienojumi organiski savienojumi, kuros ar oglekli tieši saistīts kāds cits elements, izņemot ūdeņradi, skābekli, slāpekli, sēru, hloru, bromu un jodu.
- elementorganiskie savienojumi organiskie savienojumi, kuros ar oglekli tieši saistīts kāds cits elements, izņemot ūdeņradi, skābekli, slāpekli, sēru, hloru bromu, jodu.
- sāncensība organismu abpusēji nomācošu savstarpējo attiecību (koakciju) veids; konkurences zemākā pakāpe, kas ir netieša, pasīva sacensība par eksistences līdzekļiem un apstākļiem, kurā sāncenši, cits citu ierobežojot, cenšas iespējami labāk izmantot sev nepieciešamo eksistences resursu (barība, patvērums, dzīves telpa, dzimumpartneris, gaisma, ūdens) daļu.
- otrgals Otrs, cits gals.
- saspiest Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki vai dzīvnieki) novietojas, arī atrodas, dzīvo cieši cits pie cita nelielā telpā, vietā.
- pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda, tai tiek izvirzīts cits mērķis; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst citāds.
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirzās, novietojas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
- pakļaut Panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita); būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits).
- aptumsums Parādība, kad kādu debess ķermeni aizsedz cits debess ķermenis vai kāds debess ķermenis ieiet cita debess ķermeņa ēnā.
- rumeles Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- rumelēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- zakada Pārmaiņus, viens aiz otra, cits citam palīdzot.
- (iz)griezt pogas (ārā) pārspēt (kādu) un iegūt to, ko cits vēlējies; būt pārākam.
- izgriezt pogas pārspēt (kādu) un iegūt to, ko cits vēlējies.
- izņemt no mutes pasacīt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
- placka Pastala vai kāds cits mīksts apavs.
- izņemt vārdus no mutes pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
- panākt Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk; arī atgūt (nokavēto).
- pavisam cits numurs pavisam kas cits, citāds.
- būbējums Pelējums vai cits uzslāņojums.
- sabikstīties Piebikstīt viens otram, cits citam.
- Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers.
- sagrūstīties Piegrūst viens otram, cits citam.
- jaucamais Piens vai cits šķidrums maizes iejaukšanai.
- starjauda Pilnā enerģija, ko zvaigzne vai cits kosmiskais objekts izstaro laika vienībā.
- neščasķe Pistole vai cits ierocis.
- snātine Plāna (parasti pirkta) auduma sieviešu svārki vai cits apģērba gabals.
- stafete Posmos sadalīta komandu sacensība (piemēram, skriešanā, slēpošanā, peldēšanā) dažādās distancēs, kurās komandas dalībnieki mainās cits ar citu.
- iebraukšanas prasības prasības, ko valsts noteikusi iebraukšanai tajā, parasti iebraukšanai nepieciešama pase vai cits dokuments, kas apliecina pilsonību, vīza un medicīniskie vai apdrošināšanas dokumenti.
- stafete Priekšmets, parasti koka nūja, ko šādas sacensības komandas dalībnieki nodod cits citam.
- stalaktīti Prizmatiski konstruktīvi dekoratīvi elementi, kas ir novietoti cits virs cita pārkaru rindās.
- pazīšanās Process --> pazīties(1); attiecības, saskare starp cilvēkiem, kas pazīst viens otru, cits citu.
- akrēcija Process, kurā zvaigzne vai cits debess ķermenis uzkrāj vielu no apkārtējās vides.
- prototropija Protona vai ūdeņraža atoma iekšmolekulāra migrācija, rodas cits savienojuma izomērs; viens no tautomērijas veidiem.
- krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā.
- krustpunkts Punkts, vieta, kurā kas (piemēram, divas taisnes, ceļi) krusto viens otru, cits citu.
- pusgadnieks Pusgadu veca cūka, arī cits dzīvnieks.
- žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- blarkšēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim.
- blarkšķēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim.
- larkšēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
- larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
- kripšēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim.
- kripšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim.
- žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plerkšēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
- plerkšķēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
- žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par nelieliem metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- stilists Rakstnieks vai cits valodas lietotājs, kam ir savs īpatnējs stils vai labi izkopta izteiksme.
- rakstāmzīme Rakstzīme - burts, cipars vai jebkurš cits simbols, ko izmanto datu grafiskai attēlošanai vai kodēšanai datu apstrādes sistēmās.
- resniķis resns puisis, arī resns sivēns vai cits dzīvnieks.
- veķis Resns sivēns vai cits šāds dzīvnieks; neliela, bet labi nobarota dzīva būtne.
- vaķēns Resns sivēns, vai cits šāds dzīvnieks; neliela, bet labi nobarota dzīva būtne.
- fluorocīts Retikulocits, kam piemīt sarkana fluorescence.
- radioreleju līnija retranslatoru virkne, kas nodrošina signāla pārraidi vajadzīgajā tālumā; retranslatori atrodas augstos torņos vai mastos 40-70 km cits no cita.
- augsnes apakškārtas blīvētājs rīks, kas sablīvē augsnes dziļākās kārtas un atstāj irdenu virskārtu; blīvētājs (Kempbela veltnis) sastāv no ass, uz kuras brīvi noteiktā atstatumā cits no cita nostiprināti asšķautņaini gredzeni; blīvētāju pārvietojot arumos, gredzeni iebrūk augsnē un aizpilda tukšumus.
- kā dzērves rindā rindā cits aiz cita.
- ķēde Rinda, līnija, ko veido tuvu cits pie cita esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgs uzdevums, kopīga rīcība.
- aesti Romiešu lietotais baltu cilšu nosaukums, ko savā darbā par Ģermāniju ("De Germania") lietoja romiešu vēsturnieks un valstsvīrs Kornēlijs Tacits (ap 58.-117. g.).
- Amora pasts rotaļa, kurā sarīkojuma, viesību u. tml. pretēja dzimuma dalībnieki sūta cits citam vēstules.
- rumaļas Rumulēšanās - paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- ķīpa Sainis, ko veido cieši sapresēta masa vai blīvi cits pie cita salikti nelieli priekšmeti.
- sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
- iet kā pa buļļa dirsu saka tad, ja dažādi notikumi seko cits citam, ir liels juceklis
- ceļi šķiras Saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņi pazaudē cits citu.
- ko nu vairs saka, norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
- pente Samudžināta dzija vai cits kas samudžināts, ko grūti atdabūt vaļā.
- letkiss Sarīkojumu deja ar tautasdejas raksturu (populāra 20. gs. 60. gadu otrajā pusē); dejotāji atrodas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
- sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus); padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- jauns transportlīdzeklis sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kurš lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem; kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nopeldējis mazāk par 100 stundām; gaisakuģis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nolidojis mazāk par 40 stundām.
- sadoties Savienojumā "sadoties rokās", "sadoties rokām": pasniegt viens otram, cits citam roku, parasti atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību.
- sadoties Savienojumā "sadoties rokas": pasniegt viens otram, cits citam roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
- skaitlis Savienojumā "skaitļa vārds": vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
- ģeosistēma Savstarpēji saistītu un cits ciyu ietekmējošu ģeogrāfiskā apvalka komponentu kopums.
- eumenīdas Senajiem grieķiem atriebējas sievietes, cits apzīmējums erīnijām.
- naraka senindiešu mitoloģijā - elle vai vairākas elles; par "pazmes māju", kurā dēmoni moka grēciniekus, pirmoreiz runāts Atharvavēdā, daudz vēlākos priekšstatos tā sadalīta 7, 21, 25 vai 50 lokos, kas atrodas cits aiz cita aiz pazemes pasaules pātalas.
- sagūbīt Sev saraust, tā, ka tikai lai cits nedabū.
- egrete Sieviešu cepurei stāvus piesprausta spalva vai kāds cits tamlīdzīgs rotājums.
- čopene Sieviete, kas uzlasa un izmanto visu, ko kāds cits ir izmetis.
- plaisājošā rūtaine sīkpiepju dzimtas rūtaiņu ģints sēņu suga ("Xylobolus frustulatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug klājeniski lielās grupās cieši cits pie cita uz bojā gājušu ozolu stumbriem.
- stilistiskā figūra sintaktiska konstrukcija (vai cits sintagmatisks izteiksmes līdzeklis), kas rada vai pastiprina teksta izteiksmīgumu jeb ekspresivitāti.
- sistēmas principi sistēmu funkcionēšanu un mijiedarbību raksturojošas pamatnostādnes: 1) sistēmas elementi (daļas) ir savstarpēji atkarīgi cits no cita; 2) sistēma kopumā ir kas vairāk nekā atsevišķo daļu summa; 3) sistēmu tieši vai netieši ietekmē citas sistēmas; 4) visām sistēmām ir robežas; 5) visām sistēmām ir raksturīga homeostāze.
- kārtas skaitļa vārds skaitļa vārds, kas norāda secību, kādā priekšmeti atrodas īstenībā vai arī seko cits citam, priekšmetus minot vai skaitot.
- kaverversija Skaņdarba, dziesmas atšķirīga versija (parasti to ieskaņo cits mūziķis vai grupa); koverversija.
- ābols skārienjutīgais telefons "iPhone" vai arī kāds cits firmas "Apple" produkts
- ābolītis skārienjūtīgais telefons "iPhone" vai arī kāds cits firmas "Apple"produkts.
- štellatslēga Skrūvatslēga, bīdatslēga; regulējams skrūvgriezis (vai cits instruments).
- pluncis Slapjš, samircis drēbes gabals, cilvēks vai kas cits.
- džindžis Slikts, novadējies alus vai cits dzēriens; džindžiņš.
- džindžins Slikts, novadējies alus vai cits dzēriens.
- varas atkarības teorija socioloģijas teorija par varas struktūras dinamiku ilgstošās attiecībās, kurās indivīdi kļūst savstarpēji atkarīgi cits no cita atbilstoši varas sadalījumam.
- represija sods vai cits piespiedu līdzeklis, ko piemēro valsts.
- decentrācija Spēja iziet ārpus sava redzējuma un iedomāties, kā cits indivīds uztver un pārdzīvo notiekošo.
- serso Spēle, kurā divi vai četri dalībnieki met ar nūjiņu cits citam stīpu.
- žāklainis Starains koks vai cits kāds priekšmets, kas atgādina tādu koku.
- aizvietotājlikums Starptautisko privāttiesību doktrīnas termins, kas apzīmē likumu ar kuru aizstāts kāds cits likums.
- pastarpinātība Stāvoklis, kad (kādā sistēmā, norisē u. tml.) ir iekļauts elements, sastāvdaļa, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs.
- sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir vienāds, līdzīgs (ar ko); stāvoklis, kad (kas) atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- heteronomija Stāvoklis, kur persona vai cits subjekts nav savas rīcības izlēmējs, jo ir pakļauts ārējiem faktoriem, likumiem.
- stafete Steidzams ziņojums, ko veda speciāli kurjeri, parasti jātnieki, kuri ceļā nomainīja cits citu.
- cits par citu steigšus, nepārtraukti; cits aiz cita.
- aizsargstikls Stikls (arī cits caurspīdīgs materiāls), ko izmanto, lai aizsargātu, piemēram, acis, seju.
- slengisms subliterārs vārds vai cits subliterārs valodas izteiksmes līdzeklis, ko lieto neformālā saziņas situācijā un kam parasti raksturīgs zems sociālais prestižs un lielāka vai mazāka odiozuma pakāpe valodas lietotāju vairākuma vērtējumā
- sviesties Sviest viens otram, cits citam; svaidīties (1).
- roku rokā tā, ka cits citam ir saņēmuši rokas.
- krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
- krustu Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
- izklaidu Tā, ka neatrodas cieši blakus cits citam.
- izklaidus Tā, ka neatrodas cieši blakus cits citam.
- heteromorfoze Tāda parādība, ka nenotiek zaudēta orgāna reģenerācija, bet izveidojas pavisam cits orgāns, piem., dažiem vēžveidīgajiem nogrieztas acs vietā izaug kāja vai ūsas.
- pēdējais Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kam nekas cits neseko; pretstats: pirmais.
- beidzamais Tāds (no vienveidīgu priekšmetu, norišu virknes), kam nekas cits neseko; pēdējais; pretstats: pirmais.
- otrējāds Tāds, kam ir cits veids; tāds, kas izpaužas citā, arī pretējā veidā.
- otrāds Tāds, kam ir cits, parasti pretējs, veids, stāvoklis; tāds, kas izpaužas citā, parasti pretējā, veidā.
- plūksnains Tāds, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (par augu lapām).
- paralēls Tāds, kam virzieni ir vienādā attālumā cits no cita.
- ževerains Tāds, kam zari sagriezušies cits aiz cita.
- pamīšs Tāds, kas (parasti kādā secībā) mijas viens ar otru, cits ar citu.
- ār- Tāds, kas atrodas ārpusē, ārpus tā, ko izsaka salikteņa otrā daļa; cits.
- parets Tāds, kas atrodas samērā tālu cits no cita; tāds, kurā (kas) atrodas samērā tālu cits no cita; samērā rets; pretstats: pabiezs.
- paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita (parasti par priekšmetiem); tāds, kura sastāvdaļas atrodas vienādā attālumā cita no citas.
- paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm).
- elementorganisks Tāds, kas attiecas uz organiskiem savienojumiem, kuros ar oglekli tieši saistīts kāds cits elements, izņemot ūdeņradi, skābekli, slāpekli, sēru, hloru bromu, jodu.
- satuvināt Tāds, kas augot, attīstoties atrodas tuvu viens pie otra, cits pie cita (par dzīvnieku vai augu dalām).
- saderīgs Tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- kontrārs Tāds, kas izslēdz cits citu, pretējs (piemēram, par spriedumiem, jēdzieniem).
- rets Tāds, kas kādā kopumā atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita.
- nesaderīgs Tāds, kas nav piemērots, neatbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem); tāds, kura locekļi nav piemēroti, neatbilst cits citam (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem).
- mainīgs Tāds, kas nomaina cits citu; tāds, kas mijas ar ko citu.
- svešs Tāds, kas pieder kādam citam, tāds, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu; tāds, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- mijiedarbīgs Tāds, kas savstarpēji iedarbojas (cits uz citu); tāds, kurā pastāv mijiedarbība.
- rets Tāds, ko veido daudzas vienveidīgas vai līdzīgas sastāvdaļas, elementi u. tml., kuri atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par kā kopumu); pretstats: biezs.
- pabiezs Tāds, ko veido daudzi samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas; pretstats: parets.
- biezs Tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas; pretstats: rets.
- skrajš Tāds, kur augi neatrodas cieši blakus cits citam (par augu kopumu); tāds, kas neatrodas cieši blakus cits citam (piemēram, par augu orgāniem, to sastāvdaļām).
- izklaids Tāds, kur kas neatrodas cieši blakus cits citam; tāds, kas neatrodas cieši blakus cits citam.
- secīgs Tāds, kurā (kas) seko viens otram, cits citam noteiktā, likumsakarīgā kārtībā, noteiktā, likumsakarīgā veidā; tāds, kurā (kas) likumsakarīgi izriet viens no otra, cits no cita.
- ciešs Tāds, kurā cilvēki atrodas tuvu cits pie cita (par cilvēku grupu).
- kompakts Tāds, kurā cilvēki atrodas tuvu cits pie cita (par cilvēku grupu).
- rets Tāds, kurā kas atrodas, pārvietojas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par stāvokli, norisi u. tml.).
- pamīšs Tāds, kurā viena elementa, detaļas mala, gals u. tml. sniedzas pāri cita elementa, detaļas malai, galam u. tml. (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.); tāds, kā malas, gali u. tml. sniedzas pāri cits citam (parasti par priekšmetiem).
- vecs Tāds, kuru ir nomainījis kas jauns, tāds, kura vietā nācis kas cits.
- agonistiskais muskulis tāds, muskulis, kuram pretēji darbojas cits muskulis, tā antagonists.
- robežpunkts Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml. kā attīstības gaitā), pēc kura sākas kas cits, citāds.
- robežstabs Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml.), pēc kura sākas kas cits, citāds.
- robežzīme Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml.), pēc kura sākas kas cits, citāds.
- svešs Tas, kas pieder kādam citam, tas, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu; tas, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
- rubrika Teksta nodaļās virsraksts, arī burts, cipars vai cits elements (teksta posmu atdalīšanai), ko veidoja ar sarkanu krāsu; katoļiem arī baznīcas vadības priekšraksti.
- palimpsests Teksts, kam virsū ir bijis uzrakstīts cits teksts un vēlāk tas nodzēsts.
- diastereoizomēri Telpiskie izomēri, kas cits no cita atšķiras pēc viena vai vairāku (bet ne visu) asimetrisko centru konfigurācijas.
- juridiskais pozitīvisms teorētiska koncepcija, kura atzīst tikai pozitīvās tiesības, oficiālās, kas izpaužas tiesību normu veidā, bet viss pārējais, ko sauc par tiesībām nav nekas cits kā esošo tiesību morālais novērtējums.
- ieteikumu tirgvedība tirgvedības reklāma, kurā, parasti pozitīvo, vērtējumu vai ieteikumu par kādu tūrisma objektu vai pasākumu vispirms paziņu un tuvinieku saskarsmē (kā baumas) izsaka viens otram, cits citam popularizējot attiecīgo objektu vai pasākumu.
- karavāna Transportlīdzekļi, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
- mistrēt Traucēt cits citam, darīt un runāt nepareizi.
- panorāmfotokameras Trīs vai vairāk fotokameras, kas izvietotas noteiktā leņķī cita no citas, lai iegūtu plašu, vispusīgu ainu, kurā attēli pārklāj cits citu.
- tārkšis Troksnis, kas rodas, kad kāds zars vai cits koka gabals iesprūst braucošu ratu ritenī.
- izrobījumi Uz zāģmateriālu virsmas vai detaļas cits citam līdzās sīki padziļinājumi - šķiedru kūlīšu vai koksnes daļiņu izrāvumi.
- kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
- uzkraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
- nodrosētājs Uzņēmums, banka, fermeris vai cits saimnieciskās darbības subjekts, kas veic nodroses operācijas.
- percipients Uztvērējs, cilvēks, kas telepātijas eksperimentos cenšas uztvert domu signālus, ko raida cits cilvēks.
- kagals Vairāki cilvēki, dzīvnieki, kas atrodas tuvu cits pie cita.
- grupa vairāki, piemēram, cilvēki, dzīvnieki, priekšmeti, kas atrodas tuvu cits pie cita.
- mētāties Vairākkārt mest (viens otram, cits citam).
- svaidīties Vairākkārt sviest viens otram, cits citam; mētāties (1).
- blakata Vairāku, cits citam sekojošu sitienu skaņa.
- vēstījums Valsts, valdības galvas, arī citas sabiedrībā nozīmīgas personas, paziņojums, kurā aplūkots kāds svarīgs politisks (retāk cits) jautājums.
- neatkarīgais vārds vārdkopas komponents, kam pakārtots cits (atkarīgais) vārds.
- atkarīgais vārds vārdkopas komponents, kura gramatisko formu nosaka cits (neatkarīgais) vārds.
- pamatvārds Vārds, no kura (piemēram, ar priedēkļiem, piedēkļiem) ir darināts cits vārds vai vārdi.
- leksiskā vienība vārds, stabila vārdkopa vai cits stabils vārdu savienojums, arī defiskopa vai defissavienojums, vārda funkcijā.
- numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; skaitļa vārds.
- skaitļa vārds vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, tas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas apzīmē priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
- krupduramais Vecs, nolietots nazis (arī cits griežamais rīks).
- krupjduramais Vecs, nolietots nazis (arī cits griežamais rīks).
- tīkls Veidojums, kas sastāv no samērā tieviem, šauriem elementiem, kuri parasti krusto cits citu.
- pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem; atrasties, būt novietotam ar atstarpi, atstarpēm tā, ka starp tām atrodas kas cits.
- individuālie braucieni velosporta sacensības šosejā, kur dalībnieki startē cits pēc cita ar 1 minūtes intervālu.
- mucigogs Viela vai cits faktors, kas stimulē gļotu sekrēciju.
- metakarcinogēns Viela vai cits faktors, kas vienkāršu hiperplāziju pārvērš ļaundabīgā audzējā.
- pārdzesēšana Vielas atdzesēšana līdz temperatūrai, kurā tai cits agregātstāvoklis ir stabilāks.
- starpsavienojums Viena un tā paša vai dažādu elektronisko sakaru komersantu publisko elektronisko sakaru tīklu fizisks un loģisks savienojums, kas ļauj viena elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem sazināties ar tā paša vai cita elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem vai piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumiem, ko sniedz cits elektronisko sakaru komersants.
- dinastija Vienas dzimtas monarhi, kas nomaina cits citu troņa mantošanas kārtībā.
- variēšana Viens no attīstības pamatprincipiem mūzikā: (neliela vai izvērsta) materiāla izmainīts, vienreizējs, divreizējs vai daudzreizējs (kattreiz cits) atkārtojums.
- sāncensis Viens no cilvēkiem, kuri tiecas pēc viena un tā paša, cenšoties cits citu pārspēt.
- ķēde Vienveidīgu, cits citam sekojošu priekšmetu rinda.
- vija Vienveidīgu, parasti cits ar citu saistītu, priekšmetu virkne.
- skrajums Vieta (parasti mežā), kur augi neatrodas cieši blakus cits citam.
- pagrieziens Vieta (piemēram, ceļam, upei), kur (tai) sākas cits virziens.
- pīne Vijīga (kā, piemēram, ūdens, dūmu) plūsma; vijīga, kustīga (vienveidīgu cits citam sekojošu priekšmetu, dzīvu būtņu) rinda.
- plēkša Vilnas lēkšķe vai cits kāds savēlums.
- refrakcija Viļņu frontes, (arī gaismas stara) virziena maiņa, tam pārejot no kādas vides citā, kurā ir cits viļņa izplatīšanās ātrums.
- piramīda Vingrošanas vai akrobātikas figūra, ko veido dalībnieki, novietojoties cits uz cita.
- revolvervirpa Virpa ar periodiski pagriežamu daudzpozīciju galvu un vairākiem instrumentiem, kas tiek ievadīti darba zonā secīgi cits pēc cita.
- sacipt Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties.
- saķerties Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties.
- iedrošināšana vispārīgā nozīmē ir veids, kā indivīdi komunikācijas procesā cits citam izsaka vai izrāda atbalstu; tā ir apliecinājuma izpaušana ar valodas vai citu izteiksmes līdzekļu palīdzību, lai stiprinātu neatlaidību, drosmi, pārliecību vai cerību cilvēkā, apzinoties iespējamās situācijas izmaiņas vai potenciālu.
- klarba Vista (retāk cits dzīvnieks).
- klacka Vista (retāk kāds cits dzīvnieks); vista, kurai ir cāļi.
- klicka Vista (retāk kāds cits dzīvnieks); vista, kurai ir cāļi.
- tektoniskās hipotēzes Zemes garozas struktūru evolūcijas un tektonisko kustību iemeslu skaidrojumi, kas nomainījuši cits citu.
- ziedu galviņa ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedgalviņa.
- ziedgalviņa Ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedu galviņa.
- galviņa Ziedkopa, kurā uz sarukušas ass cieši cits pie cita ir sēdoši vai gandrīz sēdoši ziedi.
- gleokapsa Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Gloeocapsa"), sastopamas pa vienai vai kolonijās pa 2-8 (dažreiz arī daudz vairāk), kolonijas ir mikroskopiskas, gļotainas, lodveidīgas, sastāv no vairākiem gļotainiem pūšļiem, kas ietver cits citu, \~65 sugas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- informācija ziņas, dati u.tml., ko cilvēki vāc, apstrādā, glabā, tiražē un nodod cits citam.
- žūris Zivju gārnis, vai kāds cits purva putns.
cits citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV