Paplašinātā meklēšana

Meklējam alks.

Atrasts vārdos (179):

Atrasts etimoloģijās (1):

No latīņu _alcool, alcohol_, kam pamatā arābu _al-kuhl_ 'smalks pulveris'. (šķirklī alkohols)

Atrasts normatīvajos komentāros (3):

Vārds ir kalks no krievu valodas vārda _обижаться_ ‘apvainoties’ un nav darināts ar latviešu valodas priedēkli _ap-_, tāpēc rakstības variants _apbižoties_ atzīmēts kā nevēlams. (šķirklī abižoties)
Vārds ir kalks no krievu valodas vārda _обижать_ ‘aizvainot’ un nav darināts ar latviešu valodas priedēkli _ap-_, tāpēc rakstības variants _apbižoti_ atzīmēts kā nevēlams. (šķirklī abižot)
Vārds _apmācības_, ja tas lietots vārda _mācības_ vietā, latviešu valodā tiek uztverts kā kalks, valodas kultūras teorijā ieteikts no tā izvairīties. Tomēr valodas (it īpaši tulkošanas) praksē šis vārds ir nepieciešams un pieļaujams, bet tikai gadījumos, kad runa ir par militāru vai citādi ar dresūru, fiziskiem, praktiskiem vingrinājumiem saistītu apmācību (parasti vienskaitļa formā). Ja tiek sniegta informācija par formālās izglītības pamatprogrammām (vispārīgās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādēs) vai par mācību (studiju) valodu un mācību (studiju) ilgumu, vajadzētu lietot vārdu _mācības_. Tātad vārdam “apmācība” ir ierobežots lietojums, turklāt šis vārds galvenokārt lietojams vienskaitlī. (Sk. arī Baldunčiks, Juris. 2017. Daži mūsdienu izglītības un zinātnes terminoloģijas problēmgadījumi. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 12. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 71-87.) (šķirklī apmācība)

Atrasts vārdu savienojumos (60):

Atrasts skaidrojumos (200):

Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
acs baltums acābola ārējais; blīvais apvalks
acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes
plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks
adatmētelis Adatains apvalks, kažoks, piem., ezim
adatmētelītis Adatains apvalks, piem., kastaņa čaula
maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai
makstenīca Aizsargapvalks, maksts 1
Akmeņu Akmeņu valks - Akmeņvalks, upe Kazdangas pagastā
alka alks
lumme alks
alots alksna, aluksna
Physcomitrium pyriforme alksnāja pūšļcepurene
Alksnāju grāvis alksnājgrāvis Mērsraga pagastā
alksna alksnājs
alksne alksnājs
alksnene alksnājs
alsneniņš alksnājs
elksna alksnājs
elksnaine alksnājs
elkšņaine alksnājs
elksnājs alksnājs
elkšnājs alksnājs
elksniens alksnājs
alksnaine alksnājs, alkšņu mežs; ar alkšņiem apaugusi vieta
Lactarius rufus alksnene
alksnīte alksnene
lepsene alksnene
elksnine alksnene ("Lactarius rufus")
aluksnis alksnis
elekšņis alksnis
elksnis alksnis
elkšņis alksnis
ulksnis alksnis
alkšņukoks alksnis ("Alnus")
Hot4U alkstu pēc tevis (angļu "hot for you"; īsziņās)
elsksniens Alkšņu mežs, alksnājs
Alkšņu upīte Alkšņvalks Laucienas pagastā
Alksnēni apdzīvota vieta Lietuvā (_alksnėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Alksņupji apdzīvota vieta Lietuvā (_alksniupiai_), Šauļu apriņķa Radvilišķu rajona ziemeļaustrumu daļā
kārta Apģērbs (parasti uzvalks vai kleita)
virsmētelis Apmetnis, apvalks
apstobris Apvalks
apvalknis Apvalks
integuments Apvalks - sēklaugu sēklaizmetņa sega, kas apņem tā centrālo daļu (kodolu)
konverts Apvalks (segai), virspalags
dīgļsega Apvalks (sēklaizmetnim)
atlokapsegs Apvalks ar atloku
peritonejs Apvalks, kapsula
aizsargapvalks Apvalks, kas aizsargā
smadzeņu apvalki apvalks, kas apņem galvas un muguras smadzenes
maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums
sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa segām un apņem sēklu
augļapvalks Apvalks, kas ietver augli
kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā
serozais apvalks apvalks, kas no iekšpuses sedz mugurkaulnieku, arī cilvēka, ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus
kokons apvalks, kurā ieslēgtas dažu bezmugurkaulnieku (slieku, zirnekļu, dažu gliemju) olas
kapsula Apvalks, kurš grūti atdalāms no orgāna vai vielas, kas atrodas šajā apvalkā
čoma Apvalks, miza (graudiem)
chlamidospermae Apvalksēkļi
velvičija Apvalksēkļu klases rinda ("Welwitschales")
brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
āda ārējais (dzīvnieka) ķermeņa apvalks
čaulīte Ārējais (papirosa) apvalks
miza Ārējais apvalks (saknēm, augļiem, sēklām)
ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei)
garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam); litosfēra
litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis
epikards Ārējais serozais sirds apvalks
Cepphus grylle arktikas svilpējalks
ekstīma Asinsvada ārējais apvalks
adventīcija Asinsvada un orgāna ārējais saistaudu apvalks
lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks
aksilemma Ass cilindra apvalks
spilvendrāna Atbilstoši spilvena formai pašūts (parasti kokvilnas, lina) pārvalks; spilvena pārvalks
Alberta laukums atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, Vecrīgā starp Vecpilsētas, Kalēju un alksnāja ielu
ceļmalka Atvadību, šķiršanās malks, ko sadzer pirms došanās ceļā
Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis
perikarpijs Augļa apvalks
perikarps Augļa apvalks
horijs Augstāko mugurkaulnieku, arī cilvēka, ārpusembrija orgāns - ārējais dīgļapvalks
alksnieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "alksna" iedzīvotāji
puve augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela
gneti augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceae"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki; mitrajos tropu mežos, >30 sugu
stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem
Alnus incana baltalksnis
baltelksnis Baltalksnis
baltmizis Baltalksnis
baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs
baltmeža alksnis baltalksnis ("Alnus incana")
baltmežs Baltalksnis ("Alnus incana")
lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli
Bazoņgrāvis Baznīcvalks Rojas pagastā
Katrīnvalks Baznīcvalks Talsu novada Rojas pagastā
Krogvalks Baznīcvalks, ūdenstece Rojas pagastā
alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis
žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu
pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību
acābola ārējais apvalks blīvs, šķiedrains apvalks; sastāv no radzenes un cīpslenes
brūžgāties Brūzgāties, šļalkstināties
portpleds Ceļa soma vai apvalks pledam un gultas piederumiem
ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem)
durāls cietais apvalks, gan galvas, gan muguras smadzenēm
Zemes garoza cietais Zemes ārējais apvalks, litosfēras augšdaļa, kas robežojas ar dziļāk iegulošo Zemes mantiju
čaula Ciets apvalks (dzīvniekiem)
čaula Ciets apvalks (sēklām, augļiem, pumpuriem)
grāmatas iesējums ciets, izturīgs grāmatas pārvalks, kas nodrošina tās saglabāšanu, vienlaikus būdams arī mākslinieciskā noformējuma elements
čaumala Ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai)
gentil Cildens, smalks, patīkams
alcējs cilvēks, kas alkst (pēc kā)
kruisteklis cilvēks, kas ķeras pie kā aizliegta, neatļauta vai arī alkst, tīko pēc kā
čula Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele
čuliņa Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele; čula
čuma Čaumala, apvalks
virssvārcis Darba virsvalks
virssvārks Darba virsvalks
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums; šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam
maksts dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem
tunika dažu zemāko dzīvnieku ķermeņa ārējais apvalks
skraukšķis Degvīna malks
bremka Degvīns; degvīna malks
apvalciņš dem. --> apvalks
malciņš dem. --> malks
smalceņš dem. --> smalks
smalciņš dem. --> smalks
smalcīns dem. --> smalks
āda desas apvalks - parasti dzīvnieka zarna
Dingu Dingu valks - Dingsvalks, Zemdegsupes pieteka
valodas zīme divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts
ūdensapvalks Dzesējošs ūdens apvalks, ko izmanto dažādos tehnoloģiskos procesos, piem., krāsainajā metalurģijā
elksnene Ēdama sēne, alksnene
ekzīna Eksīna - ziedaugu ziedputekšņu ārējais apvalks
dekelis elastīgs pārvalks, kas nepieciešams, lai nodrošinātu kontaktu ar iespiedformas iespiedelementiem no vienas un apdrukājamo materiālu – no otras puses
bruņērce Ērču infrakārta, ērču kārtas virsdzimtu grupa ("Oribatei"), sīki dzīvnieki (0,2-1,5 mm), ķermeni klāj ciets hitīna apvalks, ļoti daudz mežu zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē, \~150 sugu
ķitelis Ērts mājas virsvalks, rītsvārki
koša Ezoterismā apvalks jeb maksts, arī tilpne vai sfēra; Upanišadās esot aprakstītas 5 košas, kuras novietotas cita citā
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu)
pavirsis Gaileņu jeb primulaceju dzimtas divdīgļlapis, viengadīgs, līdz 30 cm augsts pasmalks lakstaugs, nelieliem sarkaniem ziediem
steatīts Gaišpelēks iezis, ko gk. veido talks
mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku
šņapsts Glāze degvīna; malks degvīna
graķis Glāzīte (arī malks) alkoholiska dzēriena
knasts Glīts, smalks
plaugzna Grauda apvalks
spilna Grauda apvalks, kas nobirst kuļot labību
čauliņš Grauda plānais apvalks
skrotēti graudi graudi, kuriem nolobīts ārējais apvalks un gali
uzgurnis Gurnu pārsegs, apvalks
ārģērbi ģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka), vai ģērbi, virs kuriem parasti nevelk citus ģērbus, piemēram, priekšauts, virsvalks, peldkostīms
komplektģērbs Ģērbu kopums, kuru projektē, izgatavo, pārdod, uzskaita un valkā kā vairāku nesimetriski dažādo savrupģērbu komplektu, piem., uzvalks, kostīms
Alnus x pubescens hibrīdiskais alksnis, šīs ģints suga
koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene)
tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas īpaši gaismas staru uztveres elementi
dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi
iedzalkstīties iesākt dzalkstīt; īsu brīdi dzalkstīt
uzdzalkstīt iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m
Īleņvalks Īlenvalks, Rojas pieteka
dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes
pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos
eironija Ironija, smalks izzobojums, slavējot to, ko grib pelt, un peļot to, ko grib slavēt
čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko)
padzalkstīt īsu brīdi dzalkstīt
nodzalkstīt īsu brīdi, vienu reizi dzalkstīt
gardēdiens Izmeklēti smalks vai ļoti garšīgs ēdiens
kabelis izolēts vads vai vairāki izolēti vadi, ko apņem aizsargapvalks un hermētiskas čaulas
glauns Izskatīgs, smalks, arī grezns (piemēram, par apģērbu)
medūzas galva jūraszvaigžņu tipa dziļjūras dzīvnieks (_Gorgonocephalus caputmedusae_), kas atšķiras no citiem šī tipa dzīvniekiem ar to, ka no apaļā ķermeņa aug simtiem sazarotu taustekļu, kurus paceļot un nolaižot izveidojas smalks tīkls /~80 cm plētumā.
Mellvēvervalks Jūrenvalks, paralēls nosaukums tā lejtecē
kaļķslāpeklis Kalcija cianamīds, CaCN2, melns, smalks, kodīgs pulveris
Kalēju valks Kalējvalks, Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā
pārmuči Kapuce, pārsegs, pārvalks
karakuri Karakuri lelles - Japānā 17.-18. gs. ļoti izplatītas kustīgas lelles, kurām bija sarežģīts un smalks mehānisms
vecumklase Kategorija audžu sadalīšanai pēc vecuma; skujkokiem tā aptver 20 g., mīkstajiem lapkokiem - 10 g., baltalksnim - 5 g.
Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
čuha Kaukāzā vīriešu virsuzvalks, pāršķeltām piedurknēm
plideriņš kaut kas smalks, bet nestiprs
dēgzna kaut kas smalks, plāns
dēgžņa kaut kas smalks, plāns
Kāvužu Kāvužu valks - Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā; Kāvūžu valks
kariotēka Kodola apvalks; membrāna ar divām lapiņām, kas ietver šūnas kodolu
mīkstie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir <40 megapaskāliem (MPa); Latvijā tie ir liepa, apse, alksnis; termins gk. tiek lietots mežsaimniecības praksē
koma Komētas kodola miglveidīgais apvalks, kas kopā ar cieto kodolu veido komētas galvu
saistene konjunktīva ("tunica conjunctiva") - plāns saistaudu apvalks, kas klāj plakstiņu iekšējo virsmu
irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai)
crepe Kreps, smalks viegls zīda, puszīda vai vilnas audums, kam ar īpašu apretūras paņēmienu izveidota grubuļaina virsma
pulverveida pildvielas krīts, talks, kaolīns, kvēpi, metālu pulveri, koka milti u. c. ar daļiņu lielumu līdz 500 mikrometriem
Kraujvalks Krojvalks, Rindas pieteka
krūšu kaula membrāna krūšu kaula fibrozais apvalks
kūnis Kūniņas apvalks
ambrozija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ambrosia"), ar \~40 sugu, Latvijā 3 adventīvas sugas, stublājs līdz 1 m augsts, smalks, plaši, izkliedus zarots vai zari tikai augšdaļā, lapas pamīšus vai pretējas, plūksnaini dalītas
idrabārijs Ķīmiski tīrs, nogulsnējot iegūts ļoti smalks bārija sulfāts ar vanilīna, cukura u. c. piemaisījumiem, rentgenuzņēmumu kontrastviela
Vieglgrāvis Ķipstvalks, Spāres upes pieteka
Lagžu Lagžu valks - ūdenstece Talsu novada Valdgales pagastā, ietek Stūriņezerā
šļauka Lāse, malks, šļakata
gaisa balons lidaparāts bez dzinēja - milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem; sfērisks aerostats
monokoks Lidmašīna ar tādu korpusu vai gondolu, kam apvalks veidots kā čaula, kas uzņem sloga spiediena daļu

Atrasts piemēros (25):

Citās vārdnīcās nav šķirkļa alks.

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies