Paplašinātā meklēšana

Meklējam aka.

Atrasts vārdos (875):

Atrasts vārdu savienojumos (10):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas saistītas ar produkcijas realizāciju; - taras un produkcijas iepakošanas izmaksas noliktavā; - izdevumi par produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas stacijai; - komisijas nauda no pakalpojumu organizācijas u. tml.
tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
RB "Rīgas Balss" (Rīgas pilsētas vakara avīze).
skaips "Skype" - interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama).
šekts (Zābaka) stulms.
pakalps [pakalpiņš]{s:783}
pakalps [pakalpiņš]{s:784}
novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
šeherezada 1001 pasakas stāstītāja.
āķa bise 15. gs. bise ar āķi zem stobra, kuru aizlika aiz mūra, lai bise šaujot nesistu atpakaļ.
facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
aritmorels 19. gs. sākumā konstruētas rēķināmās mašīnas nosaukums; demonstrēta 1849. g. Parīzes akadēmijas sēdē.
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu“Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kasietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
Līgovakars 23. jūnija vakars.
mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
Mārtiņu vakars 9. novembra vakars.
Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā.
Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
abakanieši Abakanas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie.
Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā.
abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji.
telekss Abonentu telegrāfa sakari, kurus realizē pa telefona tīklu.
atpīlis Abrā no atlikumiem sakasīta maize, to cepa un veidoja pamatā bērni.
kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize.
abracadabra Abrakadabra.
kasnis Abrkasis - kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
kasis Abrkasis - metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
abrskrāpis Abrkasis, metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
sakašas Abrkasis, sakasīts siens u. c.
absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana.
salofens Acetil-p-amidosalols, balti kristāli bez smakas un garšas, lieto pret reimatismu un sāpju remdināšanai.
cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā.
adžubeniski Ačgārni, atpakaļiski, otrādi, atmuguriski.
iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni.
sakāda Āda, ar ko pārvilktas sakas.
līnijas adapters adapters, kas nodrošina datora vai atsevišķa termināļa savienošanu ar sakaru līniju, pārveidojot ciparsignālus formā, kura piemērota to pārsūtīšanai pa sakaru līniju, un pārveidojot pa sakaru līniju saņemtos signālus formā, kas piemērota to apstrādei datorā.
sumestuve Ādas aukla, ar ko savelk kopā zirga sakas.
jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus.
ādene Ādas jaka, ādas žakete.
kasuha ādas jaka.
kožaks Ādas jaka.
kožaņiks Ādas jaka.
skleromiksedēma Ādas mucinozās deģenerācijas paveids, ko nosaka paraproteinēmija.
kankroīds Ādas vēzis (plakanā epitēlija vēzis); tas lēni aug un izplatās audu virspusē.
repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks.
martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā.
adenis Adīta jaka, adīts džemperis.
kopka Adīta jaka.
adītinis Adīts priekšmets, parasti jaka, cepure.
algebriskais papildinājums adjunkts - determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta.
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa.
Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam.
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu.
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
tiešā adrese adrese, kas nosaka operanda vietu datora atmiņā.
hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums.
izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1.
iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām.
teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem.
aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana.
Danakila Afaras ieplaka - tektoniska ieplka Austrumāfrikā.
cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
Macaca sylvana Āfrikas makaks jeb magots.
dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās.
megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole.
rūķis Agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam.
bakfišs Agrāk studentu valodā bakalaura palama.
digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa.
civilaģents Aģents, kura pakalpojumiem nav tiešs tirdzniecisks raksturs, piem., koncerta vai teātra aģents.
koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru.
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ).
akadēmiskā airēšana airēšana akadēmiskajā laivā.
atairēt Airēt nost (sānis, atpakaļ).
atairēties Airēties nost (sānis, atpakaļ).
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas.
pažicīt Aizdot (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
aizstellēt Aizgādāt ar sakaru iestādes vai kādas personas starpniecību.
iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
emeritēties Aiziet pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
aizkubināt Aizkārt, aizklāt, aizsegt (ar lakatu).
krāspakaļa Aizkrāsne; krāsnspakaļa.
aizplombēt aizlikt priekšā plombu kādai atveramai telpai, iekārtai, pakai, nodrošināt ar plombu.
pakalene Aizmugure, pakaļpuse.
pakaļene Aizmugure, pakaļpuse.
aizvakarvakarā Aizpagājušajā vakarā.
Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums.
datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama).
Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona.
aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas); aizšļakstīt.
aizvakardien Aizvakar.
aizviņdie Aizvakar.
aizviņdien Aizvakar.
aizvakarilgas Aizvakardien pārdzīvotās ilgas.
aizvakarrīt Aizvakardienas rītā.
aizvakarrīts Aizvakardienas rīts.
aizvakara Aizvakardienas.
svarineica aka ar vindu.
griežamā aka aka no kuras ūdens spaini izvelk, griežot veltni, ap kuru tinas ķēde vai tauva.
fontāna Aka, īpaši strūklaka.
velna acs akacis.
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis (Latvijas Zinātņu akadēmijā).
sociālā administrēšana akadēmiska disciplīna, kuras uzmanības centrā ir sociālo pakalpojumu struktūra un prakse.
Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
tenūra akadēmiskā personāla prognozējamas karjeras sistēma.
augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi.
Homo academicus akadēmiskais cilvēks, zinātnieks.
maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds.
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs).
studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas.
asociētais profesors akadēmiski pedagoģiskais amats starp docentu un profesoru
Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki.
sarmatainā akalifa akalifu suga ("Acalypha hispida").
tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā.
Carduus acanthoides akantlapu dzelksnis.
Zībolda akantopanakss akantopanaksu suga ("Acanthopanax sieboldianus").
Ungārijas akants akantu suga ("Acanthus hungaricus").
mīkstais akants akantu suga ("Acanthus mollis").
dzeloņainais akants akantu suga ("Acanthus spinosus").
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
syrūbi akas koka grodi, vaiņagi.
trisīņs akas koka grodi, vaiņagi.
sukrums akas šahtas dēļi.
svērte akas vinda; svērts.
okys svērts akas vinda.
sveira akas vinda.
svēre akas vinda.
svērtuve akas vinda.
Akčakaja Akdžakaja.
Akenstaķe Akenstaka.
Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē.
Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts.
pakara Āķis, pakaramais.
pakares Āķis, pakaramais.
pakari Āķis, pakaramais.
pakars Āķis, pakaramais.
Alakols Alakola ieplaka - Balhaša-Alakela ieplaka.
čakene Aleksandra Čaka iela Rīgā.
normālās alēles alēles, parasti dominantās, kas nosaka savvaļas tipa pazīmju attīstību.
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
jaukšana algoritmiska metode, kas ļauj pārveidot ieraksta atslēgu, kas nosaka datu atrašanās vietu, tā adresē.
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
peregars alkohola smaka mutē pēc dzeršanas.
bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā).
knikebeins Alkoholisks dzēriens no konjaka, olas dzeltenuma un liķiera.
Lama guanicoe f. pacos alpaka.
Abakanas grēda Altaja un Rietumsajānu robežgrēda ("Abakanskij hrebet"), garums - \~300 km, augstums - līdz 1984 m, virs 1700 m vjl. kalnu tundra, nogāzēs taiga.
rēzacieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzaka" iedzīvotāji.
Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
duralijs Alumīnija sakausējums ar 4% vara un 0,5% mangāna.
lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē.
partinijs Alumīnija sakausējums ar alvu, varu un magniju.
magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums.
alniko Alumīnija, niķeļa un kobalta sakausējums.
alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums.
Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m.
lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai.
kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai.
metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju.
babīts Alvas, vara un antimona sakausējums, antifriktīvs materiāls.
Euphorbia ammak Amaka eiforbija.
Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību.
Ene Amazones garākās iztekupes Apurimakas upes paralēls nosaukums tās lejtecē.
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai.
Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā.
Phytolacca americana Amerikas fitolaka.
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss.
Zelta avene Amerikas Kinoakadēmijas balva par lielākajām gada kinoneveiksmēm.
mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem.
Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
amonolīze Amonjaka radīta ķīmisko saišu šķelšanās, kurā izveidojas gk. karbonskābju amīdi, amīni.
skeleta līkne amplitūdas un frekvences plaknē attēlota punktu kopa, kas rāda brīvo svārstību amplitūdas un frekvences sakarību.
Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē.
anakardijaugs Anakardija.
anakardijs Anakardija.
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
indessumaks Anakardiju dzimtas ģints ("Toxicodendron"), no kuras Latvijā kultivē kokveida liānas.
anacardium Anakardiju dzimtas ģints.
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts.
etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos.
rietumu anakardija anakardiju suga ("Anacardium occidentale"), saukta arī par kešjukoku.
coitus per anum anālie dzimumsakari.
fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās.
mikroskopiskā analīze analīzes metožu kopa, pēc kuras ar optiskajām ierīcēm, aplūkojot ļoti sīkas daļiņas palielinājumā, nosaka to izmērus, formu un savstarpējo izvietojumu.
Akmene Andrupīte Vakas un Naukšēnu novadā.
hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu.
Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi.
Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna.
anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa.
Bergsons Anrī Luī Bergsons (1859.–1941. g.), filozofs, Franču akadēmijas loceklis.
Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem.
haptēns Antigēna molekulas vai kompleksa daļa, kas nosaka tā imunoloģisko specifiskumu.
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
antokiani Antociāni -augu pigmenti, kas nosaka to krāsu.
antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību.
partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis.
rīdiņš Ap 30-40 m gara virve kurā pie laivas pakaļējā vadņa piestiprina reņģu tīklu virkni - jedu.
linkainis Ap galvu tinams lakats sievietēm (Kursā).
mudurs Ap gurniem krokās (muduros) savilkti svārki, jaka vai mētelis; svārku krokas.
stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
ķuilmetes Ap kāju aptīts lakats zeķes vietā.
kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš; arī šalle.
kaklalakats Ap kaklu sienams lakats; kaklauts.
kakllakatiņš Ap kaklu sienams lakats; kaklauts.
kakla lakats ap kaklu sienams lakats.
pārpiere Ap pieri apsiets lakatiņš sievietei.
apagaļ Apagaļš; atpakaļ; atpagaļ.
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi.
dienas apakšveļa apakšsvārki, apakškrekli, apakšjakas, kombinē, apakšbikses.
apakšjaka Apakšveļas jaka.
retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai.
burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
glābšanas riņķis apaļa vai pakavveida ierīce cilvēku glābšanai uz ūdens; oranžā krāsā.
pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri.
skrubers Aparāts deggāzes attīrīšanai no amonjaka.
fakss Aparāts informācijas pārraidīšanai un uztveršanai ar faksimilsakariem, telefakss.
kompresimetrs aparāts spiediena noteikšanai motora cilindros (motora tehniskā stāvokļa pārbaudei spiedienu nosaka kompresijas gājiena beigās, ar starteri griežot motora kloķvārpstu).
vaporimetrs Aparāts, ar ko nosaka dažādu šķidrumu tvaika elastību noteiktā temperatūrā.
adaptometrs Aparāts, ar kuru nosaka acs adaptācijas laiku tumsā un mērī gaismas minimuma slieksni.
hiastometrs Aparāts, ar kuru nosaka optisko asu novirzi no normālā paralēlā stāvokļa.
selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem.
Hērona strūklaka aparāts, kas darbojas automātiski ar ūdens spiedienu kā strūklaka (piem., arī zeltera pudeļu sīfoni).
glosodinamometrs Aparāts, kas nosaka mēles pretestības stiprumu spiedienam.
viļņošanās pašrakstītājs aparāts, kas pieraksta viļņu profilus, pēc kuriem nosaka viļņu augstumu, ātrumu un periodiskumu.
izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori.
reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori.
pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību.
apakštīkls Aparatūras un pārraides vides kopums, kas veido vienotu veselumu un ko izmanto sakariem starp reālajām sistēmām.
spraudnis Aparatūras vai programmatūras modulis, ko izmanto, lai papildinātu lielākas sistēmas ar speciālām funkcijām vai pakalpojumiem.
vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_.
apdrošināšanas atlīdzība apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20 gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
Žīguri Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri.
Valdauči Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam.
Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
Saļiena apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā.
Ulmale apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā.
Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
Susāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā, 4 km no Viļakas.
Ķoniņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
Mežaine apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
Ostbaha apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
Strante apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
Upsēde apdzīvota vieta (skrajciems) Sakas pagastā.
Labrags Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā un Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
Medņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novadā (līdz 2009. g. - Balvu rajonā) 8 km no Viļakas.
Klāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Susāju pagastā.
Tepenīca Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Susāju pagastā.
Fabriki Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Šķilbēnu pagastā.
Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sakas pagastā.
Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs.
Vecumi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā), 7 km no Viļakas.
Borisova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Viļakas, Vecumu pagasta administratīvais centrs; saukta arī Barisova.
Rīva apdzīvota vieta (vidējciems) Sakas pagastā.
Šķilbani Apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni.
Sudrabi Apdzīvota vieta (viensēta) Pāvilostas novada Sakas pagastā.
Ahurjana apdzīvota vieta Armēnijā (_Akhurian_), Širakas mjarzā.
Adira apdzīvota vieta Jordānijā, Kerakas muhāfazā.
Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Hakasijas Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Airaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Ajrag_), Austrumgobi aimaka ziemeļu daļā.
Abā ed Dūda apdzīvota vieta Saūda Arābijā ("Abā ad Dūd", arī "Aba Alwarood"), Kasīmas mintakas ziemeļu daļā, \~4600 iedzīvotāju.
viedās pilsētas apdzīvotas vietas, kurās tiek izmantoti tādi produkti, pakalpojumi, procesi un infrastruktūra, ko parasti atbalsta savstarpēji saistītas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Jemtlande Apgabals Norlandē ("Jaemtland'), robežojas ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
pielaides lauks apgabals, kura novietojumu attiecībā pret nominālizmēru nosaka augšējā un apakšējā novirze.
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām, ierīcēm radiosakaru uzturēšanai.
dirsa Apģērba (parasti bikšu) pakaļējā daļa, kas aptver dibenu.
dibins Apģērba pakaļējā daļa.
trūve Apģērba piederums melnā krāsā (lente, lakats u. tml.), ko valkā sēru laikā.
ārdrēbes apģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka).
amence Apjukums un nesakarīga domāšana psihisku traucējumu rezultātā.
apkalpošanas kvalitāte apkalpošanas līmeņa pakāpe, kādā tiek sniegti pakalpojumi un apmierinātas klienta vēlmes un vajadzības.
pakaustīt Apkalt ar pakaviem.
kaustīt Apkalt, stiprināt pakavu zirga kājai.
grotbomja noka apkalums apkalums grotbomja pakaļējā galā, kurā iekabina dirku un grotšoti.
piepilsētas zona apkārtējā teritorija, kam ir cieši saimnieciski, sadzīves un kultūras sakari ar lielu pilsētu.
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
ūdeņošana Aplaistīšanās mazgājoties pie akas pēc talkas.
šķelderiski Aplami, nesakarīgi.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
ķiguzis Apļveidā ap pakausi satīta matu bize.
neskaidrs Apmācies, dūmakains.
saduzt apmākties, kļūt dūmakainam, neskaidram, blāvam.
hirsūtisms Apmatojuma augšana neparastās vietās sievietēm sakarā ar hormonāliem traucējumiem.
apmesli Apmetnis, jaka, uzsvārcis, apģērba veids.
apgābties Apņemt (piem., lakatu).
applēsties Apņemt (piem., lakatu).
apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu); ietīties.
īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi.
apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki.
bābiņā(s) lakatu apsiet apsiet lakatu gludi, cieši visapkārt galvai, divus lakata stūrus sasienot mezglā uz pieres.
faktors Apstāklis, fakts u.tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
Ķīnas mūris apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus; nepārvarams šķērslis.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
automāta tehnoloģiskā shēma apstrādājamā priekšmeta pārvietošanās shēma daudzpozīciju automātiskajās mašīnās un līnijās, kas nosaka arī plūsmu skaitu un iekārtas struktūru.
viķelniski Aptinot vien (lakatu ap galvu).
saboķēt aptīt ar audumu; satīt lakatos.
pasust Aptrakt, kļūt trakam.
Tambo Apurimakas upes (Peru) paralēls nosaukums tās lejtecē.
bāze Apvidū precīzi izmērīta taisna līnija, pēc kuras, izdarot triangulāciju, nosaka citu līniju garumu un aprēķina punktu koordinātas.
refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos).
Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
pikets Apvidus punkts, kura stāvokli nosaka ģeodēziskajā mērīšanā.
illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros.
sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās.
stohastika Apzīmējums sakarību izteikšanai starp divām skaitļu rindām vai parādībām, kuru starpā pastāv korelācija.
gamma apzīmējums vienam no vielas stāvokļiem, ko nosaka atomu telpiskā struktūra (piemēram, gamma dzelzs, kas izveidojas 912 - 1392 ⁰C temperatūrā).
dzeltenās briesmas apzīmējums, kas radies sakarā ar bailēm no tā, ka ķīnieši un japāņi varētu apdraudēt baltās rases pārākumu.
pakalpojumu zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu pakalpojumiem.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata.
akatains Ar akačiem bagāts.
akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija.
apdrošināšanas gadījums ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
atgāzene Ar apgāšanu vai atpakaļ atgāšanu radīta pozīcija vai arī apgriezts, pretējs stāvoklis.
tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu; šādā veidā darināt (ko).
ex post facto ar atpakaļēju spēku, ar atpakaļēju datumu u. tml.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
postermināls Ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā; POS termināls.
POS termināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā.
apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju.
elektrogludinātājs Ar elektrību sakarsējams rīks asfaltētu klonu un ceļa segu gludināšanai un šuvju aizliešanai.
elektroncaurums Ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance) cietvielas elektronu enerģijas līmeņos.
atdukņāt Ar elkoņiem stumt atpakaļ.
fotoreprodukcija Ar fotogrāfiskām metodēm izgatavota plakanu informatīvo materiālu (rasējumu, zīmējumu, gleznu, fotogrāfiju) precīza kopija.
atglāstīt Ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
izvilkt ar grūtībām panākt, ka izstāsta, [izsaka]{s:1476}.
pirtīžas Ar iepirkumiem vai pārdošanu saistītas vakariņošanas.
sociālā uzņēmējdarbība ar indivīda vai grupas iniciatīvu īstenots sociālo uzņēmumu ekonomiskās darbības veids, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus.
izsaukt Ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
koska Ar kādu vielu piesūcies ciets, sakaltis priekšmets.
transporta ekspedīcijas pakalpojumi ar kravas nosūtīšanu, pārvadāšanu, saņemšanu un uzglabāšanu saistītu pakalpojumu un darbu komplekss, kuru veic par maksu.
grīdums Ar kravas tilpni savienota uzbūve kuģa pakaļgalā.
plēgžņāt Ar lakatu plātīties; locīt.
atspridzināties Ar lēcieniem skriet atpakaļ.
atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
plātim ar līdzeno, plakano pusi, ar virsmu.
remedijs Ar likumu atļauts monētas svara samazinājums sakarā ar tās nodilšanu, kā arī pieļaujamā atkāpe raudzē.
obligātā apdrošināšanas iemaksa ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
sociālās iemaksas ar likumu noteikts obligāts sociālās apdrošināšanas maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
atgāztēm Ar mazliet atpakaļ atliektu galvu vai ķermeņa augšdaļu.
atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); atsviest.
apmežotība Ar mežu aizņemtās platības attiecība pret visu kopplatību (valstī vai apgabalā), ko parasti izsaka procentos.
balts kā dieviņš ar mīļumu saka par vecu, nosirmojušu vīru.
grebzdi Ar nazi sakasīti (arī sarīvēti) kāļu, burkānu vai kartupeļu smalkumi.
plāciski Ar plakano pusi (piem., sist).
ieplakaniski Ar plakano pusi.
plāteniski Ar plakano pusi.
platiski Ar plakano pusi.
plātiski Ar plakano pusi.
talmijs Ar plānu zelta kārtiņu pārvilkts vara-cinka sakausējums (leģējums).
šļaupēt Ar plaukstām pliķējot savietot mīklu atpakaļ muldā (kad tā rūgst pāri malām).
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
atsviesties Ar sparu atkrist (atpakaļ).
uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas); atlauzt (3).
atlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas).
atspert Ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis).
attraukt Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atmest Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu); ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju); strauji spert (soli).
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
taupsviests Ar sviestu sakausēti tauki.
iepīpināt Ar tabakas baudas solījumiem iemānīt kaut ko sliktu, izraisīt nelaimi.
kriminālprocesuālās attiecības ar tiesību normām noregulēta cilvēku darbība, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības un pienākumus tiesvedībā.
attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
daņčka Ar ūdeni pildīta ieplaka (uz ceļa); peļķe.
žancka Ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe.
žoncka Ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe.
žonga Ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe.
žorga Ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe.
žurga Ar ūdeni pildīta ieplaka; staigna vieta, gramba; peļķe.
palte Ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā).
špalte Ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā).
žolga Ar ūdeni pildīta neliela ieplaka, bedre, gramba; peļķe.
atraisīt mēli kādam ar vardarbību panākt, lai kāds pasaka to, ko nekādā ziņā nav gribējis teikt.
atvēzēt Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ (rīku, roku u. tml.).
atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
metallkoks Ar viegli kausējamiem metāliem (svinu, alvu un to sakausējumiem) piesūcināts koks.
izvilt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
atkrāmēties Ar visu iedzīvi doties (šurp, atpakaļ u. tml.).
ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs.
eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss.
ārjaka Ārdrēbju jaka.
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem; no šiem audiem iegūtais materiāls.
autosvārstības Ārēju enerģijas avotu nodrošinātas nerimstošas svārstības, kuru periodu un amplitūdu nosaka pašas svārstību sistēmas īpašības.
Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu.
korintiskais orderis arhitektūras ordera tips, līdzīgs joniskajam orderim, tikai atšķiras ar bagātīgāk dekorētu kapiteli, kas sastāv no vairākās pakāpēs kārtotām stilizētām akanta lapām.
Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību.
kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
buftalms Ārkārtīgi palielināts acs ābols, parasti sakarā ar iedzimtu glaukomu.
kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām.
Arļaka Arļaka ezers - Arlaka ezers, atrodas Augšdaugavas novada Eglaines pagastā.
poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā.
ārpakalpojums Ārpakalpojums ir akts, kad viens uzņēmums slēdz līgumu ar citu uzņēmumu, lai veiktu pakalpojumus, kas citādi varētu tikt veikti arī pašā uzņēmumā, taču daudzos gadījumos tas ir finansiāli neizdevīgi.
ārpakalpojums Ārpakalpojumu sniedzējs - persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar iestādi, apņemas sniegt vai sniedz iestādei ārpakalpojumus.
ārpuscenu Ārpuscenu konkurence - centieni pārspēt tirgus konkurentu nevis ar cenām, bet ar produkta kvalitāti, reklāmu, piegādes noteikumiem, pēcpārdošanas pakalpojumiem u. c.
Pulmonaria obscura ārstniecības lakacis.
lakača Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
lakače Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
lakači Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
lakāči Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
laukači Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
laukauši Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
medenes Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
plaušene Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis").
ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus.
atgrūde Artilērijas lielgabala vai tā daļu kustība (pārvietošanās) atpakaļ šāviena laikā atsitiena iedarbības dēļ.
direktrise Artilērijas poligonā noteikts virziens, kurā viss sagatavots šaušanai (uzstādīti mērķi, noorganizēti sakari, novērošanas punkti utt.).
piscija Ārumu dzimtas ģints ("Pistia"), dekoratīvi ūdensaugi, kas rudenī jāienes telpās, un atpakaļ dīķī tos var ievietot ap maija vidu.
starptautiskais tūrisms ārvalstnieku tūrisms Latvijas teritorijā (tūrisma pakalpojumu eksports) vai Latvijas iedzīvotāju tūrisms ārvalstīs (tūrisma pakalpojumu imports).
FET Ārvalstu ceļojums grupas vadītāja pavadībā (angļu "foreign escorted tour") - tāds ārvalstu ceļojuma veids, kurā visa ceļojuma laikā tūristus pavada grupas vadītājs, kura pienākumos parasti iekļauj vairākus tūrisma pakalpojumus - transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus, ekskursijas u. c.
presatašejs Ārvalstu pārstāvniecības diplomāts, kam uzdots uzturēt sakarus ar presi un citiem masu saziņas līdzekļiem.
hostis Ārzemnieks, ar ko Roma atradās kādā sakarā, atzīstot tā tiesības.
dvinga Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss.
rempe Asa tabakas smaka.
tvans Asa, nepatīkama smaka; gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
lemesis asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni.
asaga Asaka.
osaka Asaka.
asagots Asakains.
asakaiņš Asakains.
asakāts Asakains.
asakots Asakains.
miodidīms Asimetriskie savienotie dvīņi ar divām galvām, no kurām mazākā pieaugusi otras pakauša apvidū.
pieejamais bitu [pārraides] ātrums asinhronā pārsūtīšanas režīma pakalpojumi, kas saskaņo datoru tīkla ātrdarbību ar tā slodzes līmeni.
asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts.
acarosporaceae Asku ķērpju klases akarosporu dzimta.
acarospora Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints.
biatorella Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints.
maronea Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints.
sarcogyne Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints.
strangospora Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints.
rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; radze (3).
radze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; rādze.
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā.
Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā.
astrocitoze Astrocītu proliferācija sakarā ar tuvējo neironu bojāeju hipoksijas vai hipoglikēmijas gadījumā.
teorētiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā interpretē novērojumu rezultātus, analizē atklātās parādības un likumsakarības, izstrādā teorijas.
selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartografē Mēness virsmu.
zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija.
siderostats Astronomisks instruments; ar kustīgu, plakanu spoguli.
fokusēšana Asuma iestādīšana fotografējot; skaidra fotoattēla iegūšana, pamatojoties uz saistības likumsakarību, kāda pastāv starp fotoobjektīva projicētā attēla un fotografējamā objekta plakņu attālumu.
kaimānzivs ASV dienvidos izplatīta zivju suga, ar slaidu līdakai līdzīgu ķermeni 1-1,5 m garumā, ko sedz cieša ganoīdzvīņu sega, plēsīga, gaļa nevērtīga.
mičmanis ASV Jūras kara akadēmijas vecākā kursa kadets (dienesta pakāpe).
Oskara balva ASV Kinoakadēmijas piešķirtais apbalvojums iepriekšējā gada labākajām filmām un to veidotājiem, apzeltīta statuete, ko pasniedz reizi gadā.
kapītis Asvēdere, reņģu veids, parasti ar asakainu vēderu.
ALMA Atakamas lielais milimetru un submilimetru (radioteleskopu) tīkls (angļu "Atacama Large Milimeter/submilimeter Array").
bakšišs Atalgojums par sīkiem pakalpojumiem.
atbalsot Atbalss veidā atvirzīt atpakaļ (skaņu).
knokaķ Atbalstīt, pakalpot.
an- Atbilst: uz-; augšup-; pār-; atkal-; atpakaļ-; pret-; pēc-.
ana- Atbilst: uz-; augšup-; pār-; atkal-; atpakaļ-; pret-; pēc-.
atkabināt Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko).
atvārdot Atburt, ar vārdu palīdzību dabūt kaut ko atpakaļ.
atrīt Atdabūt atpakaļ mutē (norīto).
tāmuļot Atdarināt, pakaļdarīt.
veiglot Atdarināt, pakaļdarīt.
tāpuļot Atdarināt; mērkaķoties pakaļ.
rezultativitāte Atdeve - efektivitātes mērs, ko nosaka kā starpību starp ieguldījumu un sasniegtajiem rezultātiem.
izpirkt Atdodot (aizdevumu), saņemt atpakaļ (ieķīlāto).
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu) atpakaļ privātīpašumā.
izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu): samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā); atmaksāt.
atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti aizdotu naudu).
andot Atdot atpakaļ.
apausīt Atdzesēt, smeļot un lejot atpakaļ ar koka karoti.
ekshortācija Atgādinājums, pamācība Svētā Vakarēdiena sakramenta dalībniekiem.
returs Atgriešanās, atsūtīšana atpakaļ.
atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju.
atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis).
retrocesija Atiešana atpakaļ.
atkāpināties Atkāpināt pajūgu atpakaļ.
diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību; neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta).
putum Atkārtojumā izsaka darbības "putēt" pastiprinājumu.
vaija Atkārtojumā izsaka pārsteigumu, izbrīnu.
tisu Atkārtojumā izsaka paskubinājumu veiklākai darbībai.
ripu Atkārtojumā izsaka ripošanas darbības pastiprinājumu.
pūpo Atkārtojumā vai savienojumā ar "eijo" saka šūpojot bērnu.
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā "dažs - cits" norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
atšņūkāt Atkārtoti ievilkt atpakaļ degunā izdalījumus no deguna dobuma gļotādas.
izlauķēt Atklāt kailu (pieri); atvirzīt matus vai lakatu (no pieres).
mabils Atklāti deju vakari, ko Parīzē apmeklē jaunekļi un vieglas uzvedības sievietes.
atgriezties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī)
atsagriezties Atkļūt atpakaļ, ierasties atkal.
atvelties Atkrist atmuguriski atpakaļ (guļus vai sēdus stāvoklī).
bruncis Atkritumi, saslaukas; pakaiši.
atlaucenēt Atķemmēt atpakaļ, saglaust atpakaļ.
atlaucēt Atķemmēt atpakaļ, saglaust atpakaļ.
atlaucīt Atķemmēt atpakaļ, saglaust atpakaļ.
refakcija Atlaide no preces cenas vai svara sakarā ar preces zudumu vai bojāšanos.
honorārs atlīdzība par intelektuālo pakalpojumu; autorsamaksa par literāru, mākslas, zinātnisku darbu.
apmaksa Atlīdzība, samaksa (piemēram, par darbu, pakalpojumu).
revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
atkumis Atliecies atpakaļ.
retroversija Atliekšanās atpakaļ.
atsliet Atliekt atpakaļ (galvu); atgāzt.
atlocīt Atliekt atpakaļ (piemēram, drānas malu).
knaipīties Atliekt ausis atpakaļ (zirgam, kurš vālas kost).
atgumt Atliekt, atlocīt; atgrimt atpakaļ (nabadzībā).
atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu); atmest (galvu).
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
refūzija Atliešana; atpakaļplūsma, piem., asins ievadīšana atpakaļ asinsritē.
atmaukties Atlocīties atpakaļ.
izarēķināties Atmaksāt, atdot atpakaļ parādu.
atkrāpt Atmānīt, pierunājot nākt atpakaļ.
atsviest Atmest (atpakaļ, uz mugurpusi).
diskiekārta Atmiņas iekārta, kas sastāv no diskpakas (disketes, optiskā diska) un diskdziņa.
hronotops Atmiņas par pagātni, kas nosaka tagadni un nākotni; mākslinieciski apgūtā laika un telpas attiecību sasaiste literatūrā.
atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums.
atrociski Atmuguriski, atpakaļ (mest).
atšaubeniski Atmuguriski, atpakaļ; atšaubu.
atšaubinu Atmuguriski, atpakaļ; atšaubu.
atšaubiski Atmuguriski, atpakaļ; atšaubu.
atšobeni Atmuguriski, atpakaļ; atšaubu.
atšobeniski Atmuguriski, atpakaļ; atšaubu.
apsviedeniski Atmuguriski, atpakaļ.
atšauban Atmuguriski, atpakaļ.
atšaubaniski Atmuguriski, atpakaļ.
atšaubu Atmuguriski, atpakaļ.
atšaumiski Atmuguriski, atpakaļ.
atžaubiski Atmuguriski, atpakaļ.
atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
hromofors Atomu grupa, kas nosaka organiskā savienojuma krāsu.
kristālisku vielu struktūra atomu, jonu vai molekulu likumsakarīgs izvietojums telpā.
atslejus Atpakaļ atgāzts, atstumts.
atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžaties (par cilvēku).
atkumu Atpakaļ atliekts.
restituēt Atpakaļ atlikt, atjaunot, atdot kādam zaudēto amatu, godu vai tiesības.
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
dzemdes antefiksācija atpakaļ izliektas dzemdes piešūšana pie vēdera priekšējās sienas.
revolvēt Atpakaļ velt.
atbulu Atpakaļ, atmuguriski.
atkalnis Atpakaļ, atmuguriski.
atkalnu Atpakaļ, atmuguriski.
atkaļņu Atpakaļ, atmuguriski.
apugļams Atpakaļ, atpugļams.
atkārteniski Atpakaļ; atkārten.
atkārtin Atpakaļ; atkārten.
apakaļiski Atpakaļ; atmuguriski; atpakaļiski.
atpakaļiski Atpakaļ; atmuguriski.
apagaļā Atpakaļ; atpagaļā.
apagaļam Atpakaļ; atpagaļam.
apageļ Atpakaļ; atpageļ.
apagaļš Atpakaļ.
apakaļ Atpakaļ.
apakaļam Atpakaļ.
apakaļāms Atpakaļ.
apakaļs Atpakaļ.
apakaļu Atpakaļ.
apakļam Atpakaļ.
apakuļ Atpakaļ.
apegaļam Atpakaļ.
apikaļ Atpakaļ.
apiļ Atpakaļ.
apkalu Atpakaļ.
appakaļ Atpakaļ.
apukaļ Atpakaļ.
apukaļus Atpakaļ.
apukļam Atpakaļ.
apukuļ Atpakaļ.
atgal Atpakaļ.
atkarpeņus Atpakaļ.
atkārten Atpakaļ.
atkārtiņ Atpakaļ.
atpagaļ Atpakaļ.
atpagaļā Atpakaļ.
atpagaļam Atpakaļ.
atpageļ Atpakaļ.
atpakaļa Atpakaļ.
atpakaļām Atpakaļ.
atpakaļāms Atpakaļ.
atpakaļi Atpakaļ.
atpakaļis Atpakaļ.
atpakaļs Atpakaļ.
atpakaļu Atpakaļ.
atpakaļus Atpakaļ.
atpegaļam Atpakaļ.
atpugļams Atpakaļ.
atpukaļ Atpakaļ.
retroaktīvs Atpakaļejošs, ačgārns; tāds, kas ietekmē iepriekšējo; tāds, kura darbība vērsta atpakaļ.
retrogrādisks Atpakaļejošs; tāds, kas deģenerējas, izvirst.
rehalācija Atpakaļieelpošana, kad slēgtā narkozē narkotizējamais no jauna ieelpo izelpoto gaisu.
atšebus Atpakaļiski; rokas caur kājām izbāžot.
retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas.
regurgitācija Atpakaļplūsma, doba orgāna satura pārvietošanās fizioloģiskajam pretējā virzienā, saraujoties orgāna muskuļiem.
vindikācija Atpakaļprasīšana; arī atriebība.
atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
ārējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa ārpusē vadītāja pārredzamības zonā.
iekšējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa salonā, autovadītāja priekšā.
BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
notifikācija BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
reversais lokālā tīkla kanāls atpakaļvērstais kanāls.
atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu.
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam.
Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi.
Atreka Atraka - upe Irānā un Turkmenistānā ("Atrak").
ātrspiede Ātras darbības iespiedmašīna ar veltni virs plakanas pamatnes.
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1).
platjosla Ātrgaitas datu pārraide, kas raksturīga platas frekvenču joslas sakaru kanāliem.
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
izkasīt Ātri aiziet (uz kādu vietu) un atgriezties atpakaļ.
lecīgs Ātri sakaitināms, arī ķildīgs.
bļebināt Ātri un nesakarīgi runāt.
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
atbliezt Ātri, lempīgi atgriezties, atnākt atpakaļ.
atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem).
Silguldas purvs atrodas Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība - 851 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m, iegūst pakaišu frēzkūdru; Siguldas purvs.
Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu.
Soltona ieplaka atrodas ASV un Meksikā, desmitā zemākā sauszemes ieplaka, lielākais dziļums - 72 m zjl.
Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers.
Ugandas-Unjamvezi plato atrodas Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā, gk. Tanzānijā, Ugandā, augstums 500-1500 m, plašas ieplakas (Viktorijas ezers) mijas ar lēzenām paugurainēm un atliku augstienēm.
Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
Viļakas valnis atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma ziemeļaustrumu malā, Balvu un Viļakas novadā, garums — \~25 km, platums — 0,6-1,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142,3 m vjl., relatīvais augstums — 32,3 m.
Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Viļakas ziemeļaustrumu daļā, 87,4 m vjl., platība — 137,6 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 5,0 m, sala (1,8 ha), eitrofs, aizaugums — neliels.
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas.
Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m.
Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži.
Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga.
Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem.
Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m.
Gvajānas zemiene atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā, starp Gvajānas plakankalni un Atlantijas okeānu (Gajānā, Surinamā un Gviānā), garums — 1250 km, platums — līdz 200 km.
Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm).
Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
Kinki zemiene atrodas Honsju salas dienvidos Japānā, aizņem ar Osakas līci un Bivas ezeru kopējo tektonisko ieplaku, garums - \~50 km, viens no visblīvāk apdzīvotajiem rajoniem Japānā.
Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m).
Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park"), pie Artura pārkāpes (925 m vjl.), star Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
Sedas tīrelis atrodas Jērcēnu pagastā, platība — 7582 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 5 m, kopš 1954. g. iegūst pakaišu frēzkūdru, ko izmanto arī kā kurināmo.
Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora.
Angaras skrausts atrodas Krievijā, Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām.
Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Eštrelas kalni atrodas Mesetas plakankalnes rietumu malā ("Serra de Estrella"), Centrālajā Kordiljerā, Portugāles vidienē, garums - 80 km, augstums - līdz 1993 m.
Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m.
Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.).
Ankeršmitu senkapi atrodas Ogres novada Tīnūžu pagastā starp Ankeršmitu un Druku mājām \~100 x 50 m lielā pakalnā.
Mazā Kautraka grava atrodas otrpus tā sauktajam Kautraka kalnam, gravā vairāki sezonālie ūdenskritumi, skaistāko no tiem veido 6 un 8 m augstas kāples.
Ibērijas kalni atrodas Pireneju pussalā (sp. val. "Cordillera Iberica"), uz ziemeļaustrumiem no Mesetas plakankalnes, Spānijā, garums — 400 km, platums — līdz 250 km, augstākā virsotne — 2313 m.
Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m).
Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem.
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām.
Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m).
Leimanišķu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, mežā pie Kirzaka ezeriņa, izveidots 12 m augstā reljefa pacēlumā, ko no 3 pusēm apņem purvs, plakums - ovāls \~30 x 15 m, datējums nav zināms.
Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu.
Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m.
Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms.
Abakanas stepe atrodas starp Abakanas grēdas atzariem un Abakanas upi, 200-500 m vjl., daudz mazu ezeru.
Gersopas ūdenskritums atrodas Šaravati upē, Rietumgatu dienvidos, Karnatakas štatā, Indijā, ietver 4 kaskādes ar kopējo augstumu 255 m, 2 HES.
Laumu dabas parks atrodas Talsu novada Īves pagastā, platība 70 ha, apmeklētājiem atklāts 2001. g., parkā tiek veikti pētījumi mežsaimniecībā, vidrūpē, meliorācijā, dabsaimniecībā, izveidotas 6 tematiskas takas.
Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins.
Denakilas ieplaka atrodas Ziemeļāfrikā, Etiopijā un Eritrejā, sestā pasaulē dziļākā ieplaka - 125 m zjl.
iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
iepakaļus Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
līnijas ātrums ātrums, ar kādu var pārraidīt informāciju pa sakaru līniju.
demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti.
singletes atsevišķas vienvienīgas spektrāllīnijas, ko nosaka elektronu kvantu pārejas starp kvantu sistēmas nesašķeltajiem līmeņiem.
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim.
keratoakantoma Atsevišķi epidermas mezgliņi, parasti uz sejas; raksturīga akantoze un keratīna pastiprināta veidošanās; vērojama vecumā un strādniekiem darvas rūpniecībā.
galdkalni Atsevišķi kalni ar plakanām virsotnēm, stāvām vai kāpļainām nogāzēm, kas paceļas galdzemē (plakanslāņu zemē) vai plato malā.
eritēma atsevišķu ādas iecirkņu sasarkšana sakarā ar pastiprinātu asins pieplūdumu.
dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis.
attempt Atsist atpakaļ, sist pretī.
atveķēt Atsist atpakaļ.
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
atskaite Atskaites sistēma - koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus.
konvektīvo koordinātu sistēma atskaites sistēma, ko lieto šķidruma un gāzes mehānikā, kurā paātrinājumu un ātrumu izsaka kā koordinātu un laika funkcijas; piemēram, paātrinājumam ir divas komponentes: konvektīvais paātrinājums un lokālais paātrinājums.
atsavērties Atskatīties atpakaļ.
atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku.
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp; atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.).
bunguls Atsvars, kas ar auklu piesiets pie aušanas nītīm, lai tās atvilktu atpakaļ.
rejekcija Atsviešana atpakaļ, piem., zarnu satura atsviešana kuņģī.
skaņas celiņa novirze atšķirība filmas attēla un tam atbilstošā skaņas celiņa posma novietojumā uz filmas lentes (skaņas celiņš ir priekšā attēlam), ko nosaka projektoru konstrukcija.
etniskā diferenciācija atšķirības, kuras demogrāfisko procesu norisē nosaka etniskā piederība.
attālās piekļuves koncentrators attālās piekļuves serveris, kas uztur (atbalsta) vienu vai vairākas līnijas, ļaujot vienam portam pa telefona līniju saņemt vairākus analogos vai integrēto pakalpojumu cipartīkla izsaukums.
internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā.
lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai.
cūkas garums attālums no pakauša paugura līdz astes saknei.
lidojuma absolūtais augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz vidējam jūras līmenim; nosaka ar barometrisko augstuma mērītāju, zinot atmosfēras spiedienu virs jūras līmeņa.
atteikt abonēšanu atteikties no pakalpojuma.
kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmotelevīzija.
kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmovīzija.
bitu kļūdu intensitāte attiecība starp pārraidīto un kļūdaini uztverto bitu skaitu nosūtītajā ziņojumā; šo skaitli parasti izsaka kā desmitnieka pakāpi un lieto datu pārraides kvalitātes noteikšanai.
mijattiecības Attiecības (savstarpējais sakars, saistība), kurās nepārtraukti notiek secīgas savstarpējas izmaiņas (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
darīšana Attiecības, sakari (ar ko).
atlanto-okcipitāls Attiecīgs uz atlantu un pakauša kaulu.
iniofaciāls Attiecīgs uz pakauša pauguru un ģīmi.
inioglabellārs Attiecīgs uz pakauša pauguru un mediālo līniju.
kultūrattieksme Attieksme pret pasauli, ko nosaka piederība pie tās vai citas kultūras; vispārīgākie veidi - piemērošanās pasaulei (konfuciāniskā un daoiskā tradīcija), bēgšana no pasaules (hinduistu un budistu tradīcija) un centieni pasauli pārveidot (jūdiski kristietiskā tradīcija).
progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli; likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem.
vēsture attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
platibāzija Attīstības traucējums, kad uz pakauša kaula pamatu spiež ass skriemeļa zobs; novēro neiroloģiskus simptomus.
atkārpināt Atturēt, spiest atpakaļ.
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajam.
fizikālā lieluma atvasināta vienība atvasināta fizikālā lieluma vienība, ko nosaka sakarība starp šo lielumu un citiem dotās sistēmas lielumiem.
attieksmes adjektīvs atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu.
sociālā pedagoģija atvērta un dinamiska pedagoģijas zinātnes apakšnozare, kas pēta un analizē izglītības un sabiedrības savstarpējās sakarības.
atbultēties Atvērties, atbīdīties atpakaļ (par aizbīdni).
pakalpojumu sniedzējs atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa elementu kopums, kas nodrošina slāņa pakalpojumus.
apakšslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - konceptuāli pilnīga pakalpojumu, funkciju un protokolu grupa, kas ir kāda slāņa daļa un var ietilpt visu atvērto sistēmu sastāvā.
lietojumslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa augšējais (septītais) slānis, kas, izmantojot pasniegšanas slāņa servisu, savukārt sniedz pakalpojumus lietotāju programmām, nodrošinot lietojumprocesu mijiedarbību.
uzvedības testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa protokolu realizāciju konformances testēšanas veids, ar kura palīdzību nosaka testējamā objekta īpašību atbilstību dinamiskās konformances prasībām.
neapstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde neprasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu.
apstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde prasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu; piemēram, savienojuma pieprasījuma izpilde ir saistīta ar attālā partnera piekrišanu šo savienojumu nodibināt.
datņu pārsūtīšana, piekļuve datnēm un to pārvaldība atvērto sistēmu sadarbības standarts, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar datņu pārsūtīšanu starp klientu un serveri. Šis standarts nodrošina piekļuvi datnēm un datņu pārvaldību dalītās sistēmās.
atpekelēt Atvest ar mantām, iedzīvi (šurp, atpakaļ).
retrakcija Atvilkšana atpakaļ.
atstuidīt Atvilkt nost, atpakaļ.
liriska atkāpe atvirze vai iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi.
atkāpšanās atvirzīšanās atpakaļ.
atriezt Atvirzīt (galvu) atpakaļ.
atvākt Atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu).
atzvelt Atvirzīt, atgāzt atpakaļ (parasti galvu).
atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni; atkāpties.
atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes; likums, likumība.
noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu).
elektrokaustika Audu piededzināšana vai atdalīšana ar metāla cilpu vai adatu, ko sakarsē ar elektrisko strāvu.
kopka Auduma jaka.
žakards audums ar sarežģītu rakstu, ko veido žakardmašīna.
žakardaudums Audums ar sarežģītu rakstu; žakards.
daldarainis Audums, arī lakats ar lielām rūtīm.
salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse).
hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū.
feohromocitoma Audzējs, kas sakas no virsnieru serdes hromafīnajām šūnām; producē adrenalīnu un izraisa pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās lēkmes un galvassāpes.
audzītis Audzēkņu vakars.
vidējais koks audzes vērtējuma rādītājs, ko izsaka ar novērtētās audzes aprēķinātajām vai uzmērītajām vidējām dimensijām - augstumu, caurmēru un tilpumu.
specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām.
lapas šķēlums auga lapas plātnes seklāks vai dziļāks iegriezums, kas nosaka vai lapa ir daivaina, šķelta vai dalīta.
sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles.
sauszieži Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles.
imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; sauszieži, salmenes.
iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
podencefālis Auglis, kam ir daļēja akrānija pakauša apvidū un galvaskausa satura izspiedums paura apvidū.
derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids.
tlipsencefālis Auglis, kuram trūkst pakauša kaula un augšējo kakla skriemeļu.
agrofons Augsnes stāvoklis, kas nosaka tādu vai citādu ražu.
aktīvais slānis augsnes vai ūdens slānis, kura siltuma stāvokli nosaka Saules radiācijas procesi un siltuma apmaiņa un atmosfēru.
augšņu ģeogrāfija augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes segas ģeogrāfiskā sadalījuma likumsakarības.
Kraukļu purvs augstais purvs Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, platība — 924 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,5 m, centrālajā daļā daudz sīku akaču.
Ozolu tīrelis augstais purvs Kuldīgas novada Rendas pagastā, \~9 km uz ziemeļaustrumiem no Kuldīgas, platība — 681 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,5 m, iegūst pakaišu kūdru.
Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs.
Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers).
Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra.
Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs.
Dižpurvs Augstais purvs Ventspils novadā, Piejūras zemienē, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,4 m, daudz akaču un sīku ezeriņu, kur uzturas daudz gājputnu.
Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte.
universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
Kibo Augstākā virsotne Āfrikā, Kilimandžāro masīvā, Tanzānijā, Austrumāfrikas plakankalnē, augstums - 5895 m.
Bandeira Augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē ("Pico da Bandeira") un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci.
Snēhetas kalns augstākā virsotne Dovrefjella plakankalnē Norvēģijā, augstums - 2286 m.
Puksubeksans Augstākā virsotne Kemas plakankalnē, Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļā, augstums - 2522 m.
Tahans Augstākā virsotne Malakas pussalā Malaizijā, augstums - 2190 m, gk. kaļķakmeņi, granīti, nogāzes - biezi mūžzaļie tropu meži.
Taftāns Augstākā virsotne Sarhada plakankalnē ("Kūh-e Taftān"), Irānā, Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, augstums - 4042 m.
Dupgara kalns augstākā virsotne Satpūras kalnos, Indijā, Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā, augstums - 1393 m.
Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars.
luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu.
gaons Augstāko jūdu akadēmiju vadītāju tituls Babilonijas pilsētās Surā un Pumbeditā; krāšņums, godība.
komutējams multimegabitu datu pārraides pakalpojums augstas veiktspējas komutējamu datu pārraides pakalpojums, ko telefonu sabiedrības piedāvā attālu lokālo tīklu savienošanai.
puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija.
terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju
Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m.
Lugas augstiene augstiene Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 204 m, morēnu pauguri, kēmi, osi, smilšu un mālu pildītas lēzenas ieplakas, daudz ezeru; Pleskavas augstiene.
Pieazovas augstiene augstiene Ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe.
vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana; tīģeļa iespiedmašīna.
somatropīns Augšanas hormons, kas nosaka organisma audu vispārējo augšanu, olbaltumviela, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīga.
kvarteris Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
kvarterklājs Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
kvaterdeķis Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
kvāterklājs Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
kvāters Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā.
basorīns Augu gļotas bez garšas, bez smakas; nešķīst aukstā ūdenī, šķīst sārmos; atrodamas tragakantas, ķiršu un plūmju sveķos.
fitoģeogrāfija Augu ģeogrāfija - zinātne par augu izplatību un ar to saistītajām likumsakarībām.
antociāni Augu pigmenti, kas nosaka to sarkano, zilo vai violeto krāsu.
fasciācija Augu stublāja vai atsevišķu zaru pārveidošanās, tiem kļūstot plakaniem, lentveidīgiem; dažreiz fasciācijas rezultātā zari saaug kopā; dažreiz vērojama ziedkopu, augļu un citu orgānu fasciācija.
kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
aizvara Aukla sasiešanai, sevišķi tabakas makam.
savelkamais Aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
savelkams Aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
auleka Aulaka.
Aries Auns, debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs.
ausēt Ausīt - ar koka karoti smeļot un lejot atpakaļ, dzesēt, lai nepārvārītu ēdienu.
kāpt Aust (par dienu); kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
ievalks Austiņa zābakam.
Mosona Austrālijas galvenā zinātniskā staciaja Antarktīdā ("Mawson"), Maka Robertsona Zemes Mosona krastā 6 m vjl., dibināta 1954. g. lai veiktu ģeofizikālus, meteoroloģiskus, glacioloģiskus un bioloģiskus novērojumus.
vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem.
epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā.
audinis Austs galvas lakats.
armīra Aušanā - pinums ar sīkiem austiem rakstiem; lieto, izgatavojot apģērbu drānas, lakatus, dvieļus, galdsegas u. c.
bibliobuss Autobuss, kas aprīkots kā ceļojošā bibliotēka perifērijā dzīvojošo iedzīvotāju apkalpošanai, iedzīvotājiem piedāvā arī interneta pakalpojumus.
aktīvā autofokusa sistēma autofokuss kompaktkamerās, kas attālumu līdz fotografējamam objektam nosaka ar ultraskaņas vai infrasarkano staru impulsiem.
pasīvā autofokusa sistēma autofokuss spoguļkamerās, kas attālumu līdz fotografējamam objektam nosaka pēc fotoaparātā iebūvēto gaismas sensoru uztvertā projicētā attēla kontrasta analīzes.
ATTS Automātiskie tālsatiksmes telefona sakari.
starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus.
autokabriolets Automobilis ar pakaļējā daļā nolaižamu jumtu; kabriolets.
pakaļējās piedziņas automobilis automobilis ar pakaļējiem dzenošajiem riteņiem.
sprieguma invertors autonomais invertors, kura izejas spriegums periodiski lēcienveidā pārmetas no pozitīvas vērtības uz tikpat lielu negatīvu vērtību un atpakaļ.
autorzīme Autora uzvārda vai cita sākuma vārda pirmo zilbju pieņemtais apzīmējums (burts un divzīmju vai trīszīmju skaitlis), ko nosaka pēc autortabulām un ieraksta grāmatas šifrā.
horeoakantocitoze Autosomāli recesīvs sindroms, kam raksturīga rauste, horeja un personības pārmaiņas, asinīs var konstatēt akantocītus.
autobāze autotransporta uzņēmums vai aģentūra (autosaimniecība), kas organizē un veic kravas un pasažieru pārvadājumus, iznomā automobiļus un sniedz citus transporta pakalpojumus.
motoviesnīca Autotūristu uzņemšanas un apkalpošanas viesnīca, kur autoviesnīcas pakalpojumi apvienoti ar viesnīcai raksturīgo komfortu un apkalpošanas līmeni.
vērsītis Aužamo stāvu detaļa ar ko aizbāž stellēm riestuvi, lai negriežas atpakaļ.
lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus.
avials Aviācijas alumīnijs - deformējamais alumīnija sakausējums ar magniju (0,45-0,9%), silīciju (0,5-1,2%), varu (0,2-0,6%) un mangānu (0,15-0,35%).
kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās).
fontanāliji Avotu dievam Fontam veltīti svētki senajā Romā, kurus svinēja 13. oktobrī, kad avotos meta ziedu vītnes un ar ziediem izrotāja akas.
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
interaktīvā azartspēle vai izloze azartspēle vai izloze, kurā spēlētājs var piedalīties, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus: internetu, tālruni, televīziju, radio vai jebkādus cita veida elektroniskos sakarus.
spēļu automāta spēle azartspēle, kurā dalībnieka laimēšanas iespējas un laimesta lielumu nosaka azartspēļu automāts.
veiksmes spēle pa tālruni azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem, piedalās spēlē, izmantojot tālruni, un dalības maksas likmi iemaksā pēc spēles organizētāja noteiktā papildpakalpojuma tarifa.
karadagi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Irānas ziemeļrietumos, Karadaga plakankalnē, pusnomadi.
mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku.
Eija Babiloniešu (akadiešu) gudrības un ūdens dievs, ekvivalents šumeru dievam Enki.
babil. Babiloniešu (akadiešu) valoda.
Adapa Babiloniešu (akadiešu) varoņmītā dieva Eijas (šumeru Enki) priesteris.
no galvas līdz kājām bagātīgi; pilnīgi (saka, raksturojot darbības intensitāti vai īpašības spilgtumu).
baitu iestarpināšana baitu secības papildināšana ar speciālu baitu, kas nodrošina neatkarīgu no izmantojamā koda ziņojuma pārraidi; iestarpinājuma vietas nosaka datu posma vadības protokols.
Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
baķis bakalaura darbs.
Kroņu-Bakanu ezers Bakans, ezers Dzelzavas pagastā.
paugas Bakas, vātis.
baķes Bakas.
bobuškas Bakas.
pakas Bakas.
pokas Bakas.
vātis Bakas.
kūts mikroflora baktērijas, kas raksturīgas tikai noteiktai kūtij, to populāciju sastāvs atkarīgs no ēkas sienām, mikroklimata, pakaišiem, mēsliem, barības un citiem apstākļiem.
variola baku pūtīte; bakas, akūta infekcijas slimība, ko ierosina baku vīruss; raksturīga ar tipisku drudzi un pūšļveida izsitumiem, kas sastruto un sadzīstot atstāj rētas.
ballastcisterna Balasttanka tvertne kuģa ūdensbalastam, visbiežāk kuģa dubultdibenā un priekšgalā, bet arī pakaļgalā un sānos.
jeté baletā - lēciens, kurā viena kāja izvirzīta uz priekšu, bet otra izstiepta atpakaļ.
ārējā ballistiska ballistiskas daļa, kurā noskaidro nevadāmu šāviņu kustības likumsakarības gaisā.
baļoha Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
baļošņiks Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
vokaliskopija Balss atpazīšana; tādu pazīmju izdalīšana, kuras nepārprotami nosaka runātāja balss traktu, identificējot vokaligrammas.
mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
josle Balta govs, kurai priekšdaļa un pakaļdaļa ir tumšākas.
benzilfumarāts Balta kristāliska viela bez smakas un garšas.
Weisshof Baltā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
atpakaļgaitas lukturītis baltas gaismas lukturītis, kas automātiski ieslēdzas, transportlīdzeklim braucot atpakaļgaitā.
baltaute Baltauts - balts lakats, balta drāna.
Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags.
Pulmonaria saccharata baltraibais lakacis.
baltauts Balts lakats, balta drāna.
zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas.
latviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par latviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar latviešu tautas dzīvi, kultūru, vēsturi.
lietuviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par lietuviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar lietuviešu tautas dzīvi, kultūru un vēsturi.
kakaravieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kakarava" iedzīvotāji.
Pakalnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukuma variants.
Pakaļnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukums latgaliski.
balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā.
kakažneica baļķis koka guļbūvē zem spārēm (kakažām).
oderēt Baļķus vedot, vadīt pakaļējās ragavas ar īpašu koku palīdzību.
Daka Bangladešas galvaspilsēta (bengāļu val. "Dhaka"), 6,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Bangladeša Bangladešas Tautas Republika (bengāļu val. "Bangladesh") – valsts Dienvidāzijā, pie Bengālijas līča, platība – 144000 kvadrātkilometru, 150,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta – Daka, administratīvais iedalījums – 6 apgabali.
telefonbanka Bankas funkcija, kas sagādā klientiem iespēju personīga apmeklējuma vietā izmantot bankas pakalpojumus pa telefonu - 24 stundas diennaktī var iegūt informāciju un izkārtot aizdevumus.
ceļojumčeks Bankas izdots čeks, kuru var apmainīt citas valsts bankā šīs valsts vietējā valūtā vai izmantot kā maksāšanas līdzekli par saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm.
baraks Baraka.
Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m).
NEL barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs (angļu "_net energy for lactation_), ko izsaka pēc produktīvā efekta – piena ieguves un reprodukcijas funkciju nodrošināšanas laktējošiem dzīvniekiem, galvenokārt govīm.
NEF Barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs, ko izsaka pēc produktīvā efekta - tauku nogulsnēšanās pieauguša dzīvnieka organismā.
ovomaltīns Barības preparāts, ko gatavo no olām, iesala ekstrakta, kakao un piena.
Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
piekaras Bārkstis, izrotājumi gar lakatu un villaiņu malām.
lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju.
atbāzt Bāzt atpakaļ.
Eirāzijas bebrs bebru suga ("Castor fiber"), kas izplatīta arī Latvijā, dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atbēgt Bēgt nost (sānis, atpakaļ).
kārējs Bende, kas izpilda nāvessodu pakarot.
amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam.
pakaļtecis Bērns, kas tek (mātei) pakaļ; pēcnācējs.
didels Bērnu valodā - pakaļa, dibens.
atbērt Bērt atpakaļ.
Biruni Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā.
Birunija Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā.
kubucis Bērza tāss trauks ar vāku, ogām vai tabakai.
augstuma zudums berzes radītie spiediena zudumi, ko izsaka ar atbilstošo šķidruma staba augstumu.
Teļakolni Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Teļakalni" nosaukuma variants.
dzidrs Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā).
jukjukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
juku jukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
bezānbura Bezānmasta (vairākmastu kuģa pakaļējais masts) galvenā bura, var būt trīsstūraina vai četrstūraina.
varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
strukturālais bezdarbs bezdarbs, kas rodas, ja bezdarbnieka dzīvesvieta nav savienojama ar iespējamo darbavietu vai arī viņa darba prasme neatbilst prasībām, kādas izvirza vakantajās darba vietās.
struktūras bezdarbs bezdarbs, kurš radies saistībā ar būtiskām izmaiņām ražošanas un pakalpojumu nozaru nodarbinātības struktūrā.
mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
muldoņa Bezjēdzīga, nesakarīga runāšana.
kvākšēt Bezjēdzīgi, nesakarīgi un bez satura runāt šo un to.
ķirzaka Bezkāju ķirzaka - glodene ("Anguis fragilis").
glauma Bezkāju ķirzaka, glodene.
akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām.
dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu.
caponlaka Bezkrāsaina vai krāsaina nitrocelulozes laka, kas nesatur plastifikatoru.
sērūdeņradis Bezkrāsaina, indīga gāze, kurai ir raksturīga puvušu olu smaka un kura, ūdeni šķīstot, veido vāju skābi.
slemerēt bezmērķīgi staigāt uz priekšu un atpakaļ.
protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu.
pirmmutnieki Bezmugurkaulnieki (piemēram, plakantārpi, gliemji), kam pieaugušā stāvokli ir funkcionāli pārveidota dīgļa mute.
plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi.
Šergi Beznoteces ieplaka Alžīrijā ("Chott ech Chergui"), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā.
Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja.
Džazmurians Beznoteces ieplaka Irānas kalnienes dienvidu daļā ("Jazmurian"), uz ziemeļrietumiem no Mekrānas kalniem, Irānā, garums - \~300 km, platums - līdz 140 km, augstums - \~360 m.
Džerids Beznoteces ieplaka Tunisijā ("Chott el Djerid") 16 m vjl., platība - \~5000 kvadrātkilometru, garums - 120 km, platums - 60 km, lietus sezonā (ziemā) izveidojas sāļezers, sausajā sezonā izžūst, veidojas solončaki.
Tuza ezers beznoteksāļezers Anatolijas plakankalnē 899 m vjl., Turcijas vidienē, platība - 1500-2500 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~2 m, vasarā izžūst, vidējais sāļums - 32,1 promiles, vārāmā sāls ieguve (iegūst 70% no Turcijā patērētā sāls daudzuma).
Gērdnera ezers beznoteksāļezers Austrālijas dienvidos (angļu val. "Lake Gairdner"), platība - 1,5-4,7 tūkstoši kvadrātkilometru (lietus sezonas beigās), garums - 160 km, platums - \~49 km, sausajā sezonā lēzena ieplaka, ko klāj staignas dūņas ar sāls garozu.
atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu.
Nacionālais publiskais telekomunikācijas tīkls bezpeļņas sakaru tīkls, kura galvenais uzdevums ir veicināt brīvtīklu un citu publisko datoru tīklu attīstību valstī, kurā šis tīkls izveidots.
komutējami vairākmegabitu datu pakalpojumi bezsavienojuma datu pārraides pakalpojumi ātrdarbīgos teritoriālajos un pilsēttīklos.
ieskaits Bezskaidras naudas norēķini par pārdotām (iepirktām) precēm, vērtspapīriem vai pakalpojumiem, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu; klīrings.
žiro Bezskaidras naudas norēķinu forma, kas tiek realizēta kā ar papīra nesēju (norēķinu čeku), tā arī ar elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību.
snuss beztabakas nikotīna maisiņi.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra.
WAP Bezvadu datu pārraides tehnoloģija mobilo sakaru nodrošināšanai (angļu "wireless application protocol").
personālie sakaru pakalpojumi bezvadu sakaru pakalpojumi, kuros izmanto 1,8-2 GHz diapazonu digitālas informācijas (teksta, balss ziņojumu, balss pasta u. c.) pārraidei un saņemšanai.
patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu).
atbīdīt Bīdīt nost (sānis, atpakaļ).
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
praķis Bieza auduma jaka, žakete, pusmētelis.
jamzis Bieza jaka; kamzolis.
jemzis Bieza jaka; kamzolis.
jomzis Bieza jaka; kamzolis.
vomzis Bieza jaka; kamzolis.
jubķis Bieza jaka.
jupķis Bieza jaka.
muncis Bieza pašaustas drēbes (sieviešu) jaka.
jupķins Bieza sieviešu jaka.
vatenis Bieza vatēta un stepēta (parasti darba) virsjaka.
fufaiķis bieza virsjaka.
muncis Bieza, pašaustas drēbes (sieviešu) jaka.
molases Biezas drupiežu slāņkopas, kas kalnu veidošanās procesu noslēgumstadijā aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces.
popēt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
tuntaļāt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
panckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
ponckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
sapanckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapempelēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
saponckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapopēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
noponckāt Biezi saģērbt, ietīstīt (vairākos lakatos, drānās u. tml.).
sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
noponckāties Biezi saģērbties, ietīstīties (vairākos lakatos, drānās u. tml.).
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne.
zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola.
jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
cēberis Biezs mīkstas vilnas lakats.
cēbers Biezs mīkstas vilnas lakats.
cēperis Biezs mīkstas vilnas lakats.
cēpers Biezs mīkstas vilnas lakats.
krepele Biezs, sakaltis netīrums.
tenezmi Bieža, stipra un mokoša dzīšanās sakarā ar kairinājumiem tūplī, taisnajā zarnā, loka zarnā, dzemdē un makstī, urīnpūslī un urīnkanālā, vēdera plēvē.
šanas vārdi bieži sastopama juridisko tekstu iezīme – priekšroka tiek dota t. s. šanas vārdiem, t. i., tiek veidotas konstrukcijas, kuru centrā ir lietvārds ar izskaņu -šana, kas izsaka darbību, procesu.
atbikstīt Bikstot (ar krāsns kruķi) atbīdīt atpakaļ, aizstumt, aizbīdīt.
retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
BSC binārie sinhronie sakari (Binary Synchronous Communication)
protokols BSC binārie sinhronie sakari.
binārā sinhronā komunikācija binārie sinhronie sakari.
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
ekoloģiskais klimakss biocenožu likumsakarīgas nomaiņas rezultātā iestājusies relatīva stabilizācijas stadija.
gerontoloģija bioloģijas un medicīnas nozare, kas pētī dzīvo būtņu, arī cilvēka novecošanas likumsakarības.
ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai.
norēķinu palāta biržas iekšējā organizācija vai tās meitas uzņēmums, ko veido daļa no biržas biedriem; tā reģistrē visus darījumus preču vai fondu biržā, sakarā ar tiem regulāri veic pārrēķinus (savstarpēji ieskaita pirkumus un pārvedumus) un nosaka katra biržas biedra finansu stāvokli.
viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
piekļuves vadības lauks bitu secība, kas vai nu nosaka to, ka kadrs ir marķieris, vai apzīmē staciju, kura var izmantot marķieri, vai norāda, kad kadrs ir jāizņem, vai arī atļauj stacijām pieprasīt nākošo marķieri.
B2B Bizness - biznesam (e-komercijas kategorija, kur uzņēmumi savstarpēji pērk un pārdod preces un pakalpojumus).
B2C Bizness - patērētājam (e-komercijas kategorija, kur uzņēmumi pārdod preces un pakalpojumus patērētājiem).
plāsts Blaka - kļūda audumā.
skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
atpakaļpirkums Blakus līgums pie pirkuma līguma, kad pircējs vai pārdevējs paturēja sev tiesības pārdot vai pirkt atpakaļ pārdoto lietu.
zodiakālā gaisma blāvs ķīļveida spīdums uz nakts debess fona zodiaka joslā.
atbala Blāzma, atsarkums (pie debess); bāla, sarkanīga rīta vai vakara gaisma.
vakarblāzma Blāzma, kas rodas, saulei rietot; vakara blāzma.
Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka.
optiskais blīvums blīvums, kas raksturo materiāla gaismas absorbciju, gaismai izejot caur vielu; nosaka stikliem, šķīdumiem u. c.
grotšotes taļļa bloku un trošu sistēma, kurā ietilpst grotšote un bloki, kas piestiprināti pie grotbomja pakaļējā gala un grotšotes sliedes slīdņa.
smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
Boforta Boforta lielieplaka - Kanādas lielieplakas nosaukums līdz 1967. g.
atspiedumi Bojājumi zirga naga zoles kaktos, kas rodas no uzmīšanas uz kāda akmentiņa un tā ieķeršanās starp pakavu un nagu.
Bokani Bokanu ezers - Bakans, ezers Dzelzavas pagastā.
Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.).
Itubori Bororu (Brazīlijas rietumi, Bolīvija) mitoloģijā - ir sievietes un jaguāra dēls, kas saistīts ar mirušo kultu, un apmetās uz dzīvi austrumos, bet viņa dvīņubrālis Bakaroro -rietumos, tika uzskatīts, ka mirušo dvēseles dodas pie viena no viņiem.
augu morfoloģija botānikas nozare par augu ārējās uzbūves likumsakarībām un formu veidošanās procesiem.
ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības.
britelēni Brakalaiņi.
bukulēni Brakalaiņi.
braki Brakas.
galvenā branga branga kuģa vai jahtas visplatākajā vietā, kas parasti ir no vidus (mideļa) uz pakaļgala (heķa) pusi.
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
Brazilja Brazīlijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Brasilia"), atrodas Brazīlijas plakankalnē, 1172 m virs jūras līmeņa, uzbūvēta 1957.-1960. g. valsts ģeogrāfiskajā centrā, 2,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu.
atklāšana Brīdis, kad novērotājs (radiolokatora operators u. c.) ierauga kādu objektu (tā attēlu indikatora ekrānā), nosaka tā stāvokli apvidū, gaisa (kosmiskajā) telpā, zem vai virs ūdens, kā arī tā darbības raksturu.
atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
burlacīgs Briesmīgs, neglīts; tāds, kas raksturīgs burlakam.
feerija Brīnumains, pasakains skats.
atbrist Brist nost (sānis, atpakaļ).
atļūt Brīvi atkarāties atpakaļ vai uz sāniem.
radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
algotņi Brīvprātīgi profesionāli karavīri, kuri par dienestu saņem noteiktu atlīdzību; Latvijā 9.-13. gs. šādus karavīrus dēvēja par karakalpiem.
sdaka Brīvprātīgs labdarības maksājums Pakistānā, viens no labdarības veidiem, ko nosaka islāms.
brīvtermiņa Brīvtermiņa biļete, arī atvērtā biļete - divvirzienu biļetes veids, ko piedāvā lidsabiedribas, tajā nav norādīts atpakaļlidojuma datums un laiks.
kutlērijas Brūnaļģu izogenerātu klases rinda, laponis plakans, daivains, līdz 15 cm augsts, siltajās jūrās.
pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
Tripitaka Budisma kanonisko tekstu sakopojums; radies ne vēlāk par 3. gs. p. m. ē.; Tipitaka.
lokapalas budisma mitoloģijā - dharmapālu apakšgrupa, ar ko izprot vispirms četrus debespušu sargus, cits to nosaukums ir "četri lielie valdnieki": Dhritarāštra - austrumos, Virūdhaka - dienvidos, Virūpākša - rietumos un Vaišravana - ziemeļos.
Budžaka Budžakas stepe.
Dienvidmoldāvijas līdzenums Budžakas stepe.
pamatbudžets Budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi un valsts budžeta aizdevumu atmaksas.
speciālais budžets budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem vai arī aizņēmuma no valsts pamatbudžeta.
struktūrdeficīts Budžeta deficīta vai pozitīvs saldo, kas aprēķināts ekonomikai, kurā ir dabisks bezdarba līmenis un dabisks IKP līmenis, bet nodokļu likmes un transferta maksājumu apmērus nosaka spēkā esošie likumi.
mainītais budžets budžets, kas mainīts atkarībā no apjoma pārsnieguma pār noteiktu (plānotu) lielumu; parasti pamatojas uz (peļņas sliekšņa (kritiskā punkta)) analīzes sakarībām.
latkabata Buras pakaļējā malā vai pāri visai uzšūts nodalījums (kabata), kurā ievieto latas.
ahterlīķis Buras pakaļējā mala.
šotstūris Buras pakaļējais, pakaļējais stūris, kurā iestiprina šoti.
killēšana Buras pakaļējās malas drebēšana, ja bura nostādīta tā, ka tās virziens gandrīz sakrīt ar vēja virzienu.
plivināšanās Buras pakaļējās malas drebēšana, ja stūrē pārāk augstu pie vēja.
trimlīne Buras pakaļējās malas vīlē ievērta līne, kuru pievelkot vai palaižot vaļīgāk piešķir burai vajadzīgo profilu.
autentifikants Burts, cipars vai burtu un/vai ciparu savienojums, kas apliecina pārraides/nosūtīšanas, ziņojuma vai datu autentiskumu un apliecina sakaru tīkla, stacijas vai lietotāja identitāti.
fordevinds Burukuģa kursa izmaiņa, kad, mainot halzi, kuģa pakaļgals šķērso vēja virzienu.
kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis.
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
nokaitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli).
sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
atsist Būt par cēloni, ka strauji atkāpjas, atlec atpakaļ.
korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
mezgloties Būt savstarpējā sakarībā, mijiedarbībā.
spruka Būt sprukā - saka, ja kāds atrodas sliktos apstākļos, nepatīkamā situācijā.
korelēties Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stigri noteikts funkcionāls sakars.
korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
morāli nolietoties būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
morāli novecot (arī nolietoties) būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
smirdēt Būt tādam, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
konstitutīvs būtisks elements, elementi tiesību sistēmā valstī - tas, kas nosaka, iedibina tiesību sistēmā, valsts dzīvē būtiskus principus, tiesību institūtus un valsts institūcijas.
preterozijas hidrotehniskās būves būves, ko ierīko, lai novērstu vai ierobežotu augsnes ūdenseroziju (ūdenskrātuves, regulēšanas aizsprosti, dambji, kritņi, straujakas).
būvlīnija Būvlaide - līnija, kas nosaka, cik tuvu priekšējai zemesgabala robežai drīkst būt ēkas.
bi-zet BZ - psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izplata kā aerosolu vai dūmus.
nikotirīns C~10~H~10~N~2~, tabakas alkaloīds.
aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai.
melilots C~9~H~10~O, p-metīl-acetofenons; lieto ziepju un tabakas smaršināšanai, kā arī parfimērijā.
reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
meža cauna caunu suga ("Martes martes"), dzīvnieks ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos).
ātruma koeficients caurplūdes koeficienta sastāvdaļa - skaitlis, kas izsaka berzes radītu faktiskās izplūdes ātruma samazinājumu salīdzinājumā ar teorētiski aprēķināto izplūdes ātrumu.
prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā.
atloks Caurules, vārpstas vai ieliktņa daļa plakana diska veidā ar caurumiem skrūvēm vai tapām.
svelpsts Caurums, kur var vilkt gaiss, dūmi utt.; dibens, pakaļa.
svelstiķis Caurums, pa kuru gaiss, dūmi u. tml. var izplūst; pakaļa.
svulstiķis Caurums, pa kuru gaiss, dūmi u. tml. var izplūst; pakaļa.
Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums.
pampars Celme, vecs, sakaltis koka gabals.
platinels Cēlmetālu sakausējums augstjutīgu termopāru elektrodiem (pozitīvajam - 55% Pd, 31% Pt, 14% Au, negatīvajam - 65% Au, 35% Pd).
atkarība Cēloniska vai nosacījuma sakarība (ar citu parādību, faktoru u.tml.).
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams).
FIT Ceļojums, ko tūrists organizē pats sev, kontaktējoties ar tūrisma pakalpojumu piegādātājiem vai arī ar tūrisma un ceļojumu aģentūru starpniecību.
atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, pie kā u. tml.); ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atpakaļceļš.
noieta ceļš ceļš, kurš jāveic precei (pakalpojumam) no ražotāja vai pakalpojuma devēja līdz pircējam (patērētājam).
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu; gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atceļš.
ciparkanāls Ceļš, pa kuru sakaru tīklā tiek pārraidīti tikai ciparsignāli.
tirgus cena, ko nosaka tirgus.
transfertcena Cena, kuru precēm un pakalpojumiem nosaka saistītie uzņēmumi un kas atšķiras no tirgus vērtības.
tirgus cena cena, par ko var pārdot preci vai pakalpojumu.
vairumatlaide Cenas atlaide, kuru nosaka pārdevējs, ja pircējs pērk preci lielākos daudzumos.
līgumcenas Cenas un tarifi, kurus līgumos pēc savstarpējas vienošanās nosaka pārdevēji un pircēji.
vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
vilkt laukā ar knīpstangām censties panākt, lai kāds ko saka.
Satiksmes ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku sauszemes transporta, jūrniecības, aviācijas, sakaru un informācijas nozarē.
Tonakasiutla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākā dieva Tonakatekutli sieva, kas piedalījās pasaules radīšanā.
Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem.
dispečeru sistēma centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
numerācijas nodrošināšanas pakalpojums centralizētās publiskā telefonu tīkla abonentu numuru un starp elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saglabāto numuru datu bāzes uzturēšana, tajā skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datu bāzē esošai informācijai, un tās apstrāde.
Bolīvijas kalniene Centrālo Andu austrumu daļa Bolīvijā, ko veido Punas plakankalne, Austrumkordiljeras, Kordiljera Reala, Centrālā Kordiljera u. c. Andu grēdas.
dadegt Cepoties sakalst tā, ka izveidojas par daudz cieta garoza.
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
industrija 4.0 ceturtās rūpnieciskās revolūcijas apzīmējums; vispārīgi lieto, runājot par visaptverošu ražošanas procesu un pakalpojumu sektora centrālo uzdevumu un procesu automatizāciju un digitalizāciju.
bluķa vakars Ceturtdienas vakars vispār jeb piektvakars.
piecvakara Ceturtdienas vakars.
priskas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
pasīvs Ciešamā kārta - darbības vārda kārta, kas izsaka uz objektu vērstu darbību, parasti tieši nenosaucot darbības subjektu.
bābiņa Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
bābīna Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
bābiņš Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
apkampt Cieši satvert; sakampt.
mutuālisms Ciešs, dzīvības uzturēšanai nepieciešams sakars starp divām sugām.
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
stellīts Ciets sakausējums uz volframa, hroma un kobalta bāzes, kas saglabā cietību augstā temperatūrā (līdz 750 ⁰C).
zeigerēt Cietu sakausējumu sadalīt sastāvdaļās, izmantojot to kušanas temperatūras starpību.
šņirs Cietumnieku klasifikācijā - "āžu" pakalpiņš.
caurums Cietvielas elektronu enerģijas līmeņos (valentajā zonā u. c.) ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance).
lādiņnesēju kustīgums cietvielās lādiņnesēju (elektronu un caurumu) virzītās kustības (dreifa) ātrums metros sekundē elektriskā laukā ar intensitāti viens volts uz metru; lādiņnesēju kustīgumu nosaka izkliede uz kristāliskā lauka defektiem un fononiem.
radiācijas defekti cietvielas struktūras kropļojumi, apstarojot to ar daļiņu kūli vai cietu elektromagnētisku starojumu; radiācijas defekti ir vakances un starpmezgla atomi un piemaisījumu atomi, kas rodas kodolreakcijā.
pepšis cigarete, tabakas iesaiņojums smēķēšanai.
plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
dibins Cilvēka (arī dzīvnieka) ķermeņa pakaļējā daļa; sēžamvieta.
veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
iegāļi Cilvēka pakausis; dzīvnieka galvas daļa starp ragiem un ausīm.
iegālis Cilvēka pakausis; dzīvnieka galvas daļa starp ragu un ausi.
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere.
augstākā nervu darbība cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu nervu darbība, kas nosaka organisma attiecības ar vidi.
izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā.
izsūtāms Cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
dīvānu eksperts cilvēks bez pieredzes tajā jomā, kas izsaka savu viedokli internetā, visbiežāk par kādu šovu, filmu vai notikumu.
karātavnieks Cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
vakara cilvēks Cilvēks, kas aktīvi darbojas vakarā.
apsveicējs Cilvēks, kas apsveic, kas izsaka vai nosūta apsveikumu.
apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
bļorstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
bļurstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
blorstiķis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
blurstiķis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
blaužgoņa Cilvēks, kas daudz un nesakarīgi runā.
kaukāns Cilvēks, kas daudz un nesakarīgi runā.
adjunkts Cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā.
rokas puisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2).
rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš.
spriedējs Cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko).
stratēģis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3).
taktiķis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka taktiku (3).
vakarskolnieks Cilvēks, kas mācās vakarskola.
memurs Cilvēks, kas neskaidri, nesakarīgi runā.
bolderis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
bulduris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
pakalpotājs cilvēks, kas pakalpo, sniedz pakalpojumus; arī [pakalpiņš]{s:788}
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
bokšis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
bokšķis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
bokšs Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
bošķis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
muldeklis Cilvēks, kas runā, stāsta ko nesakarīgu, bezjēdzīgu.
priekšāteicējs Cilvēks, kas saka (kādam) ko priekšā.
muldoņa Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
boksts Cilvēks, kas staigā apkārt, klaiņo, ir tūļīgs darbā, rīcībā, nesakarīgs runā.
izsūtāmais Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju; kurjers; cilvēks, ko izmanto savā labā, liekot tam veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
nakts staigulis cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
vērtētājs Cilvēks, kas vērtē, nosaka (kā) vērtību, kvalitāti.
šušars Cilvēks, kas visiem pakalpo.
ačka Cilvēks, kura rīcība šķiet traka, ekstravagants cilvēks.
garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību bieži nosaka garastāvoklis.
zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
garleņķis Cilvēks, kurš ar daudz vārdiem maz izsaka.
atbalsta persona cilvēks, kurš palīdz klientam saziņā, mobilitātē, personiskajā aprūpē un nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem; arī cilvēks, kurš palīdz atbalstāmajai personai plānot un pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
kakācis Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi).
kakacis Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi).
krūts Cinis, neliels pakalns.
kalocedrs Ciprešu dzimtas ģints ("Calocedrus"), mūžzaļi vienmājas skuju koki, skujas zvīņveidīgas, dzinumi plakani, 3 sugas; 2 sugas aug Ķīnas dienvidrietumos un Taivānā, 1 suga - Ziemeļamerikas rietumu daļā.
ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
cirsmas virziens cirsmas garuma virziens, ko nosaka valdošo vēju virziens (no ziemeļiem uz dienvidiem vai no ziemeļrietumiem uz dienvidrietumiem).
platimērija Ciskas kaula ķermeņa augšējās trešdaļas plakanība.
piekļuve Citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem.
tiesas izdevumi citi izdevumi, kas izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm cēlušies sakarā ar tiesvedību lietā.
ligatūra Citu metālu sakausējuma piedeva kādam metālam kausēšanas procesā.
dalītais programmkomponentu objektmodelis COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
melndirsis Cūka ar melnu pakaļējo daļu.
pogainis Cūka ar pogas veida piedevām pakaklē.
krūtacis Cūkas pakakles gabals, kurā ir dūruma vieta.
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
acanthaceae Cūknātru rindas akantaugu dzimta.
strobilante Cūknātru rindas akantaugu dzimtas ģints "Strobilanthes", ap 180 tropu sugām, dažas no tām audzē kā telpaugus.
čokert Čakarēt, durstīt.
čakatis Čakats.
gamanāt Čalot, parasti tā saka, ja noris saruna starp daudziem cilvēkiem.
machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu.
rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu.
zebīt Čiept, zagt, slepeni pakampt.
Šimbaja Čimboja - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpastānas Republikas centrālajā daļā.
gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību.
Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži.
cemere Čumurs, čemur; mati pakauša daļā.
pygopodidae Čūskķirzakas.
polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
Centrālā Āfrika dabas apgabals Āfrikā no Gvinejas līča līdz Austrumāfrikas plakankalnes rietumu nogāzei, starp 7 grādu ziemeļu platumu un 13 grādu dienvidu platumu.
Ljanosi Dabas apgabals Dienvidamerikā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, Venecuēlā un Kolumbijā, garums - >1200 km, platums - līdz 450 km.
Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena.
Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki.
Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa.
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu.
Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs.
Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas.
Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs.
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna.
Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka.
Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni.
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas.
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni.
Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem.
meža mācību takas dabas takas, kas iekārtotas, lai uzskatāmi parādītu mežā notiekošos procesus un iepazīstinātu ar meža apsaimniekošanas paņēmieniem.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē.
koksnes tekstūra dabiskais raksts koksnes griezumos, kas nosaka koksnes dekoratīvo vērtību.
grupālā izlase dabiskās izlases veids, kurā priekšrocības nosaka ne tik daudz īpatņu individuālās pazīmes un īpašības, kā īpatņu sadarbība grupās
saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
atdabūt Dabūt nost (sānis, atpakaļ).
klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki.
DCOM tehnoloģija dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
DCOM Dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
parts Daļa; loma teātrī; pretinieks (saka it sevišķi tiesā par advokātiem).
pusapžuvis Daļēji apžuvis; daļēji sakaltis.
atbirināt Daļēji atbērt atpakaļ.
pusplakans daļēji plakans, lēzens.
priekšapmaksa Daļēji veikta samaksa par precēm vai pakalpojumiem pirms šo preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas beigām.
Cervus dama dambriedis jeb plakanragu briedis.
follete Dāmu apģērba piederums 1760.-90. g., viegla auduma trijstūrains, nereti izrakstīts kakla lakats, kas apsedza dziļo kakla izgriezumu, vēlāk arī priekšā saturēts ar lentu vai puķu pušķi.
komplēts Dāmu apģērbs, kura svārki un jaka vai mētelis pagatavoti no tās pašas drānas.
šiņons Dāmu matu sakārtojums, uztinot tos pakausī maisiņa veida cekulā.
dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
caurlaidspēja Darba apjoms, ko var veikt dators, datu (informācijas) apstrādes un pārraides (sakaru) sistēmas laika vienībā.
pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā.
darba tirgus darbaspēka pakalpojumu pirkšana un pārdošana, kuru nosaka nodarbinātības un atalgojuma vai pieprasījuma un piedāvājuma līmenis.
sakabe Darbība --> sakabināt (2).
sasauksme Darbība --> sasaukties(2); saikne, sakarība (ar ko).
zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam.
saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
kārtas kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka attieksmes starp darbības subjektu, darbību un darbības objektu.
laika kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret runas momentu.
izteiksmes kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka modalitāti, kā arī teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu un darbības realitāti.
personas kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka teksta autora, teksta adresāta un darbības subjekta attieksmes.
subjunktīvs Darbības vārda izteiksme (vēsturiskajā valodniecībā), kas izsaka gribu vai cerības.
vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka te4ksta autora gribu - pamudinājumu, pavēli, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu - veikt kādu darbību; imperatīvs 1(2).
medijs darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts; vidējā kārta; mediālā kārta.
vienkāršā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
vienkāršā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar runas momentu.
vienkāršā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiks pēc runas momenta.
saliktā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti nākotnē.
saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti pagātnē.
saliktā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti tagadnē.
supīns Darbības vārda nelokāma forma, kas izsaka darbības nolūku, mērķi.
aorists darbības vārda pagātnes forma, kas izsaka pabeigtu darbību (piemēram, sanskritā, grieķu, senslāvu u. c. indoeiropiešu valodās).
vienkāršā laika forma darbības vārda sintētiska forma, kam laika nozīme parasti ietverta tagadnes, pagātnes vai nākotnes celmā un kas izsaka darbību tagadnē, pagātnē vai nākotnē.
liekamais darbības vārds darbības vārds, kas izsaka darbības cēloņa vai iemesla nozīmi.
savstarpējas darbības vārds darbības vārds, kas izsaka divu vai vairāku subjektu savstarpēju darbību; reciproks verbs.
palīdzība ģimenei darbības, kas atbalsta un veicina dažādu pakalpojumu sniegšanu ģimenes vajadzību apmierināšanai; finansiāla palīdzība ģimenēm, kas parasti tiek sniegta, pamatojoties uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu.
inspicēšana Darbības, kas tiek veiktas, lai novērtētu produkcijas projektēšanas stadiju, produkta, procesa un pakalpojuma atbilstību konkrētām prasībām, pamatojoties uz profesionāliem spriedumiem vai galvenajiem kritērijiem.
Baitoušans Darbīgs vulkāns (ķīn. "Baitoushn", korej. "Parktusan") Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m.
Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m).
Šišaldins Darbīgs vulkāns lielākajā no Aleutu salām, Unimakas salā, ASV, augstums - 2860 m.
Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km.
svārstbraucēji Darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas.
nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu.
kustības režīms darbmašīnas, transportlīdzekļa vai ierīces lietošanas noteikumos paredzēts kustības raksturs, ko nosaka tiem pieliktā rezultējošā spēka lielums un darbības virziens.
neapmaksātais darbs darbs, kurā ražo preces un sniedz pakalpojumus, par kuriem nav tieša atalgojuma vai cita veida maksājuma.
raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās).
bakara Dārgs kristāls, kas izgatavots Francijas pilsētā Bakarā.
fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ).
platformu ekonomika darījumu modelis, kura centrā ir tiešsaistes platforma kā preču un pakalpojumu aprites vieta.
kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
pļekstināt Darīt plakanu plikšķinot; arī plikšķināt.
agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu.
bāka Darvas muca Jāņu vakarā.
parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
Portulaca oleracea dārzeņu portulaka.
dārza portulaka dārzeņu portulaka.
sējas portulaka dārzeņu portulaka.
atrašanās vietas dati dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā un norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu (adrese, ģeogrāfiskās koordinātas).
tiešās piekļuves datne datne, kuras ierakstiem piekļuvi nosaka ar adreses vai atslēgvārda palīdzību.
datnes atribūts datnei pievienota iezīme, kas apraksta un nosaka tās statusu vai izmantošanas veidu, piemēram, piederību lasāmajām vai arhīva datnēm, kā arī to, vai tā ir sistēmas, direktorija vai apslēptā datne.
protokols FSP datņu pakalpojumu protokols (angļu "File Service Protocol")
datņu pakalpojumu protokols datņu pārsūtīšanas protokolam līdzīgs protokols, kas nosaka, kā jāpārkopē dažādos datoros izvietotas datnes.
platforma Datora aparatūras uzbūves pamatprincipi, kas nosaka izmantojamās sistēmas programmatūras veidu, vai arī sistēmas programmatūra, kas nosaka datora lietojumprogrammatūru.
dialogrežīms Datora darbības organizācijas un programmu izpildes veids dialoga formā, kad tiek nodrošināti viena vai vairāku lietotāju abpusēji sakari ar skaitļotāju, izmantojot tastatūru un displeju.
datora arhitektūra datora galveno ierīču un funkcionālo bloku apvienojums, kā arī starp tiem esošā vadības un informacionālo sakaru struktūra, kas nodrošina plānoto funkciju izpildi.
tiešsaiste Datora iekārtu vai interneta pieslēgums ar nepārtrauktas darbības sakaru līniju.
selektorkanāls Datora ievadizvades kanāls, kas nodrošina centrālā procesora sakarus ar ātrdarbīgām perifērijas ierīcēm.
izvade Datorā izveidotās informācijas izspīdināšana displeja ekrānā, izdrukāšana, ierakstīšana diskā (lentē) vai nosūtīšana citam datoram ar sakaru līdzekļu starpniecību.
universālais asinhronais raiduztvērējs datora komponents, kas apstrādā asinhronos sakarus, un tāds ir katram iekšējam modemam, kā arī katram datoram seriālo pieslēgvietu pārvaldībai.
ritslēgs datora tastatūras taustiņš, ar kuru nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbības režīmu.
pakalpe datorisks līdzeklis vai līdzekļu kopums, kas sniedz kādus pakalpojumus
Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs.
komunikācijas dators dators, ko izmanto sakaru sistēmās un kas orientēts informācijas maršrutēšanas funkciju izpildei.
datu plūsmas mašīna dators, kurā komandu izpildes secību nosaka datu plūsma, bet nevis komandu skaitītājs. Mašīnas struktūra sastāv no komandu atmiņas bloka, operāciju izpildes un lēmuma pieņemšanas bloka, kā arī komutācijas sistēmas. Komandu izpilda, ja dati padoti visās komandu atmiņu šūnu ieejās, bet izejas ir brīvas.
zīmuļievades dators dators, kura primārā ievadierīce ir speciāls zīmulis (irbulis), nevis tastatūra. Šīs klases datoriem ir plakans ekrāns un speciāla operētājsistēma, kas nodrošina lietotāja sadarbību ar datoru.
atteikšanās Datorsakaru sesijas pārtraukšanas procedūra.
videokonference Datortīkla pakalpojumu kopums, kas nodrošina attālu lietotāju interaktīvus sakarus reāllaikā, izmantojot video- un audioinformāciju.
konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības.
konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības.
tīkla pārvaldība datoru tīkla administratīvās vadības process, kas ļauj paaugstināt tā darbības efektivitāti un produktivitāti. Starptautiskās standartizācijas organizācija atvērto sistēmu sadarbības tīkliem nosaka piecas tīkla pārvaldības kategorijas: bojājumapstrādes pārvaldību, uzskaites pārvaldību, konfigurācijas pārvaldību, drošības pārvaldību, veiktspējas pārvaldību.
resursdators Datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šādas funkcijas; hostdators.
maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus.
atgriezeniskā cilpa datoru tīkla testēšanas paņēmiens, kad signāls no signāla avota tiek pārraidīts kādam starppunktam un pēc tam atgriezts atpakaļ signāla avotā, lai novērtētu pārraides kvalitāti.
teritoriālais tīkls datoru tīkls, kas savieno attālus lietotājus, kuri var atrasties citās pilsētās vai valstīs un kuri parasti izmanto vispārējās lietošanas vai speciālus sakaru līdzekļus.
sinhronais tīkls datoru tīkls, kurā visi sakaru kanāli tiek sinhronizēti, izmantojot kopīgus taktimpulsus.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupa, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
darbstacija Datu apstrādes sistēma, kas parasti apgādāta ar kāda noteikta tipa uzdevumu risināšanai nepieciešamajām iekārtām, programmatūru un sakaru līdzekļiem.
hierarhiskā datu bāze datu bāze, kuras informacionālo objektu hierarhiju nosaka tās vadības sistēma.
datizrace Datu bāzes datu analīze, kas paredzēta apslēptu sakarību meklēšanai kādā datu grupā.
priekšmetu rādītājs datu bāzu vadības programmās - datne ar norādēm, kas nosaka datu bāzes ierakstu fizisko atrašanās vietu; kārtojot datu bāzi vai meklējot tajā ierakstus, programma darbojas tieši ar šo norāžu datni.
protokola datu bloks datu bloks, ko saskaņā ar datoru tīkla protokolu izmanto sakariem starp vienranga entītijām, tas satur protokola vadības informāciju un, iespējams, arī lietotāja datus.
steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus.
kataloģizēta datu kopa datu kopa, kas reģistrēta sistēmas katalogā ar indeksu vai indeksu hierarhiju, kas nosaka tās atrašanās vietu datu vidē (magnētiskajā diskā, magnētiskajā lentē u. c.).
lauka tips datu lauka paveids, ko nosaka tajā ierakstāmo datu tips.
DSU datu pakalpojumu bloks (angļu "Data Service Unit").
bloks DSU datu pakalpojumu bloks (angļu "Data Service Unit").
meklēšana Datu pārlases procedūra, ar kuras palīdzību pēc noteiktām pazīmēm nosaka to atrašanās vietu.
platjoslas tīklošana datu pārraide datoru tīklos, izmantojot frekvenčdales multipleksēšanu; lietojot platjoslas tīklošanu, pa vienu sakaru līniju vienlaikus var pārraidīt vairākus signālus, piešķirot katram no tiem atsevišķu frekvenču joslu (kanālu).
piekļuves ātrums datu pārraides ātrums lietotāja piekļuves kanālā, kas nosaka maksimālo ātrumu, ar kādu gala lietotājs var iesūtīt datus kadru retranslēšanas tīklā.
ķēžu komutācija datu pārraides ceļa izveides metode, kas paredz veidot savienojumu no ķēdē saslēgtiem sakaru posmiem; līniju komutācija.
vairākpunktu līnija datu pārraides līnija, kas datoru tīklā savieno vairāk nekā divas stacijas (termināļus), kurām katrai ir sava adrese, vienlaicīgi var raidīt tikai viena stacija, bet pārraides kārtību nosaka tīkla vadības protokols.
maģistrālā līnija datu pārraides līnija, kas savieno divas sakaru sistēmas un parasti var realizēt simtiem vai pat tūkstošiem loģisko kanālu.
ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju.
izsaukums Datu pārraides sistēmās - sakaru seansa nodibināšana ar abonentu.
GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service").
tīkla redundance datu pārraides tīkla konstruktīva īpatnība, ko raksturo lielāks sakaru kanālu skaits, nekā tas minimāli nepieciešams, lai savienotu savā starpā visas tā stacijas.
papildservisa tīkls datu pārraides tīkls, kas nodrošina datu pārsūtīšanu un veic arī dažādus papildpakalpojumus, kā, piemēram, datu uzkrāšanu, protokolu konversiju, elektroniskā pasta apkalpošanu, kļūdu atklāšanu un labošanu.
sakaru tīkls datu pārraides tīkls, kas sastāv no savstarpēji komutējamiem sakaru mezgliem un datu stacijām.
pakešu komutācijas datu tīkls datu pārraides tīkls, kurā dati, lai tos pārsūtītu, tiek sadalīti neatkarīgos standartformāta blokos - paketēs. Formātus un procedūras nosaka šī tipa tīklos izmantotie protokoli.
datu pārraide datu pārsūtīšana no datu avota datu saņēmējiem ar sakaru līdzekļiem.
bitorientēts protokols datu posma slāņa protokols, kas nosaka kadra formātu ar fiksētu vadības simbolu izvietojumu.
rinda Datu struktūra objektu saraksta glabāšanai, kuri gaida datu apstrādes sistēmas pakalpojumus.
kadrs datu struktūra, ko izmanto lietotāja informācijas vai vadības datu pārraidei datoru tīklā un ko veido lauki, kurus nosaka izmantojamais datu pārraides protokols.
posmšifrēšana Datu šifrēšanas procedūras izmantošana atsevišķi katrā sakaru sistēmas posmā.
sociālo pētījumu metodes datu vākšanas, apstrādes un analīzes paņēmieni, galveno uzmanību pievēršot visu to daudzveidīgo sakaru un attiecību nodrošināšanai, kas funkcionē gan pētāmajā objektā, gan objekta attiecībās ar sociālo vidi.
demarkācijas līnija datumu maiņas līnija, kas iet pa 180° garuma meridiānu; koordinātas nosaka, vienojoties starp ieinteresētajām valstīm.
piežaut Daudz (nesakarīgi) runāt.
piemuldēt Daudz sarunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
čāvāt Daudz un nesakarīgi runāt.
larkšēt Daudz, nepārtraukti un nesakarīgi runāt.
sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
sociālā darba kvalitāte daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo sociālā darba atbilstību noteiktiem kritērijiem: a) atbilstība prakses standartiem; b) atbilstība sasniedzamajiem rezultātiem; c) atbilstība deklarētajiem politiskajiem mērķiem un to sasniegšanai; d) atbilstība pakalpojuma saņēmēju vajadzību apmierināšanai; e) atbilstība kvalitātes uzturēšanai organizācijas sistēmā.
naktsskaistule daudzgadīgs lakstaugs ("Mirabilis") ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; mirabile.
simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
cirkulārie radikosakari daudzu adresātu sakari, kad radiocentrs raida identisku radiogrammu vienlaikus vairākiem adresātiem (piemēram, kuģiem) un saņem no adresātiem apstiprinājumu.
sociālā darba resursi daudzveidīgi pakalpojumi un līdzekļi (materiālie, nemateriālie, individuālie, grupas, organizāciju un vides), ko sociālais darbinieks piesaista vai aktualizē, lai sekmētu indivīda, grupas un kopienas sociālo funkcionēšanu.
zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
Bieķengrāvis Daugavas kreisā krasta atteka Rīgas pilsētas teritorijā starp Katlakalnu un Torņakalnu.
Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos.
Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte.
Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka.
Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera.
Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite.
higiēnas pakalpojums dažāda veida pakalpojumi, kas vērsti uz cilvēka ķermeņa fiziskās kopšanas procedūru saņemšanu, kā arī nodrošina veļas mazgāšanas un žāvēšanas iespējas.
sensitogramma Dažādās ekspozīcijās ar sensitometru iegūta fotomateriāla melnējuma skala, pēc kuras nosaka galvenos fotomateriāla raksturlielumus.
vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
alēles Dažādas viena gēna alternatīvas formas, kas nosaka pazīmju fenotipisko dažādību un mutaģenēzē var pārveidoties cita citā.
dihogēnija Dažādi audu attīstības veidi sakarā ar apstākļu maiņu.
pasta Dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida.
epanortoze Dažādu atkārtojuma figūru (anaforas, epiforas, divkāršojuma, ķēdes, pakares) kopnosaukums - viena vai vairāku vārdu, vienas vai vairāku rindu atkārtojums dzejolī.
fizikālā lieluma sistēma dažādu fizikālu lielumu sakopojums, kas izveidots, izmantojot noteiktas likumsakarības starp šiem lielumiem.
kausēšana Dažādu izejmateriālu apvienošana (sakausēšana) vienā kausējumā ar noteiktu ķīmisko sastāvu.
garīgās veselības komanda dažādu līdzētājprofesiju pārstāvji, kas sadarbojas, lai nodrošinātu klientus, kuriem ir garīgas attīstības traucējumi, un to ģimenes ar dažādiem pakalpojumiem.
aligācija Dažādu metālu sakausējums, kā arī dažādu vielu maisījums.
kultūrrelatīvisms Dažādu nāciju un etnisko grupu kultūru salīdzinošās analīzes balstīšana uz atziņu, ka nacionālās kultūras ir ekvivalentas, taču grūti salīdzināmas un novērtējamas, jo veidojas ciešā kopsakarā ar katras tautas dzīvesveidu un mentalitāti.
korelācija dažādu pazīmju sakarība.
starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai.
alligācija Dažādu vielu maisījunms; metālu sakausējums.
bakalaurs Dažās valstīs - akadēmiskais grāds, ko iegūst, beidzot vidusskolu.
akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus.
oreīdi daži vara un cinka sakausējumi, kam ir zeltaina krāsa.
neīstā apnoje dažkārt iestājas, ja stipri sakairina ādu (piem., ja ķermeni iegremdē aukstā ūdenī).
nu tu vari zicēt dažkārt saka cilvēkam, ja tas izdarījis kaut ko sliktu un saņem sodu.
mazvakariņas Dažos novados maltīte pēc vakariņām.
čurings Dažu austrāliešu cilšu kulta priekšmets - ornamentēts dēlītis vai plakans akmens, kam piedēvē pārdabiskas spējas.
aste Dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta).
magnetostriktīvais efekts dažu feromagnētisku metālu un to sakausējumu īpašība deformēties magnētiskā lauka iespaidā (magnetizējoties) un mainīt savu magnētisko indukciju mehānisku deformāciju iespaidā.
dažlabvakar Dažu labu vakaru.
cietsakausējums Dažu metālu, piem., volframa, titāna, karbīdu sakausējumi uz kobalta bāzes; var iegūt dimantam līdzīgu cietību un nodilumizturību; izmanto gk. griezējinstrumentiem un riepu dzelkšņiem.
māzerefekts Dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās; molekulu (OH, H~2~O, SiO u. c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža zvaigzne.
manna Dažu ošu sugu un citu augu iztecējusi un sakaltusi sula, ko izmanto uzturam, medicīnā.
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros.
Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī.
Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs.
Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta.
Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums.
dzesna Debess sārtums, vakara blāzma.
dziezna Debess sārtums, vakara blāzma.
aberācija Debess spīdekļa stāvokļa šķietama nobīde, kas rodas tāpēc, ka gaismas ātrums ir galīgs un novērotājs attiecībā pret spīdekli atrodas kustībā (sakarā ar Zemes kustību).
Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts.
Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
Dvīņi debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Gemini", saīsinājums "Gem"), Latvijā vislabāk novērojams ziemā; spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss.
Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
Vērsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Taurus"; saīsinājums "Tau") starp Perseju un Orionu, viens no zodiaka zvaigznājiem, spožākā zvaigzne - Aldebarans; Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
lauka veidne definīcija, kas nosaka datu veidu, ko var ierakstīt datu laukā un neļauj lietotājam ierakstīt datu bāzē tai nepiemērotu informāciju.
svilis deguma, sviluma smaka.
padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos.
akantolīze Deģeneratīvs process epidermas dzeloņainā slāņa šūnās un starpšūnu tiltiņos, kur tonofibrillu izšķīšanas dēļ šūnas savā starpā zaudē sakaru; pamatslānī veidojas spraugas un dobumi, kas klīniski parādās kā bullas un vezikulas.
limbo Deja, kurā dejotājam, atliecoties atpakaļ, atkārtoti jāiziet pa horizontālas kārts apakšu (kārti nolaiž arvien zemāk).
putnu atražošanas spēja dējējputnu kvalitātes rādītājs, ko nosaka pēc olu apaugļotības un cāļu šķilšanās (procentos).
sasadancāties Dejojot sakarst, sagurt.
diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu.
zaļumu balle deju vakars brīvā dabā (parasti vasarā); zaļumballe.
zaļumballe Deju vakars brīvā dabā.
masku balle deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās.
večerinka Deju vakars; viesības; saiets.
balle Deju vakars.
ballēšana Deju vakaru apmeklēšana.
Austrumgati Dekānas plakankalnes austrumu malas kalni Indijā (bengāļu val. "Purva Ghat"), garums - >1400 km, augstums - līdz 1680 m.
Rietumgati Dekānas plakankalnes rietumu malas kalni Indostānas pussalā (angļu val. "Western Ghats"), Indijā, kopējais garums ziemeļu-dienvidu virzienā - \~1500 km, vidējais augstums - 900 m, lielākais augstums - 2698 m.
ampelaugs Dekoratīvs augs ar gariem, nokareniem dzinumiem, kuru parasti kultivē pakarinātā vāzē (ampelē).
mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika; priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
Delagoa Delagoas līcis - Maputu līcis, atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (senāk "Bafa Delagoa"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Iņakas pussala un Iņakas sala, garums - \~40 km, dziļums - līdz 10 m, osta Maputu.
Klusā okeāna baltsānu delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obliquidens"), garums 2,1-2,5 m, svars - 75-90 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļos, rada putu šļakatas, kas bieži redzamas krietni ātrāk pirms paša delfīna.
aciņa Dem. --> aka.
aķele Dem. --> aka.
attaciņa Dem. --> attaka.
cakīna Dem. --> caka.
fraciņa Dem. --> fraka.
garlaciņa Dem. --> garlaka.
ieplaciņa dem. --> ieplaka.
klaniņa Dem. --> klanis; vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni; madaleņa; makace.
ķirzaciņa Dem. --> ķirzaka.
lakatiņš Dem. --> lakats.
līdaciņa Dem. --> līdaka.
līdadziņa Dem. --> līdaka.
līdeciņa Dem. --> līdaka.
līdedziņa Dem. --> līdaka.
paciņa Dem. --> paka; maza paka.
paķele Dem. --> paka.
pakaklīte Dem. --> pakakle.
pakalnīte Dem. --> pakalne.
pakalniņš Dem. --> pakalns.
pakalnītis Dem. --> pakalns.
pakausītis Dem. --> pakausis.
pakaviņš Dem. --> pakavs.
pasaciņa Dem. --> pasaka.
pievakarīte Dem. --> pievakare.
sakasnītis Dem. --> sakasnis.
tebēceņš Dem. --> tabaka.
tebeciņš Dem. --> tabaka.
teciņš Dem. --> taka.
tebečiņš Dem. --> tebēka, tabaka.
tebēciņš Dem. --> tebēka, tabaka.
vakariņš Dem. --> vakars.
medicīniskā demogrāfija demogrāfijas nozare, kas pētī iedzīvotāju atražošanās medicīniskos aspektus, veselības stāvokli (arī reproduktīvo veselību), dzīvpotspējas un mirstības likumsakarības dažādās iedzīvotāju grupās, analizē iedzīvotāju nāves cēloņus un faktorus.
demogrāfiskais trends demogrāfisko procesu tendence (virziens), kas izpaužas dinamiskas statistiskas likumsakarības veidā.
uzjādelēt Demonstrējot izjāt turp un atpakaļ.
Altiplano Depresiju josla Centrālajos Andos, Punas plakankalnē (spāņu valodā "Altiplano"), Bolīvijā un Peru, 3600-3850 m virs jūras līmeņa (atsevišķi masīvi līdz 5300 m).
deputāta statuss deputāta tiesiskais stāvoklis, ar tiesību normām noteikts juridisko pazīmju kopums, kas nosaka deputāta tiesības un pienākumus, pilnvaru laika sākuma un izbeigšanas momentu, kā arī speciālo tiesībspēju un rīcībspēju.
ožamais spirts desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
testa procedūra detalizēti norādījumi, kas nosaka, kā plānot, izpildīt un novērtēt testpiemēra rezultātus.
virsma detaļas konstrukcija, ko veido cilindrisku, plakanu, konisku, evolventu u. c. virsmu kopums.
bāzes garums detaļas virsmas profila garums, kurā nosaka virsmas negludumu parametru skaitliskās vērtības.
liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem.
uzspīle detaļu savienojuma veida raksturojums. Spīļsavienojumā urbuma diametrs ir mazāks par tajā iespīlētās ass diametru, un šī starpība nosaka uzspīli. Detaļu spīļsavienojumu ar uzspīli veido, detaļas sapresējot.
sēža detaļu savienojuma veids, ko nosaka iegūtā spēle vai uzspīlējums un kas raksturo detaļu relatīvo pārvietošanās iespēju vai spēju pretoties pārvietošanai.
adjunkts determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta; algebriskais papildinājums.
caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
uromantija Diagnoze vai prognoze, ko nosaka uz urīna apskates pamata.
leikodiagnoze Diagnoze, ko nosaka, balstoties uz leikocītu skaita, formu attiecību vai specifisko jutību.
Nikuradzes diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu.
Mūdija diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (tas nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu.
subene Dibens, pakaļa, tūplis.
dūkamais Dibens, pakaļa; dūcamais.
dūcamais Dibens, pakaļa.
Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle.
Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ.
sabronins Dibrombehenskābes kalcija sāls, balts pulveris bez smakas un garšas, grūti šķīst ūdenī, lieto pa 1-2 g kā nomierinošu līdzekli neorganisko broma preparātu vietā.
kapitulārvikārs Diecēzes pagaidu pārvaldnieks, ko vēlē domkapituls, kad ir vakants bīskapa amats vai arī bīskaps ir aizkavēts to izpildīt.
aizaizvakar Dienā pirms aizvakardienas; pirms trim dienām.
vakardien Dienā pirms šodienas; vakar (1).
aizvakardiena Diena pirms vakardienas.
pavakare Dienas daļa starp pēcpusdienu un vakaru; vakara sākuma daļa; pievakare; laiks pēc pulksten 3 pēcpusdienā.
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakara junda.
vakara junda dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakarjunda.
niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties).
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
laika dienests dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu.
servisdienests Dienests, kas veic kādu iekārtu garantijas apkalpi un citus pakalpojumus.
krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai.
priekšaizvakar Dienu pirms aizvakardienas; pirms trijām dienām.
aizvakar Dienu pirms vakardienas.
Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple.
aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai.
pakalnišķinieki Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieki" iedzīvotāji.
Ostbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants.
Ozbaka Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaha" nosaukuma variants.
ostbacnieki Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ostbaka" iedzīvotāji.
Pievikas Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Rīva" daļa.
Orgsaļiena Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Baechhof Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta bijušais nosaukums.
paplatnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Paplaka" iedzīvotāji.
Paplakas st. Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Paplakas stacija" nosaukuma saīsinājums.
Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m.
Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
sulfonals Diētilsulfondimetilmetāns, bezkrāsaini kristāli bez smakas un garšas, lieto kā miega līdzekli.
Skultānu kalns Dievakalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Vosvu Dieva kalns Dievakalns Veclaicenes pagastā.
Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai.
palīdzens Diezgan plakans.
asimetriskais diferenciālis diferenciālis, kas griezes momentu starp dzenamām vārpstām sadala nevienādi (piemēram, attiecībā 1:2, viena daļa uz priekšējo dzenošo tiltu, divas daļas uz diviem pakaļējiem dzenošajiem tiltiem).
ISDN Digitālās telefonijas integrēto pakalpojumu standarts (angļu "Integrated Services Digital Network").
cipartīkls digitālo sakaru tīkls.
dinamiskā buferizācija dinamiska buferatmiņas sadale, kuru izpildot, vadības programmai katrai ievadizvades operācijai automātiski iedala buferi un ievada to atpakaļ buferpūlā.
kaķkrokodils Dinozauru sugas "Pakasuchus kapilimai" nosaukuma burtisks tulkojums, runča izmēru dinozaurs, kas dzīvojis aptuveni pirms 105 miljoniem gadu un varētu būt mūsdienu krokodila priekštecis.
diplomātiskais pasts diplomātisko un konsulāro sakaru svarīgākā uzturēšanas forma sūtījumu veidā, ar savas valsts iekšējām ārējo sakaru institūcijām, starptautiskajām organizācijām un savas valsts ārvalstīs rezidējošām pārstāvniecībām, ko īsteno, pārvadā diplomātiskie kurjeri vai nogādā citā veidā.
vilkmēle Dipsakaugu dzimtas ģints ("Succisa"), lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem, 1 suga.
olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši.
tagadnes neto vērtība diskontētās naudas plūsmas analīzes rādītājs, ko nosaka kā starpību starp nākamo naudas ieņēmumu un ietaupījumu un nākamo naudas izdevumu tagadnes vērtību.
galīgais automāts diskrēto sistēmu matemātiskais modelis, ko definē ar galīgām ieejas, izejas un iekšējo stāvokļu kopām, kā arī ar pārejas un izejas funkcijām, kuru izmaiņas notiek diskrētos laika momentos un kuras nosaka galīgā automāta izejas un iekšējo stāvokli nākošajā momentā atkarībā no tā ieejas un iekšējā stāvokļa dotajā momentā.
forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes.
radiodispečers Dispečers, kas savu uzdevumu veikšanai izmanto radiosakarus.
elektroluminiscences displejs displejs ar plakanu ekrānu, ko parasti veido, izmantojot divas caurspīdīgas plates, starp kurām ievietots plāns gaismu emitējoša pildījuma slānis.
informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu.
darāmās kārtas divdabis divdabis, kas izsaka aktīvas, ar darbības subjektu saistītas darbības nozīmi.
pagātnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms teikuma galvenās darbības.
tagadnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar teikuma galveno darbību.
nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips.
ciešamās kārtas divdabis divdabis, kas izsaka pasīvas, ar darbības objektu saistītas darbības nozīmi.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā - svārki.
lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās.
dorema Divdīgļlapju augu ģints dienvidos, no atsevišķām sugām iegūst amonjaka gumiju, ko lieto dažādu plāksteru pagatavošanai.
tamarindus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, līdz 25 m augsts koks Austrumāfrikas stepēs, platu lapotni, dod augļus pākstīs ar plakanām pupām un tumši brūnu iesaldu mīkstumu.
tecoma Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pretstatītām plūksnotām lapām, lieliem ziediem, gareniem plakaniem augļiem (pogaļām) ar spārnotēm sēklām.
anacardiaceae Divdīgļlapju klases anakardiju dzimta; anakardijaugi.
parūkkoks Divdīgļlapju klases anakardiju dzimtas ģints ("Cotinus"), Latvijā audzē kā dekoratīvus, vasarzaļus krūmus vai kokus.
kola Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Cola"), tropu koks, kura augļus (riekstus) izmanto medicīnā, liķieru un kokakolas ražošanai.
opuncija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Opuntia"), kokveida vai krūmveida augs ar plakaniem, cilindriskiem vai lodveida stumbra un zaru posmiem.
pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
mārksla Divkāršais zods; pakakle.
syncephalus Divkāršs izkropļojums, kurā sakarā ar attīstības traucējumiem dvīņi saauguši galvas, kakla un pa daļai vidukļa apvidū.
grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala; četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
divpiesūcekņu Divpiesūcekņu sucējtārpi, plakantārpu klase - cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti.
duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
dupleksie sakari divpusīgie elektrosakari starp 2 punktiem; katrā no tiem ziņojumu pārraide un uztveršana var notikt vienlaikus.
kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti.
incroyable Divstūraina cepure ar priekšā un pakausī uzlocītām malām, 18. gs.
fenotipiskā korelācija divu pazīmju sakarība vienā dzīvnieku grupā.
leģējums Divu vai vairāku metālu sakausējums.
paaudžu maiņa divu vai vairāku pēc vairošanās veida atšķirīgu paaudžu likumsakarīga mija organismu dzīves ciklā.
piekļūstamība dizaina princips, kas nodrošina produktu, ierīču, pakalpojumu vai vides pieejamību, izmantojot vairāk nekā vienu sensoriskās uztveres kanālu (piemēram, redze, dzirde, tauste).
aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes.
operons DNS molekulas iecirknis, kura funkcionāli saistītās subvienības nosaka vienu secīgu bioķīmisku reakciju ķēdi katalizējošo fermentu sintēzi.
pakaisnieki Dobeles novada Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Pakaisi" iedzīvotāji.
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
trijeris Dobumainas virsmas plakana vai cilindriska detaļa sēklu tīrīšanas un šķirošanas mašīnā, dobumi virsmā atbilst graudu izmēriem.
nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
dokumenta formāts dokumenta ārējais veidols, kas tam piešķirts formatēšanas procesā un ko nosaka tādi tā elementi kā, piemēram, malu platums, galvenes un parindes forma, lappušu numuru izvietojums, teksta dalījums slejās u. c.
indekss dokumenta vai datnes sastāvā ietilpstošo elementu saraksts ar atsaucēm, kas nosaka elementa atrašanās vietu; datu bāzu vadības programmās – datne ar norādēm, kas nosaka datu bāzes ierakstu fizisko atrašanās vietu.
priekšmetu rādītājs dokumenta vai datnes sastāvā ietilpstošo elementu saraksts ar atsaucēm, kas nosaka elementa atrašanās vietu.
iedzīvotāju saraksts dokumentāls ziņu avots par iedzīvotāju skaitu un sastāvu; pakāpeniski zaudē savu lomu sakarā ar reģistru sistēmu ieviešanu.
pasūtījums Dokumentāri fiksēts pircēja izteikts piedāvājums no piegādātāja iegādāties preces vai pakalpojumu noteiktā apjomā vai par noteiktu cenu.
valsts izglītības standarts dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību.
finanšu grāmatvedības standarts dokuments, kas nosaka finansu pārskatu sagatavošanas pamatprincipus, apsvērumus, struktūru un satura minimālās prasības.
kārtības rullis dokuments, kas nosaka kādas norises īstenošanas veidu, attiecību sistēmu un darbības noteikumus.
kravaszīme Dokuments, kas nosaka līguma noteikumus starp kravas nosūtītāju un transporta kompāniju, saskaņā ar kuru krava jānogādā uz noteiktu vietu par noteiktu samaksu.
radioreglaments Dokuments, kas nosaka sakaru procedūru, ko jālieto radiotelefona sakaros.
turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ.
reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām; sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
pārdomāties Domājot atcerēties; domās pakavēties (pie kā).
spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piemēram, sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
remitēt Dot, sūtīt atpakaļ.
uzņēmumu salīdzinošā vērtēšana dotā uzņēmuma datu sistemātiska un pēctecīga salīdzināšana ar visstiprākā konkurenta datiem, lai atklātu un novērstu šaurās vietas un trūkumus sagādē, ražošanā, noietā, pakalpojumu sniegšanā un tādējādi stiprinātu savu konkurences spēju.
izmest līkumu (arī loku, cilpu) doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
(iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
izlaist riņķi (arī loku) doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
griezt ilksis atpakaļ doties atpakaļ; pārtraukt ko, sākt ko citu.
izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
ekvivalentā doza doza, kas raksturo starojuma bioloģisko iedarbību un ir vienāda ar absorbētās dozas reizinājumu ar koeficientu, kas nosaka starojuma bīstamību (mērvienība _zīverts_).
tabakas doze doze tabakas glabāšanai; tabakdoze.
tabakdoze Doze, kārba tabakas glabāšanai; tabakas doze.
šarfe Drēbes josta ap vidu vai pār vienu plecu, arī garš un šaurs plecu lakats.
pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
Zahari Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zakari" bijušais nosaukums.
likumbāzētā drošības politika drošības noteikumi, kurus nosaka vispārēji priekšraksti, kas jāievēro visiem datoru tīkla lietotājiem.
autentificēšana drošības pasākumi sakaru sistēmas aizsargāšanai pret nesankcionētu ziņojumu pārraidi.
ugunsmūris Drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo datoru tīklu un interneta tīklu; aizsargā šo lokālo tīklu no nesankcionētas interneta tīkla lietotāju pieejas, bet apgrūtina aizsargātā tīkla lietotājiem interneta tīkla pakalpojumu izmantošanu.
aizdrupināt Drupinot pakaisīt priekšā (priekš).
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu); drupt.
dujāt Dūdot, rubināt; saka par paipalas balss skaņām.
dūmēks Dūmaka (1).
aizplīvurojums Dūmaka uz filmas negatīva vai kopijas, kuru rada nevēlama gaismas ķīmiskā iedarbība.
rūģe Dūmaka, krēsla.
dūmāka Dūmaka.
dūmāks Dūmaka.
dumāksnis Dūmaka.
dūmonis Dūmaka.
timakla Dūmaka.
sadūgt Dūmakainam, drūmam, tumšam kļūt.
sadumt Dūmakainam, miglainam, neskaidram, sliktam, drūmam kļūt.
dūmakots Dūmakains (1).
sadūmis Dūmakains, miglains, neskaidrs, slikts, drūms kļuvis.
dūmonaiņš Dūmakains, miglains.
sutrains Dūmakains, smacīgs (gaiss).
apduzējis Dūmakains; miglains.
aizdūmots Dūmakains; piesmēķēts.
aizdumējis Dūmakains.
dugains Dūmakains.
dūmakainis Dūmakains.
dūmakaiņš Dūmakains.
dūmāksnaiņš Dūmakains.
sadunējis Dūmakains.
timakains Dūmakains.
vingens Dūmakains.
grieze Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Crex crex"), neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas.
dūmoņa Dūmu sabiezējumi gaisā; piedūmota telpa; dūmaka.
dupleksā komunikācija dupleksie sakari.
dupleksā pārraide dupleksie sakari.
Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde.
Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe.
Kārpa Durbes kreisā krasta pieteka Sakas pagastā, izteka un augštece Vērgales pagastā, garums - 8 km.
Sūriku valks Durbes labā krasta pieteka Sakas pagastā.
nošventīt Dusmīgi pakaļ norunāt.
purslīgs Dusmīgs, nikns, viegli sakaitināms cilvēks.
dvēseļpulkstenis Dvēseļpulkstenis zvana - saka, ja baznīcā zvana sakarā ar kāda nāvi.
dvaga Dvinga, slikta smaka.
debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību.
briesmīgais molohs dzelkšņiem klāta, bet tikai 15 cm gara ķirzaka ("Moloch horridus"), pārtiek no skudrām, sastopama Austrālijā.
dzelve Dzelme, dziļums, akacis.
dzelvains Dzelmjains, akačains.
spina Dzelonis, ērkšķis, asaka, smaile.
Acanthus spinosus dzeloņainais akants.
Cacatua galerita dzeltencekula kakadu.
ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā.
monoetanolamīns Dzeltenīgs, viskozs šķidrums ar vāju amonjaka smaku, izmanto par degazējoša šķīduma komponentu; izmanto arī kosmētikā, ziepēs, mazgāšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, kancerogēno nitrozamīnu veidošanos.
urobilīns Dzeltens žults pigments, kas izdalās ar urīnu un nosaka urīna dabisko krāsu.
rutīns Dzeltenzaļš, sīkkristālisks pulveris bez smakas un garšas (P vitamīna preparāts).
ksantoma Dzeltēs plakani vai mezglaini veidojumi ādā vai gļotādā. Histoloģiski atrod ksantomšūnas jeb putainās šūnas, kuru citoplazmā ir holesterīna kristāli.
dekapods Dzelzceļa lokomotīves tips, kam 5 sakabinātas asis un tām priekšā 1 skrejriteņu ass.
vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons.
makadata Dzelzs adata tabakas maka aizspraušanai un pīpes tīrīšanai.
cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām.
ferosakausējumi Dzelzs sakausējumi, kuros ir daudz cita elementa; lieto tēraudkausēšanā tērauda dezoksidēšanai, leģēšanai, attīrīšanai no kaitīgiem piemaisījumiem un citu metālu ferosakausējumu iegūšanai.
kovars Dzelzs sakausējums ar Ni (29%) un Co (18%).
elinvars Dzelzs sakausējums ar Ni (33-35%), Cr (7-9%) un W (4%), kam raksturīgs nemainīgs elastības modulis temperatūrā no -80 līdz +100 Celsija grādiem; izmanto kamertoņu, pulksteņu atsperu u. tml. izgatavošanai.
ferrosilīcijs Dzelzs sakausējums ar silīciju.
ferohroms Dzelzs un hroma sakausējums; lieto hromtēraudu iegūšanai, kuriem ir izcilas mehāniskās īpašības.
feromangāns Dzelzs un mangāna sakausējums; lieto tērauda ražošanā, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības.
feromolibdēns Dzelzs un molibdēna sakausējums; lieto instrumentu tēraudu, nerūsējošu u. c. tēraudu leģēšanai.
platinīts dzelzs un niķeļa (48%) sakausējums.
tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam.
tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska.
ferosilīcijs Dzelzs un silīcija sakausējums; lieto tērauda reducēšanai (dezoksidēšanai), to kausējot, kā arī tērauda leģēšanai.
ferovanadijs Dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības.
ferovolframs Dzelzs un volframa sakausējums, ko lieto, kausējot instrumentu tēraudus un dažus konstrukciju tēraudus.
melnie metāli dzelzs, mangāns, hroms un to sakausējumi (tēraudi un čuguni).
Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
zestokauze Dzemdes gļotādas piededzināšana ar tvaikā sakarsētu metāla cauruli - zestokauteru.
dzemdes retroversija dzemdes ķermeņa atliekšanās atpakaļ bez saliekšanās.
atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost (sānis, atpakaļ).
dadzīt Dzenoties (kādam) pakaļ, panākt (to).
dasadzīties Dzenoties pakaļ, panākt.
toddy Dzēriens no konjaka, ruma, viskija vai sarkanvīna maisījuma ar siltu ūdeni un tam pievienotu cukuru un citronu.
grogs Dzēriens, ko gatavo no viskija, konjaka vai tml., un gāzēta ūdens vai limonādes.
bole Dzēriens, kuru gatavo no vīna, kas atšķaidīts ar sulām, sīrupiem, un no augļiem ar ruma vai konjaka piedevu.
šļurpstēt Dzērumā nesakarīgi, raudulīgi runāt.
termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji).
vakardziesma Dziesma, ko dzied vakarā.
aplīgošanās Dziesmu kara veids Līgo vakarā un Jāņos.
dzelme Dziļa ūdens bedre (akacis) purvā.
Turfanas ieplaka dziļākā tektoniskā ieplaka Centrālajā Āzijā (angļu val. "Turfan Depression") un trešā dziļākā pasaulē, atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, Austrumtjanšana atzaros līdz 154 m zjl., garums - \~200 km, platums - līdz 70 km.
bedre Dziļums jūrā (retāk citās ūdenskrātuvēs); akacis.
dzimstības līmenis dzimšanas gadījumu biežums iedzīvotāju kopumā, to nosaka kā dzimušo skaita attiecību pretreproduktīvā vecuma sievietēm (vai dažkārt pret visiem iedzīvotājiem).
ritualizēts homoseksuālisms dzimumsakari starp viena dzimuma personām, visbiežāk pieaugušiem vīriešiem un zēniem, iniciācijas rituālu laikā.
rituālā prostitūcija dzimumsakari, kas reliģiskā kultā kalpo par saikni ar sakrālo.
incesta tabu dzimumsakaru aizliegums tuvu radinieku starpā.
sekundārais narcisisms dzimumtieksme, kas reiz bijusi vērsta uz citu ārēju mīlas objektu, atgriežas atpakaļ mīlestībā pret sevi.
uzrāve Dzinēja vilces strauja palielināšanās, ja strauji palielina degvielas padevi; to izsaka ar laiku no procesa sākuma līdz brīdim, kad sasniegta 95% vilce gala režīmā.
dzirdāmierīces Dzirdīšanas ietaises mājlopiem ganībās pie tekoša ūdens vai arī ar akas ierīkošanu.
Tartaka ezers dzirnavezers Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība — 33 ha, lielākais dziļums — 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers.
atdzīt Dzīt nost (sānis, atpakaļ).
dzanāties Dzīties kam pakaļ.
pievajāt dzīties pakaļ, vajāt, izsekot uz ilgu laiku, pietiekami.
rūdināt dzīties pakaļ; tiekties pēc kaut kā.
biotiskie faktori dzīvās vides faktori, kas ietekmē organismu dzīvotspēju un nosaka to izplatību; izpaužas organismu savstarpējā mijiedarbībā.
aizkalums Dzīvnadža, retāk citu raga kurpē ietverto audu traumatizējums ar pakavu naglām, apkaļot nagu.
cimenis Dzīvnieka apspalvojums pie pakauša.
pakaļkāja Dzīvnieka pakaļējā kāja.
pakaļgūža Dzīvnieka pakaļkājas gurns.
giandromorfa Dzīvnieks ar himmērisku konstitūciju: dažas tā daļas ir sievišķā, citas - vīrišķā tipa, ko nosaka attiecīgi dažādie hromosomu komplekti; sastopama kukaiņiem un putniem.
tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes").
mēsli Dzīvnieku ekskrementi; lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
dzīvnieku migrācija dzīvnieku pārvietošanās, ko izraisa dzīves apstākļu maiņa vai dzīvnieku attīstības cikla likumsakarības; ir regulāra jeb periodiska migrācija un neregulāra migrācija; regulārā migrācija sevišķi raksturīga putniem.
ožas orgāni dzīvnieku un cilvēka orgāni, kas uztver un analizē ožas kairinājumus - smakas.
hromatofori Dzīvnieku un cilvēka organisma šūnas, kas satur pigmentu un pa lielākajai daļai nosaka orgānu un organisma ādas vai apmatojuma krāsu.
bioģeoķīmiskā aprite dzīvo organismu veidošanās, bojāejas un sadalīšanās procesu kopums, kas nosaka ķīmisko vielu apriti sistēmā "vide - dzīvie organismi - vide".
dzīvot kā mucā dzīvot noslēgti, bez sakariem ar ārpasauli.
Vāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas jaunākais brālis.
Prativāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas ļaunais ienaidnieks.
Baladeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Vāsudevas vecākais brālis un Prativāsudeva ir viņa ļaunais ienaidnieks.
Bazile Džanbatista Bazile - itāļu folklorists (Giambattista Basile; 1575.-1632. g.), vāca, apdarināja un izdeva tautas pasakas.
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
džinsene džinsu jaka.
e-apgāde E-komercijas kategorijas bizness - biznesam veids, kurā preču piegādātāji piedāvā preces un pakalpojumus, izmantojot internetu.
cherubs Ebreju simbolikā kāds pasakains kustonis, kuru domāja sastāvošu pa daļām no cilvēka, vērša, lauvas, ērgļa, kas visi varas un stipruma simboli.
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
ganību ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir plakantērauda stienīšu tīkls; lieto kurmju rakumu nolīdzināšanai, mēslojuma izkliedēšanai.
Phytolacca acinosa ēdamā fitolaka.
Kotļinas svīta ediakarana (venda) stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 827,5-871,9 m dziļumā.
vends Ediakarans - augšējā proterozoja iedalījuma vienības (laikposms tieši pirms kembrija, pirms \~680-570 miljoniem gadu) nosaukums līdz 2004. g.
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags (2); ēdienreize starp pusdienām un launagu.
padvičorkas Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags.
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām.
pusvakars Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām.
vakariņas Ēdienreize vakarā.
eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām; launags (1); neliela uzkoda starp pusdienām un launagu.
launags Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām.
vakariņas Ēdiens ēdienreizei vakarā.
bizirairairā Ēdiens no sakaltušas rupjmaizes, ko pārlej ar vārošu ūdeni, pieliek upeņu ievārījumu un pārkaisa ar kanēli.
pavakariņas Ēdiens, ko ēd pirms īstajām vakariņām; ēdienreize pirms īstajām vakariņām.
vakarīnas Ēdiens, ko ēd vakarā.
naktsēdiens Ēdiens, koēd pēc vakariņām naktī - dzīres.
abietīnsveķi Egļu kolofonija dziļas oksidēšanas produkts, kuru ražo no egļu saussveķiem un izmanto par šellakas aizvietotāju, hidrobetonu sastāvā u. c.
osīriss Ēģiptiešu dievība, kas ļaudīm iemācīja zemkopību un vispārini kultūras sākumus; viņa brālis to sakapāja gabalos.
Nuta ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, kuras ķermeni pārklāj zvaigznes; katru vakaru viņa aprij sauli un katru rītu no jauna dzemdē to.
duata Ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kur mirušie var nokļūt pa kāpnēm, pa saules stariem, ar vīraka dūmiem vai aizpeldēt tur ar laivu.
anisonēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Anisonema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un plakanas vienšūnas aļģes; Latvijā konstatētas 4 sugas (no 18), mīt peļķēs, dīķos, purvos, ezeru piekrastēs.
ESO Eiropas Dienvidu observatorija (angļu "European Southern Observatory"), kas atrodas Atakamas tuksnesī Čīlē, Lasilja kalnā 2440 m virs jūras līmeņa, darbojas kopš 1969.
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
CEPOL Eiropas Policijas akadēmija.
eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos.
atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
kāpties Ejot virzīties (parasti atpakaļ).
klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
biocenoloģija Ekoloģijas nozare, kurā pēta biocenozes un tajās norisošās sakarības.
limitējošais faktors ekoloģiskais faktors, kas nosaka biosistēmas darbības intensitāti.
naudas metāliskā teorija ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
iedzīvotāju nodarbinātība ekonomikas zinātnes un demogrāfijas kategorija; sociālekonomisko attiecību kopums, kas rodas sakarā ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbavietām un dalību saimnieciskajā vai vai citā sabiedriski vajadzīgā darbā.
reģionālā ekonomika ekonomikas zinātņu nozare, kas pētī ražošanas teritoriālās organizācijas likumsakarības un darbības mehānismu.
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis.
Kansaja Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas dienvidos, Kinki zemienē (Hjogo, Kioto, Šigas un Osakas prefektūras).
norēķins ekonomiskas attiecības, kas veidojas starp fiziskām un juridiskām personām, realizējot preces un pakalpojumus, veicot samaksu par darbu, maksājot nodokļus, nodevas utt.
aglomerācija Ekonomiski un funkcionāli savstarpēji cieši saistītu apdzīvoto vietu kopums ar lielu iedzīvotāju skaitu un ciešiem ekonomiskajiem un kultūras sakariem, kurš veidojies uz vienas vai vairāku lielu pilsētu bāzes.
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm.
lietišķā aerodinamika eksperimentālo un teorētisko metožu kopums, ar kurām nosaka aerodinamikas spēkus un momentus, kas iedarbojas uz lidaparātu.
pieļaujamā slodze ekspluatācijas laikā pieļaujamā konstrukcijas elementa slogojuma slodze; nosaka pēc konstrukcijas elementu izmēriem un pieļaujamā sprieguma.
eksporta līgums eksportētāja un pircēja līgums, saskaņā ar kuru eksportētāja pienākums ir izgatavot un piegādāt produktu vai sniegt pakalpojumu pircējam trešajā valstī, savukārt pircēja pienākums ir samaksāt eksportētājam.
glosālijas Ekstātiskas runas nesaprotamā valodā, kuras izsaka Dieva gara piedzīvojumu.
Forburga Ēku komplekss Rīgā starp Eksporta, Sakaru, Ausekļa ielu un Vašingtona laukumu, uzbūvēts 1913.-1914. g.
deklinācija Ekvatoriālā koordināte, kas izsaka debess sfēras punkta leņķisko attālumu no debess ekvatora.
Čūsknesis ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Ophiuchus", saīsinājums "Oph"), atrodas Piena Ceļā; dala 2 daļās Čūskas zvaigznāju; nav zodiaka zvaigznājs, taču Saule tajā atrodas ik gadus 27.XI-17.XII, Latvijā novērojams vasarā.
Huka likums elastības teorijas pamatlikums, kas nosaka, ka mehāniskā sprieguma (σ) atkarība no relatīvas deformācijas (ε) ir lineāra; homogēna stieņa vienpusīgas stiepes (vai spiedes) gadījumā mehāniskais spriegums ir σ=Eε (E – Junga modulis); likums ir spēkā mazām elastīgām deformācijām.
acanthopanax Eleiterokoki jeb akantopanaksi - arāliju dzimtas ģints.
Voltas loks elektriskā izlāde gāzē relatīvi mazā spriegumā, ko pavada elektrodu un gāzes sakaršana līdz vairāku tūkstošu grādu temperatūrai; izmanto galvenokārt metālu kausēšanai un metināšanai.
zemējuma pretestība elektriskā pretestība strāvai, kas noplūst zemē no zemētāja virsmas; tās lielumu nosaka zemes īpatnējā vadītspēja, zemētāja virsmas izmēri un forma.
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro sakarsēts kvēldiegs.
ciparsignāls Elektriskais signāls, kura vērtību konkrētā laika brīdī izsaka ar kodētiem bināriem lielumiem; pārraidi neietekmē līnijā esošie trokšņu signāli.
starpmolekulārā mijiedarbība elektriski neitrālu molekulu vai atomu mijiedarbība, kas nosaka šķidrumu un molekulāro kristālu esamību, reālo gāzu atšķirību no ideālās gāzes.
šķērstroksnis Elektrisko traucējumu kopums, kas inducējas sakaru kanālā no blakus esošiem kanāliem.
Bio-Savāra likums elektrodinamiskas likums, kas nosaka strāvas magnētiskā lauka indukciju brīvi izraudzītā telpas punktā.
elektriskās enerģijas rekuperācija elektrodzinēja darba režīms, kad dzinēja enkurā inducējas tāds elektrodzinējspēks, lai dzinējs var nodot elektrisko enerģiju atpakaļ avotam.
anodēšana Elektroķīmiska plānas oksīda kārtiņas izveidošana uz dažādu sakausējumu virsmas.
kabeļlīnija Elektrolīnija vai sakaru līnija, kas izveidota ar kabeli un instalēta zemē, pa ēkas sienām, kabeļkanālos, caurulēs u. tml.
Faradeja elektrolīzes likumi elektrolīzes kvantitatīvās likumsakarības starp elektrības daudzumu, vielas masu un tās ķīmisko dabu.
karsēšanas induktors elektromagnētiska ierīce induktīvai karsēšanai, kuras galvenā sastāvdaļa ir inducējošais vads vai tinums mainīgā magnētiskā lauka radīšanai; lieto detaļu rūdīšanai, virsmas sakarsēšanai, tilpumkarsēšanai, metālu kausēšanai u. tml.
pārejas frekvence elektromagnētiskā starojuma frekvence, ko nosaka enerģijas līmeņu attālums, starp kuriem notiek elektronu pāreja.
griežmeklētājs Elektromehāniska ierīce ar rotoram piekārtotiem slīdkontaktiem, kas ļauj komutēt sakaru līnijas pēc pienākošo signālu impulsiem; meklētājs (3).
mašīntelpas telegrāfs elektromehāniska ierīce kuģa iekšējo sakaru vajadzībām starp komandtiltu un mašīntelpu, lai panāktu vēlamo kuģa dzinēja režīmu.
precizitātes klase elektromēraparāta vispārīgs raksturojums, kas izsaka dotā mēraparāta maksimālo pamatkļūdu procentos no mērapjoma.
logometrs Elektromēraparāts, ar kuru nosaka divu elektrisku lielumu (galvenokārt strāvu) attiecību; lieto arī neelektrisku lielumu (spiediena, temperatūras u. tml.) mērīšanai.
termoelektroni Elektroni, ko emitē stipri sakarsēti ķermeni.
e-iepirkšanās Elektroniskā iepirkšanās - preču iegāde, izmantojot tiešsaistes vai citus interneta pakalpojumus.
atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā.
namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā.
ECN Elektroniskais sakaru tīkls ("Electronic Communication Network").
e-bankoperācijas Elektroniskās bankoperācijas - sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu.
klienta-servera komunikācija elektroniskās komunikācijas forma, kurā datori (klienti) no centrālā datora (servera) pieprasa pakalpojumus un informāciju.
laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir noteiktā datumā un laikā iezīmēts pie sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja.
operatora izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs elektronisko sakaru komersants, kas sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu.
elektroniskie līdzekļi elektronisko sakaru līdzekļi, kas piemēroti elektronisko sakaru tīklā saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai, kā arī datu pārraidei elektronisko sakaru tīklos.
kabeļtelevīzijas tīkls elektronisko sakaru tīkls, kas paredzēts galvenokārt radio vai televīzijas programmu raidīšanai vai publiskai izplatīšanai.
trokšņnoturība Elektronisko shēmu vai sakaru sistēmu spēja strādāt nekļūdīgi trokšņa iedarbības ietekmē.
termoelektronu emisija elektronu emisija no sakarsētiem ķermeņiem vakuumā, ja elektronu enerģija pārsniedz izejas darbu.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
radiosakari Elektrosakari, ko īsteno ar radiotehniskiem līdzekļiem.
videosakari Elektrosakari, ko īsteno ar videotehniskiem līdzekļiem.
reģistrs elektrosakaros - automātisko telefona un telegrāfa centrāļu ierīce izsaucamā abonenta numura uzglabāšanai un numerācijas ciparu tālākai noraidīšanai citām vadības ierīcēm.
kross Elektrosakaros, telefona (telegrāfa) centrāļu iekārta līnijas vadu un centrāles vadu savienošanai; arī telpa, kurā izvietota šī iekārta.
videotelefons Elektrosakaru ierīce runas un attēla pārraidīšanai un uztverei.
radiotelefons Elektrosakaru ierīce, iekārta, ar ko telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
fototelegrāfija Elektrosakaru nozare, kas saistīta ar nekustīgu, plakanu attēlu (fotouzņēmumu, zīmējumu, dokumentu) pārraidi un uztveršanu, ja uztveršanas ierīcē lieto fotogrāfiskās attēla reproducēšanas metodes.
faksimilsakari Elektrosakaru sistēma dokumentu (tekstu, zīmējumu, fotoattēlu) pārraidīšanai.
telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
telegrāfa sakari elektrosakaru veids dokumentālu ziņojumu (telegrammu) vai nekustīgu attēlu pārraidei; uztveršanas vietā iegūst pierakstītu tekstu vai attēlus; Uz telegrāfa ssakaruu sistēmas bāzes ir izveidots paaugstinātas ticamības datu pārraides tīkls.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
telefona sakari elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot to elektriskos vai optiskos signālos un pārraidot pa sakaru līnijām un kanāliem; pēc telefona tīkla nozīmes iedala iekšējos (vienas ATC ietvaros), vietējos, tālsakaru un starptautiskajos sakaros.
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
vadu sakari elektrosakaru veids, kurā elektriskos signālus pārraida pa vadiem.
radiorelejsakari Elektrosakaru veids, kurā sakaru līniju veido retranslācijas stacijas jeb retranslatoru virkne (radioreleju līnija).
radiotelefonija Elektrosakaru veids, kurā telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
daudzkanālu sakari elektrosakaru veids, kurā vienu sakaru līniju un tās iekārtu izmanto liela skaita dažādu ziņojumu vienlaicīgai pārraidei, raidot katru pa savu sakaru kanālu.
inženiertīkli Elektrotīkla, gāzvadu tīkla, kanalizācijas cauruļu tīkla, sakaru tīkla utt. kopums attiecīgajā teritorijā.
kabeļtīkls Elektrotīkls vai sakaru tīkls, kurā galvenokārt ir pazemes kabeļlīnijas.
semantiskie reizinātāji elementāras jēdzieniskas vienības, kuras lieto, aprakstot vārdu jēgu, nozīmi matemātiskajā lingvistikā; pie tām pieder gramēmas un tādas nozīmes, kuras izsaka ar saknēm, vārdveidojošiem afiksiem un pilnnozīmes vārdiem.
daļiņu difrakcija elementārdaļiņu (elektronu, neitronu u. c.) difrakcija un izkliede kristālos, kā arī molekulāros šķidrumos un gāzēs, ko nosaka šo mikrodaļiņu viļņu īpašības.
termoemisija Elementārdaļiņu izsviešana, izlidošana (emisija) no sakarsētiem ķermeņiem.
lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne; plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
leģētājelements elements, ko pievieno metālam vai metālu sakausējumiem (arī nemetāliem). lai uzlabotu tā fizikālās vai ķīmiskās īpašibas.
atgriezeniskā saite eletroniskas iekārtas (piemēram, pastiprinātāja) izejas signāla pievadīšana atpakaļ ieejai, lai mainītu iekārtas parametrus.
austrumu elongācija elongācija, kas veidojas, kad debess ķermenis redzams vakaros.
oktilalkohols Eļļa ar maigu tējas rožu smaržu CH3(CH2)6CH2OH, atrodama pastinaka eļļā un arī dažās citās eļļās.
ļurka Eļļaini tabakas atkritumi, kas uzkrājas pīpes caurulē.
sodreibe Eļļains šķidrums (tabakas eļļa), kas uzkrājas pīpē.
satīriskais stils emocionāli ekspresīvais stils, kas izsaka atklātu, asu izsmieklu.
sirsnīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kas izsaka simpātijas, draudzīgu attieksmi, līdzjūtību pret runas priekšmetu vai adresātu.
ironiskais stils emocionāli ekspresīvs stils, kas izsaka smalki apslēptu izsmieklu un negatīvu attieksmi pret runas priekšmetu un adresātu.
orektisks Emocionāli impulsīvs, ar sakairinātām vēlmēm saistīts.
oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, kas izsaka lietišķu attieksmi un ko izmanto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās un sarunās, publicistikas oficiālajos žanros.
novērošana Empīriskās izziņas forma, mērķtiecīga un organizēta, darbības uzdevumu nosacīta priekšmetu, parādību īpašību un sakaru fiksācija.
virsmas enerģija enerģija uz divu vielu fāžu robežas, ko nosaka starpmolekulārā mijiedarbība abās fāzēs.
plakanšūna epidermas ārfējo (virsmas) slāņu šūna, kas nodrošina sekrēciju, aizsardzību un absorbciju, bet ar laiku atdalās; arī visi procesi kas saistīti ar to, piemēram, plakanšūnu vēzis.
Odiseja Episka poēma, par kuras autoru parasti uzskata aklo dzejnieku Homēru (dzīvojis 8. gs. p. m. ē.), eposs vēsta par Itakas valdnieka Odiseja klejojumiem un piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām.
ēre ēra - naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības.
noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu.
kašķērces Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Sarcoptidae"), sīki siltasiņu mugurkaulnieku ektoparazīti, dzīvo ādā vai uz tās, ierosina kašķi; Latvijā 7 sugas.
sarcoptiformes Ērču kārtas apakškārta, pie kuras pieder akarīdērču, bruņērču, ādasērču, matērču un spalvērču dzimtas.
acaridae Ērču kārtas noliktavērču dzimta, pieder pie akarīdērcēm ("Acaridiae").
acaridiae Ērču kārtas taksons - akarīdērces.
klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams.
vakariņot Ēst vakariņas.
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
čulimi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Čulimas (Obas labā krasta pieteka) piekrastē, valoda pieder pie tjurku grupas, tuvu radniecīgi hakasiem.
truhmēņi Etnogrāfiska grupa, dzīvo vairākās apmetnēs Krievijas Stavropoles novada ziemeļos un austrumos, runā turkmēņu valodas dialektā, to senči ap XVII-XVIII gs. miju ienākuši no Mangišlakas pussalas, kur atdalījušies no čoudoru, igdiru un sojunadžu ciltīm.
kratulis Etvija, tabakas doze.
reevakuācija Evakuēto iedzīvotāju, uzņēmumu, iestāžu, īpašuma atvešana atpakaļ sākotnējā atrašanās vietā.
ezerdobe Ezera ieplaka.
gultne Ezera ieplakas zemākā daļa, kuru piepilda (ezera) ūdens.
sniedze Ezera salaka ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus").
stinte Ezera salaka ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus").
Osmerus eperlanus morpha spirinchus ezera salaka.
gurķītis Ezera salaka.
snitka Ezera salaka.
Asala ezers ezers Āfrikas austrumos, netālu no Adenas līča rietumu gala, Džibutijā, Denakilas (Afāras) ieplakā, senā vulkāna krāterī, tā virsma atrodas 155 m zjl, un tā krasta līnija ir otrā dziļākā sauszemes ieplaka pasaulē un zemākā vieta Āfrikā.
Silkalnu ezers ezers Aglonas pagastā, platība - 1,5 ha; Silakalnu ezers.
Dāmenezers ezers Aiviekstes pagastā, 9 km uz ziemeļiem no Pļaviņām, platība - 15,3 ha, garums - 650 m, platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, akačainos krastos, nepieejams, aizaug; Damenes ezers; Dāmenes ezers; Dāmeņa ezers.
Isaku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 6,0 ha; Isaka ezers; Isāka ezers.
Glušaks ezers Asūnes pagastā, platība - 2,4 ha; Fermas ezers; Ferma ezers; Glušaka ezers; Glušoka ezers.
Aklais ezers ezers Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā, platība - 6,7 ha; Gerlaka ezers; Gērlaka ezers
Dalainors Ezers Bargas plakankalnē, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Hulun Nur"), platība - mainīga, vidēji \~1100 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6-9 m; Huluņči.
Vakatipa ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Wakatipu"), Dienvidsalas dienvidu daļā, Dienvidalpos 326 m vjl., platība - 293 kvadrātkilometri, garums - 84 km, lielākais platums - 6 km, dziļums - 378 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, notece pa Kavaravas upi uz Klūtu.
Glušaks ezers Kastuļinas pagastā, platība - 1,7 ha; Glušaka ezers.
Kusmurins Ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana.
Mai-Ndombes ezers ezers Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kongo ieplakas centrālajā daļā, platība - 2320 kvadrātkilometru (lietus sezonā līdz 8200 kvadrātkilometru), dziļums - 2,5-7 m.
Prudoka ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 4,7 ha; Milaka ezers; Orilana ezers.
Jesejs Ezers Krievijā, Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļos, Hatangas baseinā 268 m vjl., platība - 238 kvadrātkilometri, krastos lapkoku meži.
Maničgudils Ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini.
Ulungurs Ezers Ķīnas ziemeļrietumos, Džungārijas ieplakas ziemeļu daļā 468 m vjl., platība - 850 kvadrātkilometru, pietece no Ulunguras upes.
Jazinks Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers.
Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers.
Koteļoks Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 1,7 ha; Kaķeloks; Kotalaka ezers; Kotoloka ezers.
Zābaks Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 6,0 ha; Zābaciņš; Zābaka ezers; Zābaku ezers.
Bakans Ezers Madonas novada Dzelzavas pagastā, 114 m vjl., platība - 7,6 ha, apaļa ezerdobe, diametrs - >300 m, lielākais dziļums - 3,5 m; Bakanu ezers; Bakānu ezers; Bokanu ezers; Kroņu-Bakanu ezers.
Iugulovs Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 5 ha; Ivgulovas ezers; Ivguļevas ezers; Jugļeva ezers; Jugoļovo; Makašānu ezers.
Grīņezers ezers Sakas pagastā, platība - 2 ha; Dumbracs; Grīņu ezers.
Cīrihes ezers ezers Šveices ziemeļu daļā, plakankalnē 406 m vjl., platība — 8850 ha, garums — 40 km, platums — 1-4 km, dziļums — līdz 143 m.
Ammerezers Ezers Vācijā ("Ammersee"), uz dienvidiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 531 m vjl., platība - 47,6 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 82,5 m.
Štarnbergas ezers ezers Vācijā ("Starnberger See"), uz dienvidrietumiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 584 m vjl., platība — 57,2 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 124 m, ziemeļu galā Štarnbergas pilsēta.
Kīmezers Ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca.
Vivi Ezers Vidussibīrijas plakankalnē 256 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 229 km^2^.
Lamas ezers ezers Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļrietumu daļā, 53 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 318 km^2^, dziļums - līdz 63 m, augsti krasti (400-600 m), notece uz Pjasina ezeru.
Stūrāvans Ezers Zviedrijas ziemeļos ("Storavan"), Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftellvena.
Udjaurs Ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru.
Pilskalnes ezeri ezeru virkne Ilūkstes pauguraines subglaciālajā iegultnē, Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, uz ziemeļrietumiem no Ilūkstes, lielākie ir Puru un Steļmaka ezeri, kā arī Dubezers un Tartaks.
paņčatapass Ezoterismā ļoti nopietns un grūts pārbaudījums, kurā cilvēkam nekustīgi ļoti stingrā lotosa pozā jāsēž no rītausmas līdz pēdējai vakara gaismai.
bhagavats Ezoterismā termins, ar kuru izsaka kāda personīgo Dievu.
Fakaofa Fakaofo - viena no Tokelau salām.
atbilde Fakti, dati, sakarības, kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
pirktspējas paritāte faktiskā divu (vai vairāku) valūtu attiecība pēc to pirktspējas attiecībā pret noteiktu preču un pakalpojumu grozu.
pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci; materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci.
Eldorado Fantastiska zelta, bagātību un pasakainu brīnumu zeme, ko Amerikā meklēja spāņu iekarotāji; brīnumzeme, leiputrija.
vazogēns Farmakoloģisks līdzeklis, vazelīneļļas (šķidrā parafīna), oleīnskābes un amonjaka spirta šķīduma maisījums.
vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt").
pastāvīgais beibotes fenders fenders, kas piestiprināts visapkārt gar beibotes borta augšējo malu, priekšgalu un pakaļgalu, tas pagatavots no resnas, nolietotas augu šķiedras tauvas atgriezuma.
genotipiskā mainība fenotipiskās mainības daļa, ko nosaka ģenētiskie faktori.
apoferments Fermenta sastāvdaļa, kas nosaka tā specifisko darbību.
aspartāze Ferments, kas katalizē amonjaka atšķelšanu no asparagīnskābes, rodoties fumārskābei; atrodams baktērijās un dažos augos.
fermions Fermi daļiņa - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spina kvantu skaitlis (spins) ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2. ...); pakļaujas Fermi-Dirraka statistikai; fermioni ar spinu s=1/2 ir elektrons, protons, neitrons, mions, daudzi hiperoni un kodoli ar nepāra nuklonu skaitu (arī to antidaļiņas).
Fermi gāze fermionu gāze, kas pakļaujas Fermi–Diraka statistikai; pie tās pieder elektroni metālos un pusvadītājos, nukloni smagos atomu kodolos un citas kvazidaliņas ar pusveselu spinu.
invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā.
ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties.
ekspozīcijas amplitūda filmas emulsijas kvalitātes rādītājs, kas nosaka iespējamās e–as ilguma variācijas, kādas iespējamas, neietekmējot attēla kvalitāti.
sevišķais Filozofijas kategorija, kas izsaka vispārīgā un atsevišķā organisku vienību.
atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām.
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
vēstures filozofija filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
pragmatisms Filozofijas virziens, kas patiesības nozīmi nosaka pēc tās praktiskā derīguma.
dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
veselais Filozofiska kategorija, kas izsaka daļu (priekšmetu un elementu) apvienojumu.
kontu maksājumu programmatūra finanšu operāciju programmatūra, kas nodrošina organizāciju un pārdevēju savstarpējo norēķinu izpildi; tā aprēķina maksājamās summas, nosaka daļēju maksājumu izpildes nepieciešamību, apstrādā pārdevēju kredītnoteikumus un tirdzniecības nodokļus.
pievienotās vērtības tālākpārdevējs firma, kas palielina datoru sistēmas vērtību, uzlabojot tās dokumentāciju, izmatošanas iespējas, sniegto pakalpojumu loku, sistēmas integritāti un citas ar tās lietošanu saistītās īpašības; pēc uzlabojumu īstenošanas firma sistēmu pārdod tālāk, nosakot tās cenu atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem.
datu nesējpakalpojumu sniedzējs firma, kas piedāvā telefona sakarus vai datu pārraides pakalpojumus starp dažādiem punktiem vienā vai vairākās valstīs.
ražošanas automatizācijas protokols firmas _General Motors_ izstrādātais standarts, kas nosaka protokolu izvēli dažādiem lokālā tīkla slāņiem, un nodrošina vienotas saskarnes dažādām ražošanas automatizācijas sistēmām; protokols _MAP_.
koncepcija Ultimedia firmas _IBM_ izstrādāta multivides koncepcija, kas dod iespēju apvienot audio-, video- un tekstuālās informācijas apstrādi un nosaka, kāda aparatūra nepieciešama šim nolūkam.
ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru).
mikroprocesors Intel Pentium firmas _Intel_ 1933. g. izstrādāts 32 bitu superskalārs sarežģītas instrukciju kopas mikroprocesors, kas ir atpakaļsaderīgs ar mikroprocesoru _80x86_ saimi.
firmas "Microcom" tīklošanas protokoli firmas _Microcom_ protokolu saime, ko izmanto, pārraidot datus pa sakaru līnijām ar modemu starpniecību. Dažādas šo protokolu versijas praktiski ir kļuvušas par kļūdu atklāšanas, labošanas un dažādas pakāpes datu saspiešanas procedūru standartiem.
RTF standarts firmas _Microsoft_ izveidots teksta formatēšanas standarts. Pēc šī standarta izveidotā datne ir teksta datne, kurā ietvertas instrukcijas, kas apraksta dokumenta formatēšanu. Šādi kodētu dokumentu var lasīt cita ar šo standartu saderīga tekstapstrādes programma, kā arī to var pārsūtīt pa sakaru kanāliem.
standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā.
operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus.
saskarne "DirectPlay" firmas "Microsoft" operētājsistēmu "Windows 95/98" un "Windows NT" lietojumprogrammu saskarne, kas nodrošina tādu sakaru mehānismu, kas ļauj vairākiem lietotājiem ar modema, lokālā tīkla vai interneta starpniecību savā starpā spēlēt spēles.
apsardzes uzņēmumi firmas un apvienības, kas sniedz apsardzes pakalpojumus fiziskajām vai juridiskajām personām.
telefonijas lietojumprogrammu saskarne firmu _Microsoft_ un _Intel_ programmatūras saskarne, kas nodrošina operētājsistēmas _Windows_ vidē strādājošos datorus ar telefona pakalpojumiem - ar iespēju klienta programmām īstenot piekļuvi balss pakalpojumiem serverī; tā nodrošina balss pakalpojumus gan atsevišķam datoram, gan arī lokālajam tīklam.
arhitektūra CD-ROM XA firmu "Philips", "Sony" un "Microsoft" 1988. g. izstrādātais lasāmatmiņas kompaktdiska arhitektūras uzlabojums, kas nosaka, kā lasāmatmiņas kompaktdiskā jāuzglabā informācija, lai nodrošinātu vienlaicīgu piekļuvi kā audioinformācijai, tā arī videoinformācijai.
dominante Fitocenozē pārsvarā esošās augu sugas, kas nosaka fitocenozes pamatīpašības.
phytolacca Fitolakas.
kompresijas modulis fizikāla konstante, kas raksturo fluīda saspiežamību, spiediena attiecība pret relatīvo tilpuma samazinājumu; izsaka spiediena mērvienībās; šķidruma kompresijas moduli ērtāk izteikt gigapaskālos, GPa.
kristallfizika Fizikālā kristalogrāfija, kas apskata kristālu formas, struktūru un fizikālo īpašību savstarpējo sakarību.
saite Fizikāla ķēde starp diviem sakaru tīkla mezgliem.
relativitātes teorija fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
ķīmiskā termodinamika fizikālās ķīmijas nozare, kas ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus (vielu uzbūvi un īpašības, ķīmiskās reakcijas, fāžu pārejas u. c.) pētī no termodinamikas likumsakarību viedokļa.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
magnētķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakaru starp vielas magnētiskajām īpašībām un tās molekulāro, kristālisko, elektronisko uzbūvi, kā arī magnētisko parādību ietekmi uz ķīmiskām reakcijām.
kontaktparādības Fizikālas parādības, ko nosaka elektronu procesi uz kontaktā esošo materiālu (metālu, pusvadītāju) robežvirsmām termodinamiskā līdzsvara apstākļos.
koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus.
Junga modulis fizikāls lielums – proporcionalitātes koeficients E, kas raksturo sakarību starp mehānisko stiepes–spiedes spriegumu σ un relatīvo deformāciju ε Huka likumā: σ=Eε.
piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām).
emitētspēja Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa termisko starojumu un nosaka, cik daudz enerģijas tiek izstarots laika vienībā no ķermeņa virsmas vienību lielā viļņa garumu (vai frekvenču) intervālā.
ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar objekta virsmas apstarojuma integrāli apstarošanas laikā (enerģētiskā jeb starojuma ekspozīcija); mērvienība SI mērvienību sistēmā – džouls uz kvadrātmetru (J/m^2^); ja apstarojums ir konstants, ekspozīcija ir virsmas apstarojuma reizinājums ar apstarošanas laiku.
gaismas ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar virsmas apgaismojuma integrāli apgaismošanas laikā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – lukssekunde (lx·s).
reabsorbcija Fizioloģijā - tā saucamā primārā urīna ūdens uzsūkšanās atpakaļ organismā, kad šis urīns iet pa nieru kanāliņiem; rezultātā galīgi izveidojas urīns, kas izdalās no organisma.
konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_.
svārstmigrants Fiziska persona, kura regulāri (parasti katru dienu) ceļo uz darbu un atpakaļ, viens no migrācijas veidiem, kas vērojams starp lielpilsētām un to piepilsētām, apkārtējiem lauku rajoniem; tos neiekļauj tūristu un apmeklētāju skaitā un neuzskaita tūrisma statistika.
labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime).
sistēmas lietotājs fiziska vai juridiska persona, kas izmanto enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves pakalpojumus.
mazumtirgotājs Fiziska vai juridiska persona, kas piedāvā savus vai no vairumtirgotāja iegādātus pakalpojumus un/vai preces tieši patērētājam.
lietotājs fiziskā vai juridiskā persona, kas pieprasa vai izmanto publiski pieejamus pakalpojumus
pasta pārvadātājs fiziska vai juridiska persona, kas uz līguma pamata pieņem no pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumus, lai tos nogādātu un izsniegtu pasta pakalpojuma sniedzēja norādītajām fiziskajām vai juridiskajām personām
piegādātājs Fiziska vai juridiska persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.
medusmēneša simptomi fiziskas dabas sūdzības, ko var izraisīt bieži dzimumsakari.
būvniecības dalībnieki fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finanšu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā.
iezīme fizisks ieraksts ārējā datu vidē, kas nosaka sējuma vai datnes sākumu, iezīmi ieraksta apkalpojošā rutīna.
dēmons Fona programma, kas vajadzības gadījumā tiek izmantota pakalpojumu sniegšanai citu programmu izpildes laikā; arī palīgprogramma, kas gaida, kad tās izpilde būs nepieciešama galvenajai programmai.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
pakaļējs fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā izmantota mēles pakaļējā daļa.
rakstzīmes iestatne fonta rakstzīmju skaits collā. Šo terminu lieto vienplatuma fontiem, kuru iestatnes vērtība parasti ir 10 vai 12. Proporcionālas platumošanas gadījumā fonta rakstzīmju skaits collā ir mainīgs un iestatni nosaka kā šo rakstzīmju skaita vidējo vērtību.
Forbaha Forbaka - pilsēta Francijā ("Forbach").
atgriezeniskums formāla atgriezenisko darbības vārdu un atgriezenisko lietvārdu pazīme, ko nosaka atgriezeniskais formants; refleksivitāte.
drošības modelis formāls sistēmas iekšējo drošības raksturojumu definējums, kas parasti ietver atļauto un aizliegto sakaru starp sistēmas subjektiem un objektiem sīku specifikāciju.
leikocitārā formula formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
empīriska formula formula, kas iegūta no novērojumu vai eksperimentu datiem un aptuveni raksturo sakarības starp pētāmajiem lielumiem.
Ciolkovska formula formula, kas izsaka raķetes beigu ātruma atkarību no tās sākuma ātruma, sadegšanas produktu izplūdes relatīvā ātruma, raķetes korpusa masas un kopējās degvielas masas kustības sākumā
Toričelli formula formula, pēc kuras aprēķina šķidruma iztecēs ātrumu atkarībā no brīvās krišanas paātrinājuma un šķidruma līmeņa augstuma: w=√2gh (g – brīvās krišanas paātrinājums, h – šķidruma līmeņa augstums virs izteces atveres); šī formula izsaka arī ķermeņa ātrumu brīvā kritienā.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
metiletiltiofoss Fosfororganisks preparāts, akaricīds, insekticīds, lieto siltumnīcās un augļu dārzos parastās tīklērces u. c. ērču apkarošanai.
trihlormetafoss-3 Fosfororganisks preparāts, insekticīds un akaricīds, ar pieskares, kuņģa un elpošanas indes īpašībām.
pteranodons Fosila lidojoša ķirzaka, kas krīta periodā dzīvojusi Ziemeļamerikā; tās spārnu plētums sasniedzis 8 m; žokļi bez zobiem.
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi; šīs grupas rāpuļi.
ekrāngalds Fotopalielinātāja optiskajai sistēmai plakanparalēla horizontāla plakne (galds), uz kuras projicē fotogrāfisko attēlu.
šēze Fraka; pagari, mugurpusē šķelti izejamie vīriešu svārki.
ļipainie svārki fraka.
immortels Francijas akadēmijas locekļu apzīmējums.
federāti Francijas buržuāziskās revolūcijas laikā 18. gs. beigās - brīvprātīgie, kas revolucionāro cīņu sākumā devās uz fronti un sevi tā sauca sakarā ar to, ka viņu lozungs bija Francijas apvienošana uz komūnu revolucionārās brālības pamatiem.
imortels Franču akadēmijas ("Académie francaise") locekļu apzīmējums; ievēl uz mūžu.
Freiberg Freiberģes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
joslas platums frekvenču diapazons, kas ir starpība starp caurlaižamo frekvenču augšējo un apakšējo robežu, ja sakaru kanālā ir viena caurlaides josla; ja sakaru kanālā ir vairākas caurlaides joslas, tad joslas platumu veido atsevišķo frekvenču joslu platumu summa.
coppe Frizūra dāmām ar matu savijumu pakausī.
parafuksīns Fuksīna sastāvdaļa, kas satur augstākos homologus no ksilīna piemaisījumiem un nosaka fuksīna nokrāsu.
Avogadro skaitlis fundamentāla fizikas konstante, kas izsaka struktūrdaļiņu (atomu, molekulu, jonu u. tml.) skaitu vielas 1 molā (gramatomā vai grammolekula), vienāda ar 6,0221367·10^23^ mol^-1^
trigonometriskā funkcija funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
gadījumlieluma varbūtību sadalījums funkcija, kas raksturo sakaru starp šā gadījumlieluma vērtībām un to varbūtībām.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
terminālis funkcionāls bloks datu ievadei sistēmā vai sakaru tīklā un izguvei no tiem.
datu koncentrators funkcionāls bloks datu pārraides tīklā, kas ļauj vienai datu pārraides videi apkalpot tādu datu avotu skaitu, kas pārsniedz šajā vidē vienlaicīgi pieejamo sakaru kanālu skaitu.
datu komutators funkcionāls bloks, kas veic tādas pārslēgšanas funkcijas sakaru tīklā, kā, piemēram, ķēžu komutāciju, ziņojumu komutāciju, pakešu komutāciju.
nakladka Futbolā - bīstams spēles noteikumu pārkāpums, futbolzābaka likšana kustībā esošas pretspēlētāja kājas priekšā.
dopelendbols Futbola bumbai līdzīga bumba, ko garā atsperē pakarina pie griestiem, bet apakšā ar virvi, kas pārmesta pār bloku, piestiprina pie grīdas; lieto boksa treniņos.
virsgabarīta krava gabalkrava, kuras gabarītizmēri pārsniedz noteiktus, ar kravas platformu saistītus, normatīvus lielumus (autotransportam parasti: augstums - 4 m, platums - 2,5 m, garums aiz pakaļējā borta (pārkare) - 2 m).
Vecgada vakars gada pēdējās dienas - trīsdesmit pirmā decembra vakars.
gadapuisis Gadakalps.
klimatiskā sezona gadalaiks, ko nodala pēc dažādām klimatiskām pazīmēm, parasti šo sezonu maiņu nosaka, ņemot vērā gaisa vidējo diennakts temperatūru.
Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols.
pīķis Gafeles pakaļējais (brīvais) gals.
lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi.
pīķstūris Gafeļburas augšējais pakaļējais stūris.
aviodzinēja gaisa patēriņš gaisa daudzums, kas ieplūst dzinējā noteiktā laika vienībā; viens no parametriem, kas nosaka reaktīvā dzinēja gabarītus.
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
siltuma barjera gaisa pretestības radīta lidaparāta sakaršanas pakāpe, kad ātruma palielināšana kļūst bīstama.
salna gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0 grādiem pēc Celsija skalas, ja dienā tā ir bijusi virs 0 grādiem.
gaisakuģa apmešanās gaisakuģa (kam ir pakaļējais balsts) apmešanās uz muguras, bremzējot nosēšanās laikā vai riteņiem atduroties pret negaidītu šķērsli.
aprēķina slodzes gaisakuģa ārējās slodzes maksimālās vērtības, pēc kurām nosaka gaisakuģa konstrukcijas stiprību.
treks gaisakuģa lidojuma trajektorijas projekcija uz Zemes virsmas, kuras virzienu jebkurā laika momentā (parasti) izsaka leņķa grādos, skaitot no meridiāna ziemeļu virziena.
spārna uzplūds gaisakuģa spārna daļa ārpus pareizas ģeometriskās formas (trapeces, trīsstūra) plānā; var būt priekšējais un pakaļējais spārna uzplūds.
servovadība Gaisakuģa vadības plākšņu atliekšana ar aerodinamiskiem spēkiem, kas rodas, vadot nelielu servostūres vadības plāksni, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā.
aeronavigācijas komplekss gaisakuģu tehnisko līdzekļu kopums, ar kuriem automātiski nosaka gaisakuģu atrašanās vietu, izmantojot noietā ceļa aprēķināšanas un stāvokļu līniju metodes, kā arī izstrādā vadības signālus, lai nodrošinātu gaisakuģu virzību pa noteikto maršrutu; sastāv no aeronavigācijas parametru mērītājiem, signālu kompleksās apstrādes ierīces (datora), displeja un vadības pults.
vakargaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu; vakara gaisma.
vakara gaisma gaisma laikposmā ap saules rietu; vakargaisma.
Snelliusa likums gaismas laušanas likums, kas nosaka, kā gaismas stars tiks lauzts uz robežvirsmas starp divām vidēm; sin i/sin i'=n'/n (i ir gaismas krišanas leņķis, i' – gaismas laušanas leņķis, n – tās vides laušanas koeficients, no kuras gaisma krīt, n' – tās vides laušanas koeficients, kurā gaisma tiek lauzta).
nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana.
gaismas dubultlaušana gaismas staru sadalīšanās divos staros anizotropā vidē, ko nosaka materiāla refrakcijas koeficienta atkarība no gaismas viļņu elektriskā vektora virziena; katrā no stariem elektriskā lauka svārstību virzieni ir savstarpēji perpendikulāri.
fugicitāte Gaistamība - termodinamisks lielums, kas raksturo vielu spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielu īpašības tajā; aprēķina analītiski vai grafiski, izsaka spiediena vienībās paskālos (Pa).
tetrajodpirols Gaiši dzeltens pulveris bez kādas smakas, grūti šķīst ūdenī, viegli spirtā un ēterī; jodols.
hrizoprass Gaišzaļš minerāls, halcedona paveids, kura krāsu nosaka niķeļa piejaukums; ābolzaļš pusdārgakmens.
piere Gala, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam).
nacionālais kopprodukts galapreces un pakalpojumi, ko gada laikā saražojuši valsts pastāvīgie iedzīvotāji gan savā zemē, gan ārzemēs.
tepujs Galda kalns - Dienvidamerikā sastopami kalni ar vertikālām klintīm un plakanām virsotnēm.
galda kalns galdkalns, plakankalns.
magnētiskais galds galds apstrādājamā ķermeņa nostiprināšanai ar elektromagnēta spēku; lieto plakanslīpmašīnās.
makarovcieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Makarovka" iedzīvotāji.
makarovkieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Makarovka" iedzīvotāji.
Ezus Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, viņam domātais upuris bijis jāpakar ozola zaros; uz vairākiem altāriem viņš attēlots stāvam pie koka ar sirpi (cirvi) rokā.
šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
papiere Galvas lakatiņš, ko apsien nosedzot pieri.
skareņa galvas lakatiņš.
skusteņš galvas lakatiņš.
bastainis Galvas lakats no smalka, plāna kokvilnas (batista) auduma.
olekšdrēbe Galvas lakats, kas šūts no puķaina katūna (6 olektis katūna pārgriež vidū pušu un gareniskās malas sašuj kopā).
kuska Galvas lakats, visbiežāk no zīda.
autskalis Galvas lakats.
pleice Galvas plikums (laukums pakausī bez matiem vai pilnīga plikgalvība).
notencefalocēle Galvas smadzeņu trūce pakauša daļā.
encefalomielocēle Galvas un muguras smadzeņu trūce kā pakauša kaula lielā cauruma nenormālas attīstības, kā arī kakla skriemeļu plātnīšu un muguras izaugumu trūkuma sekas.
euharistija galvenais kristietības sakraments, kuru Kristus iedibināja naktī pirms savas nāves; tajā ietilpst dalīšanās maizē un vīnā - Kristus ķermenī un asinīs; Svētais vakarēdiens.
Icamna Galvenais maiju dievs; debesu dievs, kura vārds nozīmē "ķirzaka", viņš tika attēlots kā vecs vīrs ar garu degunu; zināšanu un medicīnas patrons, rakstības izgudrotājs.
darba likums galvenais normatīvais akts, kas Latvijā regulē darba tiesiskās attiecības, pieņemts 2001. g. 20. jūnijā, kas nosaka darba tiesību sistēmu un tās pamatprincipus, t. sk. 8 stundu darba dienu un 40 stundu darba nedēļu.
normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma.
nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
atriezies Galvu atpakaļ atgāzis.
kreofagija Gaļas ēšana; tā luterisma pretinieki sauc luterisma mācību par vakarēdienu.
Njame Ganas akanu mītos - dieviete māte, kas radījusi pasauli, identificēta ar mēnesi.
autosplenektomija Gandrīz pilnīga liesas izzušana progresējošas fibrozes sakarā un šā orgāna sarukšanas dēļ, piem., sirpjveida šūnu anēmijas slimniekiem.
platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos.
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga.
nārags Gara laiva ar plakanu dibenu; laiva vispār.
nērags Gara laiva ar plakanu dibenu.
kazakīns Gara virsjaka ar āķīšu aizdari.
gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu, augstiem galiem.
taljatelles Garas makaronu sloksnītes.
iemulda Garena ieleja, ieplaka.
taisnošanas mašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna zāģmateriālu apstrādei no vienas vai divām pusēm nolūkā iegūt taisnas un plakanas sagatavju virsmas.
plētenis Garens lakats.
Gargždi Gargždu sērija - apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas.
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
koherence garīgā sakarība, kas izpaužas rakstos un runā.
garteņķis Garlaicīgs pļāpa, kas daudz vārdos maz izsaka.
Pulmonaria longifolia garlapu lakacis.
raiška Garš lakats, ar ko sieviete sien ap galvu.
ķēķins Garš plecu lakats.
linkaine Garš sieviešu galvas lakats.
talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
galamēri Garuma mēri ar precīzi noteiktu attālumu starp to plakanparalēlajām galavirsmām.
lūkāt Gatavot (pusdienas, vakariņas u. tml.).
akatns Gatavs ko darīt, pakalpīgs.
ponckāties Gausi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
deģenerētā gāze gāze, kuras fizikālās īpašības būtiski nosaka kvantu fizikas īpatnības.
kritiskā plūsma gāzes plūsma, kuras ātrums sasniedz skaņas ātrumu un izsaka maksimālo jeb kritisko caurplūdi esošajos apstākļos.
oklūzija Gāzu absorbcija metālos, to sakausējumos.
atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ).
ekspresivitāte Gēna izpausmes pakāpe, gēna iedarbības spēka mērs, kas nosaka attiecīgās pazīmes attīstības pakāpi un ir atkarīga no konkrētā gēna īpašībām, kā arī no modificētājgēnu un vides apstākļu specifiskās ietekmes.
hromosomālie gēni gēni, kas lokalizēti hromosomās un nosaka kodoliedzimtību.
kombinatīvā mainība genotipiskās mainības veids, ko nosaka kombinācijas un krustmija.
mutatīvā mainība genotipiskās mainības veids, ko nosaka mutācijas.
Gerasimowo Gerasimavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Makašēnu pagastā.
gerontopsiholoģija Gerontoloģijas un psiholoģijas nozare, kas pētī vecu cilvēku psihi, uzvedības dinamiku un likumsakarības.
Gcal Gigakalorija.
paurēties Glaudīt un kasīt pakausi.
atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ); atglaust.
atglaust Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
gatve Globālā tīmekļa dokumentu kopums, kuros aprakstīti komerciālie produkti un pakalpojumi, ko parasti sniedz kāds atsevišķs interneta pakalpojumu sniedzējs.
meklētājprogramma WebCrawler globālā tīmekļa meklētājprogramma, ko izmanto tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija _America Online (AOL)_.
ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati globālās mobilo sakaru sistēmas paplašinājums, kas ļauj nodrošināt četrus 14,4 bps kanālus, lai nodrošinātu datu pārraidi ar ātrumu 57,6 biti sekundē.
vispārējais pakešu radiopakalpojums globālās mobilo sakaru sistēmas paplašinājums, kas nodrošina datu pakešu pārraidi.
regmaglipti Gludas rievas meteorīta virsmā, kas rodas, meteorītam ar lielu ātrumu lidojot cauri Zemes atmosfērai, sakarstot un kūstot.
dzelzis Gludeklis, gludināmais dzelzs, ko vispirms sakarsēja virs uguns.
glūdzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
glūzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
glūznēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
heirantīns Goldlaka "Cheiranthus cheiri" lapu un sēklu glikozīds, darbības ziņā līdzīgs digitālam.
govskuņģis Govkuņģis - suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats.
slīme govs pakakle.
aulakogēns Grābenam līdzīga ieplaka platformās; dziļumā vairāki km, garums - vairāki simti km, platums - desmitiem km; veidojas visbiežāk platformu attīstības sākuma stadijās.
Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis.
sakasinēt Grābjot savākt, sakasīt (siena, labības smalkumus, paliekas).
augstumlīkne grafiks, kas parāda pastāvošās likumsakarības starp mežaudzes koku caurmēru un augstumu.
demogrāfiskais tīkliņš grafiska konstrukcija koordinātu plaknē sakarību attēlošanai starp dzimšanas momentu un precīzu vecumu kāda demogrāfiska notikuma brīdī.
diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
bruņurupučgrafika Grafisku attēlu veidošana, izmantojot bruņurupuci un virkni relatīvi vienkāršu instrukciju (parasti valodā "Logo"), kas nosaka tā kustības virzienu.
grafitizācija Grafīta daļiņu veidošanās dzelzs, niķeļa, kobalta u. c. sakausējumu (gk. čugunu) struktūrā.
rokrakstzinātne Grafoloģija - mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
planārs grafs grafs, kam ir plakana realizācija.
viesugrāmata Grāmata ar sākotnēji neaizpildītām lapām tukšām tabulām, kur viesi ieraksta savu vārdu vai izsaka pateicību, vēlējumu.
pieļāvums gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml.; šīs kategorijas forma.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta.
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
gludulis Grāmatu spiestuvēs un tipogrāfijās ap 16 cm garš un dažus cm plats plakans, gluds kaula rīks iespiesto papīra lokšņu nogludināšanai lokot.
izmaksu princips grāmatvedības pamatnostādne: iegūtie līdzekļi un saņemtie pakalpojumi sākotnēji jānorāda atbilstīgi to iegādes vai ražošanas izmaksām.
grāmatvedības forma grāmatvedības reģistru hronoloģisko un sistemātisko grāmatvedības ierakstu organizācija un savstarpējā sakarība; izšķir šādas formas: žurnāla virsgrāmatas, memoriālorderu, žurnālorderu formu, kā arī grāmatvedības datorprogrammas.
lietpratēja uzdevums grāmatvedības reģistru kārtošana, finansu pārskatu analīze un maksātspējas noteikšana, konsultācijas grāmatvedības, nodokļu, iekšējās kontroles un citos jautājumos, kā arī citu ar grāmatvedību un revīziju saistītu pakalpojumu sniegšana.
Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā).
egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
hasmante Graudzāļu dzimtas ģints ("Chasmantium"), graciozas, košas graudzāles, kas veido cerus un plakanas ziedu vārpiņas nokarenos ķekaros.
ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
zeltauzīte graudzāļu dzimtas ģints ("Trisetum"), daudzgadīgs augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
grauvake Grauvaka - smiltis un smilšakmeņi, kuros ir dažāda sastāva iežu drumslas.
lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta.
lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
sakavieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sakava" iedzīvotāji.
sakovieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sakava" iedzīvotāji.
gravitons Gravitācijas lauka kvants, kura masa un elektriskais lādiņš ir vienādi ar nulli un spins 2; saskaņā ar gravitācijas kvantu teoriju nosaka gravitācijas mijiedarbību.
Grebļa kalns Grebļakalns, dabas liegums Pasienes pagastā.
grabala Grebulis - koka klabeklis, ko govīm ganībās pakar kaklā, lai tās, krūmājā vai mežājā aizmaldījušās, vieglāk atrast.
Lihas grēda grēda Gruzijā, savieno Lielo un Mazo Kaukāzu un atdala Kolhīdas zemieni no Kūras ieplakas, garums — \~50 km, augstums — līdz 1926 m; Surami grēda.
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidoti reljefi vai iedobti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu to nospiedumu - zīmogu (2) kā apstiprināšanai).
krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas).
vakarsomiņa Grezna somiņa, ko lieto vakara izrādēm, viesībām, pie vakartērpa.
Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas.
Pēlejs grieķu mitoloģijā - Aiaka dēls, Ahilleja tēvs, kurš nejauši nogalināja savu pusbrāli Foku, bija spiests bēgt, un arī turpmāk piedalījās dažādos piedzīvojumos.
Akadēms grieķu mitoloģijā - atēniešu varonis, kas parādīja Dioskūriem, kur paslēpta viņu māsa, Tēseja nolaupītā Helēna; no viņa vārda cēlies nosaukums "akadēmija".
Eirs Grieķu mitoloģijā - austrumvējš, kas mīt Arābijā un Persijas pakalnos, viņš bija titāna Astreja un ausmas dieves Ēosas dēls.
Antikleja Grieķu mitoloģijā - Autolika meita, Itakas valdnieka Lāerta sieva un Odiseja māte.
horas Grieķu mitoloģijā - dievietes, kas seko cilvēka dzīves likumsakarīgajam ritējumam: Einomija ("likumība"), Dike ("taisnīgums") un Eirēne ("miers"); arī gadalaiku dievietes.
Antinojs Grieķu mitoloģijā - dižciltīgākais un nekaunīgākais no Itakas valdnieka Odiseja sievas Pēnelopes preciniekiem.
Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi.
Nīss grieķu mitoloģijā - Hirtaka dēls, Aineja ceļabiedrs, Eiriala draugs, ar kuru kopā viņš gāja bojā, naktī uzbrūkot rutulu nometnei.
Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs).
Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis.
Tēlegons Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja un burves Kirkes dēls, kurš nonāvēja Odiseju.
Kinirs Grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, Apollona (variants: Sandaka) dēls, kurš Pafas pilsētā iedibināja šās dievietes kultu.
Periboja grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieka Alkatoja meita, Telamona sieva un Ajanta māte; pēc kādas versijas, pēc Ajaka piedzimšanas viņa kļuva par Tēseja sievu.
Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību.
Pēgass grieķu mitoloģijā - spārnotais zirgs, no kura pakava sitiena Helikona kalnā radies Hipokrēnes avots, kura ūdens esot iedvesmojis dzejniekus.
Melanips grieķu mitoloģijā - tēbiešu varonis, Astaka dēls, kas aizstāvēja dzimto pilsētu karagājienā "Septiņi pret Tēbām", nāvīgi ievainoja Tīdeju vēderā, taču viņu pašu tūlīt nogalināja Amfiarājs.
Hespers grieķu mitoloģijā - visskaistākās zvaigznes - Vakara zvaigznes dievs; romiešu mitoloģijā to dēvēja par Luciferu.
agatodēmons Grieķu un ēģiptiešu talismans, kurā attēlota čūska ar lauvas galvu un septiņiem vai divpadsmit starojošiem kroņiem, kas simbolizē planētas vai Zodiaka zīmes.
Dumbracs Grīņezers Sakas pagastā.
Grīņu ezers Grīņezers, ezers Sakas pagastā.
raktā aka grodu aka.
grotbomja noks grotbomja pakaļējais gals.
grozāmgrābslis Grozāma rotaļlieta (angļu "Fidget spinner"), kas sastāv no gultņa centrā un plakanas vairāku izciļņu struktūras, parasti veidots no metāla un plastmasas, tā, lai bez lielas piepūles brīvi grieztos ap savu asi; virpināmais.
retropulsija Grūdiens atpakaļ.
sasalumgrunts Grunts, kuras fizisko stāvokli nosaka negatīva temperatūra.
nosusināšanas pakāpe gruntsūdens līmeņa pazeminājums nosusināšanas ietekmē, ko izsaka centimetros, un tas katrā vietā ir citāds, piemēram, mētru kūdrenī 15 m attālumā no grāvja tas ir 20 cm, 75 m attālumā — 5 cm; tomēr nosusināšanas efekts sniedzas tālāk no grāvja, nekā to iezīmē reāli aprēķināmā nosusināšanas pakāpe.
Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari.
GTTS Grupveida tālsatiksmes telefona sakari.
pļurkšināt Grūst atpakaļ ēdienu (par bērnu).
atgrūst Grūst nost (sānis, atpakaļ).
miramants Grūti kausējamu metālu sakausējums, kas satur cietus (molibdena, volframa u. tml.) karbīdus; lieto ļoti cietu vielu (mangāntērauda, niķeļa un hromniķeļa tērauda) apstrādei.
magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai.
ambas Grūti pieejamas plakankalnes Abesīnijas (Etiopijas) kalnājā, stāvām nogāzēm.
krušņa Gruvešu vai sakaltušu zaru kaudze; mežā biezā kārtā sakrituši koki.
atgrūst Grūžot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); grūžot nost (sānis, atpakaļ), atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
gudamakreli Gudamakari - gruzīnu etnogrāfiska grupa.
Gulbenes depresija Gulbenes ieplaka.
izliktnis Gulošais apaļkoks jauliem; tas līdzīgi bugšpritam izvirzīts pāri jahtas pakaļgalam, lai pie tā piestiprinātu blokus bezānburas vadīšanai.
zleksnis Guļ kā zleksnis - saka par tādu, kas nekustīgi guļ.
guļamjaka Guļamdrēbju jaka.
pļauteniski Guļus, uz plakanās puses.
gūžu apkārtmērs gūžu lielākā horizontālā perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; sieviešu plecģērbu un gurnģērbu lielumu skalas vadmērs.
gvaiaks Gvajaka koka sveķi.
bakauts Gvajaki, gvajaka koks, gvajaks - tropu augs, līdz 15 m augsts koks ar ļoti cietu, smaržīgu koksni, ko lieto bloku, ķegļu un zobratu izgatavošanai, kā arī laboratoriju praksē un medicīnā.
Gvajānas plakankalne Gvajānas plakankalne - atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Guiana Highlands"), starp Amazones un Orinoko zemieni, garums - >2000 km, augstums - līdz 3014 m.
leķis Gvelža, cilvēks, kas vispirms saka, tad domā.
paušālapdrošinājums Ģenerālapdrošinājuma veids, kad apdrošinājumu nolīgst par apmēra summu un zaudējuma gadījumā konstatē, cik preču patiesībā bijis, un atkarībā no tā nosaka izmaksājamā zaudējuma atlīdzības proporciju.
antropoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī cilvēku organismu iedzimtību un mainību, to mehānismus un likumsakarības.
citoģenētika Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības likumsakarības kopsakarībā ar šūnu struktūrelementu, galvenokārt hromosomu, uzbūvi un funkcijām.
populāciju ģenētika ģenētikas nozare, kurā pēta populāciju ģenētisko struktūru un tās pārmaiņu likumsakarības.
minerālu paraģenēze ģenētiski saistītu minerālu likumsakarīga kopīga atrašanās Zemes garozā.
dalāmais ģenitīvs ģenitīvs, kas. izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem.
poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu.
līmetnis Ģeodēzisks instruments, ar kuru nosaka divu apvidus punktu augstuma starpību; nivelieris.
petrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī iežu fizikālās īpašības, to pārmaiņu un atšķirību cēloņus un likumsakarības.
aeronomija Ģeofizikas nozare, kura pēta fizikālo un ķīmisko procesu likumsakarības Zemes gāzu apvalkā.
okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
astroklimats Ģeogrāfisko un klimatisko faktoru kopums (mākoņainība, atmosfēras turbulence, gaisa mitrums, gaisa piesārņotība), kas nosaka apvidus piemērotību astronomiskajiem novērojumiem.
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas.
Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens.
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra.
Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi.
Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš.
Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības.
Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta).
Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens.
Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens.
modulis Ģeometrijā - skaitlis (skalārs), kas izsaka dotā vektora garumu.
kadra diagonāle ģeometrisks lielums, pēc kura nosaka ideālas attēla kvalitātes pamatfotoobjektīva fokusa attālumu konkrētam kadra formātam.
ģeoportāls Ģeotelpiskās informācijas portāls - tīmekļa vietne vai tai pielīdzināms līdzeklis, kas nodrošina pieeju ģeotelpiskajām datu kopām, pakalpojumiem un metadatiem.
ārģērbi ģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka), vai ģērbi, virs kuriem parasti nevelk citus ģērbus, piemēram, priekšauts, virsvalks, peldkostīms.
hermunduri Ģermāņu cilts, kas m. ē. 1. gs. dzīvojusi tagadējā Tīringā un uzturējusi ar romiešiem mierīgus tirdzniecības sakarus.
Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
Hakasija Hakasijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Sibīrijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Abakana, platība - 61600 km^2^, 538000 iedzīvotāju (2009.).
tetrafluoretilēns Halogēnogļūdeņradis, halogēnalkēns - bezkrāsaina gāze bez smakas, nešķīst ūdenī; izmanto gk. politerafluoretilēna iegūšanai.
HAMĀS Hamas (2) - "Islāmiskā pretošanās kustība" (arābu val. "Harakat al-Muqawamah al-Islamiyya").
Rātsupīte Hapaka grāvis Rīgā pie Bolderājas.
Hapaksa grāvis Hapaka grāvis.
Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai.
sinhroģenerators Harmonisku vai relaksācijas svārstību ģenerators, ko izmanto elektrisko svārstību sinhronizācijai TV, daudzkanālu sakaros, ciparu skaitļošanas tehnikā u. c.
Hoželi Hedžaili - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas dienvidos.
nigrēmija Hereditāra tumša gļotādas nokrāsa, ko nosaka hemoglobīna hema struktūras anomālija (autosomāli dominanta pārmantošana).
piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija.
artro-onihodisplāzija Hereditārs sindroms, ko raksturo spieķa kaula galviņas nepilnīga attīstība, ceļa skriemeļa trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnu kaula pakaļējie izaugumi un nagu distrofija.
pirolidīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsains šķidrums ar amonjaka smaku.
diketopiperazīns Heterociklisks savienojums, kas veidots no 2 vienādām vai dažādām aminoskābēm, sakabinoties vienas karboksilgrupai ar otras aminogrupu.
matroklinālā iedzimšana hibrīdu un mātformas līdzība, ko nosaka citoplazmatiskā iedzimtība, mātes efekts vai vecāku nevienādā ploiditātes pakāpe.
Bernulli vienādojums hidraulisko aprēķinu vienādojums - izsaka, ka stacionārā šķidruma plūsmā stāvotnes, spiediena un kinētiskās enerģijas summa kopā ar spiediena enerģijas zudumiem ir konstanta.
hidrocilindrs Hidraulisks mehānisms, kura virzulis vai cilindrs darbojas turpatpakaļkustībā.
Paskāla likums hidrostatikas likumsakarība, pēc kuras spiediens, kuru uz šķidruma (vai gāzes) virsmu rada ārējie spēki, šķidrumā (gāzē) izplatās visos virzienos vienādi un ir atkarīgs tikai no šķidruma staba augstuma un šķidruma blīvuma.
hierarhiskā komunikācijas sistēma hierarhiskā sakaru sistēma.
Lielie Himalaji Himalaju kalnu sistēmas galvenā, augstākā daļa starp Mazajiem Himalajiem dienvidos un Ladaka grēdu ziemeļos, garums - >2400 km, platums - 50-90 km, 10 virsotnes >8000 m vjl., sniega līnija - 4500-5500 m vjl.
piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
plakanpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Ganodermataceae"), piepju augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, plakani vai nagveidīgi, sēdoši vai ar kātiņu; 3 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas.
pūkaiņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņu cepurītes koniskas, piltuvveidīgas, plakanas, 0,3-40 cm diametrā, Latvijā konstatēts 160 sugu.
Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem.
Prahlāda hindu mitoloģijā - asuras Hiranjakašipu dēls, asuras Bali vectēvs, kurš no mazām dienām kļuva par Višnu pielūdzēju pret sava tēva gribu.
Hiranjākša hindu mitoloģijā - varens asura, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjakašipu dvīņubrālis, nesamierināms dievu ienaidnieks, kurš novilka zemi pasaules okeāna dibenā, pēc tūkstoš gadu ilga cīniņa viņu nonāvēja Višnu, kurš bija iemiesojies meža kuilī.
salohinīns Hinīna salicilskābes esteris, ko iegūst sakausējot hinīnu ar salolu, pie kam atšķeļas fenols, lieto līdzīgi hinīnam tikai 2 reizes lielākās porcijās.
oksitocīns Hipofīzes pakaļējās daivas [hormons]{s:1631}, kas veicina gludās muskulatūras, it īpaši dzemdes un piena dziedzeru muskulatūras, saraušanos.
adiuretīns Hipofīzes pakaļējās daļas hormons; veicina nātrija hlorīda izdali un kavē ūdens atpakaļrezorbciju nierēs.
fundamentālais garums hipotētiska fizikāla konstante ar garuma dimensiju, kas nosaka relativitātes teorijas un kvantu teorijas derīguma robežas; līdzšinējie eksperimenti un apsvērumi dod iespēju secināt, ka šīs konstantes augšējā robeža nav lielāka par 10^-20^ cm jeb 0,0001 atometri.
siltumradis Hipotētiska substance, kas nosaka vielas sasiluma pakāpi, 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē ar to mēģināja izskaidrot siltuma parādības.
tārpeja Hipotētiska tieva laiktelpas caurule, kas var savienot divus tālu vienu no otra esošus gandrīz plakanus laiktelpas apgabalus.
endrīns Hlororganisko savienojumu grupas insekticīds un akaricīds, pieskares inde.
ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts.
lesbiete Homoseksuāla sieviete, kas piekopj dzimumsakarus ar sievieti; nosaukums pēc Lesbas salas Egejas jūrā.
dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi.
hromels Hroma, niķeļa un kobalta sakausējums, ko lieto par pozitīvo elektrodu termopāros kopā ar alumelu.
ozena Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka.
ozēna Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka.
B. A. humanitāro zinātņu bakalaurs (angļu "Bachelor of Arts").
determinatīvs Ideogrāfiskā rakstā hieroglifa elements, kas norāda uz apzīmētā nojēguma piedrību pie noteiktas jēdzienu grupas, nosaka vienādi rakstīto vārdu konkrēto saturu.
atbāzt Iebāzt atpakaļ.
atdēstīt Iedēstīt atpakaļ iepriekšējā vietā.
losms Iedobums zem zirga pakava.
atdot Iedot atpakaļ (saņemto, paņemto).
patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ; aizdot.
aizdot Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
atdzert Iedzert sakarā ar atsvēti.
ģenētiskā mainība iedzimstošas atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka dažādas gēnu alēļu kombinācijas un mutācijas; tā ir svarīga dzīvo organismu īpašība, kas nepieciešama sugas eksistencei mainīgos apkārtējās vides apstākļos, kā arī materiāls evolūcijai un selekcijai.
hipospādija Iedzimta dzimuma locekļa kroplība, kad urīna kanāls līdzinās uz leju atvērtai spraugai un atrodas dzimuma locekļa pakaļējā pusē.
asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas.
citoplazmatiskā iedzimtība iedzimtība, ko nosaka citoplazmā lokalizētie gēni.
holandriskā iedzimtība iedzimtība, ko nosaka Y hromosomā lokalizētie gēni.
kodoliedzimtība Iedzimtība, ko nosaka šūnas kodolā (hrosomās) lokalizētie gēni.
Mendeļa likumi iedzimtības likumsakarības, ko 19. gs. atklāja J. G. Mendelis attiecībā uz diploīdiem, kas vairojas dzimumiski, un uz pazīmēm, kas pieder pie dažādām saistības grupām.
notancefālija Iedzimts galvaskausa pakauša daļas trūkums.
pseidoartrogripoze Iedzimtu, autosomāli recesīvu anomāliju komplekss - iedzimtas ceļu un priekšējā veltņakaula un papēža kaula locītavas fleksijas kontraktūras; retāk novēro elkoņa locītavu kontraktūras; gūžas locītavu adukcijas kontraktūras.
iedzīvotāju dzīves līmenis iedzīvotāju materiālo un kultūras vajadzību apmierinātības pakāpe, nodrošinātība ar nepieciešamajiem labumiem un garīgajai attīstībai vajadzīgajiem prirkšmetiem, pakalpojumiem un nosacījumiem, iedzīvotāju patēriņa līmenis.
reproduktīvā uzvedība iedzīvotāju rīcība, kura nosaka bērnu dzimstību vai arī atteikšanos no bērniem laulībā vai arī ārpus laulības.
dzimumvecumstruktūra Iedzīvotāju sastāva raksturojums, ko izsaka attiecība starp vīriešu un sieviešu skaitu un starp iedzīvotāju skaitu dažādās vecumgrupās.
sociālās grupas iedzīvotāju sociālie slāņi ar līdzīgu stāvokli vai prestižu, ko parasti nosaka pēc tādiem kritērijiem, kā izglītība, nodarbošanās un ienākumi.
smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri.
atgrimt Iegrimt atpakaļ.
neizpildīts ieguldījumu pakalpojums ieguldījumu pakalpojums, ko sistēmas dalībnieks pieņēmis izpildei, bet pilnīgi vai daļēji nav veicis, un tā rezultātā ieguldītājs cietis zaudējumus vai finansu instrumenti ir neatgriezeniski pazuduši.
ārvalstu sabiedrība ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts ārvalstī, kura nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, un kas likumā noteiktajā kārtībā uzsācis ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā.
zeņģis Iejūga valgi, ar kuo piesien zirga sakas pie dīsteles.
iesvilties Iekarst, sakarst.
pietvaicēt Iekarst, sakarst.
galiekārta Iekārta (piemēram, tālruņa aparāts, fakss, modems, datu pārraides iekārta, privātā automātiskā telefonu centrāle, privātais tīkls, taksofons), kas paredzēta tiešai vai netiešai pieslēgšanai publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem.
līnija Iekārta (telegrāfa, telefona u. tml.) sakariem starp diviem vai vairākiem punktiem.
dinamometriskie ratiņi iekārta spēkratu vilces īpašību noteikšanai; vilces spēka mērīšanai ratiņus apgādā ar dinamogrāfu vai tenzometrisko mezglu un bremzēm; pārbaudāmā objekta vilces raksturojumu nosaka, dažādā ātrumā velkot ratiņus ar iedarbinātām bremzēm.
klients iekārta vai lietojumprocess, kam parasti ir tikai viens lietotājs un kas izmanto servera pakalpojumus.
alfa spektrometrs iekārta, ar ko nosaka radioaktīvā elementa kodola izsviesto alfa daļiņu enerģiju
elektriskais akumulators iekārta, kas elektriskās uzlādēs strāvas iedarbībā uzkrāj ķīmisko enerģiju un pēc tam atdod šo enerģiju atpakaļ elektriskajā enerģijā.
saistītās iekārtas iekārtas vai aprīkojums, kas saistīts ar elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu ar minēto elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību (tajā skaitā ar ierobežotas piekļuves sistēmas un elektronisko programmu ceļvežu palīdzību).
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piemēram, teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
radiomezgls Iekārtu, ierīču kopums radioprogrammu translēšanai un radiosakaru uzturēšanai.
reintegrācija iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.).
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
cilindru tilpums iekšdedzes dzinēja kopīgais cilindru darba apjoms (tilpums), kuru izsaka kubikcentimetros.
virsnieres iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola (_glandula suprarenalis_).
vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie vēstuļu korespondences (pastkartes, vēstules, bandroles, sīkpakas) sūtījumi, to skaitā ierakstīti vai apdrošināti sūtījumi.
Lienes iela iela Rīgā, Grīziņkalnā, kur visbiežāk varot sastapt prostitūcijas pakalpojumu sniedzējas.
ielejs Ieleja, ieplaka.
paliene Ielejas, arī ezera ieplakas daļa, kas palu laikā pārplūst; palu terase.
atliet Ieliet (atpakaļ).
atlīt Ielīt, salīt (atpakaļ).
iepakaļā Iepakaļ (1).
iepakaļis Iepakaļ (1).
iepakaļā Iepakaļ (2).
iepakaļis Iepakaļ (2).
iesekus Iepakaļ.
seksa sludinājums iepazīšanās sludinājums laikrakstā vai žurnālā, kurā tiek meklēts partneris privātiem vai lietišķiem dzimumsakariem.
leja Ieplaka (1).
Ararata līdzenums ieplaka Aizkaukāza kalnienē, Araksas vidustecē, starp Araratu dienvidos un Aragacu ziemeļos, Armēnijā, daļēji Turcijā, garums - 90 km, augstums - 850-1000 m.
Čujas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, 1750-2000 m vjl., Krievijas Altaja Republikā, garums rietumu-austrumu virzienā — \~70 km, platums — līdz 40 km, paugurains līdzenums, kalnu pļavu augsnes.
Kurajas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, Čujas vidustecē, Krievijas Altaja Republikā, 1500-1600 m vjl., garums — 25 km, platums — līdz 20 km.
Brazīlijas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeāna dienvidu daļā, uz rietumiem no Dienvidatlantijas grēdas, garums no dienvidiem uz ziemeļiem — \~3000 km, lielākais dziļums — 6537 m.
Kanāriju lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā starp Āfrikas kontinentālo nogāzi un Ziemeļatlantijas grēdu, dziļums — >5000 m, lielākais dziļums — 6549 m, gultnē — sarkanais māls.
Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas.
Minusinskas ieplaka ieplaka Austrumsibīrijā, Krievijas Krasnojarskas novadā, starp Kuzņeckas Alatavu, Rietumsajāniem un Austrumsajāniem, paugurains vidēji augstu kalnu reljefs, augstums — 240-700 m.
Kongo ieplaka ieplaka Centrālajā Āfrikā (gk. Kongo Demokrātiskajā Republikā), to veido Āfrikas platformas ieliece, gk. pārpurvots līdzenums 300-500 m vjl., malās kāpļainas plakankalnes līdz \~1000 m vjl.
Sanhuljana ieplaka ieplaka Dienvidamerikā, Argentīnā, septītā pasaulē dziļākā sauszemes ieplaka - 105 m zjl.
Vadiennatruna Ieplaka Ēģiptē ("Wadi en Natrun"), Nīlas deltas rietumos, 24 m zjl., garums - \~40 km, platums - 3-8 km, aizņem tektonisku plaisu, ko padziļinājusi senas upes erozija un deflācija, sāļezeros (>10) vārāmās sāls, dabīgās sodas ieguve.
Narinas ieplaka ieplaka Iekšējā Tjanšanā, Narinas upes vidusteces apvidū, Kirgizstānā, garums — 300 km, platums — 50 km, augstums — 1300-3000 m vjl.
Madagaskaras lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, garums — \~1800 km, lielākais platums — \~900 km, dziļums — līdz 5851 m, gultnē smilšainas dūņas.
Austrālijas-Antarktīdas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidu daļā, starp Antarktīdu, Kergelena grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums — 4500 km, platums — 1500 km, dziļums līdz 6089 m.
Krozē lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidu daļā, starp Rietumindijas un Centrālo Indijas grēdu, dziļums — līdz 5625 m.
Adatas raga lielieplaka ieplaka Indijas okeāna rietumos, dziļums 6150 m.
Somālijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Āfrikas krastu un Arābijas-Indijas un Maskarēnu grēdu, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — \~2800 km, lielākais platums — \~1800 km, dziļums — līdz 5824 m, gultnē globigerīnu dūņas.
Arābijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Arābijas-Indijas, Marija un Maldivu grēdu un Indostanas pussalu, garums — \~2500 km, platums — līdz 1500 km, dziļums — \~4500 m, lielākais — 5875 m, gultnē globigerīnu dūņas.
Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes.
Mazais Karū ieplaka Kāpas kalnos, garums - 320 km, platums - \~64 km, augstums - 300-600 m.
Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji.
Belinshauzena lielieplaka ieplaka Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, starp Antarktīdu, Dienvidameriku, Klusā okeāna Dienvidu, Klusā okeāna Austrumu un Rietumčīles pacēlumu, garums — \~8000 kilometru, lielākais dziļums — 5290 m.
Peru lielieplaka ieplaka Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, starp Dienvidameriku un Klusā okeāna Austrumu pacēluma ziemeļu daļu, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — >4200 km, platums — 2000 km, dziļums — līdz 5885 m, austrumu daļā Peru dziļvaga — līdz 8064 m.
Karaghie ieplaka ieplaka Mangišlakas pussalā Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Kazahstānā, garums - 85 km, platums - līdz 25 km, dibenā solončaki, pasaulē piektā dziļākā sauszemes ieplaka - 132 m zjl.
Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m.
Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m.
Barguzinas ieplaka ieplaka starp Barguzinas un Itakas grēdu, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums — >200 km, platums — līdz 35 km, augstums — 470-600 m.
joma Ieplaka starp diviem piekrastes sēkļiem jūrā.
Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km.
Lielais Karū ieplaka starp Lielo Kāpli un Kāpas kalniem, garums - 400 km, platums - \~130 km, augstums - 450-750 m vjl.
Kučanas-Mešhedas ieplaka ieplaka Turkmēnijas-Horasanas kalnos, starp Kopetaga grēdu (ziemeļos) un Nišapūras kalniem (dienvidiem), Irānas ziemeļaustrumos, garums - \~275 km, platums - 15-30 km, augstums - 900-1350 m vjl.
Akdžakajas ieplaka ieplaka Turkmenistānas ziemeļrietumu daļā, Dašoguzas vilajetā, devītā zemākā sauszemes ieleja pasaulē - 76 m zjl., ielejas garums - \~50 km, platums - \~6 km.
Sarikamišas ieplaka ieplaka Vidusāzijā, uz dienvidrietumiem no Arāla jūras, Turkmenistānā un Uzbekistānā, garums — 125 km, platums — 90 km, augstums 24-38 m zjl., aptver Sarikamiša ezeru.
Makarova lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, starp Lomonosova grēdu un Alfas pacēlumu, dziļums — līdz 3940 m, gultnē — dūņas.
Nansena lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, no Amundsena lielieplakas to atdala Gakeļa grēda, vidējais dziļums - 3450 m, lielākais - 5449 m, gultnē dūņas.
Amundsena lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeānā, starp Lomonosova un Gakeļa grēdu, garums — \~2000 km, platums — 200-400 km, lielākais dziļums — 4321 m, nogulumu slāņa biezums — 2000 m.
ielieknis Ieplaka, ieleja.
morēnieplaka Ieplaka, kas radusies seno un tagadējo ledāju eksarācijas un akumulācijas, bet it īpaši glacitektoniskos procesos.
teicis Ieplaka, padziļinājums (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens; zema, grīšļaugiem noaugusi pļava.
rennis Ieplaka, padziļinājums (pļavā, tīrumā), kur uzkrājas ūdens.
iedobe Ieplaka.
mulda Ieplaka.
soklis Ieplaka.
plakanans Ieplakans.
iesmirdēt Ieplūst smirdošai smakai.
pleknīt Iepļaukāt, sist ar kaut ko plakanu.
iestādīt Iepotēt (bakas).
komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu.
aizmaksa Iepriekšēja papildu samaksa, ko vēlāk var saņemt atpakaļ; ķīlas nauda.
viņvakar Iepriekšējā vakarā; arī tovakar.
pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz.
vakarvakar Iepriekšējās, pagājušās dienas vakarā.
vakarvakars Iepriekšējās, pagājušās dienas vakars.
priekšnosacījums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
priekšnoteikums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci.
ieraksta garums ieraksta izmērs, ko parasti izsaka kā vārdu, baitu vai rakstzīmju skaitu.
kārtošanas atslēga ieraksta lauks vai lauki, kas nosaka, kāda būs ierakstu secība datnē.
sakabes ierīce ierīce automobiļa rāmja pakaļējā daļā automobiļa savienošanai ar velkamo piekabi vai citu transportlīdzekli.
reģenerators Ierīce datoru tīklā, kas no sakaru līnijas uztver diskrētos signālus un tos no jauna ģenerē tālākai pārraidei, ja uztvertais signāls pārraides procesā ir kropļots.
termoanemometrs Ierīce gāzes vai šķidruma plūsmas ātruma mērīšanai, izmantojot sakarību starp plūsmas ātrumu un plūsmā ievietota devēja siltumatdevi.
pusvadītāju lāzers ierīce koherenta gaismas starojuma iegūšanai, kurā elektroni un caurumi tiek injicēti cauri p–n pārejai un, izstarojot gaismas kvantu, savstarpēji rekombinē (anihilē); pusvadītāju diode, kuras divas plakanparalēlās skaldnes, kas perpendikulāras p–n pārejai, ir optiskā rezonatora spoguļi.
automātiskā jūgierīce ierīce lauksaimniecības mašīnu sakabei ar traktoru.
kvēlkrāsns Ierīce materiālu vai priekšmetu vienmērīgai sakarsēšanai līdz sarkankvēlei un to uzglabāšanai šai karstumā.
karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
stereoskops ierīce stereofotogrāfiju aplūkošanai; sastāv no lēcu, prizmu vai spoguļu un lēcu pāra; divi plakanie stereopāra attēli (ko stereoskopā aplūko katru ar savu aci)binokulārās redzes dēļ rada viena telpiska attēla iespaidu.
arbitrs ierīce vai programma, kas atrisina konfliktus, kuri rodas datoru sistēmā, ja vienlaicīgi pie kopējā resursa griežas vairākas programmas vai ierīces, un nosaka resursu izmantošanas prioritātes.
inženierkomunikācija Ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem.
radiators Ierīce, ar ko iekšdedzes motoros atdzesē sakarsušo šķidrumu.
gleikometrs Ierīce, ar ko nosaka cukura saturu vīnā.
sideroskops Ierīce, ar ko nosaka magnētiska svešķermeņa (piemēram, dzelzs skaidiņas) atrašanos acī.
volumetrs Ierīce, ar ko nosaka porainu ķermeņu, kā arī trauku tilpumu; lieto gadījumos, kad ir grūti vai arī nav iespējams izmērīt tilpumu, nosverot šķidrumu, ar ko trauks pildīts.
stilometrs Ierīce, ar ko veic sakausējumu un minerālu sastāva kvantitatīvo spektrālo analīzi.
stiloskops ierīce, ar ko veic tēraudu un sakausējumu sastāva kvantitatīvo spektrālo analīzi.
protraktors Ierīce, ar kuru jūras kartē atzīmē kuģa atrašanās vietu, ko nosaka, mērot leņķus starp trim no kuģa redzamiem priekšmetiem.
akcelerometrs Ierīce, ar kuru nosaka kāda objekta (lidmašīnas, automašīnas utt.) kustības paātrinājumu vai palēninājumu.
manoptoskops Ierīce, ar kuru nosaka katras acs redzes spēju atsevišķi.
rasasmērs Ierīce, ar kuru nosaka rasas daudzumu, pamatojoties uz svara izmaiņu mērījumiem.
sifons Ierīce, kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
modems ierīce, kas ciparsignālu pārveido analogsignālā un otrādi, lai pārraidītu pa analogo sakaru (piemēram, telefona) līnijām.
bīstamības signalizators ierīce, kas nosaka gaisakuģa vertikālo ātrumu un atkarībā no lidojuma augstuma signalizē par bīstamu tuvošanos zemes virsmai.
siltumpelengators Ierīce, kas nosaka virzienu uz kādu objektu, reaģējot uz siltuma (infrasarkano) starojumu.
diferenciators Ierīce, kas pārveido kādu fizikālu parametru atbilstoši funkciju atvasināšanas likumsakarībām.
termināļa serveris ierīce, kas, izmantojot vienu sakaru kanālu, ar kombinēta signāla palīdzību ļauj pievienot resursdatoram vairākus modemus vai termināļus.
katodstaru lampa (arī caurule) ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
lāzermeklētājs Ierīce, kuras darbības pamatā ir virzienjutīgs uztvērējs, kas uztver lāzera apzīmēta mērķa atstaroto enerģiju un nosaka mērķa virzienu attiecībā pret uztvērēju.
ierobežotas piekļuves sistēma ierīce, programma vai cits risinājums, kas pakalpojuma saņēmējam saprotamā veidā nodrošina piekļuvi aizsargātam pakalpojumam.
inženiertehniskās komunikācijas ierīces, cauruļvadi u. c. aprīkojums, kas paredzēts enerģētisko resursu, ūdens u. c. piegādei, netīro ūdeņu aizvadīšanai vai sakaru nodrošināšanai.
atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita.
kanāls Ierīču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei.
grodot Ierīkot akai grodus.
nelegāla sistēma ierobežotas piekļuves sistēma, kas tiek izmantota bez aizsargāta pakalpojuma sniedzēja piekrišanas vai individuālas atļaujas.
iemuldēties Ierunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
iekapāt Iesākt kapāt, sakapāt nelielu daudzumu.
lai piķis parauj iesaucas neapmierinātībā, sašutumā, dusmās, vēloties ko neesam; saka, paužot vienaldzību pret ko.
informācijas lielceļš iesauka sistēmai, kas sevī apvieno ziņojumdēļa pakalpojumus, tiešsaistes un vēl citus pakalpojumus, kuri ļauj lietotājiem iegūt informāciju no telekomunikāciju tīkliem.
pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu.
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
atprasījums Iespēja saņemt atpakaļ nodotu naudu vai priekšmetu.
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
atspraust Iespiestās burtu rindas novietot atpakaļ attiecīgās vietās atspraudenēs.
metalogrāfija Iespiešana no plakanām gravētām vai kodinātām metāla iespiedformām, kam ir padziļināts zīmējums.
aģentūra iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
uzņēmuma vietējais sakaru operators iestāde vai uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu, kas tāpat kā vietējā telefona centrāle, sniedz telefona pakalpojumus saviem klientiem. Kā vietējā centrāle tā pērk telefona pamatpakalpojumus par vairumtirdzniecības cenām, lai tās tālāk pārdotu saviem klientiem par pazeminātām cenām.
birojviesošana Iestādes telpas izmantošana līdzīgi viesnīcas istabai, iepriekš rezervējot telpas telesakaru režīmā.
spa Iestādes, kuras piedāvā tradicionālos ūdens procedūru pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
nogulties Iestāties (kur) - parasti par vakaru, nakti.
mesties Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru).
novakarāties Iestāties vakaram.
novakarēties Iestāties vakaram.
iegripēt Iestiprināt (pakava priekšdaļā) dubultradzi - gripu.
ierēdzēt Iestrādāt rādzes pakavam.
pirmekļi iesvētāmie, kas pirmo reizi dodas uz svēto vakarēdienu.
atiet Iet nost (sānis, atpakaļ).
šļakāt Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.); šļakatot (2).
krāsns Ietaise, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai ar iegūto enerģiju sakarsētu ūdeni (piemēram, tvaika dzinēja darbināšanai, centrālapkurei).
involūts Ietīts, miglā tīts, grūti saprotams; atpakaļ gājis attīstībā.
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju.
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
atvadīt Ievadīt, iestumt atpakaļ.
enkurs Iezīmēts hiperteksta apgabals, no kura ar peles klikšķi var izsaukt citu dokumentu, kura atrašanās vietu nosaka hipersaite.
struktūra ieža pazīmju kopums, ko nosaka tā sastāvdaļu lielums, forma un savstarpējais izvietojums.
indeksminerāli Iežu metamorfisma stadiju noteikšanai izmantojamie minerāli, kuru sastāvu un uzbūvi nosaka endogenie procesi katrā stadijā.
Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts.
ichtalbīns Ihtiola 40% savienojums ar olbaltumu; ūdenī nešķīstošs pulveris bez garšas un smakas, lietoja pret zarnu kataru u. c. kaitēm.
zodijs Ik 12. daļa zodiaka.
optimālā cirsma ik gadu pieļaujamā kādas sugas koku izcērtamā platība, ko nosaka, lai nodrošinātu vienmērīgu vai paplašinātu meža izmantošanu noteiktas koku sugas ietvaros.
bērna kopšanas atvaļinājums ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju; šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.
vēsture ikviens attīstības process, likumsakarība dabā.
izdzīties Ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ).
nosakasīties Ilgāku laiku kasīties; kasoties ļoti sakairināt, ievainot (ādu).
savakarot Ilgāku laiku nepārtraukti vakarēt.
sanākties Ilgāku laiku, ātri nākot, stipri piepūlēties, sakarst, nogurt.
nokašāties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
nokasīties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
izmuldēties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
sadračoties Ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties.
sapērties Ilgāku laiku, intensīvi peroties pirtī, stipri sakarst.
dabas kalendārs ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
lineamenti Ilgi pastāvoši planetāra mēroga lineāri Zemes garozas struktūras elementi, kas saistīti ar ļoti dziļiem lūzumiem un nosaka lielu Zemes garozas bloku, kontinentu, okeānu un riftu zonu robežas.
atsūknēšana Ilgstoša ūdens sūknēšana no akas vai urbuma, lai noteiktu tā produktivitāti.
uzņēmējdarbība Ilgstoša vai sistemātiska ekonomiska darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu.
aurohromoderma Ilgstoša zaļi zila ādas krāsa sakarā ar zelta savienojumu injekciju.
tiodāns Ilgstošas iedarbības pieskares un zarnu insekticīds un akaricīds, apkaro grauzējus, sūcējus kukaiņus un ērces, nav kumulatīvs.
vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
čakarēties Ilgstoši, intensīvi čakarēt.
Afjonkarahisara Ils Turcijas rietumu daļā, robežojas ar Eskišehira, Konja, Isparta, Denizli, Ušaka un Kithaja ilu.
kukla Imitācija, pakaļdarinājums.
filtrējošais aizsargtērps impregnētas bikses, jaka un galvassega, kā arī aizsargveļa un aizsargcepures pasega; aiztur kaitīgās vielas, gāzes un aerosolus, netraucējot ādas elpošanu.
imūndepresija Imunitātes zudums vai pavājinātība sakarā ar antivielu nerašanos.
imunoparalīze Imunoloģisko atbildes reakciju trūkums sakarā ar antigēna pārmērīgi liela daudzuma iekļūšanu organismā.
kopindekss Indekss, ko veido indeksējamais elements (pati parādība) un samērotājs, t. i. elements, kas būtiski kopīgs saliktās parādības atsevišķiem elementiem un tāpēc izsaka to iekšējo kopsakaru.
aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos.
pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
algonkini Indiāņu cilšu grupa (odžibvi, delavari, mohikāņi, kri, naskapi, montaņi, mikmaki u. c.) Ziemeļamerikā, valodas pieder pie algonkinvakašu saimes un veido atsevišķu tās grupu.
žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
seliši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas dienvidrietumos un ASV ziemeļrietumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, valodas (~20) pieder pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
vakaši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
kvakiutli Indiāņu cilts Kanādas rietumu piekrastē, pieder pie vakaši cilšu grupas, valoda - pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
nutki Indiāņu cilts no vakaši cilšu grupas, dzīvo Kanādas rietumos, Vankūveras salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
aimari Indiāņu tauta Centrālajos Andos ap Titikakas ezeru (Bolīvijā, Peru, Čīlē).
puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī.
Šakuntala Indiešu mitoloģijā - vēdu gaišreģa Višvāmitras un nimfas Menakas meita; minēta eposā "Mahābhārata", pazīstamā indiešu 5. gs. dzejnieka Kālidāsas drāmas varone.
musonu kultūra indiešu-arābu-afrikāņu tirdzniecības sakari, kas uzplauka 900.-1500. g. pateicoties regulārajiem musonu vējiem Indijas okeānā.
Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m).
Ņūdeli Indijas galvaspilsētas Deli jaunā daļa ("New Delhi"), kas apbūvēta gk. 1911.-1931. g. sakarā ar Lielbritānijas koloniālo iestāžu pārcelšanu no Kalkutas uz Deli.
prefikss Indikators, kas sastāv no viena vai vairākiem cipariem un kas ļauj izvēlēties dažādu numuru formātu, tīklu, pakalpojuma tipus.
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās.
dzīvesstils Indivīda paradumu kopums, kas izpaužas preču un pakalpojumu izmantošanā, brīvā laika pavadīšanā un sociālajās attiecībās.
iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe.
kontroles lokuss indivīda subjektīvs priekšstats par to, kādi apstākļi - iekšējie vai ārējie - nosaka viņa izturēšanos.
homalocefāls Indivīds ar plakanu galvu.
atbalstāmā persona indivīds, kam ir vienošanās ar personu, kura ir uzņēmusies pildīt atbalstītāja pienākumus, sniedzot noteiktu palīdzību ikdienas dzīvē; jēdzienu visbiežāk lieto saistībā ar specifiskām atbalsta formām (piemēram, mentorings, asistēšana) un sociālajiem pakalpojumiem garīgās un psihiskās veselības jomā.
obligātais klients indivīds, kas nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus, bet, piemēram, ir nozīmēts pie sociālā darbinieka pēc tiesas sprieduma.
autorapraksta galva individuālā autora uzvārds ar iniciāļiem vai kolektīvā autora nosaukums, kas ierakstīti bibliogrāfiskā kataloga kartītes pirmajā rindā un nosaka kartītes vietu katalogā.
uzskaites pārvaldība individuālās un kolektīvās piekļuves identificēšanas process dažādiem datoru tīkla resursiem, lai nodrošinātu nepieciešamās piekļuves iespējas vai noteiktu samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem.
FIT Individuāls ārvalstu ceļojums (angļu "foreign independent tour") - ceļojumu biroja organizēts ārvalstu ceļojums, kas izstrādāts, pamatojoties uz tūrista izteiktajām vēlmēm un prasībām, neiekļaujot gida pakalpojumus.
lauku amatnieka uzņēmums individuāls uzņēmums, kura ražotā produkcija un sniegtie pakalpojumi orientēti uz zemnieku saimniecību apkalpošanu.
Džakarta Indonēzijas galvaspilsēta (angļu val. "Jakarta"), atrodas Javas salas ziemeļrietumu piekrastē pie Čilivungas ietekas Javas jūrā, 8,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
Ačeha Indonēzijas Republikas province (_Aceh Darussalam, Nanggroe_) ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 57366 km^2^, 3930900 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Sumatras salas ziemeļu galā, robežojas ar Ziemeļsumatras provinci, apskalo Indijas okeāns un Malakas šaurums.
jati Indusu vientuļnieks askēts, kas atteicies no sakariem ar pasauli.
venēriskās slimības infekcijas slimības, ar kurām saslimst galvenokārt dzimumsakaru ceļā.
retroinfekcija Inficēšanās atpakaļejošā virzienā, piem., mātes inficēšanās no augļa.
uzskaites informācija informācija par reālās atvērtās sistēmas funkcionēšanas gaitā patērētajiem atvērto sistēmu sadarbības resursiem, ko izmanto pakalpojumu izmaksu noteikšanai un rēķinu sastādīšanai.
bitu kartēšana informācijas attēlošanas metode displeja ekrānā, kur katram attēla elementam atbilst viens vai vairāki biti; vienkrāsas displejos bitu skaits, kas atbilst vienam attēla elementam, nosaka attēla toņu gradāciju; krāsu displejos vienam attēla elementam atbilstošais bitu skaits sakrīt ar attēla krāsu skaitu.
elektroniskā publicēšana informācijas izplatīšana, izmantojot elektronisku vidi, piemēram, sakaru tīklus vai lasāmatmiņas kompaktdiskus.
elektrosakari informācijas pārraide ar elektriskiem vai optiskiem signāliem pa sakaru līnijām un kanāliem vai ēteru.
telesakari Informācijas pārraide pa sakaru līnijām no viena raidītāja uz vienu vai vairākiem uztvērējiem ar telegrāfa, telefona, radio, televīzijas, datoru tīklu u. c. sistēmu palīdzību; telekomunikācijas.
telekomunikācija Informācijas pārraide pa sakaru līnijām no viena raidītāja uz vienu vai vairākiem uztvērējiem ar telegrāfa, telefona, radio, televīzijas, datoru tīklu u. c. sistēmu palīdzību.
starpnieka pakalpojumu sniedzējs informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, piekļuvi elektronisko sakaru tīklam vai informācijas glabāšanu.
vietne informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
infrasarkanā pirts infrasakano staru kabīne.
infrasarkanā sauna infrasakano staru kabīne.
veselības aprūpes sistēma infrastruktūras, resursu, institūciju, politikas un organizatorisku pasākumu kopums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem.
spa Iniciāļsaliktenis no teiciena "veselība caur ūdeni" (latīņu "sanus per aquam"), ar ko apzīmē plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai.
kapaks Inku valdnieku tituls, kas cēlies no dinastijas pamatlicēja Manko Kapaka vārda.
sociālā lauksaimniecība inovatīva, uz līdzdalību vērsta pieeja, kurā apvienota daudzfunkcionāla lauksaimniecība, sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe ar mērķi sekmēt viegli ievainojamu un mazaizsargātu sociālu grupu iekļaušanu, sociālo rehabilitāciju, kā arī garīgo un fizisko veselību.
fosfamīds Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus; rogors.
rogors Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus.
sabiedriskais medijs institūcija (organizācija), kas nodrošina sabiedriskās apraides pakalpojuma īstenošanu.
dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.
zarošanās instrukcija instrukcija, kas nosaka nākošās alternatīvās izpildāmās instrukcijas adresi.
programma Instrukciju kopa, kas nosaka operāciju secību, ko izpilda dators datu apstrādes procesā.
pieteikumskripts Instrukciju saraksts, ar kura starpniecību zvanītājprogramma īsteno iezvanpieeju: uzgriež pakalpojumu piegādātāja numuru, nodod lietotāja pieteikumvārdu un paroli, kā arī nodibina nepieciešamo savienojumu.
skripts Instrukciju virkne, kas nosaka, kā programmai jāveic kāda specifiska procedūra, piem., ieiešana elektroniskā pasta sistēmā.
pincete Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
lodāmurs Instruments ar sakarsējamu elementu lodēšanai.
altazimuts Instruments, ar ko nosaka debess ķermeņu augstumu un azimutu.
sfigmobolometrs Instruments, ar ko nosaka pulsa viļņa enerģiju pēc pulsa spiediena un kādas artērijas sienu saspīlējuma.
apotetrs Instruments, ar kuru novieto atpakaļ izkritušu nabas saiti dzemdību laikā.
kombinētās knaibles instruments, kas apvieno plakanknaibļu un asknaibļu funkcijas, tām ir arī satvērējs ar zobiem maza izmēra cauruļu, nipeļu, uzgriežņu u. c. detaļu ieskrūvēšanai.
pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni.
tīkls ISDN integrēto pakalpojumu cipartīkls.
INSIS Integrēto pakalpojumu starpiestāžu sistēma ("Interinstitutional system of integrated services").
ekoloģiskā kompetence integrēts zināšanu, prasmju un attieksmju kopums par indivīda, sabiedrības un vides (kā sociālās, tā dabas vides) mijiedarbību, ekoloģisko sistēmu struktūru un to kopsakarībām.
IQ Intelekta koeficients (angļu "Intelligence Quotient") - statistiskā veidā iegūts skaitlis, kas relatīvi un salīdzinoši parāda cilvēka garīgo spēju līmeni, kā arī prasmi pielietot akadēmiskās zināšanas.
virtuālā saimniekošana internetā - tāda globālā tīmekļa vietņu un citu pakalpojumu izmantošana, kas ļauj lietotājiem atteikties no savu globālā tīmekļa serveru (hostdatoru un savienojošo līniju) iegādes un uzturēšanas.
IP Interneta [sakaru] protokols (kopā ar apzīmētāju: IP telefonija).
piekļuves vadības saraksts interneta hostdatora pakalpojumu tabula un to hostdatoru saraksts, kuri šos pakalpojumus var izmantot.
interneta televīzija interneta pakalpojums televīzijas izmantošanai mājās.
tērzēšanas retranslēšana internetā interneta pakalpojumu kopums, kas ļauj vienam lietotājam sazināties ar citiem lietotājiem reālajā laikā; _IRC_ pakalpojumi.
provaiders Interneta pakalpojumu piegādātājs.
IPS Interneta pakalpojumu sniedzējs - juridiska persona, kas nodrošina tiešu lietotāja pieeju internetam.
datņu pārsūtīšanas protokola pasts interneta pakalpojumu veids, ko nodrošina protokola _FTP_ īpašu komandu izmantošana elektroniskā pasta ziņojumā, lai panāktu, ka _FTP_ vietnes dators pa elektronisko pastu nosūta lietotājam nepieciešamās datnes.
internetizācija Interneta plaša pieejamība un izmantošana informācijas ieguvei, dažādu pakalpojumu veikšanai, tirdzniecībai u. tml.
pakalpojumu tabula interneta servisa sniedzēja pakalpojumu iekšējais saraksts, piemēram, protokolu _FTP_, _IRC_ pakalpojumu un speciālas programmas (pirksta) izmantošanas veidi, kas tiek piedāvāti lietotājam.
paaugstināta privātuma pasts interneta standarts, kas elektroniskā pasta pakalpojumiem nodrošina paaugstinātu privātuma pakāpi, panākot, ka elektroniskā pasta ziņojumu var izlasīt vienīgi tā tiešais adresāts.
skype Interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
iezvankonts Interneta tīkla konta pamatveids, kas, izmantojot modemu, lietotājam dod iespēju par attiecīgu samaksu saņemt interneta tīkla pakalpojumus.
interneta banka internetbanka - attālinātais bankas pakalpojums.
ātruma diapazons intervāls starp ātruma mazāko un lielāko iespējamo vērtību; tā lielumu izsaka ar lielākā un mazākā ātruma starpību.
romāns intīmas attiecības, mīlas sakars.
bordelis Intīmservisa firma, telpas, kur prostitūtas sniedz savus pakalpojumus.
tīkla invertors invertors, kura izejā ir arī citi maiņstrāvas avoti, tāpēc šāda invertora darba frekvenci nosaka maiņstrāvas tīkls.
opistoporija Involuntāra kāpšanās atpakaļ, mēģinot doties uz priekšu; vērojama parkinsonisma gadījumā.
karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
karabīnāķis Īpaša sakabināšanas ierīce - āķis ar atsperi, kas ir momentāni iekabināms, bet atbrīvojas, atbīdot speciālu aizturi.
jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
pamudinājuma (biežāk rosinājuma) teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka pamudinājumu.
stāstījuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai.
prakse Īpaši iekārtota darba vieta (ārstam, juristam), kur prakses ārsts veic ārstniecības darbību vai jurists sniedz juridiskos pakalpojumus.
uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem; vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats).
sakarsējamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1).
lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
fizikālā lieluma izmērs īpašība, kas izsaka kvantitatīvo saturu dotajā objektā atbilstoši jēdzienam fizikāls lielums.
ģeotelpisks Īpašības vārds, ar ko apzīmē objektu, kura atrašanās vietu nosaka, atsaucoties uz Zemes virsmas koordinātām.
vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas.
limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
linkaitis Īpašs tautiskās galvassegas veids sievietēm, garš lakats; linkainis.
stūres vadnis īpašs uz pakaļgalu izvirzīts papildu vadnis, kurā iekabināta stūres lāpsta.
piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka.
pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu.
Traetaona Irāņu mitoloģijā - dievība, trīsgalvainā pūķa Ažidahaka uzvarētājs.
Rustams Irāņu mitoloģijā - varonis no slavenas un senas dzimtas, Zahaka dzimtas atvase, varoņa Zala un Rudabas dēls.
grodu aka irdenos iežos izrakta un ar grodiem nostiprināta aka (parasti 6-10 m dziļa)
atirt Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ); atairēt.
atirt Irt nost (sānis, atpakaļ).
turktatāru rietumu dialekti Irtišas tatāru, kirgīzu, karakirgīzu, karakalpaku, nogajiešu un Eiropas Krievijas tatāru valodas.
Amhairgirs īru mitoloģijā - Mila dēlu - miliešu vadonis, arī dzejnieks un burvis, kura vadībā tika sakauta daniešu tauta; miliešus uzskata par tagadējo Īrijas iedzīvotāju senčiem.
Anu Īru zemes un auglības dieviete, saukta par dievu māti; Īrijā, Mansteras apgabala Kerijas grāfistē atrodas divi pakalni, ko dēvē par "Anu krūtsgaliem".
dolomāns Īsa huzāru virsjaka.
pusjaka Īsa jaka, kas parasti sniedzas līdz jostasvietai.
bomberu žakete īsa jaka, parasti no ādas.
šebraks īsa jaka; vecs apģērba gabals.
ikseņi Īsa, pieguloša sieviešu jaka.
spenseris Īsa, šaura sieviešu jaciņa; īsa vīriešu žakete (jaka, kamzolis).
padžēkstes Īsie mati aiz ausīm un pakausī.
padžēksti Īsie mati aiz ausīm un pakausī.
afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei.
atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma.
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
plakšis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukšis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā.
mehdī islāma mitoloģijā - ticības atjaunotājs pastarās tiesas priekšvakarā, sava veida mesija, kas radīsies pāris gadu pirms pastarās tiesas.
patenta formula īss izgudrojuma objekta apraksts, kas ir formulēts saskaņā ar likumu prasībām un nosaka izgudrojuma aizsardzības robežas.
Nicotiana tabacum īstā tabaka.
Theobroma cacao īstais kakaokoks.
asociācija Īstenības atspoguļojumu sakarība, kas rodas, ja kāds atspoguļojums ierosina citus.
sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums īstermiņa dzīvesvietas pakalpojums, kas atkarībā no konkrētā pakalpojuma organizēšanas veida var būt pieejams uz vienu vai vairākām dienām, mēnešiem, bet visbiežāk nepārsniedzot gada termiņu.
SMS īsziņa jeb SMS (angļu _Short Message Service_) ir GSM mobilo sakaru sistēmas pakalpojums, kas, izmantojot, standartizētus saziņas protokolus, ļauj lietotājam ar mobilā tālruņa palīdzību sūtīt un saņemt īsus ziņojumus.
torteloni Itāliešu ēdiens - makaronu aplīši vai trīsstūrīši ar dažādu pildījumu.
tortellini Itāliešu virtuves ēdiens, t. s. Boloņas pelmeņi: makaronu aplīši vai trīsstūrīši ar dažādu pildījumu; tortelloni.
ravioli itāļu pelmeņi, nelieli, ar maltu gaļu pildīti makaronu mīklas spilventiņi, ko vāra ūdenī.
minestrone Itāļu virtuvē iecienīta bieza zupa ar dārzeņiem, rīsiem vai makaroniem un citām sastāvdaļām (gaļa, garšaugi, pupiņas u. c.), kā arī Parmas sieru un pesto mērci.
frekventatīvs Iteratīvs - tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.
bērdēt Izbārstīt, izkaisīt, pakaisīt.
izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
droškpakaļa Izbraucamo ratu - droškas pakaļējā daļa.
Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela.
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
atpalīdzēt Izdarīt pakalpojumu pretī.
mītisks Izdomāts, nereāls, pasakains, teiksmains.
noliktavas krājumi izejvielas, materiāli, pusfabrikāti, degviela, instrumenti u. c. ražošanas līdzekļi, kurus uzņēmums ir saņēmis, bet kuri ražošanas procesā (pakalpojumu sniegšanā) vēl nav izmantoti.
uzcakot Izgatavot kaut ko greznu, tādu, kam ir cakas.
ražīgums Izgatavotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu apjoms laika vienībā.
augstākā izglītība izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai.
Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
sapļikšināt Izgludināt, padarīt plakanu (ar rokām, kādu mīkstu masu).
pastreijāt Izkaisīt pakaišus kūtī.
iztvaicēties Izkarsēties, sakarsēt.
vakarkrēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta; vakara krēsla.
bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis; šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
nominālizmērs Izmērs, kas ir atzīmēts uz attiecīgā priekšmeta vai kādā dokumentā; pamatizmērs, kuru nosaka atkarībā no detaļas funkcionālās nozīmes un no kura atskaita novirzes.
faktiskais izmērs izmērs, kuru nosaka, mērot ar pieļaujamo mērīšanas kļūdu.
salikšanas izmēru ķēde izmēru ķēde, kas nosaka vairāku detaļu savstarpējo stāvokli salikšanas vienībā vai mehānismā.
detaļas izmēru ķēde izmēru ķēde, kas nosaka vienas detaļas virsmu savstarpējo novietojumu.
theropoda Izmirusi dinozauru apakšrinda ar asiem dunča veida zobiem, rudimentarām priekšējām kājām un stiprām pakaļkājām, kas vienīgās kalpoja iešanai, ķenguru veida zauri, parādījās triasā un izmira krītā.
pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas.
orthis Izmirusi ģints pleckāju dzimtā "Orthidae", plakani izliektiem vākiem, kas pārklāti rupjām ribiņām, sastopami silūra nogulumos, Latvijā bieži ledus laikmeta nogulumu laukakmeņos.
plēsiosaurs Izmirusi jūras ķirzaka ar mazu galvu un pavisam garu kaklu.
epiornisveidīgie Izmirusi plakankrūšu putnu kārta ("Aepyornithiformes"), ļoti lieli nelidojoši putni, kas līdz 17.-18. gs. dzīvoja Madagaskarā; epiorniss.
productus Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar taisnu slēdzes malu, stipri izliektu ventrālo un plakanu vai ieliektu dorsālo vāku un adatveidīgiem izaugumiem, kas pārklāj vāku virsas, sastopama no devona līdz permai.
sauropterygia Izmirusi rāpuļu rinda ar plakanu ķirzakas ķermeni, mazu galvu un parasti īsu asti, jūras dzīvei piemēroti organismi, pārtikuši no zivīm un gliemjiem.
ceratosauri Izmirušas ķirzakas no triasa laikmeta.
puspansija Izmitināšanas pakalpojuma veids (uzturēšanas programma), kas ietver nakšņošanu, brokastis un vēl vienu ēdienreizi - pusdienas vai vakariņas.
prerogatīva izņēmuma tiesība, priekšrocība sakarā ar ieņemamo stāvokli.
atraut Izolēt (no kā, piemēram, valsti, teritoriju), pārtraucot sakarus.
darbs izpildāmo uzdevumu kopums, kas veido datorā veicamo darbību vienību un ko parasti attēlo kā vadības operatoru virkni, kuri nosaka izpildāmās programmas, izmantojamos datus, kā arī šo programmu izpildei nepieciešamos procesora, atmiņas un ārējo ierīču resursus.
smirdelēt Izplatīt nepatīkamas smakas.
pielankšķēt Izplatīt tenkas, runāt daudz un nesakarīgi.
retransfūzija Izplūdušu nesarecējušu asiņu ievadīšana atpakaļ paša asinsritē.
naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam.
piemērot Izraudzīties (piemēram, realizējamo likumu, sodu) sakarā ar konkrētu situāciju, konkrētiem apstākļiem.
zoba replantācija izrauta zoba pārstādīšana atpakaļ tajā pašā alveolā.
izmuldēties Izrunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
de- Izsaka (a) atdalīšanu, likvidēšanu, atcelšanu, (b) lejupslīdošu kustību, pazemināšanu.
montana Izsaka (parasti patīkamu) pārsteigumu.
da Izsaka apgalvojumu; jā.
pļuks Izsaka ātru un pēkšņu (kā) izzušanu.
iet Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
kopā Izsaka darbības pilnīgumu, lielu intensitāti, arī pabeigtību.
grūdin Izsaka darbības vārda "grūst" pastiprinājumu.
miedzien Izsaka darbības vārda "miegt" pastitprinājumu.
duopols Izsaka divu monopolu hegemoniju kādas preces ražošanai un realizācijai bez vienošanās par cenām, noieta tirgiem, kvotām.
ej galīgi izsaka izbrīnu
vajakis Izsaka izbrīnu un pārsteigumu.
prātam Izsaka izbrīnu, neatbilstību; padomā tik!
vou Izsaka izbrīnu, pārsteigumu.
wow Izsaka izbrīnu.
fui Izsaka kategorisku noliegumu.
vē Izsaka kategorisku nosodījumu, par kaut ko netīru, liekot kaunēties.
kilo- Izsaka mērvienības palielinājumu tūkstoš reižu.
va (arī vo) vells izsaka negatīvas emocijas.
moins Izsaka pārsteigumu (kā pozitīvas, tā negatīvas emocijas).
Nu moins! izsaka pārsteigumu.
moin Izsaka pārsteigumu.
Moin goten! Izsaka pārsteigumu.
divi Izsaka pastiprinātu nojēgumu "kā viens, tā otrs".
vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
kas Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto; izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam.
pe Izsaka riebumu, nicinājumu, fui.
pū Izsaka riebumu, šausmas.
trijtrijāds Izsaka vārda "trijāds" pastiprinājumu.
Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
Kur tas dzirdēts! izsaucas, saka, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
zaebis Izsauciens, izsaka pozitīvas emocijas.
jo majo izsauciens, kas izsaka pārsteigumu.
plaka Izsauksmes vārds, piemēram, skaitāmpantiņā "plika plaka, karašiņa ...".
labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām.
atcirst Izsliet un strauji atvirzīt atpakaļ (galvu).
konkursizsole Izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, sniegt pakalpojumus u. tml.
izsole ar pretendentu atlasi izsole, kurā izsoles rīkotājs nosaka ierobežojumus to personu lokam, kas ir tiesīgas kļūt par attiecīgās izsoles dalībniekiem.
metalizācija Izstrādājuma pārklāšana ar plānu metāla vai metālu sakausējuma kārtiņu.
drošums Izstrādājuma vai detaļas sarežģītu īpašību kopa, kas nosaka to ilgstošu lietojamību, saglabāšanos un derīgumu turpmākajam remontam.
tabakas izstrādājumi izstrādājumi, kas pilnīgi vai daļēji gatavoti no tabakas lapām (piemēram, cigaretes, cigarilli, cigāri, pīpju tabaka, šņaucamā un košļājamā tabaka).
izšņakāt Izšņakarēt.
izšņakstināt Izšņakarēt.
izšņukurēt Izšņakarēt.
subservients iztapoņa, pakalpiņš.
eflūvijs Iztecējumi; ķermeņa izgarojumi, īpaši tādi, kam nelaba smaka.
fizikālā lieluma mērvienība izteiksme, kas izsaka sakarību starp fizikālo lielumu un pamata fizikālo lielumu sistēmā, kurā proporcionalitātes koeficients ir viens.
ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam; izsmejoša zobgalība.
moreska Izteikti plakans vijīgs ornaments, ko veido stilizētas vijas, lapas, ziedi.
situatīvi saistīts teikums izteikums, kura pamatstruktūru ietekmējusi runas situācija un kuram nav gramatiska sakara ar kādu no konteksta izteikumiem.
tiesu debates iztiesāšanas posms, kurā likumā noteiktie procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un izsaka savu galīgo viedokli, kā jāizšķir izskatāmā krimināllieta.
locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi.
Ilzeskalna pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver daļu pirmskara Makašēnu un Bērzgales pagasta teritorijas, nelielu daļu - bijušā Dricēnu pagasta.
Griškānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Rēznas un Makašēnu pagasta teritorijā.
Susāju pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem pirmskara Viļakas pagasta dienvidrietumu daļu.
izplikšķināt Izveidot ar rokām plakanu no mīkstas masas.
izpļekstināt Izveidot plakanu plikšķinot: izveidot (no māliem, mīklas).
iesliedēt Izveidot sakarus (starp nervu šūnām, nervu sistēmas daļām).
sugu mistrojuma izvēle izvēli nosaka bioloģiski (prasība pēc gaismas un augsnes, fotosintēzes un transpirācijas īpatnības), mežsaimnieciski (produktivitāte, stabilitāte, noturība, ietekme uz augsni) kritēriji, kā arī sugu attieksmju (ģenealoģiskās, fizioloģiskās, biotrofiskās, bioķīmiskās, elektrofizioloģiskās, mehāniskās) veidi.
vīrišķo dzīvnieku dzimumaparāts izvietots vēdera un bļodas dobumā, kā arī pavēderē starp pakaļkājām, tajā ietilpst sēklinieku maisiņš ar diviem sēkliniekiem, 2 sēklinieku piedēkļi, 2 sēklvadi, papildu dzimumdziedzeri, dzimumloceklis un prepūcijs jeb dzimumlocekļa maksts.
izasvērties Izvirzīties uz augšu (parasti par akas vindu).
slipšķot ja izkapts labi negriež un vietām paliek nenopļauta zāle, tad saka, ka izkapts slipšķo.
jahta ar ceļa tiesībām jahta, kuras ceļa tiesības attiecībā pret citiem peldlīdzekļiem nosaka (1) starptautiskie kuģu sadursmju novēršanas noteikumi; (2) kuģošanas noteikumi iekšējos ūdeņos un (3) burāšanas sacīkšu noteikumi.
smailgātheķis Jahtas pakaļgala konstruktīvais izveidojums, kas atgādina jahtas priekšgala atveidu.
relingvārti Jahtas pakaļgalā virs spoguļa izvietoti vārti reliņā, kas paredzēti ērtai un ātrai uzkāpšanai un nokāpšanai no jahtas.
jahtheķis Jahtas pakaļgals.
ahterklājs Jahtas vai kuģa klāja pakaļējā daļa.
heķis jahtas vai kuģa pakaļgals.
ahters Jahtas vai kuģa pakaļgals.
levade Jājamo zirgu dresūras paņēmiens; zirgs paceļas uz pakaļkājām, pievelkot priekšējās un tā paliekot laiciņu līdzsvarā.
atjāt Jājot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
virsjaka Jaka (2), ko ģērbj virs kleitas, blūzes, žaketes.
vamzis Jaka (parasti bieza).
eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
bezrocis Jaka, džemperis bez piedurknēm.
naktsjaka Jaka, kas paredzēta gulēšanai.
jaki Jaka.
jaks Jaka.
makentošs Jaka.
makintošs Jaka.
jakari Jakaru jakariem - nedrošiem soļiem.
jakķeša Jakas kabata.
Jāņa pīleģis Jāņa vakarā griezts pīlādža zars.
puskas Jāņu vakarā nolauzti zari un augi (zaļumi).
jāņazāles Jāņu vakarā plūktas zāles, kurām tautā piedēvēja burvju spēku.
obans Japānas 16.-19. gs. lielākā zelta monēta, 10 rio vērtībā, plakana, ovāla, ar sudraba piemaisījumu.
Macaca fuscata Japānas makaks.
Šotoku Japānas valdnieks, kurš budismu ieviesa kā valsts reliģiju un savas valdīšanas laikā (593.-621. g.) uzcēla Budistu akadēmiju un templi netālu no valsts galvaspilsētas Narā.
gurilaka Japāņu lakas tehnika, kas ieviesusies no Ķīnas; sastāv no dažādu krāsu lakas slāņiem ar iegrieztu ģeometrisku rakstu.
Futodama Japāņu mitoloģijā - dievība ar priestera funkcijām, dieva Takamimusubi dēls.
Nakime japāņu mitoloģijā - fazānmātīte, ko Debesu dievi sūta uz Zemi, lai atgādinātu Amevakam par neizpildīto uzdevumu.
Omoikane Japāņu mitoloģijā - pārdomu dievs, dieva Takamimusubi dēls, kuram bija uzdots izdomāt, kā dievieti Amaterasu izvilināt no alas, kur tā bija noslēpusies.
Sukumabikona japāņu mitoloģijā - pundurdieviete, kuras māte bijusi Kamimusubi, dažos mītos minēts, ka viņas tēvs ir bijis Takamimusubi, katrā ziņā viņa ir vissenāko dievu tiešā pēctece.
Umugihime japāņu mitoloģijā — dieviete, kas kopā ar Kisakaihimi atdzīvināja brāļu nogalināto Okuninusi.
augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači.
vakame Japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria"; vakamaļģes.
kana Japāņu zilbju rakstības sistēma katakana alfabētā, ko izmanto galvenokārt svešvārdu rakstībai.
piruete Jāšanas mākslā - zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
plāce Jauna, plakana pāksts; nenobriedusi pāksts.
plācis Jauna, plakana pāksts; nenobriedusi pāksts.
Vir Jaunava, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
Virgo Jaunava, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
cefalhematoma Jaundzimušā galviņas "asinstūska", kas rodas no asinsizplūduma starp galvaskausa plakano kaulu ārējo virsmu un kaulu plēvi.
ceflhematoma Jaunpiedzimušā galviņas "asinspampums", kas rodas no asinsizplūduma starp galvaskausa plakano kaulu ārējo virsmu un kaulu plēvi.
inovatīvi sociālie pakalpojumi jaunu ideju, metožu un pieeju izmantošana sociālo pakalpojumu nodrošināšanā indivīdiem, grupām un kopienām; pakalpojumi tiek raksturoti kā inovatīvi arī tajos gadījumos, ja tie iepriekš nav bijuši pieejami noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un tiek ieviesti vai tiek pielāgoti konkrētās vietas iedzīvotāju vai mērķa grupas vajadzībām.
večerinka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakarā, bez alkoholisku dzērienu lietošanas.
supretka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakaros bez alkoholisko dzērienu lietošanas.
kanalizācija Jaunu sakaru izveidošanās psihiskos procesos, tie nosacīti saistīti ar atkārtotiem nervu impulsiem.
sociālā administrēšana jaunu sociālo programmu un sociālo pakalpojumu attīstīšana un esošo ilgtspējas nodrošināšana.
Tokelau Jaunzēlandes aizjūras teritorija Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, platība - 10 kvadrātkilometru, 1400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Fakaofo.
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā); jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju.
urraciņš Jautra ballīte, deju vakars.
subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus.
komerciāls paziņojums jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību.
kristāliskā režģa defekti jebkura atkāpe no režģa periodiskā atomu sakārtojuma: vakances, piemaisījumu atomi, dislokācijas, krāsu centri, kristāla dažādas orientācijas apgabalu robežvirsmas; veidojas kristalizācijā termiskās, mehāniskās un elektriskās iedarbības rezultātā, kā arī, ja režģi apstaro ar neitroniem, elektroniem, gamma stariem, rentgena stariem vai ultravioleto gaismu.
perifērijas ierīce jebkura datu apstrādes sistēmas ierīce, kas parasti konstruktīvi atdalīta no datora un nodrošina sistēmas ārējos sakarus vai rada papildu iespējas; ārējā ierīce.
noslodzes dati jebkura informācija vai dati, kas tiek apstrādāti, lai pārraidītu informāciju pa elektronisko sakaru tīklu vai sagatavotu rēķinus un uzskaitītu maksājumus.
sociālie resursi jebkura konkrēta vai simboliska lieta, kuru var izmantot kā apmaiņas objektu starp cilvēkiem, piemēram, attiecības, kontakti, reputācija, statuss sabiedrībā, informācija, pakalpojumi.
starpnieks Jebkura persona vai organizācija, kas darbojas kā aģents vai mākleris, nodibinot sakarus starp iespējamiem darījuma partneriem un uzņemoties starpniecību darījuma līguma slēgšanā.
saimnieciskā darbība jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību.
bluķa vakars Jebkurš ceturtdienas vakars no Miķeļiem līdz Sveču dienai.
serveris Jebkurš dators, kas nodrošina datoru tīkla lietotājiem pieeju datnēm, printeriem, komunikāciju sistēmām vai citiem pakalpojumiem.
bluķa vakars Jebkurš vakars no Ziemassvētkiem līdz Jaungadam.
interusurium Jēdziens romiešu tiesībās, kas saistīts ar sūdzības atraidīšanu, sakarā ar to, ka sūdzētājs prasa vairāk, nekā tam pienākas.
pamata sociālie pakalpojumi jēdziens, ar kuru apzīmē tādus publiskā sektora nodrošinātos pakalpojumus, kuriem jābūt pieejamiem visiem iedzīvotājiem: tie ir primārā veselības aprūpe, pamatizglītība, pensijas un pabalsti, mājoklis, dzeramais ūdens un sanitārija.
profesionālās robežas jēdziens, kas apzīmē profesionālās darbības nosacītu nošķīrumu no citām profesijām un no neprofesionālas rīcības; šīs robežas nosaka standarti, vadlīnijas, noteikumi, principi, nostādnes.
lāģis Jēdzīgs, sakarīgs, atsaucīgs, izpalīdzīgs.
lāģišķs Jēdzīgs, sakarīgs; saprātīgs, gudrs.
vārenbracieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbraka", tagad "Vārnava" iedzīvotāji.
Taimiras ieplaka Jeņisejas-Hatangas ieplaka Krievijas Krasnojarskas novadā.
intencionālisms Jezuītu metode cilvēka nodomu ietekmēšanai, piem., audzināšanā, klosteros, arī grēksūdzē un svētā vakarēdienā.
amiloforms Jodoforma atvietotājs, balts pulveris bez smakas.
Džokjakarta Jogjakarta - pilsēta Indonēzijā.
Jogjakartas īpašais reģions Jogjakarta, Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, tās pilnais nosaukums ("Daerah Istimewa Yogyakarta").
Jogjakarta Jogjakartas īpašais reģions - Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 3186 kvadrātkilometri, 3121000 iedzīvotāju (2001. g.).
koordinētā sfēra joma, kur ir spēkā normatīvajos aktos noteikta informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtība (prasības attiecībā uz komercdarbības uzsākšanu un veikšanu), kā arī prasības attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem.
termioni Joni, ko emitē sakarsēti metāli (sakarsēti ķermeņi vispār).
termojonu emisija jonu izstarošana no sakarsētām cietām un šķidrām vielām.
Jordānijas Hāšimītu Karaliste Jordānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Hamlakah al Urdunniyyah al Hāshimiyyah").
Širaku stepe Jori plakankalnes austrumu daļa Gruzijā, augstums - līdz 865 m, sauss subtropu klimats, melnzemes un kalnu brūnās augsnes.
mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas); daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu.
šaurjoslas Josla, kas paredzēta nelielam pārraides ātrumam no 50 bsek līdz 64 Kbsek un ko izmanto mobilo vai pārnēsājamo radio pakalpojumiem.
nūnis Jostās, autiņos, lakatos satīts zīdainis, mazs bērns.
kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis.
talīts Jūdu rituālais tērps, kurā ietērpjas lūgšanu laikā; liels četrstūrains vilnas lakats ar auklām un pušķiem stūros.
šēma Jūdu ticības apliecinājums, ko ikviens jūdu vīrietis skaita katru rītu un vakaru.
Jukagiras plakankalne Jukagiru plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos.
gaijots Jūras kalns; vulkāniskas izcelsmes zemūdens kalns ar plakanu virsotni.
abordāžs Jūras kaujas paņēmiens airu un buru kuģu laikmetā - sakabināšanās ar pretinieka kuģi; abordāža.
abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā.
Maputu līcis jūras līcis Indijas okeāna rietumu daļā (“Baia do Maputo”), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Maputu pussala un Iņakas sala, garums — \~40 km, dziļums — līdz 10 m, osta Maputu; senāk — Delagoas līcis.
Osmerus eperlanus jūras salaka.
Makasaras šaurums jūras šaurums starp Kalimantānas un Sulavesi salu (angļu val. “Makassar Strait”), savieno Sulavesi jūru ar Javas, Bali un Floresas jūru, garums — 710 km, platums — 120-398 km, vidējais dziļums — \~1000 m, lielākais dziļums — 3392 m.
Singapūras šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Singapūras salu ziemeļos un Riavu arhipelāgu dienvidos savieno Malakas šaurumu ar Natunas jūru, garums — 114 km, platums — 12-37 km, dziļums — līdz 60 m.
Malakas šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Sumatras salu (angļu val. “Strait of Malacca”), savieno Andamanu un Natunas jūru, garums — 937 km, platums — 15-464 km, dziļums — līdz 1514 m.
ingresija Jūras uzvirzīšanās sauszemei; sauszemes applūšana sakarā ar jūras līmeņa celšanos.
zeltplekste Jūras zeltplekste - plekstu dzimtas suga ("Pleuronectes platessa syn. Platessa platessa"), zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi.
jūrasvērsis Jūrasbullis - jūras zivs ar plakanu, dzeloņainu galvu.
sistēmas dalībnieks juridiskā persona, kas noteiktā kārtībā saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas speciālo atļauju (licenci) ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.
auditorfirma Juridiska persona, kas sniedz audita pakalpojumus.
diltin Kā diltin izdilst - saka, ja kāds cilvēks vai dzīvnieks ļoti, acīmredzami novājē.
kaļēga Kā kaļēga - saka par cilvēku, kas klaigā, bļaustās, trokšņo.
kā sacīt jāsaka kā saka, tā sakot.
suktene Kabatā nēsājama plakana pudele.
nāzdauciņš Kabatas lakatiņš.
nazdaudziņš Kabatas lakatiņš.
slaucis Kabatas lakatiņš.
šnupdrāna Kabatas lakatiņš.
pirktumi Kabatlakatiņi, dvieļi u. tml. kas izgatavoti no smalka, pirkta (nevis mājās austa) auduma.
šņupata Kabatlakatiņš, deguna šņaukšanai paredzēta salvete.
mutes drāna kabatlakatiņš.
nošneica kabatlakatiņš.
šņustyks kabatlakatiņš.
niezdaugs Kabatlakatiņš.
nošnica Kabatlakatiņš.
puņķene Kabatlakatiņš.
puņķlupata Kabatlakatiņš.
puņķlupats Kabatlakatiņš.
snīpslauķis Kabatlakatiņš.
šņurkulis Kabatlakatiņš.
šņustukiņš Kabatlakatiņš.
zīdauts Kabatlakatiņš.
lakats Kabatlakats, kabatdrāna.
sviedrauts kabatlakats.
degunlakats Kabatlakats.
degunnieks Kabatlakats.
kabataslakats Kabatlakats.
ļepeņs Kabatlakats.
maročka Kabatlakats.
miročka Kabatlakats.
mutautiņš Kabatlakats.
mutauts Kabatlakats.
muteslakats Kabatlakats.
mutslauce Kabatlakats.
mutslauķis Kabatlakats.
mutslauks Kabatlakats.
mutslaukulis Kabatlakats.
nāsenieks Kabatlakats.
nāsnīca Kabatlakats.
nāšņoks Kabatlakats.
nēzdags Kabatlakats.
nēzdaks Kabatlakats.
nēzdaugs Kabatlakats.
nēzdauts Kabatlakats.
nēzdogs Kabatlakats.
nēzdots Kabatlakats.
nēznociņš Kabatlakats.
puņķlakats Kabatlakats.
šņidauks Kabatlakats.
šnubdrāna Kabatlakats.
šņubdrāna Kabatlakats.
šņūcis Kabatlakats.
šnūdags Kabatlakats.
šņudaks Kabatlakats.
šņudarāns Kabatlakats.
šņūdarāns Kabatlakats.
šņudaugs Kabatlakats.
šnudauks Kabatlakats.
šņudauks Kabatlakats.
šņūdauks Kabatlakats.
šņudauts Kabatlakats.
šņudogs Kabatlakats.
šnudrāna Kabatlakats.
šņudrāne Kabatlakats.
šņūdrāne Kabatlakats.
šņudrāniņa Kabatlakats.
šnūdrāns Kabatlakats.
šņudrāns Kabatlakats.
šnūdrautiņš Kabatlakats.
šņūdrautiņš Kabatlakats.
šnudrauts Kabatlakats.
šņudrauts Kabatlakats.
šņuduks Kabatlakats.
šņugdauciņš Kabatlakats.
šnūgdrāniņa Kabatlakats.
šņukdrāna Kabatlakats.
šņūkdrāna Kabatlakats.
šņupdauks Kabatlakats.
šņupdrāna Kabatlakats.
šņupdrāns Kabatlakats.
šņurdauks Kabatlakats.
šnurduks Kabatlakats.
šņurduks Kabatlakats.
šņuzdaugs Kabatlakats.
informācijas tehnoloģijas infrastruktūra kabeļu, komunikācijas komponentu, datoru un citu ierīču kopums, kas, izmantojot datorus un sakaru līdzekļus, nodrošina dažāda tipa informācijas iegūšanu, uzglabāšanu un izplatīšanu.
šukstināt Kad jēri vai sivēni zīž, tad saka, ka viņi šukstina.
irradiācija Kāda kairinājuma izplatīšanās organismā no tieši kairinātās vietas uz tai tuvumā vai fizioloģiskā sakarā esošām.
radiokontrolpunkts Kāda kuģa vai gaisa kuģa atrašanās vieta, ko nosaka pēc virzieniem, kuros tas saņem signālus no vairākām raidstacijām, kuru atrašanās vietas ir zināmas.
tovakar Kādā no pagājušo dienu vakariem.
neceža Kāda plakana, ar asakām bagāta zivs.
pričom Kādā sakarā; kāda iemesla dēļ.
telegrāfa tīkls kādā teritorijā izvietota telegrāfa sakaru mezglu (telegrāfa centrāļu) galiekārtu (telegrāfa aparātu) un telegrāfa kanālu kopums (vienas valsts vai vairāku valstu robežās).
altitūda Kāda zemes virsmas punkta augstums virs jūras līmeņa, ko nosaka nivelējot.
emocionālā šķiršanās kādas diādes locekļu, parasti precēto cilvēku, savstarpēja distancēšanās sakarā ar pārdzīvotajām nepatikšanām un sāpēm savstarpējās attiecībās.
kreve Kādas masas sakaltušais ārējais slānis.
katamorfoze Kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem; kataģenēze.
telekonference Kādas personu grupas interaktīvs informācijas apmaiņas process, izmantojot telefona sakarus vai datoru tīklu.
mandieši Kādas reliģiskas sektas locekļi, kas vēl 20 gs. nelielā skaitā bija sastopami Dienvidu Mezopotāmijā, iespējama radniecība ar pirmo gs. reliģiskām kustībām un sakari ar Jāni Kristītāju.
infrastruktūra kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u.tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
diplomātiskā pārstāvniecība kādas valsts iestāde, kas atrodas citas valsts teritorijā, lai uzturētu ar tās valdību pastāvīgus sakarus.
diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm; jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
ārējā tirdzniecība kādas valsts preču (plašākā nozīmē arī pakalpojumu un kapitāla) ievedums, izvedums un tranzīts.
salīdzināmās pakāpes kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpes.
gradācija kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpēs.
ķurpis Kāds putns, kas iedzied vakaru.
plakanpautis Kāds, kam ir plakani sēklinieki.
smagdirsa Kāds, kam ir smaga ķermeņa pakaļējā daļa.
smagpakaļa Kāds, kam ir smaga ķermeņa pakaļējā daļa.
gleisis Kāds, kas nesakarīgi (aplami) runā.
plankšis Kāds, kas nesakarīgi pļāpā.
želberis Kāds, kas nesakarīgi runā.
vakarene Kāds, kas vakaros kavējas.
javinātājs Kāds, kas vienmēr saka "jā".
ļirkšis Kāds, kurš ātri sadusmojas, ja tam saka ko nepatīkamu.
lakatainis Kāds, kurš ir aptinies ar vilnas lakatu.
pantaks Kāds, kurš izsaka daudzus (un triviālus) iebildumus, mīl daudz runāt.
lakaris kāds, kurš izsaka dažādus apgalvojumus par vienu un to pašu tēmu.
ierosinātājs Kāds, kurš izsaka priekšlikumu, pamudina kaut ko darīt.
vakarainis Kāds, kurš mēdz būt aktīvs vēlu vakaros un naktīs.
plaušķis Kāds, kurš nesakarīgi pļāpā.
vauksnis Kāds, kurš paradis palikt vēlu vakaros.
pastaknīties Kādu brīdi (apmulsumā) mīdīties uz priekšu un atpakaļ.
pakamarīt Kādu brīdi pakamarīties.
pašaudīt Kādu laiku izstiepties uz priekšu un atpakaļ.
nozvēbināt Kādu laiku vēcināt uz priekšu un atpakaļ.
serviss Kādu pakalpojumu kopums, to sniegšana; pakalpojumu iestāde, uzņēmums.
citvakar Kādu vakaru; dažu vakaru.
interneta kafejnīca kafejnīca vai datorzāle, kurā līdztekus tradicionālajai apkalpošanai tiek piedāvāti arī interneta pakalpojumi un dažādi datorpakalpojumi.
pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla.
sajūta Kairinājumu subjektīvs atspoguļojums smadzenēs sakarā ar ārējās un organisma iekšējās vides kairinātāju izraisītu iedarbību uz receptoriem.
piekratīt Kaisot noklāt (ar pakaišiem) pietiekami, daudz.
biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm.
kajakers Kajaka 2 tipa laivas braucējs.
laipajas Kājceliņš, taka.
ūksts Kājstarpe; pakaļa; sievietes dzimumorgāni.
sviets kāju lakats (ikru piesegšanai kamanās).
ķilla Kāju lakats ar ko apņem ikrus.
cacatutidae Kakadu dzimta.
eolophus Kakadu ģints.
baltais dzeltencekula kakadu kakadu suga ("Cacatua galerita"), kas bieži aplūkojama zooloģiskajos dārzos.
sārtais kakadu kakadu suga ("Eolophus roseicapillus").
cacatua Kakadu.
kakalznis Kakalze, kukurznis.
kola-rieksti Kakao pupām līdzīgas sēklas saturoši augļi-pogaļas, ko dod tropiskā Āfrikā augošie kola koki; satur teobromīnu un daudz kofeīna, lietoti dziedniecībā, kā b audviela un arī barībai.
kuvertīra Kakao sviestā iejaukts šokolādes pulveris konfekšu, piparkūku, kēksa, pralinē u. c. pārvilkšanai.
Ephestia elutella kakao svilnis, šīs ģints suga.
kakava Kakao.
kakavs Kakao.
sterculiaceae Kakaoaugu dzimta.
kolas Kakaoaugu ģints, mūžzaļi, līdz 20 m augsti koki, tropiskajā Āfrikā, \~125 sugas.
kakao pupas kakaokoka sēklas.
theobroma Kakaokoki.
īstais kakaokoks kakaokoku suga ("Theobroma cacao").
kakarājs Kakarains.
kravate Kakla apsējs, ko 17. gs. sāka nēsāt vīrieši Eiropā, sākotnēji kā šalles veida lakatu, ko nostiprināja ar pušķī sasietu lenti, 18. gs. to sāka dēvēt par kaklasaiti, bet 19. gs. otrajā pusē tas sāka pieņemt mūsdienu kaklasaites formas.
medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
kakla apkārmērs kakla pamatnes perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus virs jūga iedobes; stīvapkakles virskreklu lielumu skalas vadmērs.
rebūcijas Kaktusu dzimtas ģints ("Rebutia"), Latvijā audzē kā telpu puķes - mazi, plakani, saspiesti pundurkaktusi, līdz 6 cm diametrā, 3-5 cm augsti, ātri un bagātīgi zied, viegli audzējami.
phyllocactus Kaktusu ģints plakaniem, robotiem lapas veida stublājiem, tāpēc saukti lapu kaktusi, lai gan īsttenībā lapu tiem nav, 25 sugas tropos.
kaļķammonijsalpetris Kalcija amonjaka salpetris, satur sintētiskā ceļā iegūtu amonija nitrātu, kuram piejaukts ogļskābais kaļķis.
Apalači Kalni ("Apalachian Mountaiuns") Ziemeļamerikas austrumos, ASV un Kanādā, veido 300-500 km platu un ap 2600 km garu kalnu grēdu, ieleju, plato un plakankalņu sistēmu, augstākā virsotne - 2037 m vjl.
Gati Kalni (Austrumgati un Rietumgati) Dekānas plakankalnē, Indijā.
Mitumbas kalni kalni Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā (fr. val. "Mitumba"), Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos un austrumos, garums - 400 km, augstums - līdz 3305 m.
Satpūras kalni kalni Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā ("Satpura"), starp Narbadas un Tapti upi, Indijā, garums - \~800 km, augstākā virsotne - Dupgara kalns (1393 m).
Kaskādu kalni kalni Kordiljeros (angļu val. "Cascade Range"), ASV, daļēji arī Kanādā, garums - \~1000 km, plakankalnes ar augstumu 1800-2500 m, augstākā virsotne - 4392 m.
Sjerramorena Kalni Pireneju pussalas Mesetas plakankalnes dienvidu daļā, Spānijā (sp. val. "Sierra Morena"), garums - \~400 km, lielākais augstums - 1323 m.
Damaralenda Kalniene Āfrikas dienvidrietumos, Namībijas vidienē, Namiba tuksnesī, iežu masīvs ar plakanu virsmu (augstums 1000-1500 m), augstākā virsotne 2600 m.
Ahellakans kalniene Alžīrijā (_Ahellakane, Adrar_), Tamanrāsetas vilājas austrumos, Tasili necionālā parka teritorijā, augstākā virsotne 1772 m (Tazeruku).
Lielā Baseina kalniene kalniene Kordiljeros (“Great Basin”), starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem, ASV, platība — \~550000 kvadrātkilometru, cilu grēdas un plašas beznoteces ieplakas, daudz reliktu ezeru, pustuksnesis un tuksnesis.
Šanas kalniene kalniene Mjanmas austrumu daļā, turpinās arī Ķīnā, Laosā un Taizemē (angļu val. "Shan Plateau"), platība — \~150000 km^2^, viļņoti līdzenumi un plakankalnes, augstums — 900-1300 m, augstākā virsotne — 2675 m.
mārsilu kalnmētra kalnmētru suga ("Acinos arvensis syn. Acinos thymoides"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos pakalnos, kāpās, priežu mežos u. c., viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, stublājs 15-30 cm augsts, lapas olveidīgas vai garenas, lapu žāklēs 2-6 ziedi.
Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka.
Valgacu kalns kalns Madonas novada Mārcienas pagastā, ir 2,5 km garas un līdz 420 m platas paugurgrēdas virsotne, absolūtais augstums — 163,9 m vjl., paceļas 42 m virs blakus esošās Rankas ezera ieplakas.
Spirukalns Kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns.
Spāriņu kalns kalns Priekuļu pagastā, absolūtais augstums — 131,1 m vjl., paceļas \~75 m virs Vidusraunas ieplakas, garums — 1 km, platums — līdz 350 m.
Palteskalns Kalns Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē, Valkas novada Kārķu pagastā, garums - \~1,6 km, platums - līdz 0,5 km, absolūtais augstums - 102,1 m vjl., relatīvais augstums - 5-20 m.
Glitertinns Kalns Skandināvijas kalnos ("Glittertind"), Jūtunheimena plakankalnē, Norvēģijā, augstums - 2464 m, klāts ar \~30 m biezu ledāju.
Gremu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, Cesvaines pagastā, ieapaļš plakanvirsas paugurs ar lēzenām nogāzēm, absolūtais augstums - 155,3 m vjl., relatīvais augstums - 5-6 m.
Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota.
Kordiljera Reala kalnu grēda Andos Bolīvijā un Peru (sp. val. “Cordillera Real”), uz austrumiem no Titikakas ezera, garums — 280 km, augstākā virsotne — 6485 m, virs 4850 m mūžīgais sniegs un ledāji.
Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs.
Mara grēda kalnu grēda Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumu daļā (port. val. “Serra do Mar”), Brazīlijā, augstums — līdz 1889 m, stāva nogāze pret Atlantijas okeānu.
Terskejalatau Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā uz dienvidiem no Isikula ieplakas, Kirgizstānā, garums - 375 km, vidējais augstums - 4000-4200 m vjl., lielākais augstums - 5216 m.
Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m.
Tarbagatajs Kalnu grēda Kazahstānas austrumos (austrumu daļā robeža ar Ķīnu), atdala Zaisana ieplaku no Balhaša-Alakola ieplakas, garums - \~300 km, augstums - līdz 2992 m (Tastava kalns).
Polousnija skrausts kalnu grēda Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - \~175 km, augstums - līdz 968 m, plakanvirsas kalni ar nolīdzinātām reljefa formām.
Manghistau Kalnu grēda Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - 130 km, augstums - līdz 556 m, smilšakmeņi, kaļķakmeņi, mergeļi, māli un smiltis.
Harhiraulas grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumos ("Charchiraa Uul"), uz dienvidrietumiem no Ubsunura ezera ieplakas, augstums - līdz 4116 m.
Hanhuhijnula Kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumu daļā, atdala Ubsunura ezera un Hirgisnura ezera ieplakas, augstums - 2000-2500 m, denudēti metamorfie ieži, kalnu stepe.
Karligans Kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, Boļšaja Abakanas un Malijabakanas ūdensšķirtnē, garums - \~100 km, augstums - līdz 2860 m.
Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš.
Phūketas grēda kalnu grēda Taizemē (“Phuket mountain range”), Malakas pussalas ziemeļrietumos, garums — \~250 km, augstums — līdz 1465 m, saposmota, mūžzaļie tropu meži.
Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra.
Kungejalatavs Kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, Isikula ieplakas ziemeļu robeža, garums - \~280 km, augstums - līdz 4770 m, apledojums (237 kvadrātkilometri) gk. ziemeļu nogāzē.
Centrālā Kordiljera kalnu grēdu sistēma Spānijā un Portugālē (sp. val. "Cordillera Central"), Mesetas plakankalnes vidienē, garums - \~400 km, augstākā virsotne - 2592 m.
Roraima Kalnu masīvs Gvajānas plakankalnes Pakaraimas grēdā, uz Venecuēlas, Gajanas un Brazīlijas robežas, augstākā virsotne - 2810 m, plakana virsma, stāvas (400 m) nogāzes.
Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni.
Mazais Kaukāzs kalnu sistēma Aizkaukāzā, uz dienvidiem no Lielā Kaukāza (atdala Kolhīdas zemiene un Kūras ieplaka), lokveidā no ziemeļiem un ziemeļaustrumiem aptver Armēnijas kalnieni, garums - \~600 km, augstums - līdz 3724 m.
Espiņasu grēda kalnu sistēma Brazīlijas plakankalnē ("Serra do Espinhaco"), Minasžeraisas un Baijas štatā, augstākā virsotne - Sola kalns (2107 m), denudācijas atsegtas kvarcīta grēdas ar asu kori, nogāzēs - tropu meži.
Lielais Hingāns kalnu sistēma Ķīnas ziemeļaustrumos un Mongolijas austrumu daļā, garums - 1200 km, augstums - līdz 1949 m, virsotnes plakanas, nogāzes lēzenas, saposmotas.
caloplaca Kaloplakas - asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints.
pakalpiņš Kalpotājs (parasti pusaudzis), kas veic sīkus pakalpojumus.
kalējmetināšana kalšana, kurā divas vai vairākas līdz metināšanas temperatūrai sakarsētas daļas sakaļ vienā detaļā.
duranmetals Kaļams vara un cinka sakausējums, pieliekot alvu, alumīniju un dzelzi.
olfaktorisks Kam sakars ar ožu.
kamanpakaļa Kamanu pakaļējā daļa.
kambiāls Kambijam piederīgs, kas ar to sakarā.
Kamčatka Kamčatkas ieplaka - tektonisks pazeminājums Kamčatkas pussalas vidienē, Krievijas Kamčatkas novadā, garums - 350 km, platums - 5-100 km.
Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.).
Kampusa Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā.
muncis Kamzolis; adīta vīriešu jaka.
muncis Kamzolis; adīta vīriešu jaka.
vomzāns Kamzolis; bezrocis; arī jaka.
vomziks Kamzolis; bezrocis; arī jaka.
Kanāda Kanādas lielieplaka - atrodas Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, starp Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi, Mendeļejeva grēdu, Čukču un Alfas pacēlumu, dziļums - 3810 m, gultnē mālainas dūņas.
CSU/DSU kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks (angļu "Channel Service Unit/Data Service Unit")
komutējama ķēde kanāls vai sakaru ķēde, kuru komutē tīkla stacija vai arī tās komutāciju veic ar ārēju līdzekļu palīdzību.
Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats.
kapaimi Kapājumi, smalki sakapātas kāļu, burkānu, kartupeļu u. c. lapas, ko dod cūkām, aplietas ar samazgām, dažreiz piejaucot arī miltus.
skāpināt Kāpināt (3); likt kāpties atpakaļ vai uz priekšu.
stedzināt Kāpināt atpakaļ.
duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā.
goldlaks Kāpostu dzimtas ģints ("Cheiranthus"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziediem lakas smarža, 12 sugu, dabā ap Vidusjūru, kultivē kā krāšņumaugu.
atkāpties Kāpties atpakaļ (sānis, nost).
skāpties Kāpties atpakaļ.
tankete Kāpurķēžu kaujas mašīna izlūkošanai un sakariem.
mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
kilvaters Kara kuģu nostāšanās rindā viens pakaļ otram.
turktatāru austrumu dialekti karagasu valoda, Abakanas tatāru valoda, Altaja tatāru valoda, sojonu valoda, barabiniešu valoda.
Batirs Karaghie ieplaka Kaspijas jūras austrumu piekrastē.
Karagije Karaghie ieplaka.
repatriācija Karagūstekņu, bēgļu, izceļotāju nosūtīšana atpakaļ uz dzimteni, uz attiecīgo valsti.
Karakalpakstāna Karakalpakstānas Republika - administratīvi teritoriāla vienība Uzbekistānas Republikas sastāvā ("Qaraqalpaqstan"), aizņem tās teritorijas rietumu daļu, administratīvais centrs - Nukusa, platība 160000 kvadrātkilometru, 1571800 iedzīvotāju (2007. g.).
ct Karāts - cēlmetālu sakausējumu raudzes mērvienība.
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
dikarbetoksietildimetilditiofosfāts Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem.
malations Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem.
kardigans Kardiganjaka - adīta jaka ar priekšējo aizdari (var būt ar kabatām un jostu).
vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā.
pikrokarmīns Karmīna, amonjaka šķīduma un pikrīnskābes maisījums; histoloģijā lieto par krāsvielu nervaudu krāsošanai.
Maisura Karnataka, štats Indijā, tā nosaukums līdz 1973. g.
dakstiņi Kārniņi - māla vai cementa nelielas plakanas vai izliektas plāksnes (jumta segumam).
Mazā Kārpa Kārpas labā krasta pieteka Sakas pagastā.
spidiļķis Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdens zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; pempiņš.
ilgana Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdeņu zivs, līdzīga sīkai karpai (līdz 9 cm garumā), bet bez ūsām, augstu plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sidrabotiem sāniem; spidiļķis; pempiņš.
pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
rūdīšanas temperatūra karsēšanas temperatūra, kurā struktūra pilnīgi pārkristalizējas vai sakausējums iegūst maksimālo šķīdību.
kaisēt Karsēt, sakarsēt.
karre Karsta rieva, 1-2 m dziļa rievveida ieplaka, kas radusies, ūdenim šķīdinot kaļķakmeņus vai citus viegli šķīstošus iežus.
kveldens Karsts, sakarsis.
dusulains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
dusuļains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
nimoniks Karstumizturīgs (1000-1100 Celsija grādi) niķeļa un hroma sakausējums; lieto reaktīvo dzinēju turbīnu lāpstiņām.
hromals Karstumizturīgs sakausējums uz Fe bāzes, satur 17-30% Cr un 4,5-6% Al.
atbāzenes Kāršu spēle, kur izspēlēto kārti otrs spēlētājs var vai nu sist ar lielāku kārti vai atdot atpakaļ (atbāzt) ar mazāku; atbāžu cūkas.
favorītisms Kārtība, kur visu nosaka mīluļi, favorīti.
kredītkarte Kartītes formas dokuments, kurā ierakstīta informācija par personas bankas kontu; tā dod iespēju ātri un vienkārši norēķināties par pirkumiem, pakalpojumiem un saņemt skaidru naudu bankomātā.
posties pie miera kārtoties gulēšanai (parasti vakarā).
atredzēns Kārts ar kāsi, āķi (spaiņa izvilkšanai no akas).
mila Kārts ar plakani notēstu galu laivas (plosta) pārvietošanai (seklā ūdenī).
izlaida Kārts, kas savieno ratu priekšējo asi ar pakaļējo.
bļugās Kartupeļi bļugās - saka, ja vārot kartupeļi izšķīduši biezputrveidīgā masā.
kratītāja kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kam elevatoru vietā ir divi pakarināti ārdu sieti ar lemesi.
sekundārā hipertensija kas attīstījusies sakarā ar kādu citu slimību, piem., nieru, centrālās nervu sistēmas, endokrīnu slimību vai asinsvadu patoloģijas gadījumā.
peska Kas ciets, sakaltis.
vadzis Kāsis, ko piestiprina (piemēram, pie sienas) kāda priekšmeta pakarināšanai.
nokasīt Kasot stipri sakairināt, ievainot (ādu, ķermeņa daļu).
kustodijas Kastītes, kurās ielika pie senajām grāmatām līdzdotos vaska, metāla vai lakas zīmogus.
sarcoptidae Kašķērces - ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta.
kataģenēze Katamorfoze - kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem.
Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē.
Katlakalns Katlakalna pagasts - pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā.
Katlakaln Katlakalns.
vektordisplejs Katodstaru lampas displejs, kas ļauj elektronu staram brīvi sekot signālam, kurš nosaka tā koordinātas.
cibārijs Katoļiem trauks, kur glabā svēto vakarēdienu.
incenzācija Katoļu baznīcā - vīraka kvēpināšana; incenss.
incenss Katoļu baznīcā - vīraka kvēpināšana.
prēstārijas Katoļu baznīcā garīdznieku vietas, kas dod ienākumus un ko bīskaps var atņemt atpakaļ.
solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu.
litānija Katoļu īpašas formas lūgšana, kas sastāv no vairākām īsām lūgšanām, kur diakons, priesteris vai kantors dzied vai saka pirmo daļu, uz ko draudze atbild ar noteiktiem vārdiem.
kristalizācijas kritiskie punkti katram materiālam raksturīga temperatūra, kas norāda uz stāvokļa vai struktūras maiņas procesa sākumu un beigām; nosaka ar termisko analīzi.
rekristalizācijas temparatūra katram metālam vai sakausējumam raksturīga (no kušanas temperatūras atkarīga) temperatūra, ko pārsniedzot, notiek deformēta metāla rekristalizācija.
pārpiektis Katrs otrais piektdienas vakars.
distireoze Katrs slimīgs stāvoklis, kas izveidojies sakarā ar traucētu vairogdziedzera funkciju.
pārsvētvakar Katru otro sestdienas vakaru.
pārsvētvakarus Katru otro sestdienas vakaru.
ikpārvakarus Katru otro vakaru.
pārvakariem Katru otro vakaru.
pārvakarus Katru otro vakaru.
ikvakaris Katru vakaru.
ikvakaru Katru vakaru.
ikvakarus Katru vakaru.
Kaolaka Kaulaka - pilsēta Senegālā.
Kaundi Kaundi ieplaka - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - \~50 km, platums - 17 km, 57 m zjl.
infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
Svētības biķeris kauss, ko izmanto kristiešu Svētā Vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā.
plīšķata Kaut kas ļoti plāns vai plakans, piemēram, sakrities maizes klaips.
šeherezada Kaut kas pasakains, neticams.
plāškata Kaut kas plakans, saplacis.
tvāpuļot Kaut ko darīt nesakarīgi, bez domāšanas.
Kautraks Kautraka gravas - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 32,12 ha.
Kautraks Kautraka strauts - Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
hidrodinamiskā kavitācija kavitācija, kurā spiediena maiņa notiek sakarā ar lokālu šķidruma plūsmas ātruma palielināšanos; hidrodinamiskā kavitācija negatīvi ietekmē sūkņu, hidroturbīnu, dzenskrūvju u. tml. darbību – samazinās to lietderības koeficients un vilces spēks, bojājas darbvirsmas.
Kāvužu Kāvužu valks - Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā; Kāvūžu valks.
kazācīša Kazaciene, kazaka sieva.
kazaciete Kazaka (1) sieva vai meita.
kazaciete Kazaka (2) sieva vai meita.
kazaciete Kazaka (4) sieva vai meita.
kazaciene Kazaka (5) sieva.
kazācene Kazaka pātaga.
Kazanleka Kazanlaka - pilsēta Bulgārijā.
Kazarmu Kazarmu upe - Malduguņu orga, Sakas pieteka.
sanatogens Kazeīnu (95%) un glicerīnfosforskābo nātriju (5%) saturošs preparāts (balts pulveris bez garšas un smakas), ko lietoja kā viegli sagremojamu vielu dažādu kuņģa un zarnu slimību gadījumos, kā arī nervu stiprināšanai.
pusaita Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, sastopama gk. Himalajos, Tibetā, dzīvo baros plakankalnēs un klinšainās nogāzēs 3000-5000 m augstumā.
mičotājs Kāzu procesijas dalībnieks, kurš noņem jaunlaulātajai sievai vainagu no galvas un nomaina to ar lakatu.
kažokjaka Kažokādas jaka.
kutka Kažokjaka.
kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho.
keinss Keinsa krusts - diagramma, kura nosaka ekonomiskās sistēmas līdzsvara līmeni kā funkcijas grafiku "plānotās izmaksas" un "nacionālais produkts" krustpunktu.
Kokjangaka Kekdžangaka - pilsēta Kirgizstānā.
Godhavna Kekertarsuaka - apdzīvota vieta un osta Kekertarsuakas salas (senāk - Disko) dienvidu piekrastē, Bafina līcī, Grenlandes rietumu piekrastē.
Disko Kekertarsuaka - sala Bafina līcī.
Kema Kemas plakankalne - Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļa Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ziemeļu daļā, uz dienvidiem no Čambaišana plakankalnes, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2522 m (Puksubeksans).
Konirata Kenghirota - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā.
Kungrada Kenghirota, pilsēta Karakalpakstānas Republikā Uzbekistānā.
Kenija Kenijas kalns - vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Mount Kenya"), Kenijas vidienē, otrā augstākā virsotne Āfrikā - 5199 m vjl., virs 4800 m mūžīgais sniegs un ledāji (10 šļūdoņu, platība - 0,7 kvadrātkilometri).
trāpījumu procents kešatmiņas mērījums, kas nosaka, cik procentu no visiem piekļuves mēģinājumiem ir veiksmīgi - kuriem kešatmiņā ir atbilstoši dati.
kešju Kešjukoks - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale").
Škakau Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - kakao pupiņu aizgādne; visu Centrālamerikas tautu vidū vienīgā kakao dievība.
Sondžina Kimčaka - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tās nosaukums līdz 1951. g.
adsorbcijas kinētika kinētikas daļa, kurā pēta difūzijas likumsakarības adsorbenta porās.
cinisms Kiniķu filozofiskā mācība Senajā Grieķijā, kas demonstratīvi noliedza jebkādus sociālos sakarus, aicināja atteikties no ģimenes, paražām, morāles normām.
dāvidija Kizilu dzimtas ģints ("Davidia"), vidēja lieluma koki ar lielām lapām, dažkārt (Anglijā) dēvēts arī par kabatlakatiņu koku, dārzos tiek audzēta suga ("Davidia involucrata").
trampkuģniecība Klaiņkuģniecība - neregulāra kuģošana, kurā reisus nosaka pēc līguma, saņemot kravas.
klājkalsiņš Klājstringers - peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim tieši zem klāja.
klasenieks Klases vakars.
klasiķis Klases vakars.
tussiņš Klases vakars.
abudance Klasifikācija, kas izsaka zemsegas augu daudzumu un izvietojumu kādā konkrētā zemes platībā.
arabeska Klasiskajā baletdejā - poza, kurā dejotājs stāv uz vienas kājas, otra, celī izstiepta, atvirzīta atpakaļ.
atitīde Klasiskajā baletdejā - viena no pamatpozām, kur dejotājs stāv uz vienas kājas, otra celī saliekta un pacelta atpakaļ.
ekvipartīcijas princips klasiskās statistiskās fizikas pamattēze, kas nosaka, ka termodinamiskā līdzsvara stāvoklī noteiktas kustības brīvības pakāpei vienmēr atbilst noteikta vidējā enerģija.
dīcinieks Klaušu darbinieks, kas netika sūtīts vakas grāmatas noteiktās gaitās, bet veica ārkārtējas klaušas (dīcības).
klēpjiem Klēpjiem iet - steidzīgi lieliem soļiem iet, vicinot rokas, pagriežoties uz priekšu um atpakaļ, brižiem stiepjoties uz augšu un saliecot ceļus uz priekšu.
mezoklimatoloģija Klimatoloģijas nozare, kas pētī klimata specifiskās īpatnības relatīvi nelielās teritorijās (ieleja, pakalns, mežmala, jūrmala, kāpas utt.), atšķirībā no makroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar kontinenta, jūras, ainavu klimatu, un no mikroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar nelielu teritoriju klimatu.
Tarpeja klints klints Kapitolija pakalna rietumdaļā Senajā Romā, no kura meta aizā uz nāvi notiesātos valsts noziedzniekus.
taisnā klīze klīze, kurā trosi ieliek pa atvērumu, kas perpendikulārs klīzes garenvirzienam; šāda klīze parasti ir jahtas pakaļgalā.
blace Kļūda audumā; blaka.
sistemātiskā mērīšanas kļūda kļūdas sastāvdaļa, kas paliek nemainīga vai likumsakarīgi mainās atkārtotos mērījumos.
sadūkt kļūt dūmakainam, neskaidram, blāvam, drūmam, apmākties.
piedugt Kļūt dūmakainam, smacīgam, arī piemākties (parasti par gaisu, debesīm); kļūt duļķainam.
sažūt Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; sakalst (2).
jukt Kļūt nesakarīgam, neskaidram (piemēram, par psihiskām norisēm).
sadumēt kļūt neskaidram, dūmakainam; apmākties.
sadunēt Kļūt pavisam dūmakainam, dūmainam.
nojukt Kļūt pilnīgi nesakarīgam, neskaidram, arī izzust (piemēram, par psihiskām norisēm).
paplakties Kļūt plakanākam, plānākam.
izplakt Kļūt plakanam.
nolīkt Kļūt salīkušam, sakampušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām).
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
piesmirdēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smaka (par telpu, apkārtni, vidi).
aptrakt Kļūt trakam, arī neprātīgam, apdullušam.
apdolbīties Kļūt trakam.
piesust Kļūt tveicīgam, dūmakainam.
sadugt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni); kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu).
knozeklis Knābis ar neasu (plakanu) galu.
plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
Kočkora Kočkoras ieplaka - atrodas Iekšējā Tjanšanā, Šu upes augštecē, Kirgizstānā, garums - \~60 km, platums - lidz 20 km, augstums - 1700-2200 m.
kodeks kodera un dekodera komplekss daudzkanālu sakaros telefonijā un informācijas sistēmās; kodētājs-dekodētājs.
Kadjaka Kodiaka - sala Klusajā okeānā (angļu val. "Kodiak Island").
dvinga Kodīga, asa smaka, kas rodas, kam sadegot.
mātes efekts kodoliedzimtības veids, kas jau pirms apaugļošanās ar mātes olšūnas citoplazmas starpniecību nosaka (predeterminē) īpatņa pazīmju raksturu.
negatīvais apliecinājums kods, ko izmanto sakaru sistēmās, lai norādītu, ka vai nu ziņojums nav saņemts, vai arī terminālis nav gatavs datu pārsūtīšanai; parasti tas izsauc atkārtotu datu bloka vai ziņojuma pārraidi.
apliecinājums Kods, ko sakaru sistēmā saņemošā stacija pārsūta pārraidošajai stacijai, lai norādītu, ka tā ir gatava pieņemt datus.
zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30.
venga Koka kārts vai virve ar ko izcelt spaini no akas.
grabals Koka klabeklis, ko govīm ganoties pakar kaklā, lai krūmos tās varētu vieglāk atrast.
bluķis Koka klucis, ko Bluķa vakarā vēla no mājas uz māju un pēc tam sadedzināja; pabeigto rudens darbu un nākamā gada auglības simbols.
dedkoks Koka pildījums starp ķīļplanku un pakaļvadni.
dodkoks Koka pildījums starp ķīļplanku un pakaļvadni.
krumults Koka sprungulis, ko piesien pie nokautas cūkas pakaļkājām, lai varētu ērti uzkārt šo kautķermeni.
vainaga projekcija koka vainaga kontūra uz zemes, ko parasti nosaka, veicot stumbra analīzi vai izdarot citus ar koka vainaga šķērslaukuma, rādiusa un tilpuma noteikšanu saistītus mērījumus.
celtniecības lietkoki kokmateriāli, kas atbilst prasībām, kādas valsts standarts nosaka zāģbaļķiem, stabiem, kārtīm, mietiem.
kraujmērs Kokmateriālu krautnes kopējais aizņemtais tilpums, ko nosaka pēc ārējiem izmēriem, ieskaitot ar gaisu un piejaukumiem aizpildītās spraugas.
mērķkoks koks ar resnu stumbra lejasdaļu un kvalitatīvu, bezzarainu koksni; koka pieaugumu gk. nosaka tā zaļais vainags, kas nodrošina organisko vielu sintēzi un koksnes veidošanos, garš un plats vainags veicina lielāku koksnes pieaugumu.
paraugkoks Koks, kuru izmanto analīzei, lai noskaidrotu koku augšanas un attīstības likumsakarības un sortimentu iznākuma noteikšanai.
absolūtais koksnes mitrums koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no sausas koksnes masas.
vaļējais koksnes vēzis koksnes vēzis vai brūce ar plakanu vai padziļinātu dibenu, pakāpjveidīgām malām un uzaugumiem tās perifērijā.
sastāva koeficients koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās audzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpēja skaitliskā attiecība nogabalā, parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
audzes sastāvs koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās jaunaudzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpējā skaitliskā attiecība nogabalā; parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
ārzdogs Kokvilnas lakats.
medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
lielie dati kolektīvs apzīmējums liela datu apjoma izvērtēšanas metodēm un šo datu modeļu un likumsakarību atklāšanai.
Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km.
Kolima Kolimas zemiene - zems līdzenums Kolimas lejteces un Alazejas upes baseinā, Krievijā (Jakutijā), stiepjas 750 km starp Alazejas un Jukagiru plakankalni, augstums - līdz 100 m (izolētas sopkas līdz 300 m), daudzgadīgs sasalums.
breik Komanda boksā, pēc kuras pretiniekiem vienam no otra jāatiet solis atpakaļ.
adreses formāts komandas adrešu daļas struktūra, kas nosaka reālās adreses elementus un formēšanas veidu.
saspēles vadītājs komandas sportists, kurš nosaka un vada saspēli.
tūrisma informācijas centrs komersants, kas informē par tūrisma pakalpojumiem un sniedz palīdzību tūrisma pakalpojumu izmantošanā.
elektronisko sakaru komersants komersants, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu vai sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus.
tūrisma aģentūra komersants, kas pilda starpnieka funkcijas starp klientiem un tūrisma operatoriem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem.
apsardzes komersants komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai un sniedz apsardzes pakalpojumus.
clerk Komijs, nepatstāvīgs tirgotāja palīgs, kas ir tirgotāja dienestā uz pakalpojuma līguma pamata.
vēži Komisijā nodotas, bet nepārdotas grāmatas, ko sūta atpakaļ izdevējam.
sinhronā datu hierarhija komitejas _ITU-T_ standarts sinhronai ciparsignālu pārraidei pa optiskajām šķiedrām, kas nosaka pārraides ātrumu, signālu parametrus un saskarnes, un sākot ar pārraides ātrumu 155 megabiti sekundē, ir saskaņots ar tīkla _SONET_ standartu.
standarts kompetentas valsts institūcijas vai firmas apstiprināts normatīvi tehnisks dokuments, kas nosaka kāda objekta (izstrādājuma, produkcijas) obligātās tehniskās īpašības raksturojums.
tiesību normu piemērošana kompetentu valsts iestāžu individuālu varas rakstura juridisku aktu izdošana, kas rada, groza vai izbeidz konkrētām personām tiesības un pienākumus vai nosaka tām sankcijas
osteopātija Kompleksa alternatīvā terapija, ko iesaka muguras, kakla, galvas, locītavu sāpju, cīpslu un muskuļu sastiepumu un stājas deformācijas gadījumos.
titanomagnetīts kompleksa dzelzs, titāna un vanādija rūda; izejviela, no kuras iegūst ferotitānu un citus titāna sakausējumus.
sociālā aprūpe mājās kompleksa sociālo pakalpojumu sniegšana klienta dzīvesvietā; ietver tādus atbalsta pakalpojumus, kas ļauj cilvēkam turpināt neatkarīgu dzīvi savās mājās un saglabāt dzīves kvalitāti.
GIT Kompleksais grupas ceļojums (angļu "group inclusive tour") - kompleksais tūrisma pakalpojums, kas tiek organizēts tūristu grupai, kas ceļo kopā, izmantojot kompleksajā tūrisma pakalpojumā ietvertos naktsmītņu, ēdināšanas, transporta u. c. pakalpojumus; kompleksais grupas ceļojums ir tūrisma operatoru galvenais un izplatītākais produkts.
avioceļojums Kompleksais tūrisma pakalpojums, kurā kā transporta veids tiek iekļauts aviolidojums.
kompleksonometrija Kompleksometrija - ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai.
gaisa kuģu lidojumu drošība komplekss aviācijas darbības raksturojums, kas nosaka iespēju veikt lidojumus, neapdraudot cilvēku dzīvību un veselību.
komandu un mērījumu komplekss komplekss kosmiskā lidaparāta trajektorijas mērīšanai, telemetrijas sistēmas informācijas uztveršanai un atšifrēšanai, lidojuma vadības centra izstrādāto komandu un darbības programmu pārraidei kosmiskajam lidaparātam; nodrošina abpusējus radio un televīzijas sakarus ar kosmosa kuģu apkalpēm.
ugunsbīstamības klase komplekss rādītājs, kas izsaka ugunsbīstamības pakāpi.
aviokruīzs Komplekss tūrisma pakalpojums, ko veido līgumreisa vai regulārā reisa lidojums un kruīza ceļojums, lidojums tiek veikts no tūrista dzīvesvietas uz kruīza ceļojuma sākuma vietu un atpakaļ, piemēram, 7 dienu kruīzam, kas sākas Vankuveras ostā, tiek nodrošināts avioreiss no Toronto uz Vankuveru, pēc tam - atpakaļ.
neirorehabilitācija komplekss veselības aprūpes pakalpojums, kas veicina atlabšanas procesu pēc galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem, smadzeņu traumām, smadzeņu audzēju operācijām, multiplās sklerozes u. c. iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem, lai tos novērstu vai mazinātu.
dodekafonija Komponēšanas metode, pēc kuras tiek noliegti tonālie sakari starp skaņām un hromatiskās gammas visas 12 skaņas atzītas par pilnīgi līdztiesīgām.
avota tiltmaršrutēšana komunikāciju protokols, kurš nosaka, ka sūtītāja stacijai ir zināmi visi tīkla tilti un tā iepriekš nolemj, kāds būs ceļš līdz saņēmēja stacijai, un tikai tad veic pārraidi.
galvgalis komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai.
galvgals komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai.
tīkšķis komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
pilnpakalpojumu tīkls komunikāciju tīkls, kas nodrošina iepirkšanos, filmu skatīšanos, piekļuvi datu bāzēm un vēl daudz dažādu tiešsaistes (interaktīvu) pakalpojumu.
iezvanlīnija Komutējama sakaru līnija, kas, izmantojot vispārējās lietošanas telefona kanālus, paredzēta divu datoru sadarbībai. Datori sadarbojas ar automātiskās telefona centrāles starpniecību.
SMDS komutējami vairākmegabitu datu pakalpojumi (angļu "Switched Multimegabit Data Services").
SMDS komutējams multimegabitu datu pārraides pakalpojums (angļu "Switched Multimagabit Data Service").
šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
li Konfūcija ieviests jēdziens, kas apzīmē uzvedības normas, kuras, pēc Konfūcija domām, nosaka visas attiecības starp sabiedrības locekļiem, un pareiza tā pielietošana garantē sociālo labklājību un harmoniju.
X.O. Konjaka kvalitātes marķējums (angļu "extra old").
X Konjaka kvalitātes marķējums (Extra old).
attīstības pieeja konkrēta klienta orientēšana uz nākotnē paredzamajām izmaiņām, kas notiek pēc zināmām likumsakarībām (bioloģiskiem, socioloģiskiem un psiholoģiskiem cikliem) visas dzīves laikā; sociālais darbinieks var palīdzēt klienta krīzes pārvarēšanā, izskaidrojot, ka eksistē neizbēgamas attīstības krīzes.
skārums Konkrēts skaņveides vai artikulācijas priekšraksts: legato, stakato, detašē; šis jēdziens apvieno tušē (piesitienu), štrihu (stīginstrumentu lociņa vilcienu) un jebkādus citus skaņveides paņēmienus, ieskaitot klaudzināšanu pa stīginstrumenta korpusu vai spēli ar pūšaminstrumenta vārstiem bez pašas pūšanas.
tenderis Konkursizsole - izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
laika konstante konstante, kas raksturo pārejas procesu norises straujumu elektriskās ķēdēs ar vienu reaktīvu elementu (L vai C); tās lielumu nosaka pēckomutācijas shēmas parametri (R, L, C); apzīmējums τ; mērvienība sekunde (s).
neaizskaramība Konstitucionālajās tiesībās minētā personas, dzīvokļa, korespondences, telefonsarunu, telegrāfisko un citu sakaru neaizskaramība; princips, kas garantē noteiktu valsts amatpersonu (tiesneša, prokurora, deputāta) objektivitāti, ar aizliegumu vai īpašu procedūru aizsargājot šīs personas pret nepamatotu kriminālvajāšanu, piespiedu līdzekļu vai administratīvo pasākumu piemērošanu.
vēlēšanu tiesības konstitucionālo tiesību normu sistēma, kas reglamentē tiesiskās attiecības sakarā ar valsts un pašvaldību institūciju, kā arī svarīgāko amatpersonu (valsts galva) ievēlēšanu.
punktveida kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kurā metināmās daļas pārliek pārlaidus un saspiež starp diviem elektrodiem, kas pievada strāvu metinājuma vietā – metāls sakarst, plastiski deformējas un sametinās.
molasi Kontinentālu un marīnu nogulumu slāņkopas, kas aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces.
galvanokontraktilitāte Kontraktilitāte, ko nosaka galvaniskie stimuli.
komercpilnvarojums Kooperācijas forma, kurā pilnvaras devējs, saskaņā ar ilgtermiņa līgumsaistībām savam juridiski patstāvīgam partnerim pret samaksu dod tiesības piedāvāt noteiktu preci vai pakalpojumu, izmantojot pilnvaras devēja preču zīmi vai tirdzniecības marku.
lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība kooperatīvā sabiedrība, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu.
peļņas atmaksa kooperatīvās sabiedrības peļņas (lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā - pārpalikuma) daļa, kuru Kooperatīvo sabiedrību likumā un sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā izmaksā sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam.
patērētāju biedrības kooperatīvas sabiedrības, kuru darbības mērķis ir apmierināt savu biedru vajadzības pēc precēm un pakalpojumiem, realizēt savu biedru ražojumus, veicināt sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos.
koordināte Koordināta - viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
atskaites sistēma koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus.
kopniecība Kopā turēšanās, sakars.
savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma; attiecīgā organizācija starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības.
paketes garums kopējais baitu skaits paketē, ko nosaka tīkla slāņa vadības protokols.
protokols CCS kopējais sakaru atbalsts.
metallografija Kopējs nosaukums plašai zinātnei par metāliem un to sakausējumiem; zinātne par metālu strukturālo uzbūvi un īpašību maiņu atkarībā no struktūras stāvokļa un maiņas.
kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī.
kopvakariņas Kopīgas vakariņas.
vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem).
Čīles arhipelāgs kopīgs nosaukums vairākām salu grupām Dienvidčīles piekrastē, starp Klusā okeāna Čakao šaurumu ziemeļos un Kobērna šaurumu dienvidos, sastāv no vairākām lielām salām un tūkstošiem sīku saliņu un klinšu, kalnainas, augstums līdz 1341 m.
Čakra pudža kopīgs tantrisma rituāls, kurā piedalās no astoņiem līdz četrdesmit astoņiem pāriem, tas tiek rīkots naktī stājoties dzimumsakaros.
džentekss Koplietošanas starptautisks telegrāfa sakaru tīkls, kas organizēts pēc tiešo savienojumu principa.
mieslot Kopoties, būt ar kādu miesiskos sakaros.
landauers Kopš 18. gs. lietoti četrvietīgi grezni rati ar divdaļīgu, priekšup un pakaļup nolaižamu jumtu.
kurba Kopvārds vairākām pārmaiņām zirga lecamās locītavas pakaļpusē, no kā izmainās kājas kontūra.
everdūrs korozijizturīgs vara sakausējums ar silīciju un mangānu.
melhiors Korozijizturīgs vara un niķeļa sakausējums (niķeļa daudzums 19-30%), ko var papildus leģēt ar dzelzi un mangānu; labi pakļaujas spiedapstrādei.
anodstars Korpuskulāras dabas stars, kas nāk no sakarsēta vai jonu bombardēta anoda.
amilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (banānu eļļa, iegūst no amilspirta), šķīdinātājs, aromātviela, izmanto smaržās, nagu lakā, nagu lakas noņēmējos, var izraisīt galvassāpes, nogurumu, gļotādas kairinājumu, toksisks nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm.
metēnamīns Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no formaldehīda un amonjaka), konservants, antiseptiķis, lieto dezodorējošos krēmos un pulveros, mutes skalošanas līdzekļos, var izdalīt formaldehīdu, veicināt notrozamīnu rašanos, izraisīt ādas kairinājumus un izsitumus uz ādas.
hidroksimetilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, piedeva, izmanto kosmētikā, matu kopšanas līdzekļos, tiek uzsakatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
lanolīna eļļa kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, skropstu tušās, nagu lakas noņēmējos, acu dekoratīvajā kosmētikā, kā matu kondicionētāju, tiek uzskatīts, ka nav kaitīgs, ja nav piesārņots, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas, pinnes un kontakta dermatītu.
butilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa, iegūst no miristīnskābes un butilspirta, mīkstinātājs, var izraisīt ādas kairinājumu un veicināt piņņu veidošanos, izmanto lūpu krāsās, sejas krēmos, nagu lakā un nagu lakas noņēmējos.
cikloheksilamīns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, buferviela, matu lakas sastāvdaļa, var būt toksiska asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem, dzimumorgāniem, imūnajai nervu sistēmai, var radīt ādas apdegumus.
dioktiftalāts Kosmētikas sastāvdaļa, plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, var izraisīt sēklinieku vēzi un šūnu mutācijas, CNS depresiju.
butilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, aromātviela, var izraisīt ādas un acs kairinājumu. kā arī elpošanas orgānu sistēmas kairinājumu, izmanto smaržās, ziepēs, nagu lakas noņēmējā, acu dekoratīvajā kosmētikā.
butirolaktons Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, nagu lakas noņēmejos, var būt toksisks, iespējams, kancerogēns cilvēkiem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
sakabināšanās mezgls kosmiskā lidaparāta sastāvdaļa, kas veic divu lidaparātu sakabināšanos: nodrošina abu lidaparātu garenasu precīzu savietošanos un lidaparātu ciešu savilkšanos.
sakaru sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas nodrošina abpusējus radiosakarus, retāk televīzijas sakarus ar virszemes komandu un mērījumu kompleksu; signālu retranslēšanai var tikt izmantoti sakaru pavadoņi.
navigācijas sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas pēc mērījumu datiem nosaka tā kustības parametrus; mērījumu veikšanai izmanto radiotālmērus, radioaltimetrus, dažus orientācijas devējus u. c. ierīces, apstrādei – borta datoru.
suborbitāls lidojums kosmiskais lidojums, kura laikā kosmiskais lidaparāts paceļas ārpus atmosfēras blīvajiem slāņiem, taču neattīsta pirmo kosmisko ātrumu un līdz ar to nenonāk orbītā, bet nolaižas atpakaļ uz Zemes.
satelīttriangulācija Kosmiskās jeb satelītģeodēzijas metode, kas balstās uz sinhroniem satelīta novērojumiem no 2 Zemes virsmas punktiem; šo 2 punktu un novērotā satelīta pozīcija nosaka novērojuma plakni; veicot vairākus sinhronus satelīta novērojumus, iegūst vairākas plaknes, kas krustojoties nosaka hordu starp 2 Zemes punktiem; starp vairākām stacijām noteiktās hordas veido trīsstūrus.
Visuma modeļi kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete; kostīmkleitas augšējā daļa - jaka bez oderes.
bikšu kostīms kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm
Zengilana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
Zangelana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahas dienvidos, tās nosaukuma azerbaidžāņu valodā "Zengilana" rakstības variants latviešu valodā.
brimķis Kožļājamās tabakas gabals.
zvačka Kožļājamās tabakas vīkšķis.
vidējās svērtās izmaksas krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode; vienības vidējo svērto cenu nosaka, dalot vienību iegādes izmaksas vai ražošanas izmaksas ar kopējo šādu vienību skaitu.
Krakatavs Krakatau, darbīgs vulkāns Zunda šaurumā.
bazions Kraniometrijā galvaskausa pakauša cauruma priekšējās malas viduspunkts.
inions Kraniometrijā pakauša ārējā paugura virsotne.
opistions Kraniometrijā pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam.
asterions Kraniometrisks punkts lambveida šuves saskares vietā ar paura kaula un aizauss paugura šuvi, kā arī pakauša kaula un aizauss paugura šuvi.
opistokranions Kraniometrisks punkts pakauša kaula sagitālajā plāksnē, kas atbilst galvaskausa visgarākajam diametram, skatoties no virsdegunes.
krapkarmīns Kraplaka, sarkana krāsa, alizarīna un purpurīna savienojums ar alluminija oksida hidrātiem.
īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu.
vannas krāsns krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai.
uvāls krasta ieleja vai ieplaka ar plašu nelīdzenu dibenu, pa kuru plūst upe.
krāsu līdzsvars krāsu attēla kvalitāte, ko nosaka trīs pamattoņu ekspozīcijas attiecība.
kuldurēt Kratīt, šūpot turp un atpakaļ.
atkrāmēt Kraujot novietot (atpakaļ, nost no kā u. tml.).
atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā.
atkraut Kraut atpakaļ.
smakojošā krava krava, kas izdala specifisku smaku, piemēram, zivju produkti, tabaka, ādas izstrādājumi. Smakojošā krava, kas turēta kopā ar citām, smaržas uzsūcošām kravām, var tās sabojāt. Tādēļ smakojošās kravas jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā.
pakaļējā izgāšana kravas izgāšana uz aizmuguri, kas parasti notiek, atverot pakaļējo bortu un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, pašizgāzēja kravas kasti vai visu transportlīdzekli.
čārterpartija kravas jūras pārvadājuma līgums, kas nosaka līgumslēdzēju savstarpējās tiesības un pienākumus, tiesību pāreju, atbildību, kravas pārvadājuma nosacījumus un iespējamo strīdu noregulēšanas kārtību; čārters.
privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
eksportkredīts Kredīts, kas tiek piešķirts ārvalstu juridiskajām personām - valsts preču un pakalpojumu pircējiem.
pakrēslums Krēsla, daļēja krēsla; rīta vai vakara krēsla.
vakarot Krēslot; iestāties vakaram.
Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu.
kriminālprocesuālo tiesību norma kriminālprocesa subjektu uzvedības nosacījumi, kas reglamentē viņu rīcību, norādot uz atbilstošo tiesisko attiecību izcelsmes priekšnosacījumiem, nosaka šo attiecību subjektus, norādot viņu tiesības un pienākumus, kā arī sankcijas par nepienācīgu uzvešanos.
piesaistība Krimināltiesībās, noziedzīga darbība, kas ir sakarā un seko kādam izdarītam noziegumam.
atvirst Krist atpakaļ.
luminiscences centri kristāliskā režģa defekti, kas izraisa luminofora spīdēšanu; var būt kristāliskā režģa punktveida struktūras defekti (vakances, starpmezgla atomi vai joni) un piemaisījumu atomi vai joni, kā arī to kompleksi – punktveida defektu pāri vai agregāti.
pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu).
Džiringa Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
Kontuma Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
Mi Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi.
kristālu simetrija Kristālu īpašība savietoties pašiem ar sevi, notiekot pagriezieniem, atstarošanām, paralēlajai pārnesei; kristālu ārējās formas simetriju nosaka kristāla atomu struktūra.
Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē.
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
anamnēze Kristus ciešanu un nāves pieminēšana Vakarēdiena liturģijā; Kristus nopelna atgādināšana.
reālprezence Kristus klātbūtne Svētā Vakarēdiena elementos.
velociraptors Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - 2 m, medījumu nogalināja ar pakaļkāju pusmēness formas nagiem.
relevances kritērijs kritērijs, kurš nosaka meklējamā un pēc pieprasījuma no informācijas sistēmas saņemtā dokumenta jēdzieniskās tuvības pakāpi.
krīzdaugs Krīzdogs - trīsstūrī sienams galvas vai plecu lakats.
krokauts Krokots lakats.
kroķauts Krokots lakats.
iniencefāls Kroplis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa kuru galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā.
siksniski Krusteniski, plakanā mezglā.
poļacieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Poļakas" iedzīvotāji.
zilkauļi Krustziežaugu ģints ar pamatā bultveidīgām skaujlapām, spilgti dzelteniem ziediem, uz leju nokārušos, plakanu, spārnotu augli - riekstveidīgu papāksti (nevārsnis).
naudulis Krustziežu dzimtas ģints ("Thlaspi"), viengadīgs līdz daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pakrūtes apkārtmērs krūškurvja lielākā horizontālā perimetra somatomērs pakrūtes līmenī, kura mērgaruma vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; krūšturu lielumu skalas vadmērs.
ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi.
pakaišu kūdra kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem; pakaiškūdra.
pakaiškūdra Kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem; pakaišu kūdra.
stampāšana Kuģa (vai jahtas) priekšgala un pakaļgala ātra svaidīšana uz augšu un uz leju, ja peldlīdzeklis iet pret vilni augstā jūrā.
juts Kuģa augšējā klāja pakaļdaļa.
pūpe Kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
pakaļpīķis kuģa korpusa pakaļgala apakšējais nodalījums.
bezānmasts Kuģa pakaļējais masts, ja ir trīs (vai vairāk) masti.
pakaļvadnis kuģa pakaļgala apakšējā daļa (ar sarežģītu profilu), savienota ar ķīli, borta apšuvi, stūri un dzenvārpstas deidvudu. (Kuģa stringeru sastiprinājuma vieta pakaļgalā - kuģa daļa, kas šķeļ ūdeni kuģa atpakaļgaitā.)
gakaborts Kuģa pakaļgala augšējā noapaļotā daļa.
galsvere Kuģa priekšgala un pakaļgala iegrimes starpība; diferents.
šprings Kuģa tauvošanās trose, kas padota uz krastu no kuģa priekšgala pakaļgala virzienā un no pakaļgala - priekšgala virzienā.
ahterflaga Kuģa vai jahtas karogs, ko paceļ tā pakaļgalā.
pūpe Kuģa vai jahtas pakaļgala kajīte.
priekšējā galsvere kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu.
bugsvere Kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu.
nenogremdējamība Kuģa vitabilitāte, ko nosaka tā korpusa izturība un ūdensnecaurlaidība, negrimstība, ūdens atsūknēšanas un ugunsdzēsības sistēmas jauda, kā arī kuģa galveno sistēmu dublēšana un rezervēšana.
četrspārnis Kukainis ar četriem spārniem, no kuriem 2 pirmie piestiprināti pie viduskrūtīm, 2 pēdējie pie pakaļkrūtīm.
piešcikādes Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas.
vabole Kukaiņu klases kārta ("Coleoptera"), kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni, >400 tk sugu, kas iedalās 4 apakškārtās, Latvijā konstatētas visas apakškārtas, \~108 dzimtas, >3500 sugu.
ādspārņi Kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, plakanu, 7-15 mm garu ķermeni, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; spīļastes.
taisnspārņi Kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem.
strautene Kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu.
priekškukulis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām; abrkasis.
abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
otkats kukuļdošanas veids sarunās, kurā kukuļņēmējam apmaiņā pret sniegtajiem pakalpojumiem tiek maksāta komisijas maksa.
cinkulis Kukurznis, sakaltusi zemes pika.
kakarzes Kukuržņi; kakalzi.
kakarzi Kukuržņi; kakalzi.
kulbpakaļa Kulbas pakaļējā daļa.
Melnavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots ar 1,5 m dziļu akaci un melnu nokrāsu, ko piešķir kūdras slānis.
kolterēt Kult, jaukt, tā ka rodas šļakatas.
Piņņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, cilindriskas formas akmens 1,2-1,4 m diametrā, kurā iekalts 50-60 cm plats un 16 cm dziļš dobums, pieder pie Rietumkurzemē 15.-18. gs. izplatītajiem cilindriskajiem dobumakmeņiem; Ulmales upurakmens.
Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies.
Centrālamerikas kultūra kultūra, kuras pamatlicēji bija olmeki, teotivakanieši un tolteki - maiju un acteku lielo kultūru priekšteči.
KA Kultūras akadēmija (arī LKA).
dekstrogastrija Kuņģa atrašanās labajā pusē, parasti sakarā ar dekstrokardiju.
Kurdistāna Kurdu apdzīvots novads Rietumāzijā (angļu val. "Kurdistan"), gk. Armēnijas un Irānas kalnienēs, Irakas, Irānas, Sīrijas un Turcijas teritorijā.
nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu).
sakurināties kurinot sakarsēt ļoti karstu (krāsni).
nokurināt Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu); sakurināt.
nosakurēties Kuroties ļoti sakarst.
kalathos Kurvjveida antīkā kapitela pamatforma, ko parasti izdaiļoja ar akantiem.
Augstākā padome, Kurzemes hercoga Kurzemes hercoga padomdevēja iestāde 17.-18. gadsimtā, kurā ietilpa 4 hercoga virspadomnieki un līdz 1642. g. arī 2 akadēmiski izglītoti zinātņu doktori.
klanīties Kustēties, šūpoties uz leju un augšu, uz priekšu un atpakaļ (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem).
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļkustībā) - par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
turpatpakaļkustība Kustība turp un atpakaļ.
lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
reverss Kustības maiņa pretējā virzienā (piemēram, transportlīdzeklim); arī atpakaļgaita.
elerons Kustīga plāksne pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas (lidmašīnas vadīšanai, lidojot ar sānsveri).
sprūds Kustīga, ar atsperi aprīkota detaļa zobrata fiksēšanai (pret atpakaļgaitu).
bakštaga Kustīgas štagas, kas nostiprina mastu vienlaikus uz sāniem un atpakaļvirzienā.
preventeri Kustīgas štagas, kas nostiprina mastu vienlaikus uz sāniem un atpakaļvirzienā.
slaids Kustīgs sacīkšu laivas sēdeklis, kas (parasti uz ritentiņiem) slīd uz priekšu un atpakaļ airēšanas laikā un dod iespēju labāk izmantot airētāja kāju spēku un palielināt airu vēzienu.
kontraktūra Kustīguma ierobežojums (locītavai) sakarā ar pārmaiņām pašā locītavā vai to aptverošajos audos.
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; berzties (2).
kamšķis Kušķis; arī gabals, kumoss; tas ko var sakampt saujā.
šķidrmēsli Kūtsmēsli (ar 7-10% sausnas), ko iegūst, dzīvniekus turot uz spraugu grīdām bez pakaišiem.
pusšķidrmēsli Kūtsmēsli, kas pēc īpašībām ir vidēji starp tvirtiem kūtsmēsliem un šķidrmēsliem; iegūst, lietojot minimālu pakaišu daudzumu.
tilpumanalīze Kvantitatīva analīze, kurā nosaka reaģentšķīduma tilpumu, kāds nepieciešams reakcijai ar analizējamo paraugu.
programmatūras metrika kvantitatīvs mērījums, kas nosaka, kādā mērā sistēmai vai tās komponentam piemīt noteikts atribūts.
stacionārs stāvoklis kvantu fizikā – atoma, molekulas vai kādas citas sistēmas stāvoklis, ko nosaka noteikts kvantu skaitļu kopums, parasti tas ir viens no iespējamajiem diskrētajiem enerģētiskajiem stāvokļiem, kurā var atrasties atoms vai molekula.
deģenerācija Kvantu mehānikā lietojamais jēdziens, kuru izmanto tajā gadījumā, kad sistēmas noteiktajam enerģētiskajam stāvoklim atbilst vairākas viļņu funkcijas; to skaits nosaka attiecīgā enerģijas līmeņa deģenerācijas kārtu.
sandi Ķekatas, maskas Mārtiņa vakarā.
mārtiņbērni Ķekatnieki, kas iet ķekatās Mārtiņdienas vakarā (10. novembrī).
andrejbērns Ķekatnieks, kas Andrejdienas vakarā (30. novembrī), maskā tērpies, iet no mājas uz māju, dzied, spēlē, dejo.
Pļavniekkalns Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
katlakalnieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" iedzīvotāji.
katlkalnieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" iedzīvotāji.
Plakaņi Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" bijušais nosaukums.
plakanciemieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" iedzīvotāji.
plakanciemnieki Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Plakanciems" iedzīvotāji.
Ģipšustūris Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Diarmaits Ķeltu (vēst. Īrijā) mitoloģijā - īru karotāja un varoņa Finna līdzgaitnieks, kas iemīlēja karotāja Kormaka meitu Grainu, kas tika atdota par sievu vecīgajam Finnam, bet viņi kopā aizbēga.
Graine Ķeltu mitoloģijā - Īrijas karaļa Kormaka meita, kura bija saderināta ar slaveno varoni Finnu, bet aizbēga kopā ar vienu no viņa cīņubiedriem.
atķemmēt Ķemmējot atvirzīt (matus) nost (sānis, atpakaļ); atsukāt.
ļeļināt Ķēmoties pakaļ, sakot "ļeļeļe", mēdīties.
ceratozaurs Ķenguram līdzīga izmirusi, 4-5 m gara ķirzaka, īsām priekškājām un garu asti, dzīvoja apakšējā krīta periodā ZR Amerikā un D Āfrikā.
līpmadara Ķeraiņu madara ("Galium aparine") - madaru suga ar atpakaļ atliektiem stublāja un lapu malu dzelonīšiem, guļošu vai kāpelējošu līdz 1 m un vairāk garu stublāju, baltiem vai zaļganiem ziediem.
prizma Ķermenis, ko ierobežo plakanas virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto optiskās ierīcēs.
reinversija Ķermeņa daļas vai orgāna novietošana atpakaļ normālā stāvoklī, piem., izvērstas dzemdes reponēšana.
akrocianoze Ķermeņa distālo daļu zilganums sakarā ar vazomotoriskiem traucējumiem.
hiptokinēze Ķermeņa gāšanās atpakaļ sarkanā kodola sistēmas disfunkcijas gadījumā.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
laitīšana Ķermeņa noberzēšana (rītos un vakaros) ar suku, frotējamo cimdu u. tml.
lejas (arī otrs, resnais) gals ķermeņa pakaļēja daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
otrs (arī lejas, resnais) gals ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
resnais (arī lejas, otrs) gals ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
dibens Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
oksta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
okste Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
oksts Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem); sēdamvieta; sēde 2(2).
sēdamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem); sēžamvieta; sēde 2(2).
sēde Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pakaļgals Ķermeņa pakaļējā daļa (dzīvniekam).
gūžugals Ķermeņa pakaļējā daļa ap gūžām (dzīvniekiem).
paraplēgija Ķermeņa priekšdaļas vai pakaļdaļas abpusēja paralīze.
dezodorants Ķermeņa smakas (piem., sviedru smakas) novēršanas līdzeklis.
lokveida somatomērs ķermeņa virsmas somatomērs, kura mērgarumu nosaka ar mērlenti, piem., galvas apkārtmērs, krūšu apkārtmērs, kājas garums, virskrūšu pārskausta pusloks.
grāmatuts Ķērpjutu kārtas suga ("Liposcelis divinatorius"), 1-1,5 mm garš kukainis ar plakanu, bāli dzeltenu vai brūnganu ķermeni, sastopama grāmatās, uz mitrām tapetēm, herbārijos un kukaiņu kolekcijās, noliktavās.
ērcīgs Ķildīgs, arī ātri sakaitināms.
pārvietojamais ķīlis ķīlis, ko brauciena laikā var nedaudz pabīdīt uz priekšu un atpakaļ.
pakaļtēviņš Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļrags.
pakaļrags Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļtēviņš.
hatērija ķīļzobjveidīgo kārtas suga ("Sphenodon punctatus"), kas saglabājusies no mezozoja triasa perioda; ķirzakai līdzīgs, līdz 75 cm garš rāpulis; sastopama salās uz austrumiem no Jaunzēlandes; sfenodons.
kristallķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī kristālu formas, struktūru un ķīmisko īpašību savstarpējo sakarību.
acet- Ķīmijas terminu sastāvdaļa, kas norāda uz sakaru ar etiķskābi, piem., acetaldehīds (etiķskābes aldehīds).
denitrēšana Ķīmiskā rūpniecībā slāpekļskābes un sērskābes atpakaļiegūšana no skābju pārpalikumiem pēc organisku vielu nitrēšanas.
fosfatēšana Ķīmiska vai elektroķīmiska metālu un to sakausējumu virsmas pārklāšana ar nešķīstošu fosfātu kārtiņu, kas to pasargā no korozijas.
lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā, La, atomnumurs - 57, atommasa - 138,9055, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa.
dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā.
niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos.
berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos.
slāpeklis ķīmiskais elements N, atomnumurs 7, atommasa 14,01, gāze bez krāsas, smakas un garšas, periodiskās sistēmas 7. elements, gaisa galvenā sastāvdaļa (78,09%).
skandijs ķīmiskais elements Sc, balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 21. elements, atommasa - 44,956, zināmi 11 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto vieglu sakausējumu ražošanai.
titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
mikrosublimācija Ķīmiskās analīzes metode, kas ļauj izdalīt mazu aktīvās vielas daudzumu, kuru nosaka ar kristalogrāfijas vai mikroanalīzes metodēm; lieto gk. farmakoloģijā.
kompleksometrija Ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai.
pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus).
amīdi Ķīmiski savienojumi, kuri rodas, ja metāls aizstāj vienu amonjaka ūdeņraža atomu.
nitrocementācija Ķīmiski termiskās apstrādes veids - tērauda virskārtas vienlaicīga piesātināšana ar slāpekli un oglekli; veic dabasgāzes un amonjaka vidē, rūda tieši no krāsns un atlaidina zemā temperatūrā.
Saururus chinensis Ķīnas ķirzakaste.
falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju.
iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
sampans ķīniešu laiva nelieliem pārvadājumiem pa upi, dēļu plakandibene, dažkārt ar nojumi.
Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens.
gurde ķirbja pudele, groziņā iepīta pudele; plakana, saitē pakarama svētceļnieku un kareivju pudele.
replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
replantācija ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā.
replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
četrkāja Ķirzaka ("Lacerta").
četrkāji Ķirzaka ("Lacerta").
čirzgalis Ķirzaka ("Lacerta").
hirota Ķirzaka ar tārpveidīgu ķermeni un ļoti īsām priekšējām ekstremitātēm (pakaļējo trūkst); dzīvo zemē; sastopama Ziemeļamerikā.
Lac Ķirzaka, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Lacerta Ķirzaka, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
čirgailis Ķirzaka; čirgata.
čirgālis Ķirzaka; čirgata.
čirgats Ķirzaka; čirgata.
ķerzaka Ķirzaka; ķerza 3.
šķirzlata ķirzaka.
šķirznats ķirzaka.
cirgailis Ķirzaka.
čirgata Ķirzaka.
cirzgalis Ķirzaka.
ķerza Ķirzaka.
ķirgata Ķirzaka.
ķirmāle Ķirzaka.
ķirza Ķirzaka.
ķirzāklis Ķirzaka.
ķirzaks Ķirzaka.
ķirzakte Ķirzaka.
ķirzalks Ķirzaka.
ķirzalktis Ķirzaka.
ķirzalkts Ķirzaka.
ķirzalts Ķirzaka.
ķirzata Ķirzaka.
ķirzate Ķirzaka.
ķirzatis Ķirzaka.
ķirzlaka Ķirzaka.
ķirzlaks Ķirzaka.
ķirzlasts Ķirzaka.
ķirzlats Ķirzaka.
sizliņš Ķirzaka.
šķersutne Ķirzaka.
šķērsutne Ķirzaka.
šķiedralce Ķirzaka.
šķiergata Ķirzaka.
škierzlots Ķirzaka.
šķirdaka Ķirzaka.
šķirdalce Ķirzaka.
šķirgāle Ķirzaka.
šķirgalis Ķirzaka.
šķirgālis Ķirzaka.
škirgata Ķirzaka.
šķirgata Ķirzaka.
šķirglata Ķirzaka.
šķirzaka Ķirzaka.
šķirzaklis Ķirzaka.
šķirzata Ķirzaka.
šķirzate Ķirzaka.
šķirzats Ķirzaka.
šķirzgalis Ķirzaka.
šķirzgālis Ķirzaka.
šķirzgata Ķirzaka.
šķirzis Ķirzaka.
šķirzlanka Ķirzaka.
šķirzlants Ķirzaka.
šķirzlate Ķirzaka.
šķirzlats Ķirzaka.
šķirzlāts Ķirzaka.
šķirzlets Ķirzaka.
šķirzls Ķirzaka.
šķirzutne Ķirzaka.
ķirgailītis ĶIrzaka.
čirgatēns Ķirzakas mazulis.
smecere ķirzakas vai čūskas mēle, ko iedomājas par dzeloni.
saururus Ķirzakastes.
Ķīnas ķirzakaste ķirzakastu suga ("Saururus chinensis").
Saururus cernuus ķirzakastu suga.
smiltājķirzaka Ķirzaku dzimtas ģints, dzīvo gk. tuksnešos, akmeņainās priekškalnēs un sausās stepēs, 14-30 cm garas ķirzakas, oldējējas \~43 sugas, dzīvdzemdētājas 2 sugas.
indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos.
scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu.
konneksijas Labas attiecības, iespaidīgi sakari.
labdabls Labas dabas, saka par katru labi augošu stādu vai labību, kamēr tā vēl zaļā stāvoklī.
dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni.
bon soir labvakar.
lobvokor Labvakar.
Marakaibo ezers lagūna Marakaibo zemienē (sp. val. “Lago de Maracaibo”), Venecuēlā, platība — 13300 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 250 m, kanāls savieno ar Venecuēlas līci, ietek \~50 upju.
pēclaunags Laika periods no pusdienām līdz vakariņām otrā puse.
savienojumlaiks Laika periods, kurā lietotājs ir pievienots pakalpojumu sniedzējam.
pēcpusdiena Laikposms no pusdienas līdz vakaram.
nakts Laikposms no saules rieta līdz lēktam, no vakara līdz rītam.
pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram.
saimnieciskās darbības cikls laikposms starp naudas līdzekļu izdošanas brīdi preču vai pakalpojumu iegādei un preču vai pakalpojumu pārdošanas brīdi pircējiem (klientiem), lai saņemtu naudu.
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
vakara laikraksts laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā.
palaunadzis Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu; launaglaiks.
launaglaiks Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu.
pusvakars Laiks starp pusdienām un vakaru.
vakara reize laiks vakarā, kam raksturīga kādai parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakarreize.
vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakara reize.
pareizs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
complaisance Laipnība, pakalpība.
glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu; liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
pielaidīgs Laipns, pakalpīgs.
raudzēt laist, radīt nelielus (tabakas) dūmus.
plakandibene Laiva ar plakanu dibenu.
platdibene Laiva ar platu, plakanu dibenu.
šķēriņš Laivām ar plakanu dibenu vieglākai burāšanai šķērsvējā pierīkota viena vai vairākas plankas, iesietas laivas sānos.
laivpakaļa Laivas pakaļējā daļa.
duriņš Laivas pakaļgaldiņš.
astrags Laivas pakaļgals.
laivas guļa ūdenī laivas stāvoklis attiecībā pret ūdens virsmu, ko nosaka priekšgala un pakaļgala iegrime.
tēviņš Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai.
līmēšanas laka laka vizlas plāksnīšu salīmēšanai vai to pielīmēšanai pie papīra vai auduma.
nitrolaka Laka, kas izgatavota no celulozes nitrātiem.
pārklāšanas laka laka, kas izveido aizsargsegumu apkārtējās vides iedarbes novēršanai.
piesūcināšanas laka laka, ko lieto elektrisko mašīnu un aparātu tinumu piesūcināšanai, lai palielinātu to mitrumizturību.
elektroizolācijas laka laka, ko lieto elektroizolācijai.
politūra Laka, sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
lakalas Laka.
ļaks Laka.
laks Laka.
loka Laka.
laukacis Lakacis.
laukausis Lakacis.
pulmonaria Lakači.
zeinoles Lakači.
šaurlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria angustifolia"), Latvijā aizsargājama.
garlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria longifolia").
ārstniecības lakacis lakaču suga ("Pulmonaria obscura").
sarkanais lakacis lakaču suga ("Pulmonaria rubra").
baltraibais lakacis lakaču suga ("Pulmonaria saccharata").
Lankada Lakada, pilsēta Grieķijā.
lakošana Lakas pārklājumu veidošana uz izstrādājuma virsmas.
Ganoderma lucidum lakas plakanpiepe.
Rhus verniciflua lakas sumahs.
spogulas Lakas, eļļas spīdums.
poliuretānlakas Lakas, kuru pamatā ir poliuretānu izejvielas.
pillums Lakata pillums - daudzums, ko var iesiet lakatā.
autenis Lakatiņš.
lakatiņveidīgs Lakatiņveida.
uļa Lakats (bērnu runā).
uzklātene Lakats (galvassega).
uzklātenis Lakats (galvassega).
zilene Lakats (villaine), ko nēsā pārklātu pār pleciem; plecu lakats.
turcainītis Lakats ar lieliem raibumiem.
piķene Lakats ar melniem punktiem.
tūteniski Lakats pār aubi pārsiets.
nesamauts Lakats, apsējs, šalle, kurā nēsā bērnu.
nesauts Lakats, apsējs, šalle, kurā nēsā bērnu.
nēšauts Lakats, apsējs, šalle, kurā nēsā bērnu.
skusts Lakats, arī kabatlakats.
uļļa Lakats, drēbe u. c. (bērnu valodā).
segauts Lakats, galvas drāna.
apužlakats Lakats, ko sien zem kāda cita lakata.
skara Lakats, skora.
apkubeklis Lakats, vadmala.
āzdogs Lakats.
babuška Lakats.
drāne Lakats.
galvauts Lakats.
skustiņš Lakats.
slauks Lakats.
tiptene Lakats.
lakatveidīgs Lakatveida.
Skans Lakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē debesis, viņš ir spēcīgākais no augstākajiem dieviem, četrām pirmatnējām dievībām, kas ir augstākās būtnes Vakantankas izpausmes.
emalja laku un krāsu materiāli, kas sastāv no lakas, kurā disperģēti pigmenti, pildvielas u. c. sastāvdaļas.
griestu lampa lampa, ko pakar pie griestiem.
kā (vecs) grezelis lamuvārda nozīmē saka par dīvaini, uzkrītoši (pārspīlēti ārišķīgi) ģērbušos cilvēku, arī par īgnu, dusmīgu cilvēku.
šmirda Lamuvārds - smaka, smirdoņa.
šmerla Lamuvārds, izsaka nicinājumu.
retzemju metāli lantāna grupas metāli no lantāna La līdz lutēcijam Lu, kuri Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos; izmanto par leģējošiem elementiem sakausējumos.
maijkoks Lapām un ziediem izrotāts stabs, tiek uzstādīts vasaras saulgriežu vakarā. Šis paradums ir saglabājies Zviedrijā un Somijā, un iesāk, tam bija rituāla nozīme (auglības simbols).
lapas plātne lapas plakanā daļa.
plokšķis Lāpstai līdzīgs darbarīks, ar ko izlīdzina zemi un sadauza sakaltušos zemes gabalus.
plauksta Lāpstas, lizes plakanā daļa (bez kāta).
Indijas laptauriņš laptauriņu suga ("Kallima inachus"), kas izcili maskējas sakaltušas lapas izskatā.
šļauka Lāse, malks, šļakata.
šļankata Lāse, šļakata.
šļenka Lāse, šļakata.
šļenkata Lāse, šļakata.
šļanka Lāse; arī šļakata.
augas dienas lasīt lasīt no rīta līdz vakaram katru dienu.
lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja teiktais nav patiesība vai ir kas ļoti nepatīkams.
lai mēle pielīp pie zoda lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja tiek darīts kas slikts.
kūča Latgaliešu Ziemassvētku sesatdienas vakara ēdiens, ko vāra no piestā grūstiem miežiem, kamēr graudi piebrieduši un viss ūdens novārījies, tad šo biezeni saldina ar medu vai cukuru un ēd kā našķi.
Atzele Latgaļu apdzīvota zeme 12.-13. gs. tagadējā Alūksnes, Apes, Balvu, Rugāju un Viļakas novada teritorijā, ietilpa arī bijušā Abrenes apriņķa (tagad Krievijai pievienotā) teritorija.
Preiļi Latgaļu apdzīvots novads Jersikas valstī, minēts kādā 1348. g. dokumentā sakarā ar īpašumu izlēņošanu (lat. "terra Preylen").
infekts Latīņu valodā - darbības vārda forma, kas tiek veidota no tagadnes celma un izsaka nepabeigtu darbību pretstatā perfektam.
LAMZA Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienība.
akcijons Latviešu kāzinieku rotaļa: gulētājiem nomauca apavus un otru rītu izsauca akcijonā, kur katrs saņēma atpakaļ savu pazudušo lietu.
Atlantas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV Džordžijas štatā, Atlantas pilsētā, izveidojusies 20. gs. 60. gadu sākumā, bet 70. gados saruka, 80. gados Atlantā dzīvoja tikai \~50 sabiedriski aktīvu latviešu, kas uzturēja sakarus ar latviešu organizācijām ASV.
pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem.
eksportētājs Latvijā reģistrēts komersants, kurš, pamatojoties uz noslēgto eksporta līgumu, izgatavo un piegādā produktu vai sniedz pakalpojumu pircējiem trešajās (ārpus ES) valstīs.
LJA Latvijas Jūras akadēmija.
LKA Latvijas Kristīgā akadēmija.
LKA Latvijas Kultūras akadēmija (arī Latvijas KA).
LKSK Latvijas kultūras sakaru komiteja "Tēvzeme".
Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu.
Cūcene Latvijas Lauksaimniecības akadēmiijas (tagad - Lauksaimniecības universitātes) studentu ēdnīca Jelgavā.
LLA Latvijas Lauksaimniecības akadēmija.
LMA Latvijas Mākslas akadēmija.
LMA Latvijas Medicīnas akadēmija (tagad RSU, Rīgas Stradiņa universitāte).
LMAB Latvijas Medicīnas akadēmijas bibliotēka.
LMA Latvijas Mūzikas akadēmija.
LOA Latvijas Olimpiskā akadēmija.
LPA Latvijas Pedagoģijas akadēmija.
LPA Latvijas Policijas akadēmija.
LSPA Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija.
LSSA Latvijas Starptautisko sakaru asociācija.
ALTA Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (angļu "Association of Latvian Travel Agents") - profesionāla sabiedriska organizācija (biedrība), kura apvieno Latvijas tūrisma aģentus un tūrisma operatorus ar mērķi veicināt vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību, nodrošināt kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus, garantēt savu biedru profesionālo godīgumu attiecībās ar klientiem un partneriem, stiprināt saites ar līdzīgām organizācijām pasaulē u. c., Starptautiskās tūrisma aģentu asociāciju federācijas (UFTAA) biedre.
LZA Latvijas Zinātņu akadēmija.
astrofizikas laboratorija Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības iestāde, nodibināta 1958. g. reorganizējot Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektoru par patstāvīgu laboratoriju; 1967. g. pārdēvēta par Radioastrofizikas observatoriju.
dzīvlaiks lauks protokolā _IP_, kas norāda cik daudz lēkumu pakete pieļauj pirms tā tiek ignorēta vai atgriezta atpakaļ.
LA Lauksaimniecības akadēmija (kopā ar nosaukumu, piem., Lietuvas LA).
kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam.
virgogāmija Laulība bez dzimumsakariem.
launāks Launaga laiks; vakara dievkalpojuma laiks.
Leo Lauva, dabess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs.
morfotropija Lēcienveidīga ķīmisko savienojumu kristālu struktūras un formas maiņa, ja likumsakarīgi maina savienojuma ķīmisko sastāvu (piem., aizvietojot katjonus).
kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
concubinatus Legalizēta vīrieša un sievietes kopdzīve, pretstatā visiem gadījuma sakariem starp vīrieti un sievieti.
uzkausēšana Leģētā tērauda vai cietsakausējuma kārtas uzklāšana detaļai vai instrumenta griezējdaļai.
elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts.
kardiālā astma lēkmjveidīgs elpas trūkums sakarā ar dažām sirds slimībām.
atbukt Lēkt atpakaļ.
lēcis Lēlis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus").
Caprimulgus europaeus lēlis jeb vakarlēpis.
ēnu teātris leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
atvilkties Lēnā gaita atiet nost (sānis, atpakaļ).
atremsties Lēnām (ar pūlēm) atkļūt atpakaļ.
atvilkties Lēnām atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
hroniska nefroze lēni progresējoša nieru kanāliņu deģenerācija sakarā ar smagām vielmaiņas slimībām, piem., podagru vai diabētu
muižu redukcija lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
objektīva leņķis leņķis starp divām nosacītām līnijām, kas vilktas no objektīva centra uz kadrā ietvertās telpas diviem malējiem punktiem; objektīva leņķa lielums nosaka kadrā ietvertās telpas apjomu.
spārna iestādīšanas leņķis leņķis starp spārna centrālo hordu un lidmašīnas bāzes asi; šis leņķis ir pozitīvs, ja hordas priekšējais punkts ir augstāks par pakaļējo attiecībā pret lidmašīnas bāzes līniju.
plere Lēpis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus").
pleris Lēpis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus").
kā lielmāte lepni, bagāti, ļoti labi (saka par sievieti).
kā lielkungs lepni, bagāti, ļoti labi (saka par vīrieti).
avioceļojumu organizatora licence licence, kas jāiegūst ikvienai personai vai uzņēmumam, kas vēlas piedāvāt kompleksos ceļojumu pakalpojumus vai līgumreisa lidojumus, kas izveidota, lai aizsargātu ceļotājus gadījumos, kad uzņēmums tiek likvidēts.
elektroenerģijas sistēmas operators licencēta kapitālsabiedrība, kura sniedz sistēmas pakalpojumu.
Ankudas līcis līcis Klusā okeāna dienvidaustrumos ("Golfo de Ancud"), starp Dienvidamerikas kontinentu un Čilojes salu, platums līdz 50 km, dziļums līdz 357 m, Čakao šaurums un Korkovadas līcis to savieno ar Kluso okeānu.
līdaga Līdaka ("Esox lucius").
līdeka Līdaka ("Esox lucius").
līdekla Līdaka ("Esox lucius").
līdekle Līdaka ("Esox lucius").
pelēdne līdaka zem ledus.
zemledne Līdaka zem ledus.
kūlene Līdaka, kas nārsto ledus iešanas laikā; ledus līdaka; straumes līdaka.
ledene Līdaka, kas nārsto zem ledus (agri).
ledine Līdaka, kas nārsto zem ledus.
Esox lucius līdaka.
līdeks Līdaka.
leduslīdakas Līdakas, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā).
sansevjēra Līdakaste - liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Sanseviera"), istabas augi.
konfigurācija lidmašīnas elementu (spārna, šasijas, aizspārnu) savstarpējais izvietojums, kas nosaka tās ārējo izskatu; atkarībā no lidojuma posma ir pacelšanās, lidojuma un nosēšanās konfigurācijas.
steidzamā lidmašīnas nolaišanās lidmašīnas kreisēšanas lidojuma augstuma strauja samazināšana sakarā ar gaisa spiediena negaidītu krišanu hermētiskajā kabīnē (kabīnes dehermetizācija) ugunsgrēka u. c. gadījumos.
lidmašīnas centrējums lidmašīnas masas centra novietojums attiecība pret spārna vidējās aerodinamiskās hordas priekšgalu; izsaka procentos vai hordas daļās.
lidparks Lidostas rajons - plānots rajons ar lidostu centrā, galvenokārt uzņēmumiem (birojiem, laboratorijām, rūpnīcām u. tml.), kam ir svarīgi ātri sakari ar ārpasauli.
urbtā aka līdz 300 m dziļumam izurbta aka.
turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ.
turp un atpakaļ līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
līdz melniem tumšiem līdz vēlam vakaram.
blakējais Līdzās esošais, kaimiņu, tuvējais; blakais.
tehnoloģija līdzekļu, iekārtu kopums, kas nepieciešams, lai ražotu izstrādājumus, veiktu konkrētus uzdevumus vai pakalpojumus.
Iravadi līdzenums līdzennums Indoķīnas pussalā ("Irrawaddy plain"), stiepjas 800 km gar Iravadi vidusteci un lejteci, starp Rakanas grēdu un Šanas kalniene.
Rietumsibīrijas līdzenums līdzenums — atrodas Krievijas Āzijas daļas rietumos, viens no lielākajiem akumulācijas līdzenumiem pasaulē, garums ziemeļu-dienvidu virzienā (no Karas jūras līdz Kazahstānas sīksopkainei) — 2500 km, rietumu-austrumu virzienā (no Urāliem līdz Vidussibīrijas plakankalnei) — 1000-1900 km, platība — \~3 mlj kvadrātkilometru, augstums — līdz 300 m.
Laplatas līdzenums līdzenums Dienvidamerikā, starp Brazīlijas plakankalni un Andiem, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, lielākā daļa atrodas zemāk par 200 m vjl., garums — 2300 km, platums — līdz 900 km.
blāknums Līdzenums, apvidus ar līdzenu plakanu virsu.
plaka Līdzenums, ieplaka.
parka līdzīga piegriezuma silta pusgara vējjaka ar kapuci.
pakaļējais mēlenis līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu.
uvulārie līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijas centrs ir ūkā un mīkstajās aukslējās (tās tiek piespiestas pie mēles pakaļējās daļas).
cerebrālie līdzskaņi līdzskaņi, kurus izrunājot mēle atliecas atpakaļ; retrofleksīvie līdzskaņi.
pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ).
dorsifleksija Liekšana atpakaļ, liekšana muguras virzienā.
reklinācija Liekšanās atpakaļ, atliekšana.
talasoīds Liela ieapaļa Mēness ieplaka, kas pēc formas un caurmēra līdzīga Mēness jūrai, taču nav pildīta ar tumšo, jūrām raksturīgo materiālu.
Rodžersa Kāple Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnē.
galvenā Kaukāza grēda Lielā Kaukāza kalnu sistēmas augsti paceltās joslas ass (kopā ar Sānu grēdu) ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, ūdensšķirtne upēm, kas tek uz ziemeļiem (Kubaņas, Terekas, Sulakas bas.) un dienvidiem (Kodori, Inguri, Rioni, Kūras bas.).
peldviesnīca Liela peldoša viesnīca uz ūdens, speciāli iekārtots kruīzu kuģis ar komfortabliem numuriem un plašu aktīvās atpūtas pakalpojumu klāstu: baseiniem, trenažieru zālēm, videotēkām, nereti ar kongresu un koncertu zālēm u. tml.
Haementeiria costata lielā plakandēle.
loran Liela radionavigācijas pozīciju fiksēšanas sistēma, ar ko nosaka atrašanās vietu, izmantojot starpību starp pulsējošu signālu uztveršanas laiku no divām vai vairākām stacionārām stacijām (saīs. no angļu "long-range electronic navigation").
Bintana Lielākā sala Riau arhipelāgā, kas atrodas Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 1075 kvadrātkilometri.
Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu.
Sahāra Lielākais tuksnesis pasaulē (angļu val. "Sahara"), Āfrikas ziemeļu daļā, platība - \~9000000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - \~5700 km, platums - \~2000 km, gk. līdzenumi 200-500 m vjl., augstākā virsotne - 3415 m vjl., zemākā ieplaka 133 m zjl.
kannelloni lielas makaronu caurulītes, ko pilda ar dažāda veida pildījumu (parasti ar gaļu, spinātiem vai dārzeņiem).
lidspalvas Lielas, lidošanai nepieciešamas spalvas putna spārna pakaļējā malā.
BAFTA Lielbritānijas Kino un televīzijas mākslas akadēmija (angļu "British Academy of Film and Television Arts").
makroforma Lielforma - liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsmas pamatiezīmes.
augsnes kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali.
zemes kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali.
zemes (arī augsnes) kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali.
rodomontade Lielība, pēc Alžīrijas karaļa Rodomonta, ko Ariosto attēlojis savā "Trakajā Rolandā".
brakainītis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brakatainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brākulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brakulītis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brikulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brukulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brūkulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brukulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
bukulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
barka Liellaiva ar plakanu dibenu un seklu iegrimi.
triceratopss Liels (līdz 6 m garš) fosils krita perioda dinozauru grupas rāpulis ar resnām, samērā garām kājām, garu asti, ar ragu snuķa galā un diviem ragiem pierē, galvaskausa pakaļējā daļa apkakles veidā paplašināta.
vēpa Liels (linu) lakats (pārsegs, plecu lakats).
barka Liels 3, 4 vai 5 mastu burukuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos - taisnās buras.
pamutenis Liels galvas lakats.
panka Liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina.
mastodonozaurs Liels izmiris abinieks "Labyrinthodontia" rindā, ar ķirzakas veida ķermeni, līdz 1,25 m garu galvaskausu; atliekas atrastas triasa formācijas nogulumos.
buls Liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā); dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss; bula.
bula Liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā); dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss; buls.
raistis Liels lakats, villaine.
krīzdrāna Liels lakats.
krīždrāna Liels lakats.
rifts liels lineārs Zemes garozas tektoniskais veidojums, ko norobežo dziļlūzumi; tā garums - simtiem vai tūkstošiem km, platums - 5-400 km; reljefā parasti redzami kā vaļņveida pacēlumi, kuru vidusdaļā atrodas grābens (ieplaka); to zonām rksturīga liela seismiskā aktivitāte.
villdrāna Liels pelēks vilnas lakats ar bārkstīm.
kaklauts Liels plecu lakats ar bārkstīm.
pulcene liels plecu lakats.
lakolīts Liels sēņveida vai kukuļveida sacietējušas magmas ķermenis Zemes garozā ar izliektu augšdaļu un plakanu pamatni; zemes virspusē parādās kā kupolveida kalns.
skusts liels vilnas lakats ar bārkstīm.
lielaislakats Liels vilnas lakats; villaine.
uzplētnis Liels vilnas lakats.
uzsedzene Liels vilnas lakats.
vilndrāna Liels vilnas lakats.
villaine Liels vilnas plecu lakats (arī latviešu tautastērpa piederums).
titainis Liels, rakstains katūna lakats.
kūfija liels, rūtains kokvilnas lakats, ko arābu un kurdu vīrieši valkā, apsietu ap galvu vai nostiprinātu ikālu; parasti tiek nēsāta sausajos reģionos, jo tā nodrošina aizsardzību pret saules apdegumiem, putekļiem un smiltīm.
vilnainis Liels, savelts vilnas lakats.
saluba liels, smalka (rūpnīcā izgatavota) auduma lakats.
alarmisms Lielu grūtību un draudīgu seku pareģošana sakarā ar noteiktiem procesiem sabiedrībā.
lieluma collapzīmējums lieluma izteiksme ar vadmēru garuma collu pārskaitļiem, piemēram, vīriešu ārjakas 40" lielums, kas der tiem, kuru krūšu apkārtmērs ir (40±1) collu robežās.
ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā; debess koordinātas.
absolūtā orientējuma elementi lielumi, kas nosaka stereomodeļa stāvokli ģeodēziskajā koordinātu sistēmā.
stinguma koeficients lielums (c), kas izsaka, cik liels spēks jāpieliek, lai elastīgo elementu (atsperi) deformētu par vienu garuma vienību.
platība Lielums (telpai), ko nosaka pēc (tās) kvadratūras.
darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju.
lauka potenciāls lielums, kas ir vienāds ar darbu, kāds jāpadara, lai vienu vienību lielu pozitīvu lādiņu vai vienu vienību lielu masu no bezgalīgi tāla punkta pārnestu lauka punktā, kurā nosaka potenciālu.
hidrostatiskais spiediens lielums, kas izsaka nekustīga, nesaspiežama šķidruma spiediena atkarību no šķidruma slāņa biezuma.
vidējais augšanas temps lielums, kas izteic parādības izmaiņu vidējo intensitāti visā aplūkojamā periodā, to izsaka skaitļa 1 daļās vai procentos un aprēķina pēc ģeometriskā vidējā formulas.
totālā plastika lielums, kas nosaka, cik reizes palielināts dziļumu izšķiršanas asums, veicot stereoskopisko aplūkošanu.
hau vienība lielums, kas raksturo olas baltuma īpašības; nosaka pēc olas baltuma blīvā slāņa augstuma un olas masas.
sektoriālais ātrums lielums, kas raksturo sektoriālā laukuma izmaiņu laikā punkta kustībā pa plakanisku līkni; sektoriālā laukuma pirmais atvasinājums pēc laika.
jumta slīpums lielums, ko izsaka grādos vai ar spāres apakšējās skaldnes augstuma attiecību pret horizontālo attālumu starp kori un spāres balstīšanas vietu pie dzegas; katram jumta seguma materiālam ir noteikts minimālais jumta slīpums.
nezināmais lielums lielums, kura vērtība jānosaka.
gadījumlielums Lielums, kura vērtību nosaka gadījumeksperimenta rezultāts (piemēram, metot spēļu kauliņu).
skalārais lielums lielums, kuru pilnīgi nosaka tā skaitliskā vērtība.
Portulaca grandiflora lielziedu portulaka.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā ievainot vai sāpīgi sakairināt.
paaugstinātas bīstamības avots lietas, kas rada paaugstinātu bīstamību apkārtējiem sakarā ar tām piemītošajām īpašībām, kuras nav iespējams pilnīgi pakļaut cilvēka kontrolei šo lietu ekspluatācijas procesā.
laimestu fonds lietas, kuras kā laimestus vienas preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanai piedāvā loterijas atļaujas saņēmējs un kuru vērtību eiro apstiprina grāmatvedības dokumenti
sormaīts lieti cietsakausējumi uz dzelzs bāzes ar palielinātu oglekļa un hroma daudzumu; tos uzmetina ātrdilstošu detaļu un instrumentu virsmām.
tehniskās zinātnes lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru.
laukā Lieto, lai aizstātu verbu, kas izsaka virzību ārā (no kā).
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
sakarā ar (ko) lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
šajā sakarā (arī sakarībā) lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
attieksmē pret (ko) lieto, lai norādītu uz saistību, sakarību.
salīdzināt Lieto, lai norādītu, ka (kas, piemēram, spriedums, raksturojums) ir patiess, arī tiek pamatots sakarībā ar ko citu; salīdzinājumā.
zlauks Lieto, lai raksturotu troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot plakaniski.
šek Lieto, lai uzsvērtu sakarību ar darbību, norisi, arī darbības veicēju.
šeku Lieto, lai uzsvērtu sakarību ar darbību, norisi, arī darbības veicēju.
šekur Lieto, lai uzsvērtu sakarību ar darbību, norisi, arī darbības veicēju.
zic Lieto, mudinot, mācot suni tupēt uz pakaļkājām.
sakaru programma lietojumprogramma, kas ar sakaru līdzekļu palīdzību pārvērš lietotāja izmantojamo datoru terminālī datu pārsūtīšanai un saņemšanai no attāla datora.
lietojumprogramma "Norton Desktop for Windows" lietojumprogramma, kas paredzēta izmantošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas apvieno lietojumprogrammu _Program Manager_ un _File Manager_ funkcijas; tā nodrošina dažādus pakalpojumus (t. sk. datņu atkopšanu un dublēšanu), kā arī līdzekļus ar disku diagnosticēšanu saistītu problēmu risināšanai.
kopējā programmēšanas saskarne lietojumu izstrādāšanas valodu un pakalpojumu kopums, kas ir viena no trim firmas _IBM_ izstrādātas sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina programmatūras implementāciju ar augstu savstarpējās aizstājamības pakāpi.
ciparkonverģence Lietotāja elektronisko sakaru līdzekļu un datoru apvienojums.
pieteikšanās Lietotāja identificēšanās procedūra, pievienojoties datoram pa sakaru līniju.
programmatūras licence lietotāja un programmatūras izstrādātāja juridiska vienošanās, kas nosaka programmatūras lietotāja tiesības un pienākumus, kā arī programmatūras izplatītāja atbildību.
locījuma kategorija lietvārda gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu, procesu vai pazīmju savstarpējās attieksmes.
dzimtes kategorija lietvārda leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no dzimuma (daļā valodu - arī dzīvuma) vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
vielas lietvārds lietvārds, kas nosauc objektu, kura daudzumu parasti neizsaka ar skaitu.
locīšanas celms lietvārdu un īpašības vārdu locīšanas tips, ko nosaka pēc vēsturiskajiem celmiem.
panāksnieki līgavas radi, kas dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenzdamies līgavu atņemt un atvest atpakaļ agrākajā ģimenē
Zāļu vakars Līgo vakars, Jāņu dienas priekšvakars; retāk vakars pirms Līgo vakara.
Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus.
jāņubērni Līgotāji, kas Līgo vakarā un Jāņu naktī iet no mājas uz māju.
literārkontrakts Līgums, kas nodibināts uz īpaša ieraksta pamata Senās Romas pilsoņu ienākumu un izdevumu grāmatās, uzturot savstarpējus saimnieciskos sakarus.
atpirkums Līgums, kurā pircējs apņemas savu nopirkto lietu pārdot atpakaļ pārdevējam pēc viņa pieprasījuma.
Konjas plato Likaonas līdzenums Turcijā, Anatolijas plakankalnes dienvidu daļā.
vispārējo izmaksu pieskaitījumu likme likme, pēc kuras vispārējās izmaksas pieskaita produkcijas vai pakalpojuma veida (vienības, grupas) tiešajām izmaksām, lai noteiktu tā pilnu pašizmaksu.
polāre Līkne, kas grafiski rāda sakarību starp cēlējspēka un pretestības aerodinamiskajiem koeficientiem.
kruģis Līks koks kā drēbju pakaramais.
atspēdināt Likt iet atpakaļ, stumt atpakaļ.
atsviest Likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ); būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ).
segt Likt, arī valkāt (piemēram, lakatu) uz ķermeņa daļas; likt, arī valkāt (uz ķermeņa daļas), piemēram, lakatu.
aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā.
aplikšana Likumdošanā noteiktu valsts institūciju darbību sistēma, saistību uzlikšana, kas izpaužas kā valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu, nodevu maksājumu aprēķināšanā par precēm, īpašumiem, pakalpojumiem u. c. un kuri tiek iekasēti likumdošanā noteiktajā kārtībā.
medību likums likumdošanas akts, kas nosaka medību saimniecības apsaimniekošanu un reglamentē medību norisi.
civilprocesa kodekss likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
kriminālprocesa kodekss likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
budžeta likumprojektu pakete likumprojektu pakete, kas sastāv no gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta vai gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu projekta un likumprojektiem, kuri nosaka vai groza valsts budžetu.
krimināllikums Likums, kas ietver tiesiskās normas, kuras nosaka kriminālatbildības pamatus un robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus un mērus.
Kulona berzes likums likums, kas izsaka sakarību, ka berzes spēks kontakta punktā ir proporcionāls normālajai reakcijai
enerģijas saglabāšanās likums likums, kas izsaka, ka atsevišķi enerģijas veidi var pārvērsties cits citā stingri noteiktos samēros, bet visas enerģijas pārveidības kopējais enerģijas daudzums nemainās.
gravitācijas likums likums, kas izsaka, ka divi materiāli punkti savstarpēji pievelkas ar vienādiem spēkiem (F), kas ir tieši proporcionāli to masu (m~1~, m~2~) reizinājumam un pretēji proporcionāli attāluma starp tiem ( r ) kvadrātam: F=km~1~m~2~/r^2^ (k – gravitācijas konstante).
distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
Vīdemaņa-Franca likums likums, kas nosaka, ka visu metālu siltumvadāmības koeficienta attiecība pret īpatnējo elektrovadāmību ir konstante, vienāda ar 2,45·10^-8^ WΩ/K^2^ (vati uz kelvinu reiz omi uz kelvinu).
retroaktīvs likums likums, kura darbība sākas ar atpakaļejošu datumu.
ķīmisko elementu periodiskais likums likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu.
labās rokas likums likums, pēc kura nosaka inducētās strāvas vai elektrodzinējspēka virzienu vadītājā, ja vadītājs pārvietojas magnētiskajā laukā: ja labo roku novieto tā, ka magnētiskā lauka indukcijas līnijas ieiet delnā, bet par 90 grādiem atliektais īkšķis vērsts vadītāja kustības virzienā, tad četri iztieptie pirksti norāda vadītājā inducētās strāvas (elektrodzinējspēka) virzienu.
Einšteina formula likumsakarība relatīvistiskajā fizikā E=mc^2^, pēc kuras ķermeņa daļiņas vai ķermeņu sistēmas enerģija (E) ir proporcionāla to pilnajai masai (m) (c – elektromagnētisko mijiedarbību, arī gaismas, izplatīšanās ātrums vakuumā).
Lenca likums likumsakarība, kas izsaka, ka indukcijas elektrodzinējspēks vienmēr darbojas tādā virzienā, ka tā radītās indukcijas strāvas magnētiskais lauks kavē tos procesus, kas šo indukcijas elektrodzinējspēku ierosinājuši.
Bernulli vienādojums likumsakarība, kas nosaka nesaspiežamu gāzu un šķidrumu tecēšanu viendabīgā gravitācijas spēka ietekmē.
likumība Likumsakarība.
Heizenberga nenoteiktības likumsakarības kvantu (mikroobjektu) fizikā, kas saista vienlaicīgas elementārdaļiņas (piemēram, elektrona) vietas un impulsa vai enerģijas un procesa ilguma noteikšanas iespējamo precizitāti.
selektīvā migrācija likumsakarības migrācijas procesu norisē, kuru specifika ir atsevišķu demogrāfisko un sociālo grupu atšķirīga attieksme pret dzīves vietas maiņu, piemēram, jaunāka vecuma darbspējīgo un izglītotāko iedzīvotāju biežākā un ilgdzīvotāju retākā migrācija.
nomotētisks Likumsakarības uzrādošs.
psiholoģiskās barjeras saskarsmē likumsakarības, kas ietekmē cilvēku savstarpējo uztveri, kā piemēram, kategorizācija (2), projekcija (4), oreola efekts (2), idealizācija (3) u. tml.
gāzu likumi likumsakarības, kas saista gāzes stāvokli noteicošos parametrus (tilpumu, spiedienu, temperatūru u. c.).
paraģenēze Likumsakarīga ģenētiski saistītu minerālu, fāciju, formāciju vai ķīmisko elementu asociāciju atrašanās kopā.
simetrija likumsakarīga līdzvērtīgu kristāla daļu atkārtošanās.
sukcesija Likumsakarīga, secīga biocenožu nomaiņa kādā teritorijā.
hidroloģiskais režīms likumsakarīgas ūdens objekta ūdenslīmeņa, ūdens caurplūduma, ledus parādību, termisko, sanēšu, gultnes u. c. procesu ilggadējās, sezonālās un diennakts izmaiņas, kas saistītas ar baseina fiziski ģeogrāfisko novietojumu.
likvidusa Likvidusa līnija - līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī.
sīpols Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), \~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē.
imacieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Imakas" iedzīvotāji.
limfocitoze Limfocītu skaita palielināšanās perifēriskajās asinīs; to novēro sakarā ar dažādām akūtām (garais klepus) vai hroniskām infekcijas slimībām (tuberkuloze, infekciozā mononukleo-ze, infekciozais hepatīts), vai arī kā nenobriedušo limfocītu skaita pieaugumu limfoleikozes gadījumā.
linauts Linaudekla lakats (precētai sievai).
lingvokulturoloģisks Lingvokulturoloģiskā pieeja - valodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu, metodisko paņēmienu, mācību organizācijas formu izvēli un izmantošanu. lai nodrošinātu valodas kā etnosa garīgā mantojuma apguvi, iepazīšanos ar attiecīgā etnosa un citu etnosukultūras faktiem un vērtībām.
līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
abonenta līnija līnija no klienta vietas līdz vietējai telefona pakalpojumu sniedzējai firmai.
izohromata Līnija, kas grafiski attēlo sakarību starp melna ķermeņa radiācijas intensitāti un temperatūru (dotam viļņa garumam).
solidusa līnija līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas beigu kritiskās temperatūras; zem šīs līnijas sakausējumi atrodas cietā stāvoklī.
likvidusa līnija līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī.
tīkls Līniju un iekārtu kopums, kas nepieciešams enerģijas transportēšanai un sakaru nodrošināšanai.
linaitene Linu audekla drāna vai lakats.
velums Linu audums Svētā Vakarēdiena trauku apsegšanai.
snātene Linu plecu lakats, arī, parasti linu, seģene.
snāktene Linu sega vai lakats.
mārksna Linu vai vilnas lakats, kurā nes krustamo bērnu.
salutatio Liturģisks sveiciens; mācītājs saka: "Tas Kungs lai ir ar jums" - un draudze atbild: "Un ar tavu garu".
mālakalnieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālakalns" iedzīvotāji.
mālkalnieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālakalns" iedzīvotāji.
inesīvs Locījums, kas izsaka atrašanos kaut kur iekšā vai laiku.
adesīvs Locījums, kas izsaka atrašanos, piederību vai darbības līdzekli.
allatīvs Locījums, kas izsaka darbības uztvērēju.
abesīvs Locījums, kas izsaka kaut kā neesamību vai trūkumu.
translatīvs Locījums, kas izsaka objekta pāreju citā stāvoklī.
komitatīvs Locījums, kas izsaka pavadonību vai kopību.
esīvs Locījums, kas izsaka sasniegtu stāvokli vai laiku.
atkarīgais (arī netiešais) locījums locījums, kura formu nosaka saistījums ar citiem vārdiem.
kukšņāties Locīties uz priekšu un atpakaļ, neveikli kustēties.
ātrlodēšana Lodēšana ar viegli kustošiem sakausējumiem.
cietlode Lodēšanai izmantojams metālu sakausējums ar kušanas temperatūru virs 400 Celsija grādiem, sastāvā biežāk varš, sudrabs un cinks, bet izmanto arī citus metālus.
stūrainis loga apkalums, plakana, taisnā leņķī veidota dzelzs plāksnīte, ar ko nostiprināja loga rāmja stūra savienojumu.
Ferekrāta metrs logaēdiskas struktūras metrs, ko veido trohaja vai spondeja pēda, kam seko daktila pēda un noslēdz trohaja pēda ar akatalektisku nobeigumu.
deontiskā loģika loģikas nozare, kas aplūko izteicienus, kuri izsaka normatīvās darbības noteicošos jēdzienus, pienākumu, pamudinājumu, aizliegumu, atļauju utt.
servisa piekļuves punkts loģiska adrese, kas dod iespēju sistēmai noteikt datu pārsūtīšanas maršrutu starp attālām ierīcēm, izmantojot piemērotus sakaru līdzekļus.
kombinacionālā shēma loģiskā shēma, kurai izejas signālus noteiktā laika momentā nosaka ieejas signālu kombinācija tajā pat laika momentā.
vakuuma loka krāsns loka krāsns ar kūstošiem (no pārkausējamā materiāla) elektrodiem vai nekūstošiem (volframs, grafīts) elektrodiem labas kvalitātes metālu un sakausējumu iegūšanai.
jauktais maršruts loka maršruts ar svārsta maršruta elementiem, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde vairākos punktos notiek, braucot galvenokārt vienā virzienā pa noslēgtu trases kontūru, bet dažos tā posmos braucot atkārtoti pa vienu trasi starp diviem vai vairākiem punktiem uz priekšu un atpakaļ.
vietējais sakaru operators lokāla telefonsabiedrība, kas tuvākajai apkārtnei sniedz telefonijas pamatpakalpojumus un papildus komutēšanas funkcijai apkalpo arī centrāles gala iekārtas, sniedzot pakalpojumus visiem, tai skaitā _ISDN_ klientiem; _LEC_.
vides piekļuves vadības apakšslānis lokālā tīkla datu posma slāņa daļa, kas īsteno izvēlēto piekļuves metodi datu pārraides videi. _MAC_ apakšslānis nodrošina no lokālā tīkla topoloģijas atkarīgo funkciju izpildi un, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, savukārt sniedz pakalpojumus _LLC_ apakšslānim.
caurspīdīgo lokālo tīklu pakalpojums lokālās telefonu sabiedrības vai publiskā operatora sniegts sakaru pakalpojums, kas savieno attālus lokālos tīklus.
loģiskā posma vadības apakšslānis lokālo tīklu datu posma slāņa daļa, kas izpilda tās funkcijas, kuras nav atkarīgas no datu pārraides vides. _LLC_ apakšslānis, izmantojot _MAC_ apakšslāņa pakalpojumus, savukārt sniedz nepieciešamos pakalpojumus tīkla slānim.
darba kārtības noteikumi lokāls tiesību akts, kas 2 mēnešu laikā no darbības uzsākšanas jāpieņem darba devējam kopīgi ar arodorganizācijām vai darbinieku pilnvarotiem pārstāvjiem, kas nosaka darba kārtību.
liecamība Lokāmība, cietu ķermeņu īpašība, ka to atsevišķo daļu pirmatnējo savienojuma virzienu var mainīt, neiznīcinot to kopsakaru.
skaitļa kategorija lokāmo vārdšķiru leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm.
smilšpadeves sistēma lokomotīves un motorvagonu elektriskās vadības iekārtu komplekss, kas zem dzenošajiem riteņpāriem pakaisa sausas smiltis, lai palielinātu to saķeri ar sliedēm, novēršot buksēšanu un šļūci.
gludizgriešana Lokšņu štancēšanas operācija, kurā iegūst plakanas detaļas ar virsmai perpendikulāru, precīzu griezumu.
elpe Lopbarība; karaspēkā lietojamā zirgu barība: siens, auzas, salmi (arī pakaišiem), ko izsniedz pēc zināmām normām.
laimes aka loterija, kurā laimestus velk it kā no akas.
loterijas norises beigas loterijas atļaujā norādītais datums, līdz kuram loterijas atļaujas saņēmējam jānosaka un jāpaziņo laimējušās personas.
loterijas norises sākums loterijas atļaujā norādītais datums, no kura personas pērk preces vai saņem pakalpojumus un, uzrādot dokumentāru pirkuma apliecinājumu, piedalās loterijā.
pakalnieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakalni" iedzīvotāji.
Pakalni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakaļne" literarizēts nosaukuma variants.
Pakaļņi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakaļne" nosaukuma variants.
eucharistija Lūgšana, ko senā kristīgā baznīcā teica, iesvētījot vakarēdiena elementus; pati iesvētītā dievmaize; vakarēdiena svinēšana.
sakramentieši Lutera lietots apzīmējums tiem, kas neatzina svētā vakarēdienā Kristus miesas un asins klātbūtni, ar to it kā noliedzot sakramentu objektīvo nozīmi.
ubikvists Luterāņu teologs, kas atzīst, ka Kristus miesa esot visur svētā vakarēdienā.
repozīcija Lūzuma gadījumā pārvietojušās kaula daļas ievilkšana atpakaļ pareizā vietā.
grābens Lūzumiem norobežota Zemes garozas daļa, kas reljefā atspoguļojas kā lineāra ieplaka.
ljana Ļana - plakana katliene Pirenejos un Dienvidamerikā.
ljana Ļana - savanna Dienvidamerikas ziemeļos Orinoko upes kreisajā krastā; tās veidošanos nosaka nevis klimatiskie, bet augsnes apstākļi.
vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
ļepatans Ļepakans.
VBNS Ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi (angļu "Very high-speed Backbone Network Service").
burtēze Ļoti centīga, skolnieciska studente, kas izvairās no jebkādiem sakariem ar vīriešiem.
volomīts ļoti ciets un izturīgs volframa, kobalta, niķeļa, hroma un dzelzs karbīdu sakausējums; izmanto cieto metālu apvirpošanai un urbšanas darbos.
kā ķieģelis ļoti ciets, sakaltis.
kā melna debess ļoti daudz (saka par ko dzīvu); ļoti uzmācīgi.
piepļurkšēt Ļoti daudz un nesakarīgi, līdz apnikumam stāstīt.
apkakles agāma ļoti iespaidīga, līdz 80 cm gara ķirzaka ("Chlamydosaurus kingii"), kas sastopama Austrālijā, iztraucēta tā izpleš savu koši sarkandzelteno kakla apkakli, atpleš koši sarkano muti, šņāc un šūpojas no vienas puses uz otru.
tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss; ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
punkta defekts ļoti lokalizēts defekts, kad režģa kropļojums koncentrēts viena režģa mezgla apkārtnē, piemēram, vakance, starpmezgla atoms vai jons, ķīmisko elementu piejaukumu atoms vai jons, donora vai akceptora piejaukuma atoms pusvadītājā u. c.
būt priekšā un pakaļā ļoti pakalpot, arī izdabāt (kādam).
sacietēt (ari sakalst) ragā ļoti sacietēt (sakalst).
nokalst Ļoti sakalst, sacietēt (parasti par zemi).
sakalst (arī sacietēt) ragā ļoti sakalst, sacietēt.
nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu.
nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu.
aizskriedināt Ļoti steidzīgi aizsūtīt pakaļ.
tveice Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
atsprāgt Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
dziļš Ļoti vēls (par nakti, vakaru).
nomētāt ar cepurēm ļoti viegli uzvarēt, sakaut.
kā nāve ļoti, ārkārtīgi (saka par negatīvas īpašības, pazīmes visaugstāko pakāpi, par kādas darbības vislielāko intensitāti).
līdz nabadzībai ļoti, pārmērīgi (saka par ko nevēlamu).
kā nabags ļoti, pārmērīgi (saka par ko nevēlamu).
kompaņonnāža Mācekļu, zeļļu sabiedrība Francijā, kuras sākotne sniedzas atpakaļ vidus laikos.
demometrija mācība par demogrāfisko procesu intensitātes mērīšanu un citām procesu kvantitatīvām likumsakarībām.
antroponomija Mācība par likumiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
tipoloģija Mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecas Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipika.
tipika Mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecas Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipoloģija (3).
fiziognomika Mācība par sakarībām starp cilvēka (dzīvnieka) ārējo izskatu un raksturu, radās Senajos Austrumos; līdz šim nav zinātniski pamatota.
grafoloģija Mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
predestinācija Mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība.
eucharistika Mācība par vakarēdienu.
preformācijas teorija mācība, ka dzimumšūnā ir veidojums, kas visā pilnībā nosaka, kā attīstīsies dīglis un kādas pazīmes būs no tā izaugušajam organismam; preformisms.
vakarstunda Mācības vakara maiņā; mācības vakarskolā.
dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām.
attīstītājmācīšana Mācīšanas teorija, kuras ideja ir tā, ka mācību darbības stūrakmens ir uzdevums, kura atrisināšanas procesā skolēns var atrast vispārīgu likumsakarību, ko realizējot viņš var atrisināt visus šāda veida uzdevumus.
Bokani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Bakani" nosaukuma variants.
vinčesterdisks magnētisko disku atmiņas ierīce hermētiskā apvalkā, ko izmantoja miniskaitļotājos un personālajos skaitļotājos; nosaukums cēlies sakarā ar ierīces pirmā modeļa 30/30 un šautenes "Winchester" izplatītā modeļa 30/30 apzīmējumu sakritību; vinčesters.
laiksprauga Maģistrāles tīkla laika parametrs, kas nosaka, kad stacija var atsākt pārraidi.
M.A. Maģistrs (lat. "Magister Artium", angļu "Master of Arts"), akadēmiskais grāds ko piešķir mākslas augstskolas.
MA Maģistrs (lat. "Magister Artium", angļu "Master of Arts"), akadēmiskais grāds, ko piešķir mākslas augstskolas.
maģistrantūra Maģistru gatavošanas sistēma augstskolās; studiju posms, kas nepieciešams maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai.
Kutaja Mahakama, upe Indonēzijā, Kalimantānas salā, tās senāks nosaukums.
machorka Mahorka - rupja krievu tabaka.
makorka Mahorka - tabakas suga ("Nicotiana rustica").
Meščerska vienādojums mainīgas masas punkta dinamikas pamatvienādojums, kas izsaka sakarību starp laikā (t) mainīgo masu (m(t)), tās paātrinājumu (a), aktīvo spēku ( F ) un reaktīvo spēku ( R ): m(t)dv/dt=F+R.
likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
vakarmaiņa Maiņa (1), kas noris vakarā.
vakarmaiņa Maiņa (2), kas strādā vakarā.
izausināt Maisot un ar karoti smeļot un atkal lejot atpakaļ dzisināt (kādu vārošos šķidrumu).
polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē.
oblāta maize, ko lieto svētajā vakarēdienā; dievmaize.
artolatrija Maizes dievišķošana (Sv. Vakarēdiena mācībā).
abras skrāpe maiznieka darba rīks, kāsī saliektas dzelzs lāpstiņas veidā, ar ko sakasa abrās mīklu.
austine Mājās austs plecu lakats.
masterka Mājas viesību vakars.
mastriks Mājas viesību vakars.
mājjaka Mājdrēbju jaka.
tigidiks mājdzīvnieku troksnis, skrienot pa māju, parasti to saka par kaķiem.
bezpajumtniecība mājokļa trūkuma situācija: cilvēkam īpašumā vai faktiskā valdījumā nav piemērotas dzīvojamās telpas, kurā būtu nodrošināti vismaz pamatpakalpojumi (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija).
Švābes likums mājsaimniecības patēriņa teorijas likums, kas nosaka, ka pieaugot mājsaimniecības ienākumiem, izdevumi ģimenes mājokļa vajadzībām pēc absolūtā lieluma pieaug, bet relatīvi - salīdzinājumā ar pārējiem izdevumiem - samazinās.
strādātmāka Maka strādāt.
makabēji Makabieši.
makučs Makačs.
mekedems Makadams.
pithecus makaki, mērkaķu dzimtas ģints.
macaca Makaki.
krabjēdājmakaks Makaku ģints pērtiķu suga, kas dzīvo gk. mangrovju audzēs un nebaidās no ūdens.
Japānas makaks makaku suga ("Macaca fuscata").
rēzus makaks makaku suga ("Macaca mulatta") jeb rēzuspērtiķis.
Āfrikas makaks makaku suga ("Macaca sylvana").
Makals Makalu, virsotne Lielajos Himalajos.
MO Makao (Aomiņa), teritorijas divburtu kods.
MAC Makao (Aomiņa), teritorijas trīsburtu kods.
Aomiņa Makao (portugāļu valodā "Macau", ķīniešu valodā "Aomen").
Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē.
makarūni Makaronbiskvīti; mandeļu bezē.
farfalle Makaroni, kas veidoti tauriņa formā.
mazķiļķeni Makaroni.
makkartisms Makartisms.
Udžungpandaga Makasara - pilsēta Indonēzijā ("Ujung Pandang"), Sulavesi salā, tās nosaukums 1971.-1999. g.
telefonsekss Maksas seksuālie pakalpojumi, ko klientam sniedz pa telefonu, piemērm, erotiskas sarunas veidā.
MA Mākslas akadēmija.
allegorija Mākslas līdzeklis ar ko abstraktus jēdzienus izsaka konkrētos tēlos; alegorija.
florisms Mākslas veids - gleznu radīšana no sakaltētiem augiem.
linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
putnu būrīši mākslīgas ligzdošanas vietas dobumperētājiem putniem; dobumainu un trupējošu koku daudzums mežos nosaka dobumperētāju putnu skaitu; zems ligzdojošo putnu blīvums var izjaukt bioloģisko līdzsvaru meža ekosistēmā un līdz ar to veicināt kaitēkļu masveida savairošanos.
drāmas terapija mākslu terapijas veids, kurā izmanto drāmas un teātra elementus (piemēram, lomu spēles, stāstus, pasakas, metaforas, sapņus, maskas, grimu, rekvizītus, lelles, fotogrāfijas, video), lai atjaunotu un sekmētu cilvēka emocionālo, kognitīvo, fizisko un sociālo labbūtību.
īlaidene Makšķere ar 2 āķiem, ar ko ķer līdakas.
bruņlīdaka Makšķernieku iecienīta zivs, ap 1,5 m gara līdaka ar pagarinātu knābjveida purnu, dzīvo gk. Z-Amerikā.
abordēt Malā piebraukt; sakabināt; uzrunāt.
kārniņš Māla vai cementa neliela plakana vai izliekta plāksne (jumta segumam).
Kualalumpura Malaizijas galvaspilsēta ("Kuala Lumpur"), atrodas Malakas pussalas dienvidrietumos, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Andamanu jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu valodā "Andaman Sea") starp Indoķīnas un Malakas pussalu, Sumatras, Nikolaru un Andamanu salām, Malakas šaurums to savieno ar Dienvidķīnas jūru.
Lakšadvīpu jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Indostānas pussalas dienvidrietumiem, Šrilankas salu, Lakšadvīpu (Lakadivu) un Maldivu salām, platība — 786000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4131 m; Lakadivu jūra.
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas).
Orga Malduguņu orga, Sakas pieteka.
Urga Malduguņu orga, Sakas pieteka.
šlenka Malks, šļakata.
kakaokoks Malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Theobroma"), tropu koki (22 sugas) ar lielām lapām, sīkiem iesarkaniem ziediem, gurķveidīgiem, līdz 20-30 cm gariem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas).
Makarāni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Makareņata" nosaukuma variants.
Makareņati Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Makareņata" nosaukuma variants.
Karatavs Manghistau, kalnu grēda Mangišlakas pussalā Kazahstānā.
Mangita Manghita, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakijas Republikā.
Mangišlaka Mangišlakas līcis - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, starp Tibkaragānas un Buzači pussalu, garums - \~100 km, platums pie ieejas - \~70 km, dziļums - 10-12 m.
atsevišķa manta manta (vai mantas daļa), ko zināmās attiecībās, piemēram, sakarā ar atbildību par parādiem, uzlūko par patstāvīgu.
Mauritānijas māņasmalis māņasmaļu dzimtas suga ("Trogosita mauritanicus syn. Tenebrioides mauritanicus"), vaboles ķermenis 6-10 mm garš, plakans, brūnganmelns ar lielu galvu, sastopamas noliktavās, klētīs.
puspagrieziens Māņu manevrs (sacīkstēs), ko izpildot, jahta it kā gatavojas caurgriezienam (iešanai pār štagu), bet pēdējā brīdī atgriežas atpakaļ (atkrīt) iepriekšējā kursā.
Marakaivas ezers Marakaibo ezers Venecuēlā.
Marakaiva Marakaibo, pilsēta Venecuēlā.
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
akcija mārketinga pasākums, kas vērsts uz kādas preces vai pakalpojuma noieta stimulēšanu.
mārņaka Mārļaka.
Marokas karaliste Maroka, valsts pilnais nosaukums ("Al Mamlaka al Maghribiyya").
ārējās vārtejas protokols maršrutēšanas protokols, kas nosaka kā savienotie datoru tīkli ziņo viens otram par to savstarpējo pieejamību.
protokols OSPF maršrutēšanas protokols, kas nosaka, kā maršrutētāji sadala maršrutēšanas informāciju, bet pārsūta tikai to informāciju, kas ir mainījusies iepriekšējās pārsūtīšanas laikā.
pusmaršrutētājs Maršrutētājs, kas ar modema starpniecību pievieno datoru tīklu sakaru līnijai.
svārsta maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde notiek, braucot pa vienu trasi uz priekšu un atpakaļ. Krava vai pasažieri var tikt pārvadāti vienā vai abos virzienos, kā tas notiek, piemēram, vairumā pilsētas autobusu maršrutu.
Aragacotna Marza Armēnijā, administratīvais centrs - Aštaraka.
statērs Masas vienība, vēlāk naudas vienība Senajā Grieķijā (1/2 unces) un citās antīkās pasaules valstīs; monētas kala no zelta, sudraba un to sakausējuma.
masīva elements masīva sastāvdaļa, kuru nosaka masīva nosaukums un indeksi.
krazaks Maskotas grupas dalībnieks, kas Ziemassvētku vakaros dodas no vienas saimes pie otras.
stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā.
kaļammašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
kaļmašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
defektu noteikšana mašīnas elementu (detaļu) tehniskā stāvokļa noteikšana defektu atklāšanai, mērot, sverot un/vai vērtējot vizuāli, kā rezultātā nosaka detaļu derīguma pakāpi turpmākai lietošanai, sadalot detaļas trīs grupās: turpmākai lietošanai derīgās, atjaunojamās un nederīgās; defektēšana.
darbības bezatteiksme Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja bez atteicēm izpildīt uzdotās darba funkcijas, ko parasti nosaka kā vidējo darbības laika intervālu starp diviem bojājumiem vai atteicēm.
apakaļdūrieni Mašīndūrieni; atpakaļdūrieni.
kopu teorija matemātikas nozare, kurā aplūko abstraktas (galvenokārt bezgalīgas) kopas un pēta to savstarpējās attieksmes un sakarības.
kustības vienādojums matemātiskā formā izteikta sakarība starp transportlīdzekļa kustības paātrinājumu un īpatnējiem spēkiem, kas darbojas uz transportlīdzekli attiecīgajā kustības režīmā.
referencvirsma Matemātiska virsma, uz kuras horizontālajā uzmērīšanā noteiktā koordinātu sistēmā nosaka punktu stāvokli, tās veids, samēri un stāvoklis jāizvēlas tā, lai attiecīgajā teritorijā tā pēc iespējas precīzāk piekļautos ģeoīda virsmai.
nomogrāfija Matemātisko sakarību un likumu attēlošana grafiskā veidā; mācība par šādu attēlošanu.
nomogramma Matemātisko sakarību un likumu grafisks attēlojums.
frēzēšana Materiāla griezapstrāde ar rotējošo frēzi, apstrādājot plakanas vai profilētas virsmas, veidojot gropes, tapas, tapu ligzdas u. c.
gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
atskaites sistēma materiāla sistēma, attiecībā pret kuru nosaka ikviena cita materiāla objekta stāvokli telpā jebkurā laika momentā.
salizturība Materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem.
eļļošana Materiāla virsmas pārklāšana ar ziežvielu; ar to samazina mašīnu un mehānismu kustīgo daļu berzi, samazina jaudas zudumus, nodilumu, sakaršanu, koroziju un palielina savienojumu hermētiskumu.
substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats; elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības.
absolūtā atbildība materiālās atbildības veids, kas balstās uz līgumisku saistību pilnīgi atlīdzināt nodarīto materiālo zaudējumu neatkarīgi no nodarītāja vainas, ja ir konstatēta cēloņsakarīga attiecība starp darbību (bezdarbību) un nodarītā zaudējuma faktu.
mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
sabiedriskais patēriņš materiālo labumu un pakalpojumu patēriņš izglītībā, veselības aizsardzībā, zinātnē, valsts aizsardzībā.
kriptols Materiāls elektriskās strāvas pretestībām, grafita, mālu un karborunda vaļējs graudains maisījums, kas spēj sakarst pāri par 2500 grādiem.
alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām.
kaļamība materiālu (metālu un to sakausējumu) spēja pakļauties kalšanai; tiem piemīt plastiskums un maza pretestība deformācijai; viegli velmēt, presēt, vilkt.
ofiāze Matu izkrišana, kas no pakauša joslveidīgi pāriet uz pieri.
ķiksa Matu mezgls (pakausī).
zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati.
cope Matu savijums pakausī vai virs ausīm.
copis Matu savijums pakausī.
matu mezgls matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).
piļums Maza lāpstiņa ar augstām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni.
liekšķere Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta, lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni.
pāce Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu; paredzēta, lai izsmeltu sakrājušos ūdeni.
dūcītis Maza līdaka.
ķurķītis Maza maza, slikta tabakas pīpe.
salaka Mazā salaka - šīs dzimtas ģints ("Hypomesus").
plikanis Maza, plakana zivs, plicis.
etvija Maza, plāna kārba (tabakas izstrādājumu vai sīku priekšmetu glabāšanai).
portsigārs Maza, plāna, kabatā nēsājama kārba (tabakas izstrādājumu glabāšanai); arī etvija.
Nyctalus leisleri mazais vakarsikspārnis.
skaņas ātrums mazas amplitūdas elastiskā viļņa pārvietošanās ātrums elastiskā vidē; to nosaka vides blīvums un saspiežamība: cietvielās - 2000-6000 m/s, šķidrumos - 750-2000 m/s, gāzēs - 150-1000 m/s; gaisā normālos apstākļos - \~330 m/s.
hypomesus Mazās salakas.
Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija.
mokumē Māzerainam kokam līdzīgs metāla sakalums no dzelzs, vara, sudraba un zelta sloksnītēm, kas sametinātas ar sakausējumu no 90-99% vara un 10-1% zelta; lieto mākslas amatniecībā.
atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni).
ieknosīt Mazliet pakasīt ar knābi.
plakanīgs Mazliet plakans (1); ieplakans.
plakanīgs Mazliet plakans (2).
ieplakans Mazliet plakans.
iekalst Mazliet sakalst.
pačakāt Mazliet sakapāt vai sacirst.
aizkapāt Mazliet sakapāt; iekapāt.
aizkarsēt Mazliet sakarsēt.
apkarsēt Mazliet sakarsēt.
iekarst Mazliet sakarst; iesākt kļūt karstam.
apkarst Mazliet sakarst.
iekapāt Mazliet, arī vietumis sakapāt.
pagrebzdināt Mazliet, neilgu laiku pakasīt ar nazi (kāļus, burkānus), lai iegūtu grebzdus.
makantiņ Mazliet; mazlietiņ; makanīt.
Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs.
palakatīte Mazs lakatiņš, ko izmantoja zīdaiņa gurnu ietīšanai.
miekacītis Mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem.
miekasis Mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem.
piegāznis Mazs maizes klaipiņš, sakasnītis.
tabakmaks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakas maks.
tabakas maks mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakmaks.
Kokijavila Mbandaka - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1966. g.
medību platību bonitēšana medību platību iedalīšana labuma kategorijās, kuras nosaka pēc barības daudzuma, ko pārnadži attiecīgajā platībā var izmantot ziemā, kad iegūstamās dabiskās barības ir vismazāk.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
patoģeogrāfija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izpausmi atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori; ģeogrāfiskā patoloģija.
MZA Medicīnas zinātņu akadēmija.
veselības aprūpe mājās medicīniska aprūpe, kas ietver noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu cilvēkam viņa dzīvesvietā.
veselības apdrošināšana medicīniskās palīdzības un ārstniecisko pakalpojumu nodrošināšana; izšķir valsts obligāto un brīvprātīgo apdrošināšanu.
pakaļķēmot Mēdīt, ķēmoties pakaļ.
Mcal Megakalorija.
promegakariocīts Megakariocīta priekštecis.
megakariocitoze Megakariocīti asinīs.
megakarioftīze Megakariocītu trūkums kaulu smadzenēs, kas rada trombocitopēniju asinīs.
megers Megommetrs, pārnesama ierīce lielas elektriskās pretestības (līdz 10 000 megomu) mērīšanai; to lieto sakaru tehnikā izolācijas pretestības noteikšanai.
šķidruma mehānika mehānikas nozare, kurā aplūko šķidrumu kustību un līdzsvaru, izmantojot nepārtrauktas vides mehānikas sakarības.
cieta ķermeņa mehānika mehānikas nozare, kuras pamatā ir nepārtrauktas vides mehānikas sakarības; deformējama ķermeņa mehānika.
sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot.
imprinteris Mehāniska ierīce maksājumu kartes nolasīšanai pie tirgotāja vai pakalpojumu sniedzēja.
antiports Mehānisms, kas nosaka divu dažādu vielu pārnesi caur šūnas membrānu pretējos virzienos.
atmeimurot Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atmeimurot Meimurot nost (sānis, atpakaļ).
lauce Meitene ar atpakaļ atsukātiem matiem.
žaustaka Meitene, kas uztur sakarus ar daudziem jauniešiem.
jaunava Meitene, kurai nav bijuši dzimumsakari.
seisnot Meklēt kopsakarības.
Morelosa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Morelosas Valsts ("Morelos" / "Estado Libre y Soberano de Morelos"), administratīvais centrs - Kvernavaka, platība - 4892 kvadrātkilometri, 1612900 iedzīvotāju (2005. g.).
Oahaka Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Oahakas Valsts ("Oaxaca" / "Estado Libre y Soberano de Oaxaca"), platība - 93343 km^2^, 3506800 iedzīvotāju (2005. g.).
Sakatekasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts ("Zacatecas" / "Estado Libre y Soberano de Zacatecas"), platība - 75416 kvadrātkilometri, 1367700 iedzīvotāju (2005. g.).
Sinaloa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sinaloas Valsts ("Sinaloa" / "Estado Libre y Soberano de Sinaloa"), atrodas valsts rietumos, Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Kuljakana, platība - 57331 kvadrātkilometrs, 2608400 iedzīvotāju (2005. g.).
Mičoakana de Okampo Meksikas pavalsts, Brīvā un Suverēnā Mičoakanas de Okampo Valsts ("Michoacan de Ocampo" / "Estado Libre y Soberano de Michoacan de Ocampo"), administratīvais centrs - Morelija, platība - 58667 kvadrātkilometri, 3966000 iedzīvotāju (2005. g.).
Malaka Melaka, pilsēta Malaizijā.
mēles horizontālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta horizontālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala priekšējās rindas, vidējās rindas un pakaļējās rindas patskaņos.
biešu melnais kapracis melna, plakana vabole 11-15 mm garumā, ķermeņa virspuse reti matota, gandrīz kaila, vaboles un kāpuri apgrauž biešu lapas.
biešu blāvais kapracis melna, plakana vabole 9-12 mm garumā, ar dzeltenbrūniem matiņiem, kas rada blāvu izskatu, vaboles sakošļā lapu malas un izsūc sulu, kāpuri grauž lapas.
Oriolus chinensis melnpakauša vālodze.
melle Melns lakats, melna vilnas drāna.
melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
melodika Melodijai raksturīgu īpašību un likumsakarību kopums.
tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
memmesdēliņš Memmes dēliņš - tā saka par gļēva rakstura, izlutinātu zēnu, arī jaunieti.
memmesmeitiņa Memmes meitiņa - tā saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
polarimetrs Mēraparāts, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi.
konduktometrs Mēraparāts, ar ko nosaka gāzu un šķidrumu elektrovadītspēju.
netiešie mērījumi mērījumi, kuros fizikālā lieluma vērtību nosaka pēc citu lielumu mērījumu rezultātiem, izmantojot noteiktas likumsakarības starp šiem lielumiem.
tiešie mērījumi mērījumi, kuros fizikālā lieluma vērtību nosaka tieši eksperimentā.
relatīvie mērījumi mērījumi, kuros mērāmā lieluma vērtību nosaka algebriski, summējot mērāmā lieluma novirzi no iestādīšanas mēra vai etalona lieluma.
absolūtie mērījumi mērījumi, kuros mērāmā lieluma vērtību nosaka pēc mēraparāta rādījumiem.
triangulācija Mērīšanas metode (piemēram, ģeodēzijā, astronomijā), kurā izmanto sakarību starp trijstūru leņķu lielumu un vienas malas garumu; mērīšana, kurā izmanto šo metodi.
tiešā novērtējuma mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmā lieluma vērtību nosaka tieši no mēraparātu atskaites iekārtas.
tenzometrēšana Mērīšanas tehnikas nozare; mērī elastīgās deformācijas, ar kurām nosaka spriegumus mašīnu detaļās, arī uz tām darbojošos spēkus.
āmīties Mērkaķoties pakaļ.
tiospirti Merkaptāni - sēru saturoši organiski savienojumi ar nepatīkamu smaku; lieto par piedevām - brīdinātājiem pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav.
individualizācija mērķtiecīga darbības, procesa vai pakalpojuma diferencēšana un pielāgošana, padarot to unikālu un piemērotu konkrētam indivīdam, grupai, ģimenei, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības, individuālās spējas, pieredzi un sociālo kontekstu.
ortoģenēze Mērķtiecīga evolūcija noteiktā virzienā, kuru nosaka iekšēji faktori.
karāts mērs dārgmetāla satura raksturošanai - 1/24 tīra dārgmetāla no sakausējuma masas (tīrā zeltā ir 24 karāti).
dispersija Mērs, ar kuru nosaka lielumu izkliedi ap vidējo lielumu.
mārtiņzoss Mērtiņvakara (zoss) cepetis.
atriezties Mest galvu atpakaļ.
atmest Mest nost (sānis, atpakaļ).
disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidus daļu.
alvošana Metāla izstrādājumu pārklāšana ar plānu alvas, alvas-svina, alvas-svina-cinka vai alvas-bismuta sakausējuma kārtiņu, lai aizsargātu virsmu no korozijas, vai sagatavotu lodēšanai.
bezapmales štancēšana metāla karstās apstrādes veids; sakarsētu sagatavi deformē slēgtā štancē bez apmales veidošanas.
abrkasis Metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
amalgama Metāla sakausējums ar dzīvsudrabu.
hidroekstrūzija Metāla spiedienapstrāde (hidrostatiskā presēšana) šķidrumā; izmanto grūti deformējamu un trauslu metālu un to sakausējumu presēšanai.
tangentes Metāla stienīši jeb mēlītes vecā klavihorda taustiņu pakaļējos galos, kas ļāva panākt skaņas vibrāciju.
metālgriešana ar gāzi metālgriešanas metode, pēc kuras metālu ar gāzes liesmu sakarsē līdz degšanas temperatūrai, tad sadedzina to skābekļa strūklā, kas arī izpūš no griezuma vietas radušos sārņus; degli virza pa griešanas kontūru.
metāliskie stikli metāliski sakausējumi stiklveida stāvoklī, kuri veidojas, samērā ātri (<10^6^ K/s) atdzesējot metālisku kausējumu plānas lentes veidā.
alumīnija pulverkausējumi metālkeramisks materiāls, ko iegūst, sapresējot alumīnija vai alumīnija un silīcija sakausējuma pulveri, saķepinot un karsti deformējot.
cietkausējums Metālkeramisks sakausējums, ko iegūst, sapresējot un saķepinot ļoti cietus un grūti kūstošus (volframa, titāna un tantala) karbīdu pulverus ar metālisku saistvielu - kobaltu; saglabā cietību un nodilumizturību līdz 800-1000 Celsija grādu temperatūrā.
metalogrāfija metālmācība; zinātne par metālu un sakausējumu uzbūvi (struktūru) un fizikālajām īpašībām, kā arī par struktūru un īpašību savstarpējo sakarību dažādā temperatūrā.
vieglmetāls metāls vai sakausējums (gk. magnija vai alumīnija) ar nelielu blīvumu (līdz 3 g/cm^3^), bet lielu izturību.
mīkstlode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai un kam kušanas temperatūra nav augstāka par 400-450 Celsija grādiem.
lodmetāls Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai; lode 2.
lode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai.
superplastiskums Metālu (sakausējumu) īpašība ārēju spēku ietekmē stipri (300-500%) un vienmērīgi plastiski deformēties.
leģēšana Metālu īpašību uzlabošana, sakausējot tos ar citiem metāliem (arī citiem elementiem).
novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri.
vieglkūstošie sakausējumi metālu sakausējumi, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par Sn kušanas temperatūru (<232 C).
stienītis Metālu sakausējums (neliela stieņa formā), ko izmantoja par maksāšanas līdzekli.
neogēns Metālu sakausējums ar izcilām fizikālām īpašībām, starp misiņu un jaunsudrabu, vidējais sastāvs: 58% vara, 27% cinka, 12% niķeļa, 2% alvas un nelieli daudzumi alumīnija un bismuta.
reotans Metālu sakausējums ar lielu elektrisko pretestību, ko izmantoja reostatu izgatavošanai.
metallīns Metālu sakausējums dažiem juveliera darbiem, sastāv no 35% kobalta, 30% vara un 10% dzelzs.
pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles.
baltmetāls Metālu sakausējums, kas sastāv galvenokārt no vara un niķeļa.
kantals Metālu sakausējums, kas satur dzelzi (Fe), hromu (Cr), alumīniju (Al), kobaltu (Co); maksimālā izmantošanas temperatūra 1150-1350 C; izmanto elektriskiem sildelementiem.
segregācija Metālu sakausējumu ķīmiskā sastāva neviendabīgums.
pašrūdīšanās Metālu termiskās apstrādes veids, kad sakarsēto metālu rūda (atdzesē) gaisā.
pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī.
vakuumkausēšana Metālu un sakausējumu kausēšana vakuumā, kas dod iespēju efektīvi attīrīt metālu no gāzēm (N2, H, O2), piemaisījumiem un nemetāliskajiem ieslēgumiem.
vecināšana Metālu un sakausējumu uzbūves un īpašību pārveidošana, tos ilgstoši karsējot.
elektrometalurģija Metalurģijas nozare - metālu iegūšana no rūdām, koncentrātiem, metālu un sakausējumu kausēšana, rafinēšana un karsēšana ar elektrisko strāvu, kausējumu un šķīdumu elektrolīze.
krāsainā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
melnā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
bašļiks Mēteļa vai jakas kapuce.
aizgavēņi Meteņa vakars.
aizgavēņu vakars meteņu vakars.
Budēļvakars Meteņu vakars.
sekundārie meteorītu krāteri meteorītu krāteri, kas izveidojas, no sprādziena krātera izsviestajiem meteorīta gabaliem nokrītot atpakaļ uz debess ķermeņa virsmas.
radiometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī stratosfēras un troposfēras meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz radioviļņu izplatīšanos, kā arī pēc uztverto radiosignālu īpašībām nosaka meteoroloģiskās parādības atmosfērā.
lietišķā meteoroloģija meteoroloģijas nozare, kurā pēta atmosfēras procesu sakarības ar cilvēku saimniecisko darbību; pie lietišķās meteoroloģijas pieder biometeoroloģija, agrometeoroloģija, medicīnas meteoroloģija, rūpniecības meteoroloģija, lauksaimniecības meteoroloģija, aviācijas meteoroloģija.
atmosfēras fizika meteoroloģijas nozare, kurā pēta atmosfēras procesu un parādību fizikālās likumsakarības.
elektriskā kontaktmetināšana metināšana, kurā savienojumu veido, sakar sējot metinājuma vietu ar caurplūstošu elektrisko strāvu un saspiežot to.
berzes metināšana metināšana, kurā viena detaļa beržas gar otru, sakarst, pat apkūst; tad kustību strauji nobremzē un detaļas saspiež, sakarsētā vietā metāls plastiski deformējas un veido savienojumu.
blāva Metināšanas (sakausēšanas) vieta divu metāla gabalu savienojumā.
divu vatmetru mērīšanas metode metode jaudas mērīšanai trīsfāžu ķēdē bez neitrāles vada; aktīvo jaudu nosaka, algebriski saskaitot divu vatmetru rādījumus.
polarogrāfija Metode, ar ko nosaka izšķīdinātu vielu koncentrāciju, kā arī pētī ķīmisko procesu ātrumu un mehāniku u. c.
parciālā metode Metode, ar ko pārbauda motoru, to darbinot ar daļēji atslēgtiem cilindriem uz stenda. Parciālo metodi lieto gadījumos, kad motora jauda pārsniedz bremzēšanas stenda jaudu. Četru un astoņu cilindru motoriem atslēdz pusi no cilindriem, sešu un divpadsmitcilindru motoriem - 2/3 cilindru. Pārbaudi atkārtojot, nosaka jaudu pēc kārtas visām cilidru grupām un aprēķina kopējo motora efektīvo jaudu.
pupinizācija Metode, ar kuru analogajās sakaru līnijās palielina raidījumu attālumu, līnijā ieslēdzot pašindukcijas spoles ik pēc 1,5-2 km.
silikotermija Metode, ar kuru metālus un sakausējumus iegūst no to savienojumiem, par reducētāju izmantojot silīciju.
komutācija metode, kas sakaru nodibināšanai un informācijas pārsūtīšanai starp diviem punktiem parasti izmanto īslaicīgus, nevis pastāvīgus savienojumus.
sociālā gadījuma apraksts metode, ko pielieto sociālie darbinieki, lai dokumentētu informāciju par klienta situāciju un veiktajiem pakalpojumiem.
decerebrācija Metode, ko praktizēja zīdītājdzīvnieku organisma funkciju eksperimentālā pētīšanā; izdarot decerebrāciju, pārgriež galvas smadzeņu stumbra daļu starp četrkalnes priekšējiem un pakaļējiem pauguriem, reizē ar to starpsmadzenes un visas tās galvas smadzeņu daļas, kas atrodas augstāk, tiek atdalītas no pārējām smadzeņu daļām.
fotogrammetrija Metodes, ar kurām pēc objekta fotogrāfiskā attēla nosaka objekta formu, izmērus un stāvokli; izmanto kartogrāfijā, celtniecībā, mašīnbūvē, arhitektūrā un medicīnā.
redukcionisms Metodoloģisks princips, saskaņā ar kuru sarežģītus procesus pilnībā vajadzētu izskaidrot ar vienkāršu procesu likumsakarībām.
reglamentētā metroloģija metroloģijas nozare, kas aptver prasības un normas, kuras nosaka un kontrolē valsts.
mezoteliocīts Mezotēlijšūna, plakana, poligonāla šūna.
Nicotiana sylvestris meža puķutabaka.
Japānas sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus akahige").
Cap Mežāzis, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs.
Capricornus Mežāzis, debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs.
acumēra taksācija mežierīcības lauka darbu metode, pēc kuras mežaudzes sastāvu, biezību, vecumu, augstumu un vidējā koka caurmēru nosaka vizuāli, papildus izmantojot loģiskās kontroles sakarību palīgtabulas un datus par pārmaiņām konkrētajā taksācijas nogabalā.
taksācija mežsaimniecības nozare, kurā pēta un noskaidro metodes, ar kurām noteikt augošu, nocirstu un pārstrādātu koku dimensijas un tilpumu, koku un audžu vecumu, pieaugumu, krāju, augšanas gaitu un mežaudžu struktūras likumsakarības.
consolatio Mierinājums, iepriecinājums; mierinājuma runa vai raksts pakaļpalicējiem; senatnē izkopta literāriska forma.
dugt Migloties, apmākties, kļūt neskaidram, dūmakainam, smacīgam (par laika apstākļiem).
ķīmiskā saite mijiedarbība starp atomiem, kas nosaka to enerģētiski izdevīgāko novietojumu vielā.
lokālā mijiedarbība mijiedarbību veids kvantu lauka teorijā, kur elementārdaļiņas izturēšanos kaut kādā telpas punktā nosaka fizikālais lauks šajā pašā punktā.
pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā.
licenis Mīklas palieka, sakasnis, ko uzglabā nākošajai maizes cepšanai ieraugam.
abrukasas Mīklas pārpalikums, ko sakasa abrā; maizes kukulītis, kas cepts no šī mīklas pārpalikuma.
plada Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā.
plade Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā.
disociācija Mikroorganismu mainības izpausme, ko nosaka mutācijas.
mikroinstrukcija Mikroprogrammas instrukcija, kas nosaka vienas vai vairāku mikrooperāciju izpildi.
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā.
Acanthus molli mīkstais akants.
momēle Mīksto auksleju pakaļējā, nokarenā daļa.
momēlis Mīksto aukslēju pakaļējā, nokarenā daļa.
lakatiņi Mīksts, sarkanīgs ādas krokveida veidojums dažu putnu (piemēram, gaiļu, vistu) pakaklē.
serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
atģaugties Mīlīgi, draudzīgi apkalpot, pakalpot.
globālā ģeogrāfiskā referencsistēma militāra rakstura sakaru sistēma (GEOREF) uz Zemes esošu punktu un areālu noteikšanai un fiksēšanai (veidota uz 1:250000 un sīkākiem mērogiem); pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā.
kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
Muende Mindes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās.
slāpekļa minerālmēsli minerālmēsli, kuros galvenais augu barības elements ir slāpeklis (N); biežāk lietotie slāpekļa m. ir urīnviela, amonija sulfāts, amonija hlorīds, amonija nitrāts, sašķidrināts amonjaks, amonjaka ūdens.
amonjakūdens Minerālmēslojums, amonjaka šķīdums ūdenī.
langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai.
jonizācijas potenciāls minimālā enerģija, kas nepieciešama, lai elektronu atrautu no atoma vai molekulas; parasti izsaka elektronvoltos (eV).
universālais pakalpojums minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas par pieņemamu cenu pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem lietotājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
vispārīgie būvnoteikumi Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl tos nenosaka šis likums.
profesionālā mirstība mirstība, kuras līmeni nosaka indivīdu nodarbinātības raksturs.
zīdaiņu mirstības koeficients mirušo zīdaiņu skaita attiecība pret kopējo dzimušo skaitu noteiktā laika periodā; parasti izsaka ar mirušo zīdaiņu skaitu uz 1000 jaundzimušajiem.
tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls.
duālisms Mistiska koncepcija par divu augstāko spēku, augstāko dievu vai dievu un dēmonu pretmetu, kas nosaka pasaules vēstures gaitu.
Mašu Mistisks kalns pasaules rietumdaļā, ar divām virsotnēm, starp kurām, kā caur vārtiem katru vakaru norietēja saule.
relatīvais koksnes mitrums mitrā koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no mitras koksnes masas; parasti lieto kurināmās koksnes raksturošanai.
iesust Mitrumā sakarstot kļūt jēlam.
m-komercija Mobilā komercija - produktu un pakalpojumu pirkšana un pārdošana, izmantojot bezvadu sakaru protokolu un bezvadu sakaru ierīces.
mobilais Mobilais telefons - pārnēsājams telefons bezvadu sakariem.
vibrozvans Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kad ienākošā zvana skaņas signāls tiek aizstāts ar aparāta vibrāciju.
līdzsavienojums Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kas ļauj uzsāktas sarunas laikā uzzināt par citiem ienākošiem izsaukumiem pārslēgt savienojumu, neizvienojot iepriekšējo.
evidenciālā modalitāte modalitātes paveids, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, norādot, ka teksta autors nav pārliecināts par teksta satura patiesumu vai ka tekstam var būt cits autors.
kļūdu modelis modelis, ko izmanto, lai novērtētu vai prognozētu sistēmas faktiskās uzvedības novirzi no paredzētās uzvedības, piemēram, sakaru kanāla modelis, kas ļauj novērtēt šajā kanālā sagaidāmo kļūdu skaitu.
tāldiagnostika Moderna tehniskās informācijas sakaru sistēma, kas dod iespēju spēkratam veikt tehnisko diagnostiku un vadīt turpmākās nepieciešamās tehniskās iedarbes no attāluma, bez tieša speciālista kontakta ar to
džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem.
mašīnisms Modernās dzīves iekārta, ciktāl to nosaka mašīnu lietošana.
globalizācija Modernās pasaules raksturīga iezīme: pateicoties saziņas līdzekļu un satiksmes līdzekļu straujai attīstībai un ienākšanai cilvēku dzīvē, indivīdu un cilvēku kopību darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien izvērstāka, atvērtāka un sakari arvien ciešāki, izzūd visdažādākā veida robežas.
šēzīte Moderns uzvalks; fraka; šēze.
nomelis Momēlis - mīksto aukslēju pakaļējā, nokarenā daļa.
balengoli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
bateteli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
lokeli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
sakaji Mongolīdu rases Malakas pussalas pirmiedzīvotāji, kas vēl 20. gs. bija sastopami kalnāju pirmmežos.
čini Mongoloīdu tauta Birmas rietumdaļā, Rakaina grēdas apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās patriarhālās ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi, daļa (~30%) - kristīgie (katoļi, baptisti).
Abida Mongoļu mitoloģijā - dievība, kas līdzīga indiešu dievam Šivam, valda pār mirušo dvēselēm, labajām ļauj doties paradīzē, bet ļaunās dvēseles, pārmiesotas citā būtnē, nosūta atpakaļ uz zemi.
daktilogīri Monogeneju klases ģints ("Dactylogyrus"), sīki, parazītiski, hermafrodītiski plakantārpi, kas dzīvo uz zivju žaunām, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas.
sajodins Monojodbehenskābes kalcijs, balts pulveris bez smakas un garšas, ūdenī nešķīst, lietoja kalija jodida vietā pa 1 mg.
magnētdielektriķis Monolītā masā sapresēts feromagnētiska pulvera (permaloja, alsifera, ferīta) un dielektriskas saistvielas (sveķu, plastmasas, lakas) maisījums; lieto par magnētisku materiālu.
karteļcena Monopolcenas veids, ko nosaka karteļa dalībnieki ar mērķi izkonkurēt sāncenšus tirgū, nodrošinot monopolpeļņu.
asterikse Motorisks nemiers, kas izpaužas ar ķermeņa ieņemtā stāvokļa pārmaiņām sakarā ar intermitējošām balstošo muskuļu grupu kontrakcijām; raksturīga aknu komas gadījumā.
Mubareka Muboraka, pilsēta Uzbekistānā.
gastroradikulīts Muguras nervu pakaļējo saknīšu iekaisums, kuru sensoriskās šķiedras nāk no kuņģa.
siringocēle Muguras smadzeņu centrālā kanāla trūce sakarā ar mugurkaula šķeltni.
diska trūce muguras smadzeņu nervu bojājums sakarā ar starpskriemeļu diska nolietošanos.
glioze Muguras smadzeņu pelēkā viela ap centrālo kanālu un pakaļējā raga priekšpusē.
opistotonuss Muguras un kakla, dažreiz arī kāju toniski izstiepējmuskuļu krampji; ķermenis loka veidā izliecas uz priekšu, galva un kājas - atpakaļ.
plekstveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Pleuronectiformes"), ķermenis asimetrisks, plakans, abas acis atrodas galvas vienā pusē; \~500 zivju sugu, Latvijā - 4 sugas.
barakuda Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kefalveidīgo kārtas suga ("Sphyarena barracuda"), līdakai līdzīga plēsīga zivs, bīstama arī cilvēkiem, sasniedz 3 m garumu, dzīvo siltās jūrās.
kuraiši Muhameda cilts, kas bija pievērsusies elkdievībai un tika sakauti Muhameda uzbrukumā Mekai 630. gadā.
konvencionālās likmes muitas tarifa likmes, ko nosaka līgums starp valstīm.
egļu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria monacha syn. Porthertria monacha"), mūķeņu dzimtas suga, tauriņa priekšspārni balti ar daudzām melnām līčločveida šķērsjoslām un svītrām, pakaļspārni gaišpelēki, krūtis baltas ar melniem plankumiem.
guimpe Mūķieņu krūšu lakats; arī gimpe.
viļņgarumdales multipleksēšana multipleksēšanas metode, kas speciāli izstrādāta optiskajām sakaru līnijām un ir frekvenčdales multipleksēšanas ekvivalents gadījumam, ja pārraidei izmanto optiskās sakaru līnijas.
laikdales multipleksēšana multipleksēšanas paņēmiens, kas nodrošina vairāku sakaru kanālu izveidošanu vienā savienojošā kabelī (kopnē, ķēdē), sadalot kopējo pārraides laiku atsevišķos intervālos un dodot katram kanālam atbilstošu, periodiski atkārtojošos laika intervālu; katram kanālam atbilstošajos laika intervālos pārraidīto informāciju apvieno uztvērējā.
frekvenčdales multipleksēšana multipleksēšanas paņēmiens, kas, izmantojot dažādas nesējfrekvences, nodrošina iespēju pa vienu sakaru kanālu pārraidīt vairākus savstarpēji neatkarīgus signālus (piemēram, audio- un videosignālus).
vecuma angioma multipli, sīki, rubīnsarkani mezgliņi, galvenokārt uz sejas un lūpām, nereti arī uz vidukļa un locekļiem; paralēli kapilāriem ir akantoze, hiperkeratoze un papilomatoze.
senilā keratoma multipli, stingri norobežoti, plakani, hiperkeratotiski veidojumi dzeltenbrūnā vai netīri pelēkā krāsā uz atsegtām ādas daļām; bieži pāriet epiteliomā.
grūdējtehnoloģija Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā dati tiek nosūtīti tādā secībā un ar tādu ātrumu, kādu nosaka lietotāja izmantotais serveris.
grūdējvide Multivides datu izplatīšanas modelis, kurā dati tiek nosūtīti tādā secībā un ar tādu ātrumu, kādu nosaka lietotāja izmantotais serveris.
MMS multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas ļauj mobilajā tīklā (uz mobilo tālruni un no tā) nosūtīt ziņas, kas ietver multivides saturu; šis standarts paplašina pamata SMS (_Short Message Service_) iespējas, ļaujot apmainīties ar īsziņām, kuru garums pārsniedz 160 rakstzīmes un var nodrošināt dažādus multivides veidus, tostarp līdz četrdesmit sekundēm video, vienu attēlu, slaidrādi no vairākiem attēliem vai audio.
aplamēm Muļķīgi, bezsakarīgi.
skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) - sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
šķimbēgs Mūrēta aka; zivju dīķis; igvāts.
šķimbēks Mūrēta aka; zivju dīķis; igvāts.
šķimbogs Mūrēta aka; zivju dīķis; igvāts.
šķimboks Mūrēta aka; zivju dīķis; igvāts.
muršķēt Murmināt, nesakarīgi pļāpāt.
varvulis Murminātājs, neskaidrs, nesakarīgs runātājs.
patērniecība Mūsdienu dzīves stils, kura raksturīgākā īpatnība ir nevajadzīgu lietu un pakalpojumu aizvien masveidīgāka pirkšana.
parkinsonisms Muskuļu stīvums, kustību ierobežojums, palēnināšanās un trīce, kas rodas sakarā ar galvas smadzeņu bojājumu.
basmala Musulmaņu pasaulē populārs teiciens, saīsinājums no "Līdzcietīgā, žēlsirdīgā dieva vārdā" ("Bismi Allah ar rahmani ar-rahim"); ar to sākas ikviena sūra (nodaļa) Korānā, to saka pirms katras svarīgas darbības - ēdienreizes, ceļojuma utt.
hidžaba Musulmaņu sieviešu plīvurs, lakats vai šalle, kas pasargā no svešinieku skatieniem.
īrāms Musulmaņu svētceļnieka tērps, kas sastāv no 2 četrstūrainiem baltiem kokvilnas lakatiem.
talaks Musulmaņu zemēs visvairāk izplatītais laulības šķiršanas veids, kur vīrietim šim nolūkam pietiek ar to, ka trīs reizes pasaka "Es no tevis šķiros".
ģenētiskais slogs mutanto alēļu klātbūtne populācijā vai sugā, tā lielumu nosaka mutanto alēļu frekvence.
mutes autiņš mutautiņš, kabatlakats.
muzejzinātne Muzeoloģija - zinātnes disciplīna, kas pētī muzeja izcelsmes un attīstības likumsakarības un sociālās funkcijas, muzeju darba teoriju un praksi, vēsturi, avotu mācību, muzeogrāfiju un metodiku.
atonalitāte Muzikālās jaunrades veids, kam raksturīga atteikšanās no klasicisma skaņkārtiski tonālajām likumsakarībām.
NAA Nacionālā aizsardzības akadēmija.
patēriņa fonds nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem.
neģeogrāfiskais numurs nacionālā numerācijas plāna numurs, kas neietver ģeogrāfisku informāciju un tiek piešķirts elektronisko sakaru pakalpojumu numerācijas nolūkos.
NARIC Nacionālais akadēmiskās izglītības apliecinošo dokumentu atzīšanas informācijas centrs ("National Academic Recognition Information Centre").
Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas.
gārvisms Nacionālistisks virziens ASV nēģeru kustībā 20. gs. ar lozungu "Atpakaļ uz Āfriku!".
reprivatizācija Nacionalizētā vai konfiscētā privātīpašuma atdošana atpakaļ privātīpašumā.
naģene Nagu laka.
dziediens Nāk dziediens - saka, ja gribas dziedāt, ja ir patika dziedāt.
otrā vakarā nākamās dienas vakarā.
rītvakar Nākamās dienas vakarā.
rītvakars Nākamās dienas vakars.
puķtabaka Nakteņu dzimtas krāšņumaugs, savvaļā aug Brazīlijā, kultivē kā viengadīgu; 60-100 cm augsts augs ar baltiem vai sarkaniem stobrveida ziediem, kas dienā aizveras, vakaros atveras, ar stipru specifisku smaržu.
aizvakarnakts Nakts pirms vakardienas.
mirabile Naktsziežu dzimtas ģints ("Mirabilis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; naktsskaistule.
Mazā Namakvalenda Namakvalendas plakankalnes daļa Dienvidāfrikas Republikā.
Lielā Namakvalenda Namakvalendas plakankalnes daļa Namībijā.
kalendāra nemieri namnieku opozīcijas un patriciāta sadursme feodālajā Rīgā (1584.-1589. g.), kas izraisījās sakarā ar pāvesta Gregora XIII izsludināto jaunā kalendāra ieviešanu.
snātane Nātns lakats, seģene, villaine; snātne.
snāte Nātns lakats, seģene, villaine; snātne.
snātine Nātns lakats, seģene, villaine; snātne.
snātne Nātns lakats, seģene, villaine.
sulfāta zaļais sārms nātrija sulfīda un nātrija karbonāta sakausējuma (ko iegūst, sadedzinot melno sārmu) šķīdums ūdenī.
opodeldoks Nātrija vai kālija ziepju šķīdums spirtā, kam pievienots amonjaka šķīdums, kamparspirts, timiāna un rozmarīna eļļa; recekļveidīgs ierīvējams līdzeklis pret reimatismu.
izmaksa naudā izteikts materiālo vērtību un ražošanas pakalpojumu patēriņš vienā pārskata periodā, kas nepieciešams pamatdarbības produkcijas, sniegto pakalpojumu radīšanas un realizēšanas procesā.
kredīts Naudas līdzekļu, preču, pakalpojumu sniegšana uz parāda, uz nomaksu; šādā veidā sniegti naudas līdzekļi, preces, pakalpojumi.
naudas soda vienība naudas soda apmēru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos izsaka naudas soda vienībās, kur viena naudas soda vienība ir pieci eiro; minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības, maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām – 4000 naudas soda vienību.
dzeramnauda Naudas summa, ko dod par pakalpojumiem pāri par oficiāli noteikto maksu; naudas summa, ko dod par kādu nelielu pakalpojumu.
norakstījumi Naudas summas, kas paredzētas pamatlīdzekļu atjaunošanai un attiecināšanai uz preču un pakalpojumu pašizmaksu.
kapšuks Naudas vai tabakas maks.
ēra naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības.
pataka Naudas vienība Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, sīknauda - avo.
dakšina Naudas ziedojums braminam par rituālo pakalpojumu veikšanu.
Novogrudoka Navahrudaka, pilsēta Baltkrievijā.
satelītnavigācija Navigācijas nozare, kurā par orientieriem izmanto Zemes mākslīgos pavadoņus (navigācijas pavadoņus) - ar radiotehniskiem paņēmieniem uztver kustībā esošo navigācijas pavadoņu raidīto radiosignālu frekvences nobīdi Doplera efekta dēļ un nosaka uztverošās iekārtas atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts, pēc kā nosaka to daudzumu.
ultravioletā katastrofa neatbilstība starp klasiskās fizikas ietvaros teorētiski paredzēto sakarsēta ķermeņa starojuma blīvumu spektra ultravioletajā daļā un eksperimentāli novēroto, kas ir daudz mazāks par klasiskajā fizikā paredzēto starojuma blīvumu.
sertifikācija neatkarīgas trešās personas darbība, apliecinot, ka attiecīgais produkts, process vai pakalpojums atbilst attiecīgajā standartā vai citā normatīvajā aktā noteiktajām prasībām; apliecināšana ar sertifikātu (1).
neatgriezties Neatnākt (atpakaļ, atkal).
teļapauris Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
bauzena Neauglīgs pakalns, uzkalns.
vārdkopas analogs nedalāms vārdu savienojums, kas formāli atgādina vārdkopu, bet kurā starp komponentiem nav pakārtojuma sakara.
vārdrindas analogs nedalāms vārdu savienojums, kas formāli atgādina vārdrindu, bet kurā starp komponentiem nav īsta sakārtojuma sakara.
likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
paplakans Nedaudz plakans.
iekolāties Nedaudz saliekties, ieliekties (par priekšmetiem ar plakanu virsmu, piemēram, dēļiem).
patvīcināties Nedaudz, mazliet sakarsēties.
palaidināt Nedaudz, mazliet šur un tur pakaisīt.
abiotiskie faktori nedzīvās dabas vides apstākļu kopums, kas ietekmē organismu dzīvotspēju un nosaka to izplatību.
nedzīvdzimstība nedzīvi dzimušo biežums, kuru parasti nosaka kā nedzīvi dzimušo skaita attiecību pret dzīvi dzimušo un nedzīvi dzimušo kopskaitu.
svētdienas skola neformālas izglītības iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
dzeltenās lapas neformāls interneta pakalpojumu un pakalpojumu sniedzēju saraksts (datu bāze), kurā iekļauta informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem un piekļuvi tiem.
plezna Neglīta, plakana kāja, pēda.
žaunāt Neglīti, neveikli siet lakatu ap galvu.
dubultamplitūda neharmonisku svārstību raksturlielums, kas izsaka vērtības pārvietojumu no viena galējā stāvokļa otrā.
eiloģija Neiesvētīta Svētā vakarēdiena maize.
Kauss neievērojams zvaigznājs (latīņu "Crater", saīsinājums "Crt"), atrodas uz dienvidiem no debess ekvatora, blakus Krauklim; Latvijā redzams pavasara vakaros.
aizķert Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu).
aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu.
padzīties Neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ).
pašņakarēt Neilgu laiku, mazliet šņakarēt.
pašņakarēties Neilgu laiku, mazliet šņakarēties.
pavakarēt Neilgu laiku, mazliet vakarēt.
vī-iks Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
V-X Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
karotidodīnija Neiroveģetatīvi traucējumi ar asinsvadu dilatāciju miega artērijas vaskularizācijas apvidū: stipras vienpusējas lēkmjveida sāpes skaustā un pakausī; reizēm rīšanas traucējumi.
kvaziparonīmi Neīsti paronīmi, kas veidojušies uz ārējās līdzības pamata bez derivatīva sakara.
metināšana Neizjaucama cietu materiālu savienojuma veidošana atomu vai molekulu mijiedarbības rezultātā, sametināmās virsmas sakausējot, kopīgi plastiski deformējot.
nepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
ņepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
ņipričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
promiskuitāte Nekārtīgi, nereglamentēti dzimumsakari.
čablaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
čoblaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
čoblaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
lauku attīstība nelauksaimniecisko produktu ražošana lauku teritorijā, kā arī ar ūdens un zemes resursu izmantošanu saistīto pakalpojumu sniegšana un lauku ainavas saglabāšana.
mesa Neliela galdaugstiene, plato, plakankalne, kas veidojusies erozijai saposmojot plašus lavas plato.
skreitūlis nelielā grīztē sagriezušies mati (pakausī vai uz pieres).
pada Neliela ieplaka (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens.
lāma Neliela ieplaka, kur ir stāvošs ūdens.
pempiņš Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; spidiļķis.
dūcēns Neliela līdaka.
līdacēns Neliela līdaka.
pačka Nelielā pakā fasēta prece; neliela paka.
fasete Neliela plakana virsma uz cietiem audiem, piem., uz kaula.
raidošā telekamera neliela portatīva telekamera, kas pārraida attēlu pa radiosakaru līniju.
utilītprogramma neliela programma vai šādu programmu kopa, kas nodrošina papildpakalpojumus, ko nesniedz operētājsistēma.
lumpa Neliela staigna ieplaka (kur ir bijis vai arī ir ūdens); neliels dīķis.
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
lompis Neliela, staigna ieplaka (kur ir bijis vai arī ir ūdens); neliels dīķis.
taškuta Nelielas mīkstas masas (piemēram, dubļu) šļakatas.
riska uzņēmumi nelieli zinātniskās pētniecības, inženierizstrādņu un riskantu jauninājumu uzņēmumi, kuru darbību nosaka un kurus finansē lielās firmas, kurām šie uzņēmumi izstrādā jaunas tehnoloģijas.
raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
kulbene Neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala).
krešers Neliels cilindrisks metāla serdenis, pēc kura deformācijas nosaka spiediena lielumu, kādu gāzes rada eksplozijā.
šļankste Neliels daudzums, šļakata.
Kompass neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pyxis", saīsinājums "Pyx"), Latvijā redzams ziemas vakaros zemu pie horizonta; spožākā zvaigzne ir 845 ly tālā Kompasa α, bet tās spožums ir tikai 3,7.
laiskumbedre Neliels iedobums kakla mugurpusē zem pakauša.
Kautraka kalns neliels kalns starp Lielo un Mazo Kautraka gravu, Siguldas novada Siguldas pagastā.
šķiltavainis neliels lakats ar lieliem raibumiem.
skarene neliels lakats.
lupats Neliels lakats.
skustenis Neliels lakats.
piekļuves tīkls neliels lokālais tīkls, kas garantē kā tā lietotāju savstarpējos sakarus, tā arī piekļuvi citam datoru tīklam.
miekšķiņš neliels maizes klaipiņš, kas tiek cepts no sakasītajiem mīklas atlikumiem.
uzkrūslis Neliels mālu pakalns tīrumā.
muslene Neliels muslīna lakats.
pakaramais Neliels pakarams rīks tērpu uzlikšanai.
mēles kauls Neliels pakavveidīgs kauls kaklā starp mēli un balseni.
šalanda Neliels plakandibena zvejas burinieks (Melnajā jūrā).
lēkšķe Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
lēkšķis Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
kabatlakatiņš Neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats.
pungulis neliels sainis; lakatā iesiets sainis.
kalcifikāts Neliels sakaļķojums (no latīņu "calx", "calcis") muskulī vai citos audos.
šņaucīte Neliels tabakas šņauciens.
trimstūrītis Neliels trīsstūrveida lakats.
Krauklis neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora (latīņu "Corvus", saīsinājums "Crv"), Latvijā redzams pavasara vakaros; spožākā zvaigzne - Gijena (Kraukļa γ).
mārkāja Neliels zvēriņš pie upēm, purvā, gandrīz kā ķirzaka, ar to baidīja bērnus, bet neviens nav redzējis; mārskāja.
mārskāja Neliels zvēriņš pie upēm, purvā, gandrīz kā ķirzaka, ar to baidīja bērnus, bet neviens nav redzējis.
kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatdrāna, kabatas lakats.
kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatas lakats.
kabatas lakats (arī drāna) neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatdrāna.
uzkalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; pakalns.
stiga Neliels, parasti iestaigāts, iebraukts, lauku ceļš; arī taka.
plavieres Neliels, plāns lakats, plīvurs, tīmeklis.
plavieriņš Neliels, plāns lakats, plīvurs, tīmeklis.
plavieris Neliels, plāns lakats, plīvurs, tīmeklis.
skaidiņu makaroni nelielu skaidu formā izveidoti makaroni.
daiņāties Nemierīgi staigāt uz priekšu un atpakaļ.
megakarioblasts Nenobriedis megakariocīts - milzu šūna ar negraudainu, stipri bazofilu citoplazmu un kodolu, kuram ir smalka hromatīna struktūra un vairāki kodoliņi.
plationihija Nenormāli plakani un plati nagi.
aplanācija Nenormāls plakanums.
mērskaitlis Nenosaukts skaitlis, kas izsaka, cik reizes mērījamais lielums ir lielāks par mērvienību.
inkonsekvents Nenoteikts, svārstīgs, pretrunīgs (rīcībā, spriedumos utt.); loģiski nepamatots; tāds, kas neizriet no kaut kā likumsakarīgi.
magaričas Neoficiāla samaksa par pakalpojumu.
sērskābe neorganiska skābe H~2~SO~4~, bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas; lieto hidrometalurģijā, metālu kodināšanai, minerālmēslu, skābju, sāļu, sprāgstvielu, krāsvielu ražošanā, organiskajā sintēzē.
nepaticīgs Nepakalpīgs, neiztapīgs.
emocionālas izcelsmes stresori neparastas smakas, sveši cilvēki, pārmaiņas turēšanā un ēdināšanā u. c.
galeropija Neparasti skaidra un gaiša redze sakarā ar kādu redzes aparāta funkcionālu traucējumu.
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne un nākotne kā veselums.
rotācijas sūknis nepārtrauktas darbības statiskais sūknis, kam pretstatā parastajam virzuļsūknim ir izteikta rotācijas kustība (zobratu sūknis, plakanspārnu sūknis, radiālie un aksiālie virzuļsūkņi, skrūvju sūknis); parasti lieto hidroiekārtās un eļļošanas sistēmās.
plastiskuma teorija nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kas pētī likumsakarības starp mehāniskiem spriegumiem un elastiski plastiskām neatgriezeniskām deformācijām un izstrādā konstrukciju un detaļu plastisko deformāciju aplēses.
basņa Nepatiesas runas; pasakas.
kakorīnija Nepatīkama smaka no deguna, tā dobuma vai blakusdobumu strutaina iekaisuma gadījumos.
kakosmija Nepatīkamas, nelabas smakas subjektīva sajūta bez adekvāta smirdošu vielu kairinājuma.
dimensija Nepieciešamais koordinātu skaits telpā, kuras nosaka punkta stāvokli (uz taisnes - 1 dimensija, plaknē - 2, parastajā telpā - 3 dimensijas).
cēlonība Nepieciešamais sakars starp parādībām, no kurām viena nosaka otru.
atraidīt Nepieņemt, neizmantot (piemēram, dāvanu, pakalpojumu); noraidīt (lūgumu).
saļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ zaudēt savu formu, kļūt (parasti) plakanam.
piloriskā nepietiekamība nepietiekama vārtnieka slēgšanās, kas nosaka pārāk strauju kuņģa iztukšošanos, u. c.
tāmuļot Neprātīgi runāt, runāt bez kāda sakara.
kaulaudu šūnas neregulāri apaļas vai iegarenas, plakani saspiestas šūnas ar daudziem zarotiem izaugumiem; osteocīti.
eritrocianoze Neregulāri zilgansarkani tīklaini plankumi uz ādas sakarā ar asinsrites traucējumiem.
viesa privilēģijas nereģistrēta tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotāja tiesības un atļauja izmantot noteiktus pakalpojumus.
signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
nervu stiegra nervu sistēmas pavedienveida daļa (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem).
iegrodojums Nesagrodotas un sagrodotas dzijas vai pavediena garuma starpība; izsaka procentos no sākotnējā garuma.
anakolūtija Nesakarība teikumu uzbūvē, kad teikuma beigu daļa formāli nesaskan ar sākumu.
inkoherence Nesakarība, domu sakarības traucējums, piem., miegā; patoloģiski - epileptiskā krēslas stāvoklī, simptomātisko psihožu, amences gadījumā.
divagācija Nesakarīga domāšana un runāšana.
alofāzija Nesakarīga runa.
ataksofēmija Nesakarīga valoda, runas muskuļu koordinācijas traucējums.
logoreja nesakarīga, ilga runāšana, vārdu plūdi.
kļerot Nesakarīgi pļāpāt; klerot.
ļergāties Nesakarīgi pļāpāt.
bļerkstēt Nesakarīgi runāt ķērkstošā balsī.
mulstīties Nesakarīgi runāt, muldēt.
grabažāt Nesakarīgi runāt.
grabažāties Nesakarīgi runāt.
vataļāt Nesakarīgi runāt.
želberēt Nesakarīgi runāt.
piemurkšķēt Nesakarīgi un nesaprotami daudz sastāstīt.
atmuldēt Nesakarīgi, nesaprotami atbildēt.
murgot Nesakarīgi, neskaidri runāt nesamaņā.
lankšēt Nesakarīgi, tukši pļāpāt.
lankšķēt Nesakarīgi, tukši pļāpāt.
nesakarīgai Nesakarīgi.
pļurza Nesakarīgs cilvēks, liels bezjēgā runātājs.
žļarkšķis Nesakarīgs pļāpa.
ņerga Nesakarīgs troksnis, kņada.
bezsatura vārdi nesakarīgs vārdu savirknējums.
blurstiķis Nesakarīgs, juceklīgs apcerējums, raksts.
bezsakarīgs Nesakarīgs.
inkohērents Nesakarīgs.
iekarsīgs Nesavaldīgs, straujš; viegli sakaitināms.
kanksis Nesienu vai kuldas kāsis, uz kura pakar podu.
leterēt Neskaidri, nesakarīgi runāt, pļāpāt.
memurot Neskaidri, nesakarīgi runāt.
juceklis Neskaidrība, nesakarība.
putrojums Neskaidrība, nesakarība.
juceklīgs Neskaidrs, nesakarīgs.
retropulsija Nespēja apstāties, kāpjoties atpakaļ (trīcošās triekas gadījumā).
aloģija Nespēja runāt; Muļķīga, bezjēdzīga izturēšanās, loģikas, sakarības trūkums.
asindēze Nespēja saistīt atsevišķas idejas vai domas sakarīgā uzskatā.
siksnas pārvads netiešais berzes pārvads, kurā griezes momenta pārnešanai starp vārpstām izmanto dzensiksnas (ir plakansiksnas, ķīļsiksnas un zobsiksnu pārvadi); lieto mašīnās un aparātos.
akcīze Netiešais nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ko aprēķina no pārdoto preču vai pakalpojumu pievienotās vērtības, un kas ir noteikts procentos no pievienotās vērtības.
akcīzes nodoklis netiešs vai tiešs nodoklis, ko valsts uzliek atsevišķām preču grupām, piemēram, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, dārgmetāliem, lai gūtu papildienākumu valsts budžetā no izstrādājumiem, kas nav pirmās nepieciešamības preces.
šķērsruna Nevēlama elektriskās enerģijas pārvade no viena sakaru kanāla otrā, kas rada pārraidāmā signāla kropļojumus.
pārķert Nevēlami iedarboties (uz sakarsušu cilvēku, tā ķermeņa daļu) - par vēju.
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
hondroosteodistrofija Nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus. Garīgā attīstība nav traucēta.
permalojs Niķeļa (78,5%) un dzelzs (21,5%) sakausējums; arī daži citi sakausējumi ar lielu magnētisko caurlaidību.
nitinols Niķeļa (Ni) un titāna (Ti) sakausējums (55% Ni un 45% Ti), kam piemīt t. s. atmiņas efekts (spēja pēc plastiskas deformācijas atgūt sākotnējo formu paaugstinātā temperatūrā).
alumels Niķeļa sakausējums ar alumīniju (1,8-2,5%), silīciju (0,85-2%) un mangānu (1,8-2,2%).
monelmetāls Niķeļa sakausējums ar varu (27-29%), dzelzi (2-3%) un mangānu (1,2-1,8%).
hromniķelis Niķeļa un broma sakausējums, ko lieto, piem., sildāmaparātu spirāļu izgatavošanā.
superinvars niķeļa un kobalta sakausējums ar sevišķi zemu termiskās izplešanās koeficientu.
nihroms Niķeļa, hroma, dzelzs un mangāna sakausējums.
polis Niķu polis - saka par niķīgu bērnu.
vestibulārais nistagms nistagms sakarā ar vestibulārā nerva kairinājumu ārpus labirinta.
karaļpingvīns No 90 līdz 100 centimetru garš pingvīns ar slaidu knābi un dzeltenu spalvu laukumu abpus galvai un pakaklē.
sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
no saules līdz saulei no agra rīta līdz vēlam vakaram.
no tumsas līdz tumsai no agra rīta līdz vēlam vakaram.
alpakas šķiedra no alpakas (_Lama pacos_) apmatojuma iegūta šķiedra.
štripe No auduma vai ādas sloksnes veidota cilpa (zābaka iekšpuses augšmalā) zābaka uzvilkšanai.
lapu šķiedra no auga lapām iegūta šķiedra; visplašāk lietotās lapu šķiedras ir sizals un abaka.
krutka No avīzē ietītas tabakas paštaisīts smēķis.
bružuruncis No bieza auduma izgatavota sieviešu jaka.
vējjaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
vēja jaka no blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vējjaka.
kvēlgaisma No dažādiem līdz baltkvēlei sakarsētiem ķermeņiem iegūta gaisma.
spraugu grīda no dažādiem materiāliem (metāla sakausējuma, čuguna, plastmasas) veidotas kūts grīdas režģis ar piemērotu spraugu platumu katrai dzīvnieku sugai un katram dzīvnieku vecumam, lai netraumētu kājas, bet mēsli izkristu cauri spraugām un nonāktu zemgrīdas kanālā; izmanto cūku, liellopu un aitu kūtīs.
deputātu grupas no deputātu vidus izveidotas grupas (sastāvā ne mazāk kā 3 cilvēki), lai veicinātu sadarbību un uzturētu sakarus ar citiem parlamentiem.
kūce No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes.
kūķas No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes.
kūči No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā.
kūķes No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā.
kapele No kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos.
pēlis no koka stumbra izdobta laiva ar plakanu apakšu.
boķiņš No kopā sakasītām mīklas atliekām cepta maize (bērnu valodā).
atgube No krūmāju pakrēšļiem un pļavas malām atkasīts, biezākos apvāļos kopā sadzīts siens, ko pēc izkalšanas novakarē sakrauj gubās.
rampa No kuģa pakaļgala (desantkuģiem - priekšgala) uz krastu nolaižama sekciju platforma, kuras viena sekcija stacionārā stāvoklī veido aizveri kuģa korpusā.
paiķis no maizes abras sakasītā mīkla un no tās izceptais maizes klaipiņš.
bardūna No masta topa nākoša trose stengas nostiprināšanai atpakaļvirzienā.
sakasis No mīklas atliekām, kas sakasītas abrā, cepts maizes kukulītis.
pica No mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, sieru, tomātiem, sīpoliem u. c.).
berete No mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
heķkurvis No nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota konstrukcija klāja pakaļgalā; saistīta ar peldlīdzekļa sānu reliņiem.
pakaļgala norobežojuma kurvis no nerūsoša tērauda caurulēm izgatavots nodrošinājums, kas aptver jahtas pakaļgalu un stabili piestiprināts pie borta un saistīts ar reliņa trosēm.
plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
plada No rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis.
plade No rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis.
sestave no saknēm vai atvasēm pīts apaļš un plakans trauks, kurā ietilpst 1/6 pūra.
kvēlviela No sasmalcinātas koka ogles, darvas un nātrija sārma pagatavota masa, ko parasti formēja briketēs un pārogļoja baltkvēlē nepiekļūstot gaisam, pēc tam dedzinot tās neradīja dūmus, smakas un dzirksteles.
asums No skaidra detaļu attēlojuma atkarīgs subjektīvs iespaids, aplūkojot fotogrāfisku attēlu; to nosaka pārejas joslas lielums uz dažāda optiska blīvuma zonu robežas.
mahorka No šī auga izgatavota tabaka.
mitella No trīsstūraina vai četrstūraina lakatiņa izveidots pārsējs rokas atbalstīšanai vai imobilizācijai.
papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām.
nobirzties Nobirt (par sakaltušām lapām, ziediem, arī gatavām sāklām).
rūpals Nodarbošanās ar kādu amatu, balstoties uz pilsoņu individuālo darbu (piemēram, sīksaimniecībā, mājamatniecībā, lauku sīkražošanā, sadzīves pakalpojumu sniegšanā).
prostitūcija Nodarbošanās veids - seksuālo pakalpojumu sniegšana par samaksu.
sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus.
tirgoties Nodarboties ar tirdzniecību; uzturēt tirdznieciskus sakarus.
uzņemt Nodibināt (sakarus).
advalorais nodoklis nodoklis, kuru nosaka procentos no objekta vērtības, par kuru jāmaksā nodoklis.
nosūtīt Nodot aiznešanai, aizvešanai, pārraidīšanai (piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību).
noenkuroties ar heķenkuru noenkuroties ar pakaļgala enkuru - noturēties uz vietas ar enkuru, kas izmests no peldlīdzekļa pakaļgala.
aizsūtīt Nogādāt (ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
pagore Nogāze, pakalne.
finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu.
aizsust Nogulēt dīkā līdz vakaram.
viesa konts noklusētu atļauju un privilēģiju kopa, ko piešķir nereģistrētiem tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotājiem.
apakaļtikšana Nokļūšana atpakaļ (iepriekšējā, vecajā vietā).
atpakaļtikšana Nokļūšana atpakaļ (iepriekšējā, vecajā vietā).
pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas); samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas).
retrofleksija Noliekšanās atpakaļ (piem., dzemdes).
atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu); saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām.
atlikt Nolikt, novietot atpakaļ (iepriekšējā vietā).
noiet pie miera nolikties gulēt (parasti vakarā).
Mantikeira grēda nomatu masīvs Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Serra da Mantiqueira"), Brazīlijā, augstākā virsotne - 2787 m (Aguļasnegrass), virsotnes plakanas, dienvidaustrumu nogāze - stāva, ziemeļrietumu - lēzena, saposmota.
datīvs nomenu un pronomenu locījuma forma, kas izsaka darbības uztvērēju, arī nolūku, un atbild uz jautājumu: kam?
nopakaļis Nopakaļ (1).
nopakaļš Nopakaļ (1).
nopakaļis Nopakaļ (2).
nopakaļš Nopakaļ (2).
nopakaļu Nopakaļis.
nopletēt Nopērt, noslānīt (ar kādu plakanu priekšmetu, piemēram, siksnu).
abrupts Noplēsts, norauts nesakarīgs.
līdz Norāda uz (priekšmetu, parādību) saistību, sakarību, kopā ar.
opist- Norāda uz aizmuguri, uz virzienu atpakaļ.
opisto- Norāda uz aizmuguri, uz virzienu atpakaļ.
pēc Norāda uz mērvienību, mēru, saskaņā ar kuru ko nosaka.
ini- Norāda uz pakausi.
inio- Norāda uz pakausi.
okcipito- Norāda uz pakausi.
plani- Norāda uz plakanu, līdzenu.
plano- Norāda uz plakanu, līdzenu.
plat- Norāda uz plakanu, platu.
plati- Norāda uz plakanu, platu.
ar Norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
ksil- Norāda uz sakarību ar koku (koksni).
ksilo- Norāda uz sakarību ar koku (koksni).
no Norāda uz to, kas ierobežo, arī precizē, nosaka parādības, pazīmes, arī darbības, stāvokļa nojēgumu.
no Norāda uz to, kas izraisa, nosaka (kā) pazīmi, kādu parādību, stāvokli.
cits Norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību.
ārpus Norāda, ka kas atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu, neatkarīgi no kā.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, process rada (kam) plakanu formu.
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē, mugurpusē.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīga plakana forma.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
drive-in Norāde, ka automobilisti var saņemt, piem., bankas pakalpojumus vai paēst, neizkāpjot no automobiļa.
aiz Norādot vietu, kuras aizmugurē priekšmets atrodas, izsaka šī priekšmeta pazīmi.
Nureka Noraka, pilsēta Tadžikistānā.
pārvedums Norēķins, ko kārto ar kredītiestāžu un sakaru uzņēmumu starpniecību.
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā).
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā).
regurgitācija Norītās barības vai gāzes atgrūšana atpakaļ nelielām porcijām.
preskriptīvas laulības norma, saskaņā ar kuru katram cilvēkam, jau tikko piedzimušam, nosaka, ar kuru no radiniekiem viņam būs jāstājas laulībā.
vispārējā atļauja normatīvajos aktos elektronisko sakaru komersantiem noteiktās tiesības un prasības, kuras var ietvert specifiskus elektronisko sakaru nozares noteikumus un kuras var attiecināt uz visiem vai konkrētiem elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem.
sektoru noteikumi normatīvie akti, kas nosaka regulēto komercsabiedrību uzraudzību.
defekti tiesībās normatīvo noteikumu pilnīgs vai daļējs trūkums, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības attīstība un praktisko lietu izlemšanas nepieciešamība, spēkā esošās likumdošanas pamatprincipi, tās politika un saturs, kas vērsti uz dzīves gadījumu noregulēšanu.
statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli.
standartlaiks Normētais laiks - laiks, kas nepieciešams un kas pēc normām paredzēts, lai izgatavotu izstrādājuma vienību, veiktu kādu darba operāciju, sniegtu pakalpojumu u. tml.
radioparole Norunāts vārds vai cipars, ar ko nosaka radiosakaros iesaistījušos radiostaciju.
parole Norunāts vārds, skaitlis, ko nosauc, lai sakaru dienests identificētu tālruņa abonentu.
pieņemtā lietošanas politika nosacījumi un ierobežojumi, kas nosaka datoru tīkla izmantošanu.
konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
kabeļu līnijas ass nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu un nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu.
ekspozīcijas skaitlis nosacīts skaitlis, kas raksturo uzņemšanas apgaismojuma lielumu, pēc kura nosaka optimālo ekspozīciju.
pilsoņu tiesības nosaka pilsoņa ekskluzīvās tiesības piedalīties savas valsts politiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, pilsoņa juridiskais statuss savdabīgi papildina viņa kā indivīda, personas cilvēktiesību loku un ietver ne tikai viņa subjektīvās tiesības un brīvības, bet arī vispārīgās saistības un tiesiskos pienākumus.
drošības noteikumi nosaka zināmu kārtību, ierobežojumus un pat aizliegumus cilvēkiem, kuri pakļauti šiem noteikumiem.
Ampēra teorēma nosaka, ka ļoti plāna, plakana magnēta magnētiskais lauks ir ekvivalents tādas lineāras strāvas magnētiskajam laukam, kura plūst pa magnētu ierobežojušo kontūru.
relativitātes princips nosaka, ka visās inerciālajās atskaites sistēmās vienādos nosacījumos ir spēkā vienādi fizikas likumi.
ierīces vārds nosaukums, ar kuru operētājsistēma identificē ierīci, t. i. nosaka tās fizisko adresi.
nosasieties Nosiet sev nost (piemēram, lakatu).
nobloķēt Noslēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
šors noslēgts beznoteces pazeminājums, sezonāli applūstoša solončaku ieplaka (Vidusāzijas tuksnesī); sors.
čuringa Noslīpēti plakani ovālas formas akmeņi, kuros iegravēti svētie zīmējumi, arī 5 cm līdz 3 m gari koka dēlīši ar mītiskiem ornamentiem, ko Austrālijas aborigēni parasti izmanto slepenos vīriešu rituālos.
nostuļķēt Nosmēķēt (visus līdzekļus izmantojot tabakas iegādei).
pacelties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām.
virskārtas rūdīšana nostiprināmajai detaļai ar intensīvu karsēšanu (ar gāzes degli, augstfrekvences strāvu, lāzera staru u. c.) tikai virskārtu sakarsē līdz rūdīšanas temperatūrai un strauji atdzesē; virskārta norūdās, bet serdes daļa saglabā plastiskumu un vāju cietību.
kanalizācijas pakāpe nosusināšanas tīkla relatīvā biezība, ko izsaka ar grāvju vai drenu garumu uz platības vienību (parasti 1 ha).
atslēga Nošatslēga - grafiska zīme nošu sistēmā, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus; palikt savrup.
iešņaukt Nošņaukt degunu (kabatlakatā).
nošu atslēga nošu raksta zīme, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
nomuldēt Noteikt, pateikt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu); norunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
saskaņots informācijas pārraides ātrums noteikta caurlaidība, ko mēra bitos sekundē un kas garantēta kadru retranslēšanas pakalpojumiem.
valsts forma noteikta forma, kurā izpaužas valsts saturs, raksturo valsts varas organizāciju; izsaka to, kā šī vara ir organizēta un tiek realizēta.
konsuls Noteiktā kādas valsts rajonā ar šās valsts piekrišanu iecelta citas valsts amatpersona, kuras uzdevums ir aizsargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
normatīvtehniskie dokumenti noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas (LR) Valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, LR teritorijā par Valsts standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu standarti, būvnormatīvi, tehniskie apraksti (receptūra) un cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības par apgrozībā laisto preču vai sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti.
dzimstības koeficients noteiktā laikā dzīvi dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā. Parasti izsaka promilēs uz vienu kalendāro gadu.
jūras zona noteikta lieluma (platuma, garuma) jūras teritorijas daļa, ko parasti nosaka piekrastes valstis noteiktā nolūkā - drošības, ekonomiskās, politiskās utt. interesēs - ar savu likumu un saskaņā ar savām starptautiski tiesiskajām saistībām.
princips noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
mērķa grupa noteiktām pazīmēm un kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru tiek vērsta: 1) sociālā politika un sociālo pakalpojumu sistēma; 2) sociālā darba makrolīmeņa un mezolīmeņa prakse; 3) izpēte.
iedzīvotāju blīvums noteiktas teritorijas apdzīvotības biežums, ko parasti izsaka kā vidējo iedzīvotāju skaitu uz vienu km^2^.
konsekvence Noteiktība, mērķtiecība, arī nelokāmība (piemēram, spriedumos, rīcībā); loģiska pamatotība, likumsakarība.
uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība; arī struktūra.
koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko); viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
konsekvents Noteikts, mērķtiecīgs, arī nelokāms (piemēram, spriedumos, rīcībā); loģiski pamatots, likumsakarīgs.
atbilstības kritēriji noteiktu indikatoru, prasību kopums kādas mērķa grupas vai klientu mērķgrupas atlasei; sociālās aizsardzības sistēmā tādējādi nosaka, kas ir tiesīgs saņemt sociālos pabalstus vai pakalpojumus.
signālaudekli Noteiktu izmēru audekli, ko lieto virszemes karaspēks sakariem ar lidmašīnām, ar audekliem dodot tām norunātus signālus.
seksuālās fantāzijas noteiktu seksuālu situāciju, paņēmienu vai seksa partneru iztēlošanās, ar kuriem abu dzimumu personas labprāt stātos mīlas sakaros.
teikuma sintaktiskā struktūra noteiktu teikuma locekļu funkcijās lietotu vārdformu vai predikatīvo vienību (teikuma daļu) savstarpējo sintaktisko sakaru kopums teikumā.
loģiskais interfeiss noteikumi, kas nosaka divu funkcionālu bloku sadarbību, t. sk. signālu, ko pārsūta starp ierīcēm, identifikācija un šo iekārtu atbildes reakcija.
sintakse Noteikumi, kas nosaka programmēšanas valodā atļauto konstrukciju izveidošanu, kā arī rakstzīmju izvietojumu programmā.
atļauja noteikumi, kas saistīti ar kāda datoru tīkla vai vairāklietotāju sistēmas konta izmantošanu un kas nosaka, kādi datoru tīkla vai sistēmas resursi ir pieejami konta lietotājiem.
kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi.
marķiera nodošanas procedūra noteikumu kopums, kas lokālajā tīklā, kurā tiek pārraidīts marķieris, nosaka, kā stacija saņem, izmanto un nodod marķieri. Ar šīs procedūras starpniecību tiek novērsta situācija, kad vairākas stacijas var vienlaicīgi uzsāk pārraidi un izsaukt sadursmi.
gramatika Noteikumu kopums, kas nosaka valodas vārdu uzbūves, formu maiņas, vārdu saistījuma un teikumu uzbūves pamatprincipus.
robežrežīms Noteikumu un normu sistēma, kas nosaka iebraukšanas, pagaidu uzturēšanās, dzīvošanas, pārvietošanās un darbu veikšanas kārtību pierobežas zonā (joslā).
drošības politika noteikumu un paņēmienu kopums, kas nosaka datoru tīkla drošības īstenošanas procedūras un mehānismus.
drošības politika noteikumu un procedūru kopums datu apstrādes sistēmās, kas nosaka informācijas izmantošanas drošību.
počta Notiesāto nelegālie sakari starp cietumiem.
aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
nodairīties Notūļāties, netikt ne no vietas (skatīties atpakaļ).
temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
kāpe Novakare.
vespers Novakare.
divmutes Novecojis dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu apzīmējums, kas radies sakarā ar nepareizu priekšstatu, ka 2 piesūcekņi atbilst 2 mutes atverēm.
fototelegrāfa sakari novecojis faksimilsakaru nosaukums; šaurākā nozīmē – faksimlilsakari, kuros uztvertos attēlus reģistrē ar fotogrāfiskām metodēm.
izvērtēt Novērtēt (katru faktu, notikumu u. tml.) noteiktā kopsakarībā.
atkarināt Novietot atpakaļ karāties.
atkarināt Novietot tā, ka atkarājas atpakaļ.
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
retrodeviācija Novirze atpakaļ.
retropozīcija Novirze atpakaļ.
noriedēt Novīst, sažūt, sakalst.
objektīvā puse noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas uzvedības ārējā izpausme (darbība vai bezdarbība), kas rada vai var radīt bīstamas izmaiņas (sekas) objektīvajā pasaulē, kā arī cēloņsakarība starp darbību vai bezdarbību un tās izraisītajām sekām.
dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā; izvarošana, incests, dzimumsakari ar bērniem, savešana.
metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
laksiņi Nūdeles, makaroni.
piekļuves kods numurs (bits vai biti), ko izmato kā prefiksu izsaucamajam numuram, lai varētu nodrošināt piekļuvi noteiktam telefona pakalpojumam.
pakalpojuma veida identifikators numurs, ko telefonu sabiedrība piekārto _ISDN_ līnijai, lai norādītu, kādus pakalpojumus _ISDN_ līnija var saņemt. _SPID_ garums svārstās no 8 līdz 14 cipariem.
Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte.
kabināt Ņemt nost (piemēram, ko pakarinātu).
jekins Ņieburveida adīta jaka bez piedurknēm un apkakles; adīta veste.
saite objekta kustības ierobežojums; analītiski to izsaka saišu vienādojums.
konkrētais Objekta vienotība, veselums tā daudzpusīgajos sakaros un attiecībās.
prioritāte objektam piemītoša īpašība, kas norāda tā priekšrocības attiecībā pret citiem objektiem un ko var izteikt ar skaitlisku vērtību. Datu apstrādes sistēmās prioritāte tiek piešķirta darbiem, procesiem vai lietotājiem un nosaka to izpildes vai kopīgo resursu izmantošanas kārtību.
difuzors Objektīva priekšpusē novietojams plakanparalēla stikla gaismas staru izkliedētājs ar koncentrisku vai rūtiņveidīgu gravējumu mīkstināta fotoattēla iegūšanai.
miglas objektīvs objektīvs ar viegli dūmakainu lēcu mazliet neasu attēlu uzņemšanai.
netiešais objekts objekts, kas izsaka papildinātāju datīvā vai prievārdisku savienojumu.
tiešais objekts objekts, ko izsaka ar papildinātāju akuzatīvā vai valodās, kurās locījumu nav, - ar nomenu bez prievārda.
attālā vadība objektu vadīšana ar signālu vai ziņojumu palīdzību, ko pa sakaru līnijām raida dators vai specialīzēta vadības ierīce.
valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).
valsts nodeva obligāts maksājums valsts vai pašvaldības budžetos kā atlīdzība par valsts nodrošinātajām tiesiskajām darbībām (pakalpojumiem) vai arī kā mērķiemaksas iedzīvotāju publisko vajadzību finansēšanai - ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, publisko tiesību labiekārtošanai u. c. sabiedriskiem mērķiem.
valdības demisija oficiāla valdības (ministru kabineta, ministru padomes, ministru utt.) atkāpšanās, atteikšanās turpināt pildīt savas pilnvaras un pienākumus, notiek sakarā ar parlamenta darbības termiņa izbeigšanos vai kā politiskās atbildības veids.
tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
vienošanās Oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības (piemēram, valstu starpā).
reglaments Oficiālu noteikumu kopums, kas detalizēti nosaka valsts institūciju, iestāžu, organizāciju darbību.
dukcija Oftalmoloģijā acs kustība sāniski (abdukcija un adukcija), vertikāli (supradukcija un infradukcija) vai rotatoriski (ap priekšēji pakaļējo asi).
tvans Oglekļa (II) oksīds - indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
austenīts Oglekļa cietais šķīdums gamma dzelzī, viena no dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūrām.
Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa.
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
olas apaugļotība olas spēja attīstīt embriju, ko nosaka, tās caurskatot 6.-7. inkubācijas dienā, - ja olā neredz embrija aizmetņus, tā nav apaugļota.
translācija olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
olnēsātājkrupji Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), \~5 cm gari bezastainie abinieki ar attīstītu rezonatoru; apaugļoto olu virtenes (garumā 80-170 cm) tēviņi aptin ap pakaļkājām un nēsā (3-7 nedēļas), līdz izšķiļas kāpuri, kas attīstās ūdenī; olneškrupji; olneši.
Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos ("ʻUmān"), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas un 4 muhāfazas, robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis.
identificēšana Operācija, kas datu apstrādes sistēmās nosaka lietotāja vai lietojumprocesa identitāti.
selektorsakari Operatīvie telefona sakari starp centrālo pulti un abonentiem, kuru telefona aparāti pieslēgti pie vienas kopīgas sakaru līnijas.
vadības programma operētājsistēmas galvenais komponents, kas sadala datu apstrādes sistēmas resursus, nosaka darbu izpildes kārtību, koordinē ievadizvades funkcijas, analizē un apstrādā visus iespējamos sistēmas stāvokļus.
kodolprotokols operētājsistēmas protokols, ko izmanto tīkla serveris, lai nodrošinātu klientus ar tīkla pakalpojumiem.
datņu sistēma operētājsistēmas struktūra, kas nosaka, kā datnes tiek veidotas, nosauktas un saglabātas.
kristāloptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanās likumsakarības kristālos.
rastra optika optikas nozare, kas pētī likumsakarības, pēc kurām attēls tiek veidots no atsevišķiem elementiem (piemērma, dažāda lieluma vai krāsas punktiem), ko iegūst ar rastra palīdzību.
tālmērs Optiska ierīce fotoaparāta uzņemšanas objektīva fokusēšanai, ar kuru nosaka attālumu līdz uzņemšanas objektam, savienojot optiskajā sistēmā divus objekta attēlus vienā.
polariskops Optiska ierīce, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi.
apertūra Optiskas sistēmas efektīvais atvērums, ko nosaka lēcu un diafragmu izmēri.
attēla asums optiskas sistēmas reproducēta vai filmā fiksēta asuma precizitāte, ko bieži izsaka ar izšķiramo līniju vai citu elementu skaitu laukuma vienā mm^2^.
lāzersakari Optiskie sakari ar augstas intensitātes koherentu starojumu parasti gaismas vadu līnijās.
Saules teleskops optisks teleskops Saules novērošanai, kas parasti ir nekustīga optiskā sistēma, bet Saules gaismu tā objektīvā novirza ar plakanu spoguli (celostatu), kas griežas saskaņā ar Saules diennakts kustību.
koherentā optoelektronika optoelektronika, kas saistīta ar jauniem principiem un metodēm lielu skaitļošanas sistēmu radīšanai, optiskiem sakariem, informācijas glabāšanai un apstrādei, kuriem nav analogu tradicionālajā elektronikā.
gūta Ordera sistēmā noslēdzošs, it kā pakarināts dekoratīvs elements cilindriskas tapiņas vai maza trīsstūra veidā, ko izmanto grupās.
atvilnis Orgāna satura atpakaļplūsma no zemāk esoša orgāna uz augstāk esošu.
dzimumorgāni Orgāni, kas nosaka indivīda dzimumu un veic apaugļošanas funkcijas.
teobromīns Organiska, sārmaina viela, ko satur kakao pupiņas, tējas lapas, kosmētikā izmanto kā ādas kondicionētāju.
indulīni Organiskas krāsvielas, ko iegūst, sakausējot amīnoazobenzolu ar anilīna hlorhidrāta pārākumu.
amīni Organiski savienojumi, kurus iegūst no amonjaka, aizstājot ūdeņraža atomus ar ogļūdeņražu radikāļiem.
metilamīns Organisks savienojums, vienkāršs amīns CH3NH2, amonjakam līdzīga gāze, kas rodas siļķu sālījumā, koksnes sausajā pārtvaicē utt.
artrītisms Organisma nosliece uz locītavu saslimšanu sakarā ar vielu maiņas traucējumiem.
reģenerācija organisma spēja atjaunot zaudētos audus, orgānus vai ķermeņa daļas (piemēram, ķirzakai ataug atrautā aste).
organizācijas kultūra organizācijā pastāvošo priekšstatu sistēma, kura nosaka organizācijas vērtības un normas, mītus, rituālus un ceremonijas, personu izturēšanos un organizācijas tēlu.
datortrauksmes reaģēšanas komanda organizācija, kas izveidota, lai palīdzētu interneta lietotājiem risināt drošības problēmas. Komandas CERT pakalpojumi pieejami visu diennakti, tā kontrolē interneta drošību un brīdina sistēmas administratoru par draudiem tās drošībai; CERT.
interneta telefonijas pakalpojumu sniedzējs organizācija, piemēram, interneta pakalpojumu sniedzējs vai telefonu sabiedrība, kas nodrošina interneta telefoniju.
radiomaskēšanās Organizatorisko un tehnisko pasākumu komplekss, kura mērķis ir pretdarbība pretinieka radioizlūkošanai, tā ir sakaru drošības pasākumu sastāvdaļa.
apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings).
transfers Organizēts maksas vai bezmaksas transporta pakalpojums pasažieru pārvešanai pārsēšanās gadījumā, vai klientu atvešana no pasažieru termināļa uz tūrisma mītni vai pasākumu norises vietu; pārvešanas un pārsēšanās pakalpojumi ir viens no tirgvedības pasākumiem klientu piesaistīšanai un vienlaikus arī uzņēmuma vai pasākuma reklamēšanai.
putekšgalvji Orhideju dzimtas augi, kas aug kaļķainos pakalnos, sīkos krūmājos, taisni uz augšu izslietu sēklotni, stāvām, daļēji lapu nosegtām ziedlapām.
infrasarkanais horizonta detektors orientācijas detektors ar šauru redzeslauku, kas uztver infrasarkanā starojuma intensitātes kritumu uz planētas diska robežas un nosaka virzienu uz planētas horizontu.
supinators Ortopēdiska zole, ko plakanās pēdas gadījumā ieliek apavos.
intonogrammu metode oscilogrammas runas signāla filtrēšana, ar kuru likvidē augstfrekvences elementus, kam nav sakara ar pamattoni; tādējādi iegūst izceltu un pastiprinātu signālu, kas atbilst pamattoņa periodu secībai un ko grafiskā attēlojumā iespējams mērīt un analizēt.
osmolalitāte Osmotiski aktīvu daļiņu koncentrācija šķīdumā, kuru izsaka šķīdināmās vielas osmolos uz kilogramu šķīduma.
osmolaritāte Osmotiski aktīvu daļiņu koncentrācija šķīdumā, kuru izsaka šķīdināmās vielas osmolos uz litru šķīduma.
Ostbach Ostbakas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
Islandes sala otrā lielākā sala Eiropā, atrodas \~1000 km uz ziemeļrietumiem no Norvēģijas, vulkāniskas izcelsmes plakankalne ar lieliem ledājiem, no kuriem daudzas ūdeņiem bagātas upes plūst uz okeānu, ap 30 darbīgu vulkānu, gandrīz nav mežu.
Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci.
tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas.
mirks Pa ūdens virsmu sviests plakans akmentiņš.
nors Paaugstinājums, pakalne.
komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
pasuinīt Paberzēt, pakasīt.
paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojami (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
pačaganēt Pačakarēt.
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
atvēsināt Padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļas), radīt vēsuma sajūtu.
pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
uzplacināt Padarīt plakanāku.
pavīt Padarīt; sakaut, tikt galā.
panfilovieši Padomju armijas 316. strēlnieku divīzijas (komandieris ģenerālmajors I. Panfilovs) karavīri, kas cīnījās kaujās pie Makavas 1941.-42. g.
pamiezerēt Padunkāt, pakaustīt.
pakulakot Padunkāt; pakaustīt.
hircisms Paduses raksturīgā smaka.
pasadzīties Padzīties pakaļ.
pavakariņot Paēst vakariņas.
izgājušvakar Pagājušajā vakarā.
izgāšvakar Pagājušajā vakarā.
lamža Pagara jaka ar krunkotu lejas galu un garām, šaurām piedurknēm.
šēzu svārki pagari, mugurpusē šķelti izejamie vīriešu svārki; fraka.
bezdelīgsvārki Pagari, mugurpusē šķelti vīriešu izejamie svārki; fraka.
cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem).
Susāju pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Viļakā, robežojas ar Viļakas pilsētu un Žīguru, Vecumu, Medņevas, Bērzkalnes, Vīksnas un Kupravas pagastu.
Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu.
Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas.
Briežuciema pagasts pagasts Balvu novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo reformu rezultātā bijušo Baltinavas un Šķilbēnu pagastu teritorijās, robežojas ar Tilžas un Lazdulejas pagastu, kā arī ar Viļakas un Baltinavas novadu.
Žīguru pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vecumu, Susāju un Vīksnas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Viļakas pagasta ziemeļu daļa un bijušā Liepnas pagasta dienvidaustrumu daļa.
Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja.
Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja.
Vērgales pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski — Wirginahlen, krieviski — Virgenskaja.
Cīravas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Lažas, Aizputes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zierausch, krieviski — Ciravskaja.
Šķilbēnu pagasta teritorija pagasts nodibināts 1930. gadā un tā teritorijā iekļauta daļa Baltinavas un Viļakas pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Šķilbēnu pagasta rietumu daļa iekļauta tagadējā Lazdulejas pagastā, daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un tagadējam Medņevas pagastam.
Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala.
Viļānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, aptver gandrīz pilnībā Viļānu pilsētu, robežojas ar Rikavas, Sakastagala, Sokolku, Galēnu, Sīļukalna un Dekšāres pagastu; bijušie nosaukumi: Viļēnu pagasts, krieviski — Veļionskaja.
Ozolmuižas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, izveidots 1990. gadā, robežojas ar Ozolaines, Silmalas, Sakstagala un Audriņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ozolaines pagasta ziemeļrietumu daļā un Makašēnu pagasta teritorijā Rēzeknes upes kreisajā krastā.
Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā.
regas Pagātnes stāsti; pieredzējumi, piedzīvojumi; pasakas.
atgriezt Pagriezt, pavērst atpakaļ.
atgriezties pagriezties atpakaļ; pagriežoties atpakaļ, novērsties no kaut kā
atsagriezties Pagriezties, pavērsties atpakaļ.
iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
puspraķis Paīss mētelis; pagara vatēta jaka.
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko saka citi.
baks Paka, sainis, saišķis.
baka Paka, sainis, vīstoklis.
paķis Paka.
paks Paka.
papliks Pakails.
pamatīt Pakaisīt ar miltiem (mājlopu ēdienu).
apkaisīt Pakaisīt kam (vai kur) apakšā.
pakratīt Pakaisīt.
pakreikt Pakaisīt.
pasipināt Pakaisīt.
kreīki Pakaiši, paklāsts.
kaisekls Pakaiši.
kaisi Pakaiši.
kaiši Pakaiši.
kaišļi Pakaiši.
kaišums Pakaiši.
kratienis Pakaiši.
paišļi Pakaiši.
pakaīsa Pakaiši.
pakaisāmie Pakaiši.
pakaisas Pakaiši.
pakaisi Pakaiši.
pakaīši Pakaiši.
pakaiss Pakaiši.
pakaīss Pakaiši.
paklāsts Pakaiši.
pakrats Pakaiši.
pakreiki Pakaiši.
piekaisas Pakaiši.
spreija Pakaiši.
streijas Pakaiši.
kaišklēpis Pakaišu klēpis.
kaišpauna Pakaišu pauna.
paērsināt Pakaitināt (suni).
paņariāt Pakaitināt (suni).
paērcināt Pakaitināt; arī paķircināt.
padīdināt Pakaitināt.
papiģināt Pakaitināt.
pašempēt Pakaitināt.
pašutināt Pakaitināt.
pazode Pakakle (dzīvniekam).
kāmurs Pakakle, āda, kas karājas liellopu pakaklē.
pažerkle Pakakle, pazode.
pagurklis Pakakle; rīkle; ādamābols.
kaklapuža Pakakle.
kotnags Pakakle.
mārksne Pakakle.
mārkstis Pakakle.
padzirkle Pakakle.
padžirkne Pakakle.
pagurkle Pakakle.
pakaklis Pakakle.
pažangle Pakakle.
bauga Pakalne.
Pakalnes Pakalnes ezers - Pakalnis Aglonas pagastā.
rozina Pakalniņš purvā.
roziņa Pakalniņš purvā.
Pakalniņu Pakalniņu ezers - Pakalnis Aglonas pagastā.
Pakaļņa ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā.
Pakaļnes ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā.
Pakalna ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā.
Pakalnes ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā.
Pikalnes ezers Pakalnis, ezers Preiļu novada Aglonas pagastā.
iekalns Pakalns, kalna nogāze.
klētskalliņš Pakalns, uz kurauzcelta klēts.
baugurs Pakalns.
pakalnis Pakalns.
uzkupris Pakalns.
Pakalnu Pakalnu ezers - atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 8,7 ha.
Epilobium collinum pakalnu kazroze.
Myosotis ramosissima pakalnu neaizmirstule.
Myosotis collina pakalnu neaizmirstules "Myosotis ramosissima" nosaukuma sinonīms.
Myosotis hispida pakalnu neaizmirstules "Myosotis ramosissima" nosaukuma sinonīms.
Salsola collina pakalnu sālszāle.
Viola collina pakalnu vijolīte.
aizklausīt Pakalpīgi, paklausīgi kādu apmierināt.
išaks Pakalpīgs, iztapīgs cilvēks.
sestais Pakalpīgs, iztapīgs, slikts cilvēks.
apkalpīgs Pakalpīgs, iztapīgs.
kalpīgs Pakalpīgs, iztapīgs.
neaizliedzīgs Pakalpīgs, laipns.
complaisant Pakalpīgs.
piekalpīgs Pakalpīgs.
šesķorka Pakalpiņš.
šestaks Pakalpiņš.
šestjorka Pakalpiņš.
pakalpojumatteice pakalpojuma atteikums.
aprūpes līdzmaksājums pakalpojuma saņēmēja maksājuma daļa, saņemot valsts apmaksātos sociālās aprūpes pakalpojumus; tās apmērs un biežums tiek noteikts pēc individuālās situācijas izvērtējuma, ko veic sociālais darbinieks.
pakalpošana pakalpojuma sniegšana; izpalīdzēšana
SPID Pakalpojuma veida identifikators (angļu "Service Profile Identifier").
pansija pakalpojumi (gk. uzturs), ko saņem no kāda, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
caurspīdīgais tīklojumtransports pakalpojumi lokālo tīklu datu pārraidei pa pilsēttīklu vai globālo tīklu, ko nodrošina telefona sabiedrības vai publisko telekomunikāciju operatori.
aprūpe mājās pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt.
bērnu aizsardzības pakalpojumi pakalpojumi, kas ietver sociālu, medicīnisku, juridisku palīdzību bērniem, kuru vecāki vai aizbildņi nerūpējas par viņu vajadzību apmierināšanu.
palīgpakalpojumi Pakalpojumi, kas nepieciešami elektroenerģijas pārvades sistēmas balansētas darbības nodrošināšanai.
palīgpakalpojumi Pakalpojumi, kas nepieciešami kāda pakalpojuma izpildes nodrošināšanai.
sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā pakalpojumi, kas tuvināti ģimenes videi (aprūpe mājās, pakalpojumi dienas aprūpes centrā, servisa dzīvoklis, grupu māja (dzīvoklis) u. c.).
ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi pakalpojumi, ko ASV Nacionālajam zinātnes fondam sniedz liela ātruma pamattīkls, kurš savieno vairākus superdatoru centrus.
kapelānu dienests pakalpojums ārpus baznīcas draudzes, kas nodrošina pastorālo, reliģisko, garīgo aprūpi un konsultācijas institūcijās gan personālam, gan klientiem un to tuviniekiem neatkarīgi no viņu reliģiskās piederības.
konsumācija pakalpojums naktsklubos un bāros klienta izklaidei, kad meitene (kluba darbiniece) izklaidē klientu, kurš pasūta un apmaksā viņai īpaši dārgus dzērienus u. c.
krīzes tālrunis pakalpojums profesionāla atbalsta nodrošināšanai cilvēkiem krīzes situācijā, sniedzot psiholoģisku un/vai informatīvu palīdzību jebkurā diennakts laikā, izmantojot komunikāciju tehnoloģijas.
piekalpība Pakalpojums, izpalīdzība.
numura saglabāšanas pakalpojums pakalpojums, kas dod iespēju abonentam neatkarīgi no elektronisko sakaru komersanta saglabāt tam lietošanā nodoto pieslēguma punkta numuru ģeogrāfiskās numerācijas noteiktajā lietošanas teritorijā vai jebkurā citā vietā, ja pieslēguma punkta numurs nav saistīts ar ģeogrāfisko numerāciju.
ģimenes asistenta pakalpojums pakalpojums, kas nodrošina personai (ģimenei) atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuālu plānu.
automātiska numura noteikšana pakalpojums, kas telefona zvana saņēmējam paziņo zvanītāja telefona numuru.
radiopakalpojums pakalpojums, ko nodrošina ar radiosakaru starpniecību.
pretpakalpojums Pakalpojums, ko veic kāda cita pakalpojuma ierosmē.
papildvērtības pakalpojums pakalpojums, kura sniegšanai nepieciešama tādu noslodzes datu vai atrašanās vietas datu apstrāde, kas pārsniedz datu apstrādes apjomu, kāds nepieciešams elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un maksājumu uzskaitei.
pūļpakalpojums pakalpojums, kura veikšanai iesaista plašas cilvēku grupas kopēja mērķa sasniegšanai.
elektronisko sakaru pakalpojums pakalpojums, kuru parasti nodrošina par atlīdzību un kurš pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos.
veselības aprūpes pakalpojums pakalpojums, kuru veselības aprūpes ietvaros pacientam sniedz ārstniecības persona noteikta ārstniecības mērķa sasniegšanai.
izkalpojums Pakalpojums.
iztapa Pakalpojums.
patecējums Pakalpojums.
telefondienests Pakalpojumu dienests pa tālruni.
protokols SAP pakalpojumu izziņošanas protokols (angļu "Service Advertising Protocol").
SAP pakalpojumu izziņošanas protokols (angļu "Service Advertising Protocol").
aprūpe pakalpojumu kopums tiem sabiedrības locekļiem, kas paši daļēji vai pilnībā nespēj īstenot pamatvajadzības (parasti bērni, invalīdi, veci cilvēki).
tiešsaistes pakalpojumi pakalpojumu kopums, ko sniedz firma, kas uztur pati savu tīklu un nodrošina elektronisko pastu, forumus, sarunas, spēļu datu bāzes, ielādējamas datnes un cita veida informācijas pārsūtīšanas, apstrādes un uzglabāšanas pakalpojumus.
pēcaprūpe Pakalpojumu nodrošināšana personām, kam vairs nav nepieciešams ārstēties stacionārā, bet joprojām vajadzīga noteikta palīdzība, lai tās spētu patstāvīgi dzīvot sabiedrībā.
apkalpošana Pakalpojumu sniegšana klientam tūrisma uzņēmumā.
direktorija pakalpojumi pakalpojumu veids, kas dalītās datu bāzēs uztur viennozīmīgu atbilstību starp balto un dzelteno lapu formā iekļauto informāciju.
šesķeriķ Pakalpot.
šestakot Pakalpot.
pakaldans Pakalsns.
pakalsens Pakalsns.
pakalsnējs Pakalsns.
pasauss Pakalsns.
pakaldināt Pakalt (1).
pakalties Pakalt (1).
pakaldināt Pakalt (2).
pakalties Pakalt (2).
pavīdēt Pakaltēt.
sekus Pakaļ, pa pēdām.
pakal Pakaļ.
pakaļām Pakaļ.
pakalan Pakaļ.
pakaļī Pakaļ.
pakaļš Pakaļ.
pakaļup Pakaļ.
peķis pakaļa (lamuvārds).
duncans Pakaļa (sēžamvieta).
guza Pakaļa, aste.
podinieks pakaļa, dibens.
spranga pakaļa, dibens.
rūcamais Pakaļa, dibens.
puža Pakaļa, kaunums (bērnu runā).
dupa Pakaļa, sēža (bērnu valodā).
tosa Pakaļa, sēžamvieta.
depinieks Pakaļa, tūplis.
šļircene Pakaļa, tūplis.
treinis Pakaļa, tūplis.
pākste Pakaļa; sievietes dzimumorgāni.
dibenīca Pakaļa; tūpļa zarna lopam.
sprāklis pakaļa.
čoksts Pakaļa.
coris Pakaļa.
čoris Pakaļa.
čuša Pakaļa.
dibenīce Pakaļa.
dirslis Pakaļa.
dubengals Pakaļa.
ducka Pakaļa.
ļapa Pakaļa.
pakale Pakaļa.
pakaļš Pakaļa.
pakuļe Pakaļa.
rūcenīca Pakaļa.
šubene Pakaļa.
šverba Pakaļa.
tupis Pakaļa.
urskulis Pakaļa.
vādzgals Pakaļa.
žopa Pakaļa.
pakaļgabals Pakaļagabals, pakaļas ceturtdaļa, pakaļdaļa.
pakaļpuse Pakaļdaļa (2).
rimeiks Pakaļdarinājums, pārfilmējums (angļu "remake"); populāru dziesmu pārveidojums.
padzelka Pakaļdarinājums, viltojums.
pakaļtaisīt Pakaļdarināt (1).
pakaļtaisīt Pakaļdarināt (2).
mīmoloģija Pakaļdarīšana cita runai, vaibstiem, uzvedībai.
pakaļduris Pakaļdurvis.
pakaļase Pakaļējā ass (ratiem).
pakaļass Pakaļējā ass.
pakaļpuse Pakaļējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
pakaļdaļa Pakaļējā daļa (dzīvniekam).
pakaļdaļa Pakaļējā daļa (priekšmetam).
aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piemēram, priekšmetam, ierīcei, apģērbam).
pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai); pretstats: priekšgals.
pakaļklājs Pakaļējais klājs.
pakaļritenis Pakaļējais ritenis.
pakaļstūris Pakaļējais stūris.
pakaļvējais Pakaļējais, pakaļējs.
pakaļdējais Pakaļējais.
pakaldijais Pakaļējais.
hoānas Pakaļējie deguna caurumi, savieno deguna dobumu ar mutes dobumu.
pakaļzdejais pakaļējs; pēdējais; jaunākais bērns.
pakaļzdejs pakaļējs; pēdējais.
pakaļzdijs pakaļējs; pēdējais.
pakaļplecs Pakaļgabals, pakaļējais gurns, pakaļējais šķiņķis.
pakaļšgabals Pakaļgabals.
heķenkurs Pakaļgala enkurs.
heķuguns Pakaļgala uguns, apgaismo 12 strēķus (135 grādi) peldlīdzekļa aizmugurē, tai jābūt baltai un redzamai vienas jūras jūdzes attālumā.
ahter- Pakaļgala-; pakaļējais; pakaļ-.
pakaļšgals Pakaļgals.
strēna Pakaļkāja (dzīvniekiem).
striena Pakaļkāja (dzīvniekiem).
pakaļaskāja Pakaļkāja.
pakaļškāja Pakaļkāja.
čimslis Pakaļkājas cīpsla, Ahileja cīpsla, augšstilbs, ciska.
pakaļšciska Pakaļkājas ciska.
pakaļķepa Pakaļkājas ķepa.
pakaļķetna Pakaļkājas ķetna.
pakaļčinkslis Pakaļkājas pēdas apakšējā daļa.
nomēdīt Pakaļķēmoties, atdarināt.
dirsulaiža Pakaļlaiža.
dirsumuša Pakaļlaiža.
pakaļpalikušie Pakaļpalicēji.
palaiofrons Pakaļpalicis cilvēks, kas laikam nav gājis līdzi.
pakaļplecis Pakaļplecs.
pakaļasrats Pakaļrats.
pakaļvadņa brusa pakaļvadņa baļķis - būvkonstrukcija, kas iet no pakaļvadņa līdz spogulim.
pačupt Pakampt.
pakapāties Pakapāt.
tonalitāte Pakāpeniska skaņurinda (noteiktā skaņkārtā), kuras kārtojumu nosaka tonika.
savilkties Pakāpeniski iestāties (kādā vietā, vidē) - par vakaru, nakti, arī tumsu.
nolaisties Pakāpeniski iestāties (parasti par nakti, vakaru).
tumst pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē); pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru); būt tādam, kad ir tumsa (par nakti)
pakapelēt Pakaplēt.
pakaplīt Pakaplēt.
pakapslīt Pakaplēt.
pakarots Pakarains.
kalciņš Pakaramais (drēbēm).
kalcens Pakaramais, cilpiņa apģērbam.
karinums Pakaramais, vadzis.
kalcenis Pakaramais.
karināmais Pakaramais.
pakarināmais Pakaramais.
uzkaramais Pakaramais.
uzkārtne Pakaramais.
uzsprauslis Pakaramais.
pakars Pakarams rotājums (piemēram, pie griestiem).
pakariņš Pakarams, piekarams rotājums (piemēram, pie tērpa, villaines, rotas lietām); pakarama rotas lieta.
hamaks Pakarināms audekls vai tīkls gulēšanai, īpaši kuģos.
paskars Pakars.
pasautēt Pakarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
pasasutināties Pakarsēties (parasti pirtī).
pasutināties Pakarsēties (parasti pirtī).
pasautēties Pakarsēties (tvaikos, karstā ūdenī).
pasakarsēties Pakarsēties.
pakaist Pakarst.
atžaut Pakārt atpakaļ. lai izžūtu.
pakašāt Pakasīt (1).
pakasīties Pakasīt sev ķermeņa daļu.
paniezināt Pakasīt.
paškurināt Pakasīt.
paknauzēties Pakasīties, paberzēties.
pasakasīties Pakasīties.
pakašāt Pakašņāt.
pakašāties Pakašņāties.
pasakasties Pakašņāties.
pasapērties Pakašņāties.
pakaukties Pakaukt (1).
padiņģēt Pakaulēt.
padiņģēties Pakaulēties.
patārgavāt Pakaulēties.
pakaunēt Pakaunināt.
palaidināt Pakausēt.
kobere Pakausis, skausts.
skausts pakausis.
faška Pakausis.
iegalvis Pakausis.
kausma Pakausis.
kobra Pakausis.
kosa Pakausis.
kriecis Pakausis.
pakosis Pakausis.
pakaustelēt Pakaustīt; papērt.
pamīstīt Pakaustīt; papērt.
padžekste Pakauša daļa pie kakla.
kraniotabess Pakauša kaula zvīņas atmiekšķēšanās zīdaiņiem; cēloņi - rahīts, sifiliss vai marasms.
opistons Pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam.
pakaušgals Pakauša virsējā daļa.
pasakauties Pakauties.
pakavveidā Pakava (1) formā, veidā.
gripa Pakava priekšdaļā iestiprināms iegarens dzelzs gabaliņš; dubultradze.
stote Pakava radze, nagla pazolē.
rēdze pakava radze.
šips Pakava radze.
rēdas pakava radzes
stose pakava stote, rādze.
pakavveida glābšanas riņķis pakava veidā izgatavots glābšanas līdzeklis, kas izgatavots nenoslēgta riņķa jeb pakava formā.
atskats Pakavēšanās (runā, rakstos pie pagātnes notikumiem); apskats, apraksts (par kādu pagātnes notikumu vai laika posmu).
paīsināt laiku pakavēt laiku.
pakavināt Pakavēt.
mest skatu (arī skatienu) atpakaļ pakavēties (runā, rakstos, domas) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
mest skatienu (arī skatu) atpakaļ pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota).
apstāties Pakavēties, uzkavēties (kur, kādā nolūkā).
pakavains Pakavots.
ledžinga Pakavs.
pakala Pakavs.
pakava Pakavs.
pakums Pakavs.
pokavs Pakavs.
pakavnagla Pakavu nagla.
apkalšana Pakavu piestiprināšana pie dzīvnieka naga, lai pasargātu nagu no traumām, arī ārstniecības nolūkā.
šķote Pakavu radze.
štolle Pakavu radze.
štote Pakavu radze.
krači Pakavu radzes.
redzināt Pakavus asināt, pielikt radzes.
pakavveida arka pakavveida pārseguma formas arka.
pakavsakta Pakavveida sakta.
pakavveidīgs Pakavveida.
furkula Pakavveidīgs izcilnis embrija balsenē; savieno balsenes atveri ventrāli un laterāli.
nika Pakistāniešu kāzu tradīcijās - jaunās sievas radu organizētas vakariņas, kas ir galvenās kāzu viesības un kurās tiek noslēgts laulību kontrakts, pēc šīm viesībām līgava tradicionāli dodas uz jaunā vīra mājām.
nolemtība Pakļautība kam nenovēršamam; pakļautība kam likumsakarīgam.
sējampalags Palags, kurā ieber sējamo materiālu un pakar kaklā sējot.
palaktīte Palakatīte.
Fatah Palestīniešu nacionālās atbrīvošanās kustība, izveidota 20. gs. 50. gadu beigās (apvērsta abreviatūra no arābu "Harakat al-Tahrir al Wataniyyeh al-Falastiniyyeh").
piestrīķēt Palīdzēt airētājam stūrēt laivu sēžot tās pakaļgalā.
cessat Paliek atpakaļ; atzīme uz raksta vai dokumenta, ka tas nav nosūtāms.
putu (smeļamā) karote paliela plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
putu smeļamā karote paliela, plakana, caurumota karote putu noņemšanai vai biezumu, gaļas izņemšanai no zupas.
azotēmija Palielināts atlieku slāpekļa daudzums asinīs sakarā ar nieru darbības mazspēju.
pilotsignāls Palīgsignāls, ko raida raidstacija uztvērēja vadīšanai; lieto speciālos radiosakaros.
nosacījuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka nosacījumu, kāds nepieciešams, lai īstenotos virsteikumā izteiktais saturs.
nolūka apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikuma darbības nolūku, mērķi.
cēloņa apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikumā izteiktā satura cēloni.
pamatojuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikuma satura pamatojumu; šādu palīgteikumu ievada saiklis _jo_.
trimmeris Palīgvadības plāksne stūres plākšņu pakaļējā malā, lai pilnīgi vai daļēji kompensētu šarnīru momentus, kas iedarbojas uz vadības sistēmu un samazina pilotam piepūli, vadot lidmašīnu.
atpalikt Palikt iepakaļ pārējiem (gājienā, braucienā u. tml.).
tiesību principi pamatidejas, uz kuru bāzes tiek radīta tiesību normu sistēma un kuras izsaka būtiskas tiesību iezīmes; katram vēsturiskam tiesību tipam ir savi tiesību principi
nokurēties Pamatīgi sakarst (par krāsni, plīti u. tml.).
amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas vai veicamo pakalpojumu pašizmaksu.
profesionālās ētikas principi pamatnostādnes, kas noteic personas vai grupas rīcību darba vidē un līdzās noteikumiem un pieņēmumiem par kādas jomas profesionāļu savstarpējām attiecībām, attiecībām ar klientiem un sabiedrību kopumā nosaka profesionālās rīcības augstākos standartus.
satversme Pamats (kā pastāvēšanai, darbībai); kopsakarība (piemēram, starp kādām parādībām, darbībām).
metrika Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašības.
zaļā aprūpe pamattermins plašam veselības veicināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumu un pakalpojumu spektram, kur izmanto dzīvo dabu telpā vai tās dabiskajā vidē; mērķis ir saglabāt un veicināt personas sociālās, fiziskās un garīgās spējas, kā arī paaugstināt dzīves kvalitāti, izmantojot dabas elementus.
atslīgt Pamazām nonākt atpakaļ (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā stāvoklī).
Čukikamata Pamesta pilsēta Čīles ziemeļos ("Chuquicamata"), Atakamas tuksnesī 3000 m vjl., vara ieguves centrs; 2007. g. iedzīvotāji pārvietoti.
satraucināt Pamodināt, uztraukt, sakaitināt.
sakaunināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sakaunas.
placināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plakans vai plakanāks, plāns vai plānāks.
saplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
sasliet Panākt, ka (dzīvnieks) nostājas uz pakaļkājām.
samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piemēram, sacensībās); arī sakaut (bruņotā cīņā).
iejaukt Panākt, ka (kāds) kļūst par līdzdalībnieku (parasti riskantā pasākumā); panākt, ka (kādam) izveidojas saistības, sakari (ar ko), parasti bez (viņa) aktīvas darbības.
pakļaut Panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita); būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits).
atkāpināt Panākt, ka (parasti zirgs) atkāpjas, atvirzās atmuguriski atpakaļ.
iekāpināt Panākt, ka (zirgs) kāpjas atpakaļ un ievirzās (parasti ilksīs).
atgriezt Panākt, ka atgriežas, atnāk atpakaļ, likt, lai atgriežas, atnāk atpakaļ; atdzīt atpakaļ.
atpeldināt Panākt, ka atpeld nost (sānis, atpakaļ).
atdabūt Panākt, ka atvirzās nost (sānis, atpakaļ).
saerrināt Panākt, ka kļūst dusmīgs, nikns; sakaitināt.
plākšt Panākt, ka kļūst plakans.
atraut Panākt, ka pārtrauc sakarus (ar sabiedrisku kustību, virzienu u. tml.).
izdabūt Panākt, ka pasaka; izzināt (ko no kāda).
atvēsināties Panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku); kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām).
karsēt Panākt, ka stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti), ļaut, lai stipri sakarst (piemēram, akmeņi, metāls, metāla priekšmeti).
hidrolokācija Paņēmieni, ar kuriem nosaka ķermeņa atrašanās vietu ūdenī, izmantojot no ķermeņa atstarotos skaņas signālus.
kallitipija Paņēmiens fotogrāfiski kopēt papīrus, kas dzelzs oksīda sāļos padarīti jutīgi un ko pēc kopēšanas attīsta sudraba nitrāta, nātrija nitrāta un amonjaka šķīdinājumā.
marginālā lietderība papildu apmierinājums (lietderība), ko gūst patērētājs, papildus saņemdams vienu kāda ražojuma vai pakalpojuma vienību.
anapofīze Papildu izaugums, kas atbilst šķērsizauguma pakaļējam pauguriņam; novērojams galvenokārt krūšu un jostas skriemeļos.
papildizvēle Papildu piedāvājums ceļojuma programmā (kompleksajā tūrisma pakalpojumā) par atsevišķu samaksu, ko tūrists var izvēlēties ārpus piedāvātās ceļojuma programmas.
izsaucošā numura uzrādīšana papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru lietotāja, abonenta vai taksofona numurs, no kura notiek izsaukuma mēģinājums vai izsaukums, tiek atveidots cita lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms vai pēc savienojuma nodibināšanas.
izsauktā numura uzrādīšana papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru numurs, kuru izsauc, tiek atveidots izsaucēja, lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms savienojuma nodibināšanas vai savienojuma laikā.
kapilārā uzsūktspēja papīra (kartona) īpašība uzsūkt šķidrumu; nosaka, mērot šķidruma iesūkšanās augstumu vertikāli iestiprinātā papīra (kartona) sloksnītē noteiktā laika vienībā.
iespiedīpašības Papīra (kartona) īpašību kopums, kas nosaka iespieddarbu kvalitāti.
Paplacken Paplakas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā.
lāpsta Paplašinātā, plakanā daļa (airim).
pārstiepts pakaļējais līķis par daudz nostiepjot buru uz leju, tās pakaļējā mala tiek pārstiepta un kļūst garāka; līdz ar to pasliktinās tās aerodinamiskās īpašības.
degt Par daudz sakarst (par to, ko cep vai uz kā cep).
kapāt Par papēžiem, pakaviem u. tml.
protokolu steks par protokolu steku parasti sauc atvērto sistēmu sadarbības etalonmodeli, kurā ir septiņi protokolu slāņi, kā arī _TCP/IP_ protokolu saimi, kas nosaka datu apmaiņu internetā.
kūpēt Par sakarsušu, arī mitru ķermeni, tā daļām.
šņākt Par strauji plūstošu tvaiku, arī par, parasti sakarsētu, verdošu, šķidrumu.
indukcija Parādība augstākajā nervu darbībā, kad viens nervu process izraisa citu; likumsakarīgas attiecības starp ierosu un aizturi.
resorisms Parādība, kad starp resoriem nav pietiekami ciešu sakaru, sadarbības, kad netiek ievērota resoru kompetence.
paradoksālā kinēzija parādība, kad trīcošās triekas slimnieki, kuriem sakarā ar muskuļu rigiditāti traucēta iešana, palaikam var labi skriet un pat samērā augsti lēkt.
valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas).
likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
likums Parādību iekšējais būtiskais sakars, kas nosaka parādību nepieciešamo attīstību.
nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
elektromagnētisms Parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību ciešais sakars.
apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu; arī parādu kalpība.
vilku vaine paradums skatīties atpakaļ.
vilkvaina Paradums skatīties atpakaļ.
parafrāzija Parafāzijas veids, raksturīga nesakarīgu teikumu veidošana, nekārtīgi saliekot vārdus.
hiperovārisms Pāragra dzimumattīstība meitenēm sakarā ar pastiprinātu olnīcu sekrēciju.
pārkalst Pārāk izkalst, sakalst.
pārkaltēt Pārāk izkaltēt, sakaltēt.
pārkaļķot Pārāk sakaļķot.
pārkaitēt Pārāk sakarsēt.
pārkarst Pārāk sakarst (parasti par priekšmetu, vielu).
pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
komutators parametrs vai operators programmā, kas nosaka programmas zarošanos un atrodas pirms zarojumpunkta.
slēdzis parametrs vai operators programmā, kas nosaka programmas zarošanos un atrodas pirms zarojumpunkta.
Riugrandi Paranas satekupe Brazīlijā (port. val. "Rio Grande"), garums - 1230 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mantikeiras grēdā.
Parapoļska Parapoļskas ieplaka - atrodas Krievijā, Kamčatkas novadā, starp Penžinas grēdu un Korjaku kalnieni, garums - 425 km, augstums - pārsvarā 150-200 m, purvi, ezeri, tundra, pundura ciedrupriežu audzes.
sociālā gadījuma palīgs paraprofesionālis, kas strādā sociālā darba komandā un palīdz profesionālam darbiniekam nodrošināt klientu ar specifiskiem pakalpojumiem.
brūnā plakanpiepe parastā plakanpiepe.
Ganoderma applanta parastā plakanpiepe.
Lycopodium anceps parastā plakanstaipekņa "Diphasium complanatum" nosaukuma sinonīms.
burdona caurule parastā tehniskā manometra vai vakuummetra jutīgais elements - plakana izliekta caurule, kas pastiepjas taisnāka, ja tajā ievada spiedienu.
autosoma Parastā, pāra hromosoma, kas nenosaka dzimumu.
dzeltas Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
dzeltra Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
dzeltre Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
dzeltres Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
staipekļi Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
staipekņi Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum").
seklais plakanstaipeknis parastais plakanstaipeknis.
Diphasium complanatum parastais plakanstaipeknis.
kirpičs Parasti 100000 ASV dolāru naudas paka (ar kirpiču jeb ķieģeļu skaitu apzīmē darījuma kopsummu).
ispleikst Parasti saka par lopiem, kuri izklīst pa ganībām un mierīgi ēd.
vakarēdiens Parasti savienojumā "Svētais Vakarēdiens" - Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
neatgriešanās Parasti savienojumā "uz neatgriešanos": tā, ka (kas) neatgriežas atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
izlaist Parasti savienojumā ar "loks", "līkums", "riņķis" u. tml.; doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
ekonomika Parasti savienojumā ar "zinātne": sabiedrisko zinātņu nozare, kas pētī kategorijas un likumsakarības ražošanā, sadalē, maiņā un patēriņā.
anoraks Parasti ūdensnecaurlaidīga, ar rāvējslēdzēju pilnīgi atdarāma vējjaka vai pusatdarāma vējblūze ar kapuci un gurnos savelkamu lejasmalu; parka.
blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ("Aphaniptera, Siphonaptera") ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, iespējams, ka ir \~50 sugu.
avunkulāts Paraža (senajiem ģermāņiem, senajiem grieķiem un dažām citām tautām) uzturēt sevišķi ciešus radniecības sakarus starp mātesbrāli un māsasdēlu; mātesbrālim par savu māsasdēlu jārūpējas vairāk nekā par paša dēlu (jāsniedz viņam palīdzība, jāatstāj mantojums u. c.); matriarhāta palieka.
atpekelēties Pārcelties (šurp, atpakaļ) uz jaunu dzīvesvietu (ar mantām).
atpindelēties Pārcelties ar mantām, iedzīvi (šurp, atpakaļ).
atcelties Pārcelties atpakaļ.
dabīgie robežnosacījumi parciālo diferenciālvienādojumu atrisinājumu sakarības uz apgabala robežas, kas vienādas ar nulli.
tālākpārdevējs Pārdevējs, kas iepērk preces vai pakalpojumus un tos pārdod saviem klientiem.
apstāties Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
peļņas slieksnis pārdotās produkcijas (sniegto pakalpojumu) apjoms, pie kura kopējie ieņēmumi sakrīt ar kopējām izmaksām un rezultāts ir bez peļņas un zaudējumiem; kritiskais punkts.
atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei.
kapnomantija Pareģošana pēc dūmiem, kas no seniem laikiem vedama sakarā ar ziedošanu.
maforijs pareizticīgo ikonās - plats lakats, kas sedz Dievmātes galvu un plecus.
hlisti Pareizticīgo kristiešu sekta; radās 17. gs. b. Krievijā, noliedz garīdzniecību, svētos, baznīcas svētās grāmatas, atzīst cilvēku spēju stāties tiešos sakaros ar Svēto Garu un tā iemiesošanos konkrētos cilvēkos.
kvantēšana Pāreja no klasiskām (makroskopiskām) likumsakarībām uz kvantiskām (mikroskopiskām) sakarībām; klasiskā sistēmas apraksta aizstāšana ar kvantisku aprakstu.
Dienvidsibīrijas rase pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
aizliegtās pārejas pārejas starp diviem elektroniskajiem stāvokļiem molekulās vai atomos, kuras ir pretrunā ar izvēles likumiem, kas nosaka atļautās kvantu skaitļu izmaiņas.
sirds apnoja pārejošs elpošanas pārtraukums sakarā ar Čeina-Stouksa elpošanu.
pakaļpāris Pāris, kas ir pēdējais (parasti rotaļā "pakaļpārus ķert").
alvot Pārklāt ar alvas vai tās sakausējumu kārtu.
Esplanāde Parks Rīgā, atrodas starp K. Valdemāra ielu, Elizabetes ielu, Brīvības bulvāri un O. Kalpaka bulvāri, kas ir daļa 18. gs. izveidotās brīvās zonas ap Rīgu - esplanādes.
sadot pa mizu pārmācīt, bārt, kritizēt, sakaut.
dimērija Pārmantojamība, kurā katru normālu vai patoloģisku pazīmi nosaka divu dominantu gēnu vai divu pāru recesīvu gēnu sadarbība.
cistinoze Pārmantota defekta klīniskās izpausmes, ko nosaka gēnu mutācija; liesā, limfmezglos, kaulu smadzenēs atrod cistīna kristālus; rahītiskās pārmaiņas nepadodas D vitamīna terapijai.
fosfātu diabēts pārmantota vielmaiņas slimība, kas attīstās, ja nieru kanāliņos ir traucēta fosfātu reabsorbcija (atpakaļuzsūkšanās).
mannozidoze Pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): pastiprināta uzņēmība pret infekciju; robusta ķermeņa uzbūve ar lielu skeletu, garš augums, makroglosija, plakans deguns, lielas, atkārušās ausis, reti zobi, liela galva, lielas plaukstas un pēdas.
hipercementoze Pārmērīga cementa veidošanās uz zoba saknes sakarā ar lokālu hronisku iekaisumu vai vielmaiņas traucējuma dēļ vispārējas osteopātijas gadījumā.
hipodinamija Pārmērīga muskuļu darbības atslābšana sakarā ar fiziskās slodzes trūkumu.
hiperinvolūcija Pārmērīga palielinātu audu vai orgānu atpakaļēja attīstība, piem., dzemdes hiperinvolūcija pēc dzemdībām.
lakna Pārmērīgs dzērājs, tāds, kam nekad nav gana (labuma); lakata.
lokna Pārmērīgs dzērājs, tāds, kam nekad nav gana (labuma); lakata.
fakoplanēze Pārmērīgs lēcas kustīgums (no mugurējās acs kameras uz priekšējo un atpakaļ).
gvanako Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama guanicoe"), kas sastopama Dienvidamerikā, no tās cēlušās domesticētās forma - mājas lama un alpaka.
nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piemēram, ražošanas rīkus un līdzekļus, zemi, bankas, sakaru līdzekļus) valsts īpašumā.
pārpiektais Pārpiektais vakars - katrs otrais piektdienas vakars.
pārpiektais Pārpiektais vakars - sestdienas vakars.
elektronisko sakaru tīkls pārraides sistēmas, komutācijas un maršrutēšanas iekārtas un citi resursi, kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt signālus, izmantojot vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus tīklos, tajā skaitā: satelītu tīklos, fiksētos tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot internetu) un mobilos zemes elektronisko sakaru tīklos; tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai; kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos, elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus.
aiznest Pārraidīt (par sakaru līdzekļiem).
nest Pārraidīt (par sakaru līdzekļiem).
pārsieties Pārsiet sev (piemēram, lakatu).
uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē).
atmosfēras pārspriegums pārspriegums, kas rodas sakarā ar elektriskām parādībām atmosfērā.
amonija hidroksīds pārtikas piedeva E527, skābuma regulētājs, neitralizētājs, ražo no gāzveida amonjaka, dažās valstīs aizliegts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas.
degustācija pārtikas produktu, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumukvalitātes noteikšana pēc to garšas, smaržas, krāsas un izskata.
E904 Pārtikas uzlabotājs - šellaka, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E413 Pārtikas uzlabotājs - tragakans, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var izraisīt nelabvēlīgas reakcijas.
modāli voluntatīvās partikulas partikulas, kas teikumā izsaka dažādas runātāja gribas izpausmes.
atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību (ar ko); novērsties (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu); nošķirties (no kā).
interrupts Pārtraukts; nesakarīgs.
programmpārtraukums Pārtraukums, ko rada kāda instrukcija programmā, kura aptur notiekošo informācijas apstrādes procesu, lai pieprasītu pārtraukuma apdarinātāja pakalpojumus, piem., organizētu datu ievadi vai izvadi.
nograsīties Parunāt, pakaulēties, apņemties, bet nepirkt (zirgu).
pārvakaris Pārvakarus.
šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
ceļojums Pārvietošanās (gājputniem) no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ.
ceļot Pārvietoties no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par gājputniem).
pārsaka pasaka.
pārsaka Pasaka.
pāsaga Pasaka.
pasakas Pasaka.
pasaks Pasaka.
paseka Pasaka.
posaka Pasaka.
bimini Pasakaina laimes zeme Amerikā, ko 16. gs. devās meklēt Huans Ponse de Leons.
kraks Pasakains briesmeklis, kurš mītot jūrā ap Norvēģiju un aprijot kuģus.
himaira Pasakains radījums ar lauvas galvu, kazas vidukli un pūķa asti.
passacaglia Pasakalja.
brīnumu pasakas pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
literārā pasaka pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
reikāt Pasakas, blēņas stāstīt.
sadzīves pasakas pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli.
dzīvnieku pasakas pasakas, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki
smilšu vīriņš pasaku tēls; mazs vīriņš, kas ber bērniem acīs smiltis, lai tie aizmigtu; pasaka zināma jau kopš 17. gs.; bieži tēlots ar atvērtu lietussargu, kura iekšpusē dažādi attēli.
brīnumpasakas Pasaku žanra paveids, pasakas, kurās galvenā sižetiskā līnija saistīta ar pārdabisku spēku darbību.
pieejamības nodrošināšana pasākumi un procedūras, ko veic sociālās institūcijas, lai padarītu to pakalpojumus piejamākus klientūrai.
avantūra Pasākums, darbība, kuras rezultāti atkarīgi no nejaušības (nevis no attīstības likumsakarībām).
sociālās rehabilitācijas pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
sociālās aprūpes pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās.
pozitīvā eigēnika pasākumu kopums, lai pavairotu vai saglabātu gēnus, kuri nosaka vēlamo fenotipu.
ražošanas organizēšana pasākumu sistēma, kas nosaka racionālu darbaspēka un ražošanas līdzekļu savienošanu vienotā ražošanas procesā.
eiststiskas svārstības Pasaules okeāna līmeņa maiņas, kas rodas sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, jūras nogulu uzkrāšanos, kā arī citiem netektoniskiem cēloņiem.
jūras ūdens pasaules okeāna ūdens, kurā dažādā koncentrācijā izšķīduši minerālsāļi un gāzes; jūras ūdeni raksturo galvenokārt tā sāļums, ko izsaka promilēs (vidēji 35 promiles).
starptautiskais atbildes kupons Pasaules pasta savienības izdota pasta apmaksas zīme, kuru var iegādāties pie pasta pakalpojuma sniedzēja un kura tiek pieņemta jebkuras citas Pasaules pasta savienības locekļvalsts pasta iestādē apmaiņai pret šīs valsts pastmarkām tādā vērtībā, kas ir pietiekama, lai nosūtītu starptautisku vienkāršo vēstuli vai aviovēstuli, kuras svars nepārsniedz 20 gramus.
PNKAO Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "WONCA").
atskatīties Paskatīties atpakaļ.
atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atiet, arī atskriet nost (sānis, atpakaļ).
padot (arī pasniegt) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
pasniegt (arī padot) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
eksprespaka Pasta paka, kurai pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības.
kurjerpasts Pasta pakalpojumu veids, kas nodrošina sūtījumu piegādi adresātam ar kurjeru.
programma Eudora pasta programma, kas operētājsistēmu "Macintosh" un "Microsoft Windows 95" lietotājiem nodrošina piekļuvi interneta elektroniskā pasta pakalpojumiem.
pastmarka Pasta sūtījumiem uzlīmējama vērtszīme, ar ko apliecina samaksu par pasta pakalpojumu.
pēcmaksas sūtījums pasta sūtījums, kurš tiek izsniegts saņēmējam, iekasējot no viņa sūtītāja norādīto summu, kuru pasta pakalpojuma sniedzējs savukārt nosūta pēc sūtītāja uzrādītās adreses.
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi.
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Viļakas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru pagastu, kā arī Viļakas pilsētu.
Ulmales-Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā.
Sakas novads pastāvēja Liepājas rajonā 2004.-2009. g. apvienojot Pāvilostas pilsētu un Sakas pagastu.
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
partnerattiecības Pastāvīgi personiski sakari (starp cilvēkiem).
pastrejot Pastreijāt, pakaisīt.
paplēsties Pastrīdēties; arī pakauties.
mobilā komercija pasūtījumu veikšana ar tīmekļa starpniecību, bezvadu sakariem izmantojot mobilos telefonus un plaukstdatorus.
centralizēto iepirkumu institūcija pasūtītājs, kurš: iepērk preces un pakalpojumus citu pasūtītāju vajadzībām vai veic iepirkuma procedūras publisku būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos noslēgšanai citu pasūtītāju vajadzībām.
aprūpes līmenis pašaprūpes spēju iztrūkuma pakāpes raksturojums, kas paredz atbilstošu aprūpes pakalpojumu nepieciešamību; Latvijā nodala četrus aprūpes līmeņus, kurus nosaka, izvērtējot cilvēka fizisko un garīgo spēju traucējumu smaguma pakāpi un vajadzības.
aizkūts šilleris pašaudzēta tabaka.
kūtspakaļa Pašaudzēta tabaka.
atlapot Pašķirt (grāmatu u. tml.) atpakaļ.
pašņukurēt Pašņakarēt.
šovakar Pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
šovakars Pašreizējās dienas vakars.
kazas kāja paštaisīts smēķējamais - avīžu papīrā ietīta tabaka; kazaskāja.
sociālais dienests pašvaldības izveidota iestāde, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem.
mērķfinansējums Pašvaldību izdevumu finansējums no: valsts budžetā paredzētajām mērķdotācijām; pašvaldību speciālo budžetu līdzekļiem; ieņēmumiem, kas gūti no pašvaldību un to institūciju sniegtajiem maksas pakalpojumiem; pašvaldību ņemtajiem ilgtermiņa aizņēmumiem; reģionālo fondu līdzekļiem.
pašvaldību kopējā finansu nepieciešamība pašvaldību kopējie izdevumi to pašvaldību funkciju izpildei, kuras nosaka likums "Par pašvaldībām" un kuras netiek finansētas mērķfinansējuma veidā.
MOP Pataka; Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - avo.
pataca Pataka.
patakas Pataka.
patacao Patakaungs.
kommodāts Patapinājums; romiešu līgums ar ko lietu nodeva citai personai ar noteikumu, atdot to atpakaļ tai pašā stāvoklī.
eiharistija Pateicības lūgsna kristiešu sv. vakarēdiena elements (maizes, vīna) apsvētīšanā; apsvētītā dievmaize un vīns; pats dievgalda sakraments.
izmuldēt Pateikt, izrunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
algot Pateikties (par ko), atlīdzināt (kādu pakalpojumu ar laipnību vai citu pakalpojumu): atalgot.
C2B Patērētājs - biznesam (e-komercijas kategorija, kur patērētājs piedāvā cenu par preci vai pakalpojumu; angļu "consumer to business").
konkrētā patiesība patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem.
vispārīgā patoloģija patoloģijas nozare, kas pētī slimību norišu likumsakarības.
pakaļējās rindas patskanis patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
pazicēt Patupēt uz pakaļkājām (parasti par suni).
Mazovijas-Podlases zemiene paugurains līdzenums Polijas ziemeļaustrumos, Vislas vidusteces baseinā, augstums - līdz 227 m, virskārtā 50-100 m biezi glaciālie nogulumi, centrā Varšavas ieplaka.
paugurots Paugurains, pakalnains.
platopaugurs Paugurs ar plašu virsotnes plakanumu, ko veido bezakmens māls; zvoncs.
pangurs Paugurs, ar zāli apaudzis pakalns.
kauburs Paugurs, pakalns, kalniņš.
vendzelks pauna, kas sasieta kādā drēbē vai lakatiņā; veikšs; veikšeits.
veikšs pauna, kas sasieta kādā drēbē vai lakatiņā; vendzelks.
vakarēt Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
vakarot Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
novakarēt Pavadīt laiku vakarējot.
pakaulains Pavājš, pakalsns.
pakaulaiņš Pavājš, pakalsns.
paukare Pavakare.
pavakarot Pavakarēt.
pavakareņas pavakariņas, launags.
pavakarīņāt Pavakariņot.
apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus.
apiet (biežāk apkopt, arī aptecēt, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
apkopt (retāk aptecēt, apiet, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
apmest (biežāk apkopt, arī aptecēt, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
aptecet (biežāk apkopt, arī apmest, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) vakara (arī rīta, mājas) soli paveikt nepieciešamos vakara (arī rīta, mājas) darbus.
lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot; lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (1).
pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (2).
sakaltums Paveikta darbība, rezultāts --> sakalst(1).
sakalums Paveikta darbība, rezultāts --> sakalt(1).
sakarsējams Paveikta darbība, rezultāts --> sakarsēt(1).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(1).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(2).
sakarsums Paveikta darbība, rezultāts --> sakarst(3).
sakasījums Paveikta darbība, rezultāts --> sakasīt (1).
sakasījums Paveikta darbība, rezultāts --> sakasīt (2).
sakausējums paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
pie paša vakara pavēlāk vakarā.
pavēla (vakara) stunda pavēls vakars.
labradznieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Labrags" iedzīvotāji.
ordzenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Orgsaliena" iedzīvotāji.
orgsalenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Orgsaliena" iedzīvotāji.
ozbacnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Ozbaka" iedzīvotāji.
pievicnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Pievika" iedzīvotāji.
sacenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saka" iedzīvotāji.
saļenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Saļiena" iedzīvotāji.
smikšenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Smikši" iedzīvotāji.
stembrenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Stembre" iedzīvotāji.
upsēžnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Upsēde" iedzīvotāji.
saļenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Urga Saļiene" iedzīvotāji.
pārkapāt Pavirši (nolaidīgi) sakapāt.
apjāt Pazaudēt jaunavību dzimumsakaros.
apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (no stipra trokšņa, spēcīgas smakas, smaržas).
viga Pazeminājums (parasti šaurs, garens) starp osiem; ar zāli apaugusi ieplaka.
diagnostiskās pazīmes pazīmes, ko nosaka diagnostikas veikšanas tehnoloģiskajā procesā, neizmantojot speciālas iekārtas, un kas sniedz informāciju par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu tehnisko stāvokli. Šo informāciju var sniegt spēkratu vadītājs (operators), vizuālā apskate, audiopārbaude, kontroles mēraparātu rādījumi un signāli.
mutantās pazīmes pazīmes, kuru attīstību nosaka mutantie gēni.
normālās pazīmes pazīmes, kuru attīstību nosaka normālie gēni.
iedzimtās pazīmes pazīmes, kuru veidošanos nosaka genotips; tās saglabājas no paaudzes paaudzē.
dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organismu iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
genotipiskā korelācija pazīmju sakarība radniecīgu dzīvnieku grupā.
fenotips Pazīmju un īpašību kopums (organismam), ko nosaka iedzimtības un vides faktoru mijiedarbība, organisma attīstības laikā tas nepārtraukti mainās.
atmainīties Pēc apmaiņas atdot atpakaļ iemainīto un atgūt savējo.
bocca della verita pēc nostāstiem senie romieši zvērējuši, ieliekot roku "patiesības mutē" (liela maska), un nepatiesa zvēresta gadījumā vainīgais nevarējis roku izvilkt atpakaļ.
izvest Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
sdāča Pēc samaksas atpakaļ atdodamais naudas atlikums.
laimes pakavs pēc tautas ticējumiem - atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
dienišķis Pēcpusdienas azaids - launags, pavakariņas.
vespera Pēcpusdienas dievkalpojums, vakara mišas.
PZA Pedagoģisko zinātņu akadēmija (kopā ar nosaukumu).
tarsoptoze Pēdas pamata kaulu noslīdējums, veidojoties plakanajai pēdai.
atpēdas Pēdas, kas izveidojušās, kādam dodoties atpakaļ pa to pašu vietu, kur tas nācis vai braucis.
ahterlūka Pēdējā klāja lūka jahtas vai kuģa pakaļējā daļā.
viatiks Pēdējais svētais vakarēdiens, ko pasniedz mirējiem katoļiem (mirēju sakraments).
iecirst Pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt; pēkšņi izraisīt asas sāpes.
margmala Peldlīdzekļa apmale, kas borta turpinājumā (vai arī kokpita sānos un aizmugurē) paceļas virs klāja un kā vairogs pasargā braucējus no klāja ūdens šļakatām un vēja; margsiena.
sānstringers Peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim gar sāniem.
klājstringers Peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim tieši zem klāja.
garensija peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim, atkarībā no atrašanās vietas tas iegūst specifisku nosaukumu, piemēram, dibenstringers, sānstringers, klājstringers.
līdzsvarojums Peldlīdzekļa guļa ūdenī - ja projektētā jahtas ūdenslīnija sakrīt ar faktisko ūdens virsmas līniju, saka, ka jahta guļ uz taisna ķīļa.
heķsvere Peldlīdzekļa pakaļgala iegrime un priekšgala stipra pacelšanās uz augšu.
pakaļējā galsvere peldlīdzekļa pakaļgala pārlieka iegrime un priekšgala stipra pacelšanās uz augšu.
heklaterna Peldlīdzekļa signāllaterna, kas izvietota tā pakaļgalā.
samitrinātā virsma peldlīdzekļa virsma, kas atrodas saskarē ar ūdeni un nosaka tā pārvietošanās ātrumu.
pontons Peldoša plakandibena, laivveida konstrukcija, kas uzņem (kā) slodzi.
atpeldēt Peldot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par dzīvām būtnēm.
plēkums Pelējuma smaka, garša.
dusaimi Pelējuma smaka.
čura Peļķe, ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā).
peracarida Perakarīdi.
saimniecības aprite periods starp divām izlases cirtēm, kura laikā kokaudzē atjaunojas iepriekšējais sastāvs un vecumstruktūra; saimniecībā, kur veic ekstensīvas izlases cirtes, apriti nosaka pēc tievo un resno koku vecuma starpības, kas dota augšanas gaitas tabulās.
abonents persona (personu grupa vai organizācija), kas pilnvarota izmantot datu apstrādes un pārraides sistēmu pakalpojumus.
diezins Persona, kas bieži saka "die(v)s zin".
neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā).
gaisa kuģa ekspluatants persona, kas nodarbojas ar gaisa kuģa ekspluatāciju vai piedāvā savus pakalpojumus aviācijas sfērā.
ekspluatants Persona, kas nodarbojas ar kādas tehniskas iekārtas ekspluatāciju vai piedāvā savus pakalpojumus šajā sfērā.
vosmjorka Persona, kas pakalpo zagļiem.
loterijas dalībnieks persona, kas pērk preci vai noslēdz pakalpojuma līgumu un veic loterijas noteikumos paredzētās darbības, lai pretendētu uz laimesta iegūšanu.
starpniecības aģents persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem.
viesis Persona, kas piesakās tīklā vai kāda noteikta sistēmas pakalpojuma izmantošanai, bet kam nav lietotāja konta.
ēnu direktors persona, kas sabiedrības īpašnieku labā un uzdevumā formāli uzstājas kā sabiedrības direktors, lai nodrošinātu faktisko īpašnieku konfidencialitāti visur, kur nepieciešams publiski atklāt ziņas par sbiedrības direktoru; viens no daudzajiem ārzonas pakalpojumiem.
pakalpojuma sniedzējs persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam.
sociālo pakalpojumu saņēmējs persona, kas savu sociālo vajadzību realizēšanaiizmanto sociālo pakalpojumu sniedzēja palīdzību.
aprūpētājs Persona, kas sniedz profesionālus aprūpes pakalpojumus.
sociālo pakalpojumu sniedzējs persona, kas sniedz sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumus un reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
tāldarbinieks Persona, kas strādā telesakaru režīmā.
teledarbinieks Persona, kas strādā telesakaru režīmā.
cilvēku tirdzniecības upuris persona, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā ar cilvēku tirdzniecību vai kurai kompetenta institūcija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, kā arī persona, kuru par atbilstošu cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem atzinis sociālo pakalpojumu sniedzējs.
patērētājs persona, kura lieto vai patērē nopirktās preces vai izmanto pakalpojumus (nepārdodot tālāk)
ģimenes asistents persona, kura pēc apmācības sniedz sociālo pakalpojumu personai vai ģimenei ar apgrūtinātām spējām sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, fizisku traucējumu dēļ.
ārpakalpojumu sniedzējs persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar kredītiestādi, apņemas sniegt vai sniedz kredītiestādei ārpakalpojumus.
loterijas organizētājs persona, kurai preču ražotājs, izplatītājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs ir deleģējis tiesības organizēt preču vai pakalpojumu loteriju.
maznodrošināts īrnieks persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstu.
personāla plānošana personālvadības pasākums, kurā nosaka uzņēmuma vajadzības pēc personāla un to segumu, ņemot vērā darbaspēka daudzumu , kvalitāti, izmantošanas termiņu, laiku un vietu.
personas līdzdarbība personas darbība, kas nepieciešama tās sociālo tiesību realizācijai, piemēram, sniegt pilnīgas pakalpojuma saņemšanai nepieciešamās ziņas, kā arī ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālā pakalpojuma saņemšnu, iesniegt pierādījumus un nepieciešamos dokumentus.
vīzija Personas vai organizācijas visaugstākās tieksmes un ideāli, kas nosaka tās vēlamo stāvokli nākotnē.
sociālā ievirze personības psihes struktūras elements, ko veido trīs galvenie komponenti: 1) kognitīvais (objektu izzinošās interpretācijas komponents); 2) emocionālais komponents; 3) izturēšanās komponents (gatavība darboties noteiktā veidā); kas kopā ir personības izturēšanās regulators un nosaka attieksmi pret sevi, otru cilvēku, grupu, notiekošajām parādībām.
psihoseksualitāte Personības psihiskās un seksuālās īpatnības, kas nosaka apziņu un uzvedību seksuālajā sfērā.
bārdainais pērtiķis pērtiķu suga ("Allochrocebus lhoesti"), mīt Āfrikas mūžamežos, sakarā ar mežu izciršanu un lauksaimniecības attīstību šī suga ir stipri apdraudēta.
Lambertshof Pēsaka muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
Academia Petrina Pētera akadēmija, izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. b. - 19. gs. sākumā.
akadēmiskā ģimnāzija Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g.
Peterhof Pētera muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
sociālais eksperiments pētījumu tehnika sociālajās zinātnēs, t. i. izpētāmā objekta (indivīda, kolektīva, grupas) likumsakarību analīze, radot specifiskus tā funkcionēšanas nosacījumus un faktorus.
sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
gaisa vads Pie stabiem nostiprināts elektriskais vai sakaru vads 1(1).
šapoklaks Pie vajadzības uz leju plakani saspiežama gardibencepure (cilindrs), kādu valkā pie vakara tērpa.
uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
līdaka Piecsimt rubļu naudaszīme Latvijā (1920.-1930. g.) ar līdakas attēlu zaļā krāsā.
komūnija Piedalīšanās svētajā vakarēdienā.
informatīvais piedāvājums piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai cenu aptaujā, bet kas nav saistošs pretendentam un pasūtītājam.
piedāvāties Piedāvāt savu palīdzību, pakalpojumu.
iedāvāties Piedāvāt savus pakalpojumus, piedāvāties.
attālā pieeja pieeja datu apstrādes līdzekļiem, izmantojot sakaru pakalpojumus.
piesūtīt Piegādāt (parasti ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
buņķete Pieguļnieku vakars, kad sestdienas vakarā puiši un vīri sajāja pieguļā no visa novada.
kāpu veģetācija piejūras kāpu augu sabiedrību kopums, kura struktūru un sugu sastāvu nosaka īpašie augšanas apstākļi.
garummaiņas piekabe piekabe ar maināmu sakabes iekārtas garumu.
stotēt Piekalt pakavam radzi.
noķirināt Piekaut, sakaut.
arlabunakt Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
arlabvakar Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā.
arlabvakaru Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā.
Ļoti patīkami! pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
labvakar Pieklājības teiciens, sasveicinoties vakarā.
attālā piekļuve piekļuve datu apstrādes līdzekļiem, izmantojot sakaru pakalpojumus.
piektvakars Piektdienas priekšvakars, t. i. ceturtdienas vakars.
sekretārputns Piekūnveidīgo kārtas plēsīgs putns ar pelēku un melnu apspalvojumu, garu kaklu, asti un kājām; raksturīgs atpakaļ vērsts cekuls uz galvas, dzīvo Āfrikas stepēs un savannās; sekretārs 3.
piegripēt Pielabot, mazliet uzasināt (radzi - gripu - pakava priekšadļā).
adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā).
piesmakot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti gaisam telpā) rodas kāda nepatīkama smaka.
piedvakot Pieļaut, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
aizskart Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma vai temata, runājot vai rakstot).
iebiezināti piena produkti piena produkti, kas iegūti, daļēji iztvaicējot ūdeni no piena, vājpiena, krējuma, paniņām, sūkalām vai jebkura šo produktu maisījuma, piem., iebiezināts piens ar cukuru, iebiezināts piens ar cukuru un kakao, iebiezināts sterilizēts piens.
onkolkonts Pieprasījuma konts - speciāls norēķinu konts, ko atver klientam, lai atspoguļotu viņam piešķirto aizdevumu, kuru banka saskaņā ar līgumu ir tiesīga jebkurā brīdī pieprasīt atpakaļ.
interpelācija Pieprasījums, ko parlamenta deputāts vai deputātu grupa iesniedz valdībai vai atsevišķam ministram (noteiktā jautājumā vai sakarā ar visu valdības politisko kursu).
argumenta ponderantur, non numerantur pierādījumu spēku nosaka to svarīgums, nevis daudzums ("pierādījumus sver, nevis skaita").
iestotēt Pierīkot pakavam āķus.
kalt Piestiprināt (parasti zirga) nagiem pakavus.
apkalt Piestiprināt pakavu.
vakuuma satvērējs piesūcekņa veida satvērējs parasti plakanu objektu noturēšanai.
springs Pietauvošanās gals (trose), kas no peldlīdzekļa priekšgala iesānis iet uz pakaļgala pusi (priekšējais springs) un no peldlīdzekļa pakaļgala - iesānis uz priekšgala pusi (pakaļējais springs).
izkaitēties Pietiekoši ilgi pie krāsns sildoties, sakarst.
apdūklajs Pietvīcis laiks, gaiss; dūmakains gaiss.
apdūmaklajs Pietvīcis laiks, gaiss; dūmakains gaiss.
vakarpuse Pievakare; vakara sākuma daļa.
pievakars Pievakare.
pusvakarā Pievakarē.
leģēt Pievienot (metālam vai metālu sakausējumam, arī nemetālam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
priekšnodoklis Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summa, ko jāiemaksā budžetā tajā mēnesī, kad ir saņemtas preces un rēķins, importējot preces vai norēķinoties par pakalpojumiem.
abonēt pievienoties pakalpojumam.
ieruna Piezīme, papildinājums, ar ko izsaka nepievienošanos kam, citādas domas vai ieskatus; arī iebildums.
bitu dziļums pikselim piekārtoto bitu skaits, kas nosaka, cik krāsu vienlaicīgi var tikt attēlotas; ciparvideo attēlošanai vajadzīgi vismaz 15 biti.
pīkstiņlapa Pīkstene - kāda plakana, plāna pļavas zāle.
slaka Pile, šļakata.
sakūlāt Pilnībā nokalst, sakalst.
kaujasmašīna Pilnīgi vai daļēji bruņām klāta un ar apbruņojumu, izlūkošanas, navigācijas, novērošanas, sakaru u. c. aparatūru aprīkota kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kas paredzēta kaujai, karadarbību veikšanai, karaspēka vadībai u. c.
Spitaka Pilsēta Armēnijā, Lori marzā, Pambakas krastos 1550 m vjl., 15100 iedzīvotāju (2011. g.).
Vanadzora Pilsēta Armēnijā, Pambakas labajā krastā 1425 m vjl., Lori marzas administratīvais centrs, 105000 iedzīvotāju (2011. g.).
Maralika Pilsēta Armēnijā, Širakas marzā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
Artika Pilsēta Armēnijā, Širakas marzā, Aragaca ziemeļrietumu piekājā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
Gjumri Pilsēta Armēnijā, Širakas mjarza administratīvais centrs, 146100 iedzīvotāju (2011. g.).
Fizuli Pilsēta Azerbaidžānā, Kalnu Karabahas dienvidaustrumos, sakarā ar pilsoņu karu kļuvusi par spoku pilsētu bez iedzīvotājiem.
Nārājangaņdža Pilsēta Bangladešā ("Narayanganj"), galvaspilsētas Dakas piepilsēta, 290300 iedzīvotāju (2001. g.).
Kakaņa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kakanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Ženicas-Dobojas kantonā, 38900 iedzīvotāju (2013. g.).
Anapolisa Pilsēta Brazīlijā ("Anapolis"), Gojasas štatā, Brazīljas plakankalnē 970 m vjl., 362000 iedzīvotāju (2014. g.).
Blumenava Pilsēta Brazīlijā ("Blumenau"), Santakatarinas štatā, Itažaji labajā krastā, 309200 iedzīvotāju (2010. g.).
Florianopolisa Pilsēta Brazīlijā ("Florianopolis"), Santakatarinas štata administratīvais centrs, 385000 iedzīvotāju (2007. g.).
Žoinvili Pilsēta Brazīlijā ("Joinvile"), Santakatarinas štatā, 470000 iedzīvotāju (2007. g.).
Žundiai Pilsēta Brazīlijā ("Jundiai"), Sanpaulu štatā, Brazīlijas plakankalnē 760 m vjl., 318000 iedzīvotāju (2007. g.).
Lažisa Pilsēta Brazīlijā ("Lages"), Santakatarinas štatā 916 m vjl., 158800 iedzīvotāju (2014. g.).
Petropolisa Pilsēta Brazīlijā ("Petropolis"), Riodežaneiro štatā, Brazīlijas plakankalnē 838 m vjl., 185900 iedzīvotāju (2010. g.).
Pontagrosa Pilsēta Brazīlijā ("Ponta Grossa"), Paranas štatā, Brazīlijas plakankalnē 950 m vjl., 303400 iedzīvotāju (2010. g.).
Posusa di Kaldasa pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štatā, Brazīlijas plakankalnē 1200 m vjl., 148700 iedzīvotāju (2010. g.).
Tubarauna Pilsēta Brazīlijā, Santakatarinas štata dienvidaustrumu daļā, 102900 iedzīvotāju (2015. g.).
Sanpaulu Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Sao Paulo"), Tietes upes ielejā, Brazīlijas plakankalnē 750 m vjl., štata administratīvais centrs, 10,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Orupreta Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos, Minasžeraisas štatā, Brazīlijas plakankalnē 1100 m vjl., 70200 iedzīvotāju (2010. g.).
Opaka Pilsēta Bulgārijā ("Opaka"), Targovištes apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2014. g.).
Tutrakana Pilsēta Bulgārijā ("Tutrakan"), Silistras apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
Asenovgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Asenovgrad"), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka.
Bambari Pilsēta Centrālāfrikas Republikas dienvidu daļā, Vakas prefektūras administratīvais centrs, 41400 iedzīvotāju (2003. g.).
Ikike Pilsēta Čīlē ("Iquique"), Tarapakas reģiona administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, 206700 iedzīvotāju (2002. g.).
Kopjapo Pilsēta Čīlē, pie Panamerikas autoceļa, Atakamas reģiona administratīvais centrs, 158400 iedzīvotāju (2012. g.).
Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Centrālās Lusonas Bulakanas provincē.
Kagajana Pilsēta Filipīnās ("Cagayan de Oro"), osta Makalahara līča krastā Mindanao salas ziemeļos, Ziemeļmindanao reģiona administratīvais centrs, 554000 iedzīvotāju (2007. g.).
Antigva Gvatemala pilsēta Gvatemalā ("Antigua Guatemala"), Sakatepekesas departamenta administratīvais centrs, 1500 m vjl., 35000 iedzīvotāju (2002. g.).
Bakara Pilsēta Horvātijā ("Bakar"), Piejūras-Kalnu županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.).
Glina Pilsēta Horvātijā ("Glina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
Hrvatska Kostajnica pilsēta Horvātijā ("Hrvatska Kostajnica"), Sisakas-Moslavinas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
Kutina Pilsēta Horvātijā ("Kutina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 22800 iedzīvotāju (2011. g.).
Makarska Pilsēta Horvātijā ("Makarska"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.).
Novska Pilsēta Horvātijā ("Novska"), Sisakas-Moslavinas županijā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.).
Petriņa Pilsēta Horvātijā ("Petrinja"), Sisakas-Moslavinas županijā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.).
Popovača Pilsēta Horvātijā ("Popovača"), Sisakas-Moslavinas županijā, 11900 iedzīvotāju (2011. g.).
Sisaka Pilsēta Horvātijā ("Sisak"), Sisakas-Moslavinas županijā, osta pie Kupas ietekas Savā, 47800 iedzīvotāju (2011. g.).
Afzalpura pilsēta Indijā (_Afzalpur_, ಅಫ್ಜಲ್‌ಪುರ), Karnātakas štata ziemeļu daļā.
Gulbarga Pilsēta Indijā ("Gulbarga"), Karnātakas štata ziemeļu daļā, 543000 iedzīvotāju (2011. g.).
Mangalūru Pilsēta Indijā ("Mangalore"), Karnātakas štatā, Lakšadvīpu jūras piekrastē, 398700 iedzīvotāju (2001. g.).
Maisūru Pilsēta Indijā ("Mysore"), Karnātakas štata dienvidu daļā, 742300 iedzīvotāju (2001. g.).
Bidžāpura Pilsēta Indijā, Karnatakas štata ziemeļos, \~400000 iedzīvotāju, agrākās Bidžāpuras valsts galvaspilsēta (XV-XVII gs.).
Huballi-Dhāravāda Pilsēta Indijā, Karnātakas štatā, 786000 iedzīvotāju (2001. g.).
Kolargoldfīlsa Pilsēta Indijas dienvidos ("Kolar Gold Fields"), Karnatakas štatā, 163600 iedzīvotāju (2011. g.).
Badravati Pilsēta Indijas dienvidos, Karnatakas štatā, Badras krastos.
Bengalūru pilsēta Indijas dienvidu daļā (angļu val. "Bangalore", kannaru val. "Bengaluru"), Karnatakas štata galvaspilsēta (kopš 1956. g.), 5,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Muzafarpura Pilsēta Indijas ziemeļos ("Muzaffarpur"), Bihāras štatā, Burigandakas krastos, 393700 iedzīvotāju (2011. g.).
Bogora Pilsēta Indonēzijā ("Bogor"), Javas salā, Džakartas piepilsēta, 891500 iedzīvotāju (2005. g.); senāk - Beitenzorga.
Makasara Pilsēta Indonēzijā ("Makassaar"), osta Sulavesi dienvidrietumu piekrastē, Dienvidsulavesi provinces administratīvais centrs, 1400000 iedzīvotāju (2007. g.).
Surakarta Pilsēta Indonēzijā ("Surakarta"), Javas salas vidienē, Centrālās Javas provincē, 489900 iedzīvotāju (2000. g.).
Medana Pilsēta Indonēzijā (indon. val. "Medan"), Sumatras salas ziemeļaustrumos, 24 km no Indijas okeāna Malakas šauruma, 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Depoka Pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Džakartas piepilsēta, 1339300 iedzīvotāju (2005. g.).
Tanerana Pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Džakartas piepilsēta, 1451600 iedzīvotāju (2005. g.).
Bekasi Pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Džakartas piepilsēta, 1940300 iedzīvotāju (2005. g.).
Balikpapana Pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas austrumos, naftas izvedosta Makasaras šauruma krastā, 701000 iedzīvotāju (2014. g.).
Tito Pilsēta Itālijā ("Tito"), Bazilakatas reģiona Potencas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
Fukuoka Pilsēta Japānā ( 福岡市; Fukuoka-shi; angļu val. "Fukuoka"), osta Kjusju salas ziemeļu piekrastē pie Hakatas līča, prefektūras centrs, 1400000 iedzīvotāju.
Aidzuvakamacu Pilsēta Japānā ("Aizuwakamatsu"), Honsju salas vidienē, Fukušimas prefektūrā, 122700 iedzīvotāju (2014. g.).
Amagasaki Pilsēta Japānā ("Amagasaki"), Osakas piepilsēta, osta pie Jodo ietekas Osakas līcī, 450000 iedzīvotāju (2012. g.).
Jao Pilsēta Japānā ("Yao"), Honsju salā, Osakas prefektūrā, 271500 iedzīvotāju (2010. g.).
Jonago Pilsēta Japānā ("Yonago"), Honsju salas rietumu krastā, seklūdens osta Nakanoumi lagūnā, 148300 iedzīvotāju (2010. g.).
Itami Pilsēta Japānā ("Itami"), Honsju salas dienvidos, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 196100 iedzīvotāju (2010. g.).
Kadoma Pilsēta Japānā ("Kadoma"), Honsju salas dienvidos, Osakas pavadoņpilsēta, 130300 iedzīvotāju (2010. g.).
Kavaguči Pilsēta Japānā ("Kawaguchi"), Tokijas ziemeļrietumu piepilsēta, Saitamas prefektūrā, upes osta Arakavas krastā, 500100 iedzīvotāju (2008. g.).
Kisivada Pilsēta Japānā ("Kishiwada"), Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, 197600 iedzīvotāju (2017. g.).
Maidzuru Pilsēta Japānā ("Maizuru"), Honsju salā, Japāņu jūras Vakasas līča krastā, 84000 iedzīvotāju (2015. g.).
Moriguči Pilsēta Japānā ("Moriguchi"), Honsju salā, Osakas ziemeļaustrumu piepilsēta, 143900 iedzīvotāju (2017. g.).
Nisinomija Pilsēta Japānā ("Nishinomiya"), Honsju salas dienvidos, Osakas piepilsēta, 487800 iedzīvotāju (2015. g.).
Suita Pilsēta Japānā ("Suita"), Honsju salā, Osakas prefektūrā, 374500 iedzīvotāju (2015. g.).
Takamacu Pilsēta Japānā ("Takamatsu"), Sikoku salas ziemeļaustrumos, Kagavas prefektūras administratīvais centrs, osta Seto jūras krastā, 420700 iedzīvotāju (2015. g.).
Takaoka Pilsēta Japānā ("Takaoka"), Honsju salas rietumos, Tojamas prefektūrā, 172100 iedzīvotāju (2015. g.).
Takasaki Pilsēta Japānā ("Takasaki"), Honsju salas centrālajā daļā, Gunmas prefektūraā, 370900 iedzīvotāju (2015. g.).
Tojonaka Pilsēta Japānā ("Toyonaka"), Honsju salas dienvidos, Osakas prefektūrā, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 395500 iedzīvotāju (2015. g.).
Kobe Pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, Hjogo prefektūras centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Higašiosaka Pilsēta Japānā, Osakas piepilsēta, 512200 iedzīvotāju (2006. g.).
Sakai Pilsēta Japānā, Osakas piepilsēta, osta Osakas līča krastā, 832300 iedzīvotāju (2006. g.).
Ajageza Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.), sākusi veidoties 1931. g. sakarā ar dzelzceļa būvi, pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Larnaka Pilsēta Kipras Republikā ("Larnaka"), eparhijas administratīvais centrs, 46700 iedzīvotāju (2001. g.).
Tunha Pilsēta Kolumbijā ("Tunja"), Austrumkordiljerā 2820 m vjl., Bojakas departamenta administratīvais centrs, 191900 iedzīvotāju (2016. g.).
Sinpho Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiakajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinp'o"), zvejas osta Austrumkorejas līča krastā, 131000 iedzīvotāju (2009. g.).
Liberija Pilsēta Kostarikā ("Liberia"), Gvanakastes provinces administratīvais centrs, 56900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kiziljurta Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Sulakas krastos, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sorska Pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sajanogorska Pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikā, 48800 iedzīvotāju (2014. g.).
Černogorska Pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikā, 73200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1936. g.
Abaza Pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas upes krastos, 17100 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1957. g. kā kalnraču ciemats, kā apdzīvota vieta pirmo reizi minēta 1867. g.
Abakana pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, 168600 iedzīvotāju (2012. g.), osta pie Abakanas ietekas Jeņisejā; Aghbana.
Aņiva Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka.
Taiga Pilsēta Krievijas Kemerovas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1898. g. sakarā ar Sibīrijas dzelzceļa maģistrāles būvi, pilsētas tiesības kopš 1925. g.
Saki Pilsēta Krimā, 23650 iedzīvotāju (2013. g.); Saka.
Mansaniljo Pilsēta Kubā ("Manzanillo"), Granmas provincē, osta Karību jūras Gvakanajas līča krastā, 97000 iedzīvotāju (2002. g.).
Taipa Pilsēta Ķīnā, Makao (Aomiņas) īpašajā administratīvajā reģionā, 41800 iedzīvotāju (2001. g.).
Aomiņa Pilsēta Ķīnā, Makao (Aomiņas) īpašajā administratīvajā reģionā, 433700 iedzīvotāju (2006. g.).
Pāksē Pilsēta Laosas dienvidos, Čampāsaka provinces administratīvais centrs, osta Mekongas kreisajā krastā, 73200 iedzīvotāju (2000. g.).
Stende Pilsēta Latvijā, Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, līdz 1949. g. Talsu apriņķī) 115 km no Rīgas un 12 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1950. g., kā apdzīvota vieta sāk veidoties ap 1900. gadu sakarā ar dzelzceļa būvi.
Zilupe Pilsēta Latvijā, Latgales austrumos, Ludzas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Ludzas rajonā, 1949.-1959. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 304 km no Rīgas un 35 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1931. g., sāka veidoties ap 1900. g. sakarā ar Ventspils - Maskavas - Ribinskas dzelzceļa būvniecību.
Valdemārpils Pilsēta Latvijā, Talsu novada ziemeļu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī, līdz 1926. g. saucās Sasmaka) 130 km no Rīgas un 15 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., miesta tiesības no 1834. g., pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā.
Staicele Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža.
Strenči Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju.
Balvi pilsēta Latvijas ziemeļaustrumu daļā, novada centrs, (1950.-2009. g. rajona centrs, 1945.-1949. g. Viļakas apriņķī, 1920.-1945. Abrenes apriņķī) 220 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopē 1928. gada, miesta tiesības kopš 1926. gada, ciema tiesības kopš 1865. g., vēstures avotos minēta 1224. g. ar senāko nosaukumu Verpulovas sādža.
Kakata Pilsēta Libērijā ("Kakata"), 33900 iedzīvotāju (2008. g.).
Traķi pilsēta Lietuvā ("Trakai"), Viļņas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 4960 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1409. g.
Alorsetara Pilsēta Malaizijā ("Alor Setar"), Malakas pussalas rietumu krastā, Kedahas štata administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2010. g.).
Batu Pahata pilsēta Malaizijā ("Batu Pahat"), Malakas pussalas dienvirietumos, zvejas osta Malakas šauruma piekrastē, 417500 iedzīvotāju (2010. g.).
Ipoha Pilsēta Malaizijā ("Ipoh"), Perakas štata administratīvais centrs, 657900 iedzīvotāju (2010. g.).
Džohorbahru Pilsēta Malaizijā ("Johor Bahru"), Malakas pussalas dienvidos, Džohoras štata administratīvais centrs, 876000 iedzīvotāju (2006. g.).
Klanga Pilsēta Malaizijā ("Klang"), osta Malakas šauruma krastā, \~120000 iedzīvotāju.
Kuala Terenganu pilsēta Malaizijā ("Kuala Terengganu"), Terenganu štata administratīvais centrs, osta Malakas pussalas austrumu krastā, 250500 iedzīvotāju (2000. g.).
Kučina Pilsēta Malaizijā ("Kuching"), Kalimantānas salā, Saravakas štata administratīvais centrs, 134300 iedzīvotāju (2010. g.).
Melaka Pilsēta Malaizijā ("Melaka"), štata administratīvais centrs, 149500 iedzīvotāju (2000. g.).
Muara Pilsēta Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalas dienvidrietumos, Džohoras štatā, osta pie Muaras ietekas Malakas šaurumā, 62300 iedzīvotāju (2010. g.).
Penana Pilsēta Malaizijā ("Pinang"), Malakas pussalas rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma salā, Pulaupinanas štata administratīvais centrs, 180600 iedzīvotāju (2000. g.); Džordžtauna.
Telukintana Pilsēta Malaizijā ("Teluk Intan"), Malakas pussalas rietumos, Perakas štatā, 232800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kota Baharu pilsēta Malaizijā, Malakas pussalas austrumu piekrastē, Kelantanas štata administratīvais centrs, 1718000 iedzīvotāju (2015. g.).
Serembana Pilsēta Malaizijā, Malakas pussalas dienvidrietumos, Negerisembulanas štata administratīvais centrs, 314500 iedzīvotāju (2010. g.).
Taipina Pilsēta Malaizijā, Perakas štatā, 199300 iedzīvotāju (2000. g.).
Selibabi Pilsēta Mauritānijā, Gidimakas vilāja administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2005. g.).
Agililja pilsēta Meksikā (_Aguililla_), Mičoakana de Okampo pavalsts rietumu daļā, Dienvidu Sjerramadres kalnos.
Fresniljo Pilsēta Meksikā ("Fresnillo"), Sakatekasas pavalstī, Meksikas kalnienē 2200 m vjl., 110900 iedzīvotāju (2010. g.).
Lasarokardenasa Pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Mičoakanas de Okampo pavalstī, osta Klusā okeāna krastā, Balsasas grīvā, 178800 iedzīvotāju (2010. g.).
Morelija Pilsēta Meksikā ("Morelia"), Meksikas kalnienē 1880 m vjl., Mičoakanas de Okampo pavalsts administratīvais centrs, 608000 iedzīvotāju (2005. g.).
Urvapana Pilsēta Meksikā ("Uruapan"), Mičoakanas de Okampo pavalstī 1620 m vjl., 315350 iedzīvotāju (2010. g.).
Ņegovudža Pilsēta Melnkalnē, Žabļakas kopienā, 230 iedzīvotāju (2003. g.).
Taungou Pilsēta Mjanmā ("Taung-gok"), Rakhainas (Arakanas) pavalstī, 114400 iedzīvotāju (2014. g.).
Čoibalsana Pilsēta Mongolijā ("Čojbalsan"), Austrumu aimaka administratīvais centrs, 41700 iedzīvotāju (2000. g.); Sanbeise - līdz 1921. g.; Bajantumena - 1921.-1941. g.
Dzūnmoda Pilsēta Mongolijā ("Zuunmod"), Centra aimaka administratīvais centrs, 1530 m vjl., 14700 iedzīvotāju (2006. g.).
Dalandzadagada Pilsēta Mongolijā, 1470 m vjl., Dienvidgobi aimaka administratīvais centrs, 18700 iedzīvotāju (2010. g.).
Bulgana Pilsēta Mongolijā, aimaka administratīvais centrs, 11300 iedzīvotāju (2010. g.).
Bajanhongora Pilsēta Mongolijā, Bajanhongoras aimaka administratīvais centrs, 22100 iedzīvotāju (2000. g.).
Ulgī Pilsēta Mongolijā, Bajanulgī (Bajanelgejas) aimaka administratīvais centrs, 27600 iedzīvotāju (2005. g.); Elgeja.
Darhana Pilsēta Mongolijā, Darhanūlas aimaka administratīvais centrs, 72400 iedzīvotāju (2007. g.).
Uļastaja Pilsēta Mongolijā, Dzavnanas aimaka administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2000. g.).
Hovda Pilsēta Mongolijā, Hovdas aimaka administratīvais centrs, 26000 iedzīvotāju (2000. g.).
Erdeneta Pilsēta Mongolijā, Orhonas aimaka administratīvais centrs, 74300 iedzīvotāju (2007. g.).
Suhbātara Pilsēta Mongolijā, Selengas aimaka administratīvais centrs, 22300 iedzīvotāju (1998. g.).
Ulāngoma Pilsēta Mongolijā, Uvsnūra aimaka administratīvais centrs, 26300 iedzīvotāju (2000. g.).
Barūnurta Pilsēta Mongolijas austrumu daļā ("Baruun Urt"), Suhebatora aimaka administratīvais centrs, 13000 iedzīvotāju (2009. g.).
Undurhāna Pilsēta Mongolijas austrumu daļā, Henteja aimaka administratīvais centrs, 18100 iedzīvotāju (2010. g.).
Sainšanda Pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā ("Sajnšand"), Austrumgobi aimaka administratīvais centrs, 28700 iedzīvotaju (2012. g.).
Cecerlega Pilsēta Mongolijas vidienē, Arhangaja aimaka administratīvias centrs, 20600 iedzīvotāju.
Mandalgobi Pilsēta Mongolijas vidienē, Vidusgobi aimaka administratīvais centrs, 10300 iedzīvotāju (2007. g.).
Muruna Pilsēta Mongolijas ziemeļos, Huvsgula aimaka administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (1998. g.).
Abakaliki pilsēta Nigērijā (_Abakaliki_), Eboņi štata administratīvais centrs, 115600 iedzīvotāju (2005. g.).
Kristiansanna Pilsēta Norvēģijā ("Kristiansand"), Vestagderes filkes administratīvais centrs, osta Skageraka ziemeļu piekrastē, Utras grīvā, 86000 iedzīvotāju (2013. g.).
Sūra Pilsēta Omānā (صور , angļu "Sur"), Zāhiras mintakas administratīvais centrs, 66800 iedzīvotāju (2003. g.).
Nizva Pilsēta Omānā, Dāhilījas mintakas administratīvais centrs, 68800 iedzīvotāju (2003. g.).
Ibrī Pilsēta Omānā, Zāhiras mintakas administratīvais centrs, 97400 iedzīvotāju (2003. g.).
Salāla Pilsēta Omānā, Zufāras mintakas administratīvais centrs, 156500 iedzīvotāju (2003. g.).
Abankaja pilsēta Peru (_Abancay_), Apurimakas reģiona administratīvais centrs 2377 m vjl., 58700 iedzīvotāju (2015. g.).
Puno Pilsēta Peru ("Puno"), reģiona administratīvais centrs, osta Titikakas ezera rietumu krastā, 120200 iedzīvotāju (2007. g.).
Abha pilsēta Saūda Arābijā (_Abhā_), Asīras mintakas administratīvais centrs, 201900 iedzīvotāju (2004. g.).
Ahadrafīda pilsēta Saūda Arābijā (_Aḥad Rafīdah_), Asīras mintakas dienvidu daļā.
Afīfa pilsēta Saūda Arābijā (_ʻAfīf_, عفيف), Rijādas mintakas rietumu daļā.
Ain Ibn Fuheida pilsēta Saūda Arābijā (_ʻAyn Ibn Fuhayd_), Kasīmas mintakas austrumos.
Hāila Pilsēta Saūda Arābijā ("Ha'il"), Hāilas mintakas administratīvais centrs, 267000 iedzīvotāju (2004. g.).
Dammāma Pilsēta Saūda Arābijā (الدمام, Dammam), Šerkījas mintakas administratīvais centrs, osta Persijas līča krastā, 766000 iedzīvotāju (2005. g.).
Džīzāna Pilsēta Saūda Arābijā, Džīzānas mintakas administratīvais centrs, 100700 iedzīvotāju (2004. g.).
Arara Pilsēta Saūda Arābijā, Hudūd eš Šemālījas mintakas administratīvais centrs, 145200 iedzīvotāju (2004. g.).
Bureida Pilsēta Saūda Arābijā, Kasīmas mintakas administratīvais centrs, 614000 iedzīvotāju (2010. g.).
Nedžrāna Pilsēta Saūda Arābijā, Nedžrānas mintakas administratīvais centrs, 246900 iedzīvotāju (2004. g.).
Tebūka Pilsēta Saūda Arābijā, Tebūkas mintakas administratīvais centrs, 441400 iedzīvotāju (2004. g.).
Gediavaja Pilsēta Senegālā, Dakaras piepilsēta, 287000 iedzīvotāju (2006. g.).
Pikine Pilsēta Senegālā, Dakaras piepilsēta, 854000 iedzīvotāju (2006. g.).
Rifiska Pilsēta Senegālā, Dakaras piepilsēta, osta Atlantijas okeāna krastā, 162100 iedzīvotāju (2007. g.).
Havea Pilsēta Spānijā ("Javea"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Šabja.
Šabja Pilsēta Spānijā ("Xabia"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Havea.
Hātjai Pilsēta Taizemē ("Hat Yai"), Malakas pussalā, valsts dienvidos, Sonkhlas provincē, 187900 iedzīvotāju (2000. g.).
Sonkhla Pilsēta Taizemē ("Songkhla"), valsts dienvidos, Malakas pussalas austrumu krastā, osta Siāmas līča dienvidrietumos, provinces administratīvais centrs, 84300 iedzīvotāju (2000. g.).
Surātthānī Pilsēta Taizemē, Malakas pussalā, provinces administratīvais centrs, 111300 iedzīvotāju (2000. g.).
Nakhonsītammarāta Pilsēta Taizemē, Malakas pussalā, provinces administratīvais centrs, 118700 iedzīvotāju (2000. g.).
Phūketa Pilsēta Taizemes dienvidos, tāda paša nosaukuma salā (Malakas pussalas rietumu piekrastē), 75600 iedzīvotāju (2007. g.).
Adapazari Pilsēta Turcijā ("Adapazari"), Sakarjas ila administratīvais centrs, 244700 iedzīvotāju (2013. g.).
Ajvacika Pilsēta Turcijā ("Ayvacik"), Čanakales ilā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
Akjaka Pilsēta Turcijā ("Akyaka"), Karsas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
Akjazi Pilsēta Turcijā ("Akyazi"), Sakarjas ilā, 42600 iedzīvotāju (2013. g.).
Alačakaja Pilsēta Turcijā ("Alacakaya"), Elazīgas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Alapli Pilsēta Turcijā ("Alapli"), Zonguldakas ilā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
Banaza Pilsēta Turcijā ("Banaz"), Ušakas ilā, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
Biga Pilsēta Turcijā ("Biga"), Čanakales ilā, 40600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bozdžāda Pilsēta Turcijā ("Bozcaada"), Čanakales ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Džizre Pilsēta Turcijā ("Cizre"), Širnakas ilā, 106800 iedzīvotāju (2013. g.).
Devreka Pilsēta Turcijā ("Devrek"), Zonguldakas ilā, 25400 iedzīvotāju (2013. g.).
Edžeabata Pilsēta Turcijā ("Eceabat"), Čanakales ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Ezine Pilsēta Turcijā ("Ezine"), Čanakales ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
Ferizli Pilsēta Turcijā ("Ferizli"), Sakarjas ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
Gejve Pilsēta Turcijā ("Geyve"), Sakarjas ilā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gelibolu Pilsēta Turcijā ("Gelibolu"), Čanakales ilā, Dardaneļu piekrastē, 30000 iedzīvotāju (2013. g.).
Hendeka Pilsēta Turcijā ("Hendek"), Sakarjas ilā, 46300 iedzīvotāju (2013. g.).
Jakakenta Pilsēta Turcijā ("Yakakent"), Samsunas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Idila Pilsēta Turcijā ("Idil"), Širnakas ilā, 24600 iedzīvotāju (2013. g.).
Jenidže Pilsēta Turcijā ("Yenice"), Čanakales ilā, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kajnardža Pilsēta Turcijā ("Kaynarca"), Sakarjas ilā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
Karahalli Pilsēta Turcijā ("Karahalli"), Ušakas ilā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
Kirikale Pilsēta Turcijā ("Kirikkale"), uz austrumiem no Ankaras, Kizilirmakas krastos, ila administratīvais centrs, 192700 iedzīvotāju (2010. g.).
Kodžali Pilsēta Turcijā ("Kocaali"), Sakarjas ilā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
Lapseki Pilsēta Turcijā ("Lapseki"), Čanakales ilā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
Pamukova Pilsēta Turcijā ("Pamukova"), Sakarjas ilā, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
Sapandža Pilsēta Turcijā ("Sapanca"), Sakarjas ilā, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
Saridžakaja Pilsēta Turcijā ("Saricakaya"), Eskišehiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Silopi Pilsēta Turcijā ("Silopi"), Širnakas ilā, 84200 iedzīvotāju (2013. g.).
Sivasli Pilsēta Turcijā ("Sivasli"), Ušakas ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
Tarakli Pilsēta Turcijā ("Tarakli"), Sakarjas ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ulubeja Pilsēta Turcijā ("Ulubey"), Ušakas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Uludere Pilsēta Turcijā ("Uludere"), Širnakas ilā, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bajramiča Pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
Čana Pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 29200 iedzīvotāju (2013. g.).
Gekčeada Pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
Šemdinli Pilsēta Turcijā, Hakari ilā, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
Jiksekova Pilsēta Turcijā, Hakari ilā, 68200 iedzīvotāju (2013. g.).
Čukurdža Pilsēta Turcijā, Hakari ilā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
Karapirčeka Pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
Segilti Pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
Karasu Pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, Melnās jūras piekrastē, 30700 iedzīvotāju (2012.g.).
Bejtišebapa Pilsēta Turcijā, Šimakas ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Gičlikonaka Pilsēta Turcijā, Širnakas ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ešme Pilsēta Turcijā, Ušakas ilā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
Karadeniza Pilsēta Turcijā, Zonguldakas ilā, 102800 iedzīvotāju (2013. g.).
Čajdžuma Pilsēta Turcijā, Zonguldakas ilā, 24700 iedzīvotāju (2013. g.).
Gekčebeja Pilsēta Turcijā, Zonguldakas ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Rakamaza Pilsēta Ungārijā ("Rakamaz"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
Zalakaroša Pilsēta Ungārijā ("Zalakaros"), Zalas meģē, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
Hedžaili Pilsēta Uzbekistānā ("Khojayli"), Karakalpastānas dienvidu daļā, piestātne Amudarjas kreisajā krastā; Hoželi.
Tertkela Pilsēta Uzbekistānā ("To'rtko'l"), Karakalpakstānas Republikā, 50800 iedzīvotāju (2004. g.).
Berunija Pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, Amudarjas labajā krastā, \~20000 iedzīvotāju.
Meinoka Pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, senāk bija osta Arāla jūras dienvidu krastā, bet mūsdienās atrodas \~80 km no izžūstošas jūras krasta, 18200 iedzīvotāju (20122. g.).
Nukusa Pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikas administratīvais centrs, 240700 iedzīvotāju (2001. g.).
Čimboja Pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikas centrālajā daļā, \~20000 iedzīvotāju, Šimbaja.
Tahiatoša Pilsēta Uzbekistānas Karakalpakastānas Republikā, Amudarjas kreisajā krastā, 64100 iedzīvotāju (2012. g.).
Kenghirota Pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, \~10000 iedzīvotāju.
Manghita Pilsēta Uzbekistānas Karakalpaksttānas Republikā ("Mang'it"), 30700 iedzīvotāju (2004. g.).
Maiketija Pilsēta Venecuēlā ("Maiquetia"), Karakasas piepilsēta, osta Karību jūras krastā, 87900 iedzīvotāju (2007. g.).
Petare Pilsēta Venecuēlā ("Petare"), Mirandas štatā, Karakasas piepilsēta, 521000 iedzīvotāju (2000. g.).
Gvarenasa Pilsēta Venecuēlā, Karakasas piepilsēta, 170000 iedzīvotāju (2000. g.).
Baruta Pilsēta Venecuēlā, Karakasas piepilsēta, 213400 iedzīvotāju (2000. g.).
Turmero Pilsēta Venecuēlā, Marakajas piepilsēta, 226100 iedzīvotāju (2000. g.).
Kontho Pilsēta Vjetnamā ("Can Tho"), valsts dienvidu daļā, osta Mekongas deltā, Basakas labajā krastā, provinces administratīvais centrs, 255100 iedzīvotāju (2004. g.).
urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
apbūves līnija jeb būvlaide pilsētplānošanas dokumentos zemesgabalam noteikta līnija, kas nosaka apbūves attālumu no sarkanās līnijas.
Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs.
Melnaiskalns Pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, Tartaka ezera ziemeļu krastā, garens ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugura, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu gala nogāze ir stāva, \~30 m augsta, plakums \~60 x 30-50 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. vai pat vēlāk.
Elka kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Durbes labajā krastā, savrups 4-8 m augsts paugurs ar līdzenu, zemu un purvainu apkārtni, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakuma garums - 80 m, platums - 10-22 m.
Saukas pilskalns pilskalns Elkšņu pagastā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā, ir \~12 m augsts garens paugurs, ko ietver mitra ieplaka, rietumu gals pret ezeru erozijas rezultātā noskalots un ir ļoti stāvs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; Dieva kalns; Velna kumosa kalniņš.
Tulijas pilskalns pilskalns Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastā, ir paugurs, ko ziemeļu un rietumu pusē apliec upe, austrumu pusē purvaina ieplaka, plakums — 70 x 25 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
Saulieši pilskalns pilskalns Ķekavas novada apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļā "Pļavniekkalns", bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienas pļavām un strauta gravu, stipri postīts ar dažādiem rakumiem un zaudējis kādreizējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Kaniņu kalns pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā, augstums \~9 m, aizņem paugura ziemeļrietumu galu, ko no pārējā paugura norobežo 6 m dziļa pārrakuma vieta un pakavveida valnis (garums \~20 m, augstums 2 m), plakums 18-24 x 80 m, varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
Liezēres pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagastā, aizņem \~20 m augsta paugura ziemeļu daļu, ko atdala ieplaka, nogāzes nolaidenas, plakums — līdzens, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, un tā mākslīgie nocietinājumi nav saglabājušies.
Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns.
Kārļa kalns pilskalns Siguldā, \~250 m uz dienvidrietumiem no Turaidas pils, tas ir reljefa pacēlums (130 x 40 m), ko no 3 pusem norobežo Gaujas sāngravas, ziemeļrietumu pusē nocietināts ar grāvi un 2 pakavveida vaļņiem (garums 40 m).
Dupurkalns Pilskalns Valdemārpils ziemeļaustrumu daļā, Valdemārpils-Vandzenes ceļa labajā pusē, \~250 m uz rietumiem no Sasmakas ezera, savrups 8-10 m augsts, iegarens paugurs ar samērā stāvām nogāzēm, plakums - \~30 x 50 m, kultūrslānis nav konstatēts, varbūt būtu atzīstams par pileni (patvēruma vietu) vai kulta vietu.
Zabornajas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, \~13 m augusts, savrups paugurs Tartaka labajā krastā, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, apliec terase, plakums — \~70 x 60 m, bijis apdzīvots 5.-8. gs.
karsta kritene piltuvveida ieplaka Zemes virsmā, kas radusies, iebrūkot pazemē izskalotiem iežiem, raksturīga ģipša un karbonātiežu izplatības rajoniem.
cekulpīle Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya fuligula"), putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām; cekulainā nirpīle.
ķerra Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya marila"), vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām, Latvijā caurceļotāja un reta ligzdotāja.
peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
atlivaine Pīpe (smēķēšanai) ar dobumu apakšā, kur uzkrājas tabakas eļļa.
pyracantha Pirakantas.
sarkanā pirakanta pirakantu suga ("Pyracantha coccinea"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus.
Airītes Pirmā latviešu nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka O. Kalpaka un viņa cīņu biedru piemiņas vieta Saldus novada Zirņu pagastā.
raudzības Pirmais apciemojums pie jaundzimušā un mātes sveikšana sakarā ar bērna piedzimšanu.
atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu.
agape Pirmbaznīcas kristiešu sadraudzības mielasts, kas sākotnēji ietvēra Svētā Vakarēdiena svinēšanu.
mandagvakars Pirmdienas vakars.
aizviņvakar Pirms divām dienām vakarā.
šķela Plaisa cietā, sakaltušā māla, pliena zemē.
šķelāt Plaisāt (par cietu, sakaltušu māla, pliena zemi).
kleteks Plaka, govs mēsli.
blašķis Plakana (kareivju) pudele.
plene Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai.
plakanmeldri Plakanā blizme ("Blysmus compressus").
Blysmus compressus plakanā blizme.
barete Plakana cepure ar apaļu vai četrstūrainu dibenu, bija modē 16. gs., vēlāk sastopama kā atsevišķu amatu tērpa daļa (tiesnešiem, akadēmiķiem u. c.).
platicefālija Plakana galva, kuras vertikālais indekss <70.
Potamogeton compressus plakanā glīvene.
paplāksne Plakana gredzenveida detaļa, ko novieto parasti zem uzgriežņu vai skrūves galviņas (piemēram, sastiprinot mehānismu, ierīču daļas).
bute Plakana jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; plekste.
ļana Plakana katliene Pirenejos un Dienvidamerikā; ljana.
lize Plakana koka lāpsta (mīklas veidojuma ievirzīšanai maizes krāsnī un izņemšanai no tās).
mente Plakana koka lāpsta kā airis.
plints Plakana kvadrātveidīga akmens plātne kolonnas bāzes apakšējā daļā.
plakanķēde Plakana ķēde.
plekste Plakana pāksts.
klumpača Plakanā pēda.
platipodija Plakanā pēda.
plakana virsma plakana priekšmeta, vielas veidojuma, parasti līdzena, virsma.
stūres lāpsta plakana profilēta stūres iekārtas detaļa, ar kuru iegūst hidrodinamisko spēku, kas dod iespēju vadīt peldlīdzekļa kustības virzienu.
stūres plāksne plakana profilēta stūres iekārtas detaļa, ar kuru iegūst hidrodinamisku spēku, kas dod iespēju vadīt peldlīdzekļa kustības virzienu.
Crepidotus applanatus plakanā sēdene.
Poa compressa plakanā skarene.
Radula complanata plakanā skrāpīte.
Hololepta plana plakanā strupvabole.
ploška Plakana svece trauciņā.
Choanomphalus riparius plakanā ūdensspolīte.
Valvata cristata plakanā valvāta.
kraujplakne plakana virsma kravas izvietošanai.
spogulis Plakana virsma, ar kuru beidzas peldlīdzekļa pakaļgala (dažreiz arī priekšgala) konstrukcija.
pakaļgala spogulis plakana virsma, ar kuru beidzas peldlīdzekļa pakaļgala konstrukcija.
līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
gludā zilpodze plakanā zilpodze.
Eryngium planum plakanā zilpodze.
disks plakana, apaļa (ierīces) detaļa; arī ripa.
ugunsmēle Plakana, garena liesma; uguns mēle.
uguns (arī liesmu) mēle plakana, garena liesma; ugunsmēle.
piets Plakanā, paplatinātā (cērtamo, šķeļamo u. tml. rīku) mugurējā daļa.
piere Plakanā, paplatinātā (sitamo rīku) daļa, kas cirtienā, sitienā saskaras ar apstrādājamo priekšmetu.
skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
plāksne Plakana, plāna detaļa.
atols Plakana, zema, gredzenveida (koraļļu) sala, kuras vidū var būt sekla lagūna.
Bitoma crenata plakanais spraugložņa.
dzeltlapas Plakanais staipeknis ("Lycopodium complanatum"); dzelta.
dzelta Plakanais staipeknis ("Lycopodium complanatum").
kustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne kustīgās figūras plaknē (kustīgajā atskaites sistēmā).
nekustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne nekustīgajā atskaites sistēmā.
momentānais paātrinājumu centrs plakanas figūras punkts, kura paātrinājums dotajā laika momentā plakaniskajā kustībā ir vienāds ar nulli.
neplakniskums plakanas virsmas formas defekts: reālās virsmas formas neatbilstība ideālai ģeometriskai plaknei.
liesmu mēles (arī čūskas) plakanas, garenas liesmas.
liesmu (arī uguns) mēles (arī čūskas) plakanas, garenas liesmas.
glossiphonidae Plakandēļu dzimta.
glossiphonia Plakandēļu dzimtas ģints.
haementeiria Plakandēļu dzimtas ģints.
helobdella Plakandēļu dzimtas ģints.
hemiclepsis Plakandēļu dzimtas ģints.
protoclepsis Plakandēļu dzimtas ģints.
plaškots Plakandibena kuģis bez klāja kravu pārvadāšanai ostas teritorijas rajonā, arī pagaidu tiltu celšanai un piestātņu ierīkošanai.
barža Plakandibena kuģis kravas pārvadāšanai pa upēm, kanāliem, ezeriem un jūru slēgtā rajonā (pārvietojams ar velkoni vai pašgājējs).
viķine Plakandibena laiva.
strūga Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni no 11. līdz 18. gadsimtam).
platikefalija Plakangalvainība, kas rodas, ja galvas smadzeņu daļa vāji attīstās augstumā; platicefālija.
pliksteris Plakani piekariņi.
žauti Plakani redeļu stāvkoki.
dzelzs un mangāna konkrēcijas plakani vai lodveida minerālu veidojumi, kas sastāv no dzelzs un mangāna hidroksīdiem un ir sastopami ūdenstilpju (jūru, okeānu, ezeru) dibenā; perspektīvas dzelzs un mangāna rūdas.
slātēt Plakaniski sist.
pieplaku Plakaniski uz zemes.
plētiski Plakaniski, ar plakano pusi.
izplaku Plakaniski, gar zemi.
placeniski Plakaniski, saplacināti.
plākaniski Plakaniski.
Namakvalenda Plakankalne Āfrikas dienvidrietumos ("Namaqualand"), vidējais augstums - 1000-1200 m, Karasberga masīvā - līdz 2202 m, Oranža dala to 2 daļās.
Matabele Plakankalne Āfrikas dienvidu daļā, Zimbabvē, vidējais augstums - 1000-1500 m, viegli viļņot virsa, atsevišķi kalni un grēdas, austrumos - Injangani kalns - līdz 2596 m, tropu klimats, skrajmeži stipri izcirsti.
Vitimas plakankalne plakankalne Aizbaikāla centrālajā daļā, Krievijā, plaši uvāli mijas ar starpkalnu ieplakām, augstums - līdz 1753 m vjl.
Čulišmanas plakankalne plakankalne Altaja ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, vidējais augstums 1800-2200 m, lielākais - 3148 m, līdz 1900-2100 m vjl. lapegļu taiga, augstāk - krūmu tundra.
Ukoks Plakankalne Altajā, Krievijas Altaja novadā, augstums - >2800 m, stepe (ganības), kalnu tuksnesis un kalnu tundra.
Rietumaustrālijas plakankalne plakankalne Austrālijas kontinenta rietumos, vidējais augstums — 400-600 m vjl., augstākā virsotne — 1400 m vjl.
Azandes plakankalne plakankalne Centrālajā Āfrikā, Centrālāfrikas Republikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Sudānā, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem kupolveida atliku kalniem, augstums - 600-1400 m, zelta un dimantu atradnes.
Zilairas plato plakankalne Dienvidurālos, Sakmaras baseinā, Krievijas Orenburgas apgabalā un Baškorostānas Republikā, augstums — 500-600 m.
Dekāna Plakankalne Indostānas pussalas dienvidu daļā (angļu val. "Deccan Plateau"), Indijā, augstums - 300-900 m, ierobežo Rietumgati, Austrumgati un Satpūra kalni.
Sarhads Plakankalne Irānā ("Sarhad"), Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, garums - \~400 km, platums - \~200 km, augstums vidēji - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 4042 m (vulkāns Taftāns).
Adamava Plakankalne Kamerūnā, vidējais augstums - 1000-1500 m, augstākā virsotne - 2710 m, savannas, dienvidu daļā mitrie tropu meži.
Ņeras plakankalne plakankalne Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 130 km, platums - 50-70 m, augstums - 700-1500 m.
Bolsona de Mapini plakankalne Meksikas kalnienes ziemeļos, Meksikā, augstums - 900-1200 m, virsotnes >2500 m.
Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums.
Dovrefjells Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Dovrefjell"), Norvēģijas dienvidrietumos, augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - Snēhetas kalns - 2286 m.
Jostedalsbrē Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Jostedalsbre"), Norvēģijas dienvidrietumos, platība 855 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - Ludalskopa 2083 m, virsmu klāj ledājs, no kura uz visām pusēm līdz 200-300 m vjl. noslīd 24 ieleju šļūdoņi.
Norlandes plato plakankalne Skandināvijas pussalas ziemeļaustrumos (“Norrland”), Zviedrijas ziemeļos un daļēji Somijā, pakāpienveidīgi pazeminās Botnijas līča virzienā no 800-200 m vjl.
Oļokmas-Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m.
Anadiras plakankalne plakankalne Tālo Austrumu ziemeļu daļā, Anadiras augšteces baseinā, Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — \~400 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 1221 m vjl.
Masaju stepe plakankalne Tanzānijas austrumos, vidējais augstums - 1000 m, atsevišķi kalni - līdz 2000 m, sarkanbrūnās augsnes, graudzāļu un krūmu savanna.
Anatolija Plakankalne Turcijā, Mazāzijas kalnienes vidienē, ziemeļos - Pontijas kalni, dienvidos - Taura kalni, garums - \~700 km, platums - līdz 400 km, sastāv no nogulumiežiem, vidējais augstums - 800-1500 m, augstākā virsotne - 3916 m (vulkāns Erdžijass).
knīpstengas Plakanknaibles; knaibles.
plaķenes Plakanknaibles.
plakstangas Plakanknaibles.
platstangas Plakanknaibles.
ploskogubcas Plakanknaibles.
ploskogubci Plakanknaibles.
oecophoridae Plakankožu dzimta.
cheimophila Plakankožu dzimtas ģints.
depressaria Plakankožu dzimtas ģints.
diurnea Plakankožu dzimtas ģints.
endrosis Plakankožu dzimtas ģints.
hoffmannophila Plakankožu dzimtas ģints.
semioscopis Plakankožu dzimtas ģints.
epiorniss Plakankrūšu putnu kārtas ("Aepyornithiformes"), ļoti liels (līdz 5 m augsts), strausam līdzīgs putns, kas dzīvoja Madagaskaras salā un izmira 17. gs.; epiornisu olas, 34 cm garas, vēl 20. gs. vidū bija atrodamas šajā salā.
Orthotrichum obtusifolium plakanlapu pūkcepurene.
epitrihijs Plakano šūnu slānis, kas klāj mata stiebru pirms tā iznākšanas cauri epidermai.
monoģenētiskie sūcējtārpi plakano tārpu klase, \~900 sugu, Latvijā 37 sugas, ķermenim lapas vai mēles, retāk ieapaļa forma, kaudālajā daļā atrodas piestiprināšanās disks, uz kura ir 10-20 hitinizēti kāsīši, dažreiz arī piesūcekņi, tārpi līdz 10 cm gari, dažas formas līdz 40 cm.
platfūss Plakanpēda - pēdas apakšas izliekuma noslīdējums.
ganodermataceae Plakanpiepju dzimta.
ganoderma Plakanpiepju dzimtas ģints.
parastā plakanpiepe plakanpiepju dzimtas suga ("Ganoderma applanata").
lakas plakanpiepe plakanpiepju dzimtas suga ("Ganoderma lucidum"), Latvijā aizsargājama.
Ganoderma resinaceum plakanpiepju suga, kas Latvijā sastopama reti uz dzīvu koku stumbriem; tai bojājot koksni, kokā veidojas dobums.
plātne Plakans (kā, piemēram, darba rīka, iekārtas) elements, detaļa; arī plāksne.
plakanisks Plakans (parasti mazliet).
lēvs Plakans (parasti par zirga nagiem).
zvīņa Plakans ādas veidojums dzīvniekiem, gk. zivīm, arī rāpuļiem un dažām zīdītāju sugām; zvīņas.
plafons Plakans apgaismes armatūras elements, kas parasti novietots pie griestiem.
glūdenis Plakans cepums no rudzu miltiem.
cītara Plakans daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
plakandzelzis Plakans dzelzs elements, detaļa, standartizēts velmēts profildzelzs elements.
plakandzelzs Plakans dzelzs elements, detaļa, standartizēts velmēts profildzelzs elements.
vienrindas korpuss plakans elektronisko komponentu konstruktīvs elements, kas izveidots līdzīgi modulim _SIMM_, bet tajā drukāto šķautņspraudņu vietā izvadi izveidoti kā kontaktkājiņas vienā no garākajām korpusa malām.
plaka Plakans govs mēslu gabals zemē.
govs plada plakans govs mēslu gabals.
lizēna Plakans izvirzījums sienā šauras vertikālas joslas veidā.
plakanis Plakans kartupeļu bumbulis vai dārzāju sakne.
krūšu kauls plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
ērmi Plakans koks starp ratu priekšasi un ratu grīdu, pie kura piestiprināta dīstele.
šaurs leņķis plakans leņķis, kas ir lielāks par 0 radiāniem (0 grādiem) un mazāks par 1,571 radiānu (90 grādiem).
plats leņķis plakans leņķis, kas ir lielāks par 1,571 radiānu (90 grādiem) un mazāks par 3,142 radiāniem (180 grādiem).
ievilkts leņķis plakans leņķis, ko veido divas hordas, kuras iziet no viena un tā paša riņķa līnijas punkta.
taisns leņķis plakans leņķis, kura lielums ir 1,571 radiāns (90 grādi).
pilns leņķis plakans leņķis, kura lielums ir 6,283 radiāni (360 grādi).
koksnes smalcināšanas nazis plakans nazis smalcināšanas mašīnas darbvārpstā.
frēznazis Plakans nazis, kuru iestiprina saliekamā frēzē vai nažu vārpstā virsmu frēzēšanai.
iegrebe Plakans padziļinājums.
plakanis Plakans pīts grozs.
plošķis Plakans priekšmets.
ripa Plakans riņķveida priekšmets, veidojums.
ripe Plakans riņķveida priekšmets.
plaķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals.
plāķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals.
celostats plakans spogulis, kas griežas saskaņā ar diennakts kustību un novirza astronomiskā objekta gaismu (tieši vai ar otra plakana spoguļa palīdzību) teleskopa objektīvā.
plasks Plakans un plats.
mezotēlijs Plakans vienslāņa epitēlijs, kas klāj zīdītājdzīvnieku un cilvēka serozos dobumus (piem., pleiru un vēderplēvi).
ķīlis Plakans, garens, vienā galā sašaurināts darbarīks, piemēram, koka gabalu, akmeņu pāršķelšanai.
plāksnis Plakans, izvirzīts (lidaparāta) elements (tā) stabilitātes un vadāmības nodrošināšanai.
plītisks Plakans, līdzens.
plātne plakans, parasti gluds, dažādas formas (kāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml.; arī plate (1).
plate Plakans, parasti gluds, taisnstūrveida (dažāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai; arī plātne (1).
plāksne Plakans, parasti plāns, mīkstas vielas veidojums.
plakains Plakans, plakanisks.
lentkabelis Plakans, plāns vairākvadu kabelis, kurā vadi izvietoti viens otram blakus vienā plaknē.
blaška Plakans, pudelei līdzīgs skārda trauks.
plātne Plakans, samērā plāns (audu) veidojums.
plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums (piemēram, kā nosegšanai).
plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums, ko izmanto, piemēram, par (kā) zīmi.
placains Plakans.
plāksans Plakans.
plākšens Plakans.
prespats Plakansieta vai apaļsieta celulozes atūdeņošanas iekārta, pēc kuras celuloze ar apm. 38% koncentrāciju tiek satīta tīteņos.
diphasium Plakanstaipekņi.
parastais plakanstaipeknis plakanstaipekņu ģints suga (“Diphasium complanatum”, arī “Lycopodium complanatum”), Latvijā sastopams ne visai bieži priežu, retāk egļu mežos, kur zemsedzē veido vairākus kvadrātmetrus lielas tīraudzes, Latvijā aizsargājams
trejvārpu plakanstaipeknis plakanstaipekņu suga ("Diphasium tristachyum").
plathelmintes Plakantārpi.
cerkārijs Plakantārpu attīstības stadija (kāpurs).
divpiesūcekņu sucējtarpi plakantārpu klase – cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti.
lentenis Plakantārpu tipa klase ("Cestoda"), parazītisks plakanais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā), \~3000 sugu, Latvijā konstatētas \~100 sugas, no kurām vairākums (~80 sugu) parazitē putnos.
cestodāriji Plakantārpu tipa klase ("Cestodaria"), Latvijā nav konstatēti.
monogeneji Plakantārpu tipa klase ("Monogenoidea"), sīki parazītiski tārpi (~0,1-3 mm garumā), hermafrodīti, \~1200 sugu, Latvijā konstatēts >50 sugu; monoģenētiskie sūcējtārpi.
sūcējtārpi Plakantārpu tipa klase ("Trematoda"), parazītisks tārps ar plakanu, lapveidīgu ķermeni un diviem piesūcekņiem, >4000 sugu, Latvijā konstatēts >130 sugu; trematode.
skropstiņtārpi Plakantārpu tipa klase ("Turbellaria"), kuras pārstāvjiem ķermeni klāj skropstiņas, \~12 kārtas, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
botriocefals Plakantārpu tipa lenteņu klases ģints ("Bothriocephalus"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
kavija Plakantārpu tipa lenteņu klases ģints ("Khawia").
aploparaksis Plakantārpu tipa lenteņu klases pundurlenteņu dzimtas ģints.
girodaktili Plakantārpu tipa monogeneju klases ģints ("Gyrodactylus"), no kuras Latvijā biežāk sastopamas 2 sugas, kas parazitē uz karpu un karūsu ādas un žaunām un ierosina girodaktilozi.
reproducēšana Plakanu informatīvo materiālu (rasējumu, zīmējumu, gleznu, grafisku attēlu un fotogrāfiju) fotografēšana, lai izgatavotu fotokopijas (reprodukcijas).
norīvēšana Plakanu un konisku virsmu smalkās apstrādes veids ar smalkzobu rotācijas griezējinstrumentu - norīvi.
plakanslīpēšana Plakanu virsmu apstrāde ar slīpripas perifēriju vai gala virsmu.
plākses Plakanums, līdzenums.
plaskanums Plakanums.
Libellula depressa plakanvēdera spāre.
Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns).
jahtspogulis Plakanvirsma, ar kuru beidzas jahtas gala konstrukcija.
Plākaņu ezers Plakaņu ezers Mazozolu pagastā.
leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta; plakans leņķis; patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā).
lidāda Plāksnē izplesta āda, uzstiepta starp priekškājām un pakaļkājām un asti, vai pirkstiem, vai īpašām garām neīstām ribām, lidošanas orgāns sikspārņiem, lidvāverei, lidojošiem somaiņiem, lidojošam drakonam u. c. tādiem mugurkaulniekiem, kas nepieder pie putniem, bet kas tomēr spēj lidot.
spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
plaku Plaku plakām - plakaniski uz zemes.
plānauts Plāna drāna, lakats.
lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas).
patina Plāna, parasti zaļa, tumšbrūna, zila, kārta, kas gaisa mitruma iedarbībā vai speciālā apstrādē rodas uz priekšmetiem, kuri izveidoti (parasti) no vara vai tā sakausējumiem.
šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai.
retrogradācija Planētas šķietama virzīšanās atpakaļ; retrograda kustība.
gramzdi Plāni sakasīta sakņu, augļu masa.
akcijas kvants Planka konstante, kas nosaka ar diskrētumu saistīto likumsakarību īpatnības mikropasaulē.
pleveris Plāns auduma gabals vai lakats; šķidrauts.
plakanais displejs plāns displeja ekrāns, ko lieto klēpjdatoros un piezīmjdatoros; plakanā displeja izgatavošanai izmanto šķidro kristālu, gāzes plazmas, elektroluminiscences vai plāno plēvju tranzistoru tehnoloģiju; plakanais ekrāns.
plakanais ekrāns plāns displeja ekrāns, ko vispirms lietoja klēpjdatoros un piezīmjdatoros; plakanais displejs.
ģenerālplāns Plāns, kas nosaka (pilsētas, apdzīvotas vietas, uzņēmuma) attīstību ilgākā laika posmā.
pliksteris Plāns, nolietots pakavs.
pneimoveidošana Plānsienu izstrādājumu iegūšana no termoplastiska polimēra plēvēm vai loksnēm ar sakarsētu, saspiestu gaisu.
plaskans Plāskains, plasks, plats un plakans.
plāskans Plāskains, plasks, plats un plakans.
plasku Plasku plaskumis - saka, kad salijis mētelis steidzīgi soļojot sitas un tinas ap lieliem.
celons Plastmasa, ko sauc arī par ugunsdrošo celuloīdu; tā ir plastificēta acetilceluloze, ko lieto, gatavojot dažādus iedzīves priekšmetus, automobiļu un lidmašīnu stiklus, kinolentes, speciālas lakas (celonlakas) u. c.
formēšana Plastmasas spiedapstrādes veids; dobas formas plastmasas izstrādājumu izgatavošana (mehāniski, izpūšot vai ar vakuumu) no iepriekš sakarsētas loksnes.
patrona Plastmasas vai kartona spole pavediena uztīšanai; žakarda kartes uztīšanas ierīce.
vēlēšanu sistēma plašākā nozīmē apzīmē tās sabiedriskās attiecības un institūcijas, kas saistītas ar publiskās varas institūciju velēšanām, izveido un nosaka vēlēšanu kartību.
firma "America Online" plaši pazīstama tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija ar lielu abonentu skaitu (angļu "America Online, Inc.").
segmembrāna Plata fibroza saite starp pakauša kaula pamatdaļu un otrā un trešā skriemeļa ķermeņa mugurējo virsmu.
šļuburjaka Plata sieviešu jaka.
plezna Plata, parasti plakana (mašīnu, ierīču u. tml.) darbīgā daļa.
lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
Dienvidsumatras dabas parks platība - 3568 kvadrātkilometri, dibināts - 1935. g., Indijas ziloņi, tumšie brieži, Indijas tapiri, Sumatras degunradži, cūkastes makaki, giboni, sastopami tropu parazītaugi - Arnolda raflēzijas.
ATM slānis platjoslas ISDN tīkla slānis, kas, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, nosaka ATM adaptācijas slāņa izveidoto šūnu formātu un nodod tās fizikālajam slānim tālākai to pārsūtīšanai saņēmējam.
vienkabeļa platjoslas lokālais tīkls platjoslas lokālais tīkls, kurā gan turpvērstajam kanālam, gan atpakaļvērstajam kanālam tiek izmantots viens un tas pats kabelis.
divkabeļu platjoslas lokālais tīkls platjoslas lokālais tīkls, kurā turpvērstajam kanālam izmanto vienu, bet atpakaļvērstajam kanālam citu kabeli.
Lundas plato plato Āfrikas centrālajā daļā, Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasajas un Zambezi ūdensšķirtne, augstums — līdz 1300-1600 m, kāpļaini pazeminās Kongo ieplakas, lēzeni — Kalahari ieplakas virzienā.
Dārfūras plato plato Āfrikas ziemeļaustrumu daļā, Sudānā (angļu val. "Plateau Darfur"), ir Āfrikas platformas kupolveida pacēlums ar izteiktām nogāzēm, plakanu virsu (augstums - 1000-1500 m), dažiem atliku kalniem (līdz 3000 m).
Matugrosu plato plato Brazīlijas plakankalnes rietumu daļā (port. val. “Planalto do Mato Grosso”), Brazīlijā, vidējais augstums — 500-700 m, maksimālais augstums — 893 m.
Čotanagpūra Plato Dekānas plakankalnes ziemeļaustrumos ("Chota Nagpur"), Indijā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1366 m.
Pardaosa Plato Gvajānas plakankalnes rietumos ("Mesa de Pardaos"), Kolumbijā, augstums - līdz 910 m, smilšakmeņi un konglomerāti, mitrie tropu meži.
Ustjurts Plato starp Arāla jūru un Amudarjas deltu austrumos, Mangišlakas pussalu un Karabogazgola līci rietumos, Kazahstānā un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 340 m, malās stāva krauja (relatīvais augstums - 60-190 m), ieplakās sāļezeri un solončaki, krasi kontinentāls klimats.
Ļenas-Angaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, starp Angaras un Kirengas upēm, Krievijā, augstums - līdz 1464 m, ziemeļos pazeminās līdz 500 m.
Anabaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums — līdz 905 m, ielejās līdz 400-450 m vjl. lapegļu skrajmeži, augstāk — kalnu tundra.
zvoncs Platopaugurs - paugurs ar izteiktu virsotnes plakanumu, kuru veido bezakmens māls.
Solgonas skrausts platoveida kalnu grēda Austrumsibīrijā, starp Kuzņeckas Alatavu un Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novada dienvidos un Hakasijas Republikā, garums - 120 km, platums - 40 km, augstums - līdz 875 m.
platgātheķis Plats jahtas pakaļgals, kas beidzas ar spoguli vai bez tā.
spoguļheķis Plats jahtas pakaļgals, kas beidzas ar spoguli vai bez tā.
lāpstiņa Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem); lāpsta (2).
lāpsta Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem); lāpstiņa (5).
plaskains Plats, plakans un lēzens.
plāskains Plats, plakans un lēzens.
rijolis Plaukts ar (drēbju) pakaramo.
rijole Plaukts; plaukts ar (drēbju) pakaramo.
hidatioze Plaušu vai aknu infekcija, ko izraisa "Echinococcus" ģints plakantārpu kāpuri; raksturīga cistu veidošanās.
augstfrekvences plazmotrons plazmotrons, kurā pa dielektriska materiāla cauruli plūstošu gāzi sakarsē augstfrekvences (10^5^–10^10^ Hz) izlādē; plazmas strūklai ir neliels ātrums (15–50 m/s), un tā ir tīra.
loka plazmotrons plazmotrons, kurā slēgtā kamerā starp volframa vai tā kausējuma katodu un dzesējamu anodu ievada un lokizlādē sakarsē un jonizē plazmu veidojošo gāzi, kas strūklas veidā ar ātrumu 50–300 m/s izplūst no kameras pa atveri anoda centrā.
kakles izgriezums plecģērba modeļa augšējo robežlīniju apveids. Var būt apaļais jeb O veida, pakavveida jeb U veida, smailais jeb V veida, taisnstūru, sirdsveida, sakveidā drapētais u. c. kakles izgriezumi.
pleculakats Plecu lakats - kvadrātveida vai trīsstūrveida apģērba gabals, ko liek ap pleciem.
šķiltavainis Plecu lakats ar raibu rakstu.
šķiltavains Plecu lakats ar raibu rakstu.
vēža Plecu lakats.
veža Plecu lakats.
virslakats Plecu lakats.
plaida Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā.
plete Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā.
plets Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā.
plankumastes caunsomainis plēsējsomaiņu dzimtas ('Dasyuridae") caunsomaiņu ģints suga ("Dasyurus viverrinus"), tievs, veikls dzīvnieks, reizē līdzīgs gan kaķim, gan žurkai, dzīvo mežos un laukos Austrālijā, veikli rāpjas kokos, medī ķirzakas, putnus un citus mazus dzīvniekus.
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
paugas Plika galva vai kalniņš; pakausis.
atpludināt Pludinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
vējplūmes Plūmju slimība, ko izraisa sēne "Exoascus pruni", slimiem kokiem vai to atsevišķiem zariem veidojas pākstīm līdzīgi plakani, kropli, krunkaini 4-6 cm gari augļi ar tukšu dobumu kauliņa vietā.
kāpties Plūst (parasti atpakaļ) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
atplūst Plūst atpakaļ.
pulsēt Plūst, kustēties, arī izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
atplūst Plūstot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
žabriņš Pļāpa, nesakarīgs cilvēks.
piegvelzt Pļāpājot, nesakarīgi runājot piekliegt apkārtni un izplatīt baumas.
Lacerta vivipara pļavas ķirzaka.
pneimosadalītājs pneimoiekārtā lietojams sadalītājs; bieži lieto vārstu sadalītājus un sadalītājus ar plakanu plūsmdali; pneimatiskais sadalītājs.
plaušu tabakoze pneimokonioze, kas rodas no ilgstošas tabakas putekļu ieelpošanas un izraisa plaušu fibrozi.
WONCA PNKAO - Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "World Organization of National Colleges, Academies and Academic Associations of General Practitioners/Family Physicians. World Organization of Family Doctors").
klape Pogājama bikšu priekša vai pakaļa.
kardiganjaka Pogājama virsdrēbju adītā jaka, parasti ar valnīšadījuma apmalēm bez apkakles, bez jostas vai dažkārt ar sasienamo jostu, ja tā ir garāka par vidukļa līmeni.
Tartaciņa Poguļankas kreisā krasta pieteka Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 11 km; Tartaka.
deinstitucionalizācija politika, kas maina pakalpojumu sniegšanas organizāciju, sašaurinot institūcijās sniegto sociālo pakalpojumu saņēmēju loku un paplašinot to cilvēku loku, kas savā pašvaldībā saņem kopienā/sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas un iekļaušanos sabiedrībā.
ģeopolitika Politoloģiska koncepcija, pēc kuras valsts ārējo politiku nosaka ģeogrāfiskie faktori.
Markuzu upīte Poļakas upes kreisā krasta pieteka Gaujienas pagastā, senāk uzskatīta par Poļakas upes augšteci.
Pontjaka Pontiaka - pilsēta ASV, Mičiganas štatā.
Rietumpontijas kalni Pontijas kalnu rietumu daļa Turcijā, starp Sakarjas un Kizilirmakas upi, garums - 475 km, augstums - līdz 2600 m.
Džanika grēda Pontijas kalnu vidusdaļa starp Kizilirmakas un Meletas ieleju, Turcijas ziemeļos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - 2062 m.
selekcijas vērtība populācijas genotipiskās mainības daļa, ko nosaka atšķirīgo polimērisko gēnu aditīvā (summārā) iedarbība, bet vērtību aprēķina summējot kvantitīvās pazīmes vērtību novirzes paraugkopumā.
sīkainīši Portulaka ("Portulaca").
sīkas Portulaka ("Portulaca").
portulaca Portulaka.
čepīt Potēt (piemēram, bakas).
dubultšahs Pozīcija (šaha spēlē), kurā karalim vienlaicīgi piesaka šahu divas figūras.
koloniālprece Prece, ko ieved no kolonijām (piemēram, kakao, kafija, rīsi, tēja).
iepakojums precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites cikla no ražotajā līdz patērētājam, t. sk. materiāls, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja, un kas tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.
diskonts preces cenas pazemināšanās sakarā ar tās kvalitātes neatbilstību līgumā noteiktajām prasībām.
iepakotājs Preces ražotājs, pakalpojuma sniedzējs vai pārdevējs, kurš iepako preci vai izstrādājumu valstī vai ieved iepakotu preci vai izstrādājumu no citām valstīm.
programmas specifikācija precīzs tā rezultāta apraksts, ko nepieciešams iegūt ar doto programmu. Šis apraksts parasti nosaka, kas jādara programmai, bet nenorāda, kā šīs programmas funkcijas tiek realizētas.
barters Preču (pakalpojumu) apmaiņa bez naudas starpniecības.
bartera darījums preču (pakalpojumu) apmaiņas darījums bez norēķiniem skaidrā naudā
barterdarījums Preču (pakalpojumu) apmaiņas operācija bez skaidras naudas norēķiniem.
pirktspēja Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību; pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt.
elektroniskā iepirkšanās preču iegāde, izmantojot tiešsaistes vai citus interneta pakalpojumus, kādus piedāvā globālais tīmeklis.
reeksports Preču ievešana no ārzemēm pārstrādei un atpakaļpārdošanai vai tālākpārdošanai; arī pārdošanai uz citu valsti bez pārstrādes.
komerciālais kredīts preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana ar pagarinātu samaksas termiņu.
pašpatēriņš Preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana uzņēmuma darbiniekiem u. c. personām bez atlīdzības vai par atlīdzību, kas zemāka par tirgus vērtību.
cenrādis Preču un pakalpojumu cenu saraksts.
reālā darba alga preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
elektroniskā komercija preču un pakalpojumu pārdošana internetā; e-komercija.
tirdzniecība preču un pakalpojumu pārdošana un pirkšana, preču ieguve un to piegādāšana patērētājiem.
atlīdzība preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji.
iztikas minimums preču un pakalpojumu vērtības summa, kas minimāli nepieciešama vienas personas uzturēšanai.
tirgvedība Preču un pakalpojumu virzīšana pie klientiem.
tirgus preču vai pakalpojumu apgrozības sfēra.
maiņas darījums preču vai pakalpojumu apmaiņas darījums saskaņā ar rakstveidā noslēgto līgumu.
kredītvēstule Preču vai pakalpojumu pircēja vārdā bankas izsniegts dokuments, kas ļauj tajā minētajai personai saņemt noteiktu naudas summu.
lakauskieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lakauski" iedzīvotāji.
Gonkūru prēmija prēmija, ko piešķir Gonkūru akadēmija par gada labāko franču romānu.
baltiešu demonstrācijas pret Baltijas valstu okupāciju vērstas akcijas, ko Rietumvalstīs rīkoja baltiešu trimdinieki kopā ar saviem atbalstītājiem nozīmīgās vēsturiskās atceres dienās, kā arī sakarā ar Baltijas valstīm nelabvēlīgiem PSRS vadītāju lēmumiem un darbību vai PSRS pārstāvju vizītēm Rietumvalstīs.
Kontinentālā blokāde pret Lielbritāniju vērsta Francijas politisko un ekonomisko pasākumu sistēma 1806.-1809. g., kuru ieviesa ar Napoleona I dekrētu 1806. g. 21. novembrī un kas aizliedza visām Francijai pakļautajām un sabiedrotajām valstīm tirdzniecības, pasta u. c. sakarus ar Lielbritāniju; to atcēla 1814. g. pēc Napoleona I atteikšanās no troņa.
iepretība Pretējā puse, pakaļpuse.
atsprākļi Pretējā virzienā, atpakaļ; atmuguriski; atsprēkļi.
atsprēkļi Pretējā virzienā, atpakaļ; atmuguriski.
aizpuse Pretējā, pakaļējā puse; mugurpuse.
darba izpildītājs pretendents, kas likumā noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības veikt darbus vai sniegt pakalpojumus un noslēdzis par to valsts pašvaldības pasūtījuma līgumu.
uzvarēšana pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē)
uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
radiopārtveršana Pretinieka radiosakaru sistēmas atklāšana, raidījumu uztveršana un to fiksēšana.
kontrmaršs Pretmaršs, marša manevrs, ko uzsāk, lai likvidētu ienaidnieka maršu-manevru un pēc tam to sakautu.
atkalpojums Pretpakalpojums.
demaršs Pretrīcība (diplomātijā) sakarā ar kādu notikumu; dokuments, kurā pausta šāda pretrīcība.
atsitiens Pretsitiens, sitiens atpakaļ.
militārie noziegumi prettiesiskas darbības, kas izpaužas karošanas likumu un paražu, ko nosaka mūsdienu starptautiskās tiesības, neievērošanā, kā arī aizliegto karošanas līdzekļu un metožu pielietošanā.
priekšdziedzera anedoma priekšdziedzera palielināšanās sakarā ar labdabīga audzēja attīstību dziedzeraudos ap urīnizvadkanāla sākumdaļu.
priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals.
anteroposteriors Priekšēji pakaļējais.
pīķis Priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim).
bulavs Priekšmets (parasti plakans koka gabals kārts galā), ar ko dauzot pa ūdens virsmu dzen zivis tīklā.
vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam, piemēram, akai, lūkai).
spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā.
ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu, un ko var saņemt atpakaļ pēc noteiktu darbību veikšanas.
pieejas protokols priekšrakstu kopa, kas nosaka stacijas darbību, kad tā veic informācijas pārraidi pa koplietošanas datu pārraides vidi datoru tīklā.
piekļuves protokols priekšrakstu kopa, kas nosaka stacijas darbību, kad tā veic informācijas pārraidi pa lokālā tīkla koplietošanas datu pārraides vidi
heteroģenēze Priekšstats par sugu izcelšanos kā nejaušu krasi atšķirīgu no vecāku formām īpatņu parādīšanos, kas nosaka jaunas sugas veidošanos.
kauzālisms Priekšstats, ka pasaules izcelšanos un tās turpmāko eksistenci nosaka noteikti apstākļi.
deidvuds Priekšvadņa un pakaļvadņa savienojums ar ķīli.
ievakars Priekšvakars.
forlande Priekšzeme; jūras un aizjūras teritorija, ar kuru ostai ir sakari.
tsuga Priežu dzimtas ģints ("Tsuga"), skujkoks ar īskātainām, plakanām skujām, kas izplatīts Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, \~16-18 sugu un >190 dekoratīvo formu, Latvijā audzē 1 sugu; hemlokegle.
rēzuspērtiķis primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas makaku ģints suga ("Macaca mulatta"), plaši pazīstams primāts, ko bieži tur zooloģiskajos dārzos, kā arī izmanto laboratorijās; rēzus makaks.
sacīkstes princips tiesvedībā, kas nosaka tiesas spriešanas funkcijas atdalīšanu no apsūdzības vai aizstāvības funkcijām t. i., tiesa vada tiesas izmeklēšanas procesu un izlemj iztiesāšanai nodoto jautājumu, taču tiesa nedrīkst meklēt jaunus pierādījumus vai spriedumā atsaukties uz faktiem, ko tiesas priekšā nav likušas procesa puses, tiesa drīkst izlemt tikai tai nodoto jautājumu.
mutiskums Princips tiesvedībā, kas nosaka, ka visām uz tiesu aicinātām personām liecības vai paskaidrojumi jāsniedz mutiski, par pētāmajiem materiāliem un dokumentiem ir jāpaziņo un viss jāapspriež mutiski.
komercdarbības īstenošanas vietas princips princips, kas nosaka komersantu tiesisko stāvokli un paredz, ka visiem komersantiem, kas ir saimnieciski aktīvi kādas valsts tirgū, ir jāievēro šīs valsts normatīvie akti, neraugoties uz to, ka viņu mītne atrodas ārvalstīs.
Abbes komparatora princips princips, kas nosaka, ka mērāmajam attālumam un mērskalai jāatrodas uz vienas taisnes.
labie tikumi principu un noteikumu kopums, ko izvirza sabiedrības morāle konkrētā laikmetā un kuru ievērošana nosaka kaut kādu darbību vai juridisko aktu tiesisku pamatotību.
vertikālā formāta bloks printera vadības sistēmas daļa, kas nosaka drukājamā dokumenta veidošanu vertikālajā virzienā (piemēram, atstarpju vertikālos parametrus, lappušu garumu).
nacionalizācija privātā īpašuma (piemēram, ražošanas rīku un līdzekļu, zemes, banku, sakaru līdzekļu) atsavināšana privātīpašniekiem un pārņemšana valsts īpašumā.
anulācija Privātā vai publiskā, administratīva vai tiesu rakstura juridiska akta atcelšana, kurai ir atpakaļejošs spēks.
nodeva Privātpersonu vai uzņēmumu obligāts maksājums valstij par tās iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.
pārkreditēšana Procedūra, kad klients noslēdz līgumu ar citu banku, saņemot izdevīgāku kredītu, un atsakās no līdzšinējās bankas pakalpojuma, slēdzot trīspusēju līgumu - starp abām bankām un klientu.
uzticama funkcionēšana procedūra, kas garantē drošības atbilstību īpašiem kritērijiem, ko nosaka drošības noteikumi.
iepirkuma procedūra procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt publiskus būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus.
sociālo pakalpojumu administrēšana procedūru kopums, kas nodrošina kvalitatīvu sociālo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
novērtēšana Process, ar kura palīdzību nosaka summas naudas izteiksmē, kādās finanšu pārskatu elementi ir jāatzīst un jāuzskaita grāmatvedības bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Ožē efekts process, kas sastāv no elektrona pārejas no augstākas elektronu čaulas uz vakantu stāvokli zemākā elektronu čaulā ar sekojošu bezizstarojuma atbrīvotās enerģijas pārdevi citam augstākas čaulas elektronam, kurš nonāk vai nu ierosinātā stāvoklī, vai arī tiek emitēts no vielas.
kļūdu pārbaude process, kura gaitā datoru sistēma vai vairāki ar sakaru līdzekļiem savienoti datori pārbauda, vai datos, ar kuriem apmainās datori vai datoru sistēmas komponenti, nav kļūdu.
kotēšana Process, kura gaitā īpaša biržas izpildinstitūcija (parasti kotācijas komisija) nosaka un publicē biržas biļetenos preču vai finanšu instrumentu cenas un ārvalstu valūtas kursu.
magnifikācija Process, kurā gēni, kas nosaka atsevušķu rRNS sintēzi, ģenētiski nosacīti daudzkārtēji replicējas.
standartizēšana Process, kurā tiek izstrādāts ar kompetentas valdības institūcijas rīkojumu apstiprināms dokuments (standarts), kas nosaka vienotus vispārīgos principus noteiktu darbību veikšanai, kā arī vienotu paraugu saistošai tā īstenošanai praksē bez būtiskām individuālām atšķirībām, lai sekmētu optimālu sakārtotību kādā jomā.
tīģeļprocess Process, kurā, parasti metālu, kausē, sakausē vai karsē tīģeļos.
statiskā elektrība procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu nekustīgu ķermeņu eksistence un mijiedarbība.
lieta Procesuālā darbība, norise kādā jautājumā (sakarā ar kādu notikumu, pret kādu personu); tiesas process.
izmaksu uzskaite un pašizmaksas kalkulācija produkcijas, pakalpojumu, struktūrvienību vai darba (aprites) cikla plānoto un faktisko izmaksu uzskaite un atspoguļošana; izmaksu klasificēšana un attiecināšana uz izmaksu rašanās vietām un izmaksu nesējiem (kalkulācijas objektiem), lai noteiktu produkcijas (pakalpojumu) pašizmaksu un iesniegtu uzņēmuma vadībai pieņemamā laikā izmantošanai pārvaldībā.
galalietotājs Produkta, pakalpojuma pircējs, kurš pērk preci vai pakalpojumu izlietošanai paša vajadzībām.
cepšana Produktu karsēšana taukos vai sakarsētā gaisā.
interneta biedrība profesionāla bezpeļņas organizācija, kas veicina un atbalsta interneta tehnisko attīstību un tā lietojumus pētnieciskajās un akadēmiskajās institūcijās, kā arī ražošanas sfērā.
aprūpes vajadzību izvērtēšana profesionāla darbība, ar kuras palīdzību, izmantojot noteiktus kritērijus, tiek izvērtētas pakalpojuma saņēmēja vajadzības, esošās pašaprūpes spējas un tiek noteikts nepieciešamais aprūpes apjoms un līmenis.
profesionālā noturība profesionālā spēja individuāli pieņemt lēmumus, rīkoties, sniegt atbalstu klientiem, neraugoties uz dažādu riska faktoru klātbūtni (piemēram, krīzes situācijas, klientu agresija, resursu un pakalpojumu trūkums, pārslodze, viedokļu atšķirības profesionāļu vidē, kolēģu maiņa).
menedžerisms profesionālu algotu speciālistu realizēta ražošanas, kā arī pakalpojumu jomas, vadīšana un pārvaldīšana.
aizspārns Profilēts, atliecams, var būt arī izbīdāms spārna elements spārna pakaļējā malā; atliecot to uz leju līdz 60 grādiem, uzlabo gaisakuģa pacelšanās un nosēšanās aerodinamisko raksturojumu.
dzinis Programma vai speciāla ierīce, kas vada dažādu procesu norisi vai ierīču darbību (piem., signālu pārsūtīšanu pa sakaru līnijām, diskdziņu, printeru u. c. ierīču funkcionēšanu), lai saskaņotu šo procesu izpildi vai ierīču sadarbību ar datoru; draiveris.
draiveris Programma vai speciāla ierīce, kas vada dažādu procesu norisi vai ierīču darbību (piem., signālu pārsūtīšanu pa sakaru līnijām, diskdziņu, printeru u. c. ierīču funkcionēšanu), lai saskaņotu šo procesu izpildi vai ierīču sadarbību ar datoru; dzinis.
tabulrēķinu programma programma, kas rāda rindās un kolonnās izkārtotu šūnu tabulu, kurā, mainoties vienas šūnas saturam, var notikt vienas vai vairāku citu šūnu pārrēķināšana saskaņā ar lietotāja norādīto sakaru starp šūnām.
zvanītājprogramma Programma, kas sastāda interneta tīkla pakalpojumu sniedzēja numuru un veido ar to savienojumu; nodibinātais savienojums pilnībā integrē lietotāja datoru interneta tīklā.
rekompilācija programmas atkārtota kompilēšana, ko parasti nepieciešams veikt, lai izdarītu izmaiņas pirmkodā sakarā ar kompilatora sniegtajiem kļūdu ziņojumiem.
programmatūras kļūme programmas nespēja turpināt izpildi sakarā ar algoritma loģikas kļūdu.
ITS Programmatūra interneta pakalpojumu sniegšanai (angļu "Internet Transaction Server").
vietu licence programmatūras izplatītāja un pircēja juridiska vienošanās, kas nosaka kopiju skaitu, ko pircējs var izmantot iekšējai lietošanai.
lietojumprogrammu saskarne programmatūras saskarne, ar kuru raidorganizācijas vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nodrošina piekļuvi ciparu televīzijas vai ciparu radio pakalpojumiem papildinošās ciparu televīzijas ierīcēs.
indekss programmēšanā - vesels skaitlis, kas nosaka kādas datu vienības vietu attiecībā pret citu datu vienību.
funkcionālā programmēšana programmēšanas metode, kas paredz algoritma sadalīšanu atsevišķos funkcionālos moduļos un to savstarpējo sakaru un mijiedarbības aprakstīšanu.
asamblervaloda Programmēšanas valoda, kuras komandu struktūru nosaka mašīnvalodas komandu un datu formāti, kā arī datora arhitektūra; asamblerā pieļaujamas arī augstāku līmeņu valodu konstrukcijas, piem., izteiksmes un makroinstrukcijas.
vadības struktūra programmēšanas valodas konstrukcija, kas nosaka izpildāmo darbību secību.
asinhrono sakaru programmatūra programmu pakotne, kas ar modema starpniecību ļauj jebkuram datoram uzturēt sakarus ar citiem datoriem, to informatīvo servisu un datu bāzēm, izmatojot asinhrono pārraidi vispārējās lietošanas telefona tīklos.
RACE Progresīvo sakaru tehnoloģiju pētniecība un izstrāde Eiropai ("research and development in advanced communication technologies for Europe").
vertikālā integrācija progresīvs ražošanas organizācijas veids, pēc kura atsevišķu nelielu uzņēmumu darbību nosaka galvenā firma.
lineārais somatomērs projekcijattālumu somatomērs, kura mērgarumu nosaka ar antropometru, mērlatu, taustmēru, fotoaparātu, datora skeneri, piem., ķermeņa augstums.
izsaukuma meitene prostitūta, kas piedāvā seksuālas dabas pakalpojumjus vīriešiem.
proševi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuva Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuve Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuvi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
PICS proforma protokola implementācijas konformances formulējuma standartizēts pieraksta veids, kuru katram konkrētam datoru tīkla protokolam nosaka Starptautiskā standartizācijas organizācija.
pakalpojumu izziņošanas protokols protokols, kas lokālajos tīklos, kuri strādā operētājsistēmas _NetWare_ vadībā, nodrošina iespēju informēt visus tīkla klientus par serveru sniegtajiem pakalpojumiem.
servera ziņojumu bloka protokols protokols, kas nodrošina klienta datora lietojumprogrammu ierakstīšanu servera datnēs un datņu nolasīšanu no tā , kā arī iespēju pieprasīt servera pakalpojumus datoru tīklā.
printera piekļuves protokols protokols, kas nosaka datu apmaiņu starp darbstaciju un printeri tīklā _Apple Talk_.
starptīklošanas protokols protokols, kas nosaka dažādu datoru tīklu savstarpējos sakarus un mijiedarbību.
vienranga protokols protokols, kas nosaka vienranga entītiju sadarbību, izpildot slāņa funkcijas.
iekšējās vārtejas protokols protokols, kas nosaka, ka maršrutēšanas informācija tiek izplatīta datoru tīklā starp maršrutētājiem.
sakaru protokols protokols, kas vada datu apmaiņas procesu starp datu avotu un datu saņēmēji; parasti tas nosaka pārsūtāmo datu formātu, pārsūtīšanas ātrumu un režīmu, piemēram, sinhrono, asinhrono, pusduplekso vai duplekso režīmu
vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols protokolu _TCP/IP_ sistēmas elements elektroniskā pasta pārsūtīšanai, kas nosaka starp tīkla serveriem pārsūtāmo tekstu struktūru un attiecīgās elektroniskā pasta vadības procedūru.
serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos.
Cjinhai Province Ķīnas vidienē ("Quinghai"), platība - 720000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs Sjinina, augstkalnu reljefs, ieplakas - 2500-4500 m vjl., augstākā virsotne - 7720 m.
pseudakacija Pseidakacija.
determinācija Psihes fenomenu savstarpēja sakarība.
tiesu psihiatrija psihiatrijas nozare, kas pēta personas dažādus garīga rakstura traucējumus sakarā ar tiesu medicīnisko ekspertīzi, psihiski slimo tiesisko stāvokli, kā arī izstrādā medicīniskos kritērijus par pieskaitāmību un rīcībspēju.
simptomātiskās psihozes psihiski traucējumi, kas radušies sakarā ar dažādām somatiskām slimībām, infekcijas slimībām un intoksikāciju un ir viens no pamatslimības simptomiem.
daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmi pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām; raksturs.
sēras Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kas ir saistīts ar dziļām bēdām, ciešanām, skumjām, parasti sakarā ar kāda nāvi; šāda psihiska (emocionāla) stāvokļa izpausme.
iluminisms Psihisku slimnieku eksaltācijas stāvoklis; iedomas un halucinācijas par sakariem ar pārdabiskām būtnēm.
BZ Psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izsmidzina kā aerosolu vai dūmu veidā.
jaunrades psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka jaunrades procesa likumsakarības.
inženierpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka un viņa vadīto vai kontrolēto tehnisko ierīču mijiedarbības procesu objektīvās likumsakarības noteiktā sociālā un dabas vidē.
psihofizika Psiholoģijas nozare, kas pētī kairinājumu un sajūtu sakarus.
psihofizioloģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sakarus starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
funkcionālisms psiholoģijas virziens ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kas psihiskos procesus, apziņas darbību gk. pētīja kopsakarā ar izturēšanos, pielāgošanos videi un reālajām dzīves situācijām.
grupas domāšana psiholoģisks fenomens, kas izpaužas tādējādi, ka: a) noteiktas grupas locekļi pieskaņo savu viedokli grupas uzskatiem; b) neizsaka komentārus par uzskatiem, kuri šķiet (vai ir) akceptēti grupā; saliedētība grupas locekļiem šķiet svarīgāka par faktu izvērtējumu, kas mazina grupai kopīgu problēmu risināšanas efektivitāti.
FIAN PSRS (tagad Krievijas) Zinātņu akadēmijas Fizikas institūts (krievu "Fizičeskij Institut Akademii Nauk").
elektronisko sakaru tīkla nodrošināšana publiskā elektronisko sakaru tīkla izveide, ierīkošana, attīstīšana, ekspluatācija, kontrole un piekļuves nodrošināšana tam.
pārtveršanas punkts publiska elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punkts, kas nodrošina speciālu iekārtu tehnisku pieslēgšanu, lai likumos noteiktajos gadījumos varētu iegūt operatīvo informāciju no elektronisko sakaru tīkliem.
sarkanais lukturis publiskā nama simbols, ko pakar pie ieejas durvīm klientu pievilināšanai.
publiskais komutējamais telefonu tīkls publiskais telefonu tīkls, kas izmantojot komutējamas sakaru līnijas, nodrošina balss un datu pārraides pakalpojumus.
nomāta līnija publiskajā elektronisko sakaru tīklā izdalīts vai izveidots pastāvīgs sakaru kanāls signālu pārraidei starp diviem abonenta norādītajiem pieslēguma punktiem, neizmantojot komutācijas un maršrutēšanas iekārtas.
publiskās telekomunikācijas operators publisko tālsakaru operators.
balss telefonijas pakalpojums publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru galiekārtām reālā laikā.
pudenīca Pudu smagā (piemēram, līdaka).
prūsene Puķains sieviešu galvas lakats.
prūsine Puķains sieviešu galvas lakats.
tabakpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata"), nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem, garu vainaga stobru.
tabākpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata").
Nicotiana alata puķu tabaka.
Adamshof Pulakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagasta teritorijā.
divdesmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts; astoņi vakarā.
momentānais rotācijas centrs punkts nekustīgajā atskaites sistēmā plakaniskajā kustībā, kas sakrīt ar momentāno ātrumu centru.
momentānais ātrumu centrs punkts plakaniskajā kustībā, kura ātrums dotajā laika momentā ir vienāds ar nulli.
pieslēguma punkts punkts, kurā lietotājam tiek nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam.
metacentrs Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvars; ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plakni; lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centra.
pūpa Pūpe - kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
pūpis Pūpe - kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
pupis Pūpe - kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
purī Puri - indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem.
staigatnis Purvs ar akačiem, kur pāri nevar iet.
Galenieku purvs purvs Bauskas novada Codes pagastā, platība — 600 ha, kūdras slāņa lielākais biezums — 5,2 m, 1969. g. purvā sākta pakaišu kūdras ieguve; Lakstīgalu purvs.
Lamžu purvs purvs Bauskas novada Iecavas pagastā, platība - 620 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,2 m, kopš 1953. g. iegūst pakaišu kūdru.
Ploču purvs purvs Dienvidkurzemes novada Vērgales un Medzes pagastā, platība - 557 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 5,6 m, iegūst pakaišu kūdru; Ploča purvs.
Seķu purvs purvs Liepupes pagastā, platība - 666 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,6 m, iegūst pakaišu kūdru un frēzkūdru.
Steporu purvs purvs Līvānu novada Rožupes un Sutru pagastā un Preiļu novada Saunas pagastā, platība — 2996 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,7 m, vidudsdaļā daudz ezeriņu, akaču un lāmu.
Baltie klāni purvs Madonas novada Indrānu pagasta dienvidaustrumu daļā, Aiviekstes kreisajā krastā starp pietekām Abaini un Zvidzi, platība 4029 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4 m, rietumu un ziemeļu daļā daudz ezeriņu un akaču.
Žļaugu purvs purvs Ogres novada Suntažu pagasta rietumu daļā, platība - 521 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8 m, iegūst pakaišu kūdru.
Taures purvs purvs Plāņu pagastā, platība - 861 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8 m, daudz akaču un ezeriņu, 250 ha platībā iegūst pakaišu frēzkūdru.
Mūkupurvs Purvs Rīgas dienvidrietumu daļā Mūkupurva apkaimē (zināms arī kā Zolitūdes purvs), to divās daļās sadala Lidostas "Rīga" teritorija, kas ir izbūvēta tieši purvam pa vidu, ūdeņu dabiskā notece notiek pa Lāčupīti un Hapaka grāvi.
Rūjas purvs purvs Rūjienas novada Vilpulkas pagastā, platība — 1879 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m, kopš 1966. g. iegūst pakaišu frēzkūdru.
Vilīšu purvs purvs Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, platība - 579 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8 m, iegūst pakaišu frēzkūdru.
bauga Purvs upmalā, slepenas akatas, stāvs celiņš.
Pūņu purvs purvs Ventspils novada Vārves pagastā, platība - 914 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,2 m, 1964.-1992. g. ieguva pakaišu frēzkūdru; Vārves purvs; Buļļu purvs.
purveklis purvs, akacis, purvaina vieta; maza, purvaina pļava ar krūmāju.
pusdupleksā pārraide pusdupleksie sakari.
pusdupleksā komunikācija pusdupleksie sakari.
puspakavs Puse no pakava; gabals no pakava.
puspakava Puspakavs.
Darsa-Cingste Pussala Baltijas jūras dienvidos ("Darss-Zingst"), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas.
Indostānas pussala pussala Dienvidāzijā starp Arābijas jūru un Bengālijas līci, platība - \~2 mlj kvadrātkilometru, nosacītā ziemeļu robeža ir taisne starp Indas un Gangas deltu, lielāko teritorijas daļu aizņem Dekānas plakankalne, augstākā virsotne - 2698 m.
atpūst Pūst nost (sānis, atpakaļ).
piejaukumu pusvadītājs pusvadītājs ar piejaukumiem, kas veido donorus vai akceptorus un nosaka pusvadītāja elektrovadītspēju parastajos apstākļos.
pušvakars Pusvakars.
atpūst Pūšot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atdzīt Pūšot, plūstot atvirzīt (ko) nost (sānis, atpakaļ) - par vēju, ūdeni u. tml.
citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte putekšņu funkcijas traucējums, nespēja apaugļot olšūnu, ko parasti nosaka iedzimtības faktori.
gājputni Putni, kas rudeņos ceļo no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros atgriežas atpakaļ.
zvirbuļveidīgie putnu kārta (_Passeriformes_), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar četriem attīstītiem pirkstiem, no kuriem viens vērsts atpakaļ; šīs kārtas putni.
lēļveidīgie Putnu kārta ("Cprimulgiformes"), gk. tropos. 5 dzimtas, 24 ģintis, 103 sugas, Latvijā vienīgais pārstāvis ir vakarlēpis jeb lēlis.
papagaiļveidīgie Putnu kārta, sīki un vidēji lieli putni (masa - 0,01-1,2 kg); tropos un subtropos, reizēm mērenajās joslās, 3 dzimtas (otiņmēļu, kakadu un papagaiļu), 81 ģints, 344 sugas.
marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu.
lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu.
Racza Raču muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
kvantu radiofizika radiofizikas nozare, kas pētī elektromagnētiskā starojuma rašanos, pastiprināšanu un reģistrāciju, izmantojot kvantu likumsakarības.
radiopeilētājs Radiopeilers - radioiekārta, kas nosaka virzienu uz raidstaciju.
radiotranslācija Radioprogrammu pārraide pa vadu sakaru sistēmu.
radiokontrolpunkts Radioraidītāja izvietojums, ko nosaka, mērījot raidītāja azimutus attiecībā pret divām vai vairākām peilēšanas stacijām, kad raidītājs atrodas krustpunktā.
avārijas radiosakari radiosakari starp sakaru dienestiem krastā un kuģu radiostacijām to dzirdamības robežās; uztvērušas signālus SOS un pa radiotelefonu MAYDAY, visas radiostacijas pārtrauc citas pārraides un seko avarējošā kuģa informācijai.
radiokontrole Radiosakaru noteiktās kārtības kontrole, lai pārbaudītu karaspēka daļas un savienojumu slēpto vadību, darbības režīmus, radiomaskēšanos, iekārtu tehniskās ekspluatācijas prasību un radiosakaru noteikumu izpildi.
radioseanss Radiosakaru seanss.
radiooperators Radiosakaru sistēmas operators.
radiovirziens Radiosakaru veids starp divām radiostacijām (ar kādu noteiktu korespondentu), lietojot īpaši izstrādātus radiodatus.
radiodati Radiostacijas frekvences (frekvenču paketes), indeksi, paroles, izsaukumi (adrešu kodi), radiosakaru grafiki, kā arī izsaukumu tabulu atslēgas u. c. dati, kas nepieciešami radioapmaiņai.
VHF Radioviļņi ar ļoti augstām frekvencēm, robežās no 30 līdz 300 MHz (angļu "very high frequency"); izmanto radio FM, TV kanālos, mobīlo radiosakaru sistēmās un radionavigācijā.
dūmakot Radīt dūmaku (1); būt dūmakainam (1).
skriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
skriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
kriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
plakšēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
plaukšēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
klikšēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
klikstēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
smirdēt Radīt smaku, būt tādam, no kā izplatās smaka.
sprauslāt Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
sprauslot Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
aktivitātes rādītāji rādītāji, kas raksturo, cik efektīvi uzņēmums izmanto tā rīcībā esošos līdzekļus, lai saražotu produkciju (pakalpojumus) pārdošanai.
aprites koeficients rādītājs, ar ko izsaka gadā iegūto, izaudzēto dzīvnieku mazuļu metienu skaitu vai nobaroto dzīvnieku grupu skaitu vienā novietnē, aizgaldā vai sprostā.
sabiedriskās drošības līmenis rādītājs, kas atspoguļo atsevišķu personu, dažādu sociālo grupu un valsts iekšējās drošības stāvokli kopumā, kriminālo apdraudējumu gadījumus, kā arī nosaka valsts politikas prioritātes, virzienus un formas valsts iedzīvotāju tiesiskajā aizsardzībā.
perioda rādītājs rādītājs, kas izsaka parādības lielumu noteiktā laika periodā, piemēram, mēnesī, ceturksnī utt.
momenta rādītājs rādītājs, kas izsaka parādības stāvokli noteiktā laika momentā, piemēram, mēneša beigās, gada sākumā u. tml.
optimalitātes kritērijs rādītājs, kas izsaka pieņemtā lēmuma realizācijas maksimālo efektu.
dinamikas rindas vidējais līmenis rādītājs, kas izsaka raksturīgo parādības lielumu rindā ietvertajā laika periodā.
akcelerators Rādītājs, kas raksturo sakarību starp tīrajiem kapitālieguldījumiem un pieprasījumu.
putnu fizioloģiskā vaislas ātraudzība rādītājs, ko nosaka pēc dienu skaita no izšķilšanās brīža līdz pirmās olas izdēšanai.
piena sasalšanas temperatūra rādītājs, pēc kura nosaka piena dabiskumu – sasalšanas temperatūra ir atkarīga no pienā izšķīdušo vielu koncentrācijas; parastā piena sasalšanas temperatūra ir 0,51 °C.
iedzīvotāju atražošanās režīms rādītāju kopums, kas nosaka iedzīvotāju atražošanās gaitu (intensitāti).
ķaukstēt Radīts īsas, nesakarīgas skaņas (par zīdaini, kas mācās runāt).
parkezīns Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.
parkezīts Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.; parkezīns.
regavpakaļa Ragavu pakaļējā daļa; ragavu pakaļgals.
raiba Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats.
raibe Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats.
raibene Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats.
apšu raibenis raibeņu dzimtas tauriņu suga ("Limenitis populi"), spārni tumšbrūni ar baltiem, šķērsjoslās saplūdušiem plankumiem, gar pakaļspārnu (daļēji arī priekšspārnu) malu oranži mēnestiņi; Latvijā aizsargājams.
bandana Raibs galvas lakats, bieži ar iekodinātu rakstu (parasti uz melna pamata), ko mēdz sasiet pakausī; reperu, hiphopa un citu jaunatnes subkultūru atribūts.
plaņķene Raibs lakats.
televeikals Raidījums, kurā izteikts tiešs piedāvājums par samaksu piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.
radiobāka Raidstacija, kas raida radiosignālus, pēc kuriem lidaparāti, kuģi nosaka savu atrašanās vietu, kursu.
Saulcerīte Raiņa pasaku lugas "Zelta zirgs" (1909. g.) tēls - princese, kas 7 gadus pamirusi guļ stikla zārkā, līdz Antiņš viņu noved atpakaļ uz zemes.
raištis Raistis, liels lakats, villaine.
RSPK Rajona sadzīves pakalpojumu kombināts (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Valmieras RSPK).
piekļūstamība Rajonu, vietu un iestāžu raksturojums - cik labi tās ir sasniedzamas ar dažādiem satiksmes un sakaru līdzekļiem; vispārējais savienojums ar dažādiem tīkliem un dienestiem.
Rakaina grēda Rakaina grēda - Adaro grēda Mjanmas (Birmas) rietumos.
rakulīte Rakainīte.
rālēt Rakalēt, rakņāt.
rakalis Rakaris, palaidnis.
kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
artiķels Raksts presē; slakas vārds.
nekrologs Raksts, kurš uzrakstīts sakarā ar kāda cilvēka nāvi un kurā raksturota viņa dzīve un darbība.
Festschrift rakstu krājums, kas veltīts kādam ievērojamam zinātniekam (gk. sakarā ar viņa jubileju).
papirogrāfija Rakstu un zīmējumu mehānisks pavairošanas paņēmiens ar īpašu no vaska izgatavotu iespiežamo formu, ko vai nu iestiprina plakanā ietverē (ciklostilā), vai arī piestiprina rotējamam veltnim.
raksturlīkne Raksturīga (kā) lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piemēram, grafikā, diagrammā).
kopsakarība Raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakars.
kopsakars Raksturīgs savstarpējs sakars, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakarība.
nolieguma noliegums raksturo attīstības procesa virzienu, formu un rezultātu, izsaka attīstību kā virzību pa spirāli.
sarežģītība Raksturojums, kas parāda ar kādas datu apstrādes problēmas risināšanu saistītās grūtības un ko parasti izsaka kāda šīs problēmas risināšanas gaitā patērējamā resursa terminos.
pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības atvērt (aizvērt) sardzes apsargātu objektu, kā arī nosaka glabātavu atvēršanas kārtību vai cilvēku pielaišanu pie apsargājamo mašīnu stāvēšanas vietām.
gāzdinamiskā stūre raķešdzinēja vadības ierīce, kas nosaka vilces spēka darbības virzienu.
kodolu raķešdzinējs raķešdzinējs, kurā darbvielas sakarsēšanai izmanto kodolenerģiju; karsējot ūdeņradi kodolreaktorā, iespējams panākt darbvielas izplūdes ātrumu 8 km/s un vairāk.
atrāpot Rāpojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atrāpot Rāpot nost (sānis, atpakaļ).
atrāpties Rāpties nost (sānis, atpakaļ).
lepidozauri Rāpuļu dzīvnieku apakšklase, kur pieder ķirzakas, čūskas.
iguanodons Rāpuļu klases ģints ("Iguanodon"), izmirusi mezozoja beigās, liels (garums - līdz 10 m, augstums - līdz 5 m) dinozauru kārtas rāpulis, kas pārvietojies tikai uz pakaļkājām.
zvīņrāpulis rāpuļu klases kārta ("Squamata"), kurā ietilpst, piemēram, hameleoni, ķirzakas, čūskas.
čūskķirzakas Rāpuļu klases zviņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Pygopodidae"), dažāda lieluma (garums - 12-75 cm) čūskām līdzīgas ķirzakas ar nometamu asti, 13 sugas, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā.
atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
hiperborejieši Rase, kas apdzīvo Rītāzijas un Vakaramerikas ziemeļus: jukagiri, jaki, čukči u. c.
rasetne Rasēšanai nepieciešamo instrumentu komplekts speciālā plakanā kastē.
plānvāģi Rati ar plakanu paplašinātu virsmu siena u. tml. pārvadāšanai.
vāģpakaļa Ratu pakaļējā daļa; ratu pakaļgals.
vāģupakaļa Ratu pakaļējā daļa; ratu pakaļgals.
jūga Ratu priekšass atstatums no pakaļass.
bingāt Raudāt; raudulīgi lūgties (parasti saka par bērniem).
krevele Raupja, atmirusi norobežota ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
atrausties Raušoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
saimniecība ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums.
deflators Ražotās produkcijas un pakalpojumu cenu un tarifu izmaiņas pārskata periodā attiecībā pret iepriekšējo periodu.
pašražojums Ražoto preču vai pakalpojumu apjoms, kurus uzņēmums izmanto pašu vajadzībām.
reālalga Reālā darba alga, kas ir atkarīga no preču un pakalpojumu cenu līmeņa, kā arī no nodokļiem un algas lieluma.
atprečot realizēt dokumentā (piemēram, čekā, dāvanu kartē, talonā) fiksētu iespēju iegādāties vai saņemt noteikta veida un daudzuma preces vai pakalpojumus, vai arī naudu
ekstra kategorija realizētās cūkgaļas kvalitātes kritērijs, kas nosaka, ka liemeņa masai jābūt 56–72 kg un zemādas speķa biezumam ne lielākam par 2,5 cm.
krustenskā iedzimšana recesīvās pazīmes iedzimšana no mātes dēliem un un dominantās pazīmes iedzimšana no tēva meitām, ko nosaka attiecīgās pazīmes determinējošo gēnu lokalizācija dzimumhromosomās.
koda attālums Redundantos kodos - atbilstoši ievestai metrikai kodu raksturojoša atšķirība starp tā elementiem (koda vārdiem), kas nosaka koda spējas atklāt un labot kļūdas kodētajā informācijā.
uguns Redzamās gaismas un siltuma starojums, kas rodas līdz attiecīgajai temperatūrai sakarsētā, parasti liesmojošā, vielā, materiālā; arī liesma, liesmu kopums.
prozopagnozija Redzes agnozija, kam raksturīga nespēja atšķirt pazīstamas sejas vai pat savu seju spogulī; attīstās, ja abpusēji bojātas vidēji apakšējās pakauša daivas gar deniņu daivas medioventrālo virsmu.
eritropsija Redzes anomālija; visi priekšmeti izskatās sarkani; bieži sakarā ar lēcas izņemšanu.
referents Referāta autors, kas parasti to nolasa vai izsaka brīvā runā, apspriedē, sanāksmē, konferencē, kongresā u. tml.
pakaitēties Refl. --> pakaitēt (2), tikt pakaitētam.
pakaltēties Refl. --> pakaltēt; tikt pakaltētam.
sakabināties Refl. --> sakabināt(1); tikt sakabinātam.
sakabināties Refl. --> sakabināt(2); tikt sakabinātam.
sakaisīties Refl. --> sakaisīt; tikt sakaisītam.
disciplinārais reglaments reglaments, kas nosaka militārās disciplīnas pamatus.
augstākā - zemākā līmeņa metode regresijas metode, lai noteiktu fiksētās un mainīgās izmaksas uz vienu vienību, izvēloties no uzskaites datiem augstāko reģistrēto darbības līmeni (pārdošanas apjomu) un zemāko reģistrēto darbības līmeni; mainīgās izmaksas uz vienību nosaka, dalot abu līmeņu izmaksu starpību ar pārdošanas apjomu starpību.
regullīne Regulēšanas līne - stipra līne, kas no fallstūra dēlīša iet līdz grotbomja šotstūrim, to pievelkot vai atlaižot, izveido buras pakaļējā līķa profilu.
represors Regulētājproteīni, kas piesaistās operatoram un pārtrauc transkripciju; to sintēzi nosaka regulētājgēns.
valstpētniecība Reģionpētniecība, kas kompleksi pētī kontinentu, lielu reģionu, valstu ģeogrāfiju dabas, sabiedrības un saimniecību kopsakarībā un mijdarbībā, iezīmē tipoloģisko, ekonomisko, ekoloģisko, sociālo virzību.
Molize Reģions Itālijas vidusdaļā ("Molise"), Apenīnu pussalā, Adrijas jūras piekrastē - paugurains līdzenums, centrālajā daļā - Molizes plakankalne.
dvīga Reibinoša, stipra smaka.
dviņģis Reibinoša, stipra smaka.
Hunsriks Reinas Šīferkalnu dienvidrietumu daļa starp Mozeli un Nāi, Vācijā, augstums - līdz 816 m, plakankalne, ko veido gk. slānekļi.
binomiālkoeficients Reizinājuma koeficients Ņūtona binoma izvirzījumā, skaitlis, kas izsaka kombināciju skaitu no n elementiem pa k.
slēptā reklāma reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, firmas zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju.
faktūrrēķins Rēķins, ko izraksta par piegādātām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem.
tabula Relāciju datu bāze - datne, kur datu elementu atrašanās vieta rindās un kolonnās nosaka to savstarpējās attiecības.
barometriskais augstums relatīvais lidojuma augstums, kuru nosaka no noteikta (lidlauka vai jūras standarta) līmeņa.
nosusināšanas intensitāte relatīvs jēdziens, ko lieto, lai raksturotu augsnes ūdens plūsmas un gruntsūdens līmeņa pazemināšanās tempu; parasti to izsaka ar grāvju vai drenu kopējo garumu metros uz meliorēto zemju platības vienību — 1 ha.
nokalums Relatīvs lielums, kas raksturo sagataves deformācijas pakāpi kalšanas operācijā; parasti izsaka kā sagataves un kaluma šķērsgriezuma laukumu attiecību.
glosolālija Reliģiozā ekstāzē - nesakarīgu vārdu un frāžu izrunāšana vai dziedāšana; tiek uzskatīts, ka šāda persona nonākusi saskarsmē ar Svēto Garu.
tondrakīti Reliģiskas un antifeodālas kustības dalībnieki Armēnijā 9. gs. 30. gados - 11. gs. vidū; kustības centrs atradās Tondrakas ciemā.
oranglauti Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi.
biduandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
blandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
manteri Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
orangkanaki Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
oranguli Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
čaoli Relikta aborigēna cilts no maukeni grupas Malakas pussalā, Taizemes dienvidrietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi.
džakuni Relikta aborigēno cilšu grupa (manteri, biduandi, blandi, oranguli, orangkanaki, oranglauti), dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektos (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), lielākā daļa dzīvo pāļu celtnēs, oranglauti - dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi.
maukeni Reliktas aborigēno cilšu grupas Malakas pussalā, runā valodās un dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi.
mezoreljefs Reljefa forma (piemēram, ieleja, ieplaka), kas pēc lieluma ieņem vidēju stāvokli pēc lielajām un mazajām reljefa formām.
kaldināšana Reljefa izveidošana no plakana skārda vai dobas metāla sagataves.
limniskais reljefs reljefs, kas veidojies ezeru darbības rezultātā, daļēji pārpurvoti, plakani vai viļņoti abrāzijas un akumulācijas līdzenumi, seno ezeru krasta veidojumi un pašreizējo ezeru krasta zonas.
Remša valks Remšu valks, Sakas pieteka.
Remešvalks Remšu valks, Sakas pieteka.
Remšvalks Remšu valks, Sakas pieteka.
asvēdere Reņģu veids, parasti ar asakainu vēderu.
apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu.
hostdators Resursdators - datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šīs funkcijas.
masīvā aknu nekroze reta vīrushepatīta komplikācija, kas var rasties pēc hepatotoksīnu iedarbības vai sakarā ar hipersensivitāti pret medikamentiem.
belonoskiaskopija Retinoskopijas veids, ar ko nosaka refrakcijas kļūdu.
retrofleksīvs Retrofleksīvs līdzskanis - līdzskanis, kuru izrunājot mēle atliecas atpakaļ.
karmaņola Revolucionāra franču dziesma, ko Parīzes iedzīvotāji sacerēja sakarā ar karaļa gāšanu 1792. g.
Rehsack Rēzakas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
kakarvieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Kakarvieši" iedzīvotāji.
leinakalnieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leinakalns" iedzīvotāji.
makašānieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Makašāni" (tagad - "Iugulova") iedzīvotāji.
makašēnieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Makašēni" (tagad - "Iugulova") iedzīvotāji.
Badaitugaju rezervāts rezervāts Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, Amudarjas palienē, platība 6500 ha, dibināts 1971. g., lai aizsargātu un pētītu pussalu un salu dabas kompleksus (tugaju).
Karakulas rezervāts rezervāts Uzbekistānā, Kizilkuma rietumu malā, platība - 205 kvadrātkilometri, dibināts 1971. g., lai saglabātu un pētītu dabas kompleksus (floru un faunu tuksnesī sakarā ar apūdeņošanu).
Macaca mulata rēzus makaks jeb rēzuspērtiķis.
atrīdīt Rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
Sakaini Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Sakaiņi" nosaukums latgaliski.
dziesna Riets; rieta blāzma, vakarblāzma.
Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss.
Anacardium occidentale rietumu anakardija jeb kešukoks.
Rietumu Uzboja Rietumu Uzboja - sengultne Karakuma ziemeļrietumos, no Sarikamišas ieplakas līdz Kaspijas jūrai, Turkmenistānā, kur senāk (pirms dažiem gs.) plūdusi daļa Amudarjas ūdeņu, garums - 550 km, platums - 200-300 m, dziļums - līdz 40-50 m.
Stabiņa augstskola Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija.
torņakalnieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Torņakalns" iedzīvotāji.
torņkalnieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Torņakalns" iedzīvotāji.
vakarbuļļenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vakarbuļļi" iedzīvotāji.
Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela).
Maskavas forštate Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, robežojas ar Vecpilsētas, Centra, Avotu ielas, Dārzciema, Ķengaraga, Salu un Katlakalna apkaimēm.
Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai.
Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve).
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela).
parīkle Rīkles apakšējā daļa; pakakle (dzīvniekiem).
kirka rīks ar koka kātu, kam galā pagarš dzelzs stienis, kuramlejasgals plakans un noasināts; lieto kalnraktuvēs, akmeņlauztuvēs, ledus laušanai u. tml. roku darbos.
grizulis Rīks labības vētīšanai, kas līdzīgs dakšām ar 6 vai vairāk plakaniem zariem.
abru kasis rīks, ar ko sakasa mīklu.
rindas pārvaldība rindošanas disciplīnas realizācijas veids, kas ar speciālas vadības programmas palīdzību nosaka kārtību, kādā klienti pievienojami rindai vai kādā veidā rindā esošie klienti apkalpojami.
anus Riņķis, pakaļa, tūplis.
atripināt Ripinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atripot Ripojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
race Rise - riteņu izbrauktā grope ceļā; raka; rice.
kodolrisks Risks, ko nosaka komandieris un kam uzbrukuma operācijā varētu būt pakļauti savējo spēki, ja kodolierīces sprādziens vērsts uz tuvu esošu pretinieka mērķi.
atrīstīt Rīstoties atdabūt atpakaļ mutē (ierīto).
atrīt Rīt atpakaļ.
atrīties Rīt atpakaļ.
alborāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma par godu lecošai saulei; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā.
alvorāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā; alborāda.
atritināt Ritinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atritēt Ritot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
rītvakaru Rītvakar.
elastības robežas robeža, līdz kurai materiālu var deformēt, pirms sākas paliekoša deformācija, skaitliski to izsaka ar spēku (kg uz kvadrātmilimetru), kas paliekošo deformāciju sāk izraisīt.
robežnoteikumi Robežnosacījumi - sakarības, kas nepieciešamas parasto un parciālo diferenciālvienādojumu risināšanai noteiktos robežas intervālos vai apgabalos.
ķīmiskā fizika robežzinātne starp fiziku un ķīmiju, pētī vielas uzbūves un ķīmisko pārvērtību likumsakarības atomārā un molekulārā līmenī.
Mazroja Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, tek caur Sasmakas ezeru, garums - 20 km.
plāce Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
plācis Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals.
piāns Rokas iespiedmašīnā - plakana virsma papīra piespiešanai pie iespiedformas.
rokajs Rokoko stila galvenais ornamenta elements, kas apvieno gliemežvāka daļu, akanta lapas motīvus un dažādas līknes asimetriskā, fantastiskā kompozīcijā.
progresīvais (arī aktīvais, revolucionārais) romantisms romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīgi mēģinājumi rast indivīda sakarus ar sabiedrību, lai to pārveidotu.
novāciāņi Romas garīdznieka Novācija domu biedri 3. gadsimtenī, kas mācīja, ka no kristīgas ticības atkritušus ne par ko nevajagot uzņemt atpakaļ, lai tie arī no visas sirds nožēlotu savu pārkāpumu.
Kvirināls Romas pakalns, uz kura atrodas pils, kas 1870.- 1946. gadā bija Itālijas karaļu galvenā rezidence, bet kopš 1948. gada ir Itālijas prezidenta rezidence.
commodatum Romiešu līgums, ar ko lietu nodeva citai personai ar noteikumu, atdot to atpakaļ tai pašā stāvoklī.
redhibicija Romiešu tiesībās pirktas lietas atdošana atpakaļ pārdevējam, ja tai izrādījās trūkumi, kurus pārdevējs nebija norādījis, lai gan viņam pienācās tos zināt.
plakanspārnu sūknis rotācijas sūknis, kura galvenā sastāvdaļa ir rotors ar radiālā virzienā izgrieztām spraugām, kurās ievietoti plakani spārni.
kvēlvasks Rotas lietu rūpniecībā lietots sakausējums no 1,2 kg dzeltenā vaska, 0,75 kg alūna, 1,15 kg sarkanā bolus un 0,716 kg baziskā etiķskābā vara (zaļskaidiņām), lai zelta vai zeltītiem priekšmetiem dotu sārtu nokrāsu.
disbalanss rotējošu mašīnas daļu līdzsvara traucējumi sakarā ar šo daļu nesimetrisku izkārtojumu attiecībā pret rotācijas asi.
smaržlapu roze rožu ģints suga (“Rosa rubiginosa syn. Rosa eglanteria”), Latvijā sastopama reti, aug saulainos pakalnos, mežmalās, ceļmalās, upju un ezeru kratos karbonātaugsnēs, aizsargājama
SESMI RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts.
rubikons Rubikona; robeža aiz kuras nav atpakaļceļa.
pakalnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieki" iedzīvotāji.
proatlants Rudimentārs kakla skriemelis, ko dažreiz atrod starp pakauša kaulu un atlantu.
izotermiskā rūdīšana rūdīšana, kurā sakarsēto detaļu iegremdē izkausētu sāļu vannā (tās temperatūra ir vienāda ar atlaidināšanas temperatūru) un iztur nemainīgā (izotermiskā) temperatūrā līdz pilnīgai struktūras pārvērtībai.
baltene Rudulis - lielzvīņaina karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni sudrabainā vai zeltainā nokrāsā.
Rudes upe Rudupe, ūdenstece Sakas pagastā.
Rudīte Rudupe, ūdenstece Sakas pagastā.
Rugaite Rudzaite, Daugavas sānupeas Sakas pieteka.
rudzenīca Rudzu bise - pakaļa (cilvēkam).
Steenholm Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā pie Katlakalna.
Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide.
krūšu apkārtmērs rumpja lielākā horizontālā perimetra somatomērs krūšgalu līmenī; tā skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; plecģērbu lielumu skalas vadmērs.
vidukļa apkārtmērs rumpja mazākā horizontālā perimetra somatomērs vidukļa līmenī, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; gumģērbu lielumu skalas vadmērs.
galda runa runa, ko saka kāds no maltītes dalībniekiem maltītes laikā.
pārpērt Runāt strauji, neskaidri, nesakarīgi, cenšoties visu izstāstīt, pateikt.
ļerva Runīgs cilvēks, kas runā daudz un nesakarīgi.
mančestrisms Rūpniecības ekonomiskās politikas virziens, kas radās Anglijā 19. gs. 30. gados sakarā ar cīņu pret labības ievedmuitu; tas aizstāvēja brīvtirdzniecību un pilnīgu atteikšanos no valsts iejaukšanās ekonomiskajā dzīvē; ievērojamākie šā virziena pārstāvji bija Kobdens un Braits (no Mančestras).
Dzeltenā grāmata rūpniecisku standartu kopums, kas nosaka lasāmatmiņas kompaktdisku formātu un kas ir Sarkanās grāmatas pirmais paplašinājums, kurš ļauj kompaktdiskā diskrētā formā ierakstīt ne tikai skaņu, bet arī 650 megabaitus datu.
brosli Rūsa pie debesīm rudens vakaros.
Nyctalus noctula rūsganais vakarsikspārnis.
rūtainīte Rūtaina auduma lakats, villaine.
vīrakkrūms Rūtu rindas balzamkoku dzimtas ģints ("Boswellia"), izplatīti tropos un subtropos, izmanto vīraka ieguvei.
sametināt Saāķēt, sakabināt; arī sapogāt.
matriarhāts sabiedrības attīstības stadija, kur izcelsmi (radniecību) nosaka pēc mātes līnijas un sievietēm ir dominējošā loma.
patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
materiālā kultūra sabiedrības un cilvēka materiālās darbības un tās rezultātu kopums (piemēram, ražošanas līdzekļi, mītnes, apģērbs, transporta un sakaru līdzekļi).
SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
saskrapstīt Sadabūt, sakasīt.
sarantīt Sadalīt, sagriezt, sakapāt.
plūsmdalis sadalītāja aizvars, kurā izveidotas rievas vai dobumi, kas savieno attiecīgos plūsmas vadus; pārvietojot plūsmdali, tos pilnīgi vai daļēji aizver vai atver; ir cilindriski, plakani, bīdāmie un grozāmie plūsmdaļi.
sabodzināt Sadusmot, sakaitināt.
būksna Sadusmots, sakaitināts un slinks cilvēks.
frizētava Sadzīves pakalpojumu darbnīca, kur frizē.
salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piemēram, darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
SPK Sadzīves pakalpojumu kombināts.
ķept Sagrābt, sakampt ar nagiem.
sakast Sagrābt, sakasīt (parasti sienu).
apkašņāt Sagrābt, sakast.
grūdesis Sagrūsta, sakapāta cūku barība.
austene Sagša, liels lakats.
sasatīties Saģērbties, ietīties (lakatos, segās).
nosatīties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās).
nosatuntulāties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās).
nolūka saiklis saiklis, kas izsaka nodomu vai mērķi, piem., "lai".
pakārtojuma saikļavārds saikļavārds pakārtojumā; daļa no tiem vienlaikus izsaka arī jēdzieniskās attieksmes starp virsteikumu un palīgteikumu.
sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība.
lidosta saimniecisks uzņēmums, kas nodrošina pasažieru un kravas pārvietošanu ar aviotransporta palīdzību un komercpakalpojumus (ēdinašana, tirdzniecība) uzņēmuma telpās vai teritorijā.
mārksna Sainis, lakatā vai palagā iesietas mantas; mārksns.
mārksns Sainis, lakatā vai palagā iesietas mantas; mārsns.
atpakaļpirkuma līgums saistība, ar kuru pircējs uzņemas savu pirkto lietu pārdot atpakaļ pārdevējam pēc viņa pieprasījuma.
līnija Saistījumā, sakarā (ar ko).
korelēt Saistīt kādā sakarībā (piemēram, priekšmetus, parādības, jēdzienus).
elektroķīmisks Saistīts ar elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru, tam raksturīgs.
kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa; kombinatīvs.
kombinatīvs Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa.
makaronisks Saistīts ar makaronismu, tam raksturīgs.
šīvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā; šāvakara.
šāvakara Saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
psihofizisks Saistīts ar sakaru starp kairinājumiem un sajūtām, tam raksturīgs.
psihofizioloģisks Saistīts ar sakaru starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem, tam raksturīgs.
salīdzināms Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošanu starp parādībām.
skaitlisks Saistīts ar skaitli (1), tam raksturīgs; tāds, ko izsaka, kas izpaužas skaitļos.
vakarējs Saistīts ar vakardienu (1), tai raksturīgs.
vakarīgs Saistīts ar vakaru (1), tam raksturīgs.
tilpummaiņas vienmērība saistvielu izstrādājumu īpašība saglabāt kompaktumu (nerodas plaisas, atšķēlumi) cietēšanas procesā; to nosaka, saistvielu javas paraugus vārot vai pārbaudot autoklāvā.
Označennoje Sajanogorska, pilsēta Krievijas Hakasijas Republikā, tās nosaukums līdz 1975. g.
pazudušais grasis saka (parasti ar labvēlību) par ilgi neredzētu, nesastaptu cilvēku.
lemburiski Saka (parasti savienojumā ar "lembur"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju.
lemburiskis Saka (parasti savienojumā ar "lembur"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju.
lembur Saka (parasti savienojumā ar "lemburiski" vai "lemburiskis"), par neveiklu, streipuļojošu gājēju.
kā pats nelabais saka (savienojumā ar darbības vārdu), raksturojot lielu darbības intensitāti.
kā pats nelabais saka (savienojumā ar īpašības vārdu), raksturojot ļoti augstu īpašības, pazīmes pakāpi.
ar to dieviņu saka atvadoties; ardievu.
staigā laimīgs! saka atvadoties.
Dzīvo laimīgs! saka atvadoties.
staigā laimīgs (arī vesels)! saka atvadoties.
staigā vesels! saka atvadoties.
Dzīvo vesels! saka atvadoties.
kā tad tā, arī kā tā? saka brīnoties, pārsteigumā.
kā tad tā, arī kā tā saka brīnoties, pārsteigumā.
kā olekti (arī mietu) norijis Saka cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
stāsti manim, Daugaviņa saka dialogā, nepieņemot sarunbiedra teikto, neticot tam.
Velns (arī piķis) ar ārā! saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Vilks ar ārā! saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
nospiest kā blakti saka gadījumos, kad grib kādu pārmācīt.
sirds dauzās kā jēra ļipa saka gadījumos, kad kāds ir ļoti uztraucies, nobijies.
čuš vien iznāk saka gadījumos, kad nekas neizdodas, nesanāk.
šalkas pārskrien saka gadījumos, kad pārņem bailes; šermuļi.
radu būšana ir cūku būšana saka gadījumos, kad starp radiem gadās nesaskaņas.
Esiet pazīstami! saka iepazīstinot.
Būsim pazīstami! saka iepazīstoties.
dulla galva saka ja galvā jūtams smagums, sāpes.
(kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja) saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
nolikt karoti saka nenopietni, bez žēluma par kāda cilvēka nāvi.
jods viņu zina saka neziņā, neizpratnē, paužot neapmierinātību.
jupis viņu zina saka neziņā, neizpratnē, paužot neapmierinātību.
debesis atveras saka no laimes, sajūsmā.
ko vien sirds vēlas saka par (kā) pārpilnību, plašu izvēli.
raibas acis Saka par acīm dzēruma reibumā.
ērgļa acis saka par acīm, kam ir ļoti laba redzes spēja.
vilkacis tam rīkli aizbezdējis saka par aizsmakušu cilvēku.
kā (arī gatavais) putnu biedēklis saka par ākstīgi ģērbušos cilvēku, arī tādu, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
pēc ķēma saka par ākstīgu, ārišķīgu cilvēku.
dundurs galvā saka par alkohola apreibinātu cilvēku.
samūdēties saka par alus iesala brāgas sliktu (lēnu) rūgšanu.
kā piena kunkulis saka par apaļīgu jaunu sievieti ar gaišu ādas krāsu.
kā rungulis saka par apaļīgu, korpulentu, arī biezi ģērbtu cilvēku.
kā bērna pakaļa saka par apaļīgu, tuklu seju.
piepūties kā bumba saka par apaļu vēderu.
kā viens runguls saka par apaļu, labi barotu bērnu vai dzīvnieku.
kā laivas saka par apaviem (parasti kurpēm), kas valkātajam ir par lieliem.
(viņam) ir iekšā saka par apdāvinātu, uzņēmīgu, arī darbīgu cilvēku.
kopkins strādā saka par apķērīgu cilvēku.
līp klāt kā dadzis (retāk piķis) saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
līp klāt (arī pielīp) kā dadzis saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
pielīp kā dadzis Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
kā žīda veste saka par apvalkātu, noziestu, notaukotu apģērba gabalu.
zilās asinis saka par aristokrātisku izcelšanos, dižciltību.
(iet) kā ellenieks saka par ārkārtīgi kustīgu, grūti valdāmu dzīvu būtni.
nervu kamols saka par ātri satraucamu, uzbudināmu cilvēku; saka par ļoti satrauktu, uzbudinātu cilvēku.
lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva saka par atrisinājumu, ko panāk, savstarpēji piekāpjoties.
kā dikstīns saka par ātru, strauju cilvēku.
sirds (ir) krūtīs saka par atsaucīgu, līdzjūtīgu cilvēku.
raikains Saka par audumu ar daudzām aušanas kļūdām.
uzsust Saka par augoni, kas sāk pūžņot, atvērties.
vēkšīt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām.
vēkt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām.
pūst Saka par baloža (dūjas) balss skaņām.
dūgot Saka par baloža, bet arī kukaiņu rūcošām balss skaņām.
tujāt Saka par baloža, gulbja balss skaņām.
tūtot Saka par baloža, gulbja balss skaņām.
kā olekti (arī mietu) norijis Saka par bezdarbīgu cilvēku.
cilpa kaklā saka par bezizejas stāvoklī nonākušu cilvēku.
dzelzs loks (arī spīles) saka par bezizejas stāvokli, ko parasti radījuši kādi ārēji apstākļi.
kas bez biksēm, tas bez bēdām saka par bezrūpīgu cilvēku.
biezs kā māli saka par biezu krējumu.
lēns kā jērs saka par biklu, padevīgu cilvēku.
rāms (arī lēns) kā jēriņš (arī jērs) saka par biklu, padevīgu cilvēku.
pamati ļogās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
būt asinīs saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
auksta (arī akmens) sirds, arī sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens saka par cietsirdīgu, nejūtīgu cilvēku.
sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens saka par cietsirdīgu, nepielūdzamu cilvēku.
akmens, ne cilvēks saka par cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
kvēla sirds saka par cilvēka aizrautību, dedzību.
nāve aizsauc saka par cilvēka miršanu.
biezpiens galvā saka par cilvēka muļķību, stulbumu.
pilns kā murds saka par cilvēkiem pieblīvētu telpu, vietu.
mirušās dvēseles saka par cilvēkiem, kas fiktīvi skaitās (kur).
būt matos saka par cilvēkiem, kas iedegušies strīdā, naidojas.
kā cimds ar roku saka par cilvēkiem, kas labi satiek, sader kopā.
kā āži uz laipas saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
ar vienu slotu perami saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
viena miesa un viena dvēsele saka par cilvēkiem, starp kuriem ir pilnīga saskaņa.
kā slotas kātu norijis saka par cilvēku (parasti par vīrieti), kas iet vai stāv ļoti taisni, ir kokains, neatraisīts.
karsta sirds Saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
dzeltens kā vasks Saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu.
taukvēders Saka par cilvēku ar resnu vēderu.
sārts kā ābuls saka par cilvēku ar sārtu, veselīgu sejas krāsu.
kā andelmanis saka par cilvēku ar tirgoņa dotībām, arī attiecīgām rakstura iezīmēm.
caurs kā pīle saka par cilvēku ar urinēšanas traucējumiem.
mīksts kā vasks saka par cilvēku ar vāju griba, par padevīgu, viegli ietekmējamu cilvēku.
kā pusgatava brūklene saka par cilvēku ar veselīgi sārtu (sejas) ādu, arī par izskatīgu cilvēku.
iet kā bišu stropā saka par cilvēku drūzmēšanos, kustību.
kā (poda) laiža saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas mēdz laizīties, našķēties, izlaizīt (ēdiena) traukus.
iet kā lauskis saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas skaļi, trokšņaini izturas, arī ko gāž vai lauž.
velkas kā mēris saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas virzās uz priekšu ļoti lēni, gausi.
nav kur adatai nokrist saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā.
nav kur adatai (arī ābolam) nokrist saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā.
ķendeles vien atmeta saka par cilvēku, ja tas, sviests vai sists, nokrīt gar zemi izstieptām rokām un kājām.
(pie)dzimt zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam (pēc tautas ticējumiem) nolemta nelaimīga dzīve.
izmircis kā žurka saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš.
kā jūga vērsis saka par cilvēku, kam daudz un smagi jāstrādā.
bērna prātā saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
kā bezdelīga saka par cilvēku, kam ir ātras, veiklas kustības, kas ir modrs.
kā malkas cirtējs saka par cilvēku, kam ir ciešs miegs, laba ēstgriba.
staigājoša (arī dzīva) enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
kā (arī gatavais) putnubiedēklis (arī putnu biedēklis) saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
gatavais (arī kā) putnu biedēklis saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
caurvējā stāvējis saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi, arī dīvainības.
nav visas skrūves kārtībā saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi.
izkāpis no gultas ar kreiso kāju saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis.
mells un maziņš saka par cilvēku, kam nav tiesību ko lemt, iebilst; bezspēcīgs (attieksmē pret kādu).
piedzimis zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.
(pie)dzimis zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.
kuļas kā (akla) vista pa pakulām, retāk kuļas (ka) pa pakulām saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
pinas (arī kuļas, peras, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
peras (arī kuļas, pinas, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
tinas (arī kuļas, peras, pinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
tas vairs maizi neēdīs saka par cilvēku, kam paredzama drīza nāve.
galvā griežas saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
(būt) pie nepilna prāta saka par cilvēku, kam raksturīga garīga atpalicība, plānprātība.
zelta sirds saka par cilvēku, kam raksturīga liela sirsnība, atsaucība, labsirdība.
(kā) balta lapa Saka par cilvēku, kam trūkst zināšanu (kādā jomā) vai to ir maz.
dzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
piedzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
(pie)dzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
kā no ķēdes norāvies (arī pasprucis) saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
tramvajā dzimis saka par cilvēku, kas aiz sevis neaizver durvis
dedzīga sirds saka par cilvēku, kas ar sajūsmu, aizrautību, kvēli kam nododas.
iet kā ķeija saka par cilvēku, kas ātri iet.
ātra sirds saka par cilvēku, kas ātri sadusmojas, iekaist, kas ir nesavaldīgs, straujš.
mēle iet kā atspole saka par cilvēku, kas ātri, veikli, daudz runā.
akls ierocis (kā rokās) saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.
acis slapjā vieta saka par cilvēku, kas bieži raud.
acis slapjā vietā saka par cilvēku, kas bieži raud.
dusmu pūķis saka par cilvēku, kas bieži un ātri dusmojas.
asti ierāvis (arī nolaidis) saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
asti nolaidis (arī ierāvis) saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
pusdzīvs, pusmiris saka par cilvēku, kas daļēji ir zaudējis spējas darboties, reaģēt.
kā suns saka par cilvēku, kas dara ko grūtu, smagu, arī sajūt ko ļoti nevēlamu, ir pakļauts kam ļoti nevēlamam.
skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
skraida, mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
klab kā kulstīkla saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
(iet, klab u. tml.) kā kulstave saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
klab kā mīstīkla saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
vārās kā katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā.
vārās kā vāraklis saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā.
zobi vaļā vien stāv saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
mēle šaudās kā atspole saka par cilvēku, kas daudz, veikli runā
kā mājas atslēga saka par cilvēku, kas dzīvo mājās, sargā māju.
klāt kā mazais nazītis saka par cilvēku, kas ierodas nekavējoties, pēc pirmā aicinājuma.
kā pielipis saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
degunu iebāzis (retāk iedūris) saka par cilvēku, kas ir iegrimis darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
silta galva (kādam) saka par cilvēku, kas ir manāmi iereibis.
(kā) jēla ola saka par cilvēku, kas ir pārmērīgi vārīgs, arī pārmērīgi jūtīgs.
spējīgs uz visu saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
piesūcies (biežāk piezīdies) kā dēle (arī kā ērce) saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
piezīdies (retāk piesūcies) kā dēle (arī kā ērce) saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
piezīdies (retāk piesūcies) kā dēle saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
(kā) galvu saspiedis saka par cilvēku, kas ko dara muļķīgi, arī pārgudri.
iet (arī kustas) kā uzvilkts pulkstenis Saka par cilvēku, kas ko dara vienmērīgā ritmā.
pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu).
kā uzvilkts automāts (arī mehānisms) saka par cilvēku, kas ko veic, darbojas bez tīšas uzmanības, automātiski, arī par cilvēka darbību, rīcību, kas notiek bez apdomās, mehāniski.
biezas ausis Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam.
biezas ausis (kādam) saka par cilvēku, kas labi nedzird, izliekas nedzirdam vai stūrgalvīgi neievēro teikto.
ļauna mēle saka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko.
ka pulvera muca saka par cilvēku, kas ļoti ātri sadusmojas.
kā pulvera muca saka par cilvēku, kas ļoti ātri sadusmojas.
strādā kā zirgs (arī zvērs) saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, kas ļoti strauji iziet, iznāk, izskrien.
(kādam) pielīp pie pirkstiem (arī pie nagiem) saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
kādam līp pie nagiem saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
velkas kā aste no pakaļas saka par cilvēku, kas neatlaidīgi, uzmācīgi seko kādam.
ir uz mutes kritis saka par cilvēku, kas neattopas, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
kā biedekls saka par cilvēku, kas nepierasti saģērbies.
garā iesma drāzējs saka par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina.
slīcējs ķeras pie salmiņa saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās.
kāju pamesls saka par cilvēku, kas padots citu patvaļai, tiek pazemots, nicināts, nievāts.
nastu nesējs ēzelis saka par cilvēku, kas pārāk apkrāvies ar nesamo; arī par cilvēku, kam pārmērīgi daudz, ļoti smagi jāstrādā.
mute (arī mēle) nestāv mierā, arī mute nestāv ciet saka par cilvēku, kas pārāk daudz runā.
kā ķēms saka par cilvēku, kas pārāk moderni, ākstīgi saģērbies.
kāja paslīd (retāk slīd) saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
kāja paslīd saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
krīt (kā kaķis) uz kājām saka par cilvēku, kas pārvar grūtības.
spuras gaisā saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies.
mēle kulstās saka par cilvēku, kas pļāpā, arī runā ko nenozīmīgu.
mutē padevies saka par cilvēku, kas prot labi runāt, izteikties.
krīt kā kaķis uz kājām saka par cilvēku, kas prot veikli izkļūt no jebkuras situācijas, pārvarēt jebkuras grūtības.
glums kā zutis saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
iet (kā) pa gaisu saka par cilvēku, kas rīkojas aušīgi, vieglprātīgi.
skraida kā sadedzis (arī apsvilis, negudrs, nelabā apsēsts) saka par cilvēku, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomās.
kā auns saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprot, ir neattapīgs, (arī) padevīgs.
karstas putras strēbējs saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
trūkst (kādas, arī vienas) skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
trūkst vienas skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
muld kā pa ķešu saka par cilvēku, kas runā daudz un bezjēdzīgi, nesakarīgi.
mēle kā ēvele saka par cilvēku, kas runā ļoti asi, nesaudzīgi.
vilks avju drānās saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
gudrais no austrumiem saka par cilvēku, kas sevi uzskata gudru esam.
nav ne dzīvotājs, ne mirējs saka par cilvēku, kas smagi un ilgstoši slimo.
nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj runāt attapīgi, asprātīgi, veikli, kam vienmēr ir ko atbildēt.
mute kā pirts kampeša saka par cilvēku, kas staigā nemazgājies.
iet kā skranda saka par cilvēku, kas staigā vecā, saplīsušā apģērbā.
kā mietu norijis Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
biezas ausis Saka par cilvēku, kas stūrgalvīgi neievēro teikto, aizrādīto.
kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
kā jaunkundze saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti, kam ir pārāk smalkas, kundziskas manieres.
tas vairs maizē (arī garozā) nekodīs saka par cilvēku, kas vairs ilgi nedzīvos.
prātu maizē apēdis saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
mells kā zeme saka par cilvēku, kas, piemēram, pārdzīvojumu, pārpūles dēļ ļoti novājējis, zaudējis veselīgu sejas krāsu.
izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, ko atlaiž no darba, izslēdz no kāda kolektīva.
raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu.
(kā) balta lapa Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas.
kā pīle uz ledus Saka par cilvēku, kura rīcība, uzvedība ir nedroša, nepārliecinoša.
kā pīle uz ledus Saka par cilvēku, kuram ir nedroša, gāzelīga gaita.
galvā nav viss kārtībā saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
nav visas skrūvītes kārtībā saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
čigānam no ratu pakaļas izkritis saka par cilvēku, kurš ar kādām (parasti nevēlamām) īpašībām atšķiras no saviem vecākiem.
skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
skraida, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
krutais Saka par cilvēku, kurš kaut kādā ziņā ir pārāks par citiem.
sekste aug saka par cilvēku, kurš kļūst iedomīgs.
skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
visi pieci (arī prāts) (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
prāts (arī visi pieci) (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
visi pieci (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
nav viss mājā, arī nav visi mājās saka par cilvēku, kurš rīkojas nesaprātīgi.
neticīgais Toms saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), pierunāt ticēt (kam).
no ielas saka par cilvēku, kuru nepazīst, par kuru nekā nezina, kuram nav ieteikuma.
grēka pagale saka par cilvēku, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta.
tukšs gaiss saka par cilvēku, pret kuru izturas tā, it kā viņa nebūtu, kuru ignorē.
kā pielipis Saka par cilvēku, retāk dzīvnieku, kas uzmācīgi kādam seko.
aiziet kā pēc nāves saka par cilvēku, uz kura atgriešanos ļoti ilgi jāgaida.
ielaist īksti saka par cimda īkšķa cauruma izveidošanu adot.
laist īksti saka par cimda īkšķa cauruma izveidošanu.
vitrināt Saka par cīruļa, bet arī par lakstīgalas, dziedātājputna balss skaņām vispār.
kvīkstēt Saka par cūkas, sivēna balss skaņām, kad tie grib ēst; kvinkstēt.
kvinkstēt Saka par cūkas, sivēna balss skaņām, kad tie grib ēst.
salaist krāsnī saka par darbību, kad izveidotos maizes klaipus iebīda krāsnī.
ielaist krāsnī saka par darbību, kad pannu iebīda krāsnī.
labs numurs saka par darbību, rīcību, kas atbilst, ir piemērota noteiktām prasībām.
pazīstams (arī vecs) numurs saka par darbību, rīcību, kas neizraisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
iesēsties pakausī saka par domu, no kuras nevar atbrīvoties.
rūc kā bišu spiets saka par dūcošu troksni.
dumjš (arī stulbs) kā ēzelis saka par dumju cilvēku.
dumjš kā ēzelis saka par dumju cilvēku.
durvis ved (arī iet) saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
kā pūslis saka par dusmīgu, aizvainotu cilvēku.
mārks, ne cilvēks saka par dzērāju; saka par piedzērušu cilvēku.
kūrlāt Saka par dzērves balss skaņām.
kurkšķēt Saka par dzērvju balss skaņām.
velna pilns saka par dzīvespriecīgu cilvēku, kam patīk jokot.
kā mātes klēpī saka par dzīvi bez rūpēm un grūtībām.
(kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis saka par dzīvu būtni, kas atgādina pasakas tēlu.
(kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis pareti saka par dzīvu būtni, kas atgādina pasakas tēlu.
ko dievs devis saka par ēdienu, kādu bijis iespējams sagatavot, kāds ir pieejams.
ar aknām saka par enerģisku, izturīgu cilvēku.
mietu var dirsā lauzt saka par fiziski spēcīgu, stipru cilvēku.
kurkstināt Saka par gaiļa un citu putnu balss skaņām miegā vai pusmiegā.
kā lini saka par gaišiem, arī par saulē izbalējušiem matiem.
dzīvs mironis Saka par galīgi inertu cilvēku.
kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko, par kaut ko spilgtu, vienojošu, īpaši izceltu.
kails (arī pliks) pakausis Saka par galvu ar noskūtiem matiem.
kā bogans saka par gara auguma cilvēku, arī slinku, laisku cilvēku.
(garš) kā kārts saka par garu un tievu cilvēku.
(garš) kā maiksts saka par garu un tievu cilvēku.
kā maikste saka par garu un tievu cilvēku.
(kā) ar kāsi velkams saka par gausu, slinku cilvēku.
kā galoda saka par glīzdainu maizi.
memmes bērniņš saka par gļēva rakstura, izlutinātu bērnu, arī jaunieti.
memmes meitiņa saka par gļēva rakstura, izlutinātu meiteni, arī jaunieti.
sirds kā plācenis saka par gļēvu, mazdūšīgu, neizlēmīgu cilvēku.
kungs kas kungs saka par grezni, dārgi, moderni, arī pārspīlēti ģērbušos vīrieti.
ģīmis kā cepts ābuls saka par grumbainu seju.
kā čuņčurs saka par grumbainu seju.
ģīmis kā cepts ābols saka par grumbainu seju.
gudrs kā podnieka suns saka par gudru cilvēku.
nav ar pliku roku ņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
nav ar pliku roku paņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
nav ar pliku roku (pa)ņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
nav (jau, arī vairs) vakarējais (arī no vakarējiem) saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
totot Saka par gulbja, baloža un dažu citu putnu, bet arī cilvēka dūdojošām balss skaņām.
čuču (arī miega) muiža saka par guļasvietu, ejot gulēt (parasti runājot ar bērnu).
mājas dvēsele saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
kā atspertene saka par iecirtīgu, spītīgu, stūrgalvīgu dzīvnieku vai cilvēku.
sekste gaisā saka par iedomīga cilvēku; saka par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
aste gaisā saka par iedomīgu cilvēku, arī par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
kā glancīgs saka par iedomīgu, pašapzinīgu cilvēku.
acis svilst (arī deg) Saka par iekaisušām acīm.
acis deg (arī svilst) Saka par iekaisušām acīm.
kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru) pa galvu (arī pa pieri) saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, pārsteidzošs, parasti nepatīkams.
nasta (arī kā nasta) spiež plecus saka par ilgstošām, nepārvaramām grūtībām.
(kā) nasta spiež plecus saka par ilgstošām, nepārvaramām grūtībām.
nospiež kā akmens (arī slogs) uz sirds saka par ilgstošiem, nomācošiem pārdzīvojumiem.
blēj kā aita saka par ilgstošu, apnicīgu runāšanu.
Amoka skrējiens saka par intensīvu, lielā steigā un satraukumā veiktu darbību
kā lelle saka par īpaši skaisti apģērbušos, uzposušos sievieti.
pēc velna, arī kā velns saka par īpašību, pazīmi, darbību, stāvokli, kam ir augsta izpausmes pakāpe.
kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā.
miesa un asinis saka par īstu, reāli eksistējošu cilvēku, par patiesu, pilnvērtīgu mākslas tēlu.
kā naža dūriens mugurā saka par izjūtām, ko izraisījusi negaidīta nodevīga rīcība.
vuvināt Saka par izmēdošām, nepareizām balss skaņām.
viņam ir atsaucīga sirds saka par izpalīdzīgu, līdzjūtīgu cilvēku.
kā (cūkas) apzarnis saka par izteikti nelīdzenu, grubuļainu virsmu, reljefu.
šaudās kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
tek kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
šaudās (arī tek) kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
tek (arī šaudās) kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
kā cielava saka par jaunu , veiklu sievieti (reti - par vīrieti) ar vieglu, ašu gaitu.
kā brūklene saka par jaunu sievieti, kas ir mulsumā piesarkusi vai kam ir sārti vaigi.
liels kā kumeļš saka par jaunu, lielu dzīvnieku.
glūzdināt Saka par jebkuru skaļu, dārdinošu skaņu.
domas mezglojas saka par juceklīgu domu, ideju kopumu.
tā lieta iet Saka par kā norises iespējamību.
vētra ūdens glāzē saka par kāda nebūtiska iemesla izraisītu, parasti nepamatoti lielu, satraukumu, arī skandālu.
kā aizdzelts saka par kāda satraucoša pārdzīvojuma (dusmu, izbaiļu u. tml.) izraisītu strauju reakciju.
līdz mākoņiem saka par kādas darbības lielu intensitāti.
copāns Saka par kādas dzīvnieku sugas lielu (arī resnu) indivīdu; copa.
copa Saka par kādas dzīvnieku sugas lielu (arī resnu) indivīdu.
aiz kāda platās muguras saka par kādas ietekmīgas personas labvēlīgu attieksmi, atbalstu.
kā cebelis saka par kādu apaļīgu cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļu.
ierakstīt zelta burtiem vēsturē, arī ierakstīt zelta burtiem saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
ierakstīt zelta burtiem (vēsturē) saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
noskrienas kā suns saka par kādu, kas ilgāku laiku daudz dara, strādā ko tādu, kas saistīts ar iešanu.
saiet lielajā pienā saka par kādu, kas ir lielās dusmās vai ļoti aizkaitināts.
stāv kā bilde saka par kādu, kas neko nedara, ir bezdarbīgs.
līdz kāzām sadzīs saka par kādu, parasti niecīgu, ievainojumu, arī nelielu apbēdinājumu.
dieva dotā izskatā saka par kailu cilvēku.
Ievas kostīmā saka par kailu sievieti.
Adāma kostīmā saka par kailu vīrieti.
Ādama uzvalkā saka par kailu vīrieti.
kā dēlis saka par kalsnu sievieti, par mazām, plakanām krūtīm.
kā bleipēderis saka par kalsnu, tievu, neliela auguma cilvēku.
uz kārā zoba, arī uz kāro zobu saka par kāres apmierināšanu pēc kā sevišķi garšīga.
vecs (arī pazīstams) numurs saka par kas neiztaisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu.
ruļez Saka par kaut ko lielisku, stilīgu.
Eifeļa tornis saka par kaut ko ļoti augstu, kas izceļas uz apkārtējā fona.
modes kliedziens saka par kaut ko ļoti modernu.
naga melnums saka par kaut ko ļoti niecīgu, gandrīz nemanāmu.
salds kā cukurs saka par kaut ko ļoti saldu.
no Mozus laikiem saka par kaut ko ļoti vecu, sen radušos.
grozies kā gribi, aste kā pakaļā tā pakaļā saka par kaut ko nenovēršamu, neapstrīdamu.
kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu.
kā audzis saka par kaut ko stabilu, labi nostiprinātu.
āķis lūpā saka par kaut ko tādu, ar ko cilvēku var ieinteresēt vai iekārdināt.
kā deķis saka par kaut ko vienmērīgi, biezi noaugušu.
vai lūst vai plīst saka par kaut ko, kas jāizdara, jāpaveic katrā ziņā.
kā bezdrāts telepons saka par klačīgu cilvēku.
kā bezdrāts telefons saka par klačīgu cilvēku.
kā ūdeni mutē ieņēmis saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
daudz netrūka, arī cik (tur) trūka (retāk cik daudz trūka) saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis; gandrīz.
daudz netrūka saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis; gandrīz.
kā deviņi velni, arī kā divi deviņi saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
kā deviņi (velni), arī kā divi deviņi saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
kā divi deviņi, arī kā deviņi (velni) saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
kaķim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
viens rāviens saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
viens rāviens, arī viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
kā siena guba saka par ko apjomā ļoti lielu, pilnīgu (biežāk par sievieti).
veca dziesma saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
kā salmu uguns saka par ko ātri pārejošu.
zemes sāls saka par ko būtisku, nozīmīgu.
doglis Saka par ko cietu, iespējams, pielīdzinot vārdam "krams", arī viegli uzliesmojošs materiāls.
kā kupena saka par ko čaganu, saputotu.
pēc spoka saka par ko dīvainu, neparastu, arī neglītu, atbaidošu.
uz papīra saka par ko formālu, fiktīvu, par ko tikai dokumentos fiksētu, bet īstenībā neesošu, nerealizētu.
nav par naudu pērkams saka par ko garīgajā ziņā ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
kā oga saka par ko garšīgu.
melns kā krauklis saka par ko gluži melnu, spīdīgi melnu (biežāk par matiem).
neiet (arī nelien) galvā saka par ko grūti aptveramu, iemācāmu, iegaumējamu.
mēli var izmežģīt saka par ko grūti izrunājamu.
ķīniešu ābece saka par ko grūti saprotamu.
ir (uz) ko paskatīties saka par ko ievērības cienīgu.
ir uz ko uzmest acis (arī aci) saka par ko ievērības cienīgu.
kā donis saka par ko īpaši slaidu, taisnu.
numur viens saka par ko izcilu, svarīgu.
pirmā numura, arī uz pirmo numuru, arī numurs viens saka par ko izcilu, svarīgu.
pirmā numura, arī uz pirmo numuru saka par ko izcilu, svarīgu.
klase par sevi saka par ko izcilu.
pasaules klase Saka par ko izcilu.
plats kā kulba saka par ko izteikti platu, apjomīgu (piemēram, izstiepušos apģērbu).
kā medus maize saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
kā zināms saka par ko labi zināmu, pašsaprotamu.
nav zemē metams saka par ko labu, derīgu.
tīra manta saka par ko labu, kvalitatīvu, arī par ko tādu, kam nav nevēlamu piemaisījumu.
kā ar nazi nogriezts saka par ko līdzenu, gludu.
kā bļatka saka par ko lielu, platu, apjomīgu, arī tādu, ko sastop lielā vairumā.
kā krusts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
kā nelaime uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
būt par postu saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
kā slogs uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
kā posts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(kā) akmens kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu.
kauns un negods saka par ko ļoti apkaunojošu.
kā (rūgta) nāve saka par ko ļoti apnicīgu, pretīgu.
kā rūgta nāve saka par ko ļoti apnicīgu, pretīgu.
(auksts) kā ledus (gabals) saka par ko ļoti aukstu.
kā ledus gabals saka par ko ļoti aukstu.
kā (paša) likteņa (arī dieva) sūtīts, arī kā (pašas) laimes sūtīts saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī.
kā (paša) dieva sūtīts saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī.
(vai) kūst uz mēles (arī mutē) saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
(vai) (iz)kūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
(vai) (iz)kūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
(vai) (iz)kūst mutē (arī uz mēles) saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
(vai) izkūst uz mēles (arī mutē) saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu.
tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) var aplaizīt, arī tāds, ka pirkstus (arī pirkstiņus) aplaiza saka par ko ļoti garšīgu; saka par ko ļoti patīkamu.
pats lien mutē saka par ko ļoti garšīgu.
mēli var norīt (arī nokost) saka par ko ļoti garšīgu.
kaut kas traks, arī vai traks saka par ko ļoti iedarbīgu, ietekmīgu, arī pārsteidzošu.
dzīva (arī tīra) uguns saka par ko ļoti karstu (parasti par ēdienu, dzērienu).
ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt saka par ko ļoti labi paveiktu, pateiktu u. tml.
kā zelts saka par ko ļoti labu, augstvērtīgu.
no miera laikiem saka par ko ļoti labu, kvalitatīvu.
pa (arī par) pirmo saka par ko ļoti labu.
kā Siāmas dvīņi saka par ko ļoti līdzīgu, nedalāmi saistītu.
kā siena kaudze saka par ko ļoti lielu, apjomīgu.
par visu miljonu saka par ko ļoti lielu, intensīvu.
kā kalns saka par ko ļoti lielu.
(pēdējais) modes kliedziens saka par ko ļoti modernu.
pēdējais modes kliedziens saka par ko ļoti modernu.
kā cūka saka par ko ļoti negatīvu.
kā cūku rakums saka par ko ļoti nekārtīgu, sajauktu, izvandītu.
Tavu (arī to) brīnumu! saka par ko ļoti neparastu, dīvainu, kas rada lielu pārsteigumu.
pēc suņa saka par ko ļoti nepatīkamu, nevēlamu.
kā gruzis acī saka par ko ļoti nepatīkamu.
kā grāmata ar septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
kā kūts pakaļa saka par ko ļoti netīru, stipri notraipījušos vai smirdīgu.
(kā) slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu.
kā nelaime saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu, apgrūtinošu, uzmācīgi, par ko tādu, kam piemīt pārliecīgi liela intensitāte.
kā medū mērcēt (kājas) saka par ko ļoti patīkamu, glaimojošu, mīlīgu.
kā radīts saka par ko ļoti piemērotu, derīgu (kādam nolūkam, darbībai).
(kā) no pasaules radīšanas saka par ko ļoti senu, tāda, kas pastāv ļoti sen, no seniem laikiem.
skaidrs kā diena saka par ko ļoti skaidru, saprotamu.
kā konfekte saka par ko ļoti skaistu, labu (biežāk par jaunu sievieti, māju).
kā bilde saka par ko ļoti skaistu.
dzīvības un nāves jautājums, arī dzīvības (vai nāves) jautājums saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu.
kā peles aste saka par ko ļoti tievu, sīku (_biežāk_ par bizēm).
(mells) kā moris saka par ko ļoti tumšu, pilnīgi melnu, arī stipri notraipījušos.
no pirmsplūdu laikiem saka par ko ļoti vecu, novecojušu.
nav ne ar kādu naudu (arī nav (ne) ar zeltu) atsverams saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
nav (ne) ar zeltu (arī ne ar kādu naudu) atsverams saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
reta manta saka par ko ļoti vērtīgu.
kā pagrabs saka par ko ļoti vēsu (biežāk par telpu).
kā dūna saka par ko ļoti vieglu, mīkstu, siltu.
bērnu spēle saka par ko ļoti vienkāršu, viegli veicamu.
liela muiža (arī lieta, nelaime) saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
liela lieta (arī muiža, nelaime) saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
liela nelaime (arī lieta, muiža) saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
lēta manta saka par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
kā āmen (baznīcā) saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
tikpat kā āmen baznīcā saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
kā divreiz divi saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
(tikpat) kā divreiz divi saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
tis nav tis saka par ko neatbilstošu, nederīgu; tas nav tas.
kā (melns, arī smags) mākonis saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
kā melns (arī smags) mākonis saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
kā smags (arī melns) mākonis saka par ko neatvairāmu, arī nevēlamu.
tīrais negals (retāk gals) saka par ko neciešamu.
tas nav tas saka par ko nederīgu, nevajadzīgu.
traks numurs saka par ko negaidītu, ārkārtēju.
pērkons (arī zibens) no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu.
kā pērkona spēriens saka par ko negaidītu.
kā zibens no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu.
ēst (arī dzert) var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
ne šis, ne tas saka par ko neievērojamu, nenozīmīgu, mazvērtīgu.
uz zaķa saka par ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
Tas ir mazākais! saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku, mazsvarīgu.
sīka vienība saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku.
(tas) nekas saka par ko nenozīmīgu.
tas nekas saka par ko nenozīmīgu.
kā īkšķa gals saka par ko neparasti lielu (biežāk par ogām).
kā īkšķa gals saka par ko neparasti mazu.
kā pasakā saka par ko neparasti skaistu, ļoti labu, brīnumainu, neticamu.
pasarg dievs saka par ko neparastu, neikdienišķu, arī ļaunu.
(ar) baltiem diegiem šūts saka par ko nepārliecinošu, neticamu.
tā ir (tīrā) nāve saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
tā ir tīrā nāve saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
kā skabarga acī saka par ko nepatīkamu, par tādu, kas traucē.
ciest kā zobu sāpes saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
kā dadzis acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt, paciest savā tuvumā.
aiz septiņām atslēgām saka par ko nepieejamu, lielā slepenībā turētu, rūpīgi sargājamu.
kā ļurka saka par ko nesaturīgu, izļodzītu, arī izmirkušu, mīkstu.
tas nav (it, arī itin) nekas saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
rāceņus var sēt saka par ko netīru (parasti par ķermeņa daļu).
fui Saka par ko netīru; netīrs!
nost no kakla saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
priekš kaķiem saka par ko nevērtīgu, nederīgu, neefektīvu.
tāds (nu) ir, kāds ir saka par ko nevērtīgu, neizskatīgu u. tml.
nekāda (liela) manta saka par ko nevērtīgu, nenozīmīgu.
nav ne plika (arī sarkana) graša (arī vērdiņa) vērts saka par ko nevērtīgu.
nav ne sarkana (arī plika) graša (arī vērdiņa) vērts saka par ko nevērtīgu.
nav (ne) plika (arī sarkana) vērdiņa (arī graša) vērts saka par ko nevērtīgu.
nav ne plika (arī sarkana) graša (art vērdiņa) vērts saka par ko nevērtīgu.
nav ne sarkana graša vērts saka par ko nevērtīgu.
nav ne plika graša vērts saka par ko nevērtīgu.
miglā tīts saka par ko nezināmu, neskaidru.
pūst ļipā saka par ko notikušu, negrozāmu, par veltīgām cerībām kādu ietekmēt, ko panākt.
ir ar bārdu saka par ko novecojušu, visiem zināmu.
aiz muguras Saka par ko pagājušu, notikušu.
kā ziepju burbulis saka par ko pārspīlētu, izdomātu, arī par īgnu, dusmīgu, uzpūtīgu cilvēku.
dieva zīmes saka par ko pārsteidzošu, neticamu.
raibs kā dzenis saka par ko pavisam raibu.
kā āmen baznīcā saka par ko pilnīgi drošu, neapstrīdamu, neapšaubāmu.
kā olas čaumala saka par ko plānu, trauslu.
laba skaņa saka par ko pozitīvu (piemēram, par vārdu, nosaukumu, darbu).
(tā) nekas saka par ko samērā labu, pieņemamu.
tā nekas saka par ko samērā labu, pieņemamu.
tā (tik) ir manta saka par ko sevišķi vērtīgu.
gulēt kaulos Saka par ko smagi sajūtamu, izjūtamu.
kā balzams saka par ko spirdzinošu, uzmundrinošu, pacilājošu.
deg mēles galā saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
deg mēles galā (arī uz mēles, retāk sirdī, acīs) saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
tukša skaņa Saka par ko svešu, nezināmu.
ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
tas tik(ai) ir numurs saka par ko tādu (parasti darbību, rīcību), kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu.
tīrais zelts saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.
ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par ko tādu, kas aizņem lielu platību, kas tālu aizstiepjas, izplešas.
ne gala, ne malas saka par ko tādu, kas aizņem lielu, nepārredzamu platību vai kas aizstiepjas, izplešas ļoti tālu.
nedz gala, nedz malas saka par ko tādu, kas aizņem ļoti lielu platību.
ar roku pasniedzams, arī ar roku var pasniegt saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
ar roku aizsniedzams (arī pasniedzams, sasniedzams), arī ar roku var aizsniegt (arī pasniegt, sasniegt) saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
kā kulaks uz acs saka par ko tādu, kas ir savā vietā, īsti piemērots.
kā ziepju burbulis saka par ko tādu, kas ļoti ātri izzūd, izgaist.
nav ko sapņot, arī nevar ne sapņot saka par ko tādu, kas nav iespējams.
šagrēnāda saka par ko tādu, kas nemitīgi, neizbēgami dilst, iet mazumā.
tas (arī tāds, šis) numurs neies cauri saka par ko tādu, kas nenotiks, neizdosies.
apaļš kā bumba saka par ko tādu, kas pēc formas atgādina bumbu, arī par mazu, tuklu cilvēku, labi barotu dzīvnieku.
kā no zemes izlīdis saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti parādās.
kā ar cirvi pa pieri saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz.
kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ko tādu, kas piepeši ļoti aizvaino, arī izraisa dusmas.
nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut saka par ko tādu, kas saista uzmanību, uz ko nevar beigt skatīties.
cita manta saka par ko tādu, kas šķiet labāks, vērtīgāks, arī patīkamāks.
ir ko padomāt saka par ko tādu, kas veicams, izpildāms ar samērā lielām grūtībām, piepūli.
kā vēja (arī velna) plēsts saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri; saka par ko tādu, kas noris ļoti ātri.
kā siets saka par ko tādu, kurā ir daudz caurumu, arī bojājumu.
(viss) spīd (arī mirdz) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
(viss) mirdz (arī spīd) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
viss spīd (arī mirdz) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
neaug uz akmeņiem saka par ko vajadzīgu, taču ne tik viegli atrodami.
tīrā rotaļa (arī rotaļāšanās) saka par ko viegli, bez pūlēm darāmu, veicamu.
tīrā rotaļāšanās (arī rotaļa) saka par ko viegli, bez pūlēm darāmu, veicamu.
loterijā laimēts saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu; saka par ko nevērtīgu.
loterijā vinnēts saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu; saka par ko nevērtīgu.
ka rūc saka par ko viegli, veikli, ātri izdarāmu.
katrs bērns māk (arī zina, prot, var pateikt u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
katrs bērns prot (arī māk, zina, var pateikt u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
katrs bērns zina (arī prot, māk, var pateikt u. tml.) saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
nav noslēpums saka par ko vispārzināmu.
cūkas sūda vērts saka par ko, kas ir bez vērtības, nenozīmīgs.
liels kā batons saka par ko, kas pēc formas atgādina garenu baltmaizes klaipu, piemēram, kartupeļiem.
kremšķināt Saka par kraukļa balss skaņām.
kustīgs kā aseris saka par kustīgu bērnu.
iet kā adata saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
iet kā pulkstenis Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
iet (arī kustas) kā uzvilkts pulkstenis Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
kust (arī kustas) kā ūdenszāle saka par kustīgu, veiklu cilvēku.
kustas (arī kust) kā ūdenszāle saka par kustīgu, veiklu cilvēku.
spurgulīgs Saka par kustīgu, žirgtu bērnu.
lāsteka pil (arī tek) saka par kūstošu lāsteku.
lāsteka tek (arī pil) saka par kūstošu lāsteku.
kā dzen, tā iet saka par kūtru, arī mazkustīgu cilvēku.
kā dārzs saka par labi iestrādātu, auglīgu zemi.
smalks (arī labs) deguns Saka par labu ožas spēju.
labs (arī smalks) deguns Saka par labu ožas spēju.
likteņa dāvana saka par labvēlīgu apstākļu, faktoru u. tml. sagadīšanos, nejaušību (kāda dzīvē).
siena laiks saka par laika posmu, kad ir daudz darba, kad ļoti intensīvi jāstrādā jādarbojas.
kā siena laikā saka par laika posmu, kad ir daudz darba, kad ļoti intensīvi jāstrādā jādarbojas.
zaļāmuiža vaļā saka par laika posmu, kad ir iestājies pavasaris, sazaļojuši koki.
dzērves aiznes launagu saka par laiku rudens pusē, kad vairs neēd launagu.
dzērves atnes launagu saka par laiku, kad diena kļūst garāka, un cilvēki sāk ieturēt launagu.
liela gaisma saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs; saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
saule jau (augstu) gabalā saka par laiku, kad Saule jau ir augstu virs apvāršņa.
liela diena saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
trīcināt Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
trikot Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
ledus iet saka par ledus gabalu virzīšanos palu laikā.
kauliņi ir mesti saka par lēmumu, darbību, kas padara kādu svarīgu norisi negrozāmu, neapturamu.
kā sprādzenis saka par lēnu, tūļīgu cilvēku vai dzīvnieku.
kā lābāns saka par lēnu, tūļīgu, neizdarīgu cilvēku.
kā brūtgāns saka par lepni ģērbušos vīrieti.
dumju arī baznīcā noper saka par lētticīgu cilvēku.
kā gubinis saka par liela auguma, pilnīgu, arī kuplās drēbēs saģērbušos cilvēku.
acis kā pūcei Saka par lielām acīm.
kā diena no nakts saka par lielām atšķirībām, krasiem pretstatiem.
kā diena pret nakti saka par lielām atšķirībām, krasiem pretstatiem.
cici kā ķisini saka par lielām krūtīm.
šmuce pa visu ģīmi saka par lielām nepatikšanām, lielu apkaunojumu.
ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara.
kā ikri saka par lieliem labi augušas labības graudiem.
lielās kā gailis saka par lielīgu cilvēku.
gailis uz sūdu čupas saka par lielīgu cilvēku.
lielības gailis (retāk kule, maiss), arī lielās kā gailis saka par lielīgu cilvēku.
iet, degunu uzmetis, [uz'metis] (arī pacēlis [pa'cēlis]) saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku.
iet degunu pacēlis [pa'cēlis] (arī uzmetis [uz'metis]) saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku.
kā gailis saka par lielīgu, iedomīgu, uzpūtīgu, ķildīgu vīrieti.
cienījams vecums saka par lielu gadu skaitu.
trūkst tikai tēva un mātes saka par lielu jucekli, nekārtību.
iet kā pa elli saka par lielu kņadu, stipru troksni.
piens un medus tek saka par lielu labklājību.
dumjš kā slotas kāts saka par lielu muļķi.
(tur jau) pat akmeņiem (arī akmenim) jābrēc saka par lielu netaisnību, pārestībām.
(tur jau) pat akmeņiem jābrēc saka par lielu netaisnību, pārestībām.
(tur jau) pat akmenim jābrēc saka par lielu netaisnību, pārestībām.
runā par deviņiem mēmiem saka par lielu runātāju, pļāpīgu cilvēku.
capans Saka par lielu, dūšīgu dzīvnieku, putnu u. tml.
kā rijas krāss saka par lielu, resnu, apjomīgu cilvēka ķermeņa daļu.
kā blāķis saka par lielu, resnu, spēcīgu cilvēku, dzīvnieku.
līks kā skruķis saka par līku cilvēku.
kā vanaga knābis saka par līku degunu.
iezelīties Saka par liniem, kad mizas sloksne ir piekļāvusies pie kātiņa tā, ka to nevar atdalīt.
glums kā varde saka par lišķīgu cilvēku.
kā lūks saka par lunkanu ķermeni.
kaķa lāsti debesīs nekāpj saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt.
acis kā pūcei Saka par ļaunu, niknu skatienu.
Amoka skrējiens saka par ļoti ātru skrējienu līdz spēku izsīkumam
galds (vai) lūst saka par ļoti bagātīgu maltīti.
viņš ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku.
viņam ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku.
viņš ir jēra dvēsele, arī viņam ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku.
kā pērkons saka par ļoti bargu, skaļu, varenu balsi.
melns (arī drūms) kā negaisa (arī krusas, rudens) mākonis saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
aknas ir (kādam) saka par ļoti enerģisku, izturīgu, spējīgu, vitālu cilvēku.
kā linu kodaļa saka par ļoti gaišiem matiem.
galva duras debesīs saka par ļoti gara auguma cilvēku.
mirdams var ēst saka par ļoti gardu ēdienu.
uz dzīvību un nāvi saka par ļoti grūtu, nežēlīgu cīņu, karu, kurā netiek žēlota dzīvība.
iepūšas kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
piepūšas (arī iepūšas, uzpūšas) kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
piepūšas (arī uzpūšas) kā tītars saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
uzpūšas (arī piepūšas, iepūšas) kā pāvs (arī tītars) saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
čuguna vecis saka par ļoti izturīgu un stipru cilvēku.
īsta asaka saka par ļoti kalsnu cilvēku.
izkaltis (arī sakaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka saka par ļoti kalsnu cilvēku.
kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
kārns kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
tievs kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
sakaltis kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
izkaltis kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
sauss kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
tievs kā skals (arī kā diegs) saka par ļoti kalsnu cilvēku.
izkaltis kā dobes varde saka par ļoti kalsnu, vāju cilvēku.
(kā) uz uguns vārīts saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu.
kā ūdens zāle saka par ļoti kustīgu cilvēku; saka par intensīvām kustībām, darbībām.
kā ūdenszāle saka par ļoti kustīgu cilvēku; saka par intensīvām kustībām, darbībām.
kā driģene saka par ļoti kustīgu cilvēku.
pati laipnība saka par ļoti laipnu cilvēku.
kā liepu lapa saka par ļoti laipnu, piemīlīgu sievieti.
pat mušai nedara pāri saka par ļoti lēnu, labsirdīgu cilvēku.
kā lielības dirška saka par ļoti lielīgu cilvēku, lielībnieku.
kā no debesīm līdz ellei saka par ļoti lielu atšķirību.
kā baznīca saka par ļoti lielu celtni, par staltu cilvēku.
mute līdz ausīm saka par ļoti lielu muti.
kā galds saka par ļoti lielu zivi.
kapeikas dēļ no jumta uz ecēšām lec saka par ļoti mantkārīgu cilvēku.
kā no modes žurnāla izkāpis saka par ļoti moderni ģērbušos cilvēku.
svētā vientiesība saka par ļoti naivu cilvēku.
tāds, ka nevar plikā dirsā iegriezt saka par ļoti neasu nazi.
kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
kā arumi saka par ļoti nelīdzenu virsmu.
septiņi vēji galvā (kādam) saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
pilnīgā pakaļā saka par ļoti nepatīkamu situāciju vai par ko nestrādājošu, nefunkcionējošu.
kā kājauts saka par ļoti netīru drānu.
ogļu maiss saka par ļoti netīru veļu.
ādas nauda saka par ļoti niecīgu naudas summu, par ļoti vāju cilvēku.
kā odze saka par ļoti niknu, sadusmotu sievieti.
kauli un āda saka par ļoti novājējušu cilvēku vai dzīvnieku.
kā ēna saka par ļoti novājējušu cilvēku.
nepanest ne savus kaulus saka par ļoti novājējušu dzīvnieku vai cilvēku.
(izdilis) kā kaļķis saka par ļoti novājējušu, izdēdējušu cilvēku.
nevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nevar ne soli (arī kāju) (pa)spert, arī nav kur soli (arī kāju) (pa)spert (arī (no)likt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur kāju (arī soli) spert (arī likt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
kā piesta saka par ļoti pilnīgu sievieti, par ko ļoti resnu.
kā baļļa saka par ļoti pilnīgu sievieti.
kā izdreijāts saka par ļoti proporcionāli veidotu cilvēku, tā augumu, locekļiem.
resns kā baļļa saka par ļoti resnu cilvēku.
kā speķbānis saka par ļoti resnu, tuklu cilvēku, arī par treknu dzīvnieku.
mute kā laideris saka par ļoti runīgu, pļāpīgu cilvēku.
rupjš kā pelavu maiss saka par ļoti rupju cilvēku.
kā pakulaudekls saka par ļoti rupju, nepieklājīgu, nesmalkjūtīgu cilvēku.
līks kā āža rags saka par ļoti salīkušu cilvēku
kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
kā Ēdenes dārzs saka par ļoti skaistu, auglīgu vietu.
kakls kā gulbim saka par ļoti skaistu, slaidu kaklu.
(tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
ausis plīst (vai) pušu saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
(tā, ka arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
(tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni.
slapjš kā (ūdens) žurka saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
slapjš kā ūdensžurka (arī ūdens žurka) saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
slapjš kā (ūdens) žurka (arī ūdensžurka) saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
slinks kā pelavu maiss saka par ļoti slinku cilvēku.
slinks kā (pelavu) maiss saka par ļoti slinku cilvēku.
kā nolakots saka par ļoti spožu, spīdošu, gludu virsmu.
elles katls Saka par ļoti spraigas un bīstamas karadarbības vietu.
no baltās ķēves trešā augumā saka par ļoti tālu vai vēl neesošu radniecību.
kā diegs saka par ļoti tievu cilvēku.
garš kā kārts saka par ļoti tievu un garu cilvēku.
viduklis kā lapsenei, arī lapsenes viduklis saka par ļoti tievu vidukli.
kā neinogs saka par ļoti tievu, slaidu, arī novājējušu cilvēku vai dzīvnieku.
utu izēda saka par ļoti trūcīgiem ļaudīm.
kā nozīdīts saka par ļoti tuklu cilvēku, par brangu, labi barotu dzīvnieku.
kā ogle saka par ļoti tumšām, spožām, kvēlojošām acīm.
kā ķerzis saka par ļoti uzbāzīgu, uzmācīgu cilvēku.
velna pulveris saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
diloņa kandidāts saka par ļoti vāju, bālu, slimīga izskata cilvēku.
kā caur žogu izrauts saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
dzīvs mironis Saka par ļoti vāju, slimu cilvēku.
nāves palieks saka par ļoti vārgu cilvēku.
trausla sirds saka par maigu, jūtīgu cilvēku.
kā magone saka par manāmi nosarkušu, piesarkušu sievieti (reti par vīrieti).
kā bluķis saka par masīvu, inertu cilvēku.
kaķa galva saka par maz attīstītu prātu.
kā spandags saka par maza auguma korpulentu cilvēku vai mazu, resnu dzīvnieku.
miķelītis nāk saka par maziem bērniem, kad tiem nāk miegs.
kā laiška saka par mazu, pēc izmēra neatbilstošu, arī neizskatīgu galvassegu.
burināt Saka par medņa balss skaņām.
kā liela dāma saka par meiteni, kura cenšas izlikties pieaugusi.
melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
paša miesa un asinis saka par miesīgu bērnu.
sirds apklust saka par mirstošu cilvēku.
dzeltens kā vasks Saka par mirušu cilvēku.
kā no (modes) žurnāla izkāpis saka par moderni, arī dārgi ģērbtu cilvēku.
glups kā zeķe saka par muļķīgu, dumju cilvēku.
kā kalkūnis saka par muļķīgu, iedomīgu, arī pārāk pašpārliecinātu cilvēku.
kā vēja ķērājs saka par muļķīgu, nenosvērtu, arī neapdomīgu, vieglprātīgu cilvēku.
nevainīgs (kā) jērs (arī jēriņš) saka par naivu, vientiesīgu cilvēku.
zilā pirmdiena saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkoholisko dzērienu lietošanas.
nauda birst (arī krīt) (no gaisa, arī kā no gaisa, no debesīm) saka par naudu, ko iegūst ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
pienāk stundiņa saka par nāves iestāšanos, par brīdi pirms nāves.
bieza piere (kādam), arī biezs pakausis (kādam) saka par neapķērīgu, arī ietiepīgu cilvēku.
auna galva saka par neapķērīgu, neattapīgu cilvēku.
kā akla vista saka par neattapīgu, arī neveiklu cilvēku.
bieza galva (kādam) Saka par neattapīgu, neapķērīgu cilvēku.
kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
dzīvam kapā (arī zemē) jālien saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
pontaga pirksti saka par nedrošu satvērienu.
zeme līgojas zem kājām saka par nedrošu, bīstamu stāvokli.
zeme grīļojas (arī līgojas) (zem kājām) saka par nedrošu, bīstamu stāvokli.
aiz rokas vadāms saka par nedrošu, neizlēmīgu cilvēku.
karāties diega galā (arī diegā, diedziņā) saka par nedrošu, nenoteiktu, šaubīgu stāvokli, pasākumu.
karāties diega galā saka par nedrošu, nenoteiktu, šaubīgu stāvokli, pasākumu.
melns kaķis (arī kaķis) pārskrien pār ceļu saka par negaidītu kļūmi, traucēkli.
kā aklai vistai mieža grauds saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
kā aklai vistai (mieža) grauds saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
pinas kā gailis (biežāk vista) pa pakulām (arī pakulās) saka par neizdarīgu, neveiklu cilvēku.
taisās kā vista uz perēšanu saka par neizdarīgu, tūļīgu cilvēku.
nauda guļ (zemē) saka par neizmantotu iespēju iegūt naudu.
kā (veca) beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti.
kā veca beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu.
kā beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu.
sutrājas kā tāda sutra saka par neizveicīgu sievieti, kura neko nevar izdarīt laikā.
aklais liktenis saka par nejaušu, negaidītu, parasti nelabvēlīgu, apstākļu sagadīšanos, ko nevar izmainīt.
sirds no krama saka par nejūtīgu, cietsirdīgu cilvēku.
nav sirds, arī bez sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
tam ir bieza āda saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
ziloņa āda saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
kā leitēne saka par nekārtīgu, nevīžīgu, nolaidīgu cilvēku.
kā lēkša saka par nekārtīgu, nevīžīgu, notraipījušos cilvēku.
kā aizbāšķis saka par nekārtīgu, notraipījušos cilvēku.
kaunu maizē apēdis saka par nekaunīgu cilvēku.
nātres lien pa logu (arī durvīm) iekšā saka par nekoptu lauku sētu.
stāv kā stabs (arī miets) saka par nekustīgi stāvošu cilvēku.
stāv kā miets (arī stabs) saka par nekustīgi stāvošu cilvēku.
ciets kā daglis saka par nekvalitatīviem, cietiem pārtikas produktiem.
sauss kā daglis saka par nekvalitatīviem, cietiem pārtikas produktiem.
kā ķērne saka par nelaipnu, īgnu, nerunīgu cilvēku.
acis šaudās (uz visām pusēm) saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
acis šaudās uz visām pusēm saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
acis skrien (arī šaudās) uz visām pusēm saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
vēja pilns saka par nenoteiktu, arī vieglprātīgu cilvēku.
kā eglis saka par nepakļāvīgu, paskarbu, arī asu cilvēku.
ta jau vilkam Ludzasilā ar ir bailes saka par nepamatotām bailēm.
Metuzāla vecums saka par neparastu ilggadību.
duras (arī griež, griežas) ausīs saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
iet caur kauliem saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa griezīgas, asas skaņas.
smags gaiss Saka par nepatīkamu, bīstamu stāvokli.
bēniņos džinkst saka par nesaprātīgu, dumju cilvēku.
(iet) kā ārdeklis saka par nesaticīgu, ķildīgu cilvēku.
kā vilkāda saka par nesaticīgu, ķildīgu, agresīvu cilvēku.
kā kaķa acs saka par nespodru mākslīgo gaismu.
kā vilka acs saka par nespodru mākslīgo gaismu.
kājas kā mālu mīcītājam saka par netīrām, ar zemi aplipušām kājām.
cūku kūts saka par netīru, nekārtīgu (dzīves) vietu.
kā mūrnieks saka par netīru, notraipījušos cilvēku.
kā lauzums saka par netīru, piegružotu vietu, telpu.
kā slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
kā no žurnāla vāka nokāpis saka par nevainojami, arī moderni ģērbtu cilvēku.
kā no grāmatas vāka nokāpis saka par nevainojami, parasti moderni, ģērbtu cilvēku.
kā lācis saka par neveiklu, lempīgu, tūļīgu cilvēku.
kā mietu norijis saka par neveiklu, stīvu, bezdarbīgu cilvēku.
kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.) saka par neveiklu, tūļīgu, arī smagnēju cilvēku.
nevēlama acs saka par nevēlamu cilvēku, arī par cilvēku, no kura kas ir slēpjams.
velkās līdzi kā pastala saka par nevēlamu līdzgājēju.
šurp vai turp saka par nevērīgu naudas izdošanu.
pelēks kā zeme (arī kā drēbe, audekls) saka par neveselīgi bālu cilvēku.
cieta sirds, arī sirds no krama saka par nežēlīgu, cietsirdīgu cilvēku.
niķu polis saka par niķīgu bērnu.
būt uz muguras saka par nodzīvoto gadu skaitu.
tas vairs putru nestrēbs, arī tas vairs nav putras strēbējs saka par nomirušu cilvēku.
tas vairs nav putras strēbējs, arī tas vairs putru nestrēbs saka par nomirušu cilvēku.
nevainīgas asinis saka par nonāvētu nevainīgu cilvēku.
no kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
daudz ūdeņu aiztecējis saka par notikumiem bagātu pagājušu laika posmu.
(kad) dzīvosim, (tad) redzēsim saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
raibs kā dzenis saka par notikumiem, piedzīvojumiem bagātu mūžu, dzīvi.
gulēt kaulos Saka par noturīgu personības īpašību, dziļi iesakņojušos paradumu.
kā ķilts saka par novājējušu cilvēku vai dzīvnieku.
kā aitu bars saka par padevīgu, apmulsušu cilvēku kopu.
puļāt Saka par paipalas balss skaņām; pulāt.
pulāt Saka par paipalas balss skaņām.
tujot Saka par paipalas, baloža, gulbja balss skaņām.
kā lucēns saka par palielu, apaļīgu, labi noaugušu bērnu.
(vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
putraims putraimu dzenā saka par pārāk ūdeņainu viru.
dzelzs inventārs saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām.
viņam ir liela dūša pareti saka par pašapzinīgu un nesavaldīgu cilvēku.
kā nazis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā nazis krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža asmens sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža asmens krūtīs saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā naža dūriens saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
kā duncis sirdī saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
nelaime nenāk brēkdama saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
kā nazis (arī duncis) mugurā, arī kā naža (arī dunča) dūriens mugurā saka par pēkšņu, sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu, ko izraisījusi nodevīga rīcība.
terkšināt Saka par pelēkā strazda, arī par tetera, strazda u. c. putnu, arī par zemes vēzīša balss skaņām.
nav kur apgriezties saka par pieblīvētu telpu, ja ir ļoti šauri, saspiesti apstākļi.
kunga (retāk vīra) prātā (arī dūšā) saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
vīra (biežāk kunga) dūšā (arī prātā) saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
piesūcies (arī piezīdies) (pilns) kā ods (arī kā dēle) saka par piedzērušu cilvēku.
piezīdies (arī piesūcies) (pilns) kā ods (arī kā dēle) saka par piedzērušu cilvēku.
piesūcies (arī piezīdies) pilns kā ods (arī kā dēle) saka par piedzērušu cilvēku.
piesūcies (arī piezīdies) kā dēle saka par piedzērušu cilvēku.
pilns kā dēle saka par piedzērušu cilvēku.
kā kāršu namiņš saka par pieņēmumu, aprēķinu, kuram nav stabila pamata.
parkšķēt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
parkšķināt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
pārkšķināt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
pimbers Saka par pilnīgi veselu.
kā sviesta pika saka par pilnīgu, veselīgu sievieti.
ar miesu un asinīm saka par pilnvērtīgu mākslas darbu vai mākslas tēlu.
sakārts kā linsēklas saka par plānā kārtiņā gubā saliktu sienu.
liesmu jūra saka par plašu ugunsgrēku.
kā jūra saka par plašu viļņveida kustību.
pļāpīgs kā žagata saka par pļāpīgu cilvēku.
kā ļurka saka par pļāpīgu, arī nevīžīgu cilvēku.
Jērikas mūri saka par pretestību, šķēršļiem, ko pārvar ar viltu un varmācību.
onkuļu būšana saka par priekšrocību saņemšanu vai došanu uz pazīšanās vai radniecības pamata.
dieva laists saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
dieva dots saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
kā gailēns saka par pusaudzi, kas izturas bravūrīgi, lielīgi, it kā būtu pieaudzis.
radu būšana saka par radnieciskām attiecībām, no kurām (parasti) iegūstams kāds labums.
zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma
zaļš (arī zils un zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (arī zils un zaļš) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm, arī acu priekšā saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš gar (arī priekš) acīm šķīst saka par redzes traucējumiem pēc trieciena.
tusnīgā govs saka par resnām meitenēm.
deguns kā gurķis saka par resnu, apaļu degunu.
kā svina pakaļa saka par resnu, slinku, mazkustīgu cilvēku.
skaldi un valdi saka par rīcību, politiku, ko realizē ar uzkundzēšanos, varas sagrābšanu, izraisot nesaskaņas.
kā badmira saka par rijīgu, negausīgu dzīvnieku.
tek kā irbe saka par rosīgu, kustīgu, čaklu cilvēku.
kļāvēties saka par rudzu vārpām, kurās nav izveidojušies visi graudi.
mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā.
runči brauc uz raunu saka par runču laiku pavasaros.
saprēsts kā striķis saka par rupji savērptu diegu.
saskābis kā rūgumpods saka par saīgušu cilvēku.
kā kompeta saka par samērā lielu, garu priekšmetu, augu, tā daļu u. tml., kas izceļas starp citiem tā paša veida priekšmetiem.
kā cacans saka par samērā lielu, masīvu dzīvnieku.
pie apaļā galda saka par sanāksmi, sarunām, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
kā aitu sūdi saka par sapelējušu sienu.
cilvēks ar galvu saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
vaigi zied kā rozes saka par sārtiem vaigiem.
vaigi zied kā rozes (arī pujenes) saka par sārtiem vaigiem.
kā sesks saka par sasvīdušu, smirdīgu cilvēku.
dūša kā miets saka par sātīgi paēdušu un padzērušu cilvēku
aiziet gar degunu saka par satiksmes līdzekli, kas nedaudz nokavēts, bet vēl redzams nelielā attālumā.
saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
kā (viens) blinis saka par savalkātiem, salēkšķējušiem, formu zaudējušiem apģērba gabaliem.
kā cepts ābuls saka par saviebtu, grumbainu seju.
jūsu padevīgais kalps saka par sevi, aiz cieņas pret kādu paužot pazemību, norādot uz savu zemāko sabiedrisko stāvokli.
cizēt Saka par sienāža vai kāda cita kukaiņa radītām skaņām; arī par vēja vai augu vējā radītām skaņām.
tupeļu varonis saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību.
kā irbe saka par sievieti ar vieglu gaitu, arī par ļoti veiklu, čaklu sievieti.
kā kudla saka par sievieti, kam ir nekārtīgi un nesukāti mati.
dusmu pūce saka par sievieti, kas bieži un ātri dusmojas.
guļ kā lācene saka par sievieti, kas daudz, ilgi guļ.
kā magone saka par sievieti, kas ir skaista, izskatīga, ar sārtu sejas krāsu.
(karājas) kā kule (pie kāda) saka par sievieti, kas uzbāzīgi, neatlaidīgi tiecas pēc vīriešiem.
kā salmu atraikne saka par sievu, kuras dzīvesbiedrs atrodas pagaidu prombūtnē.
sīki kā ķimini saka par sīkiem, maziem labības graudiem.
kā (viens) puteklītis saka par sīku, nenozīmīgu, niecīgu būtni.
tagad ij plikai vardei nesalst saka par siltu laiku, kad nevajadzētu salt.
patiesība kož acīs saka par situāciju, ja kādam nepatīk, ka ir atklājušies kādi fakti
(vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par sīvām kaujām.
vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par sīvām kaujām.
skadras acis saka par skaidru, možu skatienu, acīm.
balts kā piens saka par skaistu sievieti ar gaišu ādas krāsu, par ko ļoti baltu.
kā pienā mazgāts saka par skaistu sievieti ar gaišu ādas krāsu.
zied kā roze saka par skaistu, veselīgu cilvēku, parasti sievieti.
kā ērce saka par skarbu, naidīgu, ķildīgu cilvēku (biežāk par sievieti).
acis svilst (arī deg) Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
acis deg (arī svilst) Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
acis met zibšņus saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
bada dzeguze Saka par skopu cilvēku, arī par cilvēku, kas pastāvīgi žēlojas par trūkumu, ir īgns un neapmierināts.
kapeikas dvēsele saka par skopu cilvēku.
zlaņķēties Saka par slapjdraņķi.
ķipja skalaimi saka par sliktas kvalitātes ēdienu.
dieva neliekams saka par sliktu cilvēku, par ko bezjēdzīgu, nepieņemamu, neatzīstamu.
ar vienu kāju kapā saka par slimu cilvēku, kas ir tuvu nāvei.
izlaidies kā teļš saka par slinku, nevīžīgu cilvēku.
šņeps velk saka par slokas dziesmu riesta laikā.
nasta plecos (arī uz pleciem) saka par smagu uzdevumu, pienākumu.
(ir) velts plecos saka par smagu uzdevumu, pienākumu.
kā kārkli saka par spēcīgi augušu labību, parasti par rudziem.
kā jūra saka par spēcīgu šalcošu troksni.
uguns trako saka par spēcīgu uguni, kas strauji izplatās.
kā ērģeles saka par spēcīgu, labu balsi, arī par stipru dūkšanu.
kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.) saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
spēcīgs kā lācis saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
krūtis platas kā cūkbūdas durvis saka par spēcīgu, plecīgu cilvēku, kam ir ļoti platas krūtis.
dzelzs nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
tērauda nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
nervi kā striķi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
tērauda (biežāk dzelzs) nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
kā pimberis saka par spēcīgu, veselīgu cilvēku.
kā aizdurts saka par spēju pārdzīvojumu, ciešanu satriekta cilvēka reakciju.
acis (ir) pierē saka par spēju pašam redzēt, spriest.
acis ir pierē saka par spēju pašam redzēt, spriest.
manīgs deguns saka par spēju visu ātri uzzināt.
smalks (arī labs) deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
labs (arī smalks) deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
spītīgs kā ēzelis saka par spītīgu cilvēku.
(vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
dzīve kūsā saka par spraigu, darbīgu dzīvi.
bārda kā suseklis saka par spurainu bārdu.
stāv kā svece saka par stalti stāvošu cilvēku.
kā ērglis Saka par staltu, drošu vīrieti.
kā bajārs saka par staltu, iznesīgu vīrieti.
kā liepa saka par staltu, skaistu jaunu sievieti.
kā briedis saka par staltu, spēcīgu vīrieti, par staltu gaitu.
vārdi (arī neviens vārds, skaņa) nenāk pār lūpām saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
neviens vārds (arī vārdi, arī neviena skaņa) nenāk pār lūpām saka par stāvokli, kad nespēj runāt (piemēram, aiz satraukuma).
klusums pirms vētras saka par stāvokli, kad vēl nav intensīvas darbības, ievērojamu notikumu, kas drīzumā sagaidāmi.
kā mālu mīcītājs saka par stipri notraipījušos cilvēku.
zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā saka par stipru sniegputeni, viesuli
griež debesis un zemi kopā saka par stipru sniegputeni, viesuli.
griezt debesis un zemi kopā saka par stipru viesuli, sniegputeni.
stiprs kā lācis saka par stipru, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
kā ozols saka par stipru, spēcīgu, staltu vīrieti.
(griežas) kā karuselī (arī karuselis) saka par strauju (dažādu notikumu, iespaidu, domu u. tml.) maiņu.
kā pakulu ērkulis saka par strauju uguns izplatīšanos, arī par cilvēku, kas ātri sadusmojas
kā (uguns) spirkstele saka par strauju, nesavaldīgu, arī skarbu, neiecietīgu cilvēku.
trakšķināt Saka par strazda u. c. dziedātājputnu balss skaņām.
svešas rokas saka par sveša cilvēka darbību, darbu.
kā veca govs līku muguru saka par šķību, līku, greizu priekšmetu (piemēram, par vecu, sašķiebušos ēku).
izkļāvēties Saka par tādām rudzu vārpām, kurām nav izveidojušies visi graudi.
aug buciņš, aug radziņi saka par tādu (bērnu), kas kļūst nerātnāks, arī stūrgalvīgāks.
slāpst asiņu saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
mute kā laidara vārti saka par tādu cilvēku, kas pārāk daudz un neglīti runā.
biezs pauris Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
bieza galva (kādam) Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
bieza galva Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
guļ kā lācis saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
guļ kā murkšķis saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
guļ kā bluķis saka par tādu, kas ir cieši aizmidzis.
guļ kā maiss (arī bluķis) saka par tādu, kas ir cieši aizmidzis.
palikt apakšā saka par tādu, kas ir citam pakļauts, cita pārspēts.
kā pele lamatās saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
kā pele slazdā saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir negaidīti ieradies.
vai tad nu atritu vairs saritinās saka par tādu, kas ir pazaudējis savu godu.
piezandēt saka par tādu, kas kaut ko sliktu dara vai runā.
sargās (arī bēg) kā velns (arī žīds) no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās (no kā).
bēg kā velns (arī žīds) no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
mūk (arī bēg) kā velns no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
bēg (arī mūk, sargās) kā velns (arī žīds) no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
bēg (arī mūk, sargās) kā žīds (arī velns) no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
bēg kā velns no krusta saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
mūk (arī bēg) kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
bēg (arī mūk) kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
bēg kā žurka no grimstoša kuģa saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu.
nav nekur (vairs) liekams saka par tādu, kas nav (vairs) nekam derīgs, nav (vairs) nekur izmantojams.
kā no debesīm nokritis Saka par tādu, kas negaidīti ieradies.
(kā) ar aklumu sists saka par tādu, kas neizprot ko, neorientējas apstākļos.
mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
mute kā aizsalusi saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
mute kā aizsieta saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
kā no mēness nokritis saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā.
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādā situācijā.
kā no debesīm nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos.
kā no gaisa nokritis Saka par tādu, kas nevar orientēties kādos apstākļos.
kā nopērts suns saka par tādu, kas pārdzīvo kaunu, nožēlu.
kā pele lamatās saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
kā pele slazdā saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
kā circenis karstos pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
kā circenis (karstos) pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
kā apsvilis (arī aizsvilis) saka par tādu, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas.
kā aizsvilis (arī apsvilis) saka par tādu, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas.
kā sadedzis saka par tādu, kas rīkojas ļoti strauji, dedzīgi; saka par tādu, kas ko ļoti iekāro.
dara, kā patīk (arī ko grib) saka par tādu, kas savā rīcībā, uzvedībā neievēro citu intereses, uzskatus.
sīksta dzīvība saka par tādu, ko grūti nonāvēt, iznīcināt.
puņķis uz drāts saka par tādu, kurš nepārtraukti kustas, dīdās.
vējš pūš iekšā pa visiem kaktiem (arī pakšiem) saka par telpu, kas ir sliktā stāvoklī, grūti apsildāma.
purpināt Saka par tetera balsi.
kurš kuru saka par tiem, kas cīnās, līdz viens uzvar.
lapas kā peļu ausis saka par tikko uzplaukušām koku lapām.
numur viens, arī numurs viens saka par to izcilu, svarīgu.
nav ne smakas saka par to, kā nav; saka par to, kas ir pilnīgi izzudis, aizgājis bojā, ticis iznīcināts.
minūšu (arī stundu, dienu) jautājums saka par to, kā norisei vajadzīgs neilgs laiks.
tukša skaņa Saka par to, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
dieva pirksts saka par to, kas ir it kā radies, noticis pēc dieva gribas, ar dieva ziņu.
ne gala, ne malas saka par to, kas ir lielā daudzumā vai kam ir liela intensitāte.
nedz gala, nedz malas saka par to, kas ir lielā daudzumā.
ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
ne(dz) gala, ne(dz) malas, retāk nav gala, nav malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
uz (vienas rokas) pirkstiem (sa)skaitīt saka par to, kas ir nelielā skaitā.
likteņa pirksts Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekmē.
nav (nekāda, arī liela) māksla saka par to, kas ir veicams viegli, bez grūtībām.
velna pirksts saka par to, kas it kā radies, noticis pēc velna gribas, ar velna ziņu.
noteicošs vārds saka par to, kas izšķir ko, ievērojami ietekmē ko.
(kā) uguns pakulās (arī pie pakulām) saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
ielikts šūpulī saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
(ie)likts šūpulī saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
bija un izbija, arī bijis un izbijis saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
laika zobs izgrauzis, arī laika zoba izgrauzts saka par to, kas laika gaitā ir nolietojies un kļuvis caurumains, robains u. tml.
pielīp kā dadzis Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu).
līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu).
tas vēl ir jautājums saka par to, kas nav vēl droši zināms.
zem jautājuma zīmes saka par to, kas nav vēl izlemts, par ko vēl ir šaubas.
(pie)velk kā magnēts saka par to, kas neatvairāmi saista uzmanību.
velk kā magnēts saka par to, kas neatvairāmi saista uzmanību.
ne silts ne auksts saka par to, kas neietekmē, atstāj vienaldzīgu.
ne silti ne auksti saka par to, kas neietekmē, atstāj vienaldzīgu.
gaist (arī izgaist, pagaist, izkūp) kā migla (arī kā dūmi) saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri (iz)zūd.
izgaist (arī pagaist, izkūp) kā dūmi (arī kā migla) saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
izkūp (arī (iz)gaist, pagaist) kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri zūd.
ne(dz) gala, ne(dz) malas neredzēt Saka par to, kas noris, pastāv ļoti ilgi; apnicīgi ilgstoši.
tik vai tā saka par to, kas noteikti būs, notiks.
būt aiz muguras saka par to, kas pagājis, noticis, pārdzīvots.
iziet kā nazis caur sirdi saka par to, kas pēkšņi izraisa sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtina.
agri vai vēlu saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks, nenovēršami realizēsies.
nelaime un posts saka par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
tīrais (retāk gatavais, taisni) posts, arī nelaime un posts saka par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
dzeļ kā nātre saka par to, kas sagādā dziļas ciešanas.
dzeldē kā nātre saka par to, kas sagādā dziļas ciešanas.
bēdu gabals saka par to, kas sagādā pastāvīgas rūpes un nepatikšanas; negals.
ir uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
ceļas no pelniem saka par to, kas tiek atjaunots, no ļauna celts.
uz mēles būt saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
nedz gala, nedz malas saka par to, kas turpinās ļoti ilgi.
likteņa pirksts Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām; saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
(ir) kā dievs augstais saka par to, ko ciena, dievina.
uz mēles būt saka par to, ko gribas pateikt.
debesu dāvana saka par to, ko saņem, iegūst negaidīti, arī bez pūlēm.
medaļas otra puse saka par to, ko var aplūkot no cita (atšķirīga, pretēja) viedokļa.
medaļas divas puses saka par to, ko var aplūkot no diviem (atšķirīgiem, pretējiem) viedokļiem.
hui s ņim! saka par to, ko var neņemt vērā, par ko var neuztraukties.
iet pār galvu Saka par to, ko viegli pārdzīvo, neievēro.
ledeus bauro saka par troksni, kas rodas jūrā ledum lūstot.
lausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā) saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
lausks spārda (arī spārdās, sper, sprēgā) saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
lausks spārdās (arī spārda, sper, sprēgā) saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
lausks sprēgā saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
no rokas mutē saka par trūcīgiem dzīves apstākļiem.
no rokas mutē, no mutes vēderā saka par trūcīgiem dzīves apstākļiem.
kā pīle saka par tuklu sievieti
tāds kā pikācis saka par tuklu, korpulentu bērnu.
glūzdināt Saka par tukšu dzirnavu malšanas skaņu.
garā diena saka par tūļīgu, arī lēnīgu cilvēku.
ar kāsi velkams, ar kruķi stumjams saka par tūļīgu, kūtru cilvēku bez iniciatīvas.
bļegaža Saka par ūdeņainu, lipīgu maizi.
kā lietavēns saka par uzbāzīgu, ļoti neatlaidīgu, arī nesmalkjūtīgu cilvēku.
dulla muša saka par uzmācīgu, nesaprātīgu sievieti.
azbesta vecene saka par uzņēmīgu, stipru sievieti.
(kā) putras katls saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku.
kauli (vien) grab saka par vāju, izdēdējušu cilvēku vai dzīvnieku.
kā ērglis Saka par valdonīgu, sadusmotu cilvēku.
vīvaļot Saka par vālodzes balsi.
sirds kā uz delnas (arī uz plaukstas) saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
turkšķēt Saka par vardes, zemes vēža radītām balss skaņām.
turšķēt Saka par vardes, zemes vēža radītām balss skaņām.
atsitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
(at)sitas kā zirņi pret sienu (retāk stiklu) saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni, paliek bez panākumiem.
kā pils saka par varenu, lepnu, greznu celtni.
dzelzs (arī naglotais) zābaks (arī papēdis) saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
dzelzs papēdis saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās).
smiltis birst saka par vecu cilvēku, kam drīz jāmirst.
ar vienu kāju kapā saka par vecu cilvēku, kura mūžs tikpat kā nodzīvots.
turēties kopā no piķa un dievvārdiem saka par vecu, ļoti nolietotu kuģi, laivu.
kā krāms saka par vecu, vārgu cilvēku vai dzīvnieku.
kā ābuls saka par veselīgu cilvēku ar iesārtu seju.
piens un asinis saka par veselīgu cilvēku; saka par veselīgu, sārtu sejas ādu (parasti sievietēm).
seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības saka par veselīgu, sārtu cilvēku.
vaigi (arī seja) (vai) plīst aiz veselības saka par veselīgu, sārtu cilvēku.
kūsājošs putras katls saka par viegli sadusmojamu, nesavaldīgu cilvēku.
gaisa kaza saka par vieglprātīgu, trakulīgu sievieti.
viens kā pirksts saka par vientuļu cilvēku.
kā iebraucamajā vietā saka par vietu, kur nav miera, kur nemitīgi nāk un iet prom cilvēki.
vārās kā katls Saka par vietu, kur noris ļoti aktīva, dzīva darbība.
kur piens un medus tek saka par vietu, kur valda labklājība, pārticība.
tam ir gluma āda saka par viltīgu cilvēku.
iet meitās saka par vīrieša ciemošanos pie sievietes.
viens otram (kā) radīti saka par vīrieti un sievieti, kas ir labi piemēroti viens otram.
kā ēzavs saka par vīrieti, kam ir gari, nekopti mati, bārda; arī par vīrieti ar spalvainu ķermeni.
uķināt Saka par vistiķa balss skaņām.
tardzēt Saka par zemes vēzīša balss skaņām; arī par lapu koku (īpaši apses) šalkoņu.
pļērpt Saka par zemesvēža radītu skaņu.
kā kupena saka par ziediem klātu kuplu koku vai krūmu.
kā cūka no svētdienas saka par zināšanu, prasmes pilnīgu trūkumu.
kā cūka no saules saka par zināšanu, prasmes pilnīgu trūkumu.
no drošiem avotiem saka par ziņām, kuras uzskata par pamatotām, ticamām.
zirgam īkši kauc saka par zirgu, kuram skrienot sānos rodas īpatnējs troksnis.
ķirkšināt Saka par zoss balss skaņām.
pīpstēt Saka parasti par pīlēnu vai citu mazu putniņu balss skaņām.
pirmā dzirdēšana saka parasti pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
birst kā no pilnības (arī pārpilnības) raga, arī birst kā no maisa saka pat to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
ābuls no ābeles tālu nekrīt saka tad, ja bērniem ir līdzīgas īpašības vecākiem.
iet kā pa buļļa dirsu saka tad, ja dažādi notikumi seko cits citam, ir liels juceklis
sēd kā sēdiņu krievs saka tad, ja kāds kaut kur ilgi uzturas un neiet prom.
diņģējas kā čigāns saka tad, ja kāds par kaut ko ļoti kaulējas.
pūtējs iet ārā saka tad, ja ļoti smagi jāstrādā un vairs nav spēka
sūdu būšana saka tad, ja rodas kādas nepatikšanas.
rej kā suns mēnesī skatīdamies saka uz cilvēku, kas nepatiesi otru aizķer vai nolamā.
tprru Saka uz zirgu, kad grib to apstādināt, apturēt.
tprrū Saka uz zirgu, kad grib to apstādināt, apturēt.
Ej seskot! saka uzmācīgam cilvēkam.
Saldu dusu! arī Dusi saldi! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
Saldu dusu! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
Dusi saldi! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
tram-taram Saka, aizpildot runas pauzi.
(lai viņam) vieglas smiltis! saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
Iepūt man! saka, apliecinot gatavību īstenot nodomu, neraugoties uz iebildumiem, pretestību.
trūkst vārdu saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
vīrs un vārds saka, apliecinot, ka solījums tiks izpildīts.
kā tad saka, apstiprinot ko pašu par sevi saprotamu; protams.
paņemt līdzi kapā saka, apzinoties, ka pēc nāves viss materiālais paliek, kā bijis.
lai dievs mielo (kāda) dvēseli saka, ar labu pieminot mirušu cilvēku, atceroties viņu.
aizsiet baltā lupatiņā saka, atgādinot teiktā svarīgumu, liekot atcerēties, neaizmirst.
Dots pret dotu! Saka, atlīdzinot par pakalpojumu ar pakalpojumu.
Dots pret dotu! Saka, atriebjot nodarīto.
lai viegla dusa (kādam) saka, atvadoties no mirušā, pieminot mirušo.
ko (tu) padarīsi saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko tur (var) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko tur var darīt, arī neko nevar darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
nenovēlēt ne savam ienaidniekam (kaut ko) saka, atzīstot kaut ko par ļoti lielu ļaunumu.
kā jauns dievs saka, atzīstot ko par izcilu, nepārspējamu, cēlu.
izstiepties vai sarauties saka, atzīstot savu bezspēcību ko mainīt, novērst.
Baechhof Saka, bijusī Upesmuiža.
āda pār kārti (kādam) saka, brīdinot kādu par sagaidāmo bargo sodu, draudot ar nāvi.
Āda pār kārti! saka, brīdinot kādu par sagaidāmo bargo sodu.
mute karājas ārdos saka, brīnoties par kāda klusēšanu.
kāds vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
no kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
no kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
kāds (arī no kurienes) vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
gods un slava! saka, cildinot (ko), uzsverot (kā) nozīmīgumu.
ar dieva palīgu saka, dodoties ceļā, uzsākot kādu darbu.
(ja) dievs (arī dieviņš) dos saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
lai dievs stāv klāt saka, draudot atmaksāt kādam par tā rīcību.
lai dievs žēlīgs saka, draudot kādam atmaksāt par tā rīcību.
nesalasīt kauliņus saka, draudot kādu smagi piekaut, nonāvēt vai paredzot kādam nāvi.
iet pie joda saka, dusmās kādu atraidot vai dzenot projām.
si Saka, dzenot govis.
lai iet (brauc) ratā saka, dzenot kādu projām vai paužot negatīvu attieksmi pret kādu.
ej (tu) dirst! saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret to.
no dieva puses saka, emocionāli pastiprinot izteikuma saturu apgalvojuma teikumos - katrā ziņā.
no dieva puses saka, emocionāli pastiprinot izteikuma saturu nolieguma teikumos - nekādā ziņā.
vai dievam dienu trūkst saka, gribot atpūsties, paslinkot, pavaļoties vai atlikt darbu uz vēlāku laiku.
neviens pa muti nesitīs saka, iedrošinot runāt, kaut ko jautāt, noskaidrot.
padod maisiņu saka, ieraugot neglītu cilvēku (zēnu, meiteni).
un āmen (baznīcā) saka, izbeidzot sarunu par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
(par) ko tad tā? saka, izbrīnā, pārsteigumā jautājot par (darbības, norises) cēloni vai nolūku.
noveļas kā akmens no sirds (kādam) saka, izjūtot pēkšņu atvieglojumu, mieru (pēc smaga pārdzīvojuma,, nepatikšanām, ilgstošām rūpēm).
apčurāties var saka, izjūtot spēcīgas emocijas.
paldies mīļam dievam saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā
gods godam Saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā.
Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.
dieva laime saka, izsaucas, ja labvēlīgi apstākļi ir radījuši iespēju vairīties no kā nepatīkama, briesmīga, bīstama.
Kas to būtu domājis! saka, izsaucas, paužot pārsteigumu, izbrīnu.
tā (arī tās) tik (arī tikai) (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
dzīvība izdziest saka, ja (cilvēks) nomirst.
dieva svētība saka, ja (ir) ļoti daudz (kā).
vezums nekust ne no vietas saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav gaidīto labvēlīgo pārmaiņu.
staigāt (kādam) pakaļ saka, ja (kāda) pavirši darītais jāpaveic, arī jālabo citam.
bez vainas Saka, ja (kādam, kam) nav trūkumu, nepilnību, ja (kas) atbilst kādām prasībām, normām.
velns (ne)rauj (kādu) saka, ja (kādam) (ne)notiek kas slikts.
karstas asinis saka, ja (kādam) ir ļoti straujš, kaislīgs raksturs, ja (kāds) ir ļoti straujš.
visas kārtis rokā saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu.
trumpis rokā saka, ja (kādam) ir priekšrocības (kādā darbībā), svarīgi priekšnoteikumi (vēlamā rezultāta sasniegšanai).
zobs uz zoba neturas saka, ja (kādam) ļoti salst, ja (kādam) ir drebuļi.
aukstums (arī sals, vējš) ķer pie kauliem saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
sals (arī aukstums, vējš) ķer pie kauliem saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
vējš (arī aukstums, sals) ķer pie kauliem saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
nevar izspiest ne plika vērdiņa saka, ja (kādam) nav ar ko atlīdzināt.
nav lāgā (ar kādu) saka, ja (kādam) neklājas labi, neveicas.
acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) saka, ja (kādam) no pārsteiguma, izbrīna, skaudības u. tml. acu izteiksme saspringst.
žults krājas saka, ja (kādam) palielinās naids, arī sarūgtinājums.
jau kapsētas suņi rej (kādam) saka, ja (kādam) paredzama drīza nāve.
ellē ar visu dziesmu grāmatu saka, ja (kāds) atrodas nepatīkamos apstākļos.
lūpa metas līka saka, ja (kāds) gatavojas raudāt.
ieslīd (kāda) kabatā saka, ja (kāds) ienākumus, peļņu daļēji vai pilnīgi iegūst sev.
rokas nav tīras saka, ja (kāds) ir izdarījis ko negodīgu, sliktu.
bez vainas Saka, ja (kāds) ir nevainīgs.
kāds velns (arī nelabais) kūda saka, ja (kāds) ir sašutis par (cita vai savu) rīcību, nožēlo to.
roka nedreb (arī nenodreb) saka, ja (kāds) jūtas bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību; saka, ja roka satraukumā nenotrīc.
smejas (vai) līks palikdams saka, ja (kāds) ļoti smejas.
smejas, vēderu (rokām) turēdams saka, ja (kāds) ļoti smejas.
locīties smieklos, arī smejas locīdamies saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas.
locīties smieklos saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas.
smejas locīdamies saka, ja (kāds) ļoti stipri smejas.
tīras rokas saka, ja (kāds) nav izdarījis ko negodīgu, sliktu.
neliekas (ne) zinis (retāk zinot), arī nav licies (ne) zinis Saka, ja (kāds) neievēro (kādu, ko), neinteresējas (par kādu, par ko).
neliekas (ne) zinis (retāk zinot), arī nav licies (ne) zinis Saka, ja (kāds) neinteresējas un nerūpējas (par kādu, par ko).
kā piekalts Saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī.
nedrīkst (arī nevar) ne papīkstēt saka, ja (kāds) neuzdrošinās, arī nespēj iebilst (pret ko), izrādīt neapmierinātību (ar ko).
nāve pārsteidz (kādu) saka, ja (kāds) pēkšņi aiziet bojā, nomirst, parasti traģiskā nāvē.
(runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
runā, kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
locīties sāpēs saka, ja (kāds) sāpju dēļ ir ļoti nemierīgs.
ka spalvas vien pajūk saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piem., cīņā), ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts.
spalvas vien pajūk saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piemēram, cīņā).
kož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā) saka, ja (kādu) apstāj uzmācīgi kukaiņi (parasti dunduri, mušas, odi).
žults apskrienas (kādam) saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts.
žults vārās saka, ja (kādu) pārņem lielas dusmas, niknums.
viss vienalga saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.
viss viens (arī viss vienalga) saka, ja (kam) nav izšķirošas nozīmes.
ko (tas) palīdz saka, ja (kam) nav labvēlīgas ietekmes, ja (kas) nerada vēlamo rezultātu.
(nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (kas vēlams) neiestājas.
(aiz)tek kā smiltis caur pirkstiem saka, ja (kas, parasti nauda) viegli tiek izdots.
tek kā smiltis caur pirkstiem saka, ja (kas, parasti nauda) viegli tiek izdots.
otrā jaunība Saka, ja (kas, piemēram, sporta, tehnikas nozare) otrreiz pārdzīvo savu uzplaukumu, tiek atjaunots.
nospiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) (kā akmens, arī slogs) saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
nospiež prātu (arī sirdi, retāk apziņu) saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
ko (tas) līdz saka, ja (kas) nepalīdz, arī neietekmē.
iet kā pa ciņiem saka, ja (kas) neveicas vai ko dara (noris) ar grūtībām.
no rokas rokā saka, ja (kas) tiek nodots tālāk citam.
savu mūžu (arī savu laiku) nokalpojis saka, ja (kas) turpmākai lietošanai, darbam ir kļuvis pilnīgi vai daļēji nederīgs.
galva kūp Saka, ja (ko darot) kļūst karsti.
kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība.
(tik) tumšs, ka vai acī (arī acīs) duras saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
rūc (arī dūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk spietā (arī spiets) saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
dūc (arī rūc) kā (bišu) spietā (arī spiets), biežāk dūc (arī rūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu) saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
nav ko redzēt saka, ja (kur) nav nekā īpaša, interesanta, ko redzēt.
(nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (no kā) vairs nekas nav palicis pāri.
(nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (par dzīvu būtni vai priekšmetu) nekas vairs nav zināms.
balss pazūd Saka, ja (parasti dziedātāja) balsij zūd nepieciešamās īpašības.
iet kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
strādā (arī iet) kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
iet kā smērēts Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
krīt kā lācis uz medu saka, ja (parasti vīrietis) ļoti aizraujas ar kādu, iemīlas kādā, ja visiem spēkiem, uzmācīgi cenšas ko iegūt.
sirds (no)tirpst saka, ja (pēkšņi) pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
kājas pieaug (priekšmetam) saka, ja (priekšmets) piepeši pazūd.
raibas acis Saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
acis ir raibas saka, ja acis ir pārgurušas, ja kāds ir pārguris.
kā pienaglots saka, ja acis, skatiens ilgstoši nenovēršas no kaut kā.
kā piekalts Saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja aiz pārdzīvojuma zūd spēja sakarīgi domāt.
ar villainu mēli saka, ja alkohola reibumā ir neskaidra runa.
izmest kā ogu saka, ja alkoholiska dzēriena glāzi izdzer ātri, vienā paņēmienā, ar patiku.
iesist galvā saka, ja alkohols rada pēkšņu noreibumu.
atsist rūgtumu saka, ja alum ir nelaba piegarša.
kā maiss saka, ja apģērbs ir par lielu, nav pēc auguma.
kā uzliets saka, ja apģērbs, tā dalās ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
stāv kā uzliets saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
nav pa ceļam saka, ja ar kādu nav uzskatu, mērķu un centienu kopības.
acis mielojas saka, ja ar patiku skatās, redz.
izput kā pelavas (arī kā spaļi, pelni) vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
griežas kā vāvere ritenī saka, ja atrodas nepārtrauktā kustībā, darbībā (parasti bezjēdzīgā).
zobi stingst saka, ja aukstuma iedarbībā zobi kļūst jutīgi, sāpīgi.
dzeļ kā nātres saka, ja aukstums rada asu, sāpīgu, nepatīkamu sajūtu, ja kas sagādā dziļas ciešanas.
auss (arī ausis) aizkrīt saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
barometrs kāpj saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
barometrs ceļas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
barometrs krīt saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
barometrs krītas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
kājas līdz zemei saka, ja bērns ir tik liels, ka vairs nav ņemams klēpī.
Jurīša slimība saka, ja bērns niķojas.
nervi čupā saka, ja bieži izraisās nervozitāte.
rūgtais biķeris iet secen (kādam) saka, ja briesmas, nelaime kādu neskar.
atraisās spārni saka, ja brīvi izpaužas, attīstās (talants, spējas u. tml.).
ceļš līks kā kuiļa mīziens saka, ja ceļš ir ļoti līkumains.
acis (arī skatiens) ieurbjas, arī ieurbties (ar) acīm (arī ar skatienu) saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā); saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
skatiens (arī acis) (ie)urbjas, arī (ie)urbties ar skatienu (arī ar acīm) saka, ja cieši, neatlaidīgi skatās (vienā punktā); saka, ja vērīgi, pētījoši raugās, lai ko saskatītu, uzzinātu.
gulēt kaulos (kādam) saka, ja cilvēkā kaut kas ir dziļi iesakņojies, noturīgs.
jūra līdz ceļiem saka, ja cilvēkam (dažkārt reibumā) šķiet, ka viņš visu spēj.
aste ir piesieta (kādam) saka, ja cilvēkam ir ierobežota rīcības brīvība.
sirds lūst saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
galva ir uz pleciem (kādam) saka, ja cilvēkam ir normāli attīstīts prāts, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
nervi uzdod saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
nervi netur saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
nervi netur (arī uzdod) saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
nervi uzdod (arī netur) saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
(ir) kur (savu) galvu (no)likt saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
kūtra galva saka, ja cilvēkam lēni, grūti raisās domas.
zelta rokas saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
kā cietumnieks saka, ja cilvēkam nav iespēju brīvi rīkoties brīvi, pēc savas gribas.
nelaimīga roka saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā).
galva griežas riņķī saka, ja cilvēkam reibst galva.
galva griežas (arī iet) riņķī (arī apkārt) Saka, ja cilvēkam reibst.
laimīga roka saka, ja cilvēkam veicas, laimējas (piemēram, kādā darbā, pasākumā).
kādu ceļi krustojas saka, ja cilvēki dzīves gaitās sastopas.
ceļi krustojas saka, ja cilvēki dzīves gaitās sastopas.
birst kā lapas saka, ja cilvēki mirst masveidīgi.
ceļi šķiras Saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņi pazaudē cits citu.
kādu ceļi šķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņu uzskatos, mērķos, centienos rodas nesaskaņas.
ceļi šķiras Saka, ja cilvēkiem ir dažādi uzskati, dažāds dzīvesveids.
žagas (no)rauj saka, ja cilvēks (no)žagojas.
cieta pauska saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns.
liela smaule saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns.
galva apreibst saka, ja cilvēks apreibst.
galva (ap)reibst saka, ja cilvēks apreibst.
stingra roka saka, ja cilvēks ar stingrību ko dara.
sirds atvilgst saka, ja cilvēks atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
kā mežā saka, ja cilvēks atrodas svešā, nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina ko iesākt.
stāv kā biedekls saka, ja cilvēks bezmērķīgi stāv un neko nedara.
kā vajāts zvērs (arī noziedznieks) saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
kā vajāts zvērs saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
vilka kauls ir mugurā saka, ja cilvēks darbā ir slinks, gauss, negrib pieliekties, locīties.
mute klab saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
mēle strādā (arī iet) kā kulstīkla saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
lokana (retāk lunkana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
lunkana (biežāk lokana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
vijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
caura galva saka, ja cilvēks ir aizmāršīgs, izklaidīgs.
kā noburts saka, ja cilvēks ir apbrīna, sajūsmas pārņemts, kādas domas vai pārdzīvojuma varā.
būt iekšā (kādam) saka, ja cilvēks ir enerģisks, uzņēmīgs, darbīgs, apdāvināts.
spēks kaulos saka, ja cilvēks ir fiziski stiprs.
zivs asinis saka, ja cilvēks ir flegmatisks, vienaldzīgs, bezkaislīgs.
vardes asinis (kādam) saka, ja cilvēks ir flegmatisks, vienaldzīgs, neiejūtīgs.
mīksta sirds saka, ja cilvēks ir iejūtīgs, labsirdīgs, arī jūtīgs.
kunga prātā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
stūra galva saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots.
kā medū mērcēt (kājas) saka, ja cilvēks ir liels, veikls gājējs, ja zirgam ir viegla, ātra gaita.
jēra dvēsele saka, ja cilvēks ir ļoti bailīgs, lēns, gļēvs.
bāzt galvu krāsnī saka, ja cilvēks ir ļoti izmisis.
biezs pakausis (kādam) saka, ja cilvēks ir neapķērīgs, arī ietiepīgs.
bieza galva Saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
vējš galvā, retāk vējš dzīvo pa galvu saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs.
dumja galva saka, ja cilvēks ir nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
bieza āda saka, ja cilvēks ir nesmalkjūtīgs, nejūtīgs, neatsaucīgs, ja tas neievēro aizrādījumus, pārmetumus.
nelaimes čupiņa saka, ja cilvēks ir nevarīgs, nelaimīgs, nožēlojams.
gurdeni kauli saka, ja cilvēks ir noguris.
pašam (sava) galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.
pašam (sava) galva (uz pleciem) saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.
vēsa galva saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
gaiša sirds (arī dvēsele) saka, ja cilvēks ir psihiski līdzsvarots, arī labsirdīgs, priecīgs.
rūpīgas rokas saka, ja cilvēks ir rūpīgs.
galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
vaigi (arī seja) svilst saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (parasti psihiska stāvokļa ietekmē).
karsta galva saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.
ciets pakausis (kādam) saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, arī neapķērīgs.
ciets pauris saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, ietiepīgs.
resna (arī liela) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
liela (arī resna) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
biezs pauris Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
liela sirds saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs; saka, ja cilvēks neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.
gluma āda (kādam) saka, ja cilvēks ir viltīgs, izmanīgs, prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
sirds atsilst Saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, sirsnību, atsaucību.
prāts (arī sirds) reibst saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
pārpilna sirds (ar ko, kā) saka, ja cilvēks izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
sirds (arī sirdī) iesilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.
sirds atsilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.
mēle atraisās kādam saka, ja cilvēks kļūst runīgs, pēc klusēšanas sāk runāt.
sirds rimst (arī beidz, stāj u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst.
sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst.
acis slēdzas uz mūžību saka, ja cilvēks mirst.
sirds stāj (arī beidz, rimst u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst.
acis slēdzas uz mūžu saka, ja cilvēks mirst.
plakstiņi slēdzas uz mūžu saka, ja cilvēks mirst.
kā pie mieta piesiets saka, ja cilvēks nespēj no kaut kā atkāpties, kaut ko pārvarēt.
misēklis (arī juceklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
putra (arī juceklis, misēklis) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
juceklis (arī misēklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
galva noreibst (arī apreibst) saka, ja cilvēks noreibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas).
ieraujas kā gliemezis savā čaulā saka, ja cilvēks noslēdzas sevī, norobežojas no apkārtējā.
žagas norauj saka, ja cilvēks nožagojas.
trīsas (arī drebuļi, tirpas) iziet caur(i) kauliem saka, ja cilvēks pēkšņi notrīs, nodreb u. tml. (piemēram, uztraukumā).
reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
seja izplūst smaidā saka, ja cilvēks sāk smaidīt.
smaga roka saka, ja cilvēks sāpīgi sit.
sīksta dzīvība kā kaķim saka, ja cilvēks spēj daudz izturēt, pārciest smagas slimības.
galva strādā saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
mēle sitas saka, ja cilvēks šļupst.
lokana mugura saka, ja cilvēks viegli pielāgojas (apstākļiem), izdabā (kādam).
jūtīga dvēsele (arī sirds) saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
viegla roka saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
pārpilna sirds saka, ja cilvēku pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
sirds pielīst saka, ja cilvēku pārņem pozitīvas, retāk negatīvas, jūtas.
runāt visi ir gudri saka, ja citi dod tikai padomus.
loks noslēdzas saka, ja darbība, norise atgriežas pie sākotnējā objekta, rada sākotnējo stāvokli.
zagļa dzīve saka, ja darbs neprasa lielu piepūli, ja var dzīvot bez grūtībām un raizēm.
nelauzt kaulus saka, ja darbs, uzdevums, pienākums nav grūts, neprasa lielu piepūli (biežāk bez personas objekta datīvā).
krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
krīt kā mušas uz zirga saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
kā mušas uz medu saka, ja daudzi uzmācīgi tiecas pēc viena un tā paša cilvēka ievērības, visiem spēkiem cenšas iegūt kaut ko kārotu.
griežas kā karuselī saka, ja dažādi notikumi atkārtojas, strauji mainās, noris juceklīgi.
kā putna acs saka, ja debesīs nav ne mazākā mākonīša.
pirksti (arī nagi, retāk rokas) niez saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
rokas (biežāk nagi, pirksti) niez saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
kā divas ūdens piles saka, ja divi (parasti) cilvēki, priekšmeti ir ļoti līdzīgi.
skatieni (arī skati) saduras (arī sastopas) saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
skatieni (arī skati) sastopas (arī saduras) saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
skati (arī skatieni) saduras (arī sastopas) saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
vai (tev) gabals nokritīs? arī Gabals nenokritīs saka, ja domā, ka nekas slikts nenotiks.
domas stāv (kur, pie kā) saka, ja domas ir pievērsušās (kam).
domas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.) saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas.
gals (vai) klāt saka, ja draud briesmas, bojāeja; saka, ja rodas kas nevēlams, nepatīkams.
ož pēc pulvera saka, ja draud izcelties kautiņš.
spēlējas kā kaķis ar peli saka, ja draudīgā situācijā kādam tiek dotas mānīgas cerības, ja kādu ķircina, spīdzina, vārdzina.
dusmas kāpj kaklā (retāk galvā) saka, ja dusmas kļūst aizvien spēcīgākas.
dusmas kāpj kaklā saka, ja dusmas kļūst arvien spēcīgākas.
caura lūpa saka, ja dzerot šķidrums tek gar zodu.
ausis svilst Saka, ja dzird ko nepieklājīgu, rupju.
kā bungas saka, ja dzirdams dobjš, spēcīgs troksnis.
ēd, pirkstus (arī pirkstu galus) laizīdams saka, ja ēd ar lielu patiku.
satek (arī sanāk) (visi) gali (kopā) Saka, ja fakti, ziņas tiek sakopoti (kur, kādā vietā).
sanāk (arī satek) (visi) gali (kopā) Saka, ja fakti, ziņas tiek sakopoti (kur, kādā vietā).
nolauzt mēli saka, ja gadās kas grūti izrunājams.
cik pasaule maza saka, ja gadās satikties tur, kur to nepavisam nevarētu iedomāties.
kāda, kaut kā dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve, kaut kas beidz pastāvēt, ja kāds tiek atlaists no darba, padzīts.
dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve; saka, ja gaidāma (kā) bojā eja.
dienas ir skaitītas saka, ja gaidāms drīzs statusa zaudējums.
nav vairs labaisgals saka, ja gaidāms kas slikts, nevēlams, nepatīkams.
spiedīgs gaiss saka, ja gaidāms pērkona negaiss.
smags gaiss Saka, ja gaidāms pērkona negaiss.
trūkst gaisa Saka, ja gaisā ir maz skābekļa.
gaisma nodziest saka, ja gaismas avots beidz izstarot gaismu.
gaisma iedegas saka, ja gaismas avots sāk darboties.
smags gaiss Saka, ja gaiss ir netīrs, smacīgs.
smaga galva Saka, ja galvā ir jūtams smagums, sāpes.
galva kā spainis saka, ja galvā jūtams smagums, sāpes.
kails (arī pliks) pakausis Saka, ja galvas vidus ir kails, bez apmatojuma.
garastāvoklis noslīd līdz nullei (arī zem nulles, uz nulli) saka, ja garastāvoklis kļūst ļoti slikts.
sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdi saka, ja garastāvoklis kļūst nomākts, bēdīgs.
sirds metas viegla, arī metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi, arī sirds metas viegla saka, ja garastāvoklis kļūst priecīgs, ja beidzas kāds nepatīkams pārdzīvojums.
savilkt pienu ragos saka, ja govs norauj pienu.
goda vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu; patiesi.
dieva vārds saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu.
kaut (arī ja) tu zinātu saka, ja grib pievērst sarunas biedra uzmanību teiktā svarīgumam.
dievs ar viņu (arī to) saka, ja grib uzsvērt savu vienaldzīgo attieksmi pret kādu (pret ko).
nākt par labu saka, ja gūst kādu labumu.
nāk par labu saka, ja gūst kādu labumu.
iet labumā Saka, ja gūst kādu labumu.
nāk atpakaļ saka, ja ieēsto, iedzerto izvemj, arī ja ir tieksme vemt.
amats rokā saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
klāt kā nagla saka, ja ierodas kur nekavējoties, īstajā brīdī.
roka paslīd saka, ja iesit (kādam), ieper (kādu) par sodu.
labaisgals augšā saka, ja iet labi, ja gaidāms kas labs.
kā mēmo biezputru ēdis saka, ja ilgstoši netiek runāts.
ēna krīt (uz kādu) saka, ja ir aizdomas, ka (kāds) ir izdarījis ko kompromitējošu vai ir saistīts ar ko kompromitējošu.
elpa sitas ciet saka, ja ir apgrūtināta elpošana.
kā sasietām (arī saistītām) rokām saka, ja ir atņemta rīcības brīvība, ja (kāds) ir ierobežots.
kā saistītām (arī sasietām) rokām saka, ja ir atņemta rīcības brīvība; ja (kāds) ir ierobežots.
kā mežs saka, ja ir biezs apmatojums.
nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi.
nav (ne) degunu (lāgā) apsildījis, arī nav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt saka, ja ir bijis (kur) pārāk īsu laika sprīdi.
vēders iet cauri saka, ja ir caureja.
galva pilna saka, ja ir daudz ieceru, nodomu, plānu.
raibi un rūtaini saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu notikumu, apstākļu.
pilnos (arī vienos) ziedos saka, ja ir daudz ziedu (par augiem, to daļām).
kā mātes klēpī saka, ja ir ērta, mīksta sēža, guļa.
pilns vēders saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis.
garš laiks saka, ja ir garlaicīgi.
trūkst gaisa Saka, ja ir grūti elpot.
kājas neklausa saka, ja ir grūti iet.
kaujas kā bads ar nāvi saka, ja ir grūti kaut kam pretī turēties.
stīva (arī smaga) mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
smaga mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
stīva mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
nevar iestāstīt kā zirgam pasaku saka, ja ir grūti, gandrīz neiespējami kādam kaut ko ieskaidrot.
skola rokā saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
brīvas rokas saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.
guļ (arī gulstas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
uzgulstas (arī uzguļas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds (arī sirdij) saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
prāts nesas Saka, ja ir interese (par ko).
prāts (arī sirds) silst (ari nesas, velk) Saka, ja ir interese (par ko).
sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) Saka, ja ir interese (par ko).
prāts stāv (biežāk nesas) Saka, ja ir interese (par ko).
prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) Saka, ja ir interese par ko.
ledus ir lauzts saka, ja ir izzudusi saspīlētība, vēsums cilvēku attiecībās, ja notikušas pozitīvas pārmaiņas, lūzums.
vajadzība spiež saka, ja ir jārīkojas, pakļaujoties apstākļiem.
sirds (retāk iekšā) kut saka, ja ir kāds emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
ardievu Saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.).
balta diena saka, ja ir kļuvis pavisam gaišs, ja ir iestājusies diena.
gaiss ir tīrs saka, ja ir labvēlīgi apstākļi un nekas netraucē, ja briesmas nedraud.
maisam gals ir vaļā saka, ja ir labvēlīgi apstākļi, lai kaut kas sāktos.
kā pie Bābeles torņa saka, ja ir liela burzma, sajukums, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
kā pie Bābeles (torņa) saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
dzirkstis šķīst gar acīm (kādam) saka, ja ir liela fiziska piepūle, ja saņem spēcīgu sitienu, ja ir spēcīgs, pēkšņs pārdzīvojums.
mati ceļas (arī slienas) stāvu (s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
mati slienas (arī ceļas) stāvu (s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
mati ceļas (arī slienas) stāvu (biežāk stāvus) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
mati ceļas (arī slienas) stāvus, (retāk stāvu) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
mati ceļas (arī slienas) stāvu(s) saka, ja ir lielas bailes, nepatīkams pārsteigums, sašutums.
acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) saka, ja ir lielas dusmas, izbrīns, bailes, skaudība, ziņkāre, sāpes, piepūle, sasprindzinājums.
mute atplešas saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
skaties (arī klausies) un brīnies saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
Jērikas mūri saka, ja ir liels troksnis, uztraukums.
sirds izlec no krūtīm Saka, ja ir liels uztraukums.
kā baznīcā saka, ja ir liels, arī svinīgs klusums, ja cilvēki izturas godbijīgi.
ir dieva svētība saka, ja ir ļoti daudz (kā).
nav laiku kur likt saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
darbs pāri galvai saka, ja ir ļoti daudz darba.
karsts darbalaiks saka, ja ir ļoti daudz steidzama darba.
darbs darba galā, arī darba pilnas rokas, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā) saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
dusmas vārās saka, ja ir ļoti dusmīgs un (parasti) apvalda dusmas sevī.
vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis) saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders pie mugurkaula pielipis (arī pieaudzis) saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders pie mugurkaula pieaudzis (arī pielipis), arī vēders raujas pie ribām saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
zeme deg zem kājām Saka, ja ir ļoti jāsteidzas.
ne čiku, ne čaku saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
ne čaku, ne grabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
ne čibu, ne čabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa.
var peli dzirdēt saka, ja ir ļoti klusu.
kā pa galdu saka, ja ir ļoti laba iešana, braukšana.
acis kā kaķim saka, ja ir ļoti laba redze, ja kāds spēj pamanīt pat ko grūti saskatāmu.
viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
kā pa dēli saka, ja ir ļoti labs, līdzens ceļš.
ūdens (ie)smeļas (arī kāpj, nāk) mutē saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
kā ceplī saka, ja ir ļoti liels karstums.
kaut vai mati svilst saka, ja ir ļoti liels karstums.
katra minūte ir dārga, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī laiks ir dārgs saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
katrs mirklis (arī brīdis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga, arī laiks ir dārgs saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
laiks ir dārgs, arī katrs brīdis (arī mirklis) ir dārgs, arī katra minūte ir dārga saka, ja ir ļoti maz laika (kādai darbībai).
gaiss tāds, ka cirkāts stāv pie griestiem saka, ja ir ļoti sasmacis gaiss (kādā telpā).
kā glāze saka, ja ir ļoti skaidrs laiks, ja pie debesīm nav neviena mākonīša.
saulīte ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saulīte ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saule (arī saulīte) ripo (retāk staigā) pa zemi (arī zemes virsu) saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
kā pastardienas bazūne saka, ja ir ļoti skaļa, nepatīkama balss vai skaņa, liels troksnis.
kā bazūne saka, ja ir ļoti spēcīga, arī pārmērīgi skaļa balss.
sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
sirds (vai) plīst pušu saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
sirds (vai) trūkst (biežāk plīst) (pušu) saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
ka (vai) zaķim acis sprāgst no pieres laukā (ārā) saka, ja ir ļoti stiprs sals.
ka vai zaķim acis sprāgst no pieres laukā saka, ja ir ļoti stiprs sals.
nevar (ne) apgriezties, arī nav kur apgriezties saka, ja ir ļoti šauri, saspiesti.
ne acī durams saka, ja ir ļoti tumšs un nekā nevar redzēt.
ne acī durams (neredz) saka, ja ir ļoti tumšs.
ne acī durams neredz saka, ja ir ļoti tumšs.
kā brūtgāns saka, ja ir ļoti uzmanīga attieksme pret vīrieti.
gaisma svīst saka, ja ir manāma rīta gaisma.
gaismiņa svīst saka, ja ir manāma rīta gaisma.
ir nags (uz kādu) saka, ja ir naids (pret kādu).
ir zobs (uz kādu) saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu.
cīnās kā velns ar krupi saka, ja ir nelīdzvērtīgi cīņas partneri.
sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
sirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
sirdsapziņa urda (arī moka, tirda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
ir (art kļūst, metas) plāna dūša Saka, ja ir nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
nu ir sūdi vagā saka, ja ir nepatikšanas.
vajag Saka, ja ir nepieciešamība iet uz tualeti.
grūta (arī smaga) sirds, arī grūti (arī smagi) ap sirdi saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
visi gali ūdenī saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(visi) gali ūdenī saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
tīrs gaiss saka, ja ir novērsts kas traucējošs.
uzpūsts (arī uzpūties) vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
uzpūties (arī uzpūsts) vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja ir pārāk daudz pienākumu, uzdevumu, rūpju.
kur (nu) paliks saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
nekur nepaliks saka, ja ir pārliecība, ka kas nezudīs, arī piepildīsies, notiks; saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
lieta darīta saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
Darīts! arī Lieta darīta saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
sirds (ir) nemierīga, arī prāts (ir) nemierīgs saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
nemierīga sirds, arī nemierīgs prāts, arī nemierīgi ap sirdi saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
sirds smaga kā akmens (retāk galoda) saka, ja ir pārņēmusi grūtsirdība.
netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai putna piena, arī putna piena vien trūkst saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
stunda ir situsi (retāk sit) Saka, ja ir pienācis (kā) gals, beigu posms.
likteņa stunda sit saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2).
stunda ir situsi (retāk sit) Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.
viegla sirds saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa.
viegli ap sirdi saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa.
sirds karst saka, ja ir satraukts.
nevar (ne) degunu laukā rādīt saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks.
sirds noasiņo (biežāk asiņo) saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas.
sirds asiņo (retāk noasiņo) saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas.
spiežas kaklā (rīklē) saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
noķert (arī notvert, pieķert) sevi saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties.
notvert (arī noķert, pieķert) sevi saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties.
dūša kā miets saka, ja ir stingra griba, apņēmība
dur vai acis laukā (arī ārā) saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
dur vai acis ārā saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
vēders kauc saka, ja ir trokšņi kuņģī (parasti aiz izsalkuma).
vēders kauc (arī kurkst, rūc) saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
smaga galva Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
prāts nesas Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
prāts (arī sirds) silst (ari nesas, velk) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
prāts stāv (biežāk nesas) Saka, ja ir vēlēšanās; griba (piemēram, ko darīt).
iet kā pa veciem kapiem saka, ja ir visādas neveiksmes, nepatikšanas.
visi ceļi ir vaļā (kādam) saka, ja ir visas iespējas realizēt mērķus un centienus.
dūša ir papēžos (kādam) saka, ja ir zudusi, zūd drosme, pašpaļāvība, uzņēmība.
melns (arī zaļš un zils, zaļš, raibs) nogriežas gar acīm saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
zaļš un zils (arī zaļš, melns, raibs) nogriežas gar acīm saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
noveļas kā krusts (arī slogs) no kakla, arī krusts (arī slogs) no kakla nost saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla, arī slogs (arī krusts) no kakla nost saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
būt nost no kakla saka, ja izdodas tikt vaļā, atbrīvoties no kaut kā negribēta, nepatīkama, nevēlama, apgrūtinoša.
paldies dievam saka, ja izjūt atvieglojumu, apmierinājumu, ja ko atzīst par labu.
skudriņas (arī skudras) pārskrien pār (arī pa) muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas (arī skudras) skrien pa kauliem (arī pa muguru) saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras (arī skudriņas) skrien pa kauliem (arī pa muguru) saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
sirds sāp saka, ja izjūt dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
sirds (arī prāts) reibst saka, ja izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
sirds runā saka, ja izjūt kādu emocionālu noskaņojumu.
šermuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
šermuļi (arī drebuļi, trīsas) skrien (arī pārskrien, noskrien, (no)iet) pār (arī pa) kauliem (arī muguru, miesu) saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
tirpas (arī drebuļi, šermuļi) pārskrien (arī noskrien, skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru) saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
ceļi ļogās saka, ja izjūt lielas bailes.
nodreb ceļi saka, ja izjūt lielas bailes.
(no)dreb (arī ļodzās) ceļi saka, ja izjūt lielas bailes.
dreb (arī nodreb, ļodzās) ceļi saka, ja izjūt lielas bailes.
sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
šaušalas pārskrien (arī pāriet) (pār miesu, arī pār kauliem) saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
miegs nāk kā ūdens, arī miegs mācas (arī nāk) kā mākonis virsū saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
miegs nāk kā ūdens, arī miegs nāk (arī mācas) kā mākonis virsū saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
miegs nāk kā ūdens saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
sirds dreb (arī trīc) saka, ja izjūt nemieru, bailes, žēlumu.
sirds trīc (arī dreb) saka, ja izjūt nemieru, bailes, žēlumu.
sirds ēdas saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī, ja ir bēdas.
sirds smeldz saka, ja izjūt nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
priecīga (arī līksma) sirds, arī priecīgs prāts saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir gaišs, labs noskaņojums.
sirds līksmo saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
sirds līksmojas saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
līksma sirds saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību.
dūša aptekas (kādam) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, aizvainojumu, ja pārņem dusmas.
sirds nosāpas (arī nosāp) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
sirds apsāpas (arī nosāp, nosāpas) saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
pilna sirds (ar ko, ka) saka, ja izjūt spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
izkapts labi kož saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
izkapts labi ņem saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
nosēdušās baterijas saka, ja izlādējies akumulators.
elle vaļā Saka, ja izraisās asi strīdi, nesaskaņas.
sirds sasilst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
sirds (ari sirdī) silst saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
sirds (sa)silst (arī iesilst) saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
sirds (arī sirdī) iesilst Saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
sirds saviļņojas saka, ja izraisās patīkamas jūtas, patīkams psihisks stāvoklis.
kā pie Dievgalda saka, ja izturas svinīgi, bijīgi.
noiet (arī nonāk) tik tālu saka, ja izveidojas galēji apstākļi.
nonāk (arī noiet) tik tālu saka, ja izveidojas galēji apstākļi.
nonākt (arī noiet) tik tālu saka, ja izveidojas galēji apstākļi.
kaverna izkrīt saka, ja izveidojas kaverna (parasti plaušās), sabrūkot audiem.
(pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
pār galvu (retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
ceļš zem kājām saka, ja jādodas prom.
iet pār galvu Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
kā uz iesma uzdurts saka, ja jāpārdzīvo kas ļoti nepatīkams.
dīrāt tā kā ādu saka, ja jāpļauj pie zemes sagūlusi labība, siens u. tml.
dzīvs zemē neielīdīsi saka, ja jāsamierinās ar ko vai kas jāpārvar.
bez rokām (var) palikt saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.
bez rokām var palikt saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.
lauž kaulus saka, ja jūt sāpes kaulos
sāp visas malas (arī visās malās) saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
sāp visas malas (art visās malās) saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
sirds apsāpas saka, ja jūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
tumši mākoņi savelkas pār kādu (kāda galvu, kaut ko) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
par labu (kādam) saka, ja kā interesēs, arī kā labā kas notiek vai tiek darīts.
ar to dieviņu saka, ja kā vairs nav.
nedabūt (arī nepaspēt) ne apskatīties, arī nebijis ko apskatīties saka, ja kāda darbība noris ļoti strauji.
ledus sakustējies saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti pārvarot grūtības).
ledus sāk kustēties saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības).
nekust, arī netiek (ne) no vietas saka, ja kāda darbība, process nesākas, kavējas.
kā liedzējs liedz saka, ja kāda iekšēja sajūta it kā novērš uzmanību (no kā), liedz ko darīt.
kā nelabā trenkts saka, ja kāda ierašanās, parādīšanās ir nevēlama, neizprotama.
stipri (arī spēcīgi) rūkts (lauva) saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums.
spēcīgi (arī stipri) rūkts (lauva) saka, ja kāda izteikumā ir pārspīlējums.
ne redz, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.
ne dzird, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.
ar diegiem nav aršana Saka, ja kāda pasākuma dalībnieki, apstākļi, līdzekļi nenodrošina pasākuma veiksmi.
kā nosēts saka, ja kādā platībā kaut kā ir ļoti daudz.
ņemt pukā saka, ja kādā spēlē (parasti ar kauliņiem) spēlētājs pakāpeniski zaudē pozīcijas.
var dzirdēt adatu nokrītam saka, ja kādā telpā, daudziem uzmanīgi klausoties, iestājas pilnīgs klusums.
ne akmens uz akmens nepaliek saka, ja kāda vieta ir pilnīgi nopostīta.
mēle nodilst saka, ja kādam daudzreiz jāatgādina, lai panāktu vēlamo.
kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
peras kā čigāns pa Daugavu saka, ja kādam dzīvē neveicas.
tur vajag ķēniņa prāta un zaķa kāju saka, ja kādam grūti izdarīt pa prātam.
(prāts) kā apmācies saka, ja kādam ir (nelieli) psihiski traucējumi, neskaidra domāšana.
turēt bikses rokā saka, ja kādam ir caureja.
biezs maks (kādam) saka, ja kādam ir daudz naudas.
biezs naudas maks saka, ja kādam ir daudz naudas.
krama galva saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt, izprast.
ciets pauris saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt.
veļa (biežāk vilka) kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
vilka (retāk veļa) kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
ausis svilst (kādam) saka, ja kādam ir kauns klausīties cita teiktajās rupjībās, melos.
spēlēt lomu saka, ja kādam ir liela ietekme, ja kāds ir noteicējs, atrodas uzmanības centrā.
spēlēt lielu lomu saka, ja kādam ir liela ietekme, ja kāds ir noteicējs, atrodas uzmanības centrā.
mati ceļas stāvus saka, ja kādam ir lielas bailes, ja kādu kas ļoti satrauc.
bikses ir pilnas (kādam) saka, ja kādam ir lielas, paniskas bailes.
rads rada galā saka, ja kādam ir ļoti daudz radu.
lāča miegs saka, ja kādam ir ļoti dziļš miegs, ja kādu ir grūti pamodināt.
kā nāves miegā saka, ja kādam ir ļoti dziļš miegs, kad neko ne jūt, ne dzird.
ausis kā pelei saka, ja kādam ir ļoti laba dzirde.
kā aita saka, ja kādam ir ļoti lēna daba, ja kāds ir padevīgs, bailīgs.
vēders kā bungas saka, ja kādam ir ļoti liels vēders.
kurpe spiež saka, ja kādam ir materiālas grūtības.
plāns maks (kādam) saka, ja kādam ir maz naudas.
plāns maks saka, ja kādam ir maz naudas.
prāts kā cālim saka, ja kādam ir neattīstīts prāts.
(ir) kapeika pie dvēseles saka, ja kādam ir nedaudz naudas.
staigā krūtis izgāzis saka, ja kādam ir pašapzinīga, iedomīga poza.
lokana mēle saka, ja kādam ir raita, veikla, glaimojoša, iztapīga valoda, ja kāds labprāt un daudz runā.
dziesma ir ciet (kādam) saka, ja kādam ir smagi sarežģījumi, lielas nepatikšanas, ja ir beigas.
gari nagi saka, ja kādam ir tieksme zagt, ja kāds zog.
vēders kā bungas saka, ja kādam ir uzpūsts vēders.
mute ir īstā vietā saka, ja kādam ir veikla, attapīga valoda.
gaisma uzaust (kādam) saka, ja kādam kas kļūst saprotams, skaidrs.
uzaust (arī ataust) gaisma saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
ataust (arī uzaust) gaisma saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
kārs kā lācis uz medu saka, ja kādam kaut kas ļoti garšo.
kārs kā āzis uz mīzaliem saka, ja kādam kaut kas ļoti garšo.
dibens ir par vieglu (kādam) saka, ja kādam kaut kas nav pa spēkam, ja nav vajadzīgās izturības, lai ko veiktu līdz galam.
dzīvo kā niere taukos (arī pa taukiem) saka, ja kādam klājas ļoti labi.
velnu redzēt saka, ja kādam klājas ļoti slikti.
pakulu dūša saka, ja kādam kļūst nelabi, redzot asinis, ja kāds ir gļēvs, neuzņēmīgs.
taisās ka tiek saka, ja kādam liek doties prom.
papēži deg saka, ja kādam ļoti gribas dejot, kaut kur iet, skriet un nav pacietības gaidīt.
nagi niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt, ko uzsākt, ja kāds ko ļoti vēlas.
mēle niez kādam saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par kaut ko runāt.
mētājas kā vecs dālderis saka, ja kādam nav īsti ko darīt, nav darba, ja kāds klaiņo.
(pats) nelabais (arī velns) dīda saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
velns (arī nelabais) dīda saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
(nav) ne kapeikas pie dvēseles, arī nav (ne) (plika, arī sarkana) graša pie dvēseles saka, ja kādam nav nemaz naudas.
apēst kaunu maizē saka, ja kādam nemaz nav kauna.
ne mats no galvas nenokrīt saka, ja kādam nenotiek nekas nevēlams, slikts.
cieta galva saka, ja kādam nepadodas mācīšanās (parasti skolā), ir grūti ko iegaumēt, izprast.
(vēl) ir pulveris (ragā, arī pulvernīcā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
(vēl) ir pulveris pulvernīca (arī ragā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
(vēl) ir pulveris ragā (arī pulvernīcā) (sauss) saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
ir pulveris sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
vēl ir pulveris ragā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
vēl ir pulveris pulvernīcā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
ir pulveris ragā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
ir pulveris pulvernīcā sauss saka, ja kādam netrūkst spēka, izturības (ko paveikt).
kā bunga saka, ja kādam no ēšanas ir ļoti pilns vēders
priecājas kā bērns par kliņģeri saka, ja kādam par kaut ko ir ļoti liels prieks.
nauda turas (kabatā) saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda.
tas vairs mauru nemīs saka, ja kādam paredzama nāve.
laizās kā runcis ap krējuma podu saka, ja kādam patīk našķēties.
acis atveras saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
papēži svilst saka, ja kādam steidzīgi jābēg no draudošām briesmām.
papēži deg saka, ja kādam steidzīgi jābēg no draudošām briesmām.
pasniegt uz paplātes saka, ja kādam tiek dota iespēja saņemt visu gatavu.
kā ola saka, ja kādam uz galvas nav matu.
mute ir ciet saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt.
dzīvot kā pa gremzdiem saka, ja kādam veicas, ja kāds dzīvo labi, jauki.
dzimis laimes krekliņā saka, ja kādam viss vienmēr veicas, vienmēr laimējas.
uz mēles saka, ja kādam, ir kas runājams, ja ko ļoti gribas pateikt.
melo, ka ausis svilst saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo.
melo kā zirgs saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo.
(ne)tiek (arī (ne) var tikt) gudrs saka, ja kāds (ne)spēj saprast, noskaidrot (ko).
uzmest degunu saka, ja kāds (parasti sieviete) izrāda nepatiku, apvainojas, sadusmojas.
apstājas pie katra staba saka, ja kāds (parasti transporta līdzeklis) ļoti bieži apstājas, pietur.
melo, ka ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
melo, ka ausis kustas saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
varēt gulēt kupenā saka, ja kāds (ziemā) ir ļoti silti saģērbies.
kā pie badamieta piesiets saka, ja kāds aiz liela izsalkuma negausīgi ēd.
kā uz mutes kritis saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma nespēj pateikt ne vārda.
kā uz mutes sists saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma pēkšņi apklust.
mēle kā piesieta saka, ja kāds aiz uztraukuma, bailēm, pārsteiguma nespēj parunāt, sākt sarunu.
aizgājis (arī izskrējis), krustu nemezdams (arī nemetis) saka, ja kāds aizbēdzis lielā steigā.
aizmieg kā nosists saka, ja kāds aizmieg uzreiz.
trolejbusā dzimis saka, ja kāds aizmirst aiz sevis aiztaisīt durvis
kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kuļas kā (pliks) pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
kuļas (arī peras, sitas) kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
kā moris saka, ja kāds ar lielu piepūli, smagi, grūti strādā.
kā papagailis saka, ja kāds atkārto citu izteikumus, ja runā daudzkārt vienu un to pašu.
kā gramofons saka, ja kāds atkārto vienu un to pašu, runā bez apstājas.
maskas krīt Saka, ja kāds atmasko sevi vai tiek atmaskots.
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā (arī laukā) saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
kā muša saka, ja kāds ātri apreibst.
acis (arī skatiens) pārskrien saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
skatiens (arī acis) pārskrien saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
nauda kabatā neturas saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
nauda neturas (kabatā) saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
aizkūp kā kvēps saka, ja kāds ātri, nemanāmi aizskrien, pēkšņi pazūd.
būt (arī atrasties, malties) (kā) starp diviem dzirnakmeņiem saka, ja kāds atrodas divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
ņemt elpu ciet saka, ja kāds atrodas grūtos apstākļos.
kā gailis uz sūdu čupa saka, ja kāds atrodas kaut kur augstu, augstāk par pārējiem.
kā diegā pakārts saka, ja kāds atrodas ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī, dzīvo satraukumā, bailēs, neziņā par kaut ko priekšā stāvošu.
kā uz naža asmens saka, ja kāds atrodas ļoti riskantā, bīstamā, grūtā situācijā.
zaķa pastalas saka, ja kāds bēg, iet projām, pēkšņi sāk skriet.
(kāda) lapsene (arī blusa, muša) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs; saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
(kāds) dundurs iekodis, arī (kāda) muša (arī lapsene, blusa) iekodusi, arī kas iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs.
kāds dundurs iekodis, arī kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs.
kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla ir saīdzis, neapmierināts, satraukts, rīkojas neizprotami.
kā mēms saka, ja kāds brīdi, vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām).
aste ir zem bluķa (kādam) saka, ja kāds brīvi nevar atstāt māju, darbu.
acis meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
skatiens meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
skatiens (arī acis) meklē saka, ja kāds cenšas ko ieraudzīt, saskatīt.
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
kāda deguns nepatīk (kādam) saka, ja kāds cilvēks nepatīk.
Prātiņ, nāc mājā (arī mājās)! saka, ja kāds dara ko nepareizu, muļķīgu.
kā čigāns saka, ja kāds dara ko sliktu (zog, slinko, ir nevīžīgs).
melo, ka ausis vien kust saka, ja kāds daudz melo, apgalvo ko pavisam neticamu.
mute līdz ausīm saka, ja kāds daudz runā, ir bravūrīgs, nekaunīgs valodā.
ar pilnu (arī platu) muti, arī mute līdz ausīm, arī mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
pilnā mutē, arī ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
mēle (iet) kā kulstava saka, ja kāds daudz, ātri runā.
mēla (iet) kā kulstave saka, ja kāds daudz, ātri runā.
mēle kā atspole saka, ja kāds daudz, bez mitas runā, ja ir valodīgs.
melo, ka pakausis kūp saka, ja kāds daudz, droši, nekaunīgi melo.
guļ kā āpsis saka, ja kāds daudz, ilgi guļ, ja ir dziļš miegs.
mēle lokās (arī šaudās kā atspole) saka, ja kāds daudz, veikli runā.
melo acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo.
melo, acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo.
deguns ir gaisā (kādam) saka, ja kāds dusmojas, ir apvainojies.
ar vienu kāju kaut kur, ar otru citur saka, ja kāds dzīvo gan vienā, gan otrā vietā, vienlaikus darbojas divās nozarēs, divās jomās.
dzīvo, cepuri kuldams saka, ja kāds dzīvo labi, bezrūpīgi.
(dzīvo) kā kurmis (arī āpsis) savā alā saka, ja kāds dzīvo ļoti noslēgti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
kā lācis savā alā saka, ja kāds dzīvo noslēgti, vientuļi.
dzīvo kā niere taukos saka, ja kāds dzīvo pārpilnībā, pārticībā.
ēst sabiņas saka, ja kāds ēd ko labāku nekā citi.
ēd kā pie mieta stāvējis saka, ja kāds ēd negausīgi daudz, it kā badā bijis.
cālis grib vistu mācīt saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka.
smaida kā pilns mēness saka, ja kāds gaiši, plati, labsirdīgi smaida, ir laimīgs, apmierināts.
stiept garu lūpu saka, ja kāds gatavojas raudāt, ir apvainojies.
lūpa trīc saka, ja kāds gatavojas raudāt.
staigā kā kaķis ap karstu putru saka, ja kāds grib kaut ko darīt, bet neuzdrošinās, rīkojas izvairīgi.
būt uz lūpām saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas to kavē darīt.
kāds žīds, tāds bezmeris saka, ja kāds grib otru piekrāpt.
guļ kā maiss saka, ja kāds guļ ciešā miegā.
kā nost saka, ja kāds guļ ciešā miegā.
guļ kā beigts saka, ja kāds guļ ļoti ciešā miegā un ir grūti pamodināms.
pēc lāčiem ož saka, ja kāds guļ.
kā uz baznīcu saka, ja kāds ieradies tukšām rokām (ciemos), nesagatavojies (darbam).
klāt kā štiks saka, ja kāds ierodas (kur) precīzi, kā noteikts, norunāts.
nāk kā saukts Saka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams.
mute kā aizbāzta saka, ja kāds ilgāku laiku klusē.
sēž kā meķis saka, ja kāds ilgāku laiku mazkustīgi, netraucēti sēž.
kā pienaglots saka, ja kāds ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī.
(sēž) kā ceta saka, ja kāds ilgāku laiku sēž netraucēti, neko nedarot, nekā neievērojot.
pazudis kā mazais nazītis saka, ja kāds ilgi nav redzēts, nav atrodams.
guļ kā Lācars saka, ja kāds ilgstoši guļ, ir slims.
(griež) kā grieze saka, ja kāds ilgstoši rada čirkstošu troksni (piemēram, ar vērpjamo ratiņu).
atbildība gulstas (uz kādu) saka, ja kāds ir atbildīgs (par ko).
uz brīvām kājām Saka, ja kāds ir atbrīvots no apcietinājuma vai vēl nav apcietināts un atrodas brīvībā.
nav uz galvas kritis saka, ja kāds ir attapīgs, gudrs.
guļ kā nosists saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un grūti pamodināms.
guļ kā nosists (arī beigts) saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un grūti pamodināms.
norīt mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies klusēt, neatbildēt, ja kāds neatbild.
nokost sev vai mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies par kaut ko nerunāt, klusēt.
kā dieva lopiņš saka, ja kāds ir cita apgādībā, dzīvo bezrūpīgi.
mīlīga sirds saka, ja kāds ir draudzīgs, sirsnīgs.
nav visi mājās (kādam) saka, ja kāds ir garīgi slims, ja kāda rīcība tiek uzskatīta par nesaprātīgu
kaut vai līdz pasaules malai saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
kaut līdz pasaules galam saka, ja kāds ir gatavs pārvarēt jebkuru attālumu, ar uzticību un paļāvību sekot kādam jebkur.
deguns ir mākoņos (kādam) saka, ja kāds ir iedomīgs, augstprātīgs, lepns.
deguns ir gaisā (kādam) saka, ja kāds ir iedomīgs, uzpūtīgs, lepns.
(pats) nelabais atnesis saka, ja kāds ir ieradies kur nelaikā.
acis ir raibas saka, ja kāds ir iereibis.
dundurs ir galvā (kādam) saka, ja kāds ir iereibis.
karsta galva saka, ja kāds ir iereibis.
kā ezis saka, ja kāds ir īgns, skarbs, neapmierināts.
acis ieplešas saka, ja kāds ir izbrīnīts, pārsteigts
netīra sirdsapziņa saka, ja kāds ir izdarījis ko ļaunprātīgu, noziedzīgu un baidās no tā atklāšanas.
kā pielipis saka, ja kāds ir kam cieši piekļāvies, nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī, ilgu laiku nenovēršas no kā.
maiga sirds saka, ja kāds ir labsirdīgs, mīļš.
kā pīle saka, ja kāds ir laisks, neveikls, ar gāzelīgu gaitu.
deguns pa zemi velkas (kādam) saka, ja kāds ir ļoti bēdīgs, zaudējis pašpaļāvību.
sirds vietā akmens (kādam) saka, ja kāds ir ļoti cietsirdīgs, nepielūdzams.
sunskāsis klāt saka, ja kāds ir ļoti ēdelīgs, ja kādam piemīt liela ēdelība.
mute paliek vaļā saka, ja kāds ir ļoti izbrīnījies, pārsteigts, ieinteresēts.
norīt mēli saka, ja kāds ir ļoti izsalcis.
kā aita saka, ja kāds ir ļoti naivs, neattapīgs.
kā nātru sadzelts saka, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts.
kā lācis saka, ja kāds ir ļoti netīrs, nekārtīgs.
kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, aizvainots.
kā nopērts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, kaut ko ļoti nožēlo.
kā burkāns saka, ja kāds ir ļoti nosarcis, sasarcis.
kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nosarcis.
kā lūks saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies, pārguris, pilnīgi bez spēka.
kā riju nokūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies.
žoklis atkaras saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts (par ko).
mute līdz ausīm saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts, izbrīnījies, skaļi smejas, kliedz, plati smaida.
kā zibens spēriena ķerts saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts.
kā īlens saka, ja kāds ir ļoti piedzēries.
kā lūks saka, ja kāds ir ļoti piedzēries.
kā eņģelis saka, ja kāds ir ļoti pozitīvi vērtējams (ir ļoti skaists, labs, morāli tīrs), ja kas noris brīnišķīgi, ļoti jauki, nevainojami.
kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt ko grib.
zils no dusmām saka, ja kāds ir ļoti sadusmots, dusmās nespēj valdīt pār sevi.
zils aiz dusmām saka, ja kāds ir ļoti sadusmots, dusmās nespēj valdīt pār sevi.
nāve ir zobu galā kādam saka, ja kāds ir ļoti slims, vārgs, tuvu nāvei.
kā lācis saka, ja kāds ir ļoti stiprs, spēcīgs, liels; ja ļoti daudz, ar lielu fizisku piepūli strādā.
karstas asinis (kādam) saka, ja kāds ir ļoti straujš, pārgalvīgs, temperamentīgs.
kā āzis saka, ja kāds ir ļoti stūrgalvīgs, ietiepīgs, iecirtīgs.
kā ods saka, ja kāds ir ļoti uzmācīgs, neatlaidīgs, apnicīgs.
kā glodene saka, ja kāds ir ļoti veikls, vijīgs, izmanīgs.
acis ir pierē un pakausī (kādam) saka, ja kāds ir ļoti vērīgs, acīgs.
nezināt, ko ķert, ko grābt saka, ja kāds ir mantrausīgs, alkatīgs.
klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpauž.
ciets pakausis saka, ja kāds ir neapķērīgs, nespējīgs loģiski domāt, arī spītīgs, tiepīgs.
biezs pakausis saka, ja kāds ir neapķērīgs, nespējīgs loģiski domāt.
galva ir silta saka, ja kāds ir nedaudz iereibis.
nebūt mājā, kad kaunu dala saka, ja kāds ir nekaunīgs.
nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
kā putnu biedēklis saka, ja kāds ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīts, stāv nekustēdamies.
jebal Saka, ja kāds ir nokaitinājis vai sadusmojis.
kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ir nonācis ļoti nepatīkamā situācijā.
vēders kā bunga saka, ja kāds ir pamatīgi pieēdies.
cik tālu var novest (kādu) saka, ja kāds ir panācis vai kaut kas ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī
brūte vēl ir bērza galā (kādam) saka, ja kāds ir pārāk jauns, lai precētos.
kā driģenes saēdies saka, ja kāds ir pārāk nemierīgs, neapvaldīts, satraukts, apjucis.
liela galva saka, ja kāds ir pārāk patstāvīgs, pārdrošs, nepaklausīgs.
kā pāvs saka, ja kāds ir pārlieku lepni, grezni ģērbies.
kā pāvs saka, ja kāds ir pārlieku lepns, iedomīgs, augstprātīgs, lielīgs.
nav ne graša pie dvēseles saka, ja kāds ir pavisam nabadzīgs, ja kādam nav nemaz naudas.
kā no gaisa nokritis saka, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
galvu nepacēlis saka, ja kāds ir pilnīgi iegrimis darbā, ne mirkli nenovēršas no darāmā.
saiet lielajā saka, ja kāds ir sadusmots, nikns.
kā mēnessērdzīgs saka, ja kāds ir smaga pārdzīvojuma varā, neapzinās sevi, ir vienaldzīgs pret apkārtni.
sirds kvēlo saka, ja kāds ir spēcīga pārdzīvojuma pārņemts.
būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
kā moris saka, ja kāds ir stipri iededzis vai ar tumšu ādas krāsu.
cieta galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, nepaklausīgs.
cieta piere saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs, arī neapķērīgs.
krama galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs.
acis ir vaļā saka, ja kāds ir uzmanīgs, vērīgs, cenšas saprast to, kas notiek.
kā izmazgāts saka, ja kāds ir uzsvērti laipns (bieži pēc strīda, konflikta).
acis (ir) pierē saka, ja kāds ir vērīgs, ātri pamana notiekošo, galveno (bieži nolieguma teikumos).
sakas kaklā (arī galvā) saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
sakas galvā (arī kaklā) saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
kāda loma ir izspēlēta saka, ja kāds ir zaudējis savu līdzšinējo, iepriekšējo stāvokli, ietekmi, nozīmi.
kā no mākoņiem izkritis saka, ja kāds izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties situācijā.
āži badās ap dūšu (kādam) saka, ja kāds izjūt rūpes, šaubas, nemieru, nelabumu.
acis uz kātiņiem saka, ja kāds izrāda lielu izbrīnu, ir pārsteigts, šokēts.
balss paceļas saka, ja kāds izsaka, izpauž savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko)
kā negudrs saka, ja kāds izturas, rīkojas nesaprātīgi, neapdomīgi, muļķīgi.
pielīp kā dadzis (kādam) saka, ja kāds jūt dziļas simpātijas pret ko, ir kam pieķēries.
dūša ir kā miets saka, ja kāds jūt sevī drosmi, ir bravūrīgi bezbailīgs.
kā mājās saka, ja kāds jūtas brīvi, nepiespiesti, omulīgi, ja viss ir zināms, ierasts.
dūša ir kā miets saka, ja kāds jūtas labi paēdis.
dievs augstais saka, ja kāds jūtas ļoti apmierināts, laimīgs.
debess augstā saka, ja kāds jūtas ļoti laimīgs, apmierināts.
kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā saka, ja kāds jūtas ļoti nobijies, satraukts, piem., runājot ar kādu.
kā uz kāzām saka, ja kāds kaut kam priecīgi gatavojas, īpaši pošas.
ne ēdis, ne dzēris saka, ja kāds kaut ko dara, visu atlicis, no visa atsacījies.
kā kaķis uz baldriānu saka, ja kāds kaut ko ļoti kāro, pēc kaut kā pārmērīgi tiecas.
sēd kā krauklis saka, ja kāds kaut ko neatlaidīgi cenšas izdiedelēt.
būt mēlgalā saka, ja kāds kaut ko zina, bet acumirklī nevar atcerēties.
mētājas (apkārt) kā veca nauda saka, ja kāds klaiņo.
kā mēli norijis saka, ja kāds klusē, neatbild.
sirds sastingst Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
sirds (sa)stingst Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
sirds stingst Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
deguns slejas augstāk (kādam) saka, ja kāds kļūst pašapzinīgāks, lepnāks.
mēle ielokās saka, ja kāds kļūst runīgs.
kā moris saka, ja kāds kļuvis ļoti netīrs, melns.
jumts aizbrauc(is), arī aiziet (ciet), arī aizgājis ciet, arī nobraucis, arī nošļucis saka, ja kāds kļuvis psihiski nevesels, nelīdzsvarots.
kā neēdis, kā maizes neēdis saka, ja kāds ko dara laiski, neveikli, nevarīgi.
vai gaisā, vai maisā saka, ja kāds ko dara, lai būtu kas būdams.
ka prieks saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis.
sēdēt uz savas mantas saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam.
netiek ne gudrs, ne traks saka, ja kāds ko nespēj saprast, noskaidrot.
nauda nesmird saka, ja kāds krāj vai izmanto negodīgi iegūtu naudu.
klāt kā misiņš saka, ja kāds kur ierodas noteiktā laikā, kā paredzēts.
izausteits Saka, ja kāds kur neprātīgi steidzas.
kā pīle saka, ja kāds labprāt mazgājas, ja mazgājoties izlaista daudz ūdens.
sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
ar veselu ādu saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem izglābjas no kaut kā draudoša; neskarts, sveikā izkļūst no grūta stāvokļa.
kā uz pīlēm saka, ja kāds lēni, uzmanīgi, zagšus tuvojas kam.
mute vārstās (arī virinās) saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā.
mute virinās (arī vārstās) saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā.
vest savu kazu tirgū saka, ja kāds lieki, nevietā dod padomu, kaut ko ierosina, izsaka līdzjūtību.
aiziet kā kaķis ar pūsli saka, ja kāds lielā ātrumā drāžas uz priekšu.
kā gailis saka, ja kāds ļoti ātri apreibst.
iet (arī skrien) palēkdamies saka, ja kāds ļoti ātri iet (skrien).
kā no ložmetēja saka, ja kāds ļoti ātri runā.
skrien kā vējš saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
skrien palēkdamies saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
baidās kā kaķis no ūdens saka, ja kāds ļoti baidās, cenšas izvairīties no kaut kā.
(mute) kā vārstekles saka, ja kāds ļoti daudz runā, pļāpā.
uz deguna krizdams saka, ja kāds ļoti daudz, pāri saviem spēkiem strādā fizisku darbu.
kā (pats) nelabais Saka, ja kāds ļoti intensīvi, arī skaļi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas.
piepūšas kā krupis saka, ja kāds ļoti klaji izrāda savu neapmierinātību, dusmas, sašutumu.
būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos saka, ja kāds ļoti labi veic savu uzdevumu, atbilst izvirzītajām prasībām u. tml.
dzīvo kā gailis pa papuvi saka, ja kāds ļoti labi, pārticīgi dzīvo.
kā mirlaka saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
mācas (arī lien) virsū kā miegs saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
nāk virsū kā rūgta nāve saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, ja uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
kā no miroņiem augšā cēlies saka, ja kāds ļoti pārsteidz ar pēkšņu, negaidītu, necerētu, neiedomājamu parādīšanos.
kā kurts saka, ja kāds ļoti pūlas ko panākt, noskrienas, dzenoties kam pakaļ.
kā nopērts saka, ja kāds ļoti raud.
apgrozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties.
grozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties.
kā lakstīgala saka, ja kāds ļoti skaisti dzied.
kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz.
kā uz iesma uzdurts saka, ja kāds ļoti skaļi, spiedzīgi kliedz.
smejas kā driģeņu paēdis saka, ja kāds ļoti smejas bez sevišķa iemesla.
līks palikdams saka, ja kāds ļoti smejas.
asaras birst kā pupas saka, ja kāds ļoti stipri raud.
raud kā izkults bērns saka, ja kāds ļoti stipri raud.
kā ēzelis saka, ja kāds ļoti tiepjas, spītējas.
dūdo kā balodis saka, ja kāds maigi, mīlīgi runā.
ēd kā cālis saka, ja kāds maz ēd.
kā cerbers saka, ja kāds modri uzrauga ko, ir bargs, nikns.
pārdot par naudu savu māti saka, ja kāds naudas dēļ ir gatavs uz viszemiskāko rīcību.
tēst kaut mietu uz galvas saka, ja kāds nav ietekmējams ne ar kādiem līdzekļiem.
runāt pie viena gala vai otra saka, ja kāds nav ietekmējams, ir vienaldzīgs pret ko.
tīra sirdsapziņa saka, ja kāds nav izdarījis neko ļaunprātīgu, noziedzīgu.
īss prāts saka, ja kāds nav pietiekami saprātīgs; saka, ja kāds ir neattapīgs, neapķērīgs.
ne pirda, ne bezdēja saka, ja kāds neatbild, nekā nereaģē.
aiz pārpratuma saka, ja kāds neatbilst savai profesijai, amatam u. tml.
uz kakla kādam (nākt, iet) saka, ja kāds neatlaidīgi, arī uzmācīgi cenšas ko panākt, uzplijas; virsū.
mācas virsū kā miegs saka, ja kāds neatlaidīgi, uzbāzīgi mācas virsū ar savām prasībām, lūgumiem, aicinājumiem, arī ar savu klātbūtni.
kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt).
kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt kādu par vīru vai sievu, arī iegūt kāda draudzību.
tamborēt gailim bikses saka, ja kāds nedara nopietnu darbu.
rij kā kalmuks saka, ja kāds negausīgi ēd.
kā pa mākoņiem saka, ja kāds neievēro reālo situāciju, dzīvo savā iedomu pasaulē.
ausis svilst (kādam) saka, ja kāds nekaunīgi, pārāk daudz melo.
nav divreiz jāsaka saka, ja kāds nekavējoties izpilda to, kas tiek teikts, lūgts, likts.
sēž kā celms saka, ja kāds neko nedara, atpūšas.
ne bū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj.
ne mū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj.
kā cūka no svētdienas saka, ja kāds neko nesaprot.
ne domāt nedomā saka, ja kāds nemaz negatavojas (ko darīt).
maļ kā dzirnavas saka, ja kāds nemitīgi, apnicīgi runā.
kā pīlei ūdens saka, ja kāds neņem ko vērā, nereaģē uz teikto.
klab kā mīstīklas saka, ja kāds nepārtraukti runā.
dievs pieņem saka, ja kāds nepilda vai aizmirst solījumu.
kāda blusa (arī muša) iekodusi saka, ja kāds nesaprotamu iemeslu dēļ ir dusmīgs, saīdzis.
mēle balta (kādam) saka, ja kāds nespēj parunāt, atspēkot cita teikto, ja ir vilšanās, neizdošanās, neveiksme.
mute neveras saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt.
kā cāli saka, ja kāds nespēj pretoties un tiek viegli, ātri pieveikts.
iekšā ir, bet ārā nenāk saka, ja kāds nespēj vai neprot izteikt savas domas.
par velti (arī velti) maizi ēd saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
velti (arī par velti) maizi ēd saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
par velti maizi ēd saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.
atlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.) saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
vārdi (arī padoms) atlec kā no sienas saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
vārās kā putras katls saka, ja kāds nevajadzīgi daudz, bez apstājas runā.
smejas kā kutināts saka, ja kāds nevaldāmi smejas.
aste bluķī, arī aste (ir) zem bluķa saka, ja kāds nevar brīvi atstāt māju, darbu, ja ir spiedīga situācija.
kā bez nagiem, arī kā ar jēliem nagiem, arī jēli nagi saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
kā bez rokām saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
kājas neceļas saka, ja kāds nevēlas kurp iet.
kā no Mēness nokritis saka, ja kāds nezina citiem jau labi zināmo, nav skaidrībā par stāvokli.
kā pazudis saka, ja kāds nezina, ko iesākt, ir samulsis, nomākts.
tīrs darbs saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts.
noiet (arī nonāk) tik tālu, arī cik tālu noiet (arī nonāk) saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī.
nonāk (arī noiet) tik tālu, arī cik tālu nonāk (arī noiet) saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī.
nonākt (arī noiet) tik tālu, arī cik tālu nonākt (arī noiet) saka, ja kāds nokļūst (parasti morāli) galēji nepieņemamā stāvoklī.
aiziet kapā saka, ja kāds nomirst ātrāk, nekā tas būtu varējis notikt labvēlīgākos apstākļos.
paņemt līdzi kapā saka, ja kāds nomirst, neizpaudis kaut ko, nenodevis palicējiem savu pieredzi, māku.
dievs pieņem saka, ja kāds nomirst.
dievs aizsauc pie sevis (kādu) saka, ja kāds nomirst.
mokās kā govs ar sakām saka, ja kāds nopūlas, darīdams sev ko nepiemērotu.
ieraujas sevī kā ezis saka, ja kāds norobežojas no citiem, noslēdzas sevī.
asinis sakāpj vaigos (kādam) saka, ja kāds nosarkst (aiz dusmām, sašutuma, pārsteiguma, kauna).
pazūd kā čigāns tirgū saka, ja kāds nozūd tā, ka nevar atrast.
stāv kā miets saka, ja kāds paliek nekustīgi stāvam, ne uz ko nereaģē.
desa ir pilna saka, ja kāds panāk to, ko ir tiepīgi gribējis.
sirds pārplīst saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas).
papīra nervi saka, ja kāds pārlieku ātri, viegli uztraucas, ir nervozs, nesavaldīgs.
pielīp kā dadzis (kādam) saka, ja kāds pārmērīgi cenšas būt kāda tuvumā, neatlaidīgi seko, apnicīgi atgādina sevi, uzmācas.
ņemt pasauli uz renti saka, ja kāds pārmērīgi daudz ko grib iegūt.
vārās kā putras grāpis saka, ja kāds pārmērīgi daudz, ātri runā.
ausis svilst Saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo.
kā gailis uz sūdu čupa saka, ja kāds pārmērīgi lielās (ar ko sīku, nenozīmīgu), izrāda savu šķietamu pārākumu.
palaižas kā govs uz ragiem saka, ja kāds pārmērīgi paļaujas uz citu.
maska nokrīt saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību.
naudas maks (kādam) rokās saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).
kā bada dzeguze saka, ja kāds pastāvīgi par kaut ko gaužas, žēlojas par trūkumu.
kā aste saka, ja kāds pastāvīgi seko, visur ir klāt.
mute atdarās (arī atveras) saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
mute atdarās saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
mute atveras saka, ja kāds pēc īsākas vai garākas klusēšanas sāk runāt.
acis (arī plaksti) aizkrīt saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
plakstiņi (arī plaksti, acis) aizkrīt saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
acis (arī plakstiņi, plaksti) aizkrīt saka, ja kāds pēkšņi iemieg.
kā nopļauts saka, ja kāds pēkšņi saļimst, nokrīt pie zemes.
kā ar mietu pa pieri saka, ja kāds pēkšņi saskaras ar ko negaidīti skarbu, satriecošu, ja uzzina ko pārsteidzošu.
kā bites dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
kur gadījies, kur ne, arī kur bijis, nebijis, arī kur bijis, kur nebijis, arī kur bijis, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kur gadījies, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kur bijis, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kur bijis, kur nebijis saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
pazūd kā kaltiņš kulītē saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti pazūd.
kas nav piesiets saka, ja kāds piesavinās, zog visu, ko tik var (parasti savienojumā ar _ņemt_).
acis met zibeņus saka, ja kāds raida dusmu, ļaunuma, izaicinājuma, neapmierinātības pilnus skatiens.
dots pret dotu saka, ja kāds rīkojas atbilstoši cita rīcībai.
kā akls saka, ja kāds rīkojas nesaprātīgi, neaptver notiekošā būtību.
pēc manis kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
āda niez (kādam) saka, ja kāds rīkojas tā, ka var dabūt pērienu vai rājienu.
mugura niez saka, ja kāds rīkojas tā, ka var dabūt pērienu.
kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja kāds runā aizķerdamies un neskaidri.
liela mute saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi.
mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši; saka, ja kāds ir runīgs.
Ko (nu) (tu) dziedi! saka, ja kāds runā ko nepareizu, nepatiesu.
mēle pinas saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
mēle metas saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
mēle mežģījas saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
mēle metas (arī pinas, mežģījas) saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
mēle mežģījas (arī pinas, metas) saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
mēle pinas (arī metas, mežģījas) saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
rūc kā lācis saka, ja kāds runā nikni, neapmierināti.
vaļīga mēle saka, ja kāds runā pārāk brīvi, bez pietiekama apdoma.
rupja mute saka, ja kāds runā rupjības, arī nesmalkjūtīgi, nepieklājīgi.
mīlīga mēle saka, ja kāds runā sirsnīgi, draudzīgi.
balss paceļas saka, ja kāds runā skaļāk nekā parasti.
kā bērns (runā, prasa) saka, ja kāds runā vai rīkojas naivi, muļķīgi, nesaprātīgi.
mēle kā kulstīkla saka, ja kāds runā vienā runāšanā, arī tenko.
velk kā pele alā saka, ja kāds rūpīgi vāc un glabā visu iespējamo priekšdienām.
mute kā šķūņa durvis saka, ja kāds rupji, pārgudri, nekaunīgi, pārāk skaļi runā.
turēties pie gaisa saka, ja kāds sacensībās acīm redzami zaudē.
asaras izsprāgst no acīm saka, ja kāds sāk raudāt.
mute veras saka, ja kāds sāk runāt.
ēst par velti maizi saka, ja kāds saņem uzturu, atalgojumu nestrādājot.
laime uzsmaida saka, ja kāds sasniedz ko iecerētu, ja kādam laimējas.
kā pārņemts saka, ja kāds saspringtu domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējam, savai rīcībai u. tml.
kā klints saka, ja kāds savos uzskatos, pārliecībā ir nelokāms.
papēži zib saka, ja kāds skrien ļoti ātri.
noveļas kā maiss saka, ja kāds smagi, neveikli nokrīt, nogāžas gar zemi.
kā biete saka, ja kāds stipri nosarkst, ir ļoti sasarcis.
piesūcas kā ods saka, ja kāds stipri piedzeras, ko iedzer ļoti daudz.
kā lokomotīve saka, ja kāds stipri šņāc vai elš.
iet kā mašīna saka, ja kāds strādā bez apstājas, veikli, ātri.
klupdams krizdams saka, ja kāds strādā pāri spēkiem.
kā ieēdināts saka, ja kāds tiecas pēc kā ar neizprotamu neatlaidību, parasti pēc pretējā dzimuma.
ka dzert prasīt saka, ja kāds tiek nežēlīgi pērts, sists.
lode pierē (arī ribās, krūtīs) saka, ja kāds tiek nošauts; saka, ja kāds nošaujas.
lode ribās (arī krūtīs, pierē) saka, ja kāds tiek nošauts; saka, ja kāds nošaujas.
slavē kā čigāns aklu zirgu saka, ja kāds tiek pārmērīgi slavēts.
mugura maksā saka, ja kāds tiek sodīts ar pērienu, izjūt savas negatīvās rīcības sekas.
mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti ļaunu, pārāk jaunu.
mātes piens aiz lūpām saka, ja kāds tiek uzskatīts par pārāk jaunu, nenobriedušu.
lasa dusmas kā gailis saka, ja kāds tīšuprāt dusmojas, meklē dusmošanās ieganstus.
ķer nu čigānu krūmos saka, ja kāds vairs nav notverams.
mēle lokās saka, ja kāds veikli, labprāt runā.
pirksti svilst (biežāk deg) saka, ja kāds vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
pirksti deg saka, ja kāds vēlas ātrāk ko paspēt, panākt, veikt.
labs deguns (ir kādam) saka, ja kāds viegli orientējas apstākļos, ātri visu uzzina.
kā muša saka, ja kāds viegli, ātri zaudē dzīvību, ja kādu ir viegli nogalināt.
(kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
deguns stiepjas garāks saka, ja kāds viļas, izjūt nepatiku, ir neapmierināts.
gatavs (vai) no ādas izlīst saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt).
izlīst no ādas laukā saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt).
kā peļu sūds pa putraimiem saka, ja kāds visur jaucas pa vidu.
tikt pa biksēm (kādam) saka, ja kāds zaudē naudu.
rūc kā dundurs saka, ja kāds zemā balsī nemuzikāli dzied vai neskaidri runā.
netīri (arī gari) nagi saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā.
kā ierijis (ko) saka, ja kāds, būdams ar ko neapmierināts, kļuvis nerunīgs un sadrūmis.
pazūd kā gailis kaņepēs saka, ja kāds, izvairīdamies no gaidāmajām nepatikšanām, sarežģījumiem, veikli nozūd.
varēt sūtīt tikai pēc nāves saka, ja kāds, kur aizsūtīts, pārāk ilgi neatgriežas.
kā celties, tā velties saka, ja kāds, tikko no rīta uzcēlies, tūlīt kaut kur iet.
šauj kaut ar lielgabalu saka, ja kādu grūti uzmodināt.
sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.
izsvieda kā korķi saka, ja kādu izraida, izdzen no kaut kurienes.
nospiež kā nasta saka, ja kādu kas ilgi un ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu.
nevar ne acu galā ieredzēt saka, ja kādu ļoti neieredz.
sist nost saka, ja kādu nav iespējams ietekmēt, lai arī kā to gribētos.
sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs
liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
liec kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
sit kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
tes (biežāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
iznest ar kājām pa priekšu saka, ja kādu nes apglabāt.
aiznest ar kājām pa priekšu saka, ja kādu nes apglabāt.
mute, ka ar deviņiem zirgiem neaizskries priekšā saka, ja kādu nevar aizrunāt.
viņam (ir) pilna dūša saka, ja kādu nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
asinis sastingst dzīslās (kādam) saka, ja kādu pārņem lielas bailes, uztraukums, šausmas.
asinis sakāpj galvā (kādam) saka, ja kādu pārņem liels uztraukums, dusmas, sašutums, ja kāds zaudē savaldību.
sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
(kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
taisīties, ka tiek Saka, ja kādu raida projām.
nelabais apsēdis saka, ja kādu vajā dažādas neveiksmes, ja pilnīgi pārņēmusi kāda doma, idejas.
kā nabags saka, ja kādu viegli pieveic, bez kādas žēlastības panāk gribēto, bez lielām pūlēm ko izdara.
kā pelavu maisu saka, ja kādu viegli, bez lielas piepūles purina, nogāž gar zemi vai paceļ augšā, stipri sit.
krekšķis kaklā saka, ja kaklā ir iekaisums, kas izraisa klepu.
laika jautājums saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
iekšas izdegušas saka, ja karstumā ir ļoti izslāpis; saka, ja kuņģī radusies dedzinoša sajūta.
karstums nokrīt (arī nokrītas) saka, ja karstums izbeidzas, pazeminoties temperatūrai.
karstums nokritās (arī nokrīt) saka, ja karstums izbeidzas, pazeminoties temperatūrai.
sirds (arī dūša) (ne)ņem pretī saka, ja kas (ne)garšo, retāk (ne)patīk.
iet no rokas saka, ja kas (parasti darbs) veicas.
celt mājai vai jumtu nost saka, ja kas (parasti dziedāšana, spēlēšana) notiek pārmērīgi skaļi.
(iz)laužas uz āru saka, ja kas (parasti ilgi) neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
grauž (kā) ķirmis saka, ja kas (piemēram, domas, jūtas) tirda, moka, nedod miera.
no mutes mutē saka, ja kas (ziņas, vēstis, baumas) ātri izplatās, tiek pateikts citam pēc cita.
sit (arī ņem, rauj) elpu ciet saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
paceļas kā fēnikss no pelniem saka, ja kas atjaunojas, atdzimst.
izgaist kā migla saka, ja kas ātri izgaist, arī pazūd.
kā gaisin izgaist saka, ja kas ātri izzūd, izklīst, nepastāv ilgi.
ar vienu spalvas vilcienu saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
uz katra soļa (arī katrā solī, arī ik uz soļa) saka, ja kas gadās, arī ir sastopams bieži.
čīkst kā veci vāģi saka, ja kas griezīgi čīkst vai apnicīgi činkst.
spiest acis no pieres ārā (laukā) saka, ja kas grūti panesams, paciešams, ir sasniedzis ļoti augstu pakāpi.
līdz mielēm saka, ja kas grūts, nepatīkams, nevēlams ir izjusts, pārdzīvots līdz galējai iespējai.
svaru kausi nosveras saka, ja kas iegūst pārsvaru, kļūst par galveno.
mēles galā saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, liekuļojot nemitīgi pieminēts.
uz mēles saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, pat liekuļojot nemitīgi pieminēts.
kā kāposti saka, ja kas ir audzis lekni, ja ir viegli pļaut.
kā mežs saka, ja kas ir biezi, spēcīgi, raženi audzis.
lieta beigta saka, ja kas ir izbeigts, ja nekas vairs nav maināms.
kā mežs saka, ja kas ir lielā skaitā.
kā nobērts saka, ja kas ir ļoti lielā daudzumā.
kā jēla gaļa saka, ja kas ir ļoti nepatīkams, pretīgs, apnicis.
kā ēst saka, ja kas ir ļoti nepieciešams, ļoti vajadzīgs, ļoti gribēts.
kā gaiss saka, ja kas ir ļoti nepieciešams, vajadzīgs.
kā augonis saka, ja kas ir ļoti sāpīgi, ļoti nepatīkami.
kā acu gaisma saka, ja kas ir ļoti saudzējams, dārgs, nepieciešams.
spēlēt lomu saka, ja kas ir ļoti svarīgs, ja kam ir liela nozīme.
spēlēt lielu lomu saka, ja kas ir ļoti svarīgs, ja kam ir liela nozīme.
uz goda vārda saka, ja kas ir nedrošs, tik tikko turas, ir gandrīz nederīgs.
dziedi vai raudi saka, ja kas ir neizbēgams, nenovēršams, ja ko vairs nav iespējams mainīt.
skola maksā naudu saka, ja kas ir panākts, gūts ar pūlēm, grūtībām, zaudējumiem.
lauž kaulus saka, ja kas ir par grūtu, kaitē veselībai
kā akmens kaklā saka, ja kas ir par lielu apgrūtinājumu.
kā poda dibens saka, ja kas ir pavisam melns.
gailim jāsmejas saka, ja kas ir pilnīgi nepieņemams, neticams, nav nopietni uztverams.
kā izslaucīts saka, ja kas ir pilnīgi tukšs.
cepuri nost saka, ja kas ir pozitīvi vērtējams, rada cieņu, apbrīnu.
nav nekādas vainas saka, ja kas ir samērā labs.
visi gali rokā saka, ja kas ir skaidri zināms.
par nāvi (jau) nebūtu saka, ja kas ir vēlams, derīgs.
aklam redzams saka, ja kas ir viegli saprotams, izsecināms.
kā beka saka, ja kas ir viegli saspiežams, ja kas ir gļēvs, jūtīgs.
ne tuvu saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam; nepavisam.
pienāk (kam) gals saka, ja kas izbeidzas vai pārstāj eksistēt.
satek (arī sanāk) (visi) gali (kopā) Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
sanāk (arī satek) (visi) gali (kopā) Saka, ja kas izdodas tā, kā paredzēts.
ka nemetas saka, ja kas izdodas, notiek viegli, ātri, ja teiktajam var droši ticēt.
uz dzīvību un nāvi saka, ja kas izpaužas, noris ļoti augstā pakāpē, ja tiek izmantoti visi līdzekļi.
kā ar nazi saka, ja kas izraisa asas fiziskas sāpes, mokošu pārdzīvojumu.
sirdi ņem laukā saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
vēmas nāk saka, ja kas izraisa ļoti lielu nepatiku.
iet caur sirdi saka, ja kas izraisa pārdzīvojumus, satrauc.
sirds (vai) pamirst saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
sirds (vai) pamirst (arī stājas) saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
sirds (vai) stājas (arī pamirst) saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
(ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras Saka, ja kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
sāpe(s) kā iesms (ie)duras, arī (ie)dur kā ar iesmu Saka, ja kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
uz katra pirksta (kādam) saka, ja kas kādam ir lielā daudzumā, skaitā.
kā pa drāti saka, ja kas kļūst ļoti ātri zināms.
kā nolēmēts saka, ja kas kļūst nekustīgs, neveikls (parasti aiz uztraukuma, bailēm), ja kāds nespēj neko darīt, darboties.
iet kā smērēts Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem.
kā siseņu bars saka, ja kas lielā skaitā uzbrūk, kādu apdraud.
būt uz kakla saka, ja kas ļoti apgrūtina, nomāc.
kā bulta saka, ja kas ļoti ātri, strauji pārvietojas.
ar gardu muti saka, ja kas ļoti garšo, ja ēd vai dzer ar baudu, lielu ēstgribu.
mēle (vai) kūst saka, ja kas ļoti garšo.
kā pieaudzis saka, ja kas ļoti labi piegulst, turas stingri klāt, nav atdalāms, par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
kā bruņurupucis saka, ja kas ļoti lēni pārvietojas.
pumpas uz dibena metas saka, ja kas ļoti nepatīk.
nospiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
spiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
(no)spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) kā slogs (arī akmens) saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
kā pērkons no skaidrām debesīm saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts.
kā zibens spēriens saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts.
kā zibens spēriens no skaidrām debesīm saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts.
kā pērkona spēriens no skaidrām debesīm saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts.
elpa aizraujas (kādam) saka, ja kas ļoti pārsteidz, izbrīna, sajūsmina.
pievelk kā magnēts saka, ja kas ļoti stipri, neatvairāmi saista uzmanību, valdzina.
nav divu domu saka, ja kas nav apstrīdams, ja par ko nav šaubu.
še (arī te) tev nu bija! arī še tev! saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
lien ārā kā īlens no maisa saka, ja kas nav noslēpjams, atklājas, cilvēkam pašam negribot.
dieviņš vien zin saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
dievs vien zin saka, ja kas nav zināms, saprotams, ja kāds par ko šaubās, baiļojas.
ar diegiem nav aršana saka, ja kas neatbilst, nav noderīgs, piemērots noteikta mērķa sasniegšanai.
melns kaķis pārskrien pār ceļu saka, ja kas negaidīts izjauc iecerēto, nodomāto.
kaķis aizvelk baļķi pār ceļu saka, ja kas negaidīts neļauj realizēt iecerēto.
kā maita saka, ja kas negatīvs izpaužas lielā mērā.
ne sitams saka, ja kas nekādi neizdodas, neveicas.
Nekā nebija! saka, ja kas nenotiks, arī netiks darīts tā, kā citi saka, mudina.
elle iet vaļā saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi.
kā pa miglu saka, ja kas neskaidri, nepilnīgi atspoguļojas apziņā, ja īsti netiek apjēgts esošais, ja kāda parādība notiek neizprotami, noslēpumaini.
iet kā pa celmiem (arī ciņiem, purvu) saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
(iet) kā pa purvu (arī celmiem, ciņiem) saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
(iet) kā pa celmiem saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības.
ne uz priekšu, ne atpakaļ saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi.
nekādā jēgā saka, ja kas neveicas, neizdodas.
iet karsti saka, ja kas noris ļoti temperamentīgi, spraigi, ja risinās ļoti spraigi notikumi.
(iet) kā pa viļņiem saka, ja kas norit ar mainīgām sekmēm.
uz nebēdu saka, ja kas notiek jautri, bezrūpīgi, ļoti intensīvi.
kā pimberis saka, ja kas notiek ļoti ātri, bez kavēšanās.
kā ēna saka, ja kas notiek ļoti klusu, bez trokšņa, nemanāmi.
kā pieburts saka, ja kas notiek neizprotami, neatvairāmi, ja kas ļoti piesaista.
saki, ko gribi saka, ja kas notiek pretēji tam, kā varētu domāt.
ne čiku, ne grabu saka, ja kas notiek, nevienam nemanot, nezinot.
kā (pats) nelabais Saka, ja kas notiek, noris ļoti spēcīgi, arī skaļi, trokšņaini.
kā (paša) nelabā triekts (arī dzīts, vajāts u. tml.) saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, ļoti lielā steigā.
viens (kuiļa) rūciens saka, ja kas notiek, norit, tiek padarīts ļoti ātri, vienā mirklī.
laiks rādīs saka, ja kas notiks, atklāsies, būs par pierādījumu u. tml. pēc kāda laikposma.
kā nebijis saka, ja kas pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
kā (sētin) apsēts saka, ja kas pārklāts ar ko lielā daudzumā.
sabrūk kā kāršu namiņš saka, ja kas pēkšņi beidz pastāvēt, izgaist, ja ieceres, nodomi nepiepildās.
duras kā nazis sirdī saka, ja kas pēkšņi izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
nokrīt kā migla no acīm saka, ja kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams.
elpa (retāk dvaša) aizraujas (retāk aizsitas) saka, ja kas pēkšņi pārsteidz, aizrauj.
kā akā iekritis saka, ja kas pēkšņi pazudis, nav nekur atrodams, ja par kādu nav nekādu ziņu.
kā eļļa ugunī saka, ja kas pēkšņi saasina situāciju, izraisa sašutumu, dusmu uzliesmojumu.
kā ar nazi nogriezts saka, ja kas pēkšņi tiek pārtraukts, beidzas apraujas.
nepaliek ne smakas saka, ja kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
kā dzirkstele pulvera mucā saka, ja kas rada ļoti negaidītu reakciju.
Galdiņ, klājies! saka, ja kas rodas ātri, viegli.
(aug) kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
aug kā sēnes pēc lietus saka, ja kas rodas ļoti ātri, arī lielā daudzumā.
iet vaļā saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris.
saiet dēlī saka, ja kas sarežģījas, ja izjūk nodomi, ieceres.
trāpīt naglai uz galvas saka, ja kas sasniedz mērķi, atbilst iecerētajam, gribētajam.
kā paija saka, ja kas šķiet viegls, mazs, maigs.
nepamirkšķināt ne acu saka, ja kas tiek ātri un viegli veikts.
būt aiz muguras saka, ja kas tiek atstāts aizmugurē.
par zīmi saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko).
ka vai nu saka, ja kas tiek darīts ļoti intensīvi, novērtēts ļoti pozitīvi.
nāk kā pa reni saka, ja kas tiek iegūts lielā daudzumā, arī bez pūlēm.
ka čīkst vien saka, ja kas tiek veikts intensīvi, viegli.
būt (arī griezties, vērsties u. tml.) uz labu saka, ja kas uzlabojas.
tā lieta iet Saka, ja kas veicas.
kā nazis sviestā saka, ja kas viegli izdodas , vedas.
iet kā pa diegu saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
iet kā pa sviestu saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
iet kā pa taukiem saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas.
tie paši vēži citā kulītē saka, ja kas, parasti negatīvs, tiek pārveidots tikai ārēji, tā būtību nemainot.
kā nu kurš saka, ja katrs rīkojas, dara citādāk, savādāk.
kā (nu) kurš saka, ja katrs rīkojas, dara citādāk, savādāk.
saistīt mēli saka, ja kaut kā dēļ kāds nespēj runāt, izteikt savas domas.
pilna cepure saka, ja kaut kā ir ļoti daudz.
ka vai lūst saka, ja kaut kā ir neparasti daudz, pārpilnām.
pasaule bojā neies saka, ja kaut kā nerealizēšanos neuzskata par lielu ļaunumu, par ko īpaši nevēlamu, ļoti sliktu.
miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu.
zeme grīļojas (zem kājām) saka, ja kaut kas draud.
norīt mēli saka, ja kaut kas ir sevišķi gadrs.
nokost sev vai mēli saka, ja kaut kas ir sevišķi gards (biežāk savienojumā ar varēt).
pieturēt mēli, lai nenorijas līdzi saka, ja kaut kas ir sevišķi gards.
aizčūkstēt Saka, ja kaut kas nav dabūts.
mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (biežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu.
blendža Saka, ja kaut kas neizdodas.
filma pārtrūkst saka, ja kaut kas no notikumu gaitas atmiņā nesaglabājas.
dzīvs vai miris saka, ja kaut kas noteikti jāizdara, jārealizē jebkuros apstākļos.
nij jutin saka, ja kaut kas pazudis un nav vairs atrodams.
šļūc kā pa pliku dirsu saka, ja kaut kas slīd pa gludu virsmu.
lupatu lēveros saka, ja kaut kas tiek pilnīgi sabojāts vai pavisam iznīcināts.
ne ar cirvi izcirst (kaut ko) saka, ja kaut ko nav iespējams mainīt, padarīt nebijušu.
ne pielikt, ne atņemt saka, ja kaut ko nevar mainīt, grozīt.
piķis viņu zina saka, ja kaut ko nezina, neizprot, ja ir vienaldzīga attieksme pret ko.
beigta balle saka, ja kaut ko uzskata par nokārtotu, negrozāmu un vairs nav vērts par ko runāt.
kā kapā saka, ja kaut kur ir pilnīgs klusums, miers.
kā lapseņu midzenis saka, ja kaut kur ir trokšņaini, nemierīgi.
kā uz sūdu talku saka, ja kaut kur uzaicina pēdējā brīdī.
iet kā pa elli saka, ja klājas ļoti slikti, notiek kas ļauns.
tvaiks nokrīt saka, ja kļūst mazs tvaika radītais spiediens.
(visas) iekšas griežas saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens.
(visas) iekšas griežas (retāk sagriežas) saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens.
(visas) iekšas sagriežas saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens.
nelabums apskrien ap sirdi saka, ja kļūst nelabi.
skatiens (arī skats, acis) satumst Saka, ja kļūst skumji, bēdīgi.
tur (arī te, kur) tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
re kur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
te tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
tur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
uz atdošām saka, ja ko aizņemas ar norunu atdot.
kā no acīm projām, tā no galvas (arī sirds) ārā saka, ja ko ātri aizmirst, ja neatceras.
ne pielikt, ne atņemt saka, ja ko atzīst par labu, pilnīgu
kaķis uz astes var aiznest saka, ja ko atzīst par ļoti niecīgu, nepietiekamu, nevērtīgu.
kaķim uz astes saka, ja ko atzīst par nepietiekamu, veltīgu, nederīgu, nenozīmīgu.
nebūt par nāvi saka, ja ko atzīst par vēlamu, derīgu.
mugura kūp saka, ja ko dara ar lielu piepūli.
galva kūp Saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.
pakausis kūp saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu vai fizisku piepūli.
ej nu sazini saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās.
ej (nu) sazini saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās.
sirds iesāpas saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
strīpa (arī svītra) pāri saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts.
svītra (arī strīpa) pāri saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts.
sirds saka saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
sirds teic (arī saka) saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī, ja ir kāda priekšnojauta.
mēles galā saka, ja ko ļoti gribas pateikt.
sirds (vai) kūst saka, ja ko ļoti pārdzīvo.
ieduras sirdī kā dzelonis saka, ja ko ļoti sāpīgi pārdzīvo.
kā pelavas saka, ja ko ļoti viegli izklīdināt, arī izšķiest, izputināt, iztērēt.
lika drusku pagaidīt saka, ja ko nepieņem, noraida.
nevar tikt gudrs saka, ja ko nespēj saprast, izprast.
nevar ieliet ar karoti saka, ja ko nevar iemācīt bez piepūles, izpratnes u.tml.
rīts gudrāks par vakaru saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
dziedi vai raudi, arī smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
nelīdz ne raudas, ne vaimanas saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst.
lai nu paliek saka, ja ko nevēlas darīt, apspriest u. tml.
(nav) ne (mazākās) jausmas Saka, ja ko nezina, nenojauš.
viens redzējiens (arī redzējums) saka, ja ko paveic ļoti ātri; saka, ja kas noris ļoti ātri.
(un) cauri! Saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
Viss (ir) cauri! saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
kā mēris saka, ja ko uzskata par neiedomājamu ļaunumu, ja pret ir klaji negatīva attieksme, ja no kā vairās, cik spēj.
kā burkāns saka, ja ko var viegli dabūt no zemes ārā, izraut.
līst galvā Saka, ja ko var viegli, ātri iemācīties.
nebija ko redzēt saka, ja ko veic ātri; saka, ja kas noris ātri.
formas pēc saka, ja ko veic, dara bez intereses, iedziļināšanās vai arī pieklājības dēļ.
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
pārmaiņas dēļ (arī pēc) saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
cik (arī tik) gudri bijām (arī atnācām), tik gudri palikām (arī aizgājām) saka, ja kur ieradušies, ko noklausījušies u. tml., nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
ne ar pirkstu pamaisīt saka, ja kur ir ļoti daudz kā.
ceļš ir zem kājām (kādam) saka, ja kur jāiet, jābrauc, ja jāatstāj dzīves vai darba vieta.
kā noslaucīts saka, ja kur vairs nav nekā no pierastā, raksturīgā, ja kas ir pilnīgi iznīcināts.
tukšs kā papuves druva saka, ja kur valda nabadzība, trūkums.
kā drudzī saka, ja ķermeni ir pārņēmuši spēcīgi drebuļi.
lāča pakalpojums saka, ja labi domātai rīcībai ir negatīvas sekas.
tagad (arī pēc tam) visi ir gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
nav kur (arī kurp) steigt (arī steigties) Saka, ja laika ir diezgan.
nekur nav jāsteidzas, arī nav kur (arī kurp) steigties (arī steigt), arī kur jāsteidzas? Saka, ja laika ir diezgan.
pulkstenis skrien Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
pulkstenis steidzas (biežāk skrien) Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
sals pievelk saka, ja laiks kļūst ievērojami aukstāks.
īss laiks saka, ja laiks paiet nemanot.
mironiski Saka, ja lej kādu šķidrumu nevis virzienā pret sevi, bet otrādi, pāri pār roku.
sirds kāro saka, ja ļoti (parasti slēpti) vēlas, grib (ko).
sirds tīko (arī kāro) saka, ja ļoti (parasti slēpti) vēlas, grib (ko).
acis iet (biežāk krīt, līp) ciet saka, ja ļoti gribas gulēt.
acis līp (arī krīt, ciet) saka, ja ļoti gribas gulēt.
acis krīt (arī līp, iet) ciet saka, ja ļoti gribas gulēt.
nokost sev vai mēli saka, ja ļoti gribas smieties, bet jāsavaldās.
ieniezas mēle saka, ja ļoti iegribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
pilna sirds saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi; saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
auksts pārskrien pār kauliem saka, ja ļoti sabīstas, satraucas.
aukstas pēdas saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
auksts pārskrien pār muguru saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
auksts pārskrien (pār muguru, kauliem) saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
aukstums (arī sals) ķeras pie kauliem saka, ja ļoti salst.
sals (arī aukstums) ķeras pie kauliem saka, ja ļoti salst.
kā pātagas cirtiens saka, ja ļoti sāpīgi izjūt kāda teikto.
sirds saspiežas saka, ja ļoti smagi pārdzīvo ko.
netaupīt krāsu saka, ja ļoti spilgti, izteiksmīgi stāsta, raksta, tēlo.
asinis kāpj galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
asinis sakāpj (arī saskrien) galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
asinis saskrien (arī sakāpj) galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
acis krīt no pieres laukā (arī ārā) saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
acis krīt no pieres ārā (arī laukā) saka, ja ļoti tīko ko iegūt un kārīgi skatās uz to.
rokas trīc kā nabagu apzagušas saka, ja ļoti trīc rokas.
papēži niez saka, ja ļoti vēlas dejot, arī skriet.
zobi niez saka, ja ļoti vēlas ko nogaršot, ēst.
no tavas mutes dieva ausī saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
izput kā pelavas vējā saka, ja ļoti viegli un ātri tiek zaudētas materiālas vērtības, nauda.
kā glīzda saka, ja maize ir slikti izcepusi, sakritusi, nav acaina.
celt aiz astes augšā saka, ja mājdzīvnieks (parasti govs)) pavasarī ir ļoti novājējis.
asinis līst saka, ja masveidā tiek nogalināti cilvēki.
dūša šļūk papēžos saka, ja mazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
skatīties acīs (kādam) saka, ja meklējot nevar ieraudzīt to, kas ir turpat, tuvumā.
auksts un karsts skrien (arī iet) pār kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (parasti drudzī, arī satraukumā, bailēs).
auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem saka, ja mijas aukstuma un karstuma sajūta (piemēram, drudzī)
mīkla izkāpj saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām.
mirst kā mušas saka, ja mirst daudzi cilvēki vai masveidā nobeidzas dzīvnieki (parasti epidēmijā).
ir plāna dūša saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu.
ir (art kļūst, metas) plāna dūša Saka, ja mokoši izjūt sātīga, stipra ēdiena trūkumu.
mugura kūp saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piemēram, intensīvā darbā).
līdz ausīm saka, ja mute ir plaši atvērta pārsteigumā, izbrīnā, kliedzienā, smieklos, smaidā un šīm izpausmēmpiemīt liela intensitāte.
(visas) iekšas rauj (vai) ārā (arī laukā), retāk (visas) iekšas rauj (vai) uz augšu saka, ja nāk vēmiens, ja ir stipra vemšana.
(visas) iekšas rauj (vai) laukā (arī ārā) saka, ja nāk vēmiens, saka, ja ir stipra vemšana.
nauda (iz)kūst saka, ja nauda nemanot, pakāpeniski tiek izdota.
nauda (arī rubļi) ripo saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota.
nauda griežas (arī nāk griezdamās) saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
nauda nāk (griezdamās) (arī griežas) saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
nauda griežas (arī nāk (griezdamās)) saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
nauda (aiz)iet (arī iziet) saka, ja nauda tiek izdota, iztērēta.
roka neceļas saka, ja nav apņēmības (ko darīt).
kas zina saka, ja nav droši zināms, ja šaubās.
kas (to, arī to lai) zina, arī kas (nu) var zināt, arī ko (tur) var zināt saka, ja nav droši zināms, ja šaubās.
nav nekāda jekeļa saka, ja nav gaidītā rezultāta.
ne čiku, ne grabu saka, ja nav gribētā rezultāta, ja nenotiek vēlamais.
nav ko mutē bāzt saka, ja nav ko ēst.
mežā zem egles saka, ja nav kur palikt, kur dzīvot.
dukurs (makā) saka, ja nav naudas, ja ir tukšs maks.
ne garozas saka, ja nav ne gabaliņa maizes, arī ja nav nekā ēdama.
ne čiku, ne grabu saka, ja nav ne mazākā troksnīša.
nav ne putraima saka, ja nav nekā ēdama.
ne domas Saka, ja nav nekādas iespējas (ko darīt).
ne domas Saka, ja nav nodoma, vēlēšanās (ko darīt).
laime nelaimē saka, ja nav noticis visnevēlamākais, (kādā negadījumā, neveiksmē).
nij dirsā, nij galvā saka, ja nav panākts vēlamais rezultāts.
būt stāvus badā saka, ja nav pārtikas.
čigānu dzīve saka, ja nav pastāvīgas dzīvesvietas.
trūkst gaisa saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu
Gaidi vien! saka, ja nav uz ko cerēt.
nebūt pa ceļam (kādam ar kādu) saka, ja nav uzskatu, mērķu un centienu kopības
mierīga sirds, arī mierīgi ap sirdi saka, ja nav uztraukuma, bažu (par ko).
nav kur (arī kurp) steigt (arī steigties) Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
nekur nav jāsteidzas, arī nav kur (arī kurp) steigties (arī steigt), arī kur jāsteidzas? Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta; saka, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, labuma.
nav gaisa saka, ja nav vēlamo apstākļu, ja no kāda nav gaidāma saprātīga rīcība.
nav ko runāt saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko).
nav nozīmes saka, ja nav vērts, nav mērķtiecīgi (ko darīt).
kāda kauliņi balinās saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis.
kājas nes saka, ja neapzināti, bez iepriekšēja nodoma iet, skrien.
sviests saiet lielajā saka, ja neatdalās paniņas, kad tiek kults sviests.
pielīp kā pirtsslotas lapa saka, ja neatlaidīgi cenšas atrasties kāda tuvumā, ja izturas uzmācīgi.
domas vijas (arī griežas, grozās) (ap ko) saka, ja neatlaidīgi jādomā (par ko).
kā ēna saka, ja neatlaidīgi kādam seko, cenšas vienmēr būt kāda tuvumā.
līp kā piķis klāt saka, ja neatlaidīgi, uzbāzīgi cenšas būt kāda tuvumā, ja no kaut kā nevar tikt vaļā, ja kas pret paša gribu ļoti ietekmē.
uz dzīvību un nāvi saka, ja neatlaidīgi, visiem spēkiem, nesaudzējot dzīvību, cīnās, karo, aizstāv kādu.
kaut vai (tā) saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet pieļauj kādu no minētajām iespējām.
kaut arī (tā) saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet tikai pieļauj minēto iespēju.
galva nesāp saka, ja nedomā, neuztraucas (par ko).
auksta duša saka, ja negaidīti piedzīvo ko nepatīkamu, ja atjēdzas no kaut kā.
uzkrīt kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
kas bijis, bijis saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas neatkārtosies.
mācītājs divreiz kancelē nekāpj saka, ja negrib otrreiz atkārtot iepriekš teikto.
mēle smaga (arī stīva) kā galoda saka, ja negrib vai nespēj runāt (piemēram, aiz lielām bēdām).
dieva dēļ saka, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
kā aklai vistai grauds saka, ja nejauši, necerēti gadās kas labās.
klusē kā kaps saka, ja nekā neizpauž; saka, ja ir ļoti mazrunīgs.
klusē kā zivs saka, ja nekā neizpauž; saka, ja ir ļoti mazrunīgs.
ņi ku-kū saka, ja nekā nesaprot.
ņi bum-bum saka, ja nekā nesaprot.
ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā nav neērti, nepatīkami, arī ja cilvēkam nav morālu jūtu.
ne ar kruķi, ne ar kāsi saka, ja nekādā veidā nevar pamudināt uz noteiktu rīcību.
tukšs vēders saka, ja nekas nav ēsts, ja gribas ēst.
nav vārdam vietas saka, ja nekas nav iebilstams.
domāts - darīts saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
runāts (biežāk sacīts), darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
sacīts (retāk runāts), darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
sacīts (retāk runāts) - darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
neiet nekādā lāgā Saka, ja neklājas, neveicās tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
ne ā, ne bē saka, ja neko neatbild, nezina, neatceras.
nevienas dzīvības (arī dzīvībiņas) saka, ja nekur tuvumā neredz neviena cilvēka.
nelaime nenāk viena saka, ja nelaimes seko cita citai.
kas (nu) to deva (arī dos), arī kas (nu) tev (to) deva (arī dos) saka, ja nenotiek (nenotika vai nav izredzes, ka notiks) vēlamais.
plēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
kā elle saka, ja nepatīkamas, negatīvi vērtējamas parādības izpaužas ļoti lielā mērā, ja ir liela nekārtība, troksnis, neciešams stāvoklis.
apetīte nāk (arī aug) ar ēšanu saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
apetīte aug (arī nāk) ar ēšanu Saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
nāk virsū kā rūgta nāve saka, ja nespēj atvairīt miegu, nogurumu.
mācas virsū kā nāve Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
tukša galva saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
nelīdz ne zāles, ne plāksteris saka, ja nespēj neko mainīt.
kājas nenes saka, ja nespēj paiet.
balss pazūd Saka, ja nespēj parunāt, padziedāt (parasti psihiska stāvokļa vai slimības dēļ).
aizņemties no suņa desu saka, ja netic, ka tiks aizdots.
miegs nav nevienā acī saka, ja nevar aizmigt.
nevar (ne) skatienu (arī acis) atraut saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.
nav ko iesākt (ar kādu), arī nevarēt neko iesākt (ar kādu) saka, ja nevar pierunāt (kādu) ko darīt, ja nevar vienoties (ar kādu par ko).
(pašā) mēles galā saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu; saka par to, ko grib pateikt.
rokas par īsām saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
neiet nekādā lāgā Saka, ja neveicas, neizdodas (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
Ej bekot! saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu.
Lai viņš iet kārties, arī viņš var iet kārties, arī ej kārties! saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties.
iet bekot saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja noraida kāda izteikumu, ja grib no kāda atbrīvoties.
Lai iet gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
ej (nu) gulēt! arī Lai iet gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
ne circenis pakaļ nedzied saka, ja neviens neko nedabū zināt.
ne gailis pakaļ nedzied saka, ja neviens neko nedabū zināt.
ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied Saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko).
ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko).
ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
ne gailis pakaļ nedzied saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas par ko.
kā to lai (arī lai to) saka saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust.
(nav) ne miņas Saka, ja no kā nekas nav palicis pāri.
(nav) ne zīmes Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
nav (nekāda) gaisa saka, ja no kāda nav gaidāma saprātīga rīcība, izturēšanās,- saka, ja nav piemērotu apstākļu.
kā no nelabā saka, ja no kāda vairās, cik vien iespējams.
nedabūt ne paostīt saka, ja no kaut kā gribēta, kārota neko nedabū.
pilna dūša saka, ja nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
kā muša zirnekļa tīklā saka, ja nonāk kāda varā, ja draud bojāeja.
asinis sakāpj (arī saplūst) vaigos saka, ja nosarkst (no kauna, no dusmām).
līst asinis saka, ja notiek asinsizliešana.
visi striķi trūkst saka, ja notiek kas ļoti nevēlams.
elle ir vaļā saka, ja notiek kas ļoti slikts, nepatīkams, ja kāds saceļ traci.
nāk kā saukts Saka, ja notiek kas ļoti vajadzīgs, vēlams.
galva reibst saka, ja notiek kas negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams
galva griežas riņķī saka, ja notiek kas negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams, ja cilvēks ir apjucis.
kā par spīti saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgajam, gribētajam u. tml.).
aiziet ganos saka, ja notiek kas nevēlams.
kā noburts saka, ja notiek kas nevēlams.
apgriezties kapā otrādi saka, ja notiek kas tāds, ko mirušais cilvēks, dzīvs būdams, nekad neatzītu, nevarētu pat iedomāties.
saki vēl, ka dieva nav saka, ja notiek kas vēlams, arī negaidīts, neparasts.
dievs piemeklē saka, ja notiek liela nelaime.
Lai dzīvo! Saka, ja novēl kam pastāvēt (parasti uzsaukumos, lozungos u. tml.).
rokas nolaižas saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
rokas nolaižas (retāk atkrīt) saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
aiziet gar degunu saka, ja paliek bez kā gandrīz jau iegūta, ja kas aiziet secen.
tvaiks kāpj saka, ja palielinās tvaika radītais spiediens.
netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
visu mutē (arī mutēs) saka, ja par (ko) daudz un plaši runā.
(nav) ne ziņas, ne miņas saka, ja par dzīvu būtni nekas vairs nav zināms.
(nav) ne zīmes Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas nav zināms.
(nav) ne miņas Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas vairs nav zināms.
ne redz, ne jūt Saka, ja par kādu nav ziņu.
ne dzird, ne jūt Saka, ja par kādu nav ziņu.
palikt ar vaļēju (arī vaļā) muti saka, ja par ko ir liels pārsteigums, izbrīns.
cik zināms saka, ja par ko ir tikai aptuvena informācija.
nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties).
tā (nu) ir, kā ir saka, ja par ko šaubās, nevar vai negrib dot noteiktu atbildi.
mēle nodilst saka, ja par ko tiek runāts pārāk daudz.
kā kanna saka, ja par ļoti izdevušos, labu, skaistu atzīst ēku, telpu.
(sa)metas kauns saka, ja pārdzīvo kauna jūtas; saka, ja pārdzīvo mulsumu, neērtības izjūtu.
sirds pilna līdz malām saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
smacē kauns saka, ja pārdzīvo ļoti spēcīgas kauna jūtas; saka, ja piedzīvo lielu apkaunojumu.
izdegusi dvēsele saka, ja pārdzīvojumos zudusi spēja dziļi izjust.
būt (arī stāvēt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā saka, ja paredzama drīza nāve.
nāve zobu (arī deguna) galā saka, ja paredzama drīza nāve.
nāve degungalā, arī nāve deguna (arī zobu) galā saka, ja paredzama drīza nāve.
nāve deguna (arī zobu) galā, arī nāve degungalā saka, ja paredzama drīza nāve.
sirds (sa)stingst Saka, ja pārņem (ļoti lielas) bailes.
asinis (sa)stingst (dzīslās) saka, ja pārņem bailes, šausmas.
asinis sastingst (dzīslās) saka, ja pārņem bailes, šausmas.
asinis stingst (dzīslās) saka, ja pārņem bailes, šausmas.
sirds stingst Saka, ja pārņem bailes.
iekšas vārās saka, ja pārņem dusmas, sašutums.
asinis kūsā saka, ja pārņem kaislības.
sirds (arī iekšas) vārās, arī sirdī (arī iekšā) vārās saka, ja pārņem lielas dusmas, sašutums.
iekšā viss vārās saka, ja pārņem lielas dusmas, sašutums.
sirds vārās, arī sirdi (arī iekšā) vārās saka, ja pārņem lielas dusmas.
asinis vārās dzīslās (kādam) saka, ja pārņem liels niknums, dusmas.
kājas paliek aukstas saka, ja pārņem liels uztraukums, bailes.
sirds sastingst Saka, ja pārņem ļoti lielas bailes.
sirds tirpst saka, ja pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
dūša aptekas (kādam) saka, ja pārņem nelabuma sajūta, kļūst slikti.
(iekšas) kāpj uz augšu saka, ja pārņem nelabuma sajūta.
asinis vārās saka, ja pārņem niknums.
sirds apskrienas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
žults apskrienas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
žults aptekas saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
sirds (arī dūša, žults) apskrienas (arī aptekas, apskrien) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
žults (arī dūša, sirds) apskrienas (arī aptekas) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
dūša (arī sirds, žults) apskrienas (arī aptekas) saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
sirds kūsā saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
sirds deg (arī kvēlo, karst) saka, ja pārņem spēcīgs pārdzīvojums.
nelabums apskrien ap sirdi saka, ja pārņem spējš aizvainojums, sarūgtinājums, arī dusmas, sašutums (par ko).
pie gatava galda saka, ja pašam nav jārūpējas par ēdiena sagādi un gatavošanu.
pie visa gatava saka, ja pašam nav jārūpējas, jāgādā (piemēram, par dzīvokļa apkopšanu, ēdiena gatavošanu).
kā izslāpis saka, ja pēc kā ļoti tiecas, ko ļoti vēlas.
gulēt kaulos (kādam) saka, ja pēc kaut kā pārdzīvota ir jūtamas sekas, parasti negatīvas.
kā (ar) svinu pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
kā ar svinu (arī kā svina) pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
kā atjaunots saka, ja pēc paguruma sajūt atkal spēku, enerģiju, dzīvesprieku.
noveļas kā smaga nasta no pleciem saka, ja pēc smaga pārdzīvojuma, pēc sarežģījumu novēršanas kādu pārņem atvieglojums, miers.
acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) (ārā, arī laukā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst.
acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) laukā (arī ārā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst.
asaras izsprāgst, biežāk asaras izsprāgst acīs (arī no acīm) saka, ja pēkšņi acīs parādās asaras.
asaras sprāgst acīs saka, ja pēkšņi acīs rodas asaras.
asaras sprāgst no acīm saka, ja pēkšņi acīs rodas asaras.
noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
noveļas kā akmens (no sirds, arī no krūtīm) saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
kā vēja (arī čūskas, odzes) dzelts saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
sirds iekņudas (arī iekutas) saka, ja pēkšņi izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu.
nokrīt kā migla (arī zvīņas) no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
nokrīt kā zvīņas (arī migla) no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
nokrist kā migla no acīm saka, ja pēkšņi kas kļūst pilnīgi skaidrs.
kumoss (arī ēdiens) iespiežas (arī iespriežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) spriežas (arī sprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) sprūst (arī spriežas) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) aizspiežas (arī aizspriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma).
elle vaļā Saka, ja pēkšņi notiek kas negaidīts.
sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
sirds nošļūk zemu (arī uz leju) saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
notirpst sirds saka, ja pēkšņi pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml).
gāzties (arī nākt) pār (kāda) galvu saka, ja pēkšņi rodas daudz, kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru) saka, ja pēkšņi uz brīdi rodas karstuma sajūta (piemēram, satraukumā, bailēs).
zeme pazūd zem kājām Saka, ja pēkšņi zūd stabils, drošs stāvoklis.
liktenis uzsmaida saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs.
piens sadeg saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
liktenīgā stunda sit saka, ja pienāk izšķirošais brīdis.
iet labumā Saka, ja pieņemas svarā.
galdiņ, klājies saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai kaut kas ātri un viegli rastos, realizētos.
riepa plīst (arī sprāgst) saka, ja plīst ar gaisu piepildīta riepas kamera.
riepa sprāgst (arī plīst) saka, ja plīst ar gaisu piepildīta riepas kamera.
dzīvo kā divi balodīši saka, ja precēts pāris dzīvo mīļi, saticīgi.
kā jēla ola saka, ja pret kādu vai pret ko izturas ļoti uzmanīgi, saudzīgi, ja kāds ir pārāk jūtīgs, ļoti vārīgs.
kā rūgta nāve saka, ja pret ko ir ļoti negatīva attieksme.
pie joda saka, ja pret ko ir nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
līdz asinīm saka, ja pretēju interešu cīņa sasniegusi visaugstāko pakāpi.
vārās kā raganu katls saka, ja procesi sabiedrībā (biežāk bruņota cīņa) vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši, haotiski.
pulkstenis iet (arī ir) priekšā saka, ja pulkstenis iet par ātru.
pulkstenis skrien Saka, ja pulkstenis ir ātrs.
pulkstenis steidzas (biežāk skrien) Saka, ja pulkstenis ir ātrs.
šķīstputra apmākusies saka, ja putrai ir pieliets pārāk maz piena.
zeme deg zem kājām Saka, ja radies nedrošs, bīstams stāvoklis
acis (arī acu gaisma) satumst saka, ja redze kļūst vāja.
skatiens (arī skats, acis) satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
acis (arī acu gaisma) tumst saka, ja redze pakāpeniski kļūst vāja.
nesaprast (arī nezināt), ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
nezināt (arī nesaprast) ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
rekords krīt saka, ja rekords (kādā sporta veidā) tiek pārspēts.
aci pret aci, zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
zobs pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
cik garš, tik plats saka, ja rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts būtībā nemainās, ja kas ir vienlīdz slikti vai labi, neizdevīgi vai izdevīgi.
ceļš pašķiras (kādam) saka, ja rodas iespēja realizēt mērķus, centienus.
galva griežas (arī iet) riņķī (arī apkārt) Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
nāk par ļaunu (arī sliktu) saka, ja rodas kas ļauns, nevēlams.
galva noskaidrojas saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
sirds (biežāk dūša) (ap)šķebinās saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
šķebinās dūša (retāk sirds) saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas; saka, ja ir stipras galvassāpes.
acis ņirb, arī acīs sāk ņirbēt saka, ja rodas redzes traucējumi (parasti ilgstoši skatoties uz ko raibu, kustīgu).
galva silst saka, ja rodas reibums no alkoholiskiem dzērieniem.
salna uzkrīt saka, ja rodas salna.
sirds iedegas saka, ja rodas spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas.
kamols (arī rūgts kumoss, rūgtums) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) metas (arī kāpj) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
rūgts kumoss (arī rūgtums, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
rūgtums (arī rūgts kumoss, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
kamols iemetas kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pretīguma pret ko, arī aiz pārdzīvojuma).
sirds sažņaudzas saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma).
nelabums kāpj kaklā saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
nelabums kāpj mutē (arī kaklā) saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
staipenis nāk saka, ja rodas vēlēšanās staipīties.
dieviņš baras saka, ja rūc pērkons.
valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
ar stīvu mēli saka, ja runa ir neskaidra (parasti alkohola reibumā), ja ir grūti runāt.
mēle pamižģējās saka, ja runājot rodas runas traucējumi, aizķeršanās.
ja nemaldos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesību.
ja neviļos saka, ja runātājs nav pārliecināts par savu vārdu patiesumu.
gora visu ko māca saka, ja rūpes, nepieciešamība liek daudz ko iemācīties.
(ie)dur kā ar iesmu, arī (sāpes) kā iesms (ie)duras Saka, ja sajūt asam dūrienam līdzīgas sāpes.
sāpe(s) kā iesms (ie)duras, arī (ie)dur kā ar iesmu Saka, ja sajūt asam dūrienam līdzīgas sāpes.
dur kā ar nazi (arī ar adatām) saka, ja sajūt naža vai adatas dūrienam līdzīgas sāpes.
zobi klab saka, ja sajūt stipru aukstumu; saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet) saka, ja sajūta (piemēram, satraukuma, bailēs).
vēders (pie) prasa savu (tiesu) saka, ja sāk gribēties ēst.
drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) Saka, ja sākas drebuļi, ja ir drudzis, aukstuma sajūta.
drebuļi (arī šermuļi, tirpas, trīsas) noskrien (arī pārskrien) pa kauliem (arī pa muguru, miesu) saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu.
drebuļi pārskrien (arī skrien, iet) pār kauliem (arī pār muguru), arī drebuļi izskrien caur kauliem saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
didas nāk saka, ja sākas drebuļi.
ledus sakustas saka, ja sākas kāda darbība, process (parasti pēc grūtību pārvarēšanas).
dūša noplok (arī nošļūk, saplok, sašļūk) saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
tvaiks krītas (arī krīt) saka, ja samazinās tvaika radītais spiediens.
dzirksteles (arī zaļš) (vien) gar acīm nošķīst saka, ja saņem spēcīgu sitienu.
zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst) saka, ja saņemts spēcīgs trieciens vai sitiens, ja ir liela piepūle, nervu sasprindzinājums.
kā muša saka, ja sapulcējas ļoti daudz cilvēku.
vārds pa vārdam (arī vārds aiz vārda, arī vārds pakaļ vārdam) saka, ja saruna kļūst dzīvāka, dedzīgāka; saka, ja saruna izvēršas ķildā, strīdā.
ķer trieka saka, ja saslimst ar paralīzi.
saiet lielajā saka, ja sastrīdas, sanaidojas ar kādu.
asinis karst saka, ja satraucas, uzbudinās un satraukumā, uzbudinājumā kļūst karsti.
cepina kā uz pannas saka, ja saule ļoti karsē.
saule pavakarē (arī pavakarā) saka, ja saule tuvojas rietam.
seja satumst saka, ja sejā parādās drūma, īgna izteiksme.
pār seju (arī pāri sejai) nolaižas ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
pār seju (arī pāri sejai) pārlaižas (arī nolaižas) ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
pār seju (arī pāri sejai) nolaižas (arī pārlaižas) ēna saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
aug griezdamies saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
ķerties ap kaklu saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja.
krist ap kaklu saka, ja sieviete (parasti uzbāzīgi, nekautrējoties) tiecas pēc pretējā dzimuma pārstāvja.
nu ir aste zem bluķa saka, ja sieviete bērnu dēļ ir saistīta pie mājas, arī, ja kāds ir ļoti aizņemts, ir maz brīva laika.
zviedz kā ķēve saka, ja sieviete ļoti skaļi smejas.
sirds pa muti lec laukā (arī ārā) saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
sirds (pār)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds nodreb (arī iedrebas, retāk ietrīcas) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
sirds iedrebas (retāk ietrīcas) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas; saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
sirds ietrīcas (biežāk iedrebas) saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas; saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
trauksmaina sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā.
satraukta sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stresa iedarbībā.
sirds palecas saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
acis kāpj (arī lec, sprāgst) ārā (arī laukā) no dobuļiem (arī pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
acis lec (arī kāpj, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres) saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri.
skatiens ieduras saka, ja skatiens cieši pievēršas (kam).
acis paceļas saka, ja skatiens tiek pavērsts uz augšu.
līst sviedri saka, ja smagi strādā (parasti fiziski).
aizsit ausis saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
aizsist ausis saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
aizžņaugt (biežāk sažņaugt) sirdi saka, ja spēcīga pārdzīvojuma (žēluma, dusmu) rezultātā izjūt it kā sirdsdarbības pārtraukumu.
pietvīkst kā magone saka, ja spēji nosarkst.
piesarkst kā magone saka, ja spēji nosarkst.
baltu gāž saka, ja stipri līst.
Tad nu dod, ka dod! arī Nu gan dod! arī Tā dod! saka, ja stipri līst.
zaķim acis no pieres sprāgst laukā (arī ārā) saka, ja stipri salst.
acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) Saka, ja stipri salst.
atduras kā miets saka, ja straujā gaitā uz noteiktu mērķi kaut kā neparedzēta dēļ pēkšņi apstājas.
krīt kā akmens saka, ja strauji, smagi krīt.
krunku krunkām saka, ja svārki ļoti sakrokoti.
stāvēt (arī turēties) uz goda vārda saka, ja šaubās par kā izturību, derīgumu lietošanai.
iet vaļā saka, ja šaujamierocis izšauj.
šķība roka saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī.
šķauda kā kaķis saka, ja šķauda īsi, vairākas reizes pēc kārtas.
galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
galva (arī galvā, pa galvu) dūc saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
galva (arī galvā, pa galvu) dun saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) žvinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc, džinkst) saka, ja šķietami dzird skanas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis, galva) šņāc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, rūc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) zvana (arī džinkst, dūc, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) dūc (arī džinkst, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
asinis šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (parasti asinsrites traucējumu ietekmē).
vārdi krīt auglīgā zemē saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību.
kā ar cirvja pietu pa pieri saka, ja teiktais ir negaidīti ass, pārlieku tiešs, ja kas pēkšņi pārsteidz.
cirvi var pakārt saka, ja telpā ir ļoti smacīgs gaiss.
ka (arī kaut) vai cirvi kar, arī cirvi var kārt saka, ja telpā ir smacīgs gaiss.
vējš velk saka, ja telpā, vietā u. tml. ir jūtama gaisa plūsma.
šķēršļi krīt saka, ja tiek novērsti visi šķēršļi, kas kavē ko.
galva (arī smadzenes) izvēdinās saka, ja tiek novērsts psihisks sasprindzinājums.
kur ir, tur rodas saka, ja tiem, kas jau ir sapulcējušies (kur), piebiedrojas vēl citi.
galva sajukusi saka, ja traucēta sakarīga domāšana.
kā aizbāzts saka, ja trūkst attapības, atmiņas.
ņem (arī rauj) elpu ciet saka, ja trūkst gaisa, ir grūti elpot.
zeme deg zem kājām Saka, ja tūlīt jādodas prom.
nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
nevar zināt (ari kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos zvanīs (arī glabās), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
nevar zināt, kuros kapos glabās saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
vakars uz ezera saka, ja tuvojas kas slikts, draud briesmas.
melna cūka krāsnī saka, ja uguns nedeg, ir noslāpusi.
zaļš gar acīm noskrien saka, ja uz brīdi rodas redzes traucējums pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
karsts pārskrien pār muguru saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
acis reibst saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
acis apreibst saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
kā paralizēts saka, ja uz laiku kļūst nekustīgs, sastingst (no spēcīga pārdzīvojuma).
balss (arī valoda) aizkrīt saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
valoda (arī balss) aizkrīt saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
dabūt krampjus aiz smiekliem saka, ja uznāk lieli, nevaldāmi smiekli.
viss krīt (ārā) no rokām saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
viss krīt (arī veļas) (ārā) no rokām saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
viss veļas (arī krīt) (ārā) no rokām saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
pa drošiem (arī dažādiem, slepeniem) kanāliem saka, ja uzzina ko slēptu, nelegālu (piemēram, ziņas, informāciju).
pa slepeniem (arī drošiem, dažādiem) kanāliem saka, ja uzzina ko slēptu, nelegālu (piemēram, ziņas, informāciju).
seja sastingst saka, ja vaibsti pēkšņi kļūst nekustīgi, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
vadzis lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
(kā) vienā mutē saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
rokas atkrīt (biežāk nolaižas) saka, ja vairs nav spēka, enerģijas darīt tālāk ko grūti veicamu.
miegs noiet saka, ja vairs negribas gulēt.
būt bez elpas (retāk dvašas) saka, ja vairs nespēj paelpot.
(pacietības) mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
pacietības mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
jātaisa kā āzis uz laipas saka, ja vajag kādam cilvēkam dažādi iztapt.
kumoss stājas kaklā saka, ja var ieēst, norīt ar lielām grūtībām (parasti aiz pārdzīvojuma).
iet iekšā saka, ja var ieēst; saka, ja kas garšo.
pats kungs un ķeizars (arī ķēniņš, retāk valdnieks, pavēlnieks) saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
pats kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks) saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
pats kungs un pavēlnieks (arī valdnieks, biežāk ķēniņš, ķeizars) saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
pats kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks) saka, ja var rīkoties neatkarīgi no citiem.
laime (uz)smaida (arī stāv klāt) saka, ja veicas, laimējas.
laime smaida (arī stāv klāt) saka, ja veicas, laimējas.
laime stāv klāt (arī smaida) saka, ja veicas, laimējas.
laime uzsmaida (arī stāv klāt) saka, ja veicas, laimējas.
veiksme (uz)smaida saka, ja veicas, laimējas.
no Tavas mutes dieva ausī saka, ja vēlas, lai teiktais piepildītos.
kā caurā maisā saka, ja veltīgi iztērē mantu, līdzekļus, dodot kādam, kuram nekad nepietiek.
dzerkstelēties Saka, ja vērpjot dzijā rodas samezglojumi.
kā cimdu saka, ja viegli izdodas kādu uzveikt, pakļaut, padarīt padevīgu.
nezināt, ko ķert, ko grābt saka, ja vienā laikā darāmi vairāki steidzami darbi.
smieties bārdā saka, ja vīrietis ar smīnu, smaidu kaut ko nodomā pie sevis.
smīnēt bārdā saka, ja vīrietis ar smīnu, smaidu kaut ko nodomā pie sevis.
kā grāfs saka, ja vīrietis dzīvo labi, lepni, bez darba, ir grezni apģērbies.
norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis, paužot neapmierinātību, dusmas.
maskas krīt Saka, ja visi noņem maskas (parasti karnevālā).
līdz brošai saka, ja viss ir apnicis.
skaidra bilde saka, ja viss ir saprotams
komentāri lieki saka, ja viss ir skaidrs, saprotams.
visam beigas saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
visam gals saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja nav iespējas ko turpināt, panākt, ka kas turpinās.
viss nostājas savā (arī īstajā) vietā saka, ja viss nokārtojas, visi jautājumi tiek atrisināti.
nebūt ko ar nagu aizķert saka, ja zāle ir ļoti īsa vai pilnīgi noganīta.
sarma kož saka, ja ziemu viss apsarmo.
ūdens pile nestāv virsū saka, ja zirgs ir labi barots, kopts.
dūša saskrien (arī ir, sašļūk) papēžos saka, ja zūd drosme, pašpaļāvība.
zeme pazūd zem kājām Saka, ja zūd realitātes izjūta.
acīs satumst saka, ja zūd samaņa.
acīs tumst saka, ja zūd samaņa.
žagas rauj saka, ja žagojas.
ceļš nav rozēm kaisīts saka, ja, cenšoties sasniegt iecerēto, jāpārvar grūtības.
zobi sitas saka, ja, cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras.
noliecas galva (kā priekšā) saka, ja, noliecot galvu, parāda cieņu, godu.
sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
Nu kā? saka, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
šīberis ciet Saka, kad (kāds) ir aizmidzis.
tumša bilde saka, kad (kas) nav skaidrs, saprotams.
(visi) pātari sajūk saka, kad apjukumā nezina, ko darīt.
saiet klučkos saka, kad biezputrā veidojas kunkuļi.
mūžs iegriezies otrā pusē saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
raisās mēle saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
atraisās mēle saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
ak tā (arī ak jā, ak nē) Saka, kad dzirdētais pārsteidz, izbrīna (kādu).
āda zārdā saka, kad gaidāmas vai notikušas kādas nepatikšanas.
deguns ir ciet saka, kad iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana.
beigts var palikt saka, kad ir ļoti spēcīgas (parasti pozitīvas) emocijas.
ar halzi saka, kad jahtai piepūstas buras un tai ir gaita.
sveika, Gauja saka, kad kāds aiziet uz neatgriešanos.
dievs pieņēma saka, kad kāds ir nomiris.
dieviņš pieņem saka, kad kāds mirst.
nāve pieņem saka, kad kāds mirst.
aknas klaudz no žēlabām saka, kad kaut kas ļoti sarūgtinājis.
saulīte pa zemes virsu tek saka, kad labs laiks.
met un braucam saka, kad laiks (ko) beigt.
klikuči raus saka, kad nāk žagas.
nakts zem cepures saka, kad nakts jāpavada baidoties aizgulēties.
nevar tak vēderu par dūksti pataisīt saka, kad nav iespējams visu apēst.
dzeguzes brokastis saka, kad nedaudz ieēd no rīta, lai dzeguze neaizkūko.
trulums Saka, kad nekā nevar izdomāt.
ledus (iz)iet saka, kad palu laikā ledu (parasti upē) (aiz)nes straume.
pakaļa plaiksnī saka, kad pamalē zibeņo, bet pērkona rūcieni nav dzirdami.
ledus iziet saka, kad pavasarī ledu (parasti upē) aiznes straume.
deguns atnācis vaļā saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
atraisās rokas saka, kad pēc šķēršļu novēršanas rodas iespēja brīvi rīkoties.
mūžs iegriezies vakara pusē saka, kad pienāk vecums.
sapļaut Jumīti saka, kad pļauj pēdējo vālu tīrumā, kurā esot paslēpies ražas dievs - Jumītis.
ak tā (arī ak jā, ak nē) Saka, kad runātājs pēkšņi ko atceras.
džergzde iemetas saka, kad sastiepj dzīslas roku locītavās.
Kaut (arī lai) (nu) dieviņš (arī dievs) dotu! arī Lai dieviņš (arī dievs) dod! saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod! saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
šķiemenēt Saka, kad velku diegi krustojas.
dzerksteles met saka, kad virve vai aukla sagriežas pati ap sevi.
pucī Saka, kādam uzrīdot (parasti suni).
ej taču tu galīgi! Saka, kādu aizraidot.
Lai dzīvo! Saka, kādu apsveicot, novēlot laimes. saka atvadoties.
iet, no kurienes nācis saka, kādu cietsirdīgi dzenot projām.
pie (visiem) deviņiem velniem, arī pie visiem velniem saka, kādu padzenot.
Ej, kur (arī no kurienes) esi nācis! saka, kādu raidot prom, padzenat.
kas ir saka, kādu uzrunājot, lai pamudinātu (ko darīt), pievērstu uzmanību.
ej taču tu galīgi! Saka, kategoriski noliedzot (kāda teikto).
(tikai) pār manu līķi saka, kategoriski protestējot pret kādu iespējamu, nevēlamu darbību.
pasarg dievs saka, kaut ko nevēloties, baidoties no kaut kā.
tā viņš ir saka, ko apstiprinot, apgalvojot.
kā es te stāvu saka, ko kategoriski apgalvojot.
ne kust saka, ko noliedzot, aizliedzot, nepieļaujot.
hlopš Saka, ko sākot.
akmens nav uz galvas uzlikts saka, konstatējot, ka bērns strauji aug.
cik īkss, tik gars saka, lai apstiprinātu izteikto domu.
plik plak saka, lai atdarinātu plikšķināšanas, kritiena, šāviena troksni.
pliku plaku saka, lai atdarinātu plikšķināšanas, kritiena, šāviena troksni.
tā kā tā saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti būs, notiks.
tā kā tā, arī tik un tā, retāk tā, vai tā saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks.
tik un tā (arī tā kā tā, retāk tā vai tā) saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks.
agrāk vai vēlāk saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti notiks.
par laimi saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
Sēdi un attīsties! saka, lai izteiktu noraidījumu kāda vēlmei (piem., aktīvi darboties), lūgumam.
čorts ar viņu, arī čorts ar to, arī čorts sņim saka, lai izteiktu noraidošu, arī vienaldzīgu attieksmi.
un punkts saka, lai kaut ko apstiprinātu.
un kā vēl saka, lai ko apstiprinātu, apgalvotu.
varēt saka, lai norādītu uz nevēlamu uzvedību vai rīcību.
kā māku, tā maunu saka, lai norādītu, ka dara tā, kā prot, pat ja ir kāds labāks risinājums
lai nesacītu (arī neteiktu) vairāk saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
lai neteiktu (arī nesacītu vairāk) saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
mīļā miera labad saka, lai norādītu, ka kaut kas tiek darīts, lai izvairītos no strīdiem
Lai tev cāļa veselība! saka, lai novēlētu kādam labu veselību.
atiet Saka, lai pamudinātu sākt kādu darbību.
sūdos vēl neviens nav nosities saka, lai parādītu, ka nepatikšanas nav tik lielas kā izskatās.
kā (nu) ne saka, lai pastiprinātu apgalvojumu.
nikolajs Saka, lai pateiktu, ka kaut kas ir pilnīgi vienaldzīgs.
abalģeķ Saka, lai paustu sakāpināti pozitīvu vai negatīvu attieksmi pret ko (parasti pret ko negaidītu).
afigeķ Saka, lai paustu sakāpināti pozitīvu vai negatīvu attieksmi pret ko (parasti pret ko negaidītu).
nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam).
nav (ne mazāko, arī nekādu) šaubu saka, lai pilnīgi apstiprinātu kādu izteikumu, faktu.
Dievs palīdz! saka, lai tam, kurš nošķaudījies, nenotiktu kas ļauns.
nav (nekāds) joks (arī joka lieta) saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
nav joka lieta, arī nav (ne kāds) joks saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
(un) viss saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas.
sit (vai) nost saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
bendes maiss saka, lamājot, negatīvi vērtējot kādu.
galvu augšā saka, mudinot saņemt visus spēkus, nezaudēt drosmi, saglabāt optimismu, ticēt pozitīvam atrisinājumam.
čīz Saka, mudinot smaidīt (parasti fotografēšanas laikā).
braucam tālāk saka, mudinot turpināt darāmo, ķerties pie nākamā uzdevuma, darba posma.
izlaist kājas no vilnas saka, mudinot zirgu rikšos.
neesmu kopā cūkas ganījis (ar kādu) saka, nepieņemot kāda ar uzrunu ar "tu", noraidot familiāru attieksme.
beidz klabināt nadziņus saka, nevēloties turpināt ar kādu runāt.
Še tev piga! saka, nievājoši atsakot, noraidot un (parasti) rādot šādu žestu.
kauls no kāda kaula saka, norādot uz asinsradniecību, sociālu kopību un uzskatu sakritību.
kauls no (mūsu, viņu) kaula, arī kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienādiem uzskatiem, vienu un to pašu cilmi.
slapjš aiz ausīm saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
griezties Saka, norādot uz kāda muļķību, stulbumu; (parasti) papildinot teikto ar attiecīgu žestu - grozot rādītājpirkstu pie deniņiem.
jo vairāk tāpēc (arī tādēļ) saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
nerunājot (nemaz) par (ko) saka, norādot uz ko līdzīgu iepriekš minētajam.
soli pa solim Saka, norādot uz nepārtrauktu virzību.
kā dulls saka, norādot uz pārmērīgu darbības intensitāti.
Ko tu zini! saka, norādot uz sarunas biedra neinformētību, arī neizpratni (par ko).
vēl (jo) vairāk, arī jo vairāk, arī pat vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu. saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
tā ir mana (arī tava, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu) darīšana saka, norādot uz to, kam jāuzņemas atbildība (par ko).
nav mana (arī tava, viņa, viņas, mūsu, jūsu, viņu) darīšana saka, norādot uz to, kam nav jāinteresējas, nav jāuzņemas atbildība (par ko).
tas ir kāda roku darbs saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
tas ir kāda (roku) darbs saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
ne vairāk (par) saka, norādot uz vislielāko (iespējamo, paredzamo) daudzumu.
Tā man (tev, jums, viņam) vajag! saka, norādot, ka (kāds) ir pelnījis to (piemēram, sodu, likstas), kas (viņam) ir noticis, atgadījies.
kas kait (arī kaiš) saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
Kas vainas, arī kas par vainu? Saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
izmaksāt tukšā krogā saka, norādot, ka atlīdzināts netiks.
cik (tik, arī vien) patīk saka, norādot, ka atstāj rīcību pilnīgi kāda ziņā.
kā vēlies (arī vēlaties) saka, norādot, ka ievēros (kāda) vēlēšanos.
viens no diviem saka, norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
kas kādam daļas saka, norādot, ka kas neattiecas uz citiem.
cik tur vajag saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
kāda tēvu zeme jādala (arī dalāma) saka, norādot, ka nav iemesla ķildai.
ko nu vairs saka, norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
kas tur liels saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
kas par to saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
kas tur pavisam saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
kas tur (liels), arī kas tur pavisam saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
kas tur Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (piemēram, ko darīt).
kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas Saka, norādot, ka neinteresējas par ko, ka nepiedalās kur.
dari, kā patīk (arī ko gribi, kā gribi), arī lai dara, kā patīk (arī ko grib, arī kā grib) saka, norādot, ka neinteresēsies par kāda (turpmāko) rīcību.
Lai tad (arī tur) vai kas! saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Lai tur (arī tad) vai kas! saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
uz pieres (nevienam) nav rakstīts saka, norādot, ka pēc ārējā izskata cilvēku nevar novērtēt.
tas (nu) ir par daudz saka, norādot, ka tādā veidā nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (kāds stāvoklis, kāda darbība).
Ko nu, arī ko jūs!, arī ko tu! saka, noraidot kāda domas, rīcību, izturēšanos.
kas daļas, arī kas par daļu, arī nav (nekādas) daļas Saka, noraidot kāda nevēlamu interesi, iejaukšanos.
nav tava (arī viņa, viņas, jūsu) darīšana saka, noraidot kāda nevēlamu līdzdalību, interesi u. tml.
iet pa gaisu saka, noraidot kāda priekšlikumu, domas.
ko niekus saka, noraidot kādu iespējamību, domu.
Ej ieskrieties! saka, noraidot kādu.
Lai iet ieskrieties! saka, noraidot kādu.
paldies par kūkām saka, noraidot priekšlikumu, ierosinājumu.
akmeņiem jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
brēkt pret debesīm saka, nosodot ļaunumu, prasot atriebt.
Daudz laimes! saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.
Uz veselību! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Saldu dusu! arī Dusi saldi! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
Saldu dusu! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
Dusi saldi! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
Dievs palīdz! saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).
ne asakas saka, novēlot veiksmi, labu lomu makšķerniekam, zvejniekam.
Labu veiksmi! saka, novēlot veiksmi, panākumus.
(nekāds) labais dievs (nav) saka, novērtējot kādus apstākļus (parasti, konstatējot, ka tie nav labi).
iet ganīt cūkas saka, padzenot kādu no līdzšinējā darba, uzskatot par stāvokļa necienīgu.
drošs kas drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
drošs paliek drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
Klausies ar ausīm! saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
haidi-raidi Saka, pamudinot ko darīt.
raugies (arī skaties) ar acīm! saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
skaties (arī raugies) ar acīm! saka, pamudinot skatīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
paņemt acis pirkstos saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
paņem acis pirkstos, deguns parādīs saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
būt nāvei parādā saka, par cilvēku, kas ir ļoti vecs, novājējis, slims, kam labāk būt mirušam.
(šaurs) kā biksenes saka, par kādu šauru, augumam pieguļošu apģērba gabalu (piemēram, svārkiem).
bijis nebijis saka, par ko nenozīmīgu, nevajadzīgu.
kā ecēša saka, par ķildīgu, nesaticīgu cilvēku.
kas raus (kādu) saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks.
ne velna (arī ne velnam) saka, pastiprinot (kā) noliegumu.
kā bankā saka, pastiprinot apgalvojuma ticamību.
līdz asarām saka, pastiprinot attiecīgā vārda nozīmi; ļoti.
tici vai netici, arī ticiet vai neticiet saka, pastiprinot domu par kā patiesumu.
kā dievs debesīs saka, pastiprinot izteikuma ticamību, uzskatot kaut ko par neapšaubāmu.
ne ēnas (no kaut kā, no kāda) saka, pastiprinot kāda cilvēka klātbūtnes vai kādas parādības trūkumu.
piespļaut acis (kādam) saka, pastiprinot sava apgalvojuma ticamību.
dievs sodi saka, pastiprinot teikto.
uz ef, ef saka, paužot augstāko vērtējumu.
Johaidī ar ārā! saka, paužot dažādas emocijas.
jopcig āzīt saka, paužot dažādas emocijas.
Jopcik mantelīt! saka, paužot dažādas emocijas.
Jopcik mopcik! saka, paužot dažādas emocijas.
Jopcik popcik! saka, paužot dažādas emocijas.
jochaidī Saka, paužot dažādas emocijas.
joferīt Saka, paužot dažādas emocijas.
johai Saka, paužot dažādas emocijas.
johaidī Saka, paužot dažādas emocijas.
johambī Saka, paužot dažādas emocijas.
jopcig Saka, paužot dažādas emocijas.
jopcik Saka, paužot dažādas emocijas.
jopcikarārā Saka, paužot dažādas emocijas.
jopcikmicik Saka, paužot dažādas emocijas.
jopciks Saka, paužot dažādas emocijas.
jopstudei Saka, paužot dažādas emocijas.
joptvoiraz Saka, paužot dažādas emocijas.
kāds jods saka, paužot izbrīnu, nesapratni, dusmas.
mī un žē saka, paužot izbrīnu.
vai akls saka, paužot lielu izbrīnu, pārsteigumu.
kāda velna pēc (arī dēļ), arī kādam velnam, retāk kāds velns saka, paužot lielu neizpratni, arī sašutumu.
elles kruķis saka, paužot ļoti negatīvu attieksmi pret kādu.
kā dievs saka, paužot ļoti pozitīvu vērtējumu, arī lielu bijību.
kā krauklis saka, paužot neapmierinātību ar kāda izturēšanos, nosodot kāda rīcību.
nelaime zina saka, paužot neapmierinātību, ja kaut ko nezina, nesaprot.
ka tev veļu māte saka, paužot neapmierinātību.
jebaķ saka, paužot negatīvas emocijas vai pārsteigumu.
jedritvaikociņ Saka, paužot negatīvas emocijas vai pārsteigumu.
kā veca meita saka, paužot negatīvu attieksmi pret kāda rīcību, izturēšanos.
kā par sodu (arī sodību) saka, paužot negatīvu attieksmi pret ko nevēlamu.
kā piepe saka, paužot negatīvu emocionālu attieksmi pret kādu parādību un uzsverot darbības izpausmes augsto pakāpi.
cik tādi iet uz mārciņas saka, paužot negatīvu, nicīgu attieksmi.
jods ar kādu saka, paužot negribīgu samierināšanos, vienaldzību.
ko iedomājies saka, paužot neticību, nicīgu attieksmi.
ko domā saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
ko domājies saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
iet gulēt saka, paužot noraidošu attieksmi.
svilpt gar īkšķi saka, paužot noraidošu attieksmi.
(kā) par postu saka, paužot nožēlu (par ko); diemžēl.
(kā) par nelaimi saka, paužot nožēlu (par ko).
Jolki palki! saka, paužot parasti negatīvas emocijas.
jomajo Saka, paužot parasti negatīvas emocijas.
(nu), ko (tu) neteiksi (arī teiksi) saka, paužot pārsteigumu, izbrīnu (piemēram, par kāda rīcību, izturēšanos).
Jēzus Marija! saka, paužot pārsteigumu.
jēziņ Saka, paužot pārsteigumu.
lai tā būda rūc saka, paužot piekrišanu, vēloties, lai kas notiek.
cūku būšana saka, paužot sašutumu, lielu neapmierinātību ar kaut ko.
velna milti saka, paužot sašutumu, neapmierinātību, pārsteigumu.
velns ar viņu (arī to) saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
vilks ar viņu (arī to) saka, paužot savu noraidošo, arī vienaldzīgo attieksmi pret kādu, pret ko.
lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā.
lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai kas saglabātos (piemēram, kādam cilvēkam, kādam nolūkam).
piķis ar (kādu, kaut ko) saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, no kaut kā atsakoties.
dievs ar (kādu, kaut ko) saka, paužot vienaldzīgu attieksmi, samierināšanos.
ar lielo burtu saka, paužot visaugstāko novērtējumu cilvēkam, viņa darbam.
muti ķešā saka, pavēlot apklust, nerunāt, neizpaust ko.
Turi muti! arī Muti ciet! saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
Muti ciet! arī Turi muti! saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
taisni tā saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu; tieši tā.
tieši tā saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu.
johanštraus Saka, piem., paužot pārsteigumu.
Ka ņemšu aiz škirkas! saka, piem., piedraudot piespiest ko darīt.
Šad ap! saka, pieprasot apklust.
šet up saka, pieprasot apklust.
atšūties Saka, pieprasot iet prom, likt mierā, netraucēt, izsakot noraidījumu kādam.
vei še saka, pievēršot (kam) uzmanību, arī (ko) dodot.
mēles galā saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirsto nosaukumu, vārdu.
uz mēles būt saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.
Lasies vienu māju tālāk! saka, raidot (kādu) prom.
Lai tavas smakas te nebūtu! saka, raidot kādu projām.
ej tak tu ellē mālus mīcīt saka, raidot kādu prom, arī noraidot kāda piedāvājumu.
ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
ej (tu) šķērsām! arī Lai iet šķērsam! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies (arī ej) pie velna (arī ratā), arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
ej (arī vācies) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Aizver durvis no otras puses! saka, raidot prom.
visādi dievam ir saka, raksturojot cilvēku, kam piemīt kas negatīvs, nesaprotams, nepieņemams.
kā negudrs saka, raksturojot darbības, norises augstu intensitāti.
līdz nemaņai saka, raksturojot kādas darbības, parādības lielu intensitāti, pārmērīgumu.
kā nagla saka, raksturojot kādu pozitīvi, uzsverot kāda čaklumu, krietnumu, precizitāti, noteiktību.
kā brālis saka, raksturojot savstarpēju saprašanos, saticību, izpalīdzību, lielu pieķeršanos kaut kam.
kādu(s) medus podu(s) es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis, arī ko es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis saka, reaģējot uz kāda nelaipnu, naidīgu attieksmi.
lai dieva rokā saka, samierinoties ar to, kā ir.
kādu dievs devis saka, samierinoties ar to, kas ir.
iesist kā ar āmuru pa pieri saka, sastopoties ar ko negaidītu, nepatīkami pārsteidzošu, dzirdot ko pārāk tieši, asi teiktu, pēkšņi apjēdzot kaut ko.
pie zaļā galda saka, simbolizējot vadības, varas pārstāvjus.
manta kā eļļa saka, slavējot kaut kā kvalitāti.
še pieci saka, sniedzot roku.
(godātās) dāmas un kungi! saka, svinīgi uzrunājot.
solīts makā nekrīt saka, šauboties par solījuma īstenošanu, saka par nepildītu solījumu.
uz otru kāju saka, uzaicinot iedzert vēl vienu (otru) glāzi alkoholiska dzēriena.
ēdis vai neēdis, galvu augšā saka, uzmundrinot jebkuros apstākļos saglabāt pašpaļāvību, dzīvesprieku, nezaudēt drosmi, nepadoties vājumam.
zini (arī ziniet) ko saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunas biedra uzmanību stāstāmajam
Augstas laimes! arī Augstu laimi! saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
augstas laimes (arī augstu laimi) saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
dievs un miers saka, uzskatot kaut ko par atrisinātu, izbeidzot strīdu.
gaidi ar maisu saka, uzskatot kaut ko par neiespējamu.
gatavi milti saka, uzskatot kaut ko par sasniegtu, padarītu.
kur kungs muižu ņem saka, uzskatot, ka neticībā izteiktam jautājumam nav pamata.
labi rūkts (lauva) saka, uzslavējot kāda runu, darbu.
tiesa kas tiesa, arī kas tiesa, tas tiesa saka, uzsverot (kā) patiesumu.
viens kas tiesa saka, uzsverot (kā) patiesumu.
kad tur piķis lītu saka, uzsverot apņēmību ko panākt, lai notiek kas notikdams.
kas mugurā un vēderā saka, uzsverot cilvēka nabadzību.
kā pagāns saka, uzsverot kādas parādības augsto pakāpi, lielo intensitāti.
kā pātagas saka, uzsverot kāju kustību straujumu, veiklību, lokanumu.
kā pimberis saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti.
kā brālis saka, uzsverot negatīvu, ironisku attieksmi pret kādu.
no panckām ārā saka, uzsverot nosodījuma, izsmiekla augsto pakāpi, intensitāti; parasti savienojumā ar lamāt, lādēt, zobot, smiet.
uz visām debess pusēm saka, uzsverot virzienu dažādību, nenoteiktību, _retāk_ iespēju izvēlēties, uz kuru pusi.
pēc dieva ģīmja saka, uzsverot, ka cilvēks ir dieva radīta, dievam līdzīga būtne.
nav muļķis saka, uzsverot, ka kāds ir gudrs, saprātīgs.
(nav) ne (mazākās) jausmas Saka, uzsverot, ka kas nepastāv, nav sastopams.
dubults neplīst saka, uzsverot, ka labāk, ja kaut kā vairāk nekā mazāk.
nebūt no cukura saka, uzsverot, ka lietus nekādu ļaunumu nenodarīs, nekaitēs.
nauda vagās neaug saka, uzsverot, ka materiālie līdzekļi jānopelna darbā, ka tie nav viegli iegūstami.
tikai pār manu līķi saka, uzsverot, ka nekādā ziņā neļaus kādam ko dabūt, sasniegt.
ne mats nenokrīt no galvas saka, uzsverot, ka nekas nenotiek bez kāda ziņas.
ne mats nenokrīt no galvas saka, uzsverot, ka nenotiek ne mazākais ļaunums kādam.
ēst neprasa (kaut kas kādam) saka, uzsverot, ka pieminētais nav par traucējumu, apgrūtinājumu.
dievs ir mans liecinieks saka, uzsverot, ka teiktais ir patiesība.
miers kāda pīšļiem saka, vēlot mierīgu dusu mirušajam, aicinot neaizskart mirušā piemiņu, nerunāt par viņu sliktu.
nedod dievs saka, vēloties izvairīties no kaut kā nepatīkama, bīstama, arī paredzot ko nepatīkamu, ļaunu, baiļojoties, ka var notikt kas slikts.
izvadāt lāci saka, vēloties novērst nekārtības, trūkumus, strīdus.
lai dievs dod saka, vēloties vai novēlot, lai kas notiktu, piepildītos.
lai dievs žēlīgs saka, vēloties vai vēlot kādam būt pasargātam no kā ļauna, arī uzsverot gaidāmā vai notiekošā bīstamību.
lai dievs stāv klāt saka, vēloties vai vēlot kādam būt pasargātam no kā ļauna. arī uzsverot notiekošā vai gaidāmā bīstamību.
lai aug uz akmens saka, vēloties, lai kā būtu daudz.
kaut govs nospertu (kādu) saka, vēloties, lai kāds vairs nebūtu pasaulē.
verbu Saka, verbājot (kādu).
lielība naudu nemaksā saka, vēršoties pret cilvēku, kas lielās, lai norādītu, ka to dara nepamatoti
iet ellē saka, vēršoties pret kādu dusmās, atraidot vai dzenot kādu projām.
Sacke Saka.
automātiskā sakabe sakabe, kas ritošā sastāva vienības automātiski sakabina vilcienā, bet atkabināšana notiek, ar roku pagriežot sviru, kas atrodas lokomotīves vai vagona sānmalā.
dīsele Sakabes iekārta piekabes savienošanai ar vilcējautomobiļa jūgkāsi.
saklāvot ūdas sakabināt āķus spīlēs (klāvos).
āķēt Sakabināt, sastiprināt, piestiprināt (ko) ar āķi.
sakabinātāja Sakabinātājs.
sakabīties Sakabināties (1), saķerties, samesties.
āķēties Sakabināties, sastiprināties, piestiprināties (kur) ar āķi.
Sakaji Sakai, pilsēta Japānā.
sašūmēt Sakairināt.
autoritārisms Sakairināta tieksme pēc varas.
sazenēt Sakaist, sasūpēt.
zenēt Sakaist.
iritācija Sakaitināšana, sadusmošana.
saērsināt Sakaitināt (suni).
iedražnīt Sakaitināt, padarīt niknu (dzīvnieku).
apniknot Sakaitināt, sadusmot.
iedusmāt Sakaitināt, sadusmot.
iedusmināt Sakaitināt, sadusmot.
iedusmot Sakaitināt, sadusmot.
sašutināt Sakaitināt, sadusmot.
iekaitīt Sakaitināt, saniknot.
saērcināt Sakaitināt; arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu.
uzsist burbuli sakaitināt; uztraukt.
aizdot dūšu sakaitināt.
sanīdināt sakaitināt.
sadražnīt Sakaitināt.
sakuldurēt Sakaitināt.
uzerrināt Sakaitināt.
šakalis Sakalis - skalu malkas pagale, sveķains skals.
iekalst Sakalst (kā iekšpusē); iesūkties (kur iekšā) un sakalst.
uzkalst Sakalst (no virspuses).
apkalst Sakalst (visapkārt, no virspuses).
drinēt Sakalst, panīkt, satrunēt.
kript Sakalst, sačokurot.
sačurēt Sakalst.
sakramt Sakalst.
sakaldināt Sakalt (1).
sakaldīt Sakalt (1).
sakaldināt Sakalt (2).
sakaldīt Sakalt (2).
sakalināt Sakalt (2).
švailēt Sakalt dzelzi.
stukāt Sakalt īsāku.
apkaltēt Sakaltēt (visapkārt, no virspuses).
iekaltēt Sakaltēt un iekrāt.
sakaltināt Sakaltēt.
knauķis Sakaltis maizes gabals.
grimza Sakaltis maizes klaipa galiņš.
kakalsnis Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt.
kakalza Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt.
kakalze Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt.
kņeta Sakaltis zars.
kryvasi sakaltusi aramzeme.
graulis Sakaltusi maizes doniņa.
grammača Sakaltusi rudzu maize pārlieta ar vārošu ūdeni un pārkaisīta ar cukuru.
cenceris Sakaltusi zemes pika.
cencers Sakaltusi zemes pika.
skraba Sakaltusi, sasalusi vai citādi sacietējusi zemes virskārta.
kauls Sakaltuši augu (piemēram, āboliņa, aveņu) stublāji.
kraveši Sakaltuši vai sasaluši dubļi.
kruvesi Sakaltuši vai sasaluši dubļi.
gruvesis Sakaltuši, sasaluši dubļi.
gruvezis Sakaltuši, sasaluši dubļi.
kruva Sakaltušu mēslu čupa.
krepes Sakaltušu mēslu pikas.
izkampt Sakampt zobos un strauji izraut (ko kādam) - par dzīvnieku.
sakankalēt sakankarēt.
sarempēt sakapāt (lopbarību) ar kapājamo dzelzi.
iekapāt Sakapāt noteiktu (kā) daudzumu konkrētā nolūkā.
uzkapāt Sakapāt zināmu daudzumu.
sacērtāt Sakapāt, saplosīt.
kapājmi Sakapāta zāle vai biešu lapas cūku barībai.
kapājumi Sakapāta zāle vai biešu lapas cūku barībai.
atšķeltība Sakara, saistījuma trūkums; atrautība, savrupība.
ģimenes attiecības sakari starp cilvēkiem savā ģimenē, pirmām kārtām starp laulības partneriem, kas paredz pastāvīgu formālo un neformālo tiesību un pienākumu kopumu, kā arī specifisku normu un gaidīšanu izveidošanu.
vienaudžu attiecības sakari starp cilvēkiem savā vecumā, kas sāk veidoties, sākot jau ar pirmsskolas vecumu.
dispečersakari Sakari starp operatīvo vadītāju (dispečeru, operatoru, maiņas inženieri) un iestādes, rūpnīcas, ceha personālu, kas apkalpo atsevišķus agregātus vai ražošanas posmus.
zemūdens akustiskie sakari sakari ūdensvidē ar modulētu akustisko svārstību palīdzību; izmanto sakariem starp kuģiem un zemūdenēm vai starp objektiem, kas atrodas ūdenī un uz sauszemes.
sēisnā Sakari, sakarība.
saistība Sakari, satiksme (starp teritorijām, telpām u. tml.).
Eilera raksturojums sakarība n+p–q=2, kur n, p, q attiecīgi ir izliekta daudzskaldņa vai plakana grafa virsotņu, skaldņu un šķautņu skaits.
apgrieztā proporcionalitāte sakarība starp lielumiem x un y, ko raksturo vienādojums xy=k (k - proporcionalitātes koeficients).
diferenciālnolīdzinājums Sakarība starp neatkarīgiem mainīgiem, to nezināmām funkcijām un šo funkciju atvasinātām funkcijām; diferenciālvienādojums.
histerēzes cilpa sakarība starp polarizāciju un elektriskā lauka intensitāti dielektriķos; sakarība starp magnētiskā lauka indukciju un intensitāti magnētiķos.
noguruma līkne sakarība starp sprieguma amplitūdu un ciklu skaitu simetriskā ciklā, kurā notiek materiāla sagraušana.
noziņa Sakarība, attiecība.
Grīneizera likums sakarība, kas izsaka, ka cietvielas termiskās izplešanās koeficienta attiecība pret siltumietilpību, ja tilpums ir pastāvīgs, nav atkarīga no temperatūras.
Daltona likums sakarība, kas izsaka, ka ideālu gāzu maisījuma spiediens ir tā atsevišķo sastāvdaļu parciālo spiedienu summa.
voltampēru raksturlīkne sakarība, kas rada nelineāra rezistīva elementa pretestības maiņu, – strāvas atkarību no elementam pieliktā sprieguma.
stāvokļa vienādojums sakarība, kas savstarpēji saista homogēnas termodinamiskas sistēmas parametrus, ja tā atrodas termodinamiskā līdzsvarā; tas ir Klapeirona vienādojums ideālai gāzei un van der Vālsa vienādojums reālai gāzei; vienkāršām termodinamiskām sistēmām (gāzēm) stāvokļa vienādojums ir sakarība starp gāzes spiedienu (p), tilpumu (V) un absolūto temperatūru (T): f(p,V,T)=0.
cēloņsakarība Sakarība, ko noteic cēloņu iedarbība, objektīvi pastāvošā cēlonība.
korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība, savstarpējais sakars (piemēram, starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
galvenie robežnosacījumi sakarības parciālo diferenciālvienādojumu atrisinājumu atrašanai uz apgabala robežas, kas jāizpilda, izvēloties atrisinājumu precīzās aproksimējošās funkcijās.
Galileja transformācijas sakarības, kas klasiskajā mehānikā saista materiāla punkta koordinātas un laiku divās dažādās inerciālās atskaites sistēmās.
robežnosacījumi Sakarības, kas nepieciešamas parasto un parciālo diferenciālvienādojumu risināšanai noteiktos robežas intervālos vai apgabalos; robežnoteikumi.
apgabals Sakarīga vaļēja plaknes vai telpas punktu kopa.
tīkls Sakarīgs orientēts grafs bez kontūriem, kam ir sākuma virsotne (ieeja) un beigu virsotne (izeja).
koks Sakarīgs vienkāršs grafs, kas nesatur ciklus; izmanto datu šķirošanas un meklēšanas procedūrās.
jēdzīgs Sakarīgs, saprotams.
seisns Sakarīgs.
disociācija sakarīguma traucējums (psihiskajos procesos); domāšanas un darbības saiknes sairums.
sakabināt Sakarināt.
telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
struktūra sakars starp elementiem, ko nosaka noteikumi, likumi vai principi.

aka citās vārdnīcās:

MLVV

aka

LLVV

aka