Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ta.

Atrasts vārdos (475):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

ta jau vilkam Ludzasilā ar ir bailes
ta tev tiks tie bulki

Atrasts skaidrojumos (4789):

sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
bhikšu "Tas, ar kuru dalās" budistu mūks, kurš māca dhammu un ar to saņem dienišķo uzturu no kopienas.
taksists [Taksometra]{s:2542} šoferis
taksis [Taksometrs]{s:2541}
Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
Mazozolu pagasta teritorija 1990. g. nodibinātajā Mazozolu pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Ogres pagasts un daļa Taurupes un Ērgļu pagasta teritorijas.
indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
Tojātu upīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā
Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe
Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km
Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe
Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
Ābeļu ezers Ābelītis, ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 5,3 ha
Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā
Mimaropa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Mindoras, Palavanas, Marindukes, Tablasas u. c. mazākās salās, administratīvais centrs - Kalapana, robežojas ar Calabrazon, Bikolas, Rietumu Visajas un Zamboangas pussalas reģionu, kā arī ar Malaiziju
vilojats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Tadžikistānā un Uzbekistānā
Batkenas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kirgizstānā, robežojas ar Ošas apgabalu, kā arī ar Tadžikistānu un Uzbekistānu
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas
Taurupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Taurupes pagasta teritorijas pievienota Mazozolu pagastam
Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam
Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam
Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa
Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā
Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta
Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja
pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus
Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste
Aizklāņu upe Aizklāņupe Talsu novadā
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā
Ajutaja Ajuthaja - pilsēta Taizemē
Ajutija Ajuthaja - pilsēta Taizemē
Aksubaja Aksubajeva, pilsēta Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā
Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā
Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe
AlbTR Albānijas Tautas Republika
ATSR Albānijas Tautas Sociālistiskā Republika
ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes
Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā
Torvas Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Tarvas" nosaukums vietējā izloksnē
DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai
Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā
maziti Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
mgvangari Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
ngoni Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu
Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas
Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato
Veģi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Abavas pagastā
Laucienes pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Kāķīši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Valgale apdzīvota vieta (ciems) Talsu novada dienvidu daļā, Abavas pagasta centrs
Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs
Dundaga apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga
Kolka apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 73 km no Talsiem (pa autoceļu), vēstures avotos minēta jau 1050. gadā, pagasta centrs
Mērsrags apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs
Lauciene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža
Vandzene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs
Laidze apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs
Pastende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs
Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža
Pūņas apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs
Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs
Lakšciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Talsu novada Rojas pagastā
Elerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Bānūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Jērūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Lode apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Aisteres muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā
Aderkaši apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Bēvulēni apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Lakstene apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Virticēni apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Zvaigznītes apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Cibuļovka apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Lasenberga apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Lazovka apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Saviški apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Šukteri apdzīvota vieta (mazciems) Tadaiķu pagastā
Vārve apdzīvota vieta (mazciems) Tadaiķu pagastā
Ģibuļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 12 km no Talsiem, pie Rīgas - Ventspils šosejas
Lube apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža
Īve apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 24 km no Talsiem
Ārlava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Ezergaļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Lielvirbi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Lipsti apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Lūši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Mazvirbi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Pedvāle apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Režas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Rinkule apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Ambrakas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Kroņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Riepaldciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Raudziņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Balgales pagastā
Anstrupe apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Ezermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Plintiņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Arkliņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Dravnieki apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Iliņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kaleši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kurši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Līči apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Mazspāre apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Mordanga apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Turkmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Dūmciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā
Grodnieki apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā
Kalnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā
Ozolmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā
Košrags apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Kolkas pagastā
Krievragciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā
Miegūze apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Sārcene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Sukturi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Vīgrieze apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Čīkstiņciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Fridriķmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Garlene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Jaunokte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Oktes pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Odre apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Okte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Pilskalnciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Pļavmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Šķēde apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Strīķciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Vagargals apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Andumi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Birzmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Bungciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Gailīšciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Mazstende apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Sukturi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Kalnradži apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Lībe apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Lubeskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Popervāle apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Sārkaste apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Apšuciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā
Birziņciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā
Pūrciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā
Aizklāņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagasta ziemeļu galā
Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Mazstrazde apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Saulīšciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Gambija apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Klīve apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Lielsalas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Pobuži apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Vecpūņas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Dārte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Iģene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Klāņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Mazsārcene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Valgalciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Dārzciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
Skrunda apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Mežrijas apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Runtes apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Zaļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Ļūdi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā
Pūņicas apdzīvota vieta (saimniecība) Talsu novada Lubes pagastā
Dižmežciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Talsu novada Rojas pagastā
Arhipišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Budiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Orešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Prudiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Andrēni apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Lidoņi apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā
Zborka apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā
Cibuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Gorovatki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Kalaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Kalaņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Kovališki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Lintopiški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Lipinščina apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Maskališki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Medvecki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Rubaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Sirseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Svikliški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā
Dreimaņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Abavas pagastā
Rumbciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Abavas pagastā
Tojāti apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Abavas pagastā
Cunces apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Dižsēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā
Galtene apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā
Mazsēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Balgales pagastā
Alakste apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Āži apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Dūmele apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Klārmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Labdzere apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Piltene apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Puiškalnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Gaviļnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kaļķciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kāņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Ruņķi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Talsciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Ķurbe apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Īves pagastā
Silciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Īves pagastā
Silmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Īves pagastā
Dzedri apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā
Jādekšas apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā
Jaunpļavas apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā
Silkakts apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Ābeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Kursakciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Linejciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Purgalciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Putniņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Mārkciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā
Ošciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā
Vēžciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā
Alksnāji apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Mērsraga pagastā
Purciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Rojas pagastā
Annasciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Ģibzde apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Skreite apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Sniķeri apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Uguņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Vecumvirsa apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Eņģeļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Virbu pagastā
Brežģis apdzīvota vieta (skrajciems) Taurenes pagastā
Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
Maļutki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
Zaļais sils apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
Ieleja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Lejaslabiņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Plēsums apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks
Bērzkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 6 km no Balviem, pagasta centrs; Taureskalns (bijušais nosaukums)
Aistere apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda
Sadnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Tabores pagastā
Lieģi apdzīvota vieta (vidējciems) Tadaiķu pagastā
Lībagi apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem un 7 km no Stendes
Strazde apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Anuži apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, Lubes pagasta administratīvais centrs
Valdgale apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 3 km no Talsiem
Priedes apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Abavas pagastā
Dižliepas apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Jaunciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Lubezere apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Nogale apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Dursupe apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
Jaundundaga apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Pāce apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Spāre apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Aizupes apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā; bijušie nosaukumi - Mazgavilnieki, Uzvara
Tiņģere apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Īves pagastā 27 km no Talsiem, Īves pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1245. gadā
Pitrags apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Kolkas pagastā
Paugurciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Roceži apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Zvirgzdi apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Pļavas apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Aklaisciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Mācītājmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Mundigciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne
Kaltene apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Rojas pagastā
Cīruļi apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Lādzere apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Vandzenes skola apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Brūzis apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Virbu pagastā
Lēdas apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Virbu pagastā
Ķūļciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā, pagasta centrs
Ance apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 37 km no Ventspils un 60 km no Talsiem, pagasta centrs, pirmo reizi minēta 1231. g. Kursas līgumā ar pāvesta sūtni
Zemenes apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma
Aizpurvji apdzīvota vieta (viensēta) Ogres novada Taurupes pagastā
Sudmaļi apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Abavas pagastā
Labdzeņi apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Ciemītes apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienas pagastā
Mežites apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienes pagastā, netālu no Lībagu pagasta robežas
Izsuši apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Lībagu pagastā
Lūrmaņi apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Lubes pagastā
Amgilda apdzīvota vieta Alžīrijā (_Amguild_), Tamanrāsetas vilājā
Amsela apdzīvota vieta Alžīrijā (_Amsel_), Tamanrāsetas vilājā
Arcvaberda apdzīvota vieta Armēnijā, Tavušas marzas austrumos
Teilora apdzīvota vieta ASV ("Taylor"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Teilora apdzīvota vieta ASV ("Taylor"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Lugusa apdzīvota vieta Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Tapulas salās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Siasi apdzīvota vieta Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Tapulas salās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Batubatu apdzīvota vieta Filipīnās, Tavitavi rajona administratīvais centrs, Sulu arhipelāgā, Tavitavi salas dienvidos
Langujana apdzīvota vieta Filipīnās, Tavitavi salā, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Tanngaha apdzīvota vieta Filipīnās, Tavitavi salā, Mindanao Musulmaņu autonomā reģiona teritorija
Alatskivi apdzīvota vieta Igaunijā (_Alatskivi_), Tartu apriņķa ziemeļausrumu daļā
Arumetsa apdzīvota vieta Igaunijā (_Arumetsa_), Pērnavas apriņķī, pie Rīgas - Tallinas autostrādes
Vēre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas Tagameizas pussalas austrumu piekrastē
Koza apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos
Kolkja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos, Peipusa ezera piekrastē
Varnja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos, Peipusa ezera piekrastē
Mehikorma apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa dienvidaustrumos, Lemmijerva piekrastē
Rengu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa dienvidrietumu daļā
Annikoru apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa rietumu daļā
Puhja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa rietumu daļā
Rannu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa rietumu daļā
Laeva apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa ziemeļu daļā
Ilenume apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Ilmatsalu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Kambja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Kervekila apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Lohkva apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Lūnja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Melliste apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Neo apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Roiju apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Tervandi apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Ulila apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Vara apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Vennu apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķī
Batu Lepu apdzīvota vieta Indonēzijā, Riu Salu provincē, Natūnas jūras Tambelanas salās
Balari apdzīvota vieta Indonēzijā, Ziemeļsumatras štata dienvidrietumos, Tanahmasas salas ziemeļos
Abaokoro apdzīvota vieta Kiribati Republikā (_Abaokoro_), Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, Taravas atolā
Banraeba apdzīvota vieta Kiribati Republikā, Klusā okeāna Taravas atola dienvidu daļā
Aktala apdzīvota vieta Krievijā (_Ak-Tal_), Tivas Republikā
Aksubajeva apdzīvota vieta Krievijā (_Aksubaevo_), Tatarstānas Republikā; Aksubaja
Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē
Aktjubinska apdzīvota vieta Krievijā (_Aktjubinskij_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā
Algasova apdzīvota vieta Krievijā (_Algasovo_), Tambovas apgabala ziemeļos
Antipajuta apdzīvota vieta Krievijā (_Antipajuta_), Tjumeņas apgabala ziemeļos, Tazas līča ziemeļu krastā
Antipina apdzīvota vieta Krievijā (_Antipino_), Tjumeņas apgabala dienvidrietumu daļā, Tavdas kreisajā krastā
Apastova apdzīvota vieta Krievijā (_Apastovo_), Tatarstānas Republikas dienvidrietumu daļā
Armaņa apdzīvota vieta Krievijā (_Arman’_), Magadanas apgabalā, Ohotskas jūras Taujas līča krastā
Krasnogorska apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Tatāru šauruma krastā
Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tambovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bazarnije Mataki apdzīvota vieta Krievijā, Tatarastānas Republikā
Baltasi apdzīvota vieta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā
Čornomorske apdzīvota vieta Krimā, Tarhankutas pussalas ziemeļu piekrastē; Akmenčita
Andirlengara apdzīvota vieta Ķīnā (_Andirlängar_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas dienvidu malā
Kārdigana apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Cardigan_; _Aberteifi_), Velsā, Taivi upes krastos, tās lejtecē
Karmārtena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Carmarthen_), Velsā, Taui upes labajā krastā
Lendaveri apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Llandovery_), Velsā, Taivi upes labajā krastā
Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā
Veļona apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā
Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā
Sķirsnemune apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidos
Viešvile apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidrietumu daļā
Ģirdži apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā
Raudone apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā
Natķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Ruki apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Vilķīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Biļoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Kaltinēni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Kvēdarna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Laukuva apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Pajūrale apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Pajūre apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Teneņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Upīna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Žadeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Adakava apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Bataķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Gaure apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Lauksarģi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Mažoni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Pagramante apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Pagramanti apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Tauri apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Žīgaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Eržvilka apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī
Jodaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī
Vadžģire apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī
Talsi apdzīvota vieta Medzes pagastā, senāk saucās arī Talsu muiža jeb Talses muiža
Alfredobonfila apdzīvota vieta Meksikā (_Alfredo Bonfil_), Tamaulipasas pavalstī
Indo apdzīvota vieta Mjanmā, Šanas / Tai apgabalā
Bagarva apdzīvota vieta Nigērā (_Bagaroua_), Tahua reģiona rietumos
Abonga apdzīvota vieta Nigērijā, Tarabas štatā, pie robežas ar Kamerūnu
Atalaja apdzīvota vieta Peru (_Atalaya_), Ukajali un tās kreisās satekupes Tambo kreisajā krastā
Therpjarta apdzīvota vieta Skotijā (_Tarbert_), Lielbritānijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salā
Ēkenēsa apdzīvota vieta Somijā (_Ekenäs_, _Tammisaari_), Ūsimā reģiona dienvidrietumu daļā
Taivalkoski apdzīvota vieta Somijā (_Taivalkoski_), Ziemeļpohjanmā reģionā
Ainī apdzīvota vieta Tadžikistānā (_Aynī_), Sugdas vilojatā, Zarafšonas upes ielejā
Tonburi apdzīvota vieta Taizemē ("Thonburi"), Bangkokas pilsētas rajons, kas līdz 1971. g. bija atsevišķa pilsēta
Balgale apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā
Vilkmuiža apdzīvota vieta Talsu pilsētas sastāvā
Anelgovata apdzīvota vieta Vanuatu Republikā (_Anelghowhat_), Tafea provincē, Aneitjumas salas dienvidu piekrastē
Jokmoka apdzīvota vieta Zviedrijā (zviedru val. _Jokkmokk_; sāmu val. _Talvatis_; _Johkamohki_), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī)
Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu
Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru)
Penhu apriņķis Taivānā, aptver Penhu salas Taivānas šauruma dienvidaustrumu daļā, no Taivānas salas to norobežo Penhu šaurums
Taiduna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Gaosjunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
Gaosjuna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Dzjaji, Naņtou, Taidunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
Liaņdzjana apriņķis Taivānā, ietver salu grupas Austrumķīnas jūras rietumos, Ķīnas piekrastē - Dunjiņu, Madzu un Džuguaņu salas, kā arī Dunšas salu
Taidžuna apriņķis Taivānā, robežojas ar Miaoli, Taojuaņas, Hualiaņas, Naņtou un Džanhua apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
Miaoli apriņķis Taivānā, robežojas ar Sjiņdžu un Taidžunas apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
Hualiaņa apriņķis Taivānā, robežojas ar Taidunas, Gaosjunas, Naņtou un Čilaņas apriņķi, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
Džanhua apriņķis Taivānā, robežojas ar Taidžunas, Naņtou un Juņliņas apriņķi, ziemeļrietumos apskalo Taivānas šaurums
Pinduna apriņķis Taivānā, salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Gaosjunas un Taidunas apriņķi, austrumos un dienvidos apskalo Klusais okeāns
Tainaņa apriņķis Taivānā, salas rietumu daļā, robežojas ar Dzjaji, Gaosjunas un Pindunas apriņķi
Juņliņa apriņķis Taivānā, salas rietumu piekrastē, administrtīvais centrs - Douliu, robežojas ar Džanhua, Naņtou un Dzjaji apriņķi, rietumos apskalo Penhu šaurums
Dzjaji apriņķis Taivānā, salas rietumu pusē, robežojas ar Juņliņas, Naņtou, Gaosjunas un Tainaņas apriņķi
Taojuaņa apriņķis Taivānā, salas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Taibejas, un Sjiņdžu apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
Dzjiluna apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļos, robežjas ar Taibejas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
Taibeja apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļu daļā, robežjas ar Dzjilunas, Taojuaņas, Sjiņdžu un Ilaņas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
Dzjiņmeņa apriņķis Taivānā, Taivānas šauruma rietumos, Ķīnas piekrastes Sjaņmeņas līcī
Naņtou apriņķis Taivānas centrālajā daļā, robežojas ar Taidžunas, Hualiaņas, Dzjaji, Juņliņas un Džanhua apriņķi
Ilaņa apriņķis Taivānas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Taidžunas, Sjiņdžu un Taibejas apriņki, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
Sjiņdžu apriņķis Taivānas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Taibejas, Ilaņas, Taidžunas un Miaoli apriņķi
Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā
kašgarieši ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji
Bānčhīana arheoloģisko izrakumu vieta Taizemē, Udonthānī provinces austrumu pierobežā
Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m
Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
cūkpiene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpienene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpienenes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpienes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpieni Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpieniņi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkpienīši Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cukpienīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cukpiens Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
cūkupiene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pienaine Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
piene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pieneļi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pienenīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pienes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pieņi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pieniene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
pienine Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
sīvene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
sviestene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
sviestenes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
sviestenīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale")
vējslotsēne Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Taphrinales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas
Florida ASV štats (angļu val. "Florida"), atrodas ASV dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Talahasī, platība - 170305 kvadrātkilometri, 19893300 iedzīvotāju (2014. g.)
Aderkašu dzirnavezers atradās Ogres novada Taurupes pagastā
Drubenes ezers atradās Talsu novada Laucienes pagastā, aizaudzis
Lasenbergas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbergas muižas centra, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta
Ugandas–Unjamvezi plato atrodas Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā, gk. Tanzānijā, Ugandā, augstums 500-1500 m, plašas ieplakas (Viktorijas ezers) mijas ar lēzenām paugurainēm un atliku augstienēm
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains
Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums
Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
Turkestānas grēda atrodas Hisaras-Alaja kalnu sistēmā, Alajas grēdas rietumu turpinājums (Tadžikistānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā), garums — 430 km, augstums — līdz 5621 m
Aegvīdas-Nelijervas ainavu liegums atrodas Igaunijas ziemeļu daļā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, augsti osi, tiem pāri paceļas Nelijerva kalns, piekājē ezeri
Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta
Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa)
Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m
Tasmana šļūdonis atrodas Jaunzēlandē ("Tasman Glacier"), Dienvidalpos, Kuka kalna austrumu nogāzē, platība — 156,5 kvadrātkilometri, garums — 29 km, lielākais platums — 3,5 km, noslīd līdz 717 m vjl.
Grumma-Gržimailo šļūdonis atrodas Jazgulemas grēdā, Istiklola nogāzē, Tadžikistānā, garums - 36,7 km, platums 3-0,5 km, platība - 160 kvadrātkilometru, noslīd līdz 3620 m vjl.
Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m
Kazahstānas sīksopkaine atrodas Kazahstānas centrālajā un austrumu daļa, starp Turgajas plato rietumos, Tarbagataja atzariem austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu ziemeļos un Turānas līdzenumu dienvidos, garums - \~1200 km, platums - līdz 950 km, augstākā virsotne - 1566 m
Austrumaustrālijas lielieplaka atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, Tasmāna jūrā, starp Austrāliju un Jaunzēlandi, garums - >2400 km, platums - \~1500 km, dziļums līdz 5466 m
Stikinas plato atrodas Kordiljeros ("Stikine Plateau"), Stikinas un Taku baseinā, Kanādā, augstums 750-1800 m, kontinentāls klimats, taiga
Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
Tanimbaras salas atrodas Moluku salu grupā ("Tanimbar"), Indonēzijā, platība - 5625 kvadrātkilometri, tropu meži, lielākās salas: Jamdena, Selaru, Larata
Šahdaras grēda atrodas Pamira dienvidu daļā, starp Pjandžas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, ietver Iškašimas grēdu (meridionāla virziena, garums - 94 km, augstums - līdz 6096 m) un tai perpendikulāro Šahdaras grēdu (garums - 103 km, augstums - līdz 6726 m), apledojums - 427,5 kvadrātkilometri
Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs
Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības
Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam
Garmo šļūdonis atrodas Rietumpamirā, Garmo smailes nogāzē, Tadžikistānā, garums — 27,5 km, platība — 15330 ha, noslīd līdz 2980 m vjl.
Gidanas pussala atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Tazas un Obas līci rietumos un Jeņisejas līci austrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 400 km, augstums - 50-200 m
Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem
Kausokas nacionālais parks atrodas Taizemē, izveidots 1980. g., platība - 739 km^2^
Koratas plato atrodas Taizemes austrumu daļā (angļu val. “Khorat Plateau”), platība — \~160000 kvadrātkilometru, augstums centrālajā daļā — \~150 m, nomalēs — līdz 500 m, gar ziemeļu un austrumu malu tek Mekonga
Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta
Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni
Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu
Laumu dabas parks atrodas Talsu novada Īves pagastā, platība 70 ha, apmeklētājiem atklāts 2001. g., parkā tiek veikti pētījumi mežsaimniecībā, vidrūpē, meliorācijā, dabsaimniecībā, izveidotas 6 tematiskas takas
Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes
Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi
Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks
Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs
Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža
Kurzemes grants atradne atrodas Talsu novada Lībagu un Laucienas pagastā, platība 177,6 ha, derīgā slāņa biezums 35 m, grants derīga būvniecībai, ceļu būvei, betona ražošana
Mērsraga bāka atrodas Talsu novada Mērsraga pagastā, uzbūvēta 1875. g., pēc 1. pasaules kara atjaunota 1923. g., gaismas avots atrodas 21,3 m vjl., un tā gaisma sniedzas 30 km tālumā
Mērsraga osta atrodas Talsu novada Mērsragā, sāka veidoties 1842. g., kad tika izrakts kanāls, kas pie Mērsraga savieno Engures ezeru ar Rīgas līci, izbūvēti 2 moli, no 1994. g. attīstās kā eksportosta, var uzņemt līdz 125 m garus kuģus ar iegrimi līdz 6,2 m
Kaltenes laukakmeņu atradne atrodas Talsu novada Rojas un Mērsraga pagastā, platība 52,1 ha, laukakmeņu sakopojumi veido akmens bruģa laukus vai \~1,5-2 m augstus, līdz 1 km garus, 10-100 m platus vaļņus (kalvas), akmeņu diametrs \~0,2-0,8 m
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns
Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm
Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča
Kilimandžāro nacionālais parks atrodas Tanzānijā, izveidots 1973. g., platība - 1668 km^2^
Serengeti nacionālais parks atrodas Tanzānijas ziemeļu daļā (“Serengeti National Park”), uz dienvidaustrumiem no Viktorijas ezera, platība - 14763 km^2^, dibināts 1940. g.
Tasmana līcis atrodas Tasmana jūras austrumu daļā ("Tasman Bay"), Jaunzēlandes Dienvidsalas ziemeļu piekrastē, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~75 km, dziļums — līdz 47 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~3 m
Silenieku pilskalns atrodas Taurenes pagastā, ir garens austrumu-rietumu virzienā orientēts paugurs ar stāvu ziemeļu un dienvidu nogāzi, plakums — izlīdzināts, dienvidrietumu nogāze gandrīz visa norakta grantī, datējums nav zināms
Aizpurvju senkapi atrodas Taurupes pagastā pie Aizpurvju mājām, mežā (t. s. Čūsku purvā), ierīkoti 3 iegarenos pauguros (augstums - 2-3 m)
Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
Miķelēnu ozols aug Ogres novada Taurupes pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,1 m, vainaga projekcija — 17 x 19 m
Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena
Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis
Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis
Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas")
Popraga divdesmitčetrstumbru liepa aug Talsu novada Laidzes pagastā pie Popraga dzirnavām, aizsargājama kā unikāls dabas retums, domājams, ka pie tās senatnē bijusi upurvieta
Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi
Mundigu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā Mundigezera krastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 22 x 25 m, augstums - 18 m, izcili ainavisks
Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā
Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m
Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols
Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums
Jaunplanču dižvīksna aug Talsu novada Rojas pagastā pie Jaunplanču mājām, apkārtmērs - 7,3 m, augstums - 24 m, vainags augsts, šaurs, tā projekcija - 16 x 14 m, austrumu pusē liels, vaļējs dobums, stipri cietusi meliorācijas darbu laikā
Jaunošu vīksna aug Talsu novada Vandzenes pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m (visdižākā vīksna Baltijā), vainaga diametrs 20 m, augstums - 24 m
dižā samtene augstā samtene ("Tagetes erecta")
Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs
Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte
ješiva Augstākā Talmūda skola zinātniekiem un rabīniem
Greiļu kalns augstākā vieta Abavas senlejas labajā krastā iepretī Imulas ietekai, Talsu novada Abavas pagastā, absolūtais augstums - 83,6 m, relatīvais augstums - 50 m
Djumbjers Augstākā virsotne ("Dumbier") Zemajos Tatros, Slovākijā, augstums - 2043 m vjl.
Gerlaha smaile augstākā virsotne (2654 m) visā Karpatu sistēmā un Slovākijā (slovāku val. _Gerlachovsky štit_), Tatros, Tatru nacionālā parka teritorijā
Fauvārs Augstākā virsotne Abdelazīza kalnājā ("Tall al Fawwār"), Sīrijas ziemeļaustrumu daļā, augstums - 920 m
Kibo Augstākā virsotne Āfrikā, Kilimandžāro masīvā, Tanzānijā, Austrumāfrikas plakankalnē, augstums - 5895 m
Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili
Grosglokners augstākā virsotne Augstajā Tauernā (_Grossglockner_), Austrumalpos, Austrijā, augstums - 3798 m, līdz 10 km gari šļūdoņi
Ļedņikovaja augstākā virsotne Birrangas kalnos, Taimiras pussalā, Krievijā, augstums - 1146 m
Istiklols Augstākā virsotne Jazgulemas grēdā, Rietumpamirā, Tadžikistānā, augstums - 6940 m, sniegs un ledāji, nogāzē Grumma-Gržimailo šļūdonis (garums - 36,7 km)
Orala kalns augstākā virsotne Kravana kalnos Kambodžas un Taizemes pierobežā, augstums — 1813 m
Pates kalns augstākā virsotne Kuntana grēdā, Taizemes ziemeļu daļā, augstums - 2024 m
Boboiobs Augstākā virsotne Kuramas grēdā, atrodas uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, augstums - 3769 m
Gavera kalns augstākā virsotne Lorda Hava salā, kas atrodas Tasmāna jūrā, ietilpst Austrālijas teritorijā, augstums - 860 m
Taftāns Augstākā virsotne Sarhada plakankalnē ("Kūh-e Taftān"), Irānā, Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, augstums - 4042 m
Ensiansa kalns augstākā virsotne Taitao pussalā Čīles dienvidos, augstums - 1200 m
Juišaņs Augstākā virsotne Taivānā ("Yushan"), augstums - 3997 m, metamorfo iežu masīvs ar smailu virsotni
Sairamas smaile augstākā virsotne Talasas Alatava Ugamas grēdā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, augstums - 4236 m
Aktavs Augstākā virsotne Tamditava kalnu masīvā Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, augstums - 922 m
Tastava kalns augstākā virsotne Tarbagataja kalnu grēdā Kazahstānā, augstums - 2992 m
Groserfeldbergs Augstākā virsotne Taunusa grēdā Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, augstums - 880 m
Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags
Čimtarga augstākā virsotne Zarafšonas kalnu grēdā, Tadžikistānā, augstums - 5489 m
Kvanmobons Augstākā virsotne Ziemeļkorejas kalnos, atrodas Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, Hamgjona grēdā, augstums - 2540 m
Risi kalns augstākais kalns Polijā ("Rysy"), 2499 m, Augstajos Tatros, uz Slovākijas robežas
Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
Pamirs Augstkalnu sistēma Vidusāzijas dienvidos, gk. Tadžikistānā, austrumu un dienvidu daļa - Ķīnā un Afganistānā, augstākā virsotne - 7495 m, apledojums - >7500 kvadrātkilometru, daudz šļūdoņu
alksnieši Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Alkšņi" iedzīvotāji
Arhipiški Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Arhipišķi" nosaukuma variants
elksnieši Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" tagad "Elerne" iedzīvotāji
Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos; atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā
Džērvisa līča teritorija Austrālijas Savienības teritorija ("Jervis Bay Territory"), atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, platība - 67 kvadrātkilometri, 610 iedzīvotāju (2001. g.)
ATP Austrijas Tautas partija
Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.)
safari rallijs autosacīkstes Kenijā (agrāk arī Tanzānijā un Ugandā) pa neslēgtiem vispārējās lietošanas ceļiem; trases garums - 3500 km (agrāk - 5000 km). Starts un finišs Nairobi
ATF Azerbaidžānas Tautas fronte
gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas
Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas
Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē
BTF Baltkrievijas Tautas fronte
taureskalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" (agrāk "Taureskalns") iedzīvotāji
Taureskolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Taureskalns" nosaukums latgaliski
zalpija Balzama biškrēsliņš ("Tanacetum balsamita")
manjemi Bantu nēģeru cilts; dzīvo Vidusāfrikā rietumos no Tanganikas ezera, ziemeļos no Lukugas upes
ukinga Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vakingu tauta Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā
kizaramo Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vazarami tauta Tanzānijas austrumos; kidzalamo
kidzalamo Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vazarami tauta Tanzānijas austrumos; kizaramo
rundi Barundi - tauta, Burundi pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Tanzānijā, Zairā, Ugandā, Ruandā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši
ETA Basku separātistu organizācija - "Tēvzeme un brīvība" ("Euskadi Ta Askatasuna"), dib. 1955. g.
tikals Bāts - Taizemes naudas vienība
THB Bāts; Taizemes Karalistes valūtas kods, sīknauda - satangs
Katrīnvalks Baznīcvalks Talsu novada Rojas pagastā
BTRP Beninas Tautas revolūcijas partija
Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m
kokbezdelīga Bezdelīgu dzimtas ģints ("Tachycineta"), Latvijā nav konstatēta
Diemests Bezdubeņu ezers Talsu novada Lībagu pagastā
Dangrajums Beznotekas sālsezers ("Tangra Yum Tso") Tibetas kalnienes dienvidos, starpkalnu ieplakā 4434 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība \~920 kvadrātkilometru, ietek Targocangpo upe
Rukvas ezers beznoteksāļezers Austrumāfrikā, Tanzānijas dienvidrietumos, atrodas tektoniskā ieplakā 792 m vjl., sekls, izžūstošs, lietus sezonā izplūst 150 km garumā un 25-30 km platumā
Bizehden Bicēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
Miltiņu dīķis bija ierīkots Talsu novada Virbu pagastā, nolaists; Jaunpagasta dīķis
Avotiņu dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Tabores upes Tabores pagastā
Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola
Andumen Bijušās Andumu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems
Erwahlen Bijušās Ārlavas muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novada Ārlavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārlava"
Andumu muiža bijušās muižas "Andumen" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems
Laidsen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novadā izveidojusies apdzīvota vieta Laidze
Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers
balzampīpene Biškrēsliņu suga - balzama biškrēsliņi ("Tanacetum balsamita", arī "Chrysanthemum balsamita")
balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis
parastais biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum vulgare")
IFO indekss biznesa vides noskaņojuma indekss, ko gatavo Minhenes universitātes Tautsaimniecības pētījumu institūts sadarbībā ar citām organizācijām
Spaska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1781.-1926. g.
Spaska-Tatarska Bolgara, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1926.-1935. g.
Kuibiševa Bolgara, pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums 1935.-1991. g.
Zurčimešena Boļšojčeremšana - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
Brankūžu Brankūžu ezers - Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
Brengūzis Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
Brengūžu ezers Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
Brenkūža ezers Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā
Tathagāta Budas nosaukums ("Tas, kuram ir veicies"), kas tiek izmantots populāros mahājānas tekstos
stūpa budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti; var būt apaļa, ar pussfērisku jumtu (Indijā), kvadrātveida (Taizemē); torņveida vai zvanveida (Birmā)
pračeda Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Taizemē, parasti kvadrātveida trīspakāpju celtne ar terasveida pamatni un masīvu centrālo daļu ar tornīti
BTR Bulgārijas Tautas Republika
tadaiķnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Tadaiķi" iedzīvotāji
Vārtāja Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Tadaiķi" nosaukuma variants
Budžumbura Burundi Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Bujumbura") līdz 2019. g. 29. maijam, osta Tanganjikas ezera ziemeļaustrumu krastā, 429000 iedzīvotāju (2007. g.)
tanginīns C32H46O10, toksiska viela pupās "Tanghinia madagascariemis Pet."; tās iedarbība līdzīga strofantīnam
neirocisticerkoze Centrālās nervu sistēmas infekcija ar cūku lenteņa ("Taenia solium") cisticerkiem
Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā
Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Nēķens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Taurene" bijušais nosaukums, tagad Taurenes daļa, saukta arī - "Nēķins"
Bānuži Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" nosaukuma variants
Nēķins Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Taurene" daļa
Raimdoti Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Zaļkalns" otrs nosaukums
Noetkenshof Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums
Netkenskaja Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Zesche Ciešu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults)
kalocedrs Ciprešu dzimtas ģints ("Calocedrus"), mūžzaļi vienmājas skuju koki, skujas zvīņveidīgas, dzinumi plakani, 3 sugas; 2 sugas aug Ķīnas dienvidrietumos un Taivānā, 1 suga - Ziemeļamerikas rietumu daļā
cūkpienis Cūkpiene ("Taraxacum officinale")
Zunzen Cunces muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Stupeņu ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā
Stupeņu-Dabaru ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā
Azel Mati dabas apgabals Alžīrijā (_Azzel Matti, Sebkha_), Adrāras un Tamarsētas vilājā
Agimūra dabas apvidus Alžīrijā (_Aguemour_), Tamanrāsetas vilājas ziemeļu daļā
Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
Spāres pauguraine dabas apvidus Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, uz austrumiem no Usmas ezera, platība — 120 kvadrātkilometri, lielākā daļa Talsu novadā, dienvidu gals — Kuldīgas novadā
Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu
Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus
Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
Bairona raga jūras parks dabas parks Austrālijā, Jaundienvidvelsas ziemeļaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, pie Bairona raga
Talsu pauguraine dabas parks Talsu novada Laidzes, Laucienes un Lībagu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība – 2827 ha
Beitmensas jūras parks dabas parks Tasmana jūras piekrastē Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata austrumos
Deguhnen Daigones muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Armīda Daiļa burve Taso "Atsvabinātā Jeruzalemē"
Skrudalienas pagasta teritorija daļa pirmskara Skrudalienas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Tabores pagastam, savukārt tagadējā Skrudalienas pagasta teritorijā ir iekļauta daļa no pirmskara Silenes pagasta teritorijas
Dienviddānija Dānijas reģions Jitlandes pussalas vidusdaļā, ietver arī Fīnas, Langelandes, Tasingas, Ērē un citas sīkākas salas
Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m)
Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka
Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe
Marjanovka Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā
Tabore Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā, garums - 12 km
Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte
Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka
Aizupīši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Tartaki" bijušais nosaukums
elernišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Elerne" iedzīvotāji
liellasieši Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Liellaši" iedzīvotāji
savišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Savišķi" iedzīvotāji
tābarieši Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Tabore" iedzīvotāji
Lasiņi Daugavpils novada Tabores pagasta bijušās Lasenbekas (Lasenbergas) muižas centra bijušais nosaukums
Logovka Daugavs kreisā krasta pieteka Tabores pagastā
Tavoja Davei (Thave) - pilsēta Mjanmā ("Tavoy")
Vērsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Taurus"; saīsinājums "Tau") starp Perseju un Orionu, viens no zodiaka zvaigznājiem, spožākā zvaigzne - Aldebarans; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
Kaitangata Debesu dieviete maoru mitoloģijā, kas apprecēja kanibālu virsaiti Vatiri un dzemdēja Hemi, varoņa Tafaki tēvu
Kaldidags Demirkaziks - augstākā virsotne Taura kalnos, Turcijā
Augšpireneji departaments Francijā (_Hautes-Pyrénées_), Oksitānijas reģiona dienvidrietumos, administratīvais centrs - Tarbe
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations")
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama
čolmugra Dienvidāzijas koka "Taraktogenos kurzii" sēklas, no kurām iegūst eļļu lepras ārstēšanai
Aiztere Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" bijušais nosaukums
aisternieki Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" iedzīvotāji
Jaunlieģi Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" bijušais nosaukums padomju laikā
Saka Dievu valdnieks Tavatimsā (hinduisma mitoloģijā - debesu zemākais apgabals), viena no Indras inkarnācijām
Vandzenes parka dīķis dīķis — atrodas Talsu novada Vandzenes pagastā, platība — 1,4 ha
tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu
tamarikaugi Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tamariku rindas dzimta ("Tamaricaceae"), \~120 sugu
Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru
kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu
Dumuzi Divupes lopkopības un auglības dievs, kas tika identificēts ar grieķu dievu Adonīdu; Tammuzs
govju diždundurs diždunduru suga ("Tabanus bovinus")
Gross-Sehnen Dižsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Pūņicu grāvis Dižvalka labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagstā
Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina
Dreimannsdorf Dreimaņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
mazais dūkuris dūkuru suga ("Tachybaptus ruficollis")
diždundurs Dunduru ģints ("Tabanus"), kurā ietilpst vislielākie un visdruknākie dunduri
Trumpe Durbes ezera pieteka, Tadaiķu un Durbes pagasta robežupe
birznieki Durbes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Birznieki" iedzīvotāji
birztalieši Durbes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Birztalas" iedzīvotāji
Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis
Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa
Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale)
Gross-Dursuppen Dursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Staļinabada Dušanbe - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1929.-1961. g.
Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis
Elpupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā
Dandaru upe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā
Baltava Dzelzcela stacija Ogres novada Taurupes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
Aegvīdu dzelzceļa stacija pie līnijas Tallina - Narva
Tartaka ezers dzirnavezers Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība — 33 ha, lielākais dziļums — 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers
Bočupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā
Čūčupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā
Dziluna Dzjiluna - pilsēta Taivānā
Džibuti Džibutijas galvaspilsēta (angļu val. "Djibouti"), atrodas Tadžuras līča (Adenas līča daļas) krastā, 642000 iedzīvotāju (2007. g.)
luo Džoluo - tauta Kenijā un Tanzānijā
Čeļuskina rags Eirāzijas kontinenta sauszemes galējais ziemeļu punkts Taimiras pussalā, polārā stacija kopš 1932. g.
Zvirbuļu kalns elipsoidāls morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines rietumu malā, Ogres novada Taurupes pagastā, garums — 0,9 km, platums — 500 m, absolūtais augstums — 152,4 m vjl., relatīvais augstums — 15-25 m
Krievraggrāvis Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā
Pelčupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā
Dzedrupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, garums - 9 km, izveidojas, satekot Šķēdei un Jādekšai, tek pa Piejūras zemienes Engures līdzenumu
Engelzeem Eņģeļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
talaudi Etniska grupa Indonēzijā, dzīvo gk. Klusā okeāna Talaudu salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi ar sanihiem
orošori Etnogrāfiska grupa, ko pieskaita pie rušaniem (viena no pamiriešu tautībām), dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā
exoascus Exoascus cerasi - vējslotsēņu sugas "Taphrina wiesneri" nosaukuma sinonīms
Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
Dabaru ezers ezers — atrodas Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība — 17,8 ha, garums 1,2 km, platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,3 m; Stupeņu ezers; Stupeņu-Dabaru ezers
Ņasas ezers ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā, lūzumzonā 472 m vjl., Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā, platība - 29600 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 726 m, sezonālas līmeņa svārstības 1-1,5 m, piektais ietilpīgākais ezers pasaulē - 7725 kubikkilometri; Malāvi ezers
Taurenes ezers ezers Augšgaujas pazeminājumā, Taurenes pagastā, 178,7 m vjl., platība — 31,6 ha, garums — 0,80 km, lielākais platums — 0,62 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers
Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, platība - 1,1 ha
Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers
Tanas ezers ezers Etiopijas kalnienē (angļu val. "Lake Tane") 1840 m vjl., platība — 3100-3600 kvadrātkilometru (attiecīgi sausuma un lietus perioda beigās), garums — 75 km, platums — līdz 70 km, dziļums — 5-10, maksimālais dziļums — \~100 m, daudz salu, iztek Abaja (Zilā Nīla)
Ilemistes ezers ezers Igaunijā, Tallinas pilsētā un tās dienvidu nomalē
Sādjervs ezers Igaunijā, Tartu un Jegevas apriņķī
Vertsjervs ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers
Zaisans ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m
Gulbju ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, 30,4 m vjl., platība — 115 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 2,1 m; Gulbītis
Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers
Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers
Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers
Grīvu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, caurtek Taleja, platība - 9 ha; Grīvas ezers; Grīvs; Lipšu-Grīvu ezers
Ānles ezers ezers Mjanmā (Birmā) (_Āngle, Nawng_), Šanas / Tai apgabala dienvidrietumu daļā
Sarezas ezers ezers Pamirā ("kūli Sarez"), Tadžikistānā, starp Ziemeļaličuras un Muzokla grēdu 3239 m vjl., platība - 86,5 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, platums - līdz 3,4 km, vidējais dziļums - 190 m, lielākais - 505 m, izveidojies 1911. g. pēc zemestrīces izraisītā nogruvuma, ledāja ūdeņu pieplūde
Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe
Pihejervi ezers Somijas dienvidrietumu daļā, Pirkanmā reģionā, pie Tamperes, Kokemeenjoki baseinā, platība - 132 kvadrātkilometri
Tepenīcas ezers ezers Susāju pagastā, 108,8 m vjl., platība — 30,9 ha, garums — 1,25 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas; Tapenīcas ezers
Portņagina ezers ezers Taimiras pussalā 66 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 376 kvadrātkilometri, notece pa Gusihu uz Laptevu jūras Hatangas līci
Taimiras ezers ezers Taimiras pussalas vidusdaļā, 6 m vjl., sezonālu ūdens līmeņa svārstību dēļ platība mainās no 4600 kvadrātkilometriem palu laikā līdz 1200 kvadrātkilometriem ziemā, lielākais dziļums — 26 m, vidējais dziļums — 2,8 m
Pils ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, Nogales pils parkā, platība 2,1 ha; Nogales parka dīķis
Melnezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,6 ha
Nojniekezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,6 ha; Nojnieku ezers
Audzes ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,9 ha; Aldzes ezers, Audzes ezers, Lāčplēša ezers
Lingas ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība — 6,9 ha
Silezers ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 2,3 ha; Sila ezers; Silu ezers
Sūnezers ezers Talsu novada Balgales pagastā, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,7 m; Sūnu ezers
Dižezers ezers Talsu novada Dundagas pagastā, platība - 1 ha
Pižezers ezers Talsu novada Dundagas pagastā, platība - 1 ha
Rūmiķis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,7 m vjl., platība - 10,5 ha, lielākais dziļums - 4,3 m; Rumiķu ezers; Rūmiķu ezers
Diņģezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1 ha; Dingeru ezers; Diņģeru ezers
Asarītis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asariņš; Asarīšu ezers; Asaru ezers
Vieglis ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - \~2 ha; Vieglais ezers
Melnezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - <1 ha
Bērziņa ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - <1 ha
Dubekšu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1 ha; Dubekslis
Raibīša ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1 ha; Raibītis
Ķēves ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1,7 ha
Briežezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1,8 ha; Briežu ezers
Stundezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 10,2 ha, dziļums - līdz 6,3 m; Stundas ezers; Stundu ezers; Lodes ezers
Sūdezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 2,1 ha
Buļļezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 5,7 ha; Bullītis; Bullīts; Buļļu ezers; Buļu ezers
Sūniņu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 5,7 ha; Sūniņa ezers
Mellupezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 6,8 ha; Melnupezers; Melnupes ezers; Melnupu ezers
Ezerstarpu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 9,7 ha; Ezerstarpa; Ezerstarpis; Stulbais ezers
Mordangas ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mežezeru, platība — 45 ha, garums — 2 km, maksimālais platums — \~0,4 km, iztek Kāņupe uz Usmas ezeru
Mežezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mordangas ezeru, platība - 33 ha, garums - 1,5 km, maksimālais platums - 0,4 km; Kāņu ezers
Drokezers ezers Talsu novada Īves pagastā, platība - 2,3 ha; Draķu ezers; Droku ezers
Kundumezers ezers Talsu novada Īves pagastā, platība - 6,5 ha; Kedras ezers; Kunduma ezers
Pēterezers ezers Talsu novada Kolkas pagastā, platība - 2,8 ha; Pētera ezers
Bezdibeņezers ezers Talsu novada Laidzes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibeņa ezers; Baložu ezers
Pļavu ezers ezers Talsu novada Laucienas pagastā, platība — 21 ha, ietek Pļavupe, iztek Jādekša
Sapņezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 110 m vjl., platība - 2 ha, dziļums - līdz 7,2 m; Sapņu ezers
Lejaslabiņu ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 122,5 m vjl., platība — 3,7 ha; Lejaslobiņu ezers
Podniekezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība - 2 ha; Podnieku ezers
Bezdibeņa ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība - 2,2 ha; Koku ezers
Mācītājmājas ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība — 1,5 ha; Mācītājmuižas ezers
Aklais ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība 1 ha; Stulbiņš
Bezdubeņu ezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 102,7 m vjl., platība - 1 ha, aizaug; Kalnmuižas ezers
Sirdsezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 112 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~100 m, lielākais platums - \~50 m, lielākais dziļums - 14,5 m; Sirds ezers; Sukturezers; Sukturu ezers
Kamparezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 113,6 m vjl., platība - 3,9 ha, garums - \~80 m, lielākais platums - \~40 m, lielākais dziļums - 11,3 m; Kamparu ezers
Mundigezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 118 m vjl., platība - 5,7 ha; Mundigu ezers; Mundīgu ezers; Mundiķezers; Villas ezers; Villu ezers
Bērzene ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130 m vjl., platība – 3,2 ha, lielākais dziļums – 15,8 m; Bērzenes ezers
Čumals ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130,6 m vjl., platība - 5,3 ha, lielākais dziļums - 11,5 m; Čumalas ezers; Čumalu ezers; Izsušu ezers
Kalnezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 132,2 m vjl., platība - 1,7 ha; Kalnu ezers; Lejaslāču ezers
Ābelītis ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 98,1 m vjl., platība - 5,3 ha, garums - \~570 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 14,5 m; Ābeļu ezers
Linezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - <1 ha
Vēzene ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 1,1 ha
Annužezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība mazāka par 1 ha
Cūkezers ezers Talsu novada Strazdes pagastā un Tukuma novada Cēres pagastā, platība - 2,7 ha; Cūku ezers; Bezdibens
Stūriņezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 10,7 ha, dziļums - līdz 2,4 m; Stūriņu ezers; Stūrīšu ezers; Sturmezers
Mazais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 2,1 ha
Lielais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 5,8 ha; Lielais Kūtiņa ezers; Lielais Kūtiņas ezers
Purva ezers ezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - <1 ha
Iģene ezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - 2 ha
Kūju ezers ezers Talsu novada Virbu pagastā, platība - 2,2 ha; Kūjas ezers; Ūšezers; Ūšu ezers
Vilkmuižas ezers ezers Talsu pilsētā, 61,7 m vjl., platība — 10 ha, garums — \~800 m, lielākais platums — \~150 m, lielākais dziļums — 13 m; Vilkamuižas ezers; Vilkumuižas ezers
Talsu ezers ezers Talsu pilsētā, 64 m vjl., platība – 3,6 ha, garums – \~360 m, lielākais platums – \~120 m; Martinelli ezers
Stupēnu ezers ezers Taurenes pagastā, 184,8 m vjl., platība — 37,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 7,2 m, cauri tek Gauja; Stupeņu ezers; Stemiķis; Stemiķu ezers
Grāvnieku ezers ezers Taurenes pagastā, platība - <1 ha
Brenkūzis ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 11,8 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4 m; Brankūžu ezers; Brengūzis; Brenkūža ezers; Brengūžu ezers
Rijas ezers ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6 ha; Lodes ezers
Zosu akacis ezers Taures purvā, Plāņu pagastā, platība — 7 ha
Baložezers ezers Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība - 45 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 600 m, lielākais dziļums - 2,5 m; Baložu ezers; Pāces dīķis
Leišu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 49 m vjl., platība — 10,9 ha, garums — 800 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 14 m; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers
Zāļu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 51,2 m vjl., platība - 7,9 ha, garums - 500 m, lielākais platums - \~200 m
Dziļais ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,7 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - 600 m, lielākais platums - \~200 m
Dibena ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,9 m vjl., platība — 6,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums — \~150 m; Dibenu ezers; Munču ezers
Bānūžu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Taurenes pagastā, 189,7 m vjl., platība — 42,9 ha, garums — 1,9 km, platums — 250 m, lielākais dziļums — 15,5 m
Tauns ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,9 m vjl., platība - 71,9 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,3 m, krasti zemi, purvaini, gandrīz nepieejami, dibenā līdz 7 m biezs sapropeļa slānis, ultraeitrofs; Tauna ezers
Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Taurenes pagastā, 185,8 m vjl., platība - 42,4 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 13,7 m; Ilzes-Lodes ezers; Lodes ezers; Skolas ezers
Laidzes ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēluma malā, Talsu novada Laidzes pagastā, platība — 171 ha, 42 m vjl., garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs, aizaugums — 16%; Sārcenes ezers
Lubezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 38,6 m vjl., platība - 129,6 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 13%
Sasmakas ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 49,5 m vjl., platība — 237 ha, garums — 7,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 3,8 m, sašaurinājums sadala 2 daļās, dienvidu daļu sauc arī par Valdemārpils ezeru, ziemeļu daļu — par Ārdavas ezeru
Lāceņu ezers ezers, kas atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - <1 ha
Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis
Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas
Kangasalas ezeri ezeru sistēma Somijā, uz austrumiem no Tamperes, Kokemēnjoki baseinā 84 m vjl., kopplatība - 340 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 44 m
Pilskalnes ezeri ezeru virkne Ilūkstes pauguraines subglaciālajā iegultnē, Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, uz ziemeļrietumiem no Ilūkstes, lielākie ir Puru un Steļmaka ezeri, kā arī Dubezers un Tartaks
āgama Ezoterisma Svētie raksti jeb Tibetā - Tantra; vārds var tikt lietots arī, lai apzīmētu jebkuru rīcību, kas saistīta ar mistisku jeb metafizisku kultu
datu bāzes pārvaldības sistēma dBase firmas _Ashton-Tate Corporation_ izveidota datu bāzes pārvaldības sistēma
dBase Firmas "Ashton-Tate Corporation" izveidota datu bāzes pārvaldības sistēma IBM saderīgiem personālajiem datoriem
Firno Firno salas - atrodas starp Austrāliju un Tasmaniju, Basa šauruma austrumos
Elisenhof Foldberga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Atiss Frīģiešu mitoloģijā - auglības dievs, Kibeles mīļotais, atbilst Adonīdam un babiloniešu Tammuzam
Sovetabada Gafurova - pilsētas Tadžikistānā nosaukums 1953.-1978. g.
Ispisara Gafurova - pilsētas Tadžikistānā nosaukums līdz 1953. g.
Marroki rags galējais Eiropas dienvidu punkts (sp. val. "Punta Marroqui"), atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Tarifas rags
Tarifas rags galējais Eiropas dienvidu punkts, atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Marroki rags
Galten Galtenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Selvanga Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - dievs - pitons, ūdeņu un zivju pavēlnieks, kurš dāvā arī bērnus, tā svētību izlūdzās jaunais pāris
Kibuka Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - kara dievs, dieva Mukasa jaunākais brālis, kas tika nosūtīts uz zemi palīdzēt karā
ameji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
atajali Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
bununi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
covi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
emeji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
paivani Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
seiseti Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
pinpi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo piekalnēs un līdzenumos, gandrīz asimilējušies ar ķīniešiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru
Gargeln Garlenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte
Augstupīte Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, garums - 10 km
Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte
Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
Taraxacum laevigatum gludās pienenes "Taraxacum erythrospermum" nosaukuma sinonīms
Ofali grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Talamora, robežojas ar Vestmītas, Kildēras, Līšas, Nortiperēri, Golvejas un Roskomonas grāfisti
ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti
Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā
Ifigenija Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kura bija jāupurē Artemīdai, taču tika pasaudzēta un pēc tam kļuva par priesterieni Artemīdas templī Taurīdā (Krimā)
Eirifīle Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Talaja meita un pareģa Amfiarāja sieva
Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
Pelops Grieķu mitoloģijā - bagātnieka Tantala dēls, kuru tēvs nogalināja un dzīrēs uzaicinātajiem dieviem pasniedza kā cienastu, bet dievi viņu atdzīvināja
Gijs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus
Kots Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kas Tartarā apsargā gāztos titānus
Briarejs Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, viens no trim hekatonheiriem, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, kurš palīdz dievu jaunajai paaudzei, kas pasaules uzbūvē iedibina kārtības principu, un Tartarā apsargā gāztos titānus
palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību
koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem
Erots grieķu mitoloģijā - mīlas dievs, dievietes Afrodītes dēls, kurš līdzās Haosam, Gajai un Tartaram ir viens no četriem kosmogoniskajiem pirmsākumiem
hekatonheiri Grieķu mitoloģijā - simtroči, trīs milži ar simts rokām un piecdesmit galvām (Kots, Briarejs un Gijs), kas Tartarā apsargā gāztos titānus
Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu
Japets Grieķu mitoloģijā - titāns, debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, Prometeja tēvs, kopā ar citiem titāniem cīnījās ar dievu valdnieku Zevu, kas viņus uzveica un nogāza Tartarā
haritas grieķu mitoloģijā - trīs skaistuma un līksmes dievietes: Aglaja, Eifrosine, Talija; romiešu mitoloģijā - tām atbilst grācijas
Teisifone Grieķu mitoloģijā - viena no erīnijām, kurai ir spārni, matos tai vijas čūskas, viņa Tartarā ar pletni sit noziedzniekus un biedē viņus ar čūskām
Gricklieben Griķlībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā
Lāčupe Grīva Talsu un Mērsraga novadā
Silenes upe Grīva, ūdenstece Talsu novadā
Mucupe Grīva, ūdenstece Talsu un Mērsraga novadā
Dārtes upe Grīvas augštece Talsu novadā
Vilkaste Grīvas kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā
Krācumu grāvis Grīvas labā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā, augštece Mērsraga novadā
Sārcene Grīvas labā satekupe Talsu novada Vandzenes pagastā, iztek no Laidzes ezera, garums - \~6 km; Laidzes upe; Sārajupe; Silenes upe
Obas līcis grīvlīcis Karas jūrā, starp Jamalas, Gidanas un Tazas pussalu, applūdināta Obas upes ieleja, garums — 800 km, platums — 30-90 km, dziļums — 10-12 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,7 m
Jeņisejas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidu daļā, starp Gidanas un Taimiras pussalu (Krievijā), Jeņisejas grīvas turpinājums, garums — 225 km, platums pie ieejas — \~150 km, dziļums — 6-20 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m
Gižigas līcis grīvlīcis Šeļihova līcī Ohotskas jūras ziemeļaustrumos, Taigonosa pussalas rietumos, iesniedzas sauszemē — 148 km, platums pie ieejas — līdz 260 km, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 9,6 m
GATT Ģenerālā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (angļu "General Agreement on Tariffs and Trade"); viena no ANO organizācijām (1947.-1995. g.) ar sekretariātu Ženēvā, 100 dalībvalstu; 1995. g. aizstāta ar Vispasaules tirdzniecības organizāciju (WTO, angļu "World Trade Organization")
Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas
Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas
Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti
Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām
Gibbeln Ģibuļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
Išoko Hadzapu (Tanzānija) mitoloģijā - saules dievs, demiurgs, kultūrvaronis
Hamina Hamhina - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā
Kotuja Hatangas galvenā satekupe Krievijā (Taimiras un Evenku autonomajā apvidū), garums - 1409 km, sākas Putoranas plato, krāčaina, līkumaina
Hatjaja Hātjai - pilsēta Taizemē
fenasāls Helmintoze (tenidoze), ko cilvēkam izraisa vēršu lentenis ("Taeniarhynchus saginatus")
Kairokumas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Sirdarjā, Tadžikistānā, Fergānas ielejas rietumu daļā, izveidota 1951. g., platība — 513 kvadrātkilometru, garums — 55 km, lielākais platums — 20 km, vidējais dziļums — 8,1 m, lielākais — 28 m, ūdenslīmenis svārstās — līdz 7 m
HKD Honkongas dolārs; Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - cents
Horoga Horega - pilsēta Tadžikistānā
Hodženta Hudžanda, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1936. g.
Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus
IeTK Iekšlietu Tautas komisariāts
NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām
Vahšas ieleja ieleja Tadžikistānā, Vahšas upes vidustecē un lejtecē, garums — 110 km, platums — 7-25 km, veido 5 lēzenas terases
Mordangas subglaciālā iegultne ielejveida pazeminājums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu un Kuldīgas novada robežjoslā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Spāres, garums - 7 km, platums - 500-700 m, orientēta gk. ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā
Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes
Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji
Ošupīte Iesalnīcas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Zaubes pagasta un Ogres novada Taurupes pagasta robežupe, augštece Taurupes pagastā; Ošupe
Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete
ķenguru dzimta ietilpst somaiņu kārtā, dažāda lieluma somaiņi (ķermeņa garums - no 24 cm līdz 1,6 m, masa - 1,4-90 kg). Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā, Bismarka arhipelāgā; 19 ģintis (nozīmīgākās - dižķenguri un valabijas), 47 sugas
Viduslatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Viduslatvijas nolaidenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Taurkalnes līdzenumu un Sēlijas paugurvalni
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
Harju apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Harju maakond"), administratīvais centrs - Tallina, platība - 4333 km^2^, 575600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Rietumviru, Jervas, Raplas un Lēnes apriņķi, apskalo Baltijas jūra un Somu līcis
Jegevas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Jõgeva maakond"), administratīvais centrs - Jegeva, platība - 2603,83 km^2^, 30840 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Tartu, Viljandi, Jervas, Rietumviru un Austrumviru apriņķi, austrumos apskalo Peipusa ezers
Pelvas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Põlva maakond”), administratīvais centrs - Pelva, platība - 2164,77 km2, 27440 iedzīvotāju (2015. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Tartu, Valgas un Veru apriņķi dienvidos, kā arī ar Krieviju, austrumos apskalo Pleskavas ezers
Tartu apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Tartu maakond”), administratīvais centrs - Tartu, platība - 2992,75 km^2^, 151380 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pelvas, Valgas, Viljandi un Jegevas apriņķi, austrumos to apskalo Peipusa ezers
Valgas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Valga maakond”), administratīvais centrs - Valga, platība - 2043,53 km^2^, 29940 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Viljandi, Tartu, Pelvas un Veru apriņķi, kā arī ar Latviju
Viljandi apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Viljandi maakond”), administratīvais centrs - Viljandi, platība - 3422,49 km^2^, 47010 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pērnavas, Jervas, Jegevas Tartu un Valgas apriņķi, kā arī ar Latviju
Rēvele Igaunijas galvaspilsētas Tallinas nosaukums 1219.-1917. g.
Lasnamē Igaunijas galvaspilsētas Tallinas rajons
Dorpat Igaunijas pilsētas Tartu bijušais nosaukums vāciski
Igaunija Igaunijas Republika - valsts pie Baltijas jūras, uz dienvidiem no Somu jūras līča (igauņu valodā "Eesti"), galvaspilsēta - Tallina, iedalās 15 apriņķos, robežojas ar Krieviju un Latviju, kā arī ar Baltijas jūru
Tallina Igaunijas Republikas galvaspilsēta un Harju apriņķa centrs (igauņu valodā "Tallinn", 1219.-1917. g. Rēvele), atrodas Somu līča dienvidu krastā, pie Tallinas un Kopli ielīča, 390000 iedzīvotāju (2007. g.)
ITF Igaunijas Tautas fronte
Iggen Iģenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
Ilzes-Lodes ezers Ilzes ezers Taurenes pagastā
Lodes ezers Ilzes ezers Taurenes pagastā
Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija
mbuli Irakvi - tauta Tanzānijā
alavi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
burungi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
gorovi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
mbugi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
Stende Irbes labā satekupe Talsu un Ventspils novadā, garums - 100 km, kritums - 78 m; augštecē līdz Dižstendei Leļļupe
Krovalks Islas augšteces kreisā krasta pieteka Talsu novada Laidzes pagastā
ehidna īspurna skudrezis ("Tachyglossus aculeatus"), dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, oldējējs zīdītājs, \~45 cm garš apaļīgs ķermenis, kas klāts ar vilnu un adatām
Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva Barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska uzvārda)
Uratibe Istaravšana - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums no XV gs. līdz 2000. g.
Rīteļa Īvandes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, augštece Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km
taksus Īve ("Taxus baccata"), skujkoks, ko audzē dzīvžogiem
Iwen Īves muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
parastā īve īvju ģints suga ("Taxus baccata"), ko dēvē arī par platpaegli, Latvijā aizsargājama, aug pa vienai - Slīteres rezervātā ir 300 g. veci un 12 m augsti eksemplāri
Japānas īve īvju suga ("Taxus cuspidata")
vidējā īve īvju suga ("Taxus media")
Visgrilla īvlape īvlapju ģints suga ("Taxiphyllum wissgrillii"), Latvijā aizsargājama
tabulāti Izmirusi koraļļu klases apakšklase ("Tabulata"), no kembrija līdz triasam dzīvojuši primitīvi koloniālie koraļļi, Latvijā fosilijas atrodamas ordovika un silūra nogulumos; tabulatomorfi
Valles pagasta teritorija izveidota 1900. g., 1926. g. pagasts pārdēvēts par Taurkalnes pagastu un ar šādu nosaukumu pastāvēja līdz 1949. g.; 1990. g. atjaunots Valles pagasts, kas aptver lielāko daļu pirmskara Taurkalnes pagasta, izņemot atsevišķas daļas, kas pievienotas tagadējiem Birzgales un Kurmenes pagastam
Durbes novads izveidots 2000. g. Liepājas rajona sastāvā ar administratīvo centru Lieģos, apvienojot Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu, no 2009. g. 1. jūlija patstāvīgs novads, papildus pievienots Dunalkas un Vecpils pagasts, bet Durbes pilsētas lauku teritorija pārdēvēta par Durbes pagastu, kas no 2021. g. jūlija iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Vecpiebalgas novads izveidots 2009. g., ietvēra Dzērbenes, Inešu, Kaives, Taurenes un Vecpiebalgas pagastu, 2021. g. iekļauts Cēsu novadā
Mellupīte Jādekšas kreisā krsata pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, augštece Laucienes pagastā
Diemestgrāvis Jādekšas labā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā; Mellupīte
Pļavupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Meņģupe
Meņģupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Pļavupe
Nurmuižupe Jādekšas paralēls nosaukums tās augštecē Talsu novada Laucienes pagastā
Futodama Japāņu mitoloģijā - dievība ar priestera funkcijām, dieva Takamimusubi dēls
Mijadzuhime Japāņu mitoloģijā - imperatora meita un varoņa Jamato Takeru sieva
Omoikane Japāņu mitoloģijā - pārdomu dievs, dieva Takamimusubi dēls, kuram bija uzdots izdomāt, kā dievieti Amaterasu izvilināt no alas, kur tā bija noslēpusies
Sukumabikona japāņu mitoloģijā - pundurdieviete, kuras māte bijusi Kamimusubi, dažos mītos minēts, ka viņas tēvs ir bijis Takamimusubi, katrā ziņā viņa ir vissenāko dievu tiešā pēctece
augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
TWD Jaunais Taivānas dolārs; Taivānas (Ķīnas Republikas) valūtas kods, sīknauda - fiņa
talcinieši Jaunjelgavas novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Talciņa" iedzīvotāji
Neuwacken Jaunpagasta muiža, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Virbu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunpagasts
Kuka kalns Jaunzēlandes augstākais kalns (angļu val. _Mount Cook_), augstums — 3754 m, Dienvidalpos, netālu no Dienvidsalas rietumu piekrastes, nogāzēs Tasmāna šļūdonis
tadainieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadaine" iedzīvotāji
Tadaine Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" bijušais nosaukums
tadenavieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" iedzīvotāji
Tadinava Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" nosaukuma variants
tadinavieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadinava" iedzīvotāji
taborkalnieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Taborkalns" iedzīvotāji
Alabugha Jelabuga, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā, tās nosaukums tatāru valodā
JTDR Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika
Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
CNY Juaņa renminbi; Ķīnas Tautas Republikas valūtas kods, sīknauda - dzjao (1/10) un fiņa (1/100)
karaīti Jūdaisma sektas locekļi, radās 8. gs. Babilonijā, neatzīst Talmudu un par dievišķu uzskata tikai Veco Derību
Gemāra Jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) otrā daļa (Mišnas komentāri)
Mišna jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) pamatdaļa, krājumā sakārtoti komentāri par rakstītajiem senebreju likumiem
Mazā Jugla Juglas satekupe Ogres, Salaspils un Ropažu novadā, garums 119 km, kritums 212 m, sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzē uz ziemeļiem no Taurupes
Tāigete Jupitera pavadonis ("Taygete"), vidējais attālums no planētas - 23360000 km, izmēri - 5 km
dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis
Aspicottus bubalis jūras dzeloņgalve ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis")
zilais jūrasbullis jūras dzeloņgalve ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), platgalvju dzimtas suga
Tallinas līcis jūras līcis Baltijas jūras Somu līča dienvidrietumu daļā, Igaunijas ziemeļu piekrastē pie Tallinas
Bāndona līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Siāmas līča dienvid rietumos, Taizemē, Malakas pussalas austrumu piekrastē
Ungi līcis jūras līcis Japāņu jūras ziemeļaustrumos, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļaustrumu piekrastē
Sjameņas līcis jūras līcis Ķīnas dienvidaustrumos, Taivānas šauruma dienvidrietumu piekrastē, Taivānas teritorija
Hatangas līcis jūras līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā, Taimiras pussalas dienvidaustrumos, garums — 220 km, lielākais platums — 54 km, dziļums — līdz 29 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m, gada lielāko daļu līci klāj ledus
Sjinhua līcis jūras līcis Taivānas šauruma rietumos, Ķīnas piekrastē
Meidžou līcis jūras līcis Taivānas šauruma rietumos, Ķīnas piekrastē
Bangkokas līcis jūras līcis Taizemes piekrastē, Dienvidķīnas jūras Siāmas līča ziemeļos
Ahiparas līcis jūras līcis Tasmana jūras ziemeļaustrumos (_Ahipara Bay_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeŗietumos
Benksa šaurums jūras šaurums Austrālijā, starp Tasmanijas salas ziemeļaustrumu krastu un Klārka salu
Tapiantanas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, savieno Sulu jūras dienvidaustrumus ar Mindanao jūru, ziemeļaustrumos norobežo Basilanana un Tapiantanas salas, bet dienvidrietumos Samalesas salas
Tablasas šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Mindoro salu rietumos un Bantonas, Simaras, Tablasas un Karabao salu austrumos
Sibutu šaurums jūras šaurums Filipīnās, Sulu arhipelāga rietumu daļā, starp Sibutu salu rietumos un Tavitavi un Simunulas salu austrumos
Tapaanas šaurums jūras šaurums Filipīnu dienvidos, Sulu arhipelāgā, starp Tavitavi un Tapulas salām
Amūras limāns jūras šaurums Krievijā (_Amurskij liman_), savieno Sahalīnas līci ar Tatāru šaurumu, atdala Sahalīnas ziemeļu daļu no kontinenta, garums — 185 km, platums — līdz 40 km, dziļums — 3-5 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas \~2 m
Basa šaurums jūras šaurums starp Austrāliju un Tasmāniju, savieno Tasmana jūru ar Indijas okeānu, garums — 490 km, platums — 213-287 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 51 m
Kuka šaurums jūras šaurums starp Jaunzēlandes Ziemeļsalu un Dienvidsalu (angļu val. "Cook Strait"), savieno Tasmāna jūru ar Kluso okeānu, garums - 107 km, platums - 22-91 km, dziļums - līdz 1092 m
Viļicka šaurums jūras šaurums starp Taimiras pussalu un Boļševikas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums — \~104 km, mazākais platums — 55 km, dziļums — līdz 210 m
Baši šaurums jūras šaurums starp Taivānu un Batanas salām Filipīnās, savieno Dienvidķīnas jūru ar Filipīnu jūru
Penhu šaurums jūras šaurums Taivānas šauruma dienvidaustrumos, starp Penhu salām un Taivānas salu
Taivānas šaurums jūras šaurums, kas šķir Taivānas salu no Āzijas kontinenta, garums — 398 km, platums — 139-383 km, savieno Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūru, dziļums — līdz 1773 m
Akmeņupīte Jurģupes labā satekupe Talsu novada Zentenes pagastā
dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle
Kauguri Jūrmalas pilsētas daļa dzelzceļa Rīga - Tukums labajā pusē pie Slokas stacijas līdz Talsu šosejai
Kaugurciems Jūrmalas pilsētas daļa iepretim Slokai starp Talsu šoseju un jūru
Neuhof Kāķišu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā
Kalnītis Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kālenes ezers Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kaliņu ezers Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kaleši Kalešu dzirnavezers - uzpludināts uz Kalešupes Talsu novada Ģibuļu pagastā
Alkšņstrauts Kalešupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kalizzen Kalistu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Agastjamalajs kalna virsotne Indijā (_Agastya Malai_), Kardamona kalnu dienvidu daļā, uz Tamilnādas un Keralas štata robežas, augstums 1869 m
Baltazana kalna virsotne Spānijā, Katalonijas autonomā apgabala Taragonas provincē, augstums - 1201 m
Satpūras kalni kalni Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā ("Satpura"), starp Narbadas un Tapti upi, Indijā, garums - \~800 km, augstākā virsotne - Dupgara kalns (1393 m)
Kravans kalni Kambodžas dienvidrietumos un Taizemes dienvidos ("Kravanh"), sastāv no vairākiem masīviem, ko veido smilšakmeņi, granīti un gneisi, augstums - 700-1200 m, augstākā virsotne - 1813 m (Orala kalns)
Taihanšaņs kalni Ķīnas austrumu daļā ("Taihang Shan"), uz austrumiem no Lesa plato, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas \~400 km, augstums - līdz 2882 m, austrumu nogāze strauji pazeminās Lielā Ķīnas līdzenuma virzienā
Birrangas kalni kalni Taimiras pussalas ziemeļu daļā, Krievijā, garums - 1100 km, platums - \~200 km, augstākā virsotne - 1146 m
Gereče kalni Ungārijā ("Gerece"), Dunāntulas līdzenumā, starp Donavu ziemeļos un Tatabūņu dienvidos, augstākā virsotne - Gereče 634 m
Ahellakans kalniene Alžīrijā (_Ahellakane, Adrar_), Tamanrāsetas vilājas austrumos, Tasili necionālā parka teritorijā, augstākā virsotne 1772 m (Tazeruku)
Ahnets kalniene Alžīrijā (_Ahnet, Ardar_), Tamanrāsetas vilājā, augstākā virsotne 1420 m
Amadrors kalniene Alžīrijā (_Amadror_), Tamanrāsetas vilājas austrumos
Asedžrāds kalniene Alžīrijā (_Asedjrad_), Adrāras un Tananrāsetas vilājā, augstākā virsotne - 705 m
Ahagara Tasili plato kalniene Alžīrijas dienvidos (_Ahaggar, Parc National de l'_), Adrāras un Tamanrāsetas vilājā
Akākūsa kalni kalniene Lībijā (_Tadrart Akākūs_), Gātas šebījas dienvidrietumu daļā
Šanas kalniene kalniene Mjanmas austrumu daļā, turpinās arī Ķīnā, Laosā un Taizemē (angļu val. "Shan Plateau"), platība — \~150000 km^2^, viļņoti līdzenumi un plakankalnes, augstums — 900-1300 m, augstākā virsotne — 2675 m
Kalniņu Kalniņu ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kalnīte Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kalnītes Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Dabora kalns kalns Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļu daļā, Sēlpils pagastā, 5 km uz dienvidrietumiem no Pļaviņām, absolūtais augstums - 158 m vjl., relatīvais augstums - 40-45 m, diametrs - līdz 500 m, nogāzes stāvas; Tabora kalns
Taišans kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.)
Bākkalns kalns Talsu novada Laucienas pagasta dienvidos, uz robežas ar Strazdes pagastu, augstums - 156 m vjl.
Beja kalns kalns Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaura Tahtali grēdas augstākā virsotne - 3054 m vjl.
Naudeļkalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Taurenes pagastā, 1,3 km uz dienvidiem no Ilzes ezera, absolūtais augstums - 210,1 m vjl., relatīvais augstums - 24 m
Boķu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, starp Asmenīša un Talejas ezeru, Madonas novada Vestienas pagastā, tas ir pirmmasīva virsotne ar stāvām, gravu saposmotām nogāzēm, absolūtais augstums - 276,8 m vjl., relatīvais augstums - 37 m
Kamparkalns kalns Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļu malā, Talsu novada Lībagu pagastā, absolūtais augstums - 173,8 m vjl. (relatīvais augstums - 32,3 m), garums - 750 m, platums - līdz 200 m
Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira
Birliktavs Kalnu grēda ("Birlik Tau") Džungārijas līdzenuma rietumos, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~120 km, augstums - līdz 2923 m; Barliks
Augstais Tauerns kalnu grēda Austrijā (_Hohe Tauern_), Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē, augstākā virsotne - 3798 m (Grosglokners)
Tebeks Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu vidusdaļā ("Taebaek"), abās Korejas valstīs, garums - \~200 km, augstums - 1000-1300 m, augstākā virsotne - Soraksana kalns (1708 m)
Sarikela grēda kalnu grēda Austrumpamirā, Tadžikistānā un Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6316 m, sniega līnija - \~5000 m vjl., nelieli šļūdoņi
Muzkols Kalnu grēda Austrumpamirā, Tadžikistānā, garums - 110 km, augstums - līdz 6233 m
Haliktavs Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Khalik Tau"), Ķīnā, garums - \~250 km, augstums - līdz 6811 m, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Kuruktags Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Kuruk Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 2809 m, nogāzes kraujas, klinšainas
Beščadi Kalnu grēda Karpatos (poļu val. "Bieszczady"), Austrumbeskidu daļa, atrodas Polijā, augstākā virsotne – Tarnica – 1348 m vjl.
Tarbagatajs Kalnu grēda Kazahstānas austrumos (austrumu daļā robeža ar Ķīnu), atdala Zaisana ieplaku no Balhaša-Alakola ieplakas, garums - \~300 km, augstums - līdz 2992 m (Tastava kalns)
Altintags Kalnu grēda Ķīnas rietumu daļā (_Altintag_), Kuņluņa ziemeļu atzars, atdala Caidama ieplaku no Tarimas līdzenuma, garums - 800 km, augstums - līdz 6161 m (Aktags)
Anusi kalnu grēda Madagaskaras dienvidaustrumos (_Anosy, Tandavan’_), Tuliaras un Fianaranco provincē, lielākais augstums - 1972 m
Adaro grēda kalnu grēda Mjanmas (Birmas) rietumos (_Adaraw' Taungdan_), Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, augstums - līdz 3053 m (Viktorijas kalns), vairākas paralēlas grēdas, ko atdala tektoniskas ielejas
Vahanas grēda kalnu grēda Pamira dienvidu daļā, Tadžikistānā un Afganistānā, garums - 160 km, vidējais augstums - \~5000 m, augstākā virsotne - 6281 m, izvirdumieži un metamorfie ieži
Dienvidaličuras grēda kalnu grēda Pamira kalnu dienvidu daļā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5706 m
Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji
Babatags Kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumos, starp Surhondarju un Kafirniganu, uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, garums - \~125 km, augstums - līdz 2292 m
Hisaras grēda kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumu daļā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, Zeravšanas un Amudarjas baseina ūdensšķirtne, garums — \~200 km, augstums — līdz 4643 m
Zarafšonas grēda kalnu grēda Pamira-Altaja sistēmā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, garums - \~370 km, augstākā virsotne - 5489 m vjl. (Čimtarga)
Ziemeļaličura grēda kalnu grēda Pamirā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5929 m, ziemeļu nogāze stāva, to saposmo šauras ielejas, apledojums - 984 kvadrātkilometri (kopā ar Rušanas grēdas apledojumu)
Pētera Pirmā grēda kalnu grēda Rietumpamirā (“Qatorkūhi Pyotri Yakum”), Tadžikistānā, garums — 200 km, augstums — līdz 6785 m
Jazgulemas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, starp Jazgulemu un Bartangu, Tadžikistānā, garums — 170 km, vidējais augstums — 4500-6000 m, lielākais — 6974 m, šļūdoņi
Zinātņu Akadēmijas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, Tadžikistānā, augstums - līdz 7495 m, garums - \~100 km, apledojums - 1500 kvadrātkilometru
Rušanas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, Tadžikistānā, garums - \~120 km, augstums - līdz 6080 m, virsotnēs - apledojums, lejdaļā - kalnu tuksnesis, subtropu stepes
Vančas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, Tadžikistānā, garums - \~85 km, augstums - >5000 m, nogāzes stāvas ar dziļām aizām, virs 4000 m vjl. - šļūdoņi
Kuramas grēda kalnu grēda Rietumtjanšanā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, ziemeļrietumos norobežo Fergānas ieleja, garums - \~170 km, augstums - līdz 3769 m
Aktau kalnu grēda Tadžikistānas dienvidrietumos (_Aqtau_), augstākā virsotne - 2233 m
Phūketas grēda kalnu grēda Taizemē (“Phuket mountain range”), Malakas pussalas ziemeļrietumos, garums — \~250 km, augstums — līdz 1465 m, saposmota, mūžzaļie tropu meži
Tanena grēda kalnu grēda Taizemes rietumos ("Tanen Taunggyi"), neliela daļa arī Birmā, garums - \~500 km, augstākā virsotne - 2079 m, saposmo dziļas ielejas, vasarzaļie (tīkkoki) un mūžzaļie tropu meži
Kuntana grēda kalnu grēda Taizemes ziemeļu daļā, garums - \~450 km, augstums - līdz 2024 m (Pates kalns)
Tangla Kalnu grēda Tibetas kalnienes centrālajā daļā ("Tanglha"), Ķīnā, garums - 700 km, augstums - līdz 6096 m, relatīvais augstums - \~1000 m, augstkalnu tuksnesis un stepes, atsevišķas kupolveida virsotnes klāj mūžīgais sniegs
Binbogas grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā austrumos
Tahtali grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā rietumos, augstākā virsotne - Beja kalns - 3054 m vjl.
Aizilijas alatavs kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kazahstānā un Kirgizstānā, garums - \~350 km, augstums līdz 4073 m (Talgara smaile), virsotnēs apledojums, priekškalnēs sausās stepes
khmeri Kalnu khmeri - vairākas tautas un cilšu grupas (kuji, suji, banari, čamri, sedangi, mnongi, boloveni, ma, stiengi, vankevi, sre, bo, so, ve, hati), dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā, Laosā, arī Taizemē
jo Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi
maji Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi
mlao Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi
mlo Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi
Stari Smokoveca kalnu kūrorts Slovākijā, Augstajos Tatros 1010 m vjl.
Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti
Durmitors Kalnu masīvs Dināru kalnienē ("Durmitor"), Melnkalnes ziemeļu daļā, starp Taras un Pivas upi, augstums līdz 2522 m
Birangas kalni kalnu masīvs Taimiras pussalas ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, garums - 1100 km, platums - >200 km, lielākais augstums austrumu daļā - 1146 m vjl., apledojums - >50 kvadrātkilometru
moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti
Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni
Tamerlana vārti kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums — 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškentas-Samarkandas dzelzceļa līnija
Akbaitala pāreja kalnu pārkāpe Tadžikistānā (_Aq-Baital, aghbai_), Pamira austrumu daļā starp Sarikolla un Muzkola grēdām, augstums - 4655 m, Ošas-Horegas autoceļa augstākais posms
Anzobas pāreja kalnu paŗeja Tadžikistānā (_Anzob, aghbai_), Sugdas vilojata dienvidos, augstums - 3373 m
Tjanšans Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā, garums \~2500 km, platums - 500-600 km, Austrumtjanšans (garums \~1300 km) atrodas Ķīnā, rietumu daļa - Uzbekistānā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, augstums līdz 7439 m
Taura kalni kalnu sistēma Turcijas dienvidu daļā (angļu val. "Taurus Mountains"), stiepjas gar Vidusjūras piekrasti \~1000 km garumā, veido Mazāzijas kalnienes un daļēji arī Armēnijas kalnienes dienvidu malu, augstākā virsotne - 3726 m
Abū Alī ibn Sīnas smaile kalnu virsotne (_Abūalī ibni Sino, qullai ba nomi_) uz Tadžikistānas un Kirgizstānas robežas, augstums 7134 m
Arnavada smaile kalnu virsotne Tadžikistānā (_Arnavad, qullai_), uz Republikas pakļautības rajonu un Kalnu Badahšanas autonomā vilojata robežas, augstums - 5992 m
Kalvene Kalvenes ezers - atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,1 m vjl., platība - 26,1 ha, lielākais dziļums - 7,3 m; Kalvene; Kalvītis; Kalvezers; Kalvu ezers; Kurpnieku ezers
Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja
Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis
Kāmenu Kāmenu ezers - atrodas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, platība - <1 ha; Kameņu ezers; Kāmeņu ezers; Pandernieku ezers
Pandernieku ezers Kāmenu ezers Taurenes pagastā
Kameņu Kameņu ezers - Kāmenu ezers Taurenes pagastā
Kāmeņu Kāmeņu ezers - Kāmenu ezers Taurenes pagastā
Kamparu Kamparu grāvis - Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Nojnieku ezera
Azovas kanāls kanāls Krievijā (_Azovskij kanal_), Rostovas apgabalā, savieno Azovas jūras Taganrogas līci ar Proļetarskas ūdenskrātuves atzara ziemeļrietumu galu
Candau Kandau - Kandavas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Kandau Kandavas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Kanneneeken Kannenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
Kānupe Kāņupe Talsu un Ventspils novadā
Briežupe Kāņupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - \~3 km
larvaevoridae Kāpurmušu dzimtas "Tachinidae" nosaukuma sinonīms
Taimiras līcis Karas jūras līcis tās austrumu daļā, Taimiras pussalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~40 km, platums — \~80 km, līča dienvidaustrumos — Taimiras grīvlīcis; gada lielāko daļu klāts ar ledu
Kargadden Kārgadu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
Kartkelhof Kārklu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Kaiju strauts Kāroņstrauta labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā
Tatri Karpatu augstākais kalnu masīvs (poļu un slovāku val. "Tatry"), stiepjas gar Polijas un Slovākijas robežu, garums - 64 km, augstākā virsotne - 2655 m
tabalovieši Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Tabalova" jeb "Tabulova" iedzīvotāji
tabulovieši Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Tabalova" jeb "Tabulova" iedzīvotāji
Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
Kazana Kazanka - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
krjašeni Kazaņas tatāru etnogrāfiska grupa, XVI-XVIII gs. piespiedu kārtā pareizticībai pievērsto tatāru pēcteči, dzīvo gk. Krievijas Tatarstānas Republikā
Kuļaba Keloba, pilsētas Tadžikistānā nosaukums padomju laikā
Kema Kemas plakankalne - Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļa Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ziemeļu daļā, uz dienvidiem no Čambaišana plakankalnes, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2522 m (Puksubeksans)
Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers
Kerča Kerčas šaurums - atrodas starp Kerčas un Tamaņas pussala, savieno Melno un Azovas jūru, garums - 41 km, platums - 4-15 km
Kurgantibe Kergontepa, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums padomju laikā
kenarejas Khmeru (Kambodža, Taizeme) mitoloģijā - pa pusei sievietes, pa pusei putni, kas mīt biezos mežos un bieži pastaigājas ar smaržīgām puķēm rokās, meklē vīriešus un tos pavedina
Kilenca Kilencas ūdenskritums - atrodas Korejas Tatas Demokrātiskās Republikas rietumu daļā Kurenksonas upē (Čončonganas pieteka), augstums - 100 m
Kimberlija Kimberlijas plato - atrodas Austrālijas ziemeļrietumos (angļu val. "Kimberley Plateau"), starp piekrasti (Tasmāna Zeme), Ordas un Ficrojas upi, lielākais augstums - 936 m
Sondžina Kimčaka - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tās nosaukums līdz 1951. g.
Kinga Kinga sala - atrodas starp Austrāliju un Tasmaniju ("King Island"), Basa šauruma rietumu daļā, platība 1125 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 213 m, 1700 iedzīvotāju (2007. g.)
Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu
Moluku jūra Klusā okeāna starpsalu jūra (angļu val. "Molucca Sea") starp Sulavesi, Sanihes, Mindanao, Talaudu, Halmaheras un Sulas salu, platība - 274000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4970 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m
Kafirnigana Kofarnihona, upe Tadžikistānā
Kokas Kokas ezers - atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - \~3 ha
upju kokbezdelīga kokbezdelīgu suga ("Tachycineta bicolor")
Kokši Kokšu ezeri - Taču ezeri Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā
Kolka Kolkas pagasts - pagasts Talsu novadā, robežojas ar Dundagas un Rojas pagastu, kā arī ar Ventspils novadu
Kanibadama Konibodoma - pilsēta Tadžikistānā
Baltijas asambleja konsultatīva un koordinējoša Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizācija, dibināta 1991. g. 8. novembrī Tallinā ar mērķi apspriest Baltijas valstis interesējošus jautājumus un projektus, kopīgi risināt problēmas, koordinēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību parlamentu līmenī
mandātapgabali Kopīgs apzīmējums bijušām vācu kolonijām un turku zemēm, kuras pēc 1. pasaules kara Tautu Savienība nodevusi citu valstu pārvaldībā
Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
Ziemeļkoreja Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (korejiešu val. "Choson"), valsts Austrumāzijā, daļēji Korejas pussalas ziemeļu daļā, platība - 122762 kvadrātkilometri, 22665300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Phenjana, administratīvais iedalījums - 9 provinces un 2 tieši pārvaldītas pilsētas, robežojas ar Ķīnu, Krieviju un Dienvidkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
KP Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Ziemeļkoreja), valsts divburtu kods
PRK Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Ziemeļkoreja), valsts trīsburtu kods
KTDR Korejas Tautas Demokrātiskā Republika; Ziemeļkoreja
Phenjana Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) galvaspilsēta, atrodas Tedonganas krastos, 89 km no tās ietekas Dzeltenajā jūrā, 3000000 iedzīvotāju (2007. g.)
Tauļinova Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Taulinova" nosaukuma variants
tartakieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Tartaks" iedzīvotāji
Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku
Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
Samaras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 53600 kvadrātkilometru, 3171400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tatarstānas Republiku, Orenburgas, Saratovas un Uļjanovskas abgabalu
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi
Kronhof Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
dundurs kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tabanidae"), liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, 117 ģinšu, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
taurkalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Taurkalni" iedzīvotāji
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
Ozolu svētkalns kulta vieta Talsu novada Ārlavas pagastā, Lubezera dienvidrietumu krastā, apaļš (diametrs — 30 m), \~15 m augsts paugurs ar terasi ziemeļaustrumu nogāzē, blakus ir 4 mazāki uzkalni, izmantošanas laiks nav zināms
Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu
Mežites elkukalns kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, \~300 m uz dienvidiem no Mežites pilskalna, \~25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas iespējams, mākslīgi izveidotas stāvākas
Vanagkalns Kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, ir \~8 m augsts paugurs, uz dienvidiem no tā atrodas t. s. Dāvida kalniņš, kas saistīts ar senām kulta tradīcijām, netālu bijus Sapņu birzs, kurā zīlnieki senatnē skaidrojuši sapņus
Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai
kursenieki Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji
Zlatni Pjasci kūrorts Bulgārijā, Melnās jūras krustā, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas, Tautas parks, 3 km uz rietumiem - Aladžas klosteris (IV gs. izcirsts klintī)
samtene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tagetes"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā kā viengadīgus krāšņumaugus audzē 3 sugas un to šķirnes
biškrēsliņš Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tanacetum"), daudzgadīgi augi ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem sīkos kurvīšos
koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku
Tautas daiļamata meistars kvalifikācijas nosaukums, ko 1961.-1990. g. piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā piešķīra Kultūras ministrijas kolēģija, 1993.-2000. g. - Tautas mākslas centra Tautas lietišķās mākslas padome; persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums
Kvicu Kvicu ezeri - 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā; Lāču ezeri
Lāču ezeri Kvicu ezeri, 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā
dižķengurs Ķenguru dzimtas ģints ("Macropus"), lielākie somaiņi (masa - 23-90 kg), fitofāgi, ganās naktī, savannās, skrajos mežos un krūmājos, Austrālijā un Tasmānijā
Dziļgravupe Ķikana labā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā
Jaunciema grāvis Ķikans, ūdenstece Talsu un Ventspils novadā
Lielais Ķikans Ķikans, ūdenstece Ventspils un Talsu novadā
tantals Ķīmiskais elements - zilpelēks, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 73. elements, Ta, atommasa - 180,948, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
ĶTR Ķīnas Tautas Republika
Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju
CHN Ķīnas Tautas Republika, valsts trīsburtu kods
Pekina Ķīnas Tautas Republikas galvaspilsēta (北京 Běijīng), atrodas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos, Sišana kalnu piekājē, 16,5 miljoni iedzīvotāju (2010. g.)
czjao Ķīnas Tautas Republikas sīknaudas vienība, vienāda ar 0,1 juaņu (10 fiņām)
Ķīnieši ķīniešu kvartāls Talsos
taiči Ķīniešu vingrinājumu sistēma ("Tai-Dzi"), kur vingrinājumus izpilda lēnā tempā, koncentrējoties, ar mērķi atbrīvot cilvēka iekšējo enerģiju
Ķūļi Ķūļciems, apdzīvota vieta Talsu novadā
Ladsern Ladzu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lībagu pagastā
Lagžu Lagžu valks - ūdenstece Talsu novada Valdgales pagastā, ietek Stūriņezerā
Lajiša Laiševa, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā
Lampanga Lampāna, pilsēta Taizemē
Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinces un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu
LTRP Laosas Tautas revolucionārā partija
Lasenbekas pilskalns Lasiņu pilskalns Tabores pagastā
aisti Latinizēts ģermāņu vārds ar nozīmi "austrumnieki" - sena tauta Baltijas jūras piekrastē, pirmo reizi pieminēta romiešu vēsturnieka Tacita (55.-120. g.) darbā "Germania", domājams senprūši
Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā (_Bobrovka_), Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem
LTF Latvijas Tautas fronte
Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu
Pagaidu Satversme Latvijas Tautas padomes 1918. g. 17.-18. novembrī pieņemts normatīvais akts, kurā noteikti Latvijas valsts veidošanas un politiskās iekārtas galvenie principi, kas līdz Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. pieņemtajiem normatīvajiem aktiem - Deklarācijai par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem - tika uzskatīta par Latvijas Republikas pamatlikumu (konstitūciju)
LTVF Latvijas Tautsaimniecības veicināšanas fonds
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
kišlaks Lauku ciemats Uzbekijā un Tadžikijā
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā
Lehden Lēdas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
Leišu Leišu ezers - atrodas Valkas novada Valkas pagastā, viens no Taču ezeriem, platība - 10,9 ha; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers
Pursilupīte Leķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā
echinococcus Lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" ģints
platais lentenis lenteņu klases suga ("Diphyllobothrium latum syn. Bothriocephalus latus, Taenia lata"), kas pieaugušo attīstības stadijā parazitē cilvēka tievajā zarnā
cūku lentenis lenteņu klases suga ("Taenia solium")
Lieben Lībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā
pirperi Lībiešu apzīmējums Popē un Talsos
Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra
Okas–Donas līdzenums līdzenums starp Viduskrievijas un Pievolgas augstienēm Krievijas Tambovas, Ļipeckas, Voroņežas apgabalā, viļņots reljefs, augstums - līdz 204 m vjl.
Džangtanga Līdzenums Tibetas kalnienes vidienes rietumu daļā ("Chang Tang"), Ķīnā, augstums - >5000 m, atsevišķu grēdu relatīvais augstums 500-1000 m, sāļezeri, tuksneši, pustuksneši
Lihben Lieben, Lībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā
Krauja Lieknas labā krasta pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir Tukuma un Talsu novadu robežupe
Vecmuižas upīte Liekņas kreisā satekupe Talsu novada Balgales pagastā, augštece Tukuma novada Cēres pagastā
tartifs Liekulis un svētulis (pēc Moljēra komēdijas "Tartifs" galvenā varoņa vārda)
kanna liela antilope ar gariem, taisniem ragiem ("Taurotragus oryx")
Sidneja Lielākā Austrālijas pilsēta ("Sydney"), Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs, atrodas Austrālijas dienvidos pie Tasmāna jūras Portdžeksona līča, 4500000 iedzīvotāju (2007. g.)
Jamdena Lielākā no Tanimbaras salām ("Yamdena"), Indonēzijā, Arafuru jūras ziemeļrietumos
Penhudao Lielākā sala Penhu salu grupā Taivānas šaurumā, platība - 64 kvadrātkilometri
Vaikata Lielākā upe Jaunzēlandē ("Waikato"), Ziemeļsalā, garums - 425 km, sākas Vulkāniskajā plato, pie vulkāna Ruapeha, tek uz ziemeļiem cauri Taupo ezeram, vidustece vietām aizā, lejtece zemienē, pa grīvlīci ietek Tasmāna jūrā
Fedčenko šļūdonis lielākais ieleju šļūdonis Eirāzijā, atrodas Pamira ziemeļrietumos, Tadžikistānā, garums - 77 km, platums - 2600 m, platība - 650 kvadrātkilometru, sākas 6280 m vjl., noslīd līdz 2910 m augstumam, ledus biezums - 700-1000 m, kustības ātrums vidusdaļā - >200 m gadā
Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni
Walgalen Lielvalgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
Gross-Wirben Lielvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
Baltijas asambleja Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" Seima, Igaunijas Tautas frontes Pilnvaroto padomes un Latvijas Tautas frontes Domes locekļu tikšanās; pirmā notika Tallinā 1989. g. 13.-14. maijā, otrā - Jūrmalā 1990. g. 16. jūnijā
Liegenhof Līgu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā
Cūkupīte Līgupes augšteces kreisā satekupe Talsu novada Virbu pagastā un Tukuma novada Kandavas pagastā
Bemberupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Strazdes pagastā
Dzirnavupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Virbu un Strazdes pagastā, garums - 8 km
Limbuschen Limbuža muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
salutatio Liturģisks sveiciens; mācītājs saka: "Tas Kungs lai ir ar jums" - un draudze atbild: "Un ar tavu garu"
Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā
Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā
Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē
Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe
masaji Lopkopju tauta, kas dzīvo A-Āfrikā (Kenijā, Tanzānijā), stepēs uz A no Viktorijas ezera; valoda pieder pie Šari-Nīlas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus
tautas saimniecības padome LSPR Tautas komisāru padomes institūcija 1919. g., kas koordinēja ar saimniecisko darbību saistīto tautas komisariātu darbu
Lubessern Lubezeres (Ezara) muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā
Lubben-Oschen Lubošu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Sēme Lūšupītes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Seme
ĻTF Ļeņingradas Tautas fronte
gauskājis ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu
Antananarivu Madagaskaras galvaspilsēta (angļu valodā _Antananarivo_, senāk _Tananarivo_), atrodas salas vidienē (1400 m virs jūras līmeņa), 1,5 miljoni iedzīvotāju
talcēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Talka" iedzīvotāji
AGLA Maģiska formula, kas veidota no ebreju frāzes "ato gadol le-olam adonai" - Kungs, lai Tava varenība ir mūžīga
Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē
Arafuru jūra malas jūra Indijas okeānā (_Arafura Sea_), , starp Austrāliju, Jaungvineju un Tanimbaru salām (Indonēzijā), platība - 1037 kvadrātkilometru, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, lielākais - 3680 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 2,5-7,6 m, Toresa šaurums savieno ar Koraļļu jūru, rietumos - Timoras jūra
Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m
Laptevu jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeāna Āzijas piekrastē, starp Taimiras pussalu, Severnaja Zemļu un Jaunsibīrijas salām, platība - 662000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~50 m, lielākais dziļums - 3385 m
Malāvija Malāvijas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā (angļu val. "Malawi"), Ņasas ezera rietumu piekrastē, platība - 118484 kvadrātkilometri, 15028700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lilongve, administratīvais iedalījums - 3 reģioni, robežojas ar Tanzāniju, Mozambiku un Zambiju
ačevi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
čikundi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
isengi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
marāvi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
ņandzi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
tumbuki Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
MTDS Mali Tautas demokrātijas savienība
tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda
Ziemeļkorejas kalni Mandžūrijas-Korejas kalnu dienvidaustrumu daļa Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, garums — \~600 km, platums — līdz 200 km, augstums — 1300-1500 m, augstākā virsotne — Kvanmobons (2540 m)
Hinehauone Maoru mitoloģijā - pirmais cilvēks, ko mežu dievs Tane izveidoja no smiltīm, lai radītu sev sievu
Papa Maoru panteona zemes dieviete, debesu dieva Rangi sieva, lielo dievu māte, kad viņas dēls mežu dievs Tane meklēja sev mīlas partneri, viņa ieteica izveidot sievu no Havaiki salas smiltīm
Karihi Maoru varoņa Tafaki brālis, kurš tiek attēlots kā lempis un vientiesis pretstatā savam varonīgajam un atjautīgajam brālim
Bokaliktags Marko Polo grēda Kunluna austrumu daļā ("Bokalik Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6300 m
protokols RTP maršrutēšanas tabulu protokols (angļu "Routing Table Protocol")
MTF Maskavas Tautas fronte
mazā slīce mazais dūkuris ("Tachybaptus ruficollis", senāk "Podiceps fluvialis")
Vārngrāvis Mazdursupes kreisā satekupe Talsu novada Laucienas pagastā; Vārnu grāvis
Sēņgrāvis Mazdursupes labā satekupe Talsu novada Balgales pagastā; Sēņu grāvis
Klein-Dursuppen Mazdursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Rākstupīte Mazirbes labā krasta pieteka Talsu novada Kolkas pagastā, augštece Dundagas pagastā
Klein-Sehnen Mazsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Klein-Strasden Mazstrazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā
Lobnors Mazu, sezonālu sālsezeru un purvu rajons Ķīnas ziemeļrietumos (angļu val. "Lop Nur"), atrodas Tarimas līdzenuma austrumu daļā, Sjindzjaņas Uiguru autonomajā apgabalā, 780 m vjl., platība - 3100 kvadrātkilometru, kopš 1964. g. kodolieroču izmēģinājumu centrs
Klein-Warwen Mazvārves muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
Klein-Wirben Mazvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
talsenieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Talsi" iedzīvotāji
Megusen Meguzes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Komāroma-Estergoma meģe Ungārijas ziemeļrietumu daļā, Slovākijas pierobežā, administratīvais centrs - Tatabāņa
Tabasko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tabasko Valsts ("Tabasco" / "Estado Libre y Soberano de Tabasco"), administratīvais centrs - Viljaermosa, platība - 24747 kvadrātkilometri, 1990000 iedzīvotāju (2005. g.)
Tamaulipasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tamaulipasas Valsts ("Tamaulipas" / "Estado Libre y Soberano de Tamaulipas"), administratīvais centrs - Viktorija, platība - 80148 kvadrātkilometri, 3024200 iedzīvotāju (2005. g.)
Melncelma upe Melncelma upe - ietek Usmas ezera austrumu daļā, kuldīgas un Talsu novada teritorijā; Melncelma kanāls; Melncelmupīte
Pauniņupīte Meļļupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā; Puniņupīte
Bondjužska Mendeļejevska - pilsēta Krievijas Tatarstānas Republikā, šīs apdzīvotās vietas nosaukums līdz 1967. g.
sindi Meotu cilts Tamaņas pussalā un Melnās jūras ZA piekrastē 1. gt. p. m. ē.; m. ē. sākumā asimilējās ar sarmantiem
Markgrafen Mērsraga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Mērsraga pagastā
teilorija Mēslšūnu dzimtas ģints ("Tayloria")
reimatiskie mezgliņi mezgliņi, kas reimatisma gaitā attīstās zemādas audos locītavu apvidū; tās ir Ašofa un Talalajeva mezgliņu tipa granulomas
Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
Kozlova Mičurinska, pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1932. g.
aktinomicētes mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm, pieder pie baktēriju nodalījuma klases "Tallobacteria" rindas "Actinomycetales", Latvijā augsnēs konstatēts \~70 sugu
Ziemeļlatvijas brigāde militārs formējums Latvijas Brīvības cīņu laikā, dibināts 1919. g. 31. martā Tērbatā, tajā tika iekļautas latviešu militārās vienības, ko saskaņā ar Latvijas un Igaunijas valdības vienošanos sāka komplektēt Pērnavā, Tallinā un Tērbatā, bija pakļauta Igaunijas armijas vadībai; 1919. g. 19. jūlijā Rīgā to pārformēja par Latvijas armijas Vidzemes divīziju
Ellsgrāvis Milzgrāvja kreisais atzarojums Talsu novada Dundagas pagastā, augštecē arī Kolkas pagasta robežupe
Ellsupe Milzgrāvja kreisais atzarojums Talsu novada Kolkas pagastā
Alabama Mobilas kreisā satekupe ASV dienvidaustrumu daļā (_Alabama River_), garums 569 km (kopā ar Kūsu 933 km), veidojas satekot Kūsai un Talapūsai
MTR Mongolijas Tautas Republika
MTRP Mongolijas Tautas revolucionārā partija
Mordangas-Kāņu ezers Mordangas ezera un ar to savienotā Mežezera (Kāņu ezera) kopējs nosaukums, atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst ziemeļu grupā, 36,7 m vjl., kopējā platība - 78 ha, lielākais dziļums - 8,7 m; Sausmežu ezers
karataji Mordviešu etnogrāfiska grupa Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas labajā krastā
Morogora Morogoro, pilsēta Tanzānijā
Mooshof Mosu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Mozambika Mozambikas Republika - valsts Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, platība - 799380 kvadrātkilometri, 21669300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maputu, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Dienvidāfriku, Svazilendu, Zimbabvi, Zambiju, Malāviju un Tanzāniju, apskalo Indijas okeāns
MTR Mozambikas Tautas Republika
Baida muhāfaza Jemenas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Maaribas, Šebvas, Abjānas, Lehidžas, Taizas un Demāras muhāfazu
Ali Muhameda brālēns (Ali ibn Abī Talib, ap 599.-661. g.); šiīti Ali un viņa pēcnācējus uzskata par Muhameda patiesajiem mantiniekiem
Mukalpen Mūkalpu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā
mulgedium Mulgedium tataricum - Tatārijas salātu "Lactuca tatarica" nosaukuma sinonīms
Mundiķezers Mundigezers Talsu novada Lībagu pagastā
Minningen Muniņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
khmeri Nācija, Kambodžas (Kampučijas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Vjetnamā, Taizemē, runā khmeru val., ticīgie - budisti, daļa kalnu khmeru saglabājuši tradicionālos ticējumus
kontaji nācija, Taizemes pamatiedzīvitāji, dzīvo arī Malaizijā, Birmā, runā taju valodā, cēlušies no ciltīm, kas sākot ar 1. gt. p. m. ē. pakāpeniski ienākuša no D-Ķīnas tagadējā Taizemes teritorijā un sajaukušās ar vietējām ciltīm, reliģija - budisms (hinjana)
siāmieši nācija, Taizemes pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Mjanmā, Malaizijā, Laosā; runā taju valodā, ticīgie - budisti
Ahagara nacionālais parks nacionālais parks Alžīrijā (_Ahaggar, Parc National de l'_), Tamanrāsetas vilājā un daļēji Bordž Mesaudas vilājā
Augstā Tauerna nacionālais parks nacionālais parks Austrijā (_Hohe Tauern, Nationalpark_). Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē
Agvaragves nacionālais parks nacionālais parks Bolīvijā (_Aguaragūe, Parque Nacional_), Tarihas departamentā
Amazonijas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Amazônia, Parque Nacional da_), atrodas Paras štata rietumos, Tapažosas upes kreisajā pusē
Aketadžaves-Lolobatas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Aketajawe-Lolobata, Taman Nasional_), Ziemeļmoluku provincē, Halmaheras salā, kas ir vitāli svarīgs vismaz 23 endēmisku putnu sugu izdzīvošanai
Alaspurvo nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Alas Purwo, Taman Nasional_), Javas salas dienvidaustrumos
Ābela Tasmana nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Abel Tasman National Park_), atrodas Dienvidsalas ziemeļos
Akageras nacionālais parks nacionālais parks Ruandā (_Akagera, Parc National ď_), atrodas valsts ziemeļaustrumos pie Tanzānijas robežas, dibināts 1934. gadā, ietver savannu, kalnu un purvu biotopus
Bānlāna nacionālais parks nacionālais parks Taizemē, Jalā provinces dienvidu daļā
Nakonračasima Nakhonratčhasīma - pilsēta Taizemē
Nakonsavana Nakhonsavana, pilsēta Taizemē
Korata Nakonračasima, pilsēta Taizemē
haruspicija Nākotnes pareģošana pēc upuru dzīvnieku iekšām, ko pēc leģendas etruskiem pasludinājis atradenis, mazs zēns Tags, kas pēc tam pazudis
taka Naudas vienība Bangladešas Tautas Republikā, sīknauda - poiša
šiliņš Naudas vienība Kenijā, Somālijā, Tanzānijā, Ugandā (Anglijā līdz 1971. g., Austrijā līdz 2002. g.); attiecīgā naudas zīme, monēta
pataka Naudas vienība Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, sīknauda - avo
kips Naudas vienība Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - ats (izņemta no apgrozības)
somons Naudas vienība Tadžikistānas Republikā, sīknauda - dirams
bāts Naudas vienība Taizemes Karalistē, sīknauda - satangs
Noetkenshof Nēķena muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā
Miaņhua neliela sala Austrumķīnas jūrā, ziemeļrietumos no Taivānas salas
Pendzja neliela sala Austrumķīnas jūrā, ziemeļrietumos no Taivānas salas
Liučiu neliela sala Dienvidķīnas jūrā, Taivānas piekrastē, iepretim Pindunas apriņķa teritorijai
Pata neliela sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, starp Tapulas salām un Holo salu, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā
Arvāda neliela sala Vidusjūras austrumos (_Arwād, Jazīrat_), Sīrijas piekrastē, dažu kilometru attālumā no Tartūsas
Džuguaņu salas nelielu salu grupa Austrumķīnas jūras rietumu piekrastē, Miņdzjanas līcī, Taivānas Liaņdzjanas apriņķa teritorija
Dunjiņu salas nelielu salu grupa Austrumķīnas jūras rietumu piekrastē, Miņdzjanas līcī, Taivānas Liaņdzjanas apriņķa teritorija
Madzu salas nelielu salu grupa Austrumķīnas jūras rietumu piekrastē, Miņdzjanas līcī, Taivānas Liaņdzjanas apriņķa teritorija
Ānthonas salas nelielu salu grupa Bāndona līcī (_Ang Thong, Mu Ko_), Siāmas līča rietumos, Taizemes teritorija
Učiu salas nelielu salu grupa Taivānas šauruma rietumu daļā, Ķīnas Republikas jeb Taivānas teritorija
Ngorongors Ngorongoro, aprimuša vulkāna krāteris Tanzānijā
Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Mērsraga novads nodibināts 2010. g. beigās atdaloties no Rojas novada un patstāvīgu darbu uzsāka 2011. g. janvārī, ietvēra tikai bijušo Mērsraga pagastu, robežojās ar Tukuma, Talsu un Rojas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. atjaunots Mērsraga pagasts, kas iekļauts Talsu novadā
Nogallen Nogales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā
Lenkorānas zemiene nolaidens līdzenums Aizkaukāza dienvidaustrumos starp Tališa kalniem un Kaspijas jūru, Azerbaidžānā, garums — 100 km, platums — 5-6 km dienvidos, 25-30 km ziemeļos
pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām
Nureka Noraka, pilsēta Tadžikistānā
Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
Zelta trīsstūris nozīmīgākais pasaules opija ražošanas centrs - Mjanma, Laosa un Taizeme (angļu "Golden Triangle")
Nurmhusen Nurmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
vaņamvezi Ņamvezi – tauta, dzīvo Tanzānijā, starp Viktorijas un Rukvas ezeru, valoda (ķinamvezi) pieder pie bantu saimes austrumu grupas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa – kristieši
Gāta Oāze un pilsēta Sahārā ("Ghat"), Tasili plato piekājē, Lībijas dienvidrietumos, šebījas administratīvais centrs, 22000 iedzīvotāju (2011. g.)
Tafilaleta Oāžu grupa Marokas dienvidaustrumos ("Tafilalet"), starp Atlasa grēdām un Giras hamādu, tektoniskā ielejā, ko šķērso izžūstošās upes Ziza un Gerisa, iedzīvotāji gk. berberi
Odern Odres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Skolasupe Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, augštece Ķeipenes pagastā, šķērso arī Taurupes pagasta dienvidrietumu stūri, garums - 14 km; Skala; Skolas upe
Taukātne Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Taurupes pagastā
aderkasieši Ogres novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Aderkaši" iedzīvotāji
bēvulēnieši Ogres novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Bēvulēni" iedzīvotāji
lakstenieši Ogres novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Lakstene" iedzīvotāji
taurupieši Ogres novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Taurupe" iedzīvotāji
Fistehlen Ogres novada Taurupes pagasta bijušais nosaukums
Aderkasskaja Ogres novada Taurupes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Oxeln Oksles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā
Okten Oktes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā
rošorvi Orošori - etnogrāfiska grupa Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā
kadešs Otrās Mozus grāmatas fragments (13:1 - 10) par visu pirmdzimušo novēlēšanu Tam Kungam, par Pashā svinēšanu un par tefillīnu
Hoheneich Ozolu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Kārklu valks Pāces kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā
Peļupīte Pāces kreisā krasta pieteka, augšpus Pāces dzirnavezera, Talsu novada Dundagas pagastā
Tadaiķu pagasta teritorija pagasta dienvidu daļa (kopā ar vēsturisko centru) pēckara gados iekļauta Priekules novada Bunkas pagastā un neliela daļa Grobiņas novada Gaviezes pagastā, bet tagadējā Tadaiķu pagastā iekļauta visa pirmskara Aisteres pagasta teritorija un Tāšu pagasta austrumu stūris
Laucesas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Mirnijā, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Tabores, Skrudalienas, Demenes, Medumu un Kalkūnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalkuhnen, krieviski — Kalkunskaja
Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja
Vecsalienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Naujenes, Salienas, Skrudalienas un Tabores pagastu, nodibināts 1990. g., tā teritorija aizņem pirmskara Salienas pagasta rietumu daļu
Skrudalienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Tabores, Vecsalienas, Salienas, Demenes un Laucesas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Skrundalina, krieviski — Skrundaļinskaja
Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja
Aisteres pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. g.; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā
Aizteres pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. g.; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā
Zosēnu pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Melnbāržos, robežojas ar Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara Jaunpiebalgas pagasta ziemeļrietumu stūrī, pievienojot daļu no pirmskara Drustu pagasta teritorijas
Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja
Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja
Kaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Skujenes, Taurenes, Vecpiebalgas un Inešu pagastu, kā arī ar Madonas un Ogres novadu
Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja
Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen
Durbes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Durbes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Dunalkas, Vecpils, Bunkas un Tadaiķu pagastu
Bunkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Kalvenes, Priekules, Gaviezes Tadaiķu, Durbes un Vecpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Funkenhof, krieviski — Funkengofskaja
Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja
Gaviezes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Tadaiķu, Bunkas, Virgas, Bārtas un Grobiņas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gawesen, kriewviski — Gavezenskaja
Kabiles pagasts pagasts Kuldīgas novada austrumu daļā, robežojas ar Vārmes, Rumbas un Rendas pagastu, kā arī ar Talsu un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kabillen, krieviski — Kjabiļevskaja
Rendas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kabiles un Rumbas pagastu, kā arī ar Ventspils un Talsu novadu (pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rendas pagasta robežām); bijušie nosaukumi: vāciski — Ronnensche, krieviski — Rennenskaja
Madlienas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Taurupes, Meņģeles, Krapes un Lauberes pagastu, kā arī ar Kokneses un Lielvārdes novadu; bijušie nosaukumi: Lielais pagasts, vāciski — Esenhof, krieviski — Lelaskaja
Meņģeles pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Madlienas, Taurupes un Mazozolu pagastu, kā arī ar Ērgļu un Kokneses novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenwoga, krieviski — Altenvogskaja
Ķeipenes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Taurupes, Madlienas, Lauberes un Suntažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Jaunķeipenes pagasts, vāciski — Kaipen, krieviski — Keipenskaja
Gaiķu pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Satiķos, robežojas ar Šķēdes, Jaunlutriņu, Lutriņu, Brocēnu un Remtes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gaiken, krieviski — Gaikenskaja
Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen
Lubes pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Anužos, robežojas ar Ārlavas un Īves pagastu, kā arī ar Dundagas un Rojas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ārlavas pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Lubezeres un Nogales pagasta
Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja
Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu
Valdgales pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pūņās, robežojas ar Talsu pilsētu, Dundagas, Īves, Ārlavas, Laidzes un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Ventspils novadu
Ārlavas pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Valdemārpilī, aptver Valdemārpils pilsētu, robežojas ar Rojas, Vandzenes, Laidzes, Valdgales, Īves un Lubes pagastu; bijušie nosaukumi: Valdemārpils pilsētas lauku teritorija (1956.-2009. g.), Valdemārpils lauku teritorija (2009.-2010. g.), vāciski — Erwahlen, krieviski — Ervaļenskaja
Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu
Īves pagasts pagasts Talsu novada ziemeļrietumu daļā ar administratīvo centru Tiņģerē, robežojas ar Lubes, Valdemārpils un Valdgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Ārlavas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela pirmskara Dundagas pagasta teritorija (Ķurbes apkārtne)
Ķūļciema pagasts pagasts Talsu novadā, Engures ezera rietumu krastā, robežojas ar Laucienas un Mērsraga pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta lielākā daļa pirmskara Mērsraga pagasta, daļa Laucienes pagasta un neliela daļa Upesgrīvas pagasta teritorijas
Rojas pagasts pagasts Talsu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, atjaunots 2021. g. bijušā Rojas novada teritorijā, robežojas ar Mērsraga, Vandzenes, Ārlavas, Lubes, Dundagas un Kolkas pagastu, apskalo Rīgas jūras līcis
Dundagas pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Kolkas, Rojas, Lubes, Īves un Valdgales pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dondangen, krieviski — Dondangenskaja
Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja
Vandzenes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Rojas, Mērsraga, Laucienes, Laidzes un Ārlavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wandsen, krieviski — Vandzenskaja
Virbu pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Stendes pilsētu, Lībagu, Strazdes un Abavas pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpagasta pagasts, vāciski — Neuvaken, krieviski — Nejvakenskaja
Laidzes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Valdgales, Ārlavas, Vandzenes, Laucienas un Lībagu pagastu, kā arī ar Talsu pilsētu; bijušie nosaukumi: Valdegales pagasts, vāciski — Waldegalen, krieviski — Vaļdegaļenskaja
Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja
Kandavas pagasts pagasts Tukuma novadā, aptver Kandavas pilsētu, robežojas ar Cēres, Pūres, Jaunsātu, Zemītes, Vānes un Matkules pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: Kandavas novada lauku teritorija (kas ietvēra arī tagadējos Cēres, Zemītes un Matkules pagastus — 1999.-2009. g.), vāciski — Kandau, krieviski — Kandavskaja
Zentenes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Sēmes, Pūres un Cēres pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Senten, krieviski — Zentenskaja
Matkules pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Kandavas un Vānes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Talsu novadu; pastāvējis Tukuma apriņķī līdz 1949. g., atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009.-2021. g. Kandavas novadā
Engures pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Lapmežciema un Smārdes, Sēmes un Zentenes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Angern, krieviski — Angernskaja
Cēres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Pūres un Kandavas pagastu, kā arī ar Talsu novadu
Puzes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Blāzmā, robežojas ar Ances, Usmas, Ugāles un Popes pagastu, kā arī ar Dundagas un Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pussen, krieviski — Puzenskaja
Usmas pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ugāles un Puzes pagastu, kā arī ar Talsu un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Usmaiten, krieviski — Usmaitenskaja
Fatah Palestīniešu nacionālās atbrīvošanās kustība, izveidota 20. gs. 50. gadu beigās (apvērsta abreviatūra no arābu "Harakat al-Tahrir al Wataniyyeh al-Falastiniyyeh")
Ismoila Somonī smaile Pamira augstākā virsotne (7495 m) Tadžikistānā, atrodas Zinātņu Akadēmijas grēdas un Pētera Pirmā grēdas saskarē, nogāzēs bieza firna un ledus sega (kopplatība - 136 kvadrātkilometri), atklāta 1932. g., līdz 1962. g. saucās Staļina smaile, 1962.-1999. g. - Komunisma smaile
Baumanabada Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1931.-1936. g.
Kirovabada Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1936.-1963. g.
Saraikomara Pandža - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1931. g.
Pjandža Pandža, pilsēta Tadžikistānā
Pendža Pandža, upe Afganistānā un Tadžikistānā
Pendžikenta Pandžakenta, pilsēta Tadžikistānā
Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km
īveskoks Parastā īve ("Taxus baccata")
pabērza Parastā īve ("Taxus baccata")
paegle Parastā īve ("Taxus baccata")
platpaegle Parastā īve ("Taxus baccata")
platpaegļi Parastā īve ("Taxus baccata")
platpaeglis Parastā īve ("Taxus baccata")
Vāczemes mētra parastais biškrēsliņš ("Tanacetum balsamita")
bikrēslīši Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
bišāboliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškociņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškreitini Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškrēsliņis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškrēslis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškrēsls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
bišukrēsliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
cērmuzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čimines Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čižmi Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čizmis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čizna Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čiznis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
pižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
skreidulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
skreiduls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
skreitulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
vēderzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
plākškata Parazītiska somiņsēne ("Taphrina pruni") uz ievām un plūmēm, rada tipisko augļu (kauleņu) vietā pākšveida augļus
Sumburvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
Sustriņvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā; Ģibzdes valks
Ārlavas parks parks Talsu novada Ārlavā, platība — 8,7 ha, aug 14 vietējās un 30 introducētās koku un krūmu sugas
tanzanīts Pasaulē visretāk sastopamais dārgakmens, kuru var atrast tikai četrus kilometrus garā joslā Kilimandžāro piekalnēs Tanzānijā
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Rojas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Kurzemes ziemeļu daļā, Rīgas jūras līča piekrastē, ietvēra bijušo Rojas pagastu (novads nodibinājās 2008. g. Talsu rajona sastāvā, apvienojot Rojas un Mērsraga pagastu, kļuva patstāvīgs novads 2009. g. vidū, bet 2010. g. beigās Mērsraga pagasts atdalījās un nodibināja atsevišķu novadu), robežojās ar Mērsraga, Talsu un Dundagas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. iekļauts Talsu novadā
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Sērmūkšu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Skujenes, Taurenes un Vaives (neliela daļa) pagastā
Tāšu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Talsu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā
Talsu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tāšu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā
Plāteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Madlienas un Taurupes pagastā
Upesgrīvas pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērsraga, Rojas un Vandzenes pagastā
Nogales pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ārlavas pagastā un Rojas novadā, kā arī neliela daļa Talsu novada Lubes pagastā
Pastendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Talsu pilsētā
Spāres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Ventspils novada Usmas pagastā
Stendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lībagu un Ģibuļu pagastā un Stendes pilsētā
Lubezeres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lubes, Rojas un Ārlavas pagastā
Aderkašu pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pievienoja Taurupes pagastam
Ķīnas Republika pastāvēja tagadējās Ķīnas Tautas Republikas un Ķīnas Republikas teritorijā no 1912. g. 1. janvāra līdz 1949. g. 1. oktobrim
Jaunpagasta pagasts pastāvēja Talsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Virbu pagastu
Sabiles novads pastāvēja Talsu rajonā 2000.-2009. g., ietvēra Sabiles pilsētu un tagadējā Abavas pagasta teritoriju
Postenden Pastendes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā
MOP Pataka; Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - avo
apkakles pekars pekaru suga ("Tayassus tajacu"), kas sastopama biežāk
Peskadoru salas Penhu salas Taivānas šaurumā
zindžantrops Pērtiķveida cilvēks, kas dzīvojis pirms 1,75 miljoniem gadu un kura atliekas atrastas Tanzānijā 1959. gadā
Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
Tarupe Pēterupes kreisā krasta pieteka Siguldas novadā, lejtecē Lēdurgas un Krimuldas pagastu robežupe, augštece Krimuldas pagastā, garums - 10 km; Tara; Tāra; Jurka
Puketa Phūketa, pilsēta Taizemes dienvidos ("Phuket")
Friedrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
bulani Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
futengi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
kmu Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
lameti Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
puoki Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
kāvi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumos, Mjanmas ziemeļaustumu kalnos un Taizemes ziemeļos, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, izplatīts galvaskausu kults
Alahanas klosteris piektā gadsimta ēku komplekss (_Alahan Manastırı_) Taura kalnos Turcijā, Merinas ila ziemeļrietumos
pienine Pienene ("Taravacum")
cūkpiene Pienenes ("Taraxacum")
gludā pienene pieneņu suga ("Taraxacum erythospermum syn. Taraxacum laevigatum")
ārstniecības pienene pieneņu suga ("Taraxacum officinale")
purva pienene pieneņu suga ("Taraxacum palustre"), latvijā sastopama reti, aizsargājama
Kaikaža Pīle, Tauna noteka
Afaahiti pilsēta (_Afaahiti_; polinēziešu _Taravao_) Franču Polinēzijā, Vējpuses salu Taiti salā
Bāmijāna pilsēta Afganistānā, Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki
Bangī pilsēta Afganistānā, Tahāras vilajeta rietumu pierobežā
Abālesa pilsēta Alžīrijā (_Abalessa_), Tamanrāsetas reģionā, 9200 iedzīvotāju (2010. g.)
Tandila pilsēta Argentīnā ("Tandil"), Buenosairesas provincē, 110600 iedzīvotāju (2012. g.)
Ačadžura pilsēta Armēnijā (_Achajur_, Աչաջուր), Tavušas marzā
Idževana pilsēta Armēnijā ("Ijevan"), Tavušas marzas administratīvais centrs, 21100 iedzīvotāju (2011. g.)
Dilidžana pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 15600 iedzīvotāju (2011. g.)
Ajruma pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.)
Nojemberjana pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.)
Berda pilsēta Armēnijā, Tavušas marzā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.)
Tontona pilsēta ASV (_Taunton_), Masačūsetsas štatā, 56500 iedzīvotāju (2014. g.)
Soutleiktaho pilsēta ASV ("South Lake Tahoe"), Kalifornijas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Takoma pilsēta ASV ("Tacoma"), Vašingtonas štatā, 205200 iedzīvotāju (2014. g.)
Talekva pilsēta ASV ("Tahlequah"), Oklahomas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Teilora pilsēta ASV ("Taylor"), Mičiganas štatā, 61600 iedzīvotāju (2014. g.)
Teilora pilsēta ASV ("Taylor"), Teksasas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Teilorvila pilsēta ASV ("Taylorville"), Ilinoisas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Taladīga pilsēta ASV ("Talladega"), Alabamas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Talahasī pilsēta ASV ("Tallahassee"), Floridas štata administratīvais centrs, 188100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tampa pilsēta ASV ("Tampa"), Floridas štatā, osta pie Meksikas līča, 358700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tarboro pilsēta ASV ("Tarboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hobārta pilsēta Austrālijā ("Hobart"), Tasmanijas salas dienvidu daļā, Tasmanijas štata administratīvais centrs, 205600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ņūkāsla pilsēta Austrālijā ("Newcastle"), Jaundienvidvelsas štata austrumos, Tasmāna jūras krastā, osta Hanteras grīvā, 308300 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1804. g.), pilsētas tiesības kopš 1885. g.
Tamverta pilsēta Austrālijā ("Tamworth"), Jaundienvidvelsas ziemeļaustrumu daļā, 42000 iedzīvotāju (2016. g.)
Baironbeja pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata austrumos, Tasmana jūras piekrastē
Belina pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata ziemeļaustrumos, Tasmana jūras piekrastē
Kvīnstauna pilsēta Austrālijā, Tasmānijas salas rietumu daļā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
Lonsestona pilsēta Austrālijā, Tasmanijas salas ziemeļos, osta Teimaras grīvā, 62200 iedzīvotāju (2006. g.)
Zagatala pilsēta Azerbaidžānā ("Zaqatala"), Lielā Kaukāza dienvidu priekškalnēs, Talačajas krastos, rajona administratīvais centrs, 18400 iedzīvotāju (2008. g.)
Tariha pilsēta Bolīvijā ("Tarija"), Andu austrumu malā 1960 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 182700 iedzīvotāju (2008. g.)
Altutakvari pilsēta Brazīlijā (_Alto Taquari_), Matugrosu štata dienvidaustrumos
Aparesida du Taboadu pilsēta Brazīlijā (_Aparecida do Taboado_), Matugrosu du Sulas štatā, Paranaibas upes rietumu krastā
Santarena pilsēta Brazīlijā ("Santarem"), Paras štatā, osta Tapažosas labajā krastā, pie ietekas Amazonē, 205700 iedzīvotāju (2011. g.)
Beltera pilsēta Brazīlijā, Paras štata rietumu daļā, Tapažosas labajā krastā, netālu no tās ietekas Amazonē
Elena pilsēta Bulgārijā ("Elena"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļaskoveca pilsēta Bulgārijā ("Ljaskovec"), Veliko Tarnovas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Malko Tirnova pilsēta Bulgārijā ("Malko Tarnovo"), Burgasas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Omurtaga pilsēta Bulgārijā ("Omurtag"), Targovištes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Opaka pilsēta Bulgārijā ("Opaka"), Targovištes apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2014. g.)
Pavlikeni pilsēta Bulgārijā ("Pavlikeni"), Veliko Tarnovas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Polski Trambeša pilsēta Bulgārijā ("Polski Trambeš"), Veliko Tarnovas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
Popova pilsēta Bulgārijā ("Popovo"), Targovištes apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Stražica pilsēta Bulgārijā ("Stražica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.)
Svištova pilsēta Bulgārijā ("Svištov"), Veliko Tarnovas apgabalā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
Targovište pilsēta Bulgārijā ("Targovište"), apgabala administratīvais centrs, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
Veliko Tarnova pilsēta Bulgārijā ("Veliko Tarnovo"), apgabala administratīvais centrs, 71100 iedzīvotāju (2014. g.)
Antonova pilsēta Bulgārijā, Targovištes apgabalā, 1440 iedzīvotāju (2014. g.)
Suhindola pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kilifareva pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Bjala Čerkva pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
Zlatarica pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Dolna Orjahovica pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2870 iedzīvotāju (2014. g.)
Debeleca pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Gorna Orjahovica pilsēta Bulgārijas vidienē ("Gorna Orjahovica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ikike pilsēta Čīlē ("Iquique"), Tarapakas reģiona administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, 206700 iedzīvotāju (2002. g.)
Talkavano pilsēta Čīlē ("Talcahuano"), Biobio reģionā, osta Klusā okeāna krastā, 249000 iedzīvotāju (2002. g.)
Tegu pilsēta Dienvidkorejas dienvidaustrumu daļā ("Taegu"), Kjonsanpukto provinces administratīvais centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju
Gondera pilsēta Etiopejas ziemeļos ("Gondar"), netālu no Tanas ezera 2500 m vjl., 204000 iedzīvotāju (2007. g.)
Tarlaka pilsēta Filipīnās ("Tarlac"), Lusonas salā, Centrālās Lusonas reģionā, 318300 iedzīvotāju (2010. g.)
Malabujoka pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas dienvidu daļas rietumos, Taņonas šauruma piekrastē
Lusena pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Taibasas līča piekrastē, Calabarzonas reģiona Kesonas provinces administrtīvais centrs
Santafē pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Tablasas salas dienvidu piekrastē
Kalatrava pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Tablasas salas ziemeļu piekrastē
Baisa pilsēta Filipīnās, Negrosas salā, Centrālās Visajas reģiona Austrumnegrosas provinces austrumos, Taņonas jūras šauruma krastā
Albī pilsēta Francijā (_Albi_), Oksitānijas (līdz 2016. g. - Dienvidu-Pireneju) reģiona Tarnas departamentā, Tarnas upes krastos, 48900 iedzīvotāju (2010. g.)
Kastra pilsēta Francijā ("Castres"), Dienvidu-Pireneju reģiona Tarnas departamentā, 42300 iedzīvotāju (2010. g.)
Montobāna pilsēta Francijā ("Montauban"), Dienvidu-Pireneju reģiona Tarnas un Garonnas departamentā, Tarnas labajā krastā, 56300 iedzīvotāju (2010. g.)
Talansa pilsēta Francijā ("Talence"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 40600 iedzīvotāju (2010. g.)
Tarbe pilsēta Francijā ("Tarbes"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšpireneju departamentā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.); Tarba
Tavernī pilsēta Francijā ("Taverny"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.)
Tamale pilsēta Ganā ("Tamale"), Ziemeļu reģiona administratīvais centrs, 360600 iedzīvotāju (2010. g.)
Sekondi-Takoradi pilsēta Ganas dienvidos ("Sekondi-Takoradi"), Rietumu reģiona administratīvais centrs, osta Gvinejas līča krastā, 445200 iedzīvotāju (2012. g.)
Tarkva pilsēta Ganas dienvidos ("Tarkwa"), Rietumu reģionā, 34900 iedzīvotāju (2013. g.)
Mārdu pilsēta Igaunijā ("Maardu"), Harju apriņķī, Tallinas piepilsēta, 17500 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1980. g.
Elva pilsēta Igaunijā, Tartu apriņķī, 5600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Kallaste pilsēta Igaunijā, Tartu apriņķī, Peipusa ezera krastā, 850 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Tartu pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā, Emajegi krastos, 2. lielākā Igaunijas pilsēta, Tartu apriņķa administratīvais centrs, 97600 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1632. g.), pilsētas tiesības kopš 1224. g.
Alandura pilsēta Indijā (_Alandur_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumos, Bengālijas līča piekrastē
Ambāsamudrama pilsēta Indijā (_Ambāsamudram_), Tamilnādas štata dienvidrietumu daļā
Ambatura pilsēta Indijā (_Ambattur_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumu daļā
Āmbūra pilsēta Indijā (_Āmbūr_), Tamilnādas štata ziemeļu daļā
Arakonama pilsēta Indijā (_Arakkonam_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumu daļā
Ārani pilsēta Indijā (_Ārani_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumu daļā
Arantāngi pilsēta Indijā (_Aranthangi_), Tamilnādas štatā
Arkota pilsēta Indijā (_Arcot_), Tamilnādas štata ziemeļos
Arupukotaja pilsēta Indijā (_Aruppukkottai_), Tamilnādas štata dienvidu daļā
Atirāmapatinama pilsēta Indijā (_Atirāmpattinam_), Tamilnādas štatā, Polka šauruma ziemeļu piekrastē
Ātūra pilsēta Indijā (_Āttūr_), Tamilnādas štatā
Nejveli pilsēta Indijā ("Neyveli"), Tamilnādas štatā, 105700 iedzīvotāju (2011. g.)
Čelama pilsēta Indijā ("Salem"), Tamlinādas štatā, 829300 iedzīvotāju (2012. g.)
Thandžāvūra pilsēta Indijā ("Thanjāvūr"), Tamilnādas štatā, 290700 iedzīvotāju (2011. g.)
Bengali pilsēta Indijā, Andamanu un Nikobaru Salās, Bengālijas līča un Andamanu jūras Nikobaru salu Tarāsāsas salā
Īrotu pilsēta Indijā, Tamilnādas štatā, 151200 iedzīvotāju (2001. g.)
Tirupura pilsēta Indijā, Tamilnādas štatā, 346600 iedzīvotāju (2001. g.)
Tiručirāpalli pilsēta Indijā, Tamilnādas štatā, 746100 iedzīvotāju (2001. g.)
Kančipurama pilsēta Indijas dienvidaustrumos ("Kanchipuram"), Tamilnādas štatā, Palaras kreisajā krastā, 164300 iedzīvotāju (2012. g.)
Dindigula pilsēta Indijas dienvidos ("Dindigul"), Tamilnādas štatā, 207300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kumbakonama pilsēta Indijas dienvidos ("Kumbhakonam"), Tamilnādas štatā, 140200 iedzīvotāju (2011. g.)
Metūra pilsēta Indijas dienvidos ("Mettūr"), Tamilnādas štatā, 52800 iedzīvotāju (2011. g.)
Nagarkoila pilsēta Indijas dienvidos ("Nagercoil"), Tamilnādas štatā, 224800 iedzīvotāju (2011. g.)
Tūtukuti pilsēta Indijas dienvidos ("Thoothukudi"), Tamilnādas štatā, osta Mannāras krastā, 410800 iedzīvotāju (2012. g.)
Velūra pilsēta Indijas dienvidos ("Vellore"), Tamilnadas štatā, Palaras krastos, 484700 iedzīvotāju (2011. g.)
Čennai pilsēta Indijas dienvidos, osta Bengālijas līča krastā, Tamilnadas štata administratīvais centrs, 4,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1996. g saucās - Madrasa
Polači pilsēta Indijas dienvidos, Tamilnādas štata rietumos, 90000 iedzīvotāju (2011. g.)
Maduraja pilsēta Indijas dienvidos, Tamilnādas štatā, Vaigaji krastā, 1561000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kojamputūra pilsēta Indijas dienvidrietumos, Tamilnādas štatā, 1600000 iedzīvotāju (2011. g.)
Tirunelveli pilsēta Indijas dienvidu daļā ("Tirunelveli"), Tamilnadas štatā, 473600 iedzīvotāju (2011. g.)
Bīkānera pilsēta Indijas ziemeļrietumos, Rādžastānas štatā, Tara tuksnesī, 529000 iedzīvotāju (2001. g.)
Tandžunpinana pilsēta Indonēzijā ("Tanjungpinang"), Bintanas salas piekrastē, Riau Salu provinces administratīvais centrs, 225000 iedzīvotāju (2016. g.)
Ābādetaška pilsēta Irānā (_Ābādeh Tashk_), Fārsas ostānā, 6200 iedzīvotāju (2006. g.)
Tala pilsēta Īrijā (_Tallaght_), Dublinas grāfistē, 71500 iedzīvotāju (2011. g.); Taulakta
Talamora pilsēta Īrijā (_Tullamore_), Ofali grāfistes administratīvais centrs, 11300 iedzīvotāju (2011. g.); Talakvora
Avetrāna pilsēta Itālijā ("Avetrana"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 6950 iedzīvotāju (2014. g.)
Borgo Val di Taro pilsēta Itālijā ("Borgo Val di Taro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapele sul Tavo pilsēta Itālijā (“Cappelle sul Tavo”), Abruco reģiona Peskāras provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Karozīno pilsēta Itālijā ("Carosino"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastellaneta pilsēta Itālijā ("Castellaneta"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
Krispjāno pilsēta Itālijā ("Crispiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Fadžāno pilsēta Itālijā ("Faggiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 3560 iedzīvotāju (2014. g.)
Fraganjāno pilsēta Itālijā ("Fragagnano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Džinoza pilsēta Itālijā ("Ginosa"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Grotalje pilsēta Itālijā ("Grottaglie"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.)
Gualdo Tadīno pilsēta Itālijā ("Gualdo Tadino"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Laterca pilsēta Itālijā ("Laterza"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
Leporāno pilsēta Itālijā ("Leporano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Licāno pilsēta Itālijā ("Lizzano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mandūrija pilsēta Itālijā ("Manduria"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.)
Martīna Franka pilsēta Itālijā ("Martina Franca"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 48900 iedzīvotāju (2014. g.)
Masafra pilsēta Itālijā ("Massafra"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.)
Montejāzi pilsēta Itālijā ("Monteiasi"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Montemezola pilsēta Itālijā ("Montemesola"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
Monteparāno pilsēta Itālijā ("Monteparano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Motola pilsēta Itālijā ("Mottola"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Paladžānello pilsēta Itālijā ("Palagianello"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Paladžāno pilsēta Itālijā ("Palagiano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pulzāno pilsēta Itālijā ("Pulsano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokaforčata pilsēta Itālijā ("Roccaforzata"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandžordžo Joniko pilsēta Itālijā ("San Giorgio Ionico"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarcāno di Sandžuzepe pilsēta Itālijā ("San Marzano di San Giuseppe"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmišele al Taljamento pilsēta Itālijā ("San Michele al Tagliamento"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sava pilsēta Itālijā ("Sava"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
State pilsēta Itālijā ("Statte"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tadžija pilsēta Itālijā ("Taggia"), Ligūrijas reģiona Impērijas provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Taljakoco pilsēta Itālijā ("Tagliacozzo"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Taormīna pilsēta Itālijā ("Taormina"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Taranto pilsēta Itālijā ("Taranto"), Apūlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 198400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tarčento pilsēta Itālijā ("Tarcento"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tarkvīnija pilsēta Itālijā ("Tarquinia"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tarvizio pilsēta Itālijā ("Tarvisio"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
Taurianova pilsēta Itālijā ("Taurianova"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Taurizāno pilsēta Itālijā ("Taurisano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
Tavjāno pilsēta Itālijā ("Taviano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Torričella pilsēta Itālijā ("Torricella"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
Alesandrija pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (_Alessándria_), Pjemontas reģionā, Tanāras krastos, provinces administratīvais centrs, 89400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tačikava pilsēta Japānā ("Tachikawa"), Honsju salā, Tokijas piepilsēta, 176300 iedzīvotāju (2015. g.)
Takamacu pilsēta Japānā ("Takamatsu"), Sikoku salas ziemeļaustrumos, Kagavas prefektūras administratīvais centrs, osta Seto jūras krastā, 420700 iedzīvotāju (2015. g.)
Takaoka pilsēta Japānā ("Takaoka"), Honsju salas rietumos, Tojamas prefektūrā, 172100 iedzīvotāju (2015. g.)
Takasaki pilsēta Japānā ("Takasaki"), Honsju salas centrālajā daļā, Gunmas prefektūraā, 370900 iedzīvotāju (2015. g.)
Manukau pilsēta Jaunzēlandē ("Manukau"), Oklendas dienvidu piepilsēta, osta Tasmāna jūras Manukau līča krastā, 374000 iedzīvotāju (2006. g.)
Ņūplimuta pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Taranaki reģiona administratīvais centrs, 49300 iedzīvotāju (2006. g.)
Ain el Beida pilsēta Jordānijā (_Al Ayn al Baydā'_), Tafīlas muhāfazā
Sariaghaša pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, pie Uzbekistānas robežas, iepretī Taškentai (20 km no tās), rajona administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Bakajata pilsēta Kirgizstānā, Talasas apgabalā
Paea pilsēta Klusā okeāna Biedrības salu grupas Taiti salā, 12300 iedzīvotāju (2002. g.)
Mahina pilsēta Klusā okeāna Biedrības salu grupas Taiti salā, 13600 iedzīvotāju (2002. g.)
Punaauia pilsēta Klusā okeāna Biedrības salu grupas Taiti salā, 23800 iedzīvotāju (2002. g.)
Faaa pilsēta Klusā okeāna Biedrības salu grupas Taiti salā, 28400 iedzīvotāju (2002. g.)
Papeete pilsēta Klusā okeāna Biedrības salu grupas Taiti salā, Franču Polinēzijas administratīvais centrs, 26500 iedzīvotāju (2002. g.)
Manono pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Manono"), Tagaņikas provinces dienvidrietumos, \~30000 iedzīvotāju
Baraka pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidkivu provincē, Tanganikas ezera piekrastē
Sinpho pilsēta Korejas Tautas Demokrātiakajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinp'o"), zvejas osta Austrumkorejas līča krastā, 131000 iedzīvotāju (2009. g.)
Anbjona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (_Anbyŏn_), Kanvondo provincē
Nadžina pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā ("Najin"), osta Japāņu jūras Nadžinmana līča krastā, 66200 iedzīvotāju (2010. g.)
Kangje pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Kanggye"), Čagando provinces administratīvais centrs, 252000 iedzīvotāju (2008. g.)
Sinijdžu pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sinuiju"), Phjonanpukto provinces administratīvais centrs, 383200 iedzīvotāju (2003. g.)
Tančhona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Tanchon"), Hamgjonnamdo provincē, Japāņu jūras piekrastē, 284000 iedzīvotāju (1987. g.)
Andžu pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā) (_Anju_), Phjonannamdo provincē
Ondžina pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā) ("Ongjin"), osta Dzeltenās jūras krastā, 64200 iedzīvotāju (2012. g.)
Čhondžina pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), (hangilā: 청진시 ; handžā: 清津市), Hamgjonpukto provinces administratīvais centrs, osta Japāņu jūras krastā, 614900 iedzīvotāju (2008. g.)
Hinnama pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hamgjonnamdo provincē, Hamhinas piepilsēta, 200000 iedzīvotāju (2005. g.)
Hamhina pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hamgjonnamdo provinces administratīvais centrs, 600000 iedzīvotāju (2005. g.)
Nampho pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hvanhenamdo provincē, 665500 iedzīvotāju (2005. g.)
Hedžu pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hvanhenamdo provinces administratīvais centrs, 273600 iedzīvotāju (2005. g.)
Sarivona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Hvanhepukto provinces administratīvais centrs, 298700 iedzīvotāju (2003. g.)
Vonsana pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Kanvondo provinces administratīvais centrs, 358300 iedzīvotāju (2005. g.)
Tokčhona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Phjonannamdo provincē, 217000 iedzīvotāju (1987. g.)
Sunčhona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Phjonannamdo provincē, 356000 iedzīvotāju (1987. g.)
Phjonsona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), Phjonannamdo provinces administratīvais centrs, 383200 iedzīvotāju (2003. g.)
Kesona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 334400 iedzīvotāju (1993. g.)
Kusona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tās ziemeļrietumu daļā, 196500 iedzīvotāju (2008. g.)
Mjongana pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļaustrumu daļā, >10000 iedzīvotāju
Suphuna pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļrietumu daļā ("Supung"), uz dienvidiem no Supunho ūdenskrātuves
Musana pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļu daļā ("Musan"), Tumanganas kreisajā krastā, 123700 iedzīvotāju (2008. g.)
Kildžu pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas austrumu daļā ("Kilju"), >50000 iedzīvotāju
Agriza pilsēta Krievijā (_Agryz_), Tatarstānas Republikā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1646. g.
Arska pilsēta Krievijā (_Arsk_), Tatarstānas Republikā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 2008. g.
Aznakajeva pilsēta Krievijā (_Aznakaevo_), Tatarstānas Republikas austrumu daļā, 34860 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1762. g.
Sovetskaja Gavaņa pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidaustrumos, osta pie Tatāru šauruma, 26200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rostova pie Donas pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala administratīvais centrs, osta Donas krastā, 46 km no ietekas Azovas jūras Taganrogas līcī, 1110000 iedzīvotāju (2014. g.)
Neveļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas dienvidrietumu krastā, osta pie Japāņu jūras Tatāru šauruma krastā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tomari pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Tomarioru
Šahtjorska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 7350 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Toro
Gornozavodska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas dienvidos, Tatāru šauruma piekrastē
Tavda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala austrumos, piestātne Tavdas labajā krastā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhņijtagila pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas augšteces krastos, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņijtagila pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vidusurālos, Tagilas krastos, 357300 iedzīvotāju (2014. g.)
Uvarova pilsēta Krievijā, Tambovas apgabala dienvidaustrumos, Voronas labajā krastā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
Moršanska pilsēta Krievijā, Tambovas apgabala ziemeļos, piestātne Cna krastos, 40000 iedzīvotāju (2014. g.)
Žerdevka pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirsanova pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kotovska pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 31200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rasskazova pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 44900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mičurinska pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, Ļesnojvoroņežas labajā krastā, 96600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mendeļejevska pilsēta Krievijā, Tatarastānas Republikā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības no 1967. g.
Laiševa pilsēta Krievijā, Tatarastānas Republikā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.); Lajiša
Innopolisa pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 155000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2014. g.
Bavli pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 22180 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1997. g.
Nurlata pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 33300 iedzīvotāju (2014. g.)
Zainska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 41200 iedzīvotāju (2014. g.)
Naberežnije Čelni pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 522000 iedzīvotāju (2014. g.)
Čistopole pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 61100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g.
Ļeņinogorska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 63700 iedzīvotāju (2014. g.)
Bolgara pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Menzeļinska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, Menzeļas krastos, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņekamska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, osta Kamas kreisajā krastā, 235600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mamadiša pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
Zeļenodoļska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisajā krastā, 98100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kazaņa pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Kazankas ietekas Volgā, 1191000 iedzīvotāju (2014. g.)
Buguļma pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidaustrumos, 87200 iedzīvotāju (2014. g.)
Aļmetjevska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidaustrumos, Zajas upes kreisajā krastā, 149900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g.
Buinska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, Karlas krastos, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tetjuši pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidrietumos, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves rietumu krastā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jelabuga pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā, pie Toimas ietekas Kamā, 72000 iedzīvotāju (2014. g.)
Avata pilsēta Ķīnā (_Avat_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu daļā
Bačhena pilsēta Ķīnā (_Baqên_), Tibetas autonomajā reģionā; Tarthana
Maralbeši pilsēta Ķīnā (_Maralbexi_; _Bachu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu malā
Taidžou pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincē, 1607100 iedzīvotāju (2010. g.); Taidžova
Šeņhu pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē, Taivānas šauruma krastā
Luaņnaņa pilsēta Ķīnā, Taņšaņas provinces dienvidu daļā
Tangu pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Tanggu"), Tiaņdzjiņas provincē, osta Haihes kreisajā krastā, netālu no Bohai jūras Bohai līča
Tanšaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Tangshan"), Hebejas provincē, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Taijuaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Taiyuan"), Fiņhes krastos, Šaņsji provinces administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Khammūana pilsēta Laosā ("Muang Khammouan"), osta Mekongas kreisajā krastā, provinces administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2012. g.); Thākhēka; Takeka
Stende pilsēta Latvijā, Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, līdz 1949. g. Talsu apriņķī) 115 km no Rīgas un 12 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1950. g., kā apdzīvota vieta sāk veidoties ap 1900. gadu sakarā ar dzelzceļa būvi
Kandava pilsēta Latvijā, Kurzemes austrumu daļā (1999.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Tukuma rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī) 91 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, miesta nosaukums kopš 1819. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā kuršu un krustnešu līgumā kā "Candowe"
Sabile pilsēta Latvijā, Kurzemes vidienē, Talsu novada dienvidu daļā 108 km no Rīgas un 24 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā
Valdemārpils pilsēta Latvijā, Talsu novada ziemeļu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī, līdz 1926. g. saucās Sasmaka) 130 km no Rīgas un 15 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., miesta tiesības no 1834. g., pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā
Heksema pilsēta Lielbritānijā (_Hexham_), Anglijas ziemeļaustrumos, Tainas labajā krastā
Ņūkāsla pie Tainas pilsēta Lielbritānijā (_Newcastle upon Tyne_), Anglijas ziemeļaustrumos, osta pie Tainas grīvlīča, Tainas un Vīras grāfistes administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2007. g.)
Tontona pilsēta Lielbritānijā (_Taunton_), Anglijas dienvidrietumu daļā, Samersetas grāfistes administratīvais centrs, 60500 iedzīvotāju (2011. g.)
Geitsheda pilsēta Lielbritānijā ("Geteshead"), Anglijas ziemeļrietumos, osta Tainas labajā krastā, 120000 iedzīvotāju (2011. g.)
Porttolbota pilsēta Lielbritānijā ("Port Talbot"), Velsas dienvidos, osta Bristoles līča krastā, 35600 iedzīvotāju (2002. g.)
Tainmuta pilsēta Lielbritānijā ("Tynemouth"), Anglijas ziemeļaustrumos, zvejas osta Ziemeļjūras krastā, iekļauta Ņūkāslas pie Tainas sastāvā
Jurbarka pilsēta Lietuvā (_Jurbarkas_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 10960 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1611. g.
Panemune pilsēta Lietuvā (_Panemunė_), Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā, 270 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
Skaudvile pilsēta Lietuvā (_Skaudvilė_), Tauraģes apriņķī un rajona pašvaldībā, 1650 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Smalininki pilsēta Lietuvā (_Smalininkai_), Tauraģes apriņķī, Jurbarkas rajona pašvaldībā, 520 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Šilale pilsēta Lietuvā (_Šilalė_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5540 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Paģēģi pilsēta Lietuvā ("Pagėgiai"), Tauraģes apriņķī, Paģēģu pašvaldības administratīvais centrs, 1890 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Tauraģe pilsēta Lietuvā ("Tauragė"), Tauraģes apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 23840 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Tamatave pilsēta Madagaskaras austrumu krastā ("Tamatave"), reģiona administratīvais centrs, liela osta, 274700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ain Tāvdžtāta pilsēta Marokā (_Ain Taoujdate_), Miknēsa-Tāfīlāltas vilājā
Asīla pilsēta Marokā (_Asilah_), Tanžera-Tetuāna reģionā, Atlantijas okeāna krastā
Bāb Bereda pilsēta Marokā (_Bab Berred_), Tanžera-Tetuāna reģiona dienvidaustrumu daļā
Bāb Tāza pilsēta Marokā (_Bab Taza_), Tanžeras-Tetuānas reģionā
Tāta pilsēta Marokā ("Tata"), Gilmīma-Smāra vilājā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
Tanžera pilsēta Marokā, Tanžeras-Tetuānas reģiona administratīvais centrs, 669700 iedzīvotāju (2004. g.)
Tetuāna pilsēta Marokā, Tanžeras-Tetuānas reģionā, 320500 iedzīvotāju (2004. g.)
Abasolo pilsēta Meksikā (_Abasolo_), Tamaulipasas pavalstī, 11900 iedzīvotāju (2010. g.)
Aldama pilsēta Meksikā (_Aldama_), Tamaulipasas pavalstī
Altamira pilsēta Meksikā (_Altamira_), Tamaulipasas pavalsts dienvidaustrumos
Anavaka pilsēta Meksikā (_Anáhuac_), Tamaulipasas pavalsts ziemeļu daļā
Antigvomorelosa pilsēta Meksikā (_Antiguo Morelos_), Tamaulipasas pavalsts dienvidrietumos
Sjudadmadera pilsēta Meksikā ("Ciudad Madero"), Tamaulipasas pavalstī, pie Panukas ietekas Meksikas līcī, 197200 iedzīvotāju (2010. g.)
Sjudadviktorija pilsēta Meksikā ("Ciudad Victoria"), Tamaulipasas štata administratīvais centrs, 278500 iedzīvotāju (2008. g.)
Matamorosa pilsēta Meksikā ("Matamoros"), Tamaulipasas pavalstī, 422700 iedzīvotāju (2005. g.)
Nuevolaredo pilsēta Meksikā ("Nuevo Laredo"), Tamaulipasas pavalstī, 348400 iedzīvotāju (2005. g.)
Rejnosa pilsēta Meksikā ("Reynosa"), Tamaulipasas pavalstī, Riobravo kreisajā krastā, 508000 iedzīvotāju (2005. g.)
Tampiko pilsēta Meksikā ("Tampico"), Tamaulipasas pavalstī, Meksikas līča piekrastē, 297300 iedzīvotāju (2010. g.)
Viktorija pilsēta Meksikā ("Victoria"), Tamaulipasas pavalsts administratīvais centrs, 278500 iedzīvotāju (2007.g.)
Viljaermosa pilsēta Meksikā ("Villahermosa"), Tabasko pavalsts administratīvais centrs, osta Grihalvas kreisajā krastā, 335800 iedzīvotāju (2005. g.)
Balankana pilsēta Meksikā, Tabasko pavalsts austrumu daļā
Aunbana pilsēta Mjanmā (_Aungban_), Šanas (Šanas / Tai) pavalstī
Namtu pilsēta Mjanmā ("Namtu"), Šanas / Tai pavalsts ziemeļu daļā, \~40000 iedzīvotāju
Taungou pilsēta Mjanmā ("Taung-gok"), Rakhainas (Arakanas) pavalstī, 114400 iedzīvotāju (2014. g.)
Mjei pilsēta Mjanmā (Birmā), Tanintaji apgabalā, 148200 iedzīvotāju (2004. g.)
Lāseu pilsēta Mjanmā, Šanas (Tai) pavalstī, 133600 iedzīvotāju (2004. g.)
Tončī pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Tawngkyi"), Šanas (Tai) pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.)
Abalaka pilsēta Nigērā (_Abalak_), Tahua reģionā, 33900 iedzīvotāju (2011. g.)
Tahua pilsēta Nigērā ("Tahoua"), reģiona administratīvais centrs, 73000 iedzīvotāju (2001. g.)
Birninkoni pilsēta Nigērā, Tahua reģionā, 44700 iedzīvotāju (2001. g.)
Džalingo pilsēta Nigērijā ("Jalingo"), Tarabas štata administratīvais centrs, 92900 iedzīvotāju (2005. g.)
Beli pilsēta Nigērijā, Tarabas štatā, Benue pietekas Tarabas kreisajā krastā
Talara pilsēta Peru ("Talara"), Pjuras reģionā, osta Klusā okeāna krastā, 103200 iedzīvotāju (2005. g.)
Dombrova Tarnovska pilsēta Polijā ("Dąbrowa Tarnowska"), Mazpolijas vojevodistē, 11800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1693. g.
Zakopane pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, Tatru ieplakā 838 m vjl., 27800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
Taroka pilsēta Portugālē ("Tarouca"), Viseu apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.)
Tavira pilsēta Portugālē ("Tavira"), Faru apgabalā, 26200 iedzīvotāju (2011. g.)
Letampona pilsēta Reinjonas salā ("Le Tampon"), Francijas aizjūras teritorijā, Senpjēras apriņķī, 73400 iedzīvotāju (2010. g.)
Tešnada pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.); Tasnāda
Rāstannūra pilsēta Sauda Arābijā ("Ra's Tannūrah"), naftas un naftas produktu izvedosta Persijas līča krastā, 73900 iedzīvotāju (2009. g.)
Bakela pilsēta Senegālā, Tambakundas reģiona ziemeļrietumos
Bānijāsa pilsēta Sīrijā, Tartūsas muhāfazas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē
Tampere pilsēta Somijā (somu _Tampere_, zviedru _Tammerfors_), Pirkanmā reģiona administratīvais centrs, 220600 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkanara pilsēta Spānijā (_Alcanar_), Katalonijas autonomā reģiona Taragonas provinces dienvidos
Amposta pilsēta Spānijā (_Amposta_), Katalonijā, Taragonas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalafelja pilsēta Spānijā ("Calafell"), Katalonijā, Taragonas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kambrilsa pilsēta Spānijā ("Cambrils"), Katalonijā, Taragonas provincē, 33000 iedzīvotāju (2014. g.)
Reusa pilsēta Spānijā ("Reus"), Katalonijā, Taragonas provincē, 105000 iedzīvotāju (2014. g.)
Salou pilsēta Spānijā ("Salou"), Katalonijā, Taragonas provincē, 26200 iedzīvotāju (2014. g.)
Takoronte pilsēta Spānijā ("Tacoronte"), Basku Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
Talavera de la Reina pilsēta Spānijā ("Talavera de la Reina"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 132200 iedzīvotāju (2014. g.)
Terasa pilsēta Spānijā ("Tarrasa"), Katalonijā, Barselonas provincē, 215500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tortoza pilsēta Spānijā ("Tortosa"), Katalonijā, Taragonas provincē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vaļsa pilsēta Spānijā ("Valls"), Katalonijā, Taragonas provincē, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vendrela pilsēta Spānijā ("Vendrell"), Katalonijā, Taragonas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilaseka pilsēta Spānijā ("Vilaseca"), Katalonijā, Taragonas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Taragona pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos ("Tarragona"), Katalonijā, osta Vidusjūras krastā, 132200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ašta pilsēta Tadžikistānā (_Asht_), Sugdas vilojata ziemeļaustrumu daļā, Kuramas grēdas dienvidaustrumu nogāzē
Hudžanda pilsēta Tadžikistānā ("Khujand"), Fergānas ielejas rietumos, Sirdarjas krastos, Sugdas vilojata administratīvais centrs, 154700 iedzīvotāju (2007. g.)
Kergontepa pilsēta Tadžikistāna ("Qūrghonteppa"), Haltonas vilojata administratīvais centrs, 69900 iedzīvotāju (2006. g.)
Keloba pilsēta Tadžikistāna, Hatlonas vilojatā, 91900 iedzīvotāju (2007. g.)
Pandža pilsēta Tadžikistānā, Hatlonas vilojatā, pie Afganistānas robežas, <10000 iedzīvotāju
Aličura pilsēta Tadžikistānā, Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vahdata pilsēta Tadžikistāna, rajona administratīvais centrs, 42400 iedzīvotāju (2016. g.)
Šuraba pilsēta Tadžikistānā, Sugdas vilojata austrumos, Isfaras oāzē, <10000 iedzīvotāju
Džaborrasulova pilsēta Tadžikistāna, Sugdas vilojatā, 13000 iedzīvotāju (2000. g.)
Gafurova pilsēta Tadžikistāna, Sugdas vilojatā, 15000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kistakuza pilsēta Tadžikistāna, Sugdas vilojatā, 43300 iedzīvotāju (2000. g.)
Konibodoma pilsēta Tadžikistāna, Sugdas vilojatā, 45100 iedzīvotāju (2000. g.)
Istaravšana pilsēta Tadžikistānā, Sugdas vilojatā, 59200 iedzīvotāju (2007. g.), 2002. g. pilsēta atzīmēja 2500 gadu jubileju
Isfara pilsēta Tadžikistāna, Sugdas vilojatā, Isfaras oāzē, Isfaras krastos, 37300 iedzīvotāju (2007. g.)
Horega pilsēta Tadžikistānas dienvidos ("Khorog"), Pamira dienvidrietumos, Pjandžas labajā krastā, pie Guntas ietekas, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata administratīvais centrs, 30000 iedzīvotāju (2003. g.)
Tursunzoda pilsēta Tadžikistānas dienvidrietumos, Hisaras ielejā, netālu no Uzbekistānas robežas, 37000 iedzīvotāju (2006. g.)
Pandžakenta pilsēta Tadžikistānas rietumos, Sugdas vilojatā, Zarafšonas kreisajā krastā, 33000 iedzīvotāju (2000. g.)
Noraka pilsēta Tadžikistānas rietumos, Vahšas labajā krastā, 19000 iedzīvotāju (2009. g.)
Kairokuma pilsēta Tadžikistānas ziemeļos ("Kairakum"), Sugdas vilojatā, Kairokumas ūdenskrātuves krastā, 38500 iedzīvotāju 2007. g.
Ališaņa pilsēta Taivānā (_Alishan_), Dzjaji un Naņtou apriņķī
Naņtou pilsēta Taivānā, apriņķa administratīvais centrs
Pinduna pilsēta Taivānā, apriņķa administratīvais centrs, 216000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džanhua pilsēta Taivānā, apriņķa administratīvais centrs, 236000 iedzīvotāju (2007. g.)
Taojuaņa pilsēta Taivānā, apriņķa administratīvais centrs, 391800 iedzīvotāju (2007. g.)
Tainaņa pilsēta Taivānā, apriņķa administratīvais centrs, 764700 iedzīvotāju (2007. g.)
Dzjiņmeņa pilsēta Taivānā, apriņķa administratīvais centrs, tāda paša nosaukuma salās Taivānas šauruma rietumos, Sjameņas līcī
Budai pilsēta Taivānā, Dzjaji apriņķa dienvidrietumu daļā, Penhu šauruma piekrastē
Dzjiluna pilsēta Taivānā, Dzjilunas apriņķa administratīvais centrs, 390400 iedzīvotāju (2007. g.)
Juaņliņa pilsēta Taivānā, Džanhua provinces austrumu daļā
Erliņa pilsēta Taivānā, Džanhua provinces dienvidrietumu daļā
Pindžena pilsēta Taivānā, Džunli piepilsēta, 202700 iedzīvotāju (2007. g.)
Čišaņa pilsēta Taivānā, Gaosjunas apriņķī
Ganšaņa pilsēta Taivānā, Gaosjunas apriņķī
Fenšaņa pilsēta Taivānā, Gaosjunas piepilsēta, 339000 iedzīvotāju (2007. g.)
Juili pilsēta Taivānā, Hualiaņas apriņķa dienvidaustrumu daļā
Soufena pilsēta Taivānā, Hualiaņas apriņķī
Čilaņa pilsēta Taivānā, Ilaņas apriņķa rietumu daļā
Douliu pilsēta Taivānā, Juņliņas apriņķa administratīvais centrs
Beigana pilsēta Taivānā, Juņliņas apriņķa dienvidu daļā
Taisji pilsēta Taivānā, Juņliņas apriņķa rietumu daļā, Penhu šauruma piekrastē
Naņgaņa pilsēta Taivānā, Liņdzjanas apriņķī, Austrumķīnas jūras rietumu piekrastē, Dunšas salā
Toufeņa pilsēta Taivānā, Miaoli apriņķa ziemeļrietumos
Buli pilsēta Taivānā, Naņtou apriņķa centrālajā daļā
Vanaņa pilsēta Taivānā, Penhu apriņķī, Penhu salu dienvidu daļā
Baiša pilsēta Taivānā, Penhu apriņķī, Penhu salu ziemeļu daļā
Maguna pilsēta Taivānā, Penhu salās, Penhu apriņķa administratīvais centrs
Čaodžou pilsēta Taivānā, Pindunas apriņķī
Henčuņa pilsēta Taivānā, Pindunas apriņķī
Fenšaņa pilsēta Taivānā, Pindunas apriņķī, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Hualiaņa pilsēta Taivānā, salas austrumu krastā, apriņķa administratīvais centrs
Sjiņčena pilsēta Taivānā, salas austrumu krastā, Hualiaņas apriņķa ziemeļu daļā
Miaoli pilsēta Taivānā, salas rietumu daļā, apriņķa administratīvais centrs
Gunliao pilsēta Taivānā, salas ziemeļaustrumos, Taibejas apriņķa austrumos
Ilaņa pilsēta Taivānā, salas ziemeļaustrumu daļā, apriņķa administratīvais centrs
Šimeņa pilsēta Taivānā, salas ziemeļu galā, Dzjilunas apriņķī
Džubei pilsēta Taivānā, Sjiņdžu apriņķa ziemeļrietumu daļā
Junhe pilsēta Taivānā, Taibei piepilsēta, 236400 iedzīvotāju (2007. g.)
Tučena pilsēta Taivānā, Taibei piepilsēta, 237400 iedzīvotāju (2007. g.)
Sjiņdiaņa pilsēta Taivānā, Taibei piepilsēta, 290600 iedzīvotāju (2007. g.)
Saņčuna pilsēta Taivānā, Taibei piepilsēta, 389600 iedzīvotāju (2007. g.)
Sjiņdžuana pilsēta Taivānā, Taibei piepilsēta, 396300 iedzīvotāju (2007. g.)
Džunhe pilsēta Taivānā, Taibei piepilsēta, 410200 iedzīvotāju (2007. g.)
Baņcjao pilsēta Taivānā, Taibejas piepilsēta, 547600 iedzīvotāju (2007. g.)
Davu pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķa dienvidos, Filipīnu jūras piekrastē
Ližao pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķa rietumu daļā
Čanbiņa pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķī, Filipīnu jūras piekrastē
Čenguna pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķī, Filipīnu jūras piekrastē
Dunhe pilsēta Taivānā, Taidunas apriņķī, Filipīnu jūras piekrastē
Dadzja pilsēta Taivānā, Taidžunas provinces ziemeļu daļā
Sjiņjina pilsēta Taivānā, Tainaņas apriņķa ziemeļu daļā
Baihe pilsēta Taivānā, Tainaņas apriņķī
Dzjali pilsēta Taivānā, Tainaņas apriņķī
Junkana pilsēta Taivānā, Tainaņas piepilsēta, 210600 iedzīvotāju (2007. g.)
Džunli pilsēta Taivānā, Taojuaņas apriņķī, 358700 iedzīvotāju (2007. g.)
Suao pilsēta Taivānas austrumos, Ilaņas apriņķī, Austrumķīnas jūras piekrastē
Taiduna pilsēta Taivānas salas dienvidaustrumu krastā, apriņķa administratīvais centrs
Gaosjuna pilsēta Taivānas salas dienvidrietumu krastā, apriņķa administratīvais centrs, Taivānas otrā lielākā pilsēta un lielākā osta, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Taidžuna pilsēta Taivānas salas rietumos, apriņķa administratīvais centrs, 2781000 iedzīvotāju (2017. g.)
Dzjaji pilsēta Taivānas salas rietumu daļā, apriņķa administratīvais centrs, 270300 iedzīvotāju (2014. g.)
Taibeja pilsēta Taivānas salas ziemeļos, Danšuihes krastos, Ķīnas Republikas (Taivānas) galvaspilsēta un apriņķa administratīvais centrs, 2,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Sjiņdžu pilsēta Taivānas ziemeļrietumos, apriņķa administratīvais centrs, 399000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ākātamnuei pilsēta Taizemē (_Akat Amnuai_), Sakonnakhonas province ziemeļaustrumu daļā
Amnātčarona pilsēta Taizemē (_Amnat Charoen_), provinces administratīvais centrs
Ānthona pilsēta Taizemē (_Ang Thong_), provinces administratīvais centrs
Āulika pilsēta Taizemē (_Ao Luek_), Krabī provinces ziemeļu daļā
Aranjaprathēta pilsēta Taizemē (_Aranyaprathet_), Sakēu provincē
Ajutthaja pilsēta Taizemē (_Phra Nakhon Si Ayutthaya_), provinces administratīvais centrs
Čonburī pilsēta Taizemē ("Chon Buri"), osta Bangkokas līča austrumu krastā, 180000 iedzīvotāju (2006. g.)
Hātjai pilsēta Taizemē ("Hat Yai"), Malakas pussalā, valsts dienvidos, Sonkhlas provincē, 187900 iedzīvotāju (2000. g.)
Nakhonsavana pilsēta Taizemē ("Nakhon Sawan"), provinces administratīvais centrs, 114500 iedzīvotāju (2012. g.)
Ajuthaja pilsēta Taizemē ("Phra Nakhon Si Ayutthaya"), \~70 km uz ziemeļiem no Bangkokas, provinces administratīvais centrs, XIV-XVIII gs. piļu un tempļu drupas, dibināta 1350. g., līdz 1767. g. valsts galvaspilsēta; Ajutaja; Ajutija
Sonkhla pilsēta Taizemē ("Songkhla"), valsts dienvidos, Malakas pussalas austrumu krastā, osta Siāmas līča dienvidrietumos, provinces administratīvais centrs, 84300 iedzīvotāju (2000. g.)
Čhīanmai pilsēta Taizemē (เชียงใหม่, Chiang Mai), valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.)
Bānpaina pilsēta Taizemē, Ajutthajas provincē
Čhonburī pilsēta Taizemē, Bangkokas līča austrumu piekrastē, provinces administratīvais centrs, 183300 iedzīvotāju (2000. g.)
Khlonluana pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 106300 iedzīvotāju (2000. g.)
Mīnburī pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 110600 iedzīvotāju (2000. g.)
Thanjaburī pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 113800 iedzīvotāju (2000. g.)
Lātkrabana pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 128200 iedzīvotāju (2000. g.)
Pākreta pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 142200 iedzīvotāju (2000. g.)
Bānkapi pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 159000 iedzīvotāju (2000. g.)
Phrapradēna pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, 171500 iedzīvotāju (2000. g.)
Nonthaburī pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, provinces administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.)
Samutprākāna pilsēta Taizemē, Bangkokas piepilsēta, provinces administratīvais centrs, 378700 iedzīvotāju (2000. g.)
Bānkruata pilsēta Taizemē, Burīramas provinces dienvidos
Bānpakona pilsēta Taizemē, Čhačhonsau provincē
Bamnetnarona pilsēta Taizemē, Čhaijapūmas provincē
Bānbina pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē
Phataja pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē, 117000 iedzīvotāju (2000. g.)
Sīrāčhā pilsēta Taizemē, Čhonburī provincē, 141400 iedzīvotāju (2000. g.)
Bānhona pilsēta Taizemē, Hāndonas provincē
Bannansatā pilsēta Taizemē, Jalā provincē
Bānfāna pilsēta Taizemē, Khonkēnas provincē
Bānmī pilsēta Taizemē, Lopburī provinces rietumu daļā
Bānmo pilsēta Taizemē, Lopburī provinces rietumu daļā
Surātthānī pilsēta Taizemē, Malakas pussalā, provinces administratīvais centrs, 111300 iedzīvotāju (2000. g.)
Nakhonsītammarāta pilsēta Taizemē, Malakas pussalā, provinces administratīvais centrs, 118700 iedzīvotāju (2000. g.)
Bānphēna pilsēta Taizemē, Nakhonphanomas provinces ziemeļaustrumos
Bānlīama pilsēta Taizemē, Nakhonratčhasīmas provinces ziemeļu daļā
Bānlēna pilsēta Taizemē, Nonthaburī provinces ziemeļos
Bānlēma pilsēta Taizemē, Phētčhaburī provincē, Bangkokas līča piekrastē
Bānmūnnāka pilsēta Taizemē, Phičitas provinces dienvidu daļā
Bānrakama pilsēta Taizemē, Phitsanulokas provincē
Bānkrathuma pilsēta Taizemē, Phitsanulokas provinces dienvidu daļā
Bānsaphāna pilsēta Taizemē, Pračuapkhīrīkhanas provincē, Siāmas līča piekrastē
Nakhonpathoma pilsēta Taizemē, provinces administratīvais centrs, 120800 iedzīvotāju (2000. g.)
Khonkēna pilsēta Taizemē, provinces administratīvais centrs, 141200 iedzīvotāju (2000. g.)
Čanthaburī pilsēta Taizemē, provinces administratīvais centrs, 86500 iedzīvotāju (2000. g.)
Bānčhāna pilsēta Taizemē, Rajonas provinces dienvidrietumu daļā
Bānpona pilsēta Taizemē, Rātčhaburī provinces ziemeļaustrumos
Rajona pilsēta Taizemē, Siāmas līča piekrastē, provinces administratīvais centrs, 106700 iedzīvotāju (2000. g.)
Bāndānlānhoi pilsēta Taizemē, Sukhothai provincē
Bānračana pilsēta Taizemē, Suphanburī provinces ziemeļaustrumu daļā
Bānnāsāna pilsēta Taizemē, Surātthānī provinces dienvidaustrumu daļā
Bāntākhuna pilsēta Taizemē, Surātthānī provinces rietumu daļā
Bāntāka pilsēta Taizemē, Tākas provincē
Bānphai pilsēta Taizemē, Udonthānī provincē
Bānphī pilsēta Taizemē, Udonthānī provincē
Bānduna pilsēta Taizemē, Udonthānī provinces ziemeļaustrumu daļā
Bānkhoka pilsēta Taizemē, Utaraditas provinces austrumos
Bānrai pilsēta Taizemē, Uthajhānī provinces dienvidu daļā
Uborātčhatānī pilsēta Taizemē, valsts austrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 106600 iedzīvotāju (2000. g.)
Nakhonratčhasīma pilsēta Taizemē, valsts centrālajā daļā, provinces administratīvais centrs, 204600 iedzīvotāju (2000. g.)
Udonthānī pilsēta Taizemē, valsts ziemeļaustrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 222400 iedzīvotāju (2000. g.)
Phūketa pilsēta Taizemes dienvidos, tāda paša nosaukuma salā (Malakas pussalas rietumu piekrastē), 75600 iedzīvotāju (2007. g.)
Bāčo pilsēta Taizemes dienvidu daļā (_Bacho_), Malakas pussalas austrumos, Narāthivātas provinces ziemeļos
Čiangmaja pilsēta Taizemes ziemeļos ("Chiang Mai"), Pingas labajā krastā, 148500 iedzīvotāju (2008. g.)
Lampāna pilsēta Taizemes ziemeļu daļā ("Lampang"), provinces administratīvais centrs, Vangas kreisajā krastā, 147800 iedzīvotāju (2000. g.)
Aruša pilsēta Tanzānijā (_Arusha_), valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 233000 iedzīvotāju (2002. g.)
Babati pilsēta Tanzānijā (_Babati_), provinces administratīvais centrs
Bagamojo pilsēta Tanzānijā (_Bagamoyo_), Pvani provinces ziemeļaustrumos, Zanzibāras šauruma krastā
Iringa pilsēta Tanzānijā ("Iringa"), provinces administratīvais centrs, 55500 iedzīvotāju (2002. g.)
Kigoma pilsēta Tanzānijā ("Kigoma"), valsts rietumu daļā, Tangaņikas ezera austrumu piekrastē, provinces administratīvais centrs, 349600 iedzīvotāju (2002. g.)
Mtvara pilsēta Tanzānijā ("Mtwara"), valsts dienvidrietumu daļā, osta Indijas okeāna krastā, provinces administratīvais centrs, 55100 iedzīvotāju (2002. g.)
Dāresalāma pilsēta Tanzānijā (arābu val. "Dar as-Salām"), valdības mītne, apgabala centrs, osta Indijas okeāna krastā, 2,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Bariadi pilsēta Tanzānijā, Šiņangas provinces ziemeļaustrumos
Zanzibāra pilsēta Tanzānijā, tāda paša nosaukuma salā, osta Indijas okeāna šauruma krastā, 422000 iedzīvotāju (2006. g.)
Morogoro pilsēta Tanzānijā, valsts austrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 132400 iedzīvotāju (2002. g.)
Tanga pilsēta Tanzānijā, valsts austrumu daļā, provinces administratīvais centrs, 141700 iedzīvotāju (2002. g.)
Singida pilsēta Tanzānijā, valsts centrālajā daļā, provinces administratīvais centrs, 58200 iedzīvotāju (2002. g.)
Tabora pilsēta Tanzānijā, valsts centrālajā daļā, provinces administratīvais centrs, 97200 iedzīvotāju (2002. g.)
Mbeja pilsēta Tanzānijā, valsts dienvidrietumu daļā, provinces administratīvais centrs, 266400 iedzīvotāju (2002. g.)
Songea pilsēta Tanzānijā, valsts dienvidu daļā, provinces administratīvais centrs, 54200 iedzīvotāju (2002. g.)
Moši pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļaustrumu daļā, Kilimandžāro provinces administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2002. g.)
Mvanza pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, osta Viktorijas ezera dienvidu krastā, 349600 iedzīvotāju (2002. g.)
Musoma pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļu daļā, Viktorijas ezera austrumu piekrastē, Maras provinces administratīvais centrs, 72500 iedzīvotāju (2002. g.)
Bukoba pilsēta Tanzānijā, Viktorijas ezera rietumu piekrastē, Kageras provinces administratīvais centrs, 57000 iedzīvotāju (2002. g.)
Lindi pilsēta Tanzānijas dienvidaustrumos ("Lindi"), osta Indijas okeāna krastā, 41500 iedzīvotāju (2002. g.)
Udžidži pilsēta Tanzānijas rietumos ("Ujiji"), Tanganjikas ezera krastā, Kigomas dienvidu piepilsēta
Tauzera pilsēta Tunisijas rietumos ("Tauzar"), tāda paša nosaukuma oāzē, vilājas administratīvais centrs, 37400 iedzīvotāju (2015. g.)
Talasa pilsēta Turcijā ("Talas"), Kasjeri ilā, 107600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tarakli pilsēta Turcijā ("Tarakli"), Sakarjas ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Tatvana pilsēta Turcijā ("Tatvan"), Bitlisas ilā, 67000 iedzīvotāju (2013. g.)
Tavasa pilsēta Turcijā ("Tavas"), Denizli ilā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tarsusa pilsēta Turcijas dienvidos ("Tarsus"), Mersinas ilā, 245700 iedzīvotāju (2013. g.)
Dašoguza pilsēta Turkmenistānā, Dašoguzas vilajeta administratīvais centrs, 210000 iedzīvotāju (2004. g.); Tašauza
Taba pilsēta Ungārijā ("Tab"), Šomoģas meģē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tapolca pilsēta Ungārijā ("Tapolca"), Vesprēmas meģē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tata pilsēta Ungārijā ("Tata"), Komāromas-Estergomas meģē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Takvarembo pilsēta Urugvajā ("Tacuarembo"), departamenta administratīvais centrs, 51200 iedzīvotāju (2004. g.)
Anrena pilsēta Uzbekistānā (_Angren_), Taškentas vilojatā, 128800 iedzīvotāju (2001. g.)
Gazalkenta pilsēta Uzbekistānā ("G'azalkent"), Taškentas vilajetā, Tjanšana atzarā, Čirčikas kreisajā krastā, 27200 iedzīvotāju (2010. g.)
Jangiabada pilsēta Uzbekistānā ("Yangiabad"), Taškentas vilajetā, 9000 iedzīvotāju (2004. g.)
Jangijela pilsēta Uzbekistānā ("Yangiyo'l"), Taškentas vilajetā, 60300 iedzīvotāju (2005. g.)
Toitepa pilsēta Uzbekistānā ("To'ytepa"), Taškentas vilajetā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.)
Bektemira pilsēta Uzbekistānā, Taškentas piepilsēta, tās dienvidaustrumos, Čirčikas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Beka pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilajetā
Piskenta pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilajeta dienvidu daļā, 30800 iedzīvotāju (2010. g.)
Činaza pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilajetā, \~10000 iedzīvotāju
Almalika pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilajetā, Kuramas grēdas ziemeļu nogāzē, Angrenas kreisajā krastā
Olmalika pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilojatā, 113100 iedzīvotāju (2001. g.)
Čirčika pilsēta Uzbekistānā, Taškentas vilojatā, 141700 iedzīvotāju (2001. g.)
Bādzodene pilsēta Vācijā ("Bad Soden am Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kēnigšteina pilsēta Vācijā ("Koenigstein im Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kronberga pilsēta Vācijā ("Kronberg on Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberurzele pilsēta Vācijā ("Oberursel (Taunus)"), Hesenes federālajā zemē, 44800 iedzīvotāju (2013. g.)
Rotenburga pilsēta Vācijā ("Rottenburg ob der Tauber"), Bavārijas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
Švalbaha pilsēta Vācijā ("Schwalbach am Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Tambaha-Dītarca pilsēta Vācijā ("Tambach-Dietharz"), Tīringenes federālajā zemē, 420 iedzīvotāju (2013. g.)
Tangerhite pilsēta Vācijā ("Tangerhuette"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Tangerminde pilsēta Vācijā ("Tangermuende"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Tanna pilsēta Vācijā ("Tann"), Hesenes federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.)
Tanna pilsēta Vācijā ("Tanna"), Tīringenes federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
Tauberbišofsheima pilsēta Vācijā ("Tauberbischofsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Tauha pilsēta Vācijā ("Taucha"), Saksijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
Taunusšteina pilsēta Vācijā ("Taunusstein"), Hesenes federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.)
Sankristobala pilsēta Venecuēlā, Tačiras štata administratīvais centrs, 307000 iedzīvotāju (2000. g.)
Pilsāts pilsētas tipa apdzīvota vieta Rietumlatvijā viduslaikos, vēstures avotos tā dēvēti Talsi (1421. g.), Sabile (1422. g.) un Dobele (1444. g.)
Diksona Pilsētciemats Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas ziemeļrietumos, 550 iedzīvotāju (2018. g.) nozīmīga Ziemeļu jūras ceļa osta Jeņisejas līča austrumu krastā
Melnaiskalns Pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, Tartaka ezera ziemeļu krastā, garens ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugura, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu gala nogāze ir stāva, \~30 m augsta, plakums \~60 x 30-50 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. vai pat vēlāk
Aderkašu pilskalns pilskalns Ogres novada Taurupes pagastā, Ogres upes labā krasta pietekas Taukatnes malā - 15-17 m augsts paugurs, augšpusē \~25x18 m, rietumu nogāze stāva, pārējās viena zem otras izveidotas divas 3-5 m platas terases
Valgales pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Valgales centra, ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzes ir stāvas, bet lēzenākajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un 4 m augstu valni, plakums — 35 x 30 m, saistāms ar kuršu miera līgumos 1230. un 1231. g. minēto ciemu "Walegalle/Wasa Galle"
Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns
Bašķiņkalns Pilskalns Talsu novada Ārlavas pagastā, savrups, iegarens \~17 m augsts paugurs, plakums - (20 x 40 m) nelīdzens, ar kritumu uz dienvidu pusi, rietumu puses pakājē ir terase, kas ziemeļu pusē beidzas ar stāvu nogāzi
Kalna dārzs pilskalns Talsu novada Dundagā, 60 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas viduslaiku pils, ir savrups paugurs Pāces krastā ar izlīdzinātu taisnstūrveida plakumu (35-55 x 70 m), domājams, ka izmatots 1. gt. un 2. gt. sākumā
Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus
Dāvida pils pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilokalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, pilskalnu rietumu un austrumu pusē norobežo dabiski stāvas sāngravas, plakums trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums 45 m)
Milzu kalns pilskalns Talsu novada Laucienes pagastā, \~2 km uz austrumiem no Talsiem, mežā, 38 m augsta paugura vidusdaļa, ko no pārējā paugura norobežo grāvji un vaļņi, plakums - \~60 x 25 m, rietumu pusē aiz grāvja un vaļņiem konstatēta priekšpilsētas vieta, bijis apdzīvots līdz 13. gs.
Kāravkalns Pilskalns Talsu novada Lībagu pagastā, \~3,5 km uz dienvidiem no Talsiem, plakums - 20 x 40 m, ziemeļu pusē \~10 m zem plakuma līmeņa ir terase; bijis apdzīvots 9-12 gs.
Zabornajas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, \~13 m augusts, savrups paugurs Tartaka labajā krastā, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, apliec terase, plakums — \~70 x 60 m, bijis apdzīvots 5.-8. gs.
Emarkalnvalks Pilsupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā
Smetes kalns pirmmasīva augstākā virsotne Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē starp Alaukstu un Taunu, Vecpiebalgas pagastā, absolūtais augstums — 243,1 m, relatīvais augstums — 40,8 m
Mežvidu valks Pitragsupes kreisā krasta pieteka Talsu novadā
Sarhads Plakankalne Irānā ("Sarhad"), Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, garums - \~400 km, platums - \~200 km, augstums vidēji - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 4042 m (vulkāns Taftāns)
Masaju stepe plakankalne Tanzānijas austrumos, vidējais augstums - 1000 m, atsevišķi kalni - līdz 2000 m, sarkanbrūnās augsnes, graudzāļu un krūmu savanna
Anatolija Plakankalne Turcijā, Mazāzijas kalnienes vidienē, ziemeļos - Pontijas kalni, dienvidos - Taura kalni, garums - \~700 km, platums - līdz 400 km, sastāv no nogulumiežiem, vidējais augstums - 800-1500 m, augstākā virsotne - 3916 m (vulkāns Erdžijass)
Dižvalks Plančvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā
aspicottus Platgalvju dzimtas ģints "Taurulus" sinonīms nosaukums
Futadžalons Plato Rietumāfrikā (Fouta Djallon"), Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejas Republikas ziemeļrietumos, augstums no 300 m dienvidrietumos līdz 1000 m centrālajā daļā, augstākā virsotne - Tamges kalns - 1537 m
Šugnanas grēda platoveida kalnu masīvs Rietumpamirā, starp Guntas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, augstums - līdz 5704 m (Skaļistija smaile), granīti, gneisi, kristāliski slānekļi, apledojuma platība - 182 kvadrātkilometri
plapa Platpaeglis jeb parastā īve ("Taxus baccata")
Plawen Pļavu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Pobuschen Pobuža muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Tartaciņa Poguļankas kreisā krasta pieteka Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 11 km; Tartaka
PTR Polijas Tautas Republika
gomindāns Politiska partija Ķīnā, dibināta 1912. g. no 1949. Taivānā
goraļi Poļu kalnieši Beskidos un Tatros, augstumos aitu gani un mežu strādnieki, bet ielejās zemkopji
Poperwahlen Popervāles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Popraggen Popragas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Sudžata Populāra Taizemes budistu mīta galvenā varone, bagāta zemes īpašnieka meita, kas nesa ziedojumu - rīsu un treknu pienu - bodhi koka dievam
Homo habilis prasmīgais cilvēks - apzīmējums ap 2 milj. g. seniem hominīdiem, kuru atliekas līdz ar vissenākiem akmens darbarīkiem 1930 g. un 1958.-1959. g. atrada Oldovajas aizā Tanzānijā
Tacis Programma "Tacis" - Eiropas Kopienas tehniskās palīdzības programma Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, lai tajās izveidotu stabilu tirgus ekonomiku
printera piekļuves protokols protokols, kas nosaka datu apmaiņu starp darbstaciju un printeri tīklā _Apple Talk_
datogrammu piegādes protokols protokols, ko izmanto datogrammu maršrutēšanai tīklā "Apple Talk"
čangvads Province - administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Taizemē
Taranto Province Itālijā ("Provincia di Taranto"), Apūlijas reģionā, platība - 2437 kvadrātkilometri, 578500 iedzīvotāju (2012. g.)
Bantīejmīenķeaja province Kambodžā, atrodas valsts ziemeļrietumos, robežojas ar Otarmīenķijas, Sīemrīebas un Batdambanas provinci, kā arī ar Taizemi
Augškatanga province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Katanga_), valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Lualabas, Augšlomami un Tangaņikas provinci, kā arī ar Zambiju, administratīvais centrs - Lubumbaši
Augšlomami province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Lomami_), valsts dienvidu daļā, robežojas ar Tangaņikas, Augškatangas, Lualabas un Lomami provinci
Fudzjaņa province Ķīnas dienvidaustrumos, pie Austrumķīnas jūras un Taivānas šauruma, administratīvais centrs - Fudžou, platība - 121400 kvadrātkilometru, 37700000 iedzīvotāju (2013. g.), robežojas ar trijām citām provincēm - Guandunu, Dzjansji un Džedzjanu, no Taivānas salas to atdala Taivānas šaurums
Aruša province Tanzānijā (_Arusha, Mkoa wa_), tās ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Kilimandžāro, Maņaras, Šiņangas un Maras provinci, kā arī ar Keniju
ego Psihoanalīzē - vistuvāk ārpasaulei esošā, apzinātā psihes daļa (Es), uz ko no vienas puses iedarbojas neapzinātas dziņas (Tas), no otras - internalizētās normas (superego jeb super-Es)
Puhnjen Pūņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
parastā purvciprese purvciprešu suga ("Taxodium distichum"), ko audzē arī Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā
Sūnāklis purvs Sēlijas paugurvalnī un Taurkalnes līdzenumā, Saukas un Viesītes pagastā, platība - 1003 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m, zem kūdras vietām sapropelis un kaļķis, 50 ha platībā iegūst frēzkūdru; Liepu-Sūnākļu purvs
Bažu purvs purvs Talsu novada Kolkas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, platība - 2646 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, atrastas 168 paparžaugu un sēklaugu sugas, to vidū retas un aizsargājamas
Kristpurs Purvs Talsu novada Valdgales pagastā, \~8 km uz ziemeļrietumiem no Talsiem, platība - 559 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, lielākais dziļums - 5 m, vietām zem kūdras sapropelis; Kristu purvs
Vilsona pussala pussala Austrālijas dienvidos, iepretī Tasmānijai, Basa šauruma ziemeļos, augstums — līdz 709 m, pussalas galā — kontinenta galējais dienvidu punkts
Taitao Pussala Čīles dienvidos ("Peninsula de Taitao"), garums - 124 km, platums - 115 km, ar kontinentu to savieno zemais Ofki zemesšaurums, kalnaina (Ensiansa kalns - 1200 m)
Vīmsi pussala pussala Igaunijas ziemeļu daļā, izvirzījums Somu līcī ziemeļaustrumos no Tallinas, Harju apriņķī
Kriļona pussala pussala Krievijā, Sahalīnas salas dienvidu daļā, starp Tatāru šaurumu rietumos un Aņivas līci austrumos, augstums - līdz 588 m
Varangera Pussala Norvēģijas ziemeļos, Barenca jūras piekrastē, Varangerfjords to atdala no Ribačijas pussalas (Krievijā), rietumos – Tanafjords, līčaina, līdz 637 m augsta
Nordkina pussala pussala Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē, starp Tanafjordu un Laksefjordu
Dienvidķīnas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna rietumos (angļu val. "South China Sea") starp Āzijas piekrasti un Taivānas, Lusonas, Palavanas un Sumatras salu, platība — 3530 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1024 m, lielākais dziļums — 5560 m
Ohotskas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna ziemeļu daļā, Āzijas austrumu piekrastē, platība — 1,58 mlj km2, no okeāna atdala Kamčatkas pussala, Kuriļu salas un Hokaido, Tatāru un Laperūza šaurums savieno ar Japāņu jūru
Austrumķīnas jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā starp Ķīnas krastiem, Taivānas, Rjukju, Kjusju salām un Koreju (angļu val. "East China Sea"), ziemeļos Dzeltenā jūra, Korejas šaurums savieno ar Japāņu jūru, Taivānas šaurums ar Dienvidķīnas jūru, platība - 836 tūkstoši kvadrātkilometru; Dunhaja
Putnen Putnēnu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā
kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās
ziedputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicaeidae"), 7 ģintis, 58 sugas, no Indijas un Dienvidķīnas līdz Tasmānijai
Tadenava Raiņa memoriālais muzejs, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, dibināts 1959. g., ierīkots bijušajā Tadenavas pusmuižā, dzejnieka tēva 1865. g. celtā ēkā, kur Rainis nodzīvojis pirmos 4 mūža gadus (1865.-1869. g.)
RCS Rajona centrālā slimnīca (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Talsu RCS)
Pesteļvalks Raķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā, augštece Ventspils novada Puzes pagastā
Pārkakte Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
Zemdegsupe Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Dundagas pagastā; Zemdegu valks
Makemake Rapanjuju (Lieldienu sala) mitoloģijā - augstākais dievs, ko iztēlojās kā jūras putnu, līdzīgs polinēziešu Tanem
Austrumu Majo Kebi reģions Čadā (_Mayo-Kebbi Est_), atrodas valsts rietumu daļā, robežojas ar Šari-Bagirmi, Tandžiles un Rietumu Majo-Kebi reģionu, kā arī ar Kamerūnu, administratīvais centrs - Bongora
Austrumlogone reģions Čadas Republikas dienvidos, robežojas ar Rietumlogones, Tandžiles un Mandūlas reģionu, kā arī ar Centrālāfrikas Republiku
Arika un Parinakota reģions Čīles ziemeļos (_Arica y Parinacota, Region de_), robežojas ar Tarapakas reģionu, kā arī ar Peru un Bolīviju, rietumos apskalo Klusais okeāns
Antofagasta reģions Čīles ziemeļu daļā (_Antofagasta, Región de_), robežojas ar Tarpakas un Atakamas reģionu, kā arī ar Bolīviju un Argentīnu
Augštakutu/Augšesekibo reģions Gajānā (_Upper Takutu/Upper Essequibo_), valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Letema
Apūlija reģions Itālijā (_Regione Púglia_), atrodas Apenīnu pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bari, platība - 19358 kvadrātkilometri, 4053000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 6 provinces - Bari, Barletas-Andrijas-Trani, Brindizi, Fodžas, Lečes un Taranto, robežojas ar Bazilikatas, Kampānijas un Molizes reģionu, apskalo Adrijas un Jonijas jūra
Bazilikata Reģions Itālijā ("Regione Basilicata"), Apenīnu pussalas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Potenca, platība - 9992 kvadrātkilometri, 574500 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Matēras un Potencas, robežojas ar Kalabrijas, Kampānijas un Apūlijas reģionu, rietumu daļā apskalo Tirēnu jūras Polikastro līcis, dienvidos - Jonijas jūras Taranto līcis
čaoli Relikta aborigēna cilts no maukeni grupas Malakas pussalā, Taizemes dienvidrietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi
Ķeipenes valnis reljefa paaugstinājums Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes un Taurupes pagastā, starp Vatrāni un Laksteni, gar Pečora un Plaužu ezeru, garums — 9 km, platums — 0,2-1,4 km, maksimālais absolūtais augstums — 141,9 m vjl., relatīvais augstums — 35 m
Remplihn Remplīnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā
justicbirģermeistars Rēvelē (Tallinā) 1687.-1710. g., tas birģermeistars, kas pastāvīgi vadīja rātes sēdes, kad tā darbojās kā pilsētas tiesa
Tarasīne Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā; Tarasiene; Tarasina; Tarasine
Tabakerkas Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants
Tabakirki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants
Tabakerkys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants latgaliski
Tabakirkys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants latgaliski
Taunoga Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Taunaga" nosaukuma variants
taunadzieši Rēzeknes novada Dricēnu pagasta apdzīvotās vietas "Taunaga" iedzīvotāji
Taraputkas Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Taraputki" nosaukuma variants
Taraputkys Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Taraputki" nosaukums latgaliski
Taudejāņi Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Taudejāni" nosaukuma variants
Taudejāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Taudejāņi" nosaukuma variants
Lazo rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Tačina grēdas austrumos, platība - 1165 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1380 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu skujkoku un platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, Ķīnas goralus
Tīģeru grava rezervāts Tadžikistānā, Vahšas ielejā, platība - 522 kvadrātkilometri, dibināts 1938. g., lai saglabātu retus dzīvniekus un dabas kompleksus
Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela)
Lodes ezers Rijas ezers Taurenes pagastā
Rinseln Rindzeles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Rinkuln Rinkules muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
Rieselhof Rinseln - Rindzeles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Rothseden Rocežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Viekste Rojas augšteces paralēls nosaukums Talsu novadā
Vēveru grāvis Rojas kreisā krasta pieteka pieteka Talsu novada Īves pagastā; Vēveru strauts
Zušvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā, augštece Talsu novada Lubes pagastā; Dižmežgrāvis; Vīgriežu grāvis; Zušu valks
Īlenvalks Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā
Maušupīte Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Īves pagastā
Silupīte Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Īves pagastā, augštece Valdgales pagastā, garums - 7 km
Jūrenvalks Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā; lejtecē saucas arī Mellvēvervalks
Vārzava Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 7 km; Vārzavas strauts
Pūņu grāvis Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novadā, garums — 9 km
Lībes valks Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā
Mazupīte Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Lubezera, garums - 11 km; Mazupe; Ošciema grāvis; Vēruma grāvis
Augšdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, \~0,4 km posmā arī Ārlavas pagasta robežupe, garums — 5 km
Amulupīte Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 7 km
Lejasdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums — 7 km; Ozolbirzes grāvis
Mazroja Rojas labā krasta pieteka Talsu novadā, tek caur Sasmakas ezeru, garums - 20 km
Ķēšupe Rojas labā krata pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Laidzes un Ārlavas pagastā, garums - 6 km
aesti Romiešu lietotais baltu cilšu nosaukums, ko savā darbā par Ģermāniju ("De Germania") lietoja romiešu vēsturnieks un valstsvīrs Kornēlijs Tacits (ap 58.-117. g.)
Ruanda Ruandas Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Rwanda"), platība - 26338 kvadrātkilometri, 10746300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kigali, administratīvais iedalījums - 5 provinces, robežojas ar Ugandu, Tanzāniju, Burundi un Kongo Demokrātisko Republiku
ipekakuāna rubiju dzimtas augs ("Cephaëlis ipecacuanha"), 15-60 cm augsts puskrūms ar sīkiem, baltiem ziediem, aug Dienvidamerikā (kultivē Indijā, Indonēzijā, Tanzānijā), kura saknes preparātus medicīnā lieto par vemšanas un atkrēpošanas līdzekli
dižpīle Rudā dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna ferruginea"), kas Latvijā ir ļoti reta ieceļotāja
Rudden Rudes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā
Knātervalks Rudiķvalka kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā
Luisenhof Rugājkalna muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Karakuls Rūgti sāļš beznotekezers Pamira ziemeļu daļā 3914 m vjl., Tadžikistānā, platība - 380 kvadrātkilometru, garums - \~33 km, platums - 23,3 km, lielākais dziļums - 236 m
Ruhmen Rūmenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Zabelhof Sabiles Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
Phūketa sala Andamanu jūras austrumos ("Ko Phuket"), pie Malakas pussalas, Taizemes teritorija
Tasmanija sala Austrālijas dienvidaustrumu piekrastē ("Tasmania"), no kontinenta šķir Basa šaurums, apskalo Indijas okeāns un Tasmana jūra, platība - \~63000 kvadrātkilometru, 490000 iedzīvotāju (2007. g.), kalnaina, augstākā virsotne - 1617 m
Naisāre sala Baltijas jūras Somu līcī, iepretim Tallinas līcim, Igaunijas teritorija
Agena sala Baltijas jūras Somu līcī, Tallinas līča ziemeļaustrumos, Igaunijas teritorija
Aegna sala Baltijas jūras Somu līča dienvidrietumu daļā, Igaunijas teritorija, 14 km uz ziemeļiem no Tallinas
Simara sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sibujanas jūras rietumos un Tablasas šauruma austrumos, starp Bantonas salu ziemeļos un Tablasas salu dienvidos
Tablasa sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sibujanas jūras rietumu daļā un Tablasas šauruma austrumos
Karabao sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Tablasas šauruma dienvidrietumos
Damai sala Filipīnās, Sulu jūras dienvidos, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, Tapanas šauruma ziemeļrietumu daļā
Bohola sala Filipīnu arhipelāgā ("Bohol"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, Centrālās Visajas reģionā, platība - \~3900 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, plato, augstums - \~800 m vjl., piekrastē koraļļu rifi, lielākā pilsēta un osta Tagbilarana
Ļui sala Filipīnu jūras ziemeļos, Taivānas dienvidaustrumu piekrastē, Taivānas Taidunas apriņķa teritorija
Laņa sala Filipīnu jūras ziemeļrietumu daļā, Taivānas Taidunas apriņķa teritorija
Mafija sala Indijas okeānā ("Mafia"), Āfrikas austrumu piekrastē, Tanzānijā, platība - 442 kvadrātkilometri, koraļļu kaļķakmeņi
Pemba sala Indijas okeānā pie Āfrikas austrumu krasta, Tanzānijas teritorija, platība - 984 kvadrātkilometri, augstums - līdz 99 m
Zanzibāra sala Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, Tanzānijā (angļu val. "Zanzibar"), platība - 1658 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, augstums - līdz 120 m, norobežo koraļļu rifi
Aniva sala Klusā okeāna Jaunhebridu salu dienvidu daļā (_Aniwa_), Vanutu Republikas Tafea provincē
Ahe sala Klusajā okeānā (_Ahe_), Karaļa Džordža (Takaroa) salās, Franču Polinēzijā
Makvorija sala sala Klusajā okeānā ("Macquarie Island"), uz dienvidaustrumiem no Tasmānijas, Austrālijas teritorija, garums - 34 km, platums - līdz 5 km, klinšaina, augstums - līdz 433 m vjl.
Abatao sala Klusajā okeānā, Kiribati Taravas atolā
Dunša sala Ķīnas piekrastē, Austrumķīnas jūras Miņdzjanas līcī, Taivānas Liaņdzjanas apriņķa teritorija
Belituna sala Lielo Zunda salu grupā, starp Sumatru un Kalimantānu, Indonēzijā, platība – 4800 kvadrātkilometru, augstums – līdz 510 m vjl, lielākā pilsēta un alvas izvedosta Tandžunpandana
Ādana sala Malakas šauruma ziemeļaustrumos (_Adang_), netālu no Malakas pussalas rietumu krasta, Taizemes teritorija, ietilpst Tarutau jūras nacionālajā parkā
Haitaņa sala Taivānas šaurumā, Ķīnas Tautas Republikas Fudzjaņas provinces teritorija
Lorda Hava sala sala Tasmāna jūrā, Austrālijā, platība - 12,8 kvadrātkilometri, puslokā apņem lagūnu, tuvumā 12 sīku salu, vulkāniskas izcelsmes bazalta masīvs, augstums - līdz 860 m (Gavera kalns)
Salenieki Salenieku upe - Tartaks, Dubnas pieteka
Marķīza salas salu grupa Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. "Iles Marquises"), ietilpst Franču Polinēzijā (Francijas aizjūras zeme), platība - 1274 kvadrātkilometri, 8700 iedzīvotāju (2002. g.), administratīvais centrs - Taihae, augstums - līdz 1259 m
Talaudu salas salu grupa Klusā okeāna rietumos ("Talaud"), starp Moluku salām un Mindanao salu Indonēzijā, platība - 1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 680 m, lielākās salas - Karakelonga un Gabro
Dzjiņmeņas salas salu grupa Taivānas šauruma rietumu daļā, Ķīnas Tautas Republikas dienvidaustrumu piekrastē, Sjanmeņas līcī, Taivānas jeb Ķīnas Republikas teritorija
Penhu salas salu grupa Taivānas šaurumā, tajā ietilpst 64 salas, no kurām 20 ir apdzīvotas, platība - 127 kvadrātkilometri, augstums - līdz 48 m, bazalta ieži, koraļļu rifi
Kizi Samodiešu (Taimiras pussalas rietumi) mitoloģijā - galvenā ļaunā dievība, kas dzīvo pazemes pasaulē, vai tālu ziemeļos - mirušo jūrā
lazdiķe Samtene ("Tagetes")
lazdiki Samtene ("Tagetes")
rūtene Samtene ("Tagetes")
rūtenes Samtene ("Tagetes")
samtine Samtene ("Tagetes")
tagete Samtene ("Tagetes")
vozdiks Samtene ("Tagetes")
santene Samtenes ("Tagetes")
augstā samtene samteņu suga ("Tagetes erecta")
zemā samtene samteņu suga ("Tagetes patula")
sīklapu samtene samteņu suga ("Tagetes tenuifolia syn. Tagetes signata")
vasandavi Sandavi - tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē
Sahrzen Sārcenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Sesslauken Saslaukas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Valdemārpils ezers Sasmakas ezera dienvidu daļa Talsu novada Ārlavas pagastā; padomju laikā arī visa ezera oficiālais nosaukums
Ārlavas ezers Sasmakas ezera ziemeļu daļa, Talsu novada Ārlavas pagastā, platība – 70 ha
Sassmacken Sasmakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Tarkeiks Saturna pavadonis ("Tarqeq"), vidējais attālums no planētas - 18009000 km, izmēri - 7 km
Tarvosa Saturna pavadonis ("Tarvos"), vidējais attālums no planētas - 17983000 km, izmēri - 15 km
Amdeds sausgulne (vādī) Alžīrijā (_Amded, Oued_), Tamanrāsetas vilājā
Abalemma sausgultne Nigērā (_Abalemma, Vallée d'_), Tahua reģionā un Agadesas reģiona rietumos
Azara sausgultne Nigērā (_Ahzar, Vallée de l'_), Tahua un Tilaberi reģionā, kā arī robeža ar Mali
īve Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma ginku klases apakšklase ("Taxidae")
Takoradi Sekondi-Takoradi - pilsēta Ganā
bategi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
džahaji Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
lanohi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
mheri Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
sabubi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
kušītu valodas semītu-hamītu valodu saimes grupa, izplatības teritorija - Etiopija, Somālija, Sudāna, Kenija, Tanzānija, Džibuti; tipoloģiski daudzveidīgas, attīstīts konsonantisms (faringālās skaņas), attīstīta locīšanas sistēma
Ngorongoro Sen aprimuša vulkāna krāteris (angļu val. "Ngorongoro") vulkāniskajā masīvā (augstums - līdz 3648 m) Austrumāfrikas lūzumzonā, Tanzānijas ziemeļos, gigantiska kaldera līdz 20 km diametrā, \~500 m agstām gandrīz vertikālām iekšējām sienām, ārējās sienas līdz 2460 m vjl.
Bānūžu svētavots sena kulta vieta Cēsu novda Taurenes pagastā pie Bānūžu ezera, šī avota ūdens senāk uzskatīts par dziedinošu
Ģipkas apmetnes senas dzīvesvietas Talsu novada Rojas pagastā, Rīgas-Kolkas autoceļa abās pusēs, atklātas 1993. g., postītas ar 20. gs. sākumā ierīkojot ceļu
rabijs senebreju skolotājs, vēlāk - Svēto Rakstu skaidrotājs, speciālists Talmūda jautājumos
mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve, viena no deviņām māsām (Eiterpe, Erato, Kalliope, Klīo, Melpomene, Polihimnija, Talija, Terpsihora, Urānija)
tanagras sengrieķu terakotas statuetes, kas lielā daudzumā atrastas Tanagras pilsētas (Grieķijā) tuvumā un arī citviet
Mušiņu Velna laiva senkapi Talsu novada Lubes pagastā, laivveida akmeņkrāvumu kapi, kas 20. gs. 70.-80. gados apbērti ar tīrumos savāktajiem laukakmeņiem, kas apslēpj kādreizējās laivveida kontūras, kuras vairs nav saskatāmas
grācija Seno romiešu mitoloģijā - jebkura no trijām skaistuma dievietēm (Aglaja, Eifrosīna un Talija), Veneras pavadonēm
Lori Senpilsēta Armēnijas ziemeļu daļā, Dzoragetas kreisajā krastā, dibināta X gs., no 1065. g. - Taširas-Dzoragetas valsts galvaspilsēta, 1118. g. pievienota Gruzijai, no 1441. g. ietilpa Kartlijā, sagrauta Timura karagājienā XIV gs., drupas atrodas tagadējā Loriberdas ciemā
Taksila Senpilsēta Pakistānā ("Taksila"), Pendžābas provinces ziemeļos, liels ekonomiskais un kultūras centrs VI gs. p. m. ē. - V gs. m. ē., arheoloģiskos izrakumos atklātas dažādu periodu drupas, apkārtnē daudz budistu celtņu (klosteri, stūpas) un statuju
Palmira senpilsēta Sīrijas tusksneša oāzē ("Palmyra"), netālu no tagadējās Tadmoras, radusies I gt. p. m. ē., Palmiras valsts centrs līdz III gs. m. ē., tagad drupas, arhitektūras pieminekļi
talsinieši Sērenes pagasta apdzīvotās vietas "Talsiņi" iedzīvotāji
tainoji Siāmieši jeb kontaji - Taizemes pamatiedzīvotāji
Kabila Māha Phroms siāmiešu (Taizeme) mitoloģijā - viens no debesu dieviem
Taņa sievietes vārda Tatjana saīsinājums
fiņa Sīka monēta Ķīnas Tautas Republikā, vienāda ar 0,01 juaņu un 0,1 czjao jeb dzjao
poiša Sīknauda Bangladešas Tautas Republikā, takas simtdaļa
avo Sīknauda Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, patakas simtdaļa
dirams Sīknauda Tadžikistānas Republikā, somona simtdaļa
fiņa Sīknauda Taivānā (Ķīnas Republikā), jaunā Taivānas dolāra simtdaļa
satangs Sīknauda Taizemes Karalistē, bāta simtdaļa
Spratlija salas sīku salu (~100), sēkļu un koraļļu rifu grupa Dienvidķīnas jūras dienvidrietumu daļā, izvietojušās dienvidrietumu - ziemeļaustrumu virzienā \~500 km garā joslā, strīdus teritorija, pretendē: Bruneja, Filipīnas, Ķīna, Malaizija, Taivāna, Vjetnama, 1100 iedzīvotāju (2011. g.)
Melderu grāvis Silakroga grāvis, Alauksta un Tauna savienojums
Sillen Siles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Austrumaustrālijas straume siltā straume Klusajā okeānā pie Austrālijas austrumu krastiem, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas Koraļļu jūras rietumu daļā, plūst no ziemeļiem uz dienvidiem, pie Tasmanijas pagriežas uz austrumiem, ātrums līdz 2 km/h
Silupes grāvis Silupes kreisā krasta pieteka Talsu novadā
Ratupes grāvis Silupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
Sukturu ezers Sirdsezers Talsu novada Lībagu pagastā
Sukturezers Sirdsezers Talsu novada Lībagu pagastā
Sindžu Sjiņdžu - pilsēta Taivānā
Sknaben Sknābes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lībagu pagastā
Skolas Skolas ezers - atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā, platība - 1,5 ha, dziļums - līdz 7,0 m; Slīcenis; Slīcena ezers; Slīceņa ezers
Skolas Skolas ezers - atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 2 ha; Aploklejas ezers
Slīcena ezers Skolas ezers Taurenes pagastā
Slīcenis Skolas ezers Taurenes pagastā
Schreiten Skreites muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
purvciprese Skuju koku klases dzimta ("Taxodiaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi koki ar adatveida skujām, saglabājušās 10 ģintis, zināmas \~20 reliktas sugas
taborieši Slavenā čehu reformatora Jana Husa piekritēji cīņā ar pāvesta un ķeizara krusta karotāju pulkiem (1419.-1431. g., pēc Taboras pilsētas vārda); taborīti
teniarinhoze slimība ("taeniarhynchosis"), ko ierosina vēršu lentenis ("Taeniarhynchus sginatus"), izplatīta gk. zemēs, kur audzē daudz liellopu un uzturā izmanto gk. liellopu gaļu
tenioze slimība ("taeniasis"), ko ierosina cūku lentenis ("Taenia solium"), izplatīta zemēs, kur audzē cūkas un uzturā izmanto mazsālītu un termiski nepietiekami apstrādātu cūkgaļu
Tagetes signata smalkllapu samtenes "Tagetes tenuifolia" nosaukuma sinonīms
Taklamakana tuksnesis smilšu tuksnesis Ķīnas rietumos (angļu val. "Taklamakan"), Tarimas līdzenuma vidienē, platība - \~270000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - 1000 km, platums - līdz 400 km, augstums pārsvarā - 800-1300 m, atsevišķi skrausti līdz 1664 m
taukulieši Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Taukuļi" iedzīvotāji
Taukuli Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Taukuļi" nosaukums latgaliski
Bahi solončaks Tanzānijā, Singidas un Dodomas provincē jeb administratīvajā rajonā
oposumžurkas Somaino zīdītāju dzīvnieku ķenguru peļu apakšdzimtas suga, sastopama Austrālijā un Tasmānijā, dzīvnieciņi truša lielumā
plēsējsomaiņi Somaiņu kārtas dzimta ("Dasyuridae"), morfoloģiski dažādi primitīvi zoofāgi, 4 apakšdzimtas, 20 ģinšu, \~50 sugu, sastopami Austrālijā, Tasmanijā, Jaungvinejā
nektārkuskuss Somaiņu kārtas kuskusu dzimtas suga ("Tarsipes spenserae"), neliels dzīvnieciņš (kuskuss), kas pārtikai sūc nektāru un ēd ziedputekšņus
Pirkanmā Somijas reģions, platība - 14469 kvadrātkilometri, 505700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Tampere
TJS Somons; Tadžikistānas Republikas valūtas kods, sīknauda - dirams
Ungi Sonbona - pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), tās senāks nosaukums
Singora Sonkhla - pilsēta Taizemē
Sonkla Sonkhla - pilsēta Taizemē
Spahrenhof Spāres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Spahren Spāres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Spāres pagastā
Ķipstvalks Spāres upes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, iztek no Viegļa ezera; Vieglgrāvis
Fragenhof Spraugu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Hisaras ieleja starpkalnu ieplaka starp Hisaras grēdas dienvidiem un Babataga un Karatava grēdu ziemeļu atzariem, Tadžikistānā, garums - 70 km, platums - līdz 20 km, augstums - 700-1000 m
Fergānas ieleja starpkalnu ieplaka Vidusāzijā, Uzbekistānā, daļēji Kirgizstānā un Tadžikistānā, garums — \~300 km, platums — līdz 170 km, augstums — 300-1000 m vjl.
Fidži jūra starpsalu jūra Klusā okeāna dienvidrietumu daļā (angļu val. "Fiji Sea"), tropu zonā starp Fidži salām, Kermadeka salām, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, robežojas ar Tasmana un Koraļļu jūru, platība — 3180000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 2741 m, lielākais dziļums — 7633 m
Bandas jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Banda Sea"), starp Seramu, Tanimbaru, Timoru, Kalaotou, Sulavesi, Buru, Sulas salām, platība - 714000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 7440 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 2,4 m
Filipīnu jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Philippine Sea"), starp Rjūkjū, Kjusju, Honsju, Nampo, Marianas, Japas, Palau salu, Halmaheru, Filipīnām un Taivānas salu, platība — 5726000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 4108 m
ITTF Starptautiskā galda tenisa federācija (angļu "International Table Tennis Federation")
ATTAC Starptautiska nevalsts globalizācijas kustība par finanšu tirgu un to struktūru demokrātisku kontroli (angļu "Association for the Taxation of Financial Transactions for the Aid of Citizens")
T Starptautisks signāls "Tango" - nozīmē "turieties no manis noteiktā attālumā; tralēju pārī"
Stempelhof Stempelmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Silupe Stendes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu un Lībagu pagastā, garums - 12 km; Zilupe; vidustecē Bezdubens; lejtecē Vecupe
Mellupīte Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novadaUsmas pagastā, augštece Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
Strumpe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 8 km
Lūšupīte Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Lūse
Dzelzupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 10 km
Stenden Stendes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe
Strasden Strazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā
Stemiķu ezers Stupēnu ezers Taurenes pagastā
Stupeņu ezers Stupēnu ezers Taurenes pagastā
Stemiķis Stupēnu ezers Taurenes pagastā
āķītis Sūnu ģints ("Hamatocaulis"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas, to aizsardzībai izveidots dabas liegums "Taurīšu ezers"
vasvahili Svahili - tauta Tanzānijā, Zairā (Kongo DR), Mozambikā, Kenijā
Liongo Fumo svahili (Tanzānija, Zaira, Kenija) mitoloģijā un eposā - varonis, kuram piemīt pārdabisks spēks, pareģa spējas un izcilas karotāja īpašības, viņš ir neievainojams
tikala Svara un naudas vienība (15,228 g) Birmā un Taizemē, kur to dēvē arī par bātu
Zeja Svijaga - upe Krievijas Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
maušani Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) austrumos, Šanas / Tai pavalstī; šani (2)
Ņeveļskoja šaurums šaurums starp Āzijas kontinentu un Sahalīnas salu, savieno Tatāru šaurumu ar Amūras limānu, garums - 56 km, mazākais platums - 7,3 km, dziļums kuģuceļā - līdz 7,2 m
koku šeflēra šeflēru suga ("Schefflera arboricola"), Taivānā sastopama liāna, populārs telpaugs
vējslotsēne šīs dzimtas ģints ("Taphrina"), no kuras Latvijā konstatētas 15 sugas; vairojas ar askusporām, kas veidojas askos tieši uz micēlija, ir parazīti, kas izraisa gk. koku un krūmu lapu, zaru un augļu deformāciju; bojāto augu orgānu deformācija saistīta ar šo sēņu spēju izdalīt hormonāli aktīvas vielas, kas aktivizē saimniekauga fitohormonus
purvciprese šīs dzimtas ģints ("Taxodium"), koks ar skujām uz īsvasām, kas katru gadu nokrīt
īve šīs dzimtas ģints ("Taxus"), mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi
kurmis šīs dzimtas suga ("Talpa europaea"), neliels, pelēcīgi melns dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas; Eiropas kurmis
tievā teilorija šīs ģints suga ("Tayloria tenuis"), kas aug kūdreņos uz nitrofilu augu (aveņu, nātru) paliekām
Taphrina cerasi šīs ģints sugas "Taphrina wiesneri" nosaukuma sinonīms
īve šīs klases dzimta ("Taxaceae"), mūžzaļi divmāju, retāk vienmājas koki vai krūmi ar blīvu zarojumu, koksne un skujas bez sveķu ailēm, 5 ģintis, 20 sugu Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas >50 šķirnes
vējslotsēne šīs rindas dzimta ("Taphrinaceae"), parazīti, kas izraisa augu (gk. koku un krūmu) lapu, zaru un augļu deformāciju, 4 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēts 15 sugu
šani šīs tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas Šanas / Tai pavalstī
Gartiltupe Šķēde, Dzedrupes satekupe Talsu novadā
Alkšņvalks Šķēdes kreisā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā
Ziemeļvalks Šķēdes kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā
Okte Šķēdes labā krasta pieteka Talsu novada Laucienes pagastā, garums - 14 km, kritums - 45 m
Scheden Šķēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Santadeo Šļūdonis Čīlē ("San Tadeo"), Andu rietumu nogāzē, garums - 57 km, platums - 8 km, sākas Patagonijas ziemeļu ledājā, ieslīd Ofki zemesšauruma zemienē
Potaņina šļūdonis šļūdonis Mongolijas Altaja un Tabinbogdoolas masīva saskares rajonā, Mongilijā, garums - 19 km, platums - līdz 2,5 km, platība - \~50 kvadrātkilometru (lielākais Altajā), noslīd līdz 2900 m vjl.
Jaundienvidvelsa Štats Austrālijas dienvidaustrumu daļā (New South Wales), platība - 801315 kvadrātkilometru, 7191500 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sidneja, robežojas ar Viktoriju, Dienvidaustrāliju un Kvīnslendu, apskalo Tasmana jūra
Tasmanija Štats Austrālijas Savienības satāvā ("Tasmania"), aizņem tāda paša nosaukuma salu un vairākas nelielas salas apkārtnē, administratīvais centrs - Hobārta, platība - 67914 kvadrātkilometru, 505400 iedzīvotāju (2010. g.)
Tamilnāda Štats Indijas dienvidos ("Tamilnātu"), Bengālijas līča un Indijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Čennai (Madrasa), platība - 130058 kvadrātkilometri, 66396000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - tamilu
Taraba Štats Nigērijā ("Taraba"), administratīvais centrs - Džalingo, platība - 54473 kvadrātkilometri, 2300700 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts austrumu daļā
Tačira Štats Venecuēlas rietumu daļā ("Tachira"), administratīvais centrs - Sankristobala, platība - 11100 kvadrātkilometru, 1242200 iedzīvotāju (2010. g.)
svētīšana T. s. Ārona svētīšana (4. Mozus gr., 6:24-26), ar ko parasti nobeidz luterisko dievkalpojumu ("Tas Kungs lai tevi svētī un lai tevi pasargā...")
tabe Taba
seno Tabaka
tebēka Tabaka
tebēks Tabaka
tabakaugi Tabaka (1)
čuļča Tabakas atkritumi, kas sakrājušies pīpes apakšā un caurulē
šerbe Tabakas atliekas pīpē
šerbs Tabakas darva
ķirka Tabakas doze
krāts Tabakas doze
mastirka Tabakas maisījums ar anašu
kisets Tabakas maisiņš
kapčuks Tabakas maks
repe Tabakas maks
repenis Tabakas maks
tabatjēra Tabakas maks
tabakjēra Tabakas maks, tabakas doze
tabačnieks Tabakas piegādātājs, tabakas izstrādājumu tirgotājs
mahorka Tabakas suga ("Nicotiana rustica"), viengadīgs nakteņu dzimtas nikotīnaugs
makarka Tabakas šķirne, mahorka
makurka Tabakas šķirne, mahorka
ragulis Tabakas šņaucējs
tabačnieks Tabakas šņaucējs
prīze Tabakas šņauciens
prīzīte Tabakas šņauciens
drebēks Tabakas vai naudas maks
ķiķis Tabakas vīšķis aiz zoba
ķiķis Tabakas zelētājs
šņauce Tabakdoze
tabakera Tabakdoze
papuša Tabaklapu saišķis
tabāks Tabaks
Tavaska Tabasko - Meksikas pavalsts
tabasko Tabasko mērce (angļu "Tabasco") -- zīmols: asa sarkana mērce, kuru gatavo pamatā no sarkanajiem pipariem
tabetisks Tabisks
ebene Tablete
šaiba Tablete
tabletka Tablete
diski Tabletes
pildorados Tabletes
sparafets Tabletes
purgēns Tabletes caurejas veicināšanai
vikalīns Tabletes, kas satur bismuta bāzisko nitrātu, magnija karbonātu, nātrija hidrokarbonātu u. c. ārstnieciskas vielas, darbojas savelkoši, neitralizē skābi un atvieglo vēdera izeju
cibuliškieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Cibulišķi" iedzīvotāji
cibuļovcieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļovka" iedzīvotāji
cibuļovkieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļovka" iedzīvotāji
Kalaņi Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Kalaņiški" nosaukuma variants
lasenberģieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Lasenberga" iedzīvotāji
lasenberģišķi Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Lasenberga" iedzīvotāji
lintopišķi Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Lintopišķi" iedzīvotāji
lintopišķieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Lintopišķi" iedzīvotāji
Strautiņi Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Maļutki" otrs nosaukums
Sadņiki Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Sadnieki" nosaukuma variants
sadņikieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Sadņiki" iedzīvotāji
sīpolieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Sīpoli" iedzīvotāji
Šeršņiški Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Sirseņi" nosaukuma variants
taborieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Tabore" iedzīvotāji
hetmanis Taborītu karaspēka vadonis (Čehijā 15. gadsimtā)
buze Tabu vārds, kad kaut ko negrib saukt īstajā vārdā
kunkuliņš Tabuizēts apzīmējums, arī mīļvārds mazam bērnam
netīrie Tabuizēts un negatīvi iekrāsots mirušo garu jeb veļu apzīmējums, kas radīts kristietiskās ideoloģijas ietekmē
mira Tabula optisko instrumentu vai fotomateriālu izšķirtspējas kvantitatīvai noteikšanai
ligzdtabulas Tabula tabulā - datu bāzes tabulas, kas satur citas tabulas
bombikometrs Tabula, kas norāda kokvilnas diega katrreizējo numuru, aprēķinātu pēc diega šķipstes smaguma vai garuma
kontrolbilance Tabula, ko sastāda, pamatojoties uz grāmatvedības datiem, lai pārbaudītu un analizētu bilanci vai kādu tās daļu
kontrbilance Tabula, ko sastāda, pamatojoties uz grāmatvedības datiem, lai pārbaudītu un analizētu bilanci vai kādu tās daļu; te lieto citu metodi, nevis to, kas lietota analizējamā bilancē
termiņanalīze Tabula, kurā sagrupēti visi debitoru atlikumi pēc to parāda ilguma
tabulas lejasdaļa (arī lejasgals) Tabulas apakšējā daļa
pashālijas Tabulas, kurās uz vairākiem gadiem apzīmēti lieldienu, kā arī citu grozīgu svētku datumi
tabulatomorfi Tabulāti - izmirusi koraļļu klases apakšklase
atlants Tabulu, attēlu, zīmējumu sakopojums (kādā nozarē)
tabulveidīgs Tabulveida
tuburetka Taburete
stoika Taburetei līdzīga mēbele ar izgrieztu apaļu caurumu vidū, kurā ieliek bērnu, lai tas stāvētu
taburetveidīgs Taburetveida
taciņš Taciņa
varzis Tacis 1
stački Tačka, ķerra 1(1)
juk Taču
tadei Taču
tadšu Taču
takš Taču
takšu Taču
taš Taču
toč Taču
toš Taču
tak Taču 1(1)
tak Taču 1(2)
tak Taču 1(3)
tak Taču 2
tokai Taču; tok
tokš Taču; tok
ta Tad 2
tadī Tad tik
tadīk Tad tik
tadītēs Tad tik
tadul Tad tikai
tale Tad tikai
tadul Tad vēl
vēlai Tad, kad (kas) noris pēc parastā laika
papriekšu Tad, kad (kas) notiek, rodas, (ko) dara pirms kā cita (kādā secībā)
vēlai Tad, kad (kas) parādās, iestājas pēc citiem līdzīgiem
pie gaismas Tad, kad ir dienas gaisma; tad, kad ir kāds apgaismojums
laikā Tad, kad paredzēts; bez nokavēšanās
toju Tad, tūliņ, tūlīt
tolaisiņ Tad; pēc tam
tadūlēt Tad; tad tik
Tadaiken Tadaiķi
Tadaiken Tadaiķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
Latvlauktehnika Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" bijušais nosaukums padomju laikā
lieģenieki Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" iedzīvotāji
lielvārvenieki Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Vārve" (agrāk - "Lielvārve") iedzīvotāji
Vārva Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Vārve" bijušais nosaukums
Todaischen Tadaižu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā
Tadža Tadžija - pilsēta Itālijā
TadžPSR Tadžikijas Padomju Sociālistiskā Republika
Dušanbe Tadžikistānas galvaspilsēta, atrodas Hisaras ielejā, seismiskā apvidū 750-930 m vjl., 533000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1929. g. saucās Djušambe, 1929.-1961. g. - Staļinabada
Tadžikistāna Tadžikistānas Republika - valsts Centrālāzijā, platība - 143100 kvadrātkilometru, 7349000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Dušanbe, administratīvais iedalījums - 2 vilojati, 1 autonoms vilojats, 13 republikas pakļautības rajonu, robežojas ar Kirgizstānu, Ķīnu, Pakistānu, Afganistānu un Uzbekistānu
Kalnu Badahšana Tadžikistānas Republikas autonomais vilojats, atrodas Tadžikistānas austrumu daļā, platība - 64200 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Horega, 218000 iedzīvotāju (2008. g.)
tael Taels
dabar Tagad
nūļ Tagad
nuleņ Tagad
nulīst Tagad
nulīt Tagad
šobaltbrīd Tagad
šomēr Tagad
taan Tagad
tādin Tagad
tādīt Tagad
taga Tagad
tagā Tagad
tagadas Tagad
tagadās Tagad
tagadīk Tagad
tagadin Tagad
tagadiņ Tagad
tagadīn Tagad
tagadīnās Tagad
tagadītan Tagad
tagadītās Tagad
tagaditenās Tagad
tagadītēs Tagad
tagads Tagad
tagan Tagad
tagat Tagad
tagatās Tagad
tagateņ Tagad
tagateņās Tagad
tagatiņ Tagad
tagatiņās Tagad
tagatīt Tagad
tagdīt Tagad
taiņ Tagad
taņ Tagad
tān Tagad
tanās Tagad
tanīt Tagad
tānīt Tagad
tānīts Tagad
tātinai Tagad
BFN Tagad - atā (angļu "bye for now")
BBFN Tagad - atā, atā (angļu "bye bye for now")
nū Tagad, nupat
nule Tagad, pašreiz
niule Tagad, tikko
tepat Tagad; arī tūlīt
nu Tagad; pašreiz
tagadīt Tagad; tagadiņ
Linde-Birzgale Tagadējā Birzgales pagasta bijušais nosaukums
Edwahlen Tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta bijušais nosaukums
Ubbenorghe Tagadējā Limbažu novada apdzīvotās vietas "Umurga" nosaukums, kas vēstures avotos minēts 1385. gadā
Livengofskaja Tagadējā Rožupes (pirmskara Līvānu) pagasta bijušais nosaukums krieviski
Horstenhof Tagadējā Smiltenes novada Launkalnes pagasta bijušais nosaukums
nulējs Tagadējais
nulējais Tagadējais, pašreizējais, šolaiku
nuvējais Tagadējais, pašreizējais, šolaiku
Austrumbengālija Tagadējās Bangladešas teritorijas nosaukums līdz 1947. g., kad tā kļuva par Austrumpakistānu (līdz 1971. g.)
Aleksandropole Tagadējās Gjumri pilsētas Armēnijā nosaukums 1840.-1924. g., 1924.-1992. - Ļeņinakana
Batāvija Tagadējās Indonēzijas galvaspilsētas Džakartas nosaukums 1619.-1949. g.
Rabatammona Tagadējās Jordānijas galvapilsētas Ammānas senais nosaukums (pirms helēņu-romiešu perioda)
Filadelfija Tagadējās Jordānijas galvaspilsētas Ammānas nosaukums hellēņu-romiešu periodā
karpetāņi Tagadējās Kastīlijas un Estremaduras senie iedzīvotāji ar galvaspilsētu Toledo; 220. g. p. m. ē. tos uzvarēja Hannibals
Rietumpakistāna Tagadējās Pakistānas teritorijas nosaukums 1956.-1971. g., kad Pakistānas sastāvā kā Austrumpakistāna ietilpa tagadējā Bangladeša
tagadīgs Tagadējs
tātijs Tagadējs
praesens Tagadējs, tūlītējs; tagadne
tagadiene Tagadne
tagadējība Tagadne (1)
tagadība Tagadne (1)
klātums Tagadne, esošais laiks
nūlāks Tagadnei tuvāks, laika ziņā
krustāms Tagadnes divdabis ("Part. Praes.") no "krustīt"
tagalogi Tagali - tauta Filipīnās
Tahiataša Tahiatoša - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā
tachysystolia Tahikardija
tahiritmija Tahikardija
Težu Taho upes nosaukums tās lejtecē, Portugālē
gīrometrs Tahometrs, griešanās ātruma mērītājs māšīnās
tahogrāfs Tahometrs, kas automātiski reģistrē mērījumu rezultātus
tachta Tahta - dīvānveida mēbele; vāļa
eodem Tai pašā (dienā, mēnesī, gadā)
turpat Tai pašā laikā, kad (kas) tiek darīts, noris
tadpatās Tai pašā laikā; tadpat
taidzi Tai-dzi
Tai-Dzi Taiči - ķīniešu vingrinājumu sistēma
Taidžova Taidžou - pilsēta Ķīnā, Dzjansu provincē
taidzinieks Taigas iedzīvotājs
lasvarde Taimiņš
niga Taimiņš
nīga Taimiņš
nīgants Taimiņš
nīgarts Taimiņš
nigate Taimiņš
nigatiņš Taimiņš
nigats Taimiņš
ņigats Taimiņš
taimenis Taimiņš
taiminis Taimiņš
taims Taimiņš
tāmiņš Taimiņš
tirze Taimiņš; jūras forele
tirziņš Taimiņš; jūras forele
lašvarde Taimiņš; lasvarde
lašvardis Taimiņš; lasvarde
lasveris Taimiņš; lasvarde
lašveris Taimiņš; lasvarde
tampus Taipus
topus Taipus
taipus Taipusē; tajā pusē
taisums Taisījums, darinājums
vīkšana Taisīšana, pošana, gatavošana
meikot Taisīt
taisināt Taisīt
āķot Taisīt āķus
cirpšļot Taisīt āķus, cilpas
atšķerbēt Taisīt atkarpes, atšķelt, iešķelt
šķerbēt Taisīt atkarpes, šķelt, iešķelt
buiķēt Taisīt ciet (nostiprinot ar ko)
aiztaisīt Taisīt ciet; aizvērt
aizgaldīt Taisīt dēļu nožogojumu
naudināties Taisīt izdevumus
spāsēt Taisīt jokus
špāsēt Taisīt jokus
nojokoties Taisīt jokus, pasmieties par jokiem
kruzelēties Taisīt kruzeles, matu cirtas
skruzelēties Taisīt lokas, cirtas matos
modāt Taisīt lupatas
mudāt Taisīt lupatas
zaņķēt Taisīt netīrumu bedri
pičakot Taisīt pičakus, traipus
renēt Taisīt reni
iebties Taisīt skābu seju, viebties
graudāt Taisīt stipru troksni (rūkoņu)
čukurēt Taisīt stirpas augšdaļu
testēt Taisīt testamentu, novēlēt kaut ko testamentā
vārkšķināt Taisīt troksni
dulburēties Taisīt troksni, būt nemierīgam
attaisīt Taisīt vaļā
kocaķ Taisīt vaļā durvis
vāzt Taisīt vaļā vai ciet (piemēram, nazi, kam asmens iekļaujams spalā)
rīģelēt Taisīt, bultēt ciet (durvis)
dēt Taisīt, darināt
činīt Taisīt, gatavot
būvēt Taisīt, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus)
vāzt Taisīt, vērt (kārbu, trauku u. tml., kam vāka malas apkļaujas, iekļaujas); taisīt, vērt (vāku šādai kārbai, traukam u. tml.)
munštierēt Taisīt; darboties (ko taisot vai labojot)
močīt Taisīt; radīt
taisējs Taisītājs
gūrēties Taisīties
iegrasīties Taisīties
vīksties Taisīties
bēgļot Taisīties bēgt, izbēgt
kraitāt Taisīties krist, bet nepakrist; streipuļot
aizviesties Taisīties prom, laisties lapās
perināties Taisīties uz lietu
žļodzīties Taisīties vemt
dzirt Taisīties, gatavoties
vīkties Taisīties, gatavoties
aizšķīt Taisīties, ka tiek, laisties lapās
pusšpunts Taisna (dēļu) rieva, grope
riša Taisna (parasti viegla), vienā malā krokota, kruzuļota auduma josla (iešūšanai tērpā, apģērba gabalā vai uzšūšanai uz tā)
zakrojs Taisna dēļu grope
hipoteinūza Taisna leņķa trijstūrī mala pretim taisnajam leņķim, kamēr abas pārējās sauc par katetēm; hipotenūza
seglīnija Taisna līnija dabā, kuras galos ir krasta zīmes ar ugunīm, kas, skatoties no jebkura šās līnijas punkta, redzamas vienā un tai pašā virzienā
vērumlīnija Taisna līnija, kas iet caur stāvēšanas punktu un diviem raksturīgākajiem apvidus punktiem (orientieriem)
statuārs Taisnā pozā stāvošs vai sēdošs
kā pa diedziņu Taisnā virzienā
taisni Taisnā virzienā, arī pa visīsāko ceļu (virzīt, virzīties)
cīka Taisnā zarna
dubendesa Taisnā zarna
dubenīca Taisnā zarna
landvēģis Taisnā zarna
langvēģis Taisnā zarna
prospekts Taisna, gara un plata (pilsētas) iela
baraškine Taisna, stāva jērādas cepure
lineāls Taisna, šaura plāksne (parasti ar iezīmētu garuma mērvienību skalu) taisnu līniju novilkšanai, kā arī garuma mērīšanai; vairākstūru (parasti trīsstūra) veidojums no šādām plāksnēm
dvars Taisnais leņķis starp kuģa diametrālo plakni un kuģa sāna virzienu uz attiecīgo priekšmetu
dvarss Taisnais leņķis starp kuģa diametrālo plakni un virzienu uz attiecīgo priekšmetu
ortogēnija Taisnais sakodiens, kad augšzobi sastopas ar apakšzobiem gandrīz vertikālā stāvoklī
džebs Taisnais sitiens (boksā)
panproktokolektomija Taisnās un resnās zarnas izoperēšana un ileostomas radīšana
proktosigmoidīts Taisnās un S veida zarnas iekaisums
proktosigmoidektomija Taisnās un S veida zarnas izoperēšana
proktorāģija Taisnās zarnas asiņošana
paraproktīts Taisnās zarnas atveres apkārtējo audu iekaisums
tūplis Taisnās zarnas beigu daļa
urcika Taisnās zarnas izejas daļa
rektoskopija Taisnās zarnas izmeklēšana ar speciālu ierīci - rektoskopu
proktektomija Taisnās zarnas izoperēšana
proktopeksija Taisnās zarnas nostiprināšana ar šuvēm
prokteirīze Taisnās zarnas paplašināšana ar prokteirinteru
proktektāzija Taisnās zarnas paplašināšanās
rektokokcigopeksija Taisnās zarnas piešūšana pie astes kaula, lai novērstu tās izkrišanu
rektocēle Taisnās zarnas sienas iespiešanās makstī
proktenklīze Taisnās zarnas stenoze
arhostenoze Taisnās zarnas striktūra
rektokolīts Taisnās zarnas un lokzarnas iekaisums
proktokolonoskopija Taisnās zarnas un lokzarnas lejasdaļas apskate
rektoromanoskopija Taisnās zarnas un S veida zarnas apskate ar endoskopu
proktīts Taisnās zarnas un tūpļa iekaisums
proktoparalīze Taisnās zarnas un tūpļa muskuļu paralīze
proktorāfija Taisnās zarnas vai anālās atveres aizšūšana, lai sašaurinātu paplašinātu vai noslīdējušu taisno zarnu
proktostenoze Taisnās zarnas vai anālās atveres sašaurināšanās
ass Taisne ar noteiktām īpašībām
slīpne Taisne, kas ar citu taisni vai arī ar plakni veido šauru vai platu leņķi
perpendikuls Taisne, kas ar doto taisni vai plakni veido taisnu leņķi
bisektrise Taisne, kas iet caur leņķa virsotni un dala leņķi divās vienādās daļās
horizontāle Taisne, kas ir paralēla horizonta plaknei
sekante Taisne, kas krusto līkni divos punktos
pieskare Taisne, kas krusto līkni divos punktos, kuri neaprobežoti tuvojas viens otram
chorda Taisne, kas savieno divus loka punktus; horda
direktrise Taisne, kurai ir tāda īpašība, ka attiecība starp tās attālumu līdz jebkuram dotās līknes (koniskā šķēluma) punktam un attālumu no šā punkta līdz dotam punktam (šķēluma fokusam) ir pastāvīgs lielums
asimptota Taisne, kurai neierobežoti tuvojas kāds līknes zars, aizejot bezgalībā
pustaisne Taisnes daļa, kas atrodas vienā pusē no kāda dotā punkta uz tās
nogrieznis Taisnes gabals, kas atrodas starp diviem tās punktiem
diagonāle Taisnes nogrieznis, kas savieno divas daudzstūra virsotnes, kuras nav uz vienas malas, vai divas daudzskaldņa virsotnes, kas neatrodas vienā plaknē
diametrs Taisnes nogrieznis, kas savieno divus riņķa līnijas (vai lodes virsmas) punktus un iet caur tās centru
rādiuss Taisnes nogrieznis, kas savieno riņķa līnijas vai lodes centru ar kādu riņķa līnijas punktu vai lodes virsmas punktu
stars Taisnes nogrieznis, kura sākums ir fiksēts noteiktā punktā
taikšņi Taisni
taisnup Taisni
tiešām Taisni
tieštiešām Taisni
tieštiešenēm Taisni
vienādai Taisni
taisnai Taisni (bez līkumiem, novirzēm)
nostiepties Taisni nokarāties (līdz kādai vietai) - parasti par matiem; zaudēt viļņainumu un nokarāties taisni lejup (par matiem)
makaroni Taisni, gari mati
pārtiešām Taisni, nelīkumojot (virzīties)
pārtieši Taisni, nelīkumojot (virzīties)
pārtiešu Taisni, nelīkumojot (virzīties)
vientiešam Taisni, taisnīgi
taišņi Taisni, taisns
itlīdz Taisni, tieši
aba Taisni, tieši; tikko, nupat, patlaban
taiksnība Taisnība
tīsa Taisnība
prauda Taisnība, arī patiesība
Temīda Taisnīga tiesa
patiess Taisnīgs
gaišs Taisnīgs, cildens, brīvs (parasti par parādībām sabiedrībā)
taisnprātīgs Taisnīgs, godīgs
taisnsirdīgs Taisnīgs, godīgs
ekvitāte Taisnīgums
adls Taisnīgums (arābu val.) - viena no Allāha īpašībām, kas nozīmē atmaksu gan par darbu, gan par ļaunumu
viņķeļdzelze Taisnleņķa dzelzs detaļa (piemēram, celtņu stūru, logu rāmju u. tml. nostiprināšanai); stūrdzelzs
hipotenūza Taisnleņķa trīsstūra mala, kas atrodas pretī šī trīsstūra taisnajam leņķim
iustificatio Taisnošana
justifikācija Taisnošana
taisnāt Taisnot
taisnīt Taisnot
skrudzināt Taisnot, gludināt sprogas
taisnāties Taisnoties
mienīties Taisnoties, dievoties
taiksns Taisns
halze Taisns (kuģa, laivas) nobrauktā ceļa gabals
tiešams Taisns (par cilvēku)
līdzans Taisns (par matu celiņu)
slaids Taisns un samērā garš, arī samērīgs (par cilvēkiem)
slaikans Taisns un samērā garš, arī samērīgs (par cilvēkiem)
slaiks Taisns un samērā garš, arī samērīgs (par cilvēkiem); slaids 1(1)
tiesns Taisns, patiess
tikriskas Taisns, precīzs
spieķis Taisns, samērā tievs (piemēram, koka, metāla) stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem
stalts Taisns, samērīgs, parasti garš, arī vingrs (par cilvēkiem); taisns, samērīgs, parasti garš (par cilvēka augumu)
vienmucinis Taisns, slaids (par koku)
taisnspārnains Taisnspārnis
orthoptera Taisnspārņi
ortopters Taisnspārņi
taisnspārnaiņi Taisnspārņi
mecostethus Taisnspārņu apakškārtas ģints
sisenis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Acridodea"), kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem, >10000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
sienāzis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Tettigoniodea"), kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
circenis Taisnspārņu kārtas apakškārtas virsdzimta ("Gryllodea"), drukni, 17-50 mm gari kukaiņi ar cilindrisku ķermeni, \~2000 sugu
zemesvēzis Taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis; racējcircenis
barbitistes Taisnspārņu kārtas sienāžu apakškārtas ģints
acridium Taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas ģints
pļavsisenis Taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas ģints ("Chorthippus"), kuras pārstāvji bieži sastopami arī Latvijā
gryllotalpidae Taisnspārņu kārtas zemesvēžu dzimta
ķieģelītis Taisnstūra formā ceptas maizes klaips
plakete Taisnstūra formas, parasti maza, plāksne ar reljefu attēlu (rotājums, piemiņas vai atšķirības zīme)
peristils Taisnstūra laukums, pagalms, dārzs u. tml., ko ierobežo kolonāde
plāte Taisnstūraina plāna panna (kā) cepšanai krāsnī, cepeškrāsnī
špunts Taisnstūraina rieva, grope
taisnstūrvārpsta Taisnstūraina vārpsta
taisnstūrvītne Taisnstūraina vītne
čoki Taisnstūraini koka kluči vai stutes, uz kuriem krastā balstās jahtas ķīlis
tetraklinijs Taisnstūrains seno romiešu ēdamgalds ar 4 pusēs iekārtotām vietām azaida dalībniekiem
stāvstūris Taisnstūris
kvadrāts Taisnstūris, kam visu malu garums ir vienāds
taisnstūrveidīgs Taisnstūrveida
karte Taisnstūrveida (parasti bieza) papīra lapa, arī saistīts lapu kopums speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai
himatijs Taisnstūrveida apmetnis, kura platums atbilda valkātāja augumam, bet garums bija vienāds ar 2,5 auguma garumiem
mūrlate Taisnstūrveidā aptēsts koks būvēm
bazilika Taisnstūrveida celtne, kuras iekšpuse ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai piecās gareniskās daļās (jomos)
rīkjosla Taisnstūrveida josla loga augšējā daļā, kur izdalīti ar labi atšķiramam ikonām apzīmēti laukumiņi (pogas), kas pārstāv bieži lietojamas komandas
virsrakstjosla Taisnstūrveida josla loga augšējā daļā, kur norādīts loga vai tajā redzamā dokumenta nosaukums, tā krāsa norāda, vai logs ir aktīvs
ritjosla Taisnstūrveida josla loga ietvara labajā vai apakšējā malā, ko izmanto loga satura pārvietošanai horizontālā vai vertikālā virzienā
skaldītājjosla Taisnstūrveida josla, ko pārvietojot, var sadalīt logu horizontālās vai vertikālās daļās
teilis Taisnstūrveida piegriezuma detaļa apģērba augšdaļā
punktmatrica Taisnstūrveida režģis vai matrica, ko izmanto, lai punktus izspīdinātu displeja ekrānā vai izdrukātu atbilstoši šabloniem, ar kuru palīdzību veido rakstzīmes vai grafiskus attēlus
rāmis Taisnstūrveida svītras auduma gabala malās
rhabdocoela Taisnzarnas skropstiņtārpi
notaisīt Taisot sabojāt
Tahiti Taiti - sala Klusā okeāna dienvidos
Rona Taiti iedzīvotāju mitoloģijā - neganta cilvēkēdāja
Formoza Taivāna - sala Klusajā okeānā, Ķīnas piekrastē
Ķīnas Republika Taivāna - valsts Taivānas salā un tās apkārtnē, kā arī atsevišķās nelielās salās Taivānas šauruma rietumu piekrastē, platība — 36190 kvadrātkilometru, 23138000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Taibeja, administratīvais iedalījums — 19 apriņķi
TW Taivāna, valsts divburtu kods
TWN Taivāna, valsts trīsburtu kods
Deutzia taiwanensis Taivānas deicija
taivānieši Taivānas iedzīvotāji
Mogera kanoana Taivānas mogera
Taipejas misija Latvijā Taivānas pārstāvniecība Latvijā, izveidota 1995. g., kad politisku apsvērumu dēļ Latvija bija spiesta pazemināt Taivānas ģenerālkonsulāta statusu; ar misijas starpniecības Taivāna sniedz dažāda veida palīdzību Latvijas skolām un sociālās aprūpes dienestiem, gk. ārpus Rīgas
Formozas šaurums Taivānas šaurums
Urocissa caerulea Taivanas zilžagata
TH Taizeme, valsts divburtu kods
Bangkoka Taizemes galvaspilsēta, osta Menamčaoprajas deltā, provinces centrs, 4,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Krungtepa
Krungtepa Taizemes galvaspilsētas Bangkokas nosaukums taizemiešu valodā "Krung Thep"
Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma
taizemieši Taizemes Karalistes iedzīvotāji
Siāma Taizemes nosaukums līdz 1939. g. un 1945.-1948. g.
muaitai Taizemiešu bokss, kas tiek uzskatīts par visnežēlīgāko tuvcīņas veidu
tadpat Tajā pašā laikā; tad pat
tapat Tajā pašā laikā; tad pat
pie reizes Tajā pašā reizē; reizē
atpakaļ Tajā pašā vietā; tepat
taipus Tajā pusē
taivietā Tajā vietā
toviet Tajā vietā, noteiktā, jau zināmā vietā
Krasnoarmeiska Tajinša, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1991. g.
Vetsuvans Taju (Dienvidu Laosa) mitoloģijā - debesu garu - thenu vadonis
taju valoda taju valodu saimes valoda, oficiālā valoda Taizemē; rakstība izveidota 13. gs. uz indiešu raksta bāzes
stidzīte Taka
tacis Taka
tacīte Taka
taks Taka
teka Taka
teks Taka
kājstidziņa Taka, iestaigāts celiņš
kājtaciņa Taka, iestaigāts celiņš
kājtaka Taka, iestaigāts celiņš
stēcīte Taka, kājceliņš
limes Taka, robežtaka, arī pati robeža
BDT Taka; Bangladešas Tautas Republikas valūtas kods, sīknauda - poiša
takale Takalīte
takmala Takas mala, celiņa apkārtne
āmurgalvis Takatra, rets putns "Scopus Briss." ģintī Madagaskarā ar samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu
griezulis Takelāžas apkalums, kas ap iekabināšanas asi ļauj griezties tam piestiprinātajam āķim vai blokam
grozeklis Takelāžas apkalums, kas tam piestiprinātajam āķim vai blokam ļauj griezties ap iekabināšanas asi
virbelis Takelāžas apkalums, kas tam piestiprinātajam āķim vai blokam ļauj griezties ap iekabināšanas asi
šēkelis Takelāžas piederums - no laba tērauda izgatavota iekabe divu gredzenveida priekšmetu sastiprināšanai; zināma garuma ķēdes gabals
bloks Takelāžas piederums, ko lieto vilkšanas spēka ietaupīšanai vai virziena maiņai
gafeltakelējums Takelējuma paveids, izmantojot gafeli - masta augšdaļā slīpi paceļamu apaļkoku, pie kura stiprina četrstūrainas buras augšējo malu (augšējo līķi)
huari Takelējuma tips ar ļoti stāvu gafeli
slūpe Takelējums, kam raksturīgs viens masts ar slīpajām burām
taksametris Taksametrs
taksa Takse
takserēt Taksēt; vērtēt
taksidermists Taksidermijas speciālists
voģila Taksists
dinamo Taksometra pasažieris, kas nesamaksā par braucienu
kidala Taksometra pasažieris, kas nesamaksā par braucienu
bankovščiks Taksometra vadītājs
dušmanis Taksometra vadītājs
motors Taksometrs
rikša Taksometrs
taksametrs Taksometrs
taksimetris Taksometrs
taksimetrs Taksometrs
taksomotors Taksometrs
taksītis Taksometrs (1)
kebs Taksometrs (gk. ASV un Anglijā)
ķeļega Taksometrs, mašīna
heterospori augi Taksoni, kam veidojas vairāku tipu sporas
rase Taksonomiska vienība (zemāka par sugu), kurā ietilpst īpatņi, kam ir vienādas ekoloģiskās, bioloģiskās vai morfoloģiskās īpašības, vienāda izcelšanās un izplatība
formācija Taksonomiska vienība, kas apvieno augu asociāciju grupas, kurām valdošo stāvokli veido viena un tā pati suga
allohtons Taksons (parasti suga), kas kādā apvidū nonācis un apmeties pārceļošanas rezultātā
autohtoni Taksons (parasti suga), kas kādā apvidū radies, evolucionējis un mīt tur arī pašreiz
takšēt Takšķēt
vedējtaktētājs Taktētājs, kura ģenerētos signālus visas datoru tīkla stacijas izmanto savas darbības sinhronizācijai
taktiķis Taktikas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus
eskadra Taktiskā pamatvienība dažu valstu kara flotēs
kohorta Taktiska vienība senās Romas karaspēkā
izlūkvienība Taktiskās izlūkošanas struktūrvienība, ko izsūta vispārējā karaspēka vienības (daļas) vissvarīgākajā virzienā, lai iegūtu ziņas par pretinieku un apvidu, gk. uzbrukumā un maršā, paredzot sastapšanās kauju
paraugmācības Taktisko (taktiski speciālo), bet atsevišķos gadījumos arī komandieru un štābu mācību varietāte ar karaspēku (spēkiem)
bambiens Takts
battuta Takts
takte Takts
akcents Takts daļas vai atsevišķas muzikālas frāzes uzsvērums
uzsvars Takts daļas vai atsevišķas muzikālas frāzes uzsvērums
batongs Takts sitamais
trijdeksnis Takts sitamais instruments; trideksnis
baubiens Takts zizlis; takts sitiens
divdaļtakts Takts, kuras ilgumu dala uz pusēm (2/2, 2/4, 2/8, 4/4, 4/8, 6/4, 6/8, 12/8 utt.)
batuta Takts, uzsvars uz takts pirmās (uzsvērtās) daļas
taktsmērs Taktsdaļu skaits un to ilgums; attiecīgais apzīmējums
Taulakta Tala - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Tamhlacht_)
WST Tala; Samoa Neatkarīgās Valsts valūtas kods, sīknauda - sene
talayot Talajots
Talakvora Talamora - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Tullach Mhor_)
Pskemas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz Uzbekistānas un Kirgizstānas robežas, garums — 160 km, augstums — līdz 4299 m, nogāzēs alpīnās un subalpīnās pļavas, upju ielejās un grēdas lejdaļā paegļi, apses un krūmāji
Čatakalas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz ziemeļiem no Fergānas ielejas, Kirgizstānā un Uzbekistānā, garums — \~200 km, vidējais augstums — 3500 m, lielākais — 4503 m
Ugamas grēda Talasas Alatava kalnu grēdas dienvidrietumu atzars Rietumtjanšanā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, garums - \~100 km, augstums - līdz 4236 m (Sairamas smaile)
Talasas ieleja Talasas upes ieleja Rietumtjanšanā, starp Kirgīzijas grēdu un Talasas Alatau Kirgizstānā, garums — \~250 km, platums — 1-30 km, augstums — 600-2000 m, pustuksneši, stepes
talcinīca Talciniece
talcānietis Talcinieks
talcānis Talcinieks
talcāns Talcinieks
talcenieks Talcinieks
talcēns Talcinieks
talcnieks Talcinieks
talkānis Talcinieks
talkotājs Talcinieks
talibi Talebana grupējuma (islāma fundamentālisti, sunnīti) locekļi un atbalstītāji Afganistānā; tālibi
Talejs Talejas ezers Madonas novada Vestienas pagastā
Taleša Taleša ezers - Tālešu ezers Ziemera pagastā
tālibi Talibi - talebana grupējuma (islāma fundamentālisti, sunnīti) locekļi un atbalstītāji Afganistānā
Talīkste Talicka, Aiviekstes pieteka
tagliatelle Taljatelles - garas makaronu sloksnītes
rieči Talka
subotņiks Talka
talca Talka
talkošana Talka
talks Talka
tolka Talka
patalkošana Talka (1)
talcinieks Talkas dalībnieks
notalkāt Talkas laikā pazaudēt
pataļķes Talkas nobeiguma svinības
mašīntalka Talkas veids, kad uz ražas kulšanu pēc kārtas pie katra saimnieka atbrauc kuļmašīna ar aprīkojumu un sanāk visi apkārtnes ļaudis palīgos
patalcinieks Talkas viesis, kas darbā nav piedalījies, bet atnāk uz nobeiguma svinībām
talcum Talks
talkums Talks
taukakmens Talks (1)
fitosterīns Talleļļas sastāvdaļa - sitosterīnu maisījums
Tl Tallijs (ķīm. elements)
talijs Tallijs 1
talofīti Tallofīti
talmi Talmijs
talmi-zelts Talmijs
hagāda Talmūdā ietvertas paskaidrojoša rakstura alegoriskas pamācības, leģendas u. tml.
talmudisms Talmuda priekšrakstu, mācību kopums
talmudists Talmuda priekšrakstu, mācību pazinējs, pētnieks, arī piekritējs
amorieši Talmūda rakstu mācītāji, kas dzīvoja laikā pēc Mišnas uzrakstīšanas
thalmud Talmuds
šeine Talons, dokuments, kas dod tiesības (ko) nopirkt (vācu okupācijas laikā)
šēne Talons, dokuments, kas dod tiesības (ko) nopirkt (vācu okupācijas laikā)
Talsen Talsi
Talsingen Talsiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā
Martinelli ezers Talsu ezera senāks nosaukums
Amt-Talsen Talsu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā
Vaļgaļenskaja Talsu novada Abavas (Valgales) pagasta bijušais nosaukums krieviski
ezergaļnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezergaiļi" iedzīvotāji
lielvirbnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielvirbi" iedzīvotāji
lušenieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūši" iedzīvotāji
lušnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūši" iedzīvotāji
mazvirbenieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazvirbi" iedzīvotāji
mazvirbnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazvirbi" iedzīvotāji
Pidole Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Pedvāle" bijušais nosaukums
priednieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Priedes" iedzīvotāji
režnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Režas" iedzīvotāji
rinkulnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Rinkule" iedzīvotāji
rumbciemnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Rumbciems" iedzīvotāji
sabilnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Sabiles Valgale", tagad - "Valgale" iedzīvotāji
tojātnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Tojāti" iedzīvotāji
valgalnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Valgale" iedzīvotāji
veģenieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Veģi" iedzīvotāji
veģnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Veģi" iedzīvotāji
virbenieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Virbi" iedzīvotāji
Walgahlen Talsu novada Abavas pagasta bijušais nosaukums vāciski
abavnieki Talsu novada Abavas pagasta iedzīvotāji
ārlavnieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Ārlava" iedzīvotāji
Īvsmuiža Talsu novada apdzīvotās vietas "Īve" bijušā nosaukuma variants
Īvesmuiža Talsu novada apdzīvotās vietas "Īve" bijušais nosaukums
Virbi Talsu novada apdzīvotās vietas "Jaunpagasts" bijušais nosaukums
Nurmuiža Talsu novada apdzīvotās vietas "Lauciene" nosaukums līdz 1939. gadam
sabilnieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Sabile" iedzīvotāji
stendenieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Stende" iedzīvotāji
stendnieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Stende" iedzīvotāji
talsenieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Talsi" iedzīvotāji
talsnieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Talsi" iedzīvotāji
sasmacnieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Valdemārpils" (bijusī "Sasmaka") iedzīvotāji
sasmaknieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Valdemārpils" (bijusī "Sasmaka") iedzīvotāji
valdemārpilnieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Valdemārpils" iedzīvotāji
virbenieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Virbu ciems" iedzīvotāji
ambracnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ambrakas" iedzīvotāji
Ārlavas Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ārlava" nosaukuma variants
audzenieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Auģi" iedzīvotāji
Sasmaks muiža Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas “Dižliepas” bijušā nosaukuma "Sasmakas" variants
Sasmakas muiža Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Dižliepas" bijušais nosaukums
ezermuižnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezermuiža" iedzīvotāji
jaunciemnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" iedzīvotāji
kārlīšnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārlīši" iedzīvotāji
kārļmuižnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārlīši" iedzīvotāji
kronīšnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kronīši" iedzīvotāji
Kroņi Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņmuiža" nosaukuma variants
laucenieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji
lubezernieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Lubezere" iedzīvotāji
nogalnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Nogale" iedzīvotāji
ozolnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji
ozolnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji
popradznieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Poprags" iedzīvotāji
Īlenciems Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Riepaldciems" bijušais nosaukums
saslauknieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Saslaukas" iedzīvotāji
sīlenieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīlene" iedzīvotāji
sīlnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīlene" iedzīvotāji
silenieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji
silnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji
Valdemārpils pilsētas lauku teritorija Talsu novada Ārlavas pagasta bijušais nosaukums 1956.-2009. g.
Valdemārpils lauku teritorija Talsu novada Ārlavas pagasta bijušais nosaukums 2009.-2010. g.
balgalnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Balgale" iedzīvotāji
dursupnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Dursupe" iedzīvotāji
galtenieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Galtene" iedzīvotāji
mazdursupnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazdursupe" iedzīvotāji
mazsēņenieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazsēņi" iedzīvotāji
mazsēņnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazsēņi" iedzīvotāji
raudziņnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Raudziņi" iedzīvotāji
sēņenieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Sēņi" iedzīvotāji
sēņnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Sēņi" iedzīvotāji
Mazdursupe Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Tiltnieki" bijušais nosaukums
Alakstciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Alakste" bijušais nosaukums
Āžmuiža Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Āži" bijušais nosaukums
dūmelnieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Dūmele" iedzīvotāji
Dūmelciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Dūmele" nosaukuma variants
dundadznieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Dundaga" iedzīvotāji
ezernieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" iedzīvotāji
jaundundadznieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Jaundundaga" iedzīvotāji
jaunmuižnieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji
klārmuižnieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Klārmuiža" iedzīvotāji
Labdzeresciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Labdzere" nosaukuma variants
labdzernieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Labdzere"" iedzīvotāji
Piltenesciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Piltene" nosaukuma variants
Piltensciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Piltene" nosaukuma variants
Bērtmejciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Plintiņi" bijušais nosaukums
plintiņnieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Plintiņi" iedzīvotāji
Mazgavilnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" bijušais nosaukums
Uzvara Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" bijušais nosaukums padomju laikā
aizupnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" iedzīvotāji
Ārkliņi Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Arkliņi" nosaukuma variants
ausmenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ausmas" iedzīvotāji
ciemklabnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ciemklabi" iedzīvotāji
ciemklabenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ciemklabji" iedzīvotāji
draudzībnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Draudzība" iedzīvotāji
gavilnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gavilnieki" iedzīvotāji
gaviļnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gaviļnieki" iedzīvotāji
Gavilnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gaviļnieki" nosaukuma variants
ģibuļnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ģibuļi" iedzīvotāji
Kalešmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaleši" bijušais nosaukums
kalešnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaleši" iedzīvotāji
kališnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaleši" iedzīvotāji
kārgadnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kārgadas" iedzīvotāji
Ģibuļi Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums
Ģibuļmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraujas" bijušais nosaukums
Jaunmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" bijušais nosaukums
kuršenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" iedzīvotāji
laugaļnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji
laukgaļnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji
līčenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
Nazspārne Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazspāre" nosaukuma variants
mordandznieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mordanga" iedzīvotāji
munejnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Munejas" iedzīvotāji
pastendnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pastende" iedzīvotāji
remplīnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Remplīna" iedzīvotāji
ropiķnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ropiķi" iedzīvotāji
siliņnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" iedzīvotāji
spārnenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" (senāk "Spārne") iedzīvotāji
Spārne Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" bijušais nosaukums
Spāres muiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" daļa
spārenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" iedzīvotāji
spārnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" iedzīvotāji
Spārnesmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums
Spārnsmuiža Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Spāres muiža" bijušais nosaukums
šlīpenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Šlīpas" iedzīvotāji
Dzelzciems Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Talsciems" bijušais nosaukums
turkumuižnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Turkmuiža" iedzīvotāji
ūķnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ūķnieki" iedzīvotāji
Dumciems Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Dūmciems" nosaukuma variants
īvenieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Īve" iedzīvotāji
Ķurbesciems Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums
Ķurbesmuiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums
Ķurbsciems Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums
Ķurbsmuiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" bijušais nosaukums
ķurbenieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" iedzīvotāji
ķurbnieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Ķurbe" iedzīvotāji
nikužnieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Nikuži" iedzīvotāji
silmuižnieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Silmuiža" iedzīvotāji
Tiņģeres muiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Tiņģere" bijušais nosaukums
Tiņģers muiža Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Tiņģere" bijušais nosaukums
tiņģernieki Talsu novada Īves pagasta apdzīvotās vietas "Tiņģere" iedzīvotāji
abavnieki Talsu novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Abavas" ("Abavas muiža") iedzīvotāji
Pitrōg Talsu novada Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Pitrags" nosaukums lībiski
dzedrenieki Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Dzedri" iedzīvotāji
Dzedrciems Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Dzedri" nosaukuma variants
jādekšnieki Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Jādekšas" iedzīvotāji
Krievrags Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Krievragciems" nosaukuma variants
krievradznieki Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Krievrags" iedzīvotāji
ķūļenieki Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Ķūļi" iedzīvotāji
ķūļnieki Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Ķūļi" iedzīvotāji
upenieki Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
cērpenieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Cērpas" iedzīvotāji
cērpnieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Cērpas" iedzīvotāji
cīruļnieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" iedzīvotāji
dzintarnieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji
laidzenieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Laidze" iedzīvotāji
laidznieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Laidze" iedzīvotāji
laidžnieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Laidze" iedzīvotāji
Mieguze Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Miegūze" nosaukuma variants
mieguznieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Mieguzes" iedzīvotāji
miegužnieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Mieguzes" iedzīvotāji
nodenieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Nodeni" iedzīvotāji
rocežnieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Roceži" iedzīvotāji
sārcnieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Sārcene" iedzīvotāji
slocenieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Slocnieki" iedzīvotāji
slocnieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Slocnieki" iedzīvotāji
Stūriņi Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" bijušais nosaukums
šķēdenieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji
vīgriežnieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Vīgriezes" iedzīvotāji
Waldegalen Talsu novada Laidzes pagasta bijušais nosaukums
Vaļdegaļenskaja Talsu novada Laidzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Valdegales pagasts Talsu novada Laidzes pagasta nosaukums līdz 1925. gadam
drēģnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Drēģi" iedzīvotāji
garlenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Garlene" iedzīvotāji
jaunmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji
jaunoktenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunokte" iedzīvotāji
Nūrmuiža Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Lauciene" bijušais nosaukums
laucenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Lauciene" iedzīvotāji
matažnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Matažas" iedzīvotāji
mazmājnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Mazmājas" iedzīvotāji
nariņciemnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Nariņciems" iedzīvotāji
nariņnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Nariņciems" iedzīvotāji
nurmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Nurmuiža" (tagad - "Lauciene") iedzīvotāji
odrenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Odre" iedzīvotāji
odrnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Odre" iedzīvotāji
Vecokte Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Okte" bijušais nosaukums
okstenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Okte" iedzīvotāji
pilskalnciemnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalnciems" iedzīvotāji
pilskalnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalnciems" iedzīvotāji
Nariņciems Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Pļavas" daļa
pļavenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Pļavmuiža" iedzīvotāji
pļavmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Pļavmuiža" iedzīvotāji
silkalnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Silkalni" iedzīvotāji
spraudzenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Spraugas" iedzīvotāji
spraudznieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Spraugas" iedzīvotāji
strīķciemnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Strīķciems" iedzīvotāji
šķēdenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji
tampenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Tampji" iedzīvotāji
vilcenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" iedzīvotāji
vilcnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" iedzīvotāji
vilkmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" iedzīvotāji
Nurmguzenskaja Talsu novada Laucienes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Normhusen Talsu novada Laucienes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Nurmuižas pagasts Talsu novada Laucienes pagasta nosaukums līdz 1939. gadam
ābeļnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Ābeļi" iedzīvotāji
aklajciemnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Aklaisciems" iedzīvotāji
andumnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Andumi" iedzīvotāji
anužnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji
birzmaļnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Birzmaļi" iedzīvotāji
brancenieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Brancas" iedzīvotāji
brancnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Brancas" iedzīvotāji
buļļnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Buļļnieki" iedzīvotāji
Stends muiža Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Dižstende" bijušais nosaukums
Stendes muiža Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Dižstende" bijušais nosaukums
dižstendenieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Dižstende" iedzīvotāji
dižstendnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Dižstende" iedzīvotāji
Selekcija Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Dižstende" otrs nosaukums
ezerkalnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalne" iedzīvotāji
gailīšnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji
kursacnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Kursakas" iedzīvotāji
lībadznieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Lībagi" iedzīvotāji
linejnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Lineji" iedzīvotāji
mundidznieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Mundigas" iedzīvotāji
Ezerkalne Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Mundigciems" nosaukums padomju laikā
Villas Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Mundigciems" otrs nosaukums
purgalnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Purgali" iedzīvotāji
putniņnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Putniņciems" iedzīvotāji
selekcijnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Selekcija" iedzīvotāji
stendesmuižnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Stendesmuiža" iedzīvotāji
stendsmuižnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Stendesmuiža" iedzīvotāji
sukturnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Sukturi" iedzīvotāji
venceļnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Venceļi" iedzīvotāji
vīcežnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Vīceži" iedzīvotāji
Lipstguzenskaja Talsu novada Lībagu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lipsthusen Talsu novada Lībagu pagasta un muižas bijušais nosaukums
Krepliņi Talsu novada lielciema Vandzene daļa, kas līdz 20. gs. vidum bija atsevišķs ciems un dzelzceļa stacija
anužnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji
lībnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Lībe" iedzīvotāji
Lubesmuiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Lube" bijušais nosaukums
Lubsmuiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Lube" bijušais nosaukums
lubenieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Lube" iedzīvotāji
Lubes krogs Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas “Lubeskrogs” nosaukuma variants
mārkciemnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkciems" iedzīvotāji
Oši Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Ošciems" bijušais nosaukums
Ošmuiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Ošciems" bijušais nosaukums
ošnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Oši" iedzīvotāji
popervālnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Popervāle" iedzīvotāji
rudzīšnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Rudzīši" iedzīvotāji
Sārkastes muiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Sākraste" bijušais nosaukums
Sārkasts muiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Sārkaste" bijušais nosaukums
sārkastnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Sārkaste" iedzīvotāji
alksnejciemnieki Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnājciems" (arī "Alksnejciems") iedzīvotāji
alksnājnieki Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnājciems" (senāk arī "Alksnājs") iedzīvotāji
Alksnājciems Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnāji" nosaukuma variants
Alksnājs Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnāji" nosaukuma variants
Alksnejciems Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Alksnāji" nosaukuma variants
Dižciems Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Mērsrags" daļa
Pekeļciems Talsu novada Mērsraga pagasta apdzīvotās vietas "Mērsrags" daļa
Aizklāņciems Talsu novada Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Aizklāņi" nosaukuma variants
apšenieki Talsu novada Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Apšuciems" iedzīvotāji
dižmežnieki Talsu novada Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Dižmeži" iedzīvotāji
mazstrazdenieki Talsu novada Strazdes pagasta apdzīvotās vietas "Mazstrazde" iedzīvotāji
mazstrazdnieki Talsu novada Strazdes pagasta apdzīvotās vietas "Mazstrazde" iedzīvotāji
strazdenieki Talsu novada Strazdes pagasta apdzīvotās vietas "Strazde" iedzīvotāji
Strasden Talsu novada Strazdes pagasta bijušais nosaukums
Strazdenskaja Talsu novada Strazdes pagasta bijušais nosaukums krieviski
biksiņnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Biksiņi" iedzīvotāji
cīruļnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" iedzīvotāji
dreimaņnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Dreimaņi" iedzīvotāji
ģibzdenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Ģibzde" iedzīvotāji
lielsalenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Lielsalas" iedzīvotāji
lielsalnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Lielsalas" iedzīvotāji
limbužnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Limbuži" iedzīvotāji
mazandrejnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazandreji" iedzīvotāji
mellmežnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Mellmeži" iedzīvotāji
norenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji
ozolnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" iedzīvotāji
Pobužmuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" bijušais nosaukums
Pobužumuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" bijušais nosaukums
pobužnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pobuži" iedzīvotāji
puķkalnenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Puķkalni" iedzīvotāji
pūņenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūņas" iedzīvotāji
pūņpilnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūņupils" iedzīvotāji
valdgalnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Valdgale" iedzīvotāji
Talsu Valgale Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Valdgale" senāk lietots nosaukums
vārpenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji
Pūņmuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecpūņas" bijušais nosaukums
Pūņumuiža Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecpūņas" bijušais nosaukums
mežmuižnieki Talsu novada Valgales pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
Dārtes muiža Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Dārte" bijušais nosaukums
dārtnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Dārte" iedzīvotāji
gartiltnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Gartilti" iedzīvotāji
iģenieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Iģene" iedzīvotāji
klāņnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Klānas" iedzīvotāji
Klānas Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Klāņi" nosaukuma variants
ķīvīšnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Ķīvīši" iedzīvotāji
lādzernieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Lādzere" iedzīvotāji
pašķenieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pašķi" iedzīvotāji
pūņenieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūņas" iedzīvotāji
sēļciemnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Sēļi" iedzīvotāji
sēļnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Sēļi" iedzīvotāji
sēnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Sēnes" iedzīvotāji
silainieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silaine" iedzīvotāji
skreitnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Skreites" iedzīvotāji
skretenieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Skreites" iedzīvotāji
uguņnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Uguņi" iedzīvotāji
Vandzenes muiža Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vandzenes skola" bijušais nosaukums
Vandzenes vidusskola Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vandzenes skola" bijušais nosaukums
Vandzenskaja Talsu novada Vandzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Wandsen Talsu novada Vandzenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
bētnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Bētas" iedzīvotāji
blešķenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Blešķi" iedzīvotāji
dāriņnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Dāriņi" iedzīvotāji
jaunpagastnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpagasts" iedzīvotāji
kaķīšnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji
kalniņnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Kalniņi" iedzīvotāji
lēdenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Lēdas" iedzīvotāji
lejnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Lejnieki" iedzīvotāji
meijenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji
meijnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji
rodzenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Rogas" iedzīvotāji
rodznieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Rogas" iedzīvotāji
rosībnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Rosība" iedzīvotāji
skrundenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Skrundas" iedzīvotāji
skrundnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Skrundas" iedzīvotāji
strazdnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Strazde" iedzīvotāji
virbenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Virbi" iedzīvotāji
Nejvakenskaja Talsu novada Virbu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neuvaken Talsu novada Virbu pagasta bijušais nosaukums vāciski
Dekšņciems Talsu novada Virbu pagastā pagasta apdzīvotās vietas "Ezerciems" bijušais nosaukums
Talsu-Tukuma Talsu-Tukuma pauguraine - Vanemas pauguraine
talšu Talšu oga - zalšu oga jeb četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
Tallupīte Talupīte, Gaujas pieteka
Vīksniņa Taļķes kreisā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 22 km
talja Taļļa (1)
talje Taļļa (1)
talja Taļļa (2)
talje Taļļa (2)
parte Taļļas gals, kas tek caur blokiem; arī tā taļļas daļa, aiz kuras velk
Taļnoje Taļne - pilsēta Ukrainā
tamagoči Tamaguči
murmi Tamangi - tauta Nepālā un Indijā
tamaricaceae Tamarikaugu dzimta
tamarikss Tamarikaugu dzimtas ģints ("Tamarix"), skaisti dekoratīvie krūmi ar skrajiem zariem un bālganiem, sārti violetiem ziediem
tamarix Tamariksi
sīkziedu tamarikss tamariksu suga ("Tamarix parviflora")
Sazarotais tamarikss tamariksu suga ("Tamarix ramosissima")
tamaricales Tamariku rinda
tamarinda Tamarinds
tamarinde Tamarinds
ēkeladata Tamboradata
ēķeladata Tamboradata
ēkladata Tamboradata
ērkļadata Tamboradata
temburka Tamboradata
vārpstive Tamboradata
vārpstuve Tamboradata
ietamborēt Tamborējot ieveidot (piemēram, rakstu)
iztemburkavāt Tamborējot izgatavot
notamborēt Tamborējot izgatavot
satamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot izgatavot (kā lielāku daudzumu)
pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kārbu, atvilktni)
uztamborēt Tamborējot izgatavot, arī izveidot; notamborēt
iztamborēt Tamborējot izlietot (daudz vai visu)
iztemburkavāt Tamborējot izlietot (daudz, visu)
iztamborēt Tamborējot izveidot (parasti ornamentu, rakstu)
iztemburkavāt Tamborējot izveidot (rakstu, rotājumu)
aptamborēt Tamborējot izveidot malas rotājumu (piem., apkaklītei, piedurknēm)
pietamborēt Tamborējot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt)
saēklēt Tamborējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā lielāku daudzumu)
saērklēt Tamborējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā lielāku daudzumu)
saēkelēt Tamborējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā lielāku daudzumu); saēklēt
pieērķelēt Tamborējot pagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
pieērklēt Tamborējot pagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; tamborējot pagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
satamborēt Tamborējot savienot
stabiņš Tamborēšanā - veidojums, kurā pavediens ir izvilkts cauri divām vai vairākām cilpām
pusstabiņš Tamborēšanas paņēmiens, kad tamboradatu bez pavediena iedur pīnītes cilpiņā, aizķer pavedienu un izvelk cilpiņu
tamborējums Tamborēšanas veids
borēt Tamborēt
eiķelēt Tamborēt
ēkelēt Tamborēt
ēķelēt Tamborēt
ēklēt Tamborēt
ērķelēt Tamborēt
ērklēt Tamborēt
megžģināt Tamborēt
penterēt Tamborēt
tamburēt Tamborēt
temburkavāt Tamborēt
pārtamborēt Tamborēt vēlreiz, no jauna
ērklētāja Tamborētājs
ērklētājs Tamborētājs
einzaci Tamborētas mežģīnes
endzetis Tamborētas mežģīnes, ko lietoja spilvendrānu rotāšanai
klucītis Tamborēts četrstūrains gabals
tambūrs Tamborēts izšuvums
peine Tamborēts veidojums
tambornieki Tamborrati
sietiņš Tamburīns
tamburino Tamburīns
tāmēr Tamēr
Tamerlans Tamerlana vārti - kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums - 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškendas-Samarkandas dzelzceļa līnija
tamiļi Tamili
tamuli Tamili
tamuļi Tamili
Murugans Tamilu (Indijas dienvidi) mitoloģijā - auglības, medību, kara un uzvaras dievs
pejas Tamilu (Tamilnadas štats, Indija) mitoloģijā - baismīga izskata velnenes ar plīvojošiem matiem
tamilu tīģeri Tamilu kaujinieku grupējums Šrilankā, kas cīnās par neatkarīgas tamilu valsts izveidi Šrilankas salas ziemeļos un austrumos
thamnidiaceae Tamnīdiju dzimta
chaetocladium Tamnīdiju dzimtas ģints
thamnidium Tamnīdiju dzimtas ģints
tamponāde Tampona ievadīšana brūcē vai organisma dobumā
tanpura Tampūra - klasisks indiešu stīgu instruments; tambura
tambura Tampūra - klasisks indiešu stīgu instruments; tanpura
tom-tom Tamtams
tomtoms Tamtams
kibeti Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms
marariti Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms
sungori Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms
tamze Tamza - rupjāks apaudums tīklam; dzija tīkla apaudumam
tamsa Tamza 1
Stephanandra tanakae Tanakas stefanandra
tandēm Tandēms
tendem Tandēms
tendems Tandēms
tandēmveidīgs Tandēmveida
Tanentaundži Tanena grēda - kalnu grēda Taizemes rietumos
catamblyrhynchinae Tangarstērstu apakšdzimta
catamblyrhynchus Tangarstērstu apakšdzimtas ģints
thraupinae Tangaru apakšdzimta
tangara Tangaru apakšdzimtas ģints
thraupis Tangaru apakšdzimtas ģints
maskainais tangars tangaru apakšdzimtas suga ("Tangara larvata")
tangentiāls Tangenciāls
tg Tangenss
Ligularia tangutica Tangutijas mēlziede
Clematis tangutica Tangūtijas mežvītenis
Rheum palmatum var. tanguticum Tangūtijas rabarbers
Daphne tangutica Tangūtijas zalktene
tainī Tanī, tajā
tannins Tanīns
tankists Tanka apkalpes loceklis
tankeris Tankkuģis
tanktvaikonis Tankkuģis
tankers Tankkuģis - kuģis šķidras kravas pārvadāšanai bez taras
supertankkuģis Tankkuģis, kura kravnesība pārsniedz 100 tūkstošus tonnu
tankoties Tankot
pancers Tanks
tanka Tanks
faustpatrona Tanku dūre; vienreizējas darbības granātmetējs, kas 2. pasaules kara beigās bija fašistiskās Vācijas bruņojumā
eskadrons Tanku un izlūku vienība dažu valstu armijās
Ta Tantals (ķīm. elements)
tantariem Tantariski
tantarniski Tantariski
tanteriski Tantariski
coza Tante
tjotja Tante
tjotka Tante
kaplakas Tantjema, ko saņem kapteinis no kravdevēja, krāvēja, kravas saņēmēja vai arī no rēdera
dīkšā Tantriskā atklāsme, ko guru sniedz savam skolniekam; izšķir trīs tās pamatveidus - šāmbhavī, šakteja un mantri
tačikava Tantriska budisma skola, kas 11., 12. gs. atdalījās no japāņu sektas singona un centās atjaunot sākotnējo hindu tantrismu ar tam raksturīgajiem seksuālajiem rituāliem, oficiāli tika aizliegta, taču turpināja darboties līdz 1689. g.
šava-sādhanā Tantriskā prakse ar līķi, kuras rituālā notiekot īslaicīga atdzīvināšana un dāvanas vai pārdabisku spēju izlūgšanās no tā
puraščarana Tantriska pūdža, ko izpilda tūlīt pēc iesvētīšanas; dažkārt tā var ilgt vairākas dienas
lingajata Tantriska šivaisma skola, kas izplatīta Indijas dienvidos un pielūdz Šivas lingu 2
vaišņavāčāra Tantriskajā klasifikācijā hinduista otrā garīgās evolūcijas pakāpe; "uzticības ieleja", kur dvēsele atrod "savu" dievu un pilnīgi uzticas un paļaujas uz to, paužot pašaizliedzīgu mīlestību (bhakti)
joništana Tantriskās jogas slepenajās mācībās smalkais enerģētiskais centrs, kas atrodas vīrieša starpenē
dakiņas Tantrisko skolu mācībā tās ir dievu un debesu iemītnieku pavadones, kas simbolizē viņu būtības enerģētisko spēku - prādžņu
tantrists Tantrisma adepts
vīra Tantrismā psiholoģiskais vīrieša tips, kas atbilst iesvētīšanas otrajai pakāpei
divja Tantrismā psiholoģisks vīrieša tips, kas atbilst pirmajai - augstākajai - iesvētīšanas pakāpei
kala Tantrismā spēcīga smalkā enerģija, ko sievietes organismā rada uzbudinājums un orgasms
vedāčāra Tantrista garīgās attīstības sākumstadija: vēdu studēšana,rituāla vēdidko dievu pielūgšana un galveno reliģisko likumu stingra oievērošana
šaivāčāra Tantrista garīgās evolūcijas trešā stadija, kurā adepta ticību stiprina garīgā apzināšanās (džņāna), ka viņš ir dievišķīgs
sidhāntāčāra Tantrista sestā garīgās attīstības pakāpe, kurā viņš apgūst svēto tekstu dziļākās gudrības un kļūst par sidha jogu ar pārcilvēciskām spējām - sidhi
šatkarma Tantristu cīņas maģija, ko drīkst pielietot tikai sevišķas nepieciešamības gadījumos; tajā ietilpst: kāda cita cilvēka apziņas kontrole, kāda cita cilvēka kustību paralizēšana, sagraušana, nogalināšana, divu būtņu sanaidošana, izdzīšana
TZ Tanzānija, valsts divburtu kods
TZA Tanzānija, valsts trīsburtu kods
tanzānieši Tanzānijas Apvienotās Republikas iedzīvotāji
Dodoma Tanzānijas galvaspilsēta ("Dodoma"), 196000 iedzīvotāju (2007. g.)
Tanganjika Tanzānijas kontinentālā daļa ("Tanganyika"), platība - 939000 kvadrātkilometru, kā neatkarīga valsts pastāvēja no 09.12.1961. līdz 26.04.1964., kad tai apvienojoties ar Zanzibāru izveidojās Tanzānija
Tanzānija Tanzānijas Savienotā Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Tanzania"), sastāv no kontinenālās daļas (bijušās Tanganjikas) un salām Indijas okeānā (Zanzibāra, Pemba, Mafija), platība - 945087 kvadrātkilometru, 41048500 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Dodoma, valdības mītne Dāresalāma, administratīvais iedalījums - 26 provinces, no tām 5 Zanzibārā, robežojas ar Mozambiku, Zambiju, Kongo Demokrātisko Republiku, Burundi, Ruandu, Ugandu un Keniju, austrumos apskalo Indija okeāns
TZS Tanzānijas šiliņš; Tanzānijas Savienotās Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
taotse Tao reliģijas sekotāji
iedzītnis Tapa
rauka Tapa
tape Tapa
tapiņš Tapa
topucs Tapa
žeire Tapa
šķiemele Tapa (labības kuļamajā rullī)
šķiemelis Tapa (labības kuļamajā rullī)
taps Tapa 1
sviķe Tapa mucas cauruma aizdarīšanai
sviķis Tapa mucas gaisa cauruma aizdarīšanai
svīks Tapa mucas gaisa cauruma aizdarīšanai
štirs Tapa, bulta
aizturtapa Tapa, kas ierobežo (kā) kustību, plūsmu
muļmis Tapa, puļķis
pulka Tapa, puļķis
sproslis Tapa, puļķis, kociņš (kā aizdarīšanai)
aizduramais Tapa, spunde
enga Tapa; aizbāznis; aira stiprinājums pie laivas sāna
kofeinagla Tapai (naglai) līdzīgs profilēts nerūsoša metāla kalums, kas vertikāli ievietots naglu sola ligzdā
duļļi Tapas (laivas malās), starp kurām airējot liek airus
čoks Tapas veida detaļa (dažādiem mehānismiem)
tapieris Tapers - pianists, kas spēlē klavieres kafejnīcās un bāros; spēlēja arī klavierpavadījumu mēmajām kinofilmām
tapešrullis Tapešu rullis
špaleri Tapetes
tapītes Tapetes
taprs Tapīgs, gudrs, labs, krietns
stapiņa Tapiņa, arkla ilkss stiprināšanas detaļa
špeilēt Tapiņot; stiprināt klāt ar nelielām koka tapām (zoles)
tapiņveidīgs Tapiņveida
tapirus Tapiri
iztapsēt Tapsējot izklāt (telpā), parasti sienas; tapsējot izklāt (parasti sienas)
pārtapsēt Tapsēt vēlreiz, no jauna
tapsētāja Tapsētājs
šēzlongs Tapsēts, izstiepts krēsls, ko dēvē arī par dienas gultu
pelties Tapt nopeltam
kupāt Tapt par piku, kunkuli, būt ar izliekumu, ar muguriņu
kupināt Tapt par piku, kunkuli, būt ar izliekumu, ar muguriņu
aizdūkt Tapt smagam, smacīgam (par gaisu)
glīdēt Tapt vai būt gludam, glumam, gļotainam, arī tumīgam
ievirst Tapt, kļūt
ievirsties Tapt, kļūt, pārvērsties
pulkecēžas Tapu ecēšas
tapveidīgs Tapveida
capa Tapveida izvirzījums (koka detaļai), ko ievieto otras detaļas padziļinājumā (lai sastiprinātu šīs detaļas)
noslēgtapa Tapveida noslēgs
tapskrūve Tapveida skrūve
tapiņa Tapveida supozitorijs
Arāvalli grēda Tara tuksneša austrumu robeža Indijas ziemeļrietumos (_Arāvalli Range_), atliku skrausts, ko veido gneisi un kvarcīti, stiepjas aptuveni 670 km dienvidrietumu virzienā, augstākā virsotne - 1722 m vjl. (Guru kalns)
Tripole Tarābulusa - pilsēta Libānā, tās senāks nosaukums
Tarragona Taragona - pilsēta Spānijā
Tarakanova Tarakanova ezers - Tarakanovkas ezers Silmalas pagastā
Tarakanovka Tarakanovkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers; Tarakanova ezers; Tarakanovas ezers
Ludinkas ezers Tarakanovkas ezers Silmalas pagastā
Ludzenkas ezers Tarakanovkas ezers Silmalas pagastā
Ludziņa ezers Tarakanovkas ezers Silmalas pagastā
starkāns Tarakāns
tarags Tarakāns
tarkans Tarakāns
tarkāns Tarakāns
kulainis Tarakāns (virtuves prusaks) ar olu kapsulu
tarandži Taranči
tarantela Tarantella
Taranta Taranto - pilsēta Itālijā
Tarantas līcis Taranto līcis Jonijas jūrā
lycosa Tarantuli
tarantula Tarantuls
tarentula Tarantuls
tarentuls Tarantuls
Tarasiene Tarasīne, Rēzeknes pieteka
Tarasina Tarasīne, Rēzeknes pieteka
Tarasine Tarasīne, Rēzeknes pieteka
Terasīne Tarasīne, Rēzeknes pieteka
Teresina Tarasīne, Rēzeknes pieteka
Kujeravaperi Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - Lielā dieviete, visu dievu māte, dieva Kukrikaveri māsa un sieva, dieva Šaratangi māte
Šaratanga Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - mēnesss, zemes, ražas, bērnu dzimstības dieviete
Kurikaveri Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - saules un uguns dievs, pats varenākais un dāsnākais dievs, pēc kura gribas cilvēki dzīvo un iegūst visu dzīvei nepieciešamo
tārāt Tarāt - vilkt nozvejotās zivis no tīkla ārā; ķidāt, tīrīt zivju iekšas
Džambula Taraza - pilsētas Kazahstānā nosaukums padomju laikā, no 1938. g.
Aulijeata Taraza - pilsētas nosaukums 1864.-1936. g.
Mirzojana Taraza, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1936.-1938. g.
turba Tarba
turbe Tarba
zaks Tarba
sebenīte Tarba, audekla maisiņš
zebenieks Tarba, audekla maisiņš
zebinieks Tarba, ko zirgam pakar kaklā barošanai; zvejas tarbiņa
torba Tarba, maišelis
taša Tarba, soma; iepirkumu maisiņš
taška Tarba, soma; papīra turza
odera Tarba; auzu kule zirgam
Tarba Tarbe - pilsēta Francijā
Tergovište Targovište - pilsēta Bulgārijā
Eski Džumaja Targovište, pilsēta Bulgārijā
paušāltarifs Tarifs, kas ir noteikts kopējas maksājuma summas veidā par noteikta pakalpojuma izmantošanu
Tarimas līdzenums Tarimas ieplaka
Kašgārijas līdzenums Tarimas līdzenums Ķīnā
tēršķis Tarksis
tērsekle Tarksis (1)
tērseklis Tarksis (1)
pārkšēt Tarkšēt
tārkšināt Tarkšināt
pietarkšināt Tarkšinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
tērsķelis Tarkšis
taršķinis Tarkšķenis
šmurkstēt Tarkšķēt
starkšēt Tarkšķēt
tārkšēt Tarkšķēt
tārkšķēt Tarkšķēt
taršķēt Tarkšķēt
tāršķēt Tarkšķēt
tūrkšt Tarkšķēt (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
pulšķināt Tarkšķēt (par paipalu)
taršķināt Tarkšķēt (par stārķi)
trakšķēt Tarkšķēt, brīkšķēt
bragzdēt Tarkšķēt, čīkstēt
drakšķēt Tarkšķēt, čīkstēt
knerkt Tarkšķēt, čīkstēt
tērkšēt Tarkšķēt, čīkstēt
tērkšķēt Tarkšķēt, čīkstēt
vaukšēt Tarkšķēt, čīkstēt
vaušķēt Tarkšķēt, čīkstēt
grimzdēties Tarkšķēt, čīkstēt (par tukšām rokas dzirnavām)
darkšēt Tarkšķēt, grabēt
darkšķēt Tarkšķēt, grabēt
smurkšķēt Tarkšķēt, plarkšēt, rūkt
drāpstēt Tarkšķēt, plarkšķēt
drāpstīt Tarkšķēt, plarkšķēt
teršķelēt Tarkšķēt, plarkšķēt
pulpināt Tarkšķēt, plarkšķēt (par paipalu)
glūzdēt Tarkšķēt, plarkšķēt (par rokas dzirnavām)
tiršķēt Tarkšķēt, plerkšķēt
čarkstināt Tarkšķēt, pļāpāt
kņerkt Tarkšķēt, rūkt
šperrāt Tarkšķēt, taisīt troksni
starkšināt Tarkšķināt
pietarkšķināt Tarkšķinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pārkšis Tarkšķis
tarkšans Tarkšķis
tāršķins Tarkšķis
purkšis Tarkšķis (kā rotaļlieta)
tēršķines Tarkšķis 1
grīzeklis Tarkšķis 1(2)
plirkšis Tarkšķis putnu aizbaidīšanai
spurgulis Tarkšķis, plerkšķis
terkšens Tarkšķis, plerkšķis
terkšins Tarkšķis, plerkšķis
terkšķenes Tarkšķis, plerkšķis
urkšķis Tarkšķis, plerkšķis
vurkšķins Tarkšķis, plerkšķis
vuršķins Tarkšķis, plerkšķis
tarkšoņa Tarkšķoņa
aizteršķēt Tarkšķot attālināties
aiztarkšķēt Tarkšķot attālināties; aiztarkšēt
pietarkšēt Tarkšķot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pietarkšķēt Tarkšķot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
iztarkšķēt Tarkšķot izbraukt
iztarkšēt Tarkšot izbraukt
tarro Taro (1)
iztarot Tarot un pabeigt tarot
garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi
Tarschok Taršeku muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Tartaka Tartaciņa, Poguļankas pieteka
Tartaka Tartaka ezers - atrodas Krāslavas rajona Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība - 33 ha, lielākais dziļums - 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers
Tartakas dzirnavezers Tartaka ezers Ūdrīšu pagastā
Tartaku dzirnavezers Tartaka ezers Ūdrīšu pagastā
Tartaka dzirnavezers Tartaka ezers Ūdrīšu pagastā
Poguļanka Tartaka posms starp Rušonu un Ciriša ezeru, kas dažos avotos tiek uzskatīts par atsevišķu upi
Tartaka Tartaks - upe Aglonas un Višķu pagastā
Skudrinka Tartaks, Dubnas (Luknas ezera) pieteka
Salenieku upe Tartaks, Dubnas pieteka
Antāna upe Tartaks, upe Aglonas un Višķu pagastā
Tartack Tartaku muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā
tartrati Tartrāts
Jurjeva Tartu - pilsēta Igaunijā, tās nosaukums 1030.-1224. g. un 1893.-1919. g.
Tērbata Tartu - pilsēta Igaunijā, tās nosaukums 1224.-1893. g.
Mētraine Tartu (Tērbatas) neoficiāls nosaukums latviski
Jurka Tarupe, Pēterupes pieteka
Tara Tarupe, Pēterupes pieteka
Tāra Tarupe, Pēterupes pieteka
nelietis Tas(piemēram, parādība dabā), kas nodara (cilvēkam) postu, ļaunumu
tasiņa Tase
tasīna Tase
Čuna Tasejevas satekupe (Angaras baseins) Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), garums - 1203 km, sākas Austrumsajānos Udas grēdā; augštecē saucas Uda
Tasmānijas velns Tasmānijas velnsomainis
bulttaustiņi Tastatūras četru taustiņu grupa, kas pārvieto kursoru vai rādītāju pa labi, pa kreisi, uz augšu un uz leju; kursorvirzes taustiņi
aizstājējzīme Tastatūras rakstzīme, ko izmanto vienas vai vairāku rakstzīmju vietā
zvaigznīte Tastatūras simbols, ko vairākas operētājsistēmas izmanto kā aizstājējzīmi vienas vai vairāku rakstzīmju vietā
dzēsējtaustiņš Tastatūras taustiņš, kurš dzēš pēdējo ievadīto rakstzīmi
cipartastatūra Tastatūras taustiņu grupa, kas paredzēta ātrai skaitlisko datu ievadei datorā
tašists Tašisma pārstāvis
Taškumira Taškemira - pilsēta Kirgizstānā
Tš Taškenta (sporta informācijā)
traikšēt Tašķīt, lietot ar mēru
tasnāt Tašķīt, smulēt
takšķīties Tašķīties, traipīties
pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
notašķīt Tašķot (ko), notraipīt, arī padarīt slapju (ar to)
uztašķīt Tašķot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
aptašķīt Tašķot, arī tašķoties aptraipīt
iztašķīt Tašķot, arī tašķoties izšķiest, izšķaidīt
notašķīt Tašķoties notraipīt, arī padarīt slapju (par šķidrumu, masu)
tatārs Tatāri
Atriplex tatarica Tatārijas balodene
Fagopyrum tataricum Tatārijas griķis
Acer tataricum Tatārijas kļava
Silene tatarica Tatārijas plaukšķene
Lactuca tatarica Tatārijas salāts
Lonicera tatarica Tatārijas sausserdis
Coniselinum vaginatum Tatārijas stobuļa "Conioselinum tataricum" nosaukuma sinonīms
Conioselinum tataricum Tatārijasstobulis
Tatarstāna Tatarstānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, administratīvais centrs - Kazaņa, platība - 67800 kvadrātkilometru, 3769000 iedzīvotāju (2009.)
nagaibaki Tatāru etnogrāfiska grupa Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, valoda - tatāru, ticīgie - pareizticīgie
baskaks Tatāru jūga laikā - hana varas pārstāvis, nodevu savācējs
sabantujs Tatāru un baškīru tautas svētki sakarā ar pavasara lauku darbu beigšanu un pļaujas uzsākšanu
tat. Tatāru-; tatāru valoda
tatersalls Tatersals
tetersols Tatersals
Akanta Tatlisu, apdzīvota vieta Ziemeļkiprā, tās nosaukums grieķu valodā
taucināt Taucēt 1(1)
Tawdowiany Taudajānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Līksnas pagastā
Tūra Tauera - pilsēta Īrijā, Korkas grāfistē, tās nosaukums īru valodā
taueris Tauers
Touers Tauers
Tovers Tauers
dasaklausties Taujājot, jautājot uzzināt
taujēt Taujāt
taujot Taujāt
taulāt Taujāt
taulot Taujāt
tauvāt Taujāt
tauvēt Taujāt
tūlēt Taujāt
vieķēt Taujāt
klaust Taujāt, prašņāt
ziģenēt Taujāt, prašņāt, censties izzināt
tīcināt Taujāt, tirdīt; tincināt
tauņāt Taujāt; meklējot jautāt, izzināt
prāsnēties Taujāties
tauvēties Taujāties
taukaste Tauka aste
melmenis Taukā sakne (lat. "polygonatum"), mugurene, kaulu zāle
lapreņģe Tauka, liela reņģe, kas nārsto un tiek zvejota aptuveni laikā, kad plaukst lapas
meslis Tauka, resna dzīva radība
steatoze Taukainā deģenerācija; tauku infiltrācija; pārtaukošanās
mielinoze Taukainās deģenerācijas forma ar mielīna veidošanos
taukaiņš Taukains
taukājs Taukains
taukijs Taukains
tauknijs Taukains
taukots Taukains
lipohondroma Taukains un skrimšļains audzējs
adipozs Taukains, aptaukojies, tukls
leķe Taukains, eļļains traips
taukulība Taukainums, treknums
taukļipis Taukaste
fibromiksolipoma Taukaudu audzējs ar fibrozo audu un gļotaudu piejaukumu
lipomatoze Taukaudu audzējveida uzkrāšanās atsevišķās noteiktās ķermeņa vietās
adipopeksija Taukaudu fiksēšanas operācija
pimelīts Taukaudu iekaisums
lipektomija Taukaudu izgriešana
taukkārta Taukaudu kārta, slānis
liparocēle Taukaudu trūce; taukaudu izspiedums, visbiežāk vēdera priekšējās sienas viduslīnijā preperitoneālas lipomas veidā
balabas Tauki
baļasino Tauki
lipūrija Tauki urīnā
ax. Tauki, it sevišķi cūku tauki (receptēs; lat. "axungia")
apzarņi Tauki, kas atrodas ap zarnām
baščina Tauki, speķis
sačurkstināt Taukiem čurkstot, sacept (1)
sačurkstēt Taukiem čurkstot, sacepties (1)
lecitīni Taukiem līdzīgas organiskas vielas dzīvnieku un augu šūnās, salikti lipīdi, bioloģisko membrānu struktūrelementi; pārtikas piedeva E322, stabilizētājs, emulgators, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, izmanto arī medicīnā un parfimērijas rūpniecībā
lipoīds Taukiem vai eļļai līdzīgs
lipometabolisms Taukmaiņa
lipodistrofija Taukmaiņas traucējumi
sutenis Taukos ceptas kartupeļu šķēles
ragoļi Taukos cepti sarīvēti kartupeļi
cirpuļi Taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres
krēpeles Taukos un sviestā vārīts mīklas izstrādājums, parasti bumbiņu formā
krēpeļi Taukos un sviestā vārīts mīklas izstrādājums, parasti bumbiņu formā
fritēt Taukos vārīt vai cept
krēpele Taukos vārīts pīrāgs
taukāt Taukot
treknot Taukot
taukāties Taukoties
omentektomija Taukplēves daļas izgriešana
epiploīts Taukplēves iekaisums
omentorāfija Taukplēves šuve, sašūšana
omentocēle Taukplēves trūce; trūce, kuras maisā atrodas taukplēve
taukojs Tauks
gabans Tauks un resns dzīvnieks (par zosīm un cūkām)
kvempis Tauks, apaļīgs sivēns vai tāds bērns
ņerbulis Tauks, negaršīgs gaļas gabals
speķbānis Tauks, trekns
tumišķains Tauks, tukls
tumišķīgs Tauks, tukls
tumišķs Tauks, tukls
tumišks Tauks, tukls, paresns, dūšīgs
glumine Tauksakne ("Symphytum")
symphytum Tauksaknes
symphitum Tauksaknes ("Symphytum")
spožsakņi Tauksakņi
cerebronskābe Taukskābe, iegūta hidrolizējot smadzeņu balto vielu
lipacidēmija Taukskābes asinīs (drudža, leikozes, diabēta gadījumā)
lipacidūrija Taukskābes urīnā
omega-3 Taukskābes, kas atrodas zivju eļļā un nodrošina svarīgas organisma funkcijas
lipoksēmija Taukskābju daudzuma pieaugums asinīs (drudža, leikozes, diabēta gadījumā)
metiloksidēšanās Taukskābju oksidēšanās organismā, kas sākas ar metilgrupu molekulas galā (omega stāvoklī)
pietaukšēt Taukšējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku)
sataukšēt Taukšējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; taukšējot pagatavot (kā lielāku daudzumu)
sataukšēt Taukšējot pagatavot (ko), taukšējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības
pietaukšēt Taukšējot sagatavot (piemēram, zirņus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
tūkšķēt Taukšēt
pietaukšķēt Taukšķējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku)
sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; taukšķējot pagatavot (kā lielāku daudzumu)
sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko), taukšķējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības
iztaukšēt Taukšķējot panākt, ka sasniedz vēlamo gatavības pakāpi
iztaukšķēt Taukšķējot panākt, ka sasniedz vēlamo gatavības pakāpi
pietaukšķēt Taukšķējot sagatavot (piemēram, zirņus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
spredzināt Taukšķēt (piemēram zirņus)
taucēt Taukšķēt, taukos vai sviestā sutināt
dora Tauku "actiņa", bedrīte biezputrai viducī
dore Tauku "actiņa", bedrīte biezputrai viducī
liposkulptūra Tauku atsūkšana
taukmaiņa Tauku bioķīmiskās pārvērtības organismā
krencumi Tauku cietās daļiņas, kas pārpaliek taukus kausējot
lipēmija Tauku daudzuma palielināšanās asinīs
lipopēnija Tauku daudzuma samazināšanās audos
hipolipoze Tauku deficīts audos
ķelzumi Tauku dradži
krecuļi Tauku dradži
krimsliņi Tauku dradži
šņurguļi Tauku dradži; iekšu atliekas
sebocista Tauku dziedzera cista
steatoma Tauku dziedzera cista
sebolīts Tauku dziedzera konkrements
sebocīts Tauku dziedzera sekretoriskā šūna
peliķas Tauku dziedzeri
steatadenoma Tauku dziedzeru adenoma
disebācija Tauku dziedzeru aizsprostošanās ar sausu dzeltenu masu, sevišķi ap degunu, muti un uz pieres; novēro pelagras vai citu B grupas vitamīnu deficīta gadījumos
paraleipse Tauku dziedzeru funkciju traucējumi
steatokriptoze Tauku dziedzeru funkciju traucējumi
hipersteatoze Tauku dziedzeru hipersekrēcija
parasteatoze Tauku dziedzeru sekrēcijas traucējumi
steatopātija Tauku dziedzeru slimība
delipidācija Tauku ekstrahēšana ar tauku šķīdinātājiem no audiem vai mikroskopiskiem griezumiem
steatolīze Tauku emulģēšanās, kas sagatavo tos absorbcijai un asimilācijai; tauku šķelšanās
taukkloncis Tauku gabals
taukkluncis Tauku gabals; taukkloncis
lipofāgija Tauku iznīcināšana vai absorbēšana
adipektomija Tauku izņemšana operatīvā ceļā
odere Tauku kārta pie trauka sienām
čimstalas Tauku kausēšanas atlikumi
kupris Tauku krājums uz (kamieļa) muguras
piķene Tauku lampa bez cilindra
ķepluška Tauku lampiņa
kvēpelīte Tauku lampiņa
ploška Tauku lampiņa
čīsla Tauku lēna
taukatnis Tauku plācenis
iešņavs Tauku plēvē ietīti, gabaliņos sagriezti nekausēti cūku tauki
taukāda Tauku plēve; piena plēve
vindale Tauku plēvīte uz zupas virsmas; plēvīte uz ūdens, kas satur dzelzi, virsmas
kvicene Tauku putra
piķene Tauku putra
tēvmāsa Tauku putra
taukenīca Tauku putra (bez piena)
lipoģenēze Tauku rašanās vai nogulsnēšanās
lipolīze Tauku sašķelšana
mērcēšana Tauku sveču gatavošanas paņēmiens
lucidols Tauku un eļļu balināmais preparāts, pēc sastāva benzoilperoksīds, nerada emulsijas un nogulsnes
ateroma Tauku un holesterīna izgulsnējums lielo artēriju sieniņā
adipopeksija Tauku uzkrāšanās audos
spoga Tauku vai eļļas aplis uz karsta, verdoša šķidruma
adipogēns Tauku vairošanās veicinātājs
taucene Tauku vira, putra
taucenīca Tauku vira, putra
aukstumputns Tauku zīle
tuturžņi Taukumi cūkai pie paslēpenēm, pie pakaļkājām
taukotnis Taukums
ļemenis Taukvēderis, biezvēderis
taukvēdars Taukvēders
taukveidīgs Taukveida
trāns Taukviela, ko iegūst no zivīm, apaļmutēm un jūras zīdītājdzīvniekiem
aizlejs Taukvielas (tauki, sviests, krējums, augu eļļa u. c.), ko pievieno parasti no dārzeņiem gatavotam ēdienam, arī zupai
taukaizdars Taukvielu aizdars
ietaukošana Taukvielu ievadīšana pamatādā vai kažokādas pamatādas daļā pirms žāvēšanas, lai āda kļūtu lokana, mīksta, labi stiepjama, izturīga
attaukošana Taukvielu izvadīšana no dermas (pirms ādu krāsošanas)
pavalga Taukvielu piedeva (ēdienam); aizdars
pavalgs Taukvielu piedeva (ēdienam); aizdars
aizdars Taukvielu piedeva (ēdienam); pavalgs
pholidae Taukzivju dzimta
pholis Taukzivju dzimtas ģints
Towlinow Taulinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
tauļot Tauļāt
talmāt Taumēt, saprast
Taunagi Taunagas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā
Tauna ezers Tauns, ezers Vecpiebalgas pagastā
gārbība Taupība
krājība Taupība
buržuika Taupības krāsniņa
flogoskops Taupības krāsns, kura nevien silda, bet arī apgaismo telpu; ierīce, kas rāda karstuma grādus
taupīgai Taupīgi
izknapināties Taupīgi dzīvojot, iztikt (ar ļoti niecīgiem līdzekļiem, niecīgu daudzumu)
trikšināties Taupīgi lietot; skopoties
iztaupīt Taupīgi rīkojoties panākt, ka pietiek kādam laikam; taupot censties saglabāt (ilgākam laikam)
pietaupīt Taupīgi rīkojoties, censties lieki neiztērēt (piemēram, naudu)
ciešīgs Taupīgs
cietīgs Taupīgs
pietaupīgs Taupīgs
skonīgs Taupīgs
taupmanis Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis
taupnieks Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis; taupmanis
taupulis Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis; taupmanis
gārbīgs Taupīgs, akurāts
krājīgs Taupīgs, arī skopulīgs
ķedīt Taupīt
pāst Taupīt
špārēt Taupīt
tapināt Taupīt
taumēt Taupīt
taupināt Taupīt
taupīties Taupīt sevi, savus spēkus, veselību; būt taupīgam, taupīgi dzīvot
kapelēt Taupīt, apgādāt
laicīt Taupīt, glabāt
aizcerēt Taupīt, ietaupīt
licināt Taupīt, krāt
pūrot Taupīt, krāt
sīkstuļoties Taupīt, krāt naudu, mantu, parasti mantrausīgi; arī skopoties
krāstīt Taupīt, paglabāt
skodēt Taupīt, saudzēt
skonēt Taupīt, saudzēt, neskart
sebēt Taupīt, skopoties
sebināt Taupīt, skopoties
sebt Taupīt, skopoties
ticināt Taupīt, skopoties
ticināties Taupīt, skopoties
taupiķis Taupītājs
krājulis Taupītājs, sīkstulis
pataupīt Taupot atstāt neizlietotu, neizmantotu; saglabāt
pataupīt Taupot neizmantot, saglabāt (piemēram, fiziskos spēkus)
uztaupīties Taupot saglabāties no senākiem laikiem
sataupīt Taupot sakrāt (piemēram, naudu)
uztaupīt Taupot uzkrāt
Armēnijas Taurs Taura kalnu austrumu daļa Armēnijas kalnienes dienvidos, Turcijas dienvidaustrumos, garums - >600 km, augstākā virsotne - Nurhaka kalns - 3090 m vjl., austrumos to saposmo Tigras un Eifratas ielejas (dziļums - līdz 1500 m)
Antitaurs Taura kalnu ziemeļaustrumu daļa Turcijas dienvidos, sastāv no 2 paralēlām grēdām, ko veido gk. kaļķakmeņi, rietumos - Tahtali grēda (Beja kalns - 3054 m), austrumos - Binbogas grēda (Binbogas kalns - 2830 m)
strumpa Taure
strumpe Taure
trumpe Taure
aiztaurēt Taurējot attālināties
iztaurēt Taurējot izdabūt
iztaurēt Taurējot izveidot (skaņas, melodiju)
uztaurēt Taurējot modināt
pietaurēt Taurējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur); taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
ietaurēt Taurējot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
sataurinēt Taurējot sasaukt
sataurinēties Taurējot sasaukties
taurinēties Taurējot sasaukties
Kudiņu muiža Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" bijušais nosaukums
Brežģa krogs Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Brežģis" bijušais nosaukums
Lodes muiža Taurenes pagasta apdzīvotās vietas “Lode” bijušais nosaukums
Nēķena pagasts Taurenes pagasta nosaukums līdz 1925. gadam
baterflajs Taurenis
pļepis Taurenis
taureņi Taurenis
taurenīši Taurenītis
Tauenhof Taurēnu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
taurējiens Taures pūtiens
strumpēšana Taurēšana
strūbāt Taurēt
strumpēt Taurēt
trūbāt Taurēt
trūbēt Taurēt
tūtot Taurēt
notaurēt Taurēt un pabeigt taurēt
tūdēt Taurēt, dūkt
trumetnieks Taurētājs
pīpernieks Taurētājs, trompetes pūtējs
auroxen Taurgovs
taurnieks Taurinieks
lepidoptera Tauriņi jeb zvīņspārņi
gājtauriņi Tauriņi, kas līdzīgi gājputniem, rudeņos ceļo no vairošanās vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros vai vasaras sākumā atgriežas atpakaļ
lidenis Tauriņš
lidins Tauriņš
lipinis Tauriņš
metļuks Tauriņš
pledins Tauriņš
plekstiķis Tauriņš
taurens Tauriņš
tauriņa Tauriņš
taurinis Tauriņš
taurīns Tauriņš
taurīte Tauriņš
taurs Tauriņš
zvīņspārnis Tauriņš - kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), spārnu plētums - no 3 mm līdz 30 cm, Latvijā sastopamajām sugām - līdz 13 cm, izplatīti visā pasaulē (izņemot Antarktīdu), \~140 tk sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu
taurenis Tauriņš (2)
taurenis Tauriņš (3)
taurenītis Tauriņš (3)
liblaba Tauriņš (bērnu val.)
liblabe Tauriņš (bērnu val.)
liblabiņš Tauriņš (bērnu val.)
naktstauriņš Tauriņš, kas ir aktīvs naktī
plestiķis Tauriņš, kode
silsamtenis Tauriņui kārtas samteņu dzimtas ģints ("Hipparchia"), lielākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 40-60 mm), spārni tumšbrūni ar gaišu šķērsjoslu un dažiem nelieliem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 2 sugas
tauriņveidīgs Tauriņveida
luzerna Tauriņziedains augs, der lopbarībai; lucerna
pakavāboliņš Tauriņziežu augs - gulu vai pacilu, parasti vienkāršu stublāju, 9-15 plūksnotām, ačgārni olējādām vai pat iegarenām lapām, dzelteniem ziediem - pa 4-10 čemuros, 1 pāksti, pakavveidīgi ieliektiem sēklu sēklu loceklīšiem
gumiņi Tauriņziežu augu sakņu izaugumi, kas radušies gumiņbaktēriju ietekmē
fabaceae Tauriņziežu dzimta
papilionācejas Tauriņziežu dzimta (lat. "Papilionaceae")
papilionaceae Tauriņziežu dzimtas "Fabacea" nosaukuma sinonīms
pākšāboliņš Tauriņziežu dzimtas augi
pākšaugi Tauriņziežu dzimtas augi (piemēram, zirņi, pupas, vīķi, lupīnas), kuru sēklas izmanto pārtikai un lopbarībai
smiltsvīķis Tauriņziežu dzimtas augs "Vicia villosa Roth.", gk. zaļbarībai un sienam, arī sēklai un zaļmēsliem; ziemas vīķi; pūkainie vīķi
arahiss Tauriņziežu dzimtas augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas; zemesrieksts
sālskrūms Tauriņziežu dzimtas augu ģints, kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu
slotājs Tauriņziežu dzimtas augu ģints, krūmi ar rīkstveidīgiem, šķautnainiem zariem, krāšņuma krūms, no 50 cm līdz 3 m garumā, lieliem, dzelteniem, reti kad baltiem ziediem
pērkonamoliņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Anthyllis"), lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 2 hibridogēnas, tikai lakstaugi ar dzelteniem ziediem galviņās un plūksnainām lapām
apiosa Tauriņziežu dzimtas ģints ("Apios")
tragantzirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Astragalus"), lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi, ar zarainu guļošu vai pacilu stublāju, plūksnainām lapām un dzelteniem, violetiem, sārtiem, retāk baltiem nokareniem ziediem ķekaros lapu žāklēs
karagana Tauriņziežu dzimtas ģints ("Caragana"), krūms vai koks ar zarainu, zaļganpelēku stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem, \~70 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~15 sugas
aunazirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cicer"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi; pārsvarā audzē zemēs ar sausu klimatu
slotzaris Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), vasarzaļš krūms ar stāviem, arī ziemā zaļiem zariem, šaurām, lancetiskām lapām un spilgti dzelteniem ziediem, 23 sugas Vidusjūras apkārtnē
koluteja Tauriņziežu dzimtas ģints ("Colutea"), vasarzaļi krūmi ar nepārī plūksnaini saliktām, pamīšus vai pušķos sakārtotām lapām, ziedi dzelteni līdz brūni, sakopoti garkātainos ķekaros, \~15 sugu, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
vainadzīte Tauriņziežu dzimtas ģints ("Coronilla"), lakstaugs, puskrūms vai krūms ar sārtiem, baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem čemurveida ziedkopās, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
krotalārijas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Crotalaria"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, krūmi; tropos, subtropos, >500 sugu
galega Tauriņziežu dzimtas ģints ("Galega"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis
irbulene Tauriņziežu dzimtas ģints ("Genista"), neliels puskrūms vai krūms, 75-100 sugu, Latvijā konstatētas 2 vasarzaļas sugas
lakrica Tauriņziežu dzimtas ģints ("Glycirrhyza"), daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un ziliem ziediem, kura saknes izmanto medicīnā un rūpniecībā, 15 sugu
zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds
dedestiņas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lathyrus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar dažādas krāsas ziediem \~110 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu
ķekarcītizs Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lembotropis"), kas nodalīta no slotzaru (cītizu) ģints ("Cytisus"), tikai viena suga
lēcas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lens"), viengadīgi sausumizturīgi, siltumprasīgi lakstaugi; 5 sugas
vanagnadziņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lotus"), viengadīgi vai daudzgadīgi cerojoši lakstaugi, >100 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
lupīna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lupinus"), lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās, dažas to sugas satur indīgus alkaloīdus, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
lucerna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Medicago"), daudzgadīgs lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
amoliņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Melilotus"), augs ar sīkiem, baltiem vai dzelteniem, smaržīgiem ziediem un no 3 lapiņām saliktām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 3 adventīvas
esparsete Tauriņziežu dzimtas ģints ("Onobrychis"), augs ar nepāra, plūksnaini saliktām lapām un rožainiem vai violetiem ziediem ķekaros, >100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
blaktene Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ononis"), lakstaugs, puskrūmi vai zemi krūmi, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils ar dziedzermatiņiem, retāk ar ērkšķiem, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
seradella Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ornithopus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis
aslaiviņa Tauriņziežu dzimtas ģints ("Oxytropis"), daudzgadīgi lakstaugi ar nepārī plūksnainām lapām; \~350 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
pupiņa Tauriņziežu dzimtas ģints ("Phaseolus"), viengadīgs pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs
robīnija Tauriņziežu dzimtas ģints ("Robinia"), koks vai krūms ar baltiem vai rožainiem, smaržīgiem ziediem ķekaros, \~20 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas
spartija Tauriņziežu dzimtas ģints ("Spartium"), dekoratīvi krūmi ar spilgti zaļiem zariem, kuri veido "slotu"
termopse Tauriņziežu dzimtas ģints ("Thermopsis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gariem sakneņiem, staraini saliktām lapām, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
ulekss Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ulex"), vasarzaļš dekoratīvs krūms ar ērkšķainiem zariem
vīķis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Vicia"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs augs ar pamīšus sakārtotām lapām un gaiši violetiem ziediem
faba Tauriņziežu dzimtas ģints, kas nodalīta no vīķu ģints
kamieļērkšķi Tauriņziežu dzimtas ģints, puskrūmi vai daudzgadīgi lakstaugi; gk. Eirāzijas un Ziemeļāfrikas tuksnešos un pustuksnešos, 7 sugas
palisandrs Tauriņziežu dzimtas koks (Brazīlijā, Argentīnā, Antiļu salās) ar sevišķi cietu, smagu, izturīgu koksni; šī koka koksne
pernambukkoks Tauriņziežu dzimtas koks (gk. Brazīlijā) ar cietu, dzeltensarkanu koksni, kura žūstot kļūst tumši sarkana; to lieto mēbeļu ražošanā un sarkanas krāsas - brazilīna - iegūšanai; pernambuks
zeltlija Tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zelta lietus, zeltalietus
āboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugu ģints ("Trifolium"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu
bobis Tauriņziežu dzimtas lucernu ģints 1-2 gadīgs augs, dzeltenais āboliņš
zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas suga ("Arachis hypogaea"), augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas
bura Tauriņziežu dzimtas zieda vainaga 2 brīvās sāniskās vainaglapas
baptīzija Tauriņziežu dzimtas Ziemeļamerikas savvaļas augs, no kura lapām ieguva indigo
zeltzieži Tauriņziežu ģints, krūmi ar dzelteniem ziediem un spilvotām, trijstarainām lapām, dažas sugas audzē kā krāšņumkrūmus
vējzirņi Tauriņziežu ģints, zirņiem līdzīgi augi, bet pielapas mazākas par plūksniņām un irbulis līdzens; no plakanzirņiem atšķiras ar to, ka lapas bez vītēm
karogs Tauriņziežu zieda augšējā vainaglapa
Tauerkaln Taurkalne
Tauerkaln Taurkalnes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā
tauroholāts Tauroholskābes sāls
tauroholanopoēze Tauroholskābes sintēze aknās
Taurup Taurupe
Taurup Taurupes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā
tausts Tausteklis
sūcējtausteklis Tausteklis, kas ir piemērots sūkšanai
tentākuli Taustekļi kukaiņiem
stereoagnozija Taustes aklums, smadzeņu garozas slimība - nespēja ar tausti sajust priekšmetus, lai gan pieskāršanās tiem izraisa maņu orgānu darbību
alahestēzija Taustes kairinājuma uztveres lokalizācija kairinājumam neatbilstošā vietā
tactus Taustes maņa
parāfija Taustes maņas nenormālība
anafija Taustes maņas trūkums
ataktilija Taustes maņas zudums
apselafēzija Taustes maņas zudums vai samazināšanās
taktors Taustes orgāns
parapse Taustes traucējumi; nespēja atpazīt priekšmetus ar taustes palīdzību
dizāfija Taustes traucējums
ambliafija Taustes trulums
poliestēzija Taustes un sāpju sajūtu disociācija, ko novēro tabesa un polineirīta gadījumā
makroestēzija Taustes un telpas maņas traucējums, kura gadījumā visi priekšmeti šķiet lielāki, nekā tie ir
taukstījums Taustījums
kursortaustiņi Taustiņi, ar kuriem pa displeja ekrānu pārvieto kursoru; bulttaustiņi un paplašinātās tastatūras taustiņi: sākumvietas taustiņš, beigvietas taustiņš, tabulēšanas taustiņš, augšupšķiršanas taustiņš un lejupšķiršanas taustiņš
taustiņnieks Taustiņinstrumentālists
moderators Taustiņinstrumentu ierīce skaņas slāpēšanai, klusināšanai
kompozītsecība Taustiņsitienu secība, ar kuras starpniecību datorā tiek ievadītas rakstzīmes, kas nav atrodamas tās tastatūrā
taste Taustiņš
tausts Taustiņš
kauliņš Taustiņš (parasti klavierēm)
komandtaustiņš Taustiņš, kura funkcijas firmas "Apple" tastatūrās ir līdzīgas vadīšanas taustiņa funkcijām firmas "IBM" un ar tām saderīgajās tastatūrās; nospiežot šo taustiņu kopā ar kādu rakstzīmes taustiņu, var atvieglot izvēles atrašanu izvēļņu hierarhijā
spiedulis Taustiņš, mēlīte
īsinājumtaustiņš Taustiņu kombinācija, kas ar vienu taustiņa piesitienu, apejot izvēlņu hierarhiju, nodrošina kādas komandas izpildi vai pieeju dialoglodziņam
tastatūra Taustiņu kopums (ierīcei, iekārtai, piemēram, rakstāmmašīnai, datoram, telefona aparātam); arī klaviatūra (2)
klaviatūra Taustiņu kopums (mehānismam, piemēram, rakstāmmašīnai, datoram)
harmonijs Taustiņu mūzikas instruments, kuram gaisu pievada ar kājām darbināmas plēšas un kura skanējums atgādina ērģeles
klavieres Taustiņu stīgu mūzikas instruments (flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti veserīši
klavesīns Taustiņu stīgu mūzikas instruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar putna spalvas stobriņu vai īpašiem metāla elementiem
klavichords Taustiņu stīgu mūzikas instruments; klavihords
čakurēt Taustīt
taukstīt Taustīt
taulēt Taustīt
tauņāties Taustīt
taušķināt Taustīt
tautāt Taustīt
tauvēt Taustīt
pārtaustīt Taustīt (ko) visu, viscaur; taustīt (ko) vēlreiz, no jauna
čankstīt Taustīt, čamdīt
čamdīt Taustīt, grābstīt (parasti, ko meklējot)
čupinīt Taustīt; arī grābstīt
taukstīties Taustīties
stulbināties Taustīties pa tumsu, zagties
aiztaustīties Taustīties prom; taustoties nokļūt (kur, līdz kādai vielai, aiz kā, pie kā u. tml.)
attaustīties Taustīties šurp
tapstīties Taustīties tumsā
notaustīties Taustīties un pabeigt taustīties
čumināt Taustīties, grābstīties
tvarstīties Taustīties, lai satvertu (ko); arī tvarstīt (2)
dakarēt Taustīties, meklēt
iztaustīt Taustot izmeklēt (3)
iztaustīt Taustot izmeklēt, pārbaudīt
pajakarēt Taustot pajaukt
pārčamdīt Taustot pārmeklēt
nogrābāt Taustot pārmeklēt, aptaustīt
pietaustīt Taustot pieskarties
sataustīt Taustot sameklēt (ko); taustot sākt sajust, uztvert (ko)
notaustīt Taustot skart (visu kā virsmu vai tās lielāko dalu), lai ko pārbaudītu, konstatētu
uztaustīt Taustot uzmeklēt (ko); taustot sākt sajust, uztvert (ko)
uzčamdīt Taustot uzmodināt
grābstīties Taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties ko satvert, sameklēt
sagrābstīt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert; sagrābāt (2)
sagrābāt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert; sagrābstīt (2)
aiztaustīties Taustoties aizvirzīties
uztaustīties Taustoties atrast
apčupt Taustoties atrast salmos vai sienā
attaustīties Taustoties atvirzīties šurp; taustoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
ietaustīties Taustoties ievirzīties (kur iekšā)
vākšķīt Taustoties meklēt
uztaustīties Taustoties nokļūt (kur augšā, kam virsū)
pārtaustīties Taustoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pietaustīties Taustoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
aizgrābstīties Taustoties, grābstoties nonākt līdz noteiktai vietai
taustmērs Tausts (kā) mērīšanai
Aegilops tauschii Tauša egilopss
tauškāt Taušķēt (1)
peuple Tauta
t. Tauta
sakāmvārds Tautā izplatīts kodolīgs, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām
paruna Tautā izplatīts, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver kāda objekta, darbības norises vai apstākļu raksturojumu
džoluo tauta Kenijā, dzīvo Viktorijas ezera ziemeļaustrumu krastā (gk. Kenijā, arī Tanzānijā), valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām; saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi
luhji tauta Kenijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus; baluhji
ņenci tauta Krievijā - Ņencu autonomā apvidus, Jamalas Ņencu autonomā apvidus, Taimiras autonomā apvidus rietumu daļas pamatiedzīvotāji; runā ņencu valodā
mjao tauta Ķīnā, Vjetnamā, Laosā, Taizemē, valoda pieder pie mjao-jao valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus
jao tauta Ķīnas dienvidos, Laosas ziemeļos, Vjetnamā, Taizemē; valoda pieder pie mjao-jao valodām
iezis Tautā lietots apzīmējums smilšakmens klintīm
papiruss Tautā lietots papirusa ģints istabas auga (iedzeltenā dižmeldra) nosaukums
moni tauta Mjanmā un Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru valodām, ticīgie - budisti
šani tauta Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos un kaimiņrajonos Taizemē, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, reliģija - budisms (hinajana)
diachilonplāksteri Tautā populāri plāksteri pret augoņiem
vējpupa Tautā sastopams vairāku vilkpieņu sugu apzīmējums
dolgani tauta Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomajā apvidū Krasnojarskas novadā (Krievijā), runā jakutu valodas dialektā, ticīgie - pareizticīgie, saglabājušies tradicionālie ticējumi, šamanisms
svahili tauta Tanzānijā, Zairā (Kongo DR), Mozambikā, Kenijā; runā svahilu valodā, ticīgie - gk. musulmaņi
ņamvezi tauta Tanzānijā; valoda pieder pie bantu valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
barundi tauta, Burundijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Tanzānijā un Zairā, valoda (kirundi) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, reliģija - kristiānisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
korki tauta, dzīvo Indijas vidienē, Tapti baseinā, valoda pieder pie mundu saimes, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - animisma un hinduisma sajaukums
ļu tauta, dzīvo kalnu rajonos Laosas un Taizemes ziemeļos, arī Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, pieder pie kalnu tajiem
lahi tauta, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Juņnaņas provincē, arī Mjanmas (Birmas) un Taizemes ziemeļu rajonos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
maolani tauta, dzīvo Ķīnas, Taizemes, Vjetnamas un Mjanmas robežrajonā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi
mulaji tauta, dzīvo Ķīnas, Taizemes, Vjetnamas un Mjanmas robežrajonā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi
vajao tauta, dzīvo Malāvijas dienvidaustrumos, Tanzānijas dienvidos un Mozambikas ziemeļrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
kareni tauta, dzīvo Mjanmas (Birmas) dienvidaustrumos, kā arī Taizemes rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība kopš XIX gs. (birmiešu alfabēts), ticīgie - budisti, kristieši (daļēji baptisti), daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus
makvi tauta, dzīvo Mozambikas ziemeļaustrumos, Malāvi dienvidu daļā, Tanzānijā, valoda pieder pie Konko-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši (katoļi) vai musulmaņi
vafipi tauta, dzīvo Tanzānijā un Zambijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
vadžagi tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, Kilimandžāro masīva nogāzēs, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie
vahehi tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, valoda (kihehe) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus (senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
vapari tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
vasagari tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
vazarami tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, stipra svahilu un arābu kultūras ietekme, reliģija - islāms (sunnisms)
makondi tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidaustrumos un Mozambikas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodu saimes, ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti)
angoni tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos, kopskaits \~0,5 mlj cilvēku, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas
vafifi tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija - kristiānisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
vakingi tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā, valoda (ukinga) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie
vapokomi tauta, dzīvo Tanzānijas un Kenijas austrumu daļā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
vateiti tauta, dzīvo Tanzānijas un Kenijas austrumu daļā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
sandavi tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, Bubu un Mpondes upstarpā, valoda pieder pie nilotu saimes hotentotu grupas, daļa runā bantu saimes vaņaturu valodā, vietējie tradicionālie ticējumi un kulti, daļa - kristīgie
vagogi tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
vaņaturi tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija – islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus (dabas spēku un senču kults), ir arī kristīgie
irakvi tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas (veido tās apakšgrupu), vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
vašambali tauta, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā, valoda (kišambala) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, liela svahilu kultūras ietekme, reliģijas - islāms, kristiānisms, daļa saglabājuši dabas spēku un senču kultu
bembi tauta, dzīvo Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Tanzānijā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, ticīgie – kristieši; saglabājušies tradicionālie ticējumi
kirgīzi tauta, Kirgīzijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Uzbekijā, Tadžikijā, Ķīnā, Afganistānā, runā kirgīzu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
malajieši tauta, Malaizijas, Singapūras un Taizemes dienviddaļas pamatiedzīvotāji; īstie malajieši
marieši tauta, Marijelas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Baškīrijā, Udmurtijā un Tatārijā; runā mariešu valodā, ticīgie - pareizticīgie
kuji tauta, pieder pie kalnu kmeriem, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi
tatogi tauta, pieder pie nandu grupas, dzīvo Kenijas rietumos un Tanzānijā, valoda pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
tadžiki tauta, Tadžikijas pamatiedzīvotāji; runā tadžiku valodā, ticīgie -musulmaņi
taitieši tauta, Taiti u. c. Biedrības salu (Klusajā okeānā) pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes polinēziešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, antropoloģiskā ziņā - polinēzieši, reliģija - gk. kristiānisms (kalvinisms, arī katolicisms)
javieši Tauta; dzīvo gk. Javas salas centr. daļā (Indonēzijā); nedaudz dzīvo Malaizijā, Singapūrā; valoda pieder pie indonēziešu valodām; ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti)
frumentatio Tautas apgādāšana ar maizi par lētu maksu vai pat par velti uz valsts rēķina
ēdoņa Tautas apzadzējs, tirāns
sarkanādas Tautas apzīmējums indiāņiem
rajati Tautas apzīmējums mūsdienu Indonēzijā
ēdējs Tautas apzīmējums pirkstu un kaulu sastrutojumiem
narkomindjels Tautas ārlietu komisariāts, PSRS ārlietu ministrijas nosaukums 1917.-1946. g. (krievu "narodnij komissariat inostrannih djel")
radziņi Tautas ārstniecības instruments asiņu nolaišanai
opriški Tautas atbrīvošanās kustības dalībnieki, kas cīnījās pret dzimtbūšanu un nacionālajiem spaidiem R-Ukrainā 16. gs.- 19. gs. 1. pusē
folkevise Tautas balāde Skandināvijā
referendums Tautas balsošana par svarīgu valsts dzīves jautājumu (piemēram, par likumu, valsts iekārtu, politisku priekšlikumu)
tautene Tautas bumba - sporta spēle
aizslejs Tautas celtniecībā ap dzīvojamās ēkas guļbaļķu sienām apliktie plēstie stāvkoki
aizsleja Tautas celtniecībā apdzīvojamās ēkas guļbaļķu sienām apliktie plēstie stāvkoki
āži Tautas celtniecībā jumta augšdaļā sakrustotie vējdēļu gali, parasti izgriezti dzīvnieka galvas vai ornamentālā veidā; jumtāži
TDM Tautas daiļamata meistars
burtniecība Tautas daiļrade; folklora
tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma
bička Tautas deja
krustdancis Tautas deja
tautasdeja Tautas deja
TDA Tautas deju ansamblis
TDR Tautas demokrātiskā republika
TDK Tautas deputātu klubs
TDK Tautas deputātu kongress
TDP Tautas deputātu padome
vārdnieks Tautas dziednieks, burvis, vārdotājs
ragotājs Tautas dziednieks, kas lika slimniekiem radziņus (bankas)
melodiķis Tautas dziedonis vai instrumentālists, kas sacer tikai melodijas
burtnieks Tautas dziesmās burvja nosaukums
glumgalvīte Tautas dziesmās iemīļots prievārds cielaviņai
gludgalve Tautas dziesmās iemīļots prievārds cielaviņai, dots arī līdakai, maltuvei
gludgalviņa Tautas dziesmās iemīļots prievārds cielaviņai, dots arī līdakai, maltuvei
gludgalvīte Tautas dziesmās iemīļots prievārds cielaviņai, dots arī līdakai, maltuvei
krupe Tautas dziesmās sīka, skaista meiča
velenieši Tautas dziesmās un pasakās mirušo (veļu) nosaukums
velēnieši Tautas dziesmās un pasakās mirušo (veļu) nosaukums
ašugs Tautas dziesminieks - dzejnieks un mūziķis (galvenokārt kaukāziešiem)
svipaste Tautas dziesmu epitets ķēvei un zīlītei
dziesminieks Tautas dziesmu sacerētājs un dziedātājs, arī tautas dziesmu zinātājs (parasti cittautu folklorā)
kamas Tautas ēdiens - sagrūstu zirņu, pupu (arī kartupeļu) un kaņepju maisījums
kame Tautas ēdiens - sagrūstu zirņu, pupu (arī kartupeļu) un kaņepju maisījums
kames Tautas ēdiens - sagrūstu zirņu, pupu (arī kartupeļu) un kaņepju maisījums
kama Tautas ēdiens Vidzemē no dažādu miltu un pākšaugu maisījuma
varoņeposs Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas
varoņdziesma Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas; varoņeposs
TEA Tautas estrādes ansamblis (kopā ar nosaukumu, piem., TEA "Zvaigznīte")
TFS Tautas fotostudija
TF Tautas fronte
tautfrontietis Tautas frontes dalībnieks, loceklis
zintniecība Tautas gudrības izpausme, arī buršana, vārdošana, pareģošana
zintnieks Tautas gudrības zinātājs, arī burvis, pareģis
zintis Tautas gudrības, parasti ar burvībām saistītas
etnoģenēze Tautas izcelšanās un izveidošanās process
narkompross Tautas izglītības komisariāts, PSRS izglītības ministrijas nosaukums 1917.-1946. g. (krievu "narodnij komissariat prosveščeņija")
TIM Tautas izglītības ministrija
TIN Tautas izglītības nodaļa
mīms Tautas izrāde ar improvizētu dziedāšanu, dejošanu, dialogu (senajā Grieķijā, senajā Romā)
narkoms Tautas komisārs, PSRS ministra nosaukums 1917.-1946. g. (krievu "narodnij komissar")
TKP Tautas Komisāru Padome
TK Tautas kontrole
TKG Tautas kontroles grupa
TKK Tautas kontroles komiteja
TK Tautas koris (kopā ar nosaukumu, piem., TK "Rīga")
TKU Tautas kultūras universitāte
mazdakisms Tautas kustība Irānā pret aristokrātiju un augstāko garīdzniecību m. ē. 5. un 6. gadsimtā (pēc kustības vadoņa - manihejiešu priestera Mazdaka vārda), kas balstījās galvenokārt uz zemniekiem un nabadzībā nokļuvušām pilsētnieku masām; ieguva reliģiskas kustības formas, sludināja mantiskās nevienlīdzības iznīcināšanu, sievietes atbrīvošanu no verdziskās atkarības utt.
TLMS Tautas lietišķās mākslas studija (kopā ar nosaukumu, piem., TLMS "Liepava")
tautasmāksla Tautas māksla
TMS Tautas mākslas studija (kopā ar nosaukumu, piem., TMS "Kamolītis")
ganiņi Tautas masu nemieru dalībnieki Francijā un Nīderlandē 13.-14. gs.
radziņš Tautas medicīnā - instruments, ar ko ādā iecērt iegriezumus asiņu nolaišanai
āderētājs Tautas medicīnas dziednieks, kas nodarbojās ar asins laišanu; ādercirtējs
ādercirtējs Tautas medicīnas dziednieks, kas nodarbojās ar asins laišanu; āderētājs
cērmjuzāles Tautas medicīnas līdzeklis cērmju izdzīšanai - biškrēsliņi ar cukuru
minitmenis Tautas milicijas kareivis Ziemeļamerikas neatkarības karā (1775-1783)
minitmens Tautas milicijas kareivis Ziemeļamerikas neatkarības karā (1775-1783)
folkmūzika Tautas mūzika; virziens estrādes mūzikā (gk. balāžu vai kupleju veida dziesmas ar tekstiem par sociālām vai sadzīviskām tēmām un vienkāršu instrumentālo pavadījumu)
spēlmanis Tautas muzikants
āžrags Tautas mūzikas instruments, kas pagatavots parasti no āža (vai auna, liellopa) raga
plebiscīts Tautas nobalsošana, aptauja; referendums
dzerkste Tautas nosaukums čirkstošam cīpslu makstu iekaisumam (saaukstēšanās, sastrādāšanās sekas)
smidzis Tautas nosaukums knišļiem, odiem u. c. sīkiem divspārņiem
bakfišs Tautas nosaukums pusaugu meitenēm
knownothings Tautas nosaukums t. s. amerikāņu partijai, dibinātai ASV 1852. g., kas sākumā bija slepena savienība, kuras locekļiem uz jautājumiem par savienības mērķiem bija jāatbild "Es nezinu"
bezdeļi Tautas nosaukums tīrumu tīteņiem
bērzlapa Tautas nosaukums vairākām "Russula" ģints sēnēm
TP Tautas partija
oranžisti Tautas partijas (Latvijā) biedri un atbalstītāji; oranžie
oranžie Tautas partijas (Latvijā) biedri un atbalstītāji; oranžisti
sprīdītis Tautas pasaku varonis - ļoti mazs, sprīdi garš zēns
TPP Tautas patēriņa prece
cortes Tautas priekšstāvība Spānijā un Portugalē (kortesi)
TR Tautas republika
nika Tautas sacelšanās 532. g. Bizantijā pret Justīniānu Lielo, kas to apspieda
privātsektors Tautas saimniecības dala, kur noteicošais ir privātīpašums, personiskais īpašums
sektors Tautas saimniecības daļa, kam ir noteiktas ekonomiskas un sociālas iezīmes
mežsaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas ietver mežu audzēšanu, saglabāšanu un izmantošanu
ūdenssaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas nodarbojas ar virszemes un pazemes ūdens resursu izpēti, uzskaiti, regulēšanu, kompleksu izmantošanu un aizsardzību; pasākumu kopums ūdens resursu racionālai izmantošanai tautas saimniecībā un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanai
rūpniecība Tautas saimniecības nozare, kurā iegūst un pārstrādā materiālās vērtības, lai ražotu sabiedrībai nepieciešamas preces
TSSI Tautas saimniecības sasniegumu izstāde
landesgemeinde Tautas sapulce atsevišķos Šveices kantonos, kas sanāca reizi gadā zem klajas debess un ievēlēja landammani
veče Tautas sapulce Krievzemē līdz 16. gadsimta sākumam
apela Tautas sapulce Senajā Spartā, kas tika sasaukta reizi mēnesī, piedalījās 30 g. vecumu sasnieguši pilsoņi, tā apstiprināja vai noraidīja vecāko padomes un amatpersonu lēmumus, balsoja kliedzot
eklēsija Tautas sapulce Senajās Atēnās, kas īstenoja likumdošanas, izpildu un tiesu varu, vēlēja amatpersonas, tajā varēja piedalīties visi 20 g. vecumu sasniegušie pilsoņi
tings Tautas sapulce Skandināvijā (agrajos viduslaikos)
apella Tautas sapulce Spartā, senajā Grieķijā, kas apstiprināja vai noraidīja vecāko padomes un amatpersonu lēmumus; balsoja kliedzot
Ecclesiastes Tautas sapulces dalībnieki
umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kuri sākotnēji veltīti no 1601. gada līdz 1603. gadam pārdzīvotā bada laika atcerei
TT Tautas teātris
zababoni Tautas ticējumi
balsinātājs Tautas ticējumos - pārdabisks spēks, kas padara visu gaišu, baltu
mellotājs Tautas ticējumos - pārdabisks spēks, kas padara visu tumšu
aizdziedāšana Tautas ticējums, ka ceļas visādas nelaimes, ja tukšā dūšā no rīta dzird putnu dziedam
glābējs Tautas tradīcijā tāds, kas atbur skauģa noburtu mājlopu, cilvēku vai kādu lietu
apdziedāšana Tautas tradīcija, kas visvairāk iecienīta bijusi kāzās, sastopama arī krustībās, Jāņos, talku, apkūlību mielastos, parasti ar sadalīšanos divās daļās un apdziedāja pretējās puses dalībniekus; apdziedāšanās
TU Tautas universitāte
aiztikums Tautas uzskats par dažu priekšmetu neaiztiekamību
TVK Tautas vīru koris
heti Tautas, kas 18.-12. gs. p. m. ē. dzīvoja Mazāzijas centrālajā un austrumu daļā un Ziemeļsīrijā; runāja hetu valodā
gurki Tautas, kas dzīvo Nepālas centrālajā un dienvidrietumu daļā, kas gk. cēlušās, ienācējiem no Indijas sajaucoties ar vietējiem himalajiešiem; no XIX gs. par gurkiem sauca Nepālā vervētos kareivjus, kas veidoja izlases karaspēka vienības, sākotnēji - britu-indiešu, vēlāk - indiešu armijā
mongoļi Tautas, kuru piederīgie runā mongoļu valodās (piemēram, mongoļi, burjati, kalmiki)
pašnoteikšanās Tautas, nācijas gribas izpausme jautājumā par savas valsts iekārtu, īstenojot savu nacionālo suverenitāti
piederīgs Tautas, sociālas vai sabiedriski organizētas grupas loceklis
kārklinīca Tautasdziesma (laicīga dziesma)
Ūsiņš Tautasdziesmās attēlots gan kā zirgu aizgādnis un audzētājs
variācija Tautasdziesmas teksts, kas no pamatvarianta atšķiras ar minimālām valodiskām iezīmēm
svilpaste Tautasdziesmās zirga epitets
variants Tautasdziesmas, arī cita folkloras žanra teksts, kas no pamatvarianta neatšķiras vai atšķiras ar nenozīmīgām fonētiskām un morfoloģiskām iezīmēm
dziesmnieks Tautasdziesmu sacerētājs un dziedātājs
lešana Tautastērpa krekla rakstu ieaušana
irka Tautastērpa krekla uzplecis
irks Tautastērpa krekla uzplecis
uzkubekls Tautastērpa piederums - līgavas galvassega
apkubeklis Tautastērpa piederums - līgavas galvassega; uzkubekls
apkubekls Tautastērpa piederums - līgavas galvassega; uzkubekls
mēlenīca Tautastērpa sagša tumši zilā krāsā
zosla Tautastērpa saktas piespraužamā adatas veida laipiņa
nganasani tautība, dzīvo Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas apvidū, valoda pieder pie samodiešu grupas, vistālāk Eirāzijas ziemeļos dzīvojošā tauta
haņi tautība, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidos, arī kaimiņrajonos Birmā, Taizemē, Vjetnamā, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), iedalās vairākās etniskās grupās (eni, bijuji, haoni, geco, asilumi, doni, emi, lavi, soni, lomeji, aini, aki), izplatīti gk. cilšu kulti, arī daoisms un kristiānisms
jagnobi tautība, dzīvo Tadžikistānā, gk. Jagnobas augstkalnu ielejā (Zeravšanas augšteces baseins), kā arī Varzobas ielejā, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas un ir seno sogdiešu valodas turpinājums, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
sulabačani Tautību grupa (suli, bačani), dzīvo Sulas, Bačanas u. c. salās, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), arī tradicionālie cilts ticējumi
konkani Tautību grupa, dzīvo Indijas rietumos, Arābijas jūras piekrastes rajonos, uz dienvidiem no Khambhātas līča, runā konkanu valodas dialektos
nationes Tautību grupas, kas 12. gs. sākumā izveidojās Boloņas skolā un vēlāk ieguva korporāciju formu
lobi Tautību un cilšu grupa (dafli, miri, apatani, aki, abori, mišmi), dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
kukičini Tautību un cilšu grupa (manipuri, čini, lušeļi, tado, kuki, lakeri, peti, maringi, sokti, mari u. c.), dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, animiskiskie ticējumi, daļa - hinduisti vai kristīgie
ambontimorieši Tautību un cilšu grupa (solori, alori, rotieši, atoni, tetumi, mari, mambaji, tokodi, makasaji, kaji, serami, aruāņi u. c.), dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
ziemeļhalmaheri Tautību un cilšu grupa (ternati, tidori, makjani, tobeli, galeli, lolodi, ibuāņi u. c.), dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, valodas veido īpašu grupu, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus
gondi Tautību un cilšu grupa Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām; ticīgie - hinduisti; saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
himalajieši Tautību un cilšu grupa, dzīvo gk. Nepālā, nedaudz arī Butānā un Indijas ziemeļu daļā, Himalajos 2000-3000 m vjl., valodas veido sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupu, reliģijas - hinduisms un budisms, izplatīti arī vietējie tradicionālie kulti
botiji Tautību un cilšu grupa, dzīvo Himalajos, gk. Nepālā, Sikimā (Indijā), arī Ladakā (Kašmirā) un dažos citos Indijas rajonos, runā valodās un dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, viena no tautām, kas dzīvo visaugstāk kalnos, izplatīta poliandrija, reliģija - budisms (lamaisms), Indijā arī hinduisms
dienvidhalmaheri Tautību un cilšu grupa, dzīvo Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā (mabi, buli, patani, vedi, gani, kajo), Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās (numfori, vandami, varopeni, salavati, mairasi, madiki, kuri, jamuri u. c.), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), liela daļa saglabājuši tradicionālos ģints ticējumus
kalnu taji tautību un cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, arī kaimiņrajonos Taizemē un Birmā; valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi
tautiņa Tautiete
tautainītis Tautietis
tautaitis Tautietis
tautaits Tautietis
tautejietis Tautietis
tautenītis Tautietis
tautviets Tautietis
tautiņš Tautietis (1)
tautis Tautietis (1)
tautītis Tautietis (1)
tautvietis Tautietis (1)
tautininki Tautininku savienības (dib. 1924) biedri; 1926. g. kopā ar kristīgo demokrātu partiju izdarīja valsts apvērsumu Lietuvā
sijans Tautiski brunči
stūķis Tautisks ēdiens, kartupeļu biezputra ar sviestu un biezpienu
desmotropija Tautomērija - dažu ķīmisku vielu spēja eksistēt divās formās, kas atšķiras ar molekulas struktūru un fizikāli ķīmiskām īpašībām
pseudomerija Tautomerijas gadījums, kur kāds par sevi neitrāls savienojums ķīmiskā ziņā izturas tā, it kā tas būtu skābe vai bāze, t. i. ar bāzēm vai skābēm rada sālis
sociālekonomija Tautsaimniecība
šaurība Tautsaimniecībā stāvoklis, kad vajadzību apmierināšanai nepieciešamo labumu ir par maz
plānsaimniecība Tautsaimniecības iekārtas veids, kur iedzīvotāju saimniecisko dzīvi brīvā tirgus vietā pilnīgi vai daļēji regulē centrālo iestāžu lēmumi
grāmatrūpniecība Tautsaimniecības nozare, kas saistīta ar grāmatu tehnisko izgatavošanu
nedēļnieks Tautskolas skolnieks, kas dežūrē visu nedēļu
tautskolotājs Tautskolas skolotājs
tautdēlis Tautu dēls
dienvidluo Tautu grupa (ačoli, lango, kumani, lvo, aluri), dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
akani Tautu grupa (ašanti, fanti, akimi, tvi, aņi, bauli), dzīvo Ganā un Kotdivuārā, valodas pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
mandingi Tautu grupa (bambari, malinki, diuli) R-Āfrikā (Gvinejā, Kotdivuārā, Mali, Senegālā, Gambijā), valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas valodām; ticīgie - gk. musulmaņi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
agavi Tautu grupa (bilini jeb bogosi, kamiri, kamti, kvari, kemanti, kaili, aviji), dzīvo gk. Etiopijas ziemeļrietumu daļā vairākos sīkos areālos (Tanas ezera ziemeļu krastā u. c.), >60000 cilvēku, valodas pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
niloti Tautu grupa (dinki, nueri, ziemeļluo, dienvidluo, džoluo; bari, lotuki, teso, tarkani, karamodži, masaji, nandi, suki, tatogi; nūbieši, kalnu nubi), kas dzīvo gk. Nīlas baseina augšdaļā un vidusdaļā, daļēji arī Austrumāfrikas plakankalnē, pieder pie negroīdās rases, valodas veido īpašu saimi, spēcīgas ģints iekārtas paliekas
lendi Tautu grupa (džati, avani, multani, tali, hohari, džandžuji, gahari u. c.), dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, kas iedalās daudzos dialektos, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
čāraimaki Tautu grupa (džemšidi, firuzkuhi, hazareji, dehizeinati, taimeni, teimuri), dzīvo Afganistānas vidienē un ziemeļrietumos, Irānas ziemeļaustrumos, valodas pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas (ar tjurku un mongoļu vārdu piejaukumu), jauktas (mongoļu, tjurku, irāņu, varbūt arī arābu) izcelsmes tautas, kas savstarpēji tuvas pēc kultūras un sadzīves tradīcijām, reliģija - gk. islāms (sunnisms; teimuri - šiīti); aimaki
barabodi Tautu grupa (garo, kačari u. c.), dzīvo Indijas austrumos, gk. kalnu apvidos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās matriarhāta paliekas, animistiskie ticējumi, daļa - hinduisti
redžanglampongi Tautu grupa (lumpongi, redžanglebongi, pasemahi, seraveji, semendi, ampatlavani, kroji), dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, Indonēzijā, valodas pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuvas malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi
morumangbeti Tautu grupa (mori, madi, logo, lugbari, avukaji, mangbeti, mamzi, mangbuti, lendi) Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valodas pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
toradži Tautu grupa (sadangi, poso, koro, pali) Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
mundi Tautu grupa (santali, mundari, ho, hariji, džuangi) Indijā, runā mundu valodās
taji Tautu grupa (siāmieši, laosieši, taji, šani, džuani, hamti, huni, mulaji, maolani, buji, duni, li) dzīvo Indoķīnas valstīs, Ķīnas dienvidos, Indijas ziemeļaustrumos
indoeiropieši Tautu grupa ar kopīgu pirmvalodu, no kuras izveidojušies vairāki atzari un daudz valodu; par šo tautu sākotnējo dzimteni ir dažādas hipotēzes (Āzija, Dienvideiropa u. c.)
somugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, somi, igauņi, ungāri, udmurti)
ugri Tautu grupa Austrumeiropā un Āzijas ziemeļrietumos (piemēram, ungāri, hanti, mansi)
malajieši Tautu grupa dienvidaustrumu Āzijā, kas runā malajiešu valodā (galvenokārt Indonēzijā, kā arī Malaizijā, Singapūrā, Brunejā); ticīgie - gk. musulmaņi
ziemeļluo Tautu grupa Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos (šilluki, anuaki, buruni, mabani, lvo, turi, bori), valodas pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
romāņi Tautu grupa Eiropā (piemēram, franči, itālieši, moldāvi, portugāļi, provansieši, retoromāņi, rumāņi, spāņi)
moro Tautu grupa Filipīnās, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, stipra arābu valodas ietekme, ticīgie - musulmaņi
pahari Tautu grupa Indijā, gk. Himalaju dienvidi priekškalnēs, Indijas ziemeļos un Nepālā, valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti
fangi Tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
krū Tautu grupa Libērijā, valoda pieder pie kva valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa ticīgo - kristieši
malāvi Tautu grupa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
mikronēzieši Tautu grupa Mikronēzijā, runā mikronēziešu valodās, ticīgie - kristieši
bili Tautu grupa Radžastānas, Gudžaratas, Madjas, Maharaštras štatā (Indijā), pakāpeniski saplūst ar radžastāņiem, gudžaratiem, marathiem; valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti
druzi Tautu grupa Sīrijā, Libānā un Izraēlā; runā arābu valodā; savdabīga reliģija ar islāma un kristietības elementiem un panteisma un skaitļu mistikas iezīmēm
adigi Tautu grupa Ziemeļkaukāzā (adigejieši, čerkesi, kabardieši), savā starpā tuvu radniecīgi, saglabājuši daudz kopēju iezīmju kultūrā
nandi Tautu grupa, dzīvo Kenijas rietumos (nandi, kipsigisi, kamasiji, kejo, suki, endo, marakveti, tatogi, dorobi u. c.), Ugandas austrumos (sapini, sabaoti), valodas pieder pie pie nilotu valodu dienvidaustrumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
retoromāņi Tautu grupa, kas dzīvo Itālijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā un Šveices austrumu daļā; runā retoromāņu valodā; ticīgie - katoļi, daļa - kalvinisti
mongoļi Tautu grupa, Mongolijas, Ķīnas ziemeļdaļas un daļēji ziemeļaustrumdaļas pamatiedzīvotāji; runā mongoļu valodās, ticīgie - budisti
polinēzieši Tautu grupa, Polinēzijas salu pamatiedzīvotāji
bataki Tautu grupa, Sumatras (Indonēzijā) pamatiedzīvotāji, valoda pieder malajiešu valodu grupai, ticīgie - musulmaņi, kristieši, daļa saglabājusi tradicionālos ticējumus
melanēzieši Tautu grupas, kas apdzīvo lielāko Melanēzijas daļu, runā melanēziešu valodās, kas ir radniecīgas indonēziešu un polinēziešu valodām
tautmeita Tautu meita
vestava Tautu meita precību vecumā
vestene Tautu meita precību vecumā
ievilcēja Tautu meita, kas dzied ievilkdama
salatētis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus
salatēvs Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus
salavecis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus
salavecītis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus
salavectēvs Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus
kanats Tauva
riepa Tauva
fallrēpe Tauva gar šīm kāpnēm
falrepe Tauva jeb gals, pa ko nolaisties no kuģa
orpis Tauva kuģu vilkšanai
cēpe Tauva kutera aizmugurē, pie kuras turas ūdens-slēpotājs
kardele Tauva plosta sastiprināšanai
tauvēt Tauvā vilkt
bridžas Tauva, tīkls kaut kā izvilkšanai
bukta Tauva, trose
bukūzis Tauva, trose
tauvturis Tauvas turētājs
Tauzara Tauzera - pilsēta Tunisijā
tauzt Tauzēt
tevmāja Tava māja
tavmāja Tava māja; tevmāja
tevmāsa Tava māsa
tavmāsa Tava māsa; tevmāsa
tevmāte Tava māte
tavmāte Tava māte; tevmāte
tevmeita Tava meita
tavmeita Tava meita; tevmeita
tevsieva Tava sieva
tavsieva Tava sieva; tevsieva
FYI Tavai zināšanai (angļu "for your information")
tevijais Tavējs, tavēja
tavēji Tavi tuvinieki, radinieki
tevēji Tavi tuvinieki, radinieki
tevveči Tavi vecāki
tavveči Tavi vecāki; tevveči
YR Tavs (angļu "your"; īsziņās)
tevbrālis Tavs brālis
tavbrālis Tavs brālis; tevbrālis
tevdēls Tavs dēls
tavdēls Tavs dēls; tevdēls
tevpuika Tavs puika
tevskuķis Tavs skuķis; tava meita
tavskuķis Tavs skuķis; tava meita; tevskuķis
tevtēvs Tavs tēvs
tevvecais Tavs tēvs
tavtēvs Tavs tēvs; tevtēvs
tavvecais Tavs tēvs; tevvecais
tevvecais Tavs vīrs
tavvecais Tavs vīrs; tevvecais
tasimetris Tazimetrs
tasimetrs Tazimetrs
tazimetris Tazimetrs
Tepenīca Tepenīcas ezers - atrodas Susāju pagastā, 108,8 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3 m, 2 salas; Tapenīcas ezers
mandātteritorija teritorija (bijusī kolonija), kas pēc 1. pasaules kara ar Tautu Savienības mandātu nonāca atsevišķu uzvarētāju valstu pārvaldīšanā; tagad tās visas ir neatkarīgas valstis
Austrumāzija Teritorija Āzijā, ietver Eirāzijas kontinenta austrumu daļu, kā arī Kuriļu salas, Sahalīnu, Japānas salas, Taivānu, Hainaņu, teritorijas garums ziemeļu dienvidu virzienā - >8000 km
Šorija Teritorija Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidu daļā, kur dzīvo šori, ietver daļu Salairas skrausta, Abakanas grēdas un Kuzņeckas Alatava, lielākās pilsētas - Meždurečenska un Taštagola
teravāda Theravāda - viens no diviem galvenajiem budisma virzieniem, kas izplatīts Dienvidāzijā (Šrilankā, Taizemā, Kambodžā, Mjanmarā)
Thielenhof Tiļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Tingern Tingeres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Austrumtjanšans Tjanšana kalnu sistēmas austrumu daļa Ķīnā, starp Džungārijas līdzenumu ziemneļos un Tarimas līdzenumu dienvidos, garums - 1300 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 6811 m
Rietumtjanšans Tjanšana rietumu daļa: Talasas Alataus, Karataus, Ugomas, Piskomas, Čatkalas, Fergānas un Kuramas grēda, Talasas un Fergānas ieleja, augstums - līdz 4680 m
Indijas okeāns trešais lielākais (aiz Klusā un Atlantijas okeāna) pasaules okeāns, atrodas starp Āfriku, Āziju, Austrāliju un Antarktīdu, no Atlantijas okeāna un Klusā okeāna tiek atdalīts ar robežu, kas nosacīti vilkta pa meridiānu, kurš iet caur Adatas ragu Āfrikā un Dienvidu ragu Tasmānijā, robeža ar Dienvidu okeānu tiek nosacīti vilkta pa 60 grādu dienvidu platuma paralēli, platība — 68,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7729 m
gladiolu tripsis tripšu suga ("Taeniothrips simplex")
Māras kambari trīs šauras, plaisveidīgas alas Abavas labā krastā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, dabas parka “Abavas senleja” teritorijā, ir arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1983. g., sena kulta vieta, divu lielāko alu platums pie ieejas — 1,5 m, alu garums ir 4 m, 4,1 m un 6 m
Āsfers tuksnesis Alžīrijā (_Asfer, Reg el_), Tamanrāsetas vilājas ziemeļu daļā
Azedens tuksnesis Alžīrijā (_Azzeden, Iguidi I-n-_), Tamanrāsetas vilājas rietumu daļā
Tamarugalas pampa tuksnesis Longitudinālajā ielejā ("Pampa del Tamarugal"), starp Rietumu un Krasta Kordiljerām, Čīles ziemeļos, platums - 30-60 km, augstums - 900-1200 m, atsevišķi gadi bez nokrišņiem
Aukārs tuksnesis Mauritānijā (_Aoukâr_), Tagantas un Austrumhodas vilājā
sekstūrisms Tūrisma veids, kurā tūristu ceļojuma nolūks ir izmantot seksa pakalpojumus, izplatīts Taizemē (Bangkoka) un Nīderlandē (Amsterdamas sarkano lukturu kvartāli)
Tursunzade Tursunzoda - pilsēta Tadžikistānā
Regara Tursunzoda, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1978. g.
Taurupes parka dīķis ūdenskrātuve Ogres novada Taurupes pagastā, platība — 2,2 ha
Alkantaras ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alcântara, Embalse de_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, uzpludināta uz Taro un Alagonas upes
Bānlāna ūdenskrātuve ūdenskrātuve Taizeemes dienvidos, Jalā provincē
Dāklis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 37,7 m vjl., platība - 8 ha; Dākles ezers; Dākļu ezers; Daku ezers
Egļezers Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,7 m vjl., platība – 6,8 ha, lielākais dziļums – 7 m; Egles ezers; Egļu ezers; Mazskolas ezers
Kleinis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,6 m vjl., platība - >10 ha; Divrubļdīķis
Vecais ezers ūdenskrātuve Vecumnieku pagastā, uzpludināta uz Taļķes upes, platība - 18 ha; Vecumnieku ūdenskrātuve
Krimles ūdenskritums ūdenskritums Austrijā (vācu val. "Krimmler Wasserfaelle"), Krimlerahes upē, Augstajā Tauernā, atrodas 1450 m vjl., augstums - 380 m, ūdens krīt 3 pakāpēs
Veģu ūdenskritums ūdenskritums Talsu novada Abavas pagastā, izveidojies Veģupītes gultnē 300-500 m augšpus ietekas Abavā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g., platība — 0,4 ha), 3 pakāpju kopējais augstums — \~1,7 m
Tasmana upe ūdenstece Jaunzēlandes Dienvidsalā, izceļas no Tasmana šļūdoņa 717 m vjl., ietek Pukaki ezerā
Dauguļu upīte ūdenstece Krāslavas novada Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums — \~1 km; Tacs; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu
Ganekļupe Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā un Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Mežezerā (Kāņu ezerā); Ganeklis; Krāčupe
Kerije ūdenstece Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas kalnos pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamakana tuksnesī
Alkšņvalks ūdenstece Latvijā, Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, Milzgrāvja kreisā satekupe; Šteinertgrāvis
Alksnājgrāvis ūdenstece Latvijā, Talsu novada Mērsraga pagastā, ietek Engures ezerā, garums - 3 km
Zoķupe Ūdenstece Talsu novada Ārlavas pagastā, ietek Sasmakas ezerā
Raudziņu grāvis ūdenstece Talsu novada Balgales pagastā, ietek Dursupes dzirnavu ezerā
Godele Ūdenstece Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Usmas ezera austrumu daļā, garums - <2 km; Godeļupe
Avotkalnu grāvis ūdenstece Talsu novada Ģibuļu pagastā, Stendes kreisā krasta pieteka
Ēvažupīte ūdenstece Talsu novada Kolkas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī
Jaunvalks ūdenstece Talsu novada Kolkas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Kolkas
Isla Ūdenstece Talsu novada Laidzes pagastā, ietek Laidzes ezera dienvidu galā
Baznīcvalks ūdenstece Talsu novada Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kaltenes baznīcas; Bazoņgrāvis; Krogvalks; Katrīnvalks
Grīva ūdenstece Talsu novadā, ietek Rīgas jūras līcī pie Upesgrīvas, izveidojas satekot Sārcenei no Laidzes ezera ar Brantu novadgrāvi, garums - \~14 km; Dārtes upe; Mucupe, Jozupe un Jozupupe (uz leju no Dārtes); Uguņupe (pie Uguņciema); Lāčupe (lejtecē)
Mežrijas strauts ūdenstece Taurenes pagastā, ietek Taurenes ezerā
Pīle Ūdenstece Vecpiebalgas novada Inešu pagastā, Tauna notece uz Inesi
Balga ūdenstece Vecpiebalgas pagastā, ietek Tauna ezerā; Balgas strauts
Balgales dzirnavu ezers ūdenstilpe Talsu novada Balgales pagastā, platība - 1,7 ha
Puķes dīķis ūdenstilpe Talsu novada Dundagas pagastā
Asariņš Ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asarītis; Vieniņa ezers; Vienītis
Zīles dīķis ūdenstilpe Talsu novada Virbu pagastā, platība - 4,8 ha
Jāņa dīķis ūdenstilpe Talsu novada Virbu pagastā, platība - 5,4 ha
Uganda Ugandas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā, platība - 241139 kvadrātkilometri, 32369500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kampala, administratīvais iedalījums - 79 distrikti, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Sudānu, Keniju, Tanzāniju, Ruandu un Kongo Demokrātisko Republiku
Uggunzeem Uguņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Upesgrīvas pagastā
ūlonga Ūlonga tēja - tējas veids: sarullētās tējas lapiņas tiek daļēji fermentētas, tādēļ šī tēja (kas tiek saukta arī par brūno tēju) ieņem starpstāvokli starp melno (fermentēto) un zaļo (nefermentēto) tēju; audzē galvenokārt Dienvidaustrumu Ķīnā un Taivānā
MTI Ungārijas informācijas aģentūra (ungāru "Magyar Tavirati Iroda")
UTR Ungārijas Tautas Republika
SI mērvienību sistēma universālo fizikālo lielumu mērvienību sistēma, ko pieņēma XI Ģenerālā mēru un svaru konferencē 1960. g. oktobrī. Tajā ir sešas galvenās mērvienības (metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins un kandela) un virkne atvasināto mērvienību
Atbara upe Āfrikā (_‘Ațbarah_), Nīlas labā krasta pieteka Etiopijā un Sudānā, garums - 1120 km, sākas Etiopijas kalnienē, uz ziemeļiem no Tanas ezera, Nīlā ietek tikai lietus sezonā (jūnijs-novembris), sausajā sezonā izsīkst
Kagera upe Āfrikā ("Kagera"), Ruandā, Tanzānijā un Ugandā, veidojas Ruandas un Tanzānijas pierobežā 2440 m vjl., garums - 420 km, ietek Viktorijas ezerā
Luvua upe Āfrikā ("Luvua"), Lualabas (Kongo augšteces) pieteka Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, iztek no Mveri ezera; bieži tiek uzskatīts, ka upe caurtek Bangveulu un Mveri ezeru, kopējais garums - >1500 km, izteka uz dienvidiem no Tanganjikas ezera, augšteci līdz Bangveulu ezeram sauc par Čambeši, bet posmu līdz Mveru ezeram - Luapula
Tana upe Āfrikas austrumu daļā (_Tana_), Kenijā, garums - \~800 km, sākas Aberdera kalnos, ietek Indijas okeānā, grīvā smilšu bārs
Tartaks upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe
Nabesna upe ASV ("Nabesna"), Aļaskā, sākas no šļūdoņa Vrangeļa kalnu nogāzē, garums - 117 km, satekot ar Čisanu izveido Jukonas kreisā krasta pieteku Tananu
Talapūsa upe ASV ("Tallapoosa River"), Alabamas štatā, Alabamas kreisā satekupe
Tanana upe ASV ("Tanana River"), Aļaskā, Jukonas kreisā krasta pieteka, garums - 940 km, izveidojas, satekot Nabesnai un Čisanai, kas abas tek no šļūdoņiem Vrangeļa kalnos
Ensa upe Austrijā ("Enns"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 320 km, sākas Zemā Tauerna masīvā Alpos
Mūra upe Austrijā un Slovēnijā, kā arī Horvātijas un Ungārijas robežupe (vācu _Mur_, horv. val. _Mura_), Dravas kreisā krasta pieteka, garums - 438 km, izteka Zemajā Tauernā
Ruvuma upe Austrumāfrikā ("Ruvuma"), Tanzānijas un Mozambikas robežupe, garums - \~800 km, sākas kalnos uz Austrumiem no Nasjas ezera, ietek Indijas okeānā
Rufidži upe Austrumāfrikā (angļu val. "Rufiji"), Tanzānijā, garums (kopā ar Luvegu) - \~1400 km, sākas kalnos uz austrumiem no Ņasas ezera, satekot Luvegu un Kilombero, ietek Indijas okeānā
Vileščaja upe Azerbaidžānas dienvidaustrumos, izteka Tališu kalnu ziemeļu daļā, ietek Kaspijas jūras Gizilaghačas līcī
Salvina upe Āzijas dienvidaustrumos, Ķīnā (nosaukums Naga, Nagču, Ģamonulčhu un Nudzjana) un Mjanmā, daļēji Mjanmas un Taizemes robežupe, garums - \~3000 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdas ledājos \~5000 m vjl., pa 2 atzariem ietek Andamanu jūras Motamas līcī
Surumu upe Brazīlijā ("Rio Surumu"), Roraimas štatā, Takutu labā krasta pieteka
Takutu upe Brazīlijā ("Rio Tacutu"), Roraimas štatā, kā arī Brazīlijas un Gajānas robežupe, Riubranku kreisā satekupe
Riubranku upe Brazīlijā, Roraimas štatā (port. val. "Rio Branco"), Riunegru kreisā krasta pieteka, kas izceļas, satekot Urarikuerai, kas sākas Parimas grēdas austrumu nogāzēs (Gvajānas plakankalnē) un Takutu, kas sākas Kamoas kalnos, garums - (kopā ar Urarikveru) 1300 km
Mesta upe Bulgārijā ("Mesta"), lejtece Grieķijā, kur saucas - Nesta, kopējais garums - 273 km, sākas Rilas masīvā, tek starp Pirina un Rodopu kalniem, ietek Trāķijas jūras Tasas šaurumā
Loma upe Bulgārijā (Targovištes un Ruses apgabalā), Donavas labā krasta pieteka
Pandža upe Centrālajā Āzijā, Tadžikistānas un Afganistānas robežupe visā garumā, Amudarjas kreisā satekupe (labā - Vahša), garums - 921 km, veidojas satekot Pamirai un Vāhānai
Agū upe Francijas dienvidrietumos (_Agout_), Tarnas kreisā krasta pieteka
Aveirona upe Francijas dienvidrietumos ("Aveyron"), Tarnas labā krasta pieteka
Tarna upe Francijas dienvidrietumos ("Tarn"), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Sevēnos, >500 m dziļā aizā šķērso Grankosa plato
Nesta upe Grieķijā, augštece Bulgārijā, kur saucas - Mesta, kopējais garums - 273 km, ietek Trāķijas jūras Tasas šaurumā
Sanpedro upe Gvatemalā un Meksikas Tabasko pavalstī ("Rio San Pedro"), Usumasintas labā krasta pieteka
Pirita upe Igaunijā, Harju apriņķī, garums - 100 km, tek pa Ziemeļigaunijas plato, ietek Baltijas jūras Tallinas līcī
Amme upe Igaunijā, Jegevas un Tartu apriņķī, Emajegi kreisā krasta pieteka
Laeva upe Igaunijā, Jegevas un Tartu apriņķī, Emajegi kreisā krasta pieteka
Ahja upe Igaunijā, Pelvas un Tartu apriņķī, Emajegi labā krasta pieteka
Kēpa upe Igaunijā, Tartu un Jegevas apriņķī, ietek Peipusa ezerā
Jegala upe Igaunijā, tek pa Ziemeļigaunijas plato, ietek Somu līcī 23 km uz austrumiem no Tallinas, garums - 103 km, netālu no ietekas 7 m augsts ūdenskritums
Amarāvati upe Indijas dienvidu daļā (_Amarāvati_), Tamilnādas štatā, Kāveri labā krasta pieteka
Mekonga upe Indoķīnas pussalā (angļu val. "Mekong"), Ķīnā, Laosā, Kambodžā un Vjetnamā (daļēji arī Laosas, Mjanmas un Taizemes robežupe), garums - \~4500 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdā \~6500 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūrā; Dzačhu
Agri upe Itālijā (_Agri_), izceļas Lukānijas Apenīnos, ietek Jonijas jūras Taranto līcī
Bazento upe Itālijā, Bazilikatas reģionā, ietek Taranto līcī
Stura di Demonte upe Itālijā, Tanāro kreisā krasta pieteka
Bormida upe Itālijā, Tanāro labā krasta pieteka
Tanāro upe Itālijas ziemeļrietumos ("Tanaro"), Po labā krasta pieteka, garums - 276 km, izteka Piejūras Alpos, pie Francijas robežas, tek pa Pjemontas līdzenumu
Mamberano upe Jaungvinejas salas rietumos ("Mamberano"), Indonēzijā, satekupes Tarika un Taritata sākas Maokes kalnos, garums (kopā ar Taritatu) - \~750 km, ietek Klusajā okeānā pie d'Irvila raga
Fananui upe Jaunzēlandē ("Wanganui"), Ziemeļsalā, ietek Tasmana jūras Dienvidu Taranaki līcī
Otira upe Jaunzēlandes Dienvidsalā, ietek Tasmana jūrā, izteka Dienvidalpos, Artura pārejas nacionālā parka dienvidrietumos
Arisa upe Kazahstānā (_Arıs_), Sirdarjas labā krasta pieteka Dienvidkazahstānas apgabalā, garums - 378 km, sākas Talasas Alatava un Karatava grēdā
Ajageza upe Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, garums - 492 km, sākas Tarbaghataja ziemeļu nogāzē, tek pa pustuksnešainu ieleju, ietek (palu laikā) Balhaša austrumu daļā
Aksu upe Kirgizstānā un Ķīnā, Tarimas kreisā krasta pieteka
Karadarja upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas kreisā satekupe (labā - Narina), sākas Fergānas un Alaja grēdā, satekot Karakuldžai un Tarai, garums - 180 km
Lukuga upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Tangaņikas provincē, Lualabas (Kongo augšteces) labā krasta pieteka, garums - \~350 km, iztek no Tangaņikas ezera, krāčaina
Aktaja upe Krievijā (_Aktaj_), Tatarstānas Republikā, Kuibiševas ūdenskrātuves kreisā krasta pieteka
Aņepa upe Krievijā (_Anep_), Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā krasta pieteka
Ašita upe Krievijā (_Ašit_), Volgas kreisā krasta pieteka Mari El Republikā, augštece Tatarstānas Republikā
Birjusa upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona
Ika upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 571 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē
Bula upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
Karla upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
Kubņa upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
Agapa upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas kreisā krasta pieteka
Jangoda upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka
Tareja upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka
Pjasina upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalā, garums - 818 km, ietek Karas jūras, lejtecē sadalās attekā, grīvas posmā daudz salu
Gusiha upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalā, iztek no Portņagina ezera, ietek Laptevu jūras Hatangas līcī
Pura upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Taimiras pussalā, Pjasinas kreisā krasta pieteka
Čistjakova upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Durakova upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Kuzminka upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Ņikoļskaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Poģelannaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Šišina upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Usolka upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas kreisā krasta pieteka
Bojarskaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
Lugovaja upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
Mašukovka upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
Rižkova upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
Rodina upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Tasejevas labā krasta pieteka
Iļeta upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta
Ranova upe Krievijā, Rjazaņas un Tambovas apgabalā, Proņas labā krasta pieteka
Salda upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas labā krasta pieteka
Lozjva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā satekupe, garums - 637 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē
Sosjva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā satekupe, garums - 635 km, sākas Urālu austrumu nogāzē
Cna upe Krievijā, Tambovas un Rjazaņas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka, garums 465 km
Ertiļa upe Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, Bitjugas kreisā krasta pieteka
Maizasa upe Krievijā, Taras labā krasta pieteka
Kazanka upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Kazana
Pura upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļu daļā, garums - 389 km, ietek Karas jūras Tazas līcī, veidojas satekot Aivasedapurai un Pjakupurai
Iža upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka
Svijaga upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
Samura upe Krievijas Dagestānas Republikā un Azerbaidžānā (kā robežupe), garums - 213 km, sākas Lielā Kaukāza Taklika grēdā, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Gjuļgeričaju kopēju deltu
Dona upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos, garums - 1870 km, sākas Viduskrievijas augstienes austrumu nogāzē, ietek Azovas jūras Taganrogas līcī
Vjatka upe Krievijas Kirovas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Kamas labā krasta pieteka, garums - 1314 km, sākas Augškamas augstienē
Čeka upe Krievijas Novosibirskas apgabalā, Taras labā krasta pieteka
Vorona upe Krievijas Penzas, Tambovas un Voroņežas apgabalā, Hopjoras labā krasta pieteka, garums - 454 km
Pelima upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā krasta pieteka, garums - 707 km
Matira upe Krievijas Tambovas un Ļipeckas apgabalā, Voroņežas kreisā krasta pieteka
Voroņeža upe Krievijas Tambovas, Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, labais krats stāvs, augsts, kreisais - zems
Umjaka upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
Dursupe upe Kurzemē, Talsu un Tukuma novadā, arī šo novadu robežupe, garums - 28 km, kritums - 85 m, izteka un augšteces posms ir Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebju pussalas; atsevišķos posmos saucas arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, Skujupe, Spilva
Jandzi upe ķīnā ("Yangzi"), garākā un ūdeņainākā upe Eirāzijas kontinentā, garums - 5800 km, sākas Tibetas kalnienes centrālajā daļā no Tanglas un Kukušili grēdas ledājiem (5500 m vjl.), ietek Austrumķīnas jūrā, veidojot plašu deltu; Jandzidzjana; Čandzjana; Zilā upe
Gunšui upe Ķīnā, Dzjansji provincē, Taodzjanas labā krasta pieteka
Baihe upe Ķīnā, Henaņas provincē, Tanhe labā krasta pieteka
Karakaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, izceļas kalnos pie Pakistānas robežas, izsīkst Taklamakana tuksnesī
Jurunkaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamanaka tuksnesī
Kašgara upe Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar") un Kirgizstānā (augštecē nosaukums - Kizilsu), garums - 765 km, sākas Alaja un Aizalaja grēdā, lejtece Tarimas līdzenumā, izsīkst Tograkuma smiltājos (senāk ietecēja Jarkendā)
Hotana upe Ķīnas rietumu daļā (angļu val. "Khotan"), Tarimas labā krasta pieteka, garums (kopā ar Karakašu) - 1035 km, sākas, satekot Karakašai un Jurunkašai Karakorumā un Kuņluņa rietumos, šķērso Taklamakana tuksnesi
Jarkanta upe Ķīnas ziemeļrietumos ("Yarkant He"), Tarimas vidējā satekupe, garums - \~1000 km, sākas Karakoruma ledājos, šķērso Kunluna atzarus, Tarimas līdzenumu
Tarima upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Tarim He"), veidojas satekot Aksu (dod 70-80% kopējās noteces), Jarkendai un Hotanai, garums - 2030 km (kopā ar Jarkendu), ietek Lopnūra ezerā
Aistere upe Latvijā, Dienvidkurzemes novadā, Dunalkas un Tadaiķu pagasta robežupe, garums - 6 km; Aisteres grāvis
Andumupe upe Latvijā, Talsu novadā, Virbupes kreisā satekupe
Abū Alī upe Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, ietek Vidusjūrā pie Tarābulusas (Tripoles)
Teimara upe Lielbritānijā (_River Tamar_), Anglijā, šķērso Kornvolas pussalu no ziemeļiem, izteka dienvidos no Hārtlenda raga, ietek Lamanšā pie Plīmutas
Aitra upe Lietuvā (_Aitra_), Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemūnas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka
Ašva upe Lietuvā (_Ašva_), Tauraģes un Klaipēdas apriņķī, Veiviržas kreisā krasta pieteka
Anča upe Lietuvā, Šauļu un Tauraģes apriņķī, Šešuves labā krasta pieteka
Šaltona upe Lietuvā, Šešuves kreisā krasta pieteka Tauraģes apriņķī, augštece Kauņas apriņķī
Jūra upe Lietuvā, Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemunas labā krasta pieteka
Barama upe Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salā, sākas Tamanas grēdā, ietek Dienvidķīnas jūrā
Grihalva upe Meksikā ("Rio Grijalva"), Čjapasas un Tabasko pavalstī, garums - 766 km, ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Usumasintu veido deltu
Salado upe Meksikā ("Rio Salado"), Koavila de Saragosas, Nuevoteonas un Tamaulipasas štatā, Riograndes labā krasta pieteka
Sanhuana upe Meksikā ("Rio San Juan"), Nuevoleonas un Tamaulipasas štatā, Riograndes labā krasta pieteka
Ankve upe Nigērijā, Benue labā krasta pieteka, lejtecē Nasaravas un Tarabas štata robežupe
Tāna upe Norvēģijā (_Tana_), robežupe ar Somiju, kur saucas - Teno (_Teno_, senāk arī _Tenojoki_), garums - 344 km, satekupes Kārāšjohka un Inarijoki sākas Mānselkes ziemeļu nogāzē, ietek Barenca jūras Tanafjordā
Taho upe Pireneju pussalas vidienē, Spānijā un Portugālē (sp. val. "Tajo", port. val. "Tejo"), garums - 1010 km, ietek Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no Lisabonas; Težu
Dunajeca upe Polijas dienvidos ("Dunajec"), Vislas labā krasta pieteka, garums 247 km, sākas Tatros satekot Bjali Dunajecai un Čarni Dunajecai pie Novi Targas
Timiša upe Rumānijā ("Timisul"), lejtece Serbijā (kur saucas - Tamiša "Tamiš"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas
Birzava upe Rumānijā un Serbijā, Tamišas kreisā krasta pieteka
Tamiša upe Serbijā ("Tamiš"), Vojvodinā, augštece Rumānijā (kur saucas - Timiša "Timisul"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas
Drina upe Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā un lielākajā daļā garuma šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums 340 km, veidojas Dināru kalnienē, satekot Pivai un Tarai
Indigirka upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1726 km, veidojas satekot Hastahai un Tarinjurjahai Halkanas grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Hrona upe Slovākijā ("Hron"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Zemajos Tatros 977 m vjl., lejtece Vidusdonavas līdzenumā, kur pavasaros pārplūst
Vāha upe Slovākijā, Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, izteka Tatros, pie ietekas Komārno osta
Kokemeenjoki upe Somijas dienvidrietumos (_Kokemaenjoki_), ezeru plato rietumos, garums - \~400 km, sākas pie Tamperes, ietek Botnijas līcī pie Pori
Alagona upe Spānijā (_Alagón_), Taho labā krasta pieteka, Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, augštece Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē
Albreče upe Spānijā (_Albreche_), Taho labā krasta pieteka Toledo provincē, augštece Alvilas provincē
Algodora upe Spānijā (_Algodor_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, Taho kreisā krasta pieteka
Almonte upe Spānijā (_Almonte_), Taho kreisā krasta pieteka, ietek Alkantaras ūdenskrātuves augšgalā
Hanaka upe Tadžikistānā ("Hanaka"), Kofarnihonas labā krasta pieteka
Iļjaka upe Tadžikistānā ("Ilyak"), Kofarnihonas kreisā krasta pieteka
Kofarnihona upe Tadžikistānā ("Kafirnigan"), Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 387 km, sākas Hisaras grēdā
Varzoba upe Tadžikistānā ("Varzob"), Kofarnihonas labā krasta pieteka
Zarafšona upe Tadžikistānā un Uzbekistānā, garums - 877 km, sākas no šļūdoņa Koksas grēdā, pie Samarkandas sadalās 2 atzaros un izveido salu, izsīkst tuksnesī nesasniegusi Amudarju (~25 km)
Vahša upe Tadžikistānā, Amudarjas labā satekupe, garums - 524 km, veidojas Aizalaja grēdā (Kirgizstānā), satekot Kizilsu un Muksu
Jahsu upe Tadžikistānā, Kizilsu pieteka
Jazgulema upe Tadžikistānā, Pandžas labā krasta pieteka
Kizilsu upe Tadžikistānā, Pjandžas labā krasta pieteka, garums - 235 km, sākas Vahšas grēdas dienvidu nogāzē
Huo upe Taivānā, sākas Sjiņdžu apriņķa dienvidaustrumos, ietek Taivānas šaurumā
Taaņa upe Taivānā, Taidžunas apriņķī, ietek Taivānas šaurumā
Bānpakona upe Taizemē, izceļas Donraka kalnu grēdā, ietek Bangkokas līcī
Žulniekvalks upe Talsu novada Ārlavas un Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kaltenes, garums - 12 km; Žulnieku valks; Žuļļaku valks
Alakste upe Talsu novada Dundagas pagastā, Pāces labā satekupe; Krēķupe; Zeltupe
Pitragsupe upe Talsu novada Dundagas un Kolkas pagastā, ietek Baltijas jūrā (Irbes šaurumā), garums - 14 km, kritums - 71 m; Kukšupe
Pilsupe upe Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, garums - 22 km, kritums - 57 m, ietek Rīgas jūras līcī uz ziemeļiem no Ģipkas; augštecē Kaļķupīte; lejtecē Purciemupe
Briežupe upe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietek Plunču ezerā, garums - 15 km, pārrakta un iztaisnota
Aizklāņupe upe Talsu novada Kolkas un Rojas pagastā, iztek no Bažu purva, ietek Rīgas jūras līcī, garums - \~2,5 km; Aizklāņu upe; Mazupīte
Roja upe Talsu novadā, ietek Rīgas jūras līcī pie Rojas, garums - 78 km, kritums - 52 m, grīvā izveidota Rojas osta; augštecē arī Viekste
Vidusupe upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs
Baltā Pūka upe Talsu novadā, Stendes labā krasta pieteka
Kāņupe upe Talsu un Kuldīgas novadā, garums - 8 km, iztek no Mordangas ezera, ietek Usmas ezerā pie Āpciema; Kānupe; Kaņupe; Mordanga; Mordangas upe; Ņivaids; lejtecē - Āpe, Āpupe, Āpšupe, Apupe
Spāre upe Talsu un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 4 m, iztek no Spāres ezera, ietek Ilziķī
Ķikans upe Talsu un Ventspils novadā, lejtecē šo novadu robežupe, garums - \~20 km, sākas purvainos mežos Dundagas pacēluma ziemeļrietumu malā, ietek Irbes šaurumā pie Sīkraga; Sīkragupīte; Ķikens; Ķikenupīte; Ķikna
Seihana upe Turcijā, Adanas ilā, lejtecē Adanas un Mersinas ila robežupe, izteka Taura kalnos, ietek Vidusjūrā
Asi upe un sausgultne Kazahstānā (_Ası_), Žambilas apgabala dienvidos, lietus periodā Talasas pieteka
Amudarja upe Vidusāzijā (Tadžikistānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, robežupe ar Afganistānu), garums - 1415 km, sākas satekot Pandžai un Vahšai Pamira kalnu rajonā, ietek Arāla jūrā
Sirdarja upe Vidusāzijā (Uzbekistānā, Tadžikistānā un Kazahstānā), garums - 2212 km, veidojas Ferganas ielejas ziemeļaustrumu daļā satekot Narinai un Karadarjai, ietek Arāla jūrā
Tedongana upe Ziemeļkorejas ziemeļrietumu daļā ("Taedong-gang"), garums - 439 km, sākas Nannimas grēdā, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī
Uguņezers uz Grīvas upes uzpludināts dzirnavezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - 17,9 ha
Kalešu dzirnavezers uz Kalešupes uzpludināta ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā
Uzbekistāna Uzbekistānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (uzbeku valodā "O'zbekiston"), platība - 447400 kvadrātkilometru, 27606000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Taškenta, administratīvais iedalījums - 12 vilojatu, 1 pilsēta, 1 republika, robežojas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu un Turkmenistānu
Taškenta Uzbekistānas Republikas galvaspilsēta, vilojata centrs, atrodas Uzbekistānas ziemeļaustrumu daļā, Taškentas oāzē, Čirčikas ielejā 440-480 m virs jūras līmeņa, 3,2 miljoni iedzīvotāju
Virbu dzirnavezers uzpludinārts uz Virbupes Talsu novada Abavas pagastā, platība — 3 ha
Dursupes dzirnavezers uzpludināts Talsu novada Balgales pagastā uz Dursupes, platība — 7,9 ha
Strazdes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Talsu novada Virbu un Starzdes pagastā, platība — 2,5 ha; Strazdupes dzirnavezers; Dzirnavezers
Dārtes ezers uzpludināts uz Grīvas upes Talsu novada Vandzenes pagastā, platība — 6 ha; Dārtes dzirnavu ezers
Pastendes dzirnavezers uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 7,2 ha
Dauguļu dzirnavezers uzpludināts uz Tartaciņas upes Augšdaugavas novada Salienas pagastā, platība — 2,7 ha; Salienas dzirnavezers
Varnaviču dzirnavezers uzpludināts uz Varnaviču strauta Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,6 ha; Novoseļcu dzirnavezers; Tartaka-Varnaviču dzirnavezers
Sila dzirnavezers uzstādināts uz Silupītes Talsu novada Īves pagastā, platība — 4,5 ha
Jaunais ezers uzstādināts uz Taļķes Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība — 22 ha; Vecumnieku ūdenskrātuve
čagi Vadžagi - tauta Tanzānijā
džagi Vadžagi - tauta Tanzānijā
fifi Vafifi - tauta Tanzānijā
membi Vafifi tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
rungi Vafifi tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
vaņamvangi Vafifi tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
Jangibazara Vahdata - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1936. g.
Ordžonikidzeabada Vahdata, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums 1936.-1991. g.
hehi Vahehi - tauta Tanzānijā
vabeni Vahehu tautai tuvu radniecīga etnogrāfiska grupa Tanzānijas austrumos
vapogori Vahehu tautai tuvu radniecīga etnogrāfiska grupa Tanzānijas austrumos
Surhoba Vahšas upes posms Tadžikistānā, starp Muksu un Obihingovas grīvām
jao Vajao - tauta Malāvijā, Mozambikā un Tanzānijā
kingi Vakingi - tauta Tanzānijā, arī Zambijā un Malāvijā
safvi Vakingu tautai radniecīga cilts, dzīvo gk. Tanzānijas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
vaņaķisi Vakingu tautai radniecīga cilts, dzīvo gk. Tanzānijas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
ndali Vakingu tautai radniecīga cilts, dzīvo gk. Tanzānijas doienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
vamatengi Vakingu tautai radniecīga cilts, dzīvo gk. Tanzānijas doienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas
Waldegalen Valdgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Abavciems Valgale, apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Abavas pagastā
Milzava Valgales kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, garums - \~4 km
Walgalen Valgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
Wallhof Valles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
taurkalnieši Valles pagasta apdzīvotās vietas "Taurkalne" iedzīvotāji
ķinamvezi Valoda, kurā runā ņamvezi (vaņamvezi) tauta un radniecīgās ciltis Tanzānijā, pieder pie bantu saimes austrumu grupas
kiņanturu Valoda, kurā runā vaņaturi tauta un radniecīgās ciltis Tanzānijas vidienē, pieder pie bantu saimes austrumu grupas
kišambala Valoda, kurā runā vašambali Tanzānijā, pieder pie bantu saimes austrumu grupas
austroaziātu valodas valodu saime, kurā ietilpst monu-kmeru valodas, vjetu valodas, palaunu-va valodas, nikobariešu valoda, mundu valodas nahali valoda, dažkārt pieskaita arī mjao-jao valodas; izplatības teritorija - Birma, Indija, Kampučija, Ķīna, Laosa, Taizeme, Vjetnama
Taivāna valsts "Ķīnas Republika", atrodas Taivānas salā, kā arī vairākās mazākās salās, platība - 36190 kvadrātkilometru, 23138000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Taibeja, administratīvais iedalījums - 19 apriņķi
mandātzeme Valsts (teritorija, apgabals), ko Tautu Savienība pēc Versaļas miera līguma noteikumiem sadalot Vācijai un Turcijai atņemtās kolonijas un teritorijas nodeva pārvaldīt Anglijai, ASV un Francijai
Burundi valsts Āfrikas centrālajā daļā, platība - 27834 kvadrātkilometru, 9511330 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Gitega, administratīvais iedalījums - 17 provinces, robežojas ar Ruandu, Tanzāniju un Kongo Demokrātisko Republiku
Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra
Kongo Demokrātiskā Republika valsts Centrālajā Āfrikā ("Congo" / "République Démocratique du Congo"), platība — 2344855 kvadrātkilometri, 68692500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Kinšasa, administratīvais iedalījums — 26 provinces, robežojas ar Kongo Republiku, Centrālāfrikas Republiku, Dienvidsudānu, Ugandu, Ruandu, Burundi, Tanzāniju, Zambiju un Angolu
Zambijas Republika valsts Centrālajā Āfrikā (angļu val. "Zambia"), platība - 752614 kvadrātkilometru, 11862700 iedzīvotāju (2009. g.). galvaspilsēta - Lusaka, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku, Tanzāniju, Malāviju, Mozambiku, Zimbabvi, Namībiju un Angolu
Mongolija Valsts Centrālāzijā ("Mongol uls"), 1924.-1991. g. - Mongolijas Tautas Republika, 1992. g. notika brīvās vēlēšanas, taču joprojām valda reformētā komunistu partija, platība - 1564100 kvadrātkilometru, 2766500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Ulanbatora, administratīvais iedalījums - 21 aimaks un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Krieviju un Ķīnu
Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju
Austrālijas Savienība valsts dienvidu puslodē (angļu "Commonwealth of Australia"), ietver visu Austrālijas kontinentu, kā arī Tasmāniju un mazākas salas piekrastē, platība — 7,69 miljoni kvadrātkilometru, galvaspilsēta — Kanbera
Tērbatas bīskapija valsts Livonijā, dibināta 1224. g., platība \~9600 km^2^, aizņēma tagadējo Igaunijas dienvidaustrumu daļu - bijušo Ugaunijas zemi un dažas kaimiņteritorijas, tās centrs atradās Tērbatā (tagadējā Tartu), pārvaldīja bīskaps un domkapituls; beidza pastāvēt Livonijas kara sākumā 1558. g., kad iebruka Krievijas karaspēks
VTMC Valsts Tautas mākslas centrs
Waltershof Valtera muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Tilgaļu milzakmens Vandzenes dižakmens Talsu novada Vandzenes pagastā
Krauju akmens Vandzenes dižakmens Talsu novada Vandzenes pagastā
Wandsen Vandzenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
konongi Vaņamvezu tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijā
sukumi Vaņamvezu tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijā
sumbvi Vaņamvezu tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijā
arimi Vaņaturi - tauta Tanzānijas vidienē
ņaturi Vaņaturi - tauta Tanzānijas vidienē
turi Vaņaturi - tauta Tanzānijas vidienē
Wartagen Vārtājas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
Warwen Vārves muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
šambali Vašambali - tauta Tanzānijā
bondeji Vašambalu tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā
kveri Vašambalu tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā
zigvi Vašambalu tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā
burunduks Vāveru dzimtas ģints ("Tamias"), nelieli grauzēji (ķermeņa gar. 8-18 cm) Ziemeļamerikā, Āzijā, Eiropas ziemeļaustrumu daļā, 17 sugu
dzalami Vazarami - tauta Tanzānijā
zarami Vazarami - tauta Tanzānijā
Petendorf Vecmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagasta teritorijā
bānūzēni Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji
bānūzieši Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" iedzīvotāji
lodēnieši Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Lode" iedzīvotāji
nēķinieši Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Nēķins" iedzīvotāji
taurenieši Vecpiebalgas novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Taurene" iedzīvotāji
Tartaki Vecsalienas pagasta apdzīvotās vietas "Tartaks" nosaukuma variants
Weggen Veģes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
Veliko Ternova Veliko Tarnova
Ternova Veliko Tarnova - pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums līdz 1965. g.
Jaunarājupe Velkumupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Dundagas pagastā
Langdoka Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Languedoc"), ietver Ero, Gāras, Tarnas, Odas, Lozēras, Augšluāras, Ardešas departamentu, platība - 27800 kvadrātkilometru, apskalo Lionas līcis
Baktrija Vēsturisks novads Amudarjas vidusteces un augšteces apvidū, tagadējās Uzbekistānas dienvidos, Tadžikistānas dienvidrietumos un Afganistānas ziemeļos, viens no senākajiem zemkopības un valsts veidošanās centriem Vidusāzijā
Meshetija Vēsturisks novads Gruzijas dienvidrietumos, Kūras augšteces apvidū, kas IX gs. bija Taoklardžetas valsts centrs (daudzi vēsturnieki to uzskata par Gruzijas nacionālās kultūras šūpuli), XVI gs to iekaroja turki, 1829. g. iekļāva Krievijā
Karnatika Vēsturisks novads Indijas dienvidaustrumos, starp Austrumgatiem un Koromandelas krastu, iedzīvotāji - tamili, XVIII gs. 1. pusē nodibināja atsevišķu valsti (galvaspilsēta - Arkota), no 1754. g. Ostindijas kompānijas pakļautībā, no 1801. g. - Madrasas provincē, mūsdienās - Tamilnadas štatā
Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti
Podhale Vēsturisks novads Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistē, Karpatos, aizņem plašu ieplaku starp Beskidiem un Tatriem
tabulokarīdi vēžveidīgo apakšklase ("Tabulocarida"), vidēji lieli vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem galvkrūšu vairogs, pieaugušie ir sēdoši dzīvnieki (dzīvo, piestiprinājušies pie substrāta), kāpuri - brīvi peldoši; gk siltās jūrās; 3 kārtas, \~800 sugu
Wizeden Vīcežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
luli Vidusāzijas čigānu grupa, dzīvo Uzbekistānā un Tadžikistānā, runā uzbeku un tadžiku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
rabīniskais jūdaisms viduslaiku rabīnu reliģija; rabīni veica Talmūda interpretāciju un izveidoja autoritatīvus likumu, atbilžu, uzskatu un spriedumu kodeksus
Lasnamē horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 7-10 m, nodalīts Ziemeļigaunijā Tallinas apkaimē
mišari Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Volgas vidusteces labajā un kreisajā krastā, gk. Tatarstānas Republikā un Baškorostānas Republikā (šeit agrāk saukti par meščerjakiem), runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem
Aizpure Vidusupe - paralēls nosaukums tās augštecē, Talsu novada Lībagu pagastā
Dubeņupe Vidusupe Talsu novadā
Mauriņupe Vidusupe Talsu novadā
Aizpurve Vidusupe, paralēls nosaukums tās augštecē, Talsu novada Lībagu pagastā
Lielais zviedru kadastrs Vidzemes 1688. g. arklu revīzijas materiālu apkopojums 14 sējumos (8 sējumi par Vidzemes daļu, 6 sējumi par igauņu daļu), kas glabājas arhīvos Rīgā, Tartu un Stokholmā
Aizalaja grēda viena no augstākajām grēdām Pamira kalnos (Coñ-Alay kirka toosu), Kirgizstānas un Tadžikistānas teritorijā, ziemeļos robežojas ar Alaja ieleju; garums - 240 km, vidējais augstums - 5500 m, augstākā virsotne - 7134 m
kihehe viena no bantu saimes austrumu grupas valodām, kurā runā vahehu tauta un tai radniecīgas grupas Tanzānijas austrumos
Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā
iškašimi viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidos, Pjandžas augšteces ielejā, kā arī iepretī - Afganistānas ziemeļaustrumos, kur iedalās 2 etnogrāfiskās grupās - sangliči un zebaki
hufi viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata rietumos, Hufas augstkalnu ielejā
jazgulemi viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata rietumos, Jazgulemas ielejā
bartangi viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahašanas autonomajā vilojatā, gk Bartangas ielejā
badžuvi viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vijolata rietumu daļā, augstkalnu ielejā
vahani viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vilojata dienvidos, Afganistānas ziemeļaustrumos, Pakistānas ziemeļos un Ķīnas rietumos
rušani viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vilojata rietumu daļā, Pjandžas augšteces ielejā ap Bartangas ieteku, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos
šugnani viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidrietumos, Pjandžas augšteces un tās pieteku Guntas un Šahdaras ielejās, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos
Larata viena no Tanimbaras salām ("Larat"), Indonēzijā, Arafuru jūras ziemeļrietumos, atrodas šīs salu grupas ziemeļaustrumos
Molu viena no Tanimbaras salām ("Molu"), Indonēzijā, Arafuru jūras ziemeļrietumos, atrodas šīs salu grupas ziemeļos
Selaru viena no Tanimbaras salām ("Selaru"), Indonēzijā, Arafuru jūras ziemeļrietumos, atrodas šīs salu grupas dienvidrietumos
Vuliaru viena no Tanimbaras salām ("Wuliaru"), Indonēzijā, Arafuru jūras ziemeļrietumos, atrodas šīs salu grupas rietumu daļā
Bairiki viena no Taravas atola salām uz kurām atrodas Kiribati galvaspilsēta - Tarava, šajā salā atrodas Kiribati valdības ēkas, prezidenta rezidence un parlamenta ēka, centrālā pasta ēka un bibliotēka; Teinainano
Tasmānijas velnsomainis vienīgi Tasmānijā sastopams dzīvnieks ("Sarcophilus harrisi"), tam ir melns apmatojums ar baltiem plankumiem, sliktā rakstura dēl iesaukts par Tasmānijas velnu, medījumu apēd pilnībā, arī kaulus un apspalvojumu
theravāda viens no diviem galvenajiem budisma virzieniem, kas izplatīts Dienvidāzijā (Šrilankā, Taizemē, Kambodžā, Mjanmā); teravāda; hīnajana
Wigershof Vigriežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Asāba vilāja Mauritānijā (_Assaba_), valsts dienvidu daļā, robežijas ar Gidimakas, Gorgolas, Braknas, Tagantas un Rietumhodas vilāju, kā arī ar Mali Republiku
Austrumhoda vilāja Mauritānijas dienvidaustrumos (_Hodh ech Charghui_), robežojas ar Rietumhodas, Tagantas un Adrāras vilāju, kā arī ar Mali Republiku
Baglāna vilajets Afganistānā (_Baghlān_), robežojas ar Kondozas, Tahāras, Badahšānas, Nūrestānas, Pandžšīras un Samangānas vilajetu, administrtīvais centrs - Polehomrī
Balha Vilajets Afganistānas ziemeļu daļā, administratīvais centrs Mazārešarīfa, robežojas ar Kondozas, Samangānaa, Sarepolas un Džouzdžānas vilajetu, kā arī ar Uzbekistānu un Tadžikistānu
Kondoza Vilajets Afganistānas ziemeļu daļā, robežojas ar Tahāras, Baglānas, Samangānas un Balhas vilajetu, kā arī ar Tadžikistānu
Vilkamuižas ezers Vilkmuižas ezers Talsu pilsētā
Vilkumuižas ezers Vilkmuižas ezers Talsu pilsētā
Viļkicka Viļkicka šaurums - atrodas starp Taimiras pussalu un Boļševikas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~104 km, mazākais platums - 55 km, dziļums - līdz 210 m
Žuburupīte Virbupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā
Kāroņstrauts Virbupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km; Kāroņu strauts
Alkšņstrauts Virbupes labā krasta pieteka Talsu novadā
Lībagupe Virbupes labā satekupe Talsu novada Lībagu pagastā
Taņa vīriešu vārda Tanīss saīsinājums
Tazeruku virsotne (_Tazeroukou_) Ahellakana kalnos, Alžīrijā, Tamanrāsetas vilājā, Tasili nacionālā parka teritorijā, augstums 1772 m
Adauda virsotne Ahagara kalnos (_Adaouda, Djebel_), Tamarānsetas vilājā, Ahagara nacionālā parka teritorijā, augstums 2138 m
Tahats virsotne Ahagara kalnos (_Tahat_), Tamarānsetas vilājā, Ahagara nacionālā parka teritorijā, augstums 3003 m
Lomnicas smaile virsotne Augstajos Tatros, Slovākijā, augstums - 2632 m
Grosvenedigers Virsotne Austrumalpos ("Grossvenediger"), Augstajā Tauernā, Austrijā, augstums - 3674 m, zobainas kāru virsotnes paceļas pāri firna laukiem un šļūdoņiem
Amatea virsotne Franču Polinēzijā (_Amatea_), Marķiza salu Tahuatas salā, augstums - 1050 m
Adirojektaiga virsotne Krievijā (_Adir-Oek-Tajga, gora_), Tivas Republikā, augstums 2592 m vjl.
Amzastaskils virsotne Krievijā (_Amzas-Taskyl, gora_), Kuzņeckas Alatau grēdā, uz Kemerovas apgabala un Hakasijas Republikas robežas, augstums - 2178 m
Atsalatags virsotne Ķīnā (_Atsala Tag_), Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā, Tohtakoruma kalnienē, augstums - 5376 m
Medvēgalis virsotne Lietuvā Žemaitijas augstienē, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā, augstums 229 m
Garmo smaile virsotne Rietumpamirā, Darvazas un Zinātņu Akadēmijas grēdas saskarē, Tadžikistānā, augstums - 6595 m, klāta ar sniegu un ledu
universālais konteiners vispārīgas nozīmes konteiners dažādu iesaiņotu un nesaiņotu kravu pārvadāšanai. Tas nav īpaši pielāgots kāda viena veida kravas transportēšanai
Nokrata Vjatkas upes nosaukums tatāru valodā, tās lejtecē, Krievijas Tatarstānas Republikā
Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
Genzana Vonsana, pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā)
Taiti Vulkāniska sala Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Tahiti"), lielākā no Biedrības salām Franču Polinēzijā, platība - 1042 kvadrātkilometri, 170000 iedzīvotāju (2002. g.), lielākais augstums - 2241 m
Fogelsbergs Vulkānisks masīvs ("Vogelsberg") Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstākā virsotne - Taufšteins 774 m
Kilimandžāro Vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē, Tanzānijas ziemeļaustrumos, sastāv no 3 aprimušu vulkānu konusiem, t. sk. Kibo - augstākā virsotne Āfrikā - 5895 m vjl., tajā 10 šļūdoņi ar kopējo platību \~7 kvadrātkilometri
Rjūkjū salas vulkānisku un koraļļu salu arhipelāgs Klusā okeāna rietumu daļā (jap. val. "Ryūkjū-Shotō"), Japānas teritorija, ietilpst 98 salas (veido 6 salu grupas), kas lokveidā stiepjas starp Kjusju salu un Taivānu \~1200 km garumā, platība - \~4800 kvadrātkilometru, atdala Austrumķīnas jūras no Klusā okeāna
īvlape Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Taxiphyllum"), Latvijā konstatēta 1 suga
Matča Zarafšona, upe Tadžikistānā, tās nosaukums augšdaļā
mazā samtene zemā samtene ("Tagetes patula")
ciculiņi Zemā samtene ("Tagetes patula")
rūtene Zemā samtene ("Tagetes patula")
rūtenes Zemā samtene ("Tagetes patula")
santene Zemā samtene ("Tagetes patula")
Dingsvalks Zemdegsupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
Piai rags zemesrags (malajiešu val. "Tanjung Piai"), Āzijas kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts, atrodas Malaizijā, Malakas pussalas dienvidos
Begļickas strēle zemesrags Azovas jūras Taganrogas līča ziemeļos, Krievijas Rostovas apgabala teritorija
Tahkunas rags zemesrags Igaunijā, Hījumā salas galējais ziemeļu punkts, Tahkunas pussalas ziemeļrietumos
Api rags zemesrags Indonēzijā (_Api, Tanjung_), Kalimantānas salā, Rietumkalimantānas provinces ziemeļrietumos
Arusa rags zemesrags Indonēzijā (_Arus, Tanjung_), Sulavesi salas Minahasu pussalas ziemeļrietumos
Amnjonkits zemesrags Korejas pussalas austrumos (_Amnyong-kkūt_), Austrumkorejas līča dienvidos, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas teritorija
Angunci rags zemesrags Madagaskarā (_Angontsy, Tanjona_), salas galējais austrumu izvirzījums Indijas okeānā
Ankabo rags zemesrags Madagaskarā (_Ankaboa, Tanjona_), Tuliaras provincē, salas dienvidrietumu daļas izvirzījums Mozambikas šaurumā
Anuruntani rags zemesrags Madagaskarā (_Anorontany, Tanjona_), izvirzījums ziemeļrietumu virzienā salas ziemeļu daļā, Ancirananas provincē
Babombi rags zemesrags Madagaskaras salas ziemeļos (_Babaomby, Tanjona_)
Amparafakas rags zemesrags Madagaskaras salas ziemeļrietumu daļā (_Amparafaka, Tanjona_), Mahadzangas provincē
Ajama rags zemesrags Malaizijā (_Ayam, Tanjung_), Malakas pussalas austrumu daļas tālākais dienvidu punkts
Undvas rags zemesrags Tagameizas pussalas ziemeļu galā, Igaunijā, Sāremā salas ziemeļritumos
Povorotnija rags zemesrags Taimiras pussalas rietumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Karas jūras Haritona Lapteva krastā
Oluaņa rags zemesrags Taivānas salas dienvidos, iestiepjas Baši šaurumā
Fugui rags zemesrags Taivānas salas ziemeļu galā, Dzjilunas apriņķī
Kra Zemesšaurums Taizemes dienvidu daļā, starp Andamanu jūru un Siāmas līci, savieno Malakas pussalu ar pārējo Indoķīnas pussalu, šaurākās vietas platums - \~40 km, augstums - līdz 500 m
Menamas zemiene zemiene Indoķīnas pussalā (angļu val. "Mae Nam plain"), starp Tanentaundži grēdu rietumos un Koratas plato austrumos, Taizemē, garums — \~500 km, platums — līdz 200 km, platība — 100000 kvadrātkilometru
Čukurova Zemiene Turcijas dienvidos, starp Taura kalniem un Vidusjūru, Seihanas lejteces apvidū, augstums - 25-80 m; Kilikijas zemiene; Adanas zemiene
Šaņdunas kalni zemu kalnu masīvs Ķīnas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, vidējais augstums - \~500 m (augstākā virsotne - Taišana kalns (1591 m))
Senten Zentenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
kurmis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Talpidae"), 12-18 ģinšu, 19-31 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
pekars Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Tayassuidae"), vidēji liels neatgremotājs ar smirdoša sekrēta dziedzeri uz muguras, sastopams no ASV dienvidrietumu daļas līdz Argentīnas ziemeļiem, tiek medīts gaļas un ādas ieguvei, 2 sugas
Puktebona grēda Ziemeļkorejas kalnu dienvidu daļa, galvenā ūdensšķirtnes grēda Korejas zemesšaurumā, Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, garums - \~120 km, augstums - līdz 1452 m
KPW Ziemeļkorejas vona; Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - čons
Karas jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra, atrodas starp Eirāzijas ziemeļu krastu (dienvidos), Vaigača salu, Novaja Zemļu, Franča Jozefa zemi (rietumos), Severnaja Zemļu Taimiras pussalu (austrumos), platība - 883000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 620 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1 m
Šķēdes meža novads zinātniskās izpētes mežu teritorija, atrodas Talsu novada Laidzes, Laucienas, Lībagu un Vandzenes pagastā
Ērglis zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā (latīņu "Aquila", saīsinājums "Aql"), spožākās zvaigznes Altairs (vai Atairs) un Tarazeds
Kampargrāvis Žulniekvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Ārlavas pagastā

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ta.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: