Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam L.

Atrasts vārdos (666):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

A. L. Mateosa ūdenskrātuve
C. L.
Fontene l Eveke
Polyporaceae s. l.
Senuāna l’Omona

Atrasts skaidrojumos (10000+):

lambdakisms "L" burta izrunāšana "r" vietā.
balamutijas "Leptomyxida" kārtas amēbu ģints.
raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
brimērs "miglas mēnesis", otrais mēnesis Lielās fr. revolūcijas laika kalendārā (22. X - 20. XI)
Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
PA "Press Association Ltd".
rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
lʽetat cʽest moi "valsts esmu es" (teiciens, ko piedēvē Francijas karalim Luijam XIV).
pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte ("Leucojum vernum var. carpathicum").
letene (Lāča) ķepa, nags
letenis (Lāča) ķepa, nags
letens (Lāča) ķepa, nags
siderofibroze (Liesas) fibroze ar dzelzs nogulsnējumiem
rase (Lietus) pile
ņurķis (Līks) deguns
Norma [Leņķmērs]{s:1461}, niecīgs zvaigznājs uz dienvidiem no Skorpiona.
Lēvene [Lēvena]{s:2051}
Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
Aironbridža 100 pēdu (~33 m) augsts tilts šajā ciemā Lielbritānijā, izgatavots no čuguna 1779. gadā.
garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
Laxdienen 1280. g. dokumentos minēta apdzīvota vieta, ko saista ar Lagzdīnes pilskalnu Ventspils novada Piltenes pagastā.
Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
Bataļas klosteris 14. gadsimtā dibināts dominikāņu klosteris Portugālē, Leirijas apgabalā, liesmojošās gotikas un manuelino stilu sajaukums, 1983. g. iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, valdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
Ciķeļgrāvis 19. gs. rakts grāvis no Lubāna klāniem uz Aivieksti.
rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes; tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva
Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
Raiskuma pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta visa pirmskara Lenču pagasta teritorija un lielākā daļa Kūduma pagasta teritorijas.
Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
ulmaņlaiki 20. gs. 30. gadi Latvijas vēsturē, kad neatkarīgā Latvija piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu.
Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
Baltās-Baltijas jūras kanāls 227 km garš kuģošanas kanāls, kas savieno Baltās jūras Oņegas līci ar Oņegas ezeru, kas, savukārt pa Sviru ir savienots ar Ladogas ezeru un tālāk pa Ņevu ar Baltijas jūru.
Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
quadragesima 40 dienas garais gavēņa laiks pirms Lieldienām.
quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
garais centners 50,80 kg (lieto Lielbritānijā).
pentekosta 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
pentekosts 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
seksāgezima 60. diena priekš Lieldienām.
septuāgēzima 70. diena priekš Lieldienām.
Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
LB A/s "Latvijas balzams"
LB A/s "Latvijas bērzs"
LDz A/s "Latvijas Dzelzceļš"
LF A/s "Latvijas finieris"
LGS A/s "Latvijas Gaisa satiksme"
LG A/s "Latvijas gāze"
LK A/s "Latvijas kuģniecība"
LNT A/s "Latvijas Naftas tranzīts"
LP A/s "Latvijas Pasts"
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe
Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe
abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Ābeļu ezers Ābelītis, ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 5,3 ha
Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā
zemeņu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium fragiferum"), Latvijā aizsargājama
borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē
VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem
Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā
Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km
Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga
krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā
līdumnieki Ādažu novada apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
Agere Ādģēre - upe Latvijā
Bikola administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas Bikolas pussalā un vairākās nelielās apkārtējās salās, administratīvais centrs - Legaspi, robežojas ar Calabrazon, Mimaropas, Austrumu Visajas un Rietumu Visajas reģionu
Galvaspilsētas reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Manila, robežojas ar Centrālās Lusonas un Calabrazon reģionu
Centrālā Lusona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Sanfernado, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas, Galvaspilsētas un Calabarzonas reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
Calabarzona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, Poliljo u. c. salās, administratīvais centrs - Kalamba, robežojas ar Galvaspilsētas, Centrālās Lusonas, Bikolas un Mindoro reģionu, austrumos apskalo Filipīnu jūra, rietumos - Lusonas jūra
Kagajanas ieleja administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļaustrumu daļā un salās uz ziemeļiem no tās, robežojas ar Ilokosas, Kordiljeras administratīvo un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos apskalo Filipīnu jūra, ziemeļos - Baši šaurums
Ilokosa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Sanfernando, robežojas ar Kordiljeras administratīvo reģionu, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos un ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra
Kordiljeras administratīvais reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu daļā un vidienē, administratīvais centrs - Bagio, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu
izbraukšanas rīkojums administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku
Vondsvērta Administratīvais rajons Londonā ("Wandsworth")
muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā
Centrālās Lusonas reģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, ziemeļos robežojas ar Ilikosas un Kagajanas Ielejas reģionu, dienvidos - ar Galvaspilsētas un Calabarzon reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
šebīja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Lībijā; viens no 22 šīs valsts reģioniem
grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs)
municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs)
Aizvēja Salas administratīvi teritoriāla vienība Klusajā okeānā (_Les lies sous le Vent_), Franču Polinēzijas rietumu daļā; Raromatai
Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_)
Anīkšču rajons administratīvi teritoriāla vienība Lietuvā (_Anykščių rajonas_), Utenas apriņķī
Alojas pilsēta ar lauku teritoriju administratīvi teritoriāla vienība Limbažu rajonā 1990.-2009. g., ievēra Alojas pilsētu un Alojas pagastu
Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāla vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-Sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale
Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta
Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības
Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā
Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā
Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā
Litenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Litenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Stāmerienes pagastā
Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
Lielvārdes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Lielvārdes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Lēdmanes pagastā un Lielvārdes pilsētā
Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam
Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam
Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam
Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā
Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu
Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam
Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam
Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam
Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam
Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam
Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam
Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam
Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam
Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam
Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības
Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā
Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai
Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam
Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime
Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu
Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā
Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam
Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas
Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta
spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
mazā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labia minor")
piekrates spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labidura riparia")
zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā
filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe
loaoze Āfrikas filarioze, ko ierosina nematode "Loa loa"; ir mikrofilāriju diennakts periodiskums asinīs un zemādas pietūkums
konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita
trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes
ĀKK Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstis (Lomes konvencijas dalībvalstis)
Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja
Meksikas agerāts agerātu suga ("Ageratum houstonianum"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
leitānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Leitāni" iedzīvotāji
Liudaniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants
Liudaniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants
Liudaniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukums latgaliski
livdānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" iedzīvotāji
Liudāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" nosaukuma variants
lopotieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" iedzīvotāji
Lopotas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukuma variants
Lopotys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukums latgaliski
Lučkiņas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants
Lučkines Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants
Lučkinis Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukums latgaliski
Lelī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Lielie Matisāni" nosaukums latgaliski
hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība
anšefs agrāk ģenerālim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks
Vecgaurata agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī
Britu Hondurasa agrākā Lielbritānijas kolonija, tagad neatkarīga valsts Beliza, tās nosaukums līdz 1973. g.
Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā
pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus
Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei
Laguata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā
Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā
Palciema ezers Aģes ezers Lēdurgas pagastā
Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe
Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
Ahdara Ahdara grēda - augstākā virsotne Kirēnaikas plato, Ziemeļāfrikā, Lībijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 876 m vjl.
rhoicosphaenia Ahnantu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
Lielais ezers Aijažu ezers Lēdurgas pagastā
Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā
Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā
ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos
daudzziedu (itāļu) airene aireņu suga ("Lolium multiflorum")
daudzgadīgā airene aireņu suga ("Lolium perenne")
linu airene aireņu suga ("Lolium remotum", arī "Lolium linicola" un "Lolium arvense")
reibuma airene aireņu suga ("Lolium temulentum")
ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu
nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
Aišate Aiša - upe Latvijā
Aise Aiša - upe Latvijā
Aizšate Aiša - upe Latvijā
Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe
tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem
Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža
Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
Lielais Vilku ezers aizaudzis, atradās Lubānas novada Indrānu pagastā, Vilku purvā; Vilku ezers
lielzalvieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielzalva" jeb "Lielzalve", tagad - "Zalve" iedzīvotāji
drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē)
anužnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji
apriķnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Apriķi" iedzīvotāji
kurelnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Kurele" iedzīvotāji
lanksēžnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Lanksēži" iedzīvotāji
laženieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Laža" iedzīvotāji
liepenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji
līksteņnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Līksteņi" iedzīvotāji
padurnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji
raķenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Raķi" iedzīvotāji
štakeldandznieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Štakeldanga" iedzīvotāji
Laschen und Paddern-Hasenpoht Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums
Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski
lavīžnieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Lavīži" iedzīvotāji
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzelzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis (Latvijas Zinātņu akadēmijā)
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs)
studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas
Akavina Akaviņa - upe Latvijā
Stulbiņš Aklais ezers Laucienes pagastā
Aklais ezers Aklais Palsis, ezers Madonas novada Liezēres pagastā
Aklais ezers Aklezers Lapmežciema pagastā
Akmensupe Akmene - upe Latvijā
Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka
Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā
Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
upes akmeņgliemezis akmeņgliemežu suga ("Lithoglyphus naticoides")
astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs
bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus
pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes
atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene
jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu
pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama
trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama
trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
zilganais ilekss akmeņozolu suga ("Ilex meservae"), Latvijā introducēts
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
Akmeņrūču strauts Akmeņrūcis, upe Latvijā
akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
Akmensupīte Akmeņupe - upe Latvijā
maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas
rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga
zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga
leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga
mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga
mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga
merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga
lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas
bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga
smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga
ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga
Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa
lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi
aktīvists Aktīvs totalitāro režīmu okupācijas varas atbalstītājs Latvijā 20. gs. 40. un 50. gados
Pāvilostas Lielais akmens Āķagala Lielais akmens
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m
Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi
Kalējupīte Ālandes labā krasta pieteka Liepājas pilsētā
Laņģu alas alas Liepas pagastā, Līču-Laņģu klinšu dienvidu daļā, kur izplūst daudzi spēcīgi avoti
Ālava Ālave - upe Latvijā
Alave Ālave - upe Latvijā
pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta
Būkefals Aleksandra Lielā mīļākais zirgs, vispārim dūšīgs zirgs
Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā
Lodzas Aleksandrova Aleksandrova Ludzka, pilsēta Polijā
Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.)
algols ALGOL
Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam
Gmelina alise ališu suga ("Alyssum gmelinii"), Latvijā aizsargājama
kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa
klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem
kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas
Alkāsu grāvis Alkāšu grāvis, ūdenstece Latvijā
šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
elksnine Alksnene ("Lactarius rufus")
Alkšņu upīte Alkšņvalks Laucienas pagastā
Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā
Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe
Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe
rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs
Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā
Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā
Alūksnīte Alūksne - upe Latvijā
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē
Lajas Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" nosaukums vietējā izloksnē
Lipna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums
Līpna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums
Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants
lēģernieki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" iedzīvotāji
Lieģernīki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" nosaukums vietējā izloksnē
adamovieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji
Oizgārša Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" bijušais nosaukums
Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums
aizupieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" iedzīvotāji
Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums
Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums
Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums
demšenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" iedzīvotāji
kalvenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji
kudinavieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kudinava" iedzīvotāji
liepenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji
liepnieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji
Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums
rijenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
rijieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
rijnieki Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
palsenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji
palsieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji
saidenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji
saidieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji
Stardupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Stārdupe" kļūdains nosaukuma variants
strautenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji
strautieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji
Lipnas pagasts Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums
Lipnovskaja Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lajaskrūgs Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Lejaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē
lāzberģieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lāzberģis" iedzīvotāji
Aloksnīte Alūksnīte - upe Latvijā
Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā
Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats
cietā alvejīte alvejīšu suga ("Aloina rigida"), Latvijā aizsargājama
Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.)
Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.)
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas
fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu
rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas
rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas
fizoderma Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Physodermataceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
rizīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Rhizidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas
harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu
monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas
baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
olpidiopse Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Olpidiopsidaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga
ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām
lagedīnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Lagenidiales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas
leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē
mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas
pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga
endogonas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Endogonales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu
zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta
celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule
irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas
alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām
peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās
krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas
ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos
pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte
narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu
nerīne Amariļļu dzimtas ģints ("Nerine"), dekoratīvi augi, ko Latvijā audzē gk. traukos un telpās
Amada Amata - upe Latvijā
Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
laksēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Lakši" iedzīvotāji
leimanieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji
akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors
amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā
fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis)
apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs
Mazā ģilde amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās līdz 1936.)
Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā
likvidambars ambraskoks (“Liquidambar”)
Amerikas ambraskoks ambraskoku suga ("Liquidambar styracifula")
proteja amēba amēbu suga ("Amoeba proteus"), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām
amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās
Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu
Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu
lielā ammija ammiju suga ("Ammi majus"), Latvijā konstatēta kā adventīva suga tikai vienu reizi
Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā
Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem
augstais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus altissimus"), Latvijā adventīva
zobainais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus dentatus"), Latvijā adventīva
Volgas amoliņš amoliņu suga ("Melilotus wolgicus"), Latvijā adventīva
baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
indessumaks Anakardiju dzimtas ģints ("Toxicodendron"), no kuras Latvijā kultivē kokveida liānas
parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts
etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos
polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu
Andrupīte Andrupe, Lielupes pieteka Gaujas baseinā
Libini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" nosaukums latgaliski
Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums
Lītaunīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants
Vecmuižas ozols Andumu upurozols Lībagu pagastā
lipuškieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" iedzīvotāji
Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā
angļi Anglija; Lielbritānija
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa"
bītli angļu grupa no Liverpūles, sāka koncertēt 1960. gadā
Rolling Stones angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā
Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.)
MPLA Angolas tautas atbrīvošanas kustība (portugāļu "Movimento Popular de Libertacao de Angola")
Annopol Annapoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Lielvārdes pagasta teritorijā
Bergsons Anrī Luī Bergsons (1859.–1941. g.), filozofs, Franču akadēmijas loceklis
Greiema Zeme Antarktīdas pussalas ziemeļu daļa ("Graham Land"), līdz 1961. g. — visas pussalas nosaukums
CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ("Comission for the Conservation of Antarctic marine Living Resources")
Antaslovas ezers Antoslavas ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā
elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav
Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
Lētīžas svīta apakškarbona stratigrāfiiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 16-20 m
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas
kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts
Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu
Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā
Ovīšu svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Ovīšu 94. urbuma intervālā 962-1022 m dziļumā
Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos
Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
Kundas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 5-39 m
Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā
Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā
Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā
Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā
Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m
Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā
Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā
Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā
Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā
Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m
Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m
Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos
Apaļais ezers Apaļās Salas ezers Lazdonas pagastā
globaria Apaļpūpēžu ģints "Langermannia" nosaukuma sinonīms
milzu apaļpūpēdis apaļpūpēžu suga ("Langermannia gigantea"), augļķermeņa diametrs - 20-50 cm, masa var sasniegt vairākus kilogramus
apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu
limnicus Apaļvaboļu ģints, ko daži zinātnieki nodala dzimtā "Limnichidae"
parastā apaļvabole apaļvaboļu suga ("Byrrhus pilula"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_
godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas
Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā
Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā
akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.)
apdzirāji Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
apdzirenes Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
apdzires Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
apdzirzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
gailines Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
zavatzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
zavedzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
zavetzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
Leksingtona apdzīvota ASV ("Lexington"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leksingtona apdzīvota ASV ("Lexington"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leksingtona apdzīvota ASV ("Lexington"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leksingtona apdzīvota ASV ("Lexington"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Adamstauna apdzīvota vieta (_Adamstown_), Lielbritānijas aizjūras teritorijas Pitkērnas administratīvais centrs, 48 iedzīvotāji (2010. g.)
Belikeli apdzīvota vieta (_Ballykelly_) Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Limavadi apgabalā
Lielplatones internātskola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā
Skangaļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Liepas pagastā
Skaļupes apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Līgatnes pagastā
Katvari apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novadā 9 km no Limbažiem
Ozolmuiža apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Istra apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ludzas novadā 48 km no Ludzas
Ezersala apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Veczosna apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Laucienes pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā
Everti apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Ogres novada Lēdmanes pagastā
Bezļesje apdzīvota vieta (divas viensētas, senāk - skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Pracapole apdzīvota vieta (divas viensētas) Ludzas novada Pureņu pagastā
Aizkraukle apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden
Liepna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs
Eglaine apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs
Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe
Liepa apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs
Augšlīgatne apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate
Cīrava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs
Kapsēde apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs
Nīca apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs
Rucava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe
Vaiņode apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs
Kazdanga apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs
Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs
Ranka apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā
Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
Līvbērze apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda
Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve
Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem
Baltinava apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
Liepupe apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs
Pociems apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs
Viļķene apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 15 km no Limbažiem, pagasta centrs
Umurga apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe"
Ozolaine apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novada Limbažu pagastā 2 km no Limbažu pilsētas
Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs
Rundāni apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni
Tutini apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni
Cirma apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, vairāk pazīstama ar nosaukumu Tutini, pagasta centrs
Vecslabada apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novada Istras pagastā 50 km no Ludzas, pagasta administratīvais centrs
Ļaudona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs
Lazdona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs
Biksēre apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs
Jumprava apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs
Lēdmane apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs
Madliena apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs
Rude apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs
Lutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs
Jaunlutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs
Lēdurga apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs
Mālpils apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs
Peltes apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs
Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
Laidze apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs
Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža
Lapmežciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs
Ragaciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā 3 km no Lapmežciema
Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā
Petrova apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Dzilnas apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Priekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Aužguļāni apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Ciganova apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Egļeva apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā
Obuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā
Lūsari apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā
Ramas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā
Medzes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 14 km no Grobiņas
Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža
Aļļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Amši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Andriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Cinci apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Čipati apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Grēdas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Ķilpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kožas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Krampani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kručki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Majani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Mālmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Oldermaņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Paideri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Silamiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Skujenieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Staidi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Umari apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Viešķeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Viģubi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Zellenes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Liedeskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Siltais apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Aurava apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Kordona apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Lešķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Vārpiņas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Zāģernieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Elstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Grauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Grimnauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Gužilas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Ievāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Kāmieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Kolanģi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Pieti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Rodzupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Stapāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Strēbeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Velēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Zvejnieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā, 7 km no Lubānas
Virgulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
Glūda apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, pie Jelgavas-Liepājas dzelzceļa līnijas
Braņķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā
Bāči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Cimāles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Jaungrīva apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Līvesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Līvbērzes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Tušķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Upmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Rude apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā
Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija
Čaukciems apdzīvota vieta (mazciems) Lapmežciema pagastā
Starodvorišķi apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā
Volodina apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Launkalnes pagastā
Mazdzērve apdzīvota vieta (mazciems) Lažas pagastā
Bricēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Gobas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Mizas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Rītarasas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Rozītes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Tīrumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Tropmači apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Tutiķi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Vālodzes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā
Mudurgas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā, kas agrāk bija Lēdurgas daļa
Stradi apdzīvota vieta (mazciems) Leimaņu pagastā
Krivanda apdzīvota vieta (mazciems) Līdumnieku pagastā
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā
Ražotāji apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā
Lēdmanes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes novada Lēdmanes pagastā
Senči apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā
Svētiņi apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā
Liepasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Liepas pagastā
Stuķi apdzīvota vieta (mazciems) Liepas pagastā
Kumpāni apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
Ķurmrags apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
Lembuži apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
Mežciems apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
Zaķi apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā
Kravažas apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā
Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā
Vēķi apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā
Sinepes apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes novada Līgatnes pagastā
Ķopas apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā
Vildoga apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā
Jaunušāni apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Liepziedi apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Ribaki apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Rimši apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs
Puikules stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Baloži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Līcīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Upēni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Viekaži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Duntes skola apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
Porkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
Inte apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Jumpravmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Muižkalni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Pelodas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Drieliņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā
Tenīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā
Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals"
Avotkalni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Salacgrīvas pagastā
Dūči apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Imšas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Lauči apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Miršas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Vārzas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Viļķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Puršēni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Staiceles pagastā
Dzegužkakts apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Iesalkājas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Oliņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Piķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Roperbeķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Serkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Slavenes apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Vainiži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
Igate apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā
Ķirbiži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Rūkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Rūstuži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Šķirstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Vaigaži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Stūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu pagastā
Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Litenes pagastā
Kaijas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Babri apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Druvas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Lāčkāji apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Lietaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Lojāni apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Mālnieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Mežancāni apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Mucenieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Muktupāveli apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Rušenieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Rusiņi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Caunes apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Nadzežda apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Bernāni apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Lipuški apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Zaļā Pļava apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Meža Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Ceļa Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Ragaviki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Rengentova apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Sanaude apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Dabari apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā
Grugules apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā
Zepi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā
Lielustes apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā
Žagatas apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā
Degļova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Blontu pagastā
Jučova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Brigu pagastā
Lielā Pīkova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Ņivņiki apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Opuļi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Reiki apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Garbari apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Cirmas pagastā
Anapole apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Istras pagastā
Ārmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Astenci apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Gaveiki apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Brodaiža apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Stoponi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Ļustiki apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Anckani apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Blākaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Bukas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Bulēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Celmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Dzeņumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Gravasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Grotūži apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Grūslēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Kaupiņēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Lielstāpeles apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Lubeja apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Namdari apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Reiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Ruļmurēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Šķētes apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Slieķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Sveiļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Sveļmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Telvieši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Tīrumskanuļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Tošpavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Vērmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Virgabaļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Ziedaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Cēsītes apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā
Krodzinieki apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā
Bekas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lēdmanes pagastā
Liuzinīki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Lašupe apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Lutriņu pagastā
Juglas apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā
Knīderi apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā
Aijaži apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļu daļā, Aijažu ezera austrumu krastā
Krūklanti apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Liedulieši apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Prāmnieki apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Rauziņa apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Ruņģi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Vārniņas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Lube apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža
Miegūze apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Sārcene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Sukturi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Vīgrieze apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Čīkstiņciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Fridriķmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Garlene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Jaunokte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Oktes pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Odre apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Okte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Pilskalnciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Pļavmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Šķēde apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Strīķciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Vagargals apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Andumi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Birzmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Bungciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Gailīšciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Mazstende apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Sukturi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Kalnradži apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Lībe apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Lubeskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Popervāle apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Sārkaste apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Antiņciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā
Blāzma apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā
Burtnieki apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā
Mariņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā
Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu
Pūņicas apdzīvota vieta (saimniecība) Talsu novada Lubes pagastā
Laivacums apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Rožupes pagastā
Budži apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Turku pagastā
Adamova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Aizgārša apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Bērzupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Briežudārzs apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Demšas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Doktas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Franciskopole apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Gornasti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Kalvene apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Kruti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Kudinava apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Mežarija apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Polsas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Prīduļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Purnava apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Saides apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Sils apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Sprinduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Stārdupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Surikava apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Truļļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Strauti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
Gardeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Peski 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Peski 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Tuksnesis apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Ašinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Aukšpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Auksteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Baraviki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Borski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Folvarcieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Gančevski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Priežu sils apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Patmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns
Pīteri apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lauderu pagastā
Aiztilte apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Dreimanova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Drudži apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Dundenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Gariesili apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Obulderi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Osa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Ozolnes apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Ozolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Papurne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Piļskolni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Pilsnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Polokori apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Pričauni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Akmeņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Avikši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Dukuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Grīva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Kīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Orlova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Ozolava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Petrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Ščeglova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Stīgas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Zirgadobe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Akaši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā
Čižiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Līdumnieku pagastā
Jukši apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Līksnas pagastā
Dunika apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novadā 40 km no Liepājas un 18 km no Rucavas
Barani apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Krāces apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Lapati apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Latvasas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Olekši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Pirtsmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Salaki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Salmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Zvārtavi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Skujenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Plukši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Viņķeles apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Putraimiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
Skrīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
Zānāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
Avotiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Būdiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Dobeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Ģipteri apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Jaunciems apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Landskorona apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā 1,5 km no Šķaunes (tiek uzskatīta arī par Šķaunes daļu); saukta arī Landskrūne un Ļandskorona
Dankeri apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
Gļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
Gundegas apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
Kļotčišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
Ķovaļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
Krasnogļinka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
Krasnorečka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
Lenderņa apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
Ročišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
Vežanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
Zvonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
Čiučiši apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
Cucuri apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
Gumineica apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
Iļjusi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
Koņova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
Litovskie apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
Morozi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
Staraja Meļņica apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
Rjabije apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
Rūdovi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
Škirpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
Skredeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
Smoļskie apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
Turovka apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
Žlobnova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
Cirtums apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Kapūne apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Lekste apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Lesnicova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Liepari apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Liepnīte apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Mastarīga apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Lielie Meroni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Mazie Meroni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Roznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Rūbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Saipetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Silenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Skubinova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Skujetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Slavīti apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Stangas apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Tutani apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Vidussala apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Vīksnenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Zirgusala apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Sumkova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdulejas pagastā
Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdulejas pagastā
Zvaigznes apdzīvota vieta (skrajciems) Lēdurgas pagastā
Kotāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā
Kozukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā
Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā
Stapuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā
Čeverova apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Čivžuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Gorki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Hmeļnecki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Kozusola apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Kujerci apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Kurjanova apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Kušņeri apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Lineja apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Vācu kalni apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Liepu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Rečnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Ruduši apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Seimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Škiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Šnitniki apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Vidri apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Vindradži apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Vjarumi apdzīvota vieta (skrajciems) Līdumnieku pagastā
Saulītes apdzīvota vieta (skrajciems) Liepas pagastā
Ūdri apdzīvota vieta (skrajciems) Liezēres pagastā
Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Ķirupe apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Klingerīši apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Kļocki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Kokiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Kudeiki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Mīšteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Munciški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Zastenki Ribaki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Ribaku Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Muncišku Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Nahodka apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Sterikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Stupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Tenisi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Vaikuļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Vērdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Zeltapurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Lampuži apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Ainažu pagastā
Augštūja apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
Būdele apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Pāles pagastā
Aniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Ķītas apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Grūbas apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā
Āboltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Blome apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Brīdaga apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Lapsiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Voldes apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Āriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Birzāki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Bucenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Cirsenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Darankas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Dimanti apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Gospori apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Grāveri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Gumertgrāveri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Iesalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Iztekas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Kusini apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Lauri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Sergunta apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Stūrišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Vuceni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 8 km no Līvāniem un 43 km no Preiļiem, Jersikas pagasta administratīvais centrs
Aizpore apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Aptaka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Cielauka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Drēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Eņģeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Eriņbirze apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Gaigalova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Gercāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Gulbinski apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Jaujas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Jaunbirzāki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Kazimirovka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Kazuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Kivlenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Knutenīca apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Korsikova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Kūkas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Kūkusiliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Laivacumi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Lielojuri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Liepsaliņa apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Līpinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Mālkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Novomisle apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Oškalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Pastalojāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Peiveliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Pētermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Podusala apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Prīdauka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Rubeņkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Rusinova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Samuldruva apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Skrebeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Skrūzmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Soltumi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Stares apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Stepores apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Stikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Sumanka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Švirksti apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Tomiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Upesmežs apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Vecāsala apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Vilmenieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Aleksandrova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Alksnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Bikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Brisla apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Brūveri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Būmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Čirvolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Eleonorvile apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Gardrivieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Lācupi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Lūzenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Mālkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Medņevka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Nīcgaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Pelēčāre apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Pelši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Piļupsola apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Pintāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Pundurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Rogonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Rudzētiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Šauri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Soltupe apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Spriudi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Staņislavova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Steķi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Vārpsala apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Vidi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Apšenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Babinova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Čipāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Fridrihsgofa apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Kārļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Kauparnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Kaži apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Kļavsola apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Krivoki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Kroļovka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Lauda apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Livzenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Patašiene apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Promi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Pūtkas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Putnovka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Sačāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Slapkova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Šultes apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Sutri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Tiltova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Ušacki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Raunieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā, saukta arī Reutova, latgaliski - Raunīši
Aizpurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Ārsmenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Beirupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Cūkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Daukstes apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Gaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Kalnapurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Kāršenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Jaunā muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Darvas Cepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Dubnas viensētas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Tilta Geduši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Peisenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Robežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Siladieviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Silasproģi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Silavas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Smelcēja apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Spēlesķeiri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Stiklēri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Vanagsils apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Veceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Veiguri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Vuškārnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Žogi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvbērzes pagastā
Isnauda apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novadā 4 km no Ludzas
Būbini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā
Cabuli apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā
Dubrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā
Ožorgi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā
Plaudiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Blontu pagastā
Berjozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Bļaideļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Dilāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Dinaburski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Fedorki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Garbari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Janova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Jerčova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Jorzova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Kliši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Konogoļci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Lauški apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Ļukati apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Matisenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Meržova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Jaunā Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Mazā Pīkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Ņičipurenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Poddubje apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Popsuiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Prohori apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Rimši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Senčati apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Skrini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Zabolocki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Balalaiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Barisi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Degteri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Eversmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Antiži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā
Dukani apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā
Evertova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā
Križuti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā; Križuta
Antonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
Ļamoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
Ņivji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
Plotņickie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
Andži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Bati apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Bobieši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Būrušķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Činkuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Diervonīši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Egļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Eipļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Fedorenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Gāgari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Greiški apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Ivdri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Jurizdika apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Kiseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Kolnagreči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Kubulova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Lemki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Malzūbi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Martiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Mastari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Mežavepri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Pūļu Gorbuni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Nagļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Pildagreči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Plindži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Potorova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Rauzi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Ričiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Rikmani apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Romandova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Rudziši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Runtorta apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Speneri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Suhari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Turaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Vamži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Vorkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Zači apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Zurzi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Beļejova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Degliši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Fiļki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Frački apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Ilza apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Jonički apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Kiseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Klagiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Kupriši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Lazari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Lomi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Luņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Meļņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Miškiņova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Sibiļinas Šķaune apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Garanu Šķaune apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Padari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Papsuiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Peličova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Piktjuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Poļačonki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Pricimova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Pugači apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Puņišče apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Pupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Rakova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Razuvaji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Ribački apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Riuseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Ševci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Sibiļina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Šilki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Sokorņica apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Spugova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Troniški apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Volkarezi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Istras pagastā
Beļaji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
Blonti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
Dongi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
Kirili apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
Navinskie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
Osiņņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
Paideri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
Paraļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
Plepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
Sološi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
Babrova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Bārtuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Dolgošeji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Jasenci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Jaski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Joski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Kļešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Lagušņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Petručonki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Barkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Jēči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Kokari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Lugi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Lielā Bandarova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Mazā Bandarova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Nesteri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Novoselki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Orlāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Petinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Boltāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
Dekterova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
Kausinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
Parsikova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
Beļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Buzdi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Ezernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Gadžiuņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Jaudzemļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Jaunivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Klonešnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Kokori apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Lakšinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Plieši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Ranči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
Andri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Bambāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Bogomoli apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Dauguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Divkši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Hmeļņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Kabilovči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Kalaši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Kornova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Līdeksna apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Lūrupi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Makleri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Marlina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Mežamatveji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Morteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Lielie Žurili apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Peroļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Raibakozi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Raipole apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Rimši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Romuši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Rundaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Sjaksti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Skobuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Timuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Tratari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Varšava apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Vondi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Vurpuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Anatova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Baravuški apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Barsuki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Bečeri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Belomoiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Buliši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Dergači apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Ezernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Fedorki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Inkini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Juzefinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Kroški apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Kurnalina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Ļistaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Ļubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Lielie Kukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Mazie Kukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Petrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Pilda apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Rosica apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Rūdova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Silovi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Sleinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Šosti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Stoloni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Vecāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Veseri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Adamova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Biksi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Dauguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Dolgije apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Garaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Kazaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Pinti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Piragova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Pirdova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Pricimova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
Aļoksinki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Boldači apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Boldāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Filantmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Gajeva apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Germi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Isačenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Kukujeva apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Kurma apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Laizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Locova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Mīzaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Nirini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Novini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Petriki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Podoiņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Poļaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Porkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Putinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Raibakozi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Rimši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Rindi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Rogaiža apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Rudiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Sapožņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Sergušiha apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Skriči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Soboļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Sprikutova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Staromeļņica apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Strakivi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Tjapši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Uskačova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Veršanci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Veženki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Vorkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Zaciši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Zuji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Zviergzdova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Ancova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Arkani apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Burduški apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Čipoti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Degini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Eniki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Induļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Justinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Ķivļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Krikši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Lociši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Nīkani apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Paideri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Peļņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Pivkaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Rubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Ruliki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Rutkuši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Sauliki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Sroļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Starinski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Strumpe apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Tribuki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Vamži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Viruļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Vitkupova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Zapāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Železnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Avīši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Buhari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Fedčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Ļahi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Latiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Nūraugi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Obščina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Perekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Poļaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Bļižņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Bori apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Čuhnova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Devjatņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Dvorišče apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Dzeņagols apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Gorodoks apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Greideņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Grinkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Kabilovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Kannova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Kazici apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Kļeščova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Klumstova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Ksaverina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Labunščina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Lisova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Loborži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Losiški apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Mačuli apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Mežavepri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Mīzaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Nalogi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Novini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Opši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Osova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Pakaļne apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Pentjuši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Pešļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Punculova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Rocova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Rudziši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Ruļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Savina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Siunupļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Škorlupova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Strukaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Testečkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Vertulova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Zirgi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Žubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Aizsili apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
Barkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
Bieleņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
Bļaši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
Diuksts apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
Kaupuži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
Keiseļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
Nūmierņa apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
Orinski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
Pliešova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
Sutri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā
Aizeļkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagastā 2 km no Kārsavas
Aizelkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" literarizēts nosaukuma variants
Belomoje apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
Bondari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
Bukatina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
Derjagina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
Jučova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
Kalpinka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
Kastričina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
Lomoši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
Podavaļina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
Rabova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
Radiškina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
Rakovci apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
Rakšina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
Aizpūre apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Banoņeja apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Bierzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Biņova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Bolūžova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Diunokļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Franapole apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Jaunzeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Jaunžogoti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Kitkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Kiuti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Kļovi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Obuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Orehova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Petriki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Pikstuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Pūdukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Ražanova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Lūznavas pagastā
Buļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Gulbēre apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Ļūļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Mēdzūla apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Skanuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Apši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Biži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Brusova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Ceplīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Cīmota apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Ciskova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Danski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Kozubērži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Križini apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Leški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Livza apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Midziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Morcinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Poznane apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Požogi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Pūriski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Rūņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Skangaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Skinči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Skobuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Suņova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Taudejāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Vilkusola apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Voskāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Voverova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Zabalotje apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Zeltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Astiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Dupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Grumuži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Gudeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Harčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Ivuški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Kivleņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Ļadi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Maiziki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Mostovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Pušbāri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Rabskova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Regži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Rubčinska apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Skradeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Soboļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Stilbi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Turčāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Ūzuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Višķeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Ismeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā pie Čornajas pagasta robežas
Bankova apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Lazdukalna pagastā
Fabriki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Lazdukalna pagastā
Bileiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Vadakstes pagastā; līdz 1920. g. bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
Dāmi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Kainaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Silkakts apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Ābeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Kursakciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Linejciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Purgalciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Putniņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Mārkciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā
Ošciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā
Vēžciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Lubes pagastā
Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas
Agro apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Grīva apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Mazgrīva apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Rosība apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Laucese apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Laucesas pagastā
Maļutki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Laucesas pagastā
Ķieģeļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Liepas pagastā
Kooperators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā
Latgale apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā
Ļūbaste apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā
Alfa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Ārņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Diāna apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Kaija apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Koklītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Kursīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Mežvīns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Dunte 96 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Vefa Skulte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Nākotne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Saule apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Universitāte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Ziemeļblāzma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Dārzciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Mežaciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Lidlauka ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līvbērzes pagastā
Saltupi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Ieleja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Lejaslabiņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Plēsums apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Zalve apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva
Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs
Veclaicene apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti
Korneti apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene
Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs
Benislava apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā; šī pagasta administratīvais centrs
Egļuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs
Paņemūne apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai
Ķempji apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā
Otaņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g, Nīcas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 16 km no Liepājas
Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs
Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs
Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi
Gavieze apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā) 18 km no Liepājas, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Gawiesen - 1904.-1919. g., Gaviezne - 1919.-1927. g.
Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs
Vērgale apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali
Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs
Virga apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 12 km no Priekules
Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs
Bārta apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī), 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs
Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs
Bunka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Priekules novadā, 1950.–2009. g. Liepājas rajonā) 8 km no Priekules un 45 km no Liepājas, pagasta centrs
Sikšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā 45 km no Liepājas, Dunikas pagasta administratīvais centrs
Padure apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā
Apriķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā 14 km no Aizputes
Bernāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, 17 km no Liepājas
Lielauce apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs
Apgulde apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā
Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Jānuži apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Sinole apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Velēna apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 27 km no Jēkabpils
Mežgale apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs
Sesava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve
Mazplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe
Vārpa apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
Īvande apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs
Turlava apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi
Laidi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs
Sermīte apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā
Valtaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā
Vanga apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā
Lēnas apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, minēta (ar nosaukumu "Lene") kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g.
Stūrīši apdzīvota vieta (vidējciems) Laidzes pagastā
Cibla apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs
Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs
Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Lēdurgas pagastā
Kaibala apdzīvota vieta (vidējciems) Lielvārdes pagastā
Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Liepas pagastā
Tūja apdzīvota vieta (vidējciems) Liepupes pagastā
Tūjasmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Liepupes pagastā
Ratnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Līgatnes pagastā
Braslava apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā
Vidriži apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 19 km no Limbažiem
Pāle apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Sepkull" teritorijā, pagasta centrs
Skulte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte
Mandegas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Adiamunde" teritorijā, Skultes pagasta administratīvais centrs
Buiva apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Priedes apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Tiegaži apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Jelgavkrasti apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
Mustkalni apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
Prinkas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
Dunte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagasta dienvidu daļā
Kaijciems apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Lāde apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Lādezers apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Ārciems apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
Lejasozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Skultes muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Stiene apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Gravas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs
Bīriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 30 km no Limbažiem un 16 km no Saulkrastiem
Āstere apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā
Nabe apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu pagastā
Jersika apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Līvāniem
Rožupe apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe
Rudzāti apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs
Turki apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 34 km no Preiļiem un 15 km no Līvāniem
Sutri apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Sutru pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Jaunsilavas apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Turku pagastā
Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems
Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne
Līdumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje
Pušmucova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova
Goliševa apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1963.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, pagasta centrs; saukta arī Aizgārša, Gološova, Golyševa, Golyšova
Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova
Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs
Mērdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 16 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Mihalovas muižas teritorijā, pagasta centrs
Ņukši apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 11 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Nirza apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 20 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Muržinovas muižas "Murinowo" teritorijā, pagasta centrs
Brigi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 26 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs
Felicianova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Ozupine apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Ciblas pagastā
Istalsna apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā 12 km no Ludzas
Pudinava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
Kušneri apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Nirzas pagastā
Pilda apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pildas pagastā 17 km no Ludzas, pagasta centrs
Auzeņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Kivdolova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pureņu pagastā, tā administratīvais centrs
Ploski apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zaļesjes pagastā
Lucmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Blonti apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 10 km no Ludzas, pagasta centrs
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 46 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Liezēre apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris"
Jaunlazdona apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Lazdonas pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova
Vertukšne apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Zosna apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Namiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Lutriņu pagastā
Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
Silva apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Anuži apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, Lubes pagasta administratīvais centrs
Paugurciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Roceži apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Zvirgzdi apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Pļavas apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Aklaisciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Mācītājmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Mundigciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne
Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs
Lestene apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 26 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lestenes muižas teritorijā, pagasta centrs
Bigauņciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā
Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs
Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Mizaiņi apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Saldus novada Lutriņu pagastā
Avotmuiža apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Siguldas novada Lēdurgas pagastā
Zemenes apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma
Kalāči apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Liepas pagastā
Robežkalns apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Bangotnes apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Laidu pagastā
Aišēni apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Katvaru pagastā
Auri apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Limbažu pagastā
Ozoliņi apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Staiceles pagastā
Lieplejas apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Umrgas pagastā
Batari apdzīvota vieta (viensēta) Ludzas novada Pureņu pagastā
Ančiņi apdzīvota vieta (viensēta) Ogres novada Lauberes pagastā
Kolnasāta apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis
Ciemītes apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienas pagastā
Mežites apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienes pagastā, netālu no Lībagu pagasta robežas
Izsuši apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Lībagu pagastā
Lūrmaņi apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Lubes pagastā
Oltūži apdzīvota vieta (viensētu grupa) Limbažu novada Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā
Līva apdzīvota vieta 16. gs., tagadājās Liepājas pilsētas teritorijā starp Liepājas ezeru un jūru
Adeb el Arāša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Adeb Larache_), Isavān Irarrarena tuksnesī
Edžele apdzīvota vieta Alžīrijā ("Edjele"), naftas ieguves rajona centrs Sahāras ziemeļaustrumos, netālu no Lībijas robežas
Benī Ihlifa apdzīvota vieta Alžīrijā, Bešāras vilājas austrumu daļā, Lielā Rietumu erga rietumos
Benī Abesa apdzīvota vieta Alžīrijā, Bešāras vilājas vidienē, Lielā Rietumu erga rietumu gala ziemeļos
Arinsala apdzīvota vieta Andorā (_Arinsal_), Lamasanas pagastā
Ārkeidija apdzīvota vieta ASV (_Arcadia_), Luiziānas štata ziemeļu daļā
Linkolna apdzīvota vieta ASV (_Lincoln_), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Linkolna apdzīvota vieta ASV (_Lincoln_), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mensfīlda apdzīvota vieta ASV (_Mansfield_), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kavingtona apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Destrehena apdzīvota vieta ASV ("Destrehan"), Luiziānas štatā, 11500 iedzīvotāju (2010. g.)
Fortlenardvuda apdzīvota vieta ASV ("Fort Leonard Wood"), Misūri štatā, 15100 iedzīvotāju (2010. g.)
Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hārvi apdzīvota vieta ASV ("Harvey"), Luiziānas štatā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.)
Džeksona apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džefersona apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Luiziānas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Lakrosa apdzīvota vieta ASV ("La Crosse"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lafīeta apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju
Lafīeta apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju
Lagreindža apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lagreindža apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lagreindža apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lahaina apdzīvota vieta ASV ("Lahaina"), Havaju štatā, Maui salā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leiklenda apdzīvota vieta ASV ("Lakeland"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leiksaida apdzīvota vieta ASV ("Lakeside"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.)
Leiksaida apdzīvota vieta ASV ("Lakeside"), Virdžīnijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.)
Lenkastera apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lenkastera apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lenkastera apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lenkastera apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Largo apdzīvota vieta ASV ("Largo"), Mērilendas štatā, 10700 iedzīvotāju (2010. g.)
Lorela apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lorela apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Virdžīnijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2010. g.)
Lorensbērga apdzīvota vieta ASV ("Lawrenceburg"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lebanona apdzīvota vieta ASV ("Lebanon"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lebanona apdzīvota vieta ASV ("Lebanon"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Līsbērga apdzīvota vieta ASV ("Leesburg"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Luisbērga apdzīvota vieta ASV ("Lewisburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Luistona apdzīvota vieta ASV ("Lewiston"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leksingtonpārka apdzīvota vieta ASV ("Lexington Park"), Mērilendas štatā, 11600 iedzīvotāju (2010. g.)
Laima apdzīvota vieta ASV ("Lima"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Linčbērga apdzīvota vieta ASV ("Lynchburg"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Linkolntona apdzīvota vieta ASV ("Lincolnton"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Laivoka apdzīvota vieta ASV ("Live Oak"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Logana apdzīvota vieta ASV ("Logan"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Logana apdzīvota vieta ASV ("Logan"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Landona apdzīvota vieta ASV ("London"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Longbīča apdzīvota vieta ASV ("Long Beach"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Louela apdzīvota vieta ASV ("Lowell"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lūlinga apdzīvota vieta ASV ("Luling"), Luiziānas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Meteiri apdzīvota vieta ASV ("Metairie"), Luiziānas štatā, 138500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ņūlandona apdzīvota vieta ASV ("New London"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Okdeila apdzīvota vieta ASV ("Oakdale"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentluisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Louis"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šenando apdzīvota vieta ASV ("Shenandoah"), Luiziānas štatā, 18400 iedzīvotāju (2010. g.)
Springhila apdzīvota vieta ASV ("Spring Hill"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Teritauna apdzīvota vieta ASV ("Terrytown"), Luiziānas štatā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.)
Barova apdzīvota vieta ASV, Aļaskas štata ziemeļos, Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē
Banki apdzīvota vieta ASV, Luiziānas štatā
Begsa apdzīvota vieta ASV, Vaiomingas štata dienvidos, Litlsneikas krastos
Alpururulama apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpurrurulam_), Ziemeļu Teritorijas austrumos; Leikneša
Aramaka apdzīvota vieta Austrālijā (_Aramac_), Kvīnslendas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumos
Balgo apdzīvota vieta Austrālijā, Rietumaustrālijas štata austrumos, Lielā Smilšu tuksneša ziemeļu daļā
Beringena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē
Hauthalena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provincē
Lanakena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces austrumos
Māsmehelena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces austrumos
Nērpelta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Limburgas provinces ziemeļu daļā
Amē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
Esnē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
Evaja apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
Flēmale apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
Iī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
Sanktfita apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
Vēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē; Veismesa
Eipene apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļaustrumu daļā
Velkenrāta apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļaustrumu daļā
Varemma apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļrietumu daļā
Ansa apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļu daļā
Erstāla apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļu daļā
Abēļanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Bertrī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Floranvila apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Larošanardēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Libēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Libramonševiņī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Obanža apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Otona apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Sentibēra apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Ufalīza apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provincē
Vjēsalma apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces austrumu daļā
Abēlanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces dienvidu daļā
Velēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces rietumos
Bravo apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces ziemeļos
Anakena apdzīvota vieta Čīlē (_Anakena_), Lieldienu salas ziemeļaustrumu daļā
Rudkēbinga apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Langelandes salas rietumu piekrastē
Biruma apdzīvota vieta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, Lesē salā
Lalibela apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem
Lavaana apdzīvota vieta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Samaras salas dienvidos, Leites līča piekrastē
Sogoda apdzīvota vieta Filipīnās, Austrumu Visjas reģionā, Leites salas dienvidu daļā
Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā
Avranša apdzīvota vieta Francijā (_Avranches_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Dīva apdzīvota vieta Francijā (_Deauville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
Ē apdzīvota vieta Francijā (_Eu_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, netālu no Lamanša piekrastes
Fēra apdzīvota vieta Francijā (_Feurs_), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā
Agondanža apdzīvota vieta Francijā (_Hagondange_), Lotringas reģiona Mozeles departamentā
Lezandlī apdzīvota vieta Francijā (_Les Andelys_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas labajā krastā
Luvjē apdzīvota vieta Francijā (_Louviers_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Mortaņoperša apdzīvota vieta Francijā (_Mortagne-au-Perche_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Perogireka apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļu daļā, Lamanša piekrastē
Senpoldeleona apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Lamanša piekrastē
Berka apdzīvota vieta Francijā, Lamanša krastā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā
Kondē pie Nuaro apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģionā
Lēgla apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona austrumos
Senžermēndevo apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos
Žobūra apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos
Tula apdzīvota vieta Francijā, Lielā austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamenta rietumu daļā
Karināna apdzīvota vieta Francijā, Lielā austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Labroka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
Markolsaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
Molsheima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
Nīderbronlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
Obernē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
Saverna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
Selestā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
Altkirha apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Andolsaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Benvira apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Bolivlera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Cilisaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Danmarī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Ensisaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Fereta apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Fesenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Gebvilera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Ilcaha apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Irsenga apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Kaizersberga apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Kēmsa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Lancera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Laputruā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Mazvo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Menstera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Nefbrizaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Riksaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Rufaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Sernē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Sirenca apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Sucorēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Tana apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Valdigofena apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Vincenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Vitenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Sentamarēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamenta rietumu daļā
Blēnvillsīrlo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Linevila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Mirkūra apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Muajenmutjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Nefšato apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Pontamusona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Sarbūra apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Vitela apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Longijona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Longvī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Pjēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Tukeņjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Vilripta apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Žarnī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Etēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
Klermonanargona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
Monmedī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
Djē pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
Stenē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
Ajanža apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Amnēvila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Biča apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Etanžgrāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Fameka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Floranža apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Fremēna-Merlbaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Kreicvalde apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Montiņīlemeca apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Sentavolda apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Sjerklebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Vuapī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Adola apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Arša apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Bēnlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Bresa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Darnē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Eluā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Ksertiņī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Lamarša apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Letijo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Levaldažola apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Martiņīlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Montiro pie Sonas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Ripa pie Mozeles apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Granža pie Voloņas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Solksīra pie Mozlotas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Plombjērlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Puksē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Remiremona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Sennabora apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Vaņē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Žēradmēra apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Burbonlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Fela-Bilo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Klefmona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Otamansa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Šampsevrēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Ternatāla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Atiņī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Fimē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Kariņāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Lešena apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Muzona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Boņī pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Nuviona pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Nuzonvila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Retela apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Revēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Rokruā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Šatoporsjēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Siņī-Labē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Viro-Valerāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Vriņobuā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Vuzjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Žilvē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Žinivila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Ardēnu departamentā
Dormāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Fima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Muizona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Murmelonlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Ponfaveržē-Moronvijē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Sentmeneūla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Suipa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Varmerivila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Vitrīlereimsa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Bāra pie Obas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu jeb Grandestas reģiona Obas departamentā, Obas upes krastos
Bāra pie Sēnas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu jeb Grandestas reģiona Obas departamentā, Sēnas upes krastos
Fēkāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) departamentā, Lamanša krastā
Senvāstlauga apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) departamentā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumos, Sēnas līča piekrastē
Baijē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Baljē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Falēza apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Flēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Kutansa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Lafertēmasē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Mezidonkanona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Toriņī pie Viras apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Sē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Sentilērdiarkuē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Vildjēlepuāla apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Kutanasa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona rietumu daļā
Karantāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas dienvidaustrumu daļā
Valoņa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumu daļā
Brikebeka apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļrietumu daļā
Onflēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas grīvlīča dienvidu krastā
Lika apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
Uistrama apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
Granvila apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Senmalo līča piekrastē
Vira apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes augšteces krastos
Senlo apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes labajā krastā
Truvila apdzīvota vieta Francijā, Sēnas līča piekrastē, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Vimutjē apdzīvota vieta Francijā. Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Ansdiguvernmena apdzīvota vieta Francijas aizjūras kopienā Sepjērā un Mikelonā, Langladas salas ziemeļu piekrastē
Jūgarna apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts
Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē
Arsuka apdzīvota vieta Grenlandē (_Arsuk_), Semersokas pašvaldības teritorijas dienvidaustrumos, Labradoras jūras piekrastē
Ajamarina apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Marína_), Egejas jūras Dienvidsporādu salu grupas Leras salā
Algeti apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mharē
Aghtakla apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mhares ziemeļaustrumu daļā
Aškala apdzīvota vieta Gruzijā, Lejaskartlijas mhares ziemeļrietumu daļā
Akmeņrūči apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
Aurova apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
Koluvere apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos
Kullamā apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos
Risti apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos
Kirbla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā
Tūdi apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā
Vatla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā
Panga apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa rietumos
Neva apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa ziemeļos
Dirhami apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā
Linnamē apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī
Martna apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī
Palivere apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī
Taebla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī
Ūemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, blakus Hāpsalu, uz austrumiem no tās
Pirksi apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, Noarotsi pussalā
Hullo apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, Vormsi salā
Mehikorma apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa dienvidaustrumos, Lemmijerva piekrastē
Amini apdzīvota vieta Indijā (_Amini_), Lakšdvīpas teritorijā, Amīndīvu salu dienvidu daļā
Batuličina apdzīvota vieta Indonēzijā, Dienvidkalimantānas provincē, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumos, Lautas šauruma krastā
Danliera apdzīvota vieta Īrijā, Lautas grāfistē
Kloherheda apdzīvota vieta Īrijā, Lautas grāfistē, Īrijas jūra piekrastē
Krūma apdzīvota vieta Īrijā, Limerikas grāfistē
Retkīla apdzīvota vieta Īrijā, Limerikas grāfistē
Adēra apdzīvota vieta Īrijā, Limerikas grāfistē; Odara
Kāslkonela apdzīvota vieta Īrijā, Limerikas grāfistes ziemeļaustrumos
Āskītona apdzīvota vieta Īrijā, Limerkas grāfistē
Ebilīksa apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistē
Mauntrata apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistē
Stredbeli apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistē
Retdauni apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistes dienvidu daļā
Belinamora apdzīvota vieta Īrijā, Lītrimas grāfistē
Menorhemiltona apdzīvota vieta Īrijā, Lītrimas grāfistē
Mohila apdzīvota vieta Īrijā, Lītrimas grāfistē
Belimahona apdzīvota vieta Īrijā, Longfordas grāfistē
Mēhastrima apdzīvota vieta Īrijā, Longfordas grāfistē
Leinsboro apdzīvota vieta Īrijā, Longfordas grāfistes rietumos
Leigara apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Lahsau augšteces labajā krastā
Eigilstadira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labajā krastā
Tourshebna apdzīvota vieta Islandes ziemeļaustrumos, Launganesa pussalas dienvidrietumos
Conjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Dalmine apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Gandīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Alcāno Lombardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Kolonjo al Sērio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Kastelli Kalepjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Kosta Volpīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Sanpellegrīno Terme apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Pjaca Brembāna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Stecāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Lovēre apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Izo ezera ziemeļu gala rietumu piekrastē
Ardezio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Sērio augšteces kreisajā krastā
Skilpārio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provinces ziemeļaustrumos
Kastione della Prezolāna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provinces ziemeļaustrumu daļā
Bagolīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Breno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Čedegolo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Garnjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Gavardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Malonno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Kapo di Ponte apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Gardone Vala Trompija apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Toskolāno Maderno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Nave apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Ospitaleto apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjaca apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjaco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjamborno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Sansebastjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Sareco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Vestone apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Vobarno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pizonje apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, Izeo ezera ziemeļaustrumu krastā, pie Oljo upes ietekas
Palacolo sull'Oljo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces rietumos
Ponte di Lenjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļaustrumu daļā
Edolo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļu daļā
Veca d'Oljo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļu daļā
Lecēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Komo provincē, Komo ezera dienvidu daļas rietumu atzara dienvidu krastā
Belladžo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Komo provincē, Komo ezera dienvidu daļas sazarojumā
Ballabio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē
Odžono apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē
Bellano apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
Dervio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
Mandello del Lārio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
Koliko Pjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
Paderno Dunjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Milānas provincē
Aprika apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Delebio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Dubīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Novate Mecola apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Berbenno di Valtellīna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Talamona apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Villa apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Grozoto apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumos
Grozio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumu daļā
Sondalo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumu daļā
Bormio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
Čepīna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
Izolačija apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
Santantonio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
Kampodolčīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļrietumos
Kastiljone Olona apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē
Lavēna Ponte Treza apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, pie Šveices robežas
Gavirate apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, Varēzes ezera ziemeļrietumu krastā
Lavēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumos, Lago Madžores ezera austrumu krastā
Bezoco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumu daļā
Bavēno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
Kannobio apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
Streza apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
Avgora apdzīvota vieta Kiprā (_Avgórou_), Lielbritānijas suverēnā bāzu apgabala rietumos
Ango apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Ango_), Lejasveles provincē
Aga apdzīvota vieta Kotantēnas pussalā (fr. "La Hague"), netālu no Šerbūras Francijas ziemeļrietumos, šeit atrodas radioaktīvo atkritumu apstrādes iekārtas, kas darbojas kopš 1967. gada
Kacēni apdzīvota vieta Krievijā _Kačanovo_, 12 km no Latvijas robežas, kas 1922.-1944. g. bija Latvijas teritorija Abrenes apriņķī
Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē
Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam
Gauri apdzīvota vieta Krievijā (bijušā Abrenes apriņķa teritorijā) 6 km no tagadējās Latvijas robežas aiz Grebņovas (Grebņevas) robežkontroles punkta; krieviski - Gavry
Kačanova apdzīvota vieta Krievijā (Kačanovo) 12 km no Latvijas robežas, 1925.-1944. g. saucās Kacēni
Linava apdzīvota vieta Krievijā (Linovo) 7 km no Latvijas robežas
Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga
Utuncjao apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons
Bajanta apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Bajnnuras aimakā, pie Lielā Ķīnas mūra
Bajarthušu apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Tunliao aimakā, Lielā Hingāna dienvidaustrumu nogāzē
Aijana apdzīvota vieta Ķīnā, Liaoninas provinces austrumos
Arvīdsjaura apdzīvota vieta Lapzemē (_Arvidsjaur_), Zviedrijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.)
Abrene apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas
Abrīna apdzīvota vieta Libānā (_Aabrine_, عبرين), Ziemeļlibānas muhāfazas dienvidrietumu daļā
Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
Ajāta apdzīvota vieta Libānā, Bekaa muhāfazā
Aina apdzīvota vieta Libānā, Bekaa muhāfazas ziemeļu daļā
Aadīsa apdzīvota vieta Libānā, Nabatijas muhāfazā, pie Izraēlas robežas
Abda apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
Andkita apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā
Arīda apdzīvota vieta Libānas ziemeļos, Vidusjūras krastā, netālu no Sīrijas robežas
Abū Nudžeima apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Nujaym_, _Abu Nujaym_, أبو نجيم), Sidras šebījā
Abū Kurīna apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Qurīn_), Sidras šeibijā
Abjada apdzīvota vieta Lībijā (_Al Abyaḑ_), Vādī el Hajāta šebijas austrumos
Asābija apdzīvota vieta Lībijā (_Al Așābi‘ah_), Garjānas šebījā
Ākāra apdzīvota vieta Lībijā (_Āqār_), Vādī eš Šātī šebījas dienvidaustrumu daļā
Asbīja apdzīvota vieta Lībijā (_Asbī'ah_), Tripoles šebījā
Audžila apdzīvota vieta Lībijā (_Awjilah_; أوجلة), Adždābijas šebījā
Khola apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas austrumu daļā; Kola
Meleiga apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Slītas šauruma dienvidrietumu krastā
Artanruva apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Air An Rubha_), Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas rietumos; Ērda
Biltvelsa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Builth Wells_), Velsā, Vajas upes labajā krastā
Bērdžishila apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Burgess Hill_), Anglijas dienvidu daļā, Rietumsaksesas grāfistē
Kārdigana apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Cardigan_; _Aberteifi_), Velsā, Taivi upes krastos, tās lejtecē
Karmārtena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Carmarthen_), Velsā, Taui upes labajā krastā
Čārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Chard_), Anglijas dienvidrietumu daļā
Krīfa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Crieff_), Skotijā, Ērnas kreisajā krastā
Dangivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Dungiven_), Ziemeļīrijā, Limavadi apgabala dienvidu daļā
Fišgārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fishguard_, _Abergwaun_), Velsā, Kārdiganas līča dienvidu piekrastē
Fortogastusa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort Augustus_), Skotijā, Lohnesa ezera dienvidrietumu galā jeb Kaledonijas kanāla vidusdaļā
Fortviljama apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort William_), Skotijā, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu galā
Kelso apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Kelso_), Skotijā, Tvīdas krastos
Lonsestona apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Launceston_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
Lendaveri apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Llandovery_), Velsā, Taivi upes labajā krastā
Leneli apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Llanelli_), Velsas dienvidu daļā
Milfordheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Milford Haven_), Velsas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma grīvlīča ziemeļu krastā
Ņūkī apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newquay_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras krastā
Ņūtauna apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newtown_), Velsā, Sevērnas krastos; Dreneuiza
Redruta apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Redruth_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumos
Sankara apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Sanquhar_), Skotijā, Nitas kreisajā krastā
Alapūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Ullapool_), Skotijas ziemeļrietumos, Minča šauruma piekrastē
Velsa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Wells_), Anglijā, Somersetas grāfistē, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
Velšpūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Welshpool_), Velsas ziemeļaustrumu daļā, rietumos no Sevērnas upes
Glastonberija apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Glastonbury"), Anglijas dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007.) g.
Solforda apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā
Solihala apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā
Taroka apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.)
Tinmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Laima līča rietumu piekrastē
Keterikgerisona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, dienvidrietumos no Dārlingtonas
Frūma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Eivonas labā krasta pietekas Frūmas krastos
Heridža apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Eseksas grāfistes ziemeļaustrumos
Sidmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidos, Laima līča krastā
Helstona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidrietumu daļā
Bodmina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
Sentostela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
Veitbridža apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā
Bjūda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras piekrastē
Ilfrakoma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļos, Bristoles līča piekrastē
Etlboro apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē
Īstdīrema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē
Nortvolšema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistes ziemeļrietumu daļā
Feikenema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistes ziemeļu daļā
Bistera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Oksfordšīras grāfistes ziemeļu daļā
Pikeringa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, rietumos no Skārboro
Berisentedmundsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistē, Lārkas upes krastos
Ņūmārkita apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes rietumos
Beklsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistes ziemeļaustrumu daļā
Strīta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Sommersetas grāfistē
Tērska apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, starp Midlsbro un Jorku
Viternsī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē
Sentaivsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas ziemeļrietumu piekrastē
Bridporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumu daļā
Raida apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidu daļā, Vaita salas rietumos
Kausa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidu daļā, Vaitas salas ziemeļos
Osvestri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas rietumos, netālu no Velsas robežas
Hornsī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas rietumu krastā, ziemeļaustrumos no Hallas
Enika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos
Morpeta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos
Vulera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos
Embla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē
Olstona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļos
Vindermīra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos
Miloma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras ziemeļaustrumu piekrastē
Kezika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumu daļā
Brava apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļu daļā
Meinheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Kornvolas pussalas ziemeļu daļā, Bristoles līča krastā
Benfa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Aberdīnšīras apgabalā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
Benkori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Aberdīnšīras grāfistē, Dī upes kreisajā krastā
Portelena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidaustrumu piekrastē
Boumora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča austrumu piekrastē
Portšārlota apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča rietumu piekrastē
Štjornavagage apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļaustrumu daļā
Niša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos; Nesa
Pelevaniha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Pjennafīglas salā
Lohpagastela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Uivištadžešas salas dienvidu daļā
Pāgkhasčhela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Varrajas salas dienvidos
Hadingtona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Edinburgas
Kamnoka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Ēras pilsētas
Ņūtonmora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Kaledonijas kanāla
Kinlohlīvena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Linhes līča
Baletera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dī upes kreisajā krastā
Kūpara apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, dienvidos no Dandī
Teina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta dienvidu krastā
Golspi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta ziemeļu piekrastē
Brodika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumos
Lamleša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumu piekrastē
Lohranca apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas ziemeļu piekrastē
Rotseja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida līča rietumu piekrastē
Danūna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida piekrastē
Obana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtoflorna austrumu krastā
Toubermori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējās Hebridu salās, Mallas salas ziemeļu daļā
Brodforda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu daļā, Inera šauruma krastā
Portrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu malā
Juiga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas ziemeļu daļā
Inverēri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbermana šauruma ziemeļaustrumu atzara ziemeļu krastā
Lohgilheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbernena šauruma ziemeļu atzara piekrastē
Karadeila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas austrumu piekrastē
Kempbeltauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidaustrumu daļā
Sautenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas dienvidu galā
Mehraiheniša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas rietumu piekrastē
Nērna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastē
Losimuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastes austrumos
Dingvola apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļrietumu piekrastē
Invergordona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē
Olnesa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē
Forisa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Marifērta dienvidu piekrastes
Delbīti apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Solvejfērta ziemeļrietumu piekrastes
Meiboule apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Ziemeļu šauruma ziemeļaustrumu piekrastes
Tarifa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Benfas - Aberdīnas ceļa
Hantli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa
Kīta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa
Elona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Pīterhedas - Aberdīnas ceļa
Vesthila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, rietumos no Aberdīnas pilsētas
Kērkūbri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Solvejfērta ieejas ziemeļu ielīča galā
Enana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Solvejfērta ziemeļu piekrastē
Grentauna pie Spejas apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Spejas upes kreisajā krastā, pie Evimoras - Kītas ceļa
Evimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Spejas upes rietumu krastā
Selkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, starp Gelašīlsu un Hoiku
Pitlokri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tejas upes austrumu krastā
Eberfeldri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tejas upes krastā
Pīblsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tvīdas krastos
Brīkina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz austrumiem no Montrozas
Milporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz nelielas salas Fērtofklaida līča austrumu daļā
Baki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
Danbāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, dienvidaustrumos no Fērtoforta
Portletena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas
Stonheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas
Danbleina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļos no Glāzgovas
Blērgauri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļrietumos no Dandī
Gērvana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļu šauruma krastā
Kirimuira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas austrumu daļā, ziemeļrietumos no Forfaras pilsētas
Kāsldaglasa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidos, austrumos no Dī upes
Strenrāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, netālu no Ziemeļu šauruma
Portpetrika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, Ziemeļu šauruma piekrastē
Ņūtonstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumu daļā
Lengholma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā
Mofata apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidu daļā
Kailoflohalša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas rietumu daļā, pie Inera un Slītas šauruma savienojuma
Šiaposta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļaustrumos, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas ziemeļrietumu piekrastē
Holkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, Tērso upes krastos
Gērloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļrietumu daļā, Litlminča jūras šauruma krastā
Breja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Šetlendas salās, Meinlendas salas ziemeļrietumu daļā
Bala apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Dī upes augšteces krastā
Holiheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Holiailendas salas ziemeļaustrumu daļā
Eberistvita apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča krastā
Tavina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča krastā
Portmedoga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča ziemeļaustrumu piekrastē
Puleli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Leina pussalas dienvidu daļā, Kārdiganas līča piekrastē
Lendrindodvelsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas austrumu daļā
Brekona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidaustrumu daļā
Heverfordvesta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumos
Pembruka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidrietumu daļā
Blekvuda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā
Bridženda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā
Eberdēra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā
Ebūlveila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā
Emanforda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas dienvidu daļā
Molda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļaustrumu daļā
Roslenerhigoga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļaustrumu daļā, dienvidoas no Reksemas pilsētas
Šotona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Anglijas pierobežā
Kolvinbeja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekrastē
Rila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekrastē
Konvi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekratē
Karnārvona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumos, Englsi salu atdalošā jūras šauruma dienvidrietumu piekrastē
Dolgeli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumu daļā, netālu no Kārdiganas līča
Bengora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļu piekrastē, pie Īrijas jūras līča un šauruma, kas to savieno ar Karnārvonas līci
Belimani apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
Maherafelta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs
Donahadī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē
Kombera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, netālu no Strangfordas līča ziemeļrietumu piekrastes
Portaferi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Strangfordas līča austrumu piekrastē
Belivoltera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Portavogī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Tendradži apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala austrumu daļā
Kedi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala dienvidu daļā
Ričhila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārmā apgabala ziemeļu daļā
Ahohila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
Brokšeina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
Kalibeki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Benbridžas apgabalā
Kolailenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Dangenonas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Ārdglāsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē
Ņūkāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidos
Kāslvelana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidrietumos
Kililī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļaustrumos, Strangfordas līča rietumu krastā
Belinahinča apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļrietumos
Klodi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabalā
Eglintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabala ziemeļu daļā
Kramlina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala dienvidu daļā
Rendalstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Entrimas apgabala ziemeļu daļā
Bolinamalārda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
Ervinstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
Lisbelo apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
Lisnaskī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala dienvidu daļā
Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā
Kārnloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lārnas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Moira apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lisbērnas apgabala rietumos
Kāsldosona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabalā
Mahera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabala ziemeļu daļā
Enalonga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala austrumu daļā
Kilkīla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidaustrumu daļā
Rostrevora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā
Vorenpointa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas apgabala dienvidu daļā
Beliklēra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūtaunebi apgabala ziemeļu daļā
Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Omas apgabalā
Fintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Omas apgabalā
Kāslderga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
Ņūtaunstjūarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
Sjonmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
Kilrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala dienvidaustrumos, Bennas upes kreisajā krastā
Portraša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē
Portstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē
Kāslroka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļrietumos, Foilas līča piekrastē
Manimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kukstaunas apgabala ziemeļos
Bušmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļrietumos
Belikāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabala ziemeļu daļā
Tērso apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, Pentlendfērta dienvidu piekrastē
Dērnesa apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļu piekrastē, Skotijā
Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā
Adutišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Adutiškis_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā
Aģenišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ageniškis_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Agloni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
Aglonēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonēnai_), Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā
Alanta apdzīvota vieta Lietuvā (_Alanta_), Utenas apriņķa Molētu rajona ziemeļrietumu daļā
Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei
Aleksandrava apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravas_), Telšu apriņķa Pluņģes rajona rietumos
Aleksandravēle apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravėlė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajona austrumos
Aleksandrija apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandrija_), Klaipēdas apriņķa Skodas rajona ziemeļos
Aļone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Alionys I_), Viļņas apriņķa Širvintu rajona austrumu daļā
Alķišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alkiškiai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
Alksnēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksnėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Alksņupji apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksniupiai_), Šauļu apriņķa Radvilišķu rajona ziemeļaustrumu daļā
Alove apdzīvota vieta Lietuvā (_Alovė_), Alītas apriņķī
Alsēdži apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsēdžiai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Alsi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsiai_), Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Amaļi apdzīvota vieta Lietuvā (_Amaliai_), Šauļu apriņķa Šauļu rajonā
Andronišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Andrioniškis_), Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Anglininki apdzīvota vieta Lietuvā (_Anglininkai_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Ankštaķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ankštakiai_), Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Antaļģe apdzīvota vieta Lietuvā (_Antalgé_), Utenas apriņķa Utenas rajonā
Antanaše apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanašė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Antanava apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanavas_), Marijampoles apriņķī
Antazave apdzīvota vieta Lietuvā (_Antazavė_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Apašča apdzīvota vieta Lietuvā (_Apaščia_), Panevēžas apriņķa Roķišķu rajona rietumu daļā
Apole apdzīvota vieta Lietuvā (_Apuolė_), Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
Aristava apdzīvota vieta Lietuvā (_Aristava_), Kauņas apriņķa Ķēdaiņu rajonā
Ašvēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Ašvēnai_), Telšu apriņķa Mažeiķu rajona austrumos
Audrone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Audronys I_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Augustinava apdzīvota vieta Lietuvā (_Augustinava_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Auksuči apdzīvota vieta Lietuvā (_Auksučiai_), Šauļu apriņķa Šauļu rajona ziemeļu daļā
Auksūda apdzīvota vieta Lietuvā (_Auksūdys_), Telšu apriņķa Mažeiku rajona ziemeļaustrumu daļā
Aukštadvare apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštadvaris_), Viļņas apriņķa Traķu rajona rietumu daļā
Aukštakalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštakalniai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Aukštelki apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštelkai_), Šauļu apriņķa Radivilišķu rajonā
Aukšteļķe apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštelké_), Šauļu apriņķa Šauļu rajonā
Aukštikalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštikalniai_), Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
Auleļi apdzīvota vieta Lietuvā (_Auleliai_), Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Aušrēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Aušrėnai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Aviļi II apdzīvota vieta Lietuvā (_Aviliai II_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Avižieņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Avižieniai_), Viļņas apriņķa Viļņas rajonā
Babrunģēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Babrungėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Bagdonišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Bagdoniškis_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Sari apdzīvota vieta Lietuvā ("Sariai"), Viļņas apriņķa, Švenčoņu rajonā
Matuizas apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa austrumu daļā
Dubiči apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidaustrumu daļā
Leipaliņģe apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā
Marcinkone apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā
Neravi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā
Viečūni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa dienvidu daļā
Šeštoki apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumos
Kapčamiests apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā
Šventežere apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā
Teizi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa rietumu daļā
Butrimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa ziemeļos
Pune apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķa ziemeļos
Krosna apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Luksnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Merķine apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Miklusēni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Miroslava apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Valkininku stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Senoji Varēna apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Nemunaite apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Perloja apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Seiriji apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Vencūni apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Videņi apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Žilini apdzīvota vieta Lietuvā, Alītas apriņķī
Staklišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidaustrumu daļā
Balbierišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidu daļā
Šilatova apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidu daļā
Akademija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa Kauņas rajonā
Akademija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa Ķēdaiņu rajonā
Nemakšči apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumos
Kalnuji apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumu daļā
Paliepji apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumu daļā
Vidukle apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumu daļā
Šiluva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa ziemeļrietumu daļā
Gudžūni apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa ziemeļu daļā
Babti apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Betīgala apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Bukoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Čeķišķe apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Ģirkalne apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Gudiena apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Išlauža apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Josvaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Karmēlava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Kaulaķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Kraķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Kulautuva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Kulva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Labūnava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Lančūnava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Pravienišķes II apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Neveroņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Paģiri apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Pakone apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Pelēdnaģi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Piļona apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Raudondvare apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Ringaudi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Rukla apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Rumišišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Šēta apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Šili apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Skraudži apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Šlienava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Šveicarija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Upninki apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Užusaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Vainotišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Vandžogala apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Veiveri apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Vilaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Žasļi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Žeimji apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Juknaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā
Katīči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā
Žemaiču Naumieste apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā
Pašīši apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā
Usēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā
Endriejava apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā
Jaki apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā
Kretingale apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā
Pliķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā
Vēžaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā
Barzdži apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Darbēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Grūšlauķe apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Jokūbava apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Kartena apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Kūlupēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Raguvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Rūdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Vīdmanti apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Barstīči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
Daukši apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
Īlaķi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
Leņķimi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
Mosēde apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
Notēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
Šates apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķa Skodas rajonā
Bikavēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Dovili apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Dreverna apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Judrēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Maciki apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Pagrīņi apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Saugas apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Švēkšna apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Traksēdži apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Vainuta apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Veiviržēni apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Viļķiči apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī
Sangrūda apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidos
Juņģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā
Ļudvinava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā
Želsva apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā
Vištīte apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa rietumos
Barzdi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā
Joģinišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Ļeķēči apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Ķiduļi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļrietumuu daļā
Lukši apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļu daļā
Bartninki apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Ģiži apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Griškabūde apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Gudeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Igļauka apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Jūre apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Mokoli apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Pajevone apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Patašine apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Pilvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Sasnava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Siņtauti apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Šunski apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Verši apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Būtiņģe apdzīvota vieta Lietuvā, Palangas pilsētas daļa, bijusī Latvijas teritorija, kas 1921. g. tika nodota Lietuvai
Kvetki apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Medeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Pačeraukšte I apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Pabirže apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Papile apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Parovēja apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē)
Vadokļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidos
Žibartoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidrietumos
Jotaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā
Krekenava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā
Alizava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona ziemeļu daļā
Raguva apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Panevēžas rajona austrumos
Ķiemēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
Namiši apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
Saloči apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
Mikolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Narteiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Naujamiests apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Pušalota apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Smiļģi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Ustuķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Vaški apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
Bernatoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
Daujēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
Gegužine apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
Krinčina apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
Pajiešmeņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
Pumpēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
Bajori apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Bajorišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Barķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Jodupe apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Jūžinti apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Karmaji apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Kavolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Kraunas apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Laibgaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Panemunēle apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Sķemi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Dembava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Ērišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Miežišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Panemunēles stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Norūni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Norūnī apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Piņava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Rudiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Šepeta apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Šimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Skapišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Upīte apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Velži apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
Barvīdži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
Ķivīļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
Paķiršine apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa austrumu daļā
Sidabrava apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa austrumu daļā
Baisogala apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā
Grinķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā
Šķēmji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidaustrumu daļā
Kraži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā
Ļoļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā
Šaukota apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā
Tituvēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa dienvidu daļā
Bandori apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Barūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Jurdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Ķirnaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Krjuki apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Satkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Skaistģire apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Žeimele apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakrojas rajonā
Beinoraiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakrojas rajona rietumu daļā
Bardišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Pakruojas rajonā
Šaķīna apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Šauļu rajonā
Gostagale apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Bubji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Drāsuči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Gatauči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Ģinkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Gruzdži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Kairi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Klovaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Kropji apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Kuķeči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Kutišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Kuži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Līgumi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Meskuči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Micaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Naisi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Rozalima apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Rudišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Šaukēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Šauļēni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Tīruļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Vaiguva apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Verbūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķī
Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā
Veļona apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā
Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā
Sķirsnemune apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidos
Viešvile apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidrietumu daļā
Ģirdži apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā
Raudone apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidu daļā
Natķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Ruki apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Vilķīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Biļoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Kaltinēni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Kvēdarna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Laukuva apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Pajūrale apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Pajūre apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Teneņi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Upīna apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Žadeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā
Adakava apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Bataķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Gaure apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Lauksarģi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Mažoni apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Pagramante apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Pagramanti apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Tauri apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Žīgaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Tauraģes rajonā
Eržvilka apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī
Jodaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī
Vadžģire apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķī
Balēnas apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Kraķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Laižuva apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Palnosi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Piķeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Šerkšnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Tirkšļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Židiki apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Babrunga apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Kuļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Žemaiču Kalvarija apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Šateiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Staļģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Varkaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Žlibini apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Dauģēdi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā
Tveri apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā
Degaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Dūseiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Eiģirdži apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Loķe apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Nevarēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Raiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Rīšķēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Trīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Žarēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Bajori apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Debeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Rubiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Svēdasi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Traupe apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Viešintas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Didžasale apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa austrumos
Naujasis Dauģēlišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa austrumu daļā
Mielaģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidaustrumos
Ģiedraiči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidos
Jonišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidos
Videnišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidrietumos
Inturķe apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā
Saldutišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā
Rimše apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Ignalinas rajonā
Daugaiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā
Sudeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā
Užpaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā
Vižonas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā
Antaliepte apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Deguči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Bartķišķe I apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Salaka apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Suvieka apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Turmanta apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Užtilte apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Balninki apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Kazitišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Kuktišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Kurkļi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Ļeļūni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Naujasoda apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Skiemoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Suģinči apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Tauragni apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Tolieji apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Vidišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Vīžonas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķī
Svirkas apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumos
Cirklišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā
Magūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā
Naujas Strūnaite apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā
Butrimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidu daļā
Kalesninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa dienvidu daļā
Delutava apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā
Siesiki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā
Šventupe apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā
Taujēni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā
Vidišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķa ziemeļu daļā
Bezdoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Dainava apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Ģelvoni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Glitišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Jašūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Jodšiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Kalveļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Kernave apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Lavorišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Maišagala apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Medininki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Mickūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Mostišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Musninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Didžoji Rieše apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Senie Traķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Nemēža apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Onušķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Pabare apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Paberže apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Paģiri apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Palukne apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Rudamina apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Rūdninki apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Šaļčiniņķēļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Šaļčininķi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Semelišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Skaidišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Sužoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Turģeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Valčūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Vepri apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Zavišone apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Želva apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Zujūni apdzīvota vieta Lietuvā, Viļņas apriņķī
Nendelne apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Ešenes pagasta dienvidaustrumu daļā
Benderna apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Gamprinas pagasta dienvidu daļā
Šānvalde apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Maurenes pagastā
Maurene apdzīvota vieta Lihtenšteinā, pagasta administratīvais centrs
Štega apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Trīzenbergas pagastā
Malbuna apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Trizenbergas pagasta austrumu anklāvā
Gafleja apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Trīzenbergas pagasta ziemeļrietumu daļā
Gomeļmuiža apdzīvota vieta Ludzas novada Cirmas pagastā
Aizsili apdzīvota vieta Ludzas novada Zaļesjes pagastā
Bērzaune apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
Tunku apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Lahaddatu līča ziemeļu krastā
Ain Leūha apdzīvota vieta Marokā (_Ain Leuh_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā
Breidsa apdzīvota vieta Montserratā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1000 iedzīvotāju (2005. g.)
Horsta apdzīvota vieta Nīderlandē, Limburgas provincē
Rēvera apdzīvota vieta Nīderlandē, Limburgas provincē
Mušina apdzīvota vietā Nigērijas dienvidrietumos, Lagosas pilsētas rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta
Reine apdzīvota vieta Norvēģijā, Lofotu salu Moskenesejas salā
O apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Moskenesejas salas dienvidu daļā
Leknēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Vestvogejas salas dienvidos
Vestbigda apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkē, Listas pussalas dienvidrietumos
Kērkvola apdzīvota vieta Orkneju salās, Meinlendā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Stromnesa apdzīvota vieta Orkneju salās, Meinlendā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Auserda apdzīvota vieta Rietumsahārā (_Aousserd_), Vādī ed Dehaba-Lekvīra reģionā
Therpjarta apdzīvota vieta Skotijā (_Tarbert_), Lielbritānijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salā
Ekeslompolo apdzīvota vieta Somijā (_Äkäslompolo_), Lapzemes rietumos
Asmunti apdzīvota vieta Somijā (_Asmunti_), Lapzemes dienvidos
Heta apdzīvota vieta Somijā (_Enontekiö_), Lapzemē
Ilitornio apdzīvota vieta Somijā (_Ylitornio_), Lapzemes dienvidaustrumu daļā
Isokile apdzīvota vieta Somijā (_Isokylä_), Lapzemē
Ivalo apdzīvota vieta Somijā (_Ivalo_), Lapzemes ziemeļaustrumu daļā
Joutsijervi apdzīvota vieta Somijā (_Joutsijärvi_), Lapzemē
Kāmanena apdzīvota vieta Somijā (_Kaamanen_), Lapzemes ziemeļaustrumu daļā
Kāresuvanto apdzīvota vieta Somijā (_Karesuvanto_), Lapzemes rietumu daļā
Karigasniemi apdzīvota vieta Somijā (_Karigasniemi_), Lapzemes ziemeļos
Kaukonena apdzīvota vieta Somijā (_Kaukonen_), Lapzemē
Kilpisjervi apdzīvota vieta Somijā (_Kilpisjärvi_), Lapzemes ziemeļrietumos
Kitile apdzīvota vieta Somijā (_Kittilä_), Lapzemē
Kolari apdzīvota vieta Somijā (_Kolari_), Lapzemes rietumos
Lapinlahti apdzīvota vieta Somijā (_Lapinlahti_), Ziemeļsavo reģionā
Lapi apdzīvota vieta Somijā (_Lappi_, _Lapzeme_), Satakuntas reģionā
Lempēle apdzīvota vieta Somijā (_Lempäälä_), Pirkanmā reģionā
Lepevirta apdzīvota vieta Somijā (_Leppävirta_), Ziemeļsavo reģionā
Liminka apdzīvota vieta Somijā (_Liminka_), Ziemeļpohjanmā reģionā
Luvia apdzīvota vieta Somijā (_Luvia_), Satakuntas reģionā
Marti apdzīvota vieta Somijā (_Martti_), Lapzemes austrumu daļā
Muonio apdzīvota vieta Somijā (_Muonio_), Lapzemes rietumos; sāmu - Muona
Nuorgama apdzīvota vieta Somijā (_Nuorgam_), Lapzemes ziemeļos
Pelkosenniemi apdzīvota vieta Somijā (_Pelkosenniemi_), Lapzemē
Pello apdzīvota vieta Somijā (_Pello_), Lapzemes rietumos
Poka apdzīvota vieta Somijā (_Pokka_), Lapzemē
Ranua apdzīvota vieta Somijā (_Ranua_), Lapzemē
Sāriselke apdzīvota vieta Somijā (_Saariselkä_), Lapzemē
Salla apdzīvota vieta Somijā (_Salla_), Lapzemes austrumu daļā
Savukoski apdzīvota vieta Somijā (_Savukoski_), Lapzemes austrumu daļā
Sevetijervi apdzīvota vieta Somijā (_Sevettijärvi_), Lapzemes ziemeļaustrumos
Simo apdzīvota vieta Somijā (_Simo_), Lapzemes dienvidrietumos
Sinete apdzīvota vieta Somijā (_Sinettä_), Lapzemē
Sirka apdzīvota vieta Somijā (_Sirkka_), Lapzemē
Sodankile apdzīvota vieta Somijā (_Sodankylä_), Lapzemē
Unari apdzīvota vieta Somijā (_Unari_), Lapzemē
Utsjoki apdzīvota vieta Somijā (_Utsjoki_), Lapzemes ziemeļos
Vikajervi apdzīvota vieta Somijā (_Vikajärvi_), Lapzemē
Inari apdzīvota vieta Somijā, Lapzemes ziemeļu daļā; sāmu val. - Anāra
Agreda apdzīvota vieta Spānijā (_Ágreda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces ziemeļaustrumos
Almadena apdzīvota vieta Spānijā (_Almadén_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidrietumos
Almagro apdzīvota vieta Spānijā (_Almagro_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē
Almodovara del Kampo apdzīvota vieta Spānijā (_Almodóvar del Campo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē
Belorado apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provinces austrumos
Argamasilja de Alba apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
Argamasilja de Kalatrava apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
Balasote apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, Alvasetes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ebikona apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
Ešolcmata apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
Hohdorfa apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
Litava apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
Maltersa apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
Neienkirhe apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
Rusvile apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
Šipfheima apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
Villisava apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
Volhuzene apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantonā
Reidene apdzīvota vieta Šveicē, Lucernas kantona ziemeļrietumu daļā
Arangveza apdzīvota vieta Trinidādā un Tobāgo, Trinidādas salas ziemeļrietumu dalā, Savānas/Laventilas pašvaldībā
Šnēverdingene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē
Toštete apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē
Juiste apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
Špīkeroga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
Vangeroge apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
Langeoga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salas ziemeļrietumu piekrastē
Emliheima apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā
Neienhausa apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā
Šitorfa apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā
Špelle apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes dienvidrietumu daļā
Estervēgene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
Latene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
Ostrauderfēne apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
Verlte apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
Vestrauderfēne apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
Zēgele apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā
Derpene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā, Emsas labajā krastā
Hāge apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
Marienhāfe apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
Mordofa apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
Ramslo apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
Varzingsfēne apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
Vīsmora apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā
Bostade apdzīvota vieta Zviedrijā (_Båstad_), Skones lēnē, Laholmas līča dienvidu piekrastē
Lammhulta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lammhult_), Krūnuberjas lēnē
Lenhovda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lenhovda_), Krūnuberjas lēnē
Lessebū apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lessebo_), Krūnuberjas lēnē
Jungbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ljungbi_), Krūnuberjas lēnē
Arjeplūga apdzīvota vieta Zviedrijā, Lapzemē (_Arjeplog_) pie Hūrnāvana ezera, 2000 iedzīvotāju (2011. g.), sudraba muzejs ar sāmu sadzīves priekšmetiem
Leikplesida apdzīvota vietas ASV ("Lake Placid"), Ņujorkas štata ziemeļaustrumu daļā 572 m vjl., 2500 iedzīvotāju (2014. g.), šeit ir notikušas divas Ziemas Olimpiskās spēles: 1932. un 1980. g.
Baršēni apdzīvota viettta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Lauders apdzīvotās vietas "Lauderi" nosaukuma variants
Mēmele apdzīvotās vietas "Lielmēmele" daļa Mazzalves pagastā
Tolkova Apdzīvotās vietas "Linava" ("Linovo") Krievijā bijušais nosaukums
Libawe Apdzīvotās vietas, kurā vēlāk izveidojās Liepājas pilsēta, nosaukums 16. gs.
līzieši Apes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Līzespasts" iedzīvotāji
laicenieši Apes pagasta apdzīvotās vietas "Laicene" iedzīvotāji
Deri apgabals Liebritānijā, Ziemeļīrijā, uz dienvidiem no Foilas līča
Kreigevona apgabals Lielbritāmijā, Ziemeļīrijā, Neja ezera dienvidu piekrastē
Ārmā apgabals Lielbritānijā (_Armagh_), Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā
Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.)
Nortdauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, austrumos no Belfāstas
Ņūtaunebi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļrietumu piekrastē
Karikfērgusa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļu piekrastē
Belimani apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā
Belimīna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā
Kāslreja apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidaustrumos no Belfāstas
Lisbērna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidrietumos no Belfāstas
Belfāsta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ietver Belfāstas pilsētu un nelielu teritoriju ap to
Entrima apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nejas ezera ziemeļrietumu piekrastē
Dauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidrietumu daļā
Benbridža apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā
Dangenona apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu pierobežā
Oma apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās rietumu daļā
Limavadi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās ziemeļrietumu daļā
Maherafelta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ziemeļrietumos no Neja ezera, Bennas kreisajā krastā
Lārna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ziemeļu šauruma krastā
Ārdsa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumu daļā (_Ards_), Ziemeļu šauruma dienvidrietumu piekrastē
Strabāna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumos
Kukstauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, rietumos no Neja ezera
Moila apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Kolreina apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļu daļā, Foilas līča un Ziemeļu šauruma piekrastē
Sarka apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu Gērsnijas grupas austrumos
Oldernija apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos
Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu
Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju
Japānas apinis apiņu suga ("Humulus japonicus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
parastais apinis apiņu suga ("Humulus lupulus"), sastopama arī Latvijā
prāģeris Apkārtceļojošs muzikants (Latvijā)
rhodopxillus Aploceņu "Lepista" nosaukuma sinonīms
dzeltenbrūnā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista gilva")
zilganā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista glaucocana")
apvērstā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista inversa")
smaržīgā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista irina", syn. "Tricholoma irinum")
raibā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista luscina", syn. "Lepista panaeola")
kailā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista nuda")
divkrāsainā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista personata")
līganā aplocene aploceņu ģints suga ("Paralepista flaccida", syn. "Lepista inversa")
Apprikken Apriķu muiža, kas atradās tagadējā Aizputes novada Lažas pagasta teritorijā
Čabs Aprimis vulkāns, augstākā virsotne Ungavas pussalā, Labradoras pussalas ziemeļos, Kanādā, augstums - 678 m
apriņķa valde apriņķa pašvaldības sastāvdaļa Latvijā 1920.-1935. g., apriņķa valdē bija priekšsēdētājs, ko iecēla iekšlietu ministrs, un 2-4 valdes locekļus, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja uz 3 gadiem
trakts Apriņķis (Latvijā 17. un 18. gadsimtā)
Alītas apriņķis apriņķis Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju
valsts mērīšanas līdzekļu reģistrs apstiprināto mērīšanas līdzekļu tipu saraksts, kurus atļauts lietot Latvijas Republikā valsts metroloģijas kontrolei pakļautajās formās
Apsa Apše - upe Latvijā
Apša Apše - upe Latvijā
Apste Apše - upe Latvijā
Apšupe Apše - upe Latvijā
Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte
Apšupe Apšupīte - ūdenstece Latvijā, Alūksnes novadā
Šeliaks aptumsuma maiņzvaigzne Liras zvaigznājā (β) ar nepārtrauktu spožuma maiņu no 3,4 līdz 4,3 zvaigžņlielumi, periods 12,9 dienas
Saldus pagasta teritorija aptver nedaudz vairāk nekā pusi no pirmskara Saldus pagasta teritorijas, pārējā teritorija iekļauta tagadējos Zirņu un Lutriņu pagastos un Saldus pilsētā
PCTVL Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"
UHL Apvienotā hokeja līga (angļu "United Hockey League") - Ziemeļamerikas profesionālā hokeja līga, izveidota 1991. gadā
Līguma Omāna Apvienoto Arābu Emirātu nosaukums līdz 1971. g. 2. decembrim, kad šī teritorija bija Lielbritānijas protektorāts
dārza fuksija apvienots nosaukums Latvijā audzētajām fuksiju formām un šķirnēm ("Fuchsia x hybrida")
dziesmu svētki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem; Latvijā notikuši 1. vispārējie - 1873. g.; 2. - 1880. g.; 3. - 1888. g.; 4. - 1895. g.; 5. - 1910. g.; 6. - 1926. g.; 7. - 1931. g.; 8. - 1933. g.; 9. - 1938. g.; 10. - 1948. g.; 11. - 1950. g.; 12. - 1955. g.; 13. - 1960. g.; 14. - 1965. g.; 15. -1970. g.; 16. - 1973. g.; 17. - 1977. g.; 18. - 1980. g.; 19. - 1985. g.; 20. - 1990. g.; 21. - 1993. g.; 22. - 1998. g.; 23. - 2003. g.; 24. - 2008. g.; 25. - 2013. g.; 26. - 2018. g.; 27. - 2023. g.
jaunpagānisms Apzīmējums kustībām, kuru piekritēji cenšas atjaunot savu tutu senās reliģijas, piemēram, Latvijas dievturiem un Lielbritānijas jaunajiem druīdiem
treknie gadi apzīmējums Latvijas ekonomikas straujās izaugsmes periodam 2006.-2008. g.
fronde Apzīmējums pilsoņu karam Francijā karaļa Ludviķa XIV mazgadības laikā, galma partijas - Austrijas Annas un Mazarina, un parlamenta starpā (1648.-1653. g.)
TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen")
dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību
akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija
miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā
Mazlandziņa ar ceļojošām kāpām nodalīts Langas upes posms Carnikavas novadā
vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā
Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām
lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai
poleieļļa ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu
svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_
kabala arābu un tatāru aizdevuma zīme, Lietuvas lielkņazistē un Maskavas lielkņazistē lietota jau 14. gs. beigās
fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi
Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama
eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss
fatsija Arāliju dzimtas ģints ("Fatsia"), dekoratīvi krūmi, ko Latvijas apstākļos var audzēt telpās, pa vasaru izvietojot dārzā kopā ar trauku
efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus
kalopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Kalopanax"), Latvijā introducēta
oplopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Oplopanax syn. Echinopanax"), Latvijā introducēta
panakss Arāliju dzimtas ģints ("Panax"), Latvijā introducēta
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts
Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m
Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas
Arele Areles strauts - Arālīte, upe Latvijā
Arelīte Arelītes strauts - Arālīte, upe Latvijā
Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā
Argentīnas Antarktīda Argentīnas pretenzija Antarktikā Tjerra del Fuego provinces sastāvā, daļēji pārklājas ar Čīles un Lielbritānijas pretenzijām, platība -1231064 km^2^, ietver Vedela jūru un Antarktīdas pussalu, 19 pētniecības staciju ar personālu līdz 300 cilvēku vasarā
Buenosairesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Buenos Aires" / "Provincia de Buenos Aires"), administratīvais centrs — Laplata, platība — 307571 kvadrātkilometri, 15315800 (2010. g.)
Sanluisas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība — 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanluisa Argentīnas Republikas province ("San Luis" / "Provincia de San Luis"), platība - 76748 kvadrātkilometri, 456800 iedzīvotāju (2010. g.)
Belgrano II Argentīnas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Vedela jūras dienvidu piekrastē, Kotsa Zemes Luitpolda krastā
hidroarheoloģiskie pieminekļi arheoloģiskie pieminekļi, kas dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši zem ūdens; Latvijā plašākā kategorija ir ezermītnes, Latvijas piekrastē nogrimuši kuģi un laivas
Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
Šetlendas salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā (_Shetland Islands_), Lielbritānijas (Skotijas) teritorija, platība - 1470 kvadrātkilometru, 22000 iedzīvotāju (2005. g.)
Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Orkney Islands_), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola
Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. _Lofoten_), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu
Špicbergena Arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, Norvēģijas teritorija, platība - \~62000 kvadrātkilometru, 2700 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Longjīra, reljefs kalnains
Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām
Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m
Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums
neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku"
neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms
kumeļpēda Aristolohiju dzimtas ģints ("Asarum"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
ALU aritmētiski loģiskais bloks ("Arithmetic and Logical Unit")
liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā
ELT Ārkārtīgi lielais teleskops ("Extremely Large Telescope")
laukmuižnieki Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji
Ardvoka Ārmā - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā
Nanē armēņu mitoloģijā - dieviete, Aramazda meita, godināta arī kā Lielā māte (armēņu tautas valodā šis vārds ieguvis sugas vārdu "vecmāmiņa", "māte" nozīmi)
statice Armērija - plumbagu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā 1 suga
parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas
mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs
lupstāji ārstniecības lupstājs (_Levisticum officinale_, senāk _Ligusticum levisticum_)
lubstaga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
lubstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
lubstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
lustuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
libstoki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
libstoks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstaks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstiķi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstiķis Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstoki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lipstuks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lubstagas Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lubstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lubstājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lukstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lukstājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
luksti Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lukstūga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lukstūgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstāga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstāgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstāgs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstenājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstenes Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lupstiķis Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lustaji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lustāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lustājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lustūgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
lustūgs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
Ērda Artanruva - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos, tās nosaukums angļu valodā (_Aird_)
ertugs Ārtava, sudraba sīknaudas gabals 14.-17. gs. Livonijā
kalme Ārumu dzimtas ģints ("Acorus"), daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
lizihitons Ārumu dzimtas ģints ("Lysichiton"), dekoratīvs augs ar ļoti izteiksmīgām lapām
starptautiskais tūrisms ārvalstnieku tūrisms Latvijas teritorijā (tūrisma pakalpojumu eksports) vai Latvijas iedzīvotāju tūrisms ārvalstīs (tūrisma pakalpojumu imports)
ārvalstu ieguldījumi ārvalstu ieguldītāju izdarītie finanšu un mantiskie ieguldījumi Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos
Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē
darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu
sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
kailžokleņi Āržokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas
Ķemerezeriņš Asarezeriņš Lazdonas pagastā
Asaru-Ķemeru ezeriņš Asarezeriņš Lazdonas pagastā
Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā
jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas
rotans asarveidīgo kārtas suga, neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē
taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
Asi Āsī - upe Libānā, Sīrijā un Turcijā
Oronta Āsī, upe Libānā, Sīrijā un Turcijā, tās nosaukums senatnē
ADSL Asimetriskā ciparu abonentlīnija (angļu "Asymmetric Digital Subscriber Line")
plazmodijs Asinssporaiņu kārtas vienšūnu ģints ("Plasmodium"), parazīti (galvenokārt siltajās zemēs), kas izraisa malāriju, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
lipene Asinszāle (senāk "Lychnis viscaria")
pūkainā asinszāle asinszāļu ģints suga (“Hypericum hirsutum”), līdz 1 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
indaine Asklēpiju dzimtas ģints ("Vincetoxicum"), lakstaugi, arī puskrūmi ar stāvu vai vijīgu stublāju un veselām, pretēji novietotām lapām, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Sīrijas asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias syriaca"), kas Latvijā ir dārzbēglis, sastopama ļoti reti
lecanactis Asku ķērpju dzimtas "Lecanactidaceae" ģints
opegrafa Asku ķērpju klases artoniju rindas dzimta ("Opegraphaceae"), kurā apvienoti primitīvākie krevju ķērpji, 8 ģintis, \~530 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem
akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
artonija Asku ķērpju klases dzimta ("Arthoniaceae"), ķērpju krevveida laponis cieši saaudzis ar substrātu, 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis
aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas
grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas
fiskonija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Physconia"), ķērpji ar lapveidīgu, pelēkbrūnu līdz tumšbrūnu laponi ar apsarmi, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
rakstu ķērpis asku ķērpju klases grafīdiju dzimtas suga ("Graphis scripta"), kas bieži sastopama visā Latvijā uz gludas lapu koku mizas mitrākās vai ēnainākās vietās
gialekta Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta ("Gyalectaceae"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas satur zaļaļģes, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi
cifēlija Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Cyphelium"), Latvijā konstatēta 1 suga
coniocybe Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints, Latvijā konstatētas 2 sugas
mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
lodveida sferofora asku ķērpju klases kalīciju rindas suga, Latvijā atrasta tikai vienreiz (1870), aizsargājama
kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
piknotēlija Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Pycnothelia"), Latvijā konstatēta 1 suga
bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
kolēma Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Collemataceae"), lapu un krūmu ķērpji, 7 ģintis 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 13 sugu
hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu
lobārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lobariaceae"), Latvijā konstatētas 1 ģints 4 sugas
mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
panārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pannaria"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas
fliktīda Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Phlyctidiaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
placintija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Placynthiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints
telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
trapēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Trapeliaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas aug uz augsnes un trūdošiem celmiem
umbilikārija asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Umbilicariaceae"), Latvija konstatēta 2 sugas
teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
nefroma asku ķērpju klases lekanoru rindas ģints ("Nephroma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
menegacija Asku ķērpju klases lekanoru rindas hipogimniju dzimtas ģints ("Menegazzia"), Latvijā konstatēta 1 suga
ohrolehija Asku ķērpju klases lekanoru rindas pertuzāriju dzimtas ģints ("Ochrolechia"), Latvijā konstatētas 4 sugas, visas sastopamas reti
plaušķērpis Asku ķērpju klases lobāriju dzimtas ģints ("Lobaria"), 80 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas
telotrēma Asku ķērpju klases ostropu rindas dzimta ("Thelotremataceae"), krevju ķērpji, kuru laponim raksturīga heteromēriska uzbūve, 12 ģinšu, \~480 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
cetrēlija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetrelia"), Latvijā konstatēta 1 suga
dotīdeja Asku ķērpju klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatēti tikai pleosporu dzimtas ķērpji
lekanoras Asku ķērpju klases rinda ("Lecanorales"), gk. krevu, retāk lapu un krūmu ķērpji, 33 dzimtas, 13000 sugu, Latvijā konstatētas 26 dzimtas, 1361 suga
verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu
pirenula Asku ķērpju klases rinda (Pyrenulales"), kas mērenajās joslās pārstāvēta samērā maz, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 8 sugas
kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
ksantorijas Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints, raksturīgs lapveida laponis, 15 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
dermatokarpons Asku ķērpju klases verukāriju dzimtas ģints ("Dermatocarpon"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas
hemiaskomicētes Asku sēņu klase ("Hemiascomycetes"), vienkāršākās asku sēnes bez augļķermeņiem, 60 ģinšu, 325 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, \~30 sugu
pleospora Asku sēņu lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Pleosporaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz augu stublājiem, augļķermeņi - pseidotēciji, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 83 sugas
geneja Asku sēņu nodalījuma dikomicāšu klases trifeļu rindas dzimta ("Geneaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu
micīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Mitrula"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
lāpstenīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Spathularia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
dermateja Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Dermateaceae"), saprofīti uz augu atliekām, arī parazīti, augļķermeņi gk. sīki un grūti pamanāmi, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 30 sugu
hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas
humārija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Humariaceae"), augsnes un ekskrementu saprofīti, Latvijā konstatēts 18 ģinšu, >30 sugu
lāčpurns Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Morchellaceae"), saprofīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas
trifele asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Tuberaceae"), sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē, Latvijā konstatētas 2 ģintis
kriptomicēte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases facīdiju rindas dzimta ("Cryptomycetaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
askobola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Ascobolaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugas
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu
telebola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Thelebolaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu
ausene Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas kaussēņu dzimtas ģints ("Otidea"), Latvijā konstatētas 8 sugas
orbīlija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju rindas dzimta ("Orbiliaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
leocija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Leotiales syn. Helotiales"), Latvijā konstatētas 6 dzimtas
bisīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rumpuču dzimtas sēņu ģints ("Gyromitra"), Latvijā konstatētas 3 sugas
zemesčiekurs Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Pachyphloeus"), Latvijā konstatēta 1 suga
zemesriekstene asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu rindas dzimta ("Hydnotryaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama lapkoku mežu trūdu slānī (apotēciju diametrs - 2-4 cm)
kudonija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Cudonia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
sīkmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Microglossum"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas
saharomicēte Asku sēņu nodalījuma dzimta ("Saccharomycetaceae"), spirtrūgšanas izraisītājas, Latvijā maz pētīta, konstatētas 8 ģintis, \~10 sugu
protomicēte Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Protomycetales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
vējslotsēne Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Taphrinales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga
saknene asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas sēņu ģints ("Rhizina"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas
lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks
pirenomicēte Asku sēņu nodalījuma klase ("Pyrenomycetes"), gk. saprofīti, kas dzīvo uz augu atliekām, 640 ģinšu, \~6000 sugu, iedala 6 rindās, Latvijā konstatētas 6 rindas, 18 dzimtu, 48 ģintis, 113 sugu
labulbēnija Asku sēņu nodalījuma klases labulbeniomicēšu klases rinda ("Laboulbeniales")
dotiora Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Dothioraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
ventūrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Venturiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas
mikropelta Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases mikrotīriju rindas dzimta ("Micropeltaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
lofiostoma Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases pleosporu rindas dzimta ("Lophiostomataceae")
dotīdeja Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatētas 2 dzimtas
mikrotīrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Hysteriales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas
nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu
klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas
diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu
bercija Asku sēņu nodalījuma piromicēšu klases koronoforu rindas dzimta ("Bertiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem)
ofiostoma Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Ophiostomaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis
īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem)
leptosfērija Asku sēņu nodalījuma pleosporu dzimtas ģints ("Leptosphaeria"), gk. saprofītiskas sēnes, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas
hipomicēte Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Hypomycetaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
melanospora Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Melanosporaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
polistigma Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Polystigmataceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas
vāleņstromsēne Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
koronofora Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Coronophorales"), Latvijā konstatēta 2 dzimtas
diaporta Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Diaporthales"), Latvijā konstatētas 3 dzimtas
hipokreja Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Hypocreales"), saprofīti, arī augu parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas nektriju dzimtas 3 ģintis
sfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Sphaeriales"), augļķermeņi lodveida vai bumbierveida peritēciji, pa vienam vai grupās, dažkārt iegrimuši blīvā micēlija pinumā, Latvijā konstatētas 6 dzimtas
ksilārija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Xylariales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas
amfisfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Amphisphaeriaceae"), Latvijā konstatēta 2 ģintis, 2 sugas
hetomija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Chaetomiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
sordārija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Sordariaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
kailaski Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Gymnoascaceae"), Latvijā nav konstatēta
herpotrichia Asku sēņu pleosporu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu
leptogija askuķērpju klases kolēmu dzimtas ģints ("Leptogium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, tām raksturīgs lapveidīgs vai zvīņveidīgs laponis
melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta
ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes)
solorīna askuķērpju klases peltigeru dzimtas ķērpju ģints ("Solorina"), Latvijā konstatēta 1 suga
leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti
pūkainā aslaiviņa aslaiviņu suga ("Oxytropis pilosa"), Latvijā reti sastopama sausos uzkalniņos, gaišdzelteniem ziediem
paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus
LA Asociācija "Latvijas auto"
liriope Asparāgaugu dzimtas ģints ("Liriope"), daudzgadīgi dekoratīvi augi, kas jāaudzē skābā un trūdvielām bagātā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā
ārstniecības asparāgs asparāgu suga ("Asparagus officinalis"), kas konstatēta arī Latvijā
salamandra astaino abinieku kārtas dzimta ("Salamandridae"), kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes, 15 ģinšu, 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints (tritoni), 2 sugas; salamandreņi
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos
pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas
stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās
kārklenes Asteru suga "Aster salicifolius", ar kārklam līdzīgām lapām, Latvijas florā savvaļā nav sastopama, audzēta vienīgi dārzos
Ķīnas astere asteru suga ("Callistephus chinensis"), ko Latvijā plaši kultivē kā krāšņumaugu
Astirvas ezers Astirvas ezers - Atstirves ezers Liezēres pagastā
sexagesima Astotā svētdiena (sešdesmitā diena) pirms Lieldienām
Lielie Zeizi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukuma variants
Leluos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukums latgaliski
Dagda Asūnīcas augštece starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru un Dagdas novadā; Dagdica
Dagdica Asūnīcas augšteces posms starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru; Dagda
Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m
Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā
Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi (_Arkansas_), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
ALMA Atakamas lielais milimetru un submilimetru (radioteleskopu) tīkls (angļu "Atacama Large Milimeter/submilimeter Array")
Lāčplēša diena atceres diena (11. novembris), kad 1919. gadā jaunizveidotā Latvijas valsts armija uzvarēja bermontiešus un atbrīvoja Rīgu
Lielā Laņģu ala atklāta 1989. g., ir viena no garākajām Latvijā, tās kopgarums - 48 m, ieeja šaura, iekšpusē līdz 6 m plata un tikai 1,5 m augsta telpa, alas grīdas laukums - 85 kvadrātmetri
Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu
Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds atklāts sabiedriskais fonds, dibināts 1998. g., Latvijā un ārzemēs vāc līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurēšanai, popularizē Brīvības pieminekli kā Latvijas valsts neatkarības simbolu, sniedz informāciju par tā atjaunošanas gaitu
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku
Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa
saulsardzene Atmateņu dzimtas ģints ("Lepiota"), lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni, >50 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
lapiņsēne Atmateņu rindas dzimta, sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes, kur veidojas sporas; pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma sadalīta atmateņu dzimtā (Latvijā 38 sugas, vērtīgas ēdamās sēnes) un mušmiru dzimtā (Latvijā 14 sugu, gk. indīgas sēnes)
liesmene atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Gymnopilus"), Latvijā konstatētas 7 sugas
bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas
šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti
balttīmeklene Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocortinarius"), Latvijā konstatēta 1 suga
destruktīvā atmiņa atmiņa, kurā lasīšanas operācijas izdzēš šūnu saturu. Lai informāciju saglabātu, tā katru reizi pēc lasīšanas jāatjauno
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark"
Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
Ziemeļčehijas apgabals atradās Čehijas ziemeļos, aptuveni tagadējā Liberecas un Ūstu apgabala robežās
Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks
Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti
Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta
Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs
Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota
Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas
Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi
Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi
Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis
Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss
Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas
Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”)
Drubenes ezers atradās Talsu novada Laucienes pagastā, aizaudzis
Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta
Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas
Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai
Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā
Lielvārdes Ipšu depozīts atrasts 1884. g. Ogres novada Lielvārdes pagastā, \~600 uz austrumiem no Ipšu mājām, tajā bija 243 10.-11. gs. sudraba monētas un 2 zelta gredzeni, datējams ar 11. gs. 2. pusi
Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
HDSL ātrdarbīga abonenta ciparlīnija (angļu "High bit-rate Digital Subscriber Line")
lokālā kopne ātrdarbīga kopne, ko parasti personālajos datoros izmanto datu pārsūtīšanai starp centrālo procesoru un videoadapteriem (piemēram, kopne PC vai kopne VL)
Mazais Avotmuižas iezis atrodas \~200 m lejpus Lielā Avotmuižas ieža, ir 12-13 m augsts, līdz 9 m augstumam to veido dzeltenīgie smilšakmeņi
Vidējā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Lielās Laņģu alas, tās kopgarums - 30 m, ieeja ļoti šaura (0,4 m), griestu augstums - 2 m
Mazā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Vidējās Laņģu alas, tās garums - 4,2 m
Drakonu kalni atrodas Āfrikas dienvidaustrumos, DĀR, Lesoto (afrikandu val. "Drakensberg"), garums - \~1000 km, platums - \~250 km, augstums - līdz 3482 m; Pūķu kalni
Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta
Meļķitāru muldas akmens atrodas Aizkraukles pagastā, augstums \~3 m, apkārtmērs pie zemes \~15 m, tā virsā izkalts muldveida iedobums (garums 1,95 m, platums 0,5 m, dziļums 18 cm, tas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums), domājams, ka pie tā bijusi sena ziedošanas vieta
Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta
Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis
Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki
Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem
Gniļnas ezers atrodas Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība 3, 6 ha
Silguldas purvs atrodas Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība - 851 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m, iegūst pakaišu frēzkūdru; Siguldas purvs
arktiskā zemiene atrodas Aļaskas ziemeļu daļā, Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē, garums - \~1000 km, platums - līdz 190 km
Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas
Karalienes Mērijas Zeme atrodas Antarktīdas austrumos (angļu val. “Queen Mary Land”) starp 92. un 100. austrumu garuma grādu, to apskalo Deivisa un Mosona jūra, ledus vairoga virsas augstums — 3000 m, ledus biezums līdz 3500 m
Pālmera Zeme atrodas Antarktīdas pussalas dienvidu daļā (“Palmer Land”), augstums — 2000-4200 m vjl., lielu daļu (izņemot augstākās virsotnes) klāj ledājs
Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats
Kīlargo rezervāts atrodas ASV, Floridas pussalas dienvidu galā ("Key Largo"), platība - 190 kvadrātkilometru, dibināts 1960. g., pirmais zemūdens rezervāts ASV, liela koraļļu sugu formu un sugu dažādība
Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.)
Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā
Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"
Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni
Lasenbergas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbergas muižas centra, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem
Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km
Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs
Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Zebrus paugurmasīvs atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Zebrus ezera ziemeļu krastā, garums — 4 km, platums — 2,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142 m vjl., relatīvais augstums — 60 m
Deguma ezers atrodas Austrumlatvijas zemienē, Lielajā Pelēčāres purvā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, 105,2 m vjl., platība - 59 ha, garums 1 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,1 m, virsūdens aizaugums - 5%; Pelečāres ezers; Pelēčāres ezers
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija
Mazais Ilgas ezers atrodas blakus Lielajam Ilgas ezeram, Medumu pagastā, Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, garums — \~1,2 km, lielākais platums — \~0,4 km
Mazais Jūgezers atrodas blakus Lielajam Jūgezeram Garkalnes pagastā un ir otra atlika no bijušā ezera, platība - 3,3 ha
Lielais Ozolmuižas ezers atrodas Brīvzemnieku pagastā, 78,2 m vjl., platība - 19,0 ha, garums - 950 m, lielākais platums - 660 m, lielākais dziļums - 1,8 m; Lielais Ozolezers; Ozolezers; Ozolmuižas ezers
Krotes Brūveru avots atrodas Bunkas pagastā, izrakumos atrastas rotaslietas, kas datējamas ar 11.-13. gs., senākais droši datētais kulta avots Latvijā
Ķoņu kalns atrodas Burtnieka Drumlinu lauka ziemeļu daļā, Ķoņu pagastā, 5 km uz ziemeļiem no Rūjienas, ir augstākais un lielākais drumlins Latvijā, garums - 9,6 km, platums - 2-2,4 km, absolūtais augstums - 92,7 m, relatīvais augstums - 35 m; Kāzera kalns
Dravnieku dīķi atrodas Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība — 5,9 ha
Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t
Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Eira pussala atrodas Dienvidaustrālijā (angļu val. "Eyre Peninsula"), starp Spensera un Lielo Austrālijas līci, garums — \~300 km, kaļķakmens plato \~200 m vjl., lielākais augstums — 472 m
Kalētu pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā, \~400 m uz dienvidrietumiem no Plūdoņu mājām, Latvijas un Lietuvas robežupes Ašupes labajā krastā, neregulāras formas plakums - \~70 x 100 m
Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā
Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m
Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus
Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km)
Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini
Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi
Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti
Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers
Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
Koraļļu pils atrodas Homstedā, \~40 km uz dienvidrietumiem no Maiami, uzcēlis E. Liedskalniņš kā savu māju, kas pēc viņa nāves kļuvusi par tūrisma objektu un iekļauta Evergleidsas nacionālajā parkā
Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers
Ignalinas atomelektrostacija atrodas Ignalinas rajonā Lietuvā, Visaginā, netālu no Latvijas robežas, celtniecība uzsākta 1978. g., pirmais reaktors iedarbināts 1983. g., slēgta 2009. g.
Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi
Dienvidu Priekšalpi atrodas Itālijā, ietver Venēcijas Alpus un Lombardijas priekšalpus
Zasas paugurmasīvs atrodas Jēkabpils novada Kalna, Leimaņu un Zasas pagastā, garums — \~12 km, platums — 1-3 km, paceļas \~10-40 m virs pieguļošās teritorijas un sasniedz absolūto augstumu 143,7 m vjl. Leimaņu apkaimē
Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā
Vecbērzes polderis atrodas Jelgavas novadā, abpus Vecbērzes gultnei, platība - 5050 ha, ir Latvijā lielākais polderis, no kura ūdeni atsūknē sūkņi
Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m)
Mistasini ezers atrodas Kanādā ("Mistassini"), Lorensa augstienē 371 m vjl., platība - 2335 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 120 m, līčains, daudz salu, bagāts zivīm, iekļauts Mistasini rezervātā; ap ezeru atrodas Kanādā lielākās melleņu plantācijas
Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas
Atabaskas ezers atrodas Kanādas rietumos, Makenzi baseinā 213 m virs jūras līmeņa, ir 4. lielākais Kanādas ezers (angļu "Lake Athabasca"), platība - 7900 kvadrātkilometru, garums - 335 km, platums - līdz 50 km, lielākais dziļums - 124 m
Lielais kanjons atrodas Kolorādo upes vidustecē lejpus Litlkolorādo ietekas (angļu val. “Grand Canyon”), Kolorādo plato, ASV, garums — 446 km, dziļums — līdz 1600 m, platums — 8-25 km (upes līmenī 120-1000 m), sienas vietām vertikālas
Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu
Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu
Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā
Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns
Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens
Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten"
Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis
Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m)
Lielais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 70,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,5 m; Lielais Nabas ezers
Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten"
Žehes kalni atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas un Dzjiliņas provincē, platība - \~120000 kvadrātkilometru, augstums 500-1300 m ziemeļrietumos, 1000-1600 m dienvidaustrumos (Ulunšana kalns - 2050 m), nogāzes kraujas, akmeņainas
Ungavas pussala atrodas Labradoras pussalas ziemeļu daļā ("Ungava Peninsula"), starp Ungavas un Hudzona līci un Hudzona šaurumu, Kanādā, virsa pauguraina, augstums — līdz 678 m vjl., ezeri, tundra
Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi
Kurmas ezeri atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā; Kurma ezeri
dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers
Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels
Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers
Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla
Kaunatas ezers atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 161 m vjl., platība - 54,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, no rietumiem intensīvi aizaug, iztek Rēzeknes upe
Vārnu kalns atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, absolūtais augstums - 184 m vjl., relatīvais augstums - 20,5 m (virs Rāznas ezera līmeņa), virsotnē triangulācijas tornis
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri
Dienvidskotijas augstiene atrodas Lielbritānijā ("Southern Uplands"), Skotijas dienvidos, starp Skotijas zemieni ziemeļos un Peninu kalniem dienvidos, garums 180 km, platums — līdz 100 km, augstākā virsotne — 843 m
Leik-Distriktas nacionālais parks atrodas Lielbritānijā, Anglijā, izveidots 1951. g., platība - 2362 km^2^
Snoudonijas nacionālais parks atrodas Lielbritānijā, Velsā, izveidots 1951. g., platība - 2130 km^2^
Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju
Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas dienvidu daļā, samontēta no čuguna sekcijām 1868. g., torņa augstums kopā ar gaismas telpu ir \~30 m, diametrs pie pamatnes - 6 m, horizontālo sarkano un balto joslu krāsojums pastāv no 1895. g., gaismas avots atrodas 32 m vjl., un tā gaisma sniedzas 16 jūras jūdžu tālumā
Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
Ķempju dzirnavu dīķis atrodas Līgatnes novada Līgatnes pagastā, uzstādināts Līgatnes upē, platība - 0,3 ha, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.)
Līgatnes pilskalns atrodas Līgatnes pagastā, \~500 m uz austrumiem no Līgatnes upes, netālu no Līgatnes pilsētas robežas, aizņem savrupa 60 m augsta un 175 m gara paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 35 x 30 m, datējums nav zināms
Sudas purva ezers atrodas Līgatnes pagastā, platība - 13,7 ha; Immeru ezers; Inderdēļu ezers
Surami pārkāpe atrodas Lihas grēdā Gruzijā, savieno Kolhīdas zemieni ar ar Kūras ieplaku, augstums — 949 m vjl.
Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas
Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas
Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
Ozoliņu akmens atrodas Limbažu novada Staiceles pagastā, mežā starp "Ozoliņiem" un "Baložiem", iegrimis zemē, \~1 m virs zemes paceļas slīpa, četrstūraina virsa, kuras garums ir 5,5 m, platums - 5 m, apkārtmērs - 22,3 m
Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai
Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni
Vidrižu parka dīķis atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 1,9 ha
Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers
Pētermuižas purvs atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā (neliela daļa Rožupes pagastā), platība - 1154 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,7 m
Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos
Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns
Britu muzejs atrodas Londonā, Lielbritānijas lielākais arheoloģijas un etnogrāfijas muzejs, dib. 1753, nozīmīgas kolekcijas par Ēģiptes, Mezopotāmijas un Grieķijas mākslu
Daudzenes kalns atrodas Lubāna līdzenumā Balvu novada Rugāju pagastā, 4 km uz rietumiem no Rugājiem, paceļas līdz 109 m vjl.
Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns
Dauguļu ezers atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, platība — 3,4 ha
Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu
Gorku pilskalns un apmetne atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pilskalns ierīkots paugurā, kura stāvā nogāze pret purvaino apvidu dienvidu un rietumu pusē ir \~20 m augsta, plakums 45 x 25 m, kultūrslāņa dziļums \~1 m
Šķirlandes ezers atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 2,5 ha; Škirlandes ezers; Škilandes ezers
Tapšu ezers atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 3,5 ha
Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi
Bondarevas krustakmens atrodas Ludzas novada Pušmucovas pagastā, \~100 m uz ziemeļiem no Mjakinku mājām, akmens garums - 3,9 m, platums - 1,5 m, augstums - 1,2 m, vienā tā pusē iekalts krusts
Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts
Pentjušu pilskalns atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, absolūtais augstums - 225,8 m, relatīvais augstums - 47 m, plakums - \~100 x 30 m, stāvas, gravu saposmotas nogāzes, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta
Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu
Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
Tanimbaras salas atrodas Moluku salu grupā ("Tanimbar"), Indonēzijā, platība - 5625 kvadrātkilometri, tropu meži, lielākās salas: Jamdena, Selaru, Larata
Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m
Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m
Viduslietuvas zemiene atrodas Nemunas baseinā, Lietuvas vidusdaļā, augstums - līdz 80 m
Mazais Lauču akmens atrodas netālu no Lauču dižakmens, ir neregulāras formas brūngans granīts ar stāvām malām, apkārtmērs - 9,3 m, garums - 3,3 m, platums - 2,2 m, augstums - 1,9 m; abi akmeņi kopā ar ledu iztumti piekrastē 1853. g.
Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Managvas ezers atrodas Nikaragvas ziemeļos (sp. val. “Lago de Managua”), tektoniskā ieplakā 39 mvjl., platība — 1035 kvadrātkilometri, garums — 58 km, lielākais platums — 25 km
Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem
Ančiņu Velnakmens atrodas Ogres novada Lauberes pagastā 900 m no Ozolmuižas-Madlienas ceļa, 300 m uz dienvidrietumiem no Ančiņu mājām, sena kulta vieta, garums - 4,8 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7-2,4 m, apkārtmērs - 16,5 m
Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta
Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums
Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%)
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m)
Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā
Bondaru ezers atrodas Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 1,5 ha; Lazauska ezers
Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas
Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem
Rubčinska ezers atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība — 3,2 ha
Tarakanovas ezers atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers
Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagsatā, Lošu ciemā, ir 12 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - gandrīz apaļš \~23 m diametrā, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Elsvērta Zeme atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Ellsworth Land"), uz dienvidrietumiem no Antarktīdas pussalas starp 62. un 102. rietumu garuma grādu, ledāja virsa \~2000 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m
Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki
Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
Eimura polderis atrodas Rīgavas līdzenumā (zemākā daļa 0,3-0,6 m vjl.), Garciema dzelzceļa stacijas apkaimē, aptver Langes vecupes palieni; Eimura-Mangaļu polderis
Kangaru ezers atrodas Ropažu pagastā, platība — 5,5 ha; Aklais ezers; Kangarezers; Lielais Kangaru ezers
Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m
Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns
Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens
Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms
Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem
Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km
Kērngorma nacionālais parks atrodas Skotijā, Lielbritānijā, izveidots 2003. g. platība - 4528 km^2^
Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni
Bruņu muiža atrodas Skrudalienas pagastā, 19. gs. piederējusi baronu Līvenu dzimtai, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja (pils), klēts, kūts, staļļi un parks
Lētīžas brūnogļu atsegumi atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagastā, ir lēcveidīgas juras brūnogļu iegulas Lētīžas upes gultnē un tās labajā pakrastē, biezums krastā - 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m
Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki)
Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi
Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns
Hudzona šaurums atrodas starp Labradoras pussalu un Bafina Zemi ("Hudson Strait"), savieno Hudzona līci un Foksa baseinu ar Labradoras jūru, garums — 806 km, platums — 115-407 km, dziļums — 200-600 m
Sentdžordža šaurums atrodas starp Lielbritāniju un Īriju (_Saint George's Channel_), savieno Īrijas jūru ar Ķeltu jūru, garums — 185 km, mazākais platums — 92 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 55 m
Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas)
Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži
Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns)
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs
Purgaiļu dzelme atrodas Sudas purvā, Līgatnes pagastā, platība — 1,1 ha
Žaunerānu pilskalns un apmetne atrodas šajā ciemā starp Lielo Gaušļa un Mazo Gaušļa ezeru, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, plakumam ir 2 daļas, dienvidu daļa ir 3 m augstāka par ziemeļu daļu un mazāka \~50 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., austrumu pakājē konstatēta apmetnes vieta
Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos
Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi
Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks
Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs
Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža
Kurzemes grants atradne atrodas Talsu novada Lībagu un Laucienas pagastā, platība 177,6 ha, derīgā slāņa biezums 35 m, grants derīga būvniecībai, ceļu būvei, betona ražošana
Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs
Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā
Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu
Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers
Stukules kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, divas virsotnes, 245,1 un 239,6 m vjl., relatīvais augstums - 32 m
Fonņa–Kebana nacionālais parks atrodas Vjetnamas vidienes provincē Kuanbiņa un robežojas ar Laosu, izveidots 2001. g., platība - 857 km^2^
Mendeļejeva grēda atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, stiepjas 150 km garumā no Vrangeļa salas līdz Lomonosova grēdas vidusdaļai, mazākais dziļums virs grēdas - 1500 m
Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti
Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā
Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem
grīslis Atsevišķas dekoratīvo grīšļu sugas, kas arī Latvijā tiek izplatītas komerciāli
Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m
Kroņa Atsevišķu Latvijas vietvārdu sastāvdaļa, kas norāda uz agrāko piederību cara varas tiešai pārvaldībai
atskaits Atskaite; Lutera paskaidrojumi par baušļiem un ticību
Actirves ezers Atstirves ezers Liezēres ezeru grupā, Madonas novadā
Atsternas ezers Atstirves ezers Liezēres pagastā
legva Attāluma (ceļa) mērvienība Latīņamerikas zemēs; lielums svārstās starp 4 un 6,6 km; Kubā - 4,24 km
Autzhof Auces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
ārenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
ceplenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ķieģeļceplis" iedzīvotāji
mīnenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Mīne" iedzīvotāji
mūrīšnieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrīši" iedzīvotāji
ražotāji Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ražotāji" iedzīvotāji
ražotājnieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ražotāji" iedzīvotāji
skarenieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Skare" iedzīvotāji
Gros-Aucskaja Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums krieviski
Gross-Autzsche Auces novada Lielauces pagasta bijušais nosaukums vāciski
Andela ezers Audeļu ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā
Cegeļņa Audzeļu ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā; Cegeļņas strauts; Cigeļņas strauts
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m
Rudes liepa aug Kuldīgas novada Laidu pagastā, bij. Rudes muižā, stumbra apkārtmērs - 6 m, vainaga projekcija - 16 x 14 m, augstums - 22 m
Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām
Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos
Jakstu priede aug pie Jakstu ciema Salaspils pagastā, stumbra apkārtmērs — 3,8 m, viena no kuplākajām savdabīgāk zarotajām priedēm Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 13 m, augstums — 12 m, zarojums ļoti blīvs
Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m
Kvēpenes ozols aug Raiskuma pagastā pie Kvēpenes pilskalna, stumbra apkārtmērs — 6,1 m, augstums — 20 m, vainaga projekcija — 28,5 x 30,5 m, viens no kuplākajiem kokiem Latvijā
Kvēpenes dižegle aug Raiskuma pagastā, Gaujas ielejas labajā nogāzē, 70 m no upes, stumbra apkārtmērs — 3,1 m, augstums — 39 m, augstākais dižkoks Latvijā
Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis
Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis
Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis
Popraga divdesmitčetrstumbru liepa aug Talsu novada Laidzes pagastā pie Popraga dzirnavām, aizsargājama kā unikāls dabas retums, domājams, ka pie tās senatnē bijusi upurvieta
Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi
Mundigu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā Mundigezera krastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 22 x 25 m, augstums - 18 m, izcili ainavisks
Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā
Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m
Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols
Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos
Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā
Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m
Popes pilskalna goba aug Ventspils novadā, Popes pilskalnā, stumbra apkārtmērs - 4,3 m, augstums - 25 m, vainaga projekcija - 34 x 28 m (2. kuplākais koks Latvijā)
Zaubes ozols aug Zaubē pie Lejas ezera, stumbra apkārtmērs — 8,05 m, vainaga projekcija — 8 x 17 m, koka augstums — 19 m
kanadīns Auga "Hydrastis canadensis L." alkaloīds
augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu)
skudrmīļi Augi ar sēklām, kurām gaļīgi piedēkļi, ko ēd skudras un līdz ar to pārnēsā sēklas, veicinot šo augu izplatīšanos; Latvijas florā strutenes u. c.
kompasaugi Augi, kuriem spēcīgs apgaismojums izraisa lapu kustības, kas tās izvieto ziemeļu-dienvidu virzienā, gk. stepēs un pustuksnešos; Latvijā retumis nezālienēs aug kompasa salāts
koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu
durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
čičavičas Augs - ēdamās lēcas ("Lens culinaris")
PROLOG Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās (angļu "PROgramming in LOGic"); prologs 2
prologs Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās; PROLOG
ALGOL Augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas paredzēta skaitlisku aprēķinu algoritmu pierakstam (angļu "ALGOrithmic Language")
sudrabzāle Augsta pampu zāle Dienvidamerikā (2-3 m augstumā), Latvijā sastopama kā krāšņuma augs (skaras lieto sausajiem puķu pušķiem)
Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs
Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums)
Raganu purvs augstais purvs Jūrmalā un Tukuma novada Smārdes un Lapmežciema pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Ķemeriem, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m
Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas
Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis
Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs
Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers)
Lielkangaru purvs augstais purvs Ropažu pagastā, neliela daļa Ogres novada Suntažu pagastā, starp Lielo Juglu un Mazo Juglu, platība — 832 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 9 m
Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m
Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs
Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un Limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs
Spirku purvs augstais purvs Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, platība - 737 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,7 m, apaudzis retām priedītēm
gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos
apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras
Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m)
augstākā karaskola augstākā militārā mācību iestāde Latvijā, kas 1924.-1940. g. sagatavoja augstākos virsniekus Latvijas armijai
labieši Augstākā un turīgākā iedzīvotāju kārta Latvijas teritorijā no 11. līdz 13. gs.; liela daļa gāja bojā cīņās ar krustnešiem 13. gs., daļa pārcēlās uz Lietuvu vai Krievzemi, neliela daļa pārvācojās
seims augstākā valsts likumdevējvaras iestāde Polijā un Lietuvā
Ngoklins Augstākā virsotne Annamas kalnos (Vjetnamā) un visā Indoķīnas pussalā ("Ngoc Linh") - 3280 m vjl.
Makdujs Augstākā virsotne Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, augstums - 1310 m
Logans Augstākā virsotne Kanādā (angļu val. "Logan"), Kordiljeru sistēmas Senteliasa kalnos, augstums - 5959 m (2. augstākā virsotne Ziemeļamerikā), ledāji, šļūdonis 80 km garumā, ietilpst Klueinas Nacionālajā parkā
Skofels Augstākā virsotne Kemberlendas kalnos, Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Leikdistrikta nacionālajā parkā, augstums - 978 m
Snoudons augstākā virsotne Kembrianu kalnos (_Snowdon_), Lielbritānijā, Velsas pussalā, augstums - 1085 m
Lobi kalns augstākā virsotne Leites salā Filipīnu arhipelāgā, augstums - 1350 m
Bintumani Augstākā virsotne Leones-Libērijas augstienē, atrodas Sjerraleones ziemeļaustrumu daļā, augstums - 1940 m
Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs
Kurnetesaudas kalns augstākā virsotne Libāna grēdā ("Qurnet es Sauda"), Libānas ziemeļos, augstums - 3083 m, kaļķakmeņi, rietumos - terasveida nogāzes
Vīlera smaile augstākā virsotne Lielā Baseina kalnienē ("Wheeler Peak"), ASV, Nevadas štatā, augstums - 3982 m
Agepsta augstākā virsotne Lielā Kaukāza Gagras grēdā, Abhāzijas ziemeļrietumos, augstums - 3256 m
Džurdžura Augstākā virsotne Lielās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2308 m
Neviss Augstākā virsotne Lielbritānijā ("Ben Nevis"), Ziemeļskotijas kalnienē, Grempjanu kalsos, 1343 m vjl.
Gavera kalns augstākā virsotne Lorda Hava salā, kas atrodas Tasmāna jūrā, ietilpst Austrālijas teritorijā, augstums - 860 m
Serka kalns augstākā virsotne Lorensa augstienē, Torgnata kalnos Kanādā, Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, augstums - 1676 m
Angvundasčorra kalns augstākā virsotne Lovezera tundras kalnu masīvā Kolas pussalā, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums - 1120 m
Pulags Augstākā virsotne Lusonas salā, Centrālās Kordiljeras grēdas dienvidos, Filipīnās, augstums - 2934 m
Slīvdonards augstākā virsotne Mornas kalnos Lielbritānijā, Ziemeļīrijas dienvidrietumos
Kačkars Augstākā virsotne Pontijas kalnos, Lazistānas grēdā, Turcijas ziemeļaustrumos, augstums - 3932 m
Lailas kalns augstākā virsotne Svanetijas grēdā, Gruzijā, Lielā Kaukāza dienvidu atzarā, augstums - 4008 m
Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā
Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m
Triju zvaigžņu ordenis augstākais Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1924. g. 25. martā, atjaunots 1994. g. 25. oktobrī, tam ir 5 šķiras un 3 pakāpju Goda zīmes
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu
vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku
Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA
selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas
rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas
sānpeldvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Amphipoda"), ķermenis sāniski saplacināts, Latvijas ūdeņos 7-24 mm garš, vairākums mīt jūrā, daļa saldūdeņos, \~4500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; sānpelde
desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži
vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas
šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas
kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja
perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas
Ardēni augstiene (_Ardennes_ / _Ardennen_), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns)
Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā
Dārtmūra Augstiene Kornvolas pussalas dienvidos ("Dartmoore"), Lielbritānijā, augstums līdz 621 m vjl., nacionālais parks (945 kvadrātkilometri)
Eksmūra Augstiene Kornvolas pussalas ziemeļos ("Exmoor"), Lielbritānijā, augstums - līdz 521 m; Eksmūras nacionālais parks (686 kvadrātkilometri, dib. 1954. g.)
Ziemeļkurzemes augstiene augstiene Kurzemes pussalas ziemeļaustrumu daļā, Latvijā, augstums — līdz 174 m (Kamparkalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi
Leones-Libērijas augstiene augstiene Rietumāfrikā, Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā, vidējais augstums 500-800 m, atsevišķi kupolveida kalni līdz 1948 m vjl.
Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m
Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē
Viduslatvijas augstienes augstieņu josla Latvijas vidusdaļā (Alūksnes augstiene, Vidzemes Centrālā augstiene)
skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos)
jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams
Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m)
augstlabdzimtība Augstlabdzimušas personas (baronu un netitulētās muižniecības) uzrunas forma Latvijā
Lielezers Augstrozes Lielezers Umurgas pagastā
Lielie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē
Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lajiški" nosaukuma variants
Raguliški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" bijušais nosaukums
Lajiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrā nosaukuma "Lejiški" variants
Lelī Baranauski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Baranovska" nosaukums latgaliski
Gardelišķi Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gardeliški" nosaukuma variants
peskieši Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Peski" iedzīvotāji
ratiškieši Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ratišķi" iedzīvotāji
Auksteni Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Auksteņi" nosaukums latgaliski
Augšpole Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aukšpole" nosaukuma variants
aužgulānieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužgulāni" (arī "Aužgulēni") iedzīvotāji
Aužgalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužguļāni" bijušais nosaukums
baraviecieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravieki" iedzīvotāji
baravicieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" iedzīvotāji
baravīcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravīki" iedzīvotāji
Baravīki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" nosaukuma variants
foļvorcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvorcieši" iedzīvotāji
gančevskieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" iedzīvotāji
Gančauski Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" nosaukuma variants
Dranciški Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" bijušais nosaukums
juksieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" iedzīvotāji
Patmalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Patmaļi" nosaukuma variants
paukštieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Paukšti" iedzīvotāji
Riboki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukuma variants
Azara Sarkani Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikani" nosaukuma variants latgaliski
Lāči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušais nosaukums
Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem
mūru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-14 m, par tipveida griezumu pieņemts Poriņu uzrbuma intevāls 61-75 m dziļumā
Sniķeres svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 12-19 m, nodalīta Sniķeres urbumā intervālā no 44-62 m
Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā
Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā
Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā
Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos
Elejas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, virsa pazeminās no 53 m vjl. ziemeļaustrumos līdz 282 m zjl. dienvidrietumos, biezums — 10,5-22,5 m, iedala Purviņu, Sesavas un Cimmermaņu rindās
Salaspils svīta augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski (faciāli) stratigrāfiska vienība Latvijas vidusdaļā, biezums — 6-20 m
Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos
Daugavas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu daļu), virsas augstums — no 95 m vjl. līdz 245 m zjl., biezums — līdz 60 m
Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos
Ogres svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 15-50 m, izšķir 3 ridas
Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā
Sņežas horizonts augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība, nodalīta 1947. g. Krievijā, Latvijā to veido Katlešu svītas nogulumi
Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā
Tērvetes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 21 m, par stratotipu pieņemts Klūnu atsegums Skujaines krastā
Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā
Sjupīriors Augšezers - augšējais no 5 Lielajiem ezeriem uz Kanādas un ASV robežas
Oksfordas stāvs augšjuras stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu stūrī, biezums — līdz 1,6 m, Rucavas un Sikšņu apkaimē veido pamatiežu virsu
Augšķieru ezers Augšķiešu ezers Leimaņu pagastā
Vormsi horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā — 6-29 m, nodalīts Igaunijā, stratotipiskais griezums atrodas Vorsmi salas krasta atsegumā
Porkuni horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 0,5-25 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā, kur to veido rifogēnu kaļķakmeņu slānis
Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem
lordkanclers augšpalātas priekšsēdētājs (Lielbritānijā)
Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem
Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā
Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā
Nevēžas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidu malā, biezums — 19 m, pieder pie Ludlovas stāva apakšējās daļas, nodalīta Lietuvā
Tārgales svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums — 17-78 m, nodalīta Kurzemes ziemeļu daļā, stratotipiskais griezums atrodas Ventspils D3 urbumā
Mituvas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un Lietuvas vidusdaļā, biezums Latvijā - 16-64 m, nodalīta Lietuvā
Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem
Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
aukštaiši Augštaiši - etnogrāfiska grupa Lietuvā
nātre augu dzimta ("Urticaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās, 40 ģinšu, \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
kannācejas augu dzimta ar vienīgu ģinti "Canna" jeb puķu niedra, ilggadīgi tropiskās Amerikas augi; Latvijā audzē dekoratīviem nolūkiem, vasarā izstādot laukā puķu dobēs
augi augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu)
Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā
Bozeniku upe Augulienas strauts Beļavas un Lejasciema pagastā
baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu
lapblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Psyllodea"), sīki kukaiņi, dzīvo uz kokaugiem un lakstaugiem, fitofāgi (sūc augu sulu), \~1400 sugu, Latvijā \~40 sugu
Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus
Austrumgrenlandes straume aukstā straume Ziemeļu Ledus okeānā, gar Grenlandes austrumu krastu no ziemeļiem uz dienvidiem, ātrums \~1km/h, temperatūra no 0 līdz 2,4 grādiem, visu gadu klejojošais ledus, vasarā aisbergi
Augstiņa Auksteņa - Līksnas labā krasta pieteka
Aulejs Aulejas ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Aulejas pagastā
Aluna ezers Auna ezers Launkalnes pagastā
Loges ezers Aunīškalna ezers Lēdurgas pagastā
ēzeļu ausene auseņu ģints sēņu suga ("Otidea onotica"), Latvijā aizsargājama
šļanka Ausleja - karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus")
Dienvidaustrālija Austrālijas štats starp 129 un 141 austrumu garuma grādu, Lielā Austrālijas, Spensera un Sentvinsenta līča piekrastē, platība - 984400 kvadrātkilometru
Krustuļu grāvis Austras strauts, Lielupes pieteka Jērcēnu pagastā
Augšaustrija Austrijas federālā zeme (_Oberösterreich_), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju
Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju
Burgenlande Austrijas federālā zeme, platība - 3962 kvadrātkilometri, 2811900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Eizenštate, robežojas ar Štīriju un Lejasaustriju, kā arī ar Slovākiju un Ungāriju
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
Cisleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme šaipus Leitas) - Austrijas impērija, kurā ietilpa Austrija, Čehija, Morāvija, Silēzija, Bukovina, Krajina, Galīcija u. c. novadi
Transleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme viņpus Leitas) - Ungārijas Karaliste, kurā ietilpa Ungārija, Slovākija, Horvātija, Transilvānija u. c. novadi
Vilksa Zeme Austrumantarktīdas daļa (angļu val. "Wilkes Land"), atrodas starp 100. un 142. austrumu garuma grādu, zemledus rejjefā plaši pacēlumi mijas ar dziļām ieplakām, ledāja virsa 2000-2500 m vjl., ledus biezums ieplakās - >3000 m
Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas
Princeses Elizabetes Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 73. un 88. austrumu garuma grādu (angļu val. "Princess Elizabeth Land"), ledāja virsmas augstums centrālajā daļā - 2000-2500 m, ledus biezums - 1000-1500 m
Viktorijas Zeme Austrumantarktīdas daļa uz rietumiem no Rosa jūras (angļu val. "Victoria Land"), starp 145. un 170. austrumu garuma grādu, piekrastē Transantarktīdas kalni, augstums — līdz 4023 m vjl.
Arga ledus kupols Austrumantarktīdas ledus vairoga paaugstinājums, izvietojies apmēram pa vidu starp Lemberta glečera sākumu un Dienvidpolu, augstums - līdz 4093 m
Enderbiju Zeme Austrumantarktīdas piekraste starp 45. un 57. austrumu garuma grādu (angļu val. "Enderby Land"), ledāja virsa centrālajā daļā 2000-2500 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m, austrumu daļā kalnu masīvi (augstums - līdz 2300 m)
Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi
Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā
Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
Vidusdaugavas zemiene Austrumlatvijas zemienes dienvidu daļa, Latvijā, augstums - līdz 160 m
betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa
drevļani Austrumslāvu cilšu savienība; 6.–10. gs. dzīvoja Poļesjē un Labākrasta Ukrainā; 10. gs. pakļauti Kijivas Krievzemei
epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā
maronīti Austrumu rituāla katoļi, kuru pirmās kopienas 5.-7. gs. izveidojās Sīrijā; liturģijā izmantoja aramiešu un arābu valodu; visvairāk izplatīti Libānā, kur atrodas arī patriarha rezidence
fantomass Automašīna "Luaz" (senāk ražota Padomju Savienībā)
ziliņš Automašīna ZIL
ALEPH Automātiska paplašināma bibliotēku programma (angļu "Automated Library Expandable Program")
Larjoha Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Logronjo, platība - 5045 kvadrātkilometri, 316800 iedzīvotāju (2009.)
Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju
Bernes konvencija autortiesību pamats visā pasaulē – Bernes konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (pieņemta 1886. gadā, vairākas reizes papildināta); Latvija pievienojās 1938. gadā, atkārtoti – 1995. gadā. Pašlaik spēkā ir 1971. gada redakcija, kas 1996. gadā papildināta ar nodaļu, kurā tiek formulētas tiesības uz darbiem, kas veidoti, izmantojot jaunās tehnoloģijas
AKKA/LAA Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autortiesību aģentūra
Eurolines Autosabiedriba "Eurolines" - Eiropas starptautiskās autobusu regulāras satiksmes tīkls, kurā ir ietverta arī Latvija
meža auzene auzeņu suga ("Festuca altissima", senāk "Festuca silvatica"), Latvijā aizsargājama
kaļķu avoksne avoksņu suga ("Philonotis calcarea"), Latvijā aizsargājama
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju
Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus
Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula
Ozupin Āzupines muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā
Bābenes ezers Bābenis, ezers Launkalnes pagastā
Līberi Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Liberi" nosaukuma variants
Bārītes ezers Bācītes ezers Launkalnes pagastā
Bērzes ezers Bācītes ezers Launkalnes pagastā
lūkullisks Bagātīgs, lepns, izšķērdīgs, pēc Romas bagātnieka Lūkulla
Bagge-Assiten Bages-Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
omulis Baikāla omulis - zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus autumnalis"), slaida, no sāniem saplacināta zivs, ko nesekmīgi mēģināts introducēt Latvijas ūdeņos
racemāze Baktēriju enzīms, kas katalizē D un L pienskābes racimizāciju, t. i., pārvēršanu maisījumā, kurā ir vienāds D un L izomēra daudzums
Bakuze Bakūze, Lētīžas pieteka
Banuze Bakūze, Lētīžas pieteka
Dēsele Bakūze, Lētīžas pieteka
Backhusen Bakūzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
sālszāle Balandu dzimtas apakšdzimta ("Spirolobeae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
salikornija Balandu dzimtas augs, kas aug sāļos jūras ūdens apslacītos smiltājos; augstums - līdz 20 cm, lapas stipri reducētas; atgādina kosu; Latvijā nav sastopama
balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu
aksire Balandu dzimtas ģints ("Axyris"), 15-80 cm augsti, viengadīgi lakstaugi, klāti ar zvaigžņmatiņiem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
basija Balandu dzimtas ģints ("Bassia"), viengadīgi lakstaugi ar pamīšus sakārtotām lapām, 8-10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
kamieļzāle Balandu dzimtas ģints ("Corispermum"), viengadīgi, gk. zemi, zaraini lakstaugi, \~70 sugu, Latvijā 5 sugas, sastopamas reti, jūras piekrastē
kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas
sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas
protokols LAPB balansēts datu posma piekļuves protokols (angļu "Link Access Protocol Balanced")
Vilciņi Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Laiņi" otrs nosaukums
lapsēnieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Lapsēni" iedzīvotāji
baldriņš Baldriānu dzimtas ģints ("Valerianella"), viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
divmāju baldriāns baldriānu suga ("Valeriana dioica"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu
kalnu baldriāns baldriānu suga ("Valeriana montana"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu
zobainais baldriņš baldriņu suga ("Valerianella dentata"), Latvijā minēts literatūrā, bet trūkst apstiprinājuma
dūnaugļu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella eriocarpa"), Latvijā adventīva
salātu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella locusta"), Latvijā aizsargājama
balisumbavieši Balisumbaviešu tautas - tautu grupa (balieši, sasaki, sumbavieši), dzīvo Bali, Lombokas un Sumbavas salā, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
skaistaugļu balodene balodeņu suga ("Atriplex calotheca"), sastopama tikai Ziemeļjūras un Baltijas ūras piekrastē, gandrīz vienīgi liedagā un kāpu zonā, Latvijā reti, aizsargājama, 30-100 cm augsts lakstaugs
kailā balodene balodeņu suga ("Atriplex glabriuscula syn. Atriplex babingtonii"), Latvijā aizsargājama
ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
meža balodis baložu ģints suga ("Columba oenas"), Latvijā aizsaqrgājama
Ozolu iezis Baltā klints Cēsu novada Liepas pagastā
Liepas iezis Baltā klints Cēsu novada Liepas pagastā
vilnene Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus")
skrimeļi baltā krimilde ("Lactarius bertillonii")
krimele Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii")
akles Baltā panātre ("Lamium album")
baltakles Baltā panātre ("Lamium album")
čupstene Baltā panātre ("Lamium album")
čūpstene Baltā panātre ("Lamium album")
čūpstenes Baltā panātre ("Lamium album")
kaulnātre Baltā panātre ("Lamium album")
nātra Baltā panātre ("Lamium album")
ņātre Baltā panātre ("Lamium album")
nātrene Baltā panātre ("Lamium album")
nātrumāte Baltā panātre ("Lamium album")
baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
teiba baltais sapals (_Leuciscus leuciscus_)
tulcis baltais sapals ("Leuciscus leuciscus")
baltiņš Baltais sapals ("Leuciscus leuciscus")
liepiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis")
līpiņš Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis")
līpītis Baltais zaķis ("Lepus timidus", senāk "Lepus variabilis")
leitis Baltais zaķis ("Lepus timidus")
šerpaks Baltais zaķis ("Lepus timidus")
šerpuks Baltais zaķis ("Lepus timidus")
Lactarius vellereus baltās krimildes "Lactarius bertillonii" nosaukuma sinonīms
dzelteņi Balteņu dzimtas ģints ("Colias"), tauriņu spārnu plētums - 40-60 mm, spārni dzelteni, oranži vai bālgani, Latvijā konstatētas 5 sugas
Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti
Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši
Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums
baltais terors Baltijas landesvēra, Vācijas karaspēka un Bermonta armijas terors pret Latvijas iedzīvotājiem Latvijas Brīvības cīņu laikā
Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
akmeņu krāvuma kapulauku kultūra Baltijas somu ciltīm raksturīga kultūra, kas bronzas laikmetā un dzelzs laikmeta sākumā pastāvēja Igaunijā un Latvijas ziemeļdaļā
akmeņkrāvumu kapulauki Baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē
BTIK Baltijas Tirdzniecības un investīciju kompānija (Liepājā)
Lavruti Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Lauruti" nosaukuma variants
purva baltirbe baltirbju suga ("Lagopus lagopus"), vidēji liels putns (mazāks par rubeni, lielāks par mežirbi), ķermeņa garums \~40 cm, masa 450—500 g
Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju
parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru
brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams
rūgtā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus amarus")
sniegbaltā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus candidus")
milzu baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus giganteus")
trīskrāsu baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus tricolor", syn. "Leucopaxillus compactus")
zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas
čemurainā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum umbellatum"), Latvijā savvaļā sastopama samērā reti, audzē arī kā krāšņumaugu
gumainā balttīmeklene balttīmekleņu suga ("Leucocortinarius bulbiger")
latgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. - 2. gt. sākumā runāta tagadējā Austrumvidzemē un Latgalē
sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados
zemgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām; runāta 1. gt. un 2. gt. sākumā galvenokārt Rietumzemgalē un tai tuvākajos Lietuvas novados
Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā
Cicerona balva balva, kuru katru gadu (kopš 1999. g.) īpaši izveidota komisija piešķir par veiksmīgāko korporatīvā tēla izveidi un darbu ar sabiedrību Latvijā
lazdlejieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji
lazduļavieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji
lazdulejieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji
Ločugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukuma variants
Luočugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukums latgaliski
Lozdukolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" nosaukums latgaliski
lielmežnieki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" iedzīvotāji
Lilmežnīki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" nosaukums latgaliski
Ločaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukuma variants
Luočaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukums latgaliski
Lauskinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lauskinieki" nosaukuma variants
līdumnieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
Leidumnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukuma variants
Lozduļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Lazduleja" nosaukuma variants
Līdumnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Aiztiļte Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aiztilte" nosaukums vietējā izloksnē
benislavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" iedzīvotāji
Beņislava Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants
Benislova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants
dreimanavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanava" iedzīvotāji
dreimanovieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanova" iedzīvotāji
Dundenīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants
Dundinīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants
Pabriki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Fabriki" nosaukuma variants
Garīsili Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gariesili" vietējā izloksnē
Jureiši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukums latgaliski
Augustova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" bijušais nosaukums
Ļesņicova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lesnicova" nosaukuma variants
Papūrne Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Papurne" nosaukuma variants
Patmaļnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants
Palnupe Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē
Piļsnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants
Piļsninīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants
Pilskalni Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Piļskolni" nosaukuma variants
Pūdnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Podnieki" nosaukuma variants
Pričaunes Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants
Pričaunīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants
Aizups Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" nosaukuma variants
Akmiņsola Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums vietējā izloksnē
Avīški Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Avikši" nosaukums vietējā izloksnē
Čiganova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ciganova" nosaukuma variants
Dukuļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants
Egļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļeva" nosaukuma variants
egļciemieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" iedzīvotāji
egļuciemieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" iedzīvotāji
Egļucīms Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukums latgaliski
Keiļi Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukuma variants
Keiļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukuma variants
Keili Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukums latgaliski
ķilieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ķiļi" iedzīvotāji
orlovieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Orlova" iedzīvotāji
Ūzulova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolova" nosaukuma variants
Steigas Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Stīgas" nosaukuma variants
Zirgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants
Zyrgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski
Zyrgadūbs Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski
lodumieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" iedzīvotāji
Lodums Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" nosaukuma variants
Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski
Lutanāni Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Lutenāni" nosaukuma variants
Louzi Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lauzi" nosaukuma variants
lugānieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lugi" iedzīvotāji
Lauzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants
Louzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants
Lemešova Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešava" nosaukuma variants
balzama apse balzama papele ("Populus balsamifera") - Ziemeļamerikas papeļu suga, bieži audzē parkos, garās olveida lapas apakšpusē bālākas, lapu pumpuriem stipra smarža, Latvijā audzē apstādījumos
spožais bambuss bambusu suga ("Fargesia nitida"), ko arī Latvijā tirgo kā dekoratīvu augu
savmaļas Bandas 2; kalpiem apstrādāšanai ierādītie zemes gabali feodālisma laikā Latvijā
bangija Bangiju klase – zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase ("Bangiophyceae"), pavedienveidīgas, cilindriskas vai plātņveidīgas vienšūnas un daudzšūnu aļģes, 7 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
manjemi Bantu nēģeru cilts; dzīvo Vidusāfrikā rietumos no Tanganikas ezera, ziemeļos no Lukugas upes
lielbārbelieši Bārbeles pagasta apdzīvotās vietas "Lielbārbele" iedzīvotāji
mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga
tunberga bārbele bārbeļu suga ("Berberis thunbergii"), ko Latvijā diezgan bieži audzē apstādījumos
parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām
plūkšņa Bārdainā plūkšņa - plūkšņzivs Baltijas pasuga ("Liparis liparis barbatus")
plūkšņzivs Baltijas pasuga bārdainā plūkšņa ("Liparis liparis barbatus")
sašaurinātā bārdlape bārdlapju suga (“Barbilophozia attenuata”), Latvijā aizsargājama
Kunces bārdlape bārdlapju suga ("Barbilophozia kunzeana"), Latvijā aizsargājama
Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs
Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m)
tūbainā bārkstlape bārkstlapju suga ("Trichocolea tomentella"), kas veido līdz 15 cm augstas bāli zaļas velēnas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
Bartuva Bārta, upes augšteces nosaukums Lietuvā
Eiškuna Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 14 km
Erla Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 30 km
Loba Bārtas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 52 km
Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta
Oberbatau Bārtas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā
laimiņu basija basiju suga ("Bassia sedoides syn. Echinopsilon sedoides"), Latvijā atrasta tikai 1960. g. Šķirotavas dzelzceļa stacijā Rīgā
Lamium incisum bastarda panātres "Lamium hybridum" nosaukuma sinonīms
suto Basuti - tauta Lesoto un DĀR
basuti Basuto - tauta Lesoto un Dienvidāfrikas Republikā
Bahten Bātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Neuhof Bātes Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Battenhof Bates muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā
Baurupīte Baurupe Limbažu pagastā
lielkrastinieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrastiņi" iedzīvotāji
liellaucenieki Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji
liellaucieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Liellauki" iedzīvotāji
lambārtieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Lambārte" iedzīvotāji
lībieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Lībieši" iedzīvotāji
likvertenieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Likverteni" iedzīvotāji
laimieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji
Bāzele-lauki Bāzeles lauku kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Līstāle, platība - 518 kvadrātkilometri, 271700 iedzīvotāju (2009.)
holobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Holobasidiomycetidae"), kam ir veselas vienšūnas bazīdijas, Latvijā konstatētas 8 rindas
fragmobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Phragmobasidiomycetidae"), kam ir dalītas bazīdijas, Latvijā konstatētas 3 rindas
fleogena Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Phleogenaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
septobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Septobasidiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģintis, 1 suga
ausene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Auriscalpiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
aknene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Fistulinaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
gomfa Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Gomphaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
lahnoklādija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Lachnocladiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
skaldlapīte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Schizophyllaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
bērzlape Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Russulales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu
himēnijsēnes bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Hymenomycetes"), gk. saprofīti, kas attīstās uz zemes, meža trūdu kārtā, uz koksnes, 2 apakšklases, 5000 sugu, Latvijā konstatēts >240 ģinšu, \~990 sugu; himēnija sēnes
teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs
mutīne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases zemestauku dzimtas ģints ("Mutinus"), Latvijā konstatēta 1 suga
laikzvaigzne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Astraeaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
kātpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Tulostomataceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
astpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Hysterangiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
zemespūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Melanogastrales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
ligzdenīte Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Nidulariales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
cietpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sclerodermales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
lodmete Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sphaerobolales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
tīklene Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases zemestauku rindas dzimta ("Clathraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā
rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu
melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas
ādgalve Bazīdijsēņu nodalījuma tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Dermocybe"), Latvijā konstatētas 9 sugas
adatene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas dzimta ("Hydnaceae"), sēnes ar adatveida himenoforu uz dažādas krāsas un veida augļķermeņiem; \~670 sugu, Latvijā 4 sugas
Mācītājmuižas ezers Baznīcas ezers, viens no 3 Dutkas ezeriem Trikātas pagastā, Lisas lejtecē, platība — 18,4 ha, garums — \~1,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 6,5 m
Eirāzijas bebrs bebru suga ("Castor fiber"), kas izplatīta arī Latvijā, dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti
dulkamarīns Bebrukārkliņu ("Solanum dulcamara L.") glikozīds
bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus
rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas
lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas
sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas
žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu
samtbeka Beku dzimtas ģints ("Xerocomus"), ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti, 19 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš"
dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos
sila lācītis beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum vulpinum"), priežu mikorizas sēne
lāču samtbeka beku dzimtas suga ("Imleria badia", syn. "Xerocomus badius"), priežu un egļu mikorizas sēne, Latvijā sastopama bieži
dzeltenkāta lācītis beku dzimtas suga ("Leccinellum crocipodium", syn. "Leccinum crocipodium"), ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama ļoti reti, saudzējama
neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
brūnā apšubeka beku dzimtas suga ("Leccinum duriusculum"), apšu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama reti
raibā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
ozolu baravika beku ģints suga ("Boletus reticulatus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu, Latvijā sastopama reti
Billitona Belituna - sala Liuelo Zunda salu grupā
Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā, galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru
BLEU Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienība
Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiskā savienība
laurenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Lauri" iedzīvotāji
Gu Beninas fonu mitoloģijā - dievišķs kalējs un kultūrvaronis, demiurgu dvīņu Mavu un Lizas dēls
Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori
Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai
nepilngadīgs bērns bērns līdz noteiktam vecumam, Latvijā līdz 18 gadiem (likumos atrunātos gadījumos līdz 16 gadiem)
lielvīkulieši Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Lielvīkuļi" iedzīvotāji
Līčupe Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 14 km; Līce
Leimani Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski
ametista bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria amethystina")
divkrāsu bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria bicolor")
sārtā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria laccata")
lielā bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria proxima")
sarkandzeltaine Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius helvus")
cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti
bālais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius pubescens"), aug jauktos mežos, arī parkos, ceļmalās u. tml.
saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu
alksnene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius rufus"), sarkanbrūna ēdamā sēne ar sīvu, baltu sulu
parastais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius torminosus"), ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu
sūrā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius acerrimus"), aug lapu koku, galvenokārt ozolu mežos
vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti
maigā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aurantiacus", syn. "Lactarius mitissimus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
dižskābaržu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius blennius"), aug parkos, dižskābaržu stādījumos
kampara pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius camphoratus"), aug skuju koku, galvenokārt egļu mežos
sodrējainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius fuliginosus"), aug lapiu koku un egļu mežos, Latvijā sastopama bieži
koksnes pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lignyotus"), aug skuju koku mežos, skābās augsnēs, sastopama samērā reti
ceriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lilacinus"), aug mitros alkšņu mežos
cigoriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius mammosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, kūdrājos
sila pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius musteus"), aug priežu mežos, smilšainās augsnēs
dedzinošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius pyrogalus", syn. "Lactarius hortensis"), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām
ozolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius quietus"), aug platlapju un jauktos mežos, parkos zem ozoliem
zvīņainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius spinosulus"), aug mitros lapu koku mežos, zālainās vietās
purva pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius tabidus", syn. "Lactarius theiogalus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
parastā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius trivialis"), aug jauktos mežos, skābās augsnēs
slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti
vīstošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius vietus"), aug lapu koku un jauktos mežos zem bērziem
aitbeka Bērzu beka ("Boletus Leccium scabrum")
alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis
skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga
paalksnis Bērzu dzimtas ģints ("Duschekia"), 7-9 sugas, Latvijā introducētas 7 sugas
ostrija Bērzu dzimtas ģints ("Ostrya"), 7 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas
pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos
akmens bērzs bērzu suga ("Betula ermannii") ar balti rozā stumbru, ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu koku
līcieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
Beveronia Beveronija - Latvijas Universitātes studentu korporācija
ērkšķauzas Bezakotu lāčauza ("Bromus inermis Leyss")
henna bezakotu lavsonija ("Lawsonia inermis"), augs, no kura lapām iegūst šo krāsvielu
krupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Bufonidae"), vardei līdzīgs dzīvnieks ar raupju, kārpainu ādu, 41 ģints, \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis
varžukrupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pelobatidae"), kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda, 10 ģinšu, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
kokbezdelīga Bezdelīgu dzimtas ģints ("Tachycineta"), Latvijā nav konstatēta
sarkanīgā bezdelīga bezdelīgu suga ("Cecropis daurica"), Latvijā nav konstatēta
diegastes bezdalīga bezdelīgu suga ("Hirundo smithii"), Latvijā nav konstatēta
kalnu bezdelīga bezdelīgu suga ("Ptyonoprogne rupsetis"), Latvijā nav konstatēta
Bezdibeņa ezers Bezdibenis, ezers Laidu pagastā
Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Launkalnes pagastā
Bezdibenīts Bezdibenītis, ezers Lazdonas pagastā
Bezdibens Bezdibenītis, ezers Lazdonas pagastā
Baložu ezers Bezdibeņezers Laidzes pagastā
Bezdibeņa ezers Bezdibeņezers Laidzes pagastā
Kalnmuižas ezers Bezdubeņu ezers Lībagu pagastā
Diemests Bezdubeņu ezers Talsu novada Lībagu pagastā
dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos
sārtā bezlape bezlapju suga ("Lathraea squamaria"), sastopama mitros lapkoku mežos un krūmājos, aug gk. uz alkšņu un lazdu saknēm
alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas
vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu
evertebrati Bezmugurkaulainie dzīvnieki; Latvijā visi tipi, izņemot dzeloņādainos
tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi
vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Annelides"), kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis, \~8000 sugu, Latvijā konstatēts >110 sugu
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu
gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga
nemertīna Bezmugurkaulnieku tips ("Nemertini"), dzīvo jūrās un okeānos, plēsīgi, retāk parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - Baltijas jeb tumšais prostoms
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu
sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas
Gērdnera ezers beznoteksāļezers Austrālijas dienvidos (angļu val. "Lake Gairdner"), platība - 1,5-4,7 tūkstoši kvadrātkilometru (lietus sezonas beigās), garums - 160 km, platums - \~49 km, sausajā sezonā lēzena ieplaka, ko klāj staignas dūņas ar sāls garozu
Marčikitas ezers beznoteksāļezers Laplatas zemienē (sp. val. "Mar-Chiquita"), Pampā (Argentīnā), atrodas pārpurvotā ieplakā uz austrumiem no Kordovas grādas 66 m vjl., platība - \~2000 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m
Ubsunūrs Beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijā (Tivas Republikā), Lielo ezeru ieplakā (mongoļu val. "Uvs Nuur") 753 m vjl., platība - 3350 kvadrātkilometru, garums - 85 km, platums - līdz \~80 km, maksimālais dziļums - 20 m
feodosijieši Bezpopnieku vecticības virziens, radās Ziemeļkrievijā 17. gs.; Latvijā nelielas grupas, kas konsolidējas ar piejūriešiem
bezripas Bezripas keramika - keramika, kas izgatvota bez podnieka ripas palīdzības, Latvijas teritorijā bija vienīgais keramikas veids no 4500. g. p. m. ē. līdz 10. gs beigām
muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni
kolembola bezspārnu kukaiņu kārta ("Collembola"), kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu; šīs kārtas kukaiņi, >4000 sugu, Latvijā konstatēts \~150 sugu; lēcējaste
dīķa bezzobe bezzobju suga ("Anodonta cygnea"), čaula var pārsniegt 15 cm un tā ir Latvijas lielākā gliemene
Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars
Jūda Bībelē, Vecajā Derībā — viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls
Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks
Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm
Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem
Dina Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas vienīgā meita
Lea Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Lābana vecākā meita, patriarha Jēkaba sieva
Zebulons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba 12 dēliem, Leas jaunākais dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem
Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu
Simeons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls
Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu
lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. gs. 20. un 30. gados)
ALEPH 500 bibliotēku informācijas sistēma, kas tiek izmantota Latvijas lielajās bibliotēkās un to kopkataloga darba nodrošināšanai internetā
parastā biete biešu suga ("Beta vulgaris"), kuras varietātes Latvijā audzē kā pārtikas un lopbarības augus
burka biezas rupja vilnas auduma virsdrēbes ar piedurknēm Austrumlatvijā un Lietuvā 19. gs. beigās
eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni
eševērija Biezlapju dzimtas ģints ("Echeveria"), sukulenti bezstumbra lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, ap 150 sugas, Latvijā audzē kā telpaugus
laimiņš Biezlapju dzimtas ģints ("Sedum"), sukulenti lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā; 500 sugas; Latvijā konstatētas 5 sugas
sempervivs Biezlapju dzimtas ģints ("Sempervivum"), daudzgadīgi lakstaugi ar biezām, zemā rozetē sakārtotām lapām, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē \~10 sugu un mēdz saukt par saulrieteni
biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Tillaea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar sukulentām, pretēji sakārtotām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugu ģints ("Jovibarba", senāk "Sempervivum"), kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē, Latvijā konstatēta 1 suga
nokarenā biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon cernuus"), Latvijā aizsargājama
Heima biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon heimii"), Latvijā aizsargājama
Randa biezmale biezmaļu suga ("Desmatodon randii"), Latvijā aizsargājama
jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram
jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram
mahagonija periods bieži lietots rokoko perioda nosaukums Lielbritānijā, kur gandrīz visu 18. gs. greznās mēbeles izgatavoja no mahagonija
starainā bifora biforu suga ("Bifora radians"), Latvijā adventīva, atrasta tikai vienreiz
inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām
Aviekstes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Aviekstes upes Lēdmanes pagastā, platība — 10 ha
Pentagons Bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēka Rīgā, Elizabetes ielā
Angloēģiptiešu Sudāna bijusī Lielbritānijas un Ēģiptes kondomīnija Āfrikas ziemeļaustrumos (1899.--1956. g.), tagad -- Sudāna un Dienvidsudāna
Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja
Ozolu muiža bijusī muiža tagadējā Ogres novada Lauberes pagasta teritorijā
Vecotaņķe bijusī Otaņķes lejtece Otaņķu pagastā starp apvadkanālu un Liepājas ezeru
Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals
Abrene bijušais latviešu īpašums (1987.-1996. g.) Francijā, atradās Endras un Luāras departamentā 250 km uz dienvidrietumiem no Parīzes
Britu Somālija bijušais Lielbritānijas protektorāts Austrumāfrikā, kopš 1960. gada iekļauta tagadējā Somālijā
Basutolenda bijušais Lielbritānijas protektorāts Dienvidāfrikā, kopš 1966. g. - Lesoto
Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva
lauķene Bijušās "Lauktehnikas" veikals vai darbnīca
Andumen Bijušās Andumu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems
Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste"
Erkul Bijušās Ārciema muižas vāciskais nosaukums, kuras teritorijā Limbažu novada Pāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārciems"
Poikern Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā Limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere
Laiden Bijušās Laidu muižas nosaukums, kuras teritorijā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Laidi
Lautzen bijušās Laucesas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Laucesas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mirnijs
Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele
Gross-Iwanden Bijušās Lielīvandes muižas nosaukums Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande
Kronenberg Bijušās Lorupes muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Peltes
Andumu muiža bijušās muižas "Andumen" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems
Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera
Lisohn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Lizums
Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene
Zablocie bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līdumnieku pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Līdumnieki" (bijušie nosaukumi "Zabolotje" un Aizpūre")
Paltmale Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līgatnes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Augšlīgatne
Pernigele Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Liepupe; Pernigeles muiža
Posendorf Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Katvaru pagastā izveidojies Pociems
Rudzaty Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līvānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rudzāti
Lauder Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lauderi
Posin Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pasiene
Ledmannshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdmane
Lodenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rūjienas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lode
Loddiger Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdurga
Laidsen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novadā izveidojusies apdzīvota vieta Laidze
Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale
Boļšije Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukuma variants
Lielie Krīviņi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Krivini” nosaukuma variants
Lelī Krivini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski
Lelī Krīvini Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Krivini" nosaukums latgaliski
bignonija Binjons - divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi; gk. tropos un subtropos, sevišķi Dienvidamerikā, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugu
Lindes muiža Birzgales pagasta apdzīvotās vietas “Linde” bijušais nosaukums
Luzula nemorosa birztalu zemzālītes "Luzula luzuloides" nosaukuma sinonīms
Modohn Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā
visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi
Klodzka Bistšica Klodzka - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis
parazītkamene Bišu dzimtas ģints ("Psithyrus"), plēvspārnis, grūti atšķirams no kamenes, katra suga dzīvo noteiktas kameņu sugas ligzdā, Latvijā konstatētas 7 sugas
austrumu bitene biteņu suga ("Geum alepicum"), Latvijā sastopama reti
krāšņsarkanā bitene biteņu suga ("Geum coccineum"), kas Latvijā tiek kultivēta
sarmatainā bitene biteņu suga ("Geum hispidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
pļavas bitene biteņu suga ("Geum rivale"), sastopama bieži visā Latvijā pļavās, mežos, krūmājos; tautā saukta arī par _dunduru puķi_ un _zirgu nadži_
pilsētas bitene biteņu suga ("Geum urbanum"), sastopama bieži visā Latvijā mežos un krūmājos
enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības
Bazilikas Bizantijas valdnieka Leona VI (886.-912. g.) izdoti likumi, kas sakopoti 60 grāmatās un ir saīsināts Justiniāna kodifikācijas pārveidojums ar komentāriem
Bjukenena Bjūkenana - pilsēta Libērijā
Grandbasa Bjūkenana, pilsēta Libērijā, tās senāks nosaukums
mizasblakts Blakšu kārtas dzimta ("Aradidae"), sīkas un vidējas (3-10 mm) blaktis, dzīvo zem koku mizas, spraugās, piepēs, pārtiek no augu sulas vai sēņu micēlija; \~750 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu
krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu
skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts
sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
laupītājblakts Blakšu kārtas dzimta ("Reduviidae"), pārsvarā lielas blaktis (ķermeņa garums - 4-21 mm), bieži spilgtā krāsā, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem
lauku blaktene blakteņu suga ("Ononis arvensis") Latvijā sastopama ne visai bieži mālainās, kaļķainās vai smilšainās augsnēs
sīkā blāzija blāziju ģints vienīgā suga ("Blasia pusilla"), Latvijā sastopama izklaidus visā teritorijā, auga lapoņi zaļi vai dzeltenzaļi, sakārtoti rozetēs (3-4 cm diametrā), dihotomiski zaroti
Lielmediševa Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Medišova" neprecīzs nosaukuma variants
Leluo Medišova Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Medišova" nosaukums latgaliski
smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
platypsyllidae Blusvaboļu dzimtas "Leptinidae" nosaukuma sinonīms
Boforta Boforta jūra - Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra ("Beaufort Sea") starp Barova ragu Aļaskā un Kanādas Arktisko arhipelāgu, platība - 481000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3749 m
Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru)
Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m
Boldači Boldaču ezers - atrodas Ludzas novada Pildas pagastā, platība 7,5 ha; Baldaču ezers
Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa
Bolīvija Bolīvijas Daudznacionālā Valsts - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā, platība - 1098581 kvadrātkilometrs, iedzīvotāju skaits - 9947418 (2010. g.), galvaspilsēta - Sukre, valdības mītne - Lapasa, administratīvais iedalījums - 9 departamenti
Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne
Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā
Ladzīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, iztek no Lazdaga ezera
Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts
Posms Bolupes lejteces kreisais, Aiviekstē ietekošais zars Balvu novada Lazdukalna pagstā, garums - 3,5 km
Sūriņš Bolupes lejteces labais atzarojums Lazdukalna pagastā, ietek Vecpededzē, Sore; Sūre
Jūrmalas miķelītes atradne botāniskais liegums jūrmalas miķelītes aizsardzībai, atrodas Liepājā, Liepājas ezera ziemeļrietumu krastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 0,45 ha
Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas
Honkongas botriocefals botriocefalu suga ("Bothriocephalus gowkongensis"), kas parazitē karpās, Latvijā ievazāta 20. gs. 60. gados
Bradaiž Bradaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis
Horstenhof Brantu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā
Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe
Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe
Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km
Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte
Jugla Braslas labā krasta pieteka Siguldas novada Lēdurgas pagastā, garums - 20 km
Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu
Brejdaki Breidaku muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
Āberthonzi Brekona, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberhonddu_)
maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru
Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe
Ežupīte Briedes kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā
Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe
Brieždobe Briežezeriņš, ezers Lazdonas pagastā
briežmuša Briežu kaulmuša ("Lipoptena cervi"), kaulmušu dzimtas suga
briedīši Briežu vabole - briežvaboļu dzimta ("Lucanidae")
dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka
divkrāsainā briorija brioriju suga ("Bryoria bicolor"), kas aug Gaujas Nacionālajā parkā uz apsūnojušām smilšakmens klintīm, Latvijā aizsargājama
Gērnsija britu kronim tieši pakļauta teritorija Lamanšā (angļu val. _Guernsey_), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, kopējā platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta
Baltijas centrālā padome britu okupācijas zonas Vācijā kontrolkomisijas izveidota organizācija atbalsta sniegšanai bēgļiem no Baltijas valstīm, dibināta 1946. g., rūpējās par baltiešu bēgļu materiālo apgādi, izglītību un kultūru, centās panākt baltiešu karagūstekņu atbrīvošanu, no 1947. g. organizēja arī baltiešu bēgļu apgādi Lielbritānijā
BBC Britu radioraidījumu korporācija (angļu "British Broadcasting Corporation"), Lielbritānijas valsts radio un TV sabiedrība, dib. 1927. g., sāka pasaulē pirmās regulārās TV pārraides (1936. g.) un Eiropā pirmās krāsainās TV pārraides (1967. g.)
Britu Virdžīnu salas Britu Virdžīnas, Lielbritānijas aizjūras teritorija Vidusamerikā (angļu val. "British Virgin Islands"), tās pilnais nosaukums
Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas
Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture
liberté, égalité, fraternité brīvība,vienlīdzība, brālība (18. gs. Lielās franču revolūcijas sauklis)
brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.)
grosmeisters Brīvmūrnieku biedrībās t. s. Lielās ložas priekšsēdētājs
A.L.M. Brīvo mākslu maģistrs (latīņu "Artium Liberalium Magister")
Britu sadraudzība brīvprātīga Lielbritānijas, tās bijušo koloniju (tagad neatkarīgu valstu), esošo koloniju un protektorātu apvienība
algotņi Brīvprātīgi profesionāli karavīri, kuri par dienestu saņem noteiktu atlīdzību; Latvijā 9.-13. gs. šādus karavīrus dēvēja par karakalpiem
lielciecernieki Brocēnu novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" iedzīvotāji
lielsatiķnieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielsatiķi" iedzīvotāji
fuki Brūnaļģu ciklosporu klases ģints ("Fucus"), lapoņi lentveidīgi, dihotomiski zaroti, līdz l m gari, ziemeļu puslodes jūrās, 15 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga
laminārija Brūnaļģu nodalījuma heterogenerātu klases ģints ("Laminaria"), jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), vairākas sugas, ko sauc arī par jūras kāpostiem, izmanto uzturā, medicīnā, par lopbarību
Lyophillum aggregatum brūnās čemurpūkaines "Lyophillum decastes" nosaukuma sinonīms
brūnaugsne Brūnās meža augsnes, Latvijā sastopamas nelielās platībās zem platlapju vai jauktajiem mežiem ar lakstaugu zemsedzi uz mineraloģiski bagātiem augšņu cilmiežiem
andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās
Bruņķa Bruņķa ezers - Bruņķītis, ezers Limbažu pagastā
Bruņķīša Bruņķīša ezers - Bruņķītis, ezers Limbažu pagastā
kaujinieks Bruņotas vienības loceklis, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību
sarkanausu bruņurupucis bruņurupuču suga ("Trachemys scripta elegans"), kuras daži eksemplāri Latvijā ievesti kā mīļdzīvnieki
mīkstā augumāju bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Coccus hesperidum syn. Lecanium hesperidum")
komatveida bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Lepidosaphes ulmi")
grimoņu bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Parthenolecanium corni syn. Lecanium corni, Eulecanium corni, Eulecanium coryli")
pūkainā bruņuts bruņutu apakškārtas suga (“Pseudococcus maritimus”), ķermenis iegarens, 3-4 mm garš ar skaidri saskatāmu posmojumu un elastīgu apvalku, Latvijā plaši izplatīta
papīra brūsoneja brūsoneju suga ("Broussonetia papyrifera"), kuru kopš 19. gs. sākuma mēģināts audzēt, bet Latvijā tā nav ziemcietīga
Gāršas ezers Bučas ezers Liezēres pagastā
Budingen Būdiņmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
Buenosairesa Buenosairesas autonomā pilsēta - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires"), osta Laplatas līča dienvidu krastā, atrodas 275 km no Atlantijas okeāna, 2891000 iedzīvotāju (2010. g.)
bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker"
parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs
mājas bumbiere bumbieru suga ("Pyrus communis"), Latvijā plaši izplatīta introducēta suga, kas vietām pāriet savvaļā
meža bumbiere bumbieru suga ("Pyrus pyraster"), Latvijā vienīgā autohtonā bumbiere
iļjinka Bumbieru šķirne, īpaši Latgalē audzēta, izturīga pret salu, ražo agri un labi
parastā bumbiervācelīte bumbiervācelīšu suga ("Leptobryum pyriforme")
Funkenhof Bunkas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā
ziemeļu burātājs burātāju dzimtas suga ("Oceanodroma leucorhoa"), Latvijā ļoti rets ieceļotājs, reģistrēts tikai dažas reizes
Borishof Burgas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā
luterieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Luteri" iedzīvotāji
elektrotipogrāfs Burtu lejamā un saliekamā mašīna 19. gs. beigās, līdzīga Lenstona monotipam, kas tomēr praktiski nav tikusi lietota
ambraskoks Burvjlazdu dzimtas ģints ("Liquidambar"), liels, vasarzaļš koks, izplatīts Āzijā un Amerikā
burvjlazdaugi Burvjlazdu rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), kokaugi ar vienkāršām, ādainām lapām, ziedi sīki, \~25 ģintis, vairākas sugas introducētas arī Latvijā, bargās ziemās apsalst
Virdžīnijas burvjlazda burvjlazdu suga ("Hamamelis virginiana"), kas Latvijā introducēta 19. gs. sākumā, bargā ziemā var arī apsalt
Bušezers Bušezers I – Lejas Bužezers Virešu pagastā
Bušmeņezers Bušmaņa ezers Lejasciema pagastā
Lošupe Būšnieku ezera noteka un Baltijas jūru Ventspils pilsētas ziemeļu daļā; Lošupīte
Butunga Butona - sala Lielo Zunda salu grupā, Indonēzijā
vicīns C~10~H~16~N~4~O~7~, balts kristālisks glikozīds, ko iegūst no sējas vīķiem "Vicia sativa L." u. c. vīķiem
sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību
loganīns C~17~H~26~O~10~, "Strychnos nux vomica L." sēklu glikozīds; svarīgs indola alkaloīdu biosintēzes starpprodukts
hidrastīns C~21~H~21~O~6~N, zeltsakņu ("Hydrastis canadensis L.") zemesstumbra alkaloīds
napelīns C~22~H33NO3, zilās kurpītes ("Aconitum napellus L.") alkaloīds
rubijervīns C~27~H~43~NO~2~, kristālisks veratras ("Veratrum album L.") alkaloīds
politiazīds C11H13CLF3N3O4S, tiazīdu grupas diurētiskā viela; lieto hipertensijas un tūskas ārstēšanā
lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam
sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā
laktaroviolīns C15H14O, sarkans antibiotisks pigments priežu rudmiesē ("Lactarius deliciosus"), kurš nomāc tuberkulozes mikobaktēriju vairošanos
laurotetanīns C19H21NO4, siltzemju koka ("Litsea citrata") mizas alkaloīds; spēcīga inde, kas darbojas uz muguras smadzenēm līdzīgi strihnīnam
sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa
lizergīds C20H25N3O, lizergīnskābes dietilamīds; aktīva halucinogēna viela, serotonīna antagonists; saīs.: LSD
marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās
fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā
palmatīns C21H20NO4, kristālisks alkaloids, ko iegūst no "Jateorrhiza palmata Lam."; atrodams arī bārbelēs; apgrūtina elpošanu
stahioze C24H42O21, tetrasaharīds, kas izolēts no "Stachys tuberifera L." bumbuļiem; hidrolīzē iegūst pa vienai molekulai fruktozes un glikozes un divas molekulas galaktozes
ramnokatartīns C27H30O14, glikozīds "Rhamnus cathartica L." augļos
poligalīns C30H45ClO6, senegas ("Polygala senega L.") rūgts saponīns
periplocimarīns C30H46O8, steroīds glikozīds, ko iegūst no "Periploca graeca L."; hidrolizējot ar skābi, iegūst periplogenīnu un cimarozi
periplocīns C36H56O13, auga "Periploca graeca L." glikozids, enzīmu klātbūtnē hidrolizējas par glikozi un periplocimarīnu
Līlaste Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Lilaste" bijušais nosaukums
Amerikas ceanots ceanotu suga ("Ceanothus americanus"), kas Latvijā introducēta un ir ziemcietīga
Rundēnu strauts Cegeļņas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā
slīce Cekulainais dūkuris ("Podiceps cristatus", senāk "Lophaethya cristata")
parastais cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida cristata"), ko sauc arī par cekulaino cīruli, Latvijā mājo visu gadu, bet sastopams reti
piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos
Ženēvas cekuliņš cekuliņu suga ("Ajuga genevensis"), Latvijā aizsargājama
sarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura")
skujkoku melnsarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura")
dzeltenīgā celmmuša celmmušu suga ("Laphria flava")
svītrainā celmmuša celmmušu suga ("Laphria gibbosa")
Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta
Onckuli Ceļa Onckuli - Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ceļa Onckuļi" nosaukuma variants
skrejsisenis Ceļojošais sisenis, saranča, kaitīgs, Latvijā nav sastopams
CEB Ceļojumu un ekskursiju birojs (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Liepājas CEB)
Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais
krastene Ceļteku dzimtas ģints ("Littorella"), daudzgadīgi lakstaugi, vienmājas augi, viendzimuma ziedi pa 3-5 vārpveida ziedkopās, 3 sugas, Latvijā sastopama 1 suga
jūrmalas ceļteka ceļteku suga ("Plantago maritima"), Latvijā reti sastopama piejūras pļavās, aizsargājama
platlapu cemere cemeru suga ("Sium latifolium"), Latvijā diezgan bieži aug ūdeņu krastmalās, mitrās pļavās un slapjos mežos
sents Cents - Lietuvas Republikas sīknaudas vienība 1918.-1940. g.
Boma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
Bomīšu ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
Buma ezers Cepļa dīķis Lejasciema pagastā
sombrero cepure ar platām malām, ko valkā gk. Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos
bārkstainā cepurene cepureņu suga ("Encalypta ciliata"), Latvijā aizsargājama
parastā cepurene cepureņu suga ("Encalypta vulgaris"), Latvijā aizsargājama
lācīšnieki Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" iedzīvotāji
Agra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" otrs nosaukums
Lode Cēsu novada Liepas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" daļa
Jaunķempju muiža Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" bijušais nosaukums
ratnieki Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji
Rauguļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Leukādijas" bijušais nosaukums
cetrārijveida cetrēlija cetrēliju suga ("Cetrelia cetrarioides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama; mitrumu mīlošs ķērpis, kas aug uz lapkoku stumbriem
Lhodze Ceturtā augstākā pasaules virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz Ķīnas un Nepālas robežas, blakus Džomolungmai, uz rietumiem no tās, ceturtā augstākā pasaules virsotne, augstums - 8516 m, ledāji
kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās
jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās
līdumnieki Ciblas novada Ciblas novada apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
līdumnieki Ciblas novada Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
čivžulieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" iedzīvotāji
hmeļņickieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņicki" iedzīvotāji
Līpu sola Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Liepu sala" nosaukuma variants
meļņickieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Meļņiki" iedzīvotāji
lucmuizieši Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lucmuiža" iedzīvotāji
Lelī Trukšāni Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trukšāni" nosaukums latgaliski
Imantas Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" bijušais nosaukums padomju laikā
baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava
pelēkā cielava cielavu suga ("Motacilla cinerea"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. kā caurceļotājs
dzeltengalvas cielava cielavu suga ("Motacilla citreola"), Latvijā sastopama ļoti reti
dzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla flava"), Latvijā sastopamas 2 pasugas: bieži un visā teritorijā - nominālpasuga ("Motacilla flava flava"), retāk - ziemeļu pasuga ("Motacilla flava thunbergi")
Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats
Šengena Ciemats Luksemburgas dienvidos, Mozeles upes krastā, pie robežas ar Franciju un Vāciju
Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā
Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.)
Aloina rigida cietā alvejīte, šīs ģints suga, Latvijā aizsargājama
konstebls cietokšņa, pils komandants (Lielbritānijā)
daivainā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum aculeatum"), Latvijā aizsargājama
Brauna cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum braunii"), Latvijā aizsargājama
šķēplapu cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum lonchitis"), Latvijā aizsargājama
cietaudzīte Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietpienene, Latvijā 5 sugas
akmenssēklis Cietsēkle ("Lithospermumu")
cietgraudes Cietsēkles ("Lithospermum")
tīruma cietsēkle cietsēkļu suga ("Lithospermum arvense")
ārstniecības cietsēkle cietsēkļu suga ("Lithospermum officinale")
cietspuru Cietspuru zivis - kaula zivju apakškārta, Latvijas faunā asari, jūras grunduļi, makreles
CFI Cietvielu fizikas institūts (LU)
sēdošā cifēlija cifēliju suga ("Cyphelium sessile"), Latvijā aizsargājama
parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs
Persijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen persicum"), no kuras izaudzētas daudzas šķirnes, ko arī Latvijā audzē augumājās un lecektīs
bahtiari Cilšu grupa (haftlengi, čeharlengi) Irānas dienvidrietumos, gk. Luristānas austrumos (Bahtiarijā), valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi
hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm
tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi
drellis cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu
vergs cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu; drellis 2
aspirants cilvēks, kas mācās aspirantūrā (bijušajā PSRS, Latvijā līdz 1992. g.)
skvoters cilvēks, kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (gk. Lielbritānijā)
pērs cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Lielbritānijā, līdz 1848. gadam arī Francijā)
šautējs cilvēks, kas Pūpolsvētdienā vai Lieldienās iet ar pūpoliem pērt (mājiniekus, kaimiņus); pērējs
trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi
Cimeļezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā
Ciemeļu ezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā
Cimeļa ezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā
Ciemeļupe Cimeļupe Limbažu pagastā
Cimele Cimeļupe Limbažu pagastā
daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus
parastā ciņusmilga ciņusmilgu suga ("Deschampsia caespitosa"), kas bieži sastopama visā Latvijā pļavās, atmatās, mežos, krūmājos, zemajos purvos un ceļmalās, aug lielos bl;īvos ceros, kas veido ciņainu mikroreljefu
paciprese Ciprešu dzimtas ģints ("Chamaecyparis"), dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām, 7 sugas, iegūti vairāki simti dekoratīvu formu, no tām Latvijā audzē \~100
kadiķis Ciprešu dzimtas ģints ("Juniperus"), mūžzaļš krūms vai neliels koks, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
platzaris Ciprešu dzimtas ģints ("Platycladus syn. Biota"), 1 suga, kas savvaļā aug Ķīnā, Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumkoku
Čerešu ezers Cirišs, ezers Latgales augstienē
Zyrma Cirmas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā
lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams
lielais ūdens cirslis ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis
dobais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cava syn. Corydalis bulbosa"), Latvijā aizsargājama
vidējais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis intermedia"), Latvijā aizsargājama
lauka cīrulis cīruļu suga ("Alauda arvensis"), Latvijā sastopama ļoti bieži
ausainais cīrulis cīruļu suga ("Eremophila alpestris"), Latvijā caurceļotājs
cekulainais cīrulis cīruļu suga ("Galerida cristata"), Latvijā aizsargājama
sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži
Cīruļupe Cīruļupīte, Lielupes pieteka
bultene Cirveņu dzimtas ģints ("Sagittaria"), daudzgadīgs ūdens vai mitru vietu lakstaugs ar bultveida lapām un baltiem ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
glīveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi ūdensaugi ar peldošām un zemūdens lapām, ziedi nelieli, vārpās, 2-4 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
cirveņaugi Cirveņu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi ūdeņu un mitrāju augi, \~20 ģinšu, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
zālainā cirvene cirveņu suga ("Alisma gramineum syn. Alisma loeselii"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
šaurlapu cirvene cirveņu suga ("Alisma lanceolatum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
parastā cirvene cirveņu suga ("Alisma plantago-aquatica"), kas Latvijā sastopama bieži
Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236. g.
ārvalstu ieguldījumi citā valstī nodalītie ārvalstu ieguldītāju ilgtermiņa ieguldījumi uzņēmējdarbības veikšanai Latvijā
cytisus Cytisus nigricans - melnējošā ķekarcītiza "Lembotropis nigricans" nosaukuma sinonīms
alfi Citplanētieši jeb svešās dzīvības formas (angļu "Alien Live Forms")
kadsura citronliānu dzimtas ģints ("Kadsura"), Latvijā 1 sugu reizēm audzē kā krāšņumaugu
Japānas kadsura citronliānu dzimtas kadsuru ģints suga ("Kadsura japonica"), ko Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu, bet tā nav ziemcietīga
Ķīnas citronliāna citronliānu suga ("Schisandra chinensis"), ko Latvījā audzē kā krāšņumaugu vertikālu sienu nosegšanai, vasarzaļa, līdz 7 m gara vienmājas un divmāju liāna ar eliptiski iegarenām vai olveidīgām lapām
ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem)
cūcine Cūcene ("Lactarius turpis")
Lactarius turpis cūcenes "Lactarius necator" nosukuma sinonīms
Cucurki Cucurku ezers - atrodas Ludzas novada Istras pagastā, platība - 3,5 ha
violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
lauvmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Antirrhinum"), dekoratīvs viengadīgs augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugas, Latvijā 1 suga
uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus
bezlape Cūknātru dzimtas ģints ("Lathraea"), bezhlorofila lakstaugi, 5 sugas (visas parazītaugi), Latvijā konstatēta 1 suga
dūņene Cūknātru dzimtas ģints ("Limosella"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošiem dzinumiem un lapu rozeti, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
vīrcele Cūknātru dzimtas ģints ("Linaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem, 120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus
sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
cūknātre Cūknātru dzimtas ģints ("Scrophularia"), lakstaugi, retāk nelieli puskrūmi, \~150 sugu, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, konstatētas 2 sugas
deviņvīruspēks Cūknātru dzimtas ģints ("Verbascum") \~350 sugas, Latvijā sastopamas 2 autohtonas un 4 adventīvas sugas
pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
ceļtekaugi Cūknātru rindas dzimta ("Plantaginaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapaām, kas sakārtotas rozetē, ziedi sīki, vārpās vai galviņās, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; ceļteku dzimta
pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
gumainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia nodosa"), sastopama visai bieži visā Latvijā mitrās un purvainās pļavās, mitros mežos un krūmājos, grāvjos
spārnainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia umbrosa syn. Scrophularia alata", arī " Scrophularia aquatica"), Latvijā aizsargājama
Cūkezerupīte Cūkupīte, Līgupes kreisā satekupe
cukurrūpniecība Cukura ieguve no augiem rūpnieciskā veidā; Latvijā cukurbiešu pārstrāde cukurā
Ndžamena Čadas galvaspilsēta, osta Šari labajā krastā, netālu no tās ietekas Logonē, 754000 iedzīvotāju (2007. g.)
lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
tumšā čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola torquata"), Latvijā rets ieceļotājs
rūsganā čakste čakstu ģints suga ("Lanius bucephalus")
brūnā čakste čakstu ģints suga ("Lanius collurio"), neliels dziedātājputns, Latvijā sastopama ne visai bieži; sētas čakste
rudā čakste čakstu ģints suga ("Lanius cristatus")
lielā čakste čakstu ģints suga ("Lanius excubitor"), Latvijā sastopama samērā reti
rudastes čakste čakstu ģints suga ("Lanius isabellinus"), Latvijā sastapta reti
Ziemeļamerikas čakste čakstu ģints suga ("Lanius ludovicianus")
melnpieres čakste čakstu ģints suga ("Lanius minor"), Latvijā sastapta reti
maskainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius nubicus")
garastainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius schach")
sarkangalvas čakste čakstu ģints suga ("Lanius senator")
ķīļastes čakste čakstu ģints suga ("Lanius sphenocercus")
svītrainā čakste čakstu ģints suga ("Lanius tigrinus")
Dienvidāzijas čakste čakstu ģints suga ("Lanius vittatus")
čanu Čanu valoda - kartvelu valodu grupas valoda, runā ap 30 tk cilvēku Turcijā (Lazistānā), arī Adžārijā (Gruzijā), aglutinatīva valoda, rakstības nav
dzemdētājgliemeži Čaula brūna vai pelēka, vilciņveidīga, ar 3 tumšām, spirāliskām joslām, augstums - <40 mm, dzīvdzemdētāji, saldūdeņos; Latvijā 2 sugas
čedars Čedaras siers - Lielbritānijas izcelsmes maigi skābs cietais siers; nosaukums no Čedaras ciema
Prāga Čehijas Republikas galvaspilsēta (čehu val. "Praha"), atrodas Vltavas krastos, netālu no tās ietekas Labā, 1243000 iedzīvotāju (2012. g.)
studentneļķe Čemurneļķe - neļķu suga ("Dianthus barbatus"), Latvijā dārzbēglis
baltā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum connatum")
brūnā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum decastes syn. Lyophyllum aggregatum")
biezlapiņu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum eustygium")
Konrāda čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum konradianum")
dūmpelēkā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum paleochroum", syn. "Lyophyllum immundum")
gobu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum ulmarium")
salnas čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints suga ("Lyophyllum fumosum"), ar pelēkbrūnu cepurīti
pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām
platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene)
suņburkšķi čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
suņburkšķis čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros, Latvijā konstatētas 3 sugas
selerija Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu
selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni
zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
berula Čemurziežu dzimtas ģints ("Berula"), daudzgadīgi lakstaugi ar smalki rievainu stublāju, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ķimene Čemurziežu dzimtas ģints ("Carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
dobspārne Čemurziežu dzimtas ģints ("Cenolophium"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
knīdija Čemurziežu dzimtas ģints ("Cnidium"), divgadīgi vai daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, lapas ar garām lapu makstīm, >20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
stobulis Čemurziežu dzimtas ģints ("Conioselinum"), \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
suņustobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), lakstaugi ar stāvu, zarotu, violetsārti plankumainu stublāju un trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
koriandrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Coriandrum"), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas
falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga
bezgale Čemurziežu dzimtas ģints ("Laserpitium"), daudzgadīgi, retāk divgadīgi lakstaugi, divdīgļlapji, lieli, stāviem stulbājiem, baltiem ziediem
lupstājs Čemurziežu dzimtas ģints ("Levisticum"), lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros
padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
pastinaks Čemurziežu dzimtas ģints ("Pastinaca"), divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
pētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Petroselinum"), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu
rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
noraga Čemurziežu dzimtas ģints ("Pimpinella"), augs ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām un ziediem saliktos čemuros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
dziedenīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Sanicula"), daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs, \~40 sugas, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
selīne Čemurziežu dzimtas ģints ("Selinum"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu, vienkāršu vai augšdaļā zarotu stublāju, \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
briežsakne Čemurziežu dzimtas ģints ("Seseli"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
cemere Čemurziežu dzimtas ģints ("Sium"), daudzgadīgs krastmalu lakstaugs, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
sārtburkšķis Čemurziežu dzimtas ģints ("Torilis"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, kas klāti ar pieguļošiem matiņiem, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
dižzirdzene Čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints suga ("Angelica archangelica"), augs ar iezaļganiem ziediem apaļos čemuros; Latvijā samērā reti, gk. rietumu daļā; ārstniecības dižzirdzene
Mazais Beirams četras dienas ilgi islāmticīgo svētki 70 dienas pēc Lielā Beirama; upursvētki
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
Baltiešu 1979. g. 23. augusta aicinājums četrdesmit piecu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu parakstīts dokuments ar prasību atzīt Baltijas valstu pašnoteikšanās tiesības
kvadraloģija četri kanoniskie evaņģēliji (Marka, Mateja, Lūkas, Jāņa)
klipe Četrstūrainas sudraba monētas, kas bija apgrozībā Livonijā 16. gs.
Taču ezeri četru ezeru virkne Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā: Dibena, Dziļais, Leišu un Zāļu ezers; Kokšu ezeri
čīkstene Čīkstuļu laimiņš ("Sedum telephium") - augs ar gaļīgām lapām un dzeltenzaļiem, baltiem vai gaišsarkaniem ziediem; Latvijā audzē kā krāšņumaugu, retāk savvaļā
Santjago Čīles galvaspilsēta ("Santiago"), atrodas Longitudinālajā ielejā 100 km no Klusā okeāna, Mapočo krastos 540 m vjl., 5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Annamas kalni Čiongšona grēda Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums 1300 km, platums līdz 300 km, augstākā virsotne — 3280 m (Ngoklins)
pļavas čipste čipstu suga ("Anthus pratensis"), dziedātājputns apmēram zvirbuļa lielumā, Latvijā sastopams bieži, gājputns
Čo Oju Čooju - virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā
Izsušu ezers Čumals, ezers Lībagu pagastā
Čumalas ezers Čumals, ezers Lībagu pagastā
mazā čurkste čurkstu suga ("Riparia paludicola"), Latvijā nav konstatēta
ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
četrlapu čūskoga čūskogu suga ("Paris quadrifolia"), sastopama samērā bieži visā Latvijā gk. ēnainos un mitros mežos, krūmājos
odze Čūsku apakškārtas dzimta ("Viperidae"), 20-150 cm garas indīgas čūskas, 10 ģinšu, 58 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem
Fridrihsena čuža čužu suga ("Pentaphylloides x friedrichsenii"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m
Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru
Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m
Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži
Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena
Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki
Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija
Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats
Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri
Fennoskandija Dabas apgabals Ziemeļeiropā, Skandināvijas un Kolas pussalā, kā arī uz ziemeļrietumiem no līnijas Somu līcis - Lādogas ezers - Oņegas līcis, sastāv gk. no pirmatnējiem iežiem
Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini
Adzeles pacēlums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni, platība - 3322 km^2^, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 60-80 km, austrumu-rietumu virzienā 30-40 km
Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu
Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
Augšdaugavas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, garums - 80 km, platums - 8-12 km, rietumu daļā 4-7 km
Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu
Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu
Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
Rīgavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas centrālajā daļā, platība — 906 kvadrātkilometri (1,4% Latvijas teritorijas), aizņem 1-20 km platu piekrastes joslu >80 km garumā gar Rīgas līča dienvidaustrumu galu
Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu
Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums
Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā)
Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu
Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi
Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem
Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene
Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas
Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā
Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis
Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība
Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu
Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni
Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas
Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs
Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas
Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus
Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni
Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā
Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%
Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes)
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā
Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas
Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka
Īdeņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~800 ha
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš); Šņitkas purvs
Bērzpils purvs dabas liegums Balvu novada Bērzpils un Lazdukalna pagastā, 2 km uz ziemeļaustrumiem no Lubāna ezera, valsts aizsardzībā kopš 199. g., kūdras slāņa vidējais dziļums — 1,9 m; Lielā Peisa purvs
Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m)
Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas
Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums
Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas
Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu
Asūnes ezers dabas liegums Krāslavas novada Asūnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 70 ha, ietver Lilo un Mazo Asūnes ezeru
Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas
Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas
Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni
Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala)
Dziļezers un Riebezers dabas liegums Limbažu novada Limbažu pagasta rietumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), ietver abus ezerus un to apkārtni, platība — 301 ha
Dzērves purvs dabas liegums Limbažu novada Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 396 ha, ligzdo vairākas retas putnu sugas
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni
Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.)
Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas
Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas
Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
Tebras ozolu meži dabas liegums Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Lažas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 51 ha, izveidots vecu ozolu un ozolu-liepu audžu aizsardzībai, aug arī daudz retu augu sugu
Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha)
Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā
Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes)
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai
Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas
Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha)
Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni
Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes
Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni
Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
Talsu pauguraine dabas parks Talsu novada Laidzes, Laucienes un Lībagu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība – 2827 ha
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine
Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km
Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
Latgales augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumu daļā, platība 6510 km^2^, pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 7 ainavapvidus starp Daugavzemi, Aiviekstes zemi un Austrumlatgales ainavzemi
Austrumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā starp Viduslatvijas zemieni austrumos un Kursas zemieni rietumos, platība - 3860 kvadrātkilometru, ziemeļos Abavas un Slocenes senleja to šķir no Ziemeļkursas augstienes, bet dienvidrietumu stūrī Ventas senleja - no Rietumkursas augstienes
Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
Viduslatvijas zemiene dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha
Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene
Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
dabas resursu ieguve dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemežu ("Helix pomatia L") vākšana
Austrumfrīzlande dabas teritorija Vācijā (_Ostfriesland_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļrietumu daļā
Krimuldas Velnala dabas un vēstures piemineklis Gaujas nacionālajā parkā, Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā, ieeja 8 m virs Gaujas līmeņa, sena pagāniskā kulta vieta; Siguldas Lielā Velnala
Fanšana kalns Dabešana grēdas augstākā virsotne, Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā, augstums - 1860 m
ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas
Legba dahomeju un fonu (Benina) mitoloģijā - dievība - triksters, dieva Mavu-Lizas jaunākais dēls
maskavietis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums
maskalis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums; maskavietis
potala Dalailamas pils Lhasā, Tibetā
Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši
Dienviddānija Dānijas reģions Jitlandes pussalas vidusdaļā, ietver arī Fīnas, Langelandes, Tasingas, Ērē un citas sīkākas salas
Zēlande Dānijas reģions, kurā ietilpst Zēlandes sala (izņemot Kopenhāgenu un tās apkārtni), Lollande, Falstera, Mēna un daudzas mazākas salas
dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes
Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa
zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam
nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas
Maunaloa darbīgs vulkāns ASV (angļu val. _Mauna Loa_), Havaju salu Havajas salas dienvidu daļā, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados
Lasena smaile darbīgs vulkāns Kaskādu kalnu dienvidos ("Lassen Peak"), ASV, augstums - 3187 m, ietilpst Lasenvolkanika nacionālajā parkā, apkaimē geizeri un karstie avoti
Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru
Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru
Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā
Rīgas motormuzejs darbojas Tehniskās jaunrades, izstāžu un atpūtas centra Mežciems kompleksā, dib. 1989. kolekcijā ir arī Latvijā ražotie "Russo-Balt" un "Ford-Vairogs" automobiļi
kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu
dālderroze Dārza cietķērsa jeb kressalāts ("Lepidium sativum")
laktuka Dārza salāti ("Lactuca sativa")
salātas Dārza salāti ("Lactuca sativa")
salate Dārza salāti ("Lactuca sativa")
salati Dārza salāti ("Lactuca sativa")
salatas Dārza salāti ("Lactuca sativa"), kurvjziežu dzimtas salātu ģints suga, lakstaugi ar skraju lapojumu
salats Dārza salāts ("Lactuca sativa")
salāts Dārza salāts ("Lactuca sativa")
datne README datne LASIMANI
izpildāma programma datora programma, kas gatava palaišanai noteiktā datorā. Lai programma būtu izpildāma, tā iepriekš jāpārtranslē attiecīgā datora mašīnvalodā
cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību
protokols HDLC datu posma augsta līmeņa vadība (angļu "High-level Data Link Control")
procedūra LAP datu posma piekļuves procedūra (angļu "Link Access Procedure")
protokols LAPM datu posma piekļuves protokols modemiem (angļu "Link Access Protocol for Modems")
DLCI datu posma savienojuma identifikators (angļu "Data Link Connection Identifier")
identifikators DLCI datu posma savienojuma identifikators (angļu "Data Link Connection Identifier")
panātras Daudzgadīga sakņu nezāle "Lamium album" ar pamatā zarojošiem, līdz 40 cm gariem stublājiem, baltiem lūpveidīgiem ziediem
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli
apdzirzāle Daudzgadīgs staipeknis ("Lycopodium selago"); apdziras 1
strelīcija daudzgadīgs strelīciju dzimtas tropu lakstaugs (“Strelitzia reginae”) ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas, kas Latvijā tiek audzēts kā dekoratīvs telpaugs
zeltasakne Daudzgadīgs sukulents, ārstniecības augs ar psihostimulatora īpašībām, līdzīgs žeņšeņam, labi aug arī Latvijā, tonizējošs un iedarbīgs afrodīzijs
simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas
simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga
pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās
daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās
ovālā daudzspārne daudzspārņu suga ("Pterygoneurum ovatum"), Latvijā aizsargājama
Lebjava Daugavas atteka Doles salā, Salaspils novada Salaspils pagastā; Lebge; Lebje; Ļeblova
Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte
Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne
Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa
Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka
Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km
Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km
Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe
Mālkalne Daugavas kreisā krasta pieteka Salienas pagastā, augštece Vecsalienas pagastā; Lazdukalna upe
Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts
Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m
Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa
Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka
Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja
Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte
Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa
Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram
Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts
Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene
Kaibala Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, garums - 16 km, kritums - 51,1 m
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Līksnas pagastā, garums - 7 km
Gumerts Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
Dzeņu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
Silupīte Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
Izteka Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 10 km
Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka
Teļu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Turku pagastā
Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa
Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe
Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne
Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
Svinordas slāņi Daugavas svītas apakšējās pasvītas augšējā daļa, biezums - 4-12 m, parastratotipi Latvijā Daugavas krastos lejpus no Aiviekstes ietekas
Buļļu sala Daugavgrīvas sala, kas atrodas starp Rīgas līci un Buļļupi no Daugavas līdz Lielupei
lielkrieviņi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrieviņi" iedzīvotāji
līdumnieki Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
berkavieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Berkava" iedzīvotāji
gundedzietis Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gundegas" iedzīvotāji
mirnijieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Mirnijs" iedzīvotāji
randanieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Randanumuiža" iedzīvotāji
aukšpolieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aukšpole" iedzīvotāji
cietoksnieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Cietoksnis" iedzīvotāji
juganieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Juganina" iedzīvotāji
Jaunā Pilsētiņa Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" bijušais nosaukums
rimsieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Rimši" iedzīvotāji
locikieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" iedzīvotāji
lielbornieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielborne" iedzīvotāji
liellasieši Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Liellaši" iedzīvotāji
Lasiņi Daugavpils novada Tabores pagasta bijušās Lasenbekas (Lasenbergas) muižas centra bijušais nosaukums
Lelī Lauri Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lauri" nosaukums latgaliski
ārstnieciskās dūņas dažādas izcelsmes nogulas, ko var izmantot ārstniecībā; Latvijā izmantojamas tikai sulfīdu un bezsulfīdu kūdras dūņas
dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta
strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm
smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās
upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām
spāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Libellulidae"), Latvijā konstatēts 15 sugu
ceļotājspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas spāru dzimtas suga ("Libellula quadrimaculata"), kas samērā izplatīta Latvijā, reizēm veic masveida pārlidojumus
grīslis Dažādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Heterostachyae"), kuriem ziedkopa sastāv no viendzimuma vārpiņām (ir arī daži izņēmumi), Latvijā konstatēts \~40 sugu
Brigas Dažkārt lietots Ludzas novada apdzīvotās vietas "Briģi" nosaukums
Amūras zemiene dažkārt tā apzīmē Vidusamūras un Lejasamūras zemieni kopā
patmala Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdens dzirnavas
patmaļa Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala
patmaļi Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala
Aklais dažu ezeru nosaukums Latvijā: (a) Piegāzes ezers Sīļukalna pagastā; (b) Lielais Kangaru ezers - Kangaru ezers Ropažu novadā
jāņuzāle dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piemēram, nārbuļi, madaras)
Jāņu zāles dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai; jāņzāles, jāņuzāles
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī
Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta
Paradīzes Putns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Apus", saīsinājums "Aps"), kurā nav spožu zvaigžņu (tā α zvaigžņlielums ir 3,8), Latvijā nav novērojams
Altāris debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ara"; saīsinājums "Ara") Piena Ceļā uz dienvidiem no Skorpiona, Latvijā nav novērojams
Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā
Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss
Centaurs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Centaurus", saīcinājums "Cen"), atrodas uz dienvidiem no Hidras, spožākā zvaigzne Centaura Alfa, Latvijā nav novērojams
Cirkulis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Circinus", saīsinājums "Cir") Centaura tuvumā, Latvijā nav novērojams
Balodis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Columba", saīsinājums "Col") Lielā Suņa tuvumā; spožu zvaigžņu nav
Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts
Zelta Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Dorado", saīsinājums "Dor"), kurā atrodas Lielais Magelāna Mākonis, Latvijā nav redzams
Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums
Dzērve debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Grus", saīsinājums "Gru"), Latvijā nav novērojams, spožākā zvaigzne - Alnairs
Indiānis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Indus", saīsinājums "Ind"), Latvijā nav novērojams; šī zvaigznāja α atrodas 100 ly attālumā, tās spožums 3,2
Zaķis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lepus"; saīsinājums "Lep") uz dienvidiem no Oriona, spožākā zvaigzne - Arneba; Latvijā novērojams ziemā
Vilks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lupus", saīsinājums "Lup") uz dienvidiem no Skorpiona un Svariem; Latvijā nav redzams
Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā
Oktants debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Octans", saīsinājums "Oct"), kurā atrodas debess dienvidpols, spožu zvaigžņu nav,, Latvijā nav redzams
Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams
Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa
Teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Telescopium"; saīsinājums "Tel"), spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 3,5, Latvijā nav redzams
Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams
Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
krusts Debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā, Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts"
Vienradzis debess ekvatora apgabala zvaigznājs (latīņu "Monoceros"; saīsinājums "Mon") Piena Ceļā uz austrumiem no Oriona; Latvijā novērojams ziemā
Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts
Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Dvīņi debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Gemini", saīsinājums "Gem"), Latvijā vislabāk novērojams ziemā; spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss
Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε)
Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī
Lūsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lynx"", saīsinājums "Lyn"), atrodas starp Lielo Lāci un Dvīņiem; Latvijā nenorietošs
Lira debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lyra", saīsinājums "Lyr"), Latvijā novērojams vasarā, spožākās zvaigznes - Vega un Šeliaks
Vērsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Taurus"; saīsinājums "Tau") starp Perseju un Orionu, viens no zodiaka zvaigznājiem, spožākā zvaigzne - Aldebarans; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā
Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā
Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals
dedess Dedestiņa ("Lathyrus")
dedesas Dedestiņas ("Lathyrus")
dedesiņi Dedestiņas ("Lathyrus")
dedestiņi Dedestiņas ("Lathyrus")
peļzirņi Dedestiņas ("Lathyrus")
vanagzirņi Dedestiņas ("Lathyrus")
plakanzirņi Dedestiņas ("Lathyrus"), pākšaugu dzimtas divdīgļlapju viengadīgi vai daudzgadīgi augi, Latvijā >5 sugas, daudzās formās kultivēti
puķuzirnītis Dedestiņu ģints suga - smaržīgā dedestiņa ("Lathyrus odoratus"), Latvijā kultivē kā krāšņumaugu ar daudzām šķirnēm
vītņu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus aphaca")
skarbā dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus hirsutus")
platlapu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus latifolius")
jūrmalas dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus maritimum")
kalnu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus montanus")
melnā dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus niger")
smaržīgais puķzirnītis dedestiņu suga ("Lathyrus odoratus")
smaržīgā dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus odoratus")
purva dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus palustre")
ungāru dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus pannonicus")
zirņveida dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus pisiformis")
pļavas dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus pratensis")
meža dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus sylvestris")
bumbuļu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus tuberosus")
pavasara dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus vernus")
matainais degunradzis degunradžu suga ("Rhinoceros tichorinus"), kas dzīvoja vēlajā pleistocēnā, atliekas atrastas arī Latvijā, iznīcināts \~10. gs.
robotā deicija deiciju suga ("Deutzia crenata"), ko Lartvijā audzē visbiežāk
Lemuāna deicija deiciju suga ("Deutzia x lemoinei"), kas ir ziemcietīgākā no Latvijā audzētajām
mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas
limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā
floribundroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas
poliantroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas
Lazdinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Lazdenieki" nosaukuma variants
Dekszina Dekšinas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Linavas pagastā
Malaizijas delfīns delfīnu suga ("Lagenodelphys hosei"), garums līdz 2,7 m, svars - līdz 210 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās
baltpurna delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus albirostris"), garums 2,8 m, svars - 180-350 kg, dzīvo Atlantijas ziemeļdaļā, visplašāk mizplatītais delfīns Ziemeļjūrā
krusta delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus cruciger"), garums līdz 1,9 m, svars - 90-120 kg, dzīvo Dienvidu okeāna aukstajos apgabalos
Klusā okeāna baltsānu delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obliquidens"), garums 2,1-2,5 m, svars - 75-90 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļos, rada putu šļakatas, kas bieži redzamas krietni ātrāk pirms paša delfīna
tumšais delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obscurus"), garums 1,7-2,1 m, svars - 70-85 kg, dzīvo jūrās pie Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas un Dienvidamerikas
Ķīnas upesdelfīns delfīnu suga ("Lipotes vexillifer"), garums - 2,2-2,5 m, svars - 125-160 kg, izmiris 21. gs. sākumā, dzīvoja Jandzi upes vidustecē un lejtecē
dienvidu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissiodelphis peronii"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna dienviddaļas mērenajā joslā
ziemeļu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissodelphis borealis"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļdaļas mērenajā joslā, ātruma cienītājs, var uzlēkt pat 7 metrus virs ūdens
fusicladium Demāciju dzimtas ģints, kuras sēnes attīsta īsus konīdiju nesējus ar zaļganbrūnām konīdijām, vairākas sugas ierosina augļu koku kraupjus, Latvijā konstatētas 9 sugas
jaunlatviešu kustība demokrātiskas ievirzes nacionālās atbrīvošanās kustība Latvijā 19. gadsimta 50.-90. gados, kas zināmā mērā turpināja 18. gs. Rīgas brīvo latviešu un brāļu draudžu cīņu par latviešu tiesībām
Beni departaments Bolīvijā, valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Trinidada, robežojas ar Santakrusas, Kočabambas, Lapasas un Pando departamentu, kā arī ar Brazīliju
Ardēni departaments Francijā (_Ardennes_), Lielajā Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģionā, atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, pie robežas ar Beļģiju
Augšreina departaments Francijā (_Haut-Rhin_), Lielo Austrumu reģiona dienvidaustrumos
Augšluāra departaments Francijā (_Haute-Loire_), Overņas-Ronas-Alpu reģionā
Augšmarna departaments Francijā (_Haute-Marne_), Lielo Austrumu reģionā
Augšvjenna departaments Francijā (_Haute-Vienne_), Jaunaktivānijas reģionā, administratīvais centrs - Limoža
Atlantijas Luāra departaments Francijā (_Loire-Atlantique_), Luāras reģiona rietumu daļā
Mēza departaments Francijas ziemeļaustrumu daļā, Lielā austrumu reģiona ziemeļrietumos
Artibonita departaments Haiti (_L’ Artibonite_), Gonavas līča austrumu piekrastē
Amazonasa departaments Peru (_Amazonasa_), valsts ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Loreto, Sanmartinas un Kahamarkas departamentu, kā arī ar Ekvadoru
Derija Deri - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā
Londonderija Deri - pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā
Landonderi Deri, pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā
DGN Derīgu grāmatu nodaļa (Rīgas Latviešu biedrības apgāds)
dermea Dermateju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
Desseln Dēseles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas
rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas
Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā
tarakānu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum blattaria"), kas Latvijā ir adventīvs augs
blīvziedu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum densiflorum"), kas Latvijā ir adventīvs augs, tiek audzēts arī kā krāšņumaugs
miltainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum lychnitis"), kas Latvijā ir adventīvs augs
violetais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum phoeniceum"), kas Latvijā ir adventīvs augs
Septuagesimae Devītā svētdiena pirms Lieldienām
jaungramatiķi Diahroniskās valodniecības virziena pārstāvji 19. gs. 2. p. - 20. gs. sākumā, kuru galvenie principi - vēsturiskums un psiholoģisms; virziens aizsākās Leipcigas universitātē
cryptospora Diaportu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga
cryptosporella Diaportu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga
cryptodiaporthe Diaportu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kuras anamorfas aprakstītas kā fomopšu sugas
Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle
Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš"
Latvijas bioelektromagnetologu asociācija dibināta 1994. g. ar mērķi veicināt EML iedarbības teorētiskos pētījumus, tahnoloģiju attīstību un EML lietošanu medicīnā, bioloģijā, fizikā u. c.
Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs
Turku pagasts dibināts 1990. g. pirmskara Līvānu pagasta teritorijā, 1999.-2009. g. iekļauts Preiļu rajona Līvānu novadā, atjaunots 2009. g Līvānu novadā, robežojas ar Līvānu pilsētu, Rožupes un Rudzātu pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu
Didelenga Didelanža - pilsēta Luksemburgā (_Diddeleng_)
kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta
ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
ziepenīte Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
ziepenīšaugi Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
gundega Didīgļlapju klases augu dzimta ("Ranunculaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, krūmi, puskrūmi, liānas; Latvijā tikai lakstaugi
Daugu ezers Didžulis, ezers Lietuvā
purva diedzene diedzeņu suga ("Zannichellia palustris"), Latvijā sastopama samērā reti un ir aizsargājama
Bezdubenis Diemests, ezers Laucienes pagastā
Prezidentu diena diena, ko, godinot prezidenta institūciju, katru gadu februāra trešajā pirmdienā atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs; 22. februārī ir prezidenta Džordža Vašingtona dzimšanas diena, bet 12. februārī - prezidenta Ābrama Linkolna dzimšanas diena
majors dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu)
seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
dižkareivis Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
dižmatrozis Dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē
Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple
rands Dienvidāfrikas Republikas, Lesoto un Namībijas naudas pamatvienība (=100 centu)
gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations")
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama
Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām
pāvilostnieki Dienvidkurzemes novada (2009.-2021. g. Pāvilostas novada, 1990.-2009. g. Liepājas rajona) apdzīvotās vietas "Pāvilosta" iedzīvotāji
Aizputes Padure Dienvidkurzemes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" bijušais nosaukums
Jaunlieģi Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" bijušais nosaukums padomju laikā
Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu
Indānu upīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Gārsenes pagastā, augštece - Lietuvā
Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte
Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu
teofilantropi Dieva un cilvēku mīlētāji jeb Dieva pielūdzēji un cilvēku draugi, reliģiska savienība Lielās franču revolūcijas laikā ar privātu kultu 1796. g. un publisku 1797.-1802. g. kādās 10 Parīzes baznīcās
rīcins dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas suga ("Ricinus communis"), augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas, Latvijā dažkārt audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
kaņepene Dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Mercurialis"), viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
nezidioblastoze Difūza Langerhansa saliņu ("insulae Langerhans-i") šūnu proliferācija
DSL Digitālā abonenta līnija interneta pieslēgumam mājā; ciparu abonentlīnija (angļu "Digital Subscriber Line")
Dikreha Dīkirhe - pilsēta Luksemburgā
lielais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Lymnaea stagnalis") ar slaidi konisku čaulu 4-5 cm augstumā, barojas ar ūdensaugiem un sīkiem dživniekiem
Vaivaru dīķis dīķis Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 1,5 ha
gimnodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Gymnodinium"), mikroskopiskas elipsveida, olveida vai lodveida dorsiventrālas viešūnas aļģes bez bruņām, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
glenodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Glenodinium"), dažādas formas, dažreiz dorsiventrāli saplacinātas, bieži bruņās ietvertas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
Diensdorf Dinsdurbes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus
Dira Dīrīte, Lisiņas pieteka
Dīza Dīrīte, Lisiņas pieteka
Dīze Dīrīte, Lisiņas pieteka
Murmasta Dīrīte, Lisiņas pieteka
Murmastiena Dīrīte, Lisiņas pieteka
Murmastiene Dīrīte, Lisiņas pieteka
Murmosta Dīrīte, Lisiņas pieteka
ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Disna Dīsna - upe Lietuvā (Dzisnas augštece)
Dūnāklis Diunokļa ezers Ludzā
Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu
hidra Divas Latvijas saldūdeņos sastopamas hidrozoju ģintis ("Hydra" un "Chlorohidra"), cilindrveidīgi dzīvnieki, ķermeņa garums - līdz 3 cm, saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos; 29 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
Magelāna Mākoņi divas neregulāras formas galaktikas (Lielais un Mazais Magelāna Mākonis), kas atrodas vistuvāk mūsu Galaktikai (160000 ly attālumā) un ir tās pavadoņi
Pakri salas divas salas Baltijas jūrā pie Igaunijas ziemeļrietumu krasta - Lielā Pakri un Mazā Pakri
pļavskrējēji Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Ophonus, Pseudophohus"), 7-8 mm garu ķermenis, sīki punktoti segspārni, mīt agrocenozēs, pļavās, mežos; Latvijā konstatētas 7 sugas
skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām
labris Divasmeņu cirvis ar plānu izliektu asmeni, senās Krētas reliģijas svarīgs simbols, kas tika uzskatīts par Lielās Dievietes Mātes emblēmu
kvarts Divdesmit pieci (parasti par naudas vienībām); cariskās Krievijas 25 kapeiku sudraba naudas gabala nosaukums Latvijā
asinszāle Divdīgļalpju klases dzimta ("Hyperiaceae syn. Guttiferae"), 820 sugas (gk. tropu joslā), Latvijā 1 ģints
kornācejas Divdīgļlapju augu dzimta umbellifloru rindā, koki vai krūmi, no tiem Latvijas florā grimonis
plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu
nidularium Divdīgļlapju augu ģints "Bromelaceae" dzimtā, lapām rozetē, ar lizdai līdzīgu iedobumu lapai pie pamata, 15 sugas, Brazīlijā, Latvijā dažas audzē siltumnīcās kā krāšņumaugus
lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai
obione Divdīgļlapju augu ģints balandu dzimtā, lakstaugi ar viendzimuma ziediem, Latvijā nav sastopama, Eiropā 2 sugas, no tām 1 arī Igaunijas salās un piekrastē
murogas Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, 7 sugas mērenā joslā, Latvijā 1 suga, sīks līdz 11 cm augsts viengadīgs augs
pentastemon Divdīgļlapju augu ģints ģīmjziežu dzimtā, 82 sugas gk. ASV, starp tām vairāki iecienīti krāšņumaugi, no kuriem daži sastopami arī Latvijas dārzniecībās
stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos
lunārija Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, lieli lakstaugi ar lielām sirds veida lapām, 2 sugas, Latvijā 1 suga - mēnesene
malope Divdīgļlapju augu ģints malvu dzimtā, lakstaugi ar auglīšiem, kas novietoti nevien blakus, bet arī viens virs otra; vairākas sugas Vidusjūras zemēs, Latvijā kā krāšņumaugi dārzniecībās
psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi
ipomeja Divdīgļlapju augu klases tīteņu dzimtas ģints ("Ipomoea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~500 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugus
plikši Divdīgļlapju ģints tropu zāļaugi, radniecīgi amarantiem; Latvijā sastopami kā krāšņumaugi
hortenzija Divdīgļlapju klases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Hydrangeaceae"), nelieli koki, krūmi vai krūmveida liānas, 17 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
parūkkoks Divdīgļlapju klases anakardiju dzimtas ģints ("Cotinus"), Latvijā audzē kā dekoratīvus, vasarzaļus krūmus vai kokus
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus
gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus
vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija
strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu
strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi
kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti
lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta
lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu
melisa divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Melissa"), \~3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā kultūraugu
panātre Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Lamiales")
krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
neļķe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Caryophyllaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 89 ģintis, >2100 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatēas 23 ģintis, 66 sugas
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas
vistene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Empetraceae"), kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem, 9 ģintis, 9 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
dievkrēsliņš Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Euphorbiaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi (Latvijā tikai lakstaugi)
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas
naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Oxalidaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu, 8 ģintis, 950 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās
poliknēms Divdīgļlapju klases balandu dzimtas balandu apakšdzimtas ģints ("Polycnemum"), 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas
trompetvīns Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Campsis"), Latvijā 2 sugas audzē kā dekoratīvus augus; kampsis
katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus
ekremokarpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Eccremocarpus"), Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
leitnerija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Leitneriales"), 1 ģints, kas sastopama Ziemeļamerikā
parotija Divdīgļlapju klases burvjlazdu dzimtas ģints ("Parrotia"), no kuras Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
ragukoks Divdīgļlapju klases cezalpīniju dzimtas ģints ("Gymnocladus"), Latvijā introducētas 2 sugas
brūnkāte Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi bezhlorofila parazītaugi, 16 ģintis, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
bupleire Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Bupleurum"), Latvijā konstatēta 1 suga
kaukale Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Caucalis"), Latvijā konstatēta 1 suga
turgēnija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Turgenia"), Latvijā konstatēta 1 suga
visnaga Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Visnaga"), Latvijā konstatēta 1 suga
sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā
lufa Divdīgļlapju klases dilīniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Luffa"), izplatīta tropos un subtropos, \~10 sugu, kultivē 2 sugas, lieli, gurķiem līdzīgi augļi, no kuriem iegūst šķiedru; sūkļķirbis
cefalārija Divdīgļlapju klases dipsaku dzimtas ģints "Cephalaria", \~70 sugu, Latvijā atrasta 1 adventīva suga
kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas
baldriāns Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), 13 ģintis, >400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
oleandrs Divdīgļlapju klases dzimta ("Apocynaceae"), koksnainas liānas, retāk koki, krūmi vai lakstaugi, gk. tropos, 180-200 ģinšu, \~2000 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - kapmirte
akvifolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Aquifoliaceae"), divmāju koki vai krūmi, 2 ģintis, \~400 sugu, Latvijā audzē gk. kā dekoratīvus vasarzaļus krūmus; akmeņozols
arālija Divdīgļlapju klases dzimta ("Araliaceae"), 80-85 ģintis, 800-850 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga - Baltijas efeja, introducētas 6 ģintis
bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
binjons Divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi, gk. tropos un subtropos, sevišķi D-Amerikā, 800 sugu, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugus; bignonija
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Boraginaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 23 sugas
pulkstenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Campanulaceae"), lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, \~40 ģinšu, 800 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 11 sugas; Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
kokžņaudzējs Divdīgļlapju klases dzimta ("Celastraaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai liānas, 58 ģintis, 860 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - segliņš
balanda Divdīgļlapju klases dzimta ("Chenopodiaceae"), lakstaugi, puskrūmi, retumis krūmi vai nelieli koki, >100 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 46 sugas
klinšroze Divdīgļlapju klases dzimta ("Cistaceae"), koki, krūmi vai lakstaugi, 8 ģintis, >200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - saulrozīte
kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis
sīkeglīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Elatinaceae"), viengadīgi vai divgadīgi ūdens un mitru vietu lakstaugi, 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints
daudzlapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Haloragaceae"), purvu augi, ūdensaugi un retumis sausu vietu augi, 160 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - daudzlapes - ar 3 sugām
riekstkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Juglandaceae"), vasarzaļi koki, retumis krūmi, 7 ģintis, 58 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē riekstkokus, pterokārijas un kārijas
lini Divdīgļlapju klases dzimta ("Linaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem, 15-25 ģintis, 300-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
lobēlija Divdīgļlapju klases dzimta ("Lobeliaceae"), \~30 ģinšu, >1200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
atālene Divdīgļlapju klases dzimta ("Parnassiaceae"), 2 ģintis, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
ziemciete Divdīgļlapju klases dzimta ("Pyrolaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, 11 ģinšu, 30-60 sugu; Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
ceļteka Divdīgļlapju klases dzimta ("Plantaginaceae"), lakstaugi, retumis puskrūmi, krūmi, gk. mērenajās joslās; 3 ģintis, 265 sugas; Latvijā 2 ģintis, 7 sugas
portulaka Divdīgļlapju klases dzimta ("Portulacaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, >20 ģinšu, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, abas lakstaugi
prīmula divdīgļlapju klases dzimta ("Primulaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai puskrūmi, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 9 ģintis, 16 sugu
rezēda Divdīgļlapju klases dzimta ("Resedaceae"), krūmi, puskrūmi vai lakstaugi, 6 ģintis, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
pabērzs Divdīgļlapju klases dzimta ("Rhamnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas vai poligāmi koki un krūmi, arī liānas, 60 ģinšu, 900-1000 sugu, Latvijā savvaļā 2 ģintis, katra ar 1 sugu
santali Divdīgļlapju klases dzimta ("Santalaceae"), parazītiski vai pusparazītiski koki, krūmi un lakstaugi, \~30 ģinšu, >400 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - linlape, kas ir pusparazītisks lakstaugs
cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas)
naktene Divdīgļlapju klases dzimta ("Solanaceae"), 90 ģinšu, \~2600 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas, no tām 6 sugas ir adventīvas, bet 1 suga ir dārzbēglis
timēleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Thymelaeaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai lakstaugi, 50 ģinšu, 500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga, aizsargājama - parastā zalktene; zalkteņu dzimta
goba Divdīgļlapju klases dzimta ("Ulmaceae"), vasarzaļi koki, retāk krūmi, 18 ģinšu, Latvijā sastopama 1 ģints, dažas sugas introducētas
āmulis divdīgļlapju klases dzimta ("Viscaceae"), 8 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga
balzamīne Divdīgļlapju klases gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), krāšņumaugs, viengadīgs tropu lakstaugs, 2 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas
asklēpija Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi vai lakstaugi, retāk koki, \~290 ģintis, \~2000 sugas, gk. tropu un subtropu joslā, Latvijā konstatētas 2 ģintis
šizofragma Divdīgļlapju klases hortenziju dzimtas ģints ("Schizophragma"), no kuras Latvijā introducēta 1 suga
citronliānaugi Divdīgļlapju klases ilīciju rindas dzimta, mūžzaļas vai vasarzaļas liānas, vijīgi vai ložņājoši krūmi, 2 ģintis, Latvijā introducēta 1 suga
ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu
abēlija Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Abelis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
djērvilas Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Diervilla"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
dipelta Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Dipelta"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās
vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija
tripterīgija Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Tripterigium"), līdz 8 m augsta krāšņa liāna ar kuplām galotnes ziedkopām, ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu
akahmena Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Acachmena"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga
hornungija Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Hornungia"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
aposēre Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Aposeris"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte
armērija divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints ("Armeria"), daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
smaržmētra Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Clinopodium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas
siderīts Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Sideritis"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
laurs Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Laurales"), 10 dzimtu, raksturīgi primitīvās ziedkopās sakārtoti vai vientuļi ziedi, kuros spirāliski sakārtots nenoteikts locekļu skaits, lapās un mizā daudz ēterisko eļļu
liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
salpiglose Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas ģints ("Salpiglossis"), kuras 1 sugu Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu
taurespuķe Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas suga ("Salpiglosis sinuata"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu; jomoto salpiglose
petrorāgija Divdīgļlapju klases neļķu dzimtas plaukšķeņu apakšdzimtas ģints ("Petrorhagia"), Latvijā konstatēta 1 suga
montija Divdīgļlapju klases portulaku dzimtas ģints ("Montia"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug upju krastmalās, sēkļos, pļavās, purvos; \~15 sugu, Latvijā 1 suga
palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
krasula Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas biezlapjaugu dzimtas ģints ("Crasula"), ko Latvijā audzē telpās
jasmīns Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvaugu dzimtas ģints ("Jasminum"), izplatīta subtropos, Latvijā audzē telpās
skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās
loranti Divdīgļlapju klases rožu apakšklases santalu rindas dzimta ("Loranthaceae"), \~40 ģinšu, \~1000 sugu, gk. tropos
akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss
šerardija Divdīgļlapju klases rubiju dzimtas ģints ("Sherardia"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pēdējoreiz konstatēta 1922. g.
evodija Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Evodia"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
skimmija Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Skimmia"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus
sieramoliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga un 1 dārzbēglis; sierāboliņš
sierāboliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; sieramoliņš
čemurvīns Divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints ("Ampelopsis"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus
gandrene Divdīgļlapju klases ziedaugu dzimta ("Geraniaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, 11 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
noraglapu pērkaunene divgadīga, ļoti zarotu stublāju, Latvijā reti
dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu
Asūnes ezeri divi ezeri Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., eitrofi
ovālā divlape divlapju suga ("Listera ovata")
Rumbiņa Divpakāpju ūdenskritums Rumbiņas upē pie Lielvārdes, kopējais augstums - 1,8 m, platums - 1 m
bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku
gliemežmuša Divspārņu kārtas dzimta ("Sciomyzidae"), vidēji lielas mušas, kāpuri plēsīgi, pārtiek no sauszemes un saldūdens gliemežiem, \~450 sugu, Latvijā zināmas 54 sugas
stiebrmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chloropidae"), sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās; >1500 sugu, Latvijā konstatēts 116 sugu
kaulmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hippoboscidae"), zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; zirgu mušas
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu
kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu
florīns Divu šiliņu monēta Lielbritānijā līdz 1971. g.
dizainparaugu starptautiskā reģistrācija dizainparaugu reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1925. gada 6. novembra Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999. gada 2. jūlija Ženēvas aktu vai citu Latvijai saistošu starptautisko līgumu par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju
naktstārps Dižā slieka ("Lumbricus terrestris")
zarainā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium clathroides"), Latvijā aizsargājama
Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem
Ķīvmeža dižakmens dižakmens Ventspils novada Piltenes pagastā, mežā, viens no 10 lielākajiem dižakmeņiem Latvijā, garums - 6,35 m, platums - 4,35 m, augstums - līdz 2,8 m, apkārtmērs - 17,5 m, lielākā daļa atrodas virs zemes un ir apaugusi ar sūnām
Lindes meža dižakmens dižakmens Zantes pagastā, Aizupes mežniecības Lindes apgaitā, garums — 4,9 m, platums — 4,3 m, augstums — 2 m, apkārtmērs — 15,75 m, virszemes tilpums — 21 kubikmetrs, tramplīna forma, viena mala slīpa, pārējās stāvas
Lāčplēša gulta dižakmens, atrodas Lielvārdē pie A. Pumpura muzeja, augstums 2,1 m, garums 4,8 m, platums 3,5 m, neregulāra forma, apkārtmērs 15 m, tilpums 20 m^3^; blakus atrodas no tā atšķeltā daļa (augstums 1 m, garums 4,8 m, platums 2,7 m), kas iedēvēta par Lāčplēša segu
augstā dižauza dižauzu suga ("Arrhenatherum elatius"), kas sastopama arī Latvijā
līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties
onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis
lielais diždadzis diždadžu suga ("Arctium lappa", senāk "Lappa officinalis" un "Lappa major")
mazais diždadzis diždadžu suga ("Arctium minus", senāk "Lappa minor")
birztalas diždadzis diždadžu suga ("Arctium nemorosum"), Latvijā ļoti reti satopams augs, aizsargājams
pūkainais diždadzis diždadžu suga ("Arctium tomentosum", senāk "Lappa tomentosa")
Gross-Damen Diždāmas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizviķu pagastā
Gross-Dueppeln Diždupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
bezzobe Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Anodonta"), šo gliemeņu čaulas slēdzējmalas ir bez zobiem, Latvijā konstatētas 3 sugas
perlamutrene Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Unio"), gliemis ar biezu divvāku čaulu, kam ir slēdzene, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
Gross-Gramsden Dižgramzdas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
pūkainais dižīsspārnis dižīsspārņu suga ("Emus hirtus"), kas medī kukaiņus uz zirgu vai vistu mēsliem, Latvijā un arī visā Eiropā sastopama reti un to nepieciešams aizsargāt
Fischroeden Dižizriedes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā
Kalleten Dižkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas
Gross-Lahnen Dižlāņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
brūnais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus fuscus"), Latvijā aizsargājams, sastopams reti
Rīgzemju ozols dižozols, kas aug Dundagas pagastā pie Rīgzemju mājām, stumbra apkārtmērs - 9,2 m (4. resnākais ozols Latvijā), koka augstums - 16,5 m, vainaga projekcija - 19 x 24 m, stumbrā ir dobums
Lagātu dižpriede dižpriede, aug Priekuļu novada Liepas pagastā, \~1 km no Irbīšu mājām, stumbra apkārtmērs 4,3 m, koka augstums 18 m (2001. g.), vainaga projekcija 21 x 16 m, viena no kuplākajām priedēm Latvijā
meiteņu dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota puellaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
kastaņa Dižskābaržu dzimtas ģints ("Castanea"), vasarzaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām, Latvijā introducētas 2 sugas, bet tās ir vidēji ziemcietīgas un netiek plaši audzētas
Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas
parastais dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus sylvatica"), kas senāk Latvijā bija sastopams savvaļā, reintroducēts 19. gs. sākumā un ir skaists parku un apstādījumu koks Kurzemē, kur vecākie koki sasniedz >30 m augstumu un 5 m apkārtmēru
avota dižspārne dižspārņu suga ("Octodiceras fontanum"), Latvijā reta un aizsargājama
karaliskā dižspāre dižspāru dzimtas suga ("Anax imperator"), lielākā Latvijas spāre, ķermeņa garums līdz 80 mm, spārnu plētums - līdz 110 mm
Strohken Dižstroķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams
uzpūstais dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia inflata"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs, bet ir arī dārzbēglis, kas retumis kā nezāle sastopams tīrumos, dārzos, arī grāvmalās un ruderālās vietās
milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama
Pūņicu grāvis Dižvalka labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagstā
Lajziny Dlužņevas (Laizēnu) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā
lielbērznieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielbērze" iedzīvotāji
lielsvēdernieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvēderi" iedzīvotāji
liepziednieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Liepziedi" iedzīvotāji
lieldegaiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Lieldegaiņi" iedzīvotāji
lustenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Lustesmuiža" iedzīvotāji
Bikstu muiža Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" bijušais nosaukums
līvenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" iedzīvotāji
lipstenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Lipsti" iedzīvotāji
galaucnieki Dobeles novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Galauce" iedzīvotāji
lejenieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lejnieki" iedzīvotāji
lejnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lejnieki" iedzīvotāji
Lielabguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Lielapgulde" bijušais nosaukums
Lielapguldes muiža Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas “Lielapgulde” bijušais nosaukums
Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku
lejasstrazdenieki Dobeles pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstrazdi" iedzīvotāji
sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons
kailā dobspārne dobspārņu suga ("Cenolophium denudatum"), retumis sastopama Gaujas ielejā un Latvijas austrumu daļā pļavās un krūmājos
Dzirnavezers Dobuļu dzirnavezers Liezēres pagastā
uzturēšanās atļauja dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi
darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu; kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu
vietrādes domēna vārds domēna divu burtu vārds, kas norāda valsti, kurā atrodas interneta tīkla adresāts, piem., .uk (Apvienotā Karaliste), .lv (Latvija)
Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti
lācaristi Dominikāņu misijas Latgalē kongregācija 18. un 19. gs.
Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā
Donava Donaviņa Limbažu pilsētā
Nabes upe Donaviņa, kas savieno Dūņezeru ar Limbažu Lielezeru
Nabesupe Donaviņa, ūdenstece Limbažos
Perkuhnen Donnershof - Pērkones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Pērkones pagastā
doņi Doņu dzimtas ģints ("Juncus"), lakstaugi ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu (sk. donis)
zemzālīte Doņu dzimtas ģints ("Luzula"), daudzgadīgs lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
melnīgsnējais donis doņu suga ("Juncus atratus"), Latvijā aizsargājama
galvainais donis doņu suga ("Juncus capitatus"), Latvijā aizsargājama
Žerāra donis doņu suga ("Juncus gerardii Loisel"), Latvijā aizsargājama
kūdrāja donis doņu suga ("Juncus stygius"), Latvijā aizsargājama
strupais donis doņu suga ("Juncus subnodulosus"), Latvijā aizsargājama
Poļupe Dorupe, Liepājas ezera apvadkanāla pieteka
homostegia Dotīdeju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
līvēnieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" iedzīvotāji
lubertrencēnieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lubertrencēni" iedzīvotāji
melnā driģene driģeņu suga ("Hyosciamus niger"), kas Latvijā ne visai bieži sastopama sētmalās, dārzos, nezālienēs, pilsētu atkritumu izgāztuvēs, uz dzelzceļiem
Driksna Driksa - Lielupes atteka Jelgavā
pavasara drojenīte drojenīšu suga ("Erophila verna", senāk "Draba verna"), kas Latvijā sastopama bieži atklātās smilšainās vietās, kur nav izveidojusies blīva augu sega
brunijlapu drojene drojeņu suga ("Draba bruniifolia"), kas Latvijā paretam tiek audzēta kā krāšņumaugs
rūgtā drudzenīte drudzenīšu ģints suga ("Gentianella amarella syn. Gentiana amarella"), 3-30 cm augsts lakstaugs, Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama
dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām)
Drisvetas ezers Drūkšu ezers Lietuvā
Drisvjatu ezers Drūkšu ezers Lietuvā
Dubinino Dubiņinas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts
Bērzupe Dubnas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums – 7 km
Kucupe Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 5 km
Dabiņš Dubnas labā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums - \~10 km
Egļupe Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums – 6 km
Diukle Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums 8 km; Dūklis
Feimanka Dubnas labā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, iztek no Feimaņu ezera, garums - 72 km, kritums - 62 m; Feijmanka
Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem
Dubna Dubnas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā
Lielie Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukuma variants
Lelī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukums latgaliski
Algieba dubultzvaigzne Lauvas zvaigznājā (Lauvas γ), atrodas 126 ly attālumā, abas komponentes (2,2. un 3,5. zvaigžņlieluma) atrodas 5'' attālumā, kurš laika gaitā palielinās, pavadones apriņķošanas periods ir 619 gadu
Kūkstiņu ezers Dūkstiņu ezers Lejasciema pagastā
Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa
ragainais dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps auritus”), drukns ūdensputns ar samērā strupu knābi un paresnu kaklu, Latvijā dzīvo dažādās aizaugušās ūdenstilpēs, gājputns
Dūķu Dūķu ezers - atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
liepene dūmainā piltuvene ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis")
stidilbis Dumbra cālis, putns ceru vistiņu dzimtā, mīt biezos ceros upju un ezeru piekrastē, Latvijā reti
dižlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon megalophyllum"), Latvijā aizsargājama
apaļlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon trifarium"), Latvijā aizsargājama
laucis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulica atra"), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē ligzdo ar niedrēm aizaugušos ezeros, dīķos, vecupēs, Latvijā gājputns
lapmežnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Lapmežciems" iedzīvotāji
Latevesciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Lateve" nosaukuma variants
Latevsciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Lateve" nosaukuma variants
laugaļnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukgaļi" iedzīvotāji
laucenieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji
laukmuižnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji
laukgaļnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas Laukgaļi" iedzīvotāji
lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas
laņģernieki Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Laņģeri" iedzīvotāji
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
Dūņu ezers Dūņezers, ezers Katvaru un Limbažu pagastā
Dūņieris Duņieris - ezers Lapmežciema pagastā
Dūņiers Duņieris - ezers Lapmežciema pagastā
Dūņeris Duņieris, ezers Lapmežciema pagastā
Dūņers Duņieris, ezers Lapmežciema pagastā
Dūņera ezers Duņieris, ezers Lapmežciema pagastā
Dūņu ezers Duņieris, ezers Lapmežciema pagastā
Amt-Durben Durbes (Raibā) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizteres pagastā
liepenieki Durbes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Liepa" iedzīvotāji
lāņenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāņi" iedzīvotāji
lazdenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lazdasmuiža" iedzīvotāji
lekšenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lekši" iedzīvotāji
līgutnieki Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Līguti" iedzīvotāji
sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm
Dovera Duvra - pilsēta Lielbritānijā, Anglijā
albions Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas šķērsojot Lamanšu
Albiona Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas, šķērsojot Lamanšu
pusdienziede Dvdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Aizoaceae syn. Mesembryanthemaceae"), krūmi, puskrūmi un lakstaugi, gk. Dienvidāfrikā, Austrālijā, \~150 ģinšu, 1200-2500 sugu, dažas sugas kultivē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
Dvūra Dvūra Krālove pie Labas - Dvūrkrālove pie Labas, pilsēta Čehijā
Dvūra Krālove pie Labas Dvūrkrālove pie Labas
Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe
Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis
dzeltenā dzegužkurpīte dzegužkurpīšu suga ("Cypripedium calceolus"), Latvijā aizsargājama
stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts
plankumainā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza maculata", senāk "Orchis maculata"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug mitrās un purvainās pļavās, zemajos un pārejas purvos, purvainos mežos, krūmājos, aizsargājama
austrumu dzeguze dzegužu suga ("Cuculus saturatus"), kas retumis ieceļo Latvijas austrumu daļā
adatainais dzeloņgurķis dzeloņgurķu suga (Echinocystis lobata), ko Latvijā audzē, bet vietām pāriet arī savvaļā
krievpoga Dzeltenā krievpoga - dzeltenā skabioza, skabiozu suga ("Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama
furacilīns Dzeltena kristāliska viela ("Furacilinum"), pretmikrobu līdzeklis, sintezēts Latvijā 1947. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā
plaiksne Dzeltenā lēpa - divdīgļlapju ģints ūdens un purva augs, zieds ar 5 dzeltenām kauslapām, daudz vainaglapām un putekšlapām, pudeles veida auglis; \~12 sugu, Latvijā 2 sugas
krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā
Amerikas dzeltenkoks dzeltenkoku suga ("Cladrastis lutea syn. Cladrastis kentukea"), ko Latvijas rietumu daļā audzē kā krāšņumkoku
mauragu dzeltenvērpējs dzeltenvērpēju dzimtas suga ("Lemonia dumi"), tauriņa spārnu plētums - 40-48 mm, spārni olīvbrūni ar dzeltenu pamatu un dzeltenu ārējo šķērssvītru
haraciopse Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Characiopsis"), vārpstveida, sirpjveida, olveida vai bumbierveida vienšūnas aļģes, kas piestiprinātas pie substrāta ar disku vai kātu, 56 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
ilsterija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ilsteria"), veido kvadrātveidīgas vai tetraedriskas kolonijas, kas sastāv no 4 šūnām, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ofiocitija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ophiocytium"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas un koloniju aļģes, 16 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
vošērija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterosifonu klases ģints ("Vaucheria"), līdz 40 cm garas, zarotas pavedienveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
heterokoki Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterococcophyceae"), nekustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, kas brīvi peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 5 dzimtas
heterotrihas Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterotrichophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, kas peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 5 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
Ilmāja Dzelzcela stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Saldus-Liepāja, atrodas Vecpils pagastā
Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
Brakšķi Dzelzceļa pietura Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 151 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. g.
Anuži Dzelzceļa pietura Kuldīgas novada Alsungas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 47 km no Ventspils dzelzceļa stacijas
Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe
Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg"
Ālande Dzelzceļa pieturas punkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā dienvidrietumos no Grobiņas, atrodas pie dzelzceļa līnijām Jelgava-Liepāja un Liepāja-Priekule, 7 km no Liepājas dzelzceļa stacijas
Airīte dzelzceļa pieturas punkts Kuldīgas novada Skrundas pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 144 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Bērziņi Dzelzceļa pieturas punkts Ventspils novada Ziru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils–Liepāja, 31 km no Ventspils dzelzceļa stacijas
Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Durbe Dzelzceļa pieturpunkts Durbē, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Liepāja, 197 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1929. g.
Gavieze Dzelzceļa pieturpunkts Gaviezes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 18 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāta 1871. g. ar nosaukumu "Grobin", 1904.-1919. g. saucās "Gawiesen", 1919.-1927. g. - "Gaviezne"
Grobiņa Dzelzceļa pieturpunkts Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 14 km no Liepājas dzelzceļa stacijas
Dorupe Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Glūdas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 56 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Alsunga dzelzceļa stacija Alsungas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 54 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1932. g. pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Kuldīga; 1916.-1924. g. pie šaursliežu dzelzceļa dzelzceļa līnijas Pāvilosta-Alšvanga pastāvēja dzelzceļa stacija Alšvanga (Alsunga)
Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi"
Brocēni Dzelzceļa stacija Brocēnu pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 119 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Āraiši dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā (2,5 km no Āraišu ciema), atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 84 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Biksti Dzelzceļa stacija Dobeles novada Bikstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Aloja dzelzceļa stacija Limbažu novadā, pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža"
Blīdene Dzelzceļa stacija Saldus novada Remtes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 112 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
Dobele Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g., pasažieru ēka uzcelta 1929. g.
Cēsis Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Wenden", tagadējais nosaukums kopš 1919. g., pasažieru ēka celta 1947. gadā
skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
kalnu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea montana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet ļoti retos gadījumos sastopama arī kā dārzbēglis
vēlais dzelzs laikmets dzelzs laikmeta pēdējais posms Latvijas teritorijā, kas ilga no 9. līdz 12. gadsimtam
Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks
Dzienigal Dzeņigala muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
baltmugurdzenis Dzeņu dzimtas, raibo dzeņu ģints putnu suga, Latvijā reti sastopama
baltmuguras dzenis dzeņu suga ("Picoides leucotos"), Latvijā aizsargājama
trīspirkstu dzenis dzeņu suga ("Picoides tridactylus"), Latvijā aizsargājama
dzenis Dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas ģints ("Picoides"), putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos, 33 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes
Apiņu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 161,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Krievu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, purva platība — 154 ha, dzērvenāju segums 50-70%
Baltais purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 163,2 ha, dzērvenāji aizņem 65,5 ha, to segums 50-60%
lielogu dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus macrocarpus"), kas Latvijas purvu plantācijās introducēta no Ziemeļamerikas
Cēsaka Dzērves kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums 5 km
mežstrazdputni Dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, nelieli putni (garums - 15-130 cm, masa - 10-140 g), barojas ar bezmugurkaulniekiem, ogām, 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu
zaļais dziedātājsienāzis dziedātājsienāžu suga ("Tettigonia viridissima"), Latvijā bieži sastopamas visā teritorijā
ielīgot Dziedot līgo dziesmas, ievadīt (Līgo svētkus)
aplīgošanās Dziesmu kara veids Līgo vakarā un Jāņos
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj)
pelēkā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Picus canus"), Latvijā izplatīta nelielā skaitā, dzīvo nelielos jauktos mežos, vecos parkos, aizsargājama
Domeru ezers Dziļezers Limbažu novada Limbažu pagastā
Dziļūkšņa ezers Dziļūksnītis, ezers Lazdonas pagastā
dzimtlaiki Dzimtbūšanas laikmets Latvijas vēsturē
Dzintares dīķis Dzintarnieku dīķis Lažas pagastā
Dzintares ezers Dzintarnieku dīķis Lažas pagastā
Dsirren Dzires muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā
Dsirgen Dzirgas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandes pagastā
Mazezers Dzirnavezers Limbažu pilsētā, uzpludināts uz strauta, kurš ietek Dūņezerš, platība - 1,7 ha; Mazezeriņš
Strazde Dzirnavupīte, Līgupes pieteka
Zābakupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka
Bočupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā
Čūčupe Dzirnavupīte, Līgupes pieteka Talsu novadā
indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi)
grauzējutis Dzīvnieku kārtas apakškārta ("Mallophaga"), sīki bezspārnu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti), \~3300 sugu, Latvijā konstatētas 72 sugas
dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām
lapžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Eulamellibranchia"), >100 dzimtu, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas
foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti
koraļļi Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu tipa klase ("Anthozoa"), ko iedala 2 apakšklasēs (astoņstarainie un sešstarainie koraļļi), jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi, Latvijā konstatētas tikai fosilijas
Romanova bazārs dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, starp Avotu, Lāčplēša (senāk Romanova) un E. Birznieka-Upīša ielu, uzbūvēts 1909. g., ietilpst 6 nami ar pagalma korpusiem
Dainava Dzūkija - Lietuvas kultūrvēsturisks novads, tā nosaukums līdz 19. gs.
Džofa Džaufa - oāze Lībijas tuksnesī
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
Džagbuba Džegbūba - apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī
Džarabuba Džegbūba - apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī
Džersi Džērsija - sala Lamanšā
Bibla Džubeila - pilsēta Libānā, tās nosaukums senatnē
biga Džūkstē un Lestenē ēdiens no sadrupinātas, uzvārītas maizes, kam pieliek sāli un taukus
Lestene Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Lestenes pagastā, garums - 11 km; Lestenes upe
Kundziņstrauts Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Slampes pagastā, augštece - Lestenes pagastā, garums - 6 km
Kauguru kanāls Džūkstes un Slampes ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Jelgavas novadā pie Kalnciema, garums - 12 km, kritums - 8 m, izrakts 1922.-1933. g.; Kaugurupīte
Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas)
Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas
pascha Ebreju Lieldienas; ortodoksu svētki; saldais ēdiens
Pashā Ebreju Lieldienu svētki
eglene Ēdama sēne, dzeltenā krimilde ("Lactarius scrobiculatus")
Lycopersicon esculentum ēdamā tomāta "Lycopersicon lycopersicum" nosaukuma sinonīms
Solanum lycopersicum ēdamā tomāta "Lycopersicon lycopersicum" nosaukuma sinonīms
Alpu ēdelveiss ēdelveisu suga ("Leontopodium alpinum")
Kotļinas svīta ediakarana (venda) stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 827,5-871,9 m dziļumā
pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo Lieldienās
Lidiņš ēdināšanas uzņēmums _Lido_
vijīgā efeja efeju suga ("Hedera helix"), Latvijā introducēta kā krāšņumaugs
cisi Efejvīni - vīnkoku dzimtas ģints, koksnainas liānas, tropos 350 sugu, Latvijā sastopami kā telpaugi
Meresgera Ēgiptiešu mitoloģijā - čūsku dieviete, kas dzīvoja kalna virsotnē, no kura pavērās skats uz Tēbu (mūsdienu Luksoras) faraonu kapenēm
Lašmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" bijušais nosaukums
lavidieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Lavīde" iedzīvotāji
lavīdieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Lavīde" iedzīvotāji
Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte
Cīruline Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē
Cīruļupīte Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē
šķībsnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra")
šķībšnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra")
šķībšņuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra")
Lactarius deliciosus var. piceus egļu rudmiese ("Lactarius semisanguifluus")
Ratnieku upe Egļupīte, Līgatnes pieteka no Ratnieku ezera
Megrēlijas grēda Egrisas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē
Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra
Ašs Ēģiptiešu mitoloģijā - Lībijas tuksneša dievs, kas bija labvēlīgs ceļiniekiem, kuri ar karavānām devās cauri tuksnesim
Sebeks ēģiptiešu mitoloģijā - ūdens un Nīlas plūdu dievs, kura kulta centrs bija Faijūmas oāze Lībijas tuksnesī, svētais dzīvnieks bija krokodils
Bakeberga ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis backebergii", agrāk "Lobivia winteriana")
asinsziedu ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis haematantha", agrāk "Lobivia rebutioides")
Pentlanda ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis pentlandii", agrāk "Lobivia boliviensis")
Tīgela ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis tiegeliana", agrāk "Lobivia tiegeliana")
Iehternaha Ehterneha - pilsēta Luksemburgā (_Iechternach_)
sekurinēga eiforbiju dzimtas ģints ("Securinega"), krūmi vai nelieli koki, Vidusjūras apkārtnē, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā, Latvijā samērā reti kā krāšņumaugu kultivē 1 sugu
bukšaugi Eiforbiju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, kokaugi ar mūžzaļām lapām, ziedi sīki, lapu žāklēs, 6 ģintis, \~60 sugu; Latvijā apstādījumos, kapsētās audzē mūžzaļo buksi jeb suņumirti
anisonēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Anisonema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un plakanas vienšūnas aļģes; Latvijā konstatētas 4 sugas (no 18), mīt peļķēs, dīķos, purvos, ezeru piekrastēs
astāzijas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Astasia"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, sastopamas gk. nelielos stāvošos, parasti pārpurvotos vai stipri piesārņotos ūdeņos, arī notekūdeņos, \~25 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
heteronēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Heteronema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un kustīgas vienšūnas aļģes ar 2 nevienāda garuma vicām, ar kurām aktīvi pārvietojas ūdenī, 19 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
lepocinklas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Lepocinclis"), mikroskopiskas, brīvi peldošas vienšūnas aļģes, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas
menoīdija Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Menoidium"), mikroskopiskas, bezkrāsainas vienšūnas aļģes, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas gk. nelielos stāvošos ūdeņos
faki Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Phacus"), mikroskopiskas, brīvi peldošas aļģes ar nemainīgu šūnas formu; \~140 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas, kas sastopamas nelielos, gk. ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos, kā arī pārpurvotās ezeru un upju piekrastēs
trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros
petalomonas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints, mikroskopiskas, bezkrāsainas, vienšūnas aļģes; \~500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
Castor fiber Eirāzijas bebrs, kas izplatīts arī Latvijā
melnā vārna Eirāzijas vārnas pasuga ("Corvus corone corone"), Latvijā konstatēta tikai dažas reizes
Rhodeus sericeus amarus Eiropā (arī Latvijā) sastopama spidiļķu pasuga
ULEB Eiropas Basketbola līgu apvienība; dibināta 1991. gadā (franču "Union des Ligues Europeennes de Basket-Ball")
ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
ECDL Eiropas datorlietotāja kvalifikācijas sertifikāts (angļu "European Computer Driving Licence")
ESO Eiropas Dienvidu observatorija (angļu "European Southern Observatory"), kas atrodas Atakamas tuksnesī Čīlē, Lasilja kalnā 2440 m virs jūras līmeņa, darbojas kopš 1969. gada
Eurofound Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds ("European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions")
Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna
ELJA Eiropas latviešu jaunatnes apvienība, kas apvieno Lielbritānijas, Skandināvijas un Rietumvācijas latviešu jaunatni, dib. 1954. g. Annabergā Vācijā
ELVGF Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
Eiropas Savienības politiku instrumenti Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par Eiropas Savienību noteikto mērķu sasniegšanai
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
pirmbalti Eiropeīdā tipa cilvēki, kas ienāca Latvijas teritorijā 3. gt. beigās un 2. gt. sākumā p. m. ē., bija auklas keramikas kultūras pārstāvji un piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes
Eichenrohde Eišēnu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā
Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem
Nimba Ekepas pilsētas Libērijā senāks nosaukums
biodialīze Eksperimentālajā fizioloģijā zarnu skalošana vienu stundu ar Loka un Ringera šķīdumu 37 Celsija grādu temperatūrā
Hizbolla Ekstrēmistisks šiītu musulmaņu grupējums, īpaši Libānā
Čūsknesis ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Ophiuchus", saīsinājums "Oph"), atrodas Piena Ceļā; dala 2 daļās Čūskas zvaigznāju; nav zodiaka zvaigznājs, taču Saule tajā atrodas ik gadus 27.XI-17.XII, Latvijā novērojams vasarā
Sudraba eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus commutata"), kas Latvijā bieži tiek stādīta dzīvžogos
Elsteres apledojums Elsteres apledojums - Skandināvijas (Eiropas) apledojums Rietumeiropā, nosaukums retumis lietots arī ģeoloģiskajā literatūrā attiecībā uz Latvijas kvartāra nogulumiem, pēc Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma Latvijā tam atbilst Lētīžas apledojums
spāniešu muša eļļasvaboļu dzimtas suga ("Lytta vesicatoria"), vaboles ķermenis zaļš, spīdīgs, 12-21 mm garš, sastopama gk. uz ošiem, Latvijā izzudusi; zaļā eļļasvabole
zaļā eļļasvabole eļļasvaboļu suga ("Lytta vesicatoria"), kas Latvijā iespējams ir izzudusi, jo kopš 20. gs. 30. gadiem vairs nav konstatēta; spāniešu muša
kaķu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium marum"), kas vietām Latvijā audzēta kā krāšņumaugs; kaķu zāle
ķiploku embotiņš embotiņu suga ("Teucrium scordium"), Latvijā aizsargājams augs
Amboten Embūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagasta teritorijā
Dzirnavu strauts Ēnavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Laidu pagastā, garums — 8 km
Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība
Dūņupīte Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, iztek no Lakšezera, garums - \~2 km
antiņciemnieki Engures novada Lapmežciema pagasta apdzīvotās vietas "Antiņciems" iedzīvotāji
vārpu ēnpaparde ēnpaparžu suga ("Blechnum spicant"), kas sastopama arī Latvijā
piepjkaruļnieks Ēnvaboļu dzimtas ģints ("Orchesia"), uz piepēm dzīvojošas vaboles 2-5,5 mm garumā, ziemo koku kreves plaisās un zemsegā, Latvijā konstatētas 8 sugas
prieka vēsts Eņģeļa Gabriēla paziņojums Marijai, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu (Lūkas 1:26)
Križu smilšu atradne eolo smilšu iegula Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, 14 km uz ziemeļiem no Daugavpils, derīgā slāņa biezums 3,5-5 m, smiltis vidēji 92,1 %, vizlas >0,5%; smiltis derīgas silikātķieģeļu ražošanai
morāvieši Episkopāla kristīgi protestantiskā baznīca, kas izveidojusies no agrākajiem "Bohēmijas brāļiem", mūsdienās gk. ASV, nelielas draudzes arī Lielbritānijā un citur Eiropā
plēsīgās ērces ērču grupa ("Prostigmata"), kurā apvienotas pie vairākām dzimtām piederošas plēsīgas ērces, Latvijā konstatēts \~60 sugu, kas ietilpst 11 dzimtās
noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu
kašķērces Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Sarcoptidae"), sīki siltasiņu mugurkaulnieku ektoparazīti, dzīvo ādā vai uz tās, ierosina kašķi; Latvijā 7 sugas
matmakstērce Ērču kārtas dzimta ("Demodicidae"), parazitē zīdītāju matu maisiņos un tauku dziedzeros, tārpveidīgo ērču garums - 0,1-0,4 mm, Latvijā atrastas uz cilvēka, suņa, kaķa, cūkas, grauzējiem, kukaiņēdājiem
spalvērce Ērču kārtas dzimta ("Dermoglyphidae"), sīkas ērces (ķermeņa garums - 0,2-0,6 mm), ektoparazīti, dzīvo uz putnu spalvām un ādas; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas
ādasērces Ērču kārtas dzimta ("Epidermoptidae"), ļoti sīkas ērces ar 0,14-0,40 mm garu, apaļīgu, saplacinātu ķermeni, Latvijā nav pētītas
tīklērce Ērču kārtas dzimta ("Tetranychidae"), sīka ērce (garums - līdz 0,8 mm), kas sūc augu sulu, (parasti) veidojot sūkumu vietās tīklojumu, Latvijā konstatēts 12 sugu
ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas
gamazīnērces Ērču kārtas kohorta ("Gamasina"), garenas, ovālas vai apaļas ērces, parasti 0,1-2,5 mm garas, ķermeņa krāsa baltgana līdz tumšbrūna, Latvijā konstatēts 16 dzimtu, \~200 sugu; gamazīni
četrkājērce Ērču kārtas kohorta ("Tetrapodili"), ļoti sīkas, savdabīgas ērces ar tārpveidīgu, līdz 0,2 mm garu ķermeni, tikai 2 pāri kāju un tās atrodas ķermeņa priekšgalā, Latvijā konstatēts \~60 sugu
miltērces Ērču virsdzimta, sīkas, bezkrāsainas ērces (ķermeņa garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo augsnē, uz augu un dzīvnieku atliekām, pārtikas produktos, \~200 sugu, Latvijā \~20 sugu, no tām 5 ir noliktavu kaitēkļi
gamazoīdērces Ērču virsdzimta; sīki sauszemes posmkāji, 3000-4000 sugu, Latvijā 17 dzimtu, 55 ģintis, \~150 sugu
lanstupieši Ērgļu novada Sausnējas pagasta apdzīvotās vietas "Lanstupe" iedzīvotāji
melnais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus ochruros"), kas paretam sastopama arī Latvijā
rudais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus phoenicurus"), kas bieži, bet nevienmērīgi sastopama Latvijā
andromeda Ēriku dzimtas ģints ("Andromeda"), nelieli mūžzaļi krūmi vai pundurkrūmi ar vienkāršām lapām un aktinomorfiem zvanveida ziediem, kas sakopoti čemurveida ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga
kasandra Ēriku dzimtas ģints ("Chamaedaphne"), 1 suga, tā konsatēta arī Latvijā
sārtene Ēriku dzimtas ģints ("Erica") atsevišķas sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
kalmija Ēriku dzimtas ģints ("Kalmia"), krūmi ar ļoti skaistiem ziediem, Latvijā dažas sugas mēdz audzēt dārzos
leikoteja Ēriku dzimtas ģints ("Leucothoe"), zemu augoši graciozi krūmi ar nokareniem zariem, rudenī purpurbrūnas lapas
dzērvene Ēriku dzimtas ģints ("Oxycoccus"), mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām, 4 sugas, Latvijā 2 sugas
rododendrs Ēriku dzimtas ģints ("Rhododendron"), dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros, \~1200 sugu, iecienīti krāšņumaugi, >10000 šķirņu, Latvijā audzē >100 sugu, izveidoti vairāki desmiti hibrīdu un perspektīvu šķirņu
ziemciešaugi Ēriku rindas dzimta, mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi vai bezhlorofila saprotrofi, augiem obligāta simbioze ar sēni, bez kuras tie nevar attīstīties, 11 ģinšu, 30-60 sugu, Latvijā 5 ģintis (8 sugas)
jāņogas Ērkšķogu dzimtas ģints ("Ribes"), ogulāji ar skābenām, sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros, \~100 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas
smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros
vīķlapu esparsete esparsetu suga ("Onobrychis viciifolia"), senāk Latvijā kultivēta kā lopbarības augs
Ešuelzehta Eša pie Alzetas - pilsēta Luksemburgā (_Esch-Uelzecht_)
Kalifornijas ešolcija ešolciju suga ("Eschscholtzia californica"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu
krieviņi etniska grupa Latvijā, votu tautas piederīgie, kas 15. gadsimtā kā karagūstekņi nometināti Bauskas apkārtnē
autohtonā minoritāte etniska minoritāte, kas pastāvīgi dzīvo etnoģenētiskajā minoritātes teritorijā, piemēram, lībieši Latvijā, velsieši Lielbritānijā, sorbi Vācijā
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē
lejaskurzemnieki Etnogrāfiskā novada Lejaskurzeme (Kurzemes dienvidrietumu stūrī) iedzīvotāji
Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi
Ewangen Evangas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ziemupes pagastā
sinoptiķi Evaņģēlisti Matejs, Marks un Lūka, kas Jēzus dzīvi un darbību attēlojuši ļoti līdzīgi
izplestā evernija everniju suga ("Evernia divaricata"), Latvijā aizsargājama
vidējā evernija everniju suga ("Evernia mesomorpha"), Latvijā aizsargājama
Werestmuyža Eversa, arī Veras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā; Eweres muyža
Ezer Ezera muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā
Essern Ezeres muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā
Lielā Gorovatka Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Garavatka" nosaukuma variants
Leluo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Žogotova" nosaukums latgaliski
Lukneica Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lukņeica" nosaukuma variants
peldošais ezerrieksts ezerriekstu ģints suga (“Trapa natans”), viengadīgs ūdensaugs ar garu lokanu stublāju, Latvijā sastopams tikai dažos ezeros, aizsargājams
Franapoles ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 138 m vjl., platība - 70,4 ha, garums - 2,2 km pa loka asi, 1,3 km rietumu - austrumu virzienā, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,3 m, eitrofs, viscaur aizaudzis, dūņains
Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%
Liskas ezers ezers — atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība — 7,4 ha; Liska ezers
Dabaru ezers ezers — atrodas Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība — 17,8 ha, garums 1,2 km, platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,3 m; Stupeņu ezers; Stupeņu-Dabaru ezers
Mveru ezers ezers Āfrikā (angļu val. "Lake Mweru"), Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā) un Zambijā, 917 m vjl., aizņem tektonisku ieplaku, platība - 4900 kvadrātkilometru, garums - 100 km, dziļums - 5-15 m
Ruskuļu ezers ezers Aglonas pagastā, platība — 11,5 ha; Lielais ezers
Līdacis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 11 ha; Līdaces ezers; Līdeces ezers
Lielais ezers ezers Aknīstes pagastā, platība — 8,8 ha; Lielezers
Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers
Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers
Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers
Lūkumietis ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers
Lielsloku ezers ezers Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība - 12,4 ha; Ezersloku ezers; Lielslokas ezers; Sloku ezers
Mazais Jūdiņu ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā pie Balvu novada robežas, platība 4,1 ha
Lielais Jūdiņu ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā, platība 3,9 ha
Velnača ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība - 1 ha
Liepnicas ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība 13,0 ha; Lipencas ezers; Lipencs; Lipenecas ezers
Lielais Paiķis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2,3 ha, dziļums — līdz 6,8 m; Paiķis; Lielais Paiķu ezers
Vilku ezers ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3,2 ha; Vilkezers; Laimiņu ezers
Voiku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,0 ha; Leiškalnu ezers; Voikas ezers
Lapeits ezers Andzeļu pagastā, platība - 1,8 ha; Lapite; Lapītes ezers
Luknājs ezers Andzeļu pagastā, platība - 14,4 ha, Lukna ezers; Luknais ezers; Luknas ezers; Luknica ezers
Kromančuks ezers Andzeļu pagastā, platība - 7,5 ha, Kromanu ezers; Kromānu ezers; Kromaņu ezers; Lūsēnu ezers; Mamanu ezers; Mamonu ezers
Lielais Iļzs ezers Andzeļu pagastā, platība — 21 ha; Lielais Ildzis; Lielais Ilzes ezers
Arhentino ezers ezers Argentīnas dienvidos (_Lago Argentino_), Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē 187 m vjl., platība - 1400 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 300 m
Rāceņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenuma galā, Madonas novada Lazdonas pagastā, ietilpst Lazdonas ezeru grupā, 133,8 m vjl., platība — 34,9 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 10,7 m, eitrofs; Plaksnis; Rācenis; Rācenītis; Skolas ezers
Vadzols ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 125,7 m vjl., platība - 9,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~350 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Vadzola ezers; Vadzolas ezers
Rankas ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 4,3 ha, dziļums - līdz 10,1 m, garums — \~500 m, lielākais platums — \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Lelis; Lelītis; Rankas-Leļļu ezers
Vanadziņš ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers
Svētes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, viens no Lazdonas ezeriem, 96 m vjl., platība — 49,0 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,8 m; Dreimanis; Dreimanītis; Dreimaņu ezers; Svētezers
Starpezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers
Dibenezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers
Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš
Melnezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers
Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers
Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā
Timsenis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers
Sakārnis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis
Aberta ezers ezers ASV (_Abert, Lake_), Oregonas štatā, Lielajā Smilšu tuksnesī, sekls un sārmains, garums \~24 km, platums līdz \~11 km
Alamo ezers ezers ASV (_Alamo Lake_), Arizonas štata rietumu daļā, noteka uz Kolorādo upi
Almanoras ezers ezers ASV (_Almanor, Lake_), Kalifornijas štata ziemeļu daļā
Apokas ezers ezers ASV (_Apoka, Lake_), Floridas štatā, Floridas pussalas viduddaļā
Apopkas ezers ezers ASV (_Apopka, Lake_), Floridas štatā, Floridas pussalas viduddaļā
Aperklematas ezers ezers ASV (_Upper Klamath Lake_), Oregonas štata dienvidos, Kaskāžu kalnos
Apereda ezers ezers ASV (_Upper Red Lake_), Minesotas štata ziemeļu daļā
Mičigans ezers ASV (angļu val. "Lake Michigan"), Lielo Ezeru sistēmā, 177 m vjl., platība - 58000 kvadrātkilometru, garums - 490 km, platums - līdz 189 km, lielākais dziļums - 280 m, sestais ietilpīgākais ezers pasaulē - 4900 kubikkilometru
Šampleins ezers ASV un Kanādā (angļu val. "Lake Champlain"), platība - 1130 km^2^, dziļums - līdz 122 m, \~80 salu, ūdensceļa posms, kas savieno Sentlorensu ar Hudzonu
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers
Adatiņa ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā, tās ziemeļu daļā, platība - 1 ha; Adatiņas ezers
Pjatačoks ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, platība - <1 ha, dziļums - līdz 9 m
Galiņu ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, uz Lietuvas robežas, kopējā platība — 53,2 ha (Latvijā ziemeļaustrumu daļa, \~20 ha), vidējais dziļums — 3,9 m, lielākais dziļums — 10,2 m; Galine; Galinis; Gaļinka
Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers
Drūkšu ezers ezers Augštaitijas augstienē, 141,6 m vjl., uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas (~3 km no Latvijas robežas), platība - 4450 ha, dziļums - līdz 32 m, 5 salas, līčains
Avilis ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 1090 ha, vidējais dziļums 3,6 m, lielākais - 14 m, 18 salu, noteka uz Daugavas pieteku Laucesu
Dīsnu ezers ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 24 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6 m, 5 salas
Skirnas ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, uz robežas ar Lietuvu, 143,4 m vjl., platība — 84,3 ha (Latvijā 31,8 ha), garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 16,5 m, nedaudz eitrofs, aizaugums — neliels (~7%); Šķirnas ezers
Mācītājezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Liesma ezers; Liesmas ezers
Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers
Lielais Kumpinišku ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, 134,3 m vjl., garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 13,1 m, eitrofs, aizaugums - \~30%; Kumpīnišķu ezers
Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis
Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers
Ārgaila ezers ezers Austrālijā (_Argyle, Lake_), Rietumaustrālijas ziemeļaustrumos, noteka pa Ordas upi uz Timoras jūras Žozefa Bonaparta līci
Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers
Alberta ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā (_Albert Nyanza_, angļu _Albert, Lake_), 619 m vjl., Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, platība - 5600 m2, garums - 145 km, platums - 35-46 km, dziļums - līdz 58 m, bagāts zivīm; Mobutu Sese Seko ezers
Vipēdis ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis
Veiķenieku ezers ezers Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu pagastā, 66,4 m vjl., platība - 28,0 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels
Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers
Zebrus ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Dobeles novada Bikstu pagastā, 86,5 m vjl., platība - 412 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 1,75 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs; Zebras ezers; Zebres ezers
Lielauces ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, 100,8 m vjl., platība — 372 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs ezers, aizaugums — 40%, iztek Auce, ezers ietilpst dabas liegumā “Vīķu purvs”
Ķerkliņu ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 101 m vjl., platība — 50 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 5 m, lielākais dziļums — 32 m, eitrofs, aizaugums — 10%
Nūmierņas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, 103,9 m vjl., platība — 73,8 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, lielākais dziļums — 4 m, ezerdobe ovāla, eitrofs, vidēji aizaudzis, iztek Kūkova; Numernes ezers
Orlovas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, 130,7 m vjl., platība — 82 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums 0,8 km, lielākais dziļums — 1 m, eitrofs, stipri aizaudzis ezers
Laukezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Kūku pagastā, 103,6 m vjl., platība - 52,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 19,8 m, kanāls savieno ar \~100 m uz austrumiem esošo Ilzenieku ezeru, eitrofs, aizaugums - 4%; Lauku ezers
Koša ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavas ielejā, Līksnas pagastā, 88,8 m vjl., platība - 59,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Kāša ezers; Kosas ezers; Koševkas ezers
Ļūbasts ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts
Lubāns ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers
Kalnis ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers
Lazdags ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Rugāju un Stradu pagasta robežas, 99,1 m vjl., platība - 148 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1,4 km, vidējais dziļums - 1,4 m, eitrofs; Lazdaga ezers; Lazdogas ezers
Kausu ezers ezers Baldones pagastā, platība - 1,4 ha; Gaustu-Kausu ezers; Kausa ezers; Kausa ezers; Lielais Kausa ezers; Lielais Kausezers
Škodras ezers ezers Balkānu pussalā ("Liqeni i Shkodrēs"), Melnkalnē un Albānijā, platība — 356-390 kvadrātkilometru (no tiem 220 kvadrātkilometru Melnkalnē), palos — līdz 550 kvadrātkilometru, dziļums — 4-8 m (lielākais — 44 m), \~50 salu, purva putnu pārziemošanas vieta; Skadaras ezers
Daugupes ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība - 1,2 ha
Lagažs ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība - 8,2 ha; Lagaža ezers; Lagažu ezers
Nāvītes ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība — <1 ha
Lagažu ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā; Lagažs
Ploskīnes ezers ezers Balvu novada Lazdulejas pagastā, Ploskīnes purvā, 123,3 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,1 km, platums — 0,8 ha, lielākais dziļums — 3,0 m; Plaskina ezers; Ploskenas ezers; Ploskinas ezers; Ploskines ezers
Lukašu ezers ezers Balvu novada Susāju pagastā, platība - 6,5 ha, garums - \~500 m; Lubaša ezers; Lukači ezers; Lukaža ezers
Lapsu ezers ezers Blīdenes pagastā, platība — 3,6 ha; Lapu ezers
Araruama ezers Brazīlijā (_Araruama, Lago de_), Riodežaneiro štata dienvidaustrumos
Liņģis ezers Burtnieku pagastā, platība - 1,8 ha; Liņģu ezers
Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m
Dardacis ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība - 1 ha
Dīķīšu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība — 3,1 ha
Pēterēnu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, stipri aizaugusi dzelvīte Sudas purvā
Asaru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā pie Līgatnes pagasta robežas, platība 23 ha
Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers
Ļūkānu ezers ezers Cēsu novada Zaubes pagastā, platība - 8,2 ha; Lūkanu ezers; Lunānu ezers
Lielezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 1,8 ha; Lietezers
Daļkas ezers ezers Ciblas novada Līdumnieku pagastā, platība - 11,5 ha; Doļkas ezers
Luknis ezers Cieceres pagastā, platība - 5,9 ha; Luknas ezers; Luknes ezers; Mices ezers; Miču ezers
Ljankives ezers ezers Čīlē ("Lago Llanquihue"), Longitudiālās ielejas dienvidu galā 51 m vjl., platība - \~740 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 108 m, iekļauts Rosalesa nacionālajā parkā
Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā, platība - 21 ha, garums - \~1,1 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Ildzis; Lielais Ildzis; Lielais Ilzes ezers
Baltais ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, uz Baltkrievijas robežas, 159,5 m vjl., platība — 41,3 ha (Latvijā 35,3 ha), garums — 1,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs ezers, aizaugums — tikai 8%; Belojes ezers
Linezers ezers Daudzeses pagastā, platība - 3,3 ha; Liņezers
Stropu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijas ziemeļu daļā, platība - 418 ha, garums - 3,1 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 3,5 m, eitrofs, iztek Strope; Lielais Stropu ezers
Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas ziemeļu nomalē, platība - \~7 ha; Lielais Trijkārtu ezers; Lielais Trikatas ezers; Trikorts
Škirnates ezers ezers Demenes pagastā un Lietuvā, platība - 21,6 ha; Šķirnates ezers
Jāņuciema ezers ezers Demenes pagastā, platība — 11,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, iztek Lucesas labā pieteka Jāņupīte, ietek Kumbule
Aleksandrinas ezers ezers Dienvidaustrālijas štata dienvidos (_Alexandrina, Lake_), ietek Mareja
Priedīšu ezers ezers Dobeles novada Lielauces pagastā, platība - <1 ha; Priedīša ezers
Randenis ezers Dobeles novada Lielauces pagastā, platība - 1,6 ha; Randenes ezers; Raudenes ezers
Linmērcis ezers Dobeles novada Naudītes pagastā, platība - <1 ha; Linmārcis
Mazais Lazdiņš ezers Drabešu pagastā, platība — 3 ha; Lazdiņu mazais ezers; Mazais Lazdiņu ezers
Putnu ezers ezers Engures novada Lapmežciema pagastā, platība - 1,4 ha, dziļums - līdz 0,9 m
Kugrainis ezers Engures novada Lapmežciema un Smārdes pagastā, platība - 8 ha, dziļums - līdz 1,2 m; Kūdraines ezers; Kugraines ezers; Vīķaloma ezers
Tanas ezers ezers Etiopijas kalnienē (angļu val. "Lake Tane") 1840 m vjl., platība — 3100-3600 kvadrātkilometru (attiecīgi sausuma un lietus perioda beigās), garums — 75 km, platums — līdz 70 km, dziļums — 5-10, maksimālais dziļums — \~100 m, daudz salu, iztek Abaja (Zilā Nīla)
Lielais Dūbuļs ezers Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 144 m vjl., platība - 27,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 5 m, lielākais dziļums - 30,4 m, eitrofs, aizaugums - 20%; Dubeļka ezers; Dubuļka ezers; Duboļezers; Dūbuļezers; Dubuļu ezers; Lielais Dubuļkas ezers
Baja ezers ezers Filipīnās ("Laguna de Bay"), Lusonas salā, uz dienvidaustrumiem no Manilas, garums — \~75 km, vidējais dziļums — \~36 m, vairākas salas
Baža un Sižeana ezers ezers Francijā, Oksitānijas reģiona Odas departamentā, Lionas līča piekrastē
Ansī ezers ezers Francijas austrumos (_Annecy, Lac dˈ_), Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamentā
Vidusezers ezers Garkalnes novadā, platība - 10 ha; Vidus ezers; Lielais Mārku ezers
Dūņezers ezers Garkalnes novadā, platība - 4,9 ha; Lēpītis
Ādmiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 28 ha
Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
Pīļavas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - <1 ha
Bušmaņa ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1 ha; Bušmeņezers
Kugru ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,4 ha; Kugres ezers; Kugrītis
Aizupju ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha
Dūkstiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Kūkstiņu ezers
Pakurlītis ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Pakurlīšu ezers; Pakurlīts; Pakurļu ezers; Sikšņu ezers
Roznieku ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 12,1 ha, dziļums - līdz 5 m
Mustera ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 16,4 ha; Musteru ezers; Mustura ezers
Sila ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha; Silezers
Vaguļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 8 ha; Lēļa ezers; Leļu ezers; Lēļu ezers
Silamiķeļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1,3 ha; Silameteļu ezers; Dilles ezers
Grimnaužu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 2,6 ha
Lāču ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 5,3 ha, iztek Lāču strauts; Lāčezers
Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers
Umbezers ezers Gulbenes novada Lejasciena pagastā, platība - 4,2 ha; Umba; Umbas ezers; Umbazars; Umbis
Atitlans ezers Gvatemalā (_Atitlán, Lago de_), Sololas departamentā, dziļums - līdz 340 m
Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis
Aģes ezers ezers Idumejas augstienē, Siguldas novada Lēdurgas pagastā, 51,4 m vjl., platība - 113 ha, garums - 2,1 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,7 m; Palciema ezers
Augstrozes Lielezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagasta ziemeļaustrumu daļā, 78 m vjl., platība — 400 ha, ezerdobe ieapaļa, diametrs — \~2,5 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Lielezers
Sārumezers ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums
Lustbergas ezers ezers Ilūkstes novada Eglaines pagastā, platība — 19,7 ha; Lustberga ezers
Lacenu ezers ezers Ilzeskalna pagastā; Lācītis
Derga ezers ezers Īrijā (angļu _Lough Derg_, īru _Loch Deirgeirt_), Centrālajā zemienē, platība - 129 kvadrātkilometri, garums - 35 kilometri, platums 3-16 kilometri, dziļums - līdz 40 m, krasti augsti, cauri tek Šenona; Lohdergs
Melvina ezers ezers Īrijā un Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Īrijas salas ziemeļaustrumu daļā, netālu no Donegolas līča piekrastes
Derga ezers ezers Īrijā, Donegolas grāfistē, pie Ziemeļīrijas (Lielbritānijas) robežas
Elena ezers ezers Īrijā, Lītrimas grāfistē, dienvidu gals iesniedzas arī Roskomonas grāfistē
Koriba ezers ezers Īrijas rietumu daļā (_Lough Corrib_), Golvejas grāfistē, neliels ziemeļrietumu stūris - Mejo grāfistē, platība - 170 kvadrātkilometru, garums - 44 km, platums - līdz 10 km, bet sažmaugā tikai 1,5 km, dziļums - līdz 50 m
Bolsēnas ezers ezers Itālijā ("Lago di Bolsena"), Centrālo Apenīnu priekškalnē, platība — 115 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 146 m, izveidojies sena vulkāna kalderā, 335 m vjl.
Bračāno ezers ezers Itālijā ("Lago di Bracciano"), Lacio reģiona Romas provincē, platība — 57,5 kvadrātkilometri, izveidojies sena vulkāna kalderā 164 m vjl., dziļums — līdz 160 m
Idro ezers ezers Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Varēzes ezers ezers Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē
Gardas ezers ezers Itālijā, Lombardijas un Venēcijas reģionā, Alpu piekājē 65 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 346 m
Trazimēns ezers Itālijas vidienē ("Lago Trasimeno"), platība - 128 kvadrātkilometri (lielākais Apenīnu pussalā), līdz 8 m dziļš, vietām purvaini krasti, notece pa Anhilāru uz Tibru
Izeo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (_Lago d'Iseo_), Alpu priekškalnē 185 m vjl., platība - 61 km^2^, dziļums - līdz 251 m, garens, augstiem krastiem, cauri tek Po pieteka Oljo
Komo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (_Lago di Como_), Alpu priekškalnē 198 m vjl., platība — 146 km^2^, lielākais dziļums — 414 m
Mežezeriņš ezers Jaunpiebalgas pagastā, platība - 1,3 ha; Lielmeža ezers
Anau ezers ezers Jaunzēlandē (_Te Anau, Lake_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā
Teanava ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Te Anau"), Dienvidsalā, Dienvidalpos 206 m vjl., platība - 345 kvadrātkilometri, garums - 60 km, dziļums - 276 m, tektoniski glaciālas izcelsmes
Vakatipa ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Wakatipu"), Dienvidsalas dienvidu daļā, Dienvidalpos 326 m vjl., platība - 293 kvadrātkilometri, garums - 84 km, lielākais platums - 6 km, dziļums - 378 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, notece pa Kavaravas upi uz Klūtu
Pukaki ezers Jaunzēlandes Dienvidsalā ("Lake Pukaki"), Kenterberijas reģionā, platība - 70 kvadrātkilometru
Skrīveru ezers ezers Jēkabpils novada Leimaņu pagastā, platība — 7,5 ha
Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — 4,2 ha; Lielais Dronkas ezers
Lēlītis ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Lēliņš
Liliju ezers ezers Jelgavas novada Valgundes pagastā, Tīreļpurva (Lielā Ķemeru tīreļa) malā, Krāckalnu nogāzē, platība - 2,6 ha; Liliju ezers
Jersikas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Jersikas pagastā, 94 m vjl., platība — 41 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 6%, dibens dūņains; Dimanta ezers; Dimantu ezers
Vienūzis ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,6 ha, Linūžu ezers; Līnūžu ezers; Vienūzītes ezers; Vienūzītis
Leimaņu ezers ezers Kaives pagastā, platība — 19,3 ha; Leimanis; Spilvenu ezrs; Spilvēnu ezers
Aberdīnas ezers ezers Kanādā (_Aberdeen Lake_), Nunavutas provincē, garums \~140 km, noteka caur Šulca un Beikera ezeru uz Hudzona līča ziemeļrietumu daļu
Abitibi ezers ezers Kanādā (_Abitibi, Lake_), uz Ontārio un Kvebekas provinces robežas, 265 m vjl., vidējais dziļums 3,5 m, iztek Abitibi upe
Amaģuaks ezers Kanādā (_Amadjuak Lake_), Nunavutas teritorijā, Bafina salas (Kikiktālukas) dienvidu daļā
Anajurjualuks ezers Kanādā (_Angajurjualuk Lake_), Nunavutas teritorijas austrumos, Bafina salas ziemeļu daļā
Anikuni ezers ezers Kanādā (_Angikuni Lake_), Nunavutas teritorijas dienvidu daļā
Ārtileri ezers ezers Kanādā (_Artillery Lake_), Ziemeļrietumu Teritoriju austrumu daļā, noteka uz Greitsleivleiku
Ašuanipi ezers ezers Kanādā (_Ashuanipi Lake_), Ņūfaulendas un Labradoras provinces rietumos
Atikonaka ezers ezers Kanādā (_Atikonak Lake_), Ņūfaundlendas un Labradoras provinces dienvidrietumu daļā
Atlina ezers ezers Kanādā (_Atlin Lake_), Britu Kolumbijas provinces ziemeļrietumos, ziemeļu gals iesniedzas Jukonas teritorijā, garums - 137 km, platums - 6,44 km
Ailenda ezers ezers Kanādā (_Island Lake_), Manitobas provinces austrumu daļā
Apererova ezers ezers Kanādā (_Upper Arrow Lake_), Britu Kolumbijas dienvidaustrumu daļā
Nipigona ezers ezers Kanādā (“Lake Nipigon”), Sentlorensas baseinā, Lorensa augstienē 260 m vjl., platība — 4843 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 150 m, līčains, >1000 salu
Lesersleiva ezers ezers Kanādā ("Lesser Slave Lake"), Makenzi baseinā 577 m vjl., platība - 1194 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 3 m, krasti lēzeni; Mazais Vergu ezers
Manitobas ezers ezers Kanādā (angļu val. “Lake Manitoba”), Manitobas provinces dienvidu daļā, 248 m vjl., platība — 4700 kvadrātkilometru, garums — 193 km, platums — līdz 40 km, lielākais dziļums — 20 m
Reindīra ezers ezers Kanādā (angļu val. "Reindeer Lake"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Lorensa augstienē 350 m vjl., platība - 6650 kvadrātkilometru, garums - 245 km, platums - 56 km, dziļums - līdz 60 m
Vinipegs ezers Kanādas dienvidos (angļu val. "Lake Winnipeg"), 217 m vjl., platība - 24300 kvadrātkilometru, garums - 436 km, platums - līdz \~100 km, lielākais dziļums - 36 m
Vinipegosiss ezers Kanādas dienvidos (angļu val. "Lake Winnipegosis"), 252 m vjl., platība - 5400 kvadrātkilometru, garums - 195 km, lielākais dziļums - 12 m
Greitsleivleiks ezers Kanādas rietumu daļā (angļu val. "Great Slave Lake"), Ziemeļrietumu Teritorijās, 150 m vjl., platība - 28400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 614 m; Lielais Vergu ezers
Greitbērleiks ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri
Lapsinkas ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 2 ha; Lapsenku ezers; Lapsenu ezers
Limins ezers Kastuļinas pagastā, platība - 4,8 ha; Gluhoja ezers; Gluhoje ezers; Limans; Līmanu ezers
Mazais Pēterezers ezers Kolkas pagastā uz ziemeļiem no Lielā Pēterezera, platība — \~1,5 ha
Lielais Pēterezers ezers Kolkas pagastā, platība — 2,8 ha; Lielais Pēterezers; Pētera ezers; Pēterezers
Arenala ezers ezers Kostarikā (_Arenal, Laguna de_), Gvanakastes provinces dienvidaustrumos
Ajames ezers ezers Kotdivuārā (_Ayamé, Lac ď_), Dienvidkomoe reģionā, caurtek Bia
Lubāniņš ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,9 ha; Lubančika ezers; Lubančiks
Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 5,4 ha; Lielais Silava ezers; Lielais Silavu ezers; Silava ezers
Lielais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā un Lietuvā, platība — 2,8 ha; Lielais Borovinka ezers; Lielais Borvinka ezers; Borovinka ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers
Lejs ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība 177,4 ha, līčains, 3 salas; Lejas ezers
Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers
Linokas ezers ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 3,3 ha; Linoksa ezers; Lipaks
Lubāns ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 5,2 ha; Lubančiku ezers; Lubāniņš; Lubānu ezers
Lača ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega
Oņegas ezers ezers Krievijas Eiropas ziemeļrietumos (Karēlijā, Ļeņingradas un Vologdas apgabalā), platība — 9700 km^2^, garums — 245 km, lielākais platums — 90,6 km, lielākais dziļums — 127 m, 2. lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera
Vištītis ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (1239 ha) un Lietuvā (544 ha), 173 m vjl., cauri tek Prēgeles pieteka Pissa
Otradnoje ezers Krievijas Ļeņingradas apgabalā, uz rietumiem no Lādogas ezera, 19 m vjl., platība 6600 ha
Ilmenis ezers Krievijas Novgorodas apgabalā, iztek Volhova, kas to savieno ar Lādogas ezeru
Mogotojevo ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers
Vože ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru
Bezdibenis ezers Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 2,2 ha; Bezdibeņa ezers
Eniķu ezers ezers Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 8,9 ha
Liekmaņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Laukmeņu ezers
Angulinūrs ezers Ķīnā (_Anguli Nur_; _Angu Linao_; 安固里淖), Džandzjakou provinces ziemeļrietumu daļā
Gaojouhu ezers Ķīnas austrumu daļā ("Gaoyou Hu"), Lielajā Ķīnas līdzenumā, platība - \~1200 kvadrātkilometru, sekls, pa Lielo kanālu notece uz Jandzi, izmanto apūdeņošanai
Hundzehu ezers Ķīnas austrumu daļā ("Hongzehu"), platība - 3180 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m, izveidojies 1403.-1424. g. pēc Lielo kanālu ietverošo dambju izbūves
Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci
Tornetresks ezers Lapzemē, Zviedrijas teritorijā aiz polārā loka, 342 m vjl., platība - 330 kvadrātkilometru, lielākais garums - 70 km, lielākais dziļums - 168 m
Okras ezers ezers Latgales augstienē Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 63,5 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 3,4 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
Jāšezers ezers Latgales augstienē, 149 m vjl., Preiļu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 90 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums - 17%; Jašu ezers; Jāšu ezers
Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers
Rokolu ezers ezers Latgales augstienē, Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 47,9 ha, garums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — 8%; Isakova ezers; Isakovas ezers; Lielais ezers; Rokuļu ezers
Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Gubāna ezers; Gubena ezers
Lielais Košiuns ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Ezernieku pagastā, 208,5 m vjl., platība - 36,5 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 13,2 m, 2 salas (katra 0,1 ha); Kāšūns; Košena ezers; Patmalnieku ezers
Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers
Vaišļu ezers ezers Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, 198,9 m vjl., platība - 29,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Baišaliņu ezers; Polkas ezers; Vaišlinkas ezers; Vaišlinskas ezers
Arla ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 27,3 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 10,8 m, eitrofs
Adamovas ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 174,8 m vjl., platība - 32,0 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Adamova ezers; Vilku ezers
Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis
Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m
Seklis ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers
Briģu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Briģu pagastā, 111,3 m vjl., platība — 28 ha, garums — 820 m, platums — 440 m, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, stāvošs ezers, aizaugums — \~30%; Skobarnas ezers
Dziļezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 151 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,7 m, 3 salas; eitrofs, aizaugums - 20%; Dziļais; Dziļzis; Glubokojes ezers
Audzeļu ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība - 70 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 2 m; Ludziles ezers
Istras ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 145 m vjl., platība — 155 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,1 m, 4 salas
Ilza ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Istras pagastā, 147,5 m vjl., platība — 68,6 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,5 m; Ilzas ezers; Ilzes ezers; Garais ezers
Leidiukšņa ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 155,4 m vjl., platība — 95,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,85 km, lielākais dziļums — 8,6 m, eitrofs, aizaugums — \~20%; Līdūkšņas ezers; Līdukšņas ezers; Līdeksnes ezers; Kalašu ezers; Murinovas ezers
Brodaižas ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 180,2 m vjl., platība — 35,0 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 7,7 m, eitrofs, aizaugums — \~20%
Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers
Pūdnīku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, 142,6 m vjl., platība — 33,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — 8,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Podnieku ezers; Podņicas ezers; Pudniku ezers; Pudņicas ezers
Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers
Galdacis ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 153,6 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,9 m
Idzepoles ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pie Ludzas novada robežas, 186,2 m vjl., platība — 48,0 ha, garums — 1,55 km, lielākais dziļums — 6,6 m, ļoti līčains, eitrofs, dūņains, aizaugums — 40%; Idzipoles ezers; Idzipoļes ezers
Pārtovas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 180,9 m vjl., platība — 83,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,1 m, eitrofs; Partavas ezers; Pārtavas ezers; Partovas ezers
Kauguris ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 159 m vjl., platība - 52,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 0,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dibenā dūņas; Kaugaru ezers; Kaugurs; Kauguru ezers
Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers
Dziļūts ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, 153,7 m vjl., platība - 33,1 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 5,4 m, mezotrofs, aizaugums - neliels; Dziļutas ezers
Opolais Snidzins ezers Latgales augstienē, starppauguru ieplakā, Ludzas novada Ņukšu pagastā, 157 m vjl., platība — 47 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums 6,7 m
Mušas ezers ezers Latgales augstienē, uz austrumiem no Rušona, Kastuļinas pagastā, 149,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,6 m, dūņains, aizaugums — 60%; Dunsku ezers; Mukša; Muša
Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers
Pintu ezers ezers Latgales augstienes austrumu stūrī, Ludzas novada Pasienas pagastā, Grebļa kalna piekājē, 121,6 m vjl., platība — 39,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 7,4 m, aizaugums — niecīgs
Micānu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 139 m vjl., platība — 123,2 ha, garums, 3,3 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Bērziņu ezers; Mincānu ezers
Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers
Sedzeris ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 139 m vjl., platība - 57,7 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs, aizaugums - 80%; Sedzera ezers; Sedzeru ezers; Zeltiņš; Zeltiņu ezers
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 143,6 m vjl., platība — 95,4 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 6,1 m, lielākais dziļums — 15,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Viravds
Sološu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 151,4 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,6 m, lielākais dziļums — 3,6 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Labāržu ezers; Lobaržu ezers; Salatu ezers; Solotu ezers
Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers
Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis
Lielais Asūnes ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainā, Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., platība - 19,5 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m; Asūnes ezers
Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers
Birža ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 163 m vjl., Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,05 km^2^, garums — 3,2 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,6 m, lielākais dziļums — 10 m, dzīvo ūdensputni, daudz zivju; Biržas ezers
Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers
Kaitras ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Asūnes pagastā, 159 m vjl., platība - 51,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,9 m, 2 salas (kopplatība — 2,2 ha), eitrofs, dūņains
Udrijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,1 m, lielākais dziļums - 8,7 m, 3 salas, eitrofs, nedaudz aizaudzis
Jazinks ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers
Koškinas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155 m vjl., platība — 91 ha, garums — 2,5 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 22 m, sala 1,3 ha, eitrofs, aizaugums — >10%; Koškino ezers
Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers
Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers
Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Ilzas ezers
Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers
Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers
Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers
Sivers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers
Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers
Ežezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers
Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers
Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels
Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers
Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers
Ots ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers
Kombuļu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 177,5 m vjl., platība — 23,7 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums — \~25%
Drīdzs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 753 ha, garums - 9,8 km, lielākais platums - 2,4 km, vidējais dziļums - 12,8 m, lielākais dziļums - 63,1 m, dziļākais ezers Baltijā; Dridza ezers; Drīdza ezers; Dridzis; Drīdzis; Dridža ezers
Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers
Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers
Ormijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 157,7 m vjl., platība - 66,4 ha, garums - 2,2 km, lielākā platība - 0,5 km, vidējais dziļums - 9,4 m, lielākais dziļums - 43 m, aizaugums - neliels
Indrs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 157,6 m vjl., platība - 202 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m; Indra ezers; Indras ezers; Indricas ezers
Plisūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 149,8 m vjl., platība - 480 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Plisūna ezers; Plisunas ezers; Plisūnas ezers; Plusina ezers; Plusonas ezers
Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m
Ižūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 101,6 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ižūna ezers
Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala
Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers
Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna
Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers
Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels
Cārmins ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers
Baltais ezers ezers Latgales augstienes dienvidaustrumu daļā, Krāslavas novada Indras pagastā, 131,4 m vjl., platība — 34 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 8 m, eitrofs, dūņains ezers, aizaugums — \~26%
Aulejas ezers ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, 160,4 m virs jūras līmeņa, Kārsavas novada Aulejas pagastā pie Višķu-Dagdas ceļa, platība — 190 ha, garums — 2,8 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums — 1,4 km
Skaists ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 162,1 m vjl., platība - 46,7 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, aizaugums - \~8%
Olksns ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers
Soma ezers ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 163,0 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 4,7 m, lielākais dziļums — 13,4 m, eitrofs, aizauguma gandrīz nav
Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels
Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers
Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers
Kaučers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Rušonas pagastā, 150,7 m vjl., platība - 49,9 ha, kopā ar salu 50,1 ha, lielākais dziļums - 21 m; Kaučera ezers; Kaučurs; Sludavas ezers
Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers
Černostes ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Maltas pagastā, 163 m vjl., platība — 213 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 4 m
Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers
Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru
Salmejs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers
Zolvas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149,6 m vjl., platība — 365 ha, garums — 5,5 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — >6,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
Aglonas ezers ezers Latgales augstienes malā, 144 m vjl., Preiļu novada Aglonas pagastā, platība - 33 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,4 km, vidū dziļums - >3 m; Egles ezers
Zirga ezers ezers Latgales augstienes malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Krāslavas pilsētas ziemeļu robežas, 119,8 m vjl., platība - 38 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Zirgezers
Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers
Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs
Salājs ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs
Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers
Sološu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Lauderu pagastā, 132,3 m vjl., platība — 88,5 ha (kopā ar salām 100,5 ha), garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 2,7 m, lielākā sala 10 ha, eitrofs, vidēji aizaudzis; Salošu ezers
Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala)
Zosnas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 163,2 m vjl., plaība 156,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 6,0 m, dziļums — līdz 15,4 m, eitrofs; Veczosnas ezers
Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers
Mazais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā uz rietumiem no Lielā Ludzas ezera, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība — 36,5 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m, aizaugums — \~75%
Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers
Križutu ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā, 144,4 m vjl., platība — 67,1 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, maz aizaudzis
Istalsnas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas pagastā, 137 m vjl., platība — 56,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 0,4 m
Nirzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Nirzas pagastā, 156,2 m vjl., platība — 552 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Nirza
Diunokļa ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība - 82,7 ha, garums 1,6 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 3,7 m, sala 7 ha, eitrofs, aizaugums - \~50%; Dūnākļa ezers; Dunakļu ezers
Dukanu ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā Ludzas novada Cirmas pagastā, 134,7 m vjl., platība — 144 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, dibenā dūņas, aizaugums — \~25% platības; Saliņu ezers
Cirma ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, 138,4 m vjl., platība — 1261,2 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 4 km, lielākais dziļums — 8,5 m, atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, pie robežas ar Rēzeknes novadu
Lauderu ezers ezers Latgales auhstienes Rāznavas paugurainē, Lauderu pagastā, 139,3 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,5 m, krasti slīpi 3-8 m augsti, eitrofs, stipri aizaudzis
Asariņs ezers Latvijā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 3,9 ha
Atpilis ezers Latvijā, Trikātas pagastā, platība - 4 ha; Atpiļu ezers
Alauksts ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers
Alūksnes ezers ezers Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novadā, platība - 15,44 km^2^, garums - 5,7 km, platums - līdz 4,25 km, viens no augstākajiem Latvijas ezeriem - 183,7 m virs jūras līmeņa, ezera dienvidrietumu krastā atrodas Alūksnes pilsēta, iztek Alūksnes upe
Koņevas ezers ezers Lauderu pagastā, platība — <1 ha
Liepnieku ezers ezers Lauderu pagastā, platība — 5,8 ha; Lekmiņa ezers; Lekmiņu ezers; Ķīšu ezers
Auna ezers ezers Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība 1,3 ha; Aluna ezers
Ruņģu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība - 3,9 ha; Runģu ezers
Mazais Ilziņu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība 1,1 ha; Mazais Ilziņš; Ilziņu I ezers
Grūžņu ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība - 12,5 ha; Grūžnis; Gružnis; Velnamārka ezers; Velnamorka ezers
Kapūnes ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība — 10,2 ha; Kapūnas ezers; Kopunes ezers; Kopūnes ezers
Aunīškalna ezers ezers Lēdurgas pagasta dienvidu daļā, platība - 6,2 ha; Loges ezers
Lodes ezers ezers Lēdurgas pagastā, Laugas purvā, platība — 4,5 ha; Linezers
Melnezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 15,4 ha
Ķīkaulis ezers Lēdurgas pagastā, platība - 3,3 ha; Ķikauļu ezers; Šicu ezers
Linezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 8,2 ha; Linu ezers; Līņu ezers
Melnais ezers ezers Lēdurgas pagastā, platība - 9,3 ha; Melnezers
Salas ezers ezers Lēdurgas pagastā, platība — 20,3 ha
Augšķiešu ezers ezers Leimaņu pagastā, platība - 3,5 ha; Augšķieru ezers
Siņicas ezers ezers Līdumnieku pagastā
Zabolotjes ezers ezers Līdumnieku pagastā, platība — 7 ha
Melnītis ezers Lielauces pagastā, platība - <1 ha
Krupīša ezers ezers Lielauces pagastā, platība - <1 ha
Ilzītes ezers ezers Lielauces pagastā, platība — <1 ha
Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers
Sesavas ezers ezers Lielauces pauguraines Zebrus-Īles paugurgrēdā, Īles pagastā, 90,5 m vjl., platība — 17 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,2 m; Linezers; Linmārka ezers; Linmārks
Lohness ezers Lielbritānijā (_Loch Ness_), Skotijas ziemeļos, platība - 5600 ha, garums - 38 km, dziļums - līdz 230 m, Kaledonijas kanāla sastāvdaļa
Neja ezers ezers Lielbritānijā (_Lough Neagh_), Ziemeļīrijā, 16 m vjl., platība - 396 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 31 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, zemi krasti, caurtek Benna; Lohnejs
Aperērna ezers ezers Lielbritānijā (_Upper Lough Erne_), Ziemeļīrijas Fermenas apgabalā, caurtek Ērnas upe
Teja ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, kuru Tejas upe caurtek garenvirzienā
O ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs un garš, dienvidrietumu gals netālu no Džūras šauruma ziemeļrietumu atzara, garums \~35 km
Erihta ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, austrumos no Kaledonijas kanāla dienvidu daļas, tam paralēls, noteka uz Renoka ezeru
Renoka ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, orientēts austrumu-rietumu virzienā, pieteka no Erihta ezera, noteka pa Tejas upi uz Ziemeļjūru
Morara ezers ezers Lielbritānijā, Skotijas rietumu daļā, netālu no Slītas šauruma dienvidaustrumu piekrastes
Marī ezers ezers Lielbritānijā, Skotijas ziemeļu daļā, netālu no Litlminča austrumu piekrastes
Louerērna ezers ezers Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Fermenas apgabala ziemeļrietumu pusē, caurtek Ērnas upe
Šina ezers ezers Lielbritānijas salas ziemeļos (_Loch Shin_), Skotijā, Saterlendā, ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā \~28 km garš un vidēji 0,5 km plats
Lomonda ezers ezers Lielbritānijas ziemeļu daļā (_Loch Lomond_), Skotijā, uz ziemeļrietumiem no Glāzgovas, Grempjanu kalnu dienvidrietumu malas ielejā 7 m vjl., platība - 71 kvadrātkilometrs (lielākais ezers Skotijā), dziļums - līdz 187 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, daudz salu
Hirgisnurs ezers Lielo ezeru ieplakā Mongolijas ziemeļrietumu daļā ("Chirgis Nuur"), 1028 m vjl, platība - 1407 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 80 m
Ontārio ezers ezers Lielo ezeru sistēmā (“Lake Ontario”), Kanādā un ASV, 75 m vjl., platība — 18500 km2, garums — 311 km, platums — 85 km, lielākais dziļums — 244 m
Hūrons ezers Lielo ezeru sistēmā (angļu val. "Lake Huron"), uz ASV un Kanādas robežas 177 m vjl., platība - 59590 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 229 m, pēc lieluma otrais no Lielajiem ezeriem, septītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 3540 kubikkilometru
Ālauša ezers ezers Lietuvā (_Alaušas_), Utenas apriņķa Utenas rajonā
Alsēdžu ezers ezers Lietuvā (_Alsėdžių ežeras_), Telšu apriņķa Pluņģes rajona austrumos
Ausls ezers Lietuvā (_Auslas_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Prūts ezers Lietuvā un Baltkrievijā; Lietuvas Utenas apriņķa Ignalinas rajona austrumos
Obelija ezers Lietuvā, Alītas apriņķī, iztek Peršēķe
Sartu ezers ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība - 1331 ha, dziļums - līdz 21,9 m, līčains, 7 salas (kopplatība - 13,2 ha)
Lodis ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība 1320 ha, dziļums - līdz 16,5 m, savienots ar vairākiem apkārtnes ezeriem, caur to tek Šventoja
Metelis ezers Lietuvā, Suduvas augstienē, platība - 1280 ha, dziļums - līdz 15 m
Plinkšu ezers ezers Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajona dienvidos
Mastis ezers Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā, Telšu pilsētas dienvidos
Rubiķu ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Stirņu ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa dienvidu daļā
Ažvintis ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Ignalinas rajonā
Apvardu ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Ignalinas rajona austrumos, daļa Baltkrievijā
Indraju ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Utenas rajonā
Alvilis ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Čičiris ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Samavs ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā
Zarass ezers Lietuvā, Utenas apriņķa Zarasu rajonā un pilsētā
Alauša ezers ezers Lietuvā, Utenas apriņķī
Asveja ezers Lietuvā, Utenas un Viļņas apriņķī
Lakaju ezers ezers Lietuvā, uz Viļņas un Utenas apriņķa robežas
Kretons ezers Lietuvā, Viļņas apriņķa austrumu daļā
Didžulis ezers Lietuvas dienvidu daļā, Alitas apriņķī, platība - 912,7 ha
Žuvints ezers Lietuvas dienvidu daļā, Alītas apriņķī, platība 1030 ha
Melnīts ezers Liezēres pagastā
Melnītis ezers Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha; Melnīts
Ģerķēnu ezers ezers Liezēres pagastā, platība — 2 ha; Cierķēnu ezers; Jerķiša ezers; Jerķišezers
Zviedru ezers ezers Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, Sudas purva centrālajā daļā, 113,5 m vjl., platība - 27,3 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m, distrofs, dibenā zem dūņām kūdra
Velna ezers ezers Līgatnes pagastā, platība - 5,7 ha; Velnu ezers
Salas ezers ezers Līgatnes pagastā, platība — 9,2 ha; Sāls ezers
Ratnieku ezers ezers Līgatnes pagastā, Sudas purva ziemeļaustrumu malā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 44,1 ha, garums — \~1,3 km, lielākais platums — \~0,6 km, dziļums - līdz 2,8 m; Ratnieks
Čaules dzelme ezers Līgatnes pagastā, Sudas purvā, platība - 2,9 ha
Sarkaņu ezers ezers Līksnas pagastā, platība — 1,4 ha
Mazais Klusais ezers ezers Līksnas pagastā, platība — 1,9 ha; Mazais Dziļais ezers
Purezers ezers Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 11 ha; Pura ezers
Paužezers ezers Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 15,5 ha; Paužas ezers; Paužu ezers
Brenkūžu ezers ezers Limbažu novada Katvaru pagastā, platība - 3,7 ha
Dūņezers ezers Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, platība - 135,6 ha, garums - 4,75 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1 m, iztek Svētupe; Dūņu ezers; Limbažu Dūņezers
Lejas ezers ezers Limbažu novada Liepupes pagstā, platība — 1 ha
Riebezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" centrālajā daļā, garums - 2,75 km, lielākais platums - 450 m, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 13 m, krasti stāvi vai slīpi, galos zemāki, kūdraini, dibens smilšains un akmeņains; Riebes ezers; 1,6 km gara, \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle to atdala no Dziļezera
Dziļezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma centrālajā daļā, platība - 32 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 260 m, vidējais dziļums - 8,3 m, dibens smilšains, bedrains, ar 10 m augstu slieksni starp 2 dziļumiem (~32 m un 26,4 m); no Riebezera visā garumā to atdala \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle; Domeru ezers
Ģerķīšezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 8,4 ha; Gerķīšu ezers; Ģerkisu ezers; Jerkisa ezers; Jerķiša ezers; Jerķīšezers
Ozoliņu ezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, platība — 1 ha
Bruņķītis ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 14,8 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Bruņķa ezers; Bruņķīša ezers
Lielā dzelve ezers Limbažu novada Limbažu un Umurgas pagastā, Saules purvā, platība — 3,5 ha; Lielais Purva ezers
Ceļmalezeriņš ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Umurgas-Augstrozes ceļa, platība - 0,8 ha
Līņezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 1,3 ha
Zvejnieku ezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 12,9 ha
Bisnieku ezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 4,6 ha, dziļums - 3,8 m; Birznieku ezers
Melnezers ezers Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 6,1 ha
Višezers ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, Laugas purvā, platība - 10,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, iztek Ķīšupe; Viešezers; Laugas ezers; Viršu-Linu ezers; Viršu-Višu ezers
Bīriņu ezers ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 18,5 ha, lielākais dziļums — 2,8 m; Bīriņmuižas ezers
Cimelis ezers Limbažu pagastā, platība - 12,7 ha, iztek Cimeļupe; Ciemeļu ezers; Cimeļa ezers; Cimeļezers
Mazais Purva ezers ezers Limbažu pagastā, Saules purvā, platība — 1,3 ha
Mazezers ezers Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 5,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m, ietek Cimeļupe, atrodas starp Riebezeru un Auziņu ezeru
Rāķis ezers Limbažu viļņotā līdzenuma galā, Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - >0,6 km, dziļums - līdz 1,6 m, distrofs, bez aizauguma, dibenā līdz 4,5 m biezs sapropeļa slānis; Ezermuižas ezers; Rāķa ezers; Rāķu ezers
Ruckas ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā Stalbes pagastā, platība — 41 ha, garums — >0,8 km, lielākais platums — \~0,6 km, lielākais dziļums — 1,7 m, maz aizaudzis, ar smilšainu dibenu; Vada ezers
Riebiņu ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā, Cēsu novada Straupes pagastā, 51,2 m vjl., platība — 75,5 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, bagāta ihtiofauna
Iesalnieku ezers ezers Līvānu novada Jersikas pagastā, platība - 17,6 ha; Vucenu ezers
Skrebeļu ezers ezers Līvānu novada Rožupes pagastā, platība — 6,4 ha
Silavu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,0 m vjl., platība — 14 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~200 m, lielākais dziļums — 5,5 m, zemākais no Silavas ezeriem ar noteci uz Daugavu pa Silupīti
Garais ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,1 m vjl., platība - 19,3 ha, garums - \~1,3 km, lielākais platums - \~0,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,6 m; Ilzas ezers
Šumaņu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,2 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzītes ezers; Šumānu ezers; Žīdu ezers
Māsānu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, platība - 1,6 ha; Mārsāņu ezers; Māsāņu ezers
Līvānu ezers ezers Līvānu pilsētā un neliela daļa Līvānu novada Turku pagastā, platība — \~1 ha
Laņģezers ezers Lodes pagastā, platība - 10,3 ha; Langa ezers; Laņģa ezers; Laņģu ezers
Mazais Vilku ezers ezers Lubānas novada Indrānu pagastā, platība — 1,1 ha; Vilku ezers
Rimšu ezers ezers Ludzas novada Brigu pagastā, platība - 4,4 ha
Pauguļu ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība - 22 ha
Mazais ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība — 1,4 ha
Gomeļmuižas ezers ezers Ludzas novada Cirmas pagastā, platība — 9,2 ha
Čortovkas ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 1,8 ha
Rauzu ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 10,3 ha
Oču ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 17,4 ha, maksimālais dziļums - 13,9 m; Patacena ezers; Patecina ezers; Rudišu ezers
Aglonkas ezers ezers Ludzas novada Istras pagasta austrumu malā, platība - 28 ha; Pricenovas ezers, Pricimovas ezers, Pričimovas ezers
Koteļoks ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 1,7 ha; Kaķeloks; Kotalaka ezers; Kotoloka ezers
Dolgoje ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 11,3 ha; Dolgojes ezers
Kovšezers ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 19,7 ha; Kaušezers; Kovša ezers; Kovšu ezers; Šaurais ezers
Pečkas ezers ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 2,2 ha
Volčaks ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 2,9 ha; Volčaku ezers
Ubuļu ezers ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 20 ha, dziļums - līdz 9 m
Peiteļa ezers ezers Ludzas novada Līdumnieku pagastā (~40% platības) un Krievijā (~60%), 107,6 m vjl., platība - 347 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 2,0 km, lielākais dziļums - 2,2 m, aizaugums - niecīgs; Pītelis; Piteļa ezers
Ļebedinca ezers ezers Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 7,1 ha
Kušnera ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - <1 ha
Sporņa ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 25,8 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Spārna ezers; Sporna ezers; Strīdus ezers
Vorslovu ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 7,8 ha; Varslavas ezers; Vārslavas ezers; Varslovas ezers
Trataru ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība — <1 ha
Zeiļu ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā 134,7 m vjl., platība – 44,8 ha, garums – 1,8 km, lielākais platums – 0,6 km, lielākais dziļums – 1,6 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Mazais Kurmas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, 143,5 m vjl., platība - 59,8 ha, garums - 1,7 km, platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 9,4 m
Glušņaks ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - <1 ha; Ezernieku ezers
Ludovkas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 1,1 ha
Veseru ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 1,3 ha
Antoslavas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 10 ha; Antaslovas ezers; Stolānu ezers
Asareits ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 3,2 ha; Asarīšu ezers; Asarītis
Goveiku ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 6,5 ha
Lielais Zurzu ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 77,2 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 5,0 m, lielākais dziļums - 16,9 m, 2 salas (1,3 un 0,1 ha)
Lielais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - 0,2 km, Lielais Peisaku ezers; Peisaku ezers
Mazais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 1,4 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~100 m
Bečeru ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 10,7 ha, garums — \~0,6 km, lielākais platums — 0,5 km; Bočaru ezers; Bočeru ezers
Sleinovas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 25,4 ha, garums — \~1,2 km, lielākais platums — 0,5 km; Sleinavu ezers; Sleinova ezers; Sleiņevas ezers
Kancieris ezers Ludzas novada Pasienes pagastā, platība - <1 ha
Ļauziņas ezers ezers Ludzas novada Pasienes pagastā, platība - 7,2 ha
Lielais Kurmas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, 143,9 m vjl., platība - 83,8 ha, garums - 2,1 km, platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,4 m
Porkaļu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, 157 m vjl., platība — 48,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 3,5 m
Meirānu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - <1 ha
Okuņovka ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 1,9 ha; Okunevkas ezers; Okuņevkas ezers; Rokuņoka ezers
Pūdānu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 3,1 ha; Pudiņu ezers
Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers
Nirinka ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 5,3 ha
Plataču ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 1 ha
Lielais Filantmuižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 12,8 ha; Lielais Filandmuižas ezers; Filandu ezers
Rancānu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 13,1 ha, dziļumas — lidz 2,8 m; Uškačovas ezers
Nirinu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 3,2 ha; Neriņu ezers; Nirinku ezers; Niriņš; Niriņu ezers
Rudņas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 3,5 ha; Rudnes ezers
Mazais Filantmuižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 4,2 ha
Ostrova ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 9,9 ha
Rovinkas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m
Vorcu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 24,4 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - 0,4 km; Orca ezers; Vorca ezers
Rogaižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 58 ha, V veidīgs, garums — 1,2 km abos virzienos, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,5 m; Rogaižu ezers
Vorkaļu ezers ezers Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 8,8 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,3 km; Verakļu ezers; Vorakļu ezers; Vorekļu ezers
Kivdolovas ezers ezers Ludzas novada Pureņu pagastā, platība - 40,7 ha; Lielais Kivdalovas ezers; Lielais Kivdalu ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezers
Bižas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, 171,7 m vjl., platība — 168,9 ha; garums — 3 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 6,9 m, lielākais dziļums — 22 m, 5 salas; Bišu ezers
Kruma ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,1 ha
Jačmeņu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,1 ha; Miezaiņu ezers
Zubru ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,3 ha; Šaševskas ezers; Zubrovas ezers; Zubovas ezers
Plicumovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Punculovas ezers; Puncuļu ezers
Dunajas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 4,4 ha
Varzovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 5,7 ha; Klumstovas ezers; Varzavas-Klumstova ezers
Labāržu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 9,8 ha
Testečkova ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 11,8 ha
Bezļesjes ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 17 ha
Bļižņevas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 3,2 ha
Rudzīšu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 3,8 ha
Luknica ezers ezers Luknājs Andzeļu pagastā
Lielais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1,4 ha; Lielais Melnis; Lielais Melnīšu ezers
Kuslītis ezers Madona novada Liezēres pagastā, platība \~1,3 ha; Ezeriņa ezers; Ezeriņš; Lielais Kušļa ezers
Lipielu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, pie Bērzaunes pagasta robežas, platība 10,6 ha; Lipēna ezers; Lipēnu ezers; Lipiela ezers; Lipiens; Rutuļu ezers
Grīvu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, caurtek Taleja, platība - 9 ha; Grīvas ezers; Grīvs; Lipšu-Grīvu ezers
Labāžezers ezers Madonas novada Indrānu pagastā, platība - 1,7 ha; Labožas ezers; Labožes ezers
Lazdonas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, 135,6 m vjl., platība — 30,2 ha, garums — 1,5 km (puslokā pa ass līniju), lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 22,9 m, eitrofs, maz aizaudzis, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Muižas ezers
Reiteris ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
Sienezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
Briežezeriņš ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha; Brieždobe
Muklājs ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha; Mūklājs; Muklāju ezers
Dreina ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1 ha
Dziļūksnītis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1 ha; Dziļūkšņa ezers
Durenītis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1,1 ha
Bezdibenītis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1,1 ha; Bezdibenīts; Bezdibens
Dūķu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha
Mazais Jaunzemju ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha
Mazais Liniņu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha; Liniņu mazais ezers
Mazais Klauģis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — 3,5 ha
Lielais Klauģis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — 7,1 ha; Lielais Klaugu ezers; Lielais Klauģa ezers
Apaļās salas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Ābeļu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Asarezeriņš ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha; Asaru-Ķemeru ezeriņš; Ķemerezeriņš
Siežu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~300 m; Sieža ezers
Iglītis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha
Labulītis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha
Rustēnu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha
Būdas ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha
Sivēniņš ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sivēnītis
Ruļļu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sniķītis
Aklais Palsis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1 ha
Meiru ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha
Stārbulis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha; Stārbuļu ezers; Storbuls; Storbuļu ezers
Pils ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2 ha
Mukulītis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,2 ha; Mukulīts
Gulbeniņš ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,6 ha; Gulbenes ezers; Gulbenu ezers; Gulbēnu ezeru; Brikšņu ezers; Brikšu ezers
Ūbēris ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 30,6 ha, dziļums - līdz 2,3 m; Ubera ezers; Ubēra ezers; Ūbēres ezers; Uberu ezers
Pluķis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 5,4 ha; Pluku ezers; Puļķu ezers
Mazais Kušļa ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — <1 ha
Ezernieku ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — 2,4 ha
Bučas ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — 4,8 ha; Gāršas ezers
Āķis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība mazāka par 1 ha
Asinsezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība mazāka par 1 ha
Līnīšu ezers ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 2,1 ha; Linīšu ezers; Linītis
Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks
Limenezers ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,9 ha; Limanu ezers; Limenas ezers; Limenes ezers; Limeņu ezers
Liniņš ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,1 ha; Līniņš; Liniņu ezers
Lielais Rāvijs ezers Madonas novada Sarkaņu un Aronas pagastā, platība — 3 ha; Lielais Rāvas ezers; Lielais Rāves ezers; Lielais Ravijas ezers
Avošiņš ezers Madonas novada Vestienas pagastā, augstākais ezers Latvijā, platība - 2,2 ha; Avotiņš; Lašu ezers; Lošu ezers
Laipītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,2 ha; Laipīšu ezers; Laipīts; Laipu ezers
Linezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 2,6 ha; Linu ezers
Kūrītis ezers Madonas pagasta Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
Lodumas ezers ezers Medņevas pagastā, platība — 2,6 ha, garums — \~700 m, platums — līdz \~100 m; Loduma ezers; Lodumu ezers
Lielais Ilgas ezers ezers Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, Daugavpils novada Medumu pagastā, platība — 115 ha, garums — 2,3 km, lielākais platums — 1,1 km, lielākais dziļums — 12,6 m; Ilgas ezers; Lielais Ilzes ezers
Samaņkas ezers ezers Medumu pagasta dienvidos, pie Lietuvas robežas, 142,7 m vjl., garums — \~800 m, lielākais platums — \~400 m
Robežas ezers ezers Medumu pagastā un Lietuvā, 136,4 m vjl., kopējā platība 18,1 ha (Latvijā — 12,1 ha), dziļums — līdz 9,9 m; Rebeža ezers; Rebežu ezers; Riebežas ezers; Robežu ezers
Lielais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, kopējā platība - 14 ha; Kumpoči ezers; Kumpoču ezers; Kumpotu ezers; Kumpota ezers; Kumpoči I ezers
Mazais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, platība - 3,7 ha; Kampoči II ezers, Kumpoči ezers; Kumpoči II ezers
Līņu ezers ezers Medumu pagastā, platība - 3 ha; Linēnu ezers; Linu ezers
Auziņu ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 37,7 m vjl., platība — 56 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums 14 m
Primmas ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Salacas pietekas Korģes sānielejā, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, 37,5 m vjl., platība - 16,6 ha, garums - 1,8 km, lielākais platums - 130 m, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 9,9 m, mezotrofs; Primas ezers; Primma; Primmu ezers; Prīma ezers; Prīmu ezers
Harnūrs ezers Mongolijas rietumos ("Har nuur"), Lielo ezeru ieplakā 1132 m vjl., platība - 575 kvadrātkilometri, pietece pa Haraihoingolu no Harusnūra ezera, notece uz Dzabhanas upi un Durgennura ezeru
Harusnūrs ezers Mongolijas rietumos ("Har us nuur"), Lielo rezeru ieplakā 1157 m vjl., platība - 1486 kvadrātkilometri, dziļums - 15-20 m, notece uz Harnūra ezeru
Amarambas ezers ezers Mozambikā (_Amaramba, Lagoa_), Ņasas provinces dienvidrietumu daļā
Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers
Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers
Nikaragvas ezers ezers Nikaragvā (sp. val. “Lago de Nicaragua”), Centrālamerikas lielākais ezers, platība — 8200 kvadrātkilometru, garums — 177 km, vidējais platums — 58 km, dziļums — 60 m, >400 salas
Purva ezers ezers Ogres novada Lauberes pagastā, platība - <1 ha
Vjedmas ezers ezers Patagonijā (“Lago Viedma”), Argentīnas dienvidos, Kordiljeras austrumu piekājē 254 m vjl., platība - 1100 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes
Buenosairess ezers Patagonijas Kordiljerā (sp. val. "Lago Buenos Aires"), uz Čīles un Argentīnas robežas, 215 m vjl, platība - 2400 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - līdz 26 km
Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis
Lagoarhentino ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē (sp. val. "Lago Argentino"), 187 m vjl., Argentīnas dienvidos, platība - 1460 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 300 m
Navelvapi ezers Patagonijas Kordiljeras priekškalnēs ("Lago Nahuel Huapi") 767 m vjl., Argentīnā, platība - 550 kvadrātkilometru, garums - 72 km, platums - 1,5-8 km, lielākais dziļums - 438 m
Līņezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 2,7 m vjl., platība - 8,5 ha, garums - 400 m, lielākais platums - 270 m, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,0 m, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, stipri aizaudzis; Linezers; Līņu ezers
Tosmares ezers ezers Piejūras zemienē, Liepājas pilsētas teritorijā, uz robežas ar Medzes pagastu, 0,4 m vjl., platība — 405-415 ha (gandrīz pilnīgi aizaudzis, ūdens spoguļlaukums tikai \~50 ha), garums — 5,85 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 1,2 m
Duņieris ezers Piejūras zemienē, Tukuma novada Lapmežciema pagastā, 2 km uz dienvidrietumiem no Lapmežciema, 1,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 0,7 km, platums - 0,4 km, dziļums - līdz 0,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Dūņera ezers; Dūņers; Dūņeris; Dūņieris; Dūņiers; Dūņu ezers
Dūņezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība - 274 ha, garums - 3,75 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 1,8 m, eitrofs, 25% platības aizaugusi; Līlastes Dūņezers; Dūņu ezers; Dūņu-Lilastes ezers
Lilastes ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība — 183,6 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 1,45 km, lielākais dziļums — 3,2 m, dūņains ezers, aizaugums — 10-12%; Līlastes ezers
Ummis ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 2,9 m vjl., platība - 25,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 6,2 m, viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem, aizaugums - tikai \~6%; Ummas ezers; Umu ezers
Kaņieris ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Lapmežciema pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, platība - 1128 ha, 2,1 m vjl., garums - 5,2 km, lielākais platums - 3,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs ezers, kopējais virsūdens aizaugums >50%; Kaņiera ezers; Kaņieru ezers
Ķīšezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, platība - 1730 ha, garums - 8,9 km, lielākais platums - 3,6 km, vidējais dziļums - 2,4 m, 3 salas, piesārņots, pašattīrīšanās nepietiekama, 10. lielākais ezers Latvijā; Ķīšu ezers
Limanka ezers Preiļu novada Aizkalnes pagastā, platība - 12,7 ha; Limankas ezers; Limaņu ezers; Liminkas ezers; Limonka
Līņu ezers ezers Raiskuma pagastā, platība - 3,6 ha; Linezers
Līkā dzelve ezers Raiskuma pagastā, platība - 4,6 ha; Līkezers
Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs
Līnaizis ezers Raunas novada Drustu pagastā, 177,4 m vjl., platība - 8,1 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - \~0,35 km; Linaiša ezers; Linaišu ezers
Lielais Ilziņu ezers ezers Raunas pagastā pie Launkalnes pagasta robežas, platība — 1,3 ha; Lielais Ilziņa ezers; Lielais Ilziņš
Lubūzis ezers Raunas pagastā, platība - 14,2 ha; Lubūža ezers; Lubužu ezers; Lubūžu ezers
Līduča ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 3,2 ha; Leidaču ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Medņevkas ezers; Pidaču ezers
Kuces ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība - 8,2 ha; Lempu ezers; Pilcines ezers; Pilsenes ezers
Līdacis ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 3,8 ha; Līdočka; Līdočkas ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers
Lielais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 65,8 ha, garums 1 km, lielākais platums 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņu ezers; Kūriņa ezers; Lielā Kiuriņa ezers; Lielais Kiuriņa ezers; Lielkivriņu ezers; Lielķivriņu ezers; Lielais ezers
Mazais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība 16,8 ha, garums 0,5 km, platums 0,5 km, lielākais dziļums 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers
Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers
Sprestišķu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 5,4 ha; Lielais Sprestišku ezers; Sprestiškas ezers
Vurvuļu ezers ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā, platība - 3,3 ha, dziļums - līdz 6,2 m
Mežgaiļu ezers ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā, platība - 5,6 ha
Voskānu ezers ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā, platība — 4,3 ha
Vertukšnes ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 139,2 m vjl., platība — 52,8 ha; garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 5 m
Ūzulišķu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha
Špogu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha, dziļums - līdz - 4,1 m; Spodas ezers; Spogu ezers; Špaga ezers; Špagas ezers
Lubāniņš ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1,1 ha; Lubaniņa ezers; Lubāniņas ezers
Aprūbs ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta austrumos pie robežas ar Ludzas rajona Ņukšu pagastu, platība 1,7 ha
Šostu ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Ņukšu pagasta robežas, platība - 17,2 ha, dziļums - līdz 12,5 m, garums — \~0,75 km, lielākais platums — \~0,5 km; Petrovskas ezers
Adamovas ezers ezers Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Latgales augstienes ziemeļu daļā, 150 m vjl., 5 km uz ziemeļaustrumiem no Rēzeknes, platība - 186 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - >1 km, vidējais dziļums - 3,8 m; Adamovo; Adumavas ezers
Lukstenītis ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, Platība <1 ha; Lukstiņu ezers
Pinku ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 53,6 m vjl., platība - 29 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 12 m; Pinķu ezers; Piņķu ezers; Leismaču ezers
Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe
Linezers ezers Rīgā, Biķernieku meža austrumu daļā, platība - 2,3 ha, garums - \~190 m, lielākais platums - \~110 m, lielākais dziļums - 2,8 m; Linu ezers
Gaiļezers ezers Rīgā, Mežciema ziemeļu daļā, Hipokrāta un Gaiļezera ielas sazarē, platība - 7,6 ha, dziļums - līdz 1,7 m, ezerdobe stūros aizaugusi un kļuvusi apaļa; Gaiļu ezers; Līkezers
Lielais Jūgezers ezers Rīgavas līdzenumā, Garkalnes pagastā, mežu un purvu vidū, 4 m vjl., platība - 35,5 ha, ezerdobe ieapaļa 600-700 m diametrā, vidējais dziļums - 0,8 m, Litorīnas jūras paliksnis vispārējas aizaugšanas stadijā, 20. gs. sākumā platība bija 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m; Jūgu ezers
Langstiņu ezers ezers Ropažu līdzenuma ieplakā, Garkalnes pagastā, 5,5 m vjl., platība — 35,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 6,8 m; Lankstiņu ezers
Vilkarūča ezers ezers Rugāju pagastā, platība - 1,9 ha; Ločmelu ezers; Ločmeļu ezers; Vilkarūcs; Vilkarūču ezers
Razims ezers Rumānijā ("Lacul Razim"), limāns Melnās jūras piekrastē, Donavas deltas dienvidos, platība - 394 kvadrātkilometri, dziļums 2-2,5 m, daudz zivju
Limins ezers Rušonas pagastā, platība - 7,2 ha; Leimaņu ezers; Līmanu ezers; Liminka ezers
Lielais Solkas ezers ezers Rušonas pagastā, platība — 48,5 ha; Lielais Salkas ezers; Lielais Sovkas ezers
Mazais Kurtoša ezers ezers Rušonas pagastā, uz rietumiem no Lielā Kurtoša ezera, platība - 8,1 ha, garums - \~400 m, platums - \~200 m
Vidējais ezers ezers Salnavas pagastā, Numernes valnī, platība - 4,7 ha; Lielais Kugrenes ezers
Ķirezers ezers Saulkrastu pagastā, platība - 2,2 ha; Kirezers; Linezers; Līnezers; Līņezers
Silguldas ezers ezers Silguldas purvā, Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība — 6,9 ha; Siguldas ezers
Sitas ezers ezers Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, Latvijā tikai tā ziemeļu gals 43,1 ha platībā, kopējā platība - 186 ha, garums - 3,8 km, vidējais dziļums - 5,3 m
Beļanu ezers ezers Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, 149,8 m vjl., platība - 94 ha, no tiem Latvijā 55,4 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs ezers, aizaugums - 23%; Balta ezers; Baltais ezers; Baltezers
Kirjaņiška ezers Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, netālu no Baltkrievijas robežas, 155,2 m vjl., platība - 38,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,1 m, sala 1,9 ha, eitrofs ar noslieci uz distrofismu; Kirjanišķu ezers; Kirjanišku ezers; Kurjanišķu ezers; Ķirlānišķu ezers; Luknas ezers
Bācītes ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 1,6 ha; Bārītes ezers; Bērzes ezers
Niedrājs ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 360 m, lielākais dziļums - 8,5 m, viens no Smiltenes ezeriem; Niedrāju ezers
Spicieris ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,6 m vjl., platība - 16,0 ha, garums - 1700 m, lielākais platums - 130 m, lielākais dziļums - 7,1 m, viens no Smiltenes ezeriem; Spiciera ezers; Spicieru ezers; Špicieris
Mellūzis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 1,1 ha, garums - 130 m, lielākais platums - \~120 m, viens no Smiltenes ezeriem
Salainis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - 240 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Smiltenes ezeriem
Bābenis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,9 m vjl., platība - <1 ha, garums - 190 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Smiltenes ezeriem; Bābenes ezers
Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers
Velkas ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha
Bezdibenis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibena ezers
Slepkavu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 1,4 ha
Ķežu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 8,9 ha
Lejas Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība - 11,5 ha; Lejasezers
Kemijervi ezers Somijā (_Kemijärvi_), Lapzemes reģionā
Lengelmevesi ezers Somijā (_Längelmävesi_), Pirkanmā reģionā
Lapajervi ezers Somijā (_Lappajärvi_), Viduspohjanmā reģionā
Lentua ezers Somijā (_Lentua_), Kainū reģionā
Miekojervi ezers Somijā (_Miekojärvi_), Lapzemes dienvidrietumu daļā
Simojervi ezers Somijā (_Simojärvi_), Lapzemē
Inari ezers Somijas ziemeļos (_Inarijärvi_), Lapzemē, tundrā 119 m vjl., platība - 1050 km^2^ (bez salām), lielākais dziļums - 60 m, \~3000 salu, 2. lielākais ezers Somijā; sāmu val. - Anārjēvri
Lestenes ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 54 m vjl., platība — 36 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,44 km, lielākais dziļums — 2,1 m, eitrofs, aizaugums — 40%; Pālamsu ezers; Pālandes ezers; Palansu ezers; Pālansu ezers
Līņezers ezers Straupes pagastā, platība - 9,5 ha; Līņu ezers; Linezers
Mazais Subates ezers ezers Subates pilsētā un Lietuvā, platība - 51,2 ha (Latvijā 22 ha), garums - \~2 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 20 m; Subotas ezers; Subates ezers
Dusas ezers ezers Suduvas augstienē, Lietuvā, platība 2330 ha, vidējais dziļums - 14,7 m, lielākais - 32,4 m, notece uz Nemunas pieteku Šešupi
Buļļezers ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils
Raudiņu ezers ezers Šķeltovas pagastā, 147,6 m vjl., platība - 11,9 ha, dziļums - līdz 1,6 m; Raudinka; Rudenku ezers; Līņu ezers
Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru
Neišateles ezers ezers Šveices rietumu daļā (fr. “Lac de Neuchātel”, vācu “Neuenburger See”), Juras austrumu malā 423 m vjl., platība — 216 kvadrātkilometru, garums — 38 km, platums — 8 km, dziļums — līdz 153 m, atrodas subglaciālā vagā
Portņagina ezers ezers Taimiras pussalā 66 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 376 kvadrātkilometri, notece pa Gusihu uz Laptevu jūras Hatangas līci
Burtnieks ezers Tālavas zemienē 39,5 m vjl., Valmieras novada Vecates, Matīšu un Burtnieku pagastā, platība – 4006 ha (3. lielākais Latvijā), garums - 13,3 km, lielākais platums – 5,5 km, vidējais dziļums – 2,2 m, lielākais dziļums – 3,3 m; Burtnieku ezers
Audzes ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,9 ha; Aldzes ezers, Audzes ezers, Lāčplēša ezers
Stundezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 10,2 ha, dziļums - līdz 6,3 m; Stundas ezers; Stundu ezers; Lodes ezers
Bezdibeņezers ezers Talsu novada Laidzes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibeņa ezers; Baložu ezers
Pļavu ezers ezers Talsu novada Laucienas pagastā, platība — 21 ha, ietek Pļavupe, iztek Jādekša
Sapņezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 110 m vjl., platība - 2 ha, dziļums - līdz 7,2 m; Sapņu ezers
Lejaslabiņu ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 122,5 m vjl., platība — 3,7 ha; Lejaslobiņu ezers
Podniekezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība - 2 ha; Podnieku ezers
Bezdibeņa ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība - 2,2 ha; Koku ezers
Mācītājmājas ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība — 1,5 ha; Mācītājmuižas ezers
Aklais ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība 1 ha; Stulbiņš
Bezdubeņu ezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 102,7 m vjl., platība - 1 ha, aizaug; Kalnmuižas ezers
Sirdsezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 112 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~100 m, lielākais platums - \~50 m, lielākais dziļums - 14,5 m; Sirds ezers; Sukturezers; Sukturu ezers
Kamparezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 113,6 m vjl., platība - 3,9 ha, garums - \~80 m, lielākais platums - \~40 m, lielākais dziļums - 11,3 m; Kamparu ezers
Mundigezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 118 m vjl., platība - 5,7 ha; Mundigu ezers; Mundīgu ezers; Mundiķezers; Villas ezers; Villu ezers
Bērzene ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130 m vjl., platība – 3,2 ha, lielākais dziļums – 15,8 m; Bērzenes ezers
Čumals ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130,6 m vjl., platība - 5,3 ha, lielākais dziļums - 11,5 m; Čumalas ezers; Čumalu ezers; Izsušu ezers
Kalnezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 132,2 m vjl., platība - 1,7 ha; Kalnu ezers; Lejaslāču ezers
Ābelītis ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 98,1 m vjl., platība - 5,3 ha, garums - \~570 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 14,5 m; Ābeļu ezers
Linezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - <1 ha
Vēzene ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 1,1 ha
Annužezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība mazāka par 1 ha
Lielais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 5,8 ha; Lielais Kūtiņa ezers; Lielais Kūtiņas ezers
Brenkūzis ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 11,8 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4 m; Brankūžu ezers; Brengūzis; Brenkūža ezers; Brengūžu ezers
Rijas ezers ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6 ha; Lodes ezers
Lisiņš ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, 103,3 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 720 m, lielākais platums - 610 m, vidējais dziļums - 0,6 m, lielākais dziļums - 1,2 m, distrofs, malās vidēji aizaudzis; Lisenas ezers; Lisenes ezers; Lisinas ezers; Lisiņas ezers; Ļisiņas ezers; Pošku ezers
Lielais Murmasts ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, platība - 29,4 ha, garums - \~0,75 km, lielākais platums - \~0,6 km; Lielais Murmasta ezers; Murmastienas ezers; Murmastienes ezers
Luksta ezers ezers Trapenes pagastā, platība - 10,9 ha; Lukstu ezers; Luksts; Šaku ezers
Aklezers ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, platība - 1,8 ha; Aklais ezers
Akmeņradziņu ezers ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, platība - 3,6 ha
Aklais ezers ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, platība 1,8 ha; Aklezers
Kundziņu ezers ezers Tukuma novada Lestenes pagastā, platība — <1 ha
Lainums ezers Tukuma novada Matkules pagastā, platība - 11 ha, garums - 580 m, platums - 250 m, lielākais dziļums - 1,5 m, eitrofs, aizaugums - 40%; Lainuma ezers
Lakšezers ezers Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 34,7 ha, garums - 700 m, lielākais dziļums - 1,2 m, apaļa ezerdobe, eitrofs, aizaugums - 40%, ligzdo gulbji; Lakšu ezers
Fanjāno ezers ezers Ugunszemā ("Lago Fagnano"), uz Argentīnas un Čīles robežas, platība — 593 kvadrātkilometri
Maksimovas ezers ezers uz Baltkrievijas un Latvijas robežas, Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 46 ha (Latvijā 16,1 ha), garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums Latvijas daļā — 1,3 m, eitrofs, stipri aizaug; Maksimova ezers; Maksimovo ezers
Brencišku ezers ezers Vaboles pagastā, platība — 1,2 ha; Lielais Brencišku ezers
Pelēdas ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 4,5 ha; Lejaspelēdas ezers
Leišu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 49 m vjl., platība — 10,9 ha, garums — 800 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 14 m; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers
Līdacis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha; Līdaces ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers
Dzirciema ezers ezers Vanemas paugurainē, Tukuma novada Zentenes pagastā, platība — 27,1 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — līdz 55%; Laimiņu ezers
Luknu ezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,8 ha; Luknas ezers; Lūkinezers; Lukiņezers; Lukņu ezers
Dižiere ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 20,5 ha, T veida ezerdobe, garums \~900 m, lielākais platums - \~800 m; Dižieres ezers; Lielais ezers; Stiklu ezers; Pils ezers
Kāžezers ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, 25 m vjl., platība - 15 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 4,8 m; Kaža ezers; Kažu ezers; Kāžu ezers; Laidzes ezers
Dziļūkstes ezers ezers Vestienas paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, 209,2m vjl., platība - 28,3 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4 m
Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km
Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
Govenis ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers
Graustiņš ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers
Sietnieku ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, 199 m vjl., platība — 26,5 ha, garums — \~850 m, lielākais platums — \~500 m, dziļums — līdz 5,5 m, stipri aizaudzis ar ūdensrozēm, niedrēm; Lepju ezers; Lepu ezers; Liepu ezers
Atstirves ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novadā, Liezēres ezeru grupā, 203,6 m vjl., Platība - 20,7 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,8 m, makšķerēšanas liegums; Actirves ezers; Aktirves ezers; Astirvas ezers; Atsternas ezers
Gulbēris ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers
Sezēris ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers
Lizdoles ezers ezers Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 193,6 m vjl., platība - 53,9 ha, garums - 1,35 km, platums ziemeļu daļā - >0,6 km, lielākais dziļums - 9,9 m; Mūsiņu ezers
Laišķenu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ērgļu pagastā, 180,6 m vjl., platība - 18,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 350 m, lielākais dziļums - 3,0 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - 60%; Lumeņu ezers
Vidus ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Jumurdas pagastā, 199,0 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,0 m; Videzers; Dreimaņu ezers; Dreimaņu-Liepu ezers
Lielais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, 192,4 m vjl., platība - 98,6 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 8,3 m, mezotrofs ezers, aizaugums - 5%; Lielais Līderes ezers; Lielais Līdēres ezers
Mazais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā, 192,1 m vjl., caurtek Ogre, platība 12,8 ha, dziļums līdz 3,5 m, aizaugošs; Mazlīderis
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Taurenes pagastā, 185,8 m vjl., platība - 42,4 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 13,7 m; Ilzes-Lodes ezers; Lodes ezers; Skolas ezers
Liezēris ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 184,2 m vjl., platība - 106 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Liezeres ezers; Liezēres ezers
Vīķvēnu ezers ezers Vīķvēnu purvā Kocēnu pagastā, platība — 9,3 ha, garums — \~450 m, lielākais platums — \~250 m, eitrofs; Brenguļu Lielezers; Lielezers; Viķvena ezers; Viķvēnu ezers
Bangveulu ezers Zambijā, Luapulas augšteces apvidū, 1067 m vjl., krasta kontūras sezonāli mainās, platība - 4000-15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5 m, krasti purvaini, apauguši ar papirusiem, sastopami nīlzirgi
Ēri ezers ezers Ziemeļamerikā ("Lake Erie"), Lielo ezeru sistēmā, 174 m vjl, uz ASV un Kanādas robežas, platība — 25700 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 21 m, lielākais dziļums — 64 m
Laidzes ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēluma malā, Talsu novada Laidzes pagastā, platība — 171 ha, 42 m vjl., garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs, aizaugums — 16%; Sārcenes ezers
Ohridas ezers ezers Ziemeļmaķedonijā un Albānijā (maķedoniešu val. “Ohridsko Ezero”, albāņu val. “Ligeni i Ohrit”), starpkalnu katlienē 695 m vjl., platība — 538 km2, lielākais dziļums — 288 m (dziļākais ezers Balkānu pussalā)
Sudalezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers
Linu ezers ezers Ziemera pagastā, platība - 2,5 ha; Linezers
Rajevkas ezers ezers Zilupes līdzenumā, Kreiču purvā, Ludzas novada Blontu pagastā, 107,4 m vjl., platība - 42,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km, lielākais dziļums - 3,3 m, distrofs, maz aizaudzis; Ņīvu ezers
Plateļu ezers ezers Žemaitijas augstienē, Lietvas ziemeļrietumu daļā, Telšu apriņķī, platība — 12 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 46 m, 7 salas
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
Limbažu ezeri ezeru grupa meridionālā ielejveida pazeminājumā starp Metsepoles līdzenumu un Idumejas augstieni, lielākie – Limbažu Lielezers, Dūņezers, Lādes ezers un Sārumezers, kā arī nelielais Mazezers
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers
Subates ezeri ezeru pāris Augšzemes augstienē, Subates pilsētā un Lietuvā, 120,2 m vjl.
Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels
Ozolmuižas ezeri ezeru pāris Limbažu viļņotā līdzenuma ziemeļu galā, Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā pie Ozolmuižas; Ozolezeri
Līdēres ezeri ezeru pāris Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā - Lielais Līdēris un Mazais Līdēris
Lappula echinata ežadatu lipenes "Lappula squarrosa" nosaukuma sinonīms
Lappula myosotis ežadatu lipenes "Lappula squarrosa" nosaukuma sinonīms
šaurlapu ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium angustifolium"), Latvijā aizsargājama
kamolainā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium glomeratum"), Latvijā aizsargājama
zālainā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium gramineum syn. Sparganium friesii"), Latvijā aizsargājama
baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži
brūnkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus europaeus"), Latvijā saudzējams
Laumene fabrikas _Lauma_ mikrorajons Liepājā
parastā facēlija facēliju suga ("Phacelia tanacetifolia"), bišaugs ar ziliem ziediem, kas sastopams arī Latvijā
Lapasa Faktiskā Bolīvijas galvaspilsēta ("La Paz"), prezidenta, valdības un parlamenta rezidence (oficiālā galvaspilsēta - Sukre), departamenta centrs, atrodas Andu Kordiljera Realas piekājē 3660 m vjl., 835300 iedzīvotāju (2008. g.)
baltirbe Fazānu dzimtas ģints ("Lagopus"), irbe ar baltu apspalvojumu, izplatīta zemeslodes ziemeļu rajonos, dzīvo tundrā vai sūnu purvos, Latvijā sastopama 1 suga (reti)
parastais fazāns fazānu suga ("Phasianus colchicus"), ko Latvijā dažkārt audzē medību saimniecībās
vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt")
Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sanaude Feimankas labā krasta pieteka Līvānu novada Sutru pagastā, garums - 14 km; Sanaužas strauts
Felicianovas griezums Felicianovas starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Ludzas novada Felicianovas urbumos, kur pilnā apjomā pārstāvēti starpleduslaikmeta sākuma un vidusposma nogulumi
bendes kalpi feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelti ierēdņi viduslaikos, kas kopā ar bendi piedalījās apsūdzēto spīdzināšanā un notiesāto sodīšanā, Latvijā šāds amats pastāvēja 13.-19. gadsimtā; 1847. gadā Rīgā bija 61 bendes kalps
džagirs Feodālā zemes īpašuma veids Indijā 16.-18. gs. Lielo Mogolu valdīšanas laikā, ap 100 tk. ha zemes
bajārs Feodālis, arī feodāļa karadraudzes loceklis (Latvijā agrajā feodālismā, 11.-13. gs.)
brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām; Latvijā pazīstamākie bija kuršu ķoniņu brīvciemi
sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam
brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis
Livonija Feodālu valstiņu konfederācija Baltijā, kurā ietilpa Livonijas ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapija un 3 bīskapijas; likvidēta Livonijas kara sākumā
muižas tiesa feodāļa (muižas īpašnieka) tiesas vara pār saviem dzimtļaudīm; Latvijas teritorijā pastāvēja no 14. gs. līdz 19. gs. sākumam
UTAG Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība (vācu "Umsiedlungs Treuhand Aktiengesellschaft"), dibināta saskaņā ar 30.10.1939. Latvijas-Vācijas līgumu par baltvācu izceļošanu
Suva Fidži galvaspilsēta (angļu val. "Suva"), osta Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 207000 iedzīvotāju (2007. g.)
Austrumu apgabals Fidži Republikas administratīvi teritoriāla vienība (_Eastern Division_), ietver Lau salas Klusā okeāna Koro jūras un Fidži jūras austrumos
Filut-Muyža Filanda muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
Lusona Filipīnu arhipelāga lielākā sala (sp. val. "Luzon"), atrodas Klusā okeāna rietumos, starp Filipīnu un Dienvidķīnas jūru, platība - 105600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 2934 m
Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju
valoda VBScript firmas _Microsoft_ izstrādāta programmēšanas valoda, ar kuru veido skriptu, ko izmanto kā iegultās miniprogrammas, lai ar pārlūkprogrammas _Internet Explorer_ starpniecību ērtāk pārskatītu valodā _HTML_ veidotās tīmekļa lappuses
valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu
Balzamka firmas "Latvijas Balzams" veikals
Franšē fizālis fizāļu suga ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), ko Latvijā ziemā izmanto telpu dekorēšanai; lampions; lampionpuķe
Meksikas fizālis fizāļu suga ("Physalis ixocarpa"), ko Latvijā dažkārt audzē kā dārzeni
zemeņu fizālis fizāļu suga ("Physalis pubescens"), ko arī Latvijā dažkārt audzē kā dārzeni
dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks
jervīns Fizioloģiski mazaktīvs alkaloīds, iegūts no "Veratrum album L." un "Veratrum viride Aiton"
gitonīns Fizioloģiski neaktīvs saponīns "Digitalis purpurea L." sēklās
uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu
kravas saņēmējs fiziskā vai juridiskā persona, kurai tiek piegādāts Latvijā kontrolējamo narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos iekļauto augu, vielu vai zāļu sūtījums; šī persona var nebūt saņemto augu, vielu vai zāļu lietotāja
ārvalstu ieguldītāji fiziskas personas, kas nav Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji un juridiskas personas, kas reģistrētas citās valstīs, un kuri veic ieguldījumus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos
Baumaņa fjords fjords Ziemeļu Ledus okeānā, Elsmīra salas rietumos, Norvīdžena līča austrumu atzars
entophlyctis Fliktīdiju dzimtas ģints, aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas
patīkamais floksis flokšu suga ("Phlox amoena"), audzē arī Latvijā
plašais floksis flokšu suga ("Phlox divaricata"), audzē arī Latvijā
Drumonda floksis flokšu suga ("Phlox drummondii"), audzē arī Latvijā
skarainais floksis flokšu suga ("Phlox paniculata"), audzē arī Latvijā, ir >300 šķirņu
stīgojošais floksis flokšu suga ("Phlox stolonifera"), audzē arī Latvijā
aslapu floksis flokšu suga ("Phlox subulata"), audzē arī Latvijā
florins Florīns - divu šiliņu monēta Lielbritānijā līdz 1971. g.
Ančupānu kalni fluvioglaciālu kēmu vidējpauguru un lielpauguru grupa Latgales augstienes ziemeļu daļas malā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, izveidots piemiņas ansamblis fašistiskā terora upuriem
fogteja Fogta amata iecirknis Livonijā vācu laikos, ap 1500. g.; vācu ordeņa valstī tādu bija 12
Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.)
Folklenda Folklendu straume - aukstā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, no Folklenda salām līdz Laplatas grīvlīcim, Rietumvēju straumes atzars, ātrums 1-2 km/h, daudz aisbergu
Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza"
Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza"
Djo Fonu un dahomeju (Togo) mitoloģijā - dieva Mavu-Lizas dēls
zeltpulkstenītis Forsītija ("Forsytia") - olīvu dzimtas ģints, varsarzaļš krāšņumkrūms ar dzelteniem ziediem, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā
monacīts fosfātu klases minerāls, cērija, lantāna un torija fosfāts (Ce, La, Th)PO~4~; izejviela cērija, lantāna, torija ieguvei
konstituante Francijā - satversmes sapulce, ko sasauc, lai izstrādātu vai grozītu valsts konstitūciju; pastāvēja no 1789. līdz 1791. g. - līdz Likumdošanas sapulcei, kā arī 1848.-1849. g. un 1945.-1946. g.
orleānisti Francijā Orleānas jeb Lui Filipa nama atbalstītāji
Luāra Francijas lielākā upe (_Loire_), garums - 1012 km, izteka Sevēnos 1424 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Biskajas līcī
Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu
restaurācija Francijas vēstures periods - laiks, kad valstī atjaunojās Burbonu dinastijas vara, kas bija gāzta Lielās franču revolūcijas laikā; pirmā Restaurācija - no 1814. līdz 1815. g., otrā - no 1815. līdz 1830. g., kad pēc Jūlija revolūcijas Burbonu dinastija izbeidzās
bergsonisms Franču filozofa A. L. Bergsona mācība, "procesuālā filozofija", kas galveno nozīmi piešķir kustībai, izmaiņām un evolūcijai
guignol Franču leļļu teātra figūra, ko 18. gs izgudrojis Murgē Lionā; leļļu teātris vispār
Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa (_Ostfriesische Inseln_), kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste
Frozinone Frozinones province - Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība - 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā
Fuko Fuko Žans Bernārs Leons (1819.-1868. g.) - franču fiziķis, darbi optikā, mehānikā, elektromagnētismā
Lagranža funkcija funkcija (L), kas konservatīvu spēku gadījumā vienāda ar kinētiskās enerģijas (T) un potenciālās enerģijas (P) starpību (sauc arī par mehāniskās sistēmas kinētisko potenciālu): L=T–P
Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis)
termidors Gada 11. mēnesis (19. jūlijs -17. augusts) pēc Francijas Lielās revolūcijas kalendāra
staipekļi Gada staipeknis ("Lycopodium annotinum")
Gadamesa Gadāmisa - pilsēta Lībijā
parastā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cibarius"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni
zeltkāta gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus lutescens", syn. "Craterellus lutescens"), Latvijā sastopama reti egļu mežos
bruņniekpieši Gaiļpieši - gundegaugu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām, ziedi nekārtni ķekaros vai skarās, \~360 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama suga
Latvijas Republikas gaisa telpa gaisa telpa virs Latvijas Republikas sauszemes teritorijas, tās iekšējiem un teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem
spīddiode Gaismas emisijas diode (LED)
neidentificēts lidojošais objekts gaismas parādība atmosfērā vai fizisks objekts, kura izcelsme subjektīvu vai objektīvu iemeslu pēc nav zināma; NLO
Liezeres gulētāja Gaišreģe Liezēres pagastā 19. gs. beigās, kura cilvēkus uzklausījusi, gulēdama gultā
Gajewo Gajevas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
baložastīte Gājtauriņu sugas "Macroglosum Scopoli" neoficiāls nosaukums; Latvijā ieceļo reti
trakie Galēji kreisā politiskā virziena pārstāvji Lielās franču revolūcijas laikā, kas aizstāvēja zemāko slāņu sociāli ekonomiskās intereses; tiecās padziļināt revolūciju
eburoņi Gallijā agri ienākusi ģermāņu cilts, kas bija apmetusies beļģiešu Gallijā starp Ācheni un Latvijēžu, bieži piemin Cēzars savās piezīmēs par Gallijas karu
karnūti Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces
kenaba Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces; karnūti
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu)
GULAG Galvenā nometņu pārvalde (krievu "Glavnoje Upravļeņije LAGerej"), Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma
Pačakamaks Galvenais dievs inku reliģijā, kuram par godu tika uzcelts lielais templis, kas atrodas netālu no mūsdienu Peru galvaspilsētas Limas
darba likums galvenais normatīvais akts, kas Latvijā regulē darba tiesiskās attiecības, pieņemts 2001. g. 20. jūnijā, kas nosaka darba tiesību sistēmu un tās pamatprincipus, t. sk. 8 stundu darba dienu un 40 stundu darba nedēļu
iedzīvotāju ienākuma nodoklis galvenais tiešais nodoklis, kas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts vai pašvaldību budžetos; Latvijā to veido: 1) algas nodoklis, ko par darbinieka ienākumiem maksā darba devējs; 2) patentmaksa -pašvaldību noteikts avansa maksājums par dažu veidu saimniecisku darbību; 3) nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tā nav apliekama ar uzņēmuma nodokli; 4) nodoklis no citiem ienākumiem
nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti
šorthorņi gaļas vai gaļas un piena govju šķirne; izveidota Lielbritānijā 18. gs.; šorthorņu govis
Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis
Galkiten Gaļķintes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
putnērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Dermanyssidae"), dzeltenbrūnas ērces ar 0,5-1,9 mm garu ķermeni, plaši izplatītas, mīt putnu, retāk grauzēju ligzdās, Latvijā konstatētas 2 sugas
medusbišu ērce gamazīnērču kohortas dzimta ("Laelaptidae")
vaboļbērni gamazīnērču kohortas dzimta ("Macrochelidae"), ovālas vai olveidīgas ērces, ķermeņa garums - 0,3-3 mm, pārvietojas ar lidojušiem kukaiņiem, kam tās pieķērušās, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 13 sugas
plēsējērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Phytoseiidae"), kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 30 sugu; fitoseīdu dzimta
Zelta Krasts Gana, tās nosaukums līdz 1957. g. ("Gold Coast"), kad tā bija Lielbritānijas kolonija
grābeklīte Gandreņu dzimtas ģints ("Erodium"), lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
krešaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vairogveida lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, izplatīti Amerikā, 2 ģintis, Latvijā dārzos audzē 2 sugas, kuru augļus un ziedus izmanto par garšvielu
platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos
Akmeņu ezers Garais ezers uz Lietuvas robežas Rites pagastā
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi)
Kemijoki garākā upe Somijā (somu val. _Kemijoki_), Lapzemē, garums - 552 km, sākas Mānselkes augstienes austrumu malā pie Krievijas robežas, ietek Botnijas līča ziemeļu galā
Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru
Bekaa ieleja garena starpkalnu ieleja Libānā, Bekaa muhāfazā, ziemeļaustrumos iesniedzas arī Sīrijā
Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards
reverends Garīdznieka tituls Lielbritānijā, ASV un dažās citās zemēs, kur runā angliski
lankstinieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Langstiņi" iedzīvotāji
langstinieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Langstiņi" iedzīvotāji
Žironda Garonnas un Dordoņas kopējs estuārs Francijas dienvidrietumos, lejpus Bordo, garums - 75 km, platums - 3-10 km, dziļums - līdz 35 m, pie izejas Biskajas līcī - pussala ar Leverdonas ostu, paisumā līmenis ceļas par 5,2 m
Garrosen Garozas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā
Garoza Garoze, Lielupes pieteka
Garozis Garoze, Lielupes pieteka
Fuko svārsts garš, masīvs svārsts, ar kura palīdzību Ž. B. L. Fuko pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, jo noteiktu brīdi pēc svārsta iesvārstīšanas var konstatēt, ka tas ir novirzījies no sākotnējās kustības plaknes, kas fiksēta uz Zemes virsmas
veršoks garuma mērs (senā krievu mēru sistēmā, kas izmantota arī Latvijas teritorijā), aršinas sešpadsmitdaļa (1,75 collas) jeb 44,445 mm
aukla Garuma mērs: Lietuvā - 48,72585 m; Polijā ("sznur") - 43,2 m
sažens Garuma mērvienība - aptuveni 152, 176 vai 216 centimetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Latvijā lietots 1845.-1924. g. vienāds ar 213,36 cm (3 aršīnas vai 7 pēdas)
līga Garuma mērvienība (gk. Lielbritānijā un ASV), vienāda ar 3 jūdzēm, t. i. 5,56 km (jūras līga) vai 4,83 km (sauszemes līga)
vara Garuma mērvienība daudzās Latīņamerikas zemēs (tās lielums svārstās no 80 līdz 110 cm)
virslaide Gatavā ģērba virsmu raksturojoša kontrolizmēra Li un to noteicošā tipfigūras lielummēra vai indivīda attiecīgā somatomēra Mi mērgarumu starpība Vi=(Li-Mi) vai (retāk) tās relatīvā izteiksme Vi=100Vi/Mi procentos
Biemupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, garums - \~2 km
Kūžurga Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Latupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Talupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Roznieku ezera
Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga
Inčupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā; Dzelzāmuru upe; Līčupe; Skolas upe
Grīviņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Liepas pagastā, garums - 10 km; Grīviņa; Grīviņu strauts
Biernupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā un pilsētā, garums - \~3 km
Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate
Vildoga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 10 km, kritums - 102 m; Vildodziņa
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe
Tildurga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā; Liepas strauts; Liepu strauts
Triečupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Priekuļu pagastā, garums - \~6 km, iztekā Lībānu-Jaunzemju avoti
Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe
Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula
Tirziņa Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Lejasciema pagastā, garums - 18 km, kritums - 15 m
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema
Damurga Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte
Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera
Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte
Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe
Saltupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas
Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene
Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe
Brasla Gaujas labā krasta pieteka Limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene
Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte
Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe
Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km
Līgatnes dabas takas Gaujas piekrastes mežaino gravu apvidū ierīkoti pastaigu maršruti >5 km garumā, izveidoti divi apskates loki (1,7 km un 3,7 km), kur novērojami Latvijas faunai raksturīgie savvaļas dzīvnieki un putni vidē, kas maksimāli pietuvināta to dabiskajiem dzīves apstākļiem
Koiva Gaujas vidusteces nosaukums Igaunijā, posmā, kur tā ir Latvijas un Igaunijas robežupe
Atzele Gaujienas sens nosaukums, kas minēts 1111. g. Novgorodas Laika grāmatā
īlenlapu gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina subulata"), ko Latvijā dažkārt audzē dārzos
tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu
gavēnis Gavēņa laiks pirms Lieldienām, sākas Pelnu dienā
reminiscere Gavēņa svētdienas (5. svētdiena pirms Lieldienām) nosaukums
Gaweesen Gaviezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā
limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes
drudzene Genciānu dzimtas ģints ("Gentiana"), viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem, \~300 sugas, Latvijā brīvdabā konstatētas 2 sugas; genciāna
svertija Genciānu dzimtas ģints ("Swertia"), lakstaugi ar vienkāršu vai augšdaļā nedaudz zarotu stublāju, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga
oleandraugi Genciānu rindas dzimta, koki, liānas, retāk daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~200 ģinšu, >2000 sugu, Latvijā telpās audzē parasto oleandru, brīvā dabā audzē mazo kapmirti, kas vietām pāriet savvaļā
drudzenīte Genicānu dzimtas ģints ("Gentianella"), viengadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, 125 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
Ģercāni Gercāni, apdzīvota vieta Līvānu novada Rožupes pagastā
Gernsi Gērnsija, sala Lamanšā
divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku
Aģes ielejveida pazeminājums glaciotektonisks zemledāja izspieduma un izspieduma-eksarācijas veidojums Aģes augštecē Krimuldas novada Lēdurgas un Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 16,5 km, dziļums - 9-12 m (vidusdaļā līdz 20 m)
jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle
ragainā glaucija glauciju suga ("Glaucium corniculatum"), Latvijā adventīva
Kaspijas gledīčija gledīčiju suga ("Gleditsia caspica"), kas Latvijā introducēta 20. gs. 60. gados, bet audzēta tiek ļoti reti
trīsērkšķu gledīčija gledīčiju suga ("Gleditsia triacanthos"), kas Latvijā introducēta 19. gs. beigās
exogyra Gliemeņu ģints "Ostreidae" dzimtā, sastopama juras un krīta formāciju nogulumos, Latvijā un Lietuvā 2 sugas vidējā Kelovejas stāvā
sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
smilšgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Myidae"), dzīvo jūrās, ierakusies gruntī, 8 ģintis, Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos konstatēta 1 suga
ēdamgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Mytilidae") un ģints ("Mytilus"), čaula garena, trijstūraina; garumā līdz 20 cm, okeānos visā pasaulē 16 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga
plānčaulgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Tellinidae"), >190 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas, Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga
dižgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Unionidae"), čaulas iekšpusē perlamutra slānis, tikai saldūdeņos, kosmopolīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
sēdgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Dreissenidae"), čaulas garums - līdz 5 cm, pieaugot piestiprinās ar bisusa pavedieniem pie zemūdens priekšmetiem, kāpuri planktoniski; \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
pundurgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), sīkas gliemenes ar plānu ovālu čaulu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugas
sīkgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas pundurgliemeņu dzimtas ģints ("Pisidium"), Latvijā konstatēts 12 sugu
salnas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hypothejus"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug skujkoku mežos
litorina Gliemežu ģints "Litorinidae" dzimtā ar uzpūstām, biezām sienām, gludu vai svītrotu vāku, no juras līdz mūsdienām, \~100 sugu
priekšžauņi Gliemežu klases apakšklase ("Prosobranchia"), kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij, >70000 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, 14 sugu
plaušgliemeži Gliemežu klases apakšklase ("Pulmonata"), kuras pārstāvjiem ir plaušas, šīs apakšklases dzīvnieki, >15000 sugu, Latvijā konstatēts \~90 sugu, \~65 sugas uz sauszemes, 25 sugas saldūdeņos, kas pieder pie 2 kārtām
cepurgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Ancylidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
krūmgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Bradybaenidae syn. Eulotidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
gludgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Cochlicopidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
torņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Enidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
kreiļgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Physidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
zāģgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Valloniidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
dzeloņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas zāģgliemežu dzimtas ģints ("Acanthinula"), Latvijā konstatēta 1 suga
sīkgliemezis Gliemežu klases pamatacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Carychiidae syn. Ellobiidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
vīngliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Helicidae"), pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu, >40 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
dīķgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Limnaeidae"), čaula plāna, sagriezta pa labi, dzīvo gk. lēni tekošos, ar augiem bagātos saldūdeņos, 120 sugu; Latvijā konstatētas 7 sugas
cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas
dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta
gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas
matiņgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints ("Trichis"), Latvijā konstatēta 1 suga
bitīnija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimta ("Bithyniidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
adatgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Aciculidae"), Latvijā konstatēta 1 suga
hidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Hydrobiidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas
lielvāciņgliemeži Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints, čaula vilciņveidīga (augstums - līdz 40 mm), ar tumšākām joslām, mīt saldūdeņos, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
akmeņgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Lithoglyphus")
macrodon Gliemju ģints ar taisnu slēdzenes malu un tai paralēliem gariem sānu zobiem, Latvijā juras formācijā kelovejā un oksfordā
sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas
gliemene gliemju tipa klase ("Bivalvia"), kurā ietilpst šādi dzīvnieki, dzīvo ūdenī, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas, 28 sugas, saldūdeņos mīt 4 dzimtas, 24 sugas, jūrā 4 dzimtas, 4 sugas
gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas
fraksīns Glikozīds parastā oša (Fraxinus excelsior L.) mizā
gitalīns Glikozīdu digitoksīna un gitoksīna maisījums, iegūts no "Digitalis purpurea L." lapām
Baltijas–Lādogas kāple Glints, plato kāple Somu līča dienvidu piekrastē un uz austrumiem līdz Lādogas ezeram
smaillapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton acutifolius"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, līdz 60 cm garš daudzgadīgs ūdensaugs
meklētājprogramma WebCrawler globālā tīmekļa meklētājprogramma, ko izmanto tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija _America Online (AOL)_
Pleuronectes limanda gludās limandas "Limanda limanda" nosaukuma sinonīms
dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju
afanotēces Gļotainas aļģes no zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Aphanothece"), 22 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas,kuras visas Latvijātiek identficētas tikai pēc to latīniskajiem nosaukumiem
sarkanbrūnā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella glioderma")
pilošā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella guttata")
lipīgā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella illinita")
vīnsarkanā gļotaine gļotaiņu ģints sēņu suga ("Limacella vinosorubescens")
kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas
fizāra Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Physaraceae"), saprofīti, 12 ģinšu, 125 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 18 sugu
stemonīta Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Stemonitaceae"), saprofīti, aug ciešās grupās uz trūdošas koksnes, lapām, 3 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu
arcīrija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases saprofītu sēņu dzimta ("Arcyriaceae"), izplatītas uz skuju un lapu koku celmiem, 2 ģintis, 21 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas
plazmodioforas Gļotsēņu nodalījuma plazmodioformicēšu klases dzimta ("Plasmodiophoraceae"), sporas veidojas sairstot plazmodijam, un atrodas brīvi saimniekauga šūnās, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes
dzelkva Gobu dzimtas ģints ("Zelkova"), reti sastopami koki, Latvijā dažas sugas audzē dendroloģiskos stādījumos un kolekcijās
Amerikas vīksna gobu suga ("Ulmus americana"), Latvijā introducēta, vietām audzē kā krāšņumaugu parkos
stepes goba gobu suga (“Ulmus carpinifolia”, arī “Ulmus minor syn. Ulmus campestre”), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu
parastā vīksna gobu suga ("Ulmus laevis"), kas Latvijā sastopama gk. upju sanešu augsnēs
zemā goba gobu suga ("Ulmus pumila"), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu
lielziedu godēcija godēciju suga ("Godetia grandiflora"), kuru Latvijā audzē kā krāšņumaugu, arī dažādas tās šķirnes
guli Goli - tauta Libērijas rietumos
garastes gorals goralu suga ("Long-tailed goral")
Kaulupīte Gosupeas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem
Purviņu-Goviņu ezers Govenis, ezers Liezēres pagastā
Gaviņu ezers Govenis, ezers Liezēres pagastā
Goveņu ezers Govenis, ezers Liezēres pagastā
taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
Erodium ciconium grābeklīšu suga, Latvijā adventīva
cincendorfieši Grāfa Ludvika Nikolaja fon Cincendorfa (1700.-1760. g.) dibinātās Hernhūtes brāļu draudzes un tai sekojošās kustības dalībnieki
bruņurupučgrafika Grafisku attēlu veidošana, izmantojot bruņurupuci un virkni relatīvi vienkāršu instrukciju (parasti valodā "Logo"), kas nosaka tā kustības virzienu
Sautiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Klonmela, robežojas ar Kilkeni, Voterfordas, Korkas, Limerikas un Nortiperēri grāfisti
Kildēra grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Neisa, robežojas ar Mītas, Dublinas, Viklovas, Līšas, Ofali un Vestmītas grāfisti
Nortiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Nīna, robežojas ar Ofali, Līšas, Kilkeni, Sautiperēri, Limerikas, Klēras un Golvejas grāfisti
Ofali grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Talamora, robežojas ar Vestmītas, Kildēras, Līšas, Nortiperēri, Golvejas un Roskomonas grāfisti
Monahana grāfiste Īrijā, daļēji Ziemeļīrijas (Lielbritānijas) dienvidu robežas ielokā
Kevana grāfiste Īrijā, pie Ziemeļīrijas (Lielbritānijas) dienvidrietumu robežas
Lītrima grāfiste Īrijā, robežojas ar Kevanas, Longfordas, Roskomonas, Slaigo grāfisti, kā arī ar Ziemeļīriju (Lielbritāniju)
Vestmīta grāfiste Īrijā, robežojas ar Kevanas, Mītas, Ofali, Roskomonas un Litrimas grāfisti
Kilkeni grāfiste Īrijā, robežojas ar Līšas, Kārlovas, Veksfordas, Voterfordas un Sautiperēri grāfisti
Roskomona grāfiste Īrijā, robežojas ar Slaigo, Lītrimas, Longfordas, Vestmītas, Ofali, Golvejas un Mejo grāfisti
Lauta grāfiste Īrijas austrumos, Īrijas jūras piekrastē, ziemeļos robežojas ar Ziemeļīriju (Lielbritāniju); Lū
Mīta grāfiste Īrijas austrumu daļā, robežojas ar Monahanas, Lautas, Dublinas, Kildēras, Vestmītas un Kevanas grāfisti; Vī
Korka grāfiste Īrijas dienvidrietumos, robežojas ar Kerri, Limerikas, Sautiperēri un Voterfordas grāfisti
Kerri grāfiste Īrijas rietumos, Atlantijas okeāna piekrastē, robežojas ar Klēras, Limerikas un Korkas grāfisti
Slaigo grāfiste Īrijas rietumu daļā, robežojas ar Kevanas, Litrimas, Roskomonas un Mejo grāfisti, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
Sautjorkšīra Grāfiste Lieelbritānijā ("South Yorkshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Bārnsli, platība - 1552 kvadrātkilometri, 1393400 iedzīvotāju (2017. g.)
Darema grāfiste Lielbritānijā (_Durham_), Ziemeļaustrumanglijas reģionā, platība - 2676 kvadrātkilometru, 902500 iedzīvotāju (2011. g.)
Eivona Grāfiste Lielbritānijā ("Avon"), Anglijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Bristole, platība - 1342,68 kvadrātkilometru, 1080000 iedzīvotāju (2008. g.)
Bērkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Berkshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs – Redinga, platība – 1262 kvadrātkilometru, 863800 iedzīvotāju (2011. g.)
Kembridžšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cambridgeshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Kembridža, platība - 3389 kvadrātkilometru, 847200 iedzīvotāju (2017. g.)
Češīra Grāfiste Lielbritānijā ("Cheshire"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Čestera, platība - 2343 kvadrātkilometri, 1054100 iedzīvotāju (2017. g.)
Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.)
Kornvola Grāfiste Lielbritānijā ("Cornwall"), Anglijas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma pussalas galā, administratīvais centrs - Trūro, platība - 3563 kvadrātkilometri, 563600 iedzīvotāju (2017. g.)
Kambrija Grāfiste Lielbritānijā ("Cumbria"), Anglijas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Kārlaila, platība - 6768 kvadrātkilometru, 498400 iedzīvotāju (2017. g.)
Dārbišīra Grāfiste Lielbritānijā ("Derbyshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Metloka, platība - 2625 kvadrātkilometri, 1049000 iedzīvotāju (2017. g.)
Devona Grāfiste Lielbritānijā ("Devon", arī "Devonshire"), Anglijas dienvidaustrumos, Kornvolas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Eksetera, platība - 6707 kvadrātkilometri, 1185500 iedzīvotāju (2017. g.)
Dorseta Grāfiste Lielbritānijā ("Dorset", senāk "Dorsetshire"), Anglijas dienvidos, Aglijas kanāla krastā, administratīvais centrs - Dorčestera, platība - 2653 kvadrātkilometru, 770700 iedzīvotāju (2017. g.)
Īstsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("East Sussex"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Braitona, platība - 1752 kvadrātkilometri, 840400 iedzīvotāju (2017.g)
Glosteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Gloucestershire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Glostera, platība - 3150 kvadrātkilometru, 907200 iedzīvotāju (2017. g.)
Hempšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hampshire"), Anglijā, Dienvidaustrumanglijas reģionā, administratīvais centrs - Vinčestera, platība - 3769 kvadrātkilometru, 1837800 iedzīvotāju (2017. g.)
Hereforda un Vustera grāfiste Lielbritānijā ("Hereford and Worcester"), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes
Herefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Herefordshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Hereforda, robežojas ar Šropšīru, Vorikšīru, Glosteršīru un Velsu, platība - 2180 kvadrātkilometru, 191000 iedzīvotāju (2017. g.), izveidota 1998. g. sadalot Herefordas un Vusteras grāfisti
Hārfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hertordshire"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Hārforda, platība - 1643 kvadrātkilometru, 1180900 iedzīvotāju (2017. g.)
Vaitas sala grāfiste Lielbritānijā ("Island of Wight"), administratīvais centrs — Ņūporta, platība — 384 km^2^, 141000 iedzīvotāju (2017. g.)
Kenta Grāfiste Lielbritānijā ("Kent"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Meidstona, platība - 3544 kvadrātkilometru, 1554600 iedzīvotāju (2017. g.)
Lankašīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lancashire"), Anglijas ziemeļrietumos pie Īrijas jūras, administratīvais centrs - Prestona, platība - 3079 kvadrātkilometri, 1490500 iedzīvotāju (2017. g.)
Lesteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Leicestershire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Lestera, platība - 2156 kvadrātkilometri, 1043800 iedzīvotāju (2017. g.)
Linkolnšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lincolnshire"), Anglijas austrumu daļā, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Linkolna, platība - 6959 kvadrātkilometri, 1082300 iedzīvotāju (2017. g.)
Mērsisaida Grāfiste Lielbritānijā ("Merseyside"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Liverpūle, platība - 645 kvadrātkilometri, 1416800 iedzīvotāju (2017. g.)
Norfolka Grāfiste Lielbritānijā ("Norfolk"), Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Noridža, platība - 5372 kvadrātkilometri, 898400 iedzīvotāju (2017. g.)
Nortjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("North Yorkshire"), Anglijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Northelertona, platība - 8654 kvadrātkilometri, 602300 iedzīvotāju (2016. g.)
Northemptonšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Northamptonshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Northemptona, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.)
Nortamberlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Nothumberland"), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Berika pie Tvīdas, platība - 5013 kvadrātkilometru, 319000 iedzīvotāju (2017. g.)
Notingemšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Nottinghamshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Notingema, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.)
Oksfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Oxfordshire"), Anglijas dienvidu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Oksforda, platība - 2605 km^2^, 682400 iedzīvotāju (2017. g.)
Šropšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Shropshire"), Anglijas rietumu daļā, pie Velsas robežas, administratīvais centrs - Šrūsberi, platība - 3487 kvadrātkilometri, 493200 iedzīvotāju (2017. g.)
Samerseta Grāfiste Lielbritānijā ("Somerset", senāk "Somersetshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Tontona, platība - 4171 kvadrātkilometrs, 956700 iedzīvotāju (2017. g.)
Stefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Staffordshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Steforda, platība - 2713 kvadrātkilometru, 1126200 iedzīvotāju (2017. g.)
Safolka Grāfiste Lielbritānijā ("Suffolk"), Anglijas austrumos, administratīvais centrs - Ipsviča, platība - 3798 kvadrātkilometru, 757000 iedzīvotāju (2017. g.)
Sari Grāfiste Lielbritānijā ("Surrey"), Anglijas dienvidaustrumos, dienvidrietumos no Londonas, administratīvais centrs - Kingstona (atrodas ārpus grāfistes teritorijas, ietilpst Lielajā Londonā), platība - 1663 kvadrātkilometri, 1185300 iedzīvotāju (2017. g.)
Taina un Vīra grāfiste Lielbritānijā ("Tyne and Wear"), Anglijas ziemaļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Ņūkāsla, platība - 538 kvadrātkilometri, 1129500 iedzīvotāju (2017. g.)
Vorikšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Warwickshire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Vorika, platība - 1975 kvadrātkilometri, 554600 iedzīvotāju (2017. g.)
Vestjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("West Yorkshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Veikfīlda, platība - 2029 kvadrātkilometri, 230700 iedzīvotāju (2017. g.)
Vestmidlendsa Grāfiste Lielbritānijā ("West Midlands"), Anglijā, administratīvais centrs - Vestbromviča, platība - 902 kvadrātkilometri, 2897300 iedzīvotāju (2017. g.)
Vestsaseksa Grāfiste Lielbritānijā ("West Sussex"), Anglijas dienvidos, administratīvais centrs - Čīčestera, platība - 1991 kvadrātkilometrs, 852400 iedzīvotāju (2017. g.)
Viltšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Wiltshire"), Anglijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Troubridža, platība - 3485 kvadrātkilometri, 716400 iedzīvotāju (2017. g.)
Vusteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Worcestershire"), Anglijā, administratīvais centrs - Vustera, platība - 1741 kvadrātkilometrs, 588400 iedzīvotāju (2017. g.)
Bedfordšīra grāfiste Lielbritānijā, Anglijas austrumu centrālajā daļā, administratīvais centrs - Bedforda, platība - 1235 kvadrātkilometri, 664600 iedzīvotāju (2017. g.)
Bakingemšīra grāfiste Lielbritānijā, Anglijas centrālajā daļā, administratīvais centrs - Eilsberi, platība - 1874 kvadrātkilometri, 803400 iedzīvotāju (2017. g.)
Bāta un Nortīstsamerseta grāfiste Lielbritānijā, Anglijas rietumos, dienvidos no Bristoles pilsētas
Pembrukšīra grāfiste Lielbritānijā, Velsas rietumos, Sentdžordža šauruma krastā
county Grāfiste, apgabals ar vietējo pašpārvaldi Lielbritānijā un ASV
hagāda Grāmata (bieži vien bagātīgi ilustrēta), kurā aprakstīts, kā jāietur ebreju Lieldienu maltīte, ievietoti Lieldienām domāti dziesmu un lūgsnu teksti un stāsts par jūdu iziešanu no Ēģiptes
etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta
peletjerīns Granāta ("Punica granatum L.") mizas alkaloīds
helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas
Graustiņu Grastiņu ezers - Graustiņš, ezers Liezēres pagastā
ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti
kulšana Graudu atdalīšana no vārpām, skarām, pākstīm, labību sitot vai izberžot; 19. gs. beigās Latvijā kulšanai sāka lietot kuļmašīnas, bet no 20. gs. 50. gadiem visu labību kuļ ar kombainiem
platlapu cinna graudzāļu dzimtas cinnu ģints suga ("Cinna latifolia"), Latvijā sastopama reti, aug slapjos egļu, platlapju-egļu un melnalkšņa mežos, krūmājos, aizsargājama
kvieši graudzāļu dzimtas ģints (_Triticum_), viengadīgi labības augi, \~20-30 sugu, Latvijā kultivē 2 sugu šķirnes, vairākas no tām Latvijā izveidotas
egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
lapsaste Graudzāļu dzimtas ģints ("Alopecurus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā
smaržzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Anthoxanthum"), daudzgadīgs augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
dižauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Arrhenatherum"), kurā ietilpst augi ar garu skaru, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
trīsene graudzāļu dzimtas ģints ("Briza"), daudzgadīgs augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām, 10-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; trīsenīte; vizulis
zaķauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromopsis"), daudzgadīgs augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
lāčauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromus"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara, \~25 sugas, Latvijā savvaļā 10 sugu
ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga
cinna Graudzāļu dzimtas ģints ("Cinna"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un skraju ceru, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sekstaine graudzāļu dzimtas ģints ("Cynosurus") daudzgadīgs vai viengadīgs augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā, 5-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga
kamolzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Dactylis"), daudzgadīgs augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
ciņusmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Deschampsia"), daudzgadīgi lakstaugi, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās
ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
eragroste Graudzāļu dzimtas ģints ("Eragrostis"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
eremopīre Graudzāļu dzimtas ģints ("Eremopyrum"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
mārsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
kelērija Graudzāļu dzimtas ģints ("Koeleria"), lakstaugi ar ložņājošiem sakneņiem vai bez tiem, stiebri stāvi ar lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga
kāpukvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Leymus"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga
airenes Graudzāļu dzimtas ģints ("Lolium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas
pumpursmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Melica"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem stiebriem, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni
molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga
sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
spulgzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaris"), lakstaugi, stiebrs stāvs vai pacils, kails, gluds, lapas raupjas, ziedkopa - vārpskara, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
skarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā, 100-300 sugu, Latvijā konstatētas 11 sugas
pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs
ērkšķuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Scolochloa"), kas aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
seslerija Graudzāļu dzimtas ģints ("Sesleria"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveidīgu ziedkopu, 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas
sorgo Graudzāļu dzimtas ģints ("Sorghum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~50 sugu, gk. tropos un subtropos, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
kaviļa Graudzāļu dzimtas ģints ("Stipa"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs lakstaugs, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; līga
zeltauzīte graudzāļu dzimtas ģints ("Trisetum"), daudzgadīgs augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
tuskarora Graudzāļu dzimtas ģints ("Zizania"), 0,8-2 m augsti lakstaugi, Ziemeļamerikā, Ausrtumāzijā, 3 sugas, pārtikas un lopbarības augi, Latvijā introducēta 1 suga
auzas Graudzāļu dzimtas labības augu ģints ("Avena"), viengadīgs lakstaugs, 25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
Grastiņu ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā
Graustiņa ezers Graustiņš, ezers Liezēres pagastā
lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere
vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga
susurveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 9-20 cm, masa - 20-200 g), pārsvarā mīt kokos, ziemu pavada ziemasguļā, 13-23 sugas, Latvijā 4 reti sastopamas sugas
kāmjveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-35 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek gk. no augiem, izplatīti visā pasaulē izņemot Austrāliju, \~570 sugu, Latvijā 5 sugas
šinšilveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 25-60 cm, masa - 1-9 kg), izplatīti D-Amerikā, audzē nebrīvē, arī Latvijā
vāvere Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Sciurus") no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
matgrauzis grauzējutu kārtas grupa, kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 6 parazitē uz mājdzīvniekiem
Lihas grēda grēda Gruzijā, savieno Lielo un Mazo Kaukāzu un atdala Kolhīdas zemieni no Kūras ieplakas, garums — \~50 km, augstums — līdz 1926 m; Surami grēda
tievā gredzenvācelīte gredzenvācelīšu suga ("Gyroweisia tenuis"), Latvijā aizsargājama
Jārmuta Greitjārmuta, pilsēta Lielbritānijā
Grivka Greiva, Daugavas pieteka Līvānu novadā
mizgrauzis Gremzdgrauzis - sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas; \~5000 sugu, Latvijā 58 sugas
pundurmizgrauzis Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Crypturgus"), 1-1,4 mm garas vaboles brūnā vai brūnmelnā krāsā, sastopami uz skuju kokiem, Latvijā konstatētas \~5 sugas
sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs
Grenzberg Grentsberģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā
Neuhof Grēpera muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lielvārdes pagastā
Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas
periploka Grieķijas periploka - asklēpiju dzimtas suga ("Periploca graeca"), ko Latvijā retumis audzē dārzos
Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs (grieķu val.: "Αθήνα"), atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un Pirejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.)
Svida Grieķu leksikogrāfs, kas 10. gs. sastādīja vienu no pirmajām enciklopēdiskajām vārdnīcām ar nosaukumu "Lexicon", A. Adler izdota 4 sējumos 1928.-1935. g.
Eiridike grieķu mitoloģijā - Adrasta meita, Īla sieva, Trojas valdnieka Lāomedonta māte
Neoptolems Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahilleja un Skīras salas valdnieka Likomēda meitas Dēidamejas dēls, kurš Trojas ieņemšanā kopā ar citiem ahaju karotājiem slēpās koka zirgā
Abants grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Danaīdas Hipermnēstras un viņas brālēna Linkeja dēls, Akrisija tēvs, Danajas vectāvs un Perseja vecvectēvs
Kēfejs grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, 12 dēlu tēvs, kuru Hērakls lūdza kopā ar dēliem piedalīties karagājienā uz Lakedaimonu
Arkāds grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Zeva un nimfas Kallisto dēls, ko vēlāk Zevs pārvērta Lielā Lāča zvaigznāju, bet Kallisto par Mazā Lāča zvaigznāju
Antikleja Grieķu mitoloģijā - Autolika meita, Itakas valdnieka Lāerta sieva un Odiseja māte
Polideiks Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Kastoru pazīstami kā Dioskūri
Kastors Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Polideiku pazīstami kā Dioskūri
Iokaste Grieķu mitoloģijā - Edipa māte un pēc tam pašai nezinot viņa sieva; bija precējusies ar Tēbu valdnieku Laju un dzemdēja dēlu Edipu, kurš nogalināja tēvu un kļuva par savas mātes vīru
Aigipts Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Danaja dvīņubrālis, Linkeja tēvs
Danajs grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Poseidona mazdēls, Aigipta dvīņubrālis, kuram bija 50 meitas (danaīdas), valdīja Agrā, bet viņu nogalināja znots Linkejs
Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons
Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs)
Agēnors Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Tiras un Sīdonas valdnieks
moira grieķu mitoloģijā - katra no trim likteņa dievietēm, trim māsām (Kloto, Lahese un Atropa), Zeva un Temīdas meitām
Eiridike grieķu mitoloģijā - Lakedaimona un Spartas meita, Agrosas valdnieka Akrisija sieva, Danajas māte
Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā
Hipsipile Grieķu mitoloģijā - Lemmas salas valdniece un argonautu vadītāja Jāsona mīļākā
Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās
Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi
koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem
Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu
Liks grieķu mitoloģijā - Mariandīnu valdnieks (Mazāzijā), Likijas eponīms; kaujā ar bebrikiem viņam palīdzēja Hērakls
Afaretīdi grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Afareja dēli Īds un Linkejs, Dioskūru dvīņubrāļi, kas piedalījās Kalidonas medībās un argonautu braucienā
Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs
Titijs grieķu mitoloģijā - milzis, ko radījis Zevs un Elara, Orhomena (Minija dēla, miniju cilts aizsācēja) vai Minija meita, viņš dzimis zemes dzīlēs, kur Zevs paslēpa savu iemīļoto no greizsirdīgās Hēras, vēlāk Hēra iedvesa viņam kaislību pret Zeva iemīļoto Lēto
laistrīgoni grieķu mitoloģijā - mītiska mežonīga, cilvēkēdāju milžu tauta, ar kuriem satikās Odisejs un viņa pavadoņi, kad viņu kuģi piebrauca pie "augstās pilsētas" Lamas
Ofelts Grieķu mitoloģijā - Nemejas karaļa Likūrga dēls, kas nomira no čūskas dzēliena laikā, kad viņa aukle Hipsipile rādīja avotu 7 varoņiem, kas bija ceļā uz Tēbām
Eiridike grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieka Likurga sieva, Ofelta (Arhemora) māte (viņam par godu tika iedbinātas Nemejas spēles)
Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju
Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni
Medonts grieķu mitoloģijā - Oīleja ārlaulības dēls, kas komandēja Filoktēta vienības pie Trojas (kamēr Filoktēts bija Lemmas salā); viņu nonāvēja Ainejs
Dors grieķu mitoloģijā - pēc cita mīta - Apollona un Ftijas dēls, kuru (kopā ar brāļiemLāodoku un Popipoitu) nogalināja Endimiona dēls Aitols cīņā par zemi, kas vēlāk nosaukta par Aitoliju
Priams Grieķu mitoloģijā - pēdējais Trojas valdnieks, Lāomedonta dēls
Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja
Ikarijs grieķu mitoloģijā - Periera un Perseja meitas Gorgofonas dēls, Tindareja, Afareja (Afaretīdu tēva) un Leikipa brālis, Pēnelopes tēvs
Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs
Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju
heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem
Dēidamija Grieķu mitoloģijā - Skīras salas valdnieka Likomēda meita, pie kura jūras dieva Nereja meita Tetīda pirms Trojas kara slēpa savu dēlu Ahileju
Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu
Tindarejs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Lēdas vīrs, dvīņu Kastora un Polideika, Klitaimēstras un Helēnas tēvs
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Tēbu reģents, kas šajā godā pabija divreiz, pēc Lāja un pēc Eteokla nāves
Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām
Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls; Oidips
Dirke grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lika sieva, kas vajāja Zeva iemīļoto Antiopi, bet tika sodīta ar nāvi - viņu piesēja mežonīgam vērsim pie ragiem
Labdaks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Kadma mazdēls un Lāja tēvs, kuru nogalināja satracinātās bakhantes
Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju
Asterija Grieķu mitoloģijā - titanīdas Foibes meita, Lēto māsa, krēslas un burvības dievietes Hekates māte
Hēsione Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Lāomedonta sieva
Narkiss Grieķu mitoloģijā - upes dieva Kēfisa un nimfas Leiriopes dēls, skaists jauneklis, kurš iemīlējās savā atspulgā un nomira aiz mīlas pret sevi
Briseīda Grieķu mitoloģijā - valdnieka Brīsa meita, Lirnesas valdnieka sieva Mazāzijā, Ahilleja gūstekne, kuras dēļ izcēlās Ahilleja strīds ar Agamemnonu
Tītons Grieķu mitoloģijā - valdnieka Lāomedonta dēls, Trojas valdnieka Priama brālis, gaismas dievs, dievietes Ēosas iemīļotais
Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas
Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus
Hipermnēstra Grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas vienīgā nepaklausīja tēvu un kāzu naktī nenogalināja savu vīru Linkeju
Peirēne grieķu mitoloģijā - viena no upes dieva Aheoja 12 meitām (variants: upes dieva Āsopa meita), Poseidona mīļākā, kas dzemdēja Poseidonam divus dēlus - Leheju un Kenhreju
Kranajs grieķu mitoloģijā - viens no pirmajiem Atikas valdniekiem, kas valdījis pēc Kekropa, autohtons ("zemes radītais"), viņa laikā notika grēku plūdi, bija precējies ar Peliādi no Lakedaimonas
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - viens no trim brāļiem, ko Eiropa dzemdēja Zevam Krētas salā, brāļa Mīnoja padzīts viņš devās uz Likiju, mīt vēstī, ka Zevs dāvājis viņam mūžu triju paaudžu garumā
Hespers grieķu mitoloģijā - visskaistākās zvaigznes - Vakara zvaigznes dievs; romiešu mitoloģijā to dēvēja par Luciferu
Helena Grieķu mitoloģijā - Zeva un Lēdas meita, Menelāja sieva; aizbēga uz Troju ar Parīdu, kas bija Trojas kara cēlonis
Artemīda grieķu mitoloģijā - Zeva un titanīdas Lēto meita un Apollona māsa, sākumā auglības, medību un mēness dieviete, vēlāk - sieviešu nevainības sargātāja un dzemdētāju aizstāve; atbilst Diānai seno romiešu mitoloģijā
Bēls grieķu mitoloģijā – Ēģiptes valdnieks, jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Agēnora (Eiropas tēva) dvīņubrālis, Aigipta un Danaja tēvs
apoksiomens Grieķu tēlnieka Līsipa ievērojamais bronzas atlēta tēls, kura Marmora kopija atrodas Vatikānā
Apollons grieķu un romiešu mitoloģijā - saules, gaismas, mākslas, gudrības dievs, titanīdas Lēto un dievu valdnieka Zeva (romiešiem - Latonas un Jupitera) dēls un dievietes Artemīdas (romiešu Diānas) dvīņubrālis
Groesen Griezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā
ormanītis Griežveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas ģints ("Porzana"), neliels putns, īsi spārni un aste, taisns knābis, dzīvo purvainās vietās visā pasaulē, 13-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
sējas griķi griķu suga ("Fagopyrum esculentum", arī "Polygonum fagopyrum"), kas Latvijā kopš 16. gs. tiek kultivēta kā pārtikas augs un nektāraugs
asinssārtais grimonis grimoņu suga ("Swida sanguinea"), kas Latvijā sastopama savvaļā
dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
blizme Grīšļu dzimtas ģints ("Blysmus"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, ziedi sakopoti mazziedu vārpiņās, kas pa 4-20 veido divrindu vārpu, kurai pie pamata ir seglapa, 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
gumumeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Bolboschoenus"), ko agrāk iekļāva meldru ģintī, 7-8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
dižmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Cyperus"), parasti ūdensaugs, kuru izmanto dekoratīvos nolūkos, >600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
pameldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Eleocharis"), augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
spilve Grīšļu dzimtas ģints ("Eriophorum"), purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
pikre Grīšļu dzimtas ģints ("Pycreus"), lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu stulbāju, aug mitrās vietās, ziedi sīki, divdzimumu, bez apziedņa, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
baltmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Rhynchospora"), daudzgadīgi, retumis viengadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu trīsšķautņainu stublāju, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
melncere Grīšļu dzimtas ģints ("Schoenus"), nelieli, ciešos ceros augoši daudzgadīgi lakstaugi, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
meldri Grīšļu dzimtas ģints ("Scirpus"), daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās, >250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
mazmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Trichophorum syn. Baeothryon"), daudzgadīgi lakstaugi ar trīsšķautņainiem vai cilindriskiem stublājiem, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
vienādvārpu grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas
ūdeņu grīslis grīšļu suga ("Carex aquatilis"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
akotainais grīslis grīšļu suga ("Carex atherodes syn. Carex siegertiana"), Latvijā aizsargājama
vizuļu grīslis grīšļu suga ("Carex brizoides"), Latvijā aizsargājama
Devela grīslis grīšļu suga ("Carex davalliana"), Latvijā aizsargājama
divsēklu grīslis grīšļu suga ("Carex disperma"), Latvijā aizsargājama
attālinātais grīslis grīšļu suga ("Carex distans"), Latvijā sastopams ļoti reti Ainažu apkaimē, aizsargājams
kūdrāja grīslis grīšļu suga ("Carex heleonastes"), Latvijā aizsargājama
Ligērijas grīslis grīšļu suga ("Carex ligerica"), Latvijā aizsargājama
Makenzija grīslis grīšļu suga ("Carex mackenziei"), Latvijā aizsargājama
Otrubas grīslis grīšļu suga ("Carex otrubae"), Latvijā aizsargājama
matainais grīslis grīšļu suga ("Carex pilosa"), Latvijā aizsargājama
Reihenbaha grīslis grīšļu suga ("Carex reichenbachii"), Latvijā aizsargājama
knābja grīslis grīšļu suga ("Carex rhynchophysa"), Latvijā aizsargājama
pēdveida grīslis grīšļu suga ("Carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama
Skandināvijas grīslis grīšļu suga ("Carex scandinavica syn. Carex pulchella"), Latvijā aizsargājama
zemais grīslis grīšļu suga ("Carex supina"), Latvijā satopama ļoti reti, aizsargājama
Sārcene Grīvas labā satekupe Talsu novada Vandzenes pagastā, iztek no Laidzes ezera, garums - \~6 km; Laidzes upe; Sārajupe; Silenes upe
Līzīte Grīviņupītes kreisā krasta pieteka Liepas pagastā; Lizīte
Buorhajas līcis grīvlīcis Laptevu jūrā, uz dienvidaustrumiem no Ļenas deltas, garums - 120 km, platums pie ieejas - 110 km, lielākais dziļums - 18 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,3 m, ledus sega gandrīz visu gadu
Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku)
Grisuppen Grīzupes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
tīfene gruntskrāsa _Knauf Tiefengrund 15L_
aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos
sādža Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu
Gruzdauka Gruzdovka, Liepnas pieteka
Gruzdavka Gruzdovka, Liepnas pieteka
lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani
lečhumi Gruzīnu etnogrāfiskās grupas, dzīvo Gruzijā, Lečhumi vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā
šoti Gruzīnu laužamā maize, kas tiek daudz lietota ar asajiem ēdieniem, Latvijā to tirgo kā lavašu
Gružnis Grūžņu ezers Lazdukalna pagastā
Grūžnis Grūžņu ezers Lazdukalna pagastā
Velnamārka ezers Grūžņu ezers Lazdukalna pagastā
Velnamorka ezers Grūžņu ezers Lazdukalna pagastā
zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā
Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām
Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji
Soļikamskas nometnes Gulaga struktūrvienības "Usoļlag" nometņu grupa, kurās bija ieslodzīti daudzi 1941. g. deportētie Latvijas pilsoņi
Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Lajasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušā nosaukuma "Lejasmuiža" variants vietējā izloksnē
Lejasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušais nosaukums
Stukmaņi Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Līgo" daļa
lazdakalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji
lazdukalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji
letēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Letes" iedzīvotāji
lieplejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji
liepulejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji
Lielvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielvasaraudži" nosaukuma variants
Ķēriķi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Aļļi" daļa
cincēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Cinci" iedzīvotāji
dūrenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" iedzīvotāji
jānuzieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Jānuži" iedzīvotāji
krustakmenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Krustakmens" iedzīvotāji
lapatieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" iedzīvotāji
Lopati Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" nosaukuma variants
lejasciemieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji
lejenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji
mālmuižnieki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" (senāk - "Mālu muiža") iedzīvotāji
mālenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" iedzīvotāji
Mālumuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Mālmuiža" nosaukuma variants
Piertsmuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Pirtsmuiža" nosaukums vietējā izloksnē
Solaki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salaki" nosaukuma variants
Salmeņi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukuma variants
Kurmi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Sinole" daļa
Skujenīši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Skujenieši" nosaukuma variants
vērēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Vēri" iedzīvotāji
Aahof Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums
Ļeiskaja Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums krieviski
Līgomuiža Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
līgciemieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" iedzīvotāji
Siltāji Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltais" nosaukuma variants
siltājieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltāji" iedzīvotāji
atpūtieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji
atpūtnieki Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji
kordonieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Kordona" iedzīvotāji
lešķēnieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Lešķi" iedzīvotāji
Silava Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" daļa, agrāk atsevišķs ciems
litenieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" iedzīvotāji
Lettin Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums
Litenskaja Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
gatvēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gatves" iedzīvotāji
Gužīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants
Gūžīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants
Kalaņģi Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Kolanģi" nosaukuma variants
Kolaņģi Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Kolanģi" nosaukuma variants
lizumnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Lizums" iedzīvotāji
Stopāni Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Stapāni" nosaukuma variants
velēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Velēna" iedzīvotāji
Ļizumskaja Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lijsohn Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums vāciski
lejasstradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstradi" iedzīvotāji
Gulbēnu ezers Gulbeniņš Liezēres pagastā
Gulbenu ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā
Gulbenes ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā
Brikšņu ezers Gulbeniņš, ezers Liezēres pagastā
Gulbēres ezers Gulbēris, ezers Liezēres pagastā
kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas
krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
vizbulis Gundegu dzimtas ģints ("Anemone"), daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku vai bumbuļveida sakneni, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; tās sugas, ko audzē kā krāšņumaugus mēdz saukt par anemonēm
atragēne Gundegu dzimtas ģints ("Atragene"), līdz 3 m gara liānas ar garu kāpelējošu stumbru, kas pie atbalsta nostiprinās ar lapu kātiem, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus apstādījumos audzē 2 sugas
ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
purene gundegu dzimtas ģints ("Caltha"), daudzgadīgs mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām, >40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus
zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga
delfīnija Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), krāšņumaugs, izveidotas daudzas šķirnes, Latvijā brīvdabā sastopamās dēvē par gaiļpiešiem
mazpurenīte Gundegu dzimtas ģints ("Ficaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga
peļastīte Gundegu dzimtas ģints ("Myosurus"), lakstaugs ar lineārām lapām rozetē, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
peonija Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu
silpurene Gundegu dzimtas ģints ("Pulsatilla"), lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
saulkrēsliņš Gundegu dzimtas ģints ("Thalictrum"), lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, visas indīgi augi
saulpurene Gundegu dzimtas ģints ("Trollius"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un stāvu, dobu stublāju, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Illīrijas gundega gundegu suga ("Ranunculus illyricus"), Latvijā adventīva
villainā gundega gundegu suga ("Ranunculus lanuginosus"), Latvijā aizsargājama
birztalu gundega gundegu suga ("Ranunculus nemorosus"), Latvijā sastopama ļoti reti
Sardīnijas gundega gundegu suga ("Ranunculus sardous"), Latvijā adventīva
Stevena gundega gundegu suga ("Ranunculus stevenii"), Latvijā sastopama ļoti reti
Alpu guntiņa guntiņu suga ("Lychnis alpina")
Ārkraita guntiņa guntiņu suga ("Lychnis arkwrightii")
sarkanā guntiņa guntiņu suga ("Lychnis chalcedonica"), ko bieži audzē Latvijā
vainaga guntiņa guntiņu suga ("Lychnis coronaria")
Biafras līcis Gvinejas līča austrumu daļa starp Lopesa ragu un Nigēras deltu ("Gulf de Biafra"), Nigērijas, Kamerūnas, Ekvatoriālās Gvinejas un Gabonas piekrastē, garums - \~300 km, dziļums - >2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,7 m
Gvineja Gvinejas Republika - valsts Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 245857 kvadrātkilometri, 10058000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni, robežojas ar Gvineju-Bisavu, Senegālu, Mali, Burkinfaso, Libēriju un Sjerraleoni
Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija
Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala
Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m
Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi
Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai
Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas
Nīcgales Lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arheoloģiskais piemineklis, lielākais Latvijas dižakmens, atrodas Nīcgales pagastā, arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. apkārtmērs - 30,5 m, garums - 9,5 m, augstums - 3,5 m, virszemes tilpums - \~170 kubikmetri; Baltais akmens
Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš
Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, stalaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi
Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m
Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m
Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km
Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens
Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai
Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis
Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens
Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās
Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš
Seimaņu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Līdumnieku pagastā, garums — 9,5 m, platums — 5,6 m, apkārtmērs — 23,6 m, augstums — 1,9 m, virszemes tilpums — \~50 kubikmetri, lielākā daļa atrodas zemē
Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst)
Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m
Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai
Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas
Lauču dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rīgas līča piekrastē, Limbažu novada Skultes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., ir elipsoīdas formas iesarkans granīta jūrakmens, apkārtmērs - 12,25 m, garums - 4,3 m, platums - 3,1 m, augstums - 2,5 m; Lielais Lauču akmens
Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti
Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
Muižuļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacgrīvas pagastā, mežā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., viens no 10 lielākajiem laukakmeņiem Latvijā, augstums — 2,3 m, garums — 7 m, platums — 5,7 m, apkārtmērs — 20 m, virszemes tilpums — 46 kubikmetri
Jeru alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Jeru pagastā, Rūjas kreisajā krastā, smilākmens atsegumā (tā augstums - \~11 m, platums lejasdaļā - \~40 m), ir 4 alas, lielākā (Jeru Lielā ala) ir 14 m gara, 4,4 m plata, 3,2 m augsta, no alām izplūst 5 avoti
Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu
Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu
Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m
Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens
Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
neeiklīda ģeometrija ģeometrija, kas atšķiras no Eiklīda ģeometrijas ar citādu paralēļu aksiomas formulējumu (Lobačevska, Rīmaņa ģ.)
Cierķēnu ezers Ģērķēnu ezers Liezēres pagastā
Ģerkisu ezers Ģerķīšezers Limbažu pagastā
Jerķišezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā
Jerķīšezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā
Jerkisa ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā
Jerķiša ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā
Gerķīšu ezers Ģerķīšezers, ezers Limbažu pagastā
langobardi Ģermāņu cilts, kas 568. g. iebruka Itālijā un izveidoja Langobardu karalisti (773.-774. g. to iekaroja Kārlis Lielais)
Sigina Ģermāņu mitoloģijā - dieviete, krāpnieka Lokija sieva, kas sodīto Lokiju sargāja no čūsku indes
Guetzenstein Ģicenšteines muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā
eltermanis Ģildes, cunftes vai amata vecākais, 13.-19. gs. Rīgā u. c. Latvijas pilsētās
daudzbērnu ģimene ģimene, kuras sastāvā ir salīdzinoši liels bērnu skaits (Latvijā nereti tiek pieņemts 3 un vairāk bērnu)
Haijavata H. Longfelova episkas poēmas "Dziesma par Haijavatu" (1855. g.) varonis
habilitācija Habilitētā zinātņu doktora grāda iegūšana un piešķiršana dažās valstīs (Latvijā 1992.-1999. g.)
siļķu haizivs haizivju suga ("Lamna cornubica"), garums - \~3,6 m, pārtiek no pelaģiskām zivīm, galvenokārt no siļķēm
Hulla Halla - pilsēta Lielbritānijā
chamaesiphon Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints, 28 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
Paao Havajiešu (Okeāniaja) mitoloģijā - dievs, kas aizsācis rituālus saistībā ar dievam Lono veltītajiem Makiiki svētkiem
Hastingsa Heistingsa - pilsēta Lielbritānijā
rudens helēnija helēniju suga ("Helenium autumnale"), kuras atsevišķas šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus
pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm
kokveida heliotrops heliotropu suga ("Heliotropium arborescens"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas
Japānas henomele henomeļu suga ("Chaenomeles japonica"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu un augļaugu kopš 19. gs. vidus
krāšņā henomele henomeļu suga ("Chaenomeles speciosa"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Hereforda Hereforda un Vustera - grāfiste Lielbritānijā (_Hereford and Worcester_), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes
vienguma hermīnija hermīniju suga ("Herminium monorchis"), Latvijā aizsargājama
austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes
dasyscyphus Hialoscifu dzimtas ģints "Lachnum" nosaukuma sinonīms
mieturu hidrilla hidrillu suga ("Hydrilla verticillata"), Latvijā sastopama reti un ir aizsargājama
Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde hidroelektrostaciju sistēma Latvijā, ko veido Pļaviņu hidroelektrostacija, Ķeguma hidroelektrostacija un Rīgas hidroelektrostacija
Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis"
Hildenbrandia rivualis hildenbrandiju suga, kas Latvijā plaši izplatīta straujās upēs ēnainās vietās uz akmeņiem, gliemežvākiem, kur veido karmīnsarkanas garozveida kreves
Lielie Himalaji Himalaju kalnu sistēmas galvenā, augstākā daļa starp Mazajiem Himalajiem dienvidos un Ladaka grēdu ziemeļos, garums - >2400 km, platums - 50-90 km, 10 virsotnes >8000 m vjl., sniega līnija - 4500-5500 m vjl.
koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
brūnā pagrabu klājpiepe himēnija sēņu afilloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas Latvijā bieži atrodama dažādās celtnēs
gailene Himēnija sēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Cantharellaceae"), ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu; pasaulē 4 ģintis, 100 sugu; Latvijā 3 ģintis, 7 sugas
sakņpiepe himēnijsēņu grupas (piepjusēņu) piepju dzimtas ģints ("Heterobasidion"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga - ("Heterobasidion annosum")
kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas
plakanpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Ganodermataceae"), piepju augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, plakani vai nagveidīgi, sēdoši vai ar kātiņu; 3 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
himenohēte Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Hymenochaetaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 25 sugas
sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga
sīkstene himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Lentinus")
kamolene Himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Panus"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
kārpsēne Himēnijsēņu klases afilloforu rindas teleforu dzimtas ģints ("Telephora"), Latvijā konstatētas 2 sugas
dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas
parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
graudcepurīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Cystoderma"), Latvijā konstatētas 4 sugas
sārtsporene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucoagaricus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
kroksardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocoprinus")
brūnsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Phaeolepiota"), Latvijā konstatēta 1 suga
mušmire Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Amanitaceae"), lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga, 3 ģintis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
tīmeklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Cortinariaceae"), lielākā un sistemātiski sarežģītākā cepurīšu sēņu dzimta, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 124 sugas, no tām 33 sugas ir izmantojamas uzturā, bet 25 sugas ir indīgas
sārtlapīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Entolomataceae"), 3 ģintis, 140 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas
virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas
pūkaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Tricholomataceae"), 98 ģintis, Latvijā konstatētas 33 ģintis, 160 sugu
gļotaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ģints ("Limacella"), 8 sugas
celmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Armillaria syn. Armillariella"), 17 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm
skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu; Latvijā konstatēta 31 suga
ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
vistene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Tricholomopsis"), 19 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
tintene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sēņu dzimta ("Coprinaceae"), cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 46 sugas
gredzenīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Anellaria"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu
svārsteklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Panaeolina"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu
svārstene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Panaeolus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
pacelmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Kuehneromyces"), Latvijā konstatēta 1 suga
melnule Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Melanotus"), Latvijā konstatēta 1 suga
kailgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Psilocybe"), Latvijā konstatētas 3 sugas
turzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Tubaria"), Latvijā konstatētas 3 sugas
zobiņbeka Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gyrodontaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis
mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
negailene Himēnijsēņu klases beku rindas mieteņu dzimtas ģints ("Hygrophoropsis"), saukta arī par neīsto gaileni, Latvijā konstatēta 1 suga
dzeltenpēdene Himēnijsēņu klases beku rindas zeltkāšu dzimtas ģints ("Chroogomphus"), Latvijā konstatēta 1 suga
tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga
pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene)
zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
mušmirsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Amanitaceae"), augļķermeņi gaļīgi, lieli (cepurītes diametrs - līdz 15 cm, kātiņa garums - līdz 25 cm), ar plīvuru, sporas veidojas uz lapiņām, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas
gliemezene Himēnijsēņu klases dzimta ("Hygrophoraceae"), 4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 29 sugas
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas
piepju sēņu dzimta himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), ko daži autori sadala 2 dzimtās - poriju ("Poriaceae") un poliporu ("Polyporaceae") dzimta, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 90 sugu
kazbārde Himēnijsēņu klases dzimta ("Sparassidaceae"), 2 ģintis, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
bērzlapjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, trausli, Latvijā konstatēts \~100 sugu, aug mežos, birzīs, purvos, lielākā daļa izmantojamas pārtikā
pūkaiņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņu cepurītes koniskas, piltuvveidīgas, plakanas, 0,3-40 cm diametrā, Latvijā konstatēts 160 sugu
biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina
stiklene himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Hygrocybe"), 50 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu
lentārija himēnijsēņu klases koralleņu grupas ģints ("Lentaria")
peniofora Himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints ("Peniophora"), sastopamas gk. uz sausiem nokaltušiem zariem un stumbriem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums
mīkstpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Leptoporus", "Postia" un "Rhodonia")
cietpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Phellinus" un "Phylloporia"), Latvijā konstatētas 15 sugas
dūmaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Bjerkandera"), Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parazitē uz lapu kokiem, retumis uz skuju kokiem, izraisa balto trupi
zeltpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Hapalopilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
lapiņpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Lenzites")
sērapiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Laetiporus"), Latvijā konstatēta 1 suga
aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna
melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
sēntiņa himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Mycena"), sēņu augļķermeņi nelieli, bez plīvura, aug pa vienam vai puduros, \~200 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugas
čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem
eksīdija Himēnijsēņu klases recekleņu dzimtas ģints ("Exidia"), Latvijā konstatētas 6 sugas
dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni
korallene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Ramaria"), Latvijā konstatēts 11 sugu
sērsēne himēnijsēņu klases virpainīšu dzimtas ģints ("Hypholoma"), saprofīti, aug uz koksnes, kūdras, sūnām, augsnes, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 12 sugas
pundurkamolene himēnijsēņu klases, pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Sarcomyxa", syn. "Panellus"), Latvijā konstatētas 5 sugas
himjariešu Himjariešu alfabēts - fēniķiešu alfabēta attīstības virziens, no kura cēlušies Etiopijas, Lībijas u. c. Ziemeļāfrikas semītu alfabēti
Rukminī Hindu mitoloģijā - dievietes Lakšmī avatāra (iemiesojums), viena no dieva Krišnas sievām - pirmā sieva
Mathura Hindu mitoloģijā - pilsēta, kuru nodibināja Ramas brālis Lakšmana tai vietā, kur bija rākšasas Madhu mītne
kala Hinduisma metafizikā Lielais Laiks jeb Mūžība, ko uztver kā augstāko kosmisko principu jeb sākotnējo esību
saharopinūrija Hiperlizinēmijas forma, līdzīga hiperlizinēmijai, bet ar augstāku L-saharopīna un zemāku lizīna līmeni urīnā
valoda HTML hiperteksta iezīmēšanas valoda (angļu "Hypertext Markup Language")
HTML Hiperteksta iezīmēšanas valoda (angļu "Hypertext Markup Language") informācijas izvietošanai internetā
lentveida hipogimnija hipogimniju suga ("Hypogymnia vittata"), Latvijā aizsargājama
Franku valsts Hlodviga 486. g. dibināta valsts, Kārļa Lielā laikā (ap 800. g.) iekļāva arī Franciju, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Šveici un Ziemeļitāliju; sadalīta 843. g.
gaļīgā hoija hoiju suga ("Hoya carnmosa"), ko Latvijā biežāk dēvē par vaskapuķi
pelazgi Homēra poēmās kāda tesaliešu cilts, kas dzīvoja ap Larisu; vēlākie grieķi tā sauca pirmatnējos Grieķijas iedzīvotājus
lesbiete Homoseksuāla sieviete, kas piekopj dzimumsakarus ar sievieti; nosaukums pēc Lesbas salas Egejas jūrā
lesbisks Homoseksuāls (par sievieti), nosaukums pēc Lesbas salas, kurā dzīvoja grieķu dzejniece Sapfo
putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā)
skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas
kaulzivis hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Osteichthyes"), pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies, pēc sugu skaita bagātīgākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku klase, \~20000 sugu, Latvijā sastopamas 12 kārtas, 32 dzimtas
glukagons Hormons, ko secernē Langerhansa saliņu alfa šūnas; izraisa glikogenolīzi aknās un lipolīzi taukaudos
klinšu hornungija hornungiju suga ("Hornungia petraea"), Latvijā aizsargājama
deicija Hortenziju dzimtas ģints ("Deutzia"), dekoratīvi krūmi Ķīnā, Japānā, Meksikā, 50-55 sugas, dažas sugas un šķirnes Latvijā introducētas 19. gs.
filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes
džeimsija Hortenziju dzimtas suga ("Jamesia americana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, izcelsme no Ziemeļamerikas
luzitāņi Ibēru cilts, dzīvoju Pireneju pussalas DR (tagadējās Portugāles lielākā daļa), ko 61. g. p. m. ē. pakļāva romieši un ap 15. g. p. m. ē. šajā teritorijā tika izveidota Romas province Luzitānija
Dziļaune Ičas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, augštece Lazdukalna pagastā, garums - 10 km; Dzilaune
Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba
Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km
Lakšinīku strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, garums — 7 km
Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km
Salas-Ruskulovas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Salnavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 6 m
kuršu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; līdz 15.-16. gs. tajā runāts tag. Lietuvas ZR - līdz Klaipēdai, Kurzemē vēl 16. gadsimtā; tās pēdas saglabājušās vietvārdos, liet. val. žemaišu dialektā un latv. val. kursiskajās izloksnēs
lietuviešu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; valsts valoda Lietuvā, rakstības pamatā latīņu alfabēts
spāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, ofic. valoda Spānijā un vairākās Latīņamerikas valstīs
franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts
monadoloģija Ideālistisks virziens 17. gs. filozofijā (Leibnics un viņa piekritēji), kas atzina monādes par primārajiem visa esošā elementiem; plurālisma veids
Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka
sīkaugļu idra idru suga ("Camelina microcarpa"), augstums 40-60 cm, ziedi bāli dzelteni, aug gk. uz dzelzceļiem un grants karjeros, Latvijā izplatīta austrumu un vidusdaļā
iebraucamā Iebraucamā vieta - īpaši iekārtota sēta un naktsmītne iebraucējiem, Rīgā pirmās tika ierīkotas 15. gs., Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. vidum
hortulanus Iebūvieša nosaukums Livonijas poļu laikmeta latīņu tekstos
Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m
šapka Iedauzīta Lieldienu ola
silāju iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Lichenomphalia umbellifera", syn. "Omphalina umbellifera")
darbspējas vecuma iedzīvotāji iedzīvotāji no 15 gadiem (Latvijā) līdz valsts likumos noteiktajam pensijas vecumam
Ķirmeskalns Iegarens paugurs Austrumkursas augstienē, Saldus-Lutriņu paugurgrēdas vidusdaļā, Saldus novadā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lutriņiem, absolūtais augstums - 138 m vjl., relatīvais augstums - 10 m
ārvalstu sabiedrība ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts ārvalstī, kura nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, un kas likumā noteiktajā kārtībā uzsācis ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā
vandeja Iekšējās opozīcijas centrs - nosaukums cēlies no Vandejas departamenta ziemeļrietumu Francijā, kas bija galvenais kontrrevolūcijas centrs Lielās franču revolūcijas laikā 18. gs. beigās
Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa
segžokleņi Iekšžokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā
Avašas lejteces ieleja ieleja Etiopijā (_Lower Valley of the Āwash_), Afaras kililā, kur atrastas senākās cilvēku apmetne pēdas
Gudbransdāla Ieleja Logenas augšteces apvidū ("Gudbrandsdal"), Norvēģijas dienvidos, garums (no Lešaskugsvatna ezera līdz Mjēsas ezeram) - 230 km
Levantīnas ieleja ieleja Šveices dienvidu daļā ("Leventina"), ko izveidojusi Tičīno upe 36 km garā posmā no Airolas pie Sengotarda pārejas līdz Brenno upes ietekai
Lielais Karū ieplaka starp Lielo Kāpli un Kāpas kalniem, garums - 400 km, platums - \~130 km, augstums - 450-750 m vjl.
Makarova lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, starp Lomonosova grēdu un Alfas pacēlumu, dziļums — līdz 3940 m, gultnē — dūņas
Nansena lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, no Amundsena lielieplakas to atdala Gakeļa grēda, vidējais dziļums - 3450 m, lielākais - 5449 m, gultnē dūņas
Kanādas lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, starp Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi, Mendeļejeva grēdu, Čukču un Alfas pacēlumu, dziļums — 3810 m, gultnē mālainas dūņas
Amundsena lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeānā, starp Lomonosova un Gakeļa grēdu, garums — \~2000 km, platums — 200-400 km, lielākais dziļums — 4321 m, nogulumu slāņa biezums — 2000 m
giljotīna ierīce galvas nociršanai, izpildot nāves sodu, ieviesta Francijā Lielās Francijas revolūcijas laikā 1792. g. pēc doktora Giljotēna ieteikuma, pirms tam lietota Skotijā
bruņurupucis ierīce grafisku attēlu zīmēšanai, ko parasti vada, izmantojot valodas "Logo" instrukcijas
Lubāna hidrotehniskā sistēma ierīkota Lubānas ezera un tam piegulošo zemju ūdens režīma regulēšanai, aptver \~1000 kvadrātkilometru lielu Lubāna līdzenuma daļu
limited Ierobežota atbildība, parasti saīsinātā veidā "Ltd." vai "Ld." pievienots angļu valodā uzņēmuma nosaukuma priekšā
aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās
Urpele Iesalas labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~10 km; Uša; Ušupe; Užupe
ISMN aģentūra iestāde, kas piešķir starptautiskos standartnumurus nošu izdevumiem (standarts LVS ISO 10957), konsultē par ISMN sistēmu un tās lietojumu, informē par nošu izdevējiem Latvijā un pasaulē, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūtvienība
ISBN aģentūra iestāde, kas piešķir straptautiskos grāmatu standartnumurus (standarts LVS 2108: 2000), ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība
apriņķu zemes ierīcības komitejas iestādes agrārās reformas veikšanai Latvijā, dibinātas 1920. g., izstrādāja Valsts zemes fondā ieskaitīto zemes platību izmantošanas plānu, apstiprināja vai noraidīja pagastu zemes ierīcības komiteju izstrādātos projektus par zemes apsaimniekošanu, beidza darboties 1931. g. (Latgalē 1937. g.)
CELEX Iestāžu datorizētā Kopienas tiesību dokumentu sistēma ("Communitatis Europaeae Lex")
Svaru strauts ietek Kalšu ezerā, tek pa Lietuvas robežu Vaiņodes pagastā
Kukarenkas strauts ietek Leidiukšņa ezera dienvidu galā, Ludzas novadā, gandrīz visā garumā ir Pildas un Nirzas pagasta robežupe
Mustera kanāls ietek Mustera ezerā Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Laudurga Ietek Rīgas jūras līcī Limbažu novada Skultes pagastā pie Ārņiem
vecākie Ietekmīgākie senlatviešu cilšu un cilšu savienību vadītāji, kuriem piederēja lielas zemes un pilis Latvijas teritorijā 11.-13. gs., viņi vadīja lielas karadraudzes un bija politiskās varas organizētāji senlatviešu valstiskajos veidojumos
briežu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā, dažāda lieluma, bet pārsvarā lieli dzīvn., Latvijā 3 apakšdzimtas, 3 ģintis, 3 sugas: alnis, staltbriedis, stirna
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam
Sausnējas pagasta teritorija ietver visu pirmskara tāda paša noaukuma pagasta teritoriju, kā arī visu bijušā Liepkalnes pagasta teritoriju un nelielu daļu no bijušā Ogres (Vecogres) un Vestienas pagasta
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m
karbonātiezis iezis, kas satur >50% karbonātu minerālu; Latvijā visvairāk izplatītie ir dolomīts un kaļķakmens; karbonātu iezis
kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas
cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas
griezējbite iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Megachilidae"), apmatots kukainis, kura ķermeņa garums - 3-18 mm, Latvijā konstatētas 54 sugas
kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas
Ežupīte Iežupe, Gaujas pieteka Lejasciema pagastā
Ķivurga Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Lēnupīte Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Suņu grāvis Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Suņugrāvis
Dziļāgrava Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kūrupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Mērupīte Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Musturga Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale
Ledupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Ladupe
matungulani Ifugao (Lusonas sala, Filipīnas) mitoloģijā - 168 galveno, visās četrās pasaulēs mītošo dievību grupa, šīs tautas galvenais kulta objekts
Harju apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Harju maakond"), administratīvais centrs - Tallina, platība - 4333 km^2^, 575600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Rietumviru, Jervas, Raplas un Lēnes apriņķi, apskalo Baltijas jūra un Somu līcis
Lēnes apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Lääne maakond”), administratīvais centrs - Hāpsalu, platība - 2383,14 km2, 24070 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Harju, Raplas un Pērnavas apriņķi, rietumos apskalo Baltijas jūra
Rietumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Lääne-Viru maakond"), administratīvais centrs - Rakvere, platība - 3627,80 km^2^, 59040 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Austrumviru, Jegevas, Jervas un Harju apriņķi, ziemeļos apskalo Somu līcis
Pērnavas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Pärnu maakond"), administratīvais centrs - Pērnava, platība - 4806,68 km^2^, 82350 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Raplas, Jervas un Viljandi apriņķi, kā arī ar Latviju, apskalo Baltijas jūra
Raplas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Rapla maakond"), administratīvais centrs - Rapla, platība - 2979,70 km^2^, 34440 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Lēnes, Harju, Jervas un Pērnavas apriņķi
Valgas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Valga maakond”), administratīvais centrs - Valga, platība - 2043,53 km^2^, 29940 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Viljandi, Tartu, Pelvas un Veru apriņķi, kā arī ar Latviju
Viljandi apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Viljandi maakond”), administratīvais centrs - Viljandi, platība - 3422,49 km^2^, 47010 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pērnavas, Jervas, Jegevas Tartu un Valgas apriņķi, kā arī ar Latviju
Veru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Võru maakond”), administratīvais centrs - Veru, platība - 2305,44 km^2^, 33170 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Valgas un Pelvas apriņķi, kā arī ar Latviju un Krieviju
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
Igaunija Igaunijas Republika - valsts pie Baltijas jūras, uz dienvidiem no Somu jūras līča (igauņu valodā "Eesti"), galvaspilsēta - Tallina, iedalās 15 apriņķos, robežojas ar Krieviju un Latviju, kā arī ar Baltijas jūru
Ludzas igauņi igauņu grupa (“Lutsi maarahvas, lutsi”), kas dzīvoja Latgalē, Ludzas apkārtnē, runāja īpatnējā dienvidigauņu dialektā, ieceļojuši XVIII gs. sākumā, no Veravas apriņķa dienvidaustrumu daļas
Vārpu grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, lejtece uz Mālupes pagasta robežas
laimdotieši Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Laimdotas" iedzīvotāji
parastais īlenknābis īlenknābju suga ("Recurvirostra avosetta"), Latvijā ieceļo reti, aizsargājams (EASS)
nomudžināties ILgāku laiku, daudz mudžināt (līdz nogurumam, apnikumam); mudžinot, raisot (ko) vaļā, nopūlēties
konsole Ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (Lielbritānijā)
Ilmajen Ilmājas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
lasieši Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta (padomju laikā - Lašu ciema) iedzīvotāji
Rauda Ilūkstes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Šēderes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 11 km, no tiem Latvijā 7,8 km, stipri līkumaina, vidēji aizaugusi
lasieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" iedzīvotāji
Laima Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Laime" nosaukuma variants
suņu ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis cotula"), Latvijā adventīva
dižā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis nobilis"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu un ārstniecības augu
Krievzemes ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis ruthenica"), Latvijā adventīva
dzeltenā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis tinctoria"), daudzgadīgs savvaļas vai dārza kurvjziežu dzimtas augs; ziedi kurvīšos intensīvi dzeltenā krāsā; sens krāsaugs, Latvijā sastopams bieži
Porkaļu upīte Ilžas kreisā krasta pieteka Ludzas novada Pildas pagastā, iztek no Porkaļu ezera
Illien Iļģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena importētāju, noliktavas turētāju Latvijas Republikā vai citas dalībvalsts noliktavas turētāju vai pārsūtītājtirgotāju iecelto nodokļa maksātāja pārstāvju visbiežāk noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena cigaretēm attiecīgā laikposmā
Briežupīte Imulas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā (augšteces posms arī Matkules pagastā), garums - 12 km, iztek no Lainuma ezera
Anāra Inari - apdzīvota vieta Somijā, Lapzemes ziemeļaustrumu daļā, tās nosaukums sāmu valodā (_Anár_)
Anārjēvri Inari - ezers Somijā, Lapzemes ziemeļaustrumos (_Aanárjávri_), tā nosaukums sāmu valodā
sambo Indiāņu un nēģeru jaukto laulību pēcteči Latīņamerikā (Jamaikā - nēģeru un mulatiešu pēcteči)
Šrī Indiešu mitoloģijā - labklājības ("šrī") dieviete, saukta arī Lakšmī ("laime")
velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
lotuzīns Indīgs "Lotus arabicus L." glikozīds, kas hidrolizējot veido zilskābi un pigmentu lotoflavīnu
ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ("Aquilegia") ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši, \~70 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
Ņūdeli Indijas galvaspilsētas Deli metropoles rajons, tā jaunā daļa, kas apbūvēta gk. 1911.-1931. g. sakarā ar Lielbritānijas koloniālo iestāžu pārcelšanu no Kalkutas uz Deli; mūsdienās šeit atrodas Indijas valdība
Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra
Džammu un Kašmīra Indijas Republikas štats, atradās valsts ziemeļos, platība — 101387 kvadrātkilometri, 12366000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda — urdu; Indijas parlaments 2019. gada 6. augustā apstiprināja valdības plānu, kas anulēja štata autonomiju un līdz 31. oktobrim izveidoja divas jaunas savienības teritorijas — vienu Džammu un Kašmīras, bet otru Ladākhas teritorijā
Lakšadvīpa Indijas Republikas teritorija Indijas okeānā ("Laksadvīp"), ko no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, administratīvais centrs - Kavarati, platība - 32 kvadrātkilometri, 69000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - malajalu
Ladākha Indijas savienības teritorija tās ziemeļos (hindi: लदाख), Himalaju rietumu daļā, izveidota 2019. g. oktobrī, tās administratīvais centrs ir Leha
latviešu valoda indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda, viena no divām dzīvajām baltu valodām blakus lietuviešu valodai; valsts valoda Latvijas Republikā, rakstības pamatā latīņu alfabēts
latīņu valoda indoeiropiešu valodu saimes senitāļu valodu grupas valoda; līdz 4. gs. p. m. ē. lietota Latijā, 3. gs. p. m. ē. kļuvusi par Romas valsts valodu, vēlāk izplatījusies visā Apenīnu pussalā un līdz ar romiešu varu - visā Romas impērijā; 6.-8. gs., izveidojoties romāņu valodām, kā dzīva valoda beigusi eksistēt
Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija
Indoķīna Indoķīnas pussalas austrumu daļa, kas no 19. gs. beigām līdz 1949. g. bija franču kolonijas, ietver Vjetnamu, Kambodžu un Laosu
ļoti ātrdarbīga ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas izmanto vienu no _xDSL_ kopas protokoliem, kas līdzīgs protokolam _ADSL_, bet ierobežotā attālumā nodrošina lielāku pārraides ātrumu nekā protokols _ADSL_
vienlīnijas ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas, izmantojot vienu no _xDSL_ kopas protokoliem, datu pārraidei izmanto vienu vīto vadu pāri
ātrdarbīga abonenta ciparlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas, izmantojot vienu no protokolu kopas _xDSL_ protokoliem, nodrošina ātru datu pārraidi pa parastām telefona līnijām, izmantojot attiecīgi divus vai trīs vīto vadu pārus
asimetriskā ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzekliss, kas, izmantojot vienu no protokolu xDSL protokoliem, lejupplūsmas pārraidi (no servera uz klientu) veic daudz ātrāk nekā augšupplūsmas pārraidi (no klienta uz serveri); asimetriskās ciparu abonentlīnijas izmantošana ir piemērota tīmekļa pārlūkošanai un klienta - servera lietojumprogrammu izpildei
Galileo Informācijas un rezervēšanas sistēma "Galileo" - datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, kas darbojas pārsvarā Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja lidsabiedribas "British Airways", "KIM", "Alitalia", "Swissair", piedaloties arī "Austrian Airlines", "Aer Lingus", "Air Portugal", "Olympic Airways"
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
protokols SLIP interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Serial Line Internet Protocol")
SLIP interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Serial Line Internet Protocol")
gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus
prezbiterieši Īpaša protestantisma veida piekritēji; šī ticība radās Lielbritānijā 16. gs.; prezbiteriāņi noliedz bīskapa varu un atzīst vienīgi prezbiteri (mācītāju), kā arī baznīcas draudzes pašvaldību; prezbiteriānisms saglabājies Skotijā (valsts reliģija), Anglijā, ASV un dažās citās valstīs
statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs)
lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē
koprēdereja Īpatnējs sabiedrības tips Latvijas (1918.-1940.) jūras tiesībās, kur bija apvienoti visās Baltijas jūras valstīs, Norvēģijā un Lielbritānijā pazīstamo partu rēdereju un anonīmo sabiedrību elementi
parastā irbene irbeņu suga ("Viburnum opulus"), Latvijā sastopama savvaļā
Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis
Stende Irbes labā satekupe Talsu un Ventspils novadā, garums - 100 km, kritums - 78 m; augštecē līdz Dižstendei Leļļupe
Dublina Īrijas galvaspilsēta, atrodas Īrijas jūras krastā, Lifi upe dala pilsētu 2 daļās, 527600 iedzīvotāju (2011. g.)
Ziemeļīrija Īrijas ziemeļaustrumu daļa, tās lielāko daļu aizņem 6 bijušās Olsteras provinces, platība - 14122 kvadrātkilometri, 1,6 mlj iedzīvotāju, formāli patstāvīga valsts daļa, ūnijā ar Lielbritāniju, ir sava valdība un parlaments, administratīvais centrs - Belfāsta
Lalderaldera Īru balāde par katoļu lauku jauniešu dēkām, caur Dublinu dodoties uz Liverpūli
distribūtisms īslaicīga zemes pārdales kustība Lielbritānijā, ap 1925.-35. g.
Hezbollah Islama funfamentālistu organizācija Libānā
Lūts Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībelas Latam
Islandes Republika Islande, valsts Islandes salā pilnais nosaukums ("Lýðveldið Ísland"), kas bija spēkā līdz 2016. g. 23. februārim
Krovalks Islas augšteces kreisā krasta pieteka Talsu novada Laidzes pagastā
Islica Īslīce, Lielupes pieteka
Īslica Īslīce, Lielupes pieteka
Īslīca Īslīce, Lielupes pieteka
Īslīcis Īslīce, Lielupes pieteka
Īslīkis Īslīces augšteces nosaukums Lietuvā
Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe
Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone
Bērstele Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, garums – 53 km, kritums – 40 m, iztek no meliorēta purva \~1 km no Linkuvas (Lietuvā); Bērštele; Bērštelis
Melnupīte Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Īslīces pagastā un Lietuvā, garums - 16 km, kritums - 28 m, sākas Lietuvā, Mergu mežā; Melkupe
Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst
falkata Īss līks (sirpjveida) zobens, lietots gk. Ibērijas pussalā Latēnas laikmetā (pirms \~2500 g.), vēlāk arī Balkānu pussalā un Grieķijā
dagda īss zobens tuvcīņai viduslaiku Rietumeiropā, Polijā un Lietuvas lielkņazistē
lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks
Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva Barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska uzvārda)
asinsdēle Īstā dēle, žokļudēļu dzimtas suga, agrāk daudz lietota medicīnā asiņu nolaišanai, Latvijā agrāk audzēta ārstniecības vajadzībām un izgājusi arī vietām savvaļā
pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās
valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā
Ļadinas strauts Istalsnas augštece Ludzas novadā
refinansēšanas likme īstermiņa kreditēšanas likme, pēc kuras Latvijas banka izsniedz kredītus komercbankām to likviditātes uzturēšanai
Torževinka Istras ezera pieteka Ludzas novada Istras pagastā
Gumineicas strauts Istras kreisā krasta pieteka Lauderu pagastā
Lauderu strauts Istras kreisā krasta pieteka Ludzas novada Lauderu pagastā, iztek no Lauderu ezera, garums — 6 km
Istra Istras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā
pesto Itālijā populāra mērce, Ligūrijas virtuves ēdiens; galvenās sastāvdaļas: svaigs baziliks, cietais siers, valrieksti vai ciedru rieksti, ķiploki, olīveļļa; pasniedz ar spageti vai minestroni
Frozinones province Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība — 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā
Dženovas province Itālijas Ligūrijas reģiona province ("Provincia di Genova"), platība — 1838 kvadrātkilometri, 880400 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 67 komūnās
Impērijas province Itālijas Ligūrijas reģiona province ("Provincia di Imperia"), platība — 1156 kvadrātkilometri, 220200 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 67 komūnās
Bergāmo province Itālijas Lombardijas reģiona province ("Provincia di Bergamo"), platība — 2723 kvadrātkilometri, 1107500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 244 komūnās
Brešas province Itālijas Lombardijas reģiona province, platība — 4784 kvadrātkilometri, 1267000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 206 komūnās
Milāna Itālijas province (_Provincia di Milano_), Lombardijas reģionā, platība - 1575 kvadrātkilometri, 3195200 iedzīvotāju (2012. g.)
Komo Itālijas province ("Provincia di Como"), Lombardijas reģionā, platība - 1288 kvadrātkilometri, 599500 iedzīvotāju (2012. g.)
Latīna Itālijas province ("Provincia di Latina"), Lacio reģionā, platība - 2251 kvadrātkilometrs, 561000 iedzīvotāju (2012. g.)
Livorno Itālijas province ("Provincia di Livorno"), Toskānas reģionā, platība - 1218 kvadrātkilometru, 343000 iedzīvotāju (2012. g.)
Moncas un Briancas province Itālijas province (“Provincia di Monza e della Brianza”), Lombardijas reģionā, platība — 405 kvadrātkilometri, 859000 iedzīvotāju (2012. g.)
Pāvija Itālijas province ("Provincia di Pavia"), Lombardijas reģionā, platība - 2965 kvadrātkilometri, 552400 iedzīvotāju (2012. g.)
Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru
Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls)
Ariosto Itāļu dzejnieks ("Ariosto Ludoviko", 1474.-1533. g), ievērojamākais darbs - poēma "Saniknotais Orlando"
līberālijas Itāļu svētki par godu Līberam notika 17. martā Romā, kad pieaugušos jaunekļus pirmoreiz kapitolā ietērpa vīra togā
Imeņu ezers Itenis, ezers Lazdukalna pagastā, nosusināts
Avila Ivalo - apdzīvota vieta Somijas ziemeļos, Lapzemē (_Ivalo_)
Godmanis Ivars Godmanis - pirmais atjaunotās Latvijas Republikas premjerministrs 1990.-1993. g.
parastā īve īvju ģints suga ("Taxus baccata"), ko dēvē arī par platpaegli, Latvijā aizsargājama, aug pa vienai - Slīteres rezervātā ir 300 g. veci un 12 m augsti eksemplāri
Visgrilla īvlape īvlapju ģints suga ("Taxiphyllum wissgrillii"), Latvijā aizsargājama
Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm
kausiņi Izdobtas, kausveidīgas formas monētas, ko 14.-15. gs. kala Ziemeļvācijā un arī Livonijā
Nekurzeme Izdomāta zeme (angļu "the Never Never Land") Džeimsa Metjū Berija bērnu lugā "Pīters Pens" (1904), šajā zemē bērni nekad nekļūst pieauguši; dažkārt Nekurzeme tiek interpretēta kā perfekta pārpilnības zeme (analogs Leiputrijai)
foņķiks izklaides klubs _Fontaine Palace_ Liepājā
Lotus 1-2-3 izklājprogramma _Lotus 1-2-3_
izklājprogramma Lotus 1-2-3 izklājprogramma, ko izstrādājusi firma _Lotus Development Corporation_, tā bija pirmā izklājprogramma, kas bez tradicionālajām izklājlapu funkcijām nodrošināja arī zināmas datņu pārvaldības, grafikas un teksta apstrādes iespējas
centrālcietums Izmeklēšanas cietums, atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, M. Matīsa ielā 3, celts 1902.-1905. g., ieslodzīto skaits līdz 2000, tie izvietoti 5 korpusos
graptolīti Izmiris pushordaiņu apakštips ("Graptolithina"), paleozojā dzīvojuši jūras dzīvnieki, kas veidoja zarotas kolonijas, to fosilijām ir liela nozīme stratigrāfiskos pētījumos, Latvijā plaši izplatīti ordovika un silūra nogulumos
kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos
pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā
amonīti Izmirusi galvkāju klases kamerčauļu apakšklases kārtas jūras gliemju grupa ("Ammonitida"), kas dzīvoja jūrā uz grunts no devona līdz krīta periodam, Latvijā atrasti Dienvidkurzemē juras nogulumos
amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē
orthis Izmirusi ģints pleckāju dzimtā "Orthidae", plakani izliektiem vākiem, kas pārklāti rupjām ribiņām, sastopami silūra nogulumos, Latvijā bieži ledus laikmeta nogulumu laukakmeņos
stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos
trilobīti Izmirusi jūras posmkāju klase ("Trilobita"), zināmi no kembrija līdz permam, izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumos, Latvijā atrodami ordovika un silūra nogulumos
tabulāti Izmirusi koraļļu klases apakšklase ("Tabulata"), no kembrija līdz triasam dzīvojuši primitīvi koloniālie koraļļi, Latvijā fosilijas atrodamas ordovika un silūra nogulumos; tabulatomorfi
spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos
pycnosteus Izmirusi zivju ģints ar ļoti augstu vēdera vairogu, devona nogulumos, arī Latvijā
psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas
psammosteus Izmirusi zivju ģints, līdzīga "Psammolepis", atrasti tikai fragmenti, augšdevona smilšakmeņos, arī Latvijā
atrypa Izmirušu brahiopodu ģints ar radiāli rievainiem vākiem; vadošs pārakmeņojums vidējā devonā, arī Latvijā
antiarhi Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Antiarchi"), dzīvoja devona periodā dažāda sāļuma ūdenstilpju bentālē; Latvijā zināmas 25 sugas, no tām 18 atklātas Latvijā
sēklpapardes izmirušu kailsēkļu klase (_Lygniopteridatae_), paparžveidīgi kokaugi, kas parādījās devona beigās, izmira jurā
akantodes Izmirušu zivju klase ("Acanthodii"), kas dzīvoja no silūra beigām līdz perma sākumam, Latvijas teritorijā zināmas 4 kārtas, 6 dzimtas, 14 ģintis, \~40 sugu; žokļžauņi
Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.)
stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs
Liepājas ezera apvadkanāls izrakts gar Liepājas ezera austrumu un dienvidu krastu, garums - 16 km
Jaunzilupe Iztaisnotais Zilupes posms Ludzas novada Brigu pagastā un Zilupes pilsētā
laktukārijs Iztvaicēta indīgā salāta ("Lactuca virosa L.") piensula; agrāk lietota par sāpju remdinātāju un miega līdzekli
flūtingi Izvagota virsma, garas, samērā lēzenas, cigārveidīgas, ledāja veidotas reljefa formas, Latvijā sastopami Austrumlatvijas zemienē
Lelī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukums latgaliski
Līdsas latviešu kopiena izveidojās 1947. g. un 1950. gadu sākumā Līdsā un tuvējās pilsētās uz pastāvīgu dzīvi palika \~2000 latviešu, kas izveidoja vienu no labāk organizētajām latviešu kopienu grupām Rietumeiropā, darbojās Līdsas latviešu papildskola, kas slēgta 2000. g.
Pērtas latviešu kopiena izveidojās 1947. g., 1960. gados bija \~1500 latviešu, 1973. g. uzcelts Latviešu nams
Milvoki latviešu kopiena izveidojās 1948.-1951. g., kad tur ieradās \~2000 latviešu, no 1950. g. darbojas latviešu pamatskola, 1970. g. nodibināts Latviešu nams, darbojas dažādas interešu kopas
Brisbenas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. 40. gadu beigās, kad Austrālijā ieceļoja bēgļi no Latvijas un Brisbenā apmetās \~500-600 latviešu, 1990. gados Kvīnslendas štatā dzīvoja \~2000 latviešu, lielākā daļa no tiem Brisbenā
Losandželosas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1920. gados bija \~300 latviešu un Losandželosā darbojās Latvijas konsulāts, ap 1950. g. ieceļoja \~500 latviešu, 1980. gados bija \~3500-4000 latviešu
Mineapolisas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1930. gados bija \~200 latviešu, 1950.-1990. g. - \~2000 latviešu, darbojās latviešu svētdienas skola, 1971. g. atvērts Latviešu nams
Portlendas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1950.-1951. g. apmetās \~200 latviešu, 1980. gados bija 400-450 latviešu, 1977. g. atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, darbojas Oregonas latviešu pamatskola
Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam
Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
Straupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Lielstraupes un Mazstraupes pagasta teritoriju
Rožupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Līvānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Rudzātu pagasta, 1999.-2009. g. iekļauta Preiļu rajona Līvānu novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība
Vītiņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļu, Kokmuižas apkaimi no bijušā Zvārdes pagasta, kā arī nelielu teritoriju no bijušā Lielauces un Jaunauces pagasta
Indrānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Lubānas pagasta teritorijā un pievienota daļa no bijušā Meirānu pagasta, bet daļa no bijušā Lubānas pagasta pievienota tagadējam Madonas novada Ošupes pagastam
Kalkūnes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem pirmskara Laucesas pagasta rietumu daļu
Valdgales pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Laidzes pagasta teritorijas (Valdgales apkaime), daļa bijušā Ārlavas pagasta (Pūņu un Pobužu apkaime) un daļa bijušā Dundagas pagasta (Ģibzdes apkaime)
Maļinovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Višķu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa, kā arī daļa bijušā Līksnas, Naujenes un Biķernieku pagasta platības
Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns
Ķeguma ūdenskrātuve izveidota Daugavā 1939. g., atrodas Viduslatvijas zemienē, Lejasdaugavas senlejā, Ķeguma un Lielvārdes novadā, 32 m vjl., platība — 2490 ha, garums — 22 km, lielākais platums — 1,4 km, vidējais dziļums — 6,3 m, lielākais dziļums — 16,5 m
Lisas ūdenskrātuve izveidota uz Lisas upes Mārsnēnu pagastā
Durbes novads izveidots 2000. g. Liepājas rajona sastāvā ar administratīvo centru Lieģos, apvienojot Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu, no 2009. g. 1. jūlija patstāvīgs novads, papildus pievienots Dunalkas un Vecpils pagasts, bet Durbes pilsētas lauku teritorija pārdēvēta par Durbes pagastu, kas no 2021. g. jūlija iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu
Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
Nīcas novads izveidots 2009. g. Kurzemes dienvidrietumu daļā pie Baltijas jūras, ietvēra Nīcas un Otaņķu pagastus, robežojas ar Liepājas pilsētu, Grobiņas un Rucavas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž)
Aperelkalai ezers izžūstošs sālsezers ASV (_Upper Alkali Lake_), Kalifornijas štata ziemeļaustrumos
Iša Ižupīte, Libes pieteka
Lībīte Ižupīte, Lībes pieteka
RLMVM J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs (bibliogrāfiskajās atsaucēs)
LVK J. Vītola Latvijas Valsts konservatorija
Mellupīte Jādekšas kreisā krsata pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, augštece Laucienes pagastā
Diemestgrāvis Jādekšas labā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā; Mellupīte
Pļavupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Meņģupe
Meņģupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Pļavupe
Nurmuižupe Jādekšas paralēls nosaukums tās augštecē Talsu novada Laucienes pagastā
Jagman Jagmaņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
alpīnais jānītis jānīšu suga ("Erigeron alpinus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
oranžais jānītis jānīšu suga ("Erigeron alpinus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
krāšņais jānītis jānīšu suga ("Erigeron speciosus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte
dižā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sceptrum carolinum"), Latvijā aizsargājama
meža jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sylvatica"), Latvijā aizsargājama
Incurvaria capitella jāņogu pumpuru zāģkodes "Lampronia capitella" nosaukuma sinonīms
Janovka Jāņupīte, Laucesas pieteka
Asuka Japānas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Asuka_), netālu no Rīsera-Larsena jūras piekrastes, slēgta
Ņičirens Japāņu budisma reformators (1222.-1282. g.), kas mācīja, ka Lotosa sūtra sevī ietver galīgo patiesību un noliedza visas citas budisma formas; šī mācība ir ietekmējusi dažu mūsdienu budisma sektu veidošanos
Okuninusi Japāņu mitoloģijā - "Lielais zemes valdnieks", Idzumo apgabala (Honsju salas dienvidos) galvenais dievs un centrālais tēls nozīmīgā šī reģiona mītu ciklā
Sophienhof Jaujenieku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā
terzerones Jauktu laulību pēcnācēju apzīmējums Latīņamerikā, gadījumā, kad viena rase daļēji pārstāvēta trešajā paaudzē
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā
New wave jaunais vilnis - vispārīgs apzīmējums mūzikai, kas radā 20. gs. 70. gadu otrajā pusē ASV un Lielbritānijā kā viens no panku mūzikas attīstības virzieniem
Marta Jaunajā Derībā: Marijas un Lācara māsa (Jāņa, 11); ļoti praktiskas dabas, mājsaimniece
kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
Jaunā Derība jaunākā, grieķu valodā sarakstītā Bībeles daļa, kas atzīta par svētu tikai kristietībā; radusies 1. gs. 2. p. un 2. gs.; tās kanons apstiprināts Laodikejas koncilā (364)
oktobrēni Jaunāko klašu skolēnu grupas PSRS, kuru darbību organizēja skolotāji un grupu vadītāji (pionieri vai komjaunieši), Latvijā 1960.-1980. gados bija iesaistīta lielākā daļa 1.-3. kl. skolēnu 7-10 g. vecumā
leitnants Jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos (Latvijā - zemākā virsnieku dienesta pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam
panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls
Bebben Jaunbebes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā
Neu-Gruenwald Jaungrīnvaldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā
šautnieki Jaunieši, kas Lieldienu (vai Pūpolu svētdienas) rītā staigā apkārt pa mājām ar pūpoliem pērdami gulētājus un prasīdami olas
lācieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji
Neu-Lesten Jaunlestenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Lestenes pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
levestnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Leveste" iedzīvotāji
Anžū salas Jaunsibīrijas salu centrālās, lielākās salas starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, kopējā platība — \~29000 kvadrātkilometru, augstums — 60-80 m
tējaskoks Jaunzēlandes tējaskoks - miršu dzimtas leptospermu ģints suga ("Leptospermum scoparium"), no kuras izveidotas vairākas dekoratīvu ziedaugu šķirnes
lauku apdzīvota vieta jebkura apdzīvota vieta, kura attiecīgā valstī nav atzīta kā pilsētu apdzīvota vieta (Latvijā viensētas, mazciemi, vidējciemi un lielciemi)
psihotropā viela jebkura dabīga vai sintētiska viela, kas ir klasificēta atbilstoši 1971. gada 21. februāra Konvencijai par psihotropajām vielām un iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos
tirgus dalībnieks jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā
borelioze jebkura slimība, ko izraisījušas borēliju ģints baktērijas; plašāk zināmās no tām ir Laimas slimība un atguļas tīfs
tiešsaistes publikācija jebkurš Latvijā radīts un internetā pieejams darbs, kas satur vispārpieejamu tekstuālu, vizuālu vai audiovizuālu informāciju
maksātnespējas procedūra jebkurš pasākums, ko paredz Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts likumi attiecīgā dalībnieka likvidēšanai, kā arī darbības ierobežošanai vai sanācijai, ja tas ietver finanšu instrumentu vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu
lasieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Laši" iedzīvotāji
leimanieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji
mežgalieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežgaļi" iedzīvotāji
stradieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
zānānieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Zānāni" iedzīvotāji
Stablitene Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkumi" bijušais nosaukums
liepieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji
lazdenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdumuiža" iedzīvotāji
laimenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji
līdumnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
bazuļnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Bazuļi" iedzīvotāji
braņķenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Braņķi" iedzīvotāji
līdumnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
lielplatonieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Lielplatone" iedzīvotāji
mazplatonieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" iedzīvotāji
Sidrabe Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" otrs nosaukums
sidrabnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabe" iedzīvotāji
sidrebenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji
stūrenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji
Gros-Platonskaja Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums krieviski
Gross-Platon Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums vāciski
aucenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Auce" (senāk - "Aucumuiža") iedzīvotāji
brakšķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Brakšķi" iedzīvotāji
būdenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" iedzīvotāji
Būdiņmuiža Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" otrs nosaukums
Cimale Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Cimāles" bijušais nosaukums
Pļerras Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" bijušais nosaukums
jaunkaidzenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkaigi" iedzīvotāji
jaunkaiģenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkaigi" iedzīvotāji
klāšķinieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Klāšķini" iedzīvotāji
līvbērznieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērze" iedzīvotāji
līvenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērze" iedzīvotāji
Lielaiskrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērzes stacija" otrs nosaukums
līvenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līves" iedzīvotāji
Līves Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvesmuiža" nosaukuma variants
mancenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mankas" iedzīvotāji
ozolnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji
skursteņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji
stūrmaņi Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji
stūrmaņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji
svētenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji
tušķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Tušķi" iedzīvotāji
Mīslavciems Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" bijušais nosaukums
vārpenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji
Sarkankrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" otrs nosaukums
Livenberzenskaja Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Liewenbersen Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums vāciski
lapenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Lapas" iedzīvotāji
lielvircavnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Lielvircava" iedzīvotāji
līdumnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
Lielseseve Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" bijušais nosaukums
lielsesavnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" iedzīvotāji
lielsesevnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" iedzīvotāji
Lielsesave Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" nosaukuma variants
līdumnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
līdumnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
lieparnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" iedzīvotāji
laimenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji
lieparnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepare" iedzīvotāji
liepenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji
Pārlielupe Jelgavas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā
jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola; viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai; Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados
Jogeln Joguļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
Jola Jole - upe Latvijā, Aronas pieteka
Sukkot Jūdu Būdiņu jeb Lieveņa svētki, ko svinēja rudenī, atceroties Dieva klātnību Izraēla tautas tuksneša ceļojuma laikā; arī otrās Pļaujas svētki
Pasha Jūdu Lieldienas; ikgadēji svētki, kas tiek svinēti, pieminot jūdu tautas iziešanu no Ēģiptes; svin 14. nisānā
nacionālais romantisms jūgendstila novirziens Latvijā 20. gs. sākumā, kad latviešu arhitekti centās radīt savu īpatnēju latvisku arhitektūru, raksturīgas smagnējas, monumentālas formas, stāvi jumti, logailas ar nošļauptiem augšējiem stūriem un sīkrūšu stiklojumu, rupjš apmetums, granīta cokoli un joslas, etnogrāfisku dekoratīvo elementu izmantojums
Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā
Jumpravas dzirnavezers Jumpravdzirnavu dīķis Limbažu pagastā
Jungfernhof Jumpravmuiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jumprava tagadējā Lielvārdes novada Jumpravas pagastā
nardija Jungermanniju dzimtas ģints ("Nardia"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
Lēda Jupitera pavadonis ("Leda"), vidējais attālums no planētas - 11165000 km, izmēri - 18 km
Līsiteja Jupitera pavadonis ("Lysithea"), vidējais attālums no planētas - 11717000 km, izmēri - 38 km
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis
admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.)
Smaragda krasts jūras krasts Francijas ziemeļrietumu daļā, Lamanša Senmalo līča dienvidu piekraste
Ačafalajas līcis jūras līcis Ačafalajas grīvā (_Atchafalaya Bay_), ASV Luiziānas štatā, Meksikas līča ziemeļos
Bārkli līcis jūras līcis Antarktīdā, Dienvidšetlendas salās, Livingstona salas ziemeļrietumu daļā, starp Jāņa Pāvila II un Baiersa pussalu
Baratarijas līcis jūras līcis ASV, Luiziānas štata dienvidos, Misisipi deltā, Meksikas līča ziemeļos
Bengo līcis jūras līcis Atlantijas okeāna Āfrikas piekrastē, Angolas Bengo provinces rietumos un Luandas provinces ziemeļrietumos
Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m
Sentlorensa līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Gulf of Saint Lawrence"), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, no okeāna to atdala Ņūfaundlenda un Keipbretona, platība — 249000 kvadrātkilkometru, dziļums — līdz 538 m
Lingajenas līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras austrumos, Filipīnu Lusonas salas rietumu piekrastē
Puokhei līcis jūras līcis Dzeltenās jūras ziemeļrietumu daļā, no jūras to atdala Liaodunas un Šaņdunas pussala, platība - 82700 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 72 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,4 m
Albaja līcis jūras līcis Filipīnās (_Albay Gulf_), Filipīnu jūras rietumos, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara austrumu piekrastē
Dasolas līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas Ilokosas reģiona Pangasinanas provinces rietumu piekrastes dienvidu daļā
Baleras līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas austrumu piekrastē
Lagonoja līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumos, dienvidos ierobežo arī Batanas un Rapurapu salas, ziemeļos - Katandvanesas sala
Taibasas līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas dienvidos, starp Verdes un Mompolas šaurumu
Ragaja līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, Sibujanas jūras ziemeļos
Leites līcis jūras līcis Filipīnu arhipelāga austrumos, starp Samaras, Leites un Dinahatas salu
Lamonas līcis jūras līcis Filipīnu jūras rietumos, starp Lusonas salas dienvidrietumu atzaru un Poliljo salām
Sanmigela līcis jūras līcis Filipīnu jūras rietumu daļā, iesniedzas Lusonas salas austrumu atzarā un veido Bikolas pussalas rietumu piekrasti
Ungavas līcis jūras līcis Hudzona šaurumā ("Ungava Bay"), Labradoras pussalas ziemeļu piekrastē, Kanādā, garums - 280 km, platums pie ieejas - \~260 km, dziļums - līdz 67 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 13,9 m
Dandolkas līcis jūras līcis Īrijas jūras rietumu krasta ziemeļu daļā, Lautas grāfistes ziemeļaustrumu piekrastē
Morkams jūras līcis Īrijas jūras ziemeļaustrumos, Lielbritānijā, Anglijas rietumu piekrastē
Bahkabloui jūras līcis Islandes austrumos, starp Launganesa pussalu un Svardnesa zemesragu, Norvēģu jūras rietumos
Trisdilfjords jūras līcis Islandes ziemeļrietumos, starp Melrahkaslehtu un Launganesu
Leidžou līcis jūras līcis Ķīnas dienvidos, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, pie Leidžou pussalas austrumu krasta
Senbrijē līcis jūras līcis Lamanša dienvidu daļā, Senmalo līča dienvidrietumos, Francijas piekrastē
Senmalo līcis jūras līcis Lamanša šauruma dienvidrietumu daļā (_Golfe de Saint-Malo_), Francijas ziemeļrietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 110 km, platums pie ieejas — \~125 km, dziļums — līdz 51 m, plūdmaiņas — līdz 15 m
Mauntas līcis jūras līcis Lamanša ziemeļrietumos, Kornvolas pussalas dienvidrietumos, starp Lendsenda un Lizarda ragu
Hatangas līcis jūras līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā, Taimiras pussalas dienvidaustrumos, garums — 220 km, lielākais platums — 54 km, dziļums — līdz 29 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m, gada lielāko daļu līci klāj ledus
Indola līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidos
Linhes līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijas rietumos, iepretim Mallas salai, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu gals
Strangfordas līcis jūras līcis Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos, ar šauru ieeju dienvidos
Bristoles līcis jūras līcis Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol Channel"), Atlantijas okeāna Ķeltu jūras līcis, garums - 230 km, platums pie ieejas - 126 km, dziļums - līdz 50 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 14,4 m
Dornohfērts jūras līcis Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijas ziemeļaustrumos
Smolandsfarvandets jūras līcis un šaurums Dānijā, starp Zēlandes salu ziemeļos un Lollandes un Falsteras salu dienvidos
Lionas līcis jūras līcis Vidusjūras ziemeļrietumu daļā (fr. val. _Golfe du Lyon_), Francijas dienvidu piekrastē, platums pie ieejas — 245 km, dziļums — līdz 1000 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,2 m
Marifērts jūras līcis Ziemeļjūras ziemeļrietumu daļā (angļu val. _Moray Firth_), Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē, platums pie ieejas - 100 km, dziļums - 25-60 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,5 m
Admiralitātes līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (_Admiralty Inlet_), Kanādā, Bafina (Kikiktāluka) salas ziemeļos
Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi
Būtijas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Gulf of Boothia"), Kanādas ziemeļu piekrastē, starp Melvila un Būtijas pussalu un Bafina Zemi, garums - 518 km, platums - 220 km, lielākais dziļums - 200 m
Vestrejfērts jūras šaurums Atlantijas okeāna Orkneju salās, starp Vestrejas un Rouzi salu, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Litlminčs jūras šaurums Atlantijas okeānā, Lielbritānijā, Skotijā, starp Skajas salu un Ārējām Hebridu salām, garums - \~70 km, platums - 30-60 km, dziļums - līdz 208 m
Femerbelts jūras šaurums Baltijas jūras rietumos, starp Lollandes salu Danijā un Burgas salu Vācijā
Langelandsbelts jūras šaurums Dānijā, starp Langelandes un Lolandes salu, savieno Lielo Beltu ar Ķīles līci
Cjundžou šaurums jūras šaurums Dienvidķīnas jūrā, starp Leidžou pussalu un Hainaņas salu, Ķīnas teritorija
Bengas šaurums jūras šaurums Fidži salu dienvidrietumu daļā, starp Viti Levu salu un Mbengas salu
Kanigao šaurums jūras šaurums Filipīnās, Austrumu Visajas un Centrālās Visajas reģionā, starp Leites un Boholas salu
Mindoro šaurums jūras šaurums Filipīnās, Lusonas jūras dienvidaustrumos, starp Mindoro salu ziemeļaustrumos un Kalamjanas salām dienvidrietumos
Buriasas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara rietumos, atdala Buriasas salu, savieno Ragaja līci ar Tikao un Masbates šaurumu
Linapakanas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Mimaropas reģionā, starp Kalamajanas salām un Linapakanas salu
Kalavites šaurums jūras šaurums Filipīnās, Mimaropas reģionā, starp Lubangas salām un Mindoro salu
Surigao šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Leites un Dinagatas salu, savieno Boholas jūru ar Leites līci
Kalavites šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Lubangas salu grupu un Mindoro salas ziemeļu daļu, svieno Verdes šaurumu ar Lusonas jūru
Tikao šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Lusonas salas dienvidaustrumu atzaru un Tikao salu dienvidrietumos, savieno Samars jūru ar Buriasas šaurumu
Sanbernardino šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Lusonas salas dienvidaustrumu un Samaras salas ziemeļrietumu piekrasti
Verdes šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Lusonas salas dienvidrietumu daļu un Mindoro salu
Babujanas šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Lusonas salu dienvidos un Babujanas salām ziemeļos, savieno Dienvidķīnas un Filipīnu jūru
Mompolas šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Marindukes salu un Lusonas salas dienvidu daļu
Initvana šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Mindanao salas ziemeļaustrumu malu un Dinagatas un Lielo Bukasa salu
Poliljo šaurums jūras šaurums Filipīnu jūras rietumos, atdala Poliljo salas no Lusonas salas
Baraveli šaurums jūras šaurums Indijas okeāna Maldīvu salās, starp Nūnu un Lavijani jeb Miladunmardulu un Fādiporlu salām
Astotā grāda šaurums jūras šaurums Indijas okeānā un Lakšadvīpu jūrā (_Eight Degree Channel_), starp Minikojas salu un Maldīvu salām
Alasas šaurums jūras šaurums Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengaras provincē, starp Lombokas un Sumbavas salu
Lombokas šaurums jūras šaurums Indonēzijā, starp Bali un Lombokas salu, savieno Bali jūru ar Indijas okeānu.
Līmfjordens jūras šaurums Jitlandes pussalas ziemeļos (_Limfjorden_), savieno Ziemeļjūru un Kategatu, garums - \~180 km, dziļums - 2,5-20 m
Belila šaurums jūras šaurums Kanādā, Ņūfaundlendas un Labradoras provincē, atdala Ņūfaundlendas salu no provinces kontinentālās daļas
Lenkasteras šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. “Lancaster Sound”), starp Bafina Zemi, Bailota un Devonas salu, platums — 50-80 km, lielākais dziļums — 1232 m, ledus sega 10 mēnešus gadā
Barova šaurums jūras šaurums Kanādas ziemeļos, Nunavutā, Ziemeļu Ledus okeānā, starp Kornvolisa un Samerseta salu, savieno Vikonta Melvila un Lenkasteras šaurumu
Auau šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (Auau Channel), Havaju salās, starp Maui un Lānai salu, ASV teritorija
Krūzenšterna šaurums jūras šaurums Kuriļu salu loka ziemeļu daļā, starp Lovušku salām ("Kamennije Lovuški") un Raikokes salu, platums - 55 km, dziļums - līdz 1764 m
Kilbrenana šaurums jūras šaurums Lielbritānijā starp Kintairas pussalu un Eranas salu
Inera šaurums jūras šaurums Lielbritānijā, Litlminča austrumu daļā, kas, kopā ar Slītas šaurumu, atdala Skajas salu no pārējās Skotijas
Ambo šaurums jūras šaurums Māršala salās (_Ambo Channel_), starp Elleras un Leganas salu
Bairona šaurums jūras šaurums Papuā-Jaungvinejā, Bismarka arhipelāgā, starp Lavongai un Jaunīrijas salu
Šokaļska šaurums jūras šaurums Severnaja Zemļas arhipelāgā, starp Boļševikas un Oktobra Revolūcijas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~110 km, platums - 20 km, dziļums - 200-250 m, krasti kalnaini, gada lielāko daļu klāts ar ledu
Mazais Belts jūras šaurums starp Fīnas un Ēras salu austrumos un Alsas salu un Jitlandes pussalu rietumos (dāņu val. _Lille Boelt_), savieno Baltijas jūru ar Kategatu, garums — 125 km, platums — 0,5-41 km
Padekalē jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju (fr. val. _Pas de Calais_, angļu val. _Strait of Dover_), savieno Lamanšu ar Ziemeļjūru, garums - 37 km, platums - 32-51 km, dziļums - līdz 64 m; Duvras šaurums
Deivisa šaurums jūras šaurums starp Grenlandi un Bafina Zemi, savieno Bafina jūru ar Labradoras jūru, garums 1170 km, mazākais platums — 360 km, dziļums — 104-600 m
Kategats jūras šaurums starp Jitlandes un Skandināvijas pussalu (dāņu val. _Kattegatt_), ziemeļos Skagerags to savieno ar Ziemeļjūru, dienvidos Lielais Belts un Ēresuns - ar Baltijas jūru, garums - 270 km, platums - 60-122 km, dziļums - līdz 50 m
Pentlendfērts jūras šaurums starp Lielbritānijas salu un Orkneju salām
Dmitrija Lapteva šaurums jūras šaurums starp Lielo Ļahova salu un Eirāzijas kontinentu, savieno Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, garums - 115 km, platums - 50-61 km, dziļums - 11-16 m
Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_)
Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes
Viļicka šaurums jūras šaurums starp Taimiras pussalu un Boļševikas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums — \~104 km, mazākais platums — 55 km, dziļums — līdz 210 m
Lielais Belts jūras šaurums starp Zēlandes salu austrumos un Langelanas un Fīnas salu rietumos (dāņu val. _Store Boelt_), savieno Baltijas jūru ar Kategatu
Belantaina šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Kanādas ziemeļos, Karalienes Elizabetes salās, starp Broka un Makenzi Kinga salām ziemeļaustrumos un Prinča Patrika salu dienvidrietumos
Baiama Mārtina šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Karalienes Elizabetes salās, starp Melvila un Baiama Mārtina salu rietumos un Kamerona, Bārtesa u. c. salām austrumos
Saņņikova šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, savieno Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, šķir Anžo salas no Ļahova salām
Belobrova šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Severnajas Zemļas (Imperatora Nikolaja II Zemes) ziemeļrietumu daļā, starp Komsomoļeca (Sv. Marijas salu) un Šmita salu
Neirsa šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi un Elsmīras salu, Kenedija šaurums to savieno ar Linkolna jūru, Smita šaurums - ar Bafina līci, dziļums 150-300 m; senāk - Keina baseins
portorijs Jūras tirdzniecības muita, kas pastāvēja jau Senajā Romā; Latvijā to ieviesa Stefans Batorijs 1582. un 1783. tika atcelts
Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri
baltastes jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus albicilla"), Latvijas lielākais plēsējputns, sastopams arī ziemā, Latvijā aizsargājams
žagattārtiņš Jūrasžagata - tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), kas sastopama gandrīz visā pasaulē, 1 ģints, 7 sugas, Latvijā 1 suga
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne
zvērināts advokāts jurists, kas ir nokārtojis Latvijas Republikas Advokātu kolēģijas eksāmenu, ir nodevis zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam un atbilst arī pārējām Latvijas Republikas Advokatūras likumā norādītajām prasībām un kas var pārstāvēt citas personas visos (iekļaujot kriminālos) pirmstiesas un tiesas procesos
admiralitātes lords jūrlietu padomes loceklis; jūrlietu ministrs Lielbritānijā
jūrmalzirņi Jūrmalas dedestiņa ("Lathyrus maritimum")
Lathyrus japonicus jūrmalas dedestiņas "Lathyrus maritimus" nosaukuma sinonīms
dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle
lielupieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Lielupe" iedzīvotāji
Vārnukrogs Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā pie Buļļupes attekas
Priedaine Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā un dzelzceļa stacija 17,5 km no Rīgas; sākusi veidoties kā vasarnīcu rajons 20. gs. sākumā
Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems
jūrmala Jūrmalas svīta - apakšsilūra stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu un dienvidu daļā, biezums - 30-54 m, nodalīta Ragaciema urbumā
Hammarbija K. Linneja īpašums Upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā
Rugāju novads kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu
kalns kā pagāniska kulta vieta pazīstams visā Latvijā, folkloras, arheoloģiskie un toponīmiskie materiāli apliecina vairāk par 600 kulta kalnu pastāvēšanu Latvijā
Levisel Kādā 14. gs dokumentā minēts Limbažu nosaukums
paegles kāda lielu sēņu suga (laikam "Lactarius turpis")
zivēda kāda putnu suga (Latgalē)
citlieldien Kādās Lieldienās
jaunpilsēta kādas lielpilsētas vai cita rūpniecības centra pavadoņpilsēta, kuras celšana plānota centralizēti (gk. Lielbritānijā, pēc Otrā pasaules kara)
Ozolnīca kādas pļavas nosaukums Līvānu apkārtnē
ihtiofauna kādas ūdenstilpes, baseina, zooģeogrāfiskā apgabala vai kāda ģeoloģiskā laikmeta zivju un apaļmutnieku sugu komplekss; pasaulē ir \~20000 sugu, Latvijā - \~70 sugu
Vecmalta Kādreizējā Maltas gultne lejpus Maltas-Rēzeknes kanāla, senāk ietecēja Lubānā, tagad lielākā daļa ir Īdeņu kanāla posms
Gribuļupīte Kaibalas kreisā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, vidustece Jumpravas pagastā, izteka Skrīveru pagastā, garums - 9 km; Gribule
mazā polārkaija kaiju apakšdzimtas suga ("Larus glaucoides"), kas reizēm ieklīst Latvijas teritorijā
mazais ķīris kaiju apakšdzimtas suga ("Larus minutus")
sudrabkaija Kaiju dzimtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus argentatus"), kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu
cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā
reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā
lielā polārkaija kaiju suga ("Larus hyperboreus"), kas ligzdo polārajos apgabalos, bet Latvijā sastopama retumis caurceļošanas un ziemošanas laikā
zivju kaija kaiju suga ("Larus ichthyaetus"), kas retumis ieklīst Latvijas teritorijā
melnspārnu kaija kaiju suga ("Larus marinus")
melngalvas kaija kaiju suga ("Larus melanocephalus"), kas retumis ieklīst Latvijas teritorijā
lielais ķīris kaiju suga ("Larus ridibundus")
šķeltastes kaija kaiju suga ("Larus sabini syn. Xema sabini"), Latvijā konstatēta 4 reizes; šķeltastes ķīris
trīspirkstu kaija kaiju suga ("Rissa tridactyla"), kas Latvijā ir rets maldu viesis
kajaks kaijveidīgo apakškārtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus canus"), ūdensputns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; vētras kaija
limax Kailgliemežu dzimtas "Limacidae" ģints
limacīdi Kailgliemežu grupas dzimta ("Limacidae")
Roberta kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium robertianum syn. Dryopteris robertiana"), Latvijā aizsargājama
priede Kailsēkļu skuju koku klases dzimta ("Pinaceae"), mūžzaļi (izņemot lapegles) vienmājas koki, retāk krūmi, Latvijā savvaļā 2 ģintis - egles un priedes, introducētas - baltegles, duglāzijas, lapegles, tsugas
tievknābja kaira kairu ģints suga ("Uria aalge"), ligzdo arī Baltijas jūrā (~10 tk pāru, lielākās kolonijas pie Gotlandes), Latvijas piekrastē sastopama gk. caurceļošanas un ziemošanas laikā
resnknābja kaira kairu ģints suga ("Uria lomvia"), jūras piekrastē ieklīst arī Latvijā, bet ļoti reti
biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm
Leimaņu muiža Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" bijušais nosaukums
leimanieši Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji
lofofora Kaktusu dzimtas ģints ("Lophophora")
rebūcijas Kaktusu dzimtas ģints ("Rebutia"), Latvijā audzē kā telpu puķes - mazi, plakani, saspiesti pundurkaktusi, līdz 6 cm diametrā, 3-5 cm augsti, ātri un bagātīgi zied, viegli audzējami
Kakischken Kaķišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā
parastā kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta cataria"), kas vienīgā sastopama arī Latvijā, samērā reti dārzos, ceļmalās, pie dzelzceļa, nezālienēs, daudzgadīgs lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā
liepnieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Liepnieki" iedzīvotāji
UCLA Kalifornijas universitāte Losandželosā (angļu "University of California at Los Angeles")
vīrakciedrs Kalifornijas vīrakciedrs - ciprešu dzimtas suga ("Calocedrus decurrens"), ko Latvijas rietumu daļā paretam audzē kā krāšņumaugu
lilienfeldieši Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lilienfelde" iedzīvotāji
antūrija Kallu dzimtas ģints ("Anthurium"), mūžzaļš daudzgadīgs augs, ap 500 sugu, Amerikas tropiskajos apgabalos, Latvijā dažas audzē siltumnīcās vai telpās
smaržīgā kalme kalmju suga ("Acorus calamus"), kas brīvdabā sastopama arī Latvijā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā
Bergbahten Kalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Kalna Kalna pagasts - Jēkabpils novada pagasts ar administratīvo centru Vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastu, kā arī ar Aknīstes, Viesītes un Salas novadu
Banahau kalna virsotne Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, uz Lagunas un Kesonas provinces robežas, augstums - 2158 m
Ardževani kalna virsotne Gruzijā (_Arjevani, mt’a_), Trialetas grēdā, uz Iekšējās Kartlijas un Lejaskartlijas robežas, augstums - 2757 m
ANZAC smaile kalna virsotne Hērda salas Lorensa pussalā (_Anzac Peak_), Indijas okeānā, Austrālijas teritorijas Hērda un Makdonalda salās
Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti
Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja
Kalndzirnavu Kalndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Līvupes Alojas novada Staiceles pagastā, platība - 3 ha; Kalna dzirnavezers
Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - uzpludināts uz Lielupes Strenču novada Jērcēnu pagastā; Dzirnavu ezers, Kalna dzirnavezers, Jērcēnu dzirnavezers
Lejaslāču ezers Kalnezers, ezers Lībagu pagastā
Mučingas kalni kalni Austruāfrikā ("Muchinga Mountains"), Zambijas ziemeļaustrumos, stiepjas dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā \~400 km, augstums - līdz 1908 m, Čambeši un Luangvas ūdensšķirtne
Viklovas kalni kalni Īrijas salas dienvidaustrumu piekrastē ("Wicklow Mountains"), garums — >80 km, augstums — līdz 926 m (Lagnakilijas kalns), kontinentāls denudācijas un pleistocēna ledāju pārveidots reljefs
Taihanšaņs kalni Ķīnas austrumu daļā ("Taihang Shan"), uz austrumiem no Lesa plato, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas \~400 km, augstums - līdz 2882 m, austrumu nogāze strauji pazeminās Lielā Ķīnas līdzenuma virzienā
Penini kalni Lielbritānijā, Anglijas ziemeļos, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 893 m
Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “Rheinisches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m
Džavahetija Kalniene Gruzijā, starp Trialetas grēdu ziemeļos, Kūru rietumos un Lejaskartlijas līdzenumu austrumos, augstākā virsotne - 3301 m
Beišans Kalniene Ķīnā (angļu val. "Beishan"), Lobnora ezeru ieplaku rietumos Žošui upi austrumos, garums - \~700 km, platums - \~250 km, augstākā virsotne - 2791 m
Ahdars kalniene Lībijā (_al Akhḑar, Al Jabal_), valsts austrumu daļā, Vidusjūras piekrastē, starp Sidras un Bumbas līci, augstums līdz 882 m
Akākūsa kalni kalniene Lībijā (_Tadrart Akākūs_), Gātas šebījas dienvidrietumu daļā
Šanas kalniene kalniene Mjanmas austrumu daļā, turpinās arī Ķīnā, Laosā un Taizemē (angļu val. "Shan Plateau"), platība — \~150000 km^2^, viļņoti līdzenumi un plakankalnes, augstums — 900-1300 m, augstākā virsotne — 2675 m
Atī kalni kalnienne Lībijā (_‘Ațī, Jabal_), Murzūkas šebījas dienvidos
Kalna ezers Kalnis, ezers Rugāju, Litenes un Stradu pagastā
mārsilu kalnmētra kalnmētru suga ("Acinos arvensis syn. Acinos thymoides"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos pakalnos, kāpās, priežu mežos u. c., viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, stublājs 15-30 cm augsts, lapas olveidīgas vai garenas, lapu žāklēs 2-6 ziedi
Baltiņu kalns kalns Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, grēdveida paugurs, garums - 1,3 km, platums - līdz 250 m, centrālajā daļā absolūtais augstums - 147 m vjl., relatīvais augstums - 35 m
Riekstu kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, absolūtais augstums - 180 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, ir 2,5 km garas un līdz 1,5 km platas paugurgrēdas augstākā virsotne; Lazdu kalns
Baringtona kalns kalns Austrālijas dienvidaustrumos, Jaundienvidvelsas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas austrumos, augstums - 1556 m
Lapsu kalns kalns Austrumkursas augstienē, Lielauces pauguraines dienvidu malā, Lielauces pagastā, ir grēdveidīga pauguru masīva augstākā daļa, garums - 1,7 km, platums - 0,8 km, absolūtais augstums - 151,2 m, relatīvais augstums - 30 m
Dvartes kalns kalns Centrālajā Kordiljerā ("Pico Duarte"), Haiti salā, Dominikanā, augstākā virsotne Lielajās Antiļu salās - 3175 m; Rusiļa
Ādama kalns kalns Folklenda (Malvinu) salās (_Adam, Mount_), Lielbritānijas teritorijā Atlantijas okeāna dienvidos, augstums 700 m
Avaluāra kalns kalns Francijā (_Avaloirs, Mont des_), Luāras reģiona Majennas departamenta ziemeļos
Lauvaskalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā, Augstrozes Lielezera dienvidaustrumu daļā, pussalā, absolūtais augstums - 124,7 m vjl., relatīvais augstums - 46,7 m
Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns
Atūets kalns Laosā un Vjetnamā (_Atouat, phu_), attiecīgi Sēkonas un Kuannamas provincē, augstums - līdz 2500 m
Vaišļu kalns kalns Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, konusveida paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums - 261,0 m, relatīvais augstums - 51 m, apaudzis ar jauktu mežu
Kromonu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 1 km uz rietumiem no Lielā Liepukalna, absolūtais augstums - 271,1 m vjl., relatīvais augstums - \~50 m, ļoti stāvas dienvidu un ziemeļaustrumu nogāzes
Dubuļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, absolūtais augstums — 273,8 m vjl., relatīvais augstums — 54 m, vairākas virsotnes, ko citu no atdala gravas un sedlienes, apaudzis ar priedēm
Karaļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, līdz 1 km plats neregulāras formas paugurs, absolūtais augstums - 272,7 m vjl., relatīvais augstums - 55,6 m, stāvas nogāzes
Mākoņkalns kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs
Sauleskalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Drīdža ziemeļrietumu malā, ir vaļņveida lielpaugurs ar vairākām virsotnēm, garums - 1,4 km, platums - 0,5-0,6 km, absolūtais augstums - 210,2 m vjl., relatīvais augstums - 51 m
Nauļānu kalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, absolūtais augstums — 178,9 m vjl., relatīvais augstums — 25 m; Nevļānu kalns
Cara kalns kalns Latgales augstienes dienvidaustrumu malā, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 7 km no Dagdas, absolūtais augstums - 186 m vjl., relatīvais augstums - 35 m
Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns
Sūnupļavas kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, paugura garums — 1 km, platums — līdz 0,5 km, absolūtais augstums — 216 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka
Gāju kalns kalns Latgales augstienes rietumu daļā, Preiļu novada Rušonas pagastā, vaļņveidīgs paugurs, garums - 1,5 km, platums - 1 km, augstākā virsotne - 184,6 m vjl.
Gorka kalns kalns Latgales augstienes rietumu malā, Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, trīsstūrveida paugurs, garums - \~1 km, augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 40 m
Noraugu kalns kalns Latgales augstienes ziemeļaustrumu daļā, Ludzas novada Pušmucovas pagastā, ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis, kas veido augstienes malu, absolūtais augstums - 179,7 m, relatīvais augstums virs austrumos esošā Zilupes līdzenuma - 48 m, nogāzes daudzviet stāvas, saposmotas sengravām
Vadzoles kalns kalns Madonas novada Lazdonas pagastā, absolūtais augstums - 175,0 m vjl., maksimālais relatīvais augstums - \~30 m
Dzērves kalns kalns Madonas-Trepes vaļņa ziemeļu daļā, Madonas novada Lazdonas pagastā, vaļņveida formas paugurs ar osveidīgu virsu, absolūtais augstums — 171 m vjl., relatīvais augstums — 45 m, stāvas nogāzes
Augstenbergs kalns Rētijas Alpos (_Augstenberg_), Lihtenšteinā, augstums - 2359 m
Bākkalns kalns Talsu novada Laucienas pagasta dienvidos, uz robežas ar Strazdes pagastu, augstums - 156 m vjl.
Liepas kalns kalns Vidzemes augstienē, Liepas pagastā, absolūtais augstums — 115,5 m vjl., iekārtots skatu tornis
Ozoliņkalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, absolūtais augstums - 268,8 m vjl., relatīvais augstums - 23 m, tā nogāzē atrodas visaugstākais Latvijas ezers - Ģērķēnu ezers
Kuslīša kalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, paugurs 0,5 km diametrā, absolūtais augstums — 252,9 m vjl., relatīvais augstums — 52 m; Kušļa kalns
Klētskalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, Vecpiebalgas-Liezēres ceļa malā, 16 km no Vecpiebalgas, absolūtais augstums - 269 m vjl., relatīvais augstums - 15 m
Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas
Kamparkalns kalns Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļu malā, Talsu novada Lībagu pagastā, absolūtais augstums - 173,8 m vjl. (relatīvais augstums - 32,3 m), garums - 750 m, platums - līdz 200 m
vanagzirnis Kalnu dedestiņa ("Lathyrus montannus")
vanagzirņi Kalnu dedestiņa ("Lathyrus montanus")
Kalnu Kalnu ezers - Kalnezers Lībagu pagastā
Akākuss kalnu grēda Akākūsa kalnos (_Akākus, Jibāl_), Lībijā, Gātas šebījas rietumu daļā, augstākā virsotne 1506 m
Selvina grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļaustrumu daļā ("Selwyn Range"), Kvīnslendā, starp Bārklija plato un Lielo Ūdensšķirtnes grēdu, augstums - līdz 461 m, savanna
Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m
Andijas grēda kalnu grēda Krievijā (_Andijskij hrebet_), Lielā Kaukāza ziemeļaustrumu daļā, uz Dagestānas Republikas un Čečenijas Republikas robežas, garums - \~60 km, augstums - līdz 2736 m, Haramjas pārkāpē (2174 m vjl.) to šķērso ceļš no Groznijas uz Dagestānu
Cjiņlins Kalnu grēda Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Qin Ling"), Jandzi un Huanhe baseinu ūdensšķirtne, garums - \~1000 km, augstums - līdz 4113 m
Samuras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza austrumu daļā, Sānu grēdā, starp Samuras un Gjuļgeričajas upi, Krievijas Dagestānas Republikā, garums — 115 km, augstums — līdz 3844 m
Gagras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu daļā, starp Psovas un Bzibas upi, Azerbaidžānā, augstums — līdz 3256 m (Agepstas kalns), grēdu saposmo kanjonveida upju ielejas
Egrisas grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, paralēla Galvenajai Kaukāza grēdai, Gruzijā, garums – 55 km, augstums – līdz 3173 m; Megrēlijas grēda
Dabešana grēda kalnu grēda Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā ("Dabieshan"), uz dienvidaustrumiem no Cinlina grēdas, Jandzi un Huaihes ūdensšķirtne, garums - 250 km, vidējais augstums - \~1000 m, lielākais - 1860 m (Fanšana kalns)
Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km
Čevjotu kalni kalnu grēda Lielbritānijā ("Cheviot Hills"), Skotijas dienvidaustrumos, garums - \~600 km, augstums - līdz 816 m, slānekļi, smilšakmeņi, granīti
Mornas kalni kalnu grēda Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas un Daunas grāfistē, augstākā virsotne - 852 m (Slīvdonards)
Mesabi Kalnu grēda Lorensa augstienē ("Mesabi Range"), ASV, uz rietumiem no Augšezera, augstums - līdz 611 m, dzelzs rūdas atradnes
Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja
Lepontijas Alpi kalnu grēda Rietumalpos ("Alpi Lepontine"), uz Šveices un Itālijas robežas, garums - \~130 km, augstākā virsotne - 3384 m (Blinderhorns), mūžīgais sniegs - virs 2900 m
Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass)
Ladaks Kalnu grēda uz ziemeļiem no Lielajiem Himalajiem (angļu val. "Ladakh"), Indas augštecē, Ķīnā un Nepālā, garums - 600 km, vidējais augstums - 4000-5000 m, augstākā virsotne - 7728 m, atsevišķas virsotnes klāj mūžīgais sniegs un ledus
kordiljeras Kalnu grēdu virknes Spānijā un Latīņamerikā
khmeri Kalnu khmeri - vairākas tautas un cilšu grupas (kuji, suji, banari, čamri, sedangi, mnongi, boloveni, ma, stiengi, vankevi, sre, bo, so, ve, hati), dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā, Laosā, arī Taizemē
Akka Kalnu masīvs ar vairākiem šļūdoņiem nacionālajā parkā Lapzemē, Zviedrijā, augstākā virsotne - 2013 m
Lovezera tundras kalnu masīvs Kolas pussalā starp Umbezeru un Lovezeru, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums — līdz 1120 m
Šhelda Kalnu masīvs Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, 5 virsotnes, augstums - 4200-4322 m, augstākā - austrumu virsotne
Kančendžanga Kalnu masīvs Lielajos Himalajos (nepāliešu val. "Kānchenjunga"), uz Nepālas un Indijas robežas, 4 virsotņu augstums pārsniedz 8000 m, augstākā - 8586 m, vairāki līdz 30 km gari šļūdoņi
Prinsčārlza kalni kalnu masīvs Makrobetsona Zemē Austrumantarktīdā (angļu val. "Prince Charles Mountains"), stiepjas \~500 km garumā gar Lamberta šļūdoni, augstākā virsotne - 3355 m, atsevišķās vietās slejas virs ledāja līdz 500 m augstumam
Antilibāns kalnu masīvs Rietumāzijā, Sīrijā un Libānā (_Sharq, Al Jabal ash_), garums - \~150 km, augstums - līdz 2814 m (Šeiha kalns), rietumu nogāze stāva, austrumu - kāpļaina
Libāna grēda kalnu masīvs Vidusjūras austrumu piekrastē (angļu val. “Mount Lebanon”), Libānā, garums - 170 km, augstums - līdz 3088 m
Libānas grēda kalnu masīvs Vidusjūras austrumu piekrastē (angļu val. “Mount Lebanon”), Libānā, garums — 170 km, augstums — līdz 3088 m
moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti
Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici
Arlberga pāreja kalnu pāreja Austrumalpos ("Arlberg"), Lehtāles Alpu grēdā, Austrijas rietumos (Tirolē), 1796 m vjl., to šķērso Insbrukas-Brēgencas autoceļš, zem tās (~1312 m vjl.) 1880.-1883. g. izveidots 10,3 km garš dzelzceļa tunelis
Ajenas pāreja kalnu pāreja Vjetnamā (_A Yên, đèo_), Kuannamas provinces ziemeļrietumos pie Laosas robežas
Bolovena plato kalnu plato Indoķīnas pussalā ("Plateau des Bolovens"), starp Mekongu rietumos un Kongu austrumos, Laosas dienvidos, augstums - līdz 1572 m, sastāv no 2 plato, ko norobežo stāvas (500-800 m un \~1200 m augstas) kāples
Mazais Kaukāzs kalnu sistēma Aizkaukāzā, uz dienvidiem no Lielā Kaukāza (atdala Kolhīdas zemiene un Kūras ieplaka), lokveidā no ziemeļiem un ziemeļaustrumiem aptver Armēnijas kalnieni, garums - \~600 km, augstums - līdz 3724 m
Naņlins Kalnu sistēma Ķīnas dienvidaustrumos (ķīn. val. "Nan Ling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m
Ziemeļskotijas kalniene kalnu sistēma Lielbritānijas ziemeļos, Skotijā (angļu val. "Northern Highlands"), garums ziemeļu-dienvidu virzienā — \~300 km, platums — >200 km, augstākā virsotne — 1343 m
juani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi
kaolani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi
Ārkdoms kalnu virsotne ASV (_Arc Dome_), Nevadas štatā, Lielajā Baseinā, augstums - 3593 m
Nangaparbats Kalnu virsotne Lielo Himalaju ziemeļos (angļu val. "Nanga Parbat"), Pakistānā, devītā augstākā virsotne pasaulē - 8126 m
Aujantepujs kalnu virsotne Venecuēlā (_Auyántepuy_), Bolivara štatā, Lagransabanas kalnos, augstums - 2460 m
banda Kalpa atalgojums feodālisma laikā Latvijā
Kalšu Kalšu ezers - atrodas Embūtes paugurainē, Vaiņodes pagastā, uz Latvijas un Lietuvas robežas, 111 m vjl., platība - 43,3 ha (Latvijā 20 ha), garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs
kubeba Kaltēts "Piper cubeba L." nenogatavojies auglis, kurā ir ēteriska eļļa un organiska skābe
Kalupa Kalupa ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
Kalupes Kalupes ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
Ločukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukuma variants
Luočukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukums latgaliski
Lauriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Laurišķi" nosaukuma variants
prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā; šo baznīcu pārvalda ievēlētas personas - garīdznieki un prezbiteri; izplatīts angliski runājošās valstīs (Skotijā - valsts reliģija)
prezbiteriāņi Kalvinistiska protestantisma novirziena (radās 16. gs Lielbritānijā) piekritēji
Kalvu Kalvu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā
Kaļiņingrada Kaļiņingradas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, anklāvs pie Baltijas jūras, robežojas ar Lietuvu un Poliju, bez tiešas robežas ar pārējo Krievijas teritoriju, platība - 15100 kvadrātkilometru, 937400 iedzīvotāju (2009. g.)
avota kaļķenīte kaļķenīšu suga ("Gymnostomum calcareum"), Latvijā aizsargājama
Kaļvu Kaļvu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā
Kamanu Kamanu kalni - iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, kāpu vaļņi nedaudz izliekti, līdz 2 km gari, relatīvais augstums - līdz 15 m, augstākā virsotne - 128 m vjl.
Kamara Kamara di Lobuša - pilsēta Portugālē ("Camara de Lobos"), Madeiras autonomajā reģionā, Madeiras salā, 35700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis
Japānas kamēlija kamēliju suga ("Camellia japonica"), krūms vai neliels koks, ko Latvijā audzē siltumnīcās, zied ziemā
Kamenice Kamenice pie Lipas - pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.)
Kamenicki Kamenicki Šenova - pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.)
Kamenna Kamenna Gura - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
lielacu kamene kameņu suga ("Bombus confusus"), Latvijā aizsargājama
augļu kamene kameņu suga ("Bombus pomorum"), Latvijā aizsargājama
Šrenka kamene kameņu suga ("Bombus schrenckii"), Latvijā aizsargājama
salcietīgā kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum algidum"), Latvijā adventīvs augs
noliektā kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum declinatum"), Latvijā adventīvs augs
izoplapu kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum hyssopifolium"), Latvijā adventīvs augs
jūrmalas kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum intermedium"), pirmoreiz Latvijā minēta 1839. g., sastopama reti, aizsargājama
plānspārnu kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum leptopterum"), Latvijā adventīvs augs
rūsganā mežstrupaste kāmju dzimtas mežstrupastu suga ("Myodes glareolus", agrāk "Clethrionomys glareolus"), Latvijā visbiežāk sastopamais grauzējs, biežāk uzturas ēnainos, mitros un aizaugušos lapkoku un egļu mežos, kā arī vecos parkos
mežstrupaste Kāmju dzimtas strupastu apakšdzimtas ģints ("Clethrionomys"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 15 cm), Eirāzijā un Ziemeļamerikā, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
strupaste Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Microtus"), neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
bērzu kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus conchatus", syn. "Lentinus conchatus"); bērzu sīkstene
smaržīgā kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus suavissimus", syn. "Lentinus suavissimus"); smaržīgā sīkstene
Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru
Kampanišķu Kampanišķu I ezers - Lielais Kumpinišku ezers Medumu pagastā
Kamparu Kamparu ezers - Kamparezers Lībagu pagastā
Kamparu Kamparu grāvis - Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Nojnieku ezera
Kampi Kampi Salentīna - pilsēta Itālijā ("Campi Salentina"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampišķi Kampišķu purvs - Losu purvs Rēzeknes novadā
Kampobella Kampobella di Likata - pilsēta Itālijā ("Campobello di Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampoči Kampoči I ezers - Lielais Kumpotis Medumu pagastā
Ņūfaundlenda un Labradora Kanādas province (“Newfoundland and Labrador”), atrodas valsts austrumu daļā, Labradoras pussalas ziemeļaustrumos un Ņūfaundlendas salā, administratīvais centrs — Sentdžonsa, platība — 405212 kvadrātkilometru, 510900 iedzīvotāju (2010. g.)
Kvebeka Kanādas province, atrodas valsts austrumu daļā, teritorija 1542056 kvadrātkilometri, 7886100 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ņūfaunlendas un Labradoras, Ņūbransvikas un Ontārio provinci, kā arī ar ASV, ziemeļu daļu apskalo Hudzona līcis un Hudzona šaurums
Jukona Kanādas teritorija (angļu val. "Yukon"), atrodas ziemeļrietumu Kanādā, platība - 482443 kvadrātkilometri, 34250 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vaithorsa, robežojas ar Ziemeļrietumu Teritorijām, Britu Kolumbiju un Aļasku (ASV), apskalo Ziemeļu Ledus okeāna Boforta jūra
Kānadži Kānadžu kakts - Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Tenīši" otrs nosaukums
Kanāla Kanāla salas - Normandijas salas Lamanšā
Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes
Cietokšņa kanāls kanāls Liepājas pilsētas ziemeļu daļā, ieplūst Ālandē un izveido ūdensceļu no Ziemeļu fortiem uz Liepājas ezeru
Piekrastes kanāls kanāls Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, savieno Emsas un Vēzeres upi
Āsteres kanāls kanāls Viļķenes pagastā, savieno Āsteres ezeru ar Lūdiņupi, garums - 2,3 km
Tirdzniecības kanāls kanāls, kas savieno Liepājas ezera ziemeļu daļu ar Baltijas jūru Liepājas pilsētā, garums - 3,4 km; Pilsētas kanāls; Liepājas ezera kanāls; Liepājas Ostas kanāls
Reiņupe Kanāls, kas savieno Vitrupes un Liepupes augšgalus Limbažu novadā, garums - 5 km, izveidots 1952. g., platums - līdz 10 m
Liepupes-Reiņupes kanāls kanāls, kas savieno Vitrupi (Reiņupi) ar Liepupi Limbažu un Liepupes pagastā, garums - 5 km
lazdenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdas" iedzīvotāji
liepenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji
līgmuižnieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Līgas", senāk - "Līgmuiža" iedzīvotāji
līgciemnieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Līgciems" iedzīvotāji
Kandavmuiža Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" bijušais nosaukums
liepnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji
Kaniņas Kaniņu kalns - pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā pie Bērzkalnu mājām, bijušajā Aģes upes senkrastā, augstums - \~9 m, plakums - \~80 x 20 m, bijis apdzīvots aptuveni 9-12 gs.
nebulārā hipotēze Kanta-Laplasa hipotēze, ka Zeme un Saules sistēma cēlusies no gāzes un putekļu mākoņa (galaktiskā miglāja)
Kantalupo Kantalupo Sabīnā - pilsēta Itālijā ("Cantalupo in Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 1730 iedzīvotāju (2014. g.)
Vo Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Vaud", vācu "Waadt"), starp Neišateles un Ženēvas ezeru, administratīvais centrs - Lozanna, platība - 3212 kvadrātkilometru, 688500 iedzīvotāju (2009.)
Kanava Kaņava, Lašupītes pieteka
apocīns Kaņepēm līdzīgās kendiras "Apocynum cannabinum L." kaltēts zemesstumbrs ar saknēm
apiņi Kaņepju dzimtas ģints ("Humulus"), vijīgi lakstaugi, 2-3 sugas, Latvijā 1 suga
Kaņiera ezers Kaņieris, ezers Lapmežciema pagastā
Kaņieru ezers Kaņieris, ezers Lapmežciema pagastā
Ķūpu kāpa kāpa Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība — 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā
krūmu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus dumetorum", kas sastopama arī Latvijā
grīšļu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus paludicola", kas sastopama arī Latvijā
ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži
ezera kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus scirpaceus", kas sastopama arī Latvijā
lielais kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga ("Acrocephalus arundinaceus"), kas sastopama arī Latvijā
kleome Kaperu dzimtas ģints ("Cleome"), viengadīga puķe, dzimtene Dienvidamerika, Latvijā audzē stādījumos, zied no jūlija līdz oktobrim sārtās, violetās, līdz 60 cm garās skarās; zirnekļpuķe
rezēdaugi Kaperu rindas dzimta, lakstaugi un krūmi ar sīkiem nekārtniem ziediem, 6 ģintis, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 3 ievazātas sugas, diezgan bieži dārzos audzē smaržīgo rezēdu
Scala Sancta kāpnes blakus Laterāna baznīcai Romā, kas veidotas no Tīrijas marmora, tām ir didesmit astoņi pakāpieni; saskaņā ar tradīciju Kristus esot devies lejup pa šīm kāpnēm pēc nāvessoda piespriešanas
floksis Kāpnīšu dzimtas ģints ("Phlox"), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, \~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi
skarblapjaugi Kāpnīšu rindas dzimta, lakstaugi, retāk kokaugi ar veselām lapām, kas klātas ar cietiem (skarbiem) matiņiem, ziedi pa vienam vai rituļos, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā 13 ģinšu, 23 sugas
zilā kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium caeruleum"), Latvijā sastopama savvaļā, bet tiek arī audzēta kā krāšņumaugs un nektāraugs, senāk dēvēta par zilo trepīti
ložņu kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium reptans"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
paķērsa kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Rorippa"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
dižpērkone Kāpostu dzimtas ģints ("Bunias"), daudzgadīgs lakstaugs ar koklesveida lapām; Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
kaprifoliāceja Kaprifolija - divdīgļlapju augu dzimta, krūmi un lakstaugi ziemeļu puslodes mērenajā joslā ap 300 sugu, Latvijā dzimta reprezentēta ar kliederu jeb plūšu koku, irbenāju, linneju un sausserdi, vairākas sugas krāšņumaugi
leicestērija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Leycesteria"), daudzgadīgs, dekoratīvs krūms, kuram ziedi veidojas uz viengadīgajiem dzinumiem
linneja Kaprifoliju dzimtas ģints ("Linnaea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sausserdis Kaprifoliju dzimtas ģints ("Lonicera"), stāvs vai vijīgs krūms ar veselām lapām un divlūpainiem, retāk gandrīz kārtniem ziediem, 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~40 sugu
veigela Kaprifoliju dzimtas ģints ("Weigela"), vasarzaļi krūmi, lapas pretējas, veselas ar zāģzobainu malu, ziedi samērā lieli ar divkāršu apziedni, 12 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmus audzē 6 sugas un 10 dekoratīvās formas
vīteņsausserži Kaprifoliju dzimtas vasarzaļi vai mūžzaļi vijīgi, retāk stāvi krūmi, \~20 sugu, Latvijā introducētas 5 sugas
Bolderājas–Priedaines kāpu grēda kāpu grēda Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos, garums >10 km, platums 1-1,5 km, tā orientēta rietumu-austrumu virzienā, ir asimetriska kāpu grādu sistēma ar garu, lēzenu ziemeļu nogāzi un stāvu, līdz 16 m augstu dienvidu nogāzi, kāpu absolūtais augstums pārsvarā 4-10 m vjl., maksimālais - 27 m vjl., eolo smilšu slāņa biezums 8-25 m
smiltāja kāpukviesis kāpukviešu suga ("Leymus arenarius")
Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama
Kapūnas ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā
Kopunes ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā
Kopūnes ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā
sopwith Kara lidmašīnu tips 1. pasaules karā, ko ražoja Anglijā, lietotas arī Latvijas armijā atbrīvošanās cīņās
reindžers Karalisko dārzu un mežu uzraugs Lielbritānijā
baļja Karaļa ierēdnis, tiesas un administratīvā apgabala - baļjāžas galva Francijas ziemeļdaļā viduslaikos; amatu likvidēja Lielās franču revolūcijas laikā
rojālists Karaļa varas atbalstītājs; pirmo reizi termins lietots Lielās franču revolūcijas laikā, attiecinot to uz revolūcijas pretiniekiem, Burbonu monarhijas piekritējiem
Karolingi Karaļu un imperatoru dinastija Franku valstī; nosaukta Kārļa Lielā vārdā
hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam)
kunigaitis Karavadonis, apgabala, novada valdnieks (feodālajā Lietuvā)
Kalevala Karēļu un somu eposs, ko pēc folkloras materiāliem (gk. rūnām) izveidojis E. Lenrūts; izdots 1835. un 1849. g.; eposa galvenais varonis ir dziesminieks, zemkopis, zvejnieks un mednieks Veinemeinens
Amonga Karenu (Mjanma) mitoloģijā - kopā ar savu brāli Lanjeinu - pirmais cilvēku pāris
olveida kārija kāriju suga ("Carya ovata"), auglis Latvijā nenogatavojas
kārklu ķauķis kārklu sisinātājķauķis ("Locustella naevia")
zendgrāfs Kārļa Lielā ik gadus ieceltas divi personas, garīga un pasaulīga, apgabalu pārvaldīšanai
Karlberg Kārļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
Lycoperdon gemmatum kārpainā pūpēdža "Lycoperdon perlatum" nosaukuma sinonīms
sapals karpu dzimtas suga (_Leuciscus cephalus_), saldūdens zivs ar platu muguru, sarkanām spurām
pavīķe Karpu dzimtas suga ("Alburnoides bipunctatus"), saldūdeņu zivs (ķermeņa garums - 10-15 cm), sāniski saplacināta, Latvijā sastopama gk. strauji tekošās upītēs un strautos
sudrabainā karūsa karpu dzimtas suga ("Carasius auratus"), kas Latvijā ieviesta 20. gs. 40. gados
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa
ālants Karpu dzimtas suga ("Leuciscus idus"), zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām
baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš
vimba karpu dzimtas suga ("Vimba vimba", senāk "Abramis vimba"), zivs ar dzeltenīgām spurām un lejup vērstu muti, dzīvo jūrā, nārsto upēs; Latvijā pavasarī masveidā ieceļo no jūras upēs
orfa Karpu dzimtas sugas ālanta krāsu varietāte ("Leuciscus idus var. orfa"), audzē dīķos un akvārijos; zelta ālants
abramis Karpu dzimtas zivju ģints, no kuras Latvijā sastopamas divas sugas
papillomatoze Karpu slimība, kuru izraisa herpesvīruss, Latvijas ūdeņos sastopama karpām ("Cyprinus carpio"), biežāk ziemas periodā, nodara kaitējumu zivju ārējam izskatam, bet nenodara lielu kaitējumu zivij
akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta ("Cobitidae"), kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi, \~30 ģinšu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
lamonieši Kārsavas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Lamoni" iedzīvotāji
lapatnieki Kārsavas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Lapatnieki" iedzīvotāji
Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru
Ziemeļu karš karš par politisko ietekmi Baltijas jūras reģionā 1700.-1721. g., kura rezultātā Dānija, Polija un Zviedrija tika novājinātas un kā galvenais politiskais spēks Baltijas jūras reģionā izvirzījās Krievija un Prūsija; Latvijas zemes cieta gan lielus materiālus, gan dzīvā spēka zaudējumus
būru karš karš starp Lielbritāniju un būru republiku Transvālu un Oranjes brīvvalsti (1899.-1902. g.)
šucmanis Kārtības policists Vācijā līdz 2. pasaules karam; Latvijā 2. pasaules kara laikā tā dēvēja personas, kas dienēja kārtības dienesta bataljonos un kārtības palīgpolicijā
tautas milicija kārtības sargāšanas institūcija Latvijā 1940. gadā, kas radās pārdēvējot Kārtības policiju 1940. g. 25. jūlijā, bet 1940. g. septembrī tā tika pārveidota par LPSR Strādnieku un zemnieku miliciju
kordu darbi kārtnieku darbi, klaušu veids Livonijā
seims Kārtu pārstāvības institūcija (Polijas-Lietuvas valstī)
buļvaine Kartupeļu lauks Latgalē
rūsganā karuļvabole karuļvaboļu suga ("Scraptia fusca"), Latvijā sastopama reti uz ziediem, zālē, ķermenis 2,3-2,8 mm garš, izliekts
dzelkņgalvjtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām
dzelkņgalvtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām
Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē
minstera Katedrāle ar klosteri Baltijā un Vācijā; klosterim piesaistīta baznīca Lielbritānijā, kur sākotnēji tā sauca klosteri, no kā šis vārds bieži vien saglabājies vietvārdu sastāvā
Katlesze Katlešu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā
Livonijas ordenis katoliska un militārpolitiska vācu bruņinieku organizācija Latvijā un Igaunijā 1237.-1562. g., bija Vācu ordeņa filiāle
kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats
impropērijas Katoļu Lielās Piektdienas liturģijā - dziedājumi, kas attēlo krustā sisto žēlabas par nepateicīgo Izraēlas tautu
gregoriskie dziedājumi katoļu liturģiskie vienbalsīgi dziedājumi bez mūzikas pavadījuma latīņu valodā, kas tika iedibināti 6. gs. 2. pusē pāvesta Gregora Lielā laikā
bernardieši Katoļu mūki, kas piederēja pie franciskāņu mūku ordeņa atzara, stingrā reglamenta piekritēju grupas (observantiem), Latgalē bernardiešu mūki apmetās 18. gs. vidū
šestiņs katoļu svinamā diena sestajā nedēļā pēc Lieldienām
Katrīndzirnavu Katrīndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Lojas upes Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 5,7 ha
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
evaņģēlists Katrs no Jaunās Derības 4 evaņģēliju autoriem: Matejs, Marks, Lūka, Jānis
Pepītis Katvaru ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā
Kauce Kaucis, Lielupes pieteka
Kauču Kauču strauts - Kaucis, Lielupes pieteka
Kaugura Kaugura ezers - Kauguru ezers Litenes pagastā
Kūšolu ezers Kauguru ezers Litenes pagastā
Kušalas ezers Kauguru ezers Litenes pagastā
Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis
līčupieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līčupes" iedzīvotāji
briežu kaulmuša kaulmušu suga ("Lipoptena cervi"), ko tautā sauc par briežmušu
jūrasvelns kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas grupa (_Lophius_), ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, lielākā daļa ir dziļjūras zivis, kas var dzīvot pat 4000 m dziļumā
sams Kaulzivju klases samveidīgo kārtas dzimta ("Siluridae"), 15 ģinšu, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis
stagars Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), neliela, plēsīga zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā, 5 ģintis, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
stagarzivis Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), sīkas zivis (garums - 3,5-20 cm), kam uz muguras un vēdera ir noliecami dzeloņi, \~5 ģintis, >10 sugu., Latvijā 3 sugas
Kauņa Kauņas jūra - Kauņas HES aizsprosta ūdenskrātuve Lietuvā, Nemunas vidustecē (augšpus Kauņas), izveidota 1959. g., garums - 83 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 7 m
Kovarska Kavarska, pilsēta Lietuvā
Kazarča Kazarča Ligūre - pilsēta Itālijā ("Casarza Ligure"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte
ziemeļu kaulene kazeņu ģints suga ("Rubus arcticus"), Latvijā aizsargājama
krokainā cūcene kazeņu ģints suga (“Rubus plicatus”), Latvijā aizsargājama
Kaziņu Kaziņu ezers - atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 4,3 ha; Kazeinu ezers; Kazēnu ezers; Kaziņa ezers; Kazuru ezers
pakalnu kazroze kazrožu suga ("Epilobium collinum"), Latvijā aizsargājama
tumšzaļā kazroze kazrožu suga ("Epilobium obscurum"), Latvijā aizsargājama
Keloveja Kelovejas stāvs - juras sistēmas augšējās nodaļas apakšējais stāvs Latvijas dienvidrietumu malā, atsegumi Ventas, Zaņas, Šķērveļa un Lētīžas krastos
Kembrianu Kembrianu kalni - atrodas Lielbritānijā, Velsas pussalā (angļu val. "Cambrian Mountains"), garums - \~150 km, augstākā virsotne - 1085 m
Kembrija Kembrijas kalni - Kembrianu kalni Velsas pussalā Lielbritānijā
bezripas keramika keramika, kas izgatavota bez podnieka ripas palīdzības, bija vienīgais keramikas veids Latvijas teritorijā līdz 10. gs., senākie atradumi attiecināmi uz 4500 g. pr. m. ē.
Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums
Kerngorma Kerngormas rezervāts - atrodas Lielbritānijā ("Cairngorms"), Skotijas ziemeļos, Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā, platība - 259,5 kvadrātkilometri, dibināts - 1954. g.
Thākhēka Khammūana - pilsēta Laosā
Takeka Khammūana - pilsēta Laosā; Thākhēka
Kola Khola - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas austrumos
Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.)
Barka Kirēnaika - plato Ziemeļāfrikā, Lībijā
Kiuriņa Kiuriņa ezers - Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
Kiuriņu Kiuriņu ezers - Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
Kivdolova Kivdolovas ezers - atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība - 40,7 ha, garums - 1,06 km, lielākais platums - 0,54 km, lielākais dziļums - 6,5 m, eitrofs, aizaugums neliels; Lielais Kivdalovas ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezrs
pundurgrimonis Kizilu dzimtas ģints ("Chamaepericlymenum"), krūmaugs ar dekoratīviem ziediem; 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
grimonis Kizilu dzimtas ģints ("Swida"), krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem; 40 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga, introducēts >10 sugu
Eiropas kizils kizilu dzimtas suga ("Cornus mas"), ko Latvijā audzē kā krāšnumaugu kopš 19. gs. sākuma
Kjoga Kjogas ezers - atrodas Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Kyoga"), Ugandā 1029 m vjl., platība - \~2590 kvadrātkilometru (pēc citiem datiem 1720 kvadrātkilometru), dziļums - 3-5 m, ūdens līmenim pazeminoties atdalījies no Viktorijas ezera, aizaudzis niedrēm un papirusiem
chaetomorpha Kladoforu dzimtas ģints, 63 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
lapveida kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia foliacea"), Latvijā ieceļojusi ar migrējošiem putniem, aizsargājama
paresninātā kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia incrassata"), aug oligotrofos purvos, uz vertikālām kūdras norakumu virsmām, trūdošiem celmiem, augu atliekām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
uzkladzināt KLadzinot uzmodināt
Mēmele Klaipēdas pilsētas Lietuvā senāks nosaukums (vācu "Memel")
Klānu Klānu purvs - zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ziemeļu galā, platība - 2597 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,4 m
Klaparu Klaparu ezers - Lielais Klaparu ezers Vārkavas pagastā
dizainparaugu starptautiskā klasifikācija klasifikācija, kas iedibināta ar 1968. gada 8. oktobra Lokarno nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu; Lokarno klasifikācija
kalkarenīti Klastiski (drupu) kaļķakmeņi, sastāv no 0,006-2 mm lieliem karbonātiežu vai kvarca graudiem, ko sacementē kaļķa cements, Latvijā izplatīti gk. ordovika nogulumos
īstenieki Klaušinieki (ar zirgu) feodālajā Latvijā
kārtnieku darbi klaušu veids Livonijā 15. gs., tās pildīja viss pagasts kolektīvi; kordu darbi
klengot KLenderēt
Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
Zabolotjes purvs Klešniku purvs Līdumnieku pagastā
Kliģu Kliģu ezers - atrodas Spārenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 56,5 m vjl., platība - 21,8 ha, garums - 590 m, platums - 450 m, vidējais dziļums līdz dūņām - 5,7 m, lielākais dziļums - 15,1 m, eitrofs, aizaugums - neliels (5-15%)
laupītājkaija Klijkaiju dzimtas kaijputnu apakškārtas putni, līdzīgi kaijām, jūru un okeānu krastos ziemeļu un dienvidu piepolārajās joslās 2 ģintis, 5 sugas; Latvijā sastopamas 2 ģintis, 4 sugas, kas šeit neligzdo (reti caurceļo 3 sugas, ļoti reti ieklīst 1 suga)
sarkanā klija kliju suga ("Milvus milvus"), Latvijā ļoti reta ieceļotāja
Kliku Kliku ezers - atrodas Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, platība - 7,1 ha; Kliķu ezers
Klinča Klinča ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 4 ha; Klincs; Klinšu ezers; Klints ezers; Ezerkalnu rezers
Klincs Klinča ezers Lejasciema pagastā
Ezerkalnu ezers Klinča ezers Lejasciema pagastā
saulrozīte Klinšrožu dzimtas ģints ("Helianthemum"), puskrūmi, krūmi, lakstaugi, >100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Klinšu Klinšu ezers - Klinča ezers Lejasciema pagastā
Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos
Skaļistija grēda Klinšu grēda Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējās kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa
antifella Klinšu kapu vieta Likijā ar akmenī kaltām koka materiāla formām; kapeņu pretskatos sastopamas arī joniskās formas
Altas klinšu zīmējumi klinšu zīmējumi Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkes ziemeļrietumos, pie Altaelvas ietekas Ziemeļu Ledus okeānā
pūšļu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster bullata"), Latvijā introducēta
Franšē klintene klinteņu suga ("Cotoneaster franchetii"), Latvijā introducēta
klājeniskā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster horizontalis"), Latvijā introducēta
daudzziedu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster multiflora"), Latvijā introducēta
Klints Klints ezers - Klinča ezers Lejasciema pagastā
Kļiši Kliši - apdzīvota vieta Ludzas novada Brigu pagastā
klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem
Klostera Klostera grāvis - Dimantu grāvja pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, senāk uzskatīts arī par Lielupes pieteku un Dimantu grāvis par tā pieteku
Klostere Klosteres pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā
lankšķēt KLunkšķēt
Samaras jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā, starp Samaru, Leiti, Masbati un Lusonu, dziļums — līdz 245 m, krasti līčaini, daudz salu
Klusais Klusais ezers - atrodas Līksnas pagastā, platība - 5,9 ha; Dziļais ezers; Klusais I ezers; Lielais Dziļais ezers
Lielais Dziļais ezers Klusais ezers Līksnas pagastā
Kļavu Kļavu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā
cukurkļava Kļavu ģints suga ("acer saccharum"), Kanādā sastopams koks, Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
ošlapu kļava kļavu suga ("Acer negundo"), kas Latvijā vietām pāriet arī savvaļā
parastā kļava kļavu suga ("Acer platanoides"), Latvijā savvaļā
Kļešņiku Kļešņiku purvs - atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 2197 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7,8 m; Zabolotjes purvs
pārības pārbaude kļūdu konstatēšanas paņēmiens bināros datu masīvos pēc tajos sastopamo vieninieku skaita (pāris vai nepāris). Lai konstatētu kļūdu masīvā, pirms tā pārsūtīšanas masīvam pievieno pārības bitu tā, lai kopumā būtu, piemēram pāra skaits vieninieku. Ja masīva pārsūtīšanas rezultātā rodas kļūda vienā bitā, tad mainās vieninieku skaits, ko viegli atklāt
datu posma piekļuves protokols modemiem kļūdu labošanas protokols, ko izmanto standartā _V.42_. Līdzīgi citiem datu slāņa kļūdu labošanas protokoliem protokols _LAPM_ izveidots tā, lai nodrošinātu korektu datu pārsūtīšanu un atmestu līniju trokšņu radīto nevajadzīgo informāciju
Knīderi Knīderu dzirnavezers - atrodas Siguldas novada Lēdurgas pagastā, uz Juglas upes, platība - 5,3 ha
mānīgā knīdija knīdiju suga ("Cnidium dubium"), Latvijā aizsargājama
Olgaruh Knuipju muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.)
Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja
Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs
atomreaktors Kodolreaktors - iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija; Latvijā 1961.-1998. g. darbojās Salaspils kodolreaktors
Kodori Kodori grēda - atrodas Lielā Kaukāza rietumu daļā, Gruzijā, garums - \~75 km, augstums - līdz 3313 m, izvirdumieži, māla slānekļi, smilšakmeņi
birka Kods, kas valodā HTML identificē kādu elementu, lai globālā tīmekļa pārlūkprogramma varētu nodrošināt tā izspīdināšanu displeja ekrānā
tags Kods, kas valodā HTML identificē kādu elementu, lai globālā tīmekļa pārlūkprogramma varētu nodrošināt tā izspīdināšanu ekrānā
slotiņu kohija kohiju suga ("Kochia scoparia"), saukta arī par vasaras eglīti, Latvijā audzēta kā krāšņumaugs, vietām pārgājusi savvaļā
kubucis Koka dzeramais trauks (Latgalē)
Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka
mīkstie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir <40 megapaskāliem (MPa); Latvijā tie ir liepa, apse, alksnis; termins gk. tiek lietots mežsaimniecības praksē
gobu kokpūkaine kokpūkaiņu ģints sēņu suga ("Hypsizygus ulmarius", syn. "Lyophyllum ulmarium"); gobu čemurpūkaine
ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas
ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem
dižais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber"), Latvijā aizsargājama
priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs
apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu
tars Koku ģints, kas sastopama Latīņamerikā, gk. Peru
plostu laišana koku transportēšana pa ūdensceļiem, ko Latvijā plaši izmantoja līdz 20. gs. 60. gadiem, bet Gaujā pēdējie plosti pludināti 70. gados
ozolu kokurbis kokurbju dzimtas suga ("Lymexylon navale")
parastā kokuvarde kokuvaržu suga ("Hyla arborea") ar zaļgani plankumainu muguru, dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā, Latvijā aizsargājama
medības ar karodziņiem kolektīvo medību veids, kad meža gabalu (kas ierobežots ar auklu, kurai piestiprināti sarkani karodziņi) ar ielenktu vilku vai lapsu pēc izcelšanas no midzeņa dzen mednieku virzienā, Latvijā lielā laika patēriņa dēļ šādi gk. medī vilkus
telemetrijas sistēma komandu un mērījumu kompleksa sastāvdaļa, kas uztver kosmiskā lidaparāta (KLA) bortsistēmu raidītos radiosignālus un tādā veidā saņem informāciju par KLA orientāciju, bortsistēmu un aparatūras funkcionēšanu, kā arī saņem KLA iegūto zinātnisko vai lietišķo informāciju, ja lidaparātam nav paredzēts atgriezties uz Zemes
Lelī Grybuli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Gribuļi" nosaukums latgaliski
Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils
Riču ezera apkārtne un Silenes mežs kompleksais dabas liegums Daugavpils novada Demenes un Skrudalienas pagastā, pie robežas ar Baltkrieviju, dibināts 1977. g., platība - 3790 ha, ietilpst Riču un Sitas ezeru Latvijas daļa, Sila ezers (262 ha) u. c. mazāki ezeri
Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze
Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm
FRELIMO Komunistiskas ievirzes politiska partija Mozambikā Mozambikas atbrīvošanas fronte (portugāļu Fronte de Libertacao de Mocambique)
Albertholla Koncertzāle Londonā ("The Royal Albert Hall of Art and Sciences"), celta 1867.-1871. g., 10000 vietu
Koniecpol Konecpoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagastā
Serbu Republika konfederatīva vienība Bosnijas un Hercegovinas sastāvā, administratīvais centrs - Baņa Luka, platība - 24526 kvadrātkilometri, 1439670 iedzīvotāju (2007. g.)
Lualaba Kongo augšteces (no iztekas līdz Bojonas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km
Kinšasa Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Kinshasa"), atrodas Kongo (Zairas) upes kreisajā krastā, 8,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Leopoldvila
tečerisms Konservatīvo politika Lielbritānijā 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gados, laikā, kad valsts premjerministre bija Mārgareta Tečere
laika konstante konstante, kas raksturo pārejas procesu norises straujumu elektriskās ķēdēs ar vienu reaktīvu elementu (L vai C); tās lielumu nosaka pēckomutācijas shēmas parametri (R, L, C); apzīmējums τ; mērvienība sekunde (s)
Lozdas Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lozdi" nosaukuma variants
Lozdauski Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lozdi" nosaukuma variants
Lozdys Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lozdi" nosaukums latgaliski
Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus
Baltijas asambleja konsultatīva un koordinējoša Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizācija, dibināta 1991. g. 8. novembrī Tallinā ar mērķi apspriest Baltijas valstis interesējošus jautājumus un projektus, kopīgi risināt problēmas, koordinēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību parlamentu līmenī
šuāni Kontrrevolucionāro dumpju dalībnieki, karaļa (Burbonu) varas atbalstītāji Bretaņā un Normandijā 18. gs. Lielās franču revolūcijas laikā un pēc tās
Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas
Vestraidinga Konurbācija Lielbritānijā ("West Riding"), Anglijas ziemeļos, ietilpst Līdsa, Bredforda, Djūsberi u. c. pilsētas
Dienvidaustrumu Lankašīra konurbācija Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Mančestra (galvenā pilsēta), Boltona, Solforda, Stokporta, Oldema, Midltona u. c. pilsētas
Rietummidlenda Konurbācija Lielbritānijā, Anglijas vidienē, ietver \~10 pilsētas ar Birmingemu kā centru
Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas
pirmmasīvs Konverģento ledusšķirtņu zonu glaciostruktūras mezoreljefa tips, kas raksturīgs akumulatīvajām salveida augstienēm; Latvijā raksturīgākie ir Gaiziņkalna, Dēliņkalna un L. Liepukalna apkārtnes
piensaimnieku sabiedrība kooperatīva lauksaimnieku apvienība Latvijā no 19. gs. līdz 1940 g.; ierīkoja kopīgas pienotavas u. c. piena pārstrādes uzņēmumus un realizēja piena produktus
kredītkooperatīvi Kooperatīvas kreditēšanas iestādes, kas Latvijas teritorijā sāka dibināties 19. gs. vidū un pastāvēja līdz 1940. g.
Paralipomenon Kopējs apzīmējums Vecās Derības 1. un 2. Laiku grāmatai
Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru
Polinēzija Kopējs nosaukums vairākām salu grupām Okeānijas austrumu daļā (angļu val. "Polynesia"), trīsstūrī, ko ierobežo Havaju salas - Jaunzēlande - Lieldienu salas, platība - \~26000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 4205 m (Havaju salās)
alkalds Kopienas vecākais, tiesnesis - Spānijā un Latīņamerikas zemēs
vitlijisms Koplīgšana (Lielbritānijā) neatkarīga priekšsēdētāja vadītā komitejā, kurā vienlīdz pārstāvēti darba devēji un darba ņēmēji
melngalvji Kopš 14. gs. visādu ierēdņu un kalpotāju biedrības Livonijas ordeņa, virsbīskapa un bīskapu pilīs
Haihe Koptekupe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Haihe"), garums - 69 km, sākas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos satekot Baihei, Veihei u. c., ietek Bohai jūras Bohai līcī, izmanto apūdeņošanai
zeltainā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria aurea"), Latvijā aizsargājama
trejdaivu koraļļsakne koraļļsakņu suga ("Corallorhiza trifida"), Latvijā aizsargājama
Palmiras sala koraļļu atols Klusā okeāna centrā ("Palmyra Island"), Lainas salu ziemeļos, platība - 800 ha
Bankera salas koraļļu rifu grupa Koraļļu jūrā, Austrālijas austrumu piekrastē, Lielā Barjerrifa jūras parka dienvidos
Austrumu Londonas rifs koraļļu sala Dienvidķīnas jūrā (_East London Reef_), strīdus teritoriālā piederība; Dons (vjetnamiešu _Đông, Đá_)
Aiuva koraļļu sala Klusā okeāna Koro jūrā (_Aiwa_), Lau salās, Fidži Republikas Austrumu apgabala teritorija
vārpainā korinte korintu suga ("Amelanchier spicata"), kas Latvijā stādīta kopš 19. gs. beigām, aklimatizējusies un pārgājusi savvaļā
Amūras korķkoks korķkoku suga ("Phellodendron amurense"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku parkos
Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš
Gāršupe Koruļupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kosas Kosas ezers - Koša ezers Līksnas pagastā
orientācijas un stabilizācijas sistēma kosmiskā lidaparāta (KLA) sistēma, kas pavērš vajadzīgajā virzienā un saglabā KLA konstrukcijas elementu (radiatoru, Saules bateriju, optisko instrumentu, koriģējošā raķešdzinēja sprauslas u. c.) orientāciju
aktīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā ieslēgti paša kosmiskā lidaparāta (KLA) vai nesājraķetes raķešdzinēji, lai sasniegtu kosmisko ātrumu; tā laikā uz KLA darbojas pārslodze
pasīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā kosmiskā lidaparāta raķešdzinēji ir izslēgti (izņemot orientācijas un stabilizācijas sistēmas raķešdzinējus) un KLA pārvietojas gravitācijas spēka ietekmē; šim posmam raksturīgs bezsvara stāvoklis, tā laikā tiek veikts lidojuma uzdevums vai arī KLA tiek nogādāts līdz lidojuma mērķim
Kosmonautu Kosmonautu jūra - malas jūra Atlantijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem starp Enderbiju Zemi un Rīsera-Larsena jūru (starp 34.-48. austrumu garuma grādiem), platība - 699000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4798 m
tīruma kosa kosu suga ("Equisetum arvense"), kas Latvijā visvairāk izplatīta
meldru kosa kosu suga ("Equisetum scirpoides"), Latvijā aizsargājama
lielā kosa kosu suga ("Equisetum telmateia syn. Equisetum maximum"), Latvijā aizsargājama
Kāša ezers Koša ezers Līksnas pagastā
Koševkas ezers Koša ezers Līksnas pagastā
Kosas ezers Koša ezers Līksnas pagastā
Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns
raibā graudu kode kožu dzimtas suga ("Nemapogon granellus"), tauriņa spārnu plētums - 9-15 mm, Latvijā ir gk. sinantropiska suga, mīt telpās, kur glabājas graudi un to produkti
gerzi Kpelli - tauta Libērijā un Gvinejā
kpesi Kpelli - tauta Libērijā un Gvinejā
pesi Kpelli - tauta Libērijā un Gvinejā
Donavas krāčsūna krāčšūnu suga ("Cinclidotus danubicus"), Latvijā aizsargājama
cocconeis Kramaļģu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints, 50 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
eucocconeis Kramaļģu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints, Latvijā konstatēta 1 suga
ahnante Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Achnanthaceae"), vienšūnas vai koloniju organismi, kas ietverti krama bruņās, 4 ģintis, kas sastopamas arī Latvijā
fragilārija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Fragilariaceae"), vienšūnas vai koloniju aļģes, \~20 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis
ničija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Nitzschiaceae"), vienšūnas, retumis koloniju aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~33 sugas
surirella Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Surirellaceae"), vienšūnas aļģes, 4 ģintis, \~320 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu
suriellas Kramaļģu nodalījuma dzimta, vienšūnas aļģes, līdzīgas saplacinātai kārbiņai, 4 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu
asterionellas Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Asterionella"), šauri lineāras, bruņās ietvertas kramaļģes, kas veido zvaigžņveida kolonijas, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
sinedra Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Synedra"), dzīvo pa 1 vai veido pie substrāta piestiprinātas, retāk brīvi peldošas vēdekļveida kolonijas, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
ciklotella Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Cyclotella"), diskveidīgas vai īsi cilindriskas aļģes, mīt pa vienai vai savienotas irdenās ķēdītēs vai ieslēgtas gļotu masā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
melozīra Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Melosira"), šūnas cilindriskas, retāk diskveidīgas, elipsoidālas, lodveidīgas vai muciņveidīgas, 95 sugas, Latvijā konstatēts 10 sugu
navikula Kramaļģu nodalījuma lielākā dzimta ("Naviculaceae"), \~25 ģintis, Latvijā konstatēts 19 ģinšu
cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas
surirella Kramaļģu nodalījuma surirellu dzimtas ģints, kurā \~200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu
Brālis Trusītis krāpnieks amerikāņu folklorā, tēls cēlies no Rietumāfrikas mitoloģijas krāpnieka zaķa, viņš parasti gudrībā pārspēja lielākos un spēcīgākos varoņus - Brāli Lāci un Brāli Lapsu
lejaspodnieki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" iedzīvotāji
Lejas Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" nosaukuma variants
Lejis Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Podnieki” nosaukums latgaliski
Lelī Doski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Doski" nosaukums latgaliski
andžānieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Andžāni" iedzīvotāji
Luoceiši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Loceiši" nosaukums latgaliski
Leluo Garavatka Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Garavatka" nosaukums latgaliski
Lubgani Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lubgaņi" nosaukums latgaliski
Luni Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski
Ļiņiki Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Liniķi" nosaukuma variants
Lejas Boleņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Boliņi" nosaukuma variants
Lejis Buoleni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Boliņi" nosaukums latgaliski
Geņgersola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Gengeri" nosaukuma variants
Škipurusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Šķipuri" nosaukuma variants
Lielie Gengeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Ģeņģeri" nosaukuma variants
Lelī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski
Ločusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Loči" nosaukuma variants
Luočusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Loči" nosaukuma variants latgaliski
Lelī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Loči” nosaukums latgaliski
Lelī Murāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Murāni" nosaukums latgaliski
Ondzuļusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Onzuļi" nosaukuma variants
Lielie Ondzuļi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Onzuļi” nosaukuma variants
Lelī Ondzuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Onzuļi” nosaukums latgaliski
Lelī Pokuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Pokuļi” nosaukums latgaliski
Lielie Stiuraiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stivriņi" nosaukuma variants
Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stivriņi" nosaukums latgaliski
Lielie Šķipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Škipori" nosaukuma variants
Lelī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Šķipuri" nosaukums latgaliski
Trūļusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trūļi" nosaukuma variants
Lelī Trūli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trūļi" nosaukums latgaliski
Valaiņusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukuma variants
Liukāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Livkāni" nosaukuma variants
Luoceiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Loči" nosaukuma variants
Mozī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Loči” nosaukums latgaliski
Lejnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lainiki" nosaukums latgaliski
Lielā Indrica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukuma variants
Nīdreica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukuma variants latgaliski
Leluo Indrica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukums latgaliski
Liučāni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Livčāni" nosaukuma variants
Ladyškina Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ladiškina" nosaukums latgaliski
Lejis Butkuoni Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Butkāni" nosaukums latgaliski
Lelī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Unguri" nosaukums latgaliski
Lelī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zīmaiži" nosaukums latgaliski
Lelī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Katriniški" nosaukums latgaliski
lupandieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Lupandi" iedzīvotāji
Leluo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Andinova" nosaukums latgaliski
Konstantinopole Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Leiši" bijušais nosaukums
Lejis Trušeli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Trušeļi" nosaukums latgaliski
Līpeņi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lipiņi" nosaukuma variants
Līpeni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lipiņi" nosaukums latgaliski
Ļudviki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ludviki" nosaukuma variants
Ļudvikova Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ludviki" nosaukuma variants
Luni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski
Luoci Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski
landskoronieši Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Landskorona" iedzīvotāji
Ļandskorona Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Landskorona" nosaukuma variants
Lejis Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Romuļi" nosaukums latgaliski
lemešauski Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešauski" iedzīvotāji
Lemešauka Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešovka" nosaukuma variants
Lemešauski Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešovka" nosaukuma variants
Lelī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Muļķi” nosaukums latgaliski
Ļudvikova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ludvikova" bijušais nosaukums
Lielie Kuseņi Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Kusiņi” nosaukuma variants
Lelī Kuseni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Kusiņi” nosaukums latgaliski
vienzieda krastene krasteņu suga ("Littorella uniflora"), Latvijā aizsargājama
purpursarkanā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium purpureum"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
lauztā sirds krāšņā sirdspuķe ("Dicentra spectabilis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros
ozoliņu krāšņpūcīte krāšņpūcīšu suga ("Plusidia cheiranthi"), Latvijā aizsargājama
krāšņspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Coenagrion"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 22-30 mm garš, raibs, krāsa un zīmējums bieži mainīgi, attīstās dažādās ūdenstilpnēs, arī purvos
zilspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Enallagma"), Latvijā bieži sastopamās spāres ķermenis 25-27 mm garš, deniņi tumši ar 2 gaišākiem plankumiem, attīstās dažādos ūdeņos, izplatīta masveidīgi
sarkanace Krāšņspāru dzimtas ģints ("Erythromma"), Latvijā bieži sastopama suga "Erythromma najas", kuras ķermenis ir 25-31 mm garš, uzturas gk. pie stāvošiem ūdeņiem
raibspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Ischnura"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ķermenis 21-29 mm garš, vēdera posmi raibi, spārni divkrāsaini, melni un balti
sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs
ugunsspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Pyrrhosoma"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama un aizsargājama suga
zaļā šaurspārnkrāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Agrilus viridis"), kas Latvijā ir visbiežāk sastopamā krāšņvabole, dzīvo uz kārkliem un apsēm
lielā krāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Buprestis mariana syn. Calcophora mariana"), Latvijā aizsargājama
alkšņu krāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Dicerca alni"), Latvijā aizsargājama
šaurspārnkrāšņvabole Krāšņvaboļu dzimtas ģints ("Agrilus"), Latvijā konstatēts 13 sugu, ķermenis 4-13 mm garš, izstiepts, gandrīz cilindrisks, zaļā, zilā vai bronzas krāsā, ar metālisku spīdumu, sugas šauri specializējušās uz noteiktu barības augu
zaļā vārna krāšņvārnu dzimtas suga (“Coracias garrulus”), Latvijā aizsargājama
krāšņvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Coraciidae"), drukni putni (masa - 100-200 g) ar lielu galvu un īsu kaklu, spēcīgu knābi, 11 sugu, Latvijā tikai zaļā vārna
kukaiņdzenis Krāšņvārnveidīgo putnu kārtas dzimta ("Meropidae"), mazi un vidēji lieli putni ar spilgtu apspalvojumu, gk. tropos Āfrikā, arī Eirāzijā un uz dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 3 ģintis, 24 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst Eiropas kukaiņdzenis jeb bišudzenis
sarkanknābja amarantžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Loganosticta senegala")
trīskārtainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura malaccara")
kalnu krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura montana")
lāsumainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura punctulata")
smailastes krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura striata")
Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis
Annupīte Kraukļupīte, upe Latvijā
parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
montaņāri Kreisās politiskās grupas Nacionālajā konventā Lielajā Francijas 18. gs. revolūcijā
ziepene Krese ("Lepidium sativum")
Iskosols Krievijas 12. armijas kareivju deputātu padomju izpildu komiteja, kas 1917. g. revolūcijas laikā reprezentēja šo Latvijā esošo armiju
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
Pleskavas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas pie Latvijas un Igaunijas robežas, platība — 55300 kvadrātkilometru, 696400 iedzīvotāju (2009.)
katjenka Krievijas impērijas naudas 100 rubļu banknote ar Katrīnas II (Katrīnas Lielās) portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1866. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.)
petjenka Krievijas impērijas naudas 500 rubļu banknote ar Pētera I portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1898. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.)
Livonijas karš Krievijas izraisīts karš ar Livonijas ordeni, Polijas un Lietuvas apvienoto valsti un Zviedriju par Baltijas jūru (1558.-1583. g.)
Ziemeļu jūrasceļš Krievijas kuģniecības maģistrāle gar Ziemeļu Ledus okeāna krastu, savieno Krievijas Eiropas daļas un Tālo Austrumu ostas, kā arī Sibīrijas upju grīvu ostas
globālā satelītnavigācijas sistēma Krievijas militāro satelītu sistēma (GLONASS) ar 11 satelītiem (plānoti 24); lido 19100 km augstumā, orbītas slīpums 64,8 grādi, apriņķošanas periods 11 stundas 15 minūtes
domes nauda Krievijas Pagaidu valdības nauda 1917. g. 1. pasaules kara laikā, tika izlaistas kredītbiļetes ar 250 un 1000 rbļ. nominālu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā; uz šīm banknotēm bija Krievijas Valsts domes ēkas attēls
Krievija Krievijas plāte - Austrumeiropas platformas centrālā daļa, kas pārklāta ar nogulumiežu segu, Latvija atrodas tās rietumu daļā
apmešanās josla Krievijas teritorijas daļa, kurā Krievijas valdība 19. gs. atļāva ebrejiem apmesties uz pastāvīgu dzīvi, no Latvijas teritorijas šajā joslā ietilpa Latgale; ārpus tās varēja dzīvot ebreju izcelsmes 1. ģildes tirgotāji un amatnieki, kā arī ebreji ar augstāko vai speciālo izglītību
Jamzapoļes miera līgums Krievijas un Polijas-Lietuvas valsts (Žečpospolitas) miera līgums, kas noslēgts 1582. g. 15. janvārī uz 10 gadiem, tā rezultātā visa Latvijas teritorija un Dienvidigaunija nonāca Polijas-Lietuvas varā; tas iezīmēja Livonijas kara beigas Latvijas teritorijā
Baltijas flote Krievijas un PSRS kara flotes operatīvā vienība, kas izvietota Baltijas jūras ostās, tā tika izveidota Ziemeļu kara (1700.-1721. g.) laikā un izveidoja bāzes arī Rīgā un Liepājā, paplašinājās 1945. g., 1991.-1994. g. karakuģi tika izvesti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ūdeņiem un par galvenajām bāzēm kļuva Kronštates kara osta un Kaļņingradas kara apgabala ostas
Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes
Pļusas pamiers Krievijas un Zviedrijas pamiera līgums, noslēgts 1583. g. pie Narvas pietekas Pļusas, tas kopā ar Jamzapoļes miera līgumu izbeidza Livonijas karu, bija spēkā līdz 1590.g., kad atsākās karš starp Krieviju un Zviedriju
GOELRO Krievijas Valsts elektrifikācijas komisija (krievu "GOsudarstvennaja komissija ELektrifikacii ROssiji")
Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas
berkovecs Krievu birkavs = 10 pudu = 400 mārciņu = 163,8 kg, Latvijas teritorijā ieviests 1845. g. un lietots līdz 20. gs. sākumam, kad ieviesta metriskā mēru sistēma
Bermonta nauda Krievu brīvprātīgās Rietumu armijas pagaidu maiņas zīmes, kas tika izdotas lai finansiāli nodrošinātu armiju karā pret Latviju tika laista apgrozībā 1919. g. 25. oktobrī (1, 5, un 10 marku nomināli) Jelgavā un tās apkaimē, kurss: 2 markas = 1 ostrublis = 2 cara rubļi, uz visām naudaszīmēm bija uzraksts krievu un vācu valodā, tā nekad netika mainīta pret latiem
bermontiāde Krievu monarhistu un Vācijas militāristu mēģinājums nostiprināt savu kundzību Latvijā 1919. g. rudenī
Krievu-Jersikas purvs Krievu purvs Līvānu un Preiļu novadā
Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā
Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai
Pagājušo gadu stāsts Krievzemes viduslaiku vēstures avots, ko ap 1113. g. sarakstījis Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors, un ir senākais avots, kurā pieminētas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši
Krieķupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Lutriņu pagastā, garums - 7 km; Krieķu strauts
Lašupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Saldus un Lutriņu pagastā, garums - 8 km
sabiedriskais darbs kriminālsoda veids (Latvijā no 2022. g.) - personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš, veicot pašvaldības noteiktos darbus no pamatdarba brīvajā laikā un bez atlīdzības
piespiedu darbs kriminālsoda veids (Latvijā tika pielietots līdz 2022. g.), personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš, veicot pašvaldības noteiktos darbus no pamatdarba brīvajā laikā un bez atlīdzības
aijažnieki Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Aijaži" iedzīvotāji
lācieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji
lodieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lodes" iedzīvotāji
micieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Miči" iedzīvotāji
mudurdzieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Mudurgas" iedzīvotāji
rentieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Rentas" iedzīvotāji
riemerieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Riemeri" iedzīvotāji
lauciņnieki Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Lauciņi" iedzīvotāji
aloksāns Kristāliska viela, urīnskābes oksidācijas produkts; rada aizkuņģa dzidzera Langerhansa saliņu nekrozi
homohelidonīns Kristālisks alkaloīds strutenēs ("Chelidonium majus L.") u. c. augos
neriantīns Kristālisks glikozīds oleandra "Nerium oleander L." lapās, mazāk aktīvs par oleandrīnu
Prieka vēsts kristiešu draudze Latvijā, dibināta 1990. gadā
basilijieši Kristiešu garīgā ordeņa mūki; ordenis radās Bizantijā 4. gs., tā statūtu izveidi piedēvē agrīnās kristietības teologam Basilijam Lielajam
brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi; hernhūtisms; brāļu unitāte
vasarsvētki kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā
Lielā piektdiena kristietībā piektdiena pirms Lieldienām, kuru baznīca uzskata par svētu
dekristianizācija kristietības likvidēšanas politika Lielās franču revolūcijas gados (gk. 1793. g.); tā bija savdabīga revolucionārā terora forma cīņā pret kontrrevolucionāro katoļu garīdzniecību
kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā Lucifers (latīņu _Lucifer_), Dieva pretinieks - eņģelis, kurš lepnības dēļ sadumpojies pret Dievu un kopā ar citiem eņģeļiem, kas viņu atbalstīja, tika padzīts no debesīm
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
Kristaps kristīgajos nostāstos moceklis, kas cietis ap 250. g. Likijā imperatora Decija valdīšanas laikā, vēlākā tradīcijā šis tēls tiek mitoloģiski stipri stilizēts; leģenda vēstī, ka viņš cēlies no Kanaānas un bijis spēcīgs gigantiska auguma vīrs
KDS Kristīgi demokrātiskā apvienība (Latvijā)
debesbraucamā diena Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām
kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1925.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā
Krīvu Gorbuni Krīvu Gorbuni - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Križuta Križuti, apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā
montbrēcija Krokosmija - viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu
dzeltenā kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus birnbaumii")
brūnvidus kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus brebissonii")
sīpolkāta kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus cepistipes")
ceriņkrāsas kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus ianthinus")
sīklapu krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium androgynum"), kas ir līdz 3 cm augsta; sastopama nelielām grupām dažādos mežos, biežāk Latvijas rietumu daļā uz kūdras un smilts augsnes, kā arī uz trupošas koksnes
Krovlija Kroli, pilsēta Lielbritānijā ("Crawley")
peridermija Kronarciju dzimtas ģints ("Peridermium"), Latvijā konstatēta 1 suga
Tigves muiža kroņa muiža, kas atradās Kuldīgas novada Paduras pagastā, \~17 km no Kuldīgas un \~1 km no Lielā Nabes ezera
Krohten Krotes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Krotes pagastā
krao Kru - tautu grupa Libērijā
krumeni Kru - tautu grupa Libērijā
pērša krūklis krūkļu suga ("Frangula purshiana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Tufa krūmzarīte krūmzarīšu suga ("Eucladium verticillatum"), Latvijā aizsargājama
smilšu krupis krupju dzimtas suga (“Bufo calamita”), Latvijā aizsargājams dzīvnieks, sastopams reti, dzīvo biotopos ar smilšainu augsni
Kreuzberg Krustkalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
egļu krustknābis krustknābju suga ("Loxia curvirostra"); mazais krustknābis
priežu krustknābis krustknābju suga ("Loxia pytyopsittacus")
laidieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Laides" iedzīvotāji
lopdārzieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Lopdārzi" iedzīvotāji
alises Krustziežu dzimtas ģints ("Alyssum"), nelieli lakstaugi, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
ķiplocene Krustziežu dzimtas ģints ("Alliaria"), vienkāršiem matiņiem klāti lakstaugi, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama reti gk. upju ielejās
sīkplikstiņš krustziežu dzimtas ģints ("Arabidopsis"), viengadīgi līdz daudzgadīgi lakstaugi, kaili vai ar matiņiem, lapas veselas vai plūksnainas, ziedi ķekaros, dažkārt ar pieziedlapām 13 suga, Latvijā konstatēta 1 suga
smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm
mārrutks Krustziežu dzimtas ģints ("Armoracia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garām zarotām saknēm, 3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā garšaugu
zvērene Krustziežu dzimtas ģints ("Barbarea"), daudzgadīgs augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
sirmene Krustziežu dzimtas ģints ("Berteroa"), pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
šķēpene Krustziežu dzimtas ģints ("Cakile"), lakstaugi ar garu vārpstveida sakni, stublājs guļošs vai pacils, ziedi violeti, rožaini vai balti, sakopoti ķekaros, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
idra Krustziežu dzimtas ģints ("Camelina"), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
ķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardamine"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs pļavu, mežu, purvu lakstaugs, 130 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
sīkķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaminopsis"), nodalīta no smiltsķērsu ģints, lakstaugi ar zarotiem, retāk vienkāršiem matiņiem, lapas veselas līdz plūksnaini dalīta, novietotas uz stublāja un rozetē, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
sirdsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaria"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga
šķirsēklīte Krustziežu dzimtas ģints ("Chorispora"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
tīrumkāpostiņš Krustziežu dzimtas ģints ("Conringia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
vārnaspēda Krustziežu dzimtas ģints ("Coronopus"), Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe
zobainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria"), daudzgadīgi lakstaugi ar zvīņainu sakneni un lieliem ziediem, kas sakopoti ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
smalkžodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Descurainia"), lakstaugi (Kanāriju salās arī puskrūmi) ar īsiem matiņiem, dažkārt arī ar dziedzermatiņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
divsēkles Krustziežu dzimtas ģints ("Diplotaxis"), lakstaugi, kam bez stublāja lapām bieži ir arī lapu rozete, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas
pērkonene Krustziežu dzimtas ģints ("Erysimum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle), \~80 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 4 adventīvas
pazvērīte Krustziežu dzimtas ģints ("Eruca"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
snīpainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Euclidium"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; eiklīdija
vakarene Krustziežu dzimtas ģints ("Hesperis"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
briežzvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Hirschfeldia"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem, stīviem matiņiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
ibēre Krustziežu dzimtas ģints ("Iberis"), dekoratīvs augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugu (gk. Vidusjūras apg., Mazāzijā), Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
mēle Krustziežu dzimtas ģints ("Isatis"), kaili vai mataini lakstaugi ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
cietķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Lipidium"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, visas lakstaugi, no tām 1 ir dārzbēglis
lobulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Lobularia"), dekoratīvi ziedaugi
mēnesene Krustziežu dzimtas ģints ("Lunaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un nezarotiem matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
miagra Krustziežu dzimtas ģints ("Myagrum"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga
pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis
sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas
vakarenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
subulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Subularia"), mazi, kaili ūdensaugi, lapas īlenveidīgas, sakārtotas rozetē, ziedi sīki, sakārtoti skrajos ķekaros, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
naudulis Krustziežu dzimtas ģints ("Thlaspi"), viengadīgs līdz daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
tornītis Krustziežu dzimtas ģints ("Turritis"), 3 sugas (Eirāzijā, Āfrikas kalnos), Latvijā konstatēta 1 suga
obrēta Krustziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Aubrieta"), apmēram 12 sugas, selekcionētas vairāk nekā 40 šķirnes, savvaļā Balkānos un Mazāzijā, Latvijā audzē gk. vienu selekcionētu šķirni ar tumši violetiem ziediem
dārza cietķērsa krustziežu dzimtas suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās ir daudz vitamīnu
Kruhten Krūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā
Krutu Krutu grāvis - Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā
Medņu strauts Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā
nokaisītā ksantoparmēlija ksantoparmēliju suga ("Xanthoparmelia conspersa"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug mežos, mežmalās gaišākās vietās uz laukakmeņiem, laponis dzeltenzaļš, tā virspusē daudz koraļļveida izīdiju
Havana Kubas galvaspilsēta (sp. val. "La Habana"), provinces centrs, atrodas valsts ziemeļos, Meksikas līča piekrastē, 2,1 mlj iedzīvotāju
Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis
Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m
Kūdraines ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā
Kugraines ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā
Vīķaloma ezers Kugrainis, ezers Smārdes un Lapmežciema pagastā
Kugrītis Kugru ezers Lejasciema pagastā
Kugres ezers Kugru ezers Lejasciema pagastā
Kanopuss Kuģa Ķīļa zvaigznāja dzeltena pārmilzu zvaigzne; 2. spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums -0,75; attālums 310 ly.; Latvijā nav redzama
Alberta kanāls kuģojams kanāls Beļģijas ziemeļaustrumu kanālu sistēmā ("Albert kanaal"), garums - 129 km, savieno Māsu (pie Lježas) un Šeldu (pie Antverpenes), izbūvēts 1934.-1938. g., 7 slūžas
Kaledonijas kanāls kuģojams kanāls Skotijas ziemeļos (“Caledonian Canal”), Lielbritānijā, savieno Fērtoflorna līci dienvidrietumos un Mari līci ziemeļaustrumos (Invernesas osta), ūdensceļa kopgarums — 96 km, no tā mākslīgais ūdensceļš — 35 km (28 slūžas)
Kuiļa upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā
Kuiļu upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā
Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte
Cilmija Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 11 km; Gilmija
Lībe Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 108 m; Liba; Libe; Libija
Rieba Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 21 km, kritums - 144 m, viena no straujākajām Latvijas upēm
Kujen Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā
ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām
ežveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, nelieli zvēri (ķermeņa garums - 10-45 cm, masa - līdz 1100 g), kas klāti ar adatām un spēj saritināties kamolā, 14 sugu, Latvijā konstatētas 2 grūti atšķiramas sugas
ciršļveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, sīki zvēriņi (ķermeņa garums - 3,5-18 cm, masa - 2-35 g) ar pagaru purnu, \~290 sugu, Latvijā 3 sugas
kurmjveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, sīki zvēriņi (ķermeņa garums - 5-23 cm, masa - 9-170 g), kas mīt augsnē pašraktās alās, 22 sugas, Latvijā 1 suga
viendienīte kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu
makstene kukaiņu kārta ("Trichoptera"), pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis; šīs kārtas kukaiņi, 3 virsdzimtas, 40 dzimšu, \~7000 sugu; Latvijā upēs konstatētas 142 sugas, ezeros - 93 sugas
putekļu utis kukaiņu kārta ar 25 zināmām sugām Latvijā, dzīvo sūnās, sausā koksnē; pārtiek no trūdvielām, koksnes sairumiem, sūnām un ķērpjiem; vairākas sugas uzturas arī slēgtās putekļainās telpās kā grāmatu utis
āržokleņi kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas; kailžokleņi
iekšžokleņi kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā; segžokleņi
laputs kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta ("Aphidodea"), pie kuras pieder sīki kaitīgi kukaiņi, kas sūc augu sulas ar sūcējtipa mutes orgāniem, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts \~390 sugu
asinsblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Cimicidae"), sīkas (2-6 mm) bezspārnainas blaktis ar stipri saplacinātu, ovālu ķermeni, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - gultas blakts un bezdelīgu blakts
ūdensmērītājs kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Gerridae"), pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
zemesblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Lygaeidae"), sīkas līdz vidēji lielas (ķermeņa garums - 3-12 mm), ovālas, melnas vai brūnas blaktis, galva trīsstūrveidīga, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugu
mīkstblaktis kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Miridae"), kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas \~135 sugas
mugurpelde kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Notonectidae"), kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
vairogblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Pentatomidae"), \~4000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, sīki līdz vidēji lieli (5-17 mm) kukaiņi ar piecposmainiem taustekļiem, samērā lielu vairodziņu un trīsposmainām pēdām, dzīvo uz augiem, retāk uz zemes
putcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas
cikādīte kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu
tīklcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cixiidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes (garums - 3,5-8 mm) ar nedaudz saplacinātu ķermeni, Latvijā konstatētas 5 sugas
piešcikādes kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas
dzelkņcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Membracidae"), izplatītas gk. tropos, Latvijā 2 sugas, no kurām pazīstamākā ir ragainā cikāde ("Centrotus cornutus")
zirnekļmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas
alotājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Agromyziidae"), sīki, līdz 3-4 mm gari divspārņu kārtas kukaiņi, fitofāgi, kāpuri izalo lapas, dzimtā >1000 sugu, Latvijā pētīta maz, bet domājams, ka varētu atrast \~250 sugu
laupītājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Asilidae"), vidēji lielas un lielas mušas (ķermeņa garums - 6-30 mm), pieaugušie indivīdi pārtiek no citiem kukaiņiem, gk. sausos un siltos apvidos, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 29 sugas
līķmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
smaragdmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte
dejotājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Empididae"), ķermeņa garums 1,5-5 mm, bieži veido spietus virs strautiem un upēm, Latvijā nav pētītas
krastmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Ephydridae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 0,9-7 mm) tumšas krāsas mušveidīgie, visbiežāk sastopami ūdenstilpju krastos, Latvijā nav pētīta
kuņģspindele kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Gasterophilidae"), vidēji lieli un lieli (garums - 9-13 mm) mušveidīgie, kuru kāpuri attīstās zālēdāju kuņģī, Latvijā nav pētītas, varētu būt 4-5 sugas
trūdmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Lauxaniidae"), nelieli (ķermeņa garums - 2,5-5 mm), dzeltenīgi mušveidīgie, Latvijā konstatētas 35 sugas
muša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Muscidae"), Latvijā nav pētīta
degunspindeles kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas
kuprmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Phoridae"), ļoti sīki un sīki (garums - 0,6-5 mm) tumšas krāsas mušveidīgie ar it kā sakumpušu ķermeni, Latvijā nav pētītas, konstatētas dažas sugas
cikāžmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas
burkānmušas kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Psilidae"), sīki un vidēji lieli (garums - 3-8 mm) mušveidīgie, sastopamas pļavās, laukos, dārzos, kāpuri ir augēdāji, Latvijā zināmas tikai uz kultūraugiem dzīvojošas sugas
gaļasmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sarcophagidae"), 6-19 mm gari, gk. pelēkmelni raibi mušveidīgie, \~2300 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša
dundurs kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tabanidae"), liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, 117 ģinšu, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
raibspārnmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tephritidae syn. Trypetidae"), sīki vai vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-9 mm) mušveidīgie ar raibiem spārniem, sastopami tīrumos, dārzos, pļavās, Latvijā nav pētīta
samtmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Therevidae"), 7-14 mm lielas mušas, parasti sastopamas uz ziediem, lapām, retāk uz zemes un akmeņiem, Latvijā nav pētīta
zeltači kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas
mežaods kukaiņu klases divspārņu kārtas odu apakšdzimtas odu dzimtas ģints ("Aedes"), Latvijā konstatēts 16 sugu
dižods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti
pangodiņš kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Cecidomyiidae syn. Itonididae"), sīks kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, Latvijā konstatētas 392 sugas
trīsuļods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Chironomidae"), neliels pelēki zaļš, dzeltenīgs vai bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī vai augsnē, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~130 sugu
odu dzimta kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Culicidae"), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
miģele kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu
trauslkāji kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Limoniidae"), pie kuras pieder nelieli odi ar garām, ļoti tievām kalām, \~5500 sugu, Latvijā konstatēts \~160 sugu, iespējams, ka varētu atrast \~180 sugu
kožodiņi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Psychodidae"), ļoti sīki (garums - 1,8-4 mm) odveidīgie, Latvijā maz pētīti
krastods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Ptychnopteridae"), nelieli un vidēji lieli odveidīgie (ķermeņa garums - 5-11 mm), kāpuri mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu seklumā, divi pēdējie ķermeņa posmi veido garu elpcauruli, pa kuru tie var elpot, pārvietojoties pa dūņām vai ūdensaugiem, Latvijā nav pētīta
trūdodiņi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Sciaridae"), pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 38 sugas
knislis kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Simuliidae"), >1200 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu
garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu
ziemasods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti
dūrējutis kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta ("Anoplura"), kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis; šīs kārtas kukaiņi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu
uts kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas dūrējutu apakškārta ("Anoplura"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu (iespējams, ka ir \~20 sugu)
jātnieciņš kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Ichneumonidae"), kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos; šīs dzimtas kukaiņi; Latvijā konstatēts >1300 sugu
prusaks kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās)
cikāde kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes
vabole kukaiņu klases kārta ("Coleoptera"), kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni, >400 tk sugu, kas iedalās 4 apakškārtās, Latvijā konstatētas visas apakškārtas, \~108 dzimtas, >3500 sugu
ādspārņi kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, plakanu, 7-15 mm garu ķermeni, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; spīļastes
divspārņi kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu
blakts kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās
plēvspārņi kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu
tauriņš kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem, \~140000 sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu; zvīņspārnis
knābjgalvji kukaiņu klases kārta ("Mecoptera"), galva knābjveidīgi pagarināta, spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
dūņene kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros
tīklspārņi kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas
taisnspārņi kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem
strautene kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu
ķērpjutis kukaiņu klases kārta ("Psocoptera syn. Copeognatha, Corrodentia"), kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem; šīs kārtas kukaiņi, \~1600 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
kamielītis kukaiņu klases kārta ("Raphidioptera"), kuras pārstāvji iznīcina meža kaitēkļus, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
tripsis kukaiņu klases kārta ("Thysanoptera"), kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~80 sugu
zvīņene kukaiņu klases kārta ("Thysanura"), primitīvi kukaiņi bez spārniem garums - 8-20 mm, nodalītas 2 apakškārtas - skrējējzvīņenes un lēcējzvīņenes, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
pundurmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu
slaidmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Leptoceridae"), sīkas un vidēji lielas makstenes (ķermeņa garums - 4-9 mm), taustekļi 2-3 reizes garāki par ķermeni, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 36 sugas
dīķmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Limnephilidae"), vidēji lielas un lielas makstenes (ķermeņa garums 6-21 mm), taustekļi nav garāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, Latvijā 15 ģinšu, 58 sugas
dižmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu
plēsējmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Rhyacophilidae"), vidēji lielas makstenes (5-9 mm), Latvijā 1 ģints, 4 sugas
auglapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Symphyta"), primitīvi, vidēji un ļoti lieli (līdz 30 mm) plēvspārņi ar bagātīgu spārnu dzīslojumu, vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas, Latvijā konstatēts \~400 sugu
ragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas
māņragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas
pūkbite kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu
māņjātnieciņš kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes
spožlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta
palapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas
prusaklapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Evaniidae"), sīki plēvspārņi (1,7-3,5 mm), kuru kāpuri attīstās prusaku olu paketēs (ootēkās); Latvijā nav pētītas
pundurlapsenīte kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta
tumšlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta
māņlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas
racējlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu
puslapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas
lapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas
trihogramma kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte
dziedātājsienāzis kukaiņu klases taisnspārņnu kārtas sienāžu apakškārtas ģints ("Tettigonia"), lieli (3-4 cm gari), zaļi sienāži, >10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
ķirmis kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Anobiidae"), kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji), kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas
betīds kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Baetidae"), kukaiņu spārni šauri, ar labi saskatāmām šķērsdzīslām un brīvām starpdzīslām spārnu malās, vēdera galā 2 cerkas, Latvijā konstatēts 17 sugu
ekdionurīda kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Ecdyonuridae"), Latvijā konstatēta 1 suga - dzeltenā viendienīte
vairogviendienīte kukaiņu klases viendienīšu kārtas suga ("Prosopistoma foliaceum"), Latvijā aizsargājama
Falco vespertinus vespertinus kukaiņu piekūna pasuga, kas izplatīta Eirāzijā un reizēm sastopama arī Latvijā
Moseika Kūkovas kreisā krasta pieteka Škilbēnu pagastā, augštecē robežupe ar Medņevas pagastu, lejtecē Latvijas-Krievijas robežupe; Mosieka
parastā kukurūza kukurūzas suga ("Zea mays"), viengadīgs lakstaugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs, nodalītas 8 varietāšu grupas, >22000 šķirņu, Latvijā nozīmīgākas ir 2 varietāšu grupas - kramveida un zobveida kukurūza, kā arī to hibrīdi
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
lēpičnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Lēpicas" iedzīvotāji
liediķnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Liedigas" iedzīvotāji
lieģenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" iedzīvotāji
laidenieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Laidi" iedzīvotāji
rudenieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Rude" iedzīvotāji
Sermite Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Sermīte" bijušais nosaukums
sermitnieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Sermite" iedzīvotāji
valtaiķnieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Valtaiķi" iedzīvotāji
Skrunda 2 Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums padomju laikā, armijas pilsētiņa un radiolokācijas stacija
lielrendenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Lielrenda" iedzīvotāji
lielrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Lielrenda" iedzīvotāji
Griķi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" bijušais nosaukums
libiņnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" iedzīvotāji
laucenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Laucenieki" iedzīvotāji
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
Jaungarandžu baznīcas kalns kulta vieta Limbažu novada Alojas pagastā, tas ir reljefā norobežots, \~4 m augsts zemes pacēlums (platība \~100 x 80 m) Joglas upes kreisajā krastā pie Jaungarandžu mājām, ir nostāsti, ka šeit rādījušies dažādi māņi un senatnē tur atradusies baznīca
Meldzeres dobumakmens kulta vieta Saldus novada Nīgrandes pagastā, Lētižas labā krasta sāngravā, akmenim ir cilindriska forma, diametrs - 1,25 m, augstums - 0,5 m, tā virsā iekalts \~12 cm dziļš dobums (diametrs - 55 cm), kura dibenā vēl izkalts aplis (diametrs - \~30 cm), domājams, ka izmantots kā kulta vieta 15.-18. gs.
Ozolu svētkalns kulta vieta Talsu novada Ārlavas pagastā, Lubezera dienvidrietumu krastā, apaļš (diametrs — 30 m), \~15 m augsts paugurs ar terasi ziemeļaustrumu nogāzē, blakus ir 4 mazāki uzkalni, izmantošanas laiks nav zināms
Mežites elkukalns kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, \~300 m uz dienvidiem no Mežites pilskalna, \~25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas iespējams, mākslīgi izveidotas stāvākas
Vanagkalns Kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, ir \~8 m augsts paugurs, uz dienvidiem no tā atrodas t. s. Dāvida kalniņš, kas saistīts ar senām kulta tradīcijām, netālu bijus Sapņu birzs, kurā zīlnieki senatnē skaidrojuši sapņus
Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms
KA Kultūras akadēmija (arī LKA)
kursenieki Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji
vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji
Kumadiņa Kumadas augšteces nosaukums Līgatnes pagastā; Mazā Kumada
ārstniecības kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria recutita", arī "Matricaria chamomilla"), kuru Latvijā audzē dārzos, retumis sastopama arī kā dārzbēglis
parastā kumeļpēda kumeļpēdu suga ("Asarum europaeum"), kas konstatēta arī Latvijā
Kumpace Kumpota, Laucesas pieteka
Rumpace Kumpota, Laucesas pieteka
Kunkelhof Kunkuļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā
Mugānas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa uz dienvidiem no Kūras un Araksas satekas, Azerbaidžānā, dienvidrietumos tā turpinās Irānā, dienvidu daļā pakāpeniski saplūst ar Lenkorānas zemieni, lielākā daļa teritorijas zjl., sauss subtropu klimats
Širvanas līdzenums Kūras-Araksas zemienes vidusdaļa un austrumu daļa, atrodas starp Lielo Kaukāza nogāzēm un Kūru, Azerbaidžānā, augstums — \~200 m, sauss subtropu klimats, pustuksnesis
Korallen Kureles muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā
Kurjanowo Kurjanovas (Kurjanavas) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā
Karjanovas ezers Kurjanovas ezers Līdumnieku pagastā
Kuranovas ezers Kurjanovas ezers Līdumnieku pagastā
Kurjānovas ezers Kurjanovas ezers Līdumnieku pagastā
DHL Kurjerpasts, starptautiska kompānija, kas nodarbojas ar ekspressūtījumu apkalpošanu (nosaukums pēc dibinātāju uzvārdiem: Dalsijs, Hilbloms, Linns)
leičukieši Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Leičuki" iedzīvotāji
Klektona kūrortpilsēta Lielbritānijā (_Clacton-on-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, Eksesas grāfistē
Eksmuta kūrortpilsēta Lielbritānijā (_Exmouth_), Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Eksas upes grīvā
Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme
kuršu ķoniņš kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē
kuršu ķoniņi kuršu dižciltīgo pēcteči, kas bija kļuvuši par Livonijas ordeņa vasaļiem, senākās liecības ir atrodamas 1320. g. lēņa dokumentos
Lamekins Kuršu valdnieks 13. gs., ir vienīgais no kuršiem kura vārds ("Lammekinus rex de Curonia") ierakstīts līgumā, ko 1230. g. 28. decembrī Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns noslēdza ar Bandavas, Piemares un Ventavas zemes kuršiem
Pilsāts Kuršu zeme 13. gs. tagadējās Lietuvas rietumu daļā, Klaipēdas apvidū, robežojās ar Megavu, Cekli un Lamatas zemi, 1240. gados to iekaroja Livonijas ordenis un 1328. g. pievienoja Vācu ordeņa zemēm
Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni
Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu
Lippayten Kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g. minēta apdzīvotā vieta, kas domājams atradās Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Lipaiķu pilskalnā
cigoriņš Kurvjziežu dzimtas apakšdzimta ("Cichorioideae syn. Liguliflorae"), lakstaugi, kuru augiem kurvītī ir tikai mēlziedi un parasti tiem ir piensula
amobija Kurvjziežu dzimtas augs, cēlies no Austrālijas, augstums - 50 cm, ziedi balti ar dzeltenu vidu, Latvijā sēj aprīlī siltumnīcās un izstāda dobēs jūnija sākumā, zied no jūlija līdz oktobrim
hondrilla Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Chondrilla"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas šo augu sugas izplatītas Vidusāzijas un Dienvideiropas pustuksnešos un tuksnešos, lakstveida kaučukaugs
salāti Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Lactuca") ar \~100 sugām, no kurām Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas, lakstaugi ar skraju lapojumu
dadži Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugu ģints ("Cirsium"), ko senāk sauca arī par usnēm, \~200 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
pelašķis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
akroptilone Kurvjziežu dzimtas ģints ("Acroptilon"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
agerāts Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ageratum"), 43 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu
ambrozija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ambrosia"), ar \~40 sugu, Latvijā 3 adventīvas sugas, stublājs līdz 1 m augsts, smalks, plaši, izkliedus zarots vai zari tikai augšdaļā, lapas pamīšus vai pretējas, plūksnaini dalītas
kaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Antennaria"), daudzgadīgs lakstaugs - sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ilzīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Anthemis"), \~150 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 sugas
diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
vībotne Kurvjziežu dzimtas ģints ("Artemisia"), lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 13 sugu
miķelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Aster"), dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~250 sugu (no kurām dažas dēvē par ziemasterēm), savvaļā Latvijā konstatētas 2 sugas
mārpuķīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bellis"), \~7 sugas, Latvijā sastopama 1 suga, kas kā dārzbēglis ieviesusies no kultūras
sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
kliņģerīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Calendula"), krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem, 20 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu un ārstniecības augu audzē 1 sugu
dzelkšņi Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, reti viengadīgi lakstaugi, stublājs līdz 1,2 m augsts, dzeloņaini spārnains
zeltdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carlina"), divgadīgs, retāk daudzgadīgs augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem, \~27 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
saflors Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carthamnus"), sausumizturīgs, viengadīgs dienvidu augs no kura sēklām iegūst eļļu, ko lieto uzturā, un tehniskos taukus, bet no ziediem - sarkanu krāsvielu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
dzelzene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Centaurea"), \~550 sugas, Latvijā savvaļā 9 sugas, daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi
krizantēma kurvjziežu dzimtas ģints ("Chrysanthemum"), augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos, >100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas
cinerārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cineraria"), \~50 sugas, dekoratīvi augi ar spilgtiem ziediem, ko bieži iekļauj krustaiņu ģintī; Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
dadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cirsium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi ar dzeloņaini zobainām lapām
brūnactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Coreopsis"), \~114 sugas (Amerikā, tropiskajā Āfrikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugus, zaroti lakstaugi ar pretējām lapām, ziedu kurvīši pa 1 garu zaru galos
kosmeja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cosmos"), sastopama tropiskajā un subtropiskajā Amerikā, 26 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu
kuzīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cousinia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
dālija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dahlia"), daudzgadīgs lakstaugs (Latvijā nepārziemo) ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem, \~28 sugas; Latvijā izplatīti krāšņumaugi, audzē \~900 šķirņu; pasaulē selekcionēti \~15000 šķirņu
mārtiņroze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dendranthema"), \~50 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē dažādas šķirnes
dimorfotēka Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dimorphotheca"), viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; lietuspuķe
doronika Kurvjziežu dzimtas ģints ("Doronicum"), daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem, dzelteniem ziediem, \~35 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu; skurbule
ehinācija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinacea"), ārstniecības augs, savvaļā sastopams gk. Ziemeļamerikā, Latvijā audzē dārzos, arī kā krāšņumaugu
ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas
jānīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Erigeron"), lakstaugi ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas
krastkaņepe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Eupatorium"), \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
felīcija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Felicia"), viengadīga puķe, kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, tiek audzēta saulainās vietās arī Latvijā, ziedi zili vai dzelteni, kurvīšos 5-6 cm diametrā, jūlijā, augustā
pūtele Kurvjziežu dzimtas ģints ("Filago"), lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
gailardija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gaillardia"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, ziedi kurvīšos, dzelteni vai sarkanbrūni, Ziemeļamerikas un Centrālamerikas prērijās, 28 sugas, Latvijā atsevišķas šķirnes audzē dārzos
galatella Kurvjziežu dzimtas ģints ("Galatella"), Latvijā konstatēta 1 suga
sīkgalvīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Galinsoga"), viengadīgs lakstaugs ar veselām, pretējām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
gazānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gazania"), \~16 sugas (Dienvidāfrikā), Latvijā 1 suga. Hibrīdus audzē kā krāšņumaugus
zaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gnaphalium"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
grindēlija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Grindelia"), Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, kuru lapas un ziedošās galotnes lieto pret bronhītu, astmu un garo klepu
helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos
saulgrieze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helianthus"), lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu, \~70 sugu, gk. Amerikā, Latvijā audzē 2 sugas, kas sastopamas arī kā dārzbēgļi
salmene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helichrysum"), \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
pelūde Kurvjziežu dzimtas ģints ("Hypochoeris"), 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
staģe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Inula"), daudzgadīgs augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
skarziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Iva syn. Cyclachaena"), 15 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
salātene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Lapsana"), \~9 sugas Eirāzijas mērenajā joslā, Latvijā konstatēta 1 suga
ēdelveiss Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leontopodium"), neliels kalnu augs (30 sugas) ar dzeltenbaltiem ziediem; alpu zvaigznīte
pīpene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leucanthemum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
mēlziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ligularia"), daudzgadīgi lakstaugi, 120 sugu, Latvijā savvaļā sastopama 1 suga; ligulārija
kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas
mežsalāts Kurvjziežu dzimtas ģints ("Mycelis"), 30 sugas, Latvijā 1 suga
baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos
tūsklape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Petasites"), daudzgadīgs augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām, 18 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
rūgtpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Picris"), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
zeltpīpenīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pyrethrum"), \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas
sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni
rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte
rūgtlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Saussurea"), daudzgadīgi lakstaugi, 350-400 sugu, Latvijā - 2 sugas
raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
krustaine Kurvjziežu dzimtas ģints ("Senecio"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi (nezāles, pļavu augi, arī dekoratīvi telpu augi), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
zeltlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Serratula"), daudzgadīgi lakstaugi, Eirāzijā \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
zeltgalvīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Solidago"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā, 100-120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; zeltslotiņa
mīkstpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Sonchus"), tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu, \~70 sugas, Latvijā 4 sugas
samtene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tagetes"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā kā viengadīgus krāšņumaugus audzē 3 sugas un to šķirnes
telēkija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Telekia"), 2 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu
plostbārdis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tragopogon"), augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
urlaja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Trommsdorffia"), nelieli ilggadīgi lakstaugi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
smaildadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Xanthium"), 7 sugas, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas, viengadīgi lakstaugi ar skraju lapojumu, stublājs 30-70 cm augsts, lapas pamīšas, ziedu kurvīšos viendzimuma ziedi
cīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Zinnia"), \~22 sugas, gk. Vidusamerikā, Latvijā audzē kā krāšņumaugus atsevišķas šķirnes un formas; cinnija
lietuspuķes Kurvjziežu dzimtas ģints, viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; dimorfotēkas
katananhe Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs, dekoratīvs lakstaugs, savvaļā sastopams Vidusjūras zemēs, Latvijā audzē akmeņdārzos, ziedi zili vai balti
argirantēma Kurvjziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Argyranthemum"), kas vasaras periodā zied ilgstoši, Latvijā bieži dēvē arī par krizantēmām
ursīnija Kurvjziežu dzimtas viengadīga puķe, dzimtene - Dienvidāfrika, Latvijā audzē grupējumos, akmeņdārzos, ziedu griešanai, ziedi oranži, dzelteni kurvīši 5-6 cm diametrā
dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē notika 1817. g., Vidzemē - 1819. g., bet Latgalē - 1861. g.
Kušļa kalns Kuslīša kalns Madonas novada Liezēres pagastā
Lielais Kušļa ezers Kuslītis Liezēres pagastā
raēlieši Kustība, kas sevi nosaukusi par "Starptautisko raēliešu reliģiju" (International Raelian Religion) un kuras uzskatus un darbību raksturo: ticība, ka cilvēci ir radījuši citplanētieši klonēšanas ceļā, NLO studijas un aicinājums iedibināt ģeniokrātiju -- ģēniju varu
bitenieki Kustības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (krieviskā nosaukuma saīsinājuma "za pčel", latviski "Par bitēm") dalībnieki un piekritēji
Lagranža vienādojumi kustības vienādojumi vispārinātās koordinātās; ir pirmā veida Lagranža diferenciālvienādojumi (sistēmai ar vienpusīgām neholonomām saitēm) un otrā veida Lagranža diferenciālvienādojumi (diferenciālvienādojumi vispārinātās koordinātās)
Manasla Kutangs, virsotne Lielajos Himalajos
klāvs Kūts (Latgalē un Augšzemē)
klēvs Kūts (Latgalē un Augšzemē)
kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā
komplementaritātes princips kvantu fizikas, vēlāk arī visas modernās zinātnes un dabas filozofijas pamatpostulāts, ko 1927. g. formulēja dāņu fiziķis N. Bors: "Liela Patiesība ir Patiesība, kuras pretmets arī ir liela Patiesība"
Kvicu Kvicu ezeri - 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā; Lāču ezeri
Lāču ezeri Kvicu ezeri, 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā
kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst)
melngalvas ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia atricapilla"), Latvijā sastopama samērā bieži
dārza ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia borin", senāk "Sylvia hortensis"), Latvijā sastopama samērā bieži
brūnspārnu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia communis"), Latvijā sastopama samērā bieži
gaišais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia curruca"), Latvijā sastopama samērā bieži
svītrainais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia nisoria"), Latvijā sastopama samērā reti
Kēdaiņi Ķēdaiņi - pilsēta Lietuvā
lāčplēsieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji
lindieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Linde" iedzīvotāji
latgalieši Ķeguma novada Ķeguma pagasta apdzīvotās vietas "Latgale" iedzīvotāji
ķeima Ķeima zāle - sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms
plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
zarainā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium matricariifolium"), Latvijā aizsargājama
vienkāršā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium simplex"), Latvijā aizsargājama
Virdžīnijas ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium virginianum"), Latvijā aizsargājama
līvenieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Līve" iedzīvotāji
Kelme Ķelme - pilsēta Lietuvā
Bārnstaplas līcis Ķeltu jūras līcis Lielbritānijas piekrastē, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļrietumos
Kempenhof Ķempju muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Līgatnes pagastā
lukševieši Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Lukševa" iedzīvotāji
Kirmhof Ķermes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā
lielais ķērpjlācītis ķērpjlācīšu suga ("Lithosia quadra")
lihenīns Ķērpju "Celvaria islandica (L.) Ach." polisaharīds; balta pulverveida viela; hidrolīzē veidojas glikoze
nepilnīgi pazīstamie ķērpji ķērpju grupa ("Lichenes imperfecti"), kuriem nav konstatēta augļķermeņu veidošanās un nav skaidra sistemātiskā piederība, 5 ģintis, 32 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
bazīdijķērpji ķērpju klase (pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma ietilpst himēnijsēņu klasē.), laponi veido bazīdijsēne kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm; brīvi augošu sēņu forma; dzimumvairošanās notiek ar bazīdijsporām, kas noraisās no bazīdijām; izplatīti gk. tropos un subtropos; mērenajā joslā sastopamas dažas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
asku ķērpji ķērpju nodalījuma klase ("Ascolichenes"), lapoņus veido asku sēnes, kurām ir raksturīga simbioze ar aļģēm, 20000 sugu, Latvijā konstatēta 481 suga, kas pieder pie 8 rindām
grāmatuts Ķērpjutu kārtas suga ("Liposcelis divinatorius"), 1-1,5 mm garš kukainis ar plakanu, bāli dzeltenu vai brūnganu ķermeni, sastopama grāmatās, uz mitrām tapetēm, herbārijos un kukaiņu kolekcijās, noliktavās
miroņpuķe Ķērsa, krese ("Lepidium sativum")
miroņzāle Ķērsa, krese ("Lepidium sativum")
pūkainā ķērsa ķērsu ģints suga ("Cardamine hirsuta"), 7-30 cm augsts lakstaugs, ar vienkāršu vai apakšdaļā zarotu stublāju, Latvijā aizsargājama; skarbā ķērsa
izlocītā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine flexuosa"), kas ļoti reti sastopama Latvijas rietumu daļā un ir aizsargājama
Kībarti Ķībarti - pilsēta Lietuvas dienvidos
Šicu ezers Ķīkaulis, ezers Lēdurgas pagastā
Ķikauļu Ķikauļu ezers - Ķīkaulis, ezers Lēdurgas pagastā
Hellera ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum helleranium syn. Sphenolobus helleranus"), Latvijā aizsargājama
mazā ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum minutum syn. Sphenolobus minutus"), Latvijā aizsargājama
lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā, La, atomnumurs - 57, atommasa - 138,9055, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
lutēcijs Ķīmiskais elements - lantanoīdu grupas metāls, periodiskās sistēmas 71. elements, Lu, atommasa - 174,97, zināmi 12 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
tjeņtaisms Ķīnas budisma virziens, kuru nodibināja Huišu (515-577) un kura pamatā ir Lotosa sūtra, šās sūtras komentāri un paša Huišu mācība
hetu un lošu Ķīnas mītos pieminētas zīmes - Huanhes upes plāns un Lo upes raksti, kas bija shēmas, ko veidoja atsevišķi vai savstarpēji savienoti punkti melnā un baltā krāsā
Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju
Pekina Ķīnas Tautas Republikas galvaspilsēta (北京 Běijīng), atrodas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos, Sišana kalnu piekājē, 16,5 miljoni iedzīvotāju (2010. g.)
falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju
Jui ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis un teiksmains Senās Ķīnas imperators, kas esot valdījis no 2205. līdz 2197. gadam p. m. ē.; Dajui ("Lielais Jui")
Ņui-Va Ķīniešu mitoloģijā - Lielā dieviete - māte, ko attēloja kā čūsku ar sievietes galvu
Lo-Dzu Ķīniešu mitoloģijā - nabago un bārddziņu dievs; uzskatīja, ka viņš ir Lao-Dzi skolnieks, kas atgriezies zemes dzīvē un kā bārdskuvis pelna iztiku uz ielas
laosiešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes taju valodu grupas valoda, oficiālā valoda Laosā; rakstu pieminekļi no 13. gs., lieto vienu no indiešu raksta variantiem
dzeloņgurķis Ķirbju dzimtas ģints ("Echinocystis"), kāpelējoši lakstaugi, 15 sugu (Ziemeļamerikā), Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu
tladianta Ķirbju dzimtas ģints ("Thladiantha"), daudzgadīgi lakstaugi ar kāpelējošu stublāju, >20 sugu, Latvijā 1 sugu dažkārt audzē kā krāšņumaugu un vietām tā pārgājusi savvaļā, sastopama reti nezāļainās vietās, izgāztuvēs, gar sakņu dārziem
pudeļķirbis Ķirbju rindas ģints ("Lagenaria"), silto zemju augs, kura augļu cieto mizu pēc mīkstuma izņemšanas var izmantot par trauku, 1-6 sugas, savvaļā nav atrastas
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru
kurliks Ķīris ("Larus"), kaiju apakšdzimtas ģints
saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas
četrkāja Ķirzaka ("Lacerta")
četrkāji Ķirzaka ("Lacerta")
čirzgalis Ķirzaka ("Lacerta")
sila ķirzaka ķirzaku dzimtas suga (“Lacerta agilis”), ķermenis slaids, garums kopā ar asti - līdz 28 cm, dēj olas, Latvijā sastopama visā teritorijā, taču samērā reti un ir izplatīta nevienmērīgi, aizsargājama
pļavas ķirzaka ķirzaku suga ("Lacerta vivipara"), Latvijā sastopama ļoti bieži, gk. mitrās vietās
Jeršovka Ķīšukalns - pilskalns Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis
šķēplapu ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria hastifolia"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti
Ķūpu Ķūpu kāpa - atrodas Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība - 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā
saharopinūrija L-saharopīna izdalīšanās ar urīnu
saharopīns L-saharopīns - C11H20N2O6, lizīna metabolisma starpposms, veidojas, kondensējoties lizīnam un alfa ketoglutarātam, anomāli uzkrājas dažu lizīna degradācijas traucējumu gadījumā
Apasionāta L. van Bēthovena sonāte klavierēm fa minorā, opuss 57
Akvila L'Akvila - pilsēta Itālijā ("L'Aquila")
Amadalena La Madalēna - pilsēta Sardīnijas salas ziemeļos, tās nosaukums vietējā valodā
destra Labā (roka)
droite Labā (roka)
RLL Labā apakšējā daiva (angļu "right lower lobe")
RUL Labā augšējā daiva (angļu "right upper lobe")
lafa Laba dzīve
izbauda Laba dzīve, iekāre, bauda
izguļa Laba gulēšana
eupnoē Laba jeb viegla elpošana
labākrasta Labā krasta
šmīga Laba plosta gaita, kur nav ceļā kavēkļu
eiforopsija Laba redze
prava Labā roka
īstenīca Labā roka; īstā, pareizā vieta
gods Laba slava, atzinīgs vērtējums (piemēram, uzņēmumam, kolektīvam)
GG Laba spēle (angļu "good game"; īsziņās)
sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas
ignominia Laba vārda, "labas slavas" zaudēšana
sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita
RML Labā vidējā daiva (angļu "right middle lobe")
aļokne Laba, jautra izdzīve
lab Labā, labad
vieglums Laba, patīkama sajūta
zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām
labeds Labad
labadisti Labadi 1674. gadā dibināta reformistu sekta
lb. Labais (lb. krasts, lb. pieteka)
RLQ Labais apakšējais kvadrants (angļu "right lower quadrant")
RUQ Labais augšējais kvadrants (angļu "right upper quadrant")
stīrborts Labais borts (kuģim, laivai)
mieggaris Labais gariņš, kas sargā un iemidzina bērnu šūpulī; miegaris
miegaris Labais gariņš, kas sargā un iemidzina bērnu šūpulī; mieggaris
labais Labais gars - pārdabiska būtne latviešu mitoloģijā, kas ir palīdzīga cilvēkiem
bontons Labais tonis, pieklājība, smalka uzvešanās
flangs Labais vai kreisais (ierindas, karaspēka novietojuma, kaujas iekārtas, gājiena iekārtas) gals (sāns)
dievais Labais, lieliskais, krāšņais
belami Labais, mīļais draugs
sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties)
sāņu Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties); sānis (2)
sāņus Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties); sānis (2)
elet Labāk
labāki Labāk
vispārāk Labāk par visiem; vislabāk
labai Labāk, labāks
mīļāk Labāk, labprātāk
labis Labāk, mīļāk
gvarde Labākā (cilvēku grupas, organizācijas) daļa
zefīrs Labākā aitu vilnas šķirne
optimizācija Labākā atrisinājuma meklēšana matemātiskām problēmām, vadoties no pieņemtā optimalitātes kritērija
mātesaudze Labākā mežaudze, ko izmanto sēklu ievākšanai
uzvara Labākā rezultāta sasniegšana (sporta sacensībās.)
A Labākais (savā grupā, šķirā u. tml.)
priekšpļāvējs Labākais pļāvējs, kas pļāvēju rindā pļauj pirmais
krienums Labākais un skaistākais kādā lietā
provanseļļa Labākās kvalitātes olīveļļa
štucernieki Labākie šāvēji, kurus Krievijas armijā, sākot ar 1842. g., sešus katrā rotā apbruņoja ar štuceriem (īsas šautenes ar vītnēm)
paraugdemonstrējums Labāko sasniegumu demonstrējums (piemēram, sportā, kādā profesijā)
sačalgot Labam ēdienam pieliet kaut ko sliktu
Labaržu ezers Labāržu ezers; ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība — 9,8 ha
konneksijas Labas attiecības, iespaidīgi sakari
labdabls Labas dabas, saka par katru labi augošu stādu vai labību, kamēr tā vēl zaļā stāvoklī
dalikatns Labas kvalitātes, piemērots (par apģērbu, apaviem)
REPOH Labas mācīšanās formula (angļu "Repetition, Easy, Pleasure, Often, Habit" - atkārtošana, viegli, patīkami, bieži, ieradums)
jahīns Labās puses stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzālemē, obligāta detaļa masonu tempļa interjerā, ko veido kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago trīs granātāboli - dabas auglības simbols
dekstrāls Labās puses-; kas strādā ar labo roku, labrocis; labējais
vintage Labas ražas gads; nobriedis, labi nogatavojies; lieta, kas izturējusi laika pārbaudījumu
GMP Labas ražošanas prakses standarts (angļu "Good Manufacturing Practice")
lupica Labas sekmes zvejā vai medībās
pašķirība Labas sekmes, panākums
dzesētājriba Labas siltumvadības elements, kas palielina siltumnovadīšanas virsmu
ķēriens Labas spējas, laba prasme
tvēriens Labas spējas, laba prasme; ķēriens (4)
sudzenieks Labas sugas dzīvnieks, sugas lops
Labožas ezers Labāžezers Indrānu pagastā
alastrims Labdabīga baku forma, ko ierosina vīruss, kas vistas embrijā uzrāda mazāku virulenci nekā baku vīruss
mielocista Labdabīga cista, kas attīstījusies no rudimentāra mugurkaula kanāla
hondroangioma Labdabīga mezenhimoma, kas satur hondro- un angiomatozus elementus
dermoīdi Labdabīgas cistas, novērojamas jau pirmos dzīves gados; parasti apaļas formas veidojums ar biezu, ārpusē gludu, iekšpusē nelīdzenu ādai līdzīgu un matiem pārklātu kapsulu
hemangioma Labdabīgs asinsvadu audzējs, parasti rodas tūlīt pēc piedzimšanas
adenoma Labdabīgs audzējs dažādos dziedzeraudos
papiloadenocistoma Labdabīgs audzējs, kam ir papillomas, adenomas un cistomas struktūra
neirilemmoma Labdabīgs audzējs, kas rodas no perifēro, galvas smadzeņu vai simpātisko nervu neirilemmas
limfomiksoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no adenoīdiem audiem
angioma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no asinsvadiem vai limfvadiem
angiolipoleiomioma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no asinsvadu, taukaudu un gludās muskulatūras elementiem
leiomiofibroma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no gludās muskulatūras šķiedrām un saistaudiem
angiomiksoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kapilāriem līdzīgiem asinsvadiem un gļotainiem audiem; var attīstīties nabassaitē un atgādināt normālas nabassaites audus
osteoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kaulaudiem
miksoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no mukoīdiem audiem
fibromioma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no muskuļaudiem un saistaudiem
fibroma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no saistaudiem
lipoma Labdabīgs audzējs, kas veidojas taukaudos
elastofibroma Labdabīgs audzējs, ko veido elastīgās šķiedras kopā ar saistaudiem
fibroadenoma Labdabīgs dziedzera audzējs ar stipri attīstītiem fibroziem audiem, kam reizē ir fibromas un adenomas raksturs
hidroakantoma Labdabīgs eksokrīno dziedzeru audzējs
odontoma Labdabīgs fibroepiteliāls audzējs, kurā ir dažādā veidā grupēti zoba elementi: dentīns, emalja un cements
trihoadenoma Labdabīgs folikulārs audzējs ar lielām cistām, kas klātas ar zvīņepitēliju; lokalizējas uz sejas vai viduma
haimangioma Labdabīgs lēns audzējs, kas sastāv no asinsvadiem
mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci
sialadenoma Labdabīgs siekalu dziedzeru audzējs
hondroma Labdabīgs skrimšļaudu audzējs
epitelioma Labdabīgs vai ļaundabīgs audzējs, kas izveidojies no epitēlijaudiem
felinoze Labdabīgs vīruslimfadenīts, kas attīstās, inficējoties caur ievainotu ādu (bieži pēc kaķa skrāpējuma, t. s. kaķa skrāpējuma slimība)
dentinoma Labdabīgs zoba audzējs, kas sastāv gk. no sekundārā dentīna
benigns Labdabīgs, labvēlīgs
labdarene Labdare
krispīnade Labdarība uz cita rēķinu (pēc sv. Krispīna, kas esot zadzis ādu, lai nabagiem pagatavotu apavus)
filantropija Labdarība, palīdzība (trūcīgajiem)
haritē Labdarība, slimnīcu nosaukums
bonifikācija Labdarība; atveseļošanās, sanācija
labģeris Labdaris
lobdīn Labdien
Labdzeņu paeglis Labdzeņu kadiķis
falanga labējie maronīti - austrumu rituāla katoļu novirziens Libānā
CDU/CSU Labējo politisko spēku apvienība Vācijā "Kristīgo demokrātu savienība / Kristīgi sociālā savienība (vācu "Christlich Demokratische Union / Christlich-Soziale Union")
labata Labestība
labība Labestība
barno Labi
harašo Labi
hare Labi
horoš Labi
horošo Labi
īstāis Labi
jesti Labi
kipitāli Labi
kūl Labi
ladi Labi
smeiļi Labi
zajebis Labi
zohi Labi
zoini Labi
zvērs Labi
pačabans Labi (diezgan) sauss un viegls (par sienu)
ierošt Labi apģērbt
notērpties Labi apģērbties
gārbēt Labi apieties, saudzēt
ballināt Labi apkopt, pacienāt
sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles
sēdēt Labi atbilst, piegult augumam (par apģērbu)
sprauns Labi attīstījies, spēcīgs (par dzīvniekiem, retāk augiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
izlodēties Labi attīstīties, kļūt lielam un spēcīgam; nebūt sliktākam par citiem veselības ziņā
gaišīgs Labi attīstīts (par prātu)
lekns Labi attīstīts un sulīgs, arī kupls (par augiem, to daļām)
ass Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs
skaudrs Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs; (9)
pamatīgs Labi attīstīts, spēcīgs (piemēram, par ķermeņa daļām)
lēdija Labi audzināta sieviete ar smalkām manierēm
augulišks Labi augošs (par dzīvām būtnēm)
ieturēt Labi barojot, uzturēt (dzīvnieku)
dzīdināt Labi barot, ēdināt
gaņģīgs Labi barots
brangs Labi barots (dzīvnieks)
miesīgs Labi barots (par dzīvnieku)
glums Labi barots, kopts, gludu, spīdīgu spalvu (par dzīvniekiem)
blesis Labi barots, lēns zirgs (retāk cits dzīvnieks)
apaļš Labi barots, trekns (par dzīvniekiem)
resns Labi barots, trekns (par dzīvniekiem)
ķemīgs Labi biezs šķidrums
iebarot Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā
ieēdināt Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā
dzerties Labi garšot (par dzērienu)
prikinutij Labi ģērbies cilvēks
prikinutijs Labi ģērbies cilvēks
kundziņš Labi ģērbies vīrietis (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā)
žiganiķ Labi ģērbties
frajers Labi ģērbts cilvēks - noziedznieka upuris
fucins Labi ģērbts cilvēks - noziedznieka upuris
iečopīties Labi iedzīvoties, kļūt pārtikušam
iekalt Labi iegaumēt (parasti, daudz reiz atkārtojot); arī iemācīt
izpasīt Labi iekopt, izstrādāt (augsni)
izpašīt Labi iekopt, izstrādāt (augsni)
izamērcēties Labi iesālīties (par gurķiem, sēnēm)
izduņķēt Labi izdauzīt
saplakarēt Labi izdauzīt, sakult
pārsvēpēt Labi izkvēpināt (no jauna, vēlreiz)
nomiekšēt Labi izmērcēt, nopērt
čaugans Labi izrūdzis, porains
izvaukšķēt Labi izrūgt (par mīklu)
apgārbāt Labi izstrādāt, saudzēt
marķieris Labi izšķirams simbols, ko izmanto datorgrafikā, lai norādītu konkrētu vietu
fenokristāli Labi izveidoti (idiomorfi) atsevišķi minerālu kristāli, kas ieslēgti porfīru un porfirītu smalkgraudainajā vai stiklveida pamatmasā
attīstīts Labi izveidoties (par augu veģetatīvajiem orgāniem)
glīts Labi izveidots (par rokrakstu)
karsnējs Labi karsts, tveicīgs
atsklāties Labi klāties
dižsēta Labi kopta sēta
skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem)
tukls Labi mēslots, auglīgs (par augsni)
vaņķis Labi nobarots bērns vai sivēns
vambris Labi nobarots kuilis
šmacāns Labi nobarots teļš vai kumeļš
spraunis Labi nobarots, liels dzīvnieks (piemēram, suns)
frajers Labi nodrošināts notiesātais
fucins Labi nodrošināts notiesātais
kurmis Labi nomaskējies ienaidnieka spiegs
ieraut Labi nopelnīt, saraust (naudu)
ķevēns Labi paaudzis dzīvnieks
dvablis Labi paaudzis kāpostu u. tml. stāds
čisnīt Labi pacienāt
nocienāt Labi pacienāt
izmielot Labi paēdināt (parasti ar ko garšīgu)
apēdināt Labi paēdināt, apmierināt izsalkumu; uzturēt, dot uzturu
iecienāt Labi paēdināt; atkārtoti pacienāt ar kaut ko garšīgu
ēdelīgs Labi pagatavots, garšīgs
dižtēvs Labi pārticis saimnieks
šikovaķ Labi pavadīt laiku
nomaukt Labi paveikt (ko), piem., veiksmīgi piedalīties sacensībās
čeveris Labi piešūts auduma gabals
piestāvēt Labi saderēties (ar ko)
uzķeparāties Labi saimniekojot un daudz strādājot kļūt turīgam
nogremot Labi sakost, sagremot
izkvestēties Labi sasildīties, izsutināties
štimmīgs Labi saskanēt, piestāvēt
punktorientieri Labi saskatāmi apvidus objekti, kas aizņem mazu platību
sasaprasties Labi satikt (ar kādu)
sadzīgot Labi satikt, sadzīvot
pasīvots Labi sīvs, skarbs, dzēlīgs
miogēns Labi šķīstošs muskuļu proteīns, kas veido apmēram 10% kopējā muskuļu proteīnu daudzuma; sastāv gk. no glikolītiskiem enzīmiem; sarecot pārvēršas par miogēnfibrīnu, tad par miozīnfibrīnu
ķevens Labi tukls bērns, labi attīstījies bērns
spuldzīgs Labi un ātri pamanāms
redzams Labi uztverams ar redzi (parasti pēc kādām ārējām pazīmēm)
skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, toņiem bagāts, arī melodisks (par skaņu)
gantēt Labi uzvesties, aplidot, pievērst uzmanību
gantēties Labi uzvesties, aplidot, pievērst uzmanību
kupt Labi uzziedēt; kupēt
kupēt Labi uzziedēt; kupt
iztēkāt Labi viltīgi izjautāt, izprašņāt
prototips Labi zināms medikamentu grupas preparāts, ar ko salīdzina jaunu zāļu grupas preparātu
pārvaldīt Labi zināt (ko) un prast izmantot (to) savā darbībā
lieti Labi, īsti
supēē Labi, jauki, lieliski
kļova Labi, jauki, stilīgi
gud Labi, labs
šķauni Labi, lieliski
jestīgi Labi, patīkami
godam Labi, pienācīgi
izpasēt Labi, rūpīgi apkopt
piesiet (savu) sirdi Labi, sātīgi paēst, arī izraisīt sātīguma sajūtu; arī labi garšot
pielopsīties Labi, sātīgi pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti)
čikiņā Labi, veiksmīgi
jē Labi, veiksmīgi
reāli Labi, veiksmīgi
okay Labi, viss kārtībā; piekrītu
OK Labi; kārtībā
okē Labi; kārtībā
okei Labi; kārtībā
okej Labi; kārtībā
okibai Labi; kārtībā
okidoki Labi; kārtībā
olrait Labi; kārtībā
olreit Labi; kārtībā
harošs Labi; labs ir!
oki-doki Labi; viss kārtībā
kuļamais Labība kulšanai
kuļams Labība kulšanai
pasers Labība, kas (rijā) izlikta žāvēšanai uz tievām kārtīm blakus krāsnij (nevis uz cepļa sijām)
pasars Labība, kas rijā nokritusi no sera zemē uz kula
piesars Labība, kas sakrauta ne uz ārdīm, bet uz šķērskokiem, kas pārlikti no sijas līdz ārdīm
maize Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši)
noklaipāt Labībai nogulties gar zemi vējā un lietū
atbars Labības aizdevums, ko pēc hercoga Jēkaba noteikumiem zemniekiem vajadzēja rudenī nolīdzināt ar linsēklām, kaņepājiem vai lopiem, Rīgas pilsētas zemnieki varēja arī atmaksāt naudā
časkas Labības atsijas, dažādas nezāles ar pelavu piemaisījumu, ogu apvalki, mizas
stroguļi Labības atvētījumi, nezāļu sēklas, rogas u. tml.
lakšķis Labības auga kāts vai kātiņš (piemēram, kviešu) līdz vārpai
tritikāle Labības augs - kviešu un rudzu hibrīds; šī hibrīda grauds, sēkla
ērsks Labības augs prosa
sēteve Labības daudzuma mērs (1,5 sieki)
cers Labības daudzums, kas sakrauts vienā rijas lāvā
blaugzna Labības grauda čaula
blaugzne Labības grauda čaula
atsēnalošana Labības graudu virsmas mehāniska tīrīšana un daļēja graudu apvalka un dīglīša atdalīšana
ģuģītis Labības guba
dārnis Labības kalte
trists Labības kaltes aparāta kustīgais metāla nazis, kas veicina graudu izbiršanu
reiziņa Labības kārta, ko ar vienu reizi ielaiž kuļmašīnā
ķiste Labības kaste
ķists Labības kaste
kūls Labības kaudze pēc kulšanas, kopā ar pelavām
padmale Labības klājiena mala piedarbā
dāriens Labības klājiens uz rijas ārdiem uzliktiem dēļiem
mīdeknis Labības klājiens, ko novieto uz piedarba klona un kuļ ar zirgiem
kūleņi Labības klājiens, metiens kulšanai rijā
kūliens Labības klājiens, metiens; arī kūlums
statenis Labības klāsts
malis Labības kode
māļi Labības kodes ("Lepindoptera")
šneks Labības kombaina detaļa - padevējgliemezis
šķīrējs Labības kombaina detaļa - veldres atdalītājs
žāva Labības kopums, kas novietots rijā kaltēšanai
sers Labības kopums, kas rijā ir sagatavots kaltēšanai un kulšanai
sēriens Labības kopums, kas rijā tiek sagatavots kaltēšanai un kulšanai
apkoris Labības krāvuma veids kulšanai, kā jumta korī uz abām pusēm
kūģis Labības kūlis
šņaps Labības kūlis
kuļamtalka Labības kulšana kopējiem spēkiem, iesaistoties tajā tuvākajiem kaimiņiem un kuļot pie katra pēc kārtas
kulšanas talka Labības kulšana kopējiem spēkiem, iesaistoties tajā tuvākajiem kaimiņiem un kuļot pie katra pēc kārtas
kūliņš Labības kulšana rijā
mīdenis Labības kulšana, to mīdot
bluķis Labības kulšanai paredzēts paresns koka stumbra vai baļķa gabals, kam bija tapas un ko vilka zirgs
pārkūlas Labības kulšanas pārpalikumi
rijkuris Labības kulšanas pārraugs
griezgali Labības kūļu grieztie gali
runiņa Labības kūļu sastatījums uz lauka
druva Labības lauks
lanka Labības lauks vai arī viss lauku plašums atšķirībā no atsevišķiem laukiem
actains Labības lauks, kurā vietām ir neizdīgušas labības laukumi (acis)
pipis Labības maisa stūris, stērbele
šēpelis Labības mērs
ķulmis Labības mērs - 1/4 pūra, citviet arī 1/6 pūra
skaks Labības mērs 1/10 pūra, ko dzirnavnieks ņēma kā atlīdzību par malšanu
sētuve Labības mērs, 1/4 pūra (aptuveni 17,5 litri)
mīņa Labības metiens piedarbā
dzeltre Labības nezāle ar asām lapām
kokālis Labības nezāle ar garu stublāju 30-100 cm garumā
šmugumi Labības nobirumi uz tīruma
beri Labības nodeva, ko dod ar beramu mēru; nodeva
elevators Labības noliktava
atbars Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums
atberi Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums; atbars; atbaras
atbaras Labības parādu nomaksai nododamais graudu daudzums; atbars; atberi
ģezītis Labības pļaujamais grābeklītis
krijs Labības pļaujamās mašīnas spārns
kūlīšsējējs Labības pļaujmašīna, kas nopļauj labību un sasien kūlī
kūlīšu sējējs Labības pļaujmašīna, kas nopļauj labību un sasien kūlī
plaga Labības pļāvēja sastāvdaļa - platforma, uz kuras atrodas tikko nopļautā labība
lēsa Labības sagulums, veldre
nažģi Labības saslaukas
sabārstas Labības saslaukas
žava Labības sērums kaltēšanai
vēķis Labības sieta veids, biezākais rijas siets, kas iztīra graudus no lielajām pelavām
krejoklis Labības siets
skrēda Labības siets
skrēdus Labības siets
skrīņa Labības slānis, klājiens
porakas Labības smalkumi
porumi Labības smalkumi
puromi Labības smalkumi
dube Labības stati, kūļu rinda; duba
duba Labības stati; uzstādīts kūlis vai kūļu rinda
stucīte Labības statiņš
stutiņa Labības statiņš
stutlīte Labības statiņš
dalbiņš Labības statiņš vai zārds
aķis Labības statiņš, labības guba
stutīte Labības statiņš; stutiņa
rūniņa Labības stats
stoģis Labības stats
stuģis Labības stats
braka Labības šķūnis
braks Labības šķūnis
kuls Labības šķūnis
tīreklis Labības tīramais siets
kņadas Labības tīrīšanas atliekas, vai kas cits mazvērtīgs
sekselis Labības u. c. beramu vielu mērvienība - sestā daļa no pūra jeb puse sieka
kūris Labības un pelavu guba, sadzīta pēc kulšanas
kuzka Labības vabolīte, plākšņtaustekļaino vaboļu dzimtas maijvaboļu apakšdzimtas suga
paberi Labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
saišks Labības vai linu stiebru grīste, ar ko sasien labības, linu kūli
padibene Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
padibenis Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
padibens Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
padibins Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
padubenis Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
vijakls Labības velde
riekava Labības vētījamais siets
žumburs Labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem
žepurs Labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem; žumburs
jauja Labības žāvētava, īpaša telpa vai viendaļīga vai daudzdaļīga ēka, kurā atradās krāsns, ko izmantoja nekultās labības izžāvēšanai, radniecīga rijai
kūce Labības, akmeņu u. tml. kaudze
puspūrs Labības, kartupeļu daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā
žumburis Labības, siena žāvējamais koks (parasti stumbrs ar apcirstiem zariem)
nopost Labību no lauka ievest
labierīkojums Labiekārtojums
labierīkot Labiekārtot
kempings Labiekārtota autotūristu vasaras nometne, kurā ir teltis vai viegla tipa namiņi
laivviesnīca Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; botelis
botelis Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; laivviesnīca
autofurgons Labiekārtots specializēts automobilis ceļošanai, kurā parasti ir telpa ar guļvietām, sanitārais mezgls un vieta ēdiena pagatavošanai, tiem tiek iekārtoti specializēti stāvlaukumi kempingos un pie citām tūristu mītnēm ar iespējām pievienoties elektriskajam tīklam, ūdensvadam un kanalizācijai
dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni
kulturāls Labiekārtots, komfortabls
labie Labieši
labais Labietis
bajārs Labietis, virsaitis, bagāts saimnieks
Albona Labina, apdzīvota vieta Horvātijā, Istras županijas austrumos, tās nosaukums itāļu valodā
labinēt Labināt
ladināt Labināt
liķināt Labināt
mīlināt Labināt, turēt par mīļu
mirināt Labināt, vilināt
labinēties Labināties
ladināties Labināties
laipnoties Labināties
laskāties Labināties
lapšināties Labināties, glaimot
lapsināties Labināties, pieglaimoties
glaimoties Labināties; iztapīgi izturēties (pret kādu)
aizlabināt Labinot aizdabūt (sev līdzi)
atlabināt Labinot atdabūt, ataicināt (uz kurieni, pie kā u. tml.)
ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā cilvēku)
ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā dzīvnieku)
izlabināt Labinot izvilināt
pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
nolabināt Labinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost
labirintektomija Labirinta (daļas) izgriešana
labirintotomija Labirinta atvēršana, uzkalšana
labirintoze Labirinta patoloģija, kuras pamatā pārsvarā ir distrofiskas pārmaiņas
makropodi Labirinta zivju ģints; dažas sugas audzē akvārijos
theridiidae Labirintzirnekļu dzimta
crustulina Labirintzirnekļu dzimtas ģints
robertus Labirintzirnekļu dzimtas ģints
teutana Labirintzirnekļu dzimtas ģints
theridium Labirintzirnekļu dzimtas ģints
anabantidae Labirintzivju dzimta
osphoronemus Labirintzivju dzimtas ģints
gurāmija Labirintzivju dzimtas suga ("Osphoronemus gorami"), vēdera spuras pirmais zars ir pagarināts, dzīvo saldūdenī, dzimtene Āzijas dienvidaustrumu daļa, vairākas krāsām bagātas formas audzē akvārijos
sprastai Labiski (adīt)
sprastam Labiski (adīt)
sprasts Labisks (par adījumu)
labklāja Labklājība
labklāšanās Labklājība
prosperitāte Labklājība
LM Labklājības ministrija
salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi
pielabot Labojot novērst (piemēram, priekšmetam) bojājamus (parasti nelielus)
izlabot Labojot panākt, ka (parasti tekstā) nav kļūdu; labojot novērst (kļūdas), parasti tekstā
izlabot Labojot pilnīgi novērst (defektus, bojājumus u. tml)
izlabot Labojot precizēt, konkretizēt (piemēram, tekstu, izteikumu)
pēcdarbs Labojums, pārstrādājums
korektīva Labojums, precizējums
korektūra Labojums, precizējums (piemēram, norisē, darbībā)
Barisa Labonīte, Vesetas pieteka
problēmlaboratorija Laboratorija kādu problēmu risināšanai
fotolaboratorija Laboratorija, kurā veic fotouzņēmumu un fotofilmu apdari
kinofotolaboratorija Laboratorija, kurā veic kinofilmu, fotouzņēmumu un fotofilmu apdari
ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu
kultūra Laboratorijas apstākļos ārpus dzīva organisma audzēts (audu, šūnu) kopums
laboriņš Laboratorijas darbs
labors Laboratorijas darbs
gnotobionts Laboratorijas dzīvnieks, kurā nav nekādu citu mikroorganismu, izņemot tos, kas zināmi eksperimentētājam
komparators Laboratorijas iekārta divu viena un tā paša zvaigžņotās debess apgabala fotoattēlu, spektrogrammu u. tml. salīdzināšanai
gazometrs Laboratorijas ierīce gāzu uzkrāšanai, glabāšanai un to tilpuma mērīšanai
pielāpa Labošana
reparatūra Labošana (piem., apavu)
pielāps Labošana, labojums
koriģēšana Labošana, precizēšana
korekcija Labošana, precizēšana, arī regulēšana; labojums, precizējums, arī regulējums
Noriļlag Labošanas darbu nometņu sistēma, "Gulaga" struktūrvienība Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, dibināta 1935. g., ieslodzītos nodarbināja gk. vara, niķeļa u. c. krāsaino metālu ieguvē, 1941. g. ieslodzīti >560 virsnieki no Latvijas, pēc 2. pasaules kara te ieslodzīja latviešu nacionālos partizānus, leģionārus u. c. no Latvijas deportētās personas
Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā
reformatorija Labošanas iestāde gados jauniem noziedzniekiem (ASV)
činīt Labot
labāt Labot
kļaustīt Labot (parasti mēbeli, ierīci)
varmalot Labot (pastalu)
izlabot Labot un pabeigt labot (piemēram, priekšmetu, ierīci); salabot
pārlāpīt Labot vēlreiz, no jauna (priekšmetu)
prāvīt Labot, lāpīt
pompaļāt Labot, lāpīt vecas drēbes
tērpināt Labot, remontēt
lāpīt Labot, remontēt (salūzušu priekšmetu)
pravīt Labot; remontēt; kārtot
godīties Laboties, kļūt krietnam
apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības)
labpatikties Labpatikt
neiebilstot Labprāt
okotnai Labprāt
mīļumis Labprāt, ar labpatiku un mīlestību
mīļprāt Labprāt, ar mīlestību
labprātis Labprāt, labprātīgi, brīvprātīgi
labprāts Labprāt, labprātīgi, brīvprātīgi
kollekta Labprātīga dāvanu lasīšana nabagu vai kādu labdarīgu mērķu un iestāžu pabalstīšanai
ekspatriācija Labprātīga vai piespiedu izceļošana uz ārzemēm, kas parasti saistīta ar pilsoņa tiesību atņemšanu
obvencija Labprātīgas nodevas, it īpaši baznīcai par labu
ar labu Labprātīgi
pieteikties Labprātīgi atzīt sevi (par ko) un oficiāli to paziņot
pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā)
labradors Labradoras retrīvers - suņu šķirne
Viola labradorica Labradoras vijolīte
Labraggen Labragas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā
Lārancis Labrencis
Lauris Labrencis
gūtmarjin Labrīt
labrītiņas Labrīt
lobreit Labrīt
morjin Labrīt
baldžeznijs Labs
bon Labs
čepitāls Labs
čikāls Labs
čokāns Labs
coks Labs
čoks Labs
čonīgs Labs
čošs Labs
čotkāls Labs
cūlīgs Labs
džoins Labs
fartovij Labs
fimma Labs
firma Labs
foins Labs
forīgs Labs
frišs Labs
ģiks Labs
hoins Labs
inčīgs Labs
kifīgs Labs
kipitāls Labs
koifs Labs
koins Labs
kollīgs Labs
krimināls Labs
kūls Labs
labāgs Labs
labons Labs
ļaudusks Labs
lobs Labs
lufoks Labs
nočs Labs
OK Labs
okeins Labs
prīmā Labs
šķiņķīgs Labs
valtīgs Labs
zaftīgs Labs
zihāls Labs
zihs Labs
zolīds Labs
zū Labs
omulīgs Labs (par pašsajūtu, garastāvokli)
meisters Labs aroda, darba pratējs
rātmanis Labs audzinātājs (pārmācības nama uzraugs)
eitrofija Labs barojuma stāvoklis
labainītis Labs dēls
stilbiķis Labs gājējs
čapenieks Labs garastāvoklis
eitīmija Labs garastāvoklis
labprātība Labs garastāvoklis, gandarīts
agatodemons Labs gars, labs ģēnijs
skubrs Labs kājāmgājējs
sliepaža Labs kājāmgājējs
kušs Labs ķēriens, liela naudas summa
pagada Labs laiks
eikrazija Labs organisma sulu sastāvs; normāla veselība
bombonga Labs panākums
runiķis Labs runātājs
matala Labs skrējējs
manitu Labs vai ļauns gars kā pielūgsmes un godbijības objekts (Amerikas indiāņiem); tas, kam piemīt pārdabisks spēks
labais Labs vai slikts (atkarībā no izrunas intonācijas)
pavaldzīgs Labs, apetītelīgs ēdiens
dievojs Labs, cēls, skaists, derīgs, izdevīgs
dievots Labs, cēls, skaists, derīgs, izdevīgs
glauns Labs, derīgs
piemērots Labs, derīgs, atbilstošs (kam attiecīgajos apstākļos)
bestrs Labs, dūšīgs, skaists
magaris Labs, garšīgs ēdiens
labums Labs, garšīgs produkts, ēdiens
pareizīgs Labs, īsts, kārtīgs, arī taisnīgs
verns Labs, krietns
cunftīgs Labs, kvalitatīvs
denks Labs, labi
brangs Labs, lielisks
maktens Labs, lielisks
jēdzīgs Labs, pieņemams
ārisks Labs, skaists
ārisks Labs, skaists, kopts
meiklers Labs, zinīgs (kāda aroda) pratējs; meistars
paģelo Labs; atbilstošs; tāds, kāds vajadzīgs
kūlīgs Labs; jauks; lielisks
prišs Labs; kvalitatīvs
graujošs Labs; pamatīgs
kaifīgs Labs; tāds, kas sagādā baudu
ziher Labs; uzticams
komforts Labsajūta
prihods Labsajūta, narkotiku iedarbības sākums
nelabsajūta Labsajūtas trūkums, kas var novest pie izsīkuma sindroma
labsirdīgums Labsirdība
labestība Labsirdība, labvēlība
bonomija Labsirdība, vientiesība
agate Labsirdīgā, labā
humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko); spēja saskatīt un atveidot komisko
labsirdis Labsirdīgs cilvēks
labestīgs Labsirdīgs, labvēlīgs
labinīgs Labsirdīgs, laipns
bonoms Labsirdīgs, vientiesīgs cilvēks
jaukskanība Labskanība
labskanīgums Labskanība
labskaņa Labskanība (parasti valodai)
consonanza Labskanīga, saliedēta saskaņa
eufonisks Labskanīgs
jaukskanīgs Labskanīgs
ortofonisks Labskanīgs
košs Labskanīgs, skaists
jaukskanīgums Labskanīgums
jaukskaņa Labskaņa
lētins Labticīgs, gatavs, piekrītošs
laboulbenia Labulbēnijas
laboulbeniaceae Labulbēniju dzimta
laboulbeniales Labulbēniju rinda
laboulbeniomycetes Labulbeniomicētes
labucītis Labulis
kūmetrs Labuma mērītājs - radiomēraparāts, ko lieto svārstību kontūra, spoles un kondensatora labuma Q noteikšanai; Q-metrs
bonitas Labums
labaļa Labums
ponts Labums
turme Labums
pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos
poļza Labums, derīgums
surme Labums, sekme
tolka Labums, vērtīgums
jeste Labums; prieks
lobvokor Labvakar
Ļoborsk Labvāržu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
ieredze Labvēlība
labvēlīgums Labvēlība
novēlība Labvēlība
novīdība Labvēlība
ieteikums Labvēlīga atsauksme (par kādu)
labs prāts Labvēlīga attieksme (pret kādu)
palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai)
eisēmija Labvēlīga pazīme vai prognoze
kami Labvēlīgi dabas gari, kurus godina sintoismā
patikt Labvēlīgi ietekmēt (augus) - parasti par vidi, apstākļiem
pagoda Labvēlīgi laikapstākļi (parasti bez lietus)
mīlprātīgs Labvēlīgs
nolaidens Labvēlīgs
nolaidīgs Labvēlīgs
novēlīgs Labvēlīgs
aizdevīgs Labvēlīgs aizdošanai
studiosus Labvēlīgs, bet drusku nicīgs nosaukums studentam
oportūns Labvēlīgs, izdevīgs, ienesīgs, derīgs, parocīgs, viegli pieejams
favorābls Labvēlīgs, laipns, izdevīgs
labs prāts Labvēlīgs, miermīlīgs garastāvoklis
nosliecīgs Labvēlīgs, vēlīgs
novīdīgs Labvēlīgs, vēlīgs, bez skaudības
pruha Labvēlīgu apstākļu kopums
neiespēja Labvēlīgu apstākļu, nosacījumu trūkums (kā veikšanai, īstenošanai)
mīklenāji Lācenāju, bubureņu krūmi
lācenes Lācene
glažas Lācene ("Rubus chamaemorus")
graulenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
kaulene Lācene ("Rubus chamaemorus")
klocene Lācene ("Rubus chamaemorus")
lācenāji Lācene ("Rubus chamaemorus")
lācine Lācene ("Rubus chamaemorus")
lāčogas Lācene ("Rubus chamaemorus")
lieloga Lācene ("Rubus chamaemorus")
lielogas Lācene ("Rubus chamaemorus")
mīklene Lācene ("Rubus chamaemorus")
miklenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
moruška Lācene ("Rubus chamaemorus")
muraka Lācene ("Rubus chamaemorus")
murakas Lācene ("Rubus chamaemorus")
murenājs Lācene ("Rubus chamaemorus")
murene Lācene ("Rubus chamaemorus")
murenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
murika Lācene ("Rubus chamaemorus")
plocene Lācene ("Rubus chamaemorus")
plocenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
plociņi Lācene ("Rubus chamaemorus")
šķomenājs Lācene ("Rubus chamaemorus")
skomenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
škovenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
spradzenāji Lācene ("Rubus chamaemorus")
spradzenes Lācene ("Rubus chamaemorus")
spradzenītes Lācene ("Rubus chamaemorus")
stomene Lācene ("Rubus chamaemorus")
lācenājs Lācene ("Rubus chamaemorus") - rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām
šķomene Lācene 2(1)
šķomene Lācene 2(2)
lāčmāte Lācene, lāčumāte
komenes Lācenes
lāciene Lācenes ("Rubus chamaemorus") oga
pūneji Lācenes (2)
Lācītis Lacenu ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
lachnea Lachnea scutellata - humāriju dzimtas sugas "Scutellina scutellata" nosaukuma sinonīms
lachnea Lachnea stercorea - humāriju dzimtas sugas "Cheilymelia stercorea" nosaukuma sinonīms
lācisks Lācīgs
lācišķs Lācīgs
lācība Lācīgums
ķepainis Lācis
ķepkāja Lācis
lācs Lācis
locis Lācis
meška Lācis
miška Lācis
pekainis Lācis
leccinum Lācīši - beku dzimtas ģints
spilosoma Lācīšu dzimtas ģints
pelašķu lācītis lācīšu dzimtas suga ("Ammobiota festiva"), Latvijā aizsargājama
melnais lācītis lācīšu dzimtas suga ("Arctia villica"), Latvijā aizsargājama
mauragu lācītis lācīšu dzimtas suga ("Hyphoraia aulica"), Latvijā aizsargājama
gāršas lācītis lācīšu dzimtas suga ("Pericallia matronula"), Latvijā aizsargājama
Lācēnu ezers Lācīšu ezers Jumurdas pagastā
purva bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum holopus", syn. "Leccinum niveum"), bērzu mikorizas sēne, aug purvos vai mitros mežos, cepurīte parasti pelēkzaļgana
melnā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum melaneum"), aug mitros mežos un zem bērziem, cepurīte melngana
parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē
mainīgā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum variicolor"), aug zem bērziem purvainos mežos, augļķermeņa kātiņa pamatne maina krāsu - griezuma vietā kļūst zilganzaļa
baltā apšubeka lācīšu suga ("Leccinum percandidum")
ozolu lācītis lācīšu suga ("Leccinum quercinum")
Potupe Lācīte, Bērzaunes pieteka
atrichum Lācītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints
Lāčupe Lācupe, Ošas pieteka
lāčāda Lāča āda (parasti kažokāda)
pļegzna Lāča ķetna
viškintētiņš Lāča nosaukums
ķeblainītis Lāča nosaukums folklorā
lāčas Lāčauza
lācene Lāčauza
luste Lāčauza
auzas Lāčauza ("Bromus")
lācenes Lāčauza ("Bromus")
lāčains Lāčauzains
bromus Lāčauzas
lācauži Lāčauzas
lāči Lāčauzas
ursus Lāči
aizlāčot Lāčot prom
morķens Lāčpurns
murķele Lāčpurns
vērpelīte Lāčpurns
vēršpurns Lāčpurns
čurulis Lāčpurns ("Morchella")
morchellaceae Lāčpurnu dzimta
disciotis Lāčpurnu dzimtas ģints
mitrophora Lāčpurnu dzimtas ģints
morchella Lāčpurnu dzimtas ģints
ķēvpups Lāčpurnu dzimtas sēņu ģints ("Verpa"), agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti, 5 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas
koala Lāčsomainis, jaunam lācēnam līdzīgs somains dzīvnieks; izplatīts Austrālijā, pārtiek tikai no eikaliptu lapām un jaunajiem dzinumiem
phascolarctidae Lāčsomaiņi
phascolarctos Lāčsomaiņu dzimtas ģints
monotropa Lāčtauces
monotropaceae Lāčtauču dzimta (dažos avotos lāctauces tiek nodalītas atsevišķā dzimtā)
lāčdīdis Lāču dresētājs
ursidae Lāču dzimta
helarctos Lāču dzimtas ģints
melursus Lāču dzimtas ģints
selenarctos Lāču dzimtas ģints
thalarctos Lāču dzimtas ģints
tremarctos Lāču dzimtas ģints
Lāčezers Lāču ezers Lejasciema pagastā
Medvedka ezers Lāču ezers Robežnieku pagastā
lācene Lāču mātīte
lāciene Lāču mātīte
lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi
lācēns Lāču mazulis
lāčuks Lāču mazulis, lācēns
Wichmannshof Lāču muiža, kas atradās Valkas tuvumā tagadējā Igaunijas teritorijā
Lāčupe Lāču strauts Lejasciema pagastā
Lāčupīte Lāču strauts Lejasciema pagastā
lācinieks Lāču vadātājs
Lāčupe Lāčupīte Piejūras zemienes Engures līdzenumā
Lācupe Lāčupīte, Tirzas pieteka
Lūčupīte Lāčupīte, Tirzas pieteka
Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā
Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci
Dzirnavupīte Lāčupītes kreisā krasta pieteka Rubenes pagastā, augštece Asares pagastā
Lankupe Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lanka
Lanka Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lankupe
Ladenhof Lāde
bīlāde Lāde, kaste
grobs Lāde, kaste, skapis
skrīne Lāde; arī tīne
skrīnis Lāde; arī tīne
lādštoks Lādējamā un šautenes stobra tīrāmā nūja
rīkstiņš Lādējamais kociņš (bisei bez patronām)
stempelis Lādējamais kociņš (bisei bez patronām)
Nabes ezers Lādes ezers Limbažu pagastā
Ladenhof Lādes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā
klentēšana Lādēšana, sodīšana
negantāt Lādēt
lādāt Lādēt (ieroci)
lodāt Lādēt (šauteni)
izlādēt Lādēt 2 un pabeigt lādēt 2
sventēt Lādēt, arī lamāt
ģunnēt Lādēt, lamāt
zvendēt Lādēt, lamāt
klenst Lādēt, sodīt
klantīt Lādēt, sodīt; klenst
klentēt Lādēt, sodīt; klenst
sventēties Lādēties, lamāties
zvendēties Lādēties, lamāties
tevatrons Lādētu daļiņu paātrinātājs, kur iegūst smagās lādētās daļiņas, kuru enerģija ir ar kārtu 1 TeV (1012 eV)
Latākija Lādikīja, pilsēta Sīrijas rietumos ("Latakia")
Ladinki Ladinku muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā
vairākumnesēji Lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; majoritātes nesēji
pildiņš Lādiņš (1)
Ludvigsorta Laduškina, pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
ladzes Ladzes pļava - mitra, lekna pļava ar garu zāli
lāgans Lādzīgs (1)
Ladziņa Ladzīte, Bolupes pieteka
Lazdoga Ladzīte, Bolupes pieteka
Ladsern Ladzu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lībagu pagastā
augšlafete Lafetes augšējais balsts
Lafajeta Lafīeta, pilsēta ASV
loga Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai
loge Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai
logs Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai
lāgs Lāga (1)
lāgs Lāgā (1)
lāgā Lāga (3)
lāgs Lāga (3)
lāga Lāgā 1(2)
lāgu Lāga 2
Kaspijska Lagaņa, pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1992. g.
lagedinium Lagedīnijas
lagenidiaceae Lagedīniju dzimta
lagenidiales Lagedīniju rinda
lagerheimia Lagerheimija - zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints
Lagerheimia minor lagerheimiju suga, Latvijā sastopama ļoti reti Usmas un Slokas ezerā
Lagoarhentins Lagoarhentino ezers
zaķacs Lagoftalms - nepilnīga acs aizvēršanās
salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai
gaģenēt Lāgot, vērot, atminēt, rūpēties
Lagrandrivjera Lagranda, upe Kanādā ("La Grande Riviere")
vispārinātais impulss Lagranža funkcijas parciālais atvasinājums pēc vispārinātā ātruma
Baja lagūna lagūna Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, dienvidaustrumos no Manilas
Bērs Lagūna Francijas dienvidu piekrastē ("Etang de Berre"), starp Ronas deltu un Marseļu, platība – 156 kvadrātkilometri, lielākais ezers Francijā, dziļums – 3–10 m
Marakaibo ezers lagūna Marakaibo zemienē (sp. val. “Lago de Maracaibo”), Venecuēlā, platība — 13300 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 250 m, kanāls savieno ar Venecuēlas līci, ietek \~50 upju
hafs Lagūna, līcis; līdz 1946. g. tā sauca lielus līčus Baltijas jūras dienvidu daļā, kas atdalīti no jūras ar garām smilšu jomām
Burulluss Lagūnas ezers Ēģiptē, Nīlas deltas rajonā, garums – 60 km, platums – 10–18 km, sakls, daudz salu, ietek vairākas Nīlas deltas attekas, no kurām divas izveidotas par kanāliem
lagūni Lagūnu ciltis - cilšu grupa (atiji, abi, kiami, ari, aburi, aladiani, avikani, gva, metjibi, krobi), dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valodas pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
Laxduenen Lagzdienas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
Tāšukalns Lagzdīnes pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā
Lagžu Lagžu valks - ūdenstece Talsu novada Valdgales pagastā, ietek Stūriņezerā
Laheze Lahese
Lahamu Lahmu
lachnocladiaceae Lahnoklādijas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta
lei Lai 1
leid Lai 2
čaps Lai aprakstītu kritiena troksni
čaps Lai aprakstītu strauju ķeršanas, grābšanas kustību
čapts Lai aprakstītu strauju ķeršanas, grābšanas kustību vai lēcienu
jaka Lai arī, kaut arī
sit Lai būtu
diezcik Lai cik
MGB Lai Dievs svētī (angļu "may God bless"; īsziņās)
vivat Lai dzīvo
živio Lai dzīvo
evviva Lai dzīvo!
kadšu Lai gan; kaut gan
IAE Lai notiek kas notikdams (angļu "in any event"; īsziņās)
ti Lai paliek!
HAND Lai tev jauka diena (angļu "have nice day"; īsziņās)
fiat Lai top! Lai notiek!
vilkādi Lai vai kā; lai vai cik grūti
vellādi Lai vai kā; lai vai cik slikti, grūti
vellāds Lai vai kāds; lai vai cik slikts, grūts
fidūcit Lai valda uzticība (latīņu "fiducia sit") - studentu valodā atbilde uz sadzeršanas sveicienu "šmollis"
floreat Lai zied (zeļ)
Oppekaln Laicienes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā
jezuāti Laicīga biedrība (Jēzus kalpi, pastāvēja 1360-1668) slimo kopšanai un mirušo apbedīšanai
aions Laicīgā pasaule
kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās
zemeslietas Laicīgās lietas (pretstatā reliģiskajām, garīgajām)
kūrija Laicīgās varas vai baznīcas varas sēdeklis
kača Laicīgās vokālās mūzikas žanrs Itālijā un Francijā (14.-16. gs.)
aizlaikus Laicīgi, laikus; iepriekš
ielaikus Laicīgi, savlaicīgi
nojoni Laicīgie feodāļi Mongolijā 12. gs.- 1940. g.
grosmeisters Laicīgos ordeņos attiecīgās valsts valdnieka goda tituls
profāns Laicīgs (2), pasaulīgs; nereliģisks
pasaulīgums Laicīgums
maina Laid lejā!, (laid) zemāk! (komanda kraušanas operācijās)
laiduks Laidaks
zādariga Laidara (lielas kūts) siena
laidarvārti Laidara, aploka vārti
leidarvārti Laidara, aploka vārti
laidaliņš Laidariņš
laideris Laidars
laidēris Laidars
laiders Laidars
leidars Laidars
leidārzs Laidars
leidēris Laidars
zādarkls Laidars
laidaris Laidars (1)
laidāris Laidars (1)
zēderkls Laidars ar un bez jumta
diendārzis Laidars kūts priekšā
diendārzs Laidars lopiem uz lauka
laidne Laide 1
spals Laide, rokas šaujamā ieroča koka daļa
aplaidelēties Laidelējoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
uzlaidelēties Laidelējoties uzlaisties (parasti par putniem, kukaiņiem)
laidalēties Laidelēties
laidelēt Laidelēties (1)
laidelēt Laidelēties (2)
plūdlīnija Laidena forma (transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību
palaidene Laidene - aužamo steļļu sastāvdaļa
laidaine Laidene - ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā
laidainīte Laidene - ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā
laiddiena Laidene - ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā
laidiena Laidene - ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā
laidenums Laidenība
laidījums Laidenis - koka trauks ar caurumotām sienām zivju uzglabāšanai
Laiden Laides muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā
Laide Laidi, apdzīvota vieta Kuldīgas novadā
laidēt Laidināt
Laidiņu Laidiņu ezers - atrodas Aknīstes novada Asares pagastā, platība - 2,3 ha
laidis Laidnis
L Laidnis (šaha figūra)
līdzenieks Laidnis šaha spēlē
piedētava Laids - izkapts asmenim piestiprināta daļa
vandzenieks Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Vanga" iedzīvotājs
laids Laidums
laidumi Laidums
Laidsen Laidze
Sārcenes ezers Laidzes ezers Laidzes pagastā
stūrīšnieki Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
Laidziņš Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā
Laidzis Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā
Laidzes ezers Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā
Orthotrichum lyelli Laiela pūkcepurene
Ļajgoly Laigalavas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā
rējējsuns Laika
aukstums Laika apstākli, kam raksturīga zema temperatūra
ķermelis Laika apstākļi (ziemas beigās), kad sniega pārslas nokrīt uz izmirkušas zemes un drīz atkal pazūd
gālains Laika apstākļi, kad ledus ir glums
atkala Laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums
karstums Laika apstākļi, kam raksturīga augsta gaisa temperatūra
žuva Laika apstākļi, kas piemēroti (siena, labības u. tml.) žāvēšanai
temporizēt Laika apstākļiem piemēroties, nogaidīt labākus laikus
laikreģis Laika apstākļu pareģis
velce Laika brīdis
laikgadi Laika dalījuma periods seno latviešu kalendārajos priekšstatos, 2-12 nedēļas gari periodi, atbilstoši veicamajiem darbiem; kā ziemas tā vasaras laiks dalījās 5 laikgados
karteča Laika degļa nostādījums šrapneļa šāviņam
perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē; arī saliktā tagadne
izvērse Laika funkcijas (elektriska signāla, kāda fizikāla procesa) pārveidošana telpas koordinātu funkcijā (piemēram, attēlā)
sadēdēt Laika gaitā kļūt, parasti loti, plānam (piemēram, par drēbēm, papīru); arī sadilt (1)
griezis Laika griezis - laikmets
aizkave Laika intervāls starp pieprasījuma nodošanu un tā izpildes sākumu
laikšķēle Laika intervāls, ko datora centrālais procesors izdala atsevišķa darba izpildei, nodrošinot vairāku uzdevumu izpildi
patēriņš Laika izlietojums (kādā darbībā)
nižģeklis Laika kavēklis, nenozīmīgs, bet sarežģīts darbs vai darbošanās
laikakavēklis Laika kavēklis; patapas prieks; izklaidēšanās
signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju; attiecīga zīme vai zīmju kopums
hronometrija Laika mērīšana
diena Laika mērvienība - 24 h laika posms, kurā zeme apgriežas ap savu asi; diennakts
stunda Laika mērvienība - 60 minūtes
diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti
kins Laika mērvienība maiju kalendārā, diena
tuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 18 uniali jeb 360 kini (dienas)
piktuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 baktuni (~7900 gadi)
kinčiltuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 kalabtuni (~3150000 gadi)
alautuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 kalabtuni (63080062,1 gadu)
baktuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 katuni (144000 dienas = 394,3 gadi)
uinals Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 kini jeb dienas
kalabtuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 piktuni (~158000 gadi)
katuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 tuni (7200 dienas = 19,7 gadi)
sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [s]
laikmeti Laika meti, senāk gada dalījums pēc 2-4 lieliem svētkiem
saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulgrieži (1)
epoha Laika moments, kam atbilst astronomisko novērojumu vai aprēķinu dati, kuri raksturo debess spīdekļu stāvokli
laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām
ekvinokcija Laika moments, kurā Saules diska centrs savā redzamajā gada kustībā šķērso debess ekvatoru
brīdis Laika moments, posms, kad kas notiek
līdzspriegums Laikā nemainīga elektriskā sprieguma polaritāte
aizguldināt Laikā nepamodināt; ļaut aizgulēties
skiāgrafija Laika noteikšana pēc ēnas garuma; ēnu apzīmēšana
Bābeles gūsts Laika periods 1309.-1377. g., kad pāvesti bija spiesti uzturēties Aviņonā (t. s. "Aviņonas gūsts")
vācu laiki laika periods Latvijas vēsturē no 1207.-1561. g., kad liela daļa Latvijas teritorijas bija Livonijas ordeņa pakļautībā
pēclaunags Laika periods no pusdienām līdz vakariņām otrā puse
zaudlaiks Laika periods, kad datoru sistēma nav lietojama, jo tiek veikta tās profilakse vai notikusi avārija
savienojumlaiks Laika periods, kurā lietotājs ir pievienots pakalpojumu sniedzējam
termināļsesija Laika periods, kurā termināļa lietotājs sadarbojas ar interaktīvo sistēmu
Manvantara Laika periods, salīdzināms ar astronomijā pazīstamo sarosa un metona 2 ciklu
straume Laika plūsma
pirendelis Laika posma (parasti stundas) ceturtdaļa
muižlaiki Laika posma, kad vara piederēja feodāļiem
cēliens Laika posms
gabals Laika posms
strāva Laika posms
dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums
atstatums Laika posms (kas pagājis no kāda sākuma momenta, notikuma)
pusdienaslaiks Laika posms dienas vidū no pulksten 12 līdz 14; laika posms, kad ēd pusdienas
padomju laiks Laika posms Latvijas vēsturē, kurā Latvijas Republika bija okupēta un inkorporēta Padomju Sociālistiskās Republikas sastāvā (1940.-1941. g. / 1944. - 1991. g.)
atomlaikmets Laika posms no 20. gadsimta vidus, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju
inkubācija Laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju, iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās momentam
diena Laika posms no saules lēkta līdz rietam, kad ir gaišs
pēcjāņi Laika posms pēc Jāņiem
priekšpusnakts Laika posms pirms pusnakts
rudensgabals Laika posms rudenī
dampalaiks Laika posms rudenī, kad kuļ labību ar kuļmašīnu (ko darbina lokomobile)
dampjalaiks Laika posms rudenī, kad kuļ labību ar kuļmašīnu (ko darbina lokomobile)
triecienfāze Laika posms starp jūras desanta operatīvo spēku galveno triecienspēku ierašanos kaujas zonā un tiem paredzētā kaujas uzdevuma izpildi
atstarpe Laika posms starp kādiem notikumiem
bizamlaiks Laika posms vasarā, kad govis daudz bizo
bizojamlaiks Laika posms vasarā, kad govis daudz bizo
klanāmlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu
klanlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu; klanāmlaiks
spindeļlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles
spindallaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles; spindeļlaiks
skallaiks Laika posms, kad apgaismošanai lietoja skalus
auzplūkstamlaiks Laika posms, kad auzām veidojas skaras
oksts Laika posms, kad bites mēdz spietot
bēgumlaiks Laika posms, kad ir bēgums
gavēnis Laika posms, kad jāiztiek ar trūcīgu pārtiku
precīblaiks Laika posms, kad mēdz rīkot kāzas, precēties; kāzu laiks
prečlaiks Laika posms, kad mēdz rīkot kāzas, precēties; kāzu laiks
ārādzenamlaiks Laika posms, kad paredzēts lopus dzīt ganos
rudenspuse Laika posms, kad tuvojas vai ir sācies rudens
gads Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē)
ariens Laika posms, ko pavada arot (bez apstājas)
darbmūžs Laika posms, kurā (izstrādājums, ierīce) saglabā noteiktas īpašības, spēju darboties
darbalaiks Laika posms, kurā veic lietderīgu darbu
noilgums Laika posms, pēc kura beigām zūd iespēja atprasīt parādu vai celt apsūdzību par noziegumu
strēķe Laika posms; brīdis
meteoroskops Laika rādītājs, rīks, ar ko cerēja pareģot laiku, novērojot tikai viena elementa pārgrozības; praksē nav izrādījies par derīgu
laikarats Laika ritums, plūsma; laika rats
laikdale Laika sadales režīms, skaitļošanas sistēmas izmantošanas režīms, kurā vairāki lietotāji var risināt savus uzdevumus vienlaicīgi un neatkarīgi cits no cita
hronotarakse Laika sajūtas zudums; to rada redzes uzkalna vai pieres daivas bojājums
hronoloģija Laika secība; notikumu uzskaitījums, attēlojums laika secībā
laiks Laika skaitīšanas sistēma
kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības
gadsimts Laika skaitīšanas vienība - 100 gadu ilgs laika posms
mēnesis Laika skaitīšanas vienība - laika sprīdis, kas aptuveni atbilst vienai divpadsmitajai daļai gada
nedēļa Laika skaitīšanas vienība - septiņas diennaktis (no pirmdienas līdz svētdienai); septiņu diennakšu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas)
laiksprīdis Laika sprīdis
lamiņš Laika sprīdis
loms Laika sprīdis
šturmis Laika sprīdis
naktsstunda Laika sprīdis (aptuveni stunda) naktī
stunda Laika sprīdis (parasti 40 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi; mācību stunda
mācību stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē
intervāls Laika sprīdis (starp kādiem notikumiem)
laikposms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana
seanss Laika sprīdis, kurā bez pārtraukuma noris kāda darbība
darba laiks Laika sprīdis, kurā iestāde vai uzņēmums ir atvērts apmeklētājiem
mašīnlaiks Laika sprīdis, kurā mašīna veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju
gads Laika sprīdis, kurā planēta veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu
sideralgads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads; zvaigžņu gads
gads Laika sprīdis, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu; šāds laika sprīdis kādā laika skaitīšanas sistēmā
ceitnots Laika trūkums šahā
kalpa Laika vienība hinduismā, ko veido dievu diena un nakts, ilgst 8640000000 gadu; sīkāk dalās jugās
daļlaiks Laika vienība, kas tiek atvēlēta kādam atsevišķam procesam, regulāri pildot dažādas darbības
iemīlēšanās Laika ziņā ierobežota pacilātība, ko izraisa stipras simpātijas pret kādu cilvēku
termiņuzturēšanās Laika ziņā ierobežota uzturēšanās (valstī)
laiko Laikā, atbilstoši izmēriem
jēlšķīdām Laikā, kad izbeidzas ziemas ceļš
laikabiedre Laikabiedrs
laikbiedris Laikabiedrs
liekas Laikam
be Laikam gan, tomēr, taču
domājams Laikam, droši vien, iespējams
tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra
siltums Laikapstākļi, kam ir raksturīga mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra
sals Laikapstākļi, kam ir raksturīga zema temperatūra
slapoņa Laikapstākļi, kam ir raksturīgi ilgstoši nokrišņi, parasti lietus
slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu; nokrišņi - slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu
pērkons Laikapstākļi, kam ir raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības
saltums Laikapstākļi, kam raksturīga zema temperatūra
sutoņa Laikapstākļi, kuriem ir raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi
draņķēšana Laikapstākļu pasliktināšanās
taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas
blokakordi Laikmetīgā džeza muzicēšanas veids; šaura salikuma akordi, kurus uz klavierēm izpilda ar abām rokām
laikmetisks Laikmetīgs
tagadnējs Laikmetīgs
laikmetība Laikmetīgums
laikmetiskums Laikmetīgums
aions Laikmets
konkista Laikmets (15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā), kad konkistadori iekaroja plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā
reģente Laikmets Francijas kultūrā 18. gs. sākumā, kad Orleānas Filips bija nepilngadīgā Luija XV reģents, pārejas laiks no baroka uz rokoko
saeculum Laikmets, cilvēka mūžs, paaudze, gadu simtenis
pasēt Laikot (virzot, liekot ko kur iekšā); laikojot virzīt (ko kur iekšā)
rītā Laikposmā aptuveni ap saules lēktu; laikposmā aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai
nakts Laikposmā no saules rieta līdz lēktam
pēc Laikposmā, kam beidzoties, sākas kāda darbība, norise, iestājas kāds stāvoklis; vēlāk
laikaposms Laikposms
laikmets Laikposms
strēķis Laikposms
nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgs kas īpašs
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana; gadalaiks
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises
starpa Laikposms (parasti kādā darbībā, norisē, stāvoklī); arī brīdis
starpa Laikposms (starp divām darbībām, norisēm, diviem stāvokļiem)
kodollaikmets Laikposms 20. gadsimtā, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju
vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies
rīts Laikposms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai; dienas sākums
Kristadienas Laikposms maija mēnesī, kad katoļticīgie lūdz Dievu, parasti pie ceļmalu krustiem
pievārte Laikposms neilgi pirms kāda cita laikposma
pēcpusdiena Laikposms no pusdienas līdz vakaram
priekšpusdiena Laikposms no rīta līdz pusdienai
nakts Laikposms no saules rieta līdz lēktam, no vakara līdz rītam
pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram
pēckarš Laikposms pēc kara
pēcsvētki Laikposms pēc svētkiem
priekšvakars Laikposms pirms kāda nozīmīga notikuma
pirmskarš Laikposms pirms kara
pirmskembrijs Laikposms pirms kembrija
pirmskvartārs Laikposms pirms kvartāra
pirmsleduslaikmets Laikposms pirms leduslaikmeta
priekšpavasaris Laikposms pirms pavasara; pirmspavasaris
pirmspavasaris Laikposms pirms pavasara; priekšpavasaris
pirmsrudens Laikposms pirms rudens
presistole Laikposms pirms sistoles
starpsezona Laikposms starp divām sezonām
starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā
bezsala periods laikposms starp pēdējās pavasara salnas un pirmās rudens salnas ilggadējiem vidējiem datumiem, Latvijas teritorijā jūras piekrastē 160-180 dienas, dienvidaustrumu daļā 140-160 dienas, pauguru virsotnēs un nogāžu augšdaļās tas ir par 20-25 dienām garāks nekā atklātās, līdzenās vietās, bet starppauguru ieplakās - par 25-30 dienām īsāks
jonis Laikposms, brīdis
pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise
tukšatnes Laikposms, kad ir tukšs Mēness
karalaiks Laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā; kara laiks; arī kara apstākļi
sastrēgumstunda Laikposms, kad kāda vietā ir ļoti intensīva transportlīdzekļu un cilvēku kustība
leduslaikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums
ledus laikmets Laikposms, kad kādu plašu teritoriju klāj apledojums; leduslaikmets (2)
sienalaiks Laikposms, kad noris intensīva darbība, intensīvs darbs
sezona Laikposms, kad sistemātiski notiek kultūras pasākumi (piem., koncerti, izrādes)
sezona Laikposms, kad televīzijā demonstrē jaunu seriāla daļu
launagpuse Laikposms, kad tuvojas launags
maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē)
laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (dabā)
laikmets Laikposms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (sabiedrības dzīvē, tās nozarēs)
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās
cēlienis Laikposms, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, stāvokli
nelaiks Laikposms, kas saistīts ar grūtiem apstākļiem, smagiem pārdzīvojumiem
periods Laikposms, kurā debess ķermenis iziet cauri visām fāzēm kādā procesā, kas atkārtojas
kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums, pasākums
periods Laikposms, kurā mainīgais lielums veic pilnu savas kustības, izmaiņas ciklu
mūžs Laikposms, kurā noris (auga) eksistence
mūžs Laikposms, kurā noris (cilvēka) eksistence; arī dzīve
mūžs Laikposms, kurā noris (dzīvnieka) eksistence
sezona Laikposms, kurā notiek sporta sacensības
mūžs Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi); laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai
nakts Laikposms, kurā pastāv ilgstošu ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums (parasti sabiedrības dzīvē); arī liela nelaime
mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā)
navigācija Laikposms, kurā vietējie laikapstākļi pieļauj kuģošanu (kādā ūdenstilpē, tās daļā)
pusgads Laikposms, kurš ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē)
vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
periods Laikposms, laika sprīdis (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana
starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem; laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts; arī pārtraukums
robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas)
skaidiena Laikraksta "Latvija" humoristiski satīriskā nodaļa
FTSE Laikraksta Financial Times un Londonas Fondu biržas kopuzņēmums, kas aprēķina un publicē ietekmīgu biržas indeksu (angļu Financial Times Stock Exchange)
avīžjoks Laikrakstā publicēts joks
antrefilets Laikraksta redakcijas daļā iestarpināts raksts, sevišķi valdības ziņojums
gazette Laikraksts
gazzetta Laikraksts
laiklapa Laikraksts
Lavīze Laikraksts "Latviešu Avīzes" (1822.-1915. g.)
Lavīze Laikraksts "Latvijas Avīze"
ievadnieks Laikrakstu redakcijas loceklis vai līdzstrādnieks, kas raksta ievadrakstus
chronos Laiks
vremja Laiks
pusdienlaiks Laiks (dienas vidū), kad parasti ēd pusdienas
pagadi Laiks (klimatiskie apstākļi)
gaiļlaiks Laiks (naktī vai agrā rītā), kad dzied gaiļi
gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt
brokastlaiks Laiks (no rīta), kad parasti ēd brokastis
termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis)
baznīclaiks Laiks (parasti svētdienas priekšpusdienā), kad baznīcā notiek dievkalpojums
Ti2GO Laiks iet (angļu "time to go"; īsziņās)
priekšstunda Laiks īsi pirms kāda notikuma
aizgavēnis Laiks kādas nedēļas pirms gavēņa
vācu laiki Laiks no 1915. gada līdz 1918.gadam, kad Latvijas teritoriju daļēji okupēja Vācijas Impērijas karaspēks
apgrozījumlaiks Laiks no darba nodošanas operētājsistēmai līdz rezultātu saņemšanai
interregnums Laiks no kāda valdnieka nāves vai atcelšanas līdz jauna valdnieka iecelšanai
atvāržas Laiks pēc Jāņiem, kad dienas pakāpeniski paliek īsākas un sākas saules atceļš no visaugstākā punkta uz viszemāko
pēcmeklēšanās Laiks pēc meklēšanās, kad izzūd ar dzīvnieka dzimumuzbudinājumu saistītās izmaiņas dzimumorgānos un uzvedībā
pēcnāve Laiks pēc nāves
postapokalipse Laiks pēc pastardienas
atvāržas Laiks pēc Ziemassvētkiem, saules atceļš no viszemākā punkta uz visaugstāko
džahillija Laiks pirms islāma rašanās VII gadsimtā
priekšmeklēšanās Laiks pirms meklēšanās, kad sākas izmaiņas dzīvnieka dzimumorgānos un uzvedībā
priekšrīts Laiks pirms rīta iestāšanās, pirms saules lēkta
mašīncikls Laiks starp diviem sinhronizācijas impulsiem
launaglaiks Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu
palaunadzis Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu; launaglaiks
pusvakars Laiks starp pusdienām un vakaru
palaunagājs Laiks starp pusdienlaiku un launagu
atgavēnis Laiks tūlīt pēc gavēņa (kad atkal var visu baudīt)
sedisvakancija Laiks un apstākļi, kad atbrīvojies pāvesta vai bīskapa sēdeklis (amats, vieta)
laiktelpa Laiks un telpa kā vienots veselums
ģīgonis Laiks uz pērkona negaisu, kad saule aiz dūmakām spīd dzelteni sarkana
vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakara reize
hora Laiks, gadalaiks; stunda
maksimumstunda Laiks, kad (kas) norisinās, darbojas ar vislielāko intensitāti
ziedulaiks Laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, gūst ievērību
dundurnīca Laiks, kad dunduri sāk lidot un govis bizot
rēdņa Laiks, kad dzīvnieki met spalvu
izdzītene Laiks, kad govis dzen ganos
vecie laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta
vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta
krēsla Laiks, kad ir šāda gaisma
mijkrēslis Laiks, kad ir šāda gaisma
vakarkrēsla Laiks, kad ir šāda gaisma
patumsa Laiks, kad ir šāda krēsla
mājāietamlaiks Laiks, kad jāiet mājās
mājālaižamlaiks Laiks, kad jālaiž lopi mājās
dzītava Laiks, kad lopi jādzen mājās
dzītene Laiks, kad lopi jādzen mājās
sadzītene Laiks, kad lopus dzen mājās
aplūza Laiks, kad nevar iet pa virsu sniegam vai ledum, jo kājas lūzt iekšā
ēdienreize Laiks, kad parasts ēst
parudze Laiks, kad rudzi sāk nogatavoties
gonadarhe Laiks, kad sākas dzimumdziedzeru aktivitāte
liepzieds Laiks, kad zied liepas
tunlaiks Laiks, kamēr cūkgaļa tiek gatavota (cepta, vārīta)
pusrudens Laiks, kas daļēji atgādina rudeni
kompaņonnāža Laiks, kas jānokalpo par zelli, lai iegūtu tiesības būt par meistaru
palīglaiks Laiks, kas nepieciešams darba objekta, arī attiecīgās iekārtas sagatavošanai ražošanas procesam
gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai)
gājums Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai)
gājienis Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu līdz kādai vietai; attālums līdz kādai vietai
apgrozījumlaiks Laiks, kas nepieciešams, lai izpildītu darbu no sākuma līdz beigām
brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai)
darbalaiks Laiks, kas paredzēts darbam (uzņēmumā, iestādē); darbadienas (1) ilgums
procesorlaiks Laiks, ko centrālais procesors patērē kāda uzdevuma risināšanai
roklaiks Laiks, kurā lietderīgais darbs tiek veikts ar rokām
luga Laiks, laika sprīdis
lugs Laiks, laika sprīdis
mets Laiks, laika vienība
pagātne Laiks, laikposms, kas ir bijis pirms tagadējā laika, laikposma; šāda laika, laikposma apstākļu kopums
tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad; šāda laika, laikposma apstākļu kopums
nākotne Laiks, laikposms, kas seko tagadējam laikam, laikposmam; šāda laika, laikposma apstākļu kopums
tempus Laiks; darbības vārdu laiku formas, piem., tagadne, pagātne utt.
vairākpavedienošana Laiksakritīga vairāku uzdevumu apstrāde, ko veic viena programma
saule Laiktelpas daļa folkloriskajā izpratnē
noskrēnēt Laiku kavēt
paķārstīt Laiku pa laikam aiztikt, ķerstīt, gūstīt
brēkāt Laiku pa laikam brēkt (1) (par dzīvniekiem)
brēkāt Laiku pa laikam brēkt (3)
graizelēt Laiku pa laikam nedaudz iegriezt, nogriezt
cūkāties Laiku pa laikam nedaudz līt (tā, ka traucē darbu)
gulšņavāt Laiku pa laikam nogulties un atkal celties augšā
pavidiem Laiku pa laikam, starp
laikpalaikam Laiku pa laikam, šad un tad
konjugācija Laiku, personu un skaitļu formu sistēma (verbam)
Krutupīte Laikupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, garums - 7 km
aizklausināt Laikus savās interesēs sākt pēc kaut kā taujāt
aplaiku Laikus, īsti laikā
priekšlaikus Laikus, savlaicīgi
astraeus Laikzvaigznes - pūpēžu klases laikzvaigžņu dzimtas ģints
astraeacea Laikzvaigžņu dzimta
Mūža licējiņa Laimas pievārds
laimborelioze Laimas slimība - saslimšana, ko ierosina ērču pārnēsāta infekcija
farts Laime
gliķis Laime
laima Laime
metekla Laime
meteklības Laime
metelības Laime
laimība Laime (1)
skarba Laime, manta (no poļu "skarb")
palaime Laime, sekmes
lafa Laime, veiksme
luķis Laime, veiksme, izdošanās, izdevība
atvinnēt Laimējot atgūt
svētlaime Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts; arī laimes augstākā pakāpe
svētlaimība Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts; arī laimes augstākā pakāpe; svētlaime
Neuhof Laimes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
maskote Laimes nesējs, amulets
viensānukumeļpeka Laimes palēcīte ("Orthilia secunda")
sportloto Laimes spēle, kuras mērķis ir pirms izlozes uzminēt noteiktu skaitu sporta veidu nosaukumu (ciparu) un kurā izmanto īpaša veida formulārus
podjom Laimests
podjoms Laimests
vinnestība Laimests
vinnests Laimests
laimot Laimēt
novinnēt Laimēt
vinnēt Laimēt (1)
vinnēt Laimēt (2)
iespēlēt Laimēt (parasti kāršu spēlē, loterijā)
ielozēt Laimēt loterijā
ievinnēt Laimēt, iegūt (kāršu spēlē)
lomēt Laimēt, laimēies
pagadīt Laimēties
nodoties Laimēties, izdoties
izadoties Laimēties; arī sekmēties
deliciae Laimība, prieks - 17. gs. iemīļots nosaukums dzejas krājumiem
laimīgai Laimīgi
dvaraprasada Laimīgie vārti
happy Laimīgs
lieglaimīgs Laimīgs
izlaima Laimīgs atgadījums
trefers Laimīgs gadījums
fortūna Laimīgs gadījums, veiksme cilvēka dzīvē (parasti personificēta kā likteņa dieviete); liktenis
veikne Laimīgs panākums
illots Laimīgs un piepildīts, pilnīgs vienā personā
gaišs Laimīgs, bezrūpīgs (parasti par dzīvi, mūža posmiem)
luča Laimīgs, izdevīgs gadījums; vērtīgs ieguvums; ķēriens
palaimīgs Laimīgs, labvēlīgs
beatus Laimīgs, svētīts, svētlaimīgs
sedum Laimiņi
radzones Laimiņi - lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām
čīkstenes Laimiņi ("Sedum")
miroņpuķe Laimiņi ("Sedum")
norieši Laimiņi ("Sedum")
radzene Laimiņi ("Sedum")
zediums Laimiņi ("Sedum")
zedums Laimiņi ("Sedum")
maigais laimiņš laimiņu suga ("Sedum sexangulare syn. Sedum boloniense, Sedum acre subsp. sexangulare"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu un vietām konstatēta arī savvaļā
Sporādas Lainas salas Centrālajā Polinēzijā
lainers Laineris
leiners Lainers
Lainuma ezers Lainums, ezers Matkules pagastā
laipeniece Laipa
lipts Laipa
tacis Laipa
kāptuves Laipa ar virspusē piestiprinātiem kāpšļiem satiksmei starp dažāda augstuma vietām
puslaipa Laipas puse
Laipīts Laipītis, ezers Vestienas pagastā
Laipīšu ezers Laipītis, ezers Vestienas pagastā
Laipu ezers Laipītis, ezers Vestienas pagastā
laipnība Laipna runa, izturēšanās, rīcība
uzmanība Laipna, cieņas pilna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās (pret kādu)
izčibināt Laipni apkalpot; uztaisīt gultu
lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara, atļauj ko darīt, dod u.tml.)
lūgums Laipni izteikta vēlēšanās, prasība
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko
pielabināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturoties (pret kādu), izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi pret sevi
aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt
izbodžināt Laipni, maigi izdzīt
affabile Laipni, mīļi, omulīgi
lipnība Laipnība
laipnums Laipnība (1)
mīlprātība Laipnība, labvēlība
complaisance Laipnība, pakalpība
milasirdība Laipnība; arī devība
nepielaidība Laipnības, pretimnākšanas, vēlīguma trūkums, nepieejamība
lipsnīgs Laipnīgs, mīlīgs, visai tīkams
laipnīgs Laipns
lips Laipns
glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu; liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums
lāga Laipns, atsaucīgs, izpalīdzīgs
lādzīgs Laipns, atsaucīgs, izpalīdzīgs; lāga (1)
draugulīgs Laipns, draudzīgs
pielaidīgs Laipns, pakalpīgs
afabls Laipns, saticīgs
milasirdīgs Laipns; arī devīgs
lipnums Laipnums
aizlaipot Laipojot aiziet, aizvirzīties
aplaipot Laipojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
atlaipot Laipojot atnākt šurp; laipojot atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atkāpelēt Laipojot atnākt, skatoties, kur liek kājas
ielaipot Laipojot ievirzīties (kur iekšā)
izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izlaipot Laipojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)

L citās vārdnīcās:

MLVV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: