Paplašinātā meklēšana
Meklējam L.
Atrasts vārdos (930):
- L:1
- L:3
- L:2
- AL:1
- CL:2
- CL:1
- DL:1
- GL:1
- IL:1
- JL:1
- L.:1
- L8:1
- La:1
- LA:1
- Lā:1
- LB:1
- AHL:1
- ALA:1
- ALB:1
- ALL:1
- ALU:1
- AML:1
- APL:1
- AVL:1
- BEL:1
- BLR:1
- BLZ:1
- BOL:1
- BRL:1
- CĢL:1
- CHL:1
- CLL:1
- CLP:1
- CML:2
- CML:1
- COL:1
- CPL:1
- DDL:1
- DHL:1
- DLK:1
- DSL:1
- EKL:1
- ELK:1
- ELT:1
- EML:1
- EOL:1
- ESL:1
- FLK:1
- GEL:1
- GLP:1
- GRL:1
- HNL:1
- HSL:1
- ICL:1
- ILA:1
- ILO:1
- IML:1
- IRL:1
- ISL:1
- KLA:1
- KLB:1
- KLP:1
- KNL:1
- L8r:1
- LAA:1
- LAB:1
- LĀB:1
- Lac:1
- LAD:1
- Lae:1
- LAF:1
- LAI:1
- LAN:1
- LAO:1
- LAP:1
- LAS:1
- LAŠ:1
- LAV:1
- LBA:1
- ADSL:1
- AEHL:1
- AGLA:1
- ALJA:1
- ALMA:1
- ALTA:1
- ANLL:1
- ASBL:1
- BLEU:1
- BSBL:1
- CDXL:1
- CIPL:1
- CZPL:1
- DLCI:1
- ECDL:1
- ELEC:1
- ELJA:1
- HDSL:1
- HTML:1
- ICCL:1
- ISLV:1
- YOLO:1
- LAAC:1
- Laba:1
- LaBA:1
- Labe:1
- Labu:1
- Lāci:1
- Lača:1
- Lāči:1
- Lada:1
- Lāde:1
- LADS:1
- LAES:1
- Lāge:1
- Laha:1
- LAHB:1
- Laja:1
- Lājs:1
- Laki:1
- Lala:1
- Lali:1
- Laļi:1
- Lāma:1
- LAMB:1
- Lami:1
- LAMV:1
- Lāna:1
- Laņa:2
- Laņa:1
- Lāņi:1
- Laņs:1
- Lapi:1
- LAPK:1
- Lara:1
- Lāra:1
- Lasa:2
- Lasa:1
- Laši:1
- LATO:1
- Lats:1
- Lava:1
- LaVI:1
- Lazi:1
- Laža:1
- ALEPH:1
- ALGOL:1
- CDXLI:1
- CELEX:1
- CEPOL:1
- COBOL:1
- CSLIP:1
- CUL8R:1
- ELISE:1
- ELVGF:1
- FLAIR:1
- GULAG:1
- IANAL:1
- IELTS:1
- ILUVU:1
- JOULE:1
- Lacio:1
- Laeva:1
- Lagoa:1
- Lāgri:1
- Lagžu:1
- Lahmu:1
- Lahti:1
- Laide:1
- Laidi:1
- Laika:1
- Laima:1
- Laima:2
- Laime:2
- Laime:1
- Laiņi:1
- Laipa:1
- LaIPA:1
- Lajas:1
- Lakso:1
- Lakši:1
- LaMPA:1
- LAMZA:1
- Landi:1
- Langa:2
- Langa:1
- Lanka:1
- Lanka:2
- Lansa:1
- Lansī:1
- Laņģe:1
- Laņķa:1
- Laosa:1
- Lapas:1
- Lapši:1
- Lapua:1
- Largo:1
- Lārna:1
- Lāsbī:1
- Lāseu:1
- Laska:1
- Lasko:1
- Lasva:1
- Lāški:1
- Laško:1
- LAŠOR:1
- Lātre:1
- Latva:1
- Lauce:1
- Lauči:1
- Lauda:1
- Laude:1
- Laufa:1
- Lauha:1
- Lauja:1
- Lauki:1
- Lauma:1
- Laura:1
- Laure:1
- Lauri:1
- Lauša:1
- Lauta:1
- Lauva:1
- Lauva:2
- Lauza:1
- Lauzi:1
- A.L.M.:1
- BLSDSO:1
- CCAMLR:1
- GOELRO:1
- HELCOM:1
- Lābans:1
- Labazs:1
- Labina:1
- Lābiņi:1
- Laboka:1
- Labola:1
- Labsne:1
- Labuka:1
- Labzna:1
- Lācars:1
- Lācene:1
- Lācīši:1
- Lācīte:1
- Lācupe:1
- Lācupi:1
- Lačesa:1
- Lačina:1
- Lāčupe:1
- Lāčupi:1
- Ladaks:1
- Ladika:1
- Ladons:1
- Ladupe:1
- Ladusi:1
- Laduši:1
- Lāerts:1
- Lafija:1
- Lāgana:1
- Lagaņa:1
- Lagaša:1
- Lagave:1
- Lagažs:1
- Lagoni:1
- Lagosa:1
- Laguša:1
- Lahamu:1
- Lahars:1
- Lahdža:1
- Lāhene:1
- Lahese:1
- Laheze:1
- Lahnen:1
- Lahora:1
- Lahsau:1
- Laiden:1
- Laides:1
- Laidze:1
- Laihia:1
- LAILBA:1
- Lainio:1
- Lajiša:1
- Lakaja:1
- Lakšmī:1
- Lalima:1
- Lalina:1
- Lamaja:1
- Lamaši:1
- Lamegu:1
- Lamija:2
- Lamija:1
- Lamiņi:1
- Lamīsa:1
- Landze:1
- LANĪDA:1
- Lanins:1
- Lanusa:1
- Lanuse:1
- Lāņupe:1
- Laoaga:1
- Laodzi:1
- Lapasa:1
- Lapati:1
- Lapite:1
- Lapova:1
- Lāpova:1
- Lapsas:1
- Lapupe:1
- Larāns:1
- Laraša:1
- Larata:1
- Lareda:1
- Larena:1
- Larīno:1
- Larisa:1
- Lārisa:1
- Lasana:1
- Lasina:1
- Lasiņi:1
- Lassen:1
- Lašupe:1
- LATABA:1
- Latene:1
- Lateve:1
- Latfia:1
- Latīna:1
- Latīns:1
- Latiši:1
- Latyši:1
- LATNIA:1
- Lātona:1
- LATPOS:1
- Latupe:1
- Latvia:1
- Lauder:1
- Lauris:1
- Lauska:1
- Lauski:1
- Lauški:1
- Lauvas:1
- Lauzas:1
- Lavāla:1
- Lavega:1
- Lavēno:1
- Laveri:1
- Lavide:1
- Lavīze:1
- Lavīži:1
- Lazari:1
- Lazdas:1
- Lazika:1
- Lažisa:1
- BALTBAT:1
- BALTNET:1
- BALTRON:1
- Ci-Liņs:1
- CODASYL:1
- COLREGS:1
- FRELIMO:1
- GLONASS:1
- Labatjē:1
- Labdaks:1
- Labiava:1
- Labovka:1
- Labrags:1
- Labroka:1
- Labuana:1
- Lacerta:1
- Lācītes:1
- Lācītis:1
- Lāčkāji:1
- Ladākha:1
- Ladinki:1
- Ladsern:1
- Lādzere:1
- Ladziņa:1
- Ladzīte:1
- Laetare:1
- Lafboro:1
- Lafīeta:1
- Lafkina:1
- Lafnica:1
- Lagarda:1
- Lagkada:1
- Laguata:1
- Lahaina:1
- Lahamas:1
- Lahnhof:1
- Laholma:1
- Laibiņa:1
- Laidiņu:1
- Laidsen:1
- Laidzis:1
- Laijuze:1
- Laikupe:1
- Laimani:1
- Lainums:1
- Laionsa:1
- Laipīts:1
- Laiševa:1
- Laitila:1
- Laivesa:1
- Laivoka:1
- Laizani:1
- Laizāni:1
- Laizeem:1
- Laižuva:1
- Lajiški:1
- Lajziny:1
- Laklana:1
- Laknava:1
- Lakrosa:1
- Laktaši:1
- Lamanšs:1
- Lamarša:1
- Lamaštu:1
- Lambare:1
- Lambasa:1
- Lambeja:1
- Lamleša:1
- Lamonta:1
- Lampāna:1
- Lampuži:1
- Lancera:1
- Lanciņi:1
- Lančāno:1
- Landava:1
- Landeka:1
- Landena:1
- Landene:1
- Landona:1
- Lanestē:1
- Langeja:1
- Langene:1
- Langhof:1
- Langreo:1
- Lanjona:1
- Lankada:1
- Lankona:1
- Lankupe:1
- Lanšona:1
- Lanuzei:1
- Laņcana:1
- Laņcuta:1
- Laņdžou:1
- Laņivci:1
- Laņtana:1
- Lao-Dzi:1
- Laoanga:1
- Lāodike:1
- Laokaja:1
- Laoliva:1
- Lapalma:1
- Lapampa:1
- Lapeits:1
- Laplata:1
- Laporta:1
- Lapoški:1
- Lappier:1
- Lapseki:1
- Lapsiņa:1
- Lāptava:1
- Lapteva:1
- Lāptova:1
- Lapzeme:1
- Larčāno:1
- Lareido:1
- Lariāno:1
- Larjoha:1
- Lārkāna:1
- Larnaka:1
- Larvīka:1
- Laschen:1
- Lasdohn:1
- Laseiba:1
- Laseina:1
- Laseiva:1
- Lasiota:1
- Lasjota:1
- Laskate:1
- Lasnamē:1
- Laščova:1
- Lašupes:1
- Laterca:1
- Latgale:1
- Latgaļi:1
- Latiāno:1
- Latuila:1
- Latviya:1
- Latvija:1
- Laubaha:1
- Laubere:1
- Laubern:1
- Laucasa:1
- Laucene:1
- Laucesa:1
- Laucese:1
- Lauciņi:1
- Lauderi:1
- Lauders:1
- Laudohn:1
- Laufene:1
- Laukasa:1
- Laukēla:1
- Laukuva:1
- Laumene:1
- Laupene:1
- Laureni:1
- Laureņi:1
- Laurija:1
- Lauruti:1
- Lautere:1
- Lautoka:1
- Lautzen:1
- Lauzica:1
- Lavaana:1
- Lavanja:1
- Lavello:1
- Lavērna:1
- Lavrīka:1
- Lavruti:1
- Lazdaga:1
- Lazdags:1
- Lazdāni:1
- Lazdiji:1
- Lazdiņi:1
- Lazdoga:1
- Lazdona:1
- Lazdupe:1
- Lazovka:1
- AKKA/LAA:1
- ILUVUMED:1
- L-antena:1
- L'Akvila:1
- Labdzeņi:1
- Labdzere:1
- Labinska:1
- Labišina:1
- Labonīte:1
- Laboreca:1
- Labuhana:1
- Labūnava:1
- Labvārži:1
- Lācumēri:1
- Lācupīte:1
- Lačaraka:1
- Lāčezers:1
- Lāčplēši:1
- Lačupīte:1
- Lāčupīte:1
- Ladenhof:1
- Lādezers:1
- Lādikīja:1
- Ladižina:1
- Laekvere:1
- Lafajeta:1
- Lagodehi:1
- Lagovata:1
- Lagranda:1
- Lagvaira:1
- Lahanosa:1
- Lahojska:1
- Laibacha:1
- Laibgaļi:1
- Laidziņš:1
- Laimjala:1
- Laimjara:1
- Laipītis:1
- Lakauski:1
- Lakinska:1
- Lakselva:1
- Lakstene:1
- Lakšmana:1
- Laķitene:1
- Lalaguna:1
- Lalapaša:1
- Lalešēra:1
- Lalibela:1
- Lambārte:1
- Lambuaka:1
- Lamekins:1
- Lamitana:1
- Lammjany:1
- Lampanga:1
- Lamsteri:1
- Lanakena:1
- Lanckupe:1
- Lančhuti:1
- Landresī:1
- Landrona:1
- Landzāni:1
- Landžova:1
- Langdoka:1
- Langeoga:1
- Langholm:1
- Langšona:1
- Lanilisa:1
- Lanjeins:1
- Lānmuiža:1
- Lansinga:1
- Lanžhota:1
- Laņsjaņa:1
- Lao-Laņs:1
- Lāokoons:1
- Laparana:1
- Lapinsky:1
- Laplande:1
- Laponija:1
- Lapsiņas:1
- Lapskaln:1
- Lapšanga:1
- Laputruā:1
- Lārancis:1
- Laromana:1
- Laromēna:1
- Larošela:1
- Lasaraza:1
- Laserena:1
- Lastovki:1
- Lasupīte:1
- Lašmuiža:1
- Lašupīte:1
- Latākija:1
- Latizāna:1
- Latorica:1
- Latvasas:1
- Lauciene:1
- Laučurga:1
- Laudamus:1
- Laudonka:1
- Laudurga:1
- Laukgals:1
- Lauriški:1
- Laurišķi:1
- Laurovka:1
- Lavasāre:1
- Lavicara:1
- Lavīnija:1
- Lavīzīte:1
- Lavlenda:1
- Lavriona:1
- Lavrovka:1
- Lazareva:2
- Lazareva:1
- Lazarova:1
- Lazdiņas:1
- Lazoviki:1
- EUROSCALE:1
- Lābatlana:1
- Labetiški:1
- Labitnagi:1
- Labraggen:1
- Labrencis:1
- Labulītis:1
- Lačorrera:1
- Lāčplēsis:2
- Lāčplēsis:1
- Lāčukrogs:1
- Lāčupurvs:1
- Ladispoli:1
- Ladiškina:1
- Ladyškina:1
- Laduškina:1
- Lagonergo:1
- Lagušņiki:1
- Lagzdiena:1
- Lagzdiņas:1
- Lahaddatu:1
- Laigalova:1
- Laigolova:1
- Laivacumi:1
- Laivacums:1
- Lajalpūra:1
- Lajkovaca:1
- Lajošmiže:1
- Lakangars:1
- Lakantuna:1
- Lakarlota:1
- Lākirhene:1
- Laklizāza:1
- Lakšciems:1
- Lakšezers:1
- Lakšinīki:1
- Lalitpura:1
- Laluvjēra:1
- Lamadlēna:1
- Lamatansa:1
- Lambarene:1
- Lambrehta:1
- Lambupīte:1
- Lammhulta:1
- Lammingen:1
- Lancelots:1
- Lančūnava:1
- Landegude:1
- Landshūte:1
- Landsmēra:1
- Landštūle:1
- Langbrūka:1
- Langenava:1
- Langepasa:1
- Langeraka:1
- Langevēna:1
- Langirāno:1
- Langstiņi:1
- Langujana:1
- Lankašīra:1
- Lankupīte:1
- Lanselots:1
- Lanskrūna:1
- Lānšteina:1
- LANtastic:1
- Lantupīte:1
- Laņģezers:1
- Laņģupīte:1
- Lāodameja:1
- Lāokoonts:1
- Lāomedeja:1
- Laorotava:1
- Lapajervi:1
- Lapatiški:1
- Lapatišķi:1
- Lapatnīki:1
- Lapenieki:1
- Lapsinīki:1
- Lapšupīte:1
- Lapubirze:1
- Laravuāra:1
- Laringova:1
- Laskaževa:1
- Lastādija:1
- Lastunasa:1
- Lasvegasa:1
- LATINFORM:1
- Latišonki:1
- Latyšonki:1
- Latroniko:1
- Laucesīte:1
- Laudonīte:1
- Lauhheima:1
- Lauingene:1
- Laukenhof:1
- Laukezers:1
- Laukmuiža:1
- Lauksarģi:1
- Laukskola:1
- Laukupīte:1
- Launekaln:1
- Launkalne:1
- Laupheima:1
- Laurāzija:1
- Laurciems:1
- Laurenhof:1
- Laurupīte:1
- Lautakile:1
- Lauzinīki:1
- Lavalleta:1
- Lavašnīks:1
- Lavašņiks:1
- Laventila:1
- Laxdienen:1
- Laxduenen:1
- Lāzberģis:1
- Lazdenene:1
- Lazdinīki:1
- Lazduleja:1
- Lazdupīte:1
- Lazistāna:1
- Alt-Laizen:1
- Etena-Lēra:1
- YTLKIN2ME?:1
- Laasunjona:1
- Labāžezers:1
- Labrjogana:1
- Labunščina:1
- Lāčaunieki:1
- Lāčugabali:1
- Ladenburga:1
- Lagreindža:1
- Laihingene:1
- Laiselvena:1
- Lajaskrūgs:1
- Lajasmuiža:1
- Laksfosens:1
- Lakstīgala:1
- Lakšadvīpa:1
- Lambersāra:1
- Lambertona:1
- Lamingtona:1
- Lamporekjo:1
- Lancenieki:1
- Landokrona:1
- Landonderi:1
- Landsberga:1
- Landskrūna:1
- Landskrūne:1
- Langebergs:1
- Langelande:1
- Langelanna:1
- Langencēna:1
- Langenfeld:1
- Langentāle:1
- Langeskova:1
- Langesunna:1
- Langsehden:1
- Lankastera:1
- Lanškrouna:1
- Lāomedonts:1
- Lapatiškas:1
- Lapatiškys:1
- Lapēnranta:1
- Lapinlahti:1
- Lapsukalns:1
- Lasenberga:1
- Lāsghānoda:1
- Laskrusesa:1
- Laspalmasa:1
- Lassenbeck:1
- Lašodefona:1
- Latatujeva:1
- Lātkrabana:1
- Lauenburga:1
- Lauhammere:1
- Launganesa:1
- Laurbjerga:1
- Lauskinīki:1
- Lauterbaha:1
- Lauternsee:1
- Lauzinieki:1
- Lavingtona:1
- Lavorišķes:1
- Lavošnieki:1
- Lavreotike:1
- Lazarevaca:1
- Lazdenieki:1
- Lazdukalns:1
- Adžēra-Lamī:1
- Alt-Laitzen:1
- Alt-Laschen:1
- Alt-Lasdohn:1
- L-karnitīns:1
- Lafertēmasē:1
- Lagomadžore:1
- Lahdenpohja:1
- Lakondamina:1
- Laksefjords:1
- Lakstīgalas:1
- Lakurnejēva:1
- Lalibertada:1
- Lambertshof:1
- Landoleiksa:1
- Landskorona:1
- Langenburga:1
- Langenfelde:1
- Langenloisa:1
- Langevīzene:1
- Lankarājupe:1
- Lankaskalns:1
- Lapmežciems:1
- Laposesjona:1
- Larinkonada:1
- Laschenbach:1
- Laskumbresa:1
- Lassenskaja:1
- Latevsciems:1
- Latrinidada:1
- Lauciņciems:1
- Laudonskaja:1
- Laufenburga:1
- Lauktehnika:1
- Launagiezis:1
- Lauskinieki:1
- Lauterēkene:1
- Lauvaskalns:1
- Lauversmērs:1
- Lazdonskaja:1
- Gross-Lahnen:1
- Gross-Lassen:1
- Gross-Leepen:1
- IUTLUVUBIAON:1
- Klein-Lahnen:1
- Klein-Leepen:1
- La-te-wei-ya:1
- Lāgarbljouta:1
- Laidzesciems:1
- Lalderaldera:1
- Lampertheima:1
- Laneivevilla:1
- Langelsheima:1
- Langenhāgene:1
- Lasbergskaja:1
- Latestdebiša:1
- Latevesciems:1
- Latīņamerika:1
- Latūrdepelza:1
- Laudon-Odsen:1
- Lauteršteina:1
- Klein-Laschen:1
- Lagoarhentins:1
- Lailatulkadrs:1
- Lambsdorfshof:1
- Lamentationes:1
- Larošanardēna:1
- Jelč-Laskovice:1
- Labdzeresciems:1
- Labuhanlomboka:1
- Lafertē-Milona:1
- Lagrandrivjera:1
- Lailatulbarāhs:1
- Lamota-Servolē:1
- Lančhenkhabapa:1
- Langenzelbolda:1
- Lasenvolkanika:1
- Lauterbrunnene:1
- Kampa-Lintforte:1
- Labalmdesilēnžī:1
- Lakruā-Sentuāna:1
- Langelandsbelts:1
- Lasarokardenasa:1
- Latvlauktehnika:1
- Adsel-Luttershof:1
- Beivuda-Losososa:1
- Benedena-Leivena:1
- Lauber-Ozoļskaja:1
- Červjonka-Leščini:1
- Kastīlija-Lamanča:1
- Lautere-Bernsbaha:1
- Beitsberga-Līsvila:1
- Lauda-Kēnigshofene:1
- Laberžmēna-Sentmarī:1
- Lailatulišvalmirādžs:1
Atrasts etimoloģijās (237):
- _Baralacha La_ (šķirklī Baralačas pāreja)
- angļu: _Barkley, Lake_ (šķirklī Bārklija ezers)
- angļu: _Barren River Lake_ (šķirklī Barenriveras ezers)
- angļu: _Barlee, Lake_ (šķirklī Bārli ezers)
- _Baringo, Lake_ (šķirklī Baringo ezers)
- _Belot, Lac_ (šķirklī Belo ezers)
- angļu: _Bennett, Lake_ (šķirklī Beneta ezers)
- angļu: _Bowron Lake Provincial Park_ (šķirklī Baurona ezera provinces parks)
- angļu: _Birch Lake_ (šķirklī Bērča ezers)
- _Beiji Liedao_ (šķirklī Beidzjišaņu salas)
- angļu: _Baker Lake_ (šķirklī Beikera ezers)
- angļu: _Baker Lake_ ; inuītu: _Qamani’tuaq_ (šķirklī Beikerleika)
- angļu: _Banks Lake_ (šķirklī Benska ezers)
- angļu: _Benmore, Lake_ (šķirklī Benmoras ezers)
- angļu: _Bear Lake_ (šķirklī Bēra ezers)
- _Bejsužek Levyj_ (šķirklī Beisužekļevija)
- angļu: _Baywood-Los Osos_ (šķirklī Beivuda-Losososa)
- angļu: _B. Everett Jordan Lake_ (šķirklī B. E. Džordana ezers)
- angļu: _Berryessa, Lake_ (šķirklī Beriesas ezers)
- _Baq'ā' al Luwaymī_ (šķirklī Bekā el Luveimī)
- _Bécard, Lac_ (šķirklī Bekāra ezers)
- port. val. _Lagoa Mirim_, sp. val. _Laguna Merin_. (šķirklī Mirima lagūna)
- _Banda, Laut_ (šķirklī Bandas jūra)
- _Belyj Luh_ (šķirklī Belijluha)
- angļu: _Burnside, Lake_ (šķirklī Bērnsaids)
- angļu: _Burns Lake_ (šķirklī Bērnsleika)
- _Bali, Laut_ (šķirklī Bali jūra)
- angļu: _Bearskin Lake_ (šķirklī Bērskinleika)
- angļu: _Burt Lake_ (šķirklī Bērta ezers)
- angļu: _Burwash Landing_ (šķirklī Bērvošlandinga)
- angļu: _Laurentian Upland_ (šķirklī Lorensa augstiene)
- _Lastivchyne hnizdo_ (šķirklī Bezdelīgas ligzda)
- angļu: _Bighorn Lake_ (šķirklī Bighornas ezers)
- angļu: _Big Quill Lake_ (šķirklī Bigkvila ezers)
- angļu: _Big Lost River_ (šķirklī Biglostrivera)
- angļu: _Big Sand Lake_ (šķirklī Bigsenda ezers)
- angļu: _Big Stone Lake_ (šķirklī Bigstona ezers)
- angļu: _Big Trout Lake_ (šķirklī Bigtrauta ezers)
- latīņu: _Lettia_ (šķirklī Letija)
- angļu: _Bieler Lake_ (šķirklī Bīlera ezers)
- angļu: _Lake Bindegolly National Park_ (šķirklī Bindegoli ezera nacionālais parks)
- _Bueng Khong Long_ (šķirklī Binkhonlona)
- _Lbir Jdid_ (šķirklī Bīr el Dždīda)
- _Bir Lehlou_ (šķirklī Bīr Lehlū)
- _Bayt Laḩm_ (šķirklī Bētleme)
- angļu: _Bistcho Lake_ (šķirklī Bisčo ezers)
- _Bisina, Lake_ (šķirklī Bisinas ezers)
- _Bismuna, Laguna_ (šķirklī Bismunas lagūna)
- angļu: _Beaver Lake_ (šķirklī Bīvera ezers)
- _Beaver Lake_ (šķirklī Bīverleika)
- _Bienville, Lac_ (šķirklī Bjenvila ezers)
- angļu: _Buchanan, Lake_ (šķirklī Bjukenana ezers)
- angļu: _Buchanan, Lake_ (šķirklī Bjūkenana ezers)
- angļu: _Blanche, Lake_ (šķirklī Blanša ezers)
- angļu: _Black Lake_ (šķirklī Blekleiks)
- angļu: _Blackwater Lake_ (šķirklī Blekvoters)
- norvēģu: _BLåskavlen_ (šķirklī Bloskavlens)
- angļu: _Bluenose Lake_ (šķirklī Blūnoza ezers)
- _Boiling Lake_ (šķirklī Boilinga ezers)
- portugāļu: _Bom Jesus da Lapa_ (šķirklī Bonžezusa da Lapa)
- _Bor, Lagh_ (šķirklī Bora)
- _Boquilla, Presa La_ (šķirklī Bokiljas ūdenskrātuve)
- _Bông Lông_ (šķirklī Bonlona)
- angļu: _Becharof Lake_ (šķirklī Bočarova ezers)
- franču: _La Baule_, bretoņu: _Ar Baol_ (šķirklī Labola)
- _Pok Fu Lam_ (šķirklī Bofuliņa)
- _Bogal, Lagh_ (šķirklī Bogala)
- spāņu: _La Vali de Boi_ (šķirklī Boi ieleja)
- _Bol'šoj Lug_ (šķirklī Boļšojluga)
- spāņu: _La Montaña_ (šķirklī Montanja)
- angļu: _Lake Vinnipeg_ (šķirklī Vinipegs)
- spāņu: _Aguascalientes_ / _Estado Libre y Soberano de Aguascalientes_ (šķirklī Agvaskaljentesa)
- latīņu: _Alba Longa_ (šķirklī Albalonga)
- angļu: _ALGOrithmic Language_ (šķirklī ALGOL)
- _Bandar Lampung_ (šķirklī Bandarlampuna)
- angļu: _Bay Saint Louis_ (šķirklī Beisentluisa)
- angļu: _Big Lake_ (šķirklī Bigleika)
- _Qin Ling_ (šķirklī Cjiņlins)
- _Legaspi_ (šķirklī Legaspi)
- _Leizhou_ (šķirklī Leidžou)
- _Leyte_ (šķirklī Leite)
- latīņu: _Liatris_ (šķirklī liatre)
- vācu: _Lübeck_ (šķirklī Lībeka)
- angļu: _Lichfield_ (šķirklī Ličfīlda)
- Franču _Libreville_. (šķirklī Librevila)
- čehu: _Liberec_ (šķirklī Libereca)
- indonēziešu: _Lombok_ (šķirklī Lomboka)
- spāņu: _Los Angeles_ (šķirklī Losandželosa)
- spāņu: _Los Angeles_ (šķirklī Losanhelesa)
- zviedru: _Luleå_ (šķirklī Lūleo)
- katalāņu val. _Lleyda_, sp. val. _Lerida_. (šķirklī Ļeida)
- Latīņu _Ianus_ (šķirklī Jānuss)
- _Basel-Landschaft_ (šķirklī Bāzele-lauki)
- _Buffalo Lake_ (šķirklī Bafalo ezers)
- itāļu: _Lago di Garda_ (šķirklī Gardas ezers)
- _Baicao Ling_ (šķirklī Baicaolins)
- _Bacalar, Laguna_ (šķirklī Bakalaras lagūna)
- vjetnamiešu: _Ba Làng An, Mũi_ (šķirklī Balanana rags)
- angļu: _Loughrea_, īru: _Baile Locha Riach_ (šķirklī Lohreja)
- angļu: _Athlone_, īru: _Baile Átha Luain_ (šķirklī Atlona)
- _Lipu_, _Qingshan_ (šķirklī Lipu)
- _Bambene, Lagoa_ (šķirklī Bambene)
- _Bamendjing, Lac de_ (šķirklī Bamendžingas ezers)
- _Leizhou Bandano_ (šķirklī Leidžou pussala)
- _Bangweulu, Lake_ (šķirklī Bangveulu)
- _Bang Lang_ (šķirklī Bānlāna nacionālais parks)
- _Ban Lueam_ (šķirklī Bānlīama)
- _Bảo Lộc_ (šķirklī Baoloka)
- _Bảo Lạc_ (šķirklī Baolaka)
- _Bayt Lāhiyah_ (šķirklī Beit Lāhija)
- vācu: _Leutkirch im Allgaeu_ (šķirklī Leitkirhe Algavā)
- _Banja Luka_ (šķirklī Baņa Luka)
- hindi: लखनऊ, _Lakhnaū_, urdu: لکھنؤ, angļu: _Lucknow_ (šķirklī Laknava)
- _Luzhou_ (šķirklī Ludžou)
- Latīņu _tendere_ 'virzīt, censties'. (šķirklī tendence)
- _Bol'šaja Laba_ (šķirklī Boļšaja Laba)
- angļu: _Builth Wells_; velsiešu: _Llanfair-ym-Muallt_ (šķirklī Biltvelsa)
- franču: _La Bresse_ (šķirklī Brese)
- _Laguna de Bay_ (šķirklī Baja lagūna)
- _Bayano, Lago_ (šķirklī Bajano ezers)
- _Bǎi Tử Long, Vườn quờc gia_ (šķirklī Bajtilona nacionālais parks)
- _Lhazê_, _Quxar_ (šķirklī Lhace)
- vjetnamiešu: _Bạch Long Ví, Đảo_ (šķirklī Baķlonvi)
- vjetnamiešu: _Bạc Liêu_ (šķirklī Bakljeu)
- angļu: _Ballard, Lake_ (šķirklī Balarda ezers)
- angļu: _Great Lakes_ (šķirklī Lielie ezeri)
- _Banamana, Lagoa_ (šķirklī Banamanas ezers)
- _Le ̓an, Aoxi_ (šķirklī Leaņa)
- _Ban Dan Lan Hoi_ (šķirklī Bāndānlānhoi)
- _Bandar-e Lāft_ (šķirklī Bandarelāfta)
- _Bandar-e Lengeh_ (šķirklī Bandarelenge)
- _Ban Lang, Khuean_ (šķirklī Bānlāna ūdenskrātuve)
- _Ban Laem_ (šķirklī Bānlēma)
- _Bang Len_ (šķirklī Bānlēna)
- franču: _Bagnéres-de-Luchon_ (šķirklī Baņērdelišona)
- latīņu: _Lawrencium_ (šķirklī lourensijs)
- No vācu _Lust_ ‘prieks, patika, izprieca’. (šķirklī luste)
- portugāļu: _Lagoa dos Patos_ (šķirklī Patusa ezers)
- angļu _eXtensible Markup Language_. (šķirklī XML)
- No ķīniešu "taikog" - kosmoss, vārds apritē kopš 1998. gada, to ieviesa Malajas žurnālists _Chiew Lee Yih_. (šķirklī taikonauts)
- Literārā tēla _ Čeburaška _ nosaukums Jāņa Baltvilka tulkojumā no krievu valodas (E. Uspenska stāsti _Krokodils Gena un viņa draugi_). (šķirklī pekausis)
- _Bor-Lënva_ (šķirklī Borļonva)
- angļu: _Borgne, Lake_ (šķirklī Borna ezers)
- angļu: _Queen Maud Land_, norvēģu: _Dronning Maud Land_ (šķirklī Karalienes Modas Zeme)
- _Botswana, Lefatshe la_ (šķirklī Botsvāna)
- angļu: _Brabant Lake_ (šķirklī Brabantleika)
- franču: _Bras d'Or Lake_ (šķirklī Bradora ezers)
- portugāļu: _Brasilia Legal_ (šķirklī Brazilija Legala)
- franču: _Brain-sur-L'Authion_ (šķirklī Brēna pie Otionas)
- angļu: _Brantley Lake_ (šķirklī Brentli ezers)
- angļu: _Broad Law_ (šķirklī Brodlo)
- malajiešu: _Kuala Lumpur_ (šķirklī Kualalumpura)
- angļu: _Brunner, Lake_ (šķirklī Brunnera ezers)
- spāņu: _Brus Laguna_ (šķirklī Bruslaguna)
- franču: _Bois, Lac des_ (šķirklī Buā ezers)
- angļu: _Little Rock_ (šķirklī Litlroka)
- lietuviešu: _Luodis_ (šķirklī Lodis)
- zviedru: _Luleǎlven_ (šķirklī Lūlelvena)
- angļu: _Buli Sholas Lake_ (šķirklī Bulšolsa ezers)
- latīņu: _Lycium_ (šķirklī līcija)
- igauņu: _Lepakose_ (šķirklī Lepakozes apmetne)
- poļu: _Lublin_ (šķirklī Ļubļina)
- franču: _Lascaux_ (šķirklī Lasko)
- angļu: _Long Beach_ (šķirklī Longbīča)
- spāņu: _Las Vegas_ (šķirklī Lasvegasa)
- angļu: _Mount Lebanon_ (šķirklī Libāna grēda)
- uiguru: _Bügür_, ķīniešu: _Luntai_ (šķirklī Bugura)
- franču: _Lorient_ (šķirklī Lorjāna)
- holandiešu: _Leeuwarden_ (šķirklī Leuvardena)
- frīzu val.: _Ljouwert_; holandiešu: _Leeuwarden_ (šķirklī Ljauveta)
- angļu: _Limerick_, īru: _Luimneach_ (šķirklī Limerika)
- angļu: _Liberia_ (šķirklī Libērija)
- zviedru: _Linköping_ (šķirklī Linšēpinga)
- pandžabu: ਲੁਧਿਆਣਾ ; angļu: _Ludhiana_ (šķirklī Ludhiāna)
- angļu: _Lincoln_ (šķirklī Linkolna)
- latīņu: _Lutetia, Lutecia_ (šķirklī Lutēcija)
- franču: _Lyon_ (šķirklī Liona)
- franču: _Louvre_ (šķirklī Luvra)
- latīņu: _Lamiaceae_ (šķirklī panātru dzimta)
- _Liao He_ (šķirklī Liaohe)
- angļu: _Little America_ (šķirklī Litlamerika)
- poļu: _Legnica_ (šķirklī Legņica)
- angļu: _LWC paper_; _light weight coated paper_ (šķirklī LWC papīrs)
- angļu: _Larsen Shelf Ice_ (šķirklī Larsena šelfa ledājs)
- _Lhasa_ (šķirklī Lhasa)
- _Batha de Laїri_ (šķirklī Bata de Lairi)
- latīņu: _Lutetium_ (šķirklī lutēcijs)
- _Lanzhou_ (šķirklī Laņdžou)
- latīņu: _Laurus_ (šķirklī lauri)
- latīņu: _Lavandula_ (šķirklī lavanda)
- _Buyo, Lac du_ (šķirklī Bujo ezers)
- _Lesotho, Mmuso wa_ (šķirklī Lesoto)
- latīņu: _Magna Carta Libertatum_; angļu: _The Great Charter_ (šķirklī Lielā brīvību harta)
- latīņu: _Mare Ligure_ (šķirklī Ligūrijas jūra)
- latīņu: _Ligularia_ (šķirklī ligulārija)
- latīņu: _Ligularia sibirica_ (šķirklī Sibīrijas mēlziede)
- latīņu: _Lilium martagon_ (šķirklī martagonlilija)
- _Bum La_ (šķirklī Bumas pāreja)
- franču: _Bourbon-Lancy_ (šķirklī Burbonlansī)
- _Burigi, Lake_ (šķirklī Burigi ezers)
- _Bourget, Lac du_ (šķirklī Buržē ezers)
- spāņu: _Bustillos, Laguna_ (šķirklī Bustiljosas ezers)
- latīņu: _Lymantridae_ (šķirklī mūķeņu dzimta)
- angļu: _Tsala Apopka Lake_ (šķirklī Calapopkas ezers)
- _Sang, Loi_ (šķirklī Cans)
- _Central London Reef_; _Trường Sa Đông Đảo_ (šķirklī Centrālais Londonas rifs)
- _Central Luzon_ (šķirklī Centrālā Lusona)
- spāņu: _San Luís_ (šķirklī Sanluisa)
- _San Luis_ (šķirklī Sanlūisa)
- portugāļu: _São Luís_ (šķirklī Sanluisa)
- portugāļu: _São Luiz_ (šķirklī Sanluisa)
- spāņu: _San Luis, Arroyo_ (šķirklī Sanluisa)
- _Qizhou Liedao_ (šķirklī Cjidžou salas)
- _Choqu_, _Luhua_ (šķirklī Heišui)
- _Cho La_ (šķirklī Colas pāreja)
- franču: _Tchad, Lac_, angļu: _Chad_ (šķirklī Čada ezers)
- _Ceadîr-Lunga_, _Çadır_ (šķirklī Čadirlunga)
- spāņu: _Lagunas de Chacahua, Parque National_ (šķirklī Čakavas lagūnu nacionālais parks)
- franču: _Pére-Lachaise_ (šķirklī Perlasēža kapsēta)
- _Chambri Lake_ (šķirklī Čambri ezers)
- _Chang La_ (šķirklī Čangas pāreja)
- spāņu: _Lago de Chapala_ (šķirklī Čapalas ezers)
- spāņu: _San Luis_ (šķirklī Sanluisa)
- spāņu: _Poopó, Lago_ (šķirklī Poopo ezers)
- _Xau, Lake_ (šķirklī Čau ezers)
- angļu: _Cherokee Lake_ (šķirklī Čerokī ezers)
- angļu: _Chesuncook Lake_ (šķirklī Česankuka ezers)
- latīņu: _Tetrao tetrix_ syn. _Lyrurus tetrix_ (šķirklī rubenis)
- angļu: _Chignik Lagoon_ (šķirklī Čigniklagūna)
- spāņu val. _Lago Buenos Aires_ (Argentīnā), _Lago General Carrera_ (Čīlē) (šķirklī Buenosairesas ezers)
- angļu: _Chilika Lake_ (šķirklī Čilikas ezers)
- _Chila, Laguna_ (šķirklī Čilas lagūna)
- angļu: _Chilko Lake_ (šķirklī Čilko ezers)
- _Chilwa, Lake_ (šķirklī Čilvas ezers)
- latīņu: _Leuciscus cephalus_ (šķirklī lielgalvas sapals)
- latīņu: _Leuciscus_ (šķirklī sapali)
- _Trửng Lớn, hòn_ (šķirklī Činlona)
Atrasts normatīvajos komentāros (67):
- Termins apstiprināts kā _reel_ atbilsme latviešu valodā. (LZA TK ITTEA 16.06.2023. sēdes protokols Nr. 619) (šķirklī īsklips)
- 2006. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija lēma, ka nav pamata šķirt vārdu *itāļi* 'indoeiropiešu cilšu grupa' un *itālieši* 'Itālijas pamatiedzīvotāji' nozīmes. Tas dokumentēts arī „Latvijas Vēstnesī” (19.07.2006.) publicētajā sarakstā "Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā” un "Tautību klasifikatorā". Plašāku skaidrojumu sk. Valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē: https://ej.uz/itāļi-itālieši. (šķirklī itālieši)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_18-tais_) nav vēlams. (šķirklī astoņpadsmitais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_19-tais_) nav vēlams. (šķirklī deviņpadsmitais)
- Termins _īsklips_ apstiprināts kā _reel_ atbilsme latviešu valodā. (LZA TK ITTEA 16.06.2023. sēdes protokols Nr. 619) (šķirklī rīls)
- Latviešu valodas praksē šis īpašvārds bieži kļūdaini tiek atveidots kā _Lēvene_, tomēr pareizi vārds atveidojams kā 4. deklinācijas lietvārds _Lēvena_. (šķirklī Lēvena)
- Jaunākos avotos lietuviešu valodas īpašvārds _Neris_ kļūdaini atveidots kā _Nēre_. Lietuviešu valodā upes nosaukumā _Neris_ _e_ ir īsais saknes patskanis, tāpēc nav pamata to pagarināt arī latviešu valodā. Pareizs šī vārda atveidojums latviski ir _Nere_. (šķirklī Nere)
- LZA Terminoloģijas komisija (lēmums Nr. 80) iesaka lietot sieviešu dzimtes formu _advente_. (šķirklī advents)
- Šī svešvārda atveidē sastopami rakstības varianti. Lai novērstu nekonsekvenci svešvārdu pareizrakstībā, Latviešu valodas ekspertu komisija (LeK-15) ieteikusi formu *cukīni*, tāpēc rakstības variants *cukini* marķēts kā nevēlams. (šķirklī cukīni)
- LEGO ir reģistrēta preču zīme, kas pieder LEGO Group uzņēmumam. (šķirklī LEGO)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2015. gadā kā pareizāku šī vārda formu ieteikusi *štrīcele*, tomēr, kā var spriest pēc Korpuss.lv datiem 2025. gadā, šī forma nav iegājusies, jo praksē sastopams tikai šī vārda lietojums ar garo patskani. (šķirklī štricele)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2015. gadā ieteikusi aizguvuma _vraps_ (angļu _wrap_) vietā lietot nosaukumu _tītenis_ vai vārdkopu _maizes tītenis_. (šķirklī vraps)
- Latviešu valodā ieņemamais amats un profesijas nosaukums nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Izņēmumi ir Latvijas Republikas augstāko amatpersonu -- _Valsts prezidents_, _Ministru prezidents_ -- amata nosaukumi. (šķirklī ministru prezidents)
- Vārds *pašreiz* darināts no vārdiem *[šajā] pašā reizē*. Valodas praksē bieži sastopamais variants *patreiz*, iespējams, radies kontaminācijā no vārdiem *patlaban* un *pašreiz*. Latviešu literārajā valodā lietojams vārds *pašreiz*. (šķirklī pašreiz)
- Latviešu valodā ieņemamais amats un profesijas nosaukums nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Izņēmumi ir Latvijas Republikas augstāko amatpersonu -- _Valsts prezidents_, _Ministru prezidents_ -- amata nosaukumi. (šķirklī valsts prezidents)
- Šī svešvārda atveidē sastopami dažādi rakstības varianti. Lai novērstu nekonsekvenci svešvārdu pareizrakstībā, Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi visbiežāk lietoto formu *piraija*, tāpēc pārējie rakstības varianti marķēti kā nevēlami. (šķirklī piraija)
- MLVV norādīts, ka par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani _a_ – _rasols_. (šķirklī rasols)
- Oriģinālformai *Zinn* tuvāka būtu *cinnija*, bet botānikas terminoloģijā jau ieviesusies šī vārda forma nav mainīta, tādēļ termins ir *cīnija*, kā fiksēts LZA TK 1973. gada vārdnīcā. (šķirklī cīnija)
- Vārds _atlass_ nozīmē 'karšu apkopojums' nav ieteicams, jo kalkēts no krievu valodas, kur šādu krājumu apzīmē ar vārdu _атлас_ (veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas _Atlas_). Latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu _Atlantos_. (šķirklī atlass)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: _adiabāta_. (šķirklī adiabāta)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Šo darbības vārdu neiesaka lietot 3. nozīmē 'izturēties (pret ko)', tāpēc ka tas uzskatāms par nevēlamu, krievu valodas ietekmē (no vārda _oтнестись_) radušos lietojumu, piem., _kā tu pret to attiecies_. Latviski var lietot citus darbības vārdus, piem., _izturēties_, _vērtēt_. (šķirklī attiekties)
- Lietvārda _blanka_ 'lapa' vietā labāk lietot latvisko darinājumu _veidlapa_. (šķirklī blanka)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2023. gada 8. martā pieņemts termins (sēdes protokols Nr. 3). (šķirklī bulings)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. (šķirklī čija)
- 2023. gada 14. februārī (sēdes protokola Nr. 2) Latviešu valodas ekspertu komisija vienprātīgi secināja, ka latviešu valodā tradicionāli lietotos nosaukumus _musulmanis_ un _musulmaniete_ nedrīkst aizstāt ar nosaukumiem _muslims_ un _muslima_. (šķirklī muslims)
- Latviešu valodā dažreiz ir sastopams vārda dermatīns nepareizs rakstījums ar lieku n iespraudumu – dermantīns. Pareizā forma – dermatīns. (šķirklī dermatīns)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas _čipēt_ un _čipot_. (šķirklī čipēt)
- MLVV ieteikts lietot aizguvuma *emodži* vietā. (šķirklī reālijzīme)
- Vārds _apmācības_, ja tas lietots vārda _mācības_ vietā, latviešu valodā tiek uztverts kā kalks, valodas kultūras teorijā ieteikts no tā izvairīties. Tomēr valodas (it īpaši tulkošanas) praksē šis vārds ir nepieciešams un pieļaujams, bet tikai gadījumos, kad runa ir par militāru vai citādi ar dresūru, fiziskiem, praktiskiem vingrinājumiem saistītu apmācību (parasti vienskaitļa formā). Ja tiek sniegta informācija par formālās izglītības pamatprogrammām (vispārīgās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādēs) vai par mācību (studiju) valodu un mācību (studiju) ilgumu, vajadzētu lietot vārdu _mācības_. Tātad vārdam “apmācība” ir ierobežots lietojums, turklāt šis vārds galvenokārt lietojams vienskaitlī. (Sk. arī Baldunčiks, Juris. 2017. Daži mūsdienu izglītības un zinātnes terminoloģijas problēmgadījumi. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 12. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 71-87.) (šķirklī apmācība)
- Angļu valodas vārds _meme_ latviešu valodā tulkojams ar vārdu _mīms_. Sk. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2014. gada lēmumus: https://www.vvc.gov.lv/lv/media/149/download?attachment (šķirklī mīms)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu _sāls_ ar nozīmi ‘vārāmais sāls’ lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums, ka vārds abās nozīmēs lietojams vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Daudzskaitļa ģenitīvā iespējami paralēli varianti – ar *j* noteikto miju *žirafju* un bez mijas *žirafu* (VVC LVEK 09.09.2015. sēde, prot. Nr. 44 2. §.). (šķirklī žirafe)
- Daudzskaitļa ģenitīvā iespējami paralēli varianti – ar *j* noteikto miju *karafju* un bez mijas *karafu* (VVC LVEK 09.09.2015. sēde, prot. Nr. 44 2. §.). (šķirklī karafe)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas _čipēt_ un _čipot_. (šķirklī čipot)
- Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani _ē_: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- Vārdu atgriezt nav vēlams lietot ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
- 2006. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija lēma, ka nav pamata šķirt vārdu *itāļi* 'indoeiropiešu cilšu grupa' un *itālieši* 'Itālijas pamatiedzīvotāji' nozīmes. Tas dokumentēts arī „Latvijas Vēstnesī” (19.07.2006.) publicētajā sarakstā "Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā” un "Tautību klasifikatorā". Plašāku skaidrojumu sk. Valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē: https://ej.uz/itāļi-itālieši. (šķirklī itāliešu valoda)
- 2006. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija lēma, ka nav pamata šķirt vārdu *itāļi* 'indoeiropiešu cilšu grupa' un *itālieši* 'Itālijas pamatiedzīvotāji' nozīmes. Tas dokumentēts arī „Latvijas Vēstnesī” (19.07.2006.) publicētajā sarakstā "Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā” un "Tautību klasifikatorā". Plašāku skaidrojumu sk. Valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē: https://ej.uz/itāļi-itālieši. (šķirklī itāļi)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_3-ais_) nav vēlams. (šķirklī trešais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_5-tais_) nav vēlams. (šķirklī piektais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_12-tais_) nav vēlams. (šķirklī divpadsmitais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_15-tais_) nav vēlams. (šķirklī piecpadsmitais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_20-tais, 20-ais_) nav vēlams. (šķirklī divdesmitais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_60-tais, 60-ais_) nav vēlams. (šķirklī sešdesmitais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_80-tais, 80-ais_) nav vēlams. (šķirklī astoņdesmitais)
- Literārajā valodā vietniekvārdam _kas_ nav lokatīva formas, tā vietā tiek lietots apstākļa vārds _kur_, bet sarunvalodā un izloksnēs sastopama arī lokatīva forma _kamī_. (šķirklī kas)
- _Jiujitsu_ nosaukums latviešu valodā ir _džiudžitss_, t. i., atbilstoši 1. dekl. paraugam lokāms lietvārds. Sk.: LVEK 2015. gada 11. novembra sēde, protokola Nr. 46 2. §. (šķirklī džiudžitss)
- Salīdzinājuma attieksmju izteikšanai lietotā vārda _kā_ vārdšķira latviešu valodniecībā tiek interpretēta dažādi -- to uzskata gan par saikli, gan par partikulu, šķīrumu nosakot pēc funkcijām teikumā (Latviešu valodas gramatika, LU Latviešu valodas institūts, 2013, 645.--646. lpp.). Šajā vārdnīcā tas norādīts kā saiklis, uzsverot salīdzinātājdaļas piesaistīšanas funkciju. (šķirklī kā)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2013. gada 9. oktobra sēdē nosaukumus *uzputenis* un *uzpūtenis* ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzpūtenis)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_4-tais, 4-ais_) nav vēlams. (šķirklī ceturtais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_6-tais_) nav vēlams. (šķirklī sestais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_7-tais_) nav vēlams. (šķirklī septītais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_8-tais_) nav vēlams. (šķirklī astotais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_9-tais_) nav vēlams. (šķirklī devītais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_10-tais_) nav vēlams. (šķirklī desmitais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_11-tais_) nav vēlams. (šķirklī vienpadsmitais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_13-tais_) nav vēlams. (šķirklī trīspadsmitais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_14-tais_) nav vēlams. (šķirklī četrpadsmitais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_17-tais_) nav vēlams. (šķirklī septiņpadsmitais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_2-ais_) nav vēlams. (šķirklī otrais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_16-tais_) nav vēlams. (šķirklī sešpadsmitais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_30-tais, 30-ais_) nav vēlams. (šķirklī trīsdesmitais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_40-tais, 40-ais_) nav vēlams. (šķirklī četrdesmitais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_50-tais, 50-ais_) nav vēlams. (šķirklī piecdesmitais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_70-tais, 70-ais_) nav vēlams. (šķirklī septiņdesmitais)
- Latviešu valodā ar cipariem pierakstītam skaitlim nepievieno vārdu vai tā daļu ar defisi, tāpēc kārtas skaitļa saīsinājums ar defisi (_90-tais, 90-ais_) nav vēlams. (šķirklī deviņdesmitais)
Atrasts vārdu savienojumos (400):
- 1. Gē-Lisaka likums
- 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons
- 2. Gē-Lisaka likums
- A. L. Mateosa ūdenskrātuve
- absolūtais vietrādis URL
- Acta Latgalica
- Adamovičs Ludvigs
- Ahmadpura Lamma
- Ain Leūha
- Aka Lārentija
- Āķagala Lielais akmens
- Akbara Lielā mauzolejs
- Akbars Lielais
- Aketadžaves-Lolobatas nacionālais parks
- Albano Laciāle
- Alcāno Lombardo
- Alčāno Lombardo
- Aleksandrova Ludzka
- Aleksandrs Lielais
- ALEPH 500
- Alto del Lirio
- Andora La Velja
- arhitektūra ALPHA AXP
- Arrojo de la Lusa
- Atlantijas Luāra
- Atsevišķais Latvijas strēlnieku rezerves pulks
- Augstākā padome, Latvijas Republikas
- Augstākā padome, LPSR
- Augstrozes Lielezers
- Austrālijas Latvietis
- Austrumu Londonas rifs
- Avotiņu Lasmaņa dzirnavu ezers
- Bālā Lapsa
- Balja Loka Riaha
- Baltijas–Lādogas kāple
- Baņa Luka
- baroks Latvijas arhitektūrā
- Bata de Lairi
- Batu Lepu
- Begonia Lorraine
- Beit Lāhija
- Beit Lehma
- Bekā el Luveimī
- Bīr Lehlū
- BLUP modelis
- Boļšaja Laba
- Bonžezusa da Lapa
- Brandīsa pie Labas - Stara Boleslava
- Brazilija Legala
- Brenguļu Lielezers
- Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts
- Brūka Langedeikā
- C. L.
- Čagosu-Lakšadvīpu plato
- Centrālā komiteja, LKP
- Centrālā Lusona
- Centrālais Londonas rifs
- Centrālās Lusonas reģions
- Česka Līpa
- Čisterna di Latīna
- Damarī Lelisa
- Dampjēra pie Linotas
- datne LASIMANI
- datortīkls ALOHA
- Daviņu Lielais akmens
- Dienvidaustrumu Lankašīra
- Dienvidu Lejaskalifornija
- dinamiskā valoda HTML
- dinamiskais protokols SLIP
- Dmitrija Lapteva šaurums
- Doņa Lastva
- Doņe Luge
- Dreimaņu-Liepu ezers
- Dūņu-Lilastes ezers
- Dvūra Krālove pie Labas
- Dvūrkrālove pie Labas
- Džencāno di Lukānija
- Džoula-Lenca likums
- Džoula–Lenca likums
- ebreju Lieldienas
- Elprata de Ljobregata
- Elvijēra un Ljomona
- Ēra pie Lisas
- Fakse Ladepladsa
- Fināle Ligure
- Fokoņē un Lamēra
- Františkovi Lāzne
- Fraternitas Lataviensis
- Fraternitas Lettica
- Fraternitas Livonica
- guļ kā Lācars
- Guliņas un Lī upes nacionālais parks
- identifikators DLCI
- Ilzes-Lodes ezers
- izklājprogramma Lotus 1-2-3
- Izola del Liri
- Janova Lubelska
- Janske Lāzņe
- Jaunšķieru-Laugaļu griezumi
- Justiniāns I Lielais
- kā Lata sieva
- Kambrē Lekato
- Kaprarika di Leče
- Kašāna Terme Lari
- Kastīlija un Leona
- Kastiljone del Lago
- Kastri di Leče
- Klīvlendas Latviešu kultūras centrs
- Komiteja Latvijas brīvībai
- Kongo (Leopoldvilas)
- Konseļeira Lafajeti
- Konstantinova Ludzka
- kopne VL
- Kosova Lacka
- Kosteleca pie Černīmi Lesi
- Kosteleca pie Labas
- Krāslavas Lejas dzirnavezers
- Krimpena pie Lekas
- La Madalēna
- Laba diena!
- Labā Indriķa balanda
- Labaržu ezers
- Labāržu ezers
- Labās Cerības rags
- Labdarības organizāciju apvienība
- Labdzeņu kadiķis
- Labdzeņu paeglis
- Labia minor
- Labidura riparia
- Labklājības ministrija
- Labones ezers
- Laboulbenia vulgaris
- Labožas ezers
- Labradoras jūra
- Labradoras morēnas
- Labradoras pussala
- Labradoras retrīvers
- Labradoras straume
- Labradoras vijolīte
- Labrenča diena
- Labrenča upe
- Labs ir!
- Labs rīts!
- Labs vakars!
- Labu apetīti!
- Labu nakti!
- Labu veiksmi!
- Labukas līcis
- Laburnum alpinum
- Laburnum anagyroides
- Laburnum x watereri
- Labvāržu akmens
- Labvāržu ezers
- Labvāržu pagasts
- Laccifer lacca
- Lacenu ezers
- Lāceņu ezers
- Lācēnu ezers
- Lacerta agilis
- Lacerta vivipara
- Lachnobolus incarnatus
- Lachnum bicolor
- Lacinaria plicata
- Lacinius ephippiatus
- Lācīšu ezers
- Lāčplēša diena
- Lāčplēša ezers
- Lāčplēša gulta
- Lāčplēša kara ordenis
- Lāčplēša mežniecība
- Lactarius bertillonii
- Lactarius deliciosus
- Lactarius deliciosus var. piceus
- Lactarius helvus
- Lactarius necator
- Lactarius pergamenus
- Lactarius piperatus
- Lactarius repraesentaneus
- Lactarius resimus
- Lactarius rufus
- Lactarius scrobiculatus
- Lactarius semisanguifluus
- Lactarius torminosus
- Lactarius trivialis
- Lactarius turpis
- Lactarius vellereus
- Lactarius volemus
- Lactobacillus acidophilus
- Lactobacillus bulgaricus
- Lactobacillus casei
- Lactobacillus delbruckii
- Lactobacillus fermentum
- Lactobacillus lactis
- Lactobacillus plantarum
- Lactuca sativa
- Lactuca serriola
- Lactuca sibirica
- Lactuca tatarica
- Lāču ezeri
- Lāču ezers
- Lāču purvs
- Lāču sala
- Lāču salas
- Lāču strauts
- Lādes ezers
- Lādes pagasts
- Lādogas ezers
- Ladušu pilskalns
- Ladušu purvs
- Lādzēnu tīrelis
- Laetiporus sulphureus
- Laganosticta senegala
- Lagarēna Kolomba
- Lagātu dižpriede
- Lagažas apmetne
- Lagažu ezers
- Lagažu-Šņitku purvs
- Lagedinium rabenhorstii
- Lagenaria siceraria
- Lagerheimia chodatii
- Lagerheimia genevensis
- Lagerheimia marsonii
- Lagerheimia minor
- Lagerheimia wratislaviensis
- Lago Madžore
- Lagoarhentino ezers
- Lagodehi rezervāts
- Lagonoja līcis
- Lagopus lagopus
- Lagopus lagopus rossicus
- Lagranža funkcija
- Lagranža otrā veida kustības diferenciālvienādojumi
- Lagranža pirmā veida kustības diferenciālvienādojumi
- Lagranža punkts
- Lagranža vienādojumi
- Lagria hirta
- Laguna de Dvero
- Lagynion scherffelii
- Lagzdes upe
- Lagzdīnes pilskalns
- Lahemā nacionālais parks
- Laholmas līcis
- Lai dzīvo!
- Lai iet gulēt!
- Lai iet ieskrieties!
- Lai iet!
- Laī le Roza
- Lai tavas smakas te nebūtu!
- Lai tev cāļa veselība!
- Lai tur vai kas!
- Lai velns parauj!
- Lai viņš iet kārties!
- Laidu pagasts
- Laidza ezers
- Laidža ezers
- Laidzes ezers
- Laidzes pagasta teritorija
- Laidzes pagasts
- Laidziņa purvs
- Laiela pūkcepurene
- Laikšenes ezers
- Laikšēnu ezers
- Lailas kalns
- Laima slimība
- Laimas dīķis
- Laimas likums
- Laimīgu ceļu!
- Laimiņu ezers
- Laimneša ezers
- Lainas salas
- Lainuma ezers
- Laipīšu ezers
- Laipni lūdzam!
- Laipu ezers
- Laišķenes ezers
- Laišķenu ezers
- Lakadivu jūra
- Lakadivu salas
- Lakaju ezers
- Laklīza un Mižū
- Laknas strauts
- Lakšadvīpu jūra
- Lakšadvīpu salas
- Lakšenieku strauts
- Lakšinīku strauts
- Lakstīgalu grāvis
- Lakstīgalu purvs
- Lakstiņu ezers
- Lakšu ezers
- Lākturu upe
- Lalineja de la Konsepsjona
- Lama guanicoe
- Lama guanicoe f. glama
- Lama guanicoe f. pacos
- Lama vicugna
- Lamarka korinte
- Lamarka kurpīte
- Lamas ezers
- Lambardu ezers
- Lamberta šļūdonis
- Lamblia intestinalis
- Lamēcija Terme
- Lamēra pahipodija
- Lamia textor
- Lamiastrum galeobdolon
- Laminaria digitata
- Laminaria japonica
- Laminaria saccharina
- Lamiņu ezers
- Lamiņu muiža
- Lamium album
- Lamium amplexicaule
- Lamium hybridum
- Lamium incisum
- Lamium maculatum
- Lamium moluccellifolium
- Lamium orvala
- Lamium purpureum
- Lammersa pumpurzarene
- Lamna cornubica
- Lamonas līcis
- Lampetra fluvialis
- Lampetra planeri
- Lamprocystis roseopersicina
- Lampronia capitella
- Lampyris noctiluca
- Lamzenes purvs
- Lamžu purvs
- Lanao ezers
- Lancenieku dzirnavezers
- Lanciņu dzirnavezers
- Lanco Torinēze
- Landē faktors
- Landgemeinde Pilten
- Landskoronas muiža
- Landskoronas pagasts
- Landzānu upīte
- Landzes dižliepas
- Langa 1
- Langa 2
- Langa 3
- Laņģa ezers
- Langermania gigantea
- Langnava Emmentālē
- Langstiņu ezers
- Laņģu alas
- Laņģu ezers
- Laņī pie Marnas
- Laniarius aethiopicus
- Lanius bucephalus
- Lanius collurio
- Lanius cristatus
- Lanius excubitor
- Lanius isabellinus
- Lanius ludovicianus
- Lanius minor
- Lanius nubicus
- Lanius schach
- Lanius senator
- Lanius sphenocercus
- Lanius tigrinus
- Lanius vittatus
- Lankasteras šaurums
- Lankstiņu ezers
- Lanku pilskalns
- Laņs Caihe
- Lantana camara
- Lāņu upe
- Lanuzas līcis
- Laodelphax striatella
- Laperūza šaurums
- Laphria flava
- Laphria gibbosa
- Lapītes ezers
- Laplasa operators
- Laplatas delfīns
- Laplatas līdzenums
- Lapmežciema pagasts
- Lappula echinata
- Lappula myosotis
- Lappula squarrosa
- Lapsaišu dīķis
- Lapsana communis
- Lapsenku ezers
- Lapsēnu ezers
- Lapsinkas ezers
- Lapsiņu kakts
- Lapsu ezers
- Lapšu ezers
- Lapsu kalns
- Laptevu jūra
- Lapu ezers
- Lapuku ezers
- Lapzemes āķītis
- Lapzemes kārkls
- Lapzemes lēne
- Lapzemes rezervāts
- Lapzemes sirpjlape
- Lapzemes stērste
- Larami krokojums
Atrasts skaidrojumos (400):
- kruzaks _Toyota Land Cruiser_ vieglā automašīna
- lambdakisms "L" burta izrunāšana "r" vietā.
- balamutijas "Leptomyxida" kārtas amēbu ģints.
- raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
- brimērs "migLas mēnesis", otrais mēnesis Lielās fr. revolūcijas laika kalendārā (22. X - 20. XI)
- Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeLtu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
- Lugs "Mirdzošais", dievišķas izceLsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
- après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku pLūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
- PA "Press Association Ltd".
- rollingi "RoLling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- rollingstoni "RoLling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām DaugavpiLī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- lʽetat cʽest moi "vaLsts esmu es" (teiciens, ko piedēvē Francijas karalim Luijam XIV).
- pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte ("Leucojum vernum var. carpathicum").
- letene (Lāča) ķepa, nags
- letenis (Lāča) ķepa, nags
- letens (Lāča) ķepa, nags
- siderofibroze (Liesas) fibroze ar dzelzs nogulsnējumiem
- rase (Lietus) pile
- ņurķis (Līks) deguns
- Norma [Leņķmērs]{s:1461} - niecīgs zvaigznājs uz dienvidiem no Skorpiona.
- Lēvene [Lēvena]{s:2051}
- Velna grāvis 1,5 km garš kanāLs, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
- Rankuļrags 1,5 km garš, izLiekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- Aironbridža 100 pēdu (~33 m) augsts tiLts šajā ciemā Lielbritānijā, izgatavots no čuguna 1779. gadā.
- garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās miLitārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- Laxdienen 1280. g. dokumentos minēta apdzīvota vieta, ko saista ar Lagzdīnes pilskalnu Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Adsel 13. gs. ceLta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta Latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("AnnaLes Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
- Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības piLsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
- Bataļas klosteris 14. gadsimtā dibināts dominikāņu kLosteris Portugālē, Leirijas apgabalā, liesmojošās gotikas un manuelino stilu sajaukums, 1983. g. iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- Kalnazveņģu depozīts 15. gs. 2. ceturkšņa depozīts, atrasts 1964. g. tagadējā AizkraukLes novadā pie Kalnazveņģu mājām, tas bija māla pods ar 5396 sudraba monētām (13.-15. gs.) un gredzeni; lielākais monētu Depozīts Latvijā
- kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
- Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu vaLodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
- Ķempju depozīts 17. gs. depozīts, atrasts 1897.g. Līgatnes pagasta "Ķempjos", tagadējā Cēsu novadā, tajā bija sudraba saktas, piekariņi, gredzeni, dažādas krelles
- Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, vaLdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
- nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
- Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
- adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteLiģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- kostumbrisms 19. gs. Literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
- Ciķeļgrāvis 19. gs. rakts grāvis no Lubāna klāniem uz Aivieksti.
- rīcības komitejas 1905.-1907. g. revoLūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes; tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva
- Otrā atmoda 1915.-1919. g., Latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
- Kompjeņas pamiers 1918 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netāLu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi paLīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
- Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kLuba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
- Raiskuma pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta visa pirmskara Lenču pagasta teritorija un lielākā daļa Kūduma pagasta teritorijas.
- Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija paLielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
- Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī Lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
- Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais MaLtas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
- Krimas konference 2. pasauLes kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- ulmaņlaiki 20. gs. 30. gadi Latvijas vēsturē, kad neatkarīgā Latvija piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu.
- Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāLs Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
- Baltās-Baltijas jūras kanāls 227 km garš kuģošanas kanāLs, kas savieno Baltās jūras Oņegas līci ar Oņegas ezeru, kas, savukārt pa Sviru ir savienots ar Ladogas ezeru un tālāk pa Ņevu ar Baltijas jūru.
- Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes Lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
- quadragesima 40 dienas garais gavēņa Laiks pirms Lieldienām.
- quinquagesima 50 dienu garais starpLaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
- garais centners 50,80 kg (Lieto Lielbritānijā).
- pentekosta 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
- pentekosts 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
- seksāgezima 60. diena priekš Lieldienām.
- septuāgēzima 70. diena priekš Lieldienām.
- Verdenas līgums 843. g. nosLēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
- LB A/s "Latvijas balzams"
- LB A/s "Latvijas bērzs"
- LDz A/s "Latvijas Dzelzceļš"
- LF A/s "Latvijas finieris"
- LGS A/s "Latvijas Gaisa satiksme"
- LG A/s "Latvijas gāze"
- LK A/s "Latvijas kuģniecība"
- LNT A/s "Latvijas Naftas tranzīts"
- LP A/s "Latvijas Pasts"
- Imula Abavas kreisā pieteka SaLdus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
- Līgupe Abavas Labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
- Veģupīte Abavas Labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe
- Dzelzāmurupe Abavas Labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe
- abelis AbēLija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- Ābeļu ezers ĀbeLītis, ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 5,3 ha
- Teofrasta abutilone abituLoņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā
- zemeņu āboliņš āboLiņa suga ("Trifolium fragiferum"), Latvijā aizsargājama
- borovinka ĀboLu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē
- VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem
- Dranda AbuLa kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
- Nigra AbuLa kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Puju strauts AbuLa labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā
- Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km
- Sivenurga Abzes Labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga
- krinoideji Adatādaiņu kLase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
- trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("DentipeLlis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
- koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coraLloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
- Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā
- līdumnieki Ādažu novada apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboLes 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
- Agere Ādģēre - upe Latvijā
- Breknelforista administartīvi teritoriāLa vienība Lielbritānijā, viena no Anglijas apvienotajām pārvaldēm, rietumos no Londonas
- Bikola administratīvā iedaLījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas Bikolas pussalā un vairākās nelielās apkārtējās salās, administratīvais centrs - Legaspi, robežojas ar Calabrazon, Mimaropas, Austrumu Visajas un Rietumu Visajas reģionu
- Galvaspilsētas reģions administratīvā iedaLījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Manila, robežojas ar Centrālās Lusonas un Calabrazon reģionu
- Centrālā Lusona administratīvā iedaLījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Sanfernado, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas, Galvaspilsētas un Calabarzonas reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
- Calabarzona administratīvā iedaLījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, Poliljo u. c. salās, administratīvais centrs - Kalamba, robežojas ar Galvaspilsētas, Centrālās Lusonas, Bikolas un Mindoro reģionu, austrumos apskalo Filipīnu jūra, rietumos - Lusonas jūra
- Kagajanas ieleja administratīvā iedaLījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļaustrumu daļā un salās uz ziemeļiem no tās, robežojas ar Ilokosas, Kordiljeras administratīvo un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos apskalo Filipīnu jūra, ziemeļos - Baši šaurums
- Ilokosa administratīvā iedaLījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Sanfernando, robežojas ar Kordiljeras administratīvo reģionu, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos un ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra
- Kordiljeras administratīvais reģions administratīvā iedaLījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu daļā un vidienē, administratīvais centrs - Bagio, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu
- izbraukšanas rīkojums administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku
- Vondsvērta Administratīvais rajons Londonā ("Wandsworth")
- muhāfaza Administratīvi teritoriāLā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā
- Centrālās Lusonas reģions administratīvi teritoriāLā iedalījuma vienība Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, ziemeļos robežojas ar Ilikosas un Kagajanas Ielejas reģionu, dienvidos - ar Galvaspilsētas un Calabarzon reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
- šebīja Administratīvi teritoriāLā iedalījuma vienība Lībijā; viens no 22 šīs valsts reģioniem
- Biržu rajons administratīvi teritoriāLā iedalījuma vienība Lietuvā, Panevēžas apriņķa ziemeļu daļā
- grāfiste Administratīvi teritoriāLa vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs)
- municipija Administratīvi teritoriāLa vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs)
- Centrālais apgabals administratīvi teritoriāLa vienība Fidži salās, ietver Viti Levu salas dienvidaustrumu daļu un tai pieguļošās salas Koro jūrā
- Aizvēja Salas administratīvi teritoriāLa vienība Klusajā okeānā (_Les lies sous le Vent_), Franču Polinēzijas rietumu daļā; Raromatai
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāLa vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- apriņķis Administratīvi teritoriāLa vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- Blekbērna un Dārvena administratīvi teritoriāLa vienība Lielbritānijā, Anglijas apvienotā pārvalde, ziemeļos no Mančestras
- Aberdīnšīra administratīvi teritoriāLa vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_)
- Bridženda administratīvi teritoriāLa vienība Lielbritānijā, Velsas apvienotā pārvalde, Velsas dienvidu daļā
- Veilofglamorgana administratīvi teritoriāLa vienība Lielbritānijā, viena no Velsas apvienotajām pārvaldēm, atrodas Bristoles līča ziemeļu piekrastē
- Anīkšču rajons administratīvi teritoriāLa vienība Lietuvā (_Anykščių rajonas_), Utenas apriņķī
- Alojas pilsēta ar lauku teritoriju administratīvi teritoriāLa vienība Limbažu rajonā 1990.-2009. g., ievēra Alojas pilsētu un Alojas pagastu
- Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāLa vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-Sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa
- Čimišlijas rajons administratīvi teritoriāLa vienība Moldāvijā, valsts dienvidu daļā, robežojas ar Basarabjaskas, Leovas, Hinčeštu, Jalovenu un Keušenu rajonu, kā arī ar Krieviju
- maakonds Administratīvi teritoriāLa vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
- Mari vilajets administratīvi teritoriāLa vienība Turkmenistānas dienvidaustrumos, robežojas ar Ahala un Lebapa vilajetu, kā arī ar Afganistānu un Irānu, pārsvarā viļņots līdzenums (Turānas zemiene)
- Polockas vietniecība administratīvi teritoriāLas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale
- Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta
- Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
- Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības
- Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā
- Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
- Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā
- Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā
- Litenes pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Litenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Stāmerienes pagastā
- Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
- Lielvārdes pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Lielvārdes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Lēdmanes pagastā un Lielvārdes pilsētā
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam
- Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
- Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam
- Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā
- Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu
- Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam
- Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
- Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam
- Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam
- Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam
- Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam
- Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
- Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam
- Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam
- Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
- Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības
- Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai
- Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
- Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
- Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
- Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime
- Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam
- Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
- Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu
- Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
- Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam
- Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas
- Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
- Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
- Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
- Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriāLo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu kLases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- mazā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labia minor")
- piekrates spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labidura riparia")
- zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā
- filcene afiLloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe
- loaoze Āfrikas fiLarioze, ko ierosina nematode "Loa loa"; ir mikrofilāriju diennakts periodiskums asinīs un zemādas pietūkums
- konga Āfrikas horeogrāfiskās ciLmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita
- trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes
- ĀKK Āfrikas, Karību jūras un KLusā okeāna valstis (Lomes konvencijas dalībvalstis)
- Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja
- pūķkoks agavju dzimtas ģints, mūžzaļi augi Āzijas un Āfrikas tropos un subtropos, Latvijā audzē telpās
- Meksikas agerāts agerātu suga ("Ageratum houstonianum"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
- leitānieši AgLonas pagasta apdzīvotās vietas "Leitāni" iedzīvotāji
- Liudaniškas AgLonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants
- Liudaniški AgLonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants
- Liudaniškys AgLonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukums latgaliski
- livdānieši AgLonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" iedzīvotāji
- Liudāni AgLonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" nosaukuma variants
- lopotieši AgLonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" iedzīvotāji
- Lopotas AgLonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukuma variants
- Lopotys AgLonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukums latgaliski
- Lučkines AgLonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants
- Lučkiņas AgLonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants
- Lučkinis AgLonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukums latgaliski
- Lelī Matisāni AgLonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Lielie Matisāni" nosaukums latgaliski
- Hazāru kaganāts agrā feodāLā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība
- Okas apledojums agrā pLeistocēna ledus laikmets Krievijas Eiropas daļā; šajā laikā Latvijā bija Lētīžas apledojums
- Narvas kultūra agrā un vidējā neoLīta kultūra (4.-3. gt. p. m. ē.), izplatīta gk. Igaunijā, Latvijā, Lietuvas ziemeļos, Baltkrievijas ziemeļu daļā; keramika (smaildibena trauki, ovālas bļodiņas) maz ornamentēta; gk. raga un kaula rīki
- anšefs agrāk ģenerāLim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks
- Vecgaurata agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas Lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī
- Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā
- pirmssokratieši Agrie sengrieķu fiLozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metāLu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei
- Laguata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā
- Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā
- Palciema ezers Aģes ezers Lēdurgas pagastā
- Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km
- Tora Aģes Labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
- Igate Aģes Labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe
- Mazupīte Aģes Labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
- Ahdara Ahdara grēda - augstākā virsotne Kirēnaikas pLato, Ziemeļāfrikā, Lībijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 876 m vjl.
- rhoicosphaenia Ahnantu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- Lielais ezers Aijažu ezers Lēdurgas pagastā
- Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā
- Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā KrimuLdas novada Lēdurgas pagasta teritorijā
- ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriāLā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos
- daudzziedu (itāļu) airene aireņu suga ("Lolium multiflorum")
- daudzgadīgā airene aireņu suga ("Lolium perenne")
- linu airene aireņu suga ("Lolium remotum", arī "Lolium linicola" un "Lolium arvense")
- reibuma airene aireņu suga ("Lolium temulentum")
- ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("CycLopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar sLaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
- airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vaboLe, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai meLnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
- Aise Aiša - upe Latvijā
- Aizšate Aiša - upe Latvijā
- Aišate Aiša - upe Latvijā
- Egļupe Aišas Labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe
- tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem
- Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netāLu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls
- Pededze Aiviekstes Labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
- Iča Aiviekstes Labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
- Lagažs Aiviekstes Labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža
- Piestiņa Aiviekstes Labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša
- Liede Aiviekstes Labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstes, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
- Kuja Aiviekstes Labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe
- Krēsle Aiviekstes Labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
- Kalnupe Aiviekstes Labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes PiebaLgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
- Lielais Vilku ezers aizaudzis, atradās Lubānas novada Indrānu pagastā, Vilku purvā; Vilku ezers
- lielzalvieši AizkraukLes novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielzalva" jeb "Lielzalve", tagad - "Zalve" iedzīvotāji
- drukas aizliegums aizLiegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē)
- anužnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji
- apriķnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Apriķi" iedzīvotāji
- kurelnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Kurele" iedzīvotāji
- lanksēžnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Lanksēži" iedzīvotāji
- laženieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Laža" iedzīvotāji
- liepenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji
- līksteņnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Līksteņi" iedzīvotāji
- padurnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji
- raķenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Raķi" iedzīvotāji
- štakeldandznieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Štakeldanga" iedzīvotāji
- Laschen und Paddern-Hasenpoht Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums
- Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- lavīžnieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Lavīži" iedzīvotāji
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas Līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
- Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m
- Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoLoģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoLoģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzeLzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
- agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzeLzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari
- akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas Locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis (Latvijas Zinātņu akadēmijā)
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izgLītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs)
- studentu korporācijas akadēmiskas sLēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas
- Akavina Akaviņa - upe Latvijā
- Stulbiņš AkLais ezers Laucienes pagastā
- Aklais ezers AkLais Palsis, ezers Madonas novada Liezēres pagastā
- Aklais ezers AkLezers Lapmežciema pagastā
- Akmensupe Akmene - upe Latvijā
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūLijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
- graudberzis Akmens rīks graudu sasmaLcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
- upes akmeņgliemezis akmeņgLiemežu suga ("Lithoglyphus naticoides")
- astilbe AkmeņLauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs
- bergēnija AkmeņLauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus
- pakrēslīte AkmeņLauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- tiarella AkmeņLauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
- akmeņlaužaugi AkmeņLauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes
- atāleņaugi AkmeņLauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene
- jāņogaugi AkmeņLauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
- hortenzijaugi AkmeņLauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu
- pļavas akmeņlauzīte akmeņLauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
- dzeltenā akmeņlauzīte akmeņLauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama
- trejzobu akmeņlauzīte akmeņLauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama
- trīszaru akmeņlauzīte akmeņLauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- paēnas akmeņlauzīte akmeņLauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- Ārendsa akmeņlauzīte akmeņLauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- biezlapjaugi AkmeņLaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
- zilganais ilekss akmeņozoLu suga ("Ilex meservae"), Latvijā introducēts
- Paragvajas akmeņozols akmeņozoLu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
- gludais rombs akmeņpLekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
- Akmeņrūču strauts Akmeņrūcis, upe Latvijā
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, pLēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cieLavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
- Akmensupīte Akmeņupe - upe Latvijā
- maršancija Aknu sūnu kLases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugu
- rikardija Aknu sūnu kLases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- sekstīte aknu sūnu kLases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- dūkstenīte Aknu sūnu kLases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- dūnīte Aknu sūnu kLases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- džeimsonīte aknu sūnu kLases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
- bezdzīslene Aknu sūnu kLases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- pumpurzarene Aknu sūnu kLases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
- zvīņlape aknu sūnu kLases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- greizkausīte Aknu sūnu kLases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
- skrāpīte Aknu sūnu kLases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- somenīte Aknu sūnu kLases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- frulānija Aknu sūnu kLases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga
- zemessomenīte aknu sūnu kLases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- leženeja aknu sūnu kLases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga
- mecgērija Aknu sūnu kLases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga
- mīlija Aknu sūnu kLases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- merkija Aknu sūnu kLases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- lāpstīte Aknu sūnu kLases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas
- bārkstlape Aknu sūnu kLases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- bārdlape Aknu sūnu kLases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- kailkausīte Aknu sūnu kLases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ķīļlape Aknu sūnu kLases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- zemzarīte Aknu sūnu kLases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
- novellija Aknu sūnu kLases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- smaillape Aknu sūnu kLases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
- trejsmailīte Aknu sūnu kLases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
- jungermannija Aknu sūnu kLases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
- eitonija Aknu sūnu kLases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- konusgalvīte Aknu sūnu kLases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ričijas Aknu sūnu kLases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
- rebūlija Aknu sūnu kLases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ričijvācelīte Aknu sūnu kLases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga
- Lukšova Akticas Labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa
- lourensijs Aktinīdu grupas māksLīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi
- retranslācijas pavadonis aktīvais sakaru pavadonis abpusēju sakaru nodrošināšanai starp Zemi un zemās orbītās ievadītiem KLA, kā arī to kustības parametru radiotehniskiem mērījumiem
- medību sports aktīvās atpūtas veids, ar kuru Latvijā var nodarboties no 18 gadu vecuma tikai _Mednieku un makšķernieku biedrības_ biedri
- Bulusans aktīvs stratovuLkāns Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumos Bikolas pussalā, administratīvi ietilpst Sorsogonas provincē; augstums - 1565 m vlj un pamatnes diametrs 15 km, četri krāteri, jaunākais no tiem izveidojies 1981. gada izvirdumā
- aktīvists Aktīvs totaLitāro režīmu okupācijas varas atbalstītājs Latvijā 20. gs. 40. un 50. gados
- Pāvilostas Lielais akmens ĀķagaLa Lielais akmens
- Lielā Ellīte aLa Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
- Mazā Ellīte aLa Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots
- Gūtmaņa ala aLa Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
- Līgoņu ala aLa Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m
- Vinterala ALa, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi
- Kalējupīte ĀLandes labā krasta pieteka Liepājas pilsētā
- Laņģu alas aLas Liepas pagastā, Līču-Laņģu klinšu dienvidu daļā, kur izplūst daudzi spēcīgi avoti
- Alave ĀLave - upe Latvijā
- Ālava ĀLave - upe Latvijā
- pūslīšu aldrovanda aLdrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta
- Būkefals ALeksandra Lielā mīļākais zirgs, vispārim dūšīgs zirgs
- Alexanderhof ALeksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā
- Lodzas Aleksandrova ALeksandrova Ludzka, pilsēta Polijā
- Alē ALesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.)
- algols ALGOL
- Giči Manitu aLgonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam
- Gmelina alise aLišu suga ("Alyssum gmelinii"), Latvijā aizsargājama
- kalnu alise aLišu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
- sīkziedu alise aLišu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa
- klinšu alise aLišu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
- anagirīns ALkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem
- kaulofilīns ALkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas
- Alkāsu grāvis ALkāšu grāvis, ūdenstece Latvijā
- šmakolka ALkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- elksnine ALksnene ("Lactarius rufus")
- Alkšņu upīte ALkšņvalks Laucienas pagastā
- Allendorf ALojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā
- Piņķupīte ALokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe
- Vaipa ALokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe
- rožu alteja aLteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs
- Altowit ALtovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā
- Demēnovas alas aLu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā
- Lunmiņa aLu templis Ķīnā, 15 km uz dienvidiem no Luojanas pilsētas, izcirsts Ihes upes krastu klintīs (459.-898. g.), vairāki simti alu, monnumentālās tēlniecības paraugi, dekoratīvi ciļņi
- Alūksnīte ALūksne - upe Latvijā
- Leivkolli ALūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē
- Lajas ALūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" nosaukums vietējā izloksnē
- Lipna ALūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums
- Līpna ALūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums
- Šķiņķi ALūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants
- lēģernieki ALūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" iedzīvotāji
- Lieģernīki ALūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" nosaukums vietējā izloksnē
- adamovieši ALūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji
- Oizgārša ALūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" bijušais nosaukums
- Oizupe ALūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums
- aizupieši ALūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" iedzīvotāji
Atrasts piemēros (37):
- atjaunošana - Labi, būšu,- es noteicu un ķēros pie skropstu tušas atjaunošanas.
- priekšnieks - Labrīt, priekšniek!
- darījums - Lai gan tas nebūs līdzvērtīgs darījums.
- veidot - Laiku veido cilvēki,- Edmunds sacīja.
- ļaudis - Latvieši ir lāga ļaudis.
- pāris - Līdz taksim pāris kilometru.
- lūgt - Lūdz Dievu, Kazimir, un varbūt tev tiks piedots.
- lūdzu - Lūdzu, nokopējiet šīs lapas!
- beigties - Mana dzīve ir beigusies, nav tur ko domāt,- Laima nopūšas.
- demonstrēt - Tagad, kad nevienam nekā nav, viņi tīši demonstrē savu Laimi,- skumji purinot galvu, piezīmē Laima.
- dzēst – Jā, es tieši gribēju jums pateikties visu Latvijas iedzīvotāju vārdā, ka divreiz samazinājāt lauksaimnieku nodokļus un dzēsāt viņu parādus.
- mīkla – Kāpēc Ludo tevi liek mierā, tā man ir mīkla.
- caurule – Laba diena, vai te nav labojamas kādas saplīsušas caurules?
- tizls – Labāk paskaties uz savām tizlajām brillēm, – Robis nošņāc.
- uzskats – Labi, Marčello saka, paliksim katrs pie saviem uzskatiem.
- noteikt – Lai jums arī labi veicas pie zobārsta, – smaidīgi noteicu.
- vilks – Līdzvērtīgās pozīcijās mēs neesam, jo, kā par briesmām, jūs esat sieviete, un, otrkārt, tāda sieviete, kas spēj vienu vecu, pieredzējušu vilku dzīt mīlas vājprātā.
- muļķadesa – Liecies mierā, muļķadesa, – viņa nikni uzsauc.
- šūpot – Lieli vīri izauguši, nešūpoti, neauklēti...
- lieliski – Lieliski, es būšu pēc kādas stundas, labi?
- lieliski – Lieliski!
- lūgtum – Lūgtum aizdot puņķlupatu, ar ko noslaucīt bārdasnazi.
- piemānīt – Lūk, es savā blogā pirmajā novembrī esmu rakstījusi par to, kā blēži piemāna pensionārus...
- labot – Nē, nē, es negribu teikt neko sLiktu par jūsu abu lielisko meistarību, – kapteinis Lī pasteidzās labot sacīto.
- atklāt – Pateicoties mūsu partijai, atkLāja vairākas jaunas baznīcas, Ludzā, vai, baznīca, Rīgā atvēra operu, es nezinu, par ko jāraud?
- lietot — Biedri GoLdman, kopš Latvija pievienojās Ženēvas konvencijai, svina krāsu iekšdarbos lietot uz visstingrāko aizliegts.
- robeža — Es tikko šķērsoju Latvijas un Lietuvas robežu.
- sēdeklis — Ieraudzījis viegLi pārsteigto Lina Norvīda skatienu, viņš iesmējās un atgāzās pītā krēsla sēdeklī, kas bija mīkstināts ar izšūtu spilventiņu.
- blociņš — Jūsu teLefonu mēs atradām Vitas Laukmanes piezīmju blociņā.
- mēgt — Labi, labi, viņš te mēdz piebraukt.
- tēlot — Labi, skaidrs, ka jūs tēlosiet nezinīšus!
- gādāt — Labrīt, Agnij, — atskanēja Annuškas zīdainā balstiņa, — es gādāju, lai tu neaizgulies!
- neatkarīgs — Lai mēs būtu bagātas un neatkarīgas, — noteicu es.
- laiva — Laivā būs ērtāk un sausāk...
- valsts — Latvija ir maza valsts, neviens jau nezina, ka Andris ir no Latvijas, un mūs tur neviens negaida.
- atlaist — Lavīze atlaida matus un atkāpās no loga, ar roku pasitot priekšā skatienam aizkarus.
- varēšana — Lemj tie, kuriem pašiem nav dūšas un varēšanas.
L citās vārdnīcās:
MLVV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv