Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ž.

Atrasts vārdos (237):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

čerez ž

Atrasts skaidrojumos (1366):

šņagas (Žagaru, mizu u. c.) smalkumi.
žļerkstēt [Žļarkstēt]{s:1889}.
žļerkstēt [Žļarkstēt]{s:1890}.
žļekstēt [Žļurkstēt]{s:1891}.
referendāriju tiesas 1776. g. Žeščpospolitā nodibinātas institūcijas kas aizstāja attiecīgo amatpersonu.
Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums.
Žogotas Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē.
Žierveļi Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Žērveļi" nosaukums vietējā izloksnē.
žigulis Alus šķirne "Žiguļi"; šīs šķirnes alus.
referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim.
Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru.
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins.
Žīguri Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri.
Gārša apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā.
Katleši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā.
Pritikova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā.
Šalgunova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
Sosnīcas apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
Žeigurova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas).
Glazunava apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā.
Brizgova apdzīvota vieta (skrajciems) Žīguru pagastā.
Černova apdzīvota vieta (skrajciems) Žīguru pagastā.
Upmale Apdzīvota vieta bijušā Abrenes apriņķa teritorijā 50 km no Abrenes un 20 km no dzelzceļa stacijas Žīguri.
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā.
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, rietumos no Urālas (Žajikas).
Akžajika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjayıq_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, pie Ašķisajas ietekas Urālā (Žajikā).
Akela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Žambilas apgabalā.
Aksijeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqsūyek_), Žambilas apgabala austrumu pierobežā.
Čapajeva Apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabalā, Žajikas (Urālas) labajā krastā.
Žogotas Apes pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē.
Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu.
Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore.
UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm.
Šveices plakankalne atrodas Šveices vidienē, starp Bodenezeru ziemeļaustrumos, Ženēvas ezeru dienvidrietumos un Juras kalnu loku ziemeļos, garums — \~240 km, platums — līdz 50 km, vidējais augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 1408 m.
Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
Ulunšana kalns augstākā virsotne Žehes kalnos Ķīnas ziemeļaustrumos, augstums - 2050 m.
Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas, augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības.
Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā.
žiksis Automašīna Žiguļi.
žvingālis Automašīna Žiguļi.
žakardmašīna Aužamo steļļu šķīriena veidošanas ierīce lielrakstainu audumu (paklāju, dekoratīvo audumu, segu) aušanai; izgudrojis Ž. M. Žakārs (1805).
žīgurieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Žīguri" iedzīvotāji.
žagieši Balvu novada Krišjāņi pagasta apdzīvotās vietas "Žagi" iedzīvotāji.
žogieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Žogi" iedzīvotāji.
Garša Balvu novada Vecumu un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Gārša" nosaukuma variants.
katlesieši Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Katleši" iedzīvotāji.
katlešnieki Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Katleši" iedzīvotāji.
Pritikava Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Pritikova" nosaukuma variants.
Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Melnaisrūcis Bolupes kreisā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 10 km; Melnais strauts.
Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu.
Zodānu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 98 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purvu ar zemā un augstā purva elementiem, konstatētas vairākas retas augu un putnu sugas.
Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus.
skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs").
dizainparaugu starptautiskā reģistrācija dizainparaugu reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1925. gada 6. novembra Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999. gada 2. jūlija Ženēvas aktu vai citu Latvijai saistošu starptautisko līgumu par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju.
Zortmuiža Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Žartmuiža" nosaukuma variants.
Zuortmuiža Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Žartmuiža" nosaukums latgaliski.
Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe.
Žucene dzīvojamo māju masīvs Jelgavā agrākajā Žukova ielā.
Žukovka Dzīvojamo māju masīvs Jelgavā agrākajā Žukovska ielā (no 1991. g. - Māras iela).
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
Leluo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Žogotova" nosaukums latgaliski.
Mozuo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Žogotova" nosaukums latgaliski.
žagatavieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Žagatava" iedzīvotāji.
žogotovieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Žogotova" iedzīvotāji.
Zirgezers Ezers Daugavpils pilsētas Vizbuļu apkaimē, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 4,9 m; Zirgu ezers; Žirgas ezers.
Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala).
Šumaņu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,2 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzītes ezers; Šumānu ezers; Žīdu ezers.
Slutaisis ezers Raunas pagastā, platība - 2,8 ha; Ramaužu ezers; Slutaušu ezers; Slutaužu ezers; Žūru-Slutausis.
Žierkleits Ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 20,3 ha; Žerklis; Žerkļu ezers; Žirklītis.
Žūrenes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,5 ha; Žarenes ezers; Rogas ezers.
Zigatezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,0 ha, dziļums - līdz 1,5 m; Zigātezers; Zigatu ezers; Žigatu ezers.
Plateļu ezers ezers Žemaitijas augstienē, Lietvas ziemeļrietumu daļā, Telšu apriņķī, platība — 12 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 46 m, 7 salas.
gedisti Francijas strādnieku kustības dalībnieki 19. gs. 80.-90. gados - līdz 1. pas. kara beigām, Ž. Geda piekritēji.
Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē.
Gonkūri Franču rakstnieki, brāļi Edmons (1822.-1896. g.) un Žils (1830.-1870. g.), naturālistiskā romāna nodibinātāji Francijā.
Fuko Fuko Žans Bernārs Leons (1819.-1868. g.) - franču fiziķis, darbi optikā, mehānikā, elektromagnētismā.
Fuko svārsts garš, masīvs svārsts, ar kura palīdzību Ž. B. L. Fuko pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, jo noteiktu brīdi pēc svārsta iesvārstīšanas var konstatēt, ka tas ir novirzījies no sākotnējās kustības plaknes, kas fiksēta uz Zemes virsmas.
GATT Ģenerālā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (angļu "General Agreement on Tariffs and Trade"); viena no ANO organizācijām (1947.-1995. g.) ar sekretariātu Ženēvā, 100 dalībvalstu; 1995. g. aizstāta ar Vispasaules tirdzniecības organizāciju (WTO, angļu "World Trade Organization").
Buridāna ēzelis hipotēze, kas apgaismo gribas brīvības problēmu: ēzelis starp divām vienāda lieluma siena kaudzēm nomirst badā, jo nespēj izvēlēties nevienu no tām; šī dilemma tiek kļūdaini piedēvēta franču filozofam Žanam Buridānam (14. gs.).
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju.
nambikvari Indiāņu cilšu grupa (kongori, kokozi, anunzi, neni, navaiti, vaintazi, kabihi, tagnani u. c.), dzīvo Brazīlijas rietumos, pie Žurvenas iztekas, valoda - savrupa, animistiski ticējumi.
katukini Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā, valoda veido īpašu saimi.
kanamari Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā.
kataviši Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā.
mangeromi Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Pirusas lejteces baseinā.
mamori Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Purusas lejteces baseinā.
antonomāze Īpašvārda aizstāšana ar sugasvārdu vai tēlainu vārdkopu (piem., īpašvārda "Žanna d'Arka" - ar vārdkopu "Orleānas jaunava").
Ismeru ezers Ismeru-Žagatu ezers Čornajas pagastā.
Žagatu ezers Ismeru-Žagatu ezers Rēzeknes novada Čornajas pagastā.
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).
Karigova izzudusi apdzīvotā vieta (skrajciems) Žīguru pagastā.
Akžars izžuvis sālsezers Kazahstānā (_Aqjar koli_), Dienvidkazahstānas un Žambilas apgabalā.
Aitau kalniene Kazahstānā (_Aytaw_), Žambilas apgabala austrumos, augstākā virsotne Sunkars (1042 m).
Beišans Kalniene Ķīnā (angļu val. "Beishan"), Lobnora ezeru ieplaku rietumos Žošui upi austrumos, garums - \~700 km, platums - \~250 km, augstākā virsotne - 2791 m.
Javornīki Kalnu grēda Rietumkarpatos, starp Baltajiem Karpatiem un Živecas Beskidiem, Slovākijā, augstākā virsotne - Veļki Javornīks 1072 m.
Jablunkovas pāreja kalnu pāreja Rietumbeskidos ("Jablunkovsky priesmyk") 553 m vjl., Čehijā, Ostrovas-Žilinas autoceļš un dzelzceļa līnja.
Celciems Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagariņi" bijušais nosaukums.
žagariņnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagariņi" iedzīvotāji.
Vo Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Vaud", vācu "Waadt"), starp Neišateles un Ženēvas ezeru, administratīvais centrs - Lozanna, platība - 3212 kvadrātkilometru, 688500 iedzīvotāju (2009.).
Kisucke Kisucke Nove Mesto - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2012. g.).
reformāti Kontinentāli eiropeiskas izcelsmes kalvinisma piekritēji, kuru ticība balstās uz Bībeli, Ž. Kalvina darbiem un kalvinisma dokumentiem.
Žalnerčiki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Žaunerāni" nosaukuma variants.
Žaunerčiki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Žaunerāni" nosaukuma variants.
Žurys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Žuras" nosaukums latgaliski.
Žakeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Žakeļi" nosaukums latgaliski.
Jamzapoļes miera līgums Krievijas un Polijas-Lietuvas valsts (Žečpospolitas) miera līgums, kas noslēgts 1582. g. 15. janvārī uz 10 gadiem, tā rezultātā visa Latvijas teritorija un Dienvidigaunija nonāca Polijas-Lietuvas varā; tas iezīmēja Livonijas kara beigas Latvijas teritorijā.
LŽF Latvijas Žēlsirdības fonds.
LŽS Latvijas Žurnālistu savienība.
Baltijas Antante Latvijas, Lietuvas un Igaunijas savienība, kas tika izveidota 1934. g. 12. IX Ženēvā, Baltijas valstīm noslēdzot Saprašanās un sadarbības līgumu; likvidēta 1940. g. jūnijā pēc Baltijas valstu okupēšanas.
Poseļnīca Liepnas labā krasta pieteka Balvu novada Žīguru pagastā.
Gruzdovka Liepnas labā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 6 km.
Liptovski Hrādoka Liptovski Hrādoka - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2012. g.).
unanimisms Literāra strāva Francijā 20. gs. sākumā, kuras pārstāvji (Ž. Romēns, Ž. Diamels. Š. Vildraks u. c.) pasludināja sevi par simbolisma pretiniekiem, pievērsās sociālai tematikai, tiecās pēc stila skaidrības.
Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi.
žagatieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas", tagad "Žogotas" iedzīvotāji.
žogotieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" iedzīvotāji.
Lielie Žureili Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Žurili" nosaukuma variants.
Želzeznīki Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Železnieki" nosaukuma variants.
žeļezņacieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Žeļezņaki" iedzīvotāji.
Žubuli Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žubuļi" nosaukums latgaliski.
analītiskā mehānika mehānikas izklāsts, kura pamatā ir franču matemātiķa un fiziķa Ž. Lagranža izstrādātie analītiskie klasiskās mehānikas apraksti un izvedumi, nelietojot nevienu zīmējumu.
Zīdieniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Židina" nosaukuma variants.
Zīdieniškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Židina" nosaukums latgaliski.
židinieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Židiņi" iedzīvotāji.
gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā.
Žuni Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Žuņi" nosaukums latgaliski.
Susāju pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Viļakā, robežojas ar Viļakas pilsētu un Žīguru, Vecumu, Medņevas, Bērzkalnes, Vīksnas un Kupravas pagastu.
Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu.
Vīksnas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Žīguru, Susāju, Kupravas, Bērzkalnes un Kubulu pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; pagasts nodibināts 1936. g. pēc tā teritorijas atdalīšanas no Balvu pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vīksnas pagasta rietumu mala pievienota tagadējam Kubulu pagastam, savukārt tagadējā Vīksnas pagastā iekļauta daļa bijušā Liepnas pagasta.
Džūkstes pagasts pagasts Tukuma novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Jaunpils, Lestenes un Slampes pagastu, kā arī ar Jelgavas un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Siukst-Poenau, krieviski — Žukstskaja-Penauskaja.
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju.
Viļakas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru pagastu, kā arī Viļakas pilsētu.
Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā.
leporello Pēc Don-Žuana sulaiņa vārda: iztapīgs dienestnieks; vispārim dienestnieks.
éminence grise persona, kura nav augstā amatā, bet kurai ir vara un ietekme (sākotnēji tā dēvēja kardināla Rišeljē privātsekretāru P. Žozefu); _burtiski_: "pelēkais kardināls".
persona ar alternatīvo statusu persona, kuru nevar atzīt par bēgli atbilstoši 1951. gadā Ženēvā pieņemtajai ANO Konvencijai par bēgļa statusu, bet saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu tai nepieciešama aizsardzība; statusu piešķir, ja pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē notiekošu bruņotu konfliktu vai plašas vardarbības dēļ personai ir draudi dzīvībai un veselībai.
Kakaņa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kakanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Ženicas-Dobojas kantonā, 38900 iedzīvotāju (2013. g.).
Žepče Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Žepče"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 31600 iedzīvotāju (2013. g.).
Živinice Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Živinice"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.).
Polokvane Pilsēta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļos ("Polokwane"), Limpopo provinces administratīvais centrs, dibināta 1886. gadā un nosaukta Petrusa Pīta Žubēra vārdā par Pītersburgu ("Pietersburg"), otrā būru kara laikā bija Transvālas Republikas galvaspilsēta, 130000 iedzīvotāju (2011. g.).
Bordo pilsēta Francijā (_Bordeaux_), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, reģiona administratīvais centrs, osta Garonnas estuāra Žirondas krastā, 97 km no Biskajas līča, 239200 iedzīvotāju (2010. g.).
Oša Pilsēta Francijā ("Auch"), Dienvidu-Pireneju reģiona Žēras departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.).
Bēgla Pilsēta Francijā ("Bègles"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.).
Senona Pilsēta Francijā ("Cenon"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.).
Gradiņāna Pilsēta Francijā ("Gradignan"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.).
Latestdebiša Pilsēta Francijā ("La Teste-de-Buch"), Aktivānijas reģiona Žirondas departamentā, 24600 iedzīvotāju (2010. g.).
Lebuska Pilsēta Francijā ("Le Bouscat"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.).
Liburna Pilsēta Francijā ("Libourne"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 23600 iedzīvotāju (2010. g.).
Meriņaka Pilsēta Francijā ("Mérignac"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 66100 iedzīvotāju (2010. g.).
Pesaka Pilsēta Francijā ("Pessac"), Aktināvijas reģiona Žirondas departamentā, 58000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sentmēdaranžēla Pilsēta Francijā ("Saint-Médard-en-Jalles"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.).
Talansa Pilsēta Francijā ("Talence"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 40600 iedzīvotāju (2010. g.).
Vilnēva d'Ornona pilsēta Francijā ("Villeneuve-d'Ornon"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 28400 iedzīvotāju (2010. g.).
Župaņa Pilsēta Horvātijā ("Županja"), Vukovaras-Srijemas županijā, 12100 iedzīvotāju (2011. g.).
Akbakaja pilsēta Kazahstānā (_Aqbaqay_), pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabala ziemeļu daļā.
Taraza Pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabala administratīvais centrs, 352800 iedzīvotāju (2014. g.).
Žanatasa Pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, 21650 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Karatau Pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Šu Pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 35900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1960. g.
Kozeļska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala dienvidaustrumos, Žizdras krastos, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
Žizdra Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala dienvidos, Žizdras krastos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
Švenčonēļi pilsēta Lietuvā (_Švenčionėliai_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā, Žeimenas upes kreisajā krastā, 5470 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Žiežmari pilsēta Lietuvā (_Žiežmariai_), Kauņas apriņķa Kaišadores rajonā, 3510 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Žagare pilsēta Lietuvā ("Žagarė"), Šauļu apriņķī, Jonišķu rajona pašvaldībā, pie robežas ar Latviju (Tērvetes novadu), 1610 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Ņegovudža Pilsēta Melnkalnē, Žabļakas kopienā, 230 iedzīvotāju (2003. g.).
Žabaļa Pilsēta Serbijā ("Žabalj"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2011. g.).
Dolni Kubīna pilsēta Slovākijā ("Dolný Kubín"), Žilinas apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2012. g.).
Martina Pilsēta Slovākijā ("Martin"), Žilinas apgabalā, 56600 iedzīvotāju (2012. g.).
Žilina pilsēta Slovākijā ("Žilina"), Vāhas ielejā, apgabala administratīvais centrs, 81000 iedzīvotāju (2018. g.).
Bitča Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2012. g.).
Kisucke Nove Mesto pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2012. g.).
Čadca Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 24700 iedzīvotāju (2012. g.).
Ružomberoka Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 27900 iedzīvotāju (2012. g.).
Rajecke Teplice pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
Liptovski Mikulāša pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 31800 iedzīvotāju (2012. g.).
Rajeca Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2012. g.).
Turčanske Teplice pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 6570 iedzīvotāju (2012. g.).
Krāsno pie Kisucas pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.).
Trstena Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2012. g.).
Vrūtki Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7660 iedzīvotāju (2012. g.).
Turzovka Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
Nāmestovo Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2012. g.).
Tvrdošīna Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 9360 iedzīvotāju (2012. g.).
Žaleca Pilsēta Slovēnijā ("Žalec"), Saviņas reģionā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
Železniki Pilsēta Slovēnijā ("Železniki"), Goreņskas reģionā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
Žiri Pilsēta Slovēnijā ("Žiri"), Goreņskas reģionā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
Blanesa Pilsēta Spānijā ("Blanes"), Katalonijā, Žironas provincē, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
Figeresa Pilsēta Spānijā ("Figueras"), Katalonijā, Žironas provincē, 45400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ļoreta de Mara pilsēta Spānijā ("Lloret de Mar"), Katalonijā, Žironas provincē, 40800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ulota Pilsēta Spānijā ("Olot"), Katalonijā, Žironas provincē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
Palafružeļa Pilsēta Spānijā ("Palafrugell"), Katalonijā, Žironas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
Salta Pilsēta Spānijā ("Salt"), Katalonijā, Žironas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanfeliū de Gišolsa pilsēta Spānijā ("San Feliu de Guixols"), Katalonijā, Žironas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
Karūza Pilsēta Šveicē ("Carouge"), Ženēvas kantonā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
Hermanse Pilsēta Šveicē ("Hermance"), Ženēvas kantonā, 980 iedzīvotāju (2013. g.).
Lansī Pilsēta Šveicē ("Lancy"), Ženēvas kantonā, 30300 iedzīvotāju (2013. g.).
Mērina Pilsēta Šveicē ("Meyrin"), Ženēvas kantonā, 22100 iedzīvotāju (2013. g.).
Montrē Pilsēta Šveicē ("Montreux"), Vo kantonā, Ženēvas ezera austrumu krastā, 26000 iedzīvotāju (2013. g.).
Onē Pilsēta Šveicē ("Onex"), Ženēvas kantonā, 18300 iedzīvotāju (2013. g.).
Tonē Pilsēta Šveicē ("Thonex"), Ženēvas kantonā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
Vernjē Pilsēta Šveicē ("Vernier"), Ženēvas kantonā, 35000 iedzīvotāju (2013. g.).
Versuā Pilsēta Šveicē ("Versoix"), Ženēvas kantonā, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
Mariupole Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabala dienvidos, osta Azovas jūras krastā, pie Kaļmiusas grīvas, 461800 iedzīvotāju (2007. g.), 1948.-1989. g. saucās Ždanova.
Olevska Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 10230 iedzīvotāju (2013. g.).
Baraņivka Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
Malina Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 26930 iedzīvotāju (2013. g.).
Novohrada-Volinska Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 56000 iedzīvotāju (2013. g.).
Čudņiva Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Berdičiva Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 78500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1845. g.
Andrušivka Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ovruča Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Norinas kreisajā krastā, 16610 iedzīvotāju (2013. g.).
Korostišiva Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterevas krastos, 25800 iedzīvotāju (2013. g.).
Radomišļa Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterevas kreisajā krastā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
Korosteņa Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Užas krastos, 65500 iedzīvotāju (2013. g.).
Rasnupļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, Zušupes kreisajā krastā, ir \~1 km gara paugurvaļņa augstākā vieta, kas paceļas >20 m virs apkārtnes, plakums — 100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.; Openku pilskalns; Žogotu pilskalns.
lamarkisms Pirmā vienotā mācība par dzīvās dabas evolūciju, kuras pamatā ir organismiem piemītoša iekšēja tieksme pilnveidoties, pamatprincipus izstrādājis franču dabaspētnieks Ž. B. Lamarks.
želvieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Želvji" iedzīvotāji.
Želvi Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Žeļvi" nosaukuma variants.
kalvinisms Protestantisma konfesija, ko nodibina Ž. Kalvins Šveicē 16. gadsimtā. Kalvins uzskatīja, ka daži cilvēki ir dieva izredzētie. Kuri tie ir, to nav iespējams pateikt, tāpēc visiem ir jāstrādā godīgi, čakli un jādzīvo taupīgi.
Arnemlenda Pussala Austrālijas ziemeļos, starp Žozefa Bonaparta līci rietumos un Karpentārija līci austrumos, garums - \~320 km, platums - \~460 km, vidienē erodēts smilšakmens plato 200-400 m virs jūras līmeņa, ko saposmo upju ielejas.
socīnisms Reformācijas virziens gk. Žečpospolitā 16. gs. b. un 17. gs. sākumā, kas pauda iecietību ticības jautājumos un aizstāvēja apziņas brīvību.
žagatieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žagati" iedzīvotāji.
Žogoti Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukuma variants.
Žogotys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski.
žogotieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" iedzīvotāji.
Žureilas Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žurīli" nosaukuma variants.
Žureili Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žurīli" nosaukuma variants.
Žureilys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žurīli" nosaukums latgaliski.
žagatieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas", tagad "Žogotas" iedzīvotāji.
žogotieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" iedzīvotāji.
Žogotys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski.
Žogotkokts Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotkakts" nosaukuma variants.
Žogotas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" nosaukuma variants.
Žogotys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" nosaukums latgaliski.
Žogotys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski.
žerklieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žerkļi" iedzīvotāji.
Žērkļi Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žierkļi" kļūdains nosaukuma variants.
Žierkli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žierkļi" nosaukums latgaliski.
Žagatnes Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagatnis" nosaukuma variants.
Žagatņi Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagatnis" nosaukuma variants.
žabrovcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Žabrovka" iedzīvotāji.
WJM Rietumu Medicīnas Žurnāls (angļu "Western Journal of Medicine").
Ķīpsala Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, sala Daugavas lejtecē, ko no pārējās Pārdaugavas atdala Daugavas atteka Zunds, salas garums - 2,7 km, platums - 0,5 km, augstums - 3-5 m virs upes līmeņa, pastāv >300 gadu, tagadējā teritorija izveidojusies, saplūstot ar Burkānu salu u. c. mazākām saliņām; Žagaru sala.
Žociems Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Žocene" bijušais nosaukums.
žocenieki Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Žocene" iedzīvotāji.
žocnieki Rojas pagasta apdzīvotās vietas "Žocene" iedzīvotāji.
Žeivenīki Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Žeivenieki" nosaukums latgaliski.
žvārdenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Žvārde" iedzīvotāji.
žeikarieši Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Žeikari" iedzīvotāji.
Žurilova Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Žurlova" bijušais nosaukums.
Akels sālsezers ar mainīgu krasta līniju Kazahstānā (_Aqköl_), Žambilas apgabalā.
Delonga salas salu grupa Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salās, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā, lielākās salas - Žanetes, Henrietas, Benneta, Žohova un Viļkicka sala, augstums līdz 426 m vjl., platība 228 kvadrātkilometri, aptuveni pusi teritorijas klāj apledojums.
Žamanaks sk. Žuks u Žamanaks.
Žuks sk. Žuks u Žamanaks.
soterns Smalks franču vīns, ko izved no Žirondas departamenta.
Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām.
ISO Starptautiskā standartizācijas organizācija (angļu "International Organization for Standardization" - nosaukuma pamatā ir grieķu vārds "isos" - "vienāds, vienlīdzīgs"), atrodas Ženēvā, Šveicē; dib. 1946. g.
Glazunava Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Glazunova" nosaukuma variants.
Sasnica Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Sosnīcas" nosaukuma variants.
Sasnīcas Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Sosnīcas" nosaukuma variants.
Šalgunava Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Šalgunova" nosaukuma variants.
Šaugunova Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Šalgunova" nosaukuma variants.
Žīgurova Susāju un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Žeigurova" nosaukuma variants.
Šanhaiguanas eja šaura piekrastes josla starp Bohai jūras Liaodunas līci un Žehes kalniem, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, garums - \~200 km, platums - līdz 25 km, savieno Ķīnas ziemeļaustrumu daļu ar Lielo Ķīnas līdzenumu, Pekinas-Šeņjanas dzelzceļa līnija un autoceļš.
bulanžisms Šovinistiska kustība Francijā 1887.-1889. g., kuru vadīja ģenerālis Ž. Bulanžē; izvirzīja lozungus par revanšistisku karu pret Vāciju, konstitūcijas grozīšanu un parlamenta atlaišanu.
Paraiba Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Paraiba"), Brazīlijas plakankalnē, Atlantijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Žuaunpesoa, platība - 56440 kvadrātkilometru, 3770000 iedzīvotāju.
Ženēva Šveices kantons (Ženēvas republika un kantons), platība - 282 kvadrātkilometri, 445800 iedzīvotāju (2009. g.).
baskāju sacelšanās tautas sacelšanās Normandijā (Francijā) 1639, vērsās pret feodāļu jūgu, nodokļiem; vad. Žans Baskājis.
žavelizācija Ūdens tīrīšana, piejaucot tam kālija hipohlorīdu jeb Žavelas ūdeni.
Žīguru ūdenskrātuve ūdenskrātuve Žīguru pagastā, platība - 4 ha.
Talačaja Upe Azerbaidžānā, Žagatalas rajonā, Ganihas kreisā krasta pieteka, sākas Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē.
Tapažosa Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, veidojas Brazīlijas plakankalnē, satekot Žuruenai un Sanmanuelai, garums - \~2000 km (kopā ar Žuruenu), lejtecē, tekot pa Amazonas zemieni platums sasniedz 15 km, palos līmenis ceļas par 7-8 m.
Urugvaja Upe Brazīlijā, Argentīnā un Urugvajā (port. val. "Uruguai", sp. val. "Uruguay"), garums - 2200 km (kopā ar Pelotasu), veidojas Brazīlijas plakankalnes Žerala grēdā, satekot Pelotasai un Kanoasai, ietekot Atlantijas okeānā kopā ar Paranu veido Laplatas estuāru.
Itakvaji Upe Brazīlijā, Žavari labā krasta pieteka.
Kurusa Upe Brazīlijā, Žavari labā krasta pieteka.
Dordoņa upe Francijas dienvidrietumos (_Dordogne_), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 472 km, sākas pie Mondora masīva, ietekot Garonnā kopā ar to veido estuāru Žirondu.
Šaranta Upe Francijas rietumos ("Charente"), garums - 360 km, sākas Centrālā masīva rietumu atzaros, tek pa Garonnas zemienes ziemeļu malu, ietek Biskajas līcī uz ziemeļiem no Žirondas, veido estuāru.
Sarisu Upe Kazahstānā ("Sarisw"), garums - 761 km, sākas, satekot Žaksisarisu un Žamansarisu, tek pa Kazahstānas sīkpauguraini un Betpakdalas tuksnesi, ietek Telekola ezerā.
Temira Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Žemas labā krasta pieteka.
Ojila upe Kazahstānā, izceļas kalnos Aktebes apgabalā, šķērso Atirau apgabala ziemeļu daļu, izsīkst Rietumkazahstānas apgabalā, nesasniedzot Žajikas (Urālas) upi.
Turgaja Upe Kazahstānā, izveidojas Kazahijas sīkpaugurainē, satekot Žaldamai un Karaturgajai, garums - 825 km, tek pa Turgajas garenieplaku, sadalās attekās, daudz ezeru un vecupju, sateka ar Irgizu, izsīkst Šalkarteniza solončakā.
Kaketa Upe Kolumbijā ("Rio Caqueta"), Amazones kreisā krasta pietekas Žapuras nosukums tās augštecē.
Purui Upe Kolumbijā un Brazīlijā ("Rio Purui"), Žapuras labā krasta pieteka.
Reseta Upe Krievijas Kalugas apgabalā, Žizdras labā krasta pieteka.
Venta Upe Kurzemē (augštece Lietuvā), garums - 348 km (Latvijā 178 km, 3 km Latvijas un Lietuvas robežupe), kritums - 166 m, sākas Žemaitijas augstienē, ietek Baltijas jūrā.
Bārta Upe Kurzemes dienvidrietumos un Lietuvā ("Bartuva"), garums - 98 km (Latvijā 43 km), kritums - 155 m (Latvijā 11 m), sākas Lietuvā Žemaitijas augstienē, ietek Liepājas ezera dienvidu daļā.
Liaohe Upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Liao He"), garums - 1430 km, sākas Hingāna un Žehes kalnu sadurā, ietek Dzeltenās jūras Liaodunas līcī.
Minija Upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 213 km, sākas Didova ezerā Žemaitijas augstienē, satekot ar Nemunas atteku Atmatu, veido deltu, Klaipēdas kanāls savieno ar Kuršu jomu.
Lakaja upe Lietuvā, Žeimenas labā krasta pieteka, iztek no Lakaju ezera.
Javari Upe Peru ("Rio Yavari"), un Brazīlijas robežupe, Amazones labā krasta pieteka, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Brazīlijā - Žavari.
Žurua Upe Peru (kur saucas - Žurva) un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3280 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs) \~500 m vjl.
Amaradija upe Rumānijā (_Amaradia_), Žiu kreisā krasta pieteka Dolžas žudecā, augštece Goržas žudecā.
Miletina Upe Rumānijā, Botošanu un Jasu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka.
Sihna Upe Rumānijā, Botošanu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka.
Džilorta Upe Rumānijā, Žiu kreisā krasta pieteka.
Motru Upe Rumānijā, Žiu labā krasta pieteka.
Rona Upe Šveices dienvidu un Francijas dienvidaustrumu daļā (vācu val. "Rotten", fr. val. "Rhone"), garums - 812 km, sākas no šļūdoņa Lepontijas Alpos 2120 m vjl., tek cauri Ženēvas ezeram, ietek Vidusjūras Lionas līcī.
Žulniekvalks upe Talsu novada Ārlavas un Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kaltenes, garums - 12 km; Žulnieku valks; Žuļļaku valks.
Akčasu upe Turcijā (_Akçasu_), Osmanijas un Adanas ilā, Žejhanas labā krasta pieteka.
Sluča Upe Ukrainā, Hmeļnickas, Žitomiras un Rivnes apgabalā, Horiņas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Poļesji.
Gnilopjata Upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka.
Hujva Upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka.
Rostovica Upe Ukrainā, Vinnicas, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Rosas kreisā krasta pieteka.
Uborta Upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Ubarca), kopējais garums - 256 km.
Irša Upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterivas kreisā krasta pieteka.
Teteriva Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 365 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Volīnijas Poļesji, ietek Kijivas ūdenskrātuvē.
Irpiņa Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka.
Uža Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums – 256 km.
Zdviža Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka.
Tornas miera līgums vācu ordeņa līgums ar Poliju un Lietuvu, noslēgts 1411. g. 1. februārī Tornā (tagadējā Toruņā, Polijā) pēc Vācu ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā (1410. g.), Vācu ordenis atteicās no pretenzijām uz Žemaitiju Lietuvas dižkunigaiša Vītauta un Polijas karaļa Jagaiļa dzīves laikā un, lai izpirktu karagūstekņus un 4 Prūsijas pilis, apņēmās samaksāt 100000 šoku Bohēmijas grašu lielu kontribūciju.
Žogava Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Žogova" nosaukuma variants.
žagatnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Žagatnieki" iedzīvotāji.
Burtnieku svīta vidusdevona Živetas stāva stratigrafiskā vienība Latvijā, biezums — 23-89 m, Latvijas ziemeļu daļā un pie Daugavpils veido pamatiežu virsu.
Lielā Žitna Vidusdonavas līdzenuma ziemeļrietumu daļa Donavas un tās attekas Mazās Donavas upstarpā ("Velký Žitný Ostrov"), no Bratislavas līdz Vāhas ietekai, platība — 1880 kvadrātkilometru, sanešu veidota, iekultivēta stepe.
Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā.
auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra viena no plašākajām vēlā neolīta un eneolīta (3. gt. 2. puse - 2. gt. vidus p. m. ē.), arheoloģiskajām kultūrām Eiropā, tās pārstāvji bija indoeiropieši, kas nodarbojās ar lopkopību, medniecību, kā arī ar primitīvo zemkopību, šīs kultūras ietvaros tiek nodalītas vairākas lokālās grupas: laivascirvju, Fatjanovas, Žucevas (Piemares), Vidusdņepras un savrupkapu kultūra.
žievaltieši Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Žievalti" iedzīvotāji.
Rukūze Vilces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 25 km (Latvijā 11 km), kritums - 60 m, sākas Lietuvā uz dienvidiem no Žagares; Rukuize; Rikuiža; Rutūze; Lietuvā - Švētele.
černovieši Viļakas novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Černova" iedzīvotāji.
Medvēgalis virsotne Lietuvā Žemaitijas augstienē, Tauraģes apriņķa Šilales rajonā, augstums 229 m.
Žulavi Vislas Žulavi, zemiene Vislas deltā.
Žurauki Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Žuravki" nosaukuma variants.
Virica Vjadas (Vēdas) kreisā krasta pieteka Susāju pagastā, augštece Žīguru pagastā; Virīca.
Žižova Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Žiževa" nosaukuma variants.
Silene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., kas 1254. g. nonāca Rīgas arhibīskapa pakļautībā, bet 13. gs. beigās - Livonijas ordeņa pakļautībā, nav precīzu ziņu par robežām, bet zināms, ka atradies starp Tērvetes un Žagares novadu.
Rakte Zemgaļu pils 13. gadsimtā, pēc Vecākās atskaņu hronikas ziņām, tā kopā ar Dobeli un Sidrabeni bija pēdējie zemgaļu centri, kas pretojās krustnešiem un tika nopostīti 1289.-1290. g., pēc vēsturnieku domām, atradusies Raktuves kalnā tagadējā Žagarē (Lietuvā), Svētes labajā krastā.
brutālā māksla Ž. Dibifē ieviests apzīmējums psihiski slimu cilvēku radītajai mākslai.
angažētā literatūra Ž. P. Sartra ieviests termins tādas literatūras apzīmēšanai, kas ir iesaistīta politiskajā cīņā.
jabot Žabo.
žebot Žabot, iemauktus uzlikt.
žabaris Žabriņš.
žļedzināt Žadzināt, kliegt (kā žagata).
čarinēt Žadzināt.
šladzināt Žadzināt.
žadzenēt Žadzināt.
žaganāt Žadzināt.
žaganēt Žadzināt.
žagināt Žadzināt.
atžadzināt Žadzinot atsaukties (par žagatu).
žagare Žagaraine.
žagariene Žagaraine.
žagariens Žagaraine.
žagarāt Žagarēt.
apslogas Žagari ar virsū uzliktiem akmeņiem, ar ko apmērktie lini tiek noturēti iekšā ūdenī.
rozgi Žagari, pēriens.
žanckas Žagari, pēriens.
zipsna Žagari, pēriens.
žagāri Žagari.
žogari Žagari.
šķetra Žagars ar zariem un lapām.
žagara Žagars.
žagargrauzis Žagaru grauzējs.
žagariela Žagaru grēda.
žagarbānis Žagaru kaudze.
žagarblāķis Žagaru kaudze.
šķutumi Žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
sutenis Žagaru kaudzes līdumu dedzinot.
šķutes Žagaru krāvums līdumu dedzināšanai; ķutes.
ķuķusis Žagaru krāvums līdumu dedzināšanai; šķutes.
fašīns Žagaru kūlītis, ko lieto lauku apcietināšanas darbos ierakumu nogāžu (sienu) apģērbšanai un sevišķi aizdambējumos ūdens kavēkļu radīšanai.
žagarbunte Žagaru saišķis.
ķimpa Žagaru sauja.
ķimpelis Žagaru sauja.
ķimpīns Žagaru sauja.
cikste Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts.
čikstiens Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts.
ciksts Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts.
kaulot Žagarus vākt.
klukači Žagas (par mazu bērnu).
žagi Žagas 1.
klikuči Žagas, spazmas.
džagus Žagas.
džegas Žagas.
džegus Žagas.
klikstis Žagas.
kluksti Žagas.
klukucis Žagas.
klukutis Žagas.
kukucis Žagas.
noraujas Žagas.
žaga Žagas.
žagri Žagas.
žags Žagas.
žagus Žagas.
žākstas Žagas.
žākstes Žagas.
žegas Žagas.
žēgas Žagas.
žegi Žagas.
žegus Žagas.
žaga Žagata ("Pica pica").
žvidzene Žagata, pļāpa.
žagaste Žagata.
žagate Žagata.
žaguta Žagata.
žagatēns Žagatas mazulis.
Žogoty Žagatas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā.
žegatas Žagatas.
žažināt Žagatāt.
copsychus Žagaterickiņi.
žagata Žagatiņa ("Maianthemum").
žagatiņas Žagatiņa ("Maianthemum").
spīdzenes Žagatiņa ("Majanthemum").
maianthemum Žagatiņas.
žagsti Žagošanās ēdot.
ģegot Žagot, raugāties.
izžagoties Žagoties un pārstāt žagoties.
žagstēties Žagoties, rīstīties.
džegot Žagoties.
klikšāt Žagoties.
klikučot Žagoties.
klukstināt Žagoties.
klukucēt Žagoties.
klukučot Žagoties.
klukučoties Žagoties.
žagāt Žagoties.
žagāties Žagoties.
žagot Žagoties.
žagstēt Žagoties.
žagstoties Žagoties.
žegot Žagoties.
žegoties Žagoties.
žergoties Žagoties.
žākaris Žākars 1(1).
hronosfigmogrāfs Žakē aparāts pulsa viļņu grafiskai reģistrēšanai.
jackerie Žakērija.
karmaņola Žakete ar šauriem priekšējiem stūriem - jakobīņu apģērbs, ko Francijā ieviesuši itāļu strādnieki no Karmaņolas pilsētas.
bleizers Žakete ar uzšūtām kabatām un (parasti) metāla pogām.
frenčiks Žakete.
frenčs Žakete.
klifts Žakete.
lapsardaks Žakete.
ļepeņs Žakete.
pidžaks Žakete.
plecene Žakete.
žaķete Žakete.
žakets Žakete.
žakiņš Žakete.
ļebene Žaketei līdzīgs virsvalks (piemēram, klaunam).
skulovans Žaketes augšējā iekškabata.
skula Žaketes iekšējā sānkabata.
nutrjoks Žaketes iekškabata.
Veronica jackuinii Žakjēna veronika.
paduse Žākle (augiem).
langorts Žākle, ar ko piestiprina pakaļējo asi pie ratu mēles.
žāka Žākle, sazarojuma vieta.
žāks Žākle, sazarojuma vieta.
šāklis Žākle, žuburs.
žakle Žākle.
žokla Žākle.
džākstīties Žākstīties.
Ratža Žaķza, pilsēta Vjetnamas dienvidu daļā ("Rach Gia").
aizlaides Žalūzijas.
gadriņi Žalūzijas.
skeletkari Žalūzijas.
žalūzijveidīgs Žalūzijveida.
nelabticība Žana Pola Sartra eksistenciālistiskajā filozofijā - morālisks pašapmāns, kas noved pie tā, ka mēs darbojamies tikai kā lietas, nevis autentiski izvēlamies.
Novijuzeņa Žanaezena, pilsēta Kazahstānā, tās senāks nosaukums.
žandārs Žandarms (kā lamuvārds).
grendarme Žandarms.
žandieris Žandarms.
žandiers Žandarms.
starpžanrs Žanrs, kas ir saistīts ar diviem vai vairākiem citiem žanriem.
genre Žanrs.
jargon Žargons.
veculis Žargonvārds, ar kuru apzīmē pieredzējušu lietotāju, kas ilgstoši izmantojis internetu.
Panfilova Žarkenta, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1942.-1991. g.
žartavot Žartavāt.
žaugoties Žaudzīties.
Zaugupe Žaugupe, Pērkonu ezera pieteka.
uzžaut Žaujot novietot (piemēram, veļu) virsū, (uz kā, kam, arī kur).
pāržaut Žaujot novietot pāri (kam), pār (ko).
uzžauties Žaujot novietot vienu otram virsū.
izžaut Žaujot novietot žūšanai.
žaune Žauna.
branchiata Žaunaiņi.
žņaugas Žaunas, pakakles mīkstumi.
mautņi Žaunas, spuras.
klabas Žaunas, žokļi.
gaumanas Žaunas.
žūnas Žaunas.
branchiura Žaunastvēži.
žaunastes Žaunastvēži.
branchiopoda Žaunkājvēži.
žaunkāji Žaunkājvēži.
konhostraki Žaunkājvēžu apakšklases lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), tikai fosilās formas, Latvijā atrod devona nogulumos; recentos šīs apakškārtas vēžus sauc par divvākčauļiem.
žaukslis Žauslis, vējagrābslis.
žaustaļa Žaustaka.
žaustalnieks Žaustaka.
žaustava Žaustaka.
žaustave Žaustaka.
žaustavnieks Žaustaka.
žaustuve Žaustava.
žaustulīgs Žaustelīgs.
žaustuve Žaustelīgs.
žaustulis Žaustelis, žausts.
zaustīties Žaustīties, kāpaļāt.
kārt Žaut (piemēram, veļu).
pāržaut Žaut vēlreiz, no jauna; izžaut citā vietā.
džaut Žaut.
žautra Žautris 2(1).
žautrs Žautris 2(1).
žautris Žautrs - iesms; irbulis; koks, ko iesprauž alus kubulā.
šauts Žauts, kārīgs, negausīgs, skops.
dvasenieks Žāva, tūļa.
dwasseniks Žāva, tūļa.
atžāvāties Žāvājoties atbildēt.
uzžāvāt Žāvājoties izsaukt miegu kādam (tuvumā esošam).
faucīts Žāvas iekaisums.
istmīts Žāvas iekaisums.
žāksts Žāvas kopā ar žagām.
angīna Žāvas limfātisko veidojumu akūts iekaisums; akūts mandeļu iekaisums.
žākslis Žāvas.
žavas Žāvas.
žovas Žāvas.
žāva Žāvāšanās.
žāvi Žāvāšanās.
izžāvāties Žāvāties un pārstāt žāvāties.
žākstināties Žāvāties, tūļāties.
gāžoties Žāvāties.
žagstēt Žāvāties.
žākstēties Žāvāties.
žāstāties Žāvāties.
žāstēt Žāvāties.
žāstīties Žāvāties.
žavāt Žāvāties.
žāvāt Žāvāties.
žāvot Žāvāties.
žāvoties Žāvāties.
izžaudēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (piemēram, gaļa, zivis) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
izžāvēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (piemēram, gaļa, zivis) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
nožāvēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (produkts) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izžāvēt (2).
pāržāvēt Žāvējot (parasti dūmos), pieļaut, ka (produkts) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
sažāvēt Žāvējot (piemēram, siltumā, dūmos) panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; žāvējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
izžāvēt Žāvējot panākt, ka izžūst; būt par cēloni tam, ka izžūst.
pāržāvēt Žāvējot pieļaut, ka (kas) pārāk izžūst.
piežāvēt Žāvējot sagatavot (ko, piemēram, augļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
iežāvēt Žāvējot sagatavot (piemēram, augļus, ogas) ilgstošai uzglabāšanai.
piežāvēt Žāvējot sagatavot (piemēram, augļus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
piežāvēties Žāvējot sagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; žāvējot sagatavot sev (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
sačerrāt Žāvējot sarauties.
savīlēt Žāvējot sienu savilkt to vālos.
izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst spalva, apmatojums, vilna (par slapju, izmirkušu dzīvnieku).
izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku).
vakuumžāvēšana Žāvēšana kamerā, kurā gāzes spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu.
apārnis Žāvēšanai biezi izklāts siens.
apguba Žāvēšanai biezi kopā sagrābts siens.
apgabenis Žāvēšanai izjauktās siena gubas aizņemtā vieta.
apgabine Žāvēšanai izjauktās siena gubas aizņemtā vieta.
golubi Žāvēšanai izkārta veļa.
palaidēns Žāvēšanai izklāts siens vai labība.
laidenis Žāvēšanai izklāts siens.
lāmis Žāvēšanai izklāts siens.
lēvins Žāvēšanai izklāts siens.
apālis Žāvēšanai kopā sagrābts siens; apvālis.
apmālis Žāvēšanai kopā savākts siens.
čačus Žāvēšanai zārdos sakrauts āboliņš.
vesmes Žāvēšanas sijas rijas kurinātavā.
vītēt Žāvēt (gaļu, gaļas izstrādājumus); kaltēt.
apvirzināt Žāvēt (virspusi).
kūpināt Žāvēt dūmos (zivis, gaļas produktus).
dūmāt Žāvēt dūmos.
kvēpināt Žāvēt dūmos.
liofilizēt Žāvēt sasaldētā stāvoklī vakuumā.
fēnot Žāvēt un ieveidot matus, lietojot fēnu.
pāržāvēt Žāvēt vēlreiz, no jauna.
uzvietēt Žāvēt, kaltēt.
vietēt Žāvēt, likt vīt; sutināt.
džāvēt Žāvēt.
vergt Žāvēt.
virzināt Žāvēt.
žaudēt Žāvēt.
žaudināt Žāvēt.
žaudīt Žāvēt.
žaunāt Žāvēt.
žauvāt Žāvēt.
žavēt Žāvēt.
žāvināt Žāvēt.
salami Žāvēta desa (bieži ar ķiploka piedevu).
raumins Žāvēta gaļa.
kareika Žāvēta krūtiņa (gaļa).
koreika Žāvēta krūtiņa (gaļa).
popa Žāvēta kūdra kā kurināmais.
dūmreņģe Žāvēta reņģe.
kunči Žāvēta siļķe.
kurkuma Žāvēta un pulverī saberzta šī augu sakne, kas satur dzeltenu krāsvielu, ko lieto pārtikas produktu un audumu krāsošanai.
susinātājs Žāvētājs.
kastradina Žāvētas gaļas nosaukums Dalmacijā un Melnkalnē.
senna Žāvētas kasijas lapas vai to preparāts, ko lieto par caurejas līdzekli.
rotšķēres Žāvētas mencas.
kričumi Žāvētas pārtikas atliekas.
strimala Žāvētas vai sālītas brētliņas.
sušilka Žāvētava.
saleps Žāvēti dzegužpuķu un dažu citu orhideju dzimtas augu bumbuļi, kas satur gļotainu vielu un stērķeli; lieto medicīnā un zīda audumu apstrādē.
žavēties Žāvēties.
kumpelis Žāvēts cūkgaļas šķiņķis; kumpis (2).
stražņiks Žāvēts sieriņš (īpaši tāds, kas žāvējas mājas ārpusē).
žeberoties Žeberēties.
žuberklis Žebērklis - zivju duramais rīks.
žebēklis Žebērklis (1).
žeberklis Žebērklis (1).
žeberkls Žebērklis (1).
žebērkls Žebērklis (1).
žeberkste Žebērklis (1).
daigs Žebērklis ar 2 žuburiem (daigles).
daiga Žebērklis ar 2 žuburiem.
daigles Žebērklis ar 2 žuburiem.
daigas Žebērklis ar diviem žuburiem, ko labības kūļus pacelt.
naigas Žebērklis ar diviem žuburiem, ko labības kūļus pacelt.
grebēklis Žebērklis zivju duršanai.
žabārklis Žebērklis zvejošanai.
žabārkls Žebērklis zvejošanai.
žabeklis Žebērklis zvejošanai.
dūķeris Žebērklis, zivju duramais.
žubeklis Žebērklis, zvejas rīks.
dukuris Žebērklis.
žabērklis Žebērklis.
zebēks Žebērklis.
žube Žebērklis.
žubeds Žebērklis.
žubekls Žebērklis.
timfs Žečpospolitas sudraba monēta, ko kala 1664.-1667. g. ar oficiālo nominālu 30 graši, bet faktiskā vērtība svārstījās ap 10-15 grašiem.
Žedins Žedinas stāvs.
Ļaosi Žehes kalni Ķīnas ziemeļaustrumu daļā.
tirinieks Žeiris 1(1).
žūris Žeiris.
žeisteris Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
zlauts Žeirs - garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
žeckāt Žekstēt.
abidna Žēl; nepatīkami.
abidno Žēl; nepatīkami.
skāde Žēl.
škāde Žēl.
žēla Žēl.
izņaudēt Žēlā balsī izlūgt (1).
žaberēt Želabaini runāt.
nokunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot noteikt, pateikt.
kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
gaudens Žēlabains, vārgs (piemēram, par balsi).
gaužs Žēlabains.
žēlas Žēlabas (1); arī žēlums.
žēlas Žēlabas (2).
gaudas Žēlabas, vaimanas; arī žēlošanās.
gūdas Žēlabas, žēlas skaņas.
ģaubas Žēlabas.
žēlabi Žēlabas.
žēlasti Žēlabas.
žēlošanās Žēlabas.
žēlubas Žēlabas.
pinkšoņa Žēlas raudas.
žēles Žēlas.
anna Žēlastība, piemīlība.
žēla Žēlastība.
želestība Žēlastība.
žēlistība Žēlastība.
bakšišs Žēlastības dāvana, dzeramnauda, kukulis.
nabagmaize Žēlastības maize.
foliografija Želatīna foliju asējums, ko izmantoja iespiedumdarbos.
hemikolīns Želatīna hidrolīzes starpprodukts.
tanžīrs Želatīna plēve ar reljefu punktētu vai citādu attēlu, kuru lieto, lai litogrāfiskās un cinkogrāfiskās reprodukcijās iegūtu tonētus laukumus.
kollargors Želatīnā vai citā aizsargkolloīdā pagatavots koloīdāls sudrabs; lieto pret dažādām sēptiskām slimībām.
kollaurīns Želatīnā vai citā aizsargkolloīdā pagatavots koloidāls zelts; lieto pret dažādām septiskām slimībām.
algīnskābe Želatinozs polisaharīds, iegūts no fukusa aļģēm; nātrija sāls ūdenī veido dzidras gļotas, ko lieto farmācijā kā dispersijas vidi; pārtikas piedeva E400.
gelatina Želatīns.
stindzenis Želatīns.
koloidīns Želatīnveida viela, epitēlija koloīdās deģenerācijas produkts.
blanmanžē Želeja no saldā krējuma vai mandeļu piena.
gelee Želeja.
želejsalāti Želejas veidā sagatavoti salāti.
želejveidīgs Želejveida.
aspika Želejveidīga masa, receklis, kas rodas noteiktu vielu iedarbībā, sabiezējot šķidrumam, kurā vārīta (cepta, sutināta) gaļa, kauli, zivis.
želens Želena sveķi - pārtikas piedeva E418, biezinātājs stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgs daudzums var izraisīt caureju.
žēļi Žēli 1.
nosūkāties Žēli nolaizīties.
vaimaņāt Žēli ņaudēt (parasti par kaķi).
dverkstēt Žēli raudāt.
špinkstēt Žēli raudāt.
nūdēt Žēli saukt.
ņūdēt Žēli saukt.
vēkšt Žēli, aiz sāpēm raudāt (parasti par zīdaini, mazu, slimīgu bērnu).
piangendo Žēli, raudulīgi, lūdzoši.
piangevole Žēli, raudulīgi, lūdzoši.
lamentoso Žēli, žēlabaini.
monseigneur Žēlīgais kungs, Francijā tituls un uzruna firstiem un augstākiem garīdzniekiem (bīskapiem); Ludviķa XIV laikā dofina tituls.
žēliņ Žēlīgais.
dīciens Žēlīgs, niķīgs (parasti bērna) sauciens, ko lūdzot, prasot.
ģēlīgs Žēlīgs.
atsūkstīties Žēlojoties atbildēt.
nosūdzēt Žēlojoties par (kāda) pārkāpumiem, nodarījumiem, apsūdzēt (to, parasti slepus, arī savtīgos nolūkos).
gausties Žēlojoties, vaimanājot paust neapmierinātību.
žēlabas Žēlošanās; arī vaimanas.
skundēšana Žēlošanās.
sažēlot Žēlot (kādu).
pažēlot Žēlot un pabeigt žēlot.
kudīt Žēlot.
žēlināt Žēlot.
žēlnieks Žēlotājs.
žēlojiņš Žēlotājs.
skuļiķ Žēloties par pāridarījumu.
ģaubties Žēloties, gausties.
ķenkstēt Žēloties, gausties.
pinkšēt Žēloties, gausties.
pinkšķēt Žēloties, gausties.
sūkāties Žēloties, gausties.
sūkoties Žēloties, gausties.
gudzināt Žēloties, sūroties, skumt.
sūrstīties Žēloties, sūroties.
noģaubties Žēloties, vaimanāt.
raudāties Žēloties; gausties.
skundēties Žēloties; gausties.
atlaigoties Žēloties.
elgties Žēloties.
guģēt Žēloties.
guģināt Žēloties.
guģot Žēloties.
gūgot Žēloties.
nosuinīties Žēloties.
nosveikt Žēloties.
sagauzties Žēloties.
skumstēties Žēloties.
sūkstēties Žēloties.
sukstēties Žēloties.
tūkšt Žēloties.
ņaudulīgs Žēls, raudulīgs (par cilvēka balsi).
gauds Žēls, žēlabains.
gudīgs Žēls.
laska Žēlsirdība, laipnība.
almozija Žēlsirdība, pašuzupurēšanās.
žēle Žēlsirdība, žēlums.
samarieši Žēlsirdīgs cilvēks.
karitatīvs Žēlsirdīgs; uz tuvākā mīlestību, žēlsirdību attiecīgs.
mielasirdīgs Žēlsirdīgs.
žēlprātīgs Žēlsirdīgs.
Emba Žema - upe Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
smūdzis Žemaitis.
Ajuga genevensis Ženēvas cekuliņš.
ginzengs Žeņšeņs - arāliju dzimtas panaksu ģints suga, lakstaugs ar sakni, kas satur bioloģiski aktīvas, tonizējošas vielas.
geoda Žeoda - ieapaļš minerālagregāts, liela sekrēcija, veidojas pilnīgi vai daļēji aizpildoties noslēgtiem tukšumiem iežos.
ķērpas Žeperis 1(1).
žepēris Žeperis 1(1).
žebs Žeperis.
Juncus gerardii Žerāra donis.
Arabis gerardii Žerāra smiltķērsa.
Lobelia x gerardii Žerarda lobēlija.
zerbiņš Žerbiņš - loze, lēmuma izzīlēšanas veids, lietojot īpašus zīlēšanas kociņus.
žerbs Žerbiņš - loze, lēmuma izzīlēšanas veids, lietojot īpašus zīlēšanas kociņus.
žereba Žerbiņš - loze, lēmuma izzīlēšanas veids, lietojot īpašus zīlēšanas kociņus.
žerebs Žerbiņš - loze, lēmuma izzīlēšanas veids, lietojot īpašus zīlēšanas kociņus.
germinal Žermināls.
ģestikulācija Žestikulācija, žesti.
verkšelēt Žestikulēt, vaibstīties.
figa Žests, ieliekot īkšķi starp pirkstiem, kā nievīga atteikuma, atraidījuma zīme; piga.
piga Žests, kas pauž nievājošu atteikumu, noraidījumu - roka ar dūrē savilktiem pirkstiem un parasti starp otro un trešo pirkstu izbāztu īkšķi.
geste Žests.
pēneklis Žetons, rēķinu marka.
jeton Žetons.
Džezkazgana Žezkazghana - pilsēta Kazahstānā.
Rzeczpospolita Žežpospolita, tās nosaukums poļu valodā.
zibekls Žibeklis.
žībņot Žibņot.
euphrasia Žibulīši.
atraitnītes Žibulītis ("Euphrasia").
čebes Žibulītis ("Euphrasia").
laukeglītes Žibulītis ("Euphrasia").
tējpuķīte Žibulītis ("Euphrasia").
zemessiliņš Žibulītis ("Euphrasia").
žibulīši Žibulītis ("Euphrasia").
cebe Žibulītis ("Euphrasisa").
tējpuķe Žibulītis.
žīdelēns Žīdelis.
žīdene Žīdiete.
žīdenes Žīdiete.
Židiņi Židina Naujenes pagastā.
Židiņu griezums Židiņu starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Naujenes pagastā, nogulumi atrodas 79,35-102,85 m dziļumā, apakšdaļā 11,9 m sīkslāņots, smilšains sapropelis, augstāk zilganpelēks, mālains aleirīts.
žids Žīds.
cicit Žīdu dievkalpojuma lakata 4 stūros iepītie 8 pavedieni.
Žīdu Žīdu ezers - Šumaņu ezers Turku pagastā.
Žīdezers Žīdu ezers Līksnas pagastā.
Žīdu Žīdu grāvis - Silavu ezera noteka uz Daugavu Līvānu novada Turku pagastā.
Skrimbu strauts Žīdu strauta labā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā.
Žīdu Žīdu strauts - Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums - 11 km.
Zilupīte Žīdupīte, Daugavas pieteka.
Zīļupīte Žīdupīte, Daugavas pieteka.
Žerkļu ezers Žierkleits, ezers Pušas pagastā.
Žerklis Žierkleits, ezers Pušas pagastā.
Žirklītis Žierkleits, ezers Pušas pagastā.
žiga Žīga - ķeltu tautasdeja.
žīvestiņa Žigla, izveicīga govs.
sprūdzinis Žigla, izveicīga, maza meitene.
čibot Žigli iet.
skaldarēt Žigli steigt, ātri darīt kaut ko.
ņibēt Žigli šurp un turp kustēties.
žigļi Žigli.
žirpi Žigli.
pustiks Žigls, ātrs.
kājots Žigls, labs skrējējs.
čanīgs Žigls, mudīgs, ātrs.
cilīgs Žigls, straujš, izveicīgs, manīgs.
dripans Žigls, veikls puisis.
izgājīgs Žigls, veikls.
trāps Žigls, veikls.
trēps Žigls, veikls.
mudreņš Žigls.
atķīlums Žiglums, izveicīgums.
čaganums Žiglums, mudīgums, veiklība.
žigulītis Žigulis (1).
žigulītis Žigulis (2).
Dūņezers Žīguru ezers Naukšēnu pagastā.
Brizgava Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Brizgova" nosaukuma variants.
Cirnava Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Černova" nosaukuma variants.
Cirnova Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Černova" nosaukuma variants.
Kargova Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Karigova" nosaukuma variants.
Žeiguri Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Žīguri" nosaukums latgaliski.
žilbs Žilbīgs, arī žilbinošs.
žilba Žilbīgums.
zilbēt Žilbināt.
zilbt Žilbināt.
žibans Žilbinošas gaismas stars, atspīdums, atspoguļojums.
žeibt Žilbt.
žibt Žilbt.
žirbt Žilbt.
žulbt Žilbt.
mojka Žilete.
mojlo Žilete.
pisalka Žilete.
pisjmo Žilete.
piska Žilete.
pravilka Žilete.
žipāns Žipans.
Cam Žirafe, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Camelopardalis Žirafe, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
girafe Žirafe.
žirafēns Žirafes mazulis.
giraffidae Žirafu dzimta.
okapia Žirafu dzimtas ģints.
Exochorda giraldii Žiralda eksohorda.
Callicarpa bodinieri var. giraldii Žiralda skaistoga.
Daphne giraldii Žiralda zalktene.
Armeria girardii Žirarda armērija.
žirbti Žirgti.
žirkls Žirgts, darbīgs.
žirbs Žirgts.
žirbts Žirgts.
žirgtns Žirgts.
žirkns Žirgts.
žirns Žirgts.
žirklums Žirgtums, darbīgums.
spirgme Žirgtums.
žirbtums Žirgtums.
žiromagnētisks Žiromagnētiskā attiecība - ķermeņa vai sistēmas magnētiskā momenta un kustības daudzuma momenta attiecība.
žiromagnētisks Žiromagnētiskie efekti - parādības, kurās izpaužas daļiņu magnētiskā momenta un kustības daudzuma momenta kopsakars.
Herona Žirona - pilsēta Spānijā ("Gerona").
žirokompass Žiroskopiska ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu, parasti ģeogrāfiskā meridiāna, virzienu.
Džetigara Žitikara - pilsēta Kazahstānā.
Živets Živetas stāvs.
žļākstēt Žļakstēt.
žļaukstināt Žļakstēt.
žļargzdēt Žļarkstēt 1.
šļargzdēt Žļarkstēt.
žļerkstiens Žļarkstiens (1).
žļerkstiens Žļarkstiens (2).
žļerkstināt Žļarkstināt (1).
žļerkstināt Žļarkstināt (2).
žļerkstoņa Žļarkstoņa (1).
žļerkstoņa Žļarkstoņa (2).
žļarkšķēt Žļarkšēt.
žļekšķēt Žļekstēt.
žlodzīties Žļodzīties.
žlekstēt Žļurkstēt (1).
žļurkšķēt Žļurkstēt (1).
žļurgzdēt Žļurkstēt 1.
žļokstēt Žļurkstēt.
žļorkstēt Žļurkstēt.
zurdzēt Žļurkstēt.
žmudzināt Žmidzināt.
boidae Žņaudzējčūsku dzimta.
žņaudzenes Žņaudzējčūsku dzimtas ģints, 70-90 cm garumā, pārtiek no grauzējiem un ķirzakām, dzīvo tuksnešos, pustuksnešos, stepēs.
constrictor Žņaudzējčūsku dzimtas ģints.
eunectes Žņaudzējčūsku dzimtas ģints.
žmauga Žņaudzējs pakrūtē.
žņaudzeklis Žņaudzējs.
žņaudzienis Žņaudzējs.
žņaudziens Žņaudzējs.
žņaudzoņa Žņaudzējs.
žņaudzonis Žņaudzējs.
žņaugoņa Žņaudzējs.
žmaudzīt Žņaudzīt, spaidīt.
žņaudzēt Žņaudzīt.
žņaugāt Žņaudzīt.
zurzināt Žņaudzīt.
aizžņaugt Žņaudzot aizspiest vai aizsprostot.
piežņaugt Žņaudzot nonāvēt (ko) lielākā daudzumā.
nožņaugt Žņaudzot nonāvēt.
smūģis Žņaugs, ar ko kaujamai cūkai aizgriež purnu.
šņauga Žņaugs, korsete.
spanga Žņaugs; arī žņaugi.
žņaudzeklis Žņaugs.
žņauga Žņaugs.
aizžņaugt Žņaugt ciet.
žmaudzināt Žņaugt kādā vietā, censties padarīt plānāku, tievāku.
glušīt Žņaugt, nogalināt.
dušīt Žņaugt, spiest.
ģiebt Žņaugt; galināt.
džaubt Žņaugt.
smaukt Žņaugt.
zmaugt Žņaugt.
žmaugt Žņaugt.
žņaigt Žņaugt.
zņaugt Žņaugt.
žnaugt Žņaugt.
zmaugties Žņaugties.
žņergstēt Žņerkstēt.
šņerkstīgs Žņerkstīgs.
sisymbrium Žodzenes.
sētapuža Žoga apakša; vieta zem žoga.
žogstarpa Žoga caurums, izlaidums, atsarpe starp žoga elementiem.
sāmati Žoga kārtis, sklandas; žoga koki, ko ieliek starp diviem stabiem guleniski; guļkoki; guļkoku žogs.
gulkoki Žoga koki, ko lika divu stabu starpā.
žogmala Žoga mala; žoga tuvākā apkārtne.
žogmale Žoga mala; žoga tuvākā apkārtne.
žogata Žogata.
pažoģis Žogmala.
žogmāle Žogmala.
riķmale Žogmale, sētmale.
apžogojums Žogs (ap ko); apžogs.
apžogs Žogs (ap ko).
sātmāļš Žogs (kāršu).
žogus Žogs 1.
būvžogs Žogs ap būvobjektu celtniecības darbu laikā.
tvāra Žogs ar horizontālām kārtīm.
aizžogs Žogs ejā, kas ved caur kādu vietu.
peribols Žogs un arī iežogota vieta, īpaši laukums ap seno grieķu templi.
stāvžogs Žogs, kas ir veidots no vertikāliem, parasti koka, elementiem.
vija Žogs, kas pīts, piemēram, no lokaniem zariem, krūmiem.
sklanda Žogs, ko veido horizontālas kārtis no staba uz stabu.
kritenis Žogs, kura šķērskoku gali balstās stabu gropēs.
krītenis Žogs, kura šķērskoku gali balstās stabu gropēs.
bulveķis Žogs, sēta.
aizžogs Žogs.
tvāre Žogs.
vejaine Žogs.
žoga Žogs.
žogi Žogs.
žūgs Žogs.
peleszirņi Žogu vīķis ("Vicia sepium").
kepka Žokejcepure; cepure ar nagu.
kepons Žokejcepure; cepure ar nagu.
keparjs Žokejcepure.
žokeja Žokejcepure.
žokejnīca Žokejcepure.
žokene Žokejcepure.
žokenica Žokejcepure.
žokenīca Žokejcepure.
žuļikcepure Žokejcepure.
jokejklubs Žokejklubs.
džokejs Žokejs - profesionāls jātnieks, sportists.
gnathostomata Žokleņi.
žoklinieki Žokleņi.
ectobranchiata Žokleņu "Gnathostomata" nosaukuma sinonīms.
smakurs Žoklis.
šufļatka Žoklis.
žaunas Žoklis.
žokla Žoklis.
žokle Žoklis.
žokls Žoklis.
haimorīts Žokļa (Haimora) dobuma gļotādas iekaisums.
fosfonekroze Žokļa alveolara izauguma nekroze, konstatēta tiem, kas strādā ar fosforu.
gnatankiloze Žokļa ankiloze, tā greizums, nekustība.
gnatostats Žokļa fiksators; lieto zobu rentgenoloģijā, sejas fotografēšanā, cefalometrijā u. c., ja nepieciešama žokļu fiksācija.
gnatīts Žokļa iekaisums.
žaunkauls Žokļa kauls.
žoglis Žokļa kauls.
žokļakauls Žokļa kauls.
žokseļkauls Žokļa kauls.
žoksteļkauls Žokļa kauls.
gnatalģija Žokļa neiralģija.
atelognātija Žokļa nepilnīga attīstība.
geniplastika Žokļa vai vaiga plastiska operācija.
ģeniplastika Žokļa vai vaiga plastiska operācija.
gnatoplastika Žokļa vai vaiga plastiska operācija.
gnations Žokļa viszemākais punkts viduslīnijā.
hirudinidae Žokļdēļu dzimta.
gnathobdellidae Žokļdēļu dzimtas "Hirudinidae" nosaukuma sinonīms.
haemopis Žokļdēļu dzimtas ģints.
hirudo Žokļdēļu dzimtas ģints.
žaki Žokļi.
maxillopoda Žokļkājvēži jeb žokļkāji.
žokļkāji Žokļkājvēži.
lerneoīdi Žokļkājvēžu apakšklases airkājvēžu kārtas apakškārta.
lernaeoidea Žokļkājvēžu apakšklases airkājvēžu kārtas lerneoīdu apakškārta.
lernejs Žokļkājvēžu apakšklases airkājvēžu kārtas lerneoīdu apakškārtas ģints.
žaunastvēzis Žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Branchiura"), ekoparazīti, parazitē gk uz zivīm gan saldūdeņos gan jūrās, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; žaunaste.
airkājvēži Žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Copepoda"), sīki vēzīši bez čaulas, 4 apakškārtas, \~6000 sugu; peldkājvēži.
zivjēdis Žokļkājvēžu apakšklases kārta žaunastvēžu kārtas ģints ("Argulus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
opistogēnija Žokļu attīstības traucējums un mazs zods ankilozes dēļ.
trisms Žokļu krampji - stinguma krampju pirmā pazīme, kā arī meningīta un vairāku citu nervu sistēmas slimību simptoms.
žoklis Žokļveida detaļa, elements (iekārtai, rīkam u. tml.) kā satveršanai, saturēšanai, saspiešanai.
žokļveidīgs Žokļveida.
žākars Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai.
žākurs Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai.
zoķeris Žoķeris - miets ar vismaz četriem dzelzs āķiem, ko izmantoja ūdu zvejā nogrimušu ūdu sameklēšanai un izcelšanai.
žulgāties Žolgāties.
jongleur Žonglieris.
Heihe Žosuja upes Ķīnas ziemeļu daļā paralēls nosaukums tās vidustecē.
Edzingola Žošuja - upe Ķīnā, paralēls nosaukums tās agštecē.
Žolkva Žovkva - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, tās nosaukums līdz 1951. g.
Ņesterova Žovkva, pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, tās nosaukums 1951.-1992. g.
Žuana Pesoa Žuaunpesoa, pilsēta Brazīlijā.
žubīšveidīgie Žubīšputni.
passerina Žubīšstērstes.
fringillidae Žubīšu dzimta.
svilpis Žubīšu dzimtas ģints ("Carpodacus"), kā arī atsevišķas citas sugas.
krāšņžubīte Žubīšu dzimtas ģints ("Pytilia") atsevišķu sugu nosaukums.
carduelis Žubīšu dzimtas ģints.
carpodacus Žubīšu dzimtas ģints.
leucosticte Žubīšu dzimtas ģints.
pinicola Žubīšu dzimtas ģints.
pyrrhula Žubīšu dzimtas ģints.
rhodopechys Žubīšu dzimtas ģints.
uragus Žubīšu dzimtas ģints.
zaļžubīte Žubīšu dzimtas suga ("Carduelis chloris syn. Chloris chloris"), neliels dziedātājputns, kura tēviņiem ir raksturīgs zaļgans apspalvojums; rietumu zaļžubīte.
čirkšķis Žubīte ("Fringilla coelebs").
žubeklis Žubīte ("Fringilla coelebs").
kveiksts Žubīte (1).
žubīšputns Žubīte 1(1).
šube Žubīte.
šubre Žubīte.
žeidins Žubīte.
žeidiņš Žubīte.
žube Žubīte.
žūbe Žubīte.
žubis Žubīte.
žubre Žubīte.
žubrīte Žubīte.
fringilla Žubītes.
buks Žuburaina sakne, uz kuras novieto zirga kāju, piestiprinot pakavu.
žuburonis Žuburaina ziedkopa.
žuburots Žuburains (1).
žuburots Žuburains (2).
žuburots Žuburains (3).
ķemburis Žuburains celms.
dukulis Žuburains kociņš miltu iekulšanai.
saķis Žuburains koks.
maigle Žuburains stabs tīklu uzkāršanai.
ķeblains Žuburains.
ķēkarains Žuburains.
žāklēts Žuburains.
žeburains Žuburains.
žubrains Žuburains.
žuburainis Žuburains.
žuburājs Žuburains.
secumi Žuburi.
sekums Žuburojums, vieta starp žuburiem pie to pamata.
zāklis Žuburojums.
žuburot Žuburoties (1).
žuburot Žuburoties (2).
žuburis Žuburs (augiem).
duburs Žuburs, nūja.
saka Žuburs, sazarojums, stakle.
sakums Žuburs, sazarojums.
šeks Žuburs, stakle; šeka.
šeka Žuburs, stakle.
šekums Žuburs, stakle.
žepurs Žuburs, vairākos zaros sadalījies koks.
šautris Žuburs, zars, iesms.
žeburs Žuburs.
žumbaris Žuburs.
Hunedoara Žudecs Rumānijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Deva.
Žugura Žugura ezers - Žuguru ezers Andrupenes pagastā.
žuksnis Žūksnis 1.
būksnis Žūksnis, vīkšķis.
piks Žūksnis.
šūksne Žūksnis.
šūksnis Žūksnis.
žuknis Žūksnis.
žūksne Žūksnis.
žūkstenis Žūksnis.
žūsnis Žūksnis.
Pīrāgu strauts Žūku strauts, Mūsas pieteka.
Žuža Žūku strauts, Mūsas pieteka.
žulgs Žulgans 1(1).
žulgs Žulgans 1(2).
žulgs Žulgans 1(3).
žulkstēties Žulkstēt.
Kampargrāvis Žulniekvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Ārlavas pagastā.
Žulnieku valks Žulniekvalks Ārlavas un Rojas pagastā.
Žuļļaku valks Žulniekvalks Ārlavas un Rojas pagastā.
biliozs Žultains, saistīts ar dzelteno kaiti vai žults vemšanu.
holerisks Žultains.
tulzots Žultains.
cistikolitotripsija Žults akmeņu sadragāšana žultskanāla izvadkanālā.
holerēze Žults izdale no aknām.
holotorakss Žults izplūdums pleiras dobumā.
holerāģija Žults izplūšana, piem., caur aknu abscesa fistulu.
žultsceļi Žults izvadceļi.
klonorhoze Žults izvadsistēmas un aizkuņģa dziedzera izvadu helmintoze.
holecistalģija Žults kolikas.
bilirāhija Žults muguras smadzeņu šķidrumā.
hidrobilirubīns Žults pigmenta bilirubīna redukcijas produkts resnajā zarnā, baktēriju ietekmē.
parapedēze Žults pigmentu izdalīšanās no aknu šūnām nevis žultsvados, bet asinsvados.
holetelīns Žults pigmentu oksidācijas gala produkts dzeltenā krāsā.
holehromerēze Žults pigmentu pastiprināta ekskrēcija.
pleiohromija Žults pigmentu sekrēcijas pastiprināšanās.
holehromopoēze Žults pigmentu sintēze aknās.
aholūrija Žults pigmentu trūkums urīnā.
bilifikācija Žults rašanās vai sekrēcija.
holestegnoze Žults sabiezēšana.
pahiholija Žults sabiezēšana.
holemimetrija Žults sastāvdaļu kvantitatīva noteikšana asinīs.
holestāze Žults sastrēgums.
biliācija Žults sekrēcija vai ekskrēcija.
išoholija Žults sekrēcijas aizture.
paraholija Žults sekrēcijas traucējumi.
aholija Žults trūkums zarnās vai žults neizdalīšanās.
holohemotorakss Žults un asins izplūdums pleiras dobumā.
holūrija Žults urīnā; urīna krāsošanās ar žults pigmentiem.
angioholīts Žults vadu iekaisums; holangīts.
holēmija Žults vai žults pigmenti asinīs.
biliūrija Žults vai žults sāļi urīnā.
holeperitonejs Žults vēderplēves dobumā žultsvadu plīsuma gadījumos.
holepoēze Žults veidošanās process aknās.
disholija Žults veidošanās vai izvades traucējums; pārmaiņas žults normālajā sastāvā.
biliģenēze Žults veidošanās.
holemēze Žults vemšana.
tulze Žults.
žilts Žults.
žulde Žults.
žuldze Žults.
zulkts Žults.
žulkts Žults.
žulte Žults.
zultis Žults.
hepatikolitotomija Žultsakmens izņemšana no aknu izvadkanāla.
hepatikolitotripsija Žultsakmens sašķaidīšana aknu izvadkanālā.
holelīts Žultsakmens, žults konkrements.
hepatolīts Žultsakmens.
cistikolitektomija Žultsakmeņu izņemšana ar griezienu žultspūšļa izvadkanālā.
holelitotomija Žultsakmeņu izņemšana ar griezienu.
bilihumīns Žultsakmeņu nešķīstošā daļa.
holelitotripsija Žultsakmeņu sadrumstalošana.
holecistolitotripsija Žultsakmeņu skaldīšana žultspūsli.
holecistolitiāze Žultsakmeņu slimība, kad akmeņi atrodas vai veidojas žultspūsli.
holelitiāze Žultsakmeņu slimība.
pseidolitiāze Žultsakmeņu slimības lēkmei līdzīgi simptomi.
tylopilus Žultsbekas.
holegrāfija Žultsceļu un žultspūšļa rentgenoloģiska izmeklēšana, lietojot kontrastvielu.
allohols Žultsdzinējs preparāts, kas satur ķiploku un nātru sauso ekstraktu.
žults Žultspūslis (dzīvniekiem).
holecistatonija Žultspūšļa atonija.
holecistotomija Žultspūšļa atvēršana, piem., strutu izlaišanai vai akmeņu izņemšanai.
holecistīts Žultspūšļa iekaisums.
holekistīts Žultspūšļa iekaisums.
autoholecistektomija Žultspūšļa invaginācija zarnas lūmenā un orgāna atdalīšanās un izdzīšanās.
holecistektomija Žultspūšļa izoperēšana.
cistikotomija Žultspūšļa izvadkanālā atvēršana.
cistikorāfija Žultspūšļa izvadkanālā sašūšana.
holecistoptoze Žultspūšļa noslīdēšana.
holecistektāzija Žultspūšļa paplašināšanās.
holecistostomija Žultspūšļa pārgriešana un iešūšana vēdera sienā, radot fistulu.
holecistopātija Žultspūšļa patoloģija.
holecistopeksija Žultspūšļa piešūšana, piem., pie vēdera sienas.
holecistogrāfija Žultspūšļa rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu.
holecistogramma Žultspūšļa rentgenogramma.
holecistorāfija Žultspūšļa sašūšana.
holangiogramma Žultspūšļa un aknu izvadkanālu rentgenogramma.
holecistholangiogramma Žultspūšļa un žultsvadu rentgenogramma.
holebilirubīns Žultspūšļa žults pigments, atšķirīgs no bilirubīna.
litoholskābe Žultsskābe žultsakmeņos un žultī.
dezoksiholskābe Žultsskābe, kas atrodama žultī savienojumā galvenokārt ar glicīnu vai taurīnu.
glikoholeīnskābe Žultsskābe.
holalēmija Žultsskābes asinīs.
holangiolīts Žultsvadiņu iekaisums.
holangioma Žultsvadu adenokarcinoma, kurai raksturīga blīva saistaudu stroma.
holangīts Žultsvadu iekaisums.
holepātija Žultsvadu patoloģija.
holangiogrāfija Žultsvadu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
holescintigrāfija Žultsvadu sistēmas scintigrāfija.
holangiopankreatogrāfija Žultsvadu un aizkuņģa dziedzera rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
angioholecistīts Žultsvadu un žultspūšļa iekaisums.
žultszālītes Žultszālīte ("Scleranthus").
žultszāle Žultszālītes ("Scleranthus").
scleranthus Žultszālītes.
jumburgs Žumburs, žuburs.
jumburs Žumburs, žuburs.
rundīls Žūpa, dzērājs.
žūpis Žūpa, dzērājs.
dzērulis Žūpa, pļēgurs.
plītmanis Žūpa, uzdzīvotājs; plītnieks.
plītnieks Žūpa, uzdzīvotājs.
pleizeris Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis; nelietis.
pleika Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis.
plenderis Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis.
plenders Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks; plencis.
plencis Žūpa; arī vieglprātīgs, izšķērdīgs cilvēks.
ļurba Žūpa; lempis; plencis; neuzticama persona.
lieldzērājs Žūpa.
pļēguris Žūpa.
pļēgurs Žūpa.
žoupa Žūpa.
žulpa Žūpa.
žūpacis Žūpa.
žūpbērtulis Žūpa.
žūpietis Žūpa.
žūpmanis Žūpa.
žūpnīca Žūpa.
žūpucis Žūpa.
žūpulis Žūpa.
žūpurs Žūpa.
žūpute Žūpa.
žūputs Žūpa.
plītniecība Žūpība, uzdzīve.
pļēgurība Žūpība.
nožūpot Žūpojot notērēt (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
plītiņš Žūpošana, uzdzīve.
plostošana Žūpošana.
plosts Žūpošana.
žūra Žūpošana.
nožūpot Žūpot (visu laikposmu) un pabeigt žūpot.
plītēt Žūpot, arī uzdzīvot (parasti iztērējot lielas materiālas vērtības), dzert, ālēties.
dziruļot Žūpot, dzert.
klīsterēt Žūpot, dzert.
peizāt Žūpot, izšķērdēt.
žampot Žūpot, plītēt.
žampoties Žūpot, plītēt.
žanckāties Žūpot, plītēt.
pleikot Žūpot; arī nelietderīgi šķērdēt.
plencēt Žūpot; arī šķērdēt.
plenčot Žūpot; arī šķērdēt.
pļēgurāt Žūpot.
pļēgurot Žūpot.
pleitēt Žūpot.
plostot Žūpot.
žūpāt Žūpot.
žūpēt Žūpot.
žūre Žūra 1.
Žarenes ezers Žūrenes ezers Zvārtavas pagastā.
Rogas ezers Žūrenes ezers Zvārtavas pagastā.
žļurga Žurga (1).
žļurga Žurga (2).
žļurgans Žurgains.
žurdziņš Žurguliņš.
džurija Žūrija.
jurija Žūrija.
Žurlowa Žurilavas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Kārsavas pagastā.
čurka Žurka.
krisa Žurka.
puceks Žurka.
rateste Žurka.
reteste Žurka.
šurka Žurka.
šurķis Žurka.
šurks Žurka.
žurcele Žurka.
žurks Žurka.
žurkāda Žurkas āda.
robotžurka Žurkas izskata robots, kas ar elektroniskajām ūsām var atrast ceļu un izvairīties no šķēršļiem.
žurkaspeles Žurkas un peles.
rattus Žurkas.
žurkuzāles Žurku inde.
žurkulēns Žurku mazulis.
kriselēns Žurkulēns.
žurculēns Žurkulēns.
radiožurnālistika Žurnālistika, kas ir saistīta ar radiofoniju.
intervētājs Žurnālists, kas izdara interviju.
apskatnieks Žurnālists, kas specializējies apskatu veidošanā.
radiožurnālists Žurnālists, kas strādā radiožurnālistikā.
kinoreportieris Žurnālists, kas veido kinoreportāžas; kinoreportāžas autors.
avīžnieks Žurnālists.
ZvD Žurnāls ("Zvaigžņotā Debess").
radiožurnāls Žurnāls, kurā tiek reģistrētas radiogrammas.
žurņiks Žurnāls.
biļīt Žurnēt 2.
puržava Žūstoša peļķe purvainā vietā.
iežūt Žūstot kļūt biezākam (parasti par šķidrumu).
kramt Žūstot kļūt cietam.
pārsakļauties Žūstot kļūt greizam, saliekties (piemēram, par kokmateriāliem).
apžūt Žūstot kļūt mazliet sausākam.
izžūt Žūstot kļūt pilnīgi sausam (piemēram, par drēbēm, sienu, malku).
nožūt Žūstot kļūt sausam (par kā virsmu, ārpusi).
krītēt Žūstot kļut tādam, kas smērējas kā krīts.
sažūt Žūstot kļūt, parasti viscaur, sausam.
nožūt Žūstot pazaudēt daļu no savas masas.
piežūt Žūstot pielipt (pie kā, kam klāt); piekalst.
pārsariezties Žūstot saliekties (par kokmateriāliem).
sakremēt Žūstot sarukt, sačokuroties.
sataurēties Žūstot sarullēties.
iztilāties Žūstot, balojot (kādu laiku), sasniegt vēlamo gatavības pakāpi (par šķiedraugiem).
kliediņš Žūšanai izklāts siens.
dekalo Žūšanas radīts preču svara zudums.
tiloties Žūt, balot (kādu laiku), lai sasniegtu vēlamo gatavības pakāpi (par noplūktiem, parasti uz lauka izklātiem liniem); tilāties.
tilāties Žūt, balot (kādu laiku), lai sasniegtu vēlamo gatavības pakāpi (par noplūktiem, parasti uz lauka izklātiem, liniem).
kalināties Žūt, balot (kādu laiku).
riedēt Žūt, kalst, vītēt, nīkt.
virzēties Žūt, žāvēties.
džūt Žūt.
saust Žūt.
susēt Žūt.
žūgt Žūt.
žūkt Žūt.
žuvēt Žūt.
žāvētājpernica Žuveklis.
žužēt Žužināt (1).
ļuļļināt Žūžināt, slikti spēlēt.
iežūžināt Žūžinot panākt, ka iemieg.
žužināt Žūžojot (2) midzināt (parasti bērnu).
žūžināt Žūžojot (2) midzināt (parasti bērnu).
piežūžot Žūžojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
iežūžot Žūžojot panākt, ka iemieg.
Žūžu Žūžu strauts - Žūku strauts, Mūsas pieteka.
zvagoņa Žvadzēšana, šķindēšana.
zvakšēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
žvakšēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
zvakšķēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
zvakšķināt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
zvakstēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
žvardzēt Žvadzēt, šķindēt.
zvargzdēt Žvadzēt, zvanīt.
svadzēt Žvadzēt.
svadzināt Žvadzēt.
zvadzēt Žvadzēt.
zvādzēt Žvadzēt.
zvadzēties Žvadzēt.
žvadzienis Žvadziens.
žvadzenēt Žvadzināt (1).
šļekstēt Žvadzināt naudas maku.
zvakšināt Žvadzināt, klabināt, klaudzināt.
zvakšķināt Žvadzināt, klabināt, klaudzināt.
žvakšināt Žvadzināt, klabināt.
žvakšķināt Žvadzināt, klabināt.
svadzināt Žvadzināt.
švadzināt Žvadzināt.
zvadzināt Žvadzināt.
zvādzināt Žvadzināt.
žaboņa Žvadzoņa.
žadzoņa Žvadzoņa.
žvadža Žvadzoņa.
žvagoņa Žvadzoņa.
dindaļi Žvadzošas rotas lietas.
puigainis Žvadzošs metāla mūzikas rīks, tridekšņa paveids.
zvākstoņa Žvadzošs, klabošs, šņācošs troksnis.
aizžvadzēt Žvadzot attālināties.
žvakš Žvaks.
svakstēt Žvakstēt.
žvākšēt Žvākstēt.
žvākstināt Žvakstināt.
žvarksts Žvangulis.
žvangzdēt Žvankstēt (1).
švarkstēt Žvarkstēt.
žvārgzdēt Žvārkstēt.
zvākāt Žvīkstēt.
zvīgot Žvīkstēt.
žvikstēt Žvīkstēt.
žvigoņa Žvīkstoņa.
uzžvinkstēt Žvīkstot ātri uzlidot.
zvinkšināt Žvindzināt (1).
žvingus Žvingus laist - rotaļā, kurā met mazus akmentiņus zemē, lai kaut ko minētu (zīlētu).
žvingstēt Žvinkstēt.
aizžvinkstēt Žvinkstot attālināties.
žvirgs Žvirks.
žvūgzdans Žvūkstenis.
žvūkšķis Žvurgzdins.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ž.