klukucēt
klukucēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | klukucēju | klukucējam | klukucēju | klukucējām | klukucēšu | klukucēsim |
2. pers. | klukucē | klukucējat | klukucēji | klukucējāt | klukucēsi | klukucēsiet, klukucēsit |
3. pers. | klukucē | klukucēja | klukucēs |
Pavēles izteiksme: klukucē (vsk. 2. pers.), klukucējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klukucējot (tag.), klukucēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klukucētu
Vajadzības izteiksme: jāklukucē
Avoti: Sin