klukučot
klukučot 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | klukučoju | klukučojam | klukučoju | klukučojām | klukučošu | klukučosim |
2. pers. | klukučo | klukučojat | klukučoji | klukučojāt | klukučosi | klukučosiet, klukučosit |
3. pers. | klukučo | klukučoja | klukučos |
Pavēles izteiksme: klukučo (vsk. 2. pers.), klukučojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klukučojot (tag.), klukučošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klukučotu
Vajadzības izteiksme: jāklukučo
Avoti: Sin