kluksti2
kluksti vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | kluksti |
| Ģen. | klukstu |
| Dat. | klukstiem |
| Akuz. | klukstus |
| Lok. | klukstos |
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- vairs skatīties uz to Pietuka Krustiņu un viņa kluksti tautas tērpos.
- Brīnums, ka Jānis to emigrācijas kluksti tomēr tik ilgi izturēja!?
- Tāpat jau es godīgi sakot tikai to gabalu ar stenošo kluksti klausījos.
- Sauc lietas īstajos vārdos, ne te kluksti...
- Pagājušajā gadā sastrīdējies ar vistiņu Kluksti un šogad Klukste atcirtusi, lai Garausis dējot pats!