Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
ķemmēt
Lietojuma biežums :
ķemmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Glaust, kārtot ar ķemmi (matus); sukāt.
1.1.Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
2.sarunvaloda Sīki, rūpīgi pārmeklēt (kādu teritoriju).
3.apvidvārds Vērt dzijas (aužamo stāvu) šķietā.
4.žargonisms Ēst.
Saistītās nozīmesmiešķēt, šķīt, ēst, gumzīt, juksēt, klemzt, klēzt.
Tulkojumi
Stabili vārdu savienojumiĶemmēt bobi. Ķemmēt bodes.
Avoti: LLVV, ViV, SLG
Korpusa piemēri