uzbelzt
uzbelzt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzbelžu | uzbelžam | uzbelzu | uzbelzām | uzbelzīšu | uzbelzīsim |
2. pers. | uzbelz | uzbelžat | uzbelzi | uzbelzāt | uzbelzīsi | uzbelzīsiet, uzbelzīsit |
3. pers. | uzbelž | uzbelza | uzbelzīs |
Pavēles izteiksme: uzbelz (vsk. 2. pers.), uzbelziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbelžot (tag.), uzbelzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzbelztu
Vajadzības izteiksme: jāuzbelž
Iesist, uzsist.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – viņš norēcās un mežonīgi uzbelza sīkajam gleznotājam pa muguru.
- Dziesmas no lēniem meditatīvos toņos ieturētiem ritmiem nereti uzbelž pa jutekļiem ar kādu ātrāku, niknāku vokāliņu.