uzbērt
uzbērt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzberu | uzberam | uzbēru | uzbērām | uzbēršu | uzbērsim |
| 2. pers. | uzber | uzberat | uzbēri | uzbērāt | uzbērsi | uzbērsiet, uzbērsit |
| 3. pers. | uzber | uzbēra | uzbērs | |||
Pavēles izteiksme: uzber (vsk. 2. pers.), uzberiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzberot (tag.), uzbēršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzbērtu
Vajadzības izteiksme: jāuzber
1.Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
2.Berot virsū (kādu materiālu), izveidot (ko no tā).
Stabili vārdu savienojumiUzbērt (arī sadot) (kādam) piparus.
- Uzbērt (arī sadot) (kādam) piparus sarunvaloda, idioma — bargi izbārt, sodīt kādu
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzberu drusku brūno cukuru un tad leju iepriekš minēto biskvīta masu.
- Gaļu atdala no ribām, krūts gabalu izdauza, uzber sāli.
- • Uz miziņām uzber cukurgraudiņus, kas iepriekš sasmalcināti mazākos gabaliņos.
- Pārkaisa kartupeļus ar sāli, pipariem, var uzbērt sauso timiānu.
- Tām jāuzber sāls, kas ir neitralizējoša un svētību nesoša viela.