uzbēgt
uzbēgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzbēgu | uzbēgam | uzbēgu | uzbēgām | uzbēgšu | uzbēgsim |
| 2. pers. | uzbēdz | uzbēgat | uzbēgi | uzbēgāt | uzbēgsi | uzbēgsiet, uzbēgsit |
| 3. pers. | uzbēg | uzbēga | uzbēgs | |||
Pavēles izteiksme: uzbēdz (vsk. 2. pers.), uzbēdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbēgot (tag.), uzbēgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzbēgtu
Vajadzības izteiksme: jāuzbēg
Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl vairāk, pirmā puslaika noslēgumā uzbrucējs saķērās ar pretinieku spēlētāju Emilio Isagirre, par mata tiesu uzbēgot no noraidījuma.
- Kad likās, ka ir drošs brīdis, Greisa uzbēga augšā, lai aiz aizvērtām durvīm paskatītos, kas īsti noticis.
- paliek viens, jo kalnu kāpējs uzbēg kokā.
- Puisis tik lielām mokām spēj priedē uzbēgt
- Burvis palika par lauvu un runcis no bailēm uzbēga uz jumta.