uzbāzt
uzbāzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzbāžu | uzbāžam | uzbāzu | uzbāzām | uzbāzīšu | uzbāzīsim |
| 2. pers. | uzbāz | uzbāžat | uzbāzi | uzbāzāt | uzbāzīsi | uzbāzīsiet, uzbāzīsit |
| 3. pers. | uzbāž | uzbāza | uzbāzīs | |||
Pavēles izteiksme: uzbāz (vsk. 2. pers.), uzbāziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbāžot (tag.), uzbāzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzbāztu
Vajadzības izteiksme: jāuzbāž
1.Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
2.sarunvaloda Uzlikt (cepuri galvā); liekot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzbāž vēl austiņas, un tad mīļās sejiņas izskatās kā mūmijām.
- Kad sākas sals, viņi strūklakas izslēdz un skulptūrām uzbāž virsū koka kastes...
- Tad kādēļ tagad mums uzbāzt šo mērķi, kaut arī ar citu apzīmējumu?
- - uzbāza uz deguna brilles, pieplaka atverei un kādu brīdi spraigi pētīja objekta aprises.
- Atbrauca arhitekts, uzbāza.