uzbāzis
uzbāzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzbāzis | uzbāži |
| Ģen. | uzbāža | uzbāžu |
| Dat. | uzbāzim | uzbāžiem |
| Akuz. | uzbāzi | uzbāžus |
| Lok. | uzbāzī | uzbāžos |
Tas, kas nekaunīgi uzbāžas, uzplijas.
Avoti: SiV