Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
pampaks
pampaks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.pampakspampaki
Ģen.pampakapampaku
Dat.pampakampampakiem
Akuz.pampakupampakus
Lok.pampakāpampakos
1.Pacelta zemes virsmas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni; paugurs.
PiemēriNo pampaka, kurā esam uzkāpuši, visapkārt paveras skaista virsotņu panorāma.
  • No pampaka, kurā esam uzkāpuši, visapkārt paveras skaista virsotņu panorāma.
  • Normunds jau ir pakāpies pa kori uz augšu un pazudis aiz pampaka, kad es tikai meklēju virves galu, kur piedrošināties.
  • Kamēr pārējie vēl čammājas, es ņemu mugursomu plecos un turpinu vakar iesākto pastaigu pa Kaukāzu, sasniedzis laivu es atstāju mugursomu un velku laivu, kad tā uzvilkta paša lielākā pampaka augšā eju pakaļ mugursomai.
  • Ir skaidrs ka nākamais pampaks aizsegs skatu uz Elbrusu, tāpēc nometis paunas un parpalas eju fotografēt, pa to laiku garām paiet Ģima un Oļa.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
paugurs1 — Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojami (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
Hiperonīmi
kalns1 — Zemes virsas pacēlums1 (parasti vismaz 100 metru augstumā) virs apkārtnes un ar nogāzēm visapkārt.
Tulkojumiknoll, mound, hillock, hummock.
knoll, mound, hillock, hummock, hammock
a small natural hill
[Princeton WordNet 3.0]
1.1.Izvirzījums uz virsmas, pacēlums, izcilnis, neliels pauguriņš.
PiemēriPrieks dzirdēt,ka būs jauns ceļš,apnicis jau lavierēt pa pretējo joslu un " pampakiem".
  • Prieks dzirdēt,ka būs jauns ceļš,apnicis jau lavierēt pa pretējo joslu un " pampakiem".
  • Pa ceļam varēja ievērtēt lielo ceļu atšķirības Latvijā un Igaunijā- ja Igaunijā pa ceļa vidu jau ir sākuši likt pampakus, lai zinātu, kad iebrauc pretējā pusē vai pamosties, kad to izdari, tad Latvijā saglabā uzmanību visu laiku, jo vietām parādās kāds pampaks vai bedre vienkārši pa ceļam un aizmigt tā nu nevar.
  • Spiežam no vectētiņa Laplandera visu ko var izspiest, kabīnē viss lido pa gaisu, uz katra pampaka auto mētā tā, ka liekas tūlīt tas sadalīsies reizinātājos.
  • Vēl 3 serpentīna nogriežņi, taisnīte gar ceļu, pāri Gaujas tiltam, neliels pampaks pa ceļam uz Tarzānu un esam jau pie finiša kalna.
  • Vietās, kur ceļa ieplakas mijās ar pampakiem, stūre rada pēkšņas sānu kustības pateicoties savam īsajam piekares gājienam.
Saistītās nozīmespaugurs.
Sinonīmi
paugurs2 — Izcilnis (kā) virsmā.
pacēlums1.2 — Daļa (priekšmetam, veidojumam u. tml.), kas ir izliekta uz augšu.
Hiperonīmi
izvirzījums1 — Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (3).
Aptuvenie sinonīmi
izcilnis1 — Izvirzījums (priekšmeta) virsmā; vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu.
2.Muļķis.
Saistītās nozīmesbiete, dulburis, nejēga, lohs, nelga.
Sinonīmi
biete3 sarunvaloda — Muļķis.
dulburis1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
nejēga1 — Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
lohs2 sarunvaloda — Muļķis, nepraša.
nelga1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
Jānis no Mūjāņiem1 — Muļķis.
auns2 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
nesapraša1 — Nesaprātīgs cilvēks.
aplamis1 — Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
tukšpakausis1 — Muļķis.
mazprātiņš1 — Muļķis, plānprātiņš.
trulprātiņš1 — Muļķis.
stulbiķis1 — Stulbenis.
stulburis1 — Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
zābaks1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
aunapiere2 sarunvaloda — Muļķis.
aitasgalva1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitaspiere1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
ambālis1 — Muļķis.
ambals1 — Muļķis.
āmurs2 sarunvaloda — Muļķis.
āmurgalva1 — Muļķis.
dulliķis1 — Muļķis.
dumiķis1 — Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
dunduks1 — Muļķis.
duraks1 — Muļķis.
glupiķis1 — Muļķis; nejēga.
ēzeļgalva1 — Muļķis.
kāpostgalva2 žargonisms — Muļķis.
kokapauris1 — Muļķis.
losis1 — Neapķērīgs cilvēks; muļķis, stulbenis, nejēga.
lunis1 — Muļķis.
mūjābelis1 — Muļķis.
muļķadesa1 — Muļķis.
muļķis1 — Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
negudris1 — Muļķis.
nejēgulis1 — Muļķis, nepratējs.
petuhs3 — Muļķis.
tāpiņš1 — Vientiesis, nejēga.
teļapakausis1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
teļapauris1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
tukšprātiņš1 — Muļķis.
tukšgalvis1 — Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
tukšpauris1 — Tukšgalvis.
tupaks1 — Muļķis.
stulbenis1 — Stulbs (negudrs) cilvēks.
āpsis3 žargonisms — Muļķis.
idiots2 sarunvaloda — Muļķis; nejēga.
ambīlis2 žargonisms — Muļķis.
dubris2 žargonisms — Muļķis.
cirvis2 žargonisms — Muļķis.
ēzelis2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Muļķis.
aita1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīgs, arī naivs cilvēks.
ģeķis1 sarunvaloda — Muļķis; nelga.
Antonīmi
sapraša1 — Saprātīgs cilvēks, tāds, kas ātri saprot.
Hiponīmi
zoss4 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.
Saistīts ar
antiņš1 — Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
aplamnieks1 — Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
bērns1.3 pārnestā nozīmē — Naivs, vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
biezgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietpauris1 — Cietgalvis; stūrgalvis.
dievadots cilvēks1 — Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.
lētticis1 — Vientiesis.
naiviķis1 — Vientiesis.
naivs1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
naivulis1 — Naivs cilvēks.
nerrs1.1 pārnestā nozīmē — Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
vientiesīgs1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Vientiesis.
vientiesis1 — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
Tulkojumifool, sap, saphead, muggins.
fool, sap, saphead, muggins, tomfool
a person who lacks good judgment
[Princeton WordNet 3.0]
Avoti: SLG, TWN
Korpusa piemēri:šeit