pampaks
Lietojuma biežums :
pampaks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; žargonisms
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pampaks | pampaki |
| Ģen. | pampaka | pampaku |
| Dat. | pampakam | pampakiem |
| Akuz. | pampaku | pampakus |
| Lok. | pampakā | pampakos |
1.Pacelta zemes virsmas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni; paugurs.
PiemēriNo pampaka, kurā esam uzkāpuši, visapkārt paveras skaista virsotņu panorāma.
Piemēri
- No pampaka, kurā esam uzkāpuši, visapkārt paveras skaista virsotņu panorāma.
- Normunds jau ir pakāpies pa kori uz augšu un pazudis aiz pampaka, kad es tikai meklēju virves galu, kur piedrošināties.
- Kamēr pārējie vēl čammājas, es ņemu mugursomu plecos un turpinu vakar iesākto pastaigu pa Kaukāzu, sasniedzis laivu es atstāju mugursomu un velku laivu, kad tā uzvilkta paša lielākā pampaka augšā eju pakaļ mugursomai.
- Ir skaidrs ka nākamais pampaks aizsegs skatu uz Elbrusu, tāpēc nometis paunas un parpalas eju fotografēt, pa to laiku garām paiet Ģima un Oļa.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
paugurs1 — Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojami (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
1.1.Izvirzījums uz virsmas, pacēlums, izcilnis, neliels pauguriņš.
PiemēriPrieks dzirdēt,ka būs jauns ceļš,apnicis jau lavierēt pa pretējo joslu un " pampakiem".
Piemēri
- Prieks dzirdēt,ka būs jauns ceļš,apnicis jau lavierēt pa pretējo joslu un " pampakiem".
- Pa ceļam varēja ievērtēt lielo ceļu atšķirības Latvijā un Igaunijā- ja Igaunijā pa ceļa vidu jau ir sākuši likt pampakus, lai zinātu, kad iebrauc pretējā pusē vai pamosties, kad to izdari, tad Latvijā saglabā uzmanību visu laiku, jo vietām parādās kāds pampaks vai bedre vienkārši pa ceļam un aizmigt tā nu nevar.
- Spiežam no vectētiņa Laplandera visu ko var izspiest, kabīnē viss lido pa gaisu, uz katra pampaka auto mētā tā, ka liekas tūlīt tas sadalīsies reizinātājos.
- Vēl 3 serpentīna nogriežņi, taisnīte gar ceļu, pāri Gaujas tiltam, neliels pampaks pa ceļam uz Tarzānu un esam jau pie finiša kalna.
- Vietās, kur ceļa ieplakas mijās ar pampakiem, stūre rada pēkšņas sānu kustības pateicoties savam īsajam piekares gājienam.
Saistītās nozīmespaugurs.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
paugurs2 — Izcilnis (kā) virsmā.
pacēlums1.2 — Daļa (priekšmetam, veidojumam u. tml.), kas ir izliekta uz augšu.
Hiperonīmi
izvirzījums1 — Paveikta darbība, rezultāts --> izvirzīt (3).
Aptuvenie sinonīmi
izcilnis1 — Izvirzījums (priekšmeta) virsmā; vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu.
2.Muļķis.
Saistītās nozīmesaitasgalva, aitaspiere, ambālis, ambals.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
aitasgalva1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitaspiere1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
ambālis1 — Muļķis.
ambals1 — Muļķis.
āmurgalva1 — Muļķis.
dulliķis1 — Muļķis.
dumiķis1 — Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
dulburis1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
dunduks1 — Muļķis.
ēzeļgalva1 — Muļķis.
glupiķis1 — Muļķis; nejēga.
duraks1 — Muļķis.
kokapauris1 — Muļķis.
muļķis1 — Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
muļķadesa1 — Muļķis.
mūjābelis1 — Muļķis.
negudris1 — Muļķis.
nejēga1 — Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
nejēgulis1 — Muļķis, nepratējs.
petuhs3 — Muļķis.
teļapakausis1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
teļapauris1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
tukšpauris1 — Tukšgalvis.
tukšprātiņš1 — Muļķis.
tukšgalvis1 — Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
tupaks1 — Muļķis.
tāpiņš1 — Vientiesis, nejēga.
stulbenis1 — Stulbs (negudrs) cilvēks.
nesapraša1 — Nesaprātīgs cilvēks.
aplamis1 — Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
nelga1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
tukšpakausis1 — Muļķis.
mazprātiņš1 — Muļķis, plānprātiņš.
stulburis1 — Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
zābaks1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
Jānis no Mūjāņiem1 — Muļķis.
trulprātiņš1 — Muļķis.
stulbiķis1 — Stulbenis.
Antonīmi
sapraša1 — Saprātīgs cilvēks, tāds, kas ātri saprot.
Hiponīmi
zoss4 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.
Saistīts ar
antiņš1 — Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
aplamnieks1 — Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
biezgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietpauris1 — Cietgalvis; stūrgalvis.
dievadots cilvēks1 — Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.
lētticis1 — Vientiesis.
naiviķis1 — Vientiesis.
naivs1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
naivulis1 — Naivs cilvēks.
nerrs1.1 pārnestā nozīmē — Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
vientiesis1 — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
Avoti: SLG, TWN
Korpusa piemēri:šeit