nejēgulis
nejēgulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nejēgulis | nejēguļi |
Ģen. | nejēguļa | nejēguļu |
Dat. | nejēgulim | nejēguļiem |
Akuz. | nejēguli | nejēguļus |
Lok. | nejēgulī | nejēguļos |
Muļķis, nepratējs.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dēls bija kā jau dēls, nejēgulis un blēņdaris, un šīs nodaļas Sirmais no atceres labāk izmeta, lai nebūtu jāsatraucas pašam par sava ceļapuikas kūtrumu un stulbumu reizēs, kad puisietim pienācās bez Sirmā rādēm un teicēm ieķibelēties ritējumos uz paugura un pavisam nedaudz ap to, bet viņš to neapjēdza izdarīt.