nejēdzīgs
nejēdzīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | nejēdzīgs | nejēdzīgi |
Ģen. | nejēdzīga | nejēdzīgu |
Dat. | nejēdzīgam | nejēdzīgiem |
Akuz. | nejēdzīgu | nejēdzīgus |
Lok. | nejēdzīgā | nejēdzīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
nejēdzīga | nejēdzīgas |
nejēdzīgas | nejēdzīgu |
nejēdzīgai | nejēdzīgām |
nejēdzīgu | nejēdzīgas |
nejēdzīgā | nejēdzīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | nejēdzīgais | nejēdzīgie |
Ģen. | nejēdzīgā | nejēdzīgo |
Dat. | nejēdzīgajam | nejēdzīgajiem |
Akuz. | nejēdzīgo | nejēdzīgos |
Lok. | nejēdzīgajā | nejēdzīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
nejēdzīgā | nejēdzīgās |
nejēdzīgās | nejēdzīgo |
nejēdzīgajai | nejēdzīgajām |
nejēdzīgo | nejēdzīgās |
nejēdzīgajā | nejēdzīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
nejēdzīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kam nav nekādas jēgas, nozīmes; arī aplams.
1.1.Tāds, kam nav saprātīga pamatojuma.
1.2.Neprasmīgs, arī muļķīgs, aplams (par rīcību, darbību).
2.Tāds, kas, piemēram, sava nesaskanīguma, nesakarīguma dēļ izraisa nepatiku, pretīgumu.
2.1.Riebīgs, pretīgs.
2.2.Neglīts, bezgaumīgs.
3.Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, normām; arī nemērķtiecīgs.
3.1.Nekrietns, ļauns (piemēram, par darbību, rīcību).
4.sarunvaloda; formā: apstākļa vārds Ļoti, pārlieku (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kamēr daudziem tas patīk, citiem šķiet nejēdzīgs cilindru izvietojuma dēļ.
- Biezais beidzot saprata, ka šī meitene ir nejēdzīgu apstākļu upuris.
- Viss pārējais skolā, pēc viņas domām, ir nejēdzīgs apgrūtinājums.
- — “ Nu ko tad tu uzdod tādus nejēdzīgus jautājumus?”
- Jutos neglīta, nejēdzīga, vārdu sakot — staigājoša pašpārmetumu čupiņa.