lohs
lohs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | lohs | lohi |
Ģen. | loha | lohu |
Dat. | loham | lohiem |
Akuz. | lohu | lohus |
Lok. | lohā | lohos |
1.vēsturisks Seno grieķu karaspēka taktiska vienība, apmēram 150 vīri, aptuveni atbilst mūsdienu rotai.
2.sarunvaloda Muļķis, nepraša.
Avoti: PL, DIA
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Protams, viņš ir lohs, bet kaut ko tādu…
- Turklāt „ Pirmie” neaprobežošoties tikai ar Dombrovska nosaukšanu par lohu. „
- Es neesmu lohs," grāmatas melnraksts citēts " pietiek.
- – Bļaģ, tu gan esi totāls lohs, Jāni!
- Ja neizdodas, tu gluži vienkārši izskaties kā lohs.