iet
iet nekārtns darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | eju | ejam | gāju | gājām | iešu | iesim |
| 2. pers. | ej | ejat | gāji | gājāt | iesi | iesiet, iesit |
| 3. pers. | iet | gāja | ies | |||
Pavēles izteiksme: ej (vsk. 2. pers.), ejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ejot (tag.), iešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ietu
Vajadzības izteiksme: jāiet
1.Virzīties, liekot soļus (par cilvēku).
Stabili vārdu savienojumiIet aiz arkla. Iet kā adata; iet kā mazā adatiņa.
- Iet aiz arkla kolokācija — art
- Iet kā adata; iet kā mazā adatiņa; kustas kā adata; kustas kā mazā adatiņa — saka par kustīgu, darbīgu cilvēku
- Iet pēc azimuta — iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi
- Kā dzen, tā iet idioma — saka par kūtru, arī mazkustīgu cilvēku
1.1.Par dzīvniekiem; rikšot (parasti par zirgiem).
Stabili vārdu savienojumiIet rikšos (arī rikšiem). Iet soļos (arī soļiem).
- Iet rikšos (arī rikšiem) kolokācija — rikšot (parasti par zirgiem)
- Iet soļos (arī soļiem) kolokācija — iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem)
1.2.Doties projām.
Stabili vārdu savienojumiEj dibināt. Ej galīgi. Ej tu.
- Ej dibināt žargonisms, frazēma — ej prom
- Ej galīgi žargonisms, frazeoloģisms — 1. Labi, veiksmīgi2. Izsaka izbrīnu3. Noraidījums ar nozīmi netraucē; liec mani mierā
- Ej tu žargonisms, kolokācija — noraidījums ar nozīmi "netraucē"; liec mani mierā
1.3.Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
Stabili vārdu savienojumiEj bekās. Ej bekot. Ej dillēs. Ej dirst.
- Ej bekās žargonisms, frazēma — lūgums iet projām, lieto, lai pateiktu, ka kāds ir lieks
- Ej bekot žargonisms, idioma — noraidījums ar nozīmi "netraucē"; liec mani mierā; lieto arī dažādu emociju izpaušanai
- Ej dillēs žargonisms, idioma — noraidījums ar nozīmi "netraucē"; liec mani mierā
- Ej dirst vulgārisms, frazeoloģisms — liec mani mierā; ej prom
- Ej izrauties žargonisms, frazeoloģisms — lamāšanās frāze
- Ej tu pist vulgārisms, frazeoloģisms — pazūdi, atšujies!
- Iet dzīvē — rīkoties tā, ka nonāk saskarē ar dzīvi, parādībām sabiedrībā
- Iet gulēt kolokācija — 1. Kārtoties gulēšanai un gulties guļasvietā2. vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Saka, paužot noraidošu attieksmi
- Iet ļaudīs frazēma — rīkoties tā, ka nonāk saskarē ar cilvēkiem, sabiedrību
- Iet palīgā kolokācija — palīdzēt
- Iet pie bikts kolokācija; joma: reliģija — iet uz grēksūdzi
- Iet pie tiesas novecojis, kolokācija — griezties tiesā (piemēram, ar sūdzību)
- Iet talkā kolokācija — doties uz talku; arī palīdzēt
- Iet uzbrukumā kolokācija — sāk uzbrukt; uzbrukt
1.4.pārnestā nozīmē Būt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
1.5.Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko).
Stabili vārdu savienojumiIet darbos (retāk darbiniekos). Iet klaušās.
- Iet darbos (retāk darbiniekos) novecojis, kolokācija — pildīt klaušas
- Iet klaušās novecojis, kolokācija — pildīt klaušas
- Iet mācībā novecojis, kolokācija — pirms iesvētīšanas noteiktu laiku doties pie mācītāja iepazīties ar baznīcas dogmām
- Iet savās gaitās (arī savas gaitas) kolokācija — pildīt savus pienākumus
1.6.Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
Stabili vārdu savienojumiIet armijā. Iet zaldātos.
- Iet armijā sarunvaloda, kolokācija — sākt pildīt aktīvo karadienestu
- Iet zaldātos novecojis, kolokācija — sākt pildīt aktīvo karadienestu
1.7.Savienojumā ar "prom", "projām": atstāt, pamest.
1.8.transitīvs Savienojumā ar "ceļu": virzīties uz priekšu (kādu gabalu).
Stabili vārdu savienojumiIet tālu ceļu.
- Iet tālu ceļu kolokācija — doties tālu prom
1.9.sarunvaloda Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
1.10.Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) – par kājām; veidoties (par soļiem).
2.parasti formā: trešā persona Lidot (parasti prom) – par putniem.
3.parasti formā: trešā persona Peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) – par zivīm.
4.sintaktiskā funkcija: modāls modificētājs; parasti kopā ar: darbības vārds, nenoteiksme Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
5.parasti formā: trešā persona Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) – par transportlīdzekļiem.
5.1.Atiet3.
5.2.Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
Stabili vārdu savienojumiIet ugunī.
- Iet ugunī kolokācija — 1. Vāroties plūst pāri trauka malām (parasti par ēdienu)2. Pakļaut sevi briesmām, darot ko pārgalvīgu, neprātīgu3. Nebaidīties ne no kādām grūtībām citu labā
6.parasti formā: trešā persona Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
7.parasti formā: trešā persona Ritēt, arī paiet (par laiku, laika posmu).
Stabili vārdu savienojumiPulkstenis iet uz vieniem (diviem utt.).
- Pulkstenis iet uz vieniem (diviem utt.) frazēma — pulksteņa laiks tuvojas vieniem (diviem utt.)
7.1.Par mūžu, tā posmiem.
8.parasti formā: trešā persona Virzīties, arī šķietami kustēties (noteiktā virzienā) – par parādībām dabā.
Stabili vārdu savienojumiLedus iet.
- Ledus iet kolokācija — saka par ledus gabalu virzīšanos palu laikā
9.parasti formā: trešā persona Tikt atdalītam, arī atdotam, iztērētam (kādai vajadzībai, nolūkam).
9.1.Zust, tikt laistam zudumā (parasti kādas darbības rezultātā).
9.2.parasti kopā ar: "nost" Izkrist (par matiem, spalvu); lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.).
10.parasti formā: trešā persona Noritēt, notikt (piemēram, par parādībām, norisēm).
Stabili vārdu savienojumiIet mazumā. Iet plašumā.
- Iet mazumā kolokācija — samazināties
- Iet plašumā kolokācija — paplašināties
- Iet savu gaitu (retāk gājumu) — noritēt neatkarīgi (no kā)
- Iet uz augšu kolokācija — uzlaboties
- Iet uz beigām kolokācija — beigties
- Iet uz galu kolokācija — beigties, tuvoties nobeigumam
- Iet uz labo pusi kolokācija — uzlaboties
- Iet uz leju kolokācija — pasliktināties
- Iet uz slikto pusi kolokācija — pasliktināties
- Iet vairumā kolokācija — palielināties
11.parasti formā: trešā persona Tikt kārtotam (par darījumiem), tikt realizētam (par materiālām vērtībām).
12.parasti formā: trešā persona Būt ievietojamam, ievirzāmam.
12.1.Būt ietilpināmam, ietilpt.
12.2.Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).
13.parasti formā: trešā persona Tikt sūtītam, atrasties ceļā (par pasta sūtījumiem).
13.1.Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.).
14.parasti formā: trešā persona Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) – par ceļiem, takām.
14.1.Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).
15.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Tikt rādītam (par kinofilmu, lugu).
Stabili vārdu savienojumi(Sa)iet kopā (ar kādu). Acis iet (biežāk krīt, līp) ciet. Aiziet pie tēviem; aiziet pie senčiem.
- (Sa)iet kopā (ar kādu) — (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti
- Acis iet (biežāk krīt, līp) ciet frazēma — saka, ja ļoti gribas gulēt
- Aiziet pie tēviem; aiziet pie senčiem sarunvaloda — nomirt
- Drebuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) — 1. kolokācija Saka, ja sākas drebuļi, ja ir drudzis, aukstuma sajūta2. idioma Saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu
- Durvis ved (arī iet) sarunvaloda — saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā
- Ej (nu) gulēt! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību
- Ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Ej bekot! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu
- Ej no(st) žargonisms, frazeoloģisms — 1. Izsauciens, ko lieto lai izteiktu pozitīvas emocijas2. Labi, veiksmīgi3. Izsauciens ja noticis kaut kas slikts, neticams, apbrīnojams
- Ej nu ej! sarunvaloda, idioma — lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību
- Ej nu sazini kolokācija — saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās
- Ej nu! arī Ej, ej! sarunvaloda, idioma — lieto, lai izteiktu šaubas, arī lai izteiktu izbrīnu par kāda teikto
- Ej tak pa gaisu žargonisms, idioma — noraidījums ar nozīmi "netraucē"; liec mani mierā
- Ej tu nost! žargonisms, idioma — lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu
- Elle iet vaļā sarunvaloda, idioma — saka, ja kas nepatīkams noris ļoti strauji, intensīvi
- Garām ejot idioma — mazliet un nebūtiski; starp citu
- Iet (arī nākt) uz ādas, arī iet virsū sarunvaloda, frazēma — neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties
- Iet (kā) pa gaisu sarunvaloda, frazēma — saka par cilvēku, kas rīkojas aušīgi, vieglprātīgi
- Iet (kāda) pavadā idioma — pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus
- Iet (kāda) pēdās idioma — sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) tradīcijas
- Iet augstāk vārdkoptermins; joma: jūrniecība — iet ciešāk pie vēja
- Iet bojā — 1. Iznīkt2. Mirt3. Tikt izpostītam, iznīcinātam4. Bojāties
- Iet caur kauliem; griežas caur kauliem idioma — saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa griezīgas, asas skaņas
- Iet caur sirdi idioma — saka, ja kas izraisa pārdzīvojumus, satrauc
- Iet cauri sarunvaloda, idioma — 1. Īstenoties, realizēties, kā iecerēts2. Piedzīvot, pārdzīvot kādu dzīves posmu, notikumus3. Iedziļinoties pētīt
- Iet ciet — 1. kolokācija Vērties ciet, arī būt aizveramam2. idioma Pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās) par govi
- Iet dibenā sarunvaloda — 1. kolokācija Slīkt, grimt2. idioma Panīkt, nīkt; pagrimt3. kolokācija Tikt (no)rītam (par ēdienu, dzērienu)
- Iet garām (arī secen) kolokācija — 1. Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam2. Neskart
- Iet iekšā — saka, ja var ieēst; saka, ja kas garšo
- Iet kā pa celmiem (arī ciņiem, purvu) frazēma — saka, ja kas neveicas, ja ir sarežģījumi, grūtības
- Iet kā pa dēli sarunvaloda, frazēma — viegli, labi, ātri veikties, ritēt
- Iet kā pa diegu; iet kā pa diedziņu — saka, ja kas viegli, bez grūtībām veicas
- Iet kā pa elli sarunvaloda, frazēma — 1. Saka, ja klājas ļoti slikti, notiek kas ļauns2. Saka par lielu kņadu, stipru troksni
- Iet kā pulkstenis frazēma — 1. Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami2. Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku
- Iet kā smērēts sarunvaloda, frazēma — 1. Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami2. Saka, ja kas labi veicas, noris bez sarežģījumiem
- Iet kopā kolokācija — rīkoties, darboties kopīgi
- Iet kopsolī (arī solī) idioma — rīkoties saskaņā (ar ko), arī būt saskaņā (ar ko), atbilst (kam)
- Iet labumā frazēma — 1. Saka, ja gūst kādu labumu2. Saka, ja pieņemas svarā
- Iet nāvē kolokācija — nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība; izdarīt pašnāvību
- Iet no rokas; iet uz rokas; iet uz roku sarunvaloda, idioma — saka, ja kas (parasti darbs), veicas, šķiras, pasāktais izdodas, ja kaut ko ātri var pārdot
- Iet pār galvu idioma — 1. Saka par to, ko viegli pārdzīvo, neievēro2. Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas
- Iet pār līķiem (retāk līķi) idioma — realizēt savus savtīgos nolūkus, nevairoties kaitēt citiem
- Iet pāri — 1. kolokācija Plūst pāri (piemēram, trauka malām) par šķidrumu; būt piepildītam ar šķidrumu tā, ka tas plūst pāri trauka malām (par trauku)2. idioma Tikt uzskatītam par svarīgāku, vajadzīgāku, pārāku, būt svarīgākam, vajadzīgākam, pārākam (par ko citu)
- Iet pāri mēram (arī pār mēru) kolokācija — pārsniegt vēlamo pakāpi
- Iet pie altāra frazeoloģisms — laulāties baznīcā
- Iet pie kāda idioma — apprecēties ar kādu (parasti par sievieti)
- Iet pie miera frazēma — gatavoties, kārtoties gulēšanai
- Iet pie sirds sarunvaloda, idioma — 1. Garšot2. Patikt, izraisīt pozitīvas emocijas3. Saka, ja kāds kaut ko sāpīgi pārdzīvo4. Saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts
- Iet pilnīgāk vārdkoptermins; joma: jūrniecība — peldlīdzeklim pārvietoties, ja vējš vairāk pūš tieši pret burām nekā slīpi pret tām
- Iet projām no dzīves idioma — nomirt
- Iet pušu kolokācija — pārplīst
- Iet roku rokā idioma — darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti
- Iet rotaļās (retāk rotaļu) kolokācija — piedalīties rotaļā
- Iet runa nevēlams; kolokācija — ir runa
- Iet savu (arī citu) ceļu — 1. kolokācija Iet uz savu (arī citu) pusi2. idioma Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem
- Iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) kolokācija — iesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās
- Iet taisnu ceļu idioma — rīkoties godīgi, atklāti
- Iet tālāk — 1. Risināt tālāk, turpināt2. Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu)
- Iet uz ādas (kādam); līst uz ādas (kādam) sarunvaloda — nemitīgi atgādināt kaut ko, neatlaidīgi censties ko panākt, nelikt mieru
- Iet vaļā sarunvaloda — 1. Saka, ja šaujamierocis izšauj2. Saka, ja kas sākas, arī ja kas strauji noris
- Iet zemāk par savu pareizo kursu vārdkoptermins; joma: jūrniecība — novirzīties no pareizā kursa vēja virzienā
- Iet zudumā kolokācija — tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam
- Lai iet! sarunvaloda, kolokācija — lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties
- Neiet krastā žargonisms, idioma — neder; nav pieļaujams
- Soļot (arī iet, atrasties, būt) avangardā — būt priekšgalā, pirmajās rindās
- Šermuļi iet (arī skrien) pār kauliem (arī pār muguru) frazeoloģisms — saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu
- Tā lieta iet sarunvaloda, kolokācija — 1. Saka par kā norises iespējamību2. Saka, ja kas veicas
- Zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā idioma — saka par stipru sniegputeni, viesuli
Avoti: LLVV, JūVM, Lfv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēsturnieki ir atzinuši, ka maģija un reliģija iet roku rokā.
- daļa - gribēja iet uz b a n ku un apkalpoties kā iepriekš.
- Ejot šo ceļu, autors nonāca līdz plurālas publiskās sfēras modelim.
- Tomēr pedagoģisko darbinieku trūkums skolās iestāžu vadītājiem lika iet uz kompromisiem.
- Ekonomiskās lejupslīdes apstākĜos speciālisti iet prom, un jāapmāca ir jauni.