glupiķis
glupiķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | glupiķis | glupiķi |
Ģen. | glupiķa | glupiķu |
Dat. | glupiķim | glupiķiem |
Akuz. | glupiķi | glupiķus |
Lok. | glupiķī | glupiķos |
Muļķis; nejēga.
PiemēriBet mūžņiem šitie naivumi uzradās, tie palūkojās uz mūzni, kāds tas ir pārpārēm liels glupiķis, un nolēma, ka var tīri lāgā ar šo ģeķi turpmāk sadzīvot, un tādēļ pie tā palika uz visiem laikiem.
- Bet mūžņiem šitie naivumi uzradās, tie palūkojās uz mūzni, kāds tas ir pārpārēm liels glupiķis, un nolēma, ka var tīri lāgā ar šo ģeķi turpmāk sadzīvot, un tādēļ pie tā palika uz visiem laikiem.
Avoti: SLG, T
Korpusa piemēri:šeit