dunduks
dunduks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dunduks | dunduki |
| Ģen. | dunduka | dunduku |
| Dat. | dundukam | dundukiem |
| Akuz. | dunduku | dundukus |
| Lok. | dundukā | dundukos |
Muļķis.
Piemēri– Kā tas dunduks zina, ka man jau sen pienākas kapteiņa pakāpe?
- – Kā tas dunduks zina, ka man jau sen pienākas kapteiņa pakāpe?
- Tas kā vienmēr ir dunduks un dara to, ko viņš dara.
- Ja kāds dunduks vai vieglprātīga meitenīte blakus vārās, tad katru lapu jāpārlasa būtu divreiz.
Avoti: SLG, T
Piemēri valodas korpusos:šeit